Kirilica

<mediawiki xmlns="http://www.mediawiki.org/xml/export-0.11/" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:schemaLocation="http://www.mediawiki.org/xml/export-0.11/ http://www.mediawiki.org/xml/export-0.11.xsd" version="0.11" xml:lang="lv">
  <siteinfo>
    <sitename>Vikipēdija</sitename>
    <dbname>lvwiki</dbname>
    <base>https://lv.wikipedia.org/wiki/S%C4%81kumlapa</base>
    <generator>MediaWiki 1.47.0-wmf.1</generator>
    <case>first-letter</case>
    <namespaces>
      <namespace key="-2" case="first-letter">Media</namespace>
      <namespace key="-1" case="first-letter">Special</namespace>
      <namespace key="0" case="first-letter" />
      <namespace key="1" case="first-letter">Diskusija</namespace>
      <namespace key="2" case="first-letter">Dalībnieks</namespace>
      <namespace key="3" case="first-letter">Dalībnieka diskusija</namespace>
      <namespace key="4" case="first-letter">Vikipēdija</namespace>
      <namespace key="5" case="first-letter">Vikipēdijas diskusija</namespace>
      <namespace key="6" case="first-letter">Attēls</namespace>
      <namespace key="7" case="first-letter">Attēla diskusija</namespace>
      <namespace key="8" case="first-letter">MediaWiki</namespace>
      <namespace key="9" case="first-letter">MediaWiki diskusija</namespace>
      <namespace key="10" case="first-letter">Veidne</namespace>
      <namespace key="11" case="first-letter">Veidnes diskusija</namespace>
      <namespace key="12" case="first-letter">Palīdzība</namespace>
      <namespace key="13" case="first-letter">Palīdzības diskusija</namespace>
      <namespace key="14" case="first-letter">Kategorija</namespace>
      <namespace key="15" case="first-letter">Kategorijas diskusija</namespace>
      <namespace key="100" case="first-letter">Portāls</namespace>
      <namespace key="101" case="first-letter">Portāla diskusija</namespace>
      <namespace key="102" case="first-letter">Vikiprojekts</namespace>
      <namespace key="103" case="first-letter">Vikiprojekta diskusija</namespace>
      <namespace key="446" case="first-letter">Education Program</namespace>
      <namespace key="447" case="first-letter">Education Program talk</namespace>
      <namespace key="710" case="first-letter">TimedText</namespace>
      <namespace key="711" case="first-letter">TimedText talk</namespace>
      <namespace key="828" case="first-letter">Modulis</namespace>
      <namespace key="829" case="first-letter">Moduļa diskusija</namespace>
      <namespace key="1728" case="first-letter">Event</namespace>
      <namespace key="1729" case="first-letter">Event talk</namespace>
      <namespace key="2600" case="first-letter">Tēma</namespace>
    </namespaces>
  </siteinfo>
  <page>
    <title>Kirilica</title>
    <ns>0</ns>
    <id>2564</id>
    <revision>
      <id>4465608</id>
      <parentid>4235257</parentid>
      <timestamp>2026-05-09T10:52:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4465608</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="13123" sha1="6rxzbl6lmcybnrfed9n8c9wlequq5dm" xml:space="preserve">{{Rakstu sistēmas infokaste
 |nosaukums          = Kirilica
 |tips               = [[alfabēts]]
 |valodas            = [[austrumslāvu valodas]],&lt;br /&gt;[[dienvidslāvu valodas]],&lt;br /&gt;[[mongoļu valoda|mongoļu]], [[kazahu valoda|kazahu]], [[tadžiku valoda|tadžiku]], [[kirgīzu valoda|kirgīzu]], [[tatāru valoda|tatāru]], [[jakutu valoda|jakutu]] u.c.
 |laiks              = no 10. gadsimta
 |radītājs           = [[Kliments no Ohridas]]
 |statuss            = 
 |virziens           = no kreisās uz labo
 |saime              = [[Ēģiptiešu hieroglifi]]
 |fam1               = [[Ēģiptiešu hieroglifi]]
 |fam2               = [[Protosīnājas raksts]]
 |fam3               = [[Feniķiešu raksts]]
 |fam4               = [[Grieķu alfabēts]]
 |fam5               = ([[Glagolica]])
 |atvasinājumi       = [[permiešu raksts]]
 |radinieki          = 
 |unicode            = ''Cyrillic''
 |iso15924           = Cyrl (220)
 |sample             = NHMB-Tombstone-cross-of-Anna-daughter-of-Knyaz-BorisI-10centuryAD-replica.jpg
 |caption            = Viens no senākajiem zināmajiem kirilicas rakstu pieminekļiem — kņaza Borisa I meitas Anas kapa piemineklis senbulgāru valodā (10. gadsimts)
 |image_size         = 260px
 |footnotes          = 
 |IPAChartEng        = include
 }}
'''Kirilica''' ([[bulgāru valoda|bulgāru]] un {{val|mk|кирилица}}, [[krievu valoda|krievu]] un {{val|kk|кириллица}}, {{val|uk|кирилиця}}, {{val|be|кірыліца}}, {{val|sr|ћирилица}}, {{val|mn|Кирил үсэг}}) vai '''kiriliskais raksts''' ir [[alfabēts|alfabētiska]] [[rakstība]], kas ir plaši lietota [[austrumslāvu valodas|austrumslāvu]] un [[dienvidslāvu valodas|dienvidslāvu]] valodām, kā arī vairākām neslāvu valodām [[Krievija|Krievijā]] un oficiāla rakstu sistēma arī [[Kazahstāna|Kazahstānā]], [[Kirgizstāna|Kirgizstānā]], [[Tadžikistāna|Tadžikistānā]] un [[Mongolija|Mongolijā]]. Vēsturiski viens no diviem [[baznīcslāvu valoda|senslāvu]] raksta variantiem.&lt;ref name=LPE&gt;{{LPE|5&lt;sub&gt;1&lt;/sub&gt;|126}}&lt;/ref&gt; Tas izveidots, balstoties uz [[svētais Kirils|svētā Kirila]] un [[svētais Metodijs|svētā Metodija]] radīto [[glagolica]]s [[Alfabēts|alfabētu]] un uz [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] [[grieķu alfabēts|grieķu alfabētu]]. Uz senslāvu kirilicas pamata izveidotus mūsdienu alfabētus izmanto sešas [[slāvu valodas]] — [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]], [[Bulgāru valoda|bulgāru]], [[Krievu valoda|krievu]], [[Maķedoniešu valoda|maķedoniešu]], [[Serbu valoda|serbu]] un [[Ukraiņu valoda|ukraiņu]], kā arī daudzas neslāvu valodas, pamatā bijušās [[Padomju Savienība|PSRS]] teritorijā.&lt;ref name=&quot;EB&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.britannica.com/topic/Cyrillic-alphabet|title=Cyrillic alphabet|website=[[Encyclopædia Britannica|Britannica]]|access-date=2022-12-08}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=BCE&gt;Верещагин Е. М. [https://bigenc.ru/linguistics/text/2066943 КИРИЛЛИЦА] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220926215817/https://bigenc.ru/linguistics/text/2066943 |date={{dat|2022|09|26||bez}} }}. Большая российская энциклопедия. Том 14. Москва, 2009, стр. 22&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Kirilicas izcelsme ir saistīta ar [[Pirmā Bulgārijas cariste|Pirmo Bulgārijas caristi]] 9. gadsimta beigās un 10. gadsimta sākumā. Tā izveidojās kā rakstība [[Senslāvu valoda|senslāvu valodai]], kas tika lietota kristīgo tekstu tulkošanai un [[Pareizticība|pareizticības]] izplatīšanai slāvu zemēs.

Kirilicas rašanās bija cieši saistīta ar [[Kirils un Metodijs|Kirila un Metodija]] misiju. 9. gadsimtā viņi izveidoja [[Glagolica|glagolicu]], lai pierakstītu slāvu valodu un tulkotu kristīgos tekstus. Vēlāk viņu skolnieki, darbojoties Bulgārijā, izveidoja jaunu rakstības sistēmu, kas balstījās galvenokārt uz [[Grieķu alfabēts|grieķu alfabētu]] un tika pielāgota slāvu valodas skaņām.

Par vienu no nozīmīgākajiem kirilicas attīstības centriem kļuva Preslavas literārā skola Bulgārijā. Tur 9.–10. gadsimtā tika veidoti un pārrakstīti reliģiskie teksti senslāvu valodā, kā arī nostiprinājās kirilicas grafiskā forma. Raksta nosaukums dots par godu svētajam [[Kirils|Kirilam]], lai gan mūsdienu pētniecībā tā tieša autorība parasti tiek saistīta nevis ar pašu Kirilu, bet ar viņa skolnieku darbību Bulgārijā.

Kirilica pakāpeniski izplatījās citās pareizticīgo slāvu zemēs, tostarp [[Kijivas Krievzeme|Kijivas Krievzemē]], [[Serbija|Serbijā]] un citos reģionos. Līdz ar kristietības pieņemšanu 988. gadā Kijivas Krievzemē kirilica kļuva par galveno rakstības sistēmu austrumslāvu zemēs. Tā tika lietota baznīcas, literatūras, tiesību un administratīvajos tekstos.

Viduslaikos kirilica attīstījās vairākās vietējās tradīcijās. Dažādās slāvu zemēs burtu forma, ortogrāfija un lietojums atšķīrās. Rakstība tika izmantota ne tikai [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], bet arī vairākām citām valodām, kuras atradās pareizticīgās kultūras ietekmē.

17.–18. gadsimtā Krievijā sākās kirilicas reforma. [[Pēteris I]] ieviesa tā saukto pilsonisko rakstu, vienkāršojot burtu formas un pielāgojot rakstību laicīgai drukai, administrācijai un zinātnei. Šī reforma būtiski ietekmēja vēlākās kirilicas formas Krievijā un citās zemēs.

19. gadsimtā kirilica tika standartizēta vairākās slāvu valodās. Tā tika pielāgota [[Krievu valoda|krievu]], [[Ukraiņu valoda|ukraiņu]], [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]], [[Bulgāru valoda|bulgāru]], [[Serbu valoda|serbu]] un citām valodām. Katras valodas alfabētā tika saglabāti vai ieviesti burti, kas atbilda konkrētās valodas fonētiskajām vajadzībām.

20. gadsimtā, īpaši [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], kirilica tika plaši izmantota arī daudzām neslāvu valodām. Tā tika ieviesta vai nostiprināta vairākās [[Urāliešu valodas|urāliešu]], [[Tjurku valodas|tjurku]], [[Mongoļu valodas|mongoļu]], [[Kaukāza valodas|Kaukāza]] un citās valodās. Daudzos gadījumos kirilica aizstāja agrāk lietotu [[Latīņu raksts|latīņu rakstu]] vai vietējas rakstības sistēmas.

Pēc [[Padomju Savienība|Padomju Savienības]] sabrukuma daļa valodu un valstu pārgāja vai sāka pāreju no kirilicas uz [[Latīņu raksts|latīņu rakstu]], piemēram, [[Azerbaidžāņu valoda|azerbaidžāņu]], [[Turkmēņu valoda|turkmēņu]] un [[uzbeku valoda]]. Tajā pašā laikā kirilica joprojām ir galvenā rakstības sistēma vairākās valstīs, tostarp [[Krievija|Krievijā]], [[Bulgārija|Bulgārijā]], [[Serbija|Serbijā]], [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedonijā]], [[Ukraina|Ukrainā]] un citās valstīs.

== Burti ==
[[Attēls:Birch bark alphabet of Novgorod.jpg|thumb|250px|[[Veļikijnovgoroda|Veļikijnovgorodā]] atrasts 11. gadsimta kiriliskais alfabēts uz bērza tāss]]
[[Attēls:Meletius Smotrisky Cyrillic Alphabet.PNG|thumb|250px|Lapaspuse no Meletija Smotricka 1619. gada darba „Baznīcslāvu valodas gramatika”, kurā rakstīts kiriliskajā alfabētā]]
Senslāvu kirilicas alfabētā ir 43 [[burti]]. No tiem 24 pārņemti no grieķu [[Unciāļu raksts|unciāļu raksta]], 19 izveidoti patstāvīgi, piemēram: ж, ш, ъ, ь un citi. Kirilicas burti tika izmantoti arī skaitļu apzīmēšanai.&lt;ref name=LPE /&gt;

{|class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|-
!Burts!!Senais&lt;br /&gt;variants!!Skaitliskā&lt;br /&gt;nozīme!!Izruna!!Burta nosaukums
|-
|class=&quot;unicode&quot;|[[А]]
|[[Attēls:Early Cyrillic letter Azu.png|30px]]||1|| [а] ||az (аз)
|-
|class=&quot;unicode&quot;|[[Б]]
|[[Attēls:Early Cyrillic letter Buky.png|30px]]|| || [b] ||buki (бу́ки)
|-
|class=&quot;unicode&quot;|[[В]]
|[[Attēls:Early Cyrillic letter Viedi.png|30px]]||2|| [v] ||vedi (ве́ди)
|-
|class=&quot;unicode&quot;|[[Г]]
|[[Attēls:Early Cyrillic letter Glagoli.png|30px]]||3|| [g] ||glagoļ (глаго́ль)
|-
|class=&quot;unicode&quot;|[[Д]]
|[[Attēls:Early Cyrillic letter Dobro.png|30px]]||4|| [d] ||dobro (добро́)
|-
|class=&quot;unicode&quot;|[[Е]],[[Є]]
|[[Attēls:Early Cyrillic letter Yesti.png|30px]]||5|| [jе] ||jestj (есть)
|-
|class=&quot;unicode&quot;|[[Ж]]
|[[Attēls:Early Cyrillic letter Zhiviete.png|30px]]|| || [ž] ||živete (живе́те)
|-
|class=&quot;unicode&quot;|[[Ѕ]]
|[[Attēls:Early Cyrillic letter Dzelo.png|30px]]||6|| [ẑ], [dz] ||zelo (зело́)
|-
|class=&quot;unicode&quot;|[[ʐ]], [[З]]
|[[Attēls:Early Cyrillic letter Zemlia.png|40px]]||7|| [z] ||zemļa (земля́)
|-
|class=&quot;unicode&quot;|[[И]]
|[[Attēls:Early Cyrillic letter Izhe.png|30px]]||8|| [i] ||iže (и́же)
|-
|class=&quot;unicode&quot;|[[І]], [[Ї]]
|[[Attēls:Early Cyrillic letter I.png|30px]]||10|| [ì] ||i (и)
|-
|class=&quot;unicode&quot;|[[К]]
|[[Attēls:Early Cyrillic letter Kako.png|30px]]||20|| [k] ||kako (ка́ко)
|-
|class=&quot;unicode&quot;|[[Л]]
|[[Attēls:Early Cyrillic letter Liudiye.png|30px]]||30|| [l] ||ļudi (лю́ди)
|-
|class=&quot;unicode&quot;|[[М]]
|[[Attēls:Early Cyrillic letter Myslite.png|30px]]||40|| [m] ||mislete (мысле́те)
|-
|class=&quot;unicode&quot;|[[Н]]
|[[Attēls:Early Cyrillic letter Nashi.png|30px]]||50|| [n] ||naš (наш)
|-
|class=&quot;unicode&quot;|[[О]]
|[[Attēls:Early Cyrillic letter Onu.png|30px]]||70|| [о] ||on (он)
|-
|class=&quot;unicode&quot;|[[П]]
|[[Attēls:Early Cyrillic letter Pokoi.png|30px]]||80|| [p] ||pokoi (поко́й)
|-
|class=&quot;unicode&quot;|[[Р]]
|[[Attēls:Early Cyrillic letter Ritsi.png|30px]]||100|| [r] ||rci (рцы)
|-
|class=&quot;unicode&quot;|[[С]]
|[[Attēls:Early Cyrillic letter Slovo.png|30px]]||200|| [s] ||slovo (сло́во)
|-
|class=&quot;unicode&quot;|[[Т]]
|[[Attēls:Early Cyrillic letter Tvrido.png|30px]]||300|| [t] ||tverdo (тве́рдо)
|-
|class=&quot;unicode&quot;|[[ОУ]], [[У]]
|[[Attēls:Early Cyrillic letter Uku.png|40px]]||(400)|| [u] ||uk (ук)
|-
|class=&quot;unicode&quot;|[[Ф]]
|[[Attēls:Early Cyrillic letter Fritu.png|30px]]||500|| [f] ||fert (ферт)
|-
|class=&quot;unicode&quot;|[[Х]]
|[[Attēls:Early Cyrillic letter Khieru.png|30px]]||600|| [h] ||her (хер)
|-
|class=&quot;unicode&quot;|[[Ѡ]]
|[[Attēls:Early Cyrillic letter Otu.png|40px]]||800|| [ô] || omega (оме́га)
|-
|class=&quot;unicode&quot;|[[Ц]]
|[[Attēls:Early Cyrillic letter Tsi.png|40px]]||900|| [c] ||ci (цы)
|-
|class=&quot;unicode&quot;|[[Ч]]
|[[Attēls:Early Cyrillic letter Chrivi.png|40px]]||90|| [č] ||červj (червь)
|-
|class=&quot;unicode&quot;|[[Ш]]
|[[Attēls:Early Cyrillic letter Sha.png|30px]]|| || [š] ||ša (ша)
|-
|class=&quot;unicode&quot;|[[Щ]]
|[[Attēls:Early-Cyrillic-letter-Shta.svg|30px]]|| || [ŝ], [št, šč] ||šta (ща)
|-
|class=&quot;unicode&quot;|[[Ъ]]
|[[Attēls:Early Cyrillic letter Yeru.png|30px]]|| || [&quot;] ||jer (ер)
|-
|class=&quot;unicode&quot;|[[Ы]]
|[[Attēls:Early Cyrillic letter Yery.png|30px]]|| || [y] ||jeri (еры́)
|-
|class=&quot;unicode&quot;|[[Ь]]
|[[Attēls:Early Cyrillic letter Yeri.png|30px]]|| || ['] ||jerj (ерь)
|-
|class=&quot;unicode&quot;|[[Ѣ]]
|[[Attēls:Early Cyrillic letter Yati.png|30px]]|| || [ě] ||jatj (ять)
|-
|class=&quot;unicode&quot;|[[Ю]]
|[[Attēls:Early Cyrillic letter Yu.png|30px]]|| || [û], [ju] ||ju (ю)
|-
|class=&quot;unicode&quot;|[[Я]]
|[[Attēls:Early Cyrillic letter Ya.png|30px]]|| || [â], [ja] ||â (я)
|-
|class=&quot;unicode&quot;|[[Ѥ]]
|[[Attēls:Early Cyrillic letter Ye.png|30px]]|| || [je] ||je (Е йотированное)
|-
|class=&quot;unicode&quot;|[[Ѧ]]
|[[Attēls:Early Cyrillic letter Yusu Maliy.png|30px]]||(900)|| [ę] ||mazais jus (юс малый)
|-
|class=&quot;unicode&quot;|[[Ѫ]]
|[[Attēls:Early Cyrillic letter Yusu Bolshiy.png|30px]]|| || [ǫ] ||lielais jus (юс большой)
|-
|class=&quot;unicode&quot;|[[Ѩ]]
|[[Attēls:Early Cyrillic letter Yusu Maliy Yotirovaniy.png|30px]]|| ||[ję] ||mazais jus jotētais
|-
|class=&quot;unicode&quot;|[[Ѭ]]
|[[Attēls:Early Cyrillic letter Yusu Bolshiy Yotirovaniy.png|30px]]|| ||[jǫ] ||lielais jus jotētais
|-
|class=&quot;unicode&quot;|[[Ѯ]]
|[[Attēls:Early Cyrillic letter Ksi.png|30px]]||60||[ks] ||ksi (кси)
|-
|class=&quot;unicode&quot;|[[Ѱ]]
|[[Attēls:Early Cyrillic letter Psi.png|30px]]||700||[ps] ||psi (пси)
|-
|class=&quot;unicode&quot;|[[Ѳ]]
|[[Attēls:Early Cyrillic letter Fita.png|30px]]||9|| [th] ||fita (фита́)
|-
|class=&quot;unicode&quot;|[[Ѵ]]
|[[Attēls:Early Cyrillic letter Izhitsa.png|30px]]||400||[ü]||ižica (и́жица)
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://www.iis.ru/cyrillic/resource/report1997.ru.html Slāvu valodas un rakstzīmju kopa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191209204003/http://www.iis.ru/cyrillic/resource/report1997.ru.html |date={{dat|2019|12|09||bez}} }} {{ru ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20170711155150/http://gramma.ru/RUS/?id=1.2 К истории русской азбуки] {{ru ikona}}
* [http://czyborra.com/charsets/cyrillic.html Kirilicas rakstzīmju kopa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161203230933/http://czyborra.com/charsets/cyrillic.html |date={{dat|2016|12|03||bez}} }} {{en ikona}}

{{rakstība-aizmetnis}}

{{Kirilica}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Kirilica| ]]
[[Kategorija:Rakstības]]</text>
      <sha1>6rxzbl6lmcybnrfed9n8c9wlequq5dm</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Krima</title>
    <ns>0</ns>
    <id>3156</id>
    <revision>
      <id>4465640</id>
      <parentid>4419669</parentid>
      <timestamp>2026-05-09T11:13:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Pievienoju {{pamatraksts|Krimas vēsture}} un izņēmu dažas no bildēm. Bildes nav izdzēstas pavisam. Tās ir pārkopētas rakstā [[Krimas vēsture]]</comment>
      <origin>4465640</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="15232" sha1="n5f41pru8hojjvwog24vlgnv8mwkdwz" xml:space="preserve">{{cita nozīme|pussalu|Ukrainas autonomo republiku|Krimas Autonomā Republika}}
{{cita nozīme|pussalu|Krievijas anektēto teritoriju|Krimas Republika}}
{{Salu infokaste
|nosaukums           = Krima
|attēls              = Gaspra-AiPetri.jpg
|attēla paraksts     = Skats uz Melno jūru no [[Aipetri]] kalna
|attēla izmērs       =
|vietaskarte         = Eiropa
|relief              = jā
|mark                = Orange_pog.svg
|position            = bottom
|vietējais nosaukums = 
|izvietojums         = [[Eiropa]]
|arhipelāgs          = 
|latd=44|latm=57|lats=0|latNS=N |longd=34|longm=6|longs=0|longEW=E
|platība             = 26 860
|garums              = 324
|platums             = 207
|krasta līnija       = &gt;1000
|augstākais kalns    = [[Romankošs]]
|augstums            = 1545
|salu skaits         =
|valsts              =
|valsts adm vienības tips = Valsts
|valsts adm vienība       = 
|valsts adm vienības tips1 = Adm. vien.
|valsts adm vienība1       = [[Krimas Autonomā Republika]], [[Sevastopole]]
|iedzīvotāji         = 2413228
|iedzīvotāju gads    = 2001
|blīvums             =
|pamatiedzīvotāji    = 
|valsts lielpilsēta  = [[Sevastopole]], [[Simferopole]] 
|piezīme =
}}
'''Krima''' ir [[pussala]] [[Melnā jūra|Melnās jūras]] ziemeļu piekrastē [[Ukraina]]s dienvidos. Tajā atrodas [[Krimas Autonomā Republika]], kas ir vienīgā Ukrainas autonomā republika, kā arī valsts nozīmes pilsēta [[Sevastopole]] un daļa [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabala]] ([[Arabata strēle]]s ziemeļdaļa). Krastus apskalo [[Melnā jūra]] rietumos un dienvidos, [[Azovas jūra]] ziemeļaustrumos un [[Sivašs]] ziemeļos. Ar kontinentu pussalu savieno [[Perekops|Perekopa]] zemesšaurums. Austrumos [[Kerčas šaurums]] Krimu atdala no [[Krievija]]i piederošās [[Tamaņas pussala]]s. Krimā atrodas vieni no lielākajiem kūrorta centriem pie Melnās jūras.

== Ģeogrāfija ==
Pussalas garums rietumu—austrumu virzienā ir {{nobr|324 km}}, bet ziemeļu—dienvidu&amp;nbsp;— {{nobr|207 km}}. Krasta līnijas garums pārsniedz 1000 km. Pussalas austrumos ir [[Kerčas pussala]], rietumos&amp;nbsp;— [[Tarhankutas pussala]]. Rietumu piekrasti apskalo [[Melnā jūra|Melnās jūras]] [[Karkinitas līcis|Karkinitas]] un [[Kalamitas līcis|Kalamitas]] līči. Dienvidos ir kalni, augstākā virsotne [[Romankošs]] ir 1545 m augsta.

Pussalas ziemeļdaļā [[Stepju Krima|Stepju Krimā]] un [[Krimas kalni|Krimas kalnos]] [[klimats]] ir mēreni kontinentāls, bet dienviddaļā [[Krimas dienvidu piekraste|Krimas dienvidu piekrastē]] tas jau ir subtropu joslas klimats. Janvāra vidējā temperatūra ir no 1° ziemeļos līdz +4&amp;nbsp;°C dienvidos, jūlijā ir ap +24&amp;nbsp;°C. Nokrišņu daudzums ir 300—500 mm ziemeļos un 1000—1200 mm kalnos.

Krimas teritorijā ir 257 [[upe]]s, no kurām garākā ir [[Salgira]], un vairāk nekā 50 sālsezeru, lielākais no kuriem ir [[Sasiks]], bet dziļākais&amp;nbsp;— [[Donuzlavs]]. Pussalas teritorijā atrodas arī daži [[dabas rezervāts|dabas rezervāti]], piemēram, Krimas dabas rezervāts, Jaltas dabas rezervāts. Lielākās pilsētas ir [[Simferopole]], [[Sevastopole]], [[Kerča]] un [[Feodosija]].

== Teritoriālā piederība dažādos laikmetos ==
* [[Bizantijas impērija]] (ap 550—1223)
* [[Zelta Orda]]/[[Teodoras valsts]]/[[Dženova]] (1223—1441)
* [[Osmaņu impērija]]/[[Krimas haniste]] (1441—1783)
* [[Krievijas Impērija]] (1783—1917)
* [[Padomju Savienība|PSRS]]
** [[Krievijas PFSR]] (1920—1954)
** [[Ukrainas PSR]] (1954—1991)
* [[Ukrainas Republika]] (no 1991)
* [[Krievijas Federācija]] (anektēja 2014)

== Vēsture ==
{{pamatraksts|Krimas vēsture}}
=== Senie un viduslaiki (7. gadsimts p. m.ē.&amp;nbsp;— 13. gadsimts m. ē.) ===
[[Attēls:Ancient Greek Colonies of N Black Sea.png|thumb|upright=1.0|[[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] kolonijas Melnās jūras ziemeļu piekrastē (5. gadsimts p. m.ē.)]]
[[Attēls:CEM-15-Asia-Mercator-1595-Russia-2533.jpg|thumb|upright=1.0|Krima (''Taurica'', zilā) un Krievija (''Russia'', dzeltenā) pasaules kartē ([[Gerhards Merkators]], 1595)]]
Sākot no 7. gadsimta p. m.ē. [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] kolonisti Krimas pussalas dienvidu krastā izveidoja Pantikapejas (pie Kerčas), Teodosija ([[Feodosija]]s) un Hersonesas (pie [[Sevastopole]]s) kolonijas. 2. gadsimtā p. m.ē. tagadējās [[Simferopole]]s vietā izveidojās [[Skitija]]s galvaspilsēta Skitijas Neapole.

63. gadā p. m.ē. Krima kļuva atkarīga no [[Romas impērija]]s.

257. gadā no Baltijas jūras piekrastes pārcēlušies [[goti]] sagrāva skitu valsti un apmetās arī Krimas pussalā. 375. gadā Krimu iekaroja [[huņņi]], pēc kuru sakaušanas kontroli pār Krimas dienvidu krastu atguva Romas impērija. 7. gadsimta beigās Krimu iekaroja [[hazāri]], vienīgi [[Hersonesa]]s pilsēta palika [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] pakļautībā. 988. gadā Kijivas rūsu lielkņazs [[Volodimirs Svjatoslavičs]] ieņēma Hersonēsu ({{val|ru|Корсунь}}) un pieprasīja par sievu Bizantijas princesi Annu, pretējā gadījumā draudot uzbrukt [[Konstantinopole]]i. Bizantieši piekrita, ja kņazs Volodimirs kristītos, kas arī tika izdarīts Hersonesas banīcā, ko uzskata par sākumu [[Kijivas Krievzeme]]s pārejai [[pareizticība|pareizticībā]].

1239. gadā [[Batuhans]] iekaroja Krimas ziemeļu daļu, dienvidu piekrastē izveidojās [[Dženova]]s kolonijas, kas nodrošināja tirdznieciskos sakarus ar [[Zelta Orda]]s pakļautība esošajām zemēm. Batu mazdēls Munketimurs (valdīja 1266-1282) itāļu tirgoņiem piešķīra īpašas tiesības Kafas (tagadējās Feodosijas) ostā, kolonijās apmetās arī daudz armēņu tirgoņu.

=== Osmaņu un Krievijas Impēriju varā (15.-19. gadsimts) ===
1441. gadā izveidojās [[Osmaņu impērija]]s vasaļvalsts [[Krimas haniste]], kas gandīz nepārtraukti karoja ar Zelta Ordu, vēlāk ar Lietuvas dižkunigaitiju un Krievijas caristi. 1475. gadā Kafas cietoksni iekaroja turki un pārdēvēja par Kefi.

1774. gadā [[Krievijas Impērija]] piespieda Osmaņu impēriju atteikties no Krimas hanistes, kas nokļuva Krievijas Impērijas atkarībā. 1783. gada 19. aprīlī Krievijas Impērija anektēja Krimu un inkorporēja to impērijas sastāvā. Krievijas ķeizariene [[Katrīna II]] savam titulam pievienoja nevis &quot;Krimas carienes&quot;, bet gan &quot;Taurijas Hersonesas carienes&quot; nosaukumu,&lt;ref&gt;http://eurulers.angelfire.com/russia.html {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140205044755/http://eurulers.angelfire.com/russia.html |date={{dat|2014|02|05||bez}} }} Krievijas imperatoru tituli&lt;/ref&gt; bet pārveidotu [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] ģerboni iekļāva [[Krievijas Impērijas ģerbonis|Krievijas Impērijas ģerbonī]].

1853.—1856. gadā notika [[Krimas karš]] par ietekmi Melnās jūras reģionā, pēc kura Krievijas Impērija piekāpās sabiedrotajiem ([[Francija]]i, [[Lielbritānija]]i, [[Sardīnijas Karaliste|Sardīnijai]] un [[Osmaņu impērija]]i).

=== PSRS periodā (20. gadsimts) ===
[[Attēls:Населення Криму у 18-21 ст.jpg|thumb|upright=1.0|Krimas iedzīvotāju skaita un etniskā sastāva izmaiņas kopš 18. gadsimta (zaļā krāsā Krimas tatāri, sarkanā krievi, dzeltenā ukraiņi)]]
[[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] sākumā Krimā nodibināja Taurijas padomju republiku, 1918.-1920. gadā vara atradās vācu okupācijas iestāžu, vēlāk [[Deņikins|Deņikina]] un [[Pēteris Vrangelis|Vrangeļa]] valdību rokās. Pēc uzvaras [[Perekopa-Čongaras operācija|Perekopa kaujā]] rezultātā 1920. gada novembrī [[Sarkanā armija]] iekaroja Krimu. Liela nozīme nocietinājumu līnijas ieņemšanā bija [[latviešu strēlnieki]]em, kuri gan šajās kaujās cieta lielus zaudējumus.

1921. gada 18. oktobrī nodibināja Krimas APSR [[Krievijas PFSR]] sastāvā. Otrā pasaules kara laikā deportēja vai nogalināja gandrīz visus Krimas nekrievu iedzīvotājus. 1941. gada augustā padomju varas iestādes izsūtīja ap 60 tūkstošu vāciešu un Kerčā dzīvojošo itāļu. 1942. gada jūlijā, [[vērmahts|vērmahtam]] [[Sevastopoles aplenkums (1941—1942)|ieņemot Sevastopoli]], visa Krimas pussala nonāca [[Trešais reihs|Vācijas]] kontrolē. Tā palika vācu pārraudzībā līdz 1944. gadam, kur šajā laikā nacisti nošāva ap 40 tūkstošu ebreju.

Pēc Krimas atgūšanas padomju varas iestādes 1944. gada 18. maijā deportēja visus Krimas tatārus (vairāk kā 238 tūkstošus cilvēku) uz Vidusāziju un citām PSRS daļām, 27. jūnijā arī 37 tūkstošus armēņu, bulgāru un grieķu, bet drīz pēc tam&amp;nbsp;— divus tūkstošus vāciešu. Krimas APSR likvidēja un izveidoja Krimas apgabalu KPFSR sastāvā un krieviskoja daudzus vietvārdus. PSRS varas iestādes mēģināja atdzīvināt Krimas saimniecisko dzīvi, ievedot jaunus iedzīvotājus. Tomēr ieceļotāju vilnis no Krievijas iekšējiem apgabaliem nemainīja situāciju, jo viņi nespēja adaptēties Krimas kalnos un stepēs. Labības vidējā raža Krimā pazeminājās no 10,7 tonnām no ha 1940. gadā līdz 3,9 tonnām no ha 1950. gadā.&lt;ref&gt;[http://www.irir.lv/2014/3/6/krima-vai-hruscova-davana-ukrainai Krima: vai Hruščova dāvana Ukrainai?] Aleksejs Grigorjevs žurnālā &quot;Ir&quot; 2014. gada 6. martā&lt;/ref&gt;

Pēc [[Staļins|Staļina]] nāves jaunā PSRS valdība 1954. gada 19. februārī nolēma nodot Krimas apgabalu Ukrainas PSR pakļautībā, atzīmējot 300 gadus kopš 1654. gada Krievijas caristes sadarbības līguma ar ukraiņu kazakiem [[Bohdans Hmeļnickis|Bohdana Hmeļnicka]] vadībā. [[Perestroika]]s laikā, 1987. gadā Krimā sāka atgriezties deportētie Krimas tatāri un viņu pēcteči. 1991. gada 12. februārī Krimas iedzīvotāju referenduma rezultātā Krimas apgabalu pārveidoja par Krimas APSR Ukrainas PSR sastāvā.

=== Mūsdienās ===
[[Attēls:Административная карта-схема Крыма.png|thumb|upright=1.0|Krimas administratīvais iedalījums ar Sevastopoles pilsētas teritoriju]]
Pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] un neatkarīgās Ukrainas Republikas pasludināšanas 1992. gada 26. februārī Krimas APSR Augstākā padome pārdēvēja Krimas APSR par Krimas Republiku. 1992. gada 5. maijā Krimas parlaments pasludināja Krimas Republikas suverenitāti un pieņēma konstitūciju, kurā 6. maijā iekļāva punktu par atrašanos Ukrainas sastāvā. 1993. gada 14. oktobrī Krimas parlaments izveidoja Krimas prezidenta institūciju. 1995. gada martā tomēr republikas nosaukumu pārmainīja uz Krimas Autonomās republikas nosaukumu.

1997. gadā Ukraina un Krievija parakstīja Draudzības, Sadarbības un Partnerības līgumu, kura vienojās par bijušas PSRS Melnās jūras flotes sadalīšanu un Sevastopoles kara bāzes un Sevastopoles rajona nodošanu [[Krievijas Federācija]]s pārvaldībā. Pēc promaskaviskā prezidenta [[Viktors Janukovičs|Janukoviča]] nākšanas pie varas 2010. gada aprīlī Ukrainas parlaments pagarināja Sevastopoles kara bāzes teritorijas iznomāšanu Krievijai līdz 2042. gadam.

Pēc [[Eiromaidans|Eiromaidana]] sacelšanās un Ukrainas valdības nomaiņas 2014. gada 26. februārī pret jauno Kijivas valdību noskaņotas bruņotas grupas ieņēma Krimas parlamenta ēku Simferopolē un virs tās uzvilka Krievijas karogu, bet 27. februārī Krimas Augstākā padome ārkārtas sēdē atcēla premjerministru Anatoliju Mogiļovu un ievēlēja šajā amatā partijas &quot;Krievu vienotība&quot; (''Русское единство'') līderi [[Sergejs Aksjonovs|Sergeju Aksjonovu]], kurš tūlīt vērsās pie Krievijas valdības ar lūgumu nodrošināt Krimā mieru un kārtību. 28. februārī karavīri bez pazīšanās zīmēm ieņēma valdības ēkas un lidostas visā Krimas republikā, kas iezīmēja [[Krimas krīze (2014)|Krimas krīzes]] sākumu. Starptautisko situāciju saasināja Krievijas prezidenta Vladimira Putina vēršanās pie Krievijas Valsts domes 1. martā ar lūgumu atļaut izmantot Krievijas karaspēku Krimas teritorijā.&lt;ref&gt;[http://www.delfi.lv/news/world/other/putins-ludz-parlamenta-atlauju-karaspeka-ievesanai-krima.d?id=44262239 Putins lūdz parlamenta atļauju karaspēka ievešanai Krimā] DELFI, 2014. gada 1. martā&lt;/ref&gt; Ukrainas armijā tika izsludināta pilna kaujas gatavība. 6. martā Krimas Augstākā padome pieņēma lēmumu par Krimas Autonomās Republikas pievienošanu Krievijai un referenduma organizēšanu.&lt;ref&gt;[http://www.delfi.lv/news/world/other/krimas-parlaments-nobalso-par-autonomijas-pievienosanu-krievijai.d?id=44275583 Krimas parlaments nobalso par autonomijas pievienošanu Krievijai] 2014. gada 6. martā&lt;/ref&gt;

16. martā Krievijas karaspēka klātbūtnē Krimas Autonomajā Republikā un Sevastopoles pilsētā notika referendums, kurā pēc balsu skaitīšanas komisijas ziņām par &quot;atkalapvienošanos ar Krieviju&quot; nobalsoja 96,47% referenduma dalībnieku Krimas Autonomajā Republikā un 96,59% Sevastopolē.&lt;ref&gt;[http://www.delfi.lv/news/world/other/krimas-pievienosanu-krievijai-atbalstijusi-97-balsotaju.d?id=44307013 Krimas pievienošanu Krievijai atbalstījuši 97% balsotāju] DELFI, 2014. gada 17. martā&lt;/ref&gt; Nākamajā dienā Krimas parlaments pasludināja neatkarību no Ukrainas un vērsās pie Krievijas ar lūgumu to uzņemt to Krievijas Federācijas sastāvā. 17. martā Krievijas Federācijas prezidents V. Putins parakstīja dekrētu, kurā atzina Krimas Republiku par suverēnu un neatkarīgu valsti,&lt;ref&gt;[http://www.diena.lv/pasaule/papildinats-22-49-putins-paraksta-dekretu-par-krimas-neatkaribas-atzisanu-14048484  Putins paraksta dekrētu par Krimas neatkarības atzīšanu] LETA-RIA NOVOSTI, 2014. gada 17. martā&lt;/ref&gt; bet jau 18. martā Maskavas Kremlī kopā ar Krimas premjerministru S. Aksjonovu un parlamenta spīkeru V. Konstantinovu parakstīja līgumu par Krimas iekļaušanu Krievijas Federācijas sastāvā.&lt;ref&gt;[http://www.delfi.lv/news/world/other/putins-paraksta-vienosanos-par-krimas-uznemsanu-krievijas-sastava.d?id=44312805 Putins paraksta vienošanos par Krimas uzņemšanu Krievijas sastāvā] DELFI, 2014. gada 18. martā&lt;/ref&gt; Krievijas Federācijas sastāvā izveidoja [[Krimas federālais apgabals|Krimas federālo apgabalu]], ko veido Krimas Republika un Sevastopole. [[Ukrainas valdība]] šo referendumu pasludināja par neleģitīmu. 2016. gada 28. jūlijā ar prezidenta Putina lēmumu Krimas federālo apgabalu likvidēja un pievienoja [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu federālajam apgabalam]].

Starptautiskā krimināltiesa 2016. gada 14. novembrī oficiāli atzina, ka kopš vismaz no 2014. gada 26. februāra notikusi tieša [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas militāra agresija pret Ukrainu]], bet kopš 18. marta [[Krimas okupācija|Krimas pussala ir okupēta]].&lt;ref&gt;[https://www.icc-cpi.int/iccdocs/otp/161114-otp-rep-PE_ENG.pdf  ICC Report on Preliminary Examination Activities 2016]&lt;/ref&gt;

== Skatīt arī ==
* [[Krimas tatāri]]
* [[Krimas haniste]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Krima| ]]
[[Kategorija:Pussalas]]
[[Kategorija:Teritoriāli strīdi]]</text>
      <sha1>n5f41pru8hojjvwog24vlgnv8mwkdwz</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Artūrs Baumanis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>9429</id>
    <revision>
      <id>4465309</id>
      <parentid>4263490</parentid>
      <timestamp>2026-05-08T17:18:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>+bilde</comment>
      <origin>4465309</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3180" sha1="gjppkfo782bh1eb5jdyg5elm0z2vsl7" xml:space="preserve">{{Mākslinieka infokaste
| name = Artūrs Baumanis
| caption = Artūrs Baumanis 1896.JPG
| birthname = 
| birthdate = {{dat|1867|1|4}}
| location = {{vieta|Krievijas Impērija|Vidzemes guberņa|Rīga|td=Latvija}}
| deathdate = {{miršanas datums un vecums|1904|8|6|1867|1|4}}
| deathplace = {{vieta|Krievijas Impērija|Vidzemes guberņa|Rīga|td=Latvija}}
| nationality = 
| field = [[glezniecība]], [[grafika]]
| training = 
| movement = 
| famous works = 
| patrons = 
| awards = 
}}

'''Artūrs Baumanis''' (1867—1904) bija [[latvieši|latviešu]] gleznotājs, grafiķis, pazīstams ar savām vēsturiskajām gleznām.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1867. gada 4. janvārī latviešu arhitekta [[Jānis Frīdrihs Baumanis|Jāņa Frīdriha Baumaņa]] ģimenē.
Mācījās glezniecību pie [[Jānis Staņislavs Roze|Jāņa Staņislava Rozes]] un [[Eduards Riconi|Eduarda Riconi]], zīmēja tipāžus („Ormanis”, „Meža zaglis”). 1885.—1892. gadā viņš studēja [[Pēterburgas mākslas akadēmija|Pēterburgas Mākslas akadēmijā]], kur specializējās vēsturiskajā glezniecībā. Šajā laikā radīja pazīstamākās gleznas no [[Latvijas vēsture]]s („Likteņa zirgs”, „Līvu kareivis”, „Kūri sadedzina kritušos”). 
[[Rūķis (mākslinieku pulciņš)|Mākslinieku pulciņa „Rūķis”]] biedrs, pirmo reizi izstādīja savus darbus 1889. gadā.
Ilustrēja vēsturisko albumu ''Terra Mariana 1186-1888'', kas pasniegta [[Romas pāvesti|Romas pāvestam]] 1888. gadā.
Pēc tēva nāves 1892. gadā viņš pameta studijas un sāka pārmērīɡi lietot alkoholu un klaiņot. Viņa darbus izrādīja [[1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde|1896. gada Latviešu etnogrāfiskajā izstādē]].

Slimoja ar [[tuberkuloze|tuberkulozi]] un pāragri mira 1904. gada 6. augustā.

== Pazīstamākās gleznas ==
&lt;gallery&gt;
Baumanis_Bakhantes un fauni.jpg‎|Bakhantes un fauni (1885)
Baumanis Krogā.jpg|Krogā (1885)
Baumanis Portrets.jpg|Portrets (1885)
Baumanis_Kristus_un_Jaira_meita.jpg‎‎ ‎|Kristus un Jaira meita (1885)
Baumanis_Vladimirs_un_Ragneda.jpg|Vladimirs un Ragneda (1886)
Baumanis_Liktena_zirgs.jpg‎|Likteņa zirgs (1887)
Nocirstais ozols.jpg|Ilustrācija albumā ''Terra Mariana 1186-1888''
Jelgavas vēstures alegorisks attēlojums Terra Mariana 1186-1888.jpg|Ilustrācija albumā ''Terra Mariana 1186-1888''
Baumanis_Jauns_livu_kareivis.jpg‎|Jauns līvu kareivis (1889)
Baumanis_Vāverītes.jpg|Vāverītes (1901)
&lt;/gallery&gt;

== Vēsturisks albums ==
* Terra Mariana 1186-1888. Reproduktionen des von den römischen Katholiken hiesiger Provinzen Sr. Heiligkeit Leo XIII. zum Jubiläum 1888 dargebrachten Album. Riga: Verlag Alexander Grosset, 1903 (teksta autors [[Gustavs Manteifelis]])

{{gleznotājs-aizmetnis}}

{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Baumanis, Arturs}}

[[Kategorija:1867. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1904. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Latviešu mākslinieki]]
[[Kategorija:Latvijas gleznotāji]]
[[Kategorija:Latvijas grafiķi]]
[[Kategorija:Latviešu grafiķi]]
[[Kategorija:Mākslinieku pulciņa &quot;Rūķis&quot; mākslinieki]]
[[Kategorija:Lielajos kapos apbedītie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]</text>
      <sha1>gjppkfo782bh1eb5jdyg5elm0z2vsl7</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4465310</id>
      <parentid>4465309</parentid>
      <timestamp>2026-05-08T17:18:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Dzīvesgājums */</comment>
      <origin>4465310</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3178" sha1="guwh0ftkhazxu5chdpw6ihc7xrvdhjd" xml:space="preserve">{{Mākslinieka infokaste
| name = Artūrs Baumanis
| caption = Artūrs Baumanis 1896.JPG
| birthname = 
| birthdate = {{dat|1867|1|4}}
| location = {{vieta|Krievijas Impērija|Vidzemes guberņa|Rīga|td=Latvija}}
| deathdate = {{miršanas datums un vecums|1904|8|6|1867|1|4}}
| deathplace = {{vieta|Krievijas Impērija|Vidzemes guberņa|Rīga|td=Latvija}}
| nationality = 
| field = [[glezniecība]], [[grafika]]
| training = 
| movement = 
| famous works = 
| patrons = 
| awards = 
}}

'''Artūrs Baumanis''' (1867—1904) bija [[latvieši|latviešu]] gleznotājs, grafiķis, pazīstams ar savām vēsturiskajām gleznām.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1867. gada 4. janvārī latviešu arhitekta [[Jānis Frīdrihs Baumanis|Jāņa Frīdriha Baumaņa]] ģimenē.
Mācījās glezniecību pie [[Jānis Staņislavs Roze|Jāņa Staņislava Rozes]] un [[Eduards Riconi|Eduarda Riconi]], zīmēja tipāžus („Ormanis”, „Meža zaglis”). 1885.—1892. gadā viņš studēja [[Pēterburgas mākslas akadēmija|Pēterburgas Mākslas akadēmijā]], kur specializējās vēsturiskajā glezniecībā. Šajā laikā radīja pazīstamākās gleznas no [[Latvijas vēsture]]s („Likteņa zirgs”, „Līvu kareivis”, „Kūri sadedzina kritušos”). 
[[Rūķis (mākslinieku pulciņš)|Mākslinieku pulciņa „Rūķis”]] biedrs, pirmo reizi izstādīja savus darbus 1889. gadā.
Ilustrēja vēsturisko albumu ''Terra Mariana 1186-1888'', kas pasniegta [[Romas pāvesti|Romas pāvestam]] 1888. gadā.
Pēc tēva nāves 1892. gadā viņš pameta studijas, sāka pārmērīɡi lietot alkoholu un klaiņot. Viņa darbus izrādīja [[1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde|1896. gada Latviešu etnogrāfiskajā izstādē]].

Slimoja ar [[tuberkuloze|tuberkulozi]] un pāragri mira 1904. gada 6. augustā.

== Pazīstamākās gleznas ==
&lt;gallery&gt;
Baumanis_Bakhantes un fauni.jpg‎|Bakhantes un fauni (1885)
Baumanis Krogā.jpg|Krogā (1885)
Baumanis Portrets.jpg|Portrets (1885)
Baumanis_Kristus_un_Jaira_meita.jpg‎‎ ‎|Kristus un Jaira meita (1885)
Baumanis_Vladimirs_un_Ragneda.jpg|Vladimirs un Ragneda (1886)
Baumanis_Liktena_zirgs.jpg‎|Likteņa zirgs (1887)
Nocirstais ozols.jpg|Ilustrācija albumā ''Terra Mariana 1186-1888''
Jelgavas vēstures alegorisks attēlojums Terra Mariana 1186-1888.jpg|Ilustrācija albumā ''Terra Mariana 1186-1888''
Baumanis_Jauns_livu_kareivis.jpg‎|Jauns līvu kareivis (1889)
Baumanis_Vāverītes.jpg|Vāverītes (1901)
&lt;/gallery&gt;

== Vēsturisks albums ==
* Terra Mariana 1186-1888. Reproduktionen des von den römischen Katholiken hiesiger Provinzen Sr. Heiligkeit Leo XIII. zum Jubiläum 1888 dargebrachten Album. Riga: Verlag Alexander Grosset, 1903 (teksta autors [[Gustavs Manteifelis]])

{{gleznotājs-aizmetnis}}

{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Baumanis, Arturs}}

[[Kategorija:1867. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1904. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Latviešu mākslinieki]]
[[Kategorija:Latvijas gleznotāji]]
[[Kategorija:Latvijas grafiķi]]
[[Kategorija:Latviešu grafiķi]]
[[Kategorija:Mākslinieku pulciņa &quot;Rūķis&quot; mākslinieki]]
[[Kategorija:Lielajos kapos apbedītie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]</text>
      <sha1>guwh0ftkhazxu5chdpw6ihc7xrvdhjd</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4465311</id>
      <parentid>4465310</parentid>
      <timestamp>2026-05-08T17:20:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <origin>4465311</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3221" sha1="lk8xjvwxibq2z0u5zr8wwx2jl7kxp6e" xml:space="preserve">{{Mākslinieka infokaste
| name = Artūrs Baumanis
| image = Artūrs Baumanis 1896.JPG
| imagesize = 200px
| caption = 1896. ɡadā
| birthname = 
| birthdate = {{dat|1867|1|4}}
| location = {{vieta|Krievijas Impērija|Vidzemes guberņa|Rīga|td=Latvija}}
| deathdate = {{miršanas datums un vecums|1904|8|6|1867|1|4}}
| deathplace = {{vieta|Krievijas Impērija|Vidzemes guberņa|Rīga|td=Latvija}}
| nationality = 
| field = [[glezniecība]], [[grafika]]
| training = 
| movement = 
| famous works = 
| patrons = 
| awards = 
}}

'''Artūrs Baumanis''' (1867—1904) bija [[latvieši|latviešu]] gleznotājs, grafiķis, pazīstams ar savām vēsturiskajām gleznām.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1867. gada 4. janvārī latviešu arhitekta [[Jānis Frīdrihs Baumanis|Jāņa Frīdriha Baumaņa]] ģimenē.
Mācījās glezniecību pie [[Jānis Staņislavs Roze|Jāņa Staņislava Rozes]] un [[Eduards Riconi|Eduarda Riconi]], zīmēja tipāžus („Ormanis”, „Meža zaglis”). 1885.—1892. gadā viņš studēja [[Pēterburgas mākslas akadēmija|Pēterburgas Mākslas akadēmijā]], kur specializējās vēsturiskajā glezniecībā. Šajā laikā radīja pazīstamākās gleznas no [[Latvijas vēsture]]s („Likteņa zirgs”, „Līvu kareivis”, „Kūri sadedzina kritušos”). 
[[Rūķis (mākslinieku pulciņš)|Mākslinieku pulciņa „Rūķis”]] biedrs, pirmo reizi izstādīja savus darbus 1889. gadā.
Ilustrēja vēsturisko albumu ''Terra Mariana 1186-1888'', kas pasniegta [[Romas pāvesti|Romas pāvestam]] 1888. gadā.
Pēc tēva nāves 1892. gadā viņš pameta studijas, sāka pārmērīɡi lietot alkoholu un klaiņot. Viņa darbus izrādīja [[1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde|1896. gada Latviešu etnogrāfiskajā izstādē]].

Slimoja ar [[tuberkuloze|tuberkulozi]] un pāragri mira 1904. gada 6. augustā.

== Pazīstamākās gleznas ==
&lt;gallery&gt;
Baumanis_Bakhantes un fauni.jpg‎|Bakhantes un fauni (1885)
Baumanis Krogā.jpg|Krogā (1885)
Baumanis Portrets.jpg|Portrets (1885)
Baumanis_Kristus_un_Jaira_meita.jpg‎‎ ‎|Kristus un Jaira meita (1885)
Baumanis_Vladimirs_un_Ragneda.jpg|Vladimirs un Ragneda (1886)
Baumanis_Liktena_zirgs.jpg‎|Likteņa zirgs (1887)
Nocirstais ozols.jpg|Ilustrācija albumā ''Terra Mariana 1186-1888''
Jelgavas vēstures alegorisks attēlojums Terra Mariana 1186-1888.jpg|Ilustrācija albumā ''Terra Mariana 1186-1888''
Baumanis_Jauns_livu_kareivis.jpg‎|Jauns līvu kareivis (1889)
Baumanis_Vāverītes.jpg|Vāverītes (1901)
&lt;/gallery&gt;

== Vēsturisks albums ==
* Terra Mariana 1186-1888. Reproduktionen des von den römischen Katholiken hiesiger Provinzen Sr. Heiligkeit Leo XIII. zum Jubiläum 1888 dargebrachten Album. Riga: Verlag Alexander Grosset, 1903 (teksta autors [[Gustavs Manteifelis]])

{{gleznotājs-aizmetnis}}

{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Baumanis, Arturs}}

[[Kategorija:1867. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1904. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Latviešu mākslinieki]]
[[Kategorija:Latvijas gleznotāji]]
[[Kategorija:Latvijas grafiķi]]
[[Kategorija:Latviešu grafiķi]]
[[Kategorija:Mākslinieku pulciņa &quot;Rūķis&quot; mākslinieki]]
[[Kategorija:Lielajos kapos apbedītie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]</text>
      <sha1>lk8xjvwxibq2z0u5zr8wwx2jl7kxp6e</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4465313</id>
      <parentid>4465311</parentid>
      <timestamp>2026-05-08T17:35:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>/* Pazīstamākās gleznas */ bilde</comment>
      <origin>4465313</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3289" sha1="5wwqyb0moqcups8rhz3gme0pa74q8h9" xml:space="preserve">{{Mākslinieka infokaste
| name = Artūrs Baumanis
| image = Artūrs Baumanis 1896.JPG
| imagesize = 200px
| caption = 1896. ɡadā
| birthname = 
| birthdate = {{dat|1867|1|4}}
| location = {{vieta|Krievijas Impērija|Vidzemes guberņa|Rīga|td=Latvija}}
| deathdate = {{miršanas datums un vecums|1904|8|6|1867|1|4}}
| deathplace = {{vieta|Krievijas Impērija|Vidzemes guberņa|Rīga|td=Latvija}}
| nationality = 
| field = [[glezniecība]], [[grafika]]
| training = 
| movement = 
| famous works = 
| patrons = 
| awards = 
}}

'''Artūrs Baumanis''' (1867—1904) bija [[latvieši|latviešu]] gleznotājs, grafiķis, pazīstams ar savām vēsturiskajām gleznām.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1867. gada 4. janvārī latviešu arhitekta [[Jānis Frīdrihs Baumanis|Jāņa Frīdriha Baumaņa]] ģimenē.
Mācījās glezniecību pie [[Jānis Staņislavs Roze|Jāņa Staņislava Rozes]] un [[Eduards Riconi|Eduarda Riconi]], zīmēja tipāžus („Ormanis”, „Meža zaglis”). 1885.—1892. gadā viņš studēja [[Pēterburgas mākslas akadēmija|Pēterburgas Mākslas akadēmijā]], kur specializējās vēsturiskajā glezniecībā. Šajā laikā radīja pazīstamākās gleznas no [[Latvijas vēsture]]s („Likteņa zirgs”, „Līvu kareivis”, „Kūri sadedzina kritušos”). 
[[Rūķis (mākslinieku pulciņš)|Mākslinieku pulciņa „Rūķis”]] biedrs, pirmo reizi izstādīja savus darbus 1889. gadā.
Ilustrēja vēsturisko albumu ''Terra Mariana 1186-1888'', kas pasniegta [[Romas pāvesti|Romas pāvestam]] 1888. gadā.
Pēc tēva nāves 1892. gadā viņš pameta studijas, sāka pārmērīɡi lietot alkoholu un klaiņot. Viņa darbus izrādīja [[1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde|1896. gada Latviešu etnogrāfiskajā izstādē]].

Slimoja ar [[tuberkuloze|tuberkulozi]] un pāragri mira 1904. gada 6. augustā.

== Pazīstamākās gleznas ==
&lt;gallery&gt;
Baumanis_Bakhantes un fauni.jpg‎|Bakhantes un fauni (1885)
Baumanis Krogā.jpg|Krogā (1885)
Baumanis Portrets.jpg|Portrets (1885)
Baumanis_Kristus_un_Jaira_meita.jpg‎‎ ‎|Kristus un Jaira meita (1885)
Baumanis_Vladimirs_un_Ragneda.jpg|Vladimirs un Ragneda (1886)
Baumanis_Liktena_zirgs.jpg‎|Likteņa zirgs (1887)
Nocirstais ozols.jpg|Ilustrācija albumā ''Terra Mariana 1186-1888''
Jelgavas vēstures alegorisks attēlojums Terra Mariana 1186-1888.jpg|Ilustrācija albumā ''Terra Mariana 1186-1888''
Baumanis_Jauns_livu_kareivis.jpg‎|Jauns līvu kareivis (1889)
Baumanis_Vāverītes.jpg|Vāverītes (1901)
Artūrs Baumanis. Zemgaliešu gari 1896.png|Zemgaliešu gari (1896)
&lt;/gallery&gt;

== Vēsturisks albums ==
* Terra Mariana 1186-1888. Reproduktionen des von den römischen Katholiken hiesiger Provinzen Sr. Heiligkeit Leo XIII. zum Jubiläum 1888 dargebrachten Album. Riga: Verlag Alexander Grosset, 1903 (teksta autors [[Gustavs Manteifelis]])

{{gleznotājs-aizmetnis}}

{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Baumanis, Arturs}}

[[Kategorija:1867. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1904. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Latviešu mākslinieki]]
[[Kategorija:Latvijas gleznotāji]]
[[Kategorija:Latvijas grafiķi]]
[[Kategorija:Latviešu grafiķi]]
[[Kategorija:Mākslinieku pulciņa &quot;Rūķis&quot; mākslinieki]]
[[Kategorija:Lielajos kapos apbedītie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]</text>
      <sha1>5wwqyb0moqcups8rhz3gme0pa74q8h9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Rūķis (mākslinieku pulciņš)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>9430</id>
    <revision>
      <id>4465297</id>
      <parentid>4264399</parentid>
      <timestamp>2026-05-08T16:24:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>+bilde</comment>
      <origin>4465297</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3004" sha1="ga3o6znmjckvsztetp1vqtre57q8ilf" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|latviešu studentu pulciņu|Rūķis (nozīmju atdalīšana)|Rūķis}}
[[attēls:Latviešu etnogrāfiskās izstādes Dailes nodaļas eksponenti 1896.JPG|thumb|&quot;Rūķa&quot; gleznotāji, kuru ɡleznas eksponēja Latviešu etnogrāfiskajā izstādē (1896). No kreisās – sēž [[Janis Rozentāls]], [[Artūrs Baumanis]], [[Ādams Alksnis]], [[Johans Valters]] un [[Jānis Staņislavs Birnbaums]], stāv [[Pēteris Balodis]] un [[Vilhelms Purvītis]].]]
'''&quot;Rūķis&quot;''' bija [[Pēterburgas Mākslas akadēmija]]s, [[Štiglica Centrālā tehniskās zīmēšanas skola|Štiglica Centrālās tehniskās zīmēšanas skolas]] un [[Pēterburgas konservatorija]]s latviešu studentu pulciņš, ko ap 1890. gadu nodibināja Štiglica skolas audzēkņi Riharda Zariņa vadībā. Pulciņā darbojās daudzi mākslinieki, tostarp gleznotāji [[Jūlijs Jaunkalniņš]], [[Ādams Alksnis]], [[Janis Rozentāls]], [[Vilhelms Purvītis]], [[Johans Valters]], [[Artūrs Baumanis]], [[Kārlis Brencēns]], grafiķis [[Rihards Zariņš]], tēlnieki [[Gustavs Šķilters]] un [[Teodors Zaļkalns]], lietišķās mākslas pārstāvis [[Jūlijs Madernieks]], mūziķis [[Emīls Dārziņš]]. Formāli pulciņš pastāvēja līdz 1910. gadam.

Pulciņa &quot;Rūķis&quot; mērķis bija sagatavot patriotiski noskaņotus, modernus un profesionālus māksliniekus. Viens no tā vadītājiem bija [[Ādams Alksnis]]; viņš piederēja pie konservatīvajiem pulciņa biedriem, kuri uzskatīja, ka latviešu māksliniekiem jāataino [[Latvija]], ignorējot modernos mākslas strāvojumus. Daudzi citi pulciņa mākslinieki (piemēram, Janis Rozentāls un Johans Valters) uzskatīja, ka jārada latviska māksla ar mūsdienīgiem paņēmieniem.

&quot;Rūķa&quot; aicinājums veidot tautisku,  reālistisku un profesionāli meistarīgu mākslu, mudinājums dzīvot un darboties savas tautas vidū, celt tās kultūru guva atbalsi visā  Ā. Alkšņa paaudzē&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Latviešu glezniecība|last=M.Ivanovs|first=|publisher=Liesma|year=1980|isbn=|location=Rīga|pages=222}}&lt;/ref&gt;.

Kā idejiski un mākslinieciski saliedēta grupa &quot;Rūķa&quot; gleznotāji pirmo reizi uzstājās 1896. gadā Rīgā, kad sakarā ar 10. Viskrievijas arheologu kongresu bija noorganizēta [[1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde]]. Tajā ar dzimtenes dabai un ļaudīm veltītiem darbiem piedalījās Ā. Alksnis, J. Rozentāls,  V. Purvītis, J. Valters, A. Baumanis, P. Balodis un S. Birnbaums. Izstāde demonstrēja latviešu nacionālās glezniecības skolas pieteikumu&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;. 
{{portāls2|Māksla}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20160305061047/http://www.makslasvesture.lv/index.php/1890_-_1915:_Kr%C4%81%C2%81tuves._Biedr%C4%ABbas._Izst%C4%81%C2%81des._Kritika. Latvijas mākslas vēsture: 1890 - 1915: Krātuves. Biedrības. Izstādes. Kritika.]

[[Kategorija:Latviešu mākslas vēsture]]
[[Kategorija:Mākslinieku biedrības un pulciņi Latvijā]]</text>
      <sha1>ga3o6znmjckvsztetp1vqtre57q8ilf</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4465324</id>
      <parentid>4465297</parentid>
      <timestamp>2026-05-08T18:03:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <origin>4465324</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3036" sha1="524r0ffc5kgbxrqlb6lq5vcwzzcqrwh" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|latviešu studentu pulciņu|Rūķis (nozīmju atdalīšana)|Rūķis}}
[[attēls:Latviešu etnogrāfiskās izstādes Dailes nodaļas eksponenti 1896.JPG|thumb|&quot;Rūķa&quot; gleznotāji, kuru ɡleznas eksponēja Latviešu etnogrāfiskajā izstādē (1896). No kreisās – sēž [[Janis Rozentāls]], [[Artūrs Baumanis]], [[Ādams Alksnis]], [[Johans Valters]] un [[Jānis Staņislavs Birnbaums]], stāv [[Pēteris Balodis (mākslinieks)|Pēteris Balodis]] un [[Vilhelms Purvītis]].]]
'''&quot;Rūķis&quot;''' bija [[Pēterburgas Mākslas akadēmija]]s, [[Štiglica Centrālā tehniskās zīmēšanas skola|Štiglica Centrālās tehniskās zīmēšanas skolas]] un [[Pēterburgas konservatorija]]s latviešu studentu pulciņš, ko ap 1890. gadu nodibināja Štiglica skolas audzēkņi Riharda Zariņa vadībā. Pulciņā darbojās daudzi mākslinieki, tostarp gleznotāji [[Jūlijs Jaunkalniņš]], [[Ādams Alksnis]], [[Janis Rozentāls]], [[Vilhelms Purvītis]], [[Johans Valters]], [[Artūrs Baumanis]], [[Kārlis Brencēns]], grafiķis [[Rihards Zariņš]], tēlnieki [[Gustavs Šķilters]] un [[Teodors Zaļkalns]], lietišķās mākslas pārstāvis [[Jūlijs Madernieks]], mūziķis [[Emīls Dārziņš]]. Formāli pulciņš pastāvēja līdz 1910. gadam.

Pulciņa &quot;Rūķis&quot; mērķis bija sagatavot patriotiski noskaņotus, modernus un profesionālus māksliniekus. Viens no tā vadītājiem bija [[Ādams Alksnis]]; viņš piederēja pie konservatīvajiem pulciņa biedriem, kuri uzskatīja, ka latviešu māksliniekiem jāataino [[Latvija]], ignorējot modernos mākslas strāvojumus. Daudzi citi pulciņa mākslinieki (piemēram, Janis Rozentāls un Johans Valters) uzskatīja, ka jārada latviska māksla ar mūsdienīgiem paņēmieniem.

&quot;Rūķa&quot; aicinājums veidot tautisku,  reālistisku un profesionāli meistarīgu mākslu, mudinājums dzīvot un darboties savas tautas vidū, celt tās kultūru guva atbalsi visā  Ā. Alkšņa paaudzē&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Latviešu glezniecība|last=M.Ivanovs|first=|publisher=Liesma|year=1980|isbn=|location=Rīga|pages=222}}&lt;/ref&gt;.

Kā idejiski un mākslinieciski saliedēta grupa &quot;Rūķa&quot; gleznotāji pirmo reizi uzstājās 1896. gadā Rīgā, kad sakarā ar 10. Viskrievijas arheologu kongresu bija noorganizēta [[1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde]]. Tajā ar dzimtenes dabai un ļaudīm veltītiem darbiem piedalījās Ā. Alksnis, J. Rozentāls,  V. Purvītis, J. Valters, A. Baumanis, P. Balodis un S. Birnbaums. Izstāde demonstrēja latviešu nacionālās glezniecības skolas pieteikumu&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;. 
{{portāls2|Māksla}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20160305061047/http://www.makslasvesture.lv/index.php/1890_-_1915:_Kr%C4%81%C2%81tuves._Biedr%C4%ABbas._Izst%C4%81%C2%81des._Kritika. Latvijas mākslas vēsture: 1890 - 1915: Krātuves. Biedrības. Izstādes. Kritika.]

[[Kategorija:Latviešu mākslas vēsture]]
[[Kategorija:Mākslinieku biedrības un pulciņi Latvijā]]</text>
      <sha1>524r0ffc5kgbxrqlb6lq5vcwzzcqrwh</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Andersons</title>
    <ns>0</ns>
    <id>13804</id>
    <revision>
      <id>4465396</id>
      <parentid>4456076</parentid>
      <timestamp>2026-05-08T22:00:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4465396</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3762" sha1="34ddjdwiledtjl0s1bdo3j3uk6a4ux8" xml:space="preserve">'''Andersons''' (&quot;Andreja dēls&quot;, no [[personvārds|personvārda]] [[Andrejs]]; sieviešu dzimtē [[Andersone]]) ir latviešu [[uzvārds]]. Līdzīgas cilmes uzvārdi sastopami arī [[ģermāņu valodas|ģermāņu valodās]] ({{val|en|Anderson}}, {{val|da|Andersen}}, {{val|de|Anderssen}}, {{val|sv|Andersson}}, ([[Andešons]]) un {{val|no|Andersen}} ([[Annešens]])). Cilvēki ar šo uzvārdu:

* [[Alfrēds Andersons]] (1879—1937) — Rīgas pilsētas galva;
* [[Džeralds Andersons]] (''Gerald Anderson''; 1898—1984) — britu kara lidotājs, diplomāts un šaha problēmists;
* [[Džošs Andersons]] (''Josh Anderson''; 1994) — kanādiešu hokejists;
* [[Edgars Andersons]] (1920—1989) — latviešu vēsturnieks;
* [[Eduards Andersons (sportists)|Eduards Andersons]] (1914—1985) — latviešu basketbolists;
* [[Eduards Andersons (jūrnieks)|Eduards Andersons]] (1919—1947) — latviešu jūrnieks, organizēja bēgļu laivas uz Zviedriju;
* [[Eliots Andersons]] (''Elliot Anderson''; 2002) — angļu futbolists;
* [[Felipi Andersons]] (''Felipe Anderson''; 1993) — Brazīlijas futbolists;
* [[Fils Andersons]] (''Philip Anderson''; 1968) — Austrālijas riteņbraucējs;
* [[Frenks Andersons]] (''Frank Anderson'', 1928—1980) — Kanādas šahists;
* [[Glenns Andersons]] (''Glenn Anderson''; 1960) — Kanādas hokejists;
* [[Imants Andersons]] (1923—?) — Latvijas PSR nomenklatūras darbinieks;
* [[Jānis Andersons]]:
** [[Jānis Andersons (agronoms)|Jānis Andersons]] (1902—1967) — latviešu agronoms, uzņēmējs un sabiedriskais darbinieks;
** [[Jānis Andersons (hokejists)|Jānis Andersons]] (1986) — latviešu hokejists;
* [[Kārlis Andersons]] (1884—1965) — latviešu pašvaldību darbinieks, Tautas padomes loceklis;
* [[Kārls Deivids Andersons]] (''Carl David Anderson''; 1905—1991) — ASV fiziķis;
* [[Kevins Andersons]] (''Kevin Anderson''; 1986) — Dienvidāfrikas tenisists;
* [[Kleitons Andersons]] (''Clayton Anderson''; 1959) — ASV kosmonauts;
* [[Kriss Andersons (uzņēmējs)|Kriss Andersons]] (''Chris Anderson''; dzimis 1957) — angļu uzņēmējs, žurnālists un TED konferences kurators;
* [[Lindsijs Andersons]] (''Lindsay Anderson''; 1923—1994) — britu kinorežisors;
* [[Luijs Andersons]] (''Louis Anderson''; 1953—2022) — ASV stendapa komiķis un aktieris;
* [[Maikijs Andersons]] (''Mikey Anderson''; 1999) — ASV hokejists;
* [[Māris Andersons]] (1963) — latviešu aktieris;
* [[Mariss Andersons]] (1957—2021) — latviešu sporta žurnālists un politiķis;
* [[Morics Andersons]] (''Mauritz Andersson''; 1886—1971) — zviedru cīkstonis;
* [[Osvalds Andersons]] (1872—1939) — latviešu uzņēmējs, Tautas padomes loceklis;
* [[Pauls Andersons]] (1925—1999) — latviešu bioķīmiķis;
* [[Pits Andersons]] (1945—2016) — latviešu rokenrola mūziķis;
* [[Pols Tomass Andersons]] (''Paul Thomas Anderson''; 1970) — ASV kinorežisors;
* [[Pols V. S. Andersons]] (''Paul W. S. Anderson''; 1965) — angļu kinorežisors, scenārists un producents;
* [[Raiens Andersons]] (''Ryan Anderson''; 1988) — ASV basketbolists.
* [[Sems Andersons]] (''Sam Anderson''; 1947) — ASV aktieris
* [[Toms Andersons]] (1993) — latviešu hokejists;
* [[Vess Andersons]] (''Wes Anderson''; 1969) — ASV kinorežisors;
* [[Vilhelms Andersons]] (''Wilhelm Anderson''; 1880—1940) — Igaunijas vācbaltu astrofiziķis;
* [[Viljams Andersons (kriketists)|Viljams Andersons]] (''William Anderson''; 1859—1943) — franču kriketa spēlētājs.
* [[Vivs Andersons]] ''(Viv Anderson'', 1956) — Anglijas futbolists.

== Skatīt arī ==
* [[Andersens]]
* [[Andešons]]
* [[Annešens]]

{{Uzvārds}}

[[Kategorija:Latviešu uzvārdi]]</text>
      <sha1>34ddjdwiledtjl0s1bdo3j3uk6a4ux8</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Žemaiši</title>
    <ns>0</ns>
    <id>14187</id>
    <revision>
      <id>4465284</id>
      <parentid>4214340</parentid>
      <timestamp>2026-05-08T15:58:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4465284</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9552" sha1="8afzjxro64h7zardcawnf5civ0ggbid" xml:space="preserve">[[Attēls:Balti ap 13.gs.svg|thumb|250px|right|Baltu zemes pirms krusta kariem Prūsijas, Latvijas, Lietuvas, Baltkrievijas un Polijas teritorijās. Žemaišu zemes atradās starp kuršu, skalvju, jātvingu un aukštaišu zemēm]]
[[Attēls:Žemaišu zeme 13. gs. vidū.jpg|thumb|250px|right|Žemaišu zeme un tās kaimiņzemes [[Kursa (valsts)|Kursas]] dalīšanas laikā (1253)]]

'''Žemaiši''' ({{val|la|Samaitae, Zamaytae, Samattae}}, [[Senkrievu valoda|senkrievu]]: ''Жмудь''; [[Viduslaiku vācu valoda|viduslaiku vācu valodā]]: ''Sameiten''; {{val|pl|Żmudzini}}) ir [[Lietuva]]s rietumos kompakti dzīvojoša [[lietuvieši|lietuviešu]] maztauta, kura runā [[Žemaišu dialekts|žemaišu dialektā]].&lt;ref&gt;[http://valoda.ailab.lv/latval/vidusskolai/VALODA/v5-1baltu.htm Baltu valodas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140815113839/http://valoda.ailab.lv/latval/vidusskolai/VALODA/v5-1baltu.htm |date={{dat|2014|08|15||bez}} }} {{lv ikona}}&lt;/ref&gt; Domājams, ka žemaiši bijuši ļoti radniecīgi [[zemgaļi]]em, jo arheologiem sagādā grūtības atšķirt vidējā dzelzs laikmeta (5.—8.gs.) zemgaļu un žemaišu apbedījumus. Novads, kurā kopš seniem laikiem dzīvo žemaiši, saglabājies kā nacionāls, etnisks novads. Tas joprojām tiek dēvēts par [[Žemaitija|Žemaitiju]].

== Izcelsme ==

[[Vulfstans no Hedebijas]] ap 880. gadu savā stāstā par ceļojumu uz [[Truso]] pieminējis, ka viena no šajā apgabalā mītošajām tautām ir '''sarmanti''', kas, visticamāk, ir [[sarmati|sarmatu]] cilšu savienībai piederošas cilts apzīmējums. No arheoloģiskiem izrakumiem zināms, ka pēc [[Lielā tautu staigāšana|Lielās tautu staigāšanas]] izraisītās migrācijas līdz 9. gadsimtam tagadējās Žemaitijas teritorijā dzīvoja [[zemgaļi]] (ziemeļaustrumos), [[kurši]] (ziemeļrietumos) un karšuvieši (dienvidrietumos). Pēc tam no dienvidaustrumiem ieceļoja kareivīgas žemaišu ciltis, kas izraisīja kuršu migrāciju uz ziemeļiem uz tagadējās [[Kurzeme]]s teritoriju. Lietuviešu filologs [[Zigms Zinkevičs]]&lt;ref&gt;Zigmas Zinkevičius. The History of the Lithuanian Language / transl. by R. Plioplys; with a Foreword by W.R. Schmalstieg. — Vilnius: Mokslo ir enciklopedijų l-kla, 1996. — XVIII, 333 p.: žml. — {{ISBN|5-420-01363-0}}.&lt;/ref&gt; savā plašajā pētījumā par lietuviešu valodas vēsturi rakstīja, ka žemaišu valoda radusies, [[Aukštaitija|aukštaišu]] valodai sajaucoties ar kuršu valodu. 11. gadsimtā tapusī [[Nestora hronika]] no baltu ciltīm piemin vienīgi lietuviešus (''литва''), zemgaļus (''зимѣгола/зимигола''), kuršus (''корсь'') un letgaļus (''лѣтьгола''). Pēc 1250. gada sacerētajā ģeogrāfiskajā traktātā ''Descriptiones terrarum'' žemaišu zeme tiek pieminēta kā nepakļauta „pagānu zeme, kas saukta par Samoitu” (''terra paganorum que Samoita appellatur'') uz ziemeļiem no [[Semba]]s un rietumiem no [[Kursa (valsts)|Kursas]].

Latviešu valodnieks un etnogrāfs [[Pēteris Šmits]], runājot par žemaišu izcelsmi, 1927. gada rakstā „Par zemgaliešu un sēļu tautību” atsaucās uz [[Atskaņu hronika]]s autoru:
{{citāts|„žemaiši, kuri nav atdalījušies no [[leiši]]em, tiek arī tikai Rīmju chronikā pieminēti un turpat ar piezīmi, ka viņi esot leiši. Par [[zemgalieši]]em ir gan chronikā sacīts, ka pēdējā laikā viņi turējušies kopā ar žemaišiem, bet agrāki viņi veduši arī niknus karus ar leišiem. [..] Robežas starp seno Lietavu un Livonijas ordeņa valsti sakrīt pēc chroniku ziņām zināmā mērā ar cilšu robežām un tā tad bija cēlušās jau priekš vācu ielaušanās Baltijā. [[Kurši]] un zemgalieši sagājušies robežās ar žemaišiem, kuri pēc valodas stāv [[latvieši]]em tuvāki neka īstie leiši jeb augstaiši. Nav pieņemams, ka šīs '''žemaišu''' valodas savādības būtu cēlušās tikai pēdējos gadu simteņos, kad jau īstos latviešus varam saukt par '''žemaišu''' kaimiņiem. Ja tad nu kurši un zemgalieši stāvēja starp Vidzemes latviešiem un '''žemaišiem''', tad gan viņi būs laikam pieslējušies tuvāki latviešiem neka augšā minētajiem [[Aukštaitija|augštaišiem]].”|[[Pēteris Šmits]]. „Par zemgaliešu un sēļu tautību” (1927). [[Filologu biedrības raksti]].&lt;ref&gt;{{Laikraksta atsauce |author=Pēteris Šmits |authorlink=Pēteris Šmits |year=1927 |title=Par zemgaliešu un sēļu tautību |journal=Filologu biedrības raksti |volume=1. sējums |url=http://www.liis.lv/latval/Darbinieki/Citati/smits1.htm |access-date={{dat|2014|04|22||bez}} |archive-date={{dat|2003|09|29||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20030929145736/http://www.liis.lv/latval/Darbinieki/Citati/smits1.htm }}&lt;/ref&gt;}}.

== Krusta karu laikā ==
[[Attēls:Ortelius Lithuania.jpg|thumb|300px|Žemaišu zeme (''Samogitia'') kā [[Livonija]]s sastāvdaļa (''Livoniae pars'' ar tumšāku krāsu kartes augšdaļā) senā Polijas kartē.]]
Hronikās un katoļu baznīcas rakstos žemaiši dēvēti dažādos vārdos kā ''Samaiten, Samaitae, Zamaytae, Samattae, Samethi''. [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karus]] aprakstošajās hronikās viņi reizēm tiek saukti par lietuviešiem, bet biežāk par atsevišķu tautu. Žemaišu vārds [[Indriķa hronika|Indriķa hronikā]] netiek pieminēts, bet [[Atskaņu hronika|Atskaņu hronikā]] un [[Vartbergas Hermaņa Livonijas hronika|Vartbergas Hermaņa Livonijas hronikā]] lietuvieši un žemaiši tiek pieminēti kā atsevišķas tautas. Žemaišu vārda nekonsekventa lietošana hronikās ir izskaidrojama, jo viņi epizodiski gan pakļāvās topošās Lietuvas centrālajai varai, gan brīžiem pretojās tai. Žemaišu kunigaiši spēlēja ievērojamu lomu Lietuvas valsts izveidē. 13. gadsimta 40.—50. gados liela ietekme žemaišu zemēs bijusi kunigaitim Vikintam. Mūsdienu lietuviešu vēsturnieki domā, ka [[Vikints]] vadījis žemaišus [[Saules kauja|Saules kaujā]] 1236. gadā. Žemaišiem ar kuršu palīdzību [[Tranaitis|Tranaiša]] vadībā izdevās sakaut krustnešus arī [[Durbes kauja|Durbes kaujā]] 1260. gadā.

== Karš ar Vācu ordeni ==
14. gadsimtā visa Žemaitija pārvērtās par kaujas lauku starp krustnešiem un lietuviešiem. Brīžiem [[Vācu ordenis|Vācu ordenim]] izdevās pakļaut žemaišu zemes, uzvarot lietuviešus 1348. gada [[Strēvas kauja|Strēvas kaujā]] un 1370. gadā pie Rudavas. 1398. gadā Lietuvas dižkunigaitis [[Vītauts Dižais]] uz laiku atdeva žemaišu zemes Vācu ordenim, kas to pārvaldei iecēla īpašu Žemaitijas fogtu. Žemaišu sacelšanās 1410. gadā izraisīja jaunu konfliktu starp Polijas un Lietuvas valstīm no vienas puses un Vācu ordeni no otras puses, kas beidzās ar ordeņa sagrāvi [[Grīnvaldes kauja|Grīnvaldes (Žalgires) kaujā]]. Tikai 1422. gada miera līgumā Vācu ordenis oficiāli atteicās no pretenzijām uz žemaišu zemēm.

== Teritorija ==
Žemaišu apdzīvotā teritorija 13. gadsimtā ietvēra mūsdienu [[Šauļu apriņķis|Šauļu apriņķa]] dienviddaļu un [[Kauņas apriņķis|Kauņas apriņķa]] ziemeļdaļu. Vēlāk žemaišu subetnosā ieplūda arī daļas no [[Karšuva|karšuviešu]], [[zemgaļi|zemgaļu]] un [[kurši|kuršu]] maztautām.

Kad karalis Mindaugs saņēma Lietuvu kā savu feodālo lēni, viņš 1253. gada jūlijā dāvināja Vācu ordenim Livonijā par solīto palīdzību cīņā pret žemaišu kunigaiti [[Vikints|Vikintu]] viņa pārvaldīto [[Žemaitija]]s daļu — pusi [[Raseiņi|Raseiņu]], [[Laukava]]s (lietuviski ''Laukuva''), [[Betigola]]s (lietuviski ''Betygala''), [[Eragola]]s (lietuviski ''Ariogala'') un [[jātvingi|jātvingu]] apdzīvotās [[Dainava (zeme)|Dainavas]], kā arī visu Kuleni (lietuviski ''Kolainiai''), [[Karšuva|Kārsavu]] (lietuviski ''Karšuva''), [[Kraži|Kroši]] (lietuviski ''Kražiai''), [[Nadruva|Nederavu]], [[Vizaine|Vizaini]] un Vangu (lietuviski ''Ivangėnai'') abos [[Nemuna]]s lejteces krastos. 1253. gada 21. augustā pāvests Inocents IV apstiprināja Vācu ordenim zemes Lietuvā, ko sakarā ar savu kronēšanu viņam dāvinājis karalis Mindaugs: visu Kārsavu un Vangu, kā arī pusi Dainavas un Raseiņu. Pāvests Inocents IV uzdeva Livonijas un Prūsijas arhibīskapam [[Alberts II (Rīga)|Albertam II]] iesvētīt un nozvērināt Vācu ordeņa brāli Kristiānu par Lietavas bīskapu, saskaņā ar karaļa Mindauga vēlēšanos. 1254. gada 12. martā ar savu dēlu piekrišanu Mindaugs piešķīra bīskapam Kristiānam kā baznīcas devu pusi Raseiņu, Betigolas un Laukavas ([[Veršovijas bīskapija|Veršovijas bīskapiju]]).

== Skatīt arī ==
* [[Žemaitijas kunigaitija]]
* [[Žemaitijas valdnieki]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://kiss.id.lv/cgi-bin/webnews.cgi?cmd=item-3318&amp;group=latgola.vasals&amp;utoken=331.48acc17d.846930886@temp:0_0e5d046d0c7a28210e6700 Lietuvas žemaiši cīnās par tautības atzīšanu]{{Novecojusi saite}} (Laikraksta &quot;Diena&quot; ziņa 2007. gadā)
* [https://web.archive.org/web/20070927204923/http://www.istorija.lt/le/pakalniskis2001en.html Žemaišu identitāte globalizētajā pasaulē], raksts angļu valodā
* [http://samogitia.mch.mii.lt/ISTORIJA/samogit.en.htm Kas ir žemaiši?] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070515122124/http://samogitia.mch.mii.lt/ISTORIJA/samogit.en.htm |date={{dat|2007|05|15||bez}} }}, raksts angļu valodā

[[Kategorija:Austrumbalti]]
[[Kategorija:Žemaitija]]</text>
      <sha1>8afzjxro64h7zardcawnf5civ0ggbid</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Vai tu zināji/Ieteiktie fakti</title>
    <ns>10</ns>
    <id>15425</id>
    <revision>
      <id>4465352</id>
      <parentid>4465116</parentid>
      <timestamp>2026-05-08T19:28:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>/* Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) */ +3</comment>
      <origin>4465352</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="442693" sha1="7oss7ty6ypzxyglaje58avad73yteir" xml:space="preserve">{{Vai tu zināji/Saites}}
Šis ir Sākumlapas nodaļas &quot;[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]&quot; arhīvs un nākamo faktu krājums.
__TOC__

== &quot;Vai tu zināji&quot; arhīvs ==
{{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}}

[[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|50px]]
* ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs?
* ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]?
* ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]?

[[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|50px]]
* ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas &quot;Celtics&quot;]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika iecelts par &quot;Celtics&quot; ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu?
* ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim?

[[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]''' &lt;small&gt;(attēlā pa kreisi)&lt;/small&gt;, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]?
* ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš?
* ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]?

[[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība?
* ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā?
* ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas?

[[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]?
* ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā?
* ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]?

[[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|50px]]
* ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi?
* ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i?
* ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā?

[[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|50px]]
* ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs?
* ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]?
* ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]?

[[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību?
* ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu?

[[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības?
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu?
* ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls?

[[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|50px]]
* ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni?
* ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus?
* ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]?

[[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|50px]]
* ... '''&quot;[[Tīrā prāta kritika]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)&lt;/small&gt; ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu?
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai?
* ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem (&quot;augustiem&quot;) un diviem jaunākajiem imperatoriem (&quot;cēzariem&quot;)?

[[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|50px]]
* ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu?
* ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]?
* ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]?

[[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|50px]]
* ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos?
* ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā &quot;[[Komunistiskās partijas manifests]]&quot; apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''?
* ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna?

[[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|50px]]
* ... sākotnēji '''&quot;[[Užavas alus]]&quot;''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt?
* ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij?

[[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]?
* ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā?
* ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai?

[[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]] &lt;small&gt;(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk?
* ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])?

[[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]?
* ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas?
* ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts &quot;Silava&quot;|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta &quot;Silava&quot;]] nosaukuma autors?

[[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā?
* ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu?
* ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137?

[[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]?
* ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem?
* ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])?

[[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|50px]]
* ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]?
* ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''&quot;[[Komisārs Reksis]]&quot;''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]?
* ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija?

[[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas?
* ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze?
* ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā?

[[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s &quot;Itālijas armijas&quot; virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]] &lt;small&gt;(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]?
* ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i?

[[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|50px]]
* ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē?
* ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām?
* ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]?

[[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|50px]]
* ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]''' &lt;small&gt;(attēlā Filipa Šatrijē korts)&lt;/small&gt;, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i?
* ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]?
* ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas?

[[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|50px]]
* ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē?
* ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja?
* ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā?

[[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi?
* ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot;?

[[Attēls:Blondie1977.jpg|border|right|50px]]
* ... ar 40 miljoniem pārdotu albumu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un 20 miljoniem ārpus ASV '''''[[Blondie]]''''' ir viena no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām [[roks|rokgrupām]]?
* ... [[ASV latvieši|ASV latviešu]] [[daiļlēcēja]] '''[[Džeja Delanija Patrika]]''', iegūstot ceļazīmi uz {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kļuva par pirmo [[Latvija]]s olimpieti šajā sporta veidā?
* ... [[Heptarhija]]s periodā 7. un 8. gadsimtā [[Anglosakši|sakšu]] ķēniņvalsts '''[[Veseksa]]''' sacentās ar '''[[Mersija|Mersiju]]''' par dominējošo stāvokli [[Anglija]]s dienvidos un rietumos?

[[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|50px]]
* ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: &quot;[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]&quot;?
* ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]?

[[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās?
* ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi?
* ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums?

[[Attēls:Indian-Hockey-Team-Berlin-1936.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Indijas lauka hokeja izlase]]''' ir visu laiku veiksmīgākā [[lauka hokejs|lauka hokeja]] komanda [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kopumā izcīnot astoņas zelta medaļas &lt;small&gt;(attēlā Indijas komanda, kas izcīnīja zelta medaļu [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada Berlīnes olimpiskajās spēlēs]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Urālu Republika]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā pastāvēja no [[1993. gads|1993. gada]] 1. jūlija līdz 9. novembrim [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabala]] robežās un tika izbeigta ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] dekrētu Nr. 1874 par Sverdlovskas apgabala padomes atlaišanu?
* ... '''[[maigā vara]]''' apzīmē spēju ietekmēt un veidot citu [[valsts|valstu]] rīcību un attieksmi, izmantojot pievilcību un pārliecību, nevis piespiedu līdzekļus vai militāro spēku (jeb tā saukto [[asā vara|aso varu]])?

[[Attēls:1940 Constitution of the Latvian SSR.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Latvijas PSR Konstitūcija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika veidota pēc 1936. gada [[PSRS Konstitūcija]]s parauga, to pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] izstrādāja 15 [[Tautas Saeima]]s deputātu komisija [[Žanis Spure|Žaņa Spures]] vadībā?
* ... [[Latvija]]s [[modernā pieccīņa|modernās pieccīņas]] sportists '''[[Pāvels Švecovs]]''' pēc dalības {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kur viņš kvalificējās finālam, paziņoja par sportista karjeras beigām?
* ... [[kristietība]]s kustības '''[[adventisms|adventisma]]''' galvenā pazīme ir uzskats par [[Otrā atnākšana|Kristus otro atnākšanu]], kas, pēc viņu ticības, drīz notiks?

[[Attēls:Fatah Flag Vector Graphic.svg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Fatah]]''''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; sākotnēji bija pazīstama kā [[partizāni|partizānu]] kustība, kas izmantoja bruņotu cīņu pret [[Izraēla|Izraēlu]], lai atgūtu [[Palestīna]]s teritoriju un nodrošinātu [[palestīnieši|palestīniešu]] pašnoteikšanās tiesības, tomēr laika gaitā tā pārgāja uz politisko cīņu, un mūsdienās tā ir galvenā Palestīnas pašpārvaldes partija?
* ... par '''[[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Francija]]s kluba [[Parīzes &quot;Saint-Germain&quot;]] futbolisti, kas finālā ar 5:0 pieveica [[Itālija]]s klubu [[Milānas &quot;Internazionale&quot;]]?
* ... '''[[apokrifi]]''' bieži ietver stāstus un detaļas, kas nav iekļautas oficiāli atzītos [[Svētie raksti|svētajos rakstos]]?

[[Attēls:Ilze Stobova 2024.jpg|border|right|50px]]
* ... [[14. Saeima]]s deputāte no partijas &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; '''[[Ilze Stobova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš vēlēšanās kandidējusi arī no [[Jaunā partija|Jaunās Kristīgās partijas]], [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Tautas partija]]s sarakstiem?
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[BMX]] frīstaila [[riteņbraucējs]] '''[[Ernests Zēbolds]]''' {{oss|V=2024|L=G}} izcīnīja 8. vietu un kopā ar [[Gunta Vaičule|Guntu Vaičuli]] [[Latvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|nesa karogu]] noslēguma ceremonijā?
* ... [[Lietuva]]s pārvaldītājsabiedrībai '''''[[Bitė group]]''''', kas pieder [[Luksemburga]]s uzņēmumam ''PLT VII Finance S.a r.l.'', ko savukārt pārvalda [[ASV]] investīciju uzņēmums ''Providence Equity Partners'', pieder [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[telesakari|telesakaru]] uzņēmumi: ''[[Bitė Lietuva|UAB Bitė Lietuva]]'' un [[Bite Latvija|SIA &quot;Bite Latvija&quot;]]?

[[Attēls:Kokneses ģerbonis.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Kokneses ģerbonis|Kokneses ģerbonī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura autors ir [[Edgars Sims]], redzami vēsturiskie [[Koknese]]s pilsētas simboli — sakrustoti [[bīskaps|bīskapa]] zizlis un atslēga?
* ... '''[[18. novembra savienība]]''' bija [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kuru izveidoja daļa no [[Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress|Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa]] delegātiem un pirms [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]] [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]] tā pievienojās vēlēšanu apvienībai &quot;[[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]&quot;?
* ... '''[[singāļi|singāļu]]''' izcelsme tiek saistīta ar agrīno '''[[indoārieši|indoāriešu]]''' migrāciju no [[Ziemeļindija]]s uz dienvidiem; pēc leģendārās [[hronika]]s &quot;Mahāvamsa&quot; singāļu tautas aizsācējs bija princis Vidžaja, kurš ieradies [[Šrilanka|Šrilankā]] no Indijas ziemeļrietumiem?

[[Attēls:Flag of the Lao People's Revolutionary Party.svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Laosas Tautas revolucionārā partija]]''' &lt;small&gt;(attēlā partijas karogs)&lt;/small&gt; ir vienīgā atļautā [[Politiskā partija|partija]] [[Laosa|Laosas Tautas Demokrātiskajā Republikā]], un Laosa ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kurai joprojām ir [[sociālisms|sociālistiskā iekārta]] ar vienu [[vienpartijas sistēma|valdošo politisko partiju]]?
* ... [[šaušana|sporta šāvējs]] '''[[Lauris Strautmanis]]''', kurš pārstāvēja [[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latviju]] [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskās spēlēm]] [[Parīze|Parīzē]], ir 2025. gada Eiropas čempionāta zelta medaļas ieguvējs 25 metru distancē ar pistoli un 2023. gada Pasaules čempionāta sudraba medaļas ieguvējs 50 metru distancē ar pistoli?
* ... [[eSIM]] karšu tirdzniecības uzņēmums '''''[[Airalo]]''''' nodrošina eSIM kartes ceļotājiem vairāk nekā 200 valstīs un reģionos visā pasaulē, nodrošinot tūlītēju piekļuvi internetam ārzemēs un tam ir vairāk nekā 10 miljoni lietotāju?

[[Attēls:Wrc 2024-martins sesks.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Tet Rally Latvia 2024]]''''' bija pirmā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] norisinājās [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] (WRC) posms &lt;small&gt;(attēlā [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņa Seska]] un [[Renārs Francis|Renāra Franča]] vadītā ''Ford Puma Rally1'')&lt;/small&gt;?
* ... lai gan '''[[ģermāņu pagānisms]]''' izzuda līdz ar [[kristietība]]s izplatīšanos, tā elementi un ietekme joprojām ir sastopami mūsdienu [[Ziemeļeiropa]]s kultūrā un valodās?
* ... filmu un viedtelevīzijas [[straumēšana]]s platforma '''''[[Go3]]''''' ir lielākā video satura platforma [[Baltijas valstis|Baltijā]]?

[[Attēls:Leopardus guigna.jpeg|border|right|50px]]
* ... '''[[Čīles kaķis]]''' jeb kodkods &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir mazākais savvaļas [[kaķu dzimta]]s dzīvnieks, kurš dzīvo [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]?
* ... rūpnīcas [[VEF]] zinātniski pētnieciskās nodaļas vadītājs un [[radiouztvērējs|radiouztvērēju]] VEF 202/206 un [[Spīdola (radiouztvērējs)|Spīdola]] 209/208 galvenais konstruktors '''[[Pēteris Videnieks]]''' [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] kļuva par [[Latvijas Republikas sakaru ministrs|Latvijas Republikas sakaru ministru]] [[Latvijas Republikas Ministru padome|Ivara Godmaņa Ministru padomē]]?
* ... '''[[angli]]''' bija [[ģermāņi|ģermāņu]] cilts, kas sākotnēji dzīvoja [[Jitlande|Jitlandes pussalā]] mūsdienu [[Dānija]]s un [[Vācija]]s teritorijā, bet 5. un 6. gadsimtā sāka migrēt uz Lielbritāniju, veidojot pamatu vēlākajai [[Anglija]]s valstij un [[angļu valoda]]i?

[[Attēls:William Smith (geologist).jpg|border|right|50px]]
* ... [[angļi|angļu]] [[ģeologs]] '''[[Viljams Smits]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva slavens ar pirmās detalizētās ģeoloģiskās kartes izveidi visai [[Anglija]]i, bieži tiek dēvēts par &quot;angļu ģeoloģijas tēvu&quot; un ir licis pamatus mūsdienu ģeoloģiskajai kartēšanai un [[stratigrāfija]]i?
* ... '''[[vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize [[vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas sacensībās]] tika izcīnīts vienāds medaļu skaits vīriešiem un sievietēm?
* ... [[Latvija]] pievienojās programmai '''[[Partnerattiecības mieram]]''' [[1994. gads Latvijā|1994. gada]] 14. februārī, lai nostiprinātu valsts aizsardzības spējas un veicinātu integrāciju Rietumu drošības struktūrās, kas galu galā noveda pie Latvijas pievienošanās [[NATO]] 2004. gadā?

[[Attēls:Temple Saint Sava (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Serbijas Pareizticīgā baznīca]]''' ir viena no vecākajām un nozīmīgākajām pareizticīgajām baznīcām [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]], kurai ir sarežģītas attiecības ar citām [[pareizticība|pareizticīgajām baznīcām]], īpaši ar [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles patriarhātu]] &lt;small&gt;(attēlā [[Svētā Savas baznīca]] [[Belgrada|Belgradā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[1975. gads|1975. gadā]] parakstītā '''[[Helsinku vienošanās]]''' kalpoja par pamatu vēlākajai [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]i, kas tika izveidota [[1995. gads|1995. gadā]] saskaņā ar Parīzes hartu?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[taromāts|taromāti]]''' izplatījās ar depozīta sistēmas ieviešanu [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], un to uztur SIA &quot;Depozīta iepakojuma operators&quot;?

[[Attēls:Arkady_Rotenberg_2020-03-18.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[Krievija]]s [[oligarhs]] '''[[Arkādijs Rotenbergs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas pazīstams ar savām ciešajām saitēm ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidentu]] [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]], un viņa dēls '''[[Igors Rotenbergs]]''' ir nonākuši uzmanības centrā saistībā ar iespējamu īpašumu slēpšanu, lai izvairītos no sankcijām?
* ... [[igauņi|igauņu]] [[orientēšanās|orientierists]] '''[[Lauri Silds]]''', tāpat kā viņa brālis [[Timo Silds|Timo]], daudzreiz uzvarējis nozīmīgās sacensībās [[Latvija|Latvijā]], tostarp 2024. gadā Lauri Silds kļuva par [[Kāpas trīsdienas|Kāpas trīsdienu]] kopvērtējuma uzvarētāju?
* ... '''[[Plūdi Persijas līča valstīs (2024)|2024. gada aprīļa plūdos Persijas līča valstīs]]''' gāja bojā vismaz 24 cilvēki, bet [[Apvienotie Arābu Emirāti]] pieredzēja rekordlielus nokrišņus — [[Dubaija|Dubaijā]] vienā dienā nolija vairāk nekā divu gadu [[nokrišņu daudzums]]?

[[Attēls:EPLF fighters.webp|border|right|50px]]
* ... '''[[Eritrejas neatkarības karš]]''' ilga no [[1961. gads|1961.]] līdz [[1991. gads|1991. gadam]] un beidzās ar [[Eritreja]]s ''[[de facto]]'' neatkarību no [[Etiopija]]s [[1991. gads|1991. gadā]] un oficiālu starptautisko atzīšanu [[1993. gads|1993. gadā]]? &lt;small&gt;(attēlā Eritrejas kaujinieki)&lt;/small&gt;?
* ... 2024. gadā '''[[Džesika Kempbela]]''' tika apstiprināta par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas &quot;Kraken&quot;]] galvenā trenera asistenti, kļūstot par pirmo sievieti kādas komandas treneru sastāvā NHL vēsturē?
* ... [[1932. gads|1932. gadā]] izbūvētā '''[[dzelzceļa līnija Varapajeva—Druja]]''', kas mūsdienās atrodas [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], bija plānota ar mērķi veicināt ekonomisko labklājību vienā no [[Otrā Polijas Republika|starpkaru Polijas]] trūcīgākajiem reģioniem, izveidojot savienojumu ar [[Daugava|Daugavu]] un paverot iespējas eksportam caur [[Rīga]]s [[Rīgas osta|ostu]] starptautiskajā tirgū?

[[Attēls:Jonas Deichmann (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācieši|vācu]] ekstrēmajam sportistam, avantūristam un grāmatu autoram '''[[Jonass Deihmanis|Jonasam Deihmanim]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieder vairāki pasaules rekordi [[Riteņbraukšana|riteņbraukšanā]], [[Triatlons|triatlonā]] un izturības sportā, piemēram, viņš 2023. gadā ar velosipēdu nobrauca 11 000 kilometru no [[Ņujorka]]s līdz [[Losandželosa]]i un pēc tam noskrēja tādu pašu distanci atpakaļ uz Ņujorku?
* ... [[Latvijas Televīzija]]s kanāls '''[[LTV7]]''' sāka raidīt {{dat|1991|8|1||bez}} kā LTV2, bet tagadējais nosaukums kanālam ir kopš {{dat|2003|1|1|ģ|bez}}?
* ... '''[[armēņu diaspora]]''' ir viena no pasaulē lielākajām [[Diaspora|diasporām]], aptverot miljoniem cilvēku dažādās valstīs un kontinentos?

[[Attēls:Kim Jong-un (2019-04-25) 04.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kims Čonins]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmais [[Ziemeļkoreja]]s līderis, kuru bieži sauc par '''[[Ziemeļkorejas augstākais vadītājs|Augstāko vadītāju]]''', vēl dzīvam esot un salīdzinoši jaunā vecumā, kamēr viņa vectēvs [[Kims Irsens]] un tēvs [[Kims Čenirs|Kims Čonins]] tā tika saukti tikai pēc viņu nāves?
* ... '''[[2024. gada NHL drafts|2024. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' tika izvēlēti arī trīs [[latvieši|latviešu]] [[hokejisti]]: trešajā raundā [[Vašingtonas &quot;Capitals&quot;]] ar kopējo 90. numuru izraudzījās uzbrucēju Ēriku Mateiko, bet ar 134. numuru draftēja Miku Vecvanagu un ar 214. numuru Darelu Uļjanski?
* ... '''[[Glastonberijas festivāls|Glastonberijas festivālu]]''', kas vairumā vasaru notiek netālu no Piltonas, [[Somerseta|Somersetā]], [[Anglija|Anglijā]], apmeklē aptuveni 200 000 cilvēku, bet 1994. gada festivālā tika uzstādīts rekords — 300 000 apmeklētāju?

[[Attēls:JD Vance official portrait (cropped headshot).jpg|border|right|50px]]
* ... pēc bijušā [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] un prezidenta kandidāta [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] uzvaras [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] '''[[Džeimss Deivids Venss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par jaunāko [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] kopš [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]]?
* ... '''[[Vācijas koloniālā impērija]]''' pastāvēja līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām, kad [[Vācija]] zaudēja savas [[kolonija]]s pēc [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] parakstīšanas [[1919. gads|1919. gadā]]?
* ... saskaņā ar [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatu]] '''[[Jūma]]''' [[Arizona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ir &quot;saulainākā pilsēta uz Zemes&quot;, jo vidēji 91% dienas stundu gadā ir saulainas?

[[Attēls:Lowestoft beach and outer harbour.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Loustofta]]''' &lt;small&gt;(attēlā pludmale)&lt;/small&gt; ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vistālāk austrumos esošā pilsēta?
* ... '''[[Krustnešu valstis]]''', ko izveidoja [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] pēc [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta kara]], bija nozīmīgas stratēģiski un militāri, bet arī bija saskarsmes punkti starp [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Musulmaņu pasaule|islāma pasauli]], veicinot zināšanu apmaiņu, tostarp [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]] saglabātie antīko zinātnieku darbi nonāca Rietumeiropā?
* ... '''[[ekskluzīvā ekonomiskā zona]]''' stiepjas līdz 200 [[jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (aptuveni 370,4 [[kilometrs|km]]) no valsts piekrastes līnijas jūrā, un šajā zonā valstij ir īpašas tiesības izmantot un pārvaldīt dabas resursus, kā arī veikt dažādas ekonomiskās aktivitātes?

[[Attēls:Ereignisblatt aus den revolutionären Märztagen 18.-19. März 1848 mit einer Barrikadenszene aus der Breiten Strasse, Berlin 01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1848.—1849. gada revolūcija Vācijā]]''' bija daļa no [[1848. gada revolūcijas|Tautu pavasara]] &lt;small&gt;(attēlā [[Berlīne]]s barikādes 1848. gada martā)&lt;/small&gt;?
* ... [[lietuviešu valoda]] ir visvairāk lietotā '''[[austrumbaltu valodas|austrumbaltu valoda]]''', kurā runā vairāk nekā 3 miljoni cilvēku visā pasaulē, tai seko [[latviešu valoda]] ar aptuveni 1,5 miljoniem dzimtās valodas runātāju?
* ... '''[[Krievijas Āzijas daļa]]''' ir lielāka par [[Kanāda|Kanādu]] (otro lielāko valsti pasaulē), visu [[Eiropa|Eiropu]] un tikai nedaudz mazāka par [[Antarktīda|Antarktīdu]]?

[[Attēls:Jan-VIII.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Romas pāvests|Romas bīskapa]] un [[Pāvesta valsts]] valdnieka '''[[Jānis VIII|Jāņa VIII]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pontifikāts beidzās ar viņa slepkavību [[882. gads|882. gadā]], kas ievērojami vājināja [[Romas pāvests|pāvestu]] varu?
* ... atšķirībā no [[džihādisms|džihādisma]], kas koncentrējas uz bruņotu cīņu, lai iedibinātu [[islāma valsts|islāma varu]] un iznīcinātu &quot;neticīgos&quot;, '''[[panislāmisms]]''' tiecas panākt politisku un kultūras vienotību starp [[musulmaņi|musulmaņu]] tautām?
* ... '''[[2019. gada Ukrainas parlamenta vēlēšanas]]''' bija ārkārtas [[vēlēšanas]] un tika izsludinātas pēc tam, kad jaunievēlētais [[Ukrainas prezidents|prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] 2019. gada maijā izsludināja [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] atlaišanu?

[[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3973 by Stepro (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2024. gada F1 sezona|2024. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'' pilots [[Makss Verstapens]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja savu ceturto [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]] pēc kārtas?
* ... [[1947. gads|1947. gadā]] [[Polija]]s valdība īstenoja '''[[operācija &quot;Visla&quot;|akciju &quot;Visla&quot;]]''', kuras ietvaros tūkstošiem [[ukraiņi|ukraiņu]] un '''[[lemki (tauta)|lemku]]''' tika piespiedu kārtā pārvietoti uz Polijas ziemeļrietumu reģioniem, kas tika pievienoti tai pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]; [[Ukraina]] uzskata šo operāciju par [[Etniskā tīrīšana|etnisko tīrīšanu]]?
* ... '''[[Apvienotās Laplatas provinces]]''' bija [[Dienvidamerika]]s valstu [[konfederācija]], kas pastāvēja 19. gadsimta sākumā un ietvēra mūsdienu [[Argentīna|Argentīnu]], [[Urugvaja|Urugvaju]], [[Bolīvija|Bolīviju]] un [[Paragvaja|Paragvaju]]?

[[Attēls:TV3 by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[TV3 Group]]''''' vēsture saistāma ar [[Zviedrija]]s mediju grupas ''[[Modern Times Group]]'' ienākšanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] 1990. gados, kas izveidoja televīzijas kanālu ''[[TV3 Latvija|TV3]]'', kā arī iegādājās vai izveidoja citus [[televīzija]]s kanālus un radiostacijas &lt;small&gt;(attēlā ''TV3 Group'' birojs [[Viļņa|Viļņā]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[džihādisms]]''' uzskata, ka [[islāms|islāmam]] ir jāreglamentē visi dzīves aspekti, tostarp [[politika]], un ka [[islāma valsts]] izveide ir svēts pienākums; džihādisti noraida [[sekulārisms|sekulāras pārvaldes]] formas un uzskata, ka visiem [[musulmaņi]]em ir pienākums piedalīties [[džihāds|džihādā]] — karā pret neticīgajiem un islāma ienaidniekiem?
* ... '''[[deportācija|deportāciju]]''' reglamentē starptautiskās tiesības, tostarp [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencija]] par [[bēgļi|bēgļu]] statusu un citi starptautiskie līgumi, kuros ir noteikti personu neizraidīšanas principi uz valstīm, kurās viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta?

[[Attēls:USS Los Angeles moored to USS Patoka, 1931.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Cepelīns (gaisa kuģis)|cepelīnus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo reizi komerciāliem lidojumiem lietoja [[1910. gads|1910. gadā]] ''Deutsche Luftschiffahrts-AG'' (DELAG), pasaulē pirmā komerciālā [[lidsabiedrība]]?
* ... reģionos ar augstu [[Ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]] [[cilvēki]]em parasti ir tumšāka '''[[cilvēka ādas krāsa|ādas krāsa]]''', kas pasargā viņus no [[saule]]s kaitīgās ietekmes, bet reģionos ar zemu ultravioleto starojumu cilvēkiem parasti ir gaišāka āda, kas palīdz viņiem sintezēt [[D vitamīns|D vitamīnu]] zemā saules starojuma apstākļos?
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Krišs]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1743. gads Latvijā|1743. gadā]] [[Rūjiena|Rūjienā]]?

[[Attēls:Geschichte des Kostüms (1905) (14761439186).jpg|border|right|50px]]
* ... 15. gadsimta līdz 17. gadsimta [[vācieši|vācu]] [[algotnis|algotņu]] (karavīru) '''[[landsknehts|landsknehtu]]''' [[apģērbs]] bija ļoti grezni izrotāts un izaicinošākais [[renesanse]]s laikā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... mūsdienu zinātne noraida jēdzienu par '''[[āriešu rase|āriešu rasi]]''' kā pseidozinātnisku un [[rasisms|rasistisku]]?
* ... [[Indijas lauka hokeja izlase|Indijas izlase]] ir visveiksmīgākā komanda '''[[lauka hokejs olimpiskajās spēlēs|lauka hokejā olimpiskajās spēlēs]]''', kopā izcīnot 13 medaļas, no tām 8 zelta?

[[Attēls:Johannes Erm (EST) 2019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Igauņi|igauņu]] [[vieglatlēts]] '''[[Johanness Erms]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] ar personisko rekordu 8764 punkti kļuva par Eiropas čempionu [[Desmitcīņa|desmitcīņā]]?
* ... '''[[Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija (2022)|Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija]]''' notika [[2022. gads|2022. gada]] 30. septembrī pēc tam, kad četros okupētajos [[Ukraina]]s reģionos tika sarīkoti [[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|fiktīvi referendumi par pievienošanos Krievijai]]?
* ... '''[[Ēmas jūra]]s''', kas pirms aptuveni 130 līdz 115 tūkstošiem gadu atradās tagadējā [[Baltijas jūra]]s baseinā, ūdens līmenis bija par 5—7 metriem augstāks nekā mūsdienās, tādēļ tā savienojās ar tagadējo [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūru]] un [[Baltā jūra|Balto jūru]], ietverot [[Lādogas ezers|Lādoga]]s un [[Oņega]]s ezerus, un atdalot [[Skandināvija]]s salu no [[Eirāzija]]s?

[[Attēls:Parseval PL19 1914-08-30.jpg|border|right|50px]]
* ... [[dirižablis|dirižabļa]] '''[[PL 19 notriekšana Bernātos]]''' bija [[Vācija]]s gaisa flotes pirmais zaudētais dirižablis [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] &lt;small&gt;(attēlā dirižablis PL 19)&lt;/small&gt;?
* ... termins '''[[noziegumi pret cilvēci]]''' tika ieviests [[1915. gads|1915. gada]] 24. maijā, dienā, kad [[Antante]]s valstis pieņēma kopīgu deklarāciju par [[Armēņu genocīds|armēņu genocīdu]], kurā [[Osmaņu impērija]]s rīcību raksturoja kā &quot;noziegumus pret cilvēci un civilizāciju&quot;?
* ... [[Gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Žoržs Mikautadze]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s pirmo vārtu autors [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]], ko viņš iesita [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]] spēlē pret [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasi]]?

[[Attēls:Countries driving on the left or right.svg|border|right|50px]]
* ... mūsdienās '''[[labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksme]]''' ir tikai četrās [[Eiropa]]s valstīs ([[Apvienotā Karaliste]], [[Īrija]], [[Malta]] un [[Kipra]]), kas agrāk bijušas [[Britu impērija]]s sastāvā &lt;small&gt;(attēlā valstis ar labās (sarkans) un kreisās (zils) puses satiksmi pasaules kartē)&lt;/small&gt;?
* ... [[animācijas filma]] '''&quot;[[Prāta spēles 2]]&quot;''' visā pasaulē nopelnīja vairāk nekā vienu miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]], ierindojoties [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|pirmajā vietā starp pelnošākajām 2024. gada filmām]]?
* ... [[Francija]]s dienvidrietumu reģiona '''[[Gaskoņa]]s''' iedzīvotāji runā [[oksitāņu valoda]]s '''[[Gaskoniešu valoda|gaskoņiešu dialektā]]'''?

[[Attēls:Yeoldcheshirecheese.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Ye Olde Cheshire Cheese]]''''' &lt;small&gt;(attēlā ieeja)&lt;/small&gt; ir viens no [[Londona]]s vecākajiem un vēsturiskākajiem [[krogs|krogiem]], kas tika pārbūvēts un atkārtoti atvērts [[1667. gads|1667. gadā]] pēc [[Lielais Londonas ugunsgrēks|Lielā ugunsgrēka]], un tas ir pazīstams ar savu autentisko un vēsturisko atmosfēru?
* ... būvniecībā esošais '''[[Fēmarnbelta tunelis]]''' savienos [[Dānija]]i piederošo [[Lollande]]s salu ar [[Vācija]]i piederošo [[Fēmarna]]s salu, šķērsojot 18 kilometrus plato [[Fēmarnbelts|Fēmarnbeltu]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] un kļūstot par pasaulē garāko ceļu un dzelzceļa [[tunelis|tuneli]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Rihards]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1545. gads Latvijā|1545. gadā]] [[Vidzeme|Vidzemē]]?

[[Attēls:Krasta iela Jēkabpilī.jpg|border|right|50px]]
* ... sākotnēji [[Krustpils]] ielu tīkls bija neregulārs, taču, domājams, ka pēc [[1705. gads Latvijā|1705. gada]] ugunsgrēka, tas ieguvis regulāru plānojumu ar taisnām ielām, un ilgstoši '''[[Krasta iela (Jēkabpils)|Krasta iela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija galvenā iela, par ko liecina apbūves gabalu izvietojums perpendikulāri Krasta, nevis [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas ielai]]?
* ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] [[Polija]]s uzņēmuma '''''[[4F]]''''' sagatavotajos tērpos startēja astoņu valstu olimpiskās izlases — neskaitot Poliju arī [[Horvātija]], [[Lietuva]], [[Latvija]], [[Portugāle]], [[Grieķija]], [[Slovākija]] un [[Serbija]]?
* ... kā gada lielās formas izrāde '''[[Spēlmaņu nakts 2023/2024]]''' balvu pasniegšanas ceremonijā tika apbalvota [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] izrāde &quot;Latviešu raķetes&quot;, kas stāsta par Latvijas [[bobslejs|bobsleja]] vēsturi?

[[Attēls:Mircea Snegur 1996.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Mirča Snegurs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts par [[Moldāvijas PSR]] Augstākās Padomes priekšsēdētāju, un viņš kļuva par vienu no vadošajiem neatkarības kustības līderiem, bet 1990. gadā — par Moldovas PSR prezidentu un [[Moldovas prezidents|Moldovas prezidentu]] pēc neatkarības pasludināšanas 1991. gada 27. augustā?
* ... [[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgumā]], kas noslēdza [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karu]], [[Lielbritānija]] ne tikai atzina trīspadsmit '''[[Britu Amerika]]s''' koloniju neatkarību, bet arī atdeva [[Spānija]]i [[Florida]]s kolonijas?
* ... sākotnēji ''[[Boeing]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''CST-100 Starliner'' pirmais pilotējamais lidojums '''''[[Boeing Crew Flight Test]]''''' bija plānots astoņas dienas, tomēr, kad kosmosa kuģis piedzīvoja problēmas ar dzinējiem, ''[[NASA]]'' nolēma, ka kosmonautu atgriešanās ir pārāk riskanta, un kosmosa kuģis atgriezās bez apkalpes, bet kosmonauti atgriezās ar ''[[SpaceX Crew-9]]''?

[[Attēls:Staffordshire hoard annotated.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Stefordšīras depozīts]]''' &lt;small&gt;(attēlā neliela depozīta daļa)&lt;/small&gt; ir lielākais līdz šim atrastais [[Anglosakši|anglosakšu]] [[zelts|zelta]] un [[sudrabs|sudraba]] [[Metālapstrāde|metāla izstrādājumu]] [[depozīts]], kas sastāv no gandrīz 4600 priekšmetiem un dažādiem metāla fragmentiem, kas kopā veido 5,1 kg zelta un 1,4 kg sudraba?
* ... '''[[peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšanā olimpiskajās spēlēs]]''' ir otrais lielākais iegūstamo [[medaļa|medaļu]] skaits pēc [[vieglatlētika]]s?
* ... [[Rīgas dome]]s deputāte '''[[Lauma Paegļkalna]]''' ir [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas laika]] [[žurnāliste]]s un politiķes [[Velta Čebotarenoka|Veltas Čebotarenokas]] meita?

[[Attēls:Church of Saint Mary ruins on Saint Meinhard Island.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Svētā Meinarda sala]]''' [[Daugava|Daugavā]] ([[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvē]]) pie [[Ikšķile]]s &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzbērta līdz [[1976. gads Latvijā|1976. gadam]], lai saglabātu [[Ikšķiles viduslaiku baznīca]]s un [[Ikšķiles viduslaiku pils|pils]] drupas, no [[Rīgas HES]] [[Rīgas ūdenskrātuve|ūdenskrātuves]] uzpludināšanas?
* ... '''''[[The Irish Times]]''''' ir [[Īrija]]s vadošais [[laikraksts]], kura pirmais izdevums izdots [[1859. gads|1859. gadā]]?
* ... [[Briti|britu]] aktieris '''[[Nīls Dadžens]]''' 2011. gadā nomainīja [[Džons Netlss|Džonu Netlsu]] seriāla &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot; galvenajā lomā?

[[Attēls:TF241534 Almeida Roglic Pogacar Yates (53873615951).jpg|border|right|50px]]
* ... saistībā ar gatavošanos [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]] pirmo reizi sacensību vēsturē '''[[2024. gada Tour de France|2024. gada ''Tour de France'']]''' nenoslēdzās [[Parīze|Parīzē]] vai tās tuvumā, bet gan [[Nica|Nicā]], [[Francija]]s dienvidos &lt;small&gt;(attēlā velobrauciena uzvarētājs [[Tadejs Pogačars]] līdera dzeltenajā kreklā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[saules dūriens|saules dūriena]]''' [[simptomi]] pastiprinās, ja palielinās apkārtējās vides mitrums?
* ... [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Nedims Bajrami]]''' [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] grupu turnīra pirmajā spēlē pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] guva ātrākos vārtus [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīru vēsturē, izceļoties jau spēles 23. sekundē?

[[Attēls:Weimar Constitution.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Reihstāga dedzināšana]]s [[Ādolfs Hitlers]] izmantoja '''[[Veimāras Konstitūcija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 48. panta ārkārtas pilnvaras, lai ieviestu ārkārtas dekrētus, kas būtībā apturēja konstitūcijas darbību un ieviesa [[nacionālsociālisms|nacistisko]] [[Diktatūra|diktatūru]]; oficiāli konstitūcija netika atcelta, bet tā tika praktiski ignorēta līdz nacistu režīma beigām [[1945. gads|1945. gadā]]?
* ... '''[[1979. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|1. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1979. gads|1979. gadā]] pēc pirmās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Apvienotā Karaliste]], [[Dānija]] un [[Īrija]]?
* ... '''[[UEFA Sieviešu čempionu līga]]s''' 2025. gada uzvarētāja ir [[Londona]]s [[futbola klubs]] ''Arsenal'', ​​kam šis bija otrais tituls, bet vistitulētākā komanda ir Lionas &quot;Olympique&quot; no [[Francija]]s, kas uzvarējusi 8 reizes?

[[Attēls:Town Hall of Jelgava, Latvia.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada Jelgavas domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksts, iegūstot 3 vietas '''[[Jelgavas dome|Jelgavas domē]]''' &lt;small&gt;(attēlā domes ēka [[Lielā iela (Jelgava)|Lielajā ielā]])&lt;/small&gt;, bet zaudēja [[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|priekšsēdētāja]] amatu, kurā vairāk nekā 20 gadus atradās tās pārstāvis [[Andris Rāviņš]]?
* ... galvenais '''[[kodoldegviela]]s''' veids ir [[Urāns (elements)|urāns]], taču izmanto arī [[Plutonijs|plutoniju]] un [[Torijs|toriju]]?
* ... jauniešu līmenī '''[[Mateo Retegi]]''' pārstāvējis [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasi]], taču savas [[itāļi|itāļu]] izcelsmes dēļ viņam bija iespējams spēlēt [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasē]], kur viņš debitēja 2023. gadā un pārstāvēja Itāliju [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]?

[[Attēls:Echinops sphaerocephalus sl4.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[apaļgalvas ežziede]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[izplatības areāls|pamatareāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], bet suga ir introducēta arī citur; [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] to audzē kā [[nektāraugi|nektāraugu]], un dažkārt ežziede sastopam savvaļā kā dārzbēglis, tai skaitā arī [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[1984. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2. Eiropas Parlamenta vēlēšana]]s''' notika [[1984. gads|1984. gadā]] pēc otrās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Grieķija]]?
* ... 2025. gada februārī ar rezultātu 5,82 metri '''[[Valters Kreišs]]''' par 2 centimetriem laboja [[Aleksandrs Obižajevs|Aleksandram Obižajevam]] kopš 1987. gada piederējušo [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Kārtslēkšana|kārtslēkšanā]]?

[[Attēls:HaymarketRiot-Harpers.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Hejmārketas slaktiņš]]''' [[1886. gads|1886. gada]] 4. maijā [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kļuva par simbolu strādnieku kustībai un cīņai par darba tiesībām, tas deva impulsu 8 stundu darba dienas ieviešanai &lt;small&gt;(attēlā 1886. gada gravīrā)&lt;/small&gt;?
* ... lai gan '''[[Eiropas Savienības komisārs|Eiropas Savienības komisārus]]''' izvirza dalībvalstis, viņi nepārstāv savas valstis, bet darbojas kopīgās [[Eiropas Savienība]]s interesēs?
* ... sprinterim '''[[Oskars Grava|Oskaram Gravam]]''' pieder visu laiku otrais labākais rezultāts starp [[Latvija]]s [[vieglatlēti]]em gan [[100 m]], gan [[200 m]] distancēs, kas uzstādīti 2024. un 2025. gadā?

[[Attēls:GAE - Ajax - 52788521318 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Portugāles futbola izlase]]s un [[Turīnas &quot;Juventus&quot;]] [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Fransišku Konseisau]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs [[Seržiu Konseisau]] ir futbola treneris un bijušais [[futbolists]], arī spēlējis Portugāles izlasē?
* ... '''[[1989. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|3. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1989. gads|1989. gadā]] pēc trešās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Portugāle]] un [[Spānija]]?
* ... pēc '''[[Rumānijas neatkarības karš|Rumānijas neatkarības kara]]''' tai tika piešķirta '''[[Ziemeļdobrudža]]''' apmaiņā pret Dienvidu [[Besarābija|Besarābiju]] ([[Budžaka|Budžaku]]), ko Rumānija bija atdevusi [[Krievijas Impērija]]i — tas bija svarīgs stratēģisks solis, kas [[Rumānija]]i nodrošināja piekļuvi [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]]?

[[Attēls:PaulMaurice2024.png|border|right|50px]]
* ... 2024. gada 24. jūnijā '''[[Pols Moriss|Pola Morisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; trenētā [[Floridas &quot;Panthers&quot;]] komanda izcīnīja pirmo [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], un viņš to paveica savā 26. [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] sezonā kā galvenais [[treneris]] — viņam bija nepieciešams visvairāk sezonu galvenā trenera amatā, lai kļūtu par līgas čempionu pirmo reizi?
* ... '''[[Indijas Konstitūcija]]''' ir viena no garākajām rakstītajām [[konstitūcija|konstitūcijām]] pasaulē: sākotnēji tajā bija 395 panti, 22 daļas un 8 saraksti (pielikumi), taču daudzo grozījumu dēļ tagad tajā ir vairāk nekā 450 panti un 12 saraksti?
* ... [[1957. gads|1957. gadā]] neatkarību no [[Lielbritānija]]s ieguva tās kolonija [[Zelta Krasts]], kas mūsdienās pazīstama kā [[Gana]], tomēr vēsturiski šīs valsts teritorija nekad nav bijusi '''[[Ganas impērija]]s''' sastāvā?

[[Attēls:Weichsel-Würm-Glaciation.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Vislas apledojums]]''' bija [[Eiropa]]s pēdējais lielākais [[kvartārs|kvartāra]] [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] apledojums pirms aptuveni {{sk|115000}} līdz {{sk|12600}} gadiem &lt;small&gt;(attēlā apledojums Eiropā ar maksimālo platību pirms 22 tūkstošiem gadu)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1994. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|4. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika pēc [[Māstrihtas līgums|Māstrihtas līguma]] parakstīšanas [[1992. gads|1992. gadā]], ar kuru uz [[Eiropas Kopiena]]s pamata bija nodibināta [[Eiropas Savienība]]?
* ... galīgo '''[[matu transplantācija]]s''' rezultātu iegūst pēc aptuveni gada, un tas saglabājas visu mūžu?

[[Attēls:Dmitry Medvedev official large photo -1 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās]]''' toreizējais [[Krievijas Federācijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] saskaņā ar [[Krievijas Konstitūcija|Krievijas Konstitūciju]] nebija tiesīgs kandidēt uz prezidenta amatu trešo reizi pēc kārtas, tādēļ viņa atbalstītais kandidāts bija [[Dmitrijs Medvedevs]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējai]] '''[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālajai apvienībai]]''' par saviem panākumiem lielā mērā jāpateicas pret [[Imigrācija|imigrantiem]] un [[Islāms|islāmu]] vērstajai retorikai, kas bija iekļauta tās programmā jau kopš tās pastāvēšanas pirmsākumiem, bet sāka nest politiskas dividendes, kad šis jautājums Francijā kļuva aizvien aktuālāks?
* ... [[1990. gads|1990. gadā]] '''[[Jemenas Arābu Republika]]''' apvienojās ar [[Dienvidjemena|Jemenas Tautas Demokrātisko Republiku]], tādējādi izveidojot vienotu [[Jemena|Jemenas Republiku]], tomēr šī apvienošanās nebija viegla, un arī pēc apvienošanās sekoja spriedze un bruņoti konflikti starp abu bijušo valstu atšķirīgajiem politiskajiem un sociālajiem spēkiem?

[[Attēls:BerlinerBlockadeLuftwege.png|border|right|50px]]
* ... [[1948. gads|1948. gada]] 24. jūnijā [[Padomju Savienība]] oficiāli slēdza visus autoceļu, dzelzceļa un ūdensceļus, kas veda uz [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]], uzsākot '''[[Rietumberlīnes blokāde|Rietumberlīnes blokādi]]'''; pilsētas apgādei varēja izmantot vienīgi gaisa satiksmi, izveidojot trīs [[Rietumberlīnes gaisa koridori|gaisa koridorus]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1999. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|5. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1999. gads|1999. gadā]] pēc ceturtās [[Eiropas Savienība]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Austrija]], [[Somija]] un [[Zviedrija]]?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]]s '''[[Darlīna Konlija|Darlīnas Konlijas]]''' karjera ilga vairāk nekā 50 gadus, un viņa ir vislabāk pazīstama ar savām lomām dažādās [[ziepju opera|ziepju operās]], īpaši ar [[mode|modes industrijas]] darbinieces Sallijas Spektras lomu seriālā &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;?

[[Attēls:Ouvrier kolkhosienne 2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] tēlnieces [[Vera Muhina|Veras Muhinas]] [[piemineklis]] '''&quot;[[Strādnieks un kolhozniece]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par vienu no padomju laika simboliem?
* ... terminu '''[[beduīni]]''' attiecina uz visiem [[arābu pasaule]]s iedzīvotājiem, kuri dzīvo [[Klejotāji|nomadu]] dzīvesveidu, neatkarīgi no viņu [[tautība]]s vai [[reliģija|reliģiskās piederības]], bet lielākā daļa no tiem runā '''[[Arābu valodas beduīnu dialekts|arābu valodas beduīnu dialektā]]'''?
* ... pirmā globāli zināmākā '''[[telenovele]]''' bija 1979. gada [[Meksika]]s &quot;[[Bagātie arī raud]]&quot;, kuru [[Eksports|eksportēja]] arī uz [[Padomju Savienība|PSRS]]?

[[Attēls:Katherine Kelly Lang - Monte-Carlo Television Festival.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Džons Makuks]]''' un '''[[Ketrīna Kellija Lenga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir divi pēdējie seriāla &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot; oriģinālie [[aktieri]], kuri joprojām filmējas un abi debitēja pirmajā sērijā?
* ... vairāk nekā 50% [[vīrietis|vīriešu]] 50 gadu vecumā ir vērojama dažādu pakāpju androgēnā '''[[alopēcija]]''' ([[mati|matu]] izkrišana un plikpaurība)?
* ... pretēji izplatītajam priekšstatam, nosaukums '''[[Lielā armija (Francija)|Lielā armija]]''' neattiecas uz [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas bruņotajiem spēkiem kopumā, bet vienību 1805.—1808. un 1811.—1814. gadā?

[[Attēls:Flag of the Democratic Front for the Liberation of Palestine.svg|border|right|50px]]
* ... atšķirībā no ''[[Hamās]]'', kas noraida [[Izraēla]]s kā valsts pastāvēšanu, '''[[Palestīnas Demokrātiskā atbrīvošanās fronte]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; atbalsta divu valstu konflikta risinājumu?
* ... no 17. līdz 19. gadsimtam '''[[Dahomejas karaliste]]s''' varas iestādes eiropiešiem pārdeva aptuveni divus miljonus [[Vergi|vergu]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] lielākā daļa '''[[sādža|sādžu]]''' tika likvidētas 20. gadsimta pirmajā pusē, [[Agrārā reforma Latvijā|agrārās reformas]] ceļā sadalot zemi un izveidojot [[Viensēta|viensētu]] sīksaimniecības?

[[Attēls:Gints Zilbalodis in January 2025.png|border|right|50px]]
* ... &quot;[[Straume (filma)|Straume]]&quot; bija '''[[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; otrā pilnmetrāžas [[animācijas filma]] pēc 2019. gadā izlaistās debijas filmas &quot;[[Projām]]&quot;?
* ... '''[[Edvards Jordenesku|Edvarda Jordenesku]]''', kurš no 2022. līdz 2024. gadam bija [[Rumānijas futbola izlase]]s galvenais treneris, tēvs [[Angels Jordenesku]] arī bijis futbolists un treneris, spēlējis Rumānijas izlasē un vairākas reizes kā treneris vadījis to?
* ... '''[[Triestes brīvā teritorija|Triestes brīvo teritoriju]]''' starp [[Itālija]]s ziemeļiem un [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]] [[1947. gads|1947. gadā]] izveidoja [[ANO Drošības padome]] saskaņā ar miera līguma ar Itāliju noteikumiem, lai saglabātu līdzsvaru šajā etniski daudzveidīgajā reģionā un mazinātu teritoriālo pretenziju risku?

[[Attēls:Agnese Lāce, 2024-06-20.jpg|border|right|50px]]
* ... 2024. gada pēc [[Latvijas kultūras ministre|kultūras ministres]] [[Agnese Logina|Agneses Loginas]] demisijas šajā amatā tika apstiprināta [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)#Kultūras ministrijas parlamentārie sekretāri|Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre]] '''[[Agnese Lāce]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Militārā akadēmija]]''' jeb Vestpointa ir vecākā no piecām Amerikas militārajām akadēmijām, un starp tās absolventiem ir [[ASV prezidenti]] [[Dvaits Eizenhauers]] un [[Uliss Grānts]], Konfederācijas prezidents [[Džefersons Deiviss]], Konfederācijas ģenerālis [[Roberts Lī]], dzejnieks [[Edgars Alans Po]], ģenerāļi [[Daglass Makarturs]] un [[Džordžs Patons]]?
* ... '''[[Eiropas čempionāts hokejā]]''' tika rīkots neregulāri no 1910. līdz 1991. gadam, un kopumā tika izspēlēti 66 Eiropas čempionāti?

[[Attēls:Lamine Yamal a Xina (2025).png|border|right|50px]]
* ... ''[[FC Barcelona]]'' [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Lamins Jamals]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasē]] debitēja 2023. gadā Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]] un jau pirmajā spēlē izcēlās ar vārtiem, 16 gadu un 57 dienu vecumā kļūstot par jaunāko spēlētāju un jaunāko vārtu guvēju Spānijas izlases vēsturē?
* ... '''[[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' [[Spānija]]s [[futbola klubs|futbola klubam]] [[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Madrides &quot;Real&quot;]] bija 17. fināls, kurā trofeja tika iegūta jau 15. reizi?
* ... '''[[Peru vicekaraliste]]''' sākotnēji ietvēra lielāko daļu [[Spānija]]s īpašumu [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], un 16. un 17. gadsimtā tika uzskatīta par svarīgāku par [[Jaunspānija|Jaunspāniju]]?

[[Attēls:HillGraham1969Aug.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Greiems Hills]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgais [[autosportists]], kurš ir sasniedzis '''''[[Motoru sporta trīskāršais kronis|Triple Crown]]''''', uzvarot ''[[Indianapolis 500]]'', [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] un [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']]?
* ... '''[[An-2 katastrofa Saldū|''An-2'' katastrofā Saldū]]''', kas notika [[1981. gads Latvijā|1981. gada]] 13. jūnijā [[minerālmēsli|minerālmēslu]] izkaisīšanas darbā, neviens no diviem ''[[An-2]]R'' pilotiem neizdzīvoja?
* ... [[maori]] ir lielākā '''[[polinēzieši|polinēziešu]]''' tauta?

[[Attēls:Flag of South Africa (1928-1982).svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Dienvidāfrikas Savienība]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; tika izveidota [[1910. gads|1910. gada]] 31. maijā, apvienojot britu Kāpas koloniju, Natalas koloniju, Transvālas koloniju un Oranžas upes koloniju?
* ... tiek lēsts, ka masu demonstrācijas '''[[Ziedu tilts]]''', kas notika [[1990. gads|1990. gada]] 6. maijā gar un virs [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Moldāvijas PSR]] atdalošo [[Pruta|Prutas upi]], dalībnieku skaits bija 1,2 miljoni cilvēku?
* ... par '''[[2024. gada Copa América|2024. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kas finālā papildlaikā ar 1:0 pieveica [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas izlasi]]; Argentīnai šis bija jau 16. tituls un otrais pēc kārtas?

[[Attēls:Bieriņi Bērnu slimnīca 3.jpg|border|right|50px]]
* ... dzelzceļa pieturas punkts [[Rīga|Rīgā]] '''[[Bieriņi / Bērnu slimnīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atklāts {{dat|2024|6|12||bez}}, vienlaikus slēdzot [[Atgāzene (stacija)|Atgāzenes]] pieturas punktu, kas atradās puskilometru uz [[Jelgava (stacija)|Jelgavas]] pusi?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Belgrada|Belgradā]] un [[Danīdina|Danīdinā]], A grupas uzvarētāji [[Nīderlandes hokeja izlase]] iekļuva [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Gruzijas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... saskaņā ar [[Ukrainas Konstitūcija]]s 12. pantu valsts rūpējas par '''[[ukraiņu diaspora]]s''', pat ja tie nav [[Ukraina]]s pilsoņi, nacionālo, kultūras un [[ukraiņu valoda|valodas]] vajadzību apmierināšanu?

[[Attēls:Official portrait of Roberta Metsola.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Eiropas Parlamenta prezidents|Eiropas Parlamenta prezidenta]]''' amatu šobrīd ieņem [[Malta]]s pārstāve '''[[Roberta Metsola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas ir jaunākā politiķe šajā amatā?
* ... '''[[Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā migrācijas krīze]]''' ir [[Eiropa|Eiropā]] lielākā '''[[migrācijas krīze]]''' kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]?
* ... 2024. gada vasarā [[Latvija]]s vadošā sieviešu [[basketbols|basketbola]] kluba [[Rīgas TTT]] galvenais treneris '''[[Mārtiņš Gulbis]]''' kļuva par vadošā vīriešu kluba [[Rīgas VEF]] galveno treneri, stājoties [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jāņa Gailīša]] vietā un kļūstot arī par sava vecāka brāļa [[Māris Gulbis (basketbolists)|Māra Gulbja]] treneri, kurš tobrīd bija VEF spēlētājs?

[[Attēls:Olstadion.jpg|border|right|50px]]
* ... 1987. gadā [[Amsterdama]]s pašvaldība ierosināja '''[[Amsterdamas Olimpiskais stadions|Amsterdamas Olimpisko stadionu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nojaukt, tomēr [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada vasaras olimpisko spēļu]] galvenā arēna tika pasludināta par kultūras pieminekli un saglabāta?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Stambula|Stambulā]] un [[Santjago de Keretaro]], A grupas uzvarētāji [[Kirgizstānas hokeja izlase]] iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Meksikas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... oriģinālais '''[[Moldovas Republikas Neatkarības deklarācija]]s''' dokuments, ko [[1991. gads|1991. gadā]] apstiprināja un parakstīja parlamenta deputāti, kā likās, tika sadedzināts [[2009. gads|2009. gada]] aprīļa [[Moldova]]s parlamenta vēlēšanu grautiņos, tomēr tas pats vai identisks dokuments tika atrasts 2010. gadā?

[[Attēls:Ligularia sibirica sl5.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Sibīrijas mēlziede]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama ļoti reti — valsts atrodas uz [[izplatības areāls|izplatības areāla]] rietumu robežas, un tā ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 1. kategorijā?
* ... '''[[deportācija no Pleskavas apgabala rietumu rajoniem]]''' [[1950. gads|1950. gada]] maijā un jūnijā skāra aptuveni 1,4 tūkstošus cilvēku, kas tika izsūtīti uz īpašu apmetni [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]]?
* ... '''[[Bosnijas serbi]]''' bija viena no karojošajām pusēm [[Bosnijas karš|1992.—1995. gada pilsoņu karā]], kas centās saglabāt vienotu valstiskumu ar [[Serbija|Serbiju]] un nepieļaut [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] neatkarību?

[[Attēls:1718797658002 20240618 POZNAKS Reinis LV 005.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Reinis Pozņaks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kuru [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] ievēlēja [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamentā]], ir pazīstams kā &quot;[[Twitter konvojs|Twitter konvoja]]&quot; iniciatīvas aizsācējs, kas mobilizē resursus, lai atbalstītu [[Ukraina|Ukrainu]] cīņā pret [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krieviju]]?
* ... 19. gadsimta beigās pēc [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] un [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresa]] '''[[Dobrudža]]''' tika sadalīta starp [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]], bet pēc [[Balkānu kari]]em un [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Dobrudžas teritorija piedzīvoja vairākas robežu izmaiņas?
* ... '''[[kolekcionāra problēma]]''' ir [[varbūtību teorija]]s uzdevums?

[[Attēls:British Political Personalities 1936-1945 HU59722.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Fultonas runa|Fultonas runā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Vinstons Čērčils]] ieviesa terminu &quot;[[dzelzs priekškars]]&quot;, lai raksturotu [[Eiropa]]s sadalīšanu divās daļās — [[Rietumu pasaule|Rietumu]] (demokrātiskā) un [[Austrumu bloks|Austrumu]] ([[Padomju Savienība]]s kontrolē)?
* ... '''[[Mjanmas pilsoņu karš]]''' izcēlās pēc [[2021. gads|2021. gada]] militārā apvērsuma [[Mjanma|Mjanmā]] un tam sekojošās vardarbīgās protestu apspiešanas?
* ... par '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Latvija]]s speciālista [[Normunds Sējējs|Normunda Sējēja]] vadītā [[Uzbekistānas hokeja izlase]], kas, startējot savā pirmajā čempionātā, iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas B grupā]]?

[[Attēls:Ianis Hagi 2015 (cropped).JPG|border|right|50px]]
* ... [[Rumānijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] '''[[Janiss Hadži|Janisa Hadži]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs ir [[George Hadži]], kas tiek uzskatīts par visu laiku labāko [[Rumānija]]s futbolistu?
* ... [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] laikā no 1992. gada līdz 1995. gadam visas trīs konfliktējošās puses uzstādīja sauszemes kājnieku [[mīna]]s [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] netālu no viņu kontrolētajām robežām, līdz ar to '''[[mīnu lauki Bosnijā un Hercegovinā]]''' ir radījuši vissmagākās sauszemes mīnu problēmas pasaulē?
* ... [[Vācija]]s seriāla &quot;[[Trauksme Kobrai 11 — Lielceļa policija]]&quot; galvenā varoņa '''[[Semīrs Gerkāns|Semīra Gerkāna]]''' dienesta automašīna ir sudraba krāsas 3. sērijas [[BMW]], kura gandrīz katrā sērijā tiek sadauzīta?

[[Attēls:Anthemis cotula UL 01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[suņu ilzīte]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču mūsdienās tā ir ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un citos kontinentos; [[Latvija|Latvijā]] suga ir sastopama ļoti reti, galvenokārt valsts austrumdaļā?
* ... '''[[volejbols olimpiskajās spēlēs]]''' debiju piedzīvoja [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles| 1964. gada Tokijas olimpiskajām spēlēs]] gan vīriešu, gan sieviešu komandām?
* ... [[Krievijas PFSR]] '''[[Groznijas apgabals]]''' tika izveidots [[1944. gads|1944. gadā]] pēc [[čečenu un ingušu deportācija]]s un attiecīgi [[Čečenijas-Ingušijas APSR]] likvidēšanas, bet pēc tam, kad [[1957. gads|1957. gadā]] [[čečeni]] un [[inguši]] oficiāli sāka atgriezties no izsūtījuma, Groznijas apgabals tika likvidēts, un Čečenijas-Ingušijas APSR atjaunota?

[[Attēls:Kivisild Emajõel ja Tartu puuturg, 1922.tif|border|right|50px]]
* ... 18. gadsimtā būvētais un 1941. gadā uzspridzinātais [[Tartu]] '''[[Akmens tilts (Tartu)|Akmens tilts]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1922. gadā)&lt;/small&gt; bija pirmais akmens [[tilts]] [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un [[Baltijas valstis|Baltijā]]?
* ... '''[[Austrumturkestānas Revolucionārā Republika]]''' bija [[Padomju Savienība]]s [[satelītvalsts]], kas pastāvēja no 1944. līdz 1949. gadam?
* ... '''[[platlapju meži]]''' [[Latvija|Latvijā]] aizņem aptuveni 1% no mežu kopējās platības, un izplatītākās ir [[oši|ošu]] audzes, taču mūsdienu klimata maiņas virziens veicina platlapju izplatību?

[[Attēls:Akhmad Kadyrov (2002, cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ramzans Kadirovs|Ramzana Kadirova]], kurš kopš [[2007. gads|2007. gada]] ir [[Krievijas Federācija]]s [[Čečenijas Republika]]s vadītājs, tēvs '''[[Ahmats Kadirovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pirmais Čečenijas Republikas prezidents Krievijas Federācijas sastāvā un tika nogalināts atentātā [[2004. gads|2004. gadā]]?
* ... '''[[distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs|distanču slēpošanā olimpiskajās spēlēs]]''' sievietes pirmo reizi piedalījās [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Oslo]]?
* ... '''[[Poļu—krievu karš (1609—1618)|1609.—1618. gada krievu-poļu kara]]''' laikā [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s karaspēks no 1610. līdz 1612. gadam okupēja [[Maskava|Maskavu]]?

[[Attēls:Natalia Kaczmarek Poznań 2021.2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas vieglatlētikas čempionātā]] [[Polija]]s skrējēja '''[[Natalja Bukovecka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par čempioni [[400 metri|400 metru]] distancē, veicot to 48,98 sekundēs un labojot Polijas rekordu, kas kopš 1976. gada piederēja [[Irena Ševiņska|Irenai Ševiņskai]], bet jūlijā viņa vēlreiz to laboja, noskrienot 48,90 sekundēs?
* ... cilvēkiem, kas cietuši no '''[[šoks|šoka]]''', vērojama pelēcīgi bāla [[āda]]s krāsa, auksti [[sviedri]], pazemināta ķermeņa temperatūra un [[asinsspiediens]], ātrs un vājš [[pulss]], bet cietušā [[apziņa]] ir skaidra?
* ... '''''[[VFS Films]]''''' (agrāk — Vides Filmu Studija) bija pirmā studija [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kas specializējās dabas filmu un raidījumu veidošanā?

[[Attēls:Adrian helmet 1.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Francija]]s armija '''[[Adriana ķivere|Adriana ķiveri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieviesa [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]], un tā bija pirmā modernā [[tērauds|tērauda]] ķivere?
* ... '''[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas—''Hamās'' karš]]''' jeb 2023.—2025. gada Gazas karš sākās [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobrī ar ''[[Hamās]]'' uzbrukumu [[Izraēla]]i no [[Gazas josla]]s?
* ... ''[[OpenAI]]'' izstrādātais multimodālais [[Valodas modelis|lielais valodas modelis]] '''[[GPT-4]]''' uzrādīja iespaidīgus precizitātes uzlabojumus salīdzinājumā ar GPT-3.5, ieguva spēju apkopot un komentēt attēlus, spēja apkopot sarežģītu tekstu, nokārtot [[Advokāts|advokāta]] eksāmenu un vairākus standartizētus testus?

[[Attēls:Krievijas okupētā Kaspijas jūras piekraste 1723-1732.jpg|border|right|50px]]
* ... 1722.—1723. gada '''[[Krievu—persiešu karš (1722—1723)|Krievu—persiešu kara]]''' rezultātā ar Pēterburgas līgumu [[Persija]] atdeva [[Krievija]]i [[Derbenta]]s un [[Baku]] pilsētas, kā arī [[Gīlāna]]s, [[Širvana]]s, [[Māzenderāna]]s un [[Astrābāda]]s provinces [[Kaspijas jūra]]s piekrastē &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Gurams Kašija]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] un visvairāk spēļu aizvadījušais spēlētājs izlasē?
* ... '''[[panspermija]]s''' [[hipotēze]]s aizstāvji apgalvo, ka [[dzīvība]] nav radusies uz [[Zeme]]s, bet gan citur [[Visums|Visumā]], un ir nonākusi uz Zemes ar kosmisko putekļu, [[meteoroīds|meteoroīdu]], [[asteroīds|asteroīdu]], [[komēta|komētu]], vai arī citu kosmisko ķermeņu palīdzību?

[[Attēls:Stelmuzes azuolas2015.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Stelmužes ozols|Stelmužes ozola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas ir vecākais un resnākais [[parastais ozols|ozols]] [[Lietuva|Lietuvā]] un viens no vecākajiem ozoliem [[Eiropa|Eiropā]], stāvoklis mūsdienās ir slikts?
* ... '''[[Rodēzijas un Njasalendas Federācija]]''' jeb Centrālās Āfrikas Federācija bija daļēji neatkarīga [[valsts]] (britu [[protektorāts]]) [[Āfrika]]s dienvidos, kas pastāvēja no [[1953. gads|1953. gada]] 1. augusta līdz [[1963. gads|1963. gada]] 31. decembrim?
* ... 2022. gada 3. novembrī [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālās apvienības]] politiķis '''[[Edvards Ratnieks]]''' sāka darbu [[Rīgas dome|Rīgas domē]] kā deputāts, stājoties [[14. Saeima|14. Saeimā]] ievēlētā [[Edvards Smiltēns|Edvarda Smiltēna]] vietā, bet 14. decembrī viņš tika ievēlēts Smiltēna vietā arī par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] [[Vilnis Ķirsis|Viļņa Ķirša]] vietnieku?

[[Attēls:Flickr - Rainbirder - Bearded Bellbird (Procnias averano) male calling.jpg|border|right|50px]]
* ... kā norāda [[Amerika]]s tropos dzīvojošo '''[[zvanuputni|zvanuputnu]]''' nosaukums, tiem ir ārkārtīgi skaļa balss, kas atgādina metāla [[Zvans|zvana]] skaņu &lt;small&gt;(attēlā bārdainais zvanuputns)&lt;/small&gt;?
* ... [[Ičkērijas Čečenu Republika|Čečenijas Republikā]] tās faktiskās suverenitātes gados bija trīs '''[[Ičkērijas Čečenu Republikas prezidents|prezidenti]]''': [[Džohars Dudajevs]], Zelimhans Jandarbijevs un [[Aslans Mashadovs]]?
* ... [[Franči|franču]] [[futbolists]] '''[[Varens Zaīrs-Emrī]]''' [[Parīzes &quot;Saint-Germain&quot;]] komandas rindās debitēja 2022. gada augustā, 16 gadu vecumā kļūstot par visu laiku jaunāko komandas spēlētāju, kas izgājis laukumā līgas spēlē?

[[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53202848326.jpg|border|right|50px]]
* ... bijušais [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Limbažu novada domes priekšsēdētājs]] '''[[Didzis Zemmers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; divas reizes ir ieņēmis [[Saeima]]s deputāta amatu, darbojoties [[10. Saeima|10. Saeimā]] un [[14. Saeima|14. Saeimā]], un abas reizes stājies partijas biedra [[Armands Krauze|Armanda Krauzes]] vietā?
* ... [[tirdzniecības centrs|tirdzniecības centra]] '''&quot;[[Akropole (Rīga)|Akropole Rīga]]&quot;''' teritorijā kādreiz atradās [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika]], kas atspoguļots ēkas dizainā?
* ... [[Kušīti|kušītu]] grupas daļēji [[nomadu tauta]] '''[[afāri]]''' apdzīvo [[Etiopija|Etiopiju]], [[Eritreja|Eritreju]] un [[Džibutija|Džibutiju]], kur veido trešdaļu valsts iedzīvotāju?

[[Attēls:Yvon Bataille de Solferino Compiegne.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Solferīno kauja]]''' &lt;small&gt;(attēlā gleznā)&lt;/small&gt; — izšķirošā kauja starp [[Francijas Otrā impērija|franču]] un [[Sardīnijas Karaliste|sardīniešu]] karaspēkiem pret [[Austrijas Impērija|austriešu]] karaspēku [[Austrijas–Sardīnijas karš|Austrijas—Sardīnijas kara]] laikā {{dat|1859|07|24|lok}} — bija lielākā kauja kopš [[Leipcigas kauja]]s [[1813. gads|1813. gadā]]?
* ... '''[[seišelieši]]''' runā [[Seišelu kreolu valoda|seišelu kreolu valodā]], kas veidojusies uz [[franču valoda]]s bāzes un ko ietekmējušas [[Angļu valoda|angļu]], [[Arābu valoda|arābu]] un [[Malgašu valoda|malgašu]] valodas?
* ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s klubs '''&quot;[[Rīgas Zeļļi]]&quot;''' 2023.—2024. gada debijas sezonā organizēja mājas spēles arī [[Mārupe|Mārupē]], [[Salaspils|Salaspilī]] un [[Cēsis|Cēsīs]], bet piecas reizes kopā ar [[Ukraina]]s basketbola klubu &quot;Prometey&quot; tika organizētas &quot;Basketbola ballītes&quot; [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]]?

[[Attēls:Giorgi Loria 2016.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Giorgijs Lorija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas futbola izlasē]]?
* ... '''[[Antoni Kontrerass]]''', kurš [[Kostarikas futbola izlase]]s rindās spēlēja [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], ir pārstāvējis [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandu ''[[Riga FC]]''?
* ... [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] domes priekšsēdētājs '''[[Leons Līdums]]''' šo amatu ieņem kopš {{dat|2010|12|29|Ģ|bez}}?

[[Attēls:Midsomer Norton War Memorial.jpg|border|right|50px]]
* ... Entonijs Horovics, sākotnējais [[Midsomeras slepkavības|Midsomeras slepkavību]] scenārists, adaptējot [[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]] romānus par [[Toms Bārnabijs|inspektoru Bārnabiju]] televīzijai, aizņēmās daļu no '''[[Midsomernortona]]s''' nosaukuma savai izdomātajai Midsomeras grāfistei &lt;small&gt;(attēlā kara memoriāls Midsomernortonā)&lt;/small&gt;?
* ... saskaņā ar [[Pasaules Veselības organizācija]]s definīciju '''[[dzīves kvalitāte]]''' ietver cilvēka fizisko, psiholoģisko, emocionālo un sociālo veselību, pamatojoties uz viņa izpratni par savu vietu [[sabiedrība|sabiedrībā]]?
* ... [[Krievija]]s [[politologs]] Vladimirs Malahovs uzskata, ka '''[[Piebaltija]]''' ir politiski nievājošs apzīmējums, kas atspoguļojot [[krievu imperiālisms|krievu imperiālismu]] un nevēlēšanos atzīt [[1991. gads|1991. gadā]] neatkarību atguvušās [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Igaunija]]s [[Suverenitāte|suverenitāti]]?

[[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]]''' uzvarēja partija [[Latvija pirmajā vietā]], iegūstot 18,16% vēlētāju balsu, tomēr tā mēģināja apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, bet tiesa noraidīja šo prasību &lt;small&gt;(attēlā partijas līderis [[Ainārs Šlesers]])&lt;/small&gt;?
* ... Binondo, kas dibināts [[Manila|Manilā]], [[Filipīnas|Filipīnās]] [[1594. gads|1594. gadā]], ir atzīts par pasaulē vecāko '''[[ķīniešu kvartāls|ķīniešu kvartālu]]''', bet vecākais ķīniešu kvartāls ārpus [[Āzija]]s atrodas [[Sanfrancisko]] un tika dibināts [[1850. gads|1850. gadā]]?
* ... '''[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' norisinājās [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]], pēc ''[[Nemo]]'' uzvaras [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''[[The Code]]''; šī bija trešā reize, kad [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās Šveicē (iepriekš {{ESCg|1956}}. un 1989. gadā)?

[[Attēls:EricaTetralix.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[grīņa sārtene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Latvija|Latvijā]] ļoti rets [[ēriku dzimta]]s [[Krūms|sīkkrūms]], kas sastopams [[Grīnis|grīņos]] Baltijas jūras piekrastē, īpaši [[Grīņu dabas rezervāts|Grīņu rezervātā]] un apkārtējos [[Ziemupe]]s un [[Saka]]s rajonos?
* ... kad 1960.—1970. gados [[Čagosu arhipelāgs]] tika pārveidots par militāru bāzi un [[iedzīvotāji]] no turienes izvākti, daļa no tiem pārcēlās uz [[Anglija|Angliju]] un apmetās '''[[Kroli]]'''; mūsdienās pilsētā ir, iespējams, lielākā čagosiešu kopiena pasaule — ap 3000 cilvēku?
* ... filmas '''&quot;[[Openheimers (filma)|Openheimers]]&quot;''' pirmizrāde notika {{Dat|2023|7|11|5=bez}} [[Parīze|Parīzē]], un tā tika izdota vienā dienā ar komēdiju &quot;[[Bārbija (filma)|Bārbija]]&quot;, izveidojot interneta fenomenu ''Barbenheimer'', tādējādi aicinot skatītājus vienā dienā apmeklēt abas filmas?

[[Attēls:Vasilije Micić 22 BC Žalgiris EuroLeague 20180223 (1).jpg|border|right|50px]]
* ... [[serbi|serbu]] [[basketbolists]] '''[[Vasilije Micičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirms nonākšanas [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] ir piedzīvojis spožu karjeru [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]], divreiz kļūstot par tās čempionu, kā arī sezonas un ''Final Four'' labāko spēlētāju?
* ... '''[[Slovāku—ungāru karš]]''' [[1939. gads|1939. gadā]] beidzās ar [[Ungārija]]s taktisku uzvaru, kā rezultātā [[Slovākija]]s austrumu teritorijas šaura josla gar Stakcinas—Sobrances līniju tika pievienotas Ungārijai?
* ... '''[[ķīniešu diaspora]]''' parasti veido kompaktas apmetnes, saglabā savu kultūru un valodu daudzās paaudzēs un uztur ciešas sociālās un ekonomiskās saites gan diasporā, gan ar dzimteni; vislielākais aizjūras ķīniešu iedzīvotāju īpatsvars ir [[Singapūra|Singapūrā]] (78 %) un [[Malaizija|Malaizijā]] (24,6 %)?

[[Attēls:Petasites hybridus Blüten.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[bastarda tūsklape]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; daudzviet ir audzēta kā [[dekoratīvs augs]] un [[ārstniecības augs]], kā rezultātā suga ir kļuvusi par kultūrbēgli?
* ... pēdējais [[Hoenštaufenu dinastija]]s valdnieks, [[Sicīlijas Karaliste|Sicīlijas karalis]], [[Jeruzalemes Karaliste|Jeruzalemes karalis]] un [[Švābija]]s hercogs '''[[Konrādīns]]''' [[1268. gads|1268. gada]] 29. oktobrī 16 gadu vecumā tika sodīts ar [[nāvessods|nāvessodu]] [[Neapole]]s tirgus laukumā pēc zaudējuma kaujā par Sicīlijas karaļa troni?
* ... '''[[Austrālijas hokeja līga]]s''' izslēgšanas spēļu čempioniem tiek piešķirts Gudola kauss, kas ir pasaulē trešā vecākā [[hokejs|hokeja]] trofeja; pirmo reizi tika piešķirta 1909. gadā?

[[Attēls:Lincoln statue, Lincoln Memorial.jpg|border|right|50px]]
* ... 170 tonnu smagā '''[[Abrahama Linkolna statuja (Linkolna memoriāls)|Abrahama Linkolna statuja]]''' [[Linkolna memoriāls|Linkolna memoriālā]] [[Nacionālā aleja|Nacionālajā alejā]] [[Vašingtona|Vašingtonā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir veidota no 28 balta [[Džordžija]]s [[Marmors|marmora]] blokiem un paceļas {{nobr|9,1 metrus}} no grīdas?
* ... '''[[poliglots]]''' ir cilvēks, kurš prot vairākas [[valoda]]s, taču nav vispārpieņemta kvantitatīva kritērija, cik daudz valodu un kādā apjomā cilvēkam jāzina, lai viņu varētu uzskatīt par poliglotu?
* ... ar [[1763. gads|1763. gada]] Parīzes līgumu [[Francija]] atteicās no saviem [[Amerika]]s valdījumiem ('''[[Jaunfrancija]]''') par labu [[Lielbritānija]]i un [[Spānija]]i, saglabājot vienīgi [[Senpjēra un Mikelona|Senpjēras un Mikelonas]] salas?

[[Attēls:Zhongdian festival (6169776821).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[tibetieši|tibetiešu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[diaspora]] [[Dienvidāzija]]s kaimiņvalstīs sāka veidoties pēc tam, kad 1950. gadā [[Tibeta]] tika piespiedu kārtā pievienota [[Ķīnas Tautas Republika]]i, un 1959. gada sacelšanās laikā ievērojama daļa politiskās un kultūras elites aizbēga ārpus valsts?
* ... '''[[Pēterburgas konservatorija|Pēterburgas konservatorijā]]''' ir mācījušies daudzi [[latvieši|latviešu]] [[mūziķi]], piemēram, [[Nikolajs Alunāns]], [[Emīls Dārziņš]], [[Ādolfs Ābele]], [[Jāzeps Vītols]], [[Andrejs Jurjāns]], [[Emilis Melngailis]], [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]], [[Teodors Kalniņš]], [[Pēteris Pauls Jozuus]], [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] un citi?
* ... [[1777. gads|1777. gada]] 8. jūlijā pieņemtā '''[[Vērmontas Republika]]s''' [[konstitūcija]] bija viena no pirmajām pasaulē, kas piešķīra vispārējas vīriešu [[Vēlēšanas|vēlēšanu]] tiesības, aizliedza [[Verdzība ASV|verdzības]] institūciju un garantēja valsts finansējumu valsts skolām?

[[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācijas hokeja izlase]]s un [[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]] [[hokejists|hokejista]] '''[[Lūkass Reihels|Lūkasa Reihela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs Martins Reihels arī bijis profesionāls hokejists, pārstāvēja [[Vācija|Vāciju]], kamēr tēva brālis Roberts Reihels pārstāvēja [[Čehijas hokeja izlase|Čehijas izlasi]]?
* ... no 1950. gada līdz 1952. gadam '''[[Moldāvijas Komunistiskā partija|Moldāvijas Komunistiskās partijas]]''' Centrālās komitejas sekretārs bija [[Leonīds Brežņevs]]?
* ... psiholoģiskā '''[[valodas barjera]]''' veidojas tad, kad runātājs nespēj iedrošināties runāt citā valodā?

[[Attēls:John Nettles (2013).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Džons Netlss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš no 1997. līdz 2011. gadam atveidoja vecākā detektīvinspektora [[Toms Bārnabijs|Toma Bārnabija]] lomu populārajā detektīvseriālā &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot;, 2010. gadā tika iecelts par [[Britu Impērijas ordenis|Britu Impērijas ordeņa]] virsnieku?
* ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]] un [[Somijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Olivers Kapanens]]''' nāk no hokejistu ģimenes; profesionāli hokejisti bijuši viņa vectēvs Hannu Kapanens un tēvs Kimo Kapanens, bet vislielākos panākumus guvis tēva brālis [[Sami Kapanens]], tāpat profesionāls hokejists ir brālēns [[Kasperi Kapanens]]?
* ... viens no spilgtākajiem [[Krievija]]s [[literatūrkritika|literatūrkritiķiem]] un domātājiem 19. gadsimta sešdesmitajos gado '''[[Dmitrijs Pisarevs]]''' 1868. gada vasarā noslīka, peldoties [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] pludmalē?

[[Attēls:Impacted Wisdom Tooth aka Lower Right Third Molar 48 RVG IOPA Xray.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Cilvēks|cilvēkiem]] ir vairāk nekā 90 '''[[rudiments|rudimentu]]''', piemēram, [[astes kauls]], [[Aklā zarna|aklās zarnas]] [[tārpveida piedēklis]] un [[Gudrības zobs|trešais dzeroklis]] (gudrības zobs) &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[notis|nošu]] pierakstā uzrakstot '''[[nošatslēga|nošatslēgu]]''', vienai no piecām līnijām vai četrām atstarpēm tiek piešķirts konkrēts [[tonis]], kas nosaka atlikušo līniju un atstarpju augstumus?
* ... '''[[konverģentā evolūcija]]''' ir līdzīgu pazīmju neatkarīga attīstība dažādiem [[Organisms|organismiem]] līdzīgu ekoloģisko apstākļu un līdzīgas [[Dabiskā izlase|izlases]] rezultātā?

[[Attēls:Ringelblume (Calendula officinalis) 2.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[kliņģerītes (ģints)|kliņģerītes]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[kliņģerīte]])&lt;/small&gt; var izmantot kā [[krāsvielas|krāsvielu]] dažādu šķiedru un materiālu krāsošanai, no tām iegūst dzeltenīgos, oranžos un sarkanīgi brūnos krāsu toņus?
* ... saskaņā ar aplēsēm '''[[poļu diaspora|poļu diasporu]]''' veido aptuveni 20 miljoni [[poļi|poļu]], kamēr pašas [[Polija]]s [[iedzīvotāju skaits]] ir 38 miljoni?
* ... '''[[Kolhīda]]''' kopā ar [[Ibērijas Karaliste|Ibēriju]] bija senākais [[gruzīni|gruzīnu]] valstiskais veidojums, kas deva būtisku pienesumu vēlākās [[Gruzijas Karaliste]]s un gruzīnu nācijas izveidē?

[[Attēls:Aristotle Onassis 1967cr.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Grieķi|grieķu]] un [[argentīnieši|argentīniešu]] biznesa magnāts '''[[Aristotelis Onasis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pasaulē lielāko privāto [[kuģniecība]]s floti un 20. gadsimta vidū bija viens no pasaulē bagātākajiem un slavenākajiem cilvēkiem?
* ... '''[[krievnorvēģu valoda]]''' pastāvēja 17.—20. gadsimtā, kad starp [[Norvēģija|Norvēģiju]] un [[Krievija|Krieviju]] notika aktīva jūras tirdzniecība ar graudiem un zivīm Norvēģijas ziemeļu piekrastē?
* ... '''[[Marokas—Rietumsahāras mūris]]''' atdala [[Maroka]]s kontrolēto [[Rietumsahāra]]s daļu no [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas]] kontrolētajām teritorijām un tika izveidots no 1980. līdz 1987. gadam?

[[Attēls:Georgi Plekhanov.jpg|border|right|50px]]
* ... [[revolucionārs]], [[filozofs]] un [[marksisms|marksisma]] teorētiķis '''[[Georgijs Pļehanovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bija [[Oktobra revolūcija|1917. gada rudenī pie varas nākušās]] boļševiku valsts oponents, taču pēc viņa nāves [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]] augstu novērtēja Pļehanovu kā krievu marksisma pamatlicēju?
* ... '''[[Vikipēdija latīņu valodā]]''' ir lielākā no nedaudzajām [[Vikipēdija|Vikipēdijām]], kas rakstītas [[Mirusi valoda|mirušā]], vēsturiskā un/vai senā valodā?
* ... [[ungāri|ungāru]]-[[amerikāņi|amerikāņu]] [[bioķīmiķe]] '''[[Katalina Kariko]]''' lika zinātniskos pamatus [[RNS vakcīna|mRNS vakcīnām]], pārvarot galvenos šķēršļus un skepticismu zinātnieku aprindās, un 2023. gadā viņa kopā ar amerikāņu imunologu Drū Veismanu par savu darbu saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]]?

[[Attēls:Sonchus oleraceus Enfoque SierraMadrona.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[dārza mīkstpiene]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Vidusjūra]]s reģionā, taču tā [[lauksaimniecība]]s dēļ ir plaši daudzviet citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā ir diezgan bieži sastopama visā valsts teritorijā?
* ... '''[[Turcijas iebrukums Kiprā]]''' [[1974. gads|1974. gadā]] notika uz kopienu savstarpējās vardarbības fona starp [[Kipra (sala)|Kipras]] [[grieķi]]em un [[turki]]em un kā atbilde uz militārās [[hunta]]s veikto [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]]?
* ... veipošana, visticamāk, ir daudz mazāk kaitīga nekā [[smēķēšana]], taču tomēr kaitīga, bet '''[[elektroniskā cigarete|elektronisko cigarešu]]''' tvaiki satur mazāk [[toksīns|toksīnu]] nekā [[cigarete|cigarešu]] dūmi, zemākā koncentrācijā?

[[Attēls:Charles VII, Holy Roman Emperor.PNG|border|right|50px]]
* ... [[1742. gads|1742. gadā]] '''[[Kārlis VII Vitelsbahs|Kārli VII Vitelsbahu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; viņa brālis [[Ķelne]]s [[arhibīskaps]] kronēja par [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizaru]], tomēr, turpinoties [[Karš par Austrijas mantojumu|Austrijas mantojuma karam]], [[Austrija]]s spēki ieņēma lielāko daļu [[Bavārija]]s, tāpēc Kārlis VII bija ķeizars bez valsts?
* ... lielāko daļu '''[[kanādieši|kanādiešu]]''' veido [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] [[Imigrācija|imigranti]] un viņu pēcteči?
* ... pirmā un vienīgā [[PSRS]] viceprezidenta '''[[Genādijs Janajevs|Genādija Janajeva]]''' politiskā karjera aptvēra [[Ņikita Hruščovs|Hruščova]], [[Leonīds Brežņevs|Brežņeva]], [[Jurijs Andropovs|Andropova]] un [[Konstantīns Čerņenko|Čerņenko]] vadīšanas laikus, kulmināciju sasniedzot [[Mihails Gorbačovs|Gorbačova]] laikā?

[[Attēls:Cyprus lrg.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kipra (sala)|Kipra]]''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; ir trešā lielākā [[sala]] [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] gan pēc platības, gan [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] ziņā?
* ... [[Bretaņa]]s pamatiedzīvotāju '''[[bretoņi|bretoņu]]''' izcelsmi saista ar britoņu izceļotājiem no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidrietumiem, kas laikā no 3. līdz 9. gadsimtam [[anglosakši|anglosakšu]] migrācijas rezultātā pameta Lielbritāniju un apmetās Armorikā mūsdienu [[Francija|Francijā]]?
* ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubs '''[[Jūtas &quot;Mammoth&quot;]]''' pirmo sezonu spēlēja bez nosaukuma, saucot sevi par ''Utah Hockey Club'', un tikai pēc pilnas sezonas nospēlēšanas ar pagaidu nosaukumu, fanu balsojuma rezultātā [[2025. gads sportā|2025. gada]] 7. maijā tika noteikts pastāvīgais nosaukums?

[[Attēls:Mus minutoides00.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Āfrikas pigmejpele]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vairošanās vecumu sasniedz apmēram 6 līdz 8 nedēļu vecumā?
* ... '''[[personība]]''' visas [[cilvēks|cilvēka]] dzīves laikā mainās un pilnveidojas — gan dažādu ārējo faktoru (piemēram, vides un apkārtesošo cilvēku) dēļ, kā arī paša indivīda ietekmes rezultātā?
* ... '''[[dinku valoda]]''' ir [[Nīlas—Sahāras valodas|Nīlas—Sahāras valodu]] saimes [[dialektu kontinuums]], kurā runā vairāk nekā 4 miljoni cilvēku [[Dienvidsudāna|Dienvidsudānā]]?

[[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|50px]]
* ... līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai 1940. gadā]] no '''[[dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]]''' paspēja uzbūvēt tikai 8 km sliežu ceļa un tiltu pār [[Abava|Abavu]] pie [[Sāti]]em (&quot;[[Tilts uz nekurieni]]&quot; &lt;small&gt;(attēlā būvniecībā)&lt;/small&gt;); pēc tam dzelzceļa līnijas būvniecība netika turpināta?
* ... '''[[dienviduzbeku valoda]]''' ir viena no [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] vairākās [[Afganistāna]]s ziemeļu provincēs līdzās [[dari]] un [[puštu]], to lieto arī kaimiņvalstīs [[Pakistāna|Pakistānā]] un [[Irāna|Irānā]]?
* ... vēstures gaitā kopējais [[cilvēks|cilvēku]] skaits uz [[Zeme]]s ir turpinājis augt, tomēr pašreizējās prognozes liecina, ka šī stabilā iedzīvotāju skaita pieauguma ilgtermiņa tendence iet uz beigām, un ir gaidāma '''[[iedzīvotāju skaita samazināšanās]]'''?

[[Attēls:Väike-Pakri loopealsel.jpg|border|right|50px]]
* ... visvairāk '''[[alvārs|alvāru]]''' &lt;small&gt;(attēlā alvārs [[Mazā Pakri|Mazajā Pakri]])&lt;/small&gt; atrodas šaurā joslā uz dienvidiem no [[Baltijas klints]]: [[Ēlande]]s un [[Gotlande]]s salā, [[Krievija]]s [[Volosovas rajons|Volosovas rajonā]] un [[Igaunija]]s [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda salās]] un [[Somu līcis|Somu līča]] piekrastē; 20. gadsimta pirmajā pusē Igaunijā bija aptuveni trešdaļa visu pasaules alvāru?
* ... '''[[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēti [[Latvija]]s [[hokejisti]]?
* ... '''[[Tautas frontes muzejs|Tautas frontes muzeja]]''' ekspozīcija iekārtota ēkā [[Vecpilsētas iela (Rīga)|Vecpilsētas ielā]] 13/15 [[Rīga|Rīgā]], kurā kādreiz darbojās [[Latvijas Tautas fronte]] un tajā saglabāta 20. gadsimta 80.—90. gadu stilistika?

[[Attēls:President Barack Obama and First Lady Michelle Obama greet His Excellency Salva Kiir Mayardit, President of the Republic of South Sudan (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Dienvidsudāna]]s pirmais un vienīgais prezidents '''[[Salva Kīrs Majardits]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; aktīvi piedalījās [[Dienvidsudānas pilsoņu karš|Dienvidsudānas pilsoņu kara]] norisē, gan [[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā]], gan [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrajā Sudānas pilsoņu karā]]?
* ... klasisks mūsdienu '''[[demarkācijas līnija]]s''' piemērs ir demarkācijas līnija gar 38. paralēli, kas atdala [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkoreju]]?
* ... [[Dānija]]i piederīgais [[sala|salu]] un [[šēra (sala)|klinšainu atsegumu]] [[arhipelāgs]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] '''[[Ertholmene]]''' atrodas 18 km uz ziemeļaustrumiem no [[Bornholma]]s, un tā satur Dānijas galējo austrumu punktu?

[[Attēls:Ramsgate aerial image (45950507215).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Remsgeita]]s''' [[osta]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek dēvēta par Karalisko ostu (''Royal Harbour''), un tā ir vienīgā osta ar šādu titulu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]; ostas stratēģiskā novietojuma dēļ tā spēlējusi nozīmīgu lomu [[Napoleona kari|Napoleona karos]], [[Denkerkas evakuācija|Denkerkas evakuācijā]] un citās militārās kampaņās?
* ... [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] darbs, kura žanru pats autors apzīmēja kā [[Poēma|poēmu]], '''&quot;[[Mirušās dvēseles]]&quot;''' tika plānots trijās daļās: pirmais sējums tika publicēts [[1842. gads|1842. gadā]], gandrīz pabeigtais otrais sējums ir zudis (saglabājušās dažas nodaļas melnrakstos), bet trešais sējums netika sākts?
* ... '''[[Liams Kērks|Liamu Kērku]]''' [[2018. gada NHL drafts|2018. gada NHL draftā]] izvēlējās [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]], viņam kļūstot par pirmo [[Anglija|Anglijā]] dzimušo un spēlējošo spēlētāju, kuru draftējusi [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komanda?

[[Attēls:Останкинская башня вечером.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]] esošais '''[[Ostankinas televīzijas tornis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir augstākā brīvi stāvošā [[būve]] [[Eiropa|Eiropā]] un 15. [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā būve pasaulē]], bet no 1967. līdz 1974. gadam tā bija augstākā pasaulē?
* ... '''[[Teneta|Tenetas distrikts]]''' [[Kenta|Kentas grāfistē]] [[Anglija|Anglijā]] aizņem bijušo Tenetas salu, kuras vārdā nosaukts; vēl [[viduslaiki|viduslaikos]] Tenetu no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salas]] atdalīja ap 600 m platais Vontsumas šaurums, kas 18. gadsimtā aizsērēja un mūsdienās ir nelielā Vontsumas upīte?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] muzikālā psiholoģiskā trillera filma '''&quot;[[Džokers: Neprāts diviem]]&quot;''' pārsvarā saņēma negatīvus kritiķu vērtējumus, kā arī ir kases ienākumu izgāšanās, jo pie 200 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] liela budžeta, tā nopelnījusi tikai 207 miljonus?

[[Attēls:Heatwave on Margate Beach.jpg|border|right|50px]]
* ... pēdējos 250 gadus '''[[Mārgeita]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs [[Londona]]s iedzīvotāju piejūras [[kūrorts]] — šeit ir plašas smilšu [[pludmale]]s un kopš 1920. gada darbojas ''Dreamland'' izklaides parks?
* ... pirmais, kurš izmantoja frāzi '''&quot;[[krievu dvēsele]]&quot;''', bija [[Visarions Beļinskis]] savā 1842. gada recenzijā par [[Nikolajs Gogolis|Gogoļa]] grāmatu &quot;[[Mirušās dvēseles]]&quot;?
* ... '''[[Jurģis Cābulis]]''' bija [[XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki|XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku]] koru lielkoncerta &quot;Tīrums. Dziesmas ceļš&quot; virsdiriģents?

[[Attēls:Даудери1.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Latvijas Kultūras muzejs &quot;Dauderi&quot;]]''' atrodas bijušās [[alus darītava]]s ''Waldschlößchen'' īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villā, kas no 1937. līdz 1940. gadam kalpoja par [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts]] un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vasaras rezidenci &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Latvija]]s daudzsēriju filmu '''&quot;[[Padomju džinsi]]&quot;''' nominēja [[2023. gada Lielā Kristapa balva|Lielā Kristapa balvai]] 12 kategorijās, no kurām balvu ieguva kategorijās &quot;Labākā daudzsēriju filma&quot;, &quot;[[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]&quot; un &quot;[[Labākais scenārists (Lielais Kristaps)|Labākais scenārijs]]&quot;?
* ... uz '''[[Krievijas—Baltkrievijas robeža]]s''' praktiski nav robežpunktu un kontroles, formāli robeža pastāv, bet praksē to var viegli šķērsot bez muitas pārbaudēm?

[[Attēls:Karosta water tower.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ūdenstornis|ūdenstorņi]]''' spēj piegādāt ūdeni pat [[elektroenerģija]]s padeves pārtraukumu laikā, jo to nodrošina hidrostatiskais [[spiediens]], ko rada ūdens paaugstinātais līmenis, lai iespiestu ūdeni sadzīves un rūpnieciskajās ūdens sadales sistēmās &lt;small&gt;(attēlā [[Liepāja]]s [[Karosta]]s ūdenstornis)&lt;/small&gt;?
* ... 20. gadsimtā [[Anglija]]s pilsēta '''[[Folkstona]]''' bija viena no nozīmīgākajām [[Lamanšs|Lamanša]] [[prāmis|prāmju]] ostām, bet pēc [[Lamanša tunelis|Lamanša tuneļa]], kura ziemeļu ieeja atrodas Folkstonā, atklāšanas prāmju satiksme ievērojami samazinājās, un pēdējais prāmis devās reisā 2001. gadā?
* ... visvairāk medaļu '''[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]]''' izcīnīja mājinieki [[Itālija]]s vieglatlēti, kuri ieguva arī visvairāk zelta medaļu — 11?

[[Attēls:Talat Xhaferi official portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ziemeļmaķedonija]]s [[albāņi|albāņu]] politiķis, bijušais armijas virsnieks '''[[Talats Džaferi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopš 2024. gada ir Ziemeļmaķedonijas premjerministrs, taču [[Konflikts Maķedonijā (2001)|2001. gada sacelšanās laikā]] viņš dezertēja no armijas un pievienojās albāņu [[partizāni|partizānu]] grupējumam, vēlāk viņu amnestēja saskaņā ar 2001. gada [[Ohrida]]s vienošanos?
* ... [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''&quot;[[Marijas klusums]]&quot;''' ir veidota pēc aktrises [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] dzīvesstāsta un vēsta par viņas pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz [[PSRS]], lai parūpētos par mazmeitu, un kopā ar [[Maskavas latviešu teātris &quot;Skatuve&quot;|teātra &quot;Skatuve&quot;]] kolēģiem kļūst par [[NKVD &quot;Latviešu operācija&quot;|NKVD &quot;Latviešu operācijas&quot;]] upuri?
* ... [[1896. gads|1896. gadā]] '''[[Tanbridža|Tanbridžā]]''' tika piespriests pirmais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] sods par ātruma pārkāpšanu — Volters Arnolds tika sodīts ar 1 [[šiliņš|šiliņu]] par braukšanu ar 13 km/h vietā, kur atļautais ātrums bija 3 km/h?

[[Attēls:Surfaceuse.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Frenks Zamboni]]''' bija [[amerikāņi|amerikāņu]] [[uzņēmējs]] un [[izgudrotājs]], kura slavenākais izgudrojums ir modernais ledus kombains &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un kura uzvārds reģistrēts kā preču zīme šīm ierīcēm?
* ... '''[[Šengena]]''' ir ievērojama ar to, ka pie tās [[1985. gads|1985. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] ir parakstīts [[Šengenas līgums]]; parakstīšana simboliski notika uz upju kuģa &quot;Princese Marija Astrīda&quot;, kas atradās [[Mozele]]s upē — vietā, kur robežojas [[Luksemburga]], [[Francija]] un [[Vācija]]?
* ... [[romieši|romiešu]] militārais un politiskais līderis [[Jūlijs Cēzars|Gajs Jūlijs Cēzars]] bija viens no pirmajiem, kas '''&quot;[[skaldi un valdi]]&quot;''' politiku īstenoja praksē, cenšoties nostādīt atsevišķas [[Ģermāņi|ģermāņu]] ciltis vienu pret otru?

[[Attēls:Muenchner Brezn.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ūdenskliņģeris|ūdenskliņģeri]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Minhene]]s ūdenskliņģeris)&lt;/small&gt; ir pazīstami vismaz kopš 7. gadsimta, bet 12. gadsimtā tie kļuva par maiznieku [[cunfte]]s simbolu?
* ... [[Kabarda-Balkārija|Kabardas-Balkārijas]] pamatiedzīvotāji '''[[balkāri]]''' un '''[[karačaji]]''', kas apdzīvo [[Karačaja-Čerkesija|Karačaju-Čerkesiju]], faktiski ir viena [[tjurki|tjurku]] grupas [[tauta]]?
* ... '''[[veģetatīvā distonija]]''' rodas tad, kad cilvēkam daļēji vai pilnībā ir bojāta [[veģetatīvā nervu sistēma]], kuras radītie [[simptomi]] var izpausties gan vieglā, gan dzīvībai bīstamā formā; mūsdienās ir pierādīts, ka veģetatīvo distoniju izsauc [[Psiholoģija|psiholoģiski]] faktori, un šī saslimšana tiek uzskatīta par [[psihiski traucējumi|garīgās veselības]] traucējumu?

[[Attēls:Zoran Milanović at Palazzo del Quirinale 2021 (11) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... 2019. gada [[Horvātijas prezidents|Horvātijas prezidenta]] vēlēšanu otrajā kārtā '''[[Zorans Milanovičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja ar 52,67% balsu un kļuva par prezidentu, savukārt iepriekšējā prezidente [[Kolinda Grabara-Kitaroviča]] ieguva 47,33% balsu?
* ... '''[[aromūni]]''', kas apdzīvo [[Balkānu pussala]]s dienvidus — [[Grieķija]]s ziemeļus, [[Albānija|Albāniju]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedoniju]] un [[Rumānija]]s austrumus ([[Dobrudža|Dobrudžu]]), lieto [[indoeiropiešu valodu saime]]s [[romāņu valodas|romāņu grupas]] [[Aromūnu valoda|aromūnu valodu]], kas ir radniecīga [[rumāņu valoda]]i?
* ... [[1988. gads Latvijā|1988. gada]] 19. aprīlī [[luterisms|luterāņu]] [[mācītājs]] '''[[Modris Plāte]]''' teica bēru izvadīšanas runu pie [[Latvija]]s brīvības cīnītāja [[Gunārs Astra|Gunāra Astras]] kapa?

[[Attēls:Ju Wenjun in 2024.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2025. gada Pasaules čempionātā šahā sievietēm]]''' par [[Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempiones]] titulu sacentās [[Ķīna]]s šahistes [[Dzjui Veņdzjuņa]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Taņa Džunji]], un, tieši tāpat kā viņu mačā [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (mačs)|2018. gada čempionātā]], uzvarēja Dzjui Veņdzjuņa?
* ... '''[[Igaunijas ukraiņi]]''' ir otra lielākā [[Mazākumtautība|etniskā minoritāte]] [[Igaunija|Igaunijā]]; [[ukraiņi|ukraiņu]] skaits Igaunijā ievērojami pieauga pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]]?
* ... [[Spānija]]s kolonijai [[Āfrika]]s rietumos, kas tai piederēja līdz 1958. gadam, nosaukumu '''[[Rio de Oro]]''' (&quot;Zelta upe&quot;) [[1436. gads|1436. gadā]] deva [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs Afonsu Gonsalvišs Baldaja, kurš noturēja [[Dahla]]s līci par [[grīva|upes grīvu]] un pieņēma, ka tās krastos atrodas [[zelts|zelta]] atradnes, tomēr gan viens, gan otrs pieņēmums izrādījās nepatiess?

[[Attēls:Maria Andrejczyk 20190810.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Polija]]s [[vieglatlēte]], [[šķēpa mešana|šķēpmetēja]] '''[[Marja Andrejčika]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; savu {{oss|V=2020|L=G}} sudraba medaļu pārdeva izsolē, lai palīdzētu finansēt kāda 8 mēnešus veca mazuļa sirds operāciju, taču Polijas veikalu tīkls, kas uzvarēja izsolē, viņai medaļu atdeva?
* ... '''[[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—2024. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pēdējā [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]] sezona pirms tās darbības apturēšanas, pārdošanas un pārcelšanas uz [[Soltleiksitija|Soltleiksitiju]], kur tā sāka spēlēt [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada sezonā]]?
* ... '''[[somālieši]]''' ir viena no lielākajām etniskajām grupām [[Āfrika|Āfrikā]] un aizņem vienu no plašākajām sauszemes teritorijām kontinentā?

[[Attēls:Br.Tarashkevich.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmās mūsdienu [[baltkrievu valoda]]s standartizācijas autors 20. gadsimta sākumā '''[[Braņislavs Taraškevičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 1938. gadā [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā tika nošauts [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]] pie [[Maskava]]s?
* ... '''[[virsājs]]''' ir [[ekosistēma]], kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir [[sila virsis]]; tie izveidojas vieglās [[skābes|skābās]] [[smilts]] augsnēs?
* ... [[Latvija]]s [[florbols|florbola]] klubs '''&quot;[[Rubene (florbola klubs)|Rubene]]&quot;''', kas mājas spēles aizvada [[Kocēni|Kocēnu]] sporta namā, trīs reizes ir kļuvis par [[Elvi florbola līga]]s čempioniem?

[[Attēls:1 perast aerial 2016.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Melnkalne]]s dienvidrietumos esošā [[Adrijas jūra]]s '''[[Kotoras līcis|Kotoras līča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; apkārtnes savdabīgais [[reljefs]] un augstie kalni padara to par vienu no mitrākajām vietām [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... [[Grieķu—persiešu kari|Grieķu—persiešu karu]] '''[[Plataju kauja|Plataju kaujā]]''', kas notika 479. gadā pr.Kr. [[Kitairons|Kitairona]] kalnu pakājē pie [[Platajas|Plataju]] pilsētas, [[Persieši|persiešu]] armija cieta graujošu sakāvi, bet [[Kserkss I|Kserksa]] vadīto [[Ahemenīdu impērija]]s karaspēku [[Hellada]]s teritorijā gandrīz pilnībā iznīcināja?
* ... parasti '''[[panikas lēkme]]s''' simptomi sasniedz maksimumu desmit [[minūte|minūšu]] laikā un ilgst aptuveni 30 minūtes, bet ilgums var atšķirties no sekundēm līdz stundām; lai gan panikas lēkmes var būt ārkārtīgi biedējošas un satraucošas, tās nav fiziski bīstamas?

[[Attēls:La Polka.jpg|border|right|50px]]
* ... vēsturnieki uzskata, ka '''[[polka]]''', kas radusies 19. gadsimtā [[Bohēmija|Bohēmijā]], attīstījās kā ātrāka [[valsis|valša]] versija, un polkas straujo popularitātes pieaugumu Eiropā 19. gadsimtā saista ar [[romantisms|romantisma]] kustības izplatību, kas ietvēra idealizētu zemnieku kultūras versiju &lt;small&gt;(attēlā polkas deja 19. gadsimta vidū)&lt;/small&gt;?
* ... [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Polija]]i pievienojoties [[NATO]], '''[[Suvalku koridors]]''' starp Poliju un [[Lietuva|Lietuvu]] kļuva par militārā bloka ievainojamo vietu, jo, ja starp [[Krievija|Krieviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], no vienas puses, un NATO, no otras puses, izceltos [[militārs konflikts]], šīs joslas ieņemšana varētu apdraudēt NATO centienus aizsargāt Baltijas valstis?
* ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] '''[[Heila muiža]]s''' teritorija tika iekļauta [[Rīgas Augstākā politiskā karaskola|S. Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās karaskolas]] teritorijā, senā apbūve tika likvidēta, un ievērojami pārveidota arī [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krasta ainava?

[[Attēls:Vasily Stalin.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām 1948. gadā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] jaunākais dēls '''[[Vasilijs Staļins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika norīkots par [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] Maskavas Kara apgabala virspavēlnieku, bet viņš bija arī sporta patrons, izveidojot savas militārās struktūras [[futbols|futbola]], [[basketbols|basketbola]] un [[hokejs|hokeja]] komandas?
* ... '''[[Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai (2024)|Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai 2024. gadā]]''' bija pirmais [[Irāna]]s tiešais uzbrukums [[Izraēla]]i kopš [[1979. gads|1979. gada]]?
* ... '''[[Olderšota]]''' tiek neformāli dēvēta par [[Britu armija]]s mājām — šeit izvietotas nozīmīgas bruņoto spēku apakšvienības, un pie pilsētas atrodas valstī vecākais armijas treniņu poligons?

[[Attēls:Skice Džutas manufaktūras ēkai adresē Ezermalas iela 6k2.png|border|right|50px]]
* ... vairāk nekā trīs ceturtdaļas no [[Rīga]]s '''[[Džutas manufaktūra]]s''' &lt;small&gt;(attēlā manufaktūras administrācijas ēkas skice)&lt;/small&gt; darbiniekiem bija sievietes; [[1899. gads Latvijā|1899. gada]] maijā viņas aizsāka Rīgas jeb Džutas dumpi, kas ilga gandrīz trīs [[nedēļa]]s, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda?
* ... mūsdienās kādreizējā '''[[Spāņu Sahāra]]''' ir [[Rietumsahāra]]s teritorija, uz kuru pretendē [[Maroka]] un [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]], bet neliela daļa no bijušās [[Spānija]]s [[kolonija]]s ietilpst Marokas teritorijā?
* ... Kembridžas vārdnīcā vārds '''&quot;[[redneks]]&quot;''' tiek skaidrots kā &quot;nabadzīgs, baltādains cilvēks bez izglītības, it īpaši tas, kurš dzīvo laukos [[ASV dienvidi|ASV dienvidos]], un kuram ir aizspriedumaini uzskati; šo vārdu parasti uzskata par aizskarošu&quot;?

[[Attēls:Qender Theth, Albania - panoramio - Petrit Gjeçaj (8).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Albānijas Alpu nacionālais parks|Albānijas Alpu nacionālajā parkā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas lielākā daļa [[Albānija]]s virsotņu, kas pārsniedz 2000 m, tostarp [[Dināru kalniene|Dināru]] augstākā virsotne [[Jezerca]]?
* ... [[Policists (hokejs)|hokeja policists]] '''[[Tajs Domi]]''' ir trešais pēc nopelnītajām soda minūtēm [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] vēsturē, kā arī [[hokejists]], kurš NHL ir aizvadījis visvairāk kautiņus — 333?
* ... '''[[Rembates muižas parks|Rembates muižas parka]]''' centrālajā teritorijā atrodas savdabīga [[sala|saliņa]], kurai 1968. gadā piešķirts Spīdalas saliņas nosaukums, bet parka teritorijā izvietoti arī Goda krēsli slaveniem [[Lielvārde]]s iedzīvotājiem?

[[Attēls:Hood river windsurfers 20060701 0759.jpeg|border|right|50px]]
* ... pirmie vindsērferi parasti izmantoja improvizētus dēļus un [[bura]]s, kas bieži vien radīja lielas grūtības, tomēr ar laiku šis [[sporta veids]] attīstījās, un tika izstrādātas modernākas un vieglāk lietojamas aprīkojuma versijas, padarot '''[[vindsērfings|vindsērfingu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieejamāku un populārāku?
* ... jau [[1945. gads|1945. gada]] beigās, sākoties [[Aukstais karš|Aukstajam karam]], [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] pamazām zaudēja interesi par '''[[denacifikācija]]s''' procesu, bet oficiāli denacifikācijas pasākumi tika atcelti [[1951. gads|1951. gadā]]?
* ... '''[[Igaunijas Pareizticīgā baznīca|Igaunijas Pareizticīgajā baznīcā]]''', kas pastāv kopš [[1923. gads|1923. gada]], ir 64 [[draudze]]s, bet līdztekus [[Igaunija|Igaunijā]] darbojas arī [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Maskavas patriarhāta]] Igaunijas Pareizticīgā baznīca ar 31 draudzi?

[[Attēls:Kristalina Georgieva Headshot.jpg|border|right|50px]]
* ... kopš 2019. gada [[Bulgārija]]s [[ekonomika|ekonomiste]] '''[[Kristalina Georgijeva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] izpilddirektore, bet iepriekš viņa bija [[Pasaules Banka]]s galvenā izpilddirektore un 2019. gadā divus mēnešus pildīja Pasaules Bankas grupas pagaidu prezidenta pienākumus?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Trešais reihs|Vācijas]] [[zemūdene]]s [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] guva ievērojamus panākumus ar '''&quot;[[Vilku bars (flotes taktika)|vilku bara]]&quot;''' taktiku?
* ... '''[[Reinjonas kreols|Reinjonas kreolam]]''' nav oficiālās [[valoda]]s statusa, tomēr ikdienā sadzīvē tas tiek plaši izmantots, un tā ir [[dzimtā valoda]] 90 % [[Reinjona]]s iedzīvotāju?

[[Attēls:2022-08-21 European Championships 2022 – Women's High Jump by Sandro Halank–019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] ar rezultātu 1,95 m '''[[Marija Vukoviča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai [[ukrainiete]]i [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]]; tā bija [[Melnkalne]]s pirmā medaļa [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas vieglatētikas čempionāta]] vēsturē?
* ... lai gan lielākā daļa ķīlnieku [[čečeni|čečenu]] '''[[teroristu uzbrukums Beslanā|teroristu uzbrukumā Beslanā]]''' [[2004. gads|2004. gadā]] tika atbrīvoti uzbrukuma laikā, tomēr tajā tika nogalināti 314 ķīlnieki, tostarp 186 bērni, un kopumā, ieskaitot glābējus, tika nogalināti 333 cilvēki un vismaz 783 ievainoti?
* ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] fantastikas filma '''&quot;[[Zelta kompass]]'''&quot; norisinās [[Paralēlais visums|paralēlā]], retrofutūristiskā realitātē, kurā cilvēkiem ir dēmoni — viņu dvēseles runājošu dzīvnieku veidolā?

[[Attēls:Gārsenes luterāņu baznīca (Garsene Lutheran Church) - Uldis Osis - Panoramio.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Gārsenes luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir celta ap 1905. gadu, un [[Gārsenes muiža]]s īpašnieks [[barons]] [[Budbergi-Benninghauzeni|Budbergs]] to veltījis mirušajai sievai?
* ... 1998. gadā '''[[Deniss Silantjevs]]''' kļuva par pirmo neatkarīgās [[Ukraina]]s [[peldētājs|peldētāju]], kas kļuva par [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos|pasaules čempionu peldēšanā]], bet 2014. gadā kļuvis par [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] deputātu?
* ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] Carnikavas pamatskola reorganizēta par '''[[Carnikavas vidusskola|Carnikavas vidusskolu]]'''?

[[Attēls:SüleymaniyeMosqueIstanbul (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Suleimana mošeja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no pazīstamākajiem [[Stambula]]s apskates objektiem, un no tās atrašanās vietas paveras plašs skats uz pilsētu ap [[Zelta rags|Zelta ragu]]; to uzskata par osmaņu arhitektūras šedevru un tā ir lielākā [[osmaņu impērija|osmaņu laikmeta]] [[mošeja]] pilsētā?
* ... [[Tartu Universitāte]]s [[basketbols|basketbola]] komanda, kas ir pašreizējā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s kluba '''''[[Tartu Ülikool Maks &amp; Moorits]]''''' priekštece, 1949. gadā uzvarēja PSRS basketbola čempionātā?
* ... '''[[Ziloņu iela]]s''' [[Valmiera|Valmierā]] neparastais nosaukums nav saistīts ar [[ziloņi]]em, bet cēlies no kādreizējā Valmieras vecpilsētas nocietinājuma — Zilā bastiona?

[[Attēls:Ilia Tchavtchavadze.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Iļja Čavčavadze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš 19. gadsimta otrajā pusē aizsāka [[gruzīni|gruzīnu]] [[Nacionālisms|nacionālisma]] atdzimšanu un rūpējās par [[gruzīnu valoda]]s, literatūras un kultūras izdzīvošanu pēdējās cariskās varas desmitgadēs, tiek dēvēts par gruzīnu &quot;nācijas tēvu&quot;?
* ... 1995. gada [[Ans Lī|Ana Lī]] [[vēsturiskā drāma]]s filma '''&quot;[[Prāts un jūtīgums]]&quot;''' mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no vislabākajām [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] grāmatu adaptācijām?
* ... '''[[Ukrainas Varonis]]''' tiek apbalvots ar Zelta Zvaigznes ordeni par izcilu varoņdarbu vai Valsts ordeni par izciliem darba sasniegumiem?

[[Attēls:Peter Pellegrini, 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Slovākija]]s [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums|prezidentam]] '''[[Peters Pellegrīni|Peteram Pellegrīni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Itāļi|itāļu]] senči?
* ... elitārā [[Dānija]]s jūras spēku vienība '''[[Sīriusa suņu kamanu patruļa]]''' veic liela attāluma izlūkošanas patrulēšanu arktiskajā tuksnesī [[Grenlande]]s ziemeļu un austrumu daļā, parasti pa pāriem un izmantojot suņu ragavas ar vairākiem desmitiem suņu, dažreiz četrus mēnešus un bieži vien bez papildu saskarsmes ar cilvēkiem?
* ... [[Itālija|Itālijā]] dzimusī [[Albānija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]] '''[[Lara Kolturi]]''' {{dat|2024|11|23||bez}} Gurglā, [[Austrija|Austrijā]] pirmo reizi izcīnīja vietu uz goda pjedestāla [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā slalomā, ieņemot otro vietu un piekāpjoties tikai [[Mikeila Šifrina|Mikeilai Šifrinai]]?

[[Attēls:Howea-belmoreana.jpg|border|right|50px]]
* ... abas [[Lorda Hava sala]]i [[endēma suga|endēmās]] '''[[hovejas|hoveju]]''' sugas &lt;small&gt;(attēlā ''Howea belmoreana'')&lt;/small&gt; tiek plaši audzētas kā [[telpaugi]]?
* ... [[Bulgārija]]s valdnieka '''[[Simeons I Lielais|Simeona I Lielā]]''' veiksmīgie karagājieni pret [[Austrumromas impērija|bizantiešiem]], [[maģāri]]em un [[serbi]]em sekmēja Bulgārijas vēsturē lielāko teritoriālo ekspansiju, padarot to par spēcīgāko valsti Dienvidaustrumeiropā; šajā laikā bija bija arī ievērojams kultūras uzplaukums, vēlāk to sāka saukt par Bulgārijas kultūras zelta laikmetu?
* ... '''[[Kijivas metro]]''' ''Arsenalna'' stacija Sviatošinskas-Brovarskas līnijā ir otra dziļākā metro stacija pasaulē pēc Hongjančunas stacijas [[Čuncjina|Čuncjinā]], un tā atrodas 105,5 m zem zemes?

[[Attēls:Red Brocket (Mazama americana) male (28091090800).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Amerikas sarkanā mazama]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izplatīta [[Dienvidamerika]]s mežos, sākot no [[Argentīna]]s ziemeļiem līdz [[Kolumbija]]i un Gviānām, kā arī [[Trinidāda|Trinidādas salā]], bet vēl nesen tās bija sastopamas arī [[Tobāgo]], taču tur tagad ir iznīcinātas?
* ... lielākā daļa '''[[Ukrainas ungāri|Ukrainas ungāru]]''' kompakti dzīvo [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]], kas robežojas ar [[Ungārija|Ungāriju]], kur veido aptuveni 12% [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[ziepju opera]]s [[televīzija]]s seriāls '''&quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;''' tiek pārraidīts kanālā [[CBS]] kopš [[1987. gads|1987. gada]] 23. marta; šim seriālam ir 38 sezonas un vairāk nekā 9500 sērijas?

[[Attēls:GBSowerby I 1832 pl225 upper and lower figures Rangia cuneata.png|border|right|50px]]
* ... līdz 2020. gadiem '''[[Atlantijas maktrgliemene]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]] bija zināmas tikai [[Liepāja]]s un [[Pāvilosta]]s apkaimē, taču 2024. gadā tika ziņots, ka ievērojams to daudzums dzīvo arī [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]; uzskata, ka to kāpuri atceļojuši uz [[Eiropa|Eiropu]] ar kuģu balasta ūdeņiem, pirmā parādīšanās fiksēta [[Antverpenes osta|Antverpenes ostā]]?
* ... [[96. Kinoakadēmijas balva|96. Kinoakadēmijas balvu]] kā &quot;[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]&quot; saņēmusī filma '''&quot;[[Interešu zona]]&quot;''' stāsta par [[Aušvicas koncentrācijas nometne]]s komandantu [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfu Hesu]] un viņa sievu, kuri ar ģimeni cenšas dzīvot sapņu dzīvi mājā, kas atrodas otrpus nometnes sienām?
* ... 2021. gadā [[krievi|krievu]] [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs un bijušais [[Krievija]]s laikraksta &quot;Novaja Gazeta&quot; galvenais redaktors '''[[Dmitrijs Muratovs]]''' kopā ar Mariju Resu saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela Miera prēmiju]] par &quot;centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir priekšnoteikums demokrātijai un ilgstošam mieram&quot;?

[[Attēls:Shawarma-sandwich-01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[šaverma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs ielas [[ēdiens]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], bet mūsdienās tas izplatījies daudzās [[Eiropa]]s valstīs?
* ... '''[[Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)|Melnkalnes—Turcijas karš]]''' starp [[Melnkalnes kņaziste|Melnkalnes kņazisti]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1876.—1878. gadā beidzās ar [[Melnkalne]]s uzvaru un neatkarības pasludināšanu?
* ... '''[[Ukrainas krievi]]''' ir lielākā [[mazākumtautība]] [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Eiropa|Eiropā]], un lielākā [[krievu diaspora]] pasaulē?

[[Attēls:Aleksandras Sorokinas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]]
* ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[Ultramaratons|ultragaro]] distanču skrējējs '''[[Aleksandrs Sorokins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo reizi laboja pasaules rekordu 100 km skrējienā, distanci veicot 6 stundās 5 minūtēs un 41 sekundē, bet 2023. gadā [[Viļņa|Viļņā]], 41 gada vecumā, viņš uzlaboja savu pasaules rekordu, sasniedzot 6.05:35?
* ... no. 1937. līdz 1938. gadam '''[[Krievijas latvieši|Krievijas latviešus]]''' smagi skāra tā sauktā [[NKVD &quot;Latviešu operācija&quot;]], kuras laikā apcietināja 22 360 un nošāva 16 573 [[latvieši|latviešus]]?
* ... [[2015. gads kino|2015. gada]] [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s [[trillera filma]] '''''[[Remember]]''''', kurā galveno lomu atveido [[Kristofers Plamers]], stāsta par ar [[Demence|demenci]] sirgstošu, 89 gadus vecu [[Holokausts|Holokaustā]] izdzīvojušo, kurš aizbēg no pansionāta, lai atrastu un nogalinātu [[Nacisti|nacistu]] kara noziedznieku, kurš nogalināja viņa ģimeni?

[[Attēls:Jonathan-plantation-house.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas salā]] dzīvojošais Seišelu salu milzu bruņurupucis '''[[Džonatans (bruņurupucis)|Džonatans]]''' &lt;small&gt;(attēlā 2021. gadā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par vecāko zināmo dzīvo sauszemes dzīvnieku, domājams, ka viņa vecums pārsniedz 190 gadus?
* ... [[Čigāni|romu]] izcelsmes [[Serbija]]s mūziķis un komponists '''[[Žarko Jovanovičs]]''', kurš komponēja '''[[Čigānu himna|romu himnu]]''', [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija ieslodzīts trīs [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]]?
* ... daži [[dzīvnieki]] izmanto '''[[atbalss|atbalsi]]''' atrašanās vietas noteikšanai un [[navigācija]]i, piemēram, [[vaļveidīgie]] un [[sikspārņi]] to izmanto procesā, kas pazīstams kā [[eholokācija]]?

[[Attēls:Flaki (2).JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[fļaki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[poļi|poļu]] [[zupa]], kuras būtiska sastāvdaļa ir [[liellops|liellopu]] [[kuņģis]]?
* ... '''[[Austrumu Trāķija]]''' ir vienīgā [[Turcija]]s [[Eiropa]]s teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības?
* ... maigi [[Eiroskeptisms|eiroskeptiskajā]] un pret federālismu vērtajā '''[[Eiropas Konservatīvie un reformisti|Eiropas Konservatīvo un reformistu]]''' grupā lielākā partija pēc [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu skaita ir [[Polija]]s &quot;[[Likums un taisnīgums]]&quot;, bet [[Latvija|Latvijā]] to pārstāv [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā Apvienība]]?

[[Attēls:Gloucester Cathedral exterior 2019.JPG|border|right|50px]]
* ... 11. gadsimtā celtajā '''[[Glosteras katedrāle|Glosteras katedrālē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1216. gads|1216. gadā]] tika kronēts [[Anglijas karalis]] [[Henrijs III Plantagenets|Henrijs III]], bet [[1327. gads|1327. gadā]] baznīcā tika apbedīts karalis [[Edvards II Plantagenets|Edvards II]]?
* ... '''[[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās impērijas]]''' sākums saistās ar [[1908. gads|1908. gadu]], kad [[Beļģija]] anektēja [[Kongo Brīvvalsts|Kongo brīvvalsti]], izveidojot [[Beļģu Kongo]]?
* ... vairums '''[[NKVD troikas|NKVD troiku]]''' biedru tika represēti [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, un ievērojama daļa no viņiem tika represēti pirms 1938. gada novembra — viņus represēja troikas, kuru biedri viņi bija iepriekš?

[[Attēls:Brussels sprout closeup.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Briseles kāposti]]''' jeb rožkāposti tiek audzēti ēdamo [[pumpurs|pumpuru]] dēļ, kuru izmērs ir no 1,5 līdz 4 centimetriem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1954. gads Latvijā|1954. gada]] 4. aprīlī [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] [[lidmašīna]] ''Lavochkin La-15'' bija pacēlusies no [[LPX|Liepājas militārā lidlauka]], bet nezināmu iemeslu dēļ vienos naktī tā '''[[La-15 katastrofa Liepājā|nogāzās un uzsprāga]]''' dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājas rajonā]]; bojā gāja lidmašīnas pilots un seši [[Liepāja]]s iedzīvotāji?
* ... '''[[Pitijas spēles]]''' bija vienas no četrām tā sauktajām panhellēniskajām sporta spēlēm [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]; tās bija otrās populārākās aiz [[Antīkās olimpiskās spēles|Olimpiskajām spēlēm]] un tika rīkotas [[Delfi|Delfos]] reizi četros gados?

[[Attēls:Кітаб.jpg|border|right|50px]]
* ... jau senatnē '''[[Polijas—Lietuvas tatāri]]''' pārgājuši uz apkārtējās tautas valodu (visbiežāk [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]] &lt;small&gt;(attēlā baltkrievu valodas teksts [[arābu raksts|arābu rakstā]])&lt;/small&gt;), taču saglabājuši tradīcijas un reliģiju — [[sunnītu islāms|sunnītu islāmu]]?
* ... '''[[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts Maskavas apgabalā 2024. gada 22. martā]]''', kad teroristi no grupējuma [[Islāma valsts — Horasānas province|ISIS—K]] koncertzālē ''Crocus City Hall'' nogalināja vismaz 145 cilvēkus, bija viens no lielākajiem teroristu uzbrukumiem mūsdienu [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]], atpaliekot tikai no [[Teroristu uzbrukums Beslanā|terorakta Beslanā 2004. gadā]]?
* ... '''[[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā Sudānas pilsoņu karā]]''', kas ilga no 1955. līdz 1972. gadam, 17 gadu laikā gāja bojā līdz 1 miljonam cilvēku?

[[Attēls:Wow signal.jpg|border|right|50px]]
* ... lai gan '''[[Wow! signāls|''Wow!'' signālam]]''' nebija nosakāmas [[modulācija]]s — paņēmiena, ko izmanto informācijas pārraidīšanai pa [[radioviļņi]]em —, tas joprojām ir labākais kandidāts uztvertai ārpuszemes radio pārraidei, kāds jebkad ir atklāts &lt;small&gt;(attēlā signāls attēlots kā &quot;6EQUJ5&quot;, reģistrēts [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] [[1977. gads|1977. gadā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Normandijas hercogs|Normandijas hercoga]] '''[[Roberts I Lielais|Roberta I Lielā]]''' attiecībās ar konkubīni Arletu no Felēzes dzima pirmais [[Normandiešu dinastija]]s [[Anglijas karalis]] [[Viljams I Iekarotājs]], bet tā kā viņa vecāki nebija laulājušies, tad Viljams bija ārlaulībā dzimis un tika iesaukts par &quot;bastardu&quot;?
* ... 2024. gada februārī [[ASV]] [[diplomāts]] un amatieris [[ornitologs]] '''[[Pīters Kestners]]''' kļuva par pirmo cilvēku, kurš redzējis 10 000 [[putni|putnu]] sugu jebkur pasaulē?

[[Attēls:Famagusta 01-2017 img14 Lala Mustafa Pasha Mosque.jpg|border|right|50px]]
* ... [[viduslaiki|viduslaikos]] mūsdienu [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] esošā '''[[Famagusta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija [[Kipra]]s svarīgākā ostas pilsēta un vārti tirdzniecībai ar [[Levante]]s ostām, no kurām [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] tirgotāji veda savas preces uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]]?
* ... 2022. gadā pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] '''[[Eiropas Brīvā apvienība|Eiropas Brīvās apvienības]]''' biedre no [[Latvija]]s [[Tatjana Ždanoka]] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja [[Krievija|Krieviju]] un vēlāk ar abpusēju vienošanos pameta partiju, jo viedokļi par karu Ukrainā krasi atšķirās?
* ... '''[[Burtnieka drumlinu lauks]]''' satur ap 1430 [[drumlins|drumlinu]] vaļņu, kas ir īpaši izteikti dienvidos no [[Burtnieks|Burtnieka ezera]] un ir savstarpēji paralēli orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā?

[[Attēls:Santana Acer Arena (5558151833) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... 2023. gadā žurnāls ''Rolling Stone'' nosauca [[Meksika|Meksikā]] dzimušo '''[[Karloss Santana|Karlosu Santanu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par 11. visu laiku izcilāko [[ģitārists|ģitāristu]]?
* ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]?
* ... uzņēmējs '''[[Jāzeps Šņepsts]]''', kurš 2024. gadā kļuva plaši atpazīstams medijos ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]?

[[Attēls:Chamaedaphne calyculata 1 (5097220701).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ārkausa kasandra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama nevienmērīgi: diezgan bieži Austrumlatvijā, kamēr valsts rietumu daļā nav sastopama, jo Latviju šķērso sugas [[Eiropa]]s areāla rietumu robeža?
* ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna &quot;Kāpa&quot; divu daļu adaptāciju; pirmā daļa &quot;[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]&quot; bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim uzņemta filma '''&quot;[[Kāpa: Otrā daļa]]&quot;''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]?
* ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''?

[[Attēls:Praga 11.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā]]''', kas sākās [[1968. gads|1968. gada]] 21. augustā un izbeidza [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], lai arī notika bez kaujām, tomēr prasīja 108 [[Čehoslovākija]]s pilsoņu dzīvības, tāpat bojāgājušie bija iebrūkošā karaspēka sastāvā &lt;small&gt;(attēlā padomju tanki [[T-55]] operācijas &quot;Donava&quot; laikā)&lt;/small&gt;?
* ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukraiņi|ukrainieti]] '''[[Zinaīda Turčina|Zinaīdu Turčinu]]''' atzina par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]?
* ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku?

[[Attēls:Charlotte Amalie 1.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmais eiropietis, kurš atklāja '''[[Sentomasa|Sentomasas salu]]''' [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]], bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sava otrā ceļojuma laikā &lt;small&gt;(attēlā [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Šarlote Amālija]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles?
* ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''?

[[Attēls:Nīgrandes luterāņu baznīca7.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1775. gads Latvijā|1775. gadā]] [[Nīgrande|Pīlesmiesta]] koka baznīcas vietā uzcēla mūra '''[[Nīgrandes luterāņu baznīca|luterāņu baznīcu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas saglabājusies līdz mūsu dienām?
* ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''&quot;[[LaTS]]&quot;''', ko pārvalda uzņēmums &quot;Latvijas tirgotāju savienība&quot;, apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām?
* ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]?

[[Attēls:Talihaerm J. – Biathlon 2023 Nove Mesto 8557.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] '''[[Johanna Taliherma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, Regina Ermitsa, [[Tūli Tomingasa]] un Suzana Kilma izcīnīja 4. vietu stafetē, kas bija [[Igaunija]]s visu laiku augstākais rezultāts šajā disciplīnā?
* ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]?
* ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]?

[[Attēls:Muhammad Ahmad.jpg|border|right|50px]]
* ... Mahdistu valsts [[Sudāna|Sudānā]] dibinātāja un līdera '''[[Muhameds Ahmeds|Muhameda Ahmeda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš [[1881. gads|1881. gadā]] pasludināja sevi par [[mesija|mesiju]], dēls Abdelrahmans al Mahdī bija viens no [[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s redzamākajiem politiķiem un tās premjerministrs, bet mazmazdēls Sadiks al Mahdī bija Sudānas premjerminists 20. gadsimta 60. un 80. gados?
* ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]?
* ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasēs]], tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros?

[[Attēls:Flag of Wales.svg|border|right|50px]]
* ... tāpat kā daudzu [[heraldika]]s figūru gadījumā, precīzs [[pūķis|pūķa]] attēlojums '''[[Velsas karogs|Velsas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nav standartizēts likumā, un tam ir daudz atveidojumu?
* ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]?
* ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]?

[[Attēls:2008-01-28 Tague Bay St. Croix.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmais eiropietis, kurš apmeklēja [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]] esošo '''[[Sentkroisa|Sentkroisas salu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sadursmes starp [[spāņi]]em un karībiem Sentkroisā bija vēsturē pirmais dokumentētais militārais konflikts starp spāņiem un [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] iedzīvotājiem?
* ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tas nozīmē atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana?
* ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā?

[[Attēls:Casu Marzu cheese.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kasu marcu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir tradicionāls [[Sardīnija]]s [[aita]]s [[piens|piena]] [[siers]] ar dzīviem kukaiņu [[Kāpurs|kāpuriem]]; daži cilvēki dod priekšroku kāpuru noņemšanai pirms ēšanas, bet citi ēd tos kopā ar sieru, tomēr kāpuri var izdzīvot cilvēka [[zarnas|zarnās]], izraisot enterālu saslimšanu?
* ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs?
* ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)?

[[Attēls:20230211 FIS Ski Jumping World Cup Women Hinzenbach Nika Prevc 850 6801.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētājas [[Tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]] lēcienos gan no parastā, gan lielā tramplīna [[slovēņi|slovēniete]]s '''[[Nika Prevca|Nikas Prevcas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; trīs brāļi [[Peters Prevcs|Peters]], [[Cene Prevcs|Cene]] un Domens arī ir tramplīnlēcēji?
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[Rīgas VEF]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras &quot;Nuggets&quot;]]?
* ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]?

[[Attēls:Monument pedestal Krates victory S399 ancient agora museum Athens.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[kvadriga|kvadrigu]]''' sacensības rīkoja [[Antīkās olimpiskās spēles|antīkajās olimpiskajās spēlēs]] un citās sakrālajās svinībās, un tās uzskatīja par [[sengrieķu mitoloģija|gieķu dievu]] transporta līdzekli, kā arī tās attēlotas uz dažādām vāzēm un mākslinieciskos bareljefos &lt;small&gt;(attēlā kvadriga uz pjedestāla piemineklim, veltītam uzvarai Panatēnu spēlēs)&lt;/small&gt;?
* ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu?
* ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo?

[[Attēls:Akhmed Zakayev (2018).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Ahmeds Zakajevs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopš 2007. gada ir [[Ičkērijas Čečenu Republika]]s trimdas valdības premjerministrs?
* ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' laboti divi pasaules rekordi: [[400 metri|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza Bahamu Salu pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)?
* ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)?

[[Attēls:Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste '''[[Zanda Martena]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās?
* ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam?
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru?

[[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieder rekords ar 137 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''?
* ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]?
* ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''&quot;[[Dzīvnieku brīvība]]&quot;''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve?

[[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas kara]] {{dat|1800|06|14|lok}} '''[[Marengo kauja]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; rezultātā [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls?
* ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē?
* ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[valsts valoda|oficiālajām valodām]]?

[[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus?
* ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''?
* ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem?

[[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|50px]]
* ... 1995.—1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs?
* ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents?
* ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]?

[[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis?
* ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''&quot;[[Dejotāja tumsā]]&quot;''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu?
* ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] &quot;par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos&quot;?

[[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[parastā vāvere|vāveres]], [[meža klaidoņpele]]s &lt;small&gt;(attēlā vāvere ar zīli)&lt;/small&gt;?
* ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas?
* ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām?

== Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) ==

&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|150px]]
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā &quot;[[Zāģis (filma)|Zāģis]]&quot; — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim?
* ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]?
* ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]?
* ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|200px]]
* ... no 19. gadsimta beigām Anglijas pilsētā '''[[Grimsbi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē?
* ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]?
* ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]?
* ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]?
* ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' &lt;small&gt;(attēlā ģerbonis)&lt;/small&gt; pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))?
* ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;, ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]?
* ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu?
* ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|150px]]
* ... par lomu 1939. gada filmā &quot;[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]&quot; '''[[Hetija Makdeniela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]?
* ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās?
* ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visas [[Zeme]]s [[ūdens]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|150px]]
* ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]?
* ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]?
* ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Northemptona]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa?
* ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva &quot;[[Bohēmista rapsodija]]&quot;, bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma &quot;[[Openheimers (filma)|Openheimers]]&quot;?
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' ir [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])&lt;/small&gt; kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]?
* ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp &quot;[[Titāniks|Titānika]]&quot; bojāejā?
* ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]?
* ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karaliste]] [[kinokomēdija]] '''&quot;[[Visu vai neko]]&quot;''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta?
* ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|150px]]
* ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū?
* ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''?
* ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' tika uzcelta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[tukums|Tukumā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā?
* ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|200px]]
* ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas?
* ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības?
* ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca?
* ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''&quot;[[Sirdspuķīte]]&quot;''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā &quot;[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]&quot; ([[Džesika Lenga]])?
* ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]?
* ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|200px]]
* ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]?
* ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''&quot;[[Viss par manu māti]]&quot;''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā &quot;[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]&quot;, kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]?
* ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''&quot;[[Straume (filma)|Straume]]&quot;''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu &quot;[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Naisīrs Brukss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''?
* ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''?
* ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|150px]]
* ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]?
* ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s?
* ... atšķirībā no otrreizējās pārstrādes, kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|200px]]
* ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]?
* ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]?
* ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''&quot;[[Idiots (romāns)|Idiots]]&quot;''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots iekarots?
* ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]?
* ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]?
* ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]?
* ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle &quot;Latvija&quot;|koncertzāli &quot;Latvija&quot;]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā &quot;[[Kronis (seriāls)|Kronis]]&quot; ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i?
* ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras?
* ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē?
* ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Dedpūls &amp; Vilknadzis]]&quot;''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)&lt;/small&gt; bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]?
* ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par &quot;visneveselīgāko vietu valstī&quot;?
* ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras &quot;United&quot;]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1903. gadā)&lt;/small&gt; bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]?
* ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]?
* ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[stepes goba]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga?
* ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti?
* ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''?
* ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide?
* ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|150px]]
* ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā &lt;small&gt;(attēlā Vecās gvardes grenadieris)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]?
* ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''&quot;[[Svešie]]&quot;''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|200px]]
* ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas?
* ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu?
* ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] &lt;small&gt;(attēlā [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā salu pasaulē]]?
* ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''&quot;[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]&quot;''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja?
* ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]?
* ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas?
* ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā?
* ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem?
* ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita?
* ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|200px]]
* ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē?
* ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''&quot;[[Vaiana 2]]&quot;''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' &lt;small&gt;(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola?
* ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari?
* ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija &quot;Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi&quot;, ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros?
* ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]?
* ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em &lt;small&gt;(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)&lt;/small&gt;?
* ... '''''[[Levi Strauss &amp; Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas?
* ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''&quot;[[Bagātie arī raud]]&quot;''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles &quot;Verdzene Izaura&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|150px]]
* ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā?
* ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu?
* ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|200px]]
* ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Brīnumainās]]&quot;''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas?
* ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā?
* ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par &quot;Jorkšīras uzšķērdēju&quot;, lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot?
* ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|200px]]
* ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku &lt;small&gt;(attēlā 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; nojauca un izmantoja būvmateriāliem?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''&quot;[[Ļaunā]]&quot;''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā &quot;[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]&quot;) un ieguva balvu kategorijās &quot;[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]&quot; un &quot;[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]&quot;?
* ... '''&quot;[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]&quot;''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs?
* ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]?
* ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|200px]]
* ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu?
* ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu?
* ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]?
* ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]?
* ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās?
* ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas?
* ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus &lt;small&gt;(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]?
* ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' norisinājās sarežģītā laikā, kad jautājumi par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, taču [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu termiņu [[ASV prezidents|prezidenta]] amatā, tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem?
* ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā?
* ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]] &lt;small&gt;(attēlā 1980. gada 5 pesetas)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em?
* ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu arābu [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|200px]]
* ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]''''' &lt;small&gt;(attēlā 1882. gada gleznā)&lt;/small&gt;, [[1620. gads|1620. gadā]] pārvadāja pirmos [[Puritāņi|puritāņu]] svētceļniekus no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā?
* ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā?
* ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]?
* ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.?
* ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot &quot;Hortons&quot;, &quot;Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus&quot; un &quot;Lorakss&quot;?
* ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu?
* ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[krokainā roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]?
* ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]?
* ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā?
* ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]?
* ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]?
* ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām?
* ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[maijrozīte]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]?
* ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|150px]]
* ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]?
* ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases?
* ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienidaustrumu daļā?
* ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu?
* ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''&quot;[[900 sekundes]]&quot;''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|200px]]
* ... '''[[Česapīkas līcis]]''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu?
* ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|250px]]
* ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ?
* ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus?
* ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā &quot;netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu&quot;, bet 1905. gadā — kā &quot;indīgo elles pilsētu&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bieži tiek dēvēts par &quot;labāko no Peru vicekaraļiem&quot;, tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem?
* ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi?
* ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|150px]]
* ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē?
* ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases?
* ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus?
* ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai?
* ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|200px]]
* ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; durvju kliņķa?
* ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases?
* ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|200px]]
* ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt;, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]?
* ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis?
* ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus &quot;masu hipnozes&quot; un &quot;ārstniecības&quot; teleseansus un teletiltus padomju televīzijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ?
* ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri?
* ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|150px]]
* ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos?
* ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā &quot;fenomenāla&quot;: teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem?
* ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem &lt;small&gt;(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus?
* ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|150px]]
* ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])?
* ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē?
* ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Iena.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas &lt;small&gt;(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus?
* ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]], kas pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], ieskaitot [[sporas]], savukārt dezinfekcija samazina mikrobu daudzumu līdz drošam līmenim?
* ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci?
* ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]?
* ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s &quot;zelta laikmetu,&quot; kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]?
* ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]?
* ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā &quot;[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]&quot;, par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris?
* ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]?
* ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[epipremni]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[zelta epipremns]])&lt;/small&gt; ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks?
* ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā?
* ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]] &lt;small&gt;(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)&lt;/small&gt;?
* ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru?
* ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[garšīgā monstera]]''' &lt;small&gt;(attēlā zieds un nenobriedis auglis)&lt;/small&gt;, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur?
* ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs?
* ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|150px]]
* ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi?
* ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''?
* ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm?
* ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''?
* ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|150px]]
* ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)&lt;/small&gt; reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem?
* ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists?
* ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[baltvīns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas?
* ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas?
* ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Svētais Matijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)&lt;/small&gt; kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]?
* ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji?
* ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''&quot;[[Juras laikmeta parks 3]]&quot;''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' &lt;small&gt;(attēlā zieds)&lt;/small&gt; parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī?
* ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''&quot;[[Māceklis (filma)|Māceklis]]&quot;''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Djegogarsijas atols]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em?
* ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas &quot;Spartaks&quot;]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā?
* ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|150px]]
* ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā?
* ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]], ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]], ar lielpilsētas statusu, ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]?
* ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē?
* ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām?
* ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|150px]]
* ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru?
* ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]?
* ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|150px]]
* ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja sparp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā?
* ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas &quot;Barbarosa&quot;]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|200px]]
* ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' &lt;small&gt;(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])&lt;/small&gt; bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.?
* ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai?
* ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]?
* ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs?
* ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā &quot;X faktors&quot;; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki &lt;small&gt;(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)&lt;/small&gt;?
* ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]?
* ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|200px]]
* ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām &lt;small&gt;(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas &quot;Clippers&quot;]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā?
* ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|150px]]
* ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā?
* ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Dagdas ala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]?
* ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās?
* ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā?
* ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās?
* ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas &quot;Kalev/Cramo&quot;]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|200px]]
* ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]?
* ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m?
* ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:South facade of the Rijksmuseum Amsterdam (DSCF0528).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Nīderlande]]s nacionālais mākslas [[muzejs]] '''''[[Rijksmuseum]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas [[Amsterdama]]s Muzeju laukumā, kurā bez ''Rijksmuseum'' atrodas arī '''[[Van Goga muzejs]]''' (visvairāk apmeklētais muzejs valstī), Amsterdamas Pilsētas muzejs un koncertzāle ''Concertgebouw''?
* ... 2024. gadā [[pludmales volejbolists]] '''[[Kristians  Fokerots]]''', spēlējot pārī ar savu 20 gadus vecāko treneri [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā?
* ... '''[[īru izcelsmes amerikāņi]]''' ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju kopskaita?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mohamed Ould Abdel Aziz August 2014 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas bija [[Mauritānija]]s prezidents no 2009. līdz 2019. gadam, ieguva varu [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] 2005. gadā, bet pēc tam tika ievēlēts par prezidentu vairākās vēlēšanās; 2021. gadā arestēts, apsūdzēts [[korupcija|korupcijā]] un vēlāk notiesāts, piespriežot [[ieslodzījums|ieslodzījumu]]?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]]s '''&quot;[[Šezam! Dievu dusmas]]&quot;''' un '''&quot;[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]&quot;''' bija kases izgāšanās, ko saistīja arī ar vispārēju supervaroņu žanra filmu popularitātes kritumu?
* ... [[ASV]] [[Konservatīvisms|konservatīvais]] ziņu un politisko komentāru televīzijas kanāls '''''[[Fox News]]''''' ir visvairāk skatītais [[kabeļtelevīzija]]s ziņu tīkls valstī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Canary Wharf (2) - geograph.org.uk - 4676594.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Londona]]s '''[[Tauerhemletsa]]s''' rajonam raksturīgs augsts [[bengāļi|bengāļu]] izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars — tie veido 32% no [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... [[Venecuēla]]s [[telenovele|telenoveli]] '''&quot;[[Estrelita — netīrā seja]]&quot;''' [[Latvija|Latvijā]] no 1994. līdz 1996. gadam pārraidīja telekompānija TV 3?
* ... pēc '''[[1915. gada fabriku evakuācija Latvijā|1915. gada fabriku evakuācijas no Latvijas]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā strādnieku nometināšanas vietās ģimenes bija spiestas dzīvot nepiemērotās telpās, tādēļ pieauga mirstība, tomēr vēlāk viņu apstākļi uzlabojās [[Latviešu bēgļu centrālkomiteja]]s organizētās palīdzības dēļ?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of New Zealand.svg|border|right|200px]]
* ... 2016. gadā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] tika veikts balsojums par karoga dizainu, un kā divas iespējas tika piedāvātas pašreizējais karogs un alternatīvs dizains, taču balsojumā ar 57% uzvarēja esošais '''[[Jaunzēlandes karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] ASV [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Zilais Skarabejs]]&quot;''' ir pirmā supervaroņu filma ar [[Latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] izcelsmes [[aktieri]] galvenajā lomā?
* ... 1858. gadā astoņi [[Rīga]]s [[tirgotāji]] nodibināja akciju sabiedrību &quot;Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija&quot;, kas 1859. gadā uz [[Juglas muiža]]s zemes uzcēla '''[[Juglas papīrfabrika|Juglas papīrfabriku]]''', kurā uzstādīja ar tvaiku darbināmu papīrmašīnu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:SacredHeartBatoni.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Vissvētākā Jēzus Sirds]]''' ir viena no visplašāk piekoptajām un pazīstamākajām [[katoļi|katoļu]] dievbijībām, kurā [[Jēzus Kristus]] [[sirds]] tiek uzskatīta par simbolu &quot;Dieva bezgalīgajai un kaislīgajai mīlestībai pret cilvēci&quot; &lt;small&gt;(attēlā Pompeo Batoni glezna baznīcā [[Roma|Romā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Londona]]s '''[[Hamersmita un Fulema|Hamersmitas un Fulemas boro]]''' bāzējas trīs profesionāli [[futbols|futbola]] klubi — [[Premjerlīga]]s klubi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un ''[[Fulham FC|Fulham]]'', attiecīgi ''[[Stamford Bridge]]'' un ''[[Craven Cottage]]'' stadionā, kā arī [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubs ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' ''Loftus Road'' stadionā?
* ... '''''[[American Airlines]]''''' ir viena no lielākajām [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]] pasaulē un vadošais pasažieru pārvadātājs [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aviācijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Harry S Truman, bw half-length photo portrait, facing front, 1945 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1948. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1948. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' [[Harijs Trumens]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā uz otro termiņu?
* ... '''[[trolejbusu satiksme Zolingenē]]''' ir vislielākā no trim [[Vācija|Vācijā]] šobrīd eksistējošām [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksmes sistēmām?
* ... 1967. gadā mirušais '''[[Džeimss Bedfords]]''' ir pirmais [[cilvēks]], kura ķermenis tika pakļauts kriokonservācijas procesam pēc [[Bioloģiskā nāve|nāves]], un tas joprojām tiek saglabāts?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stalbes muižas kungu māja.png|border|right|200px]]
* ... [[1920. gada zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformas]] laikā '''[[Stalbes muiža|Stalbes muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; sadalīja 71 vienībā 2193 ha kopplatībā?
* ... '''[[Ārējā Londona]]''' ir kopīgs nosaukums [[Londonas boro]] grupai, kas veido [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] perifēro daļu, un no visām pusēm iekļauj [[Iekšējā Londona|Iekšējo Londonu]]?
* ... Taivānai piederošās '''[[Dzjiņmeņas salas]]''', kas atrodas [[Taivānas šaurums|Taivānas šauruma]] rietumu pusē, tuvu kontinentālās Ķīnas krastam, ir stratēģiski nozīmīgas un simboliskas attiecībās starp [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republiku]] un [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republiku]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:1944 portrait of FDR (1)(small).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1944. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] atkārtoti ievēlēja [[Franklins Rūzvelts|Franklinu Delano Rūzveltu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva par prezidentu jau ceturto termiņu, un [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Harijs Trumens|Hariju Trumenu]], bet 3 mēnešus pēc [[inaugurācija]]s Rūzvelts nomira, un amatā viņa vietā stājās Trumens?
* ... '''[[Otrais Opija karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kas izraisīja [[Ķīna]]s destabilizāciju 19. gadsimtā un nostiprināja [[Rietumu pasaule|Rietumu]] [[Lielvalsts|lielvalstu]] ietekmi reģionā?
* ... [[vēja parks|vēja parku]] būvniecība ir viens no attīstības virzieniem, kas saskaras ar vietējo iedzīvotāju pretestību, ko mēdz dēvēt par '''[[nimbisms|nimbismu]]''' jeb ''NIMBY'' sindromu ([[akronīms]] no [[angļu valoda]]s frāzes ''Not In My Back Yard'')?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Acipenser sturio.jpg|border|right|250px]]
* ... vēsturiski '''[[store]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; arī [[Latvija|Latvijā]] ir bijusi bieži sastopama zivs, taču laika gaitā izzudusi: pēdējais stores noķeršanas gadījums bija [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet kopš 1995. gada tā ir iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] izzudušo sugu kategorijā?
* ... konkursā '''&quot;[[Supernova 2025]]&quot;''', kas bija [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālā atlase, uzvarēja grupa &quot;[[Tautumeitas]]&quot; ar dziesmu &quot;[[Bur man laimi]]&quot;?
* ... 2024. gada jūnijā '''[[Kenijs Atkinsons]]''' kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas &quot;Cavaliers&quot;]] galveno treneri, un viņa vadībā komanda sasniedza vienu no garākajām sezonas sākuma uzvaru sērijām līgas vēsturē — 15 uzvaras pēc kārtas, bet sezonas noslēgumā Atkinsonu atzina par [[NBA sezonas labākais treneris|sezonas labāko treneri]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Assassination of President Lincoln (color) - Currier and Ives - Original.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[atentāts pret Abrahamu Linkolnu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko [[1865. gads|1865. gada]] 14. aprīlī veica aktieris un dedzīgs dienvidu atbalstītājs [[Džons Vilkss Būts]], atstāja dziļu ietekme uz [[ASV]] politiku un sabiedrību pēc [[ASV pilsoņu karš|Pilsoņu kara]]?
* ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Amīns Guirī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis visu vecumu Francijas jaunatnes izlases?
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[rakstnieks]], [[vēsturnieks]] un [[Publicistika|publicists]] '''[[Dmitrijs Savvins]]''' 2014. gadā asi iestājās pret [[Krievija]]s veikto [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Donbasa karš|kara sākšanu Donbasā]], 2015. gadā, lai izvairītos no aresta, emigrēja un pēc īsa laika apmetās [[Latvija|Latvijā]]; 2024. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Francoise hardy february 1966.jpg|border|right|150px]]
* ... [[franči|franču]] [[dziedātāja]] un dziesmu autore, [[astroloģe]], rakstniece un modele '''[[Fransuāza Ardi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija zināma ar savu kautrību, neapmierinātību ar slavenību dzīvi un sevis noniecināšanas attieksmi, kas attiecināma uz viņas mūža cīņu ar trauksmi un nedrošību?
* ... dziļūdens [[Foraminīferas|foraminīferu]] '''[[ksenofioforas|ksenofioforu]]''' [[čaula]]s var variēt no dažiem milimetriem līdz 25 centimetriem diametrā, kas dara tās par vieniem no lielākajiem zināmajiem [[vienšūņi]]em?
* ... vēlākais [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s priekšsēdētājs '''[[Longins Avdjukevičs]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1942. gads Latvijā|1942. gada]] maijā tika iesūtīts no [[Padomju Savienība]]s kontrolētās teritorijas [[Latgale|Latgalē]], kur viņš bija [[partizāni|partizānu]] vienības komisārs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cīrava muiža ap 1900.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1920. gada Latvijas zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformā]] '''[[Cīravas muiža|Cīravas muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā muižas kungu māja ap 1900. gadu)&lt;/small&gt; ar pusmuižām sadalīja 55 jaunsaimniecībās, bet muižas centru nodeva virsmežniecībai un Meža skolai, kas kungu mājās darbojas līdz 1953. gadam?
* ... [[reģionālisms|reģionāli]] [[sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvā]] [[politiskā partija|partija]] '''&quot;[[Sarauj, Latgale!]]&quot;''' [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] tika izveidota pēc [[Daugavpils dome]]s priekšsēdētāja [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] iniciatīvas?
* ... &quot;[[Spēlmaņu nakts]]&quot; balvu pasniegšanas ceremonijā par pirmajiem, kas saņēmuši balvas kā '''&quot;[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunie skatuves mākslinieki]]&quot;''' [[Spēlmaņu nakts 1993|1993. gadā]] kļuva [[Rēzija Kalniņa]] un [[Ivars Stonins]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kaspars Pudāns 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 24. janvārī [[Latvijas Republikas Zemessardze]]s komandieris '''[[Kaspars Pudāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; stājās [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera amatā?
* ... [[Anglija]]s [[tiesības|tiesībās]] '''&quot;[[neatminami laiki]]&quot;''' beidzas un juridiskā atmiņa sākas [[1189. gads|1189. gadā]], kas ir karaļa [[Henrijs II Plantagenets|Henrija II]] valdīšanas beigas un [[Ričards I Lauvassirds|Ričarda I]] [[kronēšana]]s gads?
* ... trīs [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoproducents|kinoproducenta]] '''[[Džons Landau|Džona Landau]]''' filmas &quot;[[Titāniks (filma)|Titāniks]]&quot; (1997), &quot;[[Avatars]]&quot; (2009) un &quot;[[Avatars: Ūdensceļš]]&quot; (2022) ierindojas pirmajā pieciniekā starp pasaules [[Visu laiku ienesīgākās filmas|ienesīgākajām filmām]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Strazdes baznīca 2000-08-03.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Strazdes luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir celta no 1591. līdz 1596. gadam, un tajā ir saglabājušies 1612. gada koka baznīcēnu soli un [[altāris]] no 1664. gada?
* ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 5. martā '''[[Edmunds Johansons|Edmundu Johansonu]]''' iecēla par [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s priekšsēdētāju [[ģenerālmajors|ģenerālmajora]] dienesta pakāpē, un šo amatu viņš ieņēma arī [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā līdz [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] augustam?
* ... '''[[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' starp [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubu [[Marseļas &quot;Olympique&quot;]] un [[Itālija]]s klubu ''[[AC Milan]]'' bija vēsturē pirmā [[UEFA Čempionu līga]]s finālspēle?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Symphoricarpos albus 003.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[strauta sniegoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Ziemeļamerika]]s suga, kura kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugs]] tika ieviesta [[Latvija|Latvijā]] 19. gadsimtā un vietām ir pārgājusi savvaļā — tā ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm izplatās apdzīvotu vietu tuvumā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] kopš [[2007. gads Latvijā|2007. gada]] '''[[karaklausība]]''' bija atcelta, aizstājot to ar profesionālo armiju, tomēr [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]] tika pieņemts lēmums pakāpeniski ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|valsts aizsardzības dienestu]]?
* ... '''[[sēkeji]]''' ir [[ungāri|ungāru]] etniska grupa, kuri dzīvo galvenokārt [[Transilvānija|Transilvānijā]], kas šodien ir daļa no [[Rumānija]]s, un ir saglabājuši unikālu kultūru un [[ungāru valoda]]s [[dialekts|dialektu]], kas izceļas no pārējās ungāru kopienas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rabanos2014 078.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[Redīsu nakts]]''' ir [[Meksika|meksikāņu]] [[svētki]], kas katru gadu tiek svinēti [[Oahaka (pilsēta)|Oahakas]] pilsētā 23. decembrī un ir viens no iespaidīgākajiem [[Dārzeņi|dārzeņu]] festivāliem pasaulē &lt;small&gt;(attēlā 2014. gadā izveidota svētku kompozīcija)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1994. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' ''[[AC Milan]]'' [[futbolists]] [[Marsels Desajī]], kurš panāca rezultātu 4—0, kļuva par pirmo spēlētāju, kurš divus gadus pēc kārtas ieguvis trofeju ar dažādiem klubiem, pēc uzvaras ar [[Marseļas &quot;Olympique&quot;]] [[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1993. gadā]]?
* ... [[Ķīnas Republika|Taivānas]] [[pusvadītājs|pusvadītāju]] produktu līgumražošanas un projektēšanas uzņēmums ''Taiwan Semiconductor Manufacturing Company Limited'' jeb '''''[[TSMC]]''''' ir pasaulē lielākais neatkarīgais (''pure-play'') pusvadītāju ražotājs un lielākais uzņēmums valstī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosslyn Chapel (Mentioned in Dan Brown's DaVinci Code).jpg|border|right|200px]]
* ... kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem [[Skotija|Skotijā]] esošā '''[[Roslinas kapela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; publiski tiek asociēta ar [[Templiešu ordenis|templiešiem]], Svēto Grālu un [[brīvmūrniecība|brīvmūrniekiem]]; to aprakstījis arī [[Dens Brauns]] savā romānā &quot;[[Da Vinči kods]]&quot;?
* ... kravas [[lidmašīna]]s '''[[Boeing 737 avārija Viļņā|''Boeing 737'' avārijā Viļņā]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. novembra rītā viens tās apkalpes loceklis gāja bojā, bet vēl trīs tika ievainoti?
* ... [[rudiments|rudimentārie]] '''[[gudrības zobs|gudrības zobi]]''' parasti izšķiļas cilvēka [[mutes dobums|mutes dobuma]] zobu rindas aizmugurē vecumā no 17 līdz 25 gadiem, un to nosaukums cēlies no pieņēmuma, ka šajā vecumā cilvēks ir jau pietiekami nobriedis un gudrs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:FDR in 1933 2.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1936. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' bija vienbalsīgākās [[ASV prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] [[ASV vēsture|ASV vēsturē]], jo [[Franklins Delano Rūzvelts]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 531 elektoru balsīm guva 523 balsis?
* ... lai gan pieaugušiem [[cilvēks|cilvēkiem]] '''[[žaunu loki]]''' nav redzami, kā [[embrijs|embrionālas]] struktūras tie ir nozīmīgi galvas un kakla [[anatomija]]s attīstībā?
* ... '''[[Trešā reiha ģerbonis (1935—1945)|Trešā reiha ģerbonis]]''' tika ieviests [[1935. gads|1935. gadā]], aizstājot [[Veimāras Republika]]s simbolus, lai nostiprinātu [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma ideoloģiju]] [[Trešais reihs|Vācijā]] un veidotu vienotu identitāti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sambucus racemosa a1.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[sarkanais plūškoks|sarkanā plūškoka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], bet [[Latvija|Latvijā]] suga ir pārgājusi savvaļā no stādījumiem un naturalizējusies, sastopama diezgan bieži mežos pilsētu tuvumā?
* ... '''[[aviācijas bumba]]s''' pirmo reizi tika izmantotas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, galvenokārt manuāli mestas no [[Gaisa balons|gaisa baloniem]] vai [[Lidmašīna|lidmašīnām]]?
* ... [[Kanādas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargam]] '''[[Stīvens Euštakiu|Stīvenam Euštakiu]]''' ir [[portugāļi|portugāļu]] izcelsme, viņš spēlējis [[Portugāle]]s jaunatnes izlasē un visu karjeru pārstāv šīs valsts [[futbola klubs|futbola klubus]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maureen O Sullivan, The New Movie Magazine, 1934.jpg|border|right|150px]]
* ... 1930. gadā [[Īri|īru]] [[aktrise]] '''[[Morīna O'Salivana]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārcēlās uz [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudu]], kur viņa kļuva slavena ar lomām sešās [[Tarzāns|Tarzāna]] filmās no 1932. līdz 1942. gadam, tēlojot kopā ar [[Džonijs Veismillers|Džoniju Veismilleru]]?
* ... 19. gadsimta beigās '''[[Izraēlas zeme]]''' jeb Apolītā zeme kļuva par centrālo ideju [[Cionisms|cionisma]] kustībai, kas aicināja [[ebreji|ebrejus]] atgriezties vēsturiskajā dzimtenē, un [[1948. gads|1948. gadā]] tika izveidota [[Izraēla|Izraēlas Valsts]], kas aptver daļu no vēsturiskās Izraēlas zemes?
* ... akūtā '''[[nieru mazspēja|nieru mazspējā]]''' [[simptomi]] parasti attīstās ļoti ātri, savukārt hroniskā nieru mazspējā tie var būt pakāpeniski un saistīti ar ilgstošu [[nieres|nieru]] funkcijas samazināšanos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Luzern asv2022-10 Löwendenkmal img2.jpg|border|right|200px]]
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieks [[Marks Tvens]] par godu [[Francijas revolūcija]]s laikā kritušajiem [[Vatikāna gvarde|Šveices gvardiem]] izveidoto '''[[Lucernas lauva]]s''' skulptūru &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaucis par &quot;skumjāko un aizkustinošāko akmens bluķi pasaulē&quot;?
* ... '''[[1995. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1995. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' uzvarēja [[Amsterdamas &quot;Ajax&quot;]] pēc tam, kad pēc nospēlētām 85 minūtēm spēlē tika gūti pirmie vārti, ko paveica [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Patriks Kluiverts]], 18 gadu un 327 dienu vecumā kļūstot par jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus [[UEFA Čempionu līga]]s finālā?
* ... '''[[melase]]s''', kas rodas kā blakusprodukts [[cukurs|cukura]] ražošanā, sastāvā ir līdz 40% [[saharoze]]s, tomēr saharozes izdalīšana no melases nav ekonomiski izdevīga?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-10212, Gertrud Ederle.jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[Peldēšana (sports)|peldētāja]] '''[[Ģertrūde Ederle]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstama kā pirmā [[sieviete]], kura pārpeldēja [[Lamanšs|Lamanša šaurumu]], pie tam viņas [[1926. gads|1926. gada]] 6. augusta peldējuma rezultāts bija ātrāks nekā jebkura [[vīrietis|vīrieša]] iepriekšējais rekords; viņas dzīvesstāsts [[2024. gads kino|2024. gadā]] iemūžināts filmā '''&quot;[[Meitene un jūra]]&quot;'''?
* ... 10.—12. gadsimtā '''[[ismaīlisms]]''' kļuva par lielāko [[Šiītu islāms|šiītu]] [[islāms|islāma]] [[Islāma atzari|atzaru]], kad tā bija galvenā ticība [[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifātā]], bet mūsdienās lielākās ismaīlītu kopienas atrodas [[Indija|Indijā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]], bet vislielākais ismaīlītu īpatsvars ir [[Tadžikistāna]]s [[Kalnu Badahšānas vilojats|Kalnu Badahšānas vilojatā]]?
* ... [[1157. gads|1157. gadā]] mūsdienu [[Sīrija]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Tartūsa]]''' kļuva par [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] lielmestra citadeli, kuru nespēja ieņemt karavadonis [[Saladīns]], tomēr [[1291. gads|1291. gadā]] templieši bija spiesti Tartūsu pamest un pārcelties uz [[Kipra|Kipras salu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Morocco.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkans|sarkanais]] fons '''[[Marokas karogs|Marokas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē drosmi, spēku un izturību, un ir saistīts ar dinastisko tradīciju, jo sarkano krāsu bieži izmantoja marokāņu valdošās dinastijas, bet zvaigzne simbolizē [[Islāms|islāma]] piecus pīlārus, kamēr tās [[zaļā krāsa]] ir tradicionāla islāma simbolika, kas apzīmē mieru, auglību un cerību?
* ... [[Lielbritānija]]s kareivi [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā '''[[Henrijs Tandijs|Henriju Tandiju]]''' visbiežāk atceras kā karavīru, kurš, iespējams, saudzējis [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] dzīvību šajā karā?
* ... pirmā zināmā publiskā projicētas '''[[skaņu filma]]s''' izrāde notika [[Parīze|Parīzē]] [[1900. gads|1900. gadā]], taču pagāja daži gadu desmiti, līdz skaņas [[kinofilma]]s kļuva komerciāli praktiskas; pirmā pilnmetrāžas filma, ko prezentēja kā pilnībā skaņu filmu, bija &quot;[[Džeza dziedātājs]]&quot;, kura pirmizrāde notika [[1927. gads|1927. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dirndl-2011.JPG|border|right|150px]]
* ... 19. gadsimta otrajā pusē '''[[dirndls]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; radās kā meiteņu un sieviešu [[tērps]], kas stilistiski ietekmējies no [[Alpi|Alpu]] vācvalodīgo iedzīvotāju tautastērpa, un arī mūsdienās šī reģiona iedzīvotājas dirndlu izmanto kā svinību tērpu?
* ... '''[[alavīti]]''' veido aptuveni 20% no [[Sīrija]]s iedzīvotājiem, taču viņiem vēsturiski ir bijusi liela politiskā vara, jo alavītu kopienai piederēja daudz Sīrijas militāro un izlūkdienestu vadītāju, arī [[Asada režīms|Asadu ģimene]], kas Sīriju pārvaldīja no 1971. gada līdz 2024. gadam?
* ... '''[[romantiskā komēdija|romantiskās komēdijas]]''' noslēguma mērķis ir apliecināt [[mīla]]s attiecību primāro nozīmi galveno varoņu dzīvē, pat ja viņi beigās fiziski izšķiras?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Snowdon massif.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Velsa]]s augstākā virsotne '''[[Snoudons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir arī augstākā virsotne [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salā]] ārpus [[Skotija]]s?
* ... slavenākie '''[[radisti šifrētāji]]''' ir [[navahi|navahu]] radisti, kurus īpaši savervēja un apmācīja [[ASV jūras kājnieku korpuss]], lai cīnītos pret [[Japānas Impērija|Japānu]] [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna teātrī]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
* ... latviešu neatkarīgā [[teātris|teātra]] trupa '''&quot;[[Kvadrifrons]]&quot;''' pašlaik darbojas telpās [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] ēkā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mikheil Kavelashvili official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 27. novembrī [[Gruzija]]s valdošā partija &quot;Gruzijas sapnis&quot; izvirzīja bijušo [[futbolists|futbolistu]] '''[[Miheils Kavelašvili|Miheilu Kavelašvili]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kā kandidātu [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta]] amatam, un decembrī viņu ievēlēja, lai gan opozīcija un iepriekšējā prezidente [[Salome Zurabišvili]] ievēlēšanu novērtēja kā neleģitīmu?
* ... '''[[ibādieši]]''' ir [[musulmaņi|musulmaņu]] atzars, kas nepieder nedz [[Šiītu islāms|šiītu]], nedz [[Sunnītu islāms|sunnītu]] reliģiskajai kopienai un ir galvenā reliģiskā kopiena [[Omāna]]s valstī?
* ... aptuveni 60% pasaules [[dzelzceļi|dzelzceļu]] ir '''[[normālplatuma dzelzceļš]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2024-10-29 ALBA Berlin gegen Paris Basketball (EuroLeague 2024-25) by Sandro Halank–020.jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[T. J. Šortss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš bijis sezonas labākais spēlētājs gan [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]], gan [[Francijas Nacionālā basketbola līga|Francijas Elites līgā]] un [[EuroCup|Eirokausā]], savu pirmo sezonu profesionālajā basketbolā aizvadīja [[Latvija]]s klubā [[BK Ventspils]]?
* ... padomju sērijveida [[slepkava]], laupītājs un izspiedējs '''[[Jurijs Kriņicins]]''', kurš [[1975. gads Latvijā|1975. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] pastrādāja trīs slepkavības, [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] bija uz tvaikoņa &quot;[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskis]]&quot;, kas apgāzās, un noslīka 147 cilvēki, arī viņa vecāki; uzskata, ka slīkšanas sekas un vecāku zaudējums viņam radīja psihiskus traucējumus?
* ... '''[[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgums]]''', kas tika parakstīts [[1783. gads|1783. gada]] 3. septembrī, oficiāli atzina [[ASV]] neatkarību, noslēdzot [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karu]], un noteica robežas jaunajai valstij?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2014 Rallye Deutschland by 2eight 8SC0443.jpg|border|right|150px]]
* ... 2024. gada [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] '''[[Tjerī Nevils]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja savu pirmo pasaules čempiona titulu, kļūstot par [[Belģija]]s [[autorallijs|rallija]] pilotu, kas uzvarējis čempionātā?
* ... līdz [[892. gads|892. gadam]] [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] valdošie Samanīdu emīri atradās [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifu]] atkarībā, bet tad kļuva neatkarīgi, izveidojot savu '''[[Samanīdu impērija|Samanīdu impēriju]]''', kas pastāvēja līdz [[999. gads|999. gadam]]?
* ... [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. septembrī '''[[Jaunjelgavas vidusskola|Jaunjelgavas vidusskolu]]''' ir plānots reorganizēt par Jaunjelgavas pamatskolu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]] '''[[Antoniu Košta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš bija [[Portugāles premjerministru uzskaitījums|Portugāles premjerministrs]], bet [[2023. gads|2023. gada]] 7. novembrī atkāpās no amata pēc tam, kad atklājās, ka vairāki valdības locekļi bija iesaitīti [[korupcija]]s skandālā?
* ... '''[[Šārdžas emirāts]]''' ir vienīgais no [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] septiņiem emirātiem, kas robežojas ar visiem pārējiem?
* ... '''[[manipūru valoda]]''' ir viena no astoņām klasiskajām [[indieši|indiešu]] [[valodas|valodām]], ko atzinusi [[Indija]]s valdība, tā ir iekļauta [[Indijas konstitūcija]]s 8. sarakstā, kas nodrošina tai īpašu aizsardzību un atbalstu no valsts puses?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sātu baznīca - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Sātu luterāņu baznīca|Sātu luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir filmēta kinofilma &quot;[[Rūdolfa mantojums]]&quot; un televīzijas seriāls &quot;[[Sarkanais mežs]]&quot;?
* ... '''[[Džozefs Beirli]]''' ir vienīgais zināmais [[ASV]] [[karavīrs]], kurš dienējis gan [[ASV Armija]]s gan [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Sarkanā armija]]s sastāvā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
* ... '''[[Baldones kūrorts]]''' tika izveidots 18. gadsimtā, taču [[Baldone]]s [[avots|avotu]] dziednieciskās īpašības esot zināmas kopš [[viduslaiki]]em, par ko liecina tur atrastie naudas gabali?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Criccieth - geograph.org.uk - 4513705.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Guineza|Guinezā]]''' ir lielākais [[velsiešu valoda]]s runātāju īpatsvars [[Velsa|Velsā]] — 64,4%, un šī grāfiste tiek uzskatīta par šīs valodas centru &lt;small&gt;(attēlā Krikjetas pils Guinezā)&lt;/small&gt;?
* ... bijušā [[igauņi|igauņu]] [[Futbols|futbolista]] '''[[Dzintars Klavans|Dzintara Klavana]]''', kurš [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlasē]] savas karjeras laikā aizvadīja 19 spēles, dēls [[Ragnars Klavans]] ir viens no visu laiku ievērojamākajiem [[Igaunija]]s futbolistiem?
* ... '''[[1561. gads Latvijā|1561. gada]]''' 28. novembrī [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja [[Lietuvas un Livonijas personālūnija]]s līgumu (Viļņas ūniju), saskaņā ar kuru [[Gothards Ketlers]] kļuva par [[Livonija]]s vietvaldi un gubernatoru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]] būvi pārtrauca [[Otrais pasaules karš]], bet '''[[Tilts uz nekurieni]]''', kuru uzcēla pāri [[Abava]]i, nenojaukts tā arī palicis pļavas vidū līdz pat mūsdienām &lt;small&gt;(attēlā celtniecības laikā 1940. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1941. gads|1941. gada]] '''[[Jūlija sacelšanās Melnkalnē]]''' pret [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas fašistiskās]] valdības okupāciju [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tiek uzskatīta par pirmo masu sacelšanos okupētajā [[Eiropa|Eiropā]] pēc [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un tās sabiedroto agresijas sākuma?
* ... [[Somi|somu]] [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Aki Kaurismeki]]''' filmas bieži veidotas minimālisma stilā un to galvenie varoņi pārstāv strādnieku šķiru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bidet Ego Kolo.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[bidē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[aizguvums]] no [[franču valoda]]s, kas nozīmē &quot;[[ponijs]]&quot;, jo sēdēšana uz tā atgādina [[jāšana]]s pozu, sēžot ar seju pret krānu?
* ... '''[[Holiheda]]''' ir viena no galvenajām [[Īrijas jūra]]s piekrastes [[osta|ostām]] satiksmei ar [[Īrija|Īriju]], un tā ir otra noslogotākā pasažieru satiksmes osta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Duvra]]s?
* ... [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]] '''[[Signe Grūbe]]''' tika ievēlēta [[Ropažu novada dome|Ropažu novada domē]] no partijas &quot;[[Progresīvie]]&quot; saraksta un vēlāk ievēlēta par [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Caernarfon Castle 1994.jpg|border|right|200px]]
* ... 11. gadsimtā [[Guineza|Guinezā]], [[Velsa|Velsā]] iebrukušie [[normaņi]] netālu no bijušā romiešu cietokšņa uzbūvēja cietoksni &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ap kuru izveidojās mūsdienu '''[[Kairnarvona]]s''' pilsētas centrs?
* ... '''[[1560. gads Latvijā|1560. gada]]''' 5. aprīlī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] apspriedē [[Rīga|Rīgā]] pieņēma lēmumu ordeni likvidēt un pārvērst ordeņa valsti par mantojamu [[Livonijas hercogiste|Livonijas hercogisti]], līdzīgi [[Prūsijas hercogiste]]i?
* ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] mirušais [[Latvija]]s kultūras [[vēsturnieks]], [[Enciklopēdija|enciklopēdists]], [[fotogrāfs]] un sabiedriskais darbinieks, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Goda loceklis '''[[Vitolds Mašnovskis]]''' piedzima [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Pūres pagasts|Pūres pagastā]] [[ukraiņi|ukraiņu]] karagūstekņa un [[poļi|poļu]] izcelsmes laukstrādnieces ģimenē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Belize.svg|border|right|200px]]
* ... mūsdienu '''[[Belizas karogs|Belizas karogam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pamatā ir iepriekš šajā teritorijā pastāvējušās [[Britu Hondurasa]]s karogs?
* ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] '''[[Rimants Liepiņš]]''' [[Sēmes pagasts|Sēmes pagasta]] Āžu kalnā sarīkoja pirmās &quot;[[Stirnu buks|Stirnu buka]]&quot; taku skriešanas sacensības, un kopš tā laika &quot;Stirnu buks&quot; ir kļuvis par ikgadēju taku skriešanas sacensību seriālu un lielāko šāda veida sporta notikumu [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[pakāršana]]''' ir viena no senākajām un visplašāk izmantotajām [[nāvessods|nāvessoda]] izpildes metodēm?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aconitum lasiostomum 45131052.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[dzeltenā kurpīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Endēms|endēmiska]] [[Austrumeiropa]]i un ir sastopama šaurā areālā galvenokārt teritorijā uz dienvidaustrumiem no [[Latvija]]s, bet Latvijā — divos izplatības apvidos [[Madona]]s un [[Krāslava]]s novadā?
* ... '''[[1559. gads Latvijā|1559. gadā]]''' turpinājās [[Livonijas karš]], un janvārī [[Krievijas cariste]]s karaspēks iebruka [[Rīgas arhibīskapija]]s &quot;[[Latvju gals|Latvju gala]]&quot; zemēs, ieņemot 11 pilsētas un pietuvojoties [[Rīgas brīvpilsēta]]i, kur [[Daugava]]s grīvā sadedzināja Rīgas kuģus, bet februārī krievu ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā?
* ... '''[[Azerbaijan Airlines reisa 8243 katastrofa|''Azerbaijan Airlines'' reisa 8243 katastrofa]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. decembrī notika reisā no [[Baku]] uz [[Groznija|Grozniju]], kad pēc [[Krievija]]s raķetes zeme-gaiss uzbrukuma to pārvirzīja uz [[Aktau]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], tomēr avārijas nosēšanās dēļ avārijā bojā gāja 38 cilvēki?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mindaugas Kuzminskas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|150px]]
* ... 2016. gadā [[Lietuva]]s [[basketbolists|baskertbolists]] '''[[Mindaugs Kuzminsks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]], kur spēlēja arī latvietis [[Kristaps Porziņģis]], taču pēc vienas sezonas klubs spēlētāju atbrīvoja; debijas sezonā viņš piedalījās 68 spēlēs, taču tikai vienā otrajā sezonā?
* ... lai arī labā [[Amazone]]s satekupe [[Ukajali]] ir ievērojami garāka, hidroloģiski par Amazones galveno izteku izskata '''[[Maranjona|Maranjonu]]''' — tā dod lielāko ūdens pieplūdumu upes augštecei?
* ... '''[[Jeju Air reiss 2216|''Jeju Air'' reisa 2216]]''' katastrofa [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], kurā gāja bojā 179 cilvēki no 181, kas bija lidmašīnā, bija nāvējošākā [[2024. gads|2024. gada]] aviācijas katastrofa?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinaric columbine Aquilegia dinarica.JPG|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] ir izplatīta tikai viena '''[[ozolītes|ozolīšu]]''' suga — [[parastā ozolīte]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1558. gads Latvijā|1558. gadā]]''' sākās [[Livonijas karš]], kad 17. janvārī [[Krievijas cariste]] pieteica [[Livonija]]i karu, un karagājienā uz [[Tērbatas bīskapija]]s zemēm devās ap 40 000 krievu un tatāru karavīru virspavēlnieka hana [[Šigalejs|Šigaleja]] vadībā?
* ... [[Ungārija]]s [[sporta vingrošana|vingrotāja]] '''[[Āgneša Keleti]]''' [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] ieguva desmit olimpiskās medaļas, un viņu uzskata par vienu no visu laiku veiksmīgākajām [[ebreji|ebreju]] sportistēm olimpiskajās spēlēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Herbert Hoover - NARA - 532049.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1928. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1928. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ASV Tirdzniecības sekretārs [[Herberts Hūvers]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; guva 444 elektoru balsis, kamēr viņa oponents vien 87 balsis?
* ... [[Irāna]]s [[bēglis]] '''[[Mehrans Karimi Naseri]]''', kurš, dažādu apstākļu spiests, dzīvoja [[Šarla de Golla lidosta]]s 1. termināļa izlidošanas zālē no 1988. gada 26. augusta līdz 2006. gada jūlijam, kļuva plaši pazīstams, par viņu tapa grāmata un filmas, tostarp amerikāņu režisora [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] 2004. gada filma &quot;[[Lidosta (filma)|Lidosta]]&quot;?
* ... '''[[2025. gada laikapstākļi Latvijā]]''' bija raksturīgi ar [[gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vidēji +8,0 °C, kas ir 1,2 °C virs klimatiskās standarta normas (1991.—2020. gads), rezultātā tas bija 13. gads pēc kārtas, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu, un ierindojās 4. vietā starp siltākajiem gadiem novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cotoneaster lucidus 15-p.bot-rhamnus.sp-2.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[spožā klintene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Endēms|endēma]] [[Austrumsibīrija]]i [[Baikāls|Baikāla]] apkārtnē, taču ļoti plaši ieviesta apstādījumos [[Eiropa|Eiropā]] un vietām pārgājusi savvaļā, tāpat arī [[Latvija|Latvijā]]?
* ... [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]] noslēdzās '''[[1557. gads Latvijā|1557. gada]]''' 5. septembrī, kad [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Vilhelms fon Firstenbergs]] parakstīja [[Pasvales līgums|Pasvales līgumu]] par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] un viņa koadjutora atjaunošanu amatā, kā arī izveidoja slepenu Livonijas ordeņa militāro aliansi ar [[Polija—Lietuva|Polijas—Lietuvas]] valdnieku?
* ... [[Augšdaugavas novada dome]]s priekšsēdētājs no [[Latgales partija]]s '''[[Vitālijs Aizbalts]]''' ir bijis [[9. Saeima]]s deputāts?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:George-Dancis-playing-basketball.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Austrālijas latvieši|Austrālijas latviešu]] [[basketbols|basketbolists]] '''[[Juris Dancis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārstāvēja [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālijas basketbola izlasi]] [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada Melburnas olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[Saules sistēmas planētu kolonizācija]]''' ir viena no galvenajām tēmām [[zinātniskā fantastika|zinātniskajā fantastikā]], bet arī mūsdienu zinātniskajos pētījumos un [[kosmosa izpēte]]s plānos?
* ... '''[[Biafras līcis|Biafras līča]]''' ziemeļu krastā tagadējās [[Nigērija]]s teritorijā no 1967. līdz 1970. gadam pastāvēja neatkarīga separātiska [[Biafra|Biafras valsts]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Panthera pardus orientalis Colchester Zoo (1).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Amūras leopards]]''' &lt;small&gt;(attēlā Kolčesteras zoodārzā)&lt;/small&gt; ir visretāk sastopamais no visiem [[lielie kaķi|lielajiem kaķiem]] pasaulē?
* ... '''[[1556. gads Latvijā|1556. gadā]]''' sākās [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]], kad [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] bruņinieki uzbruka [[Rīgas arhibīskapija]]i un ieņēma visas tās pilis, bet [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|arhibīskapu]] [[Brandenburgas Vilhelms|Brandenburgas Vilhelmu]] un viņa koadjutoru sagūstīja, arhibīskapijas pārvaldi nododot [[Tērbatas bīskaps|Tērbatas]] un [[Sāmsalas bīskaps|Sāmsalas]] bīskapiem?
* ... neapdzīvotajā '''[[Annobona|Annobonas salā]]''' (mūsdienās ietilpst [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālajā Gvinejā]]) [[portugāļi]] izveidoja [[kolonija|koloniju]], kur nometināja vergus no [[Angola]]s un netālās [[Santome]]s, kas, sajaucoties ar eiropiešiem, jau 16. gadsimtā izveidoja savdabīgu kopienu ''forros'' — ‘atbrīvotie [vergi]’, kas runāja [[Kreoliskās valodas|kreoliskā]] [[portugāļu valoda]]s variantā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ropazu baznica 04 2015-02-15.jpg|border|right|150px]]
* ... kopš [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] '''[[Ropažu luterāņu baznīca|Ropažu luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Adventa laiks|Adventa]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] laikā tiek izveidots īpašs &quot;Gaismas dārzs&quot;?
* ... 55 km garš un 6—22 km plats šaurums dienvidos '''[[Venecuēlas līcis|Venecuēlas līci]]''' savieno ar [[Marakaibo ezers|Marakaibo ezeru]]?
* ... viena no '''[[Kaļķupes ielejas dabas liegums|Kaļķupes ielejas dabas lieguma]]''' izteiksmīgākajām reljefa formām ir [[Puiškalna pilskalns|Puiškalns]] (pilskalns un sena svētvieta), kas atrodas [[Pilsupe|Kaļķupes]] un Mazupes satekas vietā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-01-11 IBU World Cup Biathlon Oberhof 2025 STP 5006.jpg|border|right|200px]]
* ... 2024. gada Pasaules čempionātā [[biatlons|biatlonā]] junioriem, kas notika [[Igaunija|Igaunijā]], [[Otepē]], [[Vācija]]s biatloniste '''[[Jūlija Tanheimere]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja četras medaļas, individuālajā distancē un stafetē kļūstot par čempioni?
* ... '''[[1540. gads Latvijā|1540. gadā]]''' [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu IV fon Minhauzenu]] ievēlēja par [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]]?
* ... pirmo '''[[Labākā animācijas filma (Zelta globusa balva)|Zelta globusa balvu kā labākā animācijas filma]]''' saņēma ''[[Pixar]]'' studijas filma &quot;[[Vāģi]]&quot; 2006. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Amelanchier spicata tähk-toompihlakas 01 estonia.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[vārpainā korinte|vārpainās korintes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču suga ir plaši ieviesusies un tiek kultivēta [[Eiropa|Eiropā]], kur vietām pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] sastopama nereti, ir pārgājusi savvaļā un naturalizējusies?
* ... [[Eiropa]]s kontinentālās daļas galējais dienvidu punkts '''[[Tarifas rags]]''' atrodas [[Spānija]]s pašos dienvidos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā bijušās Palomasas salas galā, kas kopš 1808. gada ar {{nobr|300 m}} garu dambi savienota ar kontinentu?
* ... '''[[santīms]]''' ir mazākā [[nauda]]s vienība daudzās valstīs, kuras [[valūta]] vēsturiski ir bijusi saistīta ar franču vai latīņu monētu sistēmu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosaceae - Pyrus pyraster - Perastro-1.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[meža bumbiere]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robeža, tādēļ tā ir diezgan reti sastopama visā teritorijā, izņemot valsts ziemeļaustrumu daļu?
* ... [[Reformācija Livonijā|Livonijas Reformācijas]] gaitā '''[[1529. gads Latvijā|1529. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Tomass Šēnings]] [[Lībeka|Lībekā]] noslēdza līgumu uz 6 gadiem ar [[Rīga]]s pilsētu, pēc kura Rīga atkal atzina arhibīskapa virskundzību, bet tās iedzīvotājiem bija tiesības paturēt [[luterticība|Mārtiņa Lutera ticību]]?
* ... '''[[dārgmetāli]]''' parasti ir izturīgi pret [[oksidēšanās|oksidēšanos]] un [[korozija|koroziju]], kas padara tos ļoti piemērotus izmantošanai [[rotaslieta|rotās]], [[monēta|monētās]], investīcijās un dažādās rūpnieciskās nozarēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]]
* ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns?
* ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas &quot;Celtics&quot;]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā &quot;Celtics&quot; spēļu komentētājs televīzijā?
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[dīķgliemeži]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])&lt;/small&gt; ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s?
* ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''&quot;[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]&quot;''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai &quot;[[Nosferatu, šausmu simfonija]]&quot;, kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns &quot;[[Drakula (romāns)|Drakula]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] &quot;par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu&quot;?
* ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā?
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola?
* ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira?
* ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]]
* ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu &quot;Ķemeri&quot;]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]?
* ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles?
* ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs?
* ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]?
* ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] &quot;par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem&quot;?
* ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]?
* ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja?
* ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]?
* ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] &lt;small&gt;(attēlā parka vīngliemezis)&lt;/small&gt;?
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m?
* ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s &lt;small&gt;(attēlā tējkanna no 1909. gada)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku?
* ... [[Liepāja]]s koncertzāles &quot;[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]&quot; autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā?
* ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē?
* ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C?
* ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā?
* ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas &lt;small&gt;(attēlā dārza vīngliemezis)&lt;/small&gt;?
* ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)?
* ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[goblapu spireja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā?
* ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]?
* ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]]
* ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku?
* ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā?
* ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' &lt;small&gt;(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])&lt;/small&gt; galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]?
* ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]?
* ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans?
* ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s?
* ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]]
* ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' &lt;small&gt;(attēlā piekraste)&lt;/small&gt; veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa?
* ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]?
* ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna &quot;Ādams un Ieva&quot;)&lt;/small&gt;?
* ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs?
* ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]]
* ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta?
* ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)?
* ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa &quot;Smaragda Pilsētas Burvji&quot;, kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves?
* ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana?
* ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]]
* ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)&lt;/small&gt; nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]?
* ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām?
* ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[limončello]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām?
* ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē?
* ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]?
* ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]?
* ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]]
* ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' &lt;small&gt;(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])&lt;/small&gt; sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru?
* ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija?
* ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu?
* ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]]
* ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās?
* ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]?
* ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]?
* ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]]
* ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1 rubļa banknotes averss)&lt;/small&gt; īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei?
* ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām?
* ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs?
* ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa?
* ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu?
* ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu?
* ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]]
* ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]?
* ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]?
* ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]]
* ... '''''[[Cambozola]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija?
* ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]?
* ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] &lt;small&gt;(attēlā 18. gadsimta vidus tase)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]?
* ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan '''[[kruasāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]?
* ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem?
* ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]]
* ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]?
* ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām &quot;[[Vella kalpi]]&quot; (1970), &quot;[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]&quot; (1972) un &quot;[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[žurs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša?
* ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis?
* ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]]
* ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]?
* ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]]
* ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes?
* ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''&quot;[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]&quot;''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''?
* ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]]
* ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi?
* ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts?
* ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[lazanja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs?
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā &quot;[[Marijas klusums]]&quot;, par ko saņēmusi &quot;[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]&quot; kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem?
* ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu?
* ... [[mūzikas grupa|grupas]] &quot;[[Tautumeitas]]&quot; dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''&quot;[[Bur man laimi]]&quot;''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]?
* ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]]
* ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]?
* ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami?
* ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]?
* ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]?
* ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[birjāni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām?
* ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā?
* ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]]
* ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu?
* ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols?
* ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]]
* ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību?
* ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam?
* ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne?
* ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]]
* ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]?
* ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]?
* ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''&quot;[[Oranžās Brīvdienas]]&quot;''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]]
* ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir svēts kalns?
* ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu?
* ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]]
* ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes?
* ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]?
* ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija &quot;[[Latvijai un Ventspilij]]&quot; ieguva 7 no 13 deputātu vietām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām?
* ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi?
* ... '''&quot;[[Viena valsts, divas sistēmas]]&quot;''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]]
* ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' &lt;small&gt;(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)&lt;/small&gt; ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē?
* ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]?
* ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas &quot;[[Gods kalpot Rīgai!]]&quot; un &quot;[[Saskaņa]]&quot;, [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju &quot;[[Suverēnā vara]]&quot; un &quot;[[Apvienība Jaunlatvieši]]&quot; kopējā saraksta, bet netika ievēlēta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību &lt;small&gt;([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā?
* ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas &lt;small&gt;(attēlā jēlas kakao pupiņas)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma?
* ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]]
* ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]?
* ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta &quot;[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]&quot;, kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]?
* ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]]
* ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em?
* ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]?
* ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa?
* ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''?
* ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]]
* ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %?
* ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s?
* ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[salami]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē &quot;sālīt&quot;?
* ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms?
* ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa?
* ... vārds '''&quot;[[sabotāža]]&quot;''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu?
* ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]]
* ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru?
* ... [[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]?
* ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]]
* ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]?
* ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu?
* ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]]
* ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā?
* ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]?
* ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[meža tilbīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas?
* ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru?
* ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]]
* ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju?
* ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs?
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]]
* ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu?
* ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā?
* ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]]
* ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā?
* ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]?
* ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]]
* ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā?
* ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]?
* ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]]
* ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]?
* ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]?
* ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[Orhona]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]?
* ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m?
* ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas &quot;Rockets&quot;]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis?
* ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]?
* ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]]
* ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em?
* ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās?
* ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[pavasara krokuss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s?
* ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva?
* ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]]
* ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' &lt;small&gt;(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)&lt;/small&gt; no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā?
* ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''&quot;[[Izlozes rītausma]]&quot;''' ir piektā grāmata sērijā &quot;[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]&quot;, un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā &quot;Bada spēļu&quot; romāna]] notikumiem?
* ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]?
* ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''&quot;[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]&quot;''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats?
* ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]?
* ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]?
* ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]?
* ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā?
* ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sver aptuveni 500 tonnas?
* ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas &quot;[[Citi Zēni]]&quot; dziesmas &quot;Ramtai&quot; mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē &quot;[[Supernova 2025]]&quot; un ieguva 3. vietu?
* ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' &lt;small&gt;(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)&lt;/small&gt; pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā?
* ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]?
* ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[parastā varde]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa?
* ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru?
* ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 &quot;Roksana&quot;]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu?
* ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus?
* ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam?
* ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu?
* ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība?
* ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas?
* ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]]
* ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās?
* ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]]
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums?
* ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]?
* ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī?
* ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)?
* ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma &quot;[[Marijas klusums]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Field_Marshall_Keitel_signs_German_surrender_terms_in_Berlin_8_May_1945_-_Restoration.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 &lt;small&gt;(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)&lt;/small&gt;?
* ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt?
* ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' &lt;small&gt;(attēlā logo)&lt;/small&gt; pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma?
* ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti?
* ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s?
* ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma?
* ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s (&quot;Čekas&quot;) dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}?
* ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī?
* ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas &quot;Rubenes&quot; [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas &quot;Rīga&quot; direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents?
* ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Phūketas province]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ?
* ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]?
* ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija &quot;[[Kuldīgas novadam]]&quot; ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[aramiešu raksts]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]?
* ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns?
* ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]?
* ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas?
* ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī?
* ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis?
* ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]]
* ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 &quot;Festivāls&quot;]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uz automašīnas [[GAZ M-20 &quot;Pobeda&quot;]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam?
* ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]?
* ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]]
* ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta?
* ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē?
* ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā?
* ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā?
* ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Bēzjē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]?
* ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[segli]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]?
* ... [[Lisabonas &quot;Benfica&quot;]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs?
* ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu?
* ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja &quot;Sociālistiskā&quot;, bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā?
* ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē?
* ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]?
* ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim?
* ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku?
* ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību &quot;Zapad-2017&quot; scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku &quot;Veišnorijas&quot; kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]?
* ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad &quot;[[Valmiera/Ordo]]&quot; vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos?
* ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]]
* ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em &lt;small&gt;(attēlā dienvidu dinoterijs)&lt;/small&gt;?
* ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors?
* ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]]
* ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā Lūisas ainava)&lt;/small&gt; ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni?
* ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus?
* ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību &lt;small&gt;(attēlā Amerikas mastodonts)&lt;/small&gt;?
* ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem?
* ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu?
* ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas &quot;[[Valmierai un Vidzemei]]&quot; kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām?
* ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ &lt;small&gt;(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu?
* ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzņemtas filmas &quot;[[Kad lietus un vēji sitas logā]]&quot; epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna?
* ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām?
* ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''&quot;[[Mērdoka noslēpumi]]&quot;''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]]
* ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām?
* ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em?
* ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[porteris|portera]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts?
* ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām?
* ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]]
* ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus?
* ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]?
* ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju?
* ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais &quot;[[Sarauj, Latgale!]]&quot; saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām?
* ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]]
* ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]?
* ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tutuila]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]?
* ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; un &quot;[[Kopā Latvijai]]&quot; saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām?
* ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas &quot;Griffins&quot;]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz &quot;Red Wings&quot;, tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē?
* ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]]
* ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' &lt;small&gt;(attēlā no alpīnistu nometnes)&lt;/small&gt; uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]?
* ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā?
* ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''&quot;[[Spožajā saulē]]&quot;''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — &quot;[[Talantīgais misters Riplijs]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])&lt;/small&gt; ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu?
* ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija]]s teritorijā?
* ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]]
* ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību?
* ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]?
* ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[domino]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu?
* ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em?
* ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls &quot;[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]&quot;?
* ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]?
* ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu?
* ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Etiopijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome?
* ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir &quot;ļoti slikti&quot; un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā?
* ... [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] '''[[latviji]]''', kas dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā?
* ... sākotnējais '''[[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] nosaukums bija Aleksandra iela — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā)?
* ... lai apspiestu '''[[Protesti Kazahstānā (2022)|protestus Kazahstānā 2022. gada janvārī]]''' [[Kazahstānas prezidents|prezidents]] [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s, kā rezultātā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]]
* ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem?
* ... [[Grenlande]]s ziemeļos esošā [[ASV]] '''[[Pitufikas Kosmosa spēku bāze]]''' (agrāk Tūles Gaisa bāze) ir Ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļa, kas uzrauga [[gaisa telpa|gaisa telpu]] virs [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], lai atklātu [[ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] palaišanas pazīmes?
* ... pēc trīs mēnešus ilgušām cīņām [[1920. gads|1920. gada]] '''[[Vļoras karš|Vļoras karā]]''' tika parakstīts miera līgums starp [[Itālija|Itāliju]] un [[Albānija|Albāniju]], saskaņā ar kuru Itālijas valdība apņēmās atzīt Albānijas neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]]
* ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru?
* ... '''[[Bārtas iela (Rīga)|Bārtas iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] tika izveidota ar [[Rīgas dome|pašvaldības domes]] lēmumu 2015. gadā, piešķirot ielas statusu brauktuvei, kurā atradās Šampētera ielas adreses, taču vēsturiski Bārtas ielas nosaukums ir bijis netālajai paralēlajai [[Fridriha Candera iela]]i?
* ... mūsdienās [[Armēnija]]s dienvidos esošajai '''[[Sjunikas marze]]i''' ir stratēģiska nozīme, jo tas ir vienīgais Armēnijas reģions, kas robežojas ar [[Irāna|Irānu]], nodrošinot svarīgu saimniecisko un ģeopolitisko savienojumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''?
* ... '''[[Protesti Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām (2024)|protesti pēc 2024. gada Gruzijas parlamenta vēlēšanām]]''' sākās tūlīt pēc vēlēšanām un pastiprinājās pēc valdības paziņojuma par iestāšanās sarunu apturēšanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] līdz 2028. gadam; demonstranti pulcējās [[Tbilisi]] ielās, bieži saskaroties ar policijas spēku, kas izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus?
* ... parasti '''[[liellaiva]]s''' tiek pārvietotas ar [[velkoņi]]em vai līdzīgiem specializētiem [[kuģi]]em, taču ir sastopamas arī pašgājējas liellaivas, lai gan to ātrums un manevrētspēja ir neliela?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]]
* ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]?
* ... '''[[Kazaņas ieņemšana]]''' [[1552. gads|1552. gadā]] iezīmēja [[Kazaņas haniste]]s iekļaušanu [[Krievijas cariste]]s sastāvā, kas deva [[Maskavija]]i iespēju nostiprināt varu [[Pievolga|Volgas reģionā]] un turpināt paplašināšanos [[Sibīrija]]s virzienā?
* ... [[Gajs Ričijs|Gaja Ričija]] 1998. gada ''[[neo-noir]]'' [[kriminālkomēdija]] '''&quot;[[Nav dūmu bez stobriem]]&quot;''' guva finansiālus panākumus, nopelnot vairāk nekā 28 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 1,4 miljonu dolāru budžeta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ilzenbergas manor 2018.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Ilzu pagasts|Ilzu pagastu]] sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar '''[[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā mūsdienās)&lt;/small&gt; pievienoja [[Lietuvas Republika]]i?
* ... '''[[Otrā Kosovas kauja]]''' [[1448. gads|1448. gada]] oktobrī starp [[Ungārija]]s karaļa [[Jānošs Huņadi|Jānoša Huņadi]] vadītajiem kristiešu spēkiem un [[Osmaņu impērija]]s armiju sultāna [[Murads II|Murada II]] vadībā bija viena no nozīmīgākajām kaujām Osmaņu ekspansijas laikā [[Balkānu pussala|Balkānos]], kurā kristieši cieta smagu sakāvi?
* ... '''[[Autonomā Padomju Baškīrijas Republika]]''' bija vienīgā autonomā republika [[Krievijas SFPR]] sastāvā, kas izveidota, pamatojoties uz līgumattiecībām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nureyev 9 Allan Warren.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1961. gads|1961. gadā]], viesojoties ar trupu [[Parīze|Parīzē]], [[baletdejotājs]] '''[[Rūdolfs Nurejevs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atteicās atgriezties [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un pieprasīja politisko patvērumu [[Francija|Francijā]], kļūstot par vienu no pirmajiem augsta līmeņa māksliniekiem, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pārbēga uz Rietumiem?
* ... amerikāņu [[Roks|rokgrupa]] '''''[[The Strokes]]''''' ir iedvesmojusi tādas grupas kā ''[[Arctic Monkeys]]'', ''[[The Killers]]'' un ''[[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]]''?
* ... ziemeļu—dienvidu virzienā 137 km garumā izstieptais '''[[Atlins]]''' tiek uzskatīts par [[Jukonas upe]]s izteku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:An Endangered Great Knot Calidris tenuirostris feeding at the Tasitolu salt lakes.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eirāzija]]s ziemeļaustrumu [[tundra|tundrā]] ligzdojošajam '''[[garknābja šņibītis|garknābja šņibītim]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir raksturīga tāla [[putnu migrācija|migrācija]], sasniedzot [[Āzija]]s dienvidus un arī [[Austrālija]]s piekrastes?
* ... '''[[zeltainais stafilokoks]]''' ir daļa no cilvēka mikrobioma, bieži sastopams augšējos elpceļos un uz [[āda]]s; lai gan tipiski starp stafilokoku un cilvēku valda komensālisms, tas tomēr var kļūt par oportūnistisku [[Patogēns|patogēnu]], izraisot ādas infekcijas, tostarp [[Abscess|abscesus]], [[impetigo]], [[Infekcijas slimība|elpceļu infekcijas]] un saindēšanos ar pārtiku?
* ... '''[[2024. gada Baltijas kauss futbolā]]''' bija īpašs ar to, ka pirmo reizi tajā piedalījās arī [[Fēru Salu futbola izlase]] kā viesu komanda?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Saccharomyces cerevisiae SEM.jpg|border|right|200px]]
* ... jau kopš seniem laikiem mikroskopiskā, [[eikarioti]]skā vienšūnas [[sēne]] '''[[maizes raugs]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]])&lt;/small&gt; ir ticis izmantots [[maize]]s, [[alus]] un [[vīns|vīna]] ražošanā?
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 4. maijā [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 35. gadadienā '''[[Talsu baltais koris]]''' [[Markus Riva]]s vadībā uzvarēja šova '''&quot;[[Koru kari (ceturtā sezona)|Koru kari]]&quot;''' 4. sezonā?
* ... [[Lietuvieši|lietuviešu]] tautas [[pasaka]] '''&quot;[[Egle, zalkšu karaliene]]&quot;''' ir viena no viszināmākajām [[Balti|baltu tautu]] pasakām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:St. Clement Church Skopje 3.jpg|border|right|200px]]
* ... [[modernisms|modernisma stila]] '''[[Svētā Ohridas Klementa baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir nozīmīgākā [[Maķedonijas pareizticīgā baznīca|Maķedonijas pareizticīgās baznīcas]] katedrāle?
* ... '''[[Cilvēka genoma projekts]]''' no 1990. gada līdz 2003. gadam bija vēsturē lielākais sadarbības projekts [[bioloģija]]s nozarē?
* ... teorija '''&quot;[[Austrija — pirmais nacisma upuris]]&quot;''' kļuva par [[Austrija]]s sabiedrības fundamentālu mītu, kas ļāva iepriekš sīviem politiskajiem pretiniekiem, piemēram, sociāldemokrātiem un konservatīvajiem katoļiem, apvienoties un atgriezt bijušos nacistus sociālajā un politiskajā dzīvē; Austrija gandrīz pusgadsimtu noliedza, ka starp to un politisko režīmu no 1938. līdz 1945. gadam pastāv pēctecība?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Turkish prime minister Tansu Çiller in Brussels.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Tansu Čillera]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 1993. līdz 1996. gadam bija [[Turcijas premjerministre]] un ir pazīstama kā pirmā un līdz šim vienīgā sieviete šajā amatā?
* ... '''[[Pretīgās pārtikas muzejs|Pretīgās pārtikas muzejā]]''' [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir izstādīti aptuveni 80 dažādi pārtikas produkti no visas pasaules, tostarp grauzdēta [[jūrascūciņa]] no [[Peru]], &quot;[[Kasu marcu]]&quot; siers no [[Sardīnija]]s, &quot;Surströmming&quot; pūdētā [[siļķe]] no Zviedrijas, [[Islande]]s delikatese &quot;hakarli&quot; (fermentēta [[Grenlande]]s [[haizivs]] gaļa), auglis [[duriāns]] u.c.?
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]] [[basketbolists]] '''[[Džeremijs Sohans]]''' ir dzimis [[ASV]], jauktā [[poļi|poļu]] un amerikāņu ģimenē, bet jauniešu basketbolā pārstāvējis [[Anglija]]s un [[Polija]]s izlases, tomēr 2021. gadā debitēja pieaugušo [[Polijas basketbola izlase|Polijas basketbola izlasē]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gregory the Illuminator mosaic on Pammakaristos Church in Constantinople.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Gregors Apgaismotājs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par to, kurš padarīja [[Armēnija|Armēniju]] par pirmo valsti pasaulē, kas oficiāli pieņēma [[kristietība|kristietību]] kā [[valsts reliģija|valsts reliģiju]]?
* ... [[Turcija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Iznika]]''' senatnē bija pazīstama kā Nīkaja un bija nozīmīgs centrs [[Romas impērija|Romas]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impēriju laikos?
* ... '''[[Detroitas upe]]''' uz [[ASV]] un [[Kanāda]]s robežas, kas savieno [[Sentklēras ezers|Sentklēras ezeru]] un [[Ēri ezers|Ēri ezeru]], ir viens no pasaulē noslogotākajiem iekšzemes ūdensceļiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Asparagales - Agave tequilana - 5.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[tekilas agave]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ekonomiski nozīmīgs resurss [[Meksika]]s [[Halisko|Halisko štatam]], jo tā ir galvenā sastāvdaļa [[tekila]]s ražošanā?
* ... [[devons|devona]] [[osteolepidīdi|osteolepidīdu]] [[latviji|latviju ģints]] tipisko sugu '''''[[Latvius grewingki]]''''' 1933. gadā aprakstīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], nosaucot to vācbaltiešu [[ģeologs|ģeologa]] [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] vārdā?
* ... '''[[morāvieši]]em''' ir sava [[kultūra]], [[dialekti]] un vēstures mantojums, kas atšķiras no pārējās [[Čehija]]s, īpaši [[Bohēmija]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hanzi.svg|border|right|150px]]
* ... [[ķīniešu rakstzīmes]] '''[[haņdzi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir arī [[japāņu rakstība]]s [[kandži]] un [[korejiešu rakstība]]s [[handža]]s pamatā?
* ... triju [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks [[igauņi|igauņu]] [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēcējs]] '''[[Arti Aigro]]''' 2019. gada martā [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]] lidojumos ar slēpēm treniņā veica 228 metrus tālu lēcienu, uzstādot neoficiālu [[Igaunija]]s rekordu?
* ... '''[[1500. gads Latvijā|1500. gada]]''' 31. janvārī savā rezidencē [[Piltenes pils|Piltenes pilī]] nomira [[Kurzemes bīskaps]] [[Mārtiņš Levics]], un pēc [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] virsmestra Frīdriha lūguma [[Romas pāvests]] viņa vietā par bīskapu apstiprināja [[Miķelis Skulteti|Miķeli Skulteti]], tomēr vinš Kurzemi nesasniedza, jo nomira jau tā paša gada novembrī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Niagara Falls - ON - Niagarafälle.jpg|border|right|250px]]
* ... '''[[Niagāras upe]]''', kurā atrodas [[Niagāras ūdenskritums]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, iztek no [[Ēri ezers|Ēri ezera]] ziemeļaustrumu gala un ietek [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] dienvidrietumos?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' lidojums '''''[[Fram2]]''''' bija četru neprofesionālu [[kosmonauts|kosmonautu]] misija, ko finansēja un vadīja ķīniešu izcelsmes [[Malta]]s [[kriptovalūta|kriptovalūtu]] uzņēmējs [[Čuņs Vans]]?
* ... lai gan lielākā daļa valstu ir atteikušās no '''[[kaujas gāzes|kaujas gāzu]]''' pielietošanas, 21. gadsimtā ir reģistrēti vairāki incidenti, kur šādi ieroči tomēr ir tikuši izmantoti, īpaši civiliedzīvotāju ietekmēšanai bruņoto konfliktu zonās, piemēram, [[Sīrija|Sīrijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Shiitakegrowing.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[šitake]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no populārākajām un visplašāk audzētajām [[sēnes|sēnēm]] pasaulē, ko jau vairākus gadsimtus izmanto gan gastronomijā, gan [[Tradicionālā medicīna|tradicionālajā medicīnā]]?
* ... no 18. gadsimta beigām aizvien pieauga kustība pret [[verdzība|verdzību]] — [[abolicionisms]], un [[Britu impērija]] oficiāli aizliedza '''[[vergu tirdzniecība|vergu tirdzniecību]]''' 1807. gadā, bet [[Amerikas Savienotās Valstis]] — 1808. gadā?
* ... '''[[Padomju kosmosa programma]]''' bija viena no visambiciozākajām un inovatīvākajām programmām 20. gadsimtā, kas radīja globālu sacensību starp [[PSRS ]] un [[ASV]] — tā saukto &quot;Kosmosa sacensību&quot;; neskatoties uz agrīnajiem panākumiem, PSRS zaudēja sacensību par cilvēka nosēšanos uz [[Mēness]], jo ASV ''[[Apollo 11]]'' misija [[1969. gads|1969. gadā]] ļāva cilvēkiem pastaigāties pa Mēness virsmu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Plantsisal.jpg|border|right|150px]]
* ... no '''[[sizala agave]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iegūst stingru šķiedru — sizala šķiedru, kuru tradicionāli izmanto [[Virve|virvēm]] un auklām, un tai ir daudz citu lietojumu, tostarp [[Papīrs|papīra]], [[Audums|auduma]], apavu, [[Cepure|cepuru]], [[Soma|somu]], [[Paklājs|paklāju]], ģeotekstilmateriālu un [[Šautriņu mešana|šautriņu]] dēļu ražošanā?
* ... '''[[rīcins]]''' ir ārkārtīgi [[inde|toksisks]] — pat ļoti nelielas devas var būt nāvējošas cilvēkam, tam nav zināmas [[pretinde]]s, un ārstēšana ir tikai simptomātiska?
* ... termins '''&quot;[[Vendi (Pomerānija)|vendi]]&quot;''' vēsturiskajos avotos tika lietots, lai apzīmētu dažādas [[Slāvu valodas|slāviski]] runājošas tautas, īpaši tās, kas dzīvoja aiz [[Elba]]s un [[Zāle (upe)|Zāles]] upēm, kas tolaik iezīmēja [[Vācieši|vācu]] un slāvu pasaules robežu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jadeite Sodium aluminum silicate Burma 3025.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[žadeīts]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vērtīgs pusdārgakmens, kas vēsturiski izmantots [[juvelierizstrādājumi|juvelierizstrādājumos]], mākslas priekšmetos un rituālajos priekšmetos, īpaši [[Ķīna|Ķīnā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Maiju civilizācija|maiju civilizācijā]]?
* ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Džeks Kveids]]''' ir aktieru [[Mega Raiena|Megas Raienas]] un [[Deniss Kveids|Denisa Kveida]] dēls?
* ... '''[[Lihtenšteina 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lihtenšteinu 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja tikai viens sportists, [[riteņbraucējs]] Romano Punteners, un tā bija viena no mazākajām olimpiskajām delegācijām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Muscari botryoides 002.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[mazā muskare|mazās muskares]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]], kā arī tā ir ieviesusies daudzviet citur pasaulē?
* ... '''[[Vendi (Āfrika)|vendi]]''' ir viena no [[Dienvidāfrika]]s oficiāli atzītajām etniskajām grupām, un vendu valoda ([[čivenda]]) ir viena no 11 [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] valstī?
* ... '''[[pēdu fetišisms]]''' ir viens no visizplatītākajiem fetišismiem un var ietvert aizraušanos ar [[pēda|pēdu]] izskatu, pieskaršanos, smaržu, apavu valkāšanu, masāžu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ithaki-Vathy.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Grieķija]]s rietumu daļā esošā '''[[Itaka (sala)|Itaka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīta par leģendārā varoņa [[Odisejs|Odiseja]] dzimteni, kā aprakstīts [[Homērs|Homēra]] eposā &quot;[[Odiseja]]&quot;?
* ... '''[[Britu Kipra]]s''' laika mantojums [[Kipra|Kiprā]] ietver [[Labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksmi]], [[Akrotiri un Dekelija|divas atlikušās militārās bāzes]], kas atrodas [[Lielbritānija]]s suverenitātē, kā arī salas elektrotīkli ir izbūvēti pēc britu standartiem, un tiek lietotas britu stila rozetes?
* ... tiek uzskatīts, ka izzudusī '''[[hazāru valoda]]''' bija radniecīga [[čuvašu valoda]]i, atšķiroties no vairākuma citu [[tjurku valodas|tjurku valodu]], bet no tās ir saglabājušies tikai fragmenti, piemēram, personvārdi, tituli un daži dokumenti [[Ebreju alfabēts|ebreju alfabētā]], tāpēc to pilnībā rekonstruēt nav iespējams?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Barak River in Silchar.jpg|border|right|200px]]
* ...[[Dienvidāzija]]s upe '''[[Meghna]]''' &lt;small&gt;(attēlā augštecē)&lt;/small&gt; kopā ar [[Ganga|Gangu]] un [[Brahmaputra|Brahmaputru]] veido pasaulē lielāko Gangas [[upes delta|deltu]]?
* ... '''[[Florences Republika]]i''', kas bija viena no ietekmīgākajām [[Itālija]]s pilsētvalstīm [[Viduslaiki|viduslaikos]] un [[renesanse]]s laikā, bija raksturīgs sarežģīts pārvaldes modelis un aktīva pilsoņu līdzdalība politikā, kā arī īpaša nozīme [[māksla]]s, [[literatūra]]s un [[zinātne]]s attīstībā?
* ... viens no [[Turcija]]s politiķa '''[[Binali Jildirims|Binali Jildirima]]''' atpazīstamākajiem politiskajiem sasniegumiem ir nozīmīgā loma Turcijas pārejā no [[parlamentārisms|parlamentāras]] uz [[prezidentālisms|prezidentālu]] pārvaldes formu — viņš kļuva par pēdējo [[Turcijas premjerministrs|Turcijas premjerministru]], pirms šis amats tika likvidēts [[2018. gads|2018. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Myrtos Beach, Kefalonia.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kefalonija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā no [[Grieķija]]s [[Jonijas salas|Jonijas salām]]?
* ... no '''[[Sicīlijas arābu valoda]]s''' vēlāk attīstījās [[maltiešu valoda]] — vienīgā [[Semītu valodas|semītu valoda]] [[Eiropa|Eiropā]], kas tiek rakstīta [[Latīņu raksts|latīņu alfabētā]] un lietota kā [[valsts valoda]]?
* ... pirmo olimpisko medaļu '''[[Burkinafaso olimpiskajās spēlēs]]''' ieguva [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], ko izcīnīja [[vieglatlēts]] [[Igs Fabriss Zango]] [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|trīssoļlēkšanas sacensībās]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Katerina Sakellaropoulou, October 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Katerina Sakellaropulu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas bija [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidente]] no 2020. līdz 2025. gadam, ir vēsturē pirmā [[sieviete]], kas ievēlēta šajā amatā?
* ... [[Gruzija|Gruzijā]] sastopamajai '''[[megreļu valoda]]i''' nav oficiāla statusa, tā netiek izmantota ne izglītībā, ne valsts pārvaldē, un tai nav standartizētas [[rakstība]]s tradīcijas, lai gan pēdējos gados vērojami atsevišķi centieni veidot mācību materiālus un literāros darbus?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:GorbachevMS.jpg|border|right|150px]]
* ... [[PSKP CK]] locekļi nobalsoja par '''[[PSRS prezidents|PSRS prezidenta]]''' amata izveidi [[1990. gads|1990. gada]] 7. februārī, un 14. martā [[Mihails Gorbačovs]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts par pirmo un vienīgo PSRS prezidentu?
* ... pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārā iebrukuma Kiprā 1974. gadā]] valsts tika sadalīta divās daļās, kur '''[[Kipras turki]]''' pārcēlās galvenokārt uz salas ziemeļiem ([[Ziemeļkipra|Ziemeļkipru]]), bet [[Kipras grieķi]] — dienvidiem?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Libya.svg|border|right|200px]]
* ... pašreizējais '''[[Lībijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atjaunots [[2011. gads|2011. gadā]] pēc [[Muammars Kadāfi|Muammara Kadāfi]] režīma krišanas?
* ... '''[[Sicīlijas arābu iekarojumi]]''' ievadīja gandrīz divus gadsimtus ilgu [[islāms|islāma]] klātbūtni [[Sicīlija|salā]], kuras laikā izveidojās '''[[Sicīlijas emirāts]]'''?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jennifer Coolidge at the 2024 Toronto International Film Festival 6 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[aktrise]] '''[[Dženifera Kūlidža]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 1999. gadā guva savu lielo izrāvienu, atveidojot Džanīnu Stifleri jeb &quot;Stiflera mammu&quot; filmā &quot;[[Amerikāņu pīrāgs]]&quot;, kas guva lielus komerciālus panākumus visā pasaulē; 2001. gadā viņa atkārtoti atveidoja šo lomu filmā &quot;[[Amerikāņu pīrāgs 2]]&quot;, bet vēlāk tajā pašā gadā viņai bija nozīmīga otrā plāna loma filmā &quot;Gudrā blondīne&quot;?
* ... vēsturiskā [[grieķu valoda]]s forma '''[[koinē]]''' bija vispārēja saziņas valoda (''[[lingua franca]]'') visā [[Hellēnisms|hellēniskajā pasaulē]], apvienojot dažādus grieķu [[Dialekts|dialektus]]?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Chad.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Čadas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir gandrīz identisks [[Rumānijas karogs|Rumānijas karogam]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kwidzyn zamek (dron cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... parasti [[pils|pilīs]] [[tualete]]s tika ierīkotas erkeros, taču lielajās pilīs, kurās uzturējās liels garnizons, higiēnas nolūkos bija nepieciešama atsevišķa, no pārējās pils teritorijas atdalīta konstrukcija, tādēļ [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] pilīs būvēja '''[[danskers|danskerus]]''' &lt;small&gt;(attēlā priekšā pa kreisi danskers [[Kvidzina]]s pilī)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Katun Chemal.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Oba]]s kreisā satekupe '''[[Katuņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākas no Geblera ledāja [[Beluha]]s dienvidu nogāzē [[Altajs|Altajā]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Republic of China.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ķīnas Republikas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli pieņemts [[1928. gads|1928. gadā]] un kopš [[1949. gads|1949. gada]] tiek lietots [[Taivāna (sala)|Taivānā]], ko pēc [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu kara]] beigām ieņēma [[Ķīnas Republika]]s valdība, atkāpjoties no [[Kontinentālā Ķīna|kontinentālās Ķīnas]] pēc komunistu spēku uzvaras?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Leonardo da Vinči]] slavenais [[zīmējums]] '''[[Vitrūvija cilvēks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atspoguļo [[senie romieši|seno romiešu]] [[arhitekts|arhitekta]] [[Vitrūvijs|Vitrūvija]] uzskatus par ideālajām [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeņa]] proporcijām?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Marmaris harbor (aerial view), Muğla Province, southwest Turkey, Mediterranean.jpg|border|right|250px]]
* ... mūsdienās [[Turcija]]s dienvidrietumu pilsēta '''[[Marmarisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no visstraujāk augošajām tūrisma pilsētām reģionā?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MussakasMeMelitsanesKePatates01.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan musaka ir tradicionāls siltais [[ēdiens]] vairākās [[Balkānu pussala|Balkānu]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] tautu virtuvēs, vispazīstamākā ir [[grieķi|grieķu]] '''[[musaka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kuras popularitāti veicināja grieķu šefpavārs Nikolaoss Celemendess, padarot to par vienu no atpazīstamākajiem grieķu virtuves simboliem?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Archimedes screw.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan '''[[Arhimēda skrūve]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izgudrojums bieži tiek piedēvēts [[Arhimēds|Arhimēdam]], pastāv liecības, ka līdzīgas ierīces tika izmantotas [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] un arī [[Senā Divupe|Divupē]] jau pirms viņa dzīves laika 3. gadsimtā p.m.ē.?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinkelsbuehl Kirchturm West.jpg|border|right|200px]]
* ... 14. gadsimtā [[Nīderlande|Nīderlandē]] un [[Beļģija|Beļģijā]] uzplauka jumta '''[[dakstiņi|dakstiņu]]''' ražošana, kad valdība noteica ugunsdrošu [[būvmateriāli|būvmateriālu]] izmantošanu, lai samazinātu [[ugunsgrēks|ugunsgrēku]] risku &lt;small&gt;(attēlā dakstiņu jumti [[Vācija|Vācijā]], Dinkelsbīles pilsētā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maria Kalesnikava 2020-08.png|border|right|200px]]
* ... viena no [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020—2021)|Baltkrievijas 2020. gada demokrātisko protestu]] līderēm '''[[Marija Kaļesņikava]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2020. gads|2020. gada]] septembrī tika apcietināta, un 2021. gadā viņai piesprieda 11 gadu cietumsodu, apsūdzot par &quot;ekstrēmistisku grupu organizēšanu&quot;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Apiaceae - Peucedanum cervaria-3.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[briežu rūgtdille]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijusi sastopama ļoti reti — vienīgā zināmā atradne [[Koknese]]s parka malā [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] applūdināta, izveidojot [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; suga ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] nulles kategorijā?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Haliaeetus leucoryphus -Corbett National Park, Uttarakhand, India-8.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Pallasa ērglis|Pallasa ērgļa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; plašais [[izplatības areāls]] ir maldinošs, jo suga ir reta un izolēta visā tā areālā?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Turaida Burg Turaida Turm Außen.JPG|border|right|150px]]
* ... [[viduslaiku pils]] galvenais [[sargtornis]] '''[[donžons]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Turaidas pils]] donžons)&lt;/small&gt; bieži vien kalpoja arī kā dzīvojamā telpa pilskungam?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?</text>
      <sha1>7oss7ty6ypzxyglaje58avad73yteir</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4465424</id>
      <parentid>4465352</parentid>
      <timestamp>2026-05-09T02:10:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Edgars2007</username>
        <id>9590</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Bots: faktu pievienošana Sākumlapai</comment>
      <origin>4465424</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="442676" sha1="pymco2aaavqlifganv34nf6a2hrd25v" xml:space="preserve">{{Vai tu zināji/Saites}}
Šis ir Sākumlapas nodaļas &quot;[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]&quot; arhīvs un nākamo faktu krājums.
__TOC__

== &quot;Vai tu zināji&quot; arhīvs ==
{{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}}

[[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|50px]]
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā &quot;[[Zāģis (filma)|Zāģis]]&quot; — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim?
* ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]?

[[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|50px]]
* ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs?
* ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]?
* ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]?

[[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|50px]]
* ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas &quot;Celtics&quot;]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika iecelts par &quot;Celtics&quot; ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu?
* ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim?

[[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]''' &lt;small&gt;(attēlā pa kreisi)&lt;/small&gt;, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]?
* ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš?
* ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]?

[[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība?
* ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā?
* ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas?

[[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]?
* ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā?
* ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]?

[[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|50px]]
* ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi?
* ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i?
* ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā?

[[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|50px]]
* ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs?
* ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]?
* ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]?

[[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību?
* ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu?

[[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības?
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu?
* ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls?

[[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|50px]]
* ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni?
* ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus?
* ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]?

[[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|50px]]
* ... '''&quot;[[Tīrā prāta kritika]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)&lt;/small&gt; ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu?
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai?
* ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem (&quot;augustiem&quot;) un diviem jaunākajiem imperatoriem (&quot;cēzariem&quot;)?

[[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|50px]]
* ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu?
* ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]?
* ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]?

[[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|50px]]
* ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos?
* ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā &quot;[[Komunistiskās partijas manifests]]&quot; apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''?
* ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna?

[[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|50px]]
* ... sākotnēji '''&quot;[[Užavas alus]]&quot;''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt?
* ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij?

[[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]?
* ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā?
* ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai?

[[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]] &lt;small&gt;(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk?
* ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])?

[[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]?
* ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas?
* ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts &quot;Silava&quot;|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta &quot;Silava&quot;]] nosaukuma autors?

[[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā?
* ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu?
* ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137?

[[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]?
* ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem?
* ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])?

[[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|50px]]
* ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]?
* ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''&quot;[[Komisārs Reksis]]&quot;''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]?
* ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija?

[[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas?
* ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze?
* ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā?

[[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s &quot;Itālijas armijas&quot; virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]] &lt;small&gt;(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]?
* ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i?

[[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|50px]]
* ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē?
* ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām?
* ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]?

[[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|50px]]
* ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]''' &lt;small&gt;(attēlā Filipa Šatrijē korts)&lt;/small&gt;, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i?
* ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]?
* ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas?

[[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|50px]]
* ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē?
* ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja?
* ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā?

[[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi?
* ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot;?

[[Attēls:Blondie1977.jpg|border|right|50px]]
* ... ar 40 miljoniem pārdotu albumu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un 20 miljoniem ārpus ASV '''''[[Blondie]]''''' ir viena no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām [[roks|rokgrupām]]?
* ... [[ASV latvieši|ASV latviešu]] [[daiļlēcēja]] '''[[Džeja Delanija Patrika]]''', iegūstot ceļazīmi uz {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kļuva par pirmo [[Latvija]]s olimpieti šajā sporta veidā?
* ... [[Heptarhija]]s periodā 7. un 8. gadsimtā [[Anglosakši|sakšu]] ķēniņvalsts '''[[Veseksa]]''' sacentās ar '''[[Mersija|Mersiju]]''' par dominējošo stāvokli [[Anglija]]s dienvidos un rietumos?

[[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|50px]]
* ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: &quot;[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]&quot;?
* ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]?

[[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās?
* ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi?
* ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums?

[[Attēls:Indian-Hockey-Team-Berlin-1936.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Indijas lauka hokeja izlase]]''' ir visu laiku veiksmīgākā [[lauka hokejs|lauka hokeja]] komanda [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kopumā izcīnot astoņas zelta medaļas &lt;small&gt;(attēlā Indijas komanda, kas izcīnīja zelta medaļu [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada Berlīnes olimpiskajās spēlēs]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Urālu Republika]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā pastāvēja no [[1993. gads|1993. gada]] 1. jūlija līdz 9. novembrim [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabala]] robežās un tika izbeigta ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] dekrētu Nr. 1874 par Sverdlovskas apgabala padomes atlaišanu?
* ... '''[[maigā vara]]''' apzīmē spēju ietekmēt un veidot citu [[valsts|valstu]] rīcību un attieksmi, izmantojot pievilcību un pārliecību, nevis piespiedu līdzekļus vai militāro spēku (jeb tā saukto [[asā vara|aso varu]])?

[[Attēls:1940 Constitution of the Latvian SSR.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Latvijas PSR Konstitūcija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika veidota pēc 1936. gada [[PSRS Konstitūcija]]s parauga, to pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] izstrādāja 15 [[Tautas Saeima]]s deputātu komisija [[Žanis Spure|Žaņa Spures]] vadībā?
* ... [[Latvija]]s [[modernā pieccīņa|modernās pieccīņas]] sportists '''[[Pāvels Švecovs]]''' pēc dalības {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kur viņš kvalificējās finālam, paziņoja par sportista karjeras beigām?
* ... [[kristietība]]s kustības '''[[adventisms|adventisma]]''' galvenā pazīme ir uzskats par [[Otrā atnākšana|Kristus otro atnākšanu]], kas, pēc viņu ticības, drīz notiks?

[[Attēls:Fatah Flag Vector Graphic.svg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Fatah]]''''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; sākotnēji bija pazīstama kā [[partizāni|partizānu]] kustība, kas izmantoja bruņotu cīņu pret [[Izraēla|Izraēlu]], lai atgūtu [[Palestīna]]s teritoriju un nodrošinātu [[palestīnieši|palestīniešu]] pašnoteikšanās tiesības, tomēr laika gaitā tā pārgāja uz politisko cīņu, un mūsdienās tā ir galvenā Palestīnas pašpārvaldes partija?
* ... par '''[[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Francija]]s kluba [[Parīzes &quot;Saint-Germain&quot;]] futbolisti, kas finālā ar 5:0 pieveica [[Itālija]]s klubu [[Milānas &quot;Internazionale&quot;]]?
* ... '''[[apokrifi]]''' bieži ietver stāstus un detaļas, kas nav iekļautas oficiāli atzītos [[Svētie raksti|svētajos rakstos]]?

[[Attēls:Ilze Stobova 2024.jpg|border|right|50px]]
* ... [[14. Saeima]]s deputāte no partijas &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; '''[[Ilze Stobova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš vēlēšanās kandidējusi arī no [[Jaunā partija|Jaunās Kristīgās partijas]], [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Tautas partija]]s sarakstiem?
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[BMX]] frīstaila [[riteņbraucējs]] '''[[Ernests Zēbolds]]''' {{oss|V=2024|L=G}} izcīnīja 8. vietu un kopā ar [[Gunta Vaičule|Guntu Vaičuli]] [[Latvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|nesa karogu]] noslēguma ceremonijā?
* ... [[Lietuva]]s pārvaldītājsabiedrībai '''''[[Bitė group]]''''', kas pieder [[Luksemburga]]s uzņēmumam ''PLT VII Finance S.a r.l.'', ko savukārt pārvalda [[ASV]] investīciju uzņēmums ''Providence Equity Partners'', pieder [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[telesakari|telesakaru]] uzņēmumi: ''[[Bitė Lietuva|UAB Bitė Lietuva]]'' un [[Bite Latvija|SIA &quot;Bite Latvija&quot;]]?

[[Attēls:Kokneses ģerbonis.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Kokneses ģerbonis|Kokneses ģerbonī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura autors ir [[Edgars Sims]], redzami vēsturiskie [[Koknese]]s pilsētas simboli — sakrustoti [[bīskaps|bīskapa]] zizlis un atslēga?
* ... '''[[18. novembra savienība]]''' bija [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kuru izveidoja daļa no [[Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress|Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa]] delegātiem un pirms [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]] [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]] tā pievienojās vēlēšanu apvienībai &quot;[[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]&quot;?
* ... '''[[singāļi|singāļu]]''' izcelsme tiek saistīta ar agrīno '''[[indoārieši|indoāriešu]]''' migrāciju no [[Ziemeļindija]]s uz dienvidiem; pēc leģendārās [[hronika]]s &quot;Mahāvamsa&quot; singāļu tautas aizsācējs bija princis Vidžaja, kurš ieradies [[Šrilanka|Šrilankā]] no Indijas ziemeļrietumiem?

[[Attēls:Flag of the Lao People's Revolutionary Party.svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Laosas Tautas revolucionārā partija]]''' &lt;small&gt;(attēlā partijas karogs)&lt;/small&gt; ir vienīgā atļautā [[Politiskā partija|partija]] [[Laosa|Laosas Tautas Demokrātiskajā Republikā]], un Laosa ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kurai joprojām ir [[sociālisms|sociālistiskā iekārta]] ar vienu [[vienpartijas sistēma|valdošo politisko partiju]]?
* ... [[šaušana|sporta šāvējs]] '''[[Lauris Strautmanis]]''', kurš pārstāvēja [[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latviju]] [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskās spēlēm]] [[Parīze|Parīzē]], ir 2025. gada Eiropas čempionāta zelta medaļas ieguvējs 25 metru distancē ar pistoli un 2023. gada Pasaules čempionāta sudraba medaļas ieguvējs 50 metru distancē ar pistoli?
* ... [[eSIM]] karšu tirdzniecības uzņēmums '''''[[Airalo]]''''' nodrošina eSIM kartes ceļotājiem vairāk nekā 200 valstīs un reģionos visā pasaulē, nodrošinot tūlītēju piekļuvi internetam ārzemēs un tam ir vairāk nekā 10 miljoni lietotāju?

[[Attēls:Wrc 2024-martins sesks.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Tet Rally Latvia 2024]]''''' bija pirmā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] norisinājās [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] (WRC) posms &lt;small&gt;(attēlā [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņa Seska]] un [[Renārs Francis|Renāra Franča]] vadītā ''Ford Puma Rally1'')&lt;/small&gt;?
* ... lai gan '''[[ģermāņu pagānisms]]''' izzuda līdz ar [[kristietība]]s izplatīšanos, tā elementi un ietekme joprojām ir sastopami mūsdienu [[Ziemeļeiropa]]s kultūrā un valodās?
* ... filmu un viedtelevīzijas [[straumēšana]]s platforma '''''[[Go3]]''''' ir lielākā video satura platforma [[Baltijas valstis|Baltijā]]?

[[Attēls:Leopardus guigna.jpeg|border|right|50px]]
* ... '''[[Čīles kaķis]]''' jeb kodkods &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir mazākais savvaļas [[kaķu dzimta]]s dzīvnieks, kurš dzīvo [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]?
* ... rūpnīcas [[VEF]] zinātniski pētnieciskās nodaļas vadītājs un [[radiouztvērējs|radiouztvērēju]] VEF 202/206 un [[Spīdola (radiouztvērējs)|Spīdola]] 209/208 galvenais konstruktors '''[[Pēteris Videnieks]]''' [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] kļuva par [[Latvijas Republikas sakaru ministrs|Latvijas Republikas sakaru ministru]] [[Latvijas Republikas Ministru padome|Ivara Godmaņa Ministru padomē]]?
* ... '''[[angli]]''' bija [[ģermāņi|ģermāņu]] cilts, kas sākotnēji dzīvoja [[Jitlande|Jitlandes pussalā]] mūsdienu [[Dānija]]s un [[Vācija]]s teritorijā, bet 5. un 6. gadsimtā sāka migrēt uz Lielbritāniju, veidojot pamatu vēlākajai [[Anglija]]s valstij un [[angļu valoda]]i?

[[Attēls:William Smith (geologist).jpg|border|right|50px]]
* ... [[angļi|angļu]] [[ģeologs]] '''[[Viljams Smits]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva slavens ar pirmās detalizētās ģeoloģiskās kartes izveidi visai [[Anglija]]i, bieži tiek dēvēts par &quot;angļu ģeoloģijas tēvu&quot; un ir licis pamatus mūsdienu ģeoloģiskajai kartēšanai un [[stratigrāfija]]i?
* ... '''[[vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize [[vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas sacensībās]] tika izcīnīts vienāds medaļu skaits vīriešiem un sievietēm?
* ... [[Latvija]] pievienojās programmai '''[[Partnerattiecības mieram]]''' [[1994. gads Latvijā|1994. gada]] 14. februārī, lai nostiprinātu valsts aizsardzības spējas un veicinātu integrāciju Rietumu drošības struktūrās, kas galu galā noveda pie Latvijas pievienošanās [[NATO]] 2004. gadā?

[[Attēls:Temple Saint Sava (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Serbijas Pareizticīgā baznīca]]''' ir viena no vecākajām un nozīmīgākajām pareizticīgajām baznīcām [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]], kurai ir sarežģītas attiecības ar citām [[pareizticība|pareizticīgajām baznīcām]], īpaši ar [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles patriarhātu]] &lt;small&gt;(attēlā [[Svētā Savas baznīca]] [[Belgrada|Belgradā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[1975. gads|1975. gadā]] parakstītā '''[[Helsinku vienošanās]]''' kalpoja par pamatu vēlākajai [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]i, kas tika izveidota [[1995. gads|1995. gadā]] saskaņā ar Parīzes hartu?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[taromāts|taromāti]]''' izplatījās ar depozīta sistēmas ieviešanu [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], un to uztur SIA &quot;Depozīta iepakojuma operators&quot;?

[[Attēls:Arkady_Rotenberg_2020-03-18.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[Krievija]]s [[oligarhs]] '''[[Arkādijs Rotenbergs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas pazīstams ar savām ciešajām saitēm ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidentu]] [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]], un viņa dēls '''[[Igors Rotenbergs]]''' ir nonākuši uzmanības centrā saistībā ar iespējamu īpašumu slēpšanu, lai izvairītos no sankcijām?
* ... [[igauņi|igauņu]] [[orientēšanās|orientierists]] '''[[Lauri Silds]]''', tāpat kā viņa brālis [[Timo Silds|Timo]], daudzreiz uzvarējis nozīmīgās sacensībās [[Latvija|Latvijā]], tostarp 2024. gadā Lauri Silds kļuva par [[Kāpas trīsdienas|Kāpas trīsdienu]] kopvērtējuma uzvarētāju?
* ... '''[[Plūdi Persijas līča valstīs (2024)|2024. gada aprīļa plūdos Persijas līča valstīs]]''' gāja bojā vismaz 24 cilvēki, bet [[Apvienotie Arābu Emirāti]] pieredzēja rekordlielus nokrišņus — [[Dubaija|Dubaijā]] vienā dienā nolija vairāk nekā divu gadu [[nokrišņu daudzums]]?

[[Attēls:EPLF fighters.webp|border|right|50px]]
* ... '''[[Eritrejas neatkarības karš]]''' ilga no [[1961. gads|1961.]] līdz [[1991. gads|1991. gadam]] un beidzās ar [[Eritreja]]s ''[[de facto]]'' neatkarību no [[Etiopija]]s [[1991. gads|1991. gadā]] un oficiālu starptautisko atzīšanu [[1993. gads|1993. gadā]]? &lt;small&gt;(attēlā Eritrejas kaujinieki)&lt;/small&gt;?
* ... 2024. gadā '''[[Džesika Kempbela]]''' tika apstiprināta par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas &quot;Kraken&quot;]] galvenā trenera asistenti, kļūstot par pirmo sievieti kādas komandas treneru sastāvā NHL vēsturē?
* ... [[1932. gads|1932. gadā]] izbūvētā '''[[dzelzceļa līnija Varapajeva—Druja]]''', kas mūsdienās atrodas [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], bija plānota ar mērķi veicināt ekonomisko labklājību vienā no [[Otrā Polijas Republika|starpkaru Polijas]] trūcīgākajiem reģioniem, izveidojot savienojumu ar [[Daugava|Daugavu]] un paverot iespējas eksportam caur [[Rīga]]s [[Rīgas osta|ostu]] starptautiskajā tirgū?

[[Attēls:Jonas Deichmann (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācieši|vācu]] ekstrēmajam sportistam, avantūristam un grāmatu autoram '''[[Jonass Deihmanis|Jonasam Deihmanim]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieder vairāki pasaules rekordi [[Riteņbraukšana|riteņbraukšanā]], [[Triatlons|triatlonā]] un izturības sportā, piemēram, viņš 2023. gadā ar velosipēdu nobrauca 11 000 kilometru no [[Ņujorka]]s līdz [[Losandželosa]]i un pēc tam noskrēja tādu pašu distanci atpakaļ uz Ņujorku?
* ... [[Latvijas Televīzija]]s kanāls '''[[LTV7]]''' sāka raidīt {{dat|1991|8|1||bez}} kā LTV2, bet tagadējais nosaukums kanālam ir kopš {{dat|2003|1|1|ģ|bez}}?
* ... '''[[armēņu diaspora]]''' ir viena no pasaulē lielākajām [[Diaspora|diasporām]], aptverot miljoniem cilvēku dažādās valstīs un kontinentos?

[[Attēls:Kim Jong-un (2019-04-25) 04.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kims Čonins]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmais [[Ziemeļkoreja]]s līderis, kuru bieži sauc par '''[[Ziemeļkorejas augstākais vadītājs|Augstāko vadītāju]]''', vēl dzīvam esot un salīdzinoši jaunā vecumā, kamēr viņa vectēvs [[Kims Irsens]] un tēvs [[Kims Čenirs|Kims Čonins]] tā tika saukti tikai pēc viņu nāves?
* ... '''[[2024. gada NHL drafts|2024. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' tika izvēlēti arī trīs [[latvieši|latviešu]] [[hokejisti]]: trešajā raundā [[Vašingtonas &quot;Capitals&quot;]] ar kopējo 90. numuru izraudzījās uzbrucēju Ēriku Mateiko, bet ar 134. numuru draftēja Miku Vecvanagu un ar 214. numuru Darelu Uļjanski?
* ... '''[[Glastonberijas festivāls|Glastonberijas festivālu]]''', kas vairumā vasaru notiek netālu no Piltonas, [[Somerseta|Somersetā]], [[Anglija|Anglijā]], apmeklē aptuveni 200 000 cilvēku, bet 1994. gada festivālā tika uzstādīts rekords — 300 000 apmeklētāju?

[[Attēls:JD Vance official portrait (cropped headshot).jpg|border|right|50px]]
* ... pēc bijušā [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] un prezidenta kandidāta [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] uzvaras [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] '''[[Džeimss Deivids Venss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par jaunāko [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] kopš [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]]?
* ... '''[[Vācijas koloniālā impērija]]''' pastāvēja līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām, kad [[Vācija]] zaudēja savas [[kolonija]]s pēc [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] parakstīšanas [[1919. gads|1919. gadā]]?
* ... saskaņā ar [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatu]] '''[[Jūma]]''' [[Arizona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ir &quot;saulainākā pilsēta uz Zemes&quot;, jo vidēji 91% dienas stundu gadā ir saulainas?

[[Attēls:Lowestoft beach and outer harbour.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Loustofta]]''' &lt;small&gt;(attēlā pludmale)&lt;/small&gt; ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vistālāk austrumos esošā pilsēta?
* ... '''[[Krustnešu valstis]]''', ko izveidoja [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] pēc [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta kara]], bija nozīmīgas stratēģiski un militāri, bet arī bija saskarsmes punkti starp [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Musulmaņu pasaule|islāma pasauli]], veicinot zināšanu apmaiņu, tostarp [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]] saglabātie antīko zinātnieku darbi nonāca Rietumeiropā?
* ... '''[[ekskluzīvā ekonomiskā zona]]''' stiepjas līdz 200 [[jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (aptuveni 370,4 [[kilometrs|km]]) no valsts piekrastes līnijas jūrā, un šajā zonā valstij ir īpašas tiesības izmantot un pārvaldīt dabas resursus, kā arī veikt dažādas ekonomiskās aktivitātes?

[[Attēls:Ereignisblatt aus den revolutionären Märztagen 18.-19. März 1848 mit einer Barrikadenszene aus der Breiten Strasse, Berlin 01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1848.—1849. gada revolūcija Vācijā]]''' bija daļa no [[1848. gada revolūcijas|Tautu pavasara]] &lt;small&gt;(attēlā [[Berlīne]]s barikādes 1848. gada martā)&lt;/small&gt;?
* ... [[lietuviešu valoda]] ir visvairāk lietotā '''[[austrumbaltu valodas|austrumbaltu valoda]]''', kurā runā vairāk nekā 3 miljoni cilvēku visā pasaulē, tai seko [[latviešu valoda]] ar aptuveni 1,5 miljoniem dzimtās valodas runātāju?
* ... '''[[Krievijas Āzijas daļa]]''' ir lielāka par [[Kanāda|Kanādu]] (otro lielāko valsti pasaulē), visu [[Eiropa|Eiropu]] un tikai nedaudz mazāka par [[Antarktīda|Antarktīdu]]?

[[Attēls:Jan-VIII.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Romas pāvests|Romas bīskapa]] un [[Pāvesta valsts]] valdnieka '''[[Jānis VIII|Jāņa VIII]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pontifikāts beidzās ar viņa slepkavību [[882. gads|882. gadā]], kas ievērojami vājināja [[Romas pāvests|pāvestu]] varu?
* ... atšķirībā no [[džihādisms|džihādisma]], kas koncentrējas uz bruņotu cīņu, lai iedibinātu [[islāma valsts|islāma varu]] un iznīcinātu &quot;neticīgos&quot;, '''[[panislāmisms]]''' tiecas panākt politisku un kultūras vienotību starp [[musulmaņi|musulmaņu]] tautām?
* ... '''[[2019. gada Ukrainas parlamenta vēlēšanas]]''' bija ārkārtas [[vēlēšanas]] un tika izsludinātas pēc tam, kad jaunievēlētais [[Ukrainas prezidents|prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] 2019. gada maijā izsludināja [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] atlaišanu?

[[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3973 by Stepro (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2024. gada F1 sezona|2024. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'' pilots [[Makss Verstapens]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja savu ceturto [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]] pēc kārtas?
* ... [[1947. gads|1947. gadā]] [[Polija]]s valdība īstenoja '''[[operācija &quot;Visla&quot;|akciju &quot;Visla&quot;]]''', kuras ietvaros tūkstošiem [[ukraiņi|ukraiņu]] un '''[[lemki (tauta)|lemku]]''' tika piespiedu kārtā pārvietoti uz Polijas ziemeļrietumu reģioniem, kas tika pievienoti tai pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]; [[Ukraina]] uzskata šo operāciju par [[Etniskā tīrīšana|etnisko tīrīšanu]]?
* ... '''[[Apvienotās Laplatas provinces]]''' bija [[Dienvidamerika]]s valstu [[konfederācija]], kas pastāvēja 19. gadsimta sākumā un ietvēra mūsdienu [[Argentīna|Argentīnu]], [[Urugvaja|Urugvaju]], [[Bolīvija|Bolīviju]] un [[Paragvaja|Paragvaju]]?

[[Attēls:TV3 by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[TV3 Group]]''''' vēsture saistāma ar [[Zviedrija]]s mediju grupas ''[[Modern Times Group]]'' ienākšanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] 1990. gados, kas izveidoja televīzijas kanālu ''[[TV3 Latvija|TV3]]'', kā arī iegādājās vai izveidoja citus [[televīzija]]s kanālus un radiostacijas &lt;small&gt;(attēlā ''TV3 Group'' birojs [[Viļņa|Viļņā]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[džihādisms]]''' uzskata, ka [[islāms|islāmam]] ir jāreglamentē visi dzīves aspekti, tostarp [[politika]], un ka [[islāma valsts]] izveide ir svēts pienākums; džihādisti noraida [[sekulārisms|sekulāras pārvaldes]] formas un uzskata, ka visiem [[musulmaņi]]em ir pienākums piedalīties [[džihāds|džihādā]] — karā pret neticīgajiem un islāma ienaidniekiem?
* ... '''[[deportācija|deportāciju]]''' reglamentē starptautiskās tiesības, tostarp [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencija]] par [[bēgļi|bēgļu]] statusu un citi starptautiskie līgumi, kuros ir noteikti personu neizraidīšanas principi uz valstīm, kurās viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta?

[[Attēls:USS Los Angeles moored to USS Patoka, 1931.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Cepelīns (gaisa kuģis)|cepelīnus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo reizi komerciāliem lidojumiem lietoja [[1910. gads|1910. gadā]] ''Deutsche Luftschiffahrts-AG'' (DELAG), pasaulē pirmā komerciālā [[lidsabiedrība]]?
* ... reģionos ar augstu [[Ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]] [[cilvēki]]em parasti ir tumšāka '''[[cilvēka ādas krāsa|ādas krāsa]]''', kas pasargā viņus no [[saule]]s kaitīgās ietekmes, bet reģionos ar zemu ultravioleto starojumu cilvēkiem parasti ir gaišāka āda, kas palīdz viņiem sintezēt [[D vitamīns|D vitamīnu]] zemā saules starojuma apstākļos?
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Krišs]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1743. gads Latvijā|1743. gadā]] [[Rūjiena|Rūjienā]]?

[[Attēls:Geschichte des Kostüms (1905) (14761439186).jpg|border|right|50px]]
* ... 15. gadsimta līdz 17. gadsimta [[vācieši|vācu]] [[algotnis|algotņu]] (karavīru) '''[[landsknehts|landsknehtu]]''' [[apģērbs]] bija ļoti grezni izrotāts un izaicinošākais [[renesanse]]s laikā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... mūsdienu zinātne noraida jēdzienu par '''[[āriešu rase|āriešu rasi]]''' kā pseidozinātnisku un [[rasisms|rasistisku]]?
* ... [[Indijas lauka hokeja izlase|Indijas izlase]] ir visveiksmīgākā komanda '''[[lauka hokejs olimpiskajās spēlēs|lauka hokejā olimpiskajās spēlēs]]''', kopā izcīnot 13 medaļas, no tām 8 zelta?

[[Attēls:Johannes Erm (EST) 2019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Igauņi|igauņu]] [[vieglatlēts]] '''[[Johanness Erms]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] ar personisko rekordu 8764 punkti kļuva par Eiropas čempionu [[Desmitcīņa|desmitcīņā]]?
* ... '''[[Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija (2022)|Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija]]''' notika [[2022. gads|2022. gada]] 30. septembrī pēc tam, kad četros okupētajos [[Ukraina]]s reģionos tika sarīkoti [[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|fiktīvi referendumi par pievienošanos Krievijai]]?
* ... '''[[Ēmas jūra]]s''', kas pirms aptuveni 130 līdz 115 tūkstošiem gadu atradās tagadējā [[Baltijas jūra]]s baseinā, ūdens līmenis bija par 5—7 metriem augstāks nekā mūsdienās, tādēļ tā savienojās ar tagadējo [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūru]] un [[Baltā jūra|Balto jūru]], ietverot [[Lādogas ezers|Lādoga]]s un [[Oņega]]s ezerus, un atdalot [[Skandināvija]]s salu no [[Eirāzija]]s?

[[Attēls:Parseval PL19 1914-08-30.jpg|border|right|50px]]
* ... [[dirižablis|dirižabļa]] '''[[PL 19 notriekšana Bernātos]]''' bija [[Vācija]]s gaisa flotes pirmais zaudētais dirižablis [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] &lt;small&gt;(attēlā dirižablis PL 19)&lt;/small&gt;?
* ... termins '''[[noziegumi pret cilvēci]]''' tika ieviests [[1915. gads|1915. gada]] 24. maijā, dienā, kad [[Antante]]s valstis pieņēma kopīgu deklarāciju par [[Armēņu genocīds|armēņu genocīdu]], kurā [[Osmaņu impērija]]s rīcību raksturoja kā &quot;noziegumus pret cilvēci un civilizāciju&quot;?
* ... [[Gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Žoržs Mikautadze]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s pirmo vārtu autors [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]], ko viņš iesita [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]] spēlē pret [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasi]]?

[[Attēls:Countries driving on the left or right.svg|border|right|50px]]
* ... mūsdienās '''[[labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksme]]''' ir tikai četrās [[Eiropa]]s valstīs ([[Apvienotā Karaliste]], [[Īrija]], [[Malta]] un [[Kipra]]), kas agrāk bijušas [[Britu impērija]]s sastāvā &lt;small&gt;(attēlā valstis ar labās (sarkans) un kreisās (zils) puses satiksmi pasaules kartē)&lt;/small&gt;?
* ... [[animācijas filma]] '''&quot;[[Prāta spēles 2]]&quot;''' visā pasaulē nopelnīja vairāk nekā vienu miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]], ierindojoties [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|pirmajā vietā starp pelnošākajām 2024. gada filmām]]?
* ... [[Francija]]s dienvidrietumu reģiona '''[[Gaskoņa]]s''' iedzīvotāji runā [[oksitāņu valoda]]s '''[[Gaskoniešu valoda|gaskoņiešu dialektā]]'''?

[[Attēls:Yeoldcheshirecheese.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Ye Olde Cheshire Cheese]]''''' &lt;small&gt;(attēlā ieeja)&lt;/small&gt; ir viens no [[Londona]]s vecākajiem un vēsturiskākajiem [[krogs|krogiem]], kas tika pārbūvēts un atkārtoti atvērts [[1667. gads|1667. gadā]] pēc [[Lielais Londonas ugunsgrēks|Lielā ugunsgrēka]], un tas ir pazīstams ar savu autentisko un vēsturisko atmosfēru?
* ... būvniecībā esošais '''[[Fēmarnbelta tunelis]]''' savienos [[Dānija]]i piederošo [[Lollande]]s salu ar [[Vācija]]i piederošo [[Fēmarna]]s salu, šķērsojot 18 kilometrus plato [[Fēmarnbelts|Fēmarnbeltu]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] un kļūstot par pasaulē garāko ceļu un dzelzceļa [[tunelis|tuneli]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Rihards]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1545. gads Latvijā|1545. gadā]] [[Vidzeme|Vidzemē]]?

[[Attēls:Krasta iela Jēkabpilī.jpg|border|right|50px]]
* ... sākotnēji [[Krustpils]] ielu tīkls bija neregulārs, taču, domājams, ka pēc [[1705. gads Latvijā|1705. gada]] ugunsgrēka, tas ieguvis regulāru plānojumu ar taisnām ielām, un ilgstoši '''[[Krasta iela (Jēkabpils)|Krasta iela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija galvenā iela, par ko liecina apbūves gabalu izvietojums perpendikulāri Krasta, nevis [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas ielai]]?
* ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] [[Polija]]s uzņēmuma '''''[[4F]]''''' sagatavotajos tērpos startēja astoņu valstu olimpiskās izlases — neskaitot Poliju arī [[Horvātija]], [[Lietuva]], [[Latvija]], [[Portugāle]], [[Grieķija]], [[Slovākija]] un [[Serbija]]?
* ... kā gada lielās formas izrāde '''[[Spēlmaņu nakts 2023/2024]]''' balvu pasniegšanas ceremonijā tika apbalvota [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] izrāde &quot;Latviešu raķetes&quot;, kas stāsta par Latvijas [[bobslejs|bobsleja]] vēsturi?

[[Attēls:Mircea Snegur 1996.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Mirča Snegurs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts par [[Moldāvijas PSR]] Augstākās Padomes priekšsēdētāju, un viņš kļuva par vienu no vadošajiem neatkarības kustības līderiem, bet 1990. gadā — par Moldovas PSR prezidentu un [[Moldovas prezidents|Moldovas prezidentu]] pēc neatkarības pasludināšanas 1991. gada 27. augustā?
* ... [[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgumā]], kas noslēdza [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karu]], [[Lielbritānija]] ne tikai atzina trīspadsmit '''[[Britu Amerika]]s''' koloniju neatkarību, bet arī atdeva [[Spānija]]i [[Florida]]s kolonijas?
* ... sākotnēji ''[[Boeing]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''CST-100 Starliner'' pirmais pilotējamais lidojums '''''[[Boeing Crew Flight Test]]''''' bija plānots astoņas dienas, tomēr, kad kosmosa kuģis piedzīvoja problēmas ar dzinējiem, ''[[NASA]]'' nolēma, ka kosmonautu atgriešanās ir pārāk riskanta, un kosmosa kuģis atgriezās bez apkalpes, bet kosmonauti atgriezās ar ''[[SpaceX Crew-9]]''?

[[Attēls:Staffordshire hoard annotated.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Stefordšīras depozīts]]''' &lt;small&gt;(attēlā neliela depozīta daļa)&lt;/small&gt; ir lielākais līdz šim atrastais [[Anglosakši|anglosakšu]] [[zelts|zelta]] un [[sudrabs|sudraba]] [[Metālapstrāde|metāla izstrādājumu]] [[depozīts]], kas sastāv no gandrīz 4600 priekšmetiem un dažādiem metāla fragmentiem, kas kopā veido 5,1 kg zelta un 1,4 kg sudraba?
* ... '''[[peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšanā olimpiskajās spēlēs]]''' ir otrais lielākais iegūstamo [[medaļa|medaļu]] skaits pēc [[vieglatlētika]]s?
* ... [[Rīgas dome]]s deputāte '''[[Lauma Paegļkalna]]''' ir [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas laika]] [[žurnāliste]]s un politiķes [[Velta Čebotarenoka|Veltas Čebotarenokas]] meita?

[[Attēls:Church of Saint Mary ruins on Saint Meinhard Island.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Svētā Meinarda sala]]''' [[Daugava|Daugavā]] ([[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvē]]) pie [[Ikšķile]]s &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzbērta līdz [[1976. gads Latvijā|1976. gadam]], lai saglabātu [[Ikšķiles viduslaiku baznīca]]s un [[Ikšķiles viduslaiku pils|pils]] drupas, no [[Rīgas HES]] [[Rīgas ūdenskrātuve|ūdenskrātuves]] uzpludināšanas?
* ... '''''[[The Irish Times]]''''' ir [[Īrija]]s vadošais [[laikraksts]], kura pirmais izdevums izdots [[1859. gads|1859. gadā]]?
* ... [[Briti|britu]] aktieris '''[[Nīls Dadžens]]''' 2011. gadā nomainīja [[Džons Netlss|Džonu Netlsu]] seriāla &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot; galvenajā lomā?

[[Attēls:TF241534 Almeida Roglic Pogacar Yates (53873615951).jpg|border|right|50px]]
* ... saistībā ar gatavošanos [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]] pirmo reizi sacensību vēsturē '''[[2024. gada Tour de France|2024. gada ''Tour de France'']]''' nenoslēdzās [[Parīze|Parīzē]] vai tās tuvumā, bet gan [[Nica|Nicā]], [[Francija]]s dienvidos &lt;small&gt;(attēlā velobrauciena uzvarētājs [[Tadejs Pogačars]] līdera dzeltenajā kreklā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[saules dūriens|saules dūriena]]''' [[simptomi]] pastiprinās, ja palielinās apkārtējās vides mitrums?
* ... [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Nedims Bajrami]]''' [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] grupu turnīra pirmajā spēlē pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] guva ātrākos vārtus [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīru vēsturē, izceļoties jau spēles 23. sekundē?

[[Attēls:Weimar Constitution.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Reihstāga dedzināšana]]s [[Ādolfs Hitlers]] izmantoja '''[[Veimāras Konstitūcija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 48. panta ārkārtas pilnvaras, lai ieviestu ārkārtas dekrētus, kas būtībā apturēja konstitūcijas darbību un ieviesa [[nacionālsociālisms|nacistisko]] [[Diktatūra|diktatūru]]; oficiāli konstitūcija netika atcelta, bet tā tika praktiski ignorēta līdz nacistu režīma beigām [[1945. gads|1945. gadā]]?
* ... '''[[1979. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|1. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1979. gads|1979. gadā]] pēc pirmās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Apvienotā Karaliste]], [[Dānija]] un [[Īrija]]?
* ... '''[[UEFA Sieviešu čempionu līga]]s''' 2025. gada uzvarētāja ir [[Londona]]s [[futbola klubs]] ''Arsenal'', ​​kam šis bija otrais tituls, bet vistitulētākā komanda ir Lionas &quot;Olympique&quot; no [[Francija]]s, kas uzvarējusi 8 reizes?

[[Attēls:Town Hall of Jelgava, Latvia.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada Jelgavas domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksts, iegūstot 3 vietas '''[[Jelgavas dome|Jelgavas domē]]''' &lt;small&gt;(attēlā domes ēka [[Lielā iela (Jelgava)|Lielajā ielā]])&lt;/small&gt;, bet zaudēja [[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|priekšsēdētāja]] amatu, kurā vairāk nekā 20 gadus atradās tās pārstāvis [[Andris Rāviņš]]?
* ... galvenais '''[[kodoldegviela]]s''' veids ir [[Urāns (elements)|urāns]], taču izmanto arī [[Plutonijs|plutoniju]] un [[Torijs|toriju]]?
* ... jauniešu līmenī '''[[Mateo Retegi]]''' pārstāvējis [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasi]], taču savas [[itāļi|itāļu]] izcelsmes dēļ viņam bija iespējams spēlēt [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasē]], kur viņš debitēja 2023. gadā un pārstāvēja Itāliju [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]?

[[Attēls:Echinops sphaerocephalus sl4.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[apaļgalvas ežziede]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[izplatības areāls|pamatareāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], bet suga ir introducēta arī citur; [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] to audzē kā [[nektāraugi|nektāraugu]], un dažkārt ežziede sastopam savvaļā kā dārzbēglis, tai skaitā arī [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[1984. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2. Eiropas Parlamenta vēlēšana]]s''' notika [[1984. gads|1984. gadā]] pēc otrās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Grieķija]]?
* ... 2025. gada februārī ar rezultātu 5,82 metri '''[[Valters Kreišs]]''' par 2 centimetriem laboja [[Aleksandrs Obižajevs|Aleksandram Obižajevam]] kopš 1987. gada piederējušo [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Kārtslēkšana|kārtslēkšanā]]?

[[Attēls:HaymarketRiot-Harpers.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Hejmārketas slaktiņš]]''' [[1886. gads|1886. gada]] 4. maijā [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kļuva par simbolu strādnieku kustībai un cīņai par darba tiesībām, tas deva impulsu 8 stundu darba dienas ieviešanai &lt;small&gt;(attēlā 1886. gada gravīrā)&lt;/small&gt;?
* ... lai gan '''[[Eiropas Savienības komisārs|Eiropas Savienības komisārus]]''' izvirza dalībvalstis, viņi nepārstāv savas valstis, bet darbojas kopīgās [[Eiropas Savienība]]s interesēs?
* ... sprinterim '''[[Oskars Grava|Oskaram Gravam]]''' pieder visu laiku otrais labākais rezultāts starp [[Latvija]]s [[vieglatlēti]]em gan [[100 m]], gan [[200 m]] distancēs, kas uzstādīti 2024. un 2025. gadā?

[[Attēls:GAE - Ajax - 52788521318 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Portugāles futbola izlase]]s un [[Turīnas &quot;Juventus&quot;]] [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Fransišku Konseisau]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs [[Seržiu Konseisau]] ir futbola treneris un bijušais [[futbolists]], arī spēlējis Portugāles izlasē?
* ... '''[[1989. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|3. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1989. gads|1989. gadā]] pēc trešās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Portugāle]] un [[Spānija]]?
* ... pēc '''[[Rumānijas neatkarības karš|Rumānijas neatkarības kara]]''' tai tika piešķirta '''[[Ziemeļdobrudža]]''' apmaiņā pret Dienvidu [[Besarābija|Besarābiju]] ([[Budžaka|Budžaku]]), ko Rumānija bija atdevusi [[Krievijas Impērija]]i — tas bija svarīgs stratēģisks solis, kas [[Rumānija]]i nodrošināja piekļuvi [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]]?

[[Attēls:PaulMaurice2024.png|border|right|50px]]
* ... 2024. gada 24. jūnijā '''[[Pols Moriss|Pola Morisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; trenētā [[Floridas &quot;Panthers&quot;]] komanda izcīnīja pirmo [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], un viņš to paveica savā 26. [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] sezonā kā galvenais [[treneris]] — viņam bija nepieciešams visvairāk sezonu galvenā trenera amatā, lai kļūtu par līgas čempionu pirmo reizi?
* ... '''[[Indijas Konstitūcija]]''' ir viena no garākajām rakstītajām [[konstitūcija|konstitūcijām]] pasaulē: sākotnēji tajā bija 395 panti, 22 daļas un 8 saraksti (pielikumi), taču daudzo grozījumu dēļ tagad tajā ir vairāk nekā 450 panti un 12 saraksti?
* ... [[1957. gads|1957. gadā]] neatkarību no [[Lielbritānija]]s ieguva tās kolonija [[Zelta Krasts]], kas mūsdienās pazīstama kā [[Gana]], tomēr vēsturiski šīs valsts teritorija nekad nav bijusi '''[[Ganas impērija]]s''' sastāvā?

[[Attēls:Weichsel-Würm-Glaciation.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Vislas apledojums]]''' bija [[Eiropa]]s pēdējais lielākais [[kvartārs|kvartāra]] [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] apledojums pirms aptuveni {{sk|115000}} līdz {{sk|12600}} gadiem &lt;small&gt;(attēlā apledojums Eiropā ar maksimālo platību pirms 22 tūkstošiem gadu)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1994. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|4. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika pēc [[Māstrihtas līgums|Māstrihtas līguma]] parakstīšanas [[1992. gads|1992. gadā]], ar kuru uz [[Eiropas Kopiena]]s pamata bija nodibināta [[Eiropas Savienība]]?
* ... galīgo '''[[matu transplantācija]]s''' rezultātu iegūst pēc aptuveni gada, un tas saglabājas visu mūžu?

[[Attēls:Dmitry Medvedev official large photo -1 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās]]''' toreizējais [[Krievijas Federācijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] saskaņā ar [[Krievijas Konstitūcija|Krievijas Konstitūciju]] nebija tiesīgs kandidēt uz prezidenta amatu trešo reizi pēc kārtas, tādēļ viņa atbalstītais kandidāts bija [[Dmitrijs Medvedevs]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējai]] '''[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālajai apvienībai]]''' par saviem panākumiem lielā mērā jāpateicas pret [[Imigrācija|imigrantiem]] un [[Islāms|islāmu]] vērstajai retorikai, kas bija iekļauta tās programmā jau kopš tās pastāvēšanas pirmsākumiem, bet sāka nest politiskas dividendes, kad šis jautājums Francijā kļuva aizvien aktuālāks?
* ... [[1990. gads|1990. gadā]] '''[[Jemenas Arābu Republika]]''' apvienojās ar [[Dienvidjemena|Jemenas Tautas Demokrātisko Republiku]], tādējādi izveidojot vienotu [[Jemena|Jemenas Republiku]], tomēr šī apvienošanās nebija viegla, un arī pēc apvienošanās sekoja spriedze un bruņoti konflikti starp abu bijušo valstu atšķirīgajiem politiskajiem un sociālajiem spēkiem?

[[Attēls:BerlinerBlockadeLuftwege.png|border|right|50px]]
* ... [[1948. gads|1948. gada]] 24. jūnijā [[Padomju Savienība]] oficiāli slēdza visus autoceļu, dzelzceļa un ūdensceļus, kas veda uz [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]], uzsākot '''[[Rietumberlīnes blokāde|Rietumberlīnes blokādi]]'''; pilsētas apgādei varēja izmantot vienīgi gaisa satiksmi, izveidojot trīs [[Rietumberlīnes gaisa koridori|gaisa koridorus]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1999. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|5. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1999. gads|1999. gadā]] pēc ceturtās [[Eiropas Savienība]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Austrija]], [[Somija]] un [[Zviedrija]]?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]]s '''[[Darlīna Konlija|Darlīnas Konlijas]]''' karjera ilga vairāk nekā 50 gadus, un viņa ir vislabāk pazīstama ar savām lomām dažādās [[ziepju opera|ziepju operās]], īpaši ar [[mode|modes industrijas]] darbinieces Sallijas Spektras lomu seriālā &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;?

[[Attēls:Ouvrier kolkhosienne 2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] tēlnieces [[Vera Muhina|Veras Muhinas]] [[piemineklis]] '''&quot;[[Strādnieks un kolhozniece]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par vienu no padomju laika simboliem?
* ... terminu '''[[beduīni]]''' attiecina uz visiem [[arābu pasaule]]s iedzīvotājiem, kuri dzīvo [[Klejotāji|nomadu]] dzīvesveidu, neatkarīgi no viņu [[tautība]]s vai [[reliģija|reliģiskās piederības]], bet lielākā daļa no tiem runā '''[[Arābu valodas beduīnu dialekts|arābu valodas beduīnu dialektā]]'''?
* ... pirmā globāli zināmākā '''[[telenovele]]''' bija 1979. gada [[Meksika]]s &quot;[[Bagātie arī raud]]&quot;, kuru [[Eksports|eksportēja]] arī uz [[Padomju Savienība|PSRS]]?

[[Attēls:Katherine Kelly Lang - Monte-Carlo Television Festival.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Džons Makuks]]''' un '''[[Ketrīna Kellija Lenga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir divi pēdējie seriāla &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot; oriģinālie [[aktieri]], kuri joprojām filmējas un abi debitēja pirmajā sērijā?
* ... vairāk nekā 50% [[vīrietis|vīriešu]] 50 gadu vecumā ir vērojama dažādu pakāpju androgēnā '''[[alopēcija]]''' ([[mati|matu]] izkrišana un plikpaurība)?
* ... pretēji izplatītajam priekšstatam, nosaukums '''[[Lielā armija (Francija)|Lielā armija]]''' neattiecas uz [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas bruņotajiem spēkiem kopumā, bet vienību 1805.—1808. un 1811.—1814. gadā?

[[Attēls:Flag of the Democratic Front for the Liberation of Palestine.svg|border|right|50px]]
* ... atšķirībā no ''[[Hamās]]'', kas noraida [[Izraēla]]s kā valsts pastāvēšanu, '''[[Palestīnas Demokrātiskā atbrīvošanās fronte]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; atbalsta divu valstu konflikta risinājumu?
* ... no 17. līdz 19. gadsimtam '''[[Dahomejas karaliste]]s''' varas iestādes eiropiešiem pārdeva aptuveni divus miljonus [[Vergi|vergu]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] lielākā daļa '''[[sādža|sādžu]]''' tika likvidētas 20. gadsimta pirmajā pusē, [[Agrārā reforma Latvijā|agrārās reformas]] ceļā sadalot zemi un izveidojot [[Viensēta|viensētu]] sīksaimniecības?

[[Attēls:Gints Zilbalodis in January 2025.png|border|right|50px]]
* ... &quot;[[Straume (filma)|Straume]]&quot; bija '''[[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; otrā pilnmetrāžas [[animācijas filma]] pēc 2019. gadā izlaistās debijas filmas &quot;[[Projām]]&quot;?
* ... '''[[Edvards Jordenesku|Edvarda Jordenesku]]''', kurš no 2022. līdz 2024. gadam bija [[Rumānijas futbola izlase]]s galvenais treneris, tēvs [[Angels Jordenesku]] arī bijis futbolists un treneris, spēlējis Rumānijas izlasē un vairākas reizes kā treneris vadījis to?
* ... '''[[Triestes brīvā teritorija|Triestes brīvo teritoriju]]''' starp [[Itālija]]s ziemeļiem un [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]] [[1947. gads|1947. gadā]] izveidoja [[ANO Drošības padome]] saskaņā ar miera līguma ar Itāliju noteikumiem, lai saglabātu līdzsvaru šajā etniski daudzveidīgajā reģionā un mazinātu teritoriālo pretenziju risku?

[[Attēls:Agnese Lāce, 2024-06-20.jpg|border|right|50px]]
* ... 2024. gada pēc [[Latvijas kultūras ministre|kultūras ministres]] [[Agnese Logina|Agneses Loginas]] demisijas šajā amatā tika apstiprināta [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)#Kultūras ministrijas parlamentārie sekretāri|Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre]] '''[[Agnese Lāce]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Militārā akadēmija]]''' jeb Vestpointa ir vecākā no piecām Amerikas militārajām akadēmijām, un starp tās absolventiem ir [[ASV prezidenti]] [[Dvaits Eizenhauers]] un [[Uliss Grānts]], Konfederācijas prezidents [[Džefersons Deiviss]], Konfederācijas ģenerālis [[Roberts Lī]], dzejnieks [[Edgars Alans Po]], ģenerāļi [[Daglass Makarturs]] un [[Džordžs Patons]]?
* ... '''[[Eiropas čempionāts hokejā]]''' tika rīkots neregulāri no 1910. līdz 1991. gadam, un kopumā tika izspēlēti 66 Eiropas čempionāti?

[[Attēls:Lamine Yamal a Xina (2025).png|border|right|50px]]
* ... ''[[FC Barcelona]]'' [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Lamins Jamals]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasē]] debitēja 2023. gadā Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]] un jau pirmajā spēlē izcēlās ar vārtiem, 16 gadu un 57 dienu vecumā kļūstot par jaunāko spēlētāju un jaunāko vārtu guvēju Spānijas izlases vēsturē?
* ... '''[[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' [[Spānija]]s [[futbola klubs|futbola klubam]] [[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Madrides &quot;Real&quot;]] bija 17. fināls, kurā trofeja tika iegūta jau 15. reizi?
* ... '''[[Peru vicekaraliste]]''' sākotnēji ietvēra lielāko daļu [[Spānija]]s īpašumu [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], un 16. un 17. gadsimtā tika uzskatīta par svarīgāku par [[Jaunspānija|Jaunspāniju]]?

[[Attēls:HillGraham1969Aug.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Greiems Hills]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgais [[autosportists]], kurš ir sasniedzis '''''[[Motoru sporta trīskāršais kronis|Triple Crown]]''''', uzvarot ''[[Indianapolis 500]]'', [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] un [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']]?
* ... '''[[An-2 katastrofa Saldū|''An-2'' katastrofā Saldū]]''', kas notika [[1981. gads Latvijā|1981. gada]] 13. jūnijā [[minerālmēsli|minerālmēslu]] izkaisīšanas darbā, neviens no diviem ''[[An-2]]R'' pilotiem neizdzīvoja?
* ... [[maori]] ir lielākā '''[[polinēzieši|polinēziešu]]''' tauta?

[[Attēls:Flag of South Africa (1928-1982).svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Dienvidāfrikas Savienība]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; tika izveidota [[1910. gads|1910. gada]] 31. maijā, apvienojot britu Kāpas koloniju, Natalas koloniju, Transvālas koloniju un Oranžas upes koloniju?
* ... tiek lēsts, ka masu demonstrācijas '''[[Ziedu tilts]]''', kas notika [[1990. gads|1990. gada]] 6. maijā gar un virs [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Moldāvijas PSR]] atdalošo [[Pruta|Prutas upi]], dalībnieku skaits bija 1,2 miljoni cilvēku?
* ... par '''[[2024. gada Copa América|2024. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kas finālā papildlaikā ar 1:0 pieveica [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas izlasi]]; Argentīnai šis bija jau 16. tituls un otrais pēc kārtas?

[[Attēls:Bieriņi Bērnu slimnīca 3.jpg|border|right|50px]]
* ... dzelzceļa pieturas punkts [[Rīga|Rīgā]] '''[[Bieriņi / Bērnu slimnīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atklāts {{dat|2024|6|12||bez}}, vienlaikus slēdzot [[Atgāzene (stacija)|Atgāzenes]] pieturas punktu, kas atradās puskilometru uz [[Jelgava (stacija)|Jelgavas]] pusi?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Belgrada|Belgradā]] un [[Danīdina|Danīdinā]], A grupas uzvarētāji [[Nīderlandes hokeja izlase]] iekļuva [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Gruzijas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... saskaņā ar [[Ukrainas Konstitūcija]]s 12. pantu valsts rūpējas par '''[[ukraiņu diaspora]]s''', pat ja tie nav [[Ukraina]]s pilsoņi, nacionālo, kultūras un [[ukraiņu valoda|valodas]] vajadzību apmierināšanu?

[[Attēls:Official portrait of Roberta Metsola.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Eiropas Parlamenta prezidents|Eiropas Parlamenta prezidenta]]''' amatu šobrīd ieņem [[Malta]]s pārstāve '''[[Roberta Metsola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas ir jaunākā politiķe šajā amatā?
* ... '''[[Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā migrācijas krīze]]''' ir [[Eiropa|Eiropā]] lielākā '''[[migrācijas krīze]]''' kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]?
* ... 2024. gada vasarā [[Latvija]]s vadošā sieviešu [[basketbols|basketbola]] kluba [[Rīgas TTT]] galvenais treneris '''[[Mārtiņš Gulbis]]''' kļuva par vadošā vīriešu kluba [[Rīgas VEF]] galveno treneri, stājoties [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jāņa Gailīša]] vietā un kļūstot arī par sava vecāka brāļa [[Māris Gulbis (basketbolists)|Māra Gulbja]] treneri, kurš tobrīd bija VEF spēlētājs?

[[Attēls:Olstadion.jpg|border|right|50px]]
* ... 1987. gadā [[Amsterdama]]s pašvaldība ierosināja '''[[Amsterdamas Olimpiskais stadions|Amsterdamas Olimpisko stadionu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nojaukt, tomēr [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada vasaras olimpisko spēļu]] galvenā arēna tika pasludināta par kultūras pieminekli un saglabāta?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Stambula|Stambulā]] un [[Santjago de Keretaro]], A grupas uzvarētāji [[Kirgizstānas hokeja izlase]] iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Meksikas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... oriģinālais '''[[Moldovas Republikas Neatkarības deklarācija]]s''' dokuments, ko [[1991. gads|1991. gadā]] apstiprināja un parakstīja parlamenta deputāti, kā likās, tika sadedzināts [[2009. gads|2009. gada]] aprīļa [[Moldova]]s parlamenta vēlēšanu grautiņos, tomēr tas pats vai identisks dokuments tika atrasts 2010. gadā?

[[Attēls:Ligularia sibirica sl5.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Sibīrijas mēlziede]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama ļoti reti — valsts atrodas uz [[izplatības areāls|izplatības areāla]] rietumu robežas, un tā ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 1. kategorijā?
* ... '''[[deportācija no Pleskavas apgabala rietumu rajoniem]]''' [[1950. gads|1950. gada]] maijā un jūnijā skāra aptuveni 1,4 tūkstošus cilvēku, kas tika izsūtīti uz īpašu apmetni [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]]?
* ... '''[[Bosnijas serbi]]''' bija viena no karojošajām pusēm [[Bosnijas karš|1992.—1995. gada pilsoņu karā]], kas centās saglabāt vienotu valstiskumu ar [[Serbija|Serbiju]] un nepieļaut [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] neatkarību?

[[Attēls:1718797658002 20240618 POZNAKS Reinis LV 005.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Reinis Pozņaks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kuru [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] ievēlēja [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamentā]], ir pazīstams kā &quot;[[Twitter konvojs|Twitter konvoja]]&quot; iniciatīvas aizsācējs, kas mobilizē resursus, lai atbalstītu [[Ukraina|Ukrainu]] cīņā pret [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krieviju]]?
* ... 19. gadsimta beigās pēc [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] un [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresa]] '''[[Dobrudža]]''' tika sadalīta starp [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]], bet pēc [[Balkānu kari]]em un [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Dobrudžas teritorija piedzīvoja vairākas robežu izmaiņas?
* ... '''[[kolekcionāra problēma]]''' ir [[varbūtību teorija]]s uzdevums?

[[Attēls:British Political Personalities 1936-1945 HU59722.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Fultonas runa|Fultonas runā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Vinstons Čērčils]] ieviesa terminu &quot;[[dzelzs priekškars]]&quot;, lai raksturotu [[Eiropa]]s sadalīšanu divās daļās — [[Rietumu pasaule|Rietumu]] (demokrātiskā) un [[Austrumu bloks|Austrumu]] ([[Padomju Savienība]]s kontrolē)?
* ... '''[[Mjanmas pilsoņu karš]]''' izcēlās pēc [[2021. gads|2021. gada]] militārā apvērsuma [[Mjanma|Mjanmā]] un tam sekojošās vardarbīgās protestu apspiešanas?
* ... par '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Latvija]]s speciālista [[Normunds Sējējs|Normunda Sējēja]] vadītā [[Uzbekistānas hokeja izlase]], kas, startējot savā pirmajā čempionātā, iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas B grupā]]?

[[Attēls:Ianis Hagi 2015 (cropped).JPG|border|right|50px]]
* ... [[Rumānijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] '''[[Janiss Hadži|Janisa Hadži]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs ir [[George Hadži]], kas tiek uzskatīts par visu laiku labāko [[Rumānija]]s futbolistu?
* ... [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] laikā no 1992. gada līdz 1995. gadam visas trīs konfliktējošās puses uzstādīja sauszemes kājnieku [[mīna]]s [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] netālu no viņu kontrolētajām robežām, līdz ar to '''[[mīnu lauki Bosnijā un Hercegovinā]]''' ir radījuši vissmagākās sauszemes mīnu problēmas pasaulē?
* ... [[Vācija]]s seriāla &quot;[[Trauksme Kobrai 11 — Lielceļa policija]]&quot; galvenā varoņa '''[[Semīrs Gerkāns|Semīra Gerkāna]]''' dienesta automašīna ir sudraba krāsas 3. sērijas [[BMW]], kura gandrīz katrā sērijā tiek sadauzīta?

[[Attēls:Anthemis cotula UL 01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[suņu ilzīte]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču mūsdienās tā ir ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un citos kontinentos; [[Latvija|Latvijā]] suga ir sastopama ļoti reti, galvenokārt valsts austrumdaļā?
* ... '''[[volejbols olimpiskajās spēlēs]]''' debiju piedzīvoja [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles| 1964. gada Tokijas olimpiskajām spēlēs]] gan vīriešu, gan sieviešu komandām?
* ... [[Krievijas PFSR]] '''[[Groznijas apgabals]]''' tika izveidots [[1944. gads|1944. gadā]] pēc [[čečenu un ingušu deportācija]]s un attiecīgi [[Čečenijas-Ingušijas APSR]] likvidēšanas, bet pēc tam, kad [[1957. gads|1957. gadā]] [[čečeni]] un [[inguši]] oficiāli sāka atgriezties no izsūtījuma, Groznijas apgabals tika likvidēts, un Čečenijas-Ingušijas APSR atjaunota?

[[Attēls:Kivisild Emajõel ja Tartu puuturg, 1922.tif|border|right|50px]]
* ... 18. gadsimtā būvētais un 1941. gadā uzspridzinātais [[Tartu]] '''[[Akmens tilts (Tartu)|Akmens tilts]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1922. gadā)&lt;/small&gt; bija pirmais akmens [[tilts]] [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un [[Baltijas valstis|Baltijā]]?
* ... '''[[Austrumturkestānas Revolucionārā Republika]]''' bija [[Padomju Savienība]]s [[satelītvalsts]], kas pastāvēja no 1944. līdz 1949. gadam?
* ... '''[[platlapju meži]]''' [[Latvija|Latvijā]] aizņem aptuveni 1% no mežu kopējās platības, un izplatītākās ir [[oši|ošu]] audzes, taču mūsdienu klimata maiņas virziens veicina platlapju izplatību?

[[Attēls:Akhmad Kadyrov (2002, cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ramzans Kadirovs|Ramzana Kadirova]], kurš kopš [[2007. gads|2007. gada]] ir [[Krievijas Federācija]]s [[Čečenijas Republika]]s vadītājs, tēvs '''[[Ahmats Kadirovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pirmais Čečenijas Republikas prezidents Krievijas Federācijas sastāvā un tika nogalināts atentātā [[2004. gads|2004. gadā]]?
* ... '''[[distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs|distanču slēpošanā olimpiskajās spēlēs]]''' sievietes pirmo reizi piedalījās [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Oslo]]?
* ... '''[[Poļu—krievu karš (1609—1618)|1609.—1618. gada krievu-poļu kara]]''' laikā [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s karaspēks no 1610. līdz 1612. gadam okupēja [[Maskava|Maskavu]]?

[[Attēls:Natalia Kaczmarek Poznań 2021.2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas vieglatlētikas čempionātā]] [[Polija]]s skrējēja '''[[Natalja Bukovecka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par čempioni [[400 metri|400 metru]] distancē, veicot to 48,98 sekundēs un labojot Polijas rekordu, kas kopš 1976. gada piederēja [[Irena Ševiņska|Irenai Ševiņskai]], bet jūlijā viņa vēlreiz to laboja, noskrienot 48,90 sekundēs?
* ... cilvēkiem, kas cietuši no '''[[šoks|šoka]]''', vērojama pelēcīgi bāla [[āda]]s krāsa, auksti [[sviedri]], pazemināta ķermeņa temperatūra un [[asinsspiediens]], ātrs un vājš [[pulss]], bet cietušā [[apziņa]] ir skaidra?
* ... '''''[[VFS Films]]''''' (agrāk — Vides Filmu Studija) bija pirmā studija [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kas specializējās dabas filmu un raidījumu veidošanā?

[[Attēls:Adrian helmet 1.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Francija]]s armija '''[[Adriana ķivere|Adriana ķiveri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieviesa [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]], un tā bija pirmā modernā [[tērauds|tērauda]] ķivere?
* ... '''[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas—''Hamās'' karš]]''' jeb 2023.—2025. gada Gazas karš sākās [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobrī ar ''[[Hamās]]'' uzbrukumu [[Izraēla]]i no [[Gazas josla]]s?
* ... ''[[OpenAI]]'' izstrādātais multimodālais [[Valodas modelis|lielais valodas modelis]] '''[[GPT-4]]''' uzrādīja iespaidīgus precizitātes uzlabojumus salīdzinājumā ar GPT-3.5, ieguva spēju apkopot un komentēt attēlus, spēja apkopot sarežģītu tekstu, nokārtot [[Advokāts|advokāta]] eksāmenu un vairākus standartizētus testus?

[[Attēls:Krievijas okupētā Kaspijas jūras piekraste 1723-1732.jpg|border|right|50px]]
* ... 1722.—1723. gada '''[[Krievu—persiešu karš (1722—1723)|Krievu—persiešu kara]]''' rezultātā ar Pēterburgas līgumu [[Persija]] atdeva [[Krievija]]i [[Derbenta]]s un [[Baku]] pilsētas, kā arī [[Gīlāna]]s, [[Širvana]]s, [[Māzenderāna]]s un [[Astrābāda]]s provinces [[Kaspijas jūra]]s piekrastē &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Gurams Kašija]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] un visvairāk spēļu aizvadījušais spēlētājs izlasē?
* ... '''[[panspermija]]s''' [[hipotēze]]s aizstāvji apgalvo, ka [[dzīvība]] nav radusies uz [[Zeme]]s, bet gan citur [[Visums|Visumā]], un ir nonākusi uz Zemes ar kosmisko putekļu, [[meteoroīds|meteoroīdu]], [[asteroīds|asteroīdu]], [[komēta|komētu]], vai arī citu kosmisko ķermeņu palīdzību?

[[Attēls:Stelmuzes azuolas2015.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Stelmužes ozols|Stelmužes ozola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas ir vecākais un resnākais [[parastais ozols|ozols]] [[Lietuva|Lietuvā]] un viens no vecākajiem ozoliem [[Eiropa|Eiropā]], stāvoklis mūsdienās ir slikts?
* ... '''[[Rodēzijas un Njasalendas Federācija]]''' jeb Centrālās Āfrikas Federācija bija daļēji neatkarīga [[valsts]] (britu [[protektorāts]]) [[Āfrika]]s dienvidos, kas pastāvēja no [[1953. gads|1953. gada]] 1. augusta līdz [[1963. gads|1963. gada]] 31. decembrim?
* ... 2022. gada 3. novembrī [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālās apvienības]] politiķis '''[[Edvards Ratnieks]]''' sāka darbu [[Rīgas dome|Rīgas domē]] kā deputāts, stājoties [[14. Saeima|14. Saeimā]] ievēlētā [[Edvards Smiltēns|Edvarda Smiltēna]] vietā, bet 14. decembrī viņš tika ievēlēts Smiltēna vietā arī par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] [[Vilnis Ķirsis|Viļņa Ķirša]] vietnieku?

[[Attēls:Flickr - Rainbirder - Bearded Bellbird (Procnias averano) male calling.jpg|border|right|50px]]
* ... kā norāda [[Amerika]]s tropos dzīvojošo '''[[zvanuputni|zvanuputnu]]''' nosaukums, tiem ir ārkārtīgi skaļa balss, kas atgādina metāla [[Zvans|zvana]] skaņu &lt;small&gt;(attēlā bārdainais zvanuputns)&lt;/small&gt;?
* ... [[Ičkērijas Čečenu Republika|Čečenijas Republikā]] tās faktiskās suverenitātes gados bija trīs '''[[Ičkērijas Čečenu Republikas prezidents|prezidenti]]''': [[Džohars Dudajevs]], Zelimhans Jandarbijevs un [[Aslans Mashadovs]]?
* ... [[Franči|franču]] [[futbolists]] '''[[Varens Zaīrs-Emrī]]''' [[Parīzes &quot;Saint-Germain&quot;]] komandas rindās debitēja 2022. gada augustā, 16 gadu vecumā kļūstot par visu laiku jaunāko komandas spēlētāju, kas izgājis laukumā līgas spēlē?

[[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53202848326.jpg|border|right|50px]]
* ... bijušais [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Limbažu novada domes priekšsēdētājs]] '''[[Didzis Zemmers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; divas reizes ir ieņēmis [[Saeima]]s deputāta amatu, darbojoties [[10. Saeima|10. Saeimā]] un [[14. Saeima|14. Saeimā]], un abas reizes stājies partijas biedra [[Armands Krauze|Armanda Krauzes]] vietā?
* ... [[tirdzniecības centrs|tirdzniecības centra]] '''&quot;[[Akropole (Rīga)|Akropole Rīga]]&quot;''' teritorijā kādreiz atradās [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika]], kas atspoguļots ēkas dizainā?
* ... [[Kušīti|kušītu]] grupas daļēji [[nomadu tauta]] '''[[afāri]]''' apdzīvo [[Etiopija|Etiopiju]], [[Eritreja|Eritreju]] un [[Džibutija|Džibutiju]], kur veido trešdaļu valsts iedzīvotāju?

[[Attēls:Yvon Bataille de Solferino Compiegne.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Solferīno kauja]]''' &lt;small&gt;(attēlā gleznā)&lt;/small&gt; — izšķirošā kauja starp [[Francijas Otrā impērija|franču]] un [[Sardīnijas Karaliste|sardīniešu]] karaspēkiem pret [[Austrijas Impērija|austriešu]] karaspēku [[Austrijas–Sardīnijas karš|Austrijas—Sardīnijas kara]] laikā {{dat|1859|07|24|lok}} — bija lielākā kauja kopš [[Leipcigas kauja]]s [[1813. gads|1813. gadā]]?
* ... '''[[seišelieši]]''' runā [[Seišelu kreolu valoda|seišelu kreolu valodā]], kas veidojusies uz [[franču valoda]]s bāzes un ko ietekmējušas [[Angļu valoda|angļu]], [[Arābu valoda|arābu]] un [[Malgašu valoda|malgašu]] valodas?
* ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s klubs '''&quot;[[Rīgas Zeļļi]]&quot;''' 2023.—2024. gada debijas sezonā organizēja mājas spēles arī [[Mārupe|Mārupē]], [[Salaspils|Salaspilī]] un [[Cēsis|Cēsīs]], bet piecas reizes kopā ar [[Ukraina]]s basketbola klubu &quot;Prometey&quot; tika organizētas &quot;Basketbola ballītes&quot; [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]]?

[[Attēls:Giorgi Loria 2016.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Giorgijs Lorija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas futbola izlasē]]?
* ... '''[[Antoni Kontrerass]]''', kurš [[Kostarikas futbola izlase]]s rindās spēlēja [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], ir pārstāvējis [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandu ''[[Riga FC]]''?
* ... [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] domes priekšsēdētājs '''[[Leons Līdums]]''' šo amatu ieņem kopš {{dat|2010|12|29|Ģ|bez}}?

[[Attēls:Midsomer Norton War Memorial.jpg|border|right|50px]]
* ... Entonijs Horovics, sākotnējais [[Midsomeras slepkavības|Midsomeras slepkavību]] scenārists, adaptējot [[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]] romānus par [[Toms Bārnabijs|inspektoru Bārnabiju]] televīzijai, aizņēmās daļu no '''[[Midsomernortona]]s''' nosaukuma savai izdomātajai Midsomeras grāfistei &lt;small&gt;(attēlā kara memoriāls Midsomernortonā)&lt;/small&gt;?
* ... saskaņā ar [[Pasaules Veselības organizācija]]s definīciju '''[[dzīves kvalitāte]]''' ietver cilvēka fizisko, psiholoģisko, emocionālo un sociālo veselību, pamatojoties uz viņa izpratni par savu vietu [[sabiedrība|sabiedrībā]]?
* ... [[Krievija]]s [[politologs]] Vladimirs Malahovs uzskata, ka '''[[Piebaltija]]''' ir politiski nievājošs apzīmējums, kas atspoguļojot [[krievu imperiālisms|krievu imperiālismu]] un nevēlēšanos atzīt [[1991. gads|1991. gadā]] neatkarību atguvušās [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Igaunija]]s [[Suverenitāte|suverenitāti]]?

[[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]]''' uzvarēja partija [[Latvija pirmajā vietā]], iegūstot 18,16% vēlētāju balsu, tomēr tā mēģināja apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, bet tiesa noraidīja šo prasību &lt;small&gt;(attēlā partijas līderis [[Ainārs Šlesers]])&lt;/small&gt;?
* ... Binondo, kas dibināts [[Manila|Manilā]], [[Filipīnas|Filipīnās]] [[1594. gads|1594. gadā]], ir atzīts par pasaulē vecāko '''[[ķīniešu kvartāls|ķīniešu kvartālu]]''', bet vecākais ķīniešu kvartāls ārpus [[Āzija]]s atrodas [[Sanfrancisko]] un tika dibināts [[1850. gads|1850. gadā]]?
* ... '''[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' norisinājās [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]], pēc ''[[Nemo]]'' uzvaras [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''[[The Code]]''; šī bija trešā reize, kad [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās Šveicē (iepriekš {{ESCg|1956}}. un 1989. gadā)?

[[Attēls:EricaTetralix.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[grīņa sārtene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Latvija|Latvijā]] ļoti rets [[ēriku dzimta]]s [[Krūms|sīkkrūms]], kas sastopams [[Grīnis|grīņos]] Baltijas jūras piekrastē, īpaši [[Grīņu dabas rezervāts|Grīņu rezervātā]] un apkārtējos [[Ziemupe]]s un [[Saka]]s rajonos?
* ... kad 1960.—1970. gados [[Čagosu arhipelāgs]] tika pārveidots par militāru bāzi un [[iedzīvotāji]] no turienes izvākti, daļa no tiem pārcēlās uz [[Anglija|Angliju]] un apmetās '''[[Kroli]]'''; mūsdienās pilsētā ir, iespējams, lielākā čagosiešu kopiena pasaule — ap 3000 cilvēku?
* ... filmas '''&quot;[[Openheimers (filma)|Openheimers]]&quot;''' pirmizrāde notika {{Dat|2023|7|11|5=bez}} [[Parīze|Parīzē]], un tā tika izdota vienā dienā ar komēdiju &quot;[[Bārbija (filma)|Bārbija]]&quot;, izveidojot interneta fenomenu ''Barbenheimer'', tādējādi aicinot skatītājus vienā dienā apmeklēt abas filmas?

[[Attēls:Vasilije Micić 22 BC Žalgiris EuroLeague 20180223 (1).jpg|border|right|50px]]
* ... [[serbi|serbu]] [[basketbolists]] '''[[Vasilije Micičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirms nonākšanas [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] ir piedzīvojis spožu karjeru [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]], divreiz kļūstot par tās čempionu, kā arī sezonas un ''Final Four'' labāko spēlētāju?
* ... '''[[Slovāku—ungāru karš]]''' [[1939. gads|1939. gadā]] beidzās ar [[Ungārija]]s taktisku uzvaru, kā rezultātā [[Slovākija]]s austrumu teritorijas šaura josla gar Stakcinas—Sobrances līniju tika pievienotas Ungārijai?
* ... '''[[ķīniešu diaspora]]''' parasti veido kompaktas apmetnes, saglabā savu kultūru un valodu daudzās paaudzēs un uztur ciešas sociālās un ekonomiskās saites gan diasporā, gan ar dzimteni; vislielākais aizjūras ķīniešu iedzīvotāju īpatsvars ir [[Singapūra|Singapūrā]] (78 %) un [[Malaizija|Malaizijā]] (24,6 %)?

[[Attēls:Petasites hybridus Blüten.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[bastarda tūsklape]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; daudzviet ir audzēta kā [[dekoratīvs augs]] un [[ārstniecības augs]], kā rezultātā suga ir kļuvusi par kultūrbēgli?
* ... pēdējais [[Hoenštaufenu dinastija]]s valdnieks, [[Sicīlijas Karaliste|Sicīlijas karalis]], [[Jeruzalemes Karaliste|Jeruzalemes karalis]] un [[Švābija]]s hercogs '''[[Konrādīns]]''' [[1268. gads|1268. gada]] 29. oktobrī 16 gadu vecumā tika sodīts ar [[nāvessods|nāvessodu]] [[Neapole]]s tirgus laukumā pēc zaudējuma kaujā par Sicīlijas karaļa troni?
* ... '''[[Austrālijas hokeja līga]]s''' izslēgšanas spēļu čempioniem tiek piešķirts Gudola kauss, kas ir pasaulē trešā vecākā [[hokejs|hokeja]] trofeja; pirmo reizi tika piešķirta 1909. gadā?

[[Attēls:Lincoln statue, Lincoln Memorial.jpg|border|right|50px]]
* ... 170 tonnu smagā '''[[Abrahama Linkolna statuja (Linkolna memoriāls)|Abrahama Linkolna statuja]]''' [[Linkolna memoriāls|Linkolna memoriālā]] [[Nacionālā aleja|Nacionālajā alejā]] [[Vašingtona|Vašingtonā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir veidota no 28 balta [[Džordžija]]s [[Marmors|marmora]] blokiem un paceļas {{nobr|9,1 metrus}} no grīdas?
* ... '''[[poliglots]]''' ir cilvēks, kurš prot vairākas [[valoda]]s, taču nav vispārpieņemta kvantitatīva kritērija, cik daudz valodu un kādā apjomā cilvēkam jāzina, lai viņu varētu uzskatīt par poliglotu?
* ... ar [[1763. gads|1763. gada]] Parīzes līgumu [[Francija]] atteicās no saviem [[Amerika]]s valdījumiem ('''[[Jaunfrancija]]''') par labu [[Lielbritānija]]i un [[Spānija]]i, saglabājot vienīgi [[Senpjēra un Mikelona|Senpjēras un Mikelonas]] salas?

[[Attēls:Zhongdian festival (6169776821).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[tibetieši|tibetiešu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[diaspora]] [[Dienvidāzija]]s kaimiņvalstīs sāka veidoties pēc tam, kad 1950. gadā [[Tibeta]] tika piespiedu kārtā pievienota [[Ķīnas Tautas Republika]]i, un 1959. gada sacelšanās laikā ievērojama daļa politiskās un kultūras elites aizbēga ārpus valsts?
* ... '''[[Pēterburgas konservatorija|Pēterburgas konservatorijā]]''' ir mācījušies daudzi [[latvieši|latviešu]] [[mūziķi]], piemēram, [[Nikolajs Alunāns]], [[Emīls Dārziņš]], [[Ādolfs Ābele]], [[Jāzeps Vītols]], [[Andrejs Jurjāns]], [[Emilis Melngailis]], [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]], [[Teodors Kalniņš]], [[Pēteris Pauls Jozuus]], [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] un citi?
* ... [[1777. gads|1777. gada]] 8. jūlijā pieņemtā '''[[Vērmontas Republika]]s''' [[konstitūcija]] bija viena no pirmajām pasaulē, kas piešķīra vispārējas vīriešu [[Vēlēšanas|vēlēšanu]] tiesības, aizliedza [[Verdzība ASV|verdzības]] institūciju un garantēja valsts finansējumu valsts skolām?

[[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācijas hokeja izlase]]s un [[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]] [[hokejists|hokejista]] '''[[Lūkass Reihels|Lūkasa Reihela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs Martins Reihels arī bijis profesionāls hokejists, pārstāvēja [[Vācija|Vāciju]], kamēr tēva brālis Roberts Reihels pārstāvēja [[Čehijas hokeja izlase|Čehijas izlasi]]?
* ... no 1950. gada līdz 1952. gadam '''[[Moldāvijas Komunistiskā partija|Moldāvijas Komunistiskās partijas]]''' Centrālās komitejas sekretārs bija [[Leonīds Brežņevs]]?
* ... psiholoģiskā '''[[valodas barjera]]''' veidojas tad, kad runātājs nespēj iedrošināties runāt citā valodā?

[[Attēls:John Nettles (2013).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Džons Netlss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš no 1997. līdz 2011. gadam atveidoja vecākā detektīvinspektora [[Toms Bārnabijs|Toma Bārnabija]] lomu populārajā detektīvseriālā &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot;, 2010. gadā tika iecelts par [[Britu Impērijas ordenis|Britu Impērijas ordeņa]] virsnieku?
* ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]] un [[Somijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Olivers Kapanens]]''' nāk no hokejistu ģimenes; profesionāli hokejisti bijuši viņa vectēvs Hannu Kapanens un tēvs Kimo Kapanens, bet vislielākos panākumus guvis tēva brālis [[Sami Kapanens]], tāpat profesionāls hokejists ir brālēns [[Kasperi Kapanens]]?
* ... viens no spilgtākajiem [[Krievija]]s [[literatūrkritika|literatūrkritiķiem]] un domātājiem 19. gadsimta sešdesmitajos gado '''[[Dmitrijs Pisarevs]]''' 1868. gada vasarā noslīka, peldoties [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] pludmalē?

[[Attēls:Impacted Wisdom Tooth aka Lower Right Third Molar 48 RVG IOPA Xray.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Cilvēks|cilvēkiem]] ir vairāk nekā 90 '''[[rudiments|rudimentu]]''', piemēram, [[astes kauls]], [[Aklā zarna|aklās zarnas]] [[tārpveida piedēklis]] un [[Gudrības zobs|trešais dzeroklis]] (gudrības zobs) &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[notis|nošu]] pierakstā uzrakstot '''[[nošatslēga|nošatslēgu]]''', vienai no piecām līnijām vai četrām atstarpēm tiek piešķirts konkrēts [[tonis]], kas nosaka atlikušo līniju un atstarpju augstumus?
* ... '''[[konverģentā evolūcija]]''' ir līdzīgu pazīmju neatkarīga attīstība dažādiem [[Organisms|organismiem]] līdzīgu ekoloģisko apstākļu un līdzīgas [[Dabiskā izlase|izlases]] rezultātā?

[[Attēls:Ringelblume (Calendula officinalis) 2.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[kliņģerītes (ģints)|kliņģerītes]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[kliņģerīte]])&lt;/small&gt; var izmantot kā [[krāsvielas|krāsvielu]] dažādu šķiedru un materiālu krāsošanai, no tām iegūst dzeltenīgos, oranžos un sarkanīgi brūnos krāsu toņus?
* ... saskaņā ar aplēsēm '''[[poļu diaspora|poļu diasporu]]''' veido aptuveni 20 miljoni [[poļi|poļu]], kamēr pašas [[Polija]]s [[iedzīvotāju skaits]] ir 38 miljoni?
* ... '''[[Kolhīda]]''' kopā ar [[Ibērijas Karaliste|Ibēriju]] bija senākais [[gruzīni|gruzīnu]] valstiskais veidojums, kas deva būtisku pienesumu vēlākās [[Gruzijas Karaliste]]s un gruzīnu nācijas izveidē?

[[Attēls:Aristotle Onassis 1967cr.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Grieķi|grieķu]] un [[argentīnieši|argentīniešu]] biznesa magnāts '''[[Aristotelis Onasis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pasaulē lielāko privāto [[kuģniecība]]s floti un 20. gadsimta vidū bija viens no pasaulē bagātākajiem un slavenākajiem cilvēkiem?
* ... '''[[krievnorvēģu valoda]]''' pastāvēja 17.—20. gadsimtā, kad starp [[Norvēģija|Norvēģiju]] un [[Krievija|Krieviju]] notika aktīva jūras tirdzniecība ar graudiem un zivīm Norvēģijas ziemeļu piekrastē?
* ... '''[[Marokas—Rietumsahāras mūris]]''' atdala [[Maroka]]s kontrolēto [[Rietumsahāra]]s daļu no [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas]] kontrolētajām teritorijām un tika izveidots no 1980. līdz 1987. gadam?

[[Attēls:Georgi Plekhanov.jpg|border|right|50px]]
* ... [[revolucionārs]], [[filozofs]] un [[marksisms|marksisma]] teorētiķis '''[[Georgijs Pļehanovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bija [[Oktobra revolūcija|1917. gada rudenī pie varas nākušās]] boļševiku valsts oponents, taču pēc viņa nāves [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]] augstu novērtēja Pļehanovu kā krievu marksisma pamatlicēju?
* ... '''[[Vikipēdija latīņu valodā]]''' ir lielākā no nedaudzajām [[Vikipēdija|Vikipēdijām]], kas rakstītas [[Mirusi valoda|mirušā]], vēsturiskā un/vai senā valodā?
* ... [[ungāri|ungāru]]-[[amerikāņi|amerikāņu]] [[bioķīmiķe]] '''[[Katalina Kariko]]''' lika zinātniskos pamatus [[RNS vakcīna|mRNS vakcīnām]], pārvarot galvenos šķēršļus un skepticismu zinātnieku aprindās, un 2023. gadā viņa kopā ar amerikāņu imunologu Drū Veismanu par savu darbu saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]]?

[[Attēls:Sonchus oleraceus Enfoque SierraMadrona.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[dārza mīkstpiene]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Vidusjūra]]s reģionā, taču tā [[lauksaimniecība]]s dēļ ir plaši daudzviet citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā ir diezgan bieži sastopama visā valsts teritorijā?
* ... '''[[Turcijas iebrukums Kiprā]]''' [[1974. gads|1974. gadā]] notika uz kopienu savstarpējās vardarbības fona starp [[Kipra (sala)|Kipras]] [[grieķi]]em un [[turki]]em un kā atbilde uz militārās [[hunta]]s veikto [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]]?
* ... veipošana, visticamāk, ir daudz mazāk kaitīga nekā [[smēķēšana]], taču tomēr kaitīga, bet '''[[elektroniskā cigarete|elektronisko cigarešu]]''' tvaiki satur mazāk [[toksīns|toksīnu]] nekā [[cigarete|cigarešu]] dūmi, zemākā koncentrācijā?

[[Attēls:Charles VII, Holy Roman Emperor.PNG|border|right|50px]]
* ... [[1742. gads|1742. gadā]] '''[[Kārlis VII Vitelsbahs|Kārli VII Vitelsbahu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; viņa brālis [[Ķelne]]s [[arhibīskaps]] kronēja par [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizaru]], tomēr, turpinoties [[Karš par Austrijas mantojumu|Austrijas mantojuma karam]], [[Austrija]]s spēki ieņēma lielāko daļu [[Bavārija]]s, tāpēc Kārlis VII bija ķeizars bez valsts?
* ... lielāko daļu '''[[kanādieši|kanādiešu]]''' veido [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] [[Imigrācija|imigranti]] un viņu pēcteči?
* ... pirmā un vienīgā [[PSRS]] viceprezidenta '''[[Genādijs Janajevs|Genādija Janajeva]]''' politiskā karjera aptvēra [[Ņikita Hruščovs|Hruščova]], [[Leonīds Brežņevs|Brežņeva]], [[Jurijs Andropovs|Andropova]] un [[Konstantīns Čerņenko|Čerņenko]] vadīšanas laikus, kulmināciju sasniedzot [[Mihails Gorbačovs|Gorbačova]] laikā?

[[Attēls:Cyprus lrg.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kipra (sala)|Kipra]]''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; ir trešā lielākā [[sala]] [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] gan pēc platības, gan [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] ziņā?
* ... [[Bretaņa]]s pamatiedzīvotāju '''[[bretoņi|bretoņu]]''' izcelsmi saista ar britoņu izceļotājiem no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidrietumiem, kas laikā no 3. līdz 9. gadsimtam [[anglosakši|anglosakšu]] migrācijas rezultātā pameta Lielbritāniju un apmetās Armorikā mūsdienu [[Francija|Francijā]]?
* ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubs '''[[Jūtas &quot;Mammoth&quot;]]''' pirmo sezonu spēlēja bez nosaukuma, saucot sevi par ''Utah Hockey Club'', un tikai pēc pilnas sezonas nospēlēšanas ar pagaidu nosaukumu, fanu balsojuma rezultātā [[2025. gads sportā|2025. gada]] 7. maijā tika noteikts pastāvīgais nosaukums?

[[Attēls:Mus minutoides00.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Āfrikas pigmejpele]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vairošanās vecumu sasniedz apmēram 6 līdz 8 nedēļu vecumā?
* ... '''[[personība]]''' visas [[cilvēks|cilvēka]] dzīves laikā mainās un pilnveidojas — gan dažādu ārējo faktoru (piemēram, vides un apkārtesošo cilvēku) dēļ, kā arī paša indivīda ietekmes rezultātā?
* ... '''[[dinku valoda]]''' ir [[Nīlas—Sahāras valodas|Nīlas—Sahāras valodu]] saimes [[dialektu kontinuums]], kurā runā vairāk nekā 4 miljoni cilvēku [[Dienvidsudāna|Dienvidsudānā]]?

[[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|50px]]
* ... līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai 1940. gadā]] no '''[[dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]]''' paspēja uzbūvēt tikai 8 km sliežu ceļa un tiltu pār [[Abava|Abavu]] pie [[Sāti]]em (&quot;[[Tilts uz nekurieni]]&quot; &lt;small&gt;(attēlā būvniecībā)&lt;/small&gt;); pēc tam dzelzceļa līnijas būvniecība netika turpināta?
* ... '''[[dienviduzbeku valoda]]''' ir viena no [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] vairākās [[Afganistāna]]s ziemeļu provincēs līdzās [[dari]] un [[puštu]], to lieto arī kaimiņvalstīs [[Pakistāna|Pakistānā]] un [[Irāna|Irānā]]?
* ... vēstures gaitā kopējais [[cilvēks|cilvēku]] skaits uz [[Zeme]]s ir turpinājis augt, tomēr pašreizējās prognozes liecina, ka šī stabilā iedzīvotāju skaita pieauguma ilgtermiņa tendence iet uz beigām, un ir gaidāma '''[[iedzīvotāju skaita samazināšanās]]'''?

[[Attēls:Väike-Pakri loopealsel.jpg|border|right|50px]]
* ... visvairāk '''[[alvārs|alvāru]]''' &lt;small&gt;(attēlā alvārs [[Mazā Pakri|Mazajā Pakri]])&lt;/small&gt; atrodas šaurā joslā uz dienvidiem no [[Baltijas klints]]: [[Ēlande]]s un [[Gotlande]]s salā, [[Krievija]]s [[Volosovas rajons|Volosovas rajonā]] un [[Igaunija]]s [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda salās]] un [[Somu līcis|Somu līča]] piekrastē; 20. gadsimta pirmajā pusē Igaunijā bija aptuveni trešdaļa visu pasaules alvāru?
* ... '''[[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēti [[Latvija]]s [[hokejisti]]?
* ... '''[[Tautas frontes muzejs|Tautas frontes muzeja]]''' ekspozīcija iekārtota ēkā [[Vecpilsētas iela (Rīga)|Vecpilsētas ielā]] 13/15 [[Rīga|Rīgā]], kurā kādreiz darbojās [[Latvijas Tautas fronte]] un tajā saglabāta 20. gadsimta 80.—90. gadu stilistika?

[[Attēls:President Barack Obama and First Lady Michelle Obama greet His Excellency Salva Kiir Mayardit, President of the Republic of South Sudan (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Dienvidsudāna]]s pirmais un vienīgais prezidents '''[[Salva Kīrs Majardits]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; aktīvi piedalījās [[Dienvidsudānas pilsoņu karš|Dienvidsudānas pilsoņu kara]] norisē, gan [[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā]], gan [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrajā Sudānas pilsoņu karā]]?
* ... klasisks mūsdienu '''[[demarkācijas līnija]]s''' piemērs ir demarkācijas līnija gar 38. paralēli, kas atdala [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkoreju]]?
* ... [[Dānija]]i piederīgais [[sala|salu]] un [[šēra (sala)|klinšainu atsegumu]] [[arhipelāgs]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] '''[[Ertholmene]]''' atrodas 18 km uz ziemeļaustrumiem no [[Bornholma]]s, un tā satur Dānijas galējo austrumu punktu?

[[Attēls:Ramsgate aerial image (45950507215).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Remsgeita]]s''' [[osta]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek dēvēta par Karalisko ostu (''Royal Harbour''), un tā ir vienīgā osta ar šādu titulu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]; ostas stratēģiskā novietojuma dēļ tā spēlējusi nozīmīgu lomu [[Napoleona kari|Napoleona karos]], [[Denkerkas evakuācija|Denkerkas evakuācijā]] un citās militārās kampaņās?
* ... [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] darbs, kura žanru pats autors apzīmēja kā [[Poēma|poēmu]], '''&quot;[[Mirušās dvēseles]]&quot;''' tika plānots trijās daļās: pirmais sējums tika publicēts [[1842. gads|1842. gadā]], gandrīz pabeigtais otrais sējums ir zudis (saglabājušās dažas nodaļas melnrakstos), bet trešais sējums netika sākts?
* ... '''[[Liams Kērks|Liamu Kērku]]''' [[2018. gada NHL drafts|2018. gada NHL draftā]] izvēlējās [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]], viņam kļūstot par pirmo [[Anglija|Anglijā]] dzimušo un spēlējošo spēlētāju, kuru draftējusi [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komanda?

[[Attēls:Останкинская башня вечером.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]] esošais '''[[Ostankinas televīzijas tornis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir augstākā brīvi stāvošā [[būve]] [[Eiropa|Eiropā]] un 15. [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā būve pasaulē]], bet no 1967. līdz 1974. gadam tā bija augstākā pasaulē?
* ... '''[[Teneta|Tenetas distrikts]]''' [[Kenta|Kentas grāfistē]] [[Anglija|Anglijā]] aizņem bijušo Tenetas salu, kuras vārdā nosaukts; vēl [[viduslaiki|viduslaikos]] Tenetu no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salas]] atdalīja ap 600 m platais Vontsumas šaurums, kas 18. gadsimtā aizsērēja un mūsdienās ir nelielā Vontsumas upīte?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] muzikālā psiholoģiskā trillera filma '''&quot;[[Džokers: Neprāts diviem]]&quot;''' pārsvarā saņēma negatīvus kritiķu vērtējumus, kā arī ir kases ienākumu izgāšanās, jo pie 200 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] liela budžeta, tā nopelnījusi tikai 207 miljonus?

[[Attēls:Heatwave on Margate Beach.jpg|border|right|50px]]
* ... pēdējos 250 gadus '''[[Mārgeita]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs [[Londona]]s iedzīvotāju piejūras [[kūrorts]] — šeit ir plašas smilšu [[pludmale]]s un kopš 1920. gada darbojas ''Dreamland'' izklaides parks?
* ... pirmais, kurš izmantoja frāzi '''&quot;[[krievu dvēsele]]&quot;''', bija [[Visarions Beļinskis]] savā 1842. gada recenzijā par [[Nikolajs Gogolis|Gogoļa]] grāmatu &quot;[[Mirušās dvēseles]]&quot;?
* ... '''[[Jurģis Cābulis]]''' bija [[XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki|XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku]] koru lielkoncerta &quot;Tīrums. Dziesmas ceļš&quot; virsdiriģents?

[[Attēls:Даудери1.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Latvijas Kultūras muzejs &quot;Dauderi&quot;]]''' atrodas bijušās [[alus darītava]]s ''Waldschlößchen'' īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villā, kas no 1937. līdz 1940. gadam kalpoja par [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts]] un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vasaras rezidenci &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Latvija]]s daudzsēriju filmu '''&quot;[[Padomju džinsi]]&quot;''' nominēja [[2023. gada Lielā Kristapa balva|Lielā Kristapa balvai]] 12 kategorijās, no kurām balvu ieguva kategorijās &quot;Labākā daudzsēriju filma&quot;, &quot;[[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]&quot; un &quot;[[Labākais scenārists (Lielais Kristaps)|Labākais scenārijs]]&quot;?
* ... uz '''[[Krievijas—Baltkrievijas robeža]]s''' praktiski nav robežpunktu un kontroles, formāli robeža pastāv, bet praksē to var viegli šķērsot bez muitas pārbaudēm?

[[Attēls:Karosta water tower.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ūdenstornis|ūdenstorņi]]''' spēj piegādāt ūdeni pat [[elektroenerģija]]s padeves pārtraukumu laikā, jo to nodrošina hidrostatiskais [[spiediens]], ko rada ūdens paaugstinātais līmenis, lai iespiestu ūdeni sadzīves un rūpnieciskajās ūdens sadales sistēmās &lt;small&gt;(attēlā [[Liepāja]]s [[Karosta]]s ūdenstornis)&lt;/small&gt;?
* ... 20. gadsimtā [[Anglija]]s pilsēta '''[[Folkstona]]''' bija viena no nozīmīgākajām [[Lamanšs|Lamanša]] [[prāmis|prāmju]] ostām, bet pēc [[Lamanša tunelis|Lamanša tuneļa]], kura ziemeļu ieeja atrodas Folkstonā, atklāšanas prāmju satiksme ievērojami samazinājās, un pēdējais prāmis devās reisā 2001. gadā?
* ... visvairāk medaļu '''[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]]''' izcīnīja mājinieki [[Itālija]]s vieglatlēti, kuri ieguva arī visvairāk zelta medaļu — 11?

[[Attēls:Talat Xhaferi official portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ziemeļmaķedonija]]s [[albāņi|albāņu]] politiķis, bijušais armijas virsnieks '''[[Talats Džaferi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopš 2024. gada ir Ziemeļmaķedonijas premjerministrs, taču [[Konflikts Maķedonijā (2001)|2001. gada sacelšanās laikā]] viņš dezertēja no armijas un pievienojās albāņu [[partizāni|partizānu]] grupējumam, vēlāk viņu amnestēja saskaņā ar 2001. gada [[Ohrida]]s vienošanos?
* ... [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''&quot;[[Marijas klusums]]&quot;''' ir veidota pēc aktrises [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] dzīvesstāsta un vēsta par viņas pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz [[PSRS]], lai parūpētos par mazmeitu, un kopā ar [[Maskavas latviešu teātris &quot;Skatuve&quot;|teātra &quot;Skatuve&quot;]] kolēģiem kļūst par [[NKVD &quot;Latviešu operācija&quot;|NKVD &quot;Latviešu operācijas&quot;]] upuri?
* ... [[1896. gads|1896. gadā]] '''[[Tanbridža|Tanbridžā]]''' tika piespriests pirmais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] sods par ātruma pārkāpšanu — Volters Arnolds tika sodīts ar 1 [[šiliņš|šiliņu]] par braukšanu ar 13 km/h vietā, kur atļautais ātrums bija 3 km/h?

[[Attēls:Surfaceuse.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Frenks Zamboni]]''' bija [[amerikāņi|amerikāņu]] [[uzņēmējs]] un [[izgudrotājs]], kura slavenākais izgudrojums ir modernais ledus kombains &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un kura uzvārds reģistrēts kā preču zīme šīm ierīcēm?
* ... '''[[Šengena]]''' ir ievērojama ar to, ka pie tās [[1985. gads|1985. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] ir parakstīts [[Šengenas līgums]]; parakstīšana simboliski notika uz upju kuģa &quot;Princese Marija Astrīda&quot;, kas atradās [[Mozele]]s upē — vietā, kur robežojas [[Luksemburga]], [[Francija]] un [[Vācija]]?
* ... [[romieši|romiešu]] militārais un politiskais līderis [[Jūlijs Cēzars|Gajs Jūlijs Cēzars]] bija viens no pirmajiem, kas '''&quot;[[skaldi un valdi]]&quot;''' politiku īstenoja praksē, cenšoties nostādīt atsevišķas [[Ģermāņi|ģermāņu]] ciltis vienu pret otru?

[[Attēls:Muenchner Brezn.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ūdenskliņģeris|ūdenskliņģeri]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Minhene]]s ūdenskliņģeris)&lt;/small&gt; ir pazīstami vismaz kopš 7. gadsimta, bet 12. gadsimtā tie kļuva par maiznieku [[cunfte]]s simbolu?
* ... [[Kabarda-Balkārija|Kabardas-Balkārijas]] pamatiedzīvotāji '''[[balkāri]]''' un '''[[karačaji]]''', kas apdzīvo [[Karačaja-Čerkesija|Karačaju-Čerkesiju]], faktiski ir viena [[tjurki|tjurku]] grupas [[tauta]]?
* ... '''[[veģetatīvā distonija]]''' rodas tad, kad cilvēkam daļēji vai pilnībā ir bojāta [[veģetatīvā nervu sistēma]], kuras radītie [[simptomi]] var izpausties gan vieglā, gan dzīvībai bīstamā formā; mūsdienās ir pierādīts, ka veģetatīvo distoniju izsauc [[Psiholoģija|psiholoģiski]] faktori, un šī saslimšana tiek uzskatīta par [[psihiski traucējumi|garīgās veselības]] traucējumu?

[[Attēls:Zoran Milanović at Palazzo del Quirinale 2021 (11) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... 2019. gada [[Horvātijas prezidents|Horvātijas prezidenta]] vēlēšanu otrajā kārtā '''[[Zorans Milanovičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja ar 52,67% balsu un kļuva par prezidentu, savukārt iepriekšējā prezidente [[Kolinda Grabara-Kitaroviča]] ieguva 47,33% balsu?
* ... '''[[aromūni]]''', kas apdzīvo [[Balkānu pussala]]s dienvidus — [[Grieķija]]s ziemeļus, [[Albānija|Albāniju]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedoniju]] un [[Rumānija]]s austrumus ([[Dobrudža|Dobrudžu]]), lieto [[indoeiropiešu valodu saime]]s [[romāņu valodas|romāņu grupas]] [[Aromūnu valoda|aromūnu valodu]], kas ir radniecīga [[rumāņu valoda]]i?
* ... [[1988. gads Latvijā|1988. gada]] 19. aprīlī [[luterisms|luterāņu]] [[mācītājs]] '''[[Modris Plāte]]''' teica bēru izvadīšanas runu pie [[Latvija]]s brīvības cīnītāja [[Gunārs Astra|Gunāra Astras]] kapa?

[[Attēls:Ju Wenjun in 2024.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2025. gada Pasaules čempionātā šahā sievietēm]]''' par [[Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempiones]] titulu sacentās [[Ķīna]]s šahistes [[Dzjui Veņdzjuņa]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Taņa Džunji]], un, tieši tāpat kā viņu mačā [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (mačs)|2018. gada čempionātā]], uzvarēja Dzjui Veņdzjuņa?
* ... '''[[Igaunijas ukraiņi]]''' ir otra lielākā [[Mazākumtautība|etniskā minoritāte]] [[Igaunija|Igaunijā]]; [[ukraiņi|ukraiņu]] skaits Igaunijā ievērojami pieauga pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]]?
* ... [[Spānija]]s kolonijai [[Āfrika]]s rietumos, kas tai piederēja līdz 1958. gadam, nosaukumu '''[[Rio de Oro]]''' (&quot;Zelta upe&quot;) [[1436. gads|1436. gadā]] deva [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs Afonsu Gonsalvišs Baldaja, kurš noturēja [[Dahla]]s līci par [[grīva|upes grīvu]] un pieņēma, ka tās krastos atrodas [[zelts|zelta]] atradnes, tomēr gan viens, gan otrs pieņēmums izrādījās nepatiess?

[[Attēls:Maria Andrejczyk 20190810.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Polija]]s [[vieglatlēte]], [[šķēpa mešana|šķēpmetēja]] '''[[Marja Andrejčika]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; savu {{oss|V=2020|L=G}} sudraba medaļu pārdeva izsolē, lai palīdzētu finansēt kāda 8 mēnešus veca mazuļa sirds operāciju, taču Polijas veikalu tīkls, kas uzvarēja izsolē, viņai medaļu atdeva?
* ... '''[[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—2024. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pēdējā [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]] sezona pirms tās darbības apturēšanas, pārdošanas un pārcelšanas uz [[Soltleiksitija|Soltleiksitiju]], kur tā sāka spēlēt [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada sezonā]]?
* ... '''[[somālieši]]''' ir viena no lielākajām etniskajām grupām [[Āfrika|Āfrikā]] un aizņem vienu no plašākajām sauszemes teritorijām kontinentā?

[[Attēls:Br.Tarashkevich.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmās mūsdienu [[baltkrievu valoda]]s standartizācijas autors 20. gadsimta sākumā '''[[Braņislavs Taraškevičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 1938. gadā [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā tika nošauts [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]] pie [[Maskava]]s?
* ... '''[[virsājs]]''' ir [[ekosistēma]], kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir [[sila virsis]]; tie izveidojas vieglās [[skābes|skābās]] [[smilts]] augsnēs?
* ... [[Latvija]]s [[florbols|florbola]] klubs '''&quot;[[Rubene (florbola klubs)|Rubene]]&quot;''', kas mājas spēles aizvada [[Kocēni|Kocēnu]] sporta namā, trīs reizes ir kļuvis par [[Elvi florbola līga]]s čempioniem?

[[Attēls:1 perast aerial 2016.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Melnkalne]]s dienvidrietumos esošā [[Adrijas jūra]]s '''[[Kotoras līcis|Kotoras līča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; apkārtnes savdabīgais [[reljefs]] un augstie kalni padara to par vienu no mitrākajām vietām [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... [[Grieķu—persiešu kari|Grieķu—persiešu karu]] '''[[Plataju kauja|Plataju kaujā]]''', kas notika 479. gadā pr.Kr. [[Kitairons|Kitairona]] kalnu pakājē pie [[Platajas|Plataju]] pilsētas, [[Persieši|persiešu]] armija cieta graujošu sakāvi, bet [[Kserkss I|Kserksa]] vadīto [[Ahemenīdu impērija]]s karaspēku [[Hellada]]s teritorijā gandrīz pilnībā iznīcināja?
* ... parasti '''[[panikas lēkme]]s''' simptomi sasniedz maksimumu desmit [[minūte|minūšu]] laikā un ilgst aptuveni 30 minūtes, bet ilgums var atšķirties no sekundēm līdz stundām; lai gan panikas lēkmes var būt ārkārtīgi biedējošas un satraucošas, tās nav fiziski bīstamas?

[[Attēls:La Polka.jpg|border|right|50px]]
* ... vēsturnieki uzskata, ka '''[[polka]]''', kas radusies 19. gadsimtā [[Bohēmija|Bohēmijā]], attīstījās kā ātrāka [[valsis|valša]] versija, un polkas straujo popularitātes pieaugumu Eiropā 19. gadsimtā saista ar [[romantisms|romantisma]] kustības izplatību, kas ietvēra idealizētu zemnieku kultūras versiju &lt;small&gt;(attēlā polkas deja 19. gadsimta vidū)&lt;/small&gt;?
* ... [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Polija]]i pievienojoties [[NATO]], '''[[Suvalku koridors]]''' starp Poliju un [[Lietuva|Lietuvu]] kļuva par militārā bloka ievainojamo vietu, jo, ja starp [[Krievija|Krieviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], no vienas puses, un NATO, no otras puses, izceltos [[militārs konflikts]], šīs joslas ieņemšana varētu apdraudēt NATO centienus aizsargāt Baltijas valstis?
* ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] '''[[Heila muiža]]s''' teritorija tika iekļauta [[Rīgas Augstākā politiskā karaskola|S. Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās karaskolas]] teritorijā, senā apbūve tika likvidēta, un ievērojami pārveidota arī [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krasta ainava?

[[Attēls:Vasily Stalin.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām 1948. gadā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] jaunākais dēls '''[[Vasilijs Staļins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika norīkots par [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] Maskavas Kara apgabala virspavēlnieku, bet viņš bija arī sporta patrons, izveidojot savas militārās struktūras [[futbols|futbola]], [[basketbols|basketbola]] un [[hokejs|hokeja]] komandas?
* ... '''[[Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai (2024)|Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai 2024. gadā]]''' bija pirmais [[Irāna]]s tiešais uzbrukums [[Izraēla]]i kopš [[1979. gads|1979. gada]]?
* ... '''[[Olderšota]]''' tiek neformāli dēvēta par [[Britu armija]]s mājām — šeit izvietotas nozīmīgas bruņoto spēku apakšvienības, un pie pilsētas atrodas valstī vecākais armijas treniņu poligons?

[[Attēls:Skice Džutas manufaktūras ēkai adresē Ezermalas iela 6k2.png|border|right|50px]]
* ... vairāk nekā trīs ceturtdaļas no [[Rīga]]s '''[[Džutas manufaktūra]]s''' &lt;small&gt;(attēlā manufaktūras administrācijas ēkas skice)&lt;/small&gt; darbiniekiem bija sievietes; [[1899. gads Latvijā|1899. gada]] maijā viņas aizsāka Rīgas jeb Džutas dumpi, kas ilga gandrīz trīs [[nedēļa]]s, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda?
* ... mūsdienās kādreizējā '''[[Spāņu Sahāra]]''' ir [[Rietumsahāra]]s teritorija, uz kuru pretendē [[Maroka]] un [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]], bet neliela daļa no bijušās [[Spānija]]s [[kolonija]]s ietilpst Marokas teritorijā?
* ... Kembridžas vārdnīcā vārds '''&quot;[[redneks]]&quot;''' tiek skaidrots kā &quot;nabadzīgs, baltādains cilvēks bez izglītības, it īpaši tas, kurš dzīvo laukos [[ASV dienvidi|ASV dienvidos]], un kuram ir aizspriedumaini uzskati; šo vārdu parasti uzskata par aizskarošu&quot;?

[[Attēls:Qender Theth, Albania - panoramio - Petrit Gjeçaj (8).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Albānijas Alpu nacionālais parks|Albānijas Alpu nacionālajā parkā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas lielākā daļa [[Albānija]]s virsotņu, kas pārsniedz 2000 m, tostarp [[Dināru kalniene|Dināru]] augstākā virsotne [[Jezerca]]?
* ... [[Policists (hokejs)|hokeja policists]] '''[[Tajs Domi]]''' ir trešais pēc nopelnītajām soda minūtēm [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] vēsturē, kā arī [[hokejists]], kurš NHL ir aizvadījis visvairāk kautiņus — 333?
* ... '''[[Rembates muižas parks|Rembates muižas parka]]''' centrālajā teritorijā atrodas savdabīga [[sala|saliņa]], kurai 1968. gadā piešķirts Spīdalas saliņas nosaukums, bet parka teritorijā izvietoti arī Goda krēsli slaveniem [[Lielvārde]]s iedzīvotājiem?

[[Attēls:Hood river windsurfers 20060701 0759.jpeg|border|right|50px]]
* ... pirmie vindsērferi parasti izmantoja improvizētus dēļus un [[bura]]s, kas bieži vien radīja lielas grūtības, tomēr ar laiku šis [[sporta veids]] attīstījās, un tika izstrādātas modernākas un vieglāk lietojamas aprīkojuma versijas, padarot '''[[vindsērfings|vindsērfingu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieejamāku un populārāku?
* ... jau [[1945. gads|1945. gada]] beigās, sākoties [[Aukstais karš|Aukstajam karam]], [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] pamazām zaudēja interesi par '''[[denacifikācija]]s''' procesu, bet oficiāli denacifikācijas pasākumi tika atcelti [[1951. gads|1951. gadā]]?
* ... '''[[Igaunijas Pareizticīgā baznīca|Igaunijas Pareizticīgajā baznīcā]]''', kas pastāv kopš [[1923. gads|1923. gada]], ir 64 [[draudze]]s, bet līdztekus [[Igaunija|Igaunijā]] darbojas arī [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Maskavas patriarhāta]] Igaunijas Pareizticīgā baznīca ar 31 draudzi?

[[Attēls:Kristalina Georgieva Headshot.jpg|border|right|50px]]
* ... kopš 2019. gada [[Bulgārija]]s [[ekonomika|ekonomiste]] '''[[Kristalina Georgijeva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] izpilddirektore, bet iepriekš viņa bija [[Pasaules Banka]]s galvenā izpilddirektore un 2019. gadā divus mēnešus pildīja Pasaules Bankas grupas pagaidu prezidenta pienākumus?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Trešais reihs|Vācijas]] [[zemūdene]]s [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] guva ievērojamus panākumus ar '''&quot;[[Vilku bars (flotes taktika)|vilku bara]]&quot;''' taktiku?
* ... '''[[Reinjonas kreols|Reinjonas kreolam]]''' nav oficiālās [[valoda]]s statusa, tomēr ikdienā sadzīvē tas tiek plaši izmantots, un tā ir [[dzimtā valoda]] 90 % [[Reinjona]]s iedzīvotāju?

[[Attēls:2022-08-21 European Championships 2022 – Women's High Jump by Sandro Halank–019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] ar rezultātu 1,95 m '''[[Marija Vukoviča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai [[ukrainiete]]i [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]]; tā bija [[Melnkalne]]s pirmā medaļa [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas vieglatētikas čempionāta]] vēsturē?
* ... lai gan lielākā daļa ķīlnieku [[čečeni|čečenu]] '''[[teroristu uzbrukums Beslanā|teroristu uzbrukumā Beslanā]]''' [[2004. gads|2004. gadā]] tika atbrīvoti uzbrukuma laikā, tomēr tajā tika nogalināti 314 ķīlnieki, tostarp 186 bērni, un kopumā, ieskaitot glābējus, tika nogalināti 333 cilvēki un vismaz 783 ievainoti?
* ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] fantastikas filma '''&quot;[[Zelta kompass]]'''&quot; norisinās [[Paralēlais visums|paralēlā]], retrofutūristiskā realitātē, kurā cilvēkiem ir dēmoni — viņu dvēseles runājošu dzīvnieku veidolā?

[[Attēls:Gārsenes luterāņu baznīca (Garsene Lutheran Church) - Uldis Osis - Panoramio.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Gārsenes luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir celta ap 1905. gadu, un [[Gārsenes muiža]]s īpašnieks [[barons]] [[Budbergi-Benninghauzeni|Budbergs]] to veltījis mirušajai sievai?
* ... 1998. gadā '''[[Deniss Silantjevs]]''' kļuva par pirmo neatkarīgās [[Ukraina]]s [[peldētājs|peldētāju]], kas kļuva par [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos|pasaules čempionu peldēšanā]], bet 2014. gadā kļuvis par [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] deputātu?
* ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] Carnikavas pamatskola reorganizēta par '''[[Carnikavas vidusskola|Carnikavas vidusskolu]]'''?

[[Attēls:SüleymaniyeMosqueIstanbul (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Suleimana mošeja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no pazīstamākajiem [[Stambula]]s apskates objektiem, un no tās atrašanās vietas paveras plašs skats uz pilsētu ap [[Zelta rags|Zelta ragu]]; to uzskata par osmaņu arhitektūras šedevru un tā ir lielākā [[osmaņu impērija|osmaņu laikmeta]] [[mošeja]] pilsētā?
* ... [[Tartu Universitāte]]s [[basketbols|basketbola]] komanda, kas ir pašreizējā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s kluba '''''[[Tartu Ülikool Maks &amp; Moorits]]''''' priekštece, 1949. gadā uzvarēja PSRS basketbola čempionātā?
* ... '''[[Ziloņu iela]]s''' [[Valmiera|Valmierā]] neparastais nosaukums nav saistīts ar [[ziloņi]]em, bet cēlies no kādreizējā Valmieras vecpilsētas nocietinājuma — Zilā bastiona?

[[Attēls:Ilia Tchavtchavadze.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Iļja Čavčavadze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš 19. gadsimta otrajā pusē aizsāka [[gruzīni|gruzīnu]] [[Nacionālisms|nacionālisma]] atdzimšanu un rūpējās par [[gruzīnu valoda]]s, literatūras un kultūras izdzīvošanu pēdējās cariskās varas desmitgadēs, tiek dēvēts par gruzīnu &quot;nācijas tēvu&quot;?
* ... 1995. gada [[Ans Lī|Ana Lī]] [[vēsturiskā drāma]]s filma '''&quot;[[Prāts un jūtīgums]]&quot;''' mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no vislabākajām [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] grāmatu adaptācijām?
* ... '''[[Ukrainas Varonis]]''' tiek apbalvots ar Zelta Zvaigznes ordeni par izcilu varoņdarbu vai Valsts ordeni par izciliem darba sasniegumiem?

[[Attēls:Peter Pellegrini, 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Slovākija]]s [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums|prezidentam]] '''[[Peters Pellegrīni|Peteram Pellegrīni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Itāļi|itāļu]] senči?
* ... elitārā [[Dānija]]s jūras spēku vienība '''[[Sīriusa suņu kamanu patruļa]]''' veic liela attāluma izlūkošanas patrulēšanu arktiskajā tuksnesī [[Grenlande]]s ziemeļu un austrumu daļā, parasti pa pāriem un izmantojot suņu ragavas ar vairākiem desmitiem suņu, dažreiz četrus mēnešus un bieži vien bez papildu saskarsmes ar cilvēkiem?
* ... [[Itālija|Itālijā]] dzimusī [[Albānija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]] '''[[Lara Kolturi]]''' {{dat|2024|11|23||bez}} Gurglā, [[Austrija|Austrijā]] pirmo reizi izcīnīja vietu uz goda pjedestāla [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā slalomā, ieņemot otro vietu un piekāpjoties tikai [[Mikeila Šifrina|Mikeilai Šifrinai]]?

[[Attēls:Howea-belmoreana.jpg|border|right|50px]]
* ... abas [[Lorda Hava sala]]i [[endēma suga|endēmās]] '''[[hovejas|hoveju]]''' sugas &lt;small&gt;(attēlā ''Howea belmoreana'')&lt;/small&gt; tiek plaši audzētas kā [[telpaugi]]?
* ... [[Bulgārija]]s valdnieka '''[[Simeons I Lielais|Simeona I Lielā]]''' veiksmīgie karagājieni pret [[Austrumromas impērija|bizantiešiem]], [[maģāri]]em un [[serbi]]em sekmēja Bulgārijas vēsturē lielāko teritoriālo ekspansiju, padarot to par spēcīgāko valsti Dienvidaustrumeiropā; šajā laikā bija bija arī ievērojams kultūras uzplaukums, vēlāk to sāka saukt par Bulgārijas kultūras zelta laikmetu?
* ... '''[[Kijivas metro]]''' ''Arsenalna'' stacija Sviatošinskas-Brovarskas līnijā ir otra dziļākā metro stacija pasaulē pēc Hongjančunas stacijas [[Čuncjina|Čuncjinā]], un tā atrodas 105,5 m zem zemes?

[[Attēls:Red Brocket (Mazama americana) male (28091090800).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Amerikas sarkanā mazama]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izplatīta [[Dienvidamerika]]s mežos, sākot no [[Argentīna]]s ziemeļiem līdz [[Kolumbija]]i un Gviānām, kā arī [[Trinidāda|Trinidādas salā]], bet vēl nesen tās bija sastopamas arī [[Tobāgo]], taču tur tagad ir iznīcinātas?
* ... lielākā daļa '''[[Ukrainas ungāri|Ukrainas ungāru]]''' kompakti dzīvo [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]], kas robežojas ar [[Ungārija|Ungāriju]], kur veido aptuveni 12% [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[ziepju opera]]s [[televīzija]]s seriāls '''&quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;''' tiek pārraidīts kanālā [[CBS]] kopš [[1987. gads|1987. gada]] 23. marta; šim seriālam ir 38 sezonas un vairāk nekā 9500 sērijas?

[[Attēls:GBSowerby I 1832 pl225 upper and lower figures Rangia cuneata.png|border|right|50px]]
* ... līdz 2020. gadiem '''[[Atlantijas maktrgliemene]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]] bija zināmas tikai [[Liepāja]]s un [[Pāvilosta]]s apkaimē, taču 2024. gadā tika ziņots, ka ievērojams to daudzums dzīvo arī [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]; uzskata, ka to kāpuri atceļojuši uz [[Eiropa|Eiropu]] ar kuģu balasta ūdeņiem, pirmā parādīšanās fiksēta [[Antverpenes osta|Antverpenes ostā]]?
* ... [[96. Kinoakadēmijas balva|96. Kinoakadēmijas balvu]] kā &quot;[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]&quot; saņēmusī filma '''&quot;[[Interešu zona]]&quot;''' stāsta par [[Aušvicas koncentrācijas nometne]]s komandantu [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfu Hesu]] un viņa sievu, kuri ar ģimeni cenšas dzīvot sapņu dzīvi mājā, kas atrodas otrpus nometnes sienām?
* ... 2021. gadā [[krievi|krievu]] [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs un bijušais [[Krievija]]s laikraksta &quot;Novaja Gazeta&quot; galvenais redaktors '''[[Dmitrijs Muratovs]]''' kopā ar Mariju Resu saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela Miera prēmiju]] par &quot;centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir priekšnoteikums demokrātijai un ilgstošam mieram&quot;?

[[Attēls:Shawarma-sandwich-01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[šaverma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs ielas [[ēdiens]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], bet mūsdienās tas izplatījies daudzās [[Eiropa]]s valstīs?
* ... '''[[Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)|Melnkalnes—Turcijas karš]]''' starp [[Melnkalnes kņaziste|Melnkalnes kņazisti]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1876.—1878. gadā beidzās ar [[Melnkalne]]s uzvaru un neatkarības pasludināšanu?
* ... '''[[Ukrainas krievi]]''' ir lielākā [[mazākumtautība]] [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Eiropa|Eiropā]], un lielākā [[krievu diaspora]] pasaulē?

[[Attēls:Aleksandras Sorokinas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]]
* ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[Ultramaratons|ultragaro]] distanču skrējējs '''[[Aleksandrs Sorokins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo reizi laboja pasaules rekordu 100 km skrējienā, distanci veicot 6 stundās 5 minūtēs un 41 sekundē, bet 2023. gadā [[Viļņa|Viļņā]], 41 gada vecumā, viņš uzlaboja savu pasaules rekordu, sasniedzot 6.05:35?
* ... no. 1937. līdz 1938. gadam '''[[Krievijas latvieši|Krievijas latviešus]]''' smagi skāra tā sauktā [[NKVD &quot;Latviešu operācija&quot;]], kuras laikā apcietināja 22 360 un nošāva 16 573 [[latvieši|latviešus]]?
* ... [[2015. gads kino|2015. gada]] [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s [[trillera filma]] '''''[[Remember]]''''', kurā galveno lomu atveido [[Kristofers Plamers]], stāsta par ar [[Demence|demenci]] sirgstošu, 89 gadus vecu [[Holokausts|Holokaustā]] izdzīvojušo, kurš aizbēg no pansionāta, lai atrastu un nogalinātu [[Nacisti|nacistu]] kara noziedznieku, kurš nogalināja viņa ģimeni?

[[Attēls:Jonathan-plantation-house.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas salā]] dzīvojošais Seišelu salu milzu bruņurupucis '''[[Džonatans (bruņurupucis)|Džonatans]]''' &lt;small&gt;(attēlā 2021. gadā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par vecāko zināmo dzīvo sauszemes dzīvnieku, domājams, ka viņa vecums pārsniedz 190 gadus?
* ... [[Čigāni|romu]] izcelsmes [[Serbija]]s mūziķis un komponists '''[[Žarko Jovanovičs]]''', kurš komponēja '''[[Čigānu himna|romu himnu]]''', [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija ieslodzīts trīs [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]]?
* ... daži [[dzīvnieki]] izmanto '''[[atbalss|atbalsi]]''' atrašanās vietas noteikšanai un [[navigācija]]i, piemēram, [[vaļveidīgie]] un [[sikspārņi]] to izmanto procesā, kas pazīstams kā [[eholokācija]]?

[[Attēls:Flaki (2).JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[fļaki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[poļi|poļu]] [[zupa]], kuras būtiska sastāvdaļa ir [[liellops|liellopu]] [[kuņģis]]?
* ... '''[[Austrumu Trāķija]]''' ir vienīgā [[Turcija]]s [[Eiropa]]s teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības?
* ... maigi [[Eiroskeptisms|eiroskeptiskajā]] un pret federālismu vērtajā '''[[Eiropas Konservatīvie un reformisti|Eiropas Konservatīvo un reformistu]]''' grupā lielākā partija pēc [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu skaita ir [[Polija]]s &quot;[[Likums un taisnīgums]]&quot;, bet [[Latvija|Latvijā]] to pārstāv [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā Apvienība]]?

[[Attēls:Gloucester Cathedral exterior 2019.JPG|border|right|50px]]
* ... 11. gadsimtā celtajā '''[[Glosteras katedrāle|Glosteras katedrālē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1216. gads|1216. gadā]] tika kronēts [[Anglijas karalis]] [[Henrijs III Plantagenets|Henrijs III]], bet [[1327. gads|1327. gadā]] baznīcā tika apbedīts karalis [[Edvards II Plantagenets|Edvards II]]?
* ... '''[[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās impērijas]]''' sākums saistās ar [[1908. gads|1908. gadu]], kad [[Beļģija]] anektēja [[Kongo Brīvvalsts|Kongo brīvvalsti]], izveidojot [[Beļģu Kongo]]?
* ... vairums '''[[NKVD troikas|NKVD troiku]]''' biedru tika represēti [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, un ievērojama daļa no viņiem tika represēti pirms 1938. gada novembra — viņus represēja troikas, kuru biedri viņi bija iepriekš?

[[Attēls:Brussels sprout closeup.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Briseles kāposti]]''' jeb rožkāposti tiek audzēti ēdamo [[pumpurs|pumpuru]] dēļ, kuru izmērs ir no 1,5 līdz 4 centimetriem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1954. gads Latvijā|1954. gada]] 4. aprīlī [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] [[lidmašīna]] ''Lavochkin La-15'' bija pacēlusies no [[LPX|Liepājas militārā lidlauka]], bet nezināmu iemeslu dēļ vienos naktī tā '''[[La-15 katastrofa Liepājā|nogāzās un uzsprāga]]''' dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājas rajonā]]; bojā gāja lidmašīnas pilots un seši [[Liepāja]]s iedzīvotāji?
* ... '''[[Pitijas spēles]]''' bija vienas no četrām tā sauktajām panhellēniskajām sporta spēlēm [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]; tās bija otrās populārākās aiz [[Antīkās olimpiskās spēles|Olimpiskajām spēlēm]] un tika rīkotas [[Delfi|Delfos]] reizi četros gados?

[[Attēls:Кітаб.jpg|border|right|50px]]
* ... jau senatnē '''[[Polijas—Lietuvas tatāri]]''' pārgājuši uz apkārtējās tautas valodu (visbiežāk [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]] &lt;small&gt;(attēlā baltkrievu valodas teksts [[arābu raksts|arābu rakstā]])&lt;/small&gt;), taču saglabājuši tradīcijas un reliģiju — [[sunnītu islāms|sunnītu islāmu]]?
* ... '''[[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts Maskavas apgabalā 2024. gada 22. martā]]''', kad teroristi no grupējuma [[Islāma valsts — Horasānas province|ISIS—K]] koncertzālē ''Crocus City Hall'' nogalināja vismaz 145 cilvēkus, bija viens no lielākajiem teroristu uzbrukumiem mūsdienu [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]], atpaliekot tikai no [[Teroristu uzbrukums Beslanā|terorakta Beslanā 2004. gadā]]?
* ... '''[[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā Sudānas pilsoņu karā]]''', kas ilga no 1955. līdz 1972. gadam, 17 gadu laikā gāja bojā līdz 1 miljonam cilvēku?

[[Attēls:Wow signal.jpg|border|right|50px]]
* ... lai gan '''[[Wow! signāls|''Wow!'' signālam]]''' nebija nosakāmas [[modulācija]]s — paņēmiena, ko izmanto informācijas pārraidīšanai pa [[radioviļņi]]em —, tas joprojām ir labākais kandidāts uztvertai ārpuszemes radio pārraidei, kāds jebkad ir atklāts &lt;small&gt;(attēlā signāls attēlots kā &quot;6EQUJ5&quot;, reģistrēts [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] [[1977. gads|1977. gadā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Normandijas hercogs|Normandijas hercoga]] '''[[Roberts I Lielais|Roberta I Lielā]]''' attiecībās ar konkubīni Arletu no Felēzes dzima pirmais [[Normandiešu dinastija]]s [[Anglijas karalis]] [[Viljams I Iekarotājs]], bet tā kā viņa vecāki nebija laulājušies, tad Viljams bija ārlaulībā dzimis un tika iesaukts par &quot;bastardu&quot;?
* ... 2024. gada februārī [[ASV]] [[diplomāts]] un amatieris [[ornitologs]] '''[[Pīters Kestners]]''' kļuva par pirmo cilvēku, kurš redzējis 10 000 [[putni|putnu]] sugu jebkur pasaulē?

[[Attēls:Famagusta 01-2017 img14 Lala Mustafa Pasha Mosque.jpg|border|right|50px]]
* ... [[viduslaiki|viduslaikos]] mūsdienu [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] esošā '''[[Famagusta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija [[Kipra]]s svarīgākā ostas pilsēta un vārti tirdzniecībai ar [[Levante]]s ostām, no kurām [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] tirgotāji veda savas preces uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]]?
* ... 2022. gadā pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] '''[[Eiropas Brīvā apvienība|Eiropas Brīvās apvienības]]''' biedre no [[Latvija]]s [[Tatjana Ždanoka]] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja [[Krievija|Krieviju]] un vēlāk ar abpusēju vienošanos pameta partiju, jo viedokļi par karu Ukrainā krasi atšķirās?
* ... '''[[Burtnieka drumlinu lauks]]''' satur ap 1430 [[drumlins|drumlinu]] vaļņu, kas ir īpaši izteikti dienvidos no [[Burtnieks|Burtnieka ezera]] un ir savstarpēji paralēli orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā?

[[Attēls:Santana Acer Arena (5558151833) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... 2023. gadā žurnāls ''Rolling Stone'' nosauca [[Meksika|Meksikā]] dzimušo '''[[Karloss Santana|Karlosu Santanu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par 11. visu laiku izcilāko [[ģitārists|ģitāristu]]?
* ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]?
* ... uzņēmējs '''[[Jāzeps Šņepsts]]''', kurš 2024. gadā kļuva plaši atpazīstams medijos ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]?

[[Attēls:Chamaedaphne calyculata 1 (5097220701).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ārkausa kasandra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama nevienmērīgi: diezgan bieži Austrumlatvijā, kamēr valsts rietumu daļā nav sastopama, jo Latviju šķērso sugas [[Eiropa]]s areāla rietumu robeža?
* ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna &quot;Kāpa&quot; divu daļu adaptāciju; pirmā daļa &quot;[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]&quot; bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim uzņemta filma '''&quot;[[Kāpa: Otrā daļa]]&quot;''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]?
* ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''?

[[Attēls:Praga 11.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā]]''', kas sākās [[1968. gads|1968. gada]] 21. augustā un izbeidza [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], lai arī notika bez kaujām, tomēr prasīja 108 [[Čehoslovākija]]s pilsoņu dzīvības, tāpat bojāgājušie bija iebrūkošā karaspēka sastāvā &lt;small&gt;(attēlā padomju tanki [[T-55]] operācijas &quot;Donava&quot; laikā)&lt;/small&gt;?
* ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukraiņi|ukrainieti]] '''[[Zinaīda Turčina|Zinaīdu Turčinu]]''' atzina par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]?
* ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku?

[[Attēls:Charlotte Amalie 1.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmais eiropietis, kurš atklāja '''[[Sentomasa|Sentomasas salu]]''' [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]], bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sava otrā ceļojuma laikā &lt;small&gt;(attēlā [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Šarlote Amālija]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles?
* ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''?

[[Attēls:Nīgrandes luterāņu baznīca7.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1775. gads Latvijā|1775. gadā]] [[Nīgrande|Pīlesmiesta]] koka baznīcas vietā uzcēla mūra '''[[Nīgrandes luterāņu baznīca|luterāņu baznīcu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas saglabājusies līdz mūsu dienām?
* ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''&quot;[[LaTS]]&quot;''', ko pārvalda uzņēmums &quot;Latvijas tirgotāju savienība&quot;, apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām?
* ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]?

[[Attēls:Talihaerm J. – Biathlon 2023 Nove Mesto 8557.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] '''[[Johanna Taliherma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, Regina Ermitsa, [[Tūli Tomingasa]] un Suzana Kilma izcīnīja 4. vietu stafetē, kas bija [[Igaunija]]s visu laiku augstākais rezultāts šajā disciplīnā?
* ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]?
* ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]?

[[Attēls:Muhammad Ahmad.jpg|border|right|50px]]
* ... Mahdistu valsts [[Sudāna|Sudānā]] dibinātāja un līdera '''[[Muhameds Ahmeds|Muhameda Ahmeda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš [[1881. gads|1881. gadā]] pasludināja sevi par [[mesija|mesiju]], dēls Abdelrahmans al Mahdī bija viens no [[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s redzamākajiem politiķiem un tās premjerministrs, bet mazmazdēls Sadiks al Mahdī bija Sudānas premjerminists 20. gadsimta 60. un 80. gados?
* ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]?
* ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasēs]], tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros?

[[Attēls:Flag of Wales.svg|border|right|50px]]
* ... tāpat kā daudzu [[heraldika]]s figūru gadījumā, precīzs [[pūķis|pūķa]] attēlojums '''[[Velsas karogs|Velsas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nav standartizēts likumā, un tam ir daudz atveidojumu?
* ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]?
* ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]?

[[Attēls:2008-01-28 Tague Bay St. Croix.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmais eiropietis, kurš apmeklēja [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]] esošo '''[[Sentkroisa|Sentkroisas salu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sadursmes starp [[spāņi]]em un karībiem Sentkroisā bija vēsturē pirmais dokumentētais militārais konflikts starp spāņiem un [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] iedzīvotājiem?
* ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tas nozīmē atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana?
* ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā?

[[Attēls:Casu Marzu cheese.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kasu marcu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir tradicionāls [[Sardīnija]]s [[aita]]s [[piens|piena]] [[siers]] ar dzīviem kukaiņu [[Kāpurs|kāpuriem]]; daži cilvēki dod priekšroku kāpuru noņemšanai pirms ēšanas, bet citi ēd tos kopā ar sieru, tomēr kāpuri var izdzīvot cilvēka [[zarnas|zarnās]], izraisot enterālu saslimšanu?
* ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs?
* ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)?

[[Attēls:20230211 FIS Ski Jumping World Cup Women Hinzenbach Nika Prevc 850 6801.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētājas [[Tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]] lēcienos gan no parastā, gan lielā tramplīna [[slovēņi|slovēniete]]s '''[[Nika Prevca|Nikas Prevcas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; trīs brāļi [[Peters Prevcs|Peters]], [[Cene Prevcs|Cene]] un Domens arī ir tramplīnlēcēji?
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[Rīgas VEF]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras &quot;Nuggets&quot;]]?
* ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]?

[[Attēls:Monument pedestal Krates victory S399 ancient agora museum Athens.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[kvadriga|kvadrigu]]''' sacensības rīkoja [[Antīkās olimpiskās spēles|antīkajās olimpiskajās spēlēs]] un citās sakrālajās svinībās, un tās uzskatīja par [[sengrieķu mitoloģija|gieķu dievu]] transporta līdzekli, kā arī tās attēlotas uz dažādām vāzēm un mākslinieciskos bareljefos &lt;small&gt;(attēlā kvadriga uz pjedestāla piemineklim, veltītam uzvarai Panatēnu spēlēs)&lt;/small&gt;?
* ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu?
* ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo?

[[Attēls:Akhmed Zakayev (2018).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Ahmeds Zakajevs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopš 2007. gada ir [[Ičkērijas Čečenu Republika]]s trimdas valdības premjerministrs?
* ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' laboti divi pasaules rekordi: [[400 metri|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza Bahamu Salu pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)?
* ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)?

[[Attēls:Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste '''[[Zanda Martena]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās?
* ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam?
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru?

[[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieder rekords ar 137 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''?
* ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]?
* ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''&quot;[[Dzīvnieku brīvība]]&quot;''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve?

[[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas kara]] {{dat|1800|06|14|lok}} '''[[Marengo kauja]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; rezultātā [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls?
* ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē?
* ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[valsts valoda|oficiālajām valodām]]?

[[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus?
* ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''?
* ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem?

[[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|50px]]
* ... 1995.—1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs?
* ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents?
* ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]?

[[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis?
* ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''&quot;[[Dejotāja tumsā]]&quot;''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu?
* ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] &quot;par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos&quot;?

[[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[parastā vāvere|vāveres]], [[meža klaidoņpele]]s &lt;small&gt;(attēlā vāvere ar zīli)&lt;/small&gt;?
* ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas?
* ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām?

== Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) ==


&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]?
* ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]?
* ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|200px]]
* ... no 19. gadsimta beigām Anglijas pilsētā '''[[Grimsbi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē?
* ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]?
* ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]?
* ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]?
* ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' &lt;small&gt;(attēlā ģerbonis)&lt;/small&gt; pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))?
* ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;, ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]?
* ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu?
* ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|150px]]
* ... par lomu 1939. gada filmā &quot;[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]&quot; '''[[Hetija Makdeniela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]?
* ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās?
* ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visas [[Zeme]]s [[ūdens]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|150px]]
* ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]?
* ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]?
* ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Northemptona]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa?
* ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva &quot;[[Bohēmista rapsodija]]&quot;, bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma &quot;[[Openheimers (filma)|Openheimers]]&quot;?
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' ir [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])&lt;/small&gt; kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]?
* ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp &quot;[[Titāniks|Titānika]]&quot; bojāejā?
* ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]?
* ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karaliste]] [[kinokomēdija]] '''&quot;[[Visu vai neko]]&quot;''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta?
* ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|150px]]
* ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū?
* ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''?
* ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' tika uzcelta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[tukums|Tukumā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā?
* ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|200px]]
* ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas?
* ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības?
* ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca?
* ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''&quot;[[Sirdspuķīte]]&quot;''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā &quot;[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]&quot; ([[Džesika Lenga]])?
* ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]?
* ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|200px]]
* ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]?
* ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''&quot;[[Viss par manu māti]]&quot;''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā &quot;[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]&quot;, kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]?
* ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''&quot;[[Straume (filma)|Straume]]&quot;''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu &quot;[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Naisīrs Brukss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''?
* ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''?
* ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|150px]]
* ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]?
* ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s?
* ... atšķirībā no otrreizējās pārstrādes, kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|200px]]
* ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]?
* ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]?
* ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''&quot;[[Idiots (romāns)|Idiots]]&quot;''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots iekarots?
* ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]?
* ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]?
* ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]?
* ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle &quot;Latvija&quot;|koncertzāli &quot;Latvija&quot;]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā &quot;[[Kronis (seriāls)|Kronis]]&quot; ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i?
* ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras?
* ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē?
* ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Dedpūls &amp; Vilknadzis]]&quot;''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)&lt;/small&gt; bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]?
* ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par &quot;visneveselīgāko vietu valstī&quot;?
* ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras &quot;United&quot;]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1903. gadā)&lt;/small&gt; bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]?
* ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]?
* ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[stepes goba]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga?
* ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti?
* ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''?
* ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide?
* ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|150px]]
* ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā &lt;small&gt;(attēlā Vecās gvardes grenadieris)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]?
* ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''&quot;[[Svešie]]&quot;''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|200px]]
* ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas?
* ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu?
* ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] &lt;small&gt;(attēlā [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā salu pasaulē]]?
* ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''&quot;[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]&quot;''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja?
* ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]?
* ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas?
* ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā?
* ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem?
* ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita?
* ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|200px]]
* ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē?
* ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''&quot;[[Vaiana 2]]&quot;''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' &lt;small&gt;(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola?
* ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari?
* ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija &quot;Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi&quot;, ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros?
* ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]?
* ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em &lt;small&gt;(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)&lt;/small&gt;?
* ... '''''[[Levi Strauss &amp; Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas?
* ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''&quot;[[Bagātie arī raud]]&quot;''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles &quot;Verdzene Izaura&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|150px]]
* ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā?
* ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu?
* ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|200px]]
* ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Brīnumainās]]&quot;''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas?
* ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā?
* ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par &quot;Jorkšīras uzšķērdēju&quot;, lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot?
* ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|200px]]
* ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku &lt;small&gt;(attēlā 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; nojauca un izmantoja būvmateriāliem?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''&quot;[[Ļaunā]]&quot;''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā &quot;[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]&quot;) un ieguva balvu kategorijās &quot;[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]&quot; un &quot;[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]&quot;?
* ... '''&quot;[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]&quot;''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs?
* ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]?
* ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|200px]]
* ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu?
* ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu?
* ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]?
* ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]?
* ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās?
* ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas?
* ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus &lt;small&gt;(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]?
* ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' norisinājās sarežģītā laikā, kad jautājumi par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, taču [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu termiņu [[ASV prezidents|prezidenta]] amatā, tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem?
* ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā?
* ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]] &lt;small&gt;(attēlā 1980. gada 5 pesetas)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em?
* ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu arābu [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|200px]]
* ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]''''' &lt;small&gt;(attēlā 1882. gada gleznā)&lt;/small&gt;, [[1620. gads|1620. gadā]] pārvadāja pirmos [[Puritāņi|puritāņu]] svētceļniekus no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā?
* ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā?
* ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]?
* ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.?
* ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot &quot;Hortons&quot;, &quot;Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus&quot; un &quot;Lorakss&quot;?
* ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu?
* ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[krokainā roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]?
* ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]?
* ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā?
* ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]?
* ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]?
* ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām?
* ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[maijrozīte]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]?
* ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|150px]]
* ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]?
* ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases?
* ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienidaustrumu daļā?
* ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu?
* ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''&quot;[[900 sekundes]]&quot;''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|200px]]
* ... '''[[Česapīkas līcis]]''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu?
* ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|250px]]
* ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ?
* ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus?
* ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā &quot;netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu&quot;, bet 1905. gadā — kā &quot;indīgo elles pilsētu&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bieži tiek dēvēts par &quot;labāko no Peru vicekaraļiem&quot;, tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem?
* ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi?
* ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|150px]]
* ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē?
* ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases?
* ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus?
* ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai?
* ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|200px]]
* ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; durvju kliņķa?
* ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases?
* ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|200px]]
* ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt;, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]?
* ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis?
* ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus &quot;masu hipnozes&quot; un &quot;ārstniecības&quot; teleseansus un teletiltus padomju televīzijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ?
* ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri?
* ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|150px]]
* ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos?
* ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā &quot;fenomenāla&quot;: teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem?
* ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem &lt;small&gt;(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus?
* ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|150px]]
* ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])?
* ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē?
* ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Iena.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas &lt;small&gt;(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus?
* ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]], kas pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], ieskaitot [[sporas]], savukārt dezinfekcija samazina mikrobu daudzumu līdz drošam līmenim?
* ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci?
* ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]?
* ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s &quot;zelta laikmetu,&quot; kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]?
* ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]?
* ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā &quot;[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]&quot;, par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris?
* ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]?
* ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[epipremni]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[zelta epipremns]])&lt;/small&gt; ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks?
* ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā?
* ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]] &lt;small&gt;(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)&lt;/small&gt;?
* ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru?
* ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[garšīgā monstera]]''' &lt;small&gt;(attēlā zieds un nenobriedis auglis)&lt;/small&gt;, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur?
* ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs?
* ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|150px]]
* ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi?
* ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''?
* ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm?
* ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''?
* ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|150px]]
* ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)&lt;/small&gt; reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem?
* ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists?
* ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[baltvīns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas?
* ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas?
* ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Svētais Matijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)&lt;/small&gt; kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]?
* ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji?
* ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''&quot;[[Juras laikmeta parks 3]]&quot;''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' &lt;small&gt;(attēlā zieds)&lt;/small&gt; parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī?
* ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''&quot;[[Māceklis (filma)|Māceklis]]&quot;''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Djegogarsijas atols]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em?
* ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas &quot;Spartaks&quot;]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā?
* ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|150px]]
* ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā?
* ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]], ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]], ar lielpilsētas statusu, ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]?
* ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē?
* ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām?
* ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|150px]]
* ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru?
* ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]?
* ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|150px]]
* ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja sparp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā?
* ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas &quot;Barbarosa&quot;]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|200px]]
* ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' &lt;small&gt;(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])&lt;/small&gt; bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.?
* ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai?
* ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]?
* ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs?
* ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā &quot;X faktors&quot;; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki &lt;small&gt;(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)&lt;/small&gt;?
* ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]?
* ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|200px]]
* ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām &lt;small&gt;(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas &quot;Clippers&quot;]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā?
* ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|150px]]
* ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā?
* ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Dagdas ala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]?
* ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās?
* ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā?
* ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās?
* ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas &quot;Kalev/Cramo&quot;]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|200px]]
* ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]?
* ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m?
* ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:South facade of the Rijksmuseum Amsterdam (DSCF0528).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Nīderlande]]s nacionālais mākslas [[muzejs]] '''''[[Rijksmuseum]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas [[Amsterdama]]s Muzeju laukumā, kurā bez ''Rijksmuseum'' atrodas arī '''[[Van Goga muzejs]]''' (visvairāk apmeklētais muzejs valstī), Amsterdamas Pilsētas muzejs un koncertzāle ''Concertgebouw''?
* ... 2024. gadā [[pludmales volejbolists]] '''[[Kristians  Fokerots]]''', spēlējot pārī ar savu 20 gadus vecāko treneri [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā?
* ... '''[[īru izcelsmes amerikāņi]]''' ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju kopskaita?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mohamed Ould Abdel Aziz August 2014 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas bija [[Mauritānija]]s prezidents no 2009. līdz 2019. gadam, ieguva varu [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] 2005. gadā, bet pēc tam tika ievēlēts par prezidentu vairākās vēlēšanās; 2021. gadā arestēts, apsūdzēts [[korupcija|korupcijā]] un vēlāk notiesāts, piespriežot [[ieslodzījums|ieslodzījumu]]?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]]s '''&quot;[[Šezam! Dievu dusmas]]&quot;''' un '''&quot;[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]&quot;''' bija kases izgāšanās, ko saistīja arī ar vispārēju supervaroņu žanra filmu popularitātes kritumu?
* ... [[ASV]] [[Konservatīvisms|konservatīvais]] ziņu un politisko komentāru televīzijas kanāls '''''[[Fox News]]''''' ir visvairāk skatītais [[kabeļtelevīzija]]s ziņu tīkls valstī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Canary Wharf (2) - geograph.org.uk - 4676594.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Londona]]s '''[[Tauerhemletsa]]s''' rajonam raksturīgs augsts [[bengāļi|bengāļu]] izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars — tie veido 32% no [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... [[Venecuēla]]s [[telenovele|telenoveli]] '''&quot;[[Estrelita — netīrā seja]]&quot;''' [[Latvija|Latvijā]] no 1994. līdz 1996. gadam pārraidīja telekompānija TV 3?
* ... pēc '''[[1915. gada fabriku evakuācija Latvijā|1915. gada fabriku evakuācijas no Latvijas]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā strādnieku nometināšanas vietās ģimenes bija spiestas dzīvot nepiemērotās telpās, tādēļ pieauga mirstība, tomēr vēlāk viņu apstākļi uzlabojās [[Latviešu bēgļu centrālkomiteja]]s organizētās palīdzības dēļ?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of New Zealand.svg|border|right|200px]]
* ... 2016. gadā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] tika veikts balsojums par karoga dizainu, un kā divas iespējas tika piedāvātas pašreizējais karogs un alternatīvs dizains, taču balsojumā ar 57% uzvarēja esošais '''[[Jaunzēlandes karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] ASV [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Zilais Skarabejs]]&quot;''' ir pirmā supervaroņu filma ar [[Latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] izcelsmes [[aktieri]] galvenajā lomā?
* ... 1858. gadā astoņi [[Rīga]]s [[tirgotāji]] nodibināja akciju sabiedrību &quot;Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija&quot;, kas 1859. gadā uz [[Juglas muiža]]s zemes uzcēla '''[[Juglas papīrfabrika|Juglas papīrfabriku]]''', kurā uzstādīja ar tvaiku darbināmu papīrmašīnu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:SacredHeartBatoni.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Vissvētākā Jēzus Sirds]]''' ir viena no visplašāk piekoptajām un pazīstamākajām [[katoļi|katoļu]] dievbijībām, kurā [[Jēzus Kristus]] [[sirds]] tiek uzskatīta par simbolu &quot;Dieva bezgalīgajai un kaislīgajai mīlestībai pret cilvēci&quot; &lt;small&gt;(attēlā Pompeo Batoni glezna baznīcā [[Roma|Romā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Londona]]s '''[[Hamersmita un Fulema|Hamersmitas un Fulemas boro]]''' bāzējas trīs profesionāli [[futbols|futbola]] klubi — [[Premjerlīga]]s klubi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un ''[[Fulham FC|Fulham]]'', attiecīgi ''[[Stamford Bridge]]'' un ''[[Craven Cottage]]'' stadionā, kā arī [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubs ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' ''Loftus Road'' stadionā?
* ... '''''[[American Airlines]]''''' ir viena no lielākajām [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]] pasaulē un vadošais pasažieru pārvadātājs [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aviācijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Harry S Truman, bw half-length photo portrait, facing front, 1945 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1948. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1948. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' [[Harijs Trumens]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā uz otro termiņu?
* ... '''[[trolejbusu satiksme Zolingenē]]''' ir vislielākā no trim [[Vācija|Vācijā]] šobrīd eksistējošām [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksmes sistēmām?
* ... 1967. gadā mirušais '''[[Džeimss Bedfords]]''' ir pirmais [[cilvēks]], kura ķermenis tika pakļauts kriokonservācijas procesam pēc [[Bioloģiskā nāve|nāves]], un tas joprojām tiek saglabāts?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stalbes muižas kungu māja.png|border|right|200px]]
* ... [[1920. gada zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformas]] laikā '''[[Stalbes muiža|Stalbes muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; sadalīja 71 vienībā 2193 ha kopplatībā?
* ... '''[[Ārējā Londona]]''' ir kopīgs nosaukums [[Londonas boro]] grupai, kas veido [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] perifēro daļu, un no visām pusēm iekļauj [[Iekšējā Londona|Iekšējo Londonu]]?
* ... Taivānai piederošās '''[[Dzjiņmeņas salas]]''', kas atrodas [[Taivānas šaurums|Taivānas šauruma]] rietumu pusē, tuvu kontinentālās Ķīnas krastam, ir stratēģiski nozīmīgas un simboliskas attiecībās starp [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republiku]] un [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republiku]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:1944 portrait of FDR (1)(small).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1944. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] atkārtoti ievēlēja [[Franklins Rūzvelts|Franklinu Delano Rūzveltu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva par prezidentu jau ceturto termiņu, un [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Harijs Trumens|Hariju Trumenu]], bet 3 mēnešus pēc [[inaugurācija]]s Rūzvelts nomira, un amatā viņa vietā stājās Trumens?
* ... '''[[Otrais Opija karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kas izraisīja [[Ķīna]]s destabilizāciju 19. gadsimtā un nostiprināja [[Rietumu pasaule|Rietumu]] [[Lielvalsts|lielvalstu]] ietekmi reģionā?
* ... [[vēja parks|vēja parku]] būvniecība ir viens no attīstības virzieniem, kas saskaras ar vietējo iedzīvotāju pretestību, ko mēdz dēvēt par '''[[nimbisms|nimbismu]]''' jeb ''NIMBY'' sindromu ([[akronīms]] no [[angļu valoda]]s frāzes ''Not In My Back Yard'')?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Acipenser sturio.jpg|border|right|250px]]
* ... vēsturiski '''[[store]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; arī [[Latvija|Latvijā]] ir bijusi bieži sastopama zivs, taču laika gaitā izzudusi: pēdējais stores noķeršanas gadījums bija [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet kopš 1995. gada tā ir iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] izzudušo sugu kategorijā?
* ... konkursā '''&quot;[[Supernova 2025]]&quot;''', kas bija [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālā atlase, uzvarēja grupa &quot;[[Tautumeitas]]&quot; ar dziesmu &quot;[[Bur man laimi]]&quot;?
* ... 2024. gada jūnijā '''[[Kenijs Atkinsons]]''' kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas &quot;Cavaliers&quot;]] galveno treneri, un viņa vadībā komanda sasniedza vienu no garākajām sezonas sākuma uzvaru sērijām līgas vēsturē — 15 uzvaras pēc kārtas, bet sezonas noslēgumā Atkinsonu atzina par [[NBA sezonas labākais treneris|sezonas labāko treneri]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Assassination of President Lincoln (color) - Currier and Ives - Original.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[atentāts pret Abrahamu Linkolnu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko [[1865. gads|1865. gada]] 14. aprīlī veica aktieris un dedzīgs dienvidu atbalstītājs [[Džons Vilkss Būts]], atstāja dziļu ietekme uz [[ASV]] politiku un sabiedrību pēc [[ASV pilsoņu karš|Pilsoņu kara]]?
* ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Amīns Guirī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis visu vecumu Francijas jaunatnes izlases?
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[rakstnieks]], [[vēsturnieks]] un [[Publicistika|publicists]] '''[[Dmitrijs Savvins]]''' 2014. gadā asi iestājās pret [[Krievija]]s veikto [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Donbasa karš|kara sākšanu Donbasā]], 2015. gadā, lai izvairītos no aresta, emigrēja un pēc īsa laika apmetās [[Latvija|Latvijā]]; 2024. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Francoise hardy february 1966.jpg|border|right|150px]]
* ... [[franči|franču]] [[dziedātāja]] un dziesmu autore, [[astroloģe]], rakstniece un modele '''[[Fransuāza Ardi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija zināma ar savu kautrību, neapmierinātību ar slavenību dzīvi un sevis noniecināšanas attieksmi, kas attiecināma uz viņas mūža cīņu ar trauksmi un nedrošību?
* ... dziļūdens [[Foraminīferas|foraminīferu]] '''[[ksenofioforas|ksenofioforu]]''' [[čaula]]s var variēt no dažiem milimetriem līdz 25 centimetriem diametrā, kas dara tās par vieniem no lielākajiem zināmajiem [[vienšūņi]]em?
* ... vēlākais [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s priekšsēdētājs '''[[Longins Avdjukevičs]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1942. gads Latvijā|1942. gada]] maijā tika iesūtīts no [[Padomju Savienība]]s kontrolētās teritorijas [[Latgale|Latgalē]], kur viņš bija [[partizāni|partizānu]] vienības komisārs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cīrava muiža ap 1900.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1920. gada Latvijas zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformā]] '''[[Cīravas muiža|Cīravas muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā muižas kungu māja ap 1900. gadu)&lt;/small&gt; ar pusmuižām sadalīja 55 jaunsaimniecībās, bet muižas centru nodeva virsmežniecībai un Meža skolai, kas kungu mājās darbojas līdz 1953. gadam?
* ... [[reģionālisms|reģionāli]] [[sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvā]] [[politiskā partija|partija]] '''&quot;[[Sarauj, Latgale!]]&quot;''' [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] tika izveidota pēc [[Daugavpils dome]]s priekšsēdētāja [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] iniciatīvas?
* ... &quot;[[Spēlmaņu nakts]]&quot; balvu pasniegšanas ceremonijā par pirmajiem, kas saņēmuši balvas kā '''&quot;[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunie skatuves mākslinieki]]&quot;''' [[Spēlmaņu nakts 1993|1993. gadā]] kļuva [[Rēzija Kalniņa]] un [[Ivars Stonins]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kaspars Pudāns 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 24. janvārī [[Latvijas Republikas Zemessardze]]s komandieris '''[[Kaspars Pudāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; stājās [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera amatā?
* ... [[Anglija]]s [[tiesības|tiesībās]] '''&quot;[[neatminami laiki]]&quot;''' beidzas un juridiskā atmiņa sākas [[1189. gads|1189. gadā]], kas ir karaļa [[Henrijs II Plantagenets|Henrija II]] valdīšanas beigas un [[Ričards I Lauvassirds|Ričarda I]] [[kronēšana]]s gads?
* ... trīs [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoproducents|kinoproducenta]] '''[[Džons Landau|Džona Landau]]''' filmas &quot;[[Titāniks (filma)|Titāniks]]&quot; (1997), &quot;[[Avatars]]&quot; (2009) un &quot;[[Avatars: Ūdensceļš]]&quot; (2022) ierindojas pirmajā pieciniekā starp pasaules [[Visu laiku ienesīgākās filmas|ienesīgākajām filmām]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Strazdes baznīca 2000-08-03.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Strazdes luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir celta no 1591. līdz 1596. gadam, un tajā ir saglabājušies 1612. gada koka baznīcēnu soli un [[altāris]] no 1664. gada?
* ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 5. martā '''[[Edmunds Johansons|Edmundu Johansonu]]''' iecēla par [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s priekšsēdētāju [[ģenerālmajors|ģenerālmajora]] dienesta pakāpē, un šo amatu viņš ieņēma arī [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā līdz [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] augustam?
* ... '''[[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' starp [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubu [[Marseļas &quot;Olympique&quot;]] un [[Itālija]]s klubu ''[[AC Milan]]'' bija vēsturē pirmā [[UEFA Čempionu līga]]s finālspēle?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Symphoricarpos albus 003.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[strauta sniegoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Ziemeļamerika]]s suga, kura kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugs]] tika ieviesta [[Latvija|Latvijā]] 19. gadsimtā un vietām ir pārgājusi savvaļā — tā ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm izplatās apdzīvotu vietu tuvumā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] kopš [[2007. gads Latvijā|2007. gada]] '''[[karaklausība]]''' bija atcelta, aizstājot to ar profesionālo armiju, tomēr [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]] tika pieņemts lēmums pakāpeniski ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|valsts aizsardzības dienestu]]?
* ... '''[[sēkeji]]''' ir [[ungāri|ungāru]] etniska grupa, kuri dzīvo galvenokārt [[Transilvānija|Transilvānijā]], kas šodien ir daļa no [[Rumānija]]s, un ir saglabājuši unikālu kultūru un [[ungāru valoda]]s [[dialekts|dialektu]], kas izceļas no pārējās ungāru kopienas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rabanos2014 078.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[Redīsu nakts]]''' ir [[Meksika|meksikāņu]] [[svētki]], kas katru gadu tiek svinēti [[Oahaka (pilsēta)|Oahakas]] pilsētā 23. decembrī un ir viens no iespaidīgākajiem [[Dārzeņi|dārzeņu]] festivāliem pasaulē &lt;small&gt;(attēlā 2014. gadā izveidota svētku kompozīcija)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1994. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' ''[[AC Milan]]'' [[futbolists]] [[Marsels Desajī]], kurš panāca rezultātu 4—0, kļuva par pirmo spēlētāju, kurš divus gadus pēc kārtas ieguvis trofeju ar dažādiem klubiem, pēc uzvaras ar [[Marseļas &quot;Olympique&quot;]] [[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1993. gadā]]?
* ... [[Ķīnas Republika|Taivānas]] [[pusvadītājs|pusvadītāju]] produktu līgumražošanas un projektēšanas uzņēmums ''Taiwan Semiconductor Manufacturing Company Limited'' jeb '''''[[TSMC]]''''' ir pasaulē lielākais neatkarīgais (''pure-play'') pusvadītāju ražotājs un lielākais uzņēmums valstī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosslyn Chapel (Mentioned in Dan Brown's DaVinci Code).jpg|border|right|200px]]
* ... kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem [[Skotija|Skotijā]] esošā '''[[Roslinas kapela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; publiski tiek asociēta ar [[Templiešu ordenis|templiešiem]], Svēto Grālu un [[brīvmūrniecība|brīvmūrniekiem]]; to aprakstījis arī [[Dens Brauns]] savā romānā &quot;[[Da Vinči kods]]&quot;?
* ... kravas [[lidmašīna]]s '''[[Boeing 737 avārija Viļņā|''Boeing 737'' avārijā Viļņā]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. novembra rītā viens tās apkalpes loceklis gāja bojā, bet vēl trīs tika ievainoti?
* ... [[rudiments|rudimentārie]] '''[[gudrības zobs|gudrības zobi]]''' parasti izšķiļas cilvēka [[mutes dobums|mutes dobuma]] zobu rindas aizmugurē vecumā no 17 līdz 25 gadiem, un to nosaukums cēlies no pieņēmuma, ka šajā vecumā cilvēks ir jau pietiekami nobriedis un gudrs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:FDR in 1933 2.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1936. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' bija vienbalsīgākās [[ASV prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] [[ASV vēsture|ASV vēsturē]], jo [[Franklins Delano Rūzvelts]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 531 elektoru balsīm guva 523 balsis?
* ... lai gan pieaugušiem [[cilvēks|cilvēkiem]] '''[[žaunu loki]]''' nav redzami, kā [[embrijs|embrionālas]] struktūras tie ir nozīmīgi galvas un kakla [[anatomija]]s attīstībā?
* ... '''[[Trešā reiha ģerbonis (1935—1945)|Trešā reiha ģerbonis]]''' tika ieviests [[1935. gads|1935. gadā]], aizstājot [[Veimāras Republika]]s simbolus, lai nostiprinātu [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma ideoloģiju]] [[Trešais reihs|Vācijā]] un veidotu vienotu identitāti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sambucus racemosa a1.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[sarkanais plūškoks|sarkanā plūškoka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], bet [[Latvija|Latvijā]] suga ir pārgājusi savvaļā no stādījumiem un naturalizējusies, sastopama diezgan bieži mežos pilsētu tuvumā?
* ... '''[[aviācijas bumba]]s''' pirmo reizi tika izmantotas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, galvenokārt manuāli mestas no [[Gaisa balons|gaisa baloniem]] vai [[Lidmašīna|lidmašīnām]]?
* ... [[Kanādas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargam]] '''[[Stīvens Euštakiu|Stīvenam Euštakiu]]''' ir [[portugāļi|portugāļu]] izcelsme, viņš spēlējis [[Portugāle]]s jaunatnes izlasē un visu karjeru pārstāv šīs valsts [[futbola klubs|futbola klubus]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maureen O Sullivan, The New Movie Magazine, 1934.jpg|border|right|150px]]
* ... 1930. gadā [[Īri|īru]] [[aktrise]] '''[[Morīna O'Salivana]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārcēlās uz [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudu]], kur viņa kļuva slavena ar lomām sešās [[Tarzāns|Tarzāna]] filmās no 1932. līdz 1942. gadam, tēlojot kopā ar [[Džonijs Veismillers|Džoniju Veismilleru]]?
* ... 19. gadsimta beigās '''[[Izraēlas zeme]]''' jeb Apolītā zeme kļuva par centrālo ideju [[Cionisms|cionisma]] kustībai, kas aicināja [[ebreji|ebrejus]] atgriezties vēsturiskajā dzimtenē, un [[1948. gads|1948. gadā]] tika izveidota [[Izraēla|Izraēlas Valsts]], kas aptver daļu no vēsturiskās Izraēlas zemes?
* ... akūtā '''[[nieru mazspēja|nieru mazspējā]]''' [[simptomi]] parasti attīstās ļoti ātri, savukārt hroniskā nieru mazspējā tie var būt pakāpeniski un saistīti ar ilgstošu [[nieres|nieru]] funkcijas samazināšanos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Luzern asv2022-10 Löwendenkmal img2.jpg|border|right|200px]]
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieks [[Marks Tvens]] par godu [[Francijas revolūcija]]s laikā kritušajiem [[Vatikāna gvarde|Šveices gvardiem]] izveidoto '''[[Lucernas lauva]]s''' skulptūru &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaucis par &quot;skumjāko un aizkustinošāko akmens bluķi pasaulē&quot;?
* ... '''[[1995. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1995. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' uzvarēja [[Amsterdamas &quot;Ajax&quot;]] pēc tam, kad pēc nospēlētām 85 minūtēm spēlē tika gūti pirmie vārti, ko paveica [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Patriks Kluiverts]], 18 gadu un 327 dienu vecumā kļūstot par jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus [[UEFA Čempionu līga]]s finālā?
* ... '''[[melase]]s''', kas rodas kā blakusprodukts [[cukurs|cukura]] ražošanā, sastāvā ir līdz 40% [[saharoze]]s, tomēr saharozes izdalīšana no melases nav ekonomiski izdevīga?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-10212, Gertrud Ederle.jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[Peldēšana (sports)|peldētāja]] '''[[Ģertrūde Ederle]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstama kā pirmā [[sieviete]], kura pārpeldēja [[Lamanšs|Lamanša šaurumu]], pie tam viņas [[1926. gads|1926. gada]] 6. augusta peldējuma rezultāts bija ātrāks nekā jebkura [[vīrietis|vīrieša]] iepriekšējais rekords; viņas dzīvesstāsts [[2024. gads kino|2024. gadā]] iemūžināts filmā '''&quot;[[Meitene un jūra]]&quot;'''?
* ... 10.—12. gadsimtā '''[[ismaīlisms]]''' kļuva par lielāko [[Šiītu islāms|šiītu]] [[islāms|islāma]] [[Islāma atzari|atzaru]], kad tā bija galvenā ticība [[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifātā]], bet mūsdienās lielākās ismaīlītu kopienas atrodas [[Indija|Indijā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]], bet vislielākais ismaīlītu īpatsvars ir [[Tadžikistāna]]s [[Kalnu Badahšānas vilojats|Kalnu Badahšānas vilojatā]]?
* ... [[1157. gads|1157. gadā]] mūsdienu [[Sīrija]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Tartūsa]]''' kļuva par [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] lielmestra citadeli, kuru nespēja ieņemt karavadonis [[Saladīns]], tomēr [[1291. gads|1291. gadā]] templieši bija spiesti Tartūsu pamest un pārcelties uz [[Kipra|Kipras salu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Morocco.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkans|sarkanais]] fons '''[[Marokas karogs|Marokas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē drosmi, spēku un izturību, un ir saistīts ar dinastisko tradīciju, jo sarkano krāsu bieži izmantoja marokāņu valdošās dinastijas, bet zvaigzne simbolizē [[Islāms|islāma]] piecus pīlārus, kamēr tās [[zaļā krāsa]] ir tradicionāla islāma simbolika, kas apzīmē mieru, auglību un cerību?
* ... [[Lielbritānija]]s kareivi [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā '''[[Henrijs Tandijs|Henriju Tandiju]]''' visbiežāk atceras kā karavīru, kurš, iespējams, saudzējis [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] dzīvību šajā karā?
* ... pirmā zināmā publiskā projicētas '''[[skaņu filma]]s''' izrāde notika [[Parīze|Parīzē]] [[1900. gads|1900. gadā]], taču pagāja daži gadu desmiti, līdz skaņas [[kinofilma]]s kļuva komerciāli praktiskas; pirmā pilnmetrāžas filma, ko prezentēja kā pilnībā skaņu filmu, bija &quot;[[Džeza dziedātājs]]&quot;, kura pirmizrāde notika [[1927. gads|1927. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dirndl-2011.JPG|border|right|150px]]
* ... 19. gadsimta otrajā pusē '''[[dirndls]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; radās kā meiteņu un sieviešu [[tērps]], kas stilistiski ietekmējies no [[Alpi|Alpu]] vācvalodīgo iedzīvotāju tautastērpa, un arī mūsdienās šī reģiona iedzīvotājas dirndlu izmanto kā svinību tērpu?
* ... '''[[alavīti]]''' veido aptuveni 20% no [[Sīrija]]s iedzīvotājiem, taču viņiem vēsturiski ir bijusi liela politiskā vara, jo alavītu kopienai piederēja daudz Sīrijas militāro un izlūkdienestu vadītāju, arī [[Asada režīms|Asadu ģimene]], kas Sīriju pārvaldīja no 1971. gada līdz 2024. gadam?
* ... '''[[romantiskā komēdija|romantiskās komēdijas]]''' noslēguma mērķis ir apliecināt [[mīla]]s attiecību primāro nozīmi galveno varoņu dzīvē, pat ja viņi beigās fiziski izšķiras?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Snowdon massif.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Velsa]]s augstākā virsotne '''[[Snoudons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir arī augstākā virsotne [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salā]] ārpus [[Skotija]]s?
* ... slavenākie '''[[radisti šifrētāji]]''' ir [[navahi|navahu]] radisti, kurus īpaši savervēja un apmācīja [[ASV jūras kājnieku korpuss]], lai cīnītos pret [[Japānas Impērija|Japānu]] [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna teātrī]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
* ... latviešu neatkarīgā [[teātris|teātra]] trupa '''&quot;[[Kvadrifrons]]&quot;''' pašlaik darbojas telpās [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] ēkā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mikheil Kavelashvili official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 27. novembrī [[Gruzija]]s valdošā partija &quot;Gruzijas sapnis&quot; izvirzīja bijušo [[futbolists|futbolistu]] '''[[Miheils Kavelašvili|Miheilu Kavelašvili]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kā kandidātu [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta]] amatam, un decembrī viņu ievēlēja, lai gan opozīcija un iepriekšējā prezidente [[Salome Zurabišvili]] ievēlēšanu novērtēja kā neleģitīmu?
* ... '''[[ibādieši]]''' ir [[musulmaņi|musulmaņu]] atzars, kas nepieder nedz [[Šiītu islāms|šiītu]], nedz [[Sunnītu islāms|sunnītu]] reliģiskajai kopienai un ir galvenā reliģiskā kopiena [[Omāna]]s valstī?
* ... aptuveni 60% pasaules [[dzelzceļi|dzelzceļu]] ir '''[[normālplatuma dzelzceļš]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2024-10-29 ALBA Berlin gegen Paris Basketball (EuroLeague 2024-25) by Sandro Halank–020.jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[T. J. Šortss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš bijis sezonas labākais spēlētājs gan [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]], gan [[Francijas Nacionālā basketbola līga|Francijas Elites līgā]] un [[EuroCup|Eirokausā]], savu pirmo sezonu profesionālajā basketbolā aizvadīja [[Latvija]]s klubā [[BK Ventspils]]?
* ... padomju sērijveida [[slepkava]], laupītājs un izspiedējs '''[[Jurijs Kriņicins]]''', kurš [[1975. gads Latvijā|1975. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] pastrādāja trīs slepkavības, [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] bija uz tvaikoņa &quot;[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskis]]&quot;, kas apgāzās, un noslīka 147 cilvēki, arī viņa vecāki; uzskata, ka slīkšanas sekas un vecāku zaudējums viņam radīja psihiskus traucējumus?
* ... '''[[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgums]]''', kas tika parakstīts [[1783. gads|1783. gada]] 3. septembrī, oficiāli atzina [[ASV]] neatkarību, noslēdzot [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karu]], un noteica robežas jaunajai valstij?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2014 Rallye Deutschland by 2eight 8SC0443.jpg|border|right|150px]]
* ... 2024. gada [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] '''[[Tjerī Nevils]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja savu pirmo pasaules čempiona titulu, kļūstot par [[Belģija]]s [[autorallijs|rallija]] pilotu, kas uzvarējis čempionātā?
* ... līdz [[892. gads|892. gadam]] [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] valdošie Samanīdu emīri atradās [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifu]] atkarībā, bet tad kļuva neatkarīgi, izveidojot savu '''[[Samanīdu impērija|Samanīdu impēriju]]''', kas pastāvēja līdz [[999. gads|999. gadam]]?
* ... [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. septembrī '''[[Jaunjelgavas vidusskola|Jaunjelgavas vidusskolu]]''' ir plānots reorganizēt par Jaunjelgavas pamatskolu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]] '''[[Antoniu Košta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš bija [[Portugāles premjerministru uzskaitījums|Portugāles premjerministrs]], bet [[2023. gads|2023. gada]] 7. novembrī atkāpās no amata pēc tam, kad atklājās, ka vairāki valdības locekļi bija iesaitīti [[korupcija]]s skandālā?
* ... '''[[Šārdžas emirāts]]''' ir vienīgais no [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] septiņiem emirātiem, kas robežojas ar visiem pārējiem?
* ... '''[[manipūru valoda]]''' ir viena no astoņām klasiskajām [[indieši|indiešu]] [[valodas|valodām]], ko atzinusi [[Indija]]s valdība, tā ir iekļauta [[Indijas konstitūcija]]s 8. sarakstā, kas nodrošina tai īpašu aizsardzību un atbalstu no valsts puses?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sātu baznīca - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Sātu luterāņu baznīca|Sātu luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir filmēta kinofilma &quot;[[Rūdolfa mantojums]]&quot; un televīzijas seriāls &quot;[[Sarkanais mežs]]&quot;?
* ... '''[[Džozefs Beirli]]''' ir vienīgais zināmais [[ASV]] [[karavīrs]], kurš dienējis gan [[ASV Armija]]s gan [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Sarkanā armija]]s sastāvā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
* ... '''[[Baldones kūrorts]]''' tika izveidots 18. gadsimtā, taču [[Baldone]]s [[avots|avotu]] dziednieciskās īpašības esot zināmas kopš [[viduslaiki]]em, par ko liecina tur atrastie naudas gabali?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Criccieth - geograph.org.uk - 4513705.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Guineza|Guinezā]]''' ir lielākais [[velsiešu valoda]]s runātāju īpatsvars [[Velsa|Velsā]] — 64,4%, un šī grāfiste tiek uzskatīta par šīs valodas centru &lt;small&gt;(attēlā Krikjetas pils Guinezā)&lt;/small&gt;?
* ... bijušā [[igauņi|igauņu]] [[Futbols|futbolista]] '''[[Dzintars Klavans|Dzintara Klavana]]''', kurš [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlasē]] savas karjeras laikā aizvadīja 19 spēles, dēls [[Ragnars Klavans]] ir viens no visu laiku ievērojamākajiem [[Igaunija]]s futbolistiem?
* ... '''[[1561. gads Latvijā|1561. gada]]''' 28. novembrī [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja [[Lietuvas un Livonijas personālūnija]]s līgumu (Viļņas ūniju), saskaņā ar kuru [[Gothards Ketlers]] kļuva par [[Livonija]]s vietvaldi un gubernatoru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]] būvi pārtrauca [[Otrais pasaules karš]], bet '''[[Tilts uz nekurieni]]''', kuru uzcēla pāri [[Abava]]i, nenojaukts tā arī palicis pļavas vidū līdz pat mūsdienām &lt;small&gt;(attēlā celtniecības laikā 1940. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1941. gads|1941. gada]] '''[[Jūlija sacelšanās Melnkalnē]]''' pret [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas fašistiskās]] valdības okupāciju [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tiek uzskatīta par pirmo masu sacelšanos okupētajā [[Eiropa|Eiropā]] pēc [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un tās sabiedroto agresijas sākuma?
* ... [[Somi|somu]] [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Aki Kaurismeki]]''' filmas bieži veidotas minimālisma stilā un to galvenie varoņi pārstāv strādnieku šķiru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bidet Ego Kolo.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[bidē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[aizguvums]] no [[franču valoda]]s, kas nozīmē &quot;[[ponijs]]&quot;, jo sēdēšana uz tā atgādina [[jāšana]]s pozu, sēžot ar seju pret krānu?
* ... '''[[Holiheda]]''' ir viena no galvenajām [[Īrijas jūra]]s piekrastes [[osta|ostām]] satiksmei ar [[Īrija|Īriju]], un tā ir otra noslogotākā pasažieru satiksmes osta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Duvra]]s?
* ... [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]] '''[[Signe Grūbe]]''' tika ievēlēta [[Ropažu novada dome|Ropažu novada domē]] no partijas &quot;[[Progresīvie]]&quot; saraksta un vēlāk ievēlēta par [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Caernarfon Castle 1994.jpg|border|right|200px]]
* ... 11. gadsimtā [[Guineza|Guinezā]], [[Velsa|Velsā]] iebrukušie [[normaņi]] netālu no bijušā romiešu cietokšņa uzbūvēja cietoksni &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ap kuru izveidojās mūsdienu '''[[Kairnarvona]]s''' pilsētas centrs?
* ... '''[[1560. gads Latvijā|1560. gada]]''' 5. aprīlī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] apspriedē [[Rīga|Rīgā]] pieņēma lēmumu ordeni likvidēt un pārvērst ordeņa valsti par mantojamu [[Livonijas hercogiste|Livonijas hercogisti]], līdzīgi [[Prūsijas hercogiste]]i?
* ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] mirušais [[Latvija]]s kultūras [[vēsturnieks]], [[Enciklopēdija|enciklopēdists]], [[fotogrāfs]] un sabiedriskais darbinieks, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Goda loceklis '''[[Vitolds Mašnovskis]]''' piedzima [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Pūres pagasts|Pūres pagastā]] [[ukraiņi|ukraiņu]] karagūstekņa un [[poļi|poļu]] izcelsmes laukstrādnieces ģimenē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Belize.svg|border|right|200px]]
* ... mūsdienu '''[[Belizas karogs|Belizas karogam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pamatā ir iepriekš šajā teritorijā pastāvējušās [[Britu Hondurasa]]s karogs?
* ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] '''[[Rimants Liepiņš]]''' [[Sēmes pagasts|Sēmes pagasta]] Āžu kalnā sarīkoja pirmās &quot;[[Stirnu buks|Stirnu buka]]&quot; taku skriešanas sacensības, un kopš tā laika &quot;Stirnu buks&quot; ir kļuvis par ikgadēju taku skriešanas sacensību seriālu un lielāko šāda veida sporta notikumu [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[pakāršana]]''' ir viena no senākajām un visplašāk izmantotajām [[nāvessods|nāvessoda]] izpildes metodēm?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aconitum lasiostomum 45131052.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[dzeltenā kurpīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Endēms|endēmiska]] [[Austrumeiropa]]i un ir sastopama šaurā areālā galvenokārt teritorijā uz dienvidaustrumiem no [[Latvija]]s, bet Latvijā — divos izplatības apvidos [[Madona]]s un [[Krāslava]]s novadā?
* ... '''[[1559. gads Latvijā|1559. gadā]]''' turpinājās [[Livonijas karš]], un janvārī [[Krievijas cariste]]s karaspēks iebruka [[Rīgas arhibīskapija]]s &quot;[[Latvju gals|Latvju gala]]&quot; zemēs, ieņemot 11 pilsētas un pietuvojoties [[Rīgas brīvpilsēta]]i, kur [[Daugava]]s grīvā sadedzināja Rīgas kuģus, bet februārī krievu ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā?
* ... '''[[Azerbaijan Airlines reisa 8243 katastrofa|''Azerbaijan Airlines'' reisa 8243 katastrofa]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. decembrī notika reisā no [[Baku]] uz [[Groznija|Grozniju]], kad pēc [[Krievija]]s raķetes zeme-gaiss uzbrukuma to pārvirzīja uz [[Aktau]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], tomēr avārijas nosēšanās dēļ avārijā bojā gāja 38 cilvēki?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mindaugas Kuzminskas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|150px]]
* ... 2016. gadā [[Lietuva]]s [[basketbolists|baskertbolists]] '''[[Mindaugs Kuzminsks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]], kur spēlēja arī latvietis [[Kristaps Porziņģis]], taču pēc vienas sezonas klubs spēlētāju atbrīvoja; debijas sezonā viņš piedalījās 68 spēlēs, taču tikai vienā otrajā sezonā?
* ... lai arī labā [[Amazone]]s satekupe [[Ukajali]] ir ievērojami garāka, hidroloģiski par Amazones galveno izteku izskata '''[[Maranjona|Maranjonu]]''' — tā dod lielāko ūdens pieplūdumu upes augštecei?
* ... '''[[Jeju Air reiss 2216|''Jeju Air'' reisa 2216]]''' katastrofa [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], kurā gāja bojā 179 cilvēki no 181, kas bija lidmašīnā, bija nāvējošākā [[2024. gads|2024. gada]] aviācijas katastrofa?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinaric columbine Aquilegia dinarica.JPG|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] ir izplatīta tikai viena '''[[ozolītes|ozolīšu]]''' suga — [[parastā ozolīte]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1558. gads Latvijā|1558. gadā]]''' sākās [[Livonijas karš]], kad 17. janvārī [[Krievijas cariste]] pieteica [[Livonija]]i karu, un karagājienā uz [[Tērbatas bīskapija]]s zemēm devās ap 40 000 krievu un tatāru karavīru virspavēlnieka hana [[Šigalejs|Šigaleja]] vadībā?
* ... [[Ungārija]]s [[sporta vingrošana|vingrotāja]] '''[[Āgneša Keleti]]''' [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] ieguva desmit olimpiskās medaļas, un viņu uzskata par vienu no visu laiku veiksmīgākajām [[ebreji|ebreju]] sportistēm olimpiskajās spēlēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Herbert Hoover - NARA - 532049.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1928. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1928. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ASV Tirdzniecības sekretārs [[Herberts Hūvers]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; guva 444 elektoru balsis, kamēr viņa oponents vien 87 balsis?
* ... [[Irāna]]s [[bēglis]] '''[[Mehrans Karimi Naseri]]''', kurš, dažādu apstākļu spiests, dzīvoja [[Šarla de Golla lidosta]]s 1. termināļa izlidošanas zālē no 1988. gada 26. augusta līdz 2006. gada jūlijam, kļuva plaši pazīstams, par viņu tapa grāmata un filmas, tostarp amerikāņu režisora [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] 2004. gada filma &quot;[[Lidosta (filma)|Lidosta]]&quot;?
* ... '''[[2025. gada laikapstākļi Latvijā]]''' bija raksturīgi ar [[gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vidēji +8,0 °C, kas ir 1,2 °C virs klimatiskās standarta normas (1991.—2020. gads), rezultātā tas bija 13. gads pēc kārtas, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu, un ierindojās 4. vietā starp siltākajiem gadiem novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cotoneaster lucidus 15-p.bot-rhamnus.sp-2.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[spožā klintene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Endēms|endēma]] [[Austrumsibīrija]]i [[Baikāls|Baikāla]] apkārtnē, taču ļoti plaši ieviesta apstādījumos [[Eiropa|Eiropā]] un vietām pārgājusi savvaļā, tāpat arī [[Latvija|Latvijā]]?
* ... [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]] noslēdzās '''[[1557. gads Latvijā|1557. gada]]''' 5. septembrī, kad [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Vilhelms fon Firstenbergs]] parakstīja [[Pasvales līgums|Pasvales līgumu]] par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] un viņa koadjutora atjaunošanu amatā, kā arī izveidoja slepenu Livonijas ordeņa militāro aliansi ar [[Polija—Lietuva|Polijas—Lietuvas]] valdnieku?
* ... [[Augšdaugavas novada dome]]s priekšsēdētājs no [[Latgales partija]]s '''[[Vitālijs Aizbalts]]''' ir bijis [[9. Saeima]]s deputāts?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:George-Dancis-playing-basketball.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Austrālijas latvieši|Austrālijas latviešu]] [[basketbols|basketbolists]] '''[[Juris Dancis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārstāvēja [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālijas basketbola izlasi]] [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada Melburnas olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[Saules sistēmas planētu kolonizācija]]''' ir viena no galvenajām tēmām [[zinātniskā fantastika|zinātniskajā fantastikā]], bet arī mūsdienu zinātniskajos pētījumos un [[kosmosa izpēte]]s plānos?
* ... '''[[Biafras līcis|Biafras līča]]''' ziemeļu krastā tagadējās [[Nigērija]]s teritorijā no 1967. līdz 1970. gadam pastāvēja neatkarīga separātiska [[Biafra|Biafras valsts]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Panthera pardus orientalis Colchester Zoo (1).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Amūras leopards]]''' &lt;small&gt;(attēlā Kolčesteras zoodārzā)&lt;/small&gt; ir visretāk sastopamais no visiem [[lielie kaķi|lielajiem kaķiem]] pasaulē?
* ... '''[[1556. gads Latvijā|1556. gadā]]''' sākās [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]], kad [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] bruņinieki uzbruka [[Rīgas arhibīskapija]]i un ieņēma visas tās pilis, bet [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|arhibīskapu]] [[Brandenburgas Vilhelms|Brandenburgas Vilhelmu]] un viņa koadjutoru sagūstīja, arhibīskapijas pārvaldi nododot [[Tērbatas bīskaps|Tērbatas]] un [[Sāmsalas bīskaps|Sāmsalas]] bīskapiem?
* ... neapdzīvotajā '''[[Annobona|Annobonas salā]]''' (mūsdienās ietilpst [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālajā Gvinejā]]) [[portugāļi]] izveidoja [[kolonija|koloniju]], kur nometināja vergus no [[Angola]]s un netālās [[Santome]]s, kas, sajaucoties ar eiropiešiem, jau 16. gadsimtā izveidoja savdabīgu kopienu ''forros'' — ‘atbrīvotie [vergi]’, kas runāja [[Kreoliskās valodas|kreoliskā]] [[portugāļu valoda]]s variantā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ropazu baznica 04 2015-02-15.jpg|border|right|150px]]
* ... kopš [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] '''[[Ropažu luterāņu baznīca|Ropažu luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Adventa laiks|Adventa]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] laikā tiek izveidots īpašs &quot;Gaismas dārzs&quot;?
* ... 55 km garš un 6—22 km plats šaurums dienvidos '''[[Venecuēlas līcis|Venecuēlas līci]]''' savieno ar [[Marakaibo ezers|Marakaibo ezeru]]?
* ... viena no '''[[Kaļķupes ielejas dabas liegums|Kaļķupes ielejas dabas lieguma]]''' izteiksmīgākajām reljefa formām ir [[Puiškalna pilskalns|Puiškalns]] (pilskalns un sena svētvieta), kas atrodas [[Pilsupe|Kaļķupes]] un Mazupes satekas vietā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-01-11 IBU World Cup Biathlon Oberhof 2025 STP 5006.jpg|border|right|200px]]
* ... 2024. gada Pasaules čempionātā [[biatlons|biatlonā]] junioriem, kas notika [[Igaunija|Igaunijā]], [[Otepē]], [[Vācija]]s biatloniste '''[[Jūlija Tanheimere]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja četras medaļas, individuālajā distancē un stafetē kļūstot par čempioni?
* ... '''[[1540. gads Latvijā|1540. gadā]]''' [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu IV fon Minhauzenu]] ievēlēja par [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]]?
* ... pirmo '''[[Labākā animācijas filma (Zelta globusa balva)|Zelta globusa balvu kā labākā animācijas filma]]''' saņēma ''[[Pixar]]'' studijas filma &quot;[[Vāģi]]&quot; 2006. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Amelanchier spicata tähk-toompihlakas 01 estonia.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[vārpainā korinte|vārpainās korintes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču suga ir plaši ieviesusies un tiek kultivēta [[Eiropa|Eiropā]], kur vietām pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] sastopama nereti, ir pārgājusi savvaļā un naturalizējusies?
* ... [[Eiropa]]s kontinentālās daļas galējais dienvidu punkts '''[[Tarifas rags]]''' atrodas [[Spānija]]s pašos dienvidos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā bijušās Palomasas salas galā, kas kopš 1808. gada ar {{nobr|300 m}} garu dambi savienota ar kontinentu?
* ... '''[[santīms]]''' ir mazākā [[nauda]]s vienība daudzās valstīs, kuras [[valūta]] vēsturiski ir bijusi saistīta ar franču vai latīņu monētu sistēmu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosaceae - Pyrus pyraster - Perastro-1.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[meža bumbiere]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robeža, tādēļ tā ir diezgan reti sastopama visā teritorijā, izņemot valsts ziemeļaustrumu daļu?
* ... [[Reformācija Livonijā|Livonijas Reformācijas]] gaitā '''[[1529. gads Latvijā|1529. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Tomass Šēnings]] [[Lībeka|Lībekā]] noslēdza līgumu uz 6 gadiem ar [[Rīga]]s pilsētu, pēc kura Rīga atkal atzina arhibīskapa virskundzību, bet tās iedzīvotājiem bija tiesības paturēt [[luterticība|Mārtiņa Lutera ticību]]?
* ... '''[[dārgmetāli]]''' parasti ir izturīgi pret [[oksidēšanās|oksidēšanos]] un [[korozija|koroziju]], kas padara tos ļoti piemērotus izmantošanai [[rotaslieta|rotās]], [[monēta|monētās]], investīcijās un dažādās rūpnieciskās nozarēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]]
* ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns?
* ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas &quot;Celtics&quot;]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā &quot;Celtics&quot; spēļu komentētājs televīzijā?
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[dīķgliemeži]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])&lt;/small&gt; ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s?
* ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''&quot;[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]&quot;''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai &quot;[[Nosferatu, šausmu simfonija]]&quot;, kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns &quot;[[Drakula (romāns)|Drakula]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] &quot;par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu&quot;?
* ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā?
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola?
* ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira?
* ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]]
* ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu &quot;Ķemeri&quot;]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]?
* ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles?
* ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs?
* ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]?
* ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] &quot;par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem&quot;?
* ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]?
* ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja?
* ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]?
* ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] &lt;small&gt;(attēlā parka vīngliemezis)&lt;/small&gt;?
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m?
* ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s &lt;small&gt;(attēlā tējkanna no 1909. gada)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku?
* ... [[Liepāja]]s koncertzāles &quot;[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]&quot; autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā?
* ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē?
* ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C?
* ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā?
* ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas &lt;small&gt;(attēlā dārza vīngliemezis)&lt;/small&gt;?
* ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)?
* ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[goblapu spireja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā?
* ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]?
* ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]]
* ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku?
* ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā?
* ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' &lt;small&gt;(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])&lt;/small&gt; galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]?
* ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]?
* ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans?
* ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s?
* ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]]
* ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' &lt;small&gt;(attēlā piekraste)&lt;/small&gt; veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa?
* ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]?
* ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna &quot;Ādams un Ieva&quot;)&lt;/small&gt;?
* ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs?
* ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]]
* ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta?
* ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)?
* ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa &quot;Smaragda Pilsētas Burvji&quot;, kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves?
* ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana?
* ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]]
* ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)&lt;/small&gt; nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]?
* ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām?
* ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[limončello]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām?
* ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē?
* ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]?
* ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]?
* ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]]
* ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' &lt;small&gt;(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])&lt;/small&gt; sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru?
* ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija?
* ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu?
* ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]]
* ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās?
* ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]?
* ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]?
* ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]]
* ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1 rubļa banknotes averss)&lt;/small&gt; īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei?
* ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām?
* ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs?
* ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa?
* ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu?
* ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu?
* ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]]
* ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]?
* ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]?
* ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]]
* ... '''''[[Cambozola]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija?
* ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]?
* ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] &lt;small&gt;(attēlā 18. gadsimta vidus tase)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]?
* ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan '''[[kruasāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]?
* ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem?
* ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]]
* ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]?
* ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām &quot;[[Vella kalpi]]&quot; (1970), &quot;[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]&quot; (1972) un &quot;[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[žurs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša?
* ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis?
* ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]]
* ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]?
* ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]]
* ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes?
* ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''&quot;[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]&quot;''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''?
* ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]]
* ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi?
* ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts?
* ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[lazanja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs?
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā &quot;[[Marijas klusums]]&quot;, par ko saņēmusi &quot;[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]&quot; kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem?
* ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu?
* ... [[mūzikas grupa|grupas]] &quot;[[Tautumeitas]]&quot; dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''&quot;[[Bur man laimi]]&quot;''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]?
* ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]]
* ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]?
* ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami?
* ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]?
* ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]?
* ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[birjāni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām?
* ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā?
* ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]]
* ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu?
* ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols?
* ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]]
* ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību?
* ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam?
* ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne?
* ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]]
* ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]?
* ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]?
* ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''&quot;[[Oranžās Brīvdienas]]&quot;''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]]
* ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir svēts kalns?
* ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu?
* ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]]
* ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes?
* ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]?
* ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija &quot;[[Latvijai un Ventspilij]]&quot; ieguva 7 no 13 deputātu vietām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām?
* ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi?
* ... '''&quot;[[Viena valsts, divas sistēmas]]&quot;''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]]
* ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' &lt;small&gt;(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)&lt;/small&gt; ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē?
* ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]?
* ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas &quot;[[Gods kalpot Rīgai!]]&quot; un &quot;[[Saskaņa]]&quot;, [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju &quot;[[Suverēnā vara]]&quot; un &quot;[[Apvienība Jaunlatvieši]]&quot; kopējā saraksta, bet netika ievēlēta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību &lt;small&gt;([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā?
* ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas &lt;small&gt;(attēlā jēlas kakao pupiņas)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma?
* ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]]
* ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]?
* ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta &quot;[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]&quot;, kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]?
* ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]]
* ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em?
* ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]?
* ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa?
* ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''?
* ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]]
* ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %?
* ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s?
* ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[salami]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē &quot;sālīt&quot;?
* ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms?
* ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa?
* ... vārds '''&quot;[[sabotāža]]&quot;''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu?
* ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]]
* ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru?
* ... [[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]?
* ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]]
* ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]?
* ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu?
* ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]]
* ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā?
* ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]?
* ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[meža tilbīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas?
* ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru?
* ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]]
* ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju?
* ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs?
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]]
* ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu?
* ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā?
* ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]]
* ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā?
* ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]?
* ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]]
* ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā?
* ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]?
* ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]]
* ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]?
* ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]?
* ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[Orhona]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]?
* ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m?
* ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas &quot;Rockets&quot;]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis?
* ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]?
* ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]]
* ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em?
* ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās?
* ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[pavasara krokuss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s?
* ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva?
* ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]]
* ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' &lt;small&gt;(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)&lt;/small&gt; no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā?
* ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''&quot;[[Izlozes rītausma]]&quot;''' ir piektā grāmata sērijā &quot;[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]&quot;, un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā &quot;Bada spēļu&quot; romāna]] notikumiem?
* ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]?
* ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''&quot;[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]&quot;''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats?
* ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]?
* ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]?
* ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]?
* ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā?
* ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sver aptuveni 500 tonnas?
* ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas &quot;[[Citi Zēni]]&quot; dziesmas &quot;Ramtai&quot; mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē &quot;[[Supernova 2025]]&quot; un ieguva 3. vietu?
* ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' &lt;small&gt;(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)&lt;/small&gt; pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā?
* ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]?
* ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[parastā varde]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa?
* ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru?
* ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 &quot;Roksana&quot;]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu?
* ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus?
* ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam?
* ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu?
* ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība?
* ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas?
* ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]]
* ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās?
* ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]]
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums?
* ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]?
* ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī?
* ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)?
* ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma &quot;[[Marijas klusums]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Field_Marshall_Keitel_signs_German_surrender_terms_in_Berlin_8_May_1945_-_Restoration.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 &lt;small&gt;(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)&lt;/small&gt;?
* ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt?
* ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' &lt;small&gt;(attēlā logo)&lt;/small&gt; pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma?
* ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti?
* ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s?
* ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma?
* ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s (&quot;Čekas&quot;) dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}?
* ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī?
* ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas &quot;Rubenes&quot; [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas &quot;Rīga&quot; direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents?
* ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Phūketas province]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ?
* ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]?
* ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija &quot;[[Kuldīgas novadam]]&quot; ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[aramiešu raksts]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]?
* ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns?
* ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]?
* ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas?
* ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī?
* ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis?
* ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]]
* ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 &quot;Festivāls&quot;]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uz automašīnas [[GAZ M-20 &quot;Pobeda&quot;]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam?
* ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]?
* ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]]
* ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta?
* ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē?
* ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā?
* ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā?
* ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Bēzjē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]?
* ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[segli]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]?
* ... [[Lisabonas &quot;Benfica&quot;]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs?
* ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu?
* ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja &quot;Sociālistiskā&quot;, bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā?
* ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē?
* ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]?
* ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim?
* ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku?
* ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību &quot;Zapad-2017&quot; scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku &quot;Veišnorijas&quot; kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]?
* ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad &quot;[[Valmiera/Ordo]]&quot; vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos?
* ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]]
* ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em &lt;small&gt;(attēlā dienvidu dinoterijs)&lt;/small&gt;?
* ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors?
* ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]]
* ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā Lūisas ainava)&lt;/small&gt; ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni?
* ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus?
* ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību &lt;small&gt;(attēlā Amerikas mastodonts)&lt;/small&gt;?
* ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem?
* ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu?
* ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas &quot;[[Valmierai un Vidzemei]]&quot; kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām?
* ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ &lt;small&gt;(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu?
* ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzņemtas filmas &quot;[[Kad lietus un vēji sitas logā]]&quot; epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna?
* ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām?
* ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''&quot;[[Mērdoka noslēpumi]]&quot;''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]]
* ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām?
* ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em?
* ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[porteris|portera]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts?
* ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām?
* ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]]
* ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus?
* ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]?
* ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju?
* ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais &quot;[[Sarauj, Latgale!]]&quot; saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām?
* ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]]
* ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]?
* ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tutuila]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]?
* ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; un &quot;[[Kopā Latvijai]]&quot; saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām?
* ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas &quot;Griffins&quot;]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz &quot;Red Wings&quot;, tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē?
* ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]]
* ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' &lt;small&gt;(attēlā no alpīnistu nometnes)&lt;/small&gt; uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]?
* ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā?
* ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''&quot;[[Spožajā saulē]]&quot;''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — &quot;[[Talantīgais misters Riplijs]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])&lt;/small&gt; ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu?
* ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija]]s teritorijā?
* ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]]
* ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību?
* ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]?
* ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[domino]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu?
* ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em?
* ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls &quot;[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]&quot;?
* ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]?
* ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu?
* ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Etiopijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome?
* ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir &quot;ļoti slikti&quot; un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā?
* ... [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] '''[[latviji]]''', kas dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā?
* ... sākotnējais '''[[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] nosaukums bija Aleksandra iela — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā)?
* ... lai apspiestu '''[[Protesti Kazahstānā (2022)|protestus Kazahstānā 2022. gada janvārī]]''' [[Kazahstānas prezidents|prezidents]] [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s, kā rezultātā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]]
* ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem?
* ... [[Grenlande]]s ziemeļos esošā [[ASV]] '''[[Pitufikas Kosmosa spēku bāze]]''' (agrāk Tūles Gaisa bāze) ir Ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļa, kas uzrauga [[gaisa telpa|gaisa telpu]] virs [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], lai atklātu [[ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] palaišanas pazīmes?
* ... pēc trīs mēnešus ilgušām cīņām [[1920. gads|1920. gada]] '''[[Vļoras karš|Vļoras karā]]''' tika parakstīts miera līgums starp [[Itālija|Itāliju]] un [[Albānija|Albāniju]], saskaņā ar kuru Itālijas valdība apņēmās atzīt Albānijas neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]]
* ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru?
* ... '''[[Bārtas iela (Rīga)|Bārtas iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] tika izveidota ar [[Rīgas dome|pašvaldības domes]] lēmumu 2015. gadā, piešķirot ielas statusu brauktuvei, kurā atradās Šampētera ielas adreses, taču vēsturiski Bārtas ielas nosaukums ir bijis netālajai paralēlajai [[Fridriha Candera iela]]i?
* ... mūsdienās [[Armēnija]]s dienvidos esošajai '''[[Sjunikas marze]]i''' ir stratēģiska nozīme, jo tas ir vienīgais Armēnijas reģions, kas robežojas ar [[Irāna|Irānu]], nodrošinot svarīgu saimniecisko un ģeopolitisko savienojumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''?
* ... '''[[Protesti Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām (2024)|protesti pēc 2024. gada Gruzijas parlamenta vēlēšanām]]''' sākās tūlīt pēc vēlēšanām un pastiprinājās pēc valdības paziņojuma par iestāšanās sarunu apturēšanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] līdz 2028. gadam; demonstranti pulcējās [[Tbilisi]] ielās, bieži saskaroties ar policijas spēku, kas izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus?
* ... parasti '''[[liellaiva]]s''' tiek pārvietotas ar [[velkoņi]]em vai līdzīgiem specializētiem [[kuģi]]em, taču ir sastopamas arī pašgājējas liellaivas, lai gan to ātrums un manevrētspēja ir neliela?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]]
* ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]?
* ... '''[[Kazaņas ieņemšana]]''' [[1552. gads|1552. gadā]] iezīmēja [[Kazaņas haniste]]s iekļaušanu [[Krievijas cariste]]s sastāvā, kas deva [[Maskavija]]i iespēju nostiprināt varu [[Pievolga|Volgas reģionā]] un turpināt paplašināšanos [[Sibīrija]]s virzienā?
* ... [[Gajs Ričijs|Gaja Ričija]] 1998. gada ''[[neo-noir]]'' [[kriminālkomēdija]] '''&quot;[[Nav dūmu bez stobriem]]&quot;''' guva finansiālus panākumus, nopelnot vairāk nekā 28 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 1,4 miljonu dolāru budžeta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ilzenbergas manor 2018.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Ilzu pagasts|Ilzu pagastu]] sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar '''[[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā mūsdienās)&lt;/small&gt; pievienoja [[Lietuvas Republika]]i?
* ... '''[[Otrā Kosovas kauja]]''' [[1448. gads|1448. gada]] oktobrī starp [[Ungārija]]s karaļa [[Jānošs Huņadi|Jānoša Huņadi]] vadītajiem kristiešu spēkiem un [[Osmaņu impērija]]s armiju sultāna [[Murads II|Murada II]] vadībā bija viena no nozīmīgākajām kaujām Osmaņu ekspansijas laikā [[Balkānu pussala|Balkānos]], kurā kristieši cieta smagu sakāvi?
* ... '''[[Autonomā Padomju Baškīrijas Republika]]''' bija vienīgā autonomā republika [[Krievijas SFPR]] sastāvā, kas izveidota, pamatojoties uz līgumattiecībām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nureyev 9 Allan Warren.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1961. gads|1961. gadā]], viesojoties ar trupu [[Parīze|Parīzē]], [[baletdejotājs]] '''[[Rūdolfs Nurejevs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atteicās atgriezties [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un pieprasīja politisko patvērumu [[Francija|Francijā]], kļūstot par vienu no pirmajiem augsta līmeņa māksliniekiem, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pārbēga uz Rietumiem?
* ... amerikāņu [[Roks|rokgrupa]] '''''[[The Strokes]]''''' ir iedvesmojusi tādas grupas kā ''[[Arctic Monkeys]]'', ''[[The Killers]]'' un ''[[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]]''?
* ... ziemeļu—dienvidu virzienā 137 km garumā izstieptais '''[[Atlins]]''' tiek uzskatīts par [[Jukonas upe]]s izteku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:An Endangered Great Knot Calidris tenuirostris feeding at the Tasitolu salt lakes.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eirāzija]]s ziemeļaustrumu [[tundra|tundrā]] ligzdojošajam '''[[garknābja šņibītis|garknābja šņibītim]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir raksturīga tāla [[putnu migrācija|migrācija]], sasniedzot [[Āzija]]s dienvidus un arī [[Austrālija]]s piekrastes?
* ... '''[[zeltainais stafilokoks]]''' ir daļa no cilvēka mikrobioma, bieži sastopams augšējos elpceļos un uz [[āda]]s; lai gan tipiski starp stafilokoku un cilvēku valda komensālisms, tas tomēr var kļūt par oportūnistisku [[Patogēns|patogēnu]], izraisot ādas infekcijas, tostarp [[Abscess|abscesus]], [[impetigo]], [[Infekcijas slimība|elpceļu infekcijas]] un saindēšanos ar pārtiku?
* ... '''[[2024. gada Baltijas kauss futbolā]]''' bija īpašs ar to, ka pirmo reizi tajā piedalījās arī [[Fēru Salu futbola izlase]] kā viesu komanda?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Saccharomyces cerevisiae SEM.jpg|border|right|200px]]
* ... jau kopš seniem laikiem mikroskopiskā, [[eikarioti]]skā vienšūnas [[sēne]] '''[[maizes raugs]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]])&lt;/small&gt; ir ticis izmantots [[maize]]s, [[alus]] un [[vīns|vīna]] ražošanā?
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 4. maijā [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 35. gadadienā '''[[Talsu baltais koris]]''' [[Markus Riva]]s vadībā uzvarēja šova '''&quot;[[Koru kari (ceturtā sezona)|Koru kari]]&quot;''' 4. sezonā?
* ... [[Lietuvieši|lietuviešu]] tautas [[pasaka]] '''&quot;[[Egle, zalkšu karaliene]]&quot;''' ir viena no viszināmākajām [[Balti|baltu tautu]] pasakām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:St. Clement Church Skopje 3.jpg|border|right|200px]]
* ... [[modernisms|modernisma stila]] '''[[Svētā Ohridas Klementa baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir nozīmīgākā [[Maķedonijas pareizticīgā baznīca|Maķedonijas pareizticīgās baznīcas]] katedrāle?
* ... '''[[Cilvēka genoma projekts]]''' no 1990. gada līdz 2003. gadam bija vēsturē lielākais sadarbības projekts [[bioloģija]]s nozarē?
* ... teorija '''&quot;[[Austrija — pirmais nacisma upuris]]&quot;''' kļuva par [[Austrija]]s sabiedrības fundamentālu mītu, kas ļāva iepriekš sīviem politiskajiem pretiniekiem, piemēram, sociāldemokrātiem un konservatīvajiem katoļiem, apvienoties un atgriezt bijušos nacistus sociālajā un politiskajā dzīvē; Austrija gandrīz pusgadsimtu noliedza, ka starp to un politisko režīmu no 1938. līdz 1945. gadam pastāv pēctecība?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Turkish prime minister Tansu Çiller in Brussels.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Tansu Čillera]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 1993. līdz 1996. gadam bija [[Turcijas premjerministre]] un ir pazīstama kā pirmā un līdz šim vienīgā sieviete šajā amatā?
* ... '''[[Pretīgās pārtikas muzejs|Pretīgās pārtikas muzejā]]''' [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir izstādīti aptuveni 80 dažādi pārtikas produkti no visas pasaules, tostarp grauzdēta [[jūrascūciņa]] no [[Peru]], &quot;[[Kasu marcu]]&quot; siers no [[Sardīnija]]s, &quot;Surströmming&quot; pūdētā [[siļķe]] no Zviedrijas, [[Islande]]s delikatese &quot;hakarli&quot; (fermentēta [[Grenlande]]s [[haizivs]] gaļa), auglis [[duriāns]] u.c.?
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]] [[basketbolists]] '''[[Džeremijs Sohans]]''' ir dzimis [[ASV]], jauktā [[poļi|poļu]] un amerikāņu ģimenē, bet jauniešu basketbolā pārstāvējis [[Anglija]]s un [[Polija]]s izlases, tomēr 2021. gadā debitēja pieaugušo [[Polijas basketbola izlase|Polijas basketbola izlasē]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gregory the Illuminator mosaic on Pammakaristos Church in Constantinople.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Gregors Apgaismotājs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par to, kurš padarīja [[Armēnija|Armēniju]] par pirmo valsti pasaulē, kas oficiāli pieņēma [[kristietība|kristietību]] kā [[valsts reliģija|valsts reliģiju]]?
* ... [[Turcija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Iznika]]''' senatnē bija pazīstama kā Nīkaja un bija nozīmīgs centrs [[Romas impērija|Romas]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impēriju laikos?
* ... '''[[Detroitas upe]]''' uz [[ASV]] un [[Kanāda]]s robežas, kas savieno [[Sentklēras ezers|Sentklēras ezeru]] un [[Ēri ezers|Ēri ezeru]], ir viens no pasaulē noslogotākajiem iekšzemes ūdensceļiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Asparagales - Agave tequilana - 5.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[tekilas agave]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ekonomiski nozīmīgs resurss [[Meksika]]s [[Halisko|Halisko štatam]], jo tā ir galvenā sastāvdaļa [[tekila]]s ražošanā?
* ... [[devons|devona]] [[osteolepidīdi|osteolepidīdu]] [[latviji|latviju ģints]] tipisko sugu '''''[[Latvius grewingki]]''''' 1933. gadā aprakstīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], nosaucot to vācbaltiešu [[ģeologs|ģeologa]] [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] vārdā?
* ... '''[[morāvieši]]em''' ir sava [[kultūra]], [[dialekti]] un vēstures mantojums, kas atšķiras no pārējās [[Čehija]]s, īpaši [[Bohēmija]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hanzi.svg|border|right|150px]]
* ... [[ķīniešu rakstzīmes]] '''[[haņdzi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir arī [[japāņu rakstība]]s [[kandži]] un [[korejiešu rakstība]]s [[handža]]s pamatā?
* ... triju [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks [[igauņi|igauņu]] [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēcējs]] '''[[Arti Aigro]]''' 2019. gada martā [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]] lidojumos ar slēpēm treniņā veica 228 metrus tālu lēcienu, uzstādot neoficiālu [[Igaunija]]s rekordu?
* ... '''[[1500. gads Latvijā|1500. gada]]''' 31. janvārī savā rezidencē [[Piltenes pils|Piltenes pilī]] nomira [[Kurzemes bīskaps]] [[Mārtiņš Levics]], un pēc [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] virsmestra Frīdriha lūguma [[Romas pāvests]] viņa vietā par bīskapu apstiprināja [[Miķelis Skulteti|Miķeli Skulteti]], tomēr vinš Kurzemi nesasniedza, jo nomira jau tā paša gada novembrī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Niagara Falls - ON - Niagarafälle.jpg|border|right|250px]]
* ... '''[[Niagāras upe]]''', kurā atrodas [[Niagāras ūdenskritums]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, iztek no [[Ēri ezers|Ēri ezera]] ziemeļaustrumu gala un ietek [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] dienvidrietumos?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' lidojums '''''[[Fram2]]''''' bija četru neprofesionālu [[kosmonauts|kosmonautu]] misija, ko finansēja un vadīja ķīniešu izcelsmes [[Malta]]s [[kriptovalūta|kriptovalūtu]] uzņēmējs [[Čuņs Vans]]?
* ... lai gan lielākā daļa valstu ir atteikušās no '''[[kaujas gāzes|kaujas gāzu]]''' pielietošanas, 21. gadsimtā ir reģistrēti vairāki incidenti, kur šādi ieroči tomēr ir tikuši izmantoti, īpaši civiliedzīvotāju ietekmēšanai bruņoto konfliktu zonās, piemēram, [[Sīrija|Sīrijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Shiitakegrowing.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[šitake]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no populārākajām un visplašāk audzētajām [[sēnes|sēnēm]] pasaulē, ko jau vairākus gadsimtus izmanto gan gastronomijā, gan [[Tradicionālā medicīna|tradicionālajā medicīnā]]?
* ... no 18. gadsimta beigām aizvien pieauga kustība pret [[verdzība|verdzību]] — [[abolicionisms]], un [[Britu impērija]] oficiāli aizliedza '''[[vergu tirdzniecība|vergu tirdzniecību]]''' 1807. gadā, bet [[Amerikas Savienotās Valstis]] — 1808. gadā?
* ... '''[[Padomju kosmosa programma]]''' bija viena no visambiciozākajām un inovatīvākajām programmām 20. gadsimtā, kas radīja globālu sacensību starp [[PSRS ]] un [[ASV]] — tā saukto &quot;Kosmosa sacensību&quot;; neskatoties uz agrīnajiem panākumiem, PSRS zaudēja sacensību par cilvēka nosēšanos uz [[Mēness]], jo ASV ''[[Apollo 11]]'' misija [[1969. gads|1969. gadā]] ļāva cilvēkiem pastaigāties pa Mēness virsmu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Plantsisal.jpg|border|right|150px]]
* ... no '''[[sizala agave]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iegūst stingru šķiedru — sizala šķiedru, kuru tradicionāli izmanto [[Virve|virvēm]] un auklām, un tai ir daudz citu lietojumu, tostarp [[Papīrs|papīra]], [[Audums|auduma]], apavu, [[Cepure|cepuru]], [[Soma|somu]], [[Paklājs|paklāju]], ģeotekstilmateriālu un [[Šautriņu mešana|šautriņu]] dēļu ražošanā?
* ... '''[[rīcins]]''' ir ārkārtīgi [[inde|toksisks]] — pat ļoti nelielas devas var būt nāvējošas cilvēkam, tam nav zināmas [[pretinde]]s, un ārstēšana ir tikai simptomātiska?
* ... termins '''&quot;[[Vendi (Pomerānija)|vendi]]&quot;''' vēsturiskajos avotos tika lietots, lai apzīmētu dažādas [[Slāvu valodas|slāviski]] runājošas tautas, īpaši tās, kas dzīvoja aiz [[Elba]]s un [[Zāle (upe)|Zāles]] upēm, kas tolaik iezīmēja [[Vācieši|vācu]] un slāvu pasaules robežu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jadeite Sodium aluminum silicate Burma 3025.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[žadeīts]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vērtīgs pusdārgakmens, kas vēsturiski izmantots [[juvelierizstrādājumi|juvelierizstrādājumos]], mākslas priekšmetos un rituālajos priekšmetos, īpaši [[Ķīna|Ķīnā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Maiju civilizācija|maiju civilizācijā]]?
* ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Džeks Kveids]]''' ir aktieru [[Mega Raiena|Megas Raienas]] un [[Deniss Kveids|Denisa Kveida]] dēls?
* ... '''[[Lihtenšteina 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lihtenšteinu 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja tikai viens sportists, [[riteņbraucējs]] Romano Punteners, un tā bija viena no mazākajām olimpiskajām delegācijām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Muscari botryoides 002.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[mazā muskare|mazās muskares]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]], kā arī tā ir ieviesusies daudzviet citur pasaulē?
* ... '''[[Vendi (Āfrika)|vendi]]''' ir viena no [[Dienvidāfrika]]s oficiāli atzītajām etniskajām grupām, un vendu valoda ([[čivenda]]) ir viena no 11 [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] valstī?
* ... '''[[pēdu fetišisms]]''' ir viens no visizplatītākajiem fetišismiem un var ietvert aizraušanos ar [[pēda|pēdu]] izskatu, pieskaršanos, smaržu, apavu valkāšanu, masāžu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ithaki-Vathy.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Grieķija]]s rietumu daļā esošā '''[[Itaka (sala)|Itaka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīta par leģendārā varoņa [[Odisejs|Odiseja]] dzimteni, kā aprakstīts [[Homērs|Homēra]] eposā &quot;[[Odiseja]]&quot;?
* ... '''[[Britu Kipra]]s''' laika mantojums [[Kipra|Kiprā]] ietver [[Labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksmi]], [[Akrotiri un Dekelija|divas atlikušās militārās bāzes]], kas atrodas [[Lielbritānija]]s suverenitātē, kā arī salas elektrotīkli ir izbūvēti pēc britu standartiem, un tiek lietotas britu stila rozetes?
* ... tiek uzskatīts, ka izzudusī '''[[hazāru valoda]]''' bija radniecīga [[čuvašu valoda]]i, atšķiroties no vairākuma citu [[tjurku valodas|tjurku valodu]], bet no tās ir saglabājušies tikai fragmenti, piemēram, personvārdi, tituli un daži dokumenti [[Ebreju alfabēts|ebreju alfabētā]], tāpēc to pilnībā rekonstruēt nav iespējams?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Barak River in Silchar.jpg|border|right|200px]]
* ...[[Dienvidāzija]]s upe '''[[Meghna]]''' &lt;small&gt;(attēlā augštecē)&lt;/small&gt; kopā ar [[Ganga|Gangu]] un [[Brahmaputra|Brahmaputru]] veido pasaulē lielāko Gangas [[upes delta|deltu]]?
* ... '''[[Florences Republika]]i''', kas bija viena no ietekmīgākajām [[Itālija]]s pilsētvalstīm [[Viduslaiki|viduslaikos]] un [[renesanse]]s laikā, bija raksturīgs sarežģīts pārvaldes modelis un aktīva pilsoņu līdzdalība politikā, kā arī īpaša nozīme [[māksla]]s, [[literatūra]]s un [[zinātne]]s attīstībā?
* ... viens no [[Turcija]]s politiķa '''[[Binali Jildirims|Binali Jildirima]]''' atpazīstamākajiem politiskajiem sasniegumiem ir nozīmīgā loma Turcijas pārejā no [[parlamentārisms|parlamentāras]] uz [[prezidentālisms|prezidentālu]] pārvaldes formu — viņš kļuva par pēdējo [[Turcijas premjerministrs|Turcijas premjerministru]], pirms šis amats tika likvidēts [[2018. gads|2018. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Myrtos Beach, Kefalonia.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kefalonija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā no [[Grieķija]]s [[Jonijas salas|Jonijas salām]]?
* ... no '''[[Sicīlijas arābu valoda]]s''' vēlāk attīstījās [[maltiešu valoda]] — vienīgā [[Semītu valodas|semītu valoda]] [[Eiropa|Eiropā]], kas tiek rakstīta [[Latīņu raksts|latīņu alfabētā]] un lietota kā [[valsts valoda]]?
* ... pirmo olimpisko medaļu '''[[Burkinafaso olimpiskajās spēlēs]]''' ieguva [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], ko izcīnīja [[vieglatlēts]] [[Igs Fabriss Zango]] [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|trīssoļlēkšanas sacensībās]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Katerina Sakellaropoulou, October 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Katerina Sakellaropulu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas bija [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidente]] no 2020. līdz 2025. gadam, ir vēsturē pirmā [[sieviete]], kas ievēlēta šajā amatā?
* ... [[Gruzija|Gruzijā]] sastopamajai '''[[megreļu valoda]]i''' nav oficiāla statusa, tā netiek izmantota ne izglītībā, ne valsts pārvaldē, un tai nav standartizētas [[rakstība]]s tradīcijas, lai gan pēdējos gados vērojami atsevišķi centieni veidot mācību materiālus un literāros darbus?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:GorbachevMS.jpg|border|right|150px]]
* ... [[PSKP CK]] locekļi nobalsoja par '''[[PSRS prezidents|PSRS prezidenta]]''' amata izveidi [[1990. gads|1990. gada]] 7. februārī, un 14. martā [[Mihails Gorbačovs]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts par pirmo un vienīgo PSRS prezidentu?
* ... pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārā iebrukuma Kiprā 1974. gadā]] valsts tika sadalīta divās daļās, kur '''[[Kipras turki]]''' pārcēlās galvenokārt uz salas ziemeļiem ([[Ziemeļkipra|Ziemeļkipru]]), bet [[Kipras grieķi]] — dienvidiem?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Libya.svg|border|right|200px]]
* ... pašreizējais '''[[Lībijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atjaunots [[2011. gads|2011. gadā]] pēc [[Muammars Kadāfi|Muammara Kadāfi]] režīma krišanas?
* ... '''[[Sicīlijas arābu iekarojumi]]''' ievadīja gandrīz divus gadsimtus ilgu [[islāms|islāma]] klātbūtni [[Sicīlija|salā]], kuras laikā izveidojās '''[[Sicīlijas emirāts]]'''?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jennifer Coolidge at the 2024 Toronto International Film Festival 6 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[aktrise]] '''[[Dženifera Kūlidža]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 1999. gadā guva savu lielo izrāvienu, atveidojot Džanīnu Stifleri jeb &quot;Stiflera mammu&quot; filmā &quot;[[Amerikāņu pīrāgs]]&quot;, kas guva lielus komerciālus panākumus visā pasaulē; 2001. gadā viņa atkārtoti atveidoja šo lomu filmā &quot;[[Amerikāņu pīrāgs 2]]&quot;, bet vēlāk tajā pašā gadā viņai bija nozīmīga otrā plāna loma filmā &quot;Gudrā blondīne&quot;?
* ... vēsturiskā [[grieķu valoda]]s forma '''[[koinē]]''' bija vispārēja saziņas valoda (''[[lingua franca]]'') visā [[Hellēnisms|hellēniskajā pasaulē]], apvienojot dažādus grieķu [[Dialekts|dialektus]]?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Chad.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Čadas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir gandrīz identisks [[Rumānijas karogs|Rumānijas karogam]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kwidzyn zamek (dron cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... parasti [[pils|pilīs]] [[tualete]]s tika ierīkotas erkeros, taču lielajās pilīs, kurās uzturējās liels garnizons, higiēnas nolūkos bija nepieciešama atsevišķa, no pārējās pils teritorijas atdalīta konstrukcija, tādēļ [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] pilīs būvēja '''[[danskers|danskerus]]''' &lt;small&gt;(attēlā priekšā pa kreisi danskers [[Kvidzina]]s pilī)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Katun Chemal.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Oba]]s kreisā satekupe '''[[Katuņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākas no Geblera ledāja [[Beluha]]s dienvidu nogāzē [[Altajs|Altajā]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Republic of China.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ķīnas Republikas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli pieņemts [[1928. gads|1928. gadā]] un kopš [[1949. gads|1949. gada]] tiek lietots [[Taivāna (sala)|Taivānā]], ko pēc [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu kara]] beigām ieņēma [[Ķīnas Republika]]s valdība, atkāpjoties no [[Kontinentālā Ķīna|kontinentālās Ķīnas]] pēc komunistu spēku uzvaras?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Leonardo da Vinči]] slavenais [[zīmējums]] '''[[Vitrūvija cilvēks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atspoguļo [[senie romieši|seno romiešu]] [[arhitekts|arhitekta]] [[Vitrūvijs|Vitrūvija]] uzskatus par ideālajām [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeņa]] proporcijām?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Marmaris harbor (aerial view), Muğla Province, southwest Turkey, Mediterranean.jpg|border|right|250px]]
* ... mūsdienās [[Turcija]]s dienvidrietumu pilsēta '''[[Marmarisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no visstraujāk augošajām tūrisma pilsētām reģionā?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MussakasMeMelitsanesKePatates01.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan musaka ir tradicionāls siltais [[ēdiens]] vairākās [[Balkānu pussala|Balkānu]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] tautu virtuvēs, vispazīstamākā ir [[grieķi|grieķu]] '''[[musaka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kuras popularitāti veicināja grieķu šefpavārs Nikolaoss Celemendess, padarot to par vienu no atpazīstamākajiem grieķu virtuves simboliem?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Archimedes screw.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan '''[[Arhimēda skrūve]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izgudrojums bieži tiek piedēvēts [[Arhimēds|Arhimēdam]], pastāv liecības, ka līdzīgas ierīces tika izmantotas [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] un arī [[Senā Divupe|Divupē]] jau pirms viņa dzīves laika 3. gadsimtā p.m.ē.?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinkelsbuehl Kirchturm West.jpg|border|right|200px]]
* ... 14. gadsimtā [[Nīderlande|Nīderlandē]] un [[Beļģija|Beļģijā]] uzplauka jumta '''[[dakstiņi|dakstiņu]]''' ražošana, kad valdība noteica ugunsdrošu [[būvmateriāli|būvmateriālu]] izmantošanu, lai samazinātu [[ugunsgrēks|ugunsgrēku]] risku &lt;small&gt;(attēlā dakstiņu jumti [[Vācija|Vācijā]], Dinkelsbīles pilsētā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maria Kalesnikava 2020-08.png|border|right|200px]]
* ... viena no [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020—2021)|Baltkrievijas 2020. gada demokrātisko protestu]] līderēm '''[[Marija Kaļesņikava]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2020. gads|2020. gada]] septembrī tika apcietināta, un 2021. gadā viņai piesprieda 11 gadu cietumsodu, apsūdzot par &quot;ekstrēmistisku grupu organizēšanu&quot;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Apiaceae - Peucedanum cervaria-3.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[briežu rūgtdille]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijusi sastopama ļoti reti — vienīgā zināmā atradne [[Koknese]]s parka malā [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] applūdināta, izveidojot [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; suga ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] nulles kategorijā?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Haliaeetus leucoryphus -Corbett National Park, Uttarakhand, India-8.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Pallasa ērglis|Pallasa ērgļa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; plašais [[izplatības areāls]] ir maldinošs, jo suga ir reta un izolēta visā tā areālā?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Turaida Burg Turaida Turm Außen.JPG|border|right|150px]]
* ... [[viduslaiku pils]] galvenais [[sargtornis]] '''[[donžons]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Turaidas pils]] donžons)&lt;/small&gt; bieži vien kalpoja arī kā dzīvojamā telpa pilskungam?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?</text>
      <sha1>pymco2aaavqlifganv34nf6a2hrd25v</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4465452</id>
      <parentid>4465424</parentid>
      <timestamp>2026-05-09T04:26:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>/* Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) */ +2</comment>
      <origin>4465452</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="443428" sha1="hujqkzroebeekkjbpespve307xtzvq4" xml:space="preserve">{{Vai tu zināji/Saites}}
Šis ir Sākumlapas nodaļas &quot;[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]&quot; arhīvs un nākamo faktu krājums.
__TOC__

== &quot;Vai tu zināji&quot; arhīvs ==
{{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}}

[[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|50px]]
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā &quot;[[Zāģis (filma)|Zāģis]]&quot; — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim?
* ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]?

[[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|50px]]
* ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs?
* ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]?
* ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]?

[[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|50px]]
* ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas &quot;Celtics&quot;]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika iecelts par &quot;Celtics&quot; ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu?
* ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim?

[[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]''' &lt;small&gt;(attēlā pa kreisi)&lt;/small&gt;, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]?
* ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš?
* ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]?

[[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība?
* ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā?
* ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas?

[[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]?
* ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā?
* ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]?

[[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|50px]]
* ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi?
* ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i?
* ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā?

[[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|50px]]
* ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs?
* ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]?
* ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]?

[[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību?
* ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu?

[[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības?
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu?
* ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls?

[[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|50px]]
* ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni?
* ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus?
* ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]?

[[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|50px]]
* ... '''&quot;[[Tīrā prāta kritika]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)&lt;/small&gt; ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu?
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai?
* ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem (&quot;augustiem&quot;) un diviem jaunākajiem imperatoriem (&quot;cēzariem&quot;)?

[[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|50px]]
* ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu?
* ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]?
* ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]?

[[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|50px]]
* ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos?
* ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā &quot;[[Komunistiskās partijas manifests]]&quot; apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''?
* ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna?

[[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|50px]]
* ... sākotnēji '''&quot;[[Užavas alus]]&quot;''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt?
* ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij?

[[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]?
* ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā?
* ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai?

[[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]] &lt;small&gt;(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk?
* ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])?

[[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]?
* ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas?
* ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts &quot;Silava&quot;|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta &quot;Silava&quot;]] nosaukuma autors?

[[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā?
* ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu?
* ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137?

[[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]?
* ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem?
* ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])?

[[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|50px]]
* ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]?
* ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''&quot;[[Komisārs Reksis]]&quot;''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]?
* ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija?

[[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas?
* ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze?
* ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā?

[[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s &quot;Itālijas armijas&quot; virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]] &lt;small&gt;(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]?
* ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i?

[[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|50px]]
* ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē?
* ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām?
* ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]?

[[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|50px]]
* ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]''' &lt;small&gt;(attēlā Filipa Šatrijē korts)&lt;/small&gt;, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i?
* ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]?
* ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas?

[[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|50px]]
* ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē?
* ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja?
* ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā?

[[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi?
* ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot;?

[[Attēls:Blondie1977.jpg|border|right|50px]]
* ... ar 40 miljoniem pārdotu albumu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un 20 miljoniem ārpus ASV '''''[[Blondie]]''''' ir viena no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām [[roks|rokgrupām]]?
* ... [[ASV latvieši|ASV latviešu]] [[daiļlēcēja]] '''[[Džeja Delanija Patrika]]''', iegūstot ceļazīmi uz {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kļuva par pirmo [[Latvija]]s olimpieti šajā sporta veidā?
* ... [[Heptarhija]]s periodā 7. un 8. gadsimtā [[Anglosakši|sakšu]] ķēniņvalsts '''[[Veseksa]]''' sacentās ar '''[[Mersija|Mersiju]]''' par dominējošo stāvokli [[Anglija]]s dienvidos un rietumos?

[[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|50px]]
* ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: &quot;[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]&quot;?
* ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]?

[[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās?
* ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi?
* ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums?

[[Attēls:Indian-Hockey-Team-Berlin-1936.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Indijas lauka hokeja izlase]]''' ir visu laiku veiksmīgākā [[lauka hokejs|lauka hokeja]] komanda [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kopumā izcīnot astoņas zelta medaļas &lt;small&gt;(attēlā Indijas komanda, kas izcīnīja zelta medaļu [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada Berlīnes olimpiskajās spēlēs]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Urālu Republika]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā pastāvēja no [[1993. gads|1993. gada]] 1. jūlija līdz 9. novembrim [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabala]] robežās un tika izbeigta ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] dekrētu Nr. 1874 par Sverdlovskas apgabala padomes atlaišanu?
* ... '''[[maigā vara]]''' apzīmē spēju ietekmēt un veidot citu [[valsts|valstu]] rīcību un attieksmi, izmantojot pievilcību un pārliecību, nevis piespiedu līdzekļus vai militāro spēku (jeb tā saukto [[asā vara|aso varu]])?

[[Attēls:1940 Constitution of the Latvian SSR.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Latvijas PSR Konstitūcija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika veidota pēc 1936. gada [[PSRS Konstitūcija]]s parauga, to pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] izstrādāja 15 [[Tautas Saeima]]s deputātu komisija [[Žanis Spure|Žaņa Spures]] vadībā?
* ... [[Latvija]]s [[modernā pieccīņa|modernās pieccīņas]] sportists '''[[Pāvels Švecovs]]''' pēc dalības {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kur viņš kvalificējās finālam, paziņoja par sportista karjeras beigām?
* ... [[kristietība]]s kustības '''[[adventisms|adventisma]]''' galvenā pazīme ir uzskats par [[Otrā atnākšana|Kristus otro atnākšanu]], kas, pēc viņu ticības, drīz notiks?

[[Attēls:Fatah Flag Vector Graphic.svg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Fatah]]''''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; sākotnēji bija pazīstama kā [[partizāni|partizānu]] kustība, kas izmantoja bruņotu cīņu pret [[Izraēla|Izraēlu]], lai atgūtu [[Palestīna]]s teritoriju un nodrošinātu [[palestīnieši|palestīniešu]] pašnoteikšanās tiesības, tomēr laika gaitā tā pārgāja uz politisko cīņu, un mūsdienās tā ir galvenā Palestīnas pašpārvaldes partija?
* ... par '''[[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Francija]]s kluba [[Parīzes &quot;Saint-Germain&quot;]] futbolisti, kas finālā ar 5:0 pieveica [[Itālija]]s klubu [[Milānas &quot;Internazionale&quot;]]?
* ... '''[[apokrifi]]''' bieži ietver stāstus un detaļas, kas nav iekļautas oficiāli atzītos [[Svētie raksti|svētajos rakstos]]?

[[Attēls:Ilze Stobova 2024.jpg|border|right|50px]]
* ... [[14. Saeima]]s deputāte no partijas &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; '''[[Ilze Stobova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš vēlēšanās kandidējusi arī no [[Jaunā partija|Jaunās Kristīgās partijas]], [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Tautas partija]]s sarakstiem?
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[BMX]] frīstaila [[riteņbraucējs]] '''[[Ernests Zēbolds]]''' {{oss|V=2024|L=G}} izcīnīja 8. vietu un kopā ar [[Gunta Vaičule|Guntu Vaičuli]] [[Latvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|nesa karogu]] noslēguma ceremonijā?
* ... [[Lietuva]]s pārvaldītājsabiedrībai '''''[[Bitė group]]''''', kas pieder [[Luksemburga]]s uzņēmumam ''PLT VII Finance S.a r.l.'', ko savukārt pārvalda [[ASV]] investīciju uzņēmums ''Providence Equity Partners'', pieder [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[telesakari|telesakaru]] uzņēmumi: ''[[Bitė Lietuva|UAB Bitė Lietuva]]'' un [[Bite Latvija|SIA &quot;Bite Latvija&quot;]]?

[[Attēls:Kokneses ģerbonis.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Kokneses ģerbonis|Kokneses ģerbonī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura autors ir [[Edgars Sims]], redzami vēsturiskie [[Koknese]]s pilsētas simboli — sakrustoti [[bīskaps|bīskapa]] zizlis un atslēga?
* ... '''[[18. novembra savienība]]''' bija [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kuru izveidoja daļa no [[Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress|Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa]] delegātiem un pirms [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]] [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]] tā pievienojās vēlēšanu apvienībai &quot;[[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]&quot;?
* ... '''[[singāļi|singāļu]]''' izcelsme tiek saistīta ar agrīno '''[[indoārieši|indoāriešu]]''' migrāciju no [[Ziemeļindija]]s uz dienvidiem; pēc leģendārās [[hronika]]s &quot;Mahāvamsa&quot; singāļu tautas aizsācējs bija princis Vidžaja, kurš ieradies [[Šrilanka|Šrilankā]] no Indijas ziemeļrietumiem?

[[Attēls:Flag of the Lao People's Revolutionary Party.svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Laosas Tautas revolucionārā partija]]''' &lt;small&gt;(attēlā partijas karogs)&lt;/small&gt; ir vienīgā atļautā [[Politiskā partija|partija]] [[Laosa|Laosas Tautas Demokrātiskajā Republikā]], un Laosa ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kurai joprojām ir [[sociālisms|sociālistiskā iekārta]] ar vienu [[vienpartijas sistēma|valdošo politisko partiju]]?
* ... [[šaušana|sporta šāvējs]] '''[[Lauris Strautmanis]]''', kurš pārstāvēja [[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latviju]] [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskās spēlēm]] [[Parīze|Parīzē]], ir 2025. gada Eiropas čempionāta zelta medaļas ieguvējs 25 metru distancē ar pistoli un 2023. gada Pasaules čempionāta sudraba medaļas ieguvējs 50 metru distancē ar pistoli?
* ... [[eSIM]] karšu tirdzniecības uzņēmums '''''[[Airalo]]''''' nodrošina eSIM kartes ceļotājiem vairāk nekā 200 valstīs un reģionos visā pasaulē, nodrošinot tūlītēju piekļuvi internetam ārzemēs un tam ir vairāk nekā 10 miljoni lietotāju?

[[Attēls:Wrc 2024-martins sesks.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Tet Rally Latvia 2024]]''''' bija pirmā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] norisinājās [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] (WRC) posms &lt;small&gt;(attēlā [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņa Seska]] un [[Renārs Francis|Renāra Franča]] vadītā ''Ford Puma Rally1'')&lt;/small&gt;?
* ... lai gan '''[[ģermāņu pagānisms]]''' izzuda līdz ar [[kristietība]]s izplatīšanos, tā elementi un ietekme joprojām ir sastopami mūsdienu [[Ziemeļeiropa]]s kultūrā un valodās?
* ... filmu un viedtelevīzijas [[straumēšana]]s platforma '''''[[Go3]]''''' ir lielākā video satura platforma [[Baltijas valstis|Baltijā]]?

[[Attēls:Leopardus guigna.jpeg|border|right|50px]]
* ... '''[[Čīles kaķis]]''' jeb kodkods &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir mazākais savvaļas [[kaķu dzimta]]s dzīvnieks, kurš dzīvo [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]?
* ... rūpnīcas [[VEF]] zinātniski pētnieciskās nodaļas vadītājs un [[radiouztvērējs|radiouztvērēju]] VEF 202/206 un [[Spīdola (radiouztvērējs)|Spīdola]] 209/208 galvenais konstruktors '''[[Pēteris Videnieks]]''' [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] kļuva par [[Latvijas Republikas sakaru ministrs|Latvijas Republikas sakaru ministru]] [[Latvijas Republikas Ministru padome|Ivara Godmaņa Ministru padomē]]?
* ... '''[[angli]]''' bija [[ģermāņi|ģermāņu]] cilts, kas sākotnēji dzīvoja [[Jitlande|Jitlandes pussalā]] mūsdienu [[Dānija]]s un [[Vācija]]s teritorijā, bet 5. un 6. gadsimtā sāka migrēt uz Lielbritāniju, veidojot pamatu vēlākajai [[Anglija]]s valstij un [[angļu valoda]]i?

[[Attēls:William Smith (geologist).jpg|border|right|50px]]
* ... [[angļi|angļu]] [[ģeologs]] '''[[Viljams Smits]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva slavens ar pirmās detalizētās ģeoloģiskās kartes izveidi visai [[Anglija]]i, bieži tiek dēvēts par &quot;angļu ģeoloģijas tēvu&quot; un ir licis pamatus mūsdienu ģeoloģiskajai kartēšanai un [[stratigrāfija]]i?
* ... '''[[vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize [[vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas sacensībās]] tika izcīnīts vienāds medaļu skaits vīriešiem un sievietēm?
* ... [[Latvija]] pievienojās programmai '''[[Partnerattiecības mieram]]''' [[1994. gads Latvijā|1994. gada]] 14. februārī, lai nostiprinātu valsts aizsardzības spējas un veicinātu integrāciju Rietumu drošības struktūrās, kas galu galā noveda pie Latvijas pievienošanās [[NATO]] 2004. gadā?

[[Attēls:Temple Saint Sava (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Serbijas Pareizticīgā baznīca]]''' ir viena no vecākajām un nozīmīgākajām pareizticīgajām baznīcām [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]], kurai ir sarežģītas attiecības ar citām [[pareizticība|pareizticīgajām baznīcām]], īpaši ar [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles patriarhātu]] &lt;small&gt;(attēlā [[Svētā Savas baznīca]] [[Belgrada|Belgradā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[1975. gads|1975. gadā]] parakstītā '''[[Helsinku vienošanās]]''' kalpoja par pamatu vēlākajai [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]i, kas tika izveidota [[1995. gads|1995. gadā]] saskaņā ar Parīzes hartu?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[taromāts|taromāti]]''' izplatījās ar depozīta sistēmas ieviešanu [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], un to uztur SIA &quot;Depozīta iepakojuma operators&quot;?

[[Attēls:Arkady_Rotenberg_2020-03-18.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[Krievija]]s [[oligarhs]] '''[[Arkādijs Rotenbergs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas pazīstams ar savām ciešajām saitēm ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidentu]] [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]], un viņa dēls '''[[Igors Rotenbergs]]''' ir nonākuši uzmanības centrā saistībā ar iespējamu īpašumu slēpšanu, lai izvairītos no sankcijām?
* ... [[igauņi|igauņu]] [[orientēšanās|orientierists]] '''[[Lauri Silds]]''', tāpat kā viņa brālis [[Timo Silds|Timo]], daudzreiz uzvarējis nozīmīgās sacensībās [[Latvija|Latvijā]], tostarp 2024. gadā Lauri Silds kļuva par [[Kāpas trīsdienas|Kāpas trīsdienu]] kopvērtējuma uzvarētāju?
* ... '''[[Plūdi Persijas līča valstīs (2024)|2024. gada aprīļa plūdos Persijas līča valstīs]]''' gāja bojā vismaz 24 cilvēki, bet [[Apvienotie Arābu Emirāti]] pieredzēja rekordlielus nokrišņus — [[Dubaija|Dubaijā]] vienā dienā nolija vairāk nekā divu gadu [[nokrišņu daudzums]]?

[[Attēls:EPLF fighters.webp|border|right|50px]]
* ... '''[[Eritrejas neatkarības karš]]''' ilga no [[1961. gads|1961.]] līdz [[1991. gads|1991. gadam]] un beidzās ar [[Eritreja]]s ''[[de facto]]'' neatkarību no [[Etiopija]]s [[1991. gads|1991. gadā]] un oficiālu starptautisko atzīšanu [[1993. gads|1993. gadā]]? &lt;small&gt;(attēlā Eritrejas kaujinieki)&lt;/small&gt;?
* ... 2024. gadā '''[[Džesika Kempbela]]''' tika apstiprināta par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas &quot;Kraken&quot;]] galvenā trenera asistenti, kļūstot par pirmo sievieti kādas komandas treneru sastāvā NHL vēsturē?
* ... [[1932. gads|1932. gadā]] izbūvētā '''[[dzelzceļa līnija Varapajeva—Druja]]''', kas mūsdienās atrodas [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], bija plānota ar mērķi veicināt ekonomisko labklājību vienā no [[Otrā Polijas Republika|starpkaru Polijas]] trūcīgākajiem reģioniem, izveidojot savienojumu ar [[Daugava|Daugavu]] un paverot iespējas eksportam caur [[Rīga]]s [[Rīgas osta|ostu]] starptautiskajā tirgū?

[[Attēls:Jonas Deichmann (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācieši|vācu]] ekstrēmajam sportistam, avantūristam un grāmatu autoram '''[[Jonass Deihmanis|Jonasam Deihmanim]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieder vairāki pasaules rekordi [[Riteņbraukšana|riteņbraukšanā]], [[Triatlons|triatlonā]] un izturības sportā, piemēram, viņš 2023. gadā ar velosipēdu nobrauca 11 000 kilometru no [[Ņujorka]]s līdz [[Losandželosa]]i un pēc tam noskrēja tādu pašu distanci atpakaļ uz Ņujorku?
* ... [[Latvijas Televīzija]]s kanāls '''[[LTV7]]''' sāka raidīt {{dat|1991|8|1||bez}} kā LTV2, bet tagadējais nosaukums kanālam ir kopš {{dat|2003|1|1|ģ|bez}}?
* ... '''[[armēņu diaspora]]''' ir viena no pasaulē lielākajām [[Diaspora|diasporām]], aptverot miljoniem cilvēku dažādās valstīs un kontinentos?

[[Attēls:Kim Jong-un (2019-04-25) 04.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kims Čonins]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmais [[Ziemeļkoreja]]s līderis, kuru bieži sauc par '''[[Ziemeļkorejas augstākais vadītājs|Augstāko vadītāju]]''', vēl dzīvam esot un salīdzinoši jaunā vecumā, kamēr viņa vectēvs [[Kims Irsens]] un tēvs [[Kims Čenirs|Kims Čonins]] tā tika saukti tikai pēc viņu nāves?
* ... '''[[2024. gada NHL drafts|2024. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' tika izvēlēti arī trīs [[latvieši|latviešu]] [[hokejisti]]: trešajā raundā [[Vašingtonas &quot;Capitals&quot;]] ar kopējo 90. numuru izraudzījās uzbrucēju Ēriku Mateiko, bet ar 134. numuru draftēja Miku Vecvanagu un ar 214. numuru Darelu Uļjanski?
* ... '''[[Glastonberijas festivāls|Glastonberijas festivālu]]''', kas vairumā vasaru notiek netālu no Piltonas, [[Somerseta|Somersetā]], [[Anglija|Anglijā]], apmeklē aptuveni 200 000 cilvēku, bet 1994. gada festivālā tika uzstādīts rekords — 300 000 apmeklētāju?

[[Attēls:JD Vance official portrait (cropped headshot).jpg|border|right|50px]]
* ... pēc bijušā [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] un prezidenta kandidāta [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] uzvaras [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] '''[[Džeimss Deivids Venss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par jaunāko [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] kopš [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]]?
* ... '''[[Vācijas koloniālā impērija]]''' pastāvēja līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām, kad [[Vācija]] zaudēja savas [[kolonija]]s pēc [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] parakstīšanas [[1919. gads|1919. gadā]]?
* ... saskaņā ar [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatu]] '''[[Jūma]]''' [[Arizona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ir &quot;saulainākā pilsēta uz Zemes&quot;, jo vidēji 91% dienas stundu gadā ir saulainas?

[[Attēls:Lowestoft beach and outer harbour.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Loustofta]]''' &lt;small&gt;(attēlā pludmale)&lt;/small&gt; ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vistālāk austrumos esošā pilsēta?
* ... '''[[Krustnešu valstis]]''', ko izveidoja [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] pēc [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta kara]], bija nozīmīgas stratēģiski un militāri, bet arī bija saskarsmes punkti starp [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Musulmaņu pasaule|islāma pasauli]], veicinot zināšanu apmaiņu, tostarp [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]] saglabātie antīko zinātnieku darbi nonāca Rietumeiropā?
* ... '''[[ekskluzīvā ekonomiskā zona]]''' stiepjas līdz 200 [[jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (aptuveni 370,4 [[kilometrs|km]]) no valsts piekrastes līnijas jūrā, un šajā zonā valstij ir īpašas tiesības izmantot un pārvaldīt dabas resursus, kā arī veikt dažādas ekonomiskās aktivitātes?

[[Attēls:Ereignisblatt aus den revolutionären Märztagen 18.-19. März 1848 mit einer Barrikadenszene aus der Breiten Strasse, Berlin 01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1848.—1849. gada revolūcija Vācijā]]''' bija daļa no [[1848. gada revolūcijas|Tautu pavasara]] &lt;small&gt;(attēlā [[Berlīne]]s barikādes 1848. gada martā)&lt;/small&gt;?
* ... [[lietuviešu valoda]] ir visvairāk lietotā '''[[austrumbaltu valodas|austrumbaltu valoda]]''', kurā runā vairāk nekā 3 miljoni cilvēku visā pasaulē, tai seko [[latviešu valoda]] ar aptuveni 1,5 miljoniem dzimtās valodas runātāju?
* ... '''[[Krievijas Āzijas daļa]]''' ir lielāka par [[Kanāda|Kanādu]] (otro lielāko valsti pasaulē), visu [[Eiropa|Eiropu]] un tikai nedaudz mazāka par [[Antarktīda|Antarktīdu]]?

[[Attēls:Jan-VIII.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Romas pāvests|Romas bīskapa]] un [[Pāvesta valsts]] valdnieka '''[[Jānis VIII|Jāņa VIII]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pontifikāts beidzās ar viņa slepkavību [[882. gads|882. gadā]], kas ievērojami vājināja [[Romas pāvests|pāvestu]] varu?
* ... atšķirībā no [[džihādisms|džihādisma]], kas koncentrējas uz bruņotu cīņu, lai iedibinātu [[islāma valsts|islāma varu]] un iznīcinātu &quot;neticīgos&quot;, '''[[panislāmisms]]''' tiecas panākt politisku un kultūras vienotību starp [[musulmaņi|musulmaņu]] tautām?
* ... '''[[2019. gada Ukrainas parlamenta vēlēšanas]]''' bija ārkārtas [[vēlēšanas]] un tika izsludinātas pēc tam, kad jaunievēlētais [[Ukrainas prezidents|prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] 2019. gada maijā izsludināja [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] atlaišanu?

[[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3973 by Stepro (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2024. gada F1 sezona|2024. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'' pilots [[Makss Verstapens]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja savu ceturto [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]] pēc kārtas?
* ... [[1947. gads|1947. gadā]] [[Polija]]s valdība īstenoja '''[[operācija &quot;Visla&quot;|akciju &quot;Visla&quot;]]''', kuras ietvaros tūkstošiem [[ukraiņi|ukraiņu]] un '''[[lemki (tauta)|lemku]]''' tika piespiedu kārtā pārvietoti uz Polijas ziemeļrietumu reģioniem, kas tika pievienoti tai pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]; [[Ukraina]] uzskata šo operāciju par [[Etniskā tīrīšana|etnisko tīrīšanu]]?
* ... '''[[Apvienotās Laplatas provinces]]''' bija [[Dienvidamerika]]s valstu [[konfederācija]], kas pastāvēja 19. gadsimta sākumā un ietvēra mūsdienu [[Argentīna|Argentīnu]], [[Urugvaja|Urugvaju]], [[Bolīvija|Bolīviju]] un [[Paragvaja|Paragvaju]]?

[[Attēls:TV3 by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[TV3 Group]]''''' vēsture saistāma ar [[Zviedrija]]s mediju grupas ''[[Modern Times Group]]'' ienākšanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] 1990. gados, kas izveidoja televīzijas kanālu ''[[TV3 Latvija|TV3]]'', kā arī iegādājās vai izveidoja citus [[televīzija]]s kanālus un radiostacijas &lt;small&gt;(attēlā ''TV3 Group'' birojs [[Viļņa|Viļņā]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[džihādisms]]''' uzskata, ka [[islāms|islāmam]] ir jāreglamentē visi dzīves aspekti, tostarp [[politika]], un ka [[islāma valsts]] izveide ir svēts pienākums; džihādisti noraida [[sekulārisms|sekulāras pārvaldes]] formas un uzskata, ka visiem [[musulmaņi]]em ir pienākums piedalīties [[džihāds|džihādā]] — karā pret neticīgajiem un islāma ienaidniekiem?
* ... '''[[deportācija|deportāciju]]''' reglamentē starptautiskās tiesības, tostarp [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencija]] par [[bēgļi|bēgļu]] statusu un citi starptautiskie līgumi, kuros ir noteikti personu neizraidīšanas principi uz valstīm, kurās viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta?

[[Attēls:USS Los Angeles moored to USS Patoka, 1931.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Cepelīns (gaisa kuģis)|cepelīnus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo reizi komerciāliem lidojumiem lietoja [[1910. gads|1910. gadā]] ''Deutsche Luftschiffahrts-AG'' (DELAG), pasaulē pirmā komerciālā [[lidsabiedrība]]?
* ... reģionos ar augstu [[Ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]] [[cilvēki]]em parasti ir tumšāka '''[[cilvēka ādas krāsa|ādas krāsa]]''', kas pasargā viņus no [[saule]]s kaitīgās ietekmes, bet reģionos ar zemu ultravioleto starojumu cilvēkiem parasti ir gaišāka āda, kas palīdz viņiem sintezēt [[D vitamīns|D vitamīnu]] zemā saules starojuma apstākļos?
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Krišs]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1743. gads Latvijā|1743. gadā]] [[Rūjiena|Rūjienā]]?

[[Attēls:Geschichte des Kostüms (1905) (14761439186).jpg|border|right|50px]]
* ... 15. gadsimta līdz 17. gadsimta [[vācieši|vācu]] [[algotnis|algotņu]] (karavīru) '''[[landsknehts|landsknehtu]]''' [[apģērbs]] bija ļoti grezni izrotāts un izaicinošākais [[renesanse]]s laikā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... mūsdienu zinātne noraida jēdzienu par '''[[āriešu rase|āriešu rasi]]''' kā pseidozinātnisku un [[rasisms|rasistisku]]?
* ... [[Indijas lauka hokeja izlase|Indijas izlase]] ir visveiksmīgākā komanda '''[[lauka hokejs olimpiskajās spēlēs|lauka hokejā olimpiskajās spēlēs]]''', kopā izcīnot 13 medaļas, no tām 8 zelta?

[[Attēls:Johannes Erm (EST) 2019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Igauņi|igauņu]] [[vieglatlēts]] '''[[Johanness Erms]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] ar personisko rekordu 8764 punkti kļuva par Eiropas čempionu [[Desmitcīņa|desmitcīņā]]?
* ... '''[[Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija (2022)|Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija]]''' notika [[2022. gads|2022. gada]] 30. septembrī pēc tam, kad četros okupētajos [[Ukraina]]s reģionos tika sarīkoti [[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|fiktīvi referendumi par pievienošanos Krievijai]]?
* ... '''[[Ēmas jūra]]s''', kas pirms aptuveni 130 līdz 115 tūkstošiem gadu atradās tagadējā [[Baltijas jūra]]s baseinā, ūdens līmenis bija par 5—7 metriem augstāks nekā mūsdienās, tādēļ tā savienojās ar tagadējo [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūru]] un [[Baltā jūra|Balto jūru]], ietverot [[Lādogas ezers|Lādoga]]s un [[Oņega]]s ezerus, un atdalot [[Skandināvija]]s salu no [[Eirāzija]]s?

[[Attēls:Parseval PL19 1914-08-30.jpg|border|right|50px]]
* ... [[dirižablis|dirižabļa]] '''[[PL 19 notriekšana Bernātos]]''' bija [[Vācija]]s gaisa flotes pirmais zaudētais dirižablis [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] &lt;small&gt;(attēlā dirižablis PL 19)&lt;/small&gt;?
* ... termins '''[[noziegumi pret cilvēci]]''' tika ieviests [[1915. gads|1915. gada]] 24. maijā, dienā, kad [[Antante]]s valstis pieņēma kopīgu deklarāciju par [[Armēņu genocīds|armēņu genocīdu]], kurā [[Osmaņu impērija]]s rīcību raksturoja kā &quot;noziegumus pret cilvēci un civilizāciju&quot;?
* ... [[Gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Žoržs Mikautadze]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s pirmo vārtu autors [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]], ko viņš iesita [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]] spēlē pret [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasi]]?

[[Attēls:Countries driving on the left or right.svg|border|right|50px]]
* ... mūsdienās '''[[labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksme]]''' ir tikai četrās [[Eiropa]]s valstīs ([[Apvienotā Karaliste]], [[Īrija]], [[Malta]] un [[Kipra]]), kas agrāk bijušas [[Britu impērija]]s sastāvā &lt;small&gt;(attēlā valstis ar labās (sarkans) un kreisās (zils) puses satiksmi pasaules kartē)&lt;/small&gt;?
* ... [[animācijas filma]] '''&quot;[[Prāta spēles 2]]&quot;''' visā pasaulē nopelnīja vairāk nekā vienu miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]], ierindojoties [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|pirmajā vietā starp pelnošākajām 2024. gada filmām]]?
* ... [[Francija]]s dienvidrietumu reģiona '''[[Gaskoņa]]s''' iedzīvotāji runā [[oksitāņu valoda]]s '''[[Gaskoniešu valoda|gaskoņiešu dialektā]]'''?

[[Attēls:Yeoldcheshirecheese.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Ye Olde Cheshire Cheese]]''''' &lt;small&gt;(attēlā ieeja)&lt;/small&gt; ir viens no [[Londona]]s vecākajiem un vēsturiskākajiem [[krogs|krogiem]], kas tika pārbūvēts un atkārtoti atvērts [[1667. gads|1667. gadā]] pēc [[Lielais Londonas ugunsgrēks|Lielā ugunsgrēka]], un tas ir pazīstams ar savu autentisko un vēsturisko atmosfēru?
* ... būvniecībā esošais '''[[Fēmarnbelta tunelis]]''' savienos [[Dānija]]i piederošo [[Lollande]]s salu ar [[Vācija]]i piederošo [[Fēmarna]]s salu, šķērsojot 18 kilometrus plato [[Fēmarnbelts|Fēmarnbeltu]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] un kļūstot par pasaulē garāko ceļu un dzelzceļa [[tunelis|tuneli]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Rihards]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1545. gads Latvijā|1545. gadā]] [[Vidzeme|Vidzemē]]?

[[Attēls:Krasta iela Jēkabpilī.jpg|border|right|50px]]
* ... sākotnēji [[Krustpils]] ielu tīkls bija neregulārs, taču, domājams, ka pēc [[1705. gads Latvijā|1705. gada]] ugunsgrēka, tas ieguvis regulāru plānojumu ar taisnām ielām, un ilgstoši '''[[Krasta iela (Jēkabpils)|Krasta iela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija galvenā iela, par ko liecina apbūves gabalu izvietojums perpendikulāri Krasta, nevis [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas ielai]]?
* ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] [[Polija]]s uzņēmuma '''''[[4F]]''''' sagatavotajos tērpos startēja astoņu valstu olimpiskās izlases — neskaitot Poliju arī [[Horvātija]], [[Lietuva]], [[Latvija]], [[Portugāle]], [[Grieķija]], [[Slovākija]] un [[Serbija]]?
* ... kā gada lielās formas izrāde '''[[Spēlmaņu nakts 2023/2024]]''' balvu pasniegšanas ceremonijā tika apbalvota [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] izrāde &quot;Latviešu raķetes&quot;, kas stāsta par Latvijas [[bobslejs|bobsleja]] vēsturi?

[[Attēls:Mircea Snegur 1996.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Mirča Snegurs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts par [[Moldāvijas PSR]] Augstākās Padomes priekšsēdētāju, un viņš kļuva par vienu no vadošajiem neatkarības kustības līderiem, bet 1990. gadā — par Moldovas PSR prezidentu un [[Moldovas prezidents|Moldovas prezidentu]] pēc neatkarības pasludināšanas 1991. gada 27. augustā?
* ... [[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgumā]], kas noslēdza [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karu]], [[Lielbritānija]] ne tikai atzina trīspadsmit '''[[Britu Amerika]]s''' koloniju neatkarību, bet arī atdeva [[Spānija]]i [[Florida]]s kolonijas?
* ... sākotnēji ''[[Boeing]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''CST-100 Starliner'' pirmais pilotējamais lidojums '''''[[Boeing Crew Flight Test]]''''' bija plānots astoņas dienas, tomēr, kad kosmosa kuģis piedzīvoja problēmas ar dzinējiem, ''[[NASA]]'' nolēma, ka kosmonautu atgriešanās ir pārāk riskanta, un kosmosa kuģis atgriezās bez apkalpes, bet kosmonauti atgriezās ar ''[[SpaceX Crew-9]]''?

[[Attēls:Staffordshire hoard annotated.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Stefordšīras depozīts]]''' &lt;small&gt;(attēlā neliela depozīta daļa)&lt;/small&gt; ir lielākais līdz šim atrastais [[Anglosakši|anglosakšu]] [[zelts|zelta]] un [[sudrabs|sudraba]] [[Metālapstrāde|metāla izstrādājumu]] [[depozīts]], kas sastāv no gandrīz 4600 priekšmetiem un dažādiem metāla fragmentiem, kas kopā veido 5,1 kg zelta un 1,4 kg sudraba?
* ... '''[[peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšanā olimpiskajās spēlēs]]''' ir otrais lielākais iegūstamo [[medaļa|medaļu]] skaits pēc [[vieglatlētika]]s?
* ... [[Rīgas dome]]s deputāte '''[[Lauma Paegļkalna]]''' ir [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas laika]] [[žurnāliste]]s un politiķes [[Velta Čebotarenoka|Veltas Čebotarenokas]] meita?

[[Attēls:Church of Saint Mary ruins on Saint Meinhard Island.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Svētā Meinarda sala]]''' [[Daugava|Daugavā]] ([[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvē]]) pie [[Ikšķile]]s &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzbērta līdz [[1976. gads Latvijā|1976. gadam]], lai saglabātu [[Ikšķiles viduslaiku baznīca]]s un [[Ikšķiles viduslaiku pils|pils]] drupas, no [[Rīgas HES]] [[Rīgas ūdenskrātuve|ūdenskrātuves]] uzpludināšanas?
* ... '''''[[The Irish Times]]''''' ir [[Īrija]]s vadošais [[laikraksts]], kura pirmais izdevums izdots [[1859. gads|1859. gadā]]?
* ... [[Briti|britu]] aktieris '''[[Nīls Dadžens]]''' 2011. gadā nomainīja [[Džons Netlss|Džonu Netlsu]] seriāla &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot; galvenajā lomā?

[[Attēls:TF241534 Almeida Roglic Pogacar Yates (53873615951).jpg|border|right|50px]]
* ... saistībā ar gatavošanos [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]] pirmo reizi sacensību vēsturē '''[[2024. gada Tour de France|2024. gada ''Tour de France'']]''' nenoslēdzās [[Parīze|Parīzē]] vai tās tuvumā, bet gan [[Nica|Nicā]], [[Francija]]s dienvidos &lt;small&gt;(attēlā velobrauciena uzvarētājs [[Tadejs Pogačars]] līdera dzeltenajā kreklā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[saules dūriens|saules dūriena]]''' [[simptomi]] pastiprinās, ja palielinās apkārtējās vides mitrums?
* ... [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Nedims Bajrami]]''' [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] grupu turnīra pirmajā spēlē pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] guva ātrākos vārtus [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīru vēsturē, izceļoties jau spēles 23. sekundē?

[[Attēls:Weimar Constitution.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Reihstāga dedzināšana]]s [[Ādolfs Hitlers]] izmantoja '''[[Veimāras Konstitūcija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 48. panta ārkārtas pilnvaras, lai ieviestu ārkārtas dekrētus, kas būtībā apturēja konstitūcijas darbību un ieviesa [[nacionālsociālisms|nacistisko]] [[Diktatūra|diktatūru]]; oficiāli konstitūcija netika atcelta, bet tā tika praktiski ignorēta līdz nacistu režīma beigām [[1945. gads|1945. gadā]]?
* ... '''[[1979. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|1. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1979. gads|1979. gadā]] pēc pirmās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Apvienotā Karaliste]], [[Dānija]] un [[Īrija]]?
* ... '''[[UEFA Sieviešu čempionu līga]]s''' 2025. gada uzvarētāja ir [[Londona]]s [[futbola klubs]] ''Arsenal'', ​​kam šis bija otrais tituls, bet vistitulētākā komanda ir Lionas &quot;Olympique&quot; no [[Francija]]s, kas uzvarējusi 8 reizes?

[[Attēls:Town Hall of Jelgava, Latvia.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada Jelgavas domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksts, iegūstot 3 vietas '''[[Jelgavas dome|Jelgavas domē]]''' &lt;small&gt;(attēlā domes ēka [[Lielā iela (Jelgava)|Lielajā ielā]])&lt;/small&gt;, bet zaudēja [[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|priekšsēdētāja]] amatu, kurā vairāk nekā 20 gadus atradās tās pārstāvis [[Andris Rāviņš]]?
* ... galvenais '''[[kodoldegviela]]s''' veids ir [[Urāns (elements)|urāns]], taču izmanto arī [[Plutonijs|plutoniju]] un [[Torijs|toriju]]?
* ... jauniešu līmenī '''[[Mateo Retegi]]''' pārstāvējis [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasi]], taču savas [[itāļi|itāļu]] izcelsmes dēļ viņam bija iespējams spēlēt [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasē]], kur viņš debitēja 2023. gadā un pārstāvēja Itāliju [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]?

[[Attēls:Echinops sphaerocephalus sl4.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[apaļgalvas ežziede]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[izplatības areāls|pamatareāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], bet suga ir introducēta arī citur; [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] to audzē kā [[nektāraugi|nektāraugu]], un dažkārt ežziede sastopam savvaļā kā dārzbēglis, tai skaitā arī [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[1984. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2. Eiropas Parlamenta vēlēšana]]s''' notika [[1984. gads|1984. gadā]] pēc otrās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Grieķija]]?
* ... 2025. gada februārī ar rezultātu 5,82 metri '''[[Valters Kreišs]]''' par 2 centimetriem laboja [[Aleksandrs Obižajevs|Aleksandram Obižajevam]] kopš 1987. gada piederējušo [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Kārtslēkšana|kārtslēkšanā]]?

[[Attēls:HaymarketRiot-Harpers.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Hejmārketas slaktiņš]]''' [[1886. gads|1886. gada]] 4. maijā [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kļuva par simbolu strādnieku kustībai un cīņai par darba tiesībām, tas deva impulsu 8 stundu darba dienas ieviešanai &lt;small&gt;(attēlā 1886. gada gravīrā)&lt;/small&gt;?
* ... lai gan '''[[Eiropas Savienības komisārs|Eiropas Savienības komisārus]]''' izvirza dalībvalstis, viņi nepārstāv savas valstis, bet darbojas kopīgās [[Eiropas Savienība]]s interesēs?
* ... sprinterim '''[[Oskars Grava|Oskaram Gravam]]''' pieder visu laiku otrais labākais rezultāts starp [[Latvija]]s [[vieglatlēti]]em gan [[100 m]], gan [[200 m]] distancēs, kas uzstādīti 2024. un 2025. gadā?

[[Attēls:GAE - Ajax - 52788521318 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Portugāles futbola izlase]]s un [[Turīnas &quot;Juventus&quot;]] [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Fransišku Konseisau]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs [[Seržiu Konseisau]] ir futbola treneris un bijušais [[futbolists]], arī spēlējis Portugāles izlasē?
* ... '''[[1989. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|3. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1989. gads|1989. gadā]] pēc trešās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Portugāle]] un [[Spānija]]?
* ... pēc '''[[Rumānijas neatkarības karš|Rumānijas neatkarības kara]]''' tai tika piešķirta '''[[Ziemeļdobrudža]]''' apmaiņā pret Dienvidu [[Besarābija|Besarābiju]] ([[Budžaka|Budžaku]]), ko Rumānija bija atdevusi [[Krievijas Impērija]]i — tas bija svarīgs stratēģisks solis, kas [[Rumānija]]i nodrošināja piekļuvi [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]]?

[[Attēls:PaulMaurice2024.png|border|right|50px]]
* ... 2024. gada 24. jūnijā '''[[Pols Moriss|Pola Morisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; trenētā [[Floridas &quot;Panthers&quot;]] komanda izcīnīja pirmo [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], un viņš to paveica savā 26. [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] sezonā kā galvenais [[treneris]] — viņam bija nepieciešams visvairāk sezonu galvenā trenera amatā, lai kļūtu par līgas čempionu pirmo reizi?
* ... '''[[Indijas Konstitūcija]]''' ir viena no garākajām rakstītajām [[konstitūcija|konstitūcijām]] pasaulē: sākotnēji tajā bija 395 panti, 22 daļas un 8 saraksti (pielikumi), taču daudzo grozījumu dēļ tagad tajā ir vairāk nekā 450 panti un 12 saraksti?
* ... [[1957. gads|1957. gadā]] neatkarību no [[Lielbritānija]]s ieguva tās kolonija [[Zelta Krasts]], kas mūsdienās pazīstama kā [[Gana]], tomēr vēsturiski šīs valsts teritorija nekad nav bijusi '''[[Ganas impērija]]s''' sastāvā?

[[Attēls:Weichsel-Würm-Glaciation.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Vislas apledojums]]''' bija [[Eiropa]]s pēdējais lielākais [[kvartārs|kvartāra]] [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] apledojums pirms aptuveni {{sk|115000}} līdz {{sk|12600}} gadiem &lt;small&gt;(attēlā apledojums Eiropā ar maksimālo platību pirms 22 tūkstošiem gadu)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1994. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|4. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika pēc [[Māstrihtas līgums|Māstrihtas līguma]] parakstīšanas [[1992. gads|1992. gadā]], ar kuru uz [[Eiropas Kopiena]]s pamata bija nodibināta [[Eiropas Savienība]]?
* ... galīgo '''[[matu transplantācija]]s''' rezultātu iegūst pēc aptuveni gada, un tas saglabājas visu mūžu?

[[Attēls:Dmitry Medvedev official large photo -1 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās]]''' toreizējais [[Krievijas Federācijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] saskaņā ar [[Krievijas Konstitūcija|Krievijas Konstitūciju]] nebija tiesīgs kandidēt uz prezidenta amatu trešo reizi pēc kārtas, tādēļ viņa atbalstītais kandidāts bija [[Dmitrijs Medvedevs]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējai]] '''[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālajai apvienībai]]''' par saviem panākumiem lielā mērā jāpateicas pret [[Imigrācija|imigrantiem]] un [[Islāms|islāmu]] vērstajai retorikai, kas bija iekļauta tās programmā jau kopš tās pastāvēšanas pirmsākumiem, bet sāka nest politiskas dividendes, kad šis jautājums Francijā kļuva aizvien aktuālāks?
* ... [[1990. gads|1990. gadā]] '''[[Jemenas Arābu Republika]]''' apvienojās ar [[Dienvidjemena|Jemenas Tautas Demokrātisko Republiku]], tādējādi izveidojot vienotu [[Jemena|Jemenas Republiku]], tomēr šī apvienošanās nebija viegla, un arī pēc apvienošanās sekoja spriedze un bruņoti konflikti starp abu bijušo valstu atšķirīgajiem politiskajiem un sociālajiem spēkiem?

[[Attēls:BerlinerBlockadeLuftwege.png|border|right|50px]]
* ... [[1948. gads|1948. gada]] 24. jūnijā [[Padomju Savienība]] oficiāli slēdza visus autoceļu, dzelzceļa un ūdensceļus, kas veda uz [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]], uzsākot '''[[Rietumberlīnes blokāde|Rietumberlīnes blokādi]]'''; pilsētas apgādei varēja izmantot vienīgi gaisa satiksmi, izveidojot trīs [[Rietumberlīnes gaisa koridori|gaisa koridorus]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1999. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|5. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1999. gads|1999. gadā]] pēc ceturtās [[Eiropas Savienība]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Austrija]], [[Somija]] un [[Zviedrija]]?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]]s '''[[Darlīna Konlija|Darlīnas Konlijas]]''' karjera ilga vairāk nekā 50 gadus, un viņa ir vislabāk pazīstama ar savām lomām dažādās [[ziepju opera|ziepju operās]], īpaši ar [[mode|modes industrijas]] darbinieces Sallijas Spektras lomu seriālā &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;?

[[Attēls:Ouvrier kolkhosienne 2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] tēlnieces [[Vera Muhina|Veras Muhinas]] [[piemineklis]] '''&quot;[[Strādnieks un kolhozniece]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par vienu no padomju laika simboliem?
* ... terminu '''[[beduīni]]''' attiecina uz visiem [[arābu pasaule]]s iedzīvotājiem, kuri dzīvo [[Klejotāji|nomadu]] dzīvesveidu, neatkarīgi no viņu [[tautība]]s vai [[reliģija|reliģiskās piederības]], bet lielākā daļa no tiem runā '''[[Arābu valodas beduīnu dialekts|arābu valodas beduīnu dialektā]]'''?
* ... pirmā globāli zināmākā '''[[telenovele]]''' bija 1979. gada [[Meksika]]s &quot;[[Bagātie arī raud]]&quot;, kuru [[Eksports|eksportēja]] arī uz [[Padomju Savienība|PSRS]]?

[[Attēls:Katherine Kelly Lang - Monte-Carlo Television Festival.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Džons Makuks]]''' un '''[[Ketrīna Kellija Lenga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir divi pēdējie seriāla &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot; oriģinālie [[aktieri]], kuri joprojām filmējas un abi debitēja pirmajā sērijā?
* ... vairāk nekā 50% [[vīrietis|vīriešu]] 50 gadu vecumā ir vērojama dažādu pakāpju androgēnā '''[[alopēcija]]''' ([[mati|matu]] izkrišana un plikpaurība)?
* ... pretēji izplatītajam priekšstatam, nosaukums '''[[Lielā armija (Francija)|Lielā armija]]''' neattiecas uz [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas bruņotajiem spēkiem kopumā, bet vienību 1805.—1808. un 1811.—1814. gadā?

[[Attēls:Flag of the Democratic Front for the Liberation of Palestine.svg|border|right|50px]]
* ... atšķirībā no ''[[Hamās]]'', kas noraida [[Izraēla]]s kā valsts pastāvēšanu, '''[[Palestīnas Demokrātiskā atbrīvošanās fronte]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; atbalsta divu valstu konflikta risinājumu?
* ... no 17. līdz 19. gadsimtam '''[[Dahomejas karaliste]]s''' varas iestādes eiropiešiem pārdeva aptuveni divus miljonus [[Vergi|vergu]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] lielākā daļa '''[[sādža|sādžu]]''' tika likvidētas 20. gadsimta pirmajā pusē, [[Agrārā reforma Latvijā|agrārās reformas]] ceļā sadalot zemi un izveidojot [[Viensēta|viensētu]] sīksaimniecības?

[[Attēls:Gints Zilbalodis in January 2025.png|border|right|50px]]
* ... &quot;[[Straume (filma)|Straume]]&quot; bija '''[[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; otrā pilnmetrāžas [[animācijas filma]] pēc 2019. gadā izlaistās debijas filmas &quot;[[Projām]]&quot;?
* ... '''[[Edvards Jordenesku|Edvarda Jordenesku]]''', kurš no 2022. līdz 2024. gadam bija [[Rumānijas futbola izlase]]s galvenais treneris, tēvs [[Angels Jordenesku]] arī bijis futbolists un treneris, spēlējis Rumānijas izlasē un vairākas reizes kā treneris vadījis to?
* ... '''[[Triestes brīvā teritorija|Triestes brīvo teritoriju]]''' starp [[Itālija]]s ziemeļiem un [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]] [[1947. gads|1947. gadā]] izveidoja [[ANO Drošības padome]] saskaņā ar miera līguma ar Itāliju noteikumiem, lai saglabātu līdzsvaru šajā etniski daudzveidīgajā reģionā un mazinātu teritoriālo pretenziju risku?

[[Attēls:Agnese Lāce, 2024-06-20.jpg|border|right|50px]]
* ... 2024. gada pēc [[Latvijas kultūras ministre|kultūras ministres]] [[Agnese Logina|Agneses Loginas]] demisijas šajā amatā tika apstiprināta [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)#Kultūras ministrijas parlamentārie sekretāri|Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre]] '''[[Agnese Lāce]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Militārā akadēmija]]''' jeb Vestpointa ir vecākā no piecām Amerikas militārajām akadēmijām, un starp tās absolventiem ir [[ASV prezidenti]] [[Dvaits Eizenhauers]] un [[Uliss Grānts]], Konfederācijas prezidents [[Džefersons Deiviss]], Konfederācijas ģenerālis [[Roberts Lī]], dzejnieks [[Edgars Alans Po]], ģenerāļi [[Daglass Makarturs]] un [[Džordžs Patons]]?
* ... '''[[Eiropas čempionāts hokejā]]''' tika rīkots neregulāri no 1910. līdz 1991. gadam, un kopumā tika izspēlēti 66 Eiropas čempionāti?

[[Attēls:Lamine Yamal a Xina (2025).png|border|right|50px]]
* ... ''[[FC Barcelona]]'' [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Lamins Jamals]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasē]] debitēja 2023. gadā Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]] un jau pirmajā spēlē izcēlās ar vārtiem, 16 gadu un 57 dienu vecumā kļūstot par jaunāko spēlētāju un jaunāko vārtu guvēju Spānijas izlases vēsturē?
* ... '''[[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' [[Spānija]]s [[futbola klubs|futbola klubam]] [[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Madrides &quot;Real&quot;]] bija 17. fināls, kurā trofeja tika iegūta jau 15. reizi?
* ... '''[[Peru vicekaraliste]]''' sākotnēji ietvēra lielāko daļu [[Spānija]]s īpašumu [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], un 16. un 17. gadsimtā tika uzskatīta par svarīgāku par [[Jaunspānija|Jaunspāniju]]?

[[Attēls:HillGraham1969Aug.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Greiems Hills]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgais [[autosportists]], kurš ir sasniedzis '''''[[Motoru sporta trīskāršais kronis|Triple Crown]]''''', uzvarot ''[[Indianapolis 500]]'', [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] un [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']]?
* ... '''[[An-2 katastrofa Saldū|''An-2'' katastrofā Saldū]]''', kas notika [[1981. gads Latvijā|1981. gada]] 13. jūnijā [[minerālmēsli|minerālmēslu]] izkaisīšanas darbā, neviens no diviem ''[[An-2]]R'' pilotiem neizdzīvoja?
* ... [[maori]] ir lielākā '''[[polinēzieši|polinēziešu]]''' tauta?

[[Attēls:Flag of South Africa (1928-1982).svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Dienvidāfrikas Savienība]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; tika izveidota [[1910. gads|1910. gada]] 31. maijā, apvienojot britu Kāpas koloniju, Natalas koloniju, Transvālas koloniju un Oranžas upes koloniju?
* ... tiek lēsts, ka masu demonstrācijas '''[[Ziedu tilts]]''', kas notika [[1990. gads|1990. gada]] 6. maijā gar un virs [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Moldāvijas PSR]] atdalošo [[Pruta|Prutas upi]], dalībnieku skaits bija 1,2 miljoni cilvēku?
* ... par '''[[2024. gada Copa América|2024. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kas finālā papildlaikā ar 1:0 pieveica [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas izlasi]]; Argentīnai šis bija jau 16. tituls un otrais pēc kārtas?

[[Attēls:Bieriņi Bērnu slimnīca 3.jpg|border|right|50px]]
* ... dzelzceļa pieturas punkts [[Rīga|Rīgā]] '''[[Bieriņi / Bērnu slimnīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atklāts {{dat|2024|6|12||bez}}, vienlaikus slēdzot [[Atgāzene (stacija)|Atgāzenes]] pieturas punktu, kas atradās puskilometru uz [[Jelgava (stacija)|Jelgavas]] pusi?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Belgrada|Belgradā]] un [[Danīdina|Danīdinā]], A grupas uzvarētāji [[Nīderlandes hokeja izlase]] iekļuva [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Gruzijas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... saskaņā ar [[Ukrainas Konstitūcija]]s 12. pantu valsts rūpējas par '''[[ukraiņu diaspora]]s''', pat ja tie nav [[Ukraina]]s pilsoņi, nacionālo, kultūras un [[ukraiņu valoda|valodas]] vajadzību apmierināšanu?

[[Attēls:Official portrait of Roberta Metsola.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Eiropas Parlamenta prezidents|Eiropas Parlamenta prezidenta]]''' amatu šobrīd ieņem [[Malta]]s pārstāve '''[[Roberta Metsola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas ir jaunākā politiķe šajā amatā?
* ... '''[[Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā migrācijas krīze]]''' ir [[Eiropa|Eiropā]] lielākā '''[[migrācijas krīze]]''' kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]?
* ... 2024. gada vasarā [[Latvija]]s vadošā sieviešu [[basketbols|basketbola]] kluba [[Rīgas TTT]] galvenais treneris '''[[Mārtiņš Gulbis]]''' kļuva par vadošā vīriešu kluba [[Rīgas VEF]] galveno treneri, stājoties [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jāņa Gailīša]] vietā un kļūstot arī par sava vecāka brāļa [[Māris Gulbis (basketbolists)|Māra Gulbja]] treneri, kurš tobrīd bija VEF spēlētājs?

[[Attēls:Olstadion.jpg|border|right|50px]]
* ... 1987. gadā [[Amsterdama]]s pašvaldība ierosināja '''[[Amsterdamas Olimpiskais stadions|Amsterdamas Olimpisko stadionu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nojaukt, tomēr [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada vasaras olimpisko spēļu]] galvenā arēna tika pasludināta par kultūras pieminekli un saglabāta?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Stambula|Stambulā]] un [[Santjago de Keretaro]], A grupas uzvarētāji [[Kirgizstānas hokeja izlase]] iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Meksikas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... oriģinālais '''[[Moldovas Republikas Neatkarības deklarācija]]s''' dokuments, ko [[1991. gads|1991. gadā]] apstiprināja un parakstīja parlamenta deputāti, kā likās, tika sadedzināts [[2009. gads|2009. gada]] aprīļa [[Moldova]]s parlamenta vēlēšanu grautiņos, tomēr tas pats vai identisks dokuments tika atrasts 2010. gadā?

[[Attēls:Ligularia sibirica sl5.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Sibīrijas mēlziede]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama ļoti reti — valsts atrodas uz [[izplatības areāls|izplatības areāla]] rietumu robežas, un tā ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 1. kategorijā?
* ... '''[[deportācija no Pleskavas apgabala rietumu rajoniem]]''' [[1950. gads|1950. gada]] maijā un jūnijā skāra aptuveni 1,4 tūkstošus cilvēku, kas tika izsūtīti uz īpašu apmetni [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]]?
* ... '''[[Bosnijas serbi]]''' bija viena no karojošajām pusēm [[Bosnijas karš|1992.—1995. gada pilsoņu karā]], kas centās saglabāt vienotu valstiskumu ar [[Serbija|Serbiju]] un nepieļaut [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] neatkarību?

[[Attēls:1718797658002 20240618 POZNAKS Reinis LV 005.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Reinis Pozņaks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kuru [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] ievēlēja [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamentā]], ir pazīstams kā &quot;[[Twitter konvojs|Twitter konvoja]]&quot; iniciatīvas aizsācējs, kas mobilizē resursus, lai atbalstītu [[Ukraina|Ukrainu]] cīņā pret [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krieviju]]?
* ... 19. gadsimta beigās pēc [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] un [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresa]] '''[[Dobrudža]]''' tika sadalīta starp [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]], bet pēc [[Balkānu kari]]em un [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Dobrudžas teritorija piedzīvoja vairākas robežu izmaiņas?
* ... '''[[kolekcionāra problēma]]''' ir [[varbūtību teorija]]s uzdevums?

[[Attēls:British Political Personalities 1936-1945 HU59722.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Fultonas runa|Fultonas runā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Vinstons Čērčils]] ieviesa terminu &quot;[[dzelzs priekškars]]&quot;, lai raksturotu [[Eiropa]]s sadalīšanu divās daļās — [[Rietumu pasaule|Rietumu]] (demokrātiskā) un [[Austrumu bloks|Austrumu]] ([[Padomju Savienība]]s kontrolē)?
* ... '''[[Mjanmas pilsoņu karš]]''' izcēlās pēc [[2021. gads|2021. gada]] militārā apvērsuma [[Mjanma|Mjanmā]] un tam sekojošās vardarbīgās protestu apspiešanas?
* ... par '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Latvija]]s speciālista [[Normunds Sējējs|Normunda Sējēja]] vadītā [[Uzbekistānas hokeja izlase]], kas, startējot savā pirmajā čempionātā, iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas B grupā]]?

[[Attēls:Ianis Hagi 2015 (cropped).JPG|border|right|50px]]
* ... [[Rumānijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] '''[[Janiss Hadži|Janisa Hadži]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs ir [[George Hadži]], kas tiek uzskatīts par visu laiku labāko [[Rumānija]]s futbolistu?
* ... [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] laikā no 1992. gada līdz 1995. gadam visas trīs konfliktējošās puses uzstādīja sauszemes kājnieku [[mīna]]s [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] netālu no viņu kontrolētajām robežām, līdz ar to '''[[mīnu lauki Bosnijā un Hercegovinā]]''' ir radījuši vissmagākās sauszemes mīnu problēmas pasaulē?
* ... [[Vācija]]s seriāla &quot;[[Trauksme Kobrai 11 — Lielceļa policija]]&quot; galvenā varoņa '''[[Semīrs Gerkāns|Semīra Gerkāna]]''' dienesta automašīna ir sudraba krāsas 3. sērijas [[BMW]], kura gandrīz katrā sērijā tiek sadauzīta?

[[Attēls:Anthemis cotula UL 01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[suņu ilzīte]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču mūsdienās tā ir ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un citos kontinentos; [[Latvija|Latvijā]] suga ir sastopama ļoti reti, galvenokārt valsts austrumdaļā?
* ... '''[[volejbols olimpiskajās spēlēs]]''' debiju piedzīvoja [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles| 1964. gada Tokijas olimpiskajām spēlēs]] gan vīriešu, gan sieviešu komandām?
* ... [[Krievijas PFSR]] '''[[Groznijas apgabals]]''' tika izveidots [[1944. gads|1944. gadā]] pēc [[čečenu un ingušu deportācija]]s un attiecīgi [[Čečenijas-Ingušijas APSR]] likvidēšanas, bet pēc tam, kad [[1957. gads|1957. gadā]] [[čečeni]] un [[inguši]] oficiāli sāka atgriezties no izsūtījuma, Groznijas apgabals tika likvidēts, un Čečenijas-Ingušijas APSR atjaunota?

[[Attēls:Kivisild Emajõel ja Tartu puuturg, 1922.tif|border|right|50px]]
* ... 18. gadsimtā būvētais un 1941. gadā uzspridzinātais [[Tartu]] '''[[Akmens tilts (Tartu)|Akmens tilts]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1922. gadā)&lt;/small&gt; bija pirmais akmens [[tilts]] [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un [[Baltijas valstis|Baltijā]]?
* ... '''[[Austrumturkestānas Revolucionārā Republika]]''' bija [[Padomju Savienība]]s [[satelītvalsts]], kas pastāvēja no 1944. līdz 1949. gadam?
* ... '''[[platlapju meži]]''' [[Latvija|Latvijā]] aizņem aptuveni 1% no mežu kopējās platības, un izplatītākās ir [[oši|ošu]] audzes, taču mūsdienu klimata maiņas virziens veicina platlapju izplatību?

[[Attēls:Akhmad Kadyrov (2002, cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ramzans Kadirovs|Ramzana Kadirova]], kurš kopš [[2007. gads|2007. gada]] ir [[Krievijas Federācija]]s [[Čečenijas Republika]]s vadītājs, tēvs '''[[Ahmats Kadirovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pirmais Čečenijas Republikas prezidents Krievijas Federācijas sastāvā un tika nogalināts atentātā [[2004. gads|2004. gadā]]?
* ... '''[[distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs|distanču slēpošanā olimpiskajās spēlēs]]''' sievietes pirmo reizi piedalījās [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Oslo]]?
* ... '''[[Poļu—krievu karš (1609—1618)|1609.—1618. gada krievu-poļu kara]]''' laikā [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s karaspēks no 1610. līdz 1612. gadam okupēja [[Maskava|Maskavu]]?

[[Attēls:Natalia Kaczmarek Poznań 2021.2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas vieglatlētikas čempionātā]] [[Polija]]s skrējēja '''[[Natalja Bukovecka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par čempioni [[400 metri|400 metru]] distancē, veicot to 48,98 sekundēs un labojot Polijas rekordu, kas kopš 1976. gada piederēja [[Irena Ševiņska|Irenai Ševiņskai]], bet jūlijā viņa vēlreiz to laboja, noskrienot 48,90 sekundēs?
* ... cilvēkiem, kas cietuši no '''[[šoks|šoka]]''', vērojama pelēcīgi bāla [[āda]]s krāsa, auksti [[sviedri]], pazemināta ķermeņa temperatūra un [[asinsspiediens]], ātrs un vājš [[pulss]], bet cietušā [[apziņa]] ir skaidra?
* ... '''''[[VFS Films]]''''' (agrāk — Vides Filmu Studija) bija pirmā studija [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kas specializējās dabas filmu un raidījumu veidošanā?

[[Attēls:Adrian helmet 1.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Francija]]s armija '''[[Adriana ķivere|Adriana ķiveri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieviesa [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]], un tā bija pirmā modernā [[tērauds|tērauda]] ķivere?
* ... '''[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas—''Hamās'' karš]]''' jeb 2023.—2025. gada Gazas karš sākās [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobrī ar ''[[Hamās]]'' uzbrukumu [[Izraēla]]i no [[Gazas josla]]s?
* ... ''[[OpenAI]]'' izstrādātais multimodālais [[Valodas modelis|lielais valodas modelis]] '''[[GPT-4]]''' uzrādīja iespaidīgus precizitātes uzlabojumus salīdzinājumā ar GPT-3.5, ieguva spēju apkopot un komentēt attēlus, spēja apkopot sarežģītu tekstu, nokārtot [[Advokāts|advokāta]] eksāmenu un vairākus standartizētus testus?

[[Attēls:Krievijas okupētā Kaspijas jūras piekraste 1723-1732.jpg|border|right|50px]]
* ... 1722.—1723. gada '''[[Krievu—persiešu karš (1722—1723)|Krievu—persiešu kara]]''' rezultātā ar Pēterburgas līgumu [[Persija]] atdeva [[Krievija]]i [[Derbenta]]s un [[Baku]] pilsētas, kā arī [[Gīlāna]]s, [[Širvana]]s, [[Māzenderāna]]s un [[Astrābāda]]s provinces [[Kaspijas jūra]]s piekrastē &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Gurams Kašija]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] un visvairāk spēļu aizvadījušais spēlētājs izlasē?
* ... '''[[panspermija]]s''' [[hipotēze]]s aizstāvji apgalvo, ka [[dzīvība]] nav radusies uz [[Zeme]]s, bet gan citur [[Visums|Visumā]], un ir nonākusi uz Zemes ar kosmisko putekļu, [[meteoroīds|meteoroīdu]], [[asteroīds|asteroīdu]], [[komēta|komētu]], vai arī citu kosmisko ķermeņu palīdzību?

[[Attēls:Stelmuzes azuolas2015.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Stelmužes ozols|Stelmužes ozola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas ir vecākais un resnākais [[parastais ozols|ozols]] [[Lietuva|Lietuvā]] un viens no vecākajiem ozoliem [[Eiropa|Eiropā]], stāvoklis mūsdienās ir slikts?
* ... '''[[Rodēzijas un Njasalendas Federācija]]''' jeb Centrālās Āfrikas Federācija bija daļēji neatkarīga [[valsts]] (britu [[protektorāts]]) [[Āfrika]]s dienvidos, kas pastāvēja no [[1953. gads|1953. gada]] 1. augusta līdz [[1963. gads|1963. gada]] 31. decembrim?
* ... 2022. gada 3. novembrī [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālās apvienības]] politiķis '''[[Edvards Ratnieks]]''' sāka darbu [[Rīgas dome|Rīgas domē]] kā deputāts, stājoties [[14. Saeima|14. Saeimā]] ievēlētā [[Edvards Smiltēns|Edvarda Smiltēna]] vietā, bet 14. decembrī viņš tika ievēlēts Smiltēna vietā arī par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] [[Vilnis Ķirsis|Viļņa Ķirša]] vietnieku?

[[Attēls:Flickr - Rainbirder - Bearded Bellbird (Procnias averano) male calling.jpg|border|right|50px]]
* ... kā norāda [[Amerika]]s tropos dzīvojošo '''[[zvanuputni|zvanuputnu]]''' nosaukums, tiem ir ārkārtīgi skaļa balss, kas atgādina metāla [[Zvans|zvana]] skaņu &lt;small&gt;(attēlā bārdainais zvanuputns)&lt;/small&gt;?
* ... [[Ičkērijas Čečenu Republika|Čečenijas Republikā]] tās faktiskās suverenitātes gados bija trīs '''[[Ičkērijas Čečenu Republikas prezidents|prezidenti]]''': [[Džohars Dudajevs]], Zelimhans Jandarbijevs un [[Aslans Mashadovs]]?
* ... [[Franči|franču]] [[futbolists]] '''[[Varens Zaīrs-Emrī]]''' [[Parīzes &quot;Saint-Germain&quot;]] komandas rindās debitēja 2022. gada augustā, 16 gadu vecumā kļūstot par visu laiku jaunāko komandas spēlētāju, kas izgājis laukumā līgas spēlē?

[[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53202848326.jpg|border|right|50px]]
* ... bijušais [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Limbažu novada domes priekšsēdētājs]] '''[[Didzis Zemmers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; divas reizes ir ieņēmis [[Saeima]]s deputāta amatu, darbojoties [[10. Saeima|10. Saeimā]] un [[14. Saeima|14. Saeimā]], un abas reizes stājies partijas biedra [[Armands Krauze|Armanda Krauzes]] vietā?
* ... [[tirdzniecības centrs|tirdzniecības centra]] '''&quot;[[Akropole (Rīga)|Akropole Rīga]]&quot;''' teritorijā kādreiz atradās [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika]], kas atspoguļots ēkas dizainā?
* ... [[Kušīti|kušītu]] grupas daļēji [[nomadu tauta]] '''[[afāri]]''' apdzīvo [[Etiopija|Etiopiju]], [[Eritreja|Eritreju]] un [[Džibutija|Džibutiju]], kur veido trešdaļu valsts iedzīvotāju?

[[Attēls:Yvon Bataille de Solferino Compiegne.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Solferīno kauja]]''' &lt;small&gt;(attēlā gleznā)&lt;/small&gt; — izšķirošā kauja starp [[Francijas Otrā impērija|franču]] un [[Sardīnijas Karaliste|sardīniešu]] karaspēkiem pret [[Austrijas Impērija|austriešu]] karaspēku [[Austrijas–Sardīnijas karš|Austrijas—Sardīnijas kara]] laikā {{dat|1859|07|24|lok}} — bija lielākā kauja kopš [[Leipcigas kauja]]s [[1813. gads|1813. gadā]]?
* ... '''[[seišelieši]]''' runā [[Seišelu kreolu valoda|seišelu kreolu valodā]], kas veidojusies uz [[franču valoda]]s bāzes un ko ietekmējušas [[Angļu valoda|angļu]], [[Arābu valoda|arābu]] un [[Malgašu valoda|malgašu]] valodas?
* ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s klubs '''&quot;[[Rīgas Zeļļi]]&quot;''' 2023.—2024. gada debijas sezonā organizēja mājas spēles arī [[Mārupe|Mārupē]], [[Salaspils|Salaspilī]] un [[Cēsis|Cēsīs]], bet piecas reizes kopā ar [[Ukraina]]s basketbola klubu &quot;Prometey&quot; tika organizētas &quot;Basketbola ballītes&quot; [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]]?

[[Attēls:Giorgi Loria 2016.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Giorgijs Lorija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas futbola izlasē]]?
* ... '''[[Antoni Kontrerass]]''', kurš [[Kostarikas futbola izlase]]s rindās spēlēja [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], ir pārstāvējis [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandu ''[[Riga FC]]''?
* ... [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] domes priekšsēdētājs '''[[Leons Līdums]]''' šo amatu ieņem kopš {{dat|2010|12|29|Ģ|bez}}?

[[Attēls:Midsomer Norton War Memorial.jpg|border|right|50px]]
* ... Entonijs Horovics, sākotnējais [[Midsomeras slepkavības|Midsomeras slepkavību]] scenārists, adaptējot [[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]] romānus par [[Toms Bārnabijs|inspektoru Bārnabiju]] televīzijai, aizņēmās daļu no '''[[Midsomernortona]]s''' nosaukuma savai izdomātajai Midsomeras grāfistei &lt;small&gt;(attēlā kara memoriāls Midsomernortonā)&lt;/small&gt;?
* ... saskaņā ar [[Pasaules Veselības organizācija]]s definīciju '''[[dzīves kvalitāte]]''' ietver cilvēka fizisko, psiholoģisko, emocionālo un sociālo veselību, pamatojoties uz viņa izpratni par savu vietu [[sabiedrība|sabiedrībā]]?
* ... [[Krievija]]s [[politologs]] Vladimirs Malahovs uzskata, ka '''[[Piebaltija]]''' ir politiski nievājošs apzīmējums, kas atspoguļojot [[krievu imperiālisms|krievu imperiālismu]] un nevēlēšanos atzīt [[1991. gads|1991. gadā]] neatkarību atguvušās [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Igaunija]]s [[Suverenitāte|suverenitāti]]?

[[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]]''' uzvarēja partija [[Latvija pirmajā vietā]], iegūstot 18,16% vēlētāju balsu, tomēr tā mēģināja apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, bet tiesa noraidīja šo prasību &lt;small&gt;(attēlā partijas līderis [[Ainārs Šlesers]])&lt;/small&gt;?
* ... Binondo, kas dibināts [[Manila|Manilā]], [[Filipīnas|Filipīnās]] [[1594. gads|1594. gadā]], ir atzīts par pasaulē vecāko '''[[ķīniešu kvartāls|ķīniešu kvartālu]]''', bet vecākais ķīniešu kvartāls ārpus [[Āzija]]s atrodas [[Sanfrancisko]] un tika dibināts [[1850. gads|1850. gadā]]?
* ... '''[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' norisinājās [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]], pēc ''[[Nemo]]'' uzvaras [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''[[The Code]]''; šī bija trešā reize, kad [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās Šveicē (iepriekš {{ESCg|1956}}. un 1989. gadā)?

[[Attēls:EricaTetralix.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[grīņa sārtene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Latvija|Latvijā]] ļoti rets [[ēriku dzimta]]s [[Krūms|sīkkrūms]], kas sastopams [[Grīnis|grīņos]] Baltijas jūras piekrastē, īpaši [[Grīņu dabas rezervāts|Grīņu rezervātā]] un apkārtējos [[Ziemupe]]s un [[Saka]]s rajonos?
* ... kad 1960.—1970. gados [[Čagosu arhipelāgs]] tika pārveidots par militāru bāzi un [[iedzīvotāji]] no turienes izvākti, daļa no tiem pārcēlās uz [[Anglija|Angliju]] un apmetās '''[[Kroli]]'''; mūsdienās pilsētā ir, iespējams, lielākā čagosiešu kopiena pasaule — ap 3000 cilvēku?
* ... filmas '''&quot;[[Openheimers (filma)|Openheimers]]&quot;''' pirmizrāde notika {{Dat|2023|7|11|5=bez}} [[Parīze|Parīzē]], un tā tika izdota vienā dienā ar komēdiju &quot;[[Bārbija (filma)|Bārbija]]&quot;, izveidojot interneta fenomenu ''Barbenheimer'', tādējādi aicinot skatītājus vienā dienā apmeklēt abas filmas?

[[Attēls:Vasilije Micić 22 BC Žalgiris EuroLeague 20180223 (1).jpg|border|right|50px]]
* ... [[serbi|serbu]] [[basketbolists]] '''[[Vasilije Micičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirms nonākšanas [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] ir piedzīvojis spožu karjeru [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]], divreiz kļūstot par tās čempionu, kā arī sezonas un ''Final Four'' labāko spēlētāju?
* ... '''[[Slovāku—ungāru karš]]''' [[1939. gads|1939. gadā]] beidzās ar [[Ungārija]]s taktisku uzvaru, kā rezultātā [[Slovākija]]s austrumu teritorijas šaura josla gar Stakcinas—Sobrances līniju tika pievienotas Ungārijai?
* ... '''[[ķīniešu diaspora]]''' parasti veido kompaktas apmetnes, saglabā savu kultūru un valodu daudzās paaudzēs un uztur ciešas sociālās un ekonomiskās saites gan diasporā, gan ar dzimteni; vislielākais aizjūras ķīniešu iedzīvotāju īpatsvars ir [[Singapūra|Singapūrā]] (78 %) un [[Malaizija|Malaizijā]] (24,6 %)?

[[Attēls:Petasites hybridus Blüten.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[bastarda tūsklape]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; daudzviet ir audzēta kā [[dekoratīvs augs]] un [[ārstniecības augs]], kā rezultātā suga ir kļuvusi par kultūrbēgli?
* ... pēdējais [[Hoenštaufenu dinastija]]s valdnieks, [[Sicīlijas Karaliste|Sicīlijas karalis]], [[Jeruzalemes Karaliste|Jeruzalemes karalis]] un [[Švābija]]s hercogs '''[[Konrādīns]]''' [[1268. gads|1268. gada]] 29. oktobrī 16 gadu vecumā tika sodīts ar [[nāvessods|nāvessodu]] [[Neapole]]s tirgus laukumā pēc zaudējuma kaujā par Sicīlijas karaļa troni?
* ... '''[[Austrālijas hokeja līga]]s''' izslēgšanas spēļu čempioniem tiek piešķirts Gudola kauss, kas ir pasaulē trešā vecākā [[hokejs|hokeja]] trofeja; pirmo reizi tika piešķirta 1909. gadā?

[[Attēls:Lincoln statue, Lincoln Memorial.jpg|border|right|50px]]
* ... 170 tonnu smagā '''[[Abrahama Linkolna statuja (Linkolna memoriāls)|Abrahama Linkolna statuja]]''' [[Linkolna memoriāls|Linkolna memoriālā]] [[Nacionālā aleja|Nacionālajā alejā]] [[Vašingtona|Vašingtonā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir veidota no 28 balta [[Džordžija]]s [[Marmors|marmora]] blokiem un paceļas {{nobr|9,1 metrus}} no grīdas?
* ... '''[[poliglots]]''' ir cilvēks, kurš prot vairākas [[valoda]]s, taču nav vispārpieņemta kvantitatīva kritērija, cik daudz valodu un kādā apjomā cilvēkam jāzina, lai viņu varētu uzskatīt par poliglotu?
* ... ar [[1763. gads|1763. gada]] Parīzes līgumu [[Francija]] atteicās no saviem [[Amerika]]s valdījumiem ('''[[Jaunfrancija]]''') par labu [[Lielbritānija]]i un [[Spānija]]i, saglabājot vienīgi [[Senpjēra un Mikelona|Senpjēras un Mikelonas]] salas?

[[Attēls:Zhongdian festival (6169776821).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[tibetieši|tibetiešu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[diaspora]] [[Dienvidāzija]]s kaimiņvalstīs sāka veidoties pēc tam, kad 1950. gadā [[Tibeta]] tika piespiedu kārtā pievienota [[Ķīnas Tautas Republika]]i, un 1959. gada sacelšanās laikā ievērojama daļa politiskās un kultūras elites aizbēga ārpus valsts?
* ... '''[[Pēterburgas konservatorija|Pēterburgas konservatorijā]]''' ir mācījušies daudzi [[latvieši|latviešu]] [[mūziķi]], piemēram, [[Nikolajs Alunāns]], [[Emīls Dārziņš]], [[Ādolfs Ābele]], [[Jāzeps Vītols]], [[Andrejs Jurjāns]], [[Emilis Melngailis]], [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]], [[Teodors Kalniņš]], [[Pēteris Pauls Jozuus]], [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] un citi?
* ... [[1777. gads|1777. gada]] 8. jūlijā pieņemtā '''[[Vērmontas Republika]]s''' [[konstitūcija]] bija viena no pirmajām pasaulē, kas piešķīra vispārējas vīriešu [[Vēlēšanas|vēlēšanu]] tiesības, aizliedza [[Verdzība ASV|verdzības]] institūciju un garantēja valsts finansējumu valsts skolām?

[[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācijas hokeja izlase]]s un [[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]] [[hokejists|hokejista]] '''[[Lūkass Reihels|Lūkasa Reihela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs Martins Reihels arī bijis profesionāls hokejists, pārstāvēja [[Vācija|Vāciju]], kamēr tēva brālis Roberts Reihels pārstāvēja [[Čehijas hokeja izlase|Čehijas izlasi]]?
* ... no 1950. gada līdz 1952. gadam '''[[Moldāvijas Komunistiskā partija|Moldāvijas Komunistiskās partijas]]''' Centrālās komitejas sekretārs bija [[Leonīds Brežņevs]]?
* ... psiholoģiskā '''[[valodas barjera]]''' veidojas tad, kad runātājs nespēj iedrošināties runāt citā valodā?

[[Attēls:John Nettles (2013).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Džons Netlss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš no 1997. līdz 2011. gadam atveidoja vecākā detektīvinspektora [[Toms Bārnabijs|Toma Bārnabija]] lomu populārajā detektīvseriālā &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot;, 2010. gadā tika iecelts par [[Britu Impērijas ordenis|Britu Impērijas ordeņa]] virsnieku?
* ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]] un [[Somijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Olivers Kapanens]]''' nāk no hokejistu ģimenes; profesionāli hokejisti bijuši viņa vectēvs Hannu Kapanens un tēvs Kimo Kapanens, bet vislielākos panākumus guvis tēva brālis [[Sami Kapanens]], tāpat profesionāls hokejists ir brālēns [[Kasperi Kapanens]]?
* ... viens no spilgtākajiem [[Krievija]]s [[literatūrkritika|literatūrkritiķiem]] un domātājiem 19. gadsimta sešdesmitajos gado '''[[Dmitrijs Pisarevs]]''' 1868. gada vasarā noslīka, peldoties [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] pludmalē?

[[Attēls:Impacted Wisdom Tooth aka Lower Right Third Molar 48 RVG IOPA Xray.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Cilvēks|cilvēkiem]] ir vairāk nekā 90 '''[[rudiments|rudimentu]]''', piemēram, [[astes kauls]], [[Aklā zarna|aklās zarnas]] [[tārpveida piedēklis]] un [[Gudrības zobs|trešais dzeroklis]] (gudrības zobs) &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[notis|nošu]] pierakstā uzrakstot '''[[nošatslēga|nošatslēgu]]''', vienai no piecām līnijām vai četrām atstarpēm tiek piešķirts konkrēts [[tonis]], kas nosaka atlikušo līniju un atstarpju augstumus?
* ... '''[[konverģentā evolūcija]]''' ir līdzīgu pazīmju neatkarīga attīstība dažādiem [[Organisms|organismiem]] līdzīgu ekoloģisko apstākļu un līdzīgas [[Dabiskā izlase|izlases]] rezultātā?

[[Attēls:Ringelblume (Calendula officinalis) 2.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[kliņģerītes (ģints)|kliņģerītes]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[kliņģerīte]])&lt;/small&gt; var izmantot kā [[krāsvielas|krāsvielu]] dažādu šķiedru un materiālu krāsošanai, no tām iegūst dzeltenīgos, oranžos un sarkanīgi brūnos krāsu toņus?
* ... saskaņā ar aplēsēm '''[[poļu diaspora|poļu diasporu]]''' veido aptuveni 20 miljoni [[poļi|poļu]], kamēr pašas [[Polija]]s [[iedzīvotāju skaits]] ir 38 miljoni?
* ... '''[[Kolhīda]]''' kopā ar [[Ibērijas Karaliste|Ibēriju]] bija senākais [[gruzīni|gruzīnu]] valstiskais veidojums, kas deva būtisku pienesumu vēlākās [[Gruzijas Karaliste]]s un gruzīnu nācijas izveidē?

[[Attēls:Aristotle Onassis 1967cr.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Grieķi|grieķu]] un [[argentīnieši|argentīniešu]] biznesa magnāts '''[[Aristotelis Onasis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pasaulē lielāko privāto [[kuģniecība]]s floti un 20. gadsimta vidū bija viens no pasaulē bagātākajiem un slavenākajiem cilvēkiem?
* ... '''[[krievnorvēģu valoda]]''' pastāvēja 17.—20. gadsimtā, kad starp [[Norvēģija|Norvēģiju]] un [[Krievija|Krieviju]] notika aktīva jūras tirdzniecība ar graudiem un zivīm Norvēģijas ziemeļu piekrastē?
* ... '''[[Marokas—Rietumsahāras mūris]]''' atdala [[Maroka]]s kontrolēto [[Rietumsahāra]]s daļu no [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas]] kontrolētajām teritorijām un tika izveidots no 1980. līdz 1987. gadam?

[[Attēls:Georgi Plekhanov.jpg|border|right|50px]]
* ... [[revolucionārs]], [[filozofs]] un [[marksisms|marksisma]] teorētiķis '''[[Georgijs Pļehanovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bija [[Oktobra revolūcija|1917. gada rudenī pie varas nākušās]] boļševiku valsts oponents, taču pēc viņa nāves [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]] augstu novērtēja Pļehanovu kā krievu marksisma pamatlicēju?
* ... '''[[Vikipēdija latīņu valodā]]''' ir lielākā no nedaudzajām [[Vikipēdija|Vikipēdijām]], kas rakstītas [[Mirusi valoda|mirušā]], vēsturiskā un/vai senā valodā?
* ... [[ungāri|ungāru]]-[[amerikāņi|amerikāņu]] [[bioķīmiķe]] '''[[Katalina Kariko]]''' lika zinātniskos pamatus [[RNS vakcīna|mRNS vakcīnām]], pārvarot galvenos šķēršļus un skepticismu zinātnieku aprindās, un 2023. gadā viņa kopā ar amerikāņu imunologu Drū Veismanu par savu darbu saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]]?

[[Attēls:Sonchus oleraceus Enfoque SierraMadrona.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[dārza mīkstpiene]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Vidusjūra]]s reģionā, taču tā [[lauksaimniecība]]s dēļ ir plaši daudzviet citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā ir diezgan bieži sastopama visā valsts teritorijā?
* ... '''[[Turcijas iebrukums Kiprā]]''' [[1974. gads|1974. gadā]] notika uz kopienu savstarpējās vardarbības fona starp [[Kipra (sala)|Kipras]] [[grieķi]]em un [[turki]]em un kā atbilde uz militārās [[hunta]]s veikto [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]]?
* ... veipošana, visticamāk, ir daudz mazāk kaitīga nekā [[smēķēšana]], taču tomēr kaitīga, bet '''[[elektroniskā cigarete|elektronisko cigarešu]]''' tvaiki satur mazāk [[toksīns|toksīnu]] nekā [[cigarete|cigarešu]] dūmi, zemākā koncentrācijā?

[[Attēls:Charles VII, Holy Roman Emperor.PNG|border|right|50px]]
* ... [[1742. gads|1742. gadā]] '''[[Kārlis VII Vitelsbahs|Kārli VII Vitelsbahu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; viņa brālis [[Ķelne]]s [[arhibīskaps]] kronēja par [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizaru]], tomēr, turpinoties [[Karš par Austrijas mantojumu|Austrijas mantojuma karam]], [[Austrija]]s spēki ieņēma lielāko daļu [[Bavārija]]s, tāpēc Kārlis VII bija ķeizars bez valsts?
* ... lielāko daļu '''[[kanādieši|kanādiešu]]''' veido [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] [[Imigrācija|imigranti]] un viņu pēcteči?
* ... pirmā un vienīgā [[PSRS]] viceprezidenta '''[[Genādijs Janajevs|Genādija Janajeva]]''' politiskā karjera aptvēra [[Ņikita Hruščovs|Hruščova]], [[Leonīds Brežņevs|Brežņeva]], [[Jurijs Andropovs|Andropova]] un [[Konstantīns Čerņenko|Čerņenko]] vadīšanas laikus, kulmināciju sasniedzot [[Mihails Gorbačovs|Gorbačova]] laikā?

[[Attēls:Cyprus lrg.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kipra (sala)|Kipra]]''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; ir trešā lielākā [[sala]] [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] gan pēc platības, gan [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] ziņā?
* ... [[Bretaņa]]s pamatiedzīvotāju '''[[bretoņi|bretoņu]]''' izcelsmi saista ar britoņu izceļotājiem no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidrietumiem, kas laikā no 3. līdz 9. gadsimtam [[anglosakši|anglosakšu]] migrācijas rezultātā pameta Lielbritāniju un apmetās Armorikā mūsdienu [[Francija|Francijā]]?
* ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubs '''[[Jūtas &quot;Mammoth&quot;]]''' pirmo sezonu spēlēja bez nosaukuma, saucot sevi par ''Utah Hockey Club'', un tikai pēc pilnas sezonas nospēlēšanas ar pagaidu nosaukumu, fanu balsojuma rezultātā [[2025. gads sportā|2025. gada]] 7. maijā tika noteikts pastāvīgais nosaukums?

[[Attēls:Mus minutoides00.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Āfrikas pigmejpele]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vairošanās vecumu sasniedz apmēram 6 līdz 8 nedēļu vecumā?
* ... '''[[personība]]''' visas [[cilvēks|cilvēka]] dzīves laikā mainās un pilnveidojas — gan dažādu ārējo faktoru (piemēram, vides un apkārtesošo cilvēku) dēļ, kā arī paša indivīda ietekmes rezultātā?
* ... '''[[dinku valoda]]''' ir [[Nīlas—Sahāras valodas|Nīlas—Sahāras valodu]] saimes [[dialektu kontinuums]], kurā runā vairāk nekā 4 miljoni cilvēku [[Dienvidsudāna|Dienvidsudānā]]?

[[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|50px]]
* ... līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai 1940. gadā]] no '''[[dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]]''' paspēja uzbūvēt tikai 8 km sliežu ceļa un tiltu pār [[Abava|Abavu]] pie [[Sāti]]em (&quot;[[Tilts uz nekurieni]]&quot; &lt;small&gt;(attēlā būvniecībā)&lt;/small&gt;); pēc tam dzelzceļa līnijas būvniecība netika turpināta?
* ... '''[[dienviduzbeku valoda]]''' ir viena no [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] vairākās [[Afganistāna]]s ziemeļu provincēs līdzās [[dari]] un [[puštu]], to lieto arī kaimiņvalstīs [[Pakistāna|Pakistānā]] un [[Irāna|Irānā]]?
* ... vēstures gaitā kopējais [[cilvēks|cilvēku]] skaits uz [[Zeme]]s ir turpinājis augt, tomēr pašreizējās prognozes liecina, ka šī stabilā iedzīvotāju skaita pieauguma ilgtermiņa tendence iet uz beigām, un ir gaidāma '''[[iedzīvotāju skaita samazināšanās]]'''?

[[Attēls:Väike-Pakri loopealsel.jpg|border|right|50px]]
* ... visvairāk '''[[alvārs|alvāru]]''' &lt;small&gt;(attēlā alvārs [[Mazā Pakri|Mazajā Pakri]])&lt;/small&gt; atrodas šaurā joslā uz dienvidiem no [[Baltijas klints]]: [[Ēlande]]s un [[Gotlande]]s salā, [[Krievija]]s [[Volosovas rajons|Volosovas rajonā]] un [[Igaunija]]s [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda salās]] un [[Somu līcis|Somu līča]] piekrastē; 20. gadsimta pirmajā pusē Igaunijā bija aptuveni trešdaļa visu pasaules alvāru?
* ... '''[[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēti [[Latvija]]s [[hokejisti]]?
* ... '''[[Tautas frontes muzejs|Tautas frontes muzeja]]''' ekspozīcija iekārtota ēkā [[Vecpilsētas iela (Rīga)|Vecpilsētas ielā]] 13/15 [[Rīga|Rīgā]], kurā kādreiz darbojās [[Latvijas Tautas fronte]] un tajā saglabāta 20. gadsimta 80.—90. gadu stilistika?

[[Attēls:President Barack Obama and First Lady Michelle Obama greet His Excellency Salva Kiir Mayardit, President of the Republic of South Sudan (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Dienvidsudāna]]s pirmais un vienīgais prezidents '''[[Salva Kīrs Majardits]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; aktīvi piedalījās [[Dienvidsudānas pilsoņu karš|Dienvidsudānas pilsoņu kara]] norisē, gan [[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā]], gan [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrajā Sudānas pilsoņu karā]]?
* ... klasisks mūsdienu '''[[demarkācijas līnija]]s''' piemērs ir demarkācijas līnija gar 38. paralēli, kas atdala [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkoreju]]?
* ... [[Dānija]]i piederīgais [[sala|salu]] un [[šēra (sala)|klinšainu atsegumu]] [[arhipelāgs]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] '''[[Ertholmene]]''' atrodas 18 km uz ziemeļaustrumiem no [[Bornholma]]s, un tā satur Dānijas galējo austrumu punktu?

[[Attēls:Ramsgate aerial image (45950507215).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Remsgeita]]s''' [[osta]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek dēvēta par Karalisko ostu (''Royal Harbour''), un tā ir vienīgā osta ar šādu titulu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]; ostas stratēģiskā novietojuma dēļ tā spēlējusi nozīmīgu lomu [[Napoleona kari|Napoleona karos]], [[Denkerkas evakuācija|Denkerkas evakuācijā]] un citās militārās kampaņās?
* ... [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] darbs, kura žanru pats autors apzīmēja kā [[Poēma|poēmu]], '''&quot;[[Mirušās dvēseles]]&quot;''' tika plānots trijās daļās: pirmais sējums tika publicēts [[1842. gads|1842. gadā]], gandrīz pabeigtais otrais sējums ir zudis (saglabājušās dažas nodaļas melnrakstos), bet trešais sējums netika sākts?
* ... '''[[Liams Kērks|Liamu Kērku]]''' [[2018. gada NHL drafts|2018. gada NHL draftā]] izvēlējās [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]], viņam kļūstot par pirmo [[Anglija|Anglijā]] dzimušo un spēlējošo spēlētāju, kuru draftējusi [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komanda?

[[Attēls:Останкинская башня вечером.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]] esošais '''[[Ostankinas televīzijas tornis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir augstākā brīvi stāvošā [[būve]] [[Eiropa|Eiropā]] un 15. [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā būve pasaulē]], bet no 1967. līdz 1974. gadam tā bija augstākā pasaulē?
* ... '''[[Teneta|Tenetas distrikts]]''' [[Kenta|Kentas grāfistē]] [[Anglija|Anglijā]] aizņem bijušo Tenetas salu, kuras vārdā nosaukts; vēl [[viduslaiki|viduslaikos]] Tenetu no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salas]] atdalīja ap 600 m platais Vontsumas šaurums, kas 18. gadsimtā aizsērēja un mūsdienās ir nelielā Vontsumas upīte?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] muzikālā psiholoģiskā trillera filma '''&quot;[[Džokers: Neprāts diviem]]&quot;''' pārsvarā saņēma negatīvus kritiķu vērtējumus, kā arī ir kases ienākumu izgāšanās, jo pie 200 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] liela budžeta, tā nopelnījusi tikai 207 miljonus?

[[Attēls:Heatwave on Margate Beach.jpg|border|right|50px]]
* ... pēdējos 250 gadus '''[[Mārgeita]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs [[Londona]]s iedzīvotāju piejūras [[kūrorts]] — šeit ir plašas smilšu [[pludmale]]s un kopš 1920. gada darbojas ''Dreamland'' izklaides parks?
* ... pirmais, kurš izmantoja frāzi '''&quot;[[krievu dvēsele]]&quot;''', bija [[Visarions Beļinskis]] savā 1842. gada recenzijā par [[Nikolajs Gogolis|Gogoļa]] grāmatu &quot;[[Mirušās dvēseles]]&quot;?
* ... '''[[Jurģis Cābulis]]''' bija [[XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki|XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku]] koru lielkoncerta &quot;Tīrums. Dziesmas ceļš&quot; virsdiriģents?

[[Attēls:Даудери1.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Latvijas Kultūras muzejs &quot;Dauderi&quot;]]''' atrodas bijušās [[alus darītava]]s ''Waldschlößchen'' īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villā, kas no 1937. līdz 1940. gadam kalpoja par [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts]] un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vasaras rezidenci &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Latvija]]s daudzsēriju filmu '''&quot;[[Padomju džinsi]]&quot;''' nominēja [[2023. gada Lielā Kristapa balva|Lielā Kristapa balvai]] 12 kategorijās, no kurām balvu ieguva kategorijās &quot;Labākā daudzsēriju filma&quot;, &quot;[[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]&quot; un &quot;[[Labākais scenārists (Lielais Kristaps)|Labākais scenārijs]]&quot;?
* ... uz '''[[Krievijas—Baltkrievijas robeža]]s''' praktiski nav robežpunktu un kontroles, formāli robeža pastāv, bet praksē to var viegli šķērsot bez muitas pārbaudēm?

[[Attēls:Karosta water tower.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ūdenstornis|ūdenstorņi]]''' spēj piegādāt ūdeni pat [[elektroenerģija]]s padeves pārtraukumu laikā, jo to nodrošina hidrostatiskais [[spiediens]], ko rada ūdens paaugstinātais līmenis, lai iespiestu ūdeni sadzīves un rūpnieciskajās ūdens sadales sistēmās &lt;small&gt;(attēlā [[Liepāja]]s [[Karosta]]s ūdenstornis)&lt;/small&gt;?
* ... 20. gadsimtā [[Anglija]]s pilsēta '''[[Folkstona]]''' bija viena no nozīmīgākajām [[Lamanšs|Lamanša]] [[prāmis|prāmju]] ostām, bet pēc [[Lamanša tunelis|Lamanša tuneļa]], kura ziemeļu ieeja atrodas Folkstonā, atklāšanas prāmju satiksme ievērojami samazinājās, un pēdējais prāmis devās reisā 2001. gadā?
* ... visvairāk medaļu '''[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]]''' izcīnīja mājinieki [[Itālija]]s vieglatlēti, kuri ieguva arī visvairāk zelta medaļu — 11?

[[Attēls:Talat Xhaferi official portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ziemeļmaķedonija]]s [[albāņi|albāņu]] politiķis, bijušais armijas virsnieks '''[[Talats Džaferi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopš 2024. gada ir Ziemeļmaķedonijas premjerministrs, taču [[Konflikts Maķedonijā (2001)|2001. gada sacelšanās laikā]] viņš dezertēja no armijas un pievienojās albāņu [[partizāni|partizānu]] grupējumam, vēlāk viņu amnestēja saskaņā ar 2001. gada [[Ohrida]]s vienošanos?
* ... [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''&quot;[[Marijas klusums]]&quot;''' ir veidota pēc aktrises [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] dzīvesstāsta un vēsta par viņas pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz [[PSRS]], lai parūpētos par mazmeitu, un kopā ar [[Maskavas latviešu teātris &quot;Skatuve&quot;|teātra &quot;Skatuve&quot;]] kolēģiem kļūst par [[NKVD &quot;Latviešu operācija&quot;|NKVD &quot;Latviešu operācijas&quot;]] upuri?
* ... [[1896. gads|1896. gadā]] '''[[Tanbridža|Tanbridžā]]''' tika piespriests pirmais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] sods par ātruma pārkāpšanu — Volters Arnolds tika sodīts ar 1 [[šiliņš|šiliņu]] par braukšanu ar 13 km/h vietā, kur atļautais ātrums bija 3 km/h?

[[Attēls:Surfaceuse.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Frenks Zamboni]]''' bija [[amerikāņi|amerikāņu]] [[uzņēmējs]] un [[izgudrotājs]], kura slavenākais izgudrojums ir modernais ledus kombains &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un kura uzvārds reģistrēts kā preču zīme šīm ierīcēm?
* ... '''[[Šengena]]''' ir ievērojama ar to, ka pie tās [[1985. gads|1985. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] ir parakstīts [[Šengenas līgums]]; parakstīšana simboliski notika uz upju kuģa &quot;Princese Marija Astrīda&quot;, kas atradās [[Mozele]]s upē — vietā, kur robežojas [[Luksemburga]], [[Francija]] un [[Vācija]]?
* ... [[romieši|romiešu]] militārais un politiskais līderis [[Jūlijs Cēzars|Gajs Jūlijs Cēzars]] bija viens no pirmajiem, kas '''&quot;[[skaldi un valdi]]&quot;''' politiku īstenoja praksē, cenšoties nostādīt atsevišķas [[Ģermāņi|ģermāņu]] ciltis vienu pret otru?

[[Attēls:Muenchner Brezn.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ūdenskliņģeris|ūdenskliņģeri]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Minhene]]s ūdenskliņģeris)&lt;/small&gt; ir pazīstami vismaz kopš 7. gadsimta, bet 12. gadsimtā tie kļuva par maiznieku [[cunfte]]s simbolu?
* ... [[Kabarda-Balkārija|Kabardas-Balkārijas]] pamatiedzīvotāji '''[[balkāri]]''' un '''[[karačaji]]''', kas apdzīvo [[Karačaja-Čerkesija|Karačaju-Čerkesiju]], faktiski ir viena [[tjurki|tjurku]] grupas [[tauta]]?
* ... '''[[veģetatīvā distonija]]''' rodas tad, kad cilvēkam daļēji vai pilnībā ir bojāta [[veģetatīvā nervu sistēma]], kuras radītie [[simptomi]] var izpausties gan vieglā, gan dzīvībai bīstamā formā; mūsdienās ir pierādīts, ka veģetatīvo distoniju izsauc [[Psiholoģija|psiholoģiski]] faktori, un šī saslimšana tiek uzskatīta par [[psihiski traucējumi|garīgās veselības]] traucējumu?

[[Attēls:Zoran Milanović at Palazzo del Quirinale 2021 (11) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... 2019. gada [[Horvātijas prezidents|Horvātijas prezidenta]] vēlēšanu otrajā kārtā '''[[Zorans Milanovičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja ar 52,67% balsu un kļuva par prezidentu, savukārt iepriekšējā prezidente [[Kolinda Grabara-Kitaroviča]] ieguva 47,33% balsu?
* ... '''[[aromūni]]''', kas apdzīvo [[Balkānu pussala]]s dienvidus — [[Grieķija]]s ziemeļus, [[Albānija|Albāniju]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedoniju]] un [[Rumānija]]s austrumus ([[Dobrudža|Dobrudžu]]), lieto [[indoeiropiešu valodu saime]]s [[romāņu valodas|romāņu grupas]] [[Aromūnu valoda|aromūnu valodu]], kas ir radniecīga [[rumāņu valoda]]i?
* ... [[1988. gads Latvijā|1988. gada]] 19. aprīlī [[luterisms|luterāņu]] [[mācītājs]] '''[[Modris Plāte]]''' teica bēru izvadīšanas runu pie [[Latvija]]s brīvības cīnītāja [[Gunārs Astra|Gunāra Astras]] kapa?

[[Attēls:Ju Wenjun in 2024.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2025. gada Pasaules čempionātā šahā sievietēm]]''' par [[Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempiones]] titulu sacentās [[Ķīna]]s šahistes [[Dzjui Veņdzjuņa]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Taņa Džunji]], un, tieši tāpat kā viņu mačā [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (mačs)|2018. gada čempionātā]], uzvarēja Dzjui Veņdzjuņa?
* ... '''[[Igaunijas ukraiņi]]''' ir otra lielākā [[Mazākumtautība|etniskā minoritāte]] [[Igaunija|Igaunijā]]; [[ukraiņi|ukraiņu]] skaits Igaunijā ievērojami pieauga pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]]?
* ... [[Spānija]]s kolonijai [[Āfrika]]s rietumos, kas tai piederēja līdz 1958. gadam, nosaukumu '''[[Rio de Oro]]''' (&quot;Zelta upe&quot;) [[1436. gads|1436. gadā]] deva [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs Afonsu Gonsalvišs Baldaja, kurš noturēja [[Dahla]]s līci par [[grīva|upes grīvu]] un pieņēma, ka tās krastos atrodas [[zelts|zelta]] atradnes, tomēr gan viens, gan otrs pieņēmums izrādījās nepatiess?

[[Attēls:Maria Andrejczyk 20190810.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Polija]]s [[vieglatlēte]], [[šķēpa mešana|šķēpmetēja]] '''[[Marja Andrejčika]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; savu {{oss|V=2020|L=G}} sudraba medaļu pārdeva izsolē, lai palīdzētu finansēt kāda 8 mēnešus veca mazuļa sirds operāciju, taču Polijas veikalu tīkls, kas uzvarēja izsolē, viņai medaļu atdeva?
* ... '''[[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—2024. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pēdējā [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]] sezona pirms tās darbības apturēšanas, pārdošanas un pārcelšanas uz [[Soltleiksitija|Soltleiksitiju]], kur tā sāka spēlēt [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada sezonā]]?
* ... '''[[somālieši]]''' ir viena no lielākajām etniskajām grupām [[Āfrika|Āfrikā]] un aizņem vienu no plašākajām sauszemes teritorijām kontinentā?

[[Attēls:Br.Tarashkevich.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmās mūsdienu [[baltkrievu valoda]]s standartizācijas autors 20. gadsimta sākumā '''[[Braņislavs Taraškevičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 1938. gadā [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā tika nošauts [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]] pie [[Maskava]]s?
* ... '''[[virsājs]]''' ir [[ekosistēma]], kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir [[sila virsis]]; tie izveidojas vieglās [[skābes|skābās]] [[smilts]] augsnēs?
* ... [[Latvija]]s [[florbols|florbola]] klubs '''&quot;[[Rubene (florbola klubs)|Rubene]]&quot;''', kas mājas spēles aizvada [[Kocēni|Kocēnu]] sporta namā, trīs reizes ir kļuvis par [[Elvi florbola līga]]s čempioniem?

[[Attēls:1 perast aerial 2016.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Melnkalne]]s dienvidrietumos esošā [[Adrijas jūra]]s '''[[Kotoras līcis|Kotoras līča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; apkārtnes savdabīgais [[reljefs]] un augstie kalni padara to par vienu no mitrākajām vietām [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... [[Grieķu—persiešu kari|Grieķu—persiešu karu]] '''[[Plataju kauja|Plataju kaujā]]''', kas notika 479. gadā pr.Kr. [[Kitairons|Kitairona]] kalnu pakājē pie [[Platajas|Plataju]] pilsētas, [[Persieši|persiešu]] armija cieta graujošu sakāvi, bet [[Kserkss I|Kserksa]] vadīto [[Ahemenīdu impērija]]s karaspēku [[Hellada]]s teritorijā gandrīz pilnībā iznīcināja?
* ... parasti '''[[panikas lēkme]]s''' simptomi sasniedz maksimumu desmit [[minūte|minūšu]] laikā un ilgst aptuveni 30 minūtes, bet ilgums var atšķirties no sekundēm līdz stundām; lai gan panikas lēkmes var būt ārkārtīgi biedējošas un satraucošas, tās nav fiziski bīstamas?

[[Attēls:La Polka.jpg|border|right|50px]]
* ... vēsturnieki uzskata, ka '''[[polka]]''', kas radusies 19. gadsimtā [[Bohēmija|Bohēmijā]], attīstījās kā ātrāka [[valsis|valša]] versija, un polkas straujo popularitātes pieaugumu Eiropā 19. gadsimtā saista ar [[romantisms|romantisma]] kustības izplatību, kas ietvēra idealizētu zemnieku kultūras versiju &lt;small&gt;(attēlā polkas deja 19. gadsimta vidū)&lt;/small&gt;?
* ... [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Polija]]i pievienojoties [[NATO]], '''[[Suvalku koridors]]''' starp Poliju un [[Lietuva|Lietuvu]] kļuva par militārā bloka ievainojamo vietu, jo, ja starp [[Krievija|Krieviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], no vienas puses, un NATO, no otras puses, izceltos [[militārs konflikts]], šīs joslas ieņemšana varētu apdraudēt NATO centienus aizsargāt Baltijas valstis?
* ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] '''[[Heila muiža]]s''' teritorija tika iekļauta [[Rīgas Augstākā politiskā karaskola|S. Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās karaskolas]] teritorijā, senā apbūve tika likvidēta, un ievērojami pārveidota arī [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krasta ainava?

[[Attēls:Vasily Stalin.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām 1948. gadā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] jaunākais dēls '''[[Vasilijs Staļins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika norīkots par [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] Maskavas Kara apgabala virspavēlnieku, bet viņš bija arī sporta patrons, izveidojot savas militārās struktūras [[futbols|futbola]], [[basketbols|basketbola]] un [[hokejs|hokeja]] komandas?
* ... '''[[Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai (2024)|Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai 2024. gadā]]''' bija pirmais [[Irāna]]s tiešais uzbrukums [[Izraēla]]i kopš [[1979. gads|1979. gada]]?
* ... '''[[Olderšota]]''' tiek neformāli dēvēta par [[Britu armija]]s mājām — šeit izvietotas nozīmīgas bruņoto spēku apakšvienības, un pie pilsētas atrodas valstī vecākais armijas treniņu poligons?

[[Attēls:Skice Džutas manufaktūras ēkai adresē Ezermalas iela 6k2.png|border|right|50px]]
* ... vairāk nekā trīs ceturtdaļas no [[Rīga]]s '''[[Džutas manufaktūra]]s''' &lt;small&gt;(attēlā manufaktūras administrācijas ēkas skice)&lt;/small&gt; darbiniekiem bija sievietes; [[1899. gads Latvijā|1899. gada]] maijā viņas aizsāka Rīgas jeb Džutas dumpi, kas ilga gandrīz trīs [[nedēļa]]s, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda?
* ... mūsdienās kādreizējā '''[[Spāņu Sahāra]]''' ir [[Rietumsahāra]]s teritorija, uz kuru pretendē [[Maroka]] un [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]], bet neliela daļa no bijušās [[Spānija]]s [[kolonija]]s ietilpst Marokas teritorijā?
* ... Kembridžas vārdnīcā vārds '''&quot;[[redneks]]&quot;''' tiek skaidrots kā &quot;nabadzīgs, baltādains cilvēks bez izglītības, it īpaši tas, kurš dzīvo laukos [[ASV dienvidi|ASV dienvidos]], un kuram ir aizspriedumaini uzskati; šo vārdu parasti uzskata par aizskarošu&quot;?

[[Attēls:Qender Theth, Albania - panoramio - Petrit Gjeçaj (8).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Albānijas Alpu nacionālais parks|Albānijas Alpu nacionālajā parkā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas lielākā daļa [[Albānija]]s virsotņu, kas pārsniedz 2000 m, tostarp [[Dināru kalniene|Dināru]] augstākā virsotne [[Jezerca]]?
* ... [[Policists (hokejs)|hokeja policists]] '''[[Tajs Domi]]''' ir trešais pēc nopelnītajām soda minūtēm [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] vēsturē, kā arī [[hokejists]], kurš NHL ir aizvadījis visvairāk kautiņus — 333?
* ... '''[[Rembates muižas parks|Rembates muižas parka]]''' centrālajā teritorijā atrodas savdabīga [[sala|saliņa]], kurai 1968. gadā piešķirts Spīdalas saliņas nosaukums, bet parka teritorijā izvietoti arī Goda krēsli slaveniem [[Lielvārde]]s iedzīvotājiem?

[[Attēls:Hood river windsurfers 20060701 0759.jpeg|border|right|50px]]
* ... pirmie vindsērferi parasti izmantoja improvizētus dēļus un [[bura]]s, kas bieži vien radīja lielas grūtības, tomēr ar laiku šis [[sporta veids]] attīstījās, un tika izstrādātas modernākas un vieglāk lietojamas aprīkojuma versijas, padarot '''[[vindsērfings|vindsērfingu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieejamāku un populārāku?
* ... jau [[1945. gads|1945. gada]] beigās, sākoties [[Aukstais karš|Aukstajam karam]], [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] pamazām zaudēja interesi par '''[[denacifikācija]]s''' procesu, bet oficiāli denacifikācijas pasākumi tika atcelti [[1951. gads|1951. gadā]]?
* ... '''[[Igaunijas Pareizticīgā baznīca|Igaunijas Pareizticīgajā baznīcā]]''', kas pastāv kopš [[1923. gads|1923. gada]], ir 64 [[draudze]]s, bet līdztekus [[Igaunija|Igaunijā]] darbojas arī [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Maskavas patriarhāta]] Igaunijas Pareizticīgā baznīca ar 31 draudzi?

[[Attēls:Kristalina Georgieva Headshot.jpg|border|right|50px]]
* ... kopš 2019. gada [[Bulgārija]]s [[ekonomika|ekonomiste]] '''[[Kristalina Georgijeva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] izpilddirektore, bet iepriekš viņa bija [[Pasaules Banka]]s galvenā izpilddirektore un 2019. gadā divus mēnešus pildīja Pasaules Bankas grupas pagaidu prezidenta pienākumus?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Trešais reihs|Vācijas]] [[zemūdene]]s [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] guva ievērojamus panākumus ar '''&quot;[[Vilku bars (flotes taktika)|vilku bara]]&quot;''' taktiku?
* ... '''[[Reinjonas kreols|Reinjonas kreolam]]''' nav oficiālās [[valoda]]s statusa, tomēr ikdienā sadzīvē tas tiek plaši izmantots, un tā ir [[dzimtā valoda]] 90 % [[Reinjona]]s iedzīvotāju?

[[Attēls:2022-08-21 European Championships 2022 – Women's High Jump by Sandro Halank–019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] ar rezultātu 1,95 m '''[[Marija Vukoviča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai [[ukrainiete]]i [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]]; tā bija [[Melnkalne]]s pirmā medaļa [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas vieglatētikas čempionāta]] vēsturē?
* ... lai gan lielākā daļa ķīlnieku [[čečeni|čečenu]] '''[[teroristu uzbrukums Beslanā|teroristu uzbrukumā Beslanā]]''' [[2004. gads|2004. gadā]] tika atbrīvoti uzbrukuma laikā, tomēr tajā tika nogalināti 314 ķīlnieki, tostarp 186 bērni, un kopumā, ieskaitot glābējus, tika nogalināti 333 cilvēki un vismaz 783 ievainoti?
* ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] fantastikas filma '''&quot;[[Zelta kompass]]'''&quot; norisinās [[Paralēlais visums|paralēlā]], retrofutūristiskā realitātē, kurā cilvēkiem ir dēmoni — viņu dvēseles runājošu dzīvnieku veidolā?

[[Attēls:Gārsenes luterāņu baznīca (Garsene Lutheran Church) - Uldis Osis - Panoramio.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Gārsenes luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir celta ap 1905. gadu, un [[Gārsenes muiža]]s īpašnieks [[barons]] [[Budbergi-Benninghauzeni|Budbergs]] to veltījis mirušajai sievai?
* ... 1998. gadā '''[[Deniss Silantjevs]]''' kļuva par pirmo neatkarīgās [[Ukraina]]s [[peldētājs|peldētāju]], kas kļuva par [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos|pasaules čempionu peldēšanā]], bet 2014. gadā kļuvis par [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] deputātu?
* ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] Carnikavas pamatskola reorganizēta par '''[[Carnikavas vidusskola|Carnikavas vidusskolu]]'''?

[[Attēls:SüleymaniyeMosqueIstanbul (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Suleimana mošeja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no pazīstamākajiem [[Stambula]]s apskates objektiem, un no tās atrašanās vietas paveras plašs skats uz pilsētu ap [[Zelta rags|Zelta ragu]]; to uzskata par osmaņu arhitektūras šedevru un tā ir lielākā [[osmaņu impērija|osmaņu laikmeta]] [[mošeja]] pilsētā?
* ... [[Tartu Universitāte]]s [[basketbols|basketbola]] komanda, kas ir pašreizējā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s kluba '''''[[Tartu Ülikool Maks &amp; Moorits]]''''' priekštece, 1949. gadā uzvarēja PSRS basketbola čempionātā?
* ... '''[[Ziloņu iela]]s''' [[Valmiera|Valmierā]] neparastais nosaukums nav saistīts ar [[ziloņi]]em, bet cēlies no kādreizējā Valmieras vecpilsētas nocietinājuma — Zilā bastiona?

[[Attēls:Ilia Tchavtchavadze.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Iļja Čavčavadze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš 19. gadsimta otrajā pusē aizsāka [[gruzīni|gruzīnu]] [[Nacionālisms|nacionālisma]] atdzimšanu un rūpējās par [[gruzīnu valoda]]s, literatūras un kultūras izdzīvošanu pēdējās cariskās varas desmitgadēs, tiek dēvēts par gruzīnu &quot;nācijas tēvu&quot;?
* ... 1995. gada [[Ans Lī|Ana Lī]] [[vēsturiskā drāma]]s filma '''&quot;[[Prāts un jūtīgums]]&quot;''' mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no vislabākajām [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] grāmatu adaptācijām?
* ... '''[[Ukrainas Varonis]]''' tiek apbalvots ar Zelta Zvaigznes ordeni par izcilu varoņdarbu vai Valsts ordeni par izciliem darba sasniegumiem?

[[Attēls:Peter Pellegrini, 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Slovākija]]s [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums|prezidentam]] '''[[Peters Pellegrīni|Peteram Pellegrīni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Itāļi|itāļu]] senči?
* ... elitārā [[Dānija]]s jūras spēku vienība '''[[Sīriusa suņu kamanu patruļa]]''' veic liela attāluma izlūkošanas patrulēšanu arktiskajā tuksnesī [[Grenlande]]s ziemeļu un austrumu daļā, parasti pa pāriem un izmantojot suņu ragavas ar vairākiem desmitiem suņu, dažreiz četrus mēnešus un bieži vien bez papildu saskarsmes ar cilvēkiem?
* ... [[Itālija|Itālijā]] dzimusī [[Albānija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]] '''[[Lara Kolturi]]''' {{dat|2024|11|23||bez}} Gurglā, [[Austrija|Austrijā]] pirmo reizi izcīnīja vietu uz goda pjedestāla [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā slalomā, ieņemot otro vietu un piekāpjoties tikai [[Mikeila Šifrina|Mikeilai Šifrinai]]?

[[Attēls:Howea-belmoreana.jpg|border|right|50px]]
* ... abas [[Lorda Hava sala]]i [[endēma suga|endēmās]] '''[[hovejas|hoveju]]''' sugas &lt;small&gt;(attēlā ''Howea belmoreana'')&lt;/small&gt; tiek plaši audzētas kā [[telpaugi]]?
* ... [[Bulgārija]]s valdnieka '''[[Simeons I Lielais|Simeona I Lielā]]''' veiksmīgie karagājieni pret [[Austrumromas impērija|bizantiešiem]], [[maģāri]]em un [[serbi]]em sekmēja Bulgārijas vēsturē lielāko teritoriālo ekspansiju, padarot to par spēcīgāko valsti Dienvidaustrumeiropā; šajā laikā bija bija arī ievērojams kultūras uzplaukums, vēlāk to sāka saukt par Bulgārijas kultūras zelta laikmetu?
* ... '''[[Kijivas metro]]''' ''Arsenalna'' stacija Sviatošinskas-Brovarskas līnijā ir otra dziļākā metro stacija pasaulē pēc Hongjančunas stacijas [[Čuncjina|Čuncjinā]], un tā atrodas 105,5 m zem zemes?

[[Attēls:Red Brocket (Mazama americana) male (28091090800).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Amerikas sarkanā mazama]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izplatīta [[Dienvidamerika]]s mežos, sākot no [[Argentīna]]s ziemeļiem līdz [[Kolumbija]]i un Gviānām, kā arī [[Trinidāda|Trinidādas salā]], bet vēl nesen tās bija sastopamas arī [[Tobāgo]], taču tur tagad ir iznīcinātas?
* ... lielākā daļa '''[[Ukrainas ungāri|Ukrainas ungāru]]''' kompakti dzīvo [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]], kas robežojas ar [[Ungārija|Ungāriju]], kur veido aptuveni 12% [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[ziepju opera]]s [[televīzija]]s seriāls '''&quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;''' tiek pārraidīts kanālā [[CBS]] kopš [[1987. gads|1987. gada]] 23. marta; šim seriālam ir 38 sezonas un vairāk nekā 9500 sērijas?

[[Attēls:GBSowerby I 1832 pl225 upper and lower figures Rangia cuneata.png|border|right|50px]]
* ... līdz 2020. gadiem '''[[Atlantijas maktrgliemene]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]] bija zināmas tikai [[Liepāja]]s un [[Pāvilosta]]s apkaimē, taču 2024. gadā tika ziņots, ka ievērojams to daudzums dzīvo arī [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]; uzskata, ka to kāpuri atceļojuši uz [[Eiropa|Eiropu]] ar kuģu balasta ūdeņiem, pirmā parādīšanās fiksēta [[Antverpenes osta|Antverpenes ostā]]?
* ... [[96. Kinoakadēmijas balva|96. Kinoakadēmijas balvu]] kā &quot;[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]&quot; saņēmusī filma '''&quot;[[Interešu zona]]&quot;''' stāsta par [[Aušvicas koncentrācijas nometne]]s komandantu [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfu Hesu]] un viņa sievu, kuri ar ģimeni cenšas dzīvot sapņu dzīvi mājā, kas atrodas otrpus nometnes sienām?
* ... 2021. gadā [[krievi|krievu]] [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs un bijušais [[Krievija]]s laikraksta &quot;Novaja Gazeta&quot; galvenais redaktors '''[[Dmitrijs Muratovs]]''' kopā ar Mariju Resu saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela Miera prēmiju]] par &quot;centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir priekšnoteikums demokrātijai un ilgstošam mieram&quot;?

[[Attēls:Shawarma-sandwich-01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[šaverma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs ielas [[ēdiens]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], bet mūsdienās tas izplatījies daudzās [[Eiropa]]s valstīs?
* ... '''[[Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)|Melnkalnes—Turcijas karš]]''' starp [[Melnkalnes kņaziste|Melnkalnes kņazisti]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1876.—1878. gadā beidzās ar [[Melnkalne]]s uzvaru un neatkarības pasludināšanu?
* ... '''[[Ukrainas krievi]]''' ir lielākā [[mazākumtautība]] [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Eiropa|Eiropā]], un lielākā [[krievu diaspora]] pasaulē?

[[Attēls:Aleksandras Sorokinas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]]
* ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[Ultramaratons|ultragaro]] distanču skrējējs '''[[Aleksandrs Sorokins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo reizi laboja pasaules rekordu 100 km skrējienā, distanci veicot 6 stundās 5 minūtēs un 41 sekundē, bet 2023. gadā [[Viļņa|Viļņā]], 41 gada vecumā, viņš uzlaboja savu pasaules rekordu, sasniedzot 6.05:35?
* ... no. 1937. līdz 1938. gadam '''[[Krievijas latvieši|Krievijas latviešus]]''' smagi skāra tā sauktā [[NKVD &quot;Latviešu operācija&quot;]], kuras laikā apcietināja 22 360 un nošāva 16 573 [[latvieši|latviešus]]?
* ... [[2015. gads kino|2015. gada]] [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s [[trillera filma]] '''''[[Remember]]''''', kurā galveno lomu atveido [[Kristofers Plamers]], stāsta par ar [[Demence|demenci]] sirgstošu, 89 gadus vecu [[Holokausts|Holokaustā]] izdzīvojušo, kurš aizbēg no pansionāta, lai atrastu un nogalinātu [[Nacisti|nacistu]] kara noziedznieku, kurš nogalināja viņa ģimeni?

[[Attēls:Jonathan-plantation-house.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas salā]] dzīvojošais Seišelu salu milzu bruņurupucis '''[[Džonatans (bruņurupucis)|Džonatans]]''' &lt;small&gt;(attēlā 2021. gadā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par vecāko zināmo dzīvo sauszemes dzīvnieku, domājams, ka viņa vecums pārsniedz 190 gadus?
* ... [[Čigāni|romu]] izcelsmes [[Serbija]]s mūziķis un komponists '''[[Žarko Jovanovičs]]''', kurš komponēja '''[[Čigānu himna|romu himnu]]''', [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija ieslodzīts trīs [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]]?
* ... daži [[dzīvnieki]] izmanto '''[[atbalss|atbalsi]]''' atrašanās vietas noteikšanai un [[navigācija]]i, piemēram, [[vaļveidīgie]] un [[sikspārņi]] to izmanto procesā, kas pazīstams kā [[eholokācija]]?

[[Attēls:Flaki (2).JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[fļaki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[poļi|poļu]] [[zupa]], kuras būtiska sastāvdaļa ir [[liellops|liellopu]] [[kuņģis]]?
* ... '''[[Austrumu Trāķija]]''' ir vienīgā [[Turcija]]s [[Eiropa]]s teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības?
* ... maigi [[Eiroskeptisms|eiroskeptiskajā]] un pret federālismu vērtajā '''[[Eiropas Konservatīvie un reformisti|Eiropas Konservatīvo un reformistu]]''' grupā lielākā partija pēc [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu skaita ir [[Polija]]s &quot;[[Likums un taisnīgums]]&quot;, bet [[Latvija|Latvijā]] to pārstāv [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā Apvienība]]?

[[Attēls:Gloucester Cathedral exterior 2019.JPG|border|right|50px]]
* ... 11. gadsimtā celtajā '''[[Glosteras katedrāle|Glosteras katedrālē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1216. gads|1216. gadā]] tika kronēts [[Anglijas karalis]] [[Henrijs III Plantagenets|Henrijs III]], bet [[1327. gads|1327. gadā]] baznīcā tika apbedīts karalis [[Edvards II Plantagenets|Edvards II]]?
* ... '''[[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās impērijas]]''' sākums saistās ar [[1908. gads|1908. gadu]], kad [[Beļģija]] anektēja [[Kongo Brīvvalsts|Kongo brīvvalsti]], izveidojot [[Beļģu Kongo]]?
* ... vairums '''[[NKVD troikas|NKVD troiku]]''' biedru tika represēti [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, un ievērojama daļa no viņiem tika represēti pirms 1938. gada novembra — viņus represēja troikas, kuru biedri viņi bija iepriekš?

[[Attēls:Brussels sprout closeup.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Briseles kāposti]]''' jeb rožkāposti tiek audzēti ēdamo [[pumpurs|pumpuru]] dēļ, kuru izmērs ir no 1,5 līdz 4 centimetriem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1954. gads Latvijā|1954. gada]] 4. aprīlī [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] [[lidmašīna]] ''Lavochkin La-15'' bija pacēlusies no [[LPX|Liepājas militārā lidlauka]], bet nezināmu iemeslu dēļ vienos naktī tā '''[[La-15 katastrofa Liepājā|nogāzās un uzsprāga]]''' dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājas rajonā]]; bojā gāja lidmašīnas pilots un seši [[Liepāja]]s iedzīvotāji?
* ... '''[[Pitijas spēles]]''' bija vienas no četrām tā sauktajām panhellēniskajām sporta spēlēm [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]; tās bija otrās populārākās aiz [[Antīkās olimpiskās spēles|Olimpiskajām spēlēm]] un tika rīkotas [[Delfi|Delfos]] reizi četros gados?

[[Attēls:Кітаб.jpg|border|right|50px]]
* ... jau senatnē '''[[Polijas—Lietuvas tatāri]]''' pārgājuši uz apkārtējās tautas valodu (visbiežāk [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]] &lt;small&gt;(attēlā baltkrievu valodas teksts [[arābu raksts|arābu rakstā]])&lt;/small&gt;), taču saglabājuši tradīcijas un reliģiju — [[sunnītu islāms|sunnītu islāmu]]?
* ... '''[[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts Maskavas apgabalā 2024. gada 22. martā]]''', kad teroristi no grupējuma [[Islāma valsts — Horasānas province|ISIS—K]] koncertzālē ''Crocus City Hall'' nogalināja vismaz 145 cilvēkus, bija viens no lielākajiem teroristu uzbrukumiem mūsdienu [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]], atpaliekot tikai no [[Teroristu uzbrukums Beslanā|terorakta Beslanā 2004. gadā]]?
* ... '''[[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā Sudānas pilsoņu karā]]''', kas ilga no 1955. līdz 1972. gadam, 17 gadu laikā gāja bojā līdz 1 miljonam cilvēku?

[[Attēls:Wow signal.jpg|border|right|50px]]
* ... lai gan '''[[Wow! signāls|''Wow!'' signālam]]''' nebija nosakāmas [[modulācija]]s — paņēmiena, ko izmanto informācijas pārraidīšanai pa [[radioviļņi]]em —, tas joprojām ir labākais kandidāts uztvertai ārpuszemes radio pārraidei, kāds jebkad ir atklāts &lt;small&gt;(attēlā signāls attēlots kā &quot;6EQUJ5&quot;, reģistrēts [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] [[1977. gads|1977. gadā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Normandijas hercogs|Normandijas hercoga]] '''[[Roberts I Lielais|Roberta I Lielā]]''' attiecībās ar konkubīni Arletu no Felēzes dzima pirmais [[Normandiešu dinastija]]s [[Anglijas karalis]] [[Viljams I Iekarotājs]], bet tā kā viņa vecāki nebija laulājušies, tad Viljams bija ārlaulībā dzimis un tika iesaukts par &quot;bastardu&quot;?
* ... 2024. gada februārī [[ASV]] [[diplomāts]] un amatieris [[ornitologs]] '''[[Pīters Kestners]]''' kļuva par pirmo cilvēku, kurš redzējis 10 000 [[putni|putnu]] sugu jebkur pasaulē?

[[Attēls:Famagusta 01-2017 img14 Lala Mustafa Pasha Mosque.jpg|border|right|50px]]
* ... [[viduslaiki|viduslaikos]] mūsdienu [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] esošā '''[[Famagusta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija [[Kipra]]s svarīgākā ostas pilsēta un vārti tirdzniecībai ar [[Levante]]s ostām, no kurām [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] tirgotāji veda savas preces uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]]?
* ... 2022. gadā pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] '''[[Eiropas Brīvā apvienība|Eiropas Brīvās apvienības]]''' biedre no [[Latvija]]s [[Tatjana Ždanoka]] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja [[Krievija|Krieviju]] un vēlāk ar abpusēju vienošanos pameta partiju, jo viedokļi par karu Ukrainā krasi atšķirās?
* ... '''[[Burtnieka drumlinu lauks]]''' satur ap 1430 [[drumlins|drumlinu]] vaļņu, kas ir īpaši izteikti dienvidos no [[Burtnieks|Burtnieka ezera]] un ir savstarpēji paralēli orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā?

[[Attēls:Santana Acer Arena (5558151833) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... 2023. gadā žurnāls ''Rolling Stone'' nosauca [[Meksika|Meksikā]] dzimušo '''[[Karloss Santana|Karlosu Santanu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par 11. visu laiku izcilāko [[ģitārists|ģitāristu]]?
* ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]?
* ... uzņēmējs '''[[Jāzeps Šņepsts]]''', kurš 2024. gadā kļuva plaši atpazīstams medijos ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]?

[[Attēls:Chamaedaphne calyculata 1 (5097220701).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ārkausa kasandra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama nevienmērīgi: diezgan bieži Austrumlatvijā, kamēr valsts rietumu daļā nav sastopama, jo Latviju šķērso sugas [[Eiropa]]s areāla rietumu robeža?
* ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna &quot;Kāpa&quot; divu daļu adaptāciju; pirmā daļa &quot;[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]&quot; bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim uzņemta filma '''&quot;[[Kāpa: Otrā daļa]]&quot;''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]?
* ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''?

[[Attēls:Praga 11.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā]]''', kas sākās [[1968. gads|1968. gada]] 21. augustā un izbeidza [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], lai arī notika bez kaujām, tomēr prasīja 108 [[Čehoslovākija]]s pilsoņu dzīvības, tāpat bojāgājušie bija iebrūkošā karaspēka sastāvā &lt;small&gt;(attēlā padomju tanki [[T-55]] operācijas &quot;Donava&quot; laikā)&lt;/small&gt;?
* ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukraiņi|ukrainieti]] '''[[Zinaīda Turčina|Zinaīdu Turčinu]]''' atzina par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]?
* ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku?

[[Attēls:Charlotte Amalie 1.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmais eiropietis, kurš atklāja '''[[Sentomasa|Sentomasas salu]]''' [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]], bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sava otrā ceļojuma laikā &lt;small&gt;(attēlā [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Šarlote Amālija]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles?
* ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''?

[[Attēls:Nīgrandes luterāņu baznīca7.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1775. gads Latvijā|1775. gadā]] [[Nīgrande|Pīlesmiesta]] koka baznīcas vietā uzcēla mūra '''[[Nīgrandes luterāņu baznīca|luterāņu baznīcu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas saglabājusies līdz mūsu dienām?
* ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''&quot;[[LaTS]]&quot;''', ko pārvalda uzņēmums &quot;Latvijas tirgotāju savienība&quot;, apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām?
* ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]?

[[Attēls:Talihaerm J. – Biathlon 2023 Nove Mesto 8557.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] '''[[Johanna Taliherma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, Regina Ermitsa, [[Tūli Tomingasa]] un Suzana Kilma izcīnīja 4. vietu stafetē, kas bija [[Igaunija]]s visu laiku augstākais rezultāts šajā disciplīnā?
* ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]?
* ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]?

[[Attēls:Muhammad Ahmad.jpg|border|right|50px]]
* ... Mahdistu valsts [[Sudāna|Sudānā]] dibinātāja un līdera '''[[Muhameds Ahmeds|Muhameda Ahmeda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš [[1881. gads|1881. gadā]] pasludināja sevi par [[mesija|mesiju]], dēls Abdelrahmans al Mahdī bija viens no [[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s redzamākajiem politiķiem un tās premjerministrs, bet mazmazdēls Sadiks al Mahdī bija Sudānas premjerminists 20. gadsimta 60. un 80. gados?
* ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]?
* ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasēs]], tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros?

[[Attēls:Flag of Wales.svg|border|right|50px]]
* ... tāpat kā daudzu [[heraldika]]s figūru gadījumā, precīzs [[pūķis|pūķa]] attēlojums '''[[Velsas karogs|Velsas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nav standartizēts likumā, un tam ir daudz atveidojumu?
* ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]?
* ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]?

[[Attēls:2008-01-28 Tague Bay St. Croix.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmais eiropietis, kurš apmeklēja [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]] esošo '''[[Sentkroisa|Sentkroisas salu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sadursmes starp [[spāņi]]em un karībiem Sentkroisā bija vēsturē pirmais dokumentētais militārais konflikts starp spāņiem un [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] iedzīvotājiem?
* ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tas nozīmē atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana?
* ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā?

[[Attēls:Casu Marzu cheese.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kasu marcu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir tradicionāls [[Sardīnija]]s [[aita]]s [[piens|piena]] [[siers]] ar dzīviem kukaiņu [[Kāpurs|kāpuriem]]; daži cilvēki dod priekšroku kāpuru noņemšanai pirms ēšanas, bet citi ēd tos kopā ar sieru, tomēr kāpuri var izdzīvot cilvēka [[zarnas|zarnās]], izraisot enterālu saslimšanu?
* ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs?
* ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)?

[[Attēls:20230211 FIS Ski Jumping World Cup Women Hinzenbach Nika Prevc 850 6801.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētājas [[Tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]] lēcienos gan no parastā, gan lielā tramplīna [[slovēņi|slovēniete]]s '''[[Nika Prevca|Nikas Prevcas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; trīs brāļi [[Peters Prevcs|Peters]], [[Cene Prevcs|Cene]] un Domens arī ir tramplīnlēcēji?
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[Rīgas VEF]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras &quot;Nuggets&quot;]]?
* ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]?

[[Attēls:Monument pedestal Krates victory S399 ancient agora museum Athens.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[kvadriga|kvadrigu]]''' sacensības rīkoja [[Antīkās olimpiskās spēles|antīkajās olimpiskajās spēlēs]] un citās sakrālajās svinībās, un tās uzskatīja par [[sengrieķu mitoloģija|gieķu dievu]] transporta līdzekli, kā arī tās attēlotas uz dažādām vāzēm un mākslinieciskos bareljefos &lt;small&gt;(attēlā kvadriga uz pjedestāla piemineklim, veltītam uzvarai Panatēnu spēlēs)&lt;/small&gt;?
* ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu?
* ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo?

[[Attēls:Akhmed Zakayev (2018).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Ahmeds Zakajevs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopš 2007. gada ir [[Ičkērijas Čečenu Republika]]s trimdas valdības premjerministrs?
* ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' laboti divi pasaules rekordi: [[400 metri|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza Bahamu Salu pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)?
* ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)?

[[Attēls:Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste '''[[Zanda Martena]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās?
* ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam?
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru?

[[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieder rekords ar 137 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''?
* ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]?
* ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''&quot;[[Dzīvnieku brīvība]]&quot;''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve?

[[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas kara]] {{dat|1800|06|14|lok}} '''[[Marengo kauja]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; rezultātā [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls?
* ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē?
* ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[valsts valoda|oficiālajām valodām]]?

[[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus?
* ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''?
* ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem?

[[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|50px]]
* ... 1995.—1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs?
* ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents?
* ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]?

[[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis?
* ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''&quot;[[Dejotāja tumsā]]&quot;''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu?
* ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] &quot;par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos&quot;?

[[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[parastā vāvere|vāveres]], [[meža klaidoņpele]]s &lt;small&gt;(attēlā vāvere ar zīli)&lt;/small&gt;?
* ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas?
* ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām?

== Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) ==

&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]?
* ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]?
* ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|200px]]
* ... no 19. gadsimta beigām Anglijas pilsētā '''[[Grimsbi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē?
* ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]?
* ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]?
* ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]?
* ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' &lt;small&gt;(attēlā ģerbonis)&lt;/small&gt; pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))?
* ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;, ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]?
* ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu?
* ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|150px]]
* ... par lomu 1939. gada filmā &quot;[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]&quot; '''[[Hetija Makdeniela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]?
* ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās?
* ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visas [[Zeme]]s [[ūdens]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|150px]]
* ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]?
* ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]?
* ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Northemptona]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa?
* ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva &quot;[[Bohēmista rapsodija]]&quot;, bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma &quot;[[Openheimers (filma)|Openheimers]]&quot;?
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' ir [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])&lt;/small&gt; kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]?
* ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp &quot;[[Titāniks|Titānika]]&quot; bojāejā?
* ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]?
* ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karaliste]] [[kinokomēdija]] '''&quot;[[Visu vai neko]]&quot;''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta?
* ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|150px]]
* ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū?
* ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''?
* ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' tika uzcelta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[tukums|Tukumā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā?
* ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|200px]]
* ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas?
* ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības?
* ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca?
* ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''&quot;[[Sirdspuķīte]]&quot;''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā &quot;[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]&quot; ([[Džesika Lenga]])?
* ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]?
* ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|200px]]
* ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]?
* ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''&quot;[[Viss par manu māti]]&quot;''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā &quot;[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]&quot;, kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]?
* ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''&quot;[[Straume (filma)|Straume]]&quot;''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu &quot;[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Naisīrs Brukss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''?
* ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''?
* ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|150px]]
* ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]?
* ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s?
* ... atšķirībā no otrreizējās pārstrādes, kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|200px]]
* ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]?
* ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]?
* ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''&quot;[[Idiots (romāns)|Idiots]]&quot;''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots iekarots?
* ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]?
* ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]?
* ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]?
* ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle &quot;Latvija&quot;|koncertzāli &quot;Latvija&quot;]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā &quot;[[Kronis (seriāls)|Kronis]]&quot; ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i?
* ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras?
* ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē?
* ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Dedpūls &amp; Vilknadzis]]&quot;''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)&lt;/small&gt; bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]?
* ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par &quot;visneveselīgāko vietu valstī&quot;?
* ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras &quot;United&quot;]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1903. gadā)&lt;/small&gt; bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]?
* ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]?
* ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[stepes goba]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga?
* ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti?
* ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''?
* ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide?
* ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|150px]]
* ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā &lt;small&gt;(attēlā Vecās gvardes grenadieris)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]?
* ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''&quot;[[Svešie]]&quot;''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|200px]]
* ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas?
* ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu?
* ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] &lt;small&gt;(attēlā [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā salu pasaulē]]?
* ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''&quot;[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]&quot;''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja?
* ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]?
* ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas?
* ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā?
* ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem?
* ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita?
* ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|200px]]
* ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē?
* ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''&quot;[[Vaiana 2]]&quot;''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' &lt;small&gt;(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola?
* ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari?
* ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija &quot;Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi&quot;, ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros?
* ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]?
* ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em &lt;small&gt;(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)&lt;/small&gt;?
* ... '''''[[Levi Strauss &amp; Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas?
* ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''&quot;[[Bagātie arī raud]]&quot;''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles &quot;Verdzene Izaura&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|150px]]
* ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā?
* ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu?
* ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|200px]]
* ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Brīnumainās]]&quot;''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas?
* ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā?
* ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par &quot;Jorkšīras uzšķērdēju&quot;, lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot?
* ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|200px]]
* ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku &lt;small&gt;(attēlā 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; nojauca un izmantoja būvmateriāliem?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''&quot;[[Ļaunā]]&quot;''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā &quot;[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]&quot;) un ieguva balvu kategorijās &quot;[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]&quot; un &quot;[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]&quot;?
* ... '''&quot;[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]&quot;''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs?
* ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]?
* ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|200px]]
* ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu?
* ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu?
* ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]?
* ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]?
* ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās?
* ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas?
* ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus &lt;small&gt;(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]?
* ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' norisinājās sarežģītā laikā, kad jautājumi par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, taču [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu termiņu [[ASV prezidents|prezidenta]] amatā, tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem?
* ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā?
* ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]] &lt;small&gt;(attēlā 1980. gada 5 pesetas)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em?
* ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu arābu [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|200px]]
* ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]''''' &lt;small&gt;(attēlā 1882. gada gleznā)&lt;/small&gt;, [[1620. gads|1620. gadā]] pārvadāja pirmos [[Puritāņi|puritāņu]] svētceļniekus no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā?
* ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā?
* ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]?
* ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.?
* ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot &quot;Hortons&quot;, &quot;Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus&quot; un &quot;Lorakss&quot;?
* ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu?
* ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[krokainā roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]?
* ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]?
* ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā?
* ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]?
* ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]?
* ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām?
* ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[maijrozīte]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]?
* ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|150px]]
* ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]?
* ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases?
* ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienidaustrumu daļā?
* ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu?
* ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''&quot;[[900 sekundes]]&quot;''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|200px]]
* ... '''[[Česapīkas līcis]]''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu?
* ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|250px]]
* ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ?
* ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus?
* ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā &quot;netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu&quot;, bet 1905. gadā — kā &quot;indīgo elles pilsētu&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bieži tiek dēvēts par &quot;labāko no Peru vicekaraļiem&quot;, tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem?
* ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi?
* ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|150px]]
* ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē?
* ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases?
* ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus?
* ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai?
* ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|200px]]
* ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; durvju kliņķa?
* ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases?
* ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|200px]]
* ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt;, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]?
* ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis?
* ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus &quot;masu hipnozes&quot; un &quot;ārstniecības&quot; teleseansus un teletiltus padomju televīzijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ?
* ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri?
* ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|150px]]
* ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos?
* ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā &quot;fenomenāla&quot;: teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem?
* ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem &lt;small&gt;(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus?
* ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|150px]]
* ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])?
* ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē?
* ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Iena.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas &lt;small&gt;(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus?
* ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]], kas pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], ieskaitot [[sporas]], savukārt dezinfekcija samazina mikrobu daudzumu līdz drošam līmenim?
* ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci?
* ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]?
* ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s &quot;zelta laikmetu,&quot; kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]?
* ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]?
* ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā &quot;[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]&quot;, par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris?
* ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]?
* ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[epipremni]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[zelta epipremns]])&lt;/small&gt; ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks?
* ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā?
* ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]] &lt;small&gt;(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)&lt;/small&gt;?
* ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru?
* ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[garšīgā monstera]]''' &lt;small&gt;(attēlā zieds un nenobriedis auglis)&lt;/small&gt;, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur?
* ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs?
* ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|150px]]
* ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi?
* ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''?
* ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm?
* ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''?
* ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|150px]]
* ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)&lt;/small&gt; reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem?
* ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists?
* ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[baltvīns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas?
* ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas?
* ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Svētais Matijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)&lt;/small&gt; kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]?
* ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji?
* ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''&quot;[[Juras laikmeta parks 3]]&quot;''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' &lt;small&gt;(attēlā zieds)&lt;/small&gt; parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī?
* ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''&quot;[[Māceklis (filma)|Māceklis]]&quot;''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Djegogarsijas atols]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em?
* ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas &quot;Spartaks&quot;]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā?
* ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|150px]]
* ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā?
* ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]], ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]], ar lielpilsētas statusu, ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]?
* ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē?
* ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām?
* ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|150px]]
* ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru?
* ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]?
* ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|150px]]
* ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja sparp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā?
* ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas &quot;Barbarosa&quot;]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|200px]]
* ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' &lt;small&gt;(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])&lt;/small&gt; bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.?
* ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai?
* ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]?
* ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs?
* ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā &quot;X faktors&quot;; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki &lt;small&gt;(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)&lt;/small&gt;?
* ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]?
* ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|200px]]
* ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām &lt;small&gt;(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas &quot;Clippers&quot;]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā?
* ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|150px]]
* ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā?
* ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Dagdas ala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]?
* ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās?
* ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā?
* ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās?
* ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas &quot;Kalev/Cramo&quot;]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|200px]]
* ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]?
* ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m?
* ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:South facade of the Rijksmuseum Amsterdam (DSCF0528).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Nīderlande]]s nacionālais mākslas [[muzejs]] '''''[[Rijksmuseum]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas [[Amsterdama]]s Muzeju laukumā, kurā bez ''Rijksmuseum'' atrodas arī '''[[Van Goga muzejs]]''' (visvairāk apmeklētais muzejs valstī), Amsterdamas Pilsētas muzejs un koncertzāle ''Concertgebouw''?
* ... 2024. gadā [[pludmales volejbolists]] '''[[Kristians  Fokerots]]''', spēlējot pārī ar savu 20 gadus vecāko treneri [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā?
* ... '''[[īru izcelsmes amerikāņi]]''' ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju kopskaita?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mohamed Ould Abdel Aziz August 2014 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas bija [[Mauritānija]]s prezidents no 2009. līdz 2019. gadam, ieguva varu [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] 2005. gadā, bet pēc tam tika ievēlēts par prezidentu vairākās vēlēšanās; 2021. gadā arestēts, apsūdzēts [[korupcija|korupcijā]] un vēlāk notiesāts, piespriežot [[ieslodzījums|ieslodzījumu]]?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]]s '''&quot;[[Šezam! Dievu dusmas]]&quot;''' un '''&quot;[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]&quot;''' bija kases izgāšanās, ko saistīja arī ar vispārēju supervaroņu žanra filmu popularitātes kritumu?
* ... [[ASV]] [[Konservatīvisms|konservatīvais]] ziņu un politisko komentāru televīzijas kanāls '''''[[Fox News]]''''' ir visvairāk skatītais [[kabeļtelevīzija]]s ziņu tīkls valstī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Canary Wharf (2) - geograph.org.uk - 4676594.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Londona]]s '''[[Tauerhemletsa]]s''' rajonam raksturīgs augsts [[bengāļi|bengāļu]] izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars — tie veido 32% no [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... [[Venecuēla]]s [[telenovele|telenoveli]] '''&quot;[[Estrelita — netīrā seja]]&quot;''' [[Latvija|Latvijā]] no 1994. līdz 1996. gadam pārraidīja telekompānija TV 3?
* ... pēc '''[[1915. gada fabriku evakuācija Latvijā|1915. gada fabriku evakuācijas no Latvijas]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā strādnieku nometināšanas vietās ģimenes bija spiestas dzīvot nepiemērotās telpās, tādēļ pieauga mirstība, tomēr vēlāk viņu apstākļi uzlabojās [[Latviešu bēgļu centrālkomiteja]]s organizētās palīdzības dēļ?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of New Zealand.svg|border|right|200px]]
* ... 2016. gadā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] tika veikts balsojums par karoga dizainu, un kā divas iespējas tika piedāvātas pašreizējais karogs un alternatīvs dizains, taču balsojumā ar 57% uzvarēja esošais '''[[Jaunzēlandes karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] ASV [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Zilais Skarabejs]]&quot;''' ir pirmā supervaroņu filma ar [[Latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] izcelsmes [[aktieri]] galvenajā lomā?
* ... 1858. gadā astoņi [[Rīga]]s [[tirgotāji]] nodibināja akciju sabiedrību &quot;Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija&quot;, kas 1859. gadā uz [[Juglas muiža]]s zemes uzcēla '''[[Juglas papīrfabrika|Juglas papīrfabriku]]''', kurā uzstādīja ar tvaiku darbināmu papīrmašīnu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:SacredHeartBatoni.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Vissvētākā Jēzus Sirds]]''' ir viena no visplašāk piekoptajām un pazīstamākajām [[katoļi|katoļu]] dievbijībām, kurā [[Jēzus Kristus]] [[sirds]] tiek uzskatīta par simbolu &quot;Dieva bezgalīgajai un kaislīgajai mīlestībai pret cilvēci&quot; &lt;small&gt;(attēlā Pompeo Batoni glezna baznīcā [[Roma|Romā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Londona]]s '''[[Hamersmita un Fulema|Hamersmitas un Fulemas boro]]''' bāzējas trīs profesionāli [[futbols|futbola]] klubi — [[Premjerlīga]]s klubi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un ''[[Fulham FC|Fulham]]'', attiecīgi ''[[Stamford Bridge]]'' un ''[[Craven Cottage]]'' stadionā, kā arī [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubs ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' ''Loftus Road'' stadionā?
* ... '''''[[American Airlines]]''''' ir viena no lielākajām [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]] pasaulē un vadošais pasažieru pārvadātājs [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aviācijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Harry S Truman, bw half-length photo portrait, facing front, 1945 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1948. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1948. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' [[Harijs Trumens]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā uz otro termiņu?
* ... '''[[trolejbusu satiksme Zolingenē]]''' ir vislielākā no trim [[Vācija|Vācijā]] šobrīd eksistējošām [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksmes sistēmām?
* ... 1967. gadā mirušais '''[[Džeimss Bedfords]]''' ir pirmais [[cilvēks]], kura ķermenis tika pakļauts kriokonservācijas procesam pēc [[Bioloģiskā nāve|nāves]], un tas joprojām tiek saglabāts?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stalbes muižas kungu māja.png|border|right|200px]]
* ... [[1920. gada zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformas]] laikā '''[[Stalbes muiža|Stalbes muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; sadalīja 71 vienībā 2193 ha kopplatībā?
* ... '''[[Ārējā Londona]]''' ir kopīgs nosaukums [[Londonas boro]] grupai, kas veido [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] perifēro daļu, un no visām pusēm iekļauj [[Iekšējā Londona|Iekšējo Londonu]]?
* ... Taivānai piederošās '''[[Dzjiņmeņas salas]]''', kas atrodas [[Taivānas šaurums|Taivānas šauruma]] rietumu pusē, tuvu kontinentālās Ķīnas krastam, ir stratēģiski nozīmīgas un simboliskas attiecībās starp [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republiku]] un [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republiku]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:1944 portrait of FDR (1)(small).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1944. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] atkārtoti ievēlēja [[Franklins Rūzvelts|Franklinu Delano Rūzveltu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva par prezidentu jau ceturto termiņu, un [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Harijs Trumens|Hariju Trumenu]], bet 3 mēnešus pēc [[inaugurācija]]s Rūzvelts nomira, un amatā viņa vietā stājās Trumens?
* ... '''[[Otrais Opija karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kas izraisīja [[Ķīna]]s destabilizāciju 19. gadsimtā un nostiprināja [[Rietumu pasaule|Rietumu]] [[Lielvalsts|lielvalstu]] ietekmi reģionā?
* ... [[vēja parks|vēja parku]] būvniecība ir viens no attīstības virzieniem, kas saskaras ar vietējo iedzīvotāju pretestību, ko mēdz dēvēt par '''[[nimbisms|nimbismu]]''' jeb ''NIMBY'' sindromu ([[akronīms]] no [[angļu valoda]]s frāzes ''Not In My Back Yard'')?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Acipenser sturio.jpg|border|right|250px]]
* ... vēsturiski '''[[store]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; arī [[Latvija|Latvijā]] ir bijusi bieži sastopama zivs, taču laika gaitā izzudusi: pēdējais stores noķeršanas gadījums bija [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet kopš 1995. gada tā ir iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] izzudušo sugu kategorijā?
* ... konkursā '''&quot;[[Supernova 2025]]&quot;''', kas bija [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālā atlase, uzvarēja grupa &quot;[[Tautumeitas]]&quot; ar dziesmu &quot;[[Bur man laimi]]&quot;?
* ... 2024. gada jūnijā '''[[Kenijs Atkinsons]]''' kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas &quot;Cavaliers&quot;]] galveno treneri, un viņa vadībā komanda sasniedza vienu no garākajām sezonas sākuma uzvaru sērijām līgas vēsturē — 15 uzvaras pēc kārtas, bet sezonas noslēgumā Atkinsonu atzina par [[NBA sezonas labākais treneris|sezonas labāko treneri]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Assassination of President Lincoln (color) - Currier and Ives - Original.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[atentāts pret Abrahamu Linkolnu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko [[1865. gads|1865. gada]] 14. aprīlī veica aktieris un dedzīgs dienvidu atbalstītājs [[Džons Vilkss Būts]], atstāja dziļu ietekme uz [[ASV]] politiku un sabiedrību pēc [[ASV pilsoņu karš|Pilsoņu kara]]?
* ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Amīns Guirī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis visu vecumu Francijas jaunatnes izlases?
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[rakstnieks]], [[vēsturnieks]] un [[Publicistika|publicists]] '''[[Dmitrijs Savvins]]''' 2014. gadā asi iestājās pret [[Krievija]]s veikto [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Donbasa karš|kara sākšanu Donbasā]], 2015. gadā, lai izvairītos no aresta, emigrēja un pēc īsa laika apmetās [[Latvija|Latvijā]]; 2024. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Francoise hardy february 1966.jpg|border|right|150px]]
* ... [[franči|franču]] [[dziedātāja]] un dziesmu autore, [[astroloģe]], rakstniece un modele '''[[Fransuāza Ardi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija zināma ar savu kautrību, neapmierinātību ar slavenību dzīvi un sevis noniecināšanas attieksmi, kas attiecināma uz viņas mūža cīņu ar trauksmi un nedrošību?
* ... dziļūdens [[Foraminīferas|foraminīferu]] '''[[ksenofioforas|ksenofioforu]]''' [[čaula]]s var variēt no dažiem milimetriem līdz 25 centimetriem diametrā, kas dara tās par vieniem no lielākajiem zināmajiem [[vienšūņi]]em?
* ... vēlākais [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s priekšsēdētājs '''[[Longins Avdjukevičs]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1942. gads Latvijā|1942. gada]] maijā tika iesūtīts no [[Padomju Savienība]]s kontrolētās teritorijas [[Latgale|Latgalē]], kur viņš bija [[partizāni|partizānu]] vienības komisārs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cīrava muiža ap 1900.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1920. gada Latvijas zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformā]] '''[[Cīravas muiža|Cīravas muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā muižas kungu māja ap 1900. gadu)&lt;/small&gt; ar pusmuižām sadalīja 55 jaunsaimniecībās, bet muižas centru nodeva virsmežniecībai un Meža skolai, kas kungu mājās darbojas līdz 1953. gadam?
* ... [[reģionālisms|reģionāli]] [[sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvā]] [[politiskā partija|partija]] '''&quot;[[Sarauj, Latgale!]]&quot;''' [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] tika izveidota pēc [[Daugavpils dome]]s priekšsēdētāja [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] iniciatīvas?
* ... &quot;[[Spēlmaņu nakts]]&quot; balvu pasniegšanas ceremonijā par pirmajiem, kas saņēmuši balvas kā '''&quot;[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunie skatuves mākslinieki]]&quot;''' [[Spēlmaņu nakts 1993|1993. gadā]] kļuva [[Rēzija Kalniņa]] un [[Ivars Stonins]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kaspars Pudāns 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 24. janvārī [[Latvijas Republikas Zemessardze]]s komandieris '''[[Kaspars Pudāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; stājās [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera amatā?
* ... [[Anglija]]s [[tiesības|tiesībās]] '''&quot;[[neatminami laiki]]&quot;''' beidzas un juridiskā atmiņa sākas [[1189. gads|1189. gadā]], kas ir karaļa [[Henrijs II Plantagenets|Henrija II]] valdīšanas beigas un [[Ričards I Lauvassirds|Ričarda I]] [[kronēšana]]s gads?
* ... trīs [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoproducents|kinoproducenta]] '''[[Džons Landau|Džona Landau]]''' filmas &quot;[[Titāniks (filma)|Titāniks]]&quot; (1997), &quot;[[Avatars]]&quot; (2009) un &quot;[[Avatars: Ūdensceļš]]&quot; (2022) ierindojas pirmajā pieciniekā starp pasaules [[Visu laiku ienesīgākās filmas|ienesīgākajām filmām]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Strazdes baznīca 2000-08-03.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Strazdes luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir celta no 1591. līdz 1596. gadam, un tajā ir saglabājušies 1612. gada koka baznīcēnu soli un [[altāris]] no 1664. gada?
* ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 5. martā '''[[Edmunds Johansons|Edmundu Johansonu]]''' iecēla par [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s priekšsēdētāju [[ģenerālmajors|ģenerālmajora]] dienesta pakāpē, un šo amatu viņš ieņēma arī [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā līdz [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] augustam?
* ... '''[[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' starp [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubu [[Marseļas &quot;Olympique&quot;]] un [[Itālija]]s klubu ''[[AC Milan]]'' bija vēsturē pirmā [[UEFA Čempionu līga]]s finālspēle?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Symphoricarpos albus 003.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[strauta sniegoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Ziemeļamerika]]s suga, kura kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugs]] tika ieviesta [[Latvija|Latvijā]] 19. gadsimtā un vietām ir pārgājusi savvaļā — tā ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm izplatās apdzīvotu vietu tuvumā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] kopš [[2007. gads Latvijā|2007. gada]] '''[[karaklausība]]''' bija atcelta, aizstājot to ar profesionālo armiju, tomēr [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]] tika pieņemts lēmums pakāpeniski ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|valsts aizsardzības dienestu]]?
* ... '''[[sēkeji]]''' ir [[ungāri|ungāru]] etniska grupa, kuri dzīvo galvenokārt [[Transilvānija|Transilvānijā]], kas šodien ir daļa no [[Rumānija]]s, un ir saglabājuši unikālu kultūru un [[ungāru valoda]]s [[dialekts|dialektu]], kas izceļas no pārējās ungāru kopienas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rabanos2014 078.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[Redīsu nakts]]''' ir [[Meksika|meksikāņu]] [[svētki]], kas katru gadu tiek svinēti [[Oahaka (pilsēta)|Oahakas]] pilsētā 23. decembrī un ir viens no iespaidīgākajiem [[Dārzeņi|dārzeņu]] festivāliem pasaulē &lt;small&gt;(attēlā 2014. gadā izveidota svētku kompozīcija)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1994. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' ''[[AC Milan]]'' [[futbolists]] [[Marsels Desajī]], kurš panāca rezultātu 4—0, kļuva par pirmo spēlētāju, kurš divus gadus pēc kārtas ieguvis trofeju ar dažādiem klubiem, pēc uzvaras ar [[Marseļas &quot;Olympique&quot;]] [[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1993. gadā]]?
* ... [[Ķīnas Republika|Taivānas]] [[pusvadītājs|pusvadītāju]] produktu līgumražošanas un projektēšanas uzņēmums ''Taiwan Semiconductor Manufacturing Company Limited'' jeb '''''[[TSMC]]''''' ir pasaulē lielākais neatkarīgais (''pure-play'') pusvadītāju ražotājs un lielākais uzņēmums valstī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosslyn Chapel (Mentioned in Dan Brown's DaVinci Code).jpg|border|right|200px]]
* ... kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem [[Skotija|Skotijā]] esošā '''[[Roslinas kapela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; publiski tiek asociēta ar [[Templiešu ordenis|templiešiem]], Svēto Grālu un [[brīvmūrniecība|brīvmūrniekiem]]; to aprakstījis arī [[Dens Brauns]] savā romānā &quot;[[Da Vinči kods]]&quot;?
* ... kravas [[lidmašīna]]s '''[[Boeing 737 avārija Viļņā|''Boeing 737'' avārijā Viļņā]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. novembra rītā viens tās apkalpes loceklis gāja bojā, bet vēl trīs tika ievainoti?
* ... [[rudiments|rudimentārie]] '''[[gudrības zobs|gudrības zobi]]''' parasti izšķiļas cilvēka [[mutes dobums|mutes dobuma]] zobu rindas aizmugurē vecumā no 17 līdz 25 gadiem, un to nosaukums cēlies no pieņēmuma, ka šajā vecumā cilvēks ir jau pietiekami nobriedis un gudrs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:FDR in 1933 2.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1936. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' bija vienbalsīgākās [[ASV prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] [[ASV vēsture|ASV vēsturē]], jo [[Franklins Delano Rūzvelts]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 531 elektoru balsīm guva 523 balsis?
* ... lai gan pieaugušiem [[cilvēks|cilvēkiem]] '''[[žaunu loki]]''' nav redzami, kā [[embrijs|embrionālas]] struktūras tie ir nozīmīgi galvas un kakla [[anatomija]]s attīstībā?
* ... '''[[Trešā reiha ģerbonis (1935—1945)|Trešā reiha ģerbonis]]''' tika ieviests [[1935. gads|1935. gadā]], aizstājot [[Veimāras Republika]]s simbolus, lai nostiprinātu [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma ideoloģiju]] [[Trešais reihs|Vācijā]] un veidotu vienotu identitāti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sambucus racemosa a1.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[sarkanais plūškoks|sarkanā plūškoka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], bet [[Latvija|Latvijā]] suga ir pārgājusi savvaļā no stādījumiem un naturalizējusies, sastopama diezgan bieži mežos pilsētu tuvumā?
* ... '''[[aviācijas bumba]]s''' pirmo reizi tika izmantotas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, galvenokārt manuāli mestas no [[Gaisa balons|gaisa baloniem]] vai [[Lidmašīna|lidmašīnām]]?
* ... [[Kanādas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargam]] '''[[Stīvens Euštakiu|Stīvenam Euštakiu]]''' ir [[portugāļi|portugāļu]] izcelsme, viņš spēlējis [[Portugāle]]s jaunatnes izlasē un visu karjeru pārstāv šīs valsts [[futbola klubs|futbola klubus]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maureen O Sullivan, The New Movie Magazine, 1934.jpg|border|right|150px]]
* ... 1930. gadā [[Īri|īru]] [[aktrise]] '''[[Morīna O'Salivana]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārcēlās uz [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudu]], kur viņa kļuva slavena ar lomām sešās [[Tarzāns|Tarzāna]] filmās no 1932. līdz 1942. gadam, tēlojot kopā ar [[Džonijs Veismillers|Džoniju Veismilleru]]?
* ... 19. gadsimta beigās '''[[Izraēlas zeme]]''' jeb Apolītā zeme kļuva par centrālo ideju [[Cionisms|cionisma]] kustībai, kas aicināja [[ebreji|ebrejus]] atgriezties vēsturiskajā dzimtenē, un [[1948. gads|1948. gadā]] tika izveidota [[Izraēla|Izraēlas Valsts]], kas aptver daļu no vēsturiskās Izraēlas zemes?
* ... akūtā '''[[nieru mazspēja|nieru mazspējā]]''' [[simptomi]] parasti attīstās ļoti ātri, savukārt hroniskā nieru mazspējā tie var būt pakāpeniski un saistīti ar ilgstošu [[nieres|nieru]] funkcijas samazināšanos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Luzern asv2022-10 Löwendenkmal img2.jpg|border|right|200px]]
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieks [[Marks Tvens]] par godu [[Francijas revolūcija]]s laikā kritušajiem [[Vatikāna gvarde|Šveices gvardiem]] izveidoto '''[[Lucernas lauva]]s''' skulptūru &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaucis par &quot;skumjāko un aizkustinošāko akmens bluķi pasaulē&quot;?
* ... '''[[1995. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1995. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' uzvarēja [[Amsterdamas &quot;Ajax&quot;]] pēc tam, kad pēc nospēlētām 85 minūtēm spēlē tika gūti pirmie vārti, ko paveica [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Patriks Kluiverts]], 18 gadu un 327 dienu vecumā kļūstot par jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus [[UEFA Čempionu līga]]s finālā?
* ... '''[[melase]]s''', kas rodas kā blakusprodukts [[cukurs|cukura]] ražošanā, sastāvā ir līdz 40% [[saharoze]]s, tomēr saharozes izdalīšana no melases nav ekonomiski izdevīga?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-10212, Gertrud Ederle.jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[Peldēšana (sports)|peldētāja]] '''[[Ģertrūde Ederle]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstama kā pirmā [[sieviete]], kura pārpeldēja [[Lamanšs|Lamanša šaurumu]], pie tam viņas [[1926. gads|1926. gada]] 6. augusta peldējuma rezultāts bija ātrāks nekā jebkura [[vīrietis|vīrieša]] iepriekšējais rekords; viņas dzīvesstāsts [[2024. gads kino|2024. gadā]] iemūžināts filmā '''&quot;[[Meitene un jūra]]&quot;'''?
* ... 10.—12. gadsimtā '''[[ismaīlisms]]''' kļuva par lielāko [[Šiītu islāms|šiītu]] [[islāms|islāma]] [[Islāma atzari|atzaru]], kad tā bija galvenā ticība [[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifātā]], bet mūsdienās lielākās ismaīlītu kopienas atrodas [[Indija|Indijā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]], bet vislielākais ismaīlītu īpatsvars ir [[Tadžikistāna]]s [[Kalnu Badahšānas vilojats|Kalnu Badahšānas vilojatā]]?
* ... [[1157. gads|1157. gadā]] mūsdienu [[Sīrija]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Tartūsa]]''' kļuva par [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] lielmestra citadeli, kuru nespēja ieņemt karavadonis [[Saladīns]], tomēr [[1291. gads|1291. gadā]] templieši bija spiesti Tartūsu pamest un pārcelties uz [[Kipra|Kipras salu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Morocco.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkans|sarkanais]] fons '''[[Marokas karogs|Marokas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē drosmi, spēku un izturību, un ir saistīts ar dinastisko tradīciju, jo sarkano krāsu bieži izmantoja marokāņu valdošās dinastijas, bet zvaigzne simbolizē [[Islāms|islāma]] piecus pīlārus, kamēr tās [[zaļā krāsa]] ir tradicionāla islāma simbolika, kas apzīmē mieru, auglību un cerību?
* ... [[Lielbritānija]]s kareivi [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā '''[[Henrijs Tandijs|Henriju Tandiju]]''' visbiežāk atceras kā karavīru, kurš, iespējams, saudzējis [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] dzīvību šajā karā?
* ... pirmā zināmā publiskā projicētas '''[[skaņu filma]]s''' izrāde notika [[Parīze|Parīzē]] [[1900. gads|1900. gadā]], taču pagāja daži gadu desmiti, līdz skaņas [[kinofilma]]s kļuva komerciāli praktiskas; pirmā pilnmetrāžas filma, ko prezentēja kā pilnībā skaņu filmu, bija &quot;[[Džeza dziedātājs]]&quot;, kura pirmizrāde notika [[1927. gads|1927. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dirndl-2011.JPG|border|right|150px]]
* ... 19. gadsimta otrajā pusē '''[[dirndls]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; radās kā meiteņu un sieviešu [[tērps]], kas stilistiski ietekmējies no [[Alpi|Alpu]] vācvalodīgo iedzīvotāju tautastērpa, un arī mūsdienās šī reģiona iedzīvotājas dirndlu izmanto kā svinību tērpu?
* ... '''[[alavīti]]''' veido aptuveni 20% no [[Sīrija]]s iedzīvotājiem, taču viņiem vēsturiski ir bijusi liela politiskā vara, jo alavītu kopienai piederēja daudz Sīrijas militāro un izlūkdienestu vadītāju, arī [[Asada režīms|Asadu ģimene]], kas Sīriju pārvaldīja no 1971. gada līdz 2024. gadam?
* ... '''[[romantiskā komēdija|romantiskās komēdijas]]''' noslēguma mērķis ir apliecināt [[mīla]]s attiecību primāro nozīmi galveno varoņu dzīvē, pat ja viņi beigās fiziski izšķiras?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Snowdon massif.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Velsa]]s augstākā virsotne '''[[Snoudons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir arī augstākā virsotne [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salā]] ārpus [[Skotija]]s?
* ... slavenākie '''[[radisti šifrētāji]]''' ir [[navahi|navahu]] radisti, kurus īpaši savervēja un apmācīja [[ASV jūras kājnieku korpuss]], lai cīnītos pret [[Japānas Impērija|Japānu]] [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna teātrī]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
* ... latviešu neatkarīgā [[teātris|teātra]] trupa '''&quot;[[Kvadrifrons]]&quot;''' pašlaik darbojas telpās [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] ēkā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mikheil Kavelashvili official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 27. novembrī [[Gruzija]]s valdošā partija &quot;Gruzijas sapnis&quot; izvirzīja bijušo [[futbolists|futbolistu]] '''[[Miheils Kavelašvili|Miheilu Kavelašvili]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kā kandidātu [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta]] amatam, un decembrī viņu ievēlēja, lai gan opozīcija un iepriekšējā prezidente [[Salome Zurabišvili]] ievēlēšanu novērtēja kā neleģitīmu?
* ... '''[[ibādieši]]''' ir [[musulmaņi|musulmaņu]] atzars, kas nepieder nedz [[Šiītu islāms|šiītu]], nedz [[Sunnītu islāms|sunnītu]] reliģiskajai kopienai un ir galvenā reliģiskā kopiena [[Omāna]]s valstī?
* ... aptuveni 60% pasaules [[dzelzceļi|dzelzceļu]] ir '''[[normālplatuma dzelzceļš]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2024-10-29 ALBA Berlin gegen Paris Basketball (EuroLeague 2024-25) by Sandro Halank–020.jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[T. J. Šortss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš bijis sezonas labākais spēlētājs gan [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]], gan [[Francijas Nacionālā basketbola līga|Francijas Elites līgā]] un [[EuroCup|Eirokausā]], savu pirmo sezonu profesionālajā basketbolā aizvadīja [[Latvija]]s klubā [[BK Ventspils]]?
* ... padomju sērijveida [[slepkava]], laupītājs un izspiedējs '''[[Jurijs Kriņicins]]''', kurš [[1975. gads Latvijā|1975. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] pastrādāja trīs slepkavības, [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] bija uz tvaikoņa &quot;[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskis]]&quot;, kas apgāzās, un noslīka 147 cilvēki, arī viņa vecāki; uzskata, ka slīkšanas sekas un vecāku zaudējums viņam radīja psihiskus traucējumus?
* ... '''[[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgums]]''', kas tika parakstīts [[1783. gads|1783. gada]] 3. septembrī, oficiāli atzina [[ASV]] neatkarību, noslēdzot [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karu]], un noteica robežas jaunajai valstij?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2014 Rallye Deutschland by 2eight 8SC0443.jpg|border|right|150px]]
* ... 2024. gada [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] '''[[Tjerī Nevils]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja savu pirmo pasaules čempiona titulu, kļūstot par [[Belģija]]s [[autorallijs|rallija]] pilotu, kas uzvarējis čempionātā?
* ... līdz [[892. gads|892. gadam]] [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] valdošie Samanīdu emīri atradās [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifu]] atkarībā, bet tad kļuva neatkarīgi, izveidojot savu '''[[Samanīdu impērija|Samanīdu impēriju]]''', kas pastāvēja līdz [[999. gads|999. gadam]]?
* ... [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. septembrī '''[[Jaunjelgavas vidusskola|Jaunjelgavas vidusskolu]]''' ir plānots reorganizēt par Jaunjelgavas pamatskolu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]] '''[[Antoniu Košta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš bija [[Portugāles premjerministru uzskaitījums|Portugāles premjerministrs]], bet [[2023. gads|2023. gada]] 7. novembrī atkāpās no amata pēc tam, kad atklājās, ka vairāki valdības locekļi bija iesaitīti [[korupcija]]s skandālā?
* ... '''[[Šārdžas emirāts]]''' ir vienīgais no [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] septiņiem emirātiem, kas robežojas ar visiem pārējiem?
* ... '''[[manipūru valoda]]''' ir viena no astoņām klasiskajām [[indieši|indiešu]] [[valodas|valodām]], ko atzinusi [[Indija]]s valdība, tā ir iekļauta [[Indijas konstitūcija]]s 8. sarakstā, kas nodrošina tai īpašu aizsardzību un atbalstu no valsts puses?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sātu baznīca - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Sātu luterāņu baznīca|Sātu luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir filmēta kinofilma &quot;[[Rūdolfa mantojums]]&quot; un televīzijas seriāls &quot;[[Sarkanais mežs]]&quot;?
* ... '''[[Džozefs Beirli]]''' ir vienīgais zināmais [[ASV]] [[karavīrs]], kurš dienējis gan [[ASV Armija]]s gan [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Sarkanā armija]]s sastāvā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
* ... '''[[Baldones kūrorts]]''' tika izveidots 18. gadsimtā, taču [[Baldone]]s [[avots|avotu]] dziednieciskās īpašības esot zināmas kopš [[viduslaiki]]em, par ko liecina tur atrastie naudas gabali?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Criccieth - geograph.org.uk - 4513705.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Guineza|Guinezā]]''' ir lielākais [[velsiešu valoda]]s runātāju īpatsvars [[Velsa|Velsā]] — 64,4%, un šī grāfiste tiek uzskatīta par šīs valodas centru &lt;small&gt;(attēlā Krikjetas pils Guinezā)&lt;/small&gt;?
* ... bijušā [[igauņi|igauņu]] [[Futbols|futbolista]] '''[[Dzintars Klavans|Dzintara Klavana]]''', kurš [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlasē]] savas karjeras laikā aizvadīja 19 spēles, dēls [[Ragnars Klavans]] ir viens no visu laiku ievērojamākajiem [[Igaunija]]s futbolistiem?
* ... '''[[1561. gads Latvijā|1561. gada]]''' 28. novembrī [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja [[Lietuvas un Livonijas personālūnija]]s līgumu (Viļņas ūniju), saskaņā ar kuru [[Gothards Ketlers]] kļuva par [[Livonija]]s vietvaldi un gubernatoru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]] būvi pārtrauca [[Otrais pasaules karš]], bet '''[[Tilts uz nekurieni]]''', kuru uzcēla pāri [[Abava]]i, nenojaukts tā arī palicis pļavas vidū līdz pat mūsdienām &lt;small&gt;(attēlā celtniecības laikā 1940. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1941. gads|1941. gada]] '''[[Jūlija sacelšanās Melnkalnē]]''' pret [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas fašistiskās]] valdības okupāciju [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tiek uzskatīta par pirmo masu sacelšanos okupētajā [[Eiropa|Eiropā]] pēc [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un tās sabiedroto agresijas sākuma?
* ... [[Somi|somu]] [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Aki Kaurismeki]]''' filmas bieži veidotas minimālisma stilā un to galvenie varoņi pārstāv strādnieku šķiru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bidet Ego Kolo.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[bidē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[aizguvums]] no [[franču valoda]]s, kas nozīmē &quot;[[ponijs]]&quot;, jo sēdēšana uz tā atgādina [[jāšana]]s pozu, sēžot ar seju pret krānu?
* ... '''[[Holiheda]]''' ir viena no galvenajām [[Īrijas jūra]]s piekrastes [[osta|ostām]] satiksmei ar [[Īrija|Īriju]], un tā ir otra noslogotākā pasažieru satiksmes osta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Duvra]]s?
* ... [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]] '''[[Signe Grūbe]]''' tika ievēlēta [[Ropažu novada dome|Ropažu novada domē]] no partijas &quot;[[Progresīvie]]&quot; saraksta un vēlāk ievēlēta par [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Caernarfon Castle 1994.jpg|border|right|200px]]
* ... 11. gadsimtā [[Guineza|Guinezā]], [[Velsa|Velsā]] iebrukušie [[normaņi]] netālu no bijušā romiešu cietokšņa uzbūvēja cietoksni &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ap kuru izveidojās mūsdienu '''[[Kairnarvona]]s''' pilsētas centrs?
* ... '''[[1560. gads Latvijā|1560. gada]]''' 5. aprīlī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] apspriedē [[Rīga|Rīgā]] pieņēma lēmumu ordeni likvidēt un pārvērst ordeņa valsti par mantojamu [[Livonijas hercogiste|Livonijas hercogisti]], līdzīgi [[Prūsijas hercogiste]]i?
* ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] mirušais [[Latvija]]s kultūras [[vēsturnieks]], [[Enciklopēdija|enciklopēdists]], [[fotogrāfs]] un sabiedriskais darbinieks, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Goda loceklis '''[[Vitolds Mašnovskis]]''' piedzima [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Pūres pagasts|Pūres pagastā]] [[ukraiņi|ukraiņu]] karagūstekņa un [[poļi|poļu]] izcelsmes laukstrādnieces ģimenē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Belize.svg|border|right|200px]]
* ... mūsdienu '''[[Belizas karogs|Belizas karogam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pamatā ir iepriekš šajā teritorijā pastāvējušās [[Britu Hondurasa]]s karogs?
* ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] '''[[Rimants Liepiņš]]''' [[Sēmes pagasts|Sēmes pagasta]] Āžu kalnā sarīkoja pirmās &quot;[[Stirnu buks|Stirnu buka]]&quot; taku skriešanas sacensības, un kopš tā laika &quot;Stirnu buks&quot; ir kļuvis par ikgadēju taku skriešanas sacensību seriālu un lielāko šāda veida sporta notikumu [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[pakāršana]]''' ir viena no senākajām un visplašāk izmantotajām [[nāvessods|nāvessoda]] izpildes metodēm?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aconitum lasiostomum 45131052.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[dzeltenā kurpīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Endēms|endēmiska]] [[Austrumeiropa]]i un ir sastopama šaurā areālā galvenokārt teritorijā uz dienvidaustrumiem no [[Latvija]]s, bet Latvijā — divos izplatības apvidos [[Madona]]s un [[Krāslava]]s novadā?
* ... '''[[1559. gads Latvijā|1559. gadā]]''' turpinājās [[Livonijas karš]], un janvārī [[Krievijas cariste]]s karaspēks iebruka [[Rīgas arhibīskapija]]s &quot;[[Latvju gals|Latvju gala]]&quot; zemēs, ieņemot 11 pilsētas un pietuvojoties [[Rīgas brīvpilsēta]]i, kur [[Daugava]]s grīvā sadedzināja Rīgas kuģus, bet februārī krievu ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā?
* ... '''[[Azerbaijan Airlines reisa 8243 katastrofa|''Azerbaijan Airlines'' reisa 8243 katastrofa]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. decembrī notika reisā no [[Baku]] uz [[Groznija|Grozniju]], kad pēc [[Krievija]]s raķetes zeme-gaiss uzbrukuma to pārvirzīja uz [[Aktau]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], tomēr avārijas nosēšanās dēļ avārijā bojā gāja 38 cilvēki?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mindaugas Kuzminskas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|150px]]
* ... 2016. gadā [[Lietuva]]s [[basketbolists|baskertbolists]] '''[[Mindaugs Kuzminsks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]], kur spēlēja arī latvietis [[Kristaps Porziņģis]], taču pēc vienas sezonas klubs spēlētāju atbrīvoja; debijas sezonā viņš piedalījās 68 spēlēs, taču tikai vienā otrajā sezonā?
* ... lai arī labā [[Amazone]]s satekupe [[Ukajali]] ir ievērojami garāka, hidroloģiski par Amazones galveno izteku izskata '''[[Maranjona|Maranjonu]]''' — tā dod lielāko ūdens pieplūdumu upes augštecei?
* ... '''[[Jeju Air reiss 2216|''Jeju Air'' reisa 2216]]''' katastrofa [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], kurā gāja bojā 179 cilvēki no 181, kas bija lidmašīnā, bija nāvējošākā [[2024. gads|2024. gada]] aviācijas katastrofa?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinaric columbine Aquilegia dinarica.JPG|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] ir izplatīta tikai viena '''[[ozolītes|ozolīšu]]''' suga — [[parastā ozolīte]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1558. gads Latvijā|1558. gadā]]''' sākās [[Livonijas karš]], kad 17. janvārī [[Krievijas cariste]] pieteica [[Livonija]]i karu, un karagājienā uz [[Tērbatas bīskapija]]s zemēm devās ap 40 000 krievu un tatāru karavīru virspavēlnieka hana [[Šigalejs|Šigaleja]] vadībā?
* ... [[Ungārija]]s [[sporta vingrošana|vingrotāja]] '''[[Āgneša Keleti]]''' [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] ieguva desmit olimpiskās medaļas, un viņu uzskata par vienu no visu laiku veiksmīgākajām [[ebreji|ebreju]] sportistēm olimpiskajās spēlēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Herbert Hoover - NARA - 532049.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1928. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1928. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ASV Tirdzniecības sekretārs [[Herberts Hūvers]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; guva 444 elektoru balsis, kamēr viņa oponents vien 87 balsis?
* ... [[Irāna]]s [[bēglis]] '''[[Mehrans Karimi Naseri]]''', kurš, dažādu apstākļu spiests, dzīvoja [[Šarla de Golla lidosta]]s 1. termināļa izlidošanas zālē no 1988. gada 26. augusta līdz 2006. gada jūlijam, kļuva plaši pazīstams, par viņu tapa grāmata un filmas, tostarp amerikāņu režisora [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] 2004. gada filma &quot;[[Lidosta (filma)|Lidosta]]&quot;?
* ... '''[[2025. gada laikapstākļi Latvijā]]''' bija raksturīgi ar [[gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vidēji +8,0 °C, kas ir 1,2 °C virs klimatiskās standarta normas (1991.—2020. gads), rezultātā tas bija 13. gads pēc kārtas, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu, un ierindojās 4. vietā starp siltākajiem gadiem novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cotoneaster lucidus 15-p.bot-rhamnus.sp-2.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[spožā klintene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Endēms|endēma]] [[Austrumsibīrija]]i [[Baikāls|Baikāla]] apkārtnē, taču ļoti plaši ieviesta apstādījumos [[Eiropa|Eiropā]] un vietām pārgājusi savvaļā, tāpat arī [[Latvija|Latvijā]]?
* ... [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]] noslēdzās '''[[1557. gads Latvijā|1557. gada]]''' 5. septembrī, kad [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Vilhelms fon Firstenbergs]] parakstīja [[Pasvales līgums|Pasvales līgumu]] par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] un viņa koadjutora atjaunošanu amatā, kā arī izveidoja slepenu Livonijas ordeņa militāro aliansi ar [[Polija—Lietuva|Polijas—Lietuvas]] valdnieku?
* ... [[Augšdaugavas novada dome]]s priekšsēdētājs no [[Latgales partija]]s '''[[Vitālijs Aizbalts]]''' ir bijis [[9. Saeima]]s deputāts?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:George-Dancis-playing-basketball.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Austrālijas latvieši|Austrālijas latviešu]] [[basketbols|basketbolists]] '''[[Juris Dancis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārstāvēja [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālijas basketbola izlasi]] [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada Melburnas olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[Saules sistēmas planētu kolonizācija]]''' ir viena no galvenajām tēmām [[zinātniskā fantastika|zinātniskajā fantastikā]], bet arī mūsdienu zinātniskajos pētījumos un [[kosmosa izpēte]]s plānos?
* ... '''[[Biafras līcis|Biafras līča]]''' ziemeļu krastā tagadējās [[Nigērija]]s teritorijā no 1967. līdz 1970. gadam pastāvēja neatkarīga separātiska [[Biafra|Biafras valsts]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Panthera pardus orientalis Colchester Zoo (1).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Amūras leopards]]''' &lt;small&gt;(attēlā Kolčesteras zoodārzā)&lt;/small&gt; ir visretāk sastopamais no visiem [[lielie kaķi|lielajiem kaķiem]] pasaulē?
* ... '''[[1556. gads Latvijā|1556. gadā]]''' sākās [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]], kad [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] bruņinieki uzbruka [[Rīgas arhibīskapija]]i un ieņēma visas tās pilis, bet [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|arhibīskapu]] [[Brandenburgas Vilhelms|Brandenburgas Vilhelmu]] un viņa koadjutoru sagūstīja, arhibīskapijas pārvaldi nododot [[Tērbatas bīskaps|Tērbatas]] un [[Sāmsalas bīskaps|Sāmsalas]] bīskapiem?
* ... neapdzīvotajā '''[[Annobona|Annobonas salā]]''' (mūsdienās ietilpst [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālajā Gvinejā]]) [[portugāļi]] izveidoja [[kolonija|koloniju]], kur nometināja vergus no [[Angola]]s un netālās [[Santome]]s, kas, sajaucoties ar eiropiešiem, jau 16. gadsimtā izveidoja savdabīgu kopienu ''forros'' — ‘atbrīvotie [vergi]’, kas runāja [[Kreoliskās valodas|kreoliskā]] [[portugāļu valoda]]s variantā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ropazu baznica 04 2015-02-15.jpg|border|right|150px]]
* ... kopš [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] '''[[Ropažu luterāņu baznīca|Ropažu luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Adventa laiks|Adventa]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] laikā tiek izveidots īpašs &quot;Gaismas dārzs&quot;?
* ... 55 km garš un 6—22 km plats šaurums dienvidos '''[[Venecuēlas līcis|Venecuēlas līci]]''' savieno ar [[Marakaibo ezers|Marakaibo ezeru]]?
* ... viena no '''[[Kaļķupes ielejas dabas liegums|Kaļķupes ielejas dabas lieguma]]''' izteiksmīgākajām reljefa formām ir [[Puiškalna pilskalns|Puiškalns]] (pilskalns un sena svētvieta), kas atrodas [[Pilsupe|Kaļķupes]] un Mazupes satekas vietā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-01-11 IBU World Cup Biathlon Oberhof 2025 STP 5006.jpg|border|right|200px]]
* ... 2024. gada Pasaules čempionātā [[biatlons|biatlonā]] junioriem, kas notika [[Igaunija|Igaunijā]], [[Otepē]], [[Vācija]]s biatloniste '''[[Jūlija Tanheimere]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja četras medaļas, individuālajā distancē un stafetē kļūstot par čempioni?
* ... '''[[1540. gads Latvijā|1540. gadā]]''' [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu IV fon Minhauzenu]] ievēlēja par [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]]?
* ... pirmo '''[[Labākā animācijas filma (Zelta globusa balva)|Zelta globusa balvu kā labākā animācijas filma]]''' saņēma ''[[Pixar]]'' studijas filma &quot;[[Vāģi]]&quot; 2006. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Amelanchier spicata tähk-toompihlakas 01 estonia.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[vārpainā korinte|vārpainās korintes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču suga ir plaši ieviesusies un tiek kultivēta [[Eiropa|Eiropā]], kur vietām pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] sastopama nereti, ir pārgājusi savvaļā un naturalizējusies?
* ... [[Eiropa]]s kontinentālās daļas galējais dienvidu punkts '''[[Tarifas rags]]''' atrodas [[Spānija]]s pašos dienvidos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā bijušās Palomasas salas galā, kas kopš 1808. gada ar {{nobr|300 m}} garu dambi savienota ar kontinentu?
* ... '''[[santīms]]''' ir mazākā [[nauda]]s vienība daudzās valstīs, kuras [[valūta]] vēsturiski ir bijusi saistīta ar franču vai latīņu monētu sistēmu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosaceae - Pyrus pyraster - Perastro-1.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[meža bumbiere]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robeža, tādēļ tā ir diezgan reti sastopama visā teritorijā, izņemot valsts ziemeļaustrumu daļu?
* ... [[Reformācija Livonijā|Livonijas Reformācijas]] gaitā '''[[1529. gads Latvijā|1529. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Tomass Šēnings]] [[Lībeka|Lībekā]] noslēdza līgumu uz 6 gadiem ar [[Rīga]]s pilsētu, pēc kura Rīga atkal atzina arhibīskapa virskundzību, bet tās iedzīvotājiem bija tiesības paturēt [[luterticība|Mārtiņa Lutera ticību]]?
* ... '''[[dārgmetāli]]''' parasti ir izturīgi pret [[oksidēšanās|oksidēšanos]] un [[korozija|koroziju]], kas padara tos ļoti piemērotus izmantošanai [[rotaslieta|rotās]], [[monēta|monētās]], investīcijās un dažādās rūpnieciskās nozarēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]]
* ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns?
* ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas &quot;Celtics&quot;]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā &quot;Celtics&quot; spēļu komentētājs televīzijā?
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[dīķgliemeži]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])&lt;/small&gt; ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s?
* ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''&quot;[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]&quot;''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai &quot;[[Nosferatu, šausmu simfonija]]&quot;, kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns &quot;[[Drakula (romāns)|Drakula]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] &quot;par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu&quot;?
* ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā?
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola?
* ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira?
* ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]]
* ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu &quot;Ķemeri&quot;]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]?
* ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles?
* ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs?
* ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]?
* ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] &quot;par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem&quot;?
* ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]?
* ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja?
* ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]?
* ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] &lt;small&gt;(attēlā parka vīngliemezis)&lt;/small&gt;?
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m?
* ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s &lt;small&gt;(attēlā tējkanna no 1909. gada)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku?
* ... [[Liepāja]]s koncertzāles &quot;[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]&quot; autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā?
* ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē?
* ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C?
* ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā?
* ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas &lt;small&gt;(attēlā dārza vīngliemezis)&lt;/small&gt;?
* ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)?
* ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[goblapu spireja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā?
* ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]?
* ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]]
* ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku?
* ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā?
* ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' &lt;small&gt;(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])&lt;/small&gt; galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]?
* ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]?
* ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans?
* ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s?
* ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]]
* ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' &lt;small&gt;(attēlā piekraste)&lt;/small&gt; veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa?
* ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]?
* ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna &quot;Ādams un Ieva&quot;)&lt;/small&gt;?
* ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs?
* ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]]
* ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta?
* ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)?
* ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa &quot;Smaragda Pilsētas Burvji&quot;, kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves?
* ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana?
* ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]]
* ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)&lt;/small&gt; nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]?
* ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām?
* ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[limončello]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām?
* ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē?
* ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]?
* ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]?
* ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]]
* ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' &lt;small&gt;(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])&lt;/small&gt; sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru?
* ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija?
* ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu?
* ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]]
* ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās?
* ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]?
* ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]?
* ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]]
* ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1 rubļa banknotes averss)&lt;/small&gt; īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei?
* ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām?
* ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs?
* ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa?
* ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu?
* ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu?
* ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]]
* ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]?
* ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]?
* ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]]
* ... '''''[[Cambozola]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija?
* ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]?
* ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] &lt;small&gt;(attēlā 18. gadsimta vidus tase)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]?
* ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan '''[[kruasāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]?
* ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem?
* ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]]
* ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]?
* ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām &quot;[[Vella kalpi]]&quot; (1970), &quot;[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]&quot; (1972) un &quot;[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[žurs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša?
* ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis?
* ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]]
* ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]?
* ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]]
* ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes?
* ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''&quot;[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]&quot;''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''?
* ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]]
* ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi?
* ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts?
* ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[lazanja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs?
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā &quot;[[Marijas klusums]]&quot;, par ko saņēmusi &quot;[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]&quot; kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem?
* ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu?
* ... [[mūzikas grupa|grupas]] &quot;[[Tautumeitas]]&quot; dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''&quot;[[Bur man laimi]]&quot;''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]?
* ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]]
* ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]?
* ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami?
* ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]?
* ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]?
* ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[birjāni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām?
* ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā?
* ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]]
* ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu?
* ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols?
* ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]]
* ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību?
* ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam?
* ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne?
* ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]]
* ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]?
* ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]?
* ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''&quot;[[Oranžās Brīvdienas]]&quot;''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]]
* ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir svēts kalns?
* ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu?
* ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]]
* ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes?
* ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]?
* ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija &quot;[[Latvijai un Ventspilij]]&quot; ieguva 7 no 13 deputātu vietām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām?
* ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi?
* ... '''&quot;[[Viena valsts, divas sistēmas]]&quot;''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]]
* ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' &lt;small&gt;(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)&lt;/small&gt; ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē?
* ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]?
* ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas &quot;[[Gods kalpot Rīgai!]]&quot; un &quot;[[Saskaņa]]&quot;, [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju &quot;[[Suverēnā vara]]&quot; un &quot;[[Apvienība Jaunlatvieši]]&quot; kopējā saraksta, bet netika ievēlēta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību &lt;small&gt;([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā?
* ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas &lt;small&gt;(attēlā jēlas kakao pupiņas)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma?
* ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]]
* ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]?
* ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta &quot;[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]&quot;, kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]?
* ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]]
* ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em?
* ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]?
* ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa?
* ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''?
* ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]]
* ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %?
* ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s?
* ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[salami]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē &quot;sālīt&quot;?
* ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms?
* ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa?
* ... vārds '''&quot;[[sabotāža]]&quot;''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu?
* ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]]
* ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru?
* ... [[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]?
* ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]]
* ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]?
* ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu?
* ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]]
* ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā?
* ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]?
* ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[meža tilbīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas?
* ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru?
* ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]]
* ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju?
* ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs?
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]]
* ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu?
* ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā?
* ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]]
* ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā?
* ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]?
* ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]]
* ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā?
* ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]?
* ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]]
* ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]?
* ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]?
* ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[Orhona]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]?
* ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m?
* ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas &quot;Rockets&quot;]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis?
* ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]?
* ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]]
* ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em?
* ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās?
* ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[pavasara krokuss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s?
* ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva?
* ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]]
* ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' &lt;small&gt;(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)&lt;/small&gt; no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā?
* ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''&quot;[[Izlozes rītausma]]&quot;''' ir piektā grāmata sērijā &quot;[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]&quot;, un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā &quot;Bada spēļu&quot; romāna]] notikumiem?
* ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]?
* ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''&quot;[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]&quot;''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats?
* ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]?
* ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]?
* ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]?
* ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā?
* ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sver aptuveni 500 tonnas?
* ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas &quot;[[Citi Zēni]]&quot; dziesmas &quot;Ramtai&quot; mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē &quot;[[Supernova 2025]]&quot; un ieguva 3. vietu?
* ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' &lt;small&gt;(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)&lt;/small&gt; pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā?
* ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]?
* ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[parastā varde]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa?
* ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru?
* ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 &quot;Roksana&quot;]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu?
* ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus?
* ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam?
* ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu?
* ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība?
* ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas?
* ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]]
* ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās?
* ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]]
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums?
* ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]?
* ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī?
* ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)?
* ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma &quot;[[Marijas klusums]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Field_Marshall_Keitel_signs_German_surrender_terms_in_Berlin_8_May_1945_-_Restoration.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 &lt;small&gt;(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)&lt;/small&gt;?
* ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt?
* ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' &lt;small&gt;(attēlā logo)&lt;/small&gt; pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma?
* ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti?
* ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s?
* ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma?
* ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s (&quot;Čekas&quot;) dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}?
* ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī?
* ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas &quot;Rubenes&quot; [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas &quot;Rīga&quot; direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents?
* ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Phūketas province]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ?
* ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]?
* ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija &quot;[[Kuldīgas novadam]]&quot; ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[aramiešu raksts]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]?
* ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns?
* ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]?
* ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas?
* ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī?
* ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis?
* ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]]
* ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 &quot;Festivāls&quot;]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uz automašīnas [[GAZ M-20 &quot;Pobeda&quot;]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam?
* ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]?
* ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]]
* ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta?
* ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē?
* ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā?
* ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā?
* ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Bēzjē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]?
* ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[segli]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]?
* ... [[Lisabonas &quot;Benfica&quot;]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs?
* ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu?
* ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja &quot;Sociālistiskā&quot;, bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā?
* ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē?
* ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]?
* ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim?
* ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku?
* ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību &quot;Zapad-2017&quot; scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku &quot;Veišnorijas&quot; kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]?
* ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad &quot;[[Valmiera/Ordo]]&quot; vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos?
* ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]]
* ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em &lt;small&gt;(attēlā dienvidu dinoterijs)&lt;/small&gt;?
* ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors?
* ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]]
* ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā Lūisas ainava)&lt;/small&gt; ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni?
* ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus?
* ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību &lt;small&gt;(attēlā Amerikas mastodonts)&lt;/small&gt;?
* ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem?
* ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu?
* ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas &quot;[[Valmierai un Vidzemei]]&quot; kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām?
* ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ &lt;small&gt;(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu?
* ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzņemtas filmas &quot;[[Kad lietus un vēji sitas logā]]&quot; epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna?
* ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām?
* ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''&quot;[[Mērdoka noslēpumi]]&quot;''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]]
* ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām?
* ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em?
* ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[porteris|portera]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts?
* ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām?
* ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]]
* ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus?
* ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]?
* ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju?
* ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais &quot;[[Sarauj, Latgale!]]&quot; saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām?
* ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]]
* ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]?
* ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tutuila]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]?
* ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; un &quot;[[Kopā Latvijai]]&quot; saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām?
* ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas &quot;Griffins&quot;]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz &quot;Red Wings&quot;, tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē?
* ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]]
* ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' &lt;small&gt;(attēlā no alpīnistu nometnes)&lt;/small&gt; uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]?
* ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā?
* ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''&quot;[[Spožajā saulē]]&quot;''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — &quot;[[Talantīgais misters Riplijs]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])&lt;/small&gt; ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu?
* ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija]]s teritorijā?
* ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]]
* ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību?
* ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]?
* ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[domino]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu?
* ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em?
* ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls &quot;[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]&quot;?
* ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]?
* ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu?
* ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Etiopijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome?
* ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir &quot;ļoti slikti&quot; un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā?
* ... [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] '''[[latviji]]''', kas dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā?
* ... sākotnējais '''[[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] nosaukums bija Aleksandra iela — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā)?
* ... lai apspiestu '''[[Protesti Kazahstānā (2022)|protestus Kazahstānā 2022. gada janvārī]]''' [[Kazahstānas prezidents|prezidents]] [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s, kā rezultātā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]]
* ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem?
* ... [[Grenlande]]s ziemeļos esošā [[ASV]] '''[[Pitufikas Kosmosa spēku bāze]]''' (agrāk Tūles Gaisa bāze) ir Ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļa, kas uzrauga [[gaisa telpa|gaisa telpu]] virs [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], lai atklātu [[ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] palaišanas pazīmes?
* ... pēc trīs mēnešus ilgušām cīņām [[1920. gads|1920. gada]] '''[[Vļoras karš|Vļoras karā]]''' tika parakstīts miera līgums starp [[Itālija|Itāliju]] un [[Albānija|Albāniju]], saskaņā ar kuru Itālijas valdība apņēmās atzīt Albānijas neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]]
* ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru?
* ... '''[[Bārtas iela (Rīga)|Bārtas iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] tika izveidota ar [[Rīgas dome|pašvaldības domes]] lēmumu 2015. gadā, piešķirot ielas statusu brauktuvei, kurā atradās Šampētera ielas adreses, taču vēsturiski Bārtas ielas nosaukums ir bijis netālajai paralēlajai [[Fridriha Candera iela]]i?
* ... mūsdienās [[Armēnija]]s dienvidos esošajai '''[[Sjunikas marze]]i''' ir stratēģiska nozīme, jo tas ir vienīgais Armēnijas reģions, kas robežojas ar [[Irāna|Irānu]], nodrošinot svarīgu saimniecisko un ģeopolitisko savienojumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''?
* ... '''[[Protesti Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām (2024)|protesti pēc 2024. gada Gruzijas parlamenta vēlēšanām]]''' sākās tūlīt pēc vēlēšanām un pastiprinājās pēc valdības paziņojuma par iestāšanās sarunu apturēšanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] līdz 2028. gadam; demonstranti pulcējās [[Tbilisi]] ielās, bieži saskaroties ar policijas spēku, kas izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus?
* ... parasti '''[[liellaiva]]s''' tiek pārvietotas ar [[velkoņi]]em vai līdzīgiem specializētiem [[kuģi]]em, taču ir sastopamas arī pašgājējas liellaivas, lai gan to ātrums un manevrētspēja ir neliela?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]]
* ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]?
* ... '''[[Kazaņas ieņemšana]]''' [[1552. gads|1552. gadā]] iezīmēja [[Kazaņas haniste]]s iekļaušanu [[Krievijas cariste]]s sastāvā, kas deva [[Maskavija]]i iespēju nostiprināt varu [[Pievolga|Volgas reģionā]] un turpināt paplašināšanos [[Sibīrija]]s virzienā?
* ... [[Gajs Ričijs|Gaja Ričija]] 1998. gada ''[[neo-noir]]'' [[kriminālkomēdija]] '''&quot;[[Nav dūmu bez stobriem]]&quot;''' guva finansiālus panākumus, nopelnot vairāk nekā 28 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 1,4 miljonu dolāru budžeta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ilzenbergas manor 2018.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Ilzu pagasts|Ilzu pagastu]] sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar '''[[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā mūsdienās)&lt;/small&gt; pievienoja [[Lietuvas Republika]]i?
* ... '''[[Otrā Kosovas kauja]]''' [[1448. gads|1448. gada]] oktobrī starp [[Ungārija]]s karaļa [[Jānošs Huņadi|Jānoša Huņadi]] vadītajiem kristiešu spēkiem un [[Osmaņu impērija]]s armiju sultāna [[Murads II|Murada II]] vadībā bija viena no nozīmīgākajām kaujām Osmaņu ekspansijas laikā [[Balkānu pussala|Balkānos]], kurā kristieši cieta smagu sakāvi?
* ... '''[[Autonomā Padomju Baškīrijas Republika]]''' bija vienīgā autonomā republika [[Krievijas SFPR]] sastāvā, kas izveidota, pamatojoties uz līgumattiecībām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nureyev 9 Allan Warren.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1961. gads|1961. gadā]], viesojoties ar trupu [[Parīze|Parīzē]], [[baletdejotājs]] '''[[Rūdolfs Nurejevs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atteicās atgriezties [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un pieprasīja politisko patvērumu [[Francija|Francijā]], kļūstot par vienu no pirmajiem augsta līmeņa māksliniekiem, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pārbēga uz Rietumiem?
* ... amerikāņu [[Roks|rokgrupa]] '''''[[The Strokes]]''''' ir iedvesmojusi tādas grupas kā ''[[Arctic Monkeys]]'', ''[[The Killers]]'' un ''[[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]]''?
* ... ziemeļu—dienvidu virzienā 137 km garumā izstieptais '''[[Atlins]]''' tiek uzskatīts par [[Jukonas upe]]s izteku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:An Endangered Great Knot Calidris tenuirostris feeding at the Tasitolu salt lakes.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eirāzija]]s ziemeļaustrumu [[tundra|tundrā]] ligzdojošajam '''[[garknābja šņibītis|garknābja šņibītim]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir raksturīga tāla [[putnu migrācija|migrācija]], sasniedzot [[Āzija]]s dienvidus un arī [[Austrālija]]s piekrastes?
* ... '''[[zeltainais stafilokoks]]''' ir daļa no cilvēka mikrobioma, bieži sastopams augšējos elpceļos un uz [[āda]]s; lai gan tipiski starp stafilokoku un cilvēku valda komensālisms, tas tomēr var kļūt par oportūnistisku [[Patogēns|patogēnu]], izraisot ādas infekcijas, tostarp [[Abscess|abscesus]], [[impetigo]], [[Infekcijas slimība|elpceļu infekcijas]] un saindēšanos ar pārtiku?
* ... '''[[2024. gada Baltijas kauss futbolā]]''' bija īpašs ar to, ka pirmo reizi tajā piedalījās arī [[Fēru Salu futbola izlase]] kā viesu komanda?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Saccharomyces cerevisiae SEM.jpg|border|right|200px]]
* ... jau kopš seniem laikiem mikroskopiskā, [[eikarioti]]skā vienšūnas [[sēne]] '''[[maizes raugs]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]])&lt;/small&gt; ir ticis izmantots [[maize]]s, [[alus]] un [[vīns|vīna]] ražošanā?
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 4. maijā [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 35. gadadienā '''[[Talsu baltais koris]]''' [[Markus Riva]]s vadībā uzvarēja šova '''&quot;[[Koru kari (ceturtā sezona)|Koru kari]]&quot;''' 4. sezonā?
* ... [[Lietuvieši|lietuviešu]] tautas [[pasaka]] '''&quot;[[Egle, zalkšu karaliene]]&quot;''' ir viena no viszināmākajām [[Balti|baltu tautu]] pasakām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:St. Clement Church Skopje 3.jpg|border|right|200px]]
* ... [[modernisms|modernisma stila]] '''[[Svētā Ohridas Klementa baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir nozīmīgākā [[Maķedonijas pareizticīgā baznīca|Maķedonijas pareizticīgās baznīcas]] katedrāle?
* ... '''[[Cilvēka genoma projekts]]''' no 1990. gada līdz 2003. gadam bija vēsturē lielākais sadarbības projekts [[bioloģija]]s nozarē?
* ... teorija '''&quot;[[Austrija — pirmais nacisma upuris]]&quot;''' kļuva par [[Austrija]]s sabiedrības fundamentālu mītu, kas ļāva iepriekš sīviem politiskajiem pretiniekiem, piemēram, sociāldemokrātiem un konservatīvajiem katoļiem, apvienoties un atgriezt bijušos nacistus sociālajā un politiskajā dzīvē; Austrija gandrīz pusgadsimtu noliedza, ka starp to un politisko režīmu no 1938. līdz 1945. gadam pastāv pēctecība?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Turkish prime minister Tansu Çiller in Brussels.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Tansu Čillera]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 1993. līdz 1996. gadam bija [[Turcijas premjerministre]] un ir pazīstama kā pirmā un līdz šim vienīgā sieviete šajā amatā?
* ... '''[[Pretīgās pārtikas muzejs|Pretīgās pārtikas muzejā]]''' [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir izstādīti aptuveni 80 dažādi pārtikas produkti no visas pasaules, tostarp grauzdēta [[jūrascūciņa]] no [[Peru]], &quot;[[Kasu marcu]]&quot; siers no [[Sardīnija]]s, &quot;Surströmming&quot; pūdētā [[siļķe]] no Zviedrijas, [[Islande]]s delikatese &quot;hakarli&quot; (fermentēta [[Grenlande]]s [[haizivs]] gaļa), auglis [[duriāns]] u.c.?
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]] [[basketbolists]] '''[[Džeremijs Sohans]]''' ir dzimis [[ASV]], jauktā [[poļi|poļu]] un amerikāņu ģimenē, bet jauniešu basketbolā pārstāvējis [[Anglija]]s un [[Polija]]s izlases, tomēr 2021. gadā debitēja pieaugušo [[Polijas basketbola izlase|Polijas basketbola izlasē]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gregory the Illuminator mosaic on Pammakaristos Church in Constantinople.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Gregors Apgaismotājs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par to, kurš padarīja [[Armēnija|Armēniju]] par pirmo valsti pasaulē, kas oficiāli pieņēma [[kristietība|kristietību]] kā [[valsts reliģija|valsts reliģiju]]?
* ... [[Turcija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Iznika]]''' senatnē bija pazīstama kā Nīkaja un bija nozīmīgs centrs [[Romas impērija|Romas]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impēriju laikos?
* ... '''[[Detroitas upe]]''' uz [[ASV]] un [[Kanāda]]s robežas, kas savieno [[Sentklēras ezers|Sentklēras ezeru]] un [[Ēri ezers|Ēri ezeru]], ir viens no pasaulē noslogotākajiem iekšzemes ūdensceļiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Asparagales - Agave tequilana - 5.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[tekilas agave]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ekonomiski nozīmīgs resurss [[Meksika]]s [[Halisko|Halisko štatam]], jo tā ir galvenā sastāvdaļa [[tekila]]s ražošanā?
* ... [[devons|devona]] [[osteolepidīdi|osteolepidīdu]] [[latviji|latviju ģints]] tipisko sugu '''''[[Latvius grewingki]]''''' 1933. gadā aprakstīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], nosaucot to vācbaltiešu [[ģeologs|ģeologa]] [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] vārdā?
* ... '''[[morāvieši]]em''' ir sava [[kultūra]], [[dialekti]] un vēstures mantojums, kas atšķiras no pārējās [[Čehija]]s, īpaši [[Bohēmija]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hanzi.svg|border|right|150px]]
* ... [[ķīniešu rakstzīmes]] '''[[haņdzi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir arī [[japāņu rakstība]]s [[kandži]] un [[korejiešu rakstība]]s [[handža]]s pamatā?
* ... triju [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks [[igauņi|igauņu]] [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēcējs]] '''[[Arti Aigro]]''' 2019. gada martā [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]] lidojumos ar slēpēm treniņā veica 228 metrus tālu lēcienu, uzstādot neoficiālu [[Igaunija]]s rekordu?
* ... '''[[1500. gads Latvijā|1500. gada]]''' 31. janvārī savā rezidencē [[Piltenes pils|Piltenes pilī]] nomira [[Kurzemes bīskaps]] [[Mārtiņš Levics]], un pēc [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] virsmestra Frīdriha lūguma [[Romas pāvests]] viņa vietā par bīskapu apstiprināja [[Miķelis Skulteti|Miķeli Skulteti]], tomēr vinš Kurzemi nesasniedza, jo nomira jau tā paša gada novembrī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Niagara Falls - ON - Niagarafälle.jpg|border|right|250px]]
* ... '''[[Niagāras upe]]''', kurā atrodas [[Niagāras ūdenskritums]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, iztek no [[Ēri ezers|Ēri ezera]] ziemeļaustrumu gala un ietek [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] dienvidrietumos?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' lidojums '''''[[Fram2]]''''' bija četru neprofesionālu [[kosmonauts|kosmonautu]] misija, ko finansēja un vadīja ķīniešu izcelsmes [[Malta]]s [[kriptovalūta|kriptovalūtu]] uzņēmējs [[Čuņs Vans]]?
* ... lai gan lielākā daļa valstu ir atteikušās no '''[[kaujas gāzes|kaujas gāzu]]''' pielietošanas, 21. gadsimtā ir reģistrēti vairāki incidenti, kur šādi ieroči tomēr ir tikuši izmantoti, īpaši civiliedzīvotāju ietekmēšanai bruņoto konfliktu zonās, piemēram, [[Sīrija|Sīrijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Shiitakegrowing.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[šitake]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no populārākajām un visplašāk audzētajām [[sēnes|sēnēm]] pasaulē, ko jau vairākus gadsimtus izmanto gan gastronomijā, gan [[Tradicionālā medicīna|tradicionālajā medicīnā]]?
* ... no 18. gadsimta beigām aizvien pieauga kustība pret [[verdzība|verdzību]] — [[abolicionisms]], un [[Britu impērija]] oficiāli aizliedza '''[[vergu tirdzniecība|vergu tirdzniecību]]''' 1807. gadā, bet [[Amerikas Savienotās Valstis]] — 1808. gadā?
* ... '''[[Padomju kosmosa programma]]''' bija viena no visambiciozākajām un inovatīvākajām programmām 20. gadsimtā, kas radīja globālu sacensību starp [[PSRS ]] un [[ASV]] — tā saukto &quot;Kosmosa sacensību&quot;; neskatoties uz agrīnajiem panākumiem, PSRS zaudēja sacensību par cilvēka nosēšanos uz [[Mēness]], jo ASV ''[[Apollo 11]]'' misija [[1969. gads|1969. gadā]] ļāva cilvēkiem pastaigāties pa Mēness virsmu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Plantsisal.jpg|border|right|150px]]
* ... no '''[[sizala agave]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iegūst stingru šķiedru — sizala šķiedru, kuru tradicionāli izmanto [[Virve|virvēm]] un auklām, un tai ir daudz citu lietojumu, tostarp [[Papīrs|papīra]], [[Audums|auduma]], apavu, [[Cepure|cepuru]], [[Soma|somu]], [[Paklājs|paklāju]], ģeotekstilmateriālu un [[Šautriņu mešana|šautriņu]] dēļu ražošanā?
* ... '''[[rīcins]]''' ir ārkārtīgi [[inde|toksisks]] — pat ļoti nelielas devas var būt nāvējošas cilvēkam, tam nav zināmas [[pretinde]]s, un ārstēšana ir tikai simptomātiska?
* ... termins '''&quot;[[Vendi (Pomerānija)|vendi]]&quot;''' vēsturiskajos avotos tika lietots, lai apzīmētu dažādas [[Slāvu valodas|slāviski]] runājošas tautas, īpaši tās, kas dzīvoja aiz [[Elba]]s un [[Zāle (upe)|Zāles]] upēm, kas tolaik iezīmēja [[Vācieši|vācu]] un slāvu pasaules robežu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jadeite Sodium aluminum silicate Burma 3025.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[žadeīts]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vērtīgs pusdārgakmens, kas vēsturiski izmantots [[juvelierizstrādājumi|juvelierizstrādājumos]], mākslas priekšmetos un rituālajos priekšmetos, īpaši [[Ķīna|Ķīnā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Maiju civilizācija|maiju civilizācijā]]?
* ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Džeks Kveids]]''' ir aktieru [[Mega Raiena|Megas Raienas]] un [[Deniss Kveids|Denisa Kveida]] dēls?
* ... '''[[Lihtenšteina 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lihtenšteinu 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja tikai viens sportists, [[riteņbraucējs]] Romano Punteners, un tā bija viena no mazākajām olimpiskajām delegācijām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Muscari botryoides 002.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[mazā muskare|mazās muskares]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]], kā arī tā ir ieviesusies daudzviet citur pasaulē?
* ... '''[[Vendi (Āfrika)|vendi]]''' ir viena no [[Dienvidāfrika]]s oficiāli atzītajām etniskajām grupām, un vendu valoda ([[čivenda]]) ir viena no 11 [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] valstī?
* ... '''[[pēdu fetišisms]]''' ir viens no visizplatītākajiem fetišismiem un var ietvert aizraušanos ar [[pēda|pēdu]] izskatu, pieskaršanos, smaržu, apavu valkāšanu, masāžu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ithaki-Vathy.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Grieķija]]s rietumu daļā esošā '''[[Itaka (sala)|Itaka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīta par leģendārā varoņa [[Odisejs|Odiseja]] dzimteni, kā aprakstīts [[Homērs|Homēra]] eposā &quot;[[Odiseja]]&quot;?
* ... '''[[Britu Kipra]]s''' laika mantojums [[Kipra|Kiprā]] ietver [[Labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksmi]], [[Akrotiri un Dekelija|divas atlikušās militārās bāzes]], kas atrodas [[Lielbritānija]]s suverenitātē, kā arī salas elektrotīkli ir izbūvēti pēc britu standartiem, un tiek lietotas britu stila rozetes?
* ... tiek uzskatīts, ka izzudusī '''[[hazāru valoda]]''' bija radniecīga [[čuvašu valoda]]i, atšķiroties no vairākuma citu [[tjurku valodas|tjurku valodu]], bet no tās ir saglabājušies tikai fragmenti, piemēram, personvārdi, tituli un daži dokumenti [[Ebreju alfabēts|ebreju alfabētā]], tāpēc to pilnībā rekonstruēt nav iespējams?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Barak River in Silchar.jpg|border|right|200px]]
* ...[[Dienvidāzija]]s upe '''[[Meghna]]''' &lt;small&gt;(attēlā augštecē)&lt;/small&gt; kopā ar [[Ganga|Gangu]] un [[Brahmaputra|Brahmaputru]] veido pasaulē lielāko Gangas [[upes delta|deltu]]?
* ... '''[[Florences Republika]]i''', kas bija viena no ietekmīgākajām [[Itālija]]s pilsētvalstīm [[Viduslaiki|viduslaikos]] un [[renesanse]]s laikā, bija raksturīgs sarežģīts pārvaldes modelis un aktīva pilsoņu līdzdalība politikā, kā arī īpaša nozīme [[māksla]]s, [[literatūra]]s un [[zinātne]]s attīstībā?
* ... viens no [[Turcija]]s politiķa '''[[Binali Jildirims|Binali Jildirima]]''' atpazīstamākajiem politiskajiem sasniegumiem ir nozīmīgā loma Turcijas pārejā no [[parlamentārisms|parlamentāras]] uz [[prezidentālisms|prezidentālu]] pārvaldes formu — viņš kļuva par pēdējo [[Turcijas premjerministrs|Turcijas premjerministru]], pirms šis amats tika likvidēts [[2018. gads|2018. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Myrtos Beach, Kefalonia.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kefalonija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā no [[Grieķija]]s [[Jonijas salas|Jonijas salām]]?
* ... no '''[[Sicīlijas arābu valoda]]s''' vēlāk attīstījās [[maltiešu valoda]] — vienīgā [[Semītu valodas|semītu valoda]] [[Eiropa|Eiropā]], kas tiek rakstīta [[Latīņu raksts|latīņu alfabētā]] un lietota kā [[valsts valoda]]?
* ... pirmo olimpisko medaļu '''[[Burkinafaso olimpiskajās spēlēs]]''' ieguva [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], ko izcīnīja [[vieglatlēts]] [[Igs Fabriss Zango]] [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|trīssoļlēkšanas sacensībās]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Katerina Sakellaropoulou, October 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Katerina Sakellaropulu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas bija [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidente]] no 2020. līdz 2025. gadam, ir vēsturē pirmā [[sieviete]], kas ievēlēta šajā amatā?
* ... [[Gruzija|Gruzijā]] sastopamajai '''[[megreļu valoda]]i''' nav oficiāla statusa, tā netiek izmantota ne izglītībā, ne valsts pārvaldē, un tai nav standartizētas [[rakstība]]s tradīcijas, lai gan pēdējos gados vērojami atsevišķi centieni veidot mācību materiālus un literāros darbus?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:GorbachevMS.jpg|border|right|150px]]
* ... [[PSKP CK]] locekļi nobalsoja par '''[[PSRS prezidents|PSRS prezidenta]]''' amata izveidi [[1990. gads|1990. gada]] 7. februārī, un 14. martā [[Mihails Gorbačovs]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts par pirmo un vienīgo PSRS prezidentu?
* ... pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārā iebrukuma Kiprā 1974. gadā]] valsts tika sadalīta divās daļās, kur '''[[Kipras turki]]''' pārcēlās galvenokārt uz salas ziemeļiem ([[Ziemeļkipra|Ziemeļkipru]]), bet [[Kipras grieķi]] — dienvidiem?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Libya.svg|border|right|200px]]
* ... pašreizējais '''[[Lībijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atjaunots [[2011. gads|2011. gadā]] pēc [[Muammars Kadāfi|Muammara Kadāfi]] režīma krišanas?
* ... '''[[Sicīlijas arābu iekarojumi]]''' ievadīja gandrīz divus gadsimtus ilgu [[islāms|islāma]] klātbūtni [[Sicīlija|salā]], kuras laikā izveidojās '''[[Sicīlijas emirāts]]'''?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jennifer Coolidge at the 2024 Toronto International Film Festival 6 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[aktrise]] '''[[Dženifera Kūlidža]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 1999. gadā guva savu lielo izrāvienu, atveidojot Džanīnu Stifleri jeb &quot;Stiflera mammu&quot; filmā &quot;[[Amerikāņu pīrāgs]]&quot;, kas guva lielus komerciālus panākumus visā pasaulē; 2001. gadā viņa atkārtoti atveidoja šo lomu filmā &quot;[[Amerikāņu pīrāgs 2]]&quot;, bet vēlāk tajā pašā gadā viņai bija nozīmīga otrā plāna loma filmā &quot;Gudrā blondīne&quot;?
* ... vēsturiskā [[grieķu valoda]]s forma '''[[koinē]]''' bija vispārēja saziņas valoda (''[[lingua franca]]'') visā [[Hellēnisms|hellēniskajā pasaulē]], apvienojot dažādus grieķu [[Dialekts|dialektus]]?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Chad.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Čadas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir gandrīz identisks [[Rumānijas karogs|Rumānijas karogam]]?
* ... 2025. gada 25. martā [[ASV]] militāro mācību laikā '''[[Pabrades poligons|Pabrades poligonā]]''' [[Lietuva|Lietuvā]] pazuda kāpurķēžu transporta glābšanas automašīna [[M88 remonta evakuācijas mašīna|M88]], kurā atradās 4 karavīri; dienu vēlāk transportlīdzekli atrada iegrimušu [[purvs|purvā]] vismaz 5 metru, visa ekipāža gāja bojā?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kwidzyn zamek (dron cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... parasti [[pils|pilīs]] [[tualete]]s tika ierīkotas erkeros, taču lielajās pilīs, kurās uzturējās liels garnizons, higiēnas nolūkos bija nepieciešama atsevišķa, no pārējās pils teritorijas atdalīta konstrukcija, tādēļ [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] pilīs būvēja '''[[danskers|danskerus]]''' &lt;small&gt;(attēlā priekšā pa kreisi danskers [[Kvidzina]]s pilī)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Katun Chemal.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Oba]]s kreisā satekupe '''[[Katuņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākas no Geblera ledāja [[Beluha]]s dienvidu nogāzē [[Altajs|Altajā]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Republic of China.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ķīnas Republikas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli pieņemts [[1928. gads|1928. gadā]] un kopš [[1949. gads|1949. gada]] tiek lietots [[Taivāna (sala)|Taivānā]], ko pēc [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu kara]] beigām ieņēma [[Ķīnas Republika]]s valdība, atkāpjoties no [[Kontinentālā Ķīna|kontinentālās Ķīnas]] pēc komunistu spēku uzvaras?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Leonardo da Vinči]] slavenais [[zīmējums]] '''[[Vitrūvija cilvēks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atspoguļo [[senie romieši|seno romiešu]] [[arhitekts|arhitekta]] [[Vitrūvijs|Vitrūvija]] uzskatus par ideālajām [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeņa]] proporcijām?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Marmaris harbor (aerial view), Muğla Province, southwest Turkey, Mediterranean.jpg|border|right|250px]]
* ... mūsdienās [[Turcija]]s dienvidrietumu pilsēta '''[[Marmarisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no visstraujāk augošajām tūrisma pilsētām reģionā?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MussakasMeMelitsanesKePatates01.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan musaka ir tradicionāls siltais [[ēdiens]] vairākās [[Balkānu pussala|Balkānu]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] tautu virtuvēs, vispazīstamākā ir [[grieķi|grieķu]] '''[[musaka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kuras popularitāti veicināja grieķu šefpavārs Nikolaoss Celemendess, padarot to par vienu no atpazīstamākajiem grieķu virtuves simboliem?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Archimedes screw.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan '''[[Arhimēda skrūve]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izgudrojums bieži tiek piedēvēts [[Arhimēds|Arhimēdam]], pastāv liecības, ka līdzīgas ierīces tika izmantotas [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] un arī [[Senā Divupe|Divupē]] jau pirms viņa dzīves laika 3. gadsimtā p.m.ē.?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinkelsbuehl Kirchturm West.jpg|border|right|200px]]
* ... 14. gadsimtā [[Nīderlande|Nīderlandē]] un [[Beļģija|Beļģijā]] uzplauka jumta '''[[dakstiņi|dakstiņu]]''' ražošana, kad valdība noteica ugunsdrošu [[būvmateriāli|būvmateriālu]] izmantošanu, lai samazinātu [[ugunsgrēks|ugunsgrēku]] risku &lt;small&gt;(attēlā dakstiņu jumti [[Vācija|Vācijā]], Dinkelsbīles pilsētā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maria Kalesnikava 2020-08.png|border|right|200px]]
* ... viena no [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020—2021)|Baltkrievijas 2020. gada demokrātisko protestu]] līderēm '''[[Marija Kaļesņikava]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2020. gads|2020. gada]] septembrī tika apcietināta, un 2021. gadā viņai piesprieda 11 gadu cietumsodu, apsūdzot par &quot;ekstrēmistisku grupu organizēšanu&quot;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Apiaceae - Peucedanum cervaria-3.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[briežu rūgtdille]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijusi sastopama ļoti reti — vienīgā zināmā atradne [[Koknese]]s parka malā [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] applūdināta, izveidojot [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; suga ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] nulles kategorijā?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Haliaeetus leucoryphus -Corbett National Park, Uttarakhand, India-8.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Pallasa ērglis|Pallasa ērgļa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; plašais [[izplatības areāls]] ir maldinošs, jo suga ir reta un izolēta visā tā areālā?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Turaida Burg Turaida Turm Außen.JPG|border|right|150px]]
* ... [[viduslaiku pils]] galvenais [[sargtornis]] '''[[donžons]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Turaidas pils]] donžons)&lt;/small&gt; bieži vien kalpoja arī kā dzīvojamā telpa pilskungam?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Castagnola 2022.JPG|border|right|200px]]
* ... pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] apspiešanas [[Rainis]] un [[Aspazija]] emigrēja uz [[Šveice|Šveici]] un dzīvoja '''[[Kastaņola|Kastaņolā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; līdz 1920. gadam; mūsdienās šeit atrodas muzejs, kas veltīts Rainim un  Aspazijai?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?</text>
      <sha1>hujqkzroebeekkjbpespve307xtzvq4</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4465453</id>
      <parentid>4465452</parentid>
      <timestamp>2026-05-09T04:28:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) */</comment>
      <origin>4465453</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="443469" sha1="kficwj03w8as0m51492grbzw84uimsk" xml:space="preserve">{{Vai tu zināji/Saites}}
Šis ir Sākumlapas nodaļas &quot;[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]&quot; arhīvs un nākamo faktu krājums.
__TOC__

== &quot;Vai tu zināji&quot; arhīvs ==
{{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}}

[[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|50px]]
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā &quot;[[Zāģis (filma)|Zāģis]]&quot; — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim?
* ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]?

[[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|50px]]
* ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs?
* ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]?
* ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]?

[[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|50px]]
* ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas &quot;Celtics&quot;]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika iecelts par &quot;Celtics&quot; ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu?
* ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim?

[[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]''' &lt;small&gt;(attēlā pa kreisi)&lt;/small&gt;, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]?
* ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš?
* ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]?

[[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība?
* ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā?
* ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas?

[[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]?
* ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā?
* ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]?

[[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|50px]]
* ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi?
* ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i?
* ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā?

[[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|50px]]
* ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs?
* ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]?
* ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]?

[[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību?
* ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu?

[[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības?
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu?
* ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls?

[[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|50px]]
* ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni?
* ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus?
* ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]?

[[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|50px]]
* ... '''&quot;[[Tīrā prāta kritika]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)&lt;/small&gt; ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu?
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai?
* ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem (&quot;augustiem&quot;) un diviem jaunākajiem imperatoriem (&quot;cēzariem&quot;)?

[[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|50px]]
* ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu?
* ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]?
* ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]?

[[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|50px]]
* ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos?
* ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā &quot;[[Komunistiskās partijas manifests]]&quot; apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''?
* ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna?

[[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|50px]]
* ... sākotnēji '''&quot;[[Užavas alus]]&quot;''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt?
* ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij?

[[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]?
* ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā?
* ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai?

[[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]] &lt;small&gt;(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk?
* ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])?

[[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]?
* ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas?
* ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts &quot;Silava&quot;|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta &quot;Silava&quot;]] nosaukuma autors?

[[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā?
* ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu?
* ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137?

[[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]?
* ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem?
* ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])?

[[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|50px]]
* ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]?
* ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''&quot;[[Komisārs Reksis]]&quot;''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]?
* ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija?

[[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas?
* ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze?
* ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā?

[[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s &quot;Itālijas armijas&quot; virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]] &lt;small&gt;(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]?
* ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i?

[[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|50px]]
* ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē?
* ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām?
* ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]?

[[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|50px]]
* ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]''' &lt;small&gt;(attēlā Filipa Šatrijē korts)&lt;/small&gt;, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i?
* ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]?
* ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas?

[[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|50px]]
* ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē?
* ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja?
* ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā?

[[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi?
* ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot;?

[[Attēls:Blondie1977.jpg|border|right|50px]]
* ... ar 40 miljoniem pārdotu albumu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un 20 miljoniem ārpus ASV '''''[[Blondie]]''''' ir viena no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām [[roks|rokgrupām]]?
* ... [[ASV latvieši|ASV latviešu]] [[daiļlēcēja]] '''[[Džeja Delanija Patrika]]''', iegūstot ceļazīmi uz {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kļuva par pirmo [[Latvija]]s olimpieti šajā sporta veidā?
* ... [[Heptarhija]]s periodā 7. un 8. gadsimtā [[Anglosakši|sakšu]] ķēniņvalsts '''[[Veseksa]]''' sacentās ar '''[[Mersija|Mersiju]]''' par dominējošo stāvokli [[Anglija]]s dienvidos un rietumos?

[[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|50px]]
* ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: &quot;[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]&quot;?
* ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]?

[[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās?
* ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi?
* ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums?

[[Attēls:Indian-Hockey-Team-Berlin-1936.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Indijas lauka hokeja izlase]]''' ir visu laiku veiksmīgākā [[lauka hokejs|lauka hokeja]] komanda [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kopumā izcīnot astoņas zelta medaļas &lt;small&gt;(attēlā Indijas komanda, kas izcīnīja zelta medaļu [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada Berlīnes olimpiskajās spēlēs]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Urālu Republika]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā pastāvēja no [[1993. gads|1993. gada]] 1. jūlija līdz 9. novembrim [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabala]] robežās un tika izbeigta ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] dekrētu Nr. 1874 par Sverdlovskas apgabala padomes atlaišanu?
* ... '''[[maigā vara]]''' apzīmē spēju ietekmēt un veidot citu [[valsts|valstu]] rīcību un attieksmi, izmantojot pievilcību un pārliecību, nevis piespiedu līdzekļus vai militāro spēku (jeb tā saukto [[asā vara|aso varu]])?

[[Attēls:1940 Constitution of the Latvian SSR.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Latvijas PSR Konstitūcija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika veidota pēc 1936. gada [[PSRS Konstitūcija]]s parauga, to pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] izstrādāja 15 [[Tautas Saeima]]s deputātu komisija [[Žanis Spure|Žaņa Spures]] vadībā?
* ... [[Latvija]]s [[modernā pieccīņa|modernās pieccīņas]] sportists '''[[Pāvels Švecovs]]''' pēc dalības {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kur viņš kvalificējās finālam, paziņoja par sportista karjeras beigām?
* ... [[kristietība]]s kustības '''[[adventisms|adventisma]]''' galvenā pazīme ir uzskats par [[Otrā atnākšana|Kristus otro atnākšanu]], kas, pēc viņu ticības, drīz notiks?

[[Attēls:Fatah Flag Vector Graphic.svg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Fatah]]''''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; sākotnēji bija pazīstama kā [[partizāni|partizānu]] kustība, kas izmantoja bruņotu cīņu pret [[Izraēla|Izraēlu]], lai atgūtu [[Palestīna]]s teritoriju un nodrošinātu [[palestīnieši|palestīniešu]] pašnoteikšanās tiesības, tomēr laika gaitā tā pārgāja uz politisko cīņu, un mūsdienās tā ir galvenā Palestīnas pašpārvaldes partija?
* ... par '''[[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Francija]]s kluba [[Parīzes &quot;Saint-Germain&quot;]] futbolisti, kas finālā ar 5:0 pieveica [[Itālija]]s klubu [[Milānas &quot;Internazionale&quot;]]?
* ... '''[[apokrifi]]''' bieži ietver stāstus un detaļas, kas nav iekļautas oficiāli atzītos [[Svētie raksti|svētajos rakstos]]?

[[Attēls:Ilze Stobova 2024.jpg|border|right|50px]]
* ... [[14. Saeima]]s deputāte no partijas &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; '''[[Ilze Stobova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš vēlēšanās kandidējusi arī no [[Jaunā partija|Jaunās Kristīgās partijas]], [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Tautas partija]]s sarakstiem?
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[BMX]] frīstaila [[riteņbraucējs]] '''[[Ernests Zēbolds]]''' {{oss|V=2024|L=G}} izcīnīja 8. vietu un kopā ar [[Gunta Vaičule|Guntu Vaičuli]] [[Latvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|nesa karogu]] noslēguma ceremonijā?
* ... [[Lietuva]]s pārvaldītājsabiedrībai '''''[[Bitė group]]''''', kas pieder [[Luksemburga]]s uzņēmumam ''PLT VII Finance S.a r.l.'', ko savukārt pārvalda [[ASV]] investīciju uzņēmums ''Providence Equity Partners'', pieder [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[telesakari|telesakaru]] uzņēmumi: ''[[Bitė Lietuva|UAB Bitė Lietuva]]'' un [[Bite Latvija|SIA &quot;Bite Latvija&quot;]]?

[[Attēls:Kokneses ģerbonis.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Kokneses ģerbonis|Kokneses ģerbonī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura autors ir [[Edgars Sims]], redzami vēsturiskie [[Koknese]]s pilsētas simboli — sakrustoti [[bīskaps|bīskapa]] zizlis un atslēga?
* ... '''[[18. novembra savienība]]''' bija [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kuru izveidoja daļa no [[Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress|Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa]] delegātiem un pirms [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]] [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]] tā pievienojās vēlēšanu apvienībai &quot;[[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]&quot;?
* ... '''[[singāļi|singāļu]]''' izcelsme tiek saistīta ar agrīno '''[[indoārieši|indoāriešu]]''' migrāciju no [[Ziemeļindija]]s uz dienvidiem; pēc leģendārās [[hronika]]s &quot;Mahāvamsa&quot; singāļu tautas aizsācējs bija princis Vidžaja, kurš ieradies [[Šrilanka|Šrilankā]] no Indijas ziemeļrietumiem?

[[Attēls:Flag of the Lao People's Revolutionary Party.svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Laosas Tautas revolucionārā partija]]''' &lt;small&gt;(attēlā partijas karogs)&lt;/small&gt; ir vienīgā atļautā [[Politiskā partija|partija]] [[Laosa|Laosas Tautas Demokrātiskajā Republikā]], un Laosa ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kurai joprojām ir [[sociālisms|sociālistiskā iekārta]] ar vienu [[vienpartijas sistēma|valdošo politisko partiju]]?
* ... [[šaušana|sporta šāvējs]] '''[[Lauris Strautmanis]]''', kurš pārstāvēja [[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latviju]] [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskās spēlēm]] [[Parīze|Parīzē]], ir 2025. gada Eiropas čempionāta zelta medaļas ieguvējs 25 metru distancē ar pistoli un 2023. gada Pasaules čempionāta sudraba medaļas ieguvējs 50 metru distancē ar pistoli?
* ... [[eSIM]] karšu tirdzniecības uzņēmums '''''[[Airalo]]''''' nodrošina eSIM kartes ceļotājiem vairāk nekā 200 valstīs un reģionos visā pasaulē, nodrošinot tūlītēju piekļuvi internetam ārzemēs un tam ir vairāk nekā 10 miljoni lietotāju?

[[Attēls:Wrc 2024-martins sesks.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Tet Rally Latvia 2024]]''''' bija pirmā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] norisinājās [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] (WRC) posms &lt;small&gt;(attēlā [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņa Seska]] un [[Renārs Francis|Renāra Franča]] vadītā ''Ford Puma Rally1'')&lt;/small&gt;?
* ... lai gan '''[[ģermāņu pagānisms]]''' izzuda līdz ar [[kristietība]]s izplatīšanos, tā elementi un ietekme joprojām ir sastopami mūsdienu [[Ziemeļeiropa]]s kultūrā un valodās?
* ... filmu un viedtelevīzijas [[straumēšana]]s platforma '''''[[Go3]]''''' ir lielākā video satura platforma [[Baltijas valstis|Baltijā]]?

[[Attēls:Leopardus guigna.jpeg|border|right|50px]]
* ... '''[[Čīles kaķis]]''' jeb kodkods &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir mazākais savvaļas [[kaķu dzimta]]s dzīvnieks, kurš dzīvo [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]?
* ... rūpnīcas [[VEF]] zinātniski pētnieciskās nodaļas vadītājs un [[radiouztvērējs|radiouztvērēju]] VEF 202/206 un [[Spīdola (radiouztvērējs)|Spīdola]] 209/208 galvenais konstruktors '''[[Pēteris Videnieks]]''' [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] kļuva par [[Latvijas Republikas sakaru ministrs|Latvijas Republikas sakaru ministru]] [[Latvijas Republikas Ministru padome|Ivara Godmaņa Ministru padomē]]?
* ... '''[[angli]]''' bija [[ģermāņi|ģermāņu]] cilts, kas sākotnēji dzīvoja [[Jitlande|Jitlandes pussalā]] mūsdienu [[Dānija]]s un [[Vācija]]s teritorijā, bet 5. un 6. gadsimtā sāka migrēt uz Lielbritāniju, veidojot pamatu vēlākajai [[Anglija]]s valstij un [[angļu valoda]]i?

[[Attēls:William Smith (geologist).jpg|border|right|50px]]
* ... [[angļi|angļu]] [[ģeologs]] '''[[Viljams Smits]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva slavens ar pirmās detalizētās ģeoloģiskās kartes izveidi visai [[Anglija]]i, bieži tiek dēvēts par &quot;angļu ģeoloģijas tēvu&quot; un ir licis pamatus mūsdienu ģeoloģiskajai kartēšanai un [[stratigrāfija]]i?
* ... '''[[vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize [[vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas sacensībās]] tika izcīnīts vienāds medaļu skaits vīriešiem un sievietēm?
* ... [[Latvija]] pievienojās programmai '''[[Partnerattiecības mieram]]''' [[1994. gads Latvijā|1994. gada]] 14. februārī, lai nostiprinātu valsts aizsardzības spējas un veicinātu integrāciju Rietumu drošības struktūrās, kas galu galā noveda pie Latvijas pievienošanās [[NATO]] 2004. gadā?

[[Attēls:Temple Saint Sava (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Serbijas Pareizticīgā baznīca]]''' ir viena no vecākajām un nozīmīgākajām pareizticīgajām baznīcām [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]], kurai ir sarežģītas attiecības ar citām [[pareizticība|pareizticīgajām baznīcām]], īpaši ar [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles patriarhātu]] &lt;small&gt;(attēlā [[Svētā Savas baznīca]] [[Belgrada|Belgradā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[1975. gads|1975. gadā]] parakstītā '''[[Helsinku vienošanās]]''' kalpoja par pamatu vēlākajai [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]i, kas tika izveidota [[1995. gads|1995. gadā]] saskaņā ar Parīzes hartu?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[taromāts|taromāti]]''' izplatījās ar depozīta sistēmas ieviešanu [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], un to uztur SIA &quot;Depozīta iepakojuma operators&quot;?

[[Attēls:Arkady_Rotenberg_2020-03-18.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[Krievija]]s [[oligarhs]] '''[[Arkādijs Rotenbergs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas pazīstams ar savām ciešajām saitēm ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidentu]] [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]], un viņa dēls '''[[Igors Rotenbergs]]''' ir nonākuši uzmanības centrā saistībā ar iespējamu īpašumu slēpšanu, lai izvairītos no sankcijām?
* ... [[igauņi|igauņu]] [[orientēšanās|orientierists]] '''[[Lauri Silds]]''', tāpat kā viņa brālis [[Timo Silds|Timo]], daudzreiz uzvarējis nozīmīgās sacensībās [[Latvija|Latvijā]], tostarp 2024. gadā Lauri Silds kļuva par [[Kāpas trīsdienas|Kāpas trīsdienu]] kopvērtējuma uzvarētāju?
* ... '''[[Plūdi Persijas līča valstīs (2024)|2024. gada aprīļa plūdos Persijas līča valstīs]]''' gāja bojā vismaz 24 cilvēki, bet [[Apvienotie Arābu Emirāti]] pieredzēja rekordlielus nokrišņus — [[Dubaija|Dubaijā]] vienā dienā nolija vairāk nekā divu gadu [[nokrišņu daudzums]]?

[[Attēls:EPLF fighters.webp|border|right|50px]]
* ... '''[[Eritrejas neatkarības karš]]''' ilga no [[1961. gads|1961.]] līdz [[1991. gads|1991. gadam]] un beidzās ar [[Eritreja]]s ''[[de facto]]'' neatkarību no [[Etiopija]]s [[1991. gads|1991. gadā]] un oficiālu starptautisko atzīšanu [[1993. gads|1993. gadā]]? &lt;small&gt;(attēlā Eritrejas kaujinieki)&lt;/small&gt;?
* ... 2024. gadā '''[[Džesika Kempbela]]''' tika apstiprināta par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas &quot;Kraken&quot;]] galvenā trenera asistenti, kļūstot par pirmo sievieti kādas komandas treneru sastāvā NHL vēsturē?
* ... [[1932. gads|1932. gadā]] izbūvētā '''[[dzelzceļa līnija Varapajeva—Druja]]''', kas mūsdienās atrodas [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], bija plānota ar mērķi veicināt ekonomisko labklājību vienā no [[Otrā Polijas Republika|starpkaru Polijas]] trūcīgākajiem reģioniem, izveidojot savienojumu ar [[Daugava|Daugavu]] un paverot iespējas eksportam caur [[Rīga]]s [[Rīgas osta|ostu]] starptautiskajā tirgū?

[[Attēls:Jonas Deichmann (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācieši|vācu]] ekstrēmajam sportistam, avantūristam un grāmatu autoram '''[[Jonass Deihmanis|Jonasam Deihmanim]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieder vairāki pasaules rekordi [[Riteņbraukšana|riteņbraukšanā]], [[Triatlons|triatlonā]] un izturības sportā, piemēram, viņš 2023. gadā ar velosipēdu nobrauca 11 000 kilometru no [[Ņujorka]]s līdz [[Losandželosa]]i un pēc tam noskrēja tādu pašu distanci atpakaļ uz Ņujorku?
* ... [[Latvijas Televīzija]]s kanāls '''[[LTV7]]''' sāka raidīt {{dat|1991|8|1||bez}} kā LTV2, bet tagadējais nosaukums kanālam ir kopš {{dat|2003|1|1|ģ|bez}}?
* ... '''[[armēņu diaspora]]''' ir viena no pasaulē lielākajām [[Diaspora|diasporām]], aptverot miljoniem cilvēku dažādās valstīs un kontinentos?

[[Attēls:Kim Jong-un (2019-04-25) 04.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kims Čonins]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmais [[Ziemeļkoreja]]s līderis, kuru bieži sauc par '''[[Ziemeļkorejas augstākais vadītājs|Augstāko vadītāju]]''', vēl dzīvam esot un salīdzinoši jaunā vecumā, kamēr viņa vectēvs [[Kims Irsens]] un tēvs [[Kims Čenirs|Kims Čonins]] tā tika saukti tikai pēc viņu nāves?
* ... '''[[2024. gada NHL drafts|2024. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' tika izvēlēti arī trīs [[latvieši|latviešu]] [[hokejisti]]: trešajā raundā [[Vašingtonas &quot;Capitals&quot;]] ar kopējo 90. numuru izraudzījās uzbrucēju Ēriku Mateiko, bet ar 134. numuru draftēja Miku Vecvanagu un ar 214. numuru Darelu Uļjanski?
* ... '''[[Glastonberijas festivāls|Glastonberijas festivālu]]''', kas vairumā vasaru notiek netālu no Piltonas, [[Somerseta|Somersetā]], [[Anglija|Anglijā]], apmeklē aptuveni 200 000 cilvēku, bet 1994. gada festivālā tika uzstādīts rekords — 300 000 apmeklētāju?

[[Attēls:JD Vance official portrait (cropped headshot).jpg|border|right|50px]]
* ... pēc bijušā [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] un prezidenta kandidāta [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] uzvaras [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] '''[[Džeimss Deivids Venss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par jaunāko [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] kopš [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]]?
* ... '''[[Vācijas koloniālā impērija]]''' pastāvēja līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām, kad [[Vācija]] zaudēja savas [[kolonija]]s pēc [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] parakstīšanas [[1919. gads|1919. gadā]]?
* ... saskaņā ar [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatu]] '''[[Jūma]]''' [[Arizona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ir &quot;saulainākā pilsēta uz Zemes&quot;, jo vidēji 91% dienas stundu gadā ir saulainas?

[[Attēls:Lowestoft beach and outer harbour.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Loustofta]]''' &lt;small&gt;(attēlā pludmale)&lt;/small&gt; ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vistālāk austrumos esošā pilsēta?
* ... '''[[Krustnešu valstis]]''', ko izveidoja [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] pēc [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta kara]], bija nozīmīgas stratēģiski un militāri, bet arī bija saskarsmes punkti starp [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Musulmaņu pasaule|islāma pasauli]], veicinot zināšanu apmaiņu, tostarp [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]] saglabātie antīko zinātnieku darbi nonāca Rietumeiropā?
* ... '''[[ekskluzīvā ekonomiskā zona]]''' stiepjas līdz 200 [[jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (aptuveni 370,4 [[kilometrs|km]]) no valsts piekrastes līnijas jūrā, un šajā zonā valstij ir īpašas tiesības izmantot un pārvaldīt dabas resursus, kā arī veikt dažādas ekonomiskās aktivitātes?

[[Attēls:Ereignisblatt aus den revolutionären Märztagen 18.-19. März 1848 mit einer Barrikadenszene aus der Breiten Strasse, Berlin 01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1848.—1849. gada revolūcija Vācijā]]''' bija daļa no [[1848. gada revolūcijas|Tautu pavasara]] &lt;small&gt;(attēlā [[Berlīne]]s barikādes 1848. gada martā)&lt;/small&gt;?
* ... [[lietuviešu valoda]] ir visvairāk lietotā '''[[austrumbaltu valodas|austrumbaltu valoda]]''', kurā runā vairāk nekā 3 miljoni cilvēku visā pasaulē, tai seko [[latviešu valoda]] ar aptuveni 1,5 miljoniem dzimtās valodas runātāju?
* ... '''[[Krievijas Āzijas daļa]]''' ir lielāka par [[Kanāda|Kanādu]] (otro lielāko valsti pasaulē), visu [[Eiropa|Eiropu]] un tikai nedaudz mazāka par [[Antarktīda|Antarktīdu]]?

[[Attēls:Jan-VIII.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Romas pāvests|Romas bīskapa]] un [[Pāvesta valsts]] valdnieka '''[[Jānis VIII|Jāņa VIII]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pontifikāts beidzās ar viņa slepkavību [[882. gads|882. gadā]], kas ievērojami vājināja [[Romas pāvests|pāvestu]] varu?
* ... atšķirībā no [[džihādisms|džihādisma]], kas koncentrējas uz bruņotu cīņu, lai iedibinātu [[islāma valsts|islāma varu]] un iznīcinātu &quot;neticīgos&quot;, '''[[panislāmisms]]''' tiecas panākt politisku un kultūras vienotību starp [[musulmaņi|musulmaņu]] tautām?
* ... '''[[2019. gada Ukrainas parlamenta vēlēšanas]]''' bija ārkārtas [[vēlēšanas]] un tika izsludinātas pēc tam, kad jaunievēlētais [[Ukrainas prezidents|prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] 2019. gada maijā izsludināja [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] atlaišanu?

[[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3973 by Stepro (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2024. gada F1 sezona|2024. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'' pilots [[Makss Verstapens]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja savu ceturto [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]] pēc kārtas?
* ... [[1947. gads|1947. gadā]] [[Polija]]s valdība īstenoja '''[[operācija &quot;Visla&quot;|akciju &quot;Visla&quot;]]''', kuras ietvaros tūkstošiem [[ukraiņi|ukraiņu]] un '''[[lemki (tauta)|lemku]]''' tika piespiedu kārtā pārvietoti uz Polijas ziemeļrietumu reģioniem, kas tika pievienoti tai pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]; [[Ukraina]] uzskata šo operāciju par [[Etniskā tīrīšana|etnisko tīrīšanu]]?
* ... '''[[Apvienotās Laplatas provinces]]''' bija [[Dienvidamerika]]s valstu [[konfederācija]], kas pastāvēja 19. gadsimta sākumā un ietvēra mūsdienu [[Argentīna|Argentīnu]], [[Urugvaja|Urugvaju]], [[Bolīvija|Bolīviju]] un [[Paragvaja|Paragvaju]]?

[[Attēls:TV3 by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[TV3 Group]]''''' vēsture saistāma ar [[Zviedrija]]s mediju grupas ''[[Modern Times Group]]'' ienākšanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] 1990. gados, kas izveidoja televīzijas kanālu ''[[TV3 Latvija|TV3]]'', kā arī iegādājās vai izveidoja citus [[televīzija]]s kanālus un radiostacijas &lt;small&gt;(attēlā ''TV3 Group'' birojs [[Viļņa|Viļņā]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[džihādisms]]''' uzskata, ka [[islāms|islāmam]] ir jāreglamentē visi dzīves aspekti, tostarp [[politika]], un ka [[islāma valsts]] izveide ir svēts pienākums; džihādisti noraida [[sekulārisms|sekulāras pārvaldes]] formas un uzskata, ka visiem [[musulmaņi]]em ir pienākums piedalīties [[džihāds|džihādā]] — karā pret neticīgajiem un islāma ienaidniekiem?
* ... '''[[deportācija|deportāciju]]''' reglamentē starptautiskās tiesības, tostarp [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencija]] par [[bēgļi|bēgļu]] statusu un citi starptautiskie līgumi, kuros ir noteikti personu neizraidīšanas principi uz valstīm, kurās viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta?

[[Attēls:USS Los Angeles moored to USS Patoka, 1931.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Cepelīns (gaisa kuģis)|cepelīnus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo reizi komerciāliem lidojumiem lietoja [[1910. gads|1910. gadā]] ''Deutsche Luftschiffahrts-AG'' (DELAG), pasaulē pirmā komerciālā [[lidsabiedrība]]?
* ... reģionos ar augstu [[Ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]] [[cilvēki]]em parasti ir tumšāka '''[[cilvēka ādas krāsa|ādas krāsa]]''', kas pasargā viņus no [[saule]]s kaitīgās ietekmes, bet reģionos ar zemu ultravioleto starojumu cilvēkiem parasti ir gaišāka āda, kas palīdz viņiem sintezēt [[D vitamīns|D vitamīnu]] zemā saules starojuma apstākļos?
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Krišs]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1743. gads Latvijā|1743. gadā]] [[Rūjiena|Rūjienā]]?

[[Attēls:Geschichte des Kostüms (1905) (14761439186).jpg|border|right|50px]]
* ... 15. gadsimta līdz 17. gadsimta [[vācieši|vācu]] [[algotnis|algotņu]] (karavīru) '''[[landsknehts|landsknehtu]]''' [[apģērbs]] bija ļoti grezni izrotāts un izaicinošākais [[renesanse]]s laikā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... mūsdienu zinātne noraida jēdzienu par '''[[āriešu rase|āriešu rasi]]''' kā pseidozinātnisku un [[rasisms|rasistisku]]?
* ... [[Indijas lauka hokeja izlase|Indijas izlase]] ir visveiksmīgākā komanda '''[[lauka hokejs olimpiskajās spēlēs|lauka hokejā olimpiskajās spēlēs]]''', kopā izcīnot 13 medaļas, no tām 8 zelta?

[[Attēls:Johannes Erm (EST) 2019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Igauņi|igauņu]] [[vieglatlēts]] '''[[Johanness Erms]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] ar personisko rekordu 8764 punkti kļuva par Eiropas čempionu [[Desmitcīņa|desmitcīņā]]?
* ... '''[[Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija (2022)|Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija]]''' notika [[2022. gads|2022. gada]] 30. septembrī pēc tam, kad četros okupētajos [[Ukraina]]s reģionos tika sarīkoti [[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|fiktīvi referendumi par pievienošanos Krievijai]]?
* ... '''[[Ēmas jūra]]s''', kas pirms aptuveni 130 līdz 115 tūkstošiem gadu atradās tagadējā [[Baltijas jūra]]s baseinā, ūdens līmenis bija par 5—7 metriem augstāks nekā mūsdienās, tādēļ tā savienojās ar tagadējo [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūru]] un [[Baltā jūra|Balto jūru]], ietverot [[Lādogas ezers|Lādoga]]s un [[Oņega]]s ezerus, un atdalot [[Skandināvija]]s salu no [[Eirāzija]]s?

[[Attēls:Parseval PL19 1914-08-30.jpg|border|right|50px]]
* ... [[dirižablis|dirižabļa]] '''[[PL 19 notriekšana Bernātos]]''' bija [[Vācija]]s gaisa flotes pirmais zaudētais dirižablis [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] &lt;small&gt;(attēlā dirižablis PL 19)&lt;/small&gt;?
* ... termins '''[[noziegumi pret cilvēci]]''' tika ieviests [[1915. gads|1915. gada]] 24. maijā, dienā, kad [[Antante]]s valstis pieņēma kopīgu deklarāciju par [[Armēņu genocīds|armēņu genocīdu]], kurā [[Osmaņu impērija]]s rīcību raksturoja kā &quot;noziegumus pret cilvēci un civilizāciju&quot;?
* ... [[Gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Žoržs Mikautadze]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s pirmo vārtu autors [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]], ko viņš iesita [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]] spēlē pret [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasi]]?

[[Attēls:Countries driving on the left or right.svg|border|right|50px]]
* ... mūsdienās '''[[labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksme]]''' ir tikai četrās [[Eiropa]]s valstīs ([[Apvienotā Karaliste]], [[Īrija]], [[Malta]] un [[Kipra]]), kas agrāk bijušas [[Britu impērija]]s sastāvā &lt;small&gt;(attēlā valstis ar labās (sarkans) un kreisās (zils) puses satiksmi pasaules kartē)&lt;/small&gt;?
* ... [[animācijas filma]] '''&quot;[[Prāta spēles 2]]&quot;''' visā pasaulē nopelnīja vairāk nekā vienu miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]], ierindojoties [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|pirmajā vietā starp pelnošākajām 2024. gada filmām]]?
* ... [[Francija]]s dienvidrietumu reģiona '''[[Gaskoņa]]s''' iedzīvotāji runā [[oksitāņu valoda]]s '''[[Gaskoniešu valoda|gaskoņiešu dialektā]]'''?

[[Attēls:Yeoldcheshirecheese.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Ye Olde Cheshire Cheese]]''''' &lt;small&gt;(attēlā ieeja)&lt;/small&gt; ir viens no [[Londona]]s vecākajiem un vēsturiskākajiem [[krogs|krogiem]], kas tika pārbūvēts un atkārtoti atvērts [[1667. gads|1667. gadā]] pēc [[Lielais Londonas ugunsgrēks|Lielā ugunsgrēka]], un tas ir pazīstams ar savu autentisko un vēsturisko atmosfēru?
* ... būvniecībā esošais '''[[Fēmarnbelta tunelis]]''' savienos [[Dānija]]i piederošo [[Lollande]]s salu ar [[Vācija]]i piederošo [[Fēmarna]]s salu, šķērsojot 18 kilometrus plato [[Fēmarnbelts|Fēmarnbeltu]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] un kļūstot par pasaulē garāko ceļu un dzelzceļa [[tunelis|tuneli]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Rihards]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1545. gads Latvijā|1545. gadā]] [[Vidzeme|Vidzemē]]?

[[Attēls:Krasta iela Jēkabpilī.jpg|border|right|50px]]
* ... sākotnēji [[Krustpils]] ielu tīkls bija neregulārs, taču, domājams, ka pēc [[1705. gads Latvijā|1705. gada]] ugunsgrēka, tas ieguvis regulāru plānojumu ar taisnām ielām, un ilgstoši '''[[Krasta iela (Jēkabpils)|Krasta iela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija galvenā iela, par ko liecina apbūves gabalu izvietojums perpendikulāri Krasta, nevis [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas ielai]]?
* ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] [[Polija]]s uzņēmuma '''''[[4F]]''''' sagatavotajos tērpos startēja astoņu valstu olimpiskās izlases — neskaitot Poliju arī [[Horvātija]], [[Lietuva]], [[Latvija]], [[Portugāle]], [[Grieķija]], [[Slovākija]] un [[Serbija]]?
* ... kā gada lielās formas izrāde '''[[Spēlmaņu nakts 2023/2024]]''' balvu pasniegšanas ceremonijā tika apbalvota [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] izrāde &quot;Latviešu raķetes&quot;, kas stāsta par Latvijas [[bobslejs|bobsleja]] vēsturi?

[[Attēls:Mircea Snegur 1996.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Mirča Snegurs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts par [[Moldāvijas PSR]] Augstākās Padomes priekšsēdētāju, un viņš kļuva par vienu no vadošajiem neatkarības kustības līderiem, bet 1990. gadā — par Moldovas PSR prezidentu un [[Moldovas prezidents|Moldovas prezidentu]] pēc neatkarības pasludināšanas 1991. gada 27. augustā?
* ... [[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgumā]], kas noslēdza [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karu]], [[Lielbritānija]] ne tikai atzina trīspadsmit '''[[Britu Amerika]]s''' koloniju neatkarību, bet arī atdeva [[Spānija]]i [[Florida]]s kolonijas?
* ... sākotnēji ''[[Boeing]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''CST-100 Starliner'' pirmais pilotējamais lidojums '''''[[Boeing Crew Flight Test]]''''' bija plānots astoņas dienas, tomēr, kad kosmosa kuģis piedzīvoja problēmas ar dzinējiem, ''[[NASA]]'' nolēma, ka kosmonautu atgriešanās ir pārāk riskanta, un kosmosa kuģis atgriezās bez apkalpes, bet kosmonauti atgriezās ar ''[[SpaceX Crew-9]]''?

[[Attēls:Staffordshire hoard annotated.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Stefordšīras depozīts]]''' &lt;small&gt;(attēlā neliela depozīta daļa)&lt;/small&gt; ir lielākais līdz šim atrastais [[Anglosakši|anglosakšu]] [[zelts|zelta]] un [[sudrabs|sudraba]] [[Metālapstrāde|metāla izstrādājumu]] [[depozīts]], kas sastāv no gandrīz 4600 priekšmetiem un dažādiem metāla fragmentiem, kas kopā veido 5,1 kg zelta un 1,4 kg sudraba?
* ... '''[[peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšanā olimpiskajās spēlēs]]''' ir otrais lielākais iegūstamo [[medaļa|medaļu]] skaits pēc [[vieglatlētika]]s?
* ... [[Rīgas dome]]s deputāte '''[[Lauma Paegļkalna]]''' ir [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas laika]] [[žurnāliste]]s un politiķes [[Velta Čebotarenoka|Veltas Čebotarenokas]] meita?

[[Attēls:Church of Saint Mary ruins on Saint Meinhard Island.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Svētā Meinarda sala]]''' [[Daugava|Daugavā]] ([[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvē]]) pie [[Ikšķile]]s &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzbērta līdz [[1976. gads Latvijā|1976. gadam]], lai saglabātu [[Ikšķiles viduslaiku baznīca]]s un [[Ikšķiles viduslaiku pils|pils]] drupas, no [[Rīgas HES]] [[Rīgas ūdenskrātuve|ūdenskrātuves]] uzpludināšanas?
* ... '''''[[The Irish Times]]''''' ir [[Īrija]]s vadošais [[laikraksts]], kura pirmais izdevums izdots [[1859. gads|1859. gadā]]?
* ... [[Briti|britu]] aktieris '''[[Nīls Dadžens]]''' 2011. gadā nomainīja [[Džons Netlss|Džonu Netlsu]] seriāla &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot; galvenajā lomā?

[[Attēls:TF241534 Almeida Roglic Pogacar Yates (53873615951).jpg|border|right|50px]]
* ... saistībā ar gatavošanos [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]] pirmo reizi sacensību vēsturē '''[[2024. gada Tour de France|2024. gada ''Tour de France'']]''' nenoslēdzās [[Parīze|Parīzē]] vai tās tuvumā, bet gan [[Nica|Nicā]], [[Francija]]s dienvidos &lt;small&gt;(attēlā velobrauciena uzvarētājs [[Tadejs Pogačars]] līdera dzeltenajā kreklā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[saules dūriens|saules dūriena]]''' [[simptomi]] pastiprinās, ja palielinās apkārtējās vides mitrums?
* ... [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Nedims Bajrami]]''' [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] grupu turnīra pirmajā spēlē pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] guva ātrākos vārtus [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīru vēsturē, izceļoties jau spēles 23. sekundē?

[[Attēls:Weimar Constitution.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Reihstāga dedzināšana]]s [[Ādolfs Hitlers]] izmantoja '''[[Veimāras Konstitūcija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 48. panta ārkārtas pilnvaras, lai ieviestu ārkārtas dekrētus, kas būtībā apturēja konstitūcijas darbību un ieviesa [[nacionālsociālisms|nacistisko]] [[Diktatūra|diktatūru]]; oficiāli konstitūcija netika atcelta, bet tā tika praktiski ignorēta līdz nacistu režīma beigām [[1945. gads|1945. gadā]]?
* ... '''[[1979. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|1. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1979. gads|1979. gadā]] pēc pirmās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Apvienotā Karaliste]], [[Dānija]] un [[Īrija]]?
* ... '''[[UEFA Sieviešu čempionu līga]]s''' 2025. gada uzvarētāja ir [[Londona]]s [[futbola klubs]] ''Arsenal'', ​​kam šis bija otrais tituls, bet vistitulētākā komanda ir Lionas &quot;Olympique&quot; no [[Francija]]s, kas uzvarējusi 8 reizes?

[[Attēls:Town Hall of Jelgava, Latvia.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada Jelgavas domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksts, iegūstot 3 vietas '''[[Jelgavas dome|Jelgavas domē]]''' &lt;small&gt;(attēlā domes ēka [[Lielā iela (Jelgava)|Lielajā ielā]])&lt;/small&gt;, bet zaudēja [[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|priekšsēdētāja]] amatu, kurā vairāk nekā 20 gadus atradās tās pārstāvis [[Andris Rāviņš]]?
* ... galvenais '''[[kodoldegviela]]s''' veids ir [[Urāns (elements)|urāns]], taču izmanto arī [[Plutonijs|plutoniju]] un [[Torijs|toriju]]?
* ... jauniešu līmenī '''[[Mateo Retegi]]''' pārstāvējis [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasi]], taču savas [[itāļi|itāļu]] izcelsmes dēļ viņam bija iespējams spēlēt [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasē]], kur viņš debitēja 2023. gadā un pārstāvēja Itāliju [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]?

[[Attēls:Echinops sphaerocephalus sl4.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[apaļgalvas ežziede]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[izplatības areāls|pamatareāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], bet suga ir introducēta arī citur; [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] to audzē kā [[nektāraugi|nektāraugu]], un dažkārt ežziede sastopam savvaļā kā dārzbēglis, tai skaitā arī [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[1984. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2. Eiropas Parlamenta vēlēšana]]s''' notika [[1984. gads|1984. gadā]] pēc otrās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Grieķija]]?
* ... 2025. gada februārī ar rezultātu 5,82 metri '''[[Valters Kreišs]]''' par 2 centimetriem laboja [[Aleksandrs Obižajevs|Aleksandram Obižajevam]] kopš 1987. gada piederējušo [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Kārtslēkšana|kārtslēkšanā]]?

[[Attēls:HaymarketRiot-Harpers.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Hejmārketas slaktiņš]]''' [[1886. gads|1886. gada]] 4. maijā [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kļuva par simbolu strādnieku kustībai un cīņai par darba tiesībām, tas deva impulsu 8 stundu darba dienas ieviešanai &lt;small&gt;(attēlā 1886. gada gravīrā)&lt;/small&gt;?
* ... lai gan '''[[Eiropas Savienības komisārs|Eiropas Savienības komisārus]]''' izvirza dalībvalstis, viņi nepārstāv savas valstis, bet darbojas kopīgās [[Eiropas Savienība]]s interesēs?
* ... sprinterim '''[[Oskars Grava|Oskaram Gravam]]''' pieder visu laiku otrais labākais rezultāts starp [[Latvija]]s [[vieglatlēti]]em gan [[100 m]], gan [[200 m]] distancēs, kas uzstādīti 2024. un 2025. gadā?

[[Attēls:GAE - Ajax - 52788521318 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Portugāles futbola izlase]]s un [[Turīnas &quot;Juventus&quot;]] [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Fransišku Konseisau]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs [[Seržiu Konseisau]] ir futbola treneris un bijušais [[futbolists]], arī spēlējis Portugāles izlasē?
* ... '''[[1989. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|3. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1989. gads|1989. gadā]] pēc trešās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Portugāle]] un [[Spānija]]?
* ... pēc '''[[Rumānijas neatkarības karš|Rumānijas neatkarības kara]]''' tai tika piešķirta '''[[Ziemeļdobrudža]]''' apmaiņā pret Dienvidu [[Besarābija|Besarābiju]] ([[Budžaka|Budžaku]]), ko Rumānija bija atdevusi [[Krievijas Impērija]]i — tas bija svarīgs stratēģisks solis, kas [[Rumānija]]i nodrošināja piekļuvi [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]]?

[[Attēls:PaulMaurice2024.png|border|right|50px]]
* ... 2024. gada 24. jūnijā '''[[Pols Moriss|Pola Morisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; trenētā [[Floridas &quot;Panthers&quot;]] komanda izcīnīja pirmo [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], un viņš to paveica savā 26. [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] sezonā kā galvenais [[treneris]] — viņam bija nepieciešams visvairāk sezonu galvenā trenera amatā, lai kļūtu par līgas čempionu pirmo reizi?
* ... '''[[Indijas Konstitūcija]]''' ir viena no garākajām rakstītajām [[konstitūcija|konstitūcijām]] pasaulē: sākotnēji tajā bija 395 panti, 22 daļas un 8 saraksti (pielikumi), taču daudzo grozījumu dēļ tagad tajā ir vairāk nekā 450 panti un 12 saraksti?
* ... [[1957. gads|1957. gadā]] neatkarību no [[Lielbritānija]]s ieguva tās kolonija [[Zelta Krasts]], kas mūsdienās pazīstama kā [[Gana]], tomēr vēsturiski šīs valsts teritorija nekad nav bijusi '''[[Ganas impērija]]s''' sastāvā?

[[Attēls:Weichsel-Würm-Glaciation.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Vislas apledojums]]''' bija [[Eiropa]]s pēdējais lielākais [[kvartārs|kvartāra]] [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] apledojums pirms aptuveni {{sk|115000}} līdz {{sk|12600}} gadiem &lt;small&gt;(attēlā apledojums Eiropā ar maksimālo platību pirms 22 tūkstošiem gadu)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1994. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|4. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika pēc [[Māstrihtas līgums|Māstrihtas līguma]] parakstīšanas [[1992. gads|1992. gadā]], ar kuru uz [[Eiropas Kopiena]]s pamata bija nodibināta [[Eiropas Savienība]]?
* ... galīgo '''[[matu transplantācija]]s''' rezultātu iegūst pēc aptuveni gada, un tas saglabājas visu mūžu?

[[Attēls:Dmitry Medvedev official large photo -1 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās]]''' toreizējais [[Krievijas Federācijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] saskaņā ar [[Krievijas Konstitūcija|Krievijas Konstitūciju]] nebija tiesīgs kandidēt uz prezidenta amatu trešo reizi pēc kārtas, tādēļ viņa atbalstītais kandidāts bija [[Dmitrijs Medvedevs]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējai]] '''[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālajai apvienībai]]''' par saviem panākumiem lielā mērā jāpateicas pret [[Imigrācija|imigrantiem]] un [[Islāms|islāmu]] vērstajai retorikai, kas bija iekļauta tās programmā jau kopš tās pastāvēšanas pirmsākumiem, bet sāka nest politiskas dividendes, kad šis jautājums Francijā kļuva aizvien aktuālāks?
* ... [[1990. gads|1990. gadā]] '''[[Jemenas Arābu Republika]]''' apvienojās ar [[Dienvidjemena|Jemenas Tautas Demokrātisko Republiku]], tādējādi izveidojot vienotu [[Jemena|Jemenas Republiku]], tomēr šī apvienošanās nebija viegla, un arī pēc apvienošanās sekoja spriedze un bruņoti konflikti starp abu bijušo valstu atšķirīgajiem politiskajiem un sociālajiem spēkiem?

[[Attēls:BerlinerBlockadeLuftwege.png|border|right|50px]]
* ... [[1948. gads|1948. gada]] 24. jūnijā [[Padomju Savienība]] oficiāli slēdza visus autoceļu, dzelzceļa un ūdensceļus, kas veda uz [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]], uzsākot '''[[Rietumberlīnes blokāde|Rietumberlīnes blokādi]]'''; pilsētas apgādei varēja izmantot vienīgi gaisa satiksmi, izveidojot trīs [[Rietumberlīnes gaisa koridori|gaisa koridorus]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1999. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|5. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1999. gads|1999. gadā]] pēc ceturtās [[Eiropas Savienība]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Austrija]], [[Somija]] un [[Zviedrija]]?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]]s '''[[Darlīna Konlija|Darlīnas Konlijas]]''' karjera ilga vairāk nekā 50 gadus, un viņa ir vislabāk pazīstama ar savām lomām dažādās [[ziepju opera|ziepju operās]], īpaši ar [[mode|modes industrijas]] darbinieces Sallijas Spektras lomu seriālā &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;?

[[Attēls:Ouvrier kolkhosienne 2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] tēlnieces [[Vera Muhina|Veras Muhinas]] [[piemineklis]] '''&quot;[[Strādnieks un kolhozniece]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par vienu no padomju laika simboliem?
* ... terminu '''[[beduīni]]''' attiecina uz visiem [[arābu pasaule]]s iedzīvotājiem, kuri dzīvo [[Klejotāji|nomadu]] dzīvesveidu, neatkarīgi no viņu [[tautība]]s vai [[reliģija|reliģiskās piederības]], bet lielākā daļa no tiem runā '''[[Arābu valodas beduīnu dialekts|arābu valodas beduīnu dialektā]]'''?
* ... pirmā globāli zināmākā '''[[telenovele]]''' bija 1979. gada [[Meksika]]s &quot;[[Bagātie arī raud]]&quot;, kuru [[Eksports|eksportēja]] arī uz [[Padomju Savienība|PSRS]]?

[[Attēls:Katherine Kelly Lang - Monte-Carlo Television Festival.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Džons Makuks]]''' un '''[[Ketrīna Kellija Lenga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir divi pēdējie seriāla &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot; oriģinālie [[aktieri]], kuri joprojām filmējas un abi debitēja pirmajā sērijā?
* ... vairāk nekā 50% [[vīrietis|vīriešu]] 50 gadu vecumā ir vērojama dažādu pakāpju androgēnā '''[[alopēcija]]''' ([[mati|matu]] izkrišana un plikpaurība)?
* ... pretēji izplatītajam priekšstatam, nosaukums '''[[Lielā armija (Francija)|Lielā armija]]''' neattiecas uz [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas bruņotajiem spēkiem kopumā, bet vienību 1805.—1808. un 1811.—1814. gadā?

[[Attēls:Flag of the Democratic Front for the Liberation of Palestine.svg|border|right|50px]]
* ... atšķirībā no ''[[Hamās]]'', kas noraida [[Izraēla]]s kā valsts pastāvēšanu, '''[[Palestīnas Demokrātiskā atbrīvošanās fronte]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; atbalsta divu valstu konflikta risinājumu?
* ... no 17. līdz 19. gadsimtam '''[[Dahomejas karaliste]]s''' varas iestādes eiropiešiem pārdeva aptuveni divus miljonus [[Vergi|vergu]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] lielākā daļa '''[[sādža|sādžu]]''' tika likvidētas 20. gadsimta pirmajā pusē, [[Agrārā reforma Latvijā|agrārās reformas]] ceļā sadalot zemi un izveidojot [[Viensēta|viensētu]] sīksaimniecības?

[[Attēls:Gints Zilbalodis in January 2025.png|border|right|50px]]
* ... &quot;[[Straume (filma)|Straume]]&quot; bija '''[[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; otrā pilnmetrāžas [[animācijas filma]] pēc 2019. gadā izlaistās debijas filmas &quot;[[Projām]]&quot;?
* ... '''[[Edvards Jordenesku|Edvarda Jordenesku]]''', kurš no 2022. līdz 2024. gadam bija [[Rumānijas futbola izlase]]s galvenais treneris, tēvs [[Angels Jordenesku]] arī bijis futbolists un treneris, spēlējis Rumānijas izlasē un vairākas reizes kā treneris vadījis to?
* ... '''[[Triestes brīvā teritorija|Triestes brīvo teritoriju]]''' starp [[Itālija]]s ziemeļiem un [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]] [[1947. gads|1947. gadā]] izveidoja [[ANO Drošības padome]] saskaņā ar miera līguma ar Itāliju noteikumiem, lai saglabātu līdzsvaru šajā etniski daudzveidīgajā reģionā un mazinātu teritoriālo pretenziju risku?

[[Attēls:Agnese Lāce, 2024-06-20.jpg|border|right|50px]]
* ... 2024. gada pēc [[Latvijas kultūras ministre|kultūras ministres]] [[Agnese Logina|Agneses Loginas]] demisijas šajā amatā tika apstiprināta [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)#Kultūras ministrijas parlamentārie sekretāri|Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre]] '''[[Agnese Lāce]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Militārā akadēmija]]''' jeb Vestpointa ir vecākā no piecām Amerikas militārajām akadēmijām, un starp tās absolventiem ir [[ASV prezidenti]] [[Dvaits Eizenhauers]] un [[Uliss Grānts]], Konfederācijas prezidents [[Džefersons Deiviss]], Konfederācijas ģenerālis [[Roberts Lī]], dzejnieks [[Edgars Alans Po]], ģenerāļi [[Daglass Makarturs]] un [[Džordžs Patons]]?
* ... '''[[Eiropas čempionāts hokejā]]''' tika rīkots neregulāri no 1910. līdz 1991. gadam, un kopumā tika izspēlēti 66 Eiropas čempionāti?

[[Attēls:Lamine Yamal a Xina (2025).png|border|right|50px]]
* ... ''[[FC Barcelona]]'' [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Lamins Jamals]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasē]] debitēja 2023. gadā Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]] un jau pirmajā spēlē izcēlās ar vārtiem, 16 gadu un 57 dienu vecumā kļūstot par jaunāko spēlētāju un jaunāko vārtu guvēju Spānijas izlases vēsturē?
* ... '''[[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' [[Spānija]]s [[futbola klubs|futbola klubam]] [[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Madrides &quot;Real&quot;]] bija 17. fināls, kurā trofeja tika iegūta jau 15. reizi?
* ... '''[[Peru vicekaraliste]]''' sākotnēji ietvēra lielāko daļu [[Spānija]]s īpašumu [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], un 16. un 17. gadsimtā tika uzskatīta par svarīgāku par [[Jaunspānija|Jaunspāniju]]?

[[Attēls:HillGraham1969Aug.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Greiems Hills]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgais [[autosportists]], kurš ir sasniedzis '''''[[Motoru sporta trīskāršais kronis|Triple Crown]]''''', uzvarot ''[[Indianapolis 500]]'', [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] un [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']]?
* ... '''[[An-2 katastrofa Saldū|''An-2'' katastrofā Saldū]]''', kas notika [[1981. gads Latvijā|1981. gada]] 13. jūnijā [[minerālmēsli|minerālmēslu]] izkaisīšanas darbā, neviens no diviem ''[[An-2]]R'' pilotiem neizdzīvoja?
* ... [[maori]] ir lielākā '''[[polinēzieši|polinēziešu]]''' tauta?

[[Attēls:Flag of South Africa (1928-1982).svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Dienvidāfrikas Savienība]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; tika izveidota [[1910. gads|1910. gada]] 31. maijā, apvienojot britu Kāpas koloniju, Natalas koloniju, Transvālas koloniju un Oranžas upes koloniju?
* ... tiek lēsts, ka masu demonstrācijas '''[[Ziedu tilts]]''', kas notika [[1990. gads|1990. gada]] 6. maijā gar un virs [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Moldāvijas PSR]] atdalošo [[Pruta|Prutas upi]], dalībnieku skaits bija 1,2 miljoni cilvēku?
* ... par '''[[2024. gada Copa América|2024. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kas finālā papildlaikā ar 1:0 pieveica [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas izlasi]]; Argentīnai šis bija jau 16. tituls un otrais pēc kārtas?

[[Attēls:Bieriņi Bērnu slimnīca 3.jpg|border|right|50px]]
* ... dzelzceļa pieturas punkts [[Rīga|Rīgā]] '''[[Bieriņi / Bērnu slimnīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atklāts {{dat|2024|6|12||bez}}, vienlaikus slēdzot [[Atgāzene (stacija)|Atgāzenes]] pieturas punktu, kas atradās puskilometru uz [[Jelgava (stacija)|Jelgavas]] pusi?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Belgrada|Belgradā]] un [[Danīdina|Danīdinā]], A grupas uzvarētāji [[Nīderlandes hokeja izlase]] iekļuva [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Gruzijas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... saskaņā ar [[Ukrainas Konstitūcija]]s 12. pantu valsts rūpējas par '''[[ukraiņu diaspora]]s''', pat ja tie nav [[Ukraina]]s pilsoņi, nacionālo, kultūras un [[ukraiņu valoda|valodas]] vajadzību apmierināšanu?

[[Attēls:Official portrait of Roberta Metsola.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Eiropas Parlamenta prezidents|Eiropas Parlamenta prezidenta]]''' amatu šobrīd ieņem [[Malta]]s pārstāve '''[[Roberta Metsola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas ir jaunākā politiķe šajā amatā?
* ... '''[[Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā migrācijas krīze]]''' ir [[Eiropa|Eiropā]] lielākā '''[[migrācijas krīze]]''' kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]?
* ... 2024. gada vasarā [[Latvija]]s vadošā sieviešu [[basketbols|basketbola]] kluba [[Rīgas TTT]] galvenais treneris '''[[Mārtiņš Gulbis]]''' kļuva par vadošā vīriešu kluba [[Rīgas VEF]] galveno treneri, stājoties [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jāņa Gailīša]] vietā un kļūstot arī par sava vecāka brāļa [[Māris Gulbis (basketbolists)|Māra Gulbja]] treneri, kurš tobrīd bija VEF spēlētājs?

[[Attēls:Olstadion.jpg|border|right|50px]]
* ... 1987. gadā [[Amsterdama]]s pašvaldība ierosināja '''[[Amsterdamas Olimpiskais stadions|Amsterdamas Olimpisko stadionu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nojaukt, tomēr [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada vasaras olimpisko spēļu]] galvenā arēna tika pasludināta par kultūras pieminekli un saglabāta?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Stambula|Stambulā]] un [[Santjago de Keretaro]], A grupas uzvarētāji [[Kirgizstānas hokeja izlase]] iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Meksikas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... oriģinālais '''[[Moldovas Republikas Neatkarības deklarācija]]s''' dokuments, ko [[1991. gads|1991. gadā]] apstiprināja un parakstīja parlamenta deputāti, kā likās, tika sadedzināts [[2009. gads|2009. gada]] aprīļa [[Moldova]]s parlamenta vēlēšanu grautiņos, tomēr tas pats vai identisks dokuments tika atrasts 2010. gadā?

[[Attēls:Ligularia sibirica sl5.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Sibīrijas mēlziede]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama ļoti reti — valsts atrodas uz [[izplatības areāls|izplatības areāla]] rietumu robežas, un tā ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 1. kategorijā?
* ... '''[[deportācija no Pleskavas apgabala rietumu rajoniem]]''' [[1950. gads|1950. gada]] maijā un jūnijā skāra aptuveni 1,4 tūkstošus cilvēku, kas tika izsūtīti uz īpašu apmetni [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]]?
* ... '''[[Bosnijas serbi]]''' bija viena no karojošajām pusēm [[Bosnijas karš|1992.—1995. gada pilsoņu karā]], kas centās saglabāt vienotu valstiskumu ar [[Serbija|Serbiju]] un nepieļaut [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] neatkarību?

[[Attēls:1718797658002 20240618 POZNAKS Reinis LV 005.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Reinis Pozņaks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kuru [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] ievēlēja [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamentā]], ir pazīstams kā &quot;[[Twitter konvojs|Twitter konvoja]]&quot; iniciatīvas aizsācējs, kas mobilizē resursus, lai atbalstītu [[Ukraina|Ukrainu]] cīņā pret [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krieviju]]?
* ... 19. gadsimta beigās pēc [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] un [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresa]] '''[[Dobrudža]]''' tika sadalīta starp [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]], bet pēc [[Balkānu kari]]em un [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Dobrudžas teritorija piedzīvoja vairākas robežu izmaiņas?
* ... '''[[kolekcionāra problēma]]''' ir [[varbūtību teorija]]s uzdevums?

[[Attēls:British Political Personalities 1936-1945 HU59722.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Fultonas runa|Fultonas runā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Vinstons Čērčils]] ieviesa terminu &quot;[[dzelzs priekškars]]&quot;, lai raksturotu [[Eiropa]]s sadalīšanu divās daļās — [[Rietumu pasaule|Rietumu]] (demokrātiskā) un [[Austrumu bloks|Austrumu]] ([[Padomju Savienība]]s kontrolē)?
* ... '''[[Mjanmas pilsoņu karš]]''' izcēlās pēc [[2021. gads|2021. gada]] militārā apvērsuma [[Mjanma|Mjanmā]] un tam sekojošās vardarbīgās protestu apspiešanas?
* ... par '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Latvija]]s speciālista [[Normunds Sējējs|Normunda Sējēja]] vadītā [[Uzbekistānas hokeja izlase]], kas, startējot savā pirmajā čempionātā, iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas B grupā]]?

[[Attēls:Ianis Hagi 2015 (cropped).JPG|border|right|50px]]
* ... [[Rumānijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] '''[[Janiss Hadži|Janisa Hadži]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs ir [[George Hadži]], kas tiek uzskatīts par visu laiku labāko [[Rumānija]]s futbolistu?
* ... [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] laikā no 1992. gada līdz 1995. gadam visas trīs konfliktējošās puses uzstādīja sauszemes kājnieku [[mīna]]s [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] netālu no viņu kontrolētajām robežām, līdz ar to '''[[mīnu lauki Bosnijā un Hercegovinā]]''' ir radījuši vissmagākās sauszemes mīnu problēmas pasaulē?
* ... [[Vācija]]s seriāla &quot;[[Trauksme Kobrai 11 — Lielceļa policija]]&quot; galvenā varoņa '''[[Semīrs Gerkāns|Semīra Gerkāna]]''' dienesta automašīna ir sudraba krāsas 3. sērijas [[BMW]], kura gandrīz katrā sērijā tiek sadauzīta?

[[Attēls:Anthemis cotula UL 01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[suņu ilzīte]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču mūsdienās tā ir ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un citos kontinentos; [[Latvija|Latvijā]] suga ir sastopama ļoti reti, galvenokārt valsts austrumdaļā?
* ... '''[[volejbols olimpiskajās spēlēs]]''' debiju piedzīvoja [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles| 1964. gada Tokijas olimpiskajām spēlēs]] gan vīriešu, gan sieviešu komandām?
* ... [[Krievijas PFSR]] '''[[Groznijas apgabals]]''' tika izveidots [[1944. gads|1944. gadā]] pēc [[čečenu un ingušu deportācija]]s un attiecīgi [[Čečenijas-Ingušijas APSR]] likvidēšanas, bet pēc tam, kad [[1957. gads|1957. gadā]] [[čečeni]] un [[inguši]] oficiāli sāka atgriezties no izsūtījuma, Groznijas apgabals tika likvidēts, un Čečenijas-Ingušijas APSR atjaunota?

[[Attēls:Kivisild Emajõel ja Tartu puuturg, 1922.tif|border|right|50px]]
* ... 18. gadsimtā būvētais un 1941. gadā uzspridzinātais [[Tartu]] '''[[Akmens tilts (Tartu)|Akmens tilts]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1922. gadā)&lt;/small&gt; bija pirmais akmens [[tilts]] [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un [[Baltijas valstis|Baltijā]]?
* ... '''[[Austrumturkestānas Revolucionārā Republika]]''' bija [[Padomju Savienība]]s [[satelītvalsts]], kas pastāvēja no 1944. līdz 1949. gadam?
* ... '''[[platlapju meži]]''' [[Latvija|Latvijā]] aizņem aptuveni 1% no mežu kopējās platības, un izplatītākās ir [[oši|ošu]] audzes, taču mūsdienu klimata maiņas virziens veicina platlapju izplatību?

[[Attēls:Akhmad Kadyrov (2002, cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ramzans Kadirovs|Ramzana Kadirova]], kurš kopš [[2007. gads|2007. gada]] ir [[Krievijas Federācija]]s [[Čečenijas Republika]]s vadītājs, tēvs '''[[Ahmats Kadirovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pirmais Čečenijas Republikas prezidents Krievijas Federācijas sastāvā un tika nogalināts atentātā [[2004. gads|2004. gadā]]?
* ... '''[[distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs|distanču slēpošanā olimpiskajās spēlēs]]''' sievietes pirmo reizi piedalījās [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Oslo]]?
* ... '''[[Poļu—krievu karš (1609—1618)|1609.—1618. gada krievu-poļu kara]]''' laikā [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s karaspēks no 1610. līdz 1612. gadam okupēja [[Maskava|Maskavu]]?

[[Attēls:Natalia Kaczmarek Poznań 2021.2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas vieglatlētikas čempionātā]] [[Polija]]s skrējēja '''[[Natalja Bukovecka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par čempioni [[400 metri|400 metru]] distancē, veicot to 48,98 sekundēs un labojot Polijas rekordu, kas kopš 1976. gada piederēja [[Irena Ševiņska|Irenai Ševiņskai]], bet jūlijā viņa vēlreiz to laboja, noskrienot 48,90 sekundēs?
* ... cilvēkiem, kas cietuši no '''[[šoks|šoka]]''', vērojama pelēcīgi bāla [[āda]]s krāsa, auksti [[sviedri]], pazemināta ķermeņa temperatūra un [[asinsspiediens]], ātrs un vājš [[pulss]], bet cietušā [[apziņa]] ir skaidra?
* ... '''''[[VFS Films]]''''' (agrāk — Vides Filmu Studija) bija pirmā studija [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kas specializējās dabas filmu un raidījumu veidošanā?

[[Attēls:Adrian helmet 1.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Francija]]s armija '''[[Adriana ķivere|Adriana ķiveri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieviesa [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]], un tā bija pirmā modernā [[tērauds|tērauda]] ķivere?
* ... '''[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas—''Hamās'' karš]]''' jeb 2023.—2025. gada Gazas karš sākās [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobrī ar ''[[Hamās]]'' uzbrukumu [[Izraēla]]i no [[Gazas josla]]s?
* ... ''[[OpenAI]]'' izstrādātais multimodālais [[Valodas modelis|lielais valodas modelis]] '''[[GPT-4]]''' uzrādīja iespaidīgus precizitātes uzlabojumus salīdzinājumā ar GPT-3.5, ieguva spēju apkopot un komentēt attēlus, spēja apkopot sarežģītu tekstu, nokārtot [[Advokāts|advokāta]] eksāmenu un vairākus standartizētus testus?

[[Attēls:Krievijas okupētā Kaspijas jūras piekraste 1723-1732.jpg|border|right|50px]]
* ... 1722.—1723. gada '''[[Krievu—persiešu karš (1722—1723)|Krievu—persiešu kara]]''' rezultātā ar Pēterburgas līgumu [[Persija]] atdeva [[Krievija]]i [[Derbenta]]s un [[Baku]] pilsētas, kā arī [[Gīlāna]]s, [[Širvana]]s, [[Māzenderāna]]s un [[Astrābāda]]s provinces [[Kaspijas jūra]]s piekrastē &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Gurams Kašija]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] un visvairāk spēļu aizvadījušais spēlētājs izlasē?
* ... '''[[panspermija]]s''' [[hipotēze]]s aizstāvji apgalvo, ka [[dzīvība]] nav radusies uz [[Zeme]]s, bet gan citur [[Visums|Visumā]], un ir nonākusi uz Zemes ar kosmisko putekļu, [[meteoroīds|meteoroīdu]], [[asteroīds|asteroīdu]], [[komēta|komētu]], vai arī citu kosmisko ķermeņu palīdzību?

[[Attēls:Stelmuzes azuolas2015.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Stelmužes ozols|Stelmužes ozola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas ir vecākais un resnākais [[parastais ozols|ozols]] [[Lietuva|Lietuvā]] un viens no vecākajiem ozoliem [[Eiropa|Eiropā]], stāvoklis mūsdienās ir slikts?
* ... '''[[Rodēzijas un Njasalendas Federācija]]''' jeb Centrālās Āfrikas Federācija bija daļēji neatkarīga [[valsts]] (britu [[protektorāts]]) [[Āfrika]]s dienvidos, kas pastāvēja no [[1953. gads|1953. gada]] 1. augusta līdz [[1963. gads|1963. gada]] 31. decembrim?
* ... 2022. gada 3. novembrī [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālās apvienības]] politiķis '''[[Edvards Ratnieks]]''' sāka darbu [[Rīgas dome|Rīgas domē]] kā deputāts, stājoties [[14. Saeima|14. Saeimā]] ievēlētā [[Edvards Smiltēns|Edvarda Smiltēna]] vietā, bet 14. decembrī viņš tika ievēlēts Smiltēna vietā arī par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] [[Vilnis Ķirsis|Viļņa Ķirša]] vietnieku?

[[Attēls:Flickr - Rainbirder - Bearded Bellbird (Procnias averano) male calling.jpg|border|right|50px]]
* ... kā norāda [[Amerika]]s tropos dzīvojošo '''[[zvanuputni|zvanuputnu]]''' nosaukums, tiem ir ārkārtīgi skaļa balss, kas atgādina metāla [[Zvans|zvana]] skaņu &lt;small&gt;(attēlā bārdainais zvanuputns)&lt;/small&gt;?
* ... [[Ičkērijas Čečenu Republika|Čečenijas Republikā]] tās faktiskās suverenitātes gados bija trīs '''[[Ičkērijas Čečenu Republikas prezidents|prezidenti]]''': [[Džohars Dudajevs]], Zelimhans Jandarbijevs un [[Aslans Mashadovs]]?
* ... [[Franči|franču]] [[futbolists]] '''[[Varens Zaīrs-Emrī]]''' [[Parīzes &quot;Saint-Germain&quot;]] komandas rindās debitēja 2022. gada augustā, 16 gadu vecumā kļūstot par visu laiku jaunāko komandas spēlētāju, kas izgājis laukumā līgas spēlē?

[[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53202848326.jpg|border|right|50px]]
* ... bijušais [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Limbažu novada domes priekšsēdētājs]] '''[[Didzis Zemmers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; divas reizes ir ieņēmis [[Saeima]]s deputāta amatu, darbojoties [[10. Saeima|10. Saeimā]] un [[14. Saeima|14. Saeimā]], un abas reizes stājies partijas biedra [[Armands Krauze|Armanda Krauzes]] vietā?
* ... [[tirdzniecības centrs|tirdzniecības centra]] '''&quot;[[Akropole (Rīga)|Akropole Rīga]]&quot;''' teritorijā kādreiz atradās [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika]], kas atspoguļots ēkas dizainā?
* ... [[Kušīti|kušītu]] grupas daļēji [[nomadu tauta]] '''[[afāri]]''' apdzīvo [[Etiopija|Etiopiju]], [[Eritreja|Eritreju]] un [[Džibutija|Džibutiju]], kur veido trešdaļu valsts iedzīvotāju?

[[Attēls:Yvon Bataille de Solferino Compiegne.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Solferīno kauja]]''' &lt;small&gt;(attēlā gleznā)&lt;/small&gt; — izšķirošā kauja starp [[Francijas Otrā impērija|franču]] un [[Sardīnijas Karaliste|sardīniešu]] karaspēkiem pret [[Austrijas Impērija|austriešu]] karaspēku [[Austrijas–Sardīnijas karš|Austrijas—Sardīnijas kara]] laikā {{dat|1859|07|24|lok}} — bija lielākā kauja kopš [[Leipcigas kauja]]s [[1813. gads|1813. gadā]]?
* ... '''[[seišelieši]]''' runā [[Seišelu kreolu valoda|seišelu kreolu valodā]], kas veidojusies uz [[franču valoda]]s bāzes un ko ietekmējušas [[Angļu valoda|angļu]], [[Arābu valoda|arābu]] un [[Malgašu valoda|malgašu]] valodas?
* ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s klubs '''&quot;[[Rīgas Zeļļi]]&quot;''' 2023.—2024. gada debijas sezonā organizēja mājas spēles arī [[Mārupe|Mārupē]], [[Salaspils|Salaspilī]] un [[Cēsis|Cēsīs]], bet piecas reizes kopā ar [[Ukraina]]s basketbola klubu &quot;Prometey&quot; tika organizētas &quot;Basketbola ballītes&quot; [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]]?

[[Attēls:Giorgi Loria 2016.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Giorgijs Lorija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas futbola izlasē]]?
* ... '''[[Antoni Kontrerass]]''', kurš [[Kostarikas futbola izlase]]s rindās spēlēja [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], ir pārstāvējis [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandu ''[[Riga FC]]''?
* ... [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] domes priekšsēdētājs '''[[Leons Līdums]]''' šo amatu ieņem kopš {{dat|2010|12|29|Ģ|bez}}?

[[Attēls:Midsomer Norton War Memorial.jpg|border|right|50px]]
* ... Entonijs Horovics, sākotnējais [[Midsomeras slepkavības|Midsomeras slepkavību]] scenārists, adaptējot [[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]] romānus par [[Toms Bārnabijs|inspektoru Bārnabiju]] televīzijai, aizņēmās daļu no '''[[Midsomernortona]]s''' nosaukuma savai izdomātajai Midsomeras grāfistei &lt;small&gt;(attēlā kara memoriāls Midsomernortonā)&lt;/small&gt;?
* ... saskaņā ar [[Pasaules Veselības organizācija]]s definīciju '''[[dzīves kvalitāte]]''' ietver cilvēka fizisko, psiholoģisko, emocionālo un sociālo veselību, pamatojoties uz viņa izpratni par savu vietu [[sabiedrība|sabiedrībā]]?
* ... [[Krievija]]s [[politologs]] Vladimirs Malahovs uzskata, ka '''[[Piebaltija]]''' ir politiski nievājošs apzīmējums, kas atspoguļojot [[krievu imperiālisms|krievu imperiālismu]] un nevēlēšanos atzīt [[1991. gads|1991. gadā]] neatkarību atguvušās [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Igaunija]]s [[Suverenitāte|suverenitāti]]?

[[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]]''' uzvarēja partija [[Latvija pirmajā vietā]], iegūstot 18,16% vēlētāju balsu, tomēr tā mēģināja apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, bet tiesa noraidīja šo prasību &lt;small&gt;(attēlā partijas līderis [[Ainārs Šlesers]])&lt;/small&gt;?
* ... Binondo, kas dibināts [[Manila|Manilā]], [[Filipīnas|Filipīnās]] [[1594. gads|1594. gadā]], ir atzīts par pasaulē vecāko '''[[ķīniešu kvartāls|ķīniešu kvartālu]]''', bet vecākais ķīniešu kvartāls ārpus [[Āzija]]s atrodas [[Sanfrancisko]] un tika dibināts [[1850. gads|1850. gadā]]?
* ... '''[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' norisinājās [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]], pēc ''[[Nemo]]'' uzvaras [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''[[The Code]]''; šī bija trešā reize, kad [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās Šveicē (iepriekš {{ESCg|1956}}. un 1989. gadā)?

[[Attēls:EricaTetralix.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[grīņa sārtene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Latvija|Latvijā]] ļoti rets [[ēriku dzimta]]s [[Krūms|sīkkrūms]], kas sastopams [[Grīnis|grīņos]] Baltijas jūras piekrastē, īpaši [[Grīņu dabas rezervāts|Grīņu rezervātā]] un apkārtējos [[Ziemupe]]s un [[Saka]]s rajonos?
* ... kad 1960.—1970. gados [[Čagosu arhipelāgs]] tika pārveidots par militāru bāzi un [[iedzīvotāji]] no turienes izvākti, daļa no tiem pārcēlās uz [[Anglija|Angliju]] un apmetās '''[[Kroli]]'''; mūsdienās pilsētā ir, iespējams, lielākā čagosiešu kopiena pasaule — ap 3000 cilvēku?
* ... filmas '''&quot;[[Openheimers (filma)|Openheimers]]&quot;''' pirmizrāde notika {{Dat|2023|7|11|5=bez}} [[Parīze|Parīzē]], un tā tika izdota vienā dienā ar komēdiju &quot;[[Bārbija (filma)|Bārbija]]&quot;, izveidojot interneta fenomenu ''Barbenheimer'', tādējādi aicinot skatītājus vienā dienā apmeklēt abas filmas?

[[Attēls:Vasilije Micić 22 BC Žalgiris EuroLeague 20180223 (1).jpg|border|right|50px]]
* ... [[serbi|serbu]] [[basketbolists]] '''[[Vasilije Micičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirms nonākšanas [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] ir piedzīvojis spožu karjeru [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]], divreiz kļūstot par tās čempionu, kā arī sezonas un ''Final Four'' labāko spēlētāju?
* ... '''[[Slovāku—ungāru karš]]''' [[1939. gads|1939. gadā]] beidzās ar [[Ungārija]]s taktisku uzvaru, kā rezultātā [[Slovākija]]s austrumu teritorijas šaura josla gar Stakcinas—Sobrances līniju tika pievienotas Ungārijai?
* ... '''[[ķīniešu diaspora]]''' parasti veido kompaktas apmetnes, saglabā savu kultūru un valodu daudzās paaudzēs un uztur ciešas sociālās un ekonomiskās saites gan diasporā, gan ar dzimteni; vislielākais aizjūras ķīniešu iedzīvotāju īpatsvars ir [[Singapūra|Singapūrā]] (78 %) un [[Malaizija|Malaizijā]] (24,6 %)?

[[Attēls:Petasites hybridus Blüten.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[bastarda tūsklape]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; daudzviet ir audzēta kā [[dekoratīvs augs]] un [[ārstniecības augs]], kā rezultātā suga ir kļuvusi par kultūrbēgli?
* ... pēdējais [[Hoenštaufenu dinastija]]s valdnieks, [[Sicīlijas Karaliste|Sicīlijas karalis]], [[Jeruzalemes Karaliste|Jeruzalemes karalis]] un [[Švābija]]s hercogs '''[[Konrādīns]]''' [[1268. gads|1268. gada]] 29. oktobrī 16 gadu vecumā tika sodīts ar [[nāvessods|nāvessodu]] [[Neapole]]s tirgus laukumā pēc zaudējuma kaujā par Sicīlijas karaļa troni?
* ... '''[[Austrālijas hokeja līga]]s''' izslēgšanas spēļu čempioniem tiek piešķirts Gudola kauss, kas ir pasaulē trešā vecākā [[hokejs|hokeja]] trofeja; pirmo reizi tika piešķirta 1909. gadā?

[[Attēls:Lincoln statue, Lincoln Memorial.jpg|border|right|50px]]
* ... 170 tonnu smagā '''[[Abrahama Linkolna statuja (Linkolna memoriāls)|Abrahama Linkolna statuja]]''' [[Linkolna memoriāls|Linkolna memoriālā]] [[Nacionālā aleja|Nacionālajā alejā]] [[Vašingtona|Vašingtonā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir veidota no 28 balta [[Džordžija]]s [[Marmors|marmora]] blokiem un paceļas {{nobr|9,1 metrus}} no grīdas?
* ... '''[[poliglots]]''' ir cilvēks, kurš prot vairākas [[valoda]]s, taču nav vispārpieņemta kvantitatīva kritērija, cik daudz valodu un kādā apjomā cilvēkam jāzina, lai viņu varētu uzskatīt par poliglotu?
* ... ar [[1763. gads|1763. gada]] Parīzes līgumu [[Francija]] atteicās no saviem [[Amerika]]s valdījumiem ('''[[Jaunfrancija]]''') par labu [[Lielbritānija]]i un [[Spānija]]i, saglabājot vienīgi [[Senpjēra un Mikelona|Senpjēras un Mikelonas]] salas?

[[Attēls:Zhongdian festival (6169776821).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[tibetieši|tibetiešu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[diaspora]] [[Dienvidāzija]]s kaimiņvalstīs sāka veidoties pēc tam, kad 1950. gadā [[Tibeta]] tika piespiedu kārtā pievienota [[Ķīnas Tautas Republika]]i, un 1959. gada sacelšanās laikā ievērojama daļa politiskās un kultūras elites aizbēga ārpus valsts?
* ... '''[[Pēterburgas konservatorija|Pēterburgas konservatorijā]]''' ir mācījušies daudzi [[latvieši|latviešu]] [[mūziķi]], piemēram, [[Nikolajs Alunāns]], [[Emīls Dārziņš]], [[Ādolfs Ābele]], [[Jāzeps Vītols]], [[Andrejs Jurjāns]], [[Emilis Melngailis]], [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]], [[Teodors Kalniņš]], [[Pēteris Pauls Jozuus]], [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] un citi?
* ... [[1777. gads|1777. gada]] 8. jūlijā pieņemtā '''[[Vērmontas Republika]]s''' [[konstitūcija]] bija viena no pirmajām pasaulē, kas piešķīra vispārējas vīriešu [[Vēlēšanas|vēlēšanu]] tiesības, aizliedza [[Verdzība ASV|verdzības]] institūciju un garantēja valsts finansējumu valsts skolām?

[[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācijas hokeja izlase]]s un [[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]] [[hokejists|hokejista]] '''[[Lūkass Reihels|Lūkasa Reihela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs Martins Reihels arī bijis profesionāls hokejists, pārstāvēja [[Vācija|Vāciju]], kamēr tēva brālis Roberts Reihels pārstāvēja [[Čehijas hokeja izlase|Čehijas izlasi]]?
* ... no 1950. gada līdz 1952. gadam '''[[Moldāvijas Komunistiskā partija|Moldāvijas Komunistiskās partijas]]''' Centrālās komitejas sekretārs bija [[Leonīds Brežņevs]]?
* ... psiholoģiskā '''[[valodas barjera]]''' veidojas tad, kad runātājs nespēj iedrošināties runāt citā valodā?

[[Attēls:John Nettles (2013).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Džons Netlss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš no 1997. līdz 2011. gadam atveidoja vecākā detektīvinspektora [[Toms Bārnabijs|Toma Bārnabija]] lomu populārajā detektīvseriālā &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot;, 2010. gadā tika iecelts par [[Britu Impērijas ordenis|Britu Impērijas ordeņa]] virsnieku?
* ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]] un [[Somijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Olivers Kapanens]]''' nāk no hokejistu ģimenes; profesionāli hokejisti bijuši viņa vectēvs Hannu Kapanens un tēvs Kimo Kapanens, bet vislielākos panākumus guvis tēva brālis [[Sami Kapanens]], tāpat profesionāls hokejists ir brālēns [[Kasperi Kapanens]]?
* ... viens no spilgtākajiem [[Krievija]]s [[literatūrkritika|literatūrkritiķiem]] un domātājiem 19. gadsimta sešdesmitajos gado '''[[Dmitrijs Pisarevs]]''' 1868. gada vasarā noslīka, peldoties [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] pludmalē?

[[Attēls:Impacted Wisdom Tooth aka Lower Right Third Molar 48 RVG IOPA Xray.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Cilvēks|cilvēkiem]] ir vairāk nekā 90 '''[[rudiments|rudimentu]]''', piemēram, [[astes kauls]], [[Aklā zarna|aklās zarnas]] [[tārpveida piedēklis]] un [[Gudrības zobs|trešais dzeroklis]] (gudrības zobs) &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[notis|nošu]] pierakstā uzrakstot '''[[nošatslēga|nošatslēgu]]''', vienai no piecām līnijām vai četrām atstarpēm tiek piešķirts konkrēts [[tonis]], kas nosaka atlikušo līniju un atstarpju augstumus?
* ... '''[[konverģentā evolūcija]]''' ir līdzīgu pazīmju neatkarīga attīstība dažādiem [[Organisms|organismiem]] līdzīgu ekoloģisko apstākļu un līdzīgas [[Dabiskā izlase|izlases]] rezultātā?

[[Attēls:Ringelblume (Calendula officinalis) 2.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[kliņģerītes (ģints)|kliņģerītes]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[kliņģerīte]])&lt;/small&gt; var izmantot kā [[krāsvielas|krāsvielu]] dažādu šķiedru un materiālu krāsošanai, no tām iegūst dzeltenīgos, oranžos un sarkanīgi brūnos krāsu toņus?
* ... saskaņā ar aplēsēm '''[[poļu diaspora|poļu diasporu]]''' veido aptuveni 20 miljoni [[poļi|poļu]], kamēr pašas [[Polija]]s [[iedzīvotāju skaits]] ir 38 miljoni?
* ... '''[[Kolhīda]]''' kopā ar [[Ibērijas Karaliste|Ibēriju]] bija senākais [[gruzīni|gruzīnu]] valstiskais veidojums, kas deva būtisku pienesumu vēlākās [[Gruzijas Karaliste]]s un gruzīnu nācijas izveidē?

[[Attēls:Aristotle Onassis 1967cr.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Grieķi|grieķu]] un [[argentīnieši|argentīniešu]] biznesa magnāts '''[[Aristotelis Onasis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pasaulē lielāko privāto [[kuģniecība]]s floti un 20. gadsimta vidū bija viens no pasaulē bagātākajiem un slavenākajiem cilvēkiem?
* ... '''[[krievnorvēģu valoda]]''' pastāvēja 17.—20. gadsimtā, kad starp [[Norvēģija|Norvēģiju]] un [[Krievija|Krieviju]] notika aktīva jūras tirdzniecība ar graudiem un zivīm Norvēģijas ziemeļu piekrastē?
* ... '''[[Marokas—Rietumsahāras mūris]]''' atdala [[Maroka]]s kontrolēto [[Rietumsahāra]]s daļu no [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas]] kontrolētajām teritorijām un tika izveidots no 1980. līdz 1987. gadam?

[[Attēls:Georgi Plekhanov.jpg|border|right|50px]]
* ... [[revolucionārs]], [[filozofs]] un [[marksisms|marksisma]] teorētiķis '''[[Georgijs Pļehanovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bija [[Oktobra revolūcija|1917. gada rudenī pie varas nākušās]] boļševiku valsts oponents, taču pēc viņa nāves [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]] augstu novērtēja Pļehanovu kā krievu marksisma pamatlicēju?
* ... '''[[Vikipēdija latīņu valodā]]''' ir lielākā no nedaudzajām [[Vikipēdija|Vikipēdijām]], kas rakstītas [[Mirusi valoda|mirušā]], vēsturiskā un/vai senā valodā?
* ... [[ungāri|ungāru]]-[[amerikāņi|amerikāņu]] [[bioķīmiķe]] '''[[Katalina Kariko]]''' lika zinātniskos pamatus [[RNS vakcīna|mRNS vakcīnām]], pārvarot galvenos šķēršļus un skepticismu zinātnieku aprindās, un 2023. gadā viņa kopā ar amerikāņu imunologu Drū Veismanu par savu darbu saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]]?

[[Attēls:Sonchus oleraceus Enfoque SierraMadrona.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[dārza mīkstpiene]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Vidusjūra]]s reģionā, taču tā [[lauksaimniecība]]s dēļ ir plaši daudzviet citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā ir diezgan bieži sastopama visā valsts teritorijā?
* ... '''[[Turcijas iebrukums Kiprā]]''' [[1974. gads|1974. gadā]] notika uz kopienu savstarpējās vardarbības fona starp [[Kipra (sala)|Kipras]] [[grieķi]]em un [[turki]]em un kā atbilde uz militārās [[hunta]]s veikto [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]]?
* ... veipošana, visticamāk, ir daudz mazāk kaitīga nekā [[smēķēšana]], taču tomēr kaitīga, bet '''[[elektroniskā cigarete|elektronisko cigarešu]]''' tvaiki satur mazāk [[toksīns|toksīnu]] nekā [[cigarete|cigarešu]] dūmi, zemākā koncentrācijā?

[[Attēls:Charles VII, Holy Roman Emperor.PNG|border|right|50px]]
* ... [[1742. gads|1742. gadā]] '''[[Kārlis VII Vitelsbahs|Kārli VII Vitelsbahu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; viņa brālis [[Ķelne]]s [[arhibīskaps]] kronēja par [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizaru]], tomēr, turpinoties [[Karš par Austrijas mantojumu|Austrijas mantojuma karam]], [[Austrija]]s spēki ieņēma lielāko daļu [[Bavārija]]s, tāpēc Kārlis VII bija ķeizars bez valsts?
* ... lielāko daļu '''[[kanādieši|kanādiešu]]''' veido [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] [[Imigrācija|imigranti]] un viņu pēcteči?
* ... pirmā un vienīgā [[PSRS]] viceprezidenta '''[[Genādijs Janajevs|Genādija Janajeva]]''' politiskā karjera aptvēra [[Ņikita Hruščovs|Hruščova]], [[Leonīds Brežņevs|Brežņeva]], [[Jurijs Andropovs|Andropova]] un [[Konstantīns Čerņenko|Čerņenko]] vadīšanas laikus, kulmināciju sasniedzot [[Mihails Gorbačovs|Gorbačova]] laikā?

[[Attēls:Cyprus lrg.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kipra (sala)|Kipra]]''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; ir trešā lielākā [[sala]] [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] gan pēc platības, gan [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] ziņā?
* ... [[Bretaņa]]s pamatiedzīvotāju '''[[bretoņi|bretoņu]]''' izcelsmi saista ar britoņu izceļotājiem no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidrietumiem, kas laikā no 3. līdz 9. gadsimtam [[anglosakši|anglosakšu]] migrācijas rezultātā pameta Lielbritāniju un apmetās Armorikā mūsdienu [[Francija|Francijā]]?
* ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubs '''[[Jūtas &quot;Mammoth&quot;]]''' pirmo sezonu spēlēja bez nosaukuma, saucot sevi par ''Utah Hockey Club'', un tikai pēc pilnas sezonas nospēlēšanas ar pagaidu nosaukumu, fanu balsojuma rezultātā [[2025. gads sportā|2025. gada]] 7. maijā tika noteikts pastāvīgais nosaukums?

[[Attēls:Mus minutoides00.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Āfrikas pigmejpele]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vairošanās vecumu sasniedz apmēram 6 līdz 8 nedēļu vecumā?
* ... '''[[personība]]''' visas [[cilvēks|cilvēka]] dzīves laikā mainās un pilnveidojas — gan dažādu ārējo faktoru (piemēram, vides un apkārtesošo cilvēku) dēļ, kā arī paša indivīda ietekmes rezultātā?
* ... '''[[dinku valoda]]''' ir [[Nīlas—Sahāras valodas|Nīlas—Sahāras valodu]] saimes [[dialektu kontinuums]], kurā runā vairāk nekā 4 miljoni cilvēku [[Dienvidsudāna|Dienvidsudānā]]?

[[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|50px]]
* ... līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai 1940. gadā]] no '''[[dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]]''' paspēja uzbūvēt tikai 8 km sliežu ceļa un tiltu pār [[Abava|Abavu]] pie [[Sāti]]em (&quot;[[Tilts uz nekurieni]]&quot; &lt;small&gt;(attēlā būvniecībā)&lt;/small&gt;); pēc tam dzelzceļa līnijas būvniecība netika turpināta?
* ... '''[[dienviduzbeku valoda]]''' ir viena no [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] vairākās [[Afganistāna]]s ziemeļu provincēs līdzās [[dari]] un [[puštu]], to lieto arī kaimiņvalstīs [[Pakistāna|Pakistānā]] un [[Irāna|Irānā]]?
* ... vēstures gaitā kopējais [[cilvēks|cilvēku]] skaits uz [[Zeme]]s ir turpinājis augt, tomēr pašreizējās prognozes liecina, ka šī stabilā iedzīvotāju skaita pieauguma ilgtermiņa tendence iet uz beigām, un ir gaidāma '''[[iedzīvotāju skaita samazināšanās]]'''?

[[Attēls:Väike-Pakri loopealsel.jpg|border|right|50px]]
* ... visvairāk '''[[alvārs|alvāru]]''' &lt;small&gt;(attēlā alvārs [[Mazā Pakri|Mazajā Pakri]])&lt;/small&gt; atrodas šaurā joslā uz dienvidiem no [[Baltijas klints]]: [[Ēlande]]s un [[Gotlande]]s salā, [[Krievija]]s [[Volosovas rajons|Volosovas rajonā]] un [[Igaunija]]s [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda salās]] un [[Somu līcis|Somu līča]] piekrastē; 20. gadsimta pirmajā pusē Igaunijā bija aptuveni trešdaļa visu pasaules alvāru?
* ... '''[[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēti [[Latvija]]s [[hokejisti]]?
* ... '''[[Tautas frontes muzejs|Tautas frontes muzeja]]''' ekspozīcija iekārtota ēkā [[Vecpilsētas iela (Rīga)|Vecpilsētas ielā]] 13/15 [[Rīga|Rīgā]], kurā kādreiz darbojās [[Latvijas Tautas fronte]] un tajā saglabāta 20. gadsimta 80.—90. gadu stilistika?

[[Attēls:President Barack Obama and First Lady Michelle Obama greet His Excellency Salva Kiir Mayardit, President of the Republic of South Sudan (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Dienvidsudāna]]s pirmais un vienīgais prezidents '''[[Salva Kīrs Majardits]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; aktīvi piedalījās [[Dienvidsudānas pilsoņu karš|Dienvidsudānas pilsoņu kara]] norisē, gan [[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā]], gan [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrajā Sudānas pilsoņu karā]]?
* ... klasisks mūsdienu '''[[demarkācijas līnija]]s''' piemērs ir demarkācijas līnija gar 38. paralēli, kas atdala [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkoreju]]?
* ... [[Dānija]]i piederīgais [[sala|salu]] un [[šēra (sala)|klinšainu atsegumu]] [[arhipelāgs]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] '''[[Ertholmene]]''' atrodas 18 km uz ziemeļaustrumiem no [[Bornholma]]s, un tā satur Dānijas galējo austrumu punktu?

[[Attēls:Ramsgate aerial image (45950507215).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Remsgeita]]s''' [[osta]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek dēvēta par Karalisko ostu (''Royal Harbour''), un tā ir vienīgā osta ar šādu titulu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]; ostas stratēģiskā novietojuma dēļ tā spēlējusi nozīmīgu lomu [[Napoleona kari|Napoleona karos]], [[Denkerkas evakuācija|Denkerkas evakuācijā]] un citās militārās kampaņās?
* ... [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] darbs, kura žanru pats autors apzīmēja kā [[Poēma|poēmu]], '''&quot;[[Mirušās dvēseles]]&quot;''' tika plānots trijās daļās: pirmais sējums tika publicēts [[1842. gads|1842. gadā]], gandrīz pabeigtais otrais sējums ir zudis (saglabājušās dažas nodaļas melnrakstos), bet trešais sējums netika sākts?
* ... '''[[Liams Kērks|Liamu Kērku]]''' [[2018. gada NHL drafts|2018. gada NHL draftā]] izvēlējās [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]], viņam kļūstot par pirmo [[Anglija|Anglijā]] dzimušo un spēlējošo spēlētāju, kuru draftējusi [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komanda?

[[Attēls:Останкинская башня вечером.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]] esošais '''[[Ostankinas televīzijas tornis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir augstākā brīvi stāvošā [[būve]] [[Eiropa|Eiropā]] un 15. [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā būve pasaulē]], bet no 1967. līdz 1974. gadam tā bija augstākā pasaulē?
* ... '''[[Teneta|Tenetas distrikts]]''' [[Kenta|Kentas grāfistē]] [[Anglija|Anglijā]] aizņem bijušo Tenetas salu, kuras vārdā nosaukts; vēl [[viduslaiki|viduslaikos]] Tenetu no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salas]] atdalīja ap 600 m platais Vontsumas šaurums, kas 18. gadsimtā aizsērēja un mūsdienās ir nelielā Vontsumas upīte?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] muzikālā psiholoģiskā trillera filma '''&quot;[[Džokers: Neprāts diviem]]&quot;''' pārsvarā saņēma negatīvus kritiķu vērtējumus, kā arī ir kases ienākumu izgāšanās, jo pie 200 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] liela budžeta, tā nopelnījusi tikai 207 miljonus?

[[Attēls:Heatwave on Margate Beach.jpg|border|right|50px]]
* ... pēdējos 250 gadus '''[[Mārgeita]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs [[Londona]]s iedzīvotāju piejūras [[kūrorts]] — šeit ir plašas smilšu [[pludmale]]s un kopš 1920. gada darbojas ''Dreamland'' izklaides parks?
* ... pirmais, kurš izmantoja frāzi '''&quot;[[krievu dvēsele]]&quot;''', bija [[Visarions Beļinskis]] savā 1842. gada recenzijā par [[Nikolajs Gogolis|Gogoļa]] grāmatu &quot;[[Mirušās dvēseles]]&quot;?
* ... '''[[Jurģis Cābulis]]''' bija [[XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki|XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku]] koru lielkoncerta &quot;Tīrums. Dziesmas ceļš&quot; virsdiriģents?

[[Attēls:Даудери1.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Latvijas Kultūras muzejs &quot;Dauderi&quot;]]''' atrodas bijušās [[alus darītava]]s ''Waldschlößchen'' īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villā, kas no 1937. līdz 1940. gadam kalpoja par [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts]] un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vasaras rezidenci &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Latvija]]s daudzsēriju filmu '''&quot;[[Padomju džinsi]]&quot;''' nominēja [[2023. gada Lielā Kristapa balva|Lielā Kristapa balvai]] 12 kategorijās, no kurām balvu ieguva kategorijās &quot;Labākā daudzsēriju filma&quot;, &quot;[[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]&quot; un &quot;[[Labākais scenārists (Lielais Kristaps)|Labākais scenārijs]]&quot;?
* ... uz '''[[Krievijas—Baltkrievijas robeža]]s''' praktiski nav robežpunktu un kontroles, formāli robeža pastāv, bet praksē to var viegli šķērsot bez muitas pārbaudēm?

[[Attēls:Karosta water tower.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ūdenstornis|ūdenstorņi]]''' spēj piegādāt ūdeni pat [[elektroenerģija]]s padeves pārtraukumu laikā, jo to nodrošina hidrostatiskais [[spiediens]], ko rada ūdens paaugstinātais līmenis, lai iespiestu ūdeni sadzīves un rūpnieciskajās ūdens sadales sistēmās &lt;small&gt;(attēlā [[Liepāja]]s [[Karosta]]s ūdenstornis)&lt;/small&gt;?
* ... 20. gadsimtā [[Anglija]]s pilsēta '''[[Folkstona]]''' bija viena no nozīmīgākajām [[Lamanšs|Lamanša]] [[prāmis|prāmju]] ostām, bet pēc [[Lamanša tunelis|Lamanša tuneļa]], kura ziemeļu ieeja atrodas Folkstonā, atklāšanas prāmju satiksme ievērojami samazinājās, un pēdējais prāmis devās reisā 2001. gadā?
* ... visvairāk medaļu '''[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]]''' izcīnīja mājinieki [[Itālija]]s vieglatlēti, kuri ieguva arī visvairāk zelta medaļu — 11?

[[Attēls:Talat Xhaferi official portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ziemeļmaķedonija]]s [[albāņi|albāņu]] politiķis, bijušais armijas virsnieks '''[[Talats Džaferi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopš 2024. gada ir Ziemeļmaķedonijas premjerministrs, taču [[Konflikts Maķedonijā (2001)|2001. gada sacelšanās laikā]] viņš dezertēja no armijas un pievienojās albāņu [[partizāni|partizānu]] grupējumam, vēlāk viņu amnestēja saskaņā ar 2001. gada [[Ohrida]]s vienošanos?
* ... [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''&quot;[[Marijas klusums]]&quot;''' ir veidota pēc aktrises [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] dzīvesstāsta un vēsta par viņas pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz [[PSRS]], lai parūpētos par mazmeitu, un kopā ar [[Maskavas latviešu teātris &quot;Skatuve&quot;|teātra &quot;Skatuve&quot;]] kolēģiem kļūst par [[NKVD &quot;Latviešu operācija&quot;|NKVD &quot;Latviešu operācijas&quot;]] upuri?
* ... [[1896. gads|1896. gadā]] '''[[Tanbridža|Tanbridžā]]''' tika piespriests pirmais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] sods par ātruma pārkāpšanu — Volters Arnolds tika sodīts ar 1 [[šiliņš|šiliņu]] par braukšanu ar 13 km/h vietā, kur atļautais ātrums bija 3 km/h?

[[Attēls:Surfaceuse.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Frenks Zamboni]]''' bija [[amerikāņi|amerikāņu]] [[uzņēmējs]] un [[izgudrotājs]], kura slavenākais izgudrojums ir modernais ledus kombains &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un kura uzvārds reģistrēts kā preču zīme šīm ierīcēm?
* ... '''[[Šengena]]''' ir ievērojama ar to, ka pie tās [[1985. gads|1985. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] ir parakstīts [[Šengenas līgums]]; parakstīšana simboliski notika uz upju kuģa &quot;Princese Marija Astrīda&quot;, kas atradās [[Mozele]]s upē — vietā, kur robežojas [[Luksemburga]], [[Francija]] un [[Vācija]]?
* ... [[romieši|romiešu]] militārais un politiskais līderis [[Jūlijs Cēzars|Gajs Jūlijs Cēzars]] bija viens no pirmajiem, kas '''&quot;[[skaldi un valdi]]&quot;''' politiku īstenoja praksē, cenšoties nostādīt atsevišķas [[Ģermāņi|ģermāņu]] ciltis vienu pret otru?

[[Attēls:Muenchner Brezn.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ūdenskliņģeris|ūdenskliņģeri]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Minhene]]s ūdenskliņģeris)&lt;/small&gt; ir pazīstami vismaz kopš 7. gadsimta, bet 12. gadsimtā tie kļuva par maiznieku [[cunfte]]s simbolu?
* ... [[Kabarda-Balkārija|Kabardas-Balkārijas]] pamatiedzīvotāji '''[[balkāri]]''' un '''[[karačaji]]''', kas apdzīvo [[Karačaja-Čerkesija|Karačaju-Čerkesiju]], faktiski ir viena [[tjurki|tjurku]] grupas [[tauta]]?
* ... '''[[veģetatīvā distonija]]''' rodas tad, kad cilvēkam daļēji vai pilnībā ir bojāta [[veģetatīvā nervu sistēma]], kuras radītie [[simptomi]] var izpausties gan vieglā, gan dzīvībai bīstamā formā; mūsdienās ir pierādīts, ka veģetatīvo distoniju izsauc [[Psiholoģija|psiholoģiski]] faktori, un šī saslimšana tiek uzskatīta par [[psihiski traucējumi|garīgās veselības]] traucējumu?

[[Attēls:Zoran Milanović at Palazzo del Quirinale 2021 (11) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... 2019. gada [[Horvātijas prezidents|Horvātijas prezidenta]] vēlēšanu otrajā kārtā '''[[Zorans Milanovičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja ar 52,67% balsu un kļuva par prezidentu, savukārt iepriekšējā prezidente [[Kolinda Grabara-Kitaroviča]] ieguva 47,33% balsu?
* ... '''[[aromūni]]''', kas apdzīvo [[Balkānu pussala]]s dienvidus — [[Grieķija]]s ziemeļus, [[Albānija|Albāniju]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedoniju]] un [[Rumānija]]s austrumus ([[Dobrudža|Dobrudžu]]), lieto [[indoeiropiešu valodu saime]]s [[romāņu valodas|romāņu grupas]] [[Aromūnu valoda|aromūnu valodu]], kas ir radniecīga [[rumāņu valoda]]i?
* ... [[1988. gads Latvijā|1988. gada]] 19. aprīlī [[luterisms|luterāņu]] [[mācītājs]] '''[[Modris Plāte]]''' teica bēru izvadīšanas runu pie [[Latvija]]s brīvības cīnītāja [[Gunārs Astra|Gunāra Astras]] kapa?

[[Attēls:Ju Wenjun in 2024.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2025. gada Pasaules čempionātā šahā sievietēm]]''' par [[Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempiones]] titulu sacentās [[Ķīna]]s šahistes [[Dzjui Veņdzjuņa]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Taņa Džunji]], un, tieši tāpat kā viņu mačā [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (mačs)|2018. gada čempionātā]], uzvarēja Dzjui Veņdzjuņa?
* ... '''[[Igaunijas ukraiņi]]''' ir otra lielākā [[Mazākumtautība|etniskā minoritāte]] [[Igaunija|Igaunijā]]; [[ukraiņi|ukraiņu]] skaits Igaunijā ievērojami pieauga pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]]?
* ... [[Spānija]]s kolonijai [[Āfrika]]s rietumos, kas tai piederēja līdz 1958. gadam, nosaukumu '''[[Rio de Oro]]''' (&quot;Zelta upe&quot;) [[1436. gads|1436. gadā]] deva [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs Afonsu Gonsalvišs Baldaja, kurš noturēja [[Dahla]]s līci par [[grīva|upes grīvu]] un pieņēma, ka tās krastos atrodas [[zelts|zelta]] atradnes, tomēr gan viens, gan otrs pieņēmums izrādījās nepatiess?

[[Attēls:Maria Andrejczyk 20190810.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Polija]]s [[vieglatlēte]], [[šķēpa mešana|šķēpmetēja]] '''[[Marja Andrejčika]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; savu {{oss|V=2020|L=G}} sudraba medaļu pārdeva izsolē, lai palīdzētu finansēt kāda 8 mēnešus veca mazuļa sirds operāciju, taču Polijas veikalu tīkls, kas uzvarēja izsolē, viņai medaļu atdeva?
* ... '''[[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—2024. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pēdējā [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]] sezona pirms tās darbības apturēšanas, pārdošanas un pārcelšanas uz [[Soltleiksitija|Soltleiksitiju]], kur tā sāka spēlēt [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada sezonā]]?
* ... '''[[somālieši]]''' ir viena no lielākajām etniskajām grupām [[Āfrika|Āfrikā]] un aizņem vienu no plašākajām sauszemes teritorijām kontinentā?

[[Attēls:Br.Tarashkevich.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmās mūsdienu [[baltkrievu valoda]]s standartizācijas autors 20. gadsimta sākumā '''[[Braņislavs Taraškevičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 1938. gadā [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā tika nošauts [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]] pie [[Maskava]]s?
* ... '''[[virsājs]]''' ir [[ekosistēma]], kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir [[sila virsis]]; tie izveidojas vieglās [[skābes|skābās]] [[smilts]] augsnēs?
* ... [[Latvija]]s [[florbols|florbola]] klubs '''&quot;[[Rubene (florbola klubs)|Rubene]]&quot;''', kas mājas spēles aizvada [[Kocēni|Kocēnu]] sporta namā, trīs reizes ir kļuvis par [[Elvi florbola līga]]s čempioniem?

[[Attēls:1 perast aerial 2016.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Melnkalne]]s dienvidrietumos esošā [[Adrijas jūra]]s '''[[Kotoras līcis|Kotoras līča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; apkārtnes savdabīgais [[reljefs]] un augstie kalni padara to par vienu no mitrākajām vietām [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... [[Grieķu—persiešu kari|Grieķu—persiešu karu]] '''[[Plataju kauja|Plataju kaujā]]''', kas notika 479. gadā pr.Kr. [[Kitairons|Kitairona]] kalnu pakājē pie [[Platajas|Plataju]] pilsētas, [[Persieši|persiešu]] armija cieta graujošu sakāvi, bet [[Kserkss I|Kserksa]] vadīto [[Ahemenīdu impērija]]s karaspēku [[Hellada]]s teritorijā gandrīz pilnībā iznīcināja?
* ... parasti '''[[panikas lēkme]]s''' simptomi sasniedz maksimumu desmit [[minūte|minūšu]] laikā un ilgst aptuveni 30 minūtes, bet ilgums var atšķirties no sekundēm līdz stundām; lai gan panikas lēkmes var būt ārkārtīgi biedējošas un satraucošas, tās nav fiziski bīstamas?

[[Attēls:La Polka.jpg|border|right|50px]]
* ... vēsturnieki uzskata, ka '''[[polka]]''', kas radusies 19. gadsimtā [[Bohēmija|Bohēmijā]], attīstījās kā ātrāka [[valsis|valša]] versija, un polkas straujo popularitātes pieaugumu Eiropā 19. gadsimtā saista ar [[romantisms|romantisma]] kustības izplatību, kas ietvēra idealizētu zemnieku kultūras versiju &lt;small&gt;(attēlā polkas deja 19. gadsimta vidū)&lt;/small&gt;?
* ... [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Polija]]i pievienojoties [[NATO]], '''[[Suvalku koridors]]''' starp Poliju un [[Lietuva|Lietuvu]] kļuva par militārā bloka ievainojamo vietu, jo, ja starp [[Krievija|Krieviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], no vienas puses, un NATO, no otras puses, izceltos [[militārs konflikts]], šīs joslas ieņemšana varētu apdraudēt NATO centienus aizsargāt Baltijas valstis?
* ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] '''[[Heila muiža]]s''' teritorija tika iekļauta [[Rīgas Augstākā politiskā karaskola|S. Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās karaskolas]] teritorijā, senā apbūve tika likvidēta, un ievērojami pārveidota arī [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krasta ainava?

[[Attēls:Vasily Stalin.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām 1948. gadā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] jaunākais dēls '''[[Vasilijs Staļins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika norīkots par [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] Maskavas Kara apgabala virspavēlnieku, bet viņš bija arī sporta patrons, izveidojot savas militārās struktūras [[futbols|futbola]], [[basketbols|basketbola]] un [[hokejs|hokeja]] komandas?
* ... '''[[Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai (2024)|Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai 2024. gadā]]''' bija pirmais [[Irāna]]s tiešais uzbrukums [[Izraēla]]i kopš [[1979. gads|1979. gada]]?
* ... '''[[Olderšota]]''' tiek neformāli dēvēta par [[Britu armija]]s mājām — šeit izvietotas nozīmīgas bruņoto spēku apakšvienības, un pie pilsētas atrodas valstī vecākais armijas treniņu poligons?

[[Attēls:Skice Džutas manufaktūras ēkai adresē Ezermalas iela 6k2.png|border|right|50px]]
* ... vairāk nekā trīs ceturtdaļas no [[Rīga]]s '''[[Džutas manufaktūra]]s''' &lt;small&gt;(attēlā manufaktūras administrācijas ēkas skice)&lt;/small&gt; darbiniekiem bija sievietes; [[1899. gads Latvijā|1899. gada]] maijā viņas aizsāka Rīgas jeb Džutas dumpi, kas ilga gandrīz trīs [[nedēļa]]s, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda?
* ... mūsdienās kādreizējā '''[[Spāņu Sahāra]]''' ir [[Rietumsahāra]]s teritorija, uz kuru pretendē [[Maroka]] un [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]], bet neliela daļa no bijušās [[Spānija]]s [[kolonija]]s ietilpst Marokas teritorijā?
* ... Kembridžas vārdnīcā vārds '''&quot;[[redneks]]&quot;''' tiek skaidrots kā &quot;nabadzīgs, baltādains cilvēks bez izglītības, it īpaši tas, kurš dzīvo laukos [[ASV dienvidi|ASV dienvidos]], un kuram ir aizspriedumaini uzskati; šo vārdu parasti uzskata par aizskarošu&quot;?

[[Attēls:Qender Theth, Albania - panoramio - Petrit Gjeçaj (8).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Albānijas Alpu nacionālais parks|Albānijas Alpu nacionālajā parkā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas lielākā daļa [[Albānija]]s virsotņu, kas pārsniedz 2000 m, tostarp [[Dināru kalniene|Dināru]] augstākā virsotne [[Jezerca]]?
* ... [[Policists (hokejs)|hokeja policists]] '''[[Tajs Domi]]''' ir trešais pēc nopelnītajām soda minūtēm [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] vēsturē, kā arī [[hokejists]], kurš NHL ir aizvadījis visvairāk kautiņus — 333?
* ... '''[[Rembates muižas parks|Rembates muižas parka]]''' centrālajā teritorijā atrodas savdabīga [[sala|saliņa]], kurai 1968. gadā piešķirts Spīdalas saliņas nosaukums, bet parka teritorijā izvietoti arī Goda krēsli slaveniem [[Lielvārde]]s iedzīvotājiem?

[[Attēls:Hood river windsurfers 20060701 0759.jpeg|border|right|50px]]
* ... pirmie vindsērferi parasti izmantoja improvizētus dēļus un [[bura]]s, kas bieži vien radīja lielas grūtības, tomēr ar laiku šis [[sporta veids]] attīstījās, un tika izstrādātas modernākas un vieglāk lietojamas aprīkojuma versijas, padarot '''[[vindsērfings|vindsērfingu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieejamāku un populārāku?
* ... jau [[1945. gads|1945. gada]] beigās, sākoties [[Aukstais karš|Aukstajam karam]], [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] pamazām zaudēja interesi par '''[[denacifikācija]]s''' procesu, bet oficiāli denacifikācijas pasākumi tika atcelti [[1951. gads|1951. gadā]]?
* ... '''[[Igaunijas Pareizticīgā baznīca|Igaunijas Pareizticīgajā baznīcā]]''', kas pastāv kopš [[1923. gads|1923. gada]], ir 64 [[draudze]]s, bet līdztekus [[Igaunija|Igaunijā]] darbojas arī [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Maskavas patriarhāta]] Igaunijas Pareizticīgā baznīca ar 31 draudzi?

[[Attēls:Kristalina Georgieva Headshot.jpg|border|right|50px]]
* ... kopš 2019. gada [[Bulgārija]]s [[ekonomika|ekonomiste]] '''[[Kristalina Georgijeva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] izpilddirektore, bet iepriekš viņa bija [[Pasaules Banka]]s galvenā izpilddirektore un 2019. gadā divus mēnešus pildīja Pasaules Bankas grupas pagaidu prezidenta pienākumus?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Trešais reihs|Vācijas]] [[zemūdene]]s [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] guva ievērojamus panākumus ar '''&quot;[[Vilku bars (flotes taktika)|vilku bara]]&quot;''' taktiku?
* ... '''[[Reinjonas kreols|Reinjonas kreolam]]''' nav oficiālās [[valoda]]s statusa, tomēr ikdienā sadzīvē tas tiek plaši izmantots, un tā ir [[dzimtā valoda]] 90 % [[Reinjona]]s iedzīvotāju?

[[Attēls:2022-08-21 European Championships 2022 – Women's High Jump by Sandro Halank–019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] ar rezultātu 1,95 m '''[[Marija Vukoviča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai [[ukrainiete]]i [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]]; tā bija [[Melnkalne]]s pirmā medaļa [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas vieglatētikas čempionāta]] vēsturē?
* ... lai gan lielākā daļa ķīlnieku [[čečeni|čečenu]] '''[[teroristu uzbrukums Beslanā|teroristu uzbrukumā Beslanā]]''' [[2004. gads|2004. gadā]] tika atbrīvoti uzbrukuma laikā, tomēr tajā tika nogalināti 314 ķīlnieki, tostarp 186 bērni, un kopumā, ieskaitot glābējus, tika nogalināti 333 cilvēki un vismaz 783 ievainoti?
* ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] fantastikas filma '''&quot;[[Zelta kompass]]'''&quot; norisinās [[Paralēlais visums|paralēlā]], retrofutūristiskā realitātē, kurā cilvēkiem ir dēmoni — viņu dvēseles runājošu dzīvnieku veidolā?

[[Attēls:Gārsenes luterāņu baznīca (Garsene Lutheran Church) - Uldis Osis - Panoramio.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Gārsenes luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir celta ap 1905. gadu, un [[Gārsenes muiža]]s īpašnieks [[barons]] [[Budbergi-Benninghauzeni|Budbergs]] to veltījis mirušajai sievai?
* ... 1998. gadā '''[[Deniss Silantjevs]]''' kļuva par pirmo neatkarīgās [[Ukraina]]s [[peldētājs|peldētāju]], kas kļuva par [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos|pasaules čempionu peldēšanā]], bet 2014. gadā kļuvis par [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] deputātu?
* ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] Carnikavas pamatskola reorganizēta par '''[[Carnikavas vidusskola|Carnikavas vidusskolu]]'''?

[[Attēls:SüleymaniyeMosqueIstanbul (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Suleimana mošeja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no pazīstamākajiem [[Stambula]]s apskates objektiem, un no tās atrašanās vietas paveras plašs skats uz pilsētu ap [[Zelta rags|Zelta ragu]]; to uzskata par osmaņu arhitektūras šedevru un tā ir lielākā [[osmaņu impērija|osmaņu laikmeta]] [[mošeja]] pilsētā?
* ... [[Tartu Universitāte]]s [[basketbols|basketbola]] komanda, kas ir pašreizējā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s kluba '''''[[Tartu Ülikool Maks &amp; Moorits]]''''' priekštece, 1949. gadā uzvarēja PSRS basketbola čempionātā?
* ... '''[[Ziloņu iela]]s''' [[Valmiera|Valmierā]] neparastais nosaukums nav saistīts ar [[ziloņi]]em, bet cēlies no kādreizējā Valmieras vecpilsētas nocietinājuma — Zilā bastiona?

[[Attēls:Ilia Tchavtchavadze.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Iļja Čavčavadze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš 19. gadsimta otrajā pusē aizsāka [[gruzīni|gruzīnu]] [[Nacionālisms|nacionālisma]] atdzimšanu un rūpējās par [[gruzīnu valoda]]s, literatūras un kultūras izdzīvošanu pēdējās cariskās varas desmitgadēs, tiek dēvēts par gruzīnu &quot;nācijas tēvu&quot;?
* ... 1995. gada [[Ans Lī|Ana Lī]] [[vēsturiskā drāma]]s filma '''&quot;[[Prāts un jūtīgums]]&quot;''' mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no vislabākajām [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] grāmatu adaptācijām?
* ... '''[[Ukrainas Varonis]]''' tiek apbalvots ar Zelta Zvaigznes ordeni par izcilu varoņdarbu vai Valsts ordeni par izciliem darba sasniegumiem?

[[Attēls:Peter Pellegrini, 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Slovākija]]s [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums|prezidentam]] '''[[Peters Pellegrīni|Peteram Pellegrīni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Itāļi|itāļu]] senči?
* ... elitārā [[Dānija]]s jūras spēku vienība '''[[Sīriusa suņu kamanu patruļa]]''' veic liela attāluma izlūkošanas patrulēšanu arktiskajā tuksnesī [[Grenlande]]s ziemeļu un austrumu daļā, parasti pa pāriem un izmantojot suņu ragavas ar vairākiem desmitiem suņu, dažreiz četrus mēnešus un bieži vien bez papildu saskarsmes ar cilvēkiem?
* ... [[Itālija|Itālijā]] dzimusī [[Albānija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]] '''[[Lara Kolturi]]''' {{dat|2024|11|23||bez}} Gurglā, [[Austrija|Austrijā]] pirmo reizi izcīnīja vietu uz goda pjedestāla [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā slalomā, ieņemot otro vietu un piekāpjoties tikai [[Mikeila Šifrina|Mikeilai Šifrinai]]?

[[Attēls:Howea-belmoreana.jpg|border|right|50px]]
* ... abas [[Lorda Hava sala]]i [[endēma suga|endēmās]] '''[[hovejas|hoveju]]''' sugas &lt;small&gt;(attēlā ''Howea belmoreana'')&lt;/small&gt; tiek plaši audzētas kā [[telpaugi]]?
* ... [[Bulgārija]]s valdnieka '''[[Simeons I Lielais|Simeona I Lielā]]''' veiksmīgie karagājieni pret [[Austrumromas impērija|bizantiešiem]], [[maģāri]]em un [[serbi]]em sekmēja Bulgārijas vēsturē lielāko teritoriālo ekspansiju, padarot to par spēcīgāko valsti Dienvidaustrumeiropā; šajā laikā bija bija arī ievērojams kultūras uzplaukums, vēlāk to sāka saukt par Bulgārijas kultūras zelta laikmetu?
* ... '''[[Kijivas metro]]''' ''Arsenalna'' stacija Sviatošinskas-Brovarskas līnijā ir otra dziļākā metro stacija pasaulē pēc Hongjančunas stacijas [[Čuncjina|Čuncjinā]], un tā atrodas 105,5 m zem zemes?

[[Attēls:Red Brocket (Mazama americana) male (28091090800).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Amerikas sarkanā mazama]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izplatīta [[Dienvidamerika]]s mežos, sākot no [[Argentīna]]s ziemeļiem līdz [[Kolumbija]]i un Gviānām, kā arī [[Trinidāda|Trinidādas salā]], bet vēl nesen tās bija sastopamas arī [[Tobāgo]], taču tur tagad ir iznīcinātas?
* ... lielākā daļa '''[[Ukrainas ungāri|Ukrainas ungāru]]''' kompakti dzīvo [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]], kas robežojas ar [[Ungārija|Ungāriju]], kur veido aptuveni 12% [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[ziepju opera]]s [[televīzija]]s seriāls '''&quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;''' tiek pārraidīts kanālā [[CBS]] kopš [[1987. gads|1987. gada]] 23. marta; šim seriālam ir 38 sezonas un vairāk nekā 9500 sērijas?

[[Attēls:GBSowerby I 1832 pl225 upper and lower figures Rangia cuneata.png|border|right|50px]]
* ... līdz 2020. gadiem '''[[Atlantijas maktrgliemene]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]] bija zināmas tikai [[Liepāja]]s un [[Pāvilosta]]s apkaimē, taču 2024. gadā tika ziņots, ka ievērojams to daudzums dzīvo arī [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]; uzskata, ka to kāpuri atceļojuši uz [[Eiropa|Eiropu]] ar kuģu balasta ūdeņiem, pirmā parādīšanās fiksēta [[Antverpenes osta|Antverpenes ostā]]?
* ... [[96. Kinoakadēmijas balva|96. Kinoakadēmijas balvu]] kā &quot;[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]&quot; saņēmusī filma '''&quot;[[Interešu zona]]&quot;''' stāsta par [[Aušvicas koncentrācijas nometne]]s komandantu [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfu Hesu]] un viņa sievu, kuri ar ģimeni cenšas dzīvot sapņu dzīvi mājā, kas atrodas otrpus nometnes sienām?
* ... 2021. gadā [[krievi|krievu]] [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs un bijušais [[Krievija]]s laikraksta &quot;Novaja Gazeta&quot; galvenais redaktors '''[[Dmitrijs Muratovs]]''' kopā ar Mariju Resu saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela Miera prēmiju]] par &quot;centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir priekšnoteikums demokrātijai un ilgstošam mieram&quot;?

[[Attēls:Shawarma-sandwich-01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[šaverma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs ielas [[ēdiens]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], bet mūsdienās tas izplatījies daudzās [[Eiropa]]s valstīs?
* ... '''[[Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)|Melnkalnes—Turcijas karš]]''' starp [[Melnkalnes kņaziste|Melnkalnes kņazisti]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1876.—1878. gadā beidzās ar [[Melnkalne]]s uzvaru un neatkarības pasludināšanu?
* ... '''[[Ukrainas krievi]]''' ir lielākā [[mazākumtautība]] [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Eiropa|Eiropā]], un lielākā [[krievu diaspora]] pasaulē?

[[Attēls:Aleksandras Sorokinas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]]
* ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[Ultramaratons|ultragaro]] distanču skrējējs '''[[Aleksandrs Sorokins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo reizi laboja pasaules rekordu 100 km skrējienā, distanci veicot 6 stundās 5 minūtēs un 41 sekundē, bet 2023. gadā [[Viļņa|Viļņā]], 41 gada vecumā, viņš uzlaboja savu pasaules rekordu, sasniedzot 6.05:35?
* ... no. 1937. līdz 1938. gadam '''[[Krievijas latvieši|Krievijas latviešus]]''' smagi skāra tā sauktā [[NKVD &quot;Latviešu operācija&quot;]], kuras laikā apcietināja 22 360 un nošāva 16 573 [[latvieši|latviešus]]?
* ... [[2015. gads kino|2015. gada]] [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s [[trillera filma]] '''''[[Remember]]''''', kurā galveno lomu atveido [[Kristofers Plamers]], stāsta par ar [[Demence|demenci]] sirgstošu, 89 gadus vecu [[Holokausts|Holokaustā]] izdzīvojušo, kurš aizbēg no pansionāta, lai atrastu un nogalinātu [[Nacisti|nacistu]] kara noziedznieku, kurš nogalināja viņa ģimeni?

[[Attēls:Jonathan-plantation-house.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas salā]] dzīvojošais Seišelu salu milzu bruņurupucis '''[[Džonatans (bruņurupucis)|Džonatans]]''' &lt;small&gt;(attēlā 2021. gadā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par vecāko zināmo dzīvo sauszemes dzīvnieku, domājams, ka viņa vecums pārsniedz 190 gadus?
* ... [[Čigāni|romu]] izcelsmes [[Serbija]]s mūziķis un komponists '''[[Žarko Jovanovičs]]''', kurš komponēja '''[[Čigānu himna|romu himnu]]''', [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija ieslodzīts trīs [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]]?
* ... daži [[dzīvnieki]] izmanto '''[[atbalss|atbalsi]]''' atrašanās vietas noteikšanai un [[navigācija]]i, piemēram, [[vaļveidīgie]] un [[sikspārņi]] to izmanto procesā, kas pazīstams kā [[eholokācija]]?

[[Attēls:Flaki (2).JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[fļaki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[poļi|poļu]] [[zupa]], kuras būtiska sastāvdaļa ir [[liellops|liellopu]] [[kuņģis]]?
* ... '''[[Austrumu Trāķija]]''' ir vienīgā [[Turcija]]s [[Eiropa]]s teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības?
* ... maigi [[Eiroskeptisms|eiroskeptiskajā]] un pret federālismu vērtajā '''[[Eiropas Konservatīvie un reformisti|Eiropas Konservatīvo un reformistu]]''' grupā lielākā partija pēc [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu skaita ir [[Polija]]s &quot;[[Likums un taisnīgums]]&quot;, bet [[Latvija|Latvijā]] to pārstāv [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā Apvienība]]?

[[Attēls:Gloucester Cathedral exterior 2019.JPG|border|right|50px]]
* ... 11. gadsimtā celtajā '''[[Glosteras katedrāle|Glosteras katedrālē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1216. gads|1216. gadā]] tika kronēts [[Anglijas karalis]] [[Henrijs III Plantagenets|Henrijs III]], bet [[1327. gads|1327. gadā]] baznīcā tika apbedīts karalis [[Edvards II Plantagenets|Edvards II]]?
* ... '''[[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās impērijas]]''' sākums saistās ar [[1908. gads|1908. gadu]], kad [[Beļģija]] anektēja [[Kongo Brīvvalsts|Kongo brīvvalsti]], izveidojot [[Beļģu Kongo]]?
* ... vairums '''[[NKVD troikas|NKVD troiku]]''' biedru tika represēti [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, un ievērojama daļa no viņiem tika represēti pirms 1938. gada novembra — viņus represēja troikas, kuru biedri viņi bija iepriekš?

[[Attēls:Brussels sprout closeup.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Briseles kāposti]]''' jeb rožkāposti tiek audzēti ēdamo [[pumpurs|pumpuru]] dēļ, kuru izmērs ir no 1,5 līdz 4 centimetriem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1954. gads Latvijā|1954. gada]] 4. aprīlī [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] [[lidmašīna]] ''Lavochkin La-15'' bija pacēlusies no [[LPX|Liepājas militārā lidlauka]], bet nezināmu iemeslu dēļ vienos naktī tā '''[[La-15 katastrofa Liepājā|nogāzās un uzsprāga]]''' dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājas rajonā]]; bojā gāja lidmašīnas pilots un seši [[Liepāja]]s iedzīvotāji?
* ... '''[[Pitijas spēles]]''' bija vienas no četrām tā sauktajām panhellēniskajām sporta spēlēm [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]; tās bija otrās populārākās aiz [[Antīkās olimpiskās spēles|Olimpiskajām spēlēm]] un tika rīkotas [[Delfi|Delfos]] reizi četros gados?

[[Attēls:Кітаб.jpg|border|right|50px]]
* ... jau senatnē '''[[Polijas—Lietuvas tatāri]]''' pārgājuši uz apkārtējās tautas valodu (visbiežāk [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]] &lt;small&gt;(attēlā baltkrievu valodas teksts [[arābu raksts|arābu rakstā]])&lt;/small&gt;), taču saglabājuši tradīcijas un reliģiju — [[sunnītu islāms|sunnītu islāmu]]?
* ... '''[[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts Maskavas apgabalā 2024. gada 22. martā]]''', kad teroristi no grupējuma [[Islāma valsts — Horasānas province|ISIS—K]] koncertzālē ''Crocus City Hall'' nogalināja vismaz 145 cilvēkus, bija viens no lielākajiem teroristu uzbrukumiem mūsdienu [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]], atpaliekot tikai no [[Teroristu uzbrukums Beslanā|terorakta Beslanā 2004. gadā]]?
* ... '''[[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā Sudānas pilsoņu karā]]''', kas ilga no 1955. līdz 1972. gadam, 17 gadu laikā gāja bojā līdz 1 miljonam cilvēku?

[[Attēls:Wow signal.jpg|border|right|50px]]
* ... lai gan '''[[Wow! signāls|''Wow!'' signālam]]''' nebija nosakāmas [[modulācija]]s — paņēmiena, ko izmanto informācijas pārraidīšanai pa [[radioviļņi]]em —, tas joprojām ir labākais kandidāts uztvertai ārpuszemes radio pārraidei, kāds jebkad ir atklāts &lt;small&gt;(attēlā signāls attēlots kā &quot;6EQUJ5&quot;, reģistrēts [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] [[1977. gads|1977. gadā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Normandijas hercogs|Normandijas hercoga]] '''[[Roberts I Lielais|Roberta I Lielā]]''' attiecībās ar konkubīni Arletu no Felēzes dzima pirmais [[Normandiešu dinastija]]s [[Anglijas karalis]] [[Viljams I Iekarotājs]], bet tā kā viņa vecāki nebija laulājušies, tad Viljams bija ārlaulībā dzimis un tika iesaukts par &quot;bastardu&quot;?
* ... 2024. gada februārī [[ASV]] [[diplomāts]] un amatieris [[ornitologs]] '''[[Pīters Kestners]]''' kļuva par pirmo cilvēku, kurš redzējis 10 000 [[putni|putnu]] sugu jebkur pasaulē?

[[Attēls:Famagusta 01-2017 img14 Lala Mustafa Pasha Mosque.jpg|border|right|50px]]
* ... [[viduslaiki|viduslaikos]] mūsdienu [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] esošā '''[[Famagusta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija [[Kipra]]s svarīgākā ostas pilsēta un vārti tirdzniecībai ar [[Levante]]s ostām, no kurām [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] tirgotāji veda savas preces uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]]?
* ... 2022. gadā pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] '''[[Eiropas Brīvā apvienība|Eiropas Brīvās apvienības]]''' biedre no [[Latvija]]s [[Tatjana Ždanoka]] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja [[Krievija|Krieviju]] un vēlāk ar abpusēju vienošanos pameta partiju, jo viedokļi par karu Ukrainā krasi atšķirās?
* ... '''[[Burtnieka drumlinu lauks]]''' satur ap 1430 [[drumlins|drumlinu]] vaļņu, kas ir īpaši izteikti dienvidos no [[Burtnieks|Burtnieka ezera]] un ir savstarpēji paralēli orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā?

[[Attēls:Santana Acer Arena (5558151833) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... 2023. gadā žurnāls ''Rolling Stone'' nosauca [[Meksika|Meksikā]] dzimušo '''[[Karloss Santana|Karlosu Santanu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par 11. visu laiku izcilāko [[ģitārists|ģitāristu]]?
* ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]?
* ... uzņēmējs '''[[Jāzeps Šņepsts]]''', kurš 2024. gadā kļuva plaši atpazīstams medijos ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]?

[[Attēls:Chamaedaphne calyculata 1 (5097220701).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ārkausa kasandra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama nevienmērīgi: diezgan bieži Austrumlatvijā, kamēr valsts rietumu daļā nav sastopama, jo Latviju šķērso sugas [[Eiropa]]s areāla rietumu robeža?
* ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna &quot;Kāpa&quot; divu daļu adaptāciju; pirmā daļa &quot;[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]&quot; bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim uzņemta filma '''&quot;[[Kāpa: Otrā daļa]]&quot;''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]?
* ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''?

[[Attēls:Praga 11.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā]]''', kas sākās [[1968. gads|1968. gada]] 21. augustā un izbeidza [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], lai arī notika bez kaujām, tomēr prasīja 108 [[Čehoslovākija]]s pilsoņu dzīvības, tāpat bojāgājušie bija iebrūkošā karaspēka sastāvā &lt;small&gt;(attēlā padomju tanki [[T-55]] operācijas &quot;Donava&quot; laikā)&lt;/small&gt;?
* ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukraiņi|ukrainieti]] '''[[Zinaīda Turčina|Zinaīdu Turčinu]]''' atzina par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]?
* ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku?

[[Attēls:Charlotte Amalie 1.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmais eiropietis, kurš atklāja '''[[Sentomasa|Sentomasas salu]]''' [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]], bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sava otrā ceļojuma laikā &lt;small&gt;(attēlā [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Šarlote Amālija]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles?
* ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''?

[[Attēls:Nīgrandes luterāņu baznīca7.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1775. gads Latvijā|1775. gadā]] [[Nīgrande|Pīlesmiesta]] koka baznīcas vietā uzcēla mūra '''[[Nīgrandes luterāņu baznīca|luterāņu baznīcu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas saglabājusies līdz mūsu dienām?
* ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''&quot;[[LaTS]]&quot;''', ko pārvalda uzņēmums &quot;Latvijas tirgotāju savienība&quot;, apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām?
* ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]?

[[Attēls:Talihaerm J. – Biathlon 2023 Nove Mesto 8557.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] '''[[Johanna Taliherma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, Regina Ermitsa, [[Tūli Tomingasa]] un Suzana Kilma izcīnīja 4. vietu stafetē, kas bija [[Igaunija]]s visu laiku augstākais rezultāts šajā disciplīnā?
* ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]?
* ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]?

[[Attēls:Muhammad Ahmad.jpg|border|right|50px]]
* ... Mahdistu valsts [[Sudāna|Sudānā]] dibinātāja un līdera '''[[Muhameds Ahmeds|Muhameda Ahmeda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš [[1881. gads|1881. gadā]] pasludināja sevi par [[mesija|mesiju]], dēls Abdelrahmans al Mahdī bija viens no [[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s redzamākajiem politiķiem un tās premjerministrs, bet mazmazdēls Sadiks al Mahdī bija Sudānas premjerminists 20. gadsimta 60. un 80. gados?
* ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]?
* ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasēs]], tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros?

[[Attēls:Flag of Wales.svg|border|right|50px]]
* ... tāpat kā daudzu [[heraldika]]s figūru gadījumā, precīzs [[pūķis|pūķa]] attēlojums '''[[Velsas karogs|Velsas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nav standartizēts likumā, un tam ir daudz atveidojumu?
* ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]?
* ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]?

[[Attēls:2008-01-28 Tague Bay St. Croix.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmais eiropietis, kurš apmeklēja [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]] esošo '''[[Sentkroisa|Sentkroisas salu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sadursmes starp [[spāņi]]em un karībiem Sentkroisā bija vēsturē pirmais dokumentētais militārais konflikts starp spāņiem un [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] iedzīvotājiem?
* ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tas nozīmē atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana?
* ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā?

[[Attēls:Casu Marzu cheese.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kasu marcu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir tradicionāls [[Sardīnija]]s [[aita]]s [[piens|piena]] [[siers]] ar dzīviem kukaiņu [[Kāpurs|kāpuriem]]; daži cilvēki dod priekšroku kāpuru noņemšanai pirms ēšanas, bet citi ēd tos kopā ar sieru, tomēr kāpuri var izdzīvot cilvēka [[zarnas|zarnās]], izraisot enterālu saslimšanu?
* ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs?
* ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)?

[[Attēls:20230211 FIS Ski Jumping World Cup Women Hinzenbach Nika Prevc 850 6801.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētājas [[Tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]] lēcienos gan no parastā, gan lielā tramplīna [[slovēņi|slovēniete]]s '''[[Nika Prevca|Nikas Prevcas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; trīs brāļi [[Peters Prevcs|Peters]], [[Cene Prevcs|Cene]] un Domens arī ir tramplīnlēcēji?
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[Rīgas VEF]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras &quot;Nuggets&quot;]]?
* ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]?

[[Attēls:Monument pedestal Krates victory S399 ancient agora museum Athens.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[kvadriga|kvadrigu]]''' sacensības rīkoja [[Antīkās olimpiskās spēles|antīkajās olimpiskajās spēlēs]] un citās sakrālajās svinībās, un tās uzskatīja par [[sengrieķu mitoloģija|gieķu dievu]] transporta līdzekli, kā arī tās attēlotas uz dažādām vāzēm un mākslinieciskos bareljefos &lt;small&gt;(attēlā kvadriga uz pjedestāla piemineklim, veltītam uzvarai Panatēnu spēlēs)&lt;/small&gt;?
* ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu?
* ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo?

[[Attēls:Akhmed Zakayev (2018).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Ahmeds Zakajevs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopš 2007. gada ir [[Ičkērijas Čečenu Republika]]s trimdas valdības premjerministrs?
* ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' laboti divi pasaules rekordi: [[400 metri|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza Bahamu Salu pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)?
* ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)?

[[Attēls:Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste '''[[Zanda Martena]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās?
* ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam?
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru?

[[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieder rekords ar 137 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''?
* ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]?
* ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''&quot;[[Dzīvnieku brīvība]]&quot;''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve?

[[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas kara]] {{dat|1800|06|14|lok}} '''[[Marengo kauja]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; rezultātā [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls?
* ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē?
* ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[valsts valoda|oficiālajām valodām]]?

[[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus?
* ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''?
* ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem?

[[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|50px]]
* ... 1995.—1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs?
* ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents?
* ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]?

[[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis?
* ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''&quot;[[Dejotāja tumsā]]&quot;''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu?
* ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] &quot;par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos&quot;?

[[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[parastā vāvere|vāveres]], [[meža klaidoņpele]]s &lt;small&gt;(attēlā vāvere ar zīli)&lt;/small&gt;?
* ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas?
* ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām?

== Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) ==

&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]?
* ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]?
* ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|200px]]
* ... no 19. gadsimta beigām Anglijas pilsētā '''[[Grimsbi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē?
* ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]?
* ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]?
* ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]?
* ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' &lt;small&gt;(attēlā ģerbonis)&lt;/small&gt; pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))?
* ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;, ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]?
* ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu?
* ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|150px]]
* ... par lomu 1939. gada filmā &quot;[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]&quot; '''[[Hetija Makdeniela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]?
* ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās?
* ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visas [[Zeme]]s [[ūdens]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|150px]]
* ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]?
* ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]?
* ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Northemptona]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa?
* ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva &quot;[[Bohēmista rapsodija]]&quot;, bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma &quot;[[Openheimers (filma)|Openheimers]]&quot;?
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' ir [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])&lt;/small&gt; kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]?
* ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp &quot;[[Titāniks|Titānika]]&quot; bojāejā?
* ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]?
* ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karaliste]] [[kinokomēdija]] '''&quot;[[Visu vai neko]]&quot;''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta?
* ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|150px]]
* ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū?
* ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''?
* ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' tika uzcelta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[tukums|Tukumā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā?
* ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|200px]]
* ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas?
* ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības?
* ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca?
* ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''&quot;[[Sirdspuķīte]]&quot;''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā &quot;[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]&quot; ([[Džesika Lenga]])?
* ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]?
* ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|200px]]
* ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]?
* ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''&quot;[[Viss par manu māti]]&quot;''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā &quot;[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]&quot;, kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]?
* ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''&quot;[[Straume (filma)|Straume]]&quot;''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu &quot;[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Naisīrs Brukss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''?
* ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''?
* ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|150px]]
* ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]?
* ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s?
* ... atšķirībā no otrreizējās pārstrādes, kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|200px]]
* ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]?
* ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]?
* ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''&quot;[[Idiots (romāns)|Idiots]]&quot;''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots iekarots?
* ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]?
* ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]?
* ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]?
* ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle &quot;Latvija&quot;|koncertzāli &quot;Latvija&quot;]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā &quot;[[Kronis (seriāls)|Kronis]]&quot; ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i?
* ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras?
* ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē?
* ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Dedpūls &amp; Vilknadzis]]&quot;''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)&lt;/small&gt; bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]?
* ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par &quot;visneveselīgāko vietu valstī&quot;?
* ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras &quot;United&quot;]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1903. gadā)&lt;/small&gt; bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]?
* ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]?
* ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[stepes goba]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga?
* ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti?
* ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''?
* ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide?
* ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|150px]]
* ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā &lt;small&gt;(attēlā Vecās gvardes grenadieris)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]?
* ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''&quot;[[Svešie]]&quot;''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|200px]]
* ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas?
* ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu?
* ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] &lt;small&gt;(attēlā [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā salu pasaulē]]?
* ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''&quot;[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]&quot;''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja?
* ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]?
* ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas?
* ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā?
* ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem?
* ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita?
* ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|200px]]
* ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē?
* ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''&quot;[[Vaiana 2]]&quot;''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' &lt;small&gt;(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola?
* ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari?
* ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija &quot;Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi&quot;, ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros?
* ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]?
* ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em &lt;small&gt;(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)&lt;/small&gt;?
* ... '''''[[Levi Strauss &amp; Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas?
* ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''&quot;[[Bagātie arī raud]]&quot;''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles &quot;Verdzene Izaura&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|150px]]
* ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā?
* ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu?
* ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|200px]]
* ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Brīnumainās]]&quot;''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas?
* ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā?
* ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par &quot;Jorkšīras uzšķērdēju&quot;, lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot?
* ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|200px]]
* ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku &lt;small&gt;(attēlā 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; nojauca un izmantoja būvmateriāliem?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''&quot;[[Ļaunā]]&quot;''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā &quot;[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]&quot;) un ieguva balvu kategorijās &quot;[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]&quot; un &quot;[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]&quot;?
* ... '''&quot;[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]&quot;''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs?
* ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]?
* ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|200px]]
* ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu?
* ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu?
* ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]?
* ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]?
* ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās?
* ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas?
* ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus &lt;small&gt;(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]?
* ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' norisinājās sarežģītā laikā, kad jautājumi par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, taču [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu termiņu [[ASV prezidents|prezidenta]] amatā, tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem?
* ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā?
* ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]] &lt;small&gt;(attēlā 1980. gada 5 pesetas)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em?
* ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu arābu [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|200px]]
* ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]''''' &lt;small&gt;(attēlā 1882. gada gleznā)&lt;/small&gt;, [[1620. gads|1620. gadā]] pārvadāja pirmos [[Puritāņi|puritāņu]] svētceļniekus no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā?
* ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā?
* ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]?
* ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.?
* ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot &quot;Hortons&quot;, &quot;Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus&quot; un &quot;Lorakss&quot;?
* ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu?
* ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[krokainā roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]?
* ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]?
* ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā?
* ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]?
* ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]?
* ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām?
* ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[maijrozīte]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]?
* ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|150px]]
* ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]?
* ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases?
* ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienidaustrumu daļā?
* ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu?
* ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''&quot;[[900 sekundes]]&quot;''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|200px]]
* ... '''[[Česapīkas līcis]]''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu?
* ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|250px]]
* ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ?
* ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus?
* ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā &quot;netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu&quot;, bet 1905. gadā — kā &quot;indīgo elles pilsētu&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bieži tiek dēvēts par &quot;labāko no Peru vicekaraļiem&quot;, tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem?
* ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi?
* ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|150px]]
* ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē?
* ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases?
* ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus?
* ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai?
* ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|200px]]
* ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; durvju kliņķa?
* ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases?
* ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|200px]]
* ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt;, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]?
* ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis?
* ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus &quot;masu hipnozes&quot; un &quot;ārstniecības&quot; teleseansus un teletiltus padomju televīzijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ?
* ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri?
* ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|150px]]
* ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos?
* ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā &quot;fenomenāla&quot;: teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem?
* ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem &lt;small&gt;(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus?
* ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|150px]]
* ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])?
* ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē?
* ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Iena.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas &lt;small&gt;(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus?
* ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]], kas pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], ieskaitot [[sporas]], savukārt dezinfekcija samazina mikrobu daudzumu līdz drošam līmenim?
* ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci?
* ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]?
* ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s &quot;zelta laikmetu,&quot; kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]?
* ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]?
* ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā &quot;[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]&quot;, par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris?
* ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]?
* ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[epipremni]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[zelta epipremns]])&lt;/small&gt; ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks?
* ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā?
* ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]] &lt;small&gt;(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)&lt;/small&gt;?
* ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru?
* ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[garšīgā monstera]]''' &lt;small&gt;(attēlā zieds un nenobriedis auglis)&lt;/small&gt;, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur?
* ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs?
* ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|150px]]
* ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi?
* ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''?
* ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm?
* ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''?
* ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|150px]]
* ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)&lt;/small&gt; reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem?
* ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists?
* ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[baltvīns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas?
* ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas?
* ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Svētais Matijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)&lt;/small&gt; kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]?
* ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji?
* ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''&quot;[[Juras laikmeta parks 3]]&quot;''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' &lt;small&gt;(attēlā zieds)&lt;/small&gt; parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī?
* ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''&quot;[[Māceklis (filma)|Māceklis]]&quot;''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Djegogarsijas atols]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em?
* ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas &quot;Spartaks&quot;]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā?
* ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|150px]]
* ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā?
* ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]], ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]], ar lielpilsētas statusu, ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]?
* ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē?
* ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām?
* ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|150px]]
* ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru?
* ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]?
* ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|150px]]
* ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja sparp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā?
* ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas &quot;Barbarosa&quot;]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|200px]]
* ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' &lt;small&gt;(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])&lt;/small&gt; bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.?
* ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai?
* ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]?
* ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs?
* ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā &quot;X faktors&quot;; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki &lt;small&gt;(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)&lt;/small&gt;?
* ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]?
* ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|200px]]
* ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām &lt;small&gt;(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas &quot;Clippers&quot;]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā?
* ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|150px]]
* ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā?
* ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Dagdas ala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]?
* ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās?
* ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā?
* ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās?
* ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas &quot;Kalev/Cramo&quot;]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|200px]]
* ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]?
* ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m?
* ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:South facade of the Rijksmuseum Amsterdam (DSCF0528).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Nīderlande]]s nacionālais mākslas [[muzejs]] '''''[[Rijksmuseum]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas [[Amsterdama]]s Muzeju laukumā, kurā bez ''Rijksmuseum'' atrodas arī '''[[Van Goga muzejs]]''' (visvairāk apmeklētais muzejs valstī), Amsterdamas Pilsētas muzejs un koncertzāle ''Concertgebouw''?
* ... 2024. gadā [[pludmales volejbolists]] '''[[Kristians  Fokerots]]''', spēlējot pārī ar savu 20 gadus vecāko treneri [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā?
* ... '''[[īru izcelsmes amerikāņi]]''' ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju kopskaita?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mohamed Ould Abdel Aziz August 2014 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas bija [[Mauritānija]]s prezidents no 2009. līdz 2019. gadam, ieguva varu [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] 2005. gadā, bet pēc tam tika ievēlēts par prezidentu vairākās vēlēšanās; 2021. gadā arestēts, apsūdzēts [[korupcija|korupcijā]] un vēlāk notiesāts, piespriežot [[ieslodzījums|ieslodzījumu]]?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]]s '''&quot;[[Šezam! Dievu dusmas]]&quot;''' un '''&quot;[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]&quot;''' bija kases izgāšanās, ko saistīja arī ar vispārēju supervaroņu žanra filmu popularitātes kritumu?
* ... [[ASV]] [[Konservatīvisms|konservatīvais]] ziņu un politisko komentāru televīzijas kanāls '''''[[Fox News]]''''' ir visvairāk skatītais [[kabeļtelevīzija]]s ziņu tīkls valstī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Canary Wharf (2) - geograph.org.uk - 4676594.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Londona]]s '''[[Tauerhemletsa]]s''' rajonam raksturīgs augsts [[bengāļi|bengāļu]] izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars — tie veido 32% no [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... [[Venecuēla]]s [[telenovele|telenoveli]] '''&quot;[[Estrelita — netīrā seja]]&quot;''' [[Latvija|Latvijā]] no 1994. līdz 1996. gadam pārraidīja telekompānija TV 3?
* ... pēc '''[[1915. gada fabriku evakuācija Latvijā|1915. gada fabriku evakuācijas no Latvijas]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā strādnieku nometināšanas vietās ģimenes bija spiestas dzīvot nepiemērotās telpās, tādēļ pieauga mirstība, tomēr vēlāk viņu apstākļi uzlabojās [[Latviešu bēgļu centrālkomiteja]]s organizētās palīdzības dēļ?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of New Zealand.svg|border|right|200px]]
* ... 2016. gadā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] tika veikts balsojums par karoga dizainu, un kā divas iespējas tika piedāvātas pašreizējais karogs un alternatīvs dizains, taču balsojumā ar 57% uzvarēja esošais '''[[Jaunzēlandes karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] ASV [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Zilais Skarabejs]]&quot;''' ir pirmā supervaroņu filma ar [[Latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] izcelsmes [[aktieri]] galvenajā lomā?
* ... 1858. gadā astoņi [[Rīga]]s [[tirgotāji]] nodibināja akciju sabiedrību &quot;Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija&quot;, kas 1859. gadā uz [[Juglas muiža]]s zemes uzcēla '''[[Juglas papīrfabrika|Juglas papīrfabriku]]''', kurā uzstādīja ar tvaiku darbināmu papīrmašīnu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:SacredHeartBatoni.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Vissvētākā Jēzus Sirds]]''' ir viena no visplašāk piekoptajām un pazīstamākajām [[katoļi|katoļu]] dievbijībām, kurā [[Jēzus Kristus]] [[sirds]] tiek uzskatīta par simbolu &quot;Dieva bezgalīgajai un kaislīgajai mīlestībai pret cilvēci&quot; &lt;small&gt;(attēlā Pompeo Batoni glezna baznīcā [[Roma|Romā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Londona]]s '''[[Hamersmita un Fulema|Hamersmitas un Fulemas boro]]''' bāzējas trīs profesionāli [[futbols|futbola]] klubi — [[Premjerlīga]]s klubi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un ''[[Fulham FC|Fulham]]'', attiecīgi ''[[Stamford Bridge]]'' un ''[[Craven Cottage]]'' stadionā, kā arī [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubs ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' ''Loftus Road'' stadionā?
* ... '''''[[American Airlines]]''''' ir viena no lielākajām [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]] pasaulē un vadošais pasažieru pārvadātājs [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aviācijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Harry S Truman, bw half-length photo portrait, facing front, 1945 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1948. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1948. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' [[Harijs Trumens]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā uz otro termiņu?
* ... '''[[trolejbusu satiksme Zolingenē]]''' ir vislielākā no trim [[Vācija|Vācijā]] šobrīd eksistējošām [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksmes sistēmām?
* ... 1967. gadā mirušais '''[[Džeimss Bedfords]]''' ir pirmais [[cilvēks]], kura ķermenis tika pakļauts kriokonservācijas procesam pēc [[Bioloģiskā nāve|nāves]], un tas joprojām tiek saglabāts?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stalbes muižas kungu māja.png|border|right|200px]]
* ... [[1920. gada zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformas]] laikā '''[[Stalbes muiža|Stalbes muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; sadalīja 71 vienībā 2193 ha kopplatībā?
* ... '''[[Ārējā Londona]]''' ir kopīgs nosaukums [[Londonas boro]] grupai, kas veido [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] perifēro daļu, un no visām pusēm iekļauj [[Iekšējā Londona|Iekšējo Londonu]]?
* ... Taivānai piederošās '''[[Dzjiņmeņas salas]]''', kas atrodas [[Taivānas šaurums|Taivānas šauruma]] rietumu pusē, tuvu kontinentālās Ķīnas krastam, ir stratēģiski nozīmīgas un simboliskas attiecībās starp [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republiku]] un [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republiku]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:1944 portrait of FDR (1)(small).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1944. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] atkārtoti ievēlēja [[Franklins Rūzvelts|Franklinu Delano Rūzveltu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva par prezidentu jau ceturto termiņu, un [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Harijs Trumens|Hariju Trumenu]], bet 3 mēnešus pēc [[inaugurācija]]s Rūzvelts nomira, un amatā viņa vietā stājās Trumens?
* ... '''[[Otrais Opija karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kas izraisīja [[Ķīna]]s destabilizāciju 19. gadsimtā un nostiprināja [[Rietumu pasaule|Rietumu]] [[Lielvalsts|lielvalstu]] ietekmi reģionā?
* ... [[vēja parks|vēja parku]] būvniecība ir viens no attīstības virzieniem, kas saskaras ar vietējo iedzīvotāju pretestību, ko mēdz dēvēt par '''[[nimbisms|nimbismu]]''' jeb ''NIMBY'' sindromu ([[akronīms]] no [[angļu valoda]]s frāzes ''Not In My Back Yard'')?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Acipenser sturio.jpg|border|right|250px]]
* ... vēsturiski '''[[store]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; arī [[Latvija|Latvijā]] ir bijusi bieži sastopama zivs, taču laika gaitā izzudusi: pēdējais stores noķeršanas gadījums bija [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet kopš 1995. gada tā ir iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] izzudušo sugu kategorijā?
* ... konkursā '''&quot;[[Supernova 2025]]&quot;''', kas bija [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālā atlase, uzvarēja grupa &quot;[[Tautumeitas]]&quot; ar dziesmu &quot;[[Bur man laimi]]&quot;?
* ... 2024. gada jūnijā '''[[Kenijs Atkinsons]]''' kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas &quot;Cavaliers&quot;]] galveno treneri, un viņa vadībā komanda sasniedza vienu no garākajām sezonas sākuma uzvaru sērijām līgas vēsturē — 15 uzvaras pēc kārtas, bet sezonas noslēgumā Atkinsonu atzina par [[NBA sezonas labākais treneris|sezonas labāko treneri]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Assassination of President Lincoln (color) - Currier and Ives - Original.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[atentāts pret Abrahamu Linkolnu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko [[1865. gads|1865. gada]] 14. aprīlī veica aktieris un dedzīgs dienvidu atbalstītājs [[Džons Vilkss Būts]], atstāja dziļu ietekme uz [[ASV]] politiku un sabiedrību pēc [[ASV pilsoņu karš|Pilsoņu kara]]?
* ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Amīns Guirī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis visu vecumu Francijas jaunatnes izlases?
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[rakstnieks]], [[vēsturnieks]] un [[Publicistika|publicists]] '''[[Dmitrijs Savvins]]''' 2014. gadā asi iestājās pret [[Krievija]]s veikto [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Donbasa karš|kara sākšanu Donbasā]], 2015. gadā, lai izvairītos no aresta, emigrēja un pēc īsa laika apmetās [[Latvija|Latvijā]]; 2024. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Francoise hardy february 1966.jpg|border|right|150px]]
* ... [[franči|franču]] [[dziedātāja]] un dziesmu autore, [[astroloģe]], rakstniece un modele '''[[Fransuāza Ardi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija zināma ar savu kautrību, neapmierinātību ar slavenību dzīvi un sevis noniecināšanas attieksmi, kas attiecināma uz viņas mūža cīņu ar trauksmi un nedrošību?
* ... dziļūdens [[Foraminīferas|foraminīferu]] '''[[ksenofioforas|ksenofioforu]]''' [[čaula]]s var variēt no dažiem milimetriem līdz 25 centimetriem diametrā, kas dara tās par vieniem no lielākajiem zināmajiem [[vienšūņi]]em?
* ... vēlākais [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s priekšsēdētājs '''[[Longins Avdjukevičs]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1942. gads Latvijā|1942. gada]] maijā tika iesūtīts no [[Padomju Savienība]]s kontrolētās teritorijas [[Latgale|Latgalē]], kur viņš bija [[partizāni|partizānu]] vienības komisārs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cīrava muiža ap 1900.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1920. gada Latvijas zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformā]] '''[[Cīravas muiža|Cīravas muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā muižas kungu māja ap 1900. gadu)&lt;/small&gt; ar pusmuižām sadalīja 55 jaunsaimniecībās, bet muižas centru nodeva virsmežniecībai un Meža skolai, kas kungu mājās darbojas līdz 1953. gadam?
* ... [[reģionālisms|reģionāli]] [[sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvā]] [[politiskā partija|partija]] '''&quot;[[Sarauj, Latgale!]]&quot;''' [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] tika izveidota pēc [[Daugavpils dome]]s priekšsēdētāja [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] iniciatīvas?
* ... &quot;[[Spēlmaņu nakts]]&quot; balvu pasniegšanas ceremonijā par pirmajiem, kas saņēmuši balvas kā '''&quot;[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunie skatuves mākslinieki]]&quot;''' [[Spēlmaņu nakts 1993|1993. gadā]] kļuva [[Rēzija Kalniņa]] un [[Ivars Stonins]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kaspars Pudāns 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 24. janvārī [[Latvijas Republikas Zemessardze]]s komandieris '''[[Kaspars Pudāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; stājās [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera amatā?
* ... [[Anglija]]s [[tiesības|tiesībās]] '''&quot;[[neatminami laiki]]&quot;''' beidzas un juridiskā atmiņa sākas [[1189. gads|1189. gadā]], kas ir karaļa [[Henrijs II Plantagenets|Henrija II]] valdīšanas beigas un [[Ričards I Lauvassirds|Ričarda I]] [[kronēšana]]s gads?
* ... trīs [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoproducents|kinoproducenta]] '''[[Džons Landau|Džona Landau]]''' filmas &quot;[[Titāniks (filma)|Titāniks]]&quot; (1997), &quot;[[Avatars]]&quot; (2009) un &quot;[[Avatars: Ūdensceļš]]&quot; (2022) ierindojas pirmajā pieciniekā starp pasaules [[Visu laiku ienesīgākās filmas|ienesīgākajām filmām]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Strazdes baznīca 2000-08-03.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Strazdes luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir celta no 1591. līdz 1596. gadam, un tajā ir saglabājušies 1612. gada koka baznīcēnu soli un [[altāris]] no 1664. gada?
* ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 5. martā '''[[Edmunds Johansons|Edmundu Johansonu]]''' iecēla par [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s priekšsēdētāju [[ģenerālmajors|ģenerālmajora]] dienesta pakāpē, un šo amatu viņš ieņēma arī [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā līdz [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] augustam?
* ... '''[[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' starp [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubu [[Marseļas &quot;Olympique&quot;]] un [[Itālija]]s klubu ''[[AC Milan]]'' bija vēsturē pirmā [[UEFA Čempionu līga]]s finālspēle?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Symphoricarpos albus 003.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[strauta sniegoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Ziemeļamerika]]s suga, kura kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugs]] tika ieviesta [[Latvija|Latvijā]] 19. gadsimtā un vietām ir pārgājusi savvaļā — tā ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm izplatās apdzīvotu vietu tuvumā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] kopš [[2007. gads Latvijā|2007. gada]] '''[[karaklausība]]''' bija atcelta, aizstājot to ar profesionālo armiju, tomēr [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]] tika pieņemts lēmums pakāpeniski ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|valsts aizsardzības dienestu]]?
* ... '''[[sēkeji]]''' ir [[ungāri|ungāru]] etniska grupa, kuri dzīvo galvenokārt [[Transilvānija|Transilvānijā]], kas šodien ir daļa no [[Rumānija]]s, un ir saglabājuši unikālu kultūru un [[ungāru valoda]]s [[dialekts|dialektu]], kas izceļas no pārējās ungāru kopienas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rabanos2014 078.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[Redīsu nakts]]''' ir [[Meksika|meksikāņu]] [[svētki]], kas katru gadu tiek svinēti [[Oahaka (pilsēta)|Oahakas]] pilsētā 23. decembrī un ir viens no iespaidīgākajiem [[Dārzeņi|dārzeņu]] festivāliem pasaulē &lt;small&gt;(attēlā 2014. gadā izveidota svētku kompozīcija)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1994. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' ''[[AC Milan]]'' [[futbolists]] [[Marsels Desajī]], kurš panāca rezultātu 4—0, kļuva par pirmo spēlētāju, kurš divus gadus pēc kārtas ieguvis trofeju ar dažādiem klubiem, pēc uzvaras ar [[Marseļas &quot;Olympique&quot;]] [[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1993. gadā]]?
* ... [[Ķīnas Republika|Taivānas]] [[pusvadītājs|pusvadītāju]] produktu līgumražošanas un projektēšanas uzņēmums ''Taiwan Semiconductor Manufacturing Company Limited'' jeb '''''[[TSMC]]''''' ir pasaulē lielākais neatkarīgais (''pure-play'') pusvadītāju ražotājs un lielākais uzņēmums valstī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosslyn Chapel (Mentioned in Dan Brown's DaVinci Code).jpg|border|right|200px]]
* ... kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem [[Skotija|Skotijā]] esošā '''[[Roslinas kapela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; publiski tiek asociēta ar [[Templiešu ordenis|templiešiem]], Svēto Grālu un [[brīvmūrniecība|brīvmūrniekiem]]; to aprakstījis arī [[Dens Brauns]] savā romānā &quot;[[Da Vinči kods]]&quot;?
* ... kravas [[lidmašīna]]s '''[[Boeing 737 avārija Viļņā|''Boeing 737'' avārijā Viļņā]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. novembra rītā viens tās apkalpes loceklis gāja bojā, bet vēl trīs tika ievainoti?
* ... [[rudiments|rudimentārie]] '''[[gudrības zobs|gudrības zobi]]''' parasti izšķiļas cilvēka [[mutes dobums|mutes dobuma]] zobu rindas aizmugurē vecumā no 17 līdz 25 gadiem, un to nosaukums cēlies no pieņēmuma, ka šajā vecumā cilvēks ir jau pietiekami nobriedis un gudrs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:FDR in 1933 2.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1936. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' bija vienbalsīgākās [[ASV prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] [[ASV vēsture|ASV vēsturē]], jo [[Franklins Delano Rūzvelts]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 531 elektoru balsīm guva 523 balsis?
* ... lai gan pieaugušiem [[cilvēks|cilvēkiem]] '''[[žaunu loki]]''' nav redzami, kā [[embrijs|embrionālas]] struktūras tie ir nozīmīgi galvas un kakla [[anatomija]]s attīstībā?
* ... '''[[Trešā reiha ģerbonis (1935—1945)|Trešā reiha ģerbonis]]''' tika ieviests [[1935. gads|1935. gadā]], aizstājot [[Veimāras Republika]]s simbolus, lai nostiprinātu [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma ideoloģiju]] [[Trešais reihs|Vācijā]] un veidotu vienotu identitāti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sambucus racemosa a1.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[sarkanais plūškoks|sarkanā plūškoka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], bet [[Latvija|Latvijā]] suga ir pārgājusi savvaļā no stādījumiem un naturalizējusies, sastopama diezgan bieži mežos pilsētu tuvumā?
* ... '''[[aviācijas bumba]]s''' pirmo reizi tika izmantotas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, galvenokārt manuāli mestas no [[Gaisa balons|gaisa baloniem]] vai [[Lidmašīna|lidmašīnām]]?
* ... [[Kanādas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargam]] '''[[Stīvens Euštakiu|Stīvenam Euštakiu]]''' ir [[portugāļi|portugāļu]] izcelsme, viņš spēlējis [[Portugāle]]s jaunatnes izlasē un visu karjeru pārstāv šīs valsts [[futbola klubs|futbola klubus]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maureen O Sullivan, The New Movie Magazine, 1934.jpg|border|right|150px]]
* ... 1930. gadā [[Īri|īru]] [[aktrise]] '''[[Morīna O'Salivana]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārcēlās uz [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudu]], kur viņa kļuva slavena ar lomām sešās [[Tarzāns|Tarzāna]] filmās no 1932. līdz 1942. gadam, tēlojot kopā ar [[Džonijs Veismillers|Džoniju Veismilleru]]?
* ... 19. gadsimta beigās '''[[Izraēlas zeme]]''' jeb Apolītā zeme kļuva par centrālo ideju [[Cionisms|cionisma]] kustībai, kas aicināja [[ebreji|ebrejus]] atgriezties vēsturiskajā dzimtenē, un [[1948. gads|1948. gadā]] tika izveidota [[Izraēla|Izraēlas Valsts]], kas aptver daļu no vēsturiskās Izraēlas zemes?
* ... akūtā '''[[nieru mazspēja|nieru mazspējā]]''' [[simptomi]] parasti attīstās ļoti ātri, savukārt hroniskā nieru mazspējā tie var būt pakāpeniski un saistīti ar ilgstošu [[nieres|nieru]] funkcijas samazināšanos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Luzern asv2022-10 Löwendenkmal img2.jpg|border|right|200px]]
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieks [[Marks Tvens]] par godu [[Francijas revolūcija]]s laikā kritušajiem [[Vatikāna gvarde|Šveices gvardiem]] izveidoto '''[[Lucernas lauva]]s''' skulptūru &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaucis par &quot;skumjāko un aizkustinošāko akmens bluķi pasaulē&quot;?
* ... '''[[1995. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1995. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' uzvarēja [[Amsterdamas &quot;Ajax&quot;]] pēc tam, kad pēc nospēlētām 85 minūtēm spēlē tika gūti pirmie vārti, ko paveica [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Patriks Kluiverts]], 18 gadu un 327 dienu vecumā kļūstot par jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus [[UEFA Čempionu līga]]s finālā?
* ... '''[[melase]]s''', kas rodas kā blakusprodukts [[cukurs|cukura]] ražošanā, sastāvā ir līdz 40% [[saharoze]]s, tomēr saharozes izdalīšana no melases nav ekonomiski izdevīga?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-10212, Gertrud Ederle.jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[Peldēšana (sports)|peldētāja]] '''[[Ģertrūde Ederle]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstama kā pirmā [[sieviete]], kura pārpeldēja [[Lamanšs|Lamanša šaurumu]], pie tam viņas [[1926. gads|1926. gada]] 6. augusta peldējuma rezultāts bija ātrāks nekā jebkura [[vīrietis|vīrieša]] iepriekšējais rekords; viņas dzīvesstāsts [[2024. gads kino|2024. gadā]] iemūžināts filmā '''&quot;[[Meitene un jūra]]&quot;'''?
* ... 10.—12. gadsimtā '''[[ismaīlisms]]''' kļuva par lielāko [[Šiītu islāms|šiītu]] [[islāms|islāma]] [[Islāma atzari|atzaru]], kad tā bija galvenā ticība [[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifātā]], bet mūsdienās lielākās ismaīlītu kopienas atrodas [[Indija|Indijā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]], bet vislielākais ismaīlītu īpatsvars ir [[Tadžikistāna]]s [[Kalnu Badahšānas vilojats|Kalnu Badahšānas vilojatā]]?
* ... [[1157. gads|1157. gadā]] mūsdienu [[Sīrija]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Tartūsa]]''' kļuva par [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] lielmestra citadeli, kuru nespēja ieņemt karavadonis [[Saladīns]], tomēr [[1291. gads|1291. gadā]] templieši bija spiesti Tartūsu pamest un pārcelties uz [[Kipra|Kipras salu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Morocco.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkans|sarkanais]] fons '''[[Marokas karogs|Marokas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē drosmi, spēku un izturību, un ir saistīts ar dinastisko tradīciju, jo sarkano krāsu bieži izmantoja marokāņu valdošās dinastijas, bet zvaigzne simbolizē [[Islāms|islāma]] piecus pīlārus, kamēr tās [[zaļā krāsa]] ir tradicionāla islāma simbolika, kas apzīmē mieru, auglību un cerību?
* ... [[Lielbritānija]]s kareivi [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā '''[[Henrijs Tandijs|Henriju Tandiju]]''' visbiežāk atceras kā karavīru, kurš, iespējams, saudzējis [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] dzīvību šajā karā?
* ... pirmā zināmā publiskā projicētas '''[[skaņu filma]]s''' izrāde notika [[Parīze|Parīzē]] [[1900. gads|1900. gadā]], taču pagāja daži gadu desmiti, līdz skaņas [[kinofilma]]s kļuva komerciāli praktiskas; pirmā pilnmetrāžas filma, ko prezentēja kā pilnībā skaņu filmu, bija &quot;[[Džeza dziedātājs]]&quot;, kura pirmizrāde notika [[1927. gads|1927. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dirndl-2011.JPG|border|right|150px]]
* ... 19. gadsimta otrajā pusē '''[[dirndls]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; radās kā meiteņu un sieviešu [[tērps]], kas stilistiski ietekmējies no [[Alpi|Alpu]] vācvalodīgo iedzīvotāju tautastērpa, un arī mūsdienās šī reģiona iedzīvotājas dirndlu izmanto kā svinību tērpu?
* ... '''[[alavīti]]''' veido aptuveni 20% no [[Sīrija]]s iedzīvotājiem, taču viņiem vēsturiski ir bijusi liela politiskā vara, jo alavītu kopienai piederēja daudz Sīrijas militāro un izlūkdienestu vadītāju, arī [[Asada režīms|Asadu ģimene]], kas Sīriju pārvaldīja no 1971. gada līdz 2024. gadam?
* ... '''[[romantiskā komēdija|romantiskās komēdijas]]''' noslēguma mērķis ir apliecināt [[mīla]]s attiecību primāro nozīmi galveno varoņu dzīvē, pat ja viņi beigās fiziski izšķiras?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Snowdon massif.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Velsa]]s augstākā virsotne '''[[Snoudons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir arī augstākā virsotne [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salā]] ārpus [[Skotija]]s?
* ... slavenākie '''[[radisti šifrētāji]]''' ir [[navahi|navahu]] radisti, kurus īpaši savervēja un apmācīja [[ASV jūras kājnieku korpuss]], lai cīnītos pret [[Japānas Impērija|Japānu]] [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna teātrī]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
* ... latviešu neatkarīgā [[teātris|teātra]] trupa '''&quot;[[Kvadrifrons]]&quot;''' pašlaik darbojas telpās [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] ēkā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mikheil Kavelashvili official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 27. novembrī [[Gruzija]]s valdošā partija &quot;Gruzijas sapnis&quot; izvirzīja bijušo [[futbolists|futbolistu]] '''[[Miheils Kavelašvili|Miheilu Kavelašvili]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kā kandidātu [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta]] amatam, un decembrī viņu ievēlēja, lai gan opozīcija un iepriekšējā prezidente [[Salome Zurabišvili]] ievēlēšanu novērtēja kā neleģitīmu?
* ... '''[[ibādieši]]''' ir [[musulmaņi|musulmaņu]] atzars, kas nepieder nedz [[Šiītu islāms|šiītu]], nedz [[Sunnītu islāms|sunnītu]] reliģiskajai kopienai un ir galvenā reliģiskā kopiena [[Omāna]]s valstī?
* ... aptuveni 60% pasaules [[dzelzceļi|dzelzceļu]] ir '''[[normālplatuma dzelzceļš]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2024-10-29 ALBA Berlin gegen Paris Basketball (EuroLeague 2024-25) by Sandro Halank–020.jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[T. J. Šortss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš bijis sezonas labākais spēlētājs gan [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]], gan [[Francijas Nacionālā basketbola līga|Francijas Elites līgā]] un [[EuroCup|Eirokausā]], savu pirmo sezonu profesionālajā basketbolā aizvadīja [[Latvija]]s klubā [[BK Ventspils]]?
* ... padomju sērijveida [[slepkava]], laupītājs un izspiedējs '''[[Jurijs Kriņicins]]''', kurš [[1975. gads Latvijā|1975. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] pastrādāja trīs slepkavības, [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] bija uz tvaikoņa &quot;[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskis]]&quot;, kas apgāzās, un noslīka 147 cilvēki, arī viņa vecāki; uzskata, ka slīkšanas sekas un vecāku zaudējums viņam radīja psihiskus traucējumus?
* ... '''[[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgums]]''', kas tika parakstīts [[1783. gads|1783. gada]] 3. septembrī, oficiāli atzina [[ASV]] neatkarību, noslēdzot [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karu]], un noteica robežas jaunajai valstij?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2014 Rallye Deutschland by 2eight 8SC0443.jpg|border|right|150px]]
* ... 2024. gada [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] '''[[Tjerī Nevils]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja savu pirmo pasaules čempiona titulu, kļūstot par [[Belģija]]s [[autorallijs|rallija]] pilotu, kas uzvarējis čempionātā?
* ... līdz [[892. gads|892. gadam]] [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] valdošie Samanīdu emīri atradās [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifu]] atkarībā, bet tad kļuva neatkarīgi, izveidojot savu '''[[Samanīdu impērija|Samanīdu impēriju]]''', kas pastāvēja līdz [[999. gads|999. gadam]]?
* ... [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. septembrī '''[[Jaunjelgavas vidusskola|Jaunjelgavas vidusskolu]]''' ir plānots reorganizēt par Jaunjelgavas pamatskolu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]] '''[[Antoniu Košta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš bija [[Portugāles premjerministru uzskaitījums|Portugāles premjerministrs]], bet [[2023. gads|2023. gada]] 7. novembrī atkāpās no amata pēc tam, kad atklājās, ka vairāki valdības locekļi bija iesaitīti [[korupcija]]s skandālā?
* ... '''[[Šārdžas emirāts]]''' ir vienīgais no [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] septiņiem emirātiem, kas robežojas ar visiem pārējiem?
* ... '''[[manipūru valoda]]''' ir viena no astoņām klasiskajām [[indieši|indiešu]] [[valodas|valodām]], ko atzinusi [[Indija]]s valdība, tā ir iekļauta [[Indijas konstitūcija]]s 8. sarakstā, kas nodrošina tai īpašu aizsardzību un atbalstu no valsts puses?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sātu baznīca - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Sātu luterāņu baznīca|Sātu luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir filmēta kinofilma &quot;[[Rūdolfa mantojums]]&quot; un televīzijas seriāls &quot;[[Sarkanais mežs]]&quot;?
* ... '''[[Džozefs Beirli]]''' ir vienīgais zināmais [[ASV]] [[karavīrs]], kurš dienējis gan [[ASV Armija]]s gan [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Sarkanā armija]]s sastāvā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
* ... '''[[Baldones kūrorts]]''' tika izveidots 18. gadsimtā, taču [[Baldone]]s [[avots|avotu]] dziednieciskās īpašības esot zināmas kopš [[viduslaiki]]em, par ko liecina tur atrastie naudas gabali?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Criccieth - geograph.org.uk - 4513705.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Guineza|Guinezā]]''' ir lielākais [[velsiešu valoda]]s runātāju īpatsvars [[Velsa|Velsā]] — 64,4%, un šī grāfiste tiek uzskatīta par šīs valodas centru &lt;small&gt;(attēlā Krikjetas pils Guinezā)&lt;/small&gt;?
* ... bijušā [[igauņi|igauņu]] [[Futbols|futbolista]] '''[[Dzintars Klavans|Dzintara Klavana]]''', kurš [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlasē]] savas karjeras laikā aizvadīja 19 spēles, dēls [[Ragnars Klavans]] ir viens no visu laiku ievērojamākajiem [[Igaunija]]s futbolistiem?
* ... '''[[1561. gads Latvijā|1561. gada]]''' 28. novembrī [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja [[Lietuvas un Livonijas personālūnija]]s līgumu (Viļņas ūniju), saskaņā ar kuru [[Gothards Ketlers]] kļuva par [[Livonija]]s vietvaldi un gubernatoru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]] būvi pārtrauca [[Otrais pasaules karš]], bet '''[[Tilts uz nekurieni]]''', kuru uzcēla pāri [[Abava]]i, nenojaukts tā arī palicis pļavas vidū līdz pat mūsdienām &lt;small&gt;(attēlā celtniecības laikā 1940. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1941. gads|1941. gada]] '''[[Jūlija sacelšanās Melnkalnē]]''' pret [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas fašistiskās]] valdības okupāciju [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tiek uzskatīta par pirmo masu sacelšanos okupētajā [[Eiropa|Eiropā]] pēc [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un tās sabiedroto agresijas sākuma?
* ... [[Somi|somu]] [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Aki Kaurismeki]]''' filmas bieži veidotas minimālisma stilā un to galvenie varoņi pārstāv strādnieku šķiru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bidet Ego Kolo.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[bidē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[aizguvums]] no [[franču valoda]]s, kas nozīmē &quot;[[ponijs]]&quot;, jo sēdēšana uz tā atgādina [[jāšana]]s pozu, sēžot ar seju pret krānu?
* ... '''[[Holiheda]]''' ir viena no galvenajām [[Īrijas jūra]]s piekrastes [[osta|ostām]] satiksmei ar [[Īrija|Īriju]], un tā ir otra noslogotākā pasažieru satiksmes osta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Duvra]]s?
* ... [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]] '''[[Signe Grūbe]]''' tika ievēlēta [[Ropažu novada dome|Ropažu novada domē]] no partijas &quot;[[Progresīvie]]&quot; saraksta un vēlāk ievēlēta par [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Caernarfon Castle 1994.jpg|border|right|200px]]
* ... 11. gadsimtā [[Guineza|Guinezā]], [[Velsa|Velsā]] iebrukušie [[normaņi]] netālu no bijušā romiešu cietokšņa uzbūvēja cietoksni &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ap kuru izveidojās mūsdienu '''[[Kairnarvona]]s''' pilsētas centrs?
* ... '''[[1560. gads Latvijā|1560. gada]]''' 5. aprīlī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] apspriedē [[Rīga|Rīgā]] pieņēma lēmumu ordeni likvidēt un pārvērst ordeņa valsti par mantojamu [[Livonijas hercogiste|Livonijas hercogisti]], līdzīgi [[Prūsijas hercogiste]]i?
* ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] mirušais [[Latvija]]s kultūras [[vēsturnieks]], [[Enciklopēdija|enciklopēdists]], [[fotogrāfs]] un sabiedriskais darbinieks, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Goda loceklis '''[[Vitolds Mašnovskis]]''' piedzima [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Pūres pagasts|Pūres pagastā]] [[ukraiņi|ukraiņu]] karagūstekņa un [[poļi|poļu]] izcelsmes laukstrādnieces ģimenē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Belize.svg|border|right|200px]]
* ... mūsdienu '''[[Belizas karogs|Belizas karogam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pamatā ir iepriekš šajā teritorijā pastāvējušās [[Britu Hondurasa]]s karogs?
* ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] '''[[Rimants Liepiņš]]''' [[Sēmes pagasts|Sēmes pagasta]] Āžu kalnā sarīkoja pirmās &quot;[[Stirnu buks|Stirnu buka]]&quot; taku skriešanas sacensības, un kopš tā laika &quot;Stirnu buks&quot; ir kļuvis par ikgadēju taku skriešanas sacensību seriālu un lielāko šāda veida sporta notikumu [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[pakāršana]]''' ir viena no senākajām un visplašāk izmantotajām [[nāvessods|nāvessoda]] izpildes metodēm?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aconitum lasiostomum 45131052.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[dzeltenā kurpīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Endēms|endēmiska]] [[Austrumeiropa]]i un ir sastopama šaurā areālā galvenokārt teritorijā uz dienvidaustrumiem no [[Latvija]]s, bet Latvijā — divos izplatības apvidos [[Madona]]s un [[Krāslava]]s novadā?
* ... '''[[1559. gads Latvijā|1559. gadā]]''' turpinājās [[Livonijas karš]], un janvārī [[Krievijas cariste]]s karaspēks iebruka [[Rīgas arhibīskapija]]s &quot;[[Latvju gals|Latvju gala]]&quot; zemēs, ieņemot 11 pilsētas un pietuvojoties [[Rīgas brīvpilsēta]]i, kur [[Daugava]]s grīvā sadedzināja Rīgas kuģus, bet februārī krievu ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā?
* ... '''[[Azerbaijan Airlines reisa 8243 katastrofa|''Azerbaijan Airlines'' reisa 8243 katastrofa]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. decembrī notika reisā no [[Baku]] uz [[Groznija|Grozniju]], kad pēc [[Krievija]]s raķetes zeme-gaiss uzbrukuma to pārvirzīja uz [[Aktau]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], tomēr avārijas nosēšanās dēļ avārijā bojā gāja 38 cilvēki?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mindaugas Kuzminskas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|150px]]
* ... 2016. gadā [[Lietuva]]s [[basketbolists|baskertbolists]] '''[[Mindaugs Kuzminsks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]], kur spēlēja arī latvietis [[Kristaps Porziņģis]], taču pēc vienas sezonas klubs spēlētāju atbrīvoja; debijas sezonā viņš piedalījās 68 spēlēs, taču tikai vienā otrajā sezonā?
* ... lai arī labā [[Amazone]]s satekupe [[Ukajali]] ir ievērojami garāka, hidroloģiski par Amazones galveno izteku izskata '''[[Maranjona|Maranjonu]]''' — tā dod lielāko ūdens pieplūdumu upes augštecei?
* ... '''[[Jeju Air reiss 2216|''Jeju Air'' reisa 2216]]''' katastrofa [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], kurā gāja bojā 179 cilvēki no 181, kas bija lidmašīnā, bija nāvējošākā [[2024. gads|2024. gada]] aviācijas katastrofa?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinaric columbine Aquilegia dinarica.JPG|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] ir izplatīta tikai viena '''[[ozolītes|ozolīšu]]''' suga — [[parastā ozolīte]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1558. gads Latvijā|1558. gadā]]''' sākās [[Livonijas karš]], kad 17. janvārī [[Krievijas cariste]] pieteica [[Livonija]]i karu, un karagājienā uz [[Tērbatas bīskapija]]s zemēm devās ap 40 000 krievu un tatāru karavīru virspavēlnieka hana [[Šigalejs|Šigaleja]] vadībā?
* ... [[Ungārija]]s [[sporta vingrošana|vingrotāja]] '''[[Āgneša Keleti]]''' [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] ieguva desmit olimpiskās medaļas, un viņu uzskata par vienu no visu laiku veiksmīgākajām [[ebreji|ebreju]] sportistēm olimpiskajās spēlēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Herbert Hoover - NARA - 532049.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1928. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1928. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ASV Tirdzniecības sekretārs [[Herberts Hūvers]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; guva 444 elektoru balsis, kamēr viņa oponents vien 87 balsis?
* ... [[Irāna]]s [[bēglis]] '''[[Mehrans Karimi Naseri]]''', kurš, dažādu apstākļu spiests, dzīvoja [[Šarla de Golla lidosta]]s 1. termināļa izlidošanas zālē no 1988. gada 26. augusta līdz 2006. gada jūlijam, kļuva plaši pazīstams, par viņu tapa grāmata un filmas, tostarp amerikāņu režisora [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] 2004. gada filma &quot;[[Lidosta (filma)|Lidosta]]&quot;?
* ... '''[[2025. gada laikapstākļi Latvijā]]''' bija raksturīgi ar [[gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vidēji +8,0 °C, kas ir 1,2 °C virs klimatiskās standarta normas (1991.—2020. gads), rezultātā tas bija 13. gads pēc kārtas, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu, un ierindojās 4. vietā starp siltākajiem gadiem novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cotoneaster lucidus 15-p.bot-rhamnus.sp-2.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[spožā klintene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Endēms|endēma]] [[Austrumsibīrija]]i [[Baikāls|Baikāla]] apkārtnē, taču ļoti plaši ieviesta apstādījumos [[Eiropa|Eiropā]] un vietām pārgājusi savvaļā, tāpat arī [[Latvija|Latvijā]]?
* ... [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]] noslēdzās '''[[1557. gads Latvijā|1557. gada]]''' 5. septembrī, kad [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Vilhelms fon Firstenbergs]] parakstīja [[Pasvales līgums|Pasvales līgumu]] par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] un viņa koadjutora atjaunošanu amatā, kā arī izveidoja slepenu Livonijas ordeņa militāro aliansi ar [[Polija—Lietuva|Polijas—Lietuvas]] valdnieku?
* ... [[Augšdaugavas novada dome]]s priekšsēdētājs no [[Latgales partija]]s '''[[Vitālijs Aizbalts]]''' ir bijis [[9. Saeima]]s deputāts?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:George-Dancis-playing-basketball.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Austrālijas latvieši|Austrālijas latviešu]] [[basketbols|basketbolists]] '''[[Juris Dancis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārstāvēja [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālijas basketbola izlasi]] [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada Melburnas olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[Saules sistēmas planētu kolonizācija]]''' ir viena no galvenajām tēmām [[zinātniskā fantastika|zinātniskajā fantastikā]], bet arī mūsdienu zinātniskajos pētījumos un [[kosmosa izpēte]]s plānos?
* ... '''[[Biafras līcis|Biafras līča]]''' ziemeļu krastā tagadējās [[Nigērija]]s teritorijā no 1967. līdz 1970. gadam pastāvēja neatkarīga separātiska [[Biafra|Biafras valsts]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Panthera pardus orientalis Colchester Zoo (1).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Amūras leopards]]''' &lt;small&gt;(attēlā Kolčesteras zoodārzā)&lt;/small&gt; ir visretāk sastopamais no visiem [[lielie kaķi|lielajiem kaķiem]] pasaulē?
* ... '''[[1556. gads Latvijā|1556. gadā]]''' sākās [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]], kad [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] bruņinieki uzbruka [[Rīgas arhibīskapija]]i un ieņēma visas tās pilis, bet [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|arhibīskapu]] [[Brandenburgas Vilhelms|Brandenburgas Vilhelmu]] un viņa koadjutoru sagūstīja, arhibīskapijas pārvaldi nododot [[Tērbatas bīskaps|Tērbatas]] un [[Sāmsalas bīskaps|Sāmsalas]] bīskapiem?
* ... neapdzīvotajā '''[[Annobona|Annobonas salā]]''' (mūsdienās ietilpst [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālajā Gvinejā]]) [[portugāļi]] izveidoja [[kolonija|koloniju]], kur nometināja vergus no [[Angola]]s un netālās [[Santome]]s, kas, sajaucoties ar eiropiešiem, jau 16. gadsimtā izveidoja savdabīgu kopienu ''forros'' — ‘atbrīvotie [vergi]’, kas runāja [[Kreoliskās valodas|kreoliskā]] [[portugāļu valoda]]s variantā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ropazu baznica 04 2015-02-15.jpg|border|right|150px]]
* ... kopš [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] '''[[Ropažu luterāņu baznīca|Ropažu luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Adventa laiks|Adventa]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] laikā tiek izveidots īpašs &quot;Gaismas dārzs&quot;?
* ... 55 km garš un 6—22 km plats šaurums dienvidos '''[[Venecuēlas līcis|Venecuēlas līci]]''' savieno ar [[Marakaibo ezers|Marakaibo ezeru]]?
* ... viena no '''[[Kaļķupes ielejas dabas liegums|Kaļķupes ielejas dabas lieguma]]''' izteiksmīgākajām reljefa formām ir [[Puiškalna pilskalns|Puiškalns]] (pilskalns un sena svētvieta), kas atrodas [[Pilsupe|Kaļķupes]] un Mazupes satekas vietā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-01-11 IBU World Cup Biathlon Oberhof 2025 STP 5006.jpg|border|right|200px]]
* ... 2024. gada Pasaules čempionātā [[biatlons|biatlonā]] junioriem, kas notika [[Igaunija|Igaunijā]], [[Otepē]], [[Vācija]]s biatloniste '''[[Jūlija Tanheimere]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja četras medaļas, individuālajā distancē un stafetē kļūstot par čempioni?
* ... '''[[1540. gads Latvijā|1540. gadā]]''' [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu IV fon Minhauzenu]] ievēlēja par [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]]?
* ... pirmo '''[[Labākā animācijas filma (Zelta globusa balva)|Zelta globusa balvu kā labākā animācijas filma]]''' saņēma ''[[Pixar]]'' studijas filma &quot;[[Vāģi]]&quot; 2006. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Amelanchier spicata tähk-toompihlakas 01 estonia.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[vārpainā korinte|vārpainās korintes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču suga ir plaši ieviesusies un tiek kultivēta [[Eiropa|Eiropā]], kur vietām pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] sastopama nereti, ir pārgājusi savvaļā un naturalizējusies?
* ... [[Eiropa]]s kontinentālās daļas galējais dienvidu punkts '''[[Tarifas rags]]''' atrodas [[Spānija]]s pašos dienvidos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā bijušās Palomasas salas galā, kas kopš 1808. gada ar {{nobr|300 m}} garu dambi savienota ar kontinentu?
* ... '''[[santīms]]''' ir mazākā [[nauda]]s vienība daudzās valstīs, kuras [[valūta]] vēsturiski ir bijusi saistīta ar franču vai latīņu monētu sistēmu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosaceae - Pyrus pyraster - Perastro-1.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[meža bumbiere]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robeža, tādēļ tā ir diezgan reti sastopama visā teritorijā, izņemot valsts ziemeļaustrumu daļu?
* ... [[Reformācija Livonijā|Livonijas Reformācijas]] gaitā '''[[1529. gads Latvijā|1529. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Tomass Šēnings]] [[Lībeka|Lībekā]] noslēdza līgumu uz 6 gadiem ar [[Rīga]]s pilsētu, pēc kura Rīga atkal atzina arhibīskapa virskundzību, bet tās iedzīvotājiem bija tiesības paturēt [[luterticība|Mārtiņa Lutera ticību]]?
* ... '''[[dārgmetāli]]''' parasti ir izturīgi pret [[oksidēšanās|oksidēšanos]] un [[korozija|koroziju]], kas padara tos ļoti piemērotus izmantošanai [[rotaslieta|rotās]], [[monēta|monētās]], investīcijās un dažādās rūpnieciskās nozarēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]]
* ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns?
* ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas &quot;Celtics&quot;]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā &quot;Celtics&quot; spēļu komentētājs televīzijā?
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[dīķgliemeži]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])&lt;/small&gt; ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s?
* ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''&quot;[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]&quot;''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai &quot;[[Nosferatu, šausmu simfonija]]&quot;, kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns &quot;[[Drakula (romāns)|Drakula]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] &quot;par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu&quot;?
* ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā?
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola?
* ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira?
* ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]]
* ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu &quot;Ķemeri&quot;]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]?
* ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles?
* ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs?
* ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]?
* ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] &quot;par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem&quot;?
* ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]?
* ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja?
* ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]?
* ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] &lt;small&gt;(attēlā parka vīngliemezis)&lt;/small&gt;?
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m?
* ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s &lt;small&gt;(attēlā tējkanna no 1909. gada)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku?
* ... [[Liepāja]]s koncertzāles &quot;[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]&quot; autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā?
* ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē?
* ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C?
* ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā?
* ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas &lt;small&gt;(attēlā dārza vīngliemezis)&lt;/small&gt;?
* ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)?
* ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[goblapu spireja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā?
* ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]?
* ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]]
* ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku?
* ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā?
* ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' &lt;small&gt;(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])&lt;/small&gt; galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]?
* ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]?
* ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans?
* ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s?
* ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]]
* ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' &lt;small&gt;(attēlā piekraste)&lt;/small&gt; veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa?
* ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]?
* ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna &quot;Ādams un Ieva&quot;)&lt;/small&gt;?
* ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs?
* ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]]
* ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta?
* ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)?
* ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa &quot;Smaragda Pilsētas Burvji&quot;, kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves?
* ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana?
* ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]]
* ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)&lt;/small&gt; nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]?
* ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām?
* ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[limončello]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām?
* ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē?
* ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]?
* ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]?
* ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]]
* ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' &lt;small&gt;(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])&lt;/small&gt; sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru?
* ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija?
* ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu?
* ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]]
* ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās?
* ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]?
* ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]?
* ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]]
* ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1 rubļa banknotes averss)&lt;/small&gt; īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei?
* ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām?
* ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs?
* ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa?
* ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu?
* ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu?
* ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]]
* ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]?
* ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]?
* ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]]
* ... '''''[[Cambozola]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija?
* ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]?
* ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] &lt;small&gt;(attēlā 18. gadsimta vidus tase)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]?
* ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan '''[[kruasāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]?
* ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem?
* ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]]
* ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]?
* ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām &quot;[[Vella kalpi]]&quot; (1970), &quot;[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]&quot; (1972) un &quot;[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[žurs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša?
* ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis?
* ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]]
* ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]?
* ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]]
* ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes?
* ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''&quot;[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]&quot;''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''?
* ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]]
* ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi?
* ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts?
* ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[lazanja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs?
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā &quot;[[Marijas klusums]]&quot;, par ko saņēmusi &quot;[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]&quot; kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem?
* ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu?
* ... [[mūzikas grupa|grupas]] &quot;[[Tautumeitas]]&quot; dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''&quot;[[Bur man laimi]]&quot;''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]?
* ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]]
* ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]?
* ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami?
* ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]?
* ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]?
* ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[birjāni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām?
* ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā?
* ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]]
* ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu?
* ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols?
* ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]]
* ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību?
* ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam?
* ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne?
* ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]]
* ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]?
* ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]?
* ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''&quot;[[Oranžās Brīvdienas]]&quot;''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]]
* ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir svēts kalns?
* ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu?
* ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]]
* ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes?
* ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]?
* ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija &quot;[[Latvijai un Ventspilij]]&quot; ieguva 7 no 13 deputātu vietām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām?
* ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi?
* ... '''&quot;[[Viena valsts, divas sistēmas]]&quot;''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]]
* ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' &lt;small&gt;(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)&lt;/small&gt; ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē?
* ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]?
* ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas &quot;[[Gods kalpot Rīgai!]]&quot; un &quot;[[Saskaņa]]&quot;, [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju &quot;[[Suverēnā vara]]&quot; un &quot;[[Apvienība Jaunlatvieši]]&quot; kopējā saraksta, bet netika ievēlēta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību &lt;small&gt;([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā?
* ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas &lt;small&gt;(attēlā jēlas kakao pupiņas)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma?
* ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]]
* ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]?
* ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta &quot;[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]&quot;, kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]?
* ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]]
* ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em?
* ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]?
* ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa?
* ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''?
* ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]]
* ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %?
* ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s?
* ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[salami]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē &quot;sālīt&quot;?
* ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms?
* ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa?
* ... vārds '''&quot;[[sabotāža]]&quot;''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu?
* ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]]
* ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru?
* ... [[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]?
* ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]]
* ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]?
* ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu?
* ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]]
* ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā?
* ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]?
* ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[meža tilbīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas?
* ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru?
* ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]]
* ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju?
* ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs?
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]]
* ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu?
* ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā?
* ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]]
* ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā?
* ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]?
* ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]]
* ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā?
* ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]?
* ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]]
* ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]?
* ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]?
* ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[Orhona]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]?
* ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m?
* ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas &quot;Rockets&quot;]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis?
* ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]?
* ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]]
* ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em?
* ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās?
* ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[pavasara krokuss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s?
* ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva?
* ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]]
* ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' &lt;small&gt;(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)&lt;/small&gt; no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā?
* ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''&quot;[[Izlozes rītausma]]&quot;''' ir piektā grāmata sērijā &quot;[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]&quot;, un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā &quot;Bada spēļu&quot; romāna]] notikumiem?
* ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]?
* ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''&quot;[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]&quot;''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats?
* ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]?
* ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]?
* ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]?
* ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā?
* ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sver aptuveni 500 tonnas?
* ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas &quot;[[Citi Zēni]]&quot; dziesmas &quot;Ramtai&quot; mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē &quot;[[Supernova 2025]]&quot; un ieguva 3. vietu?
* ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' &lt;small&gt;(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)&lt;/small&gt; pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā?
* ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]?
* ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[parastā varde]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa?
* ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru?
* ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 &quot;Roksana&quot;]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu?
* ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus?
* ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam?
* ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu?
* ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība?
* ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas?
* ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]]
* ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās?
* ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]]
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums?
* ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]?
* ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī?
* ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)?
* ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma &quot;[[Marijas klusums]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Field_Marshall_Keitel_signs_German_surrender_terms_in_Berlin_8_May_1945_-_Restoration.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 &lt;small&gt;(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)&lt;/small&gt;?
* ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt?
* ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' &lt;small&gt;(attēlā logo)&lt;/small&gt; pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma?
* ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti?
* ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s?
* ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma?
* ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s (&quot;Čekas&quot;) dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}?
* ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī?
* ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas &quot;Rubenes&quot; [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas &quot;Rīga&quot; direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents?
* ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Phūketas province]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ?
* ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]?
* ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija &quot;[[Kuldīgas novadam]]&quot; ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[aramiešu raksts]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]?
* ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns?
* ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]?
* ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas?
* ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī?
* ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis?
* ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]]
* ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 &quot;Festivāls&quot;]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uz automašīnas [[GAZ M-20 &quot;Pobeda&quot;]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam?
* ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]?
* ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]]
* ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta?
* ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē?
* ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā?
* ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā?
* ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Bēzjē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]?
* ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[segli]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]?
* ... [[Lisabonas &quot;Benfica&quot;]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs?
* ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu?
* ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja &quot;Sociālistiskā&quot;, bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā?
* ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē?
* ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]?
* ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim?
* ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku?
* ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību &quot;Zapad-2017&quot; scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku &quot;Veišnorijas&quot; kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]?
* ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad &quot;[[Valmiera/Ordo]]&quot; vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos?
* ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]]
* ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em &lt;small&gt;(attēlā dienvidu dinoterijs)&lt;/small&gt;?
* ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors?
* ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]]
* ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā Lūisas ainava)&lt;/small&gt; ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni?
* ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus?
* ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību &lt;small&gt;(attēlā Amerikas mastodonts)&lt;/small&gt;?
* ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem?
* ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu?
* ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas &quot;[[Valmierai un Vidzemei]]&quot; kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām?
* ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ &lt;small&gt;(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu?
* ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzņemtas filmas &quot;[[Kad lietus un vēji sitas logā]]&quot; epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna?
* ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām?
* ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''&quot;[[Mērdoka noslēpumi]]&quot;''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]]
* ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām?
* ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em?
* ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[porteris|portera]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts?
* ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām?
* ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]]
* ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus?
* ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]?
* ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju?
* ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais &quot;[[Sarauj, Latgale!]]&quot; saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām?
* ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]]
* ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]?
* ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tutuila]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]?
* ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; un &quot;[[Kopā Latvijai]]&quot; saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām?
* ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas &quot;Griffins&quot;]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz &quot;Red Wings&quot;, tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē?
* ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]]
* ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' &lt;small&gt;(attēlā no alpīnistu nometnes)&lt;/small&gt; uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]?
* ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā?
* ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''&quot;[[Spožajā saulē]]&quot;''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — &quot;[[Talantīgais misters Riplijs]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])&lt;/small&gt; ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu?
* ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija]]s teritorijā?
* ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]]
* ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību?
* ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]?
* ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[domino]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu?
* ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em?
* ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls &quot;[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]&quot;?
* ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]?
* ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu?
* ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Etiopijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome?
* ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir &quot;ļoti slikti&quot; un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā?
* ... [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] '''[[latviji]]''', kas dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā?
* ... sākotnējais '''[[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] nosaukums bija Aleksandra iela — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā)?
* ... lai apspiestu '''[[Protesti Kazahstānā (2022)|protestus Kazahstānā 2022. gada janvārī]]''' [[Kazahstānas prezidents|prezidents]] [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s, kā rezultātā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]]
* ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem?
* ... [[Grenlande]]s ziemeļos esošā [[ASV]] '''[[Pitufikas Kosmosa spēku bāze]]''' (agrāk Tūles Gaisa bāze) ir Ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļa, kas uzrauga [[gaisa telpa|gaisa telpu]] virs [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], lai atklātu [[ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] palaišanas pazīmes?
* ... pēc trīs mēnešus ilgušām cīņām [[1920. gads|1920. gada]] '''[[Vļoras karš|Vļoras karā]]''' tika parakstīts miera līgums starp [[Itālija|Itāliju]] un [[Albānija|Albāniju]], saskaņā ar kuru Itālijas valdība apņēmās atzīt Albānijas neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]]
* ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru?
* ... '''[[Bārtas iela (Rīga)|Bārtas iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] tika izveidota ar [[Rīgas dome|pašvaldības domes]] lēmumu 2015. gadā, piešķirot ielas statusu brauktuvei, kurā atradās Šampētera ielas adreses, taču vēsturiski Bārtas ielas nosaukums ir bijis netālajai paralēlajai [[Fridriha Candera iela]]i?
* ... mūsdienās [[Armēnija]]s dienvidos esošajai '''[[Sjunikas marze]]i''' ir stratēģiska nozīme, jo tas ir vienīgais Armēnijas reģions, kas robežojas ar [[Irāna|Irānu]], nodrošinot svarīgu saimniecisko un ģeopolitisko savienojumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''?
* ... '''[[Protesti Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām (2024)|protesti pēc 2024. gada Gruzijas parlamenta vēlēšanām]]''' sākās tūlīt pēc vēlēšanām un pastiprinājās pēc valdības paziņojuma par iestāšanās sarunu apturēšanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] līdz 2028. gadam; demonstranti pulcējās [[Tbilisi]] ielās, bieži saskaroties ar policijas spēku, kas izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus?
* ... parasti '''[[liellaiva]]s''' tiek pārvietotas ar [[velkoņi]]em vai līdzīgiem specializētiem [[kuģi]]em, taču ir sastopamas arī pašgājējas liellaivas, lai gan to ātrums un manevrētspēja ir neliela?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]]
* ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]?
* ... '''[[Kazaņas ieņemšana]]''' [[1552. gads|1552. gadā]] iezīmēja [[Kazaņas haniste]]s iekļaušanu [[Krievijas cariste]]s sastāvā, kas deva [[Maskavija]]i iespēju nostiprināt varu [[Pievolga|Volgas reģionā]] un turpināt paplašināšanos [[Sibīrija]]s virzienā?
* ... [[Gajs Ričijs|Gaja Ričija]] 1998. gada ''[[neo-noir]]'' [[kriminālkomēdija]] '''&quot;[[Nav dūmu bez stobriem]]&quot;''' guva finansiālus panākumus, nopelnot vairāk nekā 28 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 1,4 miljonu dolāru budžeta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ilzenbergas manor 2018.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Ilzu pagasts|Ilzu pagastu]] sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar '''[[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā mūsdienās)&lt;/small&gt; pievienoja [[Lietuvas Republika]]i?
* ... '''[[Otrā Kosovas kauja]]''' [[1448. gads|1448. gada]] oktobrī starp [[Ungārija]]s karaļa [[Jānošs Huņadi|Jānoša Huņadi]] vadītajiem kristiešu spēkiem un [[Osmaņu impērija]]s armiju sultāna [[Murads II|Murada II]] vadībā bija viena no nozīmīgākajām kaujām Osmaņu ekspansijas laikā [[Balkānu pussala|Balkānos]], kurā kristieši cieta smagu sakāvi?
* ... '''[[Autonomā Padomju Baškīrijas Republika]]''' bija vienīgā autonomā republika [[Krievijas SFPR]] sastāvā, kas izveidota, pamatojoties uz līgumattiecībām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nureyev 9 Allan Warren.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1961. gads|1961. gadā]], viesojoties ar trupu [[Parīze|Parīzē]], [[baletdejotājs]] '''[[Rūdolfs Nurejevs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atteicās atgriezties [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un pieprasīja politisko patvērumu [[Francija|Francijā]], kļūstot par vienu no pirmajiem augsta līmeņa māksliniekiem, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pārbēga uz Rietumiem?
* ... amerikāņu [[Roks|rokgrupa]] '''''[[The Strokes]]''''' ir iedvesmojusi tādas grupas kā ''[[Arctic Monkeys]]'', ''[[The Killers]]'' un ''[[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]]''?
* ... ziemeļu—dienvidu virzienā 137 km garumā izstieptais '''[[Atlins]]''' tiek uzskatīts par [[Jukonas upe]]s izteku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:An Endangered Great Knot Calidris tenuirostris feeding at the Tasitolu salt lakes.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eirāzija]]s ziemeļaustrumu [[tundra|tundrā]] ligzdojošajam '''[[garknābja šņibītis|garknābja šņibītim]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir raksturīga tāla [[putnu migrācija|migrācija]], sasniedzot [[Āzija]]s dienvidus un arī [[Austrālija]]s piekrastes?
* ... '''[[zeltainais stafilokoks]]''' ir daļa no cilvēka mikrobioma, bieži sastopams augšējos elpceļos un uz [[āda]]s; lai gan tipiski starp stafilokoku un cilvēku valda komensālisms, tas tomēr var kļūt par oportūnistisku [[Patogēns|patogēnu]], izraisot ādas infekcijas, tostarp [[Abscess|abscesus]], [[impetigo]], [[Infekcijas slimība|elpceļu infekcijas]] un saindēšanos ar pārtiku?
* ... '''[[2024. gada Baltijas kauss futbolā]]''' bija īpašs ar to, ka pirmo reizi tajā piedalījās arī [[Fēru Salu futbola izlase]] kā viesu komanda?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Saccharomyces cerevisiae SEM.jpg|border|right|200px]]
* ... jau kopš seniem laikiem mikroskopiskā, [[eikarioti]]skā vienšūnas [[sēne]] '''[[maizes raugs]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]])&lt;/small&gt; ir ticis izmantots [[maize]]s, [[alus]] un [[vīns|vīna]] ražošanā?
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 4. maijā [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 35. gadadienā '''[[Talsu baltais koris]]''' [[Markus Riva]]s vadībā uzvarēja šova '''&quot;[[Koru kari (ceturtā sezona)|Koru kari]]&quot;''' 4. sezonā?
* ... [[Lietuvieši|lietuviešu]] tautas [[pasaka]] '''&quot;[[Egle, zalkšu karaliene]]&quot;''' ir viena no viszināmākajām [[Balti|baltu tautu]] pasakām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:St. Clement Church Skopje 3.jpg|border|right|200px]]
* ... [[modernisms|modernisma stila]] '''[[Svētā Ohridas Klementa baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir nozīmīgākā [[Maķedonijas pareizticīgā baznīca|Maķedonijas pareizticīgās baznīcas]] katedrāle?
* ... '''[[Cilvēka genoma projekts]]''' no 1990. gada līdz 2003. gadam bija vēsturē lielākais sadarbības projekts [[bioloģija]]s nozarē?
* ... teorija '''&quot;[[Austrija — pirmais nacisma upuris]]&quot;''' kļuva par [[Austrija]]s sabiedrības fundamentālu mītu, kas ļāva iepriekš sīviem politiskajiem pretiniekiem, piemēram, sociāldemokrātiem un konservatīvajiem katoļiem, apvienoties un atgriezt bijušos nacistus sociālajā un politiskajā dzīvē; Austrija gandrīz pusgadsimtu noliedza, ka starp to un politisko režīmu no 1938. līdz 1945. gadam pastāv pēctecība?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Turkish prime minister Tansu Çiller in Brussels.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Tansu Čillera]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 1993. līdz 1996. gadam bija [[Turcijas premjerministre]] un ir pazīstama kā pirmā un līdz šim vienīgā sieviete šajā amatā?
* ... '''[[Pretīgās pārtikas muzejs|Pretīgās pārtikas muzejā]]''' [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir izstādīti aptuveni 80 dažādi pārtikas produkti no visas pasaules, tostarp grauzdēta [[jūrascūciņa]] no [[Peru]], &quot;[[Kasu marcu]]&quot; siers no [[Sardīnija]]s, &quot;Surströmming&quot; pūdētā [[siļķe]] no Zviedrijas, [[Islande]]s delikatese &quot;hakarli&quot; (fermentēta [[Grenlande]]s [[haizivs]] gaļa), auglis [[duriāns]] u.c.?
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]] [[basketbolists]] '''[[Džeremijs Sohans]]''' ir dzimis [[ASV]], jauktā [[poļi|poļu]] un amerikāņu ģimenē, bet jauniešu basketbolā pārstāvējis [[Anglija]]s un [[Polija]]s izlases, tomēr 2021. gadā debitēja pieaugušo [[Polijas basketbola izlase|Polijas basketbola izlasē]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gregory the Illuminator mosaic on Pammakaristos Church in Constantinople.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Gregors Apgaismotājs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par to, kurš padarīja [[Armēnija|Armēniju]] par pirmo valsti pasaulē, kas oficiāli pieņēma [[kristietība|kristietību]] kā [[valsts reliģija|valsts reliģiju]]?
* ... [[Turcija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Iznika]]''' senatnē bija pazīstama kā Nīkaja un bija nozīmīgs centrs [[Romas impērija|Romas]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impēriju laikos?
* ... '''[[Detroitas upe]]''' uz [[ASV]] un [[Kanāda]]s robežas, kas savieno [[Sentklēras ezers|Sentklēras ezeru]] un [[Ēri ezers|Ēri ezeru]], ir viens no pasaulē noslogotākajiem iekšzemes ūdensceļiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Asparagales - Agave tequilana - 5.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[tekilas agave]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ekonomiski nozīmīgs resurss [[Meksika]]s [[Halisko|Halisko štatam]], jo tā ir galvenā sastāvdaļa [[tekila]]s ražošanā?
* ... [[devons|devona]] [[osteolepidīdi|osteolepidīdu]] [[latviji|latviju ģints]] tipisko sugu '''''[[Latvius grewingki]]''''' 1933. gadā aprakstīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], nosaucot to vācbaltiešu [[ģeologs|ģeologa]] [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] vārdā?
* ... '''[[morāvieši]]em''' ir sava [[kultūra]], [[dialekti]] un vēstures mantojums, kas atšķiras no pārējās [[Čehija]]s, īpaši [[Bohēmija]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hanzi.svg|border|right|150px]]
* ... [[ķīniešu rakstzīmes]] '''[[haņdzi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir arī [[japāņu rakstība]]s [[kandži]] un [[korejiešu rakstība]]s [[handža]]s pamatā?
* ... triju [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks [[igauņi|igauņu]] [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēcējs]] '''[[Arti Aigro]]''' 2019. gada martā [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]] lidojumos ar slēpēm treniņā veica 228 metrus tālu lēcienu, uzstādot neoficiālu [[Igaunija]]s rekordu?
* ... '''[[1500. gads Latvijā|1500. gada]]''' 31. janvārī savā rezidencē [[Piltenes pils|Piltenes pilī]] nomira [[Kurzemes bīskaps]] [[Mārtiņš Levics]], un pēc [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] virsmestra Frīdriha lūguma [[Romas pāvests]] viņa vietā par bīskapu apstiprināja [[Miķelis Skulteti|Miķeli Skulteti]], tomēr vinš Kurzemi nesasniedza, jo nomira jau tā paša gada novembrī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Niagara Falls - ON - Niagarafälle.jpg|border|right|250px]]
* ... '''[[Niagāras upe]]''', kurā atrodas [[Niagāras ūdenskritums]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, iztek no [[Ēri ezers|Ēri ezera]] ziemeļaustrumu gala un ietek [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] dienvidrietumos?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' lidojums '''''[[Fram2]]''''' bija četru neprofesionālu [[kosmonauts|kosmonautu]] misija, ko finansēja un vadīja ķīniešu izcelsmes [[Malta]]s [[kriptovalūta|kriptovalūtu]] uzņēmējs [[Čuņs Vans]]?
* ... lai gan lielākā daļa valstu ir atteikušās no '''[[kaujas gāzes|kaujas gāzu]]''' pielietošanas, 21. gadsimtā ir reģistrēti vairāki incidenti, kur šādi ieroči tomēr ir tikuši izmantoti, īpaši civiliedzīvotāju ietekmēšanai bruņoto konfliktu zonās, piemēram, [[Sīrija|Sīrijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Shiitakegrowing.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[šitake]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no populārākajām un visplašāk audzētajām [[sēnes|sēnēm]] pasaulē, ko jau vairākus gadsimtus izmanto gan gastronomijā, gan [[Tradicionālā medicīna|tradicionālajā medicīnā]]?
* ... no 18. gadsimta beigām aizvien pieauga kustība pret [[verdzība|verdzību]] — [[abolicionisms]], un [[Britu impērija]] oficiāli aizliedza '''[[vergu tirdzniecība|vergu tirdzniecību]]''' 1807. gadā, bet [[Amerikas Savienotās Valstis]] — 1808. gadā?
* ... '''[[Padomju kosmosa programma]]''' bija viena no visambiciozākajām un inovatīvākajām programmām 20. gadsimtā, kas radīja globālu sacensību starp [[PSRS ]] un [[ASV]] — tā saukto &quot;Kosmosa sacensību&quot;; neskatoties uz agrīnajiem panākumiem, PSRS zaudēja sacensību par cilvēka nosēšanos uz [[Mēness]], jo ASV ''[[Apollo 11]]'' misija [[1969. gads|1969. gadā]] ļāva cilvēkiem pastaigāties pa Mēness virsmu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Plantsisal.jpg|border|right|150px]]
* ... no '''[[sizala agave]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iegūst stingru šķiedru — sizala šķiedru, kuru tradicionāli izmanto [[Virve|virvēm]] un auklām, un tai ir daudz citu lietojumu, tostarp [[Papīrs|papīra]], [[Audums|auduma]], apavu, [[Cepure|cepuru]], [[Soma|somu]], [[Paklājs|paklāju]], ģeotekstilmateriālu un [[Šautriņu mešana|šautriņu]] dēļu ražošanā?
* ... '''[[rīcins]]''' ir ārkārtīgi [[inde|toksisks]] — pat ļoti nelielas devas var būt nāvējošas cilvēkam, tam nav zināmas [[pretinde]]s, un ārstēšana ir tikai simptomātiska?
* ... termins '''&quot;[[Vendi (Pomerānija)|vendi]]&quot;''' vēsturiskajos avotos tika lietots, lai apzīmētu dažādas [[Slāvu valodas|slāviski]] runājošas tautas, īpaši tās, kas dzīvoja aiz [[Elba]]s un [[Zāle (upe)|Zāles]] upēm, kas tolaik iezīmēja [[Vācieši|vācu]] un slāvu pasaules robežu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jadeite Sodium aluminum silicate Burma 3025.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[žadeīts]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vērtīgs pusdārgakmens, kas vēsturiski izmantots [[juvelierizstrādājumi|juvelierizstrādājumos]], mākslas priekšmetos un rituālajos priekšmetos, īpaši [[Ķīna|Ķīnā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Maiju civilizācija|maiju civilizācijā]]?
* ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Džeks Kveids]]''' ir aktieru [[Mega Raiena|Megas Raienas]] un [[Deniss Kveids|Denisa Kveida]] dēls?
* ... '''[[Lihtenšteina 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lihtenšteinu 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja tikai viens sportists, [[riteņbraucējs]] Romano Punteners, un tā bija viena no mazākajām olimpiskajām delegācijām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Muscari botryoides 002.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[mazā muskare|mazās muskares]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]], kā arī tā ir ieviesusies daudzviet citur pasaulē?
* ... '''[[Vendi (Āfrika)|vendi]]''' ir viena no [[Dienvidāfrika]]s oficiāli atzītajām etniskajām grupām, un vendu valoda ([[čivenda]]) ir viena no 11 [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] valstī?
* ... '''[[pēdu fetišisms]]''' ir viens no visizplatītākajiem fetišismiem un var ietvert aizraušanos ar [[pēda|pēdu]] izskatu, pieskaršanos, smaržu, apavu valkāšanu, masāžu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ithaki-Vathy.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Grieķija]]s rietumu daļā esošā '''[[Itaka (sala)|Itaka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīta par leģendārā varoņa [[Odisejs|Odiseja]] dzimteni, kā aprakstīts [[Homērs|Homēra]] eposā &quot;[[Odiseja]]&quot;?
* ... '''[[Britu Kipra]]s''' laika mantojums [[Kipra|Kiprā]] ietver [[Labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksmi]], [[Akrotiri un Dekelija|divas atlikušās militārās bāzes]], kas atrodas [[Lielbritānija]]s suverenitātē, kā arī salas elektrotīkli ir izbūvēti pēc britu standartiem, un tiek lietotas britu stila rozetes?
* ... tiek uzskatīts, ka izzudusī '''[[hazāru valoda]]''' bija radniecīga [[čuvašu valoda]]i, atšķiroties no vairākuma citu [[tjurku valodas|tjurku valodu]], bet no tās ir saglabājušies tikai fragmenti, piemēram, personvārdi, tituli un daži dokumenti [[Ebreju alfabēts|ebreju alfabētā]], tāpēc to pilnībā rekonstruēt nav iespējams?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Barak River in Silchar.jpg|border|right|200px]]
* ...[[Dienvidāzija]]s upe '''[[Meghna]]''' &lt;small&gt;(attēlā augštecē)&lt;/small&gt; kopā ar [[Ganga|Gangu]] un [[Brahmaputra|Brahmaputru]] veido pasaulē lielāko Gangas [[upes delta|deltu]]?
* ... '''[[Florences Republika]]i''', kas bija viena no ietekmīgākajām [[Itālija]]s pilsētvalstīm [[Viduslaiki|viduslaikos]] un [[renesanse]]s laikā, bija raksturīgs sarežģīts pārvaldes modelis un aktīva pilsoņu līdzdalība politikā, kā arī īpaša nozīme [[māksla]]s, [[literatūra]]s un [[zinātne]]s attīstībā?
* ... viens no [[Turcija]]s politiķa '''[[Binali Jildirims|Binali Jildirima]]''' atpazīstamākajiem politiskajiem sasniegumiem ir nozīmīgā loma Turcijas pārejā no [[parlamentārisms|parlamentāras]] uz [[prezidentālisms|prezidentālu]] pārvaldes formu — viņš kļuva par pēdējo [[Turcijas premjerministrs|Turcijas premjerministru]], pirms šis amats tika likvidēts [[2018. gads|2018. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Myrtos Beach, Kefalonia.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kefalonija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā no [[Grieķija]]s [[Jonijas salas|Jonijas salām]]?
* ... no '''[[Sicīlijas arābu valoda]]s''' vēlāk attīstījās [[maltiešu valoda]] — vienīgā [[Semītu valodas|semītu valoda]] [[Eiropa|Eiropā]], kas tiek rakstīta [[Latīņu raksts|latīņu alfabētā]] un lietota kā [[valsts valoda]]?
* ... pirmo olimpisko medaļu '''[[Burkinafaso olimpiskajās spēlēs]]''' ieguva [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], ko izcīnīja [[vieglatlēts]] [[Igs Fabriss Zango]] [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|trīssoļlēkšanas sacensībās]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Katerina Sakellaropoulou, October 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Katerina Sakellaropulu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas bija [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidente]] no 2020. līdz 2025. gadam, ir vēsturē pirmā [[sieviete]], kas ievēlēta šajā amatā?
* ... [[Gruzija|Gruzijā]] sastopamajai '''[[megreļu valoda]]i''' nav oficiāla statusa, tā netiek izmantota ne izglītībā, ne valsts pārvaldē, un tai nav standartizētas [[rakstība]]s tradīcijas, lai gan pēdējos gados vērojami atsevišķi centieni veidot mācību materiālus un literāros darbus?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:GorbachevMS.jpg|border|right|150px]]
* ... [[PSKP CK]] locekļi nobalsoja par '''[[PSRS prezidents|PSRS prezidenta]]''' amata izveidi [[1990. gads|1990. gada]] 7. februārī, un 14. martā [[Mihails Gorbačovs]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts par pirmo un vienīgo PSRS prezidentu?
* ... pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārā iebrukuma Kiprā 1974. gadā]] valsts tika sadalīta divās daļās, kur '''[[Kipras turki]]''' pārcēlās galvenokārt uz salas ziemeļiem ([[Ziemeļkipra|Ziemeļkipru]]), bet [[Kipras grieķi]] — dienvidiem?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Libya.svg|border|right|200px]]
* ... pašreizējais '''[[Lībijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atjaunots [[2011. gads|2011. gadā]] pēc [[Muammars Kadāfi|Muammara Kadāfi]] režīma krišanas?
* ... '''[[Sicīlijas arābu iekarojumi]]''' ievadīja gandrīz divus gadsimtus ilgu [[islāms|islāma]] klātbūtni [[Sicīlija|salā]], kuras laikā izveidojās '''[[Sicīlijas emirāts]]'''?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jennifer Coolidge at the 2024 Toronto International Film Festival 6 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[aktrise]] '''[[Dženifera Kūlidža]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 1999. gadā guva savu lielo izrāvienu, atveidojot Džanīnu Stifleri jeb &quot;Stiflera mammu&quot; filmā &quot;[[Amerikāņu pīrāgs]]&quot;, kas guva lielus komerciālus panākumus visā pasaulē; 2001. gadā viņa atkārtoti atveidoja šo lomu filmā &quot;[[Amerikāņu pīrāgs 2]]&quot;, bet vēlāk tajā pašā gadā viņai bija nozīmīga otrā plāna loma filmā &quot;Gudrā blondīne&quot;?
* ... vēsturiskā [[grieķu valoda]]s forma '''[[koinē]]''' bija vispārēja saziņas valoda (''[[lingua franca]]'') visā [[Hellēnisms|hellēniskajā pasaulē]], apvienojot dažādus grieķu [[Dialekts|dialektus]]?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Chad.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Čadas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir gandrīz identisks [[Rumānijas karogs|Rumānijas karogam]]?
* ... [[2025. gads|2025. gada]] 25. martā [[ASV]] militāro mācību laikā '''[[Pabrades poligons|Pabrades poligonā]]''' [[Lietuva|Lietuvā]] pazuda kāpurķēžu transporta glābšanas automašīna '''[[M88 remonta evakuācijas mašīna|M88]]''', kurā atradās 4 karavīri; dienu vēlāk transportlīdzekli atrada iegrimušu [[purvs|purvā]] vismaz 5 metr dziļumā, un visa tā ekipāža gāja bojā?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kwidzyn zamek (dron cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... parasti [[pils|pilīs]] [[tualete]]s tika ierīkotas erkeros, taču lielajās pilīs, kurās uzturējās liels garnizons, higiēnas nolūkos bija nepieciešama atsevišķa, no pārējās pils teritorijas atdalīta konstrukcija, tādēļ [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] pilīs būvēja '''[[danskers|danskerus]]''' &lt;small&gt;(attēlā priekšā pa kreisi danskers [[Kvidzina]]s pilī)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Katun Chemal.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Oba]]s kreisā satekupe '''[[Katuņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākas no Geblera ledāja [[Beluha]]s dienvidu nogāzē [[Altajs|Altajā]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Republic of China.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ķīnas Republikas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli pieņemts [[1928. gads|1928. gadā]] un kopš [[1949. gads|1949. gada]] tiek lietots [[Taivāna (sala)|Taivānā]], ko pēc [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu kara]] beigām ieņēma [[Ķīnas Republika]]s valdība, atkāpjoties no [[Kontinentālā Ķīna|kontinentālās Ķīnas]] pēc komunistu spēku uzvaras?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Leonardo da Vinči]] slavenais [[zīmējums]] '''[[Vitrūvija cilvēks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atspoguļo [[senie romieši|seno romiešu]] [[arhitekts|arhitekta]] [[Vitrūvijs|Vitrūvija]] uzskatus par ideālajām [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeņa]] proporcijām?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Marmaris harbor (aerial view), Muğla Province, southwest Turkey, Mediterranean.jpg|border|right|250px]]
* ... mūsdienās [[Turcija]]s dienvidrietumu pilsēta '''[[Marmarisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no visstraujāk augošajām tūrisma pilsētām reģionā?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MussakasMeMelitsanesKePatates01.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan musaka ir tradicionāls siltais [[ēdiens]] vairākās [[Balkānu pussala|Balkānu]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] tautu virtuvēs, vispazīstamākā ir [[grieķi|grieķu]] '''[[musaka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kuras popularitāti veicināja grieķu šefpavārs Nikolaoss Celemendess, padarot to par vienu no atpazīstamākajiem grieķu virtuves simboliem?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Archimedes screw.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan '''[[Arhimēda skrūve]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izgudrojums bieži tiek piedēvēts [[Arhimēds|Arhimēdam]], pastāv liecības, ka līdzīgas ierīces tika izmantotas [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] un arī [[Senā Divupe|Divupē]] jau pirms viņa dzīves laika 3. gadsimtā p.m.ē.?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinkelsbuehl Kirchturm West.jpg|border|right|200px]]
* ... 14. gadsimtā [[Nīderlande|Nīderlandē]] un [[Beļģija|Beļģijā]] uzplauka jumta '''[[dakstiņi|dakstiņu]]''' ražošana, kad valdība noteica ugunsdrošu [[būvmateriāli|būvmateriālu]] izmantošanu, lai samazinātu [[ugunsgrēks|ugunsgrēku]] risku &lt;small&gt;(attēlā dakstiņu jumti [[Vācija|Vācijā]], Dinkelsbīles pilsētā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maria Kalesnikava 2020-08.png|border|right|200px]]
* ... viena no [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020—2021)|Baltkrievijas 2020. gada demokrātisko protestu]] līderēm '''[[Marija Kaļesņikava]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2020. gads|2020. gada]] septembrī tika apcietināta, un 2021. gadā viņai piesprieda 11 gadu cietumsodu, apsūdzot par &quot;ekstrēmistisku grupu organizēšanu&quot;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Apiaceae - Peucedanum cervaria-3.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[briežu rūgtdille]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijusi sastopama ļoti reti — vienīgā zināmā atradne [[Koknese]]s parka malā [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] applūdināta, izveidojot [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; suga ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] nulles kategorijā?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Haliaeetus leucoryphus -Corbett National Park, Uttarakhand, India-8.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Pallasa ērglis|Pallasa ērgļa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; plašais [[izplatības areāls]] ir maldinošs, jo suga ir reta un izolēta visā tā areālā?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Turaida Burg Turaida Turm Außen.JPG|border|right|150px]]
* ... [[viduslaiku pils]] galvenais [[sargtornis]] '''[[donžons]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Turaidas pils]] donžons)&lt;/small&gt; bieži vien kalpoja arī kā dzīvojamā telpa pilskungam?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Castagnola 2022.JPG|border|right|200px]]
* ... pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] apspiešanas [[Rainis]] un [[Aspazija]] emigrēja uz [[Šveice|Šveici]] un dzīvoja '''[[Kastaņola|Kastaņolā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; līdz 1920. gadam; mūsdienās šeit atrodas [[muzejs]], kas veltīts Rainim un  Aspazijai?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?</text>
      <sha1>kficwj03w8as0m51492grbzw84uimsk</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4465454</id>
      <parentid>4465453</parentid>
      <timestamp>2026-05-09T04:29:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) */</comment>
      <origin>4465454</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="443470" sha1="76anai8g66r7czygb0j18qo84tcir2o" xml:space="preserve">{{Vai tu zināji/Saites}}
Šis ir Sākumlapas nodaļas &quot;[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]&quot; arhīvs un nākamo faktu krājums.
__TOC__

== &quot;Vai tu zināji&quot; arhīvs ==
{{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}}

[[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|50px]]
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā &quot;[[Zāģis (filma)|Zāģis]]&quot; — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim?
* ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]?

[[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|50px]]
* ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs?
* ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]?
* ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]?

[[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|50px]]
* ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas &quot;Celtics&quot;]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika iecelts par &quot;Celtics&quot; ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu?
* ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim?

[[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]''' &lt;small&gt;(attēlā pa kreisi)&lt;/small&gt;, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]?
* ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš?
* ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]?

[[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība?
* ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā?
* ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas?

[[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]?
* ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā?
* ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]?

[[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|50px]]
* ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi?
* ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i?
* ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā?

[[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|50px]]
* ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs?
* ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]?
* ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]?

[[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību?
* ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu?

[[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības?
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu?
* ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls?

[[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|50px]]
* ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni?
* ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus?
* ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]?

[[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|50px]]
* ... '''&quot;[[Tīrā prāta kritika]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)&lt;/small&gt; ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu?
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai?
* ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem (&quot;augustiem&quot;) un diviem jaunākajiem imperatoriem (&quot;cēzariem&quot;)?

[[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|50px]]
* ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu?
* ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]?
* ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]?

[[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|50px]]
* ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos?
* ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā &quot;[[Komunistiskās partijas manifests]]&quot; apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''?
* ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna?

[[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|50px]]
* ... sākotnēji '''&quot;[[Užavas alus]]&quot;''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt?
* ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij?

[[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]?
* ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā?
* ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai?

[[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]] &lt;small&gt;(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk?
* ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])?

[[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]?
* ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas?
* ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts &quot;Silava&quot;|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta &quot;Silava&quot;]] nosaukuma autors?

[[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā?
* ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu?
* ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137?

[[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]?
* ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem?
* ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])?

[[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|50px]]
* ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]?
* ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''&quot;[[Komisārs Reksis]]&quot;''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]?
* ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija?

[[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas?
* ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze?
* ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā?

[[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s &quot;Itālijas armijas&quot; virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]] &lt;small&gt;(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]?
* ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i?

[[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|50px]]
* ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē?
* ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām?
* ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]?

[[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|50px]]
* ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]''' &lt;small&gt;(attēlā Filipa Šatrijē korts)&lt;/small&gt;, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i?
* ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]?
* ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas?

[[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|50px]]
* ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē?
* ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja?
* ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā?

[[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi?
* ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot;?

[[Attēls:Blondie1977.jpg|border|right|50px]]
* ... ar 40 miljoniem pārdotu albumu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un 20 miljoniem ārpus ASV '''''[[Blondie]]''''' ir viena no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām [[roks|rokgrupām]]?
* ... [[ASV latvieši|ASV latviešu]] [[daiļlēcēja]] '''[[Džeja Delanija Patrika]]''', iegūstot ceļazīmi uz {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kļuva par pirmo [[Latvija]]s olimpieti šajā sporta veidā?
* ... [[Heptarhija]]s periodā 7. un 8. gadsimtā [[Anglosakši|sakšu]] ķēniņvalsts '''[[Veseksa]]''' sacentās ar '''[[Mersija|Mersiju]]''' par dominējošo stāvokli [[Anglija]]s dienvidos un rietumos?

[[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|50px]]
* ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: &quot;[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]&quot;?
* ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]?

[[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās?
* ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi?
* ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums?

[[Attēls:Indian-Hockey-Team-Berlin-1936.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Indijas lauka hokeja izlase]]''' ir visu laiku veiksmīgākā [[lauka hokejs|lauka hokeja]] komanda [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kopumā izcīnot astoņas zelta medaļas &lt;small&gt;(attēlā Indijas komanda, kas izcīnīja zelta medaļu [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada Berlīnes olimpiskajās spēlēs]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Urālu Republika]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā pastāvēja no [[1993. gads|1993. gada]] 1. jūlija līdz 9. novembrim [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabala]] robežās un tika izbeigta ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] dekrētu Nr. 1874 par Sverdlovskas apgabala padomes atlaišanu?
* ... '''[[maigā vara]]''' apzīmē spēju ietekmēt un veidot citu [[valsts|valstu]] rīcību un attieksmi, izmantojot pievilcību un pārliecību, nevis piespiedu līdzekļus vai militāro spēku (jeb tā saukto [[asā vara|aso varu]])?

[[Attēls:1940 Constitution of the Latvian SSR.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Latvijas PSR Konstitūcija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika veidota pēc 1936. gada [[PSRS Konstitūcija]]s parauga, to pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] izstrādāja 15 [[Tautas Saeima]]s deputātu komisija [[Žanis Spure|Žaņa Spures]] vadībā?
* ... [[Latvija]]s [[modernā pieccīņa|modernās pieccīņas]] sportists '''[[Pāvels Švecovs]]''' pēc dalības {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kur viņš kvalificējās finālam, paziņoja par sportista karjeras beigām?
* ... [[kristietība]]s kustības '''[[adventisms|adventisma]]''' galvenā pazīme ir uzskats par [[Otrā atnākšana|Kristus otro atnākšanu]], kas, pēc viņu ticības, drīz notiks?

[[Attēls:Fatah Flag Vector Graphic.svg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Fatah]]''''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; sākotnēji bija pazīstama kā [[partizāni|partizānu]] kustība, kas izmantoja bruņotu cīņu pret [[Izraēla|Izraēlu]], lai atgūtu [[Palestīna]]s teritoriju un nodrošinātu [[palestīnieši|palestīniešu]] pašnoteikšanās tiesības, tomēr laika gaitā tā pārgāja uz politisko cīņu, un mūsdienās tā ir galvenā Palestīnas pašpārvaldes partija?
* ... par '''[[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Francija]]s kluba [[Parīzes &quot;Saint-Germain&quot;]] futbolisti, kas finālā ar 5:0 pieveica [[Itālija]]s klubu [[Milānas &quot;Internazionale&quot;]]?
* ... '''[[apokrifi]]''' bieži ietver stāstus un detaļas, kas nav iekļautas oficiāli atzītos [[Svētie raksti|svētajos rakstos]]?

[[Attēls:Ilze Stobova 2024.jpg|border|right|50px]]
* ... [[14. Saeima]]s deputāte no partijas &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; '''[[Ilze Stobova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš vēlēšanās kandidējusi arī no [[Jaunā partija|Jaunās Kristīgās partijas]], [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Tautas partija]]s sarakstiem?
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[BMX]] frīstaila [[riteņbraucējs]] '''[[Ernests Zēbolds]]''' {{oss|V=2024|L=G}} izcīnīja 8. vietu un kopā ar [[Gunta Vaičule|Guntu Vaičuli]] [[Latvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|nesa karogu]] noslēguma ceremonijā?
* ... [[Lietuva]]s pārvaldītājsabiedrībai '''''[[Bitė group]]''''', kas pieder [[Luksemburga]]s uzņēmumam ''PLT VII Finance S.a r.l.'', ko savukārt pārvalda [[ASV]] investīciju uzņēmums ''Providence Equity Partners'', pieder [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[telesakari|telesakaru]] uzņēmumi: ''[[Bitė Lietuva|UAB Bitė Lietuva]]'' un [[Bite Latvija|SIA &quot;Bite Latvija&quot;]]?

[[Attēls:Kokneses ģerbonis.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Kokneses ģerbonis|Kokneses ģerbonī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura autors ir [[Edgars Sims]], redzami vēsturiskie [[Koknese]]s pilsētas simboli — sakrustoti [[bīskaps|bīskapa]] zizlis un atslēga?
* ... '''[[18. novembra savienība]]''' bija [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kuru izveidoja daļa no [[Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress|Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa]] delegātiem un pirms [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]] [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]] tā pievienojās vēlēšanu apvienībai &quot;[[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]&quot;?
* ... '''[[singāļi|singāļu]]''' izcelsme tiek saistīta ar agrīno '''[[indoārieši|indoāriešu]]''' migrāciju no [[Ziemeļindija]]s uz dienvidiem; pēc leģendārās [[hronika]]s &quot;Mahāvamsa&quot; singāļu tautas aizsācējs bija princis Vidžaja, kurš ieradies [[Šrilanka|Šrilankā]] no Indijas ziemeļrietumiem?

[[Attēls:Flag of the Lao People's Revolutionary Party.svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Laosas Tautas revolucionārā partija]]''' &lt;small&gt;(attēlā partijas karogs)&lt;/small&gt; ir vienīgā atļautā [[Politiskā partija|partija]] [[Laosa|Laosas Tautas Demokrātiskajā Republikā]], un Laosa ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kurai joprojām ir [[sociālisms|sociālistiskā iekārta]] ar vienu [[vienpartijas sistēma|valdošo politisko partiju]]?
* ... [[šaušana|sporta šāvējs]] '''[[Lauris Strautmanis]]''', kurš pārstāvēja [[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latviju]] [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskās spēlēm]] [[Parīze|Parīzē]], ir 2025. gada Eiropas čempionāta zelta medaļas ieguvējs 25 metru distancē ar pistoli un 2023. gada Pasaules čempionāta sudraba medaļas ieguvējs 50 metru distancē ar pistoli?
* ... [[eSIM]] karšu tirdzniecības uzņēmums '''''[[Airalo]]''''' nodrošina eSIM kartes ceļotājiem vairāk nekā 200 valstīs un reģionos visā pasaulē, nodrošinot tūlītēju piekļuvi internetam ārzemēs un tam ir vairāk nekā 10 miljoni lietotāju?

[[Attēls:Wrc 2024-martins sesks.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Tet Rally Latvia 2024]]''''' bija pirmā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] norisinājās [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] (WRC) posms &lt;small&gt;(attēlā [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņa Seska]] un [[Renārs Francis|Renāra Franča]] vadītā ''Ford Puma Rally1'')&lt;/small&gt;?
* ... lai gan '''[[ģermāņu pagānisms]]''' izzuda līdz ar [[kristietība]]s izplatīšanos, tā elementi un ietekme joprojām ir sastopami mūsdienu [[Ziemeļeiropa]]s kultūrā un valodās?
* ... filmu un viedtelevīzijas [[straumēšana]]s platforma '''''[[Go3]]''''' ir lielākā video satura platforma [[Baltijas valstis|Baltijā]]?

[[Attēls:Leopardus guigna.jpeg|border|right|50px]]
* ... '''[[Čīles kaķis]]''' jeb kodkods &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir mazākais savvaļas [[kaķu dzimta]]s dzīvnieks, kurš dzīvo [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]?
* ... rūpnīcas [[VEF]] zinātniski pētnieciskās nodaļas vadītājs un [[radiouztvērējs|radiouztvērēju]] VEF 202/206 un [[Spīdola (radiouztvērējs)|Spīdola]] 209/208 galvenais konstruktors '''[[Pēteris Videnieks]]''' [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] kļuva par [[Latvijas Republikas sakaru ministrs|Latvijas Republikas sakaru ministru]] [[Latvijas Republikas Ministru padome|Ivara Godmaņa Ministru padomē]]?
* ... '''[[angli]]''' bija [[ģermāņi|ģermāņu]] cilts, kas sākotnēji dzīvoja [[Jitlande|Jitlandes pussalā]] mūsdienu [[Dānija]]s un [[Vācija]]s teritorijā, bet 5. un 6. gadsimtā sāka migrēt uz Lielbritāniju, veidojot pamatu vēlākajai [[Anglija]]s valstij un [[angļu valoda]]i?

[[Attēls:William Smith (geologist).jpg|border|right|50px]]
* ... [[angļi|angļu]] [[ģeologs]] '''[[Viljams Smits]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva slavens ar pirmās detalizētās ģeoloģiskās kartes izveidi visai [[Anglija]]i, bieži tiek dēvēts par &quot;angļu ģeoloģijas tēvu&quot; un ir licis pamatus mūsdienu ģeoloģiskajai kartēšanai un [[stratigrāfija]]i?
* ... '''[[vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize [[vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas sacensībās]] tika izcīnīts vienāds medaļu skaits vīriešiem un sievietēm?
* ... [[Latvija]] pievienojās programmai '''[[Partnerattiecības mieram]]''' [[1994. gads Latvijā|1994. gada]] 14. februārī, lai nostiprinātu valsts aizsardzības spējas un veicinātu integrāciju Rietumu drošības struktūrās, kas galu galā noveda pie Latvijas pievienošanās [[NATO]] 2004. gadā?

[[Attēls:Temple Saint Sava (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Serbijas Pareizticīgā baznīca]]''' ir viena no vecākajām un nozīmīgākajām pareizticīgajām baznīcām [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]], kurai ir sarežģītas attiecības ar citām [[pareizticība|pareizticīgajām baznīcām]], īpaši ar [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles patriarhātu]] &lt;small&gt;(attēlā [[Svētā Savas baznīca]] [[Belgrada|Belgradā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[1975. gads|1975. gadā]] parakstītā '''[[Helsinku vienošanās]]''' kalpoja par pamatu vēlākajai [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]i, kas tika izveidota [[1995. gads|1995. gadā]] saskaņā ar Parīzes hartu?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[taromāts|taromāti]]''' izplatījās ar depozīta sistēmas ieviešanu [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], un to uztur SIA &quot;Depozīta iepakojuma operators&quot;?

[[Attēls:Arkady_Rotenberg_2020-03-18.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[Krievija]]s [[oligarhs]] '''[[Arkādijs Rotenbergs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas pazīstams ar savām ciešajām saitēm ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidentu]] [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]], un viņa dēls '''[[Igors Rotenbergs]]''' ir nonākuši uzmanības centrā saistībā ar iespējamu īpašumu slēpšanu, lai izvairītos no sankcijām?
* ... [[igauņi|igauņu]] [[orientēšanās|orientierists]] '''[[Lauri Silds]]''', tāpat kā viņa brālis [[Timo Silds|Timo]], daudzreiz uzvarējis nozīmīgās sacensībās [[Latvija|Latvijā]], tostarp 2024. gadā Lauri Silds kļuva par [[Kāpas trīsdienas|Kāpas trīsdienu]] kopvērtējuma uzvarētāju?
* ... '''[[Plūdi Persijas līča valstīs (2024)|2024. gada aprīļa plūdos Persijas līča valstīs]]''' gāja bojā vismaz 24 cilvēki, bet [[Apvienotie Arābu Emirāti]] pieredzēja rekordlielus nokrišņus — [[Dubaija|Dubaijā]] vienā dienā nolija vairāk nekā divu gadu [[nokrišņu daudzums]]?

[[Attēls:EPLF fighters.webp|border|right|50px]]
* ... '''[[Eritrejas neatkarības karš]]''' ilga no [[1961. gads|1961.]] līdz [[1991. gads|1991. gadam]] un beidzās ar [[Eritreja]]s ''[[de facto]]'' neatkarību no [[Etiopija]]s [[1991. gads|1991. gadā]] un oficiālu starptautisko atzīšanu [[1993. gads|1993. gadā]]? &lt;small&gt;(attēlā Eritrejas kaujinieki)&lt;/small&gt;?
* ... 2024. gadā '''[[Džesika Kempbela]]''' tika apstiprināta par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas &quot;Kraken&quot;]] galvenā trenera asistenti, kļūstot par pirmo sievieti kādas komandas treneru sastāvā NHL vēsturē?
* ... [[1932. gads|1932. gadā]] izbūvētā '''[[dzelzceļa līnija Varapajeva—Druja]]''', kas mūsdienās atrodas [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], bija plānota ar mērķi veicināt ekonomisko labklājību vienā no [[Otrā Polijas Republika|starpkaru Polijas]] trūcīgākajiem reģioniem, izveidojot savienojumu ar [[Daugava|Daugavu]] un paverot iespējas eksportam caur [[Rīga]]s [[Rīgas osta|ostu]] starptautiskajā tirgū?

[[Attēls:Jonas Deichmann (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācieši|vācu]] ekstrēmajam sportistam, avantūristam un grāmatu autoram '''[[Jonass Deihmanis|Jonasam Deihmanim]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieder vairāki pasaules rekordi [[Riteņbraukšana|riteņbraukšanā]], [[Triatlons|triatlonā]] un izturības sportā, piemēram, viņš 2023. gadā ar velosipēdu nobrauca 11 000 kilometru no [[Ņujorka]]s līdz [[Losandželosa]]i un pēc tam noskrēja tādu pašu distanci atpakaļ uz Ņujorku?
* ... [[Latvijas Televīzija]]s kanāls '''[[LTV7]]''' sāka raidīt {{dat|1991|8|1||bez}} kā LTV2, bet tagadējais nosaukums kanālam ir kopš {{dat|2003|1|1|ģ|bez}}?
* ... '''[[armēņu diaspora]]''' ir viena no pasaulē lielākajām [[Diaspora|diasporām]], aptverot miljoniem cilvēku dažādās valstīs un kontinentos?

[[Attēls:Kim Jong-un (2019-04-25) 04.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kims Čonins]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmais [[Ziemeļkoreja]]s līderis, kuru bieži sauc par '''[[Ziemeļkorejas augstākais vadītājs|Augstāko vadītāju]]''', vēl dzīvam esot un salīdzinoši jaunā vecumā, kamēr viņa vectēvs [[Kims Irsens]] un tēvs [[Kims Čenirs|Kims Čonins]] tā tika saukti tikai pēc viņu nāves?
* ... '''[[2024. gada NHL drafts|2024. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' tika izvēlēti arī trīs [[latvieši|latviešu]] [[hokejisti]]: trešajā raundā [[Vašingtonas &quot;Capitals&quot;]] ar kopējo 90. numuru izraudzījās uzbrucēju Ēriku Mateiko, bet ar 134. numuru draftēja Miku Vecvanagu un ar 214. numuru Darelu Uļjanski?
* ... '''[[Glastonberijas festivāls|Glastonberijas festivālu]]''', kas vairumā vasaru notiek netālu no Piltonas, [[Somerseta|Somersetā]], [[Anglija|Anglijā]], apmeklē aptuveni 200 000 cilvēku, bet 1994. gada festivālā tika uzstādīts rekords — 300 000 apmeklētāju?

[[Attēls:JD Vance official portrait (cropped headshot).jpg|border|right|50px]]
* ... pēc bijušā [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] un prezidenta kandidāta [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] uzvaras [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] '''[[Džeimss Deivids Venss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par jaunāko [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] kopš [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]]?
* ... '''[[Vācijas koloniālā impērija]]''' pastāvēja līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām, kad [[Vācija]] zaudēja savas [[kolonija]]s pēc [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] parakstīšanas [[1919. gads|1919. gadā]]?
* ... saskaņā ar [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatu]] '''[[Jūma]]''' [[Arizona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ir &quot;saulainākā pilsēta uz Zemes&quot;, jo vidēji 91% dienas stundu gadā ir saulainas?

[[Attēls:Lowestoft beach and outer harbour.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Loustofta]]''' &lt;small&gt;(attēlā pludmale)&lt;/small&gt; ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vistālāk austrumos esošā pilsēta?
* ... '''[[Krustnešu valstis]]''', ko izveidoja [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] pēc [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta kara]], bija nozīmīgas stratēģiski un militāri, bet arī bija saskarsmes punkti starp [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Musulmaņu pasaule|islāma pasauli]], veicinot zināšanu apmaiņu, tostarp [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]] saglabātie antīko zinātnieku darbi nonāca Rietumeiropā?
* ... '''[[ekskluzīvā ekonomiskā zona]]''' stiepjas līdz 200 [[jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (aptuveni 370,4 [[kilometrs|km]]) no valsts piekrastes līnijas jūrā, un šajā zonā valstij ir īpašas tiesības izmantot un pārvaldīt dabas resursus, kā arī veikt dažādas ekonomiskās aktivitātes?

[[Attēls:Ereignisblatt aus den revolutionären Märztagen 18.-19. März 1848 mit einer Barrikadenszene aus der Breiten Strasse, Berlin 01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1848.—1849. gada revolūcija Vācijā]]''' bija daļa no [[1848. gada revolūcijas|Tautu pavasara]] &lt;small&gt;(attēlā [[Berlīne]]s barikādes 1848. gada martā)&lt;/small&gt;?
* ... [[lietuviešu valoda]] ir visvairāk lietotā '''[[austrumbaltu valodas|austrumbaltu valoda]]''', kurā runā vairāk nekā 3 miljoni cilvēku visā pasaulē, tai seko [[latviešu valoda]] ar aptuveni 1,5 miljoniem dzimtās valodas runātāju?
* ... '''[[Krievijas Āzijas daļa]]''' ir lielāka par [[Kanāda|Kanādu]] (otro lielāko valsti pasaulē), visu [[Eiropa|Eiropu]] un tikai nedaudz mazāka par [[Antarktīda|Antarktīdu]]?

[[Attēls:Jan-VIII.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Romas pāvests|Romas bīskapa]] un [[Pāvesta valsts]] valdnieka '''[[Jānis VIII|Jāņa VIII]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pontifikāts beidzās ar viņa slepkavību [[882. gads|882. gadā]], kas ievērojami vājināja [[Romas pāvests|pāvestu]] varu?
* ... atšķirībā no [[džihādisms|džihādisma]], kas koncentrējas uz bruņotu cīņu, lai iedibinātu [[islāma valsts|islāma varu]] un iznīcinātu &quot;neticīgos&quot;, '''[[panislāmisms]]''' tiecas panākt politisku un kultūras vienotību starp [[musulmaņi|musulmaņu]] tautām?
* ... '''[[2019. gada Ukrainas parlamenta vēlēšanas]]''' bija ārkārtas [[vēlēšanas]] un tika izsludinātas pēc tam, kad jaunievēlētais [[Ukrainas prezidents|prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] 2019. gada maijā izsludināja [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] atlaišanu?

[[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3973 by Stepro (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2024. gada F1 sezona|2024. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'' pilots [[Makss Verstapens]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja savu ceturto [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]] pēc kārtas?
* ... [[1947. gads|1947. gadā]] [[Polija]]s valdība īstenoja '''[[operācija &quot;Visla&quot;|akciju &quot;Visla&quot;]]''', kuras ietvaros tūkstošiem [[ukraiņi|ukraiņu]] un '''[[lemki (tauta)|lemku]]''' tika piespiedu kārtā pārvietoti uz Polijas ziemeļrietumu reģioniem, kas tika pievienoti tai pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]; [[Ukraina]] uzskata šo operāciju par [[Etniskā tīrīšana|etnisko tīrīšanu]]?
* ... '''[[Apvienotās Laplatas provinces]]''' bija [[Dienvidamerika]]s valstu [[konfederācija]], kas pastāvēja 19. gadsimta sākumā un ietvēra mūsdienu [[Argentīna|Argentīnu]], [[Urugvaja|Urugvaju]], [[Bolīvija|Bolīviju]] un [[Paragvaja|Paragvaju]]?

[[Attēls:TV3 by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[TV3 Group]]''''' vēsture saistāma ar [[Zviedrija]]s mediju grupas ''[[Modern Times Group]]'' ienākšanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] 1990. gados, kas izveidoja televīzijas kanālu ''[[TV3 Latvija|TV3]]'', kā arī iegādājās vai izveidoja citus [[televīzija]]s kanālus un radiostacijas &lt;small&gt;(attēlā ''TV3 Group'' birojs [[Viļņa|Viļņā]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[džihādisms]]''' uzskata, ka [[islāms|islāmam]] ir jāreglamentē visi dzīves aspekti, tostarp [[politika]], un ka [[islāma valsts]] izveide ir svēts pienākums; džihādisti noraida [[sekulārisms|sekulāras pārvaldes]] formas un uzskata, ka visiem [[musulmaņi]]em ir pienākums piedalīties [[džihāds|džihādā]] — karā pret neticīgajiem un islāma ienaidniekiem?
* ... '''[[deportācija|deportāciju]]''' reglamentē starptautiskās tiesības, tostarp [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencija]] par [[bēgļi|bēgļu]] statusu un citi starptautiskie līgumi, kuros ir noteikti personu neizraidīšanas principi uz valstīm, kurās viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta?

[[Attēls:USS Los Angeles moored to USS Patoka, 1931.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Cepelīns (gaisa kuģis)|cepelīnus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo reizi komerciāliem lidojumiem lietoja [[1910. gads|1910. gadā]] ''Deutsche Luftschiffahrts-AG'' (DELAG), pasaulē pirmā komerciālā [[lidsabiedrība]]?
* ... reģionos ar augstu [[Ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]] [[cilvēki]]em parasti ir tumšāka '''[[cilvēka ādas krāsa|ādas krāsa]]''', kas pasargā viņus no [[saule]]s kaitīgās ietekmes, bet reģionos ar zemu ultravioleto starojumu cilvēkiem parasti ir gaišāka āda, kas palīdz viņiem sintezēt [[D vitamīns|D vitamīnu]] zemā saules starojuma apstākļos?
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Krišs]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1743. gads Latvijā|1743. gadā]] [[Rūjiena|Rūjienā]]?

[[Attēls:Geschichte des Kostüms (1905) (14761439186).jpg|border|right|50px]]
* ... 15. gadsimta līdz 17. gadsimta [[vācieši|vācu]] [[algotnis|algotņu]] (karavīru) '''[[landsknehts|landsknehtu]]''' [[apģērbs]] bija ļoti grezni izrotāts un izaicinošākais [[renesanse]]s laikā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... mūsdienu zinātne noraida jēdzienu par '''[[āriešu rase|āriešu rasi]]''' kā pseidozinātnisku un [[rasisms|rasistisku]]?
* ... [[Indijas lauka hokeja izlase|Indijas izlase]] ir visveiksmīgākā komanda '''[[lauka hokejs olimpiskajās spēlēs|lauka hokejā olimpiskajās spēlēs]]''', kopā izcīnot 13 medaļas, no tām 8 zelta?

[[Attēls:Johannes Erm (EST) 2019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Igauņi|igauņu]] [[vieglatlēts]] '''[[Johanness Erms]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] ar personisko rekordu 8764 punkti kļuva par Eiropas čempionu [[Desmitcīņa|desmitcīņā]]?
* ... '''[[Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija (2022)|Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija]]''' notika [[2022. gads|2022. gada]] 30. septembrī pēc tam, kad četros okupētajos [[Ukraina]]s reģionos tika sarīkoti [[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|fiktīvi referendumi par pievienošanos Krievijai]]?
* ... '''[[Ēmas jūra]]s''', kas pirms aptuveni 130 līdz 115 tūkstošiem gadu atradās tagadējā [[Baltijas jūra]]s baseinā, ūdens līmenis bija par 5—7 metriem augstāks nekā mūsdienās, tādēļ tā savienojās ar tagadējo [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūru]] un [[Baltā jūra|Balto jūru]], ietverot [[Lādogas ezers|Lādoga]]s un [[Oņega]]s ezerus, un atdalot [[Skandināvija]]s salu no [[Eirāzija]]s?

[[Attēls:Parseval PL19 1914-08-30.jpg|border|right|50px]]
* ... [[dirižablis|dirižabļa]] '''[[PL 19 notriekšana Bernātos]]''' bija [[Vācija]]s gaisa flotes pirmais zaudētais dirižablis [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] &lt;small&gt;(attēlā dirižablis PL 19)&lt;/small&gt;?
* ... termins '''[[noziegumi pret cilvēci]]''' tika ieviests [[1915. gads|1915. gada]] 24. maijā, dienā, kad [[Antante]]s valstis pieņēma kopīgu deklarāciju par [[Armēņu genocīds|armēņu genocīdu]], kurā [[Osmaņu impērija]]s rīcību raksturoja kā &quot;noziegumus pret cilvēci un civilizāciju&quot;?
* ... [[Gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Žoržs Mikautadze]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s pirmo vārtu autors [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]], ko viņš iesita [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]] spēlē pret [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasi]]?

[[Attēls:Countries driving on the left or right.svg|border|right|50px]]
* ... mūsdienās '''[[labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksme]]''' ir tikai četrās [[Eiropa]]s valstīs ([[Apvienotā Karaliste]], [[Īrija]], [[Malta]] un [[Kipra]]), kas agrāk bijušas [[Britu impērija]]s sastāvā &lt;small&gt;(attēlā valstis ar labās (sarkans) un kreisās (zils) puses satiksmi pasaules kartē)&lt;/small&gt;?
* ... [[animācijas filma]] '''&quot;[[Prāta spēles 2]]&quot;''' visā pasaulē nopelnīja vairāk nekā vienu miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]], ierindojoties [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|pirmajā vietā starp pelnošākajām 2024. gada filmām]]?
* ... [[Francija]]s dienvidrietumu reģiona '''[[Gaskoņa]]s''' iedzīvotāji runā [[oksitāņu valoda]]s '''[[Gaskoniešu valoda|gaskoņiešu dialektā]]'''?

[[Attēls:Yeoldcheshirecheese.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Ye Olde Cheshire Cheese]]''''' &lt;small&gt;(attēlā ieeja)&lt;/small&gt; ir viens no [[Londona]]s vecākajiem un vēsturiskākajiem [[krogs|krogiem]], kas tika pārbūvēts un atkārtoti atvērts [[1667. gads|1667. gadā]] pēc [[Lielais Londonas ugunsgrēks|Lielā ugunsgrēka]], un tas ir pazīstams ar savu autentisko un vēsturisko atmosfēru?
* ... būvniecībā esošais '''[[Fēmarnbelta tunelis]]''' savienos [[Dānija]]i piederošo [[Lollande]]s salu ar [[Vācija]]i piederošo [[Fēmarna]]s salu, šķērsojot 18 kilometrus plato [[Fēmarnbelts|Fēmarnbeltu]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] un kļūstot par pasaulē garāko ceļu un dzelzceļa [[tunelis|tuneli]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Rihards]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1545. gads Latvijā|1545. gadā]] [[Vidzeme|Vidzemē]]?

[[Attēls:Krasta iela Jēkabpilī.jpg|border|right|50px]]
* ... sākotnēji [[Krustpils]] ielu tīkls bija neregulārs, taču, domājams, ka pēc [[1705. gads Latvijā|1705. gada]] ugunsgrēka, tas ieguvis regulāru plānojumu ar taisnām ielām, un ilgstoši '''[[Krasta iela (Jēkabpils)|Krasta iela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija galvenā iela, par ko liecina apbūves gabalu izvietojums perpendikulāri Krasta, nevis [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas ielai]]?
* ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] [[Polija]]s uzņēmuma '''''[[4F]]''''' sagatavotajos tērpos startēja astoņu valstu olimpiskās izlases — neskaitot Poliju arī [[Horvātija]], [[Lietuva]], [[Latvija]], [[Portugāle]], [[Grieķija]], [[Slovākija]] un [[Serbija]]?
* ... kā gada lielās formas izrāde '''[[Spēlmaņu nakts 2023/2024]]''' balvu pasniegšanas ceremonijā tika apbalvota [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] izrāde &quot;Latviešu raķetes&quot;, kas stāsta par Latvijas [[bobslejs|bobsleja]] vēsturi?

[[Attēls:Mircea Snegur 1996.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Mirča Snegurs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts par [[Moldāvijas PSR]] Augstākās Padomes priekšsēdētāju, un viņš kļuva par vienu no vadošajiem neatkarības kustības līderiem, bet 1990. gadā — par Moldovas PSR prezidentu un [[Moldovas prezidents|Moldovas prezidentu]] pēc neatkarības pasludināšanas 1991. gada 27. augustā?
* ... [[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgumā]], kas noslēdza [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karu]], [[Lielbritānija]] ne tikai atzina trīspadsmit '''[[Britu Amerika]]s''' koloniju neatkarību, bet arī atdeva [[Spānija]]i [[Florida]]s kolonijas?
* ... sākotnēji ''[[Boeing]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''CST-100 Starliner'' pirmais pilotējamais lidojums '''''[[Boeing Crew Flight Test]]''''' bija plānots astoņas dienas, tomēr, kad kosmosa kuģis piedzīvoja problēmas ar dzinējiem, ''[[NASA]]'' nolēma, ka kosmonautu atgriešanās ir pārāk riskanta, un kosmosa kuģis atgriezās bez apkalpes, bet kosmonauti atgriezās ar ''[[SpaceX Crew-9]]''?

[[Attēls:Staffordshire hoard annotated.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Stefordšīras depozīts]]''' &lt;small&gt;(attēlā neliela depozīta daļa)&lt;/small&gt; ir lielākais līdz šim atrastais [[Anglosakši|anglosakšu]] [[zelts|zelta]] un [[sudrabs|sudraba]] [[Metālapstrāde|metāla izstrādājumu]] [[depozīts]], kas sastāv no gandrīz 4600 priekšmetiem un dažādiem metāla fragmentiem, kas kopā veido 5,1 kg zelta un 1,4 kg sudraba?
* ... '''[[peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšanā olimpiskajās spēlēs]]''' ir otrais lielākais iegūstamo [[medaļa|medaļu]] skaits pēc [[vieglatlētika]]s?
* ... [[Rīgas dome]]s deputāte '''[[Lauma Paegļkalna]]''' ir [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas laika]] [[žurnāliste]]s un politiķes [[Velta Čebotarenoka|Veltas Čebotarenokas]] meita?

[[Attēls:Church of Saint Mary ruins on Saint Meinhard Island.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Svētā Meinarda sala]]''' [[Daugava|Daugavā]] ([[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvē]]) pie [[Ikšķile]]s &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzbērta līdz [[1976. gads Latvijā|1976. gadam]], lai saglabātu [[Ikšķiles viduslaiku baznīca]]s un [[Ikšķiles viduslaiku pils|pils]] drupas, no [[Rīgas HES]] [[Rīgas ūdenskrātuve|ūdenskrātuves]] uzpludināšanas?
* ... '''''[[The Irish Times]]''''' ir [[Īrija]]s vadošais [[laikraksts]], kura pirmais izdevums izdots [[1859. gads|1859. gadā]]?
* ... [[Briti|britu]] aktieris '''[[Nīls Dadžens]]''' 2011. gadā nomainīja [[Džons Netlss|Džonu Netlsu]] seriāla &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot; galvenajā lomā?

[[Attēls:TF241534 Almeida Roglic Pogacar Yates (53873615951).jpg|border|right|50px]]
* ... saistībā ar gatavošanos [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]] pirmo reizi sacensību vēsturē '''[[2024. gada Tour de France|2024. gada ''Tour de France'']]''' nenoslēdzās [[Parīze|Parīzē]] vai tās tuvumā, bet gan [[Nica|Nicā]], [[Francija]]s dienvidos &lt;small&gt;(attēlā velobrauciena uzvarētājs [[Tadejs Pogačars]] līdera dzeltenajā kreklā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[saules dūriens|saules dūriena]]''' [[simptomi]] pastiprinās, ja palielinās apkārtējās vides mitrums?
* ... [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Nedims Bajrami]]''' [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] grupu turnīra pirmajā spēlē pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] guva ātrākos vārtus [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīru vēsturē, izceļoties jau spēles 23. sekundē?

[[Attēls:Weimar Constitution.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Reihstāga dedzināšana]]s [[Ādolfs Hitlers]] izmantoja '''[[Veimāras Konstitūcija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 48. panta ārkārtas pilnvaras, lai ieviestu ārkārtas dekrētus, kas būtībā apturēja konstitūcijas darbību un ieviesa [[nacionālsociālisms|nacistisko]] [[Diktatūra|diktatūru]]; oficiāli konstitūcija netika atcelta, bet tā tika praktiski ignorēta līdz nacistu režīma beigām [[1945. gads|1945. gadā]]?
* ... '''[[1979. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|1. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1979. gads|1979. gadā]] pēc pirmās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Apvienotā Karaliste]], [[Dānija]] un [[Īrija]]?
* ... '''[[UEFA Sieviešu čempionu līga]]s''' 2025. gada uzvarētāja ir [[Londona]]s [[futbola klubs]] ''Arsenal'', ​​kam šis bija otrais tituls, bet vistitulētākā komanda ir Lionas &quot;Olympique&quot; no [[Francija]]s, kas uzvarējusi 8 reizes?

[[Attēls:Town Hall of Jelgava, Latvia.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada Jelgavas domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksts, iegūstot 3 vietas '''[[Jelgavas dome|Jelgavas domē]]''' &lt;small&gt;(attēlā domes ēka [[Lielā iela (Jelgava)|Lielajā ielā]])&lt;/small&gt;, bet zaudēja [[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|priekšsēdētāja]] amatu, kurā vairāk nekā 20 gadus atradās tās pārstāvis [[Andris Rāviņš]]?
* ... galvenais '''[[kodoldegviela]]s''' veids ir [[Urāns (elements)|urāns]], taču izmanto arī [[Plutonijs|plutoniju]] un [[Torijs|toriju]]?
* ... jauniešu līmenī '''[[Mateo Retegi]]''' pārstāvējis [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasi]], taču savas [[itāļi|itāļu]] izcelsmes dēļ viņam bija iespējams spēlēt [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasē]], kur viņš debitēja 2023. gadā un pārstāvēja Itāliju [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]?

[[Attēls:Echinops sphaerocephalus sl4.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[apaļgalvas ežziede]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[izplatības areāls|pamatareāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], bet suga ir introducēta arī citur; [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] to audzē kā [[nektāraugi|nektāraugu]], un dažkārt ežziede sastopam savvaļā kā dārzbēglis, tai skaitā arī [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[1984. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2. Eiropas Parlamenta vēlēšana]]s''' notika [[1984. gads|1984. gadā]] pēc otrās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Grieķija]]?
* ... 2025. gada februārī ar rezultātu 5,82 metri '''[[Valters Kreišs]]''' par 2 centimetriem laboja [[Aleksandrs Obižajevs|Aleksandram Obižajevam]] kopš 1987. gada piederējušo [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Kārtslēkšana|kārtslēkšanā]]?

[[Attēls:HaymarketRiot-Harpers.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Hejmārketas slaktiņš]]''' [[1886. gads|1886. gada]] 4. maijā [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kļuva par simbolu strādnieku kustībai un cīņai par darba tiesībām, tas deva impulsu 8 stundu darba dienas ieviešanai &lt;small&gt;(attēlā 1886. gada gravīrā)&lt;/small&gt;?
* ... lai gan '''[[Eiropas Savienības komisārs|Eiropas Savienības komisārus]]''' izvirza dalībvalstis, viņi nepārstāv savas valstis, bet darbojas kopīgās [[Eiropas Savienība]]s interesēs?
* ... sprinterim '''[[Oskars Grava|Oskaram Gravam]]''' pieder visu laiku otrais labākais rezultāts starp [[Latvija]]s [[vieglatlēti]]em gan [[100 m]], gan [[200 m]] distancēs, kas uzstādīti 2024. un 2025. gadā?

[[Attēls:GAE - Ajax - 52788521318 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Portugāles futbola izlase]]s un [[Turīnas &quot;Juventus&quot;]] [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Fransišku Konseisau]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs [[Seržiu Konseisau]] ir futbola treneris un bijušais [[futbolists]], arī spēlējis Portugāles izlasē?
* ... '''[[1989. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|3. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1989. gads|1989. gadā]] pēc trešās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Portugāle]] un [[Spānija]]?
* ... pēc '''[[Rumānijas neatkarības karš|Rumānijas neatkarības kara]]''' tai tika piešķirta '''[[Ziemeļdobrudža]]''' apmaiņā pret Dienvidu [[Besarābija|Besarābiju]] ([[Budžaka|Budžaku]]), ko Rumānija bija atdevusi [[Krievijas Impērija]]i — tas bija svarīgs stratēģisks solis, kas [[Rumānija]]i nodrošināja piekļuvi [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]]?

[[Attēls:PaulMaurice2024.png|border|right|50px]]
* ... 2024. gada 24. jūnijā '''[[Pols Moriss|Pola Morisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; trenētā [[Floridas &quot;Panthers&quot;]] komanda izcīnīja pirmo [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], un viņš to paveica savā 26. [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] sezonā kā galvenais [[treneris]] — viņam bija nepieciešams visvairāk sezonu galvenā trenera amatā, lai kļūtu par līgas čempionu pirmo reizi?
* ... '''[[Indijas Konstitūcija]]''' ir viena no garākajām rakstītajām [[konstitūcija|konstitūcijām]] pasaulē: sākotnēji tajā bija 395 panti, 22 daļas un 8 saraksti (pielikumi), taču daudzo grozījumu dēļ tagad tajā ir vairāk nekā 450 panti un 12 saraksti?
* ... [[1957. gads|1957. gadā]] neatkarību no [[Lielbritānija]]s ieguva tās kolonija [[Zelta Krasts]], kas mūsdienās pazīstama kā [[Gana]], tomēr vēsturiski šīs valsts teritorija nekad nav bijusi '''[[Ganas impērija]]s''' sastāvā?

[[Attēls:Weichsel-Würm-Glaciation.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Vislas apledojums]]''' bija [[Eiropa]]s pēdējais lielākais [[kvartārs|kvartāra]] [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] apledojums pirms aptuveni {{sk|115000}} līdz {{sk|12600}} gadiem &lt;small&gt;(attēlā apledojums Eiropā ar maksimālo platību pirms 22 tūkstošiem gadu)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1994. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|4. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika pēc [[Māstrihtas līgums|Māstrihtas līguma]] parakstīšanas [[1992. gads|1992. gadā]], ar kuru uz [[Eiropas Kopiena]]s pamata bija nodibināta [[Eiropas Savienība]]?
* ... galīgo '''[[matu transplantācija]]s''' rezultātu iegūst pēc aptuveni gada, un tas saglabājas visu mūžu?

[[Attēls:Dmitry Medvedev official large photo -1 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās]]''' toreizējais [[Krievijas Federācijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] saskaņā ar [[Krievijas Konstitūcija|Krievijas Konstitūciju]] nebija tiesīgs kandidēt uz prezidenta amatu trešo reizi pēc kārtas, tādēļ viņa atbalstītais kandidāts bija [[Dmitrijs Medvedevs]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējai]] '''[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālajai apvienībai]]''' par saviem panākumiem lielā mērā jāpateicas pret [[Imigrācija|imigrantiem]] un [[Islāms|islāmu]] vērstajai retorikai, kas bija iekļauta tās programmā jau kopš tās pastāvēšanas pirmsākumiem, bet sāka nest politiskas dividendes, kad šis jautājums Francijā kļuva aizvien aktuālāks?
* ... [[1990. gads|1990. gadā]] '''[[Jemenas Arābu Republika]]''' apvienojās ar [[Dienvidjemena|Jemenas Tautas Demokrātisko Republiku]], tādējādi izveidojot vienotu [[Jemena|Jemenas Republiku]], tomēr šī apvienošanās nebija viegla, un arī pēc apvienošanās sekoja spriedze un bruņoti konflikti starp abu bijušo valstu atšķirīgajiem politiskajiem un sociālajiem spēkiem?

[[Attēls:BerlinerBlockadeLuftwege.png|border|right|50px]]
* ... [[1948. gads|1948. gada]] 24. jūnijā [[Padomju Savienība]] oficiāli slēdza visus autoceļu, dzelzceļa un ūdensceļus, kas veda uz [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]], uzsākot '''[[Rietumberlīnes blokāde|Rietumberlīnes blokādi]]'''; pilsētas apgādei varēja izmantot vienīgi gaisa satiksmi, izveidojot trīs [[Rietumberlīnes gaisa koridori|gaisa koridorus]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1999. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|5. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1999. gads|1999. gadā]] pēc ceturtās [[Eiropas Savienība]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Austrija]], [[Somija]] un [[Zviedrija]]?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]]s '''[[Darlīna Konlija|Darlīnas Konlijas]]''' karjera ilga vairāk nekā 50 gadus, un viņa ir vislabāk pazīstama ar savām lomām dažādās [[ziepju opera|ziepju operās]], īpaši ar [[mode|modes industrijas]] darbinieces Sallijas Spektras lomu seriālā &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;?

[[Attēls:Ouvrier kolkhosienne 2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] tēlnieces [[Vera Muhina|Veras Muhinas]] [[piemineklis]] '''&quot;[[Strādnieks un kolhozniece]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par vienu no padomju laika simboliem?
* ... terminu '''[[beduīni]]''' attiecina uz visiem [[arābu pasaule]]s iedzīvotājiem, kuri dzīvo [[Klejotāji|nomadu]] dzīvesveidu, neatkarīgi no viņu [[tautība]]s vai [[reliģija|reliģiskās piederības]], bet lielākā daļa no tiem runā '''[[Arābu valodas beduīnu dialekts|arābu valodas beduīnu dialektā]]'''?
* ... pirmā globāli zināmākā '''[[telenovele]]''' bija 1979. gada [[Meksika]]s &quot;[[Bagātie arī raud]]&quot;, kuru [[Eksports|eksportēja]] arī uz [[Padomju Savienība|PSRS]]?

[[Attēls:Katherine Kelly Lang - Monte-Carlo Television Festival.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Džons Makuks]]''' un '''[[Ketrīna Kellija Lenga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir divi pēdējie seriāla &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot; oriģinālie [[aktieri]], kuri joprojām filmējas un abi debitēja pirmajā sērijā?
* ... vairāk nekā 50% [[vīrietis|vīriešu]] 50 gadu vecumā ir vērojama dažādu pakāpju androgēnā '''[[alopēcija]]''' ([[mati|matu]] izkrišana un plikpaurība)?
* ... pretēji izplatītajam priekšstatam, nosaukums '''[[Lielā armija (Francija)|Lielā armija]]''' neattiecas uz [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas bruņotajiem spēkiem kopumā, bet vienību 1805.—1808. un 1811.—1814. gadā?

[[Attēls:Flag of the Democratic Front for the Liberation of Palestine.svg|border|right|50px]]
* ... atšķirībā no ''[[Hamās]]'', kas noraida [[Izraēla]]s kā valsts pastāvēšanu, '''[[Palestīnas Demokrātiskā atbrīvošanās fronte]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; atbalsta divu valstu konflikta risinājumu?
* ... no 17. līdz 19. gadsimtam '''[[Dahomejas karaliste]]s''' varas iestādes eiropiešiem pārdeva aptuveni divus miljonus [[Vergi|vergu]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] lielākā daļa '''[[sādža|sādžu]]''' tika likvidētas 20. gadsimta pirmajā pusē, [[Agrārā reforma Latvijā|agrārās reformas]] ceļā sadalot zemi un izveidojot [[Viensēta|viensētu]] sīksaimniecības?

[[Attēls:Gints Zilbalodis in January 2025.png|border|right|50px]]
* ... &quot;[[Straume (filma)|Straume]]&quot; bija '''[[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; otrā pilnmetrāžas [[animācijas filma]] pēc 2019. gadā izlaistās debijas filmas &quot;[[Projām]]&quot;?
* ... '''[[Edvards Jordenesku|Edvarda Jordenesku]]''', kurš no 2022. līdz 2024. gadam bija [[Rumānijas futbola izlase]]s galvenais treneris, tēvs [[Angels Jordenesku]] arī bijis futbolists un treneris, spēlējis Rumānijas izlasē un vairākas reizes kā treneris vadījis to?
* ... '''[[Triestes brīvā teritorija|Triestes brīvo teritoriju]]''' starp [[Itālija]]s ziemeļiem un [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]] [[1947. gads|1947. gadā]] izveidoja [[ANO Drošības padome]] saskaņā ar miera līguma ar Itāliju noteikumiem, lai saglabātu līdzsvaru šajā etniski daudzveidīgajā reģionā un mazinātu teritoriālo pretenziju risku?

[[Attēls:Agnese Lāce, 2024-06-20.jpg|border|right|50px]]
* ... 2024. gada pēc [[Latvijas kultūras ministre|kultūras ministres]] [[Agnese Logina|Agneses Loginas]] demisijas šajā amatā tika apstiprināta [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)#Kultūras ministrijas parlamentārie sekretāri|Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre]] '''[[Agnese Lāce]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Militārā akadēmija]]''' jeb Vestpointa ir vecākā no piecām Amerikas militārajām akadēmijām, un starp tās absolventiem ir [[ASV prezidenti]] [[Dvaits Eizenhauers]] un [[Uliss Grānts]], Konfederācijas prezidents [[Džefersons Deiviss]], Konfederācijas ģenerālis [[Roberts Lī]], dzejnieks [[Edgars Alans Po]], ģenerāļi [[Daglass Makarturs]] un [[Džordžs Patons]]?
* ... '''[[Eiropas čempionāts hokejā]]''' tika rīkots neregulāri no 1910. līdz 1991. gadam, un kopumā tika izspēlēti 66 Eiropas čempionāti?

[[Attēls:Lamine Yamal a Xina (2025).png|border|right|50px]]
* ... ''[[FC Barcelona]]'' [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Lamins Jamals]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasē]] debitēja 2023. gadā Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]] un jau pirmajā spēlē izcēlās ar vārtiem, 16 gadu un 57 dienu vecumā kļūstot par jaunāko spēlētāju un jaunāko vārtu guvēju Spānijas izlases vēsturē?
* ... '''[[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' [[Spānija]]s [[futbola klubs|futbola klubam]] [[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Madrides &quot;Real&quot;]] bija 17. fināls, kurā trofeja tika iegūta jau 15. reizi?
* ... '''[[Peru vicekaraliste]]''' sākotnēji ietvēra lielāko daļu [[Spānija]]s īpašumu [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], un 16. un 17. gadsimtā tika uzskatīta par svarīgāku par [[Jaunspānija|Jaunspāniju]]?

[[Attēls:HillGraham1969Aug.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Greiems Hills]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgais [[autosportists]], kurš ir sasniedzis '''''[[Motoru sporta trīskāršais kronis|Triple Crown]]''''', uzvarot ''[[Indianapolis 500]]'', [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] un [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']]?
* ... '''[[An-2 katastrofa Saldū|''An-2'' katastrofā Saldū]]''', kas notika [[1981. gads Latvijā|1981. gada]] 13. jūnijā [[minerālmēsli|minerālmēslu]] izkaisīšanas darbā, neviens no diviem ''[[An-2]]R'' pilotiem neizdzīvoja?
* ... [[maori]] ir lielākā '''[[polinēzieši|polinēziešu]]''' tauta?

[[Attēls:Flag of South Africa (1928-1982).svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Dienvidāfrikas Savienība]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; tika izveidota [[1910. gads|1910. gada]] 31. maijā, apvienojot britu Kāpas koloniju, Natalas koloniju, Transvālas koloniju un Oranžas upes koloniju?
* ... tiek lēsts, ka masu demonstrācijas '''[[Ziedu tilts]]''', kas notika [[1990. gads|1990. gada]] 6. maijā gar un virs [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Moldāvijas PSR]] atdalošo [[Pruta|Prutas upi]], dalībnieku skaits bija 1,2 miljoni cilvēku?
* ... par '''[[2024. gada Copa América|2024. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kas finālā papildlaikā ar 1:0 pieveica [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas izlasi]]; Argentīnai šis bija jau 16. tituls un otrais pēc kārtas?

[[Attēls:Bieriņi Bērnu slimnīca 3.jpg|border|right|50px]]
* ... dzelzceļa pieturas punkts [[Rīga|Rīgā]] '''[[Bieriņi / Bērnu slimnīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atklāts {{dat|2024|6|12||bez}}, vienlaikus slēdzot [[Atgāzene (stacija)|Atgāzenes]] pieturas punktu, kas atradās puskilometru uz [[Jelgava (stacija)|Jelgavas]] pusi?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Belgrada|Belgradā]] un [[Danīdina|Danīdinā]], A grupas uzvarētāji [[Nīderlandes hokeja izlase]] iekļuva [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Gruzijas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... saskaņā ar [[Ukrainas Konstitūcija]]s 12. pantu valsts rūpējas par '''[[ukraiņu diaspora]]s''', pat ja tie nav [[Ukraina]]s pilsoņi, nacionālo, kultūras un [[ukraiņu valoda|valodas]] vajadzību apmierināšanu?

[[Attēls:Official portrait of Roberta Metsola.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Eiropas Parlamenta prezidents|Eiropas Parlamenta prezidenta]]''' amatu šobrīd ieņem [[Malta]]s pārstāve '''[[Roberta Metsola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas ir jaunākā politiķe šajā amatā?
* ... '''[[Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā migrācijas krīze]]''' ir [[Eiropa|Eiropā]] lielākā '''[[migrācijas krīze]]''' kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]?
* ... 2024. gada vasarā [[Latvija]]s vadošā sieviešu [[basketbols|basketbola]] kluba [[Rīgas TTT]] galvenais treneris '''[[Mārtiņš Gulbis]]''' kļuva par vadošā vīriešu kluba [[Rīgas VEF]] galveno treneri, stājoties [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jāņa Gailīša]] vietā un kļūstot arī par sava vecāka brāļa [[Māris Gulbis (basketbolists)|Māra Gulbja]] treneri, kurš tobrīd bija VEF spēlētājs?

[[Attēls:Olstadion.jpg|border|right|50px]]
* ... 1987. gadā [[Amsterdama]]s pašvaldība ierosināja '''[[Amsterdamas Olimpiskais stadions|Amsterdamas Olimpisko stadionu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nojaukt, tomēr [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada vasaras olimpisko spēļu]] galvenā arēna tika pasludināta par kultūras pieminekli un saglabāta?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Stambula|Stambulā]] un [[Santjago de Keretaro]], A grupas uzvarētāji [[Kirgizstānas hokeja izlase]] iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Meksikas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... oriģinālais '''[[Moldovas Republikas Neatkarības deklarācija]]s''' dokuments, ko [[1991. gads|1991. gadā]] apstiprināja un parakstīja parlamenta deputāti, kā likās, tika sadedzināts [[2009. gads|2009. gada]] aprīļa [[Moldova]]s parlamenta vēlēšanu grautiņos, tomēr tas pats vai identisks dokuments tika atrasts 2010. gadā?

[[Attēls:Ligularia sibirica sl5.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Sibīrijas mēlziede]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama ļoti reti — valsts atrodas uz [[izplatības areāls|izplatības areāla]] rietumu robežas, un tā ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 1. kategorijā?
* ... '''[[deportācija no Pleskavas apgabala rietumu rajoniem]]''' [[1950. gads|1950. gada]] maijā un jūnijā skāra aptuveni 1,4 tūkstošus cilvēku, kas tika izsūtīti uz īpašu apmetni [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]]?
* ... '''[[Bosnijas serbi]]''' bija viena no karojošajām pusēm [[Bosnijas karš|1992.—1995. gada pilsoņu karā]], kas centās saglabāt vienotu valstiskumu ar [[Serbija|Serbiju]] un nepieļaut [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] neatkarību?

[[Attēls:1718797658002 20240618 POZNAKS Reinis LV 005.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Reinis Pozņaks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kuru [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] ievēlēja [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamentā]], ir pazīstams kā &quot;[[Twitter konvojs|Twitter konvoja]]&quot; iniciatīvas aizsācējs, kas mobilizē resursus, lai atbalstītu [[Ukraina|Ukrainu]] cīņā pret [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krieviju]]?
* ... 19. gadsimta beigās pēc [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] un [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresa]] '''[[Dobrudža]]''' tika sadalīta starp [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]], bet pēc [[Balkānu kari]]em un [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Dobrudžas teritorija piedzīvoja vairākas robežu izmaiņas?
* ... '''[[kolekcionāra problēma]]''' ir [[varbūtību teorija]]s uzdevums?

[[Attēls:British Political Personalities 1936-1945 HU59722.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Fultonas runa|Fultonas runā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Vinstons Čērčils]] ieviesa terminu &quot;[[dzelzs priekškars]]&quot;, lai raksturotu [[Eiropa]]s sadalīšanu divās daļās — [[Rietumu pasaule|Rietumu]] (demokrātiskā) un [[Austrumu bloks|Austrumu]] ([[Padomju Savienība]]s kontrolē)?
* ... '''[[Mjanmas pilsoņu karš]]''' izcēlās pēc [[2021. gads|2021. gada]] militārā apvērsuma [[Mjanma|Mjanmā]] un tam sekojošās vardarbīgās protestu apspiešanas?
* ... par '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Latvija]]s speciālista [[Normunds Sējējs|Normunda Sējēja]] vadītā [[Uzbekistānas hokeja izlase]], kas, startējot savā pirmajā čempionātā, iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas B grupā]]?

[[Attēls:Ianis Hagi 2015 (cropped).JPG|border|right|50px]]
* ... [[Rumānijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] '''[[Janiss Hadži|Janisa Hadži]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs ir [[George Hadži]], kas tiek uzskatīts par visu laiku labāko [[Rumānija]]s futbolistu?
* ... [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] laikā no 1992. gada līdz 1995. gadam visas trīs konfliktējošās puses uzstādīja sauszemes kājnieku [[mīna]]s [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] netālu no viņu kontrolētajām robežām, līdz ar to '''[[mīnu lauki Bosnijā un Hercegovinā]]''' ir radījuši vissmagākās sauszemes mīnu problēmas pasaulē?
* ... [[Vācija]]s seriāla &quot;[[Trauksme Kobrai 11 — Lielceļa policija]]&quot; galvenā varoņa '''[[Semīrs Gerkāns|Semīra Gerkāna]]''' dienesta automašīna ir sudraba krāsas 3. sērijas [[BMW]], kura gandrīz katrā sērijā tiek sadauzīta?

[[Attēls:Anthemis cotula UL 01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[suņu ilzīte]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču mūsdienās tā ir ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un citos kontinentos; [[Latvija|Latvijā]] suga ir sastopama ļoti reti, galvenokārt valsts austrumdaļā?
* ... '''[[volejbols olimpiskajās spēlēs]]''' debiju piedzīvoja [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles| 1964. gada Tokijas olimpiskajām spēlēs]] gan vīriešu, gan sieviešu komandām?
* ... [[Krievijas PFSR]] '''[[Groznijas apgabals]]''' tika izveidots [[1944. gads|1944. gadā]] pēc [[čečenu un ingušu deportācija]]s un attiecīgi [[Čečenijas-Ingušijas APSR]] likvidēšanas, bet pēc tam, kad [[1957. gads|1957. gadā]] [[čečeni]] un [[inguši]] oficiāli sāka atgriezties no izsūtījuma, Groznijas apgabals tika likvidēts, un Čečenijas-Ingušijas APSR atjaunota?

[[Attēls:Kivisild Emajõel ja Tartu puuturg, 1922.tif|border|right|50px]]
* ... 18. gadsimtā būvētais un 1941. gadā uzspridzinātais [[Tartu]] '''[[Akmens tilts (Tartu)|Akmens tilts]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1922. gadā)&lt;/small&gt; bija pirmais akmens [[tilts]] [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un [[Baltijas valstis|Baltijā]]?
* ... '''[[Austrumturkestānas Revolucionārā Republika]]''' bija [[Padomju Savienība]]s [[satelītvalsts]], kas pastāvēja no 1944. līdz 1949. gadam?
* ... '''[[platlapju meži]]''' [[Latvija|Latvijā]] aizņem aptuveni 1% no mežu kopējās platības, un izplatītākās ir [[oši|ošu]] audzes, taču mūsdienu klimata maiņas virziens veicina platlapju izplatību?

[[Attēls:Akhmad Kadyrov (2002, cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ramzans Kadirovs|Ramzana Kadirova]], kurš kopš [[2007. gads|2007. gada]] ir [[Krievijas Federācija]]s [[Čečenijas Republika]]s vadītājs, tēvs '''[[Ahmats Kadirovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pirmais Čečenijas Republikas prezidents Krievijas Federācijas sastāvā un tika nogalināts atentātā [[2004. gads|2004. gadā]]?
* ... '''[[distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs|distanču slēpošanā olimpiskajās spēlēs]]''' sievietes pirmo reizi piedalījās [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Oslo]]?
* ... '''[[Poļu—krievu karš (1609—1618)|1609.—1618. gada krievu-poļu kara]]''' laikā [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s karaspēks no 1610. līdz 1612. gadam okupēja [[Maskava|Maskavu]]?

[[Attēls:Natalia Kaczmarek Poznań 2021.2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas vieglatlētikas čempionātā]] [[Polija]]s skrējēja '''[[Natalja Bukovecka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par čempioni [[400 metri|400 metru]] distancē, veicot to 48,98 sekundēs un labojot Polijas rekordu, kas kopš 1976. gada piederēja [[Irena Ševiņska|Irenai Ševiņskai]], bet jūlijā viņa vēlreiz to laboja, noskrienot 48,90 sekundēs?
* ... cilvēkiem, kas cietuši no '''[[šoks|šoka]]''', vērojama pelēcīgi bāla [[āda]]s krāsa, auksti [[sviedri]], pazemināta ķermeņa temperatūra un [[asinsspiediens]], ātrs un vājš [[pulss]], bet cietušā [[apziņa]] ir skaidra?
* ... '''''[[VFS Films]]''''' (agrāk — Vides Filmu Studija) bija pirmā studija [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kas specializējās dabas filmu un raidījumu veidošanā?

[[Attēls:Adrian helmet 1.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Francija]]s armija '''[[Adriana ķivere|Adriana ķiveri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieviesa [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]], un tā bija pirmā modernā [[tērauds|tērauda]] ķivere?
* ... '''[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas—''Hamās'' karš]]''' jeb 2023.—2025. gada Gazas karš sākās [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobrī ar ''[[Hamās]]'' uzbrukumu [[Izraēla]]i no [[Gazas josla]]s?
* ... ''[[OpenAI]]'' izstrādātais multimodālais [[Valodas modelis|lielais valodas modelis]] '''[[GPT-4]]''' uzrādīja iespaidīgus precizitātes uzlabojumus salīdzinājumā ar GPT-3.5, ieguva spēju apkopot un komentēt attēlus, spēja apkopot sarežģītu tekstu, nokārtot [[Advokāts|advokāta]] eksāmenu un vairākus standartizētus testus?

[[Attēls:Krievijas okupētā Kaspijas jūras piekraste 1723-1732.jpg|border|right|50px]]
* ... 1722.—1723. gada '''[[Krievu—persiešu karš (1722—1723)|Krievu—persiešu kara]]''' rezultātā ar Pēterburgas līgumu [[Persija]] atdeva [[Krievija]]i [[Derbenta]]s un [[Baku]] pilsētas, kā arī [[Gīlāna]]s, [[Širvana]]s, [[Māzenderāna]]s un [[Astrābāda]]s provinces [[Kaspijas jūra]]s piekrastē &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Gurams Kašija]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] un visvairāk spēļu aizvadījušais spēlētājs izlasē?
* ... '''[[panspermija]]s''' [[hipotēze]]s aizstāvji apgalvo, ka [[dzīvība]] nav radusies uz [[Zeme]]s, bet gan citur [[Visums|Visumā]], un ir nonākusi uz Zemes ar kosmisko putekļu, [[meteoroīds|meteoroīdu]], [[asteroīds|asteroīdu]], [[komēta|komētu]], vai arī citu kosmisko ķermeņu palīdzību?

[[Attēls:Stelmuzes azuolas2015.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Stelmužes ozols|Stelmužes ozola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas ir vecākais un resnākais [[parastais ozols|ozols]] [[Lietuva|Lietuvā]] un viens no vecākajiem ozoliem [[Eiropa|Eiropā]], stāvoklis mūsdienās ir slikts?
* ... '''[[Rodēzijas un Njasalendas Federācija]]''' jeb Centrālās Āfrikas Federācija bija daļēji neatkarīga [[valsts]] (britu [[protektorāts]]) [[Āfrika]]s dienvidos, kas pastāvēja no [[1953. gads|1953. gada]] 1. augusta līdz [[1963. gads|1963. gada]] 31. decembrim?
* ... 2022. gada 3. novembrī [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālās apvienības]] politiķis '''[[Edvards Ratnieks]]''' sāka darbu [[Rīgas dome|Rīgas domē]] kā deputāts, stājoties [[14. Saeima|14. Saeimā]] ievēlētā [[Edvards Smiltēns|Edvarda Smiltēna]] vietā, bet 14. decembrī viņš tika ievēlēts Smiltēna vietā arī par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] [[Vilnis Ķirsis|Viļņa Ķirša]] vietnieku?

[[Attēls:Flickr - Rainbirder - Bearded Bellbird (Procnias averano) male calling.jpg|border|right|50px]]
* ... kā norāda [[Amerika]]s tropos dzīvojošo '''[[zvanuputni|zvanuputnu]]''' nosaukums, tiem ir ārkārtīgi skaļa balss, kas atgādina metāla [[Zvans|zvana]] skaņu &lt;small&gt;(attēlā bārdainais zvanuputns)&lt;/small&gt;?
* ... [[Ičkērijas Čečenu Republika|Čečenijas Republikā]] tās faktiskās suverenitātes gados bija trīs '''[[Ičkērijas Čečenu Republikas prezidents|prezidenti]]''': [[Džohars Dudajevs]], Zelimhans Jandarbijevs un [[Aslans Mashadovs]]?
* ... [[Franči|franču]] [[futbolists]] '''[[Varens Zaīrs-Emrī]]''' [[Parīzes &quot;Saint-Germain&quot;]] komandas rindās debitēja 2022. gada augustā, 16 gadu vecumā kļūstot par visu laiku jaunāko komandas spēlētāju, kas izgājis laukumā līgas spēlē?

[[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53202848326.jpg|border|right|50px]]
* ... bijušais [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Limbažu novada domes priekšsēdētājs]] '''[[Didzis Zemmers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; divas reizes ir ieņēmis [[Saeima]]s deputāta amatu, darbojoties [[10. Saeima|10. Saeimā]] un [[14. Saeima|14. Saeimā]], un abas reizes stājies partijas biedra [[Armands Krauze|Armanda Krauzes]] vietā?
* ... [[tirdzniecības centrs|tirdzniecības centra]] '''&quot;[[Akropole (Rīga)|Akropole Rīga]]&quot;''' teritorijā kādreiz atradās [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika]], kas atspoguļots ēkas dizainā?
* ... [[Kušīti|kušītu]] grupas daļēji [[nomadu tauta]] '''[[afāri]]''' apdzīvo [[Etiopija|Etiopiju]], [[Eritreja|Eritreju]] un [[Džibutija|Džibutiju]], kur veido trešdaļu valsts iedzīvotāju?

[[Attēls:Yvon Bataille de Solferino Compiegne.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Solferīno kauja]]''' &lt;small&gt;(attēlā gleznā)&lt;/small&gt; — izšķirošā kauja starp [[Francijas Otrā impērija|franču]] un [[Sardīnijas Karaliste|sardīniešu]] karaspēkiem pret [[Austrijas Impērija|austriešu]] karaspēku [[Austrijas–Sardīnijas karš|Austrijas—Sardīnijas kara]] laikā {{dat|1859|07|24|lok}} — bija lielākā kauja kopš [[Leipcigas kauja]]s [[1813. gads|1813. gadā]]?
* ... '''[[seišelieši]]''' runā [[Seišelu kreolu valoda|seišelu kreolu valodā]], kas veidojusies uz [[franču valoda]]s bāzes un ko ietekmējušas [[Angļu valoda|angļu]], [[Arābu valoda|arābu]] un [[Malgašu valoda|malgašu]] valodas?
* ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s klubs '''&quot;[[Rīgas Zeļļi]]&quot;''' 2023.—2024. gada debijas sezonā organizēja mājas spēles arī [[Mārupe|Mārupē]], [[Salaspils|Salaspilī]] un [[Cēsis|Cēsīs]], bet piecas reizes kopā ar [[Ukraina]]s basketbola klubu &quot;Prometey&quot; tika organizētas &quot;Basketbola ballītes&quot; [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]]?

[[Attēls:Giorgi Loria 2016.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Giorgijs Lorija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas futbola izlasē]]?
* ... '''[[Antoni Kontrerass]]''', kurš [[Kostarikas futbola izlase]]s rindās spēlēja [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], ir pārstāvējis [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandu ''[[Riga FC]]''?
* ... [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] domes priekšsēdētājs '''[[Leons Līdums]]''' šo amatu ieņem kopš {{dat|2010|12|29|Ģ|bez}}?

[[Attēls:Midsomer Norton War Memorial.jpg|border|right|50px]]
* ... Entonijs Horovics, sākotnējais [[Midsomeras slepkavības|Midsomeras slepkavību]] scenārists, adaptējot [[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]] romānus par [[Toms Bārnabijs|inspektoru Bārnabiju]] televīzijai, aizņēmās daļu no '''[[Midsomernortona]]s''' nosaukuma savai izdomātajai Midsomeras grāfistei &lt;small&gt;(attēlā kara memoriāls Midsomernortonā)&lt;/small&gt;?
* ... saskaņā ar [[Pasaules Veselības organizācija]]s definīciju '''[[dzīves kvalitāte]]''' ietver cilvēka fizisko, psiholoģisko, emocionālo un sociālo veselību, pamatojoties uz viņa izpratni par savu vietu [[sabiedrība|sabiedrībā]]?
* ... [[Krievija]]s [[politologs]] Vladimirs Malahovs uzskata, ka '''[[Piebaltija]]''' ir politiski nievājošs apzīmējums, kas atspoguļojot [[krievu imperiālisms|krievu imperiālismu]] un nevēlēšanos atzīt [[1991. gads|1991. gadā]] neatkarību atguvušās [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Igaunija]]s [[Suverenitāte|suverenitāti]]?

[[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]]''' uzvarēja partija [[Latvija pirmajā vietā]], iegūstot 18,16% vēlētāju balsu, tomēr tā mēģināja apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, bet tiesa noraidīja šo prasību &lt;small&gt;(attēlā partijas līderis [[Ainārs Šlesers]])&lt;/small&gt;?
* ... Binondo, kas dibināts [[Manila|Manilā]], [[Filipīnas|Filipīnās]] [[1594. gads|1594. gadā]], ir atzīts par pasaulē vecāko '''[[ķīniešu kvartāls|ķīniešu kvartālu]]''', bet vecākais ķīniešu kvartāls ārpus [[Āzija]]s atrodas [[Sanfrancisko]] un tika dibināts [[1850. gads|1850. gadā]]?
* ... '''[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' norisinājās [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]], pēc ''[[Nemo]]'' uzvaras [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''[[The Code]]''; šī bija trešā reize, kad [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās Šveicē (iepriekš {{ESCg|1956}}. un 1989. gadā)?

[[Attēls:EricaTetralix.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[grīņa sārtene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Latvija|Latvijā]] ļoti rets [[ēriku dzimta]]s [[Krūms|sīkkrūms]], kas sastopams [[Grīnis|grīņos]] Baltijas jūras piekrastē, īpaši [[Grīņu dabas rezervāts|Grīņu rezervātā]] un apkārtējos [[Ziemupe]]s un [[Saka]]s rajonos?
* ... kad 1960.—1970. gados [[Čagosu arhipelāgs]] tika pārveidots par militāru bāzi un [[iedzīvotāji]] no turienes izvākti, daļa no tiem pārcēlās uz [[Anglija|Angliju]] un apmetās '''[[Kroli]]'''; mūsdienās pilsētā ir, iespējams, lielākā čagosiešu kopiena pasaule — ap 3000 cilvēku?
* ... filmas '''&quot;[[Openheimers (filma)|Openheimers]]&quot;''' pirmizrāde notika {{Dat|2023|7|11|5=bez}} [[Parīze|Parīzē]], un tā tika izdota vienā dienā ar komēdiju &quot;[[Bārbija (filma)|Bārbija]]&quot;, izveidojot interneta fenomenu ''Barbenheimer'', tādējādi aicinot skatītājus vienā dienā apmeklēt abas filmas?

[[Attēls:Vasilije Micić 22 BC Žalgiris EuroLeague 20180223 (1).jpg|border|right|50px]]
* ... [[serbi|serbu]] [[basketbolists]] '''[[Vasilije Micičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirms nonākšanas [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] ir piedzīvojis spožu karjeru [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]], divreiz kļūstot par tās čempionu, kā arī sezonas un ''Final Four'' labāko spēlētāju?
* ... '''[[Slovāku—ungāru karš]]''' [[1939. gads|1939. gadā]] beidzās ar [[Ungārija]]s taktisku uzvaru, kā rezultātā [[Slovākija]]s austrumu teritorijas šaura josla gar Stakcinas—Sobrances līniju tika pievienotas Ungārijai?
* ... '''[[ķīniešu diaspora]]''' parasti veido kompaktas apmetnes, saglabā savu kultūru un valodu daudzās paaudzēs un uztur ciešas sociālās un ekonomiskās saites gan diasporā, gan ar dzimteni; vislielākais aizjūras ķīniešu iedzīvotāju īpatsvars ir [[Singapūra|Singapūrā]] (78 %) un [[Malaizija|Malaizijā]] (24,6 %)?

[[Attēls:Petasites hybridus Blüten.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[bastarda tūsklape]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; daudzviet ir audzēta kā [[dekoratīvs augs]] un [[ārstniecības augs]], kā rezultātā suga ir kļuvusi par kultūrbēgli?
* ... pēdējais [[Hoenštaufenu dinastija]]s valdnieks, [[Sicīlijas Karaliste|Sicīlijas karalis]], [[Jeruzalemes Karaliste|Jeruzalemes karalis]] un [[Švābija]]s hercogs '''[[Konrādīns]]''' [[1268. gads|1268. gada]] 29. oktobrī 16 gadu vecumā tika sodīts ar [[nāvessods|nāvessodu]] [[Neapole]]s tirgus laukumā pēc zaudējuma kaujā par Sicīlijas karaļa troni?
* ... '''[[Austrālijas hokeja līga]]s''' izslēgšanas spēļu čempioniem tiek piešķirts Gudola kauss, kas ir pasaulē trešā vecākā [[hokejs|hokeja]] trofeja; pirmo reizi tika piešķirta 1909. gadā?

[[Attēls:Lincoln statue, Lincoln Memorial.jpg|border|right|50px]]
* ... 170 tonnu smagā '''[[Abrahama Linkolna statuja (Linkolna memoriāls)|Abrahama Linkolna statuja]]''' [[Linkolna memoriāls|Linkolna memoriālā]] [[Nacionālā aleja|Nacionālajā alejā]] [[Vašingtona|Vašingtonā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir veidota no 28 balta [[Džordžija]]s [[Marmors|marmora]] blokiem un paceļas {{nobr|9,1 metrus}} no grīdas?
* ... '''[[poliglots]]''' ir cilvēks, kurš prot vairākas [[valoda]]s, taču nav vispārpieņemta kvantitatīva kritērija, cik daudz valodu un kādā apjomā cilvēkam jāzina, lai viņu varētu uzskatīt par poliglotu?
* ... ar [[1763. gads|1763. gada]] Parīzes līgumu [[Francija]] atteicās no saviem [[Amerika]]s valdījumiem ('''[[Jaunfrancija]]''') par labu [[Lielbritānija]]i un [[Spānija]]i, saglabājot vienīgi [[Senpjēra un Mikelona|Senpjēras un Mikelonas]] salas?

[[Attēls:Zhongdian festival (6169776821).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[tibetieši|tibetiešu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[diaspora]] [[Dienvidāzija]]s kaimiņvalstīs sāka veidoties pēc tam, kad 1950. gadā [[Tibeta]] tika piespiedu kārtā pievienota [[Ķīnas Tautas Republika]]i, un 1959. gada sacelšanās laikā ievērojama daļa politiskās un kultūras elites aizbēga ārpus valsts?
* ... '''[[Pēterburgas konservatorija|Pēterburgas konservatorijā]]''' ir mācījušies daudzi [[latvieši|latviešu]] [[mūziķi]], piemēram, [[Nikolajs Alunāns]], [[Emīls Dārziņš]], [[Ādolfs Ābele]], [[Jāzeps Vītols]], [[Andrejs Jurjāns]], [[Emilis Melngailis]], [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]], [[Teodors Kalniņš]], [[Pēteris Pauls Jozuus]], [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] un citi?
* ... [[1777. gads|1777. gada]] 8. jūlijā pieņemtā '''[[Vērmontas Republika]]s''' [[konstitūcija]] bija viena no pirmajām pasaulē, kas piešķīra vispārējas vīriešu [[Vēlēšanas|vēlēšanu]] tiesības, aizliedza [[Verdzība ASV|verdzības]] institūciju un garantēja valsts finansējumu valsts skolām?

[[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācijas hokeja izlase]]s un [[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]] [[hokejists|hokejista]] '''[[Lūkass Reihels|Lūkasa Reihela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs Martins Reihels arī bijis profesionāls hokejists, pārstāvēja [[Vācija|Vāciju]], kamēr tēva brālis Roberts Reihels pārstāvēja [[Čehijas hokeja izlase|Čehijas izlasi]]?
* ... no 1950. gada līdz 1952. gadam '''[[Moldāvijas Komunistiskā partija|Moldāvijas Komunistiskās partijas]]''' Centrālās komitejas sekretārs bija [[Leonīds Brežņevs]]?
* ... psiholoģiskā '''[[valodas barjera]]''' veidojas tad, kad runātājs nespēj iedrošināties runāt citā valodā?

[[Attēls:John Nettles (2013).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Džons Netlss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš no 1997. līdz 2011. gadam atveidoja vecākā detektīvinspektora [[Toms Bārnabijs|Toma Bārnabija]] lomu populārajā detektīvseriālā &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot;, 2010. gadā tika iecelts par [[Britu Impērijas ordenis|Britu Impērijas ordeņa]] virsnieku?
* ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]] un [[Somijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Olivers Kapanens]]''' nāk no hokejistu ģimenes; profesionāli hokejisti bijuši viņa vectēvs Hannu Kapanens un tēvs Kimo Kapanens, bet vislielākos panākumus guvis tēva brālis [[Sami Kapanens]], tāpat profesionāls hokejists ir brālēns [[Kasperi Kapanens]]?
* ... viens no spilgtākajiem [[Krievija]]s [[literatūrkritika|literatūrkritiķiem]] un domātājiem 19. gadsimta sešdesmitajos gado '''[[Dmitrijs Pisarevs]]''' 1868. gada vasarā noslīka, peldoties [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] pludmalē?

[[Attēls:Impacted Wisdom Tooth aka Lower Right Third Molar 48 RVG IOPA Xray.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Cilvēks|cilvēkiem]] ir vairāk nekā 90 '''[[rudiments|rudimentu]]''', piemēram, [[astes kauls]], [[Aklā zarna|aklās zarnas]] [[tārpveida piedēklis]] un [[Gudrības zobs|trešais dzeroklis]] (gudrības zobs) &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[notis|nošu]] pierakstā uzrakstot '''[[nošatslēga|nošatslēgu]]''', vienai no piecām līnijām vai četrām atstarpēm tiek piešķirts konkrēts [[tonis]], kas nosaka atlikušo līniju un atstarpju augstumus?
* ... '''[[konverģentā evolūcija]]''' ir līdzīgu pazīmju neatkarīga attīstība dažādiem [[Organisms|organismiem]] līdzīgu ekoloģisko apstākļu un līdzīgas [[Dabiskā izlase|izlases]] rezultātā?

[[Attēls:Ringelblume (Calendula officinalis) 2.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[kliņģerītes (ģints)|kliņģerītes]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[kliņģerīte]])&lt;/small&gt; var izmantot kā [[krāsvielas|krāsvielu]] dažādu šķiedru un materiālu krāsošanai, no tām iegūst dzeltenīgos, oranžos un sarkanīgi brūnos krāsu toņus?
* ... saskaņā ar aplēsēm '''[[poļu diaspora|poļu diasporu]]''' veido aptuveni 20 miljoni [[poļi|poļu]], kamēr pašas [[Polija]]s [[iedzīvotāju skaits]] ir 38 miljoni?
* ... '''[[Kolhīda]]''' kopā ar [[Ibērijas Karaliste|Ibēriju]] bija senākais [[gruzīni|gruzīnu]] valstiskais veidojums, kas deva būtisku pienesumu vēlākās [[Gruzijas Karaliste]]s un gruzīnu nācijas izveidē?

[[Attēls:Aristotle Onassis 1967cr.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Grieķi|grieķu]] un [[argentīnieši|argentīniešu]] biznesa magnāts '''[[Aristotelis Onasis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pasaulē lielāko privāto [[kuģniecība]]s floti un 20. gadsimta vidū bija viens no pasaulē bagātākajiem un slavenākajiem cilvēkiem?
* ... '''[[krievnorvēģu valoda]]''' pastāvēja 17.—20. gadsimtā, kad starp [[Norvēģija|Norvēģiju]] un [[Krievija|Krieviju]] notika aktīva jūras tirdzniecība ar graudiem un zivīm Norvēģijas ziemeļu piekrastē?
* ... '''[[Marokas—Rietumsahāras mūris]]''' atdala [[Maroka]]s kontrolēto [[Rietumsahāra]]s daļu no [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas]] kontrolētajām teritorijām un tika izveidots no 1980. līdz 1987. gadam?

[[Attēls:Georgi Plekhanov.jpg|border|right|50px]]
* ... [[revolucionārs]], [[filozofs]] un [[marksisms|marksisma]] teorētiķis '''[[Georgijs Pļehanovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bija [[Oktobra revolūcija|1917. gada rudenī pie varas nākušās]] boļševiku valsts oponents, taču pēc viņa nāves [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]] augstu novērtēja Pļehanovu kā krievu marksisma pamatlicēju?
* ... '''[[Vikipēdija latīņu valodā]]''' ir lielākā no nedaudzajām [[Vikipēdija|Vikipēdijām]], kas rakstītas [[Mirusi valoda|mirušā]], vēsturiskā un/vai senā valodā?
* ... [[ungāri|ungāru]]-[[amerikāņi|amerikāņu]] [[bioķīmiķe]] '''[[Katalina Kariko]]''' lika zinātniskos pamatus [[RNS vakcīna|mRNS vakcīnām]], pārvarot galvenos šķēršļus un skepticismu zinātnieku aprindās, un 2023. gadā viņa kopā ar amerikāņu imunologu Drū Veismanu par savu darbu saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]]?

[[Attēls:Sonchus oleraceus Enfoque SierraMadrona.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[dārza mīkstpiene]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Vidusjūra]]s reģionā, taču tā [[lauksaimniecība]]s dēļ ir plaši daudzviet citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā ir diezgan bieži sastopama visā valsts teritorijā?
* ... '''[[Turcijas iebrukums Kiprā]]''' [[1974. gads|1974. gadā]] notika uz kopienu savstarpējās vardarbības fona starp [[Kipra (sala)|Kipras]] [[grieķi]]em un [[turki]]em un kā atbilde uz militārās [[hunta]]s veikto [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]]?
* ... veipošana, visticamāk, ir daudz mazāk kaitīga nekā [[smēķēšana]], taču tomēr kaitīga, bet '''[[elektroniskā cigarete|elektronisko cigarešu]]''' tvaiki satur mazāk [[toksīns|toksīnu]] nekā [[cigarete|cigarešu]] dūmi, zemākā koncentrācijā?

[[Attēls:Charles VII, Holy Roman Emperor.PNG|border|right|50px]]
* ... [[1742. gads|1742. gadā]] '''[[Kārlis VII Vitelsbahs|Kārli VII Vitelsbahu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; viņa brālis [[Ķelne]]s [[arhibīskaps]] kronēja par [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizaru]], tomēr, turpinoties [[Karš par Austrijas mantojumu|Austrijas mantojuma karam]], [[Austrija]]s spēki ieņēma lielāko daļu [[Bavārija]]s, tāpēc Kārlis VII bija ķeizars bez valsts?
* ... lielāko daļu '''[[kanādieši|kanādiešu]]''' veido [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] [[Imigrācija|imigranti]] un viņu pēcteči?
* ... pirmā un vienīgā [[PSRS]] viceprezidenta '''[[Genādijs Janajevs|Genādija Janajeva]]''' politiskā karjera aptvēra [[Ņikita Hruščovs|Hruščova]], [[Leonīds Brežņevs|Brežņeva]], [[Jurijs Andropovs|Andropova]] un [[Konstantīns Čerņenko|Čerņenko]] vadīšanas laikus, kulmināciju sasniedzot [[Mihails Gorbačovs|Gorbačova]] laikā?

[[Attēls:Cyprus lrg.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kipra (sala)|Kipra]]''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; ir trešā lielākā [[sala]] [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] gan pēc platības, gan [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] ziņā?
* ... [[Bretaņa]]s pamatiedzīvotāju '''[[bretoņi|bretoņu]]''' izcelsmi saista ar britoņu izceļotājiem no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidrietumiem, kas laikā no 3. līdz 9. gadsimtam [[anglosakši|anglosakšu]] migrācijas rezultātā pameta Lielbritāniju un apmetās Armorikā mūsdienu [[Francija|Francijā]]?
* ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubs '''[[Jūtas &quot;Mammoth&quot;]]''' pirmo sezonu spēlēja bez nosaukuma, saucot sevi par ''Utah Hockey Club'', un tikai pēc pilnas sezonas nospēlēšanas ar pagaidu nosaukumu, fanu balsojuma rezultātā [[2025. gads sportā|2025. gada]] 7. maijā tika noteikts pastāvīgais nosaukums?

[[Attēls:Mus minutoides00.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Āfrikas pigmejpele]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vairošanās vecumu sasniedz apmēram 6 līdz 8 nedēļu vecumā?
* ... '''[[personība]]''' visas [[cilvēks|cilvēka]] dzīves laikā mainās un pilnveidojas — gan dažādu ārējo faktoru (piemēram, vides un apkārtesošo cilvēku) dēļ, kā arī paša indivīda ietekmes rezultātā?
* ... '''[[dinku valoda]]''' ir [[Nīlas—Sahāras valodas|Nīlas—Sahāras valodu]] saimes [[dialektu kontinuums]], kurā runā vairāk nekā 4 miljoni cilvēku [[Dienvidsudāna|Dienvidsudānā]]?

[[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|50px]]
* ... līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai 1940. gadā]] no '''[[dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]]''' paspēja uzbūvēt tikai 8 km sliežu ceļa un tiltu pār [[Abava|Abavu]] pie [[Sāti]]em (&quot;[[Tilts uz nekurieni]]&quot; &lt;small&gt;(attēlā būvniecībā)&lt;/small&gt;); pēc tam dzelzceļa līnijas būvniecība netika turpināta?
* ... '''[[dienviduzbeku valoda]]''' ir viena no [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] vairākās [[Afganistāna]]s ziemeļu provincēs līdzās [[dari]] un [[puštu]], to lieto arī kaimiņvalstīs [[Pakistāna|Pakistānā]] un [[Irāna|Irānā]]?
* ... vēstures gaitā kopējais [[cilvēks|cilvēku]] skaits uz [[Zeme]]s ir turpinājis augt, tomēr pašreizējās prognozes liecina, ka šī stabilā iedzīvotāju skaita pieauguma ilgtermiņa tendence iet uz beigām, un ir gaidāma '''[[iedzīvotāju skaita samazināšanās]]'''?

[[Attēls:Väike-Pakri loopealsel.jpg|border|right|50px]]
* ... visvairāk '''[[alvārs|alvāru]]''' &lt;small&gt;(attēlā alvārs [[Mazā Pakri|Mazajā Pakri]])&lt;/small&gt; atrodas šaurā joslā uz dienvidiem no [[Baltijas klints]]: [[Ēlande]]s un [[Gotlande]]s salā, [[Krievija]]s [[Volosovas rajons|Volosovas rajonā]] un [[Igaunija]]s [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda salās]] un [[Somu līcis|Somu līča]] piekrastē; 20. gadsimta pirmajā pusē Igaunijā bija aptuveni trešdaļa visu pasaules alvāru?
* ... '''[[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēti [[Latvija]]s [[hokejisti]]?
* ... '''[[Tautas frontes muzejs|Tautas frontes muzeja]]''' ekspozīcija iekārtota ēkā [[Vecpilsētas iela (Rīga)|Vecpilsētas ielā]] 13/15 [[Rīga|Rīgā]], kurā kādreiz darbojās [[Latvijas Tautas fronte]] un tajā saglabāta 20. gadsimta 80.—90. gadu stilistika?

[[Attēls:President Barack Obama and First Lady Michelle Obama greet His Excellency Salva Kiir Mayardit, President of the Republic of South Sudan (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Dienvidsudāna]]s pirmais un vienīgais prezidents '''[[Salva Kīrs Majardits]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; aktīvi piedalījās [[Dienvidsudānas pilsoņu karš|Dienvidsudānas pilsoņu kara]] norisē, gan [[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā]], gan [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrajā Sudānas pilsoņu karā]]?
* ... klasisks mūsdienu '''[[demarkācijas līnija]]s''' piemērs ir demarkācijas līnija gar 38. paralēli, kas atdala [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkoreju]]?
* ... [[Dānija]]i piederīgais [[sala|salu]] un [[šēra (sala)|klinšainu atsegumu]] [[arhipelāgs]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] '''[[Ertholmene]]''' atrodas 18 km uz ziemeļaustrumiem no [[Bornholma]]s, un tā satur Dānijas galējo austrumu punktu?

[[Attēls:Ramsgate aerial image (45950507215).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Remsgeita]]s''' [[osta]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek dēvēta par Karalisko ostu (''Royal Harbour''), un tā ir vienīgā osta ar šādu titulu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]; ostas stratēģiskā novietojuma dēļ tā spēlējusi nozīmīgu lomu [[Napoleona kari|Napoleona karos]], [[Denkerkas evakuācija|Denkerkas evakuācijā]] un citās militārās kampaņās?
* ... [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] darbs, kura žanru pats autors apzīmēja kā [[Poēma|poēmu]], '''&quot;[[Mirušās dvēseles]]&quot;''' tika plānots trijās daļās: pirmais sējums tika publicēts [[1842. gads|1842. gadā]], gandrīz pabeigtais otrais sējums ir zudis (saglabājušās dažas nodaļas melnrakstos), bet trešais sējums netika sākts?
* ... '''[[Liams Kērks|Liamu Kērku]]''' [[2018. gada NHL drafts|2018. gada NHL draftā]] izvēlējās [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]], viņam kļūstot par pirmo [[Anglija|Anglijā]] dzimušo un spēlējošo spēlētāju, kuru draftējusi [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komanda?

[[Attēls:Останкинская башня вечером.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]] esošais '''[[Ostankinas televīzijas tornis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir augstākā brīvi stāvošā [[būve]] [[Eiropa|Eiropā]] un 15. [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā būve pasaulē]], bet no 1967. līdz 1974. gadam tā bija augstākā pasaulē?
* ... '''[[Teneta|Tenetas distrikts]]''' [[Kenta|Kentas grāfistē]] [[Anglija|Anglijā]] aizņem bijušo Tenetas salu, kuras vārdā nosaukts; vēl [[viduslaiki|viduslaikos]] Tenetu no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salas]] atdalīja ap 600 m platais Vontsumas šaurums, kas 18. gadsimtā aizsērēja un mūsdienās ir nelielā Vontsumas upīte?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] muzikālā psiholoģiskā trillera filma '''&quot;[[Džokers: Neprāts diviem]]&quot;''' pārsvarā saņēma negatīvus kritiķu vērtējumus, kā arī ir kases ienākumu izgāšanās, jo pie 200 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] liela budžeta, tā nopelnījusi tikai 207 miljonus?

[[Attēls:Heatwave on Margate Beach.jpg|border|right|50px]]
* ... pēdējos 250 gadus '''[[Mārgeita]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs [[Londona]]s iedzīvotāju piejūras [[kūrorts]] — šeit ir plašas smilšu [[pludmale]]s un kopš 1920. gada darbojas ''Dreamland'' izklaides parks?
* ... pirmais, kurš izmantoja frāzi '''&quot;[[krievu dvēsele]]&quot;''', bija [[Visarions Beļinskis]] savā 1842. gada recenzijā par [[Nikolajs Gogolis|Gogoļa]] grāmatu &quot;[[Mirušās dvēseles]]&quot;?
* ... '''[[Jurģis Cābulis]]''' bija [[XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki|XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku]] koru lielkoncerta &quot;Tīrums. Dziesmas ceļš&quot; virsdiriģents?

[[Attēls:Даудери1.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Latvijas Kultūras muzejs &quot;Dauderi&quot;]]''' atrodas bijušās [[alus darītava]]s ''Waldschlößchen'' īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villā, kas no 1937. līdz 1940. gadam kalpoja par [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts]] un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vasaras rezidenci &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Latvija]]s daudzsēriju filmu '''&quot;[[Padomju džinsi]]&quot;''' nominēja [[2023. gada Lielā Kristapa balva|Lielā Kristapa balvai]] 12 kategorijās, no kurām balvu ieguva kategorijās &quot;Labākā daudzsēriju filma&quot;, &quot;[[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]&quot; un &quot;[[Labākais scenārists (Lielais Kristaps)|Labākais scenārijs]]&quot;?
* ... uz '''[[Krievijas—Baltkrievijas robeža]]s''' praktiski nav robežpunktu un kontroles, formāli robeža pastāv, bet praksē to var viegli šķērsot bez muitas pārbaudēm?

[[Attēls:Karosta water tower.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ūdenstornis|ūdenstorņi]]''' spēj piegādāt ūdeni pat [[elektroenerģija]]s padeves pārtraukumu laikā, jo to nodrošina hidrostatiskais [[spiediens]], ko rada ūdens paaugstinātais līmenis, lai iespiestu ūdeni sadzīves un rūpnieciskajās ūdens sadales sistēmās &lt;small&gt;(attēlā [[Liepāja]]s [[Karosta]]s ūdenstornis)&lt;/small&gt;?
* ... 20. gadsimtā [[Anglija]]s pilsēta '''[[Folkstona]]''' bija viena no nozīmīgākajām [[Lamanšs|Lamanša]] [[prāmis|prāmju]] ostām, bet pēc [[Lamanša tunelis|Lamanša tuneļa]], kura ziemeļu ieeja atrodas Folkstonā, atklāšanas prāmju satiksme ievērojami samazinājās, un pēdējais prāmis devās reisā 2001. gadā?
* ... visvairāk medaļu '''[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]]''' izcīnīja mājinieki [[Itālija]]s vieglatlēti, kuri ieguva arī visvairāk zelta medaļu — 11?

[[Attēls:Talat Xhaferi official portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ziemeļmaķedonija]]s [[albāņi|albāņu]] politiķis, bijušais armijas virsnieks '''[[Talats Džaferi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopš 2024. gada ir Ziemeļmaķedonijas premjerministrs, taču [[Konflikts Maķedonijā (2001)|2001. gada sacelšanās laikā]] viņš dezertēja no armijas un pievienojās albāņu [[partizāni|partizānu]] grupējumam, vēlāk viņu amnestēja saskaņā ar 2001. gada [[Ohrida]]s vienošanos?
* ... [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''&quot;[[Marijas klusums]]&quot;''' ir veidota pēc aktrises [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] dzīvesstāsta un vēsta par viņas pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz [[PSRS]], lai parūpētos par mazmeitu, un kopā ar [[Maskavas latviešu teātris &quot;Skatuve&quot;|teātra &quot;Skatuve&quot;]] kolēģiem kļūst par [[NKVD &quot;Latviešu operācija&quot;|NKVD &quot;Latviešu operācijas&quot;]] upuri?
* ... [[1896. gads|1896. gadā]] '''[[Tanbridža|Tanbridžā]]''' tika piespriests pirmais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] sods par ātruma pārkāpšanu — Volters Arnolds tika sodīts ar 1 [[šiliņš|šiliņu]] par braukšanu ar 13 km/h vietā, kur atļautais ātrums bija 3 km/h?

[[Attēls:Surfaceuse.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Frenks Zamboni]]''' bija [[amerikāņi|amerikāņu]] [[uzņēmējs]] un [[izgudrotājs]], kura slavenākais izgudrojums ir modernais ledus kombains &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un kura uzvārds reģistrēts kā preču zīme šīm ierīcēm?
* ... '''[[Šengena]]''' ir ievērojama ar to, ka pie tās [[1985. gads|1985. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] ir parakstīts [[Šengenas līgums]]; parakstīšana simboliski notika uz upju kuģa &quot;Princese Marija Astrīda&quot;, kas atradās [[Mozele]]s upē — vietā, kur robežojas [[Luksemburga]], [[Francija]] un [[Vācija]]?
* ... [[romieši|romiešu]] militārais un politiskais līderis [[Jūlijs Cēzars|Gajs Jūlijs Cēzars]] bija viens no pirmajiem, kas '''&quot;[[skaldi un valdi]]&quot;''' politiku īstenoja praksē, cenšoties nostādīt atsevišķas [[Ģermāņi|ģermāņu]] ciltis vienu pret otru?

[[Attēls:Muenchner Brezn.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ūdenskliņģeris|ūdenskliņģeri]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Minhene]]s ūdenskliņģeris)&lt;/small&gt; ir pazīstami vismaz kopš 7. gadsimta, bet 12. gadsimtā tie kļuva par maiznieku [[cunfte]]s simbolu?
* ... [[Kabarda-Balkārija|Kabardas-Balkārijas]] pamatiedzīvotāji '''[[balkāri]]''' un '''[[karačaji]]''', kas apdzīvo [[Karačaja-Čerkesija|Karačaju-Čerkesiju]], faktiski ir viena [[tjurki|tjurku]] grupas [[tauta]]?
* ... '''[[veģetatīvā distonija]]''' rodas tad, kad cilvēkam daļēji vai pilnībā ir bojāta [[veģetatīvā nervu sistēma]], kuras radītie [[simptomi]] var izpausties gan vieglā, gan dzīvībai bīstamā formā; mūsdienās ir pierādīts, ka veģetatīvo distoniju izsauc [[Psiholoģija|psiholoģiski]] faktori, un šī saslimšana tiek uzskatīta par [[psihiski traucējumi|garīgās veselības]] traucējumu?

[[Attēls:Zoran Milanović at Palazzo del Quirinale 2021 (11) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... 2019. gada [[Horvātijas prezidents|Horvātijas prezidenta]] vēlēšanu otrajā kārtā '''[[Zorans Milanovičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja ar 52,67% balsu un kļuva par prezidentu, savukārt iepriekšējā prezidente [[Kolinda Grabara-Kitaroviča]] ieguva 47,33% balsu?
* ... '''[[aromūni]]''', kas apdzīvo [[Balkānu pussala]]s dienvidus — [[Grieķija]]s ziemeļus, [[Albānija|Albāniju]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedoniju]] un [[Rumānija]]s austrumus ([[Dobrudža|Dobrudžu]]), lieto [[indoeiropiešu valodu saime]]s [[romāņu valodas|romāņu grupas]] [[Aromūnu valoda|aromūnu valodu]], kas ir radniecīga [[rumāņu valoda]]i?
* ... [[1988. gads Latvijā|1988. gada]] 19. aprīlī [[luterisms|luterāņu]] [[mācītājs]] '''[[Modris Plāte]]''' teica bēru izvadīšanas runu pie [[Latvija]]s brīvības cīnītāja [[Gunārs Astra|Gunāra Astras]] kapa?

[[Attēls:Ju Wenjun in 2024.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2025. gada Pasaules čempionātā šahā sievietēm]]''' par [[Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempiones]] titulu sacentās [[Ķīna]]s šahistes [[Dzjui Veņdzjuņa]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Taņa Džunji]], un, tieši tāpat kā viņu mačā [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (mačs)|2018. gada čempionātā]], uzvarēja Dzjui Veņdzjuņa?
* ... '''[[Igaunijas ukraiņi]]''' ir otra lielākā [[Mazākumtautība|etniskā minoritāte]] [[Igaunija|Igaunijā]]; [[ukraiņi|ukraiņu]] skaits Igaunijā ievērojami pieauga pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]]?
* ... [[Spānija]]s kolonijai [[Āfrika]]s rietumos, kas tai piederēja līdz 1958. gadam, nosaukumu '''[[Rio de Oro]]''' (&quot;Zelta upe&quot;) [[1436. gads|1436. gadā]] deva [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs Afonsu Gonsalvišs Baldaja, kurš noturēja [[Dahla]]s līci par [[grīva|upes grīvu]] un pieņēma, ka tās krastos atrodas [[zelts|zelta]] atradnes, tomēr gan viens, gan otrs pieņēmums izrādījās nepatiess?

[[Attēls:Maria Andrejczyk 20190810.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Polija]]s [[vieglatlēte]], [[šķēpa mešana|šķēpmetēja]] '''[[Marja Andrejčika]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; savu {{oss|V=2020|L=G}} sudraba medaļu pārdeva izsolē, lai palīdzētu finansēt kāda 8 mēnešus veca mazuļa sirds operāciju, taču Polijas veikalu tīkls, kas uzvarēja izsolē, viņai medaļu atdeva?
* ... '''[[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—2024. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pēdējā [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]] sezona pirms tās darbības apturēšanas, pārdošanas un pārcelšanas uz [[Soltleiksitija|Soltleiksitiju]], kur tā sāka spēlēt [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada sezonā]]?
* ... '''[[somālieši]]''' ir viena no lielākajām etniskajām grupām [[Āfrika|Āfrikā]] un aizņem vienu no plašākajām sauszemes teritorijām kontinentā?

[[Attēls:Br.Tarashkevich.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmās mūsdienu [[baltkrievu valoda]]s standartizācijas autors 20. gadsimta sākumā '''[[Braņislavs Taraškevičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 1938. gadā [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā tika nošauts [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]] pie [[Maskava]]s?
* ... '''[[virsājs]]''' ir [[ekosistēma]], kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir [[sila virsis]]; tie izveidojas vieglās [[skābes|skābās]] [[smilts]] augsnēs?
* ... [[Latvija]]s [[florbols|florbola]] klubs '''&quot;[[Rubene (florbola klubs)|Rubene]]&quot;''', kas mājas spēles aizvada [[Kocēni|Kocēnu]] sporta namā, trīs reizes ir kļuvis par [[Elvi florbola līga]]s čempioniem?

[[Attēls:1 perast aerial 2016.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Melnkalne]]s dienvidrietumos esošā [[Adrijas jūra]]s '''[[Kotoras līcis|Kotoras līča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; apkārtnes savdabīgais [[reljefs]] un augstie kalni padara to par vienu no mitrākajām vietām [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... [[Grieķu—persiešu kari|Grieķu—persiešu karu]] '''[[Plataju kauja|Plataju kaujā]]''', kas notika 479. gadā pr.Kr. [[Kitairons|Kitairona]] kalnu pakājē pie [[Platajas|Plataju]] pilsētas, [[Persieši|persiešu]] armija cieta graujošu sakāvi, bet [[Kserkss I|Kserksa]] vadīto [[Ahemenīdu impērija]]s karaspēku [[Hellada]]s teritorijā gandrīz pilnībā iznīcināja?
* ... parasti '''[[panikas lēkme]]s''' simptomi sasniedz maksimumu desmit [[minūte|minūšu]] laikā un ilgst aptuveni 30 minūtes, bet ilgums var atšķirties no sekundēm līdz stundām; lai gan panikas lēkmes var būt ārkārtīgi biedējošas un satraucošas, tās nav fiziski bīstamas?

[[Attēls:La Polka.jpg|border|right|50px]]
* ... vēsturnieki uzskata, ka '''[[polka]]''', kas radusies 19. gadsimtā [[Bohēmija|Bohēmijā]], attīstījās kā ātrāka [[valsis|valša]] versija, un polkas straujo popularitātes pieaugumu Eiropā 19. gadsimtā saista ar [[romantisms|romantisma]] kustības izplatību, kas ietvēra idealizētu zemnieku kultūras versiju &lt;small&gt;(attēlā polkas deja 19. gadsimta vidū)&lt;/small&gt;?
* ... [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Polija]]i pievienojoties [[NATO]], '''[[Suvalku koridors]]''' starp Poliju un [[Lietuva|Lietuvu]] kļuva par militārā bloka ievainojamo vietu, jo, ja starp [[Krievija|Krieviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], no vienas puses, un NATO, no otras puses, izceltos [[militārs konflikts]], šīs joslas ieņemšana varētu apdraudēt NATO centienus aizsargāt Baltijas valstis?
* ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] '''[[Heila muiža]]s''' teritorija tika iekļauta [[Rīgas Augstākā politiskā karaskola|S. Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās karaskolas]] teritorijā, senā apbūve tika likvidēta, un ievērojami pārveidota arī [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krasta ainava?

[[Attēls:Vasily Stalin.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām 1948. gadā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] jaunākais dēls '''[[Vasilijs Staļins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika norīkots par [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] Maskavas Kara apgabala virspavēlnieku, bet viņš bija arī sporta patrons, izveidojot savas militārās struktūras [[futbols|futbola]], [[basketbols|basketbola]] un [[hokejs|hokeja]] komandas?
* ... '''[[Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai (2024)|Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai 2024. gadā]]''' bija pirmais [[Irāna]]s tiešais uzbrukums [[Izraēla]]i kopš [[1979. gads|1979. gada]]?
* ... '''[[Olderšota]]''' tiek neformāli dēvēta par [[Britu armija]]s mājām — šeit izvietotas nozīmīgas bruņoto spēku apakšvienības, un pie pilsētas atrodas valstī vecākais armijas treniņu poligons?

[[Attēls:Skice Džutas manufaktūras ēkai adresē Ezermalas iela 6k2.png|border|right|50px]]
* ... vairāk nekā trīs ceturtdaļas no [[Rīga]]s '''[[Džutas manufaktūra]]s''' &lt;small&gt;(attēlā manufaktūras administrācijas ēkas skice)&lt;/small&gt; darbiniekiem bija sievietes; [[1899. gads Latvijā|1899. gada]] maijā viņas aizsāka Rīgas jeb Džutas dumpi, kas ilga gandrīz trīs [[nedēļa]]s, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda?
* ... mūsdienās kādreizējā '''[[Spāņu Sahāra]]''' ir [[Rietumsahāra]]s teritorija, uz kuru pretendē [[Maroka]] un [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]], bet neliela daļa no bijušās [[Spānija]]s [[kolonija]]s ietilpst Marokas teritorijā?
* ... Kembridžas vārdnīcā vārds '''&quot;[[redneks]]&quot;''' tiek skaidrots kā &quot;nabadzīgs, baltādains cilvēks bez izglītības, it īpaši tas, kurš dzīvo laukos [[ASV dienvidi|ASV dienvidos]], un kuram ir aizspriedumaini uzskati; šo vārdu parasti uzskata par aizskarošu&quot;?

[[Attēls:Qender Theth, Albania - panoramio - Petrit Gjeçaj (8).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Albānijas Alpu nacionālais parks|Albānijas Alpu nacionālajā parkā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas lielākā daļa [[Albānija]]s virsotņu, kas pārsniedz 2000 m, tostarp [[Dināru kalniene|Dināru]] augstākā virsotne [[Jezerca]]?
* ... [[Policists (hokejs)|hokeja policists]] '''[[Tajs Domi]]''' ir trešais pēc nopelnītajām soda minūtēm [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] vēsturē, kā arī [[hokejists]], kurš NHL ir aizvadījis visvairāk kautiņus — 333?
* ... '''[[Rembates muižas parks|Rembates muižas parka]]''' centrālajā teritorijā atrodas savdabīga [[sala|saliņa]], kurai 1968. gadā piešķirts Spīdalas saliņas nosaukums, bet parka teritorijā izvietoti arī Goda krēsli slaveniem [[Lielvārde]]s iedzīvotājiem?

[[Attēls:Hood river windsurfers 20060701 0759.jpeg|border|right|50px]]
* ... pirmie vindsērferi parasti izmantoja improvizētus dēļus un [[bura]]s, kas bieži vien radīja lielas grūtības, tomēr ar laiku šis [[sporta veids]] attīstījās, un tika izstrādātas modernākas un vieglāk lietojamas aprīkojuma versijas, padarot '''[[vindsērfings|vindsērfingu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieejamāku un populārāku?
* ... jau [[1945. gads|1945. gada]] beigās, sākoties [[Aukstais karš|Aukstajam karam]], [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] pamazām zaudēja interesi par '''[[denacifikācija]]s''' procesu, bet oficiāli denacifikācijas pasākumi tika atcelti [[1951. gads|1951. gadā]]?
* ... '''[[Igaunijas Pareizticīgā baznīca|Igaunijas Pareizticīgajā baznīcā]]''', kas pastāv kopš [[1923. gads|1923. gada]], ir 64 [[draudze]]s, bet līdztekus [[Igaunija|Igaunijā]] darbojas arī [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Maskavas patriarhāta]] Igaunijas Pareizticīgā baznīca ar 31 draudzi?

[[Attēls:Kristalina Georgieva Headshot.jpg|border|right|50px]]
* ... kopš 2019. gada [[Bulgārija]]s [[ekonomika|ekonomiste]] '''[[Kristalina Georgijeva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] izpilddirektore, bet iepriekš viņa bija [[Pasaules Banka]]s galvenā izpilddirektore un 2019. gadā divus mēnešus pildīja Pasaules Bankas grupas pagaidu prezidenta pienākumus?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Trešais reihs|Vācijas]] [[zemūdene]]s [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] guva ievērojamus panākumus ar '''&quot;[[Vilku bars (flotes taktika)|vilku bara]]&quot;''' taktiku?
* ... '''[[Reinjonas kreols|Reinjonas kreolam]]''' nav oficiālās [[valoda]]s statusa, tomēr ikdienā sadzīvē tas tiek plaši izmantots, un tā ir [[dzimtā valoda]] 90 % [[Reinjona]]s iedzīvotāju?

[[Attēls:2022-08-21 European Championships 2022 – Women's High Jump by Sandro Halank–019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] ar rezultātu 1,95 m '''[[Marija Vukoviča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai [[ukrainiete]]i [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]]; tā bija [[Melnkalne]]s pirmā medaļa [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas vieglatētikas čempionāta]] vēsturē?
* ... lai gan lielākā daļa ķīlnieku [[čečeni|čečenu]] '''[[teroristu uzbrukums Beslanā|teroristu uzbrukumā Beslanā]]''' [[2004. gads|2004. gadā]] tika atbrīvoti uzbrukuma laikā, tomēr tajā tika nogalināti 314 ķīlnieki, tostarp 186 bērni, un kopumā, ieskaitot glābējus, tika nogalināti 333 cilvēki un vismaz 783 ievainoti?
* ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] fantastikas filma '''&quot;[[Zelta kompass]]'''&quot; norisinās [[Paralēlais visums|paralēlā]], retrofutūristiskā realitātē, kurā cilvēkiem ir dēmoni — viņu dvēseles runājošu dzīvnieku veidolā?

[[Attēls:Gārsenes luterāņu baznīca (Garsene Lutheran Church) - Uldis Osis - Panoramio.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Gārsenes luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir celta ap 1905. gadu, un [[Gārsenes muiža]]s īpašnieks [[barons]] [[Budbergi-Benninghauzeni|Budbergs]] to veltījis mirušajai sievai?
* ... 1998. gadā '''[[Deniss Silantjevs]]''' kļuva par pirmo neatkarīgās [[Ukraina]]s [[peldētājs|peldētāju]], kas kļuva par [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos|pasaules čempionu peldēšanā]], bet 2014. gadā kļuvis par [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] deputātu?
* ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] Carnikavas pamatskola reorganizēta par '''[[Carnikavas vidusskola|Carnikavas vidusskolu]]'''?

[[Attēls:SüleymaniyeMosqueIstanbul (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Suleimana mošeja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no pazīstamākajiem [[Stambula]]s apskates objektiem, un no tās atrašanās vietas paveras plašs skats uz pilsētu ap [[Zelta rags|Zelta ragu]]; to uzskata par osmaņu arhitektūras šedevru un tā ir lielākā [[osmaņu impērija|osmaņu laikmeta]] [[mošeja]] pilsētā?
* ... [[Tartu Universitāte]]s [[basketbols|basketbola]] komanda, kas ir pašreizējā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s kluba '''''[[Tartu Ülikool Maks &amp; Moorits]]''''' priekštece, 1949. gadā uzvarēja PSRS basketbola čempionātā?
* ... '''[[Ziloņu iela]]s''' [[Valmiera|Valmierā]] neparastais nosaukums nav saistīts ar [[ziloņi]]em, bet cēlies no kādreizējā Valmieras vecpilsētas nocietinājuma — Zilā bastiona?

[[Attēls:Ilia Tchavtchavadze.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Iļja Čavčavadze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš 19. gadsimta otrajā pusē aizsāka [[gruzīni|gruzīnu]] [[Nacionālisms|nacionālisma]] atdzimšanu un rūpējās par [[gruzīnu valoda]]s, literatūras un kultūras izdzīvošanu pēdējās cariskās varas desmitgadēs, tiek dēvēts par gruzīnu &quot;nācijas tēvu&quot;?
* ... 1995. gada [[Ans Lī|Ana Lī]] [[vēsturiskā drāma]]s filma '''&quot;[[Prāts un jūtīgums]]&quot;''' mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no vislabākajām [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] grāmatu adaptācijām?
* ... '''[[Ukrainas Varonis]]''' tiek apbalvots ar Zelta Zvaigznes ordeni par izcilu varoņdarbu vai Valsts ordeni par izciliem darba sasniegumiem?

[[Attēls:Peter Pellegrini, 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Slovākija]]s [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums|prezidentam]] '''[[Peters Pellegrīni|Peteram Pellegrīni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Itāļi|itāļu]] senči?
* ... elitārā [[Dānija]]s jūras spēku vienība '''[[Sīriusa suņu kamanu patruļa]]''' veic liela attāluma izlūkošanas patrulēšanu arktiskajā tuksnesī [[Grenlande]]s ziemeļu un austrumu daļā, parasti pa pāriem un izmantojot suņu ragavas ar vairākiem desmitiem suņu, dažreiz četrus mēnešus un bieži vien bez papildu saskarsmes ar cilvēkiem?
* ... [[Itālija|Itālijā]] dzimusī [[Albānija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]] '''[[Lara Kolturi]]''' {{dat|2024|11|23||bez}} Gurglā, [[Austrija|Austrijā]] pirmo reizi izcīnīja vietu uz goda pjedestāla [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā slalomā, ieņemot otro vietu un piekāpjoties tikai [[Mikeila Šifrina|Mikeilai Šifrinai]]?

[[Attēls:Howea-belmoreana.jpg|border|right|50px]]
* ... abas [[Lorda Hava sala]]i [[endēma suga|endēmās]] '''[[hovejas|hoveju]]''' sugas &lt;small&gt;(attēlā ''Howea belmoreana'')&lt;/small&gt; tiek plaši audzētas kā [[telpaugi]]?
* ... [[Bulgārija]]s valdnieka '''[[Simeons I Lielais|Simeona I Lielā]]''' veiksmīgie karagājieni pret [[Austrumromas impērija|bizantiešiem]], [[maģāri]]em un [[serbi]]em sekmēja Bulgārijas vēsturē lielāko teritoriālo ekspansiju, padarot to par spēcīgāko valsti Dienvidaustrumeiropā; šajā laikā bija bija arī ievērojams kultūras uzplaukums, vēlāk to sāka saukt par Bulgārijas kultūras zelta laikmetu?
* ... '''[[Kijivas metro]]''' ''Arsenalna'' stacija Sviatošinskas-Brovarskas līnijā ir otra dziļākā metro stacija pasaulē pēc Hongjančunas stacijas [[Čuncjina|Čuncjinā]], un tā atrodas 105,5 m zem zemes?

[[Attēls:Red Brocket (Mazama americana) male (28091090800).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Amerikas sarkanā mazama]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izplatīta [[Dienvidamerika]]s mežos, sākot no [[Argentīna]]s ziemeļiem līdz [[Kolumbija]]i un Gviānām, kā arī [[Trinidāda|Trinidādas salā]], bet vēl nesen tās bija sastopamas arī [[Tobāgo]], taču tur tagad ir iznīcinātas?
* ... lielākā daļa '''[[Ukrainas ungāri|Ukrainas ungāru]]''' kompakti dzīvo [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]], kas robežojas ar [[Ungārija|Ungāriju]], kur veido aptuveni 12% [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[ziepju opera]]s [[televīzija]]s seriāls '''&quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;''' tiek pārraidīts kanālā [[CBS]] kopš [[1987. gads|1987. gada]] 23. marta; šim seriālam ir 38 sezonas un vairāk nekā 9500 sērijas?

[[Attēls:GBSowerby I 1832 pl225 upper and lower figures Rangia cuneata.png|border|right|50px]]
* ... līdz 2020. gadiem '''[[Atlantijas maktrgliemene]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]] bija zināmas tikai [[Liepāja]]s un [[Pāvilosta]]s apkaimē, taču 2024. gadā tika ziņots, ka ievērojams to daudzums dzīvo arī [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]; uzskata, ka to kāpuri atceļojuši uz [[Eiropa|Eiropu]] ar kuģu balasta ūdeņiem, pirmā parādīšanās fiksēta [[Antverpenes osta|Antverpenes ostā]]?
* ... [[96. Kinoakadēmijas balva|96. Kinoakadēmijas balvu]] kā &quot;[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]&quot; saņēmusī filma '''&quot;[[Interešu zona]]&quot;''' stāsta par [[Aušvicas koncentrācijas nometne]]s komandantu [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfu Hesu]] un viņa sievu, kuri ar ģimeni cenšas dzīvot sapņu dzīvi mājā, kas atrodas otrpus nometnes sienām?
* ... 2021. gadā [[krievi|krievu]] [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs un bijušais [[Krievija]]s laikraksta &quot;Novaja Gazeta&quot; galvenais redaktors '''[[Dmitrijs Muratovs]]''' kopā ar Mariju Resu saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela Miera prēmiju]] par &quot;centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir priekšnoteikums demokrātijai un ilgstošam mieram&quot;?

[[Attēls:Shawarma-sandwich-01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[šaverma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs ielas [[ēdiens]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], bet mūsdienās tas izplatījies daudzās [[Eiropa]]s valstīs?
* ... '''[[Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)|Melnkalnes—Turcijas karš]]''' starp [[Melnkalnes kņaziste|Melnkalnes kņazisti]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1876.—1878. gadā beidzās ar [[Melnkalne]]s uzvaru un neatkarības pasludināšanu?
* ... '''[[Ukrainas krievi]]''' ir lielākā [[mazākumtautība]] [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Eiropa|Eiropā]], un lielākā [[krievu diaspora]] pasaulē?

[[Attēls:Aleksandras Sorokinas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]]
* ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[Ultramaratons|ultragaro]] distanču skrējējs '''[[Aleksandrs Sorokins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo reizi laboja pasaules rekordu 100 km skrējienā, distanci veicot 6 stundās 5 minūtēs un 41 sekundē, bet 2023. gadā [[Viļņa|Viļņā]], 41 gada vecumā, viņš uzlaboja savu pasaules rekordu, sasniedzot 6.05:35?
* ... no. 1937. līdz 1938. gadam '''[[Krievijas latvieši|Krievijas latviešus]]''' smagi skāra tā sauktā [[NKVD &quot;Latviešu operācija&quot;]], kuras laikā apcietināja 22 360 un nošāva 16 573 [[latvieši|latviešus]]?
* ... [[2015. gads kino|2015. gada]] [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s [[trillera filma]] '''''[[Remember]]''''', kurā galveno lomu atveido [[Kristofers Plamers]], stāsta par ar [[Demence|demenci]] sirgstošu, 89 gadus vecu [[Holokausts|Holokaustā]] izdzīvojušo, kurš aizbēg no pansionāta, lai atrastu un nogalinātu [[Nacisti|nacistu]] kara noziedznieku, kurš nogalināja viņa ģimeni?

[[Attēls:Jonathan-plantation-house.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas salā]] dzīvojošais Seišelu salu milzu bruņurupucis '''[[Džonatans (bruņurupucis)|Džonatans]]''' &lt;small&gt;(attēlā 2021. gadā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par vecāko zināmo dzīvo sauszemes dzīvnieku, domājams, ka viņa vecums pārsniedz 190 gadus?
* ... [[Čigāni|romu]] izcelsmes [[Serbija]]s mūziķis un komponists '''[[Žarko Jovanovičs]]''', kurš komponēja '''[[Čigānu himna|romu himnu]]''', [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija ieslodzīts trīs [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]]?
* ... daži [[dzīvnieki]] izmanto '''[[atbalss|atbalsi]]''' atrašanās vietas noteikšanai un [[navigācija]]i, piemēram, [[vaļveidīgie]] un [[sikspārņi]] to izmanto procesā, kas pazīstams kā [[eholokācija]]?

[[Attēls:Flaki (2).JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[fļaki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[poļi|poļu]] [[zupa]], kuras būtiska sastāvdaļa ir [[liellops|liellopu]] [[kuņģis]]?
* ... '''[[Austrumu Trāķija]]''' ir vienīgā [[Turcija]]s [[Eiropa]]s teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības?
* ... maigi [[Eiroskeptisms|eiroskeptiskajā]] un pret federālismu vērtajā '''[[Eiropas Konservatīvie un reformisti|Eiropas Konservatīvo un reformistu]]''' grupā lielākā partija pēc [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu skaita ir [[Polija]]s &quot;[[Likums un taisnīgums]]&quot;, bet [[Latvija|Latvijā]] to pārstāv [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā Apvienība]]?

[[Attēls:Gloucester Cathedral exterior 2019.JPG|border|right|50px]]
* ... 11. gadsimtā celtajā '''[[Glosteras katedrāle|Glosteras katedrālē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1216. gads|1216. gadā]] tika kronēts [[Anglijas karalis]] [[Henrijs III Plantagenets|Henrijs III]], bet [[1327. gads|1327. gadā]] baznīcā tika apbedīts karalis [[Edvards II Plantagenets|Edvards II]]?
* ... '''[[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās impērijas]]''' sākums saistās ar [[1908. gads|1908. gadu]], kad [[Beļģija]] anektēja [[Kongo Brīvvalsts|Kongo brīvvalsti]], izveidojot [[Beļģu Kongo]]?
* ... vairums '''[[NKVD troikas|NKVD troiku]]''' biedru tika represēti [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, un ievērojama daļa no viņiem tika represēti pirms 1938. gada novembra — viņus represēja troikas, kuru biedri viņi bija iepriekš?

[[Attēls:Brussels sprout closeup.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Briseles kāposti]]''' jeb rožkāposti tiek audzēti ēdamo [[pumpurs|pumpuru]] dēļ, kuru izmērs ir no 1,5 līdz 4 centimetriem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1954. gads Latvijā|1954. gada]] 4. aprīlī [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] [[lidmašīna]] ''Lavochkin La-15'' bija pacēlusies no [[LPX|Liepājas militārā lidlauka]], bet nezināmu iemeslu dēļ vienos naktī tā '''[[La-15 katastrofa Liepājā|nogāzās un uzsprāga]]''' dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājas rajonā]]; bojā gāja lidmašīnas pilots un seši [[Liepāja]]s iedzīvotāji?
* ... '''[[Pitijas spēles]]''' bija vienas no četrām tā sauktajām panhellēniskajām sporta spēlēm [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]; tās bija otrās populārākās aiz [[Antīkās olimpiskās spēles|Olimpiskajām spēlēm]] un tika rīkotas [[Delfi|Delfos]] reizi četros gados?

[[Attēls:Кітаб.jpg|border|right|50px]]
* ... jau senatnē '''[[Polijas—Lietuvas tatāri]]''' pārgājuši uz apkārtējās tautas valodu (visbiežāk [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]] &lt;small&gt;(attēlā baltkrievu valodas teksts [[arābu raksts|arābu rakstā]])&lt;/small&gt;), taču saglabājuši tradīcijas un reliģiju — [[sunnītu islāms|sunnītu islāmu]]?
* ... '''[[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts Maskavas apgabalā 2024. gada 22. martā]]''', kad teroristi no grupējuma [[Islāma valsts — Horasānas province|ISIS—K]] koncertzālē ''Crocus City Hall'' nogalināja vismaz 145 cilvēkus, bija viens no lielākajiem teroristu uzbrukumiem mūsdienu [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]], atpaliekot tikai no [[Teroristu uzbrukums Beslanā|terorakta Beslanā 2004. gadā]]?
* ... '''[[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā Sudānas pilsoņu karā]]''', kas ilga no 1955. līdz 1972. gadam, 17 gadu laikā gāja bojā līdz 1 miljonam cilvēku?

[[Attēls:Wow signal.jpg|border|right|50px]]
* ... lai gan '''[[Wow! signāls|''Wow!'' signālam]]''' nebija nosakāmas [[modulācija]]s — paņēmiena, ko izmanto informācijas pārraidīšanai pa [[radioviļņi]]em —, tas joprojām ir labākais kandidāts uztvertai ārpuszemes radio pārraidei, kāds jebkad ir atklāts &lt;small&gt;(attēlā signāls attēlots kā &quot;6EQUJ5&quot;, reģistrēts [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] [[1977. gads|1977. gadā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Normandijas hercogs|Normandijas hercoga]] '''[[Roberts I Lielais|Roberta I Lielā]]''' attiecībās ar konkubīni Arletu no Felēzes dzima pirmais [[Normandiešu dinastija]]s [[Anglijas karalis]] [[Viljams I Iekarotājs]], bet tā kā viņa vecāki nebija laulājušies, tad Viljams bija ārlaulībā dzimis un tika iesaukts par &quot;bastardu&quot;?
* ... 2024. gada februārī [[ASV]] [[diplomāts]] un amatieris [[ornitologs]] '''[[Pīters Kestners]]''' kļuva par pirmo cilvēku, kurš redzējis 10 000 [[putni|putnu]] sugu jebkur pasaulē?

[[Attēls:Famagusta 01-2017 img14 Lala Mustafa Pasha Mosque.jpg|border|right|50px]]
* ... [[viduslaiki|viduslaikos]] mūsdienu [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] esošā '''[[Famagusta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija [[Kipra]]s svarīgākā ostas pilsēta un vārti tirdzniecībai ar [[Levante]]s ostām, no kurām [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] tirgotāji veda savas preces uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]]?
* ... 2022. gadā pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] '''[[Eiropas Brīvā apvienība|Eiropas Brīvās apvienības]]''' biedre no [[Latvija]]s [[Tatjana Ždanoka]] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja [[Krievija|Krieviju]] un vēlāk ar abpusēju vienošanos pameta partiju, jo viedokļi par karu Ukrainā krasi atšķirās?
* ... '''[[Burtnieka drumlinu lauks]]''' satur ap 1430 [[drumlins|drumlinu]] vaļņu, kas ir īpaši izteikti dienvidos no [[Burtnieks|Burtnieka ezera]] un ir savstarpēji paralēli orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā?

[[Attēls:Santana Acer Arena (5558151833) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... 2023. gadā žurnāls ''Rolling Stone'' nosauca [[Meksika|Meksikā]] dzimušo '''[[Karloss Santana|Karlosu Santanu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par 11. visu laiku izcilāko [[ģitārists|ģitāristu]]?
* ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]?
* ... uzņēmējs '''[[Jāzeps Šņepsts]]''', kurš 2024. gadā kļuva plaši atpazīstams medijos ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]?

[[Attēls:Chamaedaphne calyculata 1 (5097220701).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ārkausa kasandra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama nevienmērīgi: diezgan bieži Austrumlatvijā, kamēr valsts rietumu daļā nav sastopama, jo Latviju šķērso sugas [[Eiropa]]s areāla rietumu robeža?
* ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna &quot;Kāpa&quot; divu daļu adaptāciju; pirmā daļa &quot;[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]&quot; bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim uzņemta filma '''&quot;[[Kāpa: Otrā daļa]]&quot;''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]?
* ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''?

[[Attēls:Praga 11.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā]]''', kas sākās [[1968. gads|1968. gada]] 21. augustā un izbeidza [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], lai arī notika bez kaujām, tomēr prasīja 108 [[Čehoslovākija]]s pilsoņu dzīvības, tāpat bojāgājušie bija iebrūkošā karaspēka sastāvā &lt;small&gt;(attēlā padomju tanki [[T-55]] operācijas &quot;Donava&quot; laikā)&lt;/small&gt;?
* ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukraiņi|ukrainieti]] '''[[Zinaīda Turčina|Zinaīdu Turčinu]]''' atzina par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]?
* ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku?

[[Attēls:Charlotte Amalie 1.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmais eiropietis, kurš atklāja '''[[Sentomasa|Sentomasas salu]]''' [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]], bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sava otrā ceļojuma laikā &lt;small&gt;(attēlā [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Šarlote Amālija]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles?
* ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''?

[[Attēls:Nīgrandes luterāņu baznīca7.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1775. gads Latvijā|1775. gadā]] [[Nīgrande|Pīlesmiesta]] koka baznīcas vietā uzcēla mūra '''[[Nīgrandes luterāņu baznīca|luterāņu baznīcu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas saglabājusies līdz mūsu dienām?
* ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''&quot;[[LaTS]]&quot;''', ko pārvalda uzņēmums &quot;Latvijas tirgotāju savienība&quot;, apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām?
* ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]?

[[Attēls:Talihaerm J. – Biathlon 2023 Nove Mesto 8557.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] '''[[Johanna Taliherma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, Regina Ermitsa, [[Tūli Tomingasa]] un Suzana Kilma izcīnīja 4. vietu stafetē, kas bija [[Igaunija]]s visu laiku augstākais rezultāts šajā disciplīnā?
* ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]?
* ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]?

[[Attēls:Muhammad Ahmad.jpg|border|right|50px]]
* ... Mahdistu valsts [[Sudāna|Sudānā]] dibinātāja un līdera '''[[Muhameds Ahmeds|Muhameda Ahmeda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš [[1881. gads|1881. gadā]] pasludināja sevi par [[mesija|mesiju]], dēls Abdelrahmans al Mahdī bija viens no [[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s redzamākajiem politiķiem un tās premjerministrs, bet mazmazdēls Sadiks al Mahdī bija Sudānas premjerminists 20. gadsimta 60. un 80. gados?
* ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]?
* ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasēs]], tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros?

[[Attēls:Flag of Wales.svg|border|right|50px]]
* ... tāpat kā daudzu [[heraldika]]s figūru gadījumā, precīzs [[pūķis|pūķa]] attēlojums '''[[Velsas karogs|Velsas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nav standartizēts likumā, un tam ir daudz atveidojumu?
* ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]?
* ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]?

[[Attēls:2008-01-28 Tague Bay St. Croix.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmais eiropietis, kurš apmeklēja [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]] esošo '''[[Sentkroisa|Sentkroisas salu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sadursmes starp [[spāņi]]em un karībiem Sentkroisā bija vēsturē pirmais dokumentētais militārais konflikts starp spāņiem un [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] iedzīvotājiem?
* ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tas nozīmē atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana?
* ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā?

[[Attēls:Casu Marzu cheese.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kasu marcu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir tradicionāls [[Sardīnija]]s [[aita]]s [[piens|piena]] [[siers]] ar dzīviem kukaiņu [[Kāpurs|kāpuriem]]; daži cilvēki dod priekšroku kāpuru noņemšanai pirms ēšanas, bet citi ēd tos kopā ar sieru, tomēr kāpuri var izdzīvot cilvēka [[zarnas|zarnās]], izraisot enterālu saslimšanu?
* ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs?
* ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)?

[[Attēls:20230211 FIS Ski Jumping World Cup Women Hinzenbach Nika Prevc 850 6801.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētājas [[Tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]] lēcienos gan no parastā, gan lielā tramplīna [[slovēņi|slovēniete]]s '''[[Nika Prevca|Nikas Prevcas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; trīs brāļi [[Peters Prevcs|Peters]], [[Cene Prevcs|Cene]] un Domens arī ir tramplīnlēcēji?
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[Rīgas VEF]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras &quot;Nuggets&quot;]]?
* ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]?

[[Attēls:Monument pedestal Krates victory S399 ancient agora museum Athens.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[kvadriga|kvadrigu]]''' sacensības rīkoja [[Antīkās olimpiskās spēles|antīkajās olimpiskajās spēlēs]] un citās sakrālajās svinībās, un tās uzskatīja par [[sengrieķu mitoloģija|gieķu dievu]] transporta līdzekli, kā arī tās attēlotas uz dažādām vāzēm un mākslinieciskos bareljefos &lt;small&gt;(attēlā kvadriga uz pjedestāla piemineklim, veltītam uzvarai Panatēnu spēlēs)&lt;/small&gt;?
* ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu?
* ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo?

[[Attēls:Akhmed Zakayev (2018).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Ahmeds Zakajevs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopš 2007. gada ir [[Ičkērijas Čečenu Republika]]s trimdas valdības premjerministrs?
* ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' laboti divi pasaules rekordi: [[400 metri|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza Bahamu Salu pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)?
* ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)?

[[Attēls:Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste '''[[Zanda Martena]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās?
* ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam?
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru?

[[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieder rekords ar 137 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''?
* ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]?
* ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''&quot;[[Dzīvnieku brīvība]]&quot;''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve?

[[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas kara]] {{dat|1800|06|14|lok}} '''[[Marengo kauja]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; rezultātā [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls?
* ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē?
* ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[valsts valoda|oficiālajām valodām]]?

[[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus?
* ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''?
* ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem?

[[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|50px]]
* ... 1995.—1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs?
* ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents?
* ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]?

[[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis?
* ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''&quot;[[Dejotāja tumsā]]&quot;''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu?
* ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] &quot;par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos&quot;?

[[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[parastā vāvere|vāveres]], [[meža klaidoņpele]]s &lt;small&gt;(attēlā vāvere ar zīli)&lt;/small&gt;?
* ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas?
* ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām?

== Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) ==

&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]?
* ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]?
* ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|200px]]
* ... no 19. gadsimta beigām Anglijas pilsētā '''[[Grimsbi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē?
* ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]?
* ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]?
* ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]?
* ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' &lt;small&gt;(attēlā ģerbonis)&lt;/small&gt; pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))?
* ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;, ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]?
* ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu?
* ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|150px]]
* ... par lomu 1939. gada filmā &quot;[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]&quot; '''[[Hetija Makdeniela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]?
* ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās?
* ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visas [[Zeme]]s [[ūdens]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|150px]]
* ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]?
* ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]?
* ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Northemptona]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa?
* ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva &quot;[[Bohēmista rapsodija]]&quot;, bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma &quot;[[Openheimers (filma)|Openheimers]]&quot;?
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' ir [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])&lt;/small&gt; kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]?
* ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp &quot;[[Titāniks|Titānika]]&quot; bojāejā?
* ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]?
* ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karaliste]] [[kinokomēdija]] '''&quot;[[Visu vai neko]]&quot;''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta?
* ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|150px]]
* ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū?
* ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''?
* ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' tika uzcelta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[tukums|Tukumā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā?
* ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|200px]]
* ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas?
* ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības?
* ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca?
* ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''&quot;[[Sirdspuķīte]]&quot;''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā &quot;[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]&quot; ([[Džesika Lenga]])?
* ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]?
* ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|200px]]
* ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]?
* ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''&quot;[[Viss par manu māti]]&quot;''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā &quot;[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]&quot;, kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]?
* ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''&quot;[[Straume (filma)|Straume]]&quot;''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu &quot;[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Naisīrs Brukss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''?
* ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''?
* ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|150px]]
* ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]?
* ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s?
* ... atšķirībā no otrreizējās pārstrādes, kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|200px]]
* ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]?
* ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]?
* ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''&quot;[[Idiots (romāns)|Idiots]]&quot;''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots iekarots?
* ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]?
* ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]?
* ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]?
* ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle &quot;Latvija&quot;|koncertzāli &quot;Latvija&quot;]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā &quot;[[Kronis (seriāls)|Kronis]]&quot; ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i?
* ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras?
* ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē?
* ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Dedpūls &amp; Vilknadzis]]&quot;''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)&lt;/small&gt; bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]?
* ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par &quot;visneveselīgāko vietu valstī&quot;?
* ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras &quot;United&quot;]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1903. gadā)&lt;/small&gt; bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]?
* ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]?
* ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[stepes goba]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga?
* ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti?
* ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''?
* ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide?
* ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|150px]]
* ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā &lt;small&gt;(attēlā Vecās gvardes grenadieris)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]?
* ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''&quot;[[Svešie]]&quot;''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|200px]]
* ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas?
* ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu?
* ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] &lt;small&gt;(attēlā [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā salu pasaulē]]?
* ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''&quot;[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]&quot;''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja?
* ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]?
* ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas?
* ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā?
* ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem?
* ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita?
* ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|200px]]
* ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē?
* ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''&quot;[[Vaiana 2]]&quot;''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' &lt;small&gt;(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola?
* ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari?
* ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija &quot;Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi&quot;, ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros?
* ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]?
* ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em &lt;small&gt;(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)&lt;/small&gt;?
* ... '''''[[Levi Strauss &amp; Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas?
* ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''&quot;[[Bagātie arī raud]]&quot;''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles &quot;Verdzene Izaura&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|150px]]
* ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā?
* ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu?
* ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|200px]]
* ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Brīnumainās]]&quot;''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas?
* ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā?
* ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par &quot;Jorkšīras uzšķērdēju&quot;, lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot?
* ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|200px]]
* ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku &lt;small&gt;(attēlā 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; nojauca un izmantoja būvmateriāliem?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''&quot;[[Ļaunā]]&quot;''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā &quot;[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]&quot;) un ieguva balvu kategorijās &quot;[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]&quot; un &quot;[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]&quot;?
* ... '''&quot;[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]&quot;''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs?
* ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]?
* ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|200px]]
* ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu?
* ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu?
* ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]?
* ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]?
* ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās?
* ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas?
* ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus &lt;small&gt;(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]?
* ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' norisinājās sarežģītā laikā, kad jautājumi par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, taču [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu termiņu [[ASV prezidents|prezidenta]] amatā, tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem?
* ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā?
* ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]] &lt;small&gt;(attēlā 1980. gada 5 pesetas)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em?
* ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu arābu [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|200px]]
* ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]''''' &lt;small&gt;(attēlā 1882. gada gleznā)&lt;/small&gt;, [[1620. gads|1620. gadā]] pārvadāja pirmos [[Puritāņi|puritāņu]] svētceļniekus no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā?
* ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā?
* ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]?
* ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.?
* ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot &quot;Hortons&quot;, &quot;Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus&quot; un &quot;Lorakss&quot;?
* ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu?
* ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[krokainā roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]?
* ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]?
* ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā?
* ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]?
* ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]?
* ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām?
* ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[maijrozīte]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]?
* ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|150px]]
* ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]?
* ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases?
* ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienidaustrumu daļā?
* ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu?
* ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''&quot;[[900 sekundes]]&quot;''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|200px]]
* ... '''[[Česapīkas līcis]]''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu?
* ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|250px]]
* ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ?
* ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus?
* ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā &quot;netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu&quot;, bet 1905. gadā — kā &quot;indīgo elles pilsētu&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bieži tiek dēvēts par &quot;labāko no Peru vicekaraļiem&quot;, tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem?
* ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi?
* ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|150px]]
* ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē?
* ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases?
* ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus?
* ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai?
* ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|200px]]
* ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; durvju kliņķa?
* ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases?
* ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|200px]]
* ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt;, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]?
* ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis?
* ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus &quot;masu hipnozes&quot; un &quot;ārstniecības&quot; teleseansus un teletiltus padomju televīzijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ?
* ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri?
* ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|150px]]
* ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos?
* ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā &quot;fenomenāla&quot;: teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem?
* ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem &lt;small&gt;(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus?
* ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|150px]]
* ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])?
* ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē?
* ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Iena.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas &lt;small&gt;(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus?
* ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]], kas pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], ieskaitot [[sporas]], savukārt dezinfekcija samazina mikrobu daudzumu līdz drošam līmenim?
* ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci?
* ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]?
* ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s &quot;zelta laikmetu,&quot; kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]?
* ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]?
* ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā &quot;[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]&quot;, par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris?
* ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]?
* ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[epipremni]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[zelta epipremns]])&lt;/small&gt; ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks?
* ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā?
* ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]] &lt;small&gt;(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)&lt;/small&gt;?
* ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru?
* ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[garšīgā monstera]]''' &lt;small&gt;(attēlā zieds un nenobriedis auglis)&lt;/small&gt;, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur?
* ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs?
* ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|150px]]
* ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi?
* ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''?
* ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm?
* ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''?
* ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|150px]]
* ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)&lt;/small&gt; reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem?
* ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists?
* ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[baltvīns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas?
* ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas?
* ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Svētais Matijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)&lt;/small&gt; kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]?
* ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji?
* ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''&quot;[[Juras laikmeta parks 3]]&quot;''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' &lt;small&gt;(attēlā zieds)&lt;/small&gt; parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī?
* ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''&quot;[[Māceklis (filma)|Māceklis]]&quot;''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Djegogarsijas atols]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em?
* ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas &quot;Spartaks&quot;]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā?
* ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|150px]]
* ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā?
* ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]], ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]], ar lielpilsētas statusu, ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]?
* ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē?
* ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām?
* ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|150px]]
* ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru?
* ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]?
* ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|150px]]
* ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja sparp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā?
* ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas &quot;Barbarosa&quot;]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|200px]]
* ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' &lt;small&gt;(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])&lt;/small&gt; bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.?
* ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai?
* ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]?
* ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs?
* ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā &quot;X faktors&quot;; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki &lt;small&gt;(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)&lt;/small&gt;?
* ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]?
* ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|200px]]
* ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām &lt;small&gt;(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas &quot;Clippers&quot;]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā?
* ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|150px]]
* ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā?
* ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Dagdas ala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]?
* ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās?
* ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā?
* ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās?
* ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas &quot;Kalev/Cramo&quot;]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|200px]]
* ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]?
* ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m?
* ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:South facade of the Rijksmuseum Amsterdam (DSCF0528).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Nīderlande]]s nacionālais mākslas [[muzejs]] '''''[[Rijksmuseum]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas [[Amsterdama]]s Muzeju laukumā, kurā bez ''Rijksmuseum'' atrodas arī '''[[Van Goga muzejs]]''' (visvairāk apmeklētais muzejs valstī), Amsterdamas Pilsētas muzejs un koncertzāle ''Concertgebouw''?
* ... 2024. gadā [[pludmales volejbolists]] '''[[Kristians  Fokerots]]''', spēlējot pārī ar savu 20 gadus vecāko treneri [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā?
* ... '''[[īru izcelsmes amerikāņi]]''' ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju kopskaita?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mohamed Ould Abdel Aziz August 2014 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas bija [[Mauritānija]]s prezidents no 2009. līdz 2019. gadam, ieguva varu [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] 2005. gadā, bet pēc tam tika ievēlēts par prezidentu vairākās vēlēšanās; 2021. gadā arestēts, apsūdzēts [[korupcija|korupcijā]] un vēlāk notiesāts, piespriežot [[ieslodzījums|ieslodzījumu]]?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]]s '''&quot;[[Šezam! Dievu dusmas]]&quot;''' un '''&quot;[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]&quot;''' bija kases izgāšanās, ko saistīja arī ar vispārēju supervaroņu žanra filmu popularitātes kritumu?
* ... [[ASV]] [[Konservatīvisms|konservatīvais]] ziņu un politisko komentāru televīzijas kanāls '''''[[Fox News]]''''' ir visvairāk skatītais [[kabeļtelevīzija]]s ziņu tīkls valstī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Canary Wharf (2) - geograph.org.uk - 4676594.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Londona]]s '''[[Tauerhemletsa]]s''' rajonam raksturīgs augsts [[bengāļi|bengāļu]] izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars — tie veido 32% no [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... [[Venecuēla]]s [[telenovele|telenoveli]] '''&quot;[[Estrelita — netīrā seja]]&quot;''' [[Latvija|Latvijā]] no 1994. līdz 1996. gadam pārraidīja telekompānija TV 3?
* ... pēc '''[[1915. gada fabriku evakuācija Latvijā|1915. gada fabriku evakuācijas no Latvijas]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā strādnieku nometināšanas vietās ģimenes bija spiestas dzīvot nepiemērotās telpās, tādēļ pieauga mirstība, tomēr vēlāk viņu apstākļi uzlabojās [[Latviešu bēgļu centrālkomiteja]]s organizētās palīdzības dēļ?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of New Zealand.svg|border|right|200px]]
* ... 2016. gadā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] tika veikts balsojums par karoga dizainu, un kā divas iespējas tika piedāvātas pašreizējais karogs un alternatīvs dizains, taču balsojumā ar 57% uzvarēja esošais '''[[Jaunzēlandes karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] ASV [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Zilais Skarabejs]]&quot;''' ir pirmā supervaroņu filma ar [[Latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] izcelsmes [[aktieri]] galvenajā lomā?
* ... 1858. gadā astoņi [[Rīga]]s [[tirgotāji]] nodibināja akciju sabiedrību &quot;Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija&quot;, kas 1859. gadā uz [[Juglas muiža]]s zemes uzcēla '''[[Juglas papīrfabrika|Juglas papīrfabriku]]''', kurā uzstādīja ar tvaiku darbināmu papīrmašīnu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:SacredHeartBatoni.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Vissvētākā Jēzus Sirds]]''' ir viena no visplašāk piekoptajām un pazīstamākajām [[katoļi|katoļu]] dievbijībām, kurā [[Jēzus Kristus]] [[sirds]] tiek uzskatīta par simbolu &quot;Dieva bezgalīgajai un kaislīgajai mīlestībai pret cilvēci&quot; &lt;small&gt;(attēlā Pompeo Batoni glezna baznīcā [[Roma|Romā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Londona]]s '''[[Hamersmita un Fulema|Hamersmitas un Fulemas boro]]''' bāzējas trīs profesionāli [[futbols|futbola]] klubi — [[Premjerlīga]]s klubi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un ''[[Fulham FC|Fulham]]'', attiecīgi ''[[Stamford Bridge]]'' un ''[[Craven Cottage]]'' stadionā, kā arī [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubs ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' ''Loftus Road'' stadionā?
* ... '''''[[American Airlines]]''''' ir viena no lielākajām [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]] pasaulē un vadošais pasažieru pārvadātājs [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aviācijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Harry S Truman, bw half-length photo portrait, facing front, 1945 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1948. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1948. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' [[Harijs Trumens]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā uz otro termiņu?
* ... '''[[trolejbusu satiksme Zolingenē]]''' ir vislielākā no trim [[Vācija|Vācijā]] šobrīd eksistējošām [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksmes sistēmām?
* ... 1967. gadā mirušais '''[[Džeimss Bedfords]]''' ir pirmais [[cilvēks]], kura ķermenis tika pakļauts kriokonservācijas procesam pēc [[Bioloģiskā nāve|nāves]], un tas joprojām tiek saglabāts?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stalbes muižas kungu māja.png|border|right|200px]]
* ... [[1920. gada zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformas]] laikā '''[[Stalbes muiža|Stalbes muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; sadalīja 71 vienībā 2193 ha kopplatībā?
* ... '''[[Ārējā Londona]]''' ir kopīgs nosaukums [[Londonas boro]] grupai, kas veido [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] perifēro daļu, un no visām pusēm iekļauj [[Iekšējā Londona|Iekšējo Londonu]]?
* ... Taivānai piederošās '''[[Dzjiņmeņas salas]]''', kas atrodas [[Taivānas šaurums|Taivānas šauruma]] rietumu pusē, tuvu kontinentālās Ķīnas krastam, ir stratēģiski nozīmīgas un simboliskas attiecībās starp [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republiku]] un [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republiku]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:1944 portrait of FDR (1)(small).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1944. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] atkārtoti ievēlēja [[Franklins Rūzvelts|Franklinu Delano Rūzveltu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva par prezidentu jau ceturto termiņu, un [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Harijs Trumens|Hariju Trumenu]], bet 3 mēnešus pēc [[inaugurācija]]s Rūzvelts nomira, un amatā viņa vietā stājās Trumens?
* ... '''[[Otrais Opija karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kas izraisīja [[Ķīna]]s destabilizāciju 19. gadsimtā un nostiprināja [[Rietumu pasaule|Rietumu]] [[Lielvalsts|lielvalstu]] ietekmi reģionā?
* ... [[vēja parks|vēja parku]] būvniecība ir viens no attīstības virzieniem, kas saskaras ar vietējo iedzīvotāju pretestību, ko mēdz dēvēt par '''[[nimbisms|nimbismu]]''' jeb ''NIMBY'' sindromu ([[akronīms]] no [[angļu valoda]]s frāzes ''Not In My Back Yard'')?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Acipenser sturio.jpg|border|right|250px]]
* ... vēsturiski '''[[store]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; arī [[Latvija|Latvijā]] ir bijusi bieži sastopama zivs, taču laika gaitā izzudusi: pēdējais stores noķeršanas gadījums bija [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet kopš 1995. gada tā ir iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] izzudušo sugu kategorijā?
* ... konkursā '''&quot;[[Supernova 2025]]&quot;''', kas bija [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālā atlase, uzvarēja grupa &quot;[[Tautumeitas]]&quot; ar dziesmu &quot;[[Bur man laimi]]&quot;?
* ... 2024. gada jūnijā '''[[Kenijs Atkinsons]]''' kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas &quot;Cavaliers&quot;]] galveno treneri, un viņa vadībā komanda sasniedza vienu no garākajām sezonas sākuma uzvaru sērijām līgas vēsturē — 15 uzvaras pēc kārtas, bet sezonas noslēgumā Atkinsonu atzina par [[NBA sezonas labākais treneris|sezonas labāko treneri]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Assassination of President Lincoln (color) - Currier and Ives - Original.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[atentāts pret Abrahamu Linkolnu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko [[1865. gads|1865. gada]] 14. aprīlī veica aktieris un dedzīgs dienvidu atbalstītājs [[Džons Vilkss Būts]], atstāja dziļu ietekme uz [[ASV]] politiku un sabiedrību pēc [[ASV pilsoņu karš|Pilsoņu kara]]?
* ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Amīns Guirī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis visu vecumu Francijas jaunatnes izlases?
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[rakstnieks]], [[vēsturnieks]] un [[Publicistika|publicists]] '''[[Dmitrijs Savvins]]''' 2014. gadā asi iestājās pret [[Krievija]]s veikto [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Donbasa karš|kara sākšanu Donbasā]], 2015. gadā, lai izvairītos no aresta, emigrēja un pēc īsa laika apmetās [[Latvija|Latvijā]]; 2024. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Francoise hardy february 1966.jpg|border|right|150px]]
* ... [[franči|franču]] [[dziedātāja]] un dziesmu autore, [[astroloģe]], rakstniece un modele '''[[Fransuāza Ardi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija zināma ar savu kautrību, neapmierinātību ar slavenību dzīvi un sevis noniecināšanas attieksmi, kas attiecināma uz viņas mūža cīņu ar trauksmi un nedrošību?
* ... dziļūdens [[Foraminīferas|foraminīferu]] '''[[ksenofioforas|ksenofioforu]]''' [[čaula]]s var variēt no dažiem milimetriem līdz 25 centimetriem diametrā, kas dara tās par vieniem no lielākajiem zināmajiem [[vienšūņi]]em?
* ... vēlākais [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s priekšsēdētājs '''[[Longins Avdjukevičs]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1942. gads Latvijā|1942. gada]] maijā tika iesūtīts no [[Padomju Savienība]]s kontrolētās teritorijas [[Latgale|Latgalē]], kur viņš bija [[partizāni|partizānu]] vienības komisārs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cīrava muiža ap 1900.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1920. gada Latvijas zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformā]] '''[[Cīravas muiža|Cīravas muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā muižas kungu māja ap 1900. gadu)&lt;/small&gt; ar pusmuižām sadalīja 55 jaunsaimniecībās, bet muižas centru nodeva virsmežniecībai un Meža skolai, kas kungu mājās darbojas līdz 1953. gadam?
* ... [[reģionālisms|reģionāli]] [[sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvā]] [[politiskā partija|partija]] '''&quot;[[Sarauj, Latgale!]]&quot;''' [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] tika izveidota pēc [[Daugavpils dome]]s priekšsēdētāja [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] iniciatīvas?
* ... &quot;[[Spēlmaņu nakts]]&quot; balvu pasniegšanas ceremonijā par pirmajiem, kas saņēmuši balvas kā '''&quot;[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunie skatuves mākslinieki]]&quot;''' [[Spēlmaņu nakts 1993|1993. gadā]] kļuva [[Rēzija Kalniņa]] un [[Ivars Stonins]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kaspars Pudāns 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 24. janvārī [[Latvijas Republikas Zemessardze]]s komandieris '''[[Kaspars Pudāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; stājās [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera amatā?
* ... [[Anglija]]s [[tiesības|tiesībās]] '''&quot;[[neatminami laiki]]&quot;''' beidzas un juridiskā atmiņa sākas [[1189. gads|1189. gadā]], kas ir karaļa [[Henrijs II Plantagenets|Henrija II]] valdīšanas beigas un [[Ričards I Lauvassirds|Ričarda I]] [[kronēšana]]s gads?
* ... trīs [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoproducents|kinoproducenta]] '''[[Džons Landau|Džona Landau]]''' filmas &quot;[[Titāniks (filma)|Titāniks]]&quot; (1997), &quot;[[Avatars]]&quot; (2009) un &quot;[[Avatars: Ūdensceļš]]&quot; (2022) ierindojas pirmajā pieciniekā starp pasaules [[Visu laiku ienesīgākās filmas|ienesīgākajām filmām]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Strazdes baznīca 2000-08-03.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Strazdes luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir celta no 1591. līdz 1596. gadam, un tajā ir saglabājušies 1612. gada koka baznīcēnu soli un [[altāris]] no 1664. gada?
* ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 5. martā '''[[Edmunds Johansons|Edmundu Johansonu]]''' iecēla par [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s priekšsēdētāju [[ģenerālmajors|ģenerālmajora]] dienesta pakāpē, un šo amatu viņš ieņēma arī [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā līdz [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] augustam?
* ... '''[[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' starp [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubu [[Marseļas &quot;Olympique&quot;]] un [[Itālija]]s klubu ''[[AC Milan]]'' bija vēsturē pirmā [[UEFA Čempionu līga]]s finālspēle?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Symphoricarpos albus 003.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[strauta sniegoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Ziemeļamerika]]s suga, kura kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugs]] tika ieviesta [[Latvija|Latvijā]] 19. gadsimtā un vietām ir pārgājusi savvaļā — tā ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm izplatās apdzīvotu vietu tuvumā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] kopš [[2007. gads Latvijā|2007. gada]] '''[[karaklausība]]''' bija atcelta, aizstājot to ar profesionālo armiju, tomēr [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]] tika pieņemts lēmums pakāpeniski ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|valsts aizsardzības dienestu]]?
* ... '''[[sēkeji]]''' ir [[ungāri|ungāru]] etniska grupa, kuri dzīvo galvenokārt [[Transilvānija|Transilvānijā]], kas šodien ir daļa no [[Rumānija]]s, un ir saglabājuši unikālu kultūru un [[ungāru valoda]]s [[dialekts|dialektu]], kas izceļas no pārējās ungāru kopienas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rabanos2014 078.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[Redīsu nakts]]''' ir [[Meksika|meksikāņu]] [[svētki]], kas katru gadu tiek svinēti [[Oahaka (pilsēta)|Oahakas]] pilsētā 23. decembrī un ir viens no iespaidīgākajiem [[Dārzeņi|dārzeņu]] festivāliem pasaulē &lt;small&gt;(attēlā 2014. gadā izveidota svētku kompozīcija)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1994. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' ''[[AC Milan]]'' [[futbolists]] [[Marsels Desajī]], kurš panāca rezultātu 4—0, kļuva par pirmo spēlētāju, kurš divus gadus pēc kārtas ieguvis trofeju ar dažādiem klubiem, pēc uzvaras ar [[Marseļas &quot;Olympique&quot;]] [[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1993. gadā]]?
* ... [[Ķīnas Republika|Taivānas]] [[pusvadītājs|pusvadītāju]] produktu līgumražošanas un projektēšanas uzņēmums ''Taiwan Semiconductor Manufacturing Company Limited'' jeb '''''[[TSMC]]''''' ir pasaulē lielākais neatkarīgais (''pure-play'') pusvadītāju ražotājs un lielākais uzņēmums valstī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosslyn Chapel (Mentioned in Dan Brown's DaVinci Code).jpg|border|right|200px]]
* ... kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem [[Skotija|Skotijā]] esošā '''[[Roslinas kapela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; publiski tiek asociēta ar [[Templiešu ordenis|templiešiem]], Svēto Grālu un [[brīvmūrniecība|brīvmūrniekiem]]; to aprakstījis arī [[Dens Brauns]] savā romānā &quot;[[Da Vinči kods]]&quot;?
* ... kravas [[lidmašīna]]s '''[[Boeing 737 avārija Viļņā|''Boeing 737'' avārijā Viļņā]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. novembra rītā viens tās apkalpes loceklis gāja bojā, bet vēl trīs tika ievainoti?
* ... [[rudiments|rudimentārie]] '''[[gudrības zobs|gudrības zobi]]''' parasti izšķiļas cilvēka [[mutes dobums|mutes dobuma]] zobu rindas aizmugurē vecumā no 17 līdz 25 gadiem, un to nosaukums cēlies no pieņēmuma, ka šajā vecumā cilvēks ir jau pietiekami nobriedis un gudrs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:FDR in 1933 2.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1936. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' bija vienbalsīgākās [[ASV prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] [[ASV vēsture|ASV vēsturē]], jo [[Franklins Delano Rūzvelts]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 531 elektoru balsīm guva 523 balsis?
* ... lai gan pieaugušiem [[cilvēks|cilvēkiem]] '''[[žaunu loki]]''' nav redzami, kā [[embrijs|embrionālas]] struktūras tie ir nozīmīgi galvas un kakla [[anatomija]]s attīstībā?
* ... '''[[Trešā reiha ģerbonis (1935—1945)|Trešā reiha ģerbonis]]''' tika ieviests [[1935. gads|1935. gadā]], aizstājot [[Veimāras Republika]]s simbolus, lai nostiprinātu [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma ideoloģiju]] [[Trešais reihs|Vācijā]] un veidotu vienotu identitāti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sambucus racemosa a1.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[sarkanais plūškoks|sarkanā plūškoka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], bet [[Latvija|Latvijā]] suga ir pārgājusi savvaļā no stādījumiem un naturalizējusies, sastopama diezgan bieži mežos pilsētu tuvumā?
* ... '''[[aviācijas bumba]]s''' pirmo reizi tika izmantotas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, galvenokārt manuāli mestas no [[Gaisa balons|gaisa baloniem]] vai [[Lidmašīna|lidmašīnām]]?
* ... [[Kanādas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargam]] '''[[Stīvens Euštakiu|Stīvenam Euštakiu]]''' ir [[portugāļi|portugāļu]] izcelsme, viņš spēlējis [[Portugāle]]s jaunatnes izlasē un visu karjeru pārstāv šīs valsts [[futbola klubs|futbola klubus]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maureen O Sullivan, The New Movie Magazine, 1934.jpg|border|right|150px]]
* ... 1930. gadā [[Īri|īru]] [[aktrise]] '''[[Morīna O'Salivana]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārcēlās uz [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudu]], kur viņa kļuva slavena ar lomām sešās [[Tarzāns|Tarzāna]] filmās no 1932. līdz 1942. gadam, tēlojot kopā ar [[Džonijs Veismillers|Džoniju Veismilleru]]?
* ... 19. gadsimta beigās '''[[Izraēlas zeme]]''' jeb Apolītā zeme kļuva par centrālo ideju [[Cionisms|cionisma]] kustībai, kas aicināja [[ebreji|ebrejus]] atgriezties vēsturiskajā dzimtenē, un [[1948. gads|1948. gadā]] tika izveidota [[Izraēla|Izraēlas Valsts]], kas aptver daļu no vēsturiskās Izraēlas zemes?
* ... akūtā '''[[nieru mazspēja|nieru mazspējā]]''' [[simptomi]] parasti attīstās ļoti ātri, savukārt hroniskā nieru mazspējā tie var būt pakāpeniski un saistīti ar ilgstošu [[nieres|nieru]] funkcijas samazināšanos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Luzern asv2022-10 Löwendenkmal img2.jpg|border|right|200px]]
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieks [[Marks Tvens]] par godu [[Francijas revolūcija]]s laikā kritušajiem [[Vatikāna gvarde|Šveices gvardiem]] izveidoto '''[[Lucernas lauva]]s''' skulptūru &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaucis par &quot;skumjāko un aizkustinošāko akmens bluķi pasaulē&quot;?
* ... '''[[1995. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1995. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' uzvarēja [[Amsterdamas &quot;Ajax&quot;]] pēc tam, kad pēc nospēlētām 85 minūtēm spēlē tika gūti pirmie vārti, ko paveica [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Patriks Kluiverts]], 18 gadu un 327 dienu vecumā kļūstot par jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus [[UEFA Čempionu līga]]s finālā?
* ... '''[[melase]]s''', kas rodas kā blakusprodukts [[cukurs|cukura]] ražošanā, sastāvā ir līdz 40% [[saharoze]]s, tomēr saharozes izdalīšana no melases nav ekonomiski izdevīga?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-10212, Gertrud Ederle.jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[Peldēšana (sports)|peldētāja]] '''[[Ģertrūde Ederle]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstama kā pirmā [[sieviete]], kura pārpeldēja [[Lamanšs|Lamanša šaurumu]], pie tam viņas [[1926. gads|1926. gada]] 6. augusta peldējuma rezultāts bija ātrāks nekā jebkura [[vīrietis|vīrieša]] iepriekšējais rekords; viņas dzīvesstāsts [[2024. gads kino|2024. gadā]] iemūžināts filmā '''&quot;[[Meitene un jūra]]&quot;'''?
* ... 10.—12. gadsimtā '''[[ismaīlisms]]''' kļuva par lielāko [[Šiītu islāms|šiītu]] [[islāms|islāma]] [[Islāma atzari|atzaru]], kad tā bija galvenā ticība [[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifātā]], bet mūsdienās lielākās ismaīlītu kopienas atrodas [[Indija|Indijā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]], bet vislielākais ismaīlītu īpatsvars ir [[Tadžikistāna]]s [[Kalnu Badahšānas vilojats|Kalnu Badahšānas vilojatā]]?
* ... [[1157. gads|1157. gadā]] mūsdienu [[Sīrija]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Tartūsa]]''' kļuva par [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] lielmestra citadeli, kuru nespēja ieņemt karavadonis [[Saladīns]], tomēr [[1291. gads|1291. gadā]] templieši bija spiesti Tartūsu pamest un pārcelties uz [[Kipra|Kipras salu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Morocco.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkans|sarkanais]] fons '''[[Marokas karogs|Marokas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē drosmi, spēku un izturību, un ir saistīts ar dinastisko tradīciju, jo sarkano krāsu bieži izmantoja marokāņu valdošās dinastijas, bet zvaigzne simbolizē [[Islāms|islāma]] piecus pīlārus, kamēr tās [[zaļā krāsa]] ir tradicionāla islāma simbolika, kas apzīmē mieru, auglību un cerību?
* ... [[Lielbritānija]]s kareivi [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā '''[[Henrijs Tandijs|Henriju Tandiju]]''' visbiežāk atceras kā karavīru, kurš, iespējams, saudzējis [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] dzīvību šajā karā?
* ... pirmā zināmā publiskā projicētas '''[[skaņu filma]]s''' izrāde notika [[Parīze|Parīzē]] [[1900. gads|1900. gadā]], taču pagāja daži gadu desmiti, līdz skaņas [[kinofilma]]s kļuva komerciāli praktiskas; pirmā pilnmetrāžas filma, ko prezentēja kā pilnībā skaņu filmu, bija &quot;[[Džeza dziedātājs]]&quot;, kura pirmizrāde notika [[1927. gads|1927. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dirndl-2011.JPG|border|right|150px]]
* ... 19. gadsimta otrajā pusē '''[[dirndls]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; radās kā meiteņu un sieviešu [[tērps]], kas stilistiski ietekmējies no [[Alpi|Alpu]] vācvalodīgo iedzīvotāju tautastērpa, un arī mūsdienās šī reģiona iedzīvotājas dirndlu izmanto kā svinību tērpu?
* ... '''[[alavīti]]''' veido aptuveni 20% no [[Sīrija]]s iedzīvotājiem, taču viņiem vēsturiski ir bijusi liela politiskā vara, jo alavītu kopienai piederēja daudz Sīrijas militāro un izlūkdienestu vadītāju, arī [[Asada režīms|Asadu ģimene]], kas Sīriju pārvaldīja no 1971. gada līdz 2024. gadam?
* ... '''[[romantiskā komēdija|romantiskās komēdijas]]''' noslēguma mērķis ir apliecināt [[mīla]]s attiecību primāro nozīmi galveno varoņu dzīvē, pat ja viņi beigās fiziski izšķiras?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Snowdon massif.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Velsa]]s augstākā virsotne '''[[Snoudons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir arī augstākā virsotne [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salā]] ārpus [[Skotija]]s?
* ... slavenākie '''[[radisti šifrētāji]]''' ir [[navahi|navahu]] radisti, kurus īpaši savervēja un apmācīja [[ASV jūras kājnieku korpuss]], lai cīnītos pret [[Japānas Impērija|Japānu]] [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna teātrī]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
* ... latviešu neatkarīgā [[teātris|teātra]] trupa '''&quot;[[Kvadrifrons]]&quot;''' pašlaik darbojas telpās [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] ēkā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mikheil Kavelashvili official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 27. novembrī [[Gruzija]]s valdošā partija &quot;Gruzijas sapnis&quot; izvirzīja bijušo [[futbolists|futbolistu]] '''[[Miheils Kavelašvili|Miheilu Kavelašvili]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kā kandidātu [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta]] amatam, un decembrī viņu ievēlēja, lai gan opozīcija un iepriekšējā prezidente [[Salome Zurabišvili]] ievēlēšanu novērtēja kā neleģitīmu?
* ... '''[[ibādieši]]''' ir [[musulmaņi|musulmaņu]] atzars, kas nepieder nedz [[Šiītu islāms|šiītu]], nedz [[Sunnītu islāms|sunnītu]] reliģiskajai kopienai un ir galvenā reliģiskā kopiena [[Omāna]]s valstī?
* ... aptuveni 60% pasaules [[dzelzceļi|dzelzceļu]] ir '''[[normālplatuma dzelzceļš]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2024-10-29 ALBA Berlin gegen Paris Basketball (EuroLeague 2024-25) by Sandro Halank–020.jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[T. J. Šortss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš bijis sezonas labākais spēlētājs gan [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]], gan [[Francijas Nacionālā basketbola līga|Francijas Elites līgā]] un [[EuroCup|Eirokausā]], savu pirmo sezonu profesionālajā basketbolā aizvadīja [[Latvija]]s klubā [[BK Ventspils]]?
* ... padomju sērijveida [[slepkava]], laupītājs un izspiedējs '''[[Jurijs Kriņicins]]''', kurš [[1975. gads Latvijā|1975. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] pastrādāja trīs slepkavības, [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] bija uz tvaikoņa &quot;[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskis]]&quot;, kas apgāzās, un noslīka 147 cilvēki, arī viņa vecāki; uzskata, ka slīkšanas sekas un vecāku zaudējums viņam radīja psihiskus traucējumus?
* ... '''[[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgums]]''', kas tika parakstīts [[1783. gads|1783. gada]] 3. septembrī, oficiāli atzina [[ASV]] neatkarību, noslēdzot [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karu]], un noteica robežas jaunajai valstij?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2014 Rallye Deutschland by 2eight 8SC0443.jpg|border|right|150px]]
* ... 2024. gada [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] '''[[Tjerī Nevils]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja savu pirmo pasaules čempiona titulu, kļūstot par [[Belģija]]s [[autorallijs|rallija]] pilotu, kas uzvarējis čempionātā?
* ... līdz [[892. gads|892. gadam]] [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] valdošie Samanīdu emīri atradās [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifu]] atkarībā, bet tad kļuva neatkarīgi, izveidojot savu '''[[Samanīdu impērija|Samanīdu impēriju]]''', kas pastāvēja līdz [[999. gads|999. gadam]]?
* ... [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. septembrī '''[[Jaunjelgavas vidusskola|Jaunjelgavas vidusskolu]]''' ir plānots reorganizēt par Jaunjelgavas pamatskolu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]] '''[[Antoniu Košta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš bija [[Portugāles premjerministru uzskaitījums|Portugāles premjerministrs]], bet [[2023. gads|2023. gada]] 7. novembrī atkāpās no amata pēc tam, kad atklājās, ka vairāki valdības locekļi bija iesaitīti [[korupcija]]s skandālā?
* ... '''[[Šārdžas emirāts]]''' ir vienīgais no [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] septiņiem emirātiem, kas robežojas ar visiem pārējiem?
* ... '''[[manipūru valoda]]''' ir viena no astoņām klasiskajām [[indieši|indiešu]] [[valodas|valodām]], ko atzinusi [[Indija]]s valdība, tā ir iekļauta [[Indijas konstitūcija]]s 8. sarakstā, kas nodrošina tai īpašu aizsardzību un atbalstu no valsts puses?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sātu baznīca - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Sātu luterāņu baznīca|Sātu luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir filmēta kinofilma &quot;[[Rūdolfa mantojums]]&quot; un televīzijas seriāls &quot;[[Sarkanais mežs]]&quot;?
* ... '''[[Džozefs Beirli]]''' ir vienīgais zināmais [[ASV]] [[karavīrs]], kurš dienējis gan [[ASV Armija]]s gan [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Sarkanā armija]]s sastāvā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
* ... '''[[Baldones kūrorts]]''' tika izveidots 18. gadsimtā, taču [[Baldone]]s [[avots|avotu]] dziednieciskās īpašības esot zināmas kopš [[viduslaiki]]em, par ko liecina tur atrastie naudas gabali?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Criccieth - geograph.org.uk - 4513705.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Guineza|Guinezā]]''' ir lielākais [[velsiešu valoda]]s runātāju īpatsvars [[Velsa|Velsā]] — 64,4%, un šī grāfiste tiek uzskatīta par šīs valodas centru &lt;small&gt;(attēlā Krikjetas pils Guinezā)&lt;/small&gt;?
* ... bijušā [[igauņi|igauņu]] [[Futbols|futbolista]] '''[[Dzintars Klavans|Dzintara Klavana]]''', kurš [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlasē]] savas karjeras laikā aizvadīja 19 spēles, dēls [[Ragnars Klavans]] ir viens no visu laiku ievērojamākajiem [[Igaunija]]s futbolistiem?
* ... '''[[1561. gads Latvijā|1561. gada]]''' 28. novembrī [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja [[Lietuvas un Livonijas personālūnija]]s līgumu (Viļņas ūniju), saskaņā ar kuru [[Gothards Ketlers]] kļuva par [[Livonija]]s vietvaldi un gubernatoru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]] būvi pārtrauca [[Otrais pasaules karš]], bet '''[[Tilts uz nekurieni]]''', kuru uzcēla pāri [[Abava]]i, nenojaukts tā arī palicis pļavas vidū līdz pat mūsdienām &lt;small&gt;(attēlā celtniecības laikā 1940. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1941. gads|1941. gada]] '''[[Jūlija sacelšanās Melnkalnē]]''' pret [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas fašistiskās]] valdības okupāciju [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tiek uzskatīta par pirmo masu sacelšanos okupētajā [[Eiropa|Eiropā]] pēc [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un tās sabiedroto agresijas sākuma?
* ... [[Somi|somu]] [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Aki Kaurismeki]]''' filmas bieži veidotas minimālisma stilā un to galvenie varoņi pārstāv strādnieku šķiru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bidet Ego Kolo.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[bidē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[aizguvums]] no [[franču valoda]]s, kas nozīmē &quot;[[ponijs]]&quot;, jo sēdēšana uz tā atgādina [[jāšana]]s pozu, sēžot ar seju pret krānu?
* ... '''[[Holiheda]]''' ir viena no galvenajām [[Īrijas jūra]]s piekrastes [[osta|ostām]] satiksmei ar [[Īrija|Īriju]], un tā ir otra noslogotākā pasažieru satiksmes osta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Duvra]]s?
* ... [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]] '''[[Signe Grūbe]]''' tika ievēlēta [[Ropažu novada dome|Ropažu novada domē]] no partijas &quot;[[Progresīvie]]&quot; saraksta un vēlāk ievēlēta par [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Caernarfon Castle 1994.jpg|border|right|200px]]
* ... 11. gadsimtā [[Guineza|Guinezā]], [[Velsa|Velsā]] iebrukušie [[normaņi]] netālu no bijušā romiešu cietokšņa uzbūvēja cietoksni &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ap kuru izveidojās mūsdienu '''[[Kairnarvona]]s''' pilsētas centrs?
* ... '''[[1560. gads Latvijā|1560. gada]]''' 5. aprīlī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] apspriedē [[Rīga|Rīgā]] pieņēma lēmumu ordeni likvidēt un pārvērst ordeņa valsti par mantojamu [[Livonijas hercogiste|Livonijas hercogisti]], līdzīgi [[Prūsijas hercogiste]]i?
* ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] mirušais [[Latvija]]s kultūras [[vēsturnieks]], [[Enciklopēdija|enciklopēdists]], [[fotogrāfs]] un sabiedriskais darbinieks, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Goda loceklis '''[[Vitolds Mašnovskis]]''' piedzima [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Pūres pagasts|Pūres pagastā]] [[ukraiņi|ukraiņu]] karagūstekņa un [[poļi|poļu]] izcelsmes laukstrādnieces ģimenē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Belize.svg|border|right|200px]]
* ... mūsdienu '''[[Belizas karogs|Belizas karogam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pamatā ir iepriekš šajā teritorijā pastāvējušās [[Britu Hondurasa]]s karogs?
* ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] '''[[Rimants Liepiņš]]''' [[Sēmes pagasts|Sēmes pagasta]] Āžu kalnā sarīkoja pirmās &quot;[[Stirnu buks|Stirnu buka]]&quot; taku skriešanas sacensības, un kopš tā laika &quot;Stirnu buks&quot; ir kļuvis par ikgadēju taku skriešanas sacensību seriālu un lielāko šāda veida sporta notikumu [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[pakāršana]]''' ir viena no senākajām un visplašāk izmantotajām [[nāvessods|nāvessoda]] izpildes metodēm?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aconitum lasiostomum 45131052.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[dzeltenā kurpīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Endēms|endēmiska]] [[Austrumeiropa]]i un ir sastopama šaurā areālā galvenokārt teritorijā uz dienvidaustrumiem no [[Latvija]]s, bet Latvijā — divos izplatības apvidos [[Madona]]s un [[Krāslava]]s novadā?
* ... '''[[1559. gads Latvijā|1559. gadā]]''' turpinājās [[Livonijas karš]], un janvārī [[Krievijas cariste]]s karaspēks iebruka [[Rīgas arhibīskapija]]s &quot;[[Latvju gals|Latvju gala]]&quot; zemēs, ieņemot 11 pilsētas un pietuvojoties [[Rīgas brīvpilsēta]]i, kur [[Daugava]]s grīvā sadedzināja Rīgas kuģus, bet februārī krievu ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā?
* ... '''[[Azerbaijan Airlines reisa 8243 katastrofa|''Azerbaijan Airlines'' reisa 8243 katastrofa]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. decembrī notika reisā no [[Baku]] uz [[Groznija|Grozniju]], kad pēc [[Krievija]]s raķetes zeme-gaiss uzbrukuma to pārvirzīja uz [[Aktau]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], tomēr avārijas nosēšanās dēļ avārijā bojā gāja 38 cilvēki?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mindaugas Kuzminskas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|150px]]
* ... 2016. gadā [[Lietuva]]s [[basketbolists|baskertbolists]] '''[[Mindaugs Kuzminsks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]], kur spēlēja arī latvietis [[Kristaps Porziņģis]], taču pēc vienas sezonas klubs spēlētāju atbrīvoja; debijas sezonā viņš piedalījās 68 spēlēs, taču tikai vienā otrajā sezonā?
* ... lai arī labā [[Amazone]]s satekupe [[Ukajali]] ir ievērojami garāka, hidroloģiski par Amazones galveno izteku izskata '''[[Maranjona|Maranjonu]]''' — tā dod lielāko ūdens pieplūdumu upes augštecei?
* ... '''[[Jeju Air reiss 2216|''Jeju Air'' reisa 2216]]''' katastrofa [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], kurā gāja bojā 179 cilvēki no 181, kas bija lidmašīnā, bija nāvējošākā [[2024. gads|2024. gada]] aviācijas katastrofa?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinaric columbine Aquilegia dinarica.JPG|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] ir izplatīta tikai viena '''[[ozolītes|ozolīšu]]''' suga — [[parastā ozolīte]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1558. gads Latvijā|1558. gadā]]''' sākās [[Livonijas karš]], kad 17. janvārī [[Krievijas cariste]] pieteica [[Livonija]]i karu, un karagājienā uz [[Tērbatas bīskapija]]s zemēm devās ap 40 000 krievu un tatāru karavīru virspavēlnieka hana [[Šigalejs|Šigaleja]] vadībā?
* ... [[Ungārija]]s [[sporta vingrošana|vingrotāja]] '''[[Āgneša Keleti]]''' [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] ieguva desmit olimpiskās medaļas, un viņu uzskata par vienu no visu laiku veiksmīgākajām [[ebreji|ebreju]] sportistēm olimpiskajās spēlēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Herbert Hoover - NARA - 532049.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1928. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1928. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ASV Tirdzniecības sekretārs [[Herberts Hūvers]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; guva 444 elektoru balsis, kamēr viņa oponents vien 87 balsis?
* ... [[Irāna]]s [[bēglis]] '''[[Mehrans Karimi Naseri]]''', kurš, dažādu apstākļu spiests, dzīvoja [[Šarla de Golla lidosta]]s 1. termināļa izlidošanas zālē no 1988. gada 26. augusta līdz 2006. gada jūlijam, kļuva plaši pazīstams, par viņu tapa grāmata un filmas, tostarp amerikāņu režisora [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] 2004. gada filma &quot;[[Lidosta (filma)|Lidosta]]&quot;?
* ... '''[[2025. gada laikapstākļi Latvijā]]''' bija raksturīgi ar [[gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vidēji +8,0 °C, kas ir 1,2 °C virs klimatiskās standarta normas (1991.—2020. gads), rezultātā tas bija 13. gads pēc kārtas, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu, un ierindojās 4. vietā starp siltākajiem gadiem novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cotoneaster lucidus 15-p.bot-rhamnus.sp-2.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[spožā klintene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Endēms|endēma]] [[Austrumsibīrija]]i [[Baikāls|Baikāla]] apkārtnē, taču ļoti plaši ieviesta apstādījumos [[Eiropa|Eiropā]] un vietām pārgājusi savvaļā, tāpat arī [[Latvija|Latvijā]]?
* ... [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]] noslēdzās '''[[1557. gads Latvijā|1557. gada]]''' 5. septembrī, kad [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Vilhelms fon Firstenbergs]] parakstīja [[Pasvales līgums|Pasvales līgumu]] par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] un viņa koadjutora atjaunošanu amatā, kā arī izveidoja slepenu Livonijas ordeņa militāro aliansi ar [[Polija—Lietuva|Polijas—Lietuvas]] valdnieku?
* ... [[Augšdaugavas novada dome]]s priekšsēdētājs no [[Latgales partija]]s '''[[Vitālijs Aizbalts]]''' ir bijis [[9. Saeima]]s deputāts?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:George-Dancis-playing-basketball.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Austrālijas latvieši|Austrālijas latviešu]] [[basketbols|basketbolists]] '''[[Juris Dancis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārstāvēja [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālijas basketbola izlasi]] [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada Melburnas olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[Saules sistēmas planētu kolonizācija]]''' ir viena no galvenajām tēmām [[zinātniskā fantastika|zinātniskajā fantastikā]], bet arī mūsdienu zinātniskajos pētījumos un [[kosmosa izpēte]]s plānos?
* ... '''[[Biafras līcis|Biafras līča]]''' ziemeļu krastā tagadējās [[Nigērija]]s teritorijā no 1967. līdz 1970. gadam pastāvēja neatkarīga separātiska [[Biafra|Biafras valsts]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Panthera pardus orientalis Colchester Zoo (1).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Amūras leopards]]''' &lt;small&gt;(attēlā Kolčesteras zoodārzā)&lt;/small&gt; ir visretāk sastopamais no visiem [[lielie kaķi|lielajiem kaķiem]] pasaulē?
* ... '''[[1556. gads Latvijā|1556. gadā]]''' sākās [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]], kad [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] bruņinieki uzbruka [[Rīgas arhibīskapija]]i un ieņēma visas tās pilis, bet [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|arhibīskapu]] [[Brandenburgas Vilhelms|Brandenburgas Vilhelmu]] un viņa koadjutoru sagūstīja, arhibīskapijas pārvaldi nododot [[Tērbatas bīskaps|Tērbatas]] un [[Sāmsalas bīskaps|Sāmsalas]] bīskapiem?
* ... neapdzīvotajā '''[[Annobona|Annobonas salā]]''' (mūsdienās ietilpst [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālajā Gvinejā]]) [[portugāļi]] izveidoja [[kolonija|koloniju]], kur nometināja vergus no [[Angola]]s un netālās [[Santome]]s, kas, sajaucoties ar eiropiešiem, jau 16. gadsimtā izveidoja savdabīgu kopienu ''forros'' — ‘atbrīvotie [vergi]’, kas runāja [[Kreoliskās valodas|kreoliskā]] [[portugāļu valoda]]s variantā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ropazu baznica 04 2015-02-15.jpg|border|right|150px]]
* ... kopš [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] '''[[Ropažu luterāņu baznīca|Ropažu luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Adventa laiks|Adventa]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] laikā tiek izveidots īpašs &quot;Gaismas dārzs&quot;?
* ... 55 km garš un 6—22 km plats šaurums dienvidos '''[[Venecuēlas līcis|Venecuēlas līci]]''' savieno ar [[Marakaibo ezers|Marakaibo ezeru]]?
* ... viena no '''[[Kaļķupes ielejas dabas liegums|Kaļķupes ielejas dabas lieguma]]''' izteiksmīgākajām reljefa formām ir [[Puiškalna pilskalns|Puiškalns]] (pilskalns un sena svētvieta), kas atrodas [[Pilsupe|Kaļķupes]] un Mazupes satekas vietā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-01-11 IBU World Cup Biathlon Oberhof 2025 STP 5006.jpg|border|right|200px]]
* ... 2024. gada Pasaules čempionātā [[biatlons|biatlonā]] junioriem, kas notika [[Igaunija|Igaunijā]], [[Otepē]], [[Vācija]]s biatloniste '''[[Jūlija Tanheimere]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja četras medaļas, individuālajā distancē un stafetē kļūstot par čempioni?
* ... '''[[1540. gads Latvijā|1540. gadā]]''' [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu IV fon Minhauzenu]] ievēlēja par [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]]?
* ... pirmo '''[[Labākā animācijas filma (Zelta globusa balva)|Zelta globusa balvu kā labākā animācijas filma]]''' saņēma ''[[Pixar]]'' studijas filma &quot;[[Vāģi]]&quot; 2006. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Amelanchier spicata tähk-toompihlakas 01 estonia.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[vārpainā korinte|vārpainās korintes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču suga ir plaši ieviesusies un tiek kultivēta [[Eiropa|Eiropā]], kur vietām pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] sastopama nereti, ir pārgājusi savvaļā un naturalizējusies?
* ... [[Eiropa]]s kontinentālās daļas galējais dienvidu punkts '''[[Tarifas rags]]''' atrodas [[Spānija]]s pašos dienvidos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā bijušās Palomasas salas galā, kas kopš 1808. gada ar {{nobr|300 m}} garu dambi savienota ar kontinentu?
* ... '''[[santīms]]''' ir mazākā [[nauda]]s vienība daudzās valstīs, kuras [[valūta]] vēsturiski ir bijusi saistīta ar franču vai latīņu monētu sistēmu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosaceae - Pyrus pyraster - Perastro-1.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[meža bumbiere]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robeža, tādēļ tā ir diezgan reti sastopama visā teritorijā, izņemot valsts ziemeļaustrumu daļu?
* ... [[Reformācija Livonijā|Livonijas Reformācijas]] gaitā '''[[1529. gads Latvijā|1529. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Tomass Šēnings]] [[Lībeka|Lībekā]] noslēdza līgumu uz 6 gadiem ar [[Rīga]]s pilsētu, pēc kura Rīga atkal atzina arhibīskapa virskundzību, bet tās iedzīvotājiem bija tiesības paturēt [[luterticība|Mārtiņa Lutera ticību]]?
* ... '''[[dārgmetāli]]''' parasti ir izturīgi pret [[oksidēšanās|oksidēšanos]] un [[korozija|koroziju]], kas padara tos ļoti piemērotus izmantošanai [[rotaslieta|rotās]], [[monēta|monētās]], investīcijās un dažādās rūpnieciskās nozarēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]]
* ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns?
* ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas &quot;Celtics&quot;]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā &quot;Celtics&quot; spēļu komentētājs televīzijā?
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[dīķgliemeži]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])&lt;/small&gt; ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s?
* ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''&quot;[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]&quot;''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai &quot;[[Nosferatu, šausmu simfonija]]&quot;, kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns &quot;[[Drakula (romāns)|Drakula]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] &quot;par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu&quot;?
* ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā?
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola?
* ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira?
* ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]]
* ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu &quot;Ķemeri&quot;]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]?
* ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles?
* ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs?
* ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]?
* ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] &quot;par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem&quot;?
* ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]?
* ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja?
* ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]?
* ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] &lt;small&gt;(attēlā parka vīngliemezis)&lt;/small&gt;?
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m?
* ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s &lt;small&gt;(attēlā tējkanna no 1909. gada)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku?
* ... [[Liepāja]]s koncertzāles &quot;[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]&quot; autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā?
* ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē?
* ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C?
* ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā?
* ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas &lt;small&gt;(attēlā dārza vīngliemezis)&lt;/small&gt;?
* ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)?
* ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[goblapu spireja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā?
* ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]?
* ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]]
* ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku?
* ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā?
* ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' &lt;small&gt;(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])&lt;/small&gt; galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]?
* ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]?
* ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans?
* ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s?
* ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]]
* ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' &lt;small&gt;(attēlā piekraste)&lt;/small&gt; veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa?
* ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]?
* ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna &quot;Ādams un Ieva&quot;)&lt;/small&gt;?
* ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs?
* ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]]
* ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta?
* ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)?
* ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa &quot;Smaragda Pilsētas Burvji&quot;, kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves?
* ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana?
* ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]]
* ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)&lt;/small&gt; nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]?
* ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām?
* ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[limončello]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām?
* ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē?
* ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]?
* ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]?
* ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]]
* ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' &lt;small&gt;(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])&lt;/small&gt; sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru?
* ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija?
* ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu?
* ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]]
* ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās?
* ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]?
* ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]?
* ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]]
* ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1 rubļa banknotes averss)&lt;/small&gt; īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei?
* ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām?
* ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs?
* ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa?
* ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu?
* ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu?
* ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]]
* ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]?
* ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]?
* ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]]
* ... '''''[[Cambozola]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija?
* ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]?
* ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] &lt;small&gt;(attēlā 18. gadsimta vidus tase)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]?
* ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan '''[[kruasāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]?
* ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem?
* ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]]
* ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]?
* ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām &quot;[[Vella kalpi]]&quot; (1970), &quot;[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]&quot; (1972) un &quot;[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[žurs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša?
* ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis?
* ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]]
* ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]?
* ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]]
* ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes?
* ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''&quot;[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]&quot;''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''?
* ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]]
* ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi?
* ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts?
* ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[lazanja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs?
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā &quot;[[Marijas klusums]]&quot;, par ko saņēmusi &quot;[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]&quot; kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem?
* ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu?
* ... [[mūzikas grupa|grupas]] &quot;[[Tautumeitas]]&quot; dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''&quot;[[Bur man laimi]]&quot;''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]?
* ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]]
* ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]?
* ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami?
* ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]?
* ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]?
* ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[birjāni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām?
* ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā?
* ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]]
* ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu?
* ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols?
* ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]]
* ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību?
* ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam?
* ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne?
* ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]]
* ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]?
* ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]?
* ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''&quot;[[Oranžās Brīvdienas]]&quot;''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]]
* ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir svēts kalns?
* ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu?
* ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]]
* ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes?
* ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]?
* ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija &quot;[[Latvijai un Ventspilij]]&quot; ieguva 7 no 13 deputātu vietām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām?
* ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi?
* ... '''&quot;[[Viena valsts, divas sistēmas]]&quot;''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]]
* ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' &lt;small&gt;(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)&lt;/small&gt; ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē?
* ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]?
* ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas &quot;[[Gods kalpot Rīgai!]]&quot; un &quot;[[Saskaņa]]&quot;, [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju &quot;[[Suverēnā vara]]&quot; un &quot;[[Apvienība Jaunlatvieši]]&quot; kopējā saraksta, bet netika ievēlēta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību &lt;small&gt;([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā?
* ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas &lt;small&gt;(attēlā jēlas kakao pupiņas)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma?
* ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]]
* ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]?
* ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta &quot;[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]&quot;, kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]?
* ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]]
* ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em?
* ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]?
* ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa?
* ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''?
* ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]]
* ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %?
* ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s?
* ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[salami]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē &quot;sālīt&quot;?
* ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms?
* ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa?
* ... vārds '''&quot;[[sabotāža]]&quot;''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu?
* ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]]
* ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru?
* ... [[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]?
* ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]]
* ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]?
* ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu?
* ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]]
* ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā?
* ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]?
* ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[meža tilbīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas?
* ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru?
* ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]]
* ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju?
* ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs?
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]]
* ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu?
* ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā?
* ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]]
* ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā?
* ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]?
* ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]]
* ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā?
* ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]?
* ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]]
* ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]?
* ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]?
* ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[Orhona]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]?
* ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m?
* ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas &quot;Rockets&quot;]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis?
* ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]?
* ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]]
* ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em?
* ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās?
* ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[pavasara krokuss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s?
* ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva?
* ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]]
* ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' &lt;small&gt;(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)&lt;/small&gt; no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā?
* ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''&quot;[[Izlozes rītausma]]&quot;''' ir piektā grāmata sērijā &quot;[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]&quot;, un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā &quot;Bada spēļu&quot; romāna]] notikumiem?
* ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]?
* ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''&quot;[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]&quot;''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats?
* ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]?
* ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]?
* ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]?
* ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā?
* ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sver aptuveni 500 tonnas?
* ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas &quot;[[Citi Zēni]]&quot; dziesmas &quot;Ramtai&quot; mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē &quot;[[Supernova 2025]]&quot; un ieguva 3. vietu?
* ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' &lt;small&gt;(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)&lt;/small&gt; pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā?
* ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]?
* ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[parastā varde]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa?
* ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru?
* ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 &quot;Roksana&quot;]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu?
* ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus?
* ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam?
* ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu?
* ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība?
* ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas?
* ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]]
* ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās?
* ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]]
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums?
* ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]?
* ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī?
* ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)?
* ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma &quot;[[Marijas klusums]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Field_Marshall_Keitel_signs_German_surrender_terms_in_Berlin_8_May_1945_-_Restoration.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 &lt;small&gt;(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)&lt;/small&gt;?
* ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt?
* ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' &lt;small&gt;(attēlā logo)&lt;/small&gt; pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma?
* ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti?
* ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s?
* ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma?
* ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s (&quot;Čekas&quot;) dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}?
* ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī?
* ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas &quot;Rubenes&quot; [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas &quot;Rīga&quot; direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents?
* ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Phūketas province]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ?
* ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]?
* ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija &quot;[[Kuldīgas novadam]]&quot; ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[aramiešu raksts]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]?
* ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns?
* ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]?
* ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas?
* ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī?
* ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis?
* ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]]
* ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 &quot;Festivāls&quot;]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uz automašīnas [[GAZ M-20 &quot;Pobeda&quot;]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam?
* ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]?
* ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]]
* ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta?
* ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē?
* ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā?
* ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā?
* ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Bēzjē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]?
* ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[segli]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]?
* ... [[Lisabonas &quot;Benfica&quot;]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs?
* ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu?
* ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja &quot;Sociālistiskā&quot;, bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā?
* ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē?
* ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]?
* ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim?
* ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku?
* ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību &quot;Zapad-2017&quot; scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku &quot;Veišnorijas&quot; kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]?
* ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad &quot;[[Valmiera/Ordo]]&quot; vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos?
* ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]]
* ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em &lt;small&gt;(attēlā dienvidu dinoterijs)&lt;/small&gt;?
* ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors?
* ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]]
* ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā Lūisas ainava)&lt;/small&gt; ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni?
* ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus?
* ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību &lt;small&gt;(attēlā Amerikas mastodonts)&lt;/small&gt;?
* ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem?
* ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu?
* ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas &quot;[[Valmierai un Vidzemei]]&quot; kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām?
* ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ &lt;small&gt;(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu?
* ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzņemtas filmas &quot;[[Kad lietus un vēji sitas logā]]&quot; epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna?
* ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām?
* ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''&quot;[[Mērdoka noslēpumi]]&quot;''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]]
* ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām?
* ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em?
* ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[porteris|portera]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts?
* ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām?
* ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]]
* ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus?
* ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]?
* ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju?
* ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais &quot;[[Sarauj, Latgale!]]&quot; saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām?
* ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]]
* ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]?
* ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tutuila]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]?
* ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; un &quot;[[Kopā Latvijai]]&quot; saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām?
* ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas &quot;Griffins&quot;]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz &quot;Red Wings&quot;, tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē?
* ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]]
* ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' &lt;small&gt;(attēlā no alpīnistu nometnes)&lt;/small&gt; uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]?
* ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā?
* ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''&quot;[[Spožajā saulē]]&quot;''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — &quot;[[Talantīgais misters Riplijs]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])&lt;/small&gt; ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu?
* ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija]]s teritorijā?
* ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]]
* ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību?
* ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]?
* ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[domino]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu?
* ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em?
* ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls &quot;[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]&quot;?
* ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]?
* ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu?
* ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Etiopijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome?
* ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir &quot;ļoti slikti&quot; un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā?
* ... [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] '''[[latviji]]''', kas dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā?
* ... sākotnējais '''[[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] nosaukums bija Aleksandra iela — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā)?
* ... lai apspiestu '''[[Protesti Kazahstānā (2022)|protestus Kazahstānā 2022. gada janvārī]]''' [[Kazahstānas prezidents|prezidents]] [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s, kā rezultātā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]]
* ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem?
* ... [[Grenlande]]s ziemeļos esošā [[ASV]] '''[[Pitufikas Kosmosa spēku bāze]]''' (agrāk Tūles Gaisa bāze) ir Ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļa, kas uzrauga [[gaisa telpa|gaisa telpu]] virs [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], lai atklātu [[ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] palaišanas pazīmes?
* ... pēc trīs mēnešus ilgušām cīņām [[1920. gads|1920. gada]] '''[[Vļoras karš|Vļoras karā]]''' tika parakstīts miera līgums starp [[Itālija|Itāliju]] un [[Albānija|Albāniju]], saskaņā ar kuru Itālijas valdība apņēmās atzīt Albānijas neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]]
* ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru?
* ... '''[[Bārtas iela (Rīga)|Bārtas iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] tika izveidota ar [[Rīgas dome|pašvaldības domes]] lēmumu 2015. gadā, piešķirot ielas statusu brauktuvei, kurā atradās Šampētera ielas adreses, taču vēsturiski Bārtas ielas nosaukums ir bijis netālajai paralēlajai [[Fridriha Candera iela]]i?
* ... mūsdienās [[Armēnija]]s dienvidos esošajai '''[[Sjunikas marze]]i''' ir stratēģiska nozīme, jo tas ir vienīgais Armēnijas reģions, kas robežojas ar [[Irāna|Irānu]], nodrošinot svarīgu saimniecisko un ģeopolitisko savienojumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''?
* ... '''[[Protesti Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām (2024)|protesti pēc 2024. gada Gruzijas parlamenta vēlēšanām]]''' sākās tūlīt pēc vēlēšanām un pastiprinājās pēc valdības paziņojuma par iestāšanās sarunu apturēšanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] līdz 2028. gadam; demonstranti pulcējās [[Tbilisi]] ielās, bieži saskaroties ar policijas spēku, kas izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus?
* ... parasti '''[[liellaiva]]s''' tiek pārvietotas ar [[velkoņi]]em vai līdzīgiem specializētiem [[kuģi]]em, taču ir sastopamas arī pašgājējas liellaivas, lai gan to ātrums un manevrētspēja ir neliela?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]]
* ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]?
* ... '''[[Kazaņas ieņemšana]]''' [[1552. gads|1552. gadā]] iezīmēja [[Kazaņas haniste]]s iekļaušanu [[Krievijas cariste]]s sastāvā, kas deva [[Maskavija]]i iespēju nostiprināt varu [[Pievolga|Volgas reģionā]] un turpināt paplašināšanos [[Sibīrija]]s virzienā?
* ... [[Gajs Ričijs|Gaja Ričija]] 1998. gada ''[[neo-noir]]'' [[kriminālkomēdija]] '''&quot;[[Nav dūmu bez stobriem]]&quot;''' guva finansiālus panākumus, nopelnot vairāk nekā 28 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 1,4 miljonu dolāru budžeta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ilzenbergas manor 2018.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Ilzu pagasts|Ilzu pagastu]] sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar '''[[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā mūsdienās)&lt;/small&gt; pievienoja [[Lietuvas Republika]]i?
* ... '''[[Otrā Kosovas kauja]]''' [[1448. gads|1448. gada]] oktobrī starp [[Ungārija]]s karaļa [[Jānošs Huņadi|Jānoša Huņadi]] vadītajiem kristiešu spēkiem un [[Osmaņu impērija]]s armiju sultāna [[Murads II|Murada II]] vadībā bija viena no nozīmīgākajām kaujām Osmaņu ekspansijas laikā [[Balkānu pussala|Balkānos]], kurā kristieši cieta smagu sakāvi?
* ... '''[[Autonomā Padomju Baškīrijas Republika]]''' bija vienīgā autonomā republika [[Krievijas SFPR]] sastāvā, kas izveidota, pamatojoties uz līgumattiecībām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nureyev 9 Allan Warren.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1961. gads|1961. gadā]], viesojoties ar trupu [[Parīze|Parīzē]], [[baletdejotājs]] '''[[Rūdolfs Nurejevs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atteicās atgriezties [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un pieprasīja politisko patvērumu [[Francija|Francijā]], kļūstot par vienu no pirmajiem augsta līmeņa māksliniekiem, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pārbēga uz Rietumiem?
* ... amerikāņu [[Roks|rokgrupa]] '''''[[The Strokes]]''''' ir iedvesmojusi tādas grupas kā ''[[Arctic Monkeys]]'', ''[[The Killers]]'' un ''[[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]]''?
* ... ziemeļu—dienvidu virzienā 137 km garumā izstieptais '''[[Atlins]]''' tiek uzskatīts par [[Jukonas upe]]s izteku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:An Endangered Great Knot Calidris tenuirostris feeding at the Tasitolu salt lakes.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eirāzija]]s ziemeļaustrumu [[tundra|tundrā]] ligzdojošajam '''[[garknābja šņibītis|garknābja šņibītim]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir raksturīga tāla [[putnu migrācija|migrācija]], sasniedzot [[Āzija]]s dienvidus un arī [[Austrālija]]s piekrastes?
* ... '''[[zeltainais stafilokoks]]''' ir daļa no cilvēka mikrobioma, bieži sastopams augšējos elpceļos un uz [[āda]]s; lai gan tipiski starp stafilokoku un cilvēku valda komensālisms, tas tomēr var kļūt par oportūnistisku [[Patogēns|patogēnu]], izraisot ādas infekcijas, tostarp [[Abscess|abscesus]], [[impetigo]], [[Infekcijas slimība|elpceļu infekcijas]] un saindēšanos ar pārtiku?
* ... '''[[2024. gada Baltijas kauss futbolā]]''' bija īpašs ar to, ka pirmo reizi tajā piedalījās arī [[Fēru Salu futbola izlase]] kā viesu komanda?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Saccharomyces cerevisiae SEM.jpg|border|right|200px]]
* ... jau kopš seniem laikiem mikroskopiskā, [[eikarioti]]skā vienšūnas [[sēne]] '''[[maizes raugs]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]])&lt;/small&gt; ir ticis izmantots [[maize]]s, [[alus]] un [[vīns|vīna]] ražošanā?
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 4. maijā [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 35. gadadienā '''[[Talsu baltais koris]]''' [[Markus Riva]]s vadībā uzvarēja šova '''&quot;[[Koru kari (ceturtā sezona)|Koru kari]]&quot;''' 4. sezonā?
* ... [[Lietuvieši|lietuviešu]] tautas [[pasaka]] '''&quot;[[Egle, zalkšu karaliene]]&quot;''' ir viena no viszināmākajām [[Balti|baltu tautu]] pasakām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:St. Clement Church Skopje 3.jpg|border|right|200px]]
* ... [[modernisms|modernisma stila]] '''[[Svētā Ohridas Klementa baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir nozīmīgākā [[Maķedonijas pareizticīgā baznīca|Maķedonijas pareizticīgās baznīcas]] katedrāle?
* ... '''[[Cilvēka genoma projekts]]''' no 1990. gada līdz 2003. gadam bija vēsturē lielākais sadarbības projekts [[bioloģija]]s nozarē?
* ... teorija '''&quot;[[Austrija — pirmais nacisma upuris]]&quot;''' kļuva par [[Austrija]]s sabiedrības fundamentālu mītu, kas ļāva iepriekš sīviem politiskajiem pretiniekiem, piemēram, sociāldemokrātiem un konservatīvajiem katoļiem, apvienoties un atgriezt bijušos nacistus sociālajā un politiskajā dzīvē; Austrija gandrīz pusgadsimtu noliedza, ka starp to un politisko režīmu no 1938. līdz 1945. gadam pastāv pēctecība?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Turkish prime minister Tansu Çiller in Brussels.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Tansu Čillera]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 1993. līdz 1996. gadam bija [[Turcijas premjerministre]] un ir pazīstama kā pirmā un līdz šim vienīgā sieviete šajā amatā?
* ... '''[[Pretīgās pārtikas muzejs|Pretīgās pārtikas muzejā]]''' [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir izstādīti aptuveni 80 dažādi pārtikas produkti no visas pasaules, tostarp grauzdēta [[jūrascūciņa]] no [[Peru]], &quot;[[Kasu marcu]]&quot; siers no [[Sardīnija]]s, &quot;Surströmming&quot; pūdētā [[siļķe]] no Zviedrijas, [[Islande]]s delikatese &quot;hakarli&quot; (fermentēta [[Grenlande]]s [[haizivs]] gaļa), auglis [[duriāns]] u.c.?
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]] [[basketbolists]] '''[[Džeremijs Sohans]]''' ir dzimis [[ASV]], jauktā [[poļi|poļu]] un amerikāņu ģimenē, bet jauniešu basketbolā pārstāvējis [[Anglija]]s un [[Polija]]s izlases, tomēr 2021. gadā debitēja pieaugušo [[Polijas basketbola izlase|Polijas basketbola izlasē]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gregory the Illuminator mosaic on Pammakaristos Church in Constantinople.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Gregors Apgaismotājs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par to, kurš padarīja [[Armēnija|Armēniju]] par pirmo valsti pasaulē, kas oficiāli pieņēma [[kristietība|kristietību]] kā [[valsts reliģija|valsts reliģiju]]?
* ... [[Turcija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Iznika]]''' senatnē bija pazīstama kā Nīkaja un bija nozīmīgs centrs [[Romas impērija|Romas]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impēriju laikos?
* ... '''[[Detroitas upe]]''' uz [[ASV]] un [[Kanāda]]s robežas, kas savieno [[Sentklēras ezers|Sentklēras ezeru]] un [[Ēri ezers|Ēri ezeru]], ir viens no pasaulē noslogotākajiem iekšzemes ūdensceļiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Asparagales - Agave tequilana - 5.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[tekilas agave]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ekonomiski nozīmīgs resurss [[Meksika]]s [[Halisko|Halisko štatam]], jo tā ir galvenā sastāvdaļa [[tekila]]s ražošanā?
* ... [[devons|devona]] [[osteolepidīdi|osteolepidīdu]] [[latviji|latviju ģints]] tipisko sugu '''''[[Latvius grewingki]]''''' 1933. gadā aprakstīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], nosaucot to vācbaltiešu [[ģeologs|ģeologa]] [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] vārdā?
* ... '''[[morāvieši]]em''' ir sava [[kultūra]], [[dialekti]] un vēstures mantojums, kas atšķiras no pārējās [[Čehija]]s, īpaši [[Bohēmija]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hanzi.svg|border|right|150px]]
* ... [[ķīniešu rakstzīmes]] '''[[haņdzi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir arī [[japāņu rakstība]]s [[kandži]] un [[korejiešu rakstība]]s [[handža]]s pamatā?
* ... triju [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks [[igauņi|igauņu]] [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēcējs]] '''[[Arti Aigro]]''' 2019. gada martā [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]] lidojumos ar slēpēm treniņā veica 228 metrus tālu lēcienu, uzstādot neoficiālu [[Igaunija]]s rekordu?
* ... '''[[1500. gads Latvijā|1500. gada]]''' 31. janvārī savā rezidencē [[Piltenes pils|Piltenes pilī]] nomira [[Kurzemes bīskaps]] [[Mārtiņš Levics]], un pēc [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] virsmestra Frīdriha lūguma [[Romas pāvests]] viņa vietā par bīskapu apstiprināja [[Miķelis Skulteti|Miķeli Skulteti]], tomēr vinš Kurzemi nesasniedza, jo nomira jau tā paša gada novembrī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Niagara Falls - ON - Niagarafälle.jpg|border|right|250px]]
* ... '''[[Niagāras upe]]''', kurā atrodas [[Niagāras ūdenskritums]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, iztek no [[Ēri ezers|Ēri ezera]] ziemeļaustrumu gala un ietek [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] dienvidrietumos?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' lidojums '''''[[Fram2]]''''' bija četru neprofesionālu [[kosmonauts|kosmonautu]] misija, ko finansēja un vadīja ķīniešu izcelsmes [[Malta]]s [[kriptovalūta|kriptovalūtu]] uzņēmējs [[Čuņs Vans]]?
* ... lai gan lielākā daļa valstu ir atteikušās no '''[[kaujas gāzes|kaujas gāzu]]''' pielietošanas, 21. gadsimtā ir reģistrēti vairāki incidenti, kur šādi ieroči tomēr ir tikuši izmantoti, īpaši civiliedzīvotāju ietekmēšanai bruņoto konfliktu zonās, piemēram, [[Sīrija|Sīrijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Shiitakegrowing.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[šitake]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no populārākajām un visplašāk audzētajām [[sēnes|sēnēm]] pasaulē, ko jau vairākus gadsimtus izmanto gan gastronomijā, gan [[Tradicionālā medicīna|tradicionālajā medicīnā]]?
* ... no 18. gadsimta beigām aizvien pieauga kustība pret [[verdzība|verdzību]] — [[abolicionisms]], un [[Britu impērija]] oficiāli aizliedza '''[[vergu tirdzniecība|vergu tirdzniecību]]''' 1807. gadā, bet [[Amerikas Savienotās Valstis]] — 1808. gadā?
* ... '''[[Padomju kosmosa programma]]''' bija viena no visambiciozākajām un inovatīvākajām programmām 20. gadsimtā, kas radīja globālu sacensību starp [[PSRS ]] un [[ASV]] — tā saukto &quot;Kosmosa sacensību&quot;; neskatoties uz agrīnajiem panākumiem, PSRS zaudēja sacensību par cilvēka nosēšanos uz [[Mēness]], jo ASV ''[[Apollo 11]]'' misija [[1969. gads|1969. gadā]] ļāva cilvēkiem pastaigāties pa Mēness virsmu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Plantsisal.jpg|border|right|150px]]
* ... no '''[[sizala agave]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iegūst stingru šķiedru — sizala šķiedru, kuru tradicionāli izmanto [[Virve|virvēm]] un auklām, un tai ir daudz citu lietojumu, tostarp [[Papīrs|papīra]], [[Audums|auduma]], apavu, [[Cepure|cepuru]], [[Soma|somu]], [[Paklājs|paklāju]], ģeotekstilmateriālu un [[Šautriņu mešana|šautriņu]] dēļu ražošanā?
* ... '''[[rīcins]]''' ir ārkārtīgi [[inde|toksisks]] — pat ļoti nelielas devas var būt nāvējošas cilvēkam, tam nav zināmas [[pretinde]]s, un ārstēšana ir tikai simptomātiska?
* ... termins '''&quot;[[Vendi (Pomerānija)|vendi]]&quot;''' vēsturiskajos avotos tika lietots, lai apzīmētu dažādas [[Slāvu valodas|slāviski]] runājošas tautas, īpaši tās, kas dzīvoja aiz [[Elba]]s un [[Zāle (upe)|Zāles]] upēm, kas tolaik iezīmēja [[Vācieši|vācu]] un slāvu pasaules robežu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jadeite Sodium aluminum silicate Burma 3025.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[žadeīts]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vērtīgs pusdārgakmens, kas vēsturiski izmantots [[juvelierizstrādājumi|juvelierizstrādājumos]], mākslas priekšmetos un rituālajos priekšmetos, īpaši [[Ķīna|Ķīnā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Maiju civilizācija|maiju civilizācijā]]?
* ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Džeks Kveids]]''' ir aktieru [[Mega Raiena|Megas Raienas]] un [[Deniss Kveids|Denisa Kveida]] dēls?
* ... '''[[Lihtenšteina 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lihtenšteinu 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja tikai viens sportists, [[riteņbraucējs]] Romano Punteners, un tā bija viena no mazākajām olimpiskajām delegācijām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Muscari botryoides 002.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[mazā muskare|mazās muskares]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]], kā arī tā ir ieviesusies daudzviet citur pasaulē?
* ... '''[[Vendi (Āfrika)|vendi]]''' ir viena no [[Dienvidāfrika]]s oficiāli atzītajām etniskajām grupām, un vendu valoda ([[čivenda]]) ir viena no 11 [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] valstī?
* ... '''[[pēdu fetišisms]]''' ir viens no visizplatītākajiem fetišismiem un var ietvert aizraušanos ar [[pēda|pēdu]] izskatu, pieskaršanos, smaržu, apavu valkāšanu, masāžu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ithaki-Vathy.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Grieķija]]s rietumu daļā esošā '''[[Itaka (sala)|Itaka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīta par leģendārā varoņa [[Odisejs|Odiseja]] dzimteni, kā aprakstīts [[Homērs|Homēra]] eposā &quot;[[Odiseja]]&quot;?
* ... '''[[Britu Kipra]]s''' laika mantojums [[Kipra|Kiprā]] ietver [[Labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksmi]], [[Akrotiri un Dekelija|divas atlikušās militārās bāzes]], kas atrodas [[Lielbritānija]]s suverenitātē, kā arī salas elektrotīkli ir izbūvēti pēc britu standartiem, un tiek lietotas britu stila rozetes?
* ... tiek uzskatīts, ka izzudusī '''[[hazāru valoda]]''' bija radniecīga [[čuvašu valoda]]i, atšķiroties no vairākuma citu [[tjurku valodas|tjurku valodu]], bet no tās ir saglabājušies tikai fragmenti, piemēram, personvārdi, tituli un daži dokumenti [[Ebreju alfabēts|ebreju alfabētā]], tāpēc to pilnībā rekonstruēt nav iespējams?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Barak River in Silchar.jpg|border|right|200px]]
* ...[[Dienvidāzija]]s upe '''[[Meghna]]''' &lt;small&gt;(attēlā augštecē)&lt;/small&gt; kopā ar [[Ganga|Gangu]] un [[Brahmaputra|Brahmaputru]] veido pasaulē lielāko Gangas [[upes delta|deltu]]?
* ... '''[[Florences Republika]]i''', kas bija viena no ietekmīgākajām [[Itālija]]s pilsētvalstīm [[Viduslaiki|viduslaikos]] un [[renesanse]]s laikā, bija raksturīgs sarežģīts pārvaldes modelis un aktīva pilsoņu līdzdalība politikā, kā arī īpaša nozīme [[māksla]]s, [[literatūra]]s un [[zinātne]]s attīstībā?
* ... viens no [[Turcija]]s politiķa '''[[Binali Jildirims|Binali Jildirima]]''' atpazīstamākajiem politiskajiem sasniegumiem ir nozīmīgā loma Turcijas pārejā no [[parlamentārisms|parlamentāras]] uz [[prezidentālisms|prezidentālu]] pārvaldes formu — viņš kļuva par pēdējo [[Turcijas premjerministrs|Turcijas premjerministru]], pirms šis amats tika likvidēts [[2018. gads|2018. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Myrtos Beach, Kefalonia.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kefalonija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā no [[Grieķija]]s [[Jonijas salas|Jonijas salām]]?
* ... no '''[[Sicīlijas arābu valoda]]s''' vēlāk attīstījās [[maltiešu valoda]] — vienīgā [[Semītu valodas|semītu valoda]] [[Eiropa|Eiropā]], kas tiek rakstīta [[Latīņu raksts|latīņu alfabētā]] un lietota kā [[valsts valoda]]?
* ... pirmo olimpisko medaļu '''[[Burkinafaso olimpiskajās spēlēs]]''' ieguva [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], ko izcīnīja [[vieglatlēts]] [[Igs Fabriss Zango]] [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|trīssoļlēkšanas sacensībās]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Katerina Sakellaropoulou, October 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Katerina Sakellaropulu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas bija [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidente]] no 2020. līdz 2025. gadam, ir vēsturē pirmā [[sieviete]], kas ievēlēta šajā amatā?
* ... [[Gruzija|Gruzijā]] sastopamajai '''[[megreļu valoda]]i''' nav oficiāla statusa, tā netiek izmantota ne izglītībā, ne valsts pārvaldē, un tai nav standartizētas [[rakstība]]s tradīcijas, lai gan pēdējos gados vērojami atsevišķi centieni veidot mācību materiālus un literāros darbus?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:GorbachevMS.jpg|border|right|150px]]
* ... [[PSKP CK]] locekļi nobalsoja par '''[[PSRS prezidents|PSRS prezidenta]]''' amata izveidi [[1990. gads|1990. gada]] 7. februārī, un 14. martā [[Mihails Gorbačovs]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts par pirmo un vienīgo PSRS prezidentu?
* ... pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārā iebrukuma Kiprā 1974. gadā]] valsts tika sadalīta divās daļās, kur '''[[Kipras turki]]''' pārcēlās galvenokārt uz salas ziemeļiem ([[Ziemeļkipra|Ziemeļkipru]]), bet [[Kipras grieķi]] — dienvidiem?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Libya.svg|border|right|200px]]
* ... pašreizējais '''[[Lībijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atjaunots [[2011. gads|2011. gadā]] pēc [[Muammars Kadāfi|Muammara Kadāfi]] režīma krišanas?
* ... '''[[Sicīlijas arābu iekarojumi]]''' ievadīja gandrīz divus gadsimtus ilgu [[islāms|islāma]] klātbūtni [[Sicīlija|salā]], kuras laikā izveidojās '''[[Sicīlijas emirāts]]'''?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jennifer Coolidge at the 2024 Toronto International Film Festival 6 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[aktrise]] '''[[Dženifera Kūlidža]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 1999. gadā guva savu lielo izrāvienu, atveidojot Džanīnu Stifleri jeb &quot;Stiflera mammu&quot; filmā &quot;[[Amerikāņu pīrāgs]]&quot;, kas guva lielus komerciālus panākumus visā pasaulē; 2001. gadā viņa atkārtoti atveidoja šo lomu filmā &quot;[[Amerikāņu pīrāgs 2]]&quot;, bet vēlāk tajā pašā gadā viņai bija nozīmīga otrā plāna loma filmā &quot;Gudrā blondīne&quot;?
* ... vēsturiskā [[grieķu valoda]]s forma '''[[koinē]]''' bija vispārēja saziņas valoda (''[[lingua franca]]'') visā [[Hellēnisms|hellēniskajā pasaulē]], apvienojot dažādus grieķu [[Dialekts|dialektus]]?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Chad.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Čadas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir gandrīz identisks [[Rumānijas karogs|Rumānijas karogam]]?
* ... [[2025. gads|2025. gada]] 25. martā [[ASV]] militāro mācību laikā '''[[Pabrades poligons|Pabrades poligonā]]''' [[Lietuva|Lietuvā]] pazuda kāpurķēžu transporta glābšanas automašīna '''[[M88 remonta evakuācijas mašīna|M88]]''', kurā atradās 4 karavīri; dienu vēlāk transportlīdzekli atrada iegrimušu [[purvs|purvā]] vismaz 5 metru dziļumā, un visa tā ekipāža gāja bojā?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kwidzyn zamek (dron cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... parasti [[pils|pilīs]] [[tualete]]s tika ierīkotas erkeros, taču lielajās pilīs, kurās uzturējās liels garnizons, higiēnas nolūkos bija nepieciešama atsevišķa, no pārējās pils teritorijas atdalīta konstrukcija, tādēļ [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] pilīs būvēja '''[[danskers|danskerus]]''' &lt;small&gt;(attēlā priekšā pa kreisi danskers [[Kvidzina]]s pilī)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Katun Chemal.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Oba]]s kreisā satekupe '''[[Katuņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākas no Geblera ledāja [[Beluha]]s dienvidu nogāzē [[Altajs|Altajā]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Republic of China.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ķīnas Republikas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli pieņemts [[1928. gads|1928. gadā]] un kopš [[1949. gads|1949. gada]] tiek lietots [[Taivāna (sala)|Taivānā]], ko pēc [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu kara]] beigām ieņēma [[Ķīnas Republika]]s valdība, atkāpjoties no [[Kontinentālā Ķīna|kontinentālās Ķīnas]] pēc komunistu spēku uzvaras?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Leonardo da Vinči]] slavenais [[zīmējums]] '''[[Vitrūvija cilvēks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atspoguļo [[senie romieši|seno romiešu]] [[arhitekts|arhitekta]] [[Vitrūvijs|Vitrūvija]] uzskatus par ideālajām [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeņa]] proporcijām?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Marmaris harbor (aerial view), Muğla Province, southwest Turkey, Mediterranean.jpg|border|right|250px]]
* ... mūsdienās [[Turcija]]s dienvidrietumu pilsēta '''[[Marmarisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no visstraujāk augošajām tūrisma pilsētām reģionā?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MussakasMeMelitsanesKePatates01.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan musaka ir tradicionāls siltais [[ēdiens]] vairākās [[Balkānu pussala|Balkānu]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] tautu virtuvēs, vispazīstamākā ir [[grieķi|grieķu]] '''[[musaka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kuras popularitāti veicināja grieķu šefpavārs Nikolaoss Celemendess, padarot to par vienu no atpazīstamākajiem grieķu virtuves simboliem?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Archimedes screw.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan '''[[Arhimēda skrūve]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izgudrojums bieži tiek piedēvēts [[Arhimēds|Arhimēdam]], pastāv liecības, ka līdzīgas ierīces tika izmantotas [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] un arī [[Senā Divupe|Divupē]] jau pirms viņa dzīves laika 3. gadsimtā p.m.ē.?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinkelsbuehl Kirchturm West.jpg|border|right|200px]]
* ... 14. gadsimtā [[Nīderlande|Nīderlandē]] un [[Beļģija|Beļģijā]] uzplauka jumta '''[[dakstiņi|dakstiņu]]''' ražošana, kad valdība noteica ugunsdrošu [[būvmateriāli|būvmateriālu]] izmantošanu, lai samazinātu [[ugunsgrēks|ugunsgrēku]] risku &lt;small&gt;(attēlā dakstiņu jumti [[Vācija|Vācijā]], Dinkelsbīles pilsētā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maria Kalesnikava 2020-08.png|border|right|200px]]
* ... viena no [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020—2021)|Baltkrievijas 2020. gada demokrātisko protestu]] līderēm '''[[Marija Kaļesņikava]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2020. gads|2020. gada]] septembrī tika apcietināta, un 2021. gadā viņai piesprieda 11 gadu cietumsodu, apsūdzot par &quot;ekstrēmistisku grupu organizēšanu&quot;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Apiaceae - Peucedanum cervaria-3.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[briežu rūgtdille]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijusi sastopama ļoti reti — vienīgā zināmā atradne [[Koknese]]s parka malā [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] applūdināta, izveidojot [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; suga ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] nulles kategorijā?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Haliaeetus leucoryphus -Corbett National Park, Uttarakhand, India-8.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Pallasa ērglis|Pallasa ērgļa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; plašais [[izplatības areāls]] ir maldinošs, jo suga ir reta un izolēta visā tā areālā?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Turaida Burg Turaida Turm Außen.JPG|border|right|150px]]
* ... [[viduslaiku pils]] galvenais [[sargtornis]] '''[[donžons]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Turaidas pils]] donžons)&lt;/small&gt; bieži vien kalpoja arī kā dzīvojamā telpa pilskungam?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Castagnola 2022.JPG|border|right|200px]]
* ... pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] apspiešanas [[Rainis]] un [[Aspazija]] emigrēja uz [[Šveice|Šveici]] un dzīvoja '''[[Kastaņola|Kastaņolā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; līdz 1920. gadam; mūsdienās šeit atrodas [[muzejs]], kas veltīts Rainim un  Aspazijai?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?</text>
      <sha1>76anai8g66r7czygb0j18qo84tcir2o</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:FIFA Pasaules kauss</title>
    <ns>10</ns>
    <id>16124</id>
    <revision>
      <id>4465390</id>
      <parentid>3736628</parentid>
      <timestamp>2026-05-08T21:46:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Krišjānis</username>
        <id>51961</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4465390</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5399" sha1="4968w4xanp6vpd7ap2o6p0wjf19fovx" xml:space="preserve">{{Navbox
| name       = FIFA Pasaules kauss
| title      = [[FIFA Pasaules kauss]]
| bodyclass  = hlist
| state      = {{{state|autocollapse}}}
| basestyle  = background:gold;

|group1 = Turnīri
|list1 = 
* [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|Urugvaja 1930]]
* [[1934. gada FIFA Pasaules kauss|Itālija 1934]]
* [[1938. gada FIFA Pasaules kauss|Francija 1938]]
* [[1950. gada FIFA Pasaules kauss|Brazīlija 1950]]
* [[1954. gada FIFA Pasaules kauss|Šveice 1954]]
* [[1958. gada FIFA Pasaules kauss|Zviedrija 1958]]
* [[1962. gada FIFA Pasaules kauss|Čīle 1962]]
* [[1966. gada FIFA Pasaules kauss|Anglija 1966]]
* [[1970. gada FIFA Pasaules kauss|Meksika 1970]]
* [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|VFR 1974]]
* [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|Argentīna 1978]]
* [[1982. gada FIFA Pasaules kauss|Spānija 1982]]
* [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|Meksika 1986]]
* [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|Itālija 1990]]
* [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|ASV 1994]]
* [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|Francija 1998]]
* [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|Dienvidkoreja un Japāna 2002]]
* [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|Vācija 2006]]
* [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|DĀR 2010]]
* [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|Brazīlija 2014]]
* [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|Krievija 2018]]
* [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|Katara 2022]]
* ''[[2026. gada FIFA Pasaules kauss|Kanāda/Meksika/ASV 2026]]''

|group2 = Fināli
|list2 = 
* [[1930. gada FIFA Pasaules kausa fināls|1930]]
* [[1934. gada FIFA Pasaules kausa fināls|1934]]
* [[1938. gada FIFA Pasaules kausa fināls|1938]]
* [[1950. gada FIFA Pasaules kausa fināls|1950]]
* [[1954. gada FIFA Pasaules kausa fināls|1954]]
* [[1958. gada FIFA Pasaules kausa fināls|1958]]
* [[1962. gada FIFA Pasaules kausa fināls|1962]]
* [[1966. gada FIFA Pasaules kausa fināls|1966]]
* [[1970. gada FIFA Pasaules kausa fināls|1970]]
* [[1974. gada FIFA Pasaules kausa fināls|1974]]
* [[1978. gada FIFA Pasaules kausa fināls|1978]]
* [[1982. gada FIFA Pasaules kausa fināls|1982]]
* [[1986. gada FIFA Pasaules kausa fināls|1986]]
* [[1990. gada FIFA Pasaules kausa fināls|1990]]
* [[1994. gada FIFA Pasaules kausa fināls|1994]]
* [[1998. gada FIFA Pasaules kausa fināls|1998]]
* [[2002. gada FIFA Pasaules kausa fināls|2002]]
* [[2006. gada FIFA Pasaules kausa fināls|2006]]
* [[2010. gada FIFA Pasaules kausa fināls|2010]]
* [[2014. gada FIFA Pasaules kausa fināls|2014]]
* [[2018. gada FIFA Pasaules kausa fināls|2018]]
* [[2022. gada FIFA Pasaules kausa fināls|2022]]

|group3 = Sastāvi
|list3 = 
* [[1930. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi|1930]]
* [[1934. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi|1934]]
* [[1938. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi|1938]]
* [[1950. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi|1950]]
* [[1954. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi|1954]]
* [[1958. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi|1958]]
* [[1962. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi|1962]]
* [[1966. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi|1966]]
* [[1970. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi|1970]]
* [[1974. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi|1974]]
* [[1978. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi|1978]]
* [[1982. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi|1982]]
* [[1986. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi|1986]]
* [[1990. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi|1990]]
* [[1994. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi|1994]]
* [[1998. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi|1998]]
* [[2002. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi|2002]]
* [[2006. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi|2006]]
* [[2010. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi|2010]]
* [[2014. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi|2014]]
* [[2018. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi|2018]]
* [[2022. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi|2022]]
* [[2026. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi|2026]]

|group4 = Kvalifikācija
|list4 = 
* {{font|color=#808080|text=1930}}
* [[1934. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija|1934]]
* [[1938. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija|1938]]
* [[1950. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija|1950]]
* [[1954. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija|1954]]
* [[1958. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija|1958]]
* [[1962. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija|1962]]
* [[1966. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija|1966]]
* [[1970. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija|1970]]
* [[1974. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija|1974]]
* [[1978. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija|1978]]
* [[1982. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija|1982]]
* [[1986. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija|1986]]
* [[1990. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija|1990]]
* [[1994. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija|1994]]
* [[1998. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija|1998]]
* [[2002. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija|2002]]
* [[2006. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija|2006]]
* [[2010. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija|2010]]
* [[2014. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija|2014]]
* [[2018. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija|2018]]
* [[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija|2022]]
* [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija|2026]]

|group5=Citi raksti
|list5=
* [[Nacionālo izlašu dalība FIFA Pasaules kausā]]
}}&lt;noinclude&gt;
{{Collapsible option}}

[[Kategorija:Futbola veidnes]]
&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>4968w4xanp6vpd7ap2o6p0wjf19fovx</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Anahaimas &quot;Ducks&quot;</title>
    <ns>0</ns>
    <id>16863</id>
    <revision>
      <id>4465382</id>
      <parentid>4463916</parentid>
      <timestamp>2026-05-08T21:21:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>/* Šobrīdējais sastāvs */</comment>
      <origin>4465382</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8232" sha1="jmnuyurglaf66kgaebpqxzukd5qc647" xml:space="preserve">{{Hokeja kluba infokaste
| text_color         = #F47934
| bg_color           = black
| team               = Anaheim Ducks
| logo               = Anaheim Ducks.svg
| logosize           = 
| city               = {{Vieta|ASV|Kalifornija|Anahaima}}
| league             = [[Nacionālā hokeja līga]]
| conference         = [[Rietumu konference (NHL)|Rietumu konference]]
| division           = [[Klusā okeāna divīzija (NHL)|Klusā okeāna divīzija]]
| founded            = 1993
| dissolved          = 
| operated           = 
| arena              = ''[[Honda Center]]''
| ietilpība          = 17 174
| colors             = Melna, zelta, oranža&lt;br /&gt;{{Color box|black}} {{Color box|#B9986B}} {{Color box|#F47931}}
| owner              = 
| prezidents         = 
| GM                 = {{Flaga|Kanāda}} [[Pets Verbīks]]&lt;ref&gt;https://www.nhl.com/ducks/news/verbeek-named-ducks-general-manager/c-330493714&lt;/ref&gt;
| coach              = {{flaga|CAN}} [[Džoels Kvenevils]]
| coach2             = 
| captain            = {{flaga|Čehija}} [[Radko Gudass]]
| media              = 
| affiliates         = [[Norfolkas &quot;Admirals&quot;]] ([[AHL]])&lt;br /&gt;[[Jūtas &quot;Grizzlies&quot;]] ([[ECHL]])
&lt;!--Frančīzes vēsture--&gt;
| name1              = Anahaimas &quot;Mighty Ducks&quot;
| dates1             = 1993—2006
| name2              = Anahaimas &quot;Ducks&quot;
| dates2             = 2006—pašlaik
&lt;!--Čempiontituli--&gt;
| stanley_cups       = 1
}}
'''Anahaimas &quot;Ducks&quot;''' ({{val|en|Anaheim Ducks}}) ir profesionāls [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[hokejs|hokeja]] klubs, kas ir bāzēts [[Anahaima|Anahaimā]], [[Kalifornija|Kalifornijas štatā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Klubs spēlē [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Rietumu konference (NHL)|Rietumu konferences]] [[Klusā okeāna divīzija (NHL)|Klusā okeāna divīzijā]]. Tas tika dibināts 1993. gadā kā '''Anahaimas &quot;Mighty Ducks&quot;''', bet 2006. gadā komanda tika pārpirkta un sāka spēlēt ar pašreizējo nosaukumu. Kopš dibināšanas brīža spēlē NHL. Šajā komandā 3 sezonas savulaik spēlējis arī latviešu aizsargs [[Sandis Ozoliņš]].

Savas pastāvēšanas vēsturē &quot;Ducks&quot; ir 1 reizi uzvarējis NHL, 2 reizes ir kļuvis par konferences uzvarētāju un 1 reizi — divīzijas čempionu. Mājas spēles komanda aizvada ''[[Honda Center]]'' hallē. Komandas kapteinis ir [[Raiens Geclafs]].

== Sasniegumi ==
* '''[[Stenlija kauss]]''': 1
** 2006-07
* '''Konferences čempioni''': 2
** 2002-03, 2006-07
* '''Divīzijas čempioni''': 1
** 2006-07

== Spēlētāji ==
=== Šobrīdējais sastāvs ===
''Pēdējoreiz atjaunots 2026. gada 9. maijā.''

==== Vārtsargi ====
* {{0}}1 {{flaga|CZE}} [[Lukāšs Dostāls]]
* 33 {{flaga|FIN}} [[Ville Huso]]
* 36 {{flaga|USA}} [[Džons Gibsons]]

==== Aizsargi ====
* {{0}}2 {{Flaga|USA}} [[Džeksons Lakombs]] &lt;small&gt;([[Kapteinis (hokejs)|Kapteiņa palīgs]])&lt;/small&gt;
* {{0}}7 {{flaga|CZE}} [[Radko Gudass]] &lt;small&gt;([[Kapteinis (hokejs)|Kapteinis]])&lt;/small&gt;
* 14 {{flaga|USA}} [[Drū Hellesons]]
* 51 {{flaga|CAN}} [[Olens Zelvēgers]]
* 60 {{flaga|CAN}} [[Taisons Hindss]]
* 65 {{flaga|USA}} [[Džeikobs Truba]]
* 74 {{flaga|USA}} [[Džons Karlsons]]
* 98 {{flaga|RUS}} [[Pāvels Mintjukovs]]

==== Uzbrucēji ====
* {{0}}3 {{Flaga|USA}} [[Ians Mūrs]]
* 17 {{flaga|CAN}} [[Alekss Kilorns]] &lt;small&gt;([[Kapteinis (hokejs)|Kapteiņa palīgs]])&lt;/small&gt;
* 19 {{Flaga|USA}} [[Trojs Terijs]]
* 20 {{flaga|USA}} [[Kriss Kraiders]]
* 23 {{Flaga|CAN}} [[Meisons Maktevišs]] &lt;small&gt;([[Kapteinis (hokejs)|Kapteiņa palīgs]])&lt;/small&gt;
* 24 {{flaga|CAN}} [[Džensens Hārkinss]]
* 25 {{Flaga|USA}} [[Raiens Peilings]]
* 28 {{flaga|CAN}} [[Džefrijs Vīls]]
* 42 {{Flaga|USA}} [[Tims Vaše]]
* 44 {{Flaga|CAN}} [[Rons Džonstons]]
* 45 {{Flaga|CAN}} [[Bekets Seneke]]
* 61 {{Flaga|USA}} [[Katers Gotjē]]
* 64 {{Flaga|FIN}} [[Mikaels Granlunns]]
* 77 {{Flaga|USA}} [[Frenks Vatrano]]
* 91 {{flaga|SWE}} [[Leo Kārlsons]] &lt;small&gt;([[Kapteinis (hokejs)|Kapteiņa palīgs]])&lt;/small&gt;

=== Komandas kapteiņi ===
* [[Trojs Lonijs]] 1993—1994
* [[Rendijs Ladukurs]] 1994—1996
* [[Pols Karija]] 1996—2003
* [[Tēmu Selenne]] 1997—1998 (kamēr Karija bija traumēts).
* [[Stīvs Račins]] 2003—2005
* [[Skots Nīdermaijers]] 2005—2007
* [[Kriss Prongers]] 2007—2008
* [[Skots Nīdermaijers]] 2008—2010
* [[Raiens Geclafs]] 2010—2022
* [[Radko Gudass]] 2024—pašlaik

=== Latvijas hokejisti &quot;Ducks&quot; sastāvā ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align: center;&quot;
|- style=&quot;width:15em&quot; bgcolor=&quot;#efefef&quot; align=center
!Vārds !! {{piezīme|SP|spēles}} !! {{piezīme|V|vārti}} !! {{piezīme|RP|rezultatīvas piespēles}} !! {{piezīme|P-ti|punkti}} !! Laika periods
|-
|align=left| [[Sandis Ozoliņš]]||84||13||27||40||2003—2006
|-
|}

== Visu sezonu rezultāti ==
&lt;small&gt; S-spēles, U-uzvaras, Z-zaudējumi, N-neizšķirti, ZP-zaudējumi pagarinājumā, P-punkti, IsV-iesistie vārti, IlV-ielaistie vārti, SM-soda minūtes, RS-regulārās sezonas rezultāts &lt;/small&gt;

{| cellpadding=5
|- bgcolor=&quot;#dddddd&quot;
|'''Sezona''' || '''S''' || '''U''' || '''Z''' || '''N''' || '''ZP'''|| '''P''' || '''IsV''' || '''IlV''' ||'''SM''' || '''RS''' || '''Izslēgšanas kārta'''
|-
|'''1993-94''' || 84 || 33 || 46 || 5 || — || 71|| 229 || 251 || 1507 || 4. klusā okeāna divīzijā || neiekļuva
|- bgcolor=&quot;#eeeeee&quot;
|'''1994-95'''|| 48 || 16 || 27 || 5 || — || 37|| 125 || 164 ||731 || 6. klusā okeāna divīzijā || neiekļuva
|-
|'''1995-96''' || 82 || 35 || 39 || 8 || — || 78|| 234 || 247 ||1707 || 4. klusā okeāna divīzijā || neiekļuva
|- bgcolor=&quot;#eeeeee&quot;
|'''1996-97''' || 82 || 36 || 33 || 13 || — || 85|| 243 || 233 ||1710 || 2. klusā okeāna divīzijā || zaudējums konferences 1/2 finālā
|-
|'''1997-98''' || 82 || 26 || 43 || 13 || — || 65 || 205 || 261 || 1843 || 6. klusā okeāna divīzijā || neiekļuva
|- bgcolor=&quot;#eeeeee&quot;
|'''1998-99''' || 82 || 35 || 34 || 13 || — || 83||215 || 206 || 1323 || 3. klusā okeāna divīzijā || zaudējums konferences 1/4 finālā
|-
|'''1999-00''' || 82 || 34 || 33 || 12 || 3 || 83 || 217 || 227 || 926 || 5. klusā okeāna divīzijā || neiekļuva
|- bgcolor=&quot;#eeeeee&quot;
|'''2000-01''' || 82 || 25 || 41 || 11 || 5 || 66|| 188 || 245 || 1136 || 5. klusā okeāna divīzijā|| neiekļuva
|-
|'''2001-02''' || 82 || 29 || 42 || 8 || 3 || 69|| 175 || 198 || 1254 || 5. klusā okeāna divīzijā || neiekļuva
|- bgcolor=&quot;#eeeeee&quot;
|'''2002-03''' || 82 || 40 || 27 || 9 || 6 ||95 || 203 || 193 || 954 || 2. klusā okeāna divīzijā || zaudējums [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] finālā
|-
|'''2003-04''' || 82 || 29 || 35 || 10 || 8 || 76|| 184 || 213 ||1131 || 4. klusā okeāna divīzijā || neiekļuva
|- bgcolor=&quot;#eeeeee&quot;
|'''2004-05&lt;sup&gt;1&lt;/sup&gt; ||— ||— ||— ||— ||— ||— ||— ||— ||—||—||—
|-
|'''2005-06''' || 82 || 43 || 27 || — || 12 || 98 || 254 || 229 || 1462 || 3. klusā okeāna divīzijā || zaudējums konferences finālā
|- bgcolor=&quot;#eeeeee&quot;
|'''2006-07''' || '''82''' || '''48''' || '''20''' || '''—''' || '''14''' || '''110''' || '''258''' || '''208''' || '''—''' || '''1. klusā okeāna divīzijā''' || '''izcīna [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]]'''
|-
|2007–08 || 82 || 47 || 27 || — || 8 || 102 || 205 || 191 || 1465 || 2. klusā okeāna divīzijā || zaudējums konferences 1/4 finālā
|- bgcolor=&quot;#eeeeee&quot;
|2008–09 || 82 || 42 || 33 || — || 7 || 91 || 245 || 238 || 1418 || 2. klusā okeāna divīzijā || zaudējums konferences 1/2 finālā
|-
|[[2009.—2010. gada NHL sezona|2009–10]] || 82 || 39 || 32 || — || 11 || 89 || 238 || 251 || 1321 || 4. klusā okeāna divīzijā || neiekļuva
|}

:&lt;sup&gt;1&lt;/sup&gt; &lt;small&gt;Sezona nenotika [[2004.—2005. gada NHL lokauts|2004-05 NHL lokauta]] dēļ.&lt;/small&gt;

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [http://www.anaheimducks.com/ Kluba oficiālā mājaslapa] {{en ikona}}
* [http://www.hockey-reference.com/teams/ANA/ Hockey-Reference profils] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160319132525/http://www.hockey-reference.com/teams/ANA/ |date={{dat|2016|03|19||bez}} }} {{en ikona}}

==Atsauces==

{{atsauces}}

{{Hokejs-aizmetnis}}
{{ASV-aizmetnis}}
{{NHL komandas}}

[[Kategorija:Anahaimas &quot;Ducks&quot;| ]]</text>
      <sha1>jmnuyurglaf66kgaebpqxzukd5qc647</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ukrainas hokeja izlase</title>
    <ns>0</ns>
    <id>17151</id>
    <revision>
      <id>4465487</id>
      <parentid>4326977</parentid>
      <timestamp>2026-05-09T06:09:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <origin>4465487</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3430" sha1="86mjgyw7incahhks8idgnkj2q9xluso" xml:space="preserve">{{Sporta izlases infokaste
 | valsts         = Ukraina
 | valsts_angl    = 
 | att_izm        = 
 | logo           = Hockeyukraine.gif
 | logo_izm       = 
 | dibin          = 
 | federācija     = Ukrainas hokeja Federācija
 | iest gads      = 
 | iest kom       = 
 | konfederācija  = 
 | vieta rangā    = 22. (2025) 
 | rangs max      = 11
 | rangs max date = 2003
 | rangs min      = 27
 | rangs min date = 2022
 | iesauka        =	(Жовто-сині / Zhovto-syni) (dzelteni zilie)
 | stadions       = 
 | arēna          = 
 | laukums        = 
 | halle          = 
&lt;!--- Personāls ---&gt;
 | treneris       = {{flaga|UKR}} [[Dmitro Hrističs]]
 | pers01         = 
 | pers01_vārds   = 
 | kapteinis      = [[Ihors Merežko]]
 | visv spēles    = [[Vasīlijs Bobrovņikovs]] (182)
 | visv vārtu     = [[Vadims Šahraičuks]] (42)
 | visv punktu    = [[Andrijs Mihnovs]]&lt;br&gt;[[Vadims Šahraičuks]] (73)
&lt;!--- OS ---&gt;
 | OS reizes      = 1 [[Hokejs 2002. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|2002]]
 | OS medaļas     = 
 | OS lab sasn    = 10. vieta
&lt;!--- PČ ---&gt;
 | PČ nos         = [[Pasaules čempionāts hokejā]]
 | PČ reizes      = 30
 | PČ medaļas     = 
 | PČ lab sasn    = 9. vieta (2002)
&lt;!--- Zona ---&gt;
 | zona nos       = 
 | zona reizes    = 
 | zona medaļas   = 
 | zona lab sasn  = 
&lt;!--- Spēles ---&gt;
 | pirmā spēle    = {{ih|KAZ}} 5—1 {{ih-rt|UKR}}&lt;br /&gt;([[Sanktpēterburga]], [[Krievija]]; {{dat|1992|4|14|N}})
 | pēdējā spēle   = 
 | liel uzvara    = {{ih|UKR}} 37—2 {{ih-rt|BEL}}&lt;br /&gt;([[Bleda|Bledā]], [[Slovēnija|Slovēnijā]]; {{dat|1993|3|13|N}})
 | liel zaud      = {{ih|FIN}} 9—0 {{ih-rt|UKR}}&lt;br /&gt;([[Helsinki|Helsinkos]], [[Somija|Somijā]]; {{dat|2003|5|3|N}})
 | pašreizējais   = 
}}

'''Ukrainas hokeja izlase''' ir komanda, kas pārstāv [[Ukraina|Ukrainu]] starptautiskajās [[hokejs|hokeja]] spēlēs. Ukrainas izlases labākais sniegums ir izcīnītā 9. vieta 2002. gada [[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionātā]]. 2002. gada [[ziemas olimpiskās spēles|Olimpiskajās spēlēs]] Ukrainas izlase izcīnīja 10. vietu.
2023. gadā tā bija iedalīta [[IIHF]] Pasaules čempionāta IB divīzijā.

Šobrīd tā atrodas 22. vietā [[IIHF|Starptautiskās hokeja federācijas]] rangā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iihf.com/en/static/68775/iihf_world_rankings_men/|title=2025 Men's World Ranking|language=en|publisher=[[IIHF]]|accessdate={{dat|2025|8|24||bez}}}}&lt;/ref&gt; un spēlēs [[2027. gada Pasaules čempionāts hokejā]] elites divīzijā.

== Skatīt arī ==
* [[PSRS hokeja izlase]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20100817235807/http://www.ukrhockey.com/index.php?do=cat&amp;category=zbirna Збірна України з хокею] на сайті журналу «Хокей без кордонів».
* [http://hockeyarchives.ru/team/ukraine.html Статистика збірної України на сайті «Хоккейные архивы»] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20141018230431/http://hockeyarchives.ru/team/ukraine.html |date=18 жовтня 2014 }}{{ref-ru}}
* {{Official website}} {{uk ikona}}
* [https://www.iihf.com/en/associations/1374/ukraine IIHF profile]
* [http://nationalteamsoficehockey.com/ukraine/ National Teams of Ice Hockey]

{{Hokejs-aizmetnis}}

{{Hokejaizlases}}

[[Kategorija:Hokejs Ukrainā]]
[[Kategorija:Eiropas hokeja izlases]]</text>
      <sha1>86mjgyw7incahhks8idgnkj2q9xluso</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Spānijas pilsoņu karš</title>
    <ns>0</ns>
    <id>27321</id>
    <revision>
      <id>4465648</id>
      <parentid>4448602</parentid>
      <timestamp>2026-05-09T11:22:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4465648</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="13973" sha1="csiupaf5lumcm780586rk18veiy088n" xml:space="preserve">{{Militāras sadursmes infokaste
| conflict    = Spānijas pilsoņu karš
| width       = 
| image       = [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-H25224, Guernica, Ruinen.jpg|275px]]&lt;br /&gt;[[Gernika]] pēc bombardēšanas 1937. gadā
| caption     = 	
| date        = {{dat|1936|7|17|N}} — {{dat|1939|4|1|N}}&lt;br /&gt;(2 gadi, 8 mēneši, 2 nedēļas un 1 diena)
| place       = [[Spānija]]&lt;br /&gt;[[Spāņu Maroka]]&lt;br /&gt;[[Vidusjūra]]&lt;br /&gt;[[Spāņu Gvineja]]
| coordinates = 
| map_type    = 
| map_relief  = 
| latitude    = 
| longitude   = 
| map_size    = 
| map_marksize = 
| map_caption = 
| map_label   = 
| territory   = 
| result      = Nacionālistu uzvara, republikas sakāve gāšana un [[Franko diktatūra Spānijā|Franko diktatūras]] izveidošanās
| status      = 
| combatants_header = 
| combatant1  = [[Attēls:Flag of Spain (1931–1939).svg|22px]] [[Republikāņi (Spānijas pilsoņu karš)|Republikāņi]]
| combatant2  = [[Attēls:Flag of the Bando Nacional (1936–1938).svg|22px]] [[Nacionālisti (Spānijas pilsoņu karš)|Nacionālisti]]
| combatant3  = 
| commander1  = [[Attēls:Flag of Spain (1931–1939).svg|22px]] [[Manuels Asanja]]
| commander2  = [[Attēls:Flag of the Bando Nacional (1936–1938).svg|22px]] [[Fransisko Franko]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of the Bando Nacional (1936–1938).svg|22px]] [[Hosē Sanhurho]]
| commander3  = 
| units1      = 
| units2      = 
| units3      = 
| strength1   = 450 000 kājnieku&lt;br /&gt;350 lidmašīnas&lt;br /&gt;200 tanku 
| strength2   = 600 000 kājnieku&lt;br /&gt;600 lidmašīnas&lt;br /&gt;290 tanku
| strength3   = 
| casualties1 = 175 000 nogalināto kaujas darbībā&lt;br /&gt;100 000- 130 000 nogalināti civiliedzīvotāji frankistu zonā
| casualties2 = 110 000 nogalināto kaujas darbībā&lt;br /&gt;50 000 nogalināti civiliedzīvotāji republikāņu zonā
| casualties3 = 
| notes       = 
| campaignbox = 
}}

'''Spānijas pilsoņu karš''' ({{val|es|Guerra Civil Española}}) ilga no 1936. gada 17. jūlijam līdz 1939. gada 1. aprīlim. Karš sākās ar atsevišķu Spānijas armijas ģenerāļu sarīkotu [[Valsts apvērsums|apvērsuma]] mēģinājumu pret [[Spānijas Otrā republika|Spānijas Otro republiku]], kurš izdevās tikai daļēji, aizsākot pilsoņu karu.

Apvērsumā Spānija izrādījās sadalīta starp divām naidīgām nometnēm: [[Fransisko Franko]] vadītajiem [[Nacionālisms|nacionālistiem]] un [[republika]]s atbalstītājiem. Nacionālistus atbalstīja [[Konservatīvisms|konservatīvie]], [[Katoļticība|katoliskie]] spēki, kā arī galēji [[Labēja politika|labējā]] Falangas partija. Republikāņu vidū bija gan [[Centrisms|centristi]], kas atbalstīja [[Kapitālisms|kapitālistisku]] [[Liberālisms|liberālo]] [[Demokrātija|demokrātiju]], gan [[Revolūcija|revolucionāri]] [[anarhisms|anarhisti]], [[Komunisms|komunisti]] un [[sociālisms|sociālisti]].

Republikāņi saņēma militāro atbalstu no [[Padomju Savienība|PSRS]] un [[Meksika]]s. Nacionālistus atbalstīja [[Ādolfs Hitlers|Hitlera]] [[Trešais reihs|Vācija]], [[Benito Musolīni|Musolīni]] [[fašistiskā Itālija]] un [[Antoniu di Oliveira Salazars|Salazara]] [[Estado Novo|Portugāle]]. Turpretī [[Apvienotā Karaliste]], [[Francijas Trešā republika|Francija]] un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] piekopa neiejaukšanās politiku. Karš beidzās ar nacionālistu uzvaru un [[Franko diktatūra Spānijā|Franko diktatūras]] izveidošanos, kas pastāvēja līdz 70. gadu beigām.

== Latviešu karavīri ==
Spānijas pilsoņu karā republikāņu valdības pusē piedalījās ap 120 brīvprātīgo no [[Latvija|Latvijas]] un 25 latvieši no [[Padomju Savienība|Padomju Savienības]].

PSRS latvieši ar viltotiem personas dokumentiem piedalījās pilsoņu karā kā instruktori un padomnieki internacionālajās brigadēs. No Latvijas latviešiem ievērojamāko lomu Spānijas pilsoņu karā spēlēja republikāņu armijas ģenerālštāba pulkvedis [[Voldemārs Ozols]].

No Padomju Savienības latviešiem, kas 1936. gadā ieradās Spānijā, ievērojamākais bija ģenerālis [[Jānis Bērziņš (militārpersona)|Jānis Bērziņš]], kas darbojās republikāņu [[karaspēks|armijas]] ģenerālštābā kā galvenais militārais padomdevējs. Viņš bija republikāņu armijas virspavēlnieka ģenerāļa Hozē Miajas (''José Miaja'') labā roka. Bez Bērziņa padomnieku grupā bija kara revolucionārās padomes loceklis [[Dāvids Beika]], padomnieks [[aviācija]]s lietās [[Pēteris Pumpurs]], padomnieks [[artilērija]]s lietās [[Vilhelms Kumelāns]], padomnieki izlūkdienesta lietās [[Arturs Sproģis]], [[Kristaps Salniņš]] un citi. 1938. gada sākumā Padomju Savienība nāca pie slēdziena, ka karu uzvarēs Franko nacionālisti un tā gada vidū visu PSRS padomdevēju personālu atsauca no Spānijas.&lt;ref&gt;[http://www.laikraksts.com/raksti/raksts.php?KursRaksts=2901 Spānijas Pilsoņu karš un latvieši Piedalījās gan no Latvijas, gan no PSRS] Ēriks Ingevics, laikraksts &quot;Latvietis&quot; Nr. 226, 2012. gada 24. oktobrī&lt;/ref&gt;

1939. gada februārī pārējie latviešu karavīri šķērsoja Spānijas-Francijas robežu un tika internēti franču nometnes latviešu barakā (''15 Compania Letton''). Padomju [[diplomāts|diplomāti]] dažiem internētajiem, kā [[Rūdolfs Lācis|Rūdolfam Lācim (Vilkam)]], izkārtoja atļaujas caur [[Havra]]s ostu ar padomju kuģi izbraukt uz [[Sanktpēterburga|Ļeņingradu]]. Pārējiem internētajiem latviešiem, arī [[Žanis Grīva|Žanim Folmanim (Grīvam)]], [[Višī Francija]] ļāva atgriezties dzimtenē tikai pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. gadā,&lt;ref&gt;[http://scepsis.net/library/id_1348.html Рудольф Лацис. Два года в Испании] No: ''Viva república! Воспоминания участников антифашистской войны в Испании''. Рига: Латвийское государственное издательство, 1957. С. 75-153] {{krieviski}}.&lt;/ref&gt; kad vēl bija spēkā 1940. gada 28. septembra [[Molotova—Ribentropa pakts|draudzības līgums starp PSRS un Vāciju]]. Daži latvieši palika Francijā un Otrā pasaules kara laikā darbojās franču pagrīdē pret vācu okupantiem.

== Vēsture ==
Spānijas pilsoņu kara priekšvēsture saistīta ar dziļu politisko, sociālo un ekonomisko krīzi [[Spānija|Spānijā]] 20. gadsimta sākumā. Valstī pastāvēja asas pretrunas starp monarhistiem un republikāņiem, konservatīvajiem un kreisajiem spēkiem, [[Romas Katoļu baznīca|Katoļu baznīcu]] un antiklerikāļiem, zemes īpašniekiem un bezzemniekiem, kā arī centralizētas valsts piekritējiem un reģionālajiem autonomistiem [[Katalonija|Katalonijā]] un [[Basku Zeme|Basku Zemē]].

1931. gadā pēc karaļa [[Alfonso XIII]] došanās trimdā tika pasludināta [[Spānijas Otrā republika]]. Republikas valdības sāka īstenot reformas: tika ierobežota Baznīcas ietekme, paplašinātas pilsoniskās tiesības, iecerēta zemes reforma, reformēta armija un piešķirta autonomija Katalonijai. Šīs reformas izraisīja spēcīgu pretestību konservatīvo, monarhistu, daļas armijas, Baznīcas un lielo zemes īpašnieku vidū.

1933. gada vēlēšanās uzvarēja labējie un centriski spēki, un daļa iepriekšējo reformu tika apturēta vai vājināta. Tas izraisīja kreiso spēku radikalizāciju. 1934. gadā [[Astūrija|Astūrijā]] notika strādnieku sacelšanās, kuru valdība apspieda ar armijas palīdzību. Šie notikumi vēl vairāk padziļināja sabiedrības polarizāciju.

1936. gada februāra vēlēšanās uzvarēja [[Tautas fronte]], kurā apvienojās republikāņi, sociālisti, komunisti un citi kreisie spēki. Pēc vēlēšanām pieauga politiskā vardarbība, streiki, zemnieku zemju ieņemšana, sadursmes starp labējiem un kreisajiem paramilitārajiem grupējumiem un atentāti. Labējo aprindās nostiprinājās uzskats, ka republikas valdība nespēj uzturēt kārtību.

1936. gada 17. jūlijā Spānijas armijas vienības [[Spānijas Maroka|Spānijas Marokā]] sāka sacelšanos pret republikas valdību. Nākamajā dienā apvērsums izplatījās arī kontinentālajā Spānijā. To vadīja vairāki ģenerāļi, tostarp [[Emilio Mola]], [[Hosē Sanhurho]], [[Gonsalo Keipo de Ljano]] un [[Fransisko Franko]]. Apvērsums izdevās tikai daļēji: daļa teritoriju nonāca nemiernieku rokās, bet lielākajās pilsētās, tostarp [[Madride|Madridē]], [[Barselona|Barselonā]] un [[Valensija|Valensijā]], republikas atbalstītāji saglabāja kontroli.

Pēc neveiksmīgā apvērsuma Spānija sadalījās divās karojošās nometnēs. Nemiernieki, kurus vēlāk sauca par nacionālistiem, kontrolēja lielu daļu valsts ziemeļrietumu, [[Navarra|Navarru]], daļu [[Andalūzija|Andalūzijas]], [[Kastīlija|Kastīlijas]] un Spānijas Maroku. Republikas valdība kontrolēja Madridi, Kataloniju, Valensiju, lielu daļu Vidusjūras piekrastes, Basku Zemes daļu un rūpnieciskos centrus.

Kara sākumā republikas zonā notika strauja sociālā revolūcija. Īpaši [[Katalonija|Katalonijā]], [[Aragona|Aragonā]] un citos reģionos [[Anarhosindikālisms|anarhosindikālistu]] un sociālistu ietekmē tika kolektivizētas rūpnīcas, transports, lauksaimniecības zemes un pakalpojumu uzņēmumi. Tajā pašā laikā republikāņu zonā notika vardarbība pret garīdzniekiem, labējiem aktīvistiem un iespējamiem pretiniekiem. Nacionālistu zonā notika sistemātiskas represijas pret republikāņiem, arodbiedrību locekļiem, kreisajiem politiķiem, skolotājiem un citiem Franko pretiniekiem.

Svarīgs kara sākuma posms bija nacionālistu centieni pārvietot [[Āfrikas armija|Āfrikas armiju]] no Marokas uz Spānijas kontinentālo daļu. Šajā procesā būtisku palīdzību sniedza [[Nacistiskā Vācija]] un [[Fašistiskā Itālija]], nodrošinot transporta aviāciju un militāru atbalstu. Franko spēki virzījās no dienvidiem uz Madridi, pa ceļam ieņemot vairākas pilsētas. 1936. gada septembrī Franko tika pasludināts par nacionālistu vadoni jeb ''Generalísimo''.

1936. gada rudenī nacionālisti sāka [[Madrides aplenkums|Madrides aplenkumu]]. Republikas galvaspilsētu aizstāvēja republikas armija, milicijas vienības un [[Internacionālās brigādes]], kurās karoja brīvprātīgie no daudzām valstīm. Lai gan nacionālisti cerēja ātri ieņemt Madridi, pilsēta noturējās. Madrides aizstāvēšana kļuva par vienu no republikāņu pretošanās simboliem.

1937. gadā kara smaguma centrs pārcēlās uz valsts ziemeļiem. Nacionālisti ar vācu [[Kondora leģions|Kondora leģiona]] un itāļu aviācijas atbalstu uzbruka Basku Zemei, Kantabrijai un Astūrijai. 1937. gada 26. aprīlī tika bombardēta [[Gernika]], kas kļuva par vienu no pazīstamākajiem kara civiliedzīvotāju bombardēšanas simboliem. Līdz 1937. gada rudenim nacionālisti bija ieņēmuši lielāko daļu republikas ziemeļu rūpniecisko apgabalu.

Republikāņu pusē pastāvēja asas iekšējas pretrunas. Komunisti, sociālisti, republikāņi, anarhisti un neatkarīgie marksisti atšķirīgi vērtēja kara un revolūcijas attiecības. 1937. gada maijā Barselonā izcēlās bruņotas sadursmes starp anarhistiem un POUM atbalstītājiem no vienas puses un komunistu un republikas valdības spēkiem no otras puses. Pēc šiem notikumiem pieauga komunistu ietekme republikāņu nometnē un tika ierobežota revolucionāro organizāciju patstāvība.

1937. un 1938. gadā abas puses veica vairākas lielas ofensīvas. Republikāņi mēģināja mainīt kara gaitu pie [[Brunetes kauja|Brunetes]], [[Belčites kauja|Belčites]] un [[Teruelas kauja|Teruelas]], taču nespēja panākt stratēģisku uzvaru. Nacionālisti pakāpeniski saglabāja iniciatīvu, jo tiem bija labāka militārā organizācija, stabilāka vadība un plašs Vācijas un Itālijas materiālais atbalsts.

1938. gada pavasarī nacionālisti sasniedza [[Vidusjūra|Vidusjūru]], pāršķeļot republikas teritoriju divās daļās. Republikas valdība centās atjaunot iniciatīvu, sākot [[Ebro kauja|Ebro kauju]] 1938. gada jūlijā. Tā kļuva par lielāko un vienu no asiņainākajām kara kaujām. Sākotnēji republikāņi guva panākumus, bet pēc ilgām cīņām bija spiesti atkāpties.

Pēc Ebro kaujas republikas militārās iespējas bija gandrīz izsmeltas. 1938. gada beigās nacionālisti sāka ofensīvu Katalonijā. 1939. gada janvārī krita [[Barselona]], un simtiem tūkstošu republikāņu karavīru un civiliedzīvotāju devās bēgļu gaitās uz [[Francija|Franciju]].

1939. gada martā republikāņu zonā notika iekšējs apvērsums pret valdības vadītāju [[Huans Negrins|Huanu Negrinu]], jo daļa republikāņu cerēja panākt mieru ar Franko. Tomēr Franko pieprasīja bezierunu kapitulāciju. 1939. gada 28. martā nacionālisti ieņēma Madridi, bet 1. aprīlī Franko paziņoja par kara beigām.

Kara rezultātā tika izveidota [[Fransisko Franko diktatūra]], kas pastāvēja līdz Franko nāvei 1975. gadā. Pēc kara sekoja plašas represijas, ieslodzījumi, nāvessodi, trimda un politisko pretinieku vajāšana. Simtiem tūkstošu spāņu devās emigrācijā, īpaši uz Franciju, Meksiku un citām valstīm.

Spānijas pilsoņu karš kļuva par vienu no nozīmīgākajiem 20. gadsimta ideoloģiskajiem konfliktiem. Tas bieži tiek uzskatīts par priekšspēli [[Otrais pasaules karš|Otrajam pasaules karam]], jo tajā sadūrās [[fašisms]], [[komunisms]], [[anarhisms]], [[sociālisms]], [[liberālisms]] un konservatīvais autoritārisms, bet Vācija un Itālija izmēģināja jaunas militārās taktikas un bruņojumu.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Spānijas vēsture]]
[[Kategorija:Pilsoņu kari]]
[[Kategorija:Eiropas vēsture]]
[[Kategorija:Starpkaru periods]]
[[Kategorija:20. gadsimta kari]]
[[Kategorija:1930. gadi]]</text>
      <sha1>csiupaf5lumcm780586rk18veiy088n</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>28. aprīlis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>28535</id>
    <revision>
      <id>4465418</id>
      <parentid>4461302</parentid>
      <timestamp>2026-05-09T01:29:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Teatrālis</username>
        <id>82063</id>
      </contributor>
      <comment>/* Miruši */</comment>
      <origin>4465418</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8729" sha1="6dg27nhzymq7lu2m501l6lz2p6qchei" xml:space="preserve">'''28. aprīlis''' ir gada 118. diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] (119. [[garais gads|garajā gadā]]). Līdz gada beigām ir atlikušas 247 dienas.

== Vārda dienas ==
[[Gundega (priekšvārds)|Gundega]], [[Terēze]]

== Notikumi ==
* [[1770. gads]] — angļu jūrasbraucējs [[Džeimss Kuks]] sasniedza auglīgo [[Austrālija]]s austrumu krastu, pasludināja to par [[Lielbritānijas Karaliste]]s īpašumu un nosauca par [[Jaundienvidvelsa|Jaundienvidvelsu]].
* [[1788. gads]] — [[Mērilenda]] kļuva par septīto [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] štatu.
* [[1914. gads]] — ASV patentēts [[kondicionieris|gaisa kondicionieris]].
* [[1920. gads]]:
** [[Francija]] atzina [[Latvija]]s valsts pastāvēšanu ''[[de facto]]''.
** [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] iekarotās [[Azerbaidžānas Demokrātiskā Republika|Azerbaidžānas Demokrātiskās Republikas]] teritorijā izveidoja [[Azerbaidžānas PSR]].
* [[1936. gads]] — par [[Ēģipte]]s karali kļuva [[Farūks I]].
* [[1945. gads]] — [[Otrais pasaules karš]]: tika nošauts, pakārts un sakropļots bēguļojošais itāļu diktators [[Benito Musolīni]].
* [[1947. gads]] — [[Tūrs Heijerdāls]] un pieci apkalpes locekļi sāka ceļojumu ar plostu [[Kon-Tiki]] no [[Peru]] uz [[Polinēzija|Polinēziju]].
* [[1952. gads]] — ASV beidza [[Japāna]]s okupāciju.
* [[1969. gads]] — [[Šarls de Golls]] atkāpās no [[Francijas prezidents|Francijas prezidenta]] amata.
* [[1980. gads Latvijā|1980. gads]] — sakarā ar [[Aglonas bazilika|Aglonas Dievmātes baznīcas]] 200 gadu jubileju pāvests [[Jānis Pāvils II]] sava pontifikāta otrajā gadā piešķīra Aglonas baznīcai mazās bazilikas titulu.&lt;ref&gt;[http://www.catholic.lv/main.php?parent=3171 Svētā Krēsla un Latvijas attiecību vēsture]{{Novecojusi saite}}, catholic.lv&lt;/ref&gt;
* [[1992. gads]] — [[Gana|Ganā]] pieņemta jauna (pašreizējā) konstitūcija.
* [[2001. gads kosmonautikā|2001. gads]] — palaists [[kosmosa kuģis]] ''[[Sojuz TM-32]]'' ar pirmo [[komerckosmonauts|komerckosmonautu]] (&quot;kosmisko tūristu&quot;) [[Deniss Tito|Denisu Tito]].
* [[2021. gads Latvijā|2021. gads]] — Rīgā, [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa ielā]] nelegālā [[hostelis|hostelī]] izcēlās ugunsgrēks, kurā bojā gāja astoņi cilvēki.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Rīgā ugunsgrēkā hostelī gājuši bojā 8 cilvēki |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/riga-ugunsgreka-hosteli-gajusi-boja-8-cilveki.a402351/ |accessdate={{dat|2021|4|29||bez}} |publisher=[[lsm.lv]] |date={{dat|2021|4|28||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Kultūrā ===
* [[2004. gads]] — izdots grupas ''[[Tool]]'' ceturtais studijas albums ''[[10,000 Days]]''.

== Dzimuši ==
* [[1442. gads]] — [[Eduards IV Jorks|Eduards IV]] (''Edward IV''), Anglijas karalis (miris 1483. gadā)
* [[1758. gads]] — [[Džeimss Monro]] (''James Monroe''), 5. ASV prezidents (miris 1831. gadā)
* [[1773. gads]] — [[Ludvigs Tīks]] (''Ludwig Tieck''), vācu dzejnieks (miris 1853. gadā)
* [[1815. gads]] — [[Ansis Leitāns]], latviešu redaktors un tulkotājs, jaunlatvietis (miris 1874. gadā)
* [[1870. gads]] — [[Augusts Šmīrers]] (''August Schmierer''), vācu regbists, olimpiskais čempions (miršanas datums nav zināms)
* [[1872. gads]] — [[Anrī Masons]] (''Henri Masson''), franču paukotājs, olimpiskais medaļnieks (miris 1963. gadā)
* [[1878. gads]] — [[Laionels Berimors]] (''Lionel Barrymore''), amerikāņu aktieris (miris 1954. gadā)
* [[1896. gads Latvijā|1896. gads]] — [[Romans Suta]], latviešu mākslinieks (miris 1944. gadā)
* [[1900. gads]]:
** [[Heinrihs Millers]] (''Heinrich Müller''), gestapo vadītājs (miris visticamāk 1945. gadā)
** [[Jans Orts]] (''Jan Oort''), Nīderlandes astronoms (miris 1992. gadā)
* [[1906. gads]] — [[Kurts Gēdels]] (''Kurt Gödel''), Austrijas matemātiķis, filozofs (miris 1978. gadā)
* [[1908. gads]] — [[Oskars Šindlers]] (''Oskar Schindler''), ebreju glābējs (miris 1974. gadā)
* [[1912. gads Latvijā|1912. gads]] — [[Jānis Ikaunieks (astronoms)|Jānis Ikaunieks]], latviešu astronoms (miris 1969. gadā)
* [[1923. gads Latvijā|1923. gads]] — [[Vera Singajevska]], latviešu aktrise (mirusi 2014. gadā)
* [[1924. gads]] — [[Donats Baņonis]] (''Donatas Banionis''), lietuviešu aktieris (miris 2014. gadā)
* [[1926. gads]] — [[Hārpera Lī]] (''Harper Lee''), ASV rakstniece (mirusi 2016. gadā)
* [[1931. gads Latvijā|1931. gads]] — [[Jānis Volkolākovs]], latviešu sirds ķirurgs, profesors (miris 2020. gadā)
* [[1937. gads]] — [[Sadams Huseins]] (صدام حسين, ''Saddam Hussein''), Irākas prezidents (miris 2006. gadā)
* [[1939. gads Latvijā|1939. gads]] — [[Ausma Pormale]], latviešu dzejniece (mirusi 1979. gadā)
* [[1949. gads]] — [[Bruno Kērbijs]] (''Bruno Kirby''), amerikāņu aktieris (miris 2006. gadā)
* [[1957. gads]] — [[Leopolds Eijārs]] (''Léopold Eyharts''), franču kosmonauts
* [[1959. gads Latvijā|1959. gads]]:
** [[Dainis Kūla]], latviešu šķēpmetējs
** [[Ēriks Škapars]], Latvijas politiķis
* [[1960. gads]] — [[Māris Pūris]], latviešu aktieris
* [[1970. gads]] — [[Niklass Lidstrems]] (''Nicklas Lidström''), zviedru hokejists
* [[1973. gads]]:
** [[Horhe Garsija]] (''Jorge Garcia''), amerikāņu aktieris un komiķis
** [[Jans Mērdoks]] (''Ian Murdock''), ASV programinženieris (miris 2015. gadā)
* [[1974. gads]]:
** [[Malgožata Dideka]] (''Małgorzata Dydek''), poļu basketboliste (mirusi 2011. gadā)
** [[Penelope Krusa]] (''Penélope Cruz''), spāņu aktrise
* [[1980. gads]] — [[Bredlijs Viginss]] (''Bradley Wiggins''), Lielbritānijas riteņbraucējs
* [[1981. gads]] — [[Džesika Alba]] (''Jessica Alba''), ASV aktrise
* [[1982. gads]] — [[Kriss Kāmans]] (''Chris Kaman''), amerikāņu basketbolists
* [[1983. gads]] — [[Deivids Frīss]] (''David Freese''), amerikāņu beisbolists
* [[1984. gads Latvijā|1984. gads]] — [[Raimonds Gabrāns]], latviešu basketbolists
* [[1986. gads]] — [[Davids Krejči]] (''David Krejčí''), čehu hokejists
* [[1987. gads]] — [[Zorans Tošičs]] (''Зоран Тошић''), Serbijas futbolists
* [[1988. gads]] — [[Huans Mata]] (''Juan Mata''), spāņu futbolists
* [[1995. gads]] — [[Melānija Martinesa]] (''Melanie Martinez''), amerikāņu dziedātāja un dziesmu autore
* [[1996. gads]] — [[Tonijs Revolori]] (''Tony Revolori''), amerikāņu aktieris un komiķis

== Miruši ==
* [[1400. gads]] — [[Balds de Ubaldiss]] (''Baldus de Ubaldis''), itāļu jurists (dzimis 1327. gadā)
* [[1772. gads]] — [[Johans Frīdrihs Štrūenzē]] (''Johann Friedrich Struensee''), dāņu ārsts un politiķis (dzimis 1737. gadā)
* [[1813. gads]] — [[Mihails Kutuzovs]] (''Михаи́л Куту́зов''), krievu karavadonis (dzimis 1745. gadā)
* [[1853. gads]] — [[Ludvigs Tīks]] (''Ludwig Tieck'') — vācu dzejnieks (dzimis 1773. gadā)
* [[1883. gads]] — [[Vladimirs Kovaļevskis]] (''Владимир Ковалевский''), krievu biologs (dzimis 1842. gadā)
* [[1903. gads]] — [[Džosija Vilārds Gibss]] (''Josiah Willard Gibbs''), ASV fiziķis (dzimis 1839. gadā)
* [[1918. gads]] — [[Gavrilo Princips]] (''Гаврило Принцип''), Bosnijas serbu nacionālists (dzimis 1894. gadā)
* [[1922. gads]] — [[Pols Dešanels]] (''Paul Deschanel''), Francijas prezidents (dzimis 1855. gadā)
* [[1925. gads Latvijā|1925. gads]] — [[Kārlis Albertiņš]], Latvijas jurists un politiķis (dzimis 1889. gadā)
* [[1929. gads]] — [[Hendriks van Hēkelums]] (''Hendrik van Heuckelum''), nīderlandiešu futbolists (dzimis 1879. gadā)
* [[1945. gads]]:
** [[Hermanis Fēgeleins]] (''Hermann Fegelein''), SS virsnieks (dzimis 1906. gadā)
** [[Benito Musolīni]] (''Benito Mussolini''), Itālijas politiķis (dzimis 1883. gadā)
* [[1951. gads]] — [[Viktors Lindbergs]] (''Victor Lindberg''), jaunzēlandiešu ūdenspolo spēlētājs (dzimis 1875. gadā)
* [[1970. gads]] — [[Eds Beglijs]] (''Ed Begley''), amerikāņu aktieris (dzimis 1901. gadā)
* [[1977. gads]] — [[Zeps Herbergers]] (''Sepp Herberger''), vācu futbolists un treneris (dzimis 1897. gadā)
* [[2021. gads]] — [[Maikls Kolinss]] (''Michael Collins''), ASV astronauts un lidotājs izmēģinātājs (dzimis 1930. gadā)
* [[2024. gads Latvijā|2024. gads]] — [[Andris Vilks (ekonomists)|Andris Vilks]], latviešu ekonomists un politiķis (dzimis 1963. gadā)

== Svētku un piemiņas dienas ==
* [[Florālija]]s (''Floralia'') sākums ([[Senā Roma]])
* Nacionālo varoņu diena ([[Barbadosa]])
* Mežu diena ([[Nebraska]])

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Viss gads}}

[[Kategorija:Aprīlis]]</text>
      <sha1>6dg27nhzymq7lu2m501l6lz2p6qchei</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Gaigalavas pagasts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>31602</id>
    <revision>
      <id>4465238</id>
      <parentid>4126464</parentid>
      <timestamp>2026-05-08T13:13:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4465238</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9978" sha1="rjlhptuk3xte5ij97rrccwjiwclocs6" xml:space="preserve">{{Latvijas novada infokaste
| nosaukums         = Gaigalavas pagasts
| karte             = Gaigalavas pagasts LocMap.png
| karte2            = &lt;!-- karte ar kaimiņpagastiem --&gt;
| ģerboņa_attēls    = &lt;!-- tikai faila nosaukums --&gt;
| ģerboņa_nosaukums = Gaigalavas pagasta ģerbonis
| ģerboņa_platums   = &lt;!-- tikai gadījumos, kad nepieciešams nestandarta izmērs (YYpx)--&gt;
| karoga_attēls     = &lt;!-- tikai faila nosaukums --&gt;
| karoga_nosaukums  = Gaigalavas pagasta karogs
| novads            = Novads
| novada_nosaukums  = Rēzeknes novads
| centrs            = Gaigalava
| platība           = 192,6
| iedzīvotāji       = 855&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/ISPV_Pasvaldibas_iedzivotaju_skaits_2020.pdf |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2020|11|29||bez}} |archive-date={{dat|2020|06|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200604012003/https://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/ISPV_Pasvaldibas_iedzivotaju_skaits_2020.pdf }}&lt;/ref&gt;
| iedzīvotāji_gads  = 2020
| blīvums           = {{#expr: 855 / 192.6 round 1}}
| izveidots         = &lt;!-- tikai gadaskaitlis --&gt;
| mājaslapa         = &lt;!-- bez &quot;http://&quot; daļas --&gt;
}}

'''Gaigalavas pagasts''' ir [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novada]] teritoriāla vienība tā ziemeļos. Robežojas ziemeļos ar [[Balvu novads|Balvu novada]] [[Bērzpils pagasts|Bērzpils]] un [[Krišjāņu pagasts|Krišjāņu]] pagastiem, austrumos ar [[Nautrēnu pagasts|Nautrēnu]], [[Strūžānu pagasts|Strūžānu]] un [[Dricānu pagasts|Dricānu]] pagastiem, dienvidos ar [[Rikavas pagasts|Rikavas pagastu]], rietumos ar [[Nagļu pagasts|Nagļu]] un [[Madonas novads|Madonas novada]] [[Ošupes pagasts|Ošupes]] pagastiem. Pagasta centrs atrodas [[Gaigalava|Gaigalavā]].

== Daba ==
=== Hidrogrāfija ===
==== Upes ====
Gaigalavas pagastā tek astoņas upes&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www.saraksts|title=Upju saraksts|last=|first=|website=LĢIA Vietvārdu datubāze|access-date=2020. gada 29. novembrī|date=}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; - [[Rēzekne (upe)|Rēzekne]], [[Iča]], [[Aiviekste]], [[Moziča]], [[Krēsle (upe)|Krēsle]], [[Sūļupe]], [[Tarasīne]] un [[Vecā Iča]].

==== Ezeri ====
Gaigalavas pagastā ir septiņi ezeri&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www.saraksts|title=Ezeru saraksts|last=|first=|website=LĢIA Vietvārdu darubāze|access-date=2020. gada 29. novembrī|date=}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; - daļa [[Lubāns|Lubāna ezera]], [[Lielais Kūriņš]], [[Mazais Kūriņš]], [[Lielais Svietiņu ezers]], [[Mazais Svietiņu ezers]], [[Guļbeits]], [[Akleits]]. Pagastā atrodas bijušās [[Nagļi|Nagļu]] zivsaimniecības [[Kvāpānu dīķi]].

== Vēsture ==
1925. gadā '''Bikavas pagastu''' pārdēvēja par Gaigalavas pagastu. 1935. gadā [[Rēzeknes apriņķis|Rēzeknes apriņķa]] Gaigalavas pagasta platība bija 126,35 km² un tajā dzīvoja 3683 iedzīvotāji.&lt;ref&gt;{{EncLP}}&lt;/ref&gt; 1945. gadā pagastā izveidoja Gaigalavas, [[Garanču ciems|Garanču]], [[Nagļu ciems (Viļānu rajons)|Nagļu]] un [[Stružānu ciems (Viļānu rajons)|Stružānu]] [[ciema padome]]s, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. '''Gaigalavas ciems''' ietilpis [[Viļānu apriņķis|Viļānu apriņķī]] (1947-1949) un [[Viļānu rajons|Viļānu]] (1949-1962) un [[Rēzeknes rajons|Rēzeknes]] (pēc 1962. gada) rajonos. Gaigalavas ciemam 1954. gadā pievienoja likvidēto Stružānu ciemu, 1962. gadā — [[Garanču ciems|Garanču ciema]] [[kolhozs|kolhoza]] «Gaigalava» teritoriju, 1973. gadā daļu teritorijas pievienoja Nagļu ciemam, 1981. gadā daļu teritorijas pievienoja [[Strūžānu pagasts|Stružānu ciemam]].&lt;ref&gt;{{Latvijas PSR iedalījums}}&lt;/ref&gt; 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Gaigalavas pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novadā]]

2024. gada 7. septembrī Gaigalavas pagastā no [[Baltkrievija]]s teritorijas ielidoja un pēcāk nokrita Krievijas militārās nozīmes [[bezpilota lidaparāts]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.tvnet.lv/8092560/pasvaldiba-latvija-nokritusais-krievijas-drons-nav-skaris-apdzivotas-vietas |title=Pašvaldība: Latvijā nokritušais Krievijas drons nav skāris apdzīvotas vietas |accessdate=2024-09-09|website= tvnet.lv |work= |publisher= |date= }}&lt;/ref&gt;

=== Ievērojamas personības ===

* [[Joņs Seiļs]] (1832. gada marts, Gaigalavas pagasta [[Dērvaniene|Dērvanienes-Seiļu]] sādža - 1928. gada 18. aprīlis,  Gaigalavas pagasta Dērvanienes-Seiļu sādža, apbedīts Bikovas kapos), arī '''Dzīsmu Joņs''' latgaliešu dziesminieks, rokraksta literatūras pārstāvis&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.literatura.lv/lv/person/Jons-Seils/872537|title=Jōņs Seiļs|last=|first=|authorlink=|website=literatura.lv|access-date=2021. gada 29. janvārī|date=}}&lt;/ref&gt;;
*[[Eduards Krustāns]] (1871&lt;sup&gt;_&lt;/sup&gt;1953), literāts, ērģelnieks, sabiedrisks darbinieks&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.literatura.lv/lv/person/Eduards-Krustans/873078|title=Eduards Krustāns|website=literatura.lv|access-date=2021. gada 7. aprīlī}}&lt;/ref&gt;;
* [[Antons Juhņevičs]] (1905. gada 8. oktobris Gaigalavas pagasts - 1947. gada 14. februāris, Rīga, nošauts), katoļu priesteris, [[nacionālie partizāni|nacionālo partizānu]] vadītājs, PSRS okupācijas represiju upuris;
* [[Vladislavs Litaunieks]] (1909. gada 28. augusts - 1941. gada 24. jūnijs, Daugavpils, nošauts), katoļu priesteris, PSRS okupācijas represiju upuris;
*[[Jānis Pujāts mākslas zinātnieks|Jānis Pujāts]] (1925&lt;sup&gt;_&lt;/sup&gt;1988), mākslas zinātnieks&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://latgalesdati.du.lv/persona/616|title=Jānis Pujats|last=|first=|website=latgalesdati.du.lv|access-date=2021. gada 29. janvārī|date=}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;;
* [[Eva Mārtuža]] (dzimusi Eva Juhņeviča, {{Dat|1954|12|15}} Gaigalavas pagastā) ir [[latvieši|latviešu]] rakstniece, [[13. Saeima]]s deputāte no [[Jaunā konservatīvā partija|Jaunās konservatīvās partijas]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.literatura.lv/lv/person/Eva-Martuza/871901|title=Eva Mārtuža|last=|first=|website=literatura.lv|access-date=2021. gada 29. janvārī|date=}}&lt;/ref&gt;

== Saimniecība ==
=== Transports ===
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Izglītība un kultūra ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Iedzīvotāji ==
=== Iedzīvotāju skaita izmaiņas ===
Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.&lt;ref&gt;[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010 OSP]&lt;/ref&gt;
{{iedzīvotāju skaita izmaiņas
| title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas
| width = 80%
| align = none
|percentages = pagr
| cols = 3
| graph-pos = bottom
|1897|2650
|1935|5294
|1959|1925
|1967|1927
|1979|1523
|1989|1244
|2000|1194
|2011|929
|2021|782
}}

=== Apdzīvotās vietas ===
Gaigalavas pagasta centrs atrodas '''[[Gaigalava|Gaigalavā]]'''. Gaigalavas pagastā atrodas 41 ciems, no tiem 2 [[vidējciems|vidējciemi]], 7 [[mazciems|mazciemi]] un 32 [[skrajciems|skrajciemi]]. Lielākie no tiem ir Gaigalava - 210 iedzīvotāji,   Strūžāni - 86, Bikava - 77, Dziļāri - 55, Kraukļi - 33, Strūžānu Jaunsaimnieki -31.
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
|-
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Piezīmes 
|-
|[[Apšinīki (Gaigalavas pagasts)|Apšinīki]]||skrajciems||15 (2020)||
|-
|[[Atlaka]]||skrajciems||4 (2020)||
|-
|[[Bikava]]||skrajciems||77 (2020)
|
|-
|[[Brīžusola]]||skrajciems||0 (2020)
|-
|[[Cīmota (Gaigalavas pagasts)|Cīmota]]||skrajciems|| 12 (2020)||
|-
|[[Cīmotas Foļvarka]]||skrajciems||6 (2020)||
|-
|[[Čakši (Gaigalavas pagasts)|Čakši]]||skrajciems||5 (2020)||
|-
|[[Dērvaniene]]||skrajciems||14 (2020)||
|-
|[[Drobas]]||skrajciems||0 (2020)
|
|-
|[[Dūleņas]]||skrajciems||12 (2020)||
|-
|[[Dziļāri]]||skrajciems||55 (2020)||
|-
|'''[[Gaigalava]]'''||vidējciems||210 (2020)||pagasta centrs
|-
|[[Garanči (Gaigalavas pagasts)|Garanči]]||mazciems||26 (2020)||
|-
|[[Gribuļi (Gaigalavas pagasts)|Gribuļi]]||mazciems||14 (2020)||
|-
|[[Karitoni]]||skrajciems||9 (2020)||
|-
|[[Kozori (Gaigalavas pagasts)|Kozori]]||skrajciems||16 (2020)||
|-
|[[Kraukļi (Gaigalavas pagasts)|Kraukļi]]||skrajciems||33 (2020)||
|-
|[[Krēsle (ciems)|Krēsle]]||skrajciems||15 (2020)||
|-
|[[Kučkauški]]||skrajciems||2 (2020)||
|-
|[[Kuderi]]||skrajciems||2 (2020)||
|-
|[[Līpusola (Gaigalavas pagasts)|Līpusola]]||skrajciems||0 (2020)
|
|-
|[[Loči (Gaigalavas pagasts)|Loči]]||skrajciems||9 (2020)||
|-
|[[Meirāni (Gaigalavas pagasts)|Meirāni]]||mazciems||5 (2020)||
|-
|[[Puisāni (Gaigalavas pagasts)|Puisāni]]||mazciems||28 (2020)||
|-
|[[Putni (Gaigalavas pagasts)|Putni]]||skrajciems||18 (2020)||
|-
|[[Pūdinova (Gaigalavas pagasts)|Pūdinova]]||mazciems||11 (2020)||
|-
|[[Ruskuļi (Gaigalavas pagasts)|Ruskuļi]]||skrajciems||2 (2020)||
|-
|[[Sauleskalns (Gaigalavas pagasts)|Sauleskalns]]||skrajciems||10 (2020)||
|-
|[[Staudži (Gaigalavas pagasts)|Staudži]]||skrajciems||22 (2020)||
|-
|[[Stribas]]||skrajciems||0 (2020)||
|-
|[[Strūžāni (Gaigalavas pagasts)|Strūžāni]]||vidējciems||86 (2020)||
|-
|[[Strūžānu Jaunsaimnieki]]||skrajciems||31 (2020)||
|-
|[[Strūžānu sala]]||skrajciems||9 (2020)||
|-
|[[Susekļi (Gaigalavas pagasts)|Susekļi]]||skrajciems||0 (2020)
|
|-
|[[Svieteņi]]||skrajciems||8 (2020)||
|-
|[[Šaureites]]||mazciems||9 (2020)||
|-
|[[Ūzulsola]]||skrajciems||0 (2020)
|
|-
|[[Vējpļavas]]||mazciems||14 (2020)||
|-
|[[Vilneica]]||skrajciems||15 (2020)||
|-
|[[Žogotas (Gaigalavas pagasts)|Žogotas]]||skrajciems||27 (2020)||
|-
|[[Žogotkokts]]||skrajciems||0 (2020)
|
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Latvijas pagasts-aizmetnis}}

{{Rēzeknes novads}}
{{Navboxes
|title=Vēsturiskā administratīvā piederība
|list1=
{{Rēzeknes rajons}}
{{Viļānu rajons}}
{{Viļānu apriņķis}}
{{Rēzeknes apriņķis}}
}}

[[Kategorija:Latgale]]
[[Kategorija:Rēzeknes novada pagasti]]
[[Kategorija:Gaigalavas pagasts| ]]</text>
      <sha1>rjlhptuk3xte5ij97rrccwjiwclocs6</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Greiems Grīns</title>
    <ns>0</ns>
    <id>33189</id>
    <revision>
      <id>4465296</id>
      <parentid>4198847</parentid>
      <timestamp>2026-05-08T16:23:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4465296</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="17349" sha1="qvwiihs4vmz3np0eq7q7el01tvlcpx2" xml:space="preserve">{{Rakstnieka infokaste
|            platums = 
|              vārds = Greiems Grīns
|         vārds_orig = Graham Greene
|             attēls = Graham Greene.jpg
|         att_izmērs = 
|      att_nosaukums = Greiema Grīna portrets uz grāmatas vāka
|         dz_dat_alt = {{dat|1904|10|2}}
|            dz_gads = 
|         dz_mēnesis = 
|           dz_diena = 
|           dz_vieta = Bērkemstida, [[Hārtfordšīra]], [[Anglija]], [[Lielbritānija]]
|          m_dat_alt = {{miršanas datums un vecums|1991|4|3|1904|10|2}}
|             m_gads = 
|          m_mēnesis = 
|            m_diena = 
|            m_vieta = [[Vevē]], [[Vo kantons]], [[Šveice]]
|       dzīves_vieta = 
|          pilsonība = 
|            tautība = Brits
|            dzimums = V
|             vecāki = Tēvs: Čārlzs Henrijs Grīns (''Charles Henry Greene'')&lt;br /&gt;Māte: Mēriona Reimonda Grīna (''Marion Raymond Greene'') 
|              brāļi = 
|              māsas = 
|       dzīvesbiedrs = Vivjena Dejrela-Brauninga (''Vivien Dayrell-Browning'') (1927-1948, nav oficiāli šķīrušies)&lt;br /&gt;Lēdija Ketrina Volstone (''Catherine Walston'') (partnerattiecības, 1946-1966)&lt;br /&gt;Ivonna Klaeta (''Yvonne Cloetta'') (partnerattiecības, 1966-1991)
|              bērni = Lūsija Kerolaina (''Lucy Caroline'') (dz. 1933)&lt;br /&gt;Frānsiss (''Francis'') (dz. 1936)
|           paraksts = 
|         pseidonīms = 
|       nodarbošanās = Rakstnieks, dramaturgs, kritiķis
| rakstīšanas valoda = 
|            periods = 
|              žanri = [[Daiļliteratūra]], [[trilleris]]
|             temati = [[Katoļticība]]s tēmas, starptautiskā [[politika]], spiegošana
|       lit virzieni = 
|   slavenākie darbi = 
|        ietekmējies = [[Džozefs Konrads]], [[Roberts Luiss Stīvensons]], [[Henrijs Džeimss]], [[Marsels Prusts]], 
|         ietekmējis = 
|         alma_mater = 
|        apbalvojumi = 
|           piezīmes = 
|        kategorijas = 
}}

'''Henrijs Greiems Grīns''' ({{val|en|Henry Graham Greene}}; dzimis {{dat|1904|10|2}}, miris {{dat|1991|4|3}}) bija angļu rakstnieks, dramaturgs, literatūras kritiķis. 1940. gados Grīns bija [[Slepenais izlūkošanas dienests|Lielbritānijas Slepenā izlūkdienesta]] [[Slepenais izlūkošanas dienests|MI6]] darbinieks.

Grīna darbu tematika saistīta ar mūsdienu pasaules ētikas un politikas jautājumiem. Vairākos savos romānos viņš pievērsās katoļu reliģijas aspektiem.&lt;ref name=mcgowin&gt;[http://www.eclectica.org/v8n4/mcgowin_greene.html Graham Greene, The Major Novels: A Centenary] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140127085400/http://www.eclectica.org/v8n4/mcgowin_greene.html |date={{dat|2014|01|27||bez}} }} by Kevin McGowin, ''Eclectica Magazine''&lt;/ref&gt;

Grīna nozīmīgākie darbi ir &quot;[[Braitonas klints]]&quot; (''Brighton Rock'') (1938), &quot;[[Spēks un slava]]&quot; (''The Power and the Glory'') (1940), &quot;[[Lietas būtība]]&quot; (''The Heart of the Matter'') (1948), &quot;[[Dēkas beigas]]&quot; (''The End of the Affair'') (1951), &quot;[[Rāmais amerikānis]]&quot; (''The Quiet American'') (1955), &quot;[[Mūsu cilvēks Havanā]]” (''Our Man in Havana'') (1958), &quot;[[Izdzisusī lieta]]&quot; (''A Burnt-Out Case'') (1960), &quot;[[Goda konsuls]]&quot; (''The Honorary Consul'') (1973).
== Biogrāfija ==
Henrijs Greiems Grīns ir dzimis 1904. gada 2. oktobrī [[Bērkemstida|Bērkemstidā]], [[Hārtfordšīra|Hārtfordšīrā]], sešu bērnu ģimenē. Viņa tēvs Čārlzs Henrijs Grīns bija skolas internāta vadītājs. Viņš nāca no lielas un ietekmīgas baņķieru un biznesmeņu ģimenes. Māte Mēriona Reimonda Grīna bija no tās pašas ģimenes (otrās pakāpes māsīca). Greiema Grīna jaunākais brālis žurnālists [[Hjū Grīns]] (''Hugh Greene'') kļuva par [[BBC]] ģenerāldirektoru, savukārt brālis [[Reimonds Grīns]] (''Raymond Greene'') kļuva pazīstams kā medicīnas doktors un alpīnists.
[[Attēls:St. John’s boarding house Berkhamsted 2.jpg|thumb|left|Bērkemstidas skolas ''St. John’s'' internāts, [[Hārtfordšīra|Hārtfordšīrā]], [[Lielbritānija|Lielbritānijā]]. 1904. gadā tur dzimis rakstnieks Greiems Grīns, kad viņa tēvs bija skolas internāta vadītājs.]]
Grīns mācījās Bērkemstidas skolā, kur viņa tēvs kopš 1910. gada bija direktors. Bet, dzīvojot skolas internātā, Grīns bieži tika pazemots un cieta no depresijas. Viņš vairākas reizes mēģināja izdarīt pašnāvību. 1920. gadā, kad Grīnam bija 16 gadu, ģimene izlēma nosūtīt viņu uz Londonu, pie psihoanalīzes speciālista.&lt;ref name=Pearce&gt;Joseph Pearce. [http://www.catholicauthors.com/greene.html &quot;Graham Greene: Doubter Par Excellence&quot;] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080513225934/http://www.catholicauthors.com/greene.html |date={{dat|2008|05|13||bez}} }}, CatholicAuthors.com. Retrieved 7 January 2011.&lt;/ref&gt; Tur viņš pavadīja pusgadu, pēc tam atgriezās skolā.

Pēc skolas beigšanas 1922. gadā Greiems Grīns iestājās [[Oksfordas Universitāte]]s ''Balliol College'', ko pabeidza 1925. gadā.&lt;ref&gt;[http://www.notablebiographies.com/Gi-He/Greene-Graham.html Graham Greene Biography, Encyclopedia of World Biography]&lt;/ref&gt; Neilgu laiku Grīns strādāja par privātskolotāju, bet vēlāk uzsāka žurnālista karjeru, strādājot arī prestižajā ''[[The Times]]''.

Sākotnēji būdams [[Agnosticisms|agnosticisma]] piekritējs, 1926. gadā Grīns pievērsās [[katoļticība]]i. To lielā mērā veicināja viņa iepazīšanās ar savu nākamo sievu, kas bija katoliete.&lt;ref name=Pearce /&gt; Rakstnieks apprecējās ar Vivjenu Dejrelu-Brauningu (Vivien Dayrell-Browning) 1927. gadā. 1933. gadā viņiem piedzima meita Lūsija Kerolaina, bet 1936. gadā dēls Frānsiss. 1948. gadā Grīns pameta sievu, taču pāris oficiāli neizšķīrās.

== Karjera ==
Greiema Grīna pirmais romāns &quot;[[Cilvēks robežās]]&quot; (''The Man Within'') tika publicēts 1929. gadā, kas ļāva Grīnam pārtraukt žurnālista karjeru un veltīt vairāk uzmanības paša daiļradei. Diemžēl turpmākās divas viņa grāmatas neguva ievērību. Tomēr 1932. gadā romāns &quot;[[Stambulas vilciens]]&quot; (''Stamboul Train'') autoram nesa nozīmīgus panākumus. Divus gadus vēlāk šis romāns tika ekranizēts ar nosaukumu &quot;[[Austrumu Ekspresis (filma)|Austrumu Ekspresis]]&quot; (''Orient Express'').

Grīns regulāri rakstīja arī filmu un grāmatu recenzijas žurnālā ''[[The Spectator]]''. Viņš darbojās arī žurnālā ''[[Night and Day]]''. Tajā ievietotā Grīna recenzija par filmu ''[[Wee Willie Winkie]]'' ar deviņgadīgo aktrisi [[Šērlija Templa|Šērliju Templu]] galvenajā lomā&lt;ref&gt;''See'' Atkinson, Michael (21 August 2009) [http://www.movingimagesource.us/articles/our-man-in-london-20090821 &quot;Our Man in London.&quot;] ''Moving Image Source''.&lt;/ref&gt; izraisīja tiesas procesu par neslavas celšanu, kurā žurnāls zaudēja un 1937. gadā tika slēgts.

Greiema Grīna darbus var iedalīt divos žanros: trilleri, kā &quot;[[Baiļu ministrija]]&quot; (''The Ministry of Fear'') (1943), un vairāk klasiskā stilā ieturēti darbi, kā &quot;[[Spēks un slava]]&quot; (1940), kurus Grīns pats uzskatīja par darbiem, kas sagādājuši viņam literāta reputāciju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://books.guardian.co.uk/authors/author/0,,-78,00.html |title=Greene, Graham &amp;#124; Authors &amp;#124; guardian.co.uk Books |publisher=Books.guardian.co.uk |date=22 July 2008 |accessdate=2 June 2010}}&lt;/ref&gt;

Jāpiemin arī viņa darbs &quot;[[Rāmais amerikānis]]&quot; (''The Quiet American'') (1955), kas atklāj autora interesi par politiku pasaules kontekstā. Romāns ir vairākas reizes ekranizēts. 1958. gadā režisors [[Džozefs Mankevičs]] bija pirmais, kurš uzņēma filmu pēc šīs Grīna grāmatas motīviem. 2002. gadā režisors [[Filips Noise]] (''Phillip Noyce'') uzņēma jaunu versiju &quot;[[Klusais amerikānis (2002. gada filma)|Klusais amerikānis]]&quot;, kurā, atšķirībā no pirmās ekranizācijas, iekļautas grāmatas oriģinālās beigas.

Grīns atzinību izpelnījās arī ar dramaturga un filmu scenārista darbu. 1950. gadā par scenāriju britu režisora sera [[Kerols Rīds|Kerola Rīda]] filmai &quot;[[Kritušais elks]]&quot; (1948) Grīns tika nominēts [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i. 1949. gadā Grīns sarakstīja kinoscenāriju vēl vienai Kerola Rīda filmai &quot;[[Trešais vīrs]]&quot;. Arī daudzi citi Grīna romāni ir ekranizēti, piemēram, 1983. gadā iznāca filma &quot;[[Goda konsuls (filma)|Goda konsuls]]&quot; (''The Honorary Consul'') pēc tāda paša nosaukuma Grīna romāna, kas bija sarakstīts 10 gadus agrāk.

Greiema Grīna rakstīšanas stils ir ieņēmis stabilu pozīciju 20. gadsimta literatūras pasaules elitē. Savus romānus autors rakstīja reālistiskā stilā, izvairoties no tolaik populāriem modernistu eksperimentiem, un arī ietērpjot un aprakstot varoņus īpašā kino raksturīgā gaisotnē. Īpaši tika padomāts arī par varoņu garīgajām un emocionālajām rakstura iezīmēm.

Grīna romāni bija starp pirmajiem 20. gadsimta darbiem angļu valodā, kuru centrālās tēmas bija saistītas ar reliģiju. Tolaik Grīnam līdztekus darbojās arī franču autors [[Fransuā Moriaks]], kura darbi bija tematiski līdzīgi Grīna rakstītajam.

Grīns, rakstot literatūras recenzijas, vienmēr pieminēja reliģijas trūkumu mūsdienu literatūrā, kas, viņaprāt, noveda pie truliem un paviršiem grāmatu varoņiem.

Atšķirībā no citiem „katoļu autoriem”, kā [[Īvlins Vo|Īvlinu Vo]] (''Evelyn Waugh'') un [[Entonijs Bērdžess|Entoniju Bērdžesu]], Grīna politiskā nostāja virzījās prom no labējiem spēkiem. Daudzi autora apskatnieki, gadiem ejot, uzskatīja, ka Grīnam nav bijusi stingra politiska nostāja. Dzīves otrajā pusē rakstnieks bieži kritizēja tā saukto amerikāņu imperiālismu. Viņš atbalstīja [[Kuba]]s līderi [[Fidels Kastro|Fidelu Kastro]]. Grīns uzskatīja, ka „konservatīvisms un katoļticība ir nesavienojami partneri”.

== Ceļojumi un darbošanās izlūkdienestā ==
Daudzos Grīna romānos darbība notiek nabadzīgos rajonos pasaules tropiskajās valstīs, piemēram, Meksikā, Rietumu Āfrikā, Vjetnamā, Haiti un Argentīnā.

Rakstnieks savas dzīves laikā daudz ceļoja un savus piedzīvojumus pierakstīja, sastādot piezīmes. Grīna ceļojumi bija saistīti arī ar viņa darbošanos [[Slepenais izlūkošanas dienests|Lielbritānijas Slepenajā izlūkdienestā]] [[Slepenais izlūkošanas dienests|MI6]]. Grīnu tajā iesaistīja viņa māsa Elizabete (''Elisabeth Dennys''), kas pati strādāja MI6.&lt;ref&gt;Christopher Hawtree. [http://www.guardian.co.uk/news/1999/feb/10/guardianobituaries &quot;A Muse on the tides of history: Elisabeth Dennys&quot;]. ''The Guardian'', 10 February 1999. Retrieved 16 April 2011.&lt;/ref&gt; Grīns [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tika nosūtīts uz [[Sjerraleone|Sjerraleoni]]. Darba vadītājs no MI6 puses Grīnam bija [[Kims Filbijs]] (''Kim Philby''). Viņš bija arī Grīna draugs. Vēlāk, 1963. gadā izrādījās, ka Filbijs ir [[Padomju Savienība]]s drošības dienestu labā strādājošs [[dubultaģents]].

1935. gadā Grīns atstāja Angliju un devās uz [[Libērija|Libēriju]]. 1938. gadā viņš ceļoja pa [[Meksika|Meksiku]], kur viņš redzēja Meksikas valdības vardarbīgo cīņu pret katoļticīgajien un katoļu garīdzniekiem, veidojot valstī [[Sekulārisms|sekulārismu]]. Šie novērojumi attēloti Grīna romānā &quot;[[Spēks un slava]]&quot; (''The Power and the Glory'') (1940). Lai gan Grīns savā romānā ir katoļticīgo pusē, tomēr 1953. gadā Grīns saņēma paziņojumu no Romas pāvesta biroja, ka grāmata kaitē katoļu priesteru reputācijai. Tomēr vēlāk, privātā audiencē Romas pāvests [[Pāvils VI]] izteicās, ka, lai gan atsevišķas romāna nodaļas varētu katoļticīgos aizvainot, tomēr Grīnam nevajag piešķirt šai kritikai īpašu vērību.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/1/hi/world/europe/1005484.stm |title=EUROPE &amp;#124; Vatican's bid to censure Graham Greene |publisher=BBC News |date=3 November 2000 |accessdate=2 June 2010}}&lt;/ref&gt;

Grīns bija [[Haiti]] laikā, kad tur valdīja diktators [[Fransuā Duvaljē]]. Haiti ir Grīna 1966. gadā izdotā romāna &quot;[[Komedianti]]&quot; (The Comedians) darbības vietu.

== Vēlākie gadi ==
[[Attēls:Graham Greene grave in Corseaux.JPG|thumb|Greiema Grīna kaps ''Corseaux'' kapsētā, Šveicē.]]
1966. gadā Greiems Grīns devās uz Franciju, lai būtu kopā ar [[Ivonna Klaeta|Ivonnu Klaetu]] (''Yvonne Cloetta''). Šīs attiecības ilga līdz pat rakstnieka nāvei.

No 1970. un 1980. gados sarakstītajiem darbiem var atzīmēt romānus &quot;[[Goda konsuls]]&quot; (''The Honorary Consul'') (1973), &quot;[[Cilvēciskais faktors]]&quot; (''The Human Factor'') (1978), &quot;[[Doktors Fišers no Ženēvas]]&quot; (''Doctor Fischer of Geneva'') (1980). Grīns sarakstījis arī vairākus autobiogrāfiskus darbus: ''[[A Sort of Life]]'' (1971), ''[[Ways of Escape]]'' (1980).

1981. gadā Grīns saņēma [[Jeruzalemes balva|Jeruzalemes balvu]], kas tiek pasniegta autoriem, kas aizstāv cilvēka brīvību sabiedrībā.

Savus pēdējos dzīves gadus Henrijs Greiems Grīns pavadīja Šveicē, [[Vo kantons|Vo kantonā]]. Viņš dzīvoja [[Vevē]] pie [[Ženēvas ezers|Ženēvas ezera]], tajā pašā pilsētā, kur pēdējos gadus bija pavadījis arī [[Čārlijs Čaplins]], ar kuru Grīns bieži tikās. Grīns mira no [[leikēmija]]s 1991. gada 3. aprīlī 86 gadu vecumā.

Grīna dzimtajā pilsētā [[Bērkemstida|Bērkemstidā]] katru gadu viņa dzimšanas dienai (2. oktobris) par godu notiek [[Greiema Grīna Starptautiskais festivāls]], kas veltīts viņa daiļradei.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.grahamgreenefestival.org/ |title=Graham Greene International Festival 2010 |access-date={{dat|2013|08|28||bez}} |archive-date={{dat|2013|09|10||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20130910125614/http://www.grahamgreenefestival.org/ }}&lt;/ref&gt;

== Bibliogrāfija (izlase) ==
{{col-begin}}
{{col-2}}
*&quot;[[Cilvēks robežās]]&quot; (''The Man Within'') (1929)
*''[[The Name of Action]]'' (1930)
*''[[Rumour at Nightfall]]'' (1931)
*&quot;[[Stambulas vilciens]]&quot; (''Stamboul Train'') (1932)
*&quot;[[Tas ir kaujas lauks]]&quot; (''It's a Battlefield'') (1934)
*&quot;[[Mani radīja Anglija]]&quot; (''England Made Me'') (publicēts arī ar nosaukumu ''The Shipwrecked'') (1935)
*''[[A Gun for Sale]]'' (1936)
*&quot;[[Ceļojums bez kartes]]&quot; (''Journey Without Maps'') (1936)
*&quot;[[Braitonas klints]]&quot; (''Brighton Rock'') (1938)
*''[[The Confidential Agent]]'' (1939)
*&quot;[[Spēks un slava]]&quot; (''The Power and the Glory'') (1940)
*&quot;[[Baiļu ministrija]]&quot; (''The Ministry of Fear'') (1943)
*&quot;[[Lietas būtība]]&quot; (''The Heart of the Matter'') (1948)
*&quot;[[Trešais vīrs]]&quot; (''The Third Man'') (1949)
*&quot;[[Dēkas beigas]]&quot; (''The End of the Affair'') (1951)
*&quot;[[Divdesmit viens stāsts]]&quot; (''Twenty-One Stories'') (1954) (īsie stāsti)
*''[[Loser Takes All]]'' (1955)
{{col-2}}
*&quot;[[Rāmais amerikānis]]&quot; (''The Quiet American'') (1955)
*&quot;[[Mūsu cilvēks Havanā]]” (''Our Man in Havana'') (1958)
*&quot;[[Izdzisusī lieta]]&quot; (''A Burnt-Out Case'') (1960)
*&quot;[[Realitātes sajūta]]&quot; (''A Sense of Reality'') (1963) (īsie stāsti)
*&quot;[[Komedianti]]&quot; (''The Comedians'') (1966)
*&quot;[[Vai varam aizņemties jūsu vīru?]]&quot; (''May We Borrow Your Husband?'') (1967) (īsie stāsti)
*&quot;[[Ceļojumi kopā ar tanti]]&quot; (''Travels with My Aunt'') (1969)
*''[[A Sort of Life]]'' (1971) (autobiogrāfija)
*&quot;[[Goda konsuls]]&quot; (''The Honorary Consul'') (1973)
*&quot;[[Cilvēciskais faktors]]&quot; (''The Human Factor'') (1978)
*&quot;[[Doktors Fišers no Ženēvas]]&quot; (''Doctor Fischer of Geneva'') (1980)
*''[[Ways of Escape]]'' (1980) (autobiogrāfija)
*&quot;[[Monsenjors Kihots]]&quot; (''Monsignor Quixote'') (1982)
*&quot;[[Iepazīšanās ar ģenerāli]]&quot; (''Getting to Know the General'') (1984) (dokumentālas atmiņas par Panamu)
*&quot;[[Desmitais vīrs]]&quot; (''The Tenth Man'') (1985)
*&quot;[[Kapteinis un ienaidnieks]]&quot; (''The Captain and the Enemy'') (1988)
*&quot;[[Pēdējais vārds]]&quot; (''The Last Word'') (1990) (īsie stāsti)
{{col-end}}

== Latviešu valodā tulkotie darbi ==

Latviešu valodā iznākuši vairāki Greiema Grīna darbi:

*1962. gadā &quot;[[Mūsu cilvēks Havanā]]&quot; (1958) (tulkojusi M. Grīnfelde),
*1965. gadā &quot;[[Lietas būtība]]&quot; (1948) (tulkojusi Lūcija Rambeka),
*&quot;[[Rāmais amerikānis]]&quot; (1955),
*&quot;[[Komedianti]]&quot; (1966),
*&quot;Zaudētājs paņem visu&quot; (1985. g. turpinājumos [[Zvaigzne (žurnāls)|žurnālā &quot;Zvaigzne&quot;]]) (tulkojusi Z. Rozenberga).&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|date=1985|title=&quot;Zaudētājs paņem visu&quot;; 1. daļa|url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&amp;#124;issue:293262&amp;#124;article:DIVL378&amp;#124;query:ZAUD%C4%92T%C4%80JS%20PA%C5%85EM%20VISU%20visa%20|journal=Zvaigzne}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
*[http://www.tvnet.lv/izklaide/popkultura/78329-rakstnieks_un_kritikis_span_classhilitehenrijsspan_greiems_grins_1904_1991 Rakstnieks un kritiķis Henrijs Greiems Grīns (1904 - 1991)]{{Novecojusi saite}}
{{aktieru ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Grins, Greiems}}
[[Kategorija:1904. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1991. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Hārtfordšīrā dzimušie]]
[[Kategorija:Angļu valodā rakstošie]]
[[Kategorija:Angļu rakstnieki]]
[[Kategorija:Dramaturgi]]
[[Kategorija:Literatūras kritiķi]]</text>
      <sha1>qvwiihs4vmz3np0eq7q7el01tvlcpx2</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Sanhosē &quot;Sharks&quot;</title>
    <ns>0</ns>
    <id>33467</id>
    <revision>
      <id>4465527</id>
      <parentid>4461843</parentid>
      <timestamp>2026-05-09T07:23:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>/* Spēlētāji */</comment>
      <origin>4465527</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6277" sha1="o9lyrp5hcwlh2s5xtio13vvcobdinl0" xml:space="preserve">{{Hokeja kluba infokaste
| text_color         = #EF8F1F
| bg_color           = #14535D
| team               = San Jose Sharks
| logo               = SanJoseSharksLogo.svg
| logosize           = 200px
| city               = {{Vieta|ASV|Kalifornija|Sanhosē|3s=Sanhosē (Kalifornija)}}
| league             = {{flaga|ASV}}/{{flaga|Kanāda}} [[Nacionālā hokeja līga]]
| conference         = [[Rietumu konference (NHL)|Rietumu konference]]
| division           = [[Klusā okeāna divīzija (NHL)|Klusā okeāna divīzija]]
| founded            = 1991
| dissolved          = 
| operated           = 
| arena              = ''[[SAP Center]]''
| ietilpība          = 17 435
| colors             = Tirkīza, melna, oranža, balta&lt;br /&gt;{{Color box|#14535D}} {{Color box|black}} {{Color box|#EF8F1F}} {{Color box|white}}
| owner              = {{flaga|ASV}} ''San Jose Sports &amp; Entertainment Enterprises''
| prezidents         = 
| GM                 = {{flaga|ASV}} [[Maiks Grīrs]]
| coach              = {{flaga|USA}} Raiens Varsofskis
| coach2             = 
| captain            = vakants
| media              = [http://sharks.nhl.com/ sharks.nhl.com]
| affiliates         = {{flaga|ASV}} [[Vorčestras &quot;Sharks&quot;]] ([[Amerikas Hokeja Līga|AHL]])&lt;br /&gt;{{flaga|ASV}} [[Sanfrancisko &quot;Bulls&quot;]] ([[Austrumkrasta Hokeja Līga|ECHL]])
&lt;!---Čempiontituli---&gt;
| stanley_cups       = 0
}}
'''Sanhosē &quot;Sharks&quot;''' ({{val|en|San Jose Sharks}}) ir profesionāls [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[hokejs|hokeja]] klubs, kas ir bāzēts [[Sanhosē (Kalifornija)|Sanhosē]], [[Kalifornija|Kalifornijas štatā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Klubs spēlē [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Rietumu konference (NHL)|Rietumu konferences]] [[Klusā okeāna divīzija (NHL)|Klusā okeāna divīzijā]]. Tas tika dibināts 1991. gadā un kopš dibināšanas brīža spēlē NHL.

Savas pastāvēšanas vēsturē &quot;Sharks&quot; ne reizi nav izcīnījusi [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]]. 2015.—16. gada sezonā tā pirmo reizi sasniedza Stenlija kausa finālsēriju, tajā ar 2—4 piekāpjoties [[Pitsburgas &quot;Penguins&quot;]]. &quot;Sharks&quot; sešas reizes kļuvusi par divīzijas čempioni. Mājas spēles komanda aizvada ''[[SAP Center]]'' hallē.

== Sasniegumi ==
* '''[[Stenlija kauss]]''': 0
* '''Konferences čempioni''': 1
** 2015–16
* '''Divīzijas čempioni''': 6
** 2001–02, 2003–04, 2007–08, 2008–09, [[2009.—2010. gada NHL sezona|2009–10]], {{nhly|2010|end}}

== Spēlētāji ==
Savulaik komandā spēlējuši tādi spēlētāji kā [[Ovens Nolans]], [[Džefs Frīzens]] un [[Bills Gerins]].

=== Šobrīdējais sastāvs ===
''Pēdējoreiz atjaunots 2026. gada 9. maijā.''

==== Vārtsargi ====
* 30 {{Flaga|RUS}} [[Jaroslavs Askarovs]]
* 33 {{flaga|ASV}} [[Alekss Nedeļkovičs]]

==== Aizsargi ====

* {{0}}3 {{Flaga|SWE}} [[Jons Klingberjs]] &lt;small&gt;([[Kapteinis (hokejs)|Kapteiņa palīgs]])&lt;/small&gt;
* {{0}}4 {{Flaga|USA}} [[Niks Ledijs]]
* {{0}}5 {{flaga|CAN}} [[Vensāns Dešarnē]]
* {{0}}6 {{Flaga|CAN}} [[Sems Dikinsons]]
* {{0}}9 {{Flaga|RUS}} [[Dmitrijs Orlovs]]
* 38 {{Flaga|CAN}} [[Mario Ferrāro]] &lt;small&gt;([[Kapteinis (hokejs)|Kapteiņa palīgs]])&lt;/small&gt;
* 42 {{flaga|CAN}} [[Luka Kanjoni]]
* 85 {{flaga|RUS}} [[Šakirs Muhamaduļins]]

==== Uzbrucēji ====
* {{0}}2 {{flaga|USA}} [[Vills Smits (hokejists)|Vills Smits]]
* 10 {{Flaga|CAN}} [[Tajs Delandrea]]
* 21 {{flaga|SWE}} [[Aleksandrs Venbergs]] &lt;small&gt;([[Kapteinis (hokejs)|Kapteiņa palīgs]])&lt;/small&gt;
* 23 {{flaga|CAN}} [[Bārklijs Gudrovs]] &lt;small&gt;([[Kapteinis (hokejs)|Kapteiņa palīgs]])&lt;/small&gt;
* 44 {{flaga|USA}} [[Kīfers Šervuds]] &lt;small&gt;([[Kapteinis (hokejs)|Kapteiņa palīgs]])&lt;/small&gt;
* 51 {{Flaga|USA}} [[Kolins Grafs]]
* 63 {{flaga|CAN}} [[Zeks Ostapčuks]]
* 71 {{flaga|CAN}} [[Maklins Selebrīni]] &lt;small&gt;([[Kapteinis (hokejs)|Kapteiņa palīgs]])&lt;/small&gt;
* 72 {{flaga|SWE}} [[Viljams Eklunds]] 
* 73 {{flaga|CAN}} [[Tailers Tofoli]] &lt;small&gt;([[Kapteinis (hokejs)|Kapteiņa palīgs]])&lt;/small&gt;
* 75 {{flaga|CAN}} [[Raiens Rīvss]]
* 77 {{flaga|CAN}} [[Maikls Misa]]
* 81 {{flaga|USA}} [[Ādams Godets]]
* 84 {{flaga|SVK}} [[Pavols Regenda]]
* 92 {{flaga|RUS}} [[Igors Čerņišovs]]
* 96 {{flaga|SUI}} [[Filips Kuraševs]]

=== Latvijas hokejisti &quot;Sharks&quot; sastāvā ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align: center;&quot;
|- style=&quot;width:15em&quot; bgcolor=&quot;#efefef&quot; align=center
!Vārds !! {{piezīme|SP|spēles}} !! {{piezīme|V|vārti}} !! {{piezīme|RP|rezultatīvas piespēles}} !! {{piezīme|P-ti|punkti}} !! Laika periods
|-
|align=left| [[Sandis Ozoliņš]]||212||46||86||132||1992—1995&lt;br /&gt;2007—2008
|-
|align=left| [[Artūrs Irbe]]||183||—||—||—||1991—1996
|-
|align=left| [[Rūdolfs Balcers]]||41||8||9||17||2020—2022
|}

== Līderi ==
=== Slavas zālē uzņemtie ===
*{{flaga|Kanāda}} [[Eds Belfūrs]], {{HOK-V}} (1996)
*{{flaga|Krievija}} [[Igors Larionovs]], {{HOK-C}} (1993—1995)

=== Kapteiņi ===
*{{flaga|Kanāda}} [[Dags Vilsons]] (1991—1993)
*{{flaga|Kanāda}} [[Bobs Īrejs]] (1993—1995)
*{{flaga|Kanāda}} [[Džefs Odžers]] (1995—1996)
*{{flaga|Kanāda}} [[Tods Gils]] (1996—1998)
*{{flaga|Kanāda}} [[Ovens Nolans]] (1998—2003)
*''Vairāki rotējoši kapteiņi 2003.—04. gada sezonas pirmajā pusē''
**{{flaga|Kanāda}} [[Maiks Riči]]
**{{flaga|Kanāda}} [[Vinsēns Demphauss]]
**{{flaga|Kanāda}} [[Alins Makolijs]]
*{{flaga|Kanāda}} [[Patriks Marlo]] (2004—2009)
*{{flaga|Kanāda}} [[Robs Bleiks]] (2009—2010)
*{{flaga|Kanāda}} [[Džo Torntons]] (2010—2015)
*{{flaga|ASV}} [[Džo Pavelskis]] (2015—2019)
*{{flaga|Kanāda}} [[Logans Kutirē]] (2019—2025)

== Ārējās saites ==
{{Commonscat|San Jose Sharks|Sanhosē &quot;Sharks&quot;}}
* [http://sharks.nhl.com/index.html Kluba oficiālā mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20081113150934/http://sharks.nhl.com/index.html |date={{dat|2008|11|13||bez}} }} {{en ikona}}
* [http://www.hockey-reference.com/teams/SJS/ Hockey-Reference profils] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110519233535/http://www.hockey-reference.com/teams/SJS/ |date={{dat|2011|05|19||bez}} }} {{en ikona}}

{{Hokejs-aizmetnis}}
{{ASV-aizmetnis}}
{{NHL komandas}}
== Atsauces ==

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Sanhosē &quot;Sharks&quot;| ]]</text>
      <sha1>o9lyrp5hcwlh2s5xtio13vvcobdinl0</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4465528</id>
      <parentid>4465527</parentid>
      <timestamp>2026-05-09T07:25:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Uzbrucēji */</comment>
      <origin>4465528</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6278" sha1="74m9a57oma3jbzlkauuwarjbo3cpoz5" xml:space="preserve">{{Hokeja kluba infokaste
| text_color         = #EF8F1F
| bg_color           = #14535D
| team               = San Jose Sharks
| logo               = SanJoseSharksLogo.svg
| logosize           = 200px
| city               = {{Vieta|ASV|Kalifornija|Sanhosē|3s=Sanhosē (Kalifornija)}}
| league             = {{flaga|ASV}}/{{flaga|Kanāda}} [[Nacionālā hokeja līga]]
| conference         = [[Rietumu konference (NHL)|Rietumu konference]]
| division           = [[Klusā okeāna divīzija (NHL)|Klusā okeāna divīzija]]
| founded            = 1991
| dissolved          = 
| operated           = 
| arena              = ''[[SAP Center]]''
| ietilpība          = 17 435
| colors             = Tirkīza, melna, oranža, balta&lt;br /&gt;{{Color box|#14535D}} {{Color box|black}} {{Color box|#EF8F1F}} {{Color box|white}}
| owner              = {{flaga|ASV}} ''San Jose Sports &amp; Entertainment Enterprises''
| prezidents         = 
| GM                 = {{flaga|ASV}} [[Maiks Grīrs]]
| coach              = {{flaga|USA}} Raiens Varsofskis
| coach2             = 
| captain            = vakants
| media              = [http://sharks.nhl.com/ sharks.nhl.com]
| affiliates         = {{flaga|ASV}} [[Vorčestras &quot;Sharks&quot;]] ([[Amerikas Hokeja Līga|AHL]])&lt;br /&gt;{{flaga|ASV}} [[Sanfrancisko &quot;Bulls&quot;]] ([[Austrumkrasta Hokeja Līga|ECHL]])
&lt;!---Čempiontituli---&gt;
| stanley_cups       = 0
}}
'''Sanhosē &quot;Sharks&quot;''' ({{val|en|San Jose Sharks}}) ir profesionāls [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[hokejs|hokeja]] klubs, kas ir bāzēts [[Sanhosē (Kalifornija)|Sanhosē]], [[Kalifornija|Kalifornijas štatā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Klubs spēlē [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Rietumu konference (NHL)|Rietumu konferences]] [[Klusā okeāna divīzija (NHL)|Klusā okeāna divīzijā]]. Tas tika dibināts 1991. gadā un kopš dibināšanas brīža spēlē NHL.

Savas pastāvēšanas vēsturē &quot;Sharks&quot; ne reizi nav izcīnījusi [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]]. 2015.—16. gada sezonā tā pirmo reizi sasniedza Stenlija kausa finālsēriju, tajā ar 2—4 piekāpjoties [[Pitsburgas &quot;Penguins&quot;]]. &quot;Sharks&quot; sešas reizes kļuvusi par divīzijas čempioni. Mājas spēles komanda aizvada ''[[SAP Center]]'' hallē.

== Sasniegumi ==
* '''[[Stenlija kauss]]''': 0
* '''Konferences čempioni''': 1
** 2015–16
* '''Divīzijas čempioni''': 6
** 2001–02, 2003–04, 2007–08, 2008–09, [[2009.—2010. gada NHL sezona|2009–10]], {{nhly|2010|end}}

== Spēlētāji ==
Savulaik komandā spēlējuši tādi spēlētāji kā [[Ovens Nolans]], [[Džefs Frīzens]] un [[Bills Gerins]].

=== Šobrīdējais sastāvs ===
''Pēdējoreiz atjaunots 2026. gada 9. maijā.''

==== Vārtsargi ====
* 30 {{Flaga|RUS}} [[Jaroslavs Askarovs]]
* 33 {{flaga|ASV}} [[Alekss Nedeļkovičs]]

==== Aizsargi ====

* {{0}}3 {{Flaga|SWE}} [[Jons Klingberjs]] &lt;small&gt;([[Kapteinis (hokejs)|Kapteiņa palīgs]])&lt;/small&gt;
* {{0}}4 {{Flaga|USA}} [[Niks Ledijs]]
* {{0}}5 {{flaga|CAN}} [[Vensāns Dešarnē]]
* {{0}}6 {{Flaga|CAN}} [[Sems Dikinsons]]
* {{0}}9 {{Flaga|RUS}} [[Dmitrijs Orlovs]]
* 38 {{Flaga|CAN}} [[Mario Ferrāro]] &lt;small&gt;([[Kapteinis (hokejs)|Kapteiņa palīgs]])&lt;/small&gt;
* 42 {{flaga|CAN}} [[Luka Kanjoni]]
* 85 {{flaga|RUS}} [[Šakirs Muhamaduļins]]

==== Uzbrucēji ====
* {{0}}2 {{flaga|USA}} [[Vills Smits (hokejists)|Vills Smits]]
* 10 {{Flaga|CAN}} [[Tajs Delandrea]]
* 21 {{flaga|SWE}} [[Aleksandrs Venbergs]] &lt;small&gt;([[Kapteinis (hokejs)|Kapteiņa palīgs]])&lt;/small&gt;
* 23 {{flaga|CAN}} [[Bārklijs Gudrovs]] &lt;small&gt;([[Kapteinis (hokejs)|Kapteiņa palīgs]])&lt;/small&gt;
* 44 {{flaga|USA}} [[Kīfers Šervuds]] &lt;small&gt;([[Kapteinis (hokejs)|Kapteiņa palīgs]])&lt;/small&gt;
* 51 {{Flaga|USA}} [[Kolins Grafs]]
* 63 {{flaga|CAN}} [[Zeks Ostapčuks]]
* 71 {{flaga|CAN}} [[Maklins Selebrīni]] &lt;small&gt;([[Kapteinis (hokejs)|Kapteiņa palīgs]])&lt;/small&gt;
* 72 {{flaga|SWE}} [[Viljams Ēklunds]] 
* 73 {{flaga|CAN}} [[Tailers Tofoli]] &lt;small&gt;([[Kapteinis (hokejs)|Kapteiņa palīgs]])&lt;/small&gt;
* 75 {{flaga|CAN}} [[Raiens Rīvss]]
* 77 {{flaga|CAN}} [[Maikls Misa]]
* 81 {{flaga|USA}} [[Ādams Godets]]
* 84 {{flaga|SVK}} [[Pavols Regenda]]
* 92 {{flaga|RUS}} [[Igors Čerņišovs]]
* 96 {{flaga|SUI}} [[Filips Kuraševs]]

=== Latvijas hokejisti &quot;Sharks&quot; sastāvā ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align: center;&quot;
|- style=&quot;width:15em&quot; bgcolor=&quot;#efefef&quot; align=center
!Vārds !! {{piezīme|SP|spēles}} !! {{piezīme|V|vārti}} !! {{piezīme|RP|rezultatīvas piespēles}} !! {{piezīme|P-ti|punkti}} !! Laika periods
|-
|align=left| [[Sandis Ozoliņš]]||212||46||86||132||1992—1995&lt;br /&gt;2007—2008
|-
|align=left| [[Artūrs Irbe]]||183||—||—||—||1991—1996
|-
|align=left| [[Rūdolfs Balcers]]||41||8||9||17||2020—2022
|}

== Līderi ==
=== Slavas zālē uzņemtie ===
*{{flaga|Kanāda}} [[Eds Belfūrs]], {{HOK-V}} (1996)
*{{flaga|Krievija}} [[Igors Larionovs]], {{HOK-C}} (1993—1995)

=== Kapteiņi ===
*{{flaga|Kanāda}} [[Dags Vilsons]] (1991—1993)
*{{flaga|Kanāda}} [[Bobs Īrejs]] (1993—1995)
*{{flaga|Kanāda}} [[Džefs Odžers]] (1995—1996)
*{{flaga|Kanāda}} [[Tods Gils]] (1996—1998)
*{{flaga|Kanāda}} [[Ovens Nolans]] (1998—2003)
*''Vairāki rotējoši kapteiņi 2003.—04. gada sezonas pirmajā pusē''
**{{flaga|Kanāda}} [[Maiks Riči]]
**{{flaga|Kanāda}} [[Vinsēns Demphauss]]
**{{flaga|Kanāda}} [[Alins Makolijs]]
*{{flaga|Kanāda}} [[Patriks Marlo]] (2004—2009)
*{{flaga|Kanāda}} [[Robs Bleiks]] (2009—2010)
*{{flaga|Kanāda}} [[Džo Torntons]] (2010—2015)
*{{flaga|ASV}} [[Džo Pavelskis]] (2015—2019)
*{{flaga|Kanāda}} [[Logans Kutirē]] (2019—2025)

== Ārējās saites ==
{{Commonscat|San Jose Sharks|Sanhosē &quot;Sharks&quot;}}
* [http://sharks.nhl.com/index.html Kluba oficiālā mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20081113150934/http://sharks.nhl.com/index.html |date={{dat|2008|11|13||bez}} }} {{en ikona}}
* [http://www.hockey-reference.com/teams/SJS/ Hockey-Reference profils] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110519233535/http://www.hockey-reference.com/teams/SJS/ |date={{dat|2011|05|19||bez}} }} {{en ikona}}

{{Hokejs-aizmetnis}}
{{ASV-aizmetnis}}
{{NHL komandas}}
== Atsauces ==

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Sanhosē &quot;Sharks&quot;| ]]</text>
      <sha1>74m9a57oma3jbzlkauuwarjbo3cpoz5</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Indoeiropiešu valodas</title>
    <ns>0</ns>
    <id>40558</id>
    <revision>
      <id>4465639</id>
      <parentid>4351592</parentid>
      <timestamp>2026-05-09T11:12:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4465639</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2941" sha1="djpvb0bovyjcskp5zw4hc8d83ap93v3" xml:space="preserve">[[Attēls:Indo European Languages.jpg|300 px|thumb|Indoeiropiešu valodu izplatība Eirāzijā]]
[[Attēls:IE_countries.svg|300 px|thumb|Indoeiropiešu valodu statuss pasaulē]]
[[Attēls:IndoEuropeanTree.svg|thumb|300px|Indoeiropiešu valodu koks]]
'''Indoeiropiešu valodas''' ir [[valodu saime]], pie kuras pieder vairāk nekā 400 valodu un dialektu.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.ethnologue.com/show_family.asp?subid=2-16|title=Ethnologue report for Indo-European|publisher=Ethnologue.com}}&lt;/ref&gt; Tā ir lielākā [[valodu saime]] pasaulē runātāju skaita ziņā, pie tās pieder 12 no 20 runātāju skaita ziņā lielākajām [[valoda|valodām]]. Indoeiropiešu valodās runā vairāk nekā 3 miljardi cilvēku.&lt;ref name=&quot;NE&quot;&gt;[[Aigars Kalniņš]]. &quot;[https://enciklopedija.lv/skirklis/152259-indoeiropiešu-valodu-saime Indoeiropiešu valodu saime]&quot;. [[Nacionālā enciklopēdija]]. (skatīts 05.09.2023)&lt;/ref&gt; 

Mūsdienās no visām indoeiropiešu valodām pēc runātāju skaita vislielākās ir [[angļu valoda|angļu]], [[hindi]], [[urdu]], [[spāņu valoda|spāņu]], [[portugāļu valoda|portugāļu]], [[bengāļu valoda|bengāļu]], [[franču valoda|franču]], [[krievu valoda|krievu]], [[vācu valoda|vācu]] un [[pandžabu valoda|pandžabu]] valoda, no tām katra ir dzimtā valoda vairāk nekā 100 miljoniem cilvēku. Angļu valoda ir vienīgā indoeiropiešu valoda, kuras pratēju skaits pārsniedz miljardu,&lt;ref name=&quot;NE&quot; /&gt; jo tā izplatījusies visos pasaules ģeogrāfiskajos kontinentos, pateicoties angļu kolonijām, un mūsdienās kļuvusi par starptautiskās saziņas valodu. Indoeiropiešu valodu saime kopā ar [[urāliešu valodas|urāliešu]] valodām ir viena no divām vienīgajām [[Eiropa]]s kontinentā esošajām valodu saimēm.

== Klasifikācija ==
;Apakšsaimes
* [[Anatoliešu valodas]] †
* [[Baltu-slāvu valodas]] (ietver [[baltu valodas]] un [[slāvu valodas]]) 
* [[Ģermāņu valodas]]
* [[Helēniešu valodas]]
* [[Indoirāņu valodas]]
* [[Itāliskās valodas]] (ietver [[romāņu valodas]]) 
* [[Ķeltu valodas]]
* [[Tohāru valodas]] †
;Izolētas indoeiropiešu valodas 
(pieder pie indoeiropiešu valodu saimes, taču nepieder ne pie vienas apakšsaimes)
* [[Albāņu valoda]]
* [[Armēņu valoda]]
* [[Dakiešu valoda|Daku valoda]] †
* [[Ilīriešu valoda]] †
* [[Libūriešu valoda]] †
* [[Luzitāņu valoda]] †
* [[Mesapiešu valoda]] †
* [[Frīģiešu valoda]] †
* [[Trāķiešu valoda]] †
* [[Peoniešu valoda]] †

== Skatīt arī ==
* [[Indoeiropieši]]
* [[Indoeiropiešu pirmvaloda]]

== Literatūra ==
* Гамкрелидзе Т.В. Иванов В.В. Индоевропейский язык и индоевропейцы. - Тблиси, 1984

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{valoda-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Indoeiropiešu valodas| ]]</text>
      <sha1>djpvb0bovyjcskp5zw4hc8d83ap93v3</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4465641</id>
      <parentid>4465639</parentid>
      <timestamp>2026-05-09T11:14:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4465641</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8249" sha1="bn9f6keyij6jpw1qjlill8ci9af3s9j" xml:space="preserve">[[Attēls:Indo European Languages.jpg|300 px|thumb|Indoeiropiešu valodu izplatība Eirāzijā]]
[[Attēls:IE_countries.svg|300 px|thumb|Indoeiropiešu valodu statuss pasaulē]]
[[Attēls:IndoEuropeanTree.svg|thumb|300px|Indoeiropiešu valodu koks]]
'''Indoeiropiešu valodas''' ir [[valodu saime]], pie kuras pieder vairāk nekā 400 valodu un dialektu.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.ethnologue.com/show_family.asp?subid=2-16|title=Ethnologue report for Indo-European|publisher=Ethnologue.com}}&lt;/ref&gt; Tā ir lielākā [[valodu saime]] pasaulē runātāju skaita ziņā, pie tās pieder 12 no 20 runātāju skaita ziņā lielākajām [[valoda|valodām]]. Indoeiropiešu valodās runā vairāk nekā 3 miljardi cilvēku.&lt;ref name=&quot;NE&quot;&gt;[[Aigars Kalniņš]]. &quot;[https://enciklopedija.lv/skirklis/152259-indoeiropiešu-valodu-saime Indoeiropiešu valodu saime]&quot;. [[Nacionālā enciklopēdija]]. (skatīts 05.09.2023)&lt;/ref&gt; 

Mūsdienās no visām indoeiropiešu valodām pēc runātāju skaita vislielākās ir [[angļu valoda|angļu]], [[hindi]], [[urdu]], [[spāņu valoda|spāņu]], [[portugāļu valoda|portugāļu]], [[bengāļu valoda|bengāļu]], [[franču valoda|franču]], [[krievu valoda|krievu]], [[vācu valoda|vācu]] un [[pandžabu valoda|pandžabu]] valoda, no tām katra ir dzimtā valoda vairāk nekā 100 miljoniem cilvēku. Angļu valoda ir vienīgā indoeiropiešu valoda, kuras pratēju skaits pārsniedz miljardu,&lt;ref name=&quot;NE&quot; /&gt; jo tā izplatījusies visos pasaules ģeogrāfiskajos kontinentos, pateicoties angļu kolonijām, un mūsdienās kļuvusi par starptautiskās saziņas valodu. Indoeiropiešu valodu saime kopā ar [[urāliešu valodas|urāliešu]] valodām ir viena no divām vienīgajām [[Eiropa]]s kontinentā esošajām valodu saimēm.

== Vēsture ==
Indoeiropiešu valodu vēsture saistīta ar kopīgu [[Pirmvaloda|pirmvalodu]], kuru valodniecībā sauc par [[Protoindoeiropiešu valoda|protoindoeiropiešu valodu]]. Tā nav tieši rakstiski fiksēta, bet tās leksiku, fonoloģiju un gramatiku daļēji rekonstruē ar salīdzināmi vēsturiskās valodniecības metodēm, salīdzinot senākās un mūsdienu indoeiropiešu valodas.

Protoindoeiropiešu valodas runātāju sākotnējā dzimtene nav pilnīgi droši noskaidrota. Mūsdienu pētniecībā plaši izplatīta ir kurgānu hipotēze, kas pirmindoeiropiešu sabiedrību saista ar Pontijas-Kaspijas stepes apgabalu 5.–4. gadu tūkstotī p.m.ē. Saskaņā ar šo teoriju indoeiropiešu valodas izplatījās vairākos migrācijas viļņos uz Eiropu, Anatoliju, Irānu un Dienvidāziju.

Viena no agrīnākajām no kopīgās indoeiropiešu valodu saimes atdalītajām grupām bija [[anatoliešu valodas]]. Tās ir pazīstamas no 2. gadu tūkstoša p.m.ē. rakstiskajiem avotiem, īpaši [[Hetu valoda|hetu valodas]] tekstiem [[Ķīļraksts|ķīļrakstā]]. Anatoliešu valodu materiāls bija īpaši nozīmīgs indoeiropiešu salīdzināmajai valodniecībai, jo tas saglabāja vairākas arhaiskas pazīmes.

2. gadu tūkstotī p.m.ē. rakstiski fiksētas arī agrīnas [[Indoirāņu valodas|indoirāņu valodu]] formas. Vēdu sanskrits ir pazīstams no [[Rigvēda|Rigvēdas]] tekstiem, bet senirāņu valodas pārstāv [[avestas valoda]]. Indoirāņu valodu izplatība bija saistīta ar iedzīvotāju kustībām Centrālāzijā, Irānā un Indijas subkontinentā.

Eiropā viena no senāk rakstiski apliecinātajām indoeiropiešu valodu grupām ir [[grieķu valoda]]. Mikēnu grieķu valoda 2. gadu tūkstotī p.m.ē. tika pierakstīta ar lineāro B rakstību. Vēlāk sengrieķu dialekti kļuva par vienu no nozīmīgākajām antīkās pasaules literārajām un zinātnes valodām.

[[Itāļu valodas|Itāliskās valodas]] attīstījās [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]]. No tām nozīmīgākā bija [[latīņu valoda]], kas sākotnēji bija Romas un Lācijas reģiona valoda. [[Romas impērija|Romas impērijas]] paplašināšanās padarīja latīņu valodu par plaši lietotu administrācijas, tiesību, armijas un kultūras valodu. No tautas latīņu valodas vēlāk izveidojās [[romāņu valodas]], tostarp [[itāļu valoda]], [[franču valoda]], [[spāņu valoda]], [[portugāļu valoda]] un [[rumāņu valoda]].

Ziemeļeiropā attīstījās [[ģermāņu valodas]]. Agrīnākais plašākais rakstiskais piemineklis ir [[Gotu valoda|gotu valodas]] Bībeles tulkojums 4. gadsimtā. Vēlāk ģermāņu valodu grupa sadalījās ziemeļģermāņu, rietumģermāņu un austrumģermāņu atzaros. No tām mūsdienās nozīmīgas ir [[angļu valoda]], [[vācu valoda]], [[nīderlandiešu valoda]], [[zviedru valoda]], [[dāņu valoda]], [[norvēģu valoda]] un citas.

[[Ķeltu valodas]] senatnē bija izplatītas plašā Eiropas daļā, tostarp Gallijā, Britu salās, Ibērijā un Centrāleiropā. Pēc Romas ekspansijas un vēlākām valodu maiņām ķeltu valodu areāls ievērojami saruka. Mūsdienās tās saglabājušās galvenokārt Britu salās un Bretaņā, piemēram, [[īru valoda]], [[velsiešu valoda]], [[skotu gēlu valoda]] un [[bretoņu valoda]].

[[Baltu valodas]] un [[slāvu valodas]] attīstījās Eiropas austrumu un ziemeļaustrumu daļā. Tās bieži tiek aplūkotas kā cieši radniecīgas [[baltu-slāvu valodas]]. Baltu valodas, īpaši [[lietuviešu valoda]] un [[latviešu valoda]], saglabājušas vairākas arhaiskas indoeiropiešu pazīmes. Slāvu valodas rakstiski nostiprinājās 9. gadsimtā līdz ar [[Kirils un Metodijs|Kirila un Metodija]] darbību un [[Senslāvu valoda|senslāvu valodas]] literāro tradīciju.

[[Albāņu valoda]] un [[armēņu valoda]] veido atsevišķus indoeiropiešu valodu atzarus. Armēņu valoda rakstiski pazīstama kopš 5. gadsimta, kad tika izveidots [[armēņu alfabēts]]. Albāņu valodas senākā vēsture ir sliktāk dokumentēta, un pirmie plašākie rakstiskie pieminekļi parādās tikai viduslaiku beigās un jaunajos laikos.

19. gadsimtā indoeiropiešu valodu pētniecība kļuva par vienu no galvenajiem vēsturiskās valodniecības virzieniem. [[Franzs Bops]], [[Rasmus Kristians Rasks]], [[Jakobs Grimms]] un citi pētnieki izstrādāja salīdzināmo metodi, pierādīja daudzu Eiropas un Āzijas valodu radniecību un rekonstruēja pirmvalodas formas. Šajā laikā nostiprinājās arī pats jēdziens “indoeiropiešu valodas”.

20. gadsimtā indoeiropiešu valodu vēstures pētniecību papildināja arheoloģijas, antropoloģijas un vēlāk arī ģenētikas dati. Tika izstrādātas vairākas teorijas par pirmindoeiropiešu izcelsmi un izplatību, tostarp kurgānu hipotēze un Anatolijas hipotēze. Lielākā daļa mūsdienu pētnieku par ticamāko uzskata stepes izcelsmes modeli, taču par atsevišķām detaļām joprojām pastāv diskusijas.

Mūsdienās indoeiropiešu valodu saime ir viena no visplašāk izplatītajām pasaulē. Tās valodas tiek lietotas Eiropā, lielā daļā Dienvidāzijas, Irānā, Amerikā, Austrālijā un citos reģionos. Izplatību īpaši veicināja vēsturiskās migrācijas, impēriju paplašināšanās, kolonizācija, tirdzniecība un globalizācija.

== Klasifikācija ==
;Apakšsaimes
* [[Anatoliešu valodas]] †
* [[Baltu-slāvu valodas]] (ietver [[baltu valodas]] un [[slāvu valodas]]) 
* [[Ģermāņu valodas]]
* [[Helēniešu valodas]]
* [[Indoirāņu valodas]]
* [[Itāliskās valodas]] (ietver [[romāņu valodas]]) 
* [[Ķeltu valodas]]
* [[Tohāru valodas]] †
;Izolētas indoeiropiešu valodas 
(pieder pie indoeiropiešu valodu saimes, taču nepieder ne pie vienas apakšsaimes)
* [[Albāņu valoda]]
* [[Armēņu valoda]]
* [[Dakiešu valoda|Daku valoda]] †
* [[Ilīriešu valoda]] †
* [[Libūriešu valoda]] †
* [[Luzitāņu valoda]] †
* [[Mesapiešu valoda]] †
* [[Frīģiešu valoda]] †
* [[Trāķiešu valoda]] †
* [[Peoniešu valoda]] †

== Skatīt arī ==
* [[Indoeiropieši]]
* [[Indoeiropiešu pirmvaloda]]

== Literatūra ==
* Гамкрелидзе Т.В. Иванов В.В. Индоевропейский язык и индоевропейцы. - Тблиси, 1984

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{valoda-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Indoeiropiešu valodas| ]]</text>
      <sha1>bn9f6keyij6jpw1qjlill8ci9af3s9j</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Maroon 5</title>
    <ns>0</ns>
    <id>44930</id>
    <revision>
      <id>4465445</id>
      <parentid>4443717</parentid>
      <timestamp>2026-05-09T04:00:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Gzavala6</username>
        <id>145109</id>
      </contributor>
      <origin>4465445</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10633" sha1="6g4gpu3tpsgw3ge6zk6o6ztf4rgn8ui" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
{{Mūzikas izpildītāja infokaste
| Vārds = Maroon 5
| Attēls = Maroon 5 Current Lineup Collage.jpg
| Att_izm = 250px
| Apraksts = Maroon 5 lineup since 2020
| Fons = grupa
| Vieta = {{flagicon|USA}} [[Losandželosa]], [[Kalifornija]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]
| Žanrs = [[Rokmūzika|Roks]]&lt;br /&gt;[[Poproks]]&lt;br /&gt;[[Soulroks]]
| Gadi = [[1995]]. — [[2001. gads|2001]]. kā &quot;Kara's Flowers&quot;&lt;br /&gt;kopš 2001. — kā &quot;Maroon&amp;nbsp;5&quot;
| Izdevējkompānija = [[A&amp;M/Octone]]&lt;br /&gt;[[Universal Music Group]]&lt;br /&gt;[[J Records]]&lt;br /&gt;[[Columbia Records]]
| Mlapa = [http://www.maroon5.com/ maroon5.com]
| Dalībnieki = [[Ādams Levins]]&lt;br /&gt;[[Džeimss Valentains]]&lt;br /&gt;[[Džesijs Kārmaikls]]&lt;br /&gt;[[Mikijs Madens]]&lt;br /&gt;[[Mets Flinns]]
| Bij_dalībnieki = [[Raiens Dasiks]]
}}

'''&quot;Maroon 5&quot;''' ir amerikāņu rokgrupa no [[Losandželosa]]s, [[Kalifornija]]s.

== Biogrāfija ==
Grupu [[1995]]. gadā nodibināja Ādams Levins, Džesijs Kārmaikls, Mikijs Madens un Raiens Dasiks, kad viņi visi vēl mācījās vidusskolā. Grupas pirmais nosaukums bija &quot;Kara's Flowers&quot; un savos pirmsākumos tā muzicēja ''[[grunge]]''/[[garāžas roks|garāžas roka]] stilā. [[1997]]. gadā grupa izdeva savu vienīgo albumu kā &quot;Kara's Flowers&quot; - &quot;[[The Fourth World]]&quot;. [[2001. gads|2001]]. gadā grupai pievienojās ģitārists [[Džeimss Valentains]] un tika pieņemts jaunais grupas nosaukums &quot;Maroon 5&quot;.

[[2002]]. gadā &quot;Maroon 5&quot; izdeva savu albumu &quot;[[Songs About Jane]]&quot;, kas grupai atnesa pasaules slavu. [[2004]]. gadā, divus gadus pēc izdošanas, albuma pārdošanas rādītāji krasi uzlabojās, pateicoties tā singlu &quot;Harder To Breathe&quot;, &quot;This Love&quot; un &quot;She Will Be Loved&quot; panākumiem. Dziesma &quot;This Love&quot; 10 nedēļas pavadīja pirmajā vietā [[Apvienotais pasaules tops|Apvienotajā pasaules topā]] un tika atzīta par gada populārāko dziesmu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.mediatraffic.de/tracks-2004.htm |title=2004. gada dziesmu tops |access-date={{dat|2008|01|12||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20071214121041/http://www.mediatraffic.de/tracks-2004.htm |archivedate={{dat|2007|12|14||bez}} }}&lt;/ref&gt; Arī &quot;She Will Be Loved&quot; sasniedza gandrīz tikpat labus panākumus. Kopā albums &quot;Songs About Jane&quot; visā pasaulē tika pārdots 12 miljonos eksemplāru.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Gundersene|first=Edna|title=Maroon 5 casts off boy-band criticisms|url=http://www.usatoday.com/life/music/news/2007-05-22-maroon5-main_n.htm|work=&quot;USA Today&quot;}} (angļu valodā)&lt;/ref&gt; [[2005. gads|2005]]. gadā Maroon 5 saņēma [[Grammy balva|Grammy]] balvu kā labākie jaunie izpildītāji, bet 2006. gadā - par dziesmu &quot;This Love&quot; kā labāko popmūzikas dziesmu.

[[2006. gads|2006]]. gadā no grupas aizgāja bundzinieks Raiens Dasiks, jo koncertturnejas laikā guva nopietnus savainojumus. Viņa vietā nāca Mets Flinns. [[2007. gads|2007]]. gadā klajā nāca &quot;Maroon 5&quot; nākamais albums &quot;[[It Won't Be Soon Before Long]]&quot;, kas pagaidām pārdots aptuveni 3,5 miljonos eksemplāru pasaulē. Albuma vadošais singls &quot;Makes Me Wonder&quot; sasniedza 1. vietu gan [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], gan Pasaules topā.

Abi &quot;Maroon 5&quot; albumi ir izraisījuši diskusijas to seksuāli atklāto dziesmu tekstu un mūzikas video dēļ.

== Diskogrāfija ==
=== Studijas albumi ===
* &quot;[[The Fourth World]]&quot; ([[1997]]) (kā &quot;Kara's Flowers&quot;)
* &quot;[[Songs About Jane]]&quot; ([[2002]])
* &quot;[[It Won't Be Soon Before Long]]&quot; ([[2007. gads|2007]])
* &quot;[[Hands All Over]]&quot; ([[2010]])

== Singli ==
=== 2000. gadi ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center; margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
! width=&quot;30&quot; rowspan=&quot;2&quot;| Gads
! width=&quot;220&quot; rowspan=&quot;2&quot;| Singls
! colspan=&quot;21&quot;| Augstākā vieta topā
! rowspan=&quot;2&quot; width=&quot;120&quot;| Albums
|- style=&quot;font-size:smaller;&quot;
!style=&quot;width:3em;font-size:75%&quot;| {{flaga|Pasaule}}&lt;br /&gt;[[Apvienotais pasaules tops|UWC]]
!style=&quot;width:3em;font-size:75%&quot;| {{flaga|ASV}}&lt;br /&gt;[[Billboard Hot 100|Hot100]]
!style=&quot;width:3em;font-size:75%&quot;| {{flaga|ASV}}&lt;br /&gt;[[Billboard Hot Adult|Adult]]
!style=&quot;width:3em;font-size:75%&quot;| {{flaga|Apvienotā Karaliste}}
!style=&quot;width:3em;font-size:75%&quot;| {{flaga|Kanāda}}
!style=&quot;width:3em;font-size:75%&quot;| {{flaga|Austrālija}}
!style=&quot;width:3em;font-size:75%&quot;| {{flaga|Jaunzēlande}}
!style=&quot;width:3em;font-size:75%&quot;| {{flaga|Vācija}}
!style=&quot;width:3em;font-size:75%&quot;| {{flaga|Francija}}
!style=&quot;width:3em;font-size:75%&quot;| {{flaga|Itālija}}
!style=&quot;width:3em;font-size:75%&quot;| {{flaga|Šveice}}
!style=&quot;width:3em;font-size:75%&quot;| {{flaga|Īrija}}
!style=&quot;width:3em;font-size:75%&quot;| {{flaga|Zviedrija}}
!style=&quot;width:3em;font-size:75%&quot;| {{flaga|Norvēģija}}
!style=&quot;width:3em;font-size:75%&quot;| {{flaga|Dānija}}
!style=&quot;width:3em;font-size:75%&quot;| {{flaga|Austrija}}
!style=&quot;width:3em;font-size:75%&quot;| {{flaga|Beļģija}}&lt;br /&gt;{{Piezīme|F|Flandrija}}
!style=&quot;width:3em;font-size:75%&quot;| {{flaga|Beļģija}}&lt;br /&gt;{{Piezīme|W|Valonija}}
!style=&quot;width:3em;font-size:75%&quot;| {{flaga|Nīderlande}}
!style=&quot;width:3em;font-size:75%&quot;| {{flaga|Latvija}}
!style=&quot;width:3em;font-size:75%&quot;| {{flaga|Latvija}}&lt;br /&gt;[[EHR]]
|-
|rowspan=&quot;1&quot; align=&quot;left&quot;|[[2002]]
|align=&quot;left&quot;| &quot;Harder To Breathe&quot;
| -
| 18
| 15
| 13
| -
| 37
| 33
| 79
| -
| -
| -
| 34
| 54
| -
| -
| -
| -
| -
| 86
| -
| -
|rowspan=&quot;5&quot; align=&quot;left&quot;| ''Songs About Jane''
|-
|rowspan=&quot;3&quot; align=&quot;left&quot;|[[2004]]
|align=&quot;left&quot;| &quot;This Love&quot;
| '''1'''
| 5
| '''1'''
| 3
| 2
| 8
| 4
| 5
| 6
| 3
| 4
| 6
| 26
| 3
| -
| 3
| 21
| 7
| 3
| 5
| '''1'''
|-
|align=&quot;left&quot;| &quot;She Will Be Loved&quot;
| '''1'''
| 5
| '''1'''
| 4
| 10
| '''1'''
| 18
| 25
| 23
| 3
| 18
| 3
| -
| -
| -
| 27
| 27
| '''1'''
| 6
| 5
| '''1'''
|-
|align=&quot;left&quot;| &quot;Sunday Morning&quot;
| 13
| 31
| 4
| 27
| -
| 27
| 21
| 83
| -
| -
| -
| 22
| -
| -
| -
| 52
| '''1'''
| 7
| 20
| 38
| -
|-
|rowspan=&quot;1&quot; align=&quot;left&quot;|[[2005. gads|2005]]
|align=&quot;left&quot;| &quot;Must Get Out&quot;
| -
| -
| -
| 39
| -
| -
| 38
| -
| -
| -
| -
| 34
| -
| -
| -
| -
| -
| -
| 8
| 45
| -
|-
|rowspan=&quot;3&quot; align=&quot;left&quot;|[[2007. gads|2007]]
|align=&quot;left&quot;| &quot;Makes Me Wonder&quot;
| '''1'''
| '''1'''
| 2
| 2
| '''1'''
| 6
| 8
| 11
| 40
| 3
| 14
| 10
| 26
| 7
| 5
| 12
| 32
| 34
| 7
| 2
| 13
|rowspan=&quot;5&quot; align=&quot;left&quot;| ''It Won't Be Soon Before Long''
|-
|align=&quot;left&quot;| &quot;Wake Up Call&quot;
| 11
| 19
| 3
| 33
| 6
| 19
| 32
| 41
| -
| 8
| 12
| 35
| -
| -
| 26
| 17
| 3
| 10
| 20
| 20
| 6
|-
|align=&quot;left&quot;| &quot;Won't Go Home Without You&quot;
| 12
| 48
| 3
| 44
| 16
| 7
| 20
| 11
| -
| 15
| 65
| 28
| -
| -
| -
| 16
| 10
| -
| 28
| -
| 13
|-
|rowspan=&quot;2&quot; align=&quot;left&quot;|[[2008. gads|2008]]
|align=&quot;left&quot;| &quot;If I Never See Your Face Again&quot;
| 27
| 51
| 10
| 28
| 12
| 11
| 21
| -
| -
| 15
| 52
| 16
| -
| -
| 31
| 54
| 18
| -
| 35
| -
| 11
|-
|align=&quot;left&quot;| &quot;Goodnight Goodnight&quot;
| -
| -
| -
| -
| -
| -
| -
| -
| -
| -
| -
| -
| -
| -
| -
| -
| -
| -
| -
| -
| -
|-
|}

=== 2010. gadi ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center; margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
! width=&quot;30&quot; rowspan=&quot;2&quot;| Gads
! width=&quot;220&quot; rowspan=&quot;2&quot;| Singls
! colspan=&quot;21&quot;| Augstākā vieta topā
! rowspan=&quot;2&quot; width=&quot;120&quot;| Albums
|- style=&quot;font-size:smaller;&quot;
!style=&quot;width:3em;font-size:75%&quot;| {{flaga|Pasaule}}&lt;br /&gt;[[Apvienotais pasaules tops|UWC]]
!style=&quot;width:3em;font-size:75%&quot;| {{flaga|ASV}}&lt;br /&gt;[[Billboard Hot 100|Hot100]]
!style=&quot;width:3em;font-size:75%&quot;| {{flaga|ASV}}&lt;br /&gt;[[Billboard Hot Adult|Adult]]
!style=&quot;width:3em;font-size:75%&quot;| {{flaga|Apvienotā Karaliste}}
!style=&quot;width:3em;font-size:75%&quot;| {{flaga|Kanāda}}
!style=&quot;width:3em;font-size:75%&quot;| {{flaga|Austrālija}}
!style=&quot;width:3em;font-size:75%&quot;| {{flaga|Jaunzēlande}}
!style=&quot;width:3em;font-size:75%&quot;| {{flaga|Vācija}}
!style=&quot;width:3em;font-size:75%&quot;| {{flaga|Francija}}
!style=&quot;width:3em;font-size:75%&quot;| {{flaga|Itālija}}
!style=&quot;width:3em;font-size:75%&quot;| {{flaga|Šveice}}
!style=&quot;width:3em;font-size:75%&quot;| {{flaga|Īrija}}
!style=&quot;width:3em;font-size:75%&quot;| {{flaga|Zviedrija}}
!style=&quot;width:3em;font-size:75%&quot;| {{flaga|Norvēģija}}
!style=&quot;width:3em;font-size:75%&quot;| {{flaga|Dānija}}
!style=&quot;width:3em;font-size:75%&quot;| {{flaga|Austrija}}
!style=&quot;width:3em;font-size:75%&quot;| {{flaga|Beļģija}}&lt;br /&gt;{{Piezīme|F|Flandrija}}
!style=&quot;width:3em;font-size:75%&quot;| {{flaga|Beļģija}}&lt;br /&gt;{{Piezīme|W|Valonija}}
!style=&quot;width:3em;font-size:75%&quot;| {{flaga|Nīderlande}}
!style=&quot;width:3em;font-size:75%&quot;| {{flaga|Latvija}}
!style=&quot;width:3em;font-size:75%&quot;| {{flaga|Latvija}}&lt;br /&gt;[[EHR]]
|-
|rowspan=&quot;2&quot; align=&quot;left&quot;|[[2010. gads|2010]]
|align=&quot;left&quot;| &quot;Misery&quot;
| 11
| 14
| '''1'''
| 30
| 13
| 39
| 38
| 30
| -
| 19
| 32
| 10
| -
| -
| 28
| 28
| 2
| 30
| 10
| 3
| 31
|rowspan=&quot;4&quot; align=&quot;left&quot;| ''Hands All Over''
|-
|align=&quot;left&quot;| &quot;Give A Little More&quot;
| -
| 86
| 10
| -
| 91
| -
| -
| -
| -
| -
| -
| -
| -
| -
| -
| -
| -
| -
| -
| 25
| -
|-
|rowspan=&quot;2&quot; align=&quot;left&quot;|[[2011. gads|2011]]
|align=&quot;left&quot;| &quot;Never Gonna Leave This Bed&quot;
| -
| 55
| 4
| -
| -
| -
| -
| -
| 82
| -
| -
| -
| -
| -
| -
| -
| 14
| -
| 29
| -
| -
|-
|align=&quot;left&quot;| &quot;Moves Like Jagger&quot;
| '''1'''
| '''1'''
| '''1'''
| 2
| '''1'''
| 2
| '''1'''
| 2
| 3
| 2
| 5
| '''1'''
| '''1'''
| '''1'''
| '''1'''
| '''1'''
| 4
| 4
| 2
| 2
| 6
|-
|rowspan=&quot;3&quot; align=&quot;left&quot;|[[2012. gads|2012]]
|align=&quot;left&quot;| &quot;Payphone&quot;
| '''1'''
| 2
| '''1'''
| '''1'''
| '''1'''
| 2
| 2
| 4
| 11
| '''1'''
| 4
| 2
| 6
| 8
| 7
| 5
| 8
| 10
| 8
| '''1'''
| '''1'''
|rowspan=&quot;3&quot; align=&quot;left&quot;| ''Overexposed''
|-
|align=&quot;left&quot;| &quot;One More Night&quot;
| 3
| '''1'''
| 5
| 8
| 2
| 2
| '''1'''
| 17
| 14
| 13
| 12
| 16
| 5
| 9
| 8
| 8
| 16
| 15
| 15
| 3
| '''1'''
|-
|align=&quot;left&quot;| &quot;Daylight&quot;
| 18
| 7
| '''1'''
| 63
| 6
| 19
| 11
| 75
| 74
| 47
| 53
| 37
| -
| -
| -
| 73
| 8
| 13
| 29
| 26
| 8
|-
!colspan=&quot;27&quot; style=&quot;font-size: 8pt&quot;| &quot;-&quot; norāda, ka singls neiekļuva topā vai netika izdots attiecīgajā valstī.
|}

=== Koncertieraksti ===
* &quot;[[1.22.03.Acoustic]]&quot; ([[2004]])
* &quot;[[Live — Friday the 13th]]&quot; ([[2005. gads|2005]])

== Grupas dalībnieki ==
* [[Ādams Levins]] - balss, [[ģitāra]]
* [[Džeimss Valentains]] - ģitāra, fona vokāls
* [[Džesijs Kārmaikls]] - [[taustiņinstrumenti]], fona vokāls
* [[Mikijs Madens]] - [[basģitāra]]
* [[Mets Flinns]] - [[bungas]], [[Sitamie instrumenti|perkusijas]]

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.maroon5.com Oficiālā mājaslapa]

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:1990. gadu mūzikas grupas]]
[[Kategorija:2000. gadu mūzikas grupas]]
[[Kategorija:2010. gadu mūzikas grupas]]
[[Kategorija:ASV rokgrupas]]
[[Kategorija:ASV popgrupas]]
[[Kategorija:ASV alternatīvā roka grupas]]
[[Kategorija:ASV poproka grupas]]
[[Kategorija:Grammy balvas ieguvēji]]
[[Kategorija:ASV soulmūzikas grupas]]</text>
      <sha1>6g4gpu3tpsgw3ge6zk6o6ztf4rgn8ui</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4465447</id>
      <parentid>4465445</parentid>
      <timestamp>2026-05-09T04:08:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <comment>Laikam tā bija domāts</comment>
      <origin>4465447</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10632" sha1="gkvttwcsf9m7098ex0r9jefblwq5g59" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
{{Mūzikas izpildītāja infokaste
| Vārds = Maroon 5
| Attēls = Maroon 5 Current Lineup Collage.jpg
| Att_izm = 250px
| Apraksts = Sastāvs kopš 2020. gada
| Fons = grupa
| Vieta = {{flagicon|USA}} [[Losandželosa]], [[Kalifornija]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]
| Žanrs = [[Rokmūzika|Roks]]&lt;br /&gt;[[Poproks]]&lt;br /&gt;[[Soulroks]]
| Gadi = [[1995]]. — [[2001. gads|2001]]. kā &quot;Kara's Flowers&quot;&lt;br /&gt;kopš 2001. — kā &quot;Maroon&amp;nbsp;5&quot;
| Izdevējkompānija = [[A&amp;M/Octone]]&lt;br /&gt;[[Universal Music Group]]&lt;br /&gt;[[J Records]]&lt;br /&gt;[[Columbia Records]]
| Mlapa = [http://www.maroon5.com/ maroon5.com]
| Dalībnieki = [[Ādams Levins]]&lt;br /&gt;[[Džeimss Valentains]]&lt;br /&gt;[[Džesijs Kārmaikls]]&lt;br /&gt;[[Mikijs Madens]]&lt;br /&gt;[[Mets Flinns]]
| Bij_dalībnieki = [[Raiens Dasiks]]
}}

'''&quot;Maroon 5&quot;''' ir amerikāņu rokgrupa no [[Losandželosa]]s, [[Kalifornija]]s.

== Biogrāfija ==
Grupu [[1995]]. gadā nodibināja Ādams Levins, Džesijs Kārmaikls, Mikijs Madens un Raiens Dasiks, kad viņi visi vēl mācījās vidusskolā. Grupas pirmais nosaukums bija &quot;Kara's Flowers&quot; un savos pirmsākumos tā muzicēja ''[[grunge]]''/[[garāžas roks|garāžas roka]] stilā. [[1997]]. gadā grupa izdeva savu vienīgo albumu kā &quot;Kara's Flowers&quot; - &quot;[[The Fourth World]]&quot;. [[2001. gads|2001]]. gadā grupai pievienojās ģitārists [[Džeimss Valentains]] un tika pieņemts jaunais grupas nosaukums &quot;Maroon 5&quot;.

[[2002]]. gadā &quot;Maroon 5&quot; izdeva savu albumu &quot;[[Songs About Jane]]&quot;, kas grupai atnesa pasaules slavu. [[2004]]. gadā, divus gadus pēc izdošanas, albuma pārdošanas rādītāji krasi uzlabojās, pateicoties tā singlu &quot;Harder To Breathe&quot;, &quot;This Love&quot; un &quot;She Will Be Loved&quot; panākumiem. Dziesma &quot;This Love&quot; 10 nedēļas pavadīja pirmajā vietā [[Apvienotais pasaules tops|Apvienotajā pasaules topā]] un tika atzīta par gada populārāko dziesmu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.mediatraffic.de/tracks-2004.htm |title=2004. gada dziesmu tops |access-date={{dat|2008|01|12||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20071214121041/http://www.mediatraffic.de/tracks-2004.htm |archivedate={{dat|2007|12|14||bez}} }}&lt;/ref&gt; Arī &quot;She Will Be Loved&quot; sasniedza gandrīz tikpat labus panākumus. Kopā albums &quot;Songs About Jane&quot; visā pasaulē tika pārdots 12 miljonos eksemplāru.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Gundersene|first=Edna|title=Maroon 5 casts off boy-band criticisms|url=http://www.usatoday.com/life/music/news/2007-05-22-maroon5-main_n.htm|work=&quot;USA Today&quot;}} (angļu valodā)&lt;/ref&gt; [[2005. gads|2005]]. gadā Maroon 5 saņēma [[Grammy balva|Grammy]] balvu kā labākie jaunie izpildītāji, bet 2006. gadā - par dziesmu &quot;This Love&quot; kā labāko popmūzikas dziesmu.

[[2006. gads|2006]]. gadā no grupas aizgāja bundzinieks Raiens Dasiks, jo koncertturnejas laikā guva nopietnus savainojumus. Viņa vietā nāca Mets Flinns. [[2007. gads|2007]]. gadā klajā nāca &quot;Maroon 5&quot; nākamais albums &quot;[[It Won't Be Soon Before Long]]&quot;, kas pagaidām pārdots aptuveni 3,5 miljonos eksemplāru pasaulē. Albuma vadošais singls &quot;Makes Me Wonder&quot; sasniedza 1. vietu gan [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], gan Pasaules topā.

Abi &quot;Maroon 5&quot; albumi ir izraisījuši diskusijas to seksuāli atklāto dziesmu tekstu un mūzikas video dēļ.

== Diskogrāfija ==
=== Studijas albumi ===
* &quot;[[The Fourth World]]&quot; ([[1997]]) (kā &quot;Kara's Flowers&quot;)
* &quot;[[Songs About Jane]]&quot; ([[2002]])
* &quot;[[It Won't Be Soon Before Long]]&quot; ([[2007. gads|2007]])
* &quot;[[Hands All Over]]&quot; ([[2010]])

== Singli ==
=== 2000. gadi ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center; margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
! width=&quot;30&quot; rowspan=&quot;2&quot;| Gads
! width=&quot;220&quot; rowspan=&quot;2&quot;| Singls
! colspan=&quot;21&quot;| Augstākā vieta topā
! rowspan=&quot;2&quot; width=&quot;120&quot;| Albums
|- style=&quot;font-size:smaller;&quot;
!style=&quot;width:3em;font-size:75%&quot;| {{flaga|Pasaule}}&lt;br /&gt;[[Apvienotais pasaules tops|UWC]]
!style=&quot;width:3em;font-size:75%&quot;| {{flaga|ASV}}&lt;br /&gt;[[Billboard Hot 100|Hot100]]
!style=&quot;width:3em;font-size:75%&quot;| {{flaga|ASV}}&lt;br /&gt;[[Billboard Hot Adult|Adult]]
!style=&quot;width:3em;font-size:75%&quot;| {{flaga|Apvienotā Karaliste}}
!style=&quot;width:3em;font-size:75%&quot;| {{flaga|Kanāda}}
!style=&quot;width:3em;font-size:75%&quot;| {{flaga|Austrālija}}
!style=&quot;width:3em;font-size:75%&quot;| {{flaga|Jaunzēlande}}
!style=&quot;width:3em;font-size:75%&quot;| {{flaga|Vācija}}
!style=&quot;width:3em;font-size:75%&quot;| {{flaga|Francija}}
!style=&quot;width:3em;font-size:75%&quot;| {{flaga|Itālija}}
!style=&quot;width:3em;font-size:75%&quot;| {{flaga|Šveice}}
!style=&quot;width:3em;font-size:75%&quot;| {{flaga|Īrija}}
!style=&quot;width:3em;font-size:75%&quot;| {{flaga|Zviedrija}}
!style=&quot;width:3em;font-size:75%&quot;| {{flaga|Norvēģija}}
!style=&quot;width:3em;font-size:75%&quot;| {{flaga|Dānija}}
!style=&quot;width:3em;font-size:75%&quot;| {{flaga|Austrija}}
!style=&quot;width:3em;font-size:75%&quot;| {{flaga|Beļģija}}&lt;br /&gt;{{Piezīme|F|Flandrija}}
!style=&quot;width:3em;font-size:75%&quot;| {{flaga|Beļģija}}&lt;br /&gt;{{Piezīme|W|Valonija}}
!style=&quot;width:3em;font-size:75%&quot;| {{flaga|Nīderlande}}
!style=&quot;width:3em;font-size:75%&quot;| {{flaga|Latvija}}
!style=&quot;width:3em;font-size:75%&quot;| {{flaga|Latvija}}&lt;br /&gt;[[EHR]]
|-
|rowspan=&quot;1&quot; align=&quot;left&quot;|[[2002]]
|align=&quot;left&quot;| &quot;Harder To Breathe&quot;
| -
| 18
| 15
| 13
| -
| 37
| 33
| 79
| -
| -
| -
| 34
| 54
| -
| -
| -
| -
| -
| 86
| -
| -
|rowspan=&quot;5&quot; align=&quot;left&quot;| ''Songs About Jane''
|-
|rowspan=&quot;3&quot; align=&quot;left&quot;|[[2004]]
|align=&quot;left&quot;| &quot;This Love&quot;
| '''1'''
| 5
| '''1'''
| 3
| 2
| 8
| 4
| 5
| 6
| 3
| 4
| 6
| 26
| 3
| -
| 3
| 21
| 7
| 3
| 5
| '''1'''
|-
|align=&quot;left&quot;| &quot;She Will Be Loved&quot;
| '''1'''
| 5
| '''1'''
| 4
| 10
| '''1'''
| 18
| 25
| 23
| 3
| 18
| 3
| -
| -
| -
| 27
| 27
| '''1'''
| 6
| 5
| '''1'''
|-
|align=&quot;left&quot;| &quot;Sunday Morning&quot;
| 13
| 31
| 4
| 27
| -
| 27
| 21
| 83
| -
| -
| -
| 22
| -
| -
| -
| 52
| '''1'''
| 7
| 20
| 38
| -
|-
|rowspan=&quot;1&quot; align=&quot;left&quot;|[[2005. gads|2005]]
|align=&quot;left&quot;| &quot;Must Get Out&quot;
| -
| -
| -
| 39
| -
| -
| 38
| -
| -
| -
| -
| 34
| -
| -
| -
| -
| -
| -
| 8
| 45
| -
|-
|rowspan=&quot;3&quot; align=&quot;left&quot;|[[2007. gads|2007]]
|align=&quot;left&quot;| &quot;Makes Me Wonder&quot;
| '''1'''
| '''1'''
| 2
| 2
| '''1'''
| 6
| 8
| 11
| 40
| 3
| 14
| 10
| 26
| 7
| 5
| 12
| 32
| 34
| 7
| 2
| 13
|rowspan=&quot;5&quot; align=&quot;left&quot;| ''It Won't Be Soon Before Long''
|-
|align=&quot;left&quot;| &quot;Wake Up Call&quot;
| 11
| 19
| 3
| 33
| 6
| 19
| 32
| 41
| -
| 8
| 12
| 35
| -
| -
| 26
| 17
| 3
| 10
| 20
| 20
| 6
|-
|align=&quot;left&quot;| &quot;Won't Go Home Without You&quot;
| 12
| 48
| 3
| 44
| 16
| 7
| 20
| 11
| -
| 15
| 65
| 28
| -
| -
| -
| 16
| 10
| -
| 28
| -
| 13
|-
|rowspan=&quot;2&quot; align=&quot;left&quot;|[[2008. gads|2008]]
|align=&quot;left&quot;| &quot;If I Never See Your Face Again&quot;
| 27
| 51
| 10
| 28
| 12
| 11
| 21
| -
| -
| 15
| 52
| 16
| -
| -
| 31
| 54
| 18
| -
| 35
| -
| 11
|-
|align=&quot;left&quot;| &quot;Goodnight Goodnight&quot;
| -
| -
| -
| -
| -
| -
| -
| -
| -
| -
| -
| -
| -
| -
| -
| -
| -
| -
| -
| -
| -
|-
|}

=== 2010. gadi ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center; margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
! width=&quot;30&quot; rowspan=&quot;2&quot;| Gads
! width=&quot;220&quot; rowspan=&quot;2&quot;| Singls
! colspan=&quot;21&quot;| Augstākā vieta topā
! rowspan=&quot;2&quot; width=&quot;120&quot;| Albums
|- style=&quot;font-size:smaller;&quot;
!style=&quot;width:3em;font-size:75%&quot;| {{flaga|Pasaule}}&lt;br /&gt;[[Apvienotais pasaules tops|UWC]]
!style=&quot;width:3em;font-size:75%&quot;| {{flaga|ASV}}&lt;br /&gt;[[Billboard Hot 100|Hot100]]
!style=&quot;width:3em;font-size:75%&quot;| {{flaga|ASV}}&lt;br /&gt;[[Billboard Hot Adult|Adult]]
!style=&quot;width:3em;font-size:75%&quot;| {{flaga|Apvienotā Karaliste}}
!style=&quot;width:3em;font-size:75%&quot;| {{flaga|Kanāda}}
!style=&quot;width:3em;font-size:75%&quot;| {{flaga|Austrālija}}
!style=&quot;width:3em;font-size:75%&quot;| {{flaga|Jaunzēlande}}
!style=&quot;width:3em;font-size:75%&quot;| {{flaga|Vācija}}
!style=&quot;width:3em;font-size:75%&quot;| {{flaga|Francija}}
!style=&quot;width:3em;font-size:75%&quot;| {{flaga|Itālija}}
!style=&quot;width:3em;font-size:75%&quot;| {{flaga|Šveice}}
!style=&quot;width:3em;font-size:75%&quot;| {{flaga|Īrija}}
!style=&quot;width:3em;font-size:75%&quot;| {{flaga|Zviedrija}}
!style=&quot;width:3em;font-size:75%&quot;| {{flaga|Norvēģija}}
!style=&quot;width:3em;font-size:75%&quot;| {{flaga|Dānija}}
!style=&quot;width:3em;font-size:75%&quot;| {{flaga|Austrija}}
!style=&quot;width:3em;font-size:75%&quot;| {{flaga|Beļģija}}&lt;br /&gt;{{Piezīme|F|Flandrija}}
!style=&quot;width:3em;font-size:75%&quot;| {{flaga|Beļģija}}&lt;br /&gt;{{Piezīme|W|Valonija}}
!style=&quot;width:3em;font-size:75%&quot;| {{flaga|Nīderlande}}
!style=&quot;width:3em;font-size:75%&quot;| {{flaga|Latvija}}
!style=&quot;width:3em;font-size:75%&quot;| {{flaga|Latvija}}&lt;br /&gt;[[EHR]]
|-
|rowspan=&quot;2&quot; align=&quot;left&quot;|[[2010. gads|2010]]
|align=&quot;left&quot;| &quot;Misery&quot;
| 11
| 14
| '''1'''
| 30
| 13
| 39
| 38
| 30
| -
| 19
| 32
| 10
| -
| -
| 28
| 28
| 2
| 30
| 10
| 3
| 31
|rowspan=&quot;4&quot; align=&quot;left&quot;| ''Hands All Over''
|-
|align=&quot;left&quot;| &quot;Give A Little More&quot;
| -
| 86
| 10
| -
| 91
| -
| -
| -
| -
| -
| -
| -
| -
| -
| -
| -
| -
| -
| -
| 25
| -
|-
|rowspan=&quot;2&quot; align=&quot;left&quot;|[[2011. gads|2011]]
|align=&quot;left&quot;| &quot;Never Gonna Leave This Bed&quot;
| -
| 55
| 4
| -
| -
| -
| -
| -
| 82
| -
| -
| -
| -
| -
| -
| -
| 14
| -
| 29
| -
| -
|-
|align=&quot;left&quot;| &quot;Moves Like Jagger&quot;
| '''1'''
| '''1'''
| '''1'''
| 2
| '''1'''
| 2
| '''1'''
| 2
| 3
| 2
| 5
| '''1'''
| '''1'''
| '''1'''
| '''1'''
| '''1'''
| 4
| 4
| 2
| 2
| 6
|-
|rowspan=&quot;3&quot; align=&quot;left&quot;|[[2012. gads|2012]]
|align=&quot;left&quot;| &quot;Payphone&quot;
| '''1'''
| 2
| '''1'''
| '''1'''
| '''1'''
| 2
| 2
| 4
| 11
| '''1'''
| 4
| 2
| 6
| 8
| 7
| 5
| 8
| 10
| 8
| '''1'''
| '''1'''
|rowspan=&quot;3&quot; align=&quot;left&quot;| ''Overexposed''
|-
|align=&quot;left&quot;| &quot;One More Night&quot;
| 3
| '''1'''
| 5
| 8
| 2
| 2
| '''1'''
| 17
| 14
| 13
| 12
| 16
| 5
| 9
| 8
| 8
| 16
| 15
| 15
| 3
| '''1'''
|-
|align=&quot;left&quot;| &quot;Daylight&quot;
| 18
| 7
| '''1'''
| 63
| 6
| 19
| 11
| 75
| 74
| 47
| 53
| 37
| -
| -
| -
| 73
| 8
| 13
| 29
| 26
| 8
|-
!colspan=&quot;27&quot; style=&quot;font-size: 8pt&quot;| &quot;-&quot; norāda, ka singls neiekļuva topā vai netika izdots attiecīgajā valstī.
|}

=== Koncertieraksti ===
* &quot;[[1.22.03.Acoustic]]&quot; ([[2004]])
* &quot;[[Live — Friday the 13th]]&quot; ([[2005. gads|2005]])

== Grupas dalībnieki ==
* [[Ādams Levins]] - balss, [[ģitāra]]
* [[Džeimss Valentains]] - ģitāra, fona vokāls
* [[Džesijs Kārmaikls]] - [[taustiņinstrumenti]], fona vokāls
* [[Mikijs Madens]] - [[basģitāra]]
* [[Mets Flinns]] - [[bungas]], [[Sitamie instrumenti|perkusijas]]

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.maroon5.com Oficiālā mājaslapa]

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:1990. gadu mūzikas grupas]]
[[Kategorija:2000. gadu mūzikas grupas]]
[[Kategorija:2010. gadu mūzikas grupas]]
[[Kategorija:ASV rokgrupas]]
[[Kategorija:ASV popgrupas]]
[[Kategorija:ASV alternatīvā roka grupas]]
[[Kategorija:ASV poproka grupas]]
[[Kategorija:Grammy balvas ieguvēji]]
[[Kategorija:ASV soulmūzikas grupas]]</text>
      <sha1>gkvttwcsf9m7098ex0r9jefblwq5g59</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Horvātu valoda</title>
    <ns>0</ns>
    <id>48984</id>
    <revision>
      <id>4465398</id>
      <parentid>4372176</parentid>
      <timestamp>2026-05-08T22:18:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4465398</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4459" sha1="5h4hicbn5xqblhci8i120nrl2twljxj" xml:space="preserve">{{Valodas infokaste
|         name= Horvātu valoda
|   nativename= ''hrvatski''
|pronunciation= ['xr̩ʋaːtskiː]
|  familycolor= Indoeiropiešu
|       states= [[Horvātija]], [[Bosnija un Hercegovina]], [[Vojevodina]] ([[Serbija]]), [[Melnkalne]], [[Austrija]]
|       region= [[Dienvideiropa]] ([[Balkānu pussala|Balkāni]])
|     speakers= 5,7 miljoni (2006. gadā)&lt;ref name=&quot;ethnologue&quot;/&gt;
|         fam2= [[Slāvu valodas|Slāvu]]
|         fam3= [[Dienvidslāvu valodas|Dienvidslāvu]]
|         fam4= [[Centrālās dienvidslāvu valodas|Centrālās dienvidslāvu]]
|         fam5= [[Serbhorvātu valoda|Serbhorvātu]]
|       nation= {{HRV}}&lt;br /&gt;{{BIH}}&lt;br /&gt;{{EU}}
----
Reģionālā valoda:&lt;br /&gt;{{MNE}}&lt;br /&gt;{{AT-1}} ([[Austrija]])&lt;br /&gt;[[Attēls:Actual Caraș-Severin county CoA.png|15px]] [[Karašova]] ([[Rumānija]])&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag_of_Vojvodina.svg|23px]] [[Vojevodina]] ([[Serbija]])
----
Minoritātes valoda:&lt;br /&gt; [[Molize]] ([[Itālija]])
|       script= [[latīņu alfabēts]] (horvātu ortogrāfija)
|       agency= Horvātu valodas un valodniecības institūts
| iso1= hr
| iso2= hrv
| iso3= hrv
}}

'''Horvātu valoda''' (''hrvatski'') ir standartizēts [[serbhorvātu valoda]]s paveids,&lt;ref name=&quot;Blažek&quot;/&gt; ko pārsvarā lieto [[Horvātija|Horvātijā]], [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] un to kaimiņvalstīs dzīvojošie [[horvāti]]. Tā ir Horvātijas [[valsts valoda]], kā arī viena no [[Eiropas Savienības valodas|Eiropas Savienības oficiālajām valodām]]. Horvātu valoda pieder [[slāvu valodas|slāvu valodu]] saimes [[dienvidslāvu valodas|dienvidslāvu]] atzaram. Horvātu valoda ir viena no centrālās dienvidslāvu valodu [[diasistēma]]s (citas ir [[serbu valoda|serbu]], [[bosniešu valoda|bosniešu]] un [[melnkalniešu valoda|melnkalniešu]] valodas).

== Horvātu valodas alfabēts ==
{| style=&quot;font-family:Microsoft Sans Serif; font-size:1.4em; border-color:#000000; border-width:1px; border-style:solid; border-collapse:collapse; background-color:#F8F8EF; text-align:center&quot;
| style=&quot;width:3em&quot;| A a
| style=&quot;width:3em&quot;| B b
| style=&quot;width:3em&quot;| C c
| style=&quot;width:3em&quot;| Č č
| style=&quot;width:3em&quot;| Ć ć
| style=&quot;width:3em&quot;| D d
| style=&quot;width:3em&quot;| Đ đ
|-
| Dž dž
| E e
| F f
| G g
| H h
| I i
| J j
|-
| K k
| L l
| Lj lj
| M m
| N n
| Nj nj
| O o
|-
| P p
| R r
| S s
| Š š
| T t
| U u
| V v
|-
| Z z
| Ž ž
|(i+e=ie)
|(r+r=ŕ)
|
|
|
|}

Horvātu literārā valoda ir veidojusies uz [[štokaviešu dialekts|štokaviešu dialekta]] pamata (izmantojot arī pārējo lielo dialektu — [[čakaviešu dialekts|čakaviešu]] un [[kajkaviešu dialekts|kajkaviešu]] — elementus).
[[Attēls:Croatian dialects in Cro and BiH 1.PNG|400px|center]]

== Skatīt arī ==
* [[Serbhorvātu valoda]]

== Atsauces ==
{{atsauces|refs=
&lt;ref name=&quot;ethnologue&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce | url= http://www.ethnologue.com/language/hrv | title= Croatian | publisher= Ethnologue | language= angļu valoda | accessdate= 2014. gada 22. decembrī}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;Blažek&quot;&gt;Václav Blažek, &quot;On the Internal Classification of Indo-European Languages: Survey&quot; [http://www.phil.muni.cz/linguistica/art/blazek/bla-003.pdf retrieved 20 Oct 2010], pp. 15–16.&lt;/ref&gt;
}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
{{InterWiki|code=hr}}
* [http://www.hr/darko/etf/et03.html Horvātu glagolica] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070314051303/http://www.hr/darko/etf/et03.html |date={{dat|2007|03|14||bez}} }}
* [http://www.hr/darko/etf/et04.html Horvātu kirilica] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20061001205504/http://www.hr/darko/etf/et04.html |date={{dat|2006|10|01||bez}} }}
* [http://www.hic.hr/hrvatski/izdavalastvo/FOLIA.pdf ''FOLIA CROATICA-CANADIANA'': horvātu valoda un visu tās aspektu pētījums] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20201022182655/http://www.hic.hr/hrvatski/izdavalastvo/FOLIA.pdf |date={{dat|2020|10|22||bez}} }}
* [https://web.archive.org/web/20040606041856/http://www.cam.ac.uk/societies/cro/crolang.htm Horvātu valoda šodien]
* [https://web.archive.org/web/20051125092931/http://www.hercegbosna.org/engleski/croatian_language.html Horvātu valodas hronoloģija]
* [https://web.archive.org/web/20180501191113/http://rjecnik.com/ Horvātu-angļu-horvātu vārdnīca]


{{valoda-aizmetnis}}

{{Slāvu valodas}}
{{ES oficiālās valodas}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Horvātu valoda| ]]</text>
      <sha1>5h4hicbn5xqblhci8i120nrl2twljxj</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Hokeja izlašu ieņemtās vietas IIHF Pasaules čempionātā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>52044</id>
    <revision>
      <id>4465488</id>
      <parentid>4464526</parentid>
      <timestamp>2026-05-09T06:11:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <comment>/* 1.divīzijas A grupa */</comment>
      <origin>4465488</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="48189" sha1="tjd2ad4be12uz8z6pcza12d7s3o3jti" xml:space="preserve">Šajā lapā ir uzskaitītas '''hokeja izlašu ieņemtās vietas [[IIHF]] [[pasaules čempionāts hokejā|pasaules čempionātos]]''' no [[1989|1986]]. gada.

{{Hokejs komandas legenda}}

== Augstākā divīzija (A grupa) ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size:70%&quot;
|-
!
! 1
! 2
! 3
! 4
! 5
! 6
! 7
! 8
! 9
! 10
! 11
! 12
! 13
! 14
! 15
! 16
|- align=&quot;center&quot;
| [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]]
| {{ih|USA}}
| {{ih|SUI}}
| {{ih|SWE}}
| {{ih|DEN}}
| {{ih|CAN}}
| {{ih|CZE}}
| {{ih|FIN}}
| {{ih|AUT}}
| {{ih|GER}}
| {{ih|LAT}}
| {{ih|SVK}}
| {{ih|NOR}}
| bgcolor=&quot;#90ee90&quot; | {{ih|SLO}}
| bgcolor=&quot;#90ee90&quot; | {{ih|HUN}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; | {{ih|KAZ}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; | {{ih|FRA}}
|- align=&quot;center&quot;
| [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024]]
| {{ih|CZE}}
| {{ih|SUI}}
| {{ih|SWE}}
| {{ih|CAN}}
| {{ih|USA}}
| {{ih|GER}}
| {{ih|SVK}}
| {{ih|FIN}}
| {{ih|LAT}}
| {{ih|AUT}}
| {{ih|NOR}}
| {{ih|KAZ}}
| {{ih|DEN}}
| {{ih|FRA}}
| bgcolor=&quot;#ffff00&quot; | {{ih|GBR}}
| bgcolor=&quot;#ffff00&quot; | {{ih|POL}}
|- align=&quot;center&quot;
| [[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023]]
| {{ih|CAN}}
| {{ih|GER}}
| {{ih|LAT}}
| {{ih|USA}}
| {{ih|SUI}}
| {{ih|SWE}}
| {{ih|FIN}}
| {{ih|CZE}}
| {{ih|SVK}}
| {{ih|DEN}}
| {{ih|KAZ}}
| {{ih|FRA}}
| {{ih|NOR}}
| {{ih|AUT}}
| bgcolor=&quot;#ffff00&quot; | {{ih|HUN}}
| bgcolor=&quot;#ffff00&quot; | {{ih|SLO}}
|- align=&quot;center&quot;
| [[2022. gada Pasaules čempionāts hokejā|2022]]
| {{ih|FIN}}
| {{ih|CAN}}
| {{ih|CZE}}
| {{ih|USA}}
| {{ih|SUI}}
| {{ih|SWE}}
| {{ih|GER}}
| {{ih|SVK}}
| {{ih|DEN}}
| {{ih|LAT}}
| bgcolor=&quot;#90ee90&quot; | {{ih|AUT}}
| bgcolor=&quot;#90ee90&quot; | {{ih|FRA}}
| {{ih|NOR}}
| {{ih|KAZ}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; | {{ih|ITA}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; | {{ih|GBR}}
|- align=&quot;center&quot;
| [[2021. gada Pasaules čempionāts hokejā|2021]]
| {{ih|CAN}}
| {{ih|FIN}}
| {{ih|USA}}
| {{ih|GER}}
| [[Krievijas hokeja izlase|KOK]] 
| {{ih|SUI}}
| {{ih|CZE}}
| {{ih|SVK}}
| {{ih|SWE}}
| bgcolor=&quot;#90ee90&quot; | {{ih|KAZ}}
| {{ih|LAT}}
| {{ih|DEN}}
| {{ih|NOR}}
| {{ih|GBR}}
| bgcolor=&quot;#90ee90&quot; | {{ih|BLR}}
| {{ih|ITA}}
|- align=&quot;center&quot;
| [[2020. gada Pasaules čempionāts hokejā|2020]]
| colspan=16| ''nenotika''
|- align=&quot;center&quot;
| [[2019. gada Pasaules čempionāts hokejā|2019]]
| {{ih|FIN}}
| {{ih|CAN}}
| {{ih|RUS}}
| {{ih|CZE}}
| {{ih|SWE}}
| {{ih|GER}}
| {{ih|USA}}
| {{ih|SUI}}
| {{ih|SVK}}
| {{ih|LAT}}
| {{ih|DEN}}
| {{ih|NOR}}
| bgcolor=&quot;#90ee90&quot; |{{ih|GBR}}
| bgcolor=&quot;#90ee90&quot; |{{ih|ITA}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; |{{ih|FRA}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; |{{ih|AUT}}
|- align=&quot;center&quot;
| [[2018. gada Pasaules čempionāts hokejā|2018]]
| {{ih|SWE}}
| {{ih|SUI}}
| {{ih|USA}}
| {{ih|CAN}}
| {{ih|FIN}}
| {{ih|RUS}}
| {{ih|CZE}}
| {{ih|LAT}}
| {{ih|SVK}}
| {{ih|DEN}}
| {{ih|GER}}
| {{ih|FRA}}
| {{ih|NOR}}
| bgcolor=&quot;#90ee90&quot; |{{ih|AUT}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; | {{ih|BLR}}
| bgcolor=&quot;#ffff00&quot; |{{ih|KOR}}
|- align=&quot;center&quot;
| [[2017. gada Pasaules čempionāts hokejā|2017]]
| {{ih|SWE}}
| {{ih|CAN}}
| {{ih|RUS}}
| {{ih|FIN}}
| {{ih|USA}}
| {{ih|SUI}}
| {{ih|CZE}}
| {{ih|GER}}
| {{ih|FRA}}
| {{ih|LAT}}
| {{ih|NOR}}
| {{ih|DEN}}
| {{ih|BLR}}
| {{ih|SVK}}
| bgcolor=&quot;#ffff00&quot; |{{ih|SLO}}
| bgcolor=&quot;#ffff00&quot; |{{ih|ITA}}
|- align=&quot;center&quot;
| [[2016. gada Pasaules čempionāts hokejā|2016]]
| {{ih|CAN}}
| {{ih|FIN}}
| {{ih|RUS}}
| {{ih|USA}}
| {{ih|CZE}}
| {{ih|SWE}}
| {{ih|GER}}
| {{ih|DEN}}
| {{ih|SVK}}
| {{ih|NOR}}
| {{ih|SUI}}
| {{ih|BLR}}
| {{ih|LAT}}
| {{ih|FRA}}
| bgcolor=&quot;#ffff00&quot; |{{ih|HUN}}
| bgcolor=&quot;#ffff00&quot; |{{ih|KAZ}}
|- align=&quot;center&quot;
| [[2015. gada Pasaules čempionāts hokejā|2015]]
| {{ih|CAN}}
| {{ih|RUS}}
| {{ih|USA}}
| {{ih|CZE}}
| {{ih|SWE}}
| {{ih|FIN}}
| {{ih|BLR}}
| {{ih|SUI}}
| {{ih|SVK}}
| {{ih|GER}}
| {{ih|NOR}}
| {{ih|FRA}}
| {{ih|LAT}}
| {{ih|DEN}}
| bgcolor=&quot;#ffff00&quot; |{{ih|AUT}}
| bgcolor=&quot;#ffff00&quot; |{{ih|SLO}}
|- align=&quot;center&quot;
| [[2014. gada Pasaules čempionāts hokejā|2014]]
| {{ih|RUS}}
| {{ih|FIN}}
| {{ih|SWE}}
| {{ih|CZE}}
| {{ih|CAN}}
| {{ih|USA}}
| {{ih|BLR}}
| {{ih|FRA}}
| {{ih|SVK}}
| {{ih|SUI}}
| {{ih|LAT}}
| {{ih|NOR}}
| {{ih|DEN}}
| {{ih|GER}}
| bgcolor=&quot;#ffff00&quot; |{{ih|ITA}}
| bgcolor=&quot;#ffff00&quot; |{{ih|KAZ}}
|- align=&quot;center&quot;
| [[2013. gada Pasaules čempionāts hokejā|2013]]
| {{ih|SWE}}
| {{ih|SUI}}
| {{ih|USA}}
| {{ih|FIN}}
| {{ih|CAN}}
| {{ih|RUS}}
| {{ih|CZE}}
| {{ih|SVK}}
| {{ih|GER}}
| {{ih|NOR}}
| {{ih|LAT}}
| {{ih|DEN}}
| {{ih|FRA}}
| {{ih|BLR}}
| bgcolor=&quot;#ffff00&quot; |{{ih|AUT}}
| bgcolor=&quot;#ffff00&quot; |{{ih|SLO}}
|- align=&quot;center&quot;
| [[2012. gada Pasaules čempionāts hokejā|2012]]
| {{ih|RUS}}
| {{ih|SVK}}
| {{ih|CZE}}
| {{ih|FIN}}
| {{ih|CAN}}
| {{ih|SWE}}
| {{ih|USA}}
| {{ih|NOR}}
| {{ih|FRA}}
| {{ih|LAT}}
| {{ih|SUI}}
| {{ih|GER}}
| {{ih|DEN}}
| {{ih|BLR}}
| bgcolor=&quot;#ffff00&quot; |{{ih|ITA}}
| bgcolor=&quot;#ffff00&quot; |{{ih|KAZ}}
|- align=&quot;center&quot;
| [[2011. gada Pasaules čempionāts hokejā|2011]]
| {{ih|FIN}}
| {{ih|SWE}}
| {{ih|CZE}}
| {{ih|RUS}}
| {{ih|CAN}}
| {{ih|NOR}}
| {{ih|GER}}
| {{ih|USA}}
| {{ih|SUI}}
| {{ih|SVK}}
| {{ih|DEN}}
| {{ih|FRA}}
| {{ih|LAT}}
| {{ih|BLR}}
| bgcolor=&quot;#ffff00&quot; |{{ih|AUT}}
| bgcolor=&quot;#ffff00&quot; |{{ih|SLO}}
|- align=&quot;center&quot;
| [[2010. gada Pasaules čempionāts hokejā|2010]]

| {{ih|CZE}}
| {{ih|RUS}}
| {{ih|SWE}}
| {{ih|GER}}
| {{ih|SUI}}
| {{ih|FIN}}
| {{ih|CAN}}
| {{ih|DEN}}
| {{ih|NOR}}
| {{ih|BLR}}
| {{ih|LAT}}
| {{ih|SVK}}
| {{ih|USA}}
| {{ih|FRA}}
| bgcolor=&quot;#ffff00&quot; |{{ih|ITA}}
| bgcolor=&quot;#ffff00&quot; |{{ih|KAZ}}
|- align=&quot;center&quot;
| [[2009. gada Pasaules čempionāts hokejā|2009]]

| {{ih|RUS}}
| {{ih|CAN}}
| {{ih|SWE}}
| {{ih|USA}}
| {{ih|FIN}}
| {{ih|CZE}}
| {{ih|LAT}}
| {{ih|BLR}}
| {{ih|SUI}}
| {{ih|SVK}}

| {{ih|NOR}}
| {{ih|FRA}}
| {{ih|DEN}}
| bgcolor=&quot;#ffff00&quot; |{{ih|AUT}}
| {{ih|GER}}†
| bgcolor=&quot;#ffff00&quot; |{{ih|HUN}}
|- align=&quot;center&quot;
| [[2008. gada Pasaules čempionāts hokejā|2008]]

| {{ih|RUS}}
| {{ih|CAN}}
| {{ih|FIN}}
| {{ih|SWE}}
| {{ih|CZE}}
| {{ih|USA}}
| {{ih|SUI}}
| {{ih|NOR}}
| {{ih|BLR}}
| {{ih|GER}}
| {{ih|LAT}}
| {{ih|DEN}}
| {{ih|SVK}}
| bgcolor=&quot;#90ee90&quot; |{{ih|FRA}}
| bgcolor=&quot;#ffff00&quot; |{{ih|SLO}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; |{{ih|ITA}}
|- align=&quot;center&quot;
| [[2007. gada Pasaules čempionāts hokejā|2007]]

| {{ih|CAN}}
| {{ih|FIN}}
| {{ih|RUS}}
| {{ih|SWE}}
| {{ih|USA}}
| {{ih|SVK}}
| {{ih|CZE}}
| {{ih|SUI}}
| bgcolor=&quot;#90ee90&quot; |{{ih|GER}}
| {{ih|DEN}}
| {{ih|BLR}}
| {{ih|ITA}}
| {{ih|LAT}}
| {{ih|NOR}}
| bgcolor=&quot;#ffff00&quot; |{{ih|AUT}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; |{{ih|UKR}}
|- align=&quot;center&quot;
| [[2006. gada Pasaules čempionāts hokejā|2006]]
| {{ih|SWE}}
| {{ih|CZE}}
| {{ih|FIN}}
| {{ih|CAN}}
| {{ih|RUS}}
| {{ih|BLR}}
| {{ih|USA}}
| {{ih|SVK}}
| {{ih|SUI}}
| {{ih|LAT}}
| bgcolor=&quot;#90ee90&quot; |{{ih|NOR}}
| {{ih|UKR}}
| {{ih|DEN}}
| bgcolor=&quot;#90ee90&quot; |{{ih|ITA}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; |{{ih|KAZ}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; |{{ih|SLO}}
|- align=&quot;center&quot;
| [[2005. gada Pasaules čempionāts hokejā|2005]]
| {{ih|CZE}}
| {{ih|CAN}}
| {{ih|RUS}}
| {{ih|SWE}}
| {{ih|SVK}}
| {{ih|USA}}
| {{ih|FIN}}
| {{ih|SUI}}
| {{ih|LAT}}
| bgcolor=&quot;#90ee90&quot; |{{ih|BLR}}
| {{ih|UKR}}
| {{ih|KAZ}}
| bgcolor=&quot;#90ee90&quot; |{{ih|SLO}}
| {{ih|DEN}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; |{{ih|GER}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; |{{ih|AUT}}
|- align=&quot;center&quot;
| [[2004. gada Pasaules čempionāts hokejā|2004]]
| {{ih|CAN}}
| {{ih|SWE}}
| {{ih|USA}}
| {{ih|SVK}}
| {{ih|CZE}}
| {{ih|FIN}}
| {{ih|LAT}}
| {{ih|SUI}}
| {{ih|GER}}
| {{ih|RUS}}
| {{ih|AUT}}
| {{ih|DEN}}
| bgcolor=&quot;#90ee90&quot; |{{ih|KAZ}}
| {{ih|UKR}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; |{{ih|JPN}}
| bgcolor=&quot;#ffff00&quot; |{{ih|FRA}}
|- align=&quot;center&quot;
| [[2003. gada Pasaules čempionāts hokejā|2003]]
| {{ih|CAN}}
| {{ih|SWE}}
| {{ih|SVK}}
| {{ih|CZE}}
| {{ih|FIN}}
| {{ih|GER}}
| {{ih|RUS}}
| {{ih|SUI}}
| {{ih|LAT}}
| {{ih|AUT}}
| bgcolor=&quot;#90ee90&quot; |{{ih|DEN}}
| {{ih|UKR}}
| {{ih|USA}}
| bgcolor=&quot;#ffff00&quot; |{{ih|BLR}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; |{{ih|SLO}}
| bgcolor=&quot;#00ffff&quot; |{{ih|JPN}}
|- align=&quot;center&quot;
| [[2002. gada Pasaules čempionāts hokejā|2002]]
| {{ih|SVK}}
| {{ih|RUS}}
| {{ih|SWE}}
| {{ih|FIN}}
| {{ih|CZE}}
| {{ih|CAN}}
| {{ih|USA}}
| {{ih|GER}}
| {{ih|SUI}}
| {{ih|UKR}}
| {{ih|LAT}}
| {{ih|AUT}}
| bgcolor=&quot;#ffa500&quot; |{{ih|SLO}}
| bgcolor=&quot;#ffff00&quot; |{{ih|POL}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; |{{ih|ITA}}
| bgcolor=&quot;#00ffff&quot; |{{ih|JPN}}
|- align=&quot;center&quot;
| [[2001. gada Pasaules čempionāts hokejā|2001]]
| {{ih|CZE}}
| {{ih|FIN}}
| {{ih|SWE}}
| {{ih|USA}}
| {{ih|CAN}}
| {{ih|RUS}}
| {{ih|SVK}}
| bgcolor=&quot;#90ee90&quot; |{{ih|GER}}
| {{ih|SUI}}
| {{ih|UKR}}
| {{ih|AUT}}
| {{ih|ITA}}
| {{ih|LAT}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; |{{ih|BLR}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; |{{ih|NOR}}
| bgcolor=&quot;#00ffff&quot; |{{ih|JPN}}
|- align=&quot;center&quot;
| [[2000. gada Pasaules čempionāts hokejā|2000]]
| {{ih|CZE}}
| {{ih|SVK}}
| {{ih|FIN}}
| {{ih|CAN}}
| {{ih|USA}}
| {{ih|SUI}}
| {{ih|SWE}}
| {{ih|LAT}}
| {{ih|BLR}}
| {{ih|NOR}}
| {{ih|RUS}}
| {{ih|ITA}}
| {{ih|AUT}}
| {{ih|UKR}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; |{{ih|FRA}}
| bgcolor=&quot;#00ffff&quot; |{{ih|JPN}}
|- align=&quot;center&quot;
| [[1999. gada Pasaules čempionāts hokejā|1999]]
| {{ih|CZE}}
| {{ih|FIN}}
| {{ih|SWE}}
| {{ih|CAN}}
| {{ih|USA}}
| {{ih|RUS}}
| {{ih|SVK}}
| {{ih|SUI}}
| {{ih|BLR}}
| {{ih|AUT}}
| bgcolor=&quot;#DDa0DD&quot; | {{ih|LAT}}
| bgcolor=&quot;#DDa0DD&quot; | {{ih|NOR}}
| bgcolor=&quot;#DDa0DD&quot; | {{ih|ITA}}
| bgcolor=&quot;#DDa0DD&quot; | {{ih|UKR}}
| bgcolor=&quot;#00FFFF&quot; | {{ih|JPN}}
| bgcolor=&quot;#DDa0DD&quot; | {{ih|FRA}}
|- align=&quot;center&quot;
| [[1998. gada Pasaules čempionāts hokejā|1998]]
| {{ih|SWE}}
| {{ih|FIN}}
| {{ih|CZE}}
| bgcolor=&quot;#90ee90&quot; | {{ih|SUI}}
| {{ih|CAN}}
| {{ih|RUS}}
| {{ih|SVK}}
| bgcolor=&quot;#ffa500&quot; | {{ih|BLR}}
| {{ih|LAT}}
| {{ih|ITA}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; | {{ih|GER}}
| bgcolor=&quot;#DDa0DD&quot; | {{ih|USA}}
| bgcolor=&quot;#00ffff&quot; | {{ih|JPN}}
| bgcolor=&quot;#90ee90&quot; | {{ih|AUT}}
| bgcolor=&quot;#DDa0DD&quot; | {{ih|FRA}}
| bgcolor=&quot;#ffff00&quot; | {{ih|KAZ}}
|- align=&quot;center&quot;
|
| 1
| 2
| 3
| 4
| 5
| 6
| 7
| 8
| 9
| 10
| 11
| 12
|
|
|
|
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;center&quot; | [[1997. gada Pasaules čempionāts hokejā|1997]]
| align=&quot;center&quot; | {{ih|CAN}}
| {{ih|SWE}}
| {{ih|CZE}}
| {{ih|RUS}}
| {{ih|FIN}}
| {{ih|USA}}
| bgcolor=&quot;#ffa500&quot; | {{ih|LAT}}
| {{ih|ITA}}
| {{ih|SVK}}
| {{ih|FRA}}
| {{ih|GER}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; | {{ih|NOR}}
|
|
|
|
|- align=&quot;center&quot;
| [[1996. gada Pasaules čempionāts hokejā|1996]]
| {{ih|CZE}}
| {{ih|CAN}}
| {{ih|USA}}
| {{ih|RUS}}
| {{ih|FIN}}
| {{ih|SWE}}
| {{ih|ITA}}
| {{ih|GER}}
| {{ih|NOR}}
| {{ih|SVK}}
| {{ih|FRA}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; | {{ih|AUT}}
|
|
|
|
|- align=&quot;center&quot;
| [[1995. gada Pasaules čempionāts hokejā|1995]]
| {{ih|FIN}}
| {{ih|SWE}}
| {{ih|CAN}}
| {{ih|CZE}}
| {{ih|RUS}}
| {{ih|USA}}
| {{ih|ITA}}
| {{ih|FRA}}
| {{ih|GER}}
| {{ih|NOR}}
| {{ih|AUT}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; | {{ih|SUI}}
|
|
|
|
|- align=&quot;center&quot;
| [[1994. gada Pasaules čempionāts hokejā|1994]]
| {{ih|CAN}}
| {{ih|FIN}}
| {{ih|SWE}}
| {{ih|USA}}
| {{ih|RUS}}
| {{ih|ITA}}
| {{ih|CZE}}
| {{ih|AUT}}
| {{ih|GER}}
| {{ih|FRA}}
| {{ih|NOR}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; | {{ih|GBR}}
|
|
|
|
|- align=&quot;center&quot;
| [[1993. gada Pasaules čempionāts hokejā|1993]]
| {{ih|RUS}}
| {{ih|SWE}}
| {{ih|CZE}}
| {{ih|CAN}}
| {{ih|GER}}
| {{ih|USA}}
| {{ih|FIN}}
| {{ih|ITA}}
| {{ih|AUT}}
| {{ih|FRA}}
| {{ih|NOR}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; | {{ih|SUI}}
|
|
|
|
|- align=&quot;center&quot;
| [[1992. gada Pasaules čempionāts hokejā|1992]]
| {{ih|SWE}}
| {{ih|FIN}}
| {{ih|TCH}}
| {{ih|SUI}}
| {{ih|RUS}}
| {{ih|GER}}
| {{ih|USA}}
| {{ih|CAN}}
| {{ih|ITA}}
| {{ih|NOR}}
| {{ih|FRA}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; | {{ih|POL}}
|
|
|
|
|- align=&quot;center&quot;
|
| 1
| 2
| 3
| 4
| 5
| 6
| 7
| 8
|
|
|
|
|
|
|
|
|- align=&quot;center&quot;
| [[1991. gada Pasaules čempionāts hokejā|1991]]
| {{ih|SWE}}
| {{ih|CAN}}
| {{ih|USSR}}
| {{ih|USA}}
| {{ih|FIN}}
| {{ih|TCH}}
| {{ih|SUI}}
| {{ih|GER}}
|
|
|
|
|
|
|
|
|- align=&quot;center&quot;
| [[1990. gada Pasaules čempionāts hokejā|1990]]
| {{ih|CAN}}
| {{ih|SWE}}
| {{ih|USSR}}
| {{ih|TCH}}
| {{ih|USA}}
| {{ih|FIN}}
| {{ih|NOR}}
| {{ih|GER}}
|
|
|
|
|
|
|
|
|- align=&quot;center&quot;
| [[1989. gada Pasaules čempionāts hokejā|1989]]
| {{ih|USSR}}
| {{ih|CAN}}
| {{ih|TCH}}
| {{ih|SWE}}
| {{ih|FIN}}
| {{ih|USA}}
| {{ih|GER}}
| {{ih|POL}}
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|1987
|{{ih|USSR}}
|{{ih|TCH}}
|{{ih|SWE}}
|{{ih|CAN}}
|{{ih|GER}}
|{{ih|FIN}}
|{{ih|USA}}
|{{ih|SUI}}
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|1986
|{{ih|USSR}}
|{{ih|SWE}}
|{{ih|FIN}}
|{{ih|CAN}}
|{{ih|TCH}}
|{{ih|USA}}
|{{ih|GER}}
|{{ih|POL}}
|
|
|
|
|
|
|
|
|}

== [[Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzija]] (B grupa) ==

=== 1.divīzijas A grupa ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size:70%&quot;
!
!17
!18
!19
!20
!21
!22
|-
|[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija#A grupa|2026]]
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|KAZ}}
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|UKR}}
| bgcolor=&quot;#90ee90&quot; | {{ih|FRA}}
| {{ih|POL}}
| bgcolor=&quot;#90ee90&quot; | {{ih|LTU}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; | {{ih|JPN}}
|-
|[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija#A grupa|2025]]
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|GBR}}
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|ITA}}
| bgcolor=&quot;#90ee90&quot; | {{ih|UKR}}
| {{ih|JPN}}
| bgcolor=&quot;#90ee90&quot; | {{ih|POL}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; | {{ih|ROU}}
|-
|[[2024. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija#A grupa|2024]]
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|HUN}}
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|SLO}}
| {{ih|ITA}}
| {{ih|ROU}}
| bgcolor=&quot;#90ee90&quot; | {{ih|JPN}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; | {{ih|KOR}}
|-
|[[2023. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija#A grupa|2023]]
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|GBR}}
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|POL}}
| bgcolor=&quot;#90ee90&quot; | {{ih|ITA}}
| {{ih|KOR}}
| {{ih|ROU}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; | {{ih|LTU}}
|-
|[[2022. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija#A grupa|2022]]
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|SLO}}
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|HUN}}
|{{ih|LTU}}
|{{ih|KOR}}
| bgcolor=&quot;#ffa500&quot; | {{ih|ROU}}
|- align=&quot;center&quot;
|[[2021. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija#A grupa|2021]]
| colspan=&quot;6&quot; rowspan=&quot;2&quot; |''nenotika''
|-
|[[2020. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija#A grupa|2020]]
|-
|[[2019. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija#A grupa|2019]]
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|KAZ}}
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|BLR}}
| bgcolor=&quot;#90ee90&quot; | {{ih|KOR}}
|{{ih|SLO}}
|{{ih|HUN}}
| bgcolor=&quot;#ffa500&quot; | {{ih|LTU}}
|-
|[[2018. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija#A grupa|2018]]
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|GBR}}
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|ITA}}
| bgcolor=&quot;#90ee90&quot; | {{ih|KAZ}}
|{{ih|HUN}}
| bgcolor=&quot;#90ee90&quot; | {{ih|SLO}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; | {{ih|POL}}
|-
|[[2017. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija#A grupa|2017]]
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|AUT}}
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|KOR}}
| bgcolor=&quot;#90ee90&quot; | {{ih|KAZ}}
|{{ih|POL}}
| bgcolor=&quot;#90ee90&quot; | {{ih|HUN}}
| bgcolor=&quot;#ffff00&quot; | {{ih|UKR}}
|-
|[[2016. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija#A grupa|2016]]
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|SLO}}
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|ITA}}
|{{ih|POL}}
| bgcolor=&quot;#90ee90&quot; | {{ih|AUT}}
| bgcolor=&quot;#90ee90&quot; | {{ih|KOR}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; | {{ih|JPN}}
|-
|[[2015. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija#A grupa|2015]]
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|KAZ}}
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|HUN}}
| bgcolor=&quot;#ffa500&quot; | {{ih|POL}}
|{{ih|JPN}}
| bgcolor=&quot;#90ee90&quot; | {{ih|ITA}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; | {{ih|UKR}}
|-
|2014
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|SLO}}
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|AUT}}
|{{ih|JPN}}
| bgcolor=&quot;#90ee90&quot; | {{ih|UKR}}
|{{ih|HUN}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; | {{ih|KOR}}
|-
|2013
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|KAZ}}
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|ITA}}
|{{ih|HUN}}
|{{ih|JPN}}
| bgcolor=&quot;#90ee90&quot; | {{ih|KOR}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; | {{ih|GBR}}
|}

=== 1.divīzijas B grupa ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size:70%&quot;
!
!23
!24
!25
!26
!27
!28
|-
|[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija#B grupa|2026]]
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|EST}}
| {{ih|CHN}}
|bgcolor=&quot;#90ee90&quot; | {{ih|ROU}}
| {{ih|KOR}}
| {{ih|ESP}}
| bgcolor=&quot;#90ee90&quot; | {{ih|NED}}
|-
|[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija#B grupa|2025]]
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|LTU}}
| bgcolor=&quot;#90ee90&quot; | {{ih|KOR}}
|{{ih|EST}}
|{{ih|CHN}}
| {{ih|ESP}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; | {{ih|CRO}}
|-
|[[2024. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija#B grupa|2024]]
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|UKR}}
| bgcolor=&quot;#90ee90&quot; | {{ih|LTU}}
|{{ih|EST}}
|{{ih|CHN}}
| bgcolor=&quot;#ffa500&quot; | {{ih|ESP}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; | {{ih|NED}}
|-
|[[2023. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija#B grupa|2023]]
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|JPN}}
|{{ih|UKR}}
| bgcolor=&quot;#ffa500&quot; | {{ih|CHN}}
|{{ih|EST}}
|{{ih|NED}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; | {{ih|SRB}}
|-
|[[2022. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija#B grupa|2022]]
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|POL}}
|{{ih|JPN}}
|{{ih|UKR}}
|{{ih|EST}}
| bgcolor=&quot;#ffa500&quot; | {{ih|SRB}}
|- align=&quot;center&quot;
|[[2021. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija#B grupa|2021]]
| colspan=&quot;6&quot; rowspan=&quot;2&quot; |''nenotika''
|-
|[[2020. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija#B grupa|2020]]
|-
|[[2019. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija#B grupa|2019]]
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|ROM}}
|{{ih|POL}}
|{{ih|JPN}}
|{{ih|EST}}
|{{ih|UKR}}
| bgcolor=&quot;#ffff00&quot; | {{ih|NED}}
|-
|[[2018. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija#B grupa|2018]]
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|LTU}}
|{{ih|JPN}}
|{{ih|EST}}
| bgcolor=&quot;#ffa500&quot; | {{ih|UKR}}
|{{ih|ROM}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; | {{ih|CRO}}
|-
|[[2017. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija#B grupa|2017]]
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|GBR}}
| bgcolor=&quot;#ffa500&quot; | {{ih|JPN}}
|{{ih|LTU}}
|{{ih|EST}}
|{{ih|CRO}}
| bgcolor=&quot;#ffff00&quot; | {{ih|NED}}
|-
|[[2016. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija#B grupa|2016]]
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|UKR}}
|{{ih|GBR}}
|{{ih|LTU}}
|{{ih|CRO}}
|{{ih|EST}}
| bgcolor=&quot;#ffff00&quot; | {{ih|ROM}}
|-
|[[2015. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija#B grupa|2015]]
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|KOR}}
|{{ih|GBR}}
|{{ih|LTU}}
|{{ih|CRO}}
| bgcolor=&quot;#90ee90&quot; | {{ih|EST}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; | {{ih|NED}}
|-
|2014
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|POL}}
| bgcolor=&quot;#ffa500&quot; | {{ih|CRO}}
|{{ih|LTU}}
| bgcolor=&quot;#ffa500&quot; | {{ih|GBR}}
|{{ih|NED}}
| bgcolor=&quot;#ffff00&quot; | {{ih|ROM}}
|-
|2013
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|UKR}}
|{{ih|POL}}
|{{ih|NED}}
|{{ih|ROM}}
|{{ih|LTU}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; | {{ih|EST}}
|}

Kopš 2012. gada 17. līdz 22. vieta ir 1. divīzijas A grupa, bet 23. — 28. — B grupa.
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size:70%&quot;
|-
!
! valign=&quot;middle&quot; | 17
! 18
! 19
! 20
! 21
! 22
! 23
! 24
! 25
! 26
! 27
! 28
|- align=&quot;center&quot;
| [[2012. gada Pasaules čempionāts hokejā|2012]]
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|SLO}}
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|AUT}}
| {{ih|HUN}}
| {{ih|JPN}}
| {{ih|GBR}}
| {{ih|UKR}}
| {{ih|KOR}}
| {{ih|POL}}
| {{ih|NED}}
| {{ih|ROM}}
| {{ih|LTU}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; | {{ih|AUS}}
|- align=&quot;center&quot;
| [[2011. gada Pasaules čempionāts hokejā|2011]]
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|KAZ}}
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|ITA}}
| {{ih|GBR}}
| {{ih|HUN}}
| {{ih|UKR}}
| {{ih|KOR}}
| {{ih|POL}}
| {{ih|NED}}
| {{ih|LIT}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; | {{ih|ESP}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; | {{ih|EST}}
| {{ih|JPN}}
|- align=&quot;center&quot;
| [[2010. gada Pasaules čempionāts hokejā|2010]]
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|AUT}}
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|SLO}}
| {{ih|UKR}}
| {{ih|HUN}}
| {{ih|JPN}}
| {{ih|POL}}
| {{ih|GBR}}
| {{ih|NED}}
| {{ih|KOR}}
| {{ih|LIT}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; | {{ih|SRB}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; | {{ih|CRO}}
|- align=&quot;center&quot;
| [[2009. gada Pasaules čempionāts hokejā|2009]]
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|KAZ}}
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|ITA}}
| {{ih|SLO}}
| {{ih|UKR}}
| {{ih|JPN}}
| {{ih|GBR}}
| {{ih|POL}}
| {{ih|LTU}}
| {{ih|NED}}
| {{ih|CRO}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; | {{ih|AUS}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; | {{ih|ROM}}
|- align=&quot;center&quot;
| [[2008. gada Pasaules čempionāts hokejā|2008]]
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|AUT}}
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|HUN}}
| {{ih|UKR}}
| {{ih|KAZ}}
| {{ih|JPN}}
| {{ih|POL}}
| {{ih|GBR}}
| {{ih|LTU}}
| {{ih|NED}}
| {{ih|CRO}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; | {{ih|EST}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; | {{ih|KOR}}
|- align=&quot;center&quot;
| [[2007. gada Pasaules čempionāts hokejā|2007]]
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|SLO}}
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|FRA}}
| {{ih|HUN}}
| {{ih|POL}}
| {{ih|KAZ}}
| {{ih|JPN}}
| {{ih|EST}}
| {{ih|GBR}}
| {{ih|NED}}
| {{ih|LTU}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; | {{ih|ROM}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; | {{ih|CHN}}
|- align=&quot;center&quot;
| [[2006. gada Pasaules čempionāts hokejā|2006]]
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|GER}}
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|AUT}}
| {{ih|LIT}}
| {{ih|FRA}}
| {{ih|POL}}
| {{ih|JPN}}
| {{ih|HUN}}
| {{ih|EST}}
| {{ih|NED}}
| {{ih|GBR}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; | {{ih|CRO}}
| bgcolor=&quot;#ffff00&quot; | {{ih|ISR}}
|- align=&quot;center&quot;
| [[2005. gada Pasaules čempionāts hokejā|2005]]
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|NOR}}
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|ITA}}
| {{ih|POL}}
| {{ih|FRA}}
| {{ih|HUN}}
| {{ih|NED}}
| {{ih|EST}}
| {{ih|JPN}}
| {{ih|GBR}}
| {{ih|LIT}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; | {{ih|ROM}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; | {{ih|CHN}}
|- align=&quot;center&quot;
| [[2004. gada Pasaules čempionāts hokejā|2004]]
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|SLO}}
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|BLR}}
| {{ih|ITA}}
| {{ih|NOR}}
| {{ih|POL}}
| {{ih|EST}}
| {{ih|NED}}
| {{ih|HUN}}
| {{ih|GBR}}
| {{ih|ROM}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; | {{ih|KOR}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; | {{ih|BEL}}
|- align=&quot;center&quot;
| [[2003. gada Pasaules čempionāts hokejā|2003]]
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|KAZ}}
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|FRA}}
| {{ih|POL}}
| {{ih|NOR}}
| {{ih|HUN}}
| {{ih|EST}}
| {{ih|ITA}}
| {{ih|GBR}}
| {{ih|NED}}
| {{ih|ROM}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; | {{ih|LIT}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; | {{ih|CRO}}
|- align=&quot;center&quot;
| [[2002. gada Pasaules čempionāts hokejā|2002]]
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|BLR}}
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|DEN}}
| {{ih|FRA}}
| {{ih|HUN}}
| {{ih|KAZ}}
| {{ih|NOR}}
| {{ih|GBR}}
| {{ih|NED}}
| {{ih|ROM}}
| {{ih|CRO}}
| bgcolor=&quot;#ffff00&quot; | {{ih|KOR}}
| bgcolor=&quot;#ffff00&quot; | {{ih|CHN}}
|- align=&quot;center&quot;
| [[2001. gada Pasaules čempionāts hokejā|2001]]
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|SLO}}
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|POL}}
| {{ih|GBR}}
| {{ih|FRA}}
| {{ih|KAZ}}
| {{ih|DEN}}
| {{ih|HUN}}
| {{ih|CRO}}
| {{ih|NED}}
| {{ih|CHN}}
| bgcolor=&quot;#ffff00&quot; | {{ih|LIT}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; | {{ih|EST}}
|- align=&quot;center&quot;
| [[2000. gada Pasaules čempionāts hokejā|2000]]
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|GER}}
| {{ih|KAZ}}
| {{ih|GBR}}
| {{ih|POL}}
| {{ih|DEN}}
| {{ih|EST}}
| {{ih|SLO}}
| {{ih|NED}}
|
|
|
|
|- align=&quot;center&quot;
| [[1999. gada Pasaules čempionāts hokejā|1999]]
| bgcolor=&quot;#DDa0DD&quot; | {{ih|DEN}}
| bgcolor=&quot;#DDa0DD&quot; | {{ih|GBR}}
| bgcolor=&quot;#DDa0DD&quot; | {{ih|KAZ}}
| {{ih|GER}}
| {{ih|SLO}}
| {{ih|EST}}
| {{ih|POL}}
| bgcolor=&quot;#ffff00&quot; | {{ih|HUN}}
|
|
|
|
|- align=&quot;center&quot;
| [[1998. gada Pasaules čempionāts hokejā|1998]]
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|UKR}}
| bgcolor=&quot;#DDa0DD&quot; | {{ih|SLO}}
| bgcolor=&quot;#DDa0DD&quot; | {{ih|EST}}
| {{ih|DEN}}
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|NOR}}†
| {{ih|GBR}}
| {{ih|POL}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; | {{ih|NED}}
|
|
|
|
|- align=&quot;center&quot;
|
| 13
| 14
| 15
| 16
| 17
| 18
| 19
| 20
|
|
|
|
|- align=&quot;center&quot;
| [[1997. gada Pasaules čempionāts hokejā|1997]]
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|BLR}}
| bgcolor=&quot;#DDa0DD&quot; | {{ih|KAZ}}
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|SUI}}†
| bgcolor=&quot;#DDa0DD&quot; | {{ih|AUT}}
| bgcolor=&quot;#DDa0DD&quot; | {{ih|POL}}
| {{ih|GBR}}
| {{ih|NED}}
| {{ih|DEN}}
|
|
|
|
|- align=&quot;center&quot;
| [[1996. gada Pasaules čempionāts hokejā|1996]]
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|LAT}}
| {{ih|SUI}}
| {{ih|BLR}}
| {{ih|GBR}}
| {{ih|POL}}
| {{ih|DEN}}
| {{ih|NED}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; | {{ih|JPN}}
|
|
|
|
|- align=&quot;center&quot;
| [[1995. gada Pasaules čempionāts hokejā|1995]]
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|SVK}}
| {{ih|LAT}}
| {{ih|POL}}
| {{ih|NED}}
| {{ih|DEN}}
| {{ih|JPN}}
| {{ih|GBR}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; | {{ih|ROM}}
|
|
|
|
|- align=&quot;center&quot;
| [[1994. gada Pasaules čempionāts hokejā|1994]]
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|SUI}}
| {{ih|LAT}}
| {{ih|POL}}
| {{ih|JPN}}
| {{ih|DEN}}
| {{ih|NED}}
| {{ih|ROM}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; | {{ih|CHN}}
|
|
|
|
|- align=&quot;center&quot;
| [[1993. gada Pasaules čempionāts hokejā|1993]]
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|GBR}}
| {{ih|POL}}
| {{ih|NED}}
| {{ih|DEN}}
| {{ih|JPN}}
| {{ih|ROM}}
| {{ih|CHN}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; | {{ih|BUL}}
|
|
|
|
|- align=&quot;center&quot;
| [[1992. gada Pasaules čempionāts hokejā|1992]]
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|AUT}}
| {{ih|NED}}
| {{ih|JPN}}
| {{ih|DEN}}
| {{ih|BUL}}
| {{ih|ROM}}
| {{ih|CHN}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; | {{ih|YUG}}
|
|
|
|
|- align=&quot;center&quot;
|
| 9
| 10
| 11
| 12
| 13
| 14
| 15
| 16
|
|
|
|
|- align=&quot;center&quot;
| [[1991. gada Pasaules čempionāts hokejā|1991]]
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|ITA}}
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|NOR}}
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|FRA}}
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|POL}}
| {{ih|AUT}}
| {{ih|YUG}}
| {{ih|NED}}
| {{ih|JPN}}
|
|
|
|
|- align=&quot;center&quot;
| [[1990. gada Pasaules čempionāts hokejā|1990]]
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|SUI}}
| {{ih|ITA}}
| {{ih|AUT}}
| {{ih|FRA}}
| {{ih|DDR}}
| {{ih|POL}}
| {{ih|JPN}}
| {{ih|NED}}
|
|
|
|
|- align=&quot;center&quot;
| [[1989. gada Pasaules čempionāts hokejā|1989]]
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|NOR}}
| {{ih|ITA}}
| {{ih|FRA}}
| {{ih|SUI}}
| {{ih|DDR}}
| {{ih|AUT}}
| {{ih|JPN}}
| {{ih|DEN}}
|
|
|
|
|-
|1987
|{{ih|POL}}
|{{ih|NOR}}
|{{ih|AUT}}
|{{ih|FRA}}
|{{ih|DDR}}
|{{ih|ITA}}
|{{ih|NED}}
|{{ih|CHN}}
|
|
|
|
|-
|1986
|{{ih|SUI}}
|{{ih|ITA}}
|{{ih|DDR}}
|{{ih|FRA}}
|{{ih|NED}}
|{{ih|AUT}}
|{{ih|YUG}}
|{{ih|JPN}}
|
|
|
|
|}

== [[Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzija]] (C grupa) ==
Kopš 2012. gada 29. līdz 34. vieta ir 2. divīzijas A grupa, bet 35. — 40. — B grupa.

=== 2.divīzijas A grupa ===

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size:70%&quot;
!
!29
!30
!31
!32
!33
!34
|- align=&quot;center&quot;
|[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija#A grupa|2026]]
| colspan=&quot;6&quot; | ''nenotika''
|-
|[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija#A grupa|2025]]
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|NED}}
|{{ih|SRB}}
|{{ih|UAE}}
| bgcolor=&quot;#90ee90&quot; | {{ih|BEL}}
|{{ih|AUS}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; | {{ih|ISR}}
|-
|[[2024. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija#A grupa|2024]]
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|CRO}}
| bgcolor=&quot;#90ee90&quot; | {{ih|SRB}}
| bgcolor=&quot;#ffa500&quot; | {{ih|UAE}}
|{{ih|ISR}}
|{{ih|AUS}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; | {{ih|ISL}}
|-
|[[2023. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija#A grupa|2023]]
|bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|ESP}}
|{{ih|CRO}}
| bgcolor=&quot;#ffff00&quot; | {{ih|GEO}}
|{{ih|ISR}}
|{{ih|AUS}}
|{{ih|ISL}}
|-
|[[2022. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija#A grupa|2022]]
|bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|CHN}}
|bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|NED}}
|{{ih|CRO}}
|{{ih|ESP}}
| bgcolor=&quot;#90ee90&quot; | {{ih|ISR}}
|{{ih|AUS}}
|- align=&quot;center&quot;
|[[2021. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija#A grupa|2021]]
| colspan=&quot;6&quot; rowspan=&quot;2&quot; |''nenotika''
|-
|[[2020. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija#A grupa|2020]]
|-
|[[2019. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija#A grupa|2019]]
|bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|SRB}}
|bgcolor=&quot;#90ee90&quot; | {{ih|CRO}}
|{{ih|AUS}}
|{{ih|ESP}}
|{{ih|CHN}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; | {{ih|BEL}}
|-
|[[2018. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija#A grupa|2018]]
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|NED}}
|{{ih|AUS}}
|{{ih|SRB}}
| bgcolor=&quot;#90ee90&quot; | {{ih|CHN}}
|{{ih|BEL}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; | {{ih|ISL}}
|-
|[[2017. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija#A grupa|2017]]
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|ROM}}
|{{ih|AUS}}
|{{ih|SRB}}
|{{ih|BEL}}
|{{ih|ISL}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; | {{ih|ESP}}
|-
|[[2016. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija#A grupa|2016]]
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|NED}}
|{{ih|ESP}}
|{{ih|BEL}}
|{{ih|SRB}}
|{{ih|ISL}}
| bgcolor=&quot;#ffff00&quot; | {{ih|CHN}}
|-
|2015
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|ROM}}
|{{ih|BEL}}
|{{ih|SRB}}
| bgcolor=&quot;#90ee90&quot; | {{ih|ESP}}
|{{ih|ISL}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; | {{ih|AUS}}
|-
|2014
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|EST}}
|{{ih|ISL}}
|{{ih|SRB}}
|{{ih|AUS}}
|{{ih|BEL}}
| bgcolor=&quot;#ffff00&quot; | {{ih|ISR}}
|-
|2013
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|CRO}}
|{{ih|BEL}}
|{{ih|ISL}}
|{{ih|AUS}}
|{{ih|SRB}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; | {{ih|ESP}}
|}

=== 2.divīzijas B grupa ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size:70%&quot;
!
!35
!36
!37
!38
!39
!40
|-
|[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija#B grupa|2026]]
|bgcolor=&quot;#90ee90&quot; | {{ih|ISR}}
|{{ih|NZL}}
|{{ih|ISL}}
|{{ih|BUL}}
| bgcolor=&quot;#ffa500&quot; | {{ih|KGZ}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; | {{ih|TPE}}
|-
|[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija#B grupa|2025]]
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|GEO}}
| bgcolor=&quot;#90ee90&quot; | {{ih|ISL}}
|{{ih|NZL}}
|{{ih|BUL}}
|{{ih|TPE}}
| bgcolor=&quot;#ffff00&quot; | {{ih|THA}}
|-
|[[2024. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija#B grupa|2024]]
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|BEL}}
|{{ih|NZL}}
| bgcolor=&quot;#90ee90&quot; | {{ih|GEO}}
|{{ih|BUL}}
| bgcolor=&quot;#ffa500&quot; | {{ih|TPE}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; | {{ih|TUR}}
|-
|[[2023. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija#B grupa|2023]]
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|UAE}}
|{{ih|BEL}}
|{{ih|BUL}}
|{{ih|TUR}}
|{{ih|NZL}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; | {{ih|MEX}}
|-
|[[2022. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija#B grupa|2022]]
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|ISL}}
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|GEO}}
| bgcolor=&quot;#ffa500&quot; | {{ih|BEL}}
| bgcolor=&quot;#90ee90&quot; | {{ih|BUL}}
|{{ih|MEX}}
|{{ih|NZL}}
|- align=&quot;center&quot;
|[[2021. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija#B grupa|2021]]
| colspan=&quot;6&quot; rowspan=&quot;2&quot; |''nenotika''
|-
|[[2020. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija#B grupa|2020]]
|-
|[[2019. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija#B grupa|2019]]
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|ISR}}
|{{ih|ISL}}
|{{ih|NZL}}
| bgcolor=&quot;#ffa500&quot; | {{ih|GEO}}
|{{ih|MEX}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; | {{ih|PRK}}
|-
|[[2018. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija#B grupa|2018]]
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|ESP}}
|{{ih|NZL}}
|{{ih|ISR}}
|{{ih|PRK}}
|{{ih|MEX}}
| bgcolor=&quot;#ffff00&quot; | {{ih|LUX}}
|-
|[[2017. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija#B grupa|2017]]
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|CHN}}
|{{ih|NZL}}
|{{ih|ISR}}
|{{ih|PRK}}
|{{ih|MEX}}
| bgcolor=&quot;#ffff00&quot; | {{ih|TUR}}
|-
|[[2016. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija#B grupa|2016]]
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|AUS}}
|{{ih|MEX}}
|{{ih|ISR}}
|{{ih|NZL}}
| bgcolor=&quot;#ffa500&quot; | {{ih|PRK}}
| bgcolor=&quot;#ffff00&quot; | {{ih|BUL}}
|-
|2015
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|CHN}}
|{{ih|NZL}}
|{{ih|MEX}}
| bgcolor=&quot;#90ee90&quot; | {{ih|BUL}}
| bgcolor=&quot;#90ee90&quot; | {{ih|ISR}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; | {{ih|RSA}}
|-
|2014
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|ESP}}
|{{ih|MEX}}
|{{ih|NZL}}
|{{ih|CHN}}
| bgcolor=&quot;#ffa500&quot; | {{ih|RSA}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; | {{ih|TUR}}
|-
|2013
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|ISR}}
|{{ih|NZL}}
|{{ih|MEX}}
|{{ih|CHN}}
|{{ih|TUR}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; | {{ih|BUL}}
|}

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size:70%&quot;
|-
!
! valign=&quot;middle&quot; | 29
! 30
! 31
! 32
! 33
! 34
! 35
! 36
! 37
! 38
! 39
! 40
|- align=&quot;center&quot;
| [[2012. gada Pasaules čempionāts hokejā|2012]]
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|EST}}
| {{ih|ESP}}
| {{ih|CRO}}
| {{ih|ISL}}
| {{ih|SRB}}
| {{ih|NZL}}
| {{ih|BEL}}
| {{ih|CHN}}
| {{ih|BUL}}
| {{ih|MEX}}
| {{ih|ISR}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; | {{ih|RSA}}
|- align=&quot;center&quot;
| [[2011. gada Pasaules čempionāts hokejā|2011]]
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|ROM}}
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|AUS}}
| {{ih|CRO}}
| {{ih|NZL}}
| {{ih|SRB}}
| {{ih|ISL}}
| {{ih|BEL}}
| {{ih|CHN}}
| {{ih|MEX}}
| {{ih|BUL}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; | {{ih|PRK}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; | {{ih|IRL}}
|- align=&quot;center&quot;
| [[2010. gada Pasaules čempionāts hokejā|2010]]
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|EST}}
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|ESP}}
| {{ih|ROM}}
| {{ih|AUS}}
| {{ih|BEL}}
| {{ih|ISL}}
| {{ih|BUL}}
| {{ih|NZL}}
| {{ih|MEX}}
| {{ih|CHN}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; | {{ih|ISR}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; | {{ih|TUR}}
|- align=&quot;center&quot;
| [[2009. gada Pasaules čempionāts hokejā|2009]]
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|KOR}}
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|SRB}}
| {{ih|EST}}
| {{ih|BEL}}
| {{ih|ESP}}
| {{ih|CHN}}
| {{ih|ISL}}
| {{ih|BUL}}
| {{ih|MEX}}
| {{ih|ISR}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; | {{ih|PRK}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; | {{ih|RSA}}
|- align=&quot;center&quot;
| [[2008. gada Pasaules čempionāts hokejā|2008]]
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|ROM}}
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|AUS}}
| {{ih|BEL}}
| {{ih|CHN}}
| {{ih|SER}}
| {{ih|ESP}}
| {{ih|MEX}}
| {{ih|ISR}}
| {{ih|ISL}}
| {{ih|BUL}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; | {{ih|NZL}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; | {{ih|IRL}}
|- align=&quot;center&quot;
| [[2007. gada Pasaules čempionāts hokejā|2007]]
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|CRO}}
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|KOR}}
| {{ih|BEL}}
| {{ih|AUS}}
| {{ih|ESP}}
| {{ih|ISR}}
| {{ih|SER}}
| {{ih|ISL}}
| {{ih|BUL}}
| {{ih|MEX}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; | {{ih|TUR}}
|
|- align=&quot;center&quot;
| [[2006. gada Pasaules čempionāts hokejā|2006]]
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|ROM}}
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|CHN}}
| {{ih|KOR}}
| {{ih|BUL}}
| {{ih|AUS}}
| {{ih|BEL}}
| {{ih|SCG}}
| {{ih|PRK}}
| {{ih|ESP}}
| {{ih|MEX}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; | {{ih|NZL}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; | {{ih|RSA}}
|- align=&quot;center&quot;
| [[2005. gada Pasaules čempionāts hokejā|2005]]
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|CRO}}
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|ISR}}
| {{ih|AUS}}
| {{ih|SCG}}
| {{ih|KOR}}
| {{ih|PRK}}
| {{ih|BUL}}
| {{ih|BEL}}
| {{ih|ESP}}
| {{ih|NZL}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; | {{ih|ISL}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; | {{ih|TUR}}
|- align=&quot;center&quot;
| [[2004. gada Pasaules čempionāts hokejā|2004]]
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|LTU}}
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|CHN}}
| {{ih|SCG}}
| {{ih|CRO}}
| {{ih|AUS}}
| {{ih|PRK}}
| {{ih|ESP}}
| {{ih|BUL}}
| {{ih|NZL}}
| {{ih|ISR}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; | {{ih|RSA}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; | {{ih|LUX}}
|- align=&quot;center&quot;
| [[2003. gada Pasaules čempionāts hokejā|2003]]
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|KOR}}
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|BEL}}
| {{ih|SCG}}
| {{ih|CHN}}
| {{ih|ESP}}
| {{ih|BUL}}
| {{ih|PRK}}
| {{ih|AUS}}
| {{ih|ISR}}
| {{ih|RSA}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; | {{ih|ISL}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; | {{ih|MEX}}
|- align=&quot;center&quot;
| [[2002. gada Pasaules čempionāts hokejā|2002]]
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|EST}}
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|LTU}}
| {{ih|BEL}}
| {{ih|SCG}}
| {{ih|ESP}}
| {{ih|ISR}}
| {{ih|BUL}}
| {{ih|AUS}}
| {{ih|RSA}}
| {{ih|ISL}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; | {{ih|TUR}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; | {{ih|LUX}}
|- align=&quot;center&quot;
| [[2001. gada Pasaules čempionāts hokejā|2001]]
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|ROM}}
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|KOR}}
| {{ih|ESP}}
| {{ih|ISR}}
| {{ih|AUS}}
| {{ih|SCG}}
| {{ih|BUL}}
| {{ih|RSA}}
| {{ih|BEL}}
| {{ih|ISL}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; | {{ih|NZL}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; | {{ih|MEX}}
|- align=&quot;center&quot;
| [[2000. gada Pasaules čempionāts hokejā|2000]]
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|HUN}}
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|CHN}}
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|CRO}}
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|LTU}}
| {{ih|KOR}}
| {{ih|ROM}}
| {{ih|ESP}}
| {{ih|SCG}}
| {{ih|BUL}}
|
|
|
|- align=&quot;center&quot;
| [[1999. gada Pasaules čempionāts hokejā|1999]]
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|NED}}
| {{ih|ROM}}
| {{ih|LTU}}
| {{ih|CHN}}
| {{ih|CRO}}
| {{ih|KOR}}
| {{ih|BUL}}
|
|
|
|
|
|- align=&quot;center&quot;
| [[1998. gada Pasaules čempionāts hokejā|1998]]
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|HUN}}
| {{ih|ROM}}
| {{ih|LTU}}
| {{ih|CHN}}
| {{ih|CRO}}
| {{ih|SCG}}
| {{ih|KOR}}
| bgcolor=&quot;#ffff00&quot; | {{ih|ESP}}
|
|
|
|
|- align=&quot;center&quot;
|
| 21
| 22
| 23
| 24
| 25
| 26
| 27
| 28
| 29
| 30
| 31
| 32
|- align=&quot;center&quot;
| [[1997. gada Pasaules čempionāts hokejā|1997]]
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|UKR}}
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|SLO}}
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|EST}}
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|JPN}}
| {{ih|ROM}}
| {{ih|HUN}}
| {{ih|CHN}}
| {{ih|LTU}}
|
|
|
|
|- align=&quot;center&quot;
| [[1996. gada Pasaules čempionāts hokejā|1996]]
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|KAZ}}
| {{ih|UKR}}
| {{ih|SLO}}
| {{ih|HUN}}
| {{ih|EST}}
| {{ih|ROM}}
| {{ih|CHN}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; | {{ih|CRO}}
|
|
|
|
|- align=&quot;center&quot;
| [[1995. gada Pasaules čempionāts hokejā|1995]]
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|BLR}}
| {{ih|KAZ}}
| {{ih|UKR}}
| {{ih|EST}}
| {{ih|CHN}}
| {{ih|HUN}}
| {{ih|SLO}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; | {{ih|YUG}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; | {{ih|BUL}}
|
|
|
|- align=&quot;center&quot;
| [[1994. gada Pasaules čempionāts hokejā|1994]]
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|SVK}}
| {{ih|BLR}}
| {{ih|UKR}}
| {{ih|KAZ}}
| {{ih|SLO}}
| {{ih|HUN}}
| {{ih|BUL}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; | {{ih|PRK}}
|
|
|
|
|- align=&quot;center&quot;
| [[1993. gada Pasaules čempionāts hokejā|1993]]
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|LAT}}
| {{ih|UKR}}
| {{ih|KAZ}}
| {{ih|SLO}}
| {{ih|HUN}}
| {{ih|PRK}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; | {{ih|AUS}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; | {{ih|BEL}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; | {{ih|KOR}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; | {{ih|ESP}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; | {{ih|ISR}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; | {{ih|RSA}}
|- align=&quot;center&quot;
| [[1992. gada Pasaules čempionāts hokejā|1992]]
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|GBR}}
| {{ih|PRK}}
| {{ih|AUS}}
| {{ih|HUN}}
| {{ih|BEL}}
| {{ih|KOR}}
|
|
|
|
|
|
|- align=&quot;center&quot;
|
| 17
| 18
| 19
| 20
| 21
| 22
| 23
| 24
| 25
|
|
|
|- align=&quot;center&quot;
| [[1991. gada Pasaules čempionāts hokejā|1991]]
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|DEN}}
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|CHN}}
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|ROM}}
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|BUL}}
| {{ih|GBR}}
| {{ih|HUN}}
| {{ih|PRK}}
| {{ih|KOR}}
| {{ih|BEL}}
|
|
|
|- align=&quot;center&quot;
| [[1990. gada Pasaules čempionāts hokejā|1990]]
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|YUG}}
| {{ih|DEN}}
| {{ih|CHN}}
| {{ih|ROM}}
| {{ih|PRK}}
| {{ih|BUL}}
| {{ih|HUN}}
| {{ih|BEL}}
| {{ih|KOR}}
|
|
|
|- align=&quot;center&quot;
| [[1989. gada Pasaules čempionāts hokejā|1989]]
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|NED}}
| {{ih|YUG}}
| {{ih|CHN}}
| {{ih|HUN}}
| {{ih|BUL}}
| {{ih|PRK}}
| {{ih|KOR}}
| {{ih|AUS}}
|
|
|
|
|-
|1988
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|1987
|{{ih|JPN}}
|{{ih|DEN}}
|{{ih|ROM}}
|{{ih|YUG}}
|{{ih|HUN}}
|{{ih|PRK}}
|{{ih|BUL}}
|{{ih|BEL}}
|
|
|
|
|-
|1986
|{{ih|NOR}}
|{{ih|CHN}}
|{{ih|BUL}}
|{{ih|ROM}}
|{{ih|DEN}}
|{{ih|HUN}}
|{{ih|PRK}}
|{{ih|ESP}}
|{{ih|KOR}}
|{{ih|AUS}}
|
|
|}

== [[Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzija]] (D grupa) ==
=== 3. divīzijas A grupa ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size:70%&quot;
|-
!
! valign=&quot;middle&quot; | 41
! 42
! 43
! 44
! 45
! 46
! 47
! 48
! 49
!
|-
|[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija#A grupa|2026]]
|bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|TUR}}
|bgcolor=&quot;#90ee90&quot; | {{ih|MEX}}
|{{ih|BIH}}
|{{ih|RSA}}
|bgcolor=&quot;#90ee90&quot; | {{ih|THA}}
|bgcolor=&quot;#f08080&quot; | {{ih|TKM}}
|
|
|
|
|-
|[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija#A grupa|2025]]
|bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|KGZ}}
|{{ih|TKM}}
|bgcolor=&quot;#90ee90&quot; | {{ih|TUR}}
|{{ih|RSA}}
|{{ih|BIH}}
|bgcolor=&quot;#f08080&quot; |  {{ih|LUX}}
|
|
|
|
|-
|[[2024. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija#A grupa|2024]]
|bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|THA}}
|bgcolor=&quot;#ffa500&quot; | {{ih|KGZ}}
|{{ih|LUX}}
|{{ih|TKM}}
|{{ih|RSA}}
|bgcolor=&quot;#ffff00&quot; |  {{ih|MEX}}
|
|
|
|
|-
|[[2023. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija#A grupa|2023]]
|bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|TPE}}
|{{ih|TKM}}
|{{ih|RSA}}
|{{ih|THA}}
|{{ih|LUX}}
| bgcolor=&quot;#DDDDDD&quot; | {{ih|PRK}}
|
|
|
|
|-
|[[2022. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija#A grupa|2022]]
|bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|UAE}}
|bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|TUR}}
|{{ih|TKM}}
|{{ih|TPE}}
|{{ih|LUX}}
| bgcolor=&quot;#DDDDDD&quot; | {{ih|PRK}}
|
|
|
|
|- align=&quot;center&quot;
|[[2021. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija#A grupa|2021]]
| colspan=&quot;10&quot; rowspan=&quot;2&quot; |''nenotika''
|-
|[[2020. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija#A grupa|2020]]
|-
|[[2019. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija#A grupa|2019]]
|bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|BUL}}
|{{ih|TUR}}
|{{ih|TKM}}
|{{ih|LUX}}
|{{ih|TPE}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; | {{ih|RSA}}
|
|
|
|
|-
|2018
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|GEO}}
|{{ih|BUL}}
|{{ih|TUR}}
|{{ih|TPE}}
|{{ih|RSA}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; | {{ih|HKG}}
|
|
|
|
|-
|2017
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|LUX}}
|{{ih|BUL}}
|{{ih|GEO}}
|{{ih|HKG}}
|{{ih|RSA}}
|{{ih|TPE}}
|{{ih|UAE}}
|
|
|
|-
|2016
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|TUR}}
|{{ih|RSA}}
|{{ih|LUX}}
|{{ih|BOS}}
|{{ih|HKG}}
|{{ih|GEO}}
|
|
|
|
|-
|2015
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|PRK}}
|{{ih|TUR}}
|{{ih|LUX}}
|{{ih|HKG}}
|{{ih|GEO}}
|{{ih|UAE}}
|{{ih|BOS}}
|
|
|
|-
|2014
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|BUL}}
|{{ih|PRK}}
|{{ih|LUX}}
|{{ih|HKG}}
|{{ih|UAE}}
|{{ih|GEO}}
|
|
|
|
|- align=&quot;center&quot;
| [[2013. gada Pasaules čempionāts hokejā|2013]]
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|RSA}}
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|PRK}}
| {{ih|LUX}}
| {{ih|IRL}}
| bgcolor=&quot;#DDa0DD&quot; | {{ih|GRE}}
| {{ih|UAE}}
|
|
|
|
|- align=&quot;center&quot;
| [[2012. gada Pasaules čempionāts hokejā|2012]]
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|TUR}}
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|PRK}}
| {{ih|LUX}}
| {{ih|IRL}}
| {{ih|GRE}}
| {{ih|MGL}}
|
|
|
|
|- align=&quot;center&quot;
| [[2011. gada Pasaules čempionāts hokejā|2011]]
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|ISR}}
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|RSA}}
| {{ih|TUR}}
| {{ih|LUX}}
| {{ih|GRE}}
| {{ih|MNG}}
|
|
|
|
|- align=&quot;center&quot;
| [[2010. gada Pasaules čempionāts hokejā|2010]]
| {{ih|ARM}}
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|IRL}}
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|PRK}}
| {{ih|RSA}}
| {{ih|UAE}}
| {{ih|MNG}}
|
|
|
|
|- align=&quot;center&quot;
| [[2009. gada Pasaules čempionāts hokejā|2009]]
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|NZL}}
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|TUR}}
| {{ih|LUX}}
| {{ih|GRE}}
| {{ih|IRL}}
| bgcolor=&quot;#DDDDDD&quot; | {{ih|MNG}}
|
|
|
|
|- align=&quot;center&quot;
| [[2008. gada Pasaules čempionāts hokejā|2008]]
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|PRK}}
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|RSA}}
| {{ih|LUX}}
| {{ih|TUR}}
| {{ih|GRE}}
| {{ih|MNG}}
| {{ih|BOS}}
|
|
|
|- align=&quot;center&quot;
| [[2007. gada Pasaules čempionāts hokejā|2007]]
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|NZL}}
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|IRL}}
| {{ih|LUX}}
| {{ih|RSA}}
| {{ih|MNG}}
| bgcolor=&quot;#DDDDDD&quot; | {{ih|ARM}}
|
|
|
|
|- align=&quot;center&quot;
| [[2006. gada Pasaules čempionāts hokejā|2006]]
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|ISL}}
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|TUR}}
| {{ih|ARM}}
| {{ih|IRL}}
| {{ih|LUX}}
|
|
|
|
|
|- align=&quot;center&quot;
| [[2005. gada Pasaules čempionāts hokejā|2005]]
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|MEX}}
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|RSA}}
| {{ih|LUX}}
| {{ih|IRL}}
| {{ih|ARM}}
|
|
|
|
|
|- align=&quot;center&quot;
| [[2004. gada Pasaules čempionāts hokejā|2004]]
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|ISL}}
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|TUR}}
| {{ih|MEX}}
| {{ih|IRL}}
| {{ih|ARM}}
|
|
|
|
|
|- align=&quot;center&quot;
| [[2003. gada Pasaules čempionāts hokejā|2003]]
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|NZL}}
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|LUX}}
| {{ih|TUR}}
|
|
|
|
|
|
|
|- align=&quot;center&quot;
| [[2002. gada Pasaules čempionāts hokejā|2002]]
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|PRK}}
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|MEX}}
| {{ih|NZL}}
|
|
|
|
|
|
|
|- align=&quot;center&quot;
| [[2001. gada Pasaules čempionāts hokejā|2001]]
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|- align=&quot;center&quot;
| [[2000. gada Pasaules čempionāts hokejā|2000]]
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|ISR}}
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|BEL}}
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|AUS}}
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|RSA}}
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|ISL}}
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|NZL}}
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|MEX}}
| {{ih|LUX}}
| {{ih|TUR}}
|
|- align=&quot;center&quot;
| [[1999. gada Pasaules čempionāts hokejā|1999]]
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|ESP}}
| {{ih|ISR}}
| {{ih|AUS}}
| {{ih|BEL}}
| {{ih|RSA}}
| {{ih|NZL}}
| {{ih|TUR}}
| {{ih|GRE}}
| {{ih|ISL}}
|
|- align=&quot;center&quot;
| [[1998. gada Pasaules čempionāts hokejā|1998]]
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|BUL}}
| {{ih|AUS}}
| {{ih|ISR}}
| {{ih|BEL}}
| {{ih|RSA}}
| {{ih|NZL}}
| {{ih|TUR}}
| {{ih|GRE}}
|
|
|- align=&quot;center&quot;
|
| 33
| 34
| 35
| 36
| 37
| 38
| 39
| 40
| 41
| 42
|- align=&quot;center&quot;
| [[1997. gada Pasaules čempionāts hokejā|1997]]
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|CRO}}
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|KOR}}
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|ESP}}
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|SCG}}
| {{ih|ISR}}
| {{ih|AUS}}
| {{ih|BUL}}
| {{ih|BEL}}
|
|
|- align=&quot;center&quot;
| [[1996. gada Pasaules čempionāts hokejā|1996]]
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|LTU}}
| {{ih|SCG}}
| {{ih|ESP}}
| {{ih|BEL}}
| {{ih|KOR}}
| {{ih|BUL}}
| {{ih|ISR}}
| {{ih|AUS}}
|
|
|- align=&quot;center&quot;
| [[1995. gada Pasaules čempionāts hokejā|1995]]
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|CRO}}
| {{ih|LTU}}
| {{ih|ESP}}
| {{ih|KOR}}
| {{ih|BEL}}
| {{ih|ISR}}
| {{ih|AUS}}
| {{ih|RSA}}
| {{ih|GRE}}
| {{ih|NZL}}
|- align=&quot;center&quot;
| [[1994. gada Pasaules čempionāts hokejā|1994]]
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|EST}}
| {{ih|ESP}}
| {{ih|KOR}}
| {{ih|CRO}}
| {{ih|BEL}}
| {{ih|AUS}}
| {{ih|ISR}}
| {{ih|RSA}}
|
|
|- align=&quot;center&quot;
| [[1993. gada Pasaules čempionāts hokejā|1993]]
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|- align=&quot;center&quot;
| [[1992. gada Pasaules čempionāts hokejā|1992]]
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|ESP}}
| {{ih|RSA}}
| {{ih|GRE}}
| {{ih|ISR}}
| {{ih|LUX}}
| {{ih|TUR}}
|
|
|
|
|- align=&quot;center&quot;
|
| 26
| 27
| 28
| 29
| 30
|
|
|
|
|
|- align=&quot;center&quot;
| [[1991. gada Pasaules čempionāts hokejā|1991]]
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|- align=&quot;center&quot;
| [[1990. gada Pasaules čempionāts hokejā|1990]]
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|GBR}}
| {{ih|AUS}}
| {{ih|ESP}}
|
|
|
|
|
|
|
|- align=&quot;center&quot;
| [[1989. gada Pasaules čempionāts hokejā|1989]]
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|BEL}}
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|ROM}}
| {{ih|GBR}}
| {{ih|ESP}}
| {{ih|NZL}}
|
|
|
|
|
|-
|1988
|{{ih|AUS}}
|{{ih|KOR}}
|{{ih|NZL}}
|{{ih|HKG|variants=1990}}
|
|
|
|
|
|
|}

=== 3. divīzijas B grupa ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size:70%&quot;
|-
!
! 47
! 48
! 49
! 50
! 51
! 52
|-
| [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija#B grupa|2026]]
|bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|UZB}}
|{{ih|PRK}}
|{{ih|HKG}}
| bgcolor=&quot;#ffa500&quot; | {{ih|LUX}}
|{{ih|MNG}}
|{{ih|PHI}}
|-
| [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija#B grupa|2025]]
|bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|MEX}}
|{{ih|PRK}}
| bgcolor=&quot;#ffa500&quot; | {{ih|MNG}}
|{{ih|HKG}}
|{{ih|PHI}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; | {{ih|SGP}}
|-
| [[2024. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija#B grupa|2024]]
|bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|BIH}}
|bgcolor=&quot;#ffa500&quot; | {{ih|PRK}}
|{{ih|HKG}}
| bgcolor=&quot;#ffa500&quot; | {{ih|PHI}}
|{{ih|SGP}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; | {{ih|IRI}}
|-
| [[2023. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija#B grupa|2023]]
|bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|KGZ}}
|{{ih|BIH}}
|{{ih|HKG}}
| bgcolor=&quot;#ffa500&quot; | {{ih|SGP}}
| bgcolor=&quot;#ffa500&quot; | {{ih|IRI}}
| bgcolor=&quot;#ffff00&quot; | {{ih|MAS}}
|-
| [[2022. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija#B grupa|2022]]
|bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|RSA}}
|bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|THA}}
|{{ih|BIH}}
|{{ih|HKG}}
|
|
|- align=&quot;center&quot;
| [[2021. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija#B grupa|2021]]
| colspan=&quot;6&quot; rowspan=&quot;2&quot; |''nenotika''
|-
|[[2020. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija#B grupa|2020]]
|}

==== 3. divīzijas kvalifikācijas turnīrs ====
Līdz 2022. gadam turnīrs saucās kā 3. divīzijas kvalifikācijas turnīrs
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size:70%&quot;
|-
!
! 47
! 48
! 49
! 50
! 51
! 52
|-
| [[2019. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija#3. divīzijas kvalifikācijas turnīrs|2019]]
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|UAE}}
| {{ih|HKG}}
| {{ih|THA}}
| {{ih|BIH}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; | {{ih|KUW}}
| bgcolor=&quot;#ffff00&quot; | {{ih|KGZ}}
|-
| 2018
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|TKM}}
| {{ih|BIH}}
| {{ih|UAE}}
| {{ih|KUW}}
|
|
|- align=&quot;center&quot;
| 2017
| rowspan=&quot;4&quot; colspan=&quot;6&quot;| N/A
|- align=&quot;center&quot;
| 2016
|- align=&quot;center&quot;
| 2015
|- align=&quot;center&quot;
| 2014
|- align=&quot;center&quot;
|
| ^
| ^
| 47
| 48
|
|
|- align=&quot;center&quot;
| [[2013. gada Pasaules čempionāts hokejā|2013]]
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|UAE}}
| bgcolor=&quot;#DDa0DD&quot; | {{ih|GRE}}
| {{ih|MGL}}
| {{ih|GEO}}
|
|
|}

Līdz 2013. gadam: ^ — Pēc izkļūšanas no kvalifikācijas valstis piedalījās 3. divīzijas turnīrā, kur noskaidroja iegūtās vietas Pasaules čempionātā.

== 4. divīzija ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size:70%&quot;
|-
!
! 53
! 54
! 55
! 56
! 57
! 58
|- align=&quot;center&quot;
|[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija|2026]]
| colspan=&quot;6&quot; | ''nenotika''
|-
|[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija|2025]]
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|UZB}}
| bgcolor=&quot;#90ee90&quot; | {{ih|ARM}}
| {{ih|KUW}}
| {{ih|IDN}}
| bgcolor=&quot;#90ee90&quot; | {{ih|IRI}}
| {{ih|MAS}}
|-
|[[2024. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija|2024]]
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|MNG}}
| {{ih|KUW}}
| {{ih|IDN}}
| bgcolor=&quot;#90ee90&quot; | {{ih|MAS}}
|
|
|-
|[[2023. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija|2023]]
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|PHI}}
| bgcolor=&quot;#ffa500&quot; | {{ih|MNG}}
|{{ih|KUW}}
| bgcolor=&quot;#ffa500&quot; | {{ih|IDN}}
|
|
|-
| 
| 51
| 52
| 53
| 54
| 55
| 56
|-
|[[2022. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija|2022]]
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; |{{ih|KGZ}}
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; |{{ih|IRI}}
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; |{{ih|SGP}}
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; |{{ih|MAS}}
|{{ih|KUW}}
| bgcolor=&quot;#DDDDDD&quot; | {{ih|PHI}}
|- align=&quot;center&quot;
|[[2021. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija|2021]]
| colspan=&quot;6&quot; rowspan=&quot;2&quot; |''nenotika''
|-
|[[2020. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija|2020]]
|}

{{Pasaules čempionāts hokejā}}

[[Kategorija:Pasaules čempionāts hokejā]]
[[Kategorija:Ar sportu saistīti uzskaitījumi]]</text>
      <sha1>tjd2ad4be12uz8z6pcza12d7s3o3jti</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>24. aprīlis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>52849</id>
    <revision>
      <id>4465419</id>
      <parentid>4333102</parentid>
      <timestamp>2026-05-09T01:29:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Teatrālis</username>
        <id>82063</id>
      </contributor>
      <comment>/* Miruši */</comment>
      <origin>4465419</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7611" sha1="pya51eihl8ohkr9jlc9uxqt284paipl" xml:space="preserve">'''24. aprīlis''' ir gada 114. diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] (115. diena [[garais gads|garajā gadā]]). Līdz gada beigām ir atlikusi 251 diena.

== Vārda dienas ==
[[Nameda]], [[Ritvaldis]], [[Visvaldis (personvārds)|Visvaldis]]

== Notikumi ==
* [[1877. gads]] — [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu-turku karš]]: [[Krievijas Impērija]] pieteica karu [[Osmaņu impērija]]i.
* [[1898. gads]] — sākās [[Spānijas—ASV karš]].
* [[1906. gads]] — pieņemts pašreizējais [[Kubas ģerbonis]].
* [[1915. gads]] — sākās [[Armēņu genocīds]] ar simtiem ietekmīgu [[armēņi|armēņu]] deportāciju no [[Stambula|Konstantinopoles]].
* [[1916. gads]] — sākās sacelšanās [[Īrija|Īrijā]].
* [[1918. gads]] — pirmā [[tanks|tanku]] kauja: [[Francija|Francijā]] trīs [[Apvienotā Karaliste|britu]] ''[[Mark IV]]'' sastapās ar trim [[Vācija|vācu]] [[A7V]].
* [[1948. gads]] — beidzās [[Kostarikas Pilsoņu karš]].
* [[1960. gads]] — pieņemts pašreizējais [[Amerikāņu Samoa karogs]].
* [[1965. gads]] — sākās [[Dominikas Pilsoņu karš]].
* [[1967. gads kosmonautikā|1967. gads]] — [[kosmonauts]] [[Vladimirs Komarovs]] gāja bojā pēc [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''[[Sojuz-1]]'' [[nolaižamais aparāts|nolaižamā aparāta]] [[izpletnis|izpletņu]] neatvēršanās. Komarovs kļuva par pirmo cilvēku, kas gāja bojā kosmosa misijas laikā.
* [[1968. gads]] — [[Mauritānija]] uzņemta [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]].
* [[1970. gads]]:
** palaists pirmais [[Ķīna]]s [[Zemes mākslīgais pavadonis|pavadonis]] ''[[Dong Fang Hong I]]'';
** [[Gambija]] pasludināta par [[republika|republiku]] ar [[Davda Džavara|Davdu Džavaru]] kā pirmo prezidentu.
* [[1981. gads]] — demonstrēts pirmais [[IBM PC]] [[personālais dators]].
* [[1990. gads]]:
** [[Rietumvācija|VFR]] un [[Vācijas Demokrātiskā Republika|VDR]] piekrita apvienot ekonomiku un valūtu 1. jūlijā.
** [[STS-31]]: palaists [[Habla kosmiskais teleskops]] ar ''[[Space Shuttle]] [[Discovery (kosmoplāns)|Discovery]]''.
* [[1996. gads Latvijā|1996. gads]] — dibināts [[Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs]].
* [[2003. gads]] — kāds audzēknis [[Redliona]]s (''Red Lion'') vidusskolā, [[Pensilvānija]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], nošāva skolas direktoru un pēc tam nošāvās pats.
* [[2005. gads]] — [[Vatikāns|Vatikānā]] notika pāvesta [[Benedikts XVI|Benedikta XVI]] inaugurācija.
* [[2021. gads]] — [[COVID-19 pandēmija]]: pasaulē vakcināciju skaits pārsniedza 1 miljardu; puse no šīm devām tika ievadītas trijās valstīs (ASV, Ķīnā un Indijā).
* [[2022. gads]] — notika [[2022. gada Francijas prezidenta vēlēšanas|2022. gada Francijas prezidenta vēlēšanu]] otrā kārta, kurās tika atkārtoti ievēlēts [[Emanuels Makrons]], tādējādi kļūstot par pirmo Francijas prezidentu 20 gadu laikā, kurš tika pārvēlēts uz otro termiņu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/world/2022/apr/24/emmanuel-macron-wins-french-presidential-election-say-projected-results|title=Victorious Macron vows to unite France after fending off Le Pen threat|website=the Guardian|access-date=2022-04-25|date=2022-04-24|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Dzimuši ==
* [[1533. gads]] — [[Orānas Vilhelms]] (''Willem van Oranje''), nīderlandiešu valstsvīrs (miris 1584. gadā)
* [[1575. gads]] — [[Jākobs Bēme]] (''Jakob Böhme''), vācu mistiķis (miris 1642. gadā)
* [[1608. gads]] — [[Orleānas hercogs Gastons]] (''Gaston d'Orléans''), franču augstmanis (miris 1660. gadā)
* [[1830. gads]] — [[Jānis Bētiņš (mūziķis)|Jānis Bētiņš]], latviešu mūziķis (miris 1912. gadā)
* [[1856. gads]] — [[Filips Petēns]] (''Philippe Pétain''), franču maršals un politiķis (miris 1951. gadā)
* [[1876. gads]] — [[Ērihs Rēders]] (''Erich Raeder''), vācu lieladmirālis (miris 1960. gadā)
* [[1879. gads]] — [[Andrē Rūzvelts]] (''André Roosevelt''), amerikāņu filmu veidotājs un kūrortviesnīcas vadītājs (miris 1962. gadā)
* [[1882. gads]] — [[Ričards Tērners]] (''Richard Turner''), angļu futbolists (miris 1960. gadā)
* [[1891. gads Latvijā|1891. gads]] — [[Jāzeps Grosvalds]], latviešu mākslinieks un strēlnieks (miris 1920. gadā)
* [[1903. gads]] — [[Hosē Antonio Primo de Rivjera]] (''José Antonio Primo de Rivera''), Spānijas politiķis (miris 1936. gadā)
* [[1908. gads]] — [[Juzefs Goslavskis]] (''Józef Gosławski''), poļu tēlnieks (miris 1963. gadā)
* [[1919. gads Latvijā|1919. gads]] — [[Pēteris Strautmanis]], PSRS politiķis (miris 2007. gadā)
* [[1934. gads]] — [[Šērlija Makleina]] (''Shirley MacLaine''), ASV aktrise
* [[1942. gads]] — [[Bārbra Streisande]] (''Barbra Streisand''), ASV dziedātāja
* [[1959. gads Latvijā|1959. gads]]:
** [[Gunta Grīva]], latviešu aktrise (mirusi 2021. gadā)
** [[Indra Sāmīte]], Latvijas politiķe
* [[1966. gads]] — [[Alesandro Kostakurta]] (''Alessandro Costacurta''), itāliešu futbolists
* [[1973. gads Latvijā|1973. gads]] — [[Pēteris Skudra]], latviešu hokejists
* [[1982. gads]] — [[Kellija Klārksone]] (''Kelly Clarkson''), ASV dziedātāja, aktrise
* [[1989. gads Latvijā|1989. gads]] — [[Elīna Babkina]], latviešu basketboliste
* [[1992. gads]]:
** [[Džo Kīrijs]] (''Joe Keery''), amerikāņu aktieris un mūziķis
** [[Džeks Kveids]] (''Jack Quaid''), amerikāņu aktieris
* [[1993. gads]] — [[Bens Deiviss]] (''Ben Davies''), velsiešu futbolists
* [[2007. gads]] — [[Estevans Viljans]] (''Estêvão Willian''), brazīliešu futbolists

== Miruši ==
* [[1731. gads]] — [[Daniels Defo]] (''Daniel Defoe''), angļu rakstnieks (dzimis 1659. vai 1660. gadā)
* [[1891. gads]] — [[Helmuts fon Moltke (vecākais)|Helmuts fon Moltke]] (''Helmuth von Moltke''), vācu ģenerālfeldmaršals (dzimis 1800. gadā)
* [[1924. gads]] — [[Grenvils Stenlijs Hols]] (''Granville Stanley Hall''), ASV psihologs (dzimis 1844. gadā)
* [[1939. gads]] — [[Luijs Truseljē]] (''Louis Trousselier''), franču riteņbraucējs (dzimis 1881. gadā)
* [[1948. gads Latvijā|1948. gads]] — [[Jāzeps Vītols]], latviešu komponists (dzimis 1863. gadā)
* [[1960. gads]] — [[Makss fon Laue]] (''Max von Laue''), vācu fiziķis (dzimis 1879. gadā)
* [[1964. gads]]:
** [[Hermanis Barelē]] (''Hermann Barrelet''), franču airētājs, olimpiskais čempions (dzimis 1879. gadā)
** [[Gerhards Domagks]] (''Gerhard Domagk''), vācu bakteriologs (dzimis 1895. gadā)
* [[1967. gads]] — [[Vladimirs Komarovs]] (''Владимир Комаров''), PSRS kosmonauts (dzimis 1927. gadā)
* [[1968. gads]] — [[Volters Tjūksberijs]] (''Walter Tewksbury''), ASV vieglatlēts, piecu olimpisko medaļu ieguvējs (dzimis 1876. gadā)
* [[2011. gads]] — [[Satja Sai Baba]] (''Sathya Sai Baba''), Indijas garīgais skolotājs (dzimis 1926. gadā)
* [[2021. gads]] — [[Vītauts Bubnis]] (''Vytautas Bubnys''), lietuviešu rakstnieks (dzimis 1932. gadā)
* [[2024. gads Latvijā|2024. gads]] — [[Baņuta Ancāne]], latviešu grafiķe (dzimusi 1941. gadā)
* [[2025. gads]] — [[Fricis Baumbahs]] (''Fritz Baumbach''), Vācijas šahists un ķīmiķis (dzimis 1935. gadā)
* [[2026. gads Latvijā|2026. gads]] — [[Valdis Ķuzis]], latviešu kamaniņu sportists (dzimis 1945. gadā)

== Svētku un piemiņas dienas ==
* [[Armēņu genocīds|Armēņu genocīda]] atceres diena
* Republikas diena ([[Gambija]])

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Viss gads}}

[[Kategorija:Aprīlis]]</text>
      <sha1>pya51eihl8ohkr9jlc9uxqt284paipl</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Universal Serial Bus</title>
    <ns>0</ns>
    <id>53662</id>
    <revision>
      <id>4465317</id>
      <parentid>4414557</parentid>
      <timestamp>2026-05-08T17:45:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-27870-10</username>
        <id>145091</id>
      </contributor>
      <comment>link</comment>
      <origin>4465317</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7506" sha1="qjamctzgk3dmjrkoh2tg2jlm4c9ie7h" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
[[Attēls:USB TypeA Plug.JPG|thumb|250px|USB sērijas populārākais spraudnis “A”]]
[[Attēls:USB icon.svg|thumb|USB &quot;trijžubura&quot; ikona]]

'''''Universal Serial Bus''''' ('''USB'''; no [[angļu valoda]]s — 'vispārējā virknes kopne')  ir [[virknes datu pārraide|virknes]] [[Kopne (datorsistēma)|kopnes]] standarts [[perifērijas iekārta|ārējo iekārtu]] pieslēgšanai [[dators|datoram]] vai citai iekārtai. Tas standartizē USB [[pieslēgvieta]]s, iekārtas, kuras pieslēdz šīm pieslēgvietām, kā arī sakaru protokolu, kuru lieto datu pārsūtīšanai starp USB pieslēgvietām un USB ierīcēm.

USB standartu izstrādāja, lai tas aizvietotu dažādu veidu datoru [[paralēlā pieslēgvieta|paralēlās]] un [[virknes pieslēgvieta|virknes]] un [[ps/2]] pieslēgvietas. Atšķirībā no šiem iepriekšējiem standartiem, USB nodrošina ''plug'n'play'' (pievienojot ierīci, [[operētājsistēma]] automātiski mēģina atrast tai nepieciešamos [[dzinis|dziņus]]) un ''hotplug'' (var spraust iekšā un raut ārā, neizslēdzot datoru un/vai ierīci). Bez tam USB var nodrošināt barošanas spriegumu ierīcēm ar nelielu elektrības patēriņu (5 V, līdz 500 mA). USB datu pārraides ātrums (USB 1.1 līdz 12 Mb/s) ir lielāks nekā paralēlajām un virknes pieslēgvietām.

Pirmā USB standarta versija (1.0) tika pieņemta [[1995]]. gadā. [[1998]]. gadā pieņēma 1.1 versiju, kurā bija izlabotas 1.0 versijas kļūdas. [[2001. gads|2001]]. gadā pieņēma 2.0 versiju, kurā galvenā izmaiņa bija lielāks datu pārraides ātrums (480 Mb/s). Jaunāka standarta versijas ierīces ir savietojamas ar vecāka standarta ierīcēm (tikai ar mazāku ātrumu). [[2007. gads|2007]]. gada septembrī tika demonstrēta versija 3.0 ar datu pārraides ātrumu 4,8 Gb/s. To bija plānots ieviest 2009. vai 2010. gadā.

USB savienojumi ir asimetriski, te ir saimniekierīce (''host'') (tas parasti ir dators), kurai pieslēdz perifērijas ierīces. Vienai saimniekierīcei var pieslēgt līdz 127 iekārtām. Lai caur vienu pieslēgvietu varētu pievienot vairāk nekā vienu ierīci, lieto USB centrmezglu (''hub''). Tie arī skaitās kā ierīces.
Parasti katrā datora USB saimniekkontrolierī ir iebūvēts centrmezgls, kas datoram nodrošina 2 — 6 USB pieslēgvietas. Divas ierīces, kas pieslēgtas pie vienas saimniekierīces, savā starpā var sazināties tikai caur saimnieku. USB asimetrijas dēļ nav iespējams ar vienkāršu vadu savienot kopā divas saimniekierīces. Visu veidu datu pārraides jebkurā virzienā uzsāk saimniekierīce (ja iekārtai kaut kas jānosūta, tā gaida pieprasījumu no saimnieka, vai nav kas nosūtāms).

[[Attēls:USB types 2.jpg|thumb|Dažādu veidu USB savienotāji (no kreisās uz labo):&lt;br /&gt;• mikro USB spraudnis&lt;br /&gt;• mini USB spraudnis&lt;br /&gt;• B tipa spraudnis&lt;br /&gt;• A tipa ligzda&lt;br /&gt;• A tipa spraudni]]
[[Attēls:USB.svg|thumb|USB savienotāju kontaktu konfigurācija A un B standartam]]
USB pieslēgvietai ir četri kontakti. Divi no tiem ir datu pārraidei, divi 5 V barošanas spriegumam un zemējumam.

== Vēsture ==
Septiņu kompāniju grupa: ''[[Compaq]]'', [[Digital Equipment Corporation|DEC]], [[IBM]], ''[[Intel]]'', ''[[Microsoft]]'', [[NEC]] un ''[[Nortel]]'' sāka USB izstrādi 1994. gadā.

== USB versijas ==

=== Agrākās versijas ===
* '''USB 0.7''': izlaista [[1994]]. gada novembrī.
* '''USB 0.8''': izlaista 1994. gada decembrī.
* '''USB 0.9''': izlaista [[1995]]. gada aprīlī.
* '''USB 0.99''': izlaista 1995. gada augustā.
* '''USB 1.0 Release Candidate''': izlaista 1995. gada novembrī.

=== USB 1.0 ===
Šī USB versija izlaista 1995. gada novembrī.

Tehniskie parametri:
* divi datu pārraides režīmi:
** režīms ar lielu datu pārraides ātrumu (''Full-Speed'') — 12 Mbit/s
** režīms ar lēnu datu pārraides ātrumu (''Low-Speed'') — 1,5 Mbit/s
* maksimālais kabeļa garums lielajam datu pārraides ātrumam — 3 m&lt;ref name=cab1&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://docs.info.apple.com/article.html?artnum=31116 |title=USB Cable: Maximum Cable Length&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt; |access-date={{dat|2010|01|25||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20081229172613/http://docs.info.apple.com/article.html?artnum=31116 |archivedate={{dat|2008|12|29||bez}} }}&lt;/ref&gt;
* maksimālais kabeļa garums lēnajam datu pārraides režīmam — 5 m&lt;ref name=cab1/&gt;
* maksimālais pieslēdzamo ierīču skaits — 127
* iespējams pieslēgt ierīces, kuras strādā dažādos datu pārraides ātruma režīmos pie viena USB
* barošanas spriegums — 5 V
* maksimālā strāva, kuru patērē ierīce — 500 mA

=== USB 1.1 ===
Versija izlaista [[1998]]. gada septembrī. Izlabotas 1.0. versijas kļūdas un nepilnības. Šī ir pirmā USB versija, kura guva lielu popularitāti.

=== USB 2.0 ===
[[Attēls:SuperSpeed USB Male Plug Type A.jpg|thumb|240px|A tipa USB 3.0 konektors]]
[[Attēls:SuperSpeed USB Male Plug Type B.jpg|thumb|240px|B tipa USB 3.0 konektors]]
Versija izlaista 2000. gada aprīlī.

USB 2.0 atšķiras no USB 1.1 ar Hi-speed režīma ieviešanu.

USB 2.0 ir 3 datu pārraides režīmi:
* Low-speed, 10—1500 Kbit/s (izmanto interaktīvām ierīcēm: [[Datora klaviatūra|klaviatūra]], [[pele]] u.c.)
* Full-speed, 0,5—12 Mbit/s (audio, video ierīces)
* Hi-speed, 25—480 Mbit/s (video ierīces, datu uzglabāšanas ierīces)

=== USB Wireless ===
USB wireless — USB tehnoloģija (versija pieejama no 2005. gada maija). Tā ļauj organizēt bezvadu tiešsaisti ar lielu datu pārraides ātrumu (līdz 480 Mbit/s 3 metru attālumā un līdz 110 Mbit/s 10 metru attālumā).

2007. gada 23. jūlijā USB Implementers Forum (USB-IF) paziņoja par sešu pirmo lietojumproduktu sertifikāciju ar Wireless USB atbalstu.

=== USB 3.0 ===
Galējā USB 3.0 sertifikācija tika izlaista 2008. gada 12 novembrī, bet ierīces, kuras to atbalsta — 2009.—2010. gados. Kompānija Asus izlaida P6X58 Premium mātesplati, kurai ir divas USB 3.0 pieslēgvietas. USB 3.0 atpazīstama ar ziliem savienojumiem un ir saderīga ar USB 2.0. 3.0 pievieno 5 jaunas līnijas un tā maksimālais datu pārraides ātrums ir 4,8 Gbit/s, kas ir apmēram 10 reizes ātrāk, nekā 480 Mbit/s, ko ir spējīgs nodrošināt USB 2.0. USB 3.0. versijai ir ne vien lielāks ātrums, bet arī strāvas stiprums (no 500 uz 900 mA).

=== USB 3.1 ===
USB 3.1 tika izlaists 2013. gada jūlijā. USB 3.1 Gen 2 un dubulto datu pārraides ātrumu

=== USB-C ===
[[Attēls:USB-C plug, focus stacked.jpg|alt=USB-C kabeļa savienojums|thumb|USB-C kabeļa savienojums]]
USB-C tika izstrādāts vienlaicīgi ar USB 3.1 un tika izlaists 2014. gadā. Tas ir ievietojams savienojumā divos virzienos. USB-C var izmantot vairāku citu savienojumu aizstāšanai: [[Thunderbolt]], [[PCI]]e, [[HDMI]], [[DisplayPort]], u.c.

== Skatīt arī ==
* [[USB zibatmiņa]]

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20110208121819/http://www.usb.org/home Oficiālā USB mājas lapa] {{en ikona}}
* [http://www.usb.org/developers/docs/ USB specifikācija un citi dokumenti] {{en ikona}}
* [http://pinoutsguide.com/Slots/usb_3_0_connector_pinout.shtml USB 3.0 savienojuma veidi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110608010105/http://pinoutsguide.com/Slots/usb_3_0_connector_pinout.shtml |date={{dat|2011|06|08||bez}} }} {{en ikona}}

{{IT-aizmetnis}}
{{Datora pamatkomponentes}}

[[Kategorija:Datoru aparatūra]]</text>
      <sha1>qjamctzgk3dmjrkoh2tg2jlm4c9ie7h</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>12. jūnijs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>56509</id>
    <revision>
      <id>4465666</id>
      <parentid>4378258</parentid>
      <timestamp>2026-05-09T11:54:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-28006-24</username>
        <id>145121</id>
      </contributor>
      <origin>4465666</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5145" sha1="jy5gnm36868zsu20v3ya5w3z4hpqs2x" xml:space="preserve">'''12. jūnijs''' ir gada 163. diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] (164. [[garais gads|garajā gadā]]). Līdz gada beigām ir atlikušas 202 dienas.

== Vārda dienas ==
[[Ija]], [[Lenora]], [[Nora (priekšvārds)|Nora]]

== Notikumi ==
* [[1550. gads]] — dibināta [[Somija]]s galvaspilsēta [[Helsinki]].
* [[1898. gads]]:
** [[Filipīnas]] deklarēja neatkarību no [[Spānija]]s.
** pieņemts pašreizējais [[Filipīnu karogs]].
* [[1901. gads]] — [[Kuba]] kļuva par [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] protektorātu.
* [[1920. gads]]:
** [[Sarkanā armija]] padzina [[Polija|poļu]] karaspēku no [[Kijiva]]s;
** oficiāli atklāts [[Panamas kanāls]].
* [[1934. gads]] — [[Bulgārija|Bulgārijā]] aizliegtas politiskās partijas.
* [[1967. gads]] — [[Venera programma]]: [[Padomju Savienība|PSRS]] palaista [[Venera (planēta)|Veneras]] zonde ''[[Venera-4]]''.
* [[1990. gads]] — [[Krievija|Krievijas Federācijas]] parlaments pieņēma suverenitātes deklarāciju.
* [[1991. gads]]:
** par Krievijas Federācijas prezidentu ievēlēts [[Boriss Jeļcins]].
** referendumā Ļeņingradā, Krievijā iedzīvotāji nobalsoja par vēsturiskā nosaukuma [[Sanktpēterburga]] atjaunošanu pilsētai
* [[1994. gads]] — referendumā [[Austrija|Austrijā]] nobalsots par iestāšanos [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]].

== Dzimuši ==
* [[1802. gads]] — [[Harieta Martino]] (''Harriet Martineau''), angļu socioloģe (mirusi 1876. gadā)
* [[1865. gads]] — [[Fēlikss Markots]] (''Félix Marcotte''), franču burātājs (miris 1953. gadā)
* [[1890. gads Latvijā|1890. gads]] — [[Jānis Lavenieks]], latviešu ģenerālis (miris 1969. gadā)
* [[1890. gads]] — [[Egons Šīle]] (''Egon Schiele''), austriešu mākslinieks (miris 1918. gadā)
* [[1897. gads]] — [[Entonijs Īdens]] (''Anthony Eden''), britu politiķis (miris 1977. gadā)
* [[1899. gads]] — [[Fricis Alberts Lipmanis]] (''Fritz Albert Lipmann''), vācu/ASV bioķīmiķis (miris 1986. gadā)
* [[1908. gads]] — [[Oto Skorceni]] (''Otto Skorzeny''), vācu diversants (miris 1975. gadā)
* [[1910. gads Latvijā|1910. gads]] — [[Ļevs Bukovskis]], Latvijas tēlnieks (miris 1984. gadā)
* [[1920. gads]] — [[Jānis Pāvils II]] (''Ioannes Paulus PP. II''), Romas pāvests (miris 2005. gadā)
* [[1924. gads]] — [[Džordžs Herberts Volkers Bušs]] (''George Herbert Walker Bush''), 41. ASV prezidents
* [[1929. gads]] — [[Anna Franka]] (''Anne Frank''), Vācijas ebreju dienasgrāmatas autore (mirusi 1945. gadā)
* [[1943. gads Latvijā|1943. gads]] — [[Jānis Kukainis]], ASV latviešu inženieris un sabiedriskais darbinieks (miris 2021. gadā)
* [[1948. gads]] — [[Ištvāns Šāndorfi]] (''Sándorfi István''), ungāru gleznotājs (miris 2007. gadā)
* [[1951. gads Latvijā|1951. gads]] — [[Haralds Sīmanis]], latviešu mūziķis (miris 2022. gadā)
* [[1956. gads]] — [[Vladimirs Saldo]] (''Владимир Сальдо''), Ukrainas un Krievijas politiķis
* [[1959. gads Latvijā|1959. gads]] — [[Anna Rancāne]], latviešu dzejniece
* [[1964. gads Latvijā|1964. gads]] — [[Ina Gudele]], Latvijas politiķe, inženiere
* [[1980. gads]] — [[Deniss Monastirskis]] (''Денис Монастирський''), ukraiņu jurists un politiķis (miris 2023. gadā)
* [[1981. gads]]:
** [[Raitis Grafs]], Latvijas basketbolists
** [[Adriana Lima]] (''Adriana Lima''), brazīliešu modele
* [[1990. gads Latvijā|1990. gads]] — [[Laura Dreiže]], latviešu rakstniece
* [[1992. gads]] — [[Filipi Koutinju]] (''Philippe Coutinho''), brazīliešu futbolists
* [[1999. gads]] — [[Efmamhhasonds Gonsaless]] (''Efmamjjasond González''), Kolumbijas futbolists

== Miruši ==
* [[816. gads]] — [[Leons III]] (''Leo III''), Romas pāvests (dzimis 750. gadā)
* [[1657. gads]] — [[Viljams Hārvijs]] (''William Harvey''), angļu mediķis (dzimis 1578. gadā)
* [[1758. gads]] — [[Prūsijas Augusts Vilhelms]] (''August Wilhelm von Preußen''), prūšu ģenerālis (dzimis 1722. gadā)
* [[1937. gads]]:
** [[Roberts Eidemanis]], latviešu izcelsmes padomju militārais darbinieks (dzimis 1895. gadā)
** [[Mihails Tuhačevskis]] (''Михаил Тухачевский''), padomju karavīrs (dzimis 1893. gadā)
* [[1947. gads Latvijā|1947. gads]] — [[Jāzeps Mediņš]], latviešu komponists (dzimis 1877. gadā)
* [[1982. gads]] — [[Karls fon Frišs]] (''Karl von Frisch''), austriešu etologs, entomologs un biškopis (dzimis 1886. gadā)
* [[2003. gads]] — [[Gregorijs Peks]] (''Gregory Peck''), amerikāņu aktieris (dzimis 1916. gadā)
* [[2022. gads]] — [[Filips Beikers Hols]] (''Philip Baker Hall''), amerikāņu aktieris (dzimis 1937. gadā)
* [[2023. gads]] — [[Silvio Berluskoni]] (''Silvio Berlusconi''), Itālijas politiķis un uzņēmējs (dzimis 1936. gadā)
* [[2024. gads]] — [[Džerijs Vests]] (''Jerry West''), ASV basketbolists (dzimis 1938. gadā)

== Svētku un piemiņas dienas ==
* [[Bērnu diena]] ([[Haiti]])
* Krievijas diena ([[Krievija]])
* [[Neatkarības diena]] ([[Filipīnas]])

{{Viss gads}}

[[Kategorija:Jūnijs]]</text>
      <sha1>jy5gnm36868zsu20v3ya5w3z4hpqs2x</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Latvijas okupācija (1940)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>59727</id>
    <revision>
      <id>4465576</id>
      <parentid>4455554</parentid>
      <timestamp>2026-05-09T10:30:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4465576</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="80238" sha1="ebu1aidbm1zb275kdjbt4nhthn3v6md" xml:space="preserve">{{Vairāki attēli
 | width =  180
 | image1 = PSRS Aizsardzības TK Timošenko 1940. gada 9. jūnija slepenā pavēle okupēt Baltijas valstis 1. lpp.jpg
 | caption1 =PSRS Aizsardzības TK [[Semjons Timošenko|S. Timošenko]] 1940. gada 9. jūnija slepenā pavēle okupēt Baltijas valstis: uzbrukt Baltijas valstu kara kuģiem, sagrābt tirdzniecības flotes kuģus,
 | image2 = PSRS Aizsardzības TK Timošenko 1940. gada 9. jūnija slepenā pavēle okupēt Baltijas valstis 2. lpp.jpg
 | caption2 = izsēdināt desantu ostās, bloķēt krastus, asistēt sauszemes karaspēka uzbrukumam [[Rakvere]]s virzienā. 
 | image3 = SovietBlockade1940.jpg
 | caption3 = Plānotā uzbrukuma shēma saskaņā ar maršala Timošenko pavēli:&lt;br&gt; 
1) uz 12. jūniju PSRS Baltijas kara flotei būt kaujas gatavībā;&lt;br&gt; 
2) kaujas darbību sākt pēc Ļeņingradas kara apgabala komandiera pavēles;&lt;br&gt;
3) kara flotes darbības plānu izstrādāt līdz 10. jūnijam.
}}
[[Attēls:Nazi-Soviet 1941.png|thumb|250px|PSRS un Nacistiskās Vācijas okupētās teritorijas Otrā pasaules kara sākumā (1939—1940)]]
{{Latvijas vēsture}}
{{Citas nozīmes|1940. gada okupāciju|Latvijas okupācija|Latvijas okupācija}}
'''Latvijas okupācija 1940. gadā''' bija [[Latvijas Republika]]s bruņota sagrābšana ar tai sekojošu [[aneksija|aneksiju]], ko 1940. gada vasarā [[Baltijas valstu okupācija]]s ietvaros īstenoja [[Padomju Savienība|PSRS]].

Vēsturnieki Latvijas okupāciju iedala 3 posmos:

# politiskās augsnes sagatavošana,
# pastāvīgas PSRS militārās klātbūtnes uzspiešana,
# karaspēka ievešana un [[Politiskā vara|politiskās varas]] pārņemšana.

Viens no pirmajiem starptautisko tiesību jēdzienu ''occupatio bellicara'' un ''occupatio pacifica'', balstoties uz juristu atzinumiem, lietoja Latvijas sūtnis Londonā [[Kārlis Reinholds Zariņš|Kārlis Zariņš]] 1943. gada 27. oktobra memorandā [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] Ārlietu ministrijai par situāciju ar Latvijas valsti.&lt;ref&gt;Public Record Office, Foreign Office — 371, File Nr. 337/36769, Nr. 7175, 94.—100. lpp.&lt;/ref&gt;

== Pirmais posms ==
1938. gads Eiropas politikā iezīmējās ar Rietumvalstu piekāpšanos [[Ādolfs Hitlers|Hitlera]] prasībām, lai novērstu jauna Eiropas kara sākšanos. Mazās Eiropas valstis bija spiestas pozicionēties starp [[Lielvara|lielvaru]] ambīcijām. 1938. gada 12. martā [[Trešais reihs|Vācija]] anektēja [[Austrija|Austriju]] (&quot;[[Austrijas anšluss]]&quot;).

[[PSRS Iekšlietu Tautas komisariāts|PSRS IeTK]] Izlūkošanas, terora un diversiju IV pārvalde u.c. spēka struktūras 1938. gadā aktivizēja &quot;politisko, ekonomisko, militāro un izlūkošanas darbību, lai, atbalstot strādnieku kustību, gāztu marionešu režīmus [Baltijā].&quot;&lt;ref&gt;Судоплатов П. Спецоперации Лубъянки и Кремля в 1930-1950 годы. — Москва, 1997, c. 149.&lt;/ref&gt; 1938. gada maijā sākās padomju preses uzbrukumi Baltijas valstīm. Tika inscenētas dažādas provokācijas un izmantota iedzīvotāju daļas neapmierinātība ar [[autoritārais Kārļa Ulmaņa režīms|Ulmaņa autoritāro režīmu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.archiv.org.lv/LVA/pdf/Tezes1999_latv.pdf |title=Dr. hist. Vadims Roginskis. Baltijas traģēdija. |access-date={{dat|2008|07|18||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20060813112829/http://www.archiv.org.lv/LVA/pdf/Tezes1999_latv.pdf |archivedate={{dat|2006|08|13||bez}} }}&lt;/ref&gt;

1938. gada septembrī Latvija atteicās no [[Tautu Savienība]]s uzturētās kolektīvās drošības politikas, paziņoja par [[neitralitāte]]s politiku un 19. decembrī pieņēma likumu par valsts neitralitāti. Būtībā šāda neitralitāte tikai kaitēja, jo, nepieslienoties nevienam no blokiem — Vācijai, Lielbritānijai ar Franciju vai PSRS, Baltijas valstu intereses tika ignorētas un ar tām neviens nerēķinājās. 1939. gadā nedz Vācija, nedz Lielbritānija un Francija nevēlējās sniegt garantijas Baltijas neitralitātei, jo sadarbība ar PSRS bija daudz svarīgāka. Rietumvalstis Baltijas nokļūšanu PSRS ietekmes zonā uztvēra pozitīvāk nekā to nonākšanu Vācijas sfērā. Laiks starp [[Minhenes vienošanās|Čehoslovākijas sadalīšanu]] Minhenē un [[Molotova—Ribentropa pakts|Molotova — Ribentropa pakta]] noslēgšanu bija pēdējais brīdis, kad [[Baltijas Antante]]s valstis vēl varēja brīvprātīgi izvēlēties, kuram no lielvaru blokiem pieslieties.&lt;ref name=&quot;Jānis Taurēns 1934&quot;&gt;[[Jānis Taurēns]]. Baltijas virziens Latvijas Republikas ārpolitikā 1934. -. 1940. gadā.&lt;/ref&gt;

1938. gada 30. septembrī [[Minhenes vienošanās]] rezultātā [[Nacistiskā Vācija]], [[Lielbritānija]], [[Francija]] un [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas Karaliste]] vienojās par [[Čehoslovākija]]i piederošā [[Sudetu apgabals|Sudetu apgabala]] pievienošanu Vācijai, bet 1939. gada 15. martā Vācija okupēja pārējo Čehoslovākijas daļu, izbeidzot valsts pastāvēšanu. 1939. gada aprīlī Vācija lauza neuzbrukšanas līgumu ar [[Polija|Poliju]].

1939. gada pavasarī notika PSRS, Lielbritānijas un Francijas sarunas par Baltijas valstu neatkarības garantēšanu, ja kāda no Baltijas valstīm piedzīvotu tiešu ārējo agresiju vai pat tikai agresijas draudus. PSRS valdība piedāvāja šādā situācijā militāri iejaukties pat bez cietušās valsts piekrišanas, ko Lielbritānijas un Francijas valdības noraidīja.

1939. gada 28. martā PSRS nodeva Latvijai un Igaunijai notu, kurā brīdināja abas Baltijas valstis netuvināties citām valstīm, brīdinot lietot spēku šo norādījumu neievērošanas gadījumā. 1939. gada 7. jūnijā Latvija un Igaunija parakstīja neuzbrukšanas līgumu ar Vāciju.

1939. gada 23. augustā PSRS augstākajā politiskajā līmenī nodrošinājās pret Nacistiskās Vācijas iebildumiem padomju ekspansijai Baltijā un Austrumeiropā, noslēdzot [[Molotova—Ribentropa pakts|Hitlera—Staļina paktu]] ar slepenajiem papildu protokoliem, kuros abas lielvalstis sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] piederības sfērās. Latvija, Somija un Igaunija tika &quot;iedalīta&quot; PSRS; 28. septembrī PSRS ieguva arī Lietuvu.
&lt;gallery&gt;
Attēls:Bundesarchiv Bild 183-E07261, Berlin, Nichtangriffspakt mit Estland und Lettland.jpg|Latvijas, Vācijas un Igaunijas ārlietu ministri paraksta neuzbrukšanas (miera) līgumus, 1939
Attēls:Tajny protokoł 23.08.jpg|[[Molotova—Ribentropa pakts|Hitlera—Staļina pakta]] slepenais protokols par Baltijas un Austrumeiropas valstu teritoriju sadalīšanu
Attēls:MolotovRibbentropStalin.jpg|[[Vjačeslavs Molotovs|Molotovs]] paraksta draudzības un robežu demarkācijas līgumu starp Vāciju un Padomju Savienību. Aiz viņa stāv Ribentrops un Staļins
Attēls:Mapa 2 paktu Ribbentrop-Mołotow.gif|Polijas sadalīšanas karte
Attēls:Bundesarchiv Bild 137-054436, Riga, Umsiedlung Baltendeutscher.jpg|Vācbaltiešu izceļošana
&lt;/gallery&gt;

== Otrais posms ==
[[Attēls:Second_world_war_europe_1940_map_de.png‎|thumb|250px|Karadarbība Eiropā 1940. gada aprīlī—jūnijā. 9. aprīlī [[Vērmahts]] iebruka Dānijā un Norvēģijā, 10. maijā Nīderlandē un Beļģijā, Francijas armija tika sakauta līdz 16. jūnijam. Tikai pēc tam Sarkanā armija okupēja Baltijas valstis un uzbruka [[Rumānijas Karaliste]]i]]

[[1939]]. gada augustā PSRS pie Latvijas robežas sāka koncentrēt karaspēku, kura skaitliskais lielums pēc Austrumpolijas okupācijas oktobrī sasniedza ap 200 000 [[Sarkanā armija|sarkanarmiešu]] ar aviāciju un tankiem, kas daudzkārt pārsniedza [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņoto spēku]] karavīru kopskaitu un bruņojumu. 1939. gada 1. janvārī Latvijas Bruņotajos spēkos skaitījās 1969 virsnieki, 3988 instruktori un 11 188 kareivji, kopā 17 145 vīri. Kopā ar 1244 brīva līguma strādniekiem bija 18 389 cilvēki.&lt;ref&gt;Juris Ciganovs [http://www.mod.gov.lv/lv/Sargs/Vesture/Vesture/2010/12/Uzplaukuma_laiks.aspx?p=1 1920.—1940. Uzplaukuma laiks] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170316025742/http://www.mod.gov.lv/lv/Sargs/Vesture/Vesture/2010/12/Uzplaukuma_laiks.aspx?p=1 |date={{dat|2017|03|16||bez}} }} 15.12.2010.&lt;/ref&gt;

1939. gada septembrī Vācija un PSRS iebruka Polijā, kas izraisīja [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākšanos. 1939. gada 28. septembrī PSRS un Vācijas parakstītās vienošanās iekļāva arī protokolu par Igaunijas un Latvijas [[vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm|vācbaltiešu izceļošanu]]. Vienlaikus Igaunijas, Latvijas, Lietuvas un [[Somija]]s valdībām PSRS ultimatīvā formā piedāvāja noslēgt &quot;draudzības un savstarpējās palīdzības līgumus&quot; (t.s. bāzu līgumus). Pēc tam, kad 28. septembrī Igaunija parakstīja [[savstarpējās palīdzības pakts starp Igauniju un PSRS|savstarpējās palīdzības paktu ar PSRS]], arī Latvijas Ārlietu ministrs [[Vilhelms Munters]] 5. oktobrī Maskavā parakstīja [[savstarpējās palīdzības pakts starp Latviju un PSRS|savstarpējās palīdzības paktu starp Latviju un PSRS]]. 10. oktobrī [[Savstarpējās palīdzības pakts starp Lietuvu un PSRS|līdzīgu paktu]] parakstīja arī Lietuva. Pēc tam, kad pēc ieilgušām sarunām Somija atteicās parakstīt šādu līgumu, PSRS armija tai uzbruka, aizsākot [[Ziemas karš|Ziemas karu]].

Pēc [[Polijas kampaņa]]s 1939. gada oktobrī [[NKVD]] iekārtoja Juhnovas un Kozeļskas karagūstekņu nometnes, nometnes plānoja ierīkot arī Baltijas valstu karavīru internēšanai bruņotas pretošanās gadījumā. NKVD ģenerālis I. Serovs izdeva pavēli par &quot;naidīgo elementu&quot; [[Deportācija|deportāciju]] sagatavošanu okupējamajās Baltijas valstīs.&lt;ref&gt;[http://protown.ru/information/hide/7068.html Дипломатические и военные действия стран перед Второй Мировой войной] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20211108015131/http://protown.ru/information/hide/7068.html |date={{dat|2021|11|08||bez}} }} protown.ru, apmeklēta 2021. gada 8. novembrī {{ru}}&lt;/ref&gt;

Jau pirms pakta noslēgšanas [[Kārlis Ulmanis|Kārlim Ulmanim]] nebija neskaidrību par to, kas notiks, ja Latvija atsacīsies to parakstīt. Savam tuvam līdzgaitniekam [[Ādolfs Klīve|Ādolfam Klīvem]] viņš attaisnoja savu lēmumu: {{citāts|&quot;Jebkura militāra pretošanās krieviem ir neiespējama. Mūsu aizsardzības sistēma kopš valsts pirmajām dienām ir bāzēta uz vienas vai divu nedēļu pretošanos, kamēr saņemam Tautu Savienības vai draudzīgu valstu palīdzību. Tagad uz tādu palīdzību nevar cerēt. Tautu Savienība ir bezspēcīga un mūsu sabiedrotā Igaunija jau parakstījusi līgumu. Polija ir sakauta, un satiksme ar Lielbritāniju un Franciju ir pārtraukta. Nav šaubu, ka mums būs jāparaksta Maskavā līdzīgs līgums, kā to ir parakstījuši igauņi.&quot;&lt;ref&gt;[[Edgars Dunsdorfs]]. Kārļa Ulmaņa dzīve. — Rīga, 1992. — 350.—351.lpp.)&lt;/ref&gt;}}

Pēc īsām sarunām par bāzu atrašanās vietām PSRS ieveda Latvijā 25 000 vīru lielu karaspēka kontingentu, kas ierīkoja sauszemes, gaisa un jūras karaspēka bāzes, kur kopā ar karaspēka vienībām un tehniku izvietoja arī nekontrolētu skaitu militāro inženiertehnisko darbinieku un virsnieku ģimenes.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://omip.lv/files/lvp/25%20karte.jpg |title=Padomju Savienības militārās bāzes Baltijā 1939—1940 |access-date={{dat|2016|01|03||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305001803/http://omip.lv/files/lvp/25%20karte.jpg |archivedate={{dat|2016|03|05||bez}} }}&lt;/ref&gt; PSRS prasības pēc papildu privilēģijām turpināja augt. 13. oktobrī pēc PSRS pieprasījuma tika parakstīta pirmā papildu vienošanās, pēc tam nākamās (kopā 12 vienošanās).

[[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] 2. sevišķā strēlnieku korpusa sastāvā Latvijā bija 67. strēlnieku divīzija, 6. vieglo tanku brigāde, 10. smago tanku pulks, 86. zenītartilērijas divizions. Bez tam Latvijā atradās 18. aviācijas brigāde ar trim aviācijas pulkiem, kas tika izvietoti aerodromos. 15. iznīcinātāju pulks atradās [[Ventspils|Ventspilī]], 21. iznīcinātāju pulks [[Liepāja|Liepājā]] (divi eskadroni) un 39. jauktais aviopulks (divas eskadriļas) [[Vaiņode|Vaiņodē]]. Papildus Latvijā vēlāk ieradās viens smago bumbvedēju pulks (64 lidmašīnas). 2. sevišķā strēlnieku korpusa štābs atradās Liepājā, viens bataljons — Ventspilī, bet 6. tanku brigāde — Vaiņodē. Sākot ar 1940. gada janvāri, uz Latviju, [[Lietuva|Lietuvu]] un [[Igaunija|Igauniju]] katru mēnesi no PSRS devās 220 vagoni (aptuveni 11 vilcienu sastāvi) ar karaspēku un bruņutehniku.&lt;ref&gt;Strods H. Padomju okupācijas otrais posms Latvijā (1940. gada sākums — 1941. gads). // Totalitārie okupācijas režīmi Latvijā 1940.—1964. gadā (Vēsturnieku komisijas raksti, 13 sēj.). Rīga, 2003. — 28. lpp.&lt;/ref&gt;

1940. gada 9. janvārī PSRS pilnvarotais lietvedis Latvijā I. Zotovs PSRS ārlietu tautas komisāra vietniekam V. Potjomkinam un PSRS Ārlietu tautas komisariāta Baltijas valstu nodaļai sūtīja ziņojumu, kurā atzina, ka Latvijas valdība uzskata, ka pie šī līguma novedušas &quot;draudošās briesmas no PSRS, kura savilkusi pie Latvijas robežas savu karaspēku&quot;. Zotovs atzina, ka oficiāli Latvijas valsts izturas lojāli pret PSRS karabāzēm, taču &quot;Latvijas valdība savstarpējās palīdzības paktu pilda ar lielu nepatiku.&quot; 1940. gada 4. aprīlī PSRS Ārlietu tautas komisariāta Baltijas valstu nodaļas vadītājs A. Lisjaks ziņoja PSRS ārlietu tautas komisāram [[Vjačeslavs Molotovs|Vjačeslavam Molotovam]] un viņa vietniekam [[Vladimirs Dekanozovs|Vladimiram Dekanozovam]], ka Latvijas valdošās aprindas uzskatot PSRS un Latvijas 1939. gada 5. oktobra savstarpējās palīdzības līgumu par piekāpšanos spēkam un &quot;uzspiestu pārejas posmu&quot;.&lt;ref&gt;Krievijas Ārlietu ministrijas arhīvs (Архив Министерства Иностранных дел России; turpmāk — KĀMA), 0150. f., 38. apr., 1940. g., 15. l., 17. lp.; KĀMA, 210. f., 21. apr., 1940. g., 3. l., 23. mape, 1.—3. lp.&lt;/ref&gt;

1940. gada 28. maijā PSRS informēja Latvijas pārstāvjus, ka PSRS [[feldjēgers|feldjēgeri]], kuri pavada [[pasts|pastu]], turpmāk ignorēs Latvijas likumus un Latvijas teritorijā nēsās ieročus.&lt;ref&gt;KĀMA, 210. f., 21. apr., 5. l., 23. mape, Докладная записка о ходе выполнения пактов взаимо-помощи между СССР и Прибалтийскими странами по основным вопросам, связанными с обслуживанием частей Красной армии, находящихся в Прибалтике. 117. lp.&lt;/ref&gt;

1940. gada 7. jūnijā Latvijā bija izvietotas 84 dažādas Sarkanās armijas sauszemes karaspēka daļas, karaspēka pārvaldes un iestādes. Galvenās karaspēka vienības bija 2. sevišķais strēlnieku korpuss un 67. strēlnieku divīzija ar pārvaldes centriem [[Liepājas kara osta|Liepājas kara ostā]], kā arī 6. vieglo tanku brigāde ar pārvaldes centru [[Līguti|Līgutos]].

== Trešais posms ==
[[Attēls:Latvijas armija 1940 16 jun.jpg|thumb|[[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņoto spēku]] izvietojums 1940. gada 16. jūnijā un plānotās aizsardzības līnijas]]
Jau 1940. gada sākumā PSRS bija izstrādāts detalizēts plāns iebrukumam [[Baltija]]s valstīs, to armiju sakaušanai, karagūstekņu izvešanai uz PSRS un izvietošanai koncentrācijas nometnēs. 1940. gada 9. jūnijā PSRS iekšlietu tautas komisāra vietnieks V. Černišovs ziņoja [[VK(b)P]] CK Politbirojam, ka konvoja karaspēks ir sagatavots atbruņoto Baltijas valstu armiju izvešanai un uzņemšanai astoņās nometnēs. Baltijas valstu austrumu pierobežas rajonos tika izveidota virkne pieņemšanas punktu Baltijas valstu karagūstekņu “uztveršanai”, lai nosūtītu tos tālāk uz sagatavotajām koncentrācijas nometnēm.&lt;ref&gt;Krievijas Valsts sociāli politiskās vēstures arhīvs (Российский Государственный архив социально политической истории; turpmāk — KVSPVA), 17. f., 3. apr., 1025. l., 39. lp.; Arī: Лебедева А. Подготовка лагерей для прибалтов // Катынь — преступления против человечества. — Москва, 1994, c. 243—249.&lt;/ref&gt;

1940. gada maija sākumā [[VK(b)P]] CK un [[NKVD]] speciālā komisija [[Sanktpēterburga|Ļeņingradā]] no igauņu, latviešu un lietuviešu valodas pratējiem izveidoja īpašas nozīmes operatīvās grupas iesūtīšanai Baltijas valstīs. Viņi tika gatavoti kā valodas un vietējo apstākļu zinātāji, kas varētu darboties kā tulki, propagandisti un čekisti gadījumam, ja nāksies īstenot klasisku okupāciju, kurā vietējie iedzīvotāji atteiksies sadarboties.&lt;ref&gt;[http://www.president.lv/images/modules/items/PDF/item_2205_Vesturnieku_komisijas_raksti_25_sejums.pdf Daina Bleiere Latvijas PSR nomenklatūras veidošanās 1940.—1941. gadā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160110123403/http://www.president.lv/images/modules/items/PDF/item_2205_Vesturnieku_komisijas_raksti_25_sejums.pdf |date={{dat|2016|01|10||bez}} }} No: Okupācijas režīmi Baltijas valstīs (1940—1991). Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti, 25. sējums. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2009. — 34 lpp.&lt;/ref&gt;

1940. gada 14. jūnijā Baltkrievijas sevišķā kara apgabala komandieris ģenerālleitnants [[Dmitrijs Pavlovs]] izdeva pavēli par to, kā jāizturas pret Baltijas nacionālo armiju karagūstekņiem. Izpildot šo pavēli, gūstekņi bija jāpieņem IeTK uz PSRS un Baltijas valstu robežas. 3. armijas sagūstītie karavīri bija jānodod PSRS IeTK [[Bigosova]]s un [[Svencjani|Svencjanu]] dzelzceļa stacijā, bet 11. armijas gūstekņi — Solu un Marcinkancu dzelzceļa stacijā. Tika noteiktas karagūstekņu ēdināšanas normas, aizliedzot atņemt karavīru personiskās mantas, izņemot ieročus.&lt;ref&gt;Krievijas Kara vēstures arhīvs (Российский военно исторический архив, turpmāk — KKVA), 25874. f., 6. apr., 85. l., 142.—144. lp.; Arī: Петров Б. А. Вооруженные формирования Прибалтики накануне Великой Отечественной войны. // Военно-исторический архив., 2000, No 10, с. 280—281.&lt;/ref&gt;

=== Plāni situācijas saasināšanai ===
PSRS iestādes uzsāka situācijas destabilizēšanu Latvijā:&lt;ref&gt;Strods H. Padomju okupācijas otrais posms Latvijā (1940. gada sākums — 1941. gads), 62. lp.&lt;/ref&gt;
* 1939. gada decembrī PSRS specdienestu emisāru uzraudzībā un ar viņu tiešu līdzdalību tika organizēta [[Latvijas Komunistiskā partija|komunistu]] un [[Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija|sociāldemokrātu]] t.s. ''kreisā bloka memoranda'' publicēšana, kurā aicināja [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] gāzt [[Kārlis Ulmanis|Ulmaņa]] diktatūru.
* Tika mēģināts Stokholmā noorganizēt t.s. [[Ansis Rudevics|Anša Rudevica]] grupas alternatīvo valdību, kas ieņemtu dažas iestādes [[Ventspils|Ventspilī]] un [[Liepāja|Liepājā]] un ar Sarkanās armijas atbalstu kā &quot;tautas valdība&quot; vērstos pret &quot;Ulmaņa fašistisko režīmu&quot;.
* PSRS emisāri, veicot komunistisku aģitāciju dažās fabrikās, mēģināja organizēt strādnieku sacelšanos Latvijā, kas lūgtu PSRS militāro atbalstu. Šo virzienu pārtrauca [[Latvijas Politiskā policija]], 1940. gada 9.—13. aprīlī [[Rīga|Rīgā]] arestējot 67 [[Latvijas Komunistiskā partija|komunistu]] aktīvistus.
* Līdzīgi kā Lietuvā, tika organizēta Latvijā patvaļīgā atvaļinājumā esošu Sarkanās armijas karavīru un jūrnieku it kā nolaupīšana, kurā apsūdzēja Latvijas specdienestus.
* Tika projektēta latviešu izcelsmes PSRS pilsoņu &quot;valdība&quot;, kura varētu sagrābt varu Rēzeknē un lūgt PSRS militāro palīdzību, analoģisku [[Somijas Demokrātiskā Republika|Somijas Demokrātiskās Republikas]] &quot;Tautas valdībai&quot;, kuru, Ziemas karam sākoties, izveidoja PSRS specdienesti.

=== Okupācija ===
{{see also|Lietuvas okupācija (1940)|Igaunijas okupācija (1940)}}
[[Attēls:Nodedzinātā Masļenku robežsardzes ēka 1940.jpg|thumb|1940. gada 15. jūnija kaujas laikā nodedzinātās Masļenku robežsardzes ēkas krāsmatas]]
[[Attēls:Riga_1940_Soviet_Army.jpg|thumb|Sarkanās armijas ienākšana Rīgā, 1940. gada 17. jūnijs]]
[[Attēls:Sarkanās armijas tanki BT-7 pie Rīgas autoostas 1940. gada 17. jūnijā.jpg|thumb|Sarkanās armijas tanki BT-7 pie Rīgas autoostas 1940. gada 17. jūnijā]]
Atbilstoši [[Staļina &quot;Kastaņu runa&quot;|Staļina t.s. &quot;Kastaņu runā&quot;]] paustajam uzstādījumam Baltijas valstu okupāciju PSRS valdība ieplānoja veikt pēc tam, kad būs beidzies Vācijas karš pret [[sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Rietumu sabiedrotajiem]]. 1940. gada 10. maijā [[Vērmahts]] iebruka [[Benilukss|Beniluksa]] valstīs, 4. jūnijā kaujā pie [[Denkerka]]s tika sakauta britu armija, 16. jūnijā atkāpās Francijas valdība un Francijas armija pārtrauca aktīvu pretošanos vāciešu uzbrukumam.

1940. gada 3. jūnijā, Latvijas Aizsardzības ministra [[Krišjānis Berķis|Krišjāņa Berķa]] Maskavas vizītes pirmajā dienā ar PSRS Aizsardzības tautas komisāra Semjona Timošenko pavēli visus Baltijas valstīs izvietotos bruņotos spēkus apvienoja vienotā grupējumā — [[Baltijas kara apgabals|Baltijas Īpašajā kara apgabalā]], par kura komandieri iecēla tautas komisāra vietnieku 2. ranga armijas komandieri [[Aleksandrs Loktionovs|A. Loktionovu]]. PSRS Augstākā Padome pieņēma lēmumu par trešā dienesta gada karavīru aizturēšanu dienestā līdz 1941. gada 1. janvārim.

No 4. līdz 7. jūnijam Ļeņingradas kara apgabalā, Kaļiņinas kara apgabalā un Baltkrievijas sevišķajā kara apgabalā tika izsludināta trauksme un mācību aizsegā karaspēks sāka koncentrēties pie Baltijas valstu robežām.

Armijas pastiprināšanai 8. jūnijā uz reģionu no Maskavas kara apgabala tika nosūtīta 1. motorizētā, 17. un 84. strēlnieku divīzijas, 39. un 55. vieglo tanku divīzijas, 128. motorizētā divīzija no [[Arhangeļska]]s un 55. strēlnieku divīzija no [[Orla]]s kara apgabala.

Pie Latvijas un [[Lietuva]]s dienvidaustrumu robežas izvietojās PSRS 3. armija ar 4. un 24. strēlnieku korpusu un 3. kavalērijas korpusu. 11. armija ar 10. un 11. strēlnieku korpusu un 6. kavalērijas korpusu izvietojās pie Lietuvas robežas. Starp [[Somu līcis|Somu līci]] un [[Peipusa ezers|Peipusa ezeru]] izejas pozīcijas ieņēma 11. strēlnieku divīzijas daļas. Uz dienvidiem no Peipusa ezera izvietojās 8. armija. Pie Lietuvas robežas Sarkanā armija pabeidza ieņemt izejas pozīcijas 15. jūnijā, bet pie Latvijas un [[Igaunija]]s robežas — 16. jūnijā. Kopā Baltijas okupācijai bija norīkotas 3 armijas, 7 strēlnieku un 2 kavalērijas korpusi, 20 strēlnieku, divas motostrēlnieku un 4 kavalērijas divīzijas. Pie Baltijas valstu robežām kaujas gatavībā stāvēja deviņas tanku un viena gaisa desanta brigāde.&lt;ref&gt;Мельтюхов М. Упущенный шанс Сталина, с. 162.&lt;/ref&gt; Kopējais kareivju skaits šajās vienībās bija ap 450 000, ar 8000 lielgabaliem, 3000 tankiem un 2600 lidmašīnām.

1940. gada 8. jūnijā Baltijas valstīs pēc ''Savstarpējās palīdzības paktiem'' bāzētajās, kā arī to pierobežās savilktajās Sarkanās armijas daļās tika izsludināta kaujas trauksme.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.president.lv/images/modules/items/PDF/item_2205_Vesturnieku_komisijas_raksti_25_sejums.pdf |title=Juris Ciganovs, Sarkanās armijas gatavošanās iebrukumam Baltijas valstīs 1940. gada jūnijā, 618 lpp |access-date={{dat|2016|07|26||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160110123403/http://www.president.lv/images/modules/items/PDF/item_2205_Vesturnieku_komisijas_raksti_25_sejums.pdf |archivedate={{dat|2016|01|10||bez}} }}&lt;/ref&gt; [[Ļida|Ļidā]] notika armijas komandējošā sastāva slepena apspriede. Armijas pavēlnieka vietnieks ģenerālleitnants [[Fjodors Kuzņecovs]], kurš komandēja 11. armiju, ziņoja par &quot;iespējamām darbībām pret Lietuvu&quot;. 11. jūnijā no pulksten 13.00 līdz 16.00 notika cita apspriede, piedaloties nupat ieceltajam karaspēka pavēlniekam, ģenerālleitnantam Dmitrijam Pavlovam, kurš iepazīstināja ar kaujas plānu un karaspēka uzdevumiem. No 1940. gada 10. jūnija 21.30 Baltijas valstīs izvietotā karaspēka radiostacijām bija jāstrādā tikai uztveršanas režīmā, gaidot signālu operācijas sākšanai.&lt;ref&gt;[https://gulags.wordpress.com/2013/08/20/pavele-but-gataviem-iebrukt-latvija-1940-g-9-junijs/ Директива НКО СССР № 02622.] 1940. gada 9. jūnijs&lt;/ref&gt; Karaspēkam bija jādod pēkšņs trieciens [[Lietuvas armija]]i, nepieļaujot tās atkāpšanos uz [[Austrumprūsija|Austrumprūsiju]], un jāieņem Lietuva trijās līdz četrās dienās.

1940. gada 9. jūnijā izdota direktīva Nr. 02622 par Baltijas valstu jūras blokādi, kas tika uzsākta 12. jūnijā, un jau 14. jūnijā tika notriekta pasažieru lidmašīna, kas veica regulāro reisu no Tallinas uz Helsinkiem. Somu kompānijas “Aero” lidmašīnu “Ju 52 Kaleva” apšaudīja PSRS bumbvedēji “DB-3”, un bojā gāja visi deviņi cilvēki lidmašīnā. Tāpat blokādes laikā tika ieņemti 52 kuģi, uz dažiem pat ticis šauts.

Padomju flotes uzdevums bija pilnībā bloķēt Tallinas, Paldisku un Liepājas ostas, būt gatavībā ieņemt Lietuvas flotes bāzi Palangā, pārtraukt jebkādu satiksmi Rīgas un Somu līci. Jūrā no [[Klaipēda]]s piekrastes dienvidos līdz [[Narva]]i ziemeļos PSRS Baltijas jūras kara flotes kuģi izveidoja kādas septiņas aizsprosta grupas. Šajā jūras blokādes operācijā piedalījās 1939. gada oktobrī [[Liepājas Karosta|Liepājas Karostā]] izveidotajā PSRS kara flotes bāzē izvietotais kreiseris &quot;Kirov&quot;, 2 līderkuģi, 3 mīnukuģi, 10 zemūdenes, 2 mīnu traleri un 1 lielgaballaiva, kopā 19 karakuģi.&lt;ref&gt;Strods H. Padomju okupācijas otrais posms Latvijā (1940. gada sākums — 1941. gads), 67. lp.&lt;/ref&gt; Kopumā kara operāciju Baltijas jūrā nodrošināja 120 padomju kuģi.

1940. gada 12. jūnijā tika izdota Rietumu kara apgabala ģenerāļa Dmitrija Pavlova pavēle Nr. 002/op, kura uzdeva 11. armijai kopā ar 16. sevišķā strēlnieku korpusa (SSK) vienībām aplenkt un iznīcināt pretinieku kaujas rajonā. Pēc desantēšanās Lietuvā 16. SSK bija jānotur savi dislokācijas rajoni, jāieņem tilti pār [[Nemuna]]s un [[Nere]]s upēm un jānodrošina 214. gaisa desanta brigādes 935 kaujinieku desants piecus kilometrus uz dienvidiem no [[Gaižuki|Gaižuku]] dzelzceļa stacijas. Kopā ar 16. sevišķā strēlnieku korpusa daļām desantniekiem bija jāieņem galvenie [[Kauņa]]s objekti. [[Kauņa]]s [[Aerodroms|aerodromā]] bija paredzēts izsēdināt vēl 475 desantniekus. Operāciju plānoja pabeigt 1940. gada 15. jūnija rītā, bet jau 1940. gada 13. jūnijā desantēšanas vietas sagatavošanai netālu no Gaižuku stacijas bija desantēti septiņi cilvēki.&lt;ref&gt;Мельтюхов М. Упущенный шанс Сталина, c. 162.; Еременко А. Год 1940-й: Каунас встретил нас цветами. // Военно-исторический журнал., 1994, No 3, с. 39—40.&lt;/ref&gt;

Ideoloģiskai iedzīvotāju un Sarkanās armijas karavīru ietekmēšanai bija sagatavotas propagandas lapiņas, kuras bija paredzēts izkaisīt Baltijas valstīs no lidmašīnām kara pirmajās dienās. Tajās bija teikts: &quot;...Sarkanā armija pārņem savā varenajā un uzticamajā aizsardzībā Baltijas tautu brīvību un neatkarību un atbrīvos jūs no kapitālistu un muižnieku jūga.&quot;&lt;ref&gt;KKVA, 9. f., 29. apr., 540. l., 79.—120. lp.&lt;/ref&gt;

Naktī no 14. uz 15. jūniju Sarkanā armija šķērsoja Latvijas—PSRS robežu un uzbruka III [[Abrene]]s bataljona 2. un 3. robežpunktiem, tos iznīcinot. Provokatīvajā uzbrukumā, ko nodēvēja par [[Masļenku robežincidents|Masļenku robežincidentu]], tika nodedzināti abi robežapsardzības punkti, un trīs robežsargi krita kaujā. Tika nošauts viens un smagi ievainots otrs civiliedzīvotājs, kurš vēlāk mira. 9 robežsargus un 28 vietējos iedzīvotājus aizveda gūstā uz PSRS.&lt;ref&gt;Feldmanis A. E. Masļenku traģēdija — Latvijas traģēdija. — Rīga, 2002.&lt;/ref&gt; Saistībā ar šo agresijas aktu dokumentāli fiksēts pirmais nelikumīgais Latvijas pilsoņa arests, ko veikušas PSRS spēka struktūras Latvijas teritorijā: tika sagūstīts un uz PSRS teritoriju aizvests Latvijas pilsonis, zemnieks Dmitrijs Maslovs — pret viņu tūlīt tika ierosināta krimināllieta par sadarbību ar Latvijas robežsardzi un izlūkdienestu, kā arī par spiegošanu pret PSRS. 1942. gada 8. aprīlī PSRS IeTK Sevišķā apspriede D. Maslovam piesprieda nāvessodu.&lt;ref&gt;Latvijas Valsts arhīvs (turpmāk LVA), 1986. f., 2. apr., P-6578. l., 199., 200. lp.&lt;/ref&gt; Arestētais robežsargs [[Frīdrihs Puriņš]] (1893—1941), kura sieva un dēls bija gājuši bojā uzbrukumā, vēlāk tika ieslodzīts [[Rīgas Centrālcietums|Rīgas Centrālcietumā]] un nošauts, padomju varai bēgot no Rīgas 1941. gada 27.—29. jūnijā.&lt;ref&gt;[http://www.laikraksts.com/raksti/raksts.php?KursRaksts=4771 Rīgas Centrālcietumā noslepkavotie. Lūgums sniegt ziņas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20201029124827/http://www.laikraksts.com/raksti/raksts.php?KursRaksts=4771 |date={{dat|2020|10|29||bez}} }} Inese Dreimane, laikraksts &quot;Latvietis&quot; Nr. 327, 2014. gada 19. septembrī&lt;/ref&gt;

== PSRS ultimāts Latvijai ==
{{Vairāki attēli
 | width =  180
 | image1 = 1940. gada 17. jūnija vienošanās protokols par Sarkanās armijas izvietošanu Latvijā 1. puslapa.jpg
 | caption1 =1940. gada 17. jūnija vienošanās protokola pirmais punkts par Sarkanās armijas izvietošanu Latvijā
 | image2 = 1940. gada 17. jūnija vienošanās protokols par Sarkanās armijas izvietošanu Latvijā 2. puslapa.jpg
 | caption2 = 2. punkts. Padomju karaspēka izvietošana ir pagaidus un to pārskatīs īpaša komisija
 | image3 = 1940. gada 17. jūnija vienošanās protokols par Sarkanās armijas izvietošanu Latvijā 3. puslapa.jpg
 | caption3 = 3. punkts. Padomju karaspēka kravas pārvadājamas bez robežkontroles. 4. punkts. Telefona un telegrāfa sakari starp padomju karaspēka daļām un garnizoniem. 5. punkts. Vietējā darbaspēka iesaiste kara lidlauku būvē.
 | image4 = 1940. gada 17. jūnija vienošanās protokols par Sarkanās armijas izvietošanu Latvijā 4. puslapa.jpg
 | caption4 = 6. punkts. Padomju karaspēka sagādniekiem ļaut pirkt pārtiku un lopbarību. 7. punkts. Par padomju kara floti panāks atsevišķu vienošanos. ģenerālpulkvedis Pavlovs, pulkvedis Ūdentiņš
}}
16. jūnijā plkst. 14.00 PSRS Ārlietu tautas komisārs [[Vjačeslavs Molotovs]] izsauktajam Latvijas sūtnim [[Fricis Kociņš|Fricim Kociņam]] nolasīja PSRS valdības [[ultimāts|ultimātu]], kurā bezierunu tonī tika pieprasīta Latvijas [[valdība]]s atkāpšanās, jaunas valdības izveidošana ar no PSRS puses norādītām personām un neierobežota padomju karaspēka kontingenta ielaišana Latvijā,&lt;ref&gt;Valdības Vēstnesis, 17.06.1940.&lt;/ref&gt; informējot, ka ja līdz plkst. 23.00 netiks saņemta pozitīva atbilde no Latvijas valdības, Sarkanā armija ieies Latvijas teritorijā un pārņems to, ar spēku apspiežot jebkādu pretošanos.&lt;ref&gt;Blūzma V. Piecdesmit neatzīšanas gadi. // Latvijas Jurists, 24.08.1990.&lt;/ref&gt; Šajā laikā Sarkanā armija jau bija okupējusi Lietuvu un sāka īstenot līdzīgu operāciju pret Igauniju.

Pēc dažiem avotiem, Ulmanis sazinājās ar Vācijas sūtni Latvijā Hansu Ulrihu fon Koci, lūdzot atvērt ''Klaipēdas koridoru'' valdības un armijas evakuācijai, taču Vācija to neatļāva.&lt;ref&gt;Мельтюхов Михаил Иванович [http://militera.lib.ru/research/meltyukhov/05.html «Упущенный шанс Сталина. Советский Союз и борьба за Европу 1939—1941»]. — Вече, Москва 2002. {{ISBN|5783811963}}&lt;/ref&gt; Armija nesaņēma pavēli pretoties un neveica nekādu pretestību okupācijai, kaut gan armijas vadības plāni to paredzēja.&lt;ref&gt;Ēriks Jēkabsons [http://www.irlv.lv/2014/3/14/latvijas-okupacijas-hronika-aculiecinieku-vestijums Latvijas okupācijas hronika. Aculiecinieku vēstījums] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170309050034/http://www.irlv.lv/2014/3/14/latvijas-okupacijas-hronika-aculiecinieku-vestijums |date={{dat|2017|03|09||bez}} }} Ir — 14.03.2014.&lt;/ref&gt;

17. jūnijā plkst. 9.00 Sarkanās armijas pārstāvis ģenerālpulkvedis D. Pavlovs [[Jonišķi|Jonišķu]] dzelzceļa stacijā sastapās ar [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņoto spēku]] pulkvedi [[Otto Ūdentiņš|Otto Ūdentiņu]], kurš plkst. 13.00 parakstīja slepenu vienošanos par Sarkanās armijas daļu &quot;pagaidu&quot; izvietošanu un apgādi deviņās vietās, ieskaitot Rīgu un citas pilsētas. 21. jūnijā, protestējot pret notiekošo, nošāvās ģenerālis [[Ludvigs Bolšteins]].

Nesagaidot Latvijas valdības atbildi uz ultimātu un armiju pārstāvju tikšanās rezultātus, PSRS 8. armijas un 2. armijas daļas pārgrupējās no kaujas kārtības gājienam un šķērsoja Latvijas-PSRS robežu. Plkst. 13.00 pirmie Sarkanās armijas tanki iegāja Rīgā, ieņemot pozīcijas stratēģiski svarīgākajos ielu krustojumos. Vispirms tika sagrābti [[Spilves lidlauks]], dzelzceļa stacijas, [[tilts|tilti]], galvenais [[pasts]], [[telegrāfs]], [[radio]] u.c. stratēģiski objekti. Lai sazinātos ar [[Maskava|Maskavu]], iekārtoja sakaru centrāli [[Vienības laukums (Rīga)|Vienības laukumā]]. Sarkanā armija bloķēja civilo kuģu un lidmašīnu satiksmi ar citām valstīm. 3. armija ieņēma Latvijas dienvidaustrumu daļu, bet 2. SSK vienības — Latvijas rietumdaļu. PSRS IeTK Izlūkošanas, terora un diversiju 4. Pārvaldes vadītājs [[Pāvels Sudoplatovs]] vēlāk atzina: &quot;Latviju okupēja mūsu karaspēks&quot;.&lt;ref&gt;Судоплатов П. Спецоперации Лубъянки и Кремля в 1930—1950 годы, с. 155.&lt;/ref&gt;

Sarkanā armija visās apdzīvotajās vietās ieņēma valsts pārvaldes ēkas, telefonu centrāles, pasta un banku nodaļas, tipogrāfijas un radioraidītājus, bet ne visur tas ritēja bez aizķeršanās. Tika izvietota sardze pie nozīmīgākajiem tiltiem, ministrijām, bankām, prezidenta apartamentiem u.c. Visas turpmākās ziņas un paziņojumi Latvijas masu informācijas līdzekļos tika cenzēti no padomju drošības iestāžu puses, tātad pauda tikai padomju valstij vajadzīgu informāciju.

Kopā Latvijas robežu šķērsoja deviņas PSRS armijas divīzijas ar 90 000 sarkanarmiešiem.&lt;ref&gt;Strods H. Padomju okupācijas otrais posms Latvijā (1940. gada sākums — 1941. gads), 68. lp.&lt;/ref&gt; Latvijā izvietotajās padomju karabāzēs jau atradās 25 000 vīru liels karaspēka kontingents, kurš bloķēja apgādes ceļus rietumos. Bet Latvijas Bruņoto spēku sastāvā 1940. gada 1. jūnijā bija 2013 virsnieku, sanitārvirsnieku un administratīvo virsnieku, 27 555 virsnieku vietnieku, instruktoru un kareivju, kopā 29 568 vīri. Pieskaitot 1275 brīvā līguma darbiniekus, armijas kopskaits bija 30 843 vīru.&lt;ref&gt;[https://veletajiem.wordpress.com/2014/03/14/latvijas-okupacija-1940-gada-dokumentos-lidzigi-krievija-2014-gada-rikojas-ukraina/ Latvijas okupācija 1940. gadā dokumentos]&lt;/ref&gt;

PSRS Aizsardzības tautas komisāra maršala [[Sergejs Timošenko|Sergeja Timošenko]] 1940. gada 17. jūnija ziņojumā nr. 390-ss VK(b)P CK Politbirojam teikts: &quot;Lai ātrāk nodrošinātu Baltijas K[ara] D[arbības] T[eritoriju], uzskatu par nepieciešamu nekavējoši uzsākt ieņemto Baltijas republiku teritorijā šādus pasākumus: ...Austrumprūsijas un Baltijas pierobežu nekavējoši ieņemt mūsu robežapsardzības karaspēkam. ... Uzsākt ieņemto republiku armiju atbruņošanu un izformēšanu. Atbruņot iedzīvotājus, policiju un nemilitārās organizācijas. ... [Valsts] objektu apsardzību, sardžu un garnizonu dienestu uzdot mūsu [Sarkanās armijas] karaspēkam. ... Uzsākt ieņemto republiku sovetizāciju. ... Ieņemto republiku teritorijā izveidot [[Baltijas kara apgabals|Baltijas kara apgabalu]] ar štābu Rīgā. Par apgabala karaspēka pavēlnieku iecelt ģenerālpulkvedi Afanasenko.”&lt;ref&gt;1941 год в 2-х книгах. Книга первая. — Москва, 1998, c. 44—45.&lt;/ref&gt;

PSRS pārkāpa 1932. gada 5. februārī ar Latviju parakstītajā neuzbrukšanas līgumā fiksēto mehānismu līgumslēdzēju pušu nesaskaņu noregulēšanai. Tā pārkāpa līgumu, kurš nepārprotami un tieši izslēdza spēka lietošanas draudus, kas būtu vērsti pret vienas vai otras valsts politisko neatkarību, un paredzot, ka līgumslēdzējas puses atturēsies no jebkādām agresīvām akcijām pret otru pusi.&lt;ref&gt;Latvijas okupācija un aneksija 1939.—1940. / Dokumenti un materiāli. — Rīga, 1995, 51.lpp.&lt;/ref&gt;

== Okupācijas varas izveidošana ==
{{See also|Latvijas PSR}}
[[Attēls:Kirhenšteina Ministru Kabinets 1940.jpg|thumb|Kirhenšteina Ministru Kabinets]]
[[Attēls:Strādnieku gvarde pieprasa Latvijas pievienošanu PSRS 1940. gada 31. jūlijā.jpg|thumb|1940. gada 31. jūlijā okupācijas iestāžu organizētajā demonstrācijā Rīgas Stacijas laukumā bruņotās [[Strādnieku gvarde]]s vienības pieprasa Latvijas aneksiju]]

Vēsturnieki joprojām strīdas par Kārļa Ulmaņa uzvedības iemesliem 1940. gada jūnija—jūlija dienās. Savā, jau cenzētajā, pēdējā radio uzrunā, kuru viņš 17. jūnija vakarā teica no PSRS armijas kontrolē pārņemtā radio, Ulmanis paziņoja, ka armijas ienākšana notiek ar valdības ziņu, aicināja visiem saglabāt mieru un noslēdza ar frāzi &quot;Es palikšu savā vietā, jūs palieciet savās&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.aprinkis.lv/sabiedriba/dzive-un-ticiba/item/10314-ko-sacija-valsts-prezidents-karlis-ulmanis-1940-gada-17-junija |title=Ko sacīja Valsts prezidents Kārlis Ulmanis 1940. gada 17. jūnijā |access-date={{dat|2017|02|21||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170104104840/http://www.aprinkis.lv/sabiedriba/dzive-un-ticiba/item/10314-ko-sacija-valsts-prezidents-karlis-ulmanis-1940-gada-17-junija |archivedate={{dat|2017|01|04||bez}} }}&lt;/ref&gt; Tomēr, sakarā ar cilvēku pretošanos okupācijai,{{nepieciešama atsauce}} jau 18. jūnijā viņam lika izsludināt valstī izņēmuna stāvokli, kas paredzēja arī pārvietošanās tiesību ierobežošanu. Latvija nonāca pilnīgā Sarkanās armijas varā, kas saskaņā ar 1907. gada ''Hāgas sauszemes kara konvencijas'' 42. pantu, ir būtiska okupācijas pazīme.&lt;ref&gt;Meissner B. The Occupation of the Baltic States.., p. 443.&lt;/ref&gt; [[Ulmaņa 5. Ministru kabinets|Ulmaņa valdība]] zaudēja rīcības spēju, bet situāciju valstī kontrolēja PSRS sūtniecība Rīgā, padomju armija un specdienesti. Ulmanis vēl mēnesi saglabāja formālo Valsts Prezidenta amatu, atrazdamies faktiskā mājas apcietinājumā [[Rīgas pils|Rīgas pilī]] un parakstot visus Kirhenšteina valdības lēmumus. Ulmani 22. jūlijā arestēja [[NKVD]] un deportēja uz PSRS (tas bija klajā pretrunā ar visām esošajām starptautiskajām tiesībām, t.sk. arī ar PSRS un Latvijas savstarpējās palīdzības līguma 5. pantu, kas paredzēja, ka pakta realizēšana nekādā ziņā nedrīkst skart līgumslēdzēju pušu suverēnās tiesības, to valsts iekārtu, ekonomisko un sociālo sistēmu, kā arī militāros pasākumus).&lt;ref&gt;Latvijas okupācija.., 119.lpp.&lt;/ref&gt;

Ar okupācijas karaspēka palīdzību PSRS NKVD ({{val|ru|Народный коммисариат внутренних дел}} — 'Iekšlietu tautas komisariāts') [[emisārs|emisāri]] un to atbalstītāji no Latvijas pilsoņu vidus pārņēma valsts varu, piemēram, 1940. gada 19.—20. jūnijā Liepājā demonstrācijām pa priekšu gāja sarkanarmieši ar durkļiem kaujas gatavībā, tad pūlis kopā ar sarkanarmiešiem sagrāba valsts pasta ēku, [[Aizsargi (organizācija)|Aizsargu]] namu (šaujot).&lt;ref&gt;Latvijas Vēsture., 1994., 1. nr., 55. lpp&lt;/ref&gt; Latvijas Bruņoto spēku [[Zemgales divīzija]]s komandieris ģenerālis [[Žanis Bahs]] 1940. gada 21. jūnijā ziņoja armijas komandierim ģenerālim [[Mārtiņš Hartmanis|Mārtiņam Hartmanim]], ka viņam uzticētās armijas vienības ir bloķētas kazarmās, bez munīcijas un kaujas nespējīgas, pārvietošanās ziņā pakļautas vietējam Sarkanās armijas štābam.&lt;ref&gt;Latvijas Vēsture., 1994., 1. nr., 54. lpp.&lt;/ref&gt; Atsakoties sadarboties ar okupācijas varu, pašnāvību savā darba kabinetā izdarīja Latvijas Robežsargu brigādes ģenerālis [[Ludvigs Bolšteins]].

18. jūnijā Latvijā ieradās PSRS oficiālais pārstāvis [[Andrejs Višinskis]], kurš 19. jūnija vakarā ieradās pie Ulmaņa un iesniedza tam apstiprināšanai sagatavoto jaunās valdības ministru sarakstu. Višinska virsvadībā Latvijas marionešu valdību sastādīja PSRS sūtniecībā.&lt;ref&gt;[http://www.historia.lv/alfabets/L/la/okupac/dokumenti/1940.06.20.vishin_lat.htm  PSRS pilnvarotā Latvijā Andreja Višinska telefonogramma PSRS Ārlietu tautas komisariātam. 1940. gada 20. jūnijā plkst. 15.10-16.00] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140627235213/http://www.historia.lv/alfabets/L/la/okupac/dokumenti/1940.06.20.vishin_lat.htm |date={{dat|2014|06|27||bez}} }} tulkojums no ''Полпреды сообщают... Сборник документов об отношениях СССР с Латвией, Литвой и Эстонией август 1939 г.-август 1940 г.'' Москва: Междунвродные отношения, 1990. Nr.273, с.408.&lt;/ref&gt; Tajā tika iekļauti cilvēki, kuriem pēc vietējo PSRS diplomātu un Maskavas pārstāvja domām varēja droši uzticēt ministra portfeļus (daudzi uzaicinātie, piemēram, [[Atis Ķeniņš]], [[Jānis Breikšs (politiķis)|Jānis Breikšs]], [[Pēteris Bergis]], atteicās).

20. jūnijā notika Ulmaņa valdības pēdējā sēde, bet nākamajā dienā — [[Kirhenšteina Ministru kabinets|jaunā Ministru kabineta]] pirmā sēde. Tajā no 10 ministriem piedalījās tikai 6, kurus bija izdevies dažās dienās sadabūt: Ministru prezidents un Ārlietu ministra vietas izpildītājs profesors [[Augusts Kirhenšteins]], Iekšlietu ministrs — žurnālists [[Vilis Lācis]], Kara ministrs — ģenerālis [[Roberts Dambītis]], Sabiedrisko lietu ministrs — [[Pēteris Blaus]], Satiksmes ministrs — [[Jānis Jagars]], Tautas labklājības ministrs — [[Jūlijs Lācis]] un Tieslietu ministrs — [[Juris Pabērzs]]. Neviens no viņiem šajā laikā nebija [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] biedrs. Lai pilnīgi nokomplektētu kabinetu, vajadzēja vēl 17 dienas. Par Izglītības ministru 2. jūlijā kļuva profesors [[Paulis Lejiņš]], par Zemkopības ministru 4. jūlijā — agronoms [[Jānis Vanags (agronoms)|Jānis Vanags]], par Finanšu ministru 4. jūlijā — inženieris [[Kārlis Karlsons]]. Valsts kontrolieris no 5. jūlija bija [[Arnolds Tabaks]]. Šādā sastāvā šī tā sauktā &quot;Tautas valdība&quot; darbojās līdz 21. jūlijam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://vip.latnet.lv/LPRA/treijs.htm |title=Prof. Dr.habil.hist. Treijs R. Par Latvijas okupāciju 1940. gadā. |access-date={{dat|2008|07|18||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20101029055301/http://vip.latnet.lv/lpra/treijs.htm |archivedate={{dat|2010|10|29||bez}} }}&lt;/ref&gt;

21. jūnijā tika publicēts pirmā t.s. [[Kirhenšteina Ministru kabinets|Tautas valdības]] deklarācija par vecās varas &quot;gāšanu&quot; un jaunās valdības galvenajiem mērķiem. Deklarācijā tika apgalvots, ka tiks &quot;nodrošināta Latvijas valsts neatkarība, savstarpēja drošība un mierīga, sekmīgu abu valstu [Latvijas un PSRS] sadarbība&quot; un &quot;savā ārējā politikā [jaunās] valdības princips būs miermīlīgu un draudzīgu attiecību nodrošināšana ar visām valstīm...&quot;, &quot;valdība rūpēsies, lai pilnībā realizētos [[Latvijas Republikas Satversme]] pēc tautas īstenās gribas&quot;.&lt;ref&gt;[http://www.historia.lv/dokumenti/augusta-kirhensteina-sastaditas-valdibas-deklaracija-2161940 Augusta Kirhenšteina sastādītās valdības deklarācija]&lt;/ref&gt;

27. jūnijā VK(b)P [[PSKP CK politbirojs|CK Politbirojs]] Maskavā izveidoja okupēto Baltijas valstu Komunistiskās partijas centrālkomitejas.&lt;ref&gt;KVSPVA, 17. f., 58. l., 74. lp.; 61. l., 72., 73. lp.; 64. l., 79., 80. lpp.&lt;/ref&gt; Ar 10. jūlija VK(b)P CK Politbiroja lēmumu (t.i., vēl pirms Latvijas iekļaušanas PSRS sastāvā) okupēto Baltijas valstu armijas tika iekļautas Sarkanās armijas sastāvā kā ''teritoriālie korpusi'' (vēlāk to apstiprināja un sīkāk reglamentēja VK(b)P CK Politbiroja 14. augusta lēmums un PSRS TKP — ''Tautas Komisāru padomes'' — aizsardzības tautas komisāra 17. augusta pavēle).

Tika slēgtas ārvalstu sūtniecības un 13. augustā izraidīts Vatikāna nuncijs.

1940. gada 25. jūnijā Vācijas vēstnieks U. Koce ziņoja [[Berlīne]]i, ka repatriācijai pieteicies liels skaits &quot;apšaubāmu&quot; vācbaltiešu, tai skaitā okupēto valsti vēloties pamest nesenie valdības locekļi (piemēram, bēgt vēlējies Sabiedrisko lietu ministrs [[Alfreds Jēkabs Bērziņš]]).&lt;ref&gt;Politisches Archiv des Auswärtigen Amt der Bundesrepublik Deutschlands (Vācijas Federatīvās Republikas Ārlietu ministrijas Politiskais arhīvs, turpmāk tekstā VFR ĀM PA), R-29670, 136. lpp.&lt;/ref&gt; 21. jūnijā [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] vēstnieks Latvijā [[Čārlzs Ords]] (''Orde'') telegrafēja uz [[Londona|Londonu]]: &quot;Saprotams, ka jaunās valdības izveidošana nevar notikt uz Satversmes pamata, bet gan spiediena rezultātā no ārienes&quot;, bet 27. jūnijā &quot;… notikumu gaita pilnīgi ir atkarīga no Politbiroja lēmumiem...&quot;&lt;ref&gt;Public Record Office, Foreign Office (Lielbritānijas Valsts arhīvs, Ārlietu ministrija), 419, nr. 456, 512. lp.&lt;/ref&gt; 11. jūlijā vācu vēstniecībām [[Tallina|Tallinā]], Rīgā un Kauņā [[telegrāfs|telegrafēja]] Vācijas Ārlietu ministrijas [[Valsts sekretārs (Latvija)|valsts sekretārs]] R. Veiczekers: &quot;...jārēķinās ar Baltijas valstu pievienošanu Padomju Savienībai&quot;.&lt;ref&gt;VFR ĀM PA, R-27775, R-280274.&lt;/ref&gt; U. Koce ziņoja uz Berlīni 19. jūlijā: &quot;Šejienes notikumu veidu un tempus nosaka tikai Maskava&quot;.&lt;ref&gt;Politisches Archiv des Auswärtigen Amt der Bundesrepublik Deutschlands, VFR ĀM PA, R-27775, R-280274. 141. lpp.&lt;/ref&gt;

&lt;gallery&gt;
Kirhenšteins, Blaus un Višinskis pie Rīgas-Maskavas vilciena 1940. gada 26. jūlijā.jpg|Kirhenšteins, Blaus un Višinskis pie Rīgas—Maskavas vilciena 1940. gada 26. jūlijā
Višinskis ar Kirhenšteinu 1940.jpg|A. Višinskis ar atlasīto Latvijas Ministru prezidentu A. Kirhenšteinu Rīgas dzelzceļa stacijā 1940. gada jūnijā
1940. Liepāja. We ask for full accession to the USSR.jpg|Demonstrācija ar lozungiem krievu valodā pie [[Biržas nams|Biržas nama]] Liepājā
Tautas Saeimas deputāti pie Latvijas Nacionālā teātra 1940. gada jūlijā.jpg|Ar [[Latvijas karogs|Latvijas karogiem]] rotātā Latvijas Nacionālā teātra ēka 1940. gada 21. jūlijā. Okupācijas leģitimēšanai [[Tautas Saeima]]s pirmajā sēdē bija izraudzīta [[Latvijas valsts pasludināšana]]s vieta
Latvijas PSR Drāmatiskais teātris. 1940.jpg|Jau ar [[Josifs Staļins|Staļina]] un [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] dubultportretu rotātais [[Latvijas Nacionālais teātris]] pēc Latvijas aneksijas 1940. gada 5. augustā
Parad Riga 7 11 1940.PNG|Latvijas Bruņoto spēku karavīri vēl savās formās 1940. gada 7. novembrī piedalās parādē par godu Oktobra revolūcijai
&lt;/gallery&gt;

== Represijas ==
{{Skatīt arī|1941. gada jūnija deportācijas Latvijā|1941. gada jūnija notikumi Litenē}}

[[Attēls:Kirhenšteins un Dambītis Kara skolas izlaidumā 1940.jpg|thumb|&quot;Tautas valdības&quot; Ministru Prezidents [[Augusts Kirhenšteins|Kirhenšteins]] (vidū), armijas politiskais vadītājs [[Bruno Kalniņš|Kalniņš]] (pa kreisi) un kara ministrs [[Roberts Dambītis]] (labajā pusē) pēdējā [[Latvijas Kara skola]]s izlaidumā 1940. gada 27. jūlijā. Starp viņiem pēdējais karaskolas priekšnieks pulkvedis [[Konstantīns Mateuss]], kas 1941. gada 21. janvārī apcietināts un nošauts]]
[[Attēls:1941. gadā čekistu nošauto Latvijas pilsoņu ekshumācija.jpg|thumb|250px|Čekistu 1941. gadā nošauto [[Rīgas Centrālcietums|Rīgas Centrālcietumā]] ieslodzīto &quot;sociālo bīstamo&quot; (''«социально опасных»'') Latvijas pilsoņu ekshumācija.]]
Jau ar okupācijas pirmajām dienām PSRS NKVD un [[Sarkanā armija]]s dienesti uzsāka vēl formāli neatkarīgas valsts pilsoņu arestus un viņu deportācijas uz PSRS teritoriju, kas uzskatāmi apliecina okupācijas pastāvēšanu ''de facto''. Arestēja [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņoto spēku]] vadību un &quot;bīstamākos&quot; virsniekus. Jūnija beigās [[Juhnova]]s filtrācijas nometnē ieveda pirmos arestētos Baltijas valstu armijas virsniekus un karavīrus (1940.—1941. gados PSRS spēka struktūras arestēja aptuveni 800 Latvijas Bruņoto spēku virsnieku un instruktoru, no kuriem mūsdienās noskaidroti 682 bojā gājušie, t.sk. 19 ģenerāļi, viens admirālis, 44 pulkveži, 109 pulkvežleitnanti, 195 kapteiņi, 145 virsleitnanti, 142 leitnanti — kopā okupācijas vara ieslodzīja koncentrācijas nometnēs 4665 latviešu karavīrus, t.i., 15,12% pirmsokupācijas laika Latvijas armijas).&lt;ref&gt;Strods H. Padomju okupācijas otrais posms Latvijā (1940. gada sākums — 1941. gads), 87. lp.&lt;/ref&gt;

Pilnībā tika ignorēta Latvijas tiesu sistēma. Visas okupācijas varas iestāžu arestēto lietas skatīja Sarkanās armijas Kara tribunāli pēc [[Krievijas PFSR]] kriminālkodeksa, t.i., svešas valsts juridiskās sistēmas struktūras: Baltijas īpašā kara apgabala Kara tribunāls; Baltijas īpašā kara apgabala 8. armijas Kara tribunāls; Baltijas īpašā kara apgabala 4165. kara daļas Kara tribunāls; Ļeņingradas kara apgabala Kara tribunāls (nelegālo PSRS robežas pārgājēju lietas).

Bijušajā [[Valsts drošības komiteja|VDK]] arhīvā atrodas informācija par 7292 arestētām personām, no kurām 263 bija sievietes. 184 bija arestētas laikā no 1940. gada 17. jūnija līdz 1940. gada 5. augustam (t.i., pirms oficiālās [[Latvijas PSR]] iekļaušanas PSRS sastāvā). Pirmos arestēja iepriekšējās varas pārstāvjus (valdības locekļus, ierēdņus, [[policija]]s un tiesu darbiniekus, aizsargus, robežsargus u.c.), kā arī to organizāciju pārstāvjus, kuriem bija sakari ar ārzemēm ([[krievi|krievu]] emigrantus, [[poļi|poļu]], [[ebreji|ebreju]] aktīvistus, zināmākos &quot;[[Pērkonkrusts|Pērkonkrusta]]&quot; dalībiekus u.c.). Aresti lielākoties tika pamatoti kā to personu sodīšana, kas bija &quot;cīnījušās pret revolucionāro kustību un strādnieku šķiru&quot;. Līdz oficiālai [[KPFSR]] Kriminālkodeksa ieviešanai 1940. gada novembrī bija arestēti ap pusotra tūkstoša cilvēku.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.archiv.org.lv/LVA/pdf/Tezes1999_latv.pdf |title=Dr.hist.Rudīte Vīksne. Represijas pret Latvijas iedzīvotājiem. |access-date={{dat|2008|07|18||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20060813112829/http://www.archiv.org.lv/LVA/pdf/Tezes1999_latv.pdf |archivedate={{dat|2006|08|13||bez}} }}&lt;/ref&gt;

Valsts pārvaldē okupācijas vara, sākot ar 18. jūniju nomainīja visus vadošos darbiniekus — to atlasi kontrolēja un vadīja Vissavienības Komunistiskās (boļševiku) partijas (VK(b)P) Centrālās komitejas (CK) Kadru pārvalde. Kā izpildinstitūcija piedalījās arī Latvijas Komunistiskās (boļševiku) partijas (LK(b)P) CK un tai amatu jautājumā pakļautā Latvijas PSR Tautas Komisāru padome (TKP). T.s. Latvijas PSR valdībai nebija tiesību aicināt vadošā darbā kādu kandidātu, nesaskaņojot to ar VK(b)P CK. Ja kāda persona vēlējās strādāt Latvijas PSR pārvaldē, vietējās varas iestādes norādīja, ka ar lūgumu strādāt Latvijas PSR ir jāvēršas Maskavā VK(b)P CK.&lt;ref&gt;LVA, 101. f., 2. Apr. 118.1.&lt;/ref&gt;

== Okupācijas varas leģitimizēšanas mēģinājums ==
{{pamatraksts|Tautas Saeimas vēlēšanas}}
[[Attēls:Priekšvēlēšanu plakāts Tautas Saeimas vēlēšanās 1940. gadā.jpg|thumb|Tautas Saeimas priekšvēlēšanu plakāts]]
[[Attēls:PSRS vēstniecības 1. sekretārs M. Vetrovs, ģenerālpulkvedis A. Loktionovs, sūtnis V. Derevjanskis vēro Tautas Saeimas darbu 1940.jpg|thumb|PSRS vēstniecības darbinieki vēro [[Tautas Saeima]]s darbu. No kreisāsː 1. sekretārs [[Mihails Vetrovs]], [[Baltijas kara apgabals|Baltijas Īpašā kara apgabala]] pavēlnieks [[ģenerālpulkvedis]] [[Aleksandrs Loktionovs]] un sūtnis [[Vladimirs Derevjanskis]]]]
[[Attēls:Riga. Parade. November-7-1940.jpg|thumb|Kultūras darbinieki Oktobra revolūcijas parādē 1940. gada 7. novembrī]]
Padomju varas izveidošana un nelikumīgā iestāšanās PSRS sastāvā Latvijā notika pēc tāda paša scenārija kā [[Igaunijas iekļaušana PSRS]] un [[Lietuvas iekļaušana PSRS]]. Višinska izveidotā &quot;[[Kirhenšteina valdība|Tautas valdība]]&quot; 14.—15. jūlijā organizēja [[Tautas Saeimas vēlēšanas]]. Vēlēšanās atļāva piedalīties tikai vienam sarakstam katrā vēlēšanu apgabalā — Darba tautas blokam, — kuru formāli vadīja legalizētā [[Latvijas Komunistiskā partija]]. Par mēģinājumu izvirzīt alternatīvu deputātu kandidātu sarakstu Saeimas vēlēšanām, t. i., par darbību, kas arī pēc jaunā Saeimas vēlēšanu likuma bija legāla, PSRS drošības iestāžu pārstāvji &quot;vainīgos&quot; arestēja un tiesāja.&lt;ref&gt;LVA, 1986. f., 2. apr., P-1574. l.&lt;/ref&gt;

Latvijas Darba Tautas bloka vēlēšanu platformā bija maldinoši ierakstīts, ka tā mērķis ir saglabāt Latvijas valsts neatkarību savienībā ar PSRS.&lt;ref&gt;[http://www.historia.lv/alfabets/L/la/okupac/dokumenti/1940.07.06.darba_platf.htm &quot;Latvijas tautai šajās dienās jādodas pie balsošanas urnām apziņā, ka vienīgais ceļš uz laimi, valsts neatkarību, kultūras uzplaukumu un tautas materiālās labklājības augstākiem sasniegumiem — tas ir ciešas draudzības un izturēti godīgas savienības realizēšanas ceļš starp Latviju un PSRS, tas ir Latvijas un padomju tautu brālības ceļš, mūsu tautu kopīgais ceļš cīņā par mieru, laimi, par Latvijas Republikas un Padomju Sociālistisko Republiku Savienības uzplaukumu&quot;] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140627235314/http://www.historia.lv/alfabets/L/la/okupac/dokumenti/1940.07.06.darba_platf.htm |date={{dat|2014|06|27||bez}} }} no Latvijas okupācija un aneksija 1939—1940: Dokumenti un materiāli. Sastādītāji: I.Grava-Kreituse, I.Feldmanis, J.Goldmanis, A.Stranga. Rīga, 1995. Nr.198, 450.—454.lpp.&lt;/ref&gt;

Daudzās vēlēšanu komisijās līdzdarbojās Sarkanās armijas pārstāvji, kas uzraudzīja balsošanas gaitu un to apturēja, ja šķita notiekam kas neatbilstošs scenārijam. Vēlēšanas notika pēc vēlētāju sarakstiem, kā bija pieņemts PSRS, tāpēc vēlēšanu rezultātus var apšaubīt. Par dalību vēlēšanās pasē arī tika iespiests zīmogs. Vēlēšanu rezultātus Krievijas komunistu laikraksts &quot;Pravda&quot; publicēja jau 12 stundas pirms vēlēšanu beigām.

Neraugoties uz priekšvēlēšanu solījumiem saglabāt Latvijas valsts neatkarību, jau savā pirmajā sēdē 21. jūlijā jaunievēlētā &quot;Tautas Saeima&quot; [[Deklarācija par valsts varu|deklarēja padomju varas izveidošanu]], ka &quot;uz visiem laikiem jānojauc visi žogi starp Latviju un Padomju Sociālistisko Republiku Savienību&quot; un &quot;likumīgā kārtā jānostiprina cieša, stabila Latvijas Republikas savienība ar Padomju Sociālistisko Republiku Savienību&quot;. Tādēļ Tautas Saeima nolēma &quot;[[Par Latvijas iestāšanos PSRS sastāvā|lūgt Padomju Sociālistisko Republiku Savienības Augstāko Padomi uzņemt Latvijas Padomju Sociālistisko Republiku Savienības sastāvā]] kā savienoto republiku uz tiem pašiem noteikumiem, uz kādiem Padomju Sociālistisko Republiku Savienībā ietelp Ukrainas Padomju Sociālistiskā Republika, Baltkrievijas un citas savienotās padomju sociālistiskās republikas&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.historia.lv/alfabets/L/la/okupac/dokumenti/1940.07.21.psrs.htm |title=Tā sauktās Latvijas Tautas Saeimas Deklarācija par Latvijas iestāšanos PSRS sastāvā |access-date={{dat|2013|05|27||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120509084220/http://www.historia.lv/alfabets/L/la/okupac/dokumenti/1940.07.21.psrs.htm |archivedate={{dat|2012|05|09||bez}} }}&lt;/ref&gt;

No valsts tiesību viedokļa Tautas Saeimas 21. jūlija lēmumam nebija juridiska spēka no tā pieņemšanas brīža, jo rupji tika pārkāpta vēl spēkā esošā [[Latvijas Satversme]]:
* Pirmkārt, Satversmes 49. pants noteica, ka: &quot;ja Saeima ir atlaista, tad Saeimas locekļu pilnvaras tomēr paliek spēkā līdz jaunievēlamās Saeimas sanākšanai&quot;. Tātad Kirhenšteina vadītā valdība nebija tiesīga pieņemt vēlēšanu likumu, jo Satversmes 64. pants paredzēja, ka &quot;likumdošanas tiesības pieder Saeimai&quot;.
* Otrkārt, vēlēšanu sagatavošanai bija atvēlētas tikai 10 dienas, tādējādi ignorējot [[Latvijas Satversmes sapulce]]s 1922. gada 9. jūnijā apstiprinātā likuma par Saeimas vēlēšanām 30.pantu, kas noteica: &quot;Vēlēšanu dienas nosaka Centrālā vēlēšanu komisija saskaņā ar Satversmes likumu. Tām jābūt izsludinātām &quot;[[Valdības Vēstnesis|Valdības Vēstnesī]]&quot; vismaz 40 dienas pirms pirmās vēlēšanu dienas.&quot;
* Treškārt, gan Latvijas Satversme, gan 1922. un 1940. gada Saeimas vēlēšanu likumi nosacīja, ka vēlēšanu tiesības ir visiem Latvijas pilsoņiem un par deputātu kandidātiem var izvirzīt tikai Latvijas pilsoņus. Ignorējot šo prasību, vēlēšanu kampaņu vadīja un par deputātiem kļuva PSRS pilsoņi [[Jānis Kalnbērziņš]], O. Auguste, P. Plēsums u. c. LKP vadītāji un funkcionāri.
* Ceturtkārt, neviens valdības vai [[CVK]] lēmums neparedzēja ārzemju novērotāju klātbūtni vēlēšanās — taču Sarkanās armijas politvadītāji bija klāt un kontrolēja t. s. vēlēšanu gaitu ne vienā vien iecirknī. Piemēram, [[Liepājas apriņķis|Liepājas apriņķa]] Aizvīķu vēlēšanu iecirknī, kā teikts vēlēšanu komisijas protokolā, &quot;pulksten 10 vēlēšanu telpās ieradās mums draudzīgās PSRS kareivji...&quot; Tā paša apriņķa Asītes iecirkņa 1. apakšiecirkni ar savu klātbūtni &quot;pagodināja&quot; kompartijas Lejaskurzemes organizācijas pārstāvji, padomju virsnieki M.Sijanovičs un A.Novikovs.
* Piektkārt, Satversmes 3. pants ietilpst valsts konstitucionālajās pamatnormās, kuras saskaņā ar 77. pantu var grozīt tikai tad, ja šie grozījumi ir apstiprināti tautas nobalsošanā. Tiesības mainīt Latvijas valsts pamatus (pie tiem pieskaitāma arī suverenitāte un valsts teritorija) ir tikai suverēnās varas nesējam — Latvijas tautai, nevis valsts institūcijām ar pakārtotu leģitimācijas pakāpi (Saeimai vai Ministru kabinetam). Tādēļ 77. pants ir prioritārs pār Satversmes 73. pantu, kas noteic, ka tautas nobalsošanai nevar nodot līgumus ar ārvalstīm. Satversmi nevar apiet, un tautai nevar atņemt tiesības un pienākumus, kurus nosaka 77. Satversmes pants. Tikai tauta vispārējā referendumā tiesīga lemt par jautājumiem, kas attiecas uz valsts konstitucionālo pamatu, lūdzot Latvijas uzņemšanu PSRS sastāvā.

5. augustā PSRS ar speciālu likumu iekļāva Latvijas teritoriju savā sastāvā kā administratīvu vienību ar nosaukumu [[Latvijas PSR]] (kuru liela daļa pasaules valstu&lt;ref&gt;''Мялксоо Л.'' [http://www.iuridicum.ee/public/files/Malksoo%20-%20vene.pdf Советская аннексия и государственный континуитет: международно-правовой статус Эстонии, Латвии и Литвы в 1940—1991 гг. и после 1991 г.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070622115653/http://www.iuridicum.ee/public/files/Malksoo%20-%20vene.pdf |date={{dat|2007|06|22||bez}} }} — Tartu, Tartu Ülikooli Kirjastus, 2005 — стр. 149—154&lt;/ref&gt; tā arī nekad neatzina par valsti un starptautisko tiesību subjektu).&lt;ref&gt;Ainārs Lerhis „[http://okupacijasmuzejs.lv/lv/latvijas-okupacijas-vesture/1-padomju-okupacija/latvijas-neatkaribas-ideja-starptautiskaja-politika-19401991 Latvijas neatkarības ideja starptautiskajā politikā (1940—1991)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180826121838/http://okupacijasmuzejs.lv/lv/latvijas-okupacijas-vesture/1-padomju-okupacija/latvijas-neatkaribas-ideja-starptautiskaja-politika-19401991 |date={{dat|2018|08|26||bez}} }}” — Okupācijas muzejs&lt;/ref&gt; Padomju valdība Vjačeslava Molotova personā paziņoja, ka Padomju Savienība ir atguvusi teritoriju, ko Rietumu lielvaras tai atrāvušas 1919.—1920. gadā. Tāpat Latvijas teritorijā sāka darboties Krievijas PFSR kriminālkodekss.

== Viena teritorija, divas valstis ==
[[Attēls:Welles declaration.jpg|thumb|Velsa deklarācijas teksts]]
Pēc Latvijas okupācijas Latvijas sūtnis Lielbritānijā [[Kārlis Reinholds Zariņš|Kārlis Zariņš]], pamatojoties uz Latvijas valdības 17. maijā pieņemto [[17. maija ārkārtējās pilnvaras (1940)|lēmumu par ārkārtējām pilnvarām]], kā [[Latvijas diplomātiskā un konsulārā dienesta vadītājs trimdā]] nodrošināja Latvijas interešu pārstāvniecību pasaulē — juridiski (''de iure'') [[Latvijas Republika]] turpināja pastāvēt, kaut faktiski (''de facto'') tā bija iekļauta citas valsts sastāvā.

Tāpat PSRS izdevās savā pakļautībā pārņemt 59 no 103 Latvijas tirdzniecības flotes kuģiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://musumemorials.lv/lv/publikacijas/item/244-latvijas-kugi-otra-pasaules-kara-ugunis |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2018|08|28||bez}} |archive-date={{dat|2020|09|25||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200925193813/http://musumemorials.lv/lv/publikacijas/item/244-latvijas-kugi-otra-pasaules-kara-ugunis }}&lt;/ref&gt;

Pēc tam, kad PSRS sūtnis Konstantīns Umanskis pa logu mēģināja ierāpties Latvijas vēstniecībā Vašingtonā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] valdība 1940. gada 23. jūlijā izplatīja tā dēvēto [[Samnera Velsa deklarācija|Samnera Velsa deklarāciju]], kurā paziņoja, ka trīs Baltijas valstis ir okupējusi PSRS un [[Vašingtona]] šo aktu nosoda.&lt;ref&gt;U.S Department of State, Deparatment of State Bulletin III, nr.48 (1940, July 27). Publicējis [[Edgars Andersons]]: Latvijas vēsture. 1920—1940. Ārpolitika. II.[Stokholma]: Daugava, 1984, 505. lpp.&lt;/ref&gt; Līdzīgu pozīciju ieņēma [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānija]], [[Austrālija]], [[Kanāda]], [[Francija]], [[Beļģija]], [[Vatikāns]], [[Īrija]], [[Somija]], [[Dānija]], [[Norvēģija]], [[Portugāle]], [[Turcija]], [[Brazīlija]], [[Ķīna]], [[Dienvidslāvija]] u.c. Neatzīstot Latvijas PSR valdības un trešās valsts (PSRS) direktīvas par saistošām, turpināja darboties 58 Latvijas diplomātiskās pārstāvniecības 8 valstīs: [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Austrālija|Austrālijā]], [[Beļģija|Beļģijā]], [[Brazīlija|Brazīlijā]], [[Īrija|Īrijā]], [[Kanāda|Kanādā]], [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijā]] (ar protektorātiem, domīnijām un kolonijām), [[Norvēģija|Norvēģijā]]. Lai arī vairākas valstis vēlāk savu pozīciju mainīja, vadošās Rietumvalstis visu okupācijas laiku oficiāli neatzina Baltijas valstu iekļaušanu PSRS.&lt;ref&gt;[https://vestnesis.lv/ta/id/19108 Tā tas bija]&lt;/ref&gt;

[[Teherānas konference]]s laikā 1943. gada 1. decembrī ASV prezidents [[Franklins Rūzvelts]] ierosināja veikt plebiscītu, lai noskaidrotu Baltijas valstu tautu gribu par pievienošanos PSRS. Lai arī Staļins piekrita šādu vēlēšanu rīkošanai nenoteiktā nākotnē,&lt;ref&gt;[http://histrf.ru/ru/lenta-vremeni/event/view/tieghieranskaia-konfierientsiia ЗАПИСЬ БЕСЕДЫ ПРЕДСЕДАТЕЛЯ СОВЕТА НАРОДНЫХ КОМИССАРОВ СССР СТАЛИНА С ПРЕЗИДЕНТОМ США РУЗВЕЛЬТОМ 1 декабря 1943 г.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160310150141/http://histrf.ru/ru/lenta-vremeni/event/view/tieghieranskaia-konfierientsiia |date={{dat|2016|03|10||bez}} }} (krieviski)&lt;/ref&gt; tomēr turpmākajās Sabiedroto konferencēs šāda iespēja vairs netika apspriesta.

PSRS historiogrāfijā uzskatīja, ka nekāda Latvijas okupācija 1940. gadā nav notikusi, bet Latvijas valdība bez protestiem piekrita padomju karaspēka ievešanai un brīvprātīgi iekļāvās PSRS. Mūsdienās [[Krievija]]s valdībai un vadošajiem vēsturniekiem ir mazliet koriģēta nostāja — okupācijas jēdziens Latvijas (un pārējo Baltijas valstu) gadījumā nav piemērojams, bet Latvija iekļāvās PSRS, pamatojoties uz tā laika likumiem,&lt;ref&gt;[http://newsfromrussia.com/main/2005/05/05/59605.html Presidential aide: the term &quot;occupation&quot; inapplicable for Baltic States] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20081009222457/http://www.newsfromrussia.com/main/2005/05/05/59605.html |date={{dat|2008|10|09||bez}} }}, 05.05.2005.&lt;/ref&gt; kaut arī jaunās republikas Savienības līgumu oficiāli neparakstīja.

== Skatīt arī ==
* [[Masļenku robežincidents]]
* [[1941. gada jūnija notikumi Litenē]]
* [[Baltijas valstu okupācija]]
* [[Polijas kampaņa]]
* [[Ziemas karš]]
* [[Latvijas okupācijas hronoloģija 1941. gadā]]
* [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)]]
* [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)]]

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20150924031234/http://www.historia.lv/dokumenti/latvijas-centralas-padomes-pasludinata-latvijas-tautas-deklaracija-sabiedroto-nacijam LCP deklarācija Sabiedroto nācijām sakarā ar Latvijas okupāciju] [[Latvijas Centrālā padome]] 1943. gada augusts
* [http://lpra.vip.lv/deklaracija.html Deklarācija par Latvijas okupāciju] LR Saeima, Rīga 22.08.1996.
* [http://www.mfa.gov.lv/arpolitika/informacija-par-latvijas-vesturi/latvijas-okupacija-vesturiskie-un-starptautiski-tiesiskie-aspekti Latvijas okupācija: vēsturiskie un starptautiski tiesiskie aspekti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20151003144153/http://www.mfa.gov.lv/arpolitika/informacija-par-latvijas-vesturi/latvijas-okupacija-vesturiskie-un-starptautiski-tiesiskie-aspekti |date={{dat|2015|10|03||bez}} }} LR Ārlietu ministrija
* [https://web.archive.org/web/20150715230955/http://www.omip.lv/lv/latvijas-vestures-parskats/okupacijas-prieksspele-1939-1940/ Okupācijas sākums] Latvijas Okupācijas muzeja Izglītības programmas materiāls
* [https://web.archive.org/web/20151014173901/http://omip.lv/lv/latvijas-vestures-parskats/pirma-padomju-okupacija-1940-1941/ Pirmā padomju okupācija 1940-1941]
* [http://www.apstulbis.info/t/6d4ndyi86wuxuxbm.html Latvijas okupācija 1940.17.VI] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20211201214621/http://www.apstulbis.info/t/6d4ndyi86wuxuxbm.html |date={{dat|2021|12|01||bez}} }} Turība mācību materiāls
* Antonijs Zunda [http://lpra.vip.lv/riteniem.htm Zem politisko lielvaru riteņiem] Latvijas Vēstnesis (Baltijas valstu jautājums starptautiskajās attiecībās 1940.—1991. gadā)
* Aivars Stranga [http://lpra.vip.lv/stranga_iekl.htm Latvijas okupācija un iekļaušana PSRS (1940—1941)]
* Ēriks Jēkabsons [https://web.archive.org/web/20170309050034/http://www.irlv.lv/2014/3/14/latvijas-okupacijas-hronika-aculiecinieku-vestijums Latvijas okupācijas hronika. Aculiecinieku vēstījums] — Ir, 14.03.2014.
* Henrihs Strods [http://www.itl.rtu.lv/LVA/pdf/Tezes2002_latv.pdf Baltijas valstu okupācija: izpēte, terminoloģija, periodizācija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160304192954/http://www.itl.rtu.lv/LVA/pdf/Tezes2002_latv.pdf |date={{dat|2016|03|04||bez}} }}
* Inesis Feldmanis [https://web.archive.org/web/20071021070924/http://www.am.gov.lv/lv/latvia/vesture/okupacijas-aspekti/ Latvijas okupācija: vēsturiskie un starptautiski tiesiskie aspekti]
* Inesis Feldmanis [http://okupacijasmuzejs.lv/sites/default/files/FELDMANIS%20referats.pdf Latvija, 1939.- 1940. gads — okupācija, aneksija, inkorporācija: jēdzienu izpratne un pielietojums]{{Novecojusi saite}}
* Inesis Feldmanis [http://apollo.tvnet.lv/zinas/okupacijas-patiesais-sakums/291398 Okupācijas patiesais sākums]{{Novecojusi saite}} — LA, 02.10.2004.
* Raksts [http://buzzhairs.blogspot.com/2012/03/latvija-ka-valsts-attistibas-formas.html Latvija kā valsts, attīstības formās, 20. gadsimtā]
* Rihards Treijs [http://lpra.vip.lv/treijs.htm Par Latvijas okupāciju 1940. gadā]
* Dokumenti pie šķirkļa [http://www.historia.lv/search/node/Latvijas%20okup%C4%81cija%20dokumenti Latvijas okupācija un aneksija]{{Novecojusi saite}}
* Konference [https://web.archive.org/web/20060813112829/http://www.archiv.org.lv/LVA/pdf/Tezes1999_latv.pdf Molotova — Ribentropa pakts un tā sekas]
* Kapteiņa A. Krimuldēna [http://www.historia.lv/raksts/latvijas-armijas-staba-dienesta-nodalas-prieksnieka-kapteina-krimuldena-atminas-par-latvijas atmiņas par Latvijas un Padomju Savienības militāro pārstāvju sarunām 1940. gada 17. jūnijā]
* [http://www.historia.lv/biblioteka/skirklis/latvijas-okupacija-un-aneksija-16061940-05081940 Latvijas okupācija un aneksija (16.06.1940.-05.08.1940.)]
* [https://web.archive.org/web/20140715235859/http://anglobalticnews.co.uk/lv/%C4%81rlietu-ministrija-nodevusi-s%C5%ABtniec%C4%ABbas-london%C4%81-arh%C4%ABvu-latvijas-valsts-v%C4%93stures-arh%C4%ABvam Latvijas Valsts vēstures arhīvs — Latvijas sūtniecība Londonā]
* [https://web.archive.org/web/20160304191820/http://okupacijasmuzejs.lv/sites/default/files/1940%20DIPLOMATI.pdf Vēstures avoti par Latvijas okupāciju]
* [https://web.archive.org/web/20130929161728/http://www.lettia.lv/lv_a_baigais-gads.html Baigais gads]
* [https://web.archive.org/web/20160305001803/http://omip.lv/files/lvp/25%20karte.jpg Padomju militārās bāzes Baltijā līdz okupācijai]
* [https://gulags.wordpress.com/2013/08/20/pavele-but-gataviem-iebrukt-latvija-1940-g-9-junijs/ Директива НКО СССР № 02622.] 1940. gada 9. jūnijs
* [http://apollo.tvnet.lv/zinas/joprojam-nav-atrasta-1994-nbsp-gada-ano-adreseta-vestule-par-latvijas-okupaciju/279878 Nav atrasta 1994. gadā ANO adresētā vēstule par Latvijas okupāciju]{{Novecojusi saite}} — LETA, 08.04.2004.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Literatūra ==
* „Okupācijas režīmi Latvijā 1940.—1959. gadā”. — Latvijas vēstures institūta apgāds, Rīga 2004. Aivars Stranga „Latvijas okupācijas pirmais posms: 1939. gada 23. augusts—1940. gada sākums”. (Latvijas vēsturnieku komisijas raksti, 10 sējums) {{ISBN|9984601196}}
* „Totalitārie okupācijas režīmi Latvijā 1940.—1964. gadā”. — Latvijas vēstures institūta apgāds, Rīga 2004. ([https://www.president.lv/storage/items/PDF/item_1618_Vesturnieku_komisijas_raksti_13_sejums.pdf Latvijas vēsturnieku komisijas raksti, 13. sējums] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190526235241/https://www.president.lv/storage/items/PDF/item_1618_Vesturnieku_komisijas_raksti_13_sejums.pdf |date={{dat|2019|05|26||bez}} }}) {{ISBN|9984601562}}
* Alfrēds Bērziņš „1939. Lielo notikumu priekšvakarā”. — Grāmatu draugs, Brooklyn, N.Y. 1976.
* „Latvieši un Latvija”. — Latvijas Zinātņu akadēmija, Rīga 2013. Ainārs Lerhis [https://web.archive.org/web/20160601011025/http://www.mfa.gov.lv/ministrija/arlietu-dienesta-vesture/ieskats-latvijas-arlietu-dienesta-vesture „Latvijas ārpolitika un diplomātiskais dienests”] (Akadēmiskie raksti, III sējums) {{ISBN|993483734X}}
* Henrihs Strods „Pakta zona. Latvijas Okupācijas muzeja Gadagrāmata 2003”. — Latvijas 50 Gadu Okupācijas Muzeja Fonds, Rīga 2004. {{ISBN|9984961311}}
* Agnis Balodis „Baltijas republikas Lielā Tēvijas kara priekšvakarā”. — Zvaigzne, Rīga 1980.
* Juris Ciganovs „Piegādes karam”. — Mājas Viesis 23.08.2002.
* Ojārs Niedre „Latvijas armijas iznīcināšanas process 1940.—1941. gadā”. — Latvijas Vēsture (№ 1, № 2, № 4) 1994.
* Andrejs Edvīns Feldmanis „Masļenku traģēdija — Latvijas traģēdija”. — Latvijas 50 gadu okupācijas muzeja fonds, Rīga 2000. {{ISBN|9984933229}}
* [[Edgars Andersons]] „Latvijas vēsture 1920—1940. Ārpolitika”. — Stokholma 1982.
* Ainārs Bambals „1940./1941. gadā represēto latviešu virsnieku piemiņai”. — Rīga 2000. Latvijas Okupācijas muzeja Gadagrāmata 1999.
* Ainārs Bambals „Staļinisma genocīds pret Latvijas armijas karavīriem Baigajā gadā”. — Rīga 1992. (Komunistiskā totalitārisma un genocīda prakse Latvijā: konferences materiāli)
* „Totalitārie režīmi un to represijas Latvijā 1940.—1956. gadā”. — Latvijas vēstures institūta apgāds, Rīga 2001. Ēriks Jēkabsons, Ainārs Bambals „Latvijas armijas iznīcināšana un represijas pret tās karavīriem 1940.—1941. gadā”. Latvijas Vēsturnieku komisijas 2000. gada pētījumi (Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti, 3. sēj.) {{ISBN|9984601048}}
* Irēna Šneidere „Represijas pret Latvijas Republikas valsts darbiniekiem 1940.—1941. gadā”. — Rīga 1992. (Komunistiskā totalitārisma un genocīda prakse Latvijā: konferences materiāli)
* „Totalitārie režīmi un to represijas Latvijā 1940.—1956. gadā”. — Latvijas vēstures institūta apgāds, Rīga 2001. Ainārs Lerhis „Padomju represijas pret neatkarīgās Latvijas diplomātiem”. Latvijas Vēsturnieku komisijas 2000. gada pētījumi (Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti, 3. sēj.) {{ISBN|9984601048}}
* Arturs Žvinklis „Padomju represijas pret Latvijas Republikas parlamentāriešiem 1940.—1941. gadā”. — Latvijas vēstures institūta apgāds, Rīga 2002. (1941. gada 14. jūnija deportācija — noziegums pret cilvēci: starptautiskās konferences materiāli), (Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti, 6. sēj.) {{ISBN|9984601528}}
* „Okupācijas varu politika Latvijā 1939—1991”. — LVA, Rīga 1999. (dokumentu krājums Elmāra Pelkaua redakcijā)
* „Latvijas okupācija un aneksija 1939—1940”. Preses nams, Rīga 1995. (ievada autori Ilga Grava-Kreituse, Inesis Feldmanis un Aivars Stranga) {{ISBN|998490850X}}
* [[Dītrihs Andrejs Lēbers]] (''Dietrich André Loeber'') „Latvijas valsts bojāeja 1940. gadā. Starptautiski tiesiskie aspekti”. — Latvijas Vēstures Fonds, Rīga 1998. (Latvijas valsts atjaunošana 1986.—1993.)
* Ilga Gore, Aivars Stranga „Latvija, neatkarības mijkrēslis, okupācija. 1939. gada septembris — 1940. gada jūnijs”. — Izglītība, Valmiera 1992.
* [[Ēriks Žagars]] „Sociālistiskie pārveidojumi Latvijā 1940—1941”. — Zinātne, Rīga 1975.
* Alfred Seidl &quot;Die Beziehungen zwischen Deutschland und der Sowjetunion 1939&quot;. — H. Laupp, Tübingen 1949.
* Hans-Heinrich Wilhelm &quot;Rassenpolitik und Kriegsführung&quot;. — Wiss.-Verl. Rothe, Passau 1991. {{ISBN|3927575216}}
* Joachim von Ribbentrop &quot;Zwischen London und Moskau&quot;. — Druffel-Verlag, Leoni am Starnberger See 1953. (Erinnerungen und letzte Aufzeichnungen)
* Jörg Roesler &quot;Der Anschluß von Staaten in der modernen Geschichte&quot;. — P. Lang, Frankfurt a. M. 1999. {{ISBN|3631343795}}
* &quot;Russia Estends Troop Concentration in Baltic&quot;. — &quot;Chicago Daily Tribune&quot; № 145, June 17, 1940.
* George F. Kennan &quot;Memoirs, 1925-1950&quot;. — Little Brown, Boston 1967.
* Павел Судоплатов «Спецоперации. Лубъянка и Кремль в 1930-1950 годы». — Олма-Пресс, Москва 1997.
* Борис Соколов «Эстония и Прибалтика в составе СССР (1940—1991) в российской историографии». — АИРО-XXI, 2009.
* Евгений Жирнов «Отец говорил, что не должен был вляпаться в ГКЧП». — &quot;Коммерсанть-Власть&quot; № 6, 19 февраля 2002.
* Яковлев Александр Николаевич [http://www.litmir.co/data/Book/0/167000/167565/Yakovlev_Aleksandr_1941_god._Sbornik_dokumentov._Kniga_2_Litmir.net_bid167565_original.pdf «1941 год. Сборник документов в 2-х книгах»] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305010810/http://www.litmir.co/data/Book/0/167000/167565/Yakovlev_Aleksandr_1941_god._Sbornik_dokumentov._Kniga_2_Litmir.net_bid167565_original.pdf |date={{dat|2016|03|05||bez}} }}. — международный фонд &quot;Демократия&quot;, Москва 1998. (Россия. XX век. Документы)
* «Катынь. Пленники необъявленной войны». — международный фонд &quot;Демократия&quot;, Москва 1999. (документы и материалы под редакцией Рудолфа Германовича Пихои, Александра Гейштора) {{ISBN|5895110029}}
* Наталья Сергеевна Лебедева «Катынь — преступления против человечества». — Прогресс-Культура, Москва 1994. (Подготовка лагерей для прибалтов)
* [http://www.fsb.ru/fsb/history/organibezvov.htm «Органы Государственной безопасности СССР в Великой отечественной войне»]. — Москва 1995. (сборник документов) «Накануне, книга первая (ноябрь 1938 г. — декабрь 1940 г.)»
* Жуков Юрий Николаевич «Тайны Кремля. Сталин. Молотов. Берия. Маленков». — Терра, Москва 2000. (Тайны истории) {{ISBN|5300029904}}
* Невежин Владимир Александрович [https://web.archive.org/web/20110726060335/http://gkaf.narod.ru/kirillov/ref-liter/nevezhin-95.html «Речь Сталина 5 мая 1941 года и апология наступательной войны»]. — &quot;Отечественная история&quot; № 2, Москва 1995.
* «Полпреды сообщают... Сборник документов об отношениях СССР с Латвией, Литвой и Эстонией. Август 1939 г. — август 1940 г.». — Международные отношения, Москва 1990. {{ISBN|5713303543}}
* Похлебкин В. «Великая война и несостоявшийся мир 1941-1945-1994». — Арт-Бизнес-Центр, Москва 1999. (военный и внешнеполитический справочник по истории Великой Отечественной войны и ее международно-правовым последствиям с 22 июня 1941 г. по 31 августа 1994 г.) {{ISBN|5728701027}}
* Ант Ю. «Военные базы в Эстонии (1939—1940)». — &quot;Радуга&quot; № 1, 1990.

[[Kategorija:Latvijas politiskā vēsture]]
[[Kategorija:Varas apvērsumi Latvijas vēsturē]]
[[Kategorija:Militārā okupācija]]
[[Kategorija:PSRS politiskās represijas]]
[[Kategorija:Latvija Otrajā pasaules karā]]
[[Kategorija:Vēsturiski notikumi Latvijā]]
[[Kategorija:Otrā pasaules kara noziegumi]]</text>
      <sha1>ebu1aidbm1zb275kdjbt4nhthn3v6md</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Itālijas futbola čempionāta A sērija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>62265</id>
    <revision>
      <id>4465535</id>
      <parentid>4327501</parentid>
      <timestamp>2026-05-09T07:40:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <origin>4465535</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5161" sha1="p48on0tteomyh1e1fwcrwsteutuoydv" xml:space="preserve">{{Sporta līgas infokaste
| nosaukums      = Itālijas futbola čempionāta A sērija
| aktuāla_sezona = 2025.—2026. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona
| logo           = Serie A logo 2022.svg
| pikseļi        = 120px
| apraksts       = 
| sports         = [[Futbols]]
| dibin          = [[1898. gads|1898]]. gadā
| moto           =
| valsts         = {{ITA}}
| izkr           = [[Itālijas futbola čempionāta B sērija|B sērija]]
| viet_turn      = [[Itālijas kauss futbolā|Itālijas kauss]]&lt;br /&gt;[[Supercoppa Italiana|Itālijas superkauss]]
| starpt_turn    = [[UEFA Čempionu līga]] &lt;br /&gt; [[UEFA Eiropas līga]]&lt;br /&gt; [[UEFA Eiropas konferenču līga]]
| komandas       = 20
| čempions       = ''[[Milānas &quot;Internazionale&quot;|Internazionale]]''&lt;br /&gt; ([[2025.—2026. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2025—26]]; 21. tituls)
| čempions_visv  = ''[[Turīnas &quot;Juventus&quot;|Juventus]]''&lt;br /&gt;(36 tituli)
| mlapa          = [http://www.legaseriea.it legaseriea.it]
}}

'''Itālijas futbola čempionāta A sērija''' jeb '''''Serie A''''' (oficiāli zināma kā '''''Serie A TIM''''') ir augstākā profesionālā [[futbols|futbola]] līga [[Itālija|Itālijā]]. Tā tiek uzskatīta par vienu no pasaules spēcīgākajām līgām. Šobrīd (2022) A sērija pēc [[UEFA koeficients|UEFA koeficienta]] &lt;ref&gt;https://www.uefa.com/nationalassociations/uefarankings/country/#/yr/2022&lt;/ref&gt; ieņemot trešo vietu Eiropā aiz Spānijas ''[[La Liga]]'', un [[Anglijas Premjerlīga]]s bet atstājot aiz sevis [[Vācijas futbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgu]]. [[UEFA Čempionu līga]]s kausu visbiežāk ir izcīnījusi kāda A sērijas komanda. Kopumā itāļu klubi finālu ir sasnieguši 25 reizes un izcīnījuši 11 kausus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | url = http://www.uefa.com/competitions/ucl/news/kind=1/newsid=542188.html | publisher = UEFA.com | accessdate = 13.08.2007 | date = 24.05.2007.
| author = Kevins Ešbaijs | title = Serie A atgūst zvaigžņu statusu {{en ikona}}}}&lt;/ref&gt;

== Klubi 2024.—2025. gada sezonā ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
!Klubs
!Pilsēta
!Stadions
!Ietilpība
!Vieta 2023.—2024. &lt;br /&gt;gada sezonā
|-
|style=&quot;text-align:left;&quot;|[[Bergamo &quot;Atalanta&quot;|Atalanta]] ||[[Bergamo]] || ''[[Stadio Atleti Azzurri d'Italia]]'' || 21 747 || 4.
|-
|style=&quot;text-align:left;&quot;|[[Bologna FC 1909|Bologna]] || [[Boloņa]] || ''[[Stadio Renato Dall'Ara]]'' || 36 532 || 5.
|-
|style=&quot;text-align:left;&quot;|[[Cagliari Calcio|Cagliari]] || [[Kaljāri]] || ''[[Unipol Domus]]'' || 16 416 || 16.
|-
|style=&quot;text-align:left;&quot;|[[Como 1907|Como]] || [[Komo (pilsēta)|Komo]] || ''[[Stadio Giuseppe Sinigaglia]]'' || 13 602 ||data-sort-value=&quot;19&quot;|  2. ([[Itālijas futbola čempionāta B sērija|B sērijā]]) 
|-
|style=&quot;text-align:left;&quot;|[[Empoli FC|Empoli]] || [[Empoli]] || ''[[Stadio Carlo Castellani]]'' || 16 167 || 17.
|-
|style=&quot;text-align:left;&quot;|[[ACF Fiorentina|Fiorentina]] || [[Florence]] || [[Artēmio Franki stadions]] || 43 147 || 8.
|-
|style=&quot;text-align:left;&quot;|[[Genoa CFC|Genoa]] || [[Dženova]] || [[Luidži Ferrarisa stadions]] || 33 205 || 11.
|-
|style=&quot;text-align:left;&quot;|[[Hellas Verona FC|Hellas Verona]] || [[Verona]] || [[Markantonio Bentegodi stadions]] || 39 371 || 13.
|-
|style=&quot;text-align:left;&quot;|[[Milānas &quot;Internazionale&quot;|Internazionale]] ||[[Milāna]] || ''[[Stadio Giuseppe Meazza|San Siro]]'' || 75 923 || '''1.'''
|- 
|style=&quot;text-align:left;&quot;|[[Turīnas &quot;Juventus&quot;|Juventus]] || [[Turīna]] || [[Juventus stadions]] || 41 507 || 3.
|-
|style=&quot;text-align:left;&quot;|[[Romas &quot;Lazio&quot;|Lazio]] || [[Roma]] || ''[[Stadio Olimpico]]'' || 70 634 || 7.
|-
|style=&quot;text-align:left;&quot;|[[US Lecce|Lecce]] || [[Leče]] || ''[[Stadio Via del mare]]'' || 31 533 || 14.
|-
|style=&quot;text-align:left;&quot;|[[AC Milan|Milan]] || [[Milāna]] || ''[[Stadio Giuseppe Meazza|San Siro]]'' || 75 923 || 2.
|-
|style=&quot;text-align:left;&quot;|[[AC Monza|Monza]] || [[Monca]] || ''[[Stadio Brianteo]]'' || 17 102 || 12.
|-
|style=&quot;text-align:left;&quot;|[[SSC Napoli|Napoli]] || [[Neapole]] || ''[[Stadio Diego Armando Maradona]]'' || 54 726 || 10.
|-
|style=&quot;text-align:left;&quot;|[[Parma Calcio 1913|Parma]] || [[Parma]] || ''[[Stadio Ennio Tardini]]'' || 22 352 ||data-sort-value=&quot;18&quot;|  1. ([[Itālijas futbola čempionāta B sērija|B sērijā]]) 
|-
|style=&quot;text-align:left;&quot;|[[AS Roma|Roma]] ||[[Roma]] || ''[[Stadio Olimpico]]'' || 70 634 || 6.
|-   
|style=&quot;text-align:left;&quot;|[[Torino FC|Torino]] || [[Turīna]] || [[Grande Torino Olimpiskais stadions|''Grande Torino'' Olimpiskais stadions]] || 27 958 || 9.
|-     
|style=&quot;text-align:left;&quot;|[[Udinese Calcio|Udinese]] || [[Udīne]] || [[Stadions Friuli|Stadions ''Friuli'']] || 25 144 || 15.
|-
|style=&quot;text-align:left;&quot;|[[Venezia FC|Venezia]] || [[Venēcija]] || ''[[Stadio Pier Luigi Penzo]]'' || 11 150 ||data-sort-value=&quot;20&quot;|  3. ([[Itālijas futbola čempionāta B sērija|B sērijā]]) 
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{official}}

{{Futbols-aizmetnis}}
{{Itālija-aizmetnis}}

{{Itālijas Serie A}}

{{UEFA līgas}}

[[Kategorija:Itālijas futbola čempionāta A sērija| ]]</text>
      <sha1>p48on0tteomyh1e1fwcrwsteutuoydv</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Autobusu satiksme Rīgā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>71101</id>
    <revision>
      <id>4465353</id>
      <parentid>4426802</parentid>
      <timestamp>2026-05-08T19:31:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Aleksandrs1234</username>
        <id>94295</id>
      </contributor>
      <origin>4465353</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="176420" sha1="tfdkfl19be4fv8d1t42gmlbntxydpgp" xml:space="preserve">{{jāuzlabo|informācija par maršrutiem dažādos gados ir neprecīza}}
{{Transporta sistēmas infokaste
| nosaukums = Autobusu satiksme Rīgā
| fona krāsa = #007C06
| logo = 
| karte = File:Rs autobusi 15-11-2022 1.png
| valsts = {{karogs|Latvija}}
| pilsēta = [[Rīga]]
| atklāts = {{dat|1924}}
| izmaksas = 
| kopējais garums = 883 km &lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot;&gt;[http://www.rdsd.lv/?ct=sabtrvesture Sabiedriskais transports], rdsd.lv&lt;/ref&gt;
| līniju skaits = 50
| staciju skaits = 
| pieturu skaits = 1275 (2014)&lt;ref name=&quot;nosaukums-1&quot; /&gt;
| transporta vienīb = 432 (2010) &lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot; /&gt;
| depo = 2
| pasažieri dienā = 
| pasažieri gadā = 68 655 977 (2015) &lt;ref name=&quot;nosaukums-1&quot;&gt;[https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/2014-gada-sabiedriskaja-transporta-parvadati-150-526-484-pasazieri/ 2014. gadā sabiedriskajā transportā pārvadāti 150 526 484 pasažieri] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200919024315/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/2014-gada-sabiedriskaja-transporta-parvadati-150-526-484-pasazieri/ |date={{dat|2020|09|19||bez}} }}, rigassatiksme.lv, {{dat|2015|1|27|SK}}&lt;/ref&gt;
| mājas lapa = [http://www.rigassatiksme.lv rigassatiksme.lv]
| apakšveidne = {{Rīgas autobusu apakšveidne}}
| Jauni Maršruti = [[59]], [[5T]]
| kartes izmērs = 300px
}}

'''Autobusu satiksme Rīgā''' ir viens no [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] veidiem, kas nodrošina pasažieru pārvadāšanu pilsētā un tās tuvākajā apkārtnē. Kopš 2003. gada 20. februāra autobusu pārvadājumus veic pašvaldības uzņēmums &quot;[[Rīgas satiksme]]&quot;. 2015. gadā ar autobusiem tika pārvadāti {{sk|68655977}} pasažieri.&lt;ref name=&quot;nosaukums-1&quot; /&gt; Patlaban pasažieru pārvadājumi tiek veikti 50 autobusu maršrutos, kuru kopējais garums sasniedz aptuveni {{nobr|883 km}}. Uz 2010. gada 1. janvāri &quot;Rīgas satiksmes&quot; autobusu parks sastāvēja no 478 autobusiem. [[Rīga|Rīgā]] atrodas 2 autobusu parki, viens — [[Kleisti (Rīga)|Kleistos]], otrs — [[Dārzciems (Rīga)|Dārzciemā]].

2016. gada nogalē visi transportlīdzekļi aprīkoti ar novērošanas kamerām un monitoriem pieturvietu un reklāmas vai citas noderīgas informācijas demonstrēšanai.

== Vēsture ==
[[Attēls:Rīgas pilsētas autobusu satiksme 1940.jpg|thumb|280px|Rīgas pilsētas autobusu satiksmes shēma 1940. gada vasarā.]]
Visu autobusu sencis — zirgu omnibuss Rīgā savu braucienu pirmo reizi veica 1852. gadā. Pirmās, daudzvietīgas karietes maršruta galastacijas bija Rātslaukums un Lielais sūknis tagadējās Jaunās Ģertrūdes baznīcas rajonā. 1901. gadā izdotajā izziņu krājumā &quot;Ilustrets Wadons pa Rīgu&quot;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.rigacv.lv/trip/putevoditel_po_rige_1901 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2013|02|16||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130116201337/http://www.rigacv.lv/trip/putevoditel_po_rige_1901 |archivedate={{dat|2013|01|16||bez}} }}&lt;/ref&gt; ir rakstīts, ka tajos gados eksistēja pavisam pieci omnibusu maršruti. Pirmais maršruts veda no Biržas ēkas līdz Sarkandaugavai. No gala stacijas omnibuss devās ceļā ik pēc divām stundām, sākot no deviņiem rītā. Desmitos un vienpadsmitos vakarā omnibuss maršrutu sāka no viesnīcas &quot;Roma&quot;, brauciens maksāja 15 kapeikas, pusceļš — 10 kap. Otrais maršruts veda uz Juglu un sākās pie Lielā sūkņa (Brīvības ielā 119). Omnibuss atiešanas laiki: 9.00, 11.15, 14.20, 17.15 un 20.30. Brīvdienās papildus reiss — 23.30. Brauciena cena 25 kapeikas. 3. maršruts uz Bišumuižu sākās Jelgavas forštatē, Akmeņu un Kuģu ielas stūrī, četras reizes dienā un tikai ziemā. 4. maršruts uz Torņakalnu pa Jelgavas šoseju līdz Robežu ielai sākās pie Pontonu tilta, braucieni notika no pusdeviņiem no rīta līdz pusdeviņiem vakarā. Toties — katru pusstundu. Maksa — 10 kap., pusceļš — 8 kap. Pēdējais, 5. maršruts bija līdz Āgenskalna tirgum. Sākums jau pusastoņos no rīta, katru pusstundu. Cena — tāda pati kā 4. maršrutam.

Pirmais īstais automobilis-omnibuss&lt;ref&gt;[https://archive.today/20130703024806/www.gazeta.lv/story/19795.html]&lt;/ref&gt; vai vienkāršāk sakot — autobuss Rīgas ielās bija redzams jau 1913. gadā (pēc citām ziņām — pat 1908. gadā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.rigacv.lv/articles/dz_armisted |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2013|02|16||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160307133526/http://www.rigacv.lv/articles/dz_armisted |archivedate={{dat|2016|03|07||bez}} }}&lt;/ref&gt;), taču pirms Pirmā pasaules kara šis transporta veids nebija attīstīts. Pasažieri Rīgā vairāk izmantoja tramvajus un ormaņu pakalpojumus, vai arī dzelzceļu, īpašos gadījumos nolīgstot speciālu transportu.

Pirmais, regulārais autobusa maršruts Rīgā parādījās 1922. gada 26. aprīlī. Tas sasaistīja Rātslaukumu un Āgenskalnu, 1924. gadā tādi jau bija vairāki, kustību tajās nodrošināja privāti pārvadātāji, bet pēc pieciem gadiem akciju sabiedrībai “Auto satiksme” jau bija 30 autobusi, kas kursēja pa 17 maršrutiem. Maršrutu sākuma punkts bija Rātslaukums. Tā kā autobusiem bija vajadzīgs benzīns, tad blakus postamentam ar [[Rolanda statuja (Vecrīga)|Rolanda statuju]] atradās arī neliela degvielas uzpildes stacija ar tagad atkal labi pazīstamo izkārtni “Shell”. Tā Rīgā radās pirmā autobusu stacija.
 
1930. gados pilsētas autobusi jau pārvadāja 20 miljonus pasažieru gadā, līdz 1938. gadam tika atklāti 19 autobusu maršruti, kuros kursēja 151 autobuss, tika pārvadāti 29, 25 miljoni pasažieru gadā. Pašvaldības rīcībā esoša autobusu transporta atklāšana notika 1938. gada 1. jūlijā. Trīsdesmito gadu beigās pa 20 maršrutiem kursēja jau 158 mašīnas, tāpēc šaurajā Rātslaukumā tām vietas vairāk nebija. Drīz autoosta pārcēlās uz Aspazijas bulvāra un 13. janvāra ielas krustojumu, kur tika uzbūvētas vairākas kioskiem līdzīgas vienstāva ēkas un nojumes. Toties autobusi no šejienes sāka braukt arī uz citam Latvijas pilsētām: Jelgavu, Siguldu, Liepāju.

1930. gadu beigās Rīgas autobusu parku regulāri papildināja ar jaunām, Eiropas vadošo autobūves kompāniju mašīnām. Tāpēc arī šeit, kur bija ļoti aktīva satiksme, autoostai jau bija par šauru, bieži notika avārijas. Otrais pasaules karš autobusu transporta infrastruktūrai bija fatāls.

Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] autobusu satiksme Rīgā bija uz sabrukuma robežas, piemēram, 1944. gadā pašvaldības autobusu parkā bija palikuši tikai 4 autobusi. 1946. gadā tika dibināts 1. Rīgas autobusu parks, kurš sākotnēji atradās Autotransporta ministrijas pakļautībā, bet vēlākajos Padomju gados — Rīgas pilsētas izpildkomitejas pakļautībā. Savas pastāvēšanas sākumā 1. Rīgas autobusu parkā bija aptuveni piecpadsmit transportlīdzekļu.

1960. gados tika iepirkti [[Ungārija|Ungārijā]] ražotie [[Ikarus]] markas autobusi, kā arī pilnveidoti un optimizēti autobusu maršruti. Padomju laikā autobusa biļete pilsētas robežās maksāja 5 [[kapeika]]s.

1992. gadā, reorganizējot autobusu satiksmi, pasažieru pārvadājumu veikšanai tika izveidoti divi atsevišķi pašvaldības uzņēmumi — autobusu parks &quot;[[Imanta (autobusu parks)|Imanta]]&quot; un autobusu parks &quot;[[Tālava (autobusu parks)|Tālava]]&quot;. Tika nolemts, ka autobusu parks &quot;Imanta&quot; apkalpos visus autobusu maršrutus Daugavas kreisajā krastā jeb [[Pārdaugava|Pārdaugavā]], savukārt autobusu parks &quot;Tālava&quot; apkalpos visus maršrutus Daugavas labajā krastā. Autobusu tehniskais stāvoklis abos jaunizveidotajos uzņēmumos bija ļoti slikts. Pirmie [[Eiropa|Eiropā]] ražotie autobusi tika saņemti no [[Skandināvija]]s valstīm.

Lai atjaunotu ritošo parku un uzsāktu tehniskās apkopes centru celtniecību, 1993. gadā uzņēmumi sāka interesēties par [[Pasaules Banka]]s kredīta iespējām. 1997. gadā tika parakstīts līgums par aizdevumu, un jau novembrī tika saņemti pirmie 52 [[Mercedes-Benz]] autobusi.

1996. gada septembrī eksperimenta kārtībā darbu sāka [[Konduktors|konduktori]]. Vēlāk uzņēmumi nolēma konduktorus nodarbināt praktiski visu maršrutu autobusos, izņemot komercekspreša autobusos, kuros konduktora darbu veica autobusa vadītājs. 1997. gadā tika atklāts pirmais komercekspreša maršruts, kas nepieturēja atsevišķās maršruta pieturvietās, tādējādi par nedaudz augstāku biļetes cenu pasažieriem bija iespēja nokļūt galamērķī ātrāk.

2023. gada 22. decembrī Rīgā regulāros pasažieru pārvadājumus uzsākuši pirmie elektroautobusi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/22-decembri-saks-kurset-pirmie-elektroautobusi/|title=22. decembrī sāks kursēt pirmie elektroautobusi}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

== Autobusu modeļi ==

=== Ekspluatācijā esošie autobusu modeļi ===

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
!width=&quot;130&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Ražotājs
!width=&quot;100&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Modelis
!width=&quot;110&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Izlaiduma gads
!width=&quot;80&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Ekspluatācija
!width=&quot;60&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Daudzums
!width=&quot;300&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Papildinformācija
|-
|[[Mercedes-Benz]]
| [[Mercedes-Benz Citaro O530G|Citaro O530G]]
| &lt;center&gt; 2002 — 2004, 2006
| &lt;center&gt; 2002 — pašlaik
| &lt;center&gt; 58
|Vairāki autobusi ir aprīkoti ar gaisa kondicionieriem.
|-
|rowspan=&quot;3&quot; | [[Neoplan]] (Polska)
| [[Solaris Urbino 12]]
| &lt;center&gt; 2001
| &lt;center&gt; 2001 — pašlaik
| &lt;center&gt; 11 / (2023. gadā palika tikai 1 autobuss)
|Nav aprīkoti ar gaisa kondicionieriem.
2023. gadā 10 autobusi tika ziedoti Ukrainai.
|-
| [[Solaris Urbino 15]]
| &lt;center&gt; 2001
| &lt;center&gt; 2001 — pašlaik
| &lt;center&gt; 8
|Nav aprīkoti ar gaisa kondicionieriem.
|-
| [[Solaris Urbino 18]]
| &lt;center&gt; 2001
| &lt;center&gt; 2001 — pašlaik
| &lt;center&gt; 13
|Nav aprīkoti ar gaisa kondicionieriem.
|-
| rowspan=&quot;7&quot; | [[Solaris Bus &amp; Coach|Solaris]]
|rowspan=&quot;2&quot; | [[Solaris Urbino 12|Urbino 12]]
| &lt;center&gt; 2002 — 2004
| &lt;center&gt; 2002 — pašlaik
| &lt;center&gt; 52
|Nav aprīkoti ar gaisa kondicionieriem.
|-
| &lt;center&gt; 2017—2019
| &lt;center&gt; 2018—pašlaik
| &lt;center&gt; 175
| Autobusi ilgstoši netika nodoti ekspluatācijā
|-
|[[Solaris Urbino 12|Urbino 12 electric]]
|&lt;center&gt; 2023—pašlaik
|&lt;center&gt; 22/12/2023—pašlaik
|&lt;center&gt; 35
|2023. gada 22. decembrī sāka darbu ar pasažieriem.
|-
| [[Solaris Urbino 15|Urbino 15]]
| &lt;center&gt; 2002—2004
| &lt;center&gt; 2002—pašlaik
| &lt;center&gt; 39
|Nav aprīkoti ar gaisa kondicionieriem.
|-
|rowspan=&quot;3&quot; | [[Solaris Urbino 18|Urbino 18]]
| &lt;center&gt; 2002—2004, 2014
| &lt;center&gt; 2002—pašlaik
| &lt;center&gt; 79
|I un II paaudzes autobusi, kuri tika piegādāti 2000. gados nav aprīkoti ar gaisa kondicionieriem, savukārt III paaudzes autobusi, kurus piegādāja 2014. gadā, ar gaisa kondicionieriem ir aprīkoti.
|-
| &lt;center&gt; 2017—2018
| &lt;center&gt; 2018—pašlaik
| &lt;center&gt; 70
| Autobusi ilgstoši netika nodoti ekspluatācijā
|-
| &lt;center&gt; 2022
| &lt;center&gt; 2022. gada 9. aprīlis — pašlaik
| &lt;center&gt; 18
| No kopumā pasūtītajiem 88 autobusiem 2017/2018. gada sezonai tika piegādāti 70 laikā, no kuriem pēdējie 18 pēc ilgstošas kavēšanās uz Rīgu atvesti 2022. gada februārī.&lt;ref&gt;https://twitter.com/Rigassatiksme_/status/1512704695512580099&lt;/ref&gt;
|-
| [[Ikarus]]
| [[Ikarus E91|E91]]
| &lt;center&gt; E95.51 2001—2002
E91.54: 2003—2004, 2006

| &lt;center&gt; 2001—pašlaik
| &lt;center&gt; 75
| Tika piegādāti autobusi divās modifikācijās: vecākā (E91.51), kas nav aprīkoti ar gaisa kondicionieriem, un jaunākā (E91.54) kas ir aprīkoti ar gaisa kondicionieriem.
Autobusi tiek izmantoti uzņēmuma darbinieku pārvadāšanai. Līdz 2022. gadam tika izmantoti arī regulāros pasažieru pārvadājumos.
2011. gada beigās daži autobusi tika nodoti Rēzeknei.
No 2016. līdz 2018. gadam vairāki autobusi tika nodoti Rīgas pašvaldības skolām skolēnu izvešanai, bet 2020. gadu sākumā līdz ar sarukušo skolēnu pārvadājumu pieprasījumu COVID-19 pandēmijas dēļ tie tikuši atgriezti.
|}

=== Dienesta autobusi ===

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
!width=&quot;130&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Ražotājs
!width=&quot;100&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Modelis
!width=&quot;110&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Izlaiduma gads
!width=&quot;80&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Ekspluatācija
!width=&quot;60&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Daudzums
!width=&quot;300&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Papildinformācija
|-
| [[Solaris Bus &amp; Coach|Solaris]]
| [[Solaris Vacanza 12|Vacanza 12]]
| &lt;center&gt; 2003
| &lt;center&gt; 2005—pašlaik
| &lt;center&gt; 1
|
|-
|rowspan=&quot;2&quot; | [[Ikarus]]
| [[Ikarus E13|E13]]
| &lt;center&gt; 2004
| &lt;center&gt; 2004—pašlaik
| &lt;center&gt; 1
|
|-
| [[Ikarus E91|E91]]
| &lt;center&gt; 2001, 2002
| &lt;center&gt; 2001—pašlaik
| &lt;center&gt; 4
| Līdz 2007. — 2016. gadam strādāja &quot;uz līnijas&quot;, pēdējie reisi 26. autobusu maršrutā
|}

=== Ekspluatācijā bijušie autobusu modeļi ===

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
!width=&quot;130&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Ražotājs
!width=&quot;100&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Modelis
!width=&quot;110&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Izlaiduma gads
!width=&quot;80&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Ekspluatācija
!width=&quot;60&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Daudzums
!width=&quot;300&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Papildinformācija
|-
|rowspan=&quot;3&quot;| [[Ikarus]]
| [[Ikarus 260|260]]
| &lt;center&gt;
| &lt;center&gt;
|rowspan=&quot;2&quot;| &lt;center&gt; ap 2000
|
|-
| [[Ikarus 280|280]]
| &lt;center&gt;
| &lt;center&gt; līdz 2005
|
|-
| [[Ikarus E91|E91]]
| &lt;center&gt; 2001—2003
| &lt;center&gt; 2001—2011
| &lt;center&gt; 27
|
|-
| MAN
| SL200
| &lt;center&gt; 1982
| &lt;center&gt; 1995—2004 (?)
|
| &lt;center&gt; Tika piegādāti lietoti no Vācijas.
|-
|rowspan=&quot;2&quot; | [[Mercedes-Benz]] (Türk)
| [[Mercedes-Benz O345|O345]]
| &lt;center&gt; 1997
| &lt;center&gt; 1997—2014
| &lt;center&gt; 4 (?)
|
|-
| [[Mercedes-Benz O345G|O345G]]
| &lt;center&gt; 2000
| &lt;center&gt; 2000—2013
| &lt;center&gt; 1
|
|-
|rowspan=&quot;3&quot; | [[Mercedes-Benz]] (Türk)
| [[Mercedes-Benz O345|O345]]
| &lt;center&gt; 1997, 1999
| &lt;center&gt; 1997—2019
| &lt;center&gt; 62 (?)
|2019. gada 2. aprīlī pēdējam Mercedes-Benz O345 autobusam ar reģistrācijas numuru 77435 bija pēdējā darba diena 25. autobusu maršrutā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://busphoto.ru/vehicle/90846/#n95393|title=Riga, autobuss № 77435|website=busphoto.ru|access-date=2019-04-06|archiveurl=https://web.archive.org/web/20190406130820/http://busphoto.ru/vehicle/90846#n95393|archivedate=2019-04-06}}&lt;/ref&gt;
|-
| [[Mercedes-Benz O345G|O345G]]
| &lt;center&gt; 1997, 2000
| &lt;center&gt; 1997—2019
| &lt;center&gt; 25
|2019. gada 2. janvāri pēdējam Mercedes-Benz O345G autobusam ar reģistrācijas numuru 68564 bija pēdējā darba diena 3. autobusu maršrutā.
|-
| [[Mercedes-Benz Conecto O345|Conecto O345]]
| &lt;center&gt; 2002
| &lt;center&gt; 2004 — 2019
| &lt;center&gt; 1
|
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |[[Mercedes-Benz]] (Citaro)
|[[Mercedes-Benz Citaro O530|Citaro O530]]
|&lt;center&gt; 2002 — 2004
|&lt;center&gt; 2002 — 2022
|&lt;center&gt; 34
|Vairāki autobusi ir aprīkoti ar gaisa kondicionieriem.
2022. gadā Ukrainai tika ziedoti 11 autobusi,&lt;ref&gt;https://www.delfi.lv/news/national/politics/kijivas-mers-klicko-sanemis-11-rigas-autobusus.d?id=54300196&lt;/ref&gt;savukārt 2023. gadā tika ziedoti 10 autobusi.
|-
|[[Mercedes-Benz Citaro O530L|Citaro O530L]]
|2001 — 2004
|2001 — 2024
|25
|Vairāki autobusi ir aprīkoti ar gaisa kondicionieriem.
|-
| Den Oudsten
|
| &lt;center&gt; 1981—1983
| &lt;center&gt; 1997—2004
| &lt;center&gt; 8 (?)
| &lt;center&gt; Tika piegādāti lietoti no Nīderlandes.
|}

=== Izmēģinājuma modeļi ===
[[Attēls:Urbino 18 Hybrid uz Gaisa tilta.JPG|thumb|250px|40. maršruta autobuss Solaris Urbino 18 Hybrid brauc pa Gaisa tiltu]]
* 2010. gada februārī [[13. autobusu maršruts (Rīga)|13. autobusu maršrutā]] testēšanas nolūkā tika norīkots viens [[Mercedes-Benz]] Citaro O530 CNG autobuss, kas tika darbināts ar dabas gāzi.&lt;ref&gt;[http://www.rigassatiksme.lv/index.php?sadala=83&amp;id=3001 &quot;Rīgas satiksme&quot; 13. autobusu maršrutā testēs autobusu, kas tiek darbināts ar dabas gāzi.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20101006162103/http://rigassatiksme.lv/index.php?sadala=83&amp;id=3001 |date={{dat|2010|10|06||bez}} }}, rigassatiksme.lv&lt;/ref&gt;
* 2012. gada februārī [[40. autobusu maršruts (Rīga)|40. autobusu maršrutā]] tika testēts [[hibrīdautobuss]] [[Solaris Urbino 18 Hybrid]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.tirailatvijai.lv/raksts/951 |title=Rīgā 40. autobusa maršrutā testēs hibrīdautobusu |access-date={{dat|2012|02|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304202801/http://www.tirailatvijai.lv/raksts/951 |archivedate={{dat|2016|03|04||bez}} }}&lt;/ref&gt;
* 2016. gada martā 1., 23. un 25. autobusu maršrutā tika testēts elektroautobuss Solaris Urbino Electric 12.
* 2021. gada februārī tika testēts ūdeņraža autobuss - Solaris Urbino IV 12 hydrogen.
* 2021. gada augustā 12. autobusu maršrutā un citos maršrutos tika testēti divi elektroautobusi — Scania Citywide BEV un Solaris Urbino 18 Electric.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://uzladets.lv/rigas-satiksme-teste-elektroautobusu/|title=“Rīgas satiksme” testē elektroautobusu {{!}} Uzlādēts|last=relīze|first=Preses|access-date=2022-12-01|date=2021-08-16|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.db.lv/zinas/rigas-satiksme-testes-vel-vienu-elektroautobusu-504158|title=Rīgas satiksme testēs vēl vienu elektroautobusu|website=Dienas Bizness|access-date=2022-12-01|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Autobusu maršruti ==
[[Attēls:MB Connecto O345 Rīga Imantas DP 02.2009.jpg|thumb|250px|[[Mercedes-Benz Conecto O345]]. [[Imanta (Rīga)|Imantas]] DP, 2009. gada 2. februāris]]
[[Attēls:36. autobuss Imantas galapunktā (02.2009).jpg|thumb|250px|[[Mercedes-Benz Conecto O345G]]. [[Imanta (Rīga)|Imantas]] DP, 2009. gada 2. februāris]]
[[Attēls:Mercedes Benz O530.jpg|thumb|250px|Autobuss [[Mercedes-Benz Citaro O530L]] [[Bolderāja]]s dispečeru punktā. 2005. gada [[4. maijs]]]]
[[Attēls:MB Citaro O530.jpg|thumb|250px|Autobuss [[Mercedes-Benz Citaro O530]] uz 13. janvāra ielas [[Rīga|Rīgā]], 2005. gada [[4. jūnijs|4. jūnijā]]]]
[[Attēls:43. autobuss uz Akmens tilta.JPG|thumb|250px|Autobuss [[Ikarus E91]] brauc pa [[Akmens tilts (Rīga)|Akmens tiltu]], 2009. gads]]
[[Attēls:Ikarus280.jpg|thumb|250px|[[Ikarus 280]]]]

=== Esošie autobusu maršruti ===
Kopš 2026. gada 11. maija pasažieru pārvadājumi Rīgā tiek nodrošināti 61 autobusu maršrutos.

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! width=&quot;50&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Sākums
! width=&quot;190&quot;|Beigas
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2. autobusu maršruts (Rīga)|2]]
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Vecmīlgrāvis]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[3. autobusu maršruts (Rīga)|3]]
| [[Daugavgrīva]]
| [[Pļavnieki]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[4. autobusu maršruts (Rīga)|4]]
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Piņķi]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[6. autobusu maršruts (Rīga)|6]]
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Biķeri]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[7. autobusu maršruts (Rīga)|7]]
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Stīpnieki (Mārupe)|Stīpnieki]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[8. autobusu maršruts (Rīga)|8]]
| [[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]]
| [[Zolitūde]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[9. autobusu maršruts (Rīga)|9]]
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[10. autobusu maršruts (Rīga)|10]]
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Jaunmārupe]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[11. autobusu maršruts (Rīga)|11]]
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Suži (Rīga)|Suži]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[12. autobusu maršruts (Rīga)|12]]
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Ziedonis]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[13. autobusu maršruts (Rīga)|13]]
| [[Babīte (stacija)|Babītes stacija]]
| [[Rīga Preču|Preču 2]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[15. autobusu maršruts (Rīga)|15]]
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]]
| [[Dārziņi]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[16. autobusu maršruts (Rīga)|16]]
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Papīrfabrika &quot;Jugla&quot;
|-
| align=&quot;center&quot; | [[18. autobusu maršruts (Rīga)|18]]
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Dārziņi]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[20. autobusu maršruts (Rīga)|20]]
| [[Pļavnieku kapi]]
| [[Pētersala]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[21. autobusu maršruts (Rīga)|21]]
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]]
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[22. autobusu maršruts (Rīga)|22]]
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|Lidosta &quot;Rīga&quot;]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[23. autobusu maršruts (Rīga)|23]]
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Baloži (pilsēta)|Baloži]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[24. autobusu maršruts (Rīga)|24]]
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mangaļsala]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[25. autobusu maršruts (Rīga)|25]]
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mārupe]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[26. autobusu maršruts (Rīga)|26]]
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[28. autobusu maršruts (Rīga)|28]]
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]]
| [[Langstiņi]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[29. autobusu maršruts (Rīga)|29]]
| [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]
| [[Vecmīlgrāvis]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[30. autobusu maršruts (Rīga)|30]]
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]
| [[Daugavgrīva]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[31. autobusu maršruts (Rīga)|31]]
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]]
| [[Dārziņi]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[32. autobusu maršruts (Rīga)|32]]
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Piņķi]]
|-
| align=&quot;center&quot; |[[33. autobusu maršruts (Rīga, 2022)|33]]
| [[Dārzciems (Rīga)|Dārzciems]]
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 
|-
| align=&quot;center&quot; | [[34. autobusu maršruts (Rīga)|34]]
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
| [[Saulīši]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[36. autobusu maršruts (Rīga)|36]]
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]]
| [[Vakarbuļļi]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[37. autobusu maršruts (Rīga)|37]]
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]]
| [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[38. autobusu maršruts (Rīga)|38]]
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Dzirciema iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[39. autobusu maršruts (Rīga)|39]]
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Lāčupes kapi]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[41. autobusu maršruts (Rīga)|41]]
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]]
| [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[43. autobusu maršruts (Rīga)|43]]
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Skulte (Mārupes novads)|Skulte]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[44. autobusu maršruts (Rīga)|44]]
| [[Zolitūde]]
| [[Ziepniekkalns]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[46. autobusu maršruts (Rīga)|46]]
| [[Zolitūde]]
| [[Ziepniekkalns]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[47. autobusu maršruts (Rīga)|47]]
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Getliņi]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[48. autobusu maršruts (Rīga)|48]]
| [[Pļavnieku kapi]]
| [[Sarkandaugava]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[49. autobusu maršruts (Rīga)|49]]
| [[Daudersala]]
| [[Ķengarags]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[50. autobusu maršruts (Rīga)|50]]
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[TEC-2]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[51. autobusu maršruts (Rīga)|51]]
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Ulbroka]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[52. autobusu maršruts (Rīga)|52]]
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Pļavnieku kapi]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[53. autobusu maršruts (Rīga)|53]]
| [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]
| [[Zolitūde]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[54. autobusu maršruts (Rīga)|54]]
| [[Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs|Botāniskais dārzs]]
| [[Voleri]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[55. autobusu maršruts (Rīga)|55]]
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Jaunmārupe]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[56. autobusu maršruts (Rīga)|56]]
| [[Daugavgrīva]]
| [[Ziepniekkalns]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[57. autobusu maršruts (Rīga)|57]]
| [[Torņakalns (stacija)|Torņakalna stacija]]
| [[Ķīpsala]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[58. autobusu maršruts (Rīga)|58]]
| [[Brīvības gatve]]
| [[Vecmīlgrāvis]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[60. autobusu maršruts (Rīga)|60]]
| [[Ziepniekkalns]]
| [[Ķengarags]]
|-
| align=&quot;center&quot; |[[63. autobusu maršruts (Rīga)|63]]
| [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]
| [[Šampēteris]]
|-
| align=&quot;center&quot; |N1
|Centrs - Teika - Jugla 
|Mežciems - Centrs
|-
| align=&quot;center&quot; |N2
|Centrs - Sarkandaugava
|Vecmilgrācis
|-
| align=&quot;center&quot; |N3
|Centrs - Iļģuciems
|Daugavgrīva
|-
| align=&quot;center&quot; |N4
|Centrs - Imanta - Zolitūde
|Āgenskalns - Centrs
|-
| align=&quot;center&quot; |N6
|Centrs - Purvciems - Pļavnieki
|Dārzciems - Centrs
|-
| align=&quot;center&quot; |N7
|Centrs - Ķengarags
|Latgales iela - Centrs
|-
| align=&quot;center&quot; |N10
|Centrs - Āgenskalns
|Ziepniekkalns - Centrs
|-
| align=&quot;center&quot; |N22
|Centrs
|Rīgas Lidosta
|}

No 2012. gada 14. aprīļa bija sākušies 3. un 6. tramvaja sliežu ceļu un kontakttīklu rekonstrukcijas darbi posmā no Ropažu ielas līdz galapunktam Juglā. Tramvaji kursēja tikai līdz 45. vidusskolai Ropažu ielā, bet tālāk uz Juglu un atpakaļ pasažierus veda īpašs [[6T. autobusu maršruts]].

No 2013. gada 1. aprīļa [[33. autobusu maršruts (Rīga)|33. autobusu maršruts tika aizstāts]] ar [[3. trolejbusu maršruts (Rīga)|3. trolejbusu maršrutu]]. Daži šī maršruta trolejbusi kursē līdz [[Kundziņsala]]i, aizstājot 33. autobusu maršrutu.&lt;ref&gt;[http://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-1-aprila-33-autobusa-marsruts-tiks-aizvietots-ar-3-marsruta-trolejbusu-1/ No 1. aprīļa 33.autobusa maršruts tiks aizvietots ar 3.maršruta trolejbusu]&lt;/ref&gt;

Lai nodrošinātu ērtu pasažieru nokļūšanu no Mežciema līdz Vecāķiem no 2013. gada 15. jūnija līdz 1. septembrim 29. autobusa maršruts pagarināts līdz Vecāķiem. 29. autobusa maršrutā abos virzienos būs jaunas pieturvietas: Klubs — Airu iela — Pagrieziens uz Vecāķiem — Skanstnieki — Stacija &quot;Vecdaugava&quot; — Zvejas iela — Pagrieziens uz Mangaļiem — Vecāķi. (No paziņojuma 29. autobusa pieturās.)

{{dat|2016|07|01|Ģ}} tika atklāts [[60. autobusu maršruts (Rīga)|60. autobusu maršruts]], kas savieno Ziepniekkalnu un Ķengaragu. Vēl no 2016. gada 1. novembra tika atklāts 58. autobusu maršruts,&lt;ref&gt;[[58. autobusu maršruts (Rīga)]]&lt;/ref&gt; kas savieno [[Purvciems (Rīga)|Purvciemu]] uz [[Vecmīlgrāvis|Vecmīlgrāvi]].

No {{dat|2011|06|10|Ģ}} sestdienās un svētdienās Rīgā kursē arī nakts autobusi. No {{dat|2014|04|04|Ģ}} tos apkalpo pārvadātājs &quot;Rīgas mikroautobusu satiksme&quot; ar mikroautobusiem,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-4-aprila-nakts-satiksmes-autobusus-apkalpos-rigas-mikroautobusu-satiksme/ |title=No 4. aprīļa nakts satiksmes autobusus apkalpos &quot;Rīgas mikroautobusu satiksme&quot; |access-date={{dat|2014|04|05||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160307075750/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-4-aprila-nakts-satiksmes-autobusus-apkalpos-rigas-mikroautobusu-satiksme/ |archivedate={{dat|2016|03|07||bez}} }}&lt;/ref&gt; līdz tam nakts maršrutos kursēja Ikarus E91 midibusi.

No 2018. gada [[3. marts|3. martā]] tika atklāts [[59. autobusu maršruts (Rīga)|59. autobusu maršruts,]] kas savieno [[Latvijas Universitāte]] un [[Latvijas Televīzijas augstceltne|Televīzijas Centru]].

No 2018. gada 28. maija līdz 16. jūnijam un no 2018. gada 11. jūlija līdz 23. augustam kursēja [[5T. autobusu maršruts]], kas savieno [[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukumu]] un [[Iļģuciems|Iļģuciemu]], uz laiku aizvietojot [[5. tramvaju maršruts (Rīga)|5. maršruta tramvaju]] posmā no 13. janvāra ielas līdz Iļģuciemam, sakarā ar sliežu ceļu nomaiņu Slokas ielas un Jūrmalas gatves krustojumā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/izmainas-5-tramvaja-marsruta/|title=Izmaiņas 5. tramvaja maršrutā  : Aktualitātes :         Rīgas satiksme|last=www.cubesystems.lv|first=Cube Systems /|website=www.rigassatiksme.lv|access-date=2018-08-03|language=lv|archive-date=2022-12-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20221206204832/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/izmainas-5-tramvaja-marsruta/}}&lt;/ref&gt;

No 2019. gada 3. aprīļa ekspluatācijā ir tikai zemās grīdas autobusi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://busphoto.ru/city/624/|title=Riga|website=busphoto.ru|access-date=2019-04-06|archiveurl=https://web.archive.org/web/20190406171653/http://busphoto.ru/city/624/|archivedate=2019-04-06}}&lt;/ref&gt;

No 2019. gada 18. maija līdz 25. maijam [[11. tramvaju maršruts (Rīga)|11. tramvaja maršrutu]] aizvietoja [[11T. autobusu maršruts (Rīga)|11T. autobuss]]. Vēlāk tas kursēja no 2020. gada 9. jūnija līdz 29. jūnijam. 2022. gada 18. jūnijā maršruts atkal tika atjaunots.

No 2020. gada 2. janvāra 40. autobusa maršrutu “Jugla — Ziepniekkalns” aizstāja jauns [[4. trolejbusu maršruts (Rīga, 2020)|4. trolejbusa maršruts]].

* [[Nakts autobusa maršruts N8|N8]] Centrs — Āgenskalns — Zolitūde (slēgts no {{dat|2018|03|03|Ģ}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/1-marsruta-tramvajs-veiks-regularus-braucienus-gar-centraltirgu/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2018|03|20||bez}} |archive-date={{dat|2018|02|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20180221235357/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/1-marsruta-tramvajs-veiks-regularus-braucienus-gar-centraltirgu/ }}&lt;/ref&gt;)
* [[Nakts autobusa maršruts N9|N9]] Centrs — Čiekurkalns — Mežaparks (slēgts no {{dat|2012|01|06|Ģ}})
Kad 2020. gada martā Latvijā tika izsludināta ārkārtas situācija [[COVID-19 pandēmija Latvijā|COVID-19 pandēmijas]] izplatības dēļ, no 21. marta tika slēgti 4z., 35., 59. autobusa un visi nakts autobusu maršruti, kā arī pieņemti citi ierobežojumi, līdz ārkārtas situācijas beigām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/riga-slegs-vairakus-sabiedriska-transporta-marsrutus-un-samazinas-kustibas-biezumu.a352425/|title=Rīgā slēgs vairākus sabiedriskā transporta maršrutus un samazinās kustības biežumu|website=[[Lsm.lv]]|access-date=2021-11-02|date=2020-03-19|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Kad SIA &quot;Rīgas mikroautobusu satiksme&quot; tika pasludināta par maksātnespējīgu, vienlaikus pārtraucot pakalpojumu sniegšanu, divus mikroautobusu maršrutus sāka apkalpot &quot;Rīgas satiksmes&quot; autobusi. No 2022. gada 19. septembra 303. un 363. ekspresbusu maršrutu pārdēvēja par 33. un 63. autobusu maršrutu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-19-septembra-divi-ekspresbusu-marsruti-303-un-363-tiks-parveidoti-par-autobusu-marsrutiem/|title=No 19. septembra divi ekspresbusu maršruti 303. un 363. tiks pārveidoti par autobusu maršrutiem|access-date={{dat|2022|09|19||bez}}|archive-date={{dat|2022|12|04||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20221204145759/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-19-septembra-divi-ekspresbusu-marsruti-303-un-363-tiks-parveidoti-par-autobusu-marsrutiem/}}&lt;/ref&gt;

== Bijušie maršruti ==
'''''Bijušie autobusu maršruti kopš autobusu maršrutu satiksmes atklāšanas.'''''
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! width=&quot;50&quot; |Nr.
! width=&quot;190&quot; |Sākums
! width=&quot;190&quot; |Beigas
!Papildinformācija
|-
|1
|[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|[[Berģuciems]]
|Aizstāts ar 31. trolejbusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 1a
| [[Upesciema iela (Rīga)|Upesciema iela]]
| [[Berģuciems]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2a
| [[Sarkandaugava]]
| [[Vecmīlgrāvis|Vecmilgrāvis]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2e
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Vecmīlgrāvis|Vecmilgrāvis]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3a
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Voleri]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3e
| [[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]]
| [[Birzes iela (Rīga)|Birzes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; |3e
|[[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]]
|[[Vakarbuļļi]]
|Vasaras sezonā kursēja.
|-
| align=&quot;center&quot; | 4/9
| [[Zolitūde]]
| [[TEC-2|TEC]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 4/16
| [[Zolitūde]]
| [[VEF]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 4ae
| [[Autostacija]]
| [[Vārnukrogs|Vārnu krogs]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 4z
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Zolitūde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]
|Aizstāts ar 35. trolejbusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 6a
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Ulbrokas kapi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 6e
| [[Latvijas Nacionālais teātris|Operas teātris]]
| [[Pleskodāle]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 7a
| [[Autostacija]]
| [[Zvēru ferma]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 8e
| [[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]]
| [[Zolitūde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 10a
| [[Autoosta]]
| [[Rāmava]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 11e
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Jaunciema kapi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 12a
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 13a
| [[Kleisti (Rīga)|Kleisti]]
| [[Ulbrokas kapi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 13e
| [[Kleisti (Rīga)|Kleisti]]
| [[Preču-2]]
|
|-
|14
|[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|[[Zvēraudzētava]]
|Aizstāts ar 34. trolejbusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 14a
| [[Autoosta]]
| [[Jugla (Rīga)|Jugla 3]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 14a/21
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] — [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 15a
| [[Jugla (Rīga)|Jugla 3]]
| [[Višķu iela (Rīga)|Višķu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 15b
| [[Jugla (Rīga)|Jugla 3]]
| [[Rumbula]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 15d
| [[Jugla (Rīga)|Jugla 3]]
| [[Dārziņi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Lido|Atpūtas centrs &quot;Lido&quot;]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 17b
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Papīrfabrika &quot;Jugla&quot;]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; |17l
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Papīrfabrika &quot;Jugla&quot;]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 17e
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Lido|Atpūtas centrs &quot;Lido&quot;]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 18a
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Rumbula]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]
| [[Sarkandaugava]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 19a
| [[Jugla (Rīga)|Jugla 3]]
| [[Jaunciema kapi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 20/6a
| [[Šķirotava (stacija)|Šķirotava]]
| [[Zolitūdes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 20/8
| [[Šķirotava (stacija)|Šķirotava]]
| [[Apuzes iela|Apūzes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 20e
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Bolderāja]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 21a
| [[Autoosta]]
| [[Bajāru iela (Rīga)|Bajāru iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 21/14
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Zvēraudzētava &quot;Jugla&quot;]] — [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 22a
| [[Esplanāde (Rīga)|Katedrāle]]
| [[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|Lidosta &quot;Rīga&quot;]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 22b
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Zolitūdes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 22e
| [[&quot;Aeroflot&quot; aģentūra]]
| [[Skultes pagasts|Skulte]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 23e
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Baloži (pilsēta)|Baloži]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 24a
| [[Sarkandaugava]]
| [[Mangaļsala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 24e
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mangaļsala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 26a
| [[Autostacija]]
| [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| [[Imanta (Rīga)|Imanta - 5]]
| [[Piņķi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 27e
| [[Autoosta]]
| [[Līvciema iela (Rīga)|Līvciema iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 29a
| [[Autoosta]]
| [[Brūkleņu iela (Rīga)|Brūkleņu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 29b
| [[Autoosta]]
| [[Iļģuciems|Nordeķi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 30e
| [[&quot;Aeroflot&quot; aģentūra]]
| [[Rumbula]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; |31a
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Dārziņi]]
|
|-
|31e
|[[Autoosta]]
|[[Dārziņi]]
|
|-
|32e
|[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|[[Jugla (Rīga)|Jugla 3]]
|
|-
|33
|[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|[[Kundziņsala]]
|Daļēji aizstāts ar 3. trolejbusu maršrutu.
|-
|33a
|[[Augusta Deglava iela (Rīga)|Rumpmuižas iela]]
|[[Kastrānes iela]]
|
|-
|34ae
|[[Planetārijs]]
|[[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]]
|
|-
|34e
|[[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]]
|[[Grīvas iela (Rīga)|Grīvas iela]]
|
|-
|36a
|[[Imanta (Rīga)|Imanta - 5]]
|[[Vakarbuļļi]]
|
|-
|37a
|[[Esplanāde (Rīga)|Katedrāle]]
|[[Hipermarkets &quot;Maxima&quot;]]
|
|-
|37e
|[[Esplanāde (Rīga)|Katedrāle]]
|[[Imanta (Rīga)|Imanta - 5]]
|
|-
|38a
|[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|[[Lāčupes kapi]]
|Pārveidots par 39. autobusu maršrutu.
|-
|38b
|[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|[[Dzirciema iela]]
|Pārveidots par 38. autobusu maršrutu.
|-
|39e
|[[Imanta (Rīga)|Imanta - 5]]
|[[Bulduri]]
|
|-
|40
|[[Jugla (Rīga)|Jugla]]
|[[Ziepniekkalns]]
|Pārveidots par 4. trolejbusu maršrutu.
|-
|40a
|[[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
|[[Ziepniekkalns]]
|Pārveidots par 42. autobusu maršrutu.
|-
|40b
|[[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
|[[Ziepniekkalns]]
|
|-
|40e
|[[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
|[[Ziepniekkalns]]
|
|-
|40r
|[[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
|[[Robotu Rūpnīca]]/[[Ziepniekkalns]]
|
|-
|41e
|[[Imanta (Rīga)|Imanta - 5]]
|[[Katedrāle]]
|
|-
|42
|[[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
|[[Ziepniekkalns]]
|Pārveidots par 27. trolejbusu maršrutu.
|-
|45
|[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]
|[[Carnikava]]
|
|-
|47a
|[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|[[Šķirotava (stacija)|Šķirotava]]
|
|-
|47e
|[[Pļavnieki]]
|[[Katedrāle]]
|
|-
|48e
|[[Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrāle|Planetārijs]]
|[[Pļavnieki]]
|
|-
|50a
|[[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]
|[[Katlakalna iela (Rīga)|Katlakalna iela]]
|
|-
|52a
|[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|[[Ulbroka]]
|
|-
|52ae
|[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|[[Ulbroka]]
|
|-
|53e
|[[Zolitūde]]
|[[Katedrāle]]
|
|-
|55
|[[Ziepniekkalns]]
|[[Bulduri]]
|
|-
|59
|[[Latvijas Universitāte]]
|[[Latvijas Televīzijas augstceltne|Televīzijas centrs]]
|Maršruts tika atklāts 2018. gada martā un tas aizstāja 20.trolejbusu maršrutu. 2022. gada septembrī tika aizstāts ar 20.trolejbusu maršrutu.
|-
|101
|[[Brāļu kapi]]
|[[Centrs (Rīga)|Centrs]]
|
|-
|103
|[[Jugla (Rīga)|Jugla 3]]
|[[Rumbula]]
|
|-
|104
|[[Jugla (Rīga)|Jugla 3]]
|[[Rumbula]]
|
|-
|105
|[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|[[Gaiļezers (slimnīca)|Slimnīca &quot;Gaiļezers&quot;]]
|
|-
|107
|[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|[[Lido|Atpūtas centrs &quot;Lido&quot;]]
|
|-
|136
|[[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]]
|[[13. janvāra iela]]
|
|-
|715
|[[Ziepniekkalns]]
|[[Dubulti (Jūrmala)|Dubulti]]
|
|-
|716
|[[Imanta (Rīga)|Imanta 5]]
|[[Dubulti (Jūrmala)|Dubulti]]
|
|-
|715e
|[[Ziepniekkalns]]
|[[Dubulti (Jūrmala)|Dubulti]]
|
|-
|716e
|[[Imanta (Rīga)|Imanta 5]]
|[[Dubulti (Jūrmala)|Dubulti]]
|
|-
|826
|[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|[[Vangaži]]
|
|-
|827
|[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|[[Saurieši (Stopiņu pagasts)|Saurieši]]
|
|-
|829
|[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|[[Ropaži]]
|
|-
|830
|[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|[[Juglas iecirknis]]
|
|-
|831
|[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|[[Kākciems]]
|
|-
|835
|[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|[[Upeslejas apkalpos]]
|
|-
|843
|[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|[[Ķekava]]
|
|-
|844
|[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|[[Ķekava]]
|
|-
|852
|[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|[[Mežsētas]]
|
|-
|853
|[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|[[Jaunmārupe]]
|
|-
|854
|[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|[[Jaunmārupe]]
|
|-
|859
|[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|[[Mežsētas]]
|
|-
|863
|[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|[[Skultes pagasts|Skulte]]
|
|-
|959
|[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|[[Kalnciems]]
|
|-
|991
|[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|[[Tekstilnieks]]
|
|-
|7715
|[[Ziepniekkalns]]
|[[Dubulti (Jūrmala)|Dubulti]]
|
|-
|7716
|[[Imanta (Rīga)|Imanta 5]]
|[[Dubulti (Jūrmala)|Dubulti]]
|
|}
{| class=&quot;wikitable collapsible collapsed&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! colspan=&quot;4&quot; | Slēgtie maršruti 1960.—1990. gadā
|-
! width=&quot;40&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Sākums
! width=&quot;180&quot;|Beigas
! Gadi, kuros maršruts pieminēts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 4/9
| Zolitūde
| TEC
| 1963.
|-
| align=&quot;center&quot; | 4/16
| Zolitūde
| VEF
| 1963.
|-
| align=&quot;center&quot; | 4ae
| Autostacija
| Vārnu krogs
| pēc 1970.
|-
| align=&quot;center&quot; | 6e
| Operas teātris
| Pleskodāle
| pēc 1970.
|-
| align=&quot;center&quot; | 12a
| Autostacija
| Mangaļi
| 1963.
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| Autostacija
| [[Buļļu iela (Rīga)|V. Tereškovas iela]]
| 1963.
|-
| align=&quot;center&quot; | 20/6a
| Šķirotava
| Zolitūdes iela
| 1964.
|-
| align=&quot;center&quot; | 20/8
| Šķirotava
| Apūzes iela
| 1964.
|-
| align=&quot;center&quot; | 26a
| Autostacija
| Katlakalns
| 1963.
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| Juglas tilts
| Langstiņi
| 1968.
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| Vidzemes tirgus
| [[Mežaparks (Rīga)|Kultūras un atpūtas parks]]
| 1959.
|-
| align=&quot;center&quot; | 30a
| Raiņa bulvāris
| Rumbula
| 1964.
|-
| align=&quot;center&quot; | 32
| Autostacija
| Autobusu parks
| 1963.
|-
| align=&quot;center&quot; | 37e
| Stacijas laukums
| Kleistu iela
| pēc 1970.
|}

{| class=&quot;wikitable mw-collapsible collapsible collapsed&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! colspan=&quot;4&quot; | Autobusu maršruti 1930. gadā
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Sākums
! width=&quot;190&quot;|Beigas
! Papildinformācija
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības bulvāris]]
| [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]]
| Brauca pa Miera ielu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības bulvāris]]
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] (līdz Baložu krogam)
| Brauca pa Brīvības ielu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Viesturdārzs|Viestura dārzs]]
| [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]]
| Brauca pa Dzirnavu ielu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| Operas laukums
| [[Pleskodāle]]
| Brauca pa Raņķa dambi un Kalnciema ielu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| Operas laukums
| [[Jūrmalas gatve|Anniņmuižas iela]]
| Brauca pa Raņķa dambi un Kalnciema ielu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| Operas laukums
| [[Saulgožu iela (Rīga)|Šulcmuižas iela]]
| Brauca pa Kalnciema un Slokas ielām.
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| Eksporta osta
| &quot;Kvadrāts&quot;
| Brauca pa Kronvalda bulvāri un Maskavas ielu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| Operas laukums
| Buļļu iela
| Brauca pa Raņķa dambi un Daugavgrīvas ielu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| Operas laukums
| Jelgavas šoseja
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| Galvenais pasts
| [[Mīlgrāvis]]
| Brauca pa Elizabetes ielu un Ganību dambi.
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]]
| [[Čiekurkalns]]
| Brauca pa Miera ielu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Rātslaukums (Rīga)|Rātslaukums]]
| Bolderājas stacija
| Brauca pa Daugavgrīvas ielu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| Zvaigžņu iela
| Daugavpils iela
| Brauca pa Tērbatas ielu un Aspazijas bulvāri.
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Augusta Deglava iela (Rīga)|Rumpmuižas iela]]
| [[Hospitāļu iela (Rīga)|Hospitāļu iela]]
| Brauca pa Aspazijas bulvāri.
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Rātslaukums (Rīga)|Rātslaukums]]
| Tēriņu iela
| Brauca pa tagadējo Altonavas ielu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Rātslaukums (Rīga)|Rātslaukums]]
| Raudas iela
| Brauca pa Bāriņu un Liepājas ielām.
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
| Hanzas iela — Centrāltirgus
| Brauca pa K. Barona, Matīsa, Hanzas un Ausekļa ielām.
|-
|
|
|
| Informācijas avots — 1930. gada vilcienu saraksts.
|-
|}

{| class=&quot;wikitable mw-collapsible collapsible collapsed&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0: font-size: 95%;&quot;
|-
! colspan=&quot;4&quot; | Autobusu maršruti 1936. gadā&lt;ref&gt;&quot;Rīgas pilsētas ielu dzelzceļi, autobusi, tvaikoņi 1936&quot; Rīgas pilsētas valdes izdevums&lt;/ref&gt;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Sākums
! width=&quot;190&quot;|Beigas
! Papildinformācija
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| Autoosta
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]]
| Brauca pa Brīvības ielu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 21a
| Autoosta
| Bajāru iela
| Brauca pa Brīvības, Biķernieku un Laimdotas ielām.
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| Autoosta
| [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]]
| Brauca pa Valdemāra, Duntes ielām un Meža prospektu līdz Saules dārzam.
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]]
| [[Viesturdārzs|Viestura dārzs]]
| Brauca pa Dzirnavu, Pulkveža Brieža un Hanzas ielām.
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| Autoosta
| [[Čiekurkalns]]
| Brauca pa Brīvības, Miera, Ķīšezera ielām un Čiekurkalna 1. garo līniju.
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| Autoosta
| [[Bieriņi]]
| Brauca pa Altonavas, Ģimnastikas un Tēriņu ielām.
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| Autoosta
| [[Torņakalns]] / [[Ēbeļmuiža]]
| Brauca pa Vienibas gatvi līdz Ābolu ielai / pa Vienības gatvi un tagadējo Graudu ielu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| Autoosta
| Raudas iela
| Brauca pa Bāriņu un Liepājas ielām.
|-
| align=&quot;center&quot; | 29a
| Autoosta
| [[Iļģuciems]]
| Brauca pa Daugavgrīvas, Buļļu un Garo ielu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 29b
| Autoosta
| [[Nordeķi]]
| Brauca pa Daugavgrīvas, Buļļu un Slokas ielām.
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| Autoosta
| [[Pleskodāle]]
| Brauca pa Slokas un Kalnciema ielām.
|-
| align=&quot;center&quot; | 31
| Autoosta
| Anniņmuiža / Zolitūde / Beberbeķi
| Brauca pa Slokas, Kandavas ielām un tagadējo Jūrmalas gatvi.
|-
| align=&quot;center&quot; | 32
| [[Rātslaukums (Rīga)|Rātslaukums]]
| [[Bolderāja]]
| Brauca pa Daugavgrīvas ielu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| Eksportosta
| [[Augusta Deglava iela (Rīga)|Rumpmuižas iela]]
| Brauca pa Kronvalda bulv., Marijas, Avotu, Matīsa un Pērnavas ielām.
|-
| align=&quot;center&quot; | 33a
| [[Augusta Deglava iela (Rīga)|Rumpmuižas iela]]
| [[Kastrānes iela]]
| Brauca pa Purvciema, Stirnu un Ūnijas ielām.
|-
| align=&quot;center&quot; | 34
| Zvaigžņu iela
| Daugavpils iela
| Brauca pa Tērbatas ielu, Aspazijas bulvāri un Gogoļa ielu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 36
| Autoosta
| Ziemeļblāzma
| Brauca pa Ganību dambi, Tvaika un Emmas ielām.
|-
| align=&quot;center&quot; | 37
| Autoosta
| [[Bišumuiža]]
| Brauca pa Mūkusalas, Buru, Jelgavas un Bauskas ielām.
|-
| align=&quot;center&quot; | 38
| [[Rātslaukums (Rīga)|Rātslaukums]]
| [[Ķīpsala]]
| Brauca pa Uzvaras bulvāri un Balasta dambi.
|}

{| class=&quot;wikitable mw-collapsible collapsible collapsed&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! colspan=&quot;4&quot; | Autobusu maršruti 1940. gadā&lt;ref&gt;&quot;1940. gada ziemas vilcienu, autobusu, tramvaju un kuģu līniju saraksts no 1940.  gada 1. II, oficiāls izdevums&quot; Izdevniecība &quot;Leta&quot; Rīgā&lt;/ref&gt;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Sākums
! width=&quot;190&quot;|Beigas
! Papildinformācija
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| Autoosta
| I. [[Biķernieku iela]]
| Brauca pa Brīvības gatvi, Zemitāna laukumu un Laimdotas ielu. Uzraksts &quot;Ķeguma iela&quot;.
|-
|
|
| II. [[Čiekurkalns]]
| Brauca pa Brīvības gatvi, Džutas ielu un Čiekurkalna 1. garo līniju. Uzraksts &quot;Čiekurkalns&quot;.
|-
|
|
| III. [[Jugla (Rīga)|Jugla]]
|
|-
|
|
| IV. Brīvdabas muzeja ceļš
| Autobuss apzīmēts ar zīmi &quot;B&quot;.
|-
| align=&quot;center&quot; | 21a
| Autoosta
| Bajāru iela
| Maršruts slēgts, aizvietots ar 21. / I. maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| Autoosta
| [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]]
| [[Viesturdārzs|Viestura dārzs]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| Autoosta
| [[Čiekurkalns]]
| Maršruts slēgts, aizvietots ar 21. / II. maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| Autoosta
| [[Bieriņi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| Autoosta
| [[Torņakalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 27E
| Autoosta
| Līvciema iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| Autoosta
| Liepājas iela / Raudas iela
| Brauca pa Liepājas ielu līdz Dikļu ielai / pa Liepājas un Raudas ielām līdz Paltmales ielai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 29a
| Autoosta
| [[Iļģuciems]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 29b
| Autoosta
| [[Nordeķi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| Autoosta
| [[Pleskodāle]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 31
| Autoosta
| [[Anniņmuiža]]
| Brauca pa Bāriņu, Melnsila ielām un Jūrmalas gatvi līdz 8. līnijai.
|-
|
| Imantas 8. līnija
| Beberbeķu iela
| Pievedautobuss pa Jūrmalas gatvi.
|-
| align=&quot;center&quot; | 32
| Autoosta
| [[Bolderāja]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| Eksportosta
| A. Deglava iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 33a
| [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]]
| Kastrānes iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 34
| Zvaigžņu iela
| Lauvas iela
| Brauca pa Tērbatas, Gogoļa un Ludzas ielām.
|-
| align=&quot;center&quot; | 36
| Autoosta
| [[Vecmīlgrāvis]] (Ziemeļblāzma)
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 37
| Autoosta
| [[Bišumuiža]]
| Brauca pa Akmeņu, Jelgavas un Bauskas ielām.
|-
| align=&quot;center&quot; | 38
| Autoosta
| [[Ķīpsala]]
|
|-
|}

{| class=&quot;wikitable mw-collapsible collapsible collapsed&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! colspan=&quot;4&quot; | Autobusu maršruti 1954. gadā&lt;ref&gt;Sabiedriskā transporta maršrutu shēmas, 1954.&lt;/ref&gt;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Sākums
! width=&quot;190&quot;|Beigas
! Papildinformācija
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| Autoosta
| [[Baloži (pilsēta)|Baloži]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| Autoosta
| [[Vecmīlgrāvis]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| Autoosta
| [[Bolderāja]]
| Kursēja pa Uzvaras bulvāri.
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| Autoosta
| [[Zolitūde]]
| Maršruts tika pagarināts caur Mežaparku līdz Saules dārzam, bet pēc tam atjaunots esošais maršruts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| Autoosta
| [[Bieriņi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| Autoosta
| [[Pleskodāle]]
| Kursēja pa Uzvaras bulvāri.
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| Autoosta
| Liepājas iela
| Maršruts tika pagarināts līdz Oškalnu stacijai, bet pēc tam izveidots 7a. maršruts: Autoosta — Oškalni.
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| Autoosta
| Apūzes iela
| Kursēja pa Kalnciema ielu, vēlāk pa Krūzes un Ventspils ielām.
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| Autoosta
| [[Čiekurkalns]] (Tēraudlietuves iela)
| Vēlāk kursēja pa 1. garo līniju.
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| Autoosta
| Graudu iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 10a
| Autoosta
| [[Rāmava]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| Autoosta
| [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| Autoosta
| [[Vecāķi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| Autoosta
| Buļļu iela
| Kursēja pa Uzvaras bulvāri.
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| Autoosta
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| Autoosta
| [[Ķīpsala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| Autoosta
| [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]]
| Maršruts tika pagarināts pa Ūnijas ielu līdz VEF.
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| Autoosta
| Biķernieki
| Maršruts tika pagarināts līdz Juglas papīrfabrikai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| Autoosta
| [[Baltezers]]
|
|}

{| class=&quot;wikitable mw-collapsible collapsible collapsed&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! colspan=&quot;4&quot; | Autobusu maršruti 1960. gadā&lt;ref&gt;&quot;Rīga — īsas ziņas&quot; 1960., 1963.&lt;/ref&gt;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Sākums
! width=&quot;190&quot;|Beigas
! Papildinformācija
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| Autostacija
| [[Baloži (pilsēta)|Baloži]]
| Maršruts tika pagarināts līdz Berģuciemam, vēlāk kursēja no Stacijas laukuma.
|-
| align=&quot;center&quot; | 1a
| Autostacija
| Juglas zvēraudzētava
| Maršruts tika pārdēvēts par 14. autobusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| Autostacija
| [[Vecmīlgrāvis]]
| Brauca pa Tvaika ielu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| Autostacija
| [[Bolderāja]]
| Kursēja pa Pontonu tiltu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 3a
| Autostacija
| [[Buļļuciems]]
| Sākotnēji kursēja pa Oktobra, vēlāk pa Pontonu tiltu, pēc tam maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| Autostacija
| [[Zolitūde]] (Beberbeķu iela)
| Tika izveidoti apvienotie 4/9 un 4/16 maršruti, bet pēc tam atjaunots patstāvīgs 4. maršruts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| Autostacija
| Kūdras rūpnīca &quot;Mārupe&quot;
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| Autostacija
| [[Pleskodāle]]
| Kursēja pa Pontonu tiltu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| Autostacija
| Liepājas iela
| Maršruts tika pagarināts līdz Tēriņiem.
|-
| align=&quot;center&quot; | 7a
| Autostacija
| [[Zemitāni (stacija)|Oškalnu stacija]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| Autostacija
| [[Apuzes iela|Apūzes iela]]
| Tika izveidots apvienots 20/8 maršruts, bet pēc tam atjaunots patstāvīgs 8. maršruts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| Autostacija
| [[Čiekurkalns]]
| Tika izveidots apvienots 4/9 maršruts Zolitūde — TEC, bet pēc tam atjaunots patstāvīgs 9. maršruts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| Autostacija
| Graudu iela — Autostacija
| Lokveida maršruts, vēlāk izmainīts un brauca līdz Sējas ielai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| Autostacija
| [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]]
| Maršruts tika pagarināts līdz Sužiem, vēlāk kursēja no Stacijas laukuma.
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| Autostacija
| [[Vecāķi]]
| Maršruts tika saīsināts un kursēja no Vecmīlgrāvja caur Vecāķiem uz Mangaļiem.
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| Autostacija
| [[Kleisti (Rīga)|Kleisti]]
| Kursēja pa Pontonu tiltu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| Autostacija
| Juglas papīrfabrika
| Maršruts tika pārveidots par 17l. autobusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 14a
| Autostacija
| [[Zaķumuiža]]
| Kļuva par piepilsētas maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| Autostacija
| [[Ķīpsala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| Autostacija
| Ūnijas iela
| Tika izveidots apvienots 4/16 maršruts, bet pēc tam atjaunots patstāvīgs 16. maršruts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| Autostacija
| Juglas papīrfabrika
| Maršruts tika pārdēvēts par 17b. autobusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| Autostacija
| [[Baltezers]]
| Kļuva par piepilsētas maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| Autostacija
| [[Ropaži]]
| Kļuva par piepilsētas maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| Autostacija
| [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]]
| Tika izveidoti apvienotie 20/6a un 20/8 maršruti, bet pēc tam atjaunots patstāvīgs 20. maršruts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| Autostacija
| [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| Autostacija
| [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]]
| Maršruts tika pagarināts līdz Rikšotāju ielai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| Autostacija
| Kūdras rūpnīca &quot;Baloži&quot;
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| Autostacija
| Annasmuiža
| Kļuva par piepilsētas maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| Autostacija
| Kolhozs &quot;Mārupe&quot;
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| Autostacija
| [[Ķekava]]
| Kļuva par piepilsētas maršrutu.
|-
| align&quot;center&quot; | 27
| Autostacija
| [[Olaine (stacija)|Olaines stacija]]
| Kļuva par piepilsētas maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
|
|
| Maršruts nekursēja.
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| Autostacija
| Sējas iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 29a
| Autostacija
| Brūkleņu iela
| Maršruts tika slēgts un aizvietots ar 31. autobusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| Autostacija
| Lidosta &quot;Spilve&quot;
| Maršruts tika pagarināts līdz Rumbulai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 31
| Autostacija
| [[Mucenieki (Ropažu novads)|Mucenieki]]
| Kļuva par piepilsētas maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 32
| Autostacija
| Vestienas iela
| Maršruts tika izmainīts un kursēja līdz Autobusu parkam, vēlāk tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| Tilta iela
| [[Kundziņsala]]
| Maršruts tika pagarināts līdz autostacijai, vēlāk kursēja no Stacijas laukuma.
|-
|}

{| class=&quot;wikitable mw-collapsible collapsible collapsed&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! colspan=&quot;4&quot; | Autobusu maršruti 1966. gadā&lt;ref&gt;&quot;Shema gorodskogo transporta Rigi&quot; (krievu valodā) &quot;Liesma&quot;, Rīga 1966.&lt;/ref&gt;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Sākums
! width=&quot;190&quot;|Beigas
! Papildinformācija
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| Berģuciems
| Vēlāk kursēja no autoostas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| Autoosta
| [[Vecmīlgrāvis]]
| Brauca pa Viestura prospektu, vēlāk kursēja no Stacijas laukuma.
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| Autoosta
| [[Bolderāja]]
| Maršruts tika apvienots ar 20. autobusu maršrutu un kursēja no Bolderājas uz Šķirotavu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| Autoosta
| [[Zolitūde]]
| Maršruts tika pagarināts līdz Purvciemam.
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| Autoosta
| Kūdras rūpnīca &quot;Mārupe&quot;
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| Autoosta
| [[Pleskodāle]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| Autoosta
| Liepājas iela / Tēriņi
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| Autoosta
| [[Apuzes iela|Apūzes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| Autoosta
| [[Čiekurkalns]]
| Maršruts tika pagarināts līdz Ezermalas ielai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| Autoosta
| Sējas iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Vecmīlgrāvis]]
| [[Vecāķi]] — Mangaļi
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| Autoosta
| [[Kleisti (Rīga)|Kleisti]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| Autoosta
| Zvērsaimniecība &quot;Jugla&quot;
| Tika izveidots apvienots 21/14 lokveida maršruts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 14a
| Autoosta
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| Tika izveidots apvienots 14a/21 lokveida maršruts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| Autoosta
| [[Ķīpsala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| Autoosta
| Ūnijas iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 17b
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| Papīrfabrika &quot;Jugla&quot;
| Vēlāk kursēja no autoostas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 17l
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| Papīrfabrika &quot;Jugla&quot;
| Vēlāk kursēja no autoostas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| Ūnijas iela
| Lopkautuves iela
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| Autoosta
| [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]]
| Vēlāk kursēja no Stacijas laukuma, pēc tam maršruts tika pievienots 3. autobusu maršrutam.
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| Autoosta
| [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]
| Tika izveidoti apvienoti 14a/21 un 21/14 lokveida maršruti.
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| Autoosta
| Rikšotāju iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| Autoosta
| Kūdras rūpnīca &quot;Baloži&quot;
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| Autoosta
| Volguntes iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| Autoosta
| Kolhozs &quot;Mārupe&quot;
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| Autoosta
| [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]]
| Sākotnēji tas bija 26a maršruts, tad tika pārdēvēts par 26. autobusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| [[Vecmīlgrāvis]]
| [[Vecāķi]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| Autoosta
| Sējas iela
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| Lidosta &quot;Spilve&quot;
| [[Rumbula]]
| Maršruts tika saīsināts un kursēja no &quot;Aeroflot&quot; aģentūras uz Rumbulu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 31
| Autoosta
| Sējas iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Kundziņsala]]
| Vēlāk kursēja no autoostas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 34
| [[Prūšu iela (Rīga)|E. Smiltēna iela]]
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| Maršruts tika slēgts un aizvietots ar 32. autobusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 35
| Autoosta
| Silikātu rūpnīca
| Vēlāk kursēja no Stacijas laukuma.
|-
| align=&quot;center&quot; | 36
| Silikātu rūpnīca
| [[Buļļuciems]]
|
|-
|}

{| class=&quot;wikitable mw-collapsible collapsible collapsed&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! colspan=&quot;4&quot; | Autobusu maršruti 1970. gadā&lt;ref&gt;&quot;Rīga — īsas ziņas&quot; 1970.&lt;/ref&gt;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Sākums
! width=&quot;190&quot;|Beigas
! Papildinformācija
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| Autoosta
| Berģuciems
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Vecmīlgrāvis]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2a
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| EZP 3. ciemats
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2e
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Vecmīlgrāvis]]
| Maršruts tika slēgts un aizvietots ar 24e.autobusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Bolderāja]]
| [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3a
| [[Bolderāja]]
| Katlakalna iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3e
| Autoosta
| Parādes iela
| Maršruts tika pārdēvēts par 20e. autobusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]]
| [[Zolitūde]]
| Maršruts tika saīsināts un kursēja no autoostas līdz Beberbeķu ielai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| Autoosta
| Kūdras fabrika &quot;Mārupe&quot;
| Maršruts tika izmainīts un kursēja līdz Jelgavas šosejas 9. kilometram.
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| Autoosta
| [[Pleskodāle]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 6a
| Autoosta
| [[Zolitūdes iela]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| Autoosta
| Tēriņi
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| Autoosta
| [[Apuzes iela|Apūzes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| Autoosta
| Ezermalas iela
| Vēlāk kursēja no Stacijas laukuma.
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| Autoosta
| Sējas iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]] / [[Suži (Rīga)|Suži]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Vecmīlgrāvis]], Rūpnīcas iela
| Mangaļi
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| Autoosta
| [[Kleisti (Rīga)|Kleisti]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 14a/21
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] — [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| Autoosta
| [[Ķīpsala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| Autoosta
| Rūpnīca &quot;VEF&quot;
| Maršruts tika izmainīts un kursēja no Stacijas laukuma līdz Biķernieku ielai, bet pēc tam tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 17b
| Autoosta
| Juglas papīrfabrika — Autoosta.
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 17l
| Autoosta
| Juglas papīrfabrika — Autoosta
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| Juglas tilts
| [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]]
| Sākotnēji kursēja no Jaunciema uz Vecmīlgrāvi.
|-
| align=&quot;center&quot; | 21/14
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| Zvēraudzētava &quot;Jugla&quot; — [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| Autoosta
| Rikšotāju iela
| Maršruts tika slēgts un aizstāts ar 4z. autobusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| Autoosta
| Baložu kūdras fabrika
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| Autoosta
| [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema iela]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| Autoosta
| Kolhozs &quot;Mārupe&quot;
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| Autoosta
| [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| Lidosta &quot;Spilve&quot;
| [[Višķu iela (Rīga)|Pavlova iela]]
| Brauca pa Pontonu tiltu,vēlāk izmainīta trase un brauca pa Oktobra tiltu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| &quot;Aeroflot&quot; aģentūra
| [[Rumbula]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 30e
| &quot;Aeroflot&quot; aģentūra
| [[Rumbula]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 31
| Autoosta
| Sējas iela
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 32
| Juglas iela
| [[Višķu iela (Rīga)|Pavlova iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| Autoosta
| [[Kundziņsala]]
| Vēlāk kursēja no Stacijas laukuma.
|-
| align=&quot;center&quot; | 34e
| Juglas iela
| Grīvas iela
| Vēlāk brauca līdz Spilves ielai.
|-
| align=&quot;center&quot; |35
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| Silikātu iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 36
| Silikātu rūpnīca
| [[Vakarbuļļi]]
|
|-
|}

{| class=&quot;wikitable mw-collapsible collapsible collapsed&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! colspan=&quot;4&quot; | Autobusu maršruti 1975. gadā&lt;ref&gt;Rīgas plāns, 1975.&lt;/ref&gt;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Sākums
! width=&quot;190&quot;|Beigas
! Papildinformācija
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| Autoosta
| Berģuciems
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Vecmīlgrāvis]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2a
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| EZP 3. ciemats
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Bolderāja]]
| [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3a
| [[Bolderāja]]
| Katlakalna iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| Autoosta
| [[Zolitūde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 4z
| Autoosta
| Rikšotāju iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| Autoosta
| Jelgavas šosejas 9. km.
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| Autoosta
| Tēriņi
| Vēlāk 7. maršruts kursēja līdz Kantora ielai, bet 7a. maršruts līdz Tēriņiem.
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| Autoosta
| Apūzes iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| Saules dārzs
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| Autoosta
| Sējas iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Suži (Rīga)|Suži]]
| Vēlāk kursēja no Autoostas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| Rūpnīcas iela ([[Vecmīlgrāvis]])
| [[Mangaļsala|Mangaļi]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| Autoosta
| [[Kleisti (Rīga)|Kleisti]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 14a/21
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] — Stacijas laukums
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| Autoosta
| [[Ķīpsala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 17b
| Autoosta
| Papīrfabrika &quot;Jugla&quot; — Autoosta
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 17l
| Autoosta
| Papīrfabrika &quot;Jugla&quot; — Autoosta
| Maršruts tika pārveidots par 17. autobusu maršrutu Autoosta — Papīrfabrika — Ļeņina iela (VEF).
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Višķu iela (Rīga)|Pavlova iela]]
| [[VEF]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Jugla (Ķīšezera pieteka)|Juglas tilts]]
| [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 20e
| Autoosta
| [[Bolderāja]], Parādes iela
| Vēlāk kursēja no 13. janvāra ielas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 21/14
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| Zvēraudzētava &quot;Jugla&quot; — Stacijas laukums
| Tika atjaunoti patstāvīgi maršruti Nr. 14. Stacijas laukums — Zvēraudzētava un Nr. 21. Autoosta — Mežciems.
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| &quot;Aeroflot&quot; aģentūra
| [[Skulte (Mārupes novads)|Skulte]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 22e
| &quot;Aeroflot&quot; aģentūra
| [[Skulte (Mārupes novads)|Skulte]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| Autoosta
| [[Baloži (pilsēta)|Baloži]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 24e
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Vecmīlgrāvis]]
| Vēlāk tika pagarināts un kursēja no Merķeļa ielas uz Mangaļsalu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| Autoosta
| [[Mārupe|Kolhozs &quot;Mārupe&quot;]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| Autoosta
| [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]]
| Granīta iela (TEC-2)
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| [[Jugla (Ķīšezera pieteka)|Juglas tilts]] — [[Upesciems]]
| [[Langstiņi]] — [[Jugla (Ķīšezera pieteka)|Juglas tilts]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| Spilve
| [[Višķu iela (Rīga)|Pavlova iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| &quot;Aeroflot&quot; aģentūra
| [[Rumbula]]
| Kursēja pa Kijevas, bet vēlāk pa Lomonosova ielu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 31e
| &quot;Aeroflot&quot; aģentūra
| [[Višķu iela (Rīga)|Pavlova iela]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 32
| Juglas iela
| [[Višķu iela (Rīga)|Pavlova iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Kundziņsala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 34e
| Juglas iela
| Spilves iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 34ae
| Planetārijs
| Juglas iela
| Maršruts tika pārdēvēts par 40e. autobusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 35
| Autoosta
| Silikātu iela
| Maršruts tika pagarināts līdz Lielajai ielai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 36
| Silikātu iela
| [[Vakarbuļļi]]
| Maršruts tika pagarināts līdz Lielajai ielai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 37e
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 4
| Kursēja pa Slokas ielu sākumā līdz Kleistu ielai, tad līdz Zolitūdes ielai. Vēlāk kursēja pa [[Kurzemes prospekts|Komarova prospektu]] līdz Imantai 5.
|-
| align=&quot;center&quot; | 38
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 4
| Kursēja pa Slokas ielu, vēlāk pa Komarova prospektu līdz Imantai 5.
|-
| align=&quot;center&quot; | 39e
| Autoosta
| Kooperatīva iela
| Maršruts tika slēgts.
|}

{| class=&quot;wikitable mw-collapsible collapsible collapsed&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! colspan=&quot;4&quot; | Autobusu maršruti 1979. gadā&lt;ref&gt;Rīgas transporta shēma 1979&lt;/ref&gt;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Sākums
! width=&quot;190&quot;|Beigas
! Papildinformācija
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| Autostacija
| Berģuciems
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Vecmīlgrāvis]]
| Vēlāk kursēja no Centrālās stacijas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 2a
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| 3. ciemats
| Vēlāk kursēja no Centrālās stacijas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Bolderāja]]
| [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]]
| Maršruts tika sadalīts 3. un 50. autobusu maršrutos. 3. maršruts kursēja no Bolderājas līdz centram (Merķeļa ielai), bet vēlāk līdz Centrālajai stacijai (Raiņa bulv.).
|-
| align=&quot;center&quot; | 3a
| [[Bolderāja]]
| Katlakalna iela
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| Autostacija
| Beberbeķu iela
| Vēlāk kursēja no Stacijas laukuma.
|-
| align=&quot;center&quot; | 4z
| Autostacija
| Rikšotāju iela
| Vēlāk kursēja no Stacijas laukuma.
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| Autostacija
| Jelgavas šosejas 9. km.
| Neilgi kursēja no Kolhoznieku ielas, bet tad no Abrenes ielas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| Autostacija
| Preču 2
| Vēlāk kursēja no Stacijas laukuma.
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| Autostacija
| Kantora iela
| Neilgi kurseja no Kolhoznieku ielas, bet tad no Abrenes ielas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 7a
| Autostacija
| Zvēru ferma
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| Autostacija
| Apūzes iela
| Neilgi kursēja no Kolhoznieku ielas, bet tad no Abrenes ielas uz Zolitūdi.
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| Saules dārzs
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| Autostacija
| Brūkleņu iela
| Neilgi kursēja no Kolhoznieku ielas, bet tad no Abrenes ielas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| Autostacija
| [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]]
| Vēlāk kursēja līdz Sužiem.
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| Autostacija
| [[Rāmava]]
| Brauca pa [[Salu tilts|Maskavas tiltu]]. Neilgi kursēja no [[Centrāltirgus iela|Kolhoznieku ielas]], bet tad no Abrenes ielas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| Autostacija
| Putnu ferma
| Brauca pa Oktobra tiltu, tad pa Gorkija tiltu. Vēlāk kursēja no Centrālās stacijas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| Zvēraudzētava
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| Autostacija
| [[Ķīpsala]]
| Maršruts tika slēgts un pievienots 30. autobusu maršrutam.
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| Autostacija
| Papīrfabrika &quot;Jugla&quot; — [[Brīvības gatve|Ļeņina iela]]
| Maršruts tika saīsināts līdz papīrfabrikai &quot;Jugla&quot;.
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Višķu iela (Rīga)|Pavlova iela]]
| Ļeņina iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| Juglas tilts
| [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 20e
| [[13. janvāra iela]]
| Parādes iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| Autostacija
| [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]
| Vēlāk kursēja no &quot;Aeroflot&quot; aģentūras, pēc tam no Planetārija.
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| &quot;Aeroflot&quot; aģentūra
| [[Skulte (Mārupes novads)|Skulte]] ([[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|Lidosta &quot;Rīga&quot;]])
| Vēlāk kursēja no Arhitektu ielas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| Autostacija
| [[Baloži (pilsēta)|Baloži]]
| Neilgi kursēja no Kolhoznieku ielas, bet tad no Abrenes ielas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 24e
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]
| [[Mangaļsala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| Autostacija
| Kolhozs &quot;Mārupe&quot;
| Neilgi kursēja no Kolhoznieku ielas, bet tad no Abrenes ielas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| Autostacija
| [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]]
| Neilgi kursēja no Kolhoznieku ielas, bet tad no Abrenes ielas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]]
| Granīta iela (TEC-2)
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| Juglas tilts — [[Upesciems]]
| [[Langstiņi]] — Juglas tilts
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| [[Višķu iela (Rīga)|Pavlova iela]]
| [[Spilve (Rīga)|Spilve]]
| Vēlāk kursēja no veikala &quot;Starts&quot; līdz Dzirciema ielai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| &quot;Aeroflot&quot; aģentūra
| [[Rumbula]]
| Maršruts tika apvienots ar 15. autobusu maršrutu un pagarināts līdz Ķīpsalai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 32
| [[Višķu iela (Rīga)|Pavlova iela]]
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Kundziņsala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 34e
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| Spilves iela
| Maršruts tika pagarināts līdz [[Kleistu iela (Rīga)|Jēkaba Petersa ielai]].
|-
| align=&quot;center&quot; | 35
| Autostacija
| Lielā iela
| Vēlāk kursēja no 13. janvāra ielas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 36
| Lielā iela
| [[Vakarbuļļi]]
| Maršruts tika pagarināts līdz Imantai 5.
|-
| align=&quot;center&quot; | 37e
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| Sākotnēji maršruts brauca pa Oktobra [[Akmens tilts (Rīga)|Oktobra tiltu]] līdz J. Petersaielai, tad tika pagarināts līdz Imantai 5, bet vēlāk kursēja no Planetārija pa [[Vanšu tilts (Rīga)|Gorkija tiltu]].
|-
| align=&quot;center&quot; | 38
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| Sākotnēji maršruts kursēja līdz Zolitūdes ielai, tad tika pagarināts līdz Imantai 5.
|-
| align=&quot;center&quot; | 40e
| Planetārijs
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| Sākotnēji tas bija 34a ekspreša maršruts līdz Juglas ielai, tad tika pārdēvēts par 40e. maršrutu. Vēlāk maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 41e
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| Brauca pa Oktobra tiltu. Vēlāk kursēja no Planetārija pa Gorkija tiltu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 42
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
|
|-
|}

{| class=&quot;wikitable mw-collapsible collapsible collapsed&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! colspan=&quot;4&quot; | Autobusu maršruti 1988. gadā
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Sākums
! width=&quot;190&quot;|Beigas
! Papildinformācija
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| Autoosta
| [[Berģi (Rīga)|Berģi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] (Merķeļa iela)
| [[Vecmīlgrāvis]]
| Vēlāk kursēja no Stacijas laukuma.
|-
| align=&quot;center&quot; | 2a
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] (Merķeļa iela)
| 3. ciemats
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] (Raiņa bulv.)
| [[Daugavgrīva|Bolderāja]]
| Maršruts tika pagarināts un kursēja no 13. janvāra ielas līdz Birzes ielai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| Beberbeķu iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 4z
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Zolitūdes iela]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Tīraine
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| Preču — 2
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Kantora iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Zolitūde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| Saules dārzs
| Vēlāk kursēja no Centrālās stacijas (Merķeļa ielas).
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Sējas iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| Autoosta
| [[Suži (Rīga)|Suži]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 12A
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Katlakalna kapi
| Brauca pa Maskavas tiltu, vēlāk pa Oktobra tiltu pēc tam apvienojās ar 12.maršrūtu
|-
|12
|[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|Katlakalna kapi
|Brauca pa Maskavas tiltu, vēlāk pa Oktobra tiltu
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] (Merķeļa iela)
| Kleisti
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| Zvēraudzētava
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| Kinoteātris &quot;Maskava&quot;
| Maršruts tika pagarināts līdz Rumbulai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] (Merķeļa iela)
| Papīrfabrika &quot;Jugla&quot;
| Vēlāk kursēja no Abrenes ielas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| Autoosta
| Papīrfabrika &quot;Jugla&quot;
| Maršruta tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[VEF|Rūpnīca &quot;VEF&quot;]]
| [[Višķu iela (Rīga)|Pavlova iela]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| Juglas tilts
| [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 20e
| 13. janvāra iela
| [[Daugavgrīva|Bolderāja]] (Parādes iela)
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrāle|Planetārijs]]
| [[Gaiļezers (slimnīca)|Slimnīca &quot;Gaiļezers&quot;]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|Lidosta &quot;Rīga&quot;]]
| Arhitektu iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Baloži (pilsēta)|Baloži]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 24e
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā siacija]] (Merķeļa iela)
| [[Mangaļsala]]
| Vēlāk 24. autobusu maršruts kursēja no Stacijas laukuma.
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mārupe]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]]
| Granīta iela
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| Juglas tilts — [[Upesciems]]
| [[Langstiņi]] — Juglas tilts
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| Dzirciema iela
| [[Rumbula]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| [[Ķīpsala]]
| Rumbula
| Maršruts tika saīsināts un kursēja no Abrenes ielas uz Ķīpsalu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 31e
| Autoosta
| [[Dārziņi]]
| Maršruts tika slēgts. Vēlāk 31. autobusu maršruts kursēja no Stacijas laukuma uz Dārziņiem. (Maršruts 1988. gada kartēs nebija uzrādīts.)
|-
| align=&quot;center&quot; | 32
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Višķu iela (Rīga)|Pavlova iela]]
| No 1993. gada kursēja pa maršrutu Jugla-3 — Abrenes iela.
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Kundziņsala]]
| Vēlāk kursēja no Merķeļa ielas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 34e
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Kleistu iela (Rīga)|J. Petersa iela]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 35
| Lielā iela
| [[13. janvāra iela]]
| Maršruta tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 36
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Vakarbuļļi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 37e
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrāle|Planetārijs]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 38
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; style=&quot;background: #B7E4B5;&quot; | 39e
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Bulduri]]
| Maršruts tika slēgts, 1988. gada kartēs tas nebija uzrādīts.
|-
| align=&quot;center&quot; style=&quot;background: #F3DDDD;&quot; | 40b
| Arhitektu iela
| [[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|Lidosta &quot;Rīga&quot;]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 41e
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrāle|Planetārijs]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 42
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 43
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Vārnukrogs]]
| Maršruts tika slēgts, 1988. gada kartēs tas nebija uzrādīts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 45
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Pļavnieki]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 47
| [[Pļavnieki]]
| [[Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrāle|Planetārijs]]
| Sākotnēji maršruts kursēja no &quot;Aeroflot&quot; aģentūras, tad no Planetārija. Vēlāk galapunkts Pļavniekos tika pārcelts no Lubānas ielas uz Katlakalna ielu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 48e
| [[Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrāle|Planetārijs]]
| [[Pļavnieki]]
| Sākotnēji kursēja no &quot;Aeroflot&quot; aģentūras. Vēlāk maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 49
| [[Sarkandaugava]]
| [[Višķu iela (Rīga)|Pavlova iela]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 50
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] (Raiņa bulv.)
| [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]]
| Maršruts tika izveidots sadalot 3. autobusu maršrutu. Sākotnēji kursēja no Merķeļa ielas, tad no Centrālās stacijas. Vēlāk tika pagarināts un kursēja līdz TEC 2.
|-
| align=&quot;center&quot; | 50a
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] (Raiņa bulv.)
| Katlakalna iela
| Maršruts izveidots no 3a. autobusu maršruta. Sākotnēji kursēja no Merķeļa ielas, tad no Centrālās stacijas. Vēlāk tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 51
| [[Gaiļezers (slimnīca)|Slimnīca &quot;Gaiļezers&quot;]]
| Jaunceltnes (Mucenieki)
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 52
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| Ulbrokas kapi
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 53
| [[Zolitūde]]
| Lāčplēša iela
|
|-
|}

{| class=&quot;wikitable mw-collapsible collapsible collapsed&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! colspan=&quot;4&quot; | Autobusu maršruti 1995. gadā&lt;ref&gt;&quot;Rīga un apkārtne&quot; SIA &quot;Karšu izdevniecība Jāņa sēta&quot;&lt;/ref&gt;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Sākums
! width=&quot;190&quot;|Beigas
! Papildinformācija
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Berģuciems
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Vecmīlgrāvis]]
| Vēlāk kursēja no Abrenes ielas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[13. janvāra iela]]
| Birzes iela
| Vēlāk kursēja no Stacijas laukuma.
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| Beberbeķu iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| Preču — 2
| Vēlāk kursēja no Abrenes ielas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Upesgrīvas iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Zolitūde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]]
| Saules dārzs
| Vēlāk kursēja no Stacijas laukuma, bet tad no Abrenes ielas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Brūkleņu iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Suži (Rīga)|Suži]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Katlakalna kapi
| Brauca pa Akmens tiltu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]]
| Eksperimentālā bāze
| Vēlāk kursēja no Abrenes ielas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Zvēraudzētava
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Rumbula]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Juglas papīrfabrika
| Maršruts tika pagarināts līdz Muceniekiem.
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| Juglas tilts
| [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]]
| Maršruts tika pagarināts un kursēja no Juglas 3.
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| Katedrāle
| [[Gaiļezers]]
| Vēlāk kursēja no Abrenes ielas, tad tika pagarināts līdz Bērnu slimnīcai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| Arhitektu iela
| [[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|Lidosta &quot;Rīga&quot;]]
| Vēlāk kursēja no Abrenes ielas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Baloži (pilsēta)|Baloži]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Mangaļsala]]
| Vēlāk kursēja no Abrenes ielas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mārupe]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] — [[Upesciems]]
| [[Langstiņi]] — [[Jugla (Rīga)|Jugla]]
| Lokveida maršruts tika pārveidots par parastu maršrutu no Juglas 3 uz Langstiņiem.
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Ķīpsala]]
| Brauca pa Raņķa dambi, vēlāk caur Āgenskalna tirgu. Pēc tam maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 31
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Dārziņi]]
| Vēlāk kursēja no Abrenes ielas. Pēc tam maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 31a
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Dārziņi]]
| Vēlāk kursēja no Abrenes ielas. Pēc tam maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 32
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]]
| [[Kundziņsala]]
| Vēlāk kursēja no Stacijas laukuma, tad no Abrenes ielas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 36
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Vakarbuļļi]]
| Maršruts tika sadalīts 36. un 36a. autobusu maršrutos.
|-
| align=&quot;center&quot; | 37
| Katedrāle
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 38
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 40
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|[[Ozolciema iela]]
| Vēlāk kursēja no Stacijas laukuma, pēc tam no Centrāltirgus līdz Ozolciema ielai. Pēc tām līdz Ziepniekkalnam tirgum.
|-
|[[40R autobusu maršruts (Rīga)|40R]]
|Abrenes iela
|Robota Rūpnīca
|Sākotnēji kursēja no Abrenes ielas., tad atjaunots un brauca no Centrāltirgus līdz Rītausmas ielai, pēc tam uz Ziepniekkalnu. Slēgts 1991. gadā.
|-
| align=&quot;center&quot; | 41
| Katedrāle
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 47
| Katedrāle
| [[Pļavnieki]]
| Vēlāk kursēja no Abrenes ielas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 48
| Ulbrokas iela
| Keramika
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 50
| [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]]
| TEC-2
| Vēlāk kursēja no Abrenes ielas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 52
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Ulbrokas kapi
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 53
| Katedrāle
| [[Zolitūde]]
|
|-
|}

{| class=&quot;wikitable mw-collapsible collapsible collapsed&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! colspan=&quot;4&quot; | Autobusu maršruti 2001. gadā
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Sākums
! width=&quot;190&quot;|Beigas
! Papildinformācija
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Pansionāts
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Vecmīlgrāvis]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2e
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Vecmīlgrāvis]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| Birzes iela
| Tika apvienots ar 47. maršrutu un pagarināts līdz Pļavniekiem.
|-
| align=&quot;center&quot; | 3e
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| Birzes iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| Beberbeķu iela
| Maršruts tika pagarināts līdz Babītes stacijai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 4z
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Zolitūde]]
| Atjaunots kādreizējais maršruts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Preču — 2
| Tika apvienots ar 13. autobusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 6a
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Ulbrokas kapi
| Tika apvienots ar 13. autobusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Upesgrīvas iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Zolitūde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 8e
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Zolitūde]]
| Eksprešmaršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Saules dārzs
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Brūkleņu iela
| Maršruts tika saīsināts līdz Sējas ielai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]] / [[Suži (Rīga)|Suži]]
| Vēlāk sāka kursēt uz Jaunciema kapiem, Jaunciemu un Sužiem.
|-
| align=&quot;center&quot; | 11e
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Jaunciema kapi
| Eksprešmaršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Katlakalna kapi
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Eksperimentālā bāze
| Maršruts tika apvienots ar 6. autobusu maršrutu un kursēja no Kleistiem līdz Preču — 2.
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Zvēraudzētava
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Rumbula]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 15a
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| Višķu iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Juglas papīrfabrika / [[Mucenieki]]
| Maršruts tika pagarināts līdz Garkalnes Muceniekiem.
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Višķu iela
| Sākotnēji brauca pa Maskavas ielu, tad pa Lokomotīves ielu, pēc tam tika pagarināts līdz Dārziņiem.
|-
| align=&quot;center&quot; | 18a
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Rumbula]]
| Maršruts tika pagarināts līdz Dārziņiem.
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 19a
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| Jaunciema kapi
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Bērnu slimnīca
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|Lidosta Rīga]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 22a
| Katedrāle
| [[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|Lidosta &quot;Rīga&quot;]]
| Brauca pa [[Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris|Basteja bulvāri]], pēc tam pa Elizabetes ielu / Kalpaka bulvāri, vēlāk kļuva par eksprešmaršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Baloži (pilsēta)|Baloži]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 23e
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Baloži (pilsēta)|Baloži]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mangaļsala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 24e
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mangaļsala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 24a
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Vecāķi]]
| Brauca līdz Pludmales ielai, bet vēlāk līdz Garciema ielai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mārupe]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Langstiņi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 32
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| Vēlāk kļuva par eksprešmaršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Kundziņsala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 36
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| Birzes iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 36a
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Vakarbuļļi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 37
| Katedrāle
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 38
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 40
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
| [[Ziepniekkalns]]
| Maršruts tika pagarināts līdz Juglai 3.
|-
| align=&quot;center&quot; | 40e
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
| [[Ziepniekkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 40a
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
| [[Ziepniekkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 41
| Katedrāle
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 43
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Vārnukrogs]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 44
| [[Zolitūde]]
| [[Ziepniekkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 46
| [[Zolitūde]]
| [[Ziepniekkalns]]
| Sākotnēji kursēja no Imantas, tad tika pagarināts līdz Zolitūdei.
|-
| align=&quot;center&quot; | 47
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Pļavnieki]]
| Vēlāk kursēja no Katedrāles un tad kļuva par eksprešmaršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 48
| [[Sarkandaugava]]
| Ulbrokas kapi
| Brauca pa Kokneses prospektu, bet vēlāk pa Ezermalas ielu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 49
| &quot;MAN — TESS&quot;
| &quot;Kvadrāts&quot;
| Maršruts tika pagarināts līdz Višķu ielai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 50
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| TEC — 2
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 52
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Ulbrokas kapi
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 53
| Katedrāle
| [[Zolitūde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 101
| Brāļu kapi
| Centrs
| Komercekspresis (taksobuss). Tika slēgts 2002. gada martā.
|-
| align=&quot;center&quot; | 103
| Jugla-3
| Rumbula
| Komercekspresis (taksobuss). Tika slēgts 2002. gada martā.
|-
| align=&quot;center&quot; | 104
| Jugla-3
| Rumbula
| Komercekspresis (taksobuss). No 2002. gada marta 15.b maršruts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 105
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Slimnīca &quot;Gaiļezers&quot;
| Komercekspresis (taksobuss). Vēlāk kļuva par 5. autobusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 107
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| &quot;Lido&quot;
| Komercekspresis (taksobuss). Vēlāk kļuva par 17. autobusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 136
| [[Dzirnavu iela (Rīga)]]
| [[13. janvāra iela]]
| Komercekspresis (taksobuss). Tika slēgts 2002. gada martā.&lt;ref&gt;[http://www.diena.lv/arhivs/slegtajos-taksobusu-marsrutos-papildu-sabiedriskais-transports-11270347 Slēgtajos taksobusu maršrutos — papildu sabiedriskais transports]&lt;/ref&gt;
|}

{| class=&quot;wikitable mw-collapsible collapsible collapsed&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! colspan=&quot;4&quot; | Autobusu maršruti 2004. gadā
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Sākums
! width=&quot;190&quot;|Beigas
! Papildinformācija
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Pansionāts
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Vecmīlgrāvis]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2e
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Vecmīlgrāvis]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Pļavnieki]]
| [[Daugavgrīva|Bolderāja]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3a
| [[Voleri]]
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| Maršruts tika pārdēvēts par 54. maršrutu un pagarināts līdz Abrenes ielai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 3e
| [[Daugavgrīva|Bolderāja]]
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| Maršruts tika slēgts. Pēc tam tika atjaunots ar 30. numuru.
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| Babītes stacija
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 4z
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Zolitūde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Slimnīca &quot;Gaiļezers&quot;
| No 2005. gada 1. aprīļa kursē līdz trolejbusu galapunktam Mežciemā pa S.Eizenšteina ielu un Mežciema ielu abos virzienos.
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Upesgrīvas iela
| 2005. gada 1. jūnijā maršruts tika pagarināts līdz Stīpniekiem.
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Zolitūde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Saules dārzs
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Brūkleņu iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Jaunciema kapi]] / [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]] / [[Suži (Rīga)|Suži]]
| 2005. gada 1. janvārī tika slēgts galapunkts Belte (Jaunciems).
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Kooperatīvs &quot;Ziedonis&quot;
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| Kleisti
| Preču-2
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 13a
| Kleisti
| Ulbrokas kapi
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 13e
| Kleisti
| Preču-2
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Zvēraudzētava
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Rumbula]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 15a
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| Višķu iela
| 2004. gada 1. decembrī maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 15b
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Rumbula]]
| Maršruts tika pādēvēts par 31. un tika pagarināts līdz Dārziņiem.
|-
| align=&quot;center&quot; | 15d
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Dārziņi]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Mucenieki / Garkalnes Mucenieki
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 17e
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Atpūtas centrs &quot;Lido&quot;
| Maršruts tika slēgts / aizvietots ar 12. maršrutu Abrenes iela — Kooperatīvs &quot;Ziedonis&quot;.
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Dārziņi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 18a
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Dārziņi]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]]
| Maršruts tika pagarināts līdz Sarkandaugavai ar iebraukšanu Bukultos.
|-
| align=&quot;center&quot; style=&quot;background: #B7E4B5;&quot; | 19a
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| Jaunciema kapi
| Sezonas ekspresis brīvdienās.
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Pļavnieki]]
| Rūpniecības iela
| Maršruts tika atklāts 2003. gada 1. septembrī, 2005. gada 14. martā tika pagarināts līdz Pētersalas ielai, bet vēlāk pagarināts līdz Pļavnieku kapiem.
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Bērnu slimnīca
| 2004. gadā 1. oktobrī maršruts tika apvienots ar 38. un sāka kursēt pa maršrutu Jugla-3 — Imanta-5.
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|Lidosta &quot;Rīga&quot;]]
| Tagad iebrauc pie &quot;Latvijas pasta&quot; un no lidostas brauc pa Lielirbes ielu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 22a
| Katedrāle
| [[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|Lidosta &quot;Rīga&quot;]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Baloži
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 23e
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Baloži
| 2004. gada 1. jūnijā maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mangaļsala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 24a
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Vecāķi]]
| Maršruts tika slēgts. 2010. gada vasaras sezonā kursēja no Sarkandaugavas līdz Vecāķiem.
|-
| align=&quot;center&quot; | 24e
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mangaļsala]]
| 2005. gada 5. novembrī maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mārupe]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Katlakalns
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| Langstiņi
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 32e
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| 2004. gada 1. jūnijā maršruts tika saīsināts līdz Centrālajai stacijai, bet vēlāk tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Kundziņsala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 36
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Daugavgrīva|Bolderāja]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 36a
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Vakarbuļļi]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 37
| Katedrāle 
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 37a
| Katedrāle 
| Hipermarkets &quot;Maxima&quot;
| Bezmaksas ekspresis. Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 37e
| Katedrāle
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 38
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| 2004. gadā 1. oktobrī maršruts tika apvienots ar 21.
|-
| align=&quot;center&quot; | 38a
| Lāčupes kapi
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| Maršruts tika pārdēvēts par 39.
|-
| align=&quot;center&quot; | 38b
| Nordeka
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| Maršruts tika pārdēvēts par 38.
|-
| align=&quot;center&quot; | 40
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Ziepniekkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 40e
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
| [[Ziepniekkalns]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 40a
| Centrālais tirgus
| [[Ziepniekkalns]]
| Maršruts tika pārdēvēts par 42.
|-
| align=&quot;center&quot; | 41
| Katedrāle
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 41e
| Katedrāle
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 44
| [[Zolitūde]]
| [[Ziepniekkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 46
| [[Zolitūde]]
| [[Ziepniekkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 47a
| Katedrāle
| T/c &quot;Domina shopping&quot;
| Bezmaksas ekspresis. Maršruts tika slēgts, bet no 2005. gada 1. septembra 47a. maršruts kursēja no Abrenes ielas uz Šķirotavu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 47e
| [[Pļavnieki]]
| Katedrāle
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 48
| Ulbrokas kapi
| [[Sarkandaugava]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 49
| Višķu iela
| &quot;MAN TESS&quot;
| 2004. gada 1. decembrī maršruts tika pagarināts līdz Rumbulai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 50
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| TEC-2
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 52
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Ulbrokas kapi
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 52a
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Ulbroka
| Maršruts tika pārdēvēts par 51.
|-
| align=&quot;center&quot; | 52ae
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Ulbroka
| Eksprešmaršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 53
| [[Zolitūde]]
| Katedrāle
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 53e
| [[Zolitūde]]
| Katedrāle
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 715e
| [[Ziepniekkalns]]
| [[Dubulti (Jūrmala)|Dubulti]]
| Sezonas ekspresis brīvdienās. Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 716e
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] (veikals &quot;Nelda&quot;)
| [[Dubulti (Jūrmala)|Dubulti]]
| Sezonas ekspresis brīvdienās. Maršruts tika slēgts.
|}

{| class=&quot;wikitable mw-collapsible collapsible collapsed&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! colspan=&quot;4&quot; | Autobusu maršruti 2006. gadā
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Sākums
! width=&quot;190&quot;|Beigas
! Papildinformācija
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Pansionāts
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Vecmīlgrāvis]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Bolderāja]]
| [[Pļavnieki]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3a
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Voleri]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3e
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Bolderāja]]
| Maršruts tika slēgts, bet 2008. gada 2. janvārī atjaunots kā 30. autobusu maršruts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Babīte (stacija)|Babītes stacija]]
| Maršruts tika pagarināts līdz Abrenes ielai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 4z
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Zolitūde]]
| Maršruts tika pagarināts līdz Abrenes ielai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Dreiliņi (Rīga)|Dreiliņi]]
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]
| Maršrutu atklāja 2006. gada [[1. oktobris|1. oktobrī]].&lt;ref&gt;[http://www.tvnet.lv/auto/notikumi/87380-sak_kurset_jauns_autobusu_marsruts_uz_dreiliniem Sāk kursēt jauns autobusu maršruts uz Dreiliņiem] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160307052852/http://www.tvnet.lv/auto/notikumi/87380-sak_kurset_jauns_autobusu_marsruts_uz_dreiliniem |date={{dat|2016|03|07||bez}} }} tvnet.lv&lt;/ref&gt;
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Stīpnieki (Mārupe)|Stīpnieki]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Zolitūde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Saules dārzs
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Brūkleņu iela (Rīga)|Brūkleņu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Jaunciema kapi]] / [[Suži (Rīga)|Suži]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Kooperatīvs &quot;Ziedonis&quot;
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Kleisti (Rīga)|Kleisti]]
| Preču 2
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 13a
| [[Kleisti (Rīga)|Kleisti]]
| [[Ulbrokas kapi]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Zvēraudzētava
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Rumbula]]
| Maršruts tika pagarināts līdz Dārziņiem.
|-
| align=&quot;center&quot; | 15b
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Rumbula]]
| 2007. gada 1. maijā maršruts tika pārdēvēts par 31. autobusu maršrutu un pagarināts līdz Dārziņiem.
|-
| align=&quot;center&quot; | 15d
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Dārziņi]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Mucenieki / Garkalnes Mucenieki
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 17e
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Atpūtas centrs &quot;Lido&quot;
| Maršruts tika pārdēvēts par 17. autobusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Dārziņi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 18a
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Dārziņi]]
| 2007. gada 12. martā maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]]
| Maršruts tika pagarināts līdz Sarkandaugavai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 19a
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Jaunciema kapi]]
| Sezonas ekspresis brīvdienās.
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Pētersalas iela]]
| [[Pļavnieki]]
| Maršruts tika pagarināts līdz Ulbrokas kapiem.
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|Lidosta &quot;Rīga&quot;]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 22a
| [[Katedrāle]]
| [[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|Lidosta &quot;Rīga&quot;]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 22b
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Zolitūdes iela (Rīga)|Zolitūdes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Bakoži (pilsēta)|Baloži]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mangaļsala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 24a
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Vecāķi]]
| Ekspresis.
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mārupe]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Langstiņi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 32e
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Kundziņsala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 36
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Bolderāja]]
| Maršruts tika pagarināts līdz Vakarbuļļiem.
|-
| align=&quot;center&quot; | 36a
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Vakarbuļļi]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 37
| [[Katedrāle]]
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 37e
| [[Katedrāle]]
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 38a
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Lāčupes kapi]]
| Maršruts tika pagarināts līdz Abrenes ielai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 38b
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Dzirciema iela]]
| Maršruts tika pagarināts līdz Abrenes ielai, tad pārdēvēts par 38. autobusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 40
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Ziepniekkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 40a
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
| [[Ziepniekkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 40e
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
| [[Ziepniekkalns]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 41
| [[Katedrāle]]
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 41e
| [[Katedrāle]]
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 44
| [[Zolitūde]]
| [[Ziepniekkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 46
| [[Zolitūde]]
| [[Ziepniekkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 47a
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]]
| Maršruts tika atklāts 2005. gada 1. septembrī.
|-
| align=&quot;center&quot; | 47e
| [[Katedrāle]]
| [[Pļavnieki]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 48
| [[Sarkandaugava]]
| [[Ulbrokas kapi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 49
| MAN-TESS
| [[Rumbula]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 50
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| TEC 2
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 52
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Ulbrokas kapi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 52a
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Ulbroka]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 53
| [[Katedrāle]]
| [[Zolitūde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 53e
| [[Katedrāle]]
| [[Zolitūde]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 7715
| [[Ziepniekkalns]]
| [[Dubulti (Jūrmala)|Dubulti]]
| Sezonas ekspresis brīvdienās.
|-
| align=&quot;center&quot; | 7716
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]]
| [[Dubulti (Jūrmala)|Dubulti]]
| Sezonas ekspresis brīvdienās.
|}

{| class=&quot;wikitable mw-collapsible collapsible collapsed&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! colspan=&quot;4&quot; | Autobusu maršruti 2008. gadā
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Sākums
! width=&quot;190&quot;|Beigas
! Papildinformācija
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Pansionāts
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Vecmīlgrāvis]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Pļavnieki]]
| [[Daugavgrīva|Bolderāja]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3a
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Voleri]]
| 2009. gada 1. janvārī maršruts tika pārdēvēts par 54. autobusu maršrutu.
|-

| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Babīte (stacija)|Babītes stacija]]
| 2008. gada 2. janvārī maršruts tika pagarināts līdz [[Piņķi]]em.&lt;ref name=&quot;autogenerated2&quot; /&gt;
|-
| align=&quot;center&quot; | 4z
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Zolitūde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Dreiliņi (Rīga)|Dreiliņi]]
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Stīpnieki
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Zolitūde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Saules dārzs
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Brūkleņu iela (Rīga)|Brūkleņu iela]]
| 2009. gada 1. janvārī maršruts tika pagarināts līdz Jaunmārupei.
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Jaunciema kapi]] / [[Suži (Rīga)|Suži]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Kooperatīvs &quot;Ziedonis&quot;
|No 2009. gada 1. janvāra kusē pa Krasta ielu, aizstājot slēgto 17. maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Kleisti (Rīga)|Kleisti]]
| Preču 2
| 2009. gada 1. janvārī maršruts tika pagarināts līdz Babītes stacijai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Zvēraudzētava
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Dārziņi]] 2
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Mucenieki / Garkalnes Mucenieki
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Atpūtas centrs &quot;lido&quot;
| Slēgts 2009. gada 1. janvārī.
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Dārziņi]] 2
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Sarkandaugava]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 19a
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| Jaunciema kapi
| Sezonas maršruts, tika pārveidots par parastu 29. autobusu maršrutu un pagarināts līdz Vecmīlgrāvim.
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| Pļavnieku kapi
| [[Pētersalas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|Lidosta &quot;Rīga&quot;]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 22a
| [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]
| [[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|Lidosta &quot;Rīga&quot;]]
| 2009. gada 1. janvārī maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 22b
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Zolitūdes iela]]
| 2009. gada 1. janvārī maršruts tika pārdēvēts par 35. autobusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Baloži (pilsēta)|Baloži]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mangaļsala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 24a
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Vecāķi]]
| 2009. gada 1. janvārī marsruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mārupe]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| Beberbeķi
| Maršruts tika pagarināts līdz Piņķiem.
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| Langstiņi
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| [[Vecmīlgrāvis]]
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Daugavgrīva|Bolderāja]]
| 2008. gada 2. janvārī maršruts tika atklāts bijušā 3e. eksprešmaršruta trasē.&lt;ref name=&quot;autogenerated2&quot;&gt;[http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/220237-riga_sak_kurset_autobusi_jauna_marsruta_uz_bolderaju Rīgā sāk kursēt autobusi jaunā maršrutā uz Bolderāju]{{Novecojusi saite}}, tvnet.lv&lt;/ref&gt;
|-
| align=&quot;center&quot; | 31
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Dārziņi]] 2
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Kundziņsala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 36
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Vakarbuļļi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 37
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 38
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Dzirciema iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 38a
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Lāčupes kapi
| Maršruts tika pārdēvēts par 39. autobusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 40
| [[Ziepniekkalns]]
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 40a
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
| [[Ziepniekkalns]]
| Maršruts tika pārdēvēts par 42. autobusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 41
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 44
| [[Zolitūde]]
| [[Ziepniekkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 46
| [[Zolitūde]]
| [[Ziepniekkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 47a
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]]
| Maršruts tika pārdēvēts par 47. autobusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 48
| Pļavnieku kapi
| [[Sarkandaugava]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 49
| [[Rumbula]]
| MAN-TESS
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 50
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Rīgas TEC-2|TEC-2]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 52
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Pļavnieku kapi
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 52a
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Ulbroka]]
| 2008. gada 1. septembrī maršruts tika pārdēvēts par 51. autobusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 53
| [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]
| [[Zolitūde]]
|
|-
|}

{| class=&quot;wikitable mw-collapsible collapsible collapsed&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! colspan=&quot;4&quot; | Autobusu maršruti 2009. gadā
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Sākums
! width=&quot;190&quot;|Beigas
! Papildinformācija
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Pansionāts
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Vecmīlgrāvis]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Pļavnieki]]
| [[Daugavgrīva|Bolderāja]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Piņķi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 4z
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Zolitūde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Dreiliņi (Rīga)|Dreiliņi]]
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Stīpnieki
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Zolitūde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Saules dārzs
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Jaunmārupe]]
| 2009. gada 1. janvārī maršrutu pagarināja līdz Jaunmārupei.
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Jaunciema kapi]] / [[Suži (Rīga)|Suži]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Kooperatīvs &quot;Ziedonis&quot;
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Babīte (stacija)|Babītes stacija]]
| Preču 2
| 2009. gada 1. janvārī maršruts pagarināts līdz Babītes stacijai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Zvēraudzētava
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Dārziņi]] 2
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Garkalnes Mucenieki
| No 2009. gada 1. janvāra visi reisi kursēja līdz Garkalnes Muceniekiem.
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Dārziņi]] 2
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Sarkandaugava]]
| No 2009. gada 1. janvāra visos reisos iebrauca Bukultos.
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| Pļavnieku kapi
| [[Pētersalas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|Lidosta &quot;Rīga&quot;]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Baloži (pilsēta)|Baloži]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mangaļsala]]
|
|-
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mārupe]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Piņķi]]
| Maršruts tika slēgts 2009. gada 15. jūnijā.
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| Langstiņi
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| [[Vecmīlgrāvis]]
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| Daļa reisu iebrauc līdz Jaunciema kapiem.
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Daugavgrīva|Bolderāja]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 31
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Dārziņi]] 2
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 32
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Piņķi]]
| Maršruts atklāts 2009. gada 1. janvārī.
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Kundziņsala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 34
| [[Pļavnieki]]
| Saulīši
| Maršruts atklāts 2009. gada 1. janvarī, bet 2. februārī pagarināts caur Pļavniekiem.
|-
| align=&quot;center&quot; | 35
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Zolitūdes iela]]
| Par 35. maršrutu 2009. gada 1. janvārī pārdēvēja 22b. maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 36
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Vakarbuļļi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 37
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 38
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Dzirciema iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 39
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Lāčupes kapi
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 40
| [[Ziepniekkalns]]
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 41
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 42
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
| [[Ziepniekkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 43
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Skulte (Mārupes novads)|Skulte]]
| 2009. gada 1. janvārī 863. autobusu maršrutu pārdēvēja par 43. autobusu maršrutu. Iepriekš tas bija reģionāls maršruts, tagad tas kļuva par parastu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 44
| [[Zolitūde]]
| [[Ziepniekkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 46
| [[Zolitūde]]
| [[Ziepniekkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 47
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 48
| Pļavnieku kapi
| [[Sarkandaugava]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 49
| [[Rumbula]]
| MAN-TESS
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 50
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Rīgas TEC-2|TEC-2]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 51
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Ulbroka]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 52
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Pļavnieku kapi
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 53
| [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]
| [[Zolitūde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 54
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Voleri]]
| 2009. gada 1. janvārī 3a. autobusu maršrutu pārdēvēja par 54. autobusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 55
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Jaunmārupe
| 2009. gada 1. janvārī 853. autobusu maršrutu pārdēvēja par 55. autobusu maršrutu. Iepriekš tas bija reģionāls maršruts, tagad tas kļuva par parastu maršrutu.
|-
|}

{| class=&quot;wikitable mw-collapsible collapsible collapsed&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! colspan=&quot;4&quot; | Autobusu maršruti 2010. gadā
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Sākums
! width=&quot;190&quot;|Beigas
! Papildinformācija
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Pansionāts
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Vecmīlgrāvis]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Pļavnieki]]
| [[Bolderāja]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Piņķi]]
|
|-

| align=&quot;center&quot; | 4z
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Zolitūde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Dreiliņi (Rīga)|Dreiliņi]]
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Stīpnieki
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Zolitūde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Saules dārzs
| 2010. gada 1. jūnijā maršrutu pagarināja līdz [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparkam]].&lt;ref&gt;[http://www.rigassatiksme.lv/index.php?sadala=82&amp;id=3291, No 1. jūnija pagarina 9.autobusa maršrutu] www.rigassatiksme.lv&lt;/ref&gt;
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Jaunmārupe
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Jaunciema kapi]] / [[Suži (Rīga)|Suži]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Kooperatīvs &quot;Ziedonis&quot;
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Babīte (stacija)|Babītes stacija]]
| Preču 2
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Zvēraudzētava
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Dārziņi]] 2
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Garkalnes Mucenieki
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Dārziņi]] 2
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Sarkandaugava]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| Pļavnieku kapi
| [[Pētersalas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|Lidosta &quot;Rīga&quot;]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Baloži (pilsēta)|Baloži]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mangaļsala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; style=&quot;background: #B7E4B5;&quot; | 24a
| [[Sarkandaugava]]
| [[Vecāķi]]
| Maršrutu atklāja 2010. gada [[5. jūnijs|5. jūnijā]].
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mārupe]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| Langstiņi
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| [[Vecmīlgrāvis]]
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Daugavgrīva|Bolderāja]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 31
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Dārziņi]] 2
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 32
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Piņķi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Kundziņsala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 34
| [[Pļavnieki]]
| Saulīši
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 35
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Zolitūdes iela (Rīga)|Zolitūdes iela]]
| No 2010. gada 1. jūnija maršruts tika novirzīts gar [[Zasulauka depo]], nosaukums tika mainīts uz &quot;Abrenes iela — [[Pleskodāle]]&quot;.
|-
| align=&quot;center&quot; | 36
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Vakarbuļļi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 37
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 38
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Dzirciema iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 39
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Lāčupes kapi
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 40
| [[Ziepniekkalns]]
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 41
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 42
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
| [[Ziepniekkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 43
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Skulte (Mārupes novads)|Skulte]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 44
| [[Zolitūde]]
| [[Ziepniekkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; style=&quot;background: #B7E4B5;&quot; | 45
| [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]
| [[Carnikava]]
| Maršrutu atklāja 2010. gada 14. jūnijā. Kursēja tikai vienu vasaru.
|-
| align=&quot;center&quot; | 46
| [[Zolitūde]]
| [[Ziepniekkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 47
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 48
| Pļavnieku kapi
| [[Sarkandaugava]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 49
| [[Rumbula]]
| MAN-TESS
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 50
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Rīgas TEC-2|TEC-2]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 51
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Ulbroka]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 52
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Pļavnieku kapi
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 53
| [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]
| [[Zolitūde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 54
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Voleri]]
| 2010. gada [[1. aprīlis|1. aprīlī]] maršrutu pagarināja līdz [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes ielai]].
|-
| align=&quot;center&quot; | 55
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Jaunmārupe
|
|-
|}

{| class=&quot;wikitable mw-collapsible collapsible collapsed&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! colspan=&quot;4&quot; | Autobusu maršruti 2011. gadā
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Sākums
! width=&quot;190&quot;|Beigas
! Papildinformācija
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Pansionāts
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Vecmīlgrāvis]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Pļavnieki]]
| [[Bolderāja]]
| Vasaras sezonā brīvdienas pagarināts līdz Vakarbuļļiem.
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Piņķi]]
|
|-

| align=&quot;center&quot; | 4z
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Zolitūde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Dreiliņi (Rīga)|Dreiliņi]]
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]
|2015. gada beigās pagarināts līdz Abrenes ielai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Stīpnieki
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Zolitūde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Jaunmārupe
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Jaunciema kapi]]/[[Suži (Rīga)|Suži]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Kooperatīvs &quot;Ziedonis&quot;
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Babīte (stacija)|Babītes stacija]]
| Preču 2
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Zvēraudzētava
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Dārziņi]] 2
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Garkalnes Mucenieki
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Dārziņi]] 2
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]
| [[Sarkandaugava]]
| 2011. gada 1. janvārī maršruts tika pagarināts līdz Mežciemam.&lt;ref name=&quot;autogenerated3&quot;&gt;[http://www.rigassatiksme.lv/index.php?sadala=83&amp;id=3896, No 1. janvāra pagarina 19. un 29. autobusu maršrutu] www.rigassatiksme.lv&lt;/ref&gt;
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| Pļavnieku kapi
| [[Pētersalas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|Lidosta &quot;Rīga&quot;]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Baloži (pilsēta)|Baloži]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mangaļsala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mārupe]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| Langstiņi
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]
| [[Vecmīlgrāvis]]
| 2011. gada 1. janvārī maršruts tika pagarināts līdz Mežciemam.&lt;ref name=&quot;autogenerated3&quot; /&gt;
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Daugavgrīva|Bolderāja]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 31
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Dārziņi]] 2
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 32
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Piņķi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Kundziņsala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 34
| [[Pļavnieki]]
| Saulīši
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 35
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Pleskodāle]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 36
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Vakarbuļļi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 37
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 38
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Dzirciema iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 39
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Lāčupes kapi
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 40
| [[Ziepniekkalns]]
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 41
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 42
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
| [[Ziepniekkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 43
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Skulte (Mārupes novads)|Skulte]]
| No 2011. gada 1. janvāra darbdienas daži reisi iebrauc Piņķos.
|-
| align=&quot;center&quot; | 44
| [[Zolitūde]]
| [[Ziepniekkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 46
| [[Zolitūde]]
| [[Ziepniekkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 47
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 48
| Pļavnieku kapi
| [[Sarkandaugava]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 49
| [[Rumbula]]
| MAN-TESS
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 50
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Rīgas TEC-2|TEC-2]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 51
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Ulbroka]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 52
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Pļavnieku kapi
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 53
| [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]
| [[Zolitūde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 54
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Voleri]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 55
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Jaunmārupe
|
|}&lt;table class=&quot;wikitable mw-collapsible collapsible collapsed&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; role=&quot;presentation&quot;&gt;&lt;tr&gt;&lt;th colspan=&quot;4&quot;&gt;Autobusu maršruti 2016. gadā&lt;/th&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;th width=&quot;30&quot; href=&quot;Sabiedriskais transports Rīgā&quot;&gt;Nr.&lt;/th&gt;&lt;th width=&quot;190&quot; href=&quot;2003. gads&quot;&gt;Sākums&lt;/th&gt;&lt;th width=&quot;190&quot; href=&quot;20. februāris&quot;&gt;Beigas&lt;/th&gt;&lt;th href=&quot;Rīgas Satiksme&quot;&gt;Papildinformācija&lt;/th&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr href=&quot;2010. gads&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;1. janvāris&quot;&gt;1&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;Rīga&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;Dārzciems&quot;&gt;Pansionāts&lt;/td&gt;&lt;td&gt;
&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;1852&quot;&gt;2&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1901.&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1913&quot;&gt;[[Vecmīlgrāvis]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr href=&quot;1922&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;26. aprīlī&quot;&gt;3&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1924&quot;&gt;[[Pļavnieki]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1938&quot;&gt;[[Daugavgrīva]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;2. pasaules karš&quot;&gt;4&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1944&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Piņķi]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;Ungārija&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr href=&quot;Ikarus&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;kapeika&quot;&gt;4z&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;Imanta (autobusu parks)&quot;&gt;[[Zolitūde]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;Pārdaugava&quot;&gt;Saistība ar COVID-19 pandēmiju, maršruts tika &quot;uz laiku&quot; slēgts&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr href=&quot;Eiropa&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;Skandināvija&quot;&gt;5&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;Pasaules Banka&quot;&gt;[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;Mercedes-Benz&quot;&gt;
&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;1996&quot;&gt;6&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1997&quot;&gt;Dreiliņi&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;7&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Stīpnieki]]&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;8&lt;td&gt;[[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]&lt;td&gt;[[Zolitūde]]&lt;td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;1997&quot;&gt;9&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1999&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]]&lt;td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;10&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td href=&quot;Mercedes-Benz O345G&quot;&gt;[[Jaunmārupe]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Brauc caur [[Brūkleņu iela (Rīga)|Brūkleņu ielu]].&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;[[10T. autobusu maršruts (Rīga)|10T]] &lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Bišumuiža]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;No 2019. gada 16. līdz 19. februārim aizstāja 10. tramvaja maršrutu.&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;1997&quot;&gt;11&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;2000. gads&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Jaunciema kapi]]/[[Suži (Rīga)|Suži]]&lt;td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;[[11T. autobusa maršruts (Rīgā)|11T]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;No 2019. gada 18. līdz 25. maijam aizvietoja 11. tramvaja maršrutu.
&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;12&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Kooperatīvs &quot;Ziedonis&quot;]]&lt;td&gt;&lt;tr href=&quot;2002&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;13&lt;td&gt;[[Babīte (stacija)|Babītes stacija]]&lt;td&gt;[[Rīga Preču|Preču 2]]&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;14&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Zvēraudzētava]]&lt;td href=&quot;Mercedes-Benz Citaro O530&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;15&lt;td href=&quot;2002&quot;&gt;[[Jugla (Rīga)|Jugla]] &lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Dārziņi]] &lt;td href=&quot;2002&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;16&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Papīrfabrika &quot;Jugla&quot;]]/Mucenieki/Sunīši&lt;td href=&quot;Mercedes-Benz Citaro O530L&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;18&lt;td href=&quot;2002&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Dārziņi]] &lt;td href=&quot;2002&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;19&lt;td&gt;[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]&lt;td&gt;[[Sarkandaugava]]&lt;td&gt;
&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;2002&quot;&gt;20&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;2004&quot;&gt;[[Pļavnieku kapi]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;2006. gads&quot;&gt;[[Pētersalas iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;
&lt;tr href=&quot;2002&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;21&lt;td&gt;[[Imanta (Rīga)|Imanta]] &lt;td&gt;[[Jugla (Rīga)|Jugla]] &lt;td href=&quot;Neoplan&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;Solaris Urbino 12&quot;&gt;22&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td href=&quot;2001. gads&quot;&gt;[[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|Lidosta &quot;Rīga&quot;]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;tr href=&quot;2001. gads&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;23&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Baloži (pilsēta)|Baloži]]&lt;td href=&quot;Solaris Urbino 15&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;24&lt;td href=&quot;2001. gads&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Mangaļsala]]&lt;td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;25&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td href=&quot;Solaris Urbino 18&quot;&gt;[[Mārupe]]/[[Tīraine]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;
&lt;tr href=&quot;2001. gads&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;26&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]]&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;28&lt;td href=&quot;Solaris Bus &amp; Coach&quot;&gt;[[Jugla (Rīga)|Jugla]] &lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;Solaris Urbino 12&quot;&gt;[[Langstiņi]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;

&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;2002&quot;&gt;29&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;2004&quot;&gt;[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Vecmīlgrāvis]]&lt;td&gt;Vasaras sezonā pagarināts līdz [[Vecāķi]]em.
No 2019. gada 1. septembra visi reisi iebrauc Bukultos.

&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;30&lt;td&gt;[[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]&lt;td href=&quot;Solaris Urbino 15&quot;&gt;[[Daugavgrīva]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Vasaras sezonā kursē līdz Vakarbuļļiem
&lt;tr href=&quot;2002&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;2004&quot;&gt;31&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Jugla (Rīga)|Jugla]] &lt;td href=&quot;2002&quot;&gt;[[Dārziņi]] &lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;32&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Piņķi]]&lt;td href=&quot;2002&quot;&gt;Daži reisi iebrauc [[Priežciems|Priežciemā.]]
&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;34&lt;td&gt;[[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]&lt;td&gt;[[Saulīši]]&lt;td href=&quot;Ikarus E91&quot;&gt;Atsevišķi reisi iebrauc [[Noliktavu iela (Dreiliņi)|Noliktavu ielā]]
&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;35&lt;td href=&quot;2001. gads&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;2006. gads&quot;&gt;[[Pleskodāle]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Saistība ar COVID-19 pandēmiju, maršruts tika &quot;uz laiku&quot; slēgts&lt;tr href=&quot;2001. gads&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;36&lt;td&gt;[[Imanta (Rīga)|Imanta]] &lt;td&gt;[[Vakarbuļļi]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;37&lt;td&gt;[[Imanta (Rīga)|Imanta]] &lt;td&gt;[[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;38&lt;td href=&quot;Solaris Bus &amp; Coach&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;Solaris Vacanza 12&quot;&gt;[[Dzirciema iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;tr href=&quot;2003. gads&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;39&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Lāčupes kapi]]&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;40&lt;td&gt;[[Ziepniekkalns]]&lt;td&gt;[[Jugla (Rīga)|Jugla]] &lt;td&gt;2020. gada 2. janvārī maršruts tika slēgts, aizstāts ar [[4. trolejbusu maršruts (Rīga, 2020)|4. trolejbusu maršrutu]].
&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;2004&quot;&gt;41&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Imanta (Rīga)|Imanta]] &lt;td href=&quot;2004&quot;&gt;[[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;tr href=&quot;2002&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;43&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Skulte (Mārupes novads)|Skulte]]&lt;td&gt;Darba dienās daži reisi iebrauc Piņķos. &lt;/tr&gt;&lt;tr href=&quot;2007. gads&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;2009. gads&quot;&gt;44&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Zolitūde]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Ziepniekkalns]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;46&lt;td&gt;[[Zolitūde]]&lt;td&gt;[[Ziepniekkalns]]&lt;td&gt;&lt;tr href=&quot;Ikarus&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;47&lt;td href=&quot;Ikarus 260&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]]&lt;td&gt;2019. gada 4. martā tika pagarināts līdz Getliņiem.
&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;48&lt;td&gt;[[Pļavnieku kapi]]&lt;td&gt;[[Sarkandaugava]]&lt;td href=&quot;Ikarus 280&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;49&lt;td&gt;[[Rumbula]]&lt;td href=&quot;2005&quot;&gt;[[MAN-TESS]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;50&lt;td href=&quot;Ikarus E91&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Rīgas TEC-2|TEC-2]]&lt;td href=&quot;2003. gads&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;51&lt;td href=&quot;2001. gads&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Ulbroka]]&lt;td&gt;No 1. septembra līdz 31. maijam daži reisi darba dienās kursē līdz [[Ulbrokas vidusskola]]i&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;52&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Pļavnieku kapi]]&lt;td href=&quot;1982&quot;&gt;Darba dienās iebrauc Noliktavu ielā.&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;53&lt;td href=&quot;1995&quot;&gt;[[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Zolitūde]]&lt;td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;54&lt;td href=&quot;Mercedes-Benz&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;Mercedes-Benz O345&quot;&gt;[[Voleri]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;
&lt;tr href=&quot;1997&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;55&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td href=&quot;2014&quot;&gt;[[Jaunmārupe]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;56&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Daugavgrīva]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Ziepniekkalns]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Lielākā daļa reisu iebrauc [[Lāčupes kapos]].&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;57&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Ķīpsala]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;58&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Purvciems (Rīga)|Purvciems]]
&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Purvciems (Rīga)|Vecmīlgrāvis]]
&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Atklāts 2016. gada 1. novembrī
&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;59&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Latvijas Universitāte]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Televīzijas centrs]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Atklāts 2018. gada 5. martā, aizstājot slēgto 20. trolejbusu maršruts (Rīga)|20. trolejbusu maršrutu.]]

Slēgts 2022. gada 1. septembrī
&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;60&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Ziepniekkalns]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Ķengarags]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Atklāts 2016. gada 1. jūlijā, brauc pa Dienvidu tiltu.&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;/table&gt;

&lt;table class=&quot;wikitable mw-collapsible collapsible collapsed&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; role=&quot;presentation&quot;&gt;&lt;tr&gt;&lt;th colspan=&quot;4&quot;&gt;Autobusu maršruti 2022. gadā&lt;/th&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;th width=&quot;30&quot; href=&quot;Sabiedriskais transports Rīgā&quot;&gt;Nr.&lt;/th&gt;&lt;th width=&quot;190&quot; href=&quot;2003. gads&quot;&gt;Sākums&lt;/th&gt;&lt;th width=&quot;190&quot; href=&quot;20. februāris&quot;&gt;Beigas&lt;/th&gt;&lt;th href=&quot;Rīgas Satiksme&quot;&gt;Papildinformācija&lt;/th&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;1852&quot;&gt;2&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1901.&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1913&quot;&gt;[[Vecmīlgrāvis]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr href=&quot;1922&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;26. aprīlī&quot;&gt;3&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1924&quot;&gt;[[Pļavnieki]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1938&quot;&gt;[[Daugavgrīva]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;2. pasaules karš&quot;&gt;4&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1944&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Piņķi]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;Ungārija&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td&gt;5T&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Sarkandaugava&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Mīlgrāvis&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Pagaidu maršruts no 2022. gada 6. līdz 28. augustam.&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;1996&quot;&gt;6&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1997&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Biķeri&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;7&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Stīpnieki]]&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;8&lt;td&gt;[[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]&lt;td&gt;[[Zolitūde]]&lt;td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;1997&quot;&gt;9&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1999&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]]&lt;td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;10&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td href=&quot;Mercedes-Benz O345G&quot;&gt;[[Jaunmārupe]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Caur [[Brūkleņu iela (Rīga)|Brūkleņu ielu]].&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;1997&quot;&gt;11&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;2000. gads&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Suži (Rīga)|Suži]]&lt;td&gt;Atsevišķi reisi kursē līdz [[Jaunciema kapi]]em&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;[[11T. autobusa maršruts (Rīgā)|11T]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;No 2022. gada 18. julijā līdz 2023. gada 20. jūlijam aizstāja 11. tramvaju maršrutu.
&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;12&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Kooperatīvs &quot;Ziedonis&quot;]]&lt;td&gt;&lt;tr href=&quot;2002&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;13&lt;td&gt;[[Babīte (stacija)|Babītes stacija]]&lt;td&gt;[[Rīga Preču|Preču 2]]&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;15&lt;td href=&quot;2002&quot;&gt;[[Jugla (Rīga)|Jugla]] &lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Dārziņi]] &lt;td href=&quot;2002&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;16&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Papīrfabrika &quot;Jugla&quot;]]&lt;td href=&quot;Mercedes-Benz Citaro O530L&quot;&gt;Atsevišķi reisi kursē līdz Muceniekiem un Sunīšiem. 4 reisi dienā kursē caur 80. vidusskolu.
&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;18&lt;td href=&quot;2002&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Dārziņi]] &lt;td href=&quot;2002&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;2002&quot;&gt;20&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;2004&quot;&gt;[[Pļavnieku kapi]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;2006. gads&quot;&gt;[[Pētersalas iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;
&lt;tr href=&quot;2002&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;21&lt;td&gt;[[Imanta (Rīga)|Imanta]] &lt;td&gt;[[Jugla (Rīga)|Jugla]] &lt;td href=&quot;Neoplan&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;Solaris Urbino 12&quot;&gt;22&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td href=&quot;2001. gads&quot;&gt;[[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|Lidosta &quot;Rīga&quot;]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;tr href=&quot;2001. gads&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;23&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Baloži (pilsēta)|Baloži]]&lt;td href=&quot;Solaris Urbino 15&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;24&lt;td href=&quot;2001. gads&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Mangaļsala]]&lt;td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;25&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td href=&quot;Solaris Urbino 18&quot;&gt;[[Mārupe]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Atsevišķi reisi kursē līdz [[Tīraine]]i
&lt;tr href=&quot;2001. gads&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;26&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]]&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;28&lt;td href=&quot;Solaris Bus &amp; Coach&quot;&gt;[[Jugla (Rīga)|Jugla]] &lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;Solaris Urbino 12&quot;&gt;[[Langstiņi]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;

&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;2002&quot;&gt;29&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;2004&quot;&gt;[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Vecmīlgrāvis]]&lt;td&gt;Vasaras sezonā daži reisi kursē līdz [[Vecāķi]]em. Daži reisi iebrauc Jaunciema kapos
No 2019. gada 1. septembra visi reisi iebrauc Bukultos.

&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;30&lt;td&gt;[[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]&lt;td href=&quot;Solaris Urbino 15&quot;&gt;[[Daugavgrīva]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Vasaras sezonā kursē līdz Vakarbuļļiem
&lt;tr href=&quot;2002&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;2004&quot;&gt;31&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Jugla (Rīga)|Jugla]] &lt;td href=&quot;2002&quot;&gt;[[Dārziņi]] &lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;32&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Piņķi]]&lt;td href=&quot;2002&quot;&gt;Daži reisi iebrauc [[Priežciems|Priežciemā.]]
&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td&gt;33&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Jugla (Rīga)|Jugla]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Pļavnieki]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;No 2022. gada 19. septembra kursē 303. ekspresautobusa vietā &lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;34&lt;td&gt;[[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]&lt;td&gt;[[Saulīši]]&lt;td href=&quot;Ikarus E91&quot;&gt;Atsevišķi reisi iebrauc Noliktavu ielā
&lt;/td&gt;&lt;tr href=&quot;2001. gads&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;36&lt;td&gt;[[Imanta (Rīga)|Imanta]] &lt;td&gt;[[Vakarbuļļi]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;37&lt;td&gt;[[Imanta (Rīga)|Imanta]] &lt;td&gt;[[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;38&lt;td href=&quot;Solaris Bus &amp; Coach&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;Solaris Vacanza 12&quot;&gt;[[Dzirciema iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;tr href=&quot;2003. gads&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;39&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Lāčupes kapi]]&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;2004&quot;&gt;41&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Imanta (Rīga)|Imanta]] &lt;td href=&quot;2004&quot;&gt;[[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;tr href=&quot;2002&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;43&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Skulte (Mārupes novads)|Skulte]]&lt;td&gt;Viens darbdienu reiss iebrauc Piņķos. &lt;/tr&gt;&lt;tr href=&quot;2007. gads&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;2009. gads&quot;&gt;44&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Zolitūde]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Ziepniekkalns]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;46&lt;td&gt;[[Zolitūde]]&lt;td&gt;[[Ziepniekkalns]]&lt;td&gt;&lt;tr href=&quot;Ikarus&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;47&lt;td href=&quot;Ikarus 260&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Getliņi]]&lt;td&gt;
&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;48&lt;td&gt;[[Pļavnieku kapi]]&lt;td&gt;[[Sarkandaugava]]&lt;td href=&quot;Ikarus 280&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;49&lt;td&gt;[[Rumbula]]&lt;td href=&quot;2005&quot;&gt;[[MAN-TESS]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;50&lt;td href=&quot;Ikarus E91&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Rīgas TEC-2|TEC-2]]&lt;td href=&quot;2003. gads&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;51&lt;td href=&quot;2001. gads&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Ulbroka]]&lt;td&gt;Atsevišķi reisi kursē līdz Ulbrokas vidusskolai.&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;52&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Pļavnieku kapi]]&lt;td href=&quot;1982&quot;&gt;Darba dienās atsevišķos reisos iebrauc Noliktavu ielā.&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;53&lt;td href=&quot;1995&quot;&gt;[[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Zolitūde]]&lt;td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;54&lt;td href=&quot;Mercedes-Benz&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;Mercedes-Benz O345&quot;&gt;[[Voleri]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;
&lt;tr href=&quot;1997&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;55&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td href=&quot;2014&quot;&gt;[[Jaunmārupe]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;56&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Daugavgrīva]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Ziepniekkalns]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Lielākā daļa reisu iebrauc [[Lāčupes kapos]].&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;57&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Ķīpsala]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;58&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Brīvības gatve
&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Purvciems (Rīga)|Vecmīlgrāvis]]
&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;60&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Ziepniekkalns]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Ķengarags]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td&gt;63&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Šampēteris]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;No 2022. gada 19. septembra kursē 363. ekspresautobusa vietā &lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td&gt;[[303. ekspresbusu maršruts (Rīga)|303.]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Jugla (Rīga)|Jugla]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Pļavnieki]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Bijušais ekspresbuss, vēlāk kļuva par 33. autobusu maršrutu&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td&gt;[[363. ekspresbusu maršruts (Rīga)|363.]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Šampēteris]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Bijušais ekspresbuss, vēlāk kļuva par 63. autobusu maršrutu&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;/table&gt;

&lt;table class=&quot;wikitable mw-collapsible collapsible collapsed&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; role=&quot;presentation&quot;&gt;&lt;tr&gt;&lt;th colspan=&quot;4&quot;&gt;Autobusu maršruti 2023. gadā&lt;/th&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;th width=&quot;30&quot; href=&quot;Sabiedriskais transports Rīgā&quot;&gt;Nr.&lt;/th&gt;&lt;th width=&quot;190&quot; href=&quot;2003. gads&quot;&gt;Sākums&lt;/th&gt;&lt;th width=&quot;190&quot; href=&quot;20. februāris&quot;&gt;Beigas&lt;/th&gt;&lt;th href=&quot;Rīgas Satiksme&quot;&gt;Papildinformācija&lt;/th&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;1852&quot;&gt;2&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1901.&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1913&quot;&gt;[[Vecmīlgrāvis]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;No 2023. gada 25. līdz 27. oktobrim kursēja līdz Sarkandaugavai sakarā ar dzelzceļa pārbrauktuves remontdarbiem
&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td&gt;2a&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Sarkandaugava]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Vecmīlgrāvis|Vecmilgrāvis]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Pagaidu maršruts Sarkandaugavas pārbrauktuves remonta laikā&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr href=&quot;1922&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;26. aprīlī&quot;&gt;3&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1924&quot;&gt;[[Pļavnieki]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1938&quot;&gt;[[Daugavgrīva]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;2. pasaules karš&quot;&gt;4&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1944&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Piņķi]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;Ungārija&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td&gt;[[5T. autobusu maršruts|5T]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Iļģuciems]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Botāniskais dārzs|Botāniskais dārzs / Rīgas Stradiņa universitāte]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Pagaidu autobusu maršruts no 2023. gada 14. aprīļa&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;1996&quot;&gt;6&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1997&quot;&gt;Biķeri&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;7&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Stīpnieki]]&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td&gt;[[7T. autobusu maršruts (Rīga)|7T]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Krasta masīvs]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Ķengarags]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;No 2023. gada 30. oktobra līdz 30. decembrim aizstāja 7. tramvaju maršrutu&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;8&lt;td&gt;[[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]&lt;td&gt;[[Zolitūde]]&lt;td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;1997&quot;&gt;9&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1999&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]]&lt;td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;10&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td href=&quot;Mercedes-Benz O345G&quot;&gt;[[Jaunmārupe]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Kursē caur [[Brūkleņu iela (Rīga)|Brūkleņu ielu]].
&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;1997&quot;&gt;11&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;2000. gads&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Suži (Rīga)|Suži]]&lt;td&gt;Atsevišķi reisi kursē līdz [[Jaunciema kapi]]em
&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;[[11T. autobusa maršruts (Rīgā)|11T]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;12&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Kooperatīvs &quot;Ziedonis&quot;]]&lt;td&gt;&lt;tr href=&quot;2002&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;13&lt;td&gt;[[Babīte (stacija)|Babītes stacija]]&lt;td&gt;[[Rīga Preču|Preču 2]]&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;15&lt;td href=&quot;2002&quot;&gt;[[Jugla (Rīga)|Jugla]] &lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Dārziņi]] &lt;td href=&quot;2002&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;16&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Papīrfabrika &quot;Jugla&quot;]]&lt;td href=&quot;Mercedes-Benz Citaro O530L&quot;&gt;Atsevišķi reisi kursē līdz Muceniekiem un Sunīšiem. 4 reisi dienā kursē caur 80. vidusskolu.
&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;18&lt;td href=&quot;2002&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Dārziņi]] &lt;td href=&quot;2002&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;2002&quot;&gt;20&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;2004&quot;&gt;[[Pļavnieku kapi]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;2006. gads&quot;&gt;[[Pētersalas iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;
&lt;tr href=&quot;2002&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;21&lt;td&gt;[[Imanta (Rīga)|Imanta]] &lt;td&gt;[[Jugla (Rīga)|Jugla]] &lt;td href=&quot;Neoplan&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;Solaris Urbino 12&quot;&gt;22&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td href=&quot;2001. gads&quot;&gt;[[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|Lidosta &quot;Rīga&quot;]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;tr href=&quot;2001. gads&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;23&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Baloži (pilsēta)|Baloži]]&lt;td href=&quot;Solaris Urbino 15&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;24&lt;td href=&quot;2001. gads&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Mangaļsala]]&lt;td&gt;No 2023. gada 25. līdz 27. oktobrim kursēja līdz Sarkandaugavai sakarā ar dzelzceļa pārbrauktuves remontdarbiem&lt;tr&gt;&lt;td&gt;24a&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Sarkandaugava]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Mangaļsala]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Pagaidu maršruts Sarkandaugavas pārbrauktuves remonta laikā&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;25&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td href=&quot;Solaris Urbino 18&quot;&gt;[[Mārupe]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Atsevišķi reisi kursē līdz [[Tīraine]]i
&lt;tr href=&quot;2001. gads&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;26&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]]&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;28&lt;td href=&quot;Solaris Bus &amp; Coach&quot;&gt;[[Jugla (Rīga)|Jugla]] &lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;Solaris Urbino 12&quot;&gt;[[Langstiņi]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;

&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;2002&quot;&gt;29&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;2004&quot;&gt;[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Vecmīlgrāvis]]&lt;td&gt;Visi reisi iebrauc [[Bukulti (Rīga)|Bukultos]]. Daži reisi iebrauc [[Jaunciema kapi|Jaunciema kapos]]
Vasaras sezonā dienas laikā kursē līdz [[Vecāķi|Vecāķiem.]]

&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;30&lt;td&gt;[[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]&lt;td href=&quot;Solaris Urbino 15&quot;&gt;[[Daugavgrīva]] - [[Vakarbuļļi]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Vasaras brīvdienās kursē līdz [[Vakarbuļļiem]]
&lt;tr href=&quot;2002&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;2004&quot;&gt;31&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Jugla (Rīga)|Jugla]] &lt;td href=&quot;2002&quot;&gt;[[Dārziņi]] &lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td&gt;[[31T. autobusu maršruts (Rīga)|31T]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Berģuciems]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;No 2023. gada 23. oktobra līdz 2023. gada 18. decembrim aizstāja [[31. trolejbusu maršruts (Rīga)|31.trolejbusu maršrutu]]
&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;32&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Piņķi]]&lt;td href=&quot;2002&quot;&gt;Atsevišķi reisi kursē caur [[Priežciems|Priežciemu]]&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td&gt;33&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Jugla (Rīga)|Jugla]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Pļavnieki]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Kursē tikai darba dienās&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;34&lt;td&gt;[[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]&lt;td&gt;[[Saulīši]]&lt;td href=&quot;Ikarus E91&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;tr href=&quot;2001. gads&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;36&lt;td&gt;[[Imanta (Rīga)|Imanta]] &lt;td&gt;[[Vakarbuļļi]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Atsevišķi reisi kursē līdz [[Daugavgrīva]]i
&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;37&lt;td&gt;[[Imanta (Rīga)|Imanta]] &lt;td&gt;[[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;38&lt;td href=&quot;Solaris Bus &amp; Coach&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;Solaris Vacanza 12&quot;&gt;[[Dzirciema iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;tr href=&quot;2003. gads&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;39&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Lāčupes kapi]]&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;2004&quot;&gt;41&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Imanta (Rīga)|Imanta]] &lt;td href=&quot;2004&quot;&gt;[[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;tr href=&quot;2002&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;43&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Skulte (Mārupes novads)|Skulte]]&lt;td&gt;Viens rīta reiss iebrauc [[Piņķi|Piņķos]]&lt;/tr&gt;&lt;tr href=&quot;2007. gads&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;2009. gads&quot;&gt;44&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Zolitūde]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Ziepniekkalns]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;46&lt;td&gt;[[Zolitūde]]&lt;td&gt;[[Ziepniekkalns]]&lt;td&gt;&lt;tr href=&quot;Ikarus&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;47&lt;td href=&quot;Ikarus 260&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Getliņi]]&lt;td&gt;
&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;48&lt;td&gt;[[Pļavnieku kapi]]&lt;td&gt;[[Sarkandaugava]]&lt;td href=&quot;Ikarus 280&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;49&lt;td&gt;[[Ķengarags]]&lt;td href=&quot;2005&quot;&gt;[[Daudersala]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;No 2023. gada 17. aprīļa saīsināts no Rumbulas līdz Višķu ielai un pagarināts no MAN-TESS līdz Daudersalai&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;50&lt;td href=&quot;Ikarus E91&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Rīgas TEC-2|TEC-2]]&lt;td href=&quot;2003. gads&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;51&lt;td href=&quot;2001. gads&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Ulbroka]]&lt;td&gt;Atsevišķi reisi kursē līdz Ulbrokas vidusskolai.&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;52&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Pļavnieku kapi]]&lt;td href=&quot;1982&quot;&gt;Darba dienās atsevišķos reisos iebrauc Noliktavu ielā.&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;53&lt;td href=&quot;1995&quot;&gt;[[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Zolitūde]]&lt;td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;54&lt;td href=&quot;Mercedes-Benz&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;Mercedes-Benz O345&quot;&gt;[[Voleri]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;
&lt;tr href=&quot;1997&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;55&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td href=&quot;2014&quot;&gt;[[Jaunmārupe]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;56&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Daugavgrīva]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Ziepniekkalns]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Lielākā daļa reisu iebrauc [[Lāčupes kapos]].
&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;57&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Ķīpsala]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Kursē tikai darba dienās&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;58&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Brīvības gatve]]
&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Purvciems (Rīga)|Vecmīlgrāvis]]
&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;60&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Ziepniekkalns]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Ķengarags]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Kursē tikai darba dienās&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td&gt;63&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Šampēteris]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Kursē tikai darba dienās
&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td&gt;&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Speciāls maršruts nokļūšanai uz [[Måneskin]] koncertu Mežaparkā&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td&gt;&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Jugla (Rīga)|Jugla]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Brīvdabas muzejs]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Speciāls = maršruts, kas kursēja 2023. gada 3. un 4. jūnijā.&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;/table&gt;

&lt;table class=&quot;wikitable mw-collapsible collapsible collapsed&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; role=&quot;presentation&quot;&gt;&lt;tr&gt;&lt;th colspan=&quot;4&quot;&gt;Autobusu maršruti 2024. gadā&lt;/th&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;th width=&quot;30&quot; href=&quot;Sabiedriskais transports Rīgā&quot;&gt;Nr.&lt;/th&gt;&lt;th width=&quot;190&quot; href=&quot;2003. gads&quot;&gt;Sākums&lt;/th&gt;&lt;th width=&quot;190&quot; href=&quot;20. februāris&quot;&gt;Beigas&lt;/th&gt;&lt;th href=&quot;Rīgas Satiksme&quot;&gt;Papildinformācija&lt;/th&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;1852&quot;&gt;2&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1901.&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1913&quot;&gt;[[Vecmīlgrāvis]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Viens rīta reiss brauc no [[Mangaļsala]]s
&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr href=&quot;1922&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;26. aprīlī&quot;&gt;3&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1924&quot;&gt;[[Pļavnieki]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1938&quot;&gt;[[Daugavgrīva]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Atsevišķi reisi kursē līdz [[Attīrīšanas iekārtas|Attīrīšanas iekārtām]]. No 2025. gada aprīļa viens reiss no rīta virzienā no Daugavgrīvas tika pagarināts līdz p/v &quot;Krustpils iela 53&quot;
&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;2. pasaules karš&quot;&gt;4&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1944&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Piņķi]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;Ungārija&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;1996&quot;&gt;6&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1997&quot;&gt;Biķeri&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;7&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Stīpnieki]]&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;8&lt;td&gt;[[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]&lt;td&gt;[[Zolitūde]]&lt;td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;1997&quot;&gt;9&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1999&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]]&lt;td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;10&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td href=&quot;Mercedes-Benz O345G&quot;&gt;[[Jaunmārupe]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Iebrauc lokā [[Brūkleņu iela (Rīga)|Brūkleņu ielā]].

&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;1997&quot;&gt;11&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;2000. gads&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Suži (Rīga)|Suži]]&lt;td&gt;Atsevišķi reisi kursē līdz [[Jaunciema kapi]]em&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;12&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Ziedonis]]&lt;td&gt;&lt;tr href=&quot;2002&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;13&lt;td&gt;[[Babīte (stacija)|Babītes stacija]]&lt;td&gt;[[Rīga Preču|Preču 2]]&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;15&lt;td href=&quot;2002&quot;&gt;[[Jugla (Rīga)|Jugla]] &lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Dārziņi]] &lt;td href=&quot;2002&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;16&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Papīrfabrika &quot;Jugla&quot;]]&lt;td href=&quot;Mercedes-Benz Citaro O530L&quot;&gt;Atsevišķi reisi kursē līdz Muceniekiem un Sunīšiem. 4 reisi dienā kursē caur 80. vidusskolu.
&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;18&lt;td href=&quot;2002&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Dārziņi]] &lt;td href=&quot;2002&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;2002&quot;&gt;20&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;2004&quot;&gt;[[Pļavnieku kapi]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;2006. gads&quot;&gt;[[Pētersala]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;
&lt;tr href=&quot;2002&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;21&lt;td&gt;[[Imanta (Rīga)|Imanta]] &lt;td&gt;[[Jugla (Rīga)|Jugla]] &lt;td href=&quot;Neoplan&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;Solaris Urbino 12&quot;&gt;22&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td href=&quot;2001. gads&quot;&gt;[[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|Lidosta &quot;Rīga&quot;]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;tr href=&quot;2001. gads&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;23&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Baloži (pilsēta)|Baloži]]&lt;td href=&quot;Solaris Urbino 15&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;24&lt;td href=&quot;2001. gads&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Mangaļsala]]&lt;td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;25&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td href=&quot;Solaris Urbino 18&quot;&gt;[[Mārupe]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Atsevišķi reisi kursē līdz [[Tīraine]]i. Viens reiss no rīta uz Tīraini kursē no p/v &quot;Sējas iela&quot;
&lt;tr href=&quot;2001. gads&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;26&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]]&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;28&lt;td href=&quot;Solaris Bus &amp; Coach&quot;&gt;[[Jugla (Rīga)|Jugla]] &lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;Solaris Urbino 12&quot;&gt;[[Langstiņi]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;

&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;2002&quot;&gt;29&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;2004&quot;&gt;[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Vecmīlgrāvis]] - [[Vecāķi]]&lt;td&gt;Visi reisi iebrauc [[Bukulti (Rīga)|Bukultos]]. Daži reisi iebrauc [[Jaunciema kapi|Jaunciema kapos]]
Vasaras sezonā dienas laikā kursē līdz [[Vecāķi]]em.

&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;30&lt;td&gt;[[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]&lt;td href=&quot;Solaris Urbino 15&quot;&gt;[[Daugavgrīva]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Vasaras brīvdienās kursē līdz [[Vakarbuļļi]]em
&lt;tr href=&quot;2002&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;2004&quot;&gt;31&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Jugla (Rīga)|Jugla]] &lt;td href=&quot;2002&quot;&gt;[[Dārziņi]] &lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;32&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Piņķi]]&lt;td href=&quot;2002&quot;&gt;Atsevišķi reisi kursē iebraucot [[Priežciems|Priežciemā]]&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;33&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Jugla (Rīga)|Jugla]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Dārzciems (Rīga)|Dārzciems]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Kursē tikai darba dienās&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;34&lt;td&gt;[[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]&lt;td&gt;[[Saulīši]]&lt;td href=&quot;Ikarus E91&quot;&gt;Atsevišķi reisi kursē caur [[Noliktavu iela (Dreiliņi)|Noliktavu ielu]].
&lt;/td&gt;&lt;tr href=&quot;2001. gads&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;36&lt;td&gt;[[Imanta (Rīga)|Imanta]] &lt;td&gt;[[Vakarbuļļi]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Atsevišķi reisi kursē līdz [[Daugavgrīva]]i
Atsevišķi reisi kursē līdz [[Attīrīšanas iekārtas|Attīrīšanas iekārtām]]
&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;37&lt;td&gt;[[Imanta (Rīga)|Imanta]] &lt;td&gt;[[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;38&lt;td href=&quot;Solaris Bus &amp; Coach&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;Solaris Vacanza 12&quot;&gt;[[Dzirciema iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;tr href=&quot;2003. gads&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;39&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Lāčupes kapi]]&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;2004&quot;&gt;41&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Imanta (Rīga)|Imanta]] &lt;td href=&quot;2004&quot;&gt;[[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;tr href=&quot;2002&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;43&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Skulte (Mārupes novads)|Skulte]]&lt;td&gt;Iebrauc Priežciemā. Viens rīta reiss iebrauc [[Piņķi|Piņķos]]
&lt;/tr&gt;&lt;tr href=&quot;2007. gads&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;2009. gads&quot;&gt;44&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Zolitūde]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Ziepniekkalns]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;46&lt;td&gt;[[Zolitūde]]&lt;td&gt;[[Ziepniekkalns]]&lt;td&gt;&lt;tr href=&quot;Ikarus&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;47&lt;td href=&quot;Ikarus 260&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Getliņi]]&lt;td&gt;Kursē tikai darba dienās. No 2025. gada 20. janvāra tika saīsināts līdz Purvciema D/P. Pēdējie divi reisi no Getliņiem kursē līdz p/v &quot;A.Saharova iela&quot;.
&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;48&lt;td&gt;[[Pļavnieku kapi]]&lt;td&gt;[[Sarkandaugava]]&lt;td href=&quot;Ikarus 280&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;49&lt;td&gt;[[Ķengarags]]&lt;td href=&quot;2005&quot;&gt;[[Daudersala]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;50&lt;td href=&quot;Ikarus E91&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Rīgas TEC-2|TEC-2]]&lt;td href=&quot;2003. gads&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;51&lt;td href=&quot;2001. gads&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Ulbroka]]&lt;td&gt;Atsevišķi reisi kursē līdz Ulbrokas vidusskolai.&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;52&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Pļavnieku kapi]]&lt;td href=&quot;1982&quot;&gt;Darba dienās atsevišķos reisos iebrauc Noliktavu ielā.&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;53&lt;td href=&quot;1995&quot;&gt;[[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Zolitūde]]&lt;td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;54&lt;td href=&quot;Mercedes-Benz&quot;&gt;[[Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs|Botāniskais dārzs]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;Mercedes-Benz O345&quot;&gt;[[Voleri]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Pēdējie reisi vakaros no Voleriem brauc līdz p/v &quot;Cementa iela&quot;. No 2024. gada 1. oktobra saīsināts līdz Botāniskajam dārzam.
&lt;tr href=&quot;1997&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;55&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td href=&quot;2014&quot;&gt;[[Jaunmārupe]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;56&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Daugavgrīva]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Ziepniekkalns]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Rīta un vakara reisi neiebrauc Lāčupes kapos.&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;57&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Ķīpsala]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Kursē tikai darba dienās&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;58&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] ([[Vaidavas iela (Rīga)|Vaidavas iela]])
&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Vecmīlgrāvis]]
&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Vasaras sezona kursē līdz [[Vecāķi]]em.
&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;60&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Ziepniekkalns]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Ķengarags]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;No 2024. gada 13. maija pagarināts līdz Latgales ielas un Prūšu ielas krustojumam.

&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;63&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Šampēteris]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Kursē tikai darba dienās
&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;/table&gt;

'''Piezīmes:'''
* e — Ekspresis
* {{legend|#B7E4B5|Sezonālais}}
* {{legend|#F3DDDD|Spec.}}

== Interesanti fakti ==

=== Pārdēvēti autobusu galapunkti un pieturas ===
* Galapunkts &quot;Zolitūdes tirgus&quot; tika pārdēvēts par &quot;Zolitūde&quot;.
* Galapunkts &quot;Ziepniekkalna tirgus&quot; tika pārdēvēts par &quot;Ziepniekkalns&quot;.
* Galapunkts &quot;Eksperimentālā bāze&quot; tika pārdēvēts par &quot;Kleisti&quot;.
* Galapunkts &quot;Dārziņi-2&quot; tika pārdēvēts par &quot;Dārziņi&quot;.
* Galapunkts &quot;Ulbrokas kapi&quot; tika pārdēvēts par &quot;Pļavnieku kapi&quot;.
* Galapunkts &quot;Katedrāle&quot; tika pārdēvēts par &quot;Esplanāde&quot;.
* Galapunkts &quot;13. janvāra iela&quot; tika pārdēvēts par &quot;Centrālā Stacija&quot;, bet pēc tam — &quot;Stacijas laukums&quot;.
* Galapunkts &quot;Birzes iela&quot; Bolderājā tika pārdēvēts par &quot;Bolderāja&quot;, bet pēc tam — &quot;Daugavgrīva&quot;.
* Galapunkts &quot;NORDEKA&quot; Dzirciemā tika pārdēvēts par &quot;Dzirciema iela&quot;.
* Galapunkts &quot;Pētersalas iela&quot; tika pārdēvēts par &quot;Pētersala&quot;.
* Galapunkts &quot;Katlakalna kapi&quot; tika pārdēvēts par &quot;Kooperatīvs Ziedonis&quot;, bet pēc tam — &quot;Ziedonis&quot;.
* Pietura &quot;94.vidusskola&quot; tika pārdēvēts par &quot;Ziepniekkalna vidusskola&quot;.
* Pietura &quot;Zvēraudzetava&quot; tika pārdēvēts par &quot;Mazā Juglas iela&quot;.

=== Reģionālie maršruti ===
Līdz 2009. gada 1. janvārim &quot;Rīgas satiksme&quot; apkalpoja vietējās nozīmes reģionālos autobusu maršrutus: 826., 827., 829., 830., 831., 835., 843., 844., 852., 859. un 991.
{| class=&quot;wikitable mw-collapsible&quot;
|+Reģionālie maršruti
!Nr.
!Nosaukums
|-
|826
|Rīga — Vangaži
|-
|827
|Rīga — Saurieši
|-
|829
|Rīga — Ropaži
|-
|830
|Rīga — Juglas iecirknis
|-
|831
|Rīga — Kākciems
|-
|835
|Rīga — Upeslejas apkalpos
|-
|843
|Rīga — Ķekava
|-
|844
|Rīga — Ķekava
|-
|852
|Rīga — Mežsētas
|-
|853
|Rīga — Jaunmārupe
|-
|854
|Rīga — Jaunmārupe
|-
|859
|Rīga — Mežsētas
|-
|863
|Rīga — Skulte
|-
|959
|Rīga — Kalnciems
|}
2009. gada 1. janvārī 853. autobusu maršruts tika pārdēvēts par 55. autobusu maršrutu, 863. autobusu maršruts — par 43. autobusu maršrutu, bet 10. autobusu maršruts tika pagarināts līdz Jaunmārupei. Pārējie maršruti tika nodoti citiem pārvadātājiem

== Autobusu parki ==
[[Attēls:6. autobusu parks Kleistu ielā.jpg|thumb|255px|6. autobusu parks Kleistu ielā]]
[[Attēls:7. autobusu parks Vestienas ielā.jpg|thumb|255px|7. autobusu parks Vestienas ielā]]

=== 6. autobusu parks — &quot;Imanta&quot; ===
* Adrese: Kleistu iela 28, [[Rīga]] ([[Imanta (Rīga)|Imanta]])
* Apkalpo maršrutus: [[3. autobusu maršruts (Rīga)|3]], [[4. autobusu maršruts (Rīga)|4]], [[7. autobusu maršruts (Rīga)|7]], [[8. autobusu maršruts (Rīga)|8]], [[10. autobusu maršruts (Rīga)|10]], [[13. autobusu maršruts (Rīga)|13]], [[21. autobusu maršruts (Rīga)|21]], [[22. autobusu maršruts (Rīga)|22]], [[30. autobusu maršruts (Rīga)|30]], [[32. autobusu maršruts (Rīga)|32]], [[36. autobusu maršruts (Rīga)|36]], [[37. autobusu maršruts (Rīga)|37]], [[38. autobusu maršruts (Rīga)|38]], [[39. autobusu maršruts (Rīga)|39]], [[41. autobusu maršruts (Rīga)|41]], [[43. autobusu maršruts (Rīga)|43]], [[44. autobusu maršruts (Rīga)|44]], [[46. autobusu maršruts (Rīga)|46]], [[53. autobusu maršruts (Rīga)|53]], [[54. autobusu maršruts (Rīga)|54]], [[55. autobusu maršruts (Rīga)|55]], [[56. autobusu maršruts (Rīga)|56]], [[63. autobusu maršruts (Rīga)|63]].

=== 7. autobusu parks — &quot;Tālava&quot; ===
* Adrese: Vestienas iela 35, [[Rīga]] ([[Dārzciems (Rīga)|Dārzciems]])
* Apkalpo maršrutus: [[2. autobusu maršruts (Rīga)|2]], [[3. autobusu maršruts (Rīga)|3]], [[6. autobusu maršruts (Rīga)|6]], [[9. autobusu maršruts (Rīga)|9]], [[11. autobusu maršruts (Rīga)|11]], [[12. autobusu maršruts (Rīga)|12]], [[13. autobusu maršruts (Rīga)|13]], [[15. autobusu maršruts (Rīga)|15]], [[16. autobusu maršruts (Rīga)|16]], [[18. autobusu maršruts (Rīga)|18]], [[20. autobusu maršruts (Rīga)|20]], [[21. autobusu maršruts (Rīga)|21]], [[22. autobusu maršruts (Rīga)|22]], [[23. autobusu maršruts (Rīga)|23]], [[24. autobusu maršruts (Rīga)|24]], [[25. autobusu maršruts (Rīga)|25]], [[26. autobusu maršruts (Rīga)|26]], [[28. autobusu maršruts (Rīga)|28]], [[29. autobusu maršruts (Rīga)|29]], [[31. autobusu maršruts (Rīga)|31]], [[33. autobusu maršruts (Rīga, 2022)|33]], [[34. autobusu maršruts (Rīga)|34]], [[43. autobusu maršruts (Rīga)|43]], [[47. autobusu maršruts (Rīga)|47]], [[48. autobusu maršruts (Rīga)|48]], [[49. autobusu maršruts (Rīga)|49]], [[50. autobusu maršruts (Rīga)|50]], [[51. autobusu maršruts (Rīga)|51]], [[52. autobusu maršruts (Rīga)|52]], [[56. autobusu maršruts (Rīga)|56]], [[57. autobusu maršruts (Rīga)|57]], [[58. autobusu maršruts (Rīga)|58]], [[60. autobusu maršruts (Rīga)|60]] un [[63. autobusu maršruts (Rīga)|63]].

== Bijušo RPPU &quot;Imanta&quot; / RPPU &quot;Tālava&quot; un līdz 2008. gadam &quot;Rīgas satiksmes&quot; apkalpotie maršruti ==

=== RPPU &quot;Imanta&quot; / 6. autobusu parks ===

* Adrese: Kleistu iela 28, Rīga (Imanta)
* Apkalpoja maršrutus (2001—2008): [[3. autobusu maršruts (Rīga)|3]], [[3E. autobusu maršruts (Rīga)|3E]], [[3A. autobusu maršruts (Rīga)|3A]], [[4. autobusu maršruts (Rīga)|4]], [[4z. autobusu maršruts (Rīga)|4z]], [[7. autobusu maršruts (Rīga)|7]], [[8. autobusu maršruts (Rīga)|8]], [[10. autobusu maršruts (Rīga)|10]], [[12. autobusu maršruts (Rīga)|12]], [[13. autobusu maršruts (Rīga)|13]], [[13A. autobusu maršruts (Rīga)|13A]], [[16. autobusu maršruts (Rīga)|16]], [[17. autobusu maršruts (Rīga)|17E]], [[22. autobusu maršruts (Rīga)|22]], [[22A. autobusa maršruts (Rīga)|22A]], [[23. autobusu maršruts (Rīga)|23]], [[25. autobusu maršruts (Rīga)|25]], [[26. autobusu maršruts (Rīga)|26]], [[36. autobusu maršruts (Rīga)|36]], [[36A. autobusu maršruts (Rīga)|36A]], [[37. autobusu maršruts (Rīga)|37]], [[37E. autobusu maršruts (Rīga)|37E]], [[38. autobusu maršruts (Rīga)|38]], [[38A. autobusu maršruts (Rīga)|38A]], [[38B. autobusu maršruts (Rīga)|38B]], [[40. autobusu maršruts (Rīga)|40]], [[40A. autobusu maršruts (Rīga)|40A]], [[40E. autobusu maršruts (Rīga)|40E]], [[41. autobusu maršruts (Rīga)|41]], [[44. autobusu maršruts (Rīga)|44]], [[46. autobusu maršruts (Rīga)|46]], [[47. autobusu maršruts (Rīga)|47]], 47E, [[50. autobusu maršruts (Rīga)|50]], [[53. autobusu maršruts (Rīga)|53]], 53E, [[7715. autobusu maršruts|7715]], 7716.

=== RPPU &quot;Tālava&quot; / 7. autobusu parks ===
* Adrese: Vestienas iela 35, Rīga (Dārzciems)
* Apkalpoja maršrutus (2001—2008): [[1. autobusu maršruts (Rīga)|1]], [[2. autobusu maršruts (Rīga)|2]], [[5. autobusu maršruts (Rīga)|5]], 5E, [[6. autobusu maršruts (Rīga)|6]], [[6A. autobusu maršruts (Rīga)|6A]], [[9. autobusu maršruts (Rīga)|9]], [[11. autobusu maršruts (Rīga)|11]], [[15. autobusu maršruts (Rīga)|15]], [[15A. autobusu maršruts (Rīga)|15A]], [[15B. autobusu maršruts (Rīga)|15B]], [[15D. autobusu maršruts (Rīga)|15D]], [[18. autobusu maršruts (Rīga)|18]], [[18A. autobusu maršruts (Rīga)|18A]], [[19. autobusu maršruts (Rīga)|19]], [[19A. autobusu maršruts (Rīga)|19A]], [[20. autobusu maršruts (Rīga)|20]], [[21. autobusu maršruts (Rīga)|21]], [[24. autobusu maršruts (Rīga)|24]], [[24a. autobusu maršruts (Rīga)|24A]], 24E, [[28. autobusu maršruts (Rīga)|28]], [[32. autobusu maršruts (Rīga)|32]], 32E, [[33. autobusu maršruts (Rīga)|33]], [[48. autobusu maršruts (Rīga)|48]], [[49. autobusu maršruts (Rīga)|49]], [[52. autobusu maršruts (Rīga)|52]], 52A, 105, 826, 959, 991, 863, 859, 854, 853, 852, 844, 843, 840, 837, [[831. reģionālais autobusu maršruts|831]], [[830. reģionālais autobusu maršruts|830]], [[829. reģionālais autobusu maršruts|829]], [[827. reģionālais autobusu maršruts|827]], [[835. reģionālais autobusu maršruts|835]].

== Attēli ==
&lt;gallery&gt;
Attēls:Dārziņi, konečná stanice.jpg|Autobusu pietura &quot;Dārziņi&quot;
Attēls:Rigas Satiksme-Abrenes iela.jpg|&quot;[[Rīgas satiksme]]s&quot; autobusu galapunkts [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes ielā]]
Attēls:Dārziņi, konečná.jpg|Galapunkts [[Dārziņi|Dārziņos]]
Attēls:49. autobuss galapunktā &quot;Rumbula&quot; (14.04.2023.).jpg|Galapunkts [[Rumbula|Rumbulā]]
File:Konečná autobusu č. 24 na Mangaļu pussala.jpg|Galapunkts [[Mangaļsala|Mangaļsalā]]
Attēls:49. autobuss galapunktā &quot;MAN-TESS&quot;.jpg|Galapunkts &quot;MAN-TESS&quot;
Attēls:14. autobuss galapunktā &quot;Zvēraudzētava&quot; (2).jpg|Galapunkts &quot;Zvēraudētava&quot;
Attēls:1. autobuss uz Berģu ielas.jpg|Galapunkts &quot;Berģuciems&quot;
Attēls:Autobusa pietura &quot;Sunīši&quot;.jpg|Autobusu pietura &quot;Sunīši&quot;
Attēls:Autobusa pietura &quot;Kantoris&quot;.jpg|Autobusu pietura &quot;Kantoris&quot;
Attēls:Autobusa pietura &quot;Katlakalns&quot;.jpg|Autobusu pietura &quot;Katlakalns&quot;
Attēls:Autobusa pietura &quot;Vakarbuļļi&quot;.jpg|Autobusu pietura &quot;Vakarbuļļi&quot;
Attēls:Autobusa pietura &quot;TEC-2&quot;.jpg|Autobusu pietura &quot;TEC-2&quot;
&lt;/gallery&gt;

== Skatīt arī ==
* [[Trolejbusu satiksme Rīgā]]
* [[Tramvaju satiksme Rīgā]]
* [[Mikroautobusu satiksme Rīgā]]
* [[Sabiedriskais transports Rīgā]]
* [[Rīgas satiksme]]
* [[Rīgas metropolitēns]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv]
* {{youtube|3RI3NDtOrtw|Autobusi Rīgā}}
* {{youtube|Q97cat15eBQ|Autobusi Rīgā 2}}
* {{youtube|q5IXVPP8xDc|Autobusi Rīgā 3}}

{{Sabiedriskais transports Rīga|Autobuss=[[11T. autobusa maršruts (Rīgā)]]}}

[[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā| ]]</text>
      <sha1>tfdkfl19be4fv8d1t42gmlbntxydpgp</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4465354</id>
      <parentid>4465353</parentid>
      <timestamp>2026-05-08T19:33:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Aleksandrs1234</username>
        <id>94295</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4465354</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="176566" sha1="1lw0byd1u6ohow1vn2u1ckdx267uemt" xml:space="preserve">{{jāuzlabo|informācija par maršrutiem dažādos gados ir neprecīza}}
{{Transporta sistēmas infokaste
| nosaukums = Autobusu satiksme Rīgā
| fona krāsa = #007C06
| logo = 
| karte = File:Rs autobusi 15-11-2022 1.png
| valsts = {{karogs|Latvija}}
| pilsēta = [[Rīga]]
| atklāts = {{dat|1924}}
| izmaksas = 
| kopējais garums = 883 km &lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot;&gt;[http://www.rdsd.lv/?ct=sabtrvesture Sabiedriskais transports], rdsd.lv&lt;/ref&gt;
| līniju skaits = 50
| staciju skaits = 
| pieturu skaits = 1275 (2014)&lt;ref name=&quot;nosaukums-1&quot; /&gt;
| transporta vienīb = 432 (2010) &lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot; /&gt;
| depo = 2
| pasažieri dienā = 
| pasažieri gadā = 68 655 977 (2015) &lt;ref name=&quot;nosaukums-1&quot;&gt;[https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/2014-gada-sabiedriskaja-transporta-parvadati-150-526-484-pasazieri/ 2014. gadā sabiedriskajā transportā pārvadāti 150 526 484 pasažieri] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200919024315/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/2014-gada-sabiedriskaja-transporta-parvadati-150-526-484-pasazieri/ |date={{dat|2020|09|19||bez}} }}, rigassatiksme.lv, {{dat|2015|1|27|SK}}&lt;/ref&gt;
| mājas lapa = [http://www.rigassatiksme.lv rigassatiksme.lv]
| apakšveidne = {{Rīgas autobusu apakšveidne}}
| Jauni Maršruti = [[59]], [[5T]]
| kartes izmērs = 300px
}}

'''Autobusu satiksme Rīgā''' ir viens no [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] veidiem, kas nodrošina pasažieru pārvadāšanu pilsētā un tās tuvākajā apkārtnē. Kopš 2003. gada 20. februāra autobusu pārvadājumus veic pašvaldības uzņēmums &quot;[[Rīgas satiksme]]&quot;. 2015. gadā ar autobusiem tika pārvadāti {{sk|68655977}} pasažieri.&lt;ref name=&quot;nosaukums-1&quot; /&gt; Patlaban pasažieru pārvadājumi tiek veikti 50 autobusu maršrutos, kuru kopējais garums sasniedz aptuveni {{nobr|883 km}}. Uz 2010. gada 1. janvāri &quot;Rīgas satiksmes&quot; autobusu parks sastāvēja no 478 autobusiem. [[Rīga|Rīgā]] atrodas 2 autobusu parki, viens — [[Kleisti (Rīga)|Kleistos]], otrs — [[Dārzciems (Rīga)|Dārzciemā]].

2016. gada nogalē visi transportlīdzekļi aprīkoti ar novērošanas kamerām un monitoriem pieturvietu un reklāmas vai citas noderīgas informācijas demonstrēšanai.

== Vēsture ==
[[Attēls:Rīgas pilsētas autobusu satiksme 1940.jpg|thumb|280px|Rīgas pilsētas autobusu satiksmes shēma 1940. gada vasarā.]]
Visu autobusu sencis — zirgu omnibuss Rīgā savu braucienu pirmo reizi veica 1852. gadā. Pirmās, daudzvietīgas karietes maršruta galastacijas bija Rātslaukums un Lielais sūknis tagadējās Jaunās Ģertrūdes baznīcas rajonā. 1901. gadā izdotajā izziņu krājumā &quot;Ilustrets Wadons pa Rīgu&quot;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.rigacv.lv/trip/putevoditel_po_rige_1901 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2013|02|16||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130116201337/http://www.rigacv.lv/trip/putevoditel_po_rige_1901 |archivedate={{dat|2013|01|16||bez}} }}&lt;/ref&gt; ir rakstīts, ka tajos gados eksistēja pavisam pieci omnibusu maršruti. Pirmais maršruts veda no Biržas ēkas līdz Sarkandaugavai. No gala stacijas omnibuss devās ceļā ik pēc divām stundām, sākot no deviņiem rītā. Desmitos un vienpadsmitos vakarā omnibuss maršrutu sāka no viesnīcas &quot;Roma&quot;, brauciens maksāja 15 kapeikas, pusceļš — 10 kap. Otrais maršruts veda uz Juglu un sākās pie Lielā sūkņa (Brīvības ielā 119). Omnibuss atiešanas laiki: 9.00, 11.15, 14.20, 17.15 un 20.30. Brīvdienās papildus reiss — 23.30. Brauciena cena 25 kapeikas. 3. maršruts uz Bišumuižu sākās Jelgavas forštatē, Akmeņu un Kuģu ielas stūrī, četras reizes dienā un tikai ziemā. 4. maršruts uz Torņakalnu pa Jelgavas šoseju līdz Robežu ielai sākās pie Pontonu tilta, braucieni notika no pusdeviņiem no rīta līdz pusdeviņiem vakarā. Toties — katru pusstundu. Maksa — 10 kap., pusceļš — 8 kap. Pēdējais, 5. maršruts bija līdz Āgenskalna tirgum. Sākums jau pusastoņos no rīta, katru pusstundu. Cena — tāda pati kā 4. maršrutam.

Pirmais īstais automobilis-omnibuss&lt;ref&gt;[https://archive.today/20130703024806/www.gazeta.lv/story/19795.html]&lt;/ref&gt; vai vienkāršāk sakot — autobuss Rīgas ielās bija redzams jau 1913. gadā (pēc citām ziņām — pat 1908. gadā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.rigacv.lv/articles/dz_armisted |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2013|02|16||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160307133526/http://www.rigacv.lv/articles/dz_armisted |archivedate={{dat|2016|03|07||bez}} }}&lt;/ref&gt;), taču pirms Pirmā pasaules kara šis transporta veids nebija attīstīts. Pasažieri Rīgā vairāk izmantoja tramvajus un ormaņu pakalpojumus, vai arī dzelzceļu, īpašos gadījumos nolīgstot speciālu transportu.

Pirmais, regulārais autobusa maršruts Rīgā parādījās 1922. gada 26. aprīlī. Tas sasaistīja Rātslaukumu un Āgenskalnu, 1924. gadā tādi jau bija vairāki, kustību tajās nodrošināja privāti pārvadātāji, bet pēc pieciem gadiem akciju sabiedrībai “Auto satiksme” jau bija 30 autobusi, kas kursēja pa 17 maršrutiem. Maršrutu sākuma punkts bija Rātslaukums. Tā kā autobusiem bija vajadzīgs benzīns, tad blakus postamentam ar [[Rolanda statuja (Vecrīga)|Rolanda statuju]] atradās arī neliela degvielas uzpildes stacija ar tagad atkal labi pazīstamo izkārtni “Shell”. Tā Rīgā radās pirmā autobusu stacija.
 
1930. gados pilsētas autobusi jau pārvadāja 20 miljonus pasažieru gadā, līdz 1938. gadam tika atklāti 19 autobusu maršruti, kuros kursēja 151 autobuss, tika pārvadāti 29, 25 miljoni pasažieru gadā. Pašvaldības rīcībā esoša autobusu transporta atklāšana notika 1938. gada 1. jūlijā. Trīsdesmito gadu beigās pa 20 maršrutiem kursēja jau 158 mašīnas, tāpēc šaurajā Rātslaukumā tām vietas vairāk nebija. Drīz autoosta pārcēlās uz Aspazijas bulvāra un 13. janvāra ielas krustojumu, kur tika uzbūvētas vairākas kioskiem līdzīgas vienstāva ēkas un nojumes. Toties autobusi no šejienes sāka braukt arī uz citam Latvijas pilsētām: Jelgavu, Siguldu, Liepāju.

1930. gadu beigās Rīgas autobusu parku regulāri papildināja ar jaunām, Eiropas vadošo autobūves kompāniju mašīnām. Tāpēc arī šeit, kur bija ļoti aktīva satiksme, autoostai jau bija par šauru, bieži notika avārijas. Otrais pasaules karš autobusu transporta infrastruktūrai bija fatāls.

Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] autobusu satiksme Rīgā bija uz sabrukuma robežas, piemēram, 1944. gadā pašvaldības autobusu parkā bija palikuši tikai 4 autobusi. 1946. gadā tika dibināts 1. Rīgas autobusu parks, kurš sākotnēji atradās Autotransporta ministrijas pakļautībā, bet vēlākajos Padomju gados — Rīgas pilsētas izpildkomitejas pakļautībā. Savas pastāvēšanas sākumā 1. Rīgas autobusu parkā bija aptuveni piecpadsmit transportlīdzekļu.

1960. gados tika iepirkti [[Ungārija|Ungārijā]] ražotie [[Ikarus]] markas autobusi, kā arī pilnveidoti un optimizēti autobusu maršruti. Padomju laikā autobusa biļete pilsētas robežās maksāja 5 [[kapeika]]s.

1992. gadā, reorganizējot autobusu satiksmi, pasažieru pārvadājumu veikšanai tika izveidoti divi atsevišķi pašvaldības uzņēmumi — autobusu parks &quot;[[Imanta (autobusu parks)|Imanta]]&quot; un autobusu parks &quot;[[Tālava (autobusu parks)|Tālava]]&quot;. Tika nolemts, ka autobusu parks &quot;Imanta&quot; apkalpos visus autobusu maršrutus Daugavas kreisajā krastā jeb [[Pārdaugava|Pārdaugavā]], savukārt autobusu parks &quot;Tālava&quot; apkalpos visus maršrutus Daugavas labajā krastā. Autobusu tehniskais stāvoklis abos jaunizveidotajos uzņēmumos bija ļoti slikts. Pirmie [[Eiropa|Eiropā]] ražotie autobusi tika saņemti no [[Skandināvija]]s valstīm.

Lai atjaunotu ritošo parku un uzsāktu tehniskās apkopes centru celtniecību, 1993. gadā uzņēmumi sāka interesēties par [[Pasaules Banka]]s kredīta iespējām. 1997. gadā tika parakstīts līgums par aizdevumu, un jau novembrī tika saņemti pirmie 52 [[Mercedes-Benz]] autobusi.

1996. gada septembrī eksperimenta kārtībā darbu sāka [[Konduktors|konduktori]]. Vēlāk uzņēmumi nolēma konduktorus nodarbināt praktiski visu maršrutu autobusos, izņemot komercekspreša autobusos, kuros konduktora darbu veica autobusa vadītājs. 1997. gadā tika atklāts pirmais komercekspreša maršruts, kas nepieturēja atsevišķās maršruta pieturvietās, tādējādi par nedaudz augstāku biļetes cenu pasažieriem bija iespēja nokļūt galamērķī ātrāk.

2023. gada 22. decembrī Rīgā regulāros pasažieru pārvadājumus uzsākuši pirmie elektroautobusi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/22-decembri-saks-kurset-pirmie-elektroautobusi/|title=22. decembrī sāks kursēt pirmie elektroautobusi}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

== Autobusu modeļi ==

=== Ekspluatācijā esošie autobusu modeļi ===

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
!width=&quot;130&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Ražotājs
!width=&quot;100&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Modelis
!width=&quot;110&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Izlaiduma gads
!width=&quot;80&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Ekspluatācija
!width=&quot;60&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Daudzums
!width=&quot;300&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Papildinformācija
|-
|[[Mercedes-Benz]]
| [[Mercedes-Benz Citaro O530G|Citaro O530G]]
| &lt;center&gt; 2002 — 2004, 2006
| &lt;center&gt; 2002 — pašlaik
| &lt;center&gt; 58
|Vairāki autobusi ir aprīkoti ar gaisa kondicionieriem.
|-
|rowspan=&quot;3&quot; | [[Neoplan]] (Polska)
| [[Solaris Urbino 12]]
| &lt;center&gt; 2001
| &lt;center&gt; 2001 — pašlaik
| &lt;center&gt; 11 / (2023. gadā palika tikai 1 autobuss)
|Nav aprīkoti ar gaisa kondicionieriem.
2023. gadā 10 autobusi tika ziedoti Ukrainai.
|-
| [[Solaris Urbino 15]]
| &lt;center&gt; 2001
| &lt;center&gt; 2001 — pašlaik
| &lt;center&gt; 8
|Nav aprīkoti ar gaisa kondicionieriem.
|-
| [[Solaris Urbino 18]]
| &lt;center&gt; 2001
| &lt;center&gt; 2001 — pašlaik
| &lt;center&gt; 13
|Nav aprīkoti ar gaisa kondicionieriem.
|-
| rowspan=&quot;7&quot; | [[Solaris Bus &amp; Coach|Solaris]]
|rowspan=&quot;2&quot; | [[Solaris Urbino 12|Urbino 12]]
| &lt;center&gt; 2002 — 2004
| &lt;center&gt; 2002 — pašlaik
| &lt;center&gt; 52
|Nav aprīkoti ar gaisa kondicionieriem.
|-
| &lt;center&gt; 2017—2019
| &lt;center&gt; 2018—pašlaik
| &lt;center&gt; 175
| Autobusi ilgstoši netika nodoti ekspluatācijā
|-
|[[Solaris Urbino 12|Urbino 12 electric]]
|&lt;center&gt; 2023—pašlaik
|&lt;center&gt; 22/12/2023—pašlaik
|&lt;center&gt; 35
|2023. gada 22. decembrī sāka darbu ar pasažieriem.
|-
| [[Solaris Urbino 15|Urbino 15]]
| &lt;center&gt; 2002—2004
| &lt;center&gt; 2002—pašlaik
| &lt;center&gt; 39
|Nav aprīkoti ar gaisa kondicionieriem.
|-
|rowspan=&quot;3&quot; | [[Solaris Urbino 18|Urbino 18]]
| &lt;center&gt; 2002—2004, 2014
| &lt;center&gt; 2002—pašlaik
| &lt;center&gt; 79
|I un II paaudzes autobusi, kuri tika piegādāti 2000. gados nav aprīkoti ar gaisa kondicionieriem, savukārt III paaudzes autobusi, kurus piegādāja 2014. gadā, ar gaisa kondicionieriem ir aprīkoti.
|-
| &lt;center&gt; 2017—2018
| &lt;center&gt; 2018—pašlaik
| &lt;center&gt; 70
| Autobusi ilgstoši netika nodoti ekspluatācijā
|-
| &lt;center&gt; 2022
| &lt;center&gt; 2022. gada 9. aprīlis — pašlaik
| &lt;center&gt; 18
| No kopumā pasūtītajiem 88 autobusiem 2017/2018. gada sezonai tika piegādāti 70 laikā, no kuriem pēdējie 18 pēc ilgstošas kavēšanās uz Rīgu atvesti 2022. gada februārī.&lt;ref&gt;https://twitter.com/Rigassatiksme_/status/1512704695512580099&lt;/ref&gt;
|-
| [[Ikarus]]
| [[Ikarus E91|E91]]
| &lt;center&gt; E95.51 2001—2002
E91.54: 2003—2004, 2006

| &lt;center&gt; 2001—pašlaik
| &lt;center&gt; 75
| Tika piegādāti autobusi divās modifikācijās: vecākā (E91.51), kas nav aprīkoti ar gaisa kondicionieriem, un jaunākā (E91.54) kas ir aprīkoti ar gaisa kondicionieriem.
Autobusi tiek izmantoti uzņēmuma darbinieku pārvadāšanai. Līdz 2022. gadam tika izmantoti arī regulāros pasažieru pārvadājumos.
2011. gada beigās daži autobusi tika nodoti Rēzeknei.
No 2016. līdz 2018. gadam vairāki autobusi tika nodoti Rīgas pašvaldības skolām skolēnu izvešanai, bet 2020. gadu sākumā līdz ar sarukušo skolēnu pārvadājumu pieprasījumu COVID-19 pandēmijas dēļ tie tikuši atgriezti.
|}

=== Dienesta autobusi ===

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
!width=&quot;130&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Ražotājs
!width=&quot;100&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Modelis
!width=&quot;110&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Izlaiduma gads
!width=&quot;80&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Ekspluatācija
!width=&quot;60&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Daudzums
!width=&quot;300&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Papildinformācija
|-
| [[Solaris Bus &amp; Coach|Solaris]]
| [[Solaris Vacanza 12|Vacanza 12]]
| &lt;center&gt; 2003
| &lt;center&gt; 2005—pašlaik
| &lt;center&gt; 1
|
|-
|rowspan=&quot;2&quot; | [[Ikarus]]
| [[Ikarus E13|E13]]
| &lt;center&gt; 2004
| &lt;center&gt; 2004—pašlaik
| &lt;center&gt; 1
|
|-
| [[Ikarus E91|E91]]
| &lt;center&gt; 2001, 2002
| &lt;center&gt; 2001—pašlaik
| &lt;center&gt; 4
| Līdz 2007. — 2016. gadam strādāja &quot;uz līnijas&quot;, pēdējie reisi 26. autobusu maršrutā
|}

=== Ekspluatācijā bijušie autobusu modeļi ===

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
!width=&quot;130&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Ražotājs
!width=&quot;100&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Modelis
!width=&quot;110&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Izlaiduma gads
!width=&quot;80&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Ekspluatācija
!width=&quot;60&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Daudzums
!width=&quot;300&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Papildinformācija
|-
|rowspan=&quot;3&quot;| [[Ikarus]]
| [[Ikarus 260|260]]
| &lt;center&gt;
| &lt;center&gt;
|rowspan=&quot;2&quot;| &lt;center&gt; ap 2000
|
|-
| [[Ikarus 280|280]]
| &lt;center&gt;
| &lt;center&gt; līdz 2005
|
|-
| [[Ikarus E91|E91]]
| &lt;center&gt; 2001—2003
| &lt;center&gt; 2001—2011
| &lt;center&gt; 27
|
|-
| MAN
| SL200
| &lt;center&gt; 1982
| &lt;center&gt; 1995—2004 (?)
|
| &lt;center&gt; Tika piegādāti lietoti no Vācijas.
|-
|rowspan=&quot;2&quot; | [[Mercedes-Benz]] (Türk)
| [[Mercedes-Benz O345|O345]]
| &lt;center&gt; 1997
| &lt;center&gt; 1997—2014
| &lt;center&gt; 4 (?)
|
|-
| [[Mercedes-Benz O345G|O345G]]
| &lt;center&gt; 2000
| &lt;center&gt; 2000—2013
| &lt;center&gt; 1
|
|-
|rowspan=&quot;3&quot; | [[Mercedes-Benz]] (Türk)
| [[Mercedes-Benz O345|O345]]
| &lt;center&gt; 1997, 1999
| &lt;center&gt; 1997—2019
| &lt;center&gt; 62 (?)
|2019. gada 2. aprīlī pēdējam Mercedes-Benz O345 autobusam ar reģistrācijas numuru 77435 bija pēdējā darba diena 25. autobusu maršrutā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://busphoto.ru/vehicle/90846/#n95393|title=Riga, autobuss № 77435|website=busphoto.ru|access-date=2019-04-06|archiveurl=https://web.archive.org/web/20190406130820/http://busphoto.ru/vehicle/90846#n95393|archivedate=2019-04-06}}&lt;/ref&gt;
|-
| [[Mercedes-Benz O345G|O345G]]
| &lt;center&gt; 1997, 2000
| &lt;center&gt; 1997—2019
| &lt;center&gt; 25
|2019. gada 2. janvāri pēdējam Mercedes-Benz O345G autobusam ar reģistrācijas numuru 68564 bija pēdējā darba diena 3. autobusu maršrutā.
|-
| [[Mercedes-Benz Conecto O345|Conecto O345]]
| &lt;center&gt; 2002
| &lt;center&gt; 2004 — 2019
| &lt;center&gt; 1
|
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |[[Mercedes-Benz]] (Citaro)
|[[Mercedes-Benz Citaro O530|Citaro O530]]
|&lt;center&gt; 2002 — 2004
|&lt;center&gt; 2002 — 2022
|&lt;center&gt; 34
|Vairāki autobusi ir aprīkoti ar gaisa kondicionieriem.
2022. gadā Ukrainai tika ziedoti 11 autobusi,&lt;ref&gt;https://www.delfi.lv/news/national/politics/kijivas-mers-klicko-sanemis-11-rigas-autobusus.d?id=54300196&lt;/ref&gt;savukārt 2023. gadā tika ziedoti 10 autobusi.
|-
|[[Mercedes-Benz Citaro O530L|Citaro O530L]]
|2001 — 2004
|2001 — 2024
|25
|Vairāki autobusi ir aprīkoti ar gaisa kondicionieriem.
|-
| Den Oudsten
|
| &lt;center&gt; 1981—1983
| &lt;center&gt; 1997—2004
| &lt;center&gt; 8 (?)
| &lt;center&gt; Tika piegādāti lietoti no Nīderlandes.
|}

=== Izmēģinājuma modeļi ===
[[Attēls:Urbino 18 Hybrid uz Gaisa tilta.JPG|thumb|250px|40. maršruta autobuss Solaris Urbino 18 Hybrid brauc pa Gaisa tiltu]]
* 2010. gada februārī [[13. autobusu maršruts (Rīga)|13. autobusu maršrutā]] testēšanas nolūkā tika norīkots viens [[Mercedes-Benz]] Citaro O530 CNG autobuss, kas tika darbināts ar dabas gāzi.&lt;ref&gt;[http://www.rigassatiksme.lv/index.php?sadala=83&amp;id=3001 &quot;Rīgas satiksme&quot; 13. autobusu maršrutā testēs autobusu, kas tiek darbināts ar dabas gāzi.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20101006162103/http://rigassatiksme.lv/index.php?sadala=83&amp;id=3001 |date={{dat|2010|10|06||bez}} }}, rigassatiksme.lv&lt;/ref&gt;
* 2012. gada februārī [[40. autobusu maršruts (Rīga)|40. autobusu maršrutā]] tika testēts [[hibrīdautobuss]] [[Solaris Urbino 18 Hybrid]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.tirailatvijai.lv/raksts/951 |title=Rīgā 40. autobusa maršrutā testēs hibrīdautobusu |access-date={{dat|2012|02|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304202801/http://www.tirailatvijai.lv/raksts/951 |archivedate={{dat|2016|03|04||bez}} }}&lt;/ref&gt;
* 2016. gada martā 1., 23. un 25. autobusu maršrutā tika testēts elektroautobuss Solaris Urbino Electric 12.
* 2021. gada februārī tika testēts ūdeņraža autobuss - Solaris Urbino IV 12 hydrogen.
* 2021. gada augustā 12. autobusu maršrutā un citos maršrutos tika testēti divi elektroautobusi — Scania Citywide BEV un Solaris Urbino 18 Electric.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://uzladets.lv/rigas-satiksme-teste-elektroautobusu/|title=“Rīgas satiksme” testē elektroautobusu {{!}} Uzlādēts|last=relīze|first=Preses|access-date=2022-12-01|date=2021-08-16|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.db.lv/zinas/rigas-satiksme-testes-vel-vienu-elektroautobusu-504158|title=Rīgas satiksme testēs vēl vienu elektroautobusu|website=Dienas Bizness|access-date=2022-12-01|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Autobusu maršruti ==
[[Attēls:MB Connecto O345 Rīga Imantas DP 02.2009.jpg|thumb|250px|[[Mercedes-Benz Conecto O345]]. [[Imanta (Rīga)|Imantas]] DP, 2009. gada 2. februāris]]
[[Attēls:36. autobuss Imantas galapunktā (02.2009).jpg|thumb|250px|[[Mercedes-Benz Conecto O345G]]. [[Imanta (Rīga)|Imantas]] DP, 2009. gada 2. februāris]]
[[Attēls:Mercedes Benz O530.jpg|thumb|250px|Autobuss [[Mercedes-Benz Citaro O530L]] [[Bolderāja]]s dispečeru punktā. 2005. gada [[4. maijs]]]]
[[Attēls:MB Citaro O530.jpg|thumb|250px|Autobuss [[Mercedes-Benz Citaro O530]] uz 13. janvāra ielas [[Rīga|Rīgā]], 2005. gada [[4. jūnijs|4. jūnijā]]]]
[[Attēls:43. autobuss uz Akmens tilta.JPG|thumb|250px|Autobuss [[Ikarus E91]] brauc pa [[Akmens tilts (Rīga)|Akmens tiltu]], 2009. gads]]
[[Attēls:Ikarus280.jpg|thumb|250px|[[Ikarus 280]]]]

=== Esošie autobusu maršruti ===
Kopš 2026. gada 11. maija pasažieru pārvadājumi Rīgā tiek nodrošināti 61 autobusu maršrutos.

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! width=&quot;50&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Sākums
! width=&quot;190&quot;|Beigas
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2. autobusu maršruts (Rīga)|2]]
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Vecmīlgrāvis]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[3. autobusu maršruts (Rīga)|3]]
| [[Daugavgrīva]]
| [[Pļavnieki]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[4. autobusu maršruts (Rīga)|4]]
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Piņķi]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[6. autobusu maršruts (Rīga)|6]]
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Biķeri]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[7. autobusu maršruts (Rīga)|7]]
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Stīpnieki (Mārupe)|Stīpnieki]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[8. autobusu maršruts (Rīga)|8]]
| [[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]]
| [[Zolitūde]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[9. autobusu maršruts (Rīga)|9]]
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[10. autobusu maršruts (Rīga)|10]]
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Jaunmārupe]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[11. autobusu maršruts (Rīga)|11]]
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Suži (Rīga)|Suži]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[12. autobusu maršruts (Rīga)|12]]
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Ziedonis]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[13. autobusu maršruts (Rīga)|13]]
| [[Babīte (stacija)|Babītes stacija]]
| [[Rīga Preču|Preču 2]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[15. autobusu maršruts (Rīga)|15]]
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]]
| [[Dārziņi]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[16. autobusu maršruts (Rīga)|16]]
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Papīrfabrika &quot;Jugla&quot;
|-
| align=&quot;center&quot; | [[18. autobusu maršruts (Rīga)|18]]
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Dārziņi]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[20. autobusu maršruts (Rīga)|20]]
| [[Pļavnieku kapi]]
| [[Pētersala]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[21. autobusu maršruts (Rīga)|21]]
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]]
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[22. autobusu maršruts (Rīga)|22]]
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|Lidosta &quot;Rīga&quot;]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[23. autobusu maršruts (Rīga)|23]]
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Baloži (pilsēta)|Baloži]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[24. autobusu maršruts (Rīga)|24]]
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mangaļsala]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[25. autobusu maršruts (Rīga)|25]]
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mārupe]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[26. autobusu maršruts (Rīga)|26]]
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[28. autobusu maršruts (Rīga)|28]]
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]]
| [[Langstiņi]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[29. autobusu maršruts (Rīga)|29]]
| [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]
| [[Vecmīlgrāvis]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[30. autobusu maršruts (Rīga)|30]]
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]
| [[Daugavgrīva]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[31. autobusu maršruts (Rīga)|31]]
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]]
| [[Dārziņi]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[32. autobusu maršruts (Rīga)|32]]
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Piņķi]]
|-
| align=&quot;center&quot; |[[33. autobusu maršruts (Rīga, 2022)|33]]
| [[Dārzciems (Rīga)|Dārzciems]]
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 
|-
| align=&quot;center&quot; | [[34. autobusu maršruts (Rīga)|34]]
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
| [[Saulīši]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[36. autobusu maršruts (Rīga)|36]]
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]]
| [[Vakarbuļļi]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[37. autobusu maršruts (Rīga)|37]]
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]]
| [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[38. autobusu maršruts (Rīga)|38]]
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Dzirciema iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[39. autobusu maršruts (Rīga)|39]]
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Lāčupes kapi]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[41. autobusu maršruts (Rīga)|41]]
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]]
| [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[43. autobusu maršruts (Rīga)|43]]
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Skulte (Mārupes novads)|Skulte]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[44. autobusu maršruts (Rīga)|44]]
| [[Zolitūde]]
| [[Ziepniekkalns]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[46. autobusu maršruts (Rīga)|46]]
| [[Zolitūde]]
| [[Ziepniekkalns]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[47. autobusu maršruts (Rīga)|47]]
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Getliņi]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[48. autobusu maršruts (Rīga)|48]]
| [[Pļavnieku kapi]]
| [[Sarkandaugava]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[49. autobusu maršruts (Rīga)|49]]
| [[Daudersala]]
| [[Ķengarags]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[50. autobusu maršruts (Rīga)|50]]
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[TEC-2]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[51. autobusu maršruts (Rīga)|51]]
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Ulbroka]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[52. autobusu maršruts (Rīga)|52]]
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Pļavnieku kapi]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[53. autobusu maršruts (Rīga)|53]]
| [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]
| [[Zolitūde]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[54. autobusu maršruts (Rīga)|54]]
| [[Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs|Botāniskais dārzs]]
| [[Voleri]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[55. autobusu maršruts (Rīga)|55]]
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Jaunmārupe]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[56. autobusu maršruts (Rīga)|56]]
| [[Daugavgrīva]]
| [[Ziepniekkalns]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[57. autobusu maršruts (Rīga)|57]]
| [[Torņakalns (stacija)|Torņakalna stacija]]
| [[Ķīpsala]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[58. autobusu maršruts (Rīga)|58]]
| [[Brīvības gatve]]
| [[Vecmīlgrāvis]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[60. autobusu maršruts (Rīga)|60]]
| [[Ziepniekkalns]]
| [[Ķengarags]]
|-
| align=&quot;center&quot; |[[63. autobusu maršruts (Rīga)|63]]
| [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]
| [[Šampēteris]]
|-
| align=&quot;center&quot; |N1
|Centrs - Teika - Jugla 
|Mežciems - Centrs
|-
| align=&quot;center&quot; |N2
|Centrs - Sarkandaugava
|Vecmilgrācis
|-
| align=&quot;center&quot; |N3
|Centrs - Iļģuciems
|Daugavgrīva
|-
| align=&quot;center&quot; |N4
|Centrs - Imanta - Zolitūde
|Āgenskalns - Centrs
|-
| align=&quot;center&quot; |N6
|Centrs - Purvciems - Pļavnieki
|Dārzciems - Centrs
|-
| align=&quot;center&quot; |N7
|Centrs - Ķengarags
|Latgales iela - Centrs
|-
| align=&quot;center&quot; |N10
|Centrs - Āgenskalns
|Ziepniekkalns - Centrs
|-
| align=&quot;center&quot; |N22
|Centrs
|Rīgas Lidosta
|}

No 2012. gada 14. aprīļa bija sākušies 3. un 6. tramvaja sliežu ceļu un kontakttīklu rekonstrukcijas darbi posmā no Ropažu ielas līdz galapunktam Juglā. Tramvaji kursēja tikai līdz 45. vidusskolai Ropažu ielā, bet tālāk uz Juglu un atpakaļ pasažierus veda īpašs [[6T. autobusu maršruts]].

No 2013. gada 1. aprīļa [[33. autobusu maršruts (Rīga)|33. autobusu maršruts tika aizstāts]] ar [[3. trolejbusu maršruts (Rīga)|3. trolejbusu maršrutu]]. Daži šī maršruta trolejbusi kursē līdz [[Kundziņsala]]i, aizstājot 33. autobusu maršrutu.&lt;ref&gt;[http://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-1-aprila-33-autobusa-marsruts-tiks-aizvietots-ar-3-marsruta-trolejbusu-1/ No 1. aprīļa 33.autobusa maršruts tiks aizvietots ar 3.maršruta trolejbusu]&lt;/ref&gt;

Lai nodrošinātu ērtu pasažieru nokļūšanu no Mežciema līdz Vecāķiem no 2013. gada 15. jūnija līdz 1. septembrim 29. autobusa maršruts pagarināts līdz Vecāķiem. 29. autobusa maršrutā abos virzienos būs jaunas pieturvietas: Klubs — Airu iela — Pagrieziens uz Vecāķiem — Skanstnieki — Stacija &quot;Vecdaugava&quot; — Zvejas iela — Pagrieziens uz Mangaļiem — Vecāķi. (No paziņojuma 29. autobusa pieturās.)

{{dat|2016|07|01|Ģ}} tika atklāts [[60. autobusu maršruts (Rīga)|60. autobusu maršruts]], kas savieno Ziepniekkalnu un Ķengaragu. Vēl no 2016. gada 1. novembra tika atklāts 58. autobusu maršruts,&lt;ref&gt;[[58. autobusu maršruts (Rīga)]]&lt;/ref&gt; kas savieno [[Purvciems (Rīga)|Purvciemu]] uz [[Vecmīlgrāvis|Vecmīlgrāvi]].

No {{dat|2011|06|10|Ģ}} sestdienās un svētdienās Rīgā kursē arī nakts autobusi. No {{dat|2014|04|04|Ģ}} tos apkalpo pārvadātājs &quot;Rīgas mikroautobusu satiksme&quot; ar mikroautobusiem,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-4-aprila-nakts-satiksmes-autobusus-apkalpos-rigas-mikroautobusu-satiksme/ |title=No 4. aprīļa nakts satiksmes autobusus apkalpos &quot;Rīgas mikroautobusu satiksme&quot; |access-date={{dat|2014|04|05||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160307075750/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-4-aprila-nakts-satiksmes-autobusus-apkalpos-rigas-mikroautobusu-satiksme/ |archivedate={{dat|2016|03|07||bez}} }}&lt;/ref&gt; līdz tam nakts maršrutos kursēja Ikarus E91 midibusi.

No 2018. gada [[3. marts|3. martā]] tika atklāts [[59. autobusu maršruts (Rīga)|59. autobusu maršruts,]] kas savieno [[Latvijas Universitāte]] un [[Latvijas Televīzijas augstceltne|Televīzijas Centru]].

No 2018. gada 28. maija līdz 16. jūnijam un no 2018. gada 11. jūlija līdz 23. augustam kursēja [[5T. autobusu maršruts]], kas savieno [[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukumu]] un [[Iļģuciems|Iļģuciemu]], uz laiku aizvietojot [[5. tramvaju maršruts (Rīga)|5. maršruta tramvaju]] posmā no 13. janvāra ielas līdz Iļģuciemam, sakarā ar sliežu ceļu nomaiņu Slokas ielas un Jūrmalas gatves krustojumā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/izmainas-5-tramvaja-marsruta/|title=Izmaiņas 5. tramvaja maršrutā  : Aktualitātes :         Rīgas satiksme|last=www.cubesystems.lv|first=Cube Systems /|website=www.rigassatiksme.lv|access-date=2018-08-03|language=lv|archive-date=2022-12-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20221206204832/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/izmainas-5-tramvaja-marsruta/}}&lt;/ref&gt;

No 2019. gada 3. aprīļa ekspluatācijā ir tikai zemās grīdas autobusi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://busphoto.ru/city/624/|title=Riga|website=busphoto.ru|access-date=2019-04-06|archiveurl=https://web.archive.org/web/20190406171653/http://busphoto.ru/city/624/|archivedate=2019-04-06}}&lt;/ref&gt;

No 2019. gada 18. maija līdz 25. maijam [[11. tramvaju maršruts (Rīga)|11. tramvaja maršrutu]] aizvietoja [[11T. autobusu maršruts (Rīga)|11T. autobuss]]. Vēlāk tas kursēja no 2020. gada 9. jūnija līdz 29. jūnijam. 2022. gada 18. jūnijā maršruts atkal tika atjaunots.

No 2020. gada 2. janvāra 40. autobusa maršrutu “Jugla — Ziepniekkalns” aizstāja jauns [[4. trolejbusu maršruts (Rīga, 2020)|4. trolejbusa maršruts]].

* [[Nakts autobusa maršruts N8|N8]] Centrs — Āgenskalns — Zolitūde (slēgts no {{dat|2018|03|03|Ģ}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/1-marsruta-tramvajs-veiks-regularus-braucienus-gar-centraltirgu/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2018|03|20||bez}} |archive-date={{dat|2018|02|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20180221235357/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/1-marsruta-tramvajs-veiks-regularus-braucienus-gar-centraltirgu/ }}&lt;/ref&gt;)
* [[Nakts autobusa maršruts N9|N9]] Centrs — Čiekurkalns — Mežaparks (slēgts no {{dat|2012|01|06|Ģ}})
Kad 2020. gada martā Latvijā tika izsludināta ārkārtas situācija [[COVID-19 pandēmija Latvijā|COVID-19 pandēmijas]] izplatības dēļ, no 21. marta tika slēgti 4z., 35., 59. autobusa un visi nakts autobusu maršruti, kā arī pieņemti citi ierobežojumi, līdz ārkārtas situācijas beigām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/riga-slegs-vairakus-sabiedriska-transporta-marsrutus-un-samazinas-kustibas-biezumu.a352425/|title=Rīgā slēgs vairākus sabiedriskā transporta maršrutus un samazinās kustības biežumu|website=[[Lsm.lv]]|access-date=2021-11-02|date=2020-03-19|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Kad SIA &quot;Rīgas mikroautobusu satiksme&quot; tika pasludināta par maksātnespējīgu, vienlaikus pārtraucot pakalpojumu sniegšanu, divus mikroautobusu maršrutus sāka apkalpot &quot;Rīgas satiksmes&quot; autobusi. No 2022. gada 19. septembra 303. un 363. ekspresbusu maršrutu pārdēvēja par 33. un 63. autobusu maršrutu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-19-septembra-divi-ekspresbusu-marsruti-303-un-363-tiks-parveidoti-par-autobusu-marsrutiem/|title=No 19. septembra divi ekspresbusu maršruti 303. un 363. tiks pārveidoti par autobusu maršrutiem|access-date={{dat|2022|09|19||bez}}|archive-date={{dat|2022|12|04||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20221204145759/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-19-septembra-divi-ekspresbusu-marsruti-303-un-363-tiks-parveidoti-par-autobusu-marsrutiem/}}&lt;/ref&gt;

== Bijušie maršruti ==
'''''Bijušie autobusu maršruti kopš autobusu maršrutu satiksmes atklāšanas.'''''
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! width=&quot;50&quot; |Nr.
! width=&quot;190&quot; |Sākums
! width=&quot;190&quot; |Beigas
!Papildinformācija
|-
|1
|[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|[[Berģuciems]]
|Aizstāts ar 31. trolejbusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 1a
| [[Upesciema iela (Rīga)|Upesciema iela]]
| [[Berģuciems]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2a
| [[Sarkandaugava]]
| [[Vecmīlgrāvis|Vecmilgrāvis]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2e
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Vecmīlgrāvis|Vecmilgrāvis]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3a
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Voleri]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3e
| [[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]]
| [[Birzes iela (Rīga)|Birzes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; |3e
|[[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]]
|[[Vakarbuļļi]]
|Vasaras sezonā kursēja.
|-
| align=&quot;center&quot; | 4/9
| [[Zolitūde]]
| [[TEC-2|TEC]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 4/16
| [[Zolitūde]]
| [[VEF]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 4ae
| [[Autostacija]]
| [[Vārnukrogs|Vārnu krogs]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 4z
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Zolitūde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]
|Aizstāts ar 35. trolejbusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 6a
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Ulbrokas kapi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 6e
| [[Latvijas Nacionālais teātris|Operas teātris]]
| [[Pleskodāle]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 7a
| [[Autostacija]]
| [[Zvēru ferma]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 8e
| [[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]]
| [[Zolitūde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 10a
| [[Autoosta]]
| [[Rāmava]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 11e
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Jaunciema kapi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 12a
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 13a
| [[Kleisti (Rīga)|Kleisti]]
| [[Ulbrokas kapi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 13e
| [[Kleisti (Rīga)|Kleisti]]
| [[Preču-2]]
|
|-
|14
|[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|[[Zvēraudzētava]]
|Aizstāts ar 34. trolejbusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 14a
| [[Autoosta]]
| [[Jugla (Rīga)|Jugla 3]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 14a/21
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] — [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 15a
| [[Jugla (Rīga)|Jugla 3]]
| [[Višķu iela (Rīga)|Višķu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 15b
| [[Jugla (Rīga)|Jugla 3]]
| [[Rumbula]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 15d
| [[Jugla (Rīga)|Jugla 3]]
| [[Dārziņi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Lido|Atpūtas centrs &quot;Lido&quot;]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 17b
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Papīrfabrika &quot;Jugla&quot;]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; |17l
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Papīrfabrika &quot;Jugla&quot;]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 17e
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Lido|Atpūtas centrs &quot;Lido&quot;]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 18a
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Rumbula]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]
| [[Sarkandaugava]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 19a
| [[Jugla (Rīga)|Jugla 3]]
| [[Jaunciema kapi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 20/6a
| [[Šķirotava (stacija)|Šķirotava]]
| [[Zolitūdes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 20/8
| [[Šķirotava (stacija)|Šķirotava]]
| [[Apuzes iela|Apūzes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 20e
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Bolderāja]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 21a
| [[Autoosta]]
| [[Bajāru iela (Rīga)|Bajāru iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 21/14
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Zvēraudzētava &quot;Jugla&quot;]] — [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 22a
| [[Esplanāde (Rīga)|Katedrāle]]
| [[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|Lidosta &quot;Rīga&quot;]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 22b
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Zolitūdes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 22e
| [[&quot;Aeroflot&quot; aģentūra]]
| [[Skultes pagasts|Skulte]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 23e
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Baloži (pilsēta)|Baloži]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 24a
| [[Sarkandaugava]]
| [[Mangaļsala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 24e
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mangaļsala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 26a
| [[Autostacija]]
| [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| [[Imanta (Rīga)|Imanta - 5]]
| [[Piņķi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 27e
| [[Autoosta]]
| [[Līvciema iela (Rīga)|Līvciema iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 29a
| [[Autoosta]]
| [[Brūkleņu iela (Rīga)|Brūkleņu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 29b
| [[Autoosta]]
| [[Iļģuciems|Nordeķi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 30e
| [[&quot;Aeroflot&quot; aģentūra]]
| [[Rumbula]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; |31a
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Dārziņi]]
|
|-
|31e
|[[Autoosta]]
|[[Dārziņi]]
|
|-
|32e
|[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|[[Jugla (Rīga)|Jugla 3]]
|
|-
|33
|[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|[[Kundziņsala]]
|Daļēji aizstāts ar 3. trolejbusu maršrutu.
|-
|33a
|[[Augusta Deglava iela (Rīga)|Rumpmuižas iela]]
|[[Kastrānes iela]]
|
|-
|34ae
|[[Planetārijs]]
|[[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]]
|
|-
|34e
|[[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]]
|[[Grīvas iela (Rīga)|Grīvas iela]]
|
|-
|36a
|[[Imanta (Rīga)|Imanta - 5]]
|[[Vakarbuļļi]]
|
|-
|37a
|[[Esplanāde (Rīga)|Katedrāle]]
|[[Hipermarkets &quot;Maxima&quot;]]
|
|-
|37e
|[[Esplanāde (Rīga)|Katedrāle]]
|[[Imanta (Rīga)|Imanta - 5]]
|
|-
|38a
|[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|[[Lāčupes kapi]]
|Pārveidots par 39. autobusu maršrutu.
|-
|38b
|[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|[[Dzirciema iela]]
|Pārveidots par 38. autobusu maršrutu.
|-
|39e
|[[Imanta (Rīga)|Imanta - 5]]
|[[Bulduri]]
|
|-
|40
|[[Jugla (Rīga)|Jugla]]
|[[Ziepniekkalns]]
|Pārveidots par 4. trolejbusu maršrutu.
|-
|40a
|[[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
|[[Ziepniekkalns]]
|Pārveidots par 42. autobusu maršrutu.
|-
|40b
|[[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
|[[Ziepniekkalns]]
|
|-
|40e
|[[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
|[[Ziepniekkalns]]
|
|-
|40r
|[[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
|[[Robotu Rūpnīca]]/[[Ziepniekkalns]]
|
|-
|41e
|[[Imanta (Rīga)|Imanta - 5]]
|[[Katedrāle]]
|
|-
|42
|[[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
|[[Ziepniekkalns]]
|Pārveidots par 27. trolejbusu maršrutu.
|-
|45
|[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]
|[[Carnikava]]
|
|-
|47a
|[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|[[Šķirotava (stacija)|Šķirotava]]
|
|-
|47e
|[[Pļavnieki]]
|[[Katedrāle]]
|
|-
|48e
|[[Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrāle|Planetārijs]]
|[[Pļavnieki]]
|
|-
|50a
|[[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]
|[[Katlakalna iela (Rīga)|Katlakalna iela]]
|
|-
|52a
|[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|[[Ulbroka]]
|
|-
|52ae
|[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|[[Ulbroka]]
|
|-
|53e
|[[Zolitūde]]
|[[Katedrāle]]
|
|-
|55
|[[Ziepniekkalns]]
|[[Bulduri]]
|
|-
|57
|[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|[[Ķīpsala]]
|Maršruts izmainīts un nebrauc uz centru Abrenes iela kopš 2026. gada 11. maijā.
|-
|59
|[[Latvijas Universitāte]]
|[[Latvijas Televīzijas augstceltne|Televīzijas centrs]]
|Maršruts tika atklāts 2018. gada martā un tas aizstāja 20.trolejbusu maršrutu. 2022. gada septembrī tika aizstāts ar 20.trolejbusu maršrutu.
|-
|101
|[[Brāļu kapi]]
|[[Centrs (Rīga)|Centrs]]
|
|-
|103
|[[Jugla (Rīga)|Jugla 3]]
|[[Rumbula]]
|
|-
|104
|[[Jugla (Rīga)|Jugla 3]]
|[[Rumbula]]
|
|-
|105
|[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|[[Gaiļezers (slimnīca)|Slimnīca &quot;Gaiļezers&quot;]]
|
|-
|107
|[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|[[Lido|Atpūtas centrs &quot;Lido&quot;]]
|
|-
|136
|[[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]]
|[[13. janvāra iela]]
|
|-
|715
|[[Ziepniekkalns]]
|[[Dubulti (Jūrmala)|Dubulti]]
|
|-
|716
|[[Imanta (Rīga)|Imanta 5]]
|[[Dubulti (Jūrmala)|Dubulti]]
|
|-
|715e
|[[Ziepniekkalns]]
|[[Dubulti (Jūrmala)|Dubulti]]
|
|-
|716e
|[[Imanta (Rīga)|Imanta 5]]
|[[Dubulti (Jūrmala)|Dubulti]]
|
|-
|826
|[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|[[Vangaži]]
|
|-
|827
|[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|[[Saurieši (Stopiņu pagasts)|Saurieši]]
|
|-
|829
|[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|[[Ropaži]]
|
|-
|830
|[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|[[Juglas iecirknis]]
|
|-
|831
|[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|[[Kākciems]]
|
|-
|835
|[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|[[Upeslejas apkalpos]]
|
|-
|843
|[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|[[Ķekava]]
|
|-
|844
|[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|[[Ķekava]]
|
|-
|852
|[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|[[Mežsētas]]
|
|-
|853
|[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|[[Jaunmārupe]]
|
|-
|854
|[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|[[Jaunmārupe]]
|
|-
|859
|[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|[[Mežsētas]]
|
|-
|863
|[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|[[Skultes pagasts|Skulte]]
|
|-
|959
|[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|[[Kalnciems]]
|
|-
|991
|[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|[[Tekstilnieks]]
|
|-
|7715
|[[Ziepniekkalns]]
|[[Dubulti (Jūrmala)|Dubulti]]
|
|-
|7716
|[[Imanta (Rīga)|Imanta 5]]
|[[Dubulti (Jūrmala)|Dubulti]]
|
|}
{| class=&quot;wikitable collapsible collapsed&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! colspan=&quot;4&quot; | Slēgtie maršruti 1960.—1990. gadā
|-
! width=&quot;40&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Sākums
! width=&quot;180&quot;|Beigas
! Gadi, kuros maršruts pieminēts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 4/9
| Zolitūde
| TEC
| 1963.
|-
| align=&quot;center&quot; | 4/16
| Zolitūde
| VEF
| 1963.
|-
| align=&quot;center&quot; | 4ae
| Autostacija
| Vārnu krogs
| pēc 1970.
|-
| align=&quot;center&quot; | 6e
| Operas teātris
| Pleskodāle
| pēc 1970.
|-
| align=&quot;center&quot; | 12a
| Autostacija
| Mangaļi
| 1963.
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| Autostacija
| [[Buļļu iela (Rīga)|V. Tereškovas iela]]
| 1963.
|-
| align=&quot;center&quot; | 20/6a
| Šķirotava
| Zolitūdes iela
| 1964.
|-
| align=&quot;center&quot; | 20/8
| Šķirotava
| Apūzes iela
| 1964.
|-
| align=&quot;center&quot; | 26a
| Autostacija
| Katlakalns
| 1963.
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| Juglas tilts
| Langstiņi
| 1968.
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| Vidzemes tirgus
| [[Mežaparks (Rīga)|Kultūras un atpūtas parks]]
| 1959.
|-
| align=&quot;center&quot; | 30a
| Raiņa bulvāris
| Rumbula
| 1964.
|-
| align=&quot;center&quot; | 32
| Autostacija
| Autobusu parks
| 1963.
|-
| align=&quot;center&quot; | 37e
| Stacijas laukums
| Kleistu iela
| pēc 1970.
|}

{| class=&quot;wikitable mw-collapsible collapsible collapsed&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! colspan=&quot;4&quot; | Autobusu maršruti 1930. gadā
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Sākums
! width=&quot;190&quot;|Beigas
! Papildinformācija
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības bulvāris]]
| [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]]
| Brauca pa Miera ielu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības bulvāris]]
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] (līdz Baložu krogam)
| Brauca pa Brīvības ielu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Viesturdārzs|Viestura dārzs]]
| [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]]
| Brauca pa Dzirnavu ielu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| Operas laukums
| [[Pleskodāle]]
| Brauca pa Raņķa dambi un Kalnciema ielu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| Operas laukums
| [[Jūrmalas gatve|Anniņmuižas iela]]
| Brauca pa Raņķa dambi un Kalnciema ielu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| Operas laukums
| [[Saulgožu iela (Rīga)|Šulcmuižas iela]]
| Brauca pa Kalnciema un Slokas ielām.
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| Eksporta osta
| &quot;Kvadrāts&quot;
| Brauca pa Kronvalda bulvāri un Maskavas ielu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| Operas laukums
| Buļļu iela
| Brauca pa Raņķa dambi un Daugavgrīvas ielu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| Operas laukums
| Jelgavas šoseja
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| Galvenais pasts
| [[Mīlgrāvis]]
| Brauca pa Elizabetes ielu un Ganību dambi.
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]]
| [[Čiekurkalns]]
| Brauca pa Miera ielu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Rātslaukums (Rīga)|Rātslaukums]]
| Bolderājas stacija
| Brauca pa Daugavgrīvas ielu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| Zvaigžņu iela
| Daugavpils iela
| Brauca pa Tērbatas ielu un Aspazijas bulvāri.
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Augusta Deglava iela (Rīga)|Rumpmuižas iela]]
| [[Hospitāļu iela (Rīga)|Hospitāļu iela]]
| Brauca pa Aspazijas bulvāri.
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Rātslaukums (Rīga)|Rātslaukums]]
| Tēriņu iela
| Brauca pa tagadējo Altonavas ielu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Rātslaukums (Rīga)|Rātslaukums]]
| Raudas iela
| Brauca pa Bāriņu un Liepājas ielām.
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
| Hanzas iela — Centrāltirgus
| Brauca pa K. Barona, Matīsa, Hanzas un Ausekļa ielām.
|-
|
|
|
| Informācijas avots — 1930. gada vilcienu saraksts.
|-
|}

{| class=&quot;wikitable mw-collapsible collapsible collapsed&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0: font-size: 95%;&quot;
|-
! colspan=&quot;4&quot; | Autobusu maršruti 1936. gadā&lt;ref&gt;&quot;Rīgas pilsētas ielu dzelzceļi, autobusi, tvaikoņi 1936&quot; Rīgas pilsētas valdes izdevums&lt;/ref&gt;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Sākums
! width=&quot;190&quot;|Beigas
! Papildinformācija
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| Autoosta
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]]
| Brauca pa Brīvības ielu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 21a
| Autoosta
| Bajāru iela
| Brauca pa Brīvības, Biķernieku un Laimdotas ielām.
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| Autoosta
| [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]]
| Brauca pa Valdemāra, Duntes ielām un Meža prospektu līdz Saules dārzam.
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]]
| [[Viesturdārzs|Viestura dārzs]]
| Brauca pa Dzirnavu, Pulkveža Brieža un Hanzas ielām.
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| Autoosta
| [[Čiekurkalns]]
| Brauca pa Brīvības, Miera, Ķīšezera ielām un Čiekurkalna 1. garo līniju.
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| Autoosta
| [[Bieriņi]]
| Brauca pa Altonavas, Ģimnastikas un Tēriņu ielām.
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| Autoosta
| [[Torņakalns]] / [[Ēbeļmuiža]]
| Brauca pa Vienibas gatvi līdz Ābolu ielai / pa Vienības gatvi un tagadējo Graudu ielu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| Autoosta
| Raudas iela
| Brauca pa Bāriņu un Liepājas ielām.
|-
| align=&quot;center&quot; | 29a
| Autoosta
| [[Iļģuciems]]
| Brauca pa Daugavgrīvas, Buļļu un Garo ielu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 29b
| Autoosta
| [[Nordeķi]]
| Brauca pa Daugavgrīvas, Buļļu un Slokas ielām.
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| Autoosta
| [[Pleskodāle]]
| Brauca pa Slokas un Kalnciema ielām.
|-
| align=&quot;center&quot; | 31
| Autoosta
| Anniņmuiža / Zolitūde / Beberbeķi
| Brauca pa Slokas, Kandavas ielām un tagadējo Jūrmalas gatvi.
|-
| align=&quot;center&quot; | 32
| [[Rātslaukums (Rīga)|Rātslaukums]]
| [[Bolderāja]]
| Brauca pa Daugavgrīvas ielu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| Eksportosta
| [[Augusta Deglava iela (Rīga)|Rumpmuižas iela]]
| Brauca pa Kronvalda bulv., Marijas, Avotu, Matīsa un Pērnavas ielām.
|-
| align=&quot;center&quot; | 33a
| [[Augusta Deglava iela (Rīga)|Rumpmuižas iela]]
| [[Kastrānes iela]]
| Brauca pa Purvciema, Stirnu un Ūnijas ielām.
|-
| align=&quot;center&quot; | 34
| Zvaigžņu iela
| Daugavpils iela
| Brauca pa Tērbatas ielu, Aspazijas bulvāri un Gogoļa ielu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 36
| Autoosta
| Ziemeļblāzma
| Brauca pa Ganību dambi, Tvaika un Emmas ielām.
|-
| align=&quot;center&quot; | 37
| Autoosta
| [[Bišumuiža]]
| Brauca pa Mūkusalas, Buru, Jelgavas un Bauskas ielām.
|-
| align=&quot;center&quot; | 38
| [[Rātslaukums (Rīga)|Rātslaukums]]
| [[Ķīpsala]]
| Brauca pa Uzvaras bulvāri un Balasta dambi.
|}

{| class=&quot;wikitable mw-collapsible collapsible collapsed&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! colspan=&quot;4&quot; | Autobusu maršruti 1940. gadā&lt;ref&gt;&quot;1940. gada ziemas vilcienu, autobusu, tramvaju un kuģu līniju saraksts no 1940.  gada 1. II, oficiāls izdevums&quot; Izdevniecība &quot;Leta&quot; Rīgā&lt;/ref&gt;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Sākums
! width=&quot;190&quot;|Beigas
! Papildinformācija
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| Autoosta
| I. [[Biķernieku iela]]
| Brauca pa Brīvības gatvi, Zemitāna laukumu un Laimdotas ielu. Uzraksts &quot;Ķeguma iela&quot;.
|-
|
|
| II. [[Čiekurkalns]]
| Brauca pa Brīvības gatvi, Džutas ielu un Čiekurkalna 1. garo līniju. Uzraksts &quot;Čiekurkalns&quot;.
|-
|
|
| III. [[Jugla (Rīga)|Jugla]]
|
|-
|
|
| IV. Brīvdabas muzeja ceļš
| Autobuss apzīmēts ar zīmi &quot;B&quot;.
|-
| align=&quot;center&quot; | 21a
| Autoosta
| Bajāru iela
| Maršruts slēgts, aizvietots ar 21. / I. maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| Autoosta
| [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]]
| [[Viesturdārzs|Viestura dārzs]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| Autoosta
| [[Čiekurkalns]]
| Maršruts slēgts, aizvietots ar 21. / II. maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| Autoosta
| [[Bieriņi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| Autoosta
| [[Torņakalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 27E
| Autoosta
| Līvciema iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| Autoosta
| Liepājas iela / Raudas iela
| Brauca pa Liepājas ielu līdz Dikļu ielai / pa Liepājas un Raudas ielām līdz Paltmales ielai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 29a
| Autoosta
| [[Iļģuciems]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 29b
| Autoosta
| [[Nordeķi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| Autoosta
| [[Pleskodāle]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 31
| Autoosta
| [[Anniņmuiža]]
| Brauca pa Bāriņu, Melnsila ielām un Jūrmalas gatvi līdz 8. līnijai.
|-
|
| Imantas 8. līnija
| Beberbeķu iela
| Pievedautobuss pa Jūrmalas gatvi.
|-
| align=&quot;center&quot; | 32
| Autoosta
| [[Bolderāja]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| Eksportosta
| A. Deglava iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 33a
| [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]]
| Kastrānes iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 34
| Zvaigžņu iela
| Lauvas iela
| Brauca pa Tērbatas, Gogoļa un Ludzas ielām.
|-
| align=&quot;center&quot; | 36
| Autoosta
| [[Vecmīlgrāvis]] (Ziemeļblāzma)
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 37
| Autoosta
| [[Bišumuiža]]
| Brauca pa Akmeņu, Jelgavas un Bauskas ielām.
|-
| align=&quot;center&quot; | 38
| Autoosta
| [[Ķīpsala]]
|
|-
|}

{| class=&quot;wikitable mw-collapsible collapsible collapsed&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! colspan=&quot;4&quot; | Autobusu maršruti 1954. gadā&lt;ref&gt;Sabiedriskā transporta maršrutu shēmas, 1954.&lt;/ref&gt;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Sākums
! width=&quot;190&quot;|Beigas
! Papildinformācija
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| Autoosta
| [[Baloži (pilsēta)|Baloži]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| Autoosta
| [[Vecmīlgrāvis]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| Autoosta
| [[Bolderāja]]
| Kursēja pa Uzvaras bulvāri.
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| Autoosta
| [[Zolitūde]]
| Maršruts tika pagarināts caur Mežaparku līdz Saules dārzam, bet pēc tam atjaunots esošais maršruts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| Autoosta
| [[Bieriņi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| Autoosta
| [[Pleskodāle]]
| Kursēja pa Uzvaras bulvāri.
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| Autoosta
| Liepājas iela
| Maršruts tika pagarināts līdz Oškalnu stacijai, bet pēc tam izveidots 7a. maršruts: Autoosta — Oškalni.
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| Autoosta
| Apūzes iela
| Kursēja pa Kalnciema ielu, vēlāk pa Krūzes un Ventspils ielām.
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| Autoosta
| [[Čiekurkalns]] (Tēraudlietuves iela)
| Vēlāk kursēja pa 1. garo līniju.
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| Autoosta
| Graudu iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 10a
| Autoosta
| [[Rāmava]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| Autoosta
| [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| Autoosta
| [[Vecāķi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| Autoosta
| Buļļu iela
| Kursēja pa Uzvaras bulvāri.
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| Autoosta
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| Autoosta
| [[Ķīpsala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| Autoosta
| [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]]
| Maršruts tika pagarināts pa Ūnijas ielu līdz VEF.
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| Autoosta
| Biķernieki
| Maršruts tika pagarināts līdz Juglas papīrfabrikai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| Autoosta
| [[Baltezers]]
|
|}

{| class=&quot;wikitable mw-collapsible collapsible collapsed&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! colspan=&quot;4&quot; | Autobusu maršruti 1960. gadā&lt;ref&gt;&quot;Rīga — īsas ziņas&quot; 1960., 1963.&lt;/ref&gt;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Sākums
! width=&quot;190&quot;|Beigas
! Papildinformācija
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| Autostacija
| [[Baloži (pilsēta)|Baloži]]
| Maršruts tika pagarināts līdz Berģuciemam, vēlāk kursēja no Stacijas laukuma.
|-
| align=&quot;center&quot; | 1a
| Autostacija
| Juglas zvēraudzētava
| Maršruts tika pārdēvēts par 14. autobusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| Autostacija
| [[Vecmīlgrāvis]]
| Brauca pa Tvaika ielu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| Autostacija
| [[Bolderāja]]
| Kursēja pa Pontonu tiltu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 3a
| Autostacija
| [[Buļļuciems]]
| Sākotnēji kursēja pa Oktobra, vēlāk pa Pontonu tiltu, pēc tam maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| Autostacija
| [[Zolitūde]] (Beberbeķu iela)
| Tika izveidoti apvienotie 4/9 un 4/16 maršruti, bet pēc tam atjaunots patstāvīgs 4. maršruts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| Autostacija
| Kūdras rūpnīca &quot;Mārupe&quot;
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| Autostacija
| [[Pleskodāle]]
| Kursēja pa Pontonu tiltu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| Autostacija
| Liepājas iela
| Maršruts tika pagarināts līdz Tēriņiem.
|-
| align=&quot;center&quot; | 7a
| Autostacija
| [[Zemitāni (stacija)|Oškalnu stacija]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| Autostacija
| [[Apuzes iela|Apūzes iela]]
| Tika izveidots apvienots 20/8 maršruts, bet pēc tam atjaunots patstāvīgs 8. maršruts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| Autostacija
| [[Čiekurkalns]]
| Tika izveidots apvienots 4/9 maršruts Zolitūde — TEC, bet pēc tam atjaunots patstāvīgs 9. maršruts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| Autostacija
| Graudu iela — Autostacija
| Lokveida maršruts, vēlāk izmainīts un brauca līdz Sējas ielai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| Autostacija
| [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]]
| Maršruts tika pagarināts līdz Sužiem, vēlāk kursēja no Stacijas laukuma.
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| Autostacija
| [[Vecāķi]]
| Maršruts tika saīsināts un kursēja no Vecmīlgrāvja caur Vecāķiem uz Mangaļiem.
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| Autostacija
| [[Kleisti (Rīga)|Kleisti]]
| Kursēja pa Pontonu tiltu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| Autostacija
| Juglas papīrfabrika
| Maršruts tika pārveidots par 17l. autobusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 14a
| Autostacija
| [[Zaķumuiža]]
| Kļuva par piepilsētas maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| Autostacija
| [[Ķīpsala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| Autostacija
| Ūnijas iela
| Tika izveidots apvienots 4/16 maršruts, bet pēc tam atjaunots patstāvīgs 16. maršruts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| Autostacija
| Juglas papīrfabrika
| Maršruts tika pārdēvēts par 17b. autobusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| Autostacija
| [[Baltezers]]
| Kļuva par piepilsētas maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| Autostacija
| [[Ropaži]]
| Kļuva par piepilsētas maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| Autostacija
| [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]]
| Tika izveidoti apvienotie 20/6a un 20/8 maršruti, bet pēc tam atjaunots patstāvīgs 20. maršruts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| Autostacija
| [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| Autostacija
| [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]]
| Maršruts tika pagarināts līdz Rikšotāju ielai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| Autostacija
| Kūdras rūpnīca &quot;Baloži&quot;
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| Autostacija
| Annasmuiža
| Kļuva par piepilsētas maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| Autostacija
| Kolhozs &quot;Mārupe&quot;
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| Autostacija
| [[Ķekava]]
| Kļuva par piepilsētas maršrutu.
|-
| align&quot;center&quot; | 27
| Autostacija
| [[Olaine (stacija)|Olaines stacija]]
| Kļuva par piepilsētas maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
|
|
| Maršruts nekursēja.
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| Autostacija
| Sējas iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 29a
| Autostacija
| Brūkleņu iela
| Maršruts tika slēgts un aizvietots ar 31. autobusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| Autostacija
| Lidosta &quot;Spilve&quot;
| Maršruts tika pagarināts līdz Rumbulai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 31
| Autostacija
| [[Mucenieki (Ropažu novads)|Mucenieki]]
| Kļuva par piepilsētas maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 32
| Autostacija
| Vestienas iela
| Maršruts tika izmainīts un kursēja līdz Autobusu parkam, vēlāk tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| Tilta iela
| [[Kundziņsala]]
| Maršruts tika pagarināts līdz autostacijai, vēlāk kursēja no Stacijas laukuma.
|-
|}

{| class=&quot;wikitable mw-collapsible collapsible collapsed&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! colspan=&quot;4&quot; | Autobusu maršruti 1966. gadā&lt;ref&gt;&quot;Shema gorodskogo transporta Rigi&quot; (krievu valodā) &quot;Liesma&quot;, Rīga 1966.&lt;/ref&gt;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Sākums
! width=&quot;190&quot;|Beigas
! Papildinformācija
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| Berģuciems
| Vēlāk kursēja no autoostas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| Autoosta
| [[Vecmīlgrāvis]]
| Brauca pa Viestura prospektu, vēlāk kursēja no Stacijas laukuma.
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| Autoosta
| [[Bolderāja]]
| Maršruts tika apvienots ar 20. autobusu maršrutu un kursēja no Bolderājas uz Šķirotavu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| Autoosta
| [[Zolitūde]]
| Maršruts tika pagarināts līdz Purvciemam.
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| Autoosta
| Kūdras rūpnīca &quot;Mārupe&quot;
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| Autoosta
| [[Pleskodāle]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| Autoosta
| Liepājas iela / Tēriņi
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| Autoosta
| [[Apuzes iela|Apūzes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| Autoosta
| [[Čiekurkalns]]
| Maršruts tika pagarināts līdz Ezermalas ielai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| Autoosta
| Sējas iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Vecmīlgrāvis]]
| [[Vecāķi]] — Mangaļi
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| Autoosta
| [[Kleisti (Rīga)|Kleisti]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| Autoosta
| Zvērsaimniecība &quot;Jugla&quot;
| Tika izveidots apvienots 21/14 lokveida maršruts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 14a
| Autoosta
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| Tika izveidots apvienots 14a/21 lokveida maršruts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| Autoosta
| [[Ķīpsala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| Autoosta
| Ūnijas iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 17b
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| Papīrfabrika &quot;Jugla&quot;
| Vēlāk kursēja no autoostas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 17l
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| Papīrfabrika &quot;Jugla&quot;
| Vēlāk kursēja no autoostas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| Ūnijas iela
| Lopkautuves iela
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| Autoosta
| [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]]
| Vēlāk kursēja no Stacijas laukuma, pēc tam maršruts tika pievienots 3. autobusu maršrutam.
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| Autoosta
| [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]
| Tika izveidoti apvienoti 14a/21 un 21/14 lokveida maršruti.
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| Autoosta
| Rikšotāju iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| Autoosta
| Kūdras rūpnīca &quot;Baloži&quot;
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| Autoosta
| Volguntes iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| Autoosta
| Kolhozs &quot;Mārupe&quot;
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| Autoosta
| [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]]
| Sākotnēji tas bija 26a maršruts, tad tika pārdēvēts par 26. autobusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| [[Vecmīlgrāvis]]
| [[Vecāķi]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| Autoosta
| Sējas iela
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| Lidosta &quot;Spilve&quot;
| [[Rumbula]]
| Maršruts tika saīsināts un kursēja no &quot;Aeroflot&quot; aģentūras uz Rumbulu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 31
| Autoosta
| Sējas iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Kundziņsala]]
| Vēlāk kursēja no autoostas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 34
| [[Prūšu iela (Rīga)|E. Smiltēna iela]]
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| Maršruts tika slēgts un aizvietots ar 32. autobusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 35
| Autoosta
| Silikātu rūpnīca
| Vēlāk kursēja no Stacijas laukuma.
|-
| align=&quot;center&quot; | 36
| Silikātu rūpnīca
| [[Buļļuciems]]
|
|-
|}

{| class=&quot;wikitable mw-collapsible collapsible collapsed&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! colspan=&quot;4&quot; | Autobusu maršruti 1970. gadā&lt;ref&gt;&quot;Rīga — īsas ziņas&quot; 1970.&lt;/ref&gt;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Sākums
! width=&quot;190&quot;|Beigas
! Papildinformācija
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| Autoosta
| Berģuciems
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Vecmīlgrāvis]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2a
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| EZP 3. ciemats
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2e
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Vecmīlgrāvis]]
| Maršruts tika slēgts un aizvietots ar 24e.autobusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Bolderāja]]
| [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3a
| [[Bolderāja]]
| Katlakalna iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3e
| Autoosta
| Parādes iela
| Maršruts tika pārdēvēts par 20e. autobusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]]
| [[Zolitūde]]
| Maršruts tika saīsināts un kursēja no autoostas līdz Beberbeķu ielai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| Autoosta
| Kūdras fabrika &quot;Mārupe&quot;
| Maršruts tika izmainīts un kursēja līdz Jelgavas šosejas 9. kilometram.
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| Autoosta
| [[Pleskodāle]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 6a
| Autoosta
| [[Zolitūdes iela]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| Autoosta
| Tēriņi
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| Autoosta
| [[Apuzes iela|Apūzes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| Autoosta
| Ezermalas iela
| Vēlāk kursēja no Stacijas laukuma.
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| Autoosta
| Sējas iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]] / [[Suži (Rīga)|Suži]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Vecmīlgrāvis]], Rūpnīcas iela
| Mangaļi
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| Autoosta
| [[Kleisti (Rīga)|Kleisti]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 14a/21
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] — [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| Autoosta
| [[Ķīpsala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| Autoosta
| Rūpnīca &quot;VEF&quot;
| Maršruts tika izmainīts un kursēja no Stacijas laukuma līdz Biķernieku ielai, bet pēc tam tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 17b
| Autoosta
| Juglas papīrfabrika — Autoosta.
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 17l
| Autoosta
| Juglas papīrfabrika — Autoosta
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| Juglas tilts
| [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]]
| Sākotnēji kursēja no Jaunciema uz Vecmīlgrāvi.
|-
| align=&quot;center&quot; | 21/14
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| Zvēraudzētava &quot;Jugla&quot; — [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| Autoosta
| Rikšotāju iela
| Maršruts tika slēgts un aizstāts ar 4z. autobusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| Autoosta
| Baložu kūdras fabrika
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| Autoosta
| [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema iela]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| Autoosta
| Kolhozs &quot;Mārupe&quot;
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| Autoosta
| [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| Lidosta &quot;Spilve&quot;
| [[Višķu iela (Rīga)|Pavlova iela]]
| Brauca pa Pontonu tiltu,vēlāk izmainīta trase un brauca pa Oktobra tiltu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| &quot;Aeroflot&quot; aģentūra
| [[Rumbula]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 30e
| &quot;Aeroflot&quot; aģentūra
| [[Rumbula]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 31
| Autoosta
| Sējas iela
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 32
| Juglas iela
| [[Višķu iela (Rīga)|Pavlova iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| Autoosta
| [[Kundziņsala]]
| Vēlāk kursēja no Stacijas laukuma.
|-
| align=&quot;center&quot; | 34e
| Juglas iela
| Grīvas iela
| Vēlāk brauca līdz Spilves ielai.
|-
| align=&quot;center&quot; |35
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| Silikātu iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 36
| Silikātu rūpnīca
| [[Vakarbuļļi]]
|
|-
|}

{| class=&quot;wikitable mw-collapsible collapsible collapsed&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! colspan=&quot;4&quot; | Autobusu maršruti 1975. gadā&lt;ref&gt;Rīgas plāns, 1975.&lt;/ref&gt;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Sākums
! width=&quot;190&quot;|Beigas
! Papildinformācija
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| Autoosta
| Berģuciems
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Vecmīlgrāvis]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2a
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| EZP 3. ciemats
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Bolderāja]]
| [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3a
| [[Bolderāja]]
| Katlakalna iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| Autoosta
| [[Zolitūde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 4z
| Autoosta
| Rikšotāju iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| Autoosta
| Jelgavas šosejas 9. km.
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| Autoosta
| Tēriņi
| Vēlāk 7. maršruts kursēja līdz Kantora ielai, bet 7a. maršruts līdz Tēriņiem.
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| Autoosta
| Apūzes iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| Saules dārzs
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| Autoosta
| Sējas iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Suži (Rīga)|Suži]]
| Vēlāk kursēja no Autoostas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| Rūpnīcas iela ([[Vecmīlgrāvis]])
| [[Mangaļsala|Mangaļi]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| Autoosta
| [[Kleisti (Rīga)|Kleisti]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 14a/21
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] — Stacijas laukums
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| Autoosta
| [[Ķīpsala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 17b
| Autoosta
| Papīrfabrika &quot;Jugla&quot; — Autoosta
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 17l
| Autoosta
| Papīrfabrika &quot;Jugla&quot; — Autoosta
| Maršruts tika pārveidots par 17. autobusu maršrutu Autoosta — Papīrfabrika — Ļeņina iela (VEF).
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Višķu iela (Rīga)|Pavlova iela]]
| [[VEF]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Jugla (Ķīšezera pieteka)|Juglas tilts]]
| [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 20e
| Autoosta
| [[Bolderāja]], Parādes iela
| Vēlāk kursēja no 13. janvāra ielas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 21/14
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| Zvēraudzētava &quot;Jugla&quot; — Stacijas laukums
| Tika atjaunoti patstāvīgi maršruti Nr. 14. Stacijas laukums — Zvēraudzētava un Nr. 21. Autoosta — Mežciems.
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| &quot;Aeroflot&quot; aģentūra
| [[Skulte (Mārupes novads)|Skulte]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 22e
| &quot;Aeroflot&quot; aģentūra
| [[Skulte (Mārupes novads)|Skulte]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| Autoosta
| [[Baloži (pilsēta)|Baloži]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 24e
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Vecmīlgrāvis]]
| Vēlāk tika pagarināts un kursēja no Merķeļa ielas uz Mangaļsalu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| Autoosta
| [[Mārupe|Kolhozs &quot;Mārupe&quot;]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| Autoosta
| [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]]
| Granīta iela (TEC-2)
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| [[Jugla (Ķīšezera pieteka)|Juglas tilts]] — [[Upesciems]]
| [[Langstiņi]] — [[Jugla (Ķīšezera pieteka)|Juglas tilts]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| Spilve
| [[Višķu iela (Rīga)|Pavlova iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| &quot;Aeroflot&quot; aģentūra
| [[Rumbula]]
| Kursēja pa Kijevas, bet vēlāk pa Lomonosova ielu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 31e
| &quot;Aeroflot&quot; aģentūra
| [[Višķu iela (Rīga)|Pavlova iela]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 32
| Juglas iela
| [[Višķu iela (Rīga)|Pavlova iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Kundziņsala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 34e
| Juglas iela
| Spilves iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 34ae
| Planetārijs
| Juglas iela
| Maršruts tika pārdēvēts par 40e. autobusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 35
| Autoosta
| Silikātu iela
| Maršruts tika pagarināts līdz Lielajai ielai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 36
| Silikātu iela
| [[Vakarbuļļi]]
| Maršruts tika pagarināts līdz Lielajai ielai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 37e
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 4
| Kursēja pa Slokas ielu sākumā līdz Kleistu ielai, tad līdz Zolitūdes ielai. Vēlāk kursēja pa [[Kurzemes prospekts|Komarova prospektu]] līdz Imantai 5.
|-
| align=&quot;center&quot; | 38
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 4
| Kursēja pa Slokas ielu, vēlāk pa Komarova prospektu līdz Imantai 5.
|-
| align=&quot;center&quot; | 39e
| Autoosta
| Kooperatīva iela
| Maršruts tika slēgts.
|}

{| class=&quot;wikitable mw-collapsible collapsible collapsed&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! colspan=&quot;4&quot; | Autobusu maršruti 1979. gadā&lt;ref&gt;Rīgas transporta shēma 1979&lt;/ref&gt;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Sākums
! width=&quot;190&quot;|Beigas
! Papildinformācija
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| Autostacija
| Berģuciems
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Vecmīlgrāvis]]
| Vēlāk kursēja no Centrālās stacijas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 2a
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| 3. ciemats
| Vēlāk kursēja no Centrālās stacijas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Bolderāja]]
| [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]]
| Maršruts tika sadalīts 3. un 50. autobusu maršrutos. 3. maršruts kursēja no Bolderājas līdz centram (Merķeļa ielai), bet vēlāk līdz Centrālajai stacijai (Raiņa bulv.).
|-
| align=&quot;center&quot; | 3a
| [[Bolderāja]]
| Katlakalna iela
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| Autostacija
| Beberbeķu iela
| Vēlāk kursēja no Stacijas laukuma.
|-
| align=&quot;center&quot; | 4z
| Autostacija
| Rikšotāju iela
| Vēlāk kursēja no Stacijas laukuma.
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| Autostacija
| Jelgavas šosejas 9. km.
| Neilgi kursēja no Kolhoznieku ielas, bet tad no Abrenes ielas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| Autostacija
| Preču 2
| Vēlāk kursēja no Stacijas laukuma.
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| Autostacija
| Kantora iela
| Neilgi kurseja no Kolhoznieku ielas, bet tad no Abrenes ielas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 7a
| Autostacija
| Zvēru ferma
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| Autostacija
| Apūzes iela
| Neilgi kursēja no Kolhoznieku ielas, bet tad no Abrenes ielas uz Zolitūdi.
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| Saules dārzs
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| Autostacija
| Brūkleņu iela
| Neilgi kursēja no Kolhoznieku ielas, bet tad no Abrenes ielas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| Autostacija
| [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]]
| Vēlāk kursēja līdz Sužiem.
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| Autostacija
| [[Rāmava]]
| Brauca pa [[Salu tilts|Maskavas tiltu]]. Neilgi kursēja no [[Centrāltirgus iela|Kolhoznieku ielas]], bet tad no Abrenes ielas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| Autostacija
| Putnu ferma
| Brauca pa Oktobra tiltu, tad pa Gorkija tiltu. Vēlāk kursēja no Centrālās stacijas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| Zvēraudzētava
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| Autostacija
| [[Ķīpsala]]
| Maršruts tika slēgts un pievienots 30. autobusu maršrutam.
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| Autostacija
| Papīrfabrika &quot;Jugla&quot; — [[Brīvības gatve|Ļeņina iela]]
| Maršruts tika saīsināts līdz papīrfabrikai &quot;Jugla&quot;.
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Višķu iela (Rīga)|Pavlova iela]]
| Ļeņina iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| Juglas tilts
| [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 20e
| [[13. janvāra iela]]
| Parādes iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| Autostacija
| [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]
| Vēlāk kursēja no &quot;Aeroflot&quot; aģentūras, pēc tam no Planetārija.
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| &quot;Aeroflot&quot; aģentūra
| [[Skulte (Mārupes novads)|Skulte]] ([[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|Lidosta &quot;Rīga&quot;]])
| Vēlāk kursēja no Arhitektu ielas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| Autostacija
| [[Baloži (pilsēta)|Baloži]]
| Neilgi kursēja no Kolhoznieku ielas, bet tad no Abrenes ielas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 24e
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]
| [[Mangaļsala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| Autostacija
| Kolhozs &quot;Mārupe&quot;
| Neilgi kursēja no Kolhoznieku ielas, bet tad no Abrenes ielas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| Autostacija
| [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]]
| Neilgi kursēja no Kolhoznieku ielas, bet tad no Abrenes ielas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]]
| Granīta iela (TEC-2)
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| Juglas tilts — [[Upesciems]]
| [[Langstiņi]] — Juglas tilts
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| [[Višķu iela (Rīga)|Pavlova iela]]
| [[Spilve (Rīga)|Spilve]]
| Vēlāk kursēja no veikala &quot;Starts&quot; līdz Dzirciema ielai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| &quot;Aeroflot&quot; aģentūra
| [[Rumbula]]
| Maršruts tika apvienots ar 15. autobusu maršrutu un pagarināts līdz Ķīpsalai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 32
| [[Višķu iela (Rīga)|Pavlova iela]]
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Kundziņsala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 34e
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| Spilves iela
| Maršruts tika pagarināts līdz [[Kleistu iela (Rīga)|Jēkaba Petersa ielai]].
|-
| align=&quot;center&quot; | 35
| Autostacija
| Lielā iela
| Vēlāk kursēja no 13. janvāra ielas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 36
| Lielā iela
| [[Vakarbuļļi]]
| Maršruts tika pagarināts līdz Imantai 5.
|-
| align=&quot;center&quot; | 37e
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| Sākotnēji maršruts brauca pa Oktobra [[Akmens tilts (Rīga)|Oktobra tiltu]] līdz J. Petersaielai, tad tika pagarināts līdz Imantai 5, bet vēlāk kursēja no Planetārija pa [[Vanšu tilts (Rīga)|Gorkija tiltu]].
|-
| align=&quot;center&quot; | 38
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| Sākotnēji maršruts kursēja līdz Zolitūdes ielai, tad tika pagarināts līdz Imantai 5.
|-
| align=&quot;center&quot; | 40e
| Planetārijs
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| Sākotnēji tas bija 34a ekspreša maršruts līdz Juglas ielai, tad tika pārdēvēts par 40e. maršrutu. Vēlāk maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 41e
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| Brauca pa Oktobra tiltu. Vēlāk kursēja no Planetārija pa Gorkija tiltu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 42
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
|
|-
|}

{| class=&quot;wikitable mw-collapsible collapsible collapsed&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! colspan=&quot;4&quot; | Autobusu maršruti 1988. gadā
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Sākums
! width=&quot;190&quot;|Beigas
! Papildinformācija
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| Autoosta
| [[Berģi (Rīga)|Berģi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] (Merķeļa iela)
| [[Vecmīlgrāvis]]
| Vēlāk kursēja no Stacijas laukuma.
|-
| align=&quot;center&quot; | 2a
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] (Merķeļa iela)
| 3. ciemats
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] (Raiņa bulv.)
| [[Daugavgrīva|Bolderāja]]
| Maršruts tika pagarināts un kursēja no 13. janvāra ielas līdz Birzes ielai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| Beberbeķu iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 4z
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Zolitūdes iela]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Tīraine
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| Preču — 2
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Kantora iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Zolitūde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| Saules dārzs
| Vēlāk kursēja no Centrālās stacijas (Merķeļa ielas).
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Sējas iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| Autoosta
| [[Suži (Rīga)|Suži]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 12A
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Katlakalna kapi
| Brauca pa Maskavas tiltu, vēlāk pa Oktobra tiltu pēc tam apvienojās ar 12.maršrūtu
|-
|12
|[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|Katlakalna kapi
|Brauca pa Maskavas tiltu, vēlāk pa Oktobra tiltu
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] (Merķeļa iela)
| Kleisti
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| Zvēraudzētava
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| Kinoteātris &quot;Maskava&quot;
| Maršruts tika pagarināts līdz Rumbulai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] (Merķeļa iela)
| Papīrfabrika &quot;Jugla&quot;
| Vēlāk kursēja no Abrenes ielas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| Autoosta
| Papīrfabrika &quot;Jugla&quot;
| Maršruta tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[VEF|Rūpnīca &quot;VEF&quot;]]
| [[Višķu iela (Rīga)|Pavlova iela]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| Juglas tilts
| [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 20e
| 13. janvāra iela
| [[Daugavgrīva|Bolderāja]] (Parādes iela)
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrāle|Planetārijs]]
| [[Gaiļezers (slimnīca)|Slimnīca &quot;Gaiļezers&quot;]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|Lidosta &quot;Rīga&quot;]]
| Arhitektu iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Baloži (pilsēta)|Baloži]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 24e
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā siacija]] (Merķeļa iela)
| [[Mangaļsala]]
| Vēlāk 24. autobusu maršruts kursēja no Stacijas laukuma.
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mārupe]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]]
| Granīta iela
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| Juglas tilts — [[Upesciems]]
| [[Langstiņi]] — Juglas tilts
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| Dzirciema iela
| [[Rumbula]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| [[Ķīpsala]]
| Rumbula
| Maršruts tika saīsināts un kursēja no Abrenes ielas uz Ķīpsalu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 31e
| Autoosta
| [[Dārziņi]]
| Maršruts tika slēgts. Vēlāk 31. autobusu maršruts kursēja no Stacijas laukuma uz Dārziņiem. (Maršruts 1988. gada kartēs nebija uzrādīts.)
|-
| align=&quot;center&quot; | 32
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Višķu iela (Rīga)|Pavlova iela]]
| No 1993. gada kursēja pa maršrutu Jugla-3 — Abrenes iela.
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Kundziņsala]]
| Vēlāk kursēja no Merķeļa ielas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 34e
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Kleistu iela (Rīga)|J. Petersa iela]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 35
| Lielā iela
| [[13. janvāra iela]]
| Maršruta tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 36
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Vakarbuļļi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 37e
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrāle|Planetārijs]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 38
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; style=&quot;background: #B7E4B5;&quot; | 39e
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Bulduri]]
| Maršruts tika slēgts, 1988. gada kartēs tas nebija uzrādīts.
|-
| align=&quot;center&quot; style=&quot;background: #F3DDDD;&quot; | 40b
| Arhitektu iela
| [[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|Lidosta &quot;Rīga&quot;]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 41e
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrāle|Planetārijs]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 42
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 43
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Vārnukrogs]]
| Maršruts tika slēgts, 1988. gada kartēs tas nebija uzrādīts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 45
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Pļavnieki]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 47
| [[Pļavnieki]]
| [[Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrāle|Planetārijs]]
| Sākotnēji maršruts kursēja no &quot;Aeroflot&quot; aģentūras, tad no Planetārija. Vēlāk galapunkts Pļavniekos tika pārcelts no Lubānas ielas uz Katlakalna ielu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 48e
| [[Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrāle|Planetārijs]]
| [[Pļavnieki]]
| Sākotnēji kursēja no &quot;Aeroflot&quot; aģentūras. Vēlāk maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 49
| [[Sarkandaugava]]
| [[Višķu iela (Rīga)|Pavlova iela]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 50
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] (Raiņa bulv.)
| [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]]
| Maršruts tika izveidots sadalot 3. autobusu maršrutu. Sākotnēji kursēja no Merķeļa ielas, tad no Centrālās stacijas. Vēlāk tika pagarināts un kursēja līdz TEC 2.
|-
| align=&quot;center&quot; | 50a
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] (Raiņa bulv.)
| Katlakalna iela
| Maršruts izveidots no 3a. autobusu maršruta. Sākotnēji kursēja no Merķeļa ielas, tad no Centrālās stacijas. Vēlāk tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 51
| [[Gaiļezers (slimnīca)|Slimnīca &quot;Gaiļezers&quot;]]
| Jaunceltnes (Mucenieki)
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 52
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| Ulbrokas kapi
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 53
| [[Zolitūde]]
| Lāčplēša iela
|
|-
|}

{| class=&quot;wikitable mw-collapsible collapsible collapsed&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! colspan=&quot;4&quot; | Autobusu maršruti 1995. gadā&lt;ref&gt;&quot;Rīga un apkārtne&quot; SIA &quot;Karšu izdevniecība Jāņa sēta&quot;&lt;/ref&gt;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Sākums
! width=&quot;190&quot;|Beigas
! Papildinformācija
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Berģuciems
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Vecmīlgrāvis]]
| Vēlāk kursēja no Abrenes ielas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[13. janvāra iela]]
| Birzes iela
| Vēlāk kursēja no Stacijas laukuma.
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| Beberbeķu iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| Preču — 2
| Vēlāk kursēja no Abrenes ielas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Upesgrīvas iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Zolitūde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]]
| Saules dārzs
| Vēlāk kursēja no Stacijas laukuma, bet tad no Abrenes ielas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Brūkleņu iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Suži (Rīga)|Suži]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Katlakalna kapi
| Brauca pa Akmens tiltu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]]
| Eksperimentālā bāze
| Vēlāk kursēja no Abrenes ielas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Zvēraudzētava
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Rumbula]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Juglas papīrfabrika
| Maršruts tika pagarināts līdz Muceniekiem.
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| Juglas tilts
| [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]]
| Maršruts tika pagarināts un kursēja no Juglas 3.
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| Katedrāle
| [[Gaiļezers]]
| Vēlāk kursēja no Abrenes ielas, tad tika pagarināts līdz Bērnu slimnīcai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| Arhitektu iela
| [[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|Lidosta &quot;Rīga&quot;]]
| Vēlāk kursēja no Abrenes ielas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Baloži (pilsēta)|Baloži]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Mangaļsala]]
| Vēlāk kursēja no Abrenes ielas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mārupe]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] — [[Upesciems]]
| [[Langstiņi]] — [[Jugla (Rīga)|Jugla]]
| Lokveida maršruts tika pārveidots par parastu maršrutu no Juglas 3 uz Langstiņiem.
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Ķīpsala]]
| Brauca pa Raņķa dambi, vēlāk caur Āgenskalna tirgu. Pēc tam maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 31
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Dārziņi]]
| Vēlāk kursēja no Abrenes ielas. Pēc tam maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 31a
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Dārziņi]]
| Vēlāk kursēja no Abrenes ielas. Pēc tam maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 32
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]]
| [[Kundziņsala]]
| Vēlāk kursēja no Stacijas laukuma, tad no Abrenes ielas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 36
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Vakarbuļļi]]
| Maršruts tika sadalīts 36. un 36a. autobusu maršrutos.
|-
| align=&quot;center&quot; | 37
| Katedrāle
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 38
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 40
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|[[Ozolciema iela]]
| Vēlāk kursēja no Stacijas laukuma, pēc tam no Centrāltirgus līdz Ozolciema ielai. Pēc tām līdz Ziepniekkalnam tirgum.
|-
|[[40R autobusu maršruts (Rīga)|40R]]
|Abrenes iela
|Robota Rūpnīca
|Sākotnēji kursēja no Abrenes ielas., tad atjaunots un brauca no Centrāltirgus līdz Rītausmas ielai, pēc tam uz Ziepniekkalnu. Slēgts 1991. gadā.
|-
| align=&quot;center&quot; | 41
| Katedrāle
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 47
| Katedrāle
| [[Pļavnieki]]
| Vēlāk kursēja no Abrenes ielas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 48
| Ulbrokas iela
| Keramika
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 50
| [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]]
| TEC-2
| Vēlāk kursēja no Abrenes ielas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 52
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Ulbrokas kapi
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 53
| Katedrāle
| [[Zolitūde]]
|
|-
|}

{| class=&quot;wikitable mw-collapsible collapsible collapsed&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! colspan=&quot;4&quot; | Autobusu maršruti 2001. gadā
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Sākums
! width=&quot;190&quot;|Beigas
! Papildinformācija
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Pansionāts
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Vecmīlgrāvis]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2e
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Vecmīlgrāvis]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| Birzes iela
| Tika apvienots ar 47. maršrutu un pagarināts līdz Pļavniekiem.
|-
| align=&quot;center&quot; | 3e
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| Birzes iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| Beberbeķu iela
| Maršruts tika pagarināts līdz Babītes stacijai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 4z
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Zolitūde]]
| Atjaunots kādreizējais maršruts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Preču — 2
| Tika apvienots ar 13. autobusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 6a
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Ulbrokas kapi
| Tika apvienots ar 13. autobusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Upesgrīvas iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Zolitūde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 8e
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Zolitūde]]
| Eksprešmaršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Saules dārzs
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Brūkleņu iela
| Maršruts tika saīsināts līdz Sējas ielai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]] / [[Suži (Rīga)|Suži]]
| Vēlāk sāka kursēt uz Jaunciema kapiem, Jaunciemu un Sužiem.
|-
| align=&quot;center&quot; | 11e
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Jaunciema kapi
| Eksprešmaršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Katlakalna kapi
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Eksperimentālā bāze
| Maršruts tika apvienots ar 6. autobusu maršrutu un kursēja no Kleistiem līdz Preču — 2.
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Zvēraudzētava
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Rumbula]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 15a
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| Višķu iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Juglas papīrfabrika / [[Mucenieki]]
| Maršruts tika pagarināts līdz Garkalnes Muceniekiem.
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Višķu iela
| Sākotnēji brauca pa Maskavas ielu, tad pa Lokomotīves ielu, pēc tam tika pagarināts līdz Dārziņiem.
|-
| align=&quot;center&quot; | 18a
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Rumbula]]
| Maršruts tika pagarināts līdz Dārziņiem.
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 19a
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| Jaunciema kapi
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Bērnu slimnīca
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|Lidosta Rīga]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 22a
| Katedrāle
| [[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|Lidosta &quot;Rīga&quot;]]
| Brauca pa [[Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris|Basteja bulvāri]], pēc tam pa Elizabetes ielu / Kalpaka bulvāri, vēlāk kļuva par eksprešmaršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Baloži (pilsēta)|Baloži]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 23e
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Baloži (pilsēta)|Baloži]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mangaļsala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 24e
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mangaļsala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 24a
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Vecāķi]]
| Brauca līdz Pludmales ielai, bet vēlāk līdz Garciema ielai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mārupe]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Langstiņi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 32
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| Vēlāk kļuva par eksprešmaršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Kundziņsala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 36
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| Birzes iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 36a
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Vakarbuļļi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 37
| Katedrāle
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 38
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 40
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
| [[Ziepniekkalns]]
| Maršruts tika pagarināts līdz Juglai 3.
|-
| align=&quot;center&quot; | 40e
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
| [[Ziepniekkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 40a
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
| [[Ziepniekkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 41
| Katedrāle
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 43
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Vārnukrogs]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 44
| [[Zolitūde]]
| [[Ziepniekkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 46
| [[Zolitūde]]
| [[Ziepniekkalns]]
| Sākotnēji kursēja no Imantas, tad tika pagarināts līdz Zolitūdei.
|-
| align=&quot;center&quot; | 47
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Pļavnieki]]
| Vēlāk kursēja no Katedrāles un tad kļuva par eksprešmaršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 48
| [[Sarkandaugava]]
| Ulbrokas kapi
| Brauca pa Kokneses prospektu, bet vēlāk pa Ezermalas ielu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 49
| &quot;MAN — TESS&quot;
| &quot;Kvadrāts&quot;
| Maršruts tika pagarināts līdz Višķu ielai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 50
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| TEC — 2
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 52
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Ulbrokas kapi
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 53
| Katedrāle
| [[Zolitūde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 101
| Brāļu kapi
| Centrs
| Komercekspresis (taksobuss). Tika slēgts 2002. gada martā.
|-
| align=&quot;center&quot; | 103
| Jugla-3
| Rumbula
| Komercekspresis (taksobuss). Tika slēgts 2002. gada martā.
|-
| align=&quot;center&quot; | 104
| Jugla-3
| Rumbula
| Komercekspresis (taksobuss). No 2002. gada marta 15.b maršruts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 105
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Slimnīca &quot;Gaiļezers&quot;
| Komercekspresis (taksobuss). Vēlāk kļuva par 5. autobusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 107
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| &quot;Lido&quot;
| Komercekspresis (taksobuss). Vēlāk kļuva par 17. autobusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 136
| [[Dzirnavu iela (Rīga)]]
| [[13. janvāra iela]]
| Komercekspresis (taksobuss). Tika slēgts 2002. gada martā.&lt;ref&gt;[http://www.diena.lv/arhivs/slegtajos-taksobusu-marsrutos-papildu-sabiedriskais-transports-11270347 Slēgtajos taksobusu maršrutos — papildu sabiedriskais transports]&lt;/ref&gt;
|}

{| class=&quot;wikitable mw-collapsible collapsible collapsed&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! colspan=&quot;4&quot; | Autobusu maršruti 2004. gadā
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Sākums
! width=&quot;190&quot;|Beigas
! Papildinformācija
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Pansionāts
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Vecmīlgrāvis]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2e
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Vecmīlgrāvis]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Pļavnieki]]
| [[Daugavgrīva|Bolderāja]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3a
| [[Voleri]]
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| Maršruts tika pārdēvēts par 54. maršrutu un pagarināts līdz Abrenes ielai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 3e
| [[Daugavgrīva|Bolderāja]]
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| Maršruts tika slēgts. Pēc tam tika atjaunots ar 30. numuru.
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| Babītes stacija
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 4z
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Zolitūde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Slimnīca &quot;Gaiļezers&quot;
| No 2005. gada 1. aprīļa kursē līdz trolejbusu galapunktam Mežciemā pa S.Eizenšteina ielu un Mežciema ielu abos virzienos.
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Upesgrīvas iela
| 2005. gada 1. jūnijā maršruts tika pagarināts līdz Stīpniekiem.
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Zolitūde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Saules dārzs
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Brūkleņu iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Jaunciema kapi]] / [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]] / [[Suži (Rīga)|Suži]]
| 2005. gada 1. janvārī tika slēgts galapunkts Belte (Jaunciems).
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Kooperatīvs &quot;Ziedonis&quot;
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| Kleisti
| Preču-2
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 13a
| Kleisti
| Ulbrokas kapi
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 13e
| Kleisti
| Preču-2
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Zvēraudzētava
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Rumbula]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 15a
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| Višķu iela
| 2004. gada 1. decembrī maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 15b
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Rumbula]]
| Maršruts tika pādēvēts par 31. un tika pagarināts līdz Dārziņiem.
|-
| align=&quot;center&quot; | 15d
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Dārziņi]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Mucenieki / Garkalnes Mucenieki
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 17e
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Atpūtas centrs &quot;Lido&quot;
| Maršruts tika slēgts / aizvietots ar 12. maršrutu Abrenes iela — Kooperatīvs &quot;Ziedonis&quot;.
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Dārziņi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 18a
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Dārziņi]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]]
| Maršruts tika pagarināts līdz Sarkandaugavai ar iebraukšanu Bukultos.
|-
| align=&quot;center&quot; style=&quot;background: #B7E4B5;&quot; | 19a
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| Jaunciema kapi
| Sezonas ekspresis brīvdienās.
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Pļavnieki]]
| Rūpniecības iela
| Maršruts tika atklāts 2003. gada 1. septembrī, 2005. gada 14. martā tika pagarināts līdz Pētersalas ielai, bet vēlāk pagarināts līdz Pļavnieku kapiem.
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Bērnu slimnīca
| 2004. gadā 1. oktobrī maršruts tika apvienots ar 38. un sāka kursēt pa maršrutu Jugla-3 — Imanta-5.
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|Lidosta &quot;Rīga&quot;]]
| Tagad iebrauc pie &quot;Latvijas pasta&quot; un no lidostas brauc pa Lielirbes ielu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 22a
| Katedrāle
| [[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|Lidosta &quot;Rīga&quot;]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Baloži
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 23e
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Baloži
| 2004. gada 1. jūnijā maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mangaļsala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 24a
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Vecāķi]]
| Maršruts tika slēgts. 2010. gada vasaras sezonā kursēja no Sarkandaugavas līdz Vecāķiem.
|-
| align=&quot;center&quot; | 24e
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mangaļsala]]
| 2005. gada 5. novembrī maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mārupe]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Katlakalns
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| Langstiņi
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 32e
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| 2004. gada 1. jūnijā maršruts tika saīsināts līdz Centrālajai stacijai, bet vēlāk tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Kundziņsala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 36
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Daugavgrīva|Bolderāja]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 36a
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Vakarbuļļi]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 37
| Katedrāle 
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 37a
| Katedrāle 
| Hipermarkets &quot;Maxima&quot;
| Bezmaksas ekspresis. Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 37e
| Katedrāle
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 38
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| 2004. gadā 1. oktobrī maršruts tika apvienots ar 21.
|-
| align=&quot;center&quot; | 38a
| Lāčupes kapi
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| Maršruts tika pārdēvēts par 39.
|-
| align=&quot;center&quot; | 38b
| Nordeka
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| Maršruts tika pārdēvēts par 38.
|-
| align=&quot;center&quot; | 40
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Ziepniekkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 40e
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
| [[Ziepniekkalns]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 40a
| Centrālais tirgus
| [[Ziepniekkalns]]
| Maršruts tika pārdēvēts par 42.
|-
| align=&quot;center&quot; | 41
| Katedrāle
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 41e
| Katedrāle
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 44
| [[Zolitūde]]
| [[Ziepniekkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 46
| [[Zolitūde]]
| [[Ziepniekkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 47a
| Katedrāle
| T/c &quot;Domina shopping&quot;
| Bezmaksas ekspresis. Maršruts tika slēgts, bet no 2005. gada 1. septembra 47a. maršruts kursēja no Abrenes ielas uz Šķirotavu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 47e
| [[Pļavnieki]]
| Katedrāle
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 48
| Ulbrokas kapi
| [[Sarkandaugava]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 49
| Višķu iela
| &quot;MAN TESS&quot;
| 2004. gada 1. decembrī maršruts tika pagarināts līdz Rumbulai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 50
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| TEC-2
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 52
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Ulbrokas kapi
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 52a
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Ulbroka
| Maršruts tika pārdēvēts par 51.
|-
| align=&quot;center&quot; | 52ae
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Ulbroka
| Eksprešmaršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 53
| [[Zolitūde]]
| Katedrāle
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 53e
| [[Zolitūde]]
| Katedrāle
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 715e
| [[Ziepniekkalns]]
| [[Dubulti (Jūrmala)|Dubulti]]
| Sezonas ekspresis brīvdienās. Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 716e
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] (veikals &quot;Nelda&quot;)
| [[Dubulti (Jūrmala)|Dubulti]]
| Sezonas ekspresis brīvdienās. Maršruts tika slēgts.
|}

{| class=&quot;wikitable mw-collapsible collapsible collapsed&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! colspan=&quot;4&quot; | Autobusu maršruti 2006. gadā
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Sākums
! width=&quot;190&quot;|Beigas
! Papildinformācija
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Pansionāts
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Vecmīlgrāvis]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Bolderāja]]
| [[Pļavnieki]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3a
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Voleri]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3e
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Bolderāja]]
| Maršruts tika slēgts, bet 2008. gada 2. janvārī atjaunots kā 30. autobusu maršruts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Babīte (stacija)|Babītes stacija]]
| Maršruts tika pagarināts līdz Abrenes ielai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 4z
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Zolitūde]]
| Maršruts tika pagarināts līdz Abrenes ielai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Dreiliņi (Rīga)|Dreiliņi]]
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]
| Maršrutu atklāja 2006. gada [[1. oktobris|1. oktobrī]].&lt;ref&gt;[http://www.tvnet.lv/auto/notikumi/87380-sak_kurset_jauns_autobusu_marsruts_uz_dreiliniem Sāk kursēt jauns autobusu maršruts uz Dreiliņiem] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160307052852/http://www.tvnet.lv/auto/notikumi/87380-sak_kurset_jauns_autobusu_marsruts_uz_dreiliniem |date={{dat|2016|03|07||bez}} }} tvnet.lv&lt;/ref&gt;
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Stīpnieki (Mārupe)|Stīpnieki]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Zolitūde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Saules dārzs
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Brūkleņu iela (Rīga)|Brūkleņu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Jaunciema kapi]] / [[Suži (Rīga)|Suži]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Kooperatīvs &quot;Ziedonis&quot;
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Kleisti (Rīga)|Kleisti]]
| Preču 2
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 13a
| [[Kleisti (Rīga)|Kleisti]]
| [[Ulbrokas kapi]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Zvēraudzētava
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Rumbula]]
| Maršruts tika pagarināts līdz Dārziņiem.
|-
| align=&quot;center&quot; | 15b
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Rumbula]]
| 2007. gada 1. maijā maršruts tika pārdēvēts par 31. autobusu maršrutu un pagarināts līdz Dārziņiem.
|-
| align=&quot;center&quot; | 15d
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Dārziņi]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Mucenieki / Garkalnes Mucenieki
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 17e
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Atpūtas centrs &quot;Lido&quot;
| Maršruts tika pārdēvēts par 17. autobusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Dārziņi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 18a
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Dārziņi]]
| 2007. gada 12. martā maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]]
| Maršruts tika pagarināts līdz Sarkandaugavai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 19a
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Jaunciema kapi]]
| Sezonas ekspresis brīvdienās.
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Pētersalas iela]]
| [[Pļavnieki]]
| Maršruts tika pagarināts līdz Ulbrokas kapiem.
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|Lidosta &quot;Rīga&quot;]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 22a
| [[Katedrāle]]
| [[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|Lidosta &quot;Rīga&quot;]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 22b
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Zolitūdes iela (Rīga)|Zolitūdes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Bakoži (pilsēta)|Baloži]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mangaļsala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 24a
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Vecāķi]]
| Ekspresis.
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mārupe]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Langstiņi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 32e
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Kundziņsala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 36
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Bolderāja]]
| Maršruts tika pagarināts līdz Vakarbuļļiem.
|-
| align=&quot;center&quot; | 36a
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Vakarbuļļi]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 37
| [[Katedrāle]]
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 37e
| [[Katedrāle]]
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 38a
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Lāčupes kapi]]
| Maršruts tika pagarināts līdz Abrenes ielai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 38b
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Dzirciema iela]]
| Maršruts tika pagarināts līdz Abrenes ielai, tad pārdēvēts par 38. autobusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 40
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Ziepniekkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 40a
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
| [[Ziepniekkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 40e
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
| [[Ziepniekkalns]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 41
| [[Katedrāle]]
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 41e
| [[Katedrāle]]
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 44
| [[Zolitūde]]
| [[Ziepniekkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 46
| [[Zolitūde]]
| [[Ziepniekkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 47a
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]]
| Maršruts tika atklāts 2005. gada 1. septembrī.
|-
| align=&quot;center&quot; | 47e
| [[Katedrāle]]
| [[Pļavnieki]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 48
| [[Sarkandaugava]]
| [[Ulbrokas kapi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 49
| MAN-TESS
| [[Rumbula]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 50
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| TEC 2
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 52
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Ulbrokas kapi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 52a
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Ulbroka]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 53
| [[Katedrāle]]
| [[Zolitūde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 53e
| [[Katedrāle]]
| [[Zolitūde]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 7715
| [[Ziepniekkalns]]
| [[Dubulti (Jūrmala)|Dubulti]]
| Sezonas ekspresis brīvdienās.
|-
| align=&quot;center&quot; | 7716
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]]
| [[Dubulti (Jūrmala)|Dubulti]]
| Sezonas ekspresis brīvdienās.
|}

{| class=&quot;wikitable mw-collapsible collapsible collapsed&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! colspan=&quot;4&quot; | Autobusu maršruti 2008. gadā
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Sākums
! width=&quot;190&quot;|Beigas
! Papildinformācija
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Pansionāts
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Vecmīlgrāvis]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Pļavnieki]]
| [[Daugavgrīva|Bolderāja]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3a
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Voleri]]
| 2009. gada 1. janvārī maršruts tika pārdēvēts par 54. autobusu maršrutu.
|-

| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Babīte (stacija)|Babītes stacija]]
| 2008. gada 2. janvārī maršruts tika pagarināts līdz [[Piņķi]]em.&lt;ref name=&quot;autogenerated2&quot; /&gt;
|-
| align=&quot;center&quot; | 4z
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Zolitūde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Dreiliņi (Rīga)|Dreiliņi]]
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Stīpnieki
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Zolitūde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Saules dārzs
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Brūkleņu iela (Rīga)|Brūkleņu iela]]
| 2009. gada 1. janvārī maršruts tika pagarināts līdz Jaunmārupei.
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Jaunciema kapi]] / [[Suži (Rīga)|Suži]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Kooperatīvs &quot;Ziedonis&quot;
|No 2009. gada 1. janvāra kusē pa Krasta ielu, aizstājot slēgto 17. maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Kleisti (Rīga)|Kleisti]]
| Preču 2
| 2009. gada 1. janvārī maršruts tika pagarināts līdz Babītes stacijai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Zvēraudzētava
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Dārziņi]] 2
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Mucenieki / Garkalnes Mucenieki
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Atpūtas centrs &quot;lido&quot;
| Slēgts 2009. gada 1. janvārī.
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Dārziņi]] 2
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Sarkandaugava]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 19a
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| Jaunciema kapi
| Sezonas maršruts, tika pārveidots par parastu 29. autobusu maršrutu un pagarināts līdz Vecmīlgrāvim.
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| Pļavnieku kapi
| [[Pētersalas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|Lidosta &quot;Rīga&quot;]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 22a
| [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]
| [[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|Lidosta &quot;Rīga&quot;]]
| 2009. gada 1. janvārī maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 22b
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Zolitūdes iela]]
| 2009. gada 1. janvārī maršruts tika pārdēvēts par 35. autobusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Baloži (pilsēta)|Baloži]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mangaļsala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 24a
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Vecāķi]]
| 2009. gada 1. janvārī marsruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mārupe]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| Beberbeķi
| Maršruts tika pagarināts līdz Piņķiem.
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| Langstiņi
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| [[Vecmīlgrāvis]]
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Daugavgrīva|Bolderāja]]
| 2008. gada 2. janvārī maršruts tika atklāts bijušā 3e. eksprešmaršruta trasē.&lt;ref name=&quot;autogenerated2&quot;&gt;[http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/220237-riga_sak_kurset_autobusi_jauna_marsruta_uz_bolderaju Rīgā sāk kursēt autobusi jaunā maršrutā uz Bolderāju]{{Novecojusi saite}}, tvnet.lv&lt;/ref&gt;
|-
| align=&quot;center&quot; | 31
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Dārziņi]] 2
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Kundziņsala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 36
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Vakarbuļļi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 37
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 38
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Dzirciema iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 38a
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Lāčupes kapi
| Maršruts tika pārdēvēts par 39. autobusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 40
| [[Ziepniekkalns]]
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 40a
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
| [[Ziepniekkalns]]
| Maršruts tika pārdēvēts par 42. autobusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 41
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 44
| [[Zolitūde]]
| [[Ziepniekkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 46
| [[Zolitūde]]
| [[Ziepniekkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 47a
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]]
| Maršruts tika pārdēvēts par 47. autobusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 48
| Pļavnieku kapi
| [[Sarkandaugava]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 49
| [[Rumbula]]
| MAN-TESS
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 50
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Rīgas TEC-2|TEC-2]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 52
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Pļavnieku kapi
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 52a
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Ulbroka]]
| 2008. gada 1. septembrī maršruts tika pārdēvēts par 51. autobusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 53
| [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]
| [[Zolitūde]]
|
|-
|}

{| class=&quot;wikitable mw-collapsible collapsible collapsed&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! colspan=&quot;4&quot; | Autobusu maršruti 2009. gadā
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Sākums
! width=&quot;190&quot;|Beigas
! Papildinformācija
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Pansionāts
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Vecmīlgrāvis]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Pļavnieki]]
| [[Daugavgrīva|Bolderāja]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Piņķi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 4z
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Zolitūde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Dreiliņi (Rīga)|Dreiliņi]]
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Stīpnieki
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Zolitūde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Saules dārzs
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Jaunmārupe]]
| 2009. gada 1. janvārī maršrutu pagarināja līdz Jaunmārupei.
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Jaunciema kapi]] / [[Suži (Rīga)|Suži]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Kooperatīvs &quot;Ziedonis&quot;
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Babīte (stacija)|Babītes stacija]]
| Preču 2
| 2009. gada 1. janvārī maršruts pagarināts līdz Babītes stacijai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Zvēraudzētava
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Dārziņi]] 2
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Garkalnes Mucenieki
| No 2009. gada 1. janvāra visi reisi kursēja līdz Garkalnes Muceniekiem.
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Dārziņi]] 2
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Sarkandaugava]]
| No 2009. gada 1. janvāra visos reisos iebrauca Bukultos.
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| Pļavnieku kapi
| [[Pētersalas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|Lidosta &quot;Rīga&quot;]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Baloži (pilsēta)|Baloži]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mangaļsala]]
|
|-
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mārupe]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Piņķi]]
| Maršruts tika slēgts 2009. gada 15. jūnijā.
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| Langstiņi
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| [[Vecmīlgrāvis]]
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| Daļa reisu iebrauc līdz Jaunciema kapiem.
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Daugavgrīva|Bolderāja]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 31
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Dārziņi]] 2
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 32
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Piņķi]]
| Maršruts atklāts 2009. gada 1. janvārī.
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Kundziņsala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 34
| [[Pļavnieki]]
| Saulīši
| Maršruts atklāts 2009. gada 1. janvarī, bet 2. februārī pagarināts caur Pļavniekiem.
|-
| align=&quot;center&quot; | 35
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Zolitūdes iela]]
| Par 35. maršrutu 2009. gada 1. janvārī pārdēvēja 22b. maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 36
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Vakarbuļļi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 37
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 38
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Dzirciema iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 39
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Lāčupes kapi
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 40
| [[Ziepniekkalns]]
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 41
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 42
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
| [[Ziepniekkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 43
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Skulte (Mārupes novads)|Skulte]]
| 2009. gada 1. janvārī 863. autobusu maršrutu pārdēvēja par 43. autobusu maršrutu. Iepriekš tas bija reģionāls maršruts, tagad tas kļuva par parastu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 44
| [[Zolitūde]]
| [[Ziepniekkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 46
| [[Zolitūde]]
| [[Ziepniekkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 47
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 48
| Pļavnieku kapi
| [[Sarkandaugava]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 49
| [[Rumbula]]
| MAN-TESS
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 50
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Rīgas TEC-2|TEC-2]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 51
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Ulbroka]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 52
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Pļavnieku kapi
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 53
| [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]
| [[Zolitūde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 54
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Voleri]]
| 2009. gada 1. janvārī 3a. autobusu maršrutu pārdēvēja par 54. autobusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 55
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Jaunmārupe
| 2009. gada 1. janvārī 853. autobusu maršrutu pārdēvēja par 55. autobusu maršrutu. Iepriekš tas bija reģionāls maršruts, tagad tas kļuva par parastu maršrutu.
|-
|}

{| class=&quot;wikitable mw-collapsible collapsible collapsed&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! colspan=&quot;4&quot; | Autobusu maršruti 2010. gadā
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Sākums
! width=&quot;190&quot;|Beigas
! Papildinformācija
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Pansionāts
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Vecmīlgrāvis]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Pļavnieki]]
| [[Bolderāja]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Piņķi]]
|
|-

| align=&quot;center&quot; | 4z
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Zolitūde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Dreiliņi (Rīga)|Dreiliņi]]
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Stīpnieki
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Zolitūde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Saules dārzs
| 2010. gada 1. jūnijā maršrutu pagarināja līdz [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparkam]].&lt;ref&gt;[http://www.rigassatiksme.lv/index.php?sadala=82&amp;id=3291, No 1. jūnija pagarina 9.autobusa maršrutu] www.rigassatiksme.lv&lt;/ref&gt;
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Jaunmārupe
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Jaunciema kapi]] / [[Suži (Rīga)|Suži]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Kooperatīvs &quot;Ziedonis&quot;
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Babīte (stacija)|Babītes stacija]]
| Preču 2
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Zvēraudzētava
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Dārziņi]] 2
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Garkalnes Mucenieki
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Dārziņi]] 2
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Sarkandaugava]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| Pļavnieku kapi
| [[Pētersalas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|Lidosta &quot;Rīga&quot;]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Baloži (pilsēta)|Baloži]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mangaļsala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; style=&quot;background: #B7E4B5;&quot; | 24a
| [[Sarkandaugava]]
| [[Vecāķi]]
| Maršrutu atklāja 2010. gada [[5. jūnijs|5. jūnijā]].
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mārupe]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| Langstiņi
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| [[Vecmīlgrāvis]]
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Daugavgrīva|Bolderāja]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 31
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Dārziņi]] 2
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 32
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Piņķi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Kundziņsala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 34
| [[Pļavnieki]]
| Saulīši
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 35
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Zolitūdes iela (Rīga)|Zolitūdes iela]]
| No 2010. gada 1. jūnija maršruts tika novirzīts gar [[Zasulauka depo]], nosaukums tika mainīts uz &quot;Abrenes iela — [[Pleskodāle]]&quot;.
|-
| align=&quot;center&quot; | 36
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Vakarbuļļi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 37
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 38
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Dzirciema iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 39
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Lāčupes kapi
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 40
| [[Ziepniekkalns]]
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 41
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 42
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
| [[Ziepniekkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 43
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Skulte (Mārupes novads)|Skulte]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 44
| [[Zolitūde]]
| [[Ziepniekkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; style=&quot;background: #B7E4B5;&quot; | 45
| [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]
| [[Carnikava]]
| Maršrutu atklāja 2010. gada 14. jūnijā. Kursēja tikai vienu vasaru.
|-
| align=&quot;center&quot; | 46
| [[Zolitūde]]
| [[Ziepniekkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 47
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 48
| Pļavnieku kapi
| [[Sarkandaugava]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 49
| [[Rumbula]]
| MAN-TESS
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 50
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Rīgas TEC-2|TEC-2]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 51
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Ulbroka]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 52
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Pļavnieku kapi
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 53
| [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]
| [[Zolitūde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 54
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Voleri]]
| 2010. gada [[1. aprīlis|1. aprīlī]] maršrutu pagarināja līdz [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes ielai]].
|-
| align=&quot;center&quot; | 55
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Jaunmārupe
|
|-
|}

{| class=&quot;wikitable mw-collapsible collapsible collapsed&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! colspan=&quot;4&quot; | Autobusu maršruti 2011. gadā
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Sākums
! width=&quot;190&quot;|Beigas
! Papildinformācija
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Pansionāts
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Vecmīlgrāvis]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Pļavnieki]]
| [[Bolderāja]]
| Vasaras sezonā brīvdienas pagarināts līdz Vakarbuļļiem.
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Piņķi]]
|
|-

| align=&quot;center&quot; | 4z
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Zolitūde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Dreiliņi (Rīga)|Dreiliņi]]
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]
|2015. gada beigās pagarināts līdz Abrenes ielai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Stīpnieki
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Zolitūde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Jaunmārupe
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Jaunciema kapi]]/[[Suži (Rīga)|Suži]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Kooperatīvs &quot;Ziedonis&quot;
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Babīte (stacija)|Babītes stacija]]
| Preču 2
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Zvēraudzētava
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Dārziņi]] 2
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Garkalnes Mucenieki
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Dārziņi]] 2
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]
| [[Sarkandaugava]]
| 2011. gada 1. janvārī maršruts tika pagarināts līdz Mežciemam.&lt;ref name=&quot;autogenerated3&quot;&gt;[http://www.rigassatiksme.lv/index.php?sadala=83&amp;id=3896, No 1. janvāra pagarina 19. un 29. autobusu maršrutu] www.rigassatiksme.lv&lt;/ref&gt;
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| Pļavnieku kapi
| [[Pētersalas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|Lidosta &quot;Rīga&quot;]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Baloži (pilsēta)|Baloži]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mangaļsala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mārupe]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| Langstiņi
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]
| [[Vecmīlgrāvis]]
| 2011. gada 1. janvārī maršruts tika pagarināts līdz Mežciemam.&lt;ref name=&quot;autogenerated3&quot; /&gt;
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Daugavgrīva|Bolderāja]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 31
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Dārziņi]] 2
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 32
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Piņķi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Kundziņsala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 34
| [[Pļavnieki]]
| Saulīši
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 35
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Pleskodāle]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 36
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Vakarbuļļi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 37
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 38
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Dzirciema iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 39
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Lāčupes kapi
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 40
| [[Ziepniekkalns]]
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 41
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 42
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
| [[Ziepniekkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 43
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Skulte (Mārupes novads)|Skulte]]
| No 2011. gada 1. janvāra darbdienas daži reisi iebrauc Piņķos.
|-
| align=&quot;center&quot; | 44
| [[Zolitūde]]
| [[Ziepniekkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 46
| [[Zolitūde]]
| [[Ziepniekkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 47
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 48
| Pļavnieku kapi
| [[Sarkandaugava]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 49
| [[Rumbula]]
| MAN-TESS
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 50
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Rīgas TEC-2|TEC-2]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 51
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Ulbroka]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 52
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Pļavnieku kapi
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 53
| [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]
| [[Zolitūde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 54
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Voleri]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 55
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Jaunmārupe
|
|}&lt;table class=&quot;wikitable mw-collapsible collapsible collapsed&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; role=&quot;presentation&quot;&gt;&lt;tr&gt;&lt;th colspan=&quot;4&quot;&gt;Autobusu maršruti 2016. gadā&lt;/th&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;th width=&quot;30&quot; href=&quot;Sabiedriskais transports Rīgā&quot;&gt;Nr.&lt;/th&gt;&lt;th width=&quot;190&quot; href=&quot;2003. gads&quot;&gt;Sākums&lt;/th&gt;&lt;th width=&quot;190&quot; href=&quot;20. februāris&quot;&gt;Beigas&lt;/th&gt;&lt;th href=&quot;Rīgas Satiksme&quot;&gt;Papildinformācija&lt;/th&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr href=&quot;2010. gads&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;1. janvāris&quot;&gt;1&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;Rīga&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;Dārzciems&quot;&gt;Pansionāts&lt;/td&gt;&lt;td&gt;
&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;1852&quot;&gt;2&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1901.&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1913&quot;&gt;[[Vecmīlgrāvis]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr href=&quot;1922&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;26. aprīlī&quot;&gt;3&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1924&quot;&gt;[[Pļavnieki]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1938&quot;&gt;[[Daugavgrīva]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;2. pasaules karš&quot;&gt;4&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1944&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Piņķi]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;Ungārija&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr href=&quot;Ikarus&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;kapeika&quot;&gt;4z&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;Imanta (autobusu parks)&quot;&gt;[[Zolitūde]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;Pārdaugava&quot;&gt;Saistība ar COVID-19 pandēmiju, maršruts tika &quot;uz laiku&quot; slēgts&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr href=&quot;Eiropa&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;Skandināvija&quot;&gt;5&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;Pasaules Banka&quot;&gt;[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;Mercedes-Benz&quot;&gt;
&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;1996&quot;&gt;6&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1997&quot;&gt;Dreiliņi&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;7&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Stīpnieki]]&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;8&lt;td&gt;[[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]&lt;td&gt;[[Zolitūde]]&lt;td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;1997&quot;&gt;9&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1999&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]]&lt;td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;10&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td href=&quot;Mercedes-Benz O345G&quot;&gt;[[Jaunmārupe]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Brauc caur [[Brūkleņu iela (Rīga)|Brūkleņu ielu]].&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;[[10T. autobusu maršruts (Rīga)|10T]] &lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Bišumuiža]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;No 2019. gada 16. līdz 19. februārim aizstāja 10. tramvaja maršrutu.&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;1997&quot;&gt;11&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;2000. gads&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Jaunciema kapi]]/[[Suži (Rīga)|Suži]]&lt;td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;[[11T. autobusa maršruts (Rīgā)|11T]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;No 2019. gada 18. līdz 25. maijam aizvietoja 11. tramvaja maršrutu.
&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;12&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Kooperatīvs &quot;Ziedonis&quot;]]&lt;td&gt;&lt;tr href=&quot;2002&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;13&lt;td&gt;[[Babīte (stacija)|Babītes stacija]]&lt;td&gt;[[Rīga Preču|Preču 2]]&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;14&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Zvēraudzētava]]&lt;td href=&quot;Mercedes-Benz Citaro O530&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;15&lt;td href=&quot;2002&quot;&gt;[[Jugla (Rīga)|Jugla]] &lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Dārziņi]] &lt;td href=&quot;2002&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;16&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Papīrfabrika &quot;Jugla&quot;]]/Mucenieki/Sunīši&lt;td href=&quot;Mercedes-Benz Citaro O530L&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;18&lt;td href=&quot;2002&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Dārziņi]] &lt;td href=&quot;2002&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;19&lt;td&gt;[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]&lt;td&gt;[[Sarkandaugava]]&lt;td&gt;
&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;2002&quot;&gt;20&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;2004&quot;&gt;[[Pļavnieku kapi]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;2006. gads&quot;&gt;[[Pētersalas iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;
&lt;tr href=&quot;2002&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;21&lt;td&gt;[[Imanta (Rīga)|Imanta]] &lt;td&gt;[[Jugla (Rīga)|Jugla]] &lt;td href=&quot;Neoplan&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;Solaris Urbino 12&quot;&gt;22&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td href=&quot;2001. gads&quot;&gt;[[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|Lidosta &quot;Rīga&quot;]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;tr href=&quot;2001. gads&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;23&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Baloži (pilsēta)|Baloži]]&lt;td href=&quot;Solaris Urbino 15&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;24&lt;td href=&quot;2001. gads&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Mangaļsala]]&lt;td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;25&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td href=&quot;Solaris Urbino 18&quot;&gt;[[Mārupe]]/[[Tīraine]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;
&lt;tr href=&quot;2001. gads&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;26&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]]&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;28&lt;td href=&quot;Solaris Bus &amp; Coach&quot;&gt;[[Jugla (Rīga)|Jugla]] &lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;Solaris Urbino 12&quot;&gt;[[Langstiņi]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;

&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;2002&quot;&gt;29&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;2004&quot;&gt;[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Vecmīlgrāvis]]&lt;td&gt;Vasaras sezonā pagarināts līdz [[Vecāķi]]em.
No 2019. gada 1. septembra visi reisi iebrauc Bukultos.

&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;30&lt;td&gt;[[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]&lt;td href=&quot;Solaris Urbino 15&quot;&gt;[[Daugavgrīva]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Vasaras sezonā kursē līdz Vakarbuļļiem
&lt;tr href=&quot;2002&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;2004&quot;&gt;31&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Jugla (Rīga)|Jugla]] &lt;td href=&quot;2002&quot;&gt;[[Dārziņi]] &lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;32&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Piņķi]]&lt;td href=&quot;2002&quot;&gt;Daži reisi iebrauc [[Priežciems|Priežciemā.]]
&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;34&lt;td&gt;[[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]&lt;td&gt;[[Saulīši]]&lt;td href=&quot;Ikarus E91&quot;&gt;Atsevišķi reisi iebrauc [[Noliktavu iela (Dreiliņi)|Noliktavu ielā]]
&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;35&lt;td href=&quot;2001. gads&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;2006. gads&quot;&gt;[[Pleskodāle]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Saistība ar COVID-19 pandēmiju, maršruts tika &quot;uz laiku&quot; slēgts&lt;tr href=&quot;2001. gads&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;36&lt;td&gt;[[Imanta (Rīga)|Imanta]] &lt;td&gt;[[Vakarbuļļi]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;37&lt;td&gt;[[Imanta (Rīga)|Imanta]] &lt;td&gt;[[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;38&lt;td href=&quot;Solaris Bus &amp; Coach&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;Solaris Vacanza 12&quot;&gt;[[Dzirciema iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;tr href=&quot;2003. gads&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;39&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Lāčupes kapi]]&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;40&lt;td&gt;[[Ziepniekkalns]]&lt;td&gt;[[Jugla (Rīga)|Jugla]] &lt;td&gt;2020. gada 2. janvārī maršruts tika slēgts, aizstāts ar [[4. trolejbusu maršruts (Rīga, 2020)|4. trolejbusu maršrutu]].
&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;2004&quot;&gt;41&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Imanta (Rīga)|Imanta]] &lt;td href=&quot;2004&quot;&gt;[[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;tr href=&quot;2002&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;43&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Skulte (Mārupes novads)|Skulte]]&lt;td&gt;Darba dienās daži reisi iebrauc Piņķos. &lt;/tr&gt;&lt;tr href=&quot;2007. gads&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;2009. gads&quot;&gt;44&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Zolitūde]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Ziepniekkalns]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;46&lt;td&gt;[[Zolitūde]]&lt;td&gt;[[Ziepniekkalns]]&lt;td&gt;&lt;tr href=&quot;Ikarus&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;47&lt;td href=&quot;Ikarus 260&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]]&lt;td&gt;2019. gada 4. martā tika pagarināts līdz Getliņiem.
&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;48&lt;td&gt;[[Pļavnieku kapi]]&lt;td&gt;[[Sarkandaugava]]&lt;td href=&quot;Ikarus 280&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;49&lt;td&gt;[[Rumbula]]&lt;td href=&quot;2005&quot;&gt;[[MAN-TESS]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;50&lt;td href=&quot;Ikarus E91&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Rīgas TEC-2|TEC-2]]&lt;td href=&quot;2003. gads&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;51&lt;td href=&quot;2001. gads&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Ulbroka]]&lt;td&gt;No 1. septembra līdz 31. maijam daži reisi darba dienās kursē līdz [[Ulbrokas vidusskola]]i&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;52&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Pļavnieku kapi]]&lt;td href=&quot;1982&quot;&gt;Darba dienās iebrauc Noliktavu ielā.&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;53&lt;td href=&quot;1995&quot;&gt;[[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Zolitūde]]&lt;td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;54&lt;td href=&quot;Mercedes-Benz&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;Mercedes-Benz O345&quot;&gt;[[Voleri]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;
&lt;tr href=&quot;1997&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;55&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td href=&quot;2014&quot;&gt;[[Jaunmārupe]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;56&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Daugavgrīva]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Ziepniekkalns]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Lielākā daļa reisu iebrauc [[Lāčupes kapos]].&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;57&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Ķīpsala]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;58&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Purvciems (Rīga)|Purvciems]]
&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Purvciems (Rīga)|Vecmīlgrāvis]]
&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Atklāts 2016. gada 1. novembrī
&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;59&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Latvijas Universitāte]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Televīzijas centrs]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Atklāts 2018. gada 5. martā, aizstājot slēgto 20. trolejbusu maršruts (Rīga)|20. trolejbusu maršrutu.]]

Slēgts 2022. gada 1. septembrī
&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;60&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Ziepniekkalns]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Ķengarags]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Atklāts 2016. gada 1. jūlijā, brauc pa Dienvidu tiltu.&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;/table&gt;

&lt;table class=&quot;wikitable mw-collapsible collapsible collapsed&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; role=&quot;presentation&quot;&gt;&lt;tr&gt;&lt;th colspan=&quot;4&quot;&gt;Autobusu maršruti 2022. gadā&lt;/th&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;th width=&quot;30&quot; href=&quot;Sabiedriskais transports Rīgā&quot;&gt;Nr.&lt;/th&gt;&lt;th width=&quot;190&quot; href=&quot;2003. gads&quot;&gt;Sākums&lt;/th&gt;&lt;th width=&quot;190&quot; href=&quot;20. februāris&quot;&gt;Beigas&lt;/th&gt;&lt;th href=&quot;Rīgas Satiksme&quot;&gt;Papildinformācija&lt;/th&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;1852&quot;&gt;2&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1901.&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1913&quot;&gt;[[Vecmīlgrāvis]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr href=&quot;1922&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;26. aprīlī&quot;&gt;3&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1924&quot;&gt;[[Pļavnieki]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1938&quot;&gt;[[Daugavgrīva]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;2. pasaules karš&quot;&gt;4&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1944&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Piņķi]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;Ungārija&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td&gt;5T&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Sarkandaugava&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Mīlgrāvis&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Pagaidu maršruts no 2022. gada 6. līdz 28. augustam.&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;1996&quot;&gt;6&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1997&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Biķeri&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;7&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Stīpnieki]]&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;8&lt;td&gt;[[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]&lt;td&gt;[[Zolitūde]]&lt;td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;1997&quot;&gt;9&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1999&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]]&lt;td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;10&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td href=&quot;Mercedes-Benz O345G&quot;&gt;[[Jaunmārupe]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Caur [[Brūkleņu iela (Rīga)|Brūkleņu ielu]].&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;1997&quot;&gt;11&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;2000. gads&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Suži (Rīga)|Suži]]&lt;td&gt;Atsevišķi reisi kursē līdz [[Jaunciema kapi]]em&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;[[11T. autobusa maršruts (Rīgā)|11T]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;No 2022. gada 18. julijā līdz 2023. gada 20. jūlijam aizstāja 11. tramvaju maršrutu.
&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;12&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Kooperatīvs &quot;Ziedonis&quot;]]&lt;td&gt;&lt;tr href=&quot;2002&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;13&lt;td&gt;[[Babīte (stacija)|Babītes stacija]]&lt;td&gt;[[Rīga Preču|Preču 2]]&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;15&lt;td href=&quot;2002&quot;&gt;[[Jugla (Rīga)|Jugla]] &lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Dārziņi]] &lt;td href=&quot;2002&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;16&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Papīrfabrika &quot;Jugla&quot;]]&lt;td href=&quot;Mercedes-Benz Citaro O530L&quot;&gt;Atsevišķi reisi kursē līdz Muceniekiem un Sunīšiem. 4 reisi dienā kursē caur 80. vidusskolu.
&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;18&lt;td href=&quot;2002&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Dārziņi]] &lt;td href=&quot;2002&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;2002&quot;&gt;20&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;2004&quot;&gt;[[Pļavnieku kapi]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;2006. gads&quot;&gt;[[Pētersalas iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;
&lt;tr href=&quot;2002&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;21&lt;td&gt;[[Imanta (Rīga)|Imanta]] &lt;td&gt;[[Jugla (Rīga)|Jugla]] &lt;td href=&quot;Neoplan&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;Solaris Urbino 12&quot;&gt;22&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td href=&quot;2001. gads&quot;&gt;[[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|Lidosta &quot;Rīga&quot;]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;tr href=&quot;2001. gads&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;23&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Baloži (pilsēta)|Baloži]]&lt;td href=&quot;Solaris Urbino 15&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;24&lt;td href=&quot;2001. gads&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Mangaļsala]]&lt;td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;25&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td href=&quot;Solaris Urbino 18&quot;&gt;[[Mārupe]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Atsevišķi reisi kursē līdz [[Tīraine]]i
&lt;tr href=&quot;2001. gads&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;26&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]]&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;28&lt;td href=&quot;Solaris Bus &amp; Coach&quot;&gt;[[Jugla (Rīga)|Jugla]] &lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;Solaris Urbino 12&quot;&gt;[[Langstiņi]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;

&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;2002&quot;&gt;29&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;2004&quot;&gt;[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Vecmīlgrāvis]]&lt;td&gt;Vasaras sezonā daži reisi kursē līdz [[Vecāķi]]em. Daži reisi iebrauc Jaunciema kapos
No 2019. gada 1. septembra visi reisi iebrauc Bukultos.

&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;30&lt;td&gt;[[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]&lt;td href=&quot;Solaris Urbino 15&quot;&gt;[[Daugavgrīva]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Vasaras sezonā kursē līdz Vakarbuļļiem
&lt;tr href=&quot;2002&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;2004&quot;&gt;31&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Jugla (Rīga)|Jugla]] &lt;td href=&quot;2002&quot;&gt;[[Dārziņi]] &lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;32&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Piņķi]]&lt;td href=&quot;2002&quot;&gt;Daži reisi iebrauc [[Priežciems|Priežciemā.]]
&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td&gt;33&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Jugla (Rīga)|Jugla]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Pļavnieki]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;No 2022. gada 19. septembra kursē 303. ekspresautobusa vietā &lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;34&lt;td&gt;[[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]&lt;td&gt;[[Saulīši]]&lt;td href=&quot;Ikarus E91&quot;&gt;Atsevišķi reisi iebrauc Noliktavu ielā
&lt;/td&gt;&lt;tr href=&quot;2001. gads&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;36&lt;td&gt;[[Imanta (Rīga)|Imanta]] &lt;td&gt;[[Vakarbuļļi]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;37&lt;td&gt;[[Imanta (Rīga)|Imanta]] &lt;td&gt;[[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;38&lt;td href=&quot;Solaris Bus &amp; Coach&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;Solaris Vacanza 12&quot;&gt;[[Dzirciema iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;tr href=&quot;2003. gads&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;39&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Lāčupes kapi]]&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;2004&quot;&gt;41&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Imanta (Rīga)|Imanta]] &lt;td href=&quot;2004&quot;&gt;[[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;tr href=&quot;2002&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;43&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Skulte (Mārupes novads)|Skulte]]&lt;td&gt;Viens darbdienu reiss iebrauc Piņķos. &lt;/tr&gt;&lt;tr href=&quot;2007. gads&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;2009. gads&quot;&gt;44&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Zolitūde]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Ziepniekkalns]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;46&lt;td&gt;[[Zolitūde]]&lt;td&gt;[[Ziepniekkalns]]&lt;td&gt;&lt;tr href=&quot;Ikarus&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;47&lt;td href=&quot;Ikarus 260&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Getliņi]]&lt;td&gt;
&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;48&lt;td&gt;[[Pļavnieku kapi]]&lt;td&gt;[[Sarkandaugava]]&lt;td href=&quot;Ikarus 280&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;49&lt;td&gt;[[Rumbula]]&lt;td href=&quot;2005&quot;&gt;[[MAN-TESS]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;50&lt;td href=&quot;Ikarus E91&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Rīgas TEC-2|TEC-2]]&lt;td href=&quot;2003. gads&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;51&lt;td href=&quot;2001. gads&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Ulbroka]]&lt;td&gt;Atsevišķi reisi kursē līdz Ulbrokas vidusskolai.&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;52&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Pļavnieku kapi]]&lt;td href=&quot;1982&quot;&gt;Darba dienās atsevišķos reisos iebrauc Noliktavu ielā.&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;53&lt;td href=&quot;1995&quot;&gt;[[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Zolitūde]]&lt;td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;54&lt;td href=&quot;Mercedes-Benz&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;Mercedes-Benz O345&quot;&gt;[[Voleri]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;
&lt;tr href=&quot;1997&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;55&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td href=&quot;2014&quot;&gt;[[Jaunmārupe]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;56&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Daugavgrīva]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Ziepniekkalns]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Lielākā daļa reisu iebrauc [[Lāčupes kapos]].&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;57&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Ķīpsala]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;58&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Brīvības gatve
&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Purvciems (Rīga)|Vecmīlgrāvis]]
&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;60&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Ziepniekkalns]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Ķengarags]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td&gt;63&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Šampēteris]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;No 2022. gada 19. septembra kursē 363. ekspresautobusa vietā &lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td&gt;[[303. ekspresbusu maršruts (Rīga)|303.]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Jugla (Rīga)|Jugla]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Pļavnieki]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Bijušais ekspresbuss, vēlāk kļuva par 33. autobusu maršrutu&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td&gt;[[363. ekspresbusu maršruts (Rīga)|363.]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Šampēteris]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Bijušais ekspresbuss, vēlāk kļuva par 63. autobusu maršrutu&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;/table&gt;

&lt;table class=&quot;wikitable mw-collapsible collapsible collapsed&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; role=&quot;presentation&quot;&gt;&lt;tr&gt;&lt;th colspan=&quot;4&quot;&gt;Autobusu maršruti 2023. gadā&lt;/th&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;th width=&quot;30&quot; href=&quot;Sabiedriskais transports Rīgā&quot;&gt;Nr.&lt;/th&gt;&lt;th width=&quot;190&quot; href=&quot;2003. gads&quot;&gt;Sākums&lt;/th&gt;&lt;th width=&quot;190&quot; href=&quot;20. februāris&quot;&gt;Beigas&lt;/th&gt;&lt;th href=&quot;Rīgas Satiksme&quot;&gt;Papildinformācija&lt;/th&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;1852&quot;&gt;2&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1901.&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1913&quot;&gt;[[Vecmīlgrāvis]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;No 2023. gada 25. līdz 27. oktobrim kursēja līdz Sarkandaugavai sakarā ar dzelzceļa pārbrauktuves remontdarbiem
&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td&gt;2a&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Sarkandaugava]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Vecmīlgrāvis|Vecmilgrāvis]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Pagaidu maršruts Sarkandaugavas pārbrauktuves remonta laikā&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr href=&quot;1922&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;26. aprīlī&quot;&gt;3&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1924&quot;&gt;[[Pļavnieki]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1938&quot;&gt;[[Daugavgrīva]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;2. pasaules karš&quot;&gt;4&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1944&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Piņķi]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;Ungārija&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td&gt;[[5T. autobusu maršruts|5T]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Iļģuciems]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Botāniskais dārzs|Botāniskais dārzs / Rīgas Stradiņa universitāte]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Pagaidu autobusu maršruts no 2023. gada 14. aprīļa&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;1996&quot;&gt;6&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1997&quot;&gt;Biķeri&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;7&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Stīpnieki]]&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td&gt;[[7T. autobusu maršruts (Rīga)|7T]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Krasta masīvs]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Ķengarags]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;No 2023. gada 30. oktobra līdz 30. decembrim aizstāja 7. tramvaju maršrutu&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;8&lt;td&gt;[[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]&lt;td&gt;[[Zolitūde]]&lt;td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;1997&quot;&gt;9&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1999&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]]&lt;td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;10&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td href=&quot;Mercedes-Benz O345G&quot;&gt;[[Jaunmārupe]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Kursē caur [[Brūkleņu iela (Rīga)|Brūkleņu ielu]].
&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;1997&quot;&gt;11&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;2000. gads&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Suži (Rīga)|Suži]]&lt;td&gt;Atsevišķi reisi kursē līdz [[Jaunciema kapi]]em
&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;[[11T. autobusa maršruts (Rīgā)|11T]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;12&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Kooperatīvs &quot;Ziedonis&quot;]]&lt;td&gt;&lt;tr href=&quot;2002&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;13&lt;td&gt;[[Babīte (stacija)|Babītes stacija]]&lt;td&gt;[[Rīga Preču|Preču 2]]&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;15&lt;td href=&quot;2002&quot;&gt;[[Jugla (Rīga)|Jugla]] &lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Dārziņi]] &lt;td href=&quot;2002&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;16&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Papīrfabrika &quot;Jugla&quot;]]&lt;td href=&quot;Mercedes-Benz Citaro O530L&quot;&gt;Atsevišķi reisi kursē līdz Muceniekiem un Sunīšiem. 4 reisi dienā kursē caur 80. vidusskolu.
&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;18&lt;td href=&quot;2002&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Dārziņi]] &lt;td href=&quot;2002&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;2002&quot;&gt;20&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;2004&quot;&gt;[[Pļavnieku kapi]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;2006. gads&quot;&gt;[[Pētersalas iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;
&lt;tr href=&quot;2002&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;21&lt;td&gt;[[Imanta (Rīga)|Imanta]] &lt;td&gt;[[Jugla (Rīga)|Jugla]] &lt;td href=&quot;Neoplan&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;Solaris Urbino 12&quot;&gt;22&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td href=&quot;2001. gads&quot;&gt;[[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|Lidosta &quot;Rīga&quot;]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;tr href=&quot;2001. gads&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;23&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Baloži (pilsēta)|Baloži]]&lt;td href=&quot;Solaris Urbino 15&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;24&lt;td href=&quot;2001. gads&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Mangaļsala]]&lt;td&gt;No 2023. gada 25. līdz 27. oktobrim kursēja līdz Sarkandaugavai sakarā ar dzelzceļa pārbrauktuves remontdarbiem&lt;tr&gt;&lt;td&gt;24a&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Sarkandaugava]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Mangaļsala]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Pagaidu maršruts Sarkandaugavas pārbrauktuves remonta laikā&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;25&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td href=&quot;Solaris Urbino 18&quot;&gt;[[Mārupe]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Atsevišķi reisi kursē līdz [[Tīraine]]i
&lt;tr href=&quot;2001. gads&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;26&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]]&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;28&lt;td href=&quot;Solaris Bus &amp; Coach&quot;&gt;[[Jugla (Rīga)|Jugla]] &lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;Solaris Urbino 12&quot;&gt;[[Langstiņi]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;

&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;2002&quot;&gt;29&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;2004&quot;&gt;[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Vecmīlgrāvis]]&lt;td&gt;Visi reisi iebrauc [[Bukulti (Rīga)|Bukultos]]. Daži reisi iebrauc [[Jaunciema kapi|Jaunciema kapos]]
Vasaras sezonā dienas laikā kursē līdz [[Vecāķi|Vecāķiem.]]

&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;30&lt;td&gt;[[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]&lt;td href=&quot;Solaris Urbino 15&quot;&gt;[[Daugavgrīva]] - [[Vakarbuļļi]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Vasaras brīvdienās kursē līdz [[Vakarbuļļiem]]
&lt;tr href=&quot;2002&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;2004&quot;&gt;31&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Jugla (Rīga)|Jugla]] &lt;td href=&quot;2002&quot;&gt;[[Dārziņi]] &lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td&gt;[[31T. autobusu maršruts (Rīga)|31T]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Berģuciems]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;No 2023. gada 23. oktobra līdz 2023. gada 18. decembrim aizstāja [[31. trolejbusu maršruts (Rīga)|31.trolejbusu maršrutu]]
&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;32&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Piņķi]]&lt;td href=&quot;2002&quot;&gt;Atsevišķi reisi kursē caur [[Priežciems|Priežciemu]]&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td&gt;33&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Jugla (Rīga)|Jugla]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Pļavnieki]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Kursē tikai darba dienās&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;34&lt;td&gt;[[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]&lt;td&gt;[[Saulīši]]&lt;td href=&quot;Ikarus E91&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;tr href=&quot;2001. gads&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;36&lt;td&gt;[[Imanta (Rīga)|Imanta]] &lt;td&gt;[[Vakarbuļļi]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Atsevišķi reisi kursē līdz [[Daugavgrīva]]i
&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;37&lt;td&gt;[[Imanta (Rīga)|Imanta]] &lt;td&gt;[[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;38&lt;td href=&quot;Solaris Bus &amp; Coach&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;Solaris Vacanza 12&quot;&gt;[[Dzirciema iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;tr href=&quot;2003. gads&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;39&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Lāčupes kapi]]&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;2004&quot;&gt;41&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Imanta (Rīga)|Imanta]] &lt;td href=&quot;2004&quot;&gt;[[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;tr href=&quot;2002&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;43&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Skulte (Mārupes novads)|Skulte]]&lt;td&gt;Viens rīta reiss iebrauc [[Piņķi|Piņķos]]&lt;/tr&gt;&lt;tr href=&quot;2007. gads&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;2009. gads&quot;&gt;44&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Zolitūde]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Ziepniekkalns]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;46&lt;td&gt;[[Zolitūde]]&lt;td&gt;[[Ziepniekkalns]]&lt;td&gt;&lt;tr href=&quot;Ikarus&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;47&lt;td href=&quot;Ikarus 260&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Getliņi]]&lt;td&gt;
&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;48&lt;td&gt;[[Pļavnieku kapi]]&lt;td&gt;[[Sarkandaugava]]&lt;td href=&quot;Ikarus 280&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;49&lt;td&gt;[[Ķengarags]]&lt;td href=&quot;2005&quot;&gt;[[Daudersala]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;No 2023. gada 17. aprīļa saīsināts no Rumbulas līdz Višķu ielai un pagarināts no MAN-TESS līdz Daudersalai&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;50&lt;td href=&quot;Ikarus E91&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Rīgas TEC-2|TEC-2]]&lt;td href=&quot;2003. gads&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;51&lt;td href=&quot;2001. gads&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Ulbroka]]&lt;td&gt;Atsevišķi reisi kursē līdz Ulbrokas vidusskolai.&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;52&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Pļavnieku kapi]]&lt;td href=&quot;1982&quot;&gt;Darba dienās atsevišķos reisos iebrauc Noliktavu ielā.&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;53&lt;td href=&quot;1995&quot;&gt;[[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Zolitūde]]&lt;td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;54&lt;td href=&quot;Mercedes-Benz&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;Mercedes-Benz O345&quot;&gt;[[Voleri]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;
&lt;tr href=&quot;1997&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;55&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td href=&quot;2014&quot;&gt;[[Jaunmārupe]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;56&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Daugavgrīva]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Ziepniekkalns]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Lielākā daļa reisu iebrauc [[Lāčupes kapos]].
&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;57&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Ķīpsala]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Kursē tikai darba dienās&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;58&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Brīvības gatve]]
&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Purvciems (Rīga)|Vecmīlgrāvis]]
&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;60&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Ziepniekkalns]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Ķengarags]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Kursē tikai darba dienās&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td&gt;63&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Šampēteris]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Kursē tikai darba dienās
&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td&gt;&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Speciāls maršruts nokļūšanai uz [[Måneskin]] koncertu Mežaparkā&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td&gt;&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Jugla (Rīga)|Jugla]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Brīvdabas muzejs]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Speciāls = maršruts, kas kursēja 2023. gada 3. un 4. jūnijā.&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;/table&gt;

&lt;table class=&quot;wikitable mw-collapsible collapsible collapsed&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; role=&quot;presentation&quot;&gt;&lt;tr&gt;&lt;th colspan=&quot;4&quot;&gt;Autobusu maršruti 2024. gadā&lt;/th&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;th width=&quot;30&quot; href=&quot;Sabiedriskais transports Rīgā&quot;&gt;Nr.&lt;/th&gt;&lt;th width=&quot;190&quot; href=&quot;2003. gads&quot;&gt;Sākums&lt;/th&gt;&lt;th width=&quot;190&quot; href=&quot;20. februāris&quot;&gt;Beigas&lt;/th&gt;&lt;th href=&quot;Rīgas Satiksme&quot;&gt;Papildinformācija&lt;/th&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;1852&quot;&gt;2&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1901.&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1913&quot;&gt;[[Vecmīlgrāvis]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Viens rīta reiss brauc no [[Mangaļsala]]s
&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr href=&quot;1922&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;26. aprīlī&quot;&gt;3&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1924&quot;&gt;[[Pļavnieki]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1938&quot;&gt;[[Daugavgrīva]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Atsevišķi reisi kursē līdz [[Attīrīšanas iekārtas|Attīrīšanas iekārtām]]. No 2025. gada aprīļa viens reiss no rīta virzienā no Daugavgrīvas tika pagarināts līdz p/v &quot;Krustpils iela 53&quot;
&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;2. pasaules karš&quot;&gt;4&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1944&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Piņķi]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;Ungārija&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;1996&quot;&gt;6&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1997&quot;&gt;Biķeri&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;7&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Stīpnieki]]&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;8&lt;td&gt;[[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]&lt;td&gt;[[Zolitūde]]&lt;td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;1997&quot;&gt;9&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1999&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]]&lt;td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;10&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td href=&quot;Mercedes-Benz O345G&quot;&gt;[[Jaunmārupe]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Iebrauc lokā [[Brūkleņu iela (Rīga)|Brūkleņu ielā]].

&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;1997&quot;&gt;11&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;2000. gads&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Suži (Rīga)|Suži]]&lt;td&gt;Atsevišķi reisi kursē līdz [[Jaunciema kapi]]em&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;12&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Ziedonis]]&lt;td&gt;&lt;tr href=&quot;2002&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;13&lt;td&gt;[[Babīte (stacija)|Babītes stacija]]&lt;td&gt;[[Rīga Preču|Preču 2]]&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;15&lt;td href=&quot;2002&quot;&gt;[[Jugla (Rīga)|Jugla]] &lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Dārziņi]] &lt;td href=&quot;2002&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;16&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Papīrfabrika &quot;Jugla&quot;]]&lt;td href=&quot;Mercedes-Benz Citaro O530L&quot;&gt;Atsevišķi reisi kursē līdz Muceniekiem un Sunīšiem. 4 reisi dienā kursē caur 80. vidusskolu.
&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;18&lt;td href=&quot;2002&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Dārziņi]] &lt;td href=&quot;2002&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;2002&quot;&gt;20&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;2004&quot;&gt;[[Pļavnieku kapi]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;2006. gads&quot;&gt;[[Pētersala]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;
&lt;tr href=&quot;2002&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;21&lt;td&gt;[[Imanta (Rīga)|Imanta]] &lt;td&gt;[[Jugla (Rīga)|Jugla]] &lt;td href=&quot;Neoplan&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;Solaris Urbino 12&quot;&gt;22&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td href=&quot;2001. gads&quot;&gt;[[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|Lidosta &quot;Rīga&quot;]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;tr href=&quot;2001. gads&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;23&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Baloži (pilsēta)|Baloži]]&lt;td href=&quot;Solaris Urbino 15&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;24&lt;td href=&quot;2001. gads&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Mangaļsala]]&lt;td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;25&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td href=&quot;Solaris Urbino 18&quot;&gt;[[Mārupe]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Atsevišķi reisi kursē līdz [[Tīraine]]i. Viens reiss no rīta uz Tīraini kursē no p/v &quot;Sējas iela&quot;
&lt;tr href=&quot;2001. gads&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;26&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]]&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;28&lt;td href=&quot;Solaris Bus &amp; Coach&quot;&gt;[[Jugla (Rīga)|Jugla]] &lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;Solaris Urbino 12&quot;&gt;[[Langstiņi]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;

&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;2002&quot;&gt;29&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;2004&quot;&gt;[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Vecmīlgrāvis]] - [[Vecāķi]]&lt;td&gt;Visi reisi iebrauc [[Bukulti (Rīga)|Bukultos]]. Daži reisi iebrauc [[Jaunciema kapi|Jaunciema kapos]]
Vasaras sezonā dienas laikā kursē līdz [[Vecāķi]]em.

&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;30&lt;td&gt;[[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]&lt;td href=&quot;Solaris Urbino 15&quot;&gt;[[Daugavgrīva]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Vasaras brīvdienās kursē līdz [[Vakarbuļļi]]em
&lt;tr href=&quot;2002&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;2004&quot;&gt;31&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Jugla (Rīga)|Jugla]] &lt;td href=&quot;2002&quot;&gt;[[Dārziņi]] &lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;32&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Piņķi]]&lt;td href=&quot;2002&quot;&gt;Atsevišķi reisi kursē iebraucot [[Priežciems|Priežciemā]]&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;33&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Jugla (Rīga)|Jugla]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Dārzciems (Rīga)|Dārzciems]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Kursē tikai darba dienās&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;34&lt;td&gt;[[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]&lt;td&gt;[[Saulīši]]&lt;td href=&quot;Ikarus E91&quot;&gt;Atsevišķi reisi kursē caur [[Noliktavu iela (Dreiliņi)|Noliktavu ielu]].
&lt;/td&gt;&lt;tr href=&quot;2001. gads&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;36&lt;td&gt;[[Imanta (Rīga)|Imanta]] &lt;td&gt;[[Vakarbuļļi]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Atsevišķi reisi kursē līdz [[Daugavgrīva]]i
Atsevišķi reisi kursē līdz [[Attīrīšanas iekārtas|Attīrīšanas iekārtām]]
&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;37&lt;td&gt;[[Imanta (Rīga)|Imanta]] &lt;td&gt;[[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;38&lt;td href=&quot;Solaris Bus &amp; Coach&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;Solaris Vacanza 12&quot;&gt;[[Dzirciema iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;tr href=&quot;2003. gads&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;39&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Lāčupes kapi]]&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;2004&quot;&gt;41&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Imanta (Rīga)|Imanta]] &lt;td href=&quot;2004&quot;&gt;[[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;tr href=&quot;2002&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;43&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Skulte (Mārupes novads)|Skulte]]&lt;td&gt;Iebrauc Priežciemā. Viens rīta reiss iebrauc [[Piņķi|Piņķos]]
&lt;/tr&gt;&lt;tr href=&quot;2007. gads&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;2009. gads&quot;&gt;44&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Zolitūde]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Ziepniekkalns]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;46&lt;td&gt;[[Zolitūde]]&lt;td&gt;[[Ziepniekkalns]]&lt;td&gt;&lt;tr href=&quot;Ikarus&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;47&lt;td href=&quot;Ikarus 260&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Getliņi]]&lt;td&gt;Kursē tikai darba dienās. No 2025. gada 20. janvāra tika saīsināts līdz Purvciema D/P. Pēdējie divi reisi no Getliņiem kursē līdz p/v &quot;A.Saharova iela&quot;.
&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;48&lt;td&gt;[[Pļavnieku kapi]]&lt;td&gt;[[Sarkandaugava]]&lt;td href=&quot;Ikarus 280&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;49&lt;td&gt;[[Ķengarags]]&lt;td href=&quot;2005&quot;&gt;[[Daudersala]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;50&lt;td href=&quot;Ikarus E91&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Rīgas TEC-2|TEC-2]]&lt;td href=&quot;2003. gads&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;51&lt;td href=&quot;2001. gads&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Ulbroka]]&lt;td&gt;Atsevišķi reisi kursē līdz Ulbrokas vidusskolai.&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;52&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Pļavnieku kapi]]&lt;td href=&quot;1982&quot;&gt;Darba dienās atsevišķos reisos iebrauc Noliktavu ielā.&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;53&lt;td href=&quot;1995&quot;&gt;[[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Zolitūde]]&lt;td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;54&lt;td href=&quot;Mercedes-Benz&quot;&gt;[[Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs|Botāniskais dārzs]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;Mercedes-Benz O345&quot;&gt;[[Voleri]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Pēdējie reisi vakaros no Voleriem brauc līdz p/v &quot;Cementa iela&quot;. No 2024. gada 1. oktobra saīsināts līdz Botāniskajam dārzam.
&lt;tr href=&quot;1997&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;55&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td href=&quot;2014&quot;&gt;[[Jaunmārupe]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;56&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Daugavgrīva]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Ziepniekkalns]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Rīta un vakara reisi neiebrauc Lāčupes kapos.&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;57&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Ķīpsala]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Kursē tikai darba dienās&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;58&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] ([[Vaidavas iela (Rīga)|Vaidavas iela]])
&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Vecmīlgrāvis]]
&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Vasaras sezona kursē līdz [[Vecāķi]]em.
&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;60&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Ziepniekkalns]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Ķengarags]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;No 2024. gada 13. maija pagarināts līdz Latgales ielas un Prūšu ielas krustojumam.

&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;63&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Šampēteris]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Kursē tikai darba dienās
&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;/table&gt;

'''Piezīmes:'''
* e — Ekspresis
* {{legend|#B7E4B5|Sezonālais}}
* {{legend|#F3DDDD|Spec.}}

== Interesanti fakti ==

=== Pārdēvēti autobusu galapunkti un pieturas ===
* Galapunkts &quot;Zolitūdes tirgus&quot; tika pārdēvēts par &quot;Zolitūde&quot;.
* Galapunkts &quot;Ziepniekkalna tirgus&quot; tika pārdēvēts par &quot;Ziepniekkalns&quot;.
* Galapunkts &quot;Eksperimentālā bāze&quot; tika pārdēvēts par &quot;Kleisti&quot;.
* Galapunkts &quot;Dārziņi-2&quot; tika pārdēvēts par &quot;Dārziņi&quot;.
* Galapunkts &quot;Ulbrokas kapi&quot; tika pārdēvēts par &quot;Pļavnieku kapi&quot;.
* Galapunkts &quot;Katedrāle&quot; tika pārdēvēts par &quot;Esplanāde&quot;.
* Galapunkts &quot;13. janvāra iela&quot; tika pārdēvēts par &quot;Centrālā Stacija&quot;, bet pēc tam — &quot;Stacijas laukums&quot;.
* Galapunkts &quot;Birzes iela&quot; Bolderājā tika pārdēvēts par &quot;Bolderāja&quot;, bet pēc tam — &quot;Daugavgrīva&quot;.
* Galapunkts &quot;NORDEKA&quot; Dzirciemā tika pārdēvēts par &quot;Dzirciema iela&quot;.
* Galapunkts &quot;Pētersalas iela&quot; tika pārdēvēts par &quot;Pētersala&quot;.
* Galapunkts &quot;Katlakalna kapi&quot; tika pārdēvēts par &quot;Kooperatīvs Ziedonis&quot;, bet pēc tam — &quot;Ziedonis&quot;.
* Pietura &quot;94.vidusskola&quot; tika pārdēvēts par &quot;Ziepniekkalna vidusskola&quot;.
* Pietura &quot;Zvēraudzetava&quot; tika pārdēvēts par &quot;Mazā Juglas iela&quot;.

=== Reģionālie maršruti ===
Līdz 2009. gada 1. janvārim &quot;Rīgas satiksme&quot; apkalpoja vietējās nozīmes reģionālos autobusu maršrutus: 826., 827., 829., 830., 831., 835., 843., 844., 852., 859. un 991.
{| class=&quot;wikitable mw-collapsible&quot;
|+Reģionālie maršruti
!Nr.
!Nosaukums
|-
|826
|Rīga — Vangaži
|-
|827
|Rīga — Saurieši
|-
|829
|Rīga — Ropaži
|-
|830
|Rīga — Juglas iecirknis
|-
|831
|Rīga — Kākciems
|-
|835
|Rīga — Upeslejas apkalpos
|-
|843
|Rīga — Ķekava
|-
|844
|Rīga — Ķekava
|-
|852
|Rīga — Mežsētas
|-
|853
|Rīga — Jaunmārupe
|-
|854
|Rīga — Jaunmārupe
|-
|859
|Rīga — Mežsētas
|-
|863
|Rīga — Skulte
|-
|959
|Rīga — Kalnciems
|}
2009. gada 1. janvārī 853. autobusu maršruts tika pārdēvēts par 55. autobusu maršrutu, 863. autobusu maršruts — par 43. autobusu maršrutu, bet 10. autobusu maršruts tika pagarināts līdz Jaunmārupei. Pārējie maršruti tika nodoti citiem pārvadātājiem

== Autobusu parki ==
[[Attēls:6. autobusu parks Kleistu ielā.jpg|thumb|255px|6. autobusu parks Kleistu ielā]]
[[Attēls:7. autobusu parks Vestienas ielā.jpg|thumb|255px|7. autobusu parks Vestienas ielā]]

=== 6. autobusu parks — &quot;Imanta&quot; ===
* Adrese: Kleistu iela 28, [[Rīga]] ([[Imanta (Rīga)|Imanta]])
* Apkalpo maršrutus: [[3. autobusu maršruts (Rīga)|3]], [[4. autobusu maršruts (Rīga)|4]], [[7. autobusu maršruts (Rīga)|7]], [[8. autobusu maršruts (Rīga)|8]], [[10. autobusu maršruts (Rīga)|10]], [[13. autobusu maršruts (Rīga)|13]], [[21. autobusu maršruts (Rīga)|21]], [[22. autobusu maršruts (Rīga)|22]], [[30. autobusu maršruts (Rīga)|30]], [[32. autobusu maršruts (Rīga)|32]], [[36. autobusu maršruts (Rīga)|36]], [[37. autobusu maršruts (Rīga)|37]], [[38. autobusu maršruts (Rīga)|38]], [[39. autobusu maršruts (Rīga)|39]], [[41. autobusu maršruts (Rīga)|41]], [[43. autobusu maršruts (Rīga)|43]], [[44. autobusu maršruts (Rīga)|44]], [[46. autobusu maršruts (Rīga)|46]], [[53. autobusu maršruts (Rīga)|53]], [[54. autobusu maršruts (Rīga)|54]], [[55. autobusu maršruts (Rīga)|55]], [[56. autobusu maršruts (Rīga)|56]], [[63. autobusu maršruts (Rīga)|63]].

=== 7. autobusu parks — &quot;Tālava&quot; ===
* Adrese: Vestienas iela 35, [[Rīga]] ([[Dārzciems (Rīga)|Dārzciems]])
* Apkalpo maršrutus: [[2. autobusu maršruts (Rīga)|2]], [[3. autobusu maršruts (Rīga)|3]], [[6. autobusu maršruts (Rīga)|6]], [[9. autobusu maršruts (Rīga)|9]], [[11. autobusu maršruts (Rīga)|11]], [[12. autobusu maršruts (Rīga)|12]], [[13. autobusu maršruts (Rīga)|13]], [[15. autobusu maršruts (Rīga)|15]], [[16. autobusu maršruts (Rīga)|16]], [[18. autobusu maršruts (Rīga)|18]], [[20. autobusu maršruts (Rīga)|20]], [[21. autobusu maršruts (Rīga)|21]], [[22. autobusu maršruts (Rīga)|22]], [[23. autobusu maršruts (Rīga)|23]], [[24. autobusu maršruts (Rīga)|24]], [[25. autobusu maršruts (Rīga)|25]], [[26. autobusu maršruts (Rīga)|26]], [[28. autobusu maršruts (Rīga)|28]], [[29. autobusu maršruts (Rīga)|29]], [[31. autobusu maršruts (Rīga)|31]], [[33. autobusu maršruts (Rīga, 2022)|33]], [[34. autobusu maršruts (Rīga)|34]], [[43. autobusu maršruts (Rīga)|43]], [[47. autobusu maršruts (Rīga)|47]], [[48. autobusu maršruts (Rīga)|48]], [[49. autobusu maršruts (Rīga)|49]], [[50. autobusu maršruts (Rīga)|50]], [[51. autobusu maršruts (Rīga)|51]], [[52. autobusu maršruts (Rīga)|52]], [[56. autobusu maršruts (Rīga)|56]], [[57. autobusu maršruts (Rīga)|57]], [[58. autobusu maršruts (Rīga)|58]], [[60. autobusu maršruts (Rīga)|60]] un [[63. autobusu maršruts (Rīga)|63]].

== Bijušo RPPU &quot;Imanta&quot; / RPPU &quot;Tālava&quot; un līdz 2008. gadam &quot;Rīgas satiksmes&quot; apkalpotie maršruti ==

=== RPPU &quot;Imanta&quot; / 6. autobusu parks ===

* Adrese: Kleistu iela 28, Rīga (Imanta)
* Apkalpoja maršrutus (2001—2008): [[3. autobusu maršruts (Rīga)|3]], [[3E. autobusu maršruts (Rīga)|3E]], [[3A. autobusu maršruts (Rīga)|3A]], [[4. autobusu maršruts (Rīga)|4]], [[4z. autobusu maršruts (Rīga)|4z]], [[7. autobusu maršruts (Rīga)|7]], [[8. autobusu maršruts (Rīga)|8]], [[10. autobusu maršruts (Rīga)|10]], [[12. autobusu maršruts (Rīga)|12]], [[13. autobusu maršruts (Rīga)|13]], [[13A. autobusu maršruts (Rīga)|13A]], [[16. autobusu maršruts (Rīga)|16]], [[17. autobusu maršruts (Rīga)|17E]], [[22. autobusu maršruts (Rīga)|22]], [[22A. autobusa maršruts (Rīga)|22A]], [[23. autobusu maršruts (Rīga)|23]], [[25. autobusu maršruts (Rīga)|25]], [[26. autobusu maršruts (Rīga)|26]], [[36. autobusu maršruts (Rīga)|36]], [[36A. autobusu maršruts (Rīga)|36A]], [[37. autobusu maršruts (Rīga)|37]], [[37E. autobusu maršruts (Rīga)|37E]], [[38. autobusu maršruts (Rīga)|38]], [[38A. autobusu maršruts (Rīga)|38A]], [[38B. autobusu maršruts (Rīga)|38B]], [[40. autobusu maršruts (Rīga)|40]], [[40A. autobusu maršruts (Rīga)|40A]], [[40E. autobusu maršruts (Rīga)|40E]], [[41. autobusu maršruts (Rīga)|41]], [[44. autobusu maršruts (Rīga)|44]], [[46. autobusu maršruts (Rīga)|46]], [[47. autobusu maršruts (Rīga)|47]], 47E, [[50. autobusu maršruts (Rīga)|50]], [[53. autobusu maršruts (Rīga)|53]], 53E, [[7715. autobusu maršruts|7715]], 7716.

=== RPPU &quot;Tālava&quot; / 7. autobusu parks ===
* Adrese: Vestienas iela 35, Rīga (Dārzciems)
* Apkalpoja maršrutus (2001—2008): [[1. autobusu maršruts (Rīga)|1]], [[2. autobusu maršruts (Rīga)|2]], [[5. autobusu maršruts (Rīga)|5]], 5E, [[6. autobusu maršruts (Rīga)|6]], [[6A. autobusu maršruts (Rīga)|6A]], [[9. autobusu maršruts (Rīga)|9]], [[11. autobusu maršruts (Rīga)|11]], [[15. autobusu maršruts (Rīga)|15]], [[15A. autobusu maršruts (Rīga)|15A]], [[15B. autobusu maršruts (Rīga)|15B]], [[15D. autobusu maršruts (Rīga)|15D]], [[18. autobusu maršruts (Rīga)|18]], [[18A. autobusu maršruts (Rīga)|18A]], [[19. autobusu maršruts (Rīga)|19]], [[19A. autobusu maršruts (Rīga)|19A]], [[20. autobusu maršruts (Rīga)|20]], [[21. autobusu maršruts (Rīga)|21]], [[24. autobusu maršruts (Rīga)|24]], [[24a. autobusu maršruts (Rīga)|24A]], 24E, [[28. autobusu maršruts (Rīga)|28]], [[32. autobusu maršruts (Rīga)|32]], 32E, [[33. autobusu maršruts (Rīga)|33]], [[48. autobusu maršruts (Rīga)|48]], [[49. autobusu maršruts (Rīga)|49]], [[52. autobusu maršruts (Rīga)|52]], 52A, 105, 826, 959, 991, 863, 859, 854, 853, 852, 844, 843, 840, 837, [[831. reģionālais autobusu maršruts|831]], [[830. reģionālais autobusu maršruts|830]], [[829. reģionālais autobusu maršruts|829]], [[827. reģionālais autobusu maršruts|827]], [[835. reģionālais autobusu maršruts|835]].

== Attēli ==
&lt;gallery&gt;
Attēls:Dārziņi, konečná stanice.jpg|Autobusu pietura &quot;Dārziņi&quot;
Attēls:Rigas Satiksme-Abrenes iela.jpg|&quot;[[Rīgas satiksme]]s&quot; autobusu galapunkts [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes ielā]]
Attēls:Dārziņi, konečná.jpg|Galapunkts [[Dārziņi|Dārziņos]]
Attēls:49. autobuss galapunktā &quot;Rumbula&quot; (14.04.2023.).jpg|Galapunkts [[Rumbula|Rumbulā]]
File:Konečná autobusu č. 24 na Mangaļu pussala.jpg|Galapunkts [[Mangaļsala|Mangaļsalā]]
Attēls:49. autobuss galapunktā &quot;MAN-TESS&quot;.jpg|Galapunkts &quot;MAN-TESS&quot;
Attēls:14. autobuss galapunktā &quot;Zvēraudzētava&quot; (2).jpg|Galapunkts &quot;Zvēraudētava&quot;
Attēls:1. autobuss uz Berģu ielas.jpg|Galapunkts &quot;Berģuciems&quot;
Attēls:Autobusa pietura &quot;Sunīši&quot;.jpg|Autobusu pietura &quot;Sunīši&quot;
Attēls:Autobusa pietura &quot;Kantoris&quot;.jpg|Autobusu pietura &quot;Kantoris&quot;
Attēls:Autobusa pietura &quot;Katlakalns&quot;.jpg|Autobusu pietura &quot;Katlakalns&quot;
Attēls:Autobusa pietura &quot;Vakarbuļļi&quot;.jpg|Autobusu pietura &quot;Vakarbuļļi&quot;
Attēls:Autobusa pietura &quot;TEC-2&quot;.jpg|Autobusu pietura &quot;TEC-2&quot;
&lt;/gallery&gt;

== Skatīt arī ==
* [[Trolejbusu satiksme Rīgā]]
* [[Tramvaju satiksme Rīgā]]
* [[Mikroautobusu satiksme Rīgā]]
* [[Sabiedriskais transports Rīgā]]
* [[Rīgas satiksme]]
* [[Rīgas metropolitēns]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv]
* {{youtube|3RI3NDtOrtw|Autobusi Rīgā}}
* {{youtube|Q97cat15eBQ|Autobusi Rīgā 2}}
* {{youtube|q5IXVPP8xDc|Autobusi Rīgā 3}}

{{Sabiedriskais transports Rīga|Autobuss=[[11T. autobusa maršruts (Rīgā)]]}}

[[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā| ]]</text>
      <sha1>1lw0byd1u6ohow1vn2u1ckdx267uemt</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Bretaņa</title>
    <ns>0</ns>
    <id>76193</id>
    <revision>
      <id>4465293</id>
      <parentid>4238209</parentid>
      <timestamp>2026-05-08T16:13:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <origin>4465293</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3295" sha1="1x16uwnr2dbyjf93bqkmu1lpczt8qtj" xml:space="preserve">{{citas nozīmes|Francijas reģionu|Bretaņa (nozīmju atdalīšana)|Bretaņa}}
{{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste
 | name                    = Bretaņa
 | official_name           = ''Bretagne''
 | settlement_type         = [[Francijas reģioni|reģions]]
 | image_skyline           = 
 | imagesize               = 
 | image_caption           = 
 | image_flag              = Flag of Brittany (Gwenn ha du).svg
 | image_shield            = Armoiries Bretagne - Arms of Brittany.svg
 | shield_size             = 70px
 | capital                 = [[Renna]]
 | largest_city            = 
 | official_language       = 
 | spoken_language         = 
 | image_map               = Bretagne_region_locator_map2.svg
 | mapsize                 = 
 | map_caption             = Bretaņas atrašanās vieta Francijā
 | subdivision_type        = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]]
 | subdivision_name        = {{FRA}}
 | subdivision_type1       = 
 | subdivision_name1       = 
| parts_type = Departamenti
| parts = 4
| p1 = [[Finistēra]]
| p2 = [[Ila un Vilēna]]
| p3 = [[Kotdarmora]]
| p4 = [[Morbiāna]]
 | established_title       = Izveidots
 | established_date        = {{dat|1956}}
 | government_footnotes    = 
 | government_type         = 
 | governing_body          = 
 | leader_party            = 
 | leader_title            = 
 | leader_name             = 
 | area_footnotes          = 
 | area_magnitude          = 
 | area_total_km2          = 27208
 | area_land_km2           = 
 | area_water_km2          = 
 | area_water_percent      = 
 | area_rank               = 
 | elevation_max_m         = 
 | elevation_min_m         = 
 | population_footnotes    = 
 | population_total        = 3449370
 | population_as_of        = 2023
 | population_rank         = 
 | population_density_km2  = auto
 | timezone                = [[Centrāleiropas laiks|CET]]
 | utc_offset              = +1
 | timezone_DST            = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]]
 | utc_offset_DST          = +2
 | website                 = {{url|http://www.bretagne.bzh/}}
 | blank_name              = 
 | blank_info              = 
 | footnotes               = 
}}
'''Bretaņa''' ({{val-fr|Bretagne}}; {{val-br|Breizh}}) ir [[Francijas reģioni|reģions]] [[Francija]]s ziemeļrietumos.&lt;ref&gt;{{PZT|125}}&lt;/ref&gt; Izvietojies [[Bretaņas pussala|Bretaņas pussalā]], ko dienvidos apskalo [[Biskajas līcis]], ziemeļos — [[Lamanšs]] un [[Senmalo līcis]], bet rietumos — [[Ķeltu jūra]] un [[Iruāza jūra]]. Reģionā ietilpst četri no pieciem vēsturiskās [[Bretaņa (zeme)|Bretaņas]] departamentiem: [[Finistēra]], [[Ila un Vilēna]], [[Kotdarmora]] un [[Morbiāna]]. [[Atlantijas Luāra]]s departaments ar vēsturisko Bretaņas galvaspilsētu [[Nante|Nanti]] iekļauts [[Luāra (reģions)|Luāras]] reģionā. Reģiona centrs ir [[Renna]], citas lielākās pilsētas ir [[Bresta (Francija)|Bresta]], [[Kempēra]], [[Lorjāna]], [[Vāna]], [[Senbrijē]] un [[Senmalo]]. Iedzīvotāju lielākā daļa ir [[bretoņi]] un [[franči]]. [[Bretoņu valoda]]i reģionā ir reģionālas valodas statuss.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Francijas reģioni}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Bretaņa| ]]</text>
      <sha1>1x16uwnr2dbyjf93bqkmu1lpczt8qtj</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Pasaules čempionāts hokejā</title>
    <ns>10</ns>
    <id>77032</id>
    <revision>
      <id>4465490</id>
      <parentid>4456666</parentid>
      <timestamp>2026-05-09T06:12:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <origin>4465490</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11941" sha1="alrpo97tmz7ak151681k6zx7huewoaq" xml:space="preserve">{{navbox
| name = Pasaules čempionāts hokejā
|title = [[Pasaules čempionāts hokejā]]
|bodyclass = hlist
|abovestyle=font-weight:bold;
|above = Pašreizējā čempione: {{ih|ASV}}

|group1= [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada Pasaules čempionāta]]&lt;br /&gt;Elites divīzijas dalībnieces
|list1 = 
* {{ih|ASV}}
* {{ih|Austrija}}
* {{ih|Čehija}}
* {{ih|Dānija}}
* {{ih|Itālija}}
* {{ih|Kanāda}}
* {{ih|Latvija}}
* {{ih|Lielbritānija}}
* {{ih|Norvēģija}}
* {{ih|Slovākija}}
* {{ih|Slovēnija}}
* {{ih|Somija}}
* {{ih|Šveice}}
* {{ih|Ungārija}}
* {{ih|Vācija}}
* {{ih|Zviedrija}}

|group2 = Turnīri
|list2 = 
{{Navbox subgroup
   |group1 = 1920–1960
   |list1  =
* [[Hokejs 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1920]]
* [[Hokejs 1924. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1924]]
* [[Hokejs 1928. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1928]]
* [[1930. gada Pasaules čempionāts hokejā|1930]]
* [[1931. gada Pasaules čempionāts hokejā|1931]]
* [[Hokejs 1932. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1932]]
* [[1933. gada Pasaules čempionāts hokejā|1933]]
* [[1934. gada Pasaules čempionāts hokejā|1934]]
* [[1935. gada Pasaules čempionāts hokejā|1935]]
* [[Hokejs 1936. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1936]]
* [[1937. gada Pasaules čempionāts hokejā|1937]]
* [[1938. gada Pasaules čempionāts hokejā|1938]]
* [[1939. gada Pasaules čempionāts hokejā|1939]]
* [[1947. gada Pasaules čempionāts hokejā|1947]]
* [[Hokejs 1948. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1948]]
* [[1949. gada Pasaules čempionāts hokejā|1949]]
* [[1950. gada Pasaules čempionāts hokejā|1950]]
* [[1951. gada Pasaules čempionāts hokejā|1951]]
* [[Hokejs 1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1952]]
* [[1953. gada Pasaules čempionāts hokejā|1953]]
* [[1954. gada Pasaules čempionāts hokejā|1954]]
* [[1955. gada Pasaules čempionāts hokejā|1955]]
* [[Hokejs 1956. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1956]]
* [[1957. gada Pasaules čempionāts hokejā|1957]]
* [[1958. gada Pasaules čempionāts hokejā|1958]]
* [[1959. gada Pasaules čempionāts hokejā|1959]]
* [[Hokejs 1960. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1960]]
   |group2 = 1961–2000
   |list2  =
* [[1961. gada Pasaules čempionāts hokejā|1961]]
* [[1962. gada Pasaules čempionāts hokejā|1962]]
* [[1963. gada Pasaules čempionāts hokejā|1963]]
* [[Hokejs 1964. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1964]]
* [[1965. gada Pasaules čempionāts hokejā|1965]]
* [[1966. gada Pasaules čempionāts hokejā|1966]]
* [[1967. gada Pasaules čempionāts hokejā|1967]]
* [[Hokejs 1968. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1968]]
* [[1969. gada Pasaules čempionāts hokejā|1969]]
* [[1970. gada Pasaules čempionāts hokejā|1970]]
* [[1971. gada Pasaules čempionāts hokejā|1971]]
* [[1972. gada Pasaules čempionāts hokejā|1972]]
* [[1973. gada Pasaules čempionāts hokejā|1973]]
* [[1974. gada Pasaules čempionāts hokejā|1974]]
* [[1975. gada Pasaules čempionāts hokejā|1975]]
* [[1976. gada Pasaules čempionāts hokejā|1976]]
* [[1977. gada Pasaules čempionāts hokejā|1977]]
* [[1978. gada Pasaules čempionāts hokejā|1978]]
* [[1979. gada Pasaules čempionāts hokejā|1979]]
* [[1981. gada Pasaules čempionāts hokejā|1981]]
* [[1982. gada Pasaules čempionāts hokejā|1982]]
* [[1983. gada Pasaules čempionāts hokejā|1983]]
* [[1985. gada Pasaules čempionāts hokejā|1985]]
* [[1986. gada Pasaules čempionāts hokejā|1986]]
* [[1987. gada Pasaules čempionāts hokejā|1987]]
* [[1989. gada Pasaules čempionāts hokejā|1989]]
* [[1990. gada Pasaules čempionāts hokejā|1990]]
* [[1991. gada Pasaules čempionāts hokejā|1991]]
* [[1992. gada Pasaules čempionāts hokejā|1992]]
* [[1993. gada Pasaules čempionāts hokejā|1993]]
* [[1994. gada Pasaules čempionāts hokejā|1994]]
* [[1995. gada Pasaules čempionāts hokejā|1995]]
* [[1996. gada Pasaules čempionāts hokejā|1996]]
* [[1997. gada Pasaules čempionāts hokejā|1997]]
* [[1998. gada Pasaules čempionāts hokejā|1998]]
* [[1999. gada Pasaules čempionāts hokejā|1999]]
* [[2000. gada Pasaules čempionāts hokejā|2000]]
   |group3 = 2001—''pašlaik''
   |list3  =
* [[2001. gada Pasaules čempionāts hokejā|2001]]
* [[2002. gada Pasaules čempionāts hokejā|2002]]
* [[2003. gada Pasaules čempionāts hokejā|2003]]
* [[2004. gada Pasaules čempionāts hokejā|2004]]
* [[2005. gada Pasaules čempionāts hokejā|2005]]
* [[2006. gada Pasaules čempionāts hokejā|2006]]
* [[2007. gada Pasaules čempionāts hokejā|2007]]
* [[2008. gada Pasaules čempionāts hokejā|2008]]
* [[2009. gada Pasaules čempionāts hokejā|2009]]
* [[2010. gada Pasaules čempionāts hokejā|2010]]
* [[2011. gada Pasaules čempionāts hokejā|2011]]
* [[2012. gada Pasaules čempionāts hokejā|2012]]
* [[2013. gada Pasaules čempionāts hokejā|2013]]
* [[2014. gada Pasaules čempionāts hokejā|2014]]
* [[2015. gada Pasaules čempionāts hokejā|2015]]
* [[2016. gada Pasaules čempionāts hokejā|2016]]
* [[2017. gada Pasaules čempionāts hokejā|2017]]
* [[2018. gada Pasaules čempionāts hokejā|2018]]
* [[2019. gada Pasaules čempionāts hokejā|2019]]
* &lt;s&gt;[[2020. gada Pasaules čempionāts hokejā|2020]]&lt;/s&gt;
* [[2021. gada Pasaules čempionāts hokejā|2021]]
* [[2022. gada Pasaules čempionāts hokejā|2022]]
* [[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023]]
* [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024]]
* [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]]
* ''[[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]]''
* ''[[2027. gada Pasaules čempionāts hokejā|2027]]''
* ''[[2028. gada Pasaules čempionāts hokejā|2028]]''
* ''[[2029. gada Pasaules čempionāts hokejā|2029]]''
}}
|group3 = [[Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzija]]
|list3 = 
{{Navbox subgroup
   |group1 = 2001—''pašlaik''
   |list1  =
* [[2001. gada Pasaules čempionāts hokejā|2001]]
* [[2002. gada Pasaules čempionāts hokejā|2002]]
* [[2003. gada Pasaules čempionāts hokejā|2003]]
* [[2004. gada Pasaules čempionāts hokejā#1. divīzija|2004]]
* [[2005. gada Pasaules čempionāts hokejā#1. divīzija|2005]]
* [[2006. gada Pasaules čempionāts hokejā#1. divīzija|2006]]
* [[2007. gada Pasaules čempionāts hokejā#1. divīzija|2007]]
* [[2008. gada Pasaules čempionāts hokejā#1. divīzija|2008]]
* [[2009. gada Pasaules čempionāts hokejā|2009]]
* [[2010. gada Pasaules čempionāts hokejā#1. divīzija|2010]]
* [[2011. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|2011]]
* [[2012. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|2012]]
* [[2013. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|2013]]
* [[2014. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|2014]]
* [[2015. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|2015]]
* [[2016. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|2016]]
* [[2017. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|2017]]
* [[2018. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|2018]]
* [[2019. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|2019]]
* &lt;s&gt;[[2020. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|2020]]&lt;/s&gt;
* &lt;s&gt;[[2021. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|2021]]&lt;/s&gt;
* [[2022. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|2022]]
* [[2023. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|2023]]
* [[2024. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|2024]]
* [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|2025]]
* [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|2026]]
}}
|group4 = [[Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzija]]
|list4 = 
{{Navbox subgroup
   |group1 = 2001—''pašlaik''
   |list1  =
* [[2001. gada Pasaules čempionāts hokejā|2001]]
* [[2002. gada Pasaules čempionāts hokejā|2002]]
* [[2003. gada Pasaules čempionāts hokejā|2003]]
* [[2004. gada Pasaules čempionāts hokejā#2. divīzija|2004]]
* [[2005. gada Pasaules čempionāts hokejā#2. divīzija|2005]]
* [[2006. gada Pasaules čempionāts hokejā#2. divīzija|2006]]
* [[2007. gada Pasaules čempionāts hokejā#2. divīzija|2007]]
* [[2008. gada Pasaules čempionāts hokejā#2. divīzija|2008]]
* [[2009. gada Pasaules čempionāts hokejā|2009]]
* [[2010. gada Pasaules čempionāts hokejā#2. divīzija|2010]]
* [[2011. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2011]]
* [[2012. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2012]]
* [[2013. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2013]]
* [[2014. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2014]]
* [[2015. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2015]]
* [[2016. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2016]]
* [[2017. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2017]]
* [[2018. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2018]]
* [[2019. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2019]]
* &lt;s&gt;[[2020. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2020]]&lt;/s&gt;
* &lt;s&gt;[[2021. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2021]]&lt;/s&gt;
* [[2022. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2022]]
* [[2023. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2023]]
* [[2024. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2024]]
* [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025]]
* [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2026]]
}}
|group5 = [[Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzija]]
|list5 = 
{{Navbox subgroup
   |group1 = 2003—''pašlaik''
   |list1  =
* [[2003. gada Pasaules čempionāts hokejā|2003]]
* [[2004. gada Pasaules čempionāts hokejā#3. divīzija|2004]]
* [[2005. gada Pasaules čempionāts hokejā#3. divīzija|2005]]
* [[2006. gada Pasaules čempionāts hokejā#3. divīzija|2006]]
* [[2007. gada Pasaules čempionāts hokejā#3. divīzija|2007]]
* [[2008. gada Pasaules čempionāts hokejā#3. divīzija|2008]]
* [[2009. gada Pasaules čempionāts hokejā|2009]]
* [[2010. gada Pasaules čempionāts hokejā#3. divīzija|2010]]
* [[2011. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2011]]
* [[2012. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2012]]
* [[2013. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2013]]
* [[2014. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2014]]
* [[2015. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2015]]
* [[2016. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2016]]
* [[2017. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2017]]
* [[2018. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2018]]
* [[2019. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2019]]
* &lt;s&gt;[[2020. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2020]]&lt;/s&gt;
* &lt;s&gt;[[2021. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2021]]&lt;/s&gt;
* [[2022. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2022]]
* [[2023. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2023]]
* [[2024. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2024]]
* [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2025]]
* [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2026]]
}}
|group6 = [[Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija|4. divīzija]]
|list6 = 
{{Navbox subgroup
   |group1 = 2020—''pašlaik''
   |list1  =
* &lt;s&gt;[[2020. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija|2020]]&lt;/s&gt;
* &lt;s&gt;[[2021. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija|2021]]&lt;/s&gt;
* [[2022. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija|2022]]
* [[2023. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija|2023]]
* [[2024. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija|2024]]
* [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija|2025]]
* &lt;s&gt;[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija|2026]]&lt;/s&gt;
}}
| below = Saistītie raksti:
* [[Hokeja izlašu ieņemtās vietas IIHF Pasaules čempionātā]]
* [[Starptautiskā Hokeja federācija]]
* [[IIHF Slavas zāle]]
}}&lt;noinclude&gt;
[[Kategorija:Hokeja veidnes]]
[[Kategorija:Sporta navigācijas veidnes]]
[[Kategorija:Pasaules čempionāts hokejā|*]]
&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>alrpo97tmz7ak151681k6zx7huewoaq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ģermāņu valodas</title>
    <ns>0</ns>
    <id>83114</id>
    <revision>
      <id>4465643</id>
      <parentid>4242128</parentid>
      <timestamp>2026-05-09T11:15:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4465643</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7293" sha1="ip1j1ts0atzascu95j0wut7f24he82m" xml:space="preserve">[[Attēls:Germanic languages.svg|240px|thumb|right|Ģermāņu valodas izplatība pasaulē
{{legend|#800000|Valstis, kurās pirmā valoda lielākajai daļai iedzīvotāju ir ģermāņu valoda}}
{{legend|#ff0000|Valstis vai reģioni, kur ģermāņu valoda ir oficiālā valoda, bet nav galvenā valoda}}
{{legend|#f6c0f1|Valstis vai reģioni, kur ģermāņu valodai nav oficiāla statusa, bet tā ir ievērojama, t.i., tiek lietota dažās dzīves jomās un/vai tiek runāta vietējās minoritātes vidū}}
]]
[[Attēls:Europe germanic-languages 2.PNG|240px|thumb|right|Ģermāņu valodu izplatība Eiropā
{{legend|#9cff00|Nīderlandiešu (lejasfrankoņu, rietumģermāņu)}}
{{legend|#38ff00|Lejasģermāņu (rietumģermāņu)}}
{{legend|#00d200|Centrālģermāņu (augšģermāņu, rietumģermāņu)}}
{{legend|#008000|Augšģermāņu (augšģermāņu, rietumģermāņu)}}
{{legend|#ff8811|Angļu (anglofrīzu, rietumģermāņu)}}
{{legend|#ffbb77|Frīzu (anglofrīzu, rietumģermāņu)}}
{{legend|#0000ff|Austrumskandināvu}}
{{legend|#00ffff|Rietumskandināvu}}
{{legend|#ff0000|Līnija, kas atdala ziemeļģermāņu un rietumģermāņu valodas}}
]]

'''Ģermāņu valodas''' pieder pie [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] [[valodu saime|saimes]]. Ģermāņu valodas iedala [[rietumģermāņu valodas|rietumģermāņu]] un [[ziemeļģermāņu valodas|ziemeļģermāņu valodās]].
Pie rietumģermāņu valodām pieder:
* [[angļu valoda|angļu]]
* [[vācu valoda|vācu]]
* [[frīzu valoda|frīzu]]
* [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu]]
* [[nīderlandiešu valoda|nīderlandiešu]]
* [[afrikandu valoda|afrikandu]]
* [[jidišs]]
* [[skotu valoda]]
Pie ziemeļģermāņu valodām savukārt pieder:
* [[dāņu valoda|dāņu]]
* [[fēriešu valoda|fēriešu]]
* [[islandiešu valoda|islandiešu]]
* [[norvēģu valoda|norvēģu]]
* [[zviedru valoda]]

== Vēsture ==
Ģermāņu valodu vēsture saistīta ar [[Protoģermāņu valoda|protoģermāņu valodu]], kas izveidojās no [[Protoindoeiropiešu valoda|protoindoeiropiešu valodas]] ziemeļu atzara. Tās runātāji, visticamāk, dzīvoja Ziemeļeiropā — [[Skandināvija|Skandināvijas]] dienvidos, [[Jitlandes pussala|Jitlandē]] un Baltijas jūras dienvidu piekrastē. Protoģermāņu valoda nav tieši rakstiski fiksēta, bet tiek rekonstruēta ar salīdzināmi vēsturiskās valodniecības metodēm.

Ģermāņu valodas no citām [[Indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodām]] atšķīrās ar vairākām skaņu pārmaiņām. Nozīmīgākā no tām ir [[Grimma likums]], kas apraksta indoeiropiešu līdzskaņu pārvērtības protoģermāņu valodā. Vēlāk šīs pārmaiņas papildināja [[Vernera likums]], kas izskaidroja šķietamus izņēmumus Grimma likumā.

Agrīnie ģermāņi bija pazīstami [[Senā Roma|romiešu]] un [[Senā Grieķija|grieķu]] autoriem. Antīkajos avotos pieminētas dažādas ģermāņu ciltis, piemēram, [[goti]], [[vandāļi]], [[langobardi]], [[franki]], [[sakši]], [[angļi]], [[jīti]] un citas. Šajā laikā ģermāņu valodas vēl nebija plaši rakstiski fiksētas, taču tās jau bija sadalījušās vairākos dialektos.

Pirmais plašākais ģermāņu valodas rakstiskais piemineklis ir [[Gotu valoda|gotu valodas]] Bībeles tulkojums 4. gadsimtā, ko saista ar bīskapu [[Vulfila|Vulfilu]]. Šis teksts pierakstīts ar [[Gotu alfabēts|gotu alfabētu]] un ir svarīgs avots agrīno ģermāņu valodu izpētē. Gotu valoda piederēja pie [[Austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu valodām]], kas vēlāk izzuda.

Agrīnajā viduslaiku periodā ģermāņu valodas iedalījās trīs galvenajās grupās: [[Austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu]], [[Ziemeļģermāņu valodas|ziemeļģermāņu]] un [[Rietumģermāņu valodas|rietumģermāņu valodās]]. Austrumģermāņu valodas, tostarp gotu, vandāļu un burgundu valoda, pakāpeniski izzuda. Ziemeļģermāņu un rietumģermāņu valodas turpināja attīstīties un kļuva par mūsdienu ģermāņu valodu pamatu.

Ziemeļģermāņu valodu vēsture saistīta ar [[Senskandināvu valoda|senskandināvu]] jeb [[Sennorvēģu valoda|sennorvēģu valodu]], kas [[Vikingu laikmets|vikingu laikmetā]] izplatījās Skandināvijā, Islandē, Fēru salās, Grenlandē un daļā Britu salu. No tās vēlāk attīstījās [[islandiešu valoda]], [[fēru valoda]], [[norvēģu valoda]], [[dāņu valoda]] un [[zviedru valoda]].

Rietumģermāņu valodu attīstībā būtiska nozīme bija [[Franki|franku]], [[Sakši|sakšu]], [[Angļi|angļu]], [[Frīzi|frīzu]] un citu cilšu migrācijām. [[Angļi]], [[sakši]] un [[jīti]] 5.–6. gadsimtā pārcēlās uz [[Britānija|Britāniju]], kur viņu dialekti kļuva par [[Senangļu valoda|senangļu valodas]] pamatu. No senangļu valodas vēlāk attīstījās [[angļu valoda]].

Kontinentālajā Eiropā rietumģermāņu dialekti attīstījās vairākos virzienos. Augšvācu dialektos notika augšvācu līdzskaņu pārbīde, kas tos nošķīra no lejasvācu un citām rietumģermāņu valodām. No šīm tradīcijām vēlāk izveidojās [[vācu valoda]], [[nīderlandiešu valoda]], [[afrikandu valoda]], [[frīzu valoda]], [[lejasvācu valoda]] un citas.

Viduslaikos ģermāņu valodu rakstiskā lietošana paplašinājās. Latīņu valoda joprojām dominēja baznīcā, zinātnē un administrācijā, tomēr vietējās ģermāņu valodas arvien biežāk tika izmantotas likumos, hronikās, reliģiskajos tekstos un literatūrā. Šajā laikā radās nozīmīgi teksti senangļu, sennorvēģu, senaugšvācu un sensakšu valodā.

16. gadsimtā [[reformācija]] būtiski ietekmēja ģermāņu valodu attīstību. [[Mārtiņš Luters|Mārtiņa Lutera]] Bībeles tulkojums vācu valodā palīdzēja nostiprināt jaunaugšvācu literāro normu. Līdzīgi reliģiskie tulkojumi un drukas izplatība veicināja arī citu ģermāņu valodu standartizāciju.

Agrīnajos jaunajos laikos un jaunajos laikos ģermāņu valodas izplatījās ārpus Eiropas. [[Angļu valoda]] kļuva par globālu valodu [[Britu Impērija|Britu Impērijas]] kolonizācijas, tirdzniecības un vēlāk [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] politiskās un ekonomiskās ietekmes dēļ. [[Nīderlandiešu valoda]] ietekmēja vairākus reģionus koloniālās tirdzniecības laikā, un no tās Dienvidāfrikā attīstījās [[afrikandu valoda]].

19. un 20. gadsimtā ģermāņu valodas tika sistemātiski pētītas vēsturiskajā valodniecībā. Tika rekonstruēta protoģermāņu valoda, pētīti skaņu likumi, dialektu vēsture un seno rakstu pieminekļi. Ģermāņu valodu salīdzināmā izpēte kļuva par nozīmīgu [[Indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodniecības]] daļu.

Mūsdienās ģermāņu valodas ir viena no nozīmīgākajām indoeiropiešu valodu grupām. Tās lieto Eiropā, Ziemeļamerikā, Austrālijā, Dienvidāfrikā un citur pasaulē. Lielākās ģermāņu valodas pēc runātāju skaita ir [[angļu valoda]], [[vācu valoda]], [[nīderlandiešu valoda]], [[zviedru valoda]], [[afrikandu valoda]], [[dāņu valoda]] un [[norvēģu valoda]].

== Skatīt arī ==
* [[Ģermāņi]]

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}


{{valoda-aizmetnis}}

{{ģermāņu valodas}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Ģermāņu valodas| ]]</text>
      <sha1>ip1j1ts0atzascu95j0wut7f24he82m</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4465644</id>
      <parentid>4465643</parentid>
      <timestamp>2026-05-09T11:15:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <comment>/* Vēsture */</comment>
      <origin>4465644</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7274" sha1="gloaodi4svik4erq2ob0fifxu2bln1z" xml:space="preserve">[[Attēls:Germanic languages.svg|240px|thumb|right|Ģermāņu valodas izplatība pasaulē
{{legend|#800000|Valstis, kurās pirmā valoda lielākajai daļai iedzīvotāju ir ģermāņu valoda}}
{{legend|#ff0000|Valstis vai reģioni, kur ģermāņu valoda ir oficiālā valoda, bet nav galvenā valoda}}
{{legend|#f6c0f1|Valstis vai reģioni, kur ģermāņu valodai nav oficiāla statusa, bet tā ir ievērojama, t.i., tiek lietota dažās dzīves jomās un/vai tiek runāta vietējās minoritātes vidū}}
]]
[[Attēls:Europe germanic-languages 2.PNG|240px|thumb|right|Ģermāņu valodu izplatība Eiropā
{{legend|#9cff00|Nīderlandiešu (lejasfrankoņu, rietumģermāņu)}}
{{legend|#38ff00|Lejasģermāņu (rietumģermāņu)}}
{{legend|#00d200|Centrālģermāņu (augšģermāņu, rietumģermāņu)}}
{{legend|#008000|Augšģermāņu (augšģermāņu, rietumģermāņu)}}
{{legend|#ff8811|Angļu (anglofrīzu, rietumģermāņu)}}
{{legend|#ffbb77|Frīzu (anglofrīzu, rietumģermāņu)}}
{{legend|#0000ff|Austrumskandināvu}}
{{legend|#00ffff|Rietumskandināvu}}
{{legend|#ff0000|Līnija, kas atdala ziemeļģermāņu un rietumģermāņu valodas}}
]]

'''Ģermāņu valodas''' pieder pie [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] [[valodu saime|saimes]]. Ģermāņu valodas iedala [[rietumģermāņu valodas|rietumģermāņu]] un [[ziemeļģermāņu valodas|ziemeļģermāņu valodās]].
Pie rietumģermāņu valodām pieder:
* [[angļu valoda|angļu]]
* [[vācu valoda|vācu]]
* [[frīzu valoda|frīzu]]
* [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu]]
* [[nīderlandiešu valoda|nīderlandiešu]]
* [[afrikandu valoda|afrikandu]]
* [[jidišs]]
* [[skotu valoda]]
Pie ziemeļģermāņu valodām savukārt pieder:
* [[dāņu valoda|dāņu]]
* [[fēriešu valoda|fēriešu]]
* [[islandiešu valoda|islandiešu]]
* [[norvēģu valoda|norvēģu]]
* [[zviedru valoda]]

== Vēsture ==
Ģermāņu valodu vēsture saistīta ar [[Protoģermāņu valoda|protoģermāņu valodu]], kas izveidojās no [[Protoindoeiropiešu valoda|protoindoeiropiešu valodas]] ziemeļu atzara. Tās runātāji, visticamāk, dzīvoja Ziemeļeiropā — [[Skandināvija|Skandināvijas]] dienvidos, [[Jitlandes pussala|Jitlandē]] un Baltijas jūras dienvidu piekrastē. Protoģermāņu valoda nav tieši rakstiski fiksēta, bet tiek rekonstruēta ar salīdzināmi vēsturiskās valodniecības metodēm.

Ģermāņu valodas no citām [[Indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodām]] atšķīrās ar vairākām skaņu pārmaiņām. Nozīmīgākā no tām ir [[Grimma likums]], kas apraksta indoeiropiešu līdzskaņu pārvērtības protoģermāņu valodā. Vēlāk šīs pārmaiņas papildināja [[Vernera likums]], kas izskaidroja šķietamus izņēmumus Grimma likumā.

Agrīnie ģermāņi bija pazīstami [[Senā Roma|romiešu]] un [[Senā Grieķija|grieķu]] autoriem. Antīkajos avotos pieminētas dažādas ģermāņu ciltis, piemēram, [[goti]], [[vandāļi]], [[langobardi]], [[franki]], [[sakši]], [[angļi]], [[jīti]] un citas. Šajā laikā ģermāņu valodas vēl nebija plaši rakstiski fiksētas, taču tās jau bija sadalījušās vairākos dialektos.

Pirmais plašākais ģermāņu valodas rakstiskais piemineklis ir [[Gotu valoda|gotu valodas]] Bībeles tulkojums 4. gadsimtā, ko saista ar bīskapu [[Vulfila|Vulfilu]]. Šis teksts pierakstīts ar gotu alfabētu un ir svarīgs avots agrīno ģermāņu valodu izpētē. Gotu valoda piederēja pie [[Austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu valodām]], kas vēlāk izzuda.

Agrīnajā viduslaiku periodā ģermāņu valodas iedalījās trīs galvenajās grupās: [[Austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu]], [[Ziemeļģermāņu valodas|ziemeļģermāņu]] un [[Rietumģermāņu valodas|rietumģermāņu valodās]]. Austrumģermāņu valodas, tostarp gotu, vandāļu un burgundu valoda, pakāpeniski izzuda. Ziemeļģermāņu un rietumģermāņu valodas turpināja attīstīties un kļuva par mūsdienu ģermāņu valodu pamatu.

Ziemeļģermāņu valodu vēsture saistīta ar [[Senskandināvu valoda|senskandināvu]] jeb [[Sennorvēģu valoda|sennorvēģu valodu]], kas [[Vikingu laikmets|vikingu laikmetā]] izplatījās Skandināvijā, Islandē, Fēru salās, Grenlandē un daļā Britu salu. No tās vēlāk attīstījās [[islandiešu valoda]], [[fēru valoda]], [[norvēģu valoda]], [[dāņu valoda]] un [[zviedru valoda]].

Rietumģermāņu valodu attīstībā būtiska nozīme bija [[Franki|franku]], [[Sakši|sakšu]], [[Angļi|angļu]], [[Frīzi|frīzu]] un citu cilšu migrācijām. [[Angļi]], [[sakši]] un [[jīti]] 5.–6. gadsimtā pārcēlās uz [[Britānija|Britāniju]], kur viņu dialekti kļuva par [[Senangļu valoda|senangļu valodas]] pamatu. No senangļu valodas vēlāk attīstījās [[angļu valoda]].

Kontinentālajā Eiropā rietumģermāņu dialekti attīstījās vairākos virzienos. Augšvācu dialektos notika augšvācu līdzskaņu pārbīde, kas tos nošķīra no lejasvācu un citām rietumģermāņu valodām. No šīm tradīcijām vēlāk izveidojās [[vācu valoda]], [[nīderlandiešu valoda]], [[afrikandu valoda]], [[frīzu valoda]], [[lejasvācu valoda]] un citas.

Viduslaikos ģermāņu valodu rakstiskā lietošana paplašinājās. Latīņu valoda joprojām dominēja baznīcā, zinātnē un administrācijā, tomēr vietējās ģermāņu valodas arvien biežāk tika izmantotas likumos, hronikās, reliģiskajos tekstos un literatūrā. Šajā laikā radās nozīmīgi teksti senangļu, sennorvēģu, senaugšvācu un sensakšu valodā.

16. gadsimtā [[reformācija]] būtiski ietekmēja ģermāņu valodu attīstību. [[Mārtiņš Luters|Mārtiņa Lutera]] Bībeles tulkojums vācu valodā palīdzēja nostiprināt jaunaugšvācu literāro normu. Līdzīgi reliģiskie tulkojumi un drukas izplatība veicināja arī citu ģermāņu valodu standartizāciju.

Agrīnajos jaunajos laikos un jaunajos laikos ģermāņu valodas izplatījās ārpus Eiropas. [[Angļu valoda]] kļuva par globālu valodu [[Britu Impērija|Britu Impērijas]] kolonizācijas, tirdzniecības un vēlāk [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] politiskās un ekonomiskās ietekmes dēļ. [[Nīderlandiešu valoda]] ietekmēja vairākus reģionus koloniālās tirdzniecības laikā, un no tās Dienvidāfrikā attīstījās [[afrikandu valoda]].

19. un 20. gadsimtā ģermāņu valodas tika sistemātiski pētītas vēsturiskajā valodniecībā. Tika rekonstruēta protoģermāņu valoda, pētīti skaņu likumi, dialektu vēsture un seno rakstu pieminekļi. Ģermāņu valodu salīdzināmā izpēte kļuva par nozīmīgu [[Indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodniecības]] daļu.

Mūsdienās ģermāņu valodas ir viena no nozīmīgākajām indoeiropiešu valodu grupām. Tās lieto Eiropā, Ziemeļamerikā, Austrālijā, Dienvidāfrikā un citur pasaulē. Lielākās ģermāņu valodas pēc runātāju skaita ir [[angļu valoda]], [[vācu valoda]], [[nīderlandiešu valoda]], [[zviedru valoda]], [[afrikandu valoda]], [[dāņu valoda]] un [[norvēģu valoda]].

== Skatīt arī ==
* [[Ģermāņi]]

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}


{{valoda-aizmetnis}}

{{ģermāņu valodas}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Ģermāņu valodas| ]]</text>
      <sha1>gloaodi4svik4erq2ob0fifxu2bln1z</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Juris Kulakovs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>86595</id>
    <revision>
      <id>4465559</id>
      <parentid>4452275</parentid>
      <timestamp>2026-05-09T09:41:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4465559</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7865" sha1="ascci1w0rblxs56zghygz6tly9ktfup" xml:space="preserve">{{Mūzikas izpildītāja infokaste
|Vārds            = Juris Kulakovs
|Attēls           = Juris Kulakovs 1988.jpg
|Att_izm          = 
|Apraksts         = Juris Kulakovs 1988. gadā
|Fons             = solists
|Dz_vārds         = 
|Dzimis           = {{dat|1958|5|20}}
|Vieta_dz         = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Līvāni|td=Latvija}}
|Miris            = {{miršanas datums un vecums|2024|2|12|1958|5|20}}
|Instrumenti      = balss, [[akordeons]], [[bungas]], [[taustiņinstrumenti]], [[ģitāra]]
|Žanrs            = [[rokmūzika]]
|Nodarbošanās     = komponists, pianists
|Gadi             = 1970. gadi—2024
|Izdevējkompānija = [[Mikrofona Ieraksti]]
|Darbojies_arī    = Arka&lt;br /&gt;[[Menuets (grupa)|Menuets]]&lt;br /&gt;[[Pērkons (rokgrupa)|Pērkons]]
|Mlapa            =                                                                               
|         Dzimums = V
}}
'''Juris Kulakovs''' (dzimis {{dat|1958|5|20}} [[Līvāni|Līvānos]], miris {{dat|2024|2|12}}) bija [[latvieši|latviešu]] mūziķis un [[komponists]]. Darbojās grupās &quot;[[Menuets (grupa)|Menuets]]&quot; un &quot;[[Pērkons (rokgrupa)|Pērkons]]&quot;.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1958. gadā [[Līvāni|Līvānos]] mežziņa Vladimira Kulakova (1922—2011) un skolotājas Veronikas Kulakovas, dzimušas Krušinas, (1927—2023) ģimenē. Mācījās [[Līvānu 1. vidusskola|Līvānu 1. vidusskolā]] un Līvānu bērnu mūzikas skolā, kur apguva [[akordeons|akordeona]] un trompetes spēli, tad [[Jāzepa Mediņa Rīgas mūzikas vidusskola|Jāzepa Mediņa Mūzikas vidusskolā]] akordeona specialitātē (1975—1979),&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Mūžībā devies grupas «Pērkons» dibinātājs, komponists Juris Kulakovs |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/12.02.2024-muziba-devies-grupas-perkons-dibinatajs-komponists-juris-kulakovs.a542604/ |accessdate={{dat|2024|3|10||bez}} |agency=[[lsm.lv]] |date={{dat|2024|2|12||bez}}}}&lt;/ref&gt; izveidoja instrumentālo džezroka grupu &quot;Arka&quot; un bija viens no pirmajiem [[sintezators|sintezatora]] īpašniekiem Latvijā.&lt;ref name=&quot;raimonds&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce | title = Juris Kulakovs | publisher = Pie Raimonda | url = http://www.home.lv/raymond/kulakovs_juris.html }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
Mācību laikā 1978. gadā Kulakovs pievienojās grupai &quot;[[Menuets (grupa)|Menuets]]&quot;,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | title = Menuets | publisher = Pie Raimonda | url = http://www.home.lv/raymond/menuets.html | access-date = {{dat|2009|06|01||bez}} | archiveurl = https://web.archive.org/web/20080605025611/http://www.home.lv/raymond/menuets.html | archivedate = {{dat|2008|06|05||bez}} }}&lt;/ref&gt; spēlēja tajā taustiņinstrumentus, grupa izpildīja arī dažas Kulakova kompozīcijas.

1981. gadā kopā ar daļu &quot;Menueta&quot; dalībnieku izveidoja rokgrupu &quot;[[Pērkons (rokgrupa)|Pērkons]]&quot;,&lt;ref name=&quot;raimonds&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | title = Pērkons | publisher = Pie Raimonda | url = http://www.home.lv/raymond/perkons.html | access-date = {{dat|2009|06|01||bez}} | archiveurl = https://web.archive.org/web/20080504062856/http://www.home.lv/raymond/perkons.html | archivedate = {{dat|2008|05|04||bez}} }}&lt;/ref&gt; bija gandrīz visu tās dziesmu mūzikas autors, taustiņinstrumentālists un grupas vadītājs. Līdztekus studēja [[Latvijas Valsts konservatorija]]s Kultūras un mākslas zinātņu fakultātes pūtēju un estrādes orķestru vadītāju un diriģentu klasē, kuru absolvēja 1984. gadā. Ierakstīja albumus &quot;Mākslas darbi&quot; (1981) un &quot;Zibens pa dibenu&quot; (1982), kurus nelegāli izdeva 1983. gadā. Padomju varas iestādes divreiz (1983. un 1985. gadā) &quot;Pērkona&quot; koncertdarbību aizliedza un līdz pat 1987. gadam grupa spēlēja pagrīdē. Albumu &quot;Vēl ir laiks&quot; Kultūras glābšanas biedrība izdeva Vācijā (1984), &quot;Klusā daba ar perspektīvu&quot; (1985) un &quot;Labu vakar&quot; (1987) Amerikas latviešu jauniešu apvienība izdeva ASV (1989), bet albumu &quot;Latviskā virtuve&quot; &quot;Pērkons&quot; ierakstīja Francijā (1991).&lt;ref&gt;[https://www.lmic.lv/lv/komponisti/juris-kulakovs-2521#posts Latvijas Mūzikas informācijas centrs (LMIC)]&lt;/ref&gt; Šajā laikā Kulakovs studēja Latvijas Konservatorijas [[Pēteris Plakidis|Pētera Plakida]] kompozīcijas klasē (1985—1990), komponēja dziesmas aktiera [[Edgars Liepiņš|Edgara Liepiņa]] koncertprogrammām &quot;Pasmaidi, sirds gaiša kļūs&quot;, &quot;Ārprāc 88&quot; u.c.
Rakstīja mūziku arī teātrim un filmām, 1990. gados pievērsās lielākas formas vokāli instrumentālu skaņdarbu komponēšanai.

Māsa Maija Kulakova — [[Līvānu 1. vidusskola|Līvānu 1. vidusskolas]] skolotāja, mācību grāmatu autore, Tautas daiļamata meistare. Meita — vijolniece Justīne Kulakova-Sipņevska.  

Miris 2024. gada 12. februārī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://satori.lv/article/miris-muzikis-juris-kulakovs|title=Miris mūziķis Juris Kulakovs|website=satori.lv|access-date=2024-02-13|language=lv|archive-date=2024-02-22|archive-url=https://web.archive.org/web/20240222110609/https://satori.lv/article/miris-muzikis-juris-kulakovs}}&lt;/ref&gt; Par to tika paziņots [[Latvijas Radio 3|Latvijas Radio 3 — Klasika]] ēterā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/12.02.2024-muziba-devies-grupas-perkons-dibinatajs-komponists-juris-kulakovs.a542604/|title=Mūžībā devies grupas «Pērkons» dibinātājs, komponists Juris Kulakovs|website=www.lsm.lv|access-date=2024-02-13|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Apbalvojumi ==
* [[Teātra gada balva]] par mūziku A. Sent-Ekziperī &quot;[[Mazais princis|Mazā prinča]]&quot; izrādei Liepājas teātrī (2001)

* [[Triju Zvaigžņu ordenis]] par izciliem un spilgtiem radošajiem nopelniem Latvijas mūzikā, par latviskās identitātes veicināšanu un tautas gara stiprināšanu&lt;ref name='Laikraksts &quot;Latvijas Vēstnesis&quot; Laidiens: 05.05.2009., Nr. 68'&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Laikraksts &quot;Latvijas Vēstnesis&quot; |url=https://www.vestnesis.lv/ta/id/191387 |accessdate={{dat|2009|5|05||bez}}}}&lt;/ref&gt; (2009)
* Apbalvojums &quot;Līvānu goda pilsonis&quot;, ko [[Līvānu novada dome]] piešķīra 2011. gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://latgaleslaiks.lv/lv/2011/5/13/49816|title=Latgales Laiks|website=Latgales Laiks|access-date=2025-12-19|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Darbi ==
[[Rīgas Muzikālais teātris]] iestudēja Kulakova mūziklus &quot;Žilī&quot; (1991) un &quot;Latvijas karalis&quot; (1992), [[Daugavpils teātris]] — rokoperu &quot;Čigāns sapnī&quot; (2001).

=== Mūzika teātra izrādēm ===

''Liepājas teātrī:''

* J. Janševska &quot;Dzimtene&quot; (1986)
* Š. Deleinijas &quot;Medus garša&quot; (1987)
* A. Čaka &quot;Psihiskais uzbrukums&quot; (1989)
* V. Šekspīra &quot;Sapnis vasaras naktī&quot; (1992)
* B. Brehta &quot;Lielkungs Puntila un viņa kalps Mati&quot; (1999)
* A. Sent-Ekziperī &quot;Mazais princis&quot; (2001)
* J. Kulakova, J. Petera &quot;Stikla kalns&quot; (2003)

''Jaunajā Rīgas teātrī:''

* F. Vēdekinda &quot;Pavasara atmoda&quot; (1995)
* E. Šņores, J. Rijnieka &quot;Livonijas sapņi&quot; (1997)

''Nacionālajā teātrī:''

* G. Figeiredu &quot;Dons Žuans&quot; (1982)
* Raiņa &quot;Spēlēju, dancoju&quot; (1991)
* Sebastjana, P. Harisa &quot;Bagātību sala&quot; (1992)

=== Citi darbi ===

* Dziesmu cikls &quot;[[Septiņarpus dziesmas ar Eduarda Veidenbauma vārdiem]]&quot; (1987)
* Viencēliena opera &quot;Debešķīgā nepieciešamība&quot; (1996)
* Kantāte &quot;Mateja pasija&quot; (1999)
* Dziesmu cikls &quot;Ētera odējs&quot; ar Jāņa Ziemeļnieka dzeju (2007)
* Līvānu himna (2011)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/4243|title=Latgales dati|website=latgalesdati.du.lv|access-date=2025-12-19}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Kulakovs, Juris}}
[[Kategorija:1958. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Līvānos dzimušie]]
[[Kategorija:2024. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Latviešu dziedātāji]]
[[Kategorija:Latvijas ģitāristi]]
[[Kategorija:Latvijas taustiņinstrumentālisti]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki]]</text>
      <sha1>ascci1w0rblxs56zghygz6tly9ktfup</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Latvijas Nacionālais teātris</title>
    <ns>0</ns>
    <id>90707</id>
    <revision>
      <id>4465408</id>
      <parentid>4352708</parentid>
      <timestamp>2026-05-08T23:49:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Teatrālis</username>
        <id>82063</id>
      </contributor>
      <comment>/* Ārštata aktieri */</comment>
      <origin>4465408</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="25833" sha1="11alz85slhn0f9m4k1xgbput9e0p4ku" xml:space="preserve">{{Operteātra infokaste
| nosaukums        = Latvijas Nacionālais teātris
| orig_nosaukums   = 
| attēls           = Nacionālais teātris.jpg
| attēla izmērs    = 
| paraksts         = Latvijas Nacionālais teātris 2016. gadā
| adrese           = 
| vieta            = {{vieta|Latvija|Rīga|Kronvalda bulvāris 2|3s=Kronvalda bulvāris}}
| karte            = Rīga
| kartes_paraksts  = 
| karte_alt        = 
| kartes_izmērs    = 
| reljefa_karte    = 
| plat_d = 56 | plat_m  = 57 | plat_s = 13.0 | plat_NS = N
| gar_d  = 24 | gar_m   =  6 | gar_s  = 17.5 | gar_EW  = E
| arhitekts        = [[Augusts Reinbergs]]
| dibināšanas gads = {{dat|1902|9|14||bez}}
| slēgšanas gads   = 
| direktors        = [[Māris Vītols]]
| operas vadītājs  = 
| baleta vadītājs  = 
| režisors         = 
| diriģents        = 
| lielā zāle       = 
| mazā zāle        = 
| kamerzāle        = 
| zāle1            = 
| zāle1_vietas     = 
| zāle2            = 
| zāle2_vietas     = 
| zāle3            = 
| zāle3_vietas     = 
| citas_daļas      = 
{{VAKP objekta infokaste
|       embed = yes
|    ofic_nos = Teātris
|      numurs = 8158
|       grupa = Valsts nozīmes
| tipol_grupa = Arhitektūra
|     reģions = Rīga
|      rīk_nr = 128
|     rīk_dat = {{dat|1998|10|29|SK|bez}}
|   vēstnesis = {{dat|1998|12|18|SK|bez}}
|   ofic_nos2 = Rīgas 2. pilsētas teātris, tagad Nacionālais teātris
|     numurs2 = 6523
|      grupa2 = Valsts nozīmes
|tipol_grupa2 = Vēsture
|    reģions2 = Rīga
|     rīk_nr2 = 128
|    rīk_dat2 = {{dat|1998|10|29|SK|bez}}
|  vēstnesis2 = {{dat|1998|12|18|SK|bez}}
}}
| mājas lapa       = {{URL|http://www.teatris.lv/lv/}}
}}
'''Latvijas Nacionālais teātris''' ir [[teātris]] [[Rīga|Rīgā]], [[Latvija|Latvijā]], kas darbojas kopš 1919. gada 30. novembra.
Teātra ēka celta 1902. gadā kā [[Rīgas 2. pilsētas teātris]] par [[Rīgas rāte|Rīgas pilsētas valdes]] līdzekļiem.

Latvijas Nacionālā teātra uzturēšanā piedalās Latvijas valsts, Latvijas Kultūras fonds un Rīgas pilsēta. Teātra ēka uzcelta [[Eklektika (arhitektūra)|eklektisma]] stilā un ir valsts nozīmes arhitektūras un mākslas piemineklis.

== Vēsture ==

=== Teātra ēkas būve ===
1897. gadā Rīgas pilsētas valde nolēma, ka pilsētai nepieciešams otrs pilsētas [[teātris]] (pirmais bija t.s. [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Vācu teātris]]), sarīkojot atklātu skiču konkursu, kurā 1. vietas ieguvējs būs arī projekta realizētājs un būvdarbu vadītājs. Konkursā piedalījās seši projekti, kurus galvenokārt bija iesūtījuši [[Krievijas Impērija]]s arhitekti. Uzvaru guva projekts ar devīzi “Dum spiro, spero” (“Kamēr elpoju, es ceru!” Ovīdijs), ko bija iesniedzis [[Augusts Reinbergs]] (Rīgas Arhitektu biedrības dibinātājs un priekšsēdētājs un vēlāk — pilsētas domes loceklis). Ieceri atbalstīja [[Vidzemes guberņa|Vidzemes gubernators]] V. Surovcevs un pilsētas dome, kas ziedoja 10 000 rubļu dekorāciju un skatuves mēbeļu iegādei. Teātra celšanai ierādīja vietu [[Kronvalda bulvāris|Puškina bulvārī]] otrpus pilsētas aizsarggrāvim. Galveno būvdarbu konkursā uzvarēja tolaik pazīstamais uzņēmējs [[Krišjānis Ķergalvis]]. Mākslinieciskās dekorēšanas darbus vadīja [[Berlīne]]s arhitekts V. Henšels, konstruktīvo daļu uzraudzīja T. Tīfs. Namdara darbus vadīja [[Mazā ģilde (Rīga)|Mazās ģilde]]s amata vecākais K. Šteinerts, fasādes tēlniecisko un ornamentālo darbu izpildi pasūtīja A. Folca darbnīcai. Stiklinieka darbus veica amatmeistara A. Švolkovska darbnīca, galdniecības — M. Pagasta uzņēmums. Mākslinieciskos kalumus pasūtīja K.J. Bergmaņa darbnīcai (kas savulaik darināja durvju elementus [[Rīgas Doms|Doma baznīcai]]).

1899. gada jūnijā sākās ēkas būvdarbi. Nepateicīgs bija gruntsgabala novietojums ar [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Nikolaja ielas]] kraso slīpumu uz leju, tikai 30 metru attālumā no Nikolaja tilta pāri pilsētas kanālam (kas bija 61 cm augstāka par trotuāru teātra priekšpusē). Grunts izpēte liecināja, ka ēkas galvenā daļa atrodas virs vecās nocietinājuma bedres, uz smiltīm. Pāri visam kā pildījums uzbērta zeme, zāģskaidas u.c. materiāli. Zem projektējamās skatuves daļas atradās bijušā [[Rīgas citadele|Citadele]]s bastiona smaile. Rokot būvbedri, atrada bruģētu ceļu un pārpalikumus no telegrāfa vadiem, kas 1852. gadā savienoja biržu ar [[Bolderāja|Bolderāju]]. Lai neitralizētu plūstošās smiltis, ēkas pamatos tiek guldīti 1493 pāļi. Lai izvairītos no iespējamā gruntsūdeņu mitruma, ar tolaik populāro portlandcementu noklāja pagraba sienas. Sienas mūrēja no ķieģeļiem kaļķu javā, pagraba griesti bija velvēti. Jumta konstrukcija sastāvēja no sešām dzelzs stiegrām, pie kurām bija piekārti pēc angļu sistēmas veidoti koka griesti. Griestos bija trīs lieli atvērumi garuma asī un 12 mazāki — svaiga gaisa padevei. Tos nosedza ar U veida dzelzs turētājos iespiestām koka līstītēm. Apmetumu uzlika uz divkārša niedru slāņa, kam sekoja korķa pildījums, ko pārklāja ar 2,5 cm bieziem dēļiem.&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://mmp.multiprese.lv/?n=509&amp;a=8200 |title=Liepa L. Latvijas Nacionālais teātris - ēka, kur proklamēta Latvijas Republika. |access-date={{dat|2009|07|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090322233000/http://mmp.multiprese.lv/?n=509&amp;a=8200 |archivedate={{dat|2009|03|22||bez}} }}&lt;/ref&gt; Jumtu nosedza ar cinkotu dzelzs skārdu, kuru nokrāsoja zaļā krāsā, kas ziemā efektīgi kontrastēja ar apkārtni, bet vasarā pieskaņojās apkārtnes koku lapotnei. Būvniecības laikā arhitektu kritizēja par celtnes zemajiem apjomiem un neviendabīgām jumta formām, nespējot iztēloties, cik gleznieciski vides ainavā iederēsies ēkas barokālie apjomi, plastiskais mansarda jumta liekums un būvmasu kārtojums. Ēka bija elektrificēta: 4 kroņlukturi foajē, 428 lampas ēkas iekšpusē, bet īpaši smalki tiem laikiem bija izgaismota skatuves daļa — 2879 baltas, 180 sarkanas un tikpat zaļas lampas, kā arī divas stūra lampas efektiem.&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot; /&gt; Teātra ēka bija uzcelta arī tehniski augstā līmenī, jo tolaik asprātīgi izveidotā vēdināšanas un gaisa kondicionēšanas sistēma darbojās vēl XX gs. otrajā pusē. Dzelzs priekškaru izgatavoja Rīgas rūpnīcā “R.H.Mantels” un tas kalpoja līdz pat teātra rekonstrukcijai XXI gs. sākumā. Visas ēkas un skatuves iekārtu kopējās izmaksas bija 344 964 [[rubļi]] un 21 kapeika. Skatuves iekārtas tika pasūtītas [[Minhene|Minhenē]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.teatris.lv/?sw=8&amp;lang=lv |title=Īsa Latvijas Nacionālā teātra vēsture skaitļos un faktos. |access-date={{dat|2009|07|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090830041239/http://www.teatris.lv/?sw=8&amp;lang=lv |archivedate={{dat|2009|08|30||bez}} }}&lt;/ref&gt;

=== Rīgas pilsētas Otrais teātris (1902—1918) ===
[[Attēls:National Theatre Riga.jpg|260px|thumb|Rīgas 2. pilsētas (krievu) teātra ēka uz pastkartes]]
Rīgas pilsētas Otrais teātris jeb Rīgas Krievu teātris tika atvērts 1902. gada 14. septembrī, bet darbu uzsāka 15. septembrī ar A.Ostrovska [[luga]]s &quot;Sniegbaltīte&quot; pirmizrādi. Teātra ēkā norita gan teātra, gan [[opera]]s izrādes.

[[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] frontei tuvojoties, lielākā daļa Rīgas krievu iedzīvotāju devās bēgļu gaitās. Pēc [[Februāra revolūcija]]s 1917. gada vasarā Latviešu skatuves biedrība, kas notikumu laikā apvienoja 34 latviešu teātru organizācijas, ierosināja [[Rīgas dome]]i teātra namu atdot latviešu aktieru rīcībā. Iniciatīva sastapa asus Rīgas domes krievu deputātu iebildumus.
&quot;''Palkavnieks Englers aizrādīja, ka 2. teātrs celts tieši priekš krievu teātra mākslas un tāpēc izdzīt no tā krievu mākslu esot nepielaižams, kur latviešiem jau esot divi teātri Puškina bulvārī un Romanova ielā. Arī Bogačovs noteikti izsakās pret krievu teātra nodošanu latviešiem, jo ar to iznīcinot krievu kultūras darbu; latviešiem neesot šis teātrs vajadzīgs, jo viņiem esot telpas mītiņiem, kas pietiekošas arī viņu teātra izrādēm'',” no izšķirošās domes sēdes ziņoja “[[Baltijas Vēstnesis]]”. Ķīvēšanās bija arī latviešu deputātu starpā. [[Rīgas Latviešu biedrība]]i (RLB) tuvais [[Aurēlijs Zēbergs]] uzstāja, ka tukšais teātris atdodams nevis “pilnīgi svešajai” Strādnieku teātra padomei, bet gan tradīcijām bagātajam RLB teātrim.
Tomēr [[Gustavs Zemgals|Gustava Zemgala]] vadītā Rīgas pilsētas dome ar 24 balsīm par un 14 pret pieņēma lēmumu nodot 2. pilsētas (krievu) teātra ēku Rīgas Strādnieku teātra padomei.&lt;ref&gt;[http://www.la.lv/1917-gada-18-augusta/ 1917. gada 8. augustā. Latvieši iegūst tagadējo Nacionālo teātri] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170809201329/http://www.la.lv/1917-gada-18-augusta/ |date=2017. gada 9. Augustsss }} Viesturs Sprūde la.lv. 2017. gada 8. augustā&lt;/ref&gt;

Kad Vācijas karaspēks 1917. gada rudenī ieņēma Rīgu, teātri noīrēja [[Rīgas Latviešu biedrība]]s teātra komisija. 1918. gadā daļa aktieru atgriezās no bēgļu gaitām un 15. oktobrī ar Rīgas pilsētas priekšnieka [[Pauls Hopfs|Paula Hopfa]] gādību&lt;ref&gt;Čeže M. Klīstošās jubilejas. // Kultūras Diena. 17.10.2008.&lt;/ref&gt; notika [[Latvju opera]]s izrāde [[Rihards Vāgners|Riharda Vāgnera]] &quot;Klīstošais holandietis&quot; (orķestri diriģēja [[Teodors Reiters]]).
1918. gada 18. novembrī teātra ēkā [[Latvijas valsts pasludināšana|tika pasludināta Latvijas Republika]].

=== Strādnieku teātris (1919) ===
[[Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika|LSPR]] Valdības priekšsēdētājs [[Pēteris Stučka]] ar 1919. gada 8. februāra dekrētu par teātru nacionalizāciju šo ēku piešķīra latviešu Strādnieku teātrim (''Strādnieku teātra'' statūti pieņemti, t.i. tas dibināts 1917. gada 17. jūlijā), tā vadību uzticot Izglītības komisariāta Mākslas nodaļas vadītājam rakstniekam [[Andrejs Upīts|Andrejam Upītim]] un nodrošinot regulāru finansējumu no valsts budžeta. 23. februārī ar [[Leons Paegle|Leona Paegles]] lugu &quot;Augšāmcelšanās&quot; (Alfreda Amtmaņa-Briedīša režijā) tas uzsāka savu darbību. Teātra trupu veidoja no padomju Krievijas atbraukušie pieredzējušie bijušā ''Jaunā Rīgas teātra'' mākslinieki — [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]], [[Berta Rūmniece]], [[Aleksis Mierlauks]] u.c., — kā arī virkne aktieru, kas 1918. gada jūlijā Valkā, dzejnieka [[Jānis Akuraters|Jāņa Akuratera]] rosināti, nodibināja ''Pagaidu Nacionālo teātri''. 22. maijā LSPR valdībai un armijai nācās evakuēties no Rīgas, bet 15. augustā [[1. latviešu atsevišķais bataljons|Kurzemes divīzijas]] štābs rekvizēja abus pilsētas teātrus — ''Strādnieku teātris'' savu darbu pārtrauca.

=== Latvijas Nacionālais teātris (1919—1940) ===

1919. gada 23. septembrī tika izdots Latvijas izglītības ministrijas rakstniecības un teātra nodaļas vadītāja [[Jānis Akuraters|Jāņa Akuratera]] rīkojums par ''Nacionālā teātra'' kā valsts teātra dibināšanu. Izglītības ministrijā tika izveidota īpaša komisija, kuras uzdevums bija reorganizēt ''Strādnieku teātri'' un tiek mainīts arī teātra nosaukums uz &quot;Latvijas Nacionālais teātris&quot;. Notikumus aizkavēja [[Bermontiāde]], taču 1919. gada 30. novembrī ar [[Rūdolfs Blaumanis|R.Blaumaņa]] lugas “Ugunī” pirmizrādi (no Krievijas atbraukušā [[Aleksis Mierlauks|Alekša Mierlauka]] režijā) tiek atklāts ''Latvijas Nacionālais teātris''. 1921. gada rudenī par ''Nacionālā teātra'' direktoru uz četriem gadiem kļuva [[Rainis]]. Teātrī strādā tādi ievērojami režisori kā, piemēram, [[Biruta Skujeniece]], [[Ernests Feldmanis]], [[Aleksis Mierlauks]], [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]] u.c.

Divdesmito gadu sākumā visvairāk spēlētās izrādes, tātad skatītāju vispieprasītākās, bija [[Brāļi Kaudzītes|brāļu Kaudzīšu]] romāna dramatizējums &quot;Mērnieku laiki Slātavā&quot;, ko 1922. gadā izrādīja vairāk nekā 30 reižu; Raiņa &quot;Spēlēju, dancoju&quot; un &quot;Jāzeps un viņa brāļi&quot; 1922. gadā — attiecīgi 25 un 17 reizes. 1923. gadā [[Anna Brigadere|A. Brigaderes]] &quot;Maija un Paija&quot; tika izrādīta 26 reizes, bet [[Aspazija]]s &quot;Aspazija&quot; — 21 reizi. Divdesmitajos un trīsdesmitajos gados līdzās vietējiem izrādes iestudēja [[Fjodors Komisarževskis]], [[Aleksandrs Zelverovičs]] un [[Mihails Čehovs]], kuri aktualizēja arī aktieru spēles tehnikas jautājumus. Tāpat kā Krievijā un Vācijā profesionālo izglītību un pieredzi ieguvušie latviešu režisori un aktieri: [[Ernests Feldmanis]], [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]], [[Marija Leiko]], [[Lilija Štengele]] un [[Teodors Lācis]]. Šī režisoru plejāde iedibināja nu jau tradicionālo Nacionālā teātra stilu — nacionālpatriotiskie ideāli lielos inscenējumos ar psiholoģisko reālismu spēles stilā, individualizētiem masu skatiem,
augstu dialogu kultūru, aktieriem — personībām un gleznotām dekorācijām dibenplānā.

Līdzās [[Jānis Kuga|Jānim Kugam]] izrāžu scenogrāfiju veidoja 1919. gadā izveidotās [[Rīgas Ekspresionistu grupa]]s mākslinieki: [[Valdemārs Tone]], [[Oto Skulme]] un [[Niklāvs Strunke]], [[Eduards Brencēns]], bet no 1920. gada līdz pat 1938. gadam par ''Nacionālā teātra'' mākslinieku kļuva kādreizējais Jāņa Kugas palīgs ''Jaunajā Rīgas teātrī'', profesionālais dekorators [[Artūrs Cimmermanis]].

=== Drāmas teātris (1940—1988) ===
[[Attēls:Rīgas Zaldātu teātris.jpg|260px|thumb|Zaldātu teātris Rīgas vācu okupācijas laikā]]
Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas padomju okupācijas]] 1940. gada 7. augustā teātri pārdēvēja par '''LPSR Valsts Drāmas teātri''', par tā direktoru iecēla [[Emīls Mačs|Emīlu Maču]], tad [[Žanis Katlaps|Žani Katlapu]]&lt;ref&gt;[http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/kulturzimes/?doc=40141 Treijs R. Otrais okupācijas mēnesis. // Latvijas avīze, 03.11.2008.]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;).

[[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|Nacistiskās Vācijas okupācijas]] laikā teātra trupu atlaida no darba un ēkā notika Zaldātu teātra izrādes. [[Ostlande]]s varas iestādes 1942. gadā tomēr atļāva trupai atsākt darbību esot okupācijas pārvaldes Mākslas un sabiedrisko lietu pārvaldes pakļautībā un pārraudzībā — gan aizliedza lietot teātra nosaukumu &quot;Nacionālais teātris&quot; un to pārdēvēja par &quot;Rīgas Dramatisko teātri&quot;, kurā spēlēja L. Bērziņa, J. Osis, E. Zīle, A. Mitrēvics, K. Veics, Ž. Katlaps u.c. aktieri.

Drāmas teātra izrādes atsākās jau nedēļu pēc [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] ienākšanas Rīgā 1944. gada 20. oktobrī. 1946. gadā no fasādes izkala Rīgas pilsētas ģerboni un vietā izveidoja [[Latvijas PSR ģerbonis|LPSR ģerboni]]. Teātris atradās LPSR Mākslas lietu pārvaldes pārziņā un darbojās kā patstāvīga juridiska persona uz saimnieciskā aprēķina un teātra statūtu pamata. Par galveno režisoru tika iecelts Alfreds Amtmanis-Briedītis (1944—1966). Balkonu daļā kā “lieku greznību” iznīcināja 12 dekoratīvās vāzes un virs ieejām likvidēja barokālos ornamentus. 1949. gadā 5. septembrī ar LPSR MP lēmumu Nr. 974 teātrim tika piešķirts &quot;LPSR Valsts akadēmiskā drāmas teātra&quot; nosaukums un ar 1953. gadu teātris bija pakļauts LPSR Kultūras ministrijai. 1950. gados uzbūvēja skatuvi ar grozāmu ripu.

1971. gadā teātrim piešķīra A.Upīša vārdu. 1970. gados pēc O. Dombrovska projekta ēkas pagrabstāvā iekārtoja mazo skatītāju zāli un kafejnīcu. Teātra galvenais režisors šajā laikā bija [[Alfrēds Jaunušans]] (1966—1987).
Lai celtu aktiermeistarības kvalitāti, darbojās ne tikai Mākslinieciskā padome, bet izrādes tika analizētas arī aktieru ceha ražošanas sapulcēs, kur obligāti bija jāpiedalās visai trupai un kur tika sadalītas apspriežamās tēmas — kurš par kura darbu runās un analizēs. Izrāžu kvalitāti ietekmēja arī apspriedes [[Latvijas Komunistiskā partija|partijas]] pirmorganizācijā, kas gadu no gada tapa par arvien svarīgāku teātra sastāvdaļu, kurai bija padomdevēja tiesības, kas dažkārt pārvērtās lēmējtiesībās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://notikumi.delfi.lv/news/theatre/article.php?id=23277089 |title=Ieva Struka (Zole): Latvijas Nacionālais teātris. Aiz priekškara (fragmenti) |access-date={{dat|2009|07|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090223214003/http://notikumi.delfi.lv/news/theatre/article.php?id=23277089 |archivedate={{dat|2009|02|23||bez}} }}&lt;/ref&gt; Vara no dramaturgiem prasīja izrādes, kurās tiktu cildināta padomju vara, bet skatītāji labprātāk apmeklēja latviešu klasiķu (Raiņa un R. Blaumaņa), kā arī cittautu ievērojamāko dramaturgu (V. Šekspīra, H. Ibsena, A. Čehova u. c.) lugu izrādes — teātrim izdevās panākt līdzsvaru starp abām šīm prasībām un zāle vienmēr bija pārpildīta, jo cilvēki meklēja patiesību, ko režisori un aktieri daudzkārt mēģināja &quot;caur puķēm&quot; pateikt ar mākslinieciskiem līdzekļiem. Kā uz svētkiem Drāmas teātrī vienmēr pulcējās simtiem ļaužu, lai noskatītos Rūdolfa Blaumaņa &quot;Skroderdienas Silmačos&quot;, kas izvērtās par ikgadēju tradīciju vasaras sākumā līdz pat mūsu dienām.

Tika iestudēti arī citu valstu dramaturgu darbi. Piemēram, pirmo reizi [[Padomju Savienība|PSRS]] slavenās [[Tenesijs Viljamss|Tenesija Viljamsa]] lugas &quot;[[Ilgu tramvajs]]&quot; iestudējums notika Latvijas PSR Drāmas teātrī (rež. Alfrēds Jaunušans) ar [[Antra Liedskalniņa|Antru Liedskalniņu]] galvenajā lomā.&lt;ref&gt;Vienlaikus luga tika mēģināta arī [[Vladimirs Majakovskis|Vladimira Majakovska]] vārdā nosauktajā [[Maskava]]s teātrī, kur to iestudēja [[Andrejs Gončarovs]] kopā ar citu, ne mazāk slavenu krievu Blānšu — [[Svetlana Ņemoļajeva|Svetlanu Ņemoļajevu]], — tomēr padomju [[cenzūra]]s apsvērumu dēļ lugas un &quot;amorālā amerikāņu autora homoseksuālista&quot; Viljamsa popularizētājs PSRS [[Vitālijs Vulfs]] kopā ar Majakovska teātra vadību izmantoja viltību — lai oficiālā pirmizrāde notiek Baltijā, tad arī Maskavā 1970. gada sākumā varēs atsaukties uz &quot;padomju repertuāra pieredzi&quot; un izlaist skandalozo izrādi, kurā pirmo reizi no komunistu cēlāju valsts augsti tikumīgās skatuves dēļiem tiek stāstīts kā Blānša pieķērusi savu jauno vīru gultā krāpjam viņu ar... citu vīrieti. — [http://www.diena.lv/lat/izklaide/filmas/filmu_zinas/tenesijs-viljamss-ilgu-tramvajs-par-lugu-un-tas-pirmo-izradi-psrs?comments=-pos_value- Normunds Naumanis. Tenesijs Viljamss Ilgu tramvajs — par lugu un tās pirmo izrādi PSRS]&lt;/ref&gt; Kā raksta teātra literāte [[Lilija Dzene]]: &quot;A. Jaunušana un A. Liedskalniņas traģiskais lūgums pēc savstarpējas sapratnes un līdzcietības iekļāvās tā posma latviešu teātra labāko izrāžu kontekstā.&quot;&lt;ref&gt;Dzene L. Teātra režija Baltijā. — Jumava: Rīga, 2006. 297. lpp.&lt;/ref&gt;

No 1967. līdz 1981. gadam režisors Alfrēds Jaunušans iestudēja H. Gulbja „Aijā žūžū, bērns kā lācis” (1968), Raiņa „Pūt, vējiņi” (1968), T.Viljamsa „Ilgu tramvajs” (1969), F. Molnāra „Lilioms” (1971), A. de Misē „Lorencačo” (1973), Dž. Fārkera „Kavalieru viltība” (1975), R. Blaumaņa „No saldenās pudeles” (1981).
Režisors Mihails Kublinskis iestudēja J. Smūla „Mežonīgais kapteinis Kihnu Jens” (1967), M. Friša „Santa Krusa”(1971), l. Ģurko „Elektra, mana mīla” (1977), Dž. Goldmena „Lauva ziemā” (1980). Valdis Lūriņš iestudēja A. Upīša „Spartaks” (1977), Ē. Kestnera „Emīls un Berlīnes zēni” (1979)
1970. gadi teātrī saistās tādiem slavienu aktieru vārdiem kā [[Anta Klints]], [[Elza Radziņa]], [[Kārlis Sebris]], [[Velta Līne]], [[Lidija Freimane]], [[Astrīda Kairiša]], [[Ģirts Jakovļevs]], [[Uldis Dumpis]], [[Lāsma Kugrēna]] u.c. Scenogrāfijā dominēja [[Gunārs Zemgals]]. 1980. gados teātrī ienāca jauno aktieru kurss: [[Dace Bonāte]], [[Ilze Rudolfa]], [[Ināra Slucka]], [[Juris Lisners]] un [[Jānis Reinis]]. Kā lugu autori dominēja trīs — [[Gunārs Priede]], [[Harijs Gulbis]] un [[Pauls Putniņš]], uz šiem autoriem, kas savstarpēji konkurēja, līdz pat 90. gadu sākumam turējās nacionālās dramaturģijas līnija.

=== Latvijas Nacionālais teātris (no 1988) ===
1988. gada 17. novembrī atjaunoja Latvijas Nacionālā teātra nosaukumu, ko 1991. gada 8. martā apstiprināja ar Ministru Kabineta lēmumu.&lt;ref&gt;[http://akti.delfi.lv/text.cfm?Key=0126041991030800073&amp;doknos=Par%20dažu%20Latvijas%20Republikas%20kultūras%20iestāžu%20nosaukumiem LR MK 08.03.1991. lēmums Par dažu Latvijas Republikas kultūras iestāžu nosaukumiem.]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Teātra galvenais režisors bija [[Mihails Kublinskis]] (1987—1989). Saimnieciski tas ir autonoms valsts uzņēmums &quot;Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību Latvijas Nacionālais teātris&quot;, kas darbojas uz teātra statūtu pamata un bauda juridiskas personas tiesības.

Pēdējos gados teātrī izrādes iestudējuši režisori [[Indra Roga]], [[Regnārs Vaivars]], [[Elmārs Seņkovs]], [[Valters Sīlis]], [[Kirils Serebreņņikovs]], [[Kārlis Krūmiņš (aktieris)|Kārlis Krūmiņš]], [[Ināra Slucka]] un citi.
Lielajā zālē ir 850 skatītāju vietas, bet aktieru zālē — 100 vietas.

== Galvenie režisori un mākslinieciskie vadītāji ==
* [[Aleksis Mierlauks]] (1919—1921)
* [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]] (1932—1940; 1943—1966)
* [[Alfrēds Jaunušans]] (1966—1987)
* [[Mihails Kublinskis]] (1987—1989)
* [[Oļģerts Kroders]] (1989—1995)
* [[Edmunds Freibergs]] (1995—2011)
* [[Elmārs Seņkovs]] (2022—2023)

== Teātrī iestudētās izrādes ==

{{pamatraksts|Latvijas Nacionālā teātra izrāžu saraksts}}

== Teātra trupa (2025) ==
Trupā ir 42 aktieri:

=== Štata aktieri ===
{{div col}}
* [[Ainārs Ančevskis]]
* [[Ieva Aniņa]]
* [[Kaspars Aniņš]]
* [[Uldis Anže]]
* [[Romāns Bargais]]
* [[Marija Bērziņa]]
* [[Dace Bonāte]]
* [[Madara Botmane]]
* [[Mārtiņš Brūveris]]
* [[Matīss Budovskis]]
* [[Agate Marija Bukša]]
* [[Indra Burkovska]]
* [[Raimonds Celms]]
* [[Egons Dombrovskis]]
* [[Maija Doveika]]
* [[Daiga Gaismiņa-Šiliņa]]
* [[Gundars Grasbergs]]
* [[Juris Hiršs]]
* [[Elza Rūta Jordāne]]
* [[Daiga Kažociņa]]
* [[Ivars Kļavinskis]]
* [[Evija Krūze]]
* [[Matīss Kučinskis]]
* [[Lāsma Kugrēna]]
* [[Normunds Laizāns]]
* [[Elizabete Lielmane]]
* [[Juris Lisners]]
* [[Dita Lūriņa]]
* [[Jana Ļisova]]
* [[Mārcis Maņjakovs]]
* [[Egils Melbārdis]]
* [[Sanita Pušpure (aktrise)|Sanita Paula]]
* [[Ivars Puga]]
* [[Madara Reijere]]
* [[Kārlis Reijers]]
* [[Laura Siliņa]]
* [[Uldis Siliņš]]
* [[Ināra Slucka]]
* [[Rūdolfs Sprukulis]]
* [[Igors Šelegovskis]]
* [[Voldemārs Šoriņš]]
* [[Līga Zeļģe]]
{{div col end}}

=== Ārštata aktieri ===
{{div col}}
* [[Agnese Budovska]]
* [[Lolita Cauka]]
* [[Sandija Dovgāne]]
* [[Artis Drozdovs]]
* [[Kaspars Dumburs]]
* [[Uldis Dumpis]]
* [[Ģirts Jakovļevs]]
* [[Kristians Kareļins]]
* [[Anna Klēvere]]
* [[Arturs Krūzkops]]
* [[Ance Kukule-Sniķere]]
* [[Līga Liepiņa]]
* [[Elizabete Milta]]
* [[Zigurds Neimanis]]
* [[Uldis Norenbergs]]
* [[Jēkabs Reinis]]
* [[Liene Sebre]]
* [[Jānis Skanis]]
* [[Inta Tirole]]
* [[Māra Zemdega]]
* [[Ausma Ziemele]]
{{div col end}}

=== Ārštata režisori ===
{{div col}}
* [[Henrijs Arājs]]
* [[Mārtiņš Egliens]]
* [[Edmunds Freibergs]]
* [[Matīss Kaža]]
* [[Pēteris Krilovs]]
* [[Jurģis Lūsis]]
* [[Klāvs Mellis]]
* [[Inese Mičule]]
* [[Paula Pļavniece]]
* [[Indra Roga]]
* [[Elmārs Seņkovs]]
* [[Valters Sīlis]]
* [[Ināra Slucka]]
* [[Gatis Šmits]]
* [[Toms Treinis]]
* [[Regnārs Vaivars]]
* [[Jānis Vimba]]
* [[Jānis Znotiņš]]
{{div col end}}

== Atsauces ==

{{atsauces}}

== Literatūra ==

* Latvijas Nacionālais teātris. / sast. Evita Sniedze — Jumava: Rīga, 2004., — 232 lpp. {{ISBN|9984-05-864-6}}
* Ieva Struka. Latvijas Nacionālais teātris. Aiz priekškara — Nordik: Rīga, 2009.
* Dziļleja K. Rīga — teātru pilsēta. / Rīga kā Latvijas galvaspilsēta. — Rīgas pilsētas valdes izdevums: Rīga, 1932.
* Bērziņš A. Latviešu teātra attīstības gaitas. — Valters un Rapa: Rīga, 1932.
* Dzene L. Drāmas teātris. — Zinātne: Rīga, 1979. 378 lpp. 48 lp. il.
* Dzene L. Mana versija par Alfrēdu Jaunušanu. — Liesma: Rīga, 1979. — 149 lpp.
* Sebris K. Mīļā meļa memuāri. — Likteņstāsti: Rīga, 1998. — 162 lpp.

== Ārējās saites ==
* [http://www.teatris.lv/ Latvijas Nacionālā teātra mājaslapa]
* [http://www.intelligent.lv/lv/nacionalais-teatris-sezonu-sak-ar-copeju-bildi/15440_20877.html Nacionālais teātris sezonu sāk ar kopēju bildi]{{Novecojusi saite}}
* [http://www.diena.lv/lat/arhivs/kulturas-diena/nacionalais-teatris-eka-vai-ideja Undīne Adamaite. Nacionālais teātris. Ēka vai ideja? // Kultūras Diena. 25. augusts (2006)]
* [https://izrades.lv/teatris/latvijas-nacionalais-teatris Latvijas Nacionālais teātris] izrades.lv

{{Latvijas kultūras kanons}}
{{Rīgas kultūras iestādes}}
{{Bijušie teātri Rīgā}}

[[Kategorija:Teātri Rīgā]]
[[Kategorija:Latvijas Nacionālais teātris]]
[[Kategorija:Arhitektūras pieminekļi Rīgā]]
[[Kategorija:Latvijas kultūras kanonā ietvertās vērtības]]</text>
      <sha1>11alz85slhn0f9m4k1xgbput9e0p4ku</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4465409</id>
      <parentid>4465408</parentid>
      <timestamp>2026-05-08T23:52:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Teatrālis</username>
        <id>82063</id>
      </contributor>
      <comment>/* Ārštata režisori */</comment>
      <origin>4465409</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="25813" sha1="o36e7eqt2qy81g3i9ii06x7zt4dj2jv" xml:space="preserve">{{Operteātra infokaste
| nosaukums        = Latvijas Nacionālais teātris
| orig_nosaukums   = 
| attēls           = Nacionālais teātris.jpg
| attēla izmērs    = 
| paraksts         = Latvijas Nacionālais teātris 2016. gadā
| adrese           = 
| vieta            = {{vieta|Latvija|Rīga|Kronvalda bulvāris 2|3s=Kronvalda bulvāris}}
| karte            = Rīga
| kartes_paraksts  = 
| karte_alt        = 
| kartes_izmērs    = 
| reljefa_karte    = 
| plat_d = 56 | plat_m  = 57 | plat_s = 13.0 | plat_NS = N
| gar_d  = 24 | gar_m   =  6 | gar_s  = 17.5 | gar_EW  = E
| arhitekts        = [[Augusts Reinbergs]]
| dibināšanas gads = {{dat|1902|9|14||bez}}
| slēgšanas gads   = 
| direktors        = [[Māris Vītols]]
| operas vadītājs  = 
| baleta vadītājs  = 
| režisors         = 
| diriģents        = 
| lielā zāle       = 
| mazā zāle        = 
| kamerzāle        = 
| zāle1            = 
| zāle1_vietas     = 
| zāle2            = 
| zāle2_vietas     = 
| zāle3            = 
| zāle3_vietas     = 
| citas_daļas      = 
{{VAKP objekta infokaste
|       embed = yes
|    ofic_nos = Teātris
|      numurs = 8158
|       grupa = Valsts nozīmes
| tipol_grupa = Arhitektūra
|     reģions = Rīga
|      rīk_nr = 128
|     rīk_dat = {{dat|1998|10|29|SK|bez}}
|   vēstnesis = {{dat|1998|12|18|SK|bez}}
|   ofic_nos2 = Rīgas 2. pilsētas teātris, tagad Nacionālais teātris
|     numurs2 = 6523
|      grupa2 = Valsts nozīmes
|tipol_grupa2 = Vēsture
|    reģions2 = Rīga
|     rīk_nr2 = 128
|    rīk_dat2 = {{dat|1998|10|29|SK|bez}}
|  vēstnesis2 = {{dat|1998|12|18|SK|bez}}
}}
| mājas lapa       = {{URL|http://www.teatris.lv/lv/}}
}}
'''Latvijas Nacionālais teātris''' ir [[teātris]] [[Rīga|Rīgā]], [[Latvija|Latvijā]], kas darbojas kopš 1919. gada 30. novembra.
Teātra ēka celta 1902. gadā kā [[Rīgas 2. pilsētas teātris]] par [[Rīgas rāte|Rīgas pilsētas valdes]] līdzekļiem.

Latvijas Nacionālā teātra uzturēšanā piedalās Latvijas valsts, Latvijas Kultūras fonds un Rīgas pilsēta. Teātra ēka uzcelta [[Eklektika (arhitektūra)|eklektisma]] stilā un ir valsts nozīmes arhitektūras un mākslas piemineklis.

== Vēsture ==

=== Teātra ēkas būve ===
1897. gadā Rīgas pilsētas valde nolēma, ka pilsētai nepieciešams otrs pilsētas [[teātris]] (pirmais bija t.s. [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Vācu teātris]]), sarīkojot atklātu skiču konkursu, kurā 1. vietas ieguvējs būs arī projekta realizētājs un būvdarbu vadītājs. Konkursā piedalījās seši projekti, kurus galvenokārt bija iesūtījuši [[Krievijas Impērija]]s arhitekti. Uzvaru guva projekts ar devīzi “Dum spiro, spero” (“Kamēr elpoju, es ceru!” Ovīdijs), ko bija iesniedzis [[Augusts Reinbergs]] (Rīgas Arhitektu biedrības dibinātājs un priekšsēdētājs un vēlāk — pilsētas domes loceklis). Ieceri atbalstīja [[Vidzemes guberņa|Vidzemes gubernators]] V. Surovcevs un pilsētas dome, kas ziedoja 10 000 rubļu dekorāciju un skatuves mēbeļu iegādei. Teātra celšanai ierādīja vietu [[Kronvalda bulvāris|Puškina bulvārī]] otrpus pilsētas aizsarggrāvim. Galveno būvdarbu konkursā uzvarēja tolaik pazīstamais uzņēmējs [[Krišjānis Ķergalvis]]. Mākslinieciskās dekorēšanas darbus vadīja [[Berlīne]]s arhitekts V. Henšels, konstruktīvo daļu uzraudzīja T. Tīfs. Namdara darbus vadīja [[Mazā ģilde (Rīga)|Mazās ģilde]]s amata vecākais K. Šteinerts, fasādes tēlniecisko un ornamentālo darbu izpildi pasūtīja A. Folca darbnīcai. Stiklinieka darbus veica amatmeistara A. Švolkovska darbnīca, galdniecības — M. Pagasta uzņēmums. Mākslinieciskos kalumus pasūtīja K.J. Bergmaņa darbnīcai (kas savulaik darināja durvju elementus [[Rīgas Doms|Doma baznīcai]]).

1899. gada jūnijā sākās ēkas būvdarbi. Nepateicīgs bija gruntsgabala novietojums ar [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Nikolaja ielas]] kraso slīpumu uz leju, tikai 30 metru attālumā no Nikolaja tilta pāri pilsētas kanālam (kas bija 61 cm augstāka par trotuāru teātra priekšpusē). Grunts izpēte liecināja, ka ēkas galvenā daļa atrodas virs vecās nocietinājuma bedres, uz smiltīm. Pāri visam kā pildījums uzbērta zeme, zāģskaidas u.c. materiāli. Zem projektējamās skatuves daļas atradās bijušā [[Rīgas citadele|Citadele]]s bastiona smaile. Rokot būvbedri, atrada bruģētu ceļu un pārpalikumus no telegrāfa vadiem, kas 1852. gadā savienoja biržu ar [[Bolderāja|Bolderāju]]. Lai neitralizētu plūstošās smiltis, ēkas pamatos tiek guldīti 1493 pāļi. Lai izvairītos no iespējamā gruntsūdeņu mitruma, ar tolaik populāro portlandcementu noklāja pagraba sienas. Sienas mūrēja no ķieģeļiem kaļķu javā, pagraba griesti bija velvēti. Jumta konstrukcija sastāvēja no sešām dzelzs stiegrām, pie kurām bija piekārti pēc angļu sistēmas veidoti koka griesti. Griestos bija trīs lieli atvērumi garuma asī un 12 mazāki — svaiga gaisa padevei. Tos nosedza ar U veida dzelzs turētājos iespiestām koka līstītēm. Apmetumu uzlika uz divkārša niedru slāņa, kam sekoja korķa pildījums, ko pārklāja ar 2,5 cm bieziem dēļiem.&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://mmp.multiprese.lv/?n=509&amp;a=8200 |title=Liepa L. Latvijas Nacionālais teātris - ēka, kur proklamēta Latvijas Republika. |access-date={{dat|2009|07|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090322233000/http://mmp.multiprese.lv/?n=509&amp;a=8200 |archivedate={{dat|2009|03|22||bez}} }}&lt;/ref&gt; Jumtu nosedza ar cinkotu dzelzs skārdu, kuru nokrāsoja zaļā krāsā, kas ziemā efektīgi kontrastēja ar apkārtni, bet vasarā pieskaņojās apkārtnes koku lapotnei. Būvniecības laikā arhitektu kritizēja par celtnes zemajiem apjomiem un neviendabīgām jumta formām, nespējot iztēloties, cik gleznieciski vides ainavā iederēsies ēkas barokālie apjomi, plastiskais mansarda jumta liekums un būvmasu kārtojums. Ēka bija elektrificēta: 4 kroņlukturi foajē, 428 lampas ēkas iekšpusē, bet īpaši smalki tiem laikiem bija izgaismota skatuves daļa — 2879 baltas, 180 sarkanas un tikpat zaļas lampas, kā arī divas stūra lampas efektiem.&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot; /&gt; Teātra ēka bija uzcelta arī tehniski augstā līmenī, jo tolaik asprātīgi izveidotā vēdināšanas un gaisa kondicionēšanas sistēma darbojās vēl XX gs. otrajā pusē. Dzelzs priekškaru izgatavoja Rīgas rūpnīcā “R.H.Mantels” un tas kalpoja līdz pat teātra rekonstrukcijai XXI gs. sākumā. Visas ēkas un skatuves iekārtu kopējās izmaksas bija 344 964 [[rubļi]] un 21 kapeika. Skatuves iekārtas tika pasūtītas [[Minhene|Minhenē]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.teatris.lv/?sw=8&amp;lang=lv |title=Īsa Latvijas Nacionālā teātra vēsture skaitļos un faktos. |access-date={{dat|2009|07|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090830041239/http://www.teatris.lv/?sw=8&amp;lang=lv |archivedate={{dat|2009|08|30||bez}} }}&lt;/ref&gt;

=== Rīgas pilsētas Otrais teātris (1902—1918) ===
[[Attēls:National Theatre Riga.jpg|260px|thumb|Rīgas 2. pilsētas (krievu) teātra ēka uz pastkartes]]
Rīgas pilsētas Otrais teātris jeb Rīgas Krievu teātris tika atvērts 1902. gada 14. septembrī, bet darbu uzsāka 15. septembrī ar A.Ostrovska [[luga]]s &quot;Sniegbaltīte&quot; pirmizrādi. Teātra ēkā norita gan teātra, gan [[opera]]s izrādes.

[[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] frontei tuvojoties, lielākā daļa Rīgas krievu iedzīvotāju devās bēgļu gaitās. Pēc [[Februāra revolūcija]]s 1917. gada vasarā Latviešu skatuves biedrība, kas notikumu laikā apvienoja 34 latviešu teātru organizācijas, ierosināja [[Rīgas dome]]i teātra namu atdot latviešu aktieru rīcībā. Iniciatīva sastapa asus Rīgas domes krievu deputātu iebildumus.
&quot;''Palkavnieks Englers aizrādīja, ka 2. teātrs celts tieši priekš krievu teātra mākslas un tāpēc izdzīt no tā krievu mākslu esot nepielaižams, kur latviešiem jau esot divi teātri Puškina bulvārī un Romanova ielā. Arī Bogačovs noteikti izsakās pret krievu teātra nodošanu latviešiem, jo ar to iznīcinot krievu kultūras darbu; latviešiem neesot šis teātrs vajadzīgs, jo viņiem esot telpas mītiņiem, kas pietiekošas arī viņu teātra izrādēm'',” no izšķirošās domes sēdes ziņoja “[[Baltijas Vēstnesis]]”. Ķīvēšanās bija arī latviešu deputātu starpā. [[Rīgas Latviešu biedrība]]i (RLB) tuvais [[Aurēlijs Zēbergs]] uzstāja, ka tukšais teātris atdodams nevis “pilnīgi svešajai” Strādnieku teātra padomei, bet gan tradīcijām bagātajam RLB teātrim.
Tomēr [[Gustavs Zemgals|Gustava Zemgala]] vadītā Rīgas pilsētas dome ar 24 balsīm par un 14 pret pieņēma lēmumu nodot 2. pilsētas (krievu) teātra ēku Rīgas Strādnieku teātra padomei.&lt;ref&gt;[http://www.la.lv/1917-gada-18-augusta/ 1917. gada 8. augustā. Latvieši iegūst tagadējo Nacionālo teātri] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170809201329/http://www.la.lv/1917-gada-18-augusta/ |date=2017. gada 9. Augustsss }} Viesturs Sprūde la.lv. 2017. gada 8. augustā&lt;/ref&gt;

Kad Vācijas karaspēks 1917. gada rudenī ieņēma Rīgu, teātri noīrēja [[Rīgas Latviešu biedrība]]s teātra komisija. 1918. gadā daļa aktieru atgriezās no bēgļu gaitām un 15. oktobrī ar Rīgas pilsētas priekšnieka [[Pauls Hopfs|Paula Hopfa]] gādību&lt;ref&gt;Čeže M. Klīstošās jubilejas. // Kultūras Diena. 17.10.2008.&lt;/ref&gt; notika [[Latvju opera]]s izrāde [[Rihards Vāgners|Riharda Vāgnera]] &quot;Klīstošais holandietis&quot; (orķestri diriģēja [[Teodors Reiters]]).
1918. gada 18. novembrī teātra ēkā [[Latvijas valsts pasludināšana|tika pasludināta Latvijas Republika]].

=== Strādnieku teātris (1919) ===
[[Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika|LSPR]] Valdības priekšsēdētājs [[Pēteris Stučka]] ar 1919. gada 8. februāra dekrētu par teātru nacionalizāciju šo ēku piešķīra latviešu Strādnieku teātrim (''Strādnieku teātra'' statūti pieņemti, t.i. tas dibināts 1917. gada 17. jūlijā), tā vadību uzticot Izglītības komisariāta Mākslas nodaļas vadītājam rakstniekam [[Andrejs Upīts|Andrejam Upītim]] un nodrošinot regulāru finansējumu no valsts budžeta. 23. februārī ar [[Leons Paegle|Leona Paegles]] lugu &quot;Augšāmcelšanās&quot; (Alfreda Amtmaņa-Briedīša režijā) tas uzsāka savu darbību. Teātra trupu veidoja no padomju Krievijas atbraukušie pieredzējušie bijušā ''Jaunā Rīgas teātra'' mākslinieki — [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]], [[Berta Rūmniece]], [[Aleksis Mierlauks]] u.c., — kā arī virkne aktieru, kas 1918. gada jūlijā Valkā, dzejnieka [[Jānis Akuraters|Jāņa Akuratera]] rosināti, nodibināja ''Pagaidu Nacionālo teātri''. 22. maijā LSPR valdībai un armijai nācās evakuēties no Rīgas, bet 15. augustā [[1. latviešu atsevišķais bataljons|Kurzemes divīzijas]] štābs rekvizēja abus pilsētas teātrus — ''Strādnieku teātris'' savu darbu pārtrauca.

=== Latvijas Nacionālais teātris (1919—1940) ===

1919. gada 23. septembrī tika izdots Latvijas izglītības ministrijas rakstniecības un teātra nodaļas vadītāja [[Jānis Akuraters|Jāņa Akuratera]] rīkojums par ''Nacionālā teātra'' kā valsts teātra dibināšanu. Izglītības ministrijā tika izveidota īpaša komisija, kuras uzdevums bija reorganizēt ''Strādnieku teātri'' un tiek mainīts arī teātra nosaukums uz &quot;Latvijas Nacionālais teātris&quot;. Notikumus aizkavēja [[Bermontiāde]], taču 1919. gada 30. novembrī ar [[Rūdolfs Blaumanis|R.Blaumaņa]] lugas “Ugunī” pirmizrādi (no Krievijas atbraukušā [[Aleksis Mierlauks|Alekša Mierlauka]] režijā) tiek atklāts ''Latvijas Nacionālais teātris''. 1921. gada rudenī par ''Nacionālā teātra'' direktoru uz četriem gadiem kļuva [[Rainis]]. Teātrī strādā tādi ievērojami režisori kā, piemēram, [[Biruta Skujeniece]], [[Ernests Feldmanis]], [[Aleksis Mierlauks]], [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]] u.c.

Divdesmito gadu sākumā visvairāk spēlētās izrādes, tātad skatītāju vispieprasītākās, bija [[Brāļi Kaudzītes|brāļu Kaudzīšu]] romāna dramatizējums &quot;Mērnieku laiki Slātavā&quot;, ko 1922. gadā izrādīja vairāk nekā 30 reižu; Raiņa &quot;Spēlēju, dancoju&quot; un &quot;Jāzeps un viņa brāļi&quot; 1922. gadā — attiecīgi 25 un 17 reizes. 1923. gadā [[Anna Brigadere|A. Brigaderes]] &quot;Maija un Paija&quot; tika izrādīta 26 reizes, bet [[Aspazija]]s &quot;Aspazija&quot; — 21 reizi. Divdesmitajos un trīsdesmitajos gados līdzās vietējiem izrādes iestudēja [[Fjodors Komisarževskis]], [[Aleksandrs Zelverovičs]] un [[Mihails Čehovs]], kuri aktualizēja arī aktieru spēles tehnikas jautājumus. Tāpat kā Krievijā un Vācijā profesionālo izglītību un pieredzi ieguvušie latviešu režisori un aktieri: [[Ernests Feldmanis]], [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]], [[Marija Leiko]], [[Lilija Štengele]] un [[Teodors Lācis]]. Šī režisoru plejāde iedibināja nu jau tradicionālo Nacionālā teātra stilu — nacionālpatriotiskie ideāli lielos inscenējumos ar psiholoģisko reālismu spēles stilā, individualizētiem masu skatiem,
augstu dialogu kultūru, aktieriem — personībām un gleznotām dekorācijām dibenplānā.

Līdzās [[Jānis Kuga|Jānim Kugam]] izrāžu scenogrāfiju veidoja 1919. gadā izveidotās [[Rīgas Ekspresionistu grupa]]s mākslinieki: [[Valdemārs Tone]], [[Oto Skulme]] un [[Niklāvs Strunke]], [[Eduards Brencēns]], bet no 1920. gada līdz pat 1938. gadam par ''Nacionālā teātra'' mākslinieku kļuva kādreizējais Jāņa Kugas palīgs ''Jaunajā Rīgas teātrī'', profesionālais dekorators [[Artūrs Cimmermanis]].

=== Drāmas teātris (1940—1988) ===
[[Attēls:Rīgas Zaldātu teātris.jpg|260px|thumb|Zaldātu teātris Rīgas vācu okupācijas laikā]]
Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas padomju okupācijas]] 1940. gada 7. augustā teātri pārdēvēja par '''LPSR Valsts Drāmas teātri''', par tā direktoru iecēla [[Emīls Mačs|Emīlu Maču]], tad [[Žanis Katlaps|Žani Katlapu]]&lt;ref&gt;[http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/kulturzimes/?doc=40141 Treijs R. Otrais okupācijas mēnesis. // Latvijas avīze, 03.11.2008.]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;).

[[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|Nacistiskās Vācijas okupācijas]] laikā teātra trupu atlaida no darba un ēkā notika Zaldātu teātra izrādes. [[Ostlande]]s varas iestādes 1942. gadā tomēr atļāva trupai atsākt darbību esot okupācijas pārvaldes Mākslas un sabiedrisko lietu pārvaldes pakļautībā un pārraudzībā — gan aizliedza lietot teātra nosaukumu &quot;Nacionālais teātris&quot; un to pārdēvēja par &quot;Rīgas Dramatisko teātri&quot;, kurā spēlēja L. Bērziņa, J. Osis, E. Zīle, A. Mitrēvics, K. Veics, Ž. Katlaps u.c. aktieri.

Drāmas teātra izrādes atsākās jau nedēļu pēc [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] ienākšanas Rīgā 1944. gada 20. oktobrī. 1946. gadā no fasādes izkala Rīgas pilsētas ģerboni un vietā izveidoja [[Latvijas PSR ģerbonis|LPSR ģerboni]]. Teātris atradās LPSR Mākslas lietu pārvaldes pārziņā un darbojās kā patstāvīga juridiska persona uz saimnieciskā aprēķina un teātra statūtu pamata. Par galveno režisoru tika iecelts Alfreds Amtmanis-Briedītis (1944—1966). Balkonu daļā kā “lieku greznību” iznīcināja 12 dekoratīvās vāzes un virs ieejām likvidēja barokālos ornamentus. 1949. gadā 5. septembrī ar LPSR MP lēmumu Nr. 974 teātrim tika piešķirts &quot;LPSR Valsts akadēmiskā drāmas teātra&quot; nosaukums un ar 1953. gadu teātris bija pakļauts LPSR Kultūras ministrijai. 1950. gados uzbūvēja skatuvi ar grozāmu ripu.

1971. gadā teātrim piešķīra A.Upīša vārdu. 1970. gados pēc O. Dombrovska projekta ēkas pagrabstāvā iekārtoja mazo skatītāju zāli un kafejnīcu. Teātra galvenais režisors šajā laikā bija [[Alfrēds Jaunušans]] (1966—1987).
Lai celtu aktiermeistarības kvalitāti, darbojās ne tikai Mākslinieciskā padome, bet izrādes tika analizētas arī aktieru ceha ražošanas sapulcēs, kur obligāti bija jāpiedalās visai trupai un kur tika sadalītas apspriežamās tēmas — kurš par kura darbu runās un analizēs. Izrāžu kvalitāti ietekmēja arī apspriedes [[Latvijas Komunistiskā partija|partijas]] pirmorganizācijā, kas gadu no gada tapa par arvien svarīgāku teātra sastāvdaļu, kurai bija padomdevēja tiesības, kas dažkārt pārvērtās lēmējtiesībās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://notikumi.delfi.lv/news/theatre/article.php?id=23277089 |title=Ieva Struka (Zole): Latvijas Nacionālais teātris. Aiz priekškara (fragmenti) |access-date={{dat|2009|07|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090223214003/http://notikumi.delfi.lv/news/theatre/article.php?id=23277089 |archivedate={{dat|2009|02|23||bez}} }}&lt;/ref&gt; Vara no dramaturgiem prasīja izrādes, kurās tiktu cildināta padomju vara, bet skatītāji labprātāk apmeklēja latviešu klasiķu (Raiņa un R. Blaumaņa), kā arī cittautu ievērojamāko dramaturgu (V. Šekspīra, H. Ibsena, A. Čehova u. c.) lugu izrādes — teātrim izdevās panākt līdzsvaru starp abām šīm prasībām un zāle vienmēr bija pārpildīta, jo cilvēki meklēja patiesību, ko režisori un aktieri daudzkārt mēģināja &quot;caur puķēm&quot; pateikt ar mākslinieciskiem līdzekļiem. Kā uz svētkiem Drāmas teātrī vienmēr pulcējās simtiem ļaužu, lai noskatītos Rūdolfa Blaumaņa &quot;Skroderdienas Silmačos&quot;, kas izvērtās par ikgadēju tradīciju vasaras sākumā līdz pat mūsu dienām.

Tika iestudēti arī citu valstu dramaturgu darbi. Piemēram, pirmo reizi [[Padomju Savienība|PSRS]] slavenās [[Tenesijs Viljamss|Tenesija Viljamsa]] lugas &quot;[[Ilgu tramvajs]]&quot; iestudējums notika Latvijas PSR Drāmas teātrī (rež. Alfrēds Jaunušans) ar [[Antra Liedskalniņa|Antru Liedskalniņu]] galvenajā lomā.&lt;ref&gt;Vienlaikus luga tika mēģināta arī [[Vladimirs Majakovskis|Vladimira Majakovska]] vārdā nosauktajā [[Maskava]]s teātrī, kur to iestudēja [[Andrejs Gončarovs]] kopā ar citu, ne mazāk slavenu krievu Blānšu — [[Svetlana Ņemoļajeva|Svetlanu Ņemoļajevu]], — tomēr padomju [[cenzūra]]s apsvērumu dēļ lugas un &quot;amorālā amerikāņu autora homoseksuālista&quot; Viljamsa popularizētājs PSRS [[Vitālijs Vulfs]] kopā ar Majakovska teātra vadību izmantoja viltību — lai oficiālā pirmizrāde notiek Baltijā, tad arī Maskavā 1970. gada sākumā varēs atsaukties uz &quot;padomju repertuāra pieredzi&quot; un izlaist skandalozo izrādi, kurā pirmo reizi no komunistu cēlāju valsts augsti tikumīgās skatuves dēļiem tiek stāstīts kā Blānša pieķērusi savu jauno vīru gultā krāpjam viņu ar... citu vīrieti. — [http://www.diena.lv/lat/izklaide/filmas/filmu_zinas/tenesijs-viljamss-ilgu-tramvajs-par-lugu-un-tas-pirmo-izradi-psrs?comments=-pos_value- Normunds Naumanis. Tenesijs Viljamss Ilgu tramvajs — par lugu un tās pirmo izrādi PSRS]&lt;/ref&gt; Kā raksta teātra literāte [[Lilija Dzene]]: &quot;A. Jaunušana un A. Liedskalniņas traģiskais lūgums pēc savstarpējas sapratnes un līdzcietības iekļāvās tā posma latviešu teātra labāko izrāžu kontekstā.&quot;&lt;ref&gt;Dzene L. Teātra režija Baltijā. — Jumava: Rīga, 2006. 297. lpp.&lt;/ref&gt;

No 1967. līdz 1981. gadam režisors Alfrēds Jaunušans iestudēja H. Gulbja „Aijā žūžū, bērns kā lācis” (1968), Raiņa „Pūt, vējiņi” (1968), T.Viljamsa „Ilgu tramvajs” (1969), F. Molnāra „Lilioms” (1971), A. de Misē „Lorencačo” (1973), Dž. Fārkera „Kavalieru viltība” (1975), R. Blaumaņa „No saldenās pudeles” (1981).
Režisors Mihails Kublinskis iestudēja J. Smūla „Mežonīgais kapteinis Kihnu Jens” (1967), M. Friša „Santa Krusa”(1971), l. Ģurko „Elektra, mana mīla” (1977), Dž. Goldmena „Lauva ziemā” (1980). Valdis Lūriņš iestudēja A. Upīša „Spartaks” (1977), Ē. Kestnera „Emīls un Berlīnes zēni” (1979)
1970. gadi teātrī saistās tādiem slavienu aktieru vārdiem kā [[Anta Klints]], [[Elza Radziņa]], [[Kārlis Sebris]], [[Velta Līne]], [[Lidija Freimane]], [[Astrīda Kairiša]], [[Ģirts Jakovļevs]], [[Uldis Dumpis]], [[Lāsma Kugrēna]] u.c. Scenogrāfijā dominēja [[Gunārs Zemgals]]. 1980. gados teātrī ienāca jauno aktieru kurss: [[Dace Bonāte]], [[Ilze Rudolfa]], [[Ināra Slucka]], [[Juris Lisners]] un [[Jānis Reinis]]. Kā lugu autori dominēja trīs — [[Gunārs Priede]], [[Harijs Gulbis]] un [[Pauls Putniņš]], uz šiem autoriem, kas savstarpēji konkurēja, līdz pat 90. gadu sākumam turējās nacionālās dramaturģijas līnija.

=== Latvijas Nacionālais teātris (no 1988) ===
1988. gada 17. novembrī atjaunoja Latvijas Nacionālā teātra nosaukumu, ko 1991. gada 8. martā apstiprināja ar Ministru Kabineta lēmumu.&lt;ref&gt;[http://akti.delfi.lv/text.cfm?Key=0126041991030800073&amp;doknos=Par%20dažu%20Latvijas%20Republikas%20kultūras%20iestāžu%20nosaukumiem LR MK 08.03.1991. lēmums Par dažu Latvijas Republikas kultūras iestāžu nosaukumiem.]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Teātra galvenais režisors bija [[Mihails Kublinskis]] (1987—1989). Saimnieciski tas ir autonoms valsts uzņēmums &quot;Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību Latvijas Nacionālais teātris&quot;, kas darbojas uz teātra statūtu pamata un bauda juridiskas personas tiesības.

Pēdējos gados teātrī izrādes iestudējuši režisori [[Indra Roga]], [[Regnārs Vaivars]], [[Elmārs Seņkovs]], [[Valters Sīlis]], [[Kirils Serebreņņikovs]], [[Kārlis Krūmiņš (aktieris)|Kārlis Krūmiņš]], [[Ināra Slucka]] un citi.
Lielajā zālē ir 850 skatītāju vietas, bet aktieru zālē — 100 vietas.

== Galvenie režisori un mākslinieciskie vadītāji ==
* [[Aleksis Mierlauks]] (1919—1921)
* [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]] (1932—1940; 1943—1966)
* [[Alfrēds Jaunušans]] (1966—1987)
* [[Mihails Kublinskis]] (1987—1989)
* [[Oļģerts Kroders]] (1989—1995)
* [[Edmunds Freibergs]] (1995—2011)
* [[Elmārs Seņkovs]] (2022—2023)

== Teātrī iestudētās izrādes ==

{{pamatraksts|Latvijas Nacionālā teātra izrāžu saraksts}}

== Teātra trupa (2025) ==
Trupā ir 42 aktieri:

=== Štata aktieri ===
{{div col}}
* [[Ainārs Ančevskis]]
* [[Ieva Aniņa]]
* [[Kaspars Aniņš]]
* [[Uldis Anže]]
* [[Romāns Bargais]]
* [[Marija Bērziņa]]
* [[Dace Bonāte]]
* [[Madara Botmane]]
* [[Mārtiņš Brūveris]]
* [[Matīss Budovskis]]
* [[Agate Marija Bukša]]
* [[Indra Burkovska]]
* [[Raimonds Celms]]
* [[Egons Dombrovskis]]
* [[Maija Doveika]]
* [[Daiga Gaismiņa-Šiliņa]]
* [[Gundars Grasbergs]]
* [[Juris Hiršs]]
* [[Elza Rūta Jordāne]]
* [[Daiga Kažociņa]]
* [[Ivars Kļavinskis]]
* [[Evija Krūze]]
* [[Matīss Kučinskis]]
* [[Lāsma Kugrēna]]
* [[Normunds Laizāns]]
* [[Elizabete Lielmane]]
* [[Juris Lisners]]
* [[Dita Lūriņa]]
* [[Jana Ļisova]]
* [[Mārcis Maņjakovs]]
* [[Egils Melbārdis]]
* [[Sanita Pušpure (aktrise)|Sanita Paula]]
* [[Ivars Puga]]
* [[Madara Reijere]]
* [[Kārlis Reijers]]
* [[Laura Siliņa]]
* [[Uldis Siliņš]]
* [[Ināra Slucka]]
* [[Rūdolfs Sprukulis]]
* [[Igors Šelegovskis]]
* [[Voldemārs Šoriņš]]
* [[Līga Zeļģe]]
{{div col end}}

=== Ārštata aktieri ===
{{div col}}
* [[Agnese Budovska]]
* [[Lolita Cauka]]
* [[Sandija Dovgāne]]
* [[Artis Drozdovs]]
* [[Kaspars Dumburs]]
* [[Uldis Dumpis]]
* [[Ģirts Jakovļevs]]
* [[Kristians Kareļins]]
* [[Anna Klēvere]]
* [[Arturs Krūzkops]]
* [[Ance Kukule-Sniķere]]
* [[Līga Liepiņa]]
* [[Elizabete Milta]]
* [[Zigurds Neimanis]]
* [[Uldis Norenbergs]]
* [[Jēkabs Reinis]]
* [[Liene Sebre]]
* [[Jānis Skanis]]
* [[Inta Tirole]]
* [[Māra Zemdega]]
* [[Ausma Ziemele]]
{{div col end}}

=== Ārštata režisori ===
{{div col}}
* [[Henrijs Arājs]]
* [[Roberts Dauburs]]
* [[Mārtiņš Egliens]]
* [[Edmunds Freibergs]]
* [[Matīss Kaža]]
* [[Pēteris Krilovs]]
* [[Jurģis Lūsis]]
* [[Klāvs Mellis]]
* [[Inese Mičule]]
* [[Paula Pļavniece]]
* [[Indra Roga]]
* [[Elmārs Seņkovs]]
* [[Valters Sīlis]]
* [[Ināra Slucka]]
* [[Toms Treinis]]
* [[Regnārs Vaivars]]
* [[Jānis Vimba]]
{{div col end}}

== Atsauces ==

{{atsauces}}

== Literatūra ==

* Latvijas Nacionālais teātris. / sast. Evita Sniedze — Jumava: Rīga, 2004., — 232 lpp. {{ISBN|9984-05-864-6}}
* Ieva Struka. Latvijas Nacionālais teātris. Aiz priekškara — Nordik: Rīga, 2009.
* Dziļleja K. Rīga — teātru pilsēta. / Rīga kā Latvijas galvaspilsēta. — Rīgas pilsētas valdes izdevums: Rīga, 1932.
* Bērziņš A. Latviešu teātra attīstības gaitas. — Valters un Rapa: Rīga, 1932.
* Dzene L. Drāmas teātris. — Zinātne: Rīga, 1979. 378 lpp. 48 lp. il.
* Dzene L. Mana versija par Alfrēdu Jaunušanu. — Liesma: Rīga, 1979. — 149 lpp.
* Sebris K. Mīļā meļa memuāri. — Likteņstāsti: Rīga, 1998. — 162 lpp.

== Ārējās saites ==
* [http://www.teatris.lv/ Latvijas Nacionālā teātra mājaslapa]
* [http://www.intelligent.lv/lv/nacionalais-teatris-sezonu-sak-ar-copeju-bildi/15440_20877.html Nacionālais teātris sezonu sāk ar kopēju bildi]{{Novecojusi saite}}
* [http://www.diena.lv/lat/arhivs/kulturas-diena/nacionalais-teatris-eka-vai-ideja Undīne Adamaite. Nacionālais teātris. Ēka vai ideja? // Kultūras Diena. 25. augusts (2006)]
* [https://izrades.lv/teatris/latvijas-nacionalais-teatris Latvijas Nacionālais teātris] izrades.lv

{{Latvijas kultūras kanons}}
{{Rīgas kultūras iestādes}}
{{Bijušie teātri Rīgā}}

[[Kategorija:Teātri Rīgā]]
[[Kategorija:Latvijas Nacionālais teātris]]
[[Kategorija:Arhitektūras pieminekļi Rīgā]]
[[Kategorija:Latvijas kultūras kanonā ietvertās vērtības]]</text>
      <sha1>o36e7eqt2qy81g3i9ii06x7zt4dj2jv</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Grindeks</title>
    <ns>0</ns>
    <id>106746</id>
    <revision>
      <id>4465303</id>
      <parentid>4361181</parentid>
      <timestamp>2026-05-08T16:51:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 2 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4465303</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="27465" sha1="61boyhv5ljjhceqpl0dwr9e9wxnxe6p" xml:space="preserve">{{Uzņēmuma infokaste
| Nosaukums = Grindeks
| Logo = [[Attēls:Логотип Grindex.gif]]
| Sauklis = Lai veselība ir tavs dzīvesstils!
| Uzņēmuma_veids = [[akciju sabiedrība]]
| Sēdeklis = [[Rīga]], {{LAT}}
| Indekss = 
| Dibināšanas_datums = 1946. gads
| Darbinieku_skaits = 1445
| Apgrozījums = 231,1 milj. eiro (2021)
| Aktīvi = 
| Bilance = 
| Nozare = [[farmācija]]
| Produkti = [[medikamenti]], aktīvās farmaceitiskās vielas
| Mājaslapa = [http://www.grindeks.eu grindeks.eu]
| Vadība = [[Kirovs Lipmans]] (padomes priekšsēdētājs)&lt;br /&gt;Jānis Romanovskis (valdes priekšsēdētājs)
}}
[[Attēls:Grindeks.JPG|thumb|270px|&quot;Grindeks&quot; galvenā ēka]]

'''AS Grindeks''' (zīmols ''Grindex'') ir [[Latvija]]s [[farmācija]]s uzņēmums. Uzņēmuma galvenie darbības virzieni ir oriģinālproduktu, [[Patentbrīvais medikaments|patentbrīvo]] un aktīvo farmaceitisko vielu pētniecība, izstrāde, ražošana un pārdošana. Galvenās Grindeks terapeitiskās grupas ir sirds un asinsvadu, [[Centrālā nervu sistēma|centrālās nervu sistēmas]], pretvēža un [[Diabēts|diabēta]] medikamenti. Grindeks ir vadošais zāļu ražotājs [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], pazīstamākie produkti ir [[mildronāts]] un [[ftorafūrs]]. 2021. gadā Grindeks produkciju importēja uz vairāk nekā 100 pasaules valstīm.

Grindeks koncernu veido AS Grindeks un meitas uzņēmumi — AS Kalceks (Latvija), ''HBM Pharma Ltd.'' ([[Slovākija]]), AS Tallinas Farmaceitiskā rūpnīca ([[Igaunija]]), SIA Namu apsaimniekošanas projekti (Latvija) un citi.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Grindeks meitas uzņēmumi un filiāles |url=https://grindeks.lv/lv/uznemums/parvalde-un-vadiba/struktura/ |access-date={{dat|2021|12|03||bez}} |archive-date={{dat|2021|10|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20211020162417/https://grindeks.lv/lv/uznemums/parvalde-un-vadiba/struktura/ }}&lt;/ref&gt;

Lielākais akcionārs ir SIA ''Liplat Holding'' (96,78 %), kas pieder [[Kirovs Lipmans|Kirovam Lipmanam]], Annai Lipmanei un Filipam Lipmanam.&lt;ref name=&quot;Akcionāri&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=AS Grindeks akcionāri |url=https://grindeks.eu/lv/par-mums/}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==

=== 1946—1990 ===
[[1946]]. gadā [[Latvijas Zinātņu Akadēmija]]i tika pievienota [[Latvijas PSR]] Pārtikas rūpniecības ministrijas pakļautībā esošā Vitamīnu un hormonu rūpnīca, kas tika pārveidota par Eksperimentālo vitamīnu rūpnīcu. Šajā rūpnīcā ražoja galvenokārt [[vitamīni|vitamīnu]]s [[dražeja]]s, [[mikroelementi|mikroelementu]] maisījumus, alus [[raugs|raugu]], [[mežrozīšu sīrups|mežrozīšu sīrupu]].
* 1957. gadā Vitamīnu un hormonu rūpnīcu iekļauj jaunizveidotā [[Latvijas Organiskās sintēzes institūts|Organiskās sintēzes institūta]] (OSI) sastāvā, izveidojot Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Organiskās sintēzes institūta Eksperimentālo rūpnīcu. Institūta dibinātāja LZA akadēmiķa, profesora [[Solomons Hillers|Solomona Hillera]] (1915—1975) vadībā sākas OSI sintezēto preparātu ražošana.
* 1950. gadu beigās tika uzsākta ķīmisko preparātu fenilīna, furazolidona, furadonīna un TioTEFA ražošana. Sākas darbs pie pretvēža līdzekļu izstrādes.
* 1964. gadā tiek veikta pretvēža preparāta aktīvās vielas — [[Ftorafūrs|ftorafūra]] — pirmā ķīmiskā [[sintēze]].
* 1965. gadā rūpnīca pāriet tikai uz organiskās sintēzes produktu ražošanu. Kopumā sešdesmitajos gados izstrādāti aptuveni 30 dažādi preparāti un to tehnoloģijas, kā arī uzsākta šo preparātu ražošana.
* 1972. gadā tiek noslēgti pirmie sadarbības līgumi ar [[Japāna]]s farmaceitiskajiem uzņēmumiem ''Iskra Industry'' un ''Taiho Pharmaceuticals'' par pretvēža preparāta ftorafūra piegādi.
* 1970. gadu otrajā pusē ražošanā tiek ieviestas molekulārās bioloģijas un mikrobioloģijas laboratoriju izstrādes, pilnveidotas ražošanas tehnoloģijas, tiek apgūtas jaunu substanču sintēzes. Aizsākas Grindeks oriģinālpreparāta [[Mildronāts|Mildronāta]] sintēze.
* 1985. gadā Organiskās sintēzes institūta Eksperimentālajai rūpnīcai tiek pievienota Rīgas Medicīnisko preparātu rūpnīca, ar kuru jau kopš [[1973]]. gada bija uzsākta gatavo zāļu formu izstrāde un ražošana. Apvienotajā rūpnīcā paplašina tehnoloģisko pētījumu centru, organiskās sintēzes laboratoriju, tehnoloģisko procesu modelēšanas laboratoriju, analīzes un standartizācijas laboratoriju.
* 1980. gados katrs ceturtais jaunais medicīniskais preparāts bijušajā [[PSRS]] tika radīts LZA OSI un izstrādāts tā Eksperimentālajā rūpnīcā. Kopskaitā tiek izstrādāti vairāk nekā 60 jauni preparāti.

=== 1991—2000 ===
* Līdz ar Latvijas valstiskās neatkarības atgūšanu uz Eksperimentālās rūpnīcas bāzes 1991. gadā tiek nodibināts Latvijas Valsts medicīnisko preparātu pētniecības un ražošanas uzņēmums Grindeks, kura nosaukums veidots no pirmā latviešu izcelsmes [[farmaceits|farmaceita]] profesora [[Dāvids Hieronīms Grindelis|Dāvida Hieronīma Grindeļa]] uzvārda.
* 1997. gadā noslēdzas uzņēmuma [[Privatizācija Latvijā|privatizācijas process]] un tiek izveidota publiskā akciju sabiedrība Grindeks.
* 1998. gada martā publiskā akciju sabiedrība Grindeks iegādājas Tallinas Farmaceitiskās rūpnīcas kontrolpaketi (55%); tā bija specializējusies ziežu ražošanā..
* 2000. gadā Grindeks saņem Lielbritānijas Medicīnas produktu kontroles inspekcijas izdoto Labas ražošanas prakses (GMP, ''Good Manufacturing Practice'') sertifikātu. Saņemtais sertifikāts apliecina uzņēmuma tablešu un kapsulu ražotnes atbilstību starptautiskajām zāļu ražošanas prasībām.

=== 2001—2010 ===
* 2002. gadā uzņēmums pievienojās [[ANO]] Globālajam līgumam un pasaules ķīmijas rūpniecības programmai “Atbildīgā rīcība”.
* 2003. gada 12. martā Grindeks kļūst par pirmo pašmāju zāļu ražotāju, kas saņem Labas ražošanas prakses sertifikātu no Latvijas Valsts zāļu aģentūras. Ar šo sertifikātu valsts ir atzinusi, ka Grindeks ražotās produkcijas kvalitāte ir atbilstoša pasaules standartiem.
* 2006. gadā Grindeks izveidoja meitasuzņēmumus SIA „Namu apsaimniekošanas projekti″ un ''OOO Grindeks Rus'' ([[Krievija|Krievijā]]).&lt;ref name=&quot;Grindeks Rus 2006&quot;&gt;[https://www.tvnet.lv/4816979/as-grindeks-izveidojusi-meitasuznemumu-krievija AS &quot;Grindeks&quot; izveidojusi meitasuzņēmumu Krievijā] Grindeks, 2006. gada 25. septembris&lt;/ref&gt; Tajā pašā gadā uzņēmums nodibināja fondu „Zinātnes un izglītības atbalstam”, kura mērķis ir atbalstīt un veicināt speciālistu izaugsmi un izglītošanu inženierzinātnēs, dabas zinātnēs un [[farmācija|farmācijā]].
* 2007. gadā tika atklāta jauno aktīvo farmaceitisko vielu Analītiskās mērogošanas laboratorija.
* 2007. gadā Grindeks sāka piedāvāt jaunās paaudzes medikamentu šizofrēnijas ārstēšanai — ''Rispaxol''®.
* 2007. gadā Grindeks kļuva par vienīgo Tallinas farmaceitiskās rūpnīcas īpašnieku.
* 2008. gadā tika pabeigta jaunākās paaudzes medikamenta progresējoša krūts vēža ārstēšanai sievietēm post menopauzē — ''Axastrol''® reģistrācija.
* 2009. gadā Grindeks sāka piedāvāt vairākus jaunus medikamentus bezrecepšu zāļu grupā. Nozīmīgs papildinājums produktu klāstā ir ''Rimantadine-Grindeks'' — atzīts pretvīrusu medikaments gripas ārstēšanā.
* 2009. gadā Grindeks aktīvo farmaceitisko vielu produktu portfeli papildināja jauna aktīvā farmaceitiskā viela ursodeoksiholskābe (UDHS), kas tiek izmantota gatavo zāļu ražošanai aknu un žultsakmeņu slimību ārstēšanā.
* 2009. gadā tika atklāta jauna gatavo zāļu formu ražotne, kuras jauda ir 1,5 miljardi tablešu un 500 miljoni kapsulu gadā.
* 2009. gadā tika atklātas jaunas rūpniecisko notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, kurās īstenots bioloģiskās attīrīšanas princips.

=== 2011 — pašlaik ===
* 2011. gadā tika atklāts jauns pretvēža gatavo zāļu formu ražošanas iecirknis, sāka ražot vitamīnu sēriju ''Gritamin'' un tika atklāta aktīvās farmaceitiskās vielas UDHS ražotne.
* 2012. gadā Grindeks atklāj Ziežu un gelu ražošanas iecirkni, kas ir viens no modernākajiem Baltijas valstīs.
* 2012. gadā Grindeks Vides kontroles laboratorija saņem Latvijas Nacionālā akreditācijas biroja akreditācijas apliecību ISO 17025, kas apliecina Grindeks Vides kontroles laboratorijas kompetenci
* 2012. gadā Grindeks noslēdza līgumu par visu (100%) akciju iegādi ''HBM Pharma s.r.o.'' Slovākijā.
* 2013. gadā Grindeks saņem OHSAS 18001 sertifikātu un kvalitātes vadības sistēma saņem [[Krievija]]s ''ГОСТ ISO 9001-2011'' sertifikātu.
* 2013. gadā sekmīgi norit ASV Pārtikas un zāļu pārvaldes (''U.S. Food and Drug Administration'') inspekcija, kas apliecina, ka Grindeks sadarbība ar ASV uzņēmumiem aktīvo farmaceitisko vielu biznesā varēs turpināties un attīstīties.
* 2014. gadā Grindeks atklāja Kvalitātes kontroles laboratoriju.
* 2017. gadā meitas uzņēmumā ''HBM Pharma s.r.o.'' Slovākijā tika atklāta jauna ampulu ražošanas līnija.
* 2018. gada jūnijā tika pabeigts ''HBM Pharma s.r.o.'' 100 % kapitāldaļu iegādes darījums no Kiprā reģistrētā uzņēmuma ''Dashdirect Limited''.&lt;ref name=&quot;DB 2018.06.25&quot;&gt;[http://www.db.lv/zinas/grindeks-iegadajies-slovenijas-uznemumu-hbm-pharma-sro-476535 Grindeks iegādājies Slovākijas uzņēmumu HBM Pharma s.r.o.] Dienas Bizness, 2018. gada 25. jūnijs&lt;/ref&gt;
* 2018. gada jūlijā VAS &quot;Valsts nekustamie īpašumi&quot; rīkotajā izsolē &quot;Grindeks&quot; par {{sk|886500|eiro}} iegādājās bijušo Šķirotavas cietumu Rīgā, Krustpils ielā 63; tur uzņēmums plānoja izveidot inovāciju centru.&lt;ref name=&quot;DB 2018.08.08&quot;&gt;[http://www.db.lv/zinas/grindeks-bijusa-skirotavas-cietuma-teritorija-plano-izveidot-inovaciju-centru-477784 Grindeks bijušā Šķirotavas cietuma teritorijā plāno izveidot inovāciju centru] LETA, 2018. gada 08. augusts&lt;/ref&gt;
* 2020. gada jūlijā Lipmanu ģimenes uzņēmums SIA ''Liplat Holding'' iegādājās vēl 1,35 % &quot;Grindeks&quot; akciju, palielinot savu dalību uzņēmumā līdz 94,16 %.
* 2020. gada septembrī &quot;Grindeks&quot; publicēja attīstības stratēģiju līdz 2025. gadam, kas paredzēja uzņēmumam turpmāk fokusēties uz sirds un asinsvadu, centrālo nervu sistēmu ietekmējošo, pretvēža un diabēta ārstēšanas medikamentu klāsta paplašināšanu. &quot;Grindeks&quot; plānoja darbības paplašināšanu jaunos tirgos: Eiropas Savienības valstīs, ASV, Japānā, Dienvidkorejā, Austrālijā un Jaunzēlandē. Projekts paredzēja izveidot jaunu farmaceitisko ražotni, kā arī meitas uzņēmuma &quot;Kalceks&quot; attīstību.&lt;ref name=&quot;db 2020.09.23&quot;&gt;[https://www.db.lv/zinas/grindeks-buves-jaunu-razotni-498841 Grindeks būvēs jaunu ražotni] db.lv, 23.09.2020&lt;/ref&gt;
* 2020. gada 10. novembrī ārkārtas akcionāru sapulcē tika nolemts izslēgt AS &quot;Grindeks&quot; akcijas no ''Nasdaq Riga'' Baltijas Oficiālā saraksta.&lt;ref name=&quot;Delfi 2020.11.13&quot;&gt;[https://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/grindeks-akcijas-nolemj-izslegt-no-birzas.d?id=52657985 'Grindeks' akcijas nolemj izslēgt no biržas] DELFI Bizness, 13.11.2020&lt;/ref&gt;
* 2020. gada 23. decembrī sākās ''Liplat Holding'' izteiktais obligātais akciju atpirkšanas piedāvājums.
* 2021. gada 9. februārī AS &quot;Grindeks&quot; iesniedza lūgumu izslēgt uzņēmuma akcijas no ''Nasdaq Riga'' biržas. Tad ''Liplat Holding'' piederēja 96,78 % &quot;Grindeks&quot; akciju.

== Pārvaldība ==
=== Padome ===
&quot;Grindeks&quot; padome:
* [[Kirovs Lipmans]] — padomes priekšsēdētājs,
* Anna Lipmane, padomes priekšsēdētāja vietniece,
* Filips Lipmans, padomes loceklis.

=== Valde ===
Uzņēmuma valde:
* Jānis Romanovskis — valdes priekšsēdētājs;
* Andrejs Liberts — valdes loceklis, Komercdaļas direktors.

=== Struktūra ===
==== Uzņēmuma meitas sabiedrības ====
* AS &quot;Kalceks&quot;, Latvija
* ''Tallinna Farmaatsiatehase AS'' (&quot;Tallinas Farmaceitiskā rūpnīca&quot;), Igaunija
* SIA ''HBM PHARMA'', Slovākija
* SIA &quot;Namu apsaimniekošanas projekti&quot;, Latvija

==== Filiāles un pārstāvniecības ====
&quot;Grindeks&quot; ir pārstāvniecības Lietuvā, Igaunijā, Baltkrievijā, Ukrainā, Azerbaidžānā, Gruzijā, Uzbekistānā, Moldovā, Kazahstānā, Kirgizstānā, Krievijā, Uzbekistānā.

=== Akcionāri ===
Liplat Holding, SIA** — 96,78%.

== Produkti ==
Grindeks produktu portfeli veido
* oriģinālie produkti un patentbrīvās zāles
* aktīvās farmaceitiskās sastāvdaļas.

=== Oriģinālie produkti un patentbrīvās zāles ===

==== Oriģinālie produkti ====
* [[Ftorafūrs|Ftorafur]]®
* [[Meldonijs|Mildronāts]]®

=== Patentbrīvie medikamenti ===

{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|+ Bezrecepšu medikamenti
|-
| [https://www.zva.gov.lv/zvais/zalu-registrs/info/05-0589?r=aHR0cHM6Ly93d3cuenZhLmdvdi5sdi96dmFpcy96YWx1LXJlZ2lzdHJzLz9pc3M9MSZhbXA7cT1BU0EtR3JpbmRla3MmYW1wO0lLLTI9MiZhbXA7TkFDPW9uJmFtcDtTQVQ9b24mYW1wO0RFQz1vbiZhbXA7RVNDPW9uJmFtcDtFU0k9b24mYW1wO1BJTT1vbiZhb ASA-GRINDEKS]{{Novecojusi saite}}|| [https://www.zva.gov.lv/zvais/zalu-registrs/info/08-0356?r=aHR0cHM6Ly93d3cuenZhLmdvdi5sdi96dmFpcy96YWx1LXJlZ2lzdHJzLz9pc3M9MSZhbXA7cT1NaWthbmlzYWwmYW1wO0lLLTI9MiZhbXA7TkFDPW9uJmFtcDtTQVQ9b24mYW1wO0RFQz1vbiZhbXA7RVNDPW9uJmFtcDtFU0k9b24mYW1wO1BJTT1vbiZhbXA7U MIKANISAL]®
|-
| [https://www.zva.gov.lv/zvais/zalu-registrs/info/97-0256?r=aHR0cHM6Ly93d3cuenZhLmdvdi5sdi96dmFpcy96YWx1LXJlZ2lzdHJzLz9pc3M9MSZhbXA7cT1CSVNBQ09EWUwtR1JJTkRFS1MmYW1wO0lLLTI9MiZhbXA7TkFDPW9uJmFtcDtTQVQ9b24mYW1wO0RFQz1vbiZhbXA7RVNDPW9uJmFtcDtFU0k9b24mYW1wO1BJT BISACODYL-GRINDEKS]|| [https://www.zva.gov.lv/zvais/zalu-registrs/info/98-0382?r=aHR0cHM6Ly93d3cuenZhLmdvdi5sdi96dmFpcy96YWx1LXJlZ2lzdHJzLz9pc3M9MSZhbXA7cT1QQVJBQ0VUQU1PTC1HUklOREVLUyZhbXA7SUstMj0yJmFtcDtOQUM9b24mYW1wO1NBVD1vbiZhbXA7REVDPW9uJmFtcDtFU0M9b24mYW1wO0VTST1vbiZhbXA7U PARACETAMOL-GRINDEKS]
|-
| [https://www.zva.gov.lv/zvais/zalu-registrs/info/14-0221?r=aHR0cHM6Ly93d3cuenZhLmdvdi5sdi96dmFpcy96YWx1LXJlZ2lzdHJzLz9pc3M9MSZhbXA7cT1Gb3JzaXVtJmFtcDtJSy0yPTImYW1wO05BQz1vbiZhbXA7U0FUPW9uJmFtcDtERUM9b24mYW1wO0VTQz1vbiZhbXA7RVNJPW9uJmFtcDtQSU09b24mYW1wO1JOR Forsium®] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20211203100043/https://www.zva.gov.lv/zvais/zalu-registrs/info/14-0221?r=aHR0cHM6Ly93d3cuenZhLmdvdi5sdi96dmFpcy96YWx1LXJlZ2lzdHJzLz9pc3M9MSZhbXA7cT1Gb3JzaXVtJmFtcDtJSy0yPTImYW1wO05BQz1vbiZhbXA7U0FUPW9uJmFtcDtERUM9b24mYW1wO0VTQz1vbiZhbXA7RVNJPW9uJmFtcDtQSU09b24mYW1wO1JOR |date={{dat|2021|12|03||bez}} }}|| [https://www.zva.gov.lv/zvais/zalu-registrs/info/17-0076?r=aHR0cHM6Ly93d3cuenZhLmdvdi5sdi96dmFpcy96YWx1LXJlZ2lzdHJzLz9pc3M9MSZhbXA7cT1SZWNyZW9sJmFtcDtJSy0yPTImYW1wO05BQz1vbiZhbXA7U0FUPW9uJmFtcDtERUM9b24mYW1wO0VTQz1vbiZhbXA7RVNJPW9uJmFtcDtQSU09b24mYW1wO1JOR RECREOL]®
|-
| [https://www.zva.gov.lv/zvais/zalu-registrs/info/05-0527?r=aHR0cHM6Ly93d3cuenZhLmdvdi5sdi96dmFpcy96YWx1LXJlZ2lzdHJzLz9pc3M9MSZhbXA7cT1JYnVwcm9mZW4tR3JpbmRla3MmYW1wO0lLLTI9MiZhbXA7TkFDPW9uJmFtcDtTQVQ9b24mYW1wO0RFQz1vbiZhbXA7RVNDPW9uJmFtcDtFU0k9b24mYW1wO1BJT IBUPROFEN-GRINDEKS]|| [https://www.zva.gov.lv/zvais/zalu-registrs/info/96-0466?r=aHR0cHM6Ly93d3cuenZhLmdvdi5sdi96dmFpcy96YWx1LXJlZ2lzdHJzLz9pc3M9MSZhbXA7cT1SaW5vZGVrcyZhbXA7SUstMj0yJmFtcDtOQUM9b24mYW1wO1NBVD1vbiZhbXA7REVDPW9uJmFtcDtFU0M9b24mYW1wO0VTST1vbiZhbXA7UElNPW9uJmFtcDtST RINODEKS]®
|-
| [https://www.zva.gov.lv/zvais/zalu-registrs/info/95-0292?r=aHR0cHM6Ly93d3cuenZhLmdvdi5sdi96dmFpcy96YWx1LXJlZ2lzdHJzLz9pc3M9MSZhbXA7cT1Mb3BlcmFtaWRlLUdyaW5kZWtzJmFtcDtJSy0yPTImYW1wO05BQz1vbiZhbXA7U0FUPW9uJmFtcDtERUM9b24mYW1wO0VTQz1vbiZhbXA7RVNJPW9uJmFtcDtQS LOPERAMIDE-GRINDEKS]|| [https://www.zva.gov.lv/zvais/zalu-registrs/info/09-0424?r=aHR0cHM6Ly93d3cuenZhLmdvdi5sdi96dmFpcy96YWx1LXJlZ2lzdHJzLz9pc3M9MSZhbXA7cT1UZXJiaXRhbCZhbXA7SUstMj0yJmFtcDtOQUM9b24mYW1wO1NBVD1vbiZhbXA7REVDPW9uJmFtcDtFU0M9b24mYW1wO0VTST1vbiZhbXA7UElNPW9uJmFtcDtST TERBITAL]{{Novecojusi saite}}®
|}

{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|+ Recepšu medikamenti
|-
| [https://dati.zva.gov.lv/zalu-registrs/?iss=1&amp;q=Alprazolam-Grindeks&amp;IK-1=1&amp;IK-2=2&amp;NAC=on&amp;SAT=on&amp;DEC=on&amp;ESC=on&amp;ESI=on&amp;PIM=on&amp;RNE=on ALPRAZOLAM-GRINDEKS]|| [https://dati.zva.gov.lv/zalu-registrs/info/17-0265?r=aHR0cHM6Ly9kYXRpLnp2YS5nb3YubHYvemFsdS1yZWdpc3Rycy8/aXNzPTEmYW1wO3E9RGV4a2V0b3Byb2ZlbitLYWxjZWtzJmFtcDtJSy0xPTEmYW1wO0lLLTI9MiZhbXA7TkFDPW9uJmFtcDtTQVQ9b24mYW1wO0RFQz1vbiZhbXA7RVNDPW9uJmFtcDtFU0k9b24mYW Dexketoprofen Kalceks]|| [https://dati.zva.gov.lv/zalu-registrs/info/17-0180?r=aHR0cHM6Ly9kYXRpLnp2YS5nb3YubHYvemFsdS1yZWdpc3Rycy8/aXNzPTEmYW1wO3E9TmVpcmF0YXgmYW1wO0lLLTE9MSZhbXA7SUstMj0yJmFtcDtOQUM9b24mYW1wO1NBVD1vbiZhbXA7REVDPW9uJmFtcDtFU0M9b24mYW1wO0VTST1vbiZhbXA7UElNPW9uJmFtcD Neiratax]®
|-
| [https://dati.zva.gov.lv/zalu-registrs/?iss=1&amp;q=Amitriptyline-Grindeks&amp;IK-1=1&amp;IK-2=2&amp;NAC=on&amp;SAT=on&amp;DEC=on&amp;ESC=on&amp;ESI=on&amp;PIM=on&amp;RNE=on&amp;MDO= AMITRIPTYLINE-GRINDEKS]|| [https://dati.zva.gov.lv/zalu-registrs/?iss=1&amp;q=Diazepeks&amp;IK-1=1&amp;IK-2=2&amp;NAC=on&amp;SAT=on&amp;DEC=on&amp;ESC=on&amp;ESI=on&amp;PIM=on&amp;RNE=on DIAZEPEKS]®|| [https://dati.zva.gov.lv/zalu-registrs/info/98-0256?r=aHR0cHM6Ly9kYXRpLnp2YS5nb3YubHYvemFsdS1yZWdpc3Rycy8/aXNzPTEmYW1wO3E9T3h5dG9jaW4tR3JpbmRla3MmYW1wO0lLLTE9MSZhbXA7SUstMj0yJmFtcDtOQUM9b24mYW1wO1NBVD1vbiZhbXA7REVDPW9uJmFtcDtFU0M9b24mYW1wO0VTST1vbiZhbXA7UE OXYTOCIN-GRINDEKS]
|-
| [https://dati.zva.gov.lv/zalu-registrs/info/12-0330?r=aHR0cHM6Ly9kYXRpLnp2YS5nb3YubHYvemFsdS1yZWdpc3Rycy8/aXNzPTEmYW1wO3E9QXppdGhyb215Y2luK0dyaW5kZWtzJmFtcDtJSy0xPTEmYW1wO0lLLTI9MiZhbXA7TkFDPW9uJmFtcDtTQVQ9b24mYW1wO0RFQz1vbiZhbXA7RVNDPW9uJmFtcDtFU0k9b24mYW AZITHROMYCIN GRINDEKS] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20211203100059/https://dati.zva.gov.lv/zalu-registrs/info/12-0330?r=aHR0cHM6Ly9kYXRpLnp2YS5nb3YubHYvemFsdS1yZWdpc3Rycy8/aXNzPTEmYW1wO3E9QXppdGhyb215Y2luK0dyaW5kZWtzJmFtcDtJSy0xPTEmYW1wO0lLLTI9MiZhbXA7TkFDPW9uJmFtcDtTQVQ9b24mYW1wO0RFQz1vbiZhbXA7RVNDPW9uJmFtcDtFU0k9b24mYW |date={{dat|2021|12|03||bez}} }}|| [https://dati.zva.gov.lv/zalu-registrs/info/97-0565?r=aHR0cHM6Ly9kYXRpLnp2YS5nb3YubHYvemFsdS1yZWdpc3Rycy8/aXNzPTEmYW1wO3E9RGlnb3hpbi1HcmluZGVrcyZhbXA7SUstMT0xJmFtcDtJSy0yPTImYW1wO05BQz1vbiZhbXA7U0FUPW9uJmFtcDtERUM9b24mYW1wO0VTQz1vbiZhbXA7RVNJPW9uJmFtcDtQSU DIGOXIN-GRINDEKS]|| [https://dati.zva.gov.lv/zalu-registrs/?iss=1&amp;q=Paxifor&amp;IK-1=1&amp;IK-2=2&amp;NAC=on&amp;SAT=on&amp;DEC=on&amp;ESC=on&amp;ESI=on&amp;PIM=on&amp;RNE=on PAXIFOR]®
|-
| [https://dati.zva.gov.lv/zalu-registrs/info/96-0460?r=aHR0cHM6Ly9kYXRpLnp2YS5nb3YubHYvemFsdS1yZWdpc3Rycy8/aXNzPTEmYW1wO3E9QmVuem90YWwmYW1wO0lLLTE9MSZhbXA7SUstMj0yJmFtcDtOQUM9b24mYW1wO1NBVD1vbiZhbXA7REVDPW9uJmFtcDtFU0M9b24mYW1wO0VTST1vbiZhbXA7UElNPW9uJmFtcD BENZOTAL]®|| [https://dati.zva.gov.lv/zalu-registrs/info/00-1198?r=aHR0cHM6Ly9kYXRpLnp2YS5nb3YubHYvemFsdS1yZWdpc3Rycy8/aXNzPTEmYW1wO3E9SGFsb3Blcmlkb2wtR3JpbmRla3MmYW1wO0lLLTE9MSZhbXA7SUstMj0yJmFtcDtOQUM9b24mYW1wO1NBVD1vbiZhbXA7REVDPW9uJmFtcDtFU0M9b24mYW1wO0VTST1vbiZhbX HALOPERIDOL-GRINDEKS]|| [https://dati.zva.gov.lv/zalu-registrs/?iss=1&amp;q=Rispaxol&amp;IK-1=1&amp;IK-2=2&amp;NAC=on&amp;SAT=on&amp;DEC=on&amp;ESC=on&amp;ESI=on&amp;PIM=on&amp;RNE=on&amp;MDO= RISPAXOL]®
|-
| [https://dati.zva.gov.lv/zalu-registrs/?iss=1&amp;q=Betamaks&amp;IK-1=1&amp;IK-2=2&amp;NAC=on&amp;SAT=on&amp;DEC=on&amp;ESC=on&amp;ESI=on&amp;PIM=on&amp;RNE=on BETAMAKS]®|| [https://dati.zva.gov.lv/zalu-registrs/?iss=1&amp;q=Ipigrix&amp;IK-1=1&amp;IK-2=2&amp;NAC=on&amp;SAT=on&amp;DEC=on&amp;ESC=on&amp;ESI=on&amp;PIM=on&amp;RNE=on IPIGRIX]®|| [https://dati.zva.gov.lv/zalu-registrs/info/99-0260?r=aHR0cHM6Ly9kYXRpLnp2YS5nb3YubHYvemFsdS1yZWdpc3Rycy8/aXNzPTEmYW1wO3E9U29tbm9scyZhbXA7SUstMT0xJmFtcDtJSy0yPTImYW1wO05BQz1vbiZhbXA7U0FUPW9uJmFtcDtERUM9b24mYW1wO0VTQz1vbiZhbXA7RVNJPW9uJmFtcDtQSU09b24mYW1wO1 SOMNOLS]®
|-
| [https://dati.zva.gov.lv/zalu-registrs/?iss=1&amp;q=Bupivacaine-Grindeks&amp;IK-1=1&amp;IK-2=2&amp;NAC=on&amp;SAT=on&amp;DEC=on&amp;ESC=on&amp;ESI=on&amp;PIM=on&amp;RNE=on&amp;MDO= BUPIVACAINE-GRINDEKS]|| [https://dati.zva.gov.lv/zalu-registrs/?iss=1&amp;q=Ivabradine+Grindeks&amp;IK-1=1&amp;IK-2=2&amp;NAC=on&amp;SAT=on&amp;DEC=on&amp;ESC=on&amp;ESI=on&amp;PIM=on&amp;RNE=on&amp;MFR=&amp;MDO= IVABRADINE Grindeks]|| [https://dati.zva.gov.lv/zalu-registrs/info/00-1137?r=aHR0cHM6Ly9kYXRpLnp2YS5nb3YubHYvemFsdS1yZWdpc3Rycy8/aXNzPTEmYW1wO3E9U3VsZmFyZ2luJmFtcDtJSy0xPTEmYW1wO0lLLTI9MiZhbXA7TkFDPW9uJmFtcDtTQVQ9b24mYW1wO0RFQz1vbiZhbXA7RVNDPW9uJmFtcDtFU0k9b24mYW1wO1BJTT1vbiZhbX SULFARGIN]®
|-
| [https://dati.zva.gov.lv/zalu-registrs/info/06-0068?r=aHR0cHM6Ly9kYXRpLnp2YS5nb3YubHYvemFsdS1yZWdpc3Rycy8/aXNzPTEmYW1wO3E9QnVwaXZhY2FpbmUtR3JpbmRla3MmYW1wO0lLLTE9MSZhbXA7SUstMj0yJmFtcDtOQUM9b24mYW1wO1NBVD1vbiZhbXA7REVDPW9uJmFtcDtFU0M9b24mYW1wO0VTST1vbiZhbX BUPIVACAINE-GRINDEKS SPINAL]|| [https://dati.zva.gov.lv/zalu-registrs/info/00-0405?r=aHR0cHM6Ly9kYXRpLnp2YS5nb3YubHYvemFsdS1yZWdpc3Rycy8/aXNzPTEmYW1wO3E9TGlkb2NhaW5lLUdyaW5kZWtzJmFtcDtJSy0xPTEmYW1wO0lLLTI9MiZhbXA7TkFDPW9uJmFtcDtTQVQ9b24mYW1wO0RFQz1vbiZhbXA7RVNDPW9uJmFtcDtFU0k9b24mYW1wO1 LIDOCAINE-GRINDEKS]|| URSOGRIX®
|-
| [https://dati.zva.gov.lv/zalu-registrs/?iss=1&amp;q=Clarithromycin+Grindeks&amp;IK-1=1&amp;IK-2=2&amp;NAC=on&amp;SAT=on&amp;DEC=on&amp;ESC=on&amp;ESI=on&amp;PIM=on&amp;RNE=on CLARITHROMYCIN GRINDEKS]|| [https://dati.zva.gov.lv/zalu-registrs/?iss=1&amp;q=Lisinopril-Grindeks&amp;IK-1=1&amp;IK-2=2&amp;NAC=on&amp;SAT=on&amp;DEC=on&amp;ESC=on&amp;ESI=on&amp;PIM=on&amp;RNE=on LISINOPRIL-GRINDEKS]|| [https://dati.zva.gov.lv/zalu-registrs/?iss=1&amp;q=Venlaxor&amp;IK-1=1&amp;IK-2=2&amp;NAC=on&amp;SAT=on&amp;DEC=on&amp;ESC=on&amp;ESI=on&amp;PIM=on&amp;RNE=on VENLAXOR]®
|-
| [https://dati.zva.gov.lv/zalu-registrs/info/97-0566?r=aHR0cHM6Ly9kYXRpLnp2YS5nb3YubHYvemFsdS1yZWdpc3Rycy8/aXNzPTEmYW1wO3E9Q3ljbG9kb2wmYW1wO0lLLTE9MSZhbXA7SUstMj0yJmFtcDtOQUM9b24mYW1wO1NBVD1vbiZhbXA7REVDPW9uJmFtcDtFU0M9b24mYW1wO0VTST1vbiZhbXA7UElNPW9uJmFtcD CYCLODOL]®|| [https://dati.zva.gov.lv/zalu-registrs/info/95-0293?r=aHR0cHM6Ly9kYXRpLnp2YS5nb3YubHYvemFsdS1yZWdpc3Rycy8/aXNzPTEmYW1wO3E9TWViZW5kYXpvbGUtR3JpbmRla3MmYW1wO0lLLTE9MSZhbXA7SUstMj0yJmFtcDtOQUM9b24mYW1wO1NBVD1vbiZhbXA7REVDPW9uJmFtcDtFU0M9b24mYW1wO0VTST1vbiZhbX MEBENDAZOLE-GRINDEKS]|| [https://dati.zva.gov.lv/zalu-registrs/?iss=1&amp;q=Warfarin-Grindeks&amp;IK-1=1&amp;IK-2=2&amp;NAC=on&amp;SAT=on&amp;DEC=on&amp;ESC=on&amp;ESI=on&amp;PIM=on&amp;RNE=on&amp;MDO= WARFARIN-GRINDEKS]
|-
| [https://dati.zva.gov.lv/zalu-registrs/info/95-0131?r=aHR0cHM6Ly9kYXRpLnp2YS5nb3YubHYvemFsdS1yZWdpc3Rycy8/aXNzPTEmYW1wO3E9RGV6YW1pbm9va3NpdG9jJUM0JUFCbnMmYW1wO0lLLTE9MSZhbXA7SUstMj0yJmFtcDtOQUM9b24mYW1wO1NBVD1vbiZhbXA7REVDPW9uJmFtcDtFU0M9b24mYW1wO0VTST1vbi DEZAMINOOKSITOCĪNS]|| [https://dati.zva.gov.lv/zalu-registrs/info/16-0226?r=aHR0cHM6Ly9kYXRpLnp2YS5nb3YubHYvemFsdS1yZWdpc3Rycy8/aXNzPTEmYW1wO3E9TWVtYW50aW5lK0dyaW5kZWtzJmFtcDtJSy0xPTEmYW1wO0lLLTI9MiZhbXA7TkFDPW9uJmFtcDtTQVQ9b24mYW1wO0RFQz1vbiZhbXA7RVNDPW9uJmFtcDtFU0k9b24mYW1wO1 Memantine]||
|}

=== Aktīvās vielas ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|+ Grindeks ražōtās aktīvās vielas
|-
| Alfentanil|| Levosimendan|| Rivaroxaban
|-
| Atipamezole hydrochloride|| Medetomidine hydrochloride|| Sufentanil
|-
| Desaminooxytocin|| [[Meldonijs|Meldonium]] Phosphate (Mildronate®)|| [[Tegafūrs|Tegafur]] (Ftorafur®)
|-
| Detomidine hydrochloride|| Mivacurium chloride|| Tioguanine
|-
| Dexmedetomidine hydrochloride|| Nilotinib|| Xylazine
|-
| Droperidol|| Oxytocin|| Xylazine hydrochloride
|-
| [[Fentanils|Fentanyl]]|| Remifentanil|| Zopiclone
|-
| [[Imatinibs|Imatinib]]|| Rilmenidine dihydrogen phosphate||
|}

== Korporatīvā sociālā atbildība ==
Papildus ikgadējiem biznesa uzdevumiem Grindeks ir izvirzījis mērķi uzlabot uzņēmuma darbību korporatīvās sociālās atbildības jomā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Grindeks korporatīvā atbildība |url=https://grindeks.lv/lv/uznemums/atbildiba/ |access-date={{dat|2021|12|03||bez}} |archive-date={{dat|2021|10|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20211020153706/https://grindeks.lv/lv/uznemums/atbildiba/ }}&lt;/ref&gt;
Uzņēmums ir definējis, ka trīs galvenās korporatīvās sociālās atbildības prioritātes ir:
* veselība un drošība — aptverot gan pacientus, gan darbiniekus;
* vides aizsardzība;
* ētika, apliecinot Grindeks spēju rīkoties godīgi daudzpusīgajā farmācijas biznesā.

== Finanšu rezultāti ==

=== 2020. gads ===
2020. gadā Grindeks koncerns sasniedza vēsturiski straujāko apgrozījuma un peļņas pieaugumu. Grindeks koncerna apgrozījums sasniedza 187,0 miljonus eiro — par 45,6 miljoniem eiro jeb 32% vairāk nekā 2019. gadā. Peļņa sastādīja 19,0 miljonus eiro, kas ir par 5,6 miljoniem eiro jeb 42% vairāk nekā 2019. gadā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Grindeks finanšu rezultāti 2020. gadā. |url=https://grindeks.lv/lv/jaunumi/2020-gada-grindeks-koncerns-sasniedzis-vesturiski-straujako-apgrozijuma-un-pelnas-kapumu/ |access-date={{dat|2021|12|03||bez}} |archive-date={{dat|2021|07|25||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210725143904/https://grindeks.lv/lv/jaunumi/2020-gada-grindeks-koncerns-sasniedzis-vesturiski-straujako-apgrozijuma-un-pelnas-kapumu/ }}&lt;/ref&gt;

Koncerna gatavo zāļu formu realizācijas apjoms 2020. gadā bija 173,6 miljoni eiro un, salīdzinot ar 2019. gadu, ir pieaudzis par 41,5 miljoniem eiro jeb par 31%.
2020. gadā aktīvo farmaceitisko vielu realizācijas apjoms bija 12,5 miljoni eiro, kas ir par 3,9 miljoniem eiro jeb 46% vairāk nekā 2019. gadā.
2020. gadā Grindeks koncerns ir nostiprinājis savas pozīcijas pasaules farmācijas tirgū un eksportējis produkciju uz 93 valstīm par kopējo summu 176,1 miljons eiro.

=== 2021. gads ===
Grindeks koncerna konsolidētie, provizoriskie finanšu dati liecina, ka 2021. gadu koncerns noslēdzis ar rekordlielu apgrozījumu un peļņu. Šajā periodā Grindeks koncerna apgrozījums sasniedza 231,1 milj. eiro, kas ir par 44,0 milj. eiro vai 24% vairāk nekā 2020. gadā. 2021. gadā koncerna peļņa bija 41,0 milj. eiro, kas ir par 22,1 milj. eiro vai 2 reizes vairāk nekā 2020. gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://grindeks.eu/lv/grindeks-koncerns-2021-gadu-nosledz-ar-rekordlielu-2311-milj-eiro-apgrozijumu/|title=Grindeks koncerns 2021. gadu noslēdz ar rekordlielu 231,1 milj. eiro apgrozījumu - Grindeks|access-date=2023-03-23|date=2022-02-02|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;

Grindeks koncerna rekordaugstā peļņa un apgrozījums sasniegts, būtiski pieaugot pieprasījumam pēc koncerna ražotajiem sirds un asinsvadu, centrālās nervu sistēmas un slimnīcu segmenta medikamentiem, kā arī no AS Grindeks meitas uzņēmuma AS Kalceks piedāvātā slimnīcu segmenta.

== Atbalsts ==
&quot;Grindeks&quot; atbalsta vairākus pasākumus, tostarp Gada balvas medicīnā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.rsu.lv/zinas-un-notikumi/zinas/gada-balva-medicina-2009 |title=Gada balva medicīnā 2009 |access-date={{dat|2010|03|02||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100105153008/http://www.rsu.lv/zinas-un-notikumi/zinas/gada-balva-medicina-2009 |archivedate={{dat|2010|01|05||bez}} }}&lt;/ref&gt; pasniegšanu, ko rīko [[Rīgas Stradiņa universitāte]]s Absolventu asociācija.
AS &quot;Grindeks&quot; ir Latvijas Universitātes fonda bronzas mecenāts.
2004. gadā uzņēmums ziedoja līdzekļus LU Medicīnas fakultātes aparatūras modernizācijai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fonds.lv/lepojamies/mecenati/bronzas-mecenati/as-grindeks/|title=AS &quot;Grindeks&quot;|website=www.fonds.lv|access-date=2020-04-20|archive-date=2020-10-25|archive-url=https://web.archive.org/web/20201025161423/https://www.fonds.lv/lepojamies/mecenati/bronzas-mecenati/as-grindeks/}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [https://grindeks.com/lv/ Grindeks vietne]


{{NASDAQ OMX Riga}}

[[Kategorija:Latvijas farmācijas uzņēmumi]]</text>
      <sha1>61boyhv5ljjhceqpl0dwr9e9wxnxe6p</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Liepupes pagasts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>107114</id>
    <revision>
      <id>4465277</id>
      <parentid>4117272</parentid>
      <timestamp>2026-05-08T15:35:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ivario</username>
        <id>51458</id>
      </contributor>
      <origin>4465277</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4377" sha1="7ldpj6y9fyad4mhp08u3fo2gixhnwkd" xml:space="preserve">{{Latvijas novada infokaste
| nosaukums         = Liepupes pagasts
| karte             = Liepupes pagasts LocMap.png
| karte2            = &lt;!-- karte ar kaimiņpagastiem --&gt;
| ģerboņa_attēls    = Coat of Arms of Liepupes pagasts.svg
| ģerboņa_nosaukums = Liepupes pagasta ģerbonis
| karoga_attēls     = &lt;!-- tikai faila nosaukums --&gt;
| karoga_nosaukums  = Liepupes pagasta karogs
| novads            = Novads
| novada_nosaukums  = Limbažu novads
| centrs            = Mustkalni
| platība           = 157,9
| iedzīvotāji       = 1 934&lt;ref&gt;[http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/statistika/IRD2016/ISPV_Pasvaldibas_iedzivotaju_skaits_pagasti.pdf Latvijas iedzivotaju skaits pašvaldibas]&lt;/ref&gt;
| iedzīvotāji_gads  = 2016
| blīvums           = {{#expr: 1934 / 157.9 round 1}}
| izveidots         = &lt;!-- tikai gadaskaitlis --&gt;
| likvidēts         = &lt;!-- tikai ja likvidēts sadalot vai iekļaujot citā pagastā --&gt;
| mājaslapa         = &lt;!-- www.liepupe.lv --&gt;}}

'''Liepupes pagasts''' ir viena no [[Limbažu novads|Limbažu novada]] administratīvajām teritorijām [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] krastā. Robežojas ar sava novada [[Salacgrīvas pagasts|Salacgrīvas]], [[Viļķenes pagasts|Viļķenes]], [[Limbažu pagasts|Limbažu]] un [[Skultes pagasts|Skultes]] pagastiem.

== Daba ==
=== Hidrogrāfija ===
==== Upes ====
[[Liepupe (upe)|Liepupe]], [[Zaķupīte]].

== Vēsture ==
1322. gadā [[Turaidas pils]] fogts noteica Liepupes draudzes robežas. 1403. gadā [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans V fon Vallenrods|Jānis V]] draudzes novadu izlēņoja [[Fītinghofi|H. Fītinghofam]], pēc tam to ieguva [[Ikšķiļu dzimta]], 1467. gadā H. Koskuls, 1490. gadā [[Rozeni|V. Rozens]]. [[Zviedru Vidzeme]]s laikā 1630. gadā to ieguva [[Tīzenhauzeni|A. Tīzenhauzens]]. 1783.-1784. gadā uzcēla tagadējo Liepupes mūra baznīcu. 
Pēc [[1920. gada agrārā reforma|1920. gada agrārās reformas]] [[Perniģeles muiža]] tika sadalīta 92 vienībās (7 bija rentes mājas) 2498 ha kopplatībā.&lt;ref&gt;{{LKV|XII.|24157-24159}}&lt;/ref&gt;

1935. gadā [[Valmieras apriņķis|Valmieras apriņķa]] Liepupes pagasta platība bija 43,2 km² un tajā dzīvoja 776 iedzīvotāji. 1945. gadā pagastā izveidoja Liepupes [[ciema padome|ciema padomi]], kuru gan 1947. gadā likvidēja, bet 1949. gadā, līdz ar pagasta un apriņķa likvidāciju, atjaunoja. Liepupes ciemam 1954. gadā pievienoja likvidēto [[Duntes ciems|Duntes ciemu]], 1962. gadā — [[Tūjas ciems|Tūjas ciemu]]. 1977. gadā daļu Liepupes ciema teritorijas pievienoja [[Limbažu ciems|Limbažu]] un [[Skultes ciems|Skultes]] ciemiem. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Liepupes pagastu kā administratīvu teritoriju iekļāva  [[Salacgrīvas novads|Salacgrīvas novadā]]. 2021. gadā Salacgrīvas novadu iekļāva [[Limbažu novads|Limbažu novadā]].

== Iedzīvotāji ==
=== Iedzīvotāju skaita izmaiņas ===
Esošajās robežās, pēc CSP datiem.&lt;ref&gt;[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010 OSP]&lt;/ref&gt;
{{Historical populations
| title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas
| width = 80%
| align = none
|percentages = pagr
| cols = 3
| graph-pos = bottom
|1935|2963
|1959|3282
|1967|3158
|1979|2694
|1989|2588
|2000|2533
|2011|1956
|2021|1684
}}

=== Apdzīvotās vietas ===
Lielākās apdzīvotās vietas ir [[Liepupe (ciems)|Liepupe]] (576 iedz.), [[Tūja (Liepupes pagasts)|Tūja]] (328), [[Jelgavkrasti]] (156), [[Tūjasmuiža]] (117), '''[[Mustkalni]]''' (100; pagasta centrs), [[Dunte]] (75), [[Prinkas]] (72), [[Ķurmrags (ciems)|Ķurmrags]] (22), [[Lembuži]] (9).&lt;ref&gt;{{JSLatvija}}&lt;/ref&gt;

=== Ievērojamas personības ===
* [[Pēteris Šnore]] (1860—1928), kuģu kapteinis, ar burinieku &quot;Rota&quot; veica transatlantiskos braucienus uz Ameriku (1886), kā pirmais latviešu kapteinis šķērsoja ekvatoru kuģojumā uz Dienvidameriku (1887).

== Saimniecība ==
=== Transports ===
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Izglītība un kultūra ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

{{Latvijas pagasts-aizmetnis}}

{{Limbažu novads}}
{{Navboxes
|title=Vēsturiskā administratīvā piederība
|list1=
{{Salacgrīvas novads}}
{{Limbažu rajons}}
{{Limbažu apriņķis}}
{{Valmieras apriņķis}}
}}

[[Kategorija:Vidzeme]]
[[Kategorija:Limbažu novada pagasti]]
[[Kategorija:Liepupes pagasts| ]]</text>
      <sha1>7ldpj6y9fyad4mhp08u3fo2gixhnwkd</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4465282</id>
      <parentid>4465277</parentid>
      <timestamp>2026-05-08T15:55:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ivario</username>
        <id>51458</id>
      </contributor>
      <origin>4465282</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4444" sha1="c4cmyahg5ce8zt1gfy5ebvbi29idp36" xml:space="preserve">{{Latvijas novada infokaste
| nosaukums         = Liepupes pagasts
| karte             = Liepupes pagasts LocMap.png
| karte2            = &lt;!-- karte ar kaimiņpagastiem --&gt;
| ģerboņa_attēls    = Coat of Arms of Liepupes pagasts.svg
| ģerboņa_nosaukums = Liepupes pagasta ģerbonis
| karoga_attēls     = &lt;!-- tikai faila nosaukums --&gt;
| karoga_nosaukums  = Liepupes pagasta karogs
| novads            = Novads
| novada_nosaukums  = Limbažu novads
| centrs            = Mustkalni
| platība           = 157,9
| iedzīvotāji       = 1 934&lt;ref&gt;[http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/statistika/IRD2016/ISPV_Pasvaldibas_iedzivotaju_skaits_pagasti.pdf Latvijas iedzivotaju skaits pašvaldibas]&lt;/ref&gt;
| iedzīvotāji_gads  = 2016
| blīvums           = {{#expr: 1934 / 157.9 round 1}}
| izveidots         = &lt;!-- tikai gadaskaitlis --&gt;
| likvidēts         = &lt;!-- tikai ja likvidēts sadalot vai iekļaujot citā pagastā --&gt;
| mājaslapa         = &lt;!-- www.liepupe.lv --&gt;}}

'''Liepupes pagasts''' ir viena no [[Limbažu novads|Limbažu novada]] administratīvajām teritorijām [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] krastā. Robežojas ar sava novada [[Salacgrīvas pagasts|Salacgrīvas]], [[Viļķenes pagasts|Viļķenes]], [[Limbažu pagasts|Limbažu]] un [[Skultes pagasts|Skultes]] pagastiem.

== Daba ==
=== Hidrogrāfija ===
==== Upes ====
[[Liepupe (upe)|Liepupe]], [[Zaķupīte]].

== Vēsture ==
1322. gadā [[Turaidas pils]] fogts noteica Liepupes draudzes robežas. 1403. gadā [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans V fon Vallenrods|Jānis V]] draudzes novadu izlēņoja [[Fītinghofi|H. Fītinghofam]], pēc tam to ieguva [[Ikšķiļu dzimta]], 1467. gadā H. Koskuls, 1490. gadā [[Rozeni|V. Rozens]]. [[Zviedru Vidzeme]]s laikā 1630. gadā to ieguva [[Tīzenhauzeni|A. Tīzenhauzens]]. 1783.-1784. gadā uzcēla tagadējo Liepupes mūra baznīcu. 
Pēc [[1920. gada agrārā reforma|1920. gada agrārās reformas]] [[Perniģeles muiža]] tika sadalīta 92 vienībās (7 bija rentes mājas) 2498 ha kopplatībā.&lt;ref&gt;{{LKV|XII.|24157-24159}}&lt;/ref&gt;

1935. gadā [[Valmieras apriņķis|Valmieras apriņķa]] Liepupes pagasta platība bija 43,2 km² un tajā dzīvoja 776 iedzīvotāji. 1945. gadā pagastā izveidoja Liepupes [[ciema padome|ciema padomi]], kuru gan 1947. gadā likvidēja, bet 1949. gadā, līdz ar pagasta un apriņķa likvidāciju, atjaunoja. Jaunizveidotā [[Limbažu rajons|Limbažu rajona]] Liepupes ciemam 1954. gadā pievienoja likvidēto [[Duntes ciems|Duntes ciemu]], 1962. gadā — [[Tūjas ciems|Tūjas ciemu]]. 1977. gadā daļu Liepupes ciema teritorijas pievienoja [[Limbažu ciems|Limbažu]] un [[Skultes ciems|Skultes]] ciemiem. 1990. gadā ciemu reorganizēja par Limbažu rajona pagastu. 2009. gadā Liepupes pagastu kā administratīvu teritoriju iekļāva  [[Salacgrīvas novads|Salacgrīvas novadā]]. 2021. gadā Salacgrīvas novadu iekļāva [[Limbažu novads|Limbažu novadā]].

== Iedzīvotāji ==
=== Iedzīvotāju skaita izmaiņas ===
Esošajās robežās, pēc CSP datiem.&lt;ref&gt;[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010 OSP]&lt;/ref&gt;
{{Historical populations
| title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas
| width = 80%
| align = none
|percentages = pagr
| cols = 3
| graph-pos = bottom
|1935|2963
|1959|3282
|1967|3158
|1979|2694
|1989|2588
|2000|2533
|2011|1956
|2021|1684
}}

=== Apdzīvotās vietas ===
Lielākās apdzīvotās vietas ir [[Liepupe (ciems)|Liepupe]] (576 iedz.), [[Tūja (Liepupes pagasts)|Tūja]] (328), [[Jelgavkrasti]] (156), [[Tūjasmuiža]] (117), '''[[Mustkalni]]''' (100; pagasta centrs), [[Dunte]] (75), [[Prinkas]] (72), [[Ķurmrags (ciems)|Ķurmrags]] (22), [[Lembuži]] (9).&lt;ref&gt;{{JSLatvija}}&lt;/ref&gt;

=== Ievērojamas personības ===
* [[Pēteris Šnore]] (1860—1928), kuģu kapteinis, ar burinieku &quot;Rota&quot; veica transatlantiskos braucienus uz Ameriku (1886), kā pirmais latviešu kapteinis šķērsoja ekvatoru kuģojumā uz Dienvidameriku (1887).

== Saimniecība ==
=== Transports ===
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Izglītība un kultūra ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

{{Latvijas pagasts-aizmetnis}}

{{Limbažu novads}}
{{Navboxes
|title=Vēsturiskā administratīvā piederība
|list1=
{{Salacgrīvas novads}}
{{Limbažu rajons}}
{{Limbažu apriņķis}}
{{Valmieras apriņķis}}
}}

[[Kategorija:Vidzeme]]
[[Kategorija:Limbažu novada pagasti]]
[[Kategorija:Liepupes pagasts| ]]</text>
      <sha1>c4cmyahg5ce8zt1gfy5ebvbi29idp36</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4465283</id>
      <parentid>4465282</parentid>
      <timestamp>2026-05-08T15:57:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ivario</username>
        <id>51458</id>
      </contributor>
      <origin>4465283</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4536" sha1="3tzbun04udjagx0i1neh0vz15cqksz0" xml:space="preserve">{{Latvijas novada infokaste
| nosaukums         = Liepupes pagasts
| karte             = Liepupes pagasts LocMap.png
| karte2            = &lt;!-- karte ar kaimiņpagastiem --&gt;
| ģerboņa_attēls    = Coat of Arms of Liepupes pagasts.svg
| ģerboņa_nosaukums = Liepupes pagasta ģerbonis
| karoga_attēls     = &lt;!-- tikai faila nosaukums --&gt;
| karoga_nosaukums  = Liepupes pagasta karogs
| novads            = Novads
| novada_nosaukums  = Limbažu novads
| centrs            = Mustkalni
| platība           = 157,9
| iedzīvotāji       = 1 934&lt;ref&gt;[http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/statistika/IRD2016/ISPV_Pasvaldibas_iedzivotaju_skaits_pagasti.pdf Latvijas iedzivotaju skaits pašvaldibas]&lt;/ref&gt;
| iedzīvotāji_gads  = 2016
| blīvums           = {{#expr: 1934 / 157.9 round 1}}
| izveidots         = &lt;!-- tikai gadaskaitlis --&gt;
| likvidēts         = &lt;!-- tikai ja likvidēts sadalot vai iekļaujot citā pagastā --&gt;
| mājaslapa         = &lt;!-- www.liepupe.lv --&gt;}}

'''Liepupes pagasts''' ir viena no [[Limbažu novads|Limbažu novada]] administratīvajām teritorijām [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] krastā. Robežojas ar sava novada [[Salacgrīvas pagasts|Salacgrīvas]], [[Viļķenes pagasts|Viļķenes]], [[Limbažu pagasts|Limbažu]] un [[Skultes pagasts|Skultes]] pagastiem.

== Daba ==
=== Hidrogrāfija ===
==== Upes ====
[[Liepupe (upe)|Liepupe]], [[Zaķupīte]].

== Vēsture ==
1322. gadā [[Turaidas pils]] fogts noteica Liepupes draudzes robežas. 1403. gadā [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans V fon Vallenrods|Jānis V]] draudzes novadu izlēņoja [[Fītinghofi|H. Fītinghofam]], pēc tam to ieguva [[Ikšķiļu dzimta]], 1467. gadā H. Koskuls, 1490. gadā [[Rozeni|V. Rozens]]. [[Zviedru Vidzeme]]s laikā 1630. gadā to ieguva [[Tīzenhauzeni|A. Tīzenhauzens]]. 1783.-1784. gadā uzcēla tagadējo Liepupes mūra baznīcu. 
Pēc [[1920. gada agrārā reforma|1920. gada agrārās reformas]] [[Perniģeles muiža]] tika sadalīta 92 vienībās (7 bija rentes mājas) 2498 ha kopplatībā.&lt;ref&gt;{{LKV|XII.|24157-24159}}&lt;/ref&gt;

1935. gadā [[Valmieras apriņķis|Valmieras apriņķa]] Liepupes pagasta platība bija 43,2 km² un tajā dzīvoja 776 iedzīvotāji. 1945. gadā pagastā izveidoja Liepupes [[ciema padome|ciema padomi]], kuru gan 1947. gadā likvidēja (tajā gadā arī izveidoja atsevišķu [[Limbažu apriņķis|Limbažu apriņķi]]) bet 1949. gadā, līdz ar pagasta un Limbažu apriņķa likvidāciju, atjaunoja. Jaunizveidotā [[Limbažu rajons|Limbažu rajona]] Liepupes ciemam 1954. gadā pievienoja likvidēto [[Duntes ciems|Duntes ciemu]], 1962. gadā — [[Tūjas ciems|Tūjas ciemu]]. 1977. gadā daļu Liepupes ciema teritorijas pievienoja [[Limbažu ciems|Limbažu]] un [[Skultes ciems|Skultes]] ciemiem. 1990. gadā ciemu reorganizēja par Limbažu rajona pagastu. 2009. gadā Liepupes pagastu kā administratīvu teritoriju iekļāva  [[Salacgrīvas novads|Salacgrīvas novadā]]. 2021. gadā Salacgrīvas novadu iekļāva [[Limbažu novads|Limbažu novadā]].

== Iedzīvotāji ==
=== Iedzīvotāju skaita izmaiņas ===
Esošajās robežās, pēc CSP datiem.&lt;ref&gt;[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010 OSP]&lt;/ref&gt;
{{Historical populations
| title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas
| width = 80%
| align = none
|percentages = pagr
| cols = 3
| graph-pos = bottom
|1935|2963
|1959|3282
|1967|3158
|1979|2694
|1989|2588
|2000|2533
|2011|1956
|2021|1684
}}

=== Apdzīvotās vietas ===
Lielākās apdzīvotās vietas ir [[Liepupe (ciems)|Liepupe]] (576 iedz.), [[Tūja (Liepupes pagasts)|Tūja]] (328), [[Jelgavkrasti]] (156), [[Tūjasmuiža]] (117), '''[[Mustkalni]]''' (100; pagasta centrs), [[Dunte]] (75), [[Prinkas]] (72), [[Ķurmrags (ciems)|Ķurmrags]] (22), [[Lembuži]] (9).&lt;ref&gt;{{JSLatvija}}&lt;/ref&gt;

=== Ievērojamas personības ===
* [[Pēteris Šnore]] (1860—1928), kuģu kapteinis, ar burinieku &quot;Rota&quot; veica transatlantiskos braucienus uz Ameriku (1886), kā pirmais latviešu kapteinis šķērsoja ekvatoru kuģojumā uz Dienvidameriku (1887).

== Saimniecība ==
=== Transports ===
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Izglītība un kultūra ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

{{Latvijas pagasts-aizmetnis}}

{{Limbažu novads}}
{{Navboxes
|title=Vēsturiskā administratīvā piederība
|list1=
{{Salacgrīvas novads}}
{{Limbažu rajons}}
{{Limbažu apriņķis}}
{{Valmieras apriņķis}}
}}

[[Kategorija:Vidzeme]]
[[Kategorija:Limbažu novada pagasti]]
[[Kategorija:Liepupes pagasts| ]]</text>
      <sha1>3tzbun04udjagx0i1neh0vz15cqksz0</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4465291</id>
      <parentid>4465283</parentid>
      <timestamp>2026-05-08T16:12:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ivario</username>
        <id>51458</id>
      </contributor>
      <origin>4465291</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4748" sha1="mhambdkt7x70nh84mi4fh7c3yvnmr4m" xml:space="preserve">{{Latvijas novada infokaste
| nosaukums         = Liepupes pagasts
| karte             = Liepupes pagasts LocMap.png
| karte2            = &lt;!-- karte ar kaimiņpagastiem --&gt;
| ģerboņa_attēls    = Coat of Arms of Liepupes pagasts.svg
| ģerboņa_nosaukums = Liepupes pagasta ģerbonis
| karoga_attēls     = &lt;!-- tikai faila nosaukums --&gt;
| karoga_nosaukums  = Liepupes pagasta karogs
| novads            = Novads
| novada_nosaukums  = Limbažu novads
| centrs            = Mustkalni
| platība           = 157,9
| iedzīvotāji       = 1 934&lt;ref&gt;[http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/statistika/IRD2016/ISPV_Pasvaldibas_iedzivotaju_skaits_pagasti.pdf Latvijas iedzivotaju skaits pašvaldibas]&lt;/ref&gt;
| iedzīvotāji_gads  = 2016
| blīvums           = {{#expr: 1934 / 157.9 round 1}}
| izveidots         = &lt;!-- tikai gadaskaitlis --&gt;
| likvidēts         = &lt;!-- tikai ja likvidēts sadalot vai iekļaujot citā pagastā --&gt;
| mājaslapa         = &lt;!-- www.liepupe.lv --&gt;}}

'''Liepupes pagasts''' ir viena no [[Limbažu novads|Limbažu novada]] administratīvajām teritorijām [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] krastā. Robežojas ar sava novada [[Salacgrīvas pagasts|Salacgrīvas]], [[Viļķenes pagasts|Viļķenes]], [[Limbažu pagasts|Limbažu]] un [[Skultes pagasts|Skultes]] pagastiem.

== Daba ==
=== Hidrogrāfija ===
==== Upes ====
[[Liepupe (upe)|Liepupe]], [[Zaķupīte]].

== Vēsture ==
1322. gadā [[Turaidas pils]] fogts noteica Liepupes draudzes robežas. 1403. gadā [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans V fon Vallenrods|Jānis V]] draudzes novadu izlēņoja [[Fītinghofi|H. Fītinghofam]], pēc tam to ieguva [[Ikšķiļu dzimta]], 1467. gadā H. Koskuls, 1490. gadā [[Rozeni|V. Rozens]]. [[Zviedru Vidzeme]]s laikā 1630. gadā to ieguva [[Tīzenhauzeni|A. Tīzenhauzens]]. 1783.-1784. gadā uzcēla tagadējo Liepupes mūra baznīcu. 
Pēc [[1920. gada agrārā reforma|1920. gada agrārās reformas]] [[Perniģeles muiža]] tika sadalīta 92 vienībās (7 bija rentes mājas) 2498 ha kopplatībā.&lt;ref&gt;{{LKV|XII.|24157-24159}}&lt;/ref&gt;

1935. gadā [[Valmieras apriņķis|Valmieras apriņķa]] Liepupes pagasta platība bija 43,2 km² un tajā dzīvoja 776 iedzīvotāji. 1945. gadā pagastā izveidoja Liepupes [[ciema padome|ciema padomi]], kuru gan 1947. gadā likvidēja (tajā gadā arī izveidoja atsevišķu [[Limbažu apriņķis|Limbažu apriņķi]]) bet 1949. gadā, līdz ar pagasta un Limbažu apriņķa likvidāciju, atjaunoja. Jaunizveidotā [[Limbažu rajons|Limbažu rajona]] Liepupes ciemam 1954. gadā pievienoja likvidēto [[Duntes ciems|Duntes ciemu]], 1962. gadā — [[Tūjas ciems|Tūjas ciemu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sites.google.com/view/summacomune/Vidzeme/Limbazu-rajons/Liepupes-ciems|title=Summa comune - Liepupes ciems|website=sites.google.com|access-date=2026-05-08|language=lv}}&lt;/ref&gt; 1977. gadā daļu Liepupes ciema teritorijas pievienoja [[Limbažu ciems|Limbažu]] un [[Skultes ciems|Skultes]] ciemiem. 1990. gadā ciemu reorganizēja par Limbažu rajona pagastu. 2009. gadā Liepupes pagastu kā administratīvu teritoriju iekļāva  [[Salacgrīvas novads|Salacgrīvas novadā]]. 2021. gadā Salacgrīvas novadu iekļāva [[Limbažu novads|Limbažu novadā]].

== Iedzīvotāji ==
=== Iedzīvotāju skaita izmaiņas ===
Esošajās robežās, pēc CSP datiem.&lt;ref&gt;[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010 OSP]&lt;/ref&gt;
{{Historical populations
| title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas
| width = 80%
| align = none
|percentages = pagr
| cols = 3
| graph-pos = bottom
|1935|2963
|1959|3282
|1967|3158
|1979|2694
|1989|2588
|2000|2533
|2011|1956
|2021|1684
}}

=== Apdzīvotās vietas ===
Lielākās apdzīvotās vietas ir [[Liepupe (ciems)|Liepupe]] (576 iedz.), [[Tūja (Liepupes pagasts)|Tūja]] (328), [[Jelgavkrasti]] (156), [[Tūjasmuiža]] (117), '''[[Mustkalni]]''' (100; pagasta centrs), [[Dunte]] (75), [[Prinkas]] (72), [[Ķurmrags (ciems)|Ķurmrags]] (22), [[Lembuži]] (9).&lt;ref&gt;{{JSLatvija}}&lt;/ref&gt;

=== Ievērojamas personības ===
* [[Pēteris Šnore]] (1860—1928), kuģu kapteinis, ar burinieku &quot;Rota&quot; veica transatlantiskos braucienus uz Ameriku (1886), kā pirmais latviešu kapteinis šķērsoja ekvatoru kuģojumā uz Dienvidameriku (1887).

== Saimniecība ==
=== Transports ===
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Izglītība un kultūra ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

{{Latvijas pagasts-aizmetnis}}

{{Limbažu novads}}
{{Navboxes
|title=Vēsturiskā administratīvā piederība
|list1=
{{Salacgrīvas novads}}
{{Limbažu rajons}}
{{Limbažu apriņķis}}
{{Valmieras apriņķis}}
}}

[[Kategorija:Vidzeme]]
[[Kategorija:Limbažu novada pagasti]]
[[Kategorija:Liepupes pagasts| ]]</text>
      <sha1>mhambdkt7x70nh84mi4fh7c3yvnmr4m</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vladimirs Lindermans</title>
    <ns>0</ns>
    <id>107898</id>
    <revision>
      <id>4465230</id>
      <parentid>4423141</parentid>
      <timestamp>2026-05-08T12:19:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ivario</username>
        <id>51458</id>
      </contributor>
      <comment>/* Apcietināšanas un kriminālvajāšana */</comment>
      <origin>4465230</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9913" sha1="kchp21umxlt37cimizgqa2wxnc9pccl" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|        platums = 
|          vārds = Vladimirs Lindermans
|     vārds_orig = ''Владимир Линдерман''
|         attēls = 
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt =
|        dz_gads = 1958
|     dz_mēnesis = 11
|       dz_diena = 3
|       dz_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}}
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 
|      m_mēnesis =  
|        m_diena = 
|        m_vieta = 
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = [[Latvijas ebreji|Latvijas ebrejs]]
|        dzimums = 
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas =
|   dzīvesbiedrs = Tatjana Zubareva
|          bērni = 
|       paraksts = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas = 
}}
'''Vladimirs Lindermans''' ({{val|ru|Владимир Ильич Линдерман}}; dzimis {{dat|1958|11|3}} [[Rīga|Rīgā]]) ir [[Latvijas ebreji|Latvijas ebreju]] cilmes [[politika|politiķis]]. Bijis viens no [[Nacionālboļševiku partija]]s līderiem [[Latvija|Latvijā]] un [[Krievija|Krievijā]], vadīja organizāciju &quot;[[Par dzimto valodu!|Dzimtā valoda]]&quot;, kas savāca nepieciešamos [[Paraksts|parakstus]] [[2012. gada referendums par grozījumiem Satversmē|2012. gada referenduma]] ierosināšanai par [[valsts valoda]]s statusa piešķiršanu [[krievu valoda]]i Latvijā, ko [[Pilsonība Latvijā|Latvijas pilsoņi]] balsojot noraidīja.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1958. gadā Rīgā inženiera Elija (Iļjas) Lindermana ģimenē. Pēc dienesta padomju armijā sāka studēt [[Latvijas Universitāte|Latvijas Valsts universitātē]], bet augstāko izglītību neieguva. [[Trešā atmoda|Atmodas]] laikā darbojās [[Latvijas Tautas fronte]]s avīzes &quot;[[Atmoda (laikraksts)|Atmoda]]&quot; krievu redakcijā; 1990. gadu sākumā izdeva erotisko avīzi &quot;Ješčo&quot; (''Ещё'').

1997. gadā iesaistījās Krievijas [[Nacionālboļševiku partija|Nacionālboļševiku partijā]], 1998. gadā kļuva par tās Latvijas nodaļas vadītāju ar iesauku '''Abels'''.&lt;ref&gt;[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp|issue:/p_003_xbrl2008n16|article:DIVL127|query:Lindermanam Nedēļas notikumu chronika] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200428154535/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_003_xbrl2008n16{{!}}article:DIVL127{{!}}query:Lindermanam |date={{dat|2020|04|28||bez}} }}, JO — Brīvā Latvija: Apvienotā &quot;Londonas Avīze&quot; un &quot;Latvija&quot;, 2008/04, 16, 3. lpp&lt;/ref&gt; 2001. gadā piedalījās [[antiglobālisti|antiglobālistu]] rīkotajos grautiņos [[Ženēva|Ženēvā]].

2002. gada nogalē devās uz [[Saratova|Saratovu]] [[Krievija|Krievijā]] liecināt Nacionālboļševiku partijas līdera [[Eduards Ļimonovs|Eduarda Ļimonova]] lietā un sāka tur politisko darbību, kļūstot par E. Ļimonova faktisko vietnieku, kritizēja [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidentu]] [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]].&lt;ref&gt;[http://www.diena.lv/latvija/zinas/apmats-ar-revolucijam-13916304 Apmāts ar revolūcijām] Diena.lv&lt;/ref&gt; Šai laikā Latvijā viņam uzrādīja apsūdzības par aicinājumiem gāzt valsts varu un sprāgstvielu glabāšanu, V. Lindermanu izsludināja starptautiskajā meklēšanā. 2008. gada sākumā Lindermanu izdeva Latvijai, tomēr tiesa viņu attaisnoja.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ntz.lv/dazadi/attaisno-nacionalbolseviku-lindermanu/|title=Attaisno nacionālboļševiku Lindermanu|website=NTZ|access-date=2023-12-13|date=2008-07-03|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2009. gadā viņš nodibināja partiju &quot;[[13. janvāra kustība]]&quot;, mēģinot kļūt par [[13. janvāra Vecrīgas nemieri|13. janvāra Vecrīgas nemieru]] dalībnieku līderi. 2010. gadā V. Lindermans nesekmīgi mēģināja iegūt Latvijas [[pilsonība|pilsonību]], tādēļ ierosināja tiesvedību pret [[Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde|Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi]].

2011. gadā viņa izveidotā organizācija &quot;Dzimtā valoda&quot; vāca parakstus, lai ierosinātu [[referendums|referendumu]] par Latvijas valsts valodas statusa piešķiršanu [[krievu valoda]]i. Tomēr [[2012. gada referendums par grozījumiem Satversmē|2012. gada referendumā par grozījumiem Satversmē]] ar pārliecinošu balsu vairākumu šādas izmaiņas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmē]] tika noraidītas.

2012. gada oktobrī V. Lindermans [[LTV1]] raidījumā &quot;Jauna Nedēļa&quot; izvirzīja tēzi, ka [[Latgale]]i nepieciešama [[autonomija]].

=== Apcietināšanas un kriminālvajāšana ===
{{dat|2018|5|10||bez}}, aizdomās par nacionālā, etniskā un rasu naida izraisīšanu [[Vislatvijas vecāku sapulce]]s runā, Vladimiru Lindermanu aizturēja un apcietināja [[Valsts drošības dienests|Drošības policija]]. 21. maijā Rīgas apgabaltiesa nolēma Lindermanam piemērot ar [[Brīvības atņemšana|brīvības atņemšanu]] nesaistītus drošības līdzekļus.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/tiesa-prokremlisko-aktivistu-lindermanu-atbrivo-no-apcietinajuma.a279161/|title=Tiesa prokremlisko aktīvistu Lindermanu atbrīvo no apcietinājuma|date={{dat|2018|5|21||bez}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2018|6|16||bez}}}}&lt;/ref&gt; Savukārt pēc tam divus gadus notika izmeklēšanas, līdz šā 2020 gada 3. aprīlī Valsts drošības dienesta izmeklētājs izbeidza kriminālprocesu pret V. Lindermanu „sakarā ar to, ka izdarītajās darbībās nav noziedzīga nodarījuma sastāva”.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://pietiek.com/raksti/tikko_lindermans_pieprasa_kaitejuma_atlidzinasanu,_ta_izbeigtais_kriminalprocess_pret_vinu_tiek_atjaunots/|title=Pietiek: Tikko Lindermans pieprasa kaitējuma atlīdzināšanu, tā izbeigtais kriminālprocess pret viņu tiek atjaunots|website=pietiek.com|access-date=2023-12-13|date=2020-07-23}}&lt;/ref&gt; Tikko kā Lindermans iedomājās pieprasīt no valsts atlīdzināt kaitējumu, kas viņam ticis nodarīts saistībā ar pret viņu sākto kriminālprocesu, virsprokurore V. Opincāne pieņēmusi lēmumu par kriminālprocesa atjaunošanu daļā par Vladimiru Lindermanu.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

Pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā]] [[Valsts drošības dienests]] (VDD) 2022. gada 7. jūnijā pret Lindermanu sāka kriminālprocesu saskaņā ar Krimināllikuma 74.1. pantu, tai skaitā par noziegumu pret mieru un kara noziegumu slavināšanu un attaisnošanu. 21. jūnijā Lindermanu aizturēja, VDD informēja, ka viņš saņemot finansiālu atlīdzību no Krievijā reģistrētiem juridiskiem nodibinājumiem. 14. jūlijā viņa advokāte tiesai iesniedza lūgumu par apcietinājuma aizstāšanu ar drošības naudu, tomēr tiesa to noraidīja.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/tiesa-lindermanu-patur-apcietinajuma.a465469/ Tiesa Lindermanu patur apcietinājumā] [[LETA]] lsm.lv 2022. gada 14. jūlijā&lt;/ref&gt; Pēc VDD prasības Lindermanam bija liegts sarakstīties un tikties ar brīvībā esošajām personām, tai skaitā ar sievu un bērniem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://rus.lsm.lv/statja/novosti/proisshestvija/sud-ostavil-vladimira-lindermana-pod-arestom.a465468/|title=Суд оставил Владимира Линдермана под арестом|website=rus.lsm.lv|access-date=2025-12-18|language=ru}}&lt;/ref&gt;

16. oktobrī kļuva zināms, ka [[Valsts drošības dienests]] (VDD) rosināja prokuratūru uzsākt kriminālvajāšanu pret prokremlisko aktīvistu (Lindermanu) par Krievijas izvērstā agresīvā kara Ukrainā mērķtiecīgu attaisnošanu un slavināšanu, kā arī centieniem provocēt naidu un nesaticību starp dažādu tautību iedzīvotājiem Latvijas sabiedrībā. Veicot izmeklēšanu, VDD bija fiksējusi vairākus desmitus Lindermana publikāciju, kuru saturā konstatējamas minēto noziedzīgo nodarījumu pazīmes, tās bija publicētas gan sociālajos tīklos, gan Krievijas finansētās interneta vietnēs.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/drosibas-dienests-ludz-apsudzet-prokremlisku-aktivistu-lindermanu-par-krievijas-noziegumu-atbalstisanu.a478317/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Drošības dienests lūdz apsūdzēt prokremlisku aktīvistu Lindermanu par Krievijas noziegumu atbalstīšanu] lsm.lv 2022. gada 16. oktobrī&lt;/ref&gt; 2024. gada februārī sākās Lindermana tiesas prāva.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/07.02.2024-prokremliskais-aktivists-lindermans-sezas-uz-apsudzeto-sola-par-krievijas-kara-noziegumu-attaisnosanu.a542043/|title=Prokremliskais aktīvists Lindermans sēžas uz apsūdzēto sola par Krievijas kara noziegumu attaisnošanu|website=www.lsm.lv|access-date=2026-05-08|date=2024-02-07|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/161/criminal/120095781/par-naida-noziegumiem-un-kara-attaisnosanu-tiesa-turpina-skatit-lindermana-lietu|title=Par naida noziegumiem un kara attaisnošanu tiesa turpina skatīt Lindermana lietu|last=Puķe|first=Selīna|website=Delfi|access-date=2026-05-08|date=2025-11-20|language=lv}}&lt;/ref&gt; 

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20120814154222/http://nazbol.info/ Nacionālboļševiku partija] {{ru ikona}}
* [http://13janvarja.livejournal.com/ 13. janvāra kustība]{{Novecojusi saite}} {{ru ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20150216131319/http://hroniki.info/?page=fases Izmeklēšanas hronikas] {{ru ikona}}
* [http://www.peoples.ru/state/politics/vladimir_linderman/ Peoples.ru] {{ru ikona}}

{{DEFAULTSORT:Lindermans, Vladimirs}}
[[Kategorija:1958. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Krievijas politiķi]]
[[Kategorija:Latvijas politiķi]]
[[Kategorija:Latvijas žurnālisti]]
[[Kategorija:Latvijas ebreji]]
[[Kategorija:Nacionālboļševisms]]
[[Kategorija:Sociālisti]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]</text>
      <sha1>kchp21umxlt37cimizgqa2wxnc9pccl</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Lourencs Marks Sendžers</title>
    <ns>0</ns>
    <id>109542</id>
    <redirect title="Lerijs Sangers" />
    <revision>
      <id>4465427</id>
      <parentid>847655</parentid>
      <timestamp>2026-05-09T02:31:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Xqbot</username>
        <id>11826</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Bots: Fixing double redirect from [[Lerijs Sendžers]] to [[Lerijs Sangers]]</comment>
      <origin>4465427</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="28" sha1="ham6arjy043uoblonddadr1s1qgqe4f" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Lerijs Sangers]]</text>
      <sha1>ham6arjy043uoblonddadr1s1qgqe4f</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Sendžers</title>
    <ns>0</ns>
    <id>109658</id>
    <redirect title="Lerijs Sangers" />
    <revision>
      <id>4465428</id>
      <parentid>848883</parentid>
      <timestamp>2026-05-09T02:31:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Xqbot</username>
        <id>11826</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Bots: Fixing double redirect from [[Lerijs Sendžers]] to [[Lerijs Sangers]]</comment>
      <origin>4465428</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="28" sha1="ham6arjy043uoblonddadr1s1qgqe4f" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Lerijs Sangers]]</text>
      <sha1>ham6arjy043uoblonddadr1s1qgqe4f</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Indoķīnas tīģeris</title>
    <ns>0</ns>
    <id>118895</id>
    <revision>
      <id>4465420</id>
      <parentid>4401053</parentid>
      <timestamp>2026-05-09T01:32:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4465420</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12183" sha1="meebqxw4e7dxldcueycym3jyfkrzs2y" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
| attēls = Panthera tigris corbetti 090901.jpg
| valsts =Animalia
| valsts_lv =Dzīvnieki
| valsts_r =Dzīvnieki
| tips =Chordata
| tips_lv =Hordaiņi
| klase =Mammalia
| klase_lv =Zīdītāji
| kārta =Carnivora
| kārta_lv =Plēsēji
| dzimta =Felidae
| dzimta_lv =Kaķu dzimta
| ģints =Panthera
| ģints_lv =Panteras
| suga =P. tigris
| suga_lv =Tīģeris
| pasuga =P. t. corbetti
| pasuga_lv = Indoķīnas tīģeris
| binomial =Panthera tigris corbetti &lt;small&gt;([[Mazák]], 1968)&lt;/small&gt;
|kategorijas= nē
}}
'''Indoķīnas tīģeris''' (''Panthera tigris corbetti'') ir viena no [[tīģeris|tīģera]] pasugām. Tas sastopams [[Mjanma|Mjanmā]], [[Taizeme|Taizemē]], [[Laosa|Laosā]] [[Vjetnama|Vjetnamā]], [[Kambodža|Kambodžā]] un [[Ķīna]]s dienvidrietumos.&lt;ref name=iuc&gt;[http://www.iucnredlist.org/details/136853/0 IUCN: Panthera tigris ssp. corbetti]&lt;/ref&gt; Saskaņā ar [[Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība|Starptautiskās dabas un dabas resursu aizsardzības savienības]] datiem Indoķīnas tīģeris ir apdraudēts, strauji tuvojoties kritiski apdraudēta statusa iegūšanai.&lt;ref name=iuc/&gt; 2011. gadā savvaļā bija sastopami 342 pieauguši īpatņi.&lt;ref name=iuc/&gt; Lielākā populācija (189—252 īpatņi) mājo Taizemē.&lt;ref&gt;[http://www.todayonline.com/world/asia/tiger-population-grows-50-cent-thai-wildlife-sanctuaries Tiger population grows 50 per cent in Thai wildlife sanctuaries]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Apmēram 85 tīģeri dzīvo Mjanmā un tikai 20 īpatņi Laosā.&lt;ref name=iuc/&gt; Kambodžā, Vjetnamā un Ķīnā kopš 2007. gada tas tiek uzskatīts par izmirušu.&lt;ref name=iuc/&gt;&lt;ref&gt;[https://www.theguardian.com/environment/2016/apr/06/tigers-declared-extinct-in-cambodia Tigers declared extinct in Cambodia]&lt;/ref&gt;&lt;ref name=az/&gt;&lt;ref name=dino/&gt; Apmēram 60 īpatņi mājo dažādos pasaules [[zoodārzs|zoodārzos]].&lt;ref name=bio/&gt;

Nesenā pagātnē kā Indoķīnas tīģeris tika klasificēts arī [[Malaizija|Malaizijā]] dzīvojošais tīģeris, tomēr saskaņā ar [[DNS]] pētījumiem šī populācija izdalīta kā atsevišķa pasuga — [[Malajas tīģeris]].&lt;ref name=ncbi&gt;[https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC534810/ Phylogeography and Genetic Ancestry of Tigers (Panthera tigris)]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.iucnredlist.org/details/136893/0 IUCN: Panthera tigris ssp. jacksoni]&lt;/ref&gt;

== Izplatība ==
[[Attēls:Panthera_tigris_corbetti_(Tierpark_Berlin)_832-714-(118).jpg|thumb|left|260px|Indoķīnas tīģeris ir košāk ruds nekā citas tīģeru pasugas]]
[[Attēls:Tiger_032.jpg|thumb|left|260px|Indoķīnas tīģeri Sinsinati zoodārzā]]
Indoķīnas tīģera izplatības areāls rietumos robežojas ar Bengālijas tīģera izplatības areālu. Ziemeļrietumu virzienā areāls sasniedz [[Čitagongas kalnu grēda|Čitagongas kalnu grēdu]] un [[Brahmaputra]]s upes baseinu.&lt;ref name=ncbi/&gt;&lt;ref&gt;Luo, S.J.; Johnson, W. E.; O'Brien, S. J. (2010). &quot;Applying molecular genetic tools to tiger conservation&quot;. Integrative Zoology. 5 (4): 351–362.&lt;/ref&gt; Mjanmā un Taizemē ir izveidoti vairāki nacionālie parki tīģeru aizsardzībai.&lt;ref&gt;Lynam, A.J., Saw Tun Khaing and Khin MaungZaw (2006). Developing a national tiger action plan for the Union of Myanmar. Environmental Management 37 (1): 30–39.&lt;/ref&gt; Vairāk nekā puse no kopējās populācijas sastopama Taizemes rietumu mežu masīvā, kas ir [[tropi|tropu]] un subtropu platlapu koku [[mežs|meži]].&lt;ref&gt;Simcharoen, S., Pattanavibool, A., Karanth, K.U., Nichols, J.D. and Kumar, N.S. (2007). How many tigers Panthera tigris are there in Huai Kha Khaeng Wildlife Sanctuary, Thailand? An estimate using photographic capture-recapture sampling. Oryx 41 (04): 447–453.&lt;/ref&gt;

Indoķīnas tīģers mājo mežos, plašos zālājos un kalnos, vislabprātāk apmetoties mežā ([[lietus mežs|lietus mežos]], mūžzaļajos mežos, jauktu koku mežos, tropu un subtropu mitrajos platlapu mežos).&lt;ref name=dino/&gt;

== Izskats ==
Indoķīnas tīģeris ir vidēji liels tīģeris, mazāks nekā [[Bengālijas tīģeris|Bengālijas]] un [[Amūras tīģeris]].&lt;ref name=az&gt;[https://a-z-animals.com/animals/indochinese-tiger/ A-Z Animals: Indochinese Tiger]&lt;/ref&gt;&lt;ref name=dino/&gt; Kā visiem tīģeriem, tēviņi ir lielāki un smagāki nekā mātītes. [[tēviņš|Tēviņa]] ķermeņa garums ir 2,55—2,85 [[metrs|m]], svars 150—200 [[kilograms|kg]]. [[Mātīte]]s garums ir 2,3—2,55 m, svars 100–130&amp;nbsp;kg.&lt;ref name=dino&gt;[http://dinoanimals.com/animals/indochinese-tiger-panthera-tigris-corbetti/ Indochinese tiger (Panthera tigris corbetti)]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.science.smith.edu/departments/Biology/VHAYSSEN/msi/pdf/i0076-3519-152-01-0001.pdf Mammalian Species: Panthera tigris]&lt;/ref&gt; Indoķīnas tīģeris pēc lieluma ir apmēram vienāds ar [[Āzijas lauva|Āzijas lauvu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.science.smith.edu/msi/pdf/762_Panthera_leo.pdf |title=Mammalian Species: Panthera leo |access-date={{dat|2017|03|29||bez}} |archive-date={{dat|2017|07|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170728131140/http://www.science.smith.edu/msi/pdf/762_Panthera_leo.pdf }}&lt;/ref&gt; Lai arī šīs pasugas pārstāvji nav lielākie tīģeri, tomēr to tēviņiem ir visgarākais [[galvaskauss]] no visiem, 319—365 [[milimetrs|mm]].&lt;ref&gt;[http://animaldiversity.org/accounts/Panthera_tigris/ ADW: Panthera tigris]&lt;/ref&gt;

Kažoks ir košāk ruds, tumšāks nekā Bengālijas tīģerim vai arī tas ir piesātināti zeltains, melnās svītras salīdzinoši īsas un šauras, pakakle un vēders gaiši dzelteni vai balti.&lt;ref name=dino/&gt;&lt;ref name=bio/&gt; [[Aste]] gaiši ruda (astes apakša var būt balta) ar melniem gredzeniem, astes gals melns. Arī uzacis un vaigi var būt [[baltā krāsa|balti]].&lt;ref name=bio&gt;[http://www.bioexpedition.com/indochinese-tiger/ Indochinese BioExpedition: Indochinese Tiger. Panthera tigris corbetti]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Mazák, V. (1968). Nouvelle sous-espèce de tigre provenant de l'Asie du sud-est. Mammalia 32 (1): 104.&lt;/ref&gt;

== Uzvedība un barība ==
Indoķīnas tīģeris ir vienpatis, un ģimeņu baros dzīvo tikai mātīte ar saviem mazuļiem.&lt;ref name=indo&gt;[http://www.tigers.org.za/indochinese-tiger.html#.Ul7PhFBwrqM Tigers: The Indochinese Tiger]&lt;/ref&gt; Tas galvenokārt medī vidējus un lielus [[pārnadži|pārnadžus]]. Tie ir [[sambarbriedis|sambarbrieži]], [[mežacūka]]s, [[lielie gorali|gorali]], [[bantengs|bantengi]] un jauni [[gaurs|gauri]].&lt;ref name=dino/&gt; Tomēr mūsdienās lielo pārnadžu populācijas ir ļoti samazinājušās vai atsevišķas sugas izmirušas, veidojot &quot;tukša meža&quot; sindromu — mežs, kas ārēji izskatās, ka ar to viss kārtībā, bet kurā dzīvnieku pasaule ir ļoti nabadzīga.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://news.bio-medicine.org/biology-news-2/Asias-biodiversity-vanishing-into-the-marketplace-2548-1/ |title=Asia's biodiversity vanishing into the marketplace |access-date={{dat|2017|03|30||bez}} |archive-date={{dat|2012|04|06||bez}} |archive-url=https://www.webcitation.org/66jBNkfoa?url=http://news.bio-medicine.org/biology-news-2/Asias-biodiversity-vanishing-into-the-marketplace-2548-1/ }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://news.mongabay.com/2009/01/wildlife-trade-creating-empty-forest-syndrome-across-the-globe/ Wildlife trade creating ’empty forest syndrome’ across the globe]&lt;/ref&gt;

Tādēļ tīģeris ir spiests medīt arī mazākus dzīvniekus, piemēram, [[mundžaki|mundžakus]], [[dzeloņcūkas]], [[Makaki|makakus]] un [[Cūkāpsis|cūkāpšus]].&lt;ref name=dino/&gt; Maza medījuma problēma ir tā, ka tā masa nav pietiekama, lai nodrošinātu tik liela plēsēja kvalitatīvu vairošanos. Šis faktors kombinācijā ar malumedniecību ir galvenie iemesli, kādēļ Indoķīnas tīģeri izzūd visā savā izplatības areālā.&lt;ref&gt;Karanth, K. U., Stith, B. M. (1999). Prey depletion as a critical determinant of tiger population viability. Pages 100–113 in: Seidensticker, J. Christie, S., Jackson, P. (eds.) Riding the Tiger: Tiger Conservation in human-dominated landscapes. Cambridge University Press. {{ISBN|0-521-64835-1}}&lt;/ref&gt;

== Vairošanās ==
[[Attēls:Panthera_tigris_corbetti_(Tierpark_Berlin)_841-723-(118).jpg|thumb|260px|Tīģeriene ar mazuļiem Berlīnes zoodārzā]]
Indoķīnas tīģerim nav noteikta vairošanās sezona, bet visbiežāk pārošanās notiek no [[novembris|novembra]] līdz [[aprīlis|aprīlim]].&lt;ref name=bio/&gt; Grūsnības periods ilgst 3,5 mēnešus, apmēram 103 dienas. Parasti piedzimst 2—3 mazuļi, bet tie var būt arī 7.&lt;ref name=bio/&gt; Par tiem rūpējas tikai māte. Tikko dzimuši mazuļi ir nevarīgi, akli un nedzirdīgi. Tie sver apmēram 1&amp;nbsp;kg.&lt;ref name=az/&gt; Acis un ausis atveras pēc dažām dienām. Māte mazuļus pirmos 2 mēnešus zīda tikai ar [[piens|pienu]], pēc tam tos sāk piebarot ar [[gaļa|gaļu]].&lt;ref name=az/&gt; Gada vecumu sasniedz apmēram 35% no mazuļiem.&lt;ref name=bio/&gt; To dzīvību apdraud meža ugunsgrēki, plūdi un citi pieaugušie tīģeri. Jaunie tīģeri māti pamet 18—28 mēnešu vecumā.&lt;ref name=az/&gt; Mātītes dzimumbriedumu sasniedz 3,5 gadu vecumā, tēviņi 5 gados.&lt;ref name=bio/&gt;&lt;ref name=indo/&gt;&lt;ref name=indian/&gt; Indoķīnas tīģeris dzīvo 15—26 gadus, atkarībā no tā vai īpatnis mājo savvaļā vai nebrīvē. Tā kā populācija savvaļā ir ļoti neliela, Indoķīnas tīģeriem notiek sapārošanās starp ļoti tuvu radniecīgiem īpatņiem, tādējādi pasugas gēni kļūst vājāki un tīģeriem parādās dažādas iedzimtas slimības, neauglību ieskaitot.&lt;ref name=dino/&gt;&lt;ref name=indo/&gt;&lt;ref name=indian&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.indiantiger.org/tigers-around-the-globe/indo-chinese-tiger.html |title=Indo-Chinese Tiger |access-date={{dat|2017|03|30||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170519201019/http://www.indiantiger.org/tigers-around-the-globe/indo-chinese-tiger.html |archivedate={{dat|2017|05|19||bez}} }}&lt;/ref&gt;

== Apdraudējums ==
Galvenais Indoķīnas ienaidnieks ir [[cilvēks]]. Vietējie iedzīvotāji medī tīģeri, lai tā ķermeņa daļas izmantotu tradicionālajā [[medicīna|medicīnā]], kā arī rotu pagatavošanai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.tigersincrisis.com/trade_tigers.htm |title=Tigers in Crisis |access-date={{dat|2017|03|30||bez}} |archive-date={{dat|2017|03|01||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170301233430/http://www.tigersincrisis.com/trade_tigers.htm }}&lt;/ref&gt; Otra milzīga problēma — dzīves vides degradācija un izzušana. Lauksaimniecības attīstība defragmentē tīģeru apdzīvotās platības, tās iznīcina un iztukšo.

[[Kačina]]s štatā Mjanmā ir lielākais Indoķīnas tīģeru rezervāts, kurā mājo pēdējie Mjanmas tīģeri. To izdzīvošanu ietekmē arī [[Mjanmas civilais karš]], kas sācies 1948. gadā un joprojām nav beidzies. Rezervāta teritorijā samērā brīvi darbojas vietējie malumednieki, jo rezervāta darbiniekiem dēļ bruņotā konflikta kopš 2011. gada ieeja rezervātā ir liegta.&lt;ref&gt;Rook, D. &quot;Civil war endangers Myanmar's ailing tigers&quot;. AFP. Retrieved 16 October 2013.&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
*[https://www.worldwildlife.org/species/indochinese-tiger WWF: Indochinese Tiger]
*[https://web.archive.org/web/20161016000015/http://www.tigerhomes.org/animal/curriculums/indochinese-tiger-pc.cfm Indochinese Tiger - Panthera tigris corbetti]
*[http://ielc.libguides.com/content.php?pid=652206&amp;sid=5402263 Tiger (Panthera tigris) Fact Sheet, 2009] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170613133813/http://ielc.libguides.com/content.php?pid=652206&amp;sid=5402263 |date={{dat|2017|06|13||bez}} }}
*[http://www.facts-about.info/tiger/ Tiger – Panthera tigris] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170403160314/http://www.facts-about.info/tiger/ |date={{dat|2017|04|03||bez}} }}
*[http://www.tigers.org.za A Study Of Tigers]

[[Kategorija:Tīģeri]]
[[Kategorija:Dienvidaustrumāzijas fauna]]
[[Kategorija:Āzijas fauna]]
[[Kategorija:Mjanmas fauna]]
[[Kategorija:Taizemes fauna]]
[[Kategorija:Laosas fauna]]
[[Kategorija:Ķīnas fauna]]</text>
      <sha1>meebqxw4e7dxldcueycym3jyfkrzs2y</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Fudzi</title>
    <ns>0</ns>
    <id>121334</id>
    <revision>
      <id>4465232</id>
      <parentid>4283578</parentid>
      <timestamp>2026-05-08T12:32:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4465232</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12965" sha1="mbzd58b1rkv2mp64d7ggdx9damu6cau" xml:space="preserve">{{Kalna infokaste
| Nosaukums            = Fudzi
| Photo                = Kodaki fuji frm shojinko.jpg
| Photo size           = 
| Paraksts             = Skats no [[Šojiko ezers|Šojiko ezera]] puses
| karte                = Japāna#Āzija
| paraksta_izvietojums = 
| latd= 35|latm= 21|lats= 29|latNS= N
| longd= 138|longm= 43|longs= 52|longEW= E
| Augstums         = 3776
| Atrašanās vieta  = {{flaga|Japāna}} [[Japāna]]
| Kalnu grēda      = 
| Augstiene        = 
| Kāpums           = 
| Parent peak      = 
| Coordinates      = 
| Topographic map  = [[Attēls:Mount Fuji Relief Map, SRTM-1.jpg|140px]]
| Type             = [[stratovulkāns]]
| Volcanic_Arc/Belt= 
| Age              = 
| Last eruption    = 1707.-1708. gadā
| First ascent     = 
| Easiest route    = 
| Grid_ref_UK      = 
| Grid_ref_Ireland = 
| Listing          = 
| Translation      = 
| Language         = 
| Pronunciation    = 
}}
'''Fudzi''' ({{val|ja|富士山}}, ''Fujisan'', {{izrunā|ɸɯ̟ᵝʑisã̠ɴ}}) ir augstākais kalns [[Japāna|Japānā]]&lt;ref name=&quot;Britannica&quot;/&gt; un viens no valsts nozīmīgākajiem simboliem. Tas ir aktīvs [[stratovulkāns]] ar gandrīz perfektu konusveida formu, kas gadsimtiem ilgi iedvesmojis māksliniekus, dzejniekus un svētceļniekus.&lt;ref name=&quot;UNESCO&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;Guardian&quot;/&gt; Fudzi tiek uzskatīts par svēto kalnu un ir viens no Japānas “[[Japānas svētie kalni|trim svētajiem kalniem]]” (三霊山, ''Sanreizan''). Vulkāns atrodas [[Honsju]] salas dienvidaustrumos, uz [[Šidzuokas prefektūra|Šidzuokas]] un [[Jamanasi prefektūra|Jamanasi prefektūru]] robežas, aptuveni 100 km uz dienvidrietumiem no [[Tokija]]s. Skaidrā dienā kalnu iespējams saskatīt no galvaspilsētas. Tā augstums sasniedz 3776 metrus virs jūras līmeņa, padarot to par Japānas augstāko dabisko objektu.

Lai gan Fudzi ir aktīvs vulkāns, pēdējais tā izvirdums notika 1707.—1708. gadā.&lt;ref name=&quot;Britannica&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;Oregon State&quot;/&gt; Mūsdienās tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] un [[alpīnisms|alpīnisma]] galamērķis, oficiālā kāpšanas sezona ilgst no jūlija sākuma līdz augusta beigām. Daudzi ceļotāji kāpj naktī, lai saullēktu sagaidītu no virsotnes. Fudzi bieži attēlots [[japāņu māksla|japāņu mākslā]] un [[japāņu literatūra|literatūrā]], tostarp [[Hokusai]] slavenajā darbu sērijā “[[36 skati uz Fudzi kalnu]]”.&lt;ref name=&quot;Guardian&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=The Great Wave: why has this become the defining image of our era? |url=https://www.theguardian.com/lifeandstyle/2025/jan/21/the-great-wave-hokusai-why-has-this-become-defining-image-our-era |publisher=The Guardian |accessdate={{dat|2025|2|22||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt; 2013. gadā UNESCO to iekļāva [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|Pasaules mantojuma sarakstā]] ar nosaukumu “Fudzi — svētvieta un mākslinieciskās iedvesmas avots”, apliecinot tā nozīmi [[Japānas vēsture|Japānas vēsturē]] un [[Japānas kultūra|kultūrā]].&lt;ref name=&quot;UNESCO&quot;/&gt;

== Ģeoloģija un ģeogrāfija ==
Fudzi ir [[stratovulkāns]], kas veidojies [[Honsju]] salas tektoniski aktīvajā zonā, kur saduras [[Filipīnu plātne|Filipīnu]], [[Klusā okeāna plātne|Klusā okeāna]], [[Eirāzijas plātne|Eirāzijas]] un [[Ziemeļamerikas plātne]]s. Tas atrodas [[Uguns loks|Uguns lokā]], kas ir reģions ar augstu seismisko un vulkānisko aktivitāti.

Fudzi ir salīdzinoši jauns vulkāns. Tā struktūra veidojusies pēdējo {{nobr|400 000}} gadu laikā, un tā pašreizējā forma ir trīs secīgu vulkānu kombinācija — ''Komitake'', ''Ko Fudzi'' (“Vecais Fudzi”) un ''Šin Fudzi'' (“Jaunais Fudzi”).&lt;ref name=&quot;Britannica&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Mount Fuji |url=https://www.britannica.com/place/Mount-Fuji |publisher=Encyclopedia Britannica |accessdate={{dat|2025|2|22||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt; Apmēram pirms {{nobr|100 000}} gadu notika masīvi izvirdumi, kas mainīja vulkāna formu. Pēdējo {{nobr|10 000}} gadu laikā izveidojusies pašreizējā konusveida struktūra. Fudzi ir klasisks stratovulkāns ar stāvu, simetrisku konusu, kas veidojies no dažādiem lavas slāņiem un vulkāniskajiem iežiem, piemēram, [[andezīts|andezīta]] un [[bazalts|bazalta]].

Fudzi tiek uzskatīts par aktīvu vulkānu, lai gan pēdējais izvirdums notika 1707. gadā ([[Hōei izvirdums]]). Šis izvirdums radīja lielu daudzumu pelnu un izveidoja papildu krāteri vulkāna dienvidaustrumu nogāzē. Fudzi izvirdumi parasti ir eksplozīvi, un tie rada lielu daudzumu [[vulkāniskie pelni|piroklastisko pelnu]]. Magmatiskā aktivitāte zem vulkāna tiek uzraudzīta, jo pastāv risks, ka nākotnē varētu notikt jauns izvirdums. Zinātnieki seko seismiskajai aktivitātei un gāzu emisijām, lai noteiktu vulkāniskās aktivitātes pazīmes.&lt;ref name=&quot;Britannica&quot;/&gt;

== Izvirdumi ==
{{atveidošana|izvirdumu nosaukumi}}
Fudzi ir aktīvs stratovulkāns, kurš pēdējo 10 000 gadu laikā ir piedzīvojis vairākus nozīmīgus izvirdumus. Lai gan mūsdienās tas ir mierīgs, vulkāna aktivitāte tiek pastāvīgi uzraudzīta, jo pastāv potenciāls nākotnes izvirdumiem.

Pēdējie izvirdumi notika 800. gadā ([[Enryaku izvirdums]]), 864. gadā ([[Jōgan izvirdums]]) un 1707. gada ([[Hōei izvirdums]]).&lt;ref name=&quot;nippon&quot;/&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Risk5: Volcanic eruption |url=https://www.fujisan-climb.jp/en/risks/risk5-volcanic-eruption.html |publisher=Official Web Site for Mt. Fuji Climbing |accessdate={{dat|2025|2|22||bez}} |language=en }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Oregon State&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Mt. Fuji: The Earthquake that caused a Volcanic Eruption |url=https://volcano.oregonstate.edu/news/mt-fuji-earthquake-caused-volcanic-eruption |publisher=Oregon State University |accessdate={{dat|2025|2|22||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt; 800. gadā sākās Enryaku izvirdums, kas notika Fudzi kalna ziemeļaustrumu nogāzē, izmetot lielu daudzumu vulkānisko pelnu, un apraka svarīgo [[Ašigara ceļš|Ašigara ceļu]].&lt;ref name=&quot;nippon&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Mount Fuji’s History of Eruptions |url=https://www.nippon.com/en/japan-data/h00420/mount-fuji%E2%80%99s-history-of-eruptions.html |website=nippon.com |accessdate={{dat|2025|2|22||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt; 864. gadā Fudzi ziemeļaustrumos izvirda [[lava]], tā tecēja [[Senoumi ezers|Senoumi ezerā]] (せの海), sadalot to uz pusēm. Mūsdienās ir divi ezeri — [[Saiko ezers]] (西湖) un [[Šojiko ezers]] (精進湖). Sacietējusī lava, kas sadalīja ezeru uz pusēm, ir nosaukta par [[Aokigahara|Aokigaharu]] (青木ヶ原溶岩), un tā mūsdienās ir apaugusi ar mežu. Viens no nozīmīgākajiem Fudzi izvirdumiem bija 1707. gada Hōei izvirdums, kas notika [[Edo periods|Edo periodā]]. Šis izvirdums sākās 16. decembrī un ilga vairāk nekā divas nedēļas. Tajā netika novērota [[lava]]s plūsma, bet tika izsviests milzīgs daudzums [[vulkāniskie pelni|vulkānisko pelnu]] un iežu, kas noklāja plašas teritorijas, tostarp [[Tokija|Tokiju]] (tolaik Edo), kas atrodas vairāk nekā 100 km attālumā no vulkāna. Izvirduma rezultātā izveidojās [[Hōei krāteris]] vulkāna dienvidaustrumu nogāzē.

Fudzi izvirdumi vēsturiski ir izraisījuši nopietnas sekas. Izvirdumu laikā [[vulkāniskie pelni]] var pārklāt lauksaimniecības zemes un pilsētas, samazinot ražu un piesārņojot ūdens avotus. 1707. gada Hōei izvirdums būtiski ietekmēja [[Tokija|Edo pilsētu]], kur pelnu dēļ bija elpošanas problēmas un pārtikas krīze. Spēcīgi izvirdumi bieži vien ir saistīti ar [[zemestrīce|zemestrīcēm]], kas var radīt plašus postījumus. Hōei izvirdumu, iespējams, izraisīja spēcīgā [[Hōei zemestrīce]] (M8.6—8.7), kas notika 49 dienas pirms izvirduma.&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce |author1=Chesley, C., LaFemina, P. C., Puskas, C., &amp; Kobayashi, D. |title=The 1707 Mw8.7 Hoei earthquake triggered the largest historical eruption of Mt. Fuji |journal=Geophysical Research Letters |date=22 December 2012 |doi=10.1029/2012GL053868 |language=en}}&lt;/ref&gt; Lai gan pēdējie izvirdumi galvenokārt radījuši pelnus un piroklastiskos iežus, agrākā vēsturē Fudzi lavas straumes ir izpostījušas apkārtējās teritorijas un mainījušas ainavu.

Mūsdienās Fudzi tiek rūpīgi uzraudzīts, lai prognozētu iespējamos izvirdumus. [[Japānas Meteoroloģijas aģentūra]] reģistrē zemestrīces un gāzu emisijas, kas varētu liecināt par magmas kustību vulkāna iekšienē. Pēdējās desmitgadēs Fudzi tuvumā ir reģistrētas vairākas nelielas zemestrīces, un zinātnieki uzskata, ka nākotnē varētu notikt jauns izvirdums. Tiek lēsts, ka liela izvirduma gadījumā tas varētu radīt ievērojamus ekonomiskos un sociālos zaudējumus, jo [[Tokijas metropole]] atrodas relatīvi tuvu vulkānam.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Could a Mount Fuji Eruption Paralyze Tokyo? |url=https://japan-forward.com/could-a-mount-fuji-eruption-paralyze-tokyo/ |website=japan-forward.com |accessdate={{dat|2025|2|22||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt; Lai sagatavotos iespējamam izvirdumam, Japānas valdība ir izstrādājusi evakuācijas plānus un veic sabiedrības informēšanas kampaņas par vulkānisko risku.

== Klimats un ekosistēma ==
[[Attēls:Mt Fuji NASA ISS002-E-6971 large.jpg|thumbnail|upright=1.0|Fudzi no kosmosa]]
Dažādos augstumos Fudzi klimats un ekosistēma ir ievērojami atšķirīgi, radot unikālus dabas apstākļus un bioloģisko daudzveidību. Kalns atrodas [[mērenā josla|mērenā joslā]], taču lielais augstums rada [[augstumjoslojums|vertikālo zonalitāti]].

Fudzi klimatiskie apstākļi ievērojami atšķiras atkarībā no augstuma. Vulkāna pakājē valda mēreni laikapstākļi ar siltām vasarām un mērenām ziemām, savukārt virsotnē valda skarbs, auksts klimats. Vasarā (jūlijā un augustā) temperatūra virsotnē reti pārsniedz {{nobr|0 °C}}, kamēr kalna pakājē tā var sasniegt {{nobr|+25 °C}}. Ziemā temperatūra kalna virsotnē var nokrist līdz {{nobr|-20 °C}} vai zemāk, un spēcīgi vēji rada vēl zemākas temperatūras sajūtu. No rudens līdz pavasarim kalns bieži ir klāts ar sniegu, un vētras var būt īpaši spēcīgas. Lielās temperatūras svārstības un stiprais vējš apgrūtina kāpšanu un padara augstāko daļu par izaicinājumu pat pieredzējušiem alpīnistiem.

Fudzi apkārtnē atrodas dažādas ekosistēmas, kas atšķiras atkarībā no augstuma. Kalns ir sadalīts vairākās bioloģiskajās zonās. Pakājes mežos (0—1000 m) aug [[lapu koki]], piemēram, [[ozoli]] un [[kļavas]], kā arī [[skujkoku klase|skujkoki]]. Šajā zonā dzīvo [[lāči]], [[brieži]], [[lapsas]] un dažādi [[putni]]. No 1000 līdz 2500 m v.j.l. dominē skujkoki, piemēram, [[Japānas ciprese]]s un [[egles]]. Šeit sastopami [[jenoti]] un [[kalnu kaza]]s. 2500 m un augstāk apstākļi kļūst skarbāki, un [[augājs|veģetācija]] kļūst nabadzīga. Tikai izturīgākie augi, piemēram, [[sūnaugi|sūnas]] un alpīnās puķes, spēj izdzīvot. Fudzi apkārtnē mīt arī retas un aizsargājamas sugas, piemēram, [[Japānas milzu salamandra]] (''Andrias japonicus'')&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=All About Japanese Giant Salamanders |url=https://www.sustainabledaisen.org/en/all-about-japanese-giant-salamanders-1 |publisher=Sustainable Daisen |accessdate={{dat|2025|2|22||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt; un dažādi plēsīgie putni.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Plants &amp; Animals - Fuji-Hakone-Izu National Park |url=https://www.japan.travel/national-parks/parks/fuji-hakone-izu/plants-and-animals/ |website=japan.travel |accessdate={{dat|2025|2|22||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt;

Fudzi un tā apkārtne ir daļa no [[Fudzi-Hakones-Izu nacionālais parks|Fudzi-Hakones-Izu nacionālā parka]], kas tika izveidots 1936. gadā, lai aizsargātu šo unikālo dabas teritoriju. 2013. gadā Fudzi tika iekļauts [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]], ne tikai tā dabas, bet arī kultūras nozīmes dēļ.&lt;ref name=&quot;UNESCO&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Fujisan, sacred place and source of artistic inspiration |url=https://whc.unesco.org/en/list/1418/ |publisher=UNESCO World Heritage Convention |accessdate={{dat|2025|2|22||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt; Lai saglabātu ekosistēmu, Japānas valdība ir ieviesusi stingrus noteikumus attiecībā uz tūrisma aktivitātēm, tostarp atkritumu apsaimniekošanu, ierobežotu piekļuvi noteiktās zonās un stingrus ugunsdrošības noteikumus. Fudzi ekosistēma ir jūtīga pret cilvēku ietekmi, tāpēc notiek pastāvīgi pasākumi, lai ierobežotu piesārņojumu un masveida tūrisma radīto slodzi.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Japāna UNESCO}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Japānas vulkāni]]
[[Kategorija:Aktīvi vulkāni]]
[[Kategorija:Stratovulkāni]]
[[Kategorija:UNESCO Pasaules mantojuma vietas Japānā]]</text>
      <sha1>mbzd58b1rkv2mp64d7ggdx9damu6cau</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kalgari &quot;Flames&quot;</title>
    <ns>0</ns>
    <id>121895</id>
    <revision>
      <id>4465384</id>
      <parentid>4461691</parentid>
      <timestamp>2026-05-08T21:32:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>/* Aizsargi */</comment>
      <origin>4465384</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8892" sha1="pcku1lmh1mf01x8qmroo5ly83osa328" xml:space="preserve">{{Hokeja kluba infokaste
| text_color         = #FFC859
| bg_color           = #E13A3E
| team               = Calgary Flames
| logo               = Calgary Flames logo.svg
| logosize           = 200px
| city               = {{Vieta|Kanāda|Alberta|Kalgari}}
| league             = {{flaga|ASV}}/{{flaga|Kanāda}} [[Nacionālā hokeja līga]]
| conference         = [[Rietumu konference (NHL)|Rietumu konference]]
| division           = [[Klusā okeāna divīzija (NHL)|Klusā okeāna divīzija]]
| founded            = 1972
| dissolved          = 
| operated           = 
| arena              = ''[[Scotiabank Saddledome]]''
| ietilpība          = 19 289
| colors             = Sarkana, zelta, melna, balta&lt;br /&gt;{{color box|#E13A3E}} {{color box|#FFC859}} {{color box|#000000}} {{color box|white}}
| owner              = {{flaga|Kanāda}} Calgary Flames LP
| prezidents         = 
| GM                 = {{flaga|Kanāda}} [[Breds Trelivings]]
| coach              = {{flaga|CAN}} [[Raiens Huska]]
| coach2             = 
| captain            = {{flaga|SWE}} [[Mīkaels Baklunds]]
| media              = 
| affiliates         = [[Kalgari &quot;Wranglers&quot;]] ([[Amerikas hokeja līga|AHL]])&lt;br /&gt;[[Jūtas &quot;Grizzlies&quot;]] ([[ECHL]])
&lt;!---Frančīzes vēsture---&gt;
| name1              = [[Atlantas &quot;Flames&quot;]]
| dates1             = 1972—1980
| name2              = Kalgari &quot;Flames&quot;
| dates2             = 1980—pašlaik
&lt;!---Čempiontituli---&gt;
| stanley_cups       = 1
}}
'''Kalgari &quot;Flames&quot;''' ({{val|en|Calgary Flames}}) ir profesionāls [[Kanāda]]s [[hokejs|hokeja]] klubs, kas ir bāzēts [[Kalgari]], [[Alberta|Albertā]], [[Kanāda|Kanādā]]. Klubs spēlē [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Rietumu konference (NHL)|Rietumu konferences]] [[Klusā okeāna divīzija (NHL)|Klusā okeāna divīzijā]]. Tas tika dibināts 1972. gadā kā '''[[Atlantas &quot;Flames&quot;]]''' un kopš dibināšanas brīža spēlē NHL.

Savas pastāvēšanas vēsturē &quot;Flames&quot; ir 1 reizi uzvarējis NHL, 3 reizes ir kļuvis par konferences uzvarētāju un 5 reizes — divīzijas čempionu. Mājas spēles komanda aizvada ''[[Scotiabank Saddledome]]'' hallē.

== Sasniegumi ==
* '''[[Stenlija kauss]]''': 1
** 1988–89
* '''Konferences čempioni''': 3
** 1985–86, 1988–89, 2003–04
* '''Divīzijas čempioni''': 8
** 1987–88, 1988–89, 1989-1990, 1993–94, 1994–95, 2005–06, 2018-19, 2021-22

== Spēlētāji ==
2010.—11. un 2011.—12. gada sezonās katrā pa vienai spēlei &quot;Flames&quot; sastāvā aizvadīja latviešu uzbrucējs [[Raitis Ivanāns]].

=== Pašreizējais sastāvs ===
''Pēdējoreiz atjaunots 2026. gada 1. maijā.''
==== Vārtsargi ====
* {{0}}1 {{flaga|USA}} [[Devins Kūlijs]]
* 32 {{flaga|USA}} [[Dastins Volfs]]

==== Aizsargi ====
* {{0}}3 {{Flaga|FIN}} [[Olli Mēte]]
* {{0}}7 {{Flaga|CAN}} [[Kevins Bāls]]
* 19 {{flaga|CAN}} [[Zeins Pareks]]
* 24 {{flaga|CAN}} [[Džeiks Bīns]]
* 28 {{flaga|CAN}} [[Zeks Vaitklauds]]
* 37 {{flaga|RUS}} [[Jans Kuzņecovs]]
* 44 {{flaga|CAN}} [[Džoels Henlijs]]
* 48 {{flaga|USA}} [[Hanters Bšustevičs]]
* 52 {{flaga|CAN}} [[Eibrams Vībe]]
* 94 {{flaga|CAN}} [[Breidens Pašals]]

==== Uzbrucēji ====
* 10 {{flaga|CAN}} [[Džonatans Iberdo]] &lt;small&gt;([[Kapteinis (hokejs)|Kapteiņa palīgs]])&lt;/small&gt;
* 11 {{flaga|SWE}} [[Mīkaels Baklunds]] &lt;small&gt;([[Kapteinis (hokejs)|Kapteinis]])&lt;/small&gt;
* 16 {{flaga|CAN}} [[Morgans Frosts]]
* 17 {{flaga|BLR}} [[Jegors Šarangovičs]]
* 18 {{flaga|USA}} [[Džons Bīčers]]
* 20 {{flaga|USA}} [[Bleiks Kolmens]] ([[Kapteinis (hokejs)|Kapteiņa palīgs]])&lt;/small&gt;
* 22 {{flaga|CAN}} [[Raiens Stroms]]
* 27 {{flaga|USA}} [[Mets Koronato]]
* 29 {{Flaga|SVK}} [[Samuels Honzeks]]
* 39 {{flaga|CAN}} [[Taisons Gross]]
* 43 {{flaga|CZE}} [[Adams Klapka]]
* 47 {{flaga|CAN}} [[Konors Zarijs]]
* 70 {{flaga|CAN}} [[Raiens Lombergs]]
* 76 {{flaga|SVK}} [[Martins Pospīšils]]
* 86 {{flaga|USA}} [[Džoels Farabī]]
* 92 {{flaga|RUS}} [[Matvejs Gridins]]
* 95 {{flaga|SWE}} [[Viktors Olofsons]]

== Līderi ==
=== Komandas visu laiku rezultatīvākie spēlētāji ===
&lt;table&gt;
&lt;tr&gt;
&lt;td  style=&quot;font-weight:bold; background:#ddd; text-align:center;&quot;&gt;Punkti&lt;/td&gt;
&lt;td  style=&quot;font-weight:bold; background:#ddd; text-align=center; text-align:center;&quot;&gt;Vārti&lt;/td&gt;
&lt;td  style=&quot;font-weight:bold; background:#ddd; text-align=center; text-align:center;&quot;&gt;Rezultatīvas piespēles&lt;/td&gt;
&lt;/tr&gt;
&lt;tr&gt;&lt;td&gt;
{| class=&quot;wikitable&quot;
|- align=&quot;center&quot; style=&quot;font-weight:bold; background-color:#dddddd;&quot; |
| align=&quot;left&quot; | Spēlētājs || {{Piezīme|Poz|Pozīcija}} || {{Piezīme|Sp|Spēles}} || {{Piezīme|V|Vārti}} || {{Piezīme|RP|Rezultatīvas piespēles}} || {{Piezīme|P-ti|Punkti}} || {{Piezīme|P/S|Punkti spēlē}}
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Džeroms Iginla]] || LM || 1219 || 525 || 570 || '''1095''' || 0.90
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Teorens Flerī]] || LM || 791 || 364 || 466 || '''830''' || 1.05
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Els Makiniss]] || A || 803 || 213 || 609 || '''822''' || 1.02
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Džo Nīvendaiks]] || C || 577 || 314 || 302 || '''616''' || 1.07
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Gerijs Saters]] || A || 617 || 128 || 437 || '''565''' || 0.92
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Kents Nilsons]] || C || 425 || 229 || 333 || '''562''' || 1.32
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Guy Chouinard|Gijs Šinārs]] || C || 514 || 193 || 336 || '''529''' || 1.03
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Gerijs Robertss]] || KM || 585 || 257 || 248 || '''505''' || 0.86
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; |'''[[Marks Džordāno]]'''|| A || 893 || 134 || 349 || '''483''' || 0,54
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Ēriks Veils]] || KM || 539 || 206 || 246 || '''452''' || 0.84
|}
&lt;/td&gt;
&lt;td&gt;
{| class=&quot;wikitable&quot;
|- align=&quot;center&quot; style=&quot;font-weight:bold; background-color:#dddddd;&quot; |
| align=&quot;left&quot; | Spēlētājs || {{Piezīme|Poz|Pozīcija}} || {{Piezīme|V|Vārti}}
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Džeroms Iginla]] || LM || 525
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Teorens Flerī]] || LM || 364
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Džo Nīvendaiks]] || C || 314
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Gerijs Robertss]] || KM || 257
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Kents Nilsons]] || C || 229
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Lenijs Makdonalds]] || LM || 215
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Els Makiniss]] || A || 213
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Ēriks Veils]]|| KM || 206
|- align=&quot;center&quot;
|'''[[Šons Monahens]]'''|| C || 194
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Guy Chouinard|Gijs Šinārs]] || C || 193
|}
&lt;/td&gt;
&lt;td&gt;
{| class=&quot;wikitable&quot;
|- align=&quot;center&quot; style=&quot;font-weight:bold; background-color:#dddddd;&quot; |
| align=&quot;left&quot; | Spēlētājs || {{Piezīme|Poz|Pozīcija}} || {{Piezīme|RP|Rezultatīvas piespēles}}
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Els Makiniss]] || A || 609
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Džeroms Iginla]] || LM || 570
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Teorens Flerī]] || LM || 466
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Gerijs Saters]] || A || 437
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; |'''[[Marks Džordāno]]'''|| A || 349
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Guy Chouinard|Gijs Šinārs]] || C || 336
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Pols Reinharts]] || A || 336
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Kents Nilsons]] || C || 333
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Džo Nīvendaiks]] || C || 302
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | '''[[Džonijs Gudro]]''' || KM || 294
|}
&lt;/td&gt;
&lt;/tr&gt;
&lt;/table&gt;

=== Komandas kapteiņi ===
{{div col}}
* {{flaga|Kanāda}} [[Breds Māršs]] (1980—1981)
* {{flaga|Kanāda}} [[Fils Rasels]] (1981—1983)
* {{flaga|Kanāda}} [[Dags Raisbruhs]] (1983—1987)
* {{flaga|Kanāda}} [[Lenijs Makdonalds]] (1983—1989)
* {{flaga|Kanāda}} [[Džims Peplinskis]] (1984—1989)
* {{flaga|Kanāda}} [[Brends Makkrimons]] (1989—1990)
* ''Rotējošie kapteiņi'' (1990—1991)
* {{flaga|Kanāda}} [[Džo Nīvendaiks]] (1991—1995)
* {{flaga|Kanāda}} [[Teorens Flerī]] (1995—1997)
* {{flaga|Kanāda}} [[Tods Simpsons]] (1997—1999)
* {{flaga|Kanāda}} [[Stīvs Smits]] (1999—2000)
* {{flaga|Kanāda}} [[Deivs Lovrijs]] (2000—2002)
* {{flaga|Kanāda}} [[Bobs Būners]] (2002)
* {{flaga|ASV}} [[Kreigs Konrojs]] (2002—2003)
* {{flaga|Kanāda}} [[Džeroms Iginla]] (2003—2013)
* {{flaga|Kanāda}} [[Marks Džordāno]] (2013—2021)
* {{flaga|SWE}} [[Mīkaels Baklunds]] (2023—pašlaik)
{{div col end}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [http://flames.nhl.com/ Kluba oficiālā mājaslapa] {{en ikona}}
* [http://www.hockey-reference.com/teams/CGY/ Hockey-Reference profils] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110816112707/http://www.hockey-reference.com/teams/CGY/ |date={{dat|2011|08|16||bez}} }} {{en ikona}}

{{Hokejs-aizmetnis}}
{{Kanāda-aizmetnis}}
{{NHL komandas}}

[[Kategorija:Kalgari &quot;Flames&quot;| ]]</text>
      <sha1>pcku1lmh1mf01x8qmroo5ly83osa328</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Greivuļi (Vērēmu pagasts)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>127571</id>
    <revision>
      <id>4465301</id>
      <parentid>4425806</parentid>
      <timestamp>2026-05-08T16:35:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 2 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4465301</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3591" sha1="bxo12gjejhmc8n1a301p6dwll1ki0h1" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|apdzīvotu vietu Audriņu pagastā|Greivuļi|Greivuļi}}
{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Greivuļi
| settlement_type = Skrajciems
| image_skyline = &lt;!-- miesta attēls --&gt;
| image_caption = &lt;!-- attēla paraksts --&gt;
| pushpin_map = Latvija#Rēzeknes novads
| pushpin_label_position = left
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_type1 = Novads
| subdivision_type2 = Pagasts
| subdivision_name = {{LAT}}
| subdivision_name1 = [[Rēzeknes novads]]
| subdivision_name2 = [[Vērēmu pagasts]]
| established_title = &lt;!-- Pirmoreiz minēts --&gt;
| established_date = &lt;!-- datums, kad pirmoreiz minēts --&gt;
| established_title2 = 
| established_date2 = 
| area_total_km2 = 
| area_land_km2 = &lt;!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --&gt;
| population_as_of = 2020
| population_footnotes = &lt;ref&gt;https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=119790&lt;/ref&gt;
| population_total = 18
| population_density_km2 = &lt;!-- apdzīvotības blīvums --&gt;
| latd = 56
| latm = 32
| lats = 36
| latNS = N
| longd = 27
| longm = 17
| longs = 48
| longEW = E
| elevation_footnotes = &lt;!-- piezīmes par augstumu vjl --&gt;
| elevation_m = 145
| website = &lt;!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --&gt;
| postal_code_type = Pasta nodaļa
| postal_code = LV-4604 Rēzekne-4
| footnotes = &lt;!-- specpiezīmes --&gt;
}}

'''Greivuļi''' ({{val-ltg|Greivuli}}) ir [[skrajciems]] [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novada]] [[Vērēmu pagasts|Vērēmu pagastā]], kādreiz bija vienota apdzīvota vieta ar [[Audriņu pagasts|Audriņu pagasta]] [[Greivuļi (Audriņu pagasts)|Greivuļiem]]. Ciems ir izveidojies ap Greivuļu krustojumu ([[A12]] un [[P36]] ceļu krustojums). 

Ciema teritorijā atrodas vietējās nozīmes [[arheoloģiskais piemineklis]] - [[Greivuļu senkapi]] (Kapu sils).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://is.mantojums.lv/2063|title=Greivuļu senkapi (Kapu sils)|last=|first=|website=is.mantojums|access-date=2021.gada 2.februārī|date=|archive-date={{dat|2021|12|07||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20211207004250/https://is.mantojums.lv/2063}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
1888. gadā [[Makašānu pagasts|Makašānu pagasta]] Greivuļos tika atklātas [[ūdensdzirnavas]], kuras pārstrādāja [[labība|labību]], apstrādāja vadmalu un vilnu.&lt;ref&gt;[http://latgalesdati.du.lv/12 Latgales dati - Latgales Pētniecības institūts]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; 1935. gadā Greivuļos darbojās [[Staņislavs Klišāns|Staņislava Klišāna]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://latgalesdati.du.lv/persona/7348|title=Staņislavs Klišāns|last=|first=|website=latgalesdati.du.lv|access-date=2021.gada 2.februārī|date=}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; ūdensdzirnavas, J. Pulenčika kaļķu [[ceplis]], kā arī A. Litaunikas un A. Gorsvānes [[pārtika]]s un citu [[prece|preču]] tirgotavas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.rezeknesnovads.lv/rrp/lv/content/2/3/212 |title=Vērēmu pagasts - Rēzeknes novada informatīvais portāls |access-date={{dat|2010|09|24||bez}} |archive-date={{dat|2010|09|18||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20100918070531/http://www.rezeknesnovads.lv/rrp/lv/content/2/3/212 }}&lt;/ref&gt;

==== Ievērojamas personības ====

* [[Jānis Gorsvāns]] (1930&lt;sup&gt;_&lt;/sup&gt;2000), rakstnieks, gleznotājs&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.literatura.lv/lv/person/Janis-Gorsvans/871737|title=Jānis Gorsvāns|last=|first=|website=literatura.lv|access-date=2021.gada 27.janvārī|date=}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}}

{{Vērēmu pagasta ciemi}}

[[Kategorija:Latvijas mazciemi]]</text>
      <sha1>bxo12gjejhmc8n1a301p6dwll1ki0h1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Losandželosas &quot;Kings&quot;</title>
    <ns>0</ns>
    <id>130633</id>
    <revision>
      <id>4465393</id>
      <parentid>4455249</parentid>
      <timestamp>2026-05-08T21:53:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>/* Pašreizējais sastāvs */</comment>
      <origin>4465393</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9949" sha1="jqdsyvuymo9mz04t1xwilcy2na94nto" xml:space="preserve">{{Hokeja kluba infokaste
| text_color         = #B0B7BB
| bg_color           = black
| team               = Los Angeles Kings
| logo               = Los Angeles Kings 2011.png
| logosize           = 
| city               = {{Vieta|ASV|Kalifornija|Losandželosa}}
| league             = {{flaga|ASV}}/{{flaga|Kanāda}} [[Nacionālā hokeja līga]]
| conference         = [[Rietumu konference (NHL)|Rietumu konference]]
| division           = [[Klusā okeāna divīzija (NHL)|Klusā okeāna divīzija]]
| founded            = {{dat|1966|2|9|N|bez}}
| dissolved          = 
| operated           = 
| arena              = ''[[Crypto.com Arena]]''
| ietilpība          = 18 118
| colors             = Melna, alumīnija, balta&lt;br /&gt;{{Color box|black}} {{Color box|#B0B7BB}} {{Color box|white}}
| owner              = {{flaga|ASV}} [[Filips Anšucs]] un [[Eds Roskis]]
                     
| prezidents         = {{flaga|Kanāda}} [[Lūks Robiteils]]
| GM                 = {{flaga|Kanāda}} [[Kens Holands]]
| coach              = {{flaga|Kanāda}} [[Dīdžejs Smits]] (pagaidu)
| coach2             = 
| captain            = {{flaga|Slovēnija}} [[Anže Kopitars]]
| media              = [http://kings.nhl.com/ kings.com]
| affiliates         = [[Grīnvilas &quot;Swamp Rabbits&quot;]] ([[ECHL]])&lt;br /&gt;[[Ontārio &quot;Reign&quot;]] ([[Amerikas hokeja līga|AHL]])
&lt;!---Čempiontituli---&gt;
| stanley_cups       = 2
}}
'''Losandželosas &quot;Kings&quot;''' ({{val|en|Los Angeles Kings}}) ir profesionāls [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[hokejs|hokeja]] klubs, kas bāzēts [[Losandželosa|Losandželosā]], [[Kalifornija|Kalifornijas štatā]], ASV. Klubs spēlē [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Rietumu konference (NHL)|Rietumu konferences]] [[Klusā okeāna divīzija (NHL)|Klusā okeāna divīzijā]]. Tas tika dibināts {{dat|1966|2|9||bez}}&lt;ref name = &quot;Kings0708Guide4&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce | author = Los Angeles Kings Communications Department | title = 2007–08 Los Angeles Kings Media Guide | publisher = Los Angeles Kings | year = 2007 | page = 4}}&lt;/ref&gt; un kopš dibināšanas brīža spēlē NHL.

Kluba pastāvēšanas vēsturē &quot;Kings&quot; divas reizes ir kļuvis par NHL čempionu, tāpat divas reizes ir kļuvis par konferences un vienu reizi — divīzijas uzvarētāju. 1992.—1993. gada Stenlija kausa izcīņas finālā &quot;Kings&quot; piecu spēļu sērijā zaudēja [[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]]. Mājas spēles komanda aizvada ''Crypto.com Arena'' hallē.&lt;ref name = &quot;Kings0708Guide5-6&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce | author = Los Angeles Kings Communications Department | title = 2007–08 Los Angeles Kings Media Guide | pages = 5–6}}&lt;/ref&gt; [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]] komandai izdevies izcīnīt 2012. un 2014. gadā.

== Sasniegumi ==
* '''[[Stenlija kauss]]''': 2
** 2011–12, 2013–14
* '''Konferences čempioni''': 3
** 1992–93, 2011–12, 2013-14
* '''Divīzijas čempioni''': 1
** 1990–91

== Spēlētāji ==
[[Attēls:Los Angeles Kings.svg|right|150px|thumb|2002-2011]]
=== Pašreizējais sastāvs ===
''Pēdējoreiz atjaunots 2025. gada 11. oktobrī.''

==== Vārtsargi ====
* 29 {{flaga|USA}} [[Fīnikss Koplijs]]
* 31 {{flaga|SWE}} [[Antons Fošbergs]]
* 35 {{flaga|CAN}} [[Dārsijs Kempers]]

==== Aizsargi{{0}}====
* 2 {{flaga|ASV}} [[Braiens Dumolins]]
* 5 {{flaga|CAN}} [[Kodijs Sīsī]]
* 6 {{flaga|CAN}} [[Džoels Edmundsons]]
* 7 {{flaga|CAN}} [[Kails Barouzs]]
* {{0}}8 {{flaga|Kanāda}} [[Drū Dautijs]] &lt;small&gt;([[Kapteinis (hokejs)|Kapteiņa palīgs]])&lt;/small&gt;
* 43 {{flaga|Zviedrija}} [[Jākobs Moverāre]]
* 44 {{flaga|ASV}} [[Maikijs Andersons]]
* 82 {{flaga|ASV}} [[Keilebs Džounss]] 
* 92 {{flaga|CAN}} [[Brents Klarks]]

==== Uzbrucēji ====

* {{0}}9 {{Flaga|Zviedrija}} [[Adrians Kempe]]
* 11 {{flaga|Slovēnija}} [[Anže Kopitars]] &lt;small&gt;([[Kapteinis (hokejs)|Kapteinis]])&lt;/small&gt;
* 12 {{Flaga|ASV}} [[Trevors Mūrs]]
* 14 {{flaga|ASV}} [[Alekss Laferjērs]]
* 15 {{flaga|ASV}} [[Alekss Tarkote]]
* 21 {{flaga|CAN}} [[Skots Lotons]]
* 22 {{flaga|Šveice}} [[Kevins Fiala]]
* 26 {{Flaga|Kanāda}} [[Akils Tomass]]
* 39 {{flaga|CAN}} [[Džefs Malots]]
* 40 {{flaga|FIN}} [[Joels Armija]]
* 52 {{flaga|CAN}} [[Teilors Vords]]
* 53 {{flaga|ASV}} [[Džēreds Raits]]
* 55 {{flaga|Kanāda}} [[Kvintons Baifīlds]]
* 72 {{flaga|RUS}} [[Artemijs Panarins]]
* 96 {{flaga|RUS}} [[Andrejs Kuzmenko]]

=== Komandas visu laiku rezultatīvākie spēlētāji ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
|- style=&quot;text-align:center; font-weight:bold; background:#ddd;&quot;|
| style=&quot;text-align:left;&quot;| Spēlētājs || {{Piezīme|Poz|Pozīcija}} || {{Piezīme|SP|Spēles}} || {{Piezīme|V|Vārti}} || {{Piezīme|RP|Rezultatīvas piespēles}} || {{Piezīme|P-ti|Punkti}} || {{Piezīme|P-ti/SP|Punkti spēlē}}
|- style=&quot;text-align:center;
| style=&quot;text-align:left;&quot;|[[Marsels Dions]] || C || 921 || 550 || 757 || '''1307''' || 1.42
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|[[Lūks Robiteils]] || LW || 1079 || 557 || 597 || '''1154''' || 1.07
|- style=&quot;background:#cfc;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;|[[Anže Kopitars]]* || C || 1292 || 393 || 748 || '''1141''' || .88
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|[[Deivs Teilors]] || RW || 1111 || 431 || 638 || '''1069''' || .96
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|[[Veins Greckis]] || C || 539 || 246 || 672 || '''918''' || 1.70
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|[[Bernijs Nikolss]] || C || 602 || 327 || 431 || '''758''' || 1.26
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|[[Dastins Brauns]] || RW || 1296 || 325 || 387 || '''712''' || .55
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|[[Bačs Gorings]] || C || 736 || 275 || 384 || '''659''' || .90
|- style=&quot;background:#cfc;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;|[[Drū Dautijs]]* || D || 1095 || 141 || 478 || '''619''' || .57
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|[[Robs Bleiks]] || D || 805 || 161 || 333 || '''494''' || .61
|}

=== Kluba spēlētāju rekordi ===
==== Regulārajā sezonā ====
* Visvairāk gūto vārtu sezonā: [[Bērnijs Nikolss]], 70 (1988.—89.)
* Visvairāk rezultatīvo piespēļu sezonā: [[Veins Greckis]], 122 (1990.—91.)
* Visvairāk gūto punktu sezonā: [[Veins Greckis]], 168 (1988.—89.)
* Visvairāk soda minūšu sezonā: [[Mārtijs Maksorlijs]], 399 (1992.—93.)
* Visvairāk gūto punktu sezonā, starp aizsargiem: [[Lerijs Mērfijs]], 76 (1980.—81.)
* Visvairāk gūto punktu sezonā, starp debitantiem: [[Lūks Robiteils]], 84 (1986.—87.)
* Visvairāk gūto uzvaru sezonā: [[Džonatans Kviks]], 40 (2015.—16.)
* Visvairāk sauso spēļu sezonā: [[Džonatans Kviks]], 10 (2011.—12.)
==== Izslēgšanas spēlēs ====
* Visvairāk gūto vārtu izslēgšanas spēlēs: [[Veins Greckis]], 15 (1992–93)
* Visvairāk piespēļu izslēgšanas spēlēs: [[Veins Greckis]], 25 (1992–93)
* Visvairāk punktu izslēgšanas spēlēs: [[Veins Greckis]], 40 (1992–93)
* Visvairāk punktu vienā spēlē: [[Tomass Sandstrēms]], [[Tonijs Granato]], [[Veins Greckis]], 5 (1989–90)
* Visvairāk soda minūšu: [[Džejs Millers]], 63 (1988-89)
* Visvairāk gūto punktu izslēgšanas spēlēs, starp aizsargiem: [[Drū Dautijs]], 18 (2013–14)
* Visvairāk gūto punktu izslēgšanas spēlēs, starp debitantiem: [[Tailers Tofoli]], 14 (2013-14)
* Visvairāk gūto uzvaru izslēgšanas spēlēs: [[Džonatans Kviks]], 16 (2011-2012), (2013-14)
* Visvairāk sauso spēļu izslēgšanas spēlēs: [[Džonatans Kviks]], 3 (2011-12), (2012–13)

=== Latvijas hokejisti &quot;Kings&quot; sastāvā ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align: center;&quot;
|- style=&quot;width:15em&quot; bgcolor=&quot;#efefef&quot; align=center
!Vārds !! {{piezīme|SP|spēles}} !! {{piezīme|V|vārti}} !! {{piezīme|RP|rezultatīvas piespēles}} !! {{piezīme|P-ti|punkti}} !! Laika periods
|-
|align=left| [[Raitis Ivanāns]]||276||12||6||18||2006—2010
|-
|}

===Galvenie treneri===

{{div col|colwidth=30em}}

* [[Reds Kellijs]]:1967-1969
* [[Hals Leiko]]:1969-1970
* [[Džonijs Vilsons]]:1969-1970
* [[Lerijs Rīgans]]:1970-1972
* [[Freds Glovers]]:1971-1972
* [[Bobs Pulfords]]:1972-1977
* [[Rons Stjuarts]]:1977-1978
* [[Bobs Berijs]]:1978-1981
* [[Parkers MakDonalds]]:1981-1982
* [[Dons Perijs]]:1982-1984
* [[Rodžijs Vačons]] (pagaidu):1984, 1988, 1995
* [[Rodžers Neilsons]]:1984
* [[Pets Kvins]]:1984-1987
* [[Maiks Mērfijs]]:1987-1988
* [[Robijs Ftoreks]]:1988-1989
* [[Toms Vebsters]]:1989-1992
* [[Berijs Melrouzs]]:1992-1995
* [[Lerijs Robinsons]]:1995-1999
* [[Endijs Marejs (hokejs)|Endijs Marejs]]:1999-2006
* [[Džons Torčeti]] (pagaidu):2006
* [[Marks Kraufords]]:2006-2008
* [[Terijs Marejs]]:2008-2011
* [[Džons Stīvens]] (pagaidu):2011, 2017-18
* [[Derils Saters]]:2011-2017
* [[Villijs Dežardēns]] (pagaidu):2018-2019
* [[Tods Maklelans]]:2019-2024&lt;ref&gt;https://sportacentrs.com/hokejs/nhl/02022024-vinipega_iegust_monrealas_centru_monehenu&lt;/ref&gt;
* [[Džims Hillers]]: 2024&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Losandželosas &quot;Kings&quot; komandu turpmāk vadīs Hillers |url=https://www.apollo.lv/8026164/losandzelosas-kings-komandu-turpmak-vadis-hillers |website=apollo.lv. |access-date=2024. gada 22. maijs |date=2024. gada 22. maijs}}&lt;/ref&gt;–2026&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=&quot;Kings&quot; pēc neveiksmīga nogriežņa atlaiž galveno treneri |url= https://sportacentrs.com/hokejs/nhl/01032026-kings_pec_neveiksmiga_nogriezna_atlaiz_ga|website=sportacentrs.com |access-date=2026. gada 1. marts |date=2026. gada 1. marts}}&lt;/ref&gt;
* [[Dīdžejs Smits]] (pagaidu): 2026—pašlaik
{{div col end}}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [http://kings.nhl.com/ Kluba oficiālā mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20141123225456/http://kings.nhl.com/ |date={{dat|2014|11|23||bez}} }} {{en ikona}}
* [http://www.hockey-reference.com/teams/LAK/ Hockey-Reference profils] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110520011831/http://www.hockey-reference.com/teams/LAK/ |date={{dat|2011|05|20||bez}} }} {{en ikona}}

{{Hokejs-aizmetnis}}
{{ASV-aizmetnis}}
{{NHL komandas}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Losandželosas &quot;Kings&quot;| ]]</text>
      <sha1>jqdsyvuymo9mz04t1xwilcy2na94nto</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4465514</id>
      <parentid>4465393</parentid>
      <timestamp>2026-05-09T07:08:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4465514</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9954" sha1="6pc98nxqzec6x93eu7i12xi8cbox4f8" xml:space="preserve">{{Hokeja kluba infokaste
| text_color         = #B0B7BB
| bg_color           = black
| team               = Los Angeles Kings
| logo               = Los Angeles Kings 2024 Logo.svg
| logosize           = 
| city               = {{Vieta|ASV|Kalifornija|Losandželosa}}
| league             = {{flaga|ASV}}/{{flaga|Kanāda}} [[Nacionālā hokeja līga]]
| conference         = [[Rietumu konference (NHL)|Rietumu konference]]
| division           = [[Klusā okeāna divīzija (NHL)|Klusā okeāna divīzija]]
| founded            = {{dat|1966|2|9|N|bez}}
| dissolved          = 
| operated           = 
| arena              = ''[[Crypto.com Arena]]''
| ietilpība          = 18 118
| colors             = Melna, alumīnija, balta&lt;br /&gt;{{Color box|black}} {{Color box|#B0B7BB}} {{Color box|white}}
| owner              = {{flaga|ASV}} [[Filips Anšucs]] un [[Eds Roskis]]
                     
| prezidents         = {{flaga|Kanāda}} [[Lūks Robiteils]]
| GM                 = {{flaga|Kanāda}} [[Kens Holands]]
| coach              = {{flaga|Kanāda}} [[Dīdžejs Smits]] (pagaidu)
| coach2             = 
| captain            = {{flaga|Slovēnija}} [[Anže Kopitars]]
| media              = [http://kings.nhl.com/ kings.com]
| affiliates         = [[Grīnvilas &quot;Swamp Rabbits&quot;]] ([[ECHL]])&lt;br /&gt;[[Ontārio &quot;Reign&quot;]] ([[Amerikas hokeja līga|AHL]])
&lt;!---Čempiontituli---&gt;
| stanley_cups       = 2
}}
'''Losandželosas &quot;Kings&quot;''' ({{val|en|Los Angeles Kings}}) ir profesionāls [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[hokejs|hokeja]] klubs, kas bāzēts [[Losandželosa|Losandželosā]], [[Kalifornija|Kalifornijas štatā]], ASV. Klubs spēlē [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Rietumu konference (NHL)|Rietumu konferences]] [[Klusā okeāna divīzija (NHL)|Klusā okeāna divīzijā]]. Tas tika dibināts {{dat|1966|2|9||bez}}&lt;ref name = &quot;Kings0708Guide4&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce | author = Los Angeles Kings Communications Department | title = 2007–08 Los Angeles Kings Media Guide | publisher = Los Angeles Kings | year = 2007 | page = 4}}&lt;/ref&gt; un kopš dibināšanas brīža spēlē NHL.

Kluba pastāvēšanas vēsturē &quot;Kings&quot; divas reizes ir kļuvis par NHL čempionu, tāpat divas reizes ir kļuvis par konferences un vienu reizi — divīzijas uzvarētāju. 1992.—1993. gada Stenlija kausa izcīņas finālā &quot;Kings&quot; piecu spēļu sērijā zaudēja [[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]]. Mājas spēles komanda aizvada ''Crypto.com Arena'' hallē.&lt;ref name = &quot;Kings0708Guide5-6&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce | author = Los Angeles Kings Communications Department | title = 2007–08 Los Angeles Kings Media Guide | pages = 5–6}}&lt;/ref&gt; [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]] komandai izdevies izcīnīt 2012. un 2014. gadā.

== Sasniegumi ==
* '''[[Stenlija kauss]]''': 2
** 2011–12, 2013–14
* '''Konferences čempioni''': 3
** 1992–93, 2011–12, 2013-14
* '''Divīzijas čempioni''': 1
** 1990–91

== Spēlētāji ==
[[Attēls:Los Angeles Kings.svg|right|150px|thumb|2002-2011]]
=== Pašreizējais sastāvs ===
''Pēdējoreiz atjaunots 2025. gada 11. oktobrī.''

==== Vārtsargi ====
* 29 {{flaga|USA}} [[Fīnikss Koplijs]]
* 31 {{flaga|SWE}} [[Antons Fošbergs]]
* 35 {{flaga|CAN}} [[Dārsijs Kempers]]

==== Aizsargi{{0}}====
* 2 {{flaga|ASV}} [[Braiens Dumolins]]
* 5 {{flaga|CAN}} [[Kodijs Sīsī]]
* 6 {{flaga|CAN}} [[Džoels Edmundsons]]
* 7 {{flaga|CAN}} [[Kails Barouzs]]
* {{0}}8 {{flaga|Kanāda}} [[Drū Dautijs]] &lt;small&gt;([[Kapteinis (hokejs)|Kapteiņa palīgs]])&lt;/small&gt;
* 43 {{flaga|Zviedrija}} [[Jākobs Moverāre]]
* 44 {{flaga|ASV}} [[Maikijs Andersons]]
* 82 {{flaga|ASV}} [[Keilebs Džounss]] 
* 92 {{flaga|CAN}} [[Brents Klarks]]

==== Uzbrucēji ====

* {{0}}9 {{Flaga|Zviedrija}} [[Adrians Kempe]]
* 11 {{flaga|Slovēnija}} [[Anže Kopitars]] &lt;small&gt;([[Kapteinis (hokejs)|Kapteinis]])&lt;/small&gt;
* 12 {{Flaga|ASV}} [[Trevors Mūrs]]
* 14 {{flaga|ASV}} [[Alekss Laferjērs]]
* 15 {{flaga|ASV}} [[Alekss Tarkote]]
* 21 {{flaga|CAN}} [[Skots Lotons]]
* 22 {{flaga|Šveice}} [[Kevins Fiala]]
* 26 {{Flaga|Kanāda}} [[Akils Tomass]]
* 39 {{flaga|CAN}} [[Džefs Malots]]
* 40 {{flaga|FIN}} [[Joels Armija]]
* 52 {{flaga|CAN}} [[Teilors Vords]]
* 53 {{flaga|ASV}} [[Džēreds Raits]]
* 55 {{flaga|Kanāda}} [[Kvintons Baifīlds]]
* 72 {{flaga|RUS}} [[Artemijs Panarins]]
* 96 {{flaga|RUS}} [[Andrejs Kuzmenko]]

=== Komandas visu laiku rezultatīvākie spēlētāji ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
|- style=&quot;text-align:center; font-weight:bold; background:#ddd;&quot;|
| style=&quot;text-align:left;&quot;| Spēlētājs || {{Piezīme|Poz|Pozīcija}} || {{Piezīme|SP|Spēles}} || {{Piezīme|V|Vārti}} || {{Piezīme|RP|Rezultatīvas piespēles}} || {{Piezīme|P-ti|Punkti}} || {{Piezīme|P-ti/SP|Punkti spēlē}}
|- style=&quot;text-align:center;
| style=&quot;text-align:left;&quot;|[[Marsels Dions]] || C || 921 || 550 || 757 || '''1307''' || 1.42
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|[[Lūks Robiteils]] || LW || 1079 || 557 || 597 || '''1154''' || 1.07
|- style=&quot;background:#cfc;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;|[[Anže Kopitars]]* || C || 1292 || 393 || 748 || '''1141''' || .88
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|[[Deivs Teilors]] || RW || 1111 || 431 || 638 || '''1069''' || .96
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|[[Veins Greckis]] || C || 539 || 246 || 672 || '''918''' || 1.70
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|[[Bernijs Nikolss]] || C || 602 || 327 || 431 || '''758''' || 1.26
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|[[Dastins Brauns]] || RW || 1296 || 325 || 387 || '''712''' || .55
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|[[Bačs Gorings]] || C || 736 || 275 || 384 || '''659''' || .90
|- style=&quot;background:#cfc;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;|[[Drū Dautijs]]* || D || 1095 || 141 || 478 || '''619''' || .57
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|[[Robs Bleiks]] || D || 805 || 161 || 333 || '''494''' || .61
|}

=== Kluba spēlētāju rekordi ===
==== Regulārajā sezonā ====
* Visvairāk gūto vārtu sezonā: [[Bērnijs Nikolss]], 70 (1988.—89.)
* Visvairāk rezultatīvo piespēļu sezonā: [[Veins Greckis]], 122 (1990.—91.)
* Visvairāk gūto punktu sezonā: [[Veins Greckis]], 168 (1988.—89.)
* Visvairāk soda minūšu sezonā: [[Mārtijs Maksorlijs]], 399 (1992.—93.)
* Visvairāk gūto punktu sezonā, starp aizsargiem: [[Lerijs Mērfijs]], 76 (1980.—81.)
* Visvairāk gūto punktu sezonā, starp debitantiem: [[Lūks Robiteils]], 84 (1986.—87.)
* Visvairāk gūto uzvaru sezonā: [[Džonatans Kviks]], 40 (2015.—16.)
* Visvairāk sauso spēļu sezonā: [[Džonatans Kviks]], 10 (2011.—12.)
==== Izslēgšanas spēlēs ====
* Visvairāk gūto vārtu izslēgšanas spēlēs: [[Veins Greckis]], 15 (1992–93)
* Visvairāk piespēļu izslēgšanas spēlēs: [[Veins Greckis]], 25 (1992–93)
* Visvairāk punktu izslēgšanas spēlēs: [[Veins Greckis]], 40 (1992–93)
* Visvairāk punktu vienā spēlē: [[Tomass Sandstrēms]], [[Tonijs Granato]], [[Veins Greckis]], 5 (1989–90)
* Visvairāk soda minūšu: [[Džejs Millers]], 63 (1988-89)
* Visvairāk gūto punktu izslēgšanas spēlēs, starp aizsargiem: [[Drū Dautijs]], 18 (2013–14)
* Visvairāk gūto punktu izslēgšanas spēlēs, starp debitantiem: [[Tailers Tofoli]], 14 (2013-14)
* Visvairāk gūto uzvaru izslēgšanas spēlēs: [[Džonatans Kviks]], 16 (2011-2012), (2013-14)
* Visvairāk sauso spēļu izslēgšanas spēlēs: [[Džonatans Kviks]], 3 (2011-12), (2012–13)

=== Latvijas hokejisti &quot;Kings&quot; sastāvā ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align: center;&quot;
|- style=&quot;width:15em&quot; bgcolor=&quot;#efefef&quot; align=center
!Vārds !! {{piezīme|SP|spēles}} !! {{piezīme|V|vārti}} !! {{piezīme|RP|rezultatīvas piespēles}} !! {{piezīme|P-ti|punkti}} !! Laika periods
|-
|align=left| [[Raitis Ivanāns]]||276||12||6||18||2006—2010
|-
|}

===Galvenie treneri===

{{div col|colwidth=30em}}

* [[Reds Kellijs]]:1967-1969
* [[Hals Leiko]]:1969-1970
* [[Džonijs Vilsons]]:1969-1970
* [[Lerijs Rīgans]]:1970-1972
* [[Freds Glovers]]:1971-1972
* [[Bobs Pulfords]]:1972-1977
* [[Rons Stjuarts]]:1977-1978
* [[Bobs Berijs]]:1978-1981
* [[Parkers MakDonalds]]:1981-1982
* [[Dons Perijs]]:1982-1984
* [[Rodžijs Vačons]] (pagaidu):1984, 1988, 1995
* [[Rodžers Neilsons]]:1984
* [[Pets Kvins]]:1984-1987
* [[Maiks Mērfijs]]:1987-1988
* [[Robijs Ftoreks]]:1988-1989
* [[Toms Vebsters]]:1989-1992
* [[Berijs Melrouzs]]:1992-1995
* [[Lerijs Robinsons]]:1995-1999
* [[Endijs Marejs (hokejs)|Endijs Marejs]]:1999-2006
* [[Džons Torčeti]] (pagaidu):2006
* [[Marks Kraufords]]:2006-2008
* [[Terijs Marejs]]:2008-2011
* [[Džons Stīvens]] (pagaidu):2011, 2017-18
* [[Derils Saters]]:2011-2017
* [[Villijs Dežardēns]] (pagaidu):2018-2019
* [[Tods Maklelans]]:2019-2024&lt;ref&gt;https://sportacentrs.com/hokejs/nhl/02022024-vinipega_iegust_monrealas_centru_monehenu&lt;/ref&gt;
* [[Džims Hillers]]: 2024&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Losandželosas &quot;Kings&quot; komandu turpmāk vadīs Hillers |url=https://www.apollo.lv/8026164/losandzelosas-kings-komandu-turpmak-vadis-hillers |website=apollo.lv. |access-date=2024. gada 22. maijs |date=2024. gada 22. maijs}}&lt;/ref&gt;–2026&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=&quot;Kings&quot; pēc neveiksmīga nogriežņa atlaiž galveno treneri |url= https://sportacentrs.com/hokejs/nhl/01032026-kings_pec_neveiksmiga_nogriezna_atlaiz_ga|website=sportacentrs.com |access-date=2026. gada 1. marts |date=2026. gada 1. marts}}&lt;/ref&gt;
* [[Dīdžejs Smits]] (pagaidu): 2026—pašlaik
{{div col end}}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [http://kings.nhl.com/ Kluba oficiālā mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20141123225456/http://kings.nhl.com/ |date={{dat|2014|11|23||bez}} }} {{en ikona}}
* [http://www.hockey-reference.com/teams/LAK/ Hockey-Reference profils] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110520011831/http://www.hockey-reference.com/teams/LAK/ |date={{dat|2011|05|20||bez}} }} {{en ikona}}

{{Hokejs-aizmetnis}}
{{ASV-aizmetnis}}
{{NHL komandas}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Losandželosas &quot;Kings&quot;| ]]</text>
      <sha1>6pc98nxqzec6x93eu7i12xi8cbox4f8</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4465588</id>
      <parentid>4465514</parentid>
      <timestamp>2026-05-09T10:39:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <origin>4465588</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9936" sha1="8y402kqcqykvnlkulq53unlayagasoj" xml:space="preserve">{{Hokeja kluba infokaste
| text_color         = #B0B7BB
| bg_color           = black
| team               = Los Angeles Kings
| logo               = Los Angeles Kings 2024 Logo.svg
| logosize           = 
| city               = {{Vieta|ASV|Kalifornija|Losandželosa}}
| league             = {{flaga|ASV}}/{{flaga|Kanāda}} [[Nacionālā hokeja līga]]
| conference         = [[Rietumu konference (NHL)|Rietumu konference]]
| division           = [[Klusā okeāna divīzija (NHL)|Klusā okeāna divīzija]]
| founded            = {{dat|1966|2|9|N|bez}}
| dissolved          = 
| operated           = 
| arena              = ''[[Crypto.com Arena]]''
| ietilpība          = 18 118
| colors             = Melna, alumīnija, balta&lt;br /&gt;{{Color box|black}} {{Color box|#B0B7BB}} {{Color box|white}}
| owner              = {{flaga|ASV}} [[Filips Anšucs]] un [[Eds Roskis]]
                     
| prezidents         = {{flaga|Kanāda}} [[Lūks Robiteils]]
| GM                 = {{flaga|Kanāda}} [[Kens Holands]]
| coach              = {{flaga|Kanāda}} [[Dīdžejs Smits]] (pagaidu)
| coach2             = 
| captain            = nav
| media              = [http://kings.nhl.com/ kings.com]
| affiliates         = [[Grīnvilas &quot;Swamp Rabbits&quot;]] ([[ECHL]])&lt;br /&gt;[[Ontārio &quot;Reign&quot;]] ([[Amerikas hokeja līga|AHL]])
&lt;!---Čempiontituli---&gt;
| stanley_cups       = 2
}}
'''Losandželosas &quot;Kings&quot;''' ({{val|en|Los Angeles Kings}}) ir profesionāls [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[hokejs|hokeja]] klubs, kas bāzēts [[Losandželosa|Losandželosā]], [[Kalifornija|Kalifornijas štatā]], ASV. Klubs spēlē [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Rietumu konference (NHL)|Rietumu konferences]] [[Klusā okeāna divīzija (NHL)|Klusā okeāna divīzijā]]. Tas tika dibināts {{dat|1966|2|9||bez}}&lt;ref name = &quot;Kings0708Guide4&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce | author = Los Angeles Kings Communications Department | title = 2007–08 Los Angeles Kings Media Guide | publisher = Los Angeles Kings | year = 2007 | page = 4}}&lt;/ref&gt; un kopš dibināšanas brīža spēlē NHL.

Kluba pastāvēšanas vēsturē &quot;Kings&quot; divas reizes ir kļuvis par NHL čempionu, tāpat divas reizes ir kļuvis par konferences un vienu reizi — divīzijas uzvarētāju. 1992.—1993. gada Stenlija kausa izcīņas finālā &quot;Kings&quot; piecu spēļu sērijā zaudēja [[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]]. Mājas spēles komanda aizvada ''Crypto.com Arena'' hallē.&lt;ref name = &quot;Kings0708Guide5-6&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce | author = Los Angeles Kings Communications Department | title = 2007–08 Los Angeles Kings Media Guide | pages = 5–6}}&lt;/ref&gt; [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]] komandai izdevies izcīnīt 2012. un 2014. gadā.

== Sasniegumi ==
* '''[[Stenlija kauss]]''': 2
** 2011–12, 2013–14
* '''Konferences čempioni''': 3
** 1992–93, 2011–12, 2013-14
* '''Divīzijas čempioni''': 1
** 1990–91

== Spēlētāji ==
[[Attēls:Los Angeles Kings.svg|right|150px|thumb|2002-2011]]
=== Pašreizējais sastāvs ===
''Pēdējoreiz atjaunots 2026. gada 9. maijā.''

==== Vārtsargi ====
* 29 {{flaga|USA}} [[Fīnikss Koplijs]]
* 31 {{flaga|SWE}} [[Antons Fošbergs]]
* 35 {{flaga|CAN}} [[Dārsijs Kempers]]

==== Aizsargi{{0}}====
* 2 {{flaga|ASV}} [[Braiens Dumolins]]
* 5 {{flaga|CAN}} [[Kodijs Sīsī]]
* 6 {{flaga|CAN}} [[Džoels Edmundsons]]
* 7 {{flaga|CAN}} [[Kails Barouzs]]
* {{0}}8 {{flaga|Kanāda}} [[Drū Dautijs]] &lt;small&gt;([[Kapteinis (hokejs)|Kapteiņa palīgs]])&lt;/small&gt;
* 43 {{flaga|Zviedrija}} [[Jākobs Moverāre]]
* 44 {{flaga|ASV}} [[Maikijs Andersons]] &lt;small&gt;([[Kapteinis (hokejs)|Kapteiņa palīgs]])&lt;/small&gt;
* 82 {{flaga|ASV}} [[Keilebs Džounss]] 
* 92 {{flaga|CAN}} [[Brents Klarks]]

==== Uzbrucēji ====

* {{0}}9 {{Flaga|Zviedrija}} [[Adrians Kempe]] &lt;small&gt;([[Kapteinis (hokejs)|Kapteiņa palīgs]])&lt;/small&gt;
* 12 {{Flaga|ASV}} [[Trevors Mūrs]]
* 14 {{flaga|ASV}} [[Alekss Laferjērs]]
* 15 {{flaga|ASV}} [[Alekss Tarkote]]
* 21 {{flaga|CAN}} [[Skots Lotons]]
* 22 {{flaga|Šveice}} [[Kevins Fiala]]
* 26 {{Flaga|Kanāda}} [[Akils Tomass]]
* 39 {{flaga|CAN}} [[Džefs Malots]]
* 40 {{flaga|FIN}} [[Joels Armija]]
* 52 {{flaga|CAN}} [[Teilors Vords]]
* 53 {{flaga|ASV}} [[Džēreds Raits]]
* 55 {{flaga|Kanāda}} [[Kvintons Baifīlds]]
* 72 {{flaga|RUS}} [[Artemijs Panarins]]
* 96 {{flaga|RUS}} [[Andrejs Kuzmenko]]

=== Komandas visu laiku rezultatīvākie spēlētāji ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
|- style=&quot;text-align:center; font-weight:bold; background:#ddd;&quot;|
| style=&quot;text-align:left;&quot;| Spēlētājs || {{Piezīme|Poz|Pozīcija}} || {{Piezīme|SP|Spēles}} || {{Piezīme|V|Vārti}} || {{Piezīme|RP|Rezultatīvas piespēles}} || {{Piezīme|P-ti|Punkti}} || {{Piezīme|P-ti/SP|Punkti spēlē}}
|- style=&quot;text-align:center;
| style=&quot;text-align:left;&quot;|[[Marsels Dions]] || C || 921 || 550 || 757 || '''1307''' || 1.42
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|[[Lūks Robiteils]] || LW || 1079 || 557 || 597 || '''1154''' || 1.07
|- style=&quot;background:#cfc;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;|[[Anže Kopitars]]* || C || 1292 || 393 || 748 || '''1141''' || .88
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|[[Deivs Teilors]] || RW || 1111 || 431 || 638 || '''1069''' || .96
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|[[Veins Greckis]] || C || 539 || 246 || 672 || '''918''' || 1.70
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|[[Bernijs Nikolss]] || C || 602 || 327 || 431 || '''758''' || 1.26
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|[[Dastins Brauns]] || RW || 1296 || 325 || 387 || '''712''' || .55
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|[[Bačs Gorings]] || C || 736 || 275 || 384 || '''659''' || .90
|- style=&quot;background:#cfc;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;|[[Drū Dautijs]]* || D || 1095 || 141 || 478 || '''619''' || .57
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|[[Robs Bleiks]] || D || 805 || 161 || 333 || '''494''' || .61
|}

=== Kluba spēlētāju rekordi ===
==== Regulārajā sezonā ====
* Visvairāk gūto vārtu sezonā: [[Bērnijs Nikolss]], 70 (1988.—89.)
* Visvairāk rezultatīvo piespēļu sezonā: [[Veins Greckis]], 122 (1990.—91.)
* Visvairāk gūto punktu sezonā: [[Veins Greckis]], 168 (1988.—89.)
* Visvairāk soda minūšu sezonā: [[Mārtijs Maksorlijs]], 399 (1992.—93.)
* Visvairāk gūto punktu sezonā, starp aizsargiem: [[Lerijs Mērfijs]], 76 (1980.—81.)
* Visvairāk gūto punktu sezonā, starp debitantiem: [[Lūks Robiteils]], 84 (1986.—87.)
* Visvairāk gūto uzvaru sezonā: [[Džonatans Kviks]], 40 (2015.—16.)
* Visvairāk sauso spēļu sezonā: [[Džonatans Kviks]], 10 (2011.—12.)
==== Izslēgšanas spēlēs ====
* Visvairāk gūto vārtu izslēgšanas spēlēs: [[Veins Greckis]], 15 (1992–93)
* Visvairāk piespēļu izslēgšanas spēlēs: [[Veins Greckis]], 25 (1992–93)
* Visvairāk punktu izslēgšanas spēlēs: [[Veins Greckis]], 40 (1992–93)
* Visvairāk punktu vienā spēlē: [[Tomass Sandstrēms]], [[Tonijs Granato]], [[Veins Greckis]], 5 (1989–90)
* Visvairāk soda minūšu: [[Džejs Millers]], 63 (1988-89)
* Visvairāk gūto punktu izslēgšanas spēlēs, starp aizsargiem: [[Drū Dautijs]], 18 (2013–14)
* Visvairāk gūto punktu izslēgšanas spēlēs, starp debitantiem: [[Tailers Tofoli]], 14 (2013-14)
* Visvairāk gūto uzvaru izslēgšanas spēlēs: [[Džonatans Kviks]], 16 (2011-2012), (2013-14)
* Visvairāk sauso spēļu izslēgšanas spēlēs: [[Džonatans Kviks]], 3 (2011-12), (2012–13)

=== Latvijas hokejisti &quot;Kings&quot; sastāvā ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align: center;&quot;
|- style=&quot;width:15em&quot; bgcolor=&quot;#efefef&quot; align=center
!Vārds !! {{piezīme|SP|spēles}} !! {{piezīme|V|vārti}} !! {{piezīme|RP|rezultatīvas piespēles}} !! {{piezīme|P-ti|punkti}} !! Laika periods
|-
|align=left| [[Raitis Ivanāns]]||276||12||6||18||2006—2010
|-
|}

===Galvenie treneri===

{{div col|colwidth=30em}}

* [[Reds Kellijs]]:1967-1969
* [[Hals Leiko]]:1969-1970
* [[Džonijs Vilsons]]:1969-1970
* [[Lerijs Rīgans]]:1970-1972
* [[Freds Glovers]]:1971-1972
* [[Bobs Pulfords]]:1972-1977
* [[Rons Stjuarts]]:1977-1978
* [[Bobs Berijs]]:1978-1981
* [[Parkers MakDonalds]]:1981-1982
* [[Dons Perijs]]:1982-1984
* [[Rodžijs Vačons]] (pagaidu):1984, 1988, 1995
* [[Rodžers Neilsons]]:1984
* [[Pets Kvins]]:1984-1987
* [[Maiks Mērfijs]]:1987-1988
* [[Robijs Ftoreks]]:1988-1989
* [[Toms Vebsters]]:1989-1992
* [[Berijs Melrouzs]]:1992-1995
* [[Lerijs Robinsons]]:1995-1999
* [[Endijs Marejs (hokejs)|Endijs Marejs]]:1999-2006
* [[Džons Torčeti]] (pagaidu):2006
* [[Marks Kraufords]]:2006-2008
* [[Terijs Marejs]]:2008-2011
* [[Džons Stīvens]] (pagaidu):2011, 2017-18
* [[Derils Saters]]:2011-2017
* [[Villijs Dežardēns]] (pagaidu):2018-2019
* [[Tods Maklelans]]:2019-2024&lt;ref&gt;https://sportacentrs.com/hokejs/nhl/02022024-vinipega_iegust_monrealas_centru_monehenu&lt;/ref&gt;
* [[Džims Hillers]]: 2024&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Losandželosas &quot;Kings&quot; komandu turpmāk vadīs Hillers |url=https://www.apollo.lv/8026164/losandzelosas-kings-komandu-turpmak-vadis-hillers |website=apollo.lv. |access-date=2024. gada 22. maijs |date=2024. gada 22. maijs}}&lt;/ref&gt;–2026&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=&quot;Kings&quot; pēc neveiksmīga nogriežņa atlaiž galveno treneri |url= https://sportacentrs.com/hokejs/nhl/01032026-kings_pec_neveiksmiga_nogriezna_atlaiz_ga|website=sportacentrs.com |access-date=2026. gada 1. marts |date=2026. gada 1. marts}}&lt;/ref&gt;
* [[Dīdžejs Smits]] (pagaidu): 2026—pašlaik
{{div col end}}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [http://kings.nhl.com/ Kluba oficiālā mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20141123225456/http://kings.nhl.com/ |date={{dat|2014|11|23||bez}} }} {{en ikona}}
* [http://www.hockey-reference.com/teams/LAK/ Hockey-Reference profils] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110520011831/http://www.hockey-reference.com/teams/LAK/ |date={{dat|2011|05|20||bez}} }} {{en ikona}}

{{Hokejs-aizmetnis}}
{{ASV-aizmetnis}}
{{NHL komandas}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Losandželosas &quot;Kings&quot;| ]]</text>
      <sha1>8y402kqcqykvnlkulq53unlayagasoj</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4465617</id>
      <parentid>4465588</parentid>
      <timestamp>2026-05-09T11:01:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <comment>/* Komandas visu laiku rezultatīvākie spēlētāji */</comment>
      <origin>4465617</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="14449" sha1="so2squomc2ikm7jcrvrobzbb2hoxilg" xml:space="preserve">{{Hokeja kluba infokaste
| text_color         = #B0B7BB
| bg_color           = black
| team               = Los Angeles Kings
| logo               = Los Angeles Kings 2024 Logo.svg
| logosize           = 
| city               = {{Vieta|ASV|Kalifornija|Losandželosa}}
| league             = {{flaga|ASV}}/{{flaga|Kanāda}} [[Nacionālā hokeja līga]]
| conference         = [[Rietumu konference (NHL)|Rietumu konference]]
| division           = [[Klusā okeāna divīzija (NHL)|Klusā okeāna divīzija]]
| founded            = {{dat|1966|2|9|N|bez}}
| dissolved          = 
| operated           = 
| arena              = ''[[Crypto.com Arena]]''
| ietilpība          = 18 118
| colors             = Melna, alumīnija, balta&lt;br /&gt;{{Color box|black}} {{Color box|#B0B7BB}} {{Color box|white}}
| owner              = {{flaga|ASV}} [[Filips Anšucs]] un [[Eds Roskis]]
                     
| prezidents         = {{flaga|Kanāda}} [[Lūks Robiteils]]
| GM                 = {{flaga|Kanāda}} [[Kens Holands]]
| coach              = {{flaga|Kanāda}} [[Dīdžejs Smits]] (pagaidu)
| coach2             = 
| captain            = nav
| media              = [http://kings.nhl.com/ kings.com]
| affiliates         = [[Grīnvilas &quot;Swamp Rabbits&quot;]] ([[ECHL]])&lt;br /&gt;[[Ontārio &quot;Reign&quot;]] ([[Amerikas hokeja līga|AHL]])
&lt;!---Čempiontituli---&gt;
| stanley_cups       = 2
}}
'''Losandželosas &quot;Kings&quot;''' ({{val|en|Los Angeles Kings}}) ir profesionāls [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[hokejs|hokeja]] klubs, kas bāzēts [[Losandželosa|Losandželosā]], [[Kalifornija|Kalifornijas štatā]], ASV. Klubs spēlē [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Rietumu konference (NHL)|Rietumu konferences]] [[Klusā okeāna divīzija (NHL)|Klusā okeāna divīzijā]]. Tas tika dibināts {{dat|1966|2|9||bez}}&lt;ref name = &quot;Kings0708Guide4&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce | author = Los Angeles Kings Communications Department | title = 2007–08 Los Angeles Kings Media Guide | publisher = Los Angeles Kings | year = 2007 | page = 4}}&lt;/ref&gt; un kopš dibināšanas brīža spēlē NHL.

Kluba pastāvēšanas vēsturē &quot;Kings&quot; divas reizes ir kļuvis par NHL čempionu, tāpat divas reizes ir kļuvis par konferences un vienu reizi — divīzijas uzvarētāju. 1992.—1993. gada Stenlija kausa izcīņas finālā &quot;Kings&quot; piecu spēļu sērijā zaudēja [[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]]. Mājas spēles komanda aizvada ''Crypto.com Arena'' hallē.&lt;ref name = &quot;Kings0708Guide5-6&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce | author = Los Angeles Kings Communications Department | title = 2007–08 Los Angeles Kings Media Guide | pages = 5–6}}&lt;/ref&gt; [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]] komandai izdevies izcīnīt 2012. un 2014. gadā.

== Sasniegumi ==
* '''[[Stenlija kauss]]''': 2
** 2011–12, 2013–14
* '''Konferences čempioni''': 3
** 1992–93, 2011–12, 2013-14
* '''Divīzijas čempioni''': 1
** 1990–91

== Spēlētāji ==
[[Attēls:Los Angeles Kings.svg|right|150px|thumb|2002-2011]]
=== Pašreizējais sastāvs ===
''Pēdējoreiz atjaunots 2026. gada 9. maijā.''

==== Vārtsargi ====
* 29 {{flaga|USA}} [[Fīnikss Koplijs]]
* 31 {{flaga|SWE}} [[Antons Fošbergs]]
* 35 {{flaga|CAN}} [[Dārsijs Kempers]]

==== Aizsargi{{0}}====
* 2 {{flaga|ASV}} [[Braiens Dumolins]]
* 5 {{flaga|CAN}} [[Kodijs Sīsī]]
* 6 {{flaga|CAN}} [[Džoels Edmundsons]]
* 7 {{flaga|CAN}} [[Kails Barouzs]]
* {{0}}8 {{flaga|Kanāda}} [[Drū Dautijs]] &lt;small&gt;([[Kapteinis (hokejs)|Kapteiņa palīgs]])&lt;/small&gt;
* 43 {{flaga|Zviedrija}} [[Jākobs Moverāre]]
* 44 {{flaga|ASV}} [[Maikijs Andersons]] &lt;small&gt;([[Kapteinis (hokejs)|Kapteiņa palīgs]])&lt;/small&gt;
* 82 {{flaga|ASV}} [[Keilebs Džounss]] 
* 92 {{flaga|CAN}} [[Brents Klarks]]

==== Uzbrucēji ====

* {{0}}9 {{Flaga|Zviedrija}} [[Adrians Kempe]] &lt;small&gt;([[Kapteinis (hokejs)|Kapteiņa palīgs]])&lt;/small&gt;
* 12 {{Flaga|ASV}} [[Trevors Mūrs]]
* 14 {{flaga|ASV}} [[Alekss Laferjērs]]
* 15 {{flaga|ASV}} [[Alekss Tarkote]]
* 21 {{flaga|CAN}} [[Skots Lotons]]
* 22 {{flaga|Šveice}} [[Kevins Fiala]]
* 26 {{Flaga|Kanāda}} [[Akils Tomass]]
* 39 {{flaga|CAN}} [[Džefs Malots]]
* 40 {{flaga|FIN}} [[Joels Armija]]
* 52 {{flaga|CAN}} [[Teilors Vords]]
* 53 {{flaga|ASV}} [[Džēreds Raits]]
* 55 {{flaga|Kanāda}} [[Kvintons Baifīlds]]
* 72 {{flaga|RUS}} [[Artemijs Panarins]]
* 96 {{flaga|RUS}} [[Andrejs Kuzmenko]]

=== Iemūžinātie numuri ===
[[File:Los Angeles Kings - Retired Numbers of Superstars - Staples Center - Los Angeles, CA - USA (6914447045).jpg|thumb|Piecu &quot;Kings&quot; spēlētāju kreklu baneri, kas karājās pie arēnas griestiem 2012. gadā]]
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|+ style=&quot;background:#fff; border-top:#000000 5px solid; border-bottom:#A2AAAD 5px solid;&quot;| Los Angeles Kings retired numbers
|-
! No.
! Spēlētājs
! Pozīcija
! Sezonas
! No. iemūžināšana
|-
| 4 || [[Robs Bleiks]] || [[Aizsargs (hokejs)|A]] || 1990–2001&lt;br /&gt;2006–2008 || 2015. gada 17. janvārī&lt;ref&gt;{{Cite web |date=2015-01-18 |title=Kings retire defenseman Blake's No. 4 jersey |url=https://www.espn.com/nhl/story/_/id/12187347/los-angeles-kings-retire-defenseman-rob-blake-no-4-jersey |access-date=2025-06-15 |website=ESPN.com |language=en}}&lt;/ref&gt;
|-
| 16 || [[Marsels Dions]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|C]] || 1975–1987 || 1990. gada 8. novembrī&lt;ref&gt;{{Cite news |last=Wilson |first=Bernie |date=Nov 8, 1990 |title=Kings Ready to Honor Dionne, Their Sweet 16 |work=[[The Los Angeles Times]] |page=9}}&lt;/ref&gt;
|-
| 18 || [[Deivs Teilors]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|RW]] || 1977–1994 || 1995. gada 3. aprīlī&lt;ref&gt;{{Cite news |last=Dillman |first=Lisa |date=April 3, 1995 |title=Kings Tonight |url=https://www.newspapers.com/image/155304882/?clipping_id=174535387 |work=[[The Los Angeles Times]] |page=C2 |archive-date=June 26, 2025 |access-date=June 15, 2025 |archive-url=https://web.archive.org/web/20250626002356/https://www.newspapers.com/image/155304882/?clipping_id=174535387 |url-status= }}&lt;/ref&gt;
|-
| 20 || [[Lūks Robiteils]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|LW]] || 1986–1994&lt;br /&gt;1997–2001&lt;br /&gt;2003–2006 || January 20, 2007&lt;ref&gt;{{Cite web |date=2007-01-21 |title=Kings retire Robitaille's No. 20 jersey after 14 seasons |url=https://www.espn.com/nhl/news/story?id=2737832 |access-date=2025-06-15 |website=ESPN.com |language=en |archive-date=April 6, 2023 |archive-url=https://web.archive.org/web/20230406154402/https://www.espn.com/nhl/news/story?id=2737832 |url-status= }}&lt;/ref&gt;
|-
| 23 || [[Dastins Brauns]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|RW]] || 2003–2022 || 2023. gada 11. februārī&lt;ref&gt;{{cite web |last1=Knoll |first1=Andrew |title=Kings honor Dustin Brown with statue unveiling and jersey retirement |url=https://www.ocregister.com/2023/02/11/kings-honor-dustin-brown-with-statue-unveiling-and-jersey-retirement/ |website=Orange County Register |access-date=February 13, 2023 |date=February 11, 2023 |archive-date=February 13, 2023 |archive-url=https://web.archive.org/web/20230213011912/https://www.ocregister.com/2023/02/11/kings-honor-dustin-brown-with-statue-unveiling-and-jersey-retirement/ |url-status= }}&lt;/ref&gt;
|-
| 30 || [[Rodžijs Vašons]] || [[Goaltender|G]] || 1972–1978 || 1985. gada 14. februāris
|-
| 99{{Efn|The NHL retired Gretzky's No. 99 for all its member teams at the [[50th National Hockey League All-Star Game|2000 NHL All-Star Game]]; the Kings held their own personal celebration of the number's retirement in 2002.&lt;ref&gt;{{cite web|title=Perfect setting: Gretzky's number retired before All-Star Game |publisher=CNN Sports Illustrated. Associated Press |date=February 6, 2000 |url=http://sportsillustrated.cnn.com/hockey/nhl/2000/nhl_allstar/news/2000/02/06/gretsky_99/ |access-date=June 9, 2014 |url-status= |archive-url=https://web.archive.org/web/20131112022319/http://sportsillustrated.cnn.com/hockey/nhl/2000/nhl_allstar/news/2000/02/06/gretsky_99/ |archive-date=November 12, 2013}}&lt;/ref&gt;}} || [[Veins Greckis]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|C]] || 1988–1996 || 2002. gada 9. oktobrī&lt;ref name=&quot;2011–12LAKingsMediaGuide230-233&quot;&gt;{{cite book | last1 = Kalinowski | first1 = Mike | last2 = Zager | first2 = Jeremy |display-authors=etal | title= Los Angeles Kings 2011–12 Media Guide | publisher = Los Angeles Kings | pages = 230–233}}&lt;/ref&gt;
|}

* [[Bobs Millers]], raidorganizācijas pārstāvis, 1973–2017, godināts ar goda karogu, kas piekārts pie [[Crypto.com Arena]] griestiem&lt;ref&gt;{{cite web | url=https://www.nhl.com/kings/news/la-kings-to-unveil-statue-and-banner-in-honor-of-bob-miller-on-saturday/c-294832548 | title=LA Kings to Unveil Statue and Banner in Honor of Bob Miller on Saturday | date=January 10, 2018 | access-date=April 13, 2023 | archive-date=April 13, 2023 | archive-url=https://web.archive.org/web/20230413234036/https://www.nhl.com/kings/news/la-kings-to-unveil-statue-and-banner-in-honor-of-bob-miller-on-saturday/c-294832548 | url-status= }}&lt;/ref&gt;

=== Komandas visu laiku rezultatīvākie spēlētāji ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
|- style=&quot;text-align:center; font-weight:bold; background:#ddd;&quot;|
| style=&quot;text-align:left;&quot;| Spēlētājs || {{Piezīme|Poz|Pozīcija}} || {{Piezīme|SP|Spēles}} || {{Piezīme|V|Vārti}} || {{Piezīme|RP|Rezultatīvas piespēles}} || {{Piezīme|P-ti|Punkti}} || {{Piezīme|P-ti/SP|Punkti spēlē}}
|- style=&quot;text-align:center;
| style=&quot;text-align:left;&quot;|[[Anže Kopitars]] || C || 1521 || 452 || 864 || '''1316''' ||.87
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|[[Marsels Dions]] || C || 921 || 550 || 757 || '''1307''' || 1.42
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|[[Lūks Robiteils]] || LW || 1079 || 557 || 597 || '''1154''' || 1.07
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|[[Deivs Teilors]] || RW || 1111 || 431 || 638 || '''1069''' || .96
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|[[Veins Greckis]] || C || 539 || 246 || 672 || '''918''' || 1.70
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|[[Bernijs Nikolss]] || C || 602 || 327 || 431 || '''758''' || 1.26
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|[[Dastins Brauns]] || RW || 1296 || 325 || 387 || '''712''' || .55
|-
|- style=&quot;background:#cfc;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;|[[Drū Dautijs]]* || D || 1279 || 165 || 544 || '''709''' || .55
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|[[Bačs Gorings]] || C || 736 || 275 || 384 || '''659''' || .90
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|[[Robs Bleiks]] || D || 805 || 161 || 333 || '''494''' || .61
|}

=== Kluba spēlētāju rekordi ===
==== Regulārajā sezonā ====
* Visvairāk gūto vārtu sezonā: [[Bērnijs Nikolss]], 70 (1988.—89.)
* Visvairāk rezultatīvo piespēļu sezonā: [[Veins Greckis]], 122 (1990.—91.)
* Visvairāk gūto punktu sezonā: [[Veins Greckis]], 168 (1988.—89.)
* Visvairāk soda minūšu sezonā: [[Mārtijs Maksorlijs]], 399 (1992.—93.)
* Visvairāk gūto punktu sezonā, starp aizsargiem: [[Lerijs Mērfijs]], 76 (1980.—81.)
* Visvairāk gūto punktu sezonā, starp debitantiem: [[Lūks Robiteils]], 84 (1986.—87.)
* Visvairāk gūto uzvaru sezonā: [[Džonatans Kviks]], 40 (2015.—16.)
* Visvairāk sauso spēļu sezonā: [[Džonatans Kviks]], 10 (2011.—12.)
==== Izslēgšanas spēlēs ====
* Visvairāk gūto vārtu izslēgšanas spēlēs: [[Veins Greckis]], 15 (1992–93)
* Visvairāk piespēļu izslēgšanas spēlēs: [[Veins Greckis]], 25 (1992–93)
* Visvairāk punktu izslēgšanas spēlēs: [[Veins Greckis]], 40 (1992–93)
* Visvairāk punktu vienā spēlē: [[Tomass Sandstrēms]], [[Tonijs Granato]], [[Veins Greckis]], 5 (1989–90)
* Visvairāk soda minūšu: [[Džejs Millers]], 63 (1988-89)
* Visvairāk gūto punktu izslēgšanas spēlēs, starp aizsargiem: [[Drū Dautijs]], 18 (2013–14)
* Visvairāk gūto punktu izslēgšanas spēlēs, starp debitantiem: [[Tailers Tofoli]], 14 (2013-14)
* Visvairāk gūto uzvaru izslēgšanas spēlēs: [[Džonatans Kviks]], 16 (2011-2012), (2013-14)
* Visvairāk sauso spēļu izslēgšanas spēlēs: [[Džonatans Kviks]], 3 (2011-12), (2012–13)

=== Latvijas hokejisti &quot;Kings&quot; sastāvā ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align: center;&quot;
|- style=&quot;width:15em&quot; bgcolor=&quot;#efefef&quot; align=center
!Vārds !! {{piezīme|SP|spēles}} !! {{piezīme|V|vārti}} !! {{piezīme|RP|rezultatīvas piespēles}} !! {{piezīme|P-ti|punkti}} !! Laika periods
|-
|align=left| [[Raitis Ivanāns]]||276||12||6||18||2006—2010
|-
|}

===Galvenie treneri===

{{div col|colwidth=30em}}

* [[Reds Kellijs]]:1967-1969
* [[Hals Leiko]]:1969-1970
* [[Džonijs Vilsons]]:1969-1970
* [[Lerijs Rīgans]]:1970-1972
* [[Freds Glovers]]:1971-1972
* [[Bobs Pulfords]]:1972-1977
* [[Rons Stjuarts]]:1977-1978
* [[Bobs Berijs]]:1978-1981
* [[Parkers MakDonalds]]:1981-1982
* [[Dons Perijs]]:1982-1984
* [[Rodžijs Vačons]] (pagaidu):1984, 1988, 1995
* [[Rodžers Neilsons]]:1984
* [[Pets Kvins]]:1984-1987
* [[Maiks Mērfijs]]:1987-1988
* [[Robijs Ftoreks]]:1988-1989
* [[Toms Vebsters]]:1989-1992
* [[Berijs Melrouzs]]:1992-1995
* [[Lerijs Robinsons]]:1995-1999
* [[Endijs Marejs (hokejs)|Endijs Marejs]]:1999-2006
* [[Džons Torčeti]] (pagaidu):2006
* [[Marks Kraufords]]:2006-2008
* [[Terijs Marejs]]:2008-2011
* [[Džons Stīvens]] (pagaidu):2011, 2017-18
* [[Derils Saters]]:2011-2017
* [[Villijs Dežardēns]] (pagaidu):2018-2019
* [[Tods Maklelans]]:2019-2024&lt;ref&gt;https://sportacentrs.com/hokejs/nhl/02022024-vinipega_iegust_monrealas_centru_monehenu&lt;/ref&gt;
* [[Džims Hillers]]: 2024&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Losandželosas &quot;Kings&quot; komandu turpmāk vadīs Hillers |url=https://www.apollo.lv/8026164/losandzelosas-kings-komandu-turpmak-vadis-hillers |website=apollo.lv. |access-date=2024. gada 22. maijs |date=2024. gada 22. maijs}}&lt;/ref&gt;–2026&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=&quot;Kings&quot; pēc neveiksmīga nogriežņa atlaiž galveno treneri |url= https://sportacentrs.com/hokejs/nhl/01032026-kings_pec_neveiksmiga_nogriezna_atlaiz_ga|website=sportacentrs.com |access-date=2026. gada 1. marts |date=2026. gada 1. marts}}&lt;/ref&gt;
* [[Dīdžejs Smits]] (pagaidu): 2026—pašlaik
{{div col end}}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [http://kings.nhl.com/ Kluba oficiālā mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20141123225456/http://kings.nhl.com/ |date={{dat|2014|11|23||bez}} }} {{en ikona}}
* [http://www.hockey-reference.com/teams/LAK/ Hockey-Reference profils] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110520011831/http://www.hockey-reference.com/teams/LAK/ |date={{dat|2011|05|20||bez}} }} {{en ikona}}

{{Hokejs-aizmetnis}}
{{ASV-aizmetnis}}
{{NHL komandas}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Losandželosas &quot;Kings&quot;| ]]</text>
      <sha1>so2squomc2ikm7jcrvrobzbb2hoxilg</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4465626</id>
      <parentid>4465617</parentid>
      <timestamp>2026-05-09T11:06:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <origin>4465626</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="14472" sha1="14eqq6m64btb8nrszc08ggk8unwry0i" xml:space="preserve">{{Hokeja kluba infokaste
| text_color         = #B0B7BB
| bg_color           = black
| team               = Los Angeles Kings
| logo               = Los Angeles Kings 2024 Logo.svg
| logosize           = 
| city               = {{Vieta|ASV|Kalifornija|Losandželosa}}
| league             = {{flaga|ASV}}/{{flaga|Kanāda}} [[Nacionālā hokeja līga]]
| conference         = [[Rietumu konference (NHL)|Rietumu konference]]
| division           = [[Klusā okeāna divīzija (NHL)|Klusā okeāna divīzija]]
| founded            = {{dat|1966|2|9|N|bez}}
| dissolved          = 
| operated           = 
| arena              = ''[[Crypto.com Arena]]''
| ietilpība          = 18 118
| colors             = Melna, alumīnija, balta&lt;br /&gt;{{Color box|black}} {{Color box|#B0B7BB}} {{Color box|white}}
| owner              = {{flaga|ASV}} [[Filips Anšucs]] un [[Eds Roskis]]
                     
| prezidents         = {{flaga|Kanāda}} [[Lūks Robiteils]]
| GM                 = {{flaga|Kanāda}} [[Kens Holands]]
| coach              = {{flaga|Kanāda}} [[Dīdžejs Smits]] (pagaidu)
| coach2             = 
| captain            = nav
| media              = [http://kings.nhl.com/ kings.com]
| affiliates         = [[Grīnvilas &quot;Swamp Rabbits&quot;]] ([[ECHL]])&lt;br /&gt;[[Ontārio &quot;Reign&quot;]] ([[Amerikas hokeja līga|AHL]])
&lt;!---Čempiontituli---&gt;
| stanley_cups       = 2
}}
'''Losandželosas &quot;Kings&quot;''' ({{val|en|Los Angeles Kings}}) ir profesionāls [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[hokejs|hokeja]] klubs, kas bāzēts [[Losandželosa|Losandželosā]], [[Kalifornija|Kalifornijas štatā]], ASV. Klubs spēlē [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Rietumu konference (NHL)|Rietumu konferences]] [[Klusā okeāna divīzija (NHL)|Klusā okeāna divīzijā]]. Tas tika dibināts {{dat|1966|2|9||bez}}&lt;ref name = &quot;Kings0708Guide4&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce | author = Los Angeles Kings Communications Department | title = 2007–08 Los Angeles Kings Media Guide | publisher = Los Angeles Kings | year = 2007 | page = 4}}&lt;/ref&gt; un kopš dibināšanas brīža spēlē NHL.

Kluba pastāvēšanas vēsturē &quot;Kings&quot; divas reizes ir kļuvis par NHL čempionu, tāpat divas reizes ir kļuvis par konferences un vienu reizi — divīzijas uzvarētāju. 1992.—1993. gada Stenlija kausa izcīņas finālā &quot;Kings&quot; piecu spēļu sērijā zaudēja [[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]]. Mājas spēles komanda aizvada ''Crypto.com Arena'' hallē.&lt;ref name = &quot;Kings0708Guide5-6&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce | author = Los Angeles Kings Communications Department | title = 2007–08 Los Angeles Kings Media Guide | pages = 5–6}}&lt;/ref&gt; [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]] komandai izdevies izcīnīt 2012. un 2014. gadā.

== Sasniegumi ==
* '''[[Stenlija kauss]]''': 2
** 2011–12, 2013–14
* '''Konferences čempioni''': 3
** 1992–93, 2011–12, 2013-14
* '''Divīzijas čempioni''': 1
** 1990–91

== Spēlētāji ==
[[Attēls:Los Angeles Kings.svg|right|150px|thumb|2002-2011]]
=== Pašreizējais sastāvs ===
''Pēdējoreiz atjaunots 2026. gada 9. maijā.''

==== Vārtsargi ====
* 29 {{flaga|USA}} [[Fīnikss Koplijs]]
* 31 {{flaga|SWE}} [[Antons Fošbergs]]
* 35 {{flaga|CAN}} [[Dārsijs Kempers]]

==== Aizsargi{{0}}====
* 2 {{flaga|ASV}} [[Braiens Dumolins]]
* 5 {{flaga|CAN}} [[Kodijs Sīsī]]
* 6 {{flaga|CAN}} [[Džoels Edmundsons]]
* 7 {{flaga|CAN}} [[Kails Barouzs]]
* {{0}}8 {{flaga|Kanāda}} [[Drū Dautijs]] &lt;small&gt;([[Kapteinis (hokejs)|Kapteiņa palīgs]])&lt;/small&gt;
* 43 {{flaga|Zviedrija}} [[Jākobs Moverāre]]
* 44 {{flaga|ASV}} [[Maikijs Andersons]] &lt;small&gt;([[Kapteinis (hokejs)|Kapteiņa palīgs]])&lt;/small&gt;
* 82 {{flaga|ASV}} [[Keilebs Džounss]] 
* 92 {{flaga|CAN}} [[Brents Klarks]]

==== Uzbrucēji ====

* {{0}}9 {{Flaga|Zviedrija}} [[Adrians Kempe]] &lt;small&gt;([[Kapteinis (hokejs)|Kapteiņa palīgs]])&lt;/small&gt;
* 12 {{Flaga|ASV}} [[Trevors Mūrs]]
* 14 {{flaga|ASV}} [[Alekss Laferjērs]]
* 15 {{flaga|ASV}} [[Alekss Tarkote]]
* 21 {{flaga|CAN}} [[Skots Lotons]]
* 22 {{flaga|Šveice}} [[Kevins Fiala]]
* 26 {{Flaga|Kanāda}} [[Akils Tomass]]
* 39 {{flaga|CAN}} [[Džefs Malots]]
* 40 {{flaga|FIN}} [[Joels Armija]]
* 52 {{flaga|CAN}} [[Teilors Vords]]
* 53 {{flaga|ASV}} [[Džēreds Raits]]
* 55 {{flaga|Kanāda}} [[Kvintons Baifīlds]]
* 72 {{flaga|RUS}} [[Artemijs Panarins]]
* 96 {{flaga|RUS}} [[Andrejs Kuzmenko]]

=== Iemūžinātie numuri ===
[[File:Los Angeles Kings - Retired Numbers of Superstars - Staples Center - Los Angeles, CA - USA (6914447045).jpg|thumb|Piecu &quot;Kings&quot; spēlētāju kreklu baneri, kas karājās pie arēnas griestiem 2012. gadā]]
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|+ style=&quot;background:#fff; border-top:#000000 5px solid; border-bottom:#A2AAAD 5px solid;&quot;| Los Angeles Kings retired numbers
|-
! No.
! Spēlētājs
! Pozīcija
! Sezonas
! No. iemūžināšana
|-
| 4 || [[Robs Bleiks]] || [[Aizsargs (hokejs)|A]] || 1990–2001&lt;br /&gt;2006–2008 || 2015. gada 17. janvārī&lt;ref&gt;{{Cite web |date=2015-01-18 |title=Kings retire defenseman Blake's No. 4 jersey |url=https://www.espn.com/nhl/story/_/id/12187347/los-angeles-kings-retire-defenseman-rob-blake-no-4-jersey |access-date=2025-06-15 |website=ESPN.com |language=en}}&lt;/ref&gt;
|-
| 16 || [[Marsels Dions]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|C]] || 1975–1987 || 1990. gada 8. novembrī&lt;ref&gt;{{Cite news |last=Wilson |first=Bernie |date=Nov 8, 1990 |title=Kings Ready to Honor Dionne, Their Sweet 16 |work=[[The Los Angeles Times]] |page=9}}&lt;/ref&gt;
|-
| 18 || [[Deivs Teilors]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|RW]] || 1977–1994 || 1995. gada 3. aprīlī&lt;ref&gt;{{Cite news |last=Dillman |first=Lisa |date=April 3, 1995 |title=Kings Tonight |url=https://www.newspapers.com/image/155304882/?clipping_id=174535387 |work=[[The Los Angeles Times]] |page=C2 |archive-date=June 26, 2025 |access-date=June 15, 2025 |archive-url=https://web.archive.org/web/20250626002356/https://www.newspapers.com/image/155304882/?clipping_id=174535387 |url-status= }}&lt;/ref&gt;
|-
| 20 || [[Lūks Robiteils]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|LW]] || 1986–1994&lt;br /&gt;1997–2001&lt;br /&gt;2003–2006 || 2007. gada 20. janvārī&lt;ref&gt;{{Cite web |date=2007-01-21 |title=Kings retire Robitaille's No. 20 jersey after 14 seasons |url=https://www.espn.com/nhl/news/story?id=2737832 |access-date=2025-06-15 |website=ESPN.com |language=en |archive-date=April 6, 2023 |archive-url=https://web.archive.org/web/20230406154402/https://www.espn.com/nhl/news/story?id=2737832 |url-status= }}&lt;/ref&gt;
|-
| 23 || [[Dastins Brauns]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|RW]] || 2003–2022 || 2023. gada 11. februārī&lt;ref&gt;{{cite web |last1=Knoll |first1=Andrew |title=Kings honor Dustin Brown with statue unveiling and jersey retirement |url=https://www.ocregister.com/2023/02/11/kings-honor-dustin-brown-with-statue-unveiling-and-jersey-retirement/ |website=Orange County Register |access-date=February 13, 2023 |date=February 11, 2023 |archive-date=February 13, 2023 |archive-url=https://web.archive.org/web/20230213011912/https://www.ocregister.com/2023/02/11/kings-honor-dustin-brown-with-statue-unveiling-and-jersey-retirement/ |url-status= }}&lt;/ref&gt;
|-
| 30 || [[Rodžijs Vašons]] || [[Goaltender|G]] || 1972–1978 || 1985. gada 14. februāris
|-
| 99{{Efn|NHL 2000. gada Visu zvaigžņu spēlē visām savām dalībkomandām anulēja Grecka izmantoto 99. numuru; &quot;Kings&quot; 2002. gadā sarīkoja savas personīgās svinības par šī numura iemūžināšanu.&lt;ref&gt;{{cite web|title=Perfect setting: Gretzky's number retired before All-Star Game |publisher=CNN Sports Illustrated. Associated Press |date=February 6, 2000 |url=http://sportsillustrated.cnn.com/hockey/nhl/2000/nhl_allstar/news/2000/02/06/gretsky_99/ |access-date=June 9, 2014 |url-status= |archive-url=https://web.archive.org/web/20131112022319/http://sportsillustrated.cnn.com/hockey/nhl/2000/nhl_allstar/news/2000/02/06/gretsky_99/ |archive-date=November 12, 2013}}&lt;/ref&gt;}} || [[Veins Greckis]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|C]] || 1988–1996 || 2002. gada 9. oktobrī&lt;ref name=&quot;2011–12LAKingsMediaGuide230-233&quot;&gt;{{cite book | last1 = Kalinowski | first1 = Mike | last2 = Zager | first2 = Jeremy |display-authors=etal | title= Los Angeles Kings 2011–12 Media Guide | publisher = Los Angeles Kings | pages = 230–233}}&lt;/ref&gt;
|}

* [[Bobs Millers]], raidorganizācijas pārstāvis, 1973–2017, godināts ar goda karogu, kas piekārts pie [[Crypto.com Arena]] griestiem&lt;ref&gt;{{cite web | url=https://www.nhl.com/kings/news/la-kings-to-unveil-statue-and-banner-in-honor-of-bob-miller-on-saturday/c-294832548 | title=LA Kings to Unveil Statue and Banner in Honor of Bob Miller on Saturday | date=January 10, 2018 | access-date=April 13, 2023 | archive-date=April 13, 2023 | archive-url=https://web.archive.org/web/20230413234036/https://www.nhl.com/kings/news/la-kings-to-unveil-statue-and-banner-in-honor-of-bob-miller-on-saturday/c-294832548 | url-status= }}&lt;/ref&gt;

=== Komandas visu laiku rezultatīvākie spēlētāji ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
|- style=&quot;text-align:center; font-weight:bold; background:#ddd;&quot;|
| style=&quot;text-align:left;&quot;| Spēlētājs || {{Piezīme|Poz|Pozīcija}} || {{Piezīme|SP|Spēles}} || {{Piezīme|V|Vārti}} || {{Piezīme|RP|Rezultatīvas piespēles}} || {{Piezīme|P-ti|Punkti}} || {{Piezīme|P-ti/SP|Punkti spēlē}}
|- style=&quot;text-align:center;
| style=&quot;text-align:left;&quot;|[[Anže Kopitars]] || C || 1521 || 452 || 864 || '''1316''' ||.87
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|[[Marsels Dions]] || C || 921 || 550 || 757 || '''1307''' || 1.42
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|[[Lūks Robiteils]] || LW || 1079 || 557 || 597 || '''1154''' || 1.07
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|[[Deivs Teilors]] || RW || 1111 || 431 || 638 || '''1069''' || .96
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|[[Veins Greckis]] || C || 539 || 246 || 672 || '''918''' || 1.70
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|[[Bernijs Nikolss]] || C || 602 || 327 || 431 || '''758''' || 1.26
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|[[Dastins Brauns]] || RW || 1296 || 325 || 387 || '''712''' || .55
|-
|- style=&quot;background:#cfc;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;|[[Drū Dautijs]]* || D || 1279 || 165 || 544 || '''709''' || .55
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|[[Bačs Gorings]] || C || 736 || 275 || 384 || '''659''' || .90
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|[[Robs Bleiks]] || D || 805 || 161 || 333 || '''494''' || .61
|}

=== Kluba spēlētāju rekordi ===
==== Regulārajā sezonā ====
* Visvairāk gūto vārtu sezonā: [[Bērnijs Nikolss]], 70 (1988.—89.)
* Visvairāk rezultatīvo piespēļu sezonā: [[Veins Greckis]], 122 (1990.—91.)
* Visvairāk gūto punktu sezonā: [[Veins Greckis]], 168 (1988.—89.)
* Visvairāk soda minūšu sezonā: [[Mārtijs Maksorlijs]], 399 (1992.—93.)
* Visvairāk gūto punktu sezonā, starp aizsargiem: [[Lerijs Mērfijs]], 76 (1980.—81.)
* Visvairāk gūto punktu sezonā, starp debitantiem: [[Lūks Robiteils]], 84 (1986.—87.)
* Visvairāk gūto uzvaru sezonā: [[Džonatans Kviks]], 40 (2015.—16.)
* Visvairāk sauso spēļu sezonā: [[Džonatans Kviks]], 10 (2011.—12.)
==== Izslēgšanas spēlēs ====
* Visvairāk gūto vārtu izslēgšanas spēlēs: [[Veins Greckis]], 15 (1992–93)
* Visvairāk piespēļu izslēgšanas spēlēs: [[Veins Greckis]], 25 (1992–93)
* Visvairāk punktu izslēgšanas spēlēs: [[Veins Greckis]], 40 (1992–93)
* Visvairāk punktu vienā spēlē: [[Tomass Sandstrēms]], [[Tonijs Granato]], [[Veins Greckis]], 5 (1989–90)
* Visvairāk soda minūšu: [[Džejs Millers]], 63 (1988-89)
* Visvairāk gūto punktu izslēgšanas spēlēs, starp aizsargiem: [[Drū Dautijs]], 18 (2013–14)
* Visvairāk gūto punktu izslēgšanas spēlēs, starp debitantiem: [[Tailers Tofoli]], 14 (2013-14)
* Visvairāk gūto uzvaru izslēgšanas spēlēs: [[Džonatans Kviks]], 16 (2011-2012), (2013-14)
* Visvairāk sauso spēļu izslēgšanas spēlēs: [[Džonatans Kviks]], 3 (2011-12), (2012–13)

=== Latvijas hokejisti &quot;Kings&quot; sastāvā ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align: center;&quot;
|- style=&quot;width:15em&quot; bgcolor=&quot;#efefef&quot; align=center
!Vārds !! {{piezīme|SP|spēles}} !! {{piezīme|V|vārti}} !! {{piezīme|RP|rezultatīvas piespēles}} !! {{piezīme|P-ti|punkti}} !! Laika periods
|-
|align=left| [[Raitis Ivanāns]]||276||12||6||18||2006—2010
|-
|}

===Galvenie treneri===

{{div col|colwidth=30em}}

* [[Reds Kellijs]]:1967-1969
* [[Hals Leiko]]:1969-1970
* [[Džonijs Vilsons]]:1969-1970
* [[Lerijs Rīgans]]:1970-1972
* [[Freds Glovers]]:1971-1972
* [[Bobs Pulfords]]:1972-1977
* [[Rons Stjuarts]]:1977-1978
* [[Bobs Berijs]]:1978-1981
* [[Parkers MakDonalds]]:1981-1982
* [[Dons Perijs]]:1982-1984
* [[Rodžijs Vačons]] (pagaidu):1984, 1988, 1995
* [[Rodžers Neilsons]]:1984
* [[Pets Kvins]]:1984-1987
* [[Maiks Mērfijs]]:1987-1988
* [[Robijs Ftoreks]]:1988-1989
* [[Toms Vebsters]]:1989-1992
* [[Berijs Melrouzs]]:1992-1995
* [[Lerijs Robinsons]]:1995-1999
* [[Endijs Marejs (hokejs)|Endijs Marejs]]:1999-2006
* [[Džons Torčeti]] (pagaidu):2006
* [[Marks Kraufords]]:2006-2008
* [[Terijs Marejs]]:2008-2011
* [[Džons Stīvens]] (pagaidu):2011, 2017-18
* [[Derils Saters]]:2011-2017
* [[Villijs Dežardēns]] (pagaidu):2018-2019
* [[Tods Maklelans]]:2019-2024&lt;ref&gt;https://sportacentrs.com/hokejs/nhl/02022024-vinipega_iegust_monrealas_centru_monehenu&lt;/ref&gt;
* [[Džims Hillers]]: 2024&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Losandželosas &quot;Kings&quot; komandu turpmāk vadīs Hillers |url=https://www.apollo.lv/8026164/losandzelosas-kings-komandu-turpmak-vadis-hillers |website=apollo.lv. |access-date=2024. gada 22. maijs |date=2024. gada 22. maijs}}&lt;/ref&gt;–2026&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=&quot;Kings&quot; pēc neveiksmīga nogriežņa atlaiž galveno treneri |url= https://sportacentrs.com/hokejs/nhl/01032026-kings_pec_neveiksmiga_nogriezna_atlaiz_ga|website=sportacentrs.com |access-date=2026. gada 1. marts |date=2026. gada 1. marts}}&lt;/ref&gt;
* [[Dīdžejs Smits]] (pagaidu): 2026—pašlaik
{{div col end}}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}
== Piezīmes ==
{{Piezīmes}}
== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [http://kings.nhl.com/ Kluba oficiālā mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20141123225456/http://kings.nhl.com/ |date={{dat|2014|11|23||bez}} }} {{en ikona}}
* [http://www.hockey-reference.com/teams/LAK/ Hockey-Reference profils] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110520011831/http://www.hockey-reference.com/teams/LAK/ |date={{dat|2011|05|20||bez}} }} {{en ikona}}

{{Hokejs-aizmetnis}}
{{ASV-aizmetnis}}
{{NHL komandas}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Losandželosas &quot;Kings&quot;| ]]</text>
      <sha1>14eqq6m64btb8nrszc08ggk8unwry0i</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jānis Krauklis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>136244</id>
    <revision>
      <id>4465657</id>
      <parentid>4239360</parentid>
      <timestamp>2026-05-09T11:33:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4465657</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4429" sha1="6yt5phijmjh6trtetvyrwadirdr5jnx" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
| vārds = Jānis Krauklis
| dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Vidzemes guberņa|Valmieras apriņķis|Vecsalacas pagasts|Salacgrīva|td=Latvija}}
| m_vieta = {{vieta|PSRS|Krievijas PFSR|Maskava|td=Krievija}}
| m_dat_alt = 1938. gada aprīlis
| citas daļas = {{Militārpersonas infodaļa
| dienesta_pakāpe = [[valsts drošības majors]] (1935)
|  dienesta_laiks = 1918—1938
|          valsts = {{plainlist|
* {{flaga|Krievija|1917}} [[Krievijas SFPR]]
* {{flaga|Latvija|1919}} [[Latvijas SPR]]
* {{USSR}}
}}
|       struktūra = [[Viskrievijas Ārkārtas komisija|čeka]]—[[Iekšlietu Tautas komisariāta Valsts Politpārvalde|GPU]]—[[Apvienotā valsts politiskā pārvalde|OGPU]]—[[PSRS Iekšlietu Tautas komisariāts|NKVD]]
|         vienība = 
|       komandēja = 
|          kaujas = 
|       izglītība = 
|     apbalvojumi = [[Ukrainas PSR]] [[Darba Sarkanā Karoga ordenis]] (1932)
|      cits_darbs = 
}}
| attēls = Attēls:Jānis Krauklis (1895—1938).jpg
| att_izmērs = 180px
| dz_dat_alt = 1895. gada 25. jūnijā
}}

'''Jānis Krauklis''' ({{val|ru|Ян Кришьянович Крауклис}}; 1895—1938) bija [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes padomju iekšlietu iestāžu darbinieks.

== Dzīvesgājums ==
Piedzima 1895. gadā [[Salacgrīva|Salacgrīvā]] zemnieku ģimenē.

[[Krievijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija|Krievijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas]] biedrs kopš 1913. gada. 1915. gada oktobrī arestēts, izsūtīts uz Belousovas ciemu [[Irkutskas guberņa|Irkutskas guberņā]]. 1917. gada 19. martā, pēc [[Februāra revolūcija]]s, amnestēts. 1917.—1918. gadā bija [[milicija]]s komisārs [[Rīga|Rīgā]].

* [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s (VĀK) izmeklētājs (1918—1919)
* [[Daugavpils apriņķis|Dvinskas apriņķa]] Ārkārtas komisijas priekšsēdētājs (1919—1920)
* VĀK Īpašajā nodaļā no 1920. līdz 1922. gadam
* [[Apvienotā valsts politiskā pārvalde|Politiskās pārvaldes]] (PP) [[Novograda-Volinska|Novogradas-Volinskas]] robežsardzes nodaļas priekšnieks (1922—1923)
* PP [[Doneckas guberņa]]s Ekonomiskās nodaļas priekšnieks (1923—1925)
* PP [[Krivojroga]]s apriņķa nodaļas priekšnieks (1925—1928)
* PP [[Donecka|Staļinas]] apriņķa nodaļas priekšnieks (1928—1930)
* PP [[Harkiva]]s operatīvā sektora priekšnieks (1930—1931)
* PP [[Dņepropetrovska]]s operatīvā sektora priekšnieks (1931—1932)
* PP [[Dņepropetrovskas apgabals|Dņepropetrovskas apgabala]] nodaļas priekšnieks (1932—1933)
* PP [[Čerņihivas apgabals|Čerņihivas apgabala]] nodaļas priekšnieks (1933—1934)
* PP [[Harkivas apgabals|Harkivas apgabala]] nodaļas priekšnieks (1934)
* [[Ukrainas PSR]] Iekšlietu Tautas komisariāta (UPSR IeTK) Ugunsdzēsības pārvaldes priekšnieks (1934—1935)
* UPSR IeTK 10. nodaļas (ieslodzījuma vietu pārvalde) priekšnieks (1935—1937)
* Kulojas labošanas darbu nometnes ([[Arhangeļskas apgabals]]) priekšnieks (1937)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.knowbysight.info/KKK/09666.asp|title=Крауклис Ян Кришьянович (Krauklis Jānis)|website=Справочник по истории Коммунистической партии и Советского Союза 1898—1991|access-date={{dat|2023|12|08||bez}}|archive-date={{dat|2015|12|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20151226201946/http://www.knowbysight.info/KKK/09666.asp}}&lt;/ref&gt;

1938. gada 1. janvārī arestēts. 11. janvārī atlaists no IeTK, 28. martā ar Partijas kontroles komisijas lēmumu izslēgts no [[PSKP|VK(b)P]]. 22. aprīlī [[PSRS Iekšlietu Tautas komisariāts|IeTK]] Īpašā nodaļa piesprieda Krauklim nāvessodu, kurš izpildīts tajā pašā mēnesī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nkvd.memo.ru/index.php/%D0%9A%D1%80%D0%B0%D1%83%D0%BA%D0%BB%D0%B8%D1%81,_%D0%AF%D0%BD_%D0%9A%D1%80%D0%B8%D1%88%D1%8C%D1%8F%D0%BD%D0%BE%D0%B2%D0%B8%D1%87|title=Крауклис, Ян Кришьянович|website=nkvd.memo.ru}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{DEFAULTSORT:Krauklis, Jānis}}
[[Kategorija:1895. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1938. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Salacgrīvā dzimušie]]
[[Kategorija:Krievijas latvieši]]
[[Kategorija:Valsts drošības goda darbinieki]]
[[Kategorija:Ar Darba Sarkanā Karoga ordeni apbalvotie latvieši]]
[[Kategorija:Padomju represijās nogalinātie]]</text>
      <sha1>6yt5phijmjh6trtetvyrwadirdr5jnx</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jānis Ilsters</title>
    <ns>0</ns>
    <id>136273</id>
    <revision>
      <id>4465645</id>
      <parentid>4283916</parentid>
      <timestamp>2026-05-09T11:16:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4465645</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="15725" sha1="or0vtmalorh5jsie30diwwunbgfvw45" xml:space="preserve">{{infokaste+}}
[[Attēls:Austrums, Nr.8 (01.08.1889)-Janis.Ilsters-portrets.pdf|thumb|Jāņa Ilstera portrets izdevuma &quot;[[Austrums (mēnešraksts)|Austrums]]&quot; (Nr.8, 01.08.1889.) numura pirmajā lapā.]]
'''Jānis Ilsters''' (dzimis {{dat|1851|05|14}}, miris {{Dat|1889|05|05}}) bija latviešu [[skolotājs]], [[botānika|botāniķis]],&lt;ref name=&quot;latvuniv&quot; /&gt; daiļdārznieks, novadpētnieks, un [[dzejnieks]]. 

== Dzīvesgājums ==
Dzimis [[1851]]. gada 14. maijā [[Vestienas pagasts|Vestienas pagasta]] ''Gretēs'' kā otrais bērns saimnieka Viļuma Ilstera un viņa sievas Līzes, dzimušas Bračas, astoņu bērnu ģimenē.&lt;ref name=&quot;vestiena&quot;&gt;http://www.vestiena.lv/index.php?i=213&amp;l=1 {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110711121612/http://www.vestiena.lv/index.php?i=213&amp;l=1 |date={{dat|2011|07|11||bez}} }}, Vestienas pagasta mājaslapa&lt;/ref&gt; Viņam bija četras [[māsa]]s — Anna, Līze, Ede un Karlīne, un trīs brāļi - Viļums, Otto un Kārlis. Vēl divi brāļi un divas māsas mira zīdaiņa vecumā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.geni.com/people/Janis-Ilsters/6000000025609068732|title=Jāņa Ilstera ģenealoģiskais koks|last=|first=|access-date=|date=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20200407094753/https://www.geni.com/people/Janis-Ilsters/6000000025609068732|archivedate={{dat|2020|04|07||bez}}}}&lt;/ref&gt;

Mācījās [[Vestienas draudze]]s skolā, tad [[Ērgļu draudze]]s skolā (1864—1868) pie skolotāja A. Terauda, ar kuru sadarbojās arī vēlākajā dzīvē. Trīs gadus strādāja [[Iršu pagasts|Iršu vācu kolonijā]] par mājskolotāju, [[1871]]. gadā pie [[Cēsu apriņķis|Cēsu apriņķa]] skolu pārvaldes J. Ilsters ieguva pagastskolotāja tiesības un strādāja [[Latviešu literārā biedrība|Latviešu literārā biedrības]] dibinātajā Ozolaines (Eihenheimas) bērnu patversmē [[Sarkandaugava|Sarkandaugavā]] (1875—1876), tad [[Liezeres draudze]]s skolā (1876—1877), [[Beberbeķu muiža|Beberbeķu muižā]] (1877), tad atkal Ozolaines patversmē ([[1878]]—[[1882]]). Strādājot Ozolainē, 1874. gadā Ilsters iestājās [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība|Rīgas Dabaspētnieku biedrībā]]&lt;ref&gt;Correspondenzblatt des Naturforschenden Vereins zu Riga, 1875, Jg.21, N 1-12&lt;/ref&gt;, viņam radās iespēja piekļūt biedrības fondiem un [[bibliotēka]]i.

Pēc 1882. gada skolotājs Ilsters strādāja Vestienas draudzes skolā, no 1885. līdz 1888. gadam viņš bija korespondents un grāmatvedis [[Stukmaņi|Stukmaņos]]. 

[[1889]]. gadā Ilsters sirdskaites dēļ atgriezās dzimtajās ''Gretēs'', kur mira 5. maijā. Apglabāts Vestienas vecajā kapsētā.

== Botānika ==
[[Attēls:Jānis Ilsters Botānika tautskolām un pašmācībai 1883.jpg|thumb|200px|Botānika tautskolām un pašmācībai (1883).]]
J. Ilsters vāca [[augi|augu]] (arī [[dzīvnieki|dzīvnieku]], it īpaši [[putni|putnu]]) latviskos nosaukumus. Viņa savāktie augu latviskie nosaukumi apkopoti un iespiesti [[Rīgas Latviešu biedrība]]s Zinību komisijas rakstu krājumos [[1884]]. un [[1885]]. gadā. No terminiem, ko te min J. Ilsters, daudzi saglabājušies līdz pat mūsu dienām, piemēram, ''“suga”'' un ''“valsts”''. J. Ilsters ļoti priecājies kad, kādiem augiem, kuriem nav bijis zināms īsti latvisks nosaukums, tāds ir atradies, piemēram, ''vijolītēm'' — ''zilactiņu'' nosaukums. [[Liezēre|Liezerē]] ''pļavas dedestiņas'' sauktas par ''virklītēm'', ''rūgtās ziepenītes'' par ''zīlītēm'', bet ''pļavas spulgnaglenes'' par ''zīdenēm''.&lt;ref name=&quot;liis&quot;/&gt;

Par dažādiem [[botānika]]s un ar to saistītiem jautājumiem J. Ilsters rakstīja tā laika laikrakstos un žurnālos: ''“Darbā”'', ''“Baltijas Vēstnesī”'', ''“Baltijas Zemkopī”'', ''“Balsī”'', ''“Rotā”'', ''“[[Dienas Lapa|Dienas Lapā]]”'', ''“Austrumā”''. Tie ir raksti ''“Kārklu rīkstīšu audzināšana”'', ''“Veco latviešu puķu dārziņš”'', ''“Ap Jāņu laiku”'', ''“Daži dārz- un zemkopības jautājumi”'', ''“Par dabas vēsturi mūsu tautas — skolās”'' u.c.. Daļa šo rakstu publicēta tikai pēc to autora nāves. J. Ilsters plānojis izdot arī savu [[zemkopība]]s [[laikraksts|laikrakstu]] ''“Latvijas Zemkopis”''.&lt;ref name=&quot;liis&quot;/&gt;

Dzīvodams un strādādams [[Pļaviņas|Pļaviņās]] un [[Vestiena|Vestienā]], viņš savācis plašu un vērtīgu [[herbārijs|herbāriju]] (18 sējumos), kas glabājas [[Latvijas Universitāte|LU]] Muzeja Latvijas floras herbārijā (RIG) (apm 1300 lapas) un Latvijas Nacionālā dabas muzeja fondos. Tas ir mūsu herbārija zelta fonds, kuru arī mūsdienās botāniķi izmanto, veicot dažādus pētījumus.&lt;ref name=&quot;latvuniv&quot;&gt;http://foto.lu.lv/avize/20002001/ua18/1latvbot.html {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305063259/http://foto.lu.lv/avize/20002001/ua18/1latvbot.html |date={{dat|2016|03|05||bez}} }}, Latvijas Universitātes avīze&lt;/ref&gt; J. Ilsters sadarbojies arī ar citiem [[Baltija]]s [[botānika|botāniķiem]]. Tā augu fenoloģiskos novērojumus viņš sūtījis pazīstamajam [[Tērbata]]s botāniķim Johanam Kristofam Klingem, bet [[Latvija|Latvijā]] sadarbojās ar botāniķi Eduardu Lēmani — &quot;Latgales flora&quot; (''Flora von Polnisch-Livland'', 1895) autoru.&lt;ref&gt;[https://www.zobodat.at/pdf/Archiv-Natkde-Liv-Ehst-Kurland_11_0001-0430.pdf Flora
von Polnisch-Livland]&lt;/ref&gt;

Dzīvodams un strādādams [[Pļaviņas|Pļaviņās]], J. Ilsters sīki iepazinās ne tikai ar šī [[Daugava]]s ielejas posma [[flora|floru]], bet arī ar [[vēsture|vēsturi]] un ievērojamām vietām. Kopā ar A. Štrenku viņš sarakstīja ceļvedi Daugavas ielejas [[Koknese]]s — [[Pļaviņas|Pļaviņu]] posmam (publicēts [[1887]]. gadā).&lt;ref name=&quot;liis&quot;/&gt;
[[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s rakstos pēc Ilstera nāves [[1893]]. gadā tika publicēts viņa raksts par [[Vestiena]]s draudzes novada un apkārtnes [[flora|floru]].&lt;ref&gt;Ilster, Johann. Beitrag zur Kentnis der Flora des. Kirchspiels Festen und Umgebung im südöstl. Livland. Korresp.-Bl. d. Naturf.-Vereins zu Riga.&lt;/ref&gt; 

[[Āronu Matīss]], rakstot par J. Ilsteru, norāda, ka viņš savas dzīves laikā sakrājis bagātu bibliotēku, kurā bijuši ne tikai vispārēja rakstura darbi par [[botānika|botāniku]], [[ģeoloģija|ģeoloģiju]], [[kultūraugi]]em, augu kultivēšanu u.c. jautājumiem, bet arī visi ievērojamākie darbi par šiem jautājumiem, kas attiecās uz [[Baltija|Baltiju]].&lt;ref name=&quot;liis&quot;/&gt;

== Darbi ==
[[Attēls:Ceļvedis pa Daugavas ieleju no Pļaviņām līdz Koknesei 1887.jpg|thumb|200px|Ceļvedis pa Daugavas ieleju no Pļaviņām līdz Koknesei (''Führer durch das Dünathal von Stockmannshof nach Kokenhusen'', 1887).]]
&quot;Botānika tautas skolām un pašmācībai&quot; (1883) bija pirmā botānikas mācību grāmata latviešu valodā, kurā doti 30 augu apraksti kā arī norādīts uz to iespējamo izlietošanu. Grāmatu sarakstot, autors veidojis latviešu botānisko terminoloģiju. [[1884]]. gadā skolotājs A. Terauds laikrakstā &quot;Balss&quot; to ieteica skolotājiem praktiskai lietošanai. Kādā vēstulē J. Ilsteram viņš rakstīja: ''&quot;Man tik bija, tāpat kā vēl tagad ir liels prieks par šo tik jauko botānisko grāmatu, kuru turēju un turu par jo svarīgu, ievērojamu soli latviešu zinātniskās literatūras veicināšanas ziņā&quot;''.&lt;ref name=&quot;liis&quot;&gt;http://www.liis.lv/biologi/ilsters.htm {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090301153029/http://www.liis.lv/biologi/ilsters.htm |date={{dat|2009|03|01||bez}} }}, Latvijas Izglītības Informatizācijas Sistēma&lt;/ref&gt;

&quot;Zooloģija&quot; un &quot;Praktiskās botānikas sistemātiskais kurss&quot; palikuši nepublicētos [[manuskripts|manuskriptos]].
&lt;blockquote class=&quot;toccolours&quot; style=&quot;text-align:left; width:30%; float:left; padding: 10px 15px 10px 15px; display:table;&quot;&gt;{{quote|&quot;Iepazīšanās ar dabas ķermeņiem ir visai vajadzīga, ja gribam, lai viņu labās īpašības mums nāk par svētību un viņu ļaunās lai mums paliek nekaitīgas. Pie tam arī mūsu prāts top gaišāks un gars daiļāks&quot;| Jānis Ilsters}}&lt;/blockquote&gt;&lt;ref name=&quot;vides&quot;&gt;http://www.videsvestis.lv/content.asp?ID=90&amp;what=26 {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20071216105307/http://www.videsvestis.lv/content.asp?ID=90&amp;what=26 |date={{dat|2007|12|16||bez}} }}, Vides vēstis&lt;/ref&gt;
{{Clear}}
* [https://dspace.ut.ee/bitstream/handle/10062/35197/est_a_668_ocr.pdf?sequence=3&amp;isAllowed=y Führer durch das Dünathal von Stockmannshof nach Kokenhusen: nebst einer Karte des Dünthales und einer Ansicht des Schlosses Kokenhusen um 1700: hauptsächlich für die Boottour]. Riga: Verlag von A. Stieda (J. un S. — J. Ilsters un A. Štrenks), 44 lpp. (1887)
*  Beitrag zur Kenntnis der Flora des Kirchspiels Festen und Umgebung im südöstlichen Livland. Korrespondenzblatt des Naturf.-Vereins zu Riga, Bd. 36: 59-72. (1893)
* Botānika tautskolām un pašmācībai. Rīga: Pūcīšu Ģederta un biedru apgādībā, 114 lpp. (1883)
* Veco latviešu puķu dārziņā. Rota, 40:472-475; 41:483-486; 42: 498-499. (1885)
* Stādu draugiem uz jaunu ziedu laikmetu. Balss, 20:3-7 (1885)
* Ievērojumi uz [[Kurzemes pussala]]s. Rota, 35:348-350, 44:428-429 (1886)
* Lapiņa mūsu stādu draugiem. Balss, 19: 3-4 (1889) 
* Sausais gads. [[Dienas Lapa]]s Feļetona Turpinājums, 188:263-264 (1890)

== Pedagoga gaitas ==

J. Ilsters bija arī izcils [[pedagogs]], kas prata atrast pareizu pieeju mācību darbā. [[Bērns|Bērni]] savu [[skolotājs|skolotāju]] ļoti mīlējuši un cienījuši. Ir saglabājusies liecība, ka, skolotājam braucot [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] brīvlaikā prom no Ozolaines patversmes, kāda skolniece ļoti lūgusi viņu neaizbraukt vai arī ņemt viņu līdz. Āronu Matīss par J. Ilsteru saka: ''“Dzimis pedagogs”''. Viņa princips bija, ka zināšanas bērniem vajag sniegt rotaļas formā, tādējādi mācības padarot patīkamas un pievilcīgas. Šim nolūkam jāizmanto dažādas mīklas, [[tautasdziesma]]s, zīmējumi, putnu balsis (putnu valoda). Interesants šajā ziņā ir J. Ilstera [[1889]]. gadā ''“Austrumā”'' publicētais raksts ''“Kā lai mūsu maziņie pavada savu laiku?”'' ar apakšvirsrakstu ''”Kur nav darba, tur ir nedarbi”''. Āronu Matīss par šo rakstu saka, ka tajā ''“...nelaiķis Ilsters var teikt, ielicis visu savu sirdi, savas domas, kā lai bērnu audzinātāji nodarbojas ar saviem maziņajiem lolojumiem, lai no tiem laikos iznāktu krietni vīri. Rotaļāšanās ar bērniem bij nelaiķa viens no svarīgākajiem audzināšanas principiem, kam tas nevien teorētiski piekrita, bet ko viņš pastāvīgi arī savā pedagoģiskajā praksē izlietoja — tādēļ ceru, ka lasītājiem, bērnu vecākiem un skolotājiem sevišķi, būs patīkami un no svētības taisni par bērnu rotaļām kādus vārdus dzirdēt no mūsu dārgā nelaiķa”''.&lt;ref name=&quot;liis&quot;/&gt;

&lt;blockquote class=&quot;toccolours&quot; style=&quot;text-align:left; width:30%; float:left; padding: 10px 15px 10px 15px; display:table;&quot;&gt;{{quote|&quot;Cilvēks sastāv no miesas un gara, un abi cieši savienoti. Kad viens cieš, tad arī otrs cieš, kad viens jūsmu jūt, tad arī otrs to jūt, jeb, kad miesa nīkst, tad arī gars nīkst&quot;| Jānis Ilsters}}&lt;/blockquote&gt;&lt;ref name=&quot;vides&quot;/&gt;
{{Clear}}

== Literārā darbība ==
1878. gadā ''“[[Baltijas Vēstnesis]]”'' iespieda Ilstera [[dzejolis|dzejoli]] &quot;Gaisziņu kalns&quot;. Āronu Matīsa sagatavotais Ilstera dzeju krājums ''“Sīkrozītes, magonītes, dzeju ziediņi”'' iznāca pēc autora nāves [[1889]]. gadā. Tās ir dzejas, kas veltītas dabai, mīlestībai, gada laikiem. Starp publicētajiem 40 [[dzejolis|dzejoļiem]] ir arī 12 atdzejojumi — [[Gēte]]s, Ūlanda, Rikerta u.c. autoru darbi.&lt;ref name=&quot;liis&quot;/&gt;

J. Ilsters “[[Latvju Dainas|Latvju Dainām]]” iesūtījis 865 [[tautasdziesma]]s no [[Vestiena]]s, vācis teikas un pasakas [[Lerhs-Puškaitis|A. Lerha — Puškaiša]] grāmatai.

Ap 40 Ilstera savākto ticējumu [[Pēteris Šmits]] iekļāvis &quot;Latviešu tautas ticējumos&quot;,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://literatura.lv/lv/person/Janis-Ilsters/872966|title=Jānis Ilsters|website=Literatura.lv (LU LFMI)|access-date=28 January 2023}}&lt;/ref&gt; kā, piemēram:&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://valoda.ailab.lv/folklora/ticejumi/|title=Latviašu tautas ticējumi|website=valoda.ailab.lv|access-date=28 January 2023}}&lt;/ref&gt;

* 1773. Baldrijāņa sakni iemērc brandvīnā un tad to dzer pret vēdera sāpēm.
* 16100. Grauzdētas ķimenes der pret caureju un kacenes pret tūsku.
* 20393. Mērrutku saknes ir derīgas pret zobu sāpēm. Viens kumoss no tām jāapēd gavēnī, tad nekāda vaina nemetas.
* 24224. Pīpenes lieto pret dzelteno kaiti.

== Literatūra ==
* Spunde A. Zur Erinnerung an Johannes Ilster. Korrespondenzblatt des Naturforscher-Vereins zu Riga. Riga : Häcker, 1889. - Bd. 32, S.34.-37.
*Ārons M. Jānis Ilsters, viņa dzīve un darbība. Dienas lapa, Nr.103 (08.05.1889).
*J.K. Jānis Ilsters. Baltijas Vēstnesis, Nr.103 (08.05.1889).
*Sīkumi. Jānis Ilsters. Austrums, Nr.6, 1889.
*Ārons M. Apskats par Jāņa Ilstera dzīvi un darbību. Austrums, Nr.7 un Nr.8, 1889.
*Ārons M. Vēl reiz par Jāni Ilsteri. Austrums, Nr.6, 1890, šķirkļi 669-692.
* Vimba E. Botāniķim Jānim Ilsteram - 150. Dabas un vēstures kalendārs 2001. &quot;Zinātne&quot;. Rīga, 2000.

== Piemiņa ==

[[Attēls:Vestienas pagasts.png|thumb|right|220px|Vestienas pagasta ģerbonī attēlots pirmais augs — zilais vizbulis — no J. Ilstera botānikas grāmatas&lt;ref&gt;http://www.emadona.lv/?ct=simbolika {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305010902/http://www.emadona.lv/?ct=simbolika |date={{dat|2016|03|05||bez}} }}, Vestienas pagasta simbolika&lt;/ref&gt;]]
J. Ilstera vārds iemūžināts pasaules augu sistemātikā. [[Latvija]]s [[aļģes|aļģu]] pētnieks Heinrihs Skuja atrada līdz tam nepazīstamu un nezināmu aļģi. Viņš to aprakstīja kā jaunu aļģu [[Ģints (bioloģija)|ģinti]], dodot tai pirmā latviešu botāniķa vārdu ''Ilsteria'' ar sugu ''Ilsteria quadrijuncta''. [[Latvija|Latvijā]] šī mikroskopiskā [[aļģes|aļģe]] sastopama [[ezers|ezeru]] krastos. Interesanti atzīmēt, ka [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] atrastas un aprakstītas vēl divas šīs ģints aļģu [[suga]]s. Divas aļģu sugas no citām ģintīm H. Skuja nosauca Ilstera vārdā: ''Oedogonium ilsteri'' — Ilstera edogonija un ''Tetrarcus ilsteri'' — Ilstera tetrarka.&lt;ref name=&quot;liis&quot;/&gt;

Pieminot Jāni Ilsteru, [[Vestienas pagasta ģerbonis|Vestienas pagasta ģerbonī]] ir iekļauts pirmais augs no viņa botānikas grāmatas — zilais vizbulis, kura krāsa simbolizē pagasta daudzos ezerus.&lt;ref name=&quot;vestiena&quot;/&gt;

J. Ilstera piemiņas dienā 1973. gada 27. maijā viņa dzimtajās mājās ''Gretēs'' atklāja piemiņas stabu.&lt;ref name=&quot;vestiena&quot;/&gt; Katru [[pavasaris|pavasari]] tur pulcējas [[talka|talcinieki]], lai sakoptu Jāņa Ilstera piemiņas vietu.&lt;ref&gt;http://www.estars.lv/raksti/23/6690 {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160311195315/http://www.estars.lv/raksti/23/6690 |date={{dat|2016|03|11||bez}} }}, E-Stars&lt;/ref&gt;

== Skatīt arī ==
* [[Vestienas pagasta ģerbonis]]
* [[Vestienas pagasts]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://www.lu.lv/muzejs/par-mums/zinas/zina/t/66091/ NEAIZMIRSTAMĀS BIOGRĀFIJAS. Cilvēks orķestris - Jānis Ilsters]{{Novecojusi saite}}

{{autoritatīvā vadība}}
{{DEFAULTSORT:Ilsters, Jānis}}

[[Kategorija:1851. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1889. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Botāniķi]]
[[Kategorija:Latvijas cilvēki]]
[[Kategorija:Madonas novadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latviešu valodā rakstošie]]</text>
      <sha1>or0vtmalorh5jsie30diwwunbgfvw45</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jaunpils bibliotēka</title>
    <ns>0</ns>
    <id>137251</id>
    <revision>
      <id>4465494</id>
      <parentid>4341872</parentid>
      <timestamp>2026-05-09T06:25:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4465494</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5195" sha1="lqjkwf45xnxr88fzaxs9ei0s1gw8fxf" xml:space="preserve">{{enciklopēdiskais stils}}
'''Jaunpils bibliotēka''' ir kultūras, izglītības un informācijas iestāde, kuras mērķis ir visu pagasta iedzīvotāju bibliotekārā, bibliogrāfiskā un informacionālā apkalpošana, kura veic iespieddarbu un citu dokumentu uzkrāšanu, sistematizēšanu, kataloģizēšanu un saglabāšanu. Jaunpils bibliotēkai aprit 120 gadi. Bibliotēka pirmo reizi arhīvos minēta 1890. gadā, kad tika dibināta Jaunpils Sadraudzīgā biedrība.

== Bibliotēkas pirmsākumi ==
[[Jaunpils]] bibliotēkas pirmsākumi meklējami 1890. gadā, kad tika dibināta ''[[Jaunpils Sadraudzīgā biedrība]]'', kuras mērķis bija rosināt latvisko izglītību un kultūras dzīvi. ''Jaunpils Sadraudzīgās biedrības'' bibliotēka atradusies magazīnas klētī. Tā bija bezmaksas bibliotēka ar vairāk kā 2000 sējumiem. Biedrības bibliotēkas vadītāja darbs nebija algots, to veica sabiedriskā kārtā. Tādēļ bibliotēka vairāk darbojās kā lasāmgalds.

1924. gada darbības pārskata atskaitē minēts, ka bibliotēkā atrodas 852 sējumi, kas glabājas biedrības atsevišķā telpā — skapī. Pavisam bibliotēkā ir 98 lasītāji. Bibliotēka atvērta otrdienās un ceturtdienās no 13.00—15.00 un svētdienās no 10.00—13.00. Mēnesī izsniegtas 174 grāmatas. Pieejami žurnāli &quot;[[Ritums]]&quot; un &quot;[[Svari (laikraksts)|Svari]]&quot;, arī mēnešraksts &quot;[[Latvju grāmata]]&quot;.

1931. gadā Jaunpils bibliotēkai telpas tiek ierādītas jaunuzceltajā ''Sadraudzīgās biedrības'' namā. Bibliotēkā strādā viens darbinieks uz nepilnu slodzi, kas apgrūtina bibliotēkas darbību.

== Padomju laiks ==
Trūkst ziņu par bibliotēkas darbību [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā. Zināms, ka 1944. gada rudenī dzirnavu tvaika katlā sadedzināja Jaunpils bibliotēkas grāmatas.

Pēckara gados notika bibliotēkas atjaunošana. Nopostīta bija ''Sadraudzīgās biedrības'' ēka, tādēļ bibliotēku iekārtoja &quot;Medulāju&quot; dzīvojamajā mājā.

No 20. gadsimta [[1950. gadi]]em līdz 1997. gadam bibliotēkas modelis bija — klasiskā bibliotēka. Lasītāju skaits ir pieaudzis — 155 lasītāji, darbojas divas ceļojošās bibliotēkas Jaunpils MTS un Jaunpils slimnīcā, palielināts grāmatu fonds ar jaunām grāmatām un brošūrām.

1968. gada aprīlī tiek izveidota pārvietojamā bibliotēka [[Veclauku pansionāts|Veclauku pansionātā]]. Pavisam darbojās 3 pārvietojamās bibliotēkas ar kopējo lasītāju skaitu 246. Bibliotēkas grāmatu fonds sasniedza 5500 vienības.

1977. gada 1. janvārī tiek likvidēta Jurģu bibliotēka, tās grāmatas tiek nodotas Jaunpils bibliotēkai. Šajā laikā aizsākas bibliotēku centralizācija. Jaunpils bibliotēka kļūst par [[Tukuma rajona Centrālā bibliotēka|Tukuma rajona Centrālās bibliotēkas]] 14.filiāli.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce| url= http://biblioteka.tukums.lv/pages/show/1/1| title= Tukuma bibliotēka| access-date= {{dat|2011|01|06||bez}}| archiveurl= https://web.archive.org/web/20110102091522/http://biblioteka.tukums.lv/pages/show/1/1| archivedate= {{dat|2011|01|02||bez}}}}&lt;/ref&gt; Grāmatas tiek komplektētas, apstrādātas un nosūtītas no Tukuma Centrālās bibliotēkas. Bibliotēkas darbu noteica [[Padomju Savienība|PSRS]] ideoloģija, vajadzēja uzņemties dažādas saistības par godu valsts vai kāda valstsvīra jubilejām.

== Mūsdienas ==
1988. gads raksturīgs ar pārmaiņām [[Latvija|Latvijā]], jo notikusi tautas pašapziņas un pašcieņas atmoda. Tiek pieprasīti laikraksti un žurnāli, kuros visprecīzāk un pilnīgāk atspoguļo pārmaiņas sabiedrībā.

1990. gadā bibliotēka nonāk [[Jaunpils pagasts|Jaunpils pašvaldības]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | url= http://www.jaunpils.lv/ | title= Jaunpils novads | access-date= {{dat|2011|01|06||bez}} | archive-date= {{dat|2014|05|17||bez}} | archive-url= https://web.archive.org/web/20140517141520/http://jaunpils.lv/ }}&lt;/ref&gt; īpašumā. Mājai &quot;Sudrabiņi&quot;, kur pēckara gados atradās bibliotēka, mantinieki atgūst īpašuma tiesības un Jaunpils pašvaldībai jāatrod citas telpas, kur izvietot bibliotēku. 1999. gadā Jaunpils pagasta padome apvieno kultūras namu, muzeju un bibliotēku, izveidojot Kultūras un tūrisma centru &quot;[[Jaunpils Pils]]&quot;, kas pastāv līdz 2003. gada 30. aprīlim.

No 2000. gada maija bibliotēkā top pagasta padomes izdevums &quot;Jaunpils Vēstis&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | url=  http://www.jaunpils.lv/jaunpils_vestis.php | title=  Jaunpils Vēstis | access-date=  {{dat|2011|01|06||bez}} | archiveurl=  https://web.archive.org/web/20120422150313/http://www.jaunpils.lv/jaunpils_vestis.php | archivedate=  {{dat|2012|04|22||bez}} }}&lt;/ref&gt;

2002. gada jūlijā, pils reorganizācijas rezultātā, bibliotēka tiek iekļauta pašvaldības aģentūras &quot;Jaunpils&quot; sastāvā. Bibliotēka tiek pārvietota uz pils 3.stāvu. Jaunajās telpās ir iespēja iekārtot bērnu literatūras telpu, lasītavu, datortelpu, kā arī plašu krājuma telpu. &lt;br /&gt;
2010. gada jūlijā bibliotēka izgājusi akreditāciju un saņēmusi statusu — Vietējas nozīmes bibliotēka.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Latvijas bibliotēkas]]</text>
      <sha1>lqjkwf45xnxr88fzaxs9ei0s1gw8fxf</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vinipegas &quot;Jets&quot;</title>
    <ns>0</ns>
    <id>152802</id>
    <revision>
      <id>4465377</id>
      <parentid>4461951</parentid>
      <timestamp>2026-05-08T20:58:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>/* Pašreizējais sastāvs */</comment>
      <origin>4465377</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5470" sha1="fpt1bgfq2jeblncxwq5mr3nnvcu9xwn" xml:space="preserve">{{Cita nozīme|2011. gadā dibināto Vinipegas &quot;Jets&quot;|oriģinālo 1972.—1996. gadā pastāvējušo Vinipegas &quot;Jets&quot;|Fīniksas &quot;Coyotes&quot;}}
{{Hokeja kluba infokaste
| text_color         = #AAA9AE
| bg_color           = #002E62
| team               = Winnipeg Jets
| logo               = Winnipeg Jets 2011.png
| logosize           = 
| city               = {{vieta|Kanāda|Manitoba|Vinipega}}
| league             = [[Nacionālā hokeja līga]]
| conference         = [[Rietumu konference (NHL)|Rietumu konference]]
| division           = [[Centrālā divīzija (NHL)|Centrālā divīzija]]
| founded            = 1999
| dissolved          = 
| operated           = 
| arena              = ''[[Bell MTS Place|Canada Life Centre]]''
| colors             = {{color box|#002E62}} {{color box|#FFFFFF}} {{color box|#055C99}} {{color box|#AAA9AE}}
| owner              = {{flaga|Kanāda}} ''True North Sports and Entertainment''
| GM                 = {{flaga|Kanāda}} [[Kevins Ševeldejofs]]
| coach              = {{flaga|Kanāda}} [[Skots Arniels]] 
| coach2             = 
| captain            = {{flaga|CAN}} [[Ādams Laurijs]]
| media              = 
| affiliates         = [[Manitobas &quot;Moose&quot;]] ([[AHL]])
&lt;!---Frančīzes vēsture---&gt;
| name1              = 1999—2011
| dates1             = [[Atlantas &quot;Thrashers&quot;]]
| name2              = 2011—''pašlaik''
| dates2             = Vinipegas &quot;Jets&quot;
| name3              = 
| dates3             = 
&lt;!---Čempiontituli---&gt;
| stanley_cups       = 0
}}
'''Vinipegas &quot;Jets&quot;''' ({{val|en|Winnipeg Jets}}) ir profesionāls [[Kanāda]]s [[hokejs|hokeja]] klubs, kas ir bāzēts [[Vinipega|Vinipegā]], [[Manitoba|Manitobas provincē]], [[Kanāda|Kanādā]]. Klubs 1999. gadā tika dibināts kā '''[[Atlantas &quot;Thrashers&quot;]]'''. Vinipegas klubs sākot ar [[2011.—2012. gada NHL sezona|2011.—2012. gada sezonu]] spēlē [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Rietumu konference (NHL)|Rietumu konferences]] [[Centrālā divīzija (NHL)|Centrālajā divīzijā]].&lt;ref&gt;[http://sports.delfi.lv/news/hockey/news/nhl-oficiali-apstiprina-atlantas-komandas-parcelsanos-uz-vinipegu.d?id=39222013 NHL oficiāli apstiprina Atlantas komandas pārcelšanos uz Vinipegu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110623152851/http://sports.delfi.lv/news/hockey/news/nhl-oficiali-apstiprina-atlantas-komandas-parcelsanos-uz-vinipegu.d?id=39222013 |date={{dat|2011|06|23||bez}} }}, delfi.lv&lt;/ref&gt; Komanda savas mājas spēles aizvada ''[[Bell MTS Place]]'' arēnā.

{{dat||6|24||bez}} tika apstiprināts kluba jaunais nosaukums Vinipegas &quot;Jets&quot;, ar kādu 1972.—1996. gadā spēlēja pašreizējais [[Fīniksas &quot;Coyotes&quot;]].&lt;ref&gt;[http://sports.delfi.lv/news/hockey/news/vinipegas-komanda-sauksies-jets.d?id=39259929 Vinipegas komanda sauksies 'Jets'] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110629120214/http://sports.delfi.lv/news/hockey/news/vinipegas-komanda-sauksies-jets.d?id=39259929 |date={{dat|2011|06|29||bez}} }}, delfi.lv&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://sportacentrs.com/hokejs/nhl/25062011-vinipegas_komandu_sauks_jets Vinipegas komandu sauks &quot;Jets&quot;], sportacentrs.com&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://sports.espn.go.com/nhl/news/story?id=6700915 Team to be Winnipeg Jets], espn.com&lt;/ref&gt;
== Sasniegumi ==
* '''[[Stenlija kauss]]''': 0
* '''Konferences čempioni''': 0
* '''Divīzijas čempioni''': 1
** 2024–25
* '''[[Prezidenta balva|Regulārās sezonas čempioni]]''':1
** 2024–25

== Spēlētāji ==
=== Pašreizējais sastāvs ===
''Pēdējoreiz atjaunots 2026. gada 1. maijā.''

==== Vārtsargi ====

* {{0}}1 {{flaga|CAN}} [[Ēriks Kormijs]]
* 37 {{flaga|USA}} [[Konors Helebaks]]

==== Aizsargi ====

* {{0}}2 {{Flaga|CAN}} [[Dilans Demelo]]
* {{0}}4 {{flaga|USA}} [[Nīls Pjonks]]
* {{0}}6 {{flaga|CAN}} [[Kolins Millers]]
* 24 {{flaga|CAN}} [[Heidns Flerī]]
* 34 {{flaga|FIN}} [[Ville Heinola]]
* 44 {{flaga|CAN}} [[Džošs Morisejs]] &lt;small&gt;([[Kapteinis (hokejs)|Kapteiņa palīgs]])&lt;/small&gt;
* 54 {{flaga|USA}} [[Dilans Sembergs]]
* 57 {{flaga|SWE}} [[Eliass Salomonsons]]
* 78 {{flaga|CAN}} [[Džeikobs Braisons]]

==== Uzbrucēji ====
* {{0}}7 {{flaga|RUS}} [[Vladislavs Namestņikovs]]
* {{0}}9 {{flaga|USA}} [[Aleks Jafalo]]
* 13 {{flaga|CAN}} [[Gabriels Vilardi]]
* 14 {{flaga|SWE}} [[Gustavs Nīkvists]]
* 17 {{flaga|CAN}} [[Ādams Laurijs]] &lt;small&gt;([[Kapteinis (hokejs)|Kapteinis]])&lt;/small&gt;
* 19 {{flaga|CAN}} [[Džonatans Teivss]]
* 27 {{flaga|SWE}} [[Īsaks Rosens]]
* 36 {{flaga|CAN}} [[Morgans Berons]]
* 45 {{flaga|USA}} [[Kols Kepke]]
* 55 {{flaga|Kanāda}} [[Marks Šeifele]] &lt;small&gt;([[Kapteinis (hokejs)|Kapteiņa palīgs]])&lt;/small&gt;
* 62 {{flaga|SUI}} [[Nino Nīderreiters]]
* 81 {{flaga|USA}} [[Kails Konors]]
* 91 {{flaga|CAN}} [[Kouls Perfeti]]

== Līderi ==
=== Komandas kapteiņi ===
{{div col}}
* {{flaga|Kanāda}} [[Endrū Leds]] (2011—2016)
* {{flaga|ASV}} [[Bleiks Vīlers]] (2016—2023)
* {{flaga|CAN}} [[Ādams Laurijs]] (2023—''pašlaik'')
{{div col end}}

=== Komandas treneri ===
{{div col}}
* [[Klods Noels]] (2011—2014)
* [[Pols Moriss]] (2014—2021)
* [[Deivs Laurijs]] (2021—2022)
* [[Riks Bouness]]&lt;ref&gt;https://www.nhl.com/jets/news/rick-bowness-appointed-winnipeg-jets-head-coach/c-334800056&lt;/ref&gt;(2022—2024)
* [[Skots Arniels]] (2024—''pašlaik'')
{{div col end}}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.nhl.com/ NHL mājaslapa] {{en ikona}}

{{Hokejs-aizmetnis}}
{{Kanāda-aizmetnis}}
{{NHL}}

[[Kategorija:Vinipegas &quot;Jets&quot;| ]]</text>
      <sha1>fpt1bgfq2jeblncxwq5mr3nnvcu9xwn</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>1941. gada jūnija deportācijas</title>
    <ns>0</ns>
    <id>153050</id>
    <revision>
      <id>4465578</id>
      <parentid>4453911</parentid>
      <timestamp>2026-05-09T10:31:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4465578</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7563" sha1="2j5yvdixg9c3017mvdlhzvc9np4tpwj" xml:space="preserve">[[Attēls:Hilda Vīka Aizvestie.jpg|thumb|200px|[[Hilda Vīka|Hildas Vīkas]] glezna &quot;Aizvestie&quot;]]

'''1941. gada jūnija deportācijas''' bija [[Padomju Savienība]]s okupācijas iestāžu veikta masveidīga [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]], [[Baltkrievija]]s, [[Ukraina]]s un [[Moldova]]s iedzīvotāju izsūtīšana uz PSRS [[Gulags|iekšlietu sistēmas koncentrācijas nometnēm]] vai mūža nometinājumu attālos PSRS reģionos 1941. gada jūnijā. Deportācijas notika teritorijās, kuras PSRS bija okupējusi 1939. – 1940. gadā saskaņā ar [[Molotova—Ribentropa pakts|Molotova—Ribentropa pakta]] slepenajiem protokoliem.

== Deportāciju veikšana ==
Deportācijas tika īstenotas, pamatojoties uz [[PSKP|VK(b)P]] centrālkomitejas un PSRS Tautas komisāru padomes 1941. gada 14. maija lēmumu Nr.1299-526ss; PSRS [[NKVD]] 1941. gada 14. jūnijā apstiprināto plānu un norādi, ka &quot;izsūtīšana veikta pēc biedra Berijas 1941. gada 14/IV rīkojuma, kuru viņš devis atbilstoši valdības rīkojumam&quot;. Lēmumi attiecās uz Lietuvas PSR, Latvijas PSR, Igaunijas PSR, Moldāvijas PSR, kā arī Baltkrievijas un Ukrainas rietumu apgabaliem, kas 1939. gada [[Polijas kampaņa]]s laikā bija atņemti Polijai. Arestēt un izsūtīt vajadzēja aktīvos [[Kontrrevolūcija|kontrrevolucionāro]] partiju biedrus un pretpadomju nacionālistisko, baltgvardu organizāciju dalībniekus, buržuāziskā valsts aparāta lielos ierēdņus; soda iestāžu līdzstrādniekus; Polijas, Lietuvas, Latvijas, Igaunijas un [[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|baltās armijas]] bijušos virsniekus, par kuriem bija kompromitējoši materiāli; lielos muižniekus, fabrikantus, tirgotājus un viņu ģimeņu locekļus; personas, kuras repatriējušās no Vācijas; vāciešus, kurus turēja aizdomās par sakariem ar ārvalstu izlūkdienestiem; kriminālos elementus, kuri turpināja noziedzīgu darbību.

Deportācijas sākās Moldovā naktī no 12. uz 13. jūniju. Naktī no 13. uz 14. jūniju tās notika Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, un naktī no 19. uz 20. jūniju- Rietumbaltkrievijā. 
Deportācijas tika veiktas saskaņā ar NKVD komisāra vietnieka Ivana Serova parakstītu &quot;Instrukciju par Lietuvas, Latvijas un Igaunijas pretpadomju elementu deportāciju&quot;. Saskaņā ar to izsūtītajiem atļauts līdzi ņemt mājsaimniecībai nepieciešamos priekšmetus (drēbes, pārtiku, virtuves piederumus u.c.), bet ne vairāk par 100 kg. Pārējais īpašums tika konfiscēts. Deportējamās ģimenes tika nosūtītas uz dzelzceļa stacijām, kur ģimenes galvas (vīrieši) tika šķirti no ģimenēm un nosūtīti uz nometnēm.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.old.historia.lv/alfabets/D/DE/deportacija/dok/1941.01.21.latv.htm |title=PSRS valsts drošības tautas komisāra vietnieka I.Serova instrukcija par deportācijas veikšanas kārtību Lietuvas PSR, Latvijas PSR un Igaunijas PSR - Instrukcija par Lietuvas, Latvijas un Igaunijas pretpadomju elementu deportāciju |access-date={{dat|2015|06|15||bez}} |archive-date={{dat|2021|12|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20211204044534/http://www.old.historia.lv/alfabets/D/DE/deportacija/dok/1941.01.21.latv.htm }}&lt;/ref&gt; Izsūtīšanas pasākumus veica NKGB un NKVD orgāni, piedaloties partijas aktīvam un vietējo deputātu padomju pārstāvjiem.

== Deportēto skaits ==
Deportēto skaits dažādos avotos atšķiras, bet tas varētu būt ap 100 000 cilvēku.

* PSRS NKVD GULAG priekšnieka valsts drošības vecākā majora Nasedkina 1941. gada 19. jūnija slepenajā ziņojumā rakstīts:

&quot;1941. gada maijā un jūnijā uz šādām republikām, novadiem un apgabaliem kā trimdā nometinātie no Ukrainas un Baltkrievijas rietumu apgabaliem un no Latvijas, Igaunijas, Lietuvas un Moldāvijas PSR ir pārvietoti represēto un nelegāļu ģimenes locekļi aptuveni šādā daudzumā: no Ukrainas PSR uz Krasnojarskas novadu - 3000 cilvēki, Novosibirskas apgabalu - 3000 cilvēki, Omskas - 3000, Kazahijas PSR - 3000 cilvēki (kopā no Ukrainas - 12 000 cilvēki).

No Lietuvas, Latvijas, Igaunijas un Moldāvijas PSR uz Krasnojarskas novadu - 7000 cilvēki, Altaja - 9802, Novosibirskas - 13 700, Omskas - 6000 cilvēki, Kirovas 4000 cilvēki, Komi APSR - 3600 cilvēki, Kazahijas PSR - 11 794 cilvēki, (kopā no Baltijas un Moldovas - 55 900 cilvēki).

No Baltkrievijas PSR 19. jūnijā tiek nosūtīti: uz Krasnojarskas novadu - 6000 cilvēki, Altaja novadu - 9000 cilvēki, Novosibirskas apgabalu - 5000 cilvēki, Omskas - 3000 cilvēki, Komi APSR - 1500 cilvēki, Kazahijas PSR - 2500 cilvēki (kopā no Baltkrievijas - 27 000 cilvēki).&quot;

Tātad kopā apmēram 94 900 cilvēki.&lt;ref&gt;[http://www.archiv.org.lv/dep1941/attels1.php?id=4001 PSRS NKVD GULAG priekšnieka valsts drošības vecākā majora Nasedkina ziņojums par izsūtīšanu no Ukrainas, Baltijas, Moldāvijas un Baltkrievijas un deportēto izvietošanu]&lt;/ref&gt;

* PSRS VDK 1988. gada slepenajā dokumentā &quot;Par četrdesmitajos un piecdesmitajos gados notikušo dažu pilsoņu kategoriju izsūtīšanu no PSRS rietumu rajoniem&quot; minēts 1941. gadā izsūtīto skaits: no Latvijas — 15 171, no Lietuvas — 15 851, no Igaunijas — 9156, no Ukrainas — 41 645, no Baltkrievijas — 31 754, no Moldovas — 29 839. Tātad kopā apmēram 143 350 cilvēki.&lt;ref&gt;[http://lpra.vip.lv/izlemts.html Jānis Riekstiņš. Viss jau bija iepriekš izlemts un aprēķināts]&lt;/ref&gt;
* Pēc Krievijas biedrības &quot;Memorial&quot; datiem izsūtīto kopējais skaits 1941. gada maijā un jūnijā bija vairāk nekā 100 000 cilvēku. Aptuvenais izsūtīto skaits: no Igaunijas — 10 000, no Lietuvas — 17 500, no Latvijas — 16 900, no Moldovas — 30 000, no Ukrainas — 11 000, no Baltkrievijas — 20 000.&lt;ref&gt;[http://www.memo.ru/history/polacy/G2T30697.htm 1941. gada maijā-jūnijā izsūtīto skaits] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170314042645/http://www.memo.ru/history/POLAcy/g2t30697.htm |date={{dat|2017|03|14||bez}} }} (krievu valodā)&lt;/ref&gt;

== Deportācijas Latvijā ==
{{pamatraksts|1941. gada jūnija deportācijas Latvijā}}
No Latvijas izsūtīja vairāk nekā 15 000 cilvēku. 78% pieaugušo vīriešu tika šķirti no ģimenēm un ieslodzīti nometnēs. 341 Latvijas iedzīvotājam tika izpildīts nāves sods. Ieslodzījuma vietās nomira 2815 cilvēki.&lt;ref&gt;[http://lpra.vip.lv/strukturanalize.html Indulis Zālīte, Sindija Dimante. Četrdesmito gadu deportācijas struktūranalīze]&lt;/ref&gt;

Deportētās sievietes, bērnus un gados vecos cilvēkus izsūtīja mūža nometinājumā uz [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadu]], [[Novosibirskas apgabals|Novosibirskas apgabalu]] un [[Kazahstāna]]s ziemeļu rajoniem, kur viņiem PSRS Iekšlietu ministrijas speckomandantūru uzraudzībā galvenokārt bija jāstrādā mežrūpniecības uzņēmumos, [[kolhozs|kolhozos]], [[sovhozs|padomju saimniecībās]]. Nometinājuma vietās nomira vairāk nekā 1900 izsūtīto Latvijas pilsoņu.&lt;ref&gt;[http://www.archiv.org.lv/dep1941/gram1.php?param=1 Latvijas Valsts arhīvs: Jānis Riekstiņš. 1941. gada 14. jūnija deportācija Latvijā]&lt;/ref&gt;

Kopā no 1941. gadā izsūtītajiem gāja bojā 4884 cilvēki, kas sastāda 34% no visiem deportētajiem.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Baltijas valstis}}

[[Kategorija:Baltijas valstis]]
[[Kategorija:Vēsturiski notikumi Latvijā]]
[[Kategorija:Sociālās katastrofas Latvijā]]
[[Kategorija:Igaunijas vēsture]]
[[Kategorija:Lietuvas vēsture]]
[[Kategorija:PSRS politiskās represijas]]
[[Kategorija:Otrā pasaules kara noziegumi]]</text>
      <sha1>2j5yvdixg9c3017mvdlhzvc9np4tpwj</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jānis Staņislavs Birnbaums</title>
    <ns>0</ns>
    <id>157327</id>
    <revision>
      <id>4465315</id>
      <parentid>4263762</parentid>
      <timestamp>2026-05-08T17:44:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>+bilde</comment>
      <origin>4465315</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3715" sha1="1lvyuyhl03qe7wdv4pd26oaiz6qpkc5" xml:space="preserve">{{Mākslinieka infokaste
| name          = Staņislavs Birnbaums
| image         = Jānis Staņislavs Birnbaums 1896.JPG
| imagesize     = 135px
| caption       = 1896. ɡadā
| birthname     = Jānis Staņislavs Birnbaums
| birthdate     = {{dat|1863|5|17}}
| location      = {{vieta|Krievijas impērija|Vidzemes guberņa|Valmieras apriņķis|Lielstraupes pagasts|Straupe|td=Latvija}}
| deathdate     = {{miršanas datums un vecums|1944|10|8|1863|5|17}}
| deathplace    = {{vieta|Trešais reihs|Ostlande|Latvijas ģenerālapgabals|Rīga|td=Latvija}}
| nationality   = 
| field         = [[glezniecība]]
| training      = 
| movement      = 
| famous works  = 
| patrons       = 
| awards        =  
 }}

'''Jānis Staņislavs Birnbaums''' (dzimis {{dat|1863|5|17}} [[Straupe|Lielstraupē]], miris {{dat|1944|10|8}} Rīgā) bija [[Latvija]]s gleznotājs, [[Rūķis (mākslinieku pulciņš)|mākslinieku pulciņa &quot;Rūķis&quot;]] biedrs.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1863. gada 17. maijā [[Straupe|Lielstraupes]] Miškās mežkunga Remberta Birnbauma un viņa sievas Natālijas Šarlotes [[ģimene|ģimenē]] &lt;ref&gt;[https://www.raduraksti.arhivi.lv/objects/1:4:11:2055:2508:25416#&amp;gid=1&amp;pid=5 Ārējais resurss, Straupes-Augstrozes latviešu un vācu draudzes 1863. gada dzimušo un kristīto, laulāto un mirušo reģistrs]&lt;/ref&gt;. Māksliniecisko izglītību ieguva, mācoties pie krusttēva gleznotāja [[Jānis Staņislavs Roze|Jāņa Staņislava Rozes]], vēlāk [[Pēterburgas Mākslas akadēmija|Pēterburgas Mākslas akadēmijā]] (1887-1897), kur kā brīvklausītājs specializējās [[batālais žanrs|batāliju]] [[glezniecība]]s klasē pie B. Vilevaldes (''Willewalde''). Bija latviešu mākslinieku apvienības &quot;Rūķis&quot; biedrs, viņa darbus izrādīja [[1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde|1896. gada Latviešu etnogrāfiskajā izstādē]].

Brīvmākslinieka grādu ieguva 1897. gadā un strādāja par skolotāju [[Čita]]s mākslas amatniecības skolā un ģimnāzijā. 1923. gadā atgriezās [[Latvija|Latvijā]] un strādāja [[Valka]]s un [[Rūjiena]]s skolās, 1929. gadā pārcēlās uz [[Rīga|Rīgu]], pievēršoties glezniecībai.  
Miris 1944. gada 8. oktobrī Rīgā.&lt;ref&gt;Red. Vilsons, A.'' Māksla un arhitektūra biogrāfijās''. Rīga: Latvijas enciklopēdija, 1995. 66. lpp.&lt;/ref&gt;

== Mākslinieciskā darbība ==
Galvenokārt strādājis [[akvarelis|akvareļa]], arī [[eļļas glezniecība|eļļas glezniecībā]], visbiežāk [[ainava (žanrs)|ainavas]] žanrā, īpaši gleznojot batālijas. Gleznojis arī erotiska sižeta pastkartes.
&lt;gallery&gt;
Jānis Birnbaums Ziedošais dārzs 1924.jpg|Ziedošais dārzs (1924)
Jānis Birnbaums Vilki ziemā 1937.jpg|Vilki ziemā (1937)
&lt;/gallery&gt;

== Izstādes ==
Bija pirmās latviešu [[etnogrāfija]]s izstādes dalībnieks (1896). Personālizstādes noritēja Rīgā (1928, 1930), pēcnāves izstāde notika Rīgā (1978).

== Izmantotā literatūra ==
* Red. Vilsons, A.'' Māksla un arhitektūra biogrāfijās''. Rīga: Latvijas enciklopēdija, 1995. 239 lpp.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.antonia.lv/lv/index.php?nod=2&amp;id=47 Biogrāfija un māksl. darbība]
* [http://www.artembassy.lv/index.php?route=product/category&amp;path=1_13_55 Darbi]{{Novecojusi saite}}

{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Birnbaums, Stanzislavs Janis}}
[[Kategorija:1863. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1944. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Cēsu novadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas mākslinieki]]
[[Kategorija:Latvijas gleznotāji]]
[[Kategorija:Latviešu mākslinieki]]
[[Kategorija:Latvijas pedagogi]]
[[Kategorija:Mākslinieku pulciņa &quot;Rūķis&quot; mākslinieki]]
[[Kategorija:Rīgas Meža kapos apbedītie]]</text>
      <sha1>1lvyuyhl03qe7wdv4pd26oaiz6qpkc5</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4465503</id>
      <parentid>4465315</parentid>
      <timestamp>2026-05-09T06:32:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>/* Mākslinieciskā darbība */</comment>
      <origin>4465503</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3769" sha1="d6af25r9uh6lbnmsgvbsvhvba1g4whz" xml:space="preserve">{{Mākslinieka infokaste
| name          = Staņislavs Birnbaums
| image         = Jānis Staņislavs Birnbaums 1896.JPG
| imagesize     = 135px
| caption       = 1896. ɡadā
| birthname     = Jānis Staņislavs Birnbaums
| birthdate     = {{dat|1863|5|17}}
| location      = {{vieta|Krievijas impērija|Vidzemes guberņa|Valmieras apriņķis|Lielstraupes pagasts|Straupe|td=Latvija}}
| deathdate     = {{miršanas datums un vecums|1944|10|8|1863|5|17}}
| deathplace    = {{vieta|Trešais reihs|Ostlande|Latvijas ģenerālapgabals|Rīga|td=Latvija}}
| nationality   = 
| field         = [[glezniecība]]
| training      = 
| movement      = 
| famous works  = 
| patrons       = 
| awards        =  
 }}

'''Jānis Staņislavs Birnbaums''' (dzimis {{dat|1863|5|17}} [[Straupe|Lielstraupē]], miris {{dat|1944|10|8}} Rīgā) bija [[Latvija]]s gleznotājs, [[Rūķis (mākslinieku pulciņš)|mākslinieku pulciņa &quot;Rūķis&quot;]] biedrs.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1863. gada 17. maijā [[Straupe|Lielstraupes]] Miškās mežkunga Remberta Birnbauma un viņa sievas Natālijas Šarlotes [[ģimene|ģimenē]] &lt;ref&gt;[https://www.raduraksti.arhivi.lv/objects/1:4:11:2055:2508:25416#&amp;gid=1&amp;pid=5 Ārējais resurss, Straupes-Augstrozes latviešu un vācu draudzes 1863. gada dzimušo un kristīto, laulāto un mirušo reģistrs]&lt;/ref&gt;. Māksliniecisko izglītību ieguva, mācoties pie krusttēva gleznotāja [[Jānis Staņislavs Roze|Jāņa Staņislava Rozes]], vēlāk [[Pēterburgas Mākslas akadēmija|Pēterburgas Mākslas akadēmijā]] (1887-1897), kur kā brīvklausītājs specializējās [[batālais žanrs|batāliju]] [[glezniecība]]s klasē pie B. Vilevaldes (''Willewalde''). Bija latviešu mākslinieku apvienības &quot;Rūķis&quot; biedrs, viņa darbus izrādīja [[1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde|1896. gada Latviešu etnogrāfiskajā izstādē]].

Brīvmākslinieka grādu ieguva 1897. gadā un strādāja par skolotāju [[Čita]]s mākslas amatniecības skolā un ģimnāzijā. 1923. gadā atgriezās [[Latvija|Latvijā]] un strādāja [[Valka]]s un [[Rūjiena]]s skolās, 1929. gadā pārcēlās uz [[Rīga|Rīgu]], pievēršoties glezniecībai.  
Miris 1944. gada 8. oktobrī Rīgā.&lt;ref&gt;Red. Vilsons, A.'' Māksla un arhitektūra biogrāfijās''. Rīga: Latvijas enciklopēdija, 1995. 66. lpp.&lt;/ref&gt;

== Mākslinieciskā darbība ==
Galvenokārt strādājis [[akvarelis|akvareļa]], arī [[eļļas glezniecība|eļļas glezniecībā]], visbiežāk [[ainava (žanrs)|ainavas]] žanrā, īpaši gleznojot batālijas. Gleznojis arī erotiska sižeta pastkartes.
&lt;gallery&gt;
Jānis Staņislavs Birnbaums akvarelis.jpg|akvarelis 
Jānis Birnbaums Ziedošais dārzs 1924.jpg|Ziedošais dārzs (1924)
Jānis Birnbaums Vilki ziemā 1937.jpg|Vilki ziemā (1937)
&lt;/gallery&gt;

== Izstādes ==
Bija pirmās latviešu [[etnogrāfija]]s izstādes dalībnieks (1896). Personālizstādes noritēja Rīgā (1928, 1930), pēcnāves izstāde notika Rīgā (1978).

== Izmantotā literatūra ==
* Red. Vilsons, A.'' Māksla un arhitektūra biogrāfijās''. Rīga: Latvijas enciklopēdija, 1995. 239 lpp.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.antonia.lv/lv/index.php?nod=2&amp;id=47 Biogrāfija un māksl. darbība]
* [http://www.artembassy.lv/index.php?route=product/category&amp;path=1_13_55 Darbi]{{Novecojusi saite}}

{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Birnbaums, Stanzislavs Janis}}
[[Kategorija:1863. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1944. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Cēsu novadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas mākslinieki]]
[[Kategorija:Latvijas gleznotāji]]
[[Kategorija:Latviešu mākslinieki]]
[[Kategorija:Latvijas pedagogi]]
[[Kategorija:Mākslinieku pulciņa &quot;Rūķis&quot; mākslinieki]]
[[Kategorija:Rīgas Meža kapos apbedītie]]</text>
      <sha1>d6af25r9uh6lbnmsgvbsvhvba1g4whz</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4465507</id>
      <parentid>4465503</parentid>
      <timestamp>2026-05-09T06:43:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>/* Mākslinieciskā darbība */</comment>
      <origin>4465507</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3833" sha1="ijqcqu3ng4yllh64gokm89t5ntg4zew" xml:space="preserve">{{Mākslinieka infokaste
| name          = Staņislavs Birnbaums
| image         = Jānis Staņislavs Birnbaums 1896.JPG
| imagesize     = 135px
| caption       = 1896. ɡadā
| birthname     = Jānis Staņislavs Birnbaums
| birthdate     = {{dat|1863|5|17}}
| location      = {{vieta|Krievijas impērija|Vidzemes guberņa|Valmieras apriņķis|Lielstraupes pagasts|Straupe|td=Latvija}}
| deathdate     = {{miršanas datums un vecums|1944|10|8|1863|5|17}}
| deathplace    = {{vieta|Trešais reihs|Ostlande|Latvijas ģenerālapgabals|Rīga|td=Latvija}}
| nationality   = 
| field         = [[glezniecība]]
| training      = 
| movement      = 
| famous works  = 
| patrons       = 
| awards        =  
 }}

'''Jānis Staņislavs Birnbaums''' (dzimis {{dat|1863|5|17}} [[Straupe|Lielstraupē]], miris {{dat|1944|10|8}} Rīgā) bija [[Latvija]]s gleznotājs, [[Rūķis (mākslinieku pulciņš)|mākslinieku pulciņa &quot;Rūķis&quot;]] biedrs.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1863. gada 17. maijā [[Straupe|Lielstraupes]] Miškās mežkunga Remberta Birnbauma un viņa sievas Natālijas Šarlotes [[ģimene|ģimenē]] &lt;ref&gt;[https://www.raduraksti.arhivi.lv/objects/1:4:11:2055:2508:25416#&amp;gid=1&amp;pid=5 Ārējais resurss, Straupes-Augstrozes latviešu un vācu draudzes 1863. gada dzimušo un kristīto, laulāto un mirušo reģistrs]&lt;/ref&gt;. Māksliniecisko izglītību ieguva, mācoties pie krusttēva gleznotāja [[Jānis Staņislavs Roze|Jāņa Staņislava Rozes]], vēlāk [[Pēterburgas Mākslas akadēmija|Pēterburgas Mākslas akadēmijā]] (1887-1897), kur kā brīvklausītājs specializējās [[batālais žanrs|batāliju]] [[glezniecība]]s klasē pie B. Vilevaldes (''Willewalde''). Bija latviešu mākslinieku apvienības &quot;Rūķis&quot; biedrs, viņa darbus izrādīja [[1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde|1896. gada Latviešu etnogrāfiskajā izstādē]].

Brīvmākslinieka grādu ieguva 1897. gadā un strādāja par skolotāju [[Čita]]s mākslas amatniecības skolā un ģimnāzijā. 1923. gadā atgriezās [[Latvija|Latvijā]] un strādāja [[Valka]]s un [[Rūjiena]]s skolās, 1929. gadā pārcēlās uz [[Rīga|Rīgu]], pievēršoties glezniecībai.  
Miris 1944. gada 8. oktobrī Rīgā.&lt;ref&gt;Red. Vilsons, A.'' Māksla un arhitektūra biogrāfijās''. Rīga: Latvijas enciklopēdija, 1995. 66. lpp.&lt;/ref&gt;

== Mākslinieciskā darbība ==
Galvenokārt strādājis [[akvarelis|akvareļa]], arī [[eļļas glezniecība|eļļas glezniecībā]], visbiežāk [[ainava (žanrs)|ainavas]] žanrā, īpaši gleznojot batālijas. Gleznojis arī erotiska sižeta pastkartes.
&lt;gallery&gt;
Jānis Staņislavs Birnbaums akvarelis.jpg|akvarelis 
Jānis Birnbaums Ziedošais dārzs 1924.jpg|Ziedošais dārzs (1924)
Jānis Staņislavs Birnbaums Līgo nakts.jpg|Līgo nakts (1929)
Jānis Birnbaums Vilki ziemā 1937.jpg|Vilki ziemā (1937)
&lt;/gallery&gt;

== Izstādes ==
Bija pirmās latviešu [[etnogrāfija]]s izstādes dalībnieks (1896). Personālizstādes noritēja Rīgā (1928, 1930), pēcnāves izstāde notika Rīgā (1978).

== Izmantotā literatūra ==
* Red. Vilsons, A.'' Māksla un arhitektūra biogrāfijās''. Rīga: Latvijas enciklopēdija, 1995. 239 lpp.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.antonia.lv/lv/index.php?nod=2&amp;id=47 Biogrāfija un māksl. darbība]
* [http://www.artembassy.lv/index.php?route=product/category&amp;path=1_13_55 Darbi]{{Novecojusi saite}}

{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Birnbaums, Stanzislavs Janis}}
[[Kategorija:1863. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1944. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Cēsu novadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas mākslinieki]]
[[Kategorija:Latvijas gleznotāji]]
[[Kategorija:Latviešu mākslinieki]]
[[Kategorija:Latvijas pedagogi]]
[[Kategorija:Mākslinieku pulciņa &quot;Rūķis&quot; mākslinieki]]
[[Kategorija:Rīgas Meža kapos apbedītie]]</text>
      <sha1>ijqcqu3ng4yllh64gokm89t5ntg4zew</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jaks</title>
    <ns>0</ns>
    <id>158632</id>
    <revision>
      <id>4465460</id>
      <parentid>4368396</parentid>
      <timestamp>2026-05-09T05:02:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4465460</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="18128" sha1="fes19vcmnkdi3tlf5j4bm873xrxk0fy" xml:space="preserve">{{cita nozīme|dzīvnieku|hokejistu|Jānis Jaks}}
{{BioTakso infokaste
| platums = 235px
| attēls = Bos grunniens at Letdar on Annapurna Circuit.jpg
| att_nosaukums = 
| att_izmērs = 235px
| valsts = Animalia
| valsts_lv = Dzīvnieki
| tips = Chordata
| tips_lv = Hordaiņi
| klase = Mammalia
| klase_lv = Zīdītāji
| kārta = Artiodactyla
| kārta_lv = Pārnadži 
| dzimta = Bovidae
| dzimta_lv = Dobradži 
| ģints = Bos
| ģints_lv = Vērši
| suga = B. grunniens vai B. mutus
| suga_lv = Jaks
| sinonīmi = 
*''Poephagus grunniens''
|  binomial = Bos grunniens &lt;small&gt;([[Kārlis Linnejs|Linnaeus]], 1766)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;Bos mutus &lt;small&gt;([[Nikolay Przhevalsky|Przewalski]], 1883)&lt;/small&gt;
| kategorijas = nē
}}

'''Jaks''' (''Bos grunniens'' domesticētajiem jakiem un ''Bos mutus'' savvaļas jakiem) ir liela auguma [[vērši|vēršu]] ģints (''Bos'') [[pārnadži|pārnadzis]]. Daži sistemātiķi izdala atsevišķu jaku ģinti — ''Poephagus'', kurā šī ir vienīgā suga.

Jaki pamatā dzīvo [[Himalaji|Himalaju]] reģionā, no [[Tibeta]]s līdz [[Mongolija]]s ziemeļiem un [[Sibīrija]]s dienvidiem. Neskatoties uz to, ka jakiem [[mājlops|mājlopiem]] ir ļoti liela populācija, savvaļā to skaits ir salīdzinoši mazs un tuvu izmiršanas robežai. To aizsardzībai Tibetā 1990. gadā tika uzsākti īpaši pasākumi,&lt;ref&gt;[http://www.iucnredlist.org/details/2892/0 Bos mutus]&lt;/ref&gt; lai gan izskaust iedzīvotāju ieradumu medīt savvaļas jakus ir ļoti grūti.&lt;ref name=zoo/&gt; 2013. gadā [[Tibetas kalniene|Tibetas kalnienē]] tika atklāts līdz šim nezināms, liels savvaļas jaku bars (apmēram 1000 dzīvnieku), kas liecina, ka savvaļas populācija sāk atjaunoties.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ouramazingplanet.com/4000-yaks-are-back.html |title=Huge Wild Yak Population Found in Tibetan Park |access-date={{dat|2013|03|06||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130403000504/http://www.ouramazingplanet.com/4000-yaks-are-back.html |archivedate={{dat|2013|04|03||bez}} }}&lt;/ref&gt;

== Etimoloģija ==
Nosaukums «jaks» ir cēlies no [[tibetiešu valoda]]s nosaukuma šīs sugas [[tēviņš|tēviņiem]] &lt;span style=&quot;font-family:'Tibetan Machine Uni'&quot;&gt;གཡག་&lt;/span&gt; (''g.yag''). [[Mātīte]]s tiek sauktas par ''dri'' vai ''nak''. [[Latviešu valoda|Latviešu valodā]] vārdu «jaks» izmanto abiem dzimumiem.

== Izplatība ==
[[Attēls:Wild Yaks.jpg|thumb|220px|left|Mājas jaku populācija pasaulē ir ļoti liela, bet savvaļas jaki sastopami ļoti reti]]
Pasaulē kopumā ir apmēram 12 miljoni jaku, bet no tiem tikai 15 000 ir savvaļas jaki,&lt;ref name=zoo&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://rigazoo.lv/public/29386.html |title=Rīgas Zoo: Mājas jaks |access-date={{dat|2013|03|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130412010827/http://rigazoo.lv/public/29386.html |archivedate={{dat|2013|04|12||bez}} }}&lt;/ref&gt; kuri mūsdienās vairs ir sastopami tikai [[Tibeta]]s ziemeļos, [[Ķīna]]s [[Cjinhai]] provinces rietumos un [[Siņdzjana]]s provinces dienvidos, kā arī nelielā skaitā [[Ladākha]]s reģionā [[Indija|Indijā]]. Pavisam nelielas, izolētas populācijas mājo arī Tibetas rietumos un Cjinhai austrumos.&lt;ref name= iucn&gt;[http://www.iucnredlist.org/details/2892/0 IUCN: Bos mutus]&lt;/ref&gt; Agrāk savvaļas jaku izplatības [[areāls]] bijis daudz plašāks, vēl [[18. gadsimts|18. gadsimtā]] aptverot arī [[Mongolija|Mongoliju]], [[Kazahstāna|Kazahstānu]] un [[Krievija]]s dienvidus. Nav zināms, kurā laikā suga šajās teritorijās izmirusi.&lt;ref name=zoo/&gt; Savvaļas jakus uzskata par izmirušiem arī [[Nepāla|Nepālā]] un [[Butāna|Butānā]].&lt;ref name= iucn/&gt;

Savvaļas jaki apdzīvo kalnu [[tundra|tundru]], [[stepe]]s un [[tuksnesis|tuksnesi]] 3200—6100 m augstumā virs jūras līmeņa. Tomēr augstāk par 5500 metriem virs jūras līmeņa tie pamatā neuzturas.&lt;ref&gt;Schaller, G.B. &amp; Wilin L. (1996). &quot;Distribution, status, and conservation of wild yak Bos grunniens&quot;. Biological Conservation 76 (1): 1–8. doi:10.1016/0006-3207(96)85972-6&lt;/ref&gt; To dzīves vietās ir ļoti skarbs [[klimats]]. Nokrišņu daudzums dažos reģionos ir tikai 100—300 mm gadā, un visbiežāk tas zemē nonāk kā [[krusa]] vai [[sniegs]]. Ziemā temperatūra noslīd līdz –40°C.&lt;ref name=zoo/&gt; Pēdējos gados savvaļas jakus arvien biežāk var novērot kalnu tuksnešos. Viens no iemesliem — šīs teritorijas nav piemērotas [[lopkopība]]i, un jakam blakus neganās konkurējošie [[mājlopi]].&lt;ref name=zoo/&gt;

== Evolūcija ==
[[Attēls:Yak near shrine in Nepal.jpg|thumb|220px|DNS pētījumi pierāda, ka jaka tuvākais radinieks ir [[Amerikas bizons]]]]
[[Mitohondrijs|Mitohondriju]] [[Dezoksiribonukleīnskābe|DNS]] analīzes, kas apkopotas 2006. gadā, liecina, ka jaks atdalījies no pārējiem [[vērši]]em periodā pirms 1—5 miljoniem gadu un ka tas ir tuvāk radniecīgs [[Amerikas bizons|Amerikas bizonam]] nekā pārējām [[vēršu cilts]] sugām [[Āzija|Āzijā]].&lt;ref name=dns&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://english.mammal.cn/Magazine/show.aspx?id=2079 |title=Taxonomic placement and origin of yaks: implications from analyses of mtDNA D-loop fragment sequences |access-date={{dat|2012|11|03||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120308221242/http://english.mammal.cn/Magazine/show.aspx?id=2079 |archivedate={{dat|2012|03|08||bez}} }}&lt;/ref&gt; Abām sugām ir bijis kopīgs priekštecis, iespējams, izmirušais [[stepes bizons]] (''Bison priscus''), kura populācija sadalījās divās daļās. Viena daļa nokļuva Tibetas kalnienē, bet otra aizceļoja austrumu virzienā un pa aizsalušo [[Beringa jūras šaurums|Beringa jūras šaurumu]] nonāca [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]].&lt;ref name=dns/&gt;

Zinātniskie pētījumi pierāda, ka jaka izdalīšanai atsevišķā ģintī — ''Poephagus'' — nav nekāda zinātniskā pamatojuma. Savukārt, [[vērši|vēršu ģints]] (''Bos'') un [[bizoni|bizonu ģints]] (''Bison'') būtu jāapvieno vienā ģintī.&lt;ref name=dns/&gt;

== Sistemātikas diskusijas ==
Sākumā jaks tika sistematizēts ar [[Linnejs|Kārļa Linneja]] 1766. gadā doto zinātnisko nosaukumu ''Bos grunniens''. Tomēr mūsdienās šis nosaukums tiek izmantots tikai domesticētajam mājas jakam. Savvaļas jakam tiek izmantots nosaukums — ''Bos mutus'', lai gan joprojām ir sistemātiķi, kas savvaļas jaku uzskata par pasugu — ''Bos grunniens mutus''. Kopš 2003. gada [[Starptautiskā zooloģijas nomenklatūras komisija]] ({{val|en|[http://en.wikipedia.org/wiki/International_Commission_on_Zoological_Nomenclature ICZN]}}) ir oficiāli atļāvusi savvaļas jaku sistematizēt kā ''Bos mutus''.&lt;ref&gt;[http://biodiversitylibrary.org/page/34357823 The Bulletin of zoological nomenclature]&lt;/ref&gt;

== Izskats un īpašības ==
[[Attēls:YakRace.jpg|thumb|left|220px|Jaka aste vairāk līdzinās zirga nekā vērša astei]]
[[Attēls:Yak in Nepal.jpg|thumb|right|220px|Jakam ir ļoti garš apmatojums, tēviņiem tas var būt līdz zemei]]
[[Attēls:Overnight snow ( kha wa) in Valley of Gara.jpg|thumb|right|220px|Jaks bez problēmām spēj izturēt -40°C salu]]
Kā jau nosaukumi rāda, pastāv divu veidu jaki: savvaļas jaks un mājas jaks. Mājas jaks ir daudz mazāks par savvaļas jaku, un tā [[apmatojums]] ir gludāks, mazāk pinkains. Savvaļas jaka apmatojums ir tumši brūns vai melns, bet mājas jaki var būt arī gaiši pelēki, gandrīz balti. Kažoks ir ļoti biezs, un tam ir divējādi mati — īsa, silta pavilna, ko sedz un no nokrišņiem pasargā garie, biezie akotmati. Tēviņiem var būt ļoti garš apmatojums, tas reizēm ir pat līdz zemei. Pavilna, pateicoties īpašam, lipīgam sekrētam, kas izdalās kopā ar [[sviedri]]em, parasti ir savēlusies, un matiņi ir cieši savienoti viens ar otru. Tādējādi pavilna, līdzīgi kā austa sega, rada papildus siltumizolācijas efektu. [[Nepāla|Nepālā]] šo sekrētu izmanto tradicionālajā [[medicīna|medicīnā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.redorbit.com/education/reference_library/science_1/mammalia/2577658/yak/ |title=Red Orbit: Yak |access-date={{dat|2013|03|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130504084942/http://www.redorbit.com/education/reference_library/science_1/mammalia/2577658/yak/ |archivedate={{dat|2013|05|04||bez}} }}&lt;/ref&gt;

Jaks ziemā bez problēmām spēj izturēt –40°C salu. Šie dzīvnieki nevairās no [[ūdenstilpe|ūdenstilpēm]] pat pie mīnus grādiem. Jaka gremošanas sistēma ir kā iekšēja krāsniņa, kas uztur normālu ķermeņa temperatūru pat pie ļoti zemām vides temperatūrām.&lt;ref name=fact&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://lifestyle.iloveindia.com/lounge/facts-about-yak-6791.html |title=Facts About Yak |access-date={{dat|2013|03|06||bez}} |archive-date={{dat|2013|02|19||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20130219021853/http://lifestyle.iloveindia.com/lounge/facts-about-yak-6791.html }}&lt;/ref&gt; Toties tam kļūst grūti, ja temperatūra ir augstāka par 15°C. Jakam ir liela [[sirds]] un liels [[plaušas|plaušu]] tilpums, kas ļauj uzņemt daudz [[skābeklis|skābekļa]]. Jo zemāka ir [[temperatūra]] un jo augstāk [[kalns|kalnos]] mājo jaks, jo tā elpošana kļūst lēnāka. Tādā veidā tas piemērojas retinātam [[gaiss|gaisam]]. Jaks spēj dzīvot pat 6100 metru augstumā [[virs jūras līmeņa]], tādējādi tas no visiem [[zīdītāji]]em pasaulē spēj dzīvot visaugstāk kalnos.&lt;ref name=fact/&gt;

Savvaļas jaks ir viens no lielākajiem un masīvākajiem [[vērši]]em, un par to lielāks ir tikai [[gaurs]]. Turklāt jaks savā izplatības reģionā ir lielākais [[dzīvnieks]]. Savvaļas jaka ķermeņa garums, ieskaitot galvu, ir līdz 3,25 m, augstums skaustā ir vairāk kā 2 m, un  svars 820—1000 kg. Mātītes apmēram par ⅓ ir mazākas nekā tēviņi.&lt;ref&gt;[http://science.jrank.org/pages/7436/Yak.html Science: Yak]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Mājas jaku tēviņš sver 350—580 kg, mātītes 225—255 kg.&lt;ref&gt;[http://animaldiversity.ummz.umich.edu/site/accounts/information/Bos_grunniens.html ADW: Bos grunniens]&lt;/ref&gt; Jaks savu pilno augumu sasniedz tikai 6—8 gadu vecumā.&lt;ref name=fact/&gt;

Kopumā jaks ir masīvi veidots vērsis, ar īsu kaklu, augstu plecu kupri, kas ir izteiktāks tēviņiem, un proporcionāli īsām, spēcīgām [[kājas|kājām]]. [[Aste]] ir samērā gara (70—100 cm), un tās galā garu matu pušķis, kas vairāk atgādina [[zirgs|zirga]] asti, nekā vērša.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.arkive.org/wild-yak/bos-mutus/ |title=ARKive: Wild yak (Bos mutus) |access-date={{dat|2013|03|06||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20121227092704/http://www.arkive.org/wild-yak/bos-mutus/ |archivedate={{dat|2012|12|27||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121227092704/http://www.arkive.org/wild-yak/bos-mutus/ |date={{dat|2012|12|27||bez}} }}&lt;/ref&gt; Jakam ir samērā nelielas ausis un plata piere. Abiem dzimumiem ir gari, melni ragi, tomēr tēviņu ragi ir iespaidīgāki. Ragu garums tēviņiem parasti ir 48—99 cm, mātītēm 27—64 cm.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.torontozoo.com/ExploretheZoo/AnimalDetails.asp?pg=644 |title=Toronto Zoo: Yak |access-date={{dat|2013|03|06||bez}} |archive-date={{dat|2013|03|14||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20130314071903/http://www.torontozoo.com/ExploretheZoo/AnimalDetails.asp?pg=644 }}&lt;/ref&gt;

== Uzvedība ==
[[Attēls:Landscape fromGanden withYAK Tibet.jpg|thumb|left|220px|Pieaudzis savvaļas jaka tēviņš lielāko daļu gada pavada savrup un pievienojas mātīšu baram tikai riesta laikā]]
Jaks kopumā ir miermīlīgs un draudzīgs, un mājas jaku var samērā viegli apmācīt. Tomēr, neskatoties uz savaldīgo raksturu, pat mājas jaku [[mātīte]]s ar mazuļiem var izrādīt agresivitāti, ja tiek izprovocētas. Nav zināmi iemesli, bet reizēm savvaļas jaki uzbrūk mājas jakiem, tos pat nogalinot.&lt;ref name=zoo/&gt;

Jaki ir bara dzīvnieki. Pamatā savvaļas jaku tēviņi dzīvo savrup no mātītēm, kas savukārt dzīvo kopā ar mazuļiem un pusaugu jakiem 10—200 dzīvnieku lielos baros. Tēviņi ir vientuļnieki vai veido nelielus barus līdz 6 dzīvniekiem.&lt;ref name=les/&gt; Mātīšu barā ik pa laikam ir kāds pieaudzis jaku tēviņš,&lt;ref name=les/&gt; bet parasti tie pievienojas tikai [[riests|riesta]] laikā — dažas nedēļas septembrī. Tiesības pāroties tēviņi izcīna nežēlīgās savstarpējās cīņās.&lt;ref name=zoo/&gt;

Kopumā savvaļas jaki no [[cilvēki]]em izvairās un metas bēgt līdzko tos pamana.&lt;ref name=les/&gt; Mātīšu bars ir īpaši uzmanīgs un pamatā uzturas augstkalnos, grūti pieejamās vietās. Tomēr tēviņi ir pārdrošāki un reizēm ieklejo apdzīvoto vietu tuvumā, kur tos savukārt apdraud mednieki.&lt;ref name=zoo/&gt;

== Barošanās ==
[[Attēls:Yak calf in Austria 2009.jpg|thumb|220px|Desmit dienas vecs jaka mazulis]]
[[Attēls:Yaks auf der Enzianwiese.JPG|thumb|220px|Jaku bars rūpējas un apsargā viens otru, tādēļ plēsēji reti tam uzbrūk]]
Jaki pamatā ēd zemu [[zālaugi|zāli]], [[grīšļi|grīšļus]] un citus pieejamos augstkalnes [[augi|augus]] — [[krūmi|krūmus]], lakstaugus, [[ķērpji|ķērpjus]] un [[sūnas]]. Daži savvaļas jaku bari katru dienu migrē lielos attālumos, lai atrastu apmierinošas barošanās vietas.&lt;ref name=zoo/&gt;

Jaks var ēst gan garu zāli, izmantojot mēli kā citas vēršu sugas, gan īsu zāli, plūcot to ar lūpām un [[zobi|priekšzobiem]] kā [[aitas]]. Tā kā jaks pamatā barojas ar īsu zāli, tam ir plata [[mute]], īss purns un plānas, plastiskas [[lūpa]]s. Priekšzobi plati un spēcīgi, ar plakanu virsmu, kas piemērota zaru un augu sakņu malšanai. [[Mēle]]s gals arī plats un strups, bet mēles virsma raupja un pat asa.&lt;ref name=zob&gt;[http://www.fao.org/docrep/006/AD347E/ad347e08.htm The Yak in Relation to Its Environment]&lt;/ref&gt;

== Reprodukcija ==
Jaku mātītes dzimumbriedumu sasniedz 1,5—2 gadu vecumā, bet parasti tās netiek pārotas līdz nav sasniegušas 3—4 gadu vecumu. Lai arī tēviņi dzimumbriedumu sasniedz 2 gadu vecumā, tie nesāk ātrāk pāroties kā 4 gadu vecumā, kad tie ir ieņēmuši jau augstāku vietu buļļu hierarhijā.&lt;ref name=repr&gt;[http://www.fao.org/docrep/006/AD347E/ad347e09.htm#TopOfPage Reproduction in the Yak]&lt;/ref&gt; Mazuļi dzimst katru otro gadu vai divas reizes trīs gados. Kopumā jaka mātītei tās dzīves laikā piedzimst 4—5 mazuļi.&lt;ref name=repr/&gt; Mātīte visbiežāk meklējas tikai vienu reizi gadā, un, ja tā nesapārojas, tad nākamā meklēšanās ir tikai pēc gada. Labākos apstākļos, vietās ar labvēlīgākiem dzīves apstākļiem mājas jaku mātītes, ja nav sapārojušās, meklējas 3—4 reizes gadā.&lt;ref name=repr/&gt;  Grūsnības periods ilgst vidēji 258 dienas, kas ir daudz īsāks nekā citām vēršu sugām. Ja tiek iznēsāts vīrišķā dzimuma mazulis, tad grūsnības periods ir par dažām dienām ilgāks nekā, iznēsājot sievišķā dzimuma teliņu.&lt;ref name=repr/&gt;

Jūnijā, kad jakiem ir vislabākie barošanās apstākļi, sāk dzimt savvaļas jaku mazuļi. Dzemdībām mātīte sameklē nomaļu vietu, prom no bara, bet 10 minūtes pēc piedzimšanas mazulis jau spēj piecelties kājās un staigāt. Kad mazulis pirmo reizi ir paēdis, māte ar jaundzimušo atgriežas barā.&lt;ref name=repr/&gt; Parasti dzimst viens mazulis, kas piedzimstot sver 18 kg. Pirmos 5—9 mēnešus vai reizēm pat gadu mazulis pārtiek no mātes [[piens|piena]].&lt;ref name=zoo/&gt;

Dzīves ilgums savvaļā jakiem ir līdz 25 gadiem.&lt;ref name=zoo/&gt; To galvenais dabiskie ienaidnieki ir [[Tibetas vilks]] (''Canis lupus chanco''), bet dažos reģionos tos medī arī [[brūnais lācis]] un [[sniega leopards]], kas parasti uzbrūk mazuļiem un jauniem jakiem.&lt;ref name=les&gt;Leslie, D.M. &amp; Schaller, G.B. (2009). &quot;Bos grunniens and Bos mutus (Artiodactyla: Bovidae)&quot;. Mammalian Species 836: 1–17. doi:10.1644/836.1&lt;/ref&gt; Tomēr lielam jaku baram plēsēji reti uzbrūk, jo jaki viens otru aizsargā.&lt;ref name=zob/&gt;

== Mājas jaks ==
[[Attēls:Yak butter 100 2.jpg|thumb|220px|Jaka piena sviests]]
Jaks ir [[domestikācija|domesticēts]] jau pirms vairākiem tūkstošiem gadu, lai iegūtu [[piens|pienu]], [[vilna|vilnu]] un [[gaļa|gaļu]], bez tam jakus izmanto kā nastu nesējus un jājamdzīvniekus. To mēslus izkaltētā veidā izmanto kā kurināmo visā Tibetā. Bieži tas ir vienīgais pieejamais kurināmais, lai Tibetas kalnienē, kur neaug koki, apsildītu mājokli. No jaku piena tiek gatavots [[siers]] un [[sviests]], kuru savukārt lielos apjomos izmanto Tibetas [[tēja]]s pagatavošanā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.flavorandfortune.com/dataaccess/article.php?ID=205 |title=Tibet and Tibetan Food |access-date={{dat|2013|03|17||bez}} |archive-date={{dat|2013|07|01||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20130701001047/http://www.flavorandfortune.com/dataaccess/article.php?ID=205 }}&lt;/ref&gt; Sviestu izmanto arī apgaismošanas lampās un sviesta skulptūru pagatavošanā reliģisko svētku vajadzībām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.webexhibits.org/butter/countries-tibet.html |title=Yaks, butter &amp; lamps |access-date={{dat|2013|03|17||bez}} |archive-date={{dat|2004|02|27||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20040227071954/http://www.webexhibits.org/butter/countries-tibet.html }}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
&lt;div class=&quot;reflist4&quot; style=&quot;height: 220px; overflow: auto; padding: 3px&quot; &gt;
{{atsauces}}
&lt;/div&gt;

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://www.ultimateungulate.com/artiodactyla/bos_grunniens.html Ultimate Ungulate: Bos grunniens]
* [http://parakashsyangja.blogspot.com/ Rare animals of Nepal]
* [http://www.wcs.org/press/press-releases/yaks-are-back.aspx Yaks are Back]
* [http://www.enn.com/climate/article/45481 Hope for the Wild Yak]

{{mājdzīvnieki}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Vēršu cilts]]
[[Kategorija:Mājdzīvnieki]]
[[Kategorija:Āzijas fauna]]
[[Kategorija:Centrālāzijas fauna]]
[[Kategorija:Tibetas fauna]]
[[Kategorija:Ķīnas fauna]]</text>
      <sha1>fes19vcmnkdi3tlf5j4bm873xrxk0fy</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Harijs Poters un Uguns biķeris</title>
    <ns>0</ns>
    <id>162947</id>
    <revision>
      <id>4465369</id>
      <parentid>4362442</parentid>
      <timestamp>2026-05-08T20:24:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4465369</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2964" sha1="i7dm6zkp7oj3du1wfq2d4olpbfj72b2" xml:space="preserve">{{cita nozīme|grāmatu|filmu|Harijs Poters un Uguns biķeris (filma)}}
{{Grāmatas infokaste v2
| name             = Harijs Poters un Uguns biķeris
| attēls           = HP un Uguns bikeris.jpg
| att_izm          = 
| image_caption    = 
| author           = [[Dž. K. Roulinga]]
| title_orig       = ''Harry Potter and the Goblet of Fire''
| translator       = 
| illustrator      = {{flaga|Lielbritānija}} Džils Grīnfīlds&lt;br /&gt;{{flaga|ASV}} [[Marija Grandprē]]
| cover_artist     = 
| country          = 
| language         = Angļu
| series           = &quot;[[Harijs Poters]]&quot;
| subject          = 
| genre            = [[Fantāzijas literatūra|Fantāzija]]
| publisher        = {{ubl|{{flaga|Lielbritānija}} ''Bloomsbury''|{{flaga|ASV}} ''Scholastic''|{{flaga|Latvija}} ''Jumava''}}
| pub_date         = {{flaga|Lielbritānija}} {{dat|2000|7|8|N|bez}}
| izdota latviski  = 2006. gads
| media_type       = 
| pages            = {{flaga|Lielbritānija}} 636&lt;br /&gt;{{flaga|ASV}} 734&lt;br /&gt; {{flaga|Latvija}} 653
| isbn             = 0-7475-4624-X
| oclc             = 
| masa-izmērs      = 
| preceded_by      = &quot;[[Harijs Poters un Azkabanas gūsteknis]]&quot;
| followed_by      = &quot;[[Harijs Poters un Fēniksa ordenis]]&quot;
}}
'''&quot;Harijs Poters un Uguns biķeris&quot;''' ({{val|en|Harry Potter and the Goblet of Fire}}) ir ceturtā [[Dž. K. Roulinga]]s grāmata grāmatu sērijā par [[Harijs Poters|Hariju Poteru]], kurā galvenais varonis ir jaunais [[Harija Potera pasaule|burvis]] [[Harijs Poters (tēls)|Harijs Poters]]. Lielbritānijā grāmata tika izdota {{dat|2000|7|8||bez}}. Pirmajā nedēļas nogalē ASV tā tika pārdota trīs miljonos kopiju.&lt;ref&gt;{{cite press release |url= http://mediaroom.scholastic.com/node/277 |title=2000–2009—The Decade of Harry Potter Gives Kids and Adults a Reason to Love Reading |publisher=Scholastic |date=15 December 2009 |accessdate=3 December 2010}}&lt;/ref&gt;

Šī ir vienīgā no Harija Potera grāmatām, kas ieguvusi Hugo balvu (2001. gads).&lt;ref name=&quot;WWE-2001&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce| url = http://www.worldswithoutend.com/books_year_index.asp?year=2001 | title = 2001 Award Winners &amp; Nominees| work=Worlds Without End| accessdate=23 July 2009}}&lt;/ref&gt; 2005. gadā pēc grāmatas motīviem tika izveidota [[Harijs Poters un Uguns biķeris (filma)|tāda paša nosaukuma filma]]. [[Latvija|Latvijā]] grāmata pirmoreiz tika izdota 2006. gadā.&lt;ref&gt;[http://www.ibook.lv/BD_harijs-poters-un-uguns-bikeris-dz.aspx?BID=31c89edd-0951-4ce0-8a52-f49dd67aa70c Harijs Poters un uguns biķeris]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.wikia.com/wiki/c:harrypotter:Harry_Potter_and_the_Goblet_of_Fire ''Harry Potter Wiki'' profils]{{Novecojusi saite}} {{en ikona}}

{{Harijs Poters}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Harija Potera grāmatu sērija]]
[[Kategorija:Džoannas Ketlīnas Roulingas darbi]]
[[Kategorija:Romāni angļu valodā]]
[[Kategorija:2000. gada romāni]]</text>
      <sha1>i7dm6zkp7oj3du1wfq2d4olpbfj72b2</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Greivuļi (Audriņu pagasts)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>164315</id>
    <revision>
      <id>4465300</id>
      <parentid>4438579</parentid>
      <timestamp>2026-05-08T16:30:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4465300</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2675" sha1="ciik1wr653lax3kybafbcpr6vkc2kol" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|apdzīvotu vietu Audriņu pagastā|Greivuļi|Greivuļi}}
{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Greivuļi
| settlement_type = Skrajciems
| image_skyline = &lt;!-- miesta attēls --&gt;
| image_caption = &lt;!-- attēla paraksts --&gt;
| pushpin_map = Latvija#Rēzeknes novads
| pushpin_label_position =  
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_type1 = Novads
| subdivision_type2 = Pagasts
| subdivision_name = {{LAT}}
| subdivision_name1 = [[Rēzeknes novads]]
| subdivision_name2 = [[Audriņu pagasts]]
| established_title = &lt;!-- Pirmoreiz minēts --&gt;
| established_date = &lt;!-- datums, kad pirmoreiz minēts --&gt;
| established_title2 = 
| established_date2 = 
| area_total_km2 = 0,44
| area_land_km2 = &lt;!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --&gt;
| population_as_of = 2020
| population_footnotes = &lt;ref&gt;http://vietvardi.lgia.gov.lv/&lt;/ref&gt;
| population_total = 60
| population_density_km2 = auto
| latd = 56
| latm = 32
| lats = 36
| latNS = N
| longd = 27
| longm = 17
| longs = 48
| longEW = E
| elevation_footnotes = &lt;!-- piezīmes par augstumu vjl --&gt;
| elevation_m = &lt;!-- augstums vjl (var ņemt no Google Earth) --&gt;
| website = &lt;!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --&gt;
| postal_code_type = Pasta nodaļa
| postal_code = LV-4611 Audriņi
| footnotes = &lt;!-- specpiezīmes --&gt;
}}

'''Greivuļi''' ({{val-ltg|Greivuli}}) ir [[skrajciems]] [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novada]] [[Audriņu pagasts|Audriņu pagastā]], kādreiz bija vienota apdzīvota vieta ar [[Vērēmu pagasts|Vērēmu pagasta]] [[Greivuļi (Vērēmu pagasts)|Greivuļiem]].

Ciema apkārtnē atrodas tā sauktais ''Greivuļu krustojums'' ([[A12]] un [[P36]] ceļu krustojums).

1888. gadā [[Makašānu pagasts|Makašānu pagasta]] Greivuļos tika atklātas [[ūdensdzirnavas]], kuras pārstrādāja [[labība|labību]], apstrādāja vadmalu un vilnu.&lt;ref&gt;[http://latgalesdati.du.lv/12 Latgales dati - Latgales Pētniecības institūts]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

1897. gadā katoļu ciemā bija 22 sētas ar 115 cilvēkiem.

Kopš 1976. gada Greivuļos, pie [[Rēzekne]]s pilsētas attīrīšanas iekārtām, darbojas testēšanas laboratorija, kas pašlaik ir viena no [[SIA]] „[[Rēzeknes Ūdens]]” struktūrvienībām.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://rezekne.lv/index.php?id=348&amp;no_cache=1&amp;tx_ttnews%5BbackPid%5D=70&amp;tx_ttnews%5Btt_news%5D=5340&amp;cHash=bf867bdbad1b2c63b1a4dc61331c4635|title=Ūdeņu pārbaude atbilstoši prasībām|accessdate={{dat|2011|12|15||bez}}|date={{dat|2011|12|12|SK}}|publisher=rezekne.lv}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}}

{{Audriņu pagasta ciemi}}

[[Kategorija:Latvijas mazciemi]]</text>
      <sha1>ciik1wr653lax3kybafbcpr6vkc2kol</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Janīna Kursīte-Pakule</title>
    <ns>0</ns>
    <id>174070</id>
    <revision>
      <id>4465475</id>
      <parentid>4358317</parentid>
      <timestamp>2026-05-09T05:36:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4465475</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12017" sha1="aom3gq9o7me8wqlxl0brewysewpqmza" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds               = Janīna Kursīte-Pakule
| vārds_orģ           = 
| attēls              = 13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (45731335382).jpg
| att_izm = 275px
| mazs_att            = 
| apraksts            = Janīna Kursīte-Pakule 2018. gadā
| amats = [[13. Saeima]]s deputāte
| term_sākums = {{dat|2018|11|6|N|bez}}
| term_beigas = {{dat|2022|11|1|N|bez}}
| viceprezidents = 
| vicepremjers = 
| prezidents = 
* [[Raimonds Vējonis]] 
* [[Egils Levits]]
| premjers = [[Arturs Krišjānis Kariņš]]
| priekštecis = 
| pēctecis = 
| amats2 = [[12. Saeima]]s deputāte
| term_sākums2 = {{dat|2014|11|4|N|bez}}
| term_beigas2 = {{dat|2018|11|6|N|bez}}
| viceprezidents2 = 
| vicepremjers2 = 
| prezidents2 =
* [[Raimonds Vējonis]] 
* [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]]
| premjers2 = 
* [[Māris Kučinskis]] 
* [[Laimdota Straujuma]]
| priekštecis2 = 
| pēctecis2 = 
| amats3 = [[11. Saeima]]s deputāte
| term_sākums3 = {{dat|2011|10|17|N|bez}}
| term_beigas3 = {{dat|2014|11|4|N|bez}}
| viceprezidents3 = 
| vicepremjers3 = 
| prezidents3 = [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]]
| premjers3 = 
* [[Laimdota Straujuma]]
* [[Valdis Dombrovskis]] 
| priekštecis3 = 
| pēctecis3 = 
| amats4 = [[10. Saeima]]s deputāte
| term_sākums4 = {{dat|2010|11|2|N|bez}}
| term_beigas4 = {{dat|2011|10|16|N|bez}}
| viceprezidents4 = 
| vicepremjers4 = 
| prezidents4 = [[Valdis Zatlers]]
| premjers4 = [[Valdis Dombrovskis]] 
| priekštecis4 = 
| pēctecis4 = 
| amats5 = [[9. Saeima]]s deputāte
| term_sākums5 = {{dat|2006|11|7|N}}
| term_beigas5 = {{dat|2010|11|2|N}}
| viceprezidents5 = 
| vicepremjers5 = 
| vietnieks5 = 
| prezidents5 = [[Valdis Zatlers]]
| premjers5 = 
* [[Aigars Kalvītis]]
* [[Ivars Godmanis]] 
* [[Valdis Dombrovskis]]
| priekštecis5 = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
| dzim_dati           = {{dzimšanas datums un vecums|1952|3|2}}
| dzim_vieta          = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Preiļu rajons|Arendole|td=Latvija}}
| dzīves_vieta        = {{vieta|Latvija|Rīga}}
| mir_dati            = 
| mir_vieta           = 
| apglabāts           = 
| tautība             = [[latviete]]
| partija             = 
* [[TB/LNNK]] &lt;small&gt;({{nz}}—2008)&lt;/small&gt;
* [[Pilsoniskā savienība]] &lt;small&gt;(2008—2011)&lt;/small&gt;
* [[Vienotība]] &lt;small&gt;(2011—2014)&lt;/small&gt;
* [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā apvienība]] &lt;small&gt;(kopš 2014)&lt;/small&gt;
| dinastija           = 
| tēvs                = 
| māte                = 
| dzīvesb             = Andrejs Mičerevskis
| bērni               = [[Māris Mičerevskis]]&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Māris Mičerevskis|url=http://garamantas.lv/lv/person/38987|website=garamantas.lv|publisher=LU LFMI Latviešu folkloras krātuve|accessdate={{dat|2018|2|26||bez}}}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
| profesija           = [[literatūrzinātne|literatūrzinātniece]], [[Valodniecība|valodniece]]
| alma_mater          = 
* [[Tartu universitāte]]
* [[Latvijas Universitāte|Latvijas Valsts universitāte]]
| reliģija            = 
| paraksts            = 
| paraksts_izm        = 
| piezīmes            = [[File:LTU Order of the Lithuanian Grand Duke Gediminas - Knight's Cross BAR.png|70px]] [[Lietuvas Dižkunigaiša Ģedimina ordenis]]
}}
'''Janīna Kursīte-Pakule''' (dzimusi {{dat|1952|3|2}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://garamantas.lv/lv/person/871851/Janina-Kursite|title=Janīna Kursīte|website=garamantas.lv|access-date=2024-03-02|language=lv}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; [[Arendole|Arendolē]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[literatūrzinātne|literatūrzinātniece]], [[Valodniecība|valodniece]], publiciste, rakstniece, politiķe. [[Latvijas Universitāte]]s [[LU Humanitāro zinātņu fakultāte|Humanitāro zinātņu fakultāte]]s profesore, [[Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenā locekle]]. Bijusi piecu [[Saeima]]s sasaukumu deputāte, ir [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālās apvienības]] biedre.

== Biogrāfija ==
Bērnībā trenējusies [[rokasbumba|rokasbumbā]], bijusi [[Preiļu rajons|Preiļu rajona]] čempione. Vispārējo izglītību ieguvusi Līvānu 1. vidusskolā. 1970. gadā iestājusies [[Tartu universitāte|Tartu universitātē]], 1975. gadā absolvējusi Filoloģijas fakultātes Krievu valodas un literatūras nodaļu.&lt;ref name=&quot;lat&quot;&gt;{{LAT e|3|580}}&lt;/ref&gt; 1976. gadā absolvējusi [[Latvijas Valsts Universitāte]]s [[Latvijas Valsts universitātes Filoloģijas fakultāte|Filoloģijas fakultāti]]. No 1978. līdz 1982. gadam bijusi [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Literatūras, folkloras un mākslas institūta aspirantūrā.&lt;ref&gt;[http://titania.saeima.lv/personal/deputati/saeima11_depweb_public.nsf/34F76E9F8584629FC22579100046C547/$FILE/CV.doc Janīnas Kursītes-Pakules CV]&lt;/ref&gt;

1975. gadā J. Kursīte-Pakule sākusi strādāt Latvijas Zinātņu Akadēmijas Valodas un literatūras institūtā kā pētniece, institūtā darbojusies līdz 2006. gadam, līdz kuram bija arī profesore [[Latvijas Kultūras akadēmija|Latvijas Kultūras akadēmijā]] (no 1992. gada). Kopš 1996. gada ir profesore [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]], savukārt laikposmā no 1999. līdz 2007. gadam J. Kursīte-Pakule bijusi arī Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātes dekāne.

J. Kursīte-Pakule ir vairāku grāmatu autore. 80. gados viņas interešu lokā bija [[dzeja]]s formas pētījumi, vēlāk viņa pievērsās [[mitoloģija]]i un mītu klātbūtnei literatūrā, [[folklora|folklorā]] un kultūrā. 21. gadsimtā klajā nāca vairākas J. Kursītes sastādītas vārdnīcas, tai skaitā &quot;Neakadēmiskā latviešu valodas vārdnīca jeb novadu vārdene&quot;.&lt;ref&gt;[http://www.ezerzeme.lv/index.php?action=show&amp;type=news&amp;id=7102&amp;eventid=20100706 Grāmatas Latgalei]&lt;/ref&gt; J. Kursīte kopā ar citiem pētniekiem un studentiem aktīvi piedalās folkloras un [[etnogrāfija]]s ekspedīcijās gan Latvijā, gan citās valstīs.

2007. gadā saņēmusi [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]],&lt;ref name=&quot;Tr.Zv. ordenis&quot; /&gt; 2025. gadā — [[Latvijas Republikas Ministru kabineta balva|Latvijas Republikas Ministru kabineta balvu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/28.10.2025-valdibas-augstako-apbalvojumu-sogad-sanems-vesturnieks-vestermanis-fotografs-binde-un-1991-gada-barikazu-dalibnieku-biedriba.a620148/|title=Valdības augstāko apbalvojumu šogad saņems vēsturnieks Vestermanis, fotogrāfs Binde un 1991. gada barikāžu dalībnieku biedrība|website=www.lsm.lv|access-date=2025-11-04|date=2025-10-28|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Politiskā darbība ==
2006. gadā J. Kursīte no partijas &quot;[[Tēvzemei un Brīvībai/LNNK]]&quot; saraksta kandidēja [[9. Saeimas vēlēšanas|9. Saeimas vēlēšanās]], taču netika ievēlēta. Viņa kļuva par [[9. Saeima]]s deputāti {{dat|2008|11|27||bez}}, ieņemot Latgales vēlēšanu apgabalā ievēlētā [[Juris Boldāns|Jura Boldāna]] vietu Saiemā,&lt;ref name=&quot;9S&quot; /&gt; pēc tam, kad viņš tika izslēgts no Saeimas sastāva pēc notiesājoša lēmuma stāšanās spēkā par Saeimas vēlēšanu rezultātu viltošanas organizēšanu. Šajā laikā J. Kursīte bija mainījusi politisko piederību, piedaloties partijas &quot;[[Pilsoniskā savienība]]&quot; dibināšanā, un Saeimā bija &quot;Pilsoniskās savienības&quot; frakcijas deputāte, darbojās Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, kā arī Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā. 2010. gadā J. Kursīte-Pakule tika [[10. Saeimas vēlēšanas|ievēlēta]] arī [[10. Saeima|10. Saeimā]] jau no politisko partiju apvienības &quot;[[Vienotība]]&quot; saraksta.&lt;ref name=&quot;10S&quot; /&gt; Tajā turpināja darboties Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā un Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā. 2011. gadā veiksmīgi kandidēja arī [[11. Saeimas vēlēšanas|11. Saeimas ārkārtas vēlēšanās]] no partijas &quot;[[Vienotība]]&quot; saraksta&lt;ref name=&quot;11S&quot; /&gt; un darbojās [[11. Saeima|11. Saeimā]].

2014. gadā izstājās no partijas &quot;Vienotība&quot; un drīzumā tika uzņemta [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālajā apvienībā]]. Tā paša gada oktobrī tika [[12. Saeimas vēlēšanas|ievēlēta]] [[12. Saeima|12. Saeimā]]. 2018. gada rudenī [[13. Saeimas vēlēšanas|ievēlēta]] arī [[13. Saeima|13. Saeimā]]. Kandidēja [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] 2022. gadā, taču netika ievēlēta.

== Bibliogrāfija ==

=== Pētījumi ===
* &quot;Latviešu dzejas versifikācija 20. gadsimta sākumā&quot;. Rīga, 1988.
* &quot;Laikazīmes dzejā&quot;. Rīga, 1988.
* &quot;Raiņa dzejas poētika&quot;. Rīga: Zinātne, 1996.
* &quot;Latviešu folklora mītu spogulī&quot;. Rīga: Zinātne, 1996.
* &quot;Mītiskais literatūrā, folklorā un mākslā&quot;. Rīga: Zinātne, 1999.
* &quot;Latviešu dievības un gari&quot;. Rundas, 2020

=== Vārdnīcas ===
* &quot;Dzejas vārdnīca&quot;. Rīga: Zinātne, 2002.
* &quot;Neakadēmiskā latviešu valodas vārdnīca jeb Novadu vārdene&quot;. Rīga: Madris, 2007.
* &quot;Tautlietu vārdene&quot;. Rīga: Nemateriālā kultūras mantojuma valsts aģentūra, 2010.
* &quot;Virtuves vārdene&quot;. SIA Rundas, 2012.

== Atsauces ==
{{atsauces|refs=
&lt;ref name=&quot;Tr.Zv. ordenis&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.president.lv/images/modules/items/DOC/20111201tzo%20registrs.doc|title= Ar Triju Zvaigžņu ordeni apbalvoto personu reģistrs|accessdate= |format= .doc|publisher= Latvijas Valsts prezidenta kanceleja|pages= 56. lpp}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;9S&quot;&gt;[http://titania.saeima.lv/personal/deputati/saeima_depweb_public.nsf/0/7c982cbc5834967ec22571ed003ab4ae?opendocument&amp;lang= 9. Saeimas profils]&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;10S&quot;&gt;[http://titania.saeima.lv/personal/deputati/saeima10_depweb_public.nsf/0/01669955861d9f96c22577bc0021b8c5?opendocument&amp;lang= 10. Saeimas profils]&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;11S&quot;&gt;[http://titania.saeima.lv/personal/deputati/saeima11_depweb_public.nsf/0/34F76E9F8584629FC22579100046C547?OpenDocument&amp;lang=LV 11. Saeimas profils]&lt;/ref&gt;
}}

== Ārējās saites ==
{{Commons category|Janīna Kursīte-Pakule}}
* [http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/Saeima11.cvkand11.kandid2?NR1=1&amp;cbutton=24105639177 CVK profils] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20111018125453/http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/Saeima11.cvkand11.kandid2?NR1=1&amp;cbutton=24105639177 |date={{dat|2011|10|18||bez}} }}
* [http://titania.saeima.lv/personal/deputati/saeima11_depweb_public.nsf/0/34F76E9F8584629FC22579100046C547?OpenDocument&amp;lang=LV 11. Saeimas profils]
* [https://web.archive.org/web/20111008071306/http://vienotiba.lv/janina_kursite_pakule Partijas &quot;Vienotība&quot; profils]
* [http://www.gramata21.lv/old-data/users/kursite_janina/?language=lv &quot;Latvijas ļaudis&quot; profils] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160304195304/http://www.gramata21.lv/old-data/users/kursite_janina/?language=lv |date={{dat|2016|03|04||bez}} }}
* [http://www.deputatiuzdelnas.lv/deputati/janina-kurs-te-pakule.html &quot;Deputāti uz delnas&quot; profils]{{Novecojusi saite}}


{{Navboxes
| title = Latvijas Republikas Saeima
| list  = 
{{13. Saeima}}
{{12. Saeima}}
{{11. Saeima}}
{{10. Saeima}}
{{9. Saeima}}
}}
{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Kursīte-Pakule, Janīna}}
[[Kategorija:1952. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Preiļu novadā dzimušie]]
[[Kategorija:Pilsoniskās savienības politiķi]]
[[Kategorija:9. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:10. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:11. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:12. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:13. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Latvijas valodnieki]]
[[Kategorija:Latvijas literatūrzinātnieki]]
[[Kategorija:Latviešu valodā rakstošie]]
[[Kategorija:Latviešu rakstnieki]]
[[Kategorija:Rakstnieces]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]]
[[Kategorija:Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenie locekļi]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki]]
[[Kategorija:Ar Lietuvas Dižkunigaiša Ģedimina ordeni apbalvotie]]</text>
      <sha1>aom3gq9o7me8wqlxl0brewysewpqmza</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Juris Pabērzs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>189958</id>
    <revision>
      <id>4465561</id>
      <parentid>4370488</parentid>
      <timestamp>2026-05-09T09:48:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4465561</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9735" sha1="kjnhsm71ptelxfxss685mwdbtcvbjz9" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste 
| vārds               =Juris Pabērzs
| attēls              =Juris Pabērzs.jpg
| att_izm             =
| amats               =[[Latvijas tieslietu ministrs]]
| term_sākums         ={{dat|1927|10|27|N}}
| term_beigas         ={{dat|1927|11|14|N}}
| premjers            =[[Marģers Skujenieks]]
| prezidents          =[[Gustavs Zemgals]]
| priekštecis         =[[Erasts Bite]]
| pēctecis            =[[Edvins Magnuss]]
| term_sākums2        ={{dat|1929|12|19|N}}
| term_beigas2        ={{dat|1931|12|05|N}}
| premjers2           =[[Hugo Celmiņš]]&lt;br /&gt;[[Kārlis Ulmanis]]
| prezidents2         =[[Gustavs Zemgals]]&lt;br /&gt;[[Alberts Kviesis]]
| priekštecis2        =[[Bernhards Bērents]]
| pēctecis2           =[[Atis Ķeniņš]]
| term_sākums3        ={{dat|1940|06|20|N}}
| term_beigas3        ={{dat|1940|07|21|N}}
| premjers3           =[[Augusts Kirhenšteins]]
| priekštecis3        =[[Hermanis Apsītis]]
| pēctecis3           =[[Viktors Skudra]]&lt;sup&gt;1&lt;/sup&gt;
| amats4              =[[Latvijas tautas labklājības ministrs]]
| term_sākums4        ={{dat|1934|03|17|N}}
| term_beigas4        ={{dat|1934|05|15|N}}
| premjers4           =[[Kārlis Ulmanis]]
| prezidents4         =[[Alberts Kviesis]]
| priekštecis4        =[[Vladislavs Rubulis]]
| pēctecis4           =[[Vladislavs Rubulis]]
| dzim_dati           ={{dat|1891|07|29}}
| dzim_vieta          ={{vieta|Krievijas Impērija|Vitebskas guberņa|Daugavpils apriņķis|Kalupes pagasts|td=Latvija}}
| mir_dati            ={{miršanas datums un vecums|1961|4|22|1891|7|29}}
| mir_vieta           ={{vieta|Latvijas PSR|Rīga}}
| tautība             =[[latvieši|latvietis]]
| partija             =
| dzīvesb             =
| profesija           =[[jurisprudence|jurists]]
| alma_mater          =
| reliģija            =
| paraksts            =
| piezīmes            =&lt;sup&gt;1&lt;/sup&gt;amatā stājies 1990. gadā
}}'''Juris Pabērzs''' (arī '''Jurs Pabēržs'''; {{dat|1891|07|29|N|bez}} — {{dat|1961|04|22|N|bez}}) bija [[Latvija]]s jurists, politiķis, sabiedrisks darbinieks un literāts. Bijis [[Latvijas tieslietu ministrs]] (1927; 1929—1931; 1940) un [[Latvijas tautas labklājības ministrs|tautas labklājības ministrs]] (1934). Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] sadarbojies ar jauno varu un bijis [[Kirhenšteina Ministru kabinets|Kirhenšteina valdības]] sastāvā. [[Sebastjāns Pabērzs|Sebastjāna Pabērza]] brālis.

== Biogrāfija ==
=== Izglītība un literatūra ===
Juris Pabērzs ir dzimis {{dat|1891|07|29}} (pēc vecā stila — {{dat||07|17}}) [[Kalupes pagasts|Kalupes pagasta]] &quot;Pabērzos&quot;.&lt;ref name=&quot;ld&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce | title = Juris Pabērzs (seniors) | publisher = Latgales dati | accessdate = 2012.06.01 | url = http://latgalesdati.du.lv/persona/613 | archive-date = {{dat|2021|07|15||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20210715143120/http://latgalesdati.du.lv/persona/613 }}&lt;/ref&gt; No [[1912]]. līdz [[1917]]. gadam studējis [[jurisprudence|jurisprudenci]] Pēterburgas Universitātē (tagadējā [[Sanktpēterburgas Valsts universitāte]]). Vēlāk studējis [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]]. 1917. gadā bija [[Pirmais Latgales latviešu kongress|Latgales latviešu kongresa]] un [[Latgales Zemes padome|zemes padomes]] loceklis. Tajā pašā gadā iecelts par miertiesnesi, vācu okupācijas laikā izsūtīts uz [[Vācija|Vāciju]]. [[1920]]. gadā iecelts par [[Daugavpils apriņķis|Daugavpils apriņķa]] valdes locekli.&lt;ref name=&quot;lv&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce | title = Tieslietu ministri | publisher = [[Latvijas Vēstnesis]] | accessdate = 2012.06.01 | url = http://www.lvportals.lv/?menu=lv90&amp;file=tmin1918}}&lt;/ref&gt; Juris Pabērzs ir bijis arī literāts: viņš ir rakstījis dzejoļus tautiskā romantisma garā un stāstus par Latgali. Sarakstījis dzeju un stāstu krājumu &quot;Rozes un ērkšķi&quot;, kas tika izdots [[1923]]. gadā.&lt;ref name=&quot;lv&quot; /&gt;

=== Darbs Satversmes sapulcē ===
1922. gadā ievēlēts arī [[Latvijas Republikas Satversmes sapulce|Satversmes sapulcē]] no [[Latgales Zemnieku partija]]s saraksta. Strādājis amnestijas, ārlietu, finanšu un budžeta, pašvaldības, Saeimas centrālajā vēlēšanu, Satversmes, kā arī sociālās likumdošanas komisijās.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce | last = H. Kārkliņš | title = Latvijas Satversmes Sapulces stenogramu satura rādītājs | publisher = [[Latvijas Republikas Saeima]] | year = 1925}}&lt;/ref&gt; Mandātu zaudējis [[1922]]. gadā, līdz ar Satversmes sapulces darbības beigām. [[1923]]. gadā kļuvis par [[Daugavpils]] apgabaltiesas locekli, bet no [[1926]]. līdz [[1940]]. gadam bija Daugavpils apgabaltiesas vicepriekšsēdis.&lt;ref name=&quot;lv&quot; /&gt;

=== Darbs valdībās ===
[[1926]]. gada decembrī kļuva par ministru bez portfeļa Latgales lietās [[Marģers Skujenieks|Marģera Skujenieka]] vadītajā [[Skujenieka 1. Ministru kabinets|valdībā]]. Amatā bijis līdz valdības demisijai [[1928]]. gada janvārī. [[1927]]. gada rudenī īslaicīgi pildīja [[Latvijas tieslietu ministrs|tieslietu ministra]] pienākumus. [[1928]]. gadā tika ievēlēts [[3. Saeima|3. Saeimā]] no [[Latgales Progresistu partija|Progresīvās tautas apvienības]] saraksta. Darbojās trijās komisijās — ārlietu, organizācijas, kā arī publisko tiesību un valsts pārvaldes iekārtas.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce | last = H. Kārkliņš | title = Latvijas Republikas III. Saeimas stenogramas I. sesija | publisher = [[Latvijas Republikas Saeima]] | year = 1928}}&lt;/ref&gt; [[1929]]. gada decembrī kļuva par tieslietu ministru [[Hugo Celmiņš|Hugo Celmiņa]] [[Celmiņa 2. Ministru kabinets|valdībā]], amatā bijis līdz [[1931]]. gadam.

Tajā pašā gadā ievēlēts [[4. Saeima|4. Saeimā]]. Kļuvis par tās priekšsēdētāja [[Pauls Kalniņš (politiķis)|Paula Kalniņa]] 2. biedru. Tāpat darbojies juridiskajā, mandātu, publisko tiesību un sodu likuma komisijās.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce | last = H. Kārkliņš | title = Latvijas Republikas IV Saeimas stenogramas I un ārkārtējā sesija | publisher = [[Latvijas Republikas Saeima]] | year = 1931}}&lt;/ref&gt; [[1932]]. gada novembrī atkāpies no priekšsēdētāja biedra amata. [[1934]]. gada martā kļuvis par [[Latvijas tautas labklājības ministrs|tautas labklājības ministru]] [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vadītajā [[Ulmaņa 4. Ministru kabinets|valdībā]]. Amatu zaudējis pēc [[Ulmaņa apvērsums|valsts apvērsuma]] divus mēnešus vēlāk.

=== Latvijas okupācija ===
[[1940]]. gadā pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] sadarbojies ar okupācijas varu. Kļuvis par tieslietu ministru [[Augusts Kirhenšteins|Augusta Kirhenšteina]] vadītajā valdībā. Piedalījies [[Tautas Saeima]]s vēlēšanās, tika ievēlēts, kā arī bijis delegācijā, kas [[Maskava|Maskavā]] lūgusi Latvijas pievienošanu [[Padomju Savienība|PSRS]]. No 1940. līdz [[1947]]. gadam bijis [[Latvijas PSR Augstākā Padome|LPSR Augstākās Padomes]] deputāts un prezidija loceklis. Pēc kara darbojies Rīgā kā advokāts un juriskonsults.&lt;ref name=&quot;lv&quot; /&gt; Miris Rīgā {{dat|1961|04|22}}.&lt;ref name=&quot;ld&quot; /&gt;

== Apbalvojumi ==
* [[Triju Zvaigžņu ordenis]] — 5. šķira Nr. 155 (1926)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_wawe1926n260{{!}}article:DIVL51{{!}}page:6{{!}}query:Juris%20Pab%C4%93rzs{{!}}issueType:P |title=Valdības Vēstnesis Nr.260 (17.11.1926), 6. lpp. |access-date=22.01.2016 |archive-date=06.04.2016 |archive-url=https://web.archive.org/web/20160406095631/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_wawe1926n260{{!}}article:DIVL51{{!}}page:6{{!}}query:Juris%20Pab%C4%93rzs{{!}}issueType:P }}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{kastes sākums}}
{{s-amati}}
{{Amatu secība | pirms = [[Erasts Bite]]&lt;br /&gt;[[Bernhards Bērents]]&lt;br /&gt;[[Hermanis Apsītis]] | virsraksts = [[Latvijas tieslietu ministrs]] | periods = {{dat|1927|10|27|N}} — {{dat|1927|11|14|N}}&lt;br /&gt;{{dat|1929|12|19|N}} — {{dat|1931|12|05|N}}&lt;br /&gt;{{dat|1940|06|21|N}} — {{dat|1940|07|20|N}} | pēc = [[Edvins Magnuss]]&lt;br /&gt;[[Atis Ķeniņš]]&lt;br /&gt;[[Viktors Skudra]]}}
{{Amatu secība | pirms = [[Vladislavs Rubulis]] | virsraksts = [[Latvijas tautas labklājības ministrs]] | periods = {{dat|1934|03|17|N}} — {{dat|1934|05|15|N}} | pēc = [[Vladislavs Rubulis]] }}
{{kastes beigas}}

{{navboxes|title=Latvijas valdības|list={{Skujenieka 1. Ministru kabinets}}
{{Celmiņa 2. Ministru kabinets}}
{{Ulmaņa 3. Ministru kabinets}}
{{Ulmaņa 4. Ministru kabinets}}
{{Kirhenšteina Ministru kabinets}}}}
{{navboxes|title=Latvijas parlamenti|list={{Satversmes sapulce}}
{{3. Saeima}}
{{4. Saeima}}
{{Tautas Saeima}}}}
{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Paberzs, Juris}}
[[Kategorija:1891. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1961. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Augšdaugavas novadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latgales Zemnieku partijas politiķi]]
[[Kategorija:Progresīvās tautas apvienības politiķi]]
[[Kategorija:Latgales Zemnieku progresīvās apvienības politiķi]]
[[Kategorija:Latvijas tautas labklājības ministri]]
[[Kategorija:Latvijas tieslietu ministri]]
[[Kategorija:Satversmes sapulces deputāti]]
[[Kategorija:3. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:4. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Tautas Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Latvijas PSR Augstākās Padomes deputāti]]
[[Kategorija:Latvijas advokāti]]
[[Kategorija:Latvijas dzejnieki]]
[[Kategorija:Latvijas tiesneši]]
[[Kategorija:Latvijas žurnālisti]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri]]
[[Kategorija:PSRS juristi]]</text>
      <sha1>kjnhsm71ptelxfxss685mwdbtcvbjz9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jānis Masters</title>
    <ns>0</ns>
    <id>196178</id>
    <revision>
      <id>4465663</id>
      <parentid>4051515</parentid>
      <timestamp>2026-05-09T11:51:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4465663</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2183" sha1="o61bxuj61jnbqqtnm11cj429utfn4t4" xml:space="preserve">{{infokaste+}}
'''Jānis Masters''', pieņemtais vārds '''Jānis Straujāns''' (dzimis 1884. gada 19. maijā, miris 1938. gada 20. martā), segvārds ''Andrejs'', bija latviešu [[Sociāldemokrātija|sociāldemokrāts]], profesionāls revolucionārs un žurnālists.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1884. gada 19. maijā [[Burtnieku pagasts|Burtnieku pagastā]]. [[1906]]. gadā iestājās [[LSDSP]], [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā piedalījās 1905. gada decembra kaujās pie [[Mazsalaca]]s un 1906. gada februāra [[uzbrukums Krievijas Valsts bankai Helsinkos|Krievijas Valsts bankas aplaupīšanā Helsinkos]]. Pēc tam 1907. gadā emigrēja no Krievijas Impērijas.

Pēc [[Februāra revolūcija]]s atgriezās Latvijā, pēc tam 1918. gadā devās uz Krieviju, kur piedalījās [[Kominterne]]s izveidē. Iestājās padomju diplomātiskajā dienestā, strādāja par padomju vēstniecības pirmo sekretāru Romā (1920—1924), pēc tam bija PSRS telegrāfa aģentūras (TASS) korespondents Ķīnā (1924—1926) un Latvijā (1926—1935).&lt;ref&gt;{{LPE|9|302}} (1987).&lt;/ref&gt;

[[NKVD &quot;Latviešu operācija&quot;|NKVD &quot;Latviešu operācijas&quot;]] laikā 1937. gada 15. decembrī apcietināts un pēc pratināšanām 1938. gada 14. janvārī apsūdzēts &quot;piederībā latviešu [[Kontrrevolūcija|kontrrevolucionārajai]] dumpīgajai organizācijai&quot; (''принадлежность к контрреволюционной националистической повстанческой организации латышей''). 1938. gada 20. martā nošauts un aprakts [[Butovas poligons|Butovas poligonā]].&lt;ref&gt;[http://lists.memo.ru/d31/f290.htm «Жертвы политического террора в СССР»]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{DEFAULTSORT:Masters, Janis}}
[[Kategorija:1884. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1938. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Valmieras novadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas cilvēki]]
[[Kategorija:Marksisti]]
[[Kategorija:Latviešu valodā rakstošie]]
[[Kategorija:Krievu valodā rakstošie]]
[[Kategorija:Latviešu revolucionāri]]
[[Kategorija:Butovas poligonā nošautie un apraktie]]</text>
      <sha1>o61bxuj61jnbqqtnm11cj429utfn4t4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ivans Strods</title>
    <ns>0</ns>
    <id>206738</id>
    <revision>
      <id>4465442</id>
      <parentid>4137466</parentid>
      <timestamp>2026-05-09T03:45:38Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4465442</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8122" sha1="09m6qnrstcseg7jw7sqmgaehbzagxui" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
| platums = 
| vārds = Ivans Strods
| vārds_orig = 
| attēls = Jānis (Ivans) Strods.jpg
| att_izmērs = 150px
| att_nosaukums = 
| dz_dat_alt = 
| dz_gads = 1894
| dz_mēnesis = 04
| dz_diena = 10
| dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Vitebskas guberņa|Ludzas apriņķis|Ludza|td=Latvija}}
| m_dat_alt = 
| m_gads = 1938
| m_mēnesis = 02
| m_diena = 04
| m_vieta = {{vieta|PSRS|KPFSR|Maskava|td=Krievija}}
| dzīves_vieta = 
| pilsonība = 
| dzimums = V
| vecāki = 
| brāļi = 
| māsas = 
| dzīvesbiedrs = 
| bērni = 
| paraksts = 
| piezīmes = 
| kategorijas = 
| citas daļas = {{Militārpersonas infodaļa
| dienesta_pakāpe = 
|  dienesta_laiks = 1914—1927
|          valsts = {{plainlist|
* {{flag|Krievijas Impērija}}
* {{flaga|Krievija|1917}} [[Krievijas SFPR|KSFPR]]
* {{USSR}}
}}
|       struktūra = [[Krievijas Impērijas armija]]&lt;br /&gt;[[Sarkanā armija]]
|         vienība = 
|       komandēja = 
|          kaujas = {{plainlist|
* [[Pirmais pasaules karš]]
* [[Krievijas pilsoņu karš]]
}}
|       izglītība = 
|     apbalvojumi = [[Svētā Jura krusts]] (4)&lt;br /&gt;[[Sarkanā Karoga ordenis]] (3)
|      cits_darbs = 
}}
}}

'''Ivans Strods''', arī '''Jānis Strods''', (1894—1938) bija [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes padomju militārais darbinieks. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] un [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] dalībnieks [[Sibīrija|Sibīrijā]] un [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]]. Memuārists.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1894. gada 10. aprīlī [[Ludza|Ludzā]] [[Latvieši|latviešu]] feldšera Jēkaba Stroda un viņa sievas [[Poļi|polietes]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ru.openlist.wiki/%D0%A1%D1%82%D1%80%D0%BE%D0%B4_%D0%98%D0%B2%D0%B0%D0%BD_%D0%AF%D0%BA%D0%BE%D0%B2%D0%BB%D0%B5%D0%B2%D0%B8%D1%87_(1894)|title=Строд Иван Яковлевич (1894)|website=Открытый список}}&lt;/ref&gt; ģimenē. Mācījās Ludzas draudzes skolā un trīsgadīgajā pilsētas skolā. 
Piedalījās [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules karā]] Rietumu un Ziemeļu frontēs 11. Somijas pulka sastāvā (1914—1916). Tika divas reizes ievainots, par drošsirdību kaujās apbalvots ar [[Svētā Jura krusts|Svētā Jura krusta]] visām četrām šķirām. Kara beigas sagaidīja 81. rezerves pulkā [[Erevāna|Erevānā]] praporščika pakāpē.

Pēc [[Oktobra revolūcija]]s iestājās [[Sarkanā armija|Sarkanajā armijā]] un piedalījās Krievijas pilsoņu kara cīņās [[Sibīrija|Sibīrijā]] un [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], kur krita gūstā un no 1918. gada novembra līdz 1919. gada decembrim bija ieslodzīts [[Oļokminska]]s cietumā [[Jakutija|Jakutijā]].

Pēc atbrīvošanas 1920. gadā tika iecelts par [[Tālo Austrumu Republika]]s Tautas revolucionārās armijas jātnieku vienības komandieri, 1921. gadā paaugstināts par bataljona komandieri un pulka komandiera palīgu.

No 1921. gada decembra līdz 1922. gada martam Strods piedalījās 2800 km garā ziemas karagājienā no [[Irkutska]]s līdz [[Jakutska]]i, lai apspspiestu [[Jakutu sacelšanās|pretpadomju sacelšanos Jakutijā]]. 1923. gada februārī un martā viņa vadītā kavalērijas vienība uzvarēja ģenerāļa [[Anatolijs Pepeļajevs|Anatolija Pepeļajeva]] karaspēku tagadējā [[Amgas uluss|Amgas ulusā]]. 1923. gada decembrī I. Strods sakāva [[Dmitrijs Donskis|Dmitrija Donska]] vadīto partizānu vienību Irkutskas guberņā. Par piedalīšanos Krievijas Pilsoņu kara kaujās viņš saņēma trīs Sarkanā Karoga ordeņus.
[[Attēls:Jānis Strods pēc apcietināšanas (1937).png|thumb|250px|Jānis Strods pēc apcietināšanas (1937).]]
Pēc pilsoņu kara beigām 1926. gadā pabeidza Sarkanās armijas augstāko virsnieku kursus «Выстрел» (&quot;Šāviens&quot;) un iestājās [[Vissavienības komunististiskā (boļševiku) partija|VK(b)P]] (1927). 
1927. gadā Strodu veselības stāvokļa dēļ demobilizēja un nosūtīja strādāt uz [[Tomska]]s OSOAVIAHIM (PSRS civilās aizsardzības organizācijas) nodaļu. Sarakstīja divus atmiņu krājumus, kas izdoti 1933. gadā un pēc nāves 1961. gadā.

[[Lielais terors|Lielā terora]] laikā viņu 1937. gada 4. februārī apcietināja un ieslodzīja [[Maskava]]s NKVD cietumā. 
PSRS Augstākās tiesas Kara kolēģija 1937. gada 19. augustā Strodam &quot;par piedalīšanos pretpadomju teroristiskā organizācijā&quot; piesprieda nāvessodu, ko izpildīja tajā pašā dienā. Līķis sadedzināts Maskavas Jaunās Donas kapsētas (''Новое Донское кладбище'') krematorijā un apglabāts masu kapā.&lt;ref&gt;[http://www.memo.ru/memory/donskoe/d37-8.htm Строд Иван Яковлевич]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Pēc citiem datiem, nāvessods izpildīts 1938. gada 4. februārī.&lt;ref&gt;[http://slovari.yandex.ru/~%D0%BA%D0%BD%D0%B8%D0%B3%D0%B8/%D0%91%D0%A1%D0%AD/%D0%A1%D1%82%D1%80%D0%BE%D0%B4%20%D0%98%D0%B2%D0%B0%D0%BD%20%D0%AF%D0%BA%D0%BE%D0%B2%D0%BB%D0%B5%D0%B2%D0%B8%D1%87/ Строд Иван Яковлевич]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

== Darbi ==
* ''Из эпохи гражданской войны в Восточной Сибири''. // Пролетарская революция. № 5. 1926. С. 74-93.
* ''Унгеровщина и семеновщина (1920-1921 гг.)'' // Пролетарская революция. № 9. 1926. С. 98-150.
* ''В тайге''. Москва-Ленинград. 1928. 165 с. 
* ''В Якутской тайге''. Москва-Ленинград. 1930. 227 с.
* ''В тайге''. Москва. 1931. 174 с.
* ''Преследование Пепеляева''. // Автономная Якутия. 18 июня 1931.
* ''Не сдавайтесь!'' // Автономная Якутия. 23 февраля 1932.
* ''Трюк полковника Хутоярова.'' // Автономная Якутия. 17 июля 1932.
* ''В Якутской тайге''. Москва. 1932. 206 с.
* ''В Якутской тайге''. Москва. 1932. 238 с
* ''У Якуцкай тайзе''. Менск. 1933. 164 с. (tulkojums baltkrievu valodā)
* ''Якутия в прошлом и в настоящем''. Якутск, 1933
* ''Saga sirin urukkuta, Biluņņite''. Jakuutskaj. 1933. (tulkojums jakutu valodā)
* ''В Якутской тайге''. Москва. 1934. 232 с.
* ''«Сысыл-Сысы» (Из воспоминаний)''. // Молодежь Якутии. 17, 19, 22 июня 1958.
* ''В Якутской тайге''. Якутск. 1959. 124 с. (atkārtots izdevums)
* ''В Якутской тайге''. Москва. 1961. 128 с. (atkārtots izdevums)
* ''В тайге''. Якутск. 1961. (atkārtots izdevums)
* ''Саха сирин тыатыгар''. Якутскай. 1962, 312 с. 
* Jakutijas taigā. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība, 1962. - 335 lpp. (tulkojums latviešu valodā)
* ''В Якутской тайге''. Якутск. 1973. 359 с. (atkārtots izdevums)

== Piemiņa ==
1958. gadā Stroda vārdā nosauca ielu Jakutskā.&lt;ref&gt;[http://br.my1.ru/news/ulicy_jakutska_chast_4/2011-01-03-530 Улицы Якутска, часть 4]  (krieviski)&lt;/ref&gt; Sasil-Sisi (''Сасыл-Сысыы'') apdzīvotajā vietā Jakutijā uzcelts piemineklis (tēlnieks P. Zaharovs, 1973). [[Tiksi]] ostā pierakstīts Krievijas arktiskās tirdzniecības flotes kuģis «Иван Строд».

== Literatūra ==
* В. Н. Чемезов. «Строд». Якутск, 1973 
* А. И. Алдан-Семёнов. Поход за последним «тигром». Москва, 1975

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Strods, Ivans}}
[[Kategorija:Pirmā pasaules kara dalībnieki]]
[[Kategorija:Krievijas pilsoņu kara dalībnieki]]
[[Kategorija:Krievijas latvieši]]
[[Kategorija:Komunisti]]
[[Kategorija:Ar Sarkanā Karoga ordeni apbalvotie]]
[[Kategorija:Jura krusta saņēmēji]]
[[Kategorija:1894. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1938. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Padomju represijās nogalinātie]]
[[Kategorija:Ludzā dzimušie]]
[[Kategorija:Maskavā mirušie]]</text>
      <sha1>09m6qnrstcseg7jw7sqmgaehbzagxui</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Deksters</title>
    <ns>0</ns>
    <id>209821</id>
    <revision>
      <id>4465359</id>
      <parentid>4381281</parentid>
      <timestamp>2026-05-08T19:49:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>CDeleted</username>
        <id>103067</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4465359</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4278" sha1="gwwl47ia1mhr5jn2394ixt74b16ym56" xml:space="preserve">{{Televīzijas seriāla infokaste
| bgcolour = #cc6
| show_name = {{noitalic|Deksters}}
| show_name_2 = Dexter
| image = Dexter TV Series Title Card.jpg
| format = 
| genre = 
| runtime = 45—60&amp;nbsp;minūtes
| developer = [[James Manos|Džeimss Manoss]]
| starring = {{Unbulleted list|[[Maikls Hols]]|[[Jennifer Carpenter|Dženifere Kārpentere]]|[[Desmond Harrington|Desmonds Haringtons]]|[[C.S. Lee|C.S. Lī]]|[[Lauren Vélez|Lorēna Velesa]]|[[David Zayas|Davids Zajass]]|[[James Remar|Džeimss Remars]]|[[Julie Benz|Džūlija Benca]]|[[Erik King|Ēriks Kings]]}}
| narrated = Maikls Hols
| location = [[Maiami]] (filmēts Losandželosā)
| company = ''John Goldwyn Productions''&lt;br /&gt;''The Colleton Company''&lt;br /&gt;''Clyde Phillips Productions''&lt;br /&gt;''801 Productions''&lt;br /&gt;''Devilina Productions''&lt;br /&gt;''[[Showtime Networks]]''
| channel  = ''[[Showtime]]''
| first_aired = {{dat|2006|10|1|N|bez}}
| last_aired = {{dat|2013|9|22|N|bez}}
| num_seasons = 8
| num_episodes = 96
| list_episodes = 
| website = http://www.sho.com/site/dexter/home.do
}}
'''&quot;Deksters&quot;''' ({{val|en|Dexter}}) ir ASV drāmas seriāls, kura autors ir [[James Manos|Džeimss Manoss]]. Tas tiek pārraidīts ''[[Showtime]]'' televīzijas kanālā laikā no {{dat|2006|10|1|ģ|bez}} līdz {{dat|2013|9|22|N|bez}}. Seriālam seko divas turpinājuma sērijas: ''&quot;Deksters: Jaunās Asinis&quot;'' un ''&quot;Deksters: Augšāmcelšanās&quot;'', kas tika pārraidītas attiecīgi no 2021. gada novembra līdz 2022. gada janvārim un no 2025. gada jūlija. Pirmsseriāla sērija ''&quot;Deksters: Iedzimtais Grēks&quot; '' tika pārraidīta no 2024. gada decembra līdz 2025. gada februārim.

Seriāls ir par Deksteru Morganu, kas strādā par asins traipu ekspertu Maiami policijas iecirknī un slepeni ir arī [[sērijveida slepkava]]. Seriālam ir iznākušas astoņas sezonas (kopumā 96 sērijas). Seriāla pirmās sezonas sižets tika balstīts uz Džefa Lindsija sarakstīto romānu ''Darkly Dreaming Dexter'', kas ir pirmā grāmata par Morganu. Nākamās sezonas nav tikušas balstītas uz nākamajām grāmatu sērijas daļām. Seriālam grāmatas saturu pielāgoja Manoss. Seriālā &quot;Deksters&quot; galvenās lomas attēlo [[Maikls Hols]], [[Jennifer Carpenter|Dženifere Kārpentere]], [[Desmond Harrington|Desmonds Haringtons]], [[C.S. Lee|C.S. Lī]], [[Lauren Vélez|Lorēna Velesa]], [[David Zayas|Davids Zajass]], [[James Remar|Džeimss Remars]], [[Julie Benz|Džūlija Benca]] un [[Erik King|Ēriks Kings]]. Viens no seriāla līdzproducentiem ir ASV latvietis [[Artūrs Rūsis]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/68733/kritiki-nobazijusies-ka-deksters-liek-iemileties-slepkava|title=Kritiķi nobažījušies, ka Deksters liek iemīlēties slepkavā|publisher=Kasjauns.lv|accessdate={{dat|2012|12|28||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tvnet.lv/izklaide/kino/402560-latvietis_holivuda_arturs_rusis|title=Latvietis Holivudā – Artūrs Rūsis|publisher=Tvnet.lv|accessdate={{dat|2012|12|28||bez}}|archive-date={{dat|2012|04|19||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120419051641/http://www.tvnet.lv/izklaide/kino/402560-latvietis_holivuda_arturs_rusis}}&lt;/ref&gt;

==Sižets==
Deksters Morgans, trīs gadus vecs bārenis ar tumšu noslēpumu, tiek adoptēts policista ģimenē. Policists ātri pamana Dekstera tieksmi nogalināt, tāpēc novirza šo briesmīgo impulsu konstruktīvā virzienā — cīnīties pret nežēlīgiem noziedzniekiem, kuri izvairījušies no tiesas. Deksters nogalināt neies nejaušus upurus; viņš izvēlas tikai tos, par kuru vainu ir pilnībā pārliecināts. Šī asinskārā daba, pēc Dekstera uzskatiem, sakņojas bērnībā, kad viņš bija liecinieks mātes brutālai slepkavībai. Izliekoties par normālu cilvēku, Deksters paliek nepamanīts, taču seržants Džeimss Doukss ir vienīgais, kurš nojauš, ka viņš slēpj noslēpumu. Laika gaitā Dekstera rīcība veido viņam bēdīgi slaveno reputāciju Maiami kriminālajā pasaulē — sērijveida slepkavas un Bejharboras Miesnieka tēlu. Katrs gadījums viņam ļauj labāk izprast sevi un savu likteni.
== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Filmu ārējās saites}}

{{TV-aizmetnis}}

[[Kategorija:ASV televīzijas seriāli]]</text>
      <sha1>gwwl47ia1mhr5jn2394ixt74b16ym56</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Grifi</title>
    <ns>0</ns>
    <id>212812</id>
    <revision>
      <id>4465302</id>
      <parentid>4061103</parentid>
      <timestamp>2026-05-08T16:43:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4465302</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7689" sha1="gxpvy1l6uqzw2zobcxlvsakdk7w4woj" xml:space="preserve">{{cita nozīme|vanagu dzimtas putniem|mitoloģisku būtni|Grifs (mitoloģija)}}
{{BioTakso infokaste
 |       platums = 240px
 |        attēls = Gyps africanus Torgos tracheliotus.jpg
 | att_nosaukums = Pa kreisi [[Āfrikas ausainais grifs|Āfrikas ausainie grifi]] (''Torgos tracheliotus''),&lt;br&gt; pa labi [[Āfrikas grifs]] (''Gyps africanus'')
 |        valsts = Animalia
 |     valsts_lv = Dzīvnieki
 |          tips = Chordata
 |       tips_lv = Hordaiņi
 |         klase = Aves
 |      klase_lv = Putni
 |         kārta = Accipitriformes
 |      kārta_lv = Vanagveidīgie
 |        dzimta = Accipitridae
 |     dzimta_lv = Vanagu dzimta
 |   apakšdzimta = Aegypiinae
 |apakšdzimta_lv = Grifu apakšdzimta
 | apakšdzimta_r = Grifi
 |      binomial = Aegypiinae &lt;small&gt;([[James Lee Peters|Peters]], 1931)&lt;/small&gt;
 |   kategorijas = nē
}}
'''Grifi''' jeb '''maitu lijas,''' '''grifu apakšdzimta''' (''Aegypiinae'') ir [[vanagu dzimta]]s (''Accipitridae'') [[apakšdzimta]]. Grifu apakšdzimtā ir 13 [[maitas putni|maitas putnu]] sugas, kas iedalītas 6 [[Ģints (bioloģija)|ģintīs]]. Vēl nesenā pagātnē tās bija 9 ģintis, bet trīs no tām tika izdalītas atsevišķā [[Bārdaino grifu apakšdzimta|bārdaino grifu apakšdzimtā]] (''Gypaetinae'').&lt;ref name=perso&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www-personal.umich.edu/~hlerner/LM2005.pdf |title=Phylogeny of eagles, Old World vultures, and other Accipitridae based on nuclear and mitochondrial DNA |access-date={{dat|2014|11|27||bez}} |archive-date={{dat|2011|06|06||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20110606125031/http://www-personal.umich.edu/~hlerner/LM2005.pdf }}&lt;/ref&gt; Grifus mēdz saukt arī par [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] maitas putniem, jo tie visi mājo Vecās pasaules kontinentos: [[Āfrika|Āfrikā]], [[Āzija|Āzijā]] vai [[Eiropa|Eiropā]].

Lai arī [[Latvija|Latvijā]] neligzdo neviena grifu suga, tomēr reizēm ir novērots [[melnais grifs]] (''Aegypius monachus'') un [[baltgalvas grifs]] (''Gyps fulvus'').&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.latvijasdaba.lv/putni/sistematiskais-raditajs/accipitridae/ |title=Vanagu dzimta |access-date={{dat|2013|01|24||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110901050701/http://www.latvijasdaba.lv/putni/sistematiskais-raditajs/accipitridae/ |archivedate={{dat|2011|09|01||bez}} }}&lt;/ref&gt;

==Izskats un īpašības==
[[Attēls:Himalaya vulture (bya rgod ) (2926948182).jpg|thumb|left|220px|[[Himalaju grifs]] (''Gyps himalayensis'') ir lielākais no visiem grifiem un otrais lielākais no plēsīgajiem [[maitas putni]]em]]
Grifi pamatā pārtiek no mirušiem dzīvniekiem, retu reizi tie uzbrūk slimiem, bet vēl dzīviem upuriem. Tiem ir ļoti laba redze, un barība tiek atrasta izmantojot tikai [[redze|redzi]]. 

Grifiem ir raksturīga kaila vai viegli apmatota [[galva]], tādējādi šie putni spēj uzturēt tīru galvu, neskatoties uz barošanās veidu. Tiem ir ļoti spēcīga [[kuņģis|kuņģu]] sula, kas spēj sagremot ļoti spēcīgas indes un baktērijas. Lai sterilizētu savas pa maitu sabristās kājas, tie urinē tām tieši virsū.&lt;ref name=rea&gt;[http://www.realmonstrosities.com/2010/10/old-world-vultures.html Old World Vultures]&lt;/ref&gt;

Visi grifi ir liela auguma putni ar lieliem, platiem spārniem. Lidojot tie izmanto [[gaiss|gaisa]] siltās straumes un ilgstoši planē izplestiem spārniem.&lt;ref name=rea/&gt; Lielākais no visiem grifiem ir [[Himalaju grifs]] (''Gyps himalayensis''),&lt;ref name=san&gt;[http://www.sandiegozoo.org/animalbytes/t-vulture.html Birds: Vulture]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; kura spārnu izplētums sasniedz 3 [[metrs|metrus]] un tā svars ir apmēram 12 [[kilograms|kg]].&lt;ref name=rea/&gt; Atšķirībā no [[Amerikas grifi]]em visām grifu apakšdzimtas sugām ir spēcīgas kājas un asi [[nagi]], līdzīgi kā tas ir pārējām [[vanagu dzimta]]s sugām.&lt;ref name=san/&gt;

===Senajā Ēģiptē===
[[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] uzskatīja, ka grifu [[mātīte]]s ir ļoti labas mātes, jo karstajā [[saule|saulē]] tās stundām ilgi stāv [[ligzda|ligzdā]] ar izplestiem [[spārni]]em, veidojot mazuļiem ēnu, kur paslēpties. Mātes dievieti [[Nehbeta|Nehbetu]] Senajā Ēģiptē reprezentē grifs. &lt;hiero&gt;A&lt;/hiero&gt; Grifa [[Ēģiptiešu hieroglifi|hieroglifs]] tiek izmantots [[skaņa]]i (''3''), kas ietverta vārdos māte, vecāmāte un valdniece.

==Diklofenaka ietekme==
[[diklofenaks|Diklofenaka]] piesārņojums vidē pēdējos 10 gados ir izraisījis 95% grifu populācijas izmiršanu [[Indija|Indijā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]]. Līdz ar to divas vai trīs [[Dienvidāzija]]s grifu sugas ir tuvu izmiršanas robežai.&lt;ref&gt;[http://www.newscientist.com/article/mg19225774.300-painkillers-turned-bird-killers.html Painkillers turned bird killers]&lt;/ref&gt; To izraisījis pretsāpju līdzeklis diklofenaks, kuru zemnieki izmanto slimiem, nodzītiem [[vērši]]em, ar kuriem apstrādā [[lauksaimniecība]]s zemi. Lai slimais dzīvnieks joprojām ietu lauku darbos, tiek izmantots medikaments, kas noņem sāpes līdz tā nāvei. Mirušos vēršus zemnieki, kā to darījuši tūkstošiem gadu, atstāj uz lauka, lai tos saplēš grifi. Tomēr lielie putni izrādījās jūtīgi pret diklofenaku un tā ietekmē iet bojā. Šobrīd mirušie [[liellopi]] uz lauka izraisa neskaitāmas [[slimība]]s un pat epidēmijas, jo šajās valstīs vairs nav grifu, kas nokopj maitu, kā arī tie piesaista [[žurkas]] un klejojošos [[suņi|suņus]].&lt;ref&gt;Di Quinzio, M.; McCarthy, A. (2008-02-26). &quot;Rabies risk among travellers&quot;. CMAJ 178 (5): 567. doi:10.1503/cmaj.071443&lt;/ref&gt;

==Sistemātika==
[[Attēls:Black Vulture 1.jpg|thumb|240px|[[Melnais grifs|Melno grifu]] (''Aegypius monachus'') reizēm var novērot [[Latvija|Latvijā]]]]
[[Attēls:Gyps fulvus 1 Luc Viatour.jpg|thumb|240px|Lielākā daļa [[baltgalvas grifs|blatgalvas grifu]] (''Gyps fulvus'') mājo [[Spānija|Spānijā]]]]
*'''Grifu apakšdzimta'''
**[[Āfrikas ausainie grifi]] (''Torgos'')
***[[Āfrikas ausainais grifs]] (''Torgos tracheliotus'')
**[[Āfrikas baltgalvas grifi]] (''Trigonoceps'')
***[[Āfrikas baltgalvas grifs]] (''Trigonoceps occipitalis'')
**[[Brūnie grifi]] (''Necrosyrtes'')
***[[Brūnais grifs]] (''Necrosyrtes monachus'')
**[[Indijas ausainie grifi]] (''Sarcogyps'')
***[[Indijas ausainais grifs]] (''Sarcogyps calvus'')
**[[Melnie grifi]] (''Aegypius'')
***[[Melnais grifs]] (''Aegypius monachus'')
**[[Tipiskie grifi]] (''Gyps'')
***[[Āfrikas grifs]] (''Gyps africanus'')
***[[Baltgalvas grifs]] (''Gyps fulvus'')
***[[Bengālijas grifs]] (''Gyps bengalensis'')
***[[Himalaju grifs]] (''Gyps himalayensis'')
***[[Indijas grifs]] (''Gyps indicus'')
***[[Kāpzemes grifs]] (''Gyps coprotheres'')
***[[Raibais grifs]] (''Gyps rueppelli'')
***[[Tievknābja grifs]] (''Gyps tenuirostris'')

==Atsauces==
{{atsauces}}

==Ārējās saites==
*[https://web.archive.org/web/20130619060625/http://www.environmentalgraffiti.com/news-12-most-magnificent-vultures-world-honest 10 Most Magnificent Vultures on Earth]
*[http://ibc.lynxeds.com/family/hawks-eagles-accipitridae Hawks and Eagles (Accipitridae)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100527064016/http://ibc.lynxeds.com/family/hawks-eagles-accipitridae |date={{dat|2010|05|27||bez}} }}
*[http://science.jrank.org/pages/7269/Vultures-Old-World-vultures.html Vultures - Old World Vultures]
*[http://www.oiseaux-birds.com/article-old-world-vultures.html The Old World Vultures. These unloved birds!] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140709014053/http://www.oiseaux-birds.com/article-old-world-vultures.html |date={{dat|2014|07|09||bez}} }}

[[Kategorija:Grifu apakšdzimta| ]]
[[Kategorija:Vanagu dzimta]]</text>
      <sha1>gxpvy1l6uqzw2zobcxlvsakdk7w4woj</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jelgavas katoļu katedrāle</title>
    <ns>0</ns>
    <id>216079</id>
    <revision>
      <id>4465516</id>
      <parentid>4461382</parentid>
      <timestamp>2026-05-09T07:12:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4465516</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="17034" sha1="lakwoktg4dgxm7aogo17mdnegaxb0n3" xml:space="preserve">{{Reliģiskas ēkas infokaste
| building_name         = Jelgavas Bezvainīgās Jaunavas Marijas Romas katoļu katedrāle
| infobox_width         = 300px
| image                 = Jelgavas katoļu katedrāle.jpg
| image_size            = 290px
| caption               = Jelgavas katoļu katedrāle
| label = Jelgavas katoļu katedrāle
| map_type = Jelgava
| map_size              = 290
| position = top
| latd  = 56 | latm  = 38  | lats  = 57 | latNS  = N
| longd = 23 | longm = 43  | longs = 38 | longEW = E
| location              = {{Flag|Latvija}}, [[Jelgava]] 
| religious_affiliation = [[Romas katoļu baznīca]]
| consecration_year     = 1906. Atkārtoti [[1925]]
| status                = [[Jelgavas diecēze]]
| functional_status     = [[katedrāle]]
| leadership            = [[bīskaps]]&lt;br /&gt; [[Edvards Pavlovskis]]&lt;br /&gt; [[prāvests]], [[dekāns (garīdznieks)|dekāns]] &lt;br /&gt;Staņislavs Mukāns
| website               = [http://www.jelgavaskatedrale.lv/ www.jelgavaskatedrale.lv]
| architecture_style    = [[neogotika]]
| facade_direction      = R
| groundbreaking        = [[1902]]
| year_completed        = [[1906]]
| length                = 
| width                 = 
| width_nave            = 
| height_max            = 
| materials             = sarkanie [[ķieģelis|ķieģeļi]]
| embedded              =
{{VAKP objekta infokaste
|       embed = yes
|    ofic_nos = Sv. Jura katoļu baznīca
|      numurs = 5150
|       grupa = Valsts nozīmes
| tipol_grupa = Arhitektūra
|   vēstnesis = {{dat|1998|12|15|N|bez}}
}}
}}

'''Jelgavas Bezvainīgās Jaunavas Marijas Romas katoļu katedrāle''' ir [[Romas katoļi|Romas katoļu]] [[Rīgas metropolija]]s [[Jelgavas diecēze]]s draudzes [[katedrāle]], kā arī Jelgavas diecēzes bīskapa un Jelgavas dekanāta rezidence.&lt;ref name=&quot;zv&quot;&gt;[http://www.catholic.lv/main.php?parent=234&amp;show=1#sub668 Jelgavas diecēze] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20081228071340/http://www.catholic.lv/main.php?parent=234&amp;show=1#sub668 |date={{dat|2008|12|28||bez}} }} www.catholic.lv&lt;/ref&gt; Tā atrodas [[Katoļu iela (Jelgava)|Katoļu ielā 11]] [[Jelgava|Jelgavā]]. Valsts nozīmes [[arhitektūras piemineklis]], viena no lielākajām pilsētas sakrālajām celtnēm.

== Vēsture ==
[[Attēls:Svētā Jura baznīca Jelgava.jpg|thumb|left|250px|Bijusī Svētā Jura baznīca]]
Sākotnēji Jelgavā ir bijusi neliela mūra [[Baznīca (celtne)|baznīca]], kas tikusi uzcelta [[1630]]. gadā un veltīta [[Svētais Juris|Svētā Jura]] godam. To uzcēlis [[Kurzemes hercogi|Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Ketlers]], taču nepabeidzis. [[1639]]. gadā [[Kurzemes hercogs]] [[Jēkabs Ketlers|Jēkabs]] apsolījis [[Polijas karalis|Polijas karalim]] [[Vladislavs IV Vāsa|Vladislavam IV]], ka [[Kuldīgas Svētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca|Kuldīgā]] un Jelgavā tiks uzcelta baznīca, taču ar Jelgavas [[dievnams|dievnama]] nobeigšanas darbiem ir vilcinājies. Jelgavas dievnamu pabeidza celt tikai [[1645]]. gadā.&lt;ref&gt;Cakuls, Jānis. Latvijas Romas katoļu draudzes. Rīga: Rīgas Metropolijas kūrija, 1997.614.lpp.&lt;/ref&gt; [[1661]]. gadā [[bīskaps]] Hodkevičs hercogam, kuram bijušas uz to patronāta tiesības,  pieprasījis izremontēt baznīcu. Dievnams ticis arī remontēts [[1715]]. gadā, par ko liecina bīskapa Šembeka [[Romas pāvests|pāvestam]] relācijā rakstītais, šajā reizē baznīcu remontēja 4 gadus, jo darbi tika veikti nolaidīgi. Vairāk kā 100 gadus (1672-1773) Jelgavā pastāvēja [[jezuīti|jezuītu]] rezidence, kuru darbības rezultātā vairākas [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s draudzes saglabāja [[Romas katoļi|katoļticību]]. Pēc ordeņa slēgšanas baznīca pārgāja sekulāro [[priesteris|priesteru]] aprūpē. [[1783]]. gada 13. aprīlī, [[Latgale|Latgali]] iekļaujot [[Mogiļevas metropolija|Mogiļevas metropolijā]], [[Livonijas bīskapija|Livonijas bīskapa]] sēdekli bīskaps Jānis Kosakovskis pārcēla no [[Daugavpils]] uz Jelgavu, ar ko dievnams ieguvis [[katedrāle]]s statusu. Taču [[1798]]. gadā Kurzemi pakļāva [[Žemaitija]]s bīskapijai, ar ko beidza pastāvēt Livonijas bīskapija un katedrāle atkal kļuva par baznīcu.

[[Franču revolūcija]]s laikā Jelgavā dzīvoja nākamais [[Francijas karalis]] [[Luijs XVIII]] ar galmu, kuri izbraucot atstājuši baznīcai dārgus liturģiskos traukus kā [[monstrance|monstranci]] ar [[briljants|briljantu]] rotājumu. Dievnamā bijusi arī sena [[glezna]] &quot;Kristus pie krusta&quot;. [[1891]]. gadā 1500 draudzes locekļu apkalpojuši [[prāvests]] Francis Krišjānis, skolu [[kapelāns]] Jāzeps Genis un [[vikārs]] Miķelis Pšialgovskis. Šajā laikā un turpmāk pastāvējušas arī [[kapela]] kapsētā un mājas kapela ar altāri [[Jelgavas pils|Jelgavas pilī]]. Šis dievnams draudēja sabrukt, tāpēc to nojauca [[1904]]. gadā.

[[1902]]. gadā par Jelgavas prāvestu tika nozīmēts [[Kazimirs Jasens]], kura galvenais uzdevums bija uzbūvēt jaunu baznīcu, kas būtu Jelgavas greznums. Prāvests līdz šim bija uzcēlis  [[Tukuma Svētā Stefana Romas katoļu baznīca|Tukuma dievnamu]] un rekonstruējis [[Brunavas Svētā Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca|Brunavas baznīcu]]. Līdzekļi baznīcas [[celtniecība]]i tika vākti [[Spānija|Spānijā]], [[Portugāle|Portugālē]] un [[Francija|Francijā]], ziedojumu vākšanā palīdzējušas prāvesta pārvaldītās septiņas [[valoda]]s. 1000 rubļus ziedojis arī grāfs [[Plāteri]]s. Pietrūkstot līdzekļu, prāvests pārdevis kādu briljantu no monstrances. Baznīcu sāka celt [[1902]]. gadā pēc [[Liepāja]]s [[arhitekts|arhitekta]] [[Kārlis Eduards Štrandmanis|Kārļa Štrandmaņa]] projekta brīvuzņēmēja P. Pumpīša vadībā. [[1906]]. gadā tā tika uzcelta un iesvētīta  Svētā Jura godam. [[1925]]. gadā bīskaps [[Jāzeps Rancāns]] to konsekrēja [[Jaunava Marija|Bezvainīgās Jaunavas Marijas]] godam.&lt;ref&gt;[http://www.jelgavaskatedrale.lv/index.php/dievnams/1-isuma Dievnama vēsture] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150405031215/http://www.jelgavaskatedrale.lv/index.php/dievnams/1-isuma |date={{dat|2015|04|05||bez}} }} www.jelgavaskatedrale.lv&lt;/ref&gt;

[[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, [[1944]]. gada jūlija beigās baznīca nodega, pāri palika tikai izdegušā dievnama mūri, vikārs paspējis izglābt tikai [[Vissvētākais Sakraments|Vissvētāko Sakramentu]]. Prāvests Jasens no pārdzīvojumiem saslimis un izbraucis uz [[Liepāja|Liepāju]], kur [[1950]]. gadā miris. Jelgavā palicis vikārs J. Ancāns, kurš dievkalpojumus noturējis izdegušās baznīcas sakristejā, bet pēc kara uzsācis dievnama atjaunošanu — sagatavojis būvmateriālus, nojaucis virs mūriem izdegušo ķieģeļu kārtu, salicis baļķus jumta būvei, uzsedzis šīfera jumtu. Tāpat tika salikti logi, durvis, pagaidu altāri un tornī ieklāta cementa grīda. Darbus vadīja bijušais priesteris V. Kozlovskis un sakristeans Antons. 
Laika periodā no [[1950]]. līdz [[1958]]. gadam Jelgavas [[dekāns (garīdznieks)|dekāns]] bijis L. Kundziņš, kura darbības laikā tika turpināti dievnama atjaunošanas darbi — salabots un atjaunots tornis, izveidojot to zemāku nekā iepriekš, rekonstruēta sakristeja, kora telpas, izlabots sienu apmetums, savests kārtībā [[žogs]] un uzbūvēta [[plebānija]]. Tika atjaunoti trīs [[altāris|altāri]] iepriekš bijušo piecu vietā. Dekāna L. Kozlovska laikā dievnamam tika uzklāts skārda jumts, bet nākamā dekāna J. Ancāna vadībā baznīca tika savesta pilnīgā kārtībā un uzsākti tās krāsošanas darbi, taču paspējuši izkrāsot tikai presbitērija daļu, kad strādnieku priekšā dekāns miris ar sirdstrieku. Iesāktos darbus nobeidza vikārs J. Zelčs [[1969]]. gadā. Dekāns A. Buliņš dievnamam salicis grīdu.&lt;ref&gt;Svilāns, J. Latvijas Romas katoļu baznīcas. Rīga: Rīgas Metropolijas kūrija, 1995. 278.-281.lpp.&lt;/ref&gt; [[Tornis|Torņa]] smaili oriģinālajā augstumā atjaunoja [[1992]]. gadā.

Pēc pāvesta [[Jānis Pāvils II|Jāņa Pāvila II]] rīkojuma [[1995]]. gada 2. decembrī nodibināja [[Jelgavas diecēze|Jelgavas diecēzi]] un Jelgavas baznīca kļuva par bīskapa sēdekli un [[katedrāle|katedrāli]]. Par jaunizveidotās bīskapijas pirmo bīskapu kļuva [[Antons Justs]], kura ingress Jelgavas katedrālē notika [[1996]]. gada 25. martā.&lt;ref&gt;[http://www.catholic.lv/main.php?parent=786 Jelgavas diecēzes bīskaps] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100813112822/http://www.catholic.lv/main.php?parent=786 |date={{dat|2010|08|13||bez}} }} www.catholic.lv&lt;/ref&gt;

== Eksterjers ==
Dievnams ir sarkano [[ķieģelis|ķieģeļu]] mūra [[celtne]], celta [[neogotika]]s stilā ar vienu lielu [[tornis|torņiem]], skārda [[jumts|jumtu]], transeptu un trijiem jomiem. Bagātīgi rotāta ar dekoratīviem elementiem. Torņu un jumta vainagojošo daļu noslēgumi veidoti ar gotiskiem elementiem- krustveida cementa ziediem, kā arī kaltiem [[krusts|krustiem]]. Visi jomi ir būvēti vienā līmenī. Sānu jomu sienās ir logi ar loku augšējā daļā, gala logi apaļi. Redzami logu un durvju ierāmējumi, [[pīlārs|pīlāri]] un [[dzega]]s. Ieejas [[durvis]] no gala, sāniem un sakristejas. Virs galvenās ieejas atrodas vietējas nozīmes [[māksla]]s darbs – [[bareljefs]] &quot;Svētais vakarēdiens&quot;.&lt;ref&gt;[http://www.visit.jelgava.lv/apskates-objekti/baznicas-un-klosteri/item/87-jelgavas-romas-katolu-bezvainigss-jaunavas-marijas-katedrale Jelgavas Romas katoļu Bezvainīgās Jaunavas Marijas katedrāle] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120331215522/http://visit.jelgava.lv/apskates-objekti/baznicas-un-klosteri/item/87-jelgavas-romas-katolu-bezvainigss-jaunavas-marijas-katedrale |date={{dat|2012|03|31||bez}} }} www.visit.jelgava.lv&lt;/ref&gt; Katedrāli ieskauj dievnama [[dārzs]], ko noslēdz [[dzelzs]] žogs dzels stabiņos ar dzelzs vārtiem. Blakus atrodas plebānija.

== Interjers ==
Tā ir vienjoma telpa ar cementa flīžu grīdu un koka griestiem, kas veidoti velvē. Virs galvenās ieejas atrodas [[koris|kora]] telpas, kurās ir [[ērģeles]]. Griestu smagumu notur mūra un dzelzs sijas. [[Presbitērijs|Presbitērija]], kurš atrodas [[arka|arkā]], abos sānos atrodas [[sakristeja]]s, virs kurām ir [[balkons|balkoni]]. Dievnamā ir trīs [[gotika|gotiska]] stila ozolkoka [[altāris|altāri]]. Galvenais jeb centrālais altāris atrodas centrā pie presbitērija gala sienas, tajā ir [[glezna]] &quot;Kristus krustā sists&quot;, kas ir līdzīga iepriekšējai gleznai, kas sadega ugunsgrēkā. Altāra kreisajā pusē ir [[Jaunava Marija|Jaunavas Marijas]] Sirds glezna, bet labajā — [[Jēzus Kristus|Jēzus]] Sirds glezna. Šo altāri bīskaps [[Pēteris Strods]] [[1956]]. gadā uzdāvinājis dievnamam. Kreisajā sānu altārī atrodas pēc ugunsgrēka atjaunotā Jaunavas Marijas [[skulptūra|statuja]], bet labajā altārī — Jēzus Sirds statuja, ko dāvāja [[Rīgas Svētā Franciska Romas katoļu baznīca|Rīgas Svētā Franciska baznīca]]. Aplūkojamas ir mākslinieka Sidraba ģipsī veidotās [[Krustaceļš|Krustaceļa]] stacijas un [[vitrāža|vitrāžu]] elementi logos. Sānu logi veidoti arkās.

== Bīskapa rezidence un sēdeklis ==
Dievnams ir [[Romas katoļi|Romas katoļu]] [[Rīgas metropolija]]s Jelgavas diecēzes jeb [[Zemgales bīskapija]]s [[bīskaps|bīskapa]] rezidence, baznīcai iegūstot vārdu [[katedrāle]]. Katedrāles presbitērija kreisajā pusē pie sienas atrodas viens no katedrāles [[simbols|simboliem]] — bīskapa tronis, ko sauc arī par katedru vai bīskapa sēdekli. Par katedrāli [[dievnams]] pirmoreiz kļuva [[1783]]. gadā, kad [[Livonijas bīskapija|Livonijas bīskapa]] sēdekli pārcēla no Daugavpils uz Jelgavu un pastāvēja līdz tās iekļaušanai Viļņas bīskapijā [[1789]]. gadā. Otrreiz par katedrāli baznīca tapa pēc pāvesta Jāņa Pāvila II rīkojuma [[1995]]. gada 2. decembrī, nodibinot Jelgavas diecēzi, kuru izveidoja, atdalot no [[Liepājas diecēze]]s [[Zemgale]]s apgabalu un par bīskapa sēdekli nozīmējot Jelgavas dievnamu. Par jaunizveidotās diecēzes pirmo bīskapu kļuva [[Antons Justs]], kura ingress Jelgavas katedrālē notika [[1996]]. gada 25. martā. [[2011]]. gada 10. septembrī bīskaps Justs devās atpūtā, kļūdams par bīskapu ''emeritus'', bet viņa vietā par diecēzes vadītāju kļuva [[Edvards Pavlovskis]].  [[2012]]. gada 20. jūnijā Edvards Pavlovskis vienlaicīgi kļuva par Liepājas diecēzes apustulisko administratoru līdz jauna Liepājas bīskapa nozīmēšanai, sakarā ar iepriekšējā bīskapa [[Vilhelms Lapelis|Vilhelma Lapeļa]]  došanos atpūtā un atgriešanos [[mūks|mūka]] kalpošanā. Diecēzei piederīgi ir abi bīskapi, kas dzīvo pie šī dievnama, kā arī emeritētais bīskaps  [[Jānis Purvinskis]], bijušais [[Kijiva]]s [[Žitomiras apgabals|Žitomiras]] bīskaps, kurš pēc došanās atpūtā [[2011]]. gada 17. jūnijā, atgriezās dzimtajā [[Ilūkste|Ilūkstē]], kur dzīvo pie [[Ilūkstes Vissvētākās Jaunavas Marijas vārda Romas katoļu baznīca|Ilūkstes baznīcas]].
Katedrālē tiek iesvētīti [[lektors|lektori]] un [[akolīts|akolīti]] — Garīgā semināra [[kleriķis|kleriķi]], tiek veiktas [[diakons|diakonu]] un [[priesteris|priesteru]] ordinācijas.

== Draudze ==
Draudze iekļaujas Romas Katoļu Rīgas Metropolijas klēra Liepājas diecēzē. Draudzi apkalpo [[prāvests]] un [[dekāns (garīdznieks)|dekāns]] Staņislavs Mukāns un [[vikārs|vikāri]] Jurijs Gorbačevskis un Jānis Trizna.&lt;ref&gt;Katoļu kalendārs 2013. Rīga: Katoļu baznīcas vēstnesis, 2012. 296.-300.lpp.&lt;/ref&gt; Jelgavas draudze nodibinājusies līdz ar pirmās baznīcas uzcelšanu [[1630]]. gadā, savus ziedu laikus piedzīvojusi [[jezuīti|jezuītu]] laikā, bet atdzimšanu piedzīvo mūsdienās, kļūstot par katedrāles draudzi. [[Dievkalpojums|Dievkalpojumi]] baznīcā notiek katru dienu, vairākas reizes un ir atvērta visas dienas. Katedrāle apkalpo aptuveni 16000 ticīgo pilsētā un tās apkārtnē. Draudzei ir savs draudzes nams un Katehēzes centrs Akadēmijas ielā 14. Draudzē darbojas katedrāles valde, [[Marijas Leģions]], kurš lūdzas un apmeklē pansionātus un slimnīcas, vientuļus pensionārus un [[Psihiatriskā slimnīca|psihiatriskās slimnīcas]] iemītniekus. Tāpat darbojas pensionāru saiets, laulāto un ģimeņu saiets, jauniešu saiets un koris, pieaugušo [[koris]] un svētdienas [[skola]]. Vasarā tiek organizēta bērnu nometne, katehētu kursi, diecēzes jaunatnes saiets un svētceļojums Jelgava – Aglona.&lt;ref&gt;[http://www.jelgavaskatedrale.lv/index.php/dievnams/4-jaunie-laiki Draudzes dzīve] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150405031027/http://www.jelgavaskatedrale.lv/index.php/dievnams/4-jaunie-laiki |date={{dat|2015|04|05||bez}} }} www.jelgavaskatedrale.lv&lt;/ref&gt;

=== Draudzes lielākie svētki ===
Draudzes lielākie svētki ir [[Vasarassvētki]] — 40 stundas, Vissvētākās [[Jaunava Marija|Jaunavas Marijas]] Debesīs uzņemšanas svētki, Rožukroņa Karalienes diena, Vissvētākās Jaunavas Marijas Bezvainīgās Ieņemšanas svētki, [[Svētais Jānis Kristītājs|Svētā Jāņa Kristītāja]] diena, [[Svētais Juris|Svētā Jura]] diena.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.jelgavaskatedrale.lv/ Draudzes mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130502063458/http://www.jelgavaskatedrale.lv/ |date={{dat|2013|05|02||bez}} }}
* [http://www.travelnews.lv/?o2504fl1 Jelgavas Romas katoļu bezvainīgās jaunavas Marijas katedrāle] www.travelnews.lv
* [http://www.vietas.lv/objekts/jelgavas_romas_katolu_bezvainigas_jaunavas_marijas_katedrale/ Jelgavas Romas katoļu Bezvainīgās jaunavas Marijas katedrāle] www.vietas.lv
* [http://www.visit.jelgava.lv/apskates-objekti/baznicas-un-klosteri/item/87-jelgavas-romas-katolu-bezvainigss-jaunavas-marijas-katedrale Jelgavas Romas katoļu Bezvainīgās Jaunavas Marijas katedrāle] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120331215522/http://visit.jelgava.lv/apskates-objekti/baznicas-un-klosteri/item/87-jelgavas-romas-katolu-bezvainigss-jaunavas-marijas-katedrale |date={{dat|2012|03|31||bez}} }} www.visit.jelgava.lv
* [www.sib.jelgava.lv/index.php?cmd=get&amp;cid=55  Pētījuma raksts] www.sib.jelgava.lv
* [http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/9127/ Bijušās Sv.Jura baznīcas attēls] www.zudusilatvija.lv
* [https://web.archive.org/web/20141211012959/http://foto.eks.lv/baznicas/jelgava/index.html Katedrāles attēli] www.foto.eks.lv
* [http://www.letonika.lv/groups/default.aspx?id=2440768&amp;g=3&amp;r= Sens attēls] www.letonika.lv

{{Jelgavas diecēzes baznīcas}}
{{Latvijas baznīcas}}

{{DEFAULTSORT:Jelgavas Bezvainigas Jaunavas Marijas Romas katolzu katedrale}}
[[Kategorija:Romas katoļu baznīcas Latvijā]]
[[Kategorija:Jelgavas diecēzes baznīcas]]
[[Kategorija:Baznīcas Jelgavā]]
[[Kategorija:Katedrāles Latvijā]]
[[Kategorija:Arhitektūras pieminekļi Jelgavā]]</text>
      <sha1>lakwoktg4dgxm7aogo17mdnegaxb0n3</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jānis Leo Briedītis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>222235</id>
    <revision>
      <id>4465661</id>
      <parentid>4348972</parentid>
      <timestamp>2026-05-09T11:43:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4465661</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4946" sha1="plz09w6rk3lmpbw7hmow0g9irk39c5m" xml:space="preserve">{{Mākslinieka infokaste
| name          = Jānis Leo Briedītis
| image         = 
| imagesize     = 
| caption       = 
| birthname     = Jānis Briedītis (līdz [[1965]])
| birthdate     = {{dat|1922|10|14}}
| location      = {{flaga|Latvija}}  [[Rugāju pagasts]], [[Balvu novads]] 
| deathdate     = {{miršanas datums un vecums|2007|11|24|1922|10|14}}
| deathplace    = {{flaga|Zviedrija}} [[Upsāla]], [[Zviedrija]]
| nationality   = [[latvieši|latvietis]]
| field         = [[glezniecība]], [[grafika]],  [[tēlniecība]]
| training      = [[Latvijas Mākslas akadēmija]]&lt;br&gt;Stokholmas Karaliskā Mākslas akadēmija&lt;br&gt;[[Upsalas Universitāte]]
| movement      = 
| famous works  = 
| patrons       =
| awards        =  
}}

'''Jānis Leo Briedītis''' ({{dat|1922|10|14|N}} — {{dat|2007|11|24|N}}) bija latviešu trimdas [[gleznotājs]], [[grafiķis]] un [[tēlnieks]].

== Biogrāfija ==
Jānis Leo Briedītis dzimis [[1922]]. gada 14. oktobrī [[Balvu novads|Balvu novada]] [[Rugāju pagasts|Rugāju pagastā]]. Studējis [[glezniecība|glezniecību]] [[Latvijas Mākslas akadēmija|Latvijas Mākslas akadēmijā]] no 1941. līdz 1944. gadam, kad [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā studijas pārtraucis un devies bēgļu gaitās [[trimda|trimdā]] uz [[Zviedrija|Zviedriju]], kur apmetās uz dzīvi un bija pazīstams, īpaši [[latvieši|latviešu]] kopienas vidū kā gleznotājs un grafiķis. [[Māksla]]s izglītību pabeidza iegūt [[Stokholma]]s Karaliskajā Mākslas akadēmijā tēlniecības nodaļā (1960-1961), no šī laika Zviedrijā viņš tika vairāk uzlūkots kā tēlnieks. Tēlniecībai mākslinieks šajā periodā arī visvairāk pievērsies. [[1962]]. gadā Jānis Leo Briedītis pārcēlās uz dzīvi [[Upsāla|Upsālā]], kur nodzīvoja atlikušo mūžu. Jau 1962. gadā viņš iesaistījās Upsālas mākslinieku kluba darbībā, šajā pilsētā arī turpināja studijas mākslas zinātnēs Upsālas Universitātē, kas tika pabeigtas [[1977]]. gadā. Otru vārdu - Leo - mākslinieks pievienoja [[1965]]. gadā. Personālizstāde pirmo un vienīgo reizi [[Latvija|Latvijā]] noritēja [[Rīga|Rīgaā]], [[Latvijas Nacionālais mākslas muzejs|Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā]] [[1997]]. gadā.&lt;ref&gt;[http://www.diena.lv/arhivs/cilveks-pats-sevi-buve-12069250 Cilvēks pats sevi būvē] www.diena.lv&lt;/ref&gt; Šajā gadā uzņemts Latvijas radošo savienību padomē.&lt;ref&gt;[http://www.makslinieki.lv/profile/2276/ Latvijas radošo savienību padomes datubāze] www.makslinieki.lv&lt;/ref&gt; [[2008]]. gadā Jānis Leo Briedītis apciemoja savu dzimto vietu [[Rugāji|Rugājus]]. Mākslinieks miris [[2007]]. gada 24. novembrī. Apbedīts Upsālas vecajā kapsētā [[2008]]. gada 28. jūlijā.&lt;ref&gt;[http://www.svenskagravar.se/index.php/sok_resultat?mode=norm&amp;DISTRIKT=UPP101&amp;FOR_NAMN=Janis+Leo&amp;EFTER_NAMN=Brieditis&amp;FODELSE_DATUM=&amp;DODS_DATUM=&amp;ORDER_BY=Fornamn&amp;ORDER_DIRECTION=ASCENDING Kapuvietu datubāze]{{Novecojusi saite}} www.svenskagravar.se&lt;/ref&gt;

== Mākslinieciskā darbība ==
Mākslinieks ir piedalījies daudzās izstādēs un konkursos Zviedrijā un citās Ziemeļvalstīs, [[Eiropa|Eiropā]] un pasaulē. Tēlniecības darbi ieguvuši sudraba medaļas [[Roma|Romā]] (1971) un [[Londona|Londonā]] (1972), kā arī zelta medaļu Romā (1973). Mākslinieka darbs ticis novērtēts, [[1977]]. gadā iegūstot Zviedrijas Valsts lielo darba stipendiju, Upsālas pilsētas lielo darba stipendiju un [[1978]]. gadā [[Sundbīberga]]s kultūras stipendiju. Tēlniecībā iecienītākais tēlnieciskais materiāls bijis nerūsošais [[tērauds]], darbiem raksturīgas galēji lakoniskas, konstruktīvi skaidras formas. Ietekmējies no dabas motīviem, akcentējis strukturējumu un vispārinātu plastiku. Darbu virsmas ir liektas, spoguļgludas, kas raisa bagātas, sarežģītas saspēles ar zemi un debesi, gaisa un gaismas vidi.

=== Pazīstamākie tēlniecības darbi ===
* &quot;Riņķu rotaļas&quot; (1965, Stokholma);
* &quot;Lielais dzīvnieks&quot; (Upsāla, 1967);
* &quot;Vilnis&quot; (Okselēsunda,1975)
* &quot;Nīke&quot; (Jenčēpinga, 1986),
* &quot;Bura&quot; (Kalmāra, 1990)
* &quot;Spārnu vēziens&quot; (Gimo, 1991)

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20100811060408/http://www.leo-janis-brieditis.se/ Mākslinieka mājaslapa] www.leo-janis-brieditis.se
* [http://www.balvurcb.lv/kb/?View=entry&amp;EntryID=98 Biogrāfija] www.balvurcb.lv
* [http://latgalesdati.du.lv/persona/2069 Pamatinformācija]{{Novecojusi saite}} www.latgalesdati.du.lv
* [http://www.antonia.lv/lv/gleznieciba/brieditis-leo-janis/ Mākslas darbi] www.antonia.lv

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{DEFAULTSORT:Briedītis, Jānis Leo}}
[[Kategorija:1922. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2007. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Balvu novadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latviešu grafiķi]]
[[Kategorija:Latviešu mākslinieki]]
[[Kategorija:Latviešu tēlnieki]]
[[Kategorija:Latvijas trimdas gleznotāji]]
[[Kategorija:Trimdas latvieši]]</text>
      <sha1>plz09w6rk3lmpbw7hmow0g9irk39c5m</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jablunkova</title>
    <ns>0</ns>
    <id>222603</id>
    <revision>
      <id>4465455</id>
      <parentid>4437255</parentid>
      <timestamp>2026-05-09T04:52:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4465455</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2614" sha1="msf34smqxk00e83up1g7h7jtkdfygiy" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Jablunkova
| image_skyline = Jablonkow RynekA.jpg
| imagesize = 250px
| image_caption = Centra apbūve
| image_flag = Jablunkov vlajka.svg
| image_shield = Jablunkov arms.png
| pushpin_map = Čehija
| pushpin_label_position = left
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = {{CZE}}
| subdivision_type1 = Apgabals
| subdivision_name1 = [[Morāvijas-Silēzijas apgabals]]
| subdivision_type2 = Apriņķis
| subdivision_name2 = [[Frīdekmīstekas apriņķis]]
| established_title3 = Pilsētas tiesības
| established_date3 = 1560
| area_total_km2 = 10.38
| population_as_of = 2012
| population_blank1_title = 
| population_blank1 = 
| population_total = 5759
| population_density_km2 =auto 
| timezone = [[Centrāleiropas laiks|CET]]
| utc_offset = +1
| timezone_DST = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]]
| utc_offset_DST = +2
| latd = 49
| latm = 34 
| lats = 28 
| latNS = N 
| longd = 18
| longm = 45
| longs = 58
| longEW = E
| elevation_m = 386
| website = http://www.jablunkov.cz/}}

'''Jablunkova''' ({{val|cz|Jablunkov}}) ir pilsēta [[Čehija|Čehijā]], [[Morāvijas-Silēzijas apgabals|Morāvijas-Silēzijas apgabala]] [[Frīdekmīstekas apriņķis|Frīdekmīstekas apriņķī]] pie [[Olza]]s upes. Vistālāk uz austrumiem novietotā Čehijas pilsēta. Katru gadu augusta sākumā pilsētā notiek kalniešu folkloras festivāls ''Gorolski Święto''.

==Vēsture==

Rakstos pirmoreiz minēta 1435. gadā. Ilgu laiku apdzīvotā vieta atradās [[Hābsburgi|Hābsburgu impērija]]s sastāvā, tās vāciskais nosaukums bija Jablunkava ({{val|de|Jablunkau}}). No 1918. gada - [[Čehoslovākija]]s sastāvā. Pēc 1938. gada [[Minhenes vienošanās]], pilsētu ieņēma [[Polija|poļu]] karaspēks, bet pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma - vācieši. Naktī no 1939. gada 25. augusta uz 26. augustu pie Jablunkovas notika t.s. [[Jablunkovas incidents]] - vācu diversanti uzbruka poļu dzelzceļa stacijai un tunelim, jo nebija saņēmuši ziņu, ka plānotais iebrukums Polijā pagaidām ir atcelts. Vācieši atkāpās, vēlāk vācu varas iestādes atvainojās poļiem. Pēc kara, pamatojoties uz [[Beneša dekrēti]]em, pilsētas vācu iedzīvotāji tika padzīti. Kopš 1993. gada - Čehijas sastāvā.

== Cilvēki ==

23% no pilsētas iedzīvotājiem ir [[poļi]].

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
*[http://www.gorolskiswieto.cz/ ''Gorolski Święto'']{{Novecojusi saite}}

{{Čehija-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Čehijas pilsētas]]
[[Kategorija:Morāvijas-Silēzijas apgabala pilsētas]]</text>
      <sha1>msf34smqxk00e83up1g7h7jtkdfygiy</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>224287</id>
    <revision>
      <id>4465489</id>
      <parentid>4465139</parentid>
      <timestamp>2026-05-09T06:12:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <origin>4465489</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7742" sha1="6pkxaugfa1lsfauapvglsu75r6qcy4p" xml:space="preserve">{{Sporta līgas infokaste
| nosaukums       = Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija
| aktuāla_sezona  = 
| logo            = 
| pikseļi         = 
| apraksts        = 
| sports          = [[Hokejs]]
| dibin           = [[1951]]. (B grupa) &lt;br /&gt; [[2001]]. (1. divīzija)
| izj             = 
| komisārs        = 
| direktors       = 
| motto           = 
| pirmā_sez       = 
| komandas        = 12
| valsts          = 
| reģions         = 
| kvalif          = [[Pasaules čempionāts hokejā|Elites divīzija]]
| izkr            = [[Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzija]]
| viet_turn       = 
| starpt_turn     = 
| čempions        = {{ih|KAZ}} (A grupa) &lt;br /&gt; {{ih|EST}} (B grupa)
| čempions_br     = 
| čempions_km     = 
| čempions_valsts = 
| čempions_visv   = {{ih|SVN}} (8) (A grupā) &lt;br /&gt; {{ih|POL}} (9) (B grupā)
| TV              = 
| mlapa           = [http://www.iihf.com/home-of-hockey/championships/world-championships.html IIHF.com]
| līdzīgi         = 
}}
'''Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija''' ir starptautisks [[hokejs|hokeja]] turnīrs, kas notiek [[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionāta hokejā]] ietvaros. To rīko [[Starptautiskā Hokeja federācija]] un šis ir nākamais spēcīgākais līmenis pēc [[Pasaules čempionāta hokejā Elites divīzija|Elites divīzijas]]. 1. divīzijas turnīrā spēlējošās 12 komandas ir sadalītas A (stiprākais sešinieks) un B (vājākais sešinieks) grupās.

No 2001. līdz 2011. gadam divas komandas, kas zaudēja vietu Elites divīzijā tika pazeminātas uz 1. divīziju. Savukārt 1. divīzijas turnīrā katras grupas pirmās vietas ieguvējs tika paaugstināts uz Elites divīziju, toties pēdējās vietas ieguvējs tika pazemināts uz [[Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīziju]].

Kopš 2012. gada katras Elites divīzijas grupas pēdējās vietas ieguvējs tiek pazemināts uz 1. divīziju, ko aizstāj 1. divīzijas A grupas pirmo divu vietu ieguvēji. Savukārt 6. vietas ieguvējs 1. divīzijas A grupā tiek pazemināts uz 1. divīzijas B grupu, ko aizstāj tās uzvarētājs, kamēr 1. divīzijas B grupas 6. vietas ieguvējs tiek pazemināts uz 2. divīziju.

1. divīzijas čempionāts tika izveidots 2001. gadā, no B grupas un četrām labākajām C grupas komandām. 2012. gadā grupas tika sadalītas pēc vietām pagājušajā čempionātā. A grupā piedalījās komandas, kas tika pazeminātas no Elites divīzijas, kā arī 2011. gada 2. un 3. vietu ieguvējiem savās grupās. B grupu veidoja 2011. gada 4. un 5. vietu ieguvēji savās grupās, kā arī komandas, kas tika paaugstinātas no 2. divīzijas. [[Japānas hokeja izlase|Japāna]] kvalificējās A grupai, tāpēc, ka [[IIHF koncils]] vienbalsīgi atļāva tai saglabāt kārtības pozīciju (3.), ko tā bija ieguvusi pirms izstāšanās no 2012. gada čempionāta.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.iihf.com/home-of-hockey/news/news-singleview/article/japan-withdraws-from-events.html?tx_ttnews%5BbackPid%5D=955&amp;cHash=101cca24bd|title=Japan withdraws from events|author=IIHF|date=2011-03-29|publisher=IIHF.com|accessdate=2011-03-30|archiveurl=https://web.archive.org/web/20121019010909/http://www.iihf.com/home-of-hockey/news/news-singleview/article/japan-withdraws-from-events.html?tx_ttnews%5BbackPid%5D=955&amp;cHash=101cca24bd|archivedate=2012-10-19}}&lt;/ref&gt;

== 1. divīzija ==
=== Rezultāti ===
{| class=&quot;wikitable&quot; border=1 cellspacing=2 cellpadding=2 width=80%
!rowspan=2|Gads
!colspan=2|Paaugstināts
!colspan=2|Pazemināts
|-
!Uz [[Pasaules čempionāts hokejā|Elites divīziju]]
!Uz 1. divīzijas A grupu
!Uz 1. divīzijas B grupu
!Uz [[Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīziju]]
|-
|2001.
|{{ih|POL}}, {{ih|SVN}}
|
|
|{{ih|LTU}}, {{ih|EST}}
|-
|2002.
|{{ih|BLR}}, {{ih|DEN}}
|
|
|{{ih|KOR}}, {{ih|CHN}}
|-
|2003.
|{{ih|KAZ}}, {{ih|FRA}}
|
|
|{{ih|LTU}}, {{ih|CRO}} 
|-
|[[2004. gada Pasaules čempionāts hokejā#1. divīzija|2004.]]
|{{ih|BLR}}, {{ih|SVN}}
|
|
|{{ih|BEL}}, {{ih|KOR}}
|-
|[[2005. gada Pasaules čempionāts hokejā#1. divīzija|2005.]]
|{{ih|NOR}}, {{ih|ITA}}
|
|
|{{ih|CHN}}, {{ih|ROM}}
|-
|[[2006. gada Pasaules čempionāts hokejā#1. divīzija|2006.]]
|{{ih|GER}}, {{ih|AUT}}
|
|
|{{ih|ISR}}, {{ih|CRO}}
|-
|[[2007. gada Pasaules čempionāts hokejā#1. divīzija|2007.]]
|{{ih|FRA}}, {{ih|SLO}}
|
|
|{{ih|PRC}}, {{ih|ROM}}
|-
|[[2008. gada Pasaules čempionāts hokejā#1. divīzija|2008.]]
|{{ih|HUN}}, {{ih|AUT}}
|
|
|{{ih|EST}}, {{ih|KOR}}
|-
|2009.
|{{ih|ITA}}, {{ih|KAZ}}
|
|
|{{ih|ROM}}, {{ih|AUS}}
|-
|[[2010. gada Pasaules čempionāts hokejā#1. divīzija|2010.]]
|{{ih|SVN}}, {{ih|AUT}}
|
|
|{{ih|CRO}}, {{ih|SRB}}
|-
|2011.
|{{ih|ITA}}, {{ih|KAZ}}
|
|
|{{ih|ESP}}, {{ih|EST}}
|-
|2012.
|{{ih|SVN}}, {{ih|AUT}}
|{{ih|KOR}}
|{{ih|UKR}}
|{{ih|AUS}} 
|-
|2013.
|{{ih|ITA}}, {{ih|KAZ}}
|{{ih|UKR}}
|{{ih|GBR}}
|{{ih|EST}}
|-
|2014.
|{{ih|SVN}}, {{ih|AUT}}
|{{ih|POL}}
|{{ih|KOR}}
|{{ih|ROU}}
|-
|2015.
|{{ih|KAZ}}, {{ih|HUN}}
|{{ih|KOR}}
|{{ih|UKR}}
|{{ih|NED}}
|-
|2016.
|{{ih|SVN}}, {{ih|ITA}}
|{{ih|UKR}}
|{{ih|JAP}}
|{{ih|ROU}}
|-
|[[2017. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|2017.]]
|{{ih|AUT}}, {{ih|KOR}}
|{{ih|GBR}}
|{{ih|UKR}}
|{{ih|NED}}
|-
|[[2018. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|2018.]]
|{{ih|GBR}}, {{ih|ITA}}
|{{ih|LTU}}
|{{ih|POL}}
|{{ih|CRO}}
|-
|[[2019. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|2019.]]
|{{ih|KAZ}}, {{ih|BLR}}
|{{ih|ROU}}
|{{ih|LTU}}
|{{ih|NED}}
|-
|colspan=5|[[2020. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|2020]]: Čempionāts nenotika [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ 
|-
|colspan=5|[[2021. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|2021]]: Čempionāts nenotika [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ
|-
|[[2022. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|2022.]]
|{{ih|SVN}}, {{ih|HUN}}
|{{ih|POL}}
|
|
|-
|[[2023. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|2023.]]
|{{ih|GBR}}, {{ih|POL}}
|{{ih|JPN}}
|{{ih|LTU}}
|{{ih|SRB}}
|-
|[[2024. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|2024.]]
|{{ih|HUN}}, {{ih|SLO}}
|{{ih|UKR}}
|{{ih|KOR}}
|{{ih|NED}}
|-
|[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|2025.]]
|{{ih|GBR}}, {{ih|ITA}}
|{{ih|LTU}}
|{{ih|ROU}}
|{{ih|CRO}}
|-
|[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|2026.]]
|{{ih|KAZ}}, {{ih|UKR}}
|{{ih|EST}}
|{{ih|JPN}}
| [[Irānas karš (2026)|Irānas kara]] dēļ, B grupas pēdējā vieta netika pazemināta uz 2. divīziju.
|}

== B grupa ==
=== Uzvarētāji 1951-2000 ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
!Gads
!Komanda
|-
|1951 || {{ih|ITA}}
|-
|1952 || {{ih|GBR}}
|-
|1953 || {{ih|ITA}}
|-
|1955 || {{ih|ITA}}
|-
|1956 || {{ih|GDR}}
|-
|1959 || {{ih|ROM}}
|-
|1961 || {{ih|NOR}}
|-
|1962 || {{ih|JPN}}
|-
|1963 || {{ih|NOR}}
|-
|1964 || {{ih|POL}}
|-
|1965 || {{ih|POL}}
|-
|1966 || {{ih|FRG}}
|-
|1967 || {{ih|POL}}
|-
|1968 || {{ih|YUG}}
|-
|1969 || {{ih|GDR}}
|-
|1970 || {{ih|USA}}
|-
|1971 || {{ih|SUI}}
|-
|1972 || {{ih|POL}}
|-
|1973 || {{ih|GDR}} 
|-
|1974 || {{ih|USA}}
|-
|1975 || {{ih|GDR}}
|-
|1976 || {{ih|ROM}}
|-
|1977 || {{ih|GDR}} 
|-
|1978 || {{ih|POL}}
|-
|1979 || {{ih|NED}}
|-
|1981 || {{ih|ITA}}
|-
|1982 || {{ih|GDR}}
|-
|1983 || {{ih|USA}}
|-
|1985 || {{ih|POL}}
|-
|1986 || {{ih|SUI}}
|-
|1987 || {{ih|POL}}
|-
|1989 || {{ih|NOR}}
|-
|1990 || {{ih|SUI}}
|-
|1991 || {{ih|ITA}}
|-
|1992 || {{ih|AUT}}
|-
|1993 || {{ih|GBR}}
|-
|1994 || {{ih|SUI}}
|-
|1995 || {{ih|SVK}}
|-
|1996 || {{ih|LAT}}
|-
|1997 || {{ih|BLR}}
|-
|1998 || {{ih|UKR}}
|-
|1999 || {{ih|DEN}}
|-
|2000 || {{ih|GER}}
|}

== Skatīt arī ==
* [[Pasaules čempionāts hokejā]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Pasaules čempionāts hokejā}}

[[Kategorija:Pasaules čempionāts hokejā|1. divīzija]]</text>
      <sha1>6pkxaugfa1lsfauapvglsu75r6qcy4p</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Imants Bekešs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>225710</id>
    <revision>
      <id>4465415</id>
      <parentid>4414521</parentid>
      <timestamp>2026-05-09T00:57:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4465415</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7814" sha1="3m6s1wi133aslbe1b5nnoj5nounjjul" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste 
| vārds               = Imants Bekešs
| attēls              = Flickr - Saeima - 10.Saeimas deputāts Imants Jānis Bekešs.jpg
| apraksts            = 
| amats               = [[Valsts drošības dienests|Drošības policijas]] priekšnieks
| term_sākums         = {{dat|1999|08|24|N}}
| term_beigas         = {{dat||11|02|N}}
| priekštecis         = [[Jānis Apelis]]
| pēctecis            = [[Jānis Reiniks]]
| dzim_dati           = {{dzimšanas datums un vecums|1955|08|16}}
| dzim_vieta          = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rožkalnu pagasts|td=Latvija}}
| dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Līvānu novads}}
| mir_dati            =
| mir_vieta           =
| tautība             = [[latvieši|latvietis]]
| partija             =
| dzīvesb             =
| profesija           = [[policija|policists]]
| alma_mater          = [[Latvijas Universitāte]]
| reliģija            =
| paraksts            =
| piezīmes            =
}}

'''Imants Jānis Bekešs''' (dzimis {{dat|1955|08|16}} [[Rožkalnu pagasts|Rožkalnu pagastā]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://latgalesdati.du.lv/persona/2504|title=Latgales dati|website=latgalesdati.du.lv|access-date=2022-10-06}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;) ir latviešu politiķis, bijušais [[Latvijas Valsts policija]]s darbinieks. 1999. gadā īslaicīgi bijis [[Valsts drošības dienests|Drošības policijas]] priekšnieks. Bijis [[10. Saeima]]s deputāts, ievēlēts no apvienības &quot;[[Par Labu Latviju!]]&quot;, vēlāk kandidējis vēlēšanās no [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un partijas &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; saraksta.

== Dzīvesɡājums ==
Dzimis 1955. ɡadā [[Rožkalnu pagasts|Rožkalnu pagastā]]. 1973. gadā absolvēja mācības [[Vārkavas pamatskola|Vārkavas vidusskolā]], bet 1985. gadā studijas [[Latvijas Universitāte|Latvijas Valsts universitātes]] [[Latvijas Universitātes Juridiskā fakultāte|Juridisko fakultāti]] kā [[tiesību zinātne]]s speciālists.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | title = Ziņas par deputāta kandidātu (2002) | publisher = [[Centrālā vēlēšanu komisija]] | accessdate = 2013.06.05 | url = http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/sae8dev.Vel8rmeg.kand_s?NR1=18000&amp;cbutton=48256536516 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20160315194513/https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/sae8dev.Vel8rmeg.kand_s?NR1=18000&amp;cbutton=48256536516 | archivedate = {{dat|2016|03|15||bez}} }}&lt;/ref&gt; 2002. gadā Latvijas Universitātē iegūts sociālo zinātņu maģistra grāds tiesību zinātnē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | title = Ziņas par deputāta kandidātu (2011) | publisher = [[Centrālā vēlēšanu komisija]] | accessdate = 2013.06.05 | url = http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/komisijas2010.CVKAND11_001.kandid2?NR1=3&amp;cbutton=48256536516 }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

=== Darbs policijā ===
1976. gadā Bekešs uzsāka darbu iekšlietu sistēmā kā autoinspektors. No 1977. līdz 1980. gadam viņš bija vecākais inspektors speckomandantūrā [[Preiļi|Preiļos]]. No 1981. līdz 1984. gadam Bekešs bija [[Līvāni|Līvānu]] [[Padomju milicija|milicija]]s nodaļas priekšnieks, pēc tam kļuva par [[Preiļu rajons|Preiļu rajona]] milicijas nodaļas priekšnieku. 1993. gadā apbalvots ar personisko ieroci par dienesta pienākumu priekšzīmīgu pildīšanu.&lt;ref name=&quot;apelis&quot;&gt;{{Ziņu atsauce | title = Nomaina drošības policijas priekšnieku | first = Inta | last = Lase | publisher = [[Diena (laikraksts)|Diena]] | date = 1999. gada 25. augustā | accessdate = 2013. gada 5. jūnijā | url = http://www.diena.lv/arhivs/nomaina-drosibas-policijas-prieksnieku-10508283 }}&lt;/ref&gt;

1998. gadā Bekešs kļuva par [[Daugavpils rajons|Daugavpils rajona]] policijas nodaļas priekšnieku.&lt;ref name=&quot;apelis&quot;/&gt; {{dat|1999|08|24}} Imants Bekešs kļuva par [[Valsts drošības dienests|Drošības policijas]] priekšnieku pēc līdzšinējā priekšnieka [[Jānis Apelis|Jāņa Apeļa]] aiziešanas no amata,&lt;ref name=&quot;apelis&quot; /&gt; bet {{dat||11|02}} viņš pēc paša vēlēšanās tika no amata atbrīvots.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | title = Atkāpjas drošības policijas šefs | first = Ināra | last = Galzons, Edgars un Egle | publisher = [[Diena (laikraksts)|Diena]] | date = 1999. gada 3. novembrī | accessdate = 2013. gada 5. jūnijā | url = http://www.diena.lv/arhivs/atkapjas-drosibas-policijas-sefs-10554778 }}&lt;/ref&gt; Bijis Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes priekšnieks.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | title = Ziņas par deputāta kandidātu (2010) | publisher = [[Centrālā vēlēšanu komisija]] | accessdate = 2013.06.05 | url = http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/komisijas2010.CVKAND10.kandid2?NR1=4&amp;cbutton=48256536516 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20101230145103/http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/komisijas2010.CVKAND10.kandid2?NR1=4&amp;cbutton=48256536516 | archivedate = {{dat|2010|12|30||bez}} }}&lt;/ref&gt;

=== Politiskā darbība ===
1994. gadā Imants Bekešs bija [[Latvijas iekšlietu ministrs|iekšlietu ministra]] amata kandidāts [[Andrejs Krastiņš|Andreja Krastiņa]] piedāvātajā valdībā, kuru neapstiprināja [[Saeima]].&lt;ref name=&quot;apelis&quot; /&gt; 2002. gadā viņš kandidēja [[8. Saeimas vēlēšanas|8. Saeimas vēlēšanās]] no partijas &quot;[[Latgales Gaisma]]&quot; saraksta, taču netika ievēlēts. 2009. gadā kandidēja [[2009. gada Daugavpils domes vēlēšanas|Daugavpils domes vēlēšanās]] [[Tautas partija]]s sarakstā, taču tā nepārvarēja [[procentuālā barjera|5% barjeru]].

2010. gadā kandidēja [[10. Saeimas vēlēšanas|Saeimas vēlēšanās]] no apvienības &quot;[[Par Labu Latviju!]]&quot; saraksta Latgalē&lt;!-- (nebūdams apvienību veidojošo partiju biedrs) --&gt;, ticis ievēlēts [[10. Saeima|10. Saeimā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | title = Imants Jānis Bekešs | publisher = [[Saeima]] | accessdate = 2013.06.05 | url = http://titania.saeima.lv/personal/deputati/saeima10_depweb_public.nsf/0/76a503514f8b7f37c22577bc0021b9b6?opendocument&amp;lang=LV}}&lt;/ref&gt; 2011. gadā notikušajās [[11. Saeimas vēlēšanas|Saeimas ārkārtas vēlēšanās]] kandidēja no [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksta, netika ievēlēts.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | title = Imants Jānis Bekešs | publisher = Gudras galvas | accessdate = 2013.06.05 | url = http://gudrasgalvas.lv/kandidats/imants_janis_bekess | archiveurl = https://web.archive.org/web/20140216100306/http://gudrasgalvas.lv/kandidats/imants_janis_bekess | archivedate = {{dat|2014|02|16||bez}} }}&lt;/ref&gt;

2012. gadā [[Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs]] aizturēja Bekešu aizdomās par starpniecību kukuļošanā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | title = Aizdomās par starpniecību kukuļošanā KNAB aizturējis bijušo Saeimas deputātu Bekešu | publisher = [[Diena (laikraksts)|Diena]] | date = 2012. gada 13. maijā | accessdate = 2013. gada 5. jūnijā | url = http://www.diena.lv/latvija/zinas/aizdomas-par-starpniecibu-kukulosana-knab-aizturejis-bijuso-saeimas-deputatu-bekesu-13946763 }}&lt;/ref&gt;

2022. gadā I. Bekešs kandidēja [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] no partijas &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot;, taču netika ievēlēts.

== Apbalvojumi ==
* [[Viestura ordenis]], III šķira

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{kastes sākums}}
{{s-amati}}
{{Amatu secība | pirms = [[Jānis Apelis]] | virsraksts = [[Valsts drošības dienests|Drošības policijas]] priekšnieks | periods = {{dat|1999|08|24|N}} — {{dat||11|02|N}} | pēc = [[Jānis Reiniks]] }}
{{kastes beigas}}

{{10. Saeima}}

{{DEFAULTSORT:Bekešs, Imants}}
[[Kategorija:1955. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Preiļu novadā dzimušie]]
[[Kategorija:10. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Latvijas juristi]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki]]
[[Kategorija:Viestura ordeņa komandieri]]</text>
      <sha1>3m6s1wi133aslbe1b5nnoj5nounjjul</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2013. gada NHL drafts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>228153</id>
    <revision>
      <id>4465361</id>
      <parentid>4464206</parentid>
      <timestamp>2026-05-08T19:52:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>/* 5. kārta */</comment>
      <origin>4465361</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6928" sha1="e8r7wzpsaye0dr3hublsh2nwsbrbrmo" xml:space="preserve">{{Drafta infokaste
| name           = 2013. gada NHL drafts
| logo           = NHL_Draft_2013.jpg
| logosize       = 
| image          = 
| imagesize      = 
| caption        = 
| date           = {{dat|2013|6|30|n}}
| time           = 
| location       = {{vieta|ASV|Ņuarka}}
| network        = 
| first          = {{flaga|Kanāda}} [[Neitans Makinnons]]
| first_t        = [[Kolorādo &quot;Avalanche&quot;]]
| first_l        = Nacionālās hokeja līgas drafts#Visi NHL drafti
| first_r        = 30
| most           = 
| fewest         = 
| overall        = 210
| latv1_nr       = 124
| latv1          = [[Kristers Gudļevskis]]
| draftlist      = [[NHL drafts|NHL drafti]]
| prev_year      = [[2012. gada NHL drafts|2012]]
| next_year      = [[2014. gada NHL drafts|2014]]
}}
'''2013. gada NHL drafts''' bija 51. [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] [[NHL drafts|drafts]], kurš norisinājās [[2013. gads|2013]]. gada [[30. jūnijs|30. jūnijā]] [[Ņuarka|Ņuarkā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Kopā tika [[Drafts|draftēti]] 211 spēlētāji septiņās kārtās.

5. kārtā ar kopējo 124. numuru [[Tampabejas &quot;Lightning&quot;]] draftēja latviešu vārtsargu [[Kristers Gudļevskis|Kristeru Gudļevski]]. Viņš kļuva par 29. Latvijas hokejistu un tikai otro vārtsargu pēc [[Artūrs Irbe|Artūra Irbes]], kurš ticis izvēlēts NHL draftā.

Pirms drafta dažādos kandidātu sarakstos tika minēti arī vairāki citi latviešu hokejisti, piemēram, [[Roberts Lipsbergs]], [[Edgars Cgojevs|Edgars Kļaviņš]], [[Artūrs Kuzmenkovs]] un [[Georgs Golovkovs]], taču neviens no viņiem draftā izvēlēts netika.

== 1. kārta ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! width=30px |Nr.
! width=210px |Spēlētājs
! width=180px |Komanda
|-
|1
|{{flaga|Kanāda}} [[Neitans Makinnons]]
|[[Kolorādo &quot;Avalanche&quot;]]
|-
|2
|{{flaga|Somija}} [[Aleksandrs Barkovs]]
|[[Floridas &quot;Panthers&quot;]]
|-
|3
|{{flaga|Kanāda}} [[Džonatans Druāns]]
|[[Tampabejas &quot;Lightning&quot;]]
|-
|4
|{{flaga|ASV}} [[Sets Džonss]]
|[[Našvilas &quot;Predators&quot;]]
|-
|5
|{{flaga|Zviedrija}} [[Elīass Lindholms]]
|[[Karolīnas &quot;Hurricanes&quot;]]
|-
|6
|{{flaga|Kanāda}} [[Šons Monahens]]
|[[Kalgari &quot;Flames&quot;]]
|-
|7
|{{flaga|Kanāda}} [[Dernels Nērss]]
|[[Edmontonas &quot;Oilers&quot;]]
|-
|8
|{{flaga|Somija}} [[Rasmuss Ristolainens]]
|[[Bufalo &quot;Sabres&quot;]]
|-
|9
|{{flaga|Kanāda}} [[Bo Horvats]]
|[[Vankūveras &quot;Canucks&quot;]]
|-
|10
|{{flaga|Krievija}} [[Valērijs Ņičuškins]]
|[[Dalasas &quot;Stars&quot;]]
|-
|11
|{{flaga|Kanāda}} [[Semjuels Morēns]]
|[[Filadelfijas &quot;Flyers&quot;]]
|-
|12
|{{flaga|Kanāda}} [[Makss Domi]]
|[[Fīniksas &quot;Coyotes&quot;]]
|-
|13
|{{flaga|Kanāda}} [[Džošs Morisejs]]
|[[Vinipegas &quot;Jets&quot;]]
|-
|14
|{{flaga|Zviedrija}} [[Aleksandrs Venbergs]]
|[[Kolumbusas &quot;Blue Jackets&quot;]]
|-
|15
|{{flaga|Kanāda}} [[Raiens Puloks]]
|[[Ņujorkas &quot;Islanders&quot;]]
|-
|16
|{{flaga|Krievija}} [[Ņikita Zadorovs]]
|[[Bufalo &quot;Sabres&quot;]]
|-
|17
|{{flaga|Kanāda}} [[Kērtiss Lazārs]]
|[[Otavas &quot;Senators&quot;]]
|-
|18
|{{flaga|Šveice}} [[Mirko Millers]]
|[[Sanhosē &quot;Sharks&quot;]]
|-
|19
|{{flaga|Kanāda}} [[Kērbijs Raikels]]
|[[Kolumbusas &quot;Blue Jackets&quot;]]
|-
|20
|{{flaga|Kanāda}} [[Entonijs Mantā]]
|[[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]]
|-
|21
|{{flaga|Kanāda}} [[Frēderiks Gotjē]]
|[[Toronto &quot;Maple Leafs&quot;]]
|-
|22
|{{flaga|Kanāda}} [[Emils Porjē]]
|[[Kalgari &quot;Flames&quot;]]
|-
|23
|{{flaga|Zviedrija}} [[Andrē Burakovskis]]
|[[Vašingtonas &quot;Capitals&quot;]]
|-
|24
|{{flaga|Kanāda}} [[Hanters Šinkaruks]]
|[[Vankūveras &quot;Canucks&quot;]]
|-
|25
|{{flaga|ASV}} [[Maikls Makkerons]]
|[[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]]
|-
|26
|{{flaga|Kanāda}} [[Šī Teodors]]
|[[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]]
|-
|27
|{{flaga|Slovākija}} [[Marko Daņo]]
|[[Kolumbusas &quot;Blue Jackets&quot;]]
|-
|28
|{{flaga|Kanāda}} [[Morgens Klimčaks]]
|[[Kalgari &quot;Flames&quot;]]
|-
|29
|{{flaga|Kanāda}} [[Džeisons Dikinsons]]
|[[Dalasas &quot;Stars&quot;]]
|-
|30
|{{flaga|ASV}} [[Raiens Hartmans]]
|[[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]]
|}

== 2. kārta ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! width=30px |Nr.
! width=210px |Spēlētājs
! width=180px |Komanda
|-
|34
|{{flaga|Zviedrija}} [[Jakobs de la Rouss]]
|[[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]]
|-
|35
|{{Flaga|ASV}} [[Džeitī Komfers]]
|[[Bufalo &quot;Sabres&quot;]]
|-
|41
|{{flaga|Zviedrija}} [[Roberts Hegs]]
|[[Filadelfijas &quot;Flyers&quot;]]
|-
|44
|{{Flaga|Kanāda}} [[Tristans Džerijs]]
|[[Pitsburgas &quot;Penguins&quot;]]
|-
|55
|{{Flaga|Somija}} [[Arturi Lehkonens]]
|[[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]]
|-
|58
|{{Flaga|Kanāda}} [[Tailers Bertuci]]
|[[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]]
|-
|61
|{{Flaga|ASV}} [[Zaks Senfords]]
|[[Vašingtonas &quot;Capitals&quot;]]
|}

== 3. kārta ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! width=30px |Nr.
! width=210px |Spēlētājs
! width=180px |Komanda
|-
|75
|{{flaga|Krievija}} [[Pāvels Bučņevičs]]
|[[Ņujorkas &quot;Rangers&quot;]]
|-
|77
|{{flaga|ASV}} [[Džeiks Gencels]]
|[[Pitsburgas &quot;Penguins&quot;]]
|-
|79
|{{flaga|Zviedrija}} [[Matiass Jonmarks]]
|[[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]]
|-
|80
|{{flaga|Kanāda}} [[Entonijs Duklē]]
|[[Ņujorkas &quot;Rangers&quot;]]
|-
|86
|{{flaga|Šveice}} [[Svens Andrigeto]]
|[[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]]
|-
|88
|{{flaga|Krievija}} [[Antons Slepiševs]]
|[[Edmontonas &quot;Oilers&quot;]]
|-
|89
|{{flaga|Dānija}} [[Olivers Bjorkstrands]]
|[[Kolumbusas &quot;Blue Jackets&quot;]]
|-
|90
|{{Flaga|Slovākija}} [[Peters Cehlāriks]]
|[[Bostonas &quot;Bruins&quot;]]
|-
|91
|{{Flaga|Kanāda}} [[Džeisijs Lipons]]
|[[Vinipegas &quot;Jets&quot;]]
|}

== 4. kārta ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! width=30px |Nr.
! width=210px |Spēlētājs
! width=180px |Komanda
|-
|99
|{{flaga|Somija}} [[Jūse Saross]]
|[[Našvilas &quot;Predators&quot;]]
|-
|101
|{{Flaga|Kanāda}} [[Niks Pols]]
|[[Dalasas &quot;Stars&quot;]]
|-
|104
|{{flaga|ASV}} [[Endrū Kops]]
|[[Vinipegas &quot;Jets&quot;]]
|-
|110
|{{Flaga|Kanāda}} [[Raiens Greivss]]
|[[Ņujorkas &quot;Rangers&quot;]]
|}

== 5. kārta ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! width=30px |Nr.
! width=210px |Spēlētājs
! width=180px |Komanda
|-
|123
|{{flaga|ASV}} [[Vils Bučers]]
|[[Kolorādo &quot;Avalanche&quot;]]
|-
|124
|{{flaga|Latvija}} [[Kristers Gudļevskis]]
|[[Tampabejas &quot;Lightning&quot;]]
|-
|125
|{{Flaga|FIN}} [[Saku Menalanens]]
|[[Našvilas &quot;Predators&quot;]]
|-
|129
|{{Flaga|ASV}} [[Kals Pītersens]]
|[[Bufalo &quot;Sabres&quot;]]
|-
|133
|{{Flaga|ASV}} [[Konors Kliftons]]
|[[Fīniksas &quot;Coyotes&quot;]]
|-
|146
|{{Flaga|Čehija}} [[Patriks Bartošāks]]
|[[Losandželosas &quot;Kings&quot;]]
|}

== 6. kārta ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! width=30px |Nr.
! width=210px |Spēlētājs
! width=180px |Komanda
|-
|177
|{{flaga|Somija}} [[Miro Āltonens]]
|[[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]]
|}

== 7. kārta ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! width=30px |Nr.
! width=210px |Spēlētājs
! width=180px |Komanda
|-
|187
|{{Flaga|Krievija}} [[Rušans Rafikovs]]
|[[Kalgari &quot;Flames&quot;]]
|-
|191
|{{flaga|Čehija}} [[Dominiks Kubalīks]]
|[[Losandželosas &quot;Kings&quot;]]
|-
|202
|{{Flaga|Zviedrija}} [[Andreass Jonsons]]
|[[Toronto &quot;Maple Leafs&quot;]]
|-
|206
|{{Flaga|Kanāda}} [[Makenzijs Vīgers]]
|[[Kalgari &quot;Flames&quot;]]
|-
|207
|{{Flaga|RUS}} [[Emils Gaļimovs]]
|[[Sanhosē &quot;Sharks&quot;]]
|}

{{Hokejs-aizmetnis}}
{{NHLdrafts}}

[[Kategorija:2013. gads sportā]]
[[Kategorija:NHL drafts]]</text>
      <sha1>e8r7wzpsaye0dr3hublsh2nwsbrbrmo</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Galaktions Iļjins</title>
    <ns>0</ns>
    <id>231141</id>
    <revision>
      <id>4465245</id>
      <parentid>4355149</parentid>
      <timestamp>2026-05-08T13:40:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4465245</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4405" sha1="59shhcvmnv7l2upss6vpklv05gzfthy" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste 
| vārds               =Galaktions Iļjins
| mazs_att            =Galaktions Iļjins.png
| amats               =[[Tautas Saeima]]s deputāts
| term_sākums         = {{dat|1940|07|21|N}}
| term_beigas         = {{dat||08|25|N}}
| dzim_dati           ={{dat|1898|10|29}}
| dzim_vieta          ={{vieta|Krievijas impērija|Vitebskas guberņa|Kaunatas pagasts|td=Latvija}}
| mir_dati            ={{miršanas datums un vecums|1978|6|29|1898|10|29}}
| mir_vieta           ={{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rēzekne|td=Latvija}}
| tautība             =[[krievi|krievs]]
| partija             =[[Latgales Sociāldemokrātu partija]], [[Latvijas Komunistiskā partija]]
| dzīvesb             =
| profesija           =
| alma_mater          =
| reliģija            =
| paraksts            =
| piezīmes            =
}}'''Galaktions Iļjins''' ({{val|ru|Галактион Порфирьевич Ильин}}; 1898—1978) bija [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] politiķis. Bijis nedemokrātiski ievēlētās [[Tautas Saeima]]s prezidija loceklis.

== Biogrāfija ==
Dzimis {{dat|1898|10|29}} [[Kaunatas pagasts|Kaunatas pagastā]].&lt;ref name=&quot;ld&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce | title = Galaktions Iļjins | publisher = Latgales dati | accessdate = 2013. gada 17. augustā | url = http://latgalesdati.du.lv/persona/6202 | archive-date = 2020. gada 27. Septembris | archive-url = https://web.archive.org/web/20200927035238/http://latgalesdati.du.lv/persona/6202 }}&lt;/ref&gt;
Nelegālās Latvijas Komunistiskās partijas biedrs no 1925. gada, LKP Latgales apgabala organizācijas Kaunatas rajona sekretārs (1928—1931), no 1931. gada LKP Latgales apgabala komitejas loceklis.&lt;ref&gt;[ftp://84.237.230.43/BOOK/Gramatas%20Par%20Latvijas%20Vesturi/Mana%20Atbilde.%20Kada%20Laikmeta%20Memuari.%20Pirma%20dala%20%5bLat%5d.pdf Kārlis Siljakovs. Mana atbilde. Kāda laikmeta memuāri.]{{Novecojusi saite}} Apgāds Gauja, 1982. — 199 lpp.&lt;/ref&gt;
Bijis [[Latgales Sociāldemokrātu partija]]s priekšsēdētājs, 1932. gadā arestēts un notiesāts spaidu darbos,&lt;ref name=&quot;5s&quot;&gt;{{Ziņu atsauce | title = Sociāldemokrāti negarantē par Latgales sociāldemokrātu Iļjinu | publisher = Pieci Santīmi | date = 1927. gada 12. decembrī | accessdate = 2013. gada 17. augustā | url = http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_pisa1927n30{{!}}article:DIVL199 | archive-date = 2020. gada 28. Aprīlis | archive-url = https://web.archive.org/web/20200428154535/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_pisa1927n30{{!}}article:DIVL199 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref &gt;{{Ziņu atsauce | title = Liela Latgales zemnieku prāva | publisher = Komunāru Cīņa | date = 1933. gada 22. decembrī | accessdate = 2013. gada 17. augustā | url = http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_koci1933n293{{!}}article:DIVL77 | archive-date = 2020. gada 28. Aprīlis | archive-url = https://web.archive.org/web/20200428154535/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_koci1933n293{{!}}article:DIVL77 }}&lt;/ref&gt; viņam piedāvāts doties uz [[Igaunija|Igauniju]] vai [[PSRS]], taču viņš atteicās.&lt;ref name=&quot;5s&quot; /&gt;

Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] [[1940]]. gadā iecelts par LKP Rēzeknes apriņķa komitejas pirmo sekretāru un par nedemokrātiski ievēlētās [[Tautas Saeima]]s deputātu un prezidija locekli. Bijis to deputātu starpā, kuri tā paša gada augustā devās uz [[Maskava|Maskavu]] lūgt [[Latvija]]s pievienošanu PSRS.&lt;ref name=&quot;ld&quot; /&gt;

Otrā pasaules kara laikā karoja Latviešu strēlnieku divīzijas sastāvā (1942—1943). [[1945]]. gada februārī iecelts par [[Rēzeknes apriņķis|Rēzeknes apriņķa]] izpildkomitejas priekšsēdētāju, no amata atsaukts tā paša gada novembrī,&lt;ref name=&quot;ld&quot; /&gt; vēlāk darbojies arī Ludzā un Kārsavā.

Miris 1978. gada 29. jūnijā Rēzeknē.&lt;ref&gt;{{LPE|4|216}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Tautas Saeima}}

{{DEFAULTSORT:Ilzjins, Galaktions}}
[[Kategorija:1898. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1978. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Latvijas krievi]]
[[Kategorija:LKP biedri]]
[[Kategorija:Tautas Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Rēzeknes novadā dzimušie]]
[[Kategorija:Ar Darba Sarkanā Karoga ordeni apbalvotie]]
[[Kategorija:Ar Tēvijas Kara ordeni apbalvotie]]</text>
      <sha1>59shhcvmnv7l2upss6vpklv05gzfthy</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Baltijas valstu okupācija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>241841</id>
    <revision>
      <id>4465574</id>
      <parentid>4454952</parentid>
      <timestamp>2026-05-09T10:30:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4465574</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="51753" sha1="h7y8ujnh6648u69nv4ari4mlwfnex1y" xml:space="preserve">{{Notikuma infokaste
|title                    = Baltijas valstu okupācija
|image                    = Red Army enters the territory of Lithuania during its occupation, 1940 (cropped).jpg
|image_size               = 250px
|caption                  = [[Sarkanā armija]] 1940. gadā šķērso PSRS—Lietuvas robežu un ieiet Lietuvā
|date                     = 1940. gada 15. jūnijs — 1991. gada 6. septembris
|place                    = [[Igaunija]], [[Latvija]], un [[Lietuva]]
|also known as            = Baltijas operācija ([[Padomju Savienība|PSRS]])
|outcome                 =
}}
'''Baltijas valstu okupācija''' ({{val|ru|Прибалтийская кампания}} — 'Baltijas kampaņa') bija triju [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] militāra sagrābšana [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākumā ar sekojošu pievienošanu [[Padomju Savienība|PSRS]]. 1939. gada 23. martā Lietuva bija spiesta parakstīt līgumu par [[Klaipēdas apgabals|Klaipēdas apgabala]] atdošanu Vācijai. Neilgi pēc [[Polijas kampaņa]]s 1939. gada oktobrī PSRS uzspieda trim Baltijas valstīm parakstīt vienošanos par militāro bāzu izvietošanu to teritorijās, kas iesāka PSRS protektorāta periodu (1939—1940). Ceturtā valsts [[Somija]] protektorāta līgumu parakstīt sākotnēji atteicās, tāpēc [[Ziemas karš|Ziemas karā]] [[Sarkanā armija]] okupēja tās austrumu un ziemeļu daļas un 1940. gada martā tomēr piespieda Somiju parakstīt līgumu par militāro bāzu izvietošanu.
[[Attēls:Ribbentrop-Molotov lv.svg|thumb|400px|[[Molotova–Ribentropa pakts|Molotova—Ribentropa paktā]] 1939. gadā paredzētās teritoriālās izmaiņas (pa kreisi) un to izpilde 1940. gadā (pa labi)]]

Nākamā Sarkanās armijas militārā operācija notika 1940. gada jūnijā, tā sākās 1940. gada 12. jūnijā ar PSRS kara flotes uzsāktu Baltijas valstu jūras blokādi. Turpinājās ar ultimātu Lietuvai 14. jūnijā un uzbrukumiem Lietuvas un Latvijas robežsargiem 15. jūnijā un &quot;neierobežota padomju karaspēka kontingenta&quot; ienākšanu Baltijas valstīs 16. un 17. jūnijā.

== Iemesli ==
Lai arī visu valstu iedzīvotājiem negaidīta, okupācija, neatkarības zaudēšana un iekļaušana PSRS sastāvā bija vairākus gadus ilgušu notikumu rezultāts. Baltijas valstu neatkarības zaudēšanas ārējie iemesli bija vispārējā Eiropas politiskā krīze, kas sākās pēc [[Minhenes vienošanās]] un Otrais pasaules karš, kas sākās pēc Molotova—Ribentropa pakta noslēgšanas. Tikpat svarīgs iemesls bija Baltijas valstu nespēja vienoties par efektīvas kopējas politiskas un militāras savienības jeb [[Baltijas Antante]]s izveidi neatkarības nosargāšanai, kā arī autoritāro režīmu iekšējais vājums. 1938. gada septembrī Baltijas valstis atteicās no [[Tautu Savienība]]s kopējās drošības sistēmas, lai demonstrētu savu neitralitāti.

=== Neitralitātes politika (1938) ===
{{pamatraksts|Baltijas valstu sadarbība starpkaru periodā}}
{{pamatraksts|Baltijas Antante}}
Pirmais solis uz neitralitātes pasludināšanu bija Latvijas, Lietuvas un Igaunijas atteikšanās no Tautu Savienības 16. panta saistībām 1938. gada 19. septembrī. Atteikšanos no dalības kopējās drošības sistēmā motivēja Baltijas valstu nevēlēšanās Centrāleiropas kara gadījumā atļaut svešai armijai šķērsot savu teritoriju. Bija skaidrs, ka tā būs PSRS armija, un neviens nevarēja garantēt, ka tā nepaliks valstī. Līdzīgu baiļu vadītas, arī [[Polija]] un [[Rumānijas Karaliste|Rumānija]] atteicās ļaut PSRS šķērsot savu teritoriju [[Minhenes vienošanās|Sudetu krīzes]] laikā. Tāpat motivators bija skaidri paustā [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] nepatika pret kopējās drošības sistēmu, un nacisti skaidri pauda savu nepatiku par Baltijas pieturēšanos pie tās.{{nepieciešama atsauce}}

1938. gada 2.—3. novembrī triju Baltijas valstu eksperti Rīgā izstrādāja vienotu neitralitātes likumu, kas attiektos uz neitralitāti gaisa un jūras kara apstākļos (bet ne sauszemes), kuru 18. novembrī parafēja trīs ārlietu ministri. Neitralitātes likumi stājās spēkā 1938. gada 3. decembrī Igaunijā, 19. decembrī Latvijā un 1939. gada 25. janvārī Lietuvā.

1939. gada 1. septembrī Lietuva pasludināja savu neitralitāti [[Polijas kampaņa|karā]]. 2. septembrī, ar abpusēji saskaņotu tekstu, neitralitāti pasludināja arī Latvija un Igaunija.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.arhivi.lv/sitedata/ZURNALS/zurnalu_raksti/75-82-VESTURE-Zunda.pdf |title=Baltijas Valstis un Lielbritānija Otrā Pasaules Kara Gados (1939–1945) |access-date={{dat|2014|01|14||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150504074954/http://www.arhivi.lv/sitedata/ZURNALS/zurnalu_raksti/75-82-VESTURE-Zunda.pdf |archivedate={{dat|2015|05|04||bez}} }}&lt;/ref&gt; Pašpasludināto neitralitāti (atšķirībā no garantijām Beļģijai) negarantēja neviens, nedz Rietumu sabiedrotie, nedz Vācija, nedz PSRS.

=== Situācijas saasināšanās (1938—1939) ===
Katras valsts individuālie meklējumi pēc sabiedrotajiem lielvalstu vidū noveda līdz tam, ka 1938. gadā beigās Igaunija apsvēra iespēju pārtraukt piedalīties [[Baltijas Antante|Baltijas Antantē]], lai tai nebūtu jāatbalsta Vācijai nepatīkamā Lietuvas un Latvijas politika. No Baltijas valstīm militāri visvairāk apdraudētākā bija Lietuva, kas atradās pastāvīgā konfliktā ar Poliju [[Viļņas apgabals|Viļņas apgabala]] un 1930. gadu beigās ar Vāciju [[Klaipēdas apgabals|Klaipēdas apgabala]] dēļ. Pretsvaram Polijai un Vācijai Lietuva centās uzturēt labas attiecības ar PSRS. 1938. gada 21. oktobrī Hitlers [[Vērmahts|vērmahtam]] pavēlēja būt gatavam militāri okupēt Klaipēdas apgabalu. Vācijai draudzīgās Igaunijas vadītāji nevēlējās Klaipēdas jautājumā atbalstīt Lietuvu un uzskatīja, ka tai būtu jāatgriežas Vācijas sastāvā. Situācijai saasinoties, 1939. gada 21. martā Latvija pasludināja savu neitralitāti Klaipēdas jautājumā. Tādējādi abas Baltijas valstis Lietuvu bija pametušas vienu.

[[Čehoslovākija]]s okupācija pielika punktu Rietumu [[nomierināšanas politika]]i attiecībā pret Vāciju un faktiski nozīmēja Baltijas valstu neatkarības beigu sākumu. Neuzbrukšanas līgumi un neitralitātes likumi nozīmēja to, ka Baltijas likteņa izlemšana palika lielvaru rokās.

=== Baltijas valstu armijas un aizsardzības plāni ===
Pirmskara periodā triju Baltijas valstu armijās (neskaitot rezervistus) bija 4660 virsnieki, 58 000 kareivji, 900 artilērijas vienību, no kurām 248 bija zenītlielgabali, 102 tanki, 30 bruņumašīnas, deviņi bruņu vilcieni, 400 lidmašīnas. Flotēs bija četras zemūdenes, viens torpēdkuģis, septiņi ledlauži u.c. palīgkuģi. Papildus bija 6000 bruņoti robežsargi, 8300 policisti, kā arī pusmilitārās aizsargu organizācijas ar gandrīz 200 000 dalībniekiem. Latvijas ieroči bija pārsvarā angļu ražojuma ar angļu munīciju, igauņiem krievu un vāciešu ar krievu munīciju, Lietuvā franču un vācu ieroči ar vācu munīciju. Lietuva arī bija vienīgā, kas bija iegādājusies ieročus no Zviedrijas. Latvijai bija zviedru Bofors sistēmas 40 mm kalibra zenītlielgabali.

Veicot vispārējo mobilizāciju, 72 stundu laikā triju valstu armijās varēja iesaukt 650 000 kareivjus, taču reāli bruņojuma pietika 360 000 (100 000 Igaunijā, 130 000 Latvijā un 130 000 Lietuvā).

Baltijas valstu valdības nesaskaņoja savus aizsardzības plānus, un katras valsts aizsardzības plāna īstenošana vājinātu kaimiņvalsts aizsardzības līniju.

Igaunijas pirmā austrumu aizsardzības līnija balstījās uz dabīgo Narvas upes — Peipusa ezeru — Pleskavas ezeru — un Lidas, Vridas purviem, kas bija pastiprināta ar 50 betona [[Bunkurs|bunkuriem]]. Otrā bija Piusa—Petseri—Pankjavitsa—Laura līnija. Pēdējā atkāpšanās bija plānota uz Tallinas apkārtni un Baltijas salām. Bija plānota arī Somijas līča mīnēšana.

Latvijai bija trīs aizsardzības plāni: &quot;A&quot; — pret PSRS, &quot;D&quot; — pret Vāciju un &quot;K&quot; — pret PSRS un Vāciju vienlaicīgi. Visreālāk tika apspriests plāns &quot;A&quot; ar lēnu atkāpšanos uz galveno aizsardzības līniju Padedze—Lubāns—Aiviekste ar tālāko atkāpšanos līdz dabīgajam šķērslim Daugavai. Rīgas, jūra pie Liepājas un Ventspils ostām tiktu mīnēta. Aizsardzības bunkuri netika būvēti. Kā parādīja vēlākie notikumi — padomju karaspēka lielākā daļa ienāca Latvijā no Lietuvas.

Lietuvai bija divi aizsardzības plāni: pret Polijas (un varbūt PSRS) uzbrukumu un Vācijas uzbrukumu. Polijas uzbrukuma gadījumā armija ieņemtu Kauņas — [[Nevēža]]s līniju ar tālāko atkāpšanos un [[Dubisa]]s upes līniju. Vācijas uzbrukuma gadījumā arī atkāpšanās notiktu uz Dubisas līniju, kas bija galvenā aizsardzības zona un bija pastiprināta ar betona bunkuriem.&lt;ref name=&quot;lituanus.org&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lituanus.org/1974/74_2_02.htm |title=Military Policies and Plans of the Baltic States on the eve of World War II |access-date={{dat|2014|01|17||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130118061039/http://www.lituanus.org/1974/74_2_02.htm |archivedate={{dat|2013|01|18||bez}} }}&lt;/ref&gt;

Aktīvākas visu valstu armijas vadītāju tikšanās sākās tikai pēc padomju bāzu izvietošanas. Igaunijas un Latvijas štābu priekšnieki tikās 1939. gada 18.—23. novembrī. Latvijas un Lietuvas štābu priekšnieki tikās 1939. gada 21.—23. novembrī, atkal 1939. gada 29. novembrī — 1. decembrī un atkal 1939. gada 16. decembrī. 1940. gada 2. janvārī Igaunijas štāba priekšnieks apmeklēja Rīgu, bet Latvijas un Lietuvas štābu priekšnieki apmeklēja Tallinu 1940. gada februārī. Pēdējā kopējā tikšanās bija 1940. gada 14.—16. martā Rīgā.&lt;ref name=&quot;lituanus.org&quot; /&gt; Šī kontaktu uzturēšana radīja nepatiku PSRS, kuras interesēs nebija cieša trīs Baltijas valstu militārā sadarbība.

=== Iespējamie stratēģiju scenāriji ===
Rietumu [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotās valstis]], Vācijas Impērija un PSRS uzsāka diplomātisku spēli, lai veidotu alianses pirms gaidāmā [[Polijas kampaņa|Vācijas — Polijas kara]] sākuma. 1939. gada pavasarī PSRS vairākkārt publiski pauda savu interesi Baltijas valstu neitralitātes saglabāšanā, kas reāli nozīmētu to nonākšanu tās ietekmes zonā neatkarīgi no tā, ar ko PSRS izdotos vienoties — Vāciju vai Rietumiem.

Visi no iespējamajiem scenārijiem nozīmēja karu Baltijas valstu teritorijā.
* No 1938. gada beigām un līdz pat 1939. gada 13. aprīlim pastāvēja risks, ka Klaipēdas konflikta dēļ Vācija varētu okupēt Lietuvu un visu Latviju uz dienvidiem no Daugavas (Kurzemi un Zemgali). Igaunija kļūtu par Vācijas satelītu vai protektorātu. Šāds variants nozīmētu, ka PSRS zaudētu pieeju Baltijas jūrai un apdraudētu [[Sanktpēterburga|Ļeņingradu]]. PSRS karš ar Vāciju Baltijas teritorijā kļūtu gandrīz neizbēgams.
* Tāpat pastāvēja bažas, ka sākoties Vācijas — Polijas karam, PSRS varētu izmantot situāciju un preventīvi okupēt Baltijas valstis.
* Nebija izslēgta Vācijas un PSRS vienošanās par ietekmes sfērām Baltijā.
* Rietumu sabiedrotajiem, apmaiņā pret PSRS militāru palīdzību Polijai karā ar Vāciju, nāktos apmierināt PSRS vēlmi pēc ietekmes Baltijā. No Rietumu sabiedroto viedokļa, ko pauda arī vēlākais Lielbritānijas premjerministrs [[Vinstons Čērčils]], PSRS kontrole pār Baltiju bija stratēģiski daudz izdevīgāka par šī reģiona nonākšanu Vācijas kontrolē.&lt;ref&gt;[http://dspace.lu.lv/dspace/bitstream/handle/7/231/Taurens_J_Baltijas_virziens_Latvijas_1999.pdf;jsessionid=CC8216C55584EFC47501F352ACA36E47?sequence=4 Baltijas virziens Latvijas Republikas ārpolitikā 1934. — 1940. gadā.]&lt;/ref&gt;

Atceroties rietumu sabiedroto intervenci [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] gados, kā arī ņemot vērā Lielbritānijas un Francijas publiski paustos plānus par militāras palīdzības sniegšanu Somijai [[Ziemeļu karš|Ziemeļu kara]] laikā un Čērčila iecerēto flotes [[Operācija &quot;Katrīna&quot;|operāciju &quot;Katrīna&quot;]] Baltijas jūrā, pilnīgu pārliecību par neatgriezenisku PSRS kontroli pār Baltijas valstīm varēja dot tikai to valstiskās neatkarības izbeigšana.

Pēc PSRS iebrukuma Somijā, rietumu sabiedrotie līdz pat [[Operācija Barbarossa|1941. gada 22. jūnijam]] nopietni plānoja iespējas veikt militāru triecienu pret PSRS, kas tajā laikā bija nacistiskās Vācijas politiskā, militārā un ekonomiskā sabiedrotā.

Rietumu sākotnējie kara plāni paredzēja izvairīties no tiešas karadarbības ar Vāciju, lai mazinātu karā kritušo skaitu, bet ieviest blokādi — nogriezt tai pieeju Zviedrijas [[dzelzs rūda]]i; iegūt kontroli Baltijas jūrā; veikt aviācijas uzlidojumus [[Baku]] naftas atradnēm PSRS un [[Ploešti]] naftas laukiem Rumānijā.&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;&gt;[http://books.google.lv/books?id=39Q6uCjQEWQC&amp;printsec=frontcover&amp;dq=Operation+Pike:+Britain+Versus+the+Soviet+Union,+1939-1941&amp;hl=en&amp;sa=X&amp;ei=2FvZUtatA8WK4wTb94D4Cg&amp;redir_esc=y#v=onepage&amp;q=Operation%20Pike%3A%20Britain%20Versus%20the%20Soviet%20Union%2C%201939-1941&amp;f=false Operation Pike: Britain Versus the Soviet Union, 1939-1941]&lt;/ref&gt;

=== Maskavas sarunas (1939) ===
Lielbritānijas, Francijas un PSRS Maskavas sarunas 1939. gada maijā bija pēdējā Baltijas valstu iespēja pašām izvēlēties savu likteni — vai nu pilnīgi pāriet Vācijas pusē vai arī iekļauties Rietumu un PSRS aliansē ar risku, ka tajās uz ilgu laiku ienāks PSRS karaspēks.
Igaunija visvairāk uztraucās par Vācijas senās ienaidnieces Francijas iespējamo rīcību. Francija, meklējot spēcīgu militāro sabiedroto Austrumos, būtu gatava nodot Baltiju PSRS. Igaunijas ārpolitikā šajā laikā notika aktīvi centieni saņemt drošības garantijas no Vācijas vai arī Ļitvinova notai līdzīgu paziņojumu.
1939. gada 27. maijā Lielbritānija un Francija apspriedē PSRS piedāvāja Baltijas valstu drošības garantiju tekstu, ka sabiedroto militārā palīdzība šīm valstīm tiek sniegta tikai pēc to lūguma, nevis pēc lielvaru ieskata. Pēc Latvijas Ārlietu ministra [[Vilhelms Munters|Muntera]] iniciatīvas Lielbritānija šajā piedāvājumā nomainīja vārdus „draudi drošībai” uz „draudi neitralitātei”, kas pēc Muntera domām ļautu nodrošināties arī pret nepamatotu PSRS rīcību. Šos priekšlikumus 31. maijā [[Vjačeslavs Molotovs|Molotovs]] noraidīja.

=== Neuzbrukšanas līgumi ar Vāciju (1939) ===
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-E07261, Berlin, Nichtangriffspakt mit Estland und Lettland.jpg|thumb|300px|Vācijas-Latvijas un Vācijas-Igaunijas neuzbrukšanas līgumu parakstīšana. Pie galda sēž (no labās) Igaunijas Selters, Vācijas Ribentrops, Latvijas Munters]]
Neuzbrukšanas līgums ar Vāciju Latvijai un Igaunijai nodrošināja reģiona neitralitāti, jo Baltijas valstīm jau bija neuzbrukšanas līgumi ar PSRS. Realitātē jebkādi kontakti ar Vāciju padarīja bažīgus Rietumus un PSRS. Skandināvijas valstis no Vācijas piedāvājumiem par līgumu slēgšanu atteicās vispār. Līguma piedāvājumu Baltijas un Skandināvijas valstīm Vācija izteica tajā pašā dienā, kad tā paziņoja par lauztiem 1935. jūras līgumu ar Lielbritāniju un neuzbrukšanas līgumu ar Poliju. No vienas puses tas nozīmēja drīzu Eiropas kara sākšanos, no otras norādīja uz Vācijas attieksmi pret jebkādiem līgumiem. Vācijas neuzbrukšanas līgumu ar Igauniju un Latviju izstrādāšanā aktīvi iesaistījās abu valstu ārlietu ministri un vēstnieki.

== PSRS protektorāts (1939—1940) ==
{{pamatraksts|Savstarpējās palīdzības pakts starp Igauniju un PSRS}}
{{pamatraksts|Savstarpējās palīdzības pakts starp Latviju un PSRS}}
{{pamatraksts|Savstarpējās palīdzības pakts starp Lietuvu un PSRS}}
1939. gada pavasarī notika PSRS, Lielbritānijas un Francijas sarunas par Baltijas valstu neatkarības garantēšanu, ja kāda no Baltijas valstīm piedzīvotu tiešu agresiju vai pat tikai agresijas draudus. PSRS valdība piedāvāja militāri iejaukties pat bez cietušās valsts piekrišanas, ko Lielbritānijas un Francijas valdības noraidīja.

Tomēr PSRS ārlietu tautas komisārs [[Maksims Ļitvinovs|Ļitvinovs]] 1939. gada 29. martā iesniedza notu ar drošības garantiju piedāvājumu Igaunijai un Lietuvai, kurā paziņoja, ka rūpējoties par abu valstu neatkarības saglabāšanu PSRS uzskata, ka jebkādi līgumi, kas ierobežotu šo valstu patstāvību; trešo valstu politiskas vai ekonomiskas dominances izveidošanos; vai kādu izņēmuma tiesību piešķiršanu šo valstu teritorijā un ostās no PSRS puses tiks atzīta par nepieļaujamu. Lai arī Igaunija un Latvija šo notu noraidīja, tas bija skaidrs signāls par PSRS interesēm. Notas saturs arī norāda uz vēl neskaidro Lietuvas likteni, kas līdz pat Vācijas un PSRS savstarpējās palīdzības līgumam 1939. gada septembrī tika uzskatīta par Vācijas interešu objektu. 1939. gada 20. septembrī Berlīnē bijis sagatavots līguma projekts ar Lietuvu, kas paredzēja, ka Lietuva nodod sevi Vācijas aizbildniecībā.

1939. gada 24. septembrī Igaunijas Ārlietu ministrs tika ielūgts uz Maskavu uz sarunām par tirdzniecības līgumu, taču sarunas uzreiz pārgāja uz PSRS prasībām pēc militārajām bāzēm Igaunijā un nepieciešamības noslēgt savstarpējās palīdzības līgumu. Molotovs teica: ''Jūs varat būt pārliecināts, ka Padomju Savienība šādi vai tādi par savu drošību parūpēsies. Ja jūs nepiekrītat mūsu piedāvājumam, Padomju Savienība nodrošinās savu drošību citā veidā''.&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;/&gt;

Apspriežot Maskavas piedāvāto bāzu līgumu, Igaunijas delegācijai bija skaidras šaubas, ka ar PSRS bāzēm tās teritorijā to vairs nevarēs uzskatīt par neitrālu valsti. Tikai atruna līgumā, ka Igaunijai militāra palīdzība PSRS jāsniedz lielvaras uzbrukuma gadījumā pasargāja Igauniju no iesaistīšanās [[Ziemas karš|padomju—somu karā]]. Taču padomju bāzes Igaunijā tika izmantotas, lai bombardētu Somiju.
[[Attēls:Lithuanian delegation 1939-10-07.jpg|thumb|250px|Lietuvas delegācija pirms izlidošanu uz Maskavu, 1939. gada 7. oktobris]]
28. septembrī Igaunija parakstīja līgumu, tai sekoja Latvija 5. oktobrī un Lietuva 1939. gada 10. oktobrī, kas ar PSRS parakstīja savstarpējās palīdzības līgumu, kas paredzēja arī Viļņas apgabala daļas nodošanu Lietuvai. PSRS sarunas ar Somiju par līdzīgu līgumu ievilkās vairākas nedēļas un jau to laikā Somijas armija sāka mobilizāciju.

1939. gada 31. oktobrī uzstājoties PSRS Augstākajā Padomē, Molotovs teica: {{cquote|Pakti ar Baltijas valstīm nekādā veidā nenozīmē Padomju Savienības iejaukšanos Igaunijas, Latvijas un Lietuvas iekšējās lietās, kā tam mēģina likt noticēt daži ārzemju avoti (…) Šos paktus iedvesmo abpusēja cieņa pret katras līgumslēdzējpuses valdības, sociālo un ekonomisko sistēmu. Mēs pastāvam uz tiešu un godīgu abpusēju mūsu parakstīto vienošanos izpildīšanu un paziņojam, ka muļķīgās runas par Baltijas valstu sovjetizāciju ir noderīgas tikai mūsu kopīgajiem ienaidniekiem un dažādiem pretpadomju provokatoriem.|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lituanus.org/1968/68_2_02Smulkstys.html |title=The Incorporation of the Baltic States by the Soviet Union |access-date={{dat|2014|01|21||bez}} |archive-date={{dat|2016|08|16||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160816084659/http://lituanus.org/1968/68_2_02Smulkstys.html }}&lt;/ref&gt;}}

Līdzīgus līgumus PSRS piedāvāja arī [[Bulgārijas Karaliste|Bulgārijai]] un [[Turcija]]i. Bulgārija ātri pievienojās [[Ass valstis|Ass valstu]] savienībai, bet Turcija 1939. gada 19. oktobrī parakstīja savstarpējās palīdzības līgumu ar Lielbritāniju un Franciju. 1940. gada marta beigās [[Dienvidslāvijas Karaliste|Dienvidslāvijā]] notika valsts apvērsums, valsts pārtrauca dalību Ass līgumā un steidzīgi parakstīja savstarpējās palīdzības līgumu ar PSRS. Nākamajā dienā Vācija uzbruka un sagrāva Dienvidslāviju, nespējot pieļaut PSRS satelīta izveidošanos tiešā Vācijas un Itālijas pierobežā.

Kara izraisīto aso ekonomisko problēmu un padomju karaspēka ienākšanas dēļ, Baltijas valstu valdības centās nepieļaut iekšējās politiskās situācijas saasināšanos un pretpadomju izpausmes, tāpēc bāzu līgumi tika pasniegti kā valsts drošības garants. Iedzīvotāji tika aicināti uzticēties vadoņu lēmumiem. Lietuvu populistiski saviļņoja PSRS lēmums Lietuvai atdot okupētās Polijas Viļņas apgabalu. To, ka noslēgtie līgumi nebūt nav pozitīvs pavērsiens valsts politikā, signalizēja Igaunijas un Lietuvas valdību atkāpšanās. Latvijā, kur Ulmanis apvienoja Valsts un Ministru prezidentu amatus, nepastāvēja pat šāda iespēja.

Atlikušajos ierobežotās neatkarības mēnešos Baltijas valsts centās nedot iemeslu PSRS izvirzīt vēl lielākas prasības. Tā kā nebija prognozējams kara iznākums Rietumos, daži cerēja uz Vācijas sakāvi, kas ļautu ar Rietumu sabiedroto palīdzību atbrīvoties no PSRS bāzēm, citi cerēja uz Vācijas un PSRS karu, kurā Vācija padzītu padomju karaspēku.

== Okupācija (1940) ==
[[Attēls:SovietBlockade1940.jpg|thumb|300px|Kartē parādīta 1940. gada 12. jūnijā sāktā Baltijas valstu jūras blokāde un [[Somija]]s gaisa satiksmes lidmašīnas notriekšanas vieta]]
[[Attēls:Baltijas valstu okupācija 1940.gif|thumb|300px|Baltijas valstu okupācija ({{val|ru|Прибалтийская кампания}}, &quot;Baltijas kampaņa&quot;, 1940). Latvijas un Igaunijas okupācijā piedalījās tajās stacionētie Sarkanās armijas kontingenti un 8. armijas vienības, bet Lietuvas okupācijai tika mobilizēta PSRS 3. un 11. armijas, kas no dienvidiem iebruka arī Latvijā]]
{{pamatraksts|Igaunijas okupācija (1940)}}
{{pamatraksts|Latvijas okupācija (1940)}}
{{pamatraksts|Lietuvas okupācija (1940)}}
1940. gada 1. aprīlī Vācijā izdotajās kartēs Igaunija, Latvija un Lietuva jau bija iezīmētas kā Padomju Savienībai piederoša teritorija.

1940. gada 9. aprīlī Vācija iebruka Dānijā un Norvēģijā. 1940. gada 10. maijā Vācija uzsāka uzbrukumu Beļģijai, Nīderlandei un Luksemburgai, kas jau divas nedēļas vēlāk noveda pie [[Denkerka]]s evakuācijas. 7. jūnijā pēdējie Rietumu sabiedroto spēki pameta Norvēģiju.

Galvenie notikumi risinājās Francijā, kuras negaidīti ātrais sabrukums pāris nedēļu laikā mainīja visu stratēģisko situāciju Eiropā, dodot iespēju netraucētai PSRS rīcībai Baltijā. Rietumu iespējas palīdzēt bija sabrukušas. Austrumeiropas liktenis palika Vācijas un PSRS rokās.

1940. gada 25. maijā PSRS Ārlietu tautas komisariāts apvainoja Lietuvu sadarbības līguma pārkāpumā — dažu padomju kareivju it kā nolaupīšanā. Uz Maskavu sarunu vešanai 8. jūnijā tika izsaukta Lietuvas delegācija. Vienlaikus, ar Igauniju attiecības it kā tika pat uzlabotas, 15. maijā parakstot jaunu līgumu par bāzēm un 8. jūnijā vienojoties par padomju armijas uzturēšanās administratatīvajiem noteikumiem.

Jūnija sākumā Latvijas Aizsardzības ministrs [[Krišjānis Berķis]] devās vairāku dienu vizītē uz PSRS, iespējams, tas bija veids, kā kritiskā brīdī Latvijas armiju atstāt bez vadības.

1940. gada 3. jūnijā, Latvijas Aizsardzības ministra [[Krišjānis Berķis|Krišjāņa Berķa]] Maskavas vizītes pirmajā dienā ar PSRS Aizsardzības tautas komisāra Semjona Timošenko pavēli visus Baltijas valstīs izvietotos bruņotos spēkus apvienoja vienotā grupējumā — [[Baltijas kara apgabals|Baltijas kara apgabalā]], par kura komandieri iecēla tautas komisāra vietnieku 2. ranga armijas komandieri Aleksandru Laktionovu. PSRS Augstākā Padome pieņēma lēmumu par trešā dienesta gada karavīru aizturēšanu dienestā līdz 1941. gada 1. janvārim.

No 4. līdz 7. jūnijam Ļeņingradas kara apgabalā, Kaļiņinas kara apgabalā un Baltkrievijas sevišķajā kara apgabalā tika izsludināta trauksme un mācību aizsegā karaspēks sāka koncentrēties pie Baltijas valstu robežām.

Armijas pastiprināšanai, 8. jūnijā uz reģionu no Maskavas kara apgabala tika nosūtīta 1. motorizētā, 17. un 84. strēlnieku divīzijas, 39. un 55. vieglo tanku divīzijas, 128. motorizētā divīzija no [[Arhangeļska]]s un 55. strēlnieku divīzija no [[Orla]]s kara apgabala.

Pie Latvijas un [[Lietuva]]s dienvidaustrumu robežas izvietojās PSRS 3. armija ar 4. un 24. strēlnieku korpusu un 3. kavalērijas korpusu Vasīļija Kuzņecova vadībā. 11. armija ar 10. un 11. strēlnieku korpusu un 6. kavalērijas korpusu izvietojās pie Lietuvas robežas. Starp [[Somu līcis|Somu līci]] un [[Peipusa ezers|Peipusa ezeru]] izejas pozīcijas ieņēma 11. strēlnieku divīzijas daļas. Uz dienvidiem no Peipusa ezera izvietojās 8. armija, ko vadīja ģenerālleitnants Konstantīns Pjadiševs. Pie Lietuvas robežas Sarkanā armija pabeidza ieņemt izejas pozīcijas 15. jūnijā, bet pie Latvijas un [[Igaunija]]s robežas — 16. jūnijā. Kopā Baltijas okupācijai bija norīkotas 3 armijas, 7 strēlnieku un 2 kavalērijas korpusi, 20 strēlnieku, divas motostrēlnieku un 4 kavalērijas divīzijas. Pie Baltijas valstu robežām kaujas gatavībā stāvēja deviņas tanku un viena gaisa desanta brigāde. Kopējais kareivju skaits šajās vienībās bija ap 450 000, ar 8000 lielgabaliem, 3000 tankiem un 2600 lidmašīnām.

1940. gada 8. jūnijā Sarkanās armijas ģenerālštābs izdod direktīvu pēc kuras kara hospitāļi Baltijas pierobežā bija jāpalielina līdz kara laiku štatiem un jātur pilnīgā gatavībā līdz turpmākajiem rīkojumiem. Vienlaikus līdz 16. jūnijam bija jāsagatavo arī sanitārie vilcieni un pārsienamie punkti kaujas vienībās.
Baltijas valstīs pēc ''Savstarpējās palīdzības paktiem'' bāzētajās, kā arī to pierobežās savilktajās Sarkanās armijas daļās tika izsludināta kaujas trauksme. To lidlauki tika turēti gatavībā.
[[Ļida|Ļidā]] notika armijas komandējošā sastāva slepena apspriede. Armijas pavēlnieka vietnieks ģenerālleitnants Fjodors Kuzņecovs, kurš komandēja 11. armiju, ziņoja par &quot;iespējamām darbībām pret Lietuvu&quot;.
No 1940. gada 10. jūnija 21.30 Baltijas valstīs izvietotā karaspēka radiostacijām bija jāstrādā tikai uztveršanas režīmā, gaidot signālu operācijas sākšanai. Karaspēkam bija jādod pēkšņs trieciens [[Lietuvas armija]]i, nepieļaujot tās atkāpšanos uz [[Austrumprūsija|Austrumprūsiju]], un jāieņem Lietuva trijās-četrās dienās.

1940. gada 9. jūnijā izdota direktīva Nr. 02622 par Baltijas valstu jūras blokādi, kas tika uzsākta 12. jūnijā un jau 14. jūnijā tika notriekta pasažieru lidmašīna, kura veica regulāro reisu no Tallinas uz Helsinkiem. Somu kompānijas „Aero” lidmašīnu „Ju 52 Kaleva” apšaudīja PSRS bumbvedēji „DB-3” un bojā gāja visi deviņi cilvēki lidmašīnā. Tāpat blokādes laikā tika ieņemti 52 kuģi, uz dažiem pat ticis šauts.

Padomju flotes uzdevums bija pilnībā bloķēt Tallinas, Paldisku un Liepājas ostas, būt gatavībā ieņemt Lietuvas flotes bāzi Palangā, pārtraukt jebkādu satiksmi Rīgas un Somu līci. Jūrā no [[Klaipēda]]s piekrastes dienvidos līdz [[Narva]]i ziemeļos PSRS Baltijas jūras kara flotes kuģi izveidoja kādas septiņas aizsprosta grupas. Šajā jūras blokādes operācijā piedalījās 1939. gada oktobrī [[Liepājas Karosta|Liepājas Karostā]] izveidotajā PSRS kara flotes bāzē izvietotais kreiseris „Kirov”, 2 līderkuģi, 3 mīnukuģi, 10 zemūdenes, 2 mīnu traleri un 1 lielgaballaiva, kopā 19 karakuģu. Kopumā kara operāciju Baltijas jūrā nodrošināja 120 padomju kuģi.

11. jūnijā no pulksten 13.00 līdz 16.00 notika apspriede, kurā piedalījās nupat ieceltais Baltkrievijas sevišķā kara apgabala pavēlnieks, ģenerālleitnants Dmitrijs Pavlovs, kurš iepazīstināja ar kaujas plānu un karaspēka uzdevumiem. Viņš izdeva pavēli par karagūstekņu apgādes normām un NKVD vietējās pārvaldes sāka gatavot karagūstekņu nometnes 60 000—70 000 karagūstekņu izvietošanai.&lt;ref&gt;Juris Ciganovs [https://www.la.lv/pildu-kaujas-paveli-baltijas-valstu-militara-okupacija „Pildu kaujas pavēli…”. Kā notika Baltijas valstu militāra okupācija] — NRA, 16.06.22.&lt;/ref&gt;

1940. gada 12. jūnijā tika izdota ģenerāļa Dmitrija Pavlova pavēle nr. 002/op, kura uzdeva 16. strēlnieku korpusam, kurš bāzējās Lietuvā un 11. armijai aplenkt un iznīcināt pretinieku kaujas rajonā. Pēc armijas desantēšanās Lietuvā 16. SSK bija jānotur savi dislokācijas rajoni, jāieņem tilti pār [[Nemuna]]s un [[Nere]]s upēm un jānodrošina 214. gaisa desanta brigādes 935 kaujinieku desantu piecus kilometrus uz dienvidiem no Gaižuku dzelzceļa stacijas. Kopā ar 16. sevišķā strēlnieku korpusa daļām desantniekiem bija jāieņem galvenie [[Kauņa]]s objekti. [[Kauņa]]s [[Aerodroms|aerodromā]] bija paredzēts izsēdināt vēl 475 desantniekus. Operāciju plānoja pabeigt 1940. gada 15. jūnija rītā, bet jau 1940. gada 13. jūnijā desantēšanas vietas sagatavošanai netālu no Gaižuku stacijas bija desantēti septiņi cilvēki.

PSRS ārlietu tautas komisārs [[Vjačeslavs Molotovs]] 1940. gada 14. jūnijā 23:30 pieņēma Lietuvas vēstnieku PSRS un ārlietu ministru Urbši, kuram tika nolasīts ultimāts.

Jau naktī uz 15. jūniju tika veikts uzbrukums Latvijas Republikas robežsardzes objektiem Abrenes apriņķī, kas pazīstams kā [[Masļenku robežincidents]]. Šajos uzbrukumos sarkanarmieši vairākus cilvēkus nogalināja un vairākus desmitus cilvēku, pārsvarā civiliedzīvotājus un bērnus, aizveda gūstā uz PSRS. Šīs provokācijas mērķis bija izsaukt Latvijas armijas atbildes reakciju, kas dotu iemeslu PSRS iebrukumam Latvijā.

Dienā padomju karaspēks veica uzbrukumus Lietuvas robežai, aizturot un atbruņojot daudzus robežsargus, kā arī nogalinot vienu policistu Utas robežpunktā.

Gandrīz identiski ultimāti 16. jūnijā tika pasniegti Igaunijas un Latvijas vēstniekiem Padomju Savienībā. Ultimātos padomju valdība pārmeta, ka nav ne tikai likvidēta Igaunijas-Latvijas militārā savienība, bet gan paplašināta, pievelkot šai savienībā Lietuvu un cenšoties iesaistīt tajā arī Somiju. Baltijas militārsavienības pastāvēšana pēc būtības esot pretrunā ar 1939. gadā noslēgtajiem PSRS un Baltijas valstu bāzu izvietošanas līgumiem. Tika paziņots, ka pēc savstarpējās palīdzības paktu noslēgšanas &quot;Padomju valdība uzskata pret PSRS vērstas militārsavienības pastāvēšanu starp Latviju, Igauniju un Lietuvu ne tikai par nepieļaujamu un neciešamu, bet arī par dziļi bīstamu un draudošu PSRS robežu drošībai&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://e-okupacijasmuzejs.lv/images/items/3_12_ultimats_3.JPG |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2016|09|08||bez}} |archive-date={{dat|2016|08|09||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160809130058/http://e-okupacijasmuzejs.lv/images/items/3_12_ultimats_3.JPG }}&lt;/ref&gt;

Ultimātos bija minēts, ka par Baltijas valstu militārsavienības atdzīvināšanu un paplašināšanu liecinot divu slepenu Baltijas valstu konferenču sasaukšana 1939. gada decembrī un 1940. gada martā (10. un 11. konference), lai formāli izveidotu paplašināto militārsavienību starp Latviju, Igauniju un Lietuvu. Par to liecinot arī Latvijas, Igaunijas un Lietuvas ģenerālštābu sakaru pastiprināšana un speciāla militārās Baltijas Antantes preses orgāna radīšana 1940. gada februārī — ''Revue Baltique'', ko izdod angļu, franču un vācu valodās Tallinnā un tamlīdzīgi apvainojumi.&lt;ref&gt;[http://www.historia.lv/alfabets/L/la/okupac/dokumenti/1940.06.16.ultim.htm PSRS valdības paziņojums (ultimāts) Latvijas valdībai. 1940. gada 16. jūnijā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070907213150/http://www.historia.lv/alfabets/L/la/okupac/dokumenti/1940.06.16.ultim.htm |date={{dat|2007|09|07||bez}} }} no ''Полпреды сообщают... Сборник документов об отношениях СССР с Латвией, Литвой и Эстонией август 1939г.-август 1940г. Москва: Междунвродные отношения, 1990''. Pielikums pie Nr.248, с.386-387. (tulkojums latviski)&lt;/ref&gt;

Sarkanā armija visās apdzīvotajās vietās ieņēma valsts pārvaldes ēkas, telefonu centrāles, pasta un banku nodaļas, tipogrāfijas un radioraidītājus, bet ne visur tas ritēja bez aizķeršanās. Tika izvietota sardze pie nozīmīgākajiem tiltiem, ministrijām, bankām, prezidenta apartamentiem u.c. Visas turpmākās ziņas un paziņojumi Baltijas masu informācijas līdzekļos tika cenzēti no padomju drošības iestāžu puses, tātad pauda tikai padomju valstij vajadzīgu informāciju.

=== Baltijas okupācijas iemesli 1940. gadā ===
* Lielinieku partijas VII kongresā pieņemtais slepenais lēmums — izdevīgos apstākļos uzskatīt par nesaistošiem jebkādus viņu noslēgtos miera līgumus.&lt;ref&gt;Александров Кирилл Михайлович [http://abzubov.com/lectures/two_questions Неизвестные потери и забытые союзники] — abzubov.com&lt;/ref&gt;
* Molotova—Ribentropa pakta noslēgšana, kas atļāva lielvarām saimniekot savās ietekmes sfērās.
* [[Ziemas karš|Ziemas kara]] beigas, kad visu padomju militāro uzmanību atkal varēja pievērst Baltijas valstīm.
* Francijas sabrukums, Rietumiem zaudējot iespējas ietekmēt notiekošo.
* [[Baltijas Antante]]s sagraušana un Baltijas—Vācijas alianses nepieļaušana.

=== PSRS uzbrukuma plāns Vācijai ===
Padomju Savienība bija izveidojusi vislielāko armiju pasaulē un Baltijas okupācija uzlaboja tās stāvokli attiecībā pret Vāciju gadījumā, ja PSRS izlemtu pret to uzsākt karu. 1940. gada 25. maijā sāktais konflikts par Lietuvā &quot;nolaupītajiem” padomju kareivjiem bija iegansts politiskām prasībām pret Lietuvu. Pret Igauniju un Latviju nekādas līdzīgas provokācijas netika veiktas. Tas liek domāt, ka tieši Lietuva ar savu Austrumprūsijas robežu bija galvenais okupācijas mērķis, lai nodrošinātu iespējas tiešai PSRS karadarbībai pret Vāciju.&lt;ref&gt;[https://www.sargs.lv/lv/otrais-pasaules-kars/2020-06-22/kara-sakums-kadu-padomju-savieniba-negaidija „Kara sākums, kādu Padomju Savienībā negaidīja”] — Juris Ciganovs, sargs.lv, 22.06.20.&lt;/ref&gt;

Vēsturnieks Boriss Sokolovs izvirzīja teoriju, ka karaspēka sākotnējā ievešana Lietuvā, kamēr [[Vērmahts]] izvērsās Rietumu frontē, atkārtoja Pirmā pasaules kara Francijas un Krievijas alianses kara plānu. Tas bija pirmais solis pirms plānotā Sarkanās armijas iebrukuma [[Austrumprūsija|Austrumprūsijā]], taču Francijas negaidīti ātrā militārā sagrāve lika plānu apturēt. Lai neizraisītu Hitlera aizdomas par lielā PSRS karaspēka ievešanu pierobežā, visas Baltijas valstis nācās anektēt PSRS sastāvā.&lt;ref name=&quot;books.google.lv&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://books.google.lv/books?id=AdMCWWa_BlkC&amp;pg=PR3 |title=Northern European Overture to War, 1939-1941: From Memel to Barbarossa |access-date={{dat|2014|02|04||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140901093627/http://books.google.lv/books?id=AdMCWWa_BlkC&amp;pg=PR3 |archivedate={{dat|2014|09|01||bez}}}}&lt;/ref&gt;
No 4. līdz 7. jūnijam Ļeņingradas, Kaļiņinas un Baltkrievijas kara apgabalu karaspēks sāka koncentrēties pie Lietuvas, Latvijas un Igaunijas robežām it kā manevru veikšanai. Šīs kustības bija nepieciešamas Baltijas valstu okupācijai (tiesa, padomju karaspēka apjoms vairākas reizes pārsniedza Baltijas valstu armiju kopskaitu, neskaitot jau valstīs esošās PSRS militārās bāzes) vai arī norādīja uz Staļina plānu jūnija sākumā dot triecienu Hitleram no aizmugures, kamēr Vērmahta galvenie spēki karoja Rietumu frontē.&lt;ref&gt;[https://www.lrt.lt/ru/novosti/17/1098548/strategiia-stalina Стратегия Сталина] LRT&lt;/ref&gt;

1941. gada 29. maijā PSRS kara tipogrāfijā sāka iespiest krievvalodīgiem karavīriem domātu kabatas formāta krievu-vācu vārdnīcu ar karadarbībai tipisku terminoloģiju.&lt;ref&gt;[https://www.aroundspb.ru/variety/docs/rusger/rusger.php Русско-немецкий военный разговорник] 1941&lt;/ref&gt; Tāda pati vārdnīca tika izdota rumāņu, turku un ķīniešu valodai. Lietuviešu un igauņu valodā šādu vārdnīcu drukāšana sākās 1940. gada 9. jūnijā&lt;ref&gt;[https://www.digar.ee/viewer/et/nlib-digar:334127/294001/page/4 digar.ee] Igaunijas Nacionālā bibliotēka&lt;/ref&gt;
Pēc Latvijas okupācijas padomju karaspēks pastiprināti ieveda valstī ešelonus ar kara tehniku un munīciju tālākam uzbrukumam, kurus izkrāva tikai naktīs.&lt;ref&gt;Ignats Blaževičs „Latvijas armija un tās iznīcināšana”. — Daugavas Vanagu Mēnešraksts, Nr.1, 01.01.1996.&lt;/ref&gt;

Padomju militāro bāzu izvietojums Baltijā arī norāda uz PSRS plāniem karot ar Vāciju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://omip.lv/files/lvp/25%20karte.jpg |title=Padomju Savienības militārās bāzes Baltijā 1939—1940 |access-date={{dat|2016|01|03||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305001803/http://omip.lv/files/lvp/25%20karte.jpg |archivedate={{dat|2016|03|05||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305001803/http://omip.lv/files/lvp/25%20karte.jpg |date={{dat|2016|03|05||bez}} }}&lt;/ref&gt;

=== Nepretošanās ===
Sarkanās armijas komandieri bija guvuši zināmu pieredzi [[Ziemas karš|Ziemas kara]] laikā un pret Baltijas valstīm koncentrētie armijas spēki bija milzīgi. Valstis faktiski atradās blokādē.
Lietuvas valdības sēdē, kas notika 14.—15. jūnija naktī, prezidenta [[Antans Smetona|Smetonas]] viedoklis par pretošanos PSRS netika atbalstīts un viņš bēga pāri robežai uz Vāciju. Ministri uzskatīja, ka bezcerīgās pretošanās cena būs pārāk augsta. Lietuvas politiskā elite domāja, ka Smetonas režīma sabrukums nebūt nenozīmēs valsts neatkarības beigas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://books.google.lv/books?id=ST3LrBPOM4gC&amp;printsec=frontcover&amp;dq=1939:+The+Year+that+Changed+Everything+in+Lithuania%27s+History&amp;hl=en&amp;sa=X&amp;ei=X0vZUpyvG-TQygPFpoDwCg&amp;redir_esc=y#v=onepage&amp;q=1939%3A%20The%20Year%20that%20Changed%20Everything%20in%20Lithuania's%20History&amp;f=false |title=1939: The Year that Changed Everything in Lithuania's History |access-date={{dat|2014|01|17||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150503232819/http://books.google.lv/books?id=ST3LrBPOM4gC&amp;printsec=frontcover&amp;dq=1939:+The+Year+that+Changed+Everything+in+Lithuania%27s+History&amp;hl=en&amp;sa=X&amp;ei=X0vZUpyvG-TQygPFpoDwCg&amp;redir_esc=y#v=onepage&amp;q=1939%3A%20The%20Year%20that%20Changed%20Everything%20in%20Lithuania's%20History&amp;f=false |archivedate={{dat|2015|05|03||bez}} }}&lt;/ref&gt; Šķērsojot Lietuvas robežu, sarkanarmieši nogalināja policistu Utas robežpārejas punktā.
Pēc Vācijas atteikšanās atvērt ''Klaipēdas koridoru''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.hrono.ru/sobyt/1900war/1940prib.php |title=hrono.ru |access-date={{dat|2016|01|14||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160226122740/http://www.hrono.ru/sobyt/1900war/1940prib.php |archivedate={{dat|2016|02|26||bez}} }}&lt;/ref&gt; visi apgādes ceļi bija bloķēti.&lt;ref&gt;Мельтюхов Михаил Иванович [http://militera.lib.ru/research/meltyukhov/05.html «Упущенный шанс Сталина. Советский Союз и борьба за Европу 1939-1941»]. — Вече, Москва 2002. {{ISBN|5783811963}}&lt;/ref&gt; 

Arī Latvijas armija pavēli pretoties nesaņēma,&lt;ref&gt;Ēriks Jēkabsons [http://www.irlv.lv/2014/3/14/latvijas-okupacijas-hronika-aculiecinieku-vestijums Latvijas okupācijas hronika. Aculiecinieku vēstījums] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170309050034/http://www.irlv.lv/2014/3/14/latvijas-okupacijas-hronika-aculiecinieku-vestijums |date={{dat|2017|03|09||bez}} }} Ir — 14.03.2014.&lt;/ref&gt; tomēr Vācijas vēstnieka Latvijā U. fon Koces 21. jūnija ziņojumā bija teikts, ka 17. jūnija naktī Rīgā nogalināti aptuveni 50 cilvēku, bet apmēram 200 ievainoti. Arī citās Latvijas vietās varas pārņemšana nenoritēja mierīgi, tāpēc 18. jūnijā K. Ulmanis, atrodoties mājas arestā, pēc jaunās varas pieprasījuma izsludināja valstī ārkārtas stāvokli, kas aizliedza pulcēšanos, brīvu pārvietošanos u.c..

Igaunijas armijas sakaru bataljona štābs nepakļāvās ieroču nolikšanas pavēlei un 21. jūnija vakarā Tallinā, Raua ielā notika kauja, kurā tika nogalināti 10 sarkanarmieši un 2 igauņu karavīri, daudzi abās pusēs tika ievainoti.&lt;ref&gt;[https://collection.cooperhewitt.org/countries/23424805/ Estonia]&lt;/ref&gt;

Sarkanās armijas zaudējumi Baltijas valstu okupācijas rezultātā (pēc nepilnīgām ziņām) bija — 58 krituši un 158 ievainoti.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.hrono.ru/sobyt/1900war/1940prib.php |title=Прибалтийская операция 1940 г. |access-date={{dat|2016|01|14||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160226122740/http://www.hrono.ru/sobyt/1900war/1940prib.php |archivedate={{dat|2016|02|26||bez}} }}&lt;/ref&gt; Pie tiem būtu jāpieskaita vēl daži Masļenku robežincidentā uz Latvijas robežas ievainotie un nogalinātie uzbrucēji. Ziņas par to netika izplatītas slepenības un totālas masu informācijas līdzekļu cenzūras dēļ.

=== Baltijas valstu salīdzinājums ar Somiju ===

Baltijas valstu vadītāji uzskatīja, ka Somijas [[Ziemas karš]] ar PSRS bija kļūda, jo pēc tam Somijai tāpat nācās piekrist gandrīz tām pašām prasībām, ko PSRS izvirzīja pirms kara. Tomēr Somijai kara gadījumā bija ārējas apgādes iespējas, kādu nebija bloķētajai Baltijai. Arī Anglija un Francija gatavojās nosūtīt apvienotos spēkus palīgā Somijai...
Nav zināms, ko Baltijas valstu iedzīvotāji domāja par līgumiem ar PSRS, bāzu izvietošanu un padošanos 1940. gada jūnijā. Politiskās partijas bija aizliegtas, opozīcija apspiesta, presē ieviesta cenzūra, dominēja tikai režīma viedoklis. Autoritāro režīmu politiskā un militārā elite īstenoja politiku, kas veda uz neatkarības zaudēšanu, pakti un ultimāti tika pieņemti dažu dienu vai stundu laikā bez publiskas apspriešanas pat režīmu kontrolētajos Lietuvas un Igaunijas parlamentos. Baltijas valstu autoritāro režīmu būtība pilnībā izpaudās nedemokrātiskajā veidā, kā tās risināja attiecības ar PSRS.
Tikmēr Somijā pastāvēja demokrātija un preses brīvība, pie cenzūras nebija pieraduši žurnālisti, darbojās politiskās partijas, un sabiedrība aktīvi pauda savu viedokli.

[[Attēls:Raate road.jpg|thumb|250px|[[Ziemas karš|Ziemas kara]] [[Suomusalmi kauja|Suomusalmi kaujā]] nogalinātie PSRS kareivji un iznīcinātā PSRS tehnika]]
Lai arī triju Baltijas valstu maksimāli iespējamais mobilizējamo skaits gandrīz divreiz pārsniedza Somijas iespējas, atšķirībā no Somijas, Baltijas valstīs aizsardzība bija tikai plānu līmenī. Nepastāvēja kopīga militāra sadarbība, nebija izbūvētas aizsardzības līnijas. Netika izsludināta mobilizācija, trūka militārā ekipējuma. Negatavoja arī iedzīvotāju evakuāciju no pilsētām. Kaujas darbība uzreiz būtu noritējusi nevis pierobežas purvos un tukšos mežos, bet mazo valstu centrālajos rajonos. Visi apgādes ceļi pat no jūras puses bija bloķēti. Valstīs izvietotajās padomju militārajās bāzēs jau bija izvietoti tikpat lieli iebrucēju spēki, cik atradās šo valstu regulārajās armijās.

== PSRS ultimāti Eiropas kara kontekstā ==
Līdzīgi Trešā Reiha 1938. un 1939. gadā veiktajam Austrijas [[anšluss|anšlusam]], [[Čehoslovākija]]s sadalīšanai un Bohēmijas un Morāvijas protektorāta izveidei, arī Padomju Savienības valdība 1939. un 1940. gadā centās starptautiski leģitimizēt Baltijas valstu pārvēršanu protektorātos ar sekojošu aneksiju. 1939. gada oktobrī noslēgtie bāzu līgumi paredzēja PSRS bāzu izvietošanu šajās valstīs uz desmit gadiem. Igaunijas un Latvijas autoritārie prezidenti pirmajās nedēļās pēc okupācijas palika savos amatos un akceptēja PSRS emisāru uzspiestās izmaiņas. Visās valstīs PSRS karaspēka klātbūtnē tika veiktas vēlēšanas, kurās atļāva piedalīties tikai okupācijas iestāžu izveidotiem vēlēšanu sarakstiem.

Pēc Francijas un Lielbritānijas sakāves vairs nepastāvēja draudi par Rietumu militāro palīdzību un PSRS bija jānodrošinās pret iespēju, ka ar Savstarpējās palīdzības līgumiem neapmierinātās Baltijas valstis varētu izlemt pāriet Vācijas pusē.

Vēl 1940. gada 8. jūnijā tika noslēgts padomju—igauņu līgums par padomju karaspēka uzturēšanās administratīvo regulējumu, kas paredzēja, ka padomju karaspēka kustība notiks, tikai iepriekš informējot igauņu militāros komandierus. Parakstītāji bija Igaunijas vēstnieks [[Augusts Reis]] un Ārlietu komisāra vietnieks [[Vladimirs Dekanozovs]]. Nekas netika minēts par iespējamo kontingenta palielināšanu vai kādām padomju pretenzijām. Iespējams, pat vēl šajā laikā nebija pieņemts gala lēmums par visu Baltijas valstu okupāciju. Taču PSRS neattīstīja dažādu pieeju Baltijas valstīm, visur tika izmantoti vienādi risinājumi.&lt;ref name=&quot;books.google.lv&quot; /&gt;

Novērtējot šo periodu Baltijas vēsturē, jāņem vērā, ka Vācija sagrāva un okupēja Čehoslovākiju, neskatoties uz Francijas un PSRS sniegtajām garantijām. Baltijas valstis neatkarību zaudēja nevis savas neveiksmīgās politikas, bet gan Vācijas un PSRS agresijas dēļ.

=== Molotovs par Baltijas okupāciju ===
[[Vincs Krēve-Mickevičs]], PSRS okupācijas spēku izveidotās valdības vicepremjers, Ārlietu ministrs un vēlāk arī premjers, savās trimdā sarakstītajās atmiņās apraksta tikšanos ar Molotovu, kurā tas Baltijas okupāciju izskaidro PSRS starptautisko mērķu ietvarā.&lt;ref&gt;[http://www.tvnet.lv/zinas/arvalstis/251484-1940_gada_iluzijas_lietuva „1940. gada ilūzijas Lietuvā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305051615/http://www.tvnet.lv/zinas/arvalstis/251484-1940_gada_iluzijas_lietuva |date={{dat|2016|03|05||bez}} }} — tvnet.lv&lt;/ref&gt; Šī saruna sasaucas ar vēsturnieku teorijām par plānoto PSRS uzbrukumu Vācijai 1941. vai 1942. gadā.

Krēve-Mickevičs bija pieprasījis tikšanos ar Molotovu, lai sūdzētos par valstij uzspiesto pārmērīgo sovjetizāciju.

{{cquote|Jums skaidri jāskatās uz reālo situāciju un jāsaprot, ka nākotnē mazām valstīm būs jāpazūd. Jūsu Lietuvai kopā ar pārējam Baltijas valstīm, ieskaitot Somiju, būs jāpievienojas varenajai Padomju Savienības saimei. Tāpēc jums jau tagad jāsāk izglītot savus cilvēkus par padomju sistēmu, kas nākotnē valdīs visur, visā Eiropā, dažās vietās ātrāk, kā Baltijas valstīs, vēlāk arī citās. (…)

Tagad, vairāk nekā iepriekš, mēs esam stingri pārliecināti, ka mūsu dižais biedrs Ļeņins nekļūdījās, kad viņš mums teica, ka Otrais pasaules karš mums palīdzēs iegūt varu visā Eiropā, līdzīgi kā Pirmais palīdzēja mums iegūt varu Krievijā.

Šodien mēs atbalstām Vāciju, bet tikai pietiekoši, lai to nesakautu pirms apspiestās un badā esošās karojošo valstu masas zaudē ticību un saceļas pret saviem vadoņiem. Tad Vācijas buržuāzija panāks izlīgumu ar savu ienaidnieku, Sabiedroto valstu buržuāziju, lai ar kopīgiem spēkiem apspiestu proletariāta sacelšanos. Bet tajā brīdī mēs nāksim tam palīgā, mēs nāksim ar svaigiem spēkiem, labi sagatavoti; es domāju, ka Rietumeiropas teritorijā, kaut kur Reinas tuvumā notiks pēdējā kauja starp proletariātu un deģenerēto buržuāziju, kas izlems Eiropas likteni uz visiem laikiem. Mēs esam pārliecināti, ka mēs, nevis buržuāzija, uzvarēs tajā kaujā.

Šī iemesla dēļ mēs nevaram šodien nopietni apsvērt jūsu piedāvājumu. Mēs nevaram pieļaut mūsu aizmugurē palikt mazai salai ar valdības veidu, kādam būs jāpazūd visā Eiropā.&lt;ref&gt;[http://www.lituanus.org/1965/65_2_02_KreveMickevicius.html Conversations with Molotov]&lt;/ref&gt;|}}

== Iespējamās alternatīvas ==
Alternatīva katras valsts atsevišķām sarunām un klusai kapitulācijai būtu bijusi kopēja alianse un vēršanās pie palīdzības Tautu savienībā vai Rietumu sabiedrotajiem pēc politiskā un morālā atbalsta.

Kopīgi vai atsevišķi Baltijas valstis militāri būtu varējušas pretoties PSRS tikai pāris dienas. Taču svarīgāks būtu nevis pretošanās ilgums, bet pretestības fakts. Uzvara bija neiespējama, taču pretošanās nozīmētu sakāvi ar godu. Okupācija ne vienmēr nozīmē valstiskuma zaudēšanu vai aneksiju. Vācija un PSRS kara laikā okupēja daudzas valstis, mainīja to politiskās sistēmas un robežas, bet tikai dažas no Eiropas valstīm tika iznīcinātas vai anektētas pilnībā: Čehoslovākija 1938—1945., Polija 1939—1945., Baltijas valstis 1940—1990.

Nedz 1939. gada oktobrī, nedz 1940. gada jūnijā Rietumu sabiedrotajiem nebija iespēju atbalstīt Baltijas valstis, jo sarunas Maskavā notika ļoti ātri, slepeni un bez starptautiskām konsultācijām vai palīdzības pieprasīšanas. Neviena no Baltijas valstīm publiski nevērsās pēc palīdzības pie Rietumu lielvalstīm.&lt;ref name=&quot;books.google.lv&quot;/&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Skatīt arī ==
* [[Latvijas okupācija (1940)]]
* [[Latvijas okupācija (1941—1945)]]
* [[Baltijas valstu okupācijas neatzīšana]] 

== Literatūra ==
* Alfrēds Bērziņš „1939. Lielo notikumu priekšvakarā”. — Grāmatu draugs, Brooklyn, N.Y. 1976.
* Henrihs Strods „Pakta zona. Latvijas Okupācijas muzeja Gadagrāmata 2003”. — Latvijas 50 Gadu Okupācijas Muzeja Fonds, Rīga 2004. {{ISBN|9984961311}}
* Agnis Balodis „Baltijas republikas Lielā Tēvijas kara priekšvakarā”. — Zvaigzne, Rīga 1980.
* Juris Ciganovs „Piegādes karam”. — Mājas Viesis 23.08.2002.

== Ārējās saites ==
* [https://veletajiem.wordpress.com/2014/03/14/latvijas-okupacija-1940-gada-dokumentos-lidzigi-krievija-2014-gada-rikojas-ukraina/ Latvijas okupācija 1940. gadā dokumentos]
* Antonijs Zunda [http://lpra.vip.lv/riteniem.htm „Zem politisko lielvaru riteņiem”] — Latvijas Vēstnesis 10.03.-28.09.2005.
* Inesis Feldmanis [http://lpra.vip.lv/mol_feldmanis.htm Okupācijas patiesais sākums] — Latvijas Avīze 01.10.2004.
* [https://gulags.wordpress.com/2013/08/20/pavele-but-gataviem-iebrukt-latvija-1940-g-9-junijs/ Директива НКО СССР № 02622 от 9 июня 1940 года]
* [https://web.archive.org/web/20160226122740/http://www.hrono.ru/sobyt/1900war/1940prib.php Прибалтийская операция 1940 г.]

{{Baltijas valstis}}

[[Kategorija:Diplomātija]]
[[Kategorija:Igaunijas vēsture]]
[[Kategorija:Latvijas politiskā vēsture]]
[[Kategorija:Lietuvas vēsture]]
[[Kategorija:Baltijas valstis]]
[[Kategorija:Vēsturiski notikumi Latvijā]]
[[Kategorija:Otrā pasaules kara noziegumi]]</text>
      <sha1>h7y8ujnh6648u69nv4ari4mlwfnex1y</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Lietuvas okupācija (1940)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>242073</id>
    <revision>
      <id>4465577</id>
      <parentid>4286743</parentid>
      <timestamp>2026-05-09T10:30:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4465577</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="14820" sha1="howtkw4nbv1juvhy6nbomt0i80nukpe" xml:space="preserve">[[Attēls:Baltijas valstu okupācija 1940.gif|thumb|300px|Baltijas valstu okupācijas jeb tā sauktās &quot;Baltijas kampaņas&quot; ({{val|ru|Прибалтийская кампания}} plāns, kurā Lietuvas okupācijai tika mobilizēta PSRS 3. un 11. armijas.]]

'''Lietuvas okupācija''' notika [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā 1940. gada jūnijā. Tam sekoja [[Lietuvas iekļaušana PSRS]] (1940—1941, 1944—1990) un [[Trešais reihs|Trešā reiha]] [[Ostlandes reihskomisariāts|Ostlandes reihskomisariāta]] (1941—1944) sastāvā.

== Politiskā situācija ==
{{Pamatraksts|Baltijas valstu okupācija}}
1939. gada 10. oktobrī Lietuva un PSRS parakstīja [[savstarpējās palīdzības pakts starp Lietuvu un PSRS|savstarpējās palīdzības līgumu]], kas paredzēja ne tikai padomju bāzu izvietošanu valstī, bet arī aptuveni 25% no strīdīgā [[Viļņas apgabals|Viļņas apgabala]] nodošanu Lietuvai. 1939. gada 28. oktobrī Viļņas apgabalā tika ieviesta Lietuvas likumdošana, anulējot iepriekšējos Polijas likumus.
 
Lietuvas Valsts aizsardzības padome (prezidents, ārlietu, iekšlietu, aizsardzības, finanšu, transporta ministri, kā arī štāba priekšnieks un armijas komandieris) šajā laikā vairākas reizes apsprieda iespējamās padomju karaspēka darbības, taču diskusijas koncentrējās nevis uz valsts aizsardzību, bet uz veidu, kā nodrošināt valdības bēgšanu un ārzemēm.

1940. gada 10. maijā [[Trešais reihs|Vācija]] uzsāka uzbrukumu Beļģijai, Nīderlandei un Luksemburgai, kas jau divas nedēļas vēlāk noveda pie [[Denkerka]]s evakuācijas. Rietumu iespējas palīdzēt Baltijai sabruka pilnībā. Austrumeiropas liktenis palika Vācijas un PSRS rokās.

== Attiecību saasināšanās ==
Padomju Savienība starptautiski uzturēja miermīlīgas, antifašistiskas valsts tēlu, tāpēc tā nevarēja neprovocēti uzbrukt Baltijas valstīm. Šis tēls sabruka līdz ar [[Ziemas karš|Ziemas karu]]. Taču, vismaz Lietuvas gadījumā, joprojām tika radīts mākslīgs konflikts ar kareivju nolaupīšanu, lai saglabātu legālu iemeslu ultimātam un okupācijai.

1940. gada 25. maijā PSRS Ārlietu tautas komisariāts apvainoja Lietuvu sadarbības līguma pārkāpumā — it kā divu padomju kareivju nolaupīšanā, pratināšanā un plānotā nogalināšanā. Lietuvas izmeklēšanas komisija tā arī nespēja atrast pieradījumus šiem konkrētajiem apvainojumiem, ņemot vērā, ka padomju kareivji nereti atstāja bāzes, lai ietu dzert un apmeklētu prostitūtas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/206794-provokaciju_sakums |title=Provokāciju sākums |access-date={{dat|2014|01|19||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|07||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160307055108/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/206794-provokaciju_sakums }}&lt;/ref&gt;

1940. gada 4. jūnijā [[Vjačeslavs Molotovs]] pieprasīja Lietuvas premjerministra [[Antans Merķis|Antana Merķa]] ierašanos Maskavā. Lai uzlabotu attiecības ar PSRS, Lietuvas valdība piekrita šai vizītei. Maskavā Merķis tika apvainots par Lietuvas nedraudzīgo uzvedību pret PSRS un savstarpējās palīdzības pakta neievērošanu — tiekot nolaupīti padomju karavīri (pārsvarā paši dezertēja), esot apvainots bāzē strādājošs krāsotājs, tiekot publicētas pretpadomju karikatūras, Lietuva neizrādot pateicību par Viļņas atdošanu un [[Ziemas karš|Ziemas karā]] esot jutusi līdzi Somijai.
 
Otrā Merķa vizīte Maskavā notika 9. jūnijā. Merķis uz Molotova apvainojumiem atbildēja, ka lūgs Lietuvas Prezidentam iecelt jaunu valdību, kurā nebūtu esošais iekšlietu ministrs ģenerālis Skučas. Molotovs sāka apvainot Merķi personīgi par to, ka viņš rakstījis pretpadomju rakstu žurnālam [[Revue Baltique]].&lt;ref name=&quot;lituanus.org&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lituanus.org/1968/68_2_02Smulkstys.html |title=The Incorporation of the Baltic States by the Soviet Union |access-date={{dat|2014|01|19||bez}} |archive-date={{dat|2016|08|16||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160816084659/http://lituanus.org/1968/68_2_02Smulkstys.html }}&lt;/ref&gt;

Trešajā vizītē 11. jūnijā Merķim pievienojās Ārlietu ministrs [[Jozs Urbšis]]. Uz visiem Lietuvas piekāpīgajiem piedāvājumiem Molotovs atbildēja, ka tie ir nepietiekami abu valstu attiecību uzlabošanai. 12. jūnija pēcpusdienā Merķis atgriezās Kauņā, atbrīvoja Iekšlietu ministru ģenerāli Skučas un viņa pienākumus uzņēmās pats. Pēcpusdienā tika sasaukta valdības sēde, kurā Merķis informēja par Maskavas sarunu gaitu. Lai arī Molotovs bija apvainojis Lietuvu un premjerministru personīgi, nekādas konkrētas prasības joprojām nebija izvirzītas. Pilsētā sākās baumas par tūlītēju padomju iebrukumu. 13. un 14. jūnijā Merķis esot atpūties mājās, jo sarunas Maskavā notika naktīs.

== PSRS ultimāts ==
14. jūnijā 23.30 Maskavā palikušais Urbšis un Lietuvas vēstnieks tika izsaukts uz Kremli un tiem nolasīts ultimāts. Lietuva tika apvainota savstarpējās palīdzības līguma pārkāpumos: 1) Sliktā attieksmē pret padomju kareivjiem; 2) Par plāniem uzbrukt padomju bāzēm; 3) Par slepenu militāro aliansi ar Latviju un Igauniju.

Tāpēc PSRS pieprasīja:
# Iekšlietu ministrs Skučs un Drošības departamenta direktors Povilaitis nekavējoties jānodod tiesu iestādēm un jātiesā kā tiešie vainīgie par provokācijām, kas veiktas pret Padomju Savienības garnizoniem Lietuvā.
# Lietuvā nekavējoties jāizveido valdība, kas var nodrošināt pienācīgu Lietuvas-PSRS Savstarpējās palīdzības līguma izpildi un stingri apspiest šī līguma ienaidniekus.
# Nekavējoties nodrošināt brīvu Padomju Savienības armijas vienību ieiešanu Lietuvas teritorijā, kas tiks izvietotas svarīgākajos Lietuvas centros un kas būs pietiekošā skaitā, lai nodrošinātu Lietuvas-PSRS Savstarpējās palīdzības līguma ievērošanu un pieliks beigas provokācijām, kas vērstas pret Padomju Savienības garnizoniem Lietuvā.

Valdībai Kauņā tika dots laiks līdz 15. jūnija 9.00 no rīta prasību izpildei.

PSRS ultimāts Lietuvai ignorēja un pārkāpa visus starpvalstu attiecību noteikumus, ka bija iekļauti Lietuvas-Padomju Krievijas 1920. gada miera līgumā, 1926. gada Neuzbrukšanas līgumā un 1939. gada Savstarpējās palīdzības līgumā.

== Iekšpolitiskā situācija ==
Lietuvā 1939. gadā Klaipēdas un padomju bāžu krīžu dēļ divreiz mainījās valdības, tajās tika iekļauti daži ministri no [[Antans Smetona|Antana Smetonas]] režīma aizliegtajām [[Lietuvas Kristīgo demokrātu partija|Kristīgo Demokrātu]] un Zemnieku Tautas partijām, kas izmantoja iespēju aktīvākai darbībai. 1939. gada beigās Smetonas Nacionālistu partija atkal sāka koncentrēt varu savās rokās.

Lietuvas Valsts Aizsardzības padome 1940. gada februārī apsprieda pieaugošo padomju draudu. Maija sākumā padome nolēma, ka PSRS uzbrukuma gadījumā armija izrādīs bruņotu pretestību. Prezidentam un valdībai iebrukuma gadījumā bija jāatkāpjas uz [[Kudirkas Naumieste|Kudirkas Naumiesti]] un sliktākajā gadījumā jābēg uz Vāciju. Praksē netika darīts nekas armijas mobilizācijai. Prezidents Smetona 13. jūnijā ieteica savai sievai sākt gatavoties pamest Lietuvu.

12. jūnijā notika Kristīgo Demokrātu un Zemnieku Nacionālistu tikšanās Kauņā, kurā piedalījās divi no [[Antans Merķis|Merķa]] valdības ministriem — Bizauskas un Audenas. Tika nolemts, ka viņiem jādemisionē no valdības, kas esot tikai Nacionālistu partijas diktatūra. Šīs demisijas novestu pie valdības krīzes, kas padomju draudu atmosfērā novestu pie jaunas valdības izveidošanas un Smetonas krišanas. Tādējādi Lietuvā bija izveidojusies situācija, kurā opozīcija, daļa valdības un armijas bija gatavi pieņemt PSRS prasības, lai likvidētu Smetonas režīmu.&lt;ref name=&quot;komisija.lt&quot;&gt;[http://www.komisija.lt/Files/www.komisija.lt/File/Tyrimu_baze/I%20Soviet%20okupac%20Nusikalt%20aneksav/Jakubcionis%20ENG/Research%20by%20A.%20Jakubcionis%20(english).pdf Occupation/Anexation and Sovietisation of Lithuania]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

== Ultimāta pieņemšana ==
15. jūnijā 3.00 naktī prezidenta [[Antanas Smetona|Smetonas]] rezidencē sanāca valdības un prezidenta kopēja sēde. Ministru mazākums un Smetona vēlējās izrādīt simbolisku militāro pretestību, lai demonstrētu PSRS agresīvo dabu un lai lietuvieši un ārzemnieki zinātu, ka valsts nav nodota bez cīņas. Premjerministrs Merķis, lielākā daļa ministru, kā arī iepriekšējais un esošais Armijas virspavēlnieki ģenerāļi Raštikis un Vitkauskas pārstāvēja viedokli, ka pretestība prasīs pārāk lielus materiālos un cilvēkupurus. Valdības lēmumus lielā mērā noteica arī tās nestabilā koalīcijas daba, kurā daudzi no ministriem un ģenerālis Raštikis bija prezidenta Smetonas politiskie pretinieki. Izrādījās, ka Lietuvas armija nav saņēmusi nekādas pavēles sagatavoties valsts aizsardzībai, un ir bez smagajiem ieročiem, jo tie nosūtīti šaušanas mācībās uz poligoniem. Rezultātā PSRS ultimāts tika pieņemts.&lt;ref name=&quot;lituanus.org&quot;/&gt; Lietuvas politiskā elite domāja, ka Smetonas režīma sabrukums nebūt nenozīmēs valsts neatkarības beigas. Valdība savā pēdējā sapulcē parādīja, ka ir politiski sašķelta, nesagatavota valsts militārai aizsardzībai, bez plāniem trimdas valdības veidošanai un bez skaidras sapratnes, ko padomju ultimāts nozīmē valstij.&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lituanus.org/1975/75_4_02.htm |title=The Decision of the Lithuanian Government to Accept the Soviet Ultimatum of June 14, 1949 |access-date={{dat|2014|01|19||bez}} |archive-date={{dat|2010|12|17||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20101217174220/http://www.lituanus.org/1975/75_4_02.htm }}&lt;/ref&gt;

Ģenerālim Raštikim tika uzticēta jaunās valdības veidošana un sarunu vešana ar PSRS. Prezidents Smetona paziņoja, ka protestējot pret PSRS ultimātu viņš vai nu atkāpsies, vai pagaidu prezidenta pienākumus uzticēs premjerministram. Valdība neatbalstīja Smetonas atkāpšanos un ieteica tam doties atvaļinājumā, par pagaidu prezidentu ieceļot nu jau bijušo premjeru Merķi. 15. jūnija pusdienlaikā Urbšis no Maskavas ziņoja, ka Raštikis nav Kremlim pieņemams kandidāts un ka jauno valdību vajadzēs veidot sadarbībā ar padomju pārstāvi [[Vladimirs Dekanozovs|Dekanozovu]], kas jau esot ceļā uz Kauņu. Urbša nākamā ziņa vēstīja, ka padomju armija Lietuvā sāks ieiet 15.00.

== PSRS kara plāni ==
Padomju karaspēka koncentrēšana pie Lietuvas robežām sākās jau aprīlī.
26. maijā padomju garnizonus Lietuvā apmeklēja Aizsardzības komisāra vietnieks A. Laktionovs, kas pārbaudīja to militāro sagatavotību un iepazīstināja ar kara plānu pret Lietuvu. 1940. gada 5. jūnijā padomju garnizoni Baltijas valstīs (ap 70 000 kareivju) tika nodoti tiešā Aizsardzības komisāra S. Timošenko pakļautībā un tos komandēja viņa vietnieks A. Laktionovs.

8. jūnijā un 11. jūnijā [[Ļida|Ļidā]] notika pret Lietuvu vērstā padomju karaspēka komandieru sapulces, kuru laikā tika noslīpētas pēdējās militārās operācijas detaļas. Tika izdotas instrukcijas „darboties klusi — lietot durkļus”, pretestības gadījumā „nošaut uz vietas”, sastopoties ar aizsardzību „neuzbrukt, apiet no flangiem un bloķēt”, līdz pienāks artilērija un pretestību sagraus. Tika uzdots iznīcināt Lietuvas aviāciju [[Šauļi|Šauļu]] lidlaukā, desantniekiem ieņemt tiltus Alītā pāri Nemunai. [[Sarkanā armija]] bija kaujas gatavībā no 13. jūnija vakara, paredzētais uzbrukuma sākums — 1940. gada 15. jūnijā 9.00.&lt;ref name=&quot;komisija.lt&quot;/&gt;

Karu pret Lietuvu vajadzēja īstenot 11. armijas 6. kavalērijas korpusam, 4. Ļeņingradas sarkankarogotajam Donas bataljonam, 6. sarkankarogotajam Kubaņas-Terekas bataljonam, 33., 128., 176., un 188. strēlnieku bataljoniem, 23. Harkivas bataljonam, 6. un 22. Tanku brigādēm un 3. armijas 10. strēlnieku bataljonam, kā arī aviācijas un artilērijas vienībām, kopumā 150 000 vīru lielai armijai un Lietuvā jau esošajam 20 000 lielajam garnizonam būtu jāsagrauj 15-20 000 vīru lielie Lietuvas bruņotie spēki.

Laktionovs Lietuvā vēlreiz ieradās 13. jūnijā, lai tiktos ar Lietuvas Aizsardzības ministrijas pārstāvi ģenerāli Reklaiti, taču galvenā uzmanība atkal tika veltīta padomju garnizonu sagatavotībai gaidāmajai militārajai operācijai pret Lietuvu.

15. jūnija rītā Sarkanās armijas spēki veica provokatīvus uzbrukumus Lietuvas robežposteņiem ar mērķi izraisīt Lietuvas militāru atbildi, ko varētu pasludināt par uzbrukumu PSRS. Tika aizturēti un atbruņoti daudzi robežsargi. [[Alīta]]s apriņķī padomju uzbrukumā robežas postenim Utas ciematā tika sagūstīts un nogalināts policists Aleksas Baranauskas.&lt;ref name=&quot;Liekis2010&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|author=Šarūnas Liekis|title=1939: The Year that Changed Everything in Lithuania's History|url=http://books.google.lv/books?id=ST3LrBPOM4gC&amp;printsec=frontcover&amp;hl=lv&amp;source=gbs_ge_summary_r&amp;cad=0#v=onepage&amp;q&amp;f=false|year=2010|publisher=Rodopi|isbn=90-420-2762-2}}&lt;/ref&gt; 8.00 no rīta, stundu pirms paredzētā uzbrukuma sākuma, tika saņemta ziņa, ka Lietuva ir pieņēmusi padomju ultimātu. Militāra iebrukuma vietā okupācija notika bez pretošanās.

Sarkanās armijas tanki ienāca Kauņā 15.20. Dienas beigās padomju militārie kontrolposteņi tika izvietoti pie prezidenta administrācijas, Ministru kabineta, Drošības departamenta, Lietuvas bankas, telefona centrāles, Kauņas radio stacijas, tiltiem pāri [[Nemuna]]s un [[Nere]]s upēm.

== Prezidenta bēgšana ==
Prezidents Smetona ar ģimeni un ar Aizsardzības ministru un Tieslietu ministru ar ģimenēm atstāja Kauņu 15. jūnijā starp 16.00 un 17.00, kad pilsētai jau tuvojās padomju bruņutransports un devās uz [[Ķībarti|Ķībartu]] pie Vācijas robežas. Merķis zvanīja divreiz un nesekmīgi lūdza Prezidentu atgriezties, tāpat Smetonu atgriezties mēģināja pierunāt finanšu ministra Galvanauska vadīta delegācija, jo prezidenta klātbūtne būtu nepieciešama sarunām ar [[Dekanozovs|Dekanozovu]]. Naktī uz 16. jūniju prezidents ar pavadoņiem pārbrida robežupi un aizbēga uz Vāciju, kur tika aizturēts.&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;/&gt;

== Skatīt arī ==
* [[Igaunijas okupācija (1940)]]
* [[Latvijas okupācija (1940)]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Lietuvas vēsture]]
[[Kategorija:Lietuva]]
[[Kategorija:1940. gads]]
[[Kategorija:Otrā pasaules kara noziegumi]]</text>
      <sha1>howtkw4nbv1juvhy6nbomt0i80nukpe</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Igaunijas okupācija (1940)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>243672</id>
    <revision>
      <id>4465575</id>
      <parentid>4179268</parentid>
      <timestamp>2026-05-09T10:30:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4465575</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7795" sha1="br2wwo8ysn02znr32j9emfn3ur3lbex" xml:space="preserve">{{main|Baltijas valstu okupācija}}
[[Attēls:Baltijas valstu okupācija 1940.gif|thumb|300px|Baltijas valstu okupācija ({{val|ru|Прибалтийская кампания}} — 'Baltijas kampaņa', 1940). Igaunijas okupāciju veica tajā stacionētais Sarkanās armijas kontingents un PSRS 8. armijas vienības.]]
'''Igaunijas okupācija (1940)''' bija [[Padomju Savienība|PSRS]] 1940. gada 17. jūnijā veikta neatkarīgās [[Igaunija]]s Republikas okupācija, aizbildinoties ar to, ka Igaunija pārkāpjot 1939. gadā noslēgto [[Savstarpējās palīdzības pakts starp Igauniju un PSRS|Savstarpējās palīdzības paktu]] un kas beidzās 1940. gada 6. augustā ar [[Igaunijas iekļaušana PSRS|Igaunijas PSR iekļaušanu PSRS]] uz 50 gadiem.

== Padomju militārā sagatavošanās ==
No 4. līdz 7. jūnijam Baltkrievijas īpašā, Kaļiņinas un Ļeņingradas kara apgabalu vienībās tika izsludināta trauksme un mācību aizsegā tās sāka koncentrēties pie Baltijas valstu robežām. Armijas pastiprināšanai 8. jūnijā uz reģionu no Maskavas kara apgabala nosūtīja 1. motorizēto, 17. un 84. strēlnieku divīzijas, 39. un 55. vieglo tanku divīzijas, 128. motorizēto divīziju no [[Arhangeļska]]s un 55. strēlnieku divīziju no [[Orla]]s kara apgabala.

1940. gada 9. jūnijā Tautas aizsardzības komisārs [[Semjons Timošenko]] nosūtīja slepenu direktīvu Nr. 02622 Sarkankarogotās Baltijas flotes komandierim, ar kuru tas tika pakļauts Ļeņingradas kara apgabala komandierim Mereckovam. Flotei tika uzdots līdz 12. jūnijam būt gatavai Igaunijas un pārējo Baltijas valstu jūras blokādei. Tāpat tika pavēlēts nodrošināt gaisa telpas kontroli un būt gataviem desanta izsēdināšanai [[Tallina|Tallinā]] un Paldiskos.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.hrono.ru/sobyt/1900war/1940prib.php |title=Прибалтийская операция 1940 г. |access-date={{dat|2014|02|07||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160226122740/http://www.hrono.ru/sobyt/1900war/1940prib.php |archivedate={{dat|2016|02|26||bez}} }}&lt;/ref&gt;

1940. gada 14. jūnijā [[Sarkanā armija|padomju armija]] bloķēja Igauniju no jūras un gaisa. 15. jūnijā tika notriekta pasažieru [[Kaleva (lidmašīna)|lidmašīna ''Kaleva'']], kas veica lidojumus starp Tallinu un Helsinkiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.estonica.org/en/The_process_of_occupying_Estonia__in_1940/ |title=The process of occupying Estonia in 1940 |access-date={{dat|2014|02|07||bez}} |archive-date={{dat|2020|01|29||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200129075453/http://www.estonica.org/en/The_process_of_occupying_Estonia__in_1940/ }}&lt;/ref&gt;

== Ultimāts un okupācija ==
16. jūnija 15.20 PSRS iesniedza ultimātu Igaunijai, atbildei tika dotas 8 stundas. Ultimāts apvainoja Igauniju slepenas pretpadomju alianses veidošanā, Savstarpējās palīdzības pakta neievērošanā un pieprasīja valsti izveidot PSRS draudzīgu valdību, kā arī atļaut neierobežota padomju karaspēka ievešanu valstī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_brze1940n134{{!}}article:DIVL16{{!}}issueType:P |title=Padomju Savienības paziņojums Latvijai un Igaunijai |access-date={{dat|2014|02|07||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20131231021955/http://www.periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_brze1940n134{{!}}article:DIVL16{{!}}issueType:P |archivedate={{dat|2013|12|31||bez}} }}&lt;/ref&gt; Igaunijas valdība pieņēma lēmumu nepretoties un pieņemt padomju prasības. Papildus jau valstī esošajam garnizonam, 17. jūnijā valstī iegāja 6 padomju kājnieku divīzijas, tanku brigāde, kā arī flotes un aviācijas vienības, kopumā Igaunijā iegāja vēl vismaz 100 000 padomju armijas karavīru.

Armijas ieiešana Igaunijā sākās 17. jūnijā 6.00, vēl pirms oficiālās vienošanās noslēgšanas. 17. jūnija rītā [[Johans Laidoners]] satikās ar Ļeņingradas kara apgabala pavēlnieku Mereckovu [[Narva|Narvā]], lai parakstītu vienošanos par armijas ieiešanu Igaunijā, taču lielākā daļa kontingenta jau bija iegājusi dziļi Igaunijas teritorijā un armijas vienības no padomju bāzēm bija gandrīz sasniegušas Tallinu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.estonica.org/en/Narva_agreement/ |title=Narva agreement |access-date={{dat|2014|02|07||bez}} |archive-date={{dat|2015|09|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20150915161323/http://www.estonica.org/en/Narva_agreement/ }}&lt;/ref&gt; Pēc padomju pieprasījuma Laidoners arī aizliedza publiskas demonstrācijas, aizliedza ieroču pārdošanu un visiem ieroču īpašniekiem uzdeva tos nodot tuvākajās armijas kazarmās vai policijas iecirknī līdz 19. jūnija 15.00, tāpat tika aizliegts veikt fotografēšanu publiskās vietās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pa{{!}}issue:/p_001_brze1940n136{{!}}article:DIVL357{{!}}block:P6_TB00011{{!}}issueType:P |title=Soļi kārtības uzturēšanai Igaunijā |access-date={{dat|2014|02|07||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20131231021955/http://www.periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pa{{!}}issue:/p_001_brze1940n136{{!}}article:DIVL357{{!}}block:P6_TB00011{{!}}issueType:P |archivedate={{dat|2013|12|31||bez}} }}&lt;/ref&gt;

1940. gada 17. jūnijā Tallinā iegāja padomju karaspēks, ostā ienāca Baltijas flotes kuģi un izsēdināja [[Desants|desantu]]. Tajā pašā dienā sākās apjomīga ēku ekspropriācija Sarkanās Armijas vajadzībām.

18. jūnijā Padomju Savienības vēstniecības tirdzniecības padomnieks Bočkarjovs jau nosauca pirmos marionešu valdības ministru kandidātus. Pēc padomju pavēles no 18. jūnija igauņu policija sāka aizturēt poļu viesstrādniekus, lai atklātu viņu vidū esošos virsniekus.

== Nepretošanās ==
Līdzīgi kā 1939. gada oktobrī, Prezidents Petss izlēma militāri nepretoties padomju karaspēkam, lai pasargātu igauņu tautu no nevajadzīgas asinsizliešanas. 18. jūnija vakarā premjers Uluots uzstājās ar radio runu, kurā teica, ka valdība ir pieņēmusi PSRS prasības, valstī tiek izvietots padomju karaspēks. Lai arī valdība ir iesniegusi demisiju tā turpina strādāt līdz jaunas izveidošanai. Premjerministrs uzsvēra, ka Igaunijā turpina pastāvēt esošā konstitucionālā iekārta un iedzīvotājiem ir jāsaglabā miers.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_wawe1940n136{{!}}article:DIVL181{{!}}issueType:P |title=Igaunijas Ministru prezidenta prof. Uluotsa radioruna |access-date={{dat|2014|02|07||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20131231021955/http://www.periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_wawe1940n136{{!}}article:DIVL181{{!}}issueType:P |archivedate={{dat|2013|12|31||bez}} }}&lt;/ref&gt;

Aprēķināts, ka gandrīz 25 000 igauņu krita [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]] vācu vai padomju armijās.
Laikā no 1940. līdz 1945. gadam Igaunija zaudēja 21% iedzīvotāju, vēl vairāki desmiti tūkstoši tika nogalināti un izsūtīti pēckara represijās.&lt;ref&gt;[http://www.genocid.lt/GRTD/Konferencijos/eng/magnus.htm Foreign Policy of Estonia in 1939-1940]&lt;/ref&gt; Šajā kontekstā dažas dienas vai pat stundas ilga pretošanās Padomju Savienībai nebūtu nemaz tik pašiznīcinoša. Taču jāpatur prātā, ka 1940. gada jūnijā nevienam nebija zināma vēstures turpmākā gaita.

== Skaitīt arī ==
* [[Igaunijas iekļaušana PSRS]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}
[[Kategorija:Igaunijas vēsture]]
[[Kategorija:Otrā pasaules kara noziegumi]]</text>
      <sha1>br2wwo8ysn02znr32j9emfn3ur3lbex</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>57. autobusu maršruts (Rīga)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>245936</id>
    <revision>
      <id>4465348</id>
      <parentid>4353181</parentid>
      <timestamp>2026-05-08T19:22:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Aleksandrs1234</username>
        <id>94295</id>
      </contributor>
      <origin>4465348</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10760" sha1="h65j7ocv2iro5h8h5yhgcrfuau2s3bt" xml:space="preserve">{{Transporta maršruta infokaste
|nosaukums         = 57. autobusu maršruts
|fona krāsa        = #007C06
|no                = [[Torņakalna stacija (Rīga)|Torņakalna stacija]]
|uz                = [[Ķīpsala]]
|karte             = File:57aut n.png 
|valsts            = {{flag|Latvija}}
|pilsēta           = Rīga
|atklāts           = {{dat|2014|03|10}}
|plānots atklāt    = 
|tika plān atklāt  = 
|izmaksas          = &lt;!-- izmaksas miljonos latu --&gt;
|kopējais garums   = 12 km&lt;br /&gt;(5,7 km / 6,3 km)
|staciju skaits    = &lt;!-- metro, vilciens --&gt;
|pieturu skaits    = 34
(11 / 11 / 5 / 7)
|transporta vienīb = 2 (darbdienās) 
|depo              = &lt;!-- tramvajiem un trolejbusiem --&gt;
|parks             = 7. autobusu parks (apkalpo)
|pasažieri dienā   = 
|pasažieri gadā    = 60 283 (2015)&lt;ref&gt;&quot;[https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/2015-gada-parvadati-146-8-miljoni-pasazieru/ 2015. gadā pārvadāti 146,8 miljoni pasažieru] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200920002056/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/2015-gada-parvadati-146-8-miljoni-pasazieru/ |date={{dat|2020|09|20||bez}} }}&quot; rigassatiksme.lv, {{dat|2016|1|21|SK}}&lt;/ref&gt; 
|mājas lapa        = 
|apakšveidne       = {{Rīgas autobusu apakšveidne}}
}}
'''57. autobusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]] maršruts, kas kursē no [[Torņakalns (stacija)|Torņakalna stacija]] līdz [[Matrožu iela (Rīga)|Matrožu ielai]] [[Ķīpsala|Ķīpsalā]]. 57. autobusu maršruts tika atklāts 2014. gada 10. martā, likvidējot 277. minibusa maršrutu &quot;[[Dārziņi]]—[[Ķīpsala]]—[[Imanta (Rīga)|Imanta]]&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/tiks-veiktas-izmainas-atseviskos-autobusu-un-minibusu-marsrutos-un-to-kustibas-sarakstos/ No 10. marta, saistībā ar 277. minibusa maršruta slēgšanu, tiks atklāts jauns autobusu maršruts Nr. 57 „Abrenes iela – Ķīpsala”.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160307073833/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/tiks-veiktas-izmainas-atseviskos-autobusu-un-minibusu-marsrutos-un-to-kustibas-sarakstos/ |date={{dat|2016|03|07||bez}} }} rigassatiksme.lv&lt;/ref&gt; .

57. autobusu maršruta kopējais garums ir 12 km, virziena '''Torņakalna stacija''' — '''Ķīpsala''' garums ir 5,7 km, bet virziena '''Ķīpsala''' — '''Torņakalna stacija''' - 6,3 km.

Pa 57. maršrutu kursē divi autobusi. Maršruts kursē visu dienu. Līdz 2026. gada 8. maijā bija tikai viens autobuss maršrutā un kursēja rīta un vakarā sastrēgumstundās un  agrāk no Abrenes ielas uz Ķīpsalu kursēja 30. autobusa maršruts.

Līdz 2018. gada 5. matram maršruts tika apkalpots ar [[Ikarus E91]] modeļa autobusiem. No 5. marta līdz 2020. gada 13. martam maršrutā kursēja mazas ietilpības autobusi (minibusi).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/1-marsruta-tramvajs-veiks-regularus-braucienus-gar-centraltirgu/ |title=1. maršruta tramvajs veiks regulārus braucienus gar Centrāltirgu |access-date={{dat|2018|02|21||bez}} |archive-date={{dat|2018|02|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20180221235357/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/1-marsruta-tramvajs-veiks-regularus-braucienus-gar-centraltirgu/ }}&lt;/ref&gt; Kustību maršrutā nodrošināja RP SIA &quot;[[Rīgas Mikroautobusu satiksme]]&quot;, kas bija [[Rīgas satiksme|RP SIA &quot;Rīgas satiksmes&quot;]] apakšuzņēmums. Sākoties [[COVID-19 pandēmija Latvijā|COVID-19 pandēmijai Latvijā]], maršrutu atkal pārņēma RP SIA &quot;Rīgas satiksme&quot;.

Lai uzlabotu sabiedriskā transporta pieejamību un kursēšanas biežumu Ķīpsalā, nodrošinātu tiešāku savienojumu ar pilsētas dzelzceļa tīklu, kā arī izveidotu jaunu savienojumu Pārdaugavā dienvidu–ziemeļu virzienā, no 11. maija tiks veiktas izmaiņas '''57. autobusa maršrutā. Turpmāk autobuss kursēs maršrutā &quot;Ķīpsala – Torņakalna stacija&quot;''', un reisi būs biežāki arī dienas vidū un vakaros.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-11-maija-57-autobuss-kurses-biezak-un-savienos-kipsalu-ar-tornakalna-staciju-1/|title=No 11. maija 57. autobuss kursēs biežāk un savienos Ķīpsalu ar Torņakalna staciju}}&lt;/ref&gt;

== Maršruts ==
[[Attēls:57. autobuss uz Vanšu tilta.jpg|thumb|255px|57. maršruta autobuss uz Vanšu tilta]]
[[Attēls:57. autobuss uz Raiņa bulvāra.jpg|thumb|255px|57. maršruta autobuss Raiņa bulvārī]]
[[Attēls:57. autobuss iebrauc Abrenes ielas galapunktā.jpg|thumb|255px|57. maršruta autobuss iebrauc Abrenes ielas galapunktā]]
Virzienā '''Torņakalna stacija''' — '''Ķīpsala''' autobusi kursē pa šādām ielām: [[Vilkaines iela]], [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]], [[Jelgavas iela (Rīga)|Jelgavas iela]], [[Valguma iela (Rīga)|Valguma iela]], [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]], [[Raņķa dambis]], [[Vanšu tilts (Rīga)|Vanšu tilts]], [[Ķīpsalas iela]], [[Zvejnieku iela (Rīga)|Zvejnieku iela]], [[Ģipša iela]], [[Ogļu iela]], [[Tīklu iela (Rīga)|Tīklu iela]] un [[Matrožu iela (Rīga)|Matrožu iela]].

Virzienā '''Ķīpsala''' — '''Torņakalna stacija''' autobusi kursē pa šādām ielām: [[Matrožu iela (Rīga)|Matrožu iela]], [[Tīklu iela (Rīga)|Tīklu iela]], [[Ogļu iela]], [[Ģipša iela]], [[Zvejnieku iela (Rīga)|Zvejnieku iela]], [[Ķīpsalas iela]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra iela]], [[Vanšu tilts (Rīga)|Vanšu tilts]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra iela]], [[Balasta dambis]], [[Raņķa dambis]], [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]], [[Valguma iela (Rīga)|Valguma iela]], [[Akmeņu iela (Rīga)|Akmeņu iela]], [[Jelgavas iela (Rīga)|Jelgavas iela]], [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]], [[Vilkaines iela]].

Virzienā Uz Parku '''Ķīpsala''' — '''Balasta dambis''' autobusi kursē pa šādām ielām: [[Matrožu iela (Rīga)|Matrožu iela]], [[Tīklu iela (Rīga)|Tīklu iela]], [[Ogļu iela]], [[Ģipša iela]], [[Zvejnieku iela (Rīga)|Zvejnieku iela]], [[Ķīpsalas iela]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra iela]], [[Vanšu tilts (Rīga)|Vanšu tilts]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra iela]], [[Balasta dambis]].

Virzienā No Parka '''Ķīpsala''' — '''Ķīpsala''' autobusi kursē pa šādām ielām: [[Vanšu tilts (Rīga)|Vanšu tilts]], [[Ķīpsalas iela]], [[Zvejnieku iela (Rīga)|Zvejnieku iela]], [[Ģipša iela]], [[Ogļu iela]], [[Tīklu iela (Rīga)|Tīklu iela]] un [[Matrožu iela (Rīga)|Matrožu iela]].

== Pieturvietas ==
57. autobusa maršrutā pavisam kopā ir 34 pieturas. Virzienā '''Torņakalna stacija — Ķīpsala''' ir 11 pieturas, virzienā '''Ķīpsala – Torņakalna stacija''' ir 11 pieturas, '''Ķīpsala — Ķīpsala''' ir 5 pieturas, virzienā '''Ķīpsala –''' '''Balasta dambis''' ir 7 pieturas

{|
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; 
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
!Pēc pieprasījuma
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Torņakalns (stacija)|Torņakalna stacija]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Latvijas Universitātes Akadēmiskais centrs]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Nacionālā bibliotēka]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Uzvaras parks]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Balasta dambis]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Ķīpsala]] (K. Valdemāra iela)
|
|-
| align=&quot;center&quot; |7
|[[Ķīpsala]] (K. Valdemāra iela)
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Rīgas Tehniskā universitāte]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Kaiju iela (Rīga)|Kaiju iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Ģipša iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Matrožu iela (Rīga)|Matrožu iela]]
|x
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|- 
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
!Pēc pieprasījuma
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Matrožu iela (Rīga)|Matrožu iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Ģipša iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Kaiju iela (Rīga)|Kaiju iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Rīgas Tehniskā universitāte]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Ķīpsala]] (Ķīpsalas iela)
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Ķīpsala]] (K. Valdemāra iela)
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Balasta dambis]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Uzvaras parks]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Nacionālā bibliotēka]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Latvijas Universitātes Akadēmiskais centrs]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; |11
|[[Torņakalns (stacija)|Torņakalna stacija]]
|
|}
|}
{|
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; 
|-
! width=&quot;30&quot; |Nr.
! width=&quot;190&quot; |Nosaukums
!Pēc pieprasījuma
|-
| align=&quot;center&quot; |1
|[[Ķīpsala]] (K. Valdemāra iela)
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Rīgas Tehniskā universitāte]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Kaiju iela (Rīga)|Kaiju iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Ģipša iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Matrožu iela (Rīga)|Matrožu iela]]
|x
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|- 
! width=&quot;30&quot; |Nr.
! width=&quot;190&quot; |Nosaukums
!Pēc pieprasījuma
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Matrožu iela (Rīga)|Matrožu iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Ģipša iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Kaiju iela (Rīga)|Kaiju iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Rīgas Tehniskā universitāte]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Ķīpsala]] (Ķīpsalas iela)
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Ķīpsala]] (K. Valdemāra iela)
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Balasta dambis]]
|x
|}
|}
'''Iepriekšējie pieturvietu nosaukumi'''

Z.A. Meierovica bulvāris (pārdēvēta par &quot;Nacionālais teātris&quot;)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/|title=No 1. augusta tiks veiktas izmaiņas vairāku pieturvietu nosaukumos|access-date={{dat|2024|08|01||bez}}|archive-date={{dat|2025|08|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250826153404/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/}}&lt;/ref&gt;

== Skatīt arī ==
* [[Autobusu satiksme Rīgā]]
* [[Sabiedriskais transports Rīgā]]
* [[Rīgas satiksme]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv]
* {{youtube|yrpvVjx-anI|Pilnā 57. autobusu maršruta video versija (Abrenes iela - Ķīpsala)}}

{{Rīga-aizmetnis}}

{{Sabiedriskais transports Rīga}}

[[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā|57]]</text>
      <sha1>h65j7ocv2iro5h8h5yhgcrfuau2s3bt</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2014. gada NHL drafts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>256185</id>
    <revision>
      <id>4465373</id>
      <parentid>4464646</parentid>
      <timestamp>2026-05-08T20:32:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>/* 4. kārta */</comment>
      <origin>4465373</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6334" sha1="amwkupywlgav2kmv51fwj5df79gc0fe" xml:space="preserve">{{Drafta infokaste
| name           = 2014. gada NHL drafts
| logo           = 2014_NHL_Draft.png
| logosize       = 
| image          = 
| imagesize      = 
| caption        = 
| date           = [[2014]]. gada [[27. jūnijs|27]].-[[28. jūnijs]]
| time           = 
| location       = {{vieta|ASV|Filadelfija}}
| network        = 
| first          = {{flaga|Kanāda}} [[Ārons Ekblads]]
| first_t        = [[Floridas &quot;Panthers&quot;]]
| first_l        = Nacionālās hokeja līgas drafts#Visi NHL drafti
| first_r        = 30
| most           = 
| fewest         = 
| overall        = 210
| latv1_nr       = 76
| latv1          = [[Elvis Merzļikins]]
| latv2_nr       = 193
| latv2          = [[Edgars Kulda]]
| draftlist      = [[NHL drafts|NHL drafti]]
| prev_year      = [[2013. gada NHL drafts|2013]]
| next_year      = [[2015. gada NHL drafts|2015]]
}}
'''2014. gada NHL drafts''' bija 52. [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] [[NHL drafts|drafts]], kurš norisinājās [[2014. gads|2014]]. gada [[27. jūnijs|27. jūnijā]] [[Filadelfija|Filadelfijā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Kopā tika [[Drafts|draftēti]] 210 spēlētāji septiņās kārtās.

== 1. kārta ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! width=30px |Nr.
! width=210px |Spēlētājs
! width=180px |Komanda
|-
|1
|{{flaga|Kanāda}} [[Ārons Ekblads]]
|[[Floridas &quot;Panthers&quot;]]
|-
|2
|{{flaga|Kanāda}} [[Sems Reinharts]]
|[[Bufalo &quot;Sabres&quot;]]
|-
|3
|{{flaga|Vācija}} [[Leons Draizaitls]]
|[[Edmontonas &quot;Oilers&quot;]]
|-
|4
|{{flaga|Kanāda}} [[Sems Benets (hokejists)|Sems Benets]]
|[[Kalgari &quot;Flames&quot;]]
|-
|5
|{{flaga|Kanāda}} [[Michael Dal Colle|Maikls Dal Kolle]]
|[[Ņujorkas &quot;Islanders&quot;]]
|-
|6
|{{flaga|Kanāda}} [[Džeiks Virtanens]]
|[[Vankūveras &quot;Canucks&quot;]]
|-
|7
|{{flaga|Kanāda}} [[Heidns Flerī]]
|[[Karolīnas &quot;Hurricanes&quot;]]
|-
|8
|{{flaga|Zviedrija}} [[Viljams Nīlanders]]
|[[Toronto &quot;Maple Leafs&quot;]]
|-
|9
|{{flaga|Dānija}} [[Nikolajs Ēlerss]]
|[[Vinipegas &quot;Jets&quot;]]
|-
|10
|{{flaga|Kanāda}} [[Niks Ričijs]]
|[[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]]
|-
|11
|{{flaga|Šveice}} [[Kevins Fiala]]
|[[Našvilas &quot;Predators&quot;]]
|-
|12
|{{flaga|Kanāda}} [[Brendans Perlīni]]
|[[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]]
|-
|13
|{{flaga|Čehija}} [[Jakubs Vrāna]]
|[[Vašingtonas &quot;Capitals&quot;]]
|-
|14
|{{flaga|Somija}} [[Juliuss Honka]]
|[[Dalasas &quot;Stars&quot;]]
|-
|15
|{{flaga|ASV}} [[Dilans Larkins]]
|[[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]]
|-
|16
|{{flaga|ASV}} [[Sonijs Milano]]
|[[Kolumbusas &quot;Blue Jackets&quot;]]
|-
|17
|{{flaga|Kanāda}} [[Treviss Senheims]]
|[[Filadelfijas &quot;Flyers&quot;]]
|-
|18
|{{flaga|ASV}} [[Alekss Taks]]
|[[Minesotas &quot;Wild&quot;]]
|-
|19
|{{flaga|ASV}} [[Entonijs Deandželo]]
|[[Tampabejas &quot;Lightning&quot;]]
|-
|20
|{{flaga|ASV}} [[Niks Šmalcs]]
|[[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]]
|-
|21
|{{flaga|Kanāda}} [[Robijs Fabri]]
|[[Sentluisas &quot;Blues&quot;]]
|-
|22
|{{flaga|Somija}} [[Kasperi Kapanens]]
|[[Pitsburgas &quot;Penguins&quot;]]
|-
|23
|{{flaga|Kanāda}} [[Konors Blīklijs]]
|[[Kolorādo &quot;Avalanche&quot;]]
|-
|24
|{{flaga|Kanāda}} [[Džēreds Makenns]]
|[[Vankūveras &quot;Canucks&quot;]]
|-
|25
|{{flaga|Čehija}} [[Davids Pastrņāks]]
|[[Bostonas &quot;Bruins&quot;]]
|-
|26
|{{flaga|Krievija}} [[Ņikita Ščerbaks]]
|[[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]]
|-
|27
|{{flaga|Krievija}} [[Nikolajs Goldobins]]
|[[Sanhosē &quot;Sharks&quot;]]
|-
|28
|{{flaga|Kanāda}} [[Joshua Ho-Sang|Džošua Ho Sans]]
|[[Ņujorkas &quot;Islanders&quot;]]
|-
|29
|{{flaga|Zviedrija}} [[Adrians Kempe]]
|[[Losandželosas &quot;Kings&quot;]]
|-
|30
|{{flaga|Kanāda}} [[Džons Kvennevils]]
|[[Ņūdžersijas &quot;Devils&quot;]]
|}

== 2. kārta ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! width=30px |Nr.
! width=210px |Spēlētājs
! width=180px |Komanda
|-
|31
|{{Flaga|Kanāda}} [[Brendans Lemjē]]
|[[Bufalo &quot;Sabres&quot;]]
|-
|33
|{{flaga|Krievija}} [[Ivans Barbašovs]]
|[[Sentluisas &quot;Blues&quot;]]
|-
|36
|{{Flaga|ASV}} [[Tačers Demko]]
|[[Vankūveras &quot;Canucks&quot;]]
|-
|37
|{{Flaga|ASV}} [[Alekss Nedeļkovičs]]
|[[Karolīnas &quot;Hurricanes&quot;]]
|-
|39
|{{flaga|Čehija}} [[Vīteks Vanēčeks]]
|[[Vašingtonas &quot;Capitals&quot;]]
|-
|42
|{{Flaga|Krievija}} [[Vladislavs Kameņevs]]
|[[Našvilas &quot;Predators&quot;]]
|-
|38
|{{Flaga|Zviedrija}} [[Markuss Petešons]]
|[[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]]
|-
|55
|{{Flaga|Kanāda}} [[Brendons Montūrs]]
|[[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]]
|-
|58
|{{Flaga|ASV}} [[Kristians Dvoraks]]
|[[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]]
|}

== 3. kārta ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! width=30px |Nr.
! width=210px |Spēlētājs
! width=180px |Komanda
|-
|65
|{{Flaga|Somija}} [[Juho Lammiko]]
|[[Floridas &quot;Panthers&quot;]]
|-
|66
|{{flaga|Krievija}} [[Ņikita Trjamkins]]
|[[Vankūveras &quot;Canucks&quot;]]
|-
|76
|{{flaga|Latvija}} [[Elvis Merzļikins]]
|[[Kolumbusas &quot;Blue Jackets&quot;]]
|-
|78
|{{flaga|Krievija}} [[Iļja Sorokins]]
|[[Ņujorkas &quot;Islanders&quot;]]
|-
|79
|{{flaga|Kanāda}} [[Breidens Points]]
|[[Tampabejas &quot;Lightning&quot;]]
|-
|89
|{{Flaga|Austrālija}} [[Neitans Volkers]]
|[[Vašingtonas &quot;Capitals&quot;]]
|}

== 4. kārta ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! width=30px |Nr.
! width=210px |Spēlētājs
! width=180px |Komanda
|-
|97
|{{Flaga|SWE}} [[Lukass Vālmarks]]
|[[Karolīnas &quot;Hurricanes&quot;]]
|-
|108
|{{flaga|Kanāda}} [[Devons Teivss]]
|[[Ņujorkas &quot;Islanders&quot;]]
|-
|112
|{{flaga|Zviedrija}} [[Viktors Arvidsons]]
|[[Našvilas &quot;Predators&quot;]]
|-
|113
|{{Flaga|ASV}} [[Sems Lafertijs]]
|[[Pitsburgas &quot;Penguins&quot;]]
|-
|117
|{{flaga|Kanāda}} [[Maikls Bantings]]
|[[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]]
|-
|118
|{{flaga|Krievija}} [[Igors Šestjorkins]]
|[[Ņujorkas &quot;Rangers&quot;]]
|}

== 5. kārta ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! width=&quot;30px&quot; |Nr.
! width=&quot;210px&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;180px&quot; |Komanda
|-
|126
|{{Flaga|SWE}} [[Gustavs Forslings]]
|[[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]]
|-
|138
|{{Flaga|SWE}} [[Oskars Lindblūms]]
|[[Filadelfijas &quot;Flyers&quot;]]
|-
|144
|{{Flaga|Zviedrija}} [[Antons Lindholms]]
|[[Kolorādo &quot;Avalanche&quot;]]
|}

== 6. kārta ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! width=&quot;30px&quot; |Nr.
! width=&quot;210px&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;180px&quot; |Komanda
|-
|171
|{{Flaga|ASV}} [[Kevins Lebanks]]
|[[Sanhosē &quot;Sharks&quot;]]
|-
|179
|{{Flaga|Krievija}} [[Ivans Naļimovs]]
|[[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]]
|}

== 7. kārta ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! width=30px |Nr.
! width=210px |Spēlētājs
! width=180px |Komanda
|-
|181
|{{Flaga|Zviedrija}} [[Viktors Olofsons]]
|[[Bufalo &quot;Sabres&quot;]]
|-
|193
|{{flaga|Latvija}} [[Edgars Kulda]]
|[[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]]
|-
|205
|{{flaga|Čehija}} [[Ondržejs Kaše]]
|[[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]]
|}

{{Hokejs-aizmetnis}}
{{NHLdrafts}}

[[Kategorija:2014. gads sportā]]
[[Kategorija:NHL drafts]]</text>
      <sha1>amwkupywlgav2kmv51fwj5df79gc0fe</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jezups Trasuns</title>
    <ns>0</ns>
    <id>261925</id>
    <revision>
      <id>4465540</id>
      <parentid>4461484</parentid>
      <timestamp>2026-05-09T07:58:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 2 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4465540</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4232" sha1="eu4okcdctjstzhin1g982cvnd6muus0" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds               = Jezups Trasuns
| attēls              = Trasuns Jezups.PNG
| mazs_att            =
| apraksts            = 
&lt;!------ Pirmais amats ------&gt;
| amats               = [[1. Saeima|1.]], [[2. Saeima|2.]], [[3. Saeima|3.]] un [[4. Saeima]]s deputāts
| term_sākums         = [[1922]]. gads
| term_beigas         = [[1934]]. gads
&lt;!------ Otrais amats ------&gt;
| amats2       = [[Latvijas Republikas Satversmes sapulce|Satversmes sapulces deputāts]]
| term_sākums2  = {{dat|1920|5|1|N|bez}}
| term_beigas2  = {{dat|1922|11|7|N|bez}}
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
| dzim_dati           = {{dat|1898|1|19}}
| dzim_vieta          = {{vieta|Krievijas Impērija|Vitebskas guberņa|Rēzeknes apriņķis|Sakstagala pagasts}} (tagad {{LVA}})
| mir_dati            = {{miršanas datums un vecums|1978|6|27|1898|1|19}}
| mir_vieta           = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Ogre|td=Latvija}}
| apglabāts           = 
| tautība             = [[latvieši|latvietis]]
| partija             = 
* [[Latvijas Darba partija]]
* [[Progresīvā tautas apvienība]]
* [[Latgales Zemnieku progresīvā apvienība]]
| apvienība           = 
| dinastija           = 
| tēvs                = 
| māte                = 
| dzīvesb             = 
| bērni               = 
| profesija           = preses darbinieks
| alma_mater          = 
| reliģija            = 
| paraksts            = 
| paraksts_izm        = 
| piezīmes            = 
}}
'''Jezups Trasuns''' (dzimis {{dat|1898|1|19}}, miris {{dat|1978|6|27}}) bija latviešu politiķis, preses darbinieks un [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeņa]] virsnieks.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis {{dat|1898|01|19}} (pēc vecā stila — {{dat||01|06}}) [[Sakstagala pagasts|Sakstagala pagasta]] Rubuļniekos Donata un Valerianas Trasunu ģimenē.&lt;ref&gt;Ozolmuižas katoļu draudzes kristīto reģistrs. - 1898.g. - Nr.4&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Rīgas Prefektūras pasu lietu kolekcija — Latvijas Valsts vēstures arhīvs, 2996. f., 18. apr., 9688. l&lt;/ref&gt; Viņa tēva brālis bija garīdznieks un sabiedriskais darbinieks [[Francis Trasuns]].&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://latgalesdati.du.lv/persona/791|title=Latgales dati|website=latgalesdati.du.lv|access-date=2024-02-05}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

Mācījās [[Rēzeknes Tirdzniecības skola|Rēzeknes Tirdzniecības skolā]], bija jaunākais [[Tautas padome]]s loceklis no pirmās tās pastāvēšanas dienas, [[Latvijas Republikas Satversmes sapulce|Satversmes sapulces]] un visu Saeimu deputāts līdz [[4. Saeima]]s pēdējai dienai. Trīspadsmit gadus pavadīja izsūtījumā [[Sibīrija|Sibīrijā]] un atgriezās Rīgā. Preses darbinieks (laikraksta &quot;Jaunō Straume&quot; redaktors (1921—1934), banku darbinieks (Latvijas bankas padomes loceklis), sabiedrisks darbinieks (Rēzeknes latviešu biedrības dibinātājs). Izsūtīts uz Sibīriju, pēc 15 gadiem izsūtījumā atgriezies Latvijā un strādājis par rēķinvedi dzelzceļa uzņēmumā.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

Apglabāts Ogres kapos.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20160305003617/http://www.klidzejs.kantinieki.lv/resursi_lat/resursi/biografija/jezups.htm Jezups Trasuns - biogrāfija]
* [http://latgalesdati.du.lv/persona/791 Jezups Trasuns]{{Novecojusi saite}} vietnē Latgales dati
* [http://nekropole.info/lv/Jezups-Trasuns Jezups Trasuns] vietnē ''Nekropole.lv''

{{autoritatīvā vadība}}

{{navboxes|title=Latvijas parlaments|list={{Satversmes sapulce}}
{{1. Saeima}}
{{2. Saeima}}
{{3. Saeima}}
{{4. Saeima}}}}

{{Latvijas cilvēks-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Trasuns, Jezups}}
[[Kategorija:1898. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1978. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Rēzeknes novadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas Darba partijas politiķi]]
[[Kategorija:Progresīvās tautas apvienības politiķi]]
[[Kategorija:Latgales Zemnieku progresīvās apvienības politiķi]]
[[Kategorija:Tautas padomes locekļi]]
[[Kategorija:Satversmes sapulces deputāti]]
[[Kategorija:1. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:2. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:3. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:4. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki]]</text>
      <sha1>eu4okcdctjstzhin1g982cvnd6muus0</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jānis Geiba</title>
    <ns>0</ns>
    <id>273028</id>
    <revision>
      <id>4465628</id>
      <parentid>4302252</parentid>
      <timestamp>2026-05-09T11:06:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4465628</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3723" sha1="g2qhmb6f7xs5jjqbwr9w3qqo8j635si" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste 
| vārds               = Jānis Geiba
| attēls              = Jānis Geiba.jpg
| mazs_att            =
| apraksts            = 
| amats               = PSRS tautas deputāts
| term_sākums         = 1989
| term_beigas         = 1991
| dzim_dati           = {{dat|1940|2|23|N}}
| dzim_vieta          = {{vieta|Latvija|Madona}}&lt;ref name=&quot;Cīņa&quot; /&gt;
| mir_dati            = {{mdv|2016|7|17|1940|2|23}}
| mir_vieta           =
| tautība             = [[latvietis]]
| partija             = [[PSKP]] &lt;small&gt;(1965—?)&lt;/small&gt;
| dzīvesb             = 
| profesija           = [[agronoms]]
| alma_mater          = Viļņas augstākā partijas skola
| reliģija            =
| paraksts            =
| piezīmes            =
}}

'''Jānis Geiba''' (dzimis {{dat|1940|2|23}} [[Madona|Madonā]], miris {{dat|2016|7|17}}) bija [[latvieši|latviešu]] sabiedriskais un valsts darbinieks.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1940. gadā Madonā četru bērnu ģimenē. 1952. gadā kopā ar vecākiem pārcēlās uz dzīvi [[Krāslavas rajons|Krāslavas rajonā]], mācījās [[Dagda]]s lauksaimniecības tehnikumā. 1960. gadu vidū Geiba iestājās [[PSKP|komunistiskajā partijā]], ilgstoši bija padomju un partijas funkcionārs.&lt;ref name=&quot;Cīņa&quot;&gt;{{Ziņu atsauce | title = Atlīdzināsim parādu! | first =A.| last =Gavare | publisher = [[Cīņa (laikraksts)|Cīņa]] | date = {{dat|1989|2|18}} | url = }}&lt;/ref&gt;1980.-1982. gadā bija [[LKP CK]] instruktors, no 1982. līdz 1985. gadam Daugavpils rajona izpildkomitejas priekšsēdētājs, 1985. gadā kļuva par PSKP [[Daugavpils rajons|Daugavpils rajona]] komitejas pirmo sekretāru.

1989. gadā J. Geibu ievēlēja par [[PSRS Tautas deputātu kongress|PSRS tautas deputātu]] 302. Daugavpils lauku nacionāli teritoriālajā vēlēšanu apgabalā, pārspējot [[Trešā atmoda|Atmodas laika]] aktīvisti [[Ita Kozakeviča|Itu Kozakeviču]]. PSRS Tautas deputātu kongresā Jānis Geiba atbalstīja [[Latvijas Tautas fronte]]s nostādnes.

Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 1994. gadā J. Geiba bija ievēlēts Daugavpils rajona padomē un kļuva par rajona padomes priekšsēdētāju.&lt;ref name=&quot;Laiks&quot;&gt;{{Ziņu atsauce | title = Latgales pētniecības institūts — Daugavpilī | first = Genovefa | last = Barkovska | publisher = Laiks | date = {{dat|1992|5|27}} | url = http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pa&amp;#124;issue:/p_000_xlak1992n043&amp;#124;article:DIVL378 | access-date = {{dat|2015|08|20||bez}} | archive-date = {{dat|2020|04|28||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20200428154535/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pa{{!}}issue:/p_000_xlak1992n043{{!}}article:DIVL378 }}&lt;/ref&gt;

Pēc tam strādāja Baltijas Tranzītu bankā un darbojās [[Daugavpils latviešu biedrība]]s valdē.

== Apbalvojumi ==
2010. gadā apbalvots ar IV šķiras [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]].

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://latgalesdati.du.lv/persona/1238 Jānis Geiba]{{Novecojusi saite}}, Latgales dati
* [http://www.la.lv/kurs-ir-galvenais-daugavpili%E2%80%A9-saruna-ar-jani-geibu/ Intervija Latvijas avīzē]


{{Latvijas politiķis-aizmetnis}}

{{PSRS Augstākās Padomes deputāti no Latvijas 1989-1991}}

{{DEFAULTSORT:Geiba, Jānis}}

[[Kategorija:1940. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Madonā dzimušie]]
[[Kategorija:2016. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Latvijas agronomi]]
[[Kategorija:Latvijas PSR Augstākās Padomes deputāti]]
[[Kategorija:PSRS tautas deputāti no Latvijas]]
[[Kategorija:LKP CK locekļi]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki]]
[[Kategorija:Ar Darba Sarkanā Karoga ordeni apbalvotie]]</text>
      <sha1>g2qhmb6f7xs5jjqbwr9w3qqo8j635si</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Reihstāgs (ēka)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>273684</id>
    <revision>
      <id>4465544</id>
      <parentid>4099121</parentid>
      <timestamp>2026-05-09T08:27:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>XD991</username>
        <id>108020</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4465544</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4146" sha1="rb3zmhron4x7hgaos9qxg1v7vre3q7a" xml:space="preserve">{{Ēkas infokaste
| name                = Reihstāgs
| native_name         = ''Reichstagsgebäude&lt;br /&gt;Plenarbereich Reichstagsgebäude''
| former_names        = 
| alternate_names     = 
| status              = [[Vācija]]s [[Bundestāgs|Bundestāga]] centrālā ēka
| image               = Reichstagsgebäude 2023.jpg
| image_alt           = 
| image_size          = 
| caption             = Reihstāga ēka 2023. gadā
| altitude            = 
| building_type       = 
| architectural_style = 
| structural_system   = 
| cost                = 
| ren_cost            = 
| client              = 
| owner               = 
| current_tenants     = 
| landlord            = 
| location            = 
| address             = 
| location_town       = {{vieta|Vācija|Berlīne}}
| location_country    = 
| pushpin_map         = Berlīne
| latd  =52.5186  | latm  =  | lats  =  | latNS  =N
| longd =13.3763  | longm =  | longs =  | longEW =E 
| map_caption         = 
| map_alt             = 
| pushpin_image       = 
| pushpin_relief      = 
| map_size            = 
| map_label           = 
| label_position      = 
| mark                = 
| mark_width          = 
| groundbreaking_date = 
| start_date          = 1884. gada 9. jūnijs
| completion_date     = 1894. gadā
| opened_date         = 
| inauguration_date   = 
| renovation_date     = 1992—1999
| demolition_date     = 
| destruction_date    = 
| height              = 40 m
| architectural       = 
| tip                 = 
| antenna_spire       = 
| roof                = 
| top_floor           = 
| observatory         = 
| other_dimensions    = 
| floor_count         = 
| floor_area          = 
| seating_type        = 
| seating_capacity    = 
| elevator_count      = 
| architect           = Pauls Vallo
| architecture_firm   = 
| structural_engineer = 
| services_engineer   = 
| civil_engineer      = 
| other_designers     = 
| quantity_surveyor   = 
| main_contractor     = 
| awards              = 
| designations        = 
| ren_architect       = [[Normans Fosters]]
| ren_firm            = 
| ren_str_engineer    = 
| ren_serv_engineer   = 
| ren_civ_engineer    = 
| ren_oth_designers   = 
| ren_qty_surveyor    = 
| ren_awards          = 
| rooms               = 
| parking             = 
| url                 = 
| embedded            = 
| references          = 
}}

'''Reihstāgs''' ({{val|de|Reichstagsgebäude, Plenarbereich Reichstagsgebäude}}) ir ēka [[Berlīne|Berlīnē]], [[Vācija|Vācijā]], no 1999. gada tajā atrodas [[Vācija]]s [[Bundestāgs]].

1894. gadā pabeidza Reihstāga būvniecību [[Vācijas Impērija]]s reihstāga vajadzībām un to lietoja šim nolūkam līdz 1933. gadam, kad ēku [[Reihstāga dedzināšana|aizdedzināja]]. Pēc ugunsgrēka parlaments pārcēlās uz pretī esošo Karaliskās operas ēku (pēdējā sēde notika 1942. gada 26. aprīlī, pēc kuras deputāti izklīda un institūcija pārstāja darboties). Reihstāga ēka palika puspamesta (spārnu, kurā atradās plenārsēžu zāle, pat neremontēja). Ēkas apdzīvojamajā spārnā līdz 1939. gadam atradās Reihstāga bibliotēka.

Otrā pasaules kara laikā Reihstāga ēkas logus aizmūrēja un tā kalpoja apkaimes iedzīvotājiem kā bumbu patvertne. Pagrabos iekārtoja kara hospitāli un [[Berlīnes Universitāte]]s medicīnas centra ''Charité'' dzemdību nodaļu.

[[Padomju propaganda|PSRS kara propaganda]] ēku pasludināja par &quot;nacistiskās Vācijas galveno simbolu&quot; (''главный символ нацистской Германии''), bet hospitāļa un dzemdību nama ieņemšana 1945. gada 30. aprīlī ir viens no Otrā pasaules kara [[Uzvaras karoga pacelšana pār Reihstāgu|kulta notikumiem]].

1992. gadā pēc [[Vācijas atkalapvienošana|Vācijas atkalapvienošanās]] uzsāka ēkas rekonstrukciju, kuru pabeidza 1999. gadā. Rekonstrukcijas kopējās izmaksas bija vairāk kā 300 miljoni eiro un tās arhitekts ir [[Normans Fosters]].

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Vācija-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Berlīne]]
[[Kategorija:Celtnes un būves Vācijā]]</text>
      <sha1>rb3zmhron4x7hgaos9qxg1v7vre3q7a</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Alfons Noviks</title>
    <ns>0</ns>
    <id>278139</id>
    <revision>
      <id>4465656</id>
      <parentid>4464339</parentid>
      <timestamp>2026-05-09T11:32:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jaunais Strēlnieks</username>
        <id>127483</id>
      </contributor>
      <comment>Visādi papildinājumi</comment>
      <origin>4465656</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5469" sha1="dvzwplmfdm02yba4kej1qqv32y1ujhe" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Alfons Noviks
| attēls = Noviks Alfons.jpg
| att_izm = 
| amats = [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja|Latvijas PSR Valsts drošības ministrija]]s priekšnieks
| term_sākums = 
| term_beigas = 
| dzim_dati = {{dat|1908|2|13}}
| dzim_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Vitebskas guberņa|Ludzas apriņķis|Mērdzenes pagasts|Silagaiļi|5s=Silagaiļi (Mērdzenes pagasts)|td=Latvija}}
| mir_dati = {{miršanas datums un vecums|1996|3|12|1908|2|13}}
| mir_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}}
| tautība = 
| partija = [[Latgales Progresistu partija]]&lt;br /&gt;[[Latvijas Komunistiskā partija]]
| dzīvesb = 
| profesija = 
| alma_mater = 
| reliģija = 
| paraksts = 
| piezīmes = 
}}
'''Alfons Noviks''' ({{dat|1908|2|13|N}} — {{dat|1996|3|12|N}}) bija [[Latgalieši|latgaliešu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] politiskais darbinieks un čekists, [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja|Latvijas PSR Valsts drošības ministrija]]s vadītājs no 1940. līdz 1953. gadam. 1995. gadā notiesāts par [[genocīds|genocīdu]] un noziegumiem pret cilvēci.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis [[Mērdzenes pagasts|Mihalovas pagasta]] [[Silagaiļi (Mērdzenes pagasts)|Silagaiļu]] [[Sādža|sādžā]] mazzemnieka ģimenē&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.arhivi.lv/sitedata/ZURNALS/zurnalu_raksti/99-120-Kregere-Ieskats.pdf |title=Olga Krēgere. Ieskats ‘‘padomju Dzimtenes nodevēju’’ sarakstā. 1944. gads, Ludzas apriņķis |access-date={{dat|2015|04|24||bez}} |archive-date={{dat|2018|09|09||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20180909135940/http://www.arhivi.lv/sitedata/ZURNALS/zurnalu_raksti/99-120-Kregere-Ieskats.pdf }}&lt;/ref&gt;. Jau 1920. gados tika savervēts [[Galvenā izlūkošanas pārvalde (PSRS)|padomju izlūkdienestu]] darbā. Par [[Komunisms|komunistisku]] darbību 1926. gadā izslēgts no [[Aglonas ģimnāzija]]s.&lt;ref name=&quot;ld&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://latgalesdati.du.lv/persona/1234 |title=&quot;Latgales dati&quot; — Alfons Noviks |access-date={{dat|2015|03|21||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|31||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160331185356/http://latgalesdati.du.lv/persona/1234 }}&lt;/ref&gt; Studēja [[Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultāte|Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātē]], nepabeidzot studijas. No 1928. gada strādāja muitā, vēlāk par kantoristu celtniecībā. 1930. gada decembrī tika uzņemts [[Latgales Progresistu partija|Latgales Progresistu partijā]], savukārt 1932. gada jūlijā pievienojās tobrīd nelegālajai [[Latvijas Komunistiskā partija|komunistiskajai partijai]]. No 1932. līdz 1933. gada dienēja [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas armijas]] obligātajā dienestā. No 1933. gada augusta bija kompartijas amatā [[Daugavpils|Daugavpilī]], novembrī arestēts un vēlāk notiesāts uz 8 gadiem katorgā. Amnestēts 1938. gada novembrī. No 1939. gada marta — noliktavas vadītājs.

Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. gada jūnijā Noviks tika iecelts par Iekšlietu ministrijas Valsts drošības pārvaldes vadītāju. Bija [[Tautas Saeima|Tautas Saeimas]] (1940—1941) deputāts.&lt;ref name=&quot;ld&quot; /&gt; Pēc Latvijas inkorporācijas PSRS kļuva par Latvijas Iekšlietu Tautas komisariāta vadītāju, no 1941. gada 26. februāra — Latvijas PSR Valsts drošības komisārs. No 1940. līdz 1954. gadam bija [[PSRS Augstākā Padome|PSRS Augstākās padomes]] deputāts. Pēc [[Barbarosa (plāns)|Trešā reiha uzbrukuma Padomju Savienībai]] strādāja centrālajā ''[[NKVD]]'' aparātā, vadīja padomju Latvijas nodaļu. Pēc [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)|atkārtotās ienākšanas Latvijā]] Noviks atkal kļuva par Latvijas Iekšlietu Tautas komisariāta vadītāju. 1945. gada 9. septembrī paaugstināts par [[ģenerālmajors|ģenerālmajoru]]. Pēc [[Josifs Staļins|Staļina]] nāves 1953. gadā tika pārcelts uz LPSR rūpniecības ministriju par ministra vietnieku kadru jautājumos. No 1954. gada janvāra bija LPSR Zemkopības ministra vietnieks. Kopš 1955. gada pensijā.

Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|Latvijas neatkarības atjaunošanas]] 1994. gada 15. martā Noviks tika apcietināts. 1995. gada 13. decembrī notiesāts ar [[mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]] par genocīdu un noziegumiem pret cilvēci — parakstīja pavēles par [[1949. gada marta deportācijas|Latvijas iedzīvotāju deportācijām]] (1949—1953). 1996. gada 12. martā miris [[Rīgas centrālcietums|Rīgas centrālcietumā]].&lt;ref name=&quot;ld&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/cekists-no-merdzenes-stasts-par-alfonu-noviku.a408466/ Čekists no Mērdzenes. Stāsts par Alfonu Noviku, Kaspars Strods]

{{Tautas Saeima}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Noviks, Alfons}}
[[Kategorija:1908. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1996. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Ludzas novadā dzimušie]]
[[Kategorija:Progresīvās tautas apvienības politiķi]]
[[Kategorija:LKP biedri]]
[[Kategorija:Tautas Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Latvijas PSR VDK darbinieki]]
[[Kategorija:Latvijas noziedznieki]]
[[Kategorija:Ar Ļeņina ordeni apbalvotie]]
[[Kategorija:Ar Sarkanā Karoga ordeni apbalvotie]]
[[Kategorija:Ar Sarkanās Zvaigznes ordeni apbalvotie]]
[[Kategorija:Ar Tēvijas Kara ordeni apbalvotie]]</text>
      <sha1>dvzwplmfdm02yba4kej1qqv32y1ujhe</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jezups Kindzulis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>278175</id>
    <revision>
      <id>4465536</id>
      <parentid>4159852</parentid>
      <timestamp>2026-05-09T07:41:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4465536</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4690" sha1="fhxez59x8bpwp4zovd5h1e9wxttp8ty" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste 
| vārds               =Jezups Kindzulis
| attēls              =Jezups Kindzulis.jpg
| amats               = [[Latvijas Republikas Satversmes sapulce|Satversmes sapulces deputāts]]
| term_sākums         = {{dat|1920|5|1|N|bez}}
| term_beigas         = {{dat|1922|11|7|N|bez}}
| dzim_dati           ={{dat|1883|04|16}}
| dzim_vieta          ={{vieta|Krievijas Impērija|Vitebskas guberņa|Dricānu pagasts|td=Latvija}}
| mir_dati            =1941. gadā (57—58 gadu vecumā)
| mir_vieta           ={{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Daugavpils|td=Latvija}}
| tautība             =[[latvieši|latvietis]]
| partija             =[[Latgales Zemnieku partija]]
| dzīvesb             =
| profesija           =
| alma_mater          =
| reliģija            =
| paraksts            =
| piezīmes            =
}}'''Jezups Kindzulis''' ({{dat|1883|04|16|N|bez}} — {{dat|1941|||N|bez}}), zināms arī kā '''Čenču Jezups''', bija [[Latvija]]s literāts un politiķis. Bija [[Tautas padome]]s loceklis, [[Latvijas Satversmes sapulce|Satversmes sapulces]] deputāts un [[Latvijas iekšlietu ministrs|Latvijas iekšlietu ministra]] biedrs.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis {{dat|1883|04|16||bez}} [[Dricānu pagasts|Dricānu pagasta]] &quot;Kuzmās&quot;.&lt;ref name=&quot;ld&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce | title = Jezups Kindzuļs | publisher = Latgales dati | accessdate = 2015. gada 21. martā | url = http://latgalesdati.du.lv/persona/197 }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;dv&quot;&gt;{{Ziņu atsauce | title = Jezupu Kindzuli pieminot | last = V. G. | publisher = Daugavpils Vēstnesis | date = 1943. gada 13. jūnijā | accessdate = 2015. gada 20. martā | url = http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_dave1943n137{{!}}article:DIVL193{{!}}issueType:P | archive-date = 2020. gada 28. Aprīlis | archive-url = https://web.archive.org/web/20200428154535/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_dave1943n137{{!}}article:DIVL193{{!}}issueType:P }}&lt;/ref&gt; Mācījās pagasta skolā, [[Rēzekne]]s pilsētas skolā, [[Sanktpēterburga|Pēterburgas]] ģimnāzijā, vēlāk studēja [[Pēterburgas Universitāte]]s Dabaszinātņu fakultātē.&lt;ref name=&quot;dv&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;ldg&quot;&gt;{{LDG 1918|57}}&lt;/ref&gt;

1903. gadā piedalījās &quot;Pēterburgas latviešu muzikāliskās sabiedrības&quot; teātra trupas dibināšanā.&lt;ref name=&quot;dv&quot; /&gt; Darbojās žurnālistikā, bija [[latgaliešu valoda|latgaliski]] rakstošā laikraksta &quot;[[Drywa]]&quot; līdzstrādnieks un laikraksta &quot;Latgolas Zemkūpis&quot; redaktors.&lt;ref name=&quot;ld&quot; /&gt; Savus rakstus parakstīja ar pseidonīmu &quot;Dzirkste&quot;.&lt;ref name=&quot;dv&quot; /&gt; Piedalījies [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] kā sanitārs, apbalvots ar 3. un 4. pakāpes [[Jura medaļa|Sv. Jura medaļām]].&lt;ref name=&quot;ld&quot; /&gt;

Pēc [[Oktobra revolūcija]]s kļuva par Rēzeknes Tirdzniecības skolas direktoru un skolotāju,&lt;ref name=&quot;ldg&quot; /&gt; bija [[Latgales pagaidu zemes padome]]s loceklis, tad [[Tautas padome]]s loceklis (1918-1920). No 1920. līdz 1922. gadam — [[Latvijas Satversmes sapulce|Satversmes sapulces]] deputāts no [[Latgales Zemnieku partija]]s. Tāpat no 1920. gada jūnija līdz 1921. gada jūnijam bija [[Latvijas iekšlietu ministrs|Latvijas iekšlietu ministra]] biedrs ar balsstiesībām valdībā.&lt;ref name=&quot;ld&quot; /&gt; Ar pseidonīmu Čenču Jezups sarakstīja pirmo romānu latgaliešu valodā — &quot;Pīters Vylāns&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | title = Balvu reģiona enciklopēdija | publisher = Balvu Centrālā bibliotēka | accessdate = 2015. gada 21. martā | url = http://www.balvurcb.lv/kb/?View=entry&amp;EntryID=938 }}&lt;/ref&gt;

{{dat|1941|05|28||bez}} [[Daugavpils|Daugavpilī]] arestēts un ieslodzīts cietumā, par tālāko likteni nav ziņu. Tiek uzskatīts, ka viņš gāja bojā cietumā.&lt;ref name=&quot;ld&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | title = Jezupa Kindzuļa piemiņai | last = M. Bukšs | publisher = Dzeive | date = 1961. gada jūlijā | accessdate = 2015. gada 20. martā }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | title = Radio Liberty latgaļu raidejumi | publisher = Latgolas Balss | date = 1978. gada 22. aprīlī | accessdate = 2015. gada 20. martā }}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Satversmes sapulce}}
{{Ulmaņa 1. Ministru kabinets}}

{{DEFAULTSORT:Kindzulis, Jezups}}
[[Kategorija:1883. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1941. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Rēzeknes novadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latgales Zemnieku partijas politiķi]]
[[Kategorija:Tautas padomes locekļi]]
[[Kategorija:Satversmes sapulces deputāti]]
[[Kategorija:Latgaliski rakstošie]]
[[Kategorija:Latvijas rakstnieki]]
[[Kategorija:Latvijas žurnālisti]]
[[Kategorija:Padomju represiju upuri]]</text>
      <sha1>fhxez59x8bpwp4zovd5h1e9wxttp8ty</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jezups Rubulis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>278506</id>
    <revision>
      <id>4465538</id>
      <parentid>4167689</parentid>
      <timestamp>2026-05-09T07:48:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4465538</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4845" sha1="k3rk684wk7xct3ckvhsotl1gy9uxb0c" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste 
| vārds               =Jezups Rubulis
| attēls              =Jezups Rubulis.gif
&lt;!------ Pirmais amats ------&gt;
| amats               =[[Rēzeknes pilsētas galva]]
| term_sākums         ={{dat|1929|||N|bez}}
| term_beigas         ={{dat|1932|04|05|N|bez}}
| priekštecis         =[[Alfrēds Skroders]]
| pēctecis            =[[Nikolajs Skangals]]
&lt;!------ Otrais amats ------&gt;
| amats2       = [[1. Saeima]]s deputāts
| term_sākums2  = [[1922]]. gads
| term_beigas2  = [[1925]]. gads
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
| dzim_dati           ={{dat|1898|01|02}}
| dzim_vieta          ={{vieta|Krievijas Impērija|Vitebskas guberņa|Rēzeknes apriņķis|Viļānu pagasts|td=Latvija}}
| mir_dati            = {{miršanas datums un vecums|1941|9|7|1898|1|2}}
| mir_vieta           = {{vieta|Trešais reihs|Ostlande|Rēzekne|td=Latvija}}
| tautība             =[[latvieši|latvietis]]
| partija             =[[Latgales Darba partija]], [[Latgales Progresistu partija]]
| dzīvesb             =
| profesija           =
| alma_mater          =[[Maskavas Universitāte]]
| reliģija            =
| paraksts            =
| piezīmes            =
}}
'''Jezups Rubulis''' (dzimis {{dat|1898|01|02}}, miris {{dat|1941|9|7}}) bija [[Latvija]]s politiķis un sabiedrisks darbinieks. Bijis [[1. Saeima]]s deputāts, Saeimas sekretāra biedrs. No 1929. līdz 1932. gadam — [[Rēzekne]]s pilsētas galva.

== Biogrāfija ==
Jezups Rubulis piedzima {{dat|1898|01|02||bez}} [[Viļānu pagasts|Viļānu pagastā]].&lt;ref name=&quot;ld&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce | title = Jezups Rubulis | publisher = Latgales dati | accessdate = 2015. gada 23. martā | url = http://latgalesdati.du.lv/persona/2237 }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Studējis [[jurisprudence|jurisprudenci]] [[Maskavas Universitāte|Maskavas Universitātē]].&lt;ref name=&quot;lkok&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce | title = Rubulis, Jezups | publisher = Lāčplēša kaŗa ordeņa kavalieŗi | accessdate = 2015. gada 23. martā | url = http://www.lkok.com/detail1.asp?ID=1349 }}&lt;/ref&gt;

[[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā pabeidzis Ziemeļfrontes praporščiku skolu. Apbalvots ar III šķiras [[Svētā Jura krusts|Svētā Jura krustu]]. 1919. gada jūnijā brīvprātīgi iestājies [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas armijā]], piedalījies [[Latgales atbrīvošana|Latgales atbrīvošanā]].&lt;ref name=&quot;lkok&quot; /&gt; 5. oktobrī netālu no [[Varakļāni]]em, vadīdams 30 cilvēku lielu nodaļu [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] kontrolētajā teritorijā, tika smagi ievainots krūtīs, taču neatstāja ierindu un izpildīja uzdevumu, atgriezās ar gūstekņiem un svarīgu informāciju. Par to apbalvots ar [[Lāčplēša Kara ordenis|Lāčplēša Kara ordeni]].&lt;ref name=&quot;lkok&quot; /&gt; 1920. gada augustā atvaļināts no dienesta.&lt;ref name=&quot;lkok&quot; /&gt;

Turpmāk dzīvojis [[Rēzekne|Rēzeknē]]. No 1922. līdz 1925. gadam bija [[1. Saeima]]s deputāts, pārstāvēja [[Latgales Darba partija|Latgales Darba partiju]]. Ievēlēts Saeimas prezidijā — bija sekretāra biedrs. 1929. gadā kļuva par Rēzeknes pilsētas galvu, amatā bija līdz 1932. gadam. No 1933. līdz 1935. gadam strādāja par notāru.&lt;ref name=&quot;ld&quot; /&gt;

{{dat|1937|12|14||bez}} Donato viesnīcā Rēzeknē Francis Markovskis, esot alkohola reibumā, ar [[revolveris|revolveri]] raidīja trīs šāvienus griestos. Ar ceturto šāvienu viņš sašāva Jezupu Rubuli krūtīs. Rubulis smagā stāvoklī tika nogādāts Rēzeknes Sarkanā krusta slimnīcā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | title = Jezupa Rubuļa stāvoklis bez cerībām | publisher = [[Brīvā Zeme]] | date = 1937. gada 16. decembrī | accessdate = 2015. gada 24. martā | url = http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_brze1937n286{{!}}article:DIVL573{{!}}issueType:P | archive-date = 2020. gada 28. Aprīlis | archive-url = https://web.archive.org/web/20200428154535/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_brze1937n286{{!}}article:DIVL573{{!}}issueType:P }}&lt;/ref&gt;

Iespējams, [[1941. gada jūnija deportācijas Latvijā|1941. gada jūnija deportācijās]] izsūtīts uz Sibīriju. Par turpmāko likteni ziņu nav.&lt;ref name=&quot;ld&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;lkok&quot; /&gt;

Apbalvots ar [[Aizsargu Nopelnu krusts|Aizsargu Nopelnu krustu]].&lt;ref name=&quot;lkok&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{1. Saeima}}

{{DEFAULTSORT:Rubulis, Jezups}}
[[Kategorija:1898. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1941. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Cilvēki ar nezināmu miršanas datumu]]
[[Kategorija:Rēzeknes novadā dzimušie]]
[[Kategorija:Progresīvās tautas apvienības politiķi]]
[[Kategorija:1. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Rēzeknes pašvaldības vadītāji]]
[[Kategorija:Latvijas juristi]]
[[Kategorija:Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri]]
[[Kategorija:Padomju represiju upuri]]</text>
      <sha1>k3rk684wk7xct3ckvhsotl1gy9uxb0c</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Larry Sanger</title>
    <ns>0</ns>
    <id>278533</id>
    <redirect title="Lerijs Sangers" />
    <revision>
      <id>4465429</id>
      <parentid>2304267</parentid>
      <timestamp>2026-05-09T02:31:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Xqbot</username>
        <id>11826</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Bots: Fixing double redirect from [[Lerijs Sendžers]] to [[Lerijs Sangers]]</comment>
      <origin>4465429</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="28" sha1="ham6arjy043uoblonddadr1s1qgqe4f" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Lerijs Sangers]]</text>
      <sha1>ham6arjy043uoblonddadr1s1qgqe4f</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Rīgas Meža kapos apbedīto saraksts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>280132</id>
    <revision>
      <id>4465417</id>
      <parentid>4463193</parentid>
      <timestamp>2026-05-09T01:17:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Teatrālis</username>
        <id>82063</id>
      </contributor>
      <comment>/* F */</comment>
      <origin>4465417</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="68390" sha1="db796t37v7nevarh16kt9umzhel4ny6" xml:space="preserve">Šajā sarakstā norādītas ievērojamas personas, kuras ir apbedītas [[Rīgas Meža kapi|Rīgas Meža kapos]].

== A ==
{{div col|2}}
* [[Jurijs Abizovs]] (1921—2006) — rakstnieks, tulkotājs, literatūrzinātnieks, Baltijas krievu kultūras vēstures speciālists;
* [[Mārtiņš Abuls]] (1885—1930) — tiesnesis, žurnālists, sabiedrisks darbinieks;
* [[Marija Adamova-Kalniņa]] (1924—2012) — aktrise;
* [[Imants Adermanis]] (1930—1996) — aktieris, režisors, pedagogs;
* [[Marta Aizupiete]] (1892—1975) — bioloģe;
* [[Dace Akmentiņa]] (1858—1936) — aktrise;
* [[Roberts Akmentiņš (mācītājs)|Roberts Akmentiņš]] (1910—1994) — teologs, profesors;
* [[Laima Akuratere]] (1910—1969) — dzejniece, tulkotāja;
* [[Jānis Akuraters]] (1876—1937) — dzejnieks, rakstnieks, politiķis;
* [[Valdis Albergs]] (1922—1984) — tēlnieks;
* [[Rūdolfs Alders]] (1907—1987) — tēlnieks;
* [[Pauls Aldiņš]] (1971—2020) — ārsts infektologs, hepatologs, pasniedzējs;
* [[Nikolajs Aleksejevs]] (1911—1962) — politiķis, rūpnīcas &quot;[[VEF]]&quot; direktors no 1958. līdz 1962. gadam;
* [[Alita Alkne]] (1904—1994) — aktrise;
* [[Jānis Alksnis]] (1869—1939) — arhitekts;
* [[Jēkabs Alksnis (ārsts)|Jēkabs Alksnis]] (1870—1957) — medicīnas profesors;
* [[Ojārs Ambainis]] (1926—1995) — folklorists, pētnieks;
* [[Valdemārs Ambainis]] (1889—1946) — literāts, žurnālists; 
* [[Lilija Amerika]] (1903—1980) — aktrise;
* [[Dagnija Amtmane|Dagnija Amtmane-Valdmane]] (1912—1985) — aktrise;
* [[Valija Amtmane]] (1904—1996) — aktrise;
* [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]] (1885—1966) — aktieris, režisors, pedagogs;
* [[Krišjānis Ancītis]] (1911—1963) — valodnieks, literatūrzinātnieks;
* [[Emma Andersone]] (1900—1992) — literatūrvēsturniece, pedagoģe;
* [[Alfrēds Andersons]] (1879—1937) — Rīgas pilsētas galva, būvinženieris, literāts, pedagogs, sabiedrisks darbinieks;
* [[Eduards Andersons (sportists)|Eduards Andersons]] (1914—1985) — basketbolists;
* [[Andris Andreiko]] (1942—1976) — dambretists;
* [[Ingrīda Andriņa]] (1944—2015) — aktrise;
* [[Jānis Andrups]] (1914—1994) — literatūras vēsturnieks, kritiķis;
* [[Olga Andžāne-Zvirgzdiņa]] (1913—1994) — dramaturģe, advokāte, pedagoģe;
* [[Jānis Anmanis]] (1943—2025) — gleznotājs, mākslinieks;
* [[Augusts Annuss]] (1893—1984) — gleznotājs;
* [[Jānis Annuss (gleznotājs)|Jānis Annuss]] (1935—2013) — gleznotājs, fotogrāfs;
* [[Indriķis Ansabergs]] (1886—1971) — pedagogs, [[Tautas padome|Tautas padomes]] loceklis;
* [[Jānis Ansons]] (1888—1935) — mākslinieks;
* [[Antonio (Antons Markūns)]] (1915—1977) — klauns;
* [[Kārlis Anušēvics]] (1930—2013) — aktieris;
* [[Jānis Apelis]] (1942—2014) — policijas darbinieks;
* [[Arturs Apinis]] (1904—1975) — grafiķis;
* [[Apsīšu Jēkabs]] (1858—1929) — rakstnieks;
* [[Pāvels Armands]] (1902—1964) — kinorežisors, scenārists;
* [[Bruno Artmanis]] (1915—2007) — mēbeļu arhitekts, dizaineris, mākslinieks;
* [[Gunārs Astra]] (1931—1988) — latviešu brīvības cīnītājs, cilvēktiesību aizstāvis, disidents;
* [[Maija Augstkalna]] (1932—2007) — teātra un kino kritiķe;
* [[Alvils Augstkalns]] (1907—1940) — valodnieks, bibliogrāfs;
* [[Olga Auguste]] (1896—1973) — padomju politiskā darbiniece;
* [[Augusts Auns]] (1887—1967) — riteņbraucējs;
* [[Alfrēds Austriņš]] (1893—1963) — teātra darbinieks;
* [[Antons Austriņš]] (1884—1934) — rakstnieks;
* [[Marga Austruma]] (1930—2017) — leļļu māksliniece un skulptore;
* [[Vilis Austrums]] (1911—1960) — bibliogrāfs, literatūras vēsturnieks;
* [[Kārlis Auškāps]] (1947—2017) — režisors, aktieris;
* [[Lidija Auza]] (1914—1989) — gleznotāja;
* [[Imants Auziņš]] (1937—2013) — dzejnieks, literatūrkritiķis;
* [[Harijs Avens]] (1910—1976) — aktieris;
* [[Aina Avotiņa]] (1918—1980) — aktrise;
{{div col end}}

== Ā ==
{{div col|2}}
* [[Alma Ābele]] (1907—1984) — aktrise;
* [[Eduards Ābelskalns]] (1914—1982) — mūziķis;
* [[Nikolajs Ābeltiņš]] (1897—1966) — pulkvežleitnants;
* [[Aleksandrs Āboliņš]] (1893—1978) — teātra un kino darbinieks;
* [[Jānis Āboliņš]] (1906—1990) — zinātnieks, profesors;
* [[Tālivaldis Āboliņš]] (1932—1991) — aktieris;
* [[Ojārs Ābols]] (1922—1983) — gleznotājs, mākslas teorētiķis;
* [[Ojārs Āboltiņš]] (1936—2023) — ģeologs, ģeogrāfs, pedagogs;
* [[Voldemārs Ābrams]] (1890—1956) — aktieris;
* [[Māris Ārgalis]] (1954—2008) — mākslinieks;
{{div col end}}

== B ==
{{div col|2}}
* [[Kristaps Bahmanis]] (1867—1942) — jurists, publicists, politiķis;
* [[Juris Baklāns]] (1948—1989) — gleznotājs;
* [[Kristīne Bakmane]] (1897—1925) — uzņēmēja;
* [[Juris Baldunčiks]] (1950—2022) — valodnieks, terminologs, pedagogs, tulkotājs;
* [[Mārīte Balode]] (1952—2018) — televīzijas režisore, kultūras žurnāliste;
* [[Eduards Balodis]] (1880—1951) — pedagogs, tautsaimnieks, politiķis;
* [[Jānis Balodis (ģenerālis)|Jānis Balodis]] (1881—1965) — virspavēlnieks, ģenerālis, politiķis;
* [[Kārlis Balodis (medicīnas profesors)|Kārlis Balodis]] (1889—1964) — medicīnas profesors;
* [[Paula Baltābola]] (1891—1978) — aktrise;
* [[Jānis Baltvilks]] (1944—2003) — dzejnieks, ornitologs;
* [[Kārlis Bambergs]] (1894—1981) — inženieris ķīmiķis, agroķīmiķis;
* [[Jūlija Banga]] (1877—1954) — aktrise;
* [[Bangaitis]] (1874—1925) — dzejnieks;
* [[Georgs Barkāns]] (1925—2010) — mākslinieks, arhitekts;
* [[Boriss Barnets]] (1902—1965) — krievu kinorežisors, aktieris, scenārists;
* [[Kārlis Barons (ārsts)|Kārlis Barons]] (1865—1944) — medicīnas profesors;
* [[Mendelis Bašs]] (1919—2012) — komponists, diriģents, pedagogs;
* [[Biruta Baumane]] (1922—2017) — gleznotāja;
* [[Lūcija Baumane]] (1905—1988) — aktrise, režisore, pedagoģe;
* [[Aldis Baums]] (1932—2019) — datorzinātnieks;
* [[Indulis Bākulis]] (1922—1976) — ķirurgs, profesors;
* [[Ludvigs Bārs]] (1911—1973) — aktieris;
* [[Jūlijs Bebrišs]] (1931—1993) — aktieris, režisors;
* [[Aleksandra Beļcova]] (1892—1981) — gleznotāja, grafiķe;
* [[Antons Benjamiņš]] (1860—1939) — uzņēmējs, žurnālists;
* [[Juris Georgs Benjamiņš]] (1918—1993) — fotogrāfs;
* [[Vilis Bergmanis]] (1892—1979) — aktieris, teātra darbinieks;
* [[Alfreds Bergs]] (1890—1942) — militārs darbinieks, Latvijas armijas ārsts, pulkvedis, leitnants;
* [[Jānis Bergsons]] (1881—1960) — uzņēmējs, politiķis;
* [[Ernests Bertovskis]] (1924—1996) — čellists, pedagogs;
* [[Ēvalds Berzinskis]] (1891—1968) — čellists;
* [[Egons Beseris]] (1932—1984) — aktieris;
* [[Romis Bēms]] (1927—1993) — gleznotājs, mākslas zinātnieks;
* [[Artūrs Bērnieks]] (1886—1964) — koktēlnieks, lietišķās mākslas meistars, pedagogs;
* [[Reinis Bērtulis]] (1937—1994) — valodnieks;
* [[Lilita Bērziņa]] (1903—1983) — aktrise;
* [[Lūcija Beatrise Bērziņa]] (1907—1999) — rakstniece, pedagoģe;
* [[Alfons Bērziņš]] (1916—1987) — ātrslidotājs;
* [[Artūrs Bērziņš (ķirurgs)|Artūrs Bērziņš]] (1918—1963) — ķirurgs;
* [[Boriss Bērziņš]] (1930—2002) — gleznotājs, grafiķis, pedagogs;
* [[Juris Bērziņš (horeogrāfs)|Juris Bērziņš]] (1941—1995) — horeogrāfs, deju skolotājs;
* [[Kārlis Bērziņš (grāmatu tirgotājs)|Kārlis Bērziņš]] (1865—1934) — grāmatu tirgotājs, izdevējs, sabiedrisks darbinieks;
* [[Kārlis Bērziņš]] (1898—1980) — tautsaimnieks, pedagogs, sabiedrisks darbinieks;
* [[Maigonis Bērziņš]] (1902—1933) — mākslinieks;
* [[Roberts Bērziņš (literāts)|Roberts Bērziņš]] (1868—1935) — literāts, folklorists, pedagogs;
* [[Anna Bērzkalne]] (1891—1956) — folkloriste, pedagoģe;
* [[Zigmunds Bielis]] (1954—2025) — tēlnieks;
* [[Jānis Biezais (vēsturnieks)|Jānis Biezais]] (1896—1975) — padomju vēsturnieks, pedagogs;
* [[Aleksandrs Bieziņš]] (1897—1975) — bērnu ķirurgs, medicīnas profesors;
* [[Kārlis Bimbers]] (1952—2026) — mūziķis, Latvijas Radio kora dziedātājs;
* [[Ruta Birgere]] (1924—2019) — aktrise;
* [[Jēkabs Birgers]] (1877—1966) — rakstnieks;
* [[Jānis Staņislavs Birnbaums]] (1863—1944) — gleznotājs;
* [[Aleksandrs Birzenieks]] (1893—1980) — arhitekts;
* [[Jānis Bisenieks]] (1864—1923) — agronoms, uzņēmējs, sabiedrisks darbinieks;
* [[Indriķis Blankenburgs]] (1887—1944) — arhitekts;
* [[Fricis Blumbahs]] (1864—1949) — astronoms, pedagogs;
* [[Rita Blumberga]] (1925—2008) — tekstilmāksliniece;
* [[Zaiga Blumberga-Vasariņa]] (1924—1999) — arheoloģe;
* [[Laimonis Blumbergs]] (1919—2014) — tēlnieks;
* [[Harijs Blunavs]] (1924—2006) — akvarelists;
* [[Dāvis Blūmentāls]] (1871—1937) — farmaceits, pulkvedis;
* [[Ģirts Bļodnieks]] (1922—1987) — tulkotājs, pedagogs;
* [[Artūrs Bobkovics]] (1885—1959) — diriģents;
* [[Džems Bodnieks]] (1910—1987) — metālmākslinieks;
* [[Aleksandrs Bojarskis]] (1938—1980) — aktieris;
* [[Olga Bormane]] (1893—1968) — režisore, aktrise, skatuves mākslas pedagoģe;
* [[Gastons Brahmanis]] (1925—1955) — vijolnieks;
* [[Haralds Brando]] (1929—2012) — mūziķis;
* [[Alfrēds Brašmanis]] (1904—1983) — sportists;
* [[Hermanis Brauns]] (1918—1979) — pianists, pedagogs;
* [[Alise Brehmane]] (1886—1981) — aktrise;
* [[Milda Brehmane-Štengele]] (1893—1981) — operdziedātāja;
* [[Nikolajs Breikšs]] (1911—1972) — gleznotājs;
* [[Kārlis Brencēns]] (1879—1951) — gleznotājs, grafiķis, vitrāžists;
* [[Juris Brencis]] (1930—2012) — aktieris;
* [[Boļeslavs Brežgo]] (1887—1957) — vēsturnieks, sabiedrisks darbinieks;
* [[Arvīds Brēdermanis]] (1900—1970) — diplomāts;
* [[Aleksandra Briede]] (1901—1992) — tēlniece;
* [[Ērika Briede]] (1916—2006) — dramaturģe;
* [[Augusts Briedis]] (1877—1937) — žurnālists, politiķis;
* [[Jānis Briedis (tēlnieks)|Jānis Briedis]] (1902—1953) — tēlnieks;
* [[Jānis Briedis (kinooperators)|Jānis Briedis]] (1930—2008) — kinooperators;
* [[Kārlis Briedis]] (1896—1950) — ārsts, ginekologs, pedagogs;
* [[Anna Brigadere]] (1861—1933) — rakstniece, dramaturģe, dzejniece;
* [[Maija Brigadere]] (1857—1940) — aktrise, dziedātāja;
* [[Jānis Brigaders]] (1856—1936) — aktieris, izdevējs;
* [[Inta Brikše]] (1956—2014) — pedagoģe, žurnāliste, profesore;
* [[Ēriks Brītiņš]] (1923—2010) — aktieris;
* [[Kārlis Brīvnieks]] (1854—1934) — aktieris, režisors, dramaturgs, tulkotājs;
* [[Aivars Brīze]] (1961—2013) — mūziķis;
* [[Alfejs Bromults]] (1913—1991) — gleznotājs;
* [[Mārtiņš Bruņenieks]] (1866—1950) — pedagogs, filologs, mitologs;
* [[Rasma Bruzīte]] (1919—2001) — tēlniece;
* [[Ženija Brūgāne]] (1903—1985) — arfiste, pedagoģe;
* [[Jānis Buivids]] (1864—1937) — ģenerālis;
* [[Ļevs Bukovskis]] (1910—1984) — tēlnieks;
* [[Vladimirs Bukovskis (1867—1937)|Vladimirs Bukovskis]] (1867—1937) — jurists;
* [[Irma Bune]] (1911—1995) — aktrise;
* [[Vilhelms Burkēvics]] (1894—1967) — inženieris;
* [[Arnolds Burovs]] (1915—2006) — animācijas filmu režisors;
* [[Ojārs Bušs]] (1944—2017) — valodnieks;
* [[Aleksandrs Būmanis]] (1881—1937) — jurists, profesors, žurnālists, tulkotājs, komponists;
* [[Kārlis Būmeisters (politiķis)|Kārlis Būmeisters]] (1888—1967) — politiķis;
{{div col end}}

== C ==
{{div col|2}}
* [[Ēriks Caune]] (1924—2004) — gleznotājs;
* [[Ieva Celmiņa]] (1902—1991) — valodniece, tulkotāja;
* [[Margrieta Celmiņa]] (1897—1983) — gleznotāja;
* [[Marika Celmiņa]] (1879—1969) — aktrise;
* [[Marta Celmiņa]] (1880—1937) — Latvijas Žēlsirdīgo māsu kustības dibinātāja;
* [[Imants Cepītis]] (1935—1993) — kordiriģents;
* [[Roberts Ceplītis]] (1931—2013) — aktieris;
* [[Pēteris Cepurnieks]] (1905—1974) — aktieris;
* [[Zelma Cēsniece-Freidenfelde]] (1892—1929) — ārste, politiķe;
* [[Gunārs Cilinskis]] (1931—1992) — aktieris, režisors;
* [[Helēna Cinka-Berzinska]] (1892—1956) — operdziedātāja;
* [[Oļģerts Cintiņš]] (1935—1992) — ērģelnieks, pianists, diriģents, pedagogs;
* [[Gunārs Cīlītis]] (1927—2007) — gleznotājs, grafiķis;
* [[Ilze Cīrule]] (1964—2018) — ierēdne;
* [[Vera Cīrule]] (1905—1981) — aktrise, režisore, dziedātāja;
* [[Ansis Cīrulis]] (1883—1942) — grafiķis, gleznotājs, lietišķās mākslas meistars;
{{div col end}}

== Č ==
{{div col|2}}
* [[Kārlis Eduards Čablis]] (1891—1976) — pulkvedis;
* [[Māris Čaklais]] (1940—2003) — dzejnieks, publicists;
* [[Jānis Čakste]] (1859—1927) — pirmais Latvijas Valsts prezidents;
* [[Ringolds Čakste]] (1898—1967) — mediķis, virsnieks;
* [[Viktors Čestnovs]] (1953—2003) — aktieris;
* [[Arnolds Čuibe]] (1881—1941) — Latvijas skolu departamenta vicedirektors;
* [[Arnolds Nikolajs Čuibe]] (1911—1941) — arhitekts;
{{div col end}}

== D ==
{{div col|2}}
* [[Vallija Dambe]] (1912—1995) — valodniece;
* [[Uno Daņiļevskis]] (1945—2007) — gleznotājs;
* [[Aleksandrs Daškovs]] (1914—2004) — operdziedātājs;
* [[Imants Daudišs]] (1945—2002) — diplomāts, politiķis;
* [[Arvīds Daugulis]] (1879—1955) — pianists, pedagogs;
* [[Austra Dāle]] (1892—1972) — dzejniece, pedagoģe;
* [[Pauls Dāle]] (1889—1968) — filozofs, profesors;
* [[Indulis Dālmanis]] (1922—1983) — vijolnieks, pedagogs, komponists;
* [[Augusts Deglavs]] (1862—1922) — rakstnieks;
* [[Biruta Delle]] (1944—2025) — gleznotāja;
* [[Jāzeps Delvers]] (1910—1984) — grafiķis;
* [[Aleksandrs Demčenko]] (1954—2020) — kino režisors, operators;
* [[Ausma Derkēvica]] (1929—2011) — kordiriģente;
* [[Eduards Detlavs]] (1919—1992) — keramiķis;
* [[Arnolds Dimiņš]] (1911—1965) — grafiķis;
* [[Pēteris Dindonis]] (1877—1967) — selekcionārs;
* [[Aleksandrs Dinsbergs]] (1897—1943) — Brīvības cīņu dalībnieks, leitnants, sabiedriskais darbinieks;
* [[Valdis Dišlers]] (1922—2011) — gleznotājs, pedagogs, profesors;
* [[Jēkabs Dravnieks]] (1858—1927) — enciklopēdists, izdevējs;
* [[Jānis Dreibergs]] (1854—1932) — pedagogs, latviešu atmodas darbinieks;
* [[Valda Dreimane]] (1932—1994) — dzejniece, literatūrzinātniece;
* [[Jānis Dreslers]] (1895—1971) — karikatūrists, literāts;
* [[Jānis Ducens]] (1888—1925) — politiķis, prokurors;
* [[Aleksandrs Dulbe]] (1880—1931) — jurists, žurnālists, rakstnieks;
* [[Eleonora Dūda]] (1927—2007) — aktrise;
* [[Nikolajs Dūze]] (1891—1951) — virsnieks, ģenerālis;
* [[Līze Dzeguze]] (1908—1992) — tēlniece;
* [[Ģirts Dzenītis]] (1934—1987) — žurnālists;
* [[Pauls Dzērve]] (1918—1961) — ekonomists;
{{div col end}}

== E ==
{{div col|2}}
* [[Reinis Ebelis]] (1859—1928) — tautskolotājs, rakstnieks;
* [[Gedimins Ebels]] (1895—1967) — ārsts, pediatrs, pedagogs;
* [[Arkādijs Eglītis]] (1898—1932) — politiķis;
* [[Vilnis Eglītis]] (1938—2005) — gleznotājs;
* [[Rita Einberga]] (1921—1979) — keramiķe;
* [[Jānis Eisāns]] (1929—2009) — baptistu mācītājs;
* [[Haralds Eldgasts]] (1882—1926) — rakstnieks;
* [[Josifs Elgurts]] (1924—2007) — grafiķis;
* [[Marta Eliase]] (1911—1958) — gleznotāja;
* [[Ansis Epners]] (1937—2003) — kinorežisors;
* [[Emma Ezeriņa]] (1898—1967) — aktrise;
* [[Jānis Ezeriņš (rakstnieks)|Jānis Ezeriņš]] (1891—1924) — rakstnieks;
* [[Kārlis Ezeriņš]] (1868—1934) — ģenerālis;
{{div col end}}

== Ē ==
{{div col|2}}
* [[Artūrs Ēķis]] (1933—2011) — baletdejotājs, aktieris;
* [[Jānis Ērenpreiss]] (1929—1996) — onkologs, citologs, pētnieks;
* [[Lilija Ērika]] (1890—1981) — aktrise;
{{div col end}}

== F ==
{{div col|2}}
* [[Pēteris Feders]] (1868—1936) — arhitekts;
* [[Nikolajs Fedorovskis]] (1927—2016) — pianists, pedagogs;
* [[Maruta Feldmane]] (1949—2004) — aktrise;
* [[Ernests Felsbergs]] (1866—1928) — mākslas vēsturnieks, profesors;
* [[Ērika Ferda]] (1914—1997) — aktrise, pedagoģe;
* [[Harijs Fišers]] (1918—1989) — tēlnieks;
* [[Nikolajs Fogelmanis]] (1885—1941) — virsnieks, pulkvežleitnants;
* [[Ellija Forsele-Rozentāle]] (1871—1943) — dziedātāja;
* [[Jānis Francis]] (1877—1956) — ģenerālis;
* [[Andris Freibergs]] (1938—2022) — scenogrāfs, pedagogs;
* [[Imants Freibergs]] (1934—2026) — datorzinātnieks;
* [[Kārlis Freibergs]] (1971—2000) — scenogrāfs;
* [[Ilmārs Freidenfelds]] (1929—2008) — valodnieks;
* [[Alberts Freijs]] (1903—1968) — teologs, mācītājs, profesors;
* [[Lidija Freimane]] (1920—1992) — aktrise;
* [[Valentīna Freimane]] (1922—2018) — teātra un kino zinātniece;
* [[Kārlis Freimanis (mākslinieks)|Kārlis Freimanis]] (1909—1987) — gleznotājs, grafiķis;
* [[Gunārs Freimanis]] (1927—1993) — dzejnieks, publicists, nacionālās pretošanās kustības dalībnieks;
* [[Valda Freimūte]] (1938—1973) — aktrise;
* [[Kārlis Freinbergs]] (1884—1967) — literatūrkritiķis, tulkotājs, teātru un muzeju darbinieks;
* [[Edmunds Freivalds]] (1891—1922) — žurnālists, publicists;
* [[Kurts Fridrihsons]] (1911—1991) — gleznotājs, scenogrāfs;
* [[Artūrs Frinbergs]] (1916—1984) — operdziedātājs;
* [[Jānis Frīde]] (1906—1987) — žurnālists, literatūrzinātnieks, šahists;
{{div col end}}

== G ==
{{div col|2}}
* [[Daumants Gailis]] (1927—1991) — kordiriģents, profesors;
* [[Kārlis Gailis (būvinženieris)|Kārlis Gailis]] (1901—1994) — būvinženieris un būvinženierijas akadēmiķis;
* [[Mārtiņš Gailis]] ([[Ludvigs Šanteklērs]]) (1889—1941) — aktieris;
* [[Agris Gailītis]] (1935—2024) — fiziķis;
* [[Kārlis Gailītis]] (1936—1992) — garīdznieks, arhibīskaps;
* [[Toms Gailītis]] (1912—1938) — lidotājs, aizsargs;
* [[Ivars Galenieks]] (1952—2024) — mūziķis;
* [[Pauls Galenieks]] (1891—1962) — botāniķis;
* [[Arvīds Galeviuss]] (1920—1982) — mākslinieks;
* [[Anita Garanča]] (1949—2015) — dziedātāja, mūzikas pedagoģe;
* [[Lūcija Garūta]] (1902—1977) — komponiste, pianiste;
* [[Astrīda Gaujēna]] (1934—2026) — bērnu ārste, neonatoloģiskās izglītības pamatlicēja Latvijā;
* [[Jānis Gaujēns]] (1932—2024) — bērnu ķirurgs, profesors;
* [[Tālivaldis Gaumigs]] (1930—2016) — mākslinieks, profesors;
* [[Ārijs Geikins]] (1936—2008) — dramaturgs, rakstnieks, režisors, aktieris;
* [[Jānis Gilis]] (1943—2000) — futbola treneris;
* [[Edgars Girgensons]] (1943—1977) — aktieris;
* [[Pāvils Glaudāns]] (1915—1968) — gleznotājs;
* [[Rihards Glāzups]] (1920—1993) — diriģents;
* [[Edmunds Goldšteins]] (1927—2008) — komponists, pianists, pedagogs;
* [[Leonīds Grabovskis]] (1949—2011) — aktieris, dzejnieks;
* [[Romāns Grabovskis]] (1945—2017) — aktieris, režisors;
* [[Ādolfs Grasis]] (1905—1976) — basketbolists, treneris, pedagogs;
* [[Laimdonis Grasmanis]] (1916—1970) — gleznotājs, scenogrāfs;
* [[Ilze Graubiņa]] (1941—2001) — pianiste;
* [[Jēkabs Graubiņš]] (1886—1961) — komponists;
* [[Jānis Graudonis]] (1913—2005) — vēsturnieks, arheologs;
* [[Pēteris Grāvelis]] (1919—1995) — operdziedātājs;
* [[Vilma Greble]] (1906—1991) — folkloriste;
* [[Anna Grēviņa]] (1892—1979) — tulkotāja, dziedātāja, teātra kritiķe;
* [[Māris Grēviņš]] (1930—1994) — literatūras un teātra kritiķis, teātra zinātnieks;
* [[Valdis Grēviņš]] (1895—1968) — dzejnieks, tulkotājs;
* [[Valts Grēviņš]] (1921—1961) — rakstnieks, teātra vēsturnieks, kritiķis;
* [[Emīlija Griķīte]] (1873—1959) — aktrise;
* [[Maiga Grīnberga]] (1924—2018) — aktrise;
* [[Mērija Grīnberga]] (1909—1975) — arhivāre, muzejniece;
* [[Emanuels Grinbergs]] (1911—1982) — matemātiķis;
* [[Jānis Grīnbergs (mācītājs)|Jānis Grīnbergs]] (1869—1923) — bīskaps;
* [[Milda Grīnfelde]] (1909—2000) — rakstniece, tulkotāja;
* [[Artūrs Grīnups]] (1931—1989) — komponists, kontrabasists;
* [[Kurts Aleksandrs Grīnups]] (1919—2009) — nacionālās pretošanās kustības partizāns;
* [[Sigrida Grīsle]] (1911—1975) — aktrise;
* [[Ieva Grotuse]] (1924—2011) — baletdejotāja;
* [[Ludvigs Grudulis]] (1921—2001) — pedagogs;
* [[Mihails Gruzdovs]] (1953—2023) — režisors, pedagogs;
* [[Edvards Grūbe]] (1935—2022) — gleznotājs, pedagogs;
* [[Andris Grūtups]] (1949—2014) — jurists, advokāts, rakstnieks;
* [[Jānis Gudriķis]] (1923—1983) — aktieris;
* [[Emīlija Gudriniece]] (1920—2004) — ķīmiķe;
* [[Ērika Gulbe]] (1916—2003) — gleznotāja;
* [[Alberts Gulbis]] (1892—1983) — rakstnieks;
* [[Ansis Gulbis]] (1873—1936) — grāmatizdevējs, rakstnieks;
* [[Jānis Gulbis]] (1895—1983) — operdziedātājs;
{{div col end}}

== Ģ ==
{{div col|2}}
* [[Alfrēds Ģīmis]] (1872—1933) — luterāņu mācītājs, politiķis;
{{div col end}}

== H ==
{{div col|2}}
* [[Taira Haļāpina]] (1922—2012) — gleznotāja, dzejniece;
* [[Kārlis Hamsters]] (1892—1923) — aktieris;
* [[Rūdolfs Heimrāts]] (1926—1992) — tekstilmākslinieks, keramiķis;
* [[Eiženija Heniša]] (1922—1984) — grafiķe, ilustratore;
* [[Ādolfs Hermanis]] (1891—1922) — aktieris;
* [[Klāra Hibšmane]] (1878—1946) — ārste, sabiedriskā darbiniece;
* [[Andrejs Holcmanis]] (1920—2009) — arhitekts;
* [[Fricis Hūns]] (1884—1971) — bīskaps;
{{div col end}}

== I ==
{{div col|2}}
* [[Lizete Iesmiņa-Mihelsone]] (1872—1934) — aktrise, dziedātāja;
* [[Alfrēds Ieviņš]] (1897—1975) — ķīmiķis, profesors;
* [[Elga Īgenberga|Elga Igenberga]] (1921—2003) — komponiste, pianiste, pedagoģe;
* [[Edgars Iltners]] (1925—1983) — gleznotājs, pedagogs;
* [[Baiba Indriksone]] (1932—2024) — aktrise;
* [[Valerians Indulēns]] (1915—1943) — šahists;
* [[Kārlis Irbe (bīskaps)|Kārlis Irbe]] (1861—1934) — bīskaps;
* [[Ādolfs Irbīte]] (1910—1983) — dizainers, konstruktors;
* [[Jānis Ivanovs]] (1906—1983) — komponists;
* [[Roberts Ivanovs]] (1883—1954) — politiķis;
{{div col end}}

== J ==
{{div col|2}}
* [[Vaironis Jakāns]] (1927—2008) — aktieris;
* [[Jānis Jankovskis]] (1876—1925) — ķirurgs, profesors;
* Arnolds Jansons (1912—1991) — dzejnieks, žurnālists;
* [[Jēkabs Janševskis]] (1865—1931) — rakstnieks;
* [[Irma Jaunarāja]] (1907—1972) — gleznotāja;
* [[Alfrēds Jaunušans]] (1919—2008) — aktieris, režisors;
* [[Zenta Jaunzeme]] (1927—1988) — rakstniece, žurnāliste;
* [[Bruno Jaunzems]] (1899—1956) — gleznotājs;
* [[Valentīns Jākobsons]] (1922—2005) — rakstnieks, tulkotājs;
* [[Jānis Jēgermanis]] (1895—1968) — ķirurgs;
* [[Alfons Jēgers]] (1919—1998) — futbolists, hokejists, treneris;
* [[Ella Jēkabsone]] (1885—1958) — aktrise;
* [[Rūdolfs Jirgens]] (1869—1944) — psihologs, profesors;
* [[Dora Jirgensone]] (1866—1940) — uzņēmēja, tirgotāja;
* [[Kristiāns Jirgensons]] (1862—1928) — uzņēmējs, tirgotājs;
* [[Pēteris Pauls Jozuus]] (1873—1937) — ērģelnieks, diriģents, pedagogs;
* [[Aleksandrs Junkers]] (1899—1976) — grafiķis;
* [[Andrejs Jurjāns]] (1856—1922) — komponists, folklorists;
* [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] (1861—1940) — mežradznieks, komponists, pedagogs;
* [[Pāvuls Jurjāns]] (1866—1948) — komponists, diriģents, pedagogs;
* [[Olga Jurkovska]] (1901—1959) — juriste, sabiedriskā darbiniece, pedagoģe, publiciste;
* [[Eduards Jurķelis]] (1910—1978) — gleznotājs;
* [[Jānis Jurovs]] (1929—1980) — aktieris;
{{div col end}}

== K ==
{{div col|2}}
* [[Ivande Kaija]] (1876—1942) — rakstniece;
* [[Lūcija Kaiva]] (1916—1985) — šahiste;
* [[Artūrs Kalējs]] (1907—1999) — aktieris;
* [[Oto Kalējs]] (1920—1977) — tēlnieks;
* [[Edvīns Kalnenieks]] (1939—2024) — gleznotājs, profesors;
* [[Lilija Kalniņa-Ozoliņa]] (1903—1934) — pianiste;
* [[Alfrēds Kalniņš (vieglatlēts)|Alfreds Kalniņš]] (1894—1960) — vieglatlēts;
* [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]] (1879—1951) — komponists, diriģents, ērģelnieks;
* [[Arvīds Kalniņš (ķīmiķis)|Arvīds Kalniņš]] (1894—1981) — ķīmiķis;
* [[Indulis Kalniņš]] (1918—1986) — komponists;
* [[Jānis Kalniņš (komponists)|Jānis Kalniņš]] (1904—2000) — komponists;
* [[Jānis Kalniņš (rakstnieks)|Jānis Kalniņš]] (1922—2000) — rakstnieks, literatūrzinātnieks;
* [[Rodrigo Kalniņš]] (1883—1940) — aktieris;
* [[Rolands Kalniņš]] (1922—2022) — kinorežisors;
* [[Teodors Kalniņš]] (1890—1962) — diriģents;
* [[Valdis Kalnroze]] (1894—1993) — gleznotājs;
* [[Vitālijs Kalvāns]] (1909—1965) — gleznotājs;
* [[Aivars Kalve]] (1937—1994) — rakstnieks, publicists, mākslas kritiķis;
* [[Dominiks Kalvelis]] (1900—1988) — zobārsts, profesors;
* [[Artūrs Kaminskis]] (1914—2003) — teologs;
* [[Juris Kaminskis]] (1943—1997) — aktieris;
* [[Gunārs Kamradziuss]] (1923—1989) — gleznotājs, plakātists;
* [[Nikolajs Karagodins]] (1922—2015) — gleznotājs;
* [[Eduards Karitons]] (1898—1985) — tēlnieks;
* [[Alīse Karlsone]] (1898—1959) — filoloģe, sabiedriskā darbiniece;
* [[Tenu Karma]] (1924—2014) — valodnieks, tulkotājs;
* [[Raimonds Karnītis]] (1929—1999) — basketbolists, treneris;
* [[Ādolfs Karnups]] (1904—1973) — etnogrāfs, arheologs, medicīnas vēsturnieks;
* [[Konstantīns Karulis]] (1915—1997) — valodnieks, kultūrvēsturnieks, žurnālists;
* [[Krišjānis Katlaps]] (1892—1964) — ķirurgs, ārsts;
* [[Nora Katlape]] (1898—1986) — režisore;
* [[Žanis Katlaps]] (1907—1968) — aktieris, režisors;
* [[Mārtiņš Kauliņš]] (1864—1928) — baletdejotājs, horeogrāfs, pedagogs;
* [[Hermanis Kaupiņš]] (1891—1971) — žurnālists, teātra darbinieks, politiķis;
* [[Otīlija Kaža]] (1891—1958) — lietišķās mākslas meistare;
* [[Māra Kažociņa]] (1936—1992) — gleznotāja;
* [[Eduards Kažociņš]] (1892—1965) — diriģents;
* [[Teodors Kāleps]] (1866—1913) — izgudrotājs, pētnieks;
* [[Austra Kārkliņa]] (1895—1986) — literāte, pedagoģe;
* [[Ernests Kārkliņš|Ernests Kārkliņš (Zeltmatis)]] (1868—1961) — režisors, skatuves mākslas pedagogs, rakstnieks;
* [[Jānis Kārkliņš (tautsaimnieks)|Jānis Kārkliņš]] (1877—1955) — tautsaimnieks, profesors;
* [[Jānis Kārkliņš (operdziedātājs)|Jānis Kārkliņš]] (1889—1963) — operdziedātājs;
* [[Jānis Kārkliņš (mūziķis)|Jānis Kārkliņš]] (1907—1960) — mūziķis;
* [[Jēkabs Kārkliņš]] (1867—1960) — dziedātājs, pedagogs, profesors;
* [[Ramons Kepe]] (1932—2013) — dziedātājs, aktieris;
* [[Hēra Kīne]] (1911—1973) — aktrise;
* [[Jānis Kīns]] (1909—1969) — grafiķis, grāmatu ilustrators;
* [[Gustavs Klaustiņš]] (1880—1937) — inženieris, politiķis;
* [[Mārtiņš Kleins]] (1938—2014) — kinooperators;
* [[Jānis Voldemārs Kleperis]] (1893—1935) — pulkvedis;
* [[Elija Kliene]] (1895—1978) — tulkotāja;
* [[Anta Klints]] (1893—1970) — aktrise;
* [[Jānis Klovāns]] (1935—2010) — šahists;
* [[Dace Kļava]] (1965—2020) — pianiste, pedagoģe;
* [[Jānis Kļava]] (1892—1971) — aktieris, režisors;
* [[Paulīne Kļaviņa]] (1918—2001) — lībiešu kultūras darbiniece, dzejniece, tulkotāja;
* [[Pēteris Kļaviņš]] (1892—1979) — keramiķis, gleznotājs;
* [[Ingvilda Knāviņa]] (1960—2022) — tekstilmāksliniece, gleznotāja;
* [[Jevgenija Knāviņa]] (1928—2018) — tekstilmāksliniece;
* [[Egons Knops]] (1876—1933) — advokāts, politiķis;
* [[Edīte Kokare]] (1933—2007) — mūzikas pedagoģe, kordiriģente;
* [[Elza Kokare]] (1920—2003) — folkloriste;
* [[Gido Kokars]] (1921—2017) — diriģents;
* [[Imants Kokars]] (1921—2011) — diriģents;
* [[Juris Kokars]] (1958—1990) — diriģents;
* [[Leo Kokle]] (1924—1964) — gleznotājs;
* [[Ralfs Kolītis]] (1962—2016) — ķirurgs, profesors;
* [[Igors Korti]] (1922—1986) — gleznotājs, akvarelists;
* [[Igors Koškins]] (1926—1977) — baletdejotājs;
* [[Kristaps Koškins]] (1875—1931) — aktieris, režisors, tulkotājs;
* [[Aleksejs Kotļarovs]] (1918—2006) — gleznotājs;
* [[Uldis Knass-Koškins]] (1816—1988) — aktieris, režisors;
* [[Andrejs Krastiņš]] (1951—2008) — politiķis, jurists;
* [[Andrejs Krastkalns]] (1868—1939) — politiķis, advokāts;
* [[Alfrēds Krauklis]] (1911—1991) — basketbolists, treneris;
* [[Nikolajs Krauklis]] (1900—1945) — aktieris, režisors;
* [[Elza Krauliņa]] (1920—2002) — zinātniece, fiziķe, pedagoģe;
* [[Armands Krauliņš]] (1939—2022) — basketbola treneris;
* [[Māra Krauze]] (1945—1984) — aktrise;
* [[Kārlis Rūdolfs Kreicbergs]] (1921—2014) — diriģents;
* [[Rūdolfs Kreicums]] (1900—1971) — aktieris;
* [[Roberts Krimbergs]] (1874—1941) — fiziologs, bioķīmiķis, profesors;
* [[Leons Krivāns]] (1938—2020) — aktieris;
* [[Zelma Krodere]] (1897—1981) — tulkotāja;
* [[Roberts Kroders]] (1892—1956) — teātra kritiķis, tulkotājs;
* [[Jānis Krodznieks]] (1851—1924) — vēsturnieks, jaunlatvietis;
* [[Valdis Kroģis]] (1934—1994) — dokumentālā kino operators;
* [[Alberts Kronenbergs]] (1887—1958) — grafiķis, dzejnieks;
* [[Alfreds Krūklis]] (1921—2003) — dzejnieks;
* [[Olga Krūmiņa]] (1909—1992) — aktrise;
* [[Artūrs Krūmiņš]] (1879—1969) — arhitekts;
* [[Jānis Krūmiņš (basketbolists)|Jānis Krūmiņš]] (1930—1994) — basketbolists;
* [[Kārlis Krūmiņš (zinātnieks)|Kārlis Krūmiņš]] (1890—1966) — zinātnieks, agroķīmiķis;
* [[Pauls Krūmiņš]] (1892—1965) — vijolnieks, diriģents, pedagogs;
* [[Vilis Krūmiņš]] (1919—2000) — politiķis, Atmodas kustības dalībnieks;
* [[Aleksandrs Kublinskis]] (1936—2018) — komponists;
* [[Mihails Kublinskis]] (1939—2020) — režisors;
* [[Jēkabs Kukainis]] (1858—1935) — sabiedriskais darbinieks, politiķis;
* [[Pāvils Kuncendorfs]] (1909—1960) — grafiķis;
* [[Krišjānis Kundziņš]] (1905—1993) — cīkstonis, treneris;
* [[Kārlis Pēteris Kundziņš]] (1902—1992) — teātra un literatūras zinātnieks;
* [[Pēteris Kundziņš]] (1886—1958) — gleznotājs;
* [[Juris Kunnoss]] (1948—1999) — dzejnieks;
* [[Dina Kuple]] (1930—2010) — aktrise;
* [[Kārlis Kurle-Kurlis]] (1888—1928) — gleznotājs;
* [[Gunārs Kušķis]] (1929—1967) — džeza mūziķis;
* [[Nikolajs Kūlainis]] (1901—1975) — gleznotājs;
* [[Pauls Kvelde]] (1927—2017) — diriģents;
* [[Konrāds Kvēps]] (1891—1961) — aktieris;
* [[Alberts Kviesis]] (1881—1944) — politiķis, trešais Latvijas Valsts prezidents;
{{div col end}}

== Ķ ==
{{div col|2}}
* [[Atis Ķeniņš]] (1874—1961) — advokāts, pedagogs, dzejnieks, politiķis;
* [[Augusts Ķešāns]] (1881—1954) — ķīmiķis, profesors;
* [[Ivars Jānis Ķezbers]] (1944—1997) — vēsturnieks, politiķis;
* [[Ints Ķuzis]] (1962—2022) — Valsts policijas priekšnieks, policijas ģenerālis, jurists, politiķis;
* [[Valdis Ķuzis]] (1945—2026) — kamaniņu sportists, izgatavotājs, tiesnesis;
{{div col end}}

== L ==
{{div col|2}}
* [[Irma Laiva]] (1909—2003) — aktrise;
* [[Teodors Lakšēvics]] (1911—1989) — gleznotājs;
* [[Pēteris Laķis]] (1952—2003) — filozofs, sociologs, mākslas zinātnieks, politiķis;
* [[Marta Lange]] (1903—1985) — tēlniece;
* [[Roberts Lapainis]] (1913—1947) — hokeja vārtsargs;
* [[Jānis Lapiņš]] (1885—1941) — publicists, rakstnieks, pedagogs;
* [[Mārtiņš Lapiņš]] (1873—1954) — fotogrāfs, operators;
* [[Ieva Lase]] (1916—2002) — tulkotāja;
* [[Milda Lasmane]] (1890—1976) — horeogrāfe, latviešu deju autore;
* [[Vilma Lasmane]] (1917—1991) — aktrise;
* [[Imants Lasmanis]] (1937—1977) — dzejnieks;
* [[Ingrīda Latimira]] (1958—2024) — ekonomiste, politiķe;
* [[Ernests Laumanis]] (1908—1968) — armijas virsnieks;
* [[Jēkabs Lautenbahs]] (1847—1928) — dzejnieks, filologs;
* [[Jānis Laže]] (1886—1969) — inženieris tehnologs, Latvijas cukurfabriku celtniecības organizators;
* [[Nadežda Laže]] (1895—1973) — gleznotāja;
* [[Dzintars Lācis]] (1940—1992) — riteņbraucējs;
* [[Vilis Lācis]] (1904—1966) — rakstnieks, politiķis;
* [[Visvaldis Lāms]] (1923—1992) — rakstnieks;
* [[Aleksandrs Leimanis]] (1913—1990) — režisors;
* [[Leonīds Leimanis]] (1910—1974) — aktieris, kinorežisors;
* [[Olga Lejaskalne]] (1904—1980) — aktrise;
* [[Juris Lejaskalns]] (1935—2006) — aktieris;
* [[Teodors Lejas-Krūmiņš]] (1871—1947) — režisors, aktieris, teātra teorētiķis, rakstnieks, tulkotājs;
* [[Kārlis Morics Lejiņš]] (1858—1920) — ārsts, politiķis;
* [[Paulis Lejiņš]] (1883—1959) — agronoms, politiķis, profesors;
* [[Jānis Lejnieks]] (1951—2026) — arhitekts, pētnieks;
* [[Kārlis Lešinskis]] (1914—1938) — lidotājs;
* [[Antra Liedskalniņa]] (1930—2000) — aktrise;
* [[Uldis Lieldidžs]] (1933—2019) — aktieris;
* [[Elmārs Liepa]] (1927—1974) — valodnieks;
* [[Austra Liepiņa]] (1913—1998) — žurnāliste, skolotāja, sabiedriska darbiniece;
* [[Lidija Liepiņa]] (1891—1985) — fizikālķīmiķe;
* [[Jānis Liepiņš (gleznotājs)|Jānis Liepiņš]] (1894—1964) — gleznotājs;
* [[Pēteris Liepiņš]] (1943—2022) — aktieris;
* [[Aleksandrs Liepukalns]] (1892—1966) — ķirurgs, profesors;
* [[Kārlis Likums]] (1892—1986) — inženieris, augstskolu pasniedzējs;
* [[Jāzeps Lindbergs]] (1922—1994) — diriģents;
* [[Nikolajs Linde]] (1904—1980) — gleznotājs;
* [[Gvido Linga]] (1969—2020) — mūziķis, radio un televīzijas raidījumu vadītājs;
* [[Arnolds Liniņš]] (1930—1998) — aktieris, režisors;
* [[Žanis Lipke]] (1900—1987) — ebreju glābējs Otrā pasaules kara laikā;
* [[Fricis Līcis]] (1891—1953) — aktieris;
* [[Helga Līcīte]] (1919—1983) — aktrise;
* [[Arnis Līcītis]] (1946—2022) — aktieris;
* [[Herberts Līkums]] (1902—1980) — mākslinieks;
* [[Velta Līne]] (1923—2012) — aktrise;
* [[Egons Līvs]] (1924—1989) — rakstnieks, kinoscenārists;
* [[Klāvs Lorencs]] (1885—1975) — politiķis, sabiedrisks darbinieks;
* [[Viktors Lorencs]] (1927—1992) — kinoscenārists, aktieris;
* [[Anna Ludiņa]] (1906—1998) — operdziedātāja;
* [[Leons Lukšo]] (1930—1984) — keramiķis;
* [[Pēteris Lūcis]] (1907—1991) — aktieris, režisors, pedagogs;
* [[Fēlikss Lūkins]] (1875—1934) — ārsts, sabiedriskais darbinieks;
* [[Haralds Lūkins]] (1906—1991) — ārsts, politiķis;
* [[Miervaldis Lūkins]] (1894—1941) — virsnieks, pulkvedis, politiķis;
* [[Jānis Lūsis (zoologs)|Jānis Lūsis]] (1897—1979) — zoologs, ģenētiķis;
{{div col end}}

== M ==
{{div col|2}}
* [[Arčils Mačabeli]] (1905—1960) — ķirurgs, profesors;
* [[Jūlijs Madernieks]] (1870—1955) — mākslinieks, pedagogs, mākslas kritiķis;
* [[Imants Magone]] (1936—2008) — horeogrāfs, pedagogs;
* [[Maiga Mainiece]] (1925—2001) — aktrise;
* [[Egons Maisaks]] (1948—1994) — aktieris;
* [[Jānis Maizīte]] (1883—1950) — farmaceits, profesors;
* [[Vija Maldupe]] (1947—1996) — gleznotāja;
* [[Marija Maldutis]] (1889—1926) — operdziedātāja;
* [[Roberts Malvess]] (1905—1982) — vēsturnieks;
* [[Margita Mantiņa]] (1944—2020) — teātra vēsturniece;
* [[Kirils Martinsons]] (1889—1977) — aktieris;
* [[Irina Mass]] (1917—1991) — režisore, operatore;
* [[Vadims Mass]] (1919—1986) — režisors, operators;
* [[Hermanis Matisons]] (1894—1932) — šahists;
* [[Niks Matvejevs]] (1958—2014) — mūziķis;
* [[Juris Mauriņš]] (1928—1993) — tēlnieks;
* [[Leonīds Mauriņš]] (1943—2012) — gleznotājs;
* [[Ivars Mazurs]] (1929—2010) — džeza mūziķis, pianists, aranžētājs;
* [[Mirdza Mālkalne]] (1926—1990) — aktrise;
* [[Aleksandrs Mālmeisters]] (1911—1996) — inženieris, politiķis, akadēmiķis;
* [[Jānis Mārsietis]] (1889—1962) — aktieris;
* [[Jānis Medenis]] (1903—1961) — dzejnieks, tulkotājs;
* [[Jēkabs Mediņš]] (1885—1971) — komponists;
* [[Ksenija Medne]] (1919—2001) — zinātniece;
* [[Haralds Mednis]] (1906—2000) — diriģents;
* [[Gunārs Meierovics]] (1920—2007) — politiķis;
* [[Zigfrīds Anna Meierovics]] (1887—1925) — politiķis;
* [[Andris Mekšs]] (1941—2018) — aktieris;
* [[Vilma Melbārde]] (1920—1987) — aktrise;
* [[Kārlis Melbārzdis]] (1902—1970) — gleznotājs;
* [[Emīls Melderis]] (1889—1979) — tēlnieks;
* [[Pauls Melducis|Paulis Melducis]] (1905—1970) — aktieris, teātra darbinieks;
* [[Imants Melgailis]] (1923—2018) — mākslinieks, grafiķis, karikatūrists;
* [[Austra Melnāre]] (1916—1995) — gleznotāja, kostīmu māksliniece;
* [[Ādolfs Melnārs]] (1908—1963) — gleznotājs;
* [[Emilis Melngailis]] (1874—1954) — komponists, folklorists, diriģents;
* [[Fricis Menders]] (1885—1971) — sabiedrisks darbinieks, politiķis, disidents;
* [[Natālija Mentele]] (1924—1987) — keramiķe;
* [[Kārlis Meņģelis]] (1867—1931) — ārsts, sabiedrisks darbinieks;
* [[Andris Merkmanis]] (1943—2006) — gleznotājs, scenogrāfs;
* [[Leonīds Merkmanis]] (1915—1983) — scenogrāfs, arhitekts;
* [[Andris Mertens]] (1939—1996) — ārsts fiziologs, profesors;
* [[Uģis Mežavilks]] (1929—1998) — gleznotājs;
* [[Fricis Mierkalns]] (1873—1955) — rakstnieks, tulkotājs, žurnālists;
* [[Aleksis Mierlauks]] (1866—1943) — aktieris, režisors;
* [[Ernests Miezis]] (1884—1945) — politiķis;
* [[Aleksandrs Mihelsons]] (1875—1917) — aktieris;
* [[Arveds Mihelsons]] (1886—1961) — aktieris, rakstnieks;
* [[Eduards Miķelsons]] (1896—1969) — operdziedātājs;
* [[Jānis Milbrets]] (1944—2021) — kinooperators;
* [[Mārtiņš Milbrets]] (1965—2019) — mākslinieks, scenogrāfs;
* [[Visvaris Millers]] (1927—1992) — jurists, pedagogs;
* [[Harijs Misiņš]] (1917—1984) — aktieris, režisors, dziedātājs;
* [[Jānis Misiņš]] (1862—1945) — bibliofils, bibliogrāfs;
* [[Irmgarde Mitrēvice]] (1909—1994) — aktrise, režisore;
* [[Aleksandrs Mitulis]] (1893—1985) — prāvests, pētnieks;
* [[Vladimirs Molčanovs]] (1890—1968) — mācītājs, teologs;
* [[Artūrs Motmillers]] (1900—1980) — vieglatlēts, garo distanču skrējējs;
* [[Zenta Muceniece]] (1924—2012) — gleznotāja;
* [[Arturs Mucenieks]] (1912—1984) — mākslinieks;
* [[Jānis Muhks]] (1921—2004) — uzņēmējs, sabiedrisks darbinieks;
* [[Māra Muižniece]] (1950—2006) — keramiķe;
* [[Oskars Muižnieks (mākslinieks)|Oskars Muižnieks]] (1922—1984) — mākslinieks, scenogrāfs;
* [[Augusts Muižulis]] (1893—1941) — virsnieks, pulkvežleitnants;
* [[Vilhelms Munters]] (1898—1967) — diplomāts, politiķis;
* [[Imants Murovskis]] (1925—2001) — tēlnieks;
* [[Kārlis Muške]] (1921—1981) — hokejists, latviešu nacionālo partizānu kustības dalībnieks;
* [[Vija Muške]] (1927—1988) — muzikoloģe, publiciste, kritiķe;
* [[Jānis Mūrnieks]] (1947—1984) — kinooperators;
* [[Nikolajs Mūrnieks]] (1904—1977) — režisors, aktieris;
{{div col end}}

== N ==
{{div col|2}}
* [[Normunds Naumanis]] (1962—2014) — teātra un kino kritiķis, teātra zinātnieks, žurnālists;
* [[Aleksandrs Neibergs]] (1883—1962) — ķirurgs, sabiedrisks darbinieks;
* [[Kristaps Neilands]] (1899—1960) — inženieris metalurgs, profesors;
* [[Kārlis Neilis]] (1906—1991) — gleznotājs;
* [[Ada Neretniece]] (1924—2008) — kinorežisore;
* [[Andrievs Niedra]] (1871—1942) — rakstnieks, politiķis;
* [[Anna Nollendorfa]] (1920—1999) — tēlniece, leļļu skulptore;
* [[Magnuss Nomals]] (1911—1945) — arhitekts;
* [[Pēteris Nomals]] (1876—1949) — inženieris tehnologs;
* [[Arvīds Norītis]] (1902—1981) — vijolnieks, pedagogs, diriģents;
* [[Oskars Norītis]] (1909—1942) — gleznotājs, grafiķis, scenogrāfs;
{{div col end}}

== Ņ ==
* [[Ināra Ņefedova]] (1930—2022) — mākslas zinātniece;

== O ==
{{div col|2}}
* [[Vitāls Oga]] (1929—1984) — dzejnieks, tulkotājs;
* [[Vilis Olavs]] (1867—1917) — sabiedrisks darbinieks, publicists;
* [[Uldis Opits]] (1932—2020) — hokeja vārtsargs, treneris;
* [[Gunārs Ordelovskis]] (1927—1990) — diriģents, komponists, trombonists, pedagogs;
* [[Ringolds Ore]] (1931—1968) — komponists, diriģents, pedagogs;
* [[Jānis Osis]] (1895—1973) — aktieris;
* [[Jāzeps Osmanis]] (1932—2014) — dzejnieks, tulkotājs;
* [[Oļģerts Ostenbergs]] (1925—2012) — arhitekts, pedagogs;
* [[Ēriks Ošs]] (1927—2025) — karikatūrists, mākslinieks;
* [[Benita Ozoliņa]] (1903—1984) — aktrise;
* [[Dzidra Ozoliņa]] (1922—2014) — arhitekte;
* [[Arvīds Ozoliņš (baletdejotājs)|Arvīds Ozoliņš]] (1908—1996) — baletdejotājs, pedagogs;
* [[Edgars Ozoliņš (grafiķis)|Edgars Ozoliņš]] (1930—1987) — grafiķis;
* [[Kārlis Ozoliņš (pedagogs)|Kārlis Ozoliņš]] (1882—1960) — pedagogs, izglītības darbinieks;
* [[Pēteris Ozoliņš (režisors)|Pēteris Ozoliņš]] (1864—1938) — aktieris, režisors;
* [[Valdemārs Ozoliņš]] (1896—1973) — komponists, diriģents;
* [[Herberts Ozolītis]] (1902—1987) — operdziedātājs, pedagogs;
* [[Alfrēds Ozols]] (1898—1971) — biologs, bioloģijas zinātņu doktors;
* [[Arturs Ozols (valodnieks)|Arturs Ozols]] (1912—1964) — letonists, folklorists, pedagogs;
* [[Harijs Ozols]] (1963—2015) — aktieris, dziedātājs;
* [[Jānis R. Ozols]] (1911—1985) — bibliogrāfs, literatūras vēsturnieks;
* [[Vilis Ozols (gleznotājs)|Vilis Ozols]] (1929—2014) — gleznotājs;
{{div col end}}

== P ==
{{div col|2}}
* [[Adrians Pabians]] (1908—1993) — mākslinieks;
* [[Kārlis Pabriks]] (1898—1977) — aktieris;
* [[Kārlis Padegs]] (1911—1940) — grafiķis, gleznotājs;
* [[Leons Paegle]] (1890—1926) — rakstnieks;
* [[Spricis Paegle]] (1876—1962) — uzņēmējs, politiķis, sabiedriskais darbinieks;
* [[Elfrīda Pakule]] (1912—1991) — operdziedātāja;
* [[Milda Palēviča]] (1889—1972) — filozofe, pedagoģe;
* [[Indriķis Palēvičs]] (1862—1940) — skolotājs, mūziķis;
* [[Kārlis Pamše]] (1917—2015) — aktieris, režisors, rakstnieks;
* [[Arnolds Pankoks]] (1914—2008) — gleznotājs;
* [[Jāzeps Pasternaks]] (1919—1975) — sabiedrisks darbinieks;
* [[Felicita Pauļuka]] (1925—2014) — māksliniece;
* [[Jānis Pauļuks (politiķis)|Jānis Pauļuks]] (1865—1937) — politiķis;
* [[Jānis Pauļuks (mākslinieks)|Jānis Pauļuks]] (1906—1984) — gleznotājs;
* [[Ērika Pauzere]] (1927—2009) — modes māksliniece;
* [[Uldis Pauzers]] (1933—1982) — filmu mākslinieks, scenogrāfs;
* [[Jānis Pārstrauts]] (1851—1929) — publicists, mācītājs, valodnieks;
* [[Marianna Peilāne]] (1915—1996) — gleznotāja;
* [[Mārtiņš Peniķis]] (1874—1964) — virsnieks, ģenerālis;
* [[Nikolajs Petraškevičs]] (1909—1976) — gleznotājs;
* [[Konstantīns Pēkšēns]] (1859—1928) — arhitekts;
* [[Lilija Pētersone]] (1923—1998) — peldētāja, trenere;
* [[Kārlis Pētersons (cirka mākslinieks)|Kārlis Pētersons]] (1889—1967) — cirka mākslinieks;
* [[Pēteris Pētersons (literāts, gleznotājs)|Pēteris Pētersons]] (1881—1937) — literāts, gleznotājs, pedagogs, radiobalss;
* [[Pēteris Pētersons]] (1923—1998) — dramaturgs, režisors, teorētiķis, tulkotājs;
* [[Valentīns Pikulis]] (1928—1990) — rakstnieks;
* [[Elvīra Pinnis]] (1907—1984) — tēlniece;
* [[Rūdolfs Pinnis]] (1902—1992) — gleznotājs;
* [[Ērmanis Pīpiņš-Vizulis]] (1873—1927) — pedagogs, literatūrkritiķis, žurnālists;
* [[Gunārs Placēns]] (1927—2024) — aktieris;
* [[Otto Pladers]] (1897—1970) — gleznotājs;
* [[Jānis Plase]] (1892—1929) — gleznotājs;
* [[Jānis Plēpis]] (1909—1947) — grafiķis;
* [[Edgars Plūksna]] (1908—1994) — operdziedātājs;
* [[Kārlis Plūksne]] (1906—1973) — arhitekts;
* [[Jēkabs Plūme]] (1855—1931) — ģenerālis;
* [[Juris Podnieks]] (1950—1992) — kinooperators, režisors;
* [[Teodors Podnieks]] (1879—1936) — aktieris, režisors;
* [[Jānis Poruks]] (1871—1911) — rakstnieks;
* [[Lilita Postaža]] (1941—2011) — gleznotāja, tekstilmāksliniece;
* [[Rasma Prande]] (1926—1998) — kino grima māksliniece;
* [[Kārlis Prauls]] (1895—1941) — ģenerālis;
* [[Imants Prēdelis]] (1950—2018) — fotogrāfs;
* [[Anna Priede]] (1920—2007) — baletdejotāja;
* [[Dāvids Priedenbergs]] (1892—1965) — aktieris;
* [[Anna Priedīte]] (1874—1941) — publiciste;
* [[Rūdolfs Princis]] (1908—1977) — inženieris, pedagogs;
* [[Jānis Prombergs]] (1927—1993) — ārsts, medicīnas darbinieks;
* [[Jānis Pujāts (mākslas zinātnieks)|Jānis Pujāts]] (1925—1988) — mākslas zinātnieks;
* [[Zina Pupšto]] (1915—1998) — aktrise, operetes soliste;
* [[Jānis Purgalis]] (1869—1934) — notārs, politiķis;
* [[Frīdrihs Puriņš]] (1893—1941) — latviešu strēlnieks, robežsargs;
* [[Puriņu Klāvs]] (1858—1935) — rakstnieks;
* [[Vilis Purmalis]] (1927—1989) — ķirurgs;
* [[Vilhelms Purvītis]] (1872—1945) — gleznotājs, profesors;
* [[Baiba Puzinas]] (1944—1999) — kostīmu māksliniece;
* [[Uldis Pūcītis]] (1937—2000) — aktieris;
{{div col end}}

== R ==
{{div col|2}}
* [[Elza Radziņa]] (1917—2005) — aktrise;
* [[Lija Rage]] (1948—2025) — tekstilmāksliniece, teātra kostīmu māksliniece;
* [[Augusts Raņķis (grāmatizdevējs)|Augusts Raņķis]] (1875—1937) — grāmatizdevējs, sabiedrisks darbinieks;
* [[Elfrīda Rapa]] (1901—1966) — literāte, grāmatniece;
* [[Jānis Rapa (1885—1941)|Jānis Rapa]] (1885—1941) — grāmatizdevējs;
* [[Regīna Razuma]] (1951—2023) — aktrise;
* [[Jānis Reinholds (rakstnieks)|Jānis Reinholds]] (1896—1933) — satīriķis, humorists, feļetonists;
* [[Leons Reiters]] (1926—1976) — diriģents;
* [[Teodors Reiters]] (1884—1956) — diriģents;
* [[Eduards Reiziņš]] (1890—1970) — biologs, zoologs, pedagogs;
* [[Linards Reiziņš]] (1924—1991) — matemātiķis, pedagogs;
* [[Rūdolfs Reiziņš]] (1921—1984) — ķīmiķis;
* [[Līvija Rezevska]] (1926—2004) — tēlniece;
* [[Jānis Rezevskis]] (1872—1941) — teologs, profesors;
* [[Milda Riekstiņa]] (1891—1976) — aktrise;
* [[Alfrēds Riekstiņš (politiķis)|Alfrēds Riekstiņš]] (1876—1937) — politiķis;
* [[Jānis Rieksts]] (1881—1970) — fotogrāfs;
* [[Riemelis]] (Jānis Tomiņš) (1856—1924) — dzejnieks, tulkotājs, žurnālists;
* [[Jānis Rikmanis]] (1901—1968) — gleznotājs;
* [[Dzidra Ritenberga]] (1928—2003) — aktrise, režisore;
* [[Pēteris Rizga]] (1883—1955) — biškopis, sabiedriskais darbinieks, profesors;
* [[Vilis Rīdzenieks]] (1884—1962) — fotogrāfs;
* [[Juris Rītiņš]] (1952—2010) — politiķis;
* [[Fricis Rode]] (1887—1967) — režisors, aktieris;
* [[Olga Rode]] (1890—1939) — ārste, ķirurģe;
* [[Rasma Roga]] (1925—2012) — aktrise;
* [[Ērika Romane]] (1920—2002) — gleznotāja;
* [[Helēna Romanova]] (1928—1987) — aktrise;
* [[Georgs Romulis]] (1928—2015) — dzintara mākslinieks;
* [[Ieva Roze]] (1971—1991) — dzejniece;
* [[Bertrams Rozenbergs]] (1904—1960) — ķirurgs;
* [[Eduards Rozenštrauhs]] (1918—1992) — mūziķis;
* [[Ernests Rozentāls]] (1888—1953) — aktieris;
* [[Janis Rozentāls]] (1866—1917) — gleznotājs;
* [[Miķelis Rozentāls (gleznotājs)|Miķelis Rozentāls]] (1907—1952) — gleznotājs;
* [[Jānis Rozītis]] (1913—1942) — futbolists, hokejists;
* [[Pāvils Rozītis]] (1889—1937) — rakstnieks, žurnālists, tulkotājs;
* [[Biruta Ilga Rubess]] (1931—2002) — māksliniece;
* [[Bruno Rubess]] (1926—2009) — uzņēmējs, mecenāts;
* [[Ella Rudzīte]] (1900—1993) — aktrise;
* [[Marta Rudzīte]] (1924—1996) — valodniece, pedagoģe;
* [[Dāvids Rudzītis]] (1881—1939) — politiķis;
* [[Kristaps Rudzītis]] (1899—1978) — ārsts, profesors;
* [[Māris Rudzītis]] (1932—1973) — kinooperators, režisors;
* [[Pēteris Rudzītis]] (1879—1931) — aktieris;
* [[Rihards Rudzītis]] (1898—1960) — rakstnieks, filozofs;
* [[Jūlijs Ruments]] (1900—1943) — farmaceits, ķīmiķis, profesors;
* [[Rudīte Ruško]] (1966—2018) — operdziedātāja;
* [[Vilhelms Ruško]] (1922—1993) — dziedātājs, aktieris;
* [[Valdis Rūja]] (1928—2020) — dzejnieks;
* [[Velta Rūķe-Draviņa]] (1917—2003) — valodniece, folkloriste;
* [[Berta Rūmniece]] (1865—1953) — aktrise;
* [[Ansis Rūtentāls]] (1949—2000) — kustību mākslinieks, režisors, pedagogs;
{{div col end}}

== S ==
{{div col|2}}
* [[Jurijs Safronovs]] (1947—2015) — aktieris;
* [[Anna Sakse]] (1905—1981) — rakstniece;
* [[Irma Sakss]] (1905—1993) — dziedātāja;
* [[Kārlis Sakss]] (1897—1987) — mežkopis, profesors;
* [[Pauls Sakss]] (1878—1966) — operdziedātājs, vokālais pedagogs;
* [[Eduards Salenieks]] (1900—1977) — rakstnieks, žurnālists;
* [[Juris Salmanis]] (1943—2025) — mākslinieks;
* [[Alma Saltupe]] (1894—1967) — dzejniece;
* [[Zinaīda Sama]] (1914—1989) — horeogrāfe, pedagoģe;
* [[Askolds Saulītis]] (1966—2021) — kino režisors, scenārists;
* [[Alfrēds Sausne]] (1900—1994) — aktieris, rakstnieks;
* [[Mihails Savisko]] (1936—2024) — kinokritiķis, scenārists;
* [[Kārlis Sebris]] (1914—2009) — aktieris;
* [[Vilis Segliņš]] (1882—1961) — režisors, aktieris;
* [[Andris Seleckis]] (1947—2016) — operators;
* [[Vera Selga]] (1918—1996) — aktrise;
* [[Uļjana Semjonova]] (1952—2026) — basketboliste;
* [[Ludvigs Sēja]] (1885—1962) — diplomāts, politiķis;
* [[Eduards Sidrabs]] (1898—1963) — tēlnieks;
* [[Pēteris Siecenieks]] (1865—1930) — politiķis, sabiedrisks darbinieks;
* [[Jēkabs Silarājs]] (1898—1941) — Latvijas Kriminālpolicijas priekšnieks, sabiedrisks darbinieks;
* [[Juris Silarājs]] (1917—2007) — basketbolists, basketbola treneris;
* [[Jānis Silazars]] (1912—1975) — dzejnieks;
* [[Gundega Sileniece]] (1928—2013) — literatūrzinātniece;
* [[Visvaldis Silenieks]] (1898—1960) — aktieris;
* [[Elza Siliņa]] (1895—1988) — dejas vēsturniece, baleta kritiķe;
* [[Aivars Siliņš]] (1947—2016) — aktieris;
* [[Matīss Siliņš]] (1861—1942) — kartogrāfs, vēsturnieks, etnogrāfs, literāts;
* [[Maija Silmale]] (1924—1973) — rakstniece, tulkotāja;
* [[Minna Tusnelda Simsone]] (1877—1932) — aktrise;
* [[Jānis Simsons]] (1887—1939) — aktieris;
* [[Vera Singajevska]] (1923—2014) — aktrise;
* [[Juris Sinka]] (1927—2001) — politiķis;
* [[Bruno Sipāns]] (1913—1973) — gleznotājs;
* [[Andrejs Sīmanis]] (1865—1926) — jurists, politiķis;
* [[Daina Skadmane]] (1990—2013) — māksliniece;
* [[Pēteris Skrapce]] (1884—1960) — virsnieks, ģenerālis;
* [[Guntis Skrastiņš]] (1954—2021) — aktieris;
* [[Imants Skrastiņš]] (1941—2019) — aktieris, režisors;
* [[Kārlis Skrastiņš]] (1974—2011) — hokejists;
* [[Jānis Skredelis]] (1939—2019) — futbola treneris;
* [[Ārijs Skride]] (1906—1987) — gleznotājs;
* [[Rihards Skrubis]] (1928—1995) — grafiķis;
* [[Emīls Skubiķis]] (1875—1943) — inženieris, politiķis;
* [[Viļums Skubiņš]] (1876—1951) — agronoms, sabiedrisks darbinieks;
* [[Jānis Skučs]] (1908—1998) — gleznotājs;
* [[Harijs Skuja]] (1927—1984) — dzejnieks;
* [[Biruta Skujeniece]] (1888—1931) — aktrise, režisore, dzejniece;
* [[Ausma Skujiņa]] (1931—2015) — arhitekte;
* [[Austra Skujiņa]] (1909—1932) — dzejniece;
* [[Rūta Skujiņa]] (1907—1964) — dzejniece, prozaiķe;
* [[Džemma Skulme]] (1925—2019) — gleznotāja, politiķe;
* [[Jurģis Skulme]] (1928—2015) — mākslinieks, mākslas zinātnieks;
* [[Ksenija Skulme]] (1893—1967) — ārste, medicīnas zinātņu doktore;
* [[Marta Skulme]] (1890—1962) — tēlniece;
* [[Oto Skulme]] (1889—1967) — mākslinieks;
* [[Uga Skulme]] (1895—1963) — mākslinieks;
* [[Ādolfs Skulte]] (1909—2000) — komponists, pedagogs;
* [[Gvido Skulte]] (1939—2013) — kinooperators;
* [[Gina Slapiņa]] (1950—2013) — gleznotāja;
* [[Andris Slapiņš]] (1949—1991) — kinooperators, režisors;
* [[Georgs Smelters]] (1942—2014) — mākslinieks;
* [[Pēteris Sniķeris]] (1875—1944) — ārsts, ģenerālis, profesors;
* [[Viktors Somovičs]] (-1941) — padomju represiju upuris;
* [[Maija Sosāre]] (1926—2008) — valodniece;
* [[Burhards Sosārs]] (1890—1953) — komponists, diriģents;
* [[Vestards Sosārs]] (1929—2000) — ārsts, teorētiķis;
* [[Voldemārs Spalviņš]] (1901—1978) — militārs darbinieks, Latvijas armijas pulkvedis leitnants;
* [[Teodors Spāde]] (1891—1970) — kara flotes virsnieks, komandieris, admirālis;
* [[Andrejs Spekke]] (1915—1984) — tulkotājs;
* [[Marga Spertāle]] (1901—1986) — māksliniece;
* [[Arvīds Spertāls]] (1897—1961) — scenogrāfs, gleznotājs;
* [[Jēkabs Spriņģis]] (1907—2004) — gleznotājs;
* [[Alfrēds Spura]] (1928—2001) — baletdejotājs, horeogrāfs, pedagogs;
* [[Inese Spura]] (1924—2013) — žurnāliste;
* [[Uldis Stabulnieks]] (1945—2012) — komponists, pianists, dziedātājs;
* [[Helmī Stalte]] (1949—2023) — folkloriste, politiķe; 
* [[Dainis Stalts]] (1939—2014) — folklorists, politiķis;
* [[Oskars Stalts]] (1904—1992) — kapteinis, līvu kultūras kopējs;
* [[Marta Staņa]] (1913—1972) — arhitekte, dizainere;
* [[Olita Starka-Stendere]] (1906—1953) — aktrise;
* [[Margarita Stāraste]] (1914—2014) — ilustratore, rakstniece;
* [[Edvīns Stepermanis]] (1905—1982) — mākslinieks;
* [[Stepermaņu Krustiņš]] (1860—1941) — izdevējs, rakstnieks;
* [[Elza Stērste]] (1885—1976) — dzejniece;
* [[Laimonis Stīpnieks]] (1936—2023) — fotogrāfs;
* [[Irēna Stradiņa]] (1925—1972) — māksliniece;
* [[Jānis Stradiņš]] (1933—2019) — fizikālķīmiķis, zinātņu vēsturnieks, sabiedrisks darbinieks;
* [[Pauls Stradiņš]] (1896—1958) — ķirurgs, profesors;
* [[Embriks Strands]] (1876—1947) — entomologs, profesors;
* [[Jānis Straubergs]] (1886—1952) — matemātikas skolotājs, kultūrvēsturnieks;
* [[Jānis Straume (komponists)|Jānis Straume]] (1861—1929) — komponists, rakstnieks, kritiķis;
* [[Jūlijs Straume]] (1874—1970) — mākslinieks, pedagogs, etnogrāfs;
* [[Alfrēds Strausmanis]] (1877—1935) — advokāts, sabiedrisks darbinieks;
* [[Valija Strautmane-Krauze]] (1924—2005) — gleznotāja;
* [[Tālivaldis Strautmanis]] (1922—1995) — gleznotājs;
* [[Jēkabs Strazdiņš]] (1905—1958) — gleznotājs, pedagogs, kritiķis;
* [[Kārlis Strāders]] (1915—1978) — aktieris;
* [[Kristaps Streičs]] (1970—2010) — režisors, mākslinieks;
* [[Ēvalds Strods]] (1933—1998) — rakstnieks, publicists;
* [[Heinrihs Strods]] (1925—2012) — vēsturnieks;
* [[Irma Stubava|Irma Irīna Stubava]] (1908—1999) — aktrise;
* [[Arnolds Stubavs]] (1910—1958) — aktieris;
* [[Voldemārs Stūresteps]] (1909—1985) — vijolnieks, profesors;
* [[Tatjana Suta]] (1923—2004) — baletdejotāja, mākslas zinātniece;
* [[Kārlis Sūniņš]] (1907—1979) — gleznotājs;
* [[Vitolds Svirskis]] (1919—1991) — gleznotājs, grafiķis;
{{div col end}}

== Š ==
{{div col|2}}
* [[Georgijs Šelkovojs]] (1926—2005) — gleznotājs, grafiķis;
* [[Pāvils Šenhofs]] (1924—2011) — mākslinieks;
* [[Kārlis Šepko]] (1891—1952) — pulkvedis;
* [[Kārlis Šics]] (1904—1981) — politiķis;
* [[Genādijs Šitiks]] (1958—2009) — futbolists;
* [[Rūdolfs Šīrants]] (1910—1985) — vēsturnieks;
* [[Gustavs Šķilters]] (1874—1954) — tēlnieks, grafiķis;
* [[Voldemārs Šmidbergs]] (1893—1975) — svarcēlājs, cīkstonis, tiesnesis, fotogrāfs, sporta kolekcionārs;
* [[Silvija Šmidkena]] (1935—2024) — keramiķe, publiciste;
* [[Mirdza Šmithene]] (1887—1978) — aktrise;
* [[Jānis Šmits]] (1880—1969) — aktieris;
* [[Luijs Šmits]] (1907—1985) — aktieris;
* [[Pēteris Šmits]] (1869—1938) — valodnieks, etnogrāfs, profesors;
* [[Mihails (Moisejs) Šneiderovs]] (1915—1985) — kinooperators, režisors;
* [[Elvīra Šnore]] (1905—1996) — arheoloģe, profesore;
* [[Pēteris Šnore]] (1860—1928) — kapteinis;
* [[Rauls Šnore]] (1901—1962) — arheologs, numismāts;
* [[Ludmila Špīlberga]] (1886—1947) — aktrise;
* [[Mirjama Štāle]] (1897—1988) — aktrise;
* [[Austra Šteinberga]] (1910—1998) — aktrise;
* [[Renāte Šteinberga]] (1937—2018) — aktrise, operetes soliste;
* [[Kārlis Šteinbergs]] (1906—1983) — aktieris, operetes solists;
* [[Rūta Šteinerte]] (1942—2003) — gleznotāja;
* [[Kārlis Štelmachers]] (1911—1990) — gleznotājs;
* [[Pauls Šterns]] (1901—1979) — grafiķis;
* [[Roberts Šterns]] (1884—1943) — mākslinieks;
* [[Kārlis Štrauhs]] (1890—1944) — literāts;
* [[Arnolds Šturms]] (1912—1999) — komponists, mūziķis;
* [[Jānis Šusters]] (1927—1988) — farmaceits, profesors;
* [[Voldemārs Šūlmanis]] (1921—1975) — hokeja uzbrucējs;
* [[Aleksandrs Šūmahers]] (1901—1970) — kinooperators;
* [[Elza Švalbe-Matvejeva]] (1903—2004) — tēlniece;
* [[Voldemārs Švarcs]] (1884—1957) — aktieris;
* [[Vladislavs Šveide]] (1915—1984) — mākslinieks;
{{div col end}}

== T ==
{{div col|2}}
* [[Helēna Tangijeva-Birzniece]] (1907—1965) — baletdejotāja, baletmeistare;
* [[Kārlis Teihmanis]] (1927—1991) — aktieris;
* [[Augusts Tentelis]] (1876—1942) — vēsturnieks, pedagogs;
* [[Alberts Terpilovskis]] (1922—2002) — tēlnieks;
* [[Jānis Roberts Tillbergs]] (1880—1972) — mākslinieks, pedagogs;
* [[Osvalds Tīlmanis]] (1900—1980) — arhitekts;
* [[Jānis Tīss]] (1921—1980) — čellists;
* [[Felicita Tomsone]] (1901—1969) — komponiste, pedagoģe;
* [[Edgars Tons]] (1917—1967) — diriģents;
* [[Gustavs Turss]] (1890—1973) — arhibīskaps;
{{div col end}}

== U ==
{{div col|2}}
* [[Konrāds Ubāns]] (1893—1981) — mākslinieks;
* [[Rolands Upatnieks]] (1932—1994) — kamaniņu braucējs;
* [[Andrejs Upīts]] (1877—1970) — rakstnieks, kritiķis, literatūrzinātnieks;
* [[Jānis Upītis]] (1911—1983) — literatūras vēsturnieks;
* [[Pēteris Upītis (grafiķis)|Pēteris Upītis]] (1899—1989) — grafiķis;
* [[Aivars Urbāns]] (1955—2009) — mākslinieks;
* [[Vladislavs Urtāns]] (1921—1989) — vēsturnieks, arheologs;
* [[Vladimirs Utkins]] (1932—1994) — ķirurgs pulmonologs;
{{div col end}}

== Ū ==
{{div col|2}}
* [[Otto Ūdentiņš]] (1892—1988) — ģenerālis;
* [[Anna Ūdre]] (1896—1981) — ķirurģe;
{{div col end}}

== V ==
{{div col|2}}
* [[Jānis Vagners]] (1869—1955) — jurists, politiķis;
* [[Irma Vainovska]] (1895—1958) — teātra darbiniece;
* [[Jānis Vainovskis]] (1887—1969) — rakstnieks, tulkotājs;
* [[Jānis Vaišļa]] (1969—2016) — producents, ceļotājs;
* [[Aleksandrs Vaivars]] (1915—1997) — radiožurnālists;
* [[Roberts Valdmanis]] (1874—1932) — diplomāts, vēstnieks, sabiedrisks darbinieks;
* [[Voldemārs Valdmanis]] (1905—1966) — grafiķis, scenogrāfs;
* [[Teodors Valdšmits]] (1868—1934) — aktieris;
* [[Vitolds Valeinis]] (1922—2001) — literatūrzinātnieks, kritiķis;
* [[Miķelis Valters]] (1874—1968) — politiķis, sabiedrisks darbinieks;
* [[Gustavs Vanags]] (1891—1965) — ķīmiķis;
* [[Jevgeņijs Vanags]] (1922—1987) — rakstnieks, žurnālists, kultūras darbinieks;
* [[Rūdolfs Vanags]] (1892—1977) — diriģents;
* [[Lūcija Vankina]] (1908—1989) — arheoloģe, pētniece;
* [[Pēteris Vasaraudzis]] (1908—1988) — aktieris;
* [[Frīdrihs Vasarietis]] (1881—1972) — uzņēmējs, virsnieks, pulkvežleitnants, politiķis;
* [[Pēteris Vasariņš]] (1924—1996) — politiķis;
* [[Bruno Vasiļevskis]] (1939—1990) — gleznotājs;
* [[Gundega Vaska]] (1917—2006) — grafiķe;
* [[Hermanis Vazdiks]] (1906—1994) — aktieris;
* [[Edgars Vārdaunis]] (1910—1999) — scenogrāfs, gleznotājs;
* [[Vilma Vārna]] (1917—1978) — aktrise;
* [[Venta Vecumniece]] (1927—2017) — aktrise, režisore;
* [[Astrīda Vecvagare]] (1941—2013) — aktrise;
* [[Haralds Arvīds Vecvagars]] (1910—1966) — literāts, žurnālists;
* [[Reinholds Veics]] (1882—1920) — aktieris, režisors;
* [[Zelma Veics]] (1882—1943) — aktrise;
* [[Rihards Veide (dziedātājs)|Rihards Veide]] (1896—1964) — dziedātājs, pedagogs;
* [[Juris Veitners]] (1943—1995) — dzejnieks;
* [[Kārlis Veitners]] (1907—1994) — gleznotājs, pedagogs;
* [[Jēkabs Velme]] (1855—1928) — valodnieks, pedagogs;
* [[Helmārs Velze]] (1909—1971) — aktieris;
* [[Žanis Ventaskrasts]] (1906—1978) — lietišķās mākslas meistars;
* [[Andris Vējāns]] (1927—2005) — rakstnieks, zinātnieks, kritiķis;
* [[Mārtiņš Vērdiņš (seniors)|Mārtiņš Vērdiņš]] (1898—1979) — aktieris;
* [[Irma Vēsmiņa]] (1888—1962) — aktrise;
* [[Nora Vētra-Muižniece]] (1919—2005) — aktrise, režisore;
* [[Alfrēds Videnieks]] (1908—2002) — aktieris;
* [[Emīlija Viesture]] (1891—1947) — aktrise, režisore;
* [[Velta Vilciņa]] (1928—1995) — baletdejotāja;
* [[Tālivaldis Vilciņš]] (1922—1997) — vēsturnieks, sociologs, profesors;
* [[Jānis Vilde]] (1900—1971) — neirologs, antropologs, profesors;
* [[Arnolds Vilkins]] (1904—1979) — mākslinieks;
* [[Ēvalds Vilks]] (1923—1976) — rakstnieks;
* [[Māris Villerušs]] (1936—2014) — čellists;
* [[Jūlijs Viļumainis]] (1909—1981) — gleznotājs;
* [[Aleksandrs Viļumanis (dziedātājs)|Aleksandrs Viļumanis]] (1910—1980) — operdziedātājs;
* [[Voldemārs Vimba]] (1904—1985) — gleznotājs;
* [[Edgars Vinters]] (1919—2014) — gleznotājs;
* [[Vitolds Virsnis]] (1881—1934) — ģeogrāfs, profesors, rakstnieks;
* [[Edvarts Virza]] (1883—1940) — rakstnieks, publicists;
* [[Biruta Vizicka-Žarova]] (1929—1998) — aktrise, televīzijas režisore;
* [[Marta Vīgante]] (1900—1966) — ārste, sabiedriska darbiniece;
* [[Malvīne Vīgnere-Grīnberga]] (1871—1949) — operdziedātāja, pedagoģe;
* [[Ernests Vīgners]] (1850—1933) — diriģents, komponists, folklorists;
* [[Ivars Vīgners]] (1940—2007) — komponists, pianists;
* [[Leonīds Vīgners]] (1906—2001) — diriģents, komponists, pedagogs;
* [[Hilda Vīka]] (1897—1963) — māksliniece, rakstniece;
* [[Rūdolfs Vīksna]] (1876—1959) — pedagogs, žurnālists, literāts;
* [[Jānis Vītiņš (mežkopis)|Jānis Vītiņš]] (1885—1951) — mežkopis, zinātnieks, pedagogs;
* [[Jānis Vītoliņš (komponists)|Jānis Vītoliņš]] (1886—1955) — komponists, fagotists;
* [[Jēkabs Vītoliņš]] (1898—1977) — mūzikas zinātnieks, kritiķis, folklorists, pedagogs;
* [[Alfrēds Vītols (ārsts)|Alfrēds Jānis Vītols]] (1889—1970) — ārsts, sabiedrisks darbinieks;
* [[Eduards Vītols]] (1877—1954) — mākslinieks;
* [[Jāzeps Vītols]] (1863—1948) — komponists, diriģents, pedagogs;
* [[Līvija Volkova]] (1931—2025) — literatūrzinātniece, vēsturniece;
* [[Edvards Vulfs]] (1886—1919) — rakstnieks;
* [[Mavriks Vulfsons]] (1918—2004) — žurnālists, profesors, politiķis;
{{div col end}}

== Z ==
{{div col|2}}
* [[Mirdza Zaice]] (1912—1998) — aktrise, teātra darbiniece;
* [[Fricis Zandbergs]] (1910—1972) — gleznotājs;
* [[Pārsla Zaļkalne]] (1927—1993) — tēlniece;
* [[Lūcija Zamaiča]] (1893—1965) — rakstniece, dzejniece;
* [[Rihards Zandersons]] (1910—1981) — aktieris;
* [[Aija Zariņa]] (1954—2025) — gleznotāja;
* [[Indulis Zariņš]] (1929—1997) — gleznotājs, pedagogs;
* [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]] (1893—1979) — režisors, aktieris;
* [[Kārlis Zariņš (dziedātājs)|Kārlis Zariņš]] (1930—2015) — operdziedātājs, profesors;
* [[Rihards Zariņš]] (1869—1939) — grafiķis, pedagogs;
* [[Jānis Zarumba]] (1907—1976) — sportists;
* [[Augusts Zauers]] (1888—1981) — mākslinieks, pedagogs;
* [[Jānis Zābers]] (1935—1973) — operdziedātājs;
* [[Vilnis Zābers]] (1963—1994) — mākslinieks;
* [[Jānis Zālītis (komponists)|Jānis Zālītis]] (1884—1943) — komponists, kritiķis;
* [[Voldemārs Zālītis|Voldemārs Zālītis (Valdis)]] (1865—1934) — rakstnieks;
* [[Ādolfs Zārdiņš]] (1890—1967) — mākslinieks;
* [[Indriķis Zeberiņš]] (1882—1969) — gleznotājs, grafiķis;
* [[Modris Zeberiņš]] (1923—1994) — rakstnieks;
* [[Teodors Zeiferts]] (1865—1929) — pedagogs, dzejnieks, kritiķis, literatūrvēsturnieks;
* [[Valentīna Zeile]] (1937—2018) — ekonomiste, politiķe;
* [[Zinaīda Zeltmate]] (1920—1991) — baletdejotāja, pedagoģe, horeogrāfe;
* [[Gunārs Zemgals]] (1934—2018) — scenogrāfs, mākslinieks;
* [[Gustavs Zemgals]] (1871—1939) — otrais Latvijas Valsts prezidents, politiķis;
* [[Daina Zemzare]] (1911—1971) — valodniece;
* [[Jānis Zēbergs]] (1871—1927) — rēderis, politiķis, sabiedriskais darbinieks;
* [[Juris Ziemelis]] (1941—1988) — latviešu nacionālās pretošanās kustības dalībnieks;
* [[Jānis Ziemeļnieks]] (1897—1930) — dzejnieks, žurnālists;
* [[Maksims Ziks]] (1904—1986) — ārsts, ķirurgs;
* [[Marianna Zirdziņa]] (1912—1990) — aktrise, dziedātāja;
* [[Vsevolods Zirdziņš]] (1913—1991) — aktieris, dziedātājs;
* [[Arvīds Zirnis (sporta darbinieks)|Arvīds Zirnis]] (1897—1982) — sporta darbinieks;
* [[Tamāra Zitcere]] (1947—2014) — zinātniece, ģenētiķe, pedagoģe;
* [[Edgars Zīle]] (1908—1986) — aktieris;
* [[Mārtiņš Zīverts]] (1903—1990) — dramaturgs;
* [[Valērijs Zosts]] (1901—1960) — pianists, profesors;
* [[Alīda Zvagule]] (1922—2015) — operetes soliste
* [[Gvido Zvaigzne]] (1958—1991) — kinooperators;
* [[Velta Zvaigzne]] (1890—1920) — aktrise;
* [[Alberts Zvejnieks]] (1902—1987) — cīkstonis, treneris;
* [[Aleksandrs Zviedris]] (1905—1993) — gleznotājs;
* [[Alise Zvirbule]] (1906—1996) — gleznotāja;
* [[Egons Zvirbulis]] (1907—1986) — tēlnieks;
* [[Valdis Zvirbulis]] (1936—1985) — dambretists, treneris, sporta žurnālists;
{{div col end}}

== Ž ==
{{div col|2}}
* [[Gustavs Žibalts]] (1873—1938) — aktieris;
* [[Arvīds Žilinskis]] (1905—1993) — komponists, pianists, profesors;
* [[Jānis Žīds]] (1892—1959) — pulkvedis
{{div col end}}

[[Kategorija:Rīgas Meža kapos apbedītie]]
[[Kategorija:Ar Latviju saistīti uzskaitījumi]]</text>
      <sha1>db796t37v7nevarh16kt9umzhel4ny6</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jaroslavs Viļpiševskis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>282018</id>
    <revision>
      <id>4465482</id>
      <parentid>4302437</parentid>
      <timestamp>2026-05-09T05:55:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4465482</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3266" sha1="22v7igdldiuhscdxw0smvix096boisw" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste 
| vārds               =Jaroslavs Viļpiševskis
| attēls              =
| amats               = [[2. Saeima|2.]] un [[3. Saeima]]s deputāts
| term_sākums         = [[1925]]. gads
| term_beigas         = [[1931]]. gads
| dzim_dati           ={{dat|1881|11|01}}
| dzim_vieta          ={{vieta|Krievijas Impērija|Vitebskas guberņa|Pildas pagasts|td=Latvija}}
| mir_dati            ={{miršanas datums un vecums|1945|9|6|1881|11|01}}
| mir_vieta           ={{vieta|PSRS|Lietuvas PSR|Turmantas stacija|td=Lietuva}}
| tautība             =[[poļi|polis]]
| partija             =
| dzīvesb             =
| profesija           =
| alma_mater          =
| reliģija            =
| paraksts            =
| piezīmes            =
}}
'''Jaroslavs Stefans Viļpiševskis''' ({{val|pl|Jarosław Stefan Wilpiszewski}}; dzimis {{dat|1881|11|01||bez}}, miris {{dat|1945|9|6|N|bez}}) bija [[poļi|poļu]] izcelsmes [[Latvija]]s politiķis. Bijis [[2. Saeima|2.]] un [[3. Saeima]]s deputāts.

== Biogrāfija ==
Jaroslavs Viļpiševskis piedzima {{dat|1881|11|01||bez}} [[Pildas pagasts|Pildas pagastā]].&lt;ref name=&quot;ld&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce | title = Jaroslavs Viļpiševskis | publisher = Latgales dati | accessdate = 2015. gada 23. aprīlī | url = http://latgalesdati.du.lv/persona/8489 }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Ieguvis augstāko izglītību.&lt;ref name=&quot;ldg&quot;&gt;{{LDG 1918|82}}&lt;/ref&gt;

No 1925. līdz 1931. gadam strādāja [[Saeima|Saeimā]], pārstāvot [[Poļu savienība|Poļu savienību]].&lt;ref name=&quot;ld&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;ldg&quot; /&gt; Strādāja arī [[Daugavpils]] pilsētas domē, bija poļu preses redaktors Daugavpilī.&lt;ref name=&quot;ld&quot; /&gt; No 1934. līdz 1940. gadam bija poļu nedēļas izdevuma &quot;''Nasze Życie''&quot; redaktors.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | title = Iveta Rucka. Język polskiej mniejszości narodowej na Łotwie w okresie międzywojennym | publisher = INSTYTUT SLAWISTYKI POLSKIEJ AKADEMII NAUK, 37. lpp | accessdate = 2015. gada 23. aprīlī | url = http://www.ireteslaw.ispan.waw.pl/bitstream/handle/123456789/53/rucka.pdf?sequence=1 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20160304234726/http://www.ireteslaw.ispan.waw.pl/bitstream/handle/123456789/53/rucka.pdf?sequence=1 | archivedate = 2016. gada 4. Marts }}&lt;/ref&gt;

Pēc 1940. gada okupācijas dzīvoja Rīgā. Pēc Otrā pasaules kara, izmantojot Lietuvas, Baltkrievijas un Ukrainai pievienotajās bijušās Polijas teritorijās dzīvojošajiem poļiem doto iespēju izbraukt uz Poliju, kopā ar ģimeni fiktīvi nokārtoja šādu iespēju. Nomira repatriantu ešelona izbraukšanas dienā 1945. gada 6. septembrī Turmantas dzelzceļa stacijā (tagad [[Lietuva|Lietuvā]]).&lt;ref&gt;[https://enciklopedija.lv/skirklis/94413 Nacionālā enciklopēdija]&lt;/ref&gt;

== Ārējās saites ==
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{2. Saeima}}
{{3. Saeima}}

{{DEFAULTSORT:Viļpiševskis, Jaroslavs}}
[[Kategorija:1881. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Cilvēki ar nezināmu miršanas datumu]]
[[Kategorija:Ludzas novadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas poļi]]
[[Kategorija:Latvijas Poļu savienības politiķi]]
[[Kategorija:2. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:3. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Latvijas žurnālisti]]
[[Kategorija:Padomju represiju upuri]]</text>
      <sha1>22v7igdldiuhscdxw0smvix096boisw</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Pareizticīgo vēlētāju un krievu apvienoto organizāciju bloks</title>
    <ns>0</ns>
    <id>282036</id>
    <revision>
      <id>4465231</id>
      <parentid>3851982</parentid>
      <timestamp>2026-05-08T12:20:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ivario</username>
        <id>51458</id>
      </contributor>
      <origin>4465231</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1895" sha1="p2r1kpuzto59t88ikonvmqwasno77ei" xml:space="preserve">{{Infobox political party
| name = Pareizticīgo vēlētāju un krievu apvienoto organizāciju bloks
| leader = 
| headquarters = 
| foundation = Ne vēlāk kā 1925. gadā
| dissolution = 1934. gada maijā
| ideology = [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] un [[pareizticība|pareizticīgo]] intereses
| position = 
| footnotes = {{ubl|[[Latvijas politika]]|[[Latvijas politisko partiju saraksts|Partijas Latvijā]]}}
}}

'''Pareizticīgo vēlētāju un krievu apvienoto organizāciju bloks''' bija [[Latvija]]s [[politiskā partija]] 20. gadsimta 20. un 30. gados. Tā aizstāvēja [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] un [[pareizticība|pareizticīgo]] vēlētāju intereses.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | title = “Vecticībnieku saraksts” 2. Saeimas vēlēšanās | publisher = Latvijas krievi | accessdate = 2015. gada 23. aprīlī | url = http://www.russkije.lv/lv/lib/read/electoral-list-of-old-believers.html | archiveurl = https://web.archive.org/web/20160404161717/http://www.russkije.lv/lv/lib/read/electoral-list-of-old-believers.html | archivedate = 2016. gada 4. Aprīlis }}&lt;/ref&gt; Partijas vadītājs bija [[arhibīskaps]] [[Jānis Pommers]].

== Dalība Saeimas vēlēšanās ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
! Gads
! Vēlēšanas
! Rezultāti (%)
! Deputāti
|-
| 1925
| [[2. Saeimas vēlēšanas]]
| 1,2
| {{Infobox political party/seats|2|100|hex=#000000}}
|-
| 1928
| [[3. Saeimas vēlēšanas]]
| 1,8
| {{Infobox political party/seats|2|100|hex=#000000}}
|-
| 1931
| [[4. Saeimas vēlēšanas]]
| 1,3
| {{Infobox political party/seats|1|100|hex=#000000}}
|- 
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Navboxes
|title = Saeimas
|list1 =
{{2. Saeima|state=autocollapse}}
{{3. Saeima|state=autocollapse}}
{{4. Saeima|state=autocollapse}}
}}

{{Latvija-aizmetnis}}
{{vēsture-aizmetnis}}

[[Kategorija:Latvijas bijušās politiskās partijas]]
[[Kategorija:Latvijas mazākumtautību partijas]]</text>
      <sha1>p2r1kpuzto59t88ikonvmqwasno77ei</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Izidors Muižnieks</title>
    <ns>0</ns>
    <id>282679</id>
    <revision>
      <id>4465450</id>
      <parentid>4030774</parentid>
      <timestamp>2026-05-09T04:22:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4465450</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4341" sha1="9ztrky7p9w9mzdtj2jyv9x3spuke0lk" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste 
| vārds               =Izidors Muižnieks
| attēls              =
| amats               = [[3. Saeima|3.]] un [[4. Saeima]]s deputāts
| term_sākums         = [[1928]]. gads
| term_beigas         = [[1934]]. gads
| dzim_dati           ={{dat|1889|07|05}}
| dzim_vieta          ={{vieta|Krievijas impērija|Vitebskas guberņa|Daugavpils apriņķis|Līvānu pagasts|td=Latvija}}
| mir_dati            ={{miršanas datums un vecums|1981|01|26|1889|07|05}}
| mir_vieta           ={{vieta|PSRS|Latvijas PSR|td=Latvija}}
| tautība             =[[latvieši|latvietis]]
| partija             =[[Latgales Zemnieku partija]], [[Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija]]
| dzīvesb             =
| profesija           =jurists, pedagogs
| alma_mater          =[[Latvijas Universitāte]]
| reliģija            =
| paraksts            =
| piezīmes            =
}}
'''Izidors Muižnieks''' ({{dat|1889|07|05|N|bez}} — {{dat|1981|01|26|N|bez}}) bija [[Latvija]]s jurists, pedagogs un politiķis. Bijis [[3. Saeima|3.]] un [[4. Saeima]]s deputāts.

== Biogrāfija ==
Izidors Muižnieks piedzima {{dat|1889|07|05||bez}} [[Līvānu pagasts|Līvānu pagastā]].&lt;ref name=&quot;pgb&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce | title = M | publisher = Preiļu Galvenā bibliotēka | accessdate = 2015. gada 29. aprīlī | url = http://www.preilubiblioteka.lv/?menu=21&amp;smenu=34 }}&lt;/ref&gt;  No 1909. līdz 1915. gadam mācījās Līvānu pagasta skolā. 1916. gadā absolvēja četrklasīgo augstāko tautskolu.&lt;ref name=&quot;pgb&quot; /&gt;

1919. gadā Muižnieks sāka strādāt par skolotāju Līvānu pagasta Šlosbergas skolā. 1920. gadā sāka strādāt Līvānu pagasta pamatskolā. 1920. gadā pabeidza skolotāju kursus [[Rēzekne|Rēzeknē]], 1927. gadā — Rīgas Valsts vidusskolu pieaugušajiem. No 1922. līdz 1926. gadam strādāja [[Līksnas pagasts|Līksnas pagasta]] Tiltu pamatskolā.&lt;ref name=&quot;pgb&quot; /&gt; Vēlāk strādāja par revidenta palīgu [[Latvijas Republikas Valsts kontrole|Valsts kontrolē]]. No 1927. līdz 1934. gadam studēja jurisprudenci [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]].&lt;ref name=&quot;pgb&quot; /&gt;

Muižnieks sākotnēji darbojās [[Latgales Zemnieku partija|Latgales Zemnieku partijā]], bet 1923. gadā kļuva par [[Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija|Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas]] (LSDSP) biedru, organizēja partijas nodaļu Līksnas pagastā.&lt;ref name=&quot;pgb&quot; /&gt; No 1926. līdz 1928. gadam bija LSDSP Latgales apgabala komitejas laikraksta «Latgolas Darbs» redakcijas kolēģijā. 1928. gadā ievēlēts [[3. Saeima|3. Saeimā]] no LSDSP saraksta Latgales apgabalā. 1931. gadā ievēlēts [[4. Saeima|4. Saeimā]]. 1932. gadā par komunistisku propagandu izslēgts no LSDSP; Saeimā izveidoja frakciju «Latgales Kreisais sociālists».&lt;ref name=&quot;pgb&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | title = Izidors Muižnieks | publisher = Latgales dati | accessdate = 2015. gada 29. aprīlī | url = http://latgalesdati.du.lv/persona/4429 }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

Pēc [[Ulmaņa apvērsums|Ulmaņa apvērsuma]] {{dat|1934|05|16||bez}} arestēts un nogādāts [[Rīgas Centrālcietums|Rīgas Centrālcietumā]], pēc tam — [[Liepājas koncentrācijas nometne (1934—1935)|Liepājas koncentrācijas nometnē]]. No tās atbrīvots {{dat|1935|03|29||bez}}.&lt;ref name=&quot;pgb&quot; /&gt; No 1938. gada [[Daugavpils|Daugavpilī]] strādāja par advokāta D. Hibšmana palīgu. Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. gadā iecelts par Daugavpils apriņķa [[Tautas Saeima]]s vēlēšanu komisijas locekli. {{dat|1940|09|28||bez}} arestēts un nogādāts Daugavpils cietumā. {{dat|1941|04|19||bez}} piespriesti 8 gadi ieslodzījumā. 1949. gadā atbrīvots.&lt;ref name=&quot;pgb&quot; /&gt;

Miris {{dat|1981|01|26||bez}}.&lt;ref name=&quot;pgb&quot; /&gt; Apglabāts Jersikas Škaparu kapos.&lt;ref name=&quot;pgb&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{3. Saeima}}
{{4. Saeima}}

{{DEFAULTSORT:Muižnieks, Izidors}}
[[Kategorija:1889. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1981. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Līvānu novadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas sociāldemokrāti]]
[[Kategorija:3. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:4. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Latvijas juristi]]
[[Kategorija:Latvijas pedagogi]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]]
[[Kategorija:Padomju represijās cietušie]]</text>
      <sha1>9ztrky7p9w9mzdtj2jyv9x3spuke0lk</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Vai tu zināji/Sagatave</title>
    <ns>10</ns>
    <id>286204</id>
    <revision>
      <id>4465422</id>
      <parentid>4465091</parentid>
      <timestamp>2026-05-09T02:10:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Edgars2007</username>
        <id>9590</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Bots: faktu pievienošana Sākumlapai</comment>
      <origin>4465422</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="29479" sha1="qrx299ghvbafebcs8ttuhk3hjbhxy5p" xml:space="preserve">{{#switch:{{{1|}}}
|2026-04-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās?
* ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi?
* ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums?
|2026-04-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|200px]]}}
* ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: &quot;[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]&quot;?
* ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]?
|2026-04-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}?
* ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi?
* ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot;?
|2026-04-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē?
* ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja?
* ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā?
|2026-04-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā Filipa Šatrijē korts)&lt;/small&gt;}}, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i?
* ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]?
* ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas?
|2026-04-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē?
* ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām?
* ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]?
|2026-04-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s &quot;Itālijas armijas&quot; virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)&lt;/small&gt;}}?
* ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]?
* ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i?
|2026-04-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas?
* ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze?
* ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā?
|2026-04-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|200px]]}}
* ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]?
* ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''&quot;[[Komisārs Reksis]]&quot;''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]?
* ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija?
|2026-04-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]?
* ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem?
* ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])?
|2026-04-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā?
* ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu?
* ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137?
|2026-04-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]?
* ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas?
* ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts &quot;Silava&quot;|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta &quot;Silava&quot;]] nosaukuma autors?
|2026-04-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)&lt;/small&gt;}}?
* ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk?
* ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])?
|2026-04-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]?
* ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā?
* ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai?
|2026-04-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|200px]]}}
* ... sākotnēji '''&quot;[[Užavas alus]]&quot;''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt?
* ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij?
|2026-04-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|200px]]}}
* ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos?
* ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā &quot;[[Komunistiskās partijas manifests]]&quot; apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''?
* ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna?
|2026-04-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|150px]]}}
* ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu?
* ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]?
* ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]?
|2026-04-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|150px]]}}
* ... '''&quot;[[Tīrā prāta kritika]]&quot;''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)&lt;/small&gt;}} ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu?
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai?
* ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem (&quot;augustiem&quot;) un diviem jaunākajiem imperatoriem (&quot;cēzariem&quot;)?
|2026-04-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|150px]]}}
* ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni?
* ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus?
* ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]?
|2026-05-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības?
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu?
* ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls?
|2026-05-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību?
* ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu?
|2026-05-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|200px]]}}
* ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs?
* ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]?
* ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]?
|2026-05-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|200px]]}}
* ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi?
* ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i?
* ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā?
|2026-05-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]?
* ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā?
* ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]?
|2026-05-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|250px]]}}
* ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība?
* ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā?
* ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas?
|2026-05-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā pa kreisi)&lt;/small&gt;}}, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]?
* ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš?
* ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]?
|2026-05-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|200px]]}}
* ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas &quot;Celtics&quot;]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} tika iecelts par &quot;Celtics&quot; ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu?
* ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim?
|2026-05-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|150px]]}}
* ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs?
* ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]?
* ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]?
|2026-05-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā &quot;[[Zāģis (filma)|Zāģis]]&quot; — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim?
* ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]?
}}&lt;noinclude&gt;
{{dokumentācija|Veidne:Vai tu zināji/doc}}&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>qrx299ghvbafebcs8ttuhk3hjbhxy5p</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2015. gada NHL drafts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>286830</id>
    <revision>
      <id>4465262</id>
      <parentid>4463877</parentid>
      <timestamp>2026-05-08T14:40:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>/* 4. kārta */</comment>
      <origin>4465262</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6751" sha1="oh1dtq7rjfp16l6in2ock45yimy50q2" xml:space="preserve">{{Drafta infokaste
| name           = 2015. gada NHL drafts
| logo           = 
| logosize       = 
| image          = 
| imagesize      = 
| caption        = 
| date           = [[2015]]. gada [[26. jūnijs|26]].-[[27. jūnijs]]
| time           = 
| location       = {{vieta|ASV|Sanraiza}}
| network        = 
| first          = {{flaga|Kanāda}} [[Konors Makdeivids]]
| first_t        = [[Edmontonas &quot;Oilers&quot;]]
| first_l        = Nacionālās hokeja līgas drafts#Visi NHL drafti
| first_r        = 30
| most           = 
| fewest         = 
| overall        = 210
| latv1_nr       = 68
| latv1          = [[Mārtiņš Dzierkals]]
| latv2_nr       = 130
| latv2          = [[Kārlis Čukste]]
| latv3_nr       = 142
| latv3          = [[Rūdolfs Balcers]]
| draftlist      = [[Nacionālās hokeja līgas drafts|NHL drafti]]
| prev_year      = [[2014. gada NHL drafts|2014]]
| next_year      = [[2016. gada NHL drafts|2016]]
}}
'''2015. gada NHL drafts''' bija 53. [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] [[Nacionālās hokeja līgas drafts|drafts]], kurš norisinājās [[2015. gads|2015]]. gada [[26. jūnijs|26. jūnijā]] [[Sanraiza|Sanraizā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Kopā tika draftēti 210 spēlētāji septiņās kārtās.

== 1. kārta ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! width=30px |Nr.
! width=210px |Spēlētājs
! width=180px |Komanda
|-
|1
|{{flaga|Kanāda}} [[Konors Makdeivids]]
|[[Edmontonas &quot;Oilers&quot;]]
|-
|2
|{{flaga|ASV}} [[Džeks Aihels]]
|[[Bufalo &quot;Sabres&quot;]]
|-
|3
|{{flaga|Kanāda}} [[Dilans Stroms]]
|[[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]]
|-
|4
|{{flaga|Kanāda}} [[Mičs Mārners]]
|[[Toronto &quot;Maple Leafs&quot;]]
|-
|5
|{{flaga|ASV}} [[Noa Henefins]]
|[[Karolīnas &quot;Hurricanes&quot;]]
|-
|6
|{{flaga|Čehija}} [[Pavels Zaha]]
|[[Ņūdžersijas &quot;Devils&quot;]]
|-
|7
|{{flaga|Krievija}} [[Ivans Provorovs]]
|[[Filadelfijas &quot;Flyers&quot;]]
|-
|8
|{{flaga|ASV}} [[Zaks Verenskis]]
|[[Kolumbusas &quot;Blue Jackets&quot;]]
|-
|9
|{{flaga|Šveice}} [[Tīmo Meiers]]
|[[Sanhosē &quot;Sharks&quot;]]
|-
|10
|{{flaga|Somija}} [[Miko Rantanens]]
|[[Kolorādo &quot;Avalanche&quot;]]
|-
|11
|{{flaga|Kanāda}} [[Losons Krūss]]
|[[Floridas &quot;Panthers&quot;]]
|-
|12
|{{flaga|Krievija}} [[Deniss Gurjanovs]]
|[[Dalasas &quot;Stars&quot;]]
|-
|13
|{{flaga|Čehija}} [[Jakubs Zboržils]]
|[[Bostonas &quot;Bruins&quot;]]
|-
|14
|{{flaga|Kanāda}} [[Džeiks Debrasks]]
|[[Bostonas &quot;Bruins&quot;]]
|-
|15
|{{flaga|Kanāda}} [[Zaharijs Senišins]]
|[[Bostonas &quot;Bruins&quot;]]
|-
|16
|{{flaga|Kanāda}} [[Metjū Barzals]]
|[[Ņujorkas &quot;Islanders&quot;]]
|-
|17
|{{flaga|ASV}} [[Kails Konors]]
|[[Vinipegas &quot;Jets&quot;]]
|-
|18
|{{flaga|Kanāda}} [[Tomā Šabo]]
|[[Otavas &quot;Senators&quot;]]
|-
|19
|{{flaga|Krievija}} [[Jevgeņijs Svečņikovs]]
|[[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]]
|-
|20
|{{flaga|Zviedrija}} [[Jūels Ēriksons Eks]]
|[[Minesotas &quot;Wild&quot;]]
|-
|21
|{{flaga|ASV}} [[Kolins Vaits]]
|[[Otavas &quot;Senators&quot;]]
|-
|22
|{{flaga|Krievija}} [[Iļja Samsonovs]]
|[[Vašingtonas &quot;Capitals&quot;]]
|-
|23
|{{flaga|ASV}} [[Broks Besers]]
|[[Vankūveras &quot;Canucks&quot;]]
|-
|24
|{{flaga|Kanāda}} [[Treviss Konečnijs]]
|[[Filadelfijas &quot;Flyers&quot;]]
|-
|25
|{{flaga|ASV}} [[Džeks Roslovics]]
|[[Vinipegas &quot;Jets&quot;]]
|-
|26
|{{flaga|Kanāda}} [[Noa Jūlsens]]
|[[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]]
|-
|27
|{{flaga|Zviedrija}} [[Jakobs Lāšons]]
|[[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]]
|-
|28
|{{flaga|Kanāda}} [[Entonijs Boviljē]]
|[[Ņujorkas &quot;Islanders&quot;]]
|-
|29
|{{flaga|Zviedrija}} [[Gabriels Kārlsons]]
|[[Kolumbusas &quot;Blue Jackets&quot;]]
|-
|30
|{{flaga|Kanāda}} [[Niks Mērklijs]]
|[[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]]
|}

== 2. kārta ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! width=30px |Nr.
! width=210px |Spēlētājs
! width=180px |Komanda
|-
|35
|{{flaga|Somija}} [[Sebastians Aho]]
|[[Karolīnas &quot;Hurricanes&quot;]]
|-
|37
|{{flaga|ASV}} [[Brendons Karlo]]
|[[Bostonas &quot;Bruins&quot;]]
|-
|42
|{{Flaga|Kanāda}} [[Makenzijs Blekvuds]]
|[[Ņūdžersijas &quot;Devils&quot;]]
|-
|43
|{{flaga|Slovākija}} [[Eriks Černāks]]
|[[Losandželosas &quot;Kings&quot;]]
|-
|46
|{{Flaga|Nīderlande}} [[Daniels Sprongs]]
|[[Pitsburgas &quot;Penguins&quot;]]
|-
|48
|{{flaga|Čehija}} [[Filips Hlapīks]]
|[[Otavas &quot;Senators&quot;]]
|-
|49
|{{Flaga|Somija}} [[Rope Hincs]]
|[[Dalasas &quot;Stars&quot;]]
|-
|50
|{{Flaga|ASV}} [[Džordans Grīnvejs]]
|[[Minesotas &quot;Wild&quot;]]
|-
|53
|{{flaga|Zviedrija}} [[Rasmuss Andešons]]
|[[Kalgari &quot;Flames&quot;]]
|-
|56
|{{Flaga|Kanāda}} [[Vinss Dans]]
|[[Sentluisas &quot;Blues&quot;]]
|-
|57
|{{Flaga|Šveice}} [[Jonass Zīgentālers]]
|[[Vašingtonas &quot;Capitals&quot;]]
|}

== 3. kārta ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! width=30px |Nr.
! width=210px |Spēlētājs
! width=180px |Komanda
|-
|68
|{{flaga|Latvija}} [[Mārtiņš Dzierkals]]
|[[Toronto &quot;Maple Leafs&quot;]]
|-
|73
|{{flaga|Somija}} [[Vili Sārijervi]]
|[[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]]
|-
|75
|{{flaga|Čehija}} [[Daniels Vladaržs]]
|[[Bostonas &quot;Bruins&quot;]]
|-
|76
|{{Flaga|Kanāda}} [[Edins Hills]]
|[[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]]
|}

== 4. kārta ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! width=30px |Nr.
! width=210px |Spēlētājs
! width=180px |Komanda
|-
|92
|{{Flaga|ASV}} [[Vills Borgens]]
|[[Bufalo &quot;Sabres&quot;]]
|-
|94
|{{Flaga|Kanāda}} [[Nikolā Ruā]]
|[[Vegasas &quot;Golden Knights&quot;]]
|-
|101
|{{flaga|Krievija}} [[Andrejs Mironovs (hokejists)|Andrejs Mironovs]]
|[[Kolorādo &quot;Avalanche&quot;]]
|-
|102
|{{Flaga|SUI}} [[Deniss Malgins]]
|[[Floridas &quot;Panthers&quot;]]
|-
|108
|{{flaga|Čehija}} [[Mihaels Špačeks]]
|[[Vinipegas &quot;Jets&quot;]]
|}

== 5. kārta ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! width=30px |Nr.
! width=210px |Spēlētājs
! width=180px |Komanda
|-
|123
|{{Flaga|ASV}} [[Konors Gārlends]]
|[[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]]
|-
|124
|{{flaga|Kanāda}} [[Ītans Bērs]]
|[[Vankūveras &quot;Canucks&quot;]]
|-
|127
|{{flaga|Somija}} [[Niko Mikola]]
|[[Sentluisas &quot;Blues&quot;]]
|-
|130
|{{flaga|Latvija}} [[Kārlis Čukste]]
|[[Sanhosē &quot;Sharks&quot;]]
|-
|135
|{{flaga|Krievija}} [[Kirils Kaprizovs]]
|[[Minesotas &quot;Wild&quot;]]
|-
|136
|{{Flaga|RUS}} [[Pāvels Karnavuhavs]]
|[[Kalgari &quot;Flames&quot;]]
|-
|137
|{{flaga|Čehija}} [[Dominiks Simons]]
|[[Pitsburgas &quot;Penguins&quot;]]
|-
|139
|{{flaga|Slovākija}} [[Hristiāns Jarošs]]
|[[Otavas &quot;Senators&quot;]]
|-
|142
|{{flaga|Latvija}} [[Rūdolfs Balcers]]
|[[Sanhosē &quot;Sharks&quot;]]
|-
|145
|{{flaga|Čehija}} [[Karels Vejmelka]]
|[[Našvilas &quot;Predators&quot;]]
|-
|148
|{{Flaga|ASV}} [[Trojs Terijs]]
|[[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]]
|}

== 6. kārta ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! width=30px |Nr.
! width=210px |Spēlētājs
! width=180px |Komanda
|-
|159
|{{flaga|Krievija}} [[Vladislavs Gavrikovs]]
|[[Kolumbusas &quot;Blue Jackets&quot;]]
|-
|166
|{{flaga|Kanāda}} [[Endrū Mandžapane]]
|[[Kalgari &quot;Flames&quot;]]
|-
|167
|{{Flaga|Vācija}} [[Frederiks Tifelss]]
|[[Pitsburgas &quot;Penguins&quot;]]
|}

== 7. kārta ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! width=&quot;30px&quot; |Nr.
! width=&quot;210px&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;180px&quot; |Komanda
|-
|189
|{{flaga|Somija}} [[Markuss Nutivāra]]
|[[Kolumbusas &quot;Blue Jackets&quot;]]
|}

{{Hokejs-aizmetnis}}
{{NHLdrafts}}

[[Kategorija:2015. gads sportā]]
[[Kategorija:NHL drafts]]</text>
      <sha1>oh1dtq7rjfp16l6in2ock45yimy50q2</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jānis Mežaraups</title>
    <ns>0</ns>
    <id>287611</id>
    <revision>
      <id>4465667</id>
      <parentid>3674896</parentid>
      <timestamp>2026-05-09T11:55:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4465667</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3247" sha1="j9gipln4uu3cvheb9z5g1ky6jy010l0" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste 
| vārds               =Jānis Mežaraups
| attēls              =
| amats               = [[4. Saeima]]s deputāts
| term_sākums         = [[1931]]. gads
| term_beigas         = [[1934]]. gads
| dzim_dati           ={{dat|1904|03|24}}
| dzim_vieta          ={{vieta|Krievijas impērija|Kauņas guberņa|Aknīstes pagasts|td=Latvija}}
| mir_dati            ={{mdv|1999|2|9|1904|3|24}}
| mir_vieta           ={{vieta|ASV|Ohaio|Sinsinati|2s=Ohaio (štats)}}
| tautība             =[[latvieši|latvietis]]
| partija             =[[Latviešu zemnieku savienība]]
| dzīvesb             =Zenta Mežaraupe (Ozola)
| profesija           =
| alma_mater          =[[Latvijas Universitāte]]
| reliģija            =
| paraksts            =
| piezīmes            =
}}
'''Jānis Mežaraups''' ({{dat|1904|03|24|N|bez}} — {{dat|1999|02|09|N|bez}}) bija [[Latvija]]s agronoms un politiķis. Bijis [[4. Saeima]]s deputāts, [[Latviešu zemnieku savienība]]s biedrs. No 1938. gada bijis akciju sabiedrības &quot;[[Kūdra (akciju sabiedrība)|Kūdra]]&quot; priekšsēdētājs.

== Biogrāfija ==
Jānis Mežaraups piedzima {{dat|1904|03|24||bez}} [[Aknīstes pagasts|Aknīstes pagastā]].&lt;ref name=&quot;ld&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce | title = Jānis Mežaraups | publisher = Latgales dati | accessdate = 2015. gada 7. jūlijā | url = http://latgalesdati.du.lv/persona/6391 }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Mācījies [[Jēkabpils vidusskola|Jēkabpils vidusskolā]], vēlāk studējis agronomiju [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]].&lt;ref name=&quot;laiks&quot;&gt;{{Ziņu atsauce | title = Latvijas 4. Saeimas pēdējais deputāts mūžībā | publisher = Laiks | date = 1999. gada 3. jūlijā | accessdate = 2015. gada 7. jūlijā | url = http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_000_xlak1999n27{{!}}article:DIVL787 | archive-date = {{dat|2020|04|28||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20200428154535/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_000_xlak1999n27{{!}}article:DIVL787 }}&lt;/ref&gt;

1931. gadā ievēlēts [[4. Saeima|4. Saeimā]] no [[Latviešu zemnieku savienība]]s saraksta. Parlamentā darbojās līdz [[Ulmaņa apvērsums|Ulmaņa apvērsumam]] 1934. gadā. No 1935. līdz 1938. gadam Mežaraups bija [[Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija|Iekšlietu ministrijas]] Informācijas un propagandas daļas vadītājs.&lt;ref name=&quot;ld&quot; /&gt; 1938. gadā bija Sabiedriski kulturālā departamenta direktors. {{dat|1938|06|01||bez}} iecelts par akciju sabiedrības &quot;[[Kūdra (akciju sabiedrība)|Kūdra]]&quot; priekšsēdētāju.&lt;ref name=&quot;ld&quot; /&gt; [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā devies trimdā.

Miris {{dat|1999|09|09||bez}} [[Sinsinati]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]].&lt;ref name=&quot;ld&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{4. Saeima}}
{{DEFAULTSORT:Mežaraups, Jānis}}
[[Kategorija:1904. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1999. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Jēkabpils novadā dzimušie]]
[[Kategorija:4. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Latvijas pašvaldību vadītāji]]
[[Kategorija:Latvijas uzņēmēji]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]]
[[Kategorija:ASV latvieši]]

{{Latvijas politiķis-aizmetnis}}</text>
      <sha1>j9gipln4uu3cvheb9z5g1ky6jy010l0</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieks:Krišjānis</title>
    <ns>2</ns>
    <id>289224</id>
    <revision>
      <id>4465400</id>
      <parentid>4448532</parentid>
      <timestamp>2026-05-08T22:24:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Krišjānis</username>
        <id>51961</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4465400</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="275" sha1="6zna5ghsml54hm6zeevl748kiwtys72" xml:space="preserve">Viens no 1360.

*12. maijs - Zviedrija
*13. maijs - Francija
*14. maijs - Jaunzēlande
*15. maijs - Dienvidkoreja, Kotdivuāra, Japāna
*18. maijs - Brazīlija, Austrija
*19. maijs - Portugāle
*21. maijs - Maroka, Vācija, Norvēģija
*26. maijs - ASV
*29. maijs - Kolumbija</text>
      <sha1>6zna5ghsml54hm6zeevl748kiwtys72</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Frosinone Calcio</title>
    <ns>0</ns>
    <id>289610</id>
    <revision>
      <id>4465225</id>
      <parentid>4331657</parentid>
      <timestamp>2026-05-08T12:07:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4465225</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3171" sha1="bbnxxv2g636yovzp3ye1jma765wffx3" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
{{Futbola kluba infokaste
| text_color = #4B61D1
| bg_color = gold
| nos = ''Frosinone Calcio''
| logo = [[Attēls:Frosinone logo.png|150px]]
| pilns = ''Frosinone Calcio s.r.l.''
| iesauka = ''Canarini'' (kanārijputniņi), &lt;br/&gt;''Gialloazzurri'' (dzelteni gaiši zilie), &lt;br/&gt;''Ciociari'' (čočārieši)
| pilsēta = {{vieta|Itālija|Frozinone}}
| dib = 1911
| dib_mēn = 11
| dib_dat = 30
| dib_com = &lt;ref&gt;[https://www.transfermarkt.it/frosinone-calcio/datenfakten/verein/8970 Transfermarkt.it]&lt;/ref&gt;&lt;br/&gt;(atkārtoti dibināts [[1959. gads|1959]]. un [[1990. gads|1990]]. gadā)
| stad = ''[[Stadio Benito Stirpe]]''
| ietilp = 16 227
| prez = {{flaga|Itālija}} Mauricio Stirpe
| tren = {{flaga|Itālija}} Vinčenco Vivarīni
| līga = [[Itālijas futbola čempionāta B sērija|Itālijas B sērija]]
| sez = 2024.—2025.
| poz = 15. vieta 
| pattern_b1         = _frosinone2021h
| body1              = F7FE2E
| pattern_la1        = _frosinone2021h
| leftarm1           = F7FE2E
| pattern_ra1        = _frosinone2021h
| rightarm1          = F7FE2E
| pattern_sh1        = _frosinone2021h
| shorts1            = 
| pattern_so1        = _frosinone2021h
| socks1             = ffe500
| pattern_b2         = _frosinone2021a
| body2              = FFFFFF
| pattern_la2        = _frosinone2021a
| leftarm2           = FFFFFF
| pattern_ra2        = _frosinone2021a
| rightarm2          = FFFFFF
| pattern_sh2        = _frosinone2021a
| shorts2            = FFFFFF
| pattern_so2        = _frosinone2021a
| socks2             = FFFFFF
| pattern_la3   = _frosinone2021t
| pattern_b3    = _frosinone2021t
| pattern_ra3   = _frosinone2021t
| pattern_sh3   = _frosinone2021t
| pattern_so3   = _frosinone2021t
| leftarm3      = 000000
| body3         = 000000
| rightarm3     = 000000
| shorts3       = 000000
| socks3        = 000040
}}

'''''Frosinone Calcio''''' ir [[Itālija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Frozinone]]s [[Lacio]] reģionā. 2014.—2015. gada sezonā klubs izcīnīja 2. vietu Itālijas futbola čempionāta [[Itālijas futbola čempionāta B sērija|B sērijā]] un pirmo reizi vēsturē kvalificējās [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|A sērijai]], kur ierindojās tikai 19. vietā un atgriezās B sērijā. Savas mājas spēles komanda aizvada ''[[Stadio Benito Stirpe]]'', kur ir 16 227 skatītāju vietas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.frosinonecalcio.com/it/lo-stadio/ |title=Lo Stadio |language=it |accessdate={{dat|2017|11|7||bez}} |publisher=frosinonecalcio.com }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

== Sasniegumi ==
* '''[[Itālijas futbola čempionāta B sērija|B sērija]]'''
** Čempioni: 2022–23
** Vicečempioni: 2014–15
* '''C2 sērija'''
** Grupas uzvarētāji: 1986–87, 2003–04
* '''D sērija'''
** Grupas uzvarētāji: 1965–66, 1970–71

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [http://www.frosinonecalcio.com/ Oficiālā kluba vietne]
* [https://twitter.com/frosinone1928/ Kluba profils vietnē &quot;Twitter&quot;]
{{sporta ārējās saites}}

{{futbols-stub}}
{{Itālijas Serie A}}

[[Kategorija:Itālijas futbola klubi]]
[[Kategorija:Frosinone Calcio| ]]</text>
      <sha1>bbnxxv2g636yovzp3ye1jma765wffx3</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ieva Lazdāne</title>
    <ns>0</ns>
    <id>303573</id>
    <revision>
      <id>4465403</id>
      <parentid>4162664</parentid>
      <timestamp>2026-05-08T23:20:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4465403</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6953" sha1="fjdpn9le0lqwgh6dcywckut9mk6vsia" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|        platums = 
|          vārds = Ieva Lazdāne
|     vārds_orig = 
|         attēls = 
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1948
|     dz_mēnesis = 12
|       dz_diena = 24
|       dz_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Preiļu rajons|Rožkalnu pagasts|td=Latvija}}
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 
|      m_mēnesis = 
|        m_diena = 
|        m_vieta = 
|   dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Aglona}}
|      pilsonība = 
|        tautība = 
|   nodarbošanās = skolotāja, diriģente, ērģelniece
|       ienākumi = 
|  darbības_gadi = 
|        dzimums = S
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 
|       paraksts = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas = nē
|    citas daļas = 
}}

'''Ieva Lazdāne''' (dzimusi {{dat|1948|12|24}}) ir latviešu skolotāja, diriģente un ērģelniece.&lt;ref name=&quot;pr-novadnieki&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Preiļu novadnieku enciklopēdija|url=http://www.preilubiblioteka.lv/?menu=21&amp;smenu=13|publisher=Preiļu galvenā bibilotēka|accessdate={{dat|2016|1|7||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20141107113319/http://www.preilubiblioteka.lv/?menu=21&amp;smenu=13|archivedate={{dat|2014|11|07||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Biogrāfija ==
Dzimusi {{dat|1948|12|24||bez}} [[Preiļu rajons|Preiļu rajona]] [[Rožkalnu pagasts|Rožkalnu pagasta]] Dubencas sādžā.&lt;ref name=&quot;pr-novadnieki&quot; /&gt;

Mācījusies [[Vārkavas vidusskola|Vārkavas vidusskolā]] un [[Daugavpils mūzikas vidusskola|Daugavpils mūzikas vidusskolā]]. Studējusi Latvijas Valsts konservatorijā,&lt;ref name=&quot;pr-novadnieki&quot; /&gt; kur apguva ērģeļspēli.&lt;ref name=&quot;diena-15&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Kad laukos skan klavieres|url=http://www.leta.lv/news/latvia/D963106B-3D8F-48C0-87C9-EF52B67448D1|publisher=Sestdiena|date={{dat|2015|12|30||bez}}}}&lt;/ref&gt;

Pēc studijām strādājusi Daugavpilī un Pļaviņās. Tā kā pēc ērģeļspēles apgūšanas konservatorijā nebija kur spēlēt, 1990. gadā aizgāja uz katoļu baznīcas ērģelnieku kursiem. Drīz pēc kursiem (1992. gadā) pārcēlās uz Aglonu, kur sāka strādāt par ērģelnieci Aglonas bazilikā.&lt;ref name=&quot;diena-15&quot; /&gt;

1992. gadā nodibinājusi [[Aglonas bazilikas Kora skola|Aglonas bazilikas Kora skolu]]&lt;ref name=&quot;pr-novadnieki&quot; /&gt; (vienīgā tāda veida skola Latvijā). 2015. gadā Kora skolā mācījās 55 bērni. Ieva Lazdāne ar bērniem runā latgaliski (arī skolā).&lt;ref name=&quot;diena-15&quot; /&gt;

Popularizējusi Aglonas novada un Latvijas vārdu pasaulē, ar [[Aglonas bazilikas koris|Aglonas bazilikas kori]] un [[ Aglonas bazilikas Kora skola|Aglonas bazilikas Kora skolu]] piedaloties festivālos un koncertos Polijā, Austrijā, Vācijā, Spānijā, Francijā, Itālijā.&lt;ref name=&quot;abk-02&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Aglonas kora skolas pārstāves piedalās starptautiskā katoļu koru kongresā|url=http://www.leta.lv/news/latvia/5809044E-91DB-11D6-9B07-00A0C9FC2011|publisher=LETA|date={{dat|2002|7|9||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;agl-nov-apb&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Aglonas bazilikas Kora skolas grupa Romā piedalīsies Vispasaules bērnu un jauniešu koru federācijas festivālā|url=http://www.leta.lv/news/latvia/9E462ADE-3D71-422F-B773-EC47DC37CD9D|publisher=LETA|date={{dat|2015|12|27||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Aglonas bazilikas koris &quot;Magnificat&quot; svin 10 gadu jubileju|url=http://www.leta.lv/news/latvia/82D1B4F0-34E7-11D7-B00D-0010B5A3DE8D|publisher=LETA|date={{dat|2003|2|1||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Aglonas bazilikas Kora skolas koris dosies uz Spāniju|url=http://www.leta.lv/news/latvia/40E527D9-DEF3-456D-BF65-9ABDC7F81DFA|publisher=LETA|date={{dat|2012|7|9||bez}}}}&lt;/ref&gt; Attīstījusi kultūras dzīvi Aglonas novadā.&lt;ref name=&quot;agl-nov-apb&quot; /&gt;

== Apbalvojumi ==
* &lt;small&gt;2011. gadā — kandidāte apbalvojumam &quot;Sieviete Latvijai 2011&quot; kategorijā &quot;Sievietei par nesavtīgu darbu sabiedrības labā&quot;&lt;/small&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Noskaidrotas konkursa «Sieviete Latvijai 2011» laureātes|url=http://www.leta.lv/news/latvia/950CBD21-80AA-4C14-9872-D7BC595485C5|publisher=Latvijas Avīze|date={{dat|2011|6|4||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* 2012. gadā — IV šķiras Atzinības krusts&lt;ref name=&quot;pr-novadnieki&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Melngalvju namā pasniegs valsts augstākos apbalvojumus|url=http://www.leta.lv/news/latvia/4E3267C1-375D-49D5-871B-58886C571CB3|publisher=LETA|date={{dat|2012|11|18||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* 2012. gadā — Latvijas Valsts Aizsardzības fonda „Lāčplēsis” Goda zīme&lt;ref name=&quot;pr-novadnieki&quot; /&gt;
* 2013. gadā — apbalvojums &quot;Sieviete Latvijai 2013&quot; kategorijā &quot;Es negāju noskumusi nevienā(i) vietiņā&quot;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Latvija ir bagāta ar diženām sievām|url=http://www.leta.lv/news/latvia/A3DB0C26-69BB-4366-825C-99BD7D309900|publisher=Latvijas Avīze|date={{dat|2013|6|12||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* 2014. gadā — Aglonas novada apbalvojums nominācijā &quot;Kultūra&quot;&lt;ref name=&quot;agl-nov-apb&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Pasniegs Aglonas novada apbalvojumus|url=http://www.leta.lv/news/latvia/83C89759-8DCD-484D-AD9E-1F8D983DE693|publisher=LETA|date={{dat|2014|11|18||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* 2015. gadā — goda tituls ''[[Latvijas Lepnums]]'' nominācijā &quot;Skolotāja&quot;&lt;ref name=&quot;pr-novadnieki&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Desmit balvu, bet pieteikumu daudz|url=http://www.leta.lv/news/latvia/F17A51C8-AAA4-41EC-A2C4-903FB8EABAC7|publisher=Sestdiena|date={{dat|2015|12|30||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Latvijas lepnuma godināšanas ceremonija 2015|url=http://skaties.lv/latvija/latvijas-lepnuma-godinasanas-ceremonija/|publisher=skaties.lv|accessdate={{dat|2016|1|7||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Mūsu un Latvijas lepnums -- skolotāja Ieva Lazdāne|url=http://www.novadnieks.lv/index.php?subaction=showcomments&amp;id=1451986106&amp;archive=&amp;start_from=&amp;ucat=4&amp;menu=news|publisher=Novadnieks|date={{dat|2016|1|5||bez}}|access-date={{dat|2016|01|07||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304204612/http://www.novadnieks.lv/index.php?subaction=showcomments&amp;id=1451986106&amp;archive=&amp;start_from=&amp;ucat=4&amp;menu=news|archivedate={{dat|2016|03|04||bez}}}} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160304204612/http://www.novadnieks.lv/index.php?subaction=showcomments&amp;id=1451986106&amp;archive=&amp;start_from=&amp;ucat=4&amp;menu=news |date={{dat|2016|03|04||bez}} }}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://latgalesdati.du.lv/persona/2450 Latgales dati &gt; Ieva Lazdāne]{{Novecojusi saite}}
* [https://web.archive.org/web/20160304233000/http://www.latvijaslaudis.lv/users/lazdane_ieva Latvijas ļaudis &gt; Ieva Lazdāne]

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Lazdāne, Ieva}}
[[Kategorija:Latvijas cilvēki]]
[[Kategorija:Latvijas pedagogi]]
[[Kategorija:1948. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Atzinības krusta virsnieki]]
[[Kategorija:Preiļu novadā dzimušie]]</text>
      <sha1>fjdpn9le0lqwgh6dcywckut9mk6vsia</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ignats Gigels</title>
    <ns>0</ns>
    <id>304751</id>
    <revision>
      <id>4465404</id>
      <parentid>4167739</parentid>
      <timestamp>2026-05-08T23:37:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4465404</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2518" sha1="p04e1sse82jil41xph3pseg1m70unk5" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste 
| vārds               =Ignats Gigels
| attēls              =
| amats               =[[Latvijas Satversmes sapulce]]s deputāts
| dzim_dati           ={{dat|1866|10|05||bez}}
| dzim_vieta          ={{vieta|Krievijas Impērija|Vitebskas guberņa|Višķu pagasts|td=Latvija}}
| mir_dati            ={{miršanas datums un vecums|1947|04|27|1866|10|05|bez}}
| mir_vieta           ={{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Višķi|td=Latvija}}
| tautība             =[[latvieši|latvietis]]
| partija             =[[Latgales Zemnieku partija]]
| dzīvesb             =
| profesija           =
| alma_mater          =
| reliģija            =
| paraksts            =
| piezīmes            =
}}
'''Ignats Gigels''' ({{dat|1866|10|05|N|bez}} — {{dat|1947|04|27|N|bez}}) bija latviešu politiķis. Bijis [[Latvijas Satversmes sapulce]]s deputāts, [[Latgales Zemnieku partija]]s pārstāvis.

== Biogrāfija ==
Ignats Gigals piedzima {{dat|1866|10|05||bez}} [[Višķu pagasts|Višķu pagasta]] [[Lielie Lauri|Lauru ciemā]].&lt;ref name=&quot;ss&quot;&gt;{{Ziņu atsauce | title = Latvijas Satversmes Sapulces stenogramu satura rādītājs | last = H. Kārkliņš | publisher = [[Latvijas Republikas Saeima]] | date = 1925 | accessdate = 2016. gada 19. janvārī | url = http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#issue:/p_001_sast1920n2{{!}}article:DIVL5 | archive-date = 2020. gada 28. Aprīlis | archive-url = https://web.archive.org/web/20200428154535/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#issue:/p_001_sast1920n2{{!}}article:DIVL5 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;ld&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce | title = Ignats Gigels | publisher = Latgales Dati | accessdate = 2016. gada 19. janvārī | url = http://latgalesdati.du.lv/persona/2916 }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Izglītību ieguva pašmācības ceļā, nodarbojās ar lauksaimniecību Višķu pagastā.&lt;ref name=&quot;ss&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;ld&quot; /&gt;

1920. gadā ievēlēts [[Latvijas Satversmes sapulce|Latvijas Satversmes sapulcē]] no [[Latgales Zemnieku partija]]s saraksta. Amatā bija līdz 1922. gadam.&lt;ref name=&quot;ss&quot; /&gt;

Miris {{dat|1947|04|27||bez}} [[Višķi|Višķos]]. Apglabāts Višķu kapos.&lt;ref name=&quot;ld&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Satversmes sapulce}}

{{Latvijas politiķis-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Gigels, Ignats}}
[[Kategorija:1866. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1947. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Augšdaugavas novadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latgales Zemnieku partijas politiķi]]
[[Kategorija:Satversmes sapulces deputāti]]</text>
      <sha1>p04e1sse82jil41xph3pseg1m70unk5</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Heliodors Jozāns</title>
    <ns>0</ns>
    <id>304775</id>
    <revision>
      <id>4465375</id>
      <parentid>4167740</parentid>
      <timestamp>2026-05-08T20:53:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4465375</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2772" sha1="1gu09ckcu63jcoopkach4k25wlkdgsr" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste 
| vārds               =Heliodors Jozāns
| attēls              =
| amats               = [[Latvijas Republikas Satversmes sapulce|Satversmes sapulces deputāts]]
| term_sākums         = {{dat|1920|5|1|N|bez}}
| term_beigas         = {{dat|1922|11|7|N|bez}}
| dzim_dati           ={{dat|1888|05|27||bez}}
| dzim_vieta          ={{vieta|Krievijas Impērija|Vitebskas guberņa|Ružinas pagasts|td=Latvija}}
| mir_dati            ={{miršanas datums un vecums|1925|05|29|1888|05|27|bez}}
| mir_vieta           ={{vieta|Latvija|Daugavpils}}
| tautība             =[[latvieši|latvietis]]
| partija             =[[Latgales Zemnieku partija]]
| dzīvesb             =Aleksandra Jozāne
| profesija           =jurists
| alma_mater          =
| reliģija            =
| paraksts            =
| piezīmes            =
}}
'''Heliodors Jozāns''' ({{dat|1888|05|27|N|bez}} — {{dat|1925|05|29|N|bez}}) bija latviešu jurists un politiķis. Bijis [[Latvijas Satversmes sapulce]]s deputāts, [[Latgales Zemnieku partija]]s pārstāvis.

== Biogrāfija ==
Heliodors Jozāns piedzima {{dat|1888|05|27||bez}} [[Ružinas pagasts|Ružinas pagastā]].&lt;ref name=&quot;ss&quot;&gt;{{Ziņu atsauce | title = Latvijas Satversmes Sapulces stenogramu satura rādītājs | last = H. Kārkliņš | publisher = [[Latvijas Republikas Saeima]] | date = 1925 | accessdate = 2016. gada 19. janvārī | url = http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#issue:/p_001_sast1920n2{{!}}article:DIVL5 | archive-date = 2020. gada 28. Aprīlis | archive-url = https://web.archive.org/web/20200428154535/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#issue:/p_001_sast1920n2{{!}}article:DIVL5 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;ld&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce | title = Heliodors Jozāns (Jozans) | publisher = Latgales Dati | accessdate = 2016. gada 19. janvārī | url = http://latgalesdati.du.lv/persona/352 }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Beidzis pamatskolu, tālāko izglītību ieguva pašmācības ceļā.

1920. gadā ievēlēts [[Latvijas Satversmes sapulce|Latvijas Satversmes sapulcē]] no [[Latgales Zemnieku partija]]s saraksta. Amatā bija līdz 1922. gadam.&lt;ref name=&quot;ss&quot; /&gt; Jozāns [[Daugavpils|Daugavpilī]] līdz 1924. gadam strādāja par miertiesnesi. No 1924. līdz 1925. gadam bija notārs.&lt;ref name=&quot;ld&quot; /&gt;

Miris {{dat|1925|05|29||bez}} Daugavpilī. Apglabāts Daugavpils kapos.&lt;ref name=&quot;ld&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Satversmes sapulce}}

{{Latvijas politiķis-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Jozāns, Heliodors}}
[[Kategorija:1888. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1925. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Rēzeknes novadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latgales Zemnieku partijas politiķi]]
[[Kategorija:Satversmes sapulces deputāti]]
[[Kategorija:Latvijas juristi]]</text>
      <sha1>1gu09ckcu63jcoopkach4k25wlkdgsr</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jezups Laurinovičs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>304880</id>
    <revision>
      <id>4465537</id>
      <parentid>4345151</parentid>
      <timestamp>2026-05-09T07:45:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4465537</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3938" sha1="3n6saezyquz14te4x8rwrwyoebs486z" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste 
| vārds               =Jezups Laurinovičs
| attēls              =Jezups Laurinovičs ap 1930.JPG
| amats               = [[Latvijas Republikas Satversmes sapulce|Satversmes sapulces deputāts]]
| term_sākums         = {{dat|1920|5|1|N|bez}}
| term_beigas         = {{dat|1922|11|7|N|bez}}
| dzim_dati           ={{dat|1893|04|24||bez}}
| dzim_vieta          ={{vieta|Krievijas Impērija|Vitebskas guberņa|Andrupenes pagasts|td=Latvija}}
| mir_dati            ={{miršanas datums un vecums|1942|06|29|1893|04|24|bez}}
| mir_vieta           ={{vieta|Ostlande|Daugavpils|td=Latvija}}
| tautība             =[[latvieši|latvietis]]
| partija             =[[Latgales Zemnieku partija]]
| dzīvesb             =[[Helēna Laurinoviča]]
| profesija           =
| alma_mater          =
| reliģija            =
| paraksts            =
| piezīmes            =
}}
'''Jezups Laurinovičs''' ({{dat|1893|04|24|N|bez}} — {{dat|1942|06|29|N|bez}}) bija latviešu politiķis. Bijis [[Latvijas Satversmes sapulce]]s deputāts, [[Latgales Zemnieku partija]]s pārstāvis. Politiķes [[Apolonija Laurinoviča|Apolonijas Laurinovičas]] brālis.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis {{dat|1893|04|24||bez}} [[Andrupenes pagasts|Andrupenes pagasta]] Klismetu sādžā (pēc citiem datiem — [[Sanktpēterburga|Pēterburgā]]).&lt;ref name=&quot;ss&quot;&gt;{{Ziņu atsauce | title = Latvijas Satversmes Sapulces stenogramu satura rādītājs | last = H. Kārkliņš | publisher = [[Latvijas Republikas Saeima]] | date = 1925 | accessdate = 2016. gada 20. janvārī | url = http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#issue:/p_001_sast1920n2{{!}}article:DIVL5 | archive-date = 2020. gada 28. Aprīlis | archive-url = https://web.archive.org/web/20200428154535/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#issue:/p_001_sast1920n2{{!}}article:DIVL5 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;ld&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce | title = Jezups Laurinovičs | publisher = Latgales Dati | accessdate = 2016. gada 20. janvārī | url = http://latgalesdati.du.lv/persona/494 }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

Līdz 1920. gadam Laurinovičs bija Andrupenes pagasta vecākais. 1920. gadā viņu ievēlēja par [[Latvijas Satversmes sapulce]]s deputātu no [[Latgales Zemnieku partija]]s saraksta. Amatā bija līdz 1922. gadam.&lt;ref name=&quot;ss&quot; /&gt; 1925. gadā kļuva par Valsts zemes bankas [[Rēzekne]]s nodaļas priekšnieku.&lt;ref name=&quot;ld&quot; /&gt;
Miris pēc smagas slimības {{dat|1942|06|29||bez}} [[Daugavpils slimnīca|Daugavpils slimnīcā]].&lt;ref name=&quot;ld&quot; /&gt; Apbedīts [[Aglona]]s kapos, kur {{dat|1943|08|15||bez}} atklāja kapa pieminekli.&lt;ref name=&quot;ld&quot; /&gt;

== Apbalvojumi ==
* [[Triju Zvaigžņu ordenis]] — 4. šķira, Nr. 1239 (1932)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_wawe1932n96{{!}}page:1{{!}}issueType:P |title=Valdības Vēstnesis Nr.96 (30.04.1932), 1. lpp. |access-date=22.01.2016 |archive-date=06.04.2016 |archive-url=https://web.archive.org/web/20160406095631/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_wawe1932n96{{!}}page:1{{!}}issueType:P }}&lt;/ref&gt;
* [[Aizsargu Nopelnu krusts]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.preilubiblioteka.lv/?menu=21&amp;smenu=13 |title=Preiļu Galvenā bibliotēka. Novadnieku enciklopēdija. Laurinovičs Jāzeps. |access-date={{dat|2016|01|22||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20141107113319/http://www.preilubiblioteka.lv/?menu=21&amp;smenu=13 |archivedate={{dat|2014|11|07||bez}} }}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Satversmes sapulce}}

{{Latvijas politiķis-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Laurinovičs, Jezups}}
[[Kategorija:1893. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1942. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Krāslavas novadā dzimušie]]
[[Kategorija:Satversmes sapulces deputāti]]
[[Kategorija:Latvijas pašvaldību vadītāji]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki]]</text>
      <sha1>3n6saezyquz14te4x8rwrwyoebs486z</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Sindikālisms</title>
    <ns>0</ns>
    <id>327350</id>
    <revision>
      <id>4465647</id>
      <parentid>2564542</parentid>
      <timestamp>2026-05-09T11:20:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4465647</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6472" sha1="10occyefytjbx83qgae6r43xr9b5myp" xml:space="preserve">'''Sindikālisms''' ir [[ekonomika|ekonomikas]] sistēma, kurā [[uzņēmums|uzņēmumi]] un industrijas ir strādnieku kopīpašums, tos pārvalda darbinieki, viņu apvienības vai [[arodbiedrība]]s. Tas ir [[sociālisms|sociālisma]] novirziens. Sindikālisti aizstāv strādnieku īpašumtiesības uz sava darba produktu. Šādus [[strādnieku pašpārvalde]]s uzņēmumus var pārvaldīt gan paši strādnieki, gan arī viņu ievēlēti pārstāvji.

== Vēsture ==
Sindikālisma pirmsākumi saistīti ar 19. gadsimta strādnieku kustību, [[Sociālisms|sociālisma]] ideju izplatību un [[Arodbiedrība|arodbiedrību]] attīstību Eiropā. Tā veidošanos ietekmēja strādnieku neapmierinātība ar rūpnieciskā [[Kapitālisms|kapitālisma]] darba apstākļiem, zemām algām un darba devēju kontroli pār ražošanu.

Sindikālisma idejas daļēji izauga no [[Anarhisms|anarhistiskās]] un [[Sociālisms|sociālistiskās]] domas. Īpaši nozīmīga bija [[Pjērs Žozefs Prudons|Pjēra Žozefa Prudona]] mutualisma ideja par strādnieku pašpārvaldi, kooperāciju un ražošanas līdzekļu decentralizētu kontroli. Vēlāk sindikālisma attīstību ietekmēja arī [[Mihails Bakuņins|Mihaila Bakuņina]] antiautoritārais sociālisms un ideja, ka strādnieku organizācijām pašām jākļūst par nākamās sabiedrības pamatu.

19. gadsimta beigās sindikālisms nostiprinājās kā patstāvīgs strādnieku kustības virziens. Tā atbalstītāji uzskatīja, ka galvenais strādnieku cīņas instruments nav parlamentārā politika, bet gan tieša ekonomiska darbība — [[Streiks|streiki]], [[Boikots|boikoti]], sabotāža un īpaši [[ģenerālstreiks]]. Sindikālisti uzskatīja, ka arodbiedrībām jāorganizē ne tikai cīņa pret kapitālistiem, bet arī nākotnes sabiedrības pārvaldīšana.

Īpaši liela nozīme sindikālisma attīstībā bija [[Francija|Francijai]]. 1895. gadā tika izveidota Vispārējā darba konfederācija (''Confédération générale du travail'', CGT), kas kļuva par vienu no nozīmīgākajām revolucionārā sindikālisma organizācijām Eiropā. Francijas sindikālisti aizstāvēja arodbiedrību neatkarību no politiskajām partijām un uzskatīja, ka strādnieku šķiras atbrīvošana jāpanāk ar tiešu rīcību.

20. gadsimta sākumā sindikālisms izplatījās vairākās valstīs. [[Itālija|Itālijā]] tas ietekmēja revolucionāro arodbiedrību kustību un daļu sociālistu. [[Spānija|Spānijā]] sindikālisma idejas apvienojās ar anarhismu, veidojot [[Anarhosindikālisms|anarhosindikālismu]]. 1910. gadā tika izveidota Nacionālā darba konfederācija (CNT), kas kļuva par vienu no spēcīgākajām anarhosindikālistu organizācijām Eiropā.

[[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sindikālisma idejām tuva bija 1905. gadā dibinātā organizācija ''Industrial Workers of the World'' jeb IWW. Tā aizstāvēja visu strādnieku apvienošanu vienā lielā arodbiedrībā un uzskatīja, ka strādniekiem jāiegūst kontrole pār rūpniecību. IWW aktīvi organizēja streikus, migrējošos strādniekus, rūpnīcu strādniekus, ostu strādniekus un citus algotā darba pārstāvjus.

Sindikālisma kustība bija īpaši ietekmīga pirms [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]]. Šajā laikā daudzi sindikālisti kritizēja parlamentārismu, nacionālismu un centralizētas partijas. Viņu skatījumā arodbiedrībām bija jāaizstāj gan kapitālistiskā uzņēmumu īpašnieku vara, gan valsts birokrātiskā kontrole.

Pirmais pasaules karš vājināja sindikālistu kustību. Daudzās valstīs arodbiedrības tika pakļautas valsts kontrolei, streiki tika ierobežoti, bet strādnieku kustība sašķēlās attieksmē pret karu. Daļa sindikālistu saglabāja antimilitāristisku nostāju, bet citi atbalstīja savas valsts kara centienus.

Pēc [[Krievijas revolūcija|Krievijas revolūcijas]] 1917. gadā sindikālisms sastapās ar jaunu konkurentu kreisajā kustībā — [[Komunisms|komunismu]] un [[Boļševisms|boļševismu]]. Daļa sindikālistu sākotnēji atbalstīja revolūciju, bet vēlāk kritizēja padomju valsts centralizāciju un arodbiedrību pakļaušanu partijai. Šī pieredze nostiprināja anarhosindikālistu kritiku pret autoritāru sociālismu.

20. gadsimta 20. un 30. gados sindikālisms vairākās valstīs piedzīvoja lejupslīdi. To ietekmēja valsts represijas, fašistisko un autoritāro režīmu nostiprināšanās, komunistisko partiju konkurence un sociāldemokrātisko partiju ietekmes pieaugums. Itālijā neatkarīgās arodbiedrības iznīcināja [[Fašisms|fašistiskais]] režīms, bet Vācijā un citās valstīs līdzīgi procesi notika autoritāru režīmu apstākļos.

Spānijā sindikālisms saglabāja īpaši lielu nozīmi. [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] laikā 1936.–1939. gadā anarhosindikālistu CNT un ar to saistītās organizācijas piedalījās rūpnīcu, darbnīcu, lauksaimniecības zemju un pakalpojumu uzņēmumu kolektivizācijā. Šie strādnieku pašpārvaldes eksperimenti kļuva par vienu no pazīstamākajiem sindikālisma praktiskās īstenošanas piemēriem.

Pēc Otrā pasaules kara klasiskā revolucionārā sindikālisma ietekme samazinājās. Rietumeiropā nostiprinājās sociāldemokrātiskais labklājības valsts modelis un kolektīvās darba attiecības, bet Austrumeiropā arodbiedrības tika pakļautas komunistisko partiju kontrolētajām valstīm. Sindikālisma idejas saglabājās galvenokārt anarhistu, libertārā sociālisma un radikālo arodbiedrību vidē.

20. gadsimta otrajā pusē un 21. gadsimtā sindikālisms atkal parādījās diskusijās par strādnieku pašpārvaldi, [[Kooperatīvs|kooperatīviem]], darba vietas demokrātiju un ekonomisko demokrātiju. Dažas organizācijas, piemēram, ''Industrial Workers of the World'', Spānijas CNT un citas anarhosindikālistu apvienības, turpina darboties, lai gan to ietekme ir mazāka nekā 20. gadsimta sākumā.

Mūsdienās sindikālisms tiek aplūkots gan kā vēsturisks strādnieku kustības virziens, gan kā politiski ekonomiska teorija, kas uzsver strādnieku kolektīvu īpašumtiesības, tiešu demokrātiju darba vietās un ražošanas pārvaldīšanu ar arodbiedrību vai strādnieku padomju starpniecību.

== Skatīt arī ==

* [[Sociālisms]]
* [[Anarhisms]]
* [[Anarhosindikālisms]]

{{Sociālisms-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Sindikālisms]]
[[Kategorija:Sociālisms]]</text>
      <sha1>10occyefytjbx83qgae6r43xr9b5myp</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Haralds Lūkins</title>
    <ns>0</ns>
    <id>327870</id>
    <revision>
      <id>4465365</id>
      <parentid>4382016</parentid>
      <timestamp>2026-05-08T19:59:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4465365</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7186" sha1="1hkjq6nzzdgj0mvb9suvb4jwva8gzqf" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|        platums = 
|          vārds = Haralds Lūkins
|         attēls = Haralds Lūkins.jpg
|     att_izmērs =
|  att_nosaukums = 
|        dz_gads = 1906
|     dz_mēnesis = 6
|       dz_diena = 5
|       dz_vieta = [[Rīga]], [[Vidzemes guberņa]] (tagad {{LAT}})
|         m_gads = 1991
|      m_mēnesis = 2
|        m_diena = 8
|        m_vieta = [[Rīga]], {{LAT}}
|   dzīves_vieta = 
|        tautība = latvietis
|        dzimums = vīrietis
|         vecāki = [[Fēlikss Lūkins]], [[Ivande Kaija]]
|          brāļi = Ivars
|          māsas = Silvija
|   dzīvesbiedrs = Magdalēna (dz. Šneidere)
|          bērni = Ilona (1935), Ariāns (1936), Indars (1938), Ilārija (1939)
|       paraksts = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas = 
}}

'''Haralds Lūkins''' (1906—1991) bija latviešu ārsts [[fitoterapeits]] un Austrumu medicīnas speciālists. [[Latvijas Rēriha biedrība]]s dalībnieks, [[Tautas Saeima]]s deputāts (1940).

== Dzīves gājums ==
Dzimis 1906. gada 5. jūnijā [[Rīga|Rīgā]] acu ārsta [[Fēlikss Lūkins|Fēliksa Lūkina]] un viņa sievas Antonijas, dzimušas Melderes-Milleres (vēlāk pazīstama kā rakstniece [[Ivande Kaija]]) ģimenē. 
Mācījās [[Rīgas Valsts 2. ģimnāzija|Rīgas pilsētas 2. ģimnāzijā]], kuru beidza 1923. gadā un sāka studijas [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātē]]. 1931. gadā sāka strādāt profesora [[Ernests Putniņš|E. Putniņa]] Ginekoloģijas un [[dzemdniecība]]s klīnikā [[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca|Rīgas pilsētas 2. slimnīcā]], kur iepazinās un apprecējās ar ārsti Magdalēnu Šneideri.
Pēc tēva nāves 1934. gadā Haralds Lūkins pārņēma viņa privātpraksi. Sākumā strādāja ar tēva homeopātiskajām zāļu receptēm, bet jau pāris gadu laikā viņš pārgāja uz savu fitoterapijas metodi, ārstēšanā lietojot ap 300 dažādu augu izcelsmes tinktūru, ekstraktu un ēterisko eļļu. [[Nikolajs Rērihs]] no [[Indija]]s viņam atsūtīja ap 30 [[Ājurvēda]]s augu preparātu. Dr. Haralds Lūkins finansēja Latvijas Rēriha biedrības grāmatu izdošanu.

1940. gada sākumā ar PSRS vēstniecības Latvijā atbalstu Rēriha biedrības izdevniecībā iznāca rakstu krājums ar nosaukumu „Литературные записки”. Līdzās Rērihu rakstiem, publikācijām par mākslu un kultūru tajā bija iekļauts arī raksts par Sarkanās Armijas visspēcību. Kad biedrības vadītājs [[Rihards Rudzītis]] atteicās kā redaktors krājumu parakstīt, par izdevuma redaktoriem pierakstīja J. Blumentālu un H. Lūkinu.&lt;ref&gt;[http://www.latvijasrerihabiedriba.lv/images/gramatasLRBlat.htm Gunta Rudzīte. Latvijas Rēriha biedrības izdevumi]&lt;/ref&gt;

Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. gadā H. Lūkins līdz tā likvidācijai 9. augustā bija laikraksta &quot;[[Jaunākās Ziņas]]&quot; redaktors. Viņa vārds bez piekrišanas ierakstīts t. s. Darba Tautas bloka sarakstā no Vidzemes vēlēšanu apgabala [[Tautas Saeimas vēlēšanas|Tautas Saeimas vēlēšanās]].&lt;ref name=&quot;Lūkiniem - 100&quot;&gt;[http://www.mezaparks.eu/2007/05/lkiniem-100.html Lūkiniem - 100]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;  [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|Vācu okupācijas]] laikā palika Latvijā un drīz pēc Vērmahta ienākšanas Rīgā Haraldu Lūkinu arestēja, taču pret galvojumu izlaida no cietuma un aizsūtīja strādāja par [[Ugāles pagasts|Ugāles pagasta]] ārstu. [[Kurzemes cietoksnis|Kurzemes cietokšņa]] kauju laikā 1944. gada beigās viņu vēlreiz apcietināja [[Ventspils]] cietumā, taču arī šoreiz atlaida mājās. 
Pēc Vērmahta kapitulācijas 1945. gada maijā H. Lūkinu atkal arestēja un uz trim mēnešiem ieslodzīja filtrācijas nometnē [[Talsi|Talsos]], vēlāk [[Tukums|Tukumā]]. Pēc atgriešanās Rīgā dabūja darbu kā skolu ārsts.
Kad 1948. un 1949. gadā sākās represijas pret Rēriha biedrības locekļiem, Haraldu Lūkinu [[Valsts drošības komiteja|Valsts drošības ministrija]]s darbinieki arestēja vilcienā uz Vidusāziju. Pēc 11 mēnešus ilgām pratināšanām H. Lūkinu notiesāja uz 25 gadiem ieslodzījumā, apsūdzot sadarbībā ar ārvalstu izlūkdienestiem.
Sākumā viņu ieslodzīja [[Vorkutlags|Vorkutlagā]], piedāvājot strādāt par nometnes feldšeri un &quot;stukaču&quot;. Kad viņš no tā atsacījās, viņu nosūtīja strādāt ogļraktuvēs. Pēc [[Josifs Staļins|Staļina]] nāves viņu pārcēla ārsta darbā uz [[gulags|Gulaga]] nometni pie [[Arhangeļska]]s.
1956. gada vidū Haraldu Lūkinu atbrīvoja un atļāva braukt mājās.

Pēc atgriešanās dzimtenē viņš atsāka strādāt par skolu ārstu, pēc pensionēšanās savā nelegālajā ārsta privātpraksē un vairākas reizes devās tālākās ekspedīcijās uz Āziju, vācot [[Centrālāzija|Vidusāzijas]], [[Altajs|Altaja]], [[Sibīrija]]s un [[Kamčatkas pussala|Kamčatkas]] ārstnieciskos augus. 1960. gados viņš uz kalniem brauca grupu sastāvā, bet beidzamos braucienos devās vienatnē (1971-1976).&lt;ref&gt;[http://www.newepoch.ru/journals/12-2/karklinya_garald.html Гаральд Феликсович Лукин] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180818112002/http://www.newepoch.ru/journals/12-2/karklinya_garald.html |date={{dat|2018|08|18||bez}} }} Inga Kārkliņa žurnāls «Новая Эпоха» №1 (12) 1997. (krieviski)&lt;/ref&gt;

Mūža nogalē viņš aizgāja no ģimenes un apprecējās ar mūzikas skolotāju, ārsta praksi pārtrauca tikai 80 gadu vecumā.&lt;ref name=&quot;Lūkiniem - 100&quot;/&gt; 
Kad [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas]] laikā 1988. gada 6. oktobrī tika atjaunota Latvijas Rēriha biedrība, svinīgajā daļā [[Rīgas Svētā Pētera un Pāvila baznīca|koncertzāles ''Ave Sol'']] telpās biedrības vecbiedrs Haralds Lūkins uznesa uz skatuves Rēriha Miera Karogu, saglabātu vēl no vecās biedrības laikiem [[Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs|Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā]].

Miris 1991. gada 8. februārī Rīgā, apglabāts [[Rīgas Meža kapi|2. Meža kapos]].&lt;ref&gt;[https://nekropole.info/lv/Haralds-Lukins nekropole.info]&lt;/ref&gt;

Viņa vecākā meita Ilona studēja agronomiju, dēls Ariāns Lūkins ilgstoši strādāja par ārstu [[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca|Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīcā]], Indars Lūkins par neiroķirurgu, bet Ilārija Lūkina (1939–2004) par psihiatri. Indara Lūkina dēls ir acu ārsts Fēlikss Lūkins (1975).&lt;ref&gt;[http://www.malpils.lv/uploads/filedir/File/Vestis/2015/Malpils%20Vestis%202015%20DECEMBRIS%20netam.pdf malpils.lv] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210120203143/http://www.malpils.lv/uploads/filedir/File/Vestis/2015/Malpils%20Vestis%202015%20DECEMBRIS%20netam.pdf |date={{dat|2021|01|20||bez}} }} Ieva Pauloviča, &quot;Mālpils Vēstis&quot;, 2015. gada decembrī&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Tautas Saeima}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Lūkins, Haralds}}
[[Kategorija:Latvijas ārsti]]
[[Kategorija:Rīgas Meža kapos apbedītie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Tautas Saeimas deputāti]]</text>
      <sha1>1hkjq6nzzdgj0mvb9suvb4jwva8gzqf</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jelgavas Pārlielupes pamatskola</title>
    <ns>0</ns>
    <id>346610</id>
    <revision>
      <id>4465511</id>
      <parentid>4461380</parentid>
      <timestamp>2026-05-09T07:05:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4465511</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7974" sha1="7zjon5x7vxqw5ixd3eey19i979sq953" xml:space="preserve">{{Skolas infokaste
|name                   = Jelgavas Pārlielupes pamatskola
|logo                   = 
|seal_image             = 
|image                  = Jelgava secondary school 6.jpg
|image size             = 
|alt                    = 
|caption                = 2013. gadā
|motto                  = 
|location               = [[Loka maģistrāle]] 29, [[Jelgava]], {{LAT}}  
|postcode               = 
|map_type = Jelgava
|map_caption            = 
|map_alt                = 
|map_size               = 
| latd  = 56 | latm  = 40 | lats  = 14 | latNS  = N
| longd = 23 | longm = 45 | longs = 01 | longEW = E
|schooltype             = [[pamatizglītība]]s iestāde
|fundingtype            = 
|religion               = 
|denomination           = 
|patron                 = 
|established            = 1978. gads
|approx                 = 
|founded                = 
|opened                 = 
|founder                = 
|status                 = aktīva
|closed                 = 
|c_approx               = 
|locale                 = 
|sister_school          = 
|schoolboard            = 
|superintendent         = 
|session                = septembris—maijs
|schoolnumber           = 
|director               = 
|headmistress           = Ilze Arbidane&lt;ref name=&quot;jelgavalv&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jip/sakumlapa/izglitibas-iestades/pamatizglitibas-iestades/jelgavas-parlielupes-pamatskola/|title=Jelgavas Pārlielupes pamatskola|website=Jelgava|access-date=2024-10-20|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|headmaster             = 
|enrollment_as_of       = 
|pupils                 = 600 (2024)&lt;ref name=&quot;jelgavalv&quot; /&gt;
|avg_class_size         = 
|ratio                  = 
|language               = latviešu
|schedtyp               = 
|alumni                 = 
|free_text              = 
|homepage               = {{URL|http://www.jppsk.lv}}
}}

'''Jelgavas Pārlielupes pamatskola''' ir izglītības iestāde [[Loka maģistrāle|Loka maģistrālē]] [[Jelgava|Jelgavā]].

== Vēsture ==
Atklāta 1978. gada 1. septembrī kā '''Jelgavas 6. vidusskola''' [[Rīgas autobusu fabrika]]s strādnieku dzīvojamo ēku būvniecības laikā. 1997. gadā atklāja peldbaseinu.
2003. gadā sāka darboties arī pirmsskolas izglītības grupas.
2019. gadā Jelgavas 6. vidusskolai pievienoja agrākās [[Jelgavas 2. pamatskola]]s klases, bet 2021. gadā to pārveidoja par '''Jelgavas Pārlielupes pamatskolu'''.

=== Direktori ===
No 1978. līdz 2010. gadam par skolas direktoru strādāja Alfrēds Holsts. Šajā laikā skolā tika iedibinātas tradīcijas, izveidojās saliedēts skolotāju kolektīvs.
2010. gada 27. augustā direktores amatā stājās Ilze Arbidane, latviešu valodas skolotāja, direktora vietniece mācību darbā.

== Sasniegumi ==
2015. gadā Jelgavas 6. vidusskola saņēma Jelgavas pilsētas pašvaldības izglītības kvalitātes balvu «Zelta Grauds 2015» pamatizglītības 2. posmā (7.—9. klase).

== Izglītības programmas ==
* Pirmsskolas izglītības programma
* Pamatizglītības programma
* Speciālās pamatizglītības programma izglītojamajiem ar mācīšanās traucējumiem

== Ārpusklases nodarbības un interešu pulciņi ==
Fakultatīvās nodarbības vērstas uz pētniecisko prasmju apguvi: Vides akadēmija, Skolēns eksperimentē, Tehniskā jaunrade, Jaunais komersants, Mācību uzņēmumi, Jauno pētnieku skola, Skolas muzejs, Fizikas un matemātikas pamatprasmju pilnveidošana.

Izglītojamajiem ir iespēja attīstīt savas spējas interešu izglītības programmās. Nodarbības notiek ārpusstundu laikā.

Dažāda vecuma izglītojamajiem tiek piedāvātas interešu izglītības programmas:

'''Kultūrizglītības programma:'''
* tautas dejas pirmsskolas vecuma izglītojamajiem un 1.—5. klašu izglītojamajiem,
* teātris 8.—9. klašu izglītojamajiem.

'''Sporta izglītības programma:'''
* futbols 1.—4. klašu izglītojamajiem,
* peldēšana 1.—5. klašu izglītojamajiem,
* bokss 1.—9. klašu izglītojamajiem,
* šahs 1.—9. klašu izglītojamajiem.

'''Tehniskās jaunrades programma:'''
* fotografēšanas pamati 5.—9. klašu izglītojamajiem,
* kokapstrādes darbnīca 5.—9. klašu izglītojamajiem,
* rokdarbu darbnīca “Ideja” 4.—6. klašu izglītojamajiem.

'''Citu jomu programma:'''
* “Starts biznesā”,
* gidi 5.—9. klašu izglītojamajiem,
* “Jauno žurnālistu skola ” 4.—9. klašu izglītojamajiem.
Skolas tautas deju kolektīvs “Varavīksne” 2015. gadā piedalījās XI Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos.

== Tradīcijas ==
* Skolai ir savs karogs, logo, tās moto ir “Mūsdienīga, sadarbībai atvērta skola, kurā pedagogiem un izglītojamajiem ir vienāda vērtību izpratne”.
* Skolēnu pašpārvaldei nopietns pārbaudījums ir Skolotāju dienas organizēšana, kas parasti izdodas ļoti jautra un interesanta.
* Novembris ir pilsoniskās audzināšanas mēnesis, bagāts ar dažādām aktivitātēm.
* Ziemassvētku laikā darbojas Ziemassvētku gadatirdziņš, notiek Ziemassvētku ballītes un liels koncerts vecākiem.
* Valentīna dienā ar skolas pasta palīdzību var aizsūtīt savām simpātijām apsveikumu.
* Tradicionāli aprīlī vecāki tiek aicināti uz sacensībām “Sportiska ģimene”, bet skolēni uz sporta spēļu sacensībām.
* Skolēni, skolotāji un vecāki daudz uzmanības velta “zaļai domāšanai”.
* Pavasarī notiek dažādi pasākumi: Spodrības dienas, Pēdējā zvana svētki, Jelgavas un Eiropas dienas.
* Mācību gada beigās svinīgajā līnijā pulcējas visi skolas skolēni un skolotāji, godinot mācību olimpiāžu, konkursu un sacensību uzvarētājus.

== Cita svarīga informācija ==
* izglītojamajiem ir iespēja apgūt uzņēmējdarbības pamatus, darboties ''Junior Achievement'' programmā,
* vācu valodas apguve,
* laba sporta bāze sporta programmas īstenošanai,
* nodrošināta izglītojamo peldēt apmācība visās klasēs,
* brīvā laika mērķtiecīgas pavadīšanas iespējas sadarbojoties ar [[Jaunrades nams JUNDA|Jelgavas bērnu un jauniešu centru “Junda”]], Jelgavas Bērnu un Jaunatnes sporta skolu.

=== Dalība starptautiskos projektos ===
* Skola izmanto Eiropas Savienības piedāvātās iespējas iesaistīties starptautiskajos projektos, kas ļauj iepazīt citu valstu izglītības sistēmu, kultūras tradīcijas, kā arī parādīt savu skolu, sekmēt Jelgavas un Latvijas atpazīstamību.
* Pirmie starptautiskie projekti bija sadarbībā ar British Council 2007. gadā.
* No 2012. gada 1. augusta līdz 2014. gada 31. jūlijam tika īstenots Comenius projekts “ Dzīvojot kopā” (''Living Together''). Projektā iesaistītās valstis bija Latvija, Slovēnija, Polija, Vācija un Portugāle.
* 2015. gadā tika uzsākti divi [[Erasmus +]] projekti — “ Efektīva komunikācija — veiksmīga dzīve nākotnē” (Effective communication — a successful future life), tā īstenošanas laiks 2015. gada 1. septembris — 2018. gada 1. septembris, dalībvalstis [https://web.archive.org/web/20180322185927/http://hristobotev1927.com/ Bulgārija], [http://aemn.pt Portugāle], [http://zsgepiky.cz Čehija]{{Novecojusi saite}}, [https://web.archive.org/web/20171104183311/http://www.zs2pna.edu.pl/ Polija], [http://os-smihel.si Slovēnija], [http://zsjeleniaba.edu.sk Slovākija], Latvija un „e-Management of multidisciplinary projects for secondary schools”, īstenošanas laiks 2015. gada 1. septembris — 2017. gada 1. novembris., dalībvalstis [https://web.archive.org/web/20180321073726/http://scoala4pucioasa.ro/ Rumānija], [http://ezgililer.k12.tr Turcija], [http://zspolesovice.cz Čehija], [http://zsozdany.sk Slovākija], Latvija.

== Ārējās saites ==
* [http://www.jppsk.lv/ Jelgavas Pārlielupes pamatskolas mājaslapa]{{Novecojusi saite}} 
* [https://www.facebook.com/jppsk/ Jelgavas Pārlielupes pamatskolas Facebook]

{{Jelgavas skolas}}

[[Kategorija:Skolas Jelgavā]]
[[Kategorija:Pamatskolas Latvijā]]</text>
      <sha1>7zjon5x7vxqw5ixd3eey19i979sq953</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Komi valoda</title>
    <ns>0</ns>
    <id>353016</id>
    <revision>
      <id>4465405</id>
      <parentid>4007443</parentid>
      <timestamp>2026-05-08T23:39:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Modun</username>
        <id>80832</id>
      </contributor>
      <comment>/* Rakstība */</comment>
      <origin>4465405</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2468" sha1="fz23a6snqd53ar343rueau0ld76qajr" xml:space="preserve">{{Valodas infokaste
 |       name = Komi valoda
 | nativename = ''коми кыв''
 |familycolor = Urāliešu
 |     states = {{RUS}}
 |     region = [[Komi]], [[Permas novads]], [[Kirovas apgabals]]
 |   speakers = 108 958 (2020)
 |       fam1 = [[urāliešu valodas|urāliešu]]
 |       fam2 = [[somugru valodas|somugru]]
 |       fam3 = [[permiešu valodas|permiešu]]
 |     nation = [[Komi]] ([[Krievija]])
 |       iso1 = kv
 |       iso2 = kom
 |lc1=kom|ll1=Komi valoda|ld1= Komi valoda (vispārīgi)
 |lc2=koi|ll2=Komi-permiešu valoda|ld2=Komi-permiešu
 |lc3=kpv|ll3=Komi-zirjāņu valoda|ld3=Komi-zirjāņu
 |        map = 
|image=[[Attēls:5.1a-Komi-languages.png|214px]]}}

'''Komi valoda''' (''коми кыв'') jeb '''komiešu valoda'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url= https://www.vestnesis.lv/ta/id/140080 |title= Par pasaules valodu un valodu grupu nosaukumiem latviešu valodā |publisher= [[Latvijas Vēstnesis]] |date= 2006. gada 19. jūlijs |accessdate= 2017. gada 12. jūnijā}}&lt;/ref&gt; ir [[urāliešu valodas|urāliešu valodu]] saimes [[makrovaloda]], kurā ietilpst [[komi permiešu valoda]] un [[komi zirjāņu valoda]]. Šajā valodā runā galvenokārt [[komieši]]. 2010. gadā komi valodas pratēju skaits tika lēsts ap 220 tūkstošiem, tomēr 2020. gadā pratēju skaits bija jau tikai 108 958. 

Komi valodai vistuvākā ir [[udmurtu valoda]], ar to tā veido [[permiešu valodas|permiešu valodu]] atzaru [[somugru valodas|somugru valodu]] grupā. Komi valoda ir oficiālā valoda [[Komi Republika|Komi Republikā]], vienā no [[Krievijas Federācija]]s republikām.

== Rakstība ==
Kopš 17. gadsimta tiek lietots uz [[Kirilica|kirilicas]] balstīts raksts (1930–1936. gadā tika rakstīts ar [[Latīņu raksts|latīņu]] burtiem). No 1918. līdz 1930. gadam un no 1936. līdz 1938. gadam izmantoja Molodcova alfabētu ar 32 burtiem: А/а Б/б В/в Г/г Ԁ/ԁ Ԃ/ԃ Е/е Ж/ж Җ/җ Ԅ/ԅ Ԇ/ԇ І/і Ј/ј К/к Л/л Ԉ/ԉ М/м Н/н Ԋ/ԋ О/о Ӧ/ӧ П/п Р/р С/с Ԍ/ԍ Т/т Ԏ/ԏ У/у Ч/ч Ш/ш Щ/щ Ы/ы. Mūsdienu alfabēts, kas tika ieviests 1938. gadā, sastāv no 35 burtiem, pamatojoties uz [[Krievu alfabēts|krievu alfabētu]].

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{valoda-aizmetnis}}

{{Urāliešu valodas}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Urāliešu valodas]]
[[Kategorija:Krievijas valodas]]
[[Kategorija:Komi]]</text>
      <sha1>fz23a6snqd53ar343rueau0ld76qajr</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4465407</id>
      <parentid>4465405</parentid>
      <timestamp>2026-05-08T23:42:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Modun</username>
        <id>80832</id>
      </contributor>
      <comment>/* Rakstība */</comment>
      <origin>4465407</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4856" sha1="qhw5rdlsfh33cm7pvnrvia89n12nwd5" xml:space="preserve">{{Valodas infokaste
 |       name = Komi valoda
 | nativename = ''коми кыв''
 |familycolor = Urāliešu
 |     states = {{RUS}}
 |     region = [[Komi]], [[Permas novads]], [[Kirovas apgabals]]
 |   speakers = 108 958 (2020)
 |       fam1 = [[urāliešu valodas|urāliešu]]
 |       fam2 = [[somugru valodas|somugru]]
 |       fam3 = [[permiešu valodas|permiešu]]
 |     nation = [[Komi]] ([[Krievija]])
 |       iso1 = kv
 |       iso2 = kom
 |lc1=kom|ll1=Komi valoda|ld1= Komi valoda (vispārīgi)
 |lc2=koi|ll2=Komi-permiešu valoda|ld2=Komi-permiešu
 |lc3=kpv|ll3=Komi-zirjāņu valoda|ld3=Komi-zirjāņu
 |        map = 
|image=[[Attēls:5.1a-Komi-languages.png|214px]]}}

'''Komi valoda''' (''коми кыв'') jeb '''komiešu valoda'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url= https://www.vestnesis.lv/ta/id/140080 |title= Par pasaules valodu un valodu grupu nosaukumiem latviešu valodā |publisher= [[Latvijas Vēstnesis]] |date= 2006. gada 19. jūlijs |accessdate= 2017. gada 12. jūnijā}}&lt;/ref&gt; ir [[urāliešu valodas|urāliešu valodu]] saimes [[makrovaloda]], kurā ietilpst [[komi permiešu valoda]] un [[komi zirjāņu valoda]]. Šajā valodā runā galvenokārt [[komieši]]. 2010. gadā komi valodas pratēju skaits tika lēsts ap 220 tūkstošiem, tomēr 2020. gadā pratēju skaits bija jau tikai 108 958. 

Komi valodai vistuvākā ir [[udmurtu valoda]], ar to tā veido [[permiešu valodas|permiešu valodu]] atzaru [[somugru valodas|somugru valodu]] grupā. Komi valoda ir oficiālā valoda [[Komi Republika|Komi Republikā]], vienā no [[Krievijas Federācija]]s republikām.

== Rakstība ==
Kopš 17. gadsimta tiek lietots uz [[Kirilica|kirilicas]] balstīts raksts (1930–1936. gadā tika rakstīts ar [[Latīņu raksts|latīņu]] burtiem). No 1918. līdz 1930. gadam un no 1936. līdz 1938. gadam izmantoja Molodcova alfabētu ar 32 burtiem: А/а Б/б В/в Г/г Ԁ/ԁ Ԃ/ԃ Е/е Ж/ж Җ/җ Ԅ/ԅ Ԇ/ԇ І/і Ј/ј К/к Л/л Ԉ/ԉ М/м Н/н Ԋ/ԋ О/о Ӧ/ӧ П/п Р/р С/с Ԍ/ԍ Т/т Ԏ/ԏ У/у Ч/ч Ш/ш Щ/щ Ы/ы. Mūsdienu alfabēts, kas tika ieviests 1938. gadā, sastāv no 35 burtiem, pamatojoties uz [[Krievu alfabēts|krievu alfabētu]].

* Mūsdienu komi alfabēts:

{| style=&quot;font-family:Microsoft Sans Serif; font-size:1.4em; border-color:#000000; border-width:1px; border-style:solid; border-collapse:collapse; background-color:#F8F8EF&quot;
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | А а
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Б б
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | В в
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Г г
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Д д
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Е е
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Ё ё
|-
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Ж ж
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | З з
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | И и
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | І і
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Й й
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | К к
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Л л
|-
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | М м
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Н н
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | О о
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Ӧ ӧ
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | П п
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Р р
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | С с
|-
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Т т
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | У у
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Ф ф
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Х х
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Ц ц
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Ч ч
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Ш ш
|-
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Щ щ
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Ъ ъ
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Ы ы
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Ь ь
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Э э
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Ю ю
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Я я
|}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{valoda-aizmetnis}}

{{Urāliešu valodas}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Urāliešu valodas]]
[[Kategorija:Krievijas valodas]]
[[Kategorija:Komi]]</text>
      <sha1>qhw5rdlsfh33cm7pvnrvia89n12nwd5</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4465582</id>
      <parentid>4465407</parentid>
      <timestamp>2026-05-09T10:35:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4465582</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7524" sha1="g8eu5yuuok2zinr8exkvujt7gd88q23" xml:space="preserve">{{Valodas infokaste
 |       name = Komi valoda
 | nativename = ''коми кыв''
 |familycolor = Urāliešu
 |     states = {{RUS}}
 |     region = [[Komi]], [[Permas novads]], [[Kirovas apgabals]]
 |   speakers = 108 958 (2020)
 |       fam1 = [[urāliešu valodas|urāliešu]]
 |       fam2 = [[somugru valodas|somugru]]
 |       fam3 = [[permiešu valodas|permiešu]]
 |     nation = [[Komi]] ([[Krievija]])
 |       iso1 = kv
 |       iso2 = kom
 |lc1=kom|ll1=Komi valoda|ld1= Komi valoda (vispārīgi)
 |lc2=koi|ll2=Komi-permiešu valoda|ld2=Komi-permiešu
 |lc3=kpv|ll3=Komi-zirjāņu valoda|ld3=Komi-zirjāņu
 |        map = 
|image=[[Attēls:5.1a-Komi-languages.png|214px]]}}

'''Komi valoda''' (''коми кыв'') jeb '''komiešu valoda'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url= https://www.vestnesis.lv/ta/id/140080 |title= Par pasaules valodu un valodu grupu nosaukumiem latviešu valodā |publisher= [[Latvijas Vēstnesis]] |date= 2006. gada 19. jūlijs |accessdate= 2017. gada 12. jūnijā}}&lt;/ref&gt; ir [[urāliešu valodas|urāliešu valodu]] saimes [[makrovaloda]], kurā ietilpst [[komi permiešu valoda]] un [[komi zirjāņu valoda]]. Šajā valodā runā galvenokārt [[komieši]]. 2010. gadā komi valodas pratēju skaits tika lēsts ap 220 tūkstošiem, tomēr 2020. gadā pratēju skaits bija jau tikai 108 958. 

Komi valodai vistuvākā ir [[udmurtu valoda]], ar to tā veido [[permiešu valodas|permiešu valodu]] atzaru [[somugru valodas|somugru valodu]] grupā. Komi valoda ir oficiālā valoda [[Komi Republika|Komi Republikā]], vienā no [[Krievijas Federācija]]s republikām.

== Vēsture ==
Komi valodas vēsturiskā attīstība saistīta ar seno permas valodu kopību, no kuras vēlāk izveidojās komi, komi-permiešu un udmurtu valoda. Par vienu no nozīmīgākajiem posmiem komi valodas vēsturē uzskatāms 14. gadsimts, kad misionārs [[Stefans no Permas]] izveidoja īpašu rakstības sistēmu komi valodai — [[Senpermas raksts|senpermas rakstu]] jeb aburu. Šī rakstība tika izmantota galvenokārt kristīgo tekstu tulkošanai un reliģiskajai darbībai Permas apgabalā. Tā ir viena no agrīnākajām rakstības tradīcijām somugru valodās Krievijas teritorijā.

Vēlāk, pieaugot [[Maskavijas lielkņaziste|Maskavijas]] un pēc tam [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijas]] politiskajai ietekmei, komi valodas rakstiskā lietojuma joma sašaurinājās. Administrācijā, baznīcā un izglītībā dominēja [[krievu valoda]], savukārt komi valoda saglabājās galvenokārt mutvārdu saziņā, folklorā un vietējā kultūrā.

19. gadsimtā sākās sistemātiskāka komi valodas zinātniskā izpēte. Valodnieki un etnogrāfi vāca folkloras materiālus, aprakstīja dialektus un pētīja komi valodas gramatisko struktūru. Šajā periodā nostiprinājās priekšstats par komi valodu kā atsevišķu urāliešu valodu saimes valodu ar senām literārām tradīcijām.

20. gadsimta sākumā, īpaši pēc [[Krievijas revolūcija|Krievijas revolūcijas]], komi valodas attīstībā sākās jauns posms. Padomju valodas politikas ietvaros tika veicināta nacionālo valodu standartizācija, izglītība dzimtajā valodā un preses izdošana. Komi valodai tika izstrādātas standartizētas rakstības normas, un tā tika izmantota skolās, periodikā un literatūrā.

20. gadsimta gaitā komi valodas rakstība vairākas reizes tika reformēta. Sākotnēji tika izmantota kirilicā balstīta rakstība, vēlāk īslaicīgi tika ieviests latīņu alfabēts, bet 1930. gadu beigās komi valoda atkal pārgāja uz [[Kirilica|kirilicu]]. Mūsdienās komi valodas rakstība balstās uz [[Krievu alfabēts|krievu alfabētu]] ar papildu burtiem specifisku skaņu apzīmēšanai.

Padomju perioda otrajā pusē komi valodas sabiedriskā funkcija pakāpeniski vājinājās. Urbanizācija, migrācija un krievu valodas dominējošais statuss izglītībā un pārvaldē veicināja komi valodas lietojuma samazināšanos. 

Pēc [[Padomju Savienība|Padomju Savienības]] sabrukuma komi valoda formāli ieguva oficiālu statusu [[Komi Republika|Komi Republikā]] līdzās krievu valodai. Tās lietojums ikdienas saziņā un izglītībā joprojām ir ierobežots. Mūsdienās komiešu valoda tiek uzskatīta par apdraudētu valodu.

== Rakstība ==
Kopš 17. gadsimta tiek lietots uz [[Kirilica|kirilicas]] balstīts raksts (1930–1936. gadā tika rakstīts ar [[Latīņu raksts|latīņu]] burtiem). No 1918. līdz 1930. gadam un no 1936. līdz 1938. gadam izmantoja Molodcova alfabētu ar 32 burtiem: А/а Б/б В/в Г/г Ԁ/ԁ Ԃ/ԃ Е/е Ж/ж Җ/җ Ԅ/ԅ Ԇ/ԇ І/і Ј/ј К/к Л/л Ԉ/ԉ М/м Н/н Ԋ/ԋ О/о Ӧ/ӧ П/п Р/р С/с Ԍ/ԍ Т/т Ԏ/ԏ У/у Ч/ч Ш/ш Щ/щ Ы/ы. Mūsdienu alfabēts, kas tika ieviests 1938. gadā, sastāv no 35 burtiem, pamatojoties uz [[Krievu alfabēts|krievu alfabētu]].

* Mūsdienu komi alfabēts:

{| style=&quot;font-family:Microsoft Sans Serif; font-size:1.4em; border-color:#000000; border-width:1px; border-style:solid; border-collapse:collapse; background-color:#F8F8EF&quot;
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | А а
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Б б
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | В в
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Г г
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Д д
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Е е
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Ё ё
|-
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Ж ж
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | З з
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | И и
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | І і
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Й й
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | К к
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Л л
|-
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | М м
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Н н
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | О о
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Ӧ ӧ
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | П п
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Р р
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | С с
|-
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Т т
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | У у
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Ф ф
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Х х
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Ц ц
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Ч ч
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Ш ш
|-
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Щ щ
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Ъ ъ
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Ы ы
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Ь ь
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Э э
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Ю ю
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Я я
|}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{valoda-aizmetnis}}

{{Urāliešu valodas}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Urāliešu valodas]]
[[Kategorija:Krievijas valodas]]
[[Kategorija:Komi]]</text>
      <sha1>g8eu5yuuok2zinr8exkvujt7gd88q23</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4465584</id>
      <parentid>4465582</parentid>
      <timestamp>2026-05-09T10:37:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4465584</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7635" sha1="bem5vai97nuh01odckm6u1yh50cbdsl" xml:space="preserve">{{Valodas infokaste
 |       name = Komi valoda
 | nativename = ''коми кыв''
 |familycolor = Urāliešu
 |     states = {{RUS}}
 |     region = [[Komi]], [[Permas novads]], [[Kirovas apgabals]]
 |   speakers = 108 958 (2020)
 |       fam1 = [[urāliešu valodas|urāliešu]]
 |       fam2 = [[somugru valodas|somugru]]
 |       fam3 = [[permiešu valodas|permiešu]]
 |     nation = [[Komi]] ([[Krievija]])
 |       iso1 = kv
 |       iso2 = kom
 |lc1=kom|ll1=Komi valoda|ld1= Komi valoda (vispārīgi)
 |lc2=koi|ll2=Komi-permiešu valoda|ld2=Komi-permiešu
 |lc3=kpv|ll3=Komi-zirjāņu valoda|ld3=Komi-zirjāņu
 |        map = 
|image=[[Attēls:5.1a-Komi-languages.png|214px]]}}

'''Komi valoda''' (''коми кыв'') jeb '''komiešu valoda'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url= https://www.vestnesis.lv/ta/id/140080 |title= Par pasaules valodu un valodu grupu nosaukumiem latviešu valodā |publisher= [[Latvijas Vēstnesis]] |date= 2006. gada 19. jūlijs |accessdate= 2017. gada 12. jūnijā}}&lt;/ref&gt; ir [[urāliešu valodas|urāliešu valodu]] saimes [[makrovaloda]], kurā ietilpst [[komi permiešu valoda]] un [[komi zirjāņu valoda]]. Šajā valodā runā galvenokārt [[komieši]]. 2010. gadā komi valodas pratēju skaits tika lēsts ap 220 tūkstošiem, tomēr 2020. gadā pratēju skaits bija jau tikai 108 958. 

Komi valodai vistuvākā ir [[udmurtu valoda]], ar to tā veido [[permiešu valodas|permiešu valodu]] atzaru [[somugru valodas|somugru valodu]] grupā. Komi valoda ir oficiālā valoda [[Komi Republika|Komi Republikā]], vienā no [[Krievijas Federācija]]s republikām.

== Vēsture ==
Komi valodas vēsturiskā attīstība saistīta ar seno permas valodu kopību, no kuras vēlāk izveidojās komi, komi-permiešu un udmurtu valoda. 
[[Attēls:Alfabeto di san Stefano (Komi).png|left|thumb|Komi alfabēts, ko izveidojis [[Stefans no Permas]]]]
Par vienu no nozīmīgākajiem posmiem komi valodas vēsturē uzskatāms 14. gadsimts, kad misionārs [[Stefans no Permas]] izveidoja īpašu rakstības sistēmu komi valodai — [[Senpermas raksts|senpermas rakstu]] jeb aburu. Šī rakstība tika izmantota galvenokārt kristīgo tekstu tulkošanai un reliģiskajai darbībai Permas apgabalā. Tā ir viena no agrīnākajām rakstības tradīcijām somugru valodās Krievijas teritorijā.

Vēlāk, pieaugot [[Maskavijas lielkņaziste|Maskavijas]] un pēc tam [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijas]] politiskajai ietekmei, komi valodas rakstiskā lietojuma joma sašaurinājās. Administrācijā, baznīcā un izglītībā dominēja [[krievu valoda]], savukārt komi valoda saglabājās galvenokārt mutvārdu saziņā, folklorā un vietējā kultūrā.

19. gadsimtā sākās sistemātiskāka komi valodas zinātniskā izpēte. Valodnieki un etnogrāfi vāca folkloras materiālus, aprakstīja dialektus un pētīja komi valodas gramatisko struktūru. Šajā periodā nostiprinājās priekšstats par komi valodu kā atsevišķu urāliešu valodu saimes valodu ar senām literārām tradīcijām.

20. gadsimta sākumā, īpaši pēc [[Krievijas revolūcija|Krievijas revolūcijas]], komi valodas attīstībā sākās jauns posms. Padomju valodas politikas ietvaros tika veicināta nacionālo valodu standartizācija, izglītība dzimtajā valodā un preses izdošana. Komi valodai tika izstrādātas standartizētas rakstības normas, un tā tika izmantota skolās, periodikā un literatūrā.

20. gadsimta gaitā komi valodas rakstība vairākas reizes tika reformēta. Sākotnēji tika izmantota kirilicā balstīta rakstība, vēlāk īslaicīgi tika ieviests latīņu alfabēts, bet 1930. gadu beigās komi valoda atkal pārgāja uz [[Kirilica|kirilicu]]. Mūsdienās komi valodas rakstība balstās uz [[Krievu alfabēts|krievu alfabētu]] ar papildu burtiem specifisku skaņu apzīmēšanai.

Padomju perioda otrajā pusē komi valodas sabiedriskā funkcija pakāpeniski vājinājās. Urbanizācija, migrācija un krievu valodas dominējošais statuss izglītībā un pārvaldē veicināja komi valodas lietojuma samazināšanos. 

Pēc [[Padomju Savienība|Padomju Savienības]] sabrukuma komi valoda formāli ieguva oficiālu statusu [[Komi Republika|Komi Republikā]] līdzās krievu valodai. Tās lietojums ikdienas saziņā un izglītībā joprojām ir ierobežots. Mūsdienās komiešu valoda tiek uzskatīta par apdraudētu valodu.

== Rakstība ==
Kopš 17. gadsimta tiek lietots uz [[Kirilica|kirilicas]] balstīts raksts (1930–1936. gadā tika rakstīts ar [[Latīņu raksts|latīņu]] burtiem). No 1918. līdz 1930. gadam un no 1936. līdz 1938. gadam izmantoja Molodcova alfabētu ar 32 burtiem: А/а Б/б В/в Г/г Ԁ/ԁ Ԃ/ԃ Е/е Ж/ж Җ/җ Ԅ/ԅ Ԇ/ԇ І/і Ј/ј К/к Л/л Ԉ/ԉ М/м Н/н Ԋ/ԋ О/о Ӧ/ӧ П/п Р/р С/с Ԍ/ԍ Т/т Ԏ/ԏ У/у Ч/ч Ш/ш Щ/щ Ы/ы. Mūsdienu alfabēts, kas tika ieviests 1938. gadā, sastāv no 35 burtiem, pamatojoties uz [[Krievu alfabēts|krievu alfabētu]].

* Mūsdienu komi alfabēts:

{| style=&quot;font-family:Microsoft Sans Serif; font-size:1.4em; border-color:#000000; border-width:1px; border-style:solid; border-collapse:collapse; background-color:#F8F8EF&quot;
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | А а
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Б б
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | В в
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Г г
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Д д
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Е е
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Ё ё
|-
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Ж ж
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | З з
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | И и
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | І і
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Й й
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | К к
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Л л
|-
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | М м
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Н н
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | О о
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Ӧ ӧ
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | П п
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Р р
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | С с
|-
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Т т
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | У у
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Ф ф
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Х х
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Ц ц
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Ч ч
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Ш ш
|-
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Щ щ
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Ъ ъ
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Ы ы
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Ь ь
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Э э
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Ю ю
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Я я
|}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{valoda-aizmetnis}}

{{Urāliešu valodas}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Urāliešu valodas]]
[[Kategorija:Krievijas valodas]]
[[Kategorija:Komi]]</text>
      <sha1>bem5vai97nuh01odckm6u1yh50cbdsl</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4465593</id>
      <parentid>4465584</parentid>
      <timestamp>2026-05-09T10:41:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4465593</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7675" sha1="ii9iihcqelxy5z3vf7wu9cefgotef5j" xml:space="preserve">{{Valodas infokaste
 |       name = Komi valoda
 | nativename = ''коми кыв''
 |familycolor = Urāliešu
 |     states = {{RUS}}
 |     region = [[Komi]], [[Permas novads]], [[Kirovas apgabals]]
 |   speakers = 108 958 (2020)
 |       fam1 = [[urāliešu valodas|urāliešu]]
 |       fam2 = [[somugru valodas|somugru]]
 |       fam3 = [[permiešu valodas|permiešu]]
 |     nation = [[Komi]] ([[Krievija]])
 |       iso1 = kv
 |       iso2 = kom
 |lc1=kom|ll1=Komi valoda|ld1= Komi valoda (vispārīgi)
 |lc2=koi|ll2=Komi-permiešu valoda|ld2=Komi-permiešu
 |lc3=kpv|ll3=Komi-zirjāņu valoda|ld3=Komi-zirjāņu
 |        map = 
|image=[[Attēls:5.1a-Komi-languages.png|214px]]}}

'''Komi valoda''' (''коми кыв'') jeb '''komiešu valoda'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url= https://www.vestnesis.lv/ta/id/140080 |title= Par pasaules valodu un valodu grupu nosaukumiem latviešu valodā |publisher= [[Latvijas Vēstnesis]] |date= 2006. gada 19. jūlijs |accessdate= 2017. gada 12. jūnijā}}&lt;/ref&gt; ir [[urāliešu valodas|urāliešu valodu]] saimes [[makrovaloda]], kurā ietilpst [[komi permiešu valoda]] un [[komi zirjāņu valoda]]. Šajā valodā runā galvenokārt [[komieši]]. 2010. gadā komi valodas pratēju skaits tika lēsts ap 220 tūkstošiem, tomēr 2020. gadā pratēju skaits bija jau tikai 108 958. 

Komi valodai vistuvākā ir [[udmurtu valoda]], ar to tā veido [[permiešu valodas|permiešu valodu]] atzaru [[somugru valodas|somugru valodu]] grupā. Komi valoda ir oficiālā valoda [[Komi Republika|Komi Republikā]], vienā no [[Krievijas Federācija]]s republikām.

== Vēsture ==
Komi valodas vēsturiskā attīstība saistīta ar seno permas valodu kopību, no kuras vēlāk izveidojās komi, komi-permiešu un udmurtu valoda. 
[[Attēls:Alfabeto di san Stefano (Komi).png|left|thumb|Komi alfabēts, ko izveidojis [[Stefans no Permas]]]]
Par vienu no nozīmīgākajiem posmiem komi valodas vēsturē uzskatāms 14. gadsimts, kad misionārs [[Stefans no Permas]] izveidoja īpašu rakstības sistēmu komi valodai — [[Senpermas raksts|senpermas rakstu]] jeb aburu. Šī rakstība tika izmantota galvenokārt kristīgo tekstu tulkošanai un reliģiskajai darbībai Permas apgabalā. Tā ir viena no agrīnākajām rakstības tradīcijām somugru valodās Krievijas teritorijā.

Vēlāk, pieaugot [[Maskavijas lielkņaziste|Maskavijas]] un pēc tam [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijas]] politiskajai ietekmei, komi valodas rakstiskā lietojuma joma sašaurinājās. Administrācijā, baznīcā un izglītībā dominēja [[krievu valoda]], savukārt komi valoda saglabājās galvenokārt mutvārdu saziņā, folklorā un vietējā kultūrā.

19. gadsimtā sākās sistemātiskāka komi valodas zinātniskā izpēte. Valodnieki un etnogrāfi vāca folkloras materiālus, aprakstīja dialektus un pētīja komi valodas gramatisko struktūru. Šajā periodā nostiprinājās priekšstats par komi valodu kā atsevišķu urāliešu valodu saimes valodu ar senām literārām tradīcijām.

20. gadsimta sākumā, īpaši pēc [[Krievijas revolūcija|Krievijas revolūcijas]], komi valodas attīstībā sākās jauns posms. Padomju valodas politikas ietvaros tika veicināta nacionālo valodu standartizācija, izglītība dzimtajā valodā un preses izdošana. Komi valodai tika izstrādātas standartizētas rakstības normas, un tā tika izmantota skolās, periodikā un literatūrā.

20. gadsimta gaitā komi valodas rakstība vairākas reizes tika reformēta. Sākotnēji tika izmantota kirilicā balstīta rakstība, vēlāk īslaicīgi tika ieviests latīņu alfabēts, bet 1930. gadu beigās komi valoda atkal pārgāja uz [[Kirilica|kirilicu]]. Mūsdienās komi valodas rakstība balstās uz [[Krievu alfabēts|krievu alfabētu]] ar papildu burtiem specifisku skaņu apzīmēšanai.

Padomju perioda otrajā pusē komi valodas sabiedriskā funkcija pakāpeniski vājinājās. Urbanizācija, migrācija un krievu valodas dominējošais statuss izglītībā un pārvaldē veicināja komi valodas lietojuma samazināšanos. 

Pēc [[Padomju Savienība|Padomju Savienības]] sabrukuma komi valoda formāli ieguva oficiālu statusu [[Komi Republika|Komi Republikā]] līdzās krievu valodai. Tās lietojums ikdienas saziņā un izglītībā joprojām ir ierobežots. Mūsdienās komiešu valoda tiek uzskatīta par apdraudētu valodu.

== Rakstība ==
Kopš 17. gadsimta tiek lietots uz [[Kirilica|kirilicas]] balstīts raksts (1930–1936. gadā tika rakstīts ar [[Latīņu raksts|latīņu]] burtiem). No 1918. līdz 1930. gadam un no 1936. līdz 1938. gadam izmantoja Molodcova alfabētu ar 32 burtiem: А/а Б/б В/в Г/г Ԁ/ԁ Ԃ/ԃ Е/е Ж/ж Җ/җ Ԅ/ԅ Ԇ/ԇ І/і Ј/ј К/к Л/л Ԉ/ԉ М/м Н/н Ԋ/ԋ О/о Ӧ/ӧ П/п Р/р С/с Ԍ/ԍ Т/т Ԏ/ԏ У/у Ч/ч Ш/ш Щ/щ Ы/ы. Mūsdienu alfabēts, kas tika ieviests 1938. gadā, sastāv no 35 burtiem, pamatojoties uz [[Krievu alfabēts|krievu alfabētu]].

* Mūsdienu komi alfabēts:

{| style=&quot;font-family:Microsoft Sans Serif; font-size:1.4em; border-color:#000000; border-width:1px; border-style:solid; border-collapse:collapse; background-color:#F8F8EF&quot;
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | А а
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Б б
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | В в
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Г г
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Д д
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Е е
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Ё ё
|-
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Ж ж
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | З з
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | И и
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | І і
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Й й
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | К к
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Л л
|-
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | М м
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Н н
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | О о
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Ӧ ӧ
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | П п
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Р р
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | С с
|-
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Т т
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | У у
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Ф ф
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Х х
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Ц ц
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Ч ч
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Ш ш
|-
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Щ щ
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Ъ ъ
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Ы ы
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Ь ь
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Э э
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Ю ю
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Я я
|}

== Skatīt arī ==

* [[Perma (zeme)]]

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{valoda-aizmetnis}}

{{Urāliešu valodas}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Urāliešu valodas]]
[[Kategorija:Krievijas valodas]]
[[Kategorija:Komi]]</text>
      <sha1>ii9iihcqelxy5z3vf7wu9cefgotef5j</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4465594</id>
      <parentid>4465593</parentid>
      <timestamp>2026-05-09T10:41:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4465594</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7675" sha1="s2szfa7jpio8i5wjrav2o8il6c6jbzy" xml:space="preserve">{{Valodas infokaste
 |       name = Komi valoda
 | nativename = ''коми кыв''
 |familycolor = Urāliešu
 |     states = {{RUS}}
 |     region = [[Komi]], [[Permas novads]], [[Kirovas apgabals]]
 |   speakers = 108 958 (2020)
 |       fam1 = [[urāliešu valodas|urāliešu]]
 |       fam2 = [[somugru valodas|somugru]]
 |       fam3 = [[permiešu valodas|permiešu]]
 |     nation = [[Komi]] ([[Krievija]])
 |       iso1 = kv
 |       iso2 = kom
 |lc1=kom|ll1=Komi valoda|ld1= Komi valoda (vispārīgi)
 |lc2=koi|ll2=Komi-permiešu valoda|ld2=Komi-permiešu
 |lc3=kpv|ll3=Komi-zirjāņu valoda|ld3=Komi-zirjāņu
 |        map = 
|image=[[Attēls:5.1a-Komi-languages.png|214px]]}}

'''Komi valoda''' (''коми кыв'') jeb '''komiešu valoda'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url= https://www.vestnesis.lv/ta/id/140080 |title= Par pasaules valodu un valodu grupu nosaukumiem latviešu valodā |publisher= [[Latvijas Vēstnesis]] |date= 2006. gada 19. jūlijs |accessdate= 2017. gada 12. jūnijā}}&lt;/ref&gt; ir [[urāliešu valodas|urāliešu valodu]] saimes [[makrovaloda]], kurā ietilpst [[komi permiešu valoda]] un [[komi zirjāņu valoda]]. Šajā valodā runā galvenokārt [[komieši]]. 2010. gadā komi valodas pratēju skaits tika lēsts ap 220 tūkstošiem, tomēr 2020. gadā pratēju skaits bija jau tikai 108 958. 

Komi valodai vistuvākā ir [[udmurtu valoda]], ar to tā veido [[permiešu valodas|permiešu valodu]] atzaru [[somugru valodas|somugru valodu]] grupā. Komi valoda ir oficiālā valoda [[Komi Republika|Komi Republikā]], vienā no [[Krievijas Federācija]]s republikām.

== Vēsture ==
Komi valodas vēsturiskā attīstība saistīta ar seno permas valodu kopību, no kuras vēlāk izveidojās komi, komi permiešu un udmurtu valoda. 
[[Attēls:Alfabeto di san Stefano (Komi).png|left|thumb|Komi alfabēts, ko izveidojis [[Stefans no Permas]]]]
Par vienu no nozīmīgākajiem posmiem komi valodas vēsturē uzskatāms 14. gadsimts, kad misionārs [[Stefans no Permas]] izveidoja īpašu rakstības sistēmu komi valodai — [[Senpermas raksts|senpermas rakstu]] jeb aburu. Šī rakstība tika izmantota galvenokārt kristīgo tekstu tulkošanai un reliģiskajai darbībai Permas apgabalā. Tā ir viena no agrīnākajām rakstības tradīcijām somugru valodās Krievijas teritorijā.

Vēlāk, pieaugot [[Maskavijas lielkņaziste|Maskavijas]] un pēc tam [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijas]] politiskajai ietekmei, komi valodas rakstiskā lietojuma joma sašaurinājās. Administrācijā, baznīcā un izglītībā dominēja [[krievu valoda]], savukārt komi valoda saglabājās galvenokārt mutvārdu saziņā, folklorā un vietējā kultūrā.

19. gadsimtā sākās sistemātiskāka komi valodas zinātniskā izpēte. Valodnieki un etnogrāfi vāca folkloras materiālus, aprakstīja dialektus un pētīja komi valodas gramatisko struktūru. Šajā periodā nostiprinājās priekšstats par komi valodu kā atsevišķu urāliešu valodu saimes valodu ar senām literārām tradīcijām.

20. gadsimta sākumā, īpaši pēc [[Krievijas revolūcija|Krievijas revolūcijas]], komi valodas attīstībā sākās jauns posms. Padomju valodas politikas ietvaros tika veicināta nacionālo valodu standartizācija, izglītība dzimtajā valodā un preses izdošana. Komi valodai tika izstrādātas standartizētas rakstības normas, un tā tika izmantota skolās, periodikā un literatūrā.

20. gadsimta gaitā komi valodas rakstība vairākas reizes tika reformēta. Sākotnēji tika izmantota kirilicā balstīta rakstība, vēlāk īslaicīgi tika ieviests latīņu alfabēts, bet 1930. gadu beigās komi valoda atkal pārgāja uz [[Kirilica|kirilicu]]. Mūsdienās komi valodas rakstība balstās uz [[Krievu alfabēts|krievu alfabētu]] ar papildu burtiem specifisku skaņu apzīmēšanai.

Padomju perioda otrajā pusē komi valodas sabiedriskā funkcija pakāpeniski vājinājās. Urbanizācija, migrācija un krievu valodas dominējošais statuss izglītībā un pārvaldē veicināja komi valodas lietojuma samazināšanos. 

Pēc [[Padomju Savienība|Padomju Savienības]] sabrukuma komi valoda formāli ieguva oficiālu statusu [[Komi Republika|Komi Republikā]] līdzās krievu valodai. Tās lietojums ikdienas saziņā un izglītībā joprojām ir ierobežots. Mūsdienās komiešu valoda tiek uzskatīta par apdraudētu valodu.

== Rakstība ==
Kopš 17. gadsimta tiek lietots uz [[Kirilica|kirilicas]] balstīts raksts (1930–1936. gadā tika rakstīts ar [[Latīņu raksts|latīņu]] burtiem). No 1918. līdz 1930. gadam un no 1936. līdz 1938. gadam izmantoja Molodcova alfabētu ar 32 burtiem: А/а Б/б В/в Г/г Ԁ/ԁ Ԃ/ԃ Е/е Ж/ж Җ/җ Ԅ/ԅ Ԇ/ԇ І/і Ј/ј К/к Л/л Ԉ/ԉ М/м Н/н Ԋ/ԋ О/о Ӧ/ӧ П/п Р/р С/с Ԍ/ԍ Т/т Ԏ/ԏ У/у Ч/ч Ш/ш Щ/щ Ы/ы. Mūsdienu alfabēts, kas tika ieviests 1938. gadā, sastāv no 35 burtiem, pamatojoties uz [[Krievu alfabēts|krievu alfabētu]].

* Mūsdienu komi alfabēts:

{| style=&quot;font-family:Microsoft Sans Serif; font-size:1.4em; border-color:#000000; border-width:1px; border-style:solid; border-collapse:collapse; background-color:#F8F8EF&quot;
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | А а
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Б б
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | В в
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Г г
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Д д
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Е е
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Ё ё
|-
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Ж ж
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | З з
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | И и
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | І і
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Й й
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | К к
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Л л
|-
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | М м
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Н н
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | О о
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Ӧ ӧ
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | П п
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Р р
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | С с
|-
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Т т
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | У у
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Ф ф
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Х х
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Ц ц
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Ч ч
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Ш ш
|-
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Щ щ
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Ъ ъ
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Ы ы
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Ь ь
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Э э
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Ю ю
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Я я
|}

== Skatīt arī ==

* [[Perma (zeme)]]

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{valoda-aizmetnis}}

{{Urāliešu valodas}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Urāliešu valodas]]
[[Kategorija:Krievijas valodas]]
[[Kategorija:Komi]]</text>
      <sha1>s2szfa7jpio8i5wjrav2o8il6c6jbzy</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2017. gada NHL drafts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>353634</id>
    <revision>
      <id>4465395</id>
      <parentid>4463872</parentid>
      <timestamp>2026-05-08T21:59:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>/* 4. kārta */</comment>
      <origin>4465395</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4777" sha1="sxejsndc2f5w8z2tgov0ycnesfxtgnl" xml:space="preserve">{{Drafta infokaste
| name           = 2017. gada NHL drafts
| logo           = 
| logosize       = 
| image          = 
| imagesize      = 
| caption        = 
| date           = [[2017]]. gada [[23. jūnijs|23]].-[[24. jūnijs]]
| time           = 
| location       = {{vieta|ASV|Čikāga}}
| network        = 
| first          = {{flaga|Šveice}} [[Niko Hišīrs]]
| first_t        = [[Ņūdžersijas &quot;Devils&quot;]]
| first_l        = Nacionālās hokeja līgas drafts#Visi NHL drafti
| first_r        = 30
| most           = 
| fewest         = 
| overall        = 217
| draftlist      = [[Nacionālās hokeja līgas drafts|NHL drafti]]
| prev_year      = [[2016. gada NHL drafts|2016]]
| next_year      = [[2018. gada NHL drafts|2018]]
}}
'''2017. gada NHL drafts''' bija 55. [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] [[Nacionālās hokeja līgas drafts|drafts]], kurš norisinājās [[2017. gads|2017]]. gada [[23. jūnijs|23. jūnijā]] [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Kopā tika draftēti 217 spēlētāji septiņās kārtās.

== 1. kārta ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! width=30px |Nr.
! width=210px |Spēlētājs
! width=180px |Komanda
|-
|1
|{{flaga|Šveice}} [[Niko Hišīrs]]
|[[Ņūdžersijas &quot;Devils&quot;]]
|-
|2
|{{flaga|Kanāda}} [[Nolans Patriks]]
|[[Filadelfijas &quot;Flyers&quot;]]
|-
|3
|{{flaga|Somija}} [[Miro Heiskanens]]
|[[Dalasas &quot;Stars&quot;]]
|-
|4
|{{flaga|Kanāda}} [[Keils Makars]]
|[[Kolorādo &quot;Avalanche&quot;]]
|-
|5
|{{flaga|Zviedrija}} [[Eliāšs Petešons]]
|[[Vankūveras &quot;Canucks&quot;]]
|-
|6
|{{flaga|Kanāda}} [[Kodijs Glass]]
|[[Vegasas &quot;Golden Knights&quot;]]
|-
|7
|{{flaga|Zviedrija}} [[Liass Andešons]]
|[[Ņujorkas &quot;Rangers&quot;]]
|-
|8
|{{flaga|ASV}} [[Keisijs Mitelštats]]
|[[Bufalo &quot;Sabres&quot;]]
|-
|9
|{{flaga|Kanāda}} [[Maikls Rasmusens]]
|[[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]]
|-
|10
|{{flaga|Kanāda}} [[Ovens Tipets]]
|[[Floridas &quot;Panthers&quot;]]
|-
|11
|{{flaga|Kanāda}} [[Gabriels Vilardi]]
|[[Losandželosas &quot;Kings&quot;]]
|-
|11
|{{flaga|Čehija}} [[Martins Nečass]]
|[[Karolīnas &quot;Hurricanes&quot;]]
|-
|13
|{{flaga|Kanāda}} [[Niks Suzuki]]
|[[Vegasas &quot;Golden Knights&quot;]]
|-
|14
|{{flaga|Kanāda}} [[Kalans Fūts]]
|[[Tampabejas &quot;Lightning&quot;]]
|-
|15
|{{flaga|Zviedrija}} [[Ēriks Brenstrēms]]
|[[Vegasas &quot;Golden Knights&quot;]]
|-
|16
|{{flaga|Somija}} [[Jūso Velimeki]]
|[[Kalgari &quot;Flames&quot;]]
|-
|17
|{{flaga|Zviedrija}} [[Timotijs Liljegrens]]
|[[Toronto &quot;Maple Leafs&quot;]]
|-
|18
|{{flaga|Somija}} [[Urho Vākanainens]]
|[[Bostonas &quot;Bruins&quot;]]
|-
|19
|{{flaga|ASV}} [[Džošs Noriss]]
|[[Sanhosē &quot;Sharks&quot;]]
|-
|20
|{{flaga|Kanāda}} [[Roberts Tomass]]
|[[Sentluisas &quot;Blues&quot;]]
|-
|21
|{{flaga|Čehija}} [[Filips Hitils]]
|[[Ņujorkas &quot;Rangers&quot;]]
|-
|22
|{{flaga|ASV}} [[Kailers Jamamoto]]
|[[Edmontonas &quot;Oilers&quot;]]
|-
|23
|{{flaga|Kanāda}} [[Pjērs Olivers Džozefs]]
|[[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]]
|-
|24
|{{flaga|Somija}} [[Kristians Vesalainens]]
|[[Vinipegas &quot;Jets&quot;]]
|-
|25
|{{flaga|ASV}} [[Raiens Pēlings]]
|[[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]]
|-
|26
|{{flaga|ASV}} [[Džeiks Otindžers]]
|[[Dalasas &quot;Stars&quot;]]
|-
|27
|{{flaga|Kanāda}} [[Morgans Frosts]]
|[[Filadelfijas &quot;Flyers&quot;]]
|-
|28
|{{flaga|Kanāda}} [[Šeins Bouerss]]
|[[Otavas &quot;Senators&quot;]]
|-
|29
|{{flaga|Somija}} [[Henri Jokiharju]]
|[[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]]
|-
|30
|{{flaga|Somija}} [[Ēli Tolvanens]]
|[[Našvilas &quot;Predators&quot;]]
|-
|31
|{{flaga|Krievija}} [[Klims Kostins]]
|[[Sentluisas &quot;Blues&quot;]]
|}

== 2. kārta ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! width=&quot;30px&quot; |Nr.
! width=&quot;210px&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;180px&quot; |Komanda
|-
|36
|{{Flaga|SWE}} [[Jespers Bokvists]]
|[[Ņūdžersijas &quot;Devils&quot;]]
|-
|39
|{{Flaga|ASV}} [[Džeisons Robertsons]]
|[[Dalasas &quot;Stars&quot;]]
|-
|45
|{{flaga|Francija}} [[Aleksandrs Teksjē]]
|[[Kolumbusas &quot;Blue Jackets&quot;]]
|-
|49
|{{Flaga|Kanāda}} [[Mario Ferrāro]]
|[[Sanhosē &quot;Sharks&quot;]]
|-
|50
|{{Flaga|Kanāda}} [[Makss Komtuā]]
|[[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]]
|}

== 3. kārta ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! width=&quot;30px&quot; |Nr.
! width=&quot;210px&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;180px&quot; |Komanda
|-
|78
|{{Flaga|Kanāda}} [[Stjuarts Skiners]]
|[[Edmontonas &quot;Oilers&quot;]]
|}

== 4. kārta ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! width=&quot;30px&quot; |Nr.
! width=&quot;210px&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;180px&quot; |Komanda
|-
|103
|{{Flaga|ASV}} [[Maikijs Andersons]]
|[[Losandželosas &quot;Kings&quot;]]
|-
|111
|{{Flaga|ASV}} [[Džeremijs Sveimens]]
|[[Bostonas &quot;Bruins&quot;]]
|-
|117
|{{Flaga|SWE}} [[Emīls Bemstrems]]
|[[Kolumbusas &quot;Blue Jackets&quot;]]
|}
== 5. kārta ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! width=&quot;30px&quot; |Nr.
! width=&quot;210px&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;180px&quot; |Komanda
|-
|136
|{{Flaga|Vācija}} [[Leons Gavanke]]
|[[Vinipegas &quot;Jets&quot;]]
|-
|143
|{{Flaga|SVK}} [[Marians Studeničs]]
|[[Ņūdžersijas &quot;Devils&quot;]]
|-
|152
|{{Flaga|SLO}} [[Jans Drozgs]]
|[[Pitsburgas &quot;Penguins&quot;]]
|}
{{Hokejs-aizmetnis}}
{{NHLdrafts}}

[[Kategorija:2017. gads sportā]]
[[Kategorija:NHL drafts]]</text>
      <sha1>sxejsndc2f5w8z2tgov0ycnesfxtgnl</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jaunpils novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums</title>
    <ns>0</ns>
    <id>355161</id>
    <revision>
      <id>4465497</id>
      <parentid>4461369</parentid>
      <timestamp>2026-05-09T06:26:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4465497</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2236" sha1="j7wp788s8uivl9gkje4760wkiogd2ih" xml:space="preserve">[[Attēls:LVA Jaunpils novads COA.png|150px|thumb|Jaunpils novada ģerbonis]]
Šajā uzskaitījumā apkopoti '''[[Jaunpils novads|Jaunpils novada]] pašvaldības vadītāji'''. Jaunpils novads tika izveidots [[2009]]. gada [[1. jūlijs|1. jūlijā]], apvienojot [[Jaunpils pagasts|Jaunpils]] un [[Viesatu pagasts|Viesatu]] pagastus.&lt;ref&gt;[http://www.jaunpils.lv/jaunpils%20novada%20vispariga%20informacija.php Jaunpils novada vispārīga informācija]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

== Uzskaitījums ==
{{colbegin|3}}
{{legend| gold| [[Jaunpils - Viesatas]] |border=1px solid #AAAAAA}}
{{legend| #EF9D48| [[Tautas partija]] |border=1px solid #AAAAAA}}
{{legend| #647A28| [[Zaļo un Zemnieku savienība]] |border=1px solid #AAAAAA}}
{{colend}}
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
!colspan=&quot;2&quot;| # !! Portrets !! Vārds, uzvārds&lt;br/&gt; &lt;small&gt;(Dzimis—miris)&lt;/small&gt; !! Pilnvaru termiņš !! Partija !! Pašvaldību vēlēšanas !! Piezīmes 
|-
| align=&quot;center&quot; colspan=&quot;8&quot;| '''Novada pašvaldības vadītājs (2009 — 2021)''' 
|-
| style=&quot;background: gold| || rowspan=&quot;3&quot;| '''1.''' || rowspan=&quot;3&quot;| [[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - Ligita Gintere (cropped).jpg|80px]] || rowspan=&quot;3&quot;| '''[[Ligita Gintere]]'''&lt;br/&gt; &lt;small&gt;(1957)&lt;/small&gt; || rowspan=&quot;3&quot;| [[2009]]. gada [[1. jūlijs]] — [[2021]]. gada [[1. jūlijs]] || [[Jaunpils - Viesatas]] || [[2009. gada Jaunpils novada domes vēlēšanas|2009]] || rowspan=&quot;3&quot;|
|-
| style=&quot;background: #EF9D48| || [[Tautas partija]] || [[2013. gada Jaunpils novada domes vēlēšanas|2013]]
|-
| style=&quot;background: #647A28| || [[Zaļo un Zemnieku savienība]] || [[2017. gada Jaunpils novada domes vēlēšanas|2017]]
|-
| align=&quot;center&quot; colspan=&quot;8&quot; |'''Amats apvienots ar [[Tukuma novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Tukuma novada pašvaldības vadītāja]] amatu'''
|}

== Ārējās saites ==
* [http://www.jaunpils.lv/ Jaunpils novads] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140517141520/http://jaunpils.lv/ |date={{dat|2014|05|17||bez}} }}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Latvijas pašvaldību vadītāju uzskaitījumi}}

[[Kategorija:Jaunpils novads|Pašvaldība]]
[[Kategorija:Latvijas pašvaldību vadītāji]]
[[Kategorija:Ar Latviju saistīti uzskaitījumi|Jaunpils novads]]</text>
      <sha1>j7wp788s8uivl9gkje4760wkiogd2ih</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ilga Bērza</title>
    <ns>0</ns>
    <id>355671</id>
    <revision>
      <id>4465411</id>
      <parentid>4198939</parentid>
      <timestamp>2026-05-09T00:12:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 2 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4465411</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4376" sha1="lifqxdj6bdxiord81pfnxnwsm3m9gb2" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|             platums = 
|               vārds = Ilga Bērza
|          vārds_orig = 
|              attēls = 
|          att_izmērs = 
|       att_nosaukums = 
|          dz_dat_alt =
|             dz_gads = 1933
|          dz_mēnesis = 12
|            dz_diena = 21
|            dz_vieta = {{vieta|Latvija|Cēsis}}
|           m_dat_alt = 
|              m_gads = 2012
|           m_mēnesis = 3
|             m_diena = 25
|             m_vieta = 
|        dzīves_vieta = 
|           pilsonība = 
|             tautība = 
|        nodarbošanās = dzejniece
|            ienākumi = 
|       darbības_gadi = 
|             dzimums = S
|              vecāki = 
|               brāļi = 
|               māsas = 
|        dzīvesbiedrs = 
|          alma_mater = [[Cēsu Skolotāju institūts]]&lt;br /&gt;[[Rīgas Pedagoģiskais institūts]]
|               bērni = 
|            piezīmes = 
}}
'''Ilga Bērza''' (īstais vārds Ilga Bērziņa, dzimusi [[Cēsis|Cēsīs]] {{dat|1933|12|21}}, mirusi {{dat|2012|3|25}}) bija latviešu [[Dzejnieks|dzejniece]]. 1952. gadā beigusi [[Cēsu 1. vidusskola|Cēsu 1. vidusskolu]]. Pirmā publikācija — 1969. gada janvārī. 
 
Dzimusi namdara ģimenē. Nākamās dzejnieces māte bijusi aizrautīga lasītāja, ļoti mīlējusi dzeju, arī tēvs rakstījis dzejoļus, tikai nav tos publicējis.&lt;ref name=&quot;edruva&quot;&gt;[http://edruva.lv/ilgai-berzai-75/ Ilgai Bērzai - 75]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;  

Ilga Bērza darbojusies Cēsu jauno autoru apvienībā.&lt;ref name=&quot;edruva&quot; /&gt; 1954. gadā beigusi [[Cēsu Skolotāju institūts|Cēsu skolotāju institūta]] Dabaszinību un ģeogrāfijas fakultāti, bet 1958. gadā — [[Rīgas Pedagoģiskais institūts|Rīgas Pedagoģisko institūtu]]. Strādājusi par bibliotekāri Rīgā, skolotāju Saulkrastu vidusskolā, vēlāk Rīgas 5. astoņgadīgajā skolā un [[Rīgas 28. vidusskola|Rīgas 28. vidusskolā]], no 1973. gada līdz 1981. gadam — par [[Rīgas Skolēnu pils|Rīgas Pionieru pils]] Jauno autoru pulciņa vadītāju (kopā ar dzejnieci [[Ilga Rismane|Ilgu Rismani]]). 

I. Bērza sarakstījusi vairākus dzejoļu krājumus. Viņas dzejā izmantoti Latvijas dabas un folkloras motīvi, kā arī Latvijas vēstures tēmas. Ilgas Bērzas dzejoļi publicēti arī dažādos kopkrājumos, vairākiem no tiem dažādi komponisti ir sacerējuši mūziku.&lt;ref name=&quot;edruva&quot; /&gt; [[Ēriks Ešenvalds|Ērika Ešenvalda]] 2008. gadā sacerētajā [[Kantāte|kantātē]] &quot;Latvija. Gadalaiku impresijas&quot;, kas bija veltīta Latvijas 90. gadadienai, izskan arī Ilgas Bērzas dzejas rindas.&lt;ref&gt;[http://klasika.lsm.lv/lv/raksts/latvijas-koncertzales/erika-esenvalda-gadalaiku-impresijas-2014.-gada-4.-maija-lielaja.a67783/ Latvijas koncertzālēs. Ērika Ešenvalda &quot;Gadalaiku impresijas&quot; 2014. gada 4. maijā Lielajā ģildē]&lt;/ref&gt;

Mirusi 2012. gada 25. martā, apglabāta Āraišu Vanagu kapos.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.biblioteka.cesis.lv/lv/sakums/novadp%C4%93tniec%C4%ABba/novadnieki/novadnieks.html?id=411 |title=Cēsu Centrālā bibliotēka. Novadnieks. |access-date={{dat|2018|03|22||bez}} |archive-date={{dat|2021|04|11||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210411011359/http://www.biblioteka.cesis.lv/lv/sakums/novadp%C4%93tniec%C4%ABba/novadnieki/novadnieks.html?id=411 }}&lt;/ref&gt;

== Dzejoļu krājumi ==
* &quot;Upeņvējš&quot; (1972)
* &quot;Ugunspuķe&quot; (1979)
* &quot;Gaujas mūžīgais tecējums&quot; (1983)
* &quot;Gaujas māte&quot; (1988)&lt;ref&gt;[http://en.lulfmi.lv/?p=51&amp;kopa=6&amp;r=berza-ilga Humanitāro zinātņu virtuālā enciklopēdija: Bērza Ilga]&lt;/ref&gt;
* &quot;Balta veste Amatai&quot; (2002)&lt;ref&gt;[http://www.ibook.lv/BD_balta-veste-amatai-ilga-berza.aspx?BID=685cf57d-b5bc-49b6-bf5e-2309d44cfe69 Balta veste Amatai. Ilga Bērza]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
* &quot;Prieka putnu pārnākšana&quot; (2008)&lt;ref&gt;[http://www.lgramata.lv/index.php?page=shop.product_details&amp;flypage=flypage.tpl&amp;product_id=2980&amp;category_id=220&amp;option=com_virtuemart&amp;Itemid=30&amp;vmcchk=1&amp;Itemid=30 Prieka putnu pārnākšana. Ilga Bērza]&lt;/ref&gt; 
* &quot;Gadalaiku gaisma&quot; (2009)&lt;ref&gt;[http://www.ibook.lv/BD_gadalaiku-gaisma-ilga-berza.aspx?BID=50b8163f-4a2c-4533-b9b1-f4f3ff40234e Gadalaiku gaisma./ Ilga Bērza]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{Latvijas cilvēks-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}
{{DEFAULTSORT:Bērza, Ilga}}

[[Kategorija:Latvijas dzejnieki]]</text>
      <sha1>lifqxdj6bdxiord81pfnxnwsm3m9gb2</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Markuss Rešfords</title>
    <ns>0</ns>
    <id>365500</id>
    <revision>
      <id>4465515</id>
      <parentid>4394318</parentid>
      <timestamp>2026-05-09T07:12:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <origin>4465515</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7415" sha1="pamai6tuf86musq8c4hdxkudbkdmuns" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1997|10|31}}
| birth_place = 
| caps1 = 287
| caption = Rešfords 2018. gadā
| clubnumber = 14
| clubs1 = {{flaga|Anglija}} [[Manchester United FC|Manchester United]]
| countryofbirth = {{vieta|Anglija|Mančestra}}
| currentclub = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[FC Barcelona|Barcelona]]
| goals1 = 87
| height = 180&lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://www.premierleague.com/players/13565/Marcus-Rashford/overview|title=Marcus Rashford Manchester United Forward, Profile &amp; Stats &amp;#124; Premier League|website=www.premierleague.com}}&lt;/ref&gt;
| image = Marcus Rashford, FWC 2018 - Round of 16 - COL v ENG - Photo 106 (cropped).jpg
| nationalcaps1 = 2
| nationalcaps2 = 2
| nationalcaps3 = 2
| nationalcaps4 = 1
| nationalcaps5 = 62
| nationalgoals1 = 0
| nationalgoals2 = 0
| nationalgoals3 = 0
| nationalgoals4 = 3
| nationalgoals5 = 17
| nationalteam1 = {{flaga|Anglija}} Anglija U16
| nationalteam2 = {{flaga|Anglija}} Anglija U18
| nationalteam3 = {{flaga|Anglija}} Anglija U20
| nationalteam4 = {{flaga|Anglija}} Anglija U21
| nationalteam5 = {{fb|ENG}}
| nationalyears1 = 2012
| nationalyears2 = 2014
| nationalyears3 = 2016
| nationalyears4 = 2016
| nationalyears5 = 2016—
| ntupdate = {{dat|2026|05|09|SK|bez}}
| pcupdate = {{dat|2026|05|09|SK|bez}}
| name = 
| playername = Markuss Rešfords
| position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]]
| years1 = 2015—
| clubs2 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Aston Villa FC|Aston Villa]]
| years2 = 2025
| caps2 = 10
| goals2 = 2
| clubs3 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[FC Barcelona|Barcelona]]
| years3 = 2025—
| caps3 = 29
| goals3 = 7
}}

'''Markuss Rešfords''' ({{Val|en|Marcus Rashford}}; dzimis {{Dat|1997|10|31}}) ir [[Anglija]]s [[futbolists]], spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā un pārstāv [[Anglijas futbola izlase|Anglijas futbola izlasi]]. Kopš 2025. gada Rešfords spēlē Spānijas ''[[La Liga]]'' komandā ''[[FC Barcelona|Barcelona]]'', kas viņu īrē no ''[[Manchester United FC|Manchester United]]''.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/anglija/03022025-man_united_lidz_sezonas_beigam_aston_vill|title=&quot;Man United&quot; līdz sezonas beigām &quot;Aston Villa&quot; izīrē uzbrucēju Rešfordu|website=Sportacentrs.com|access-date=2025-02-03|date=|language=}}&lt;/ref&gt;

''Manchester United'' sastāvā debitēja {{Dat|2016|2|25||bez}} [[UEFA Eiropas līga]]s sešpadsmitdaļfināla atbildes spēlē pret [[Dānija]]s klubu ''[[FC Midtjylland]]''. Šajā spēlē Rešfords guva 2 vārtus un palīdzēja uzvarēt ar 5:1.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/26022016-neplanots_debitants_ar_diviem_vartiem_izg|title=Neplānots debitants ar diviem vārtiem izglābj Mančestru, &quot;Napoli&quot; izstājas|work=Sportacentrs.com|access-date=2017-11-17|date=2016-02-26|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt; Rešfords kļuva par visu laiku jaunāko ''Manchester United'' futbolistu, kurš guvis vārtus Eirokausos.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://metro.co.uk/2016/02/26/five-things-you-need-to-know-about-manchester-uniteds-new-hero-marcus-rashford-5719013/|title=Five things you need to know about Man Utd's new hero Marcus Rashford|work=Metro|access-date=2017-11-17|date=2016-02-26|language=en-GB}}&lt;/ref&gt; Premjerlīgā Rešfords debitēja trīs dienas vēlāk pret [[Londonas &quot;Arsenal&quot;]], kurā guva divus vārtus un ''United'' uzvarēja 3:2.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/anglija/28022016-mu_sensacija_rasfords_iesit_divreiz_un_pa|title=MU sensācija Rašfords iesit divreiz un palīdz sarūgtināt ''Arsenal''|work=Sportacentrs.com|access-date=2017-11-17|date=2016-02-28|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt; Rešfords guvis vārtus arī savās debijās [[Anglijas Līgas kauss|Anglijas Līgas kausā]] un [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]]. ''Manchester United'' sastāvā ieguvis [[Anglijas Līgas kauss|Anglijas Līgas kausu]] un [[UEFA Eiropas līga]]s trofeju.

[[Anglijas futbola izlase|Anglijas futbola izlasē]] debitēja spēlē pret [[Austrālijas futbola izlase|Austrāliju]], kad guva arī vārtus un palīdzēja Anglijai uzvarēt ar 2:1. Rešfords kļuva par visu laiku jaunāko debitantu, kurš guvis vārtus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/euro2016/27052016-resfordam_varti_debija_un_rekords_anglija?is_mobile=0|title=Rešfordam vārti debijā un rekords, Anglija pārspēj Austrāliju|website=Sportacentrs.com|access-date=2017-11-17|date=2016-05-27}}&lt;/ref&gt; Spēlējis [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016. gada Eiropas čempionātā]],&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/izlases/31052016-beljerins_brauks_uz_franciju_del_boske_pa|title=Beljerins iekļauts Spānijas sastāvā, angļiem 18 gadīgais Rešfords|work=Sportacentrs.com|access-date=2017-11-17|date=2016-05-31|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt; kā arī [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018. gada FIFA Pasaules kausā]].

2020. gadā, par viņa ieguldījumu bērnu [[Bads|bada]] mazināšanā [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], viņš tika apbalvots ar [[Britu impērijas ordenis|Britu impērijas ordeni]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.theguardian.com/uk-news/2020/oct/09/marcus-rashford-given-mbe-in-birthday-honours-for-school-meals-campaign|title=Marcus Rashford given MBE in birthday honours for school meals campaign|website=the Guardian|access-date=2021-02-09|date=2020-10-09|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Sasniegumi ==
'''Manchester United'''

* [[FA kauss]]: 2015—16, 2023—24&lt;ref&gt;https://sportacentrs.com/futbols/anglija/25052024-iesit_devinpadsmitgadnieki_united_revanse&lt;/ref&gt;; finālists: 2022—23
* [[Anglijas Līgas kauss]]: 2016—17, 2022—23&lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://www.bbc.com/sport/live/football/64691864|title=Carabao Cup final: Man Utd win first trophy since 2017 - reaction|date=2023. gada 25. febr.|via=www.bbc.com}}&lt;/ref&gt;
* [[FA Community Shield]]: 2016
* [[UEFA Eiropas līga]]: [[2016.—2017. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2016—17]]

'''Barcelona'''
* [[Spānijas superkauss]]: 2026&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/spanija/11012026-ugunosana_pirma_puslaika_beigas_superklub?utm_source=dlvr.it&amp;utm_medium=facebook|title=Uguņošana pirmā puslaika beigās, superklubu cīņā Spānijas superkausu iegūst &quot;Barcelona&quot;|website=sportacentrs.com|date=|accessdate=11 January 2026|archive-date=|archive-url=}}&lt;/ref&gt;

'''Anglija'''

* [[UEFA Eiropas čempionāts]] finālists: [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020]]
* [[UEFA Nāciju līga]] trešā vieta: [[2018.—2019. gada UEFA Nāciju līga|2018—19]]

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}

{{Anglijas futbolists-aizmetnis}}
{{Anglijas futbola izlase - FIFA 2018}}
{{Anglijas futbola izlase - FIFA 2022}}

{{DEFAULTSORT:Rešfords, Markuss}}
[[Kategorija:1997. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Lielajā Mančestrā dzimušie]]
[[Kategorija:Anglijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Anglijas futbolisti]]
[[Kategorija:2016. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:Manchester United F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Aston Villa F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:FC Barcelona spēlētāji]]
[[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]</text>
      <sha1>pamai6tuf86musq8c4hdxkudbkdmuns</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Inese Andersone</title>
    <ns>0</ns>
    <id>379200</id>
    <revision>
      <id>4465421</id>
      <parentid>4375993</parentid>
      <timestamp>2026-05-09T01:49:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4465421</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3432" sha1="kh6agqdu71jdcg220cr0r8cy75l9eri" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds               = Inese Andersone
| attēls              = 
| mazs_att            = 
| apraksts            = 
&lt;!------ Pirmais amats ------&gt;
| amats               = [[Rīgas dome]]s deputāts
| term_sākums         = {{dat|2017|06|22|N}}
| term_beigas         = {{dat|2018|09|28|N}}
| dzim_dati           = {{dzimšanas datums un vecums|1981|4|1}}
| dzim_vieta          = 
| dzīves_vieta        = {{vieta|Latvija|Rīga}}
| mir_dati            = 
| mir_vieta           = 
| apglabāts           = 
| tautība             = [[latvieši|latviete]]
| partija = * [[Vienotība]]
| tēvs = 
| māte = 
| dzīvesb = 
| bērni = 
| profesija = uzņēmēja, pasniedzēja, deputāte
| alma_mater = [[Rīgas Ekonomikas augstskola]]
| reliģija = 
| paraksts = 
| paraksts_izm = 
| piezīmes = 
}}

'''Inese Andersone''' (dzimusi {{dat|1981|04|01||bez}}) ir Latvijas uzņēmēja un politiķe. Kopš 2017. gada — [[Rīgas dome]]s deputāte no partijas «[[Vienotība]]».

== Biogrāfija ==
Inese Andersone ir dzimusi {{dat|1981|04|01||bez}}, uzaugusi [[Teika (Rīga)|Teikā]]. Mācījās [[Rīgas Valsts 1. ģimnāzija|Rīgas Valsts 1. ģimnāzijā]], skolas laikā iesaistoties skolēnu pašpārvaldē un organizējot pasākumus. Augstākā izglītība iegūta [[Rīgas Ekonomikas augstskola|Rīgas Ekonomikas augstskolā]] — ekonomikas un biznesa administrācijas bakalaura grāds. Šobrīd Andersone augstskolā darbojas kā vieslektore un mentoru kluba mentore. Pēc augstākās izglītības iegūšanas pusotru gadu dzīvoja [[Zviedrija|Zviedrijā]]. 2015. gadā dzimst meita Ronja.&lt;ref name=&quot;andersone&quot;&gt;[https://ineseandersone.com/2017/04/01/inese-andersone/ IneseAndersone.lv]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

2004. gadā izveidoja uzņēmumu «GatewayBaltic» (tagad «Gateway &amp; Partners»), kas nodarbojas ar eksporta konsultāciju sniegšanu un ir viens no vadošajiem šāda tipa uzņēmumiem Baltijā. Kopš 2009. gada strādā kā konsultante firmā ''Innovation Norway''. 2013. gadā kopā ar domubiedriem izveidoja kustību ''[[The Red Jackets]]'', kas apbalvo izcilākos eksporta zīmolus, tostarp izdodot divas grāmatas.&lt;ref name=&quot;andersone&quot; /&gt;

2017. gadā kandidēja [[2017. gada Rīgas domes vēlēšanas|Rīgas domes vēlēšanās]] no partijas «[[Vienotība]]» saraksta. Tika ievēlēta kā otrā starp četriem «Vienotības» deputātiem, kopumā saņemot 16 820 balsis.&lt;ref&gt;[http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/CandidateList?candidateListId=6KJ79OuLeK2XJQADjVsEGw%3D%3D&amp;locationId=7GMEialdZcbMIUF05%2FV2NA%3D%3D Centrālā vēlēšanu komisija]&lt;/ref&gt;

2018. gadā I. Andersone devās bērna kopšanas atvaļinājumā, bet viņas vietu Rīgas domē ieņēma [[Uģis Rotbergs]]. [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas|2020]]. un [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] pārvēlēta Rīgas domē no apvienības &quot;[[Jaunā Vienotība]]&quot; saraksta, pārstāvot partiju &quot;Vienotība&quot;.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

{{Rīgas dome 2025}}
{{Rīgas dome 2020}}
{{Rīgas dome 2017}}

{{DEFAULTSORT:Andersone, Inese}}
[[Kategorija:1981. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas uzņēmēji]]
[[Kategorija:Rīgas Ekonomikas augstskolas absolventi]]
[[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2017—2020)]]
[[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2020—2025)]]
[[Kategorija:Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas absolventi]]
[[Kategorija:Latvijas pašvaldību deputāti]]</text>
      <sha1>kh6agqdu71jdcg220cr0r8cy75l9eri</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Aromūnu valoda</title>
    <ns>0</ns>
    <id>381786</id>
    <revision>
      <id>4465646</id>
      <parentid>4405710</parentid>
      <timestamp>2026-05-09T11:18:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4465646</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6573" sha1="4vyxlrdtt7zoncbln4oilxq8arz5dw9" xml:space="preserve">{{Valodas infokaste
 |name          = Aromūnu valoda
 |nativename    = ''rrãmãneshti'', ''armãneashti''
 |pronunciation = 
 |states        = [[Grieķija|Grieķijā]], [[Albānija|Albānijā]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedonijā]]
 |region        = [[Balkānu pussala]]
 |speakers      = aptuveni 113 tūkstoši&lt;ref name=&quot;Ethnologue&quot;/&gt;
 |familycolor   = Indoeiropiešu
 |fam2          = [[itāļu valodas]]
 |fam3          = [[romāņu valodas]]
 |fam4          = [[austrumromāņu valodas]]
 |script        = [[latīņu alfabēts]] (aromūnu alfabēts)
 |rank          = 
 |nation        = [[Minoritātes valoda]]:&lt;br /&gt;{{ALB}}&lt;br /&gt;{{MKD}}
 |minority      = 
 |agency        = 
 |extinct       = 
 |caption       = 
 |image         = 
 |map           = [[Attēls:South-Balkan-Romance-languages.png|center|235px|Romāņu valodu izplatībā Balkānu pussalas dienvidos]]
 |iso1          = 
 |iso2          = rup
 |iso3          = rup
}}

'''Aromūnu valoda'''&lt;ref name=&quot;Vēstnesis&quot;/&gt; (''rrãmãneshti'', ''armãneashti''), arī '''Maķedonijas rumāņu valoda''', ir [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] saimes [[romāņu valodas|romāņu valodu]] grupas [[valoda]], kura ir [[dzimtā valoda]] aptuveni 113 tūkstošiem [[aromūni]]em.&lt;ref name=&quot;Ethnologue&quot;/&gt; Aromūnu valodai radniecīga valoda ir [[rumāņu valoda]]. Aromūnu valoda stipri ietekmējusies no [[grieķu valoda]]s un [[dienvidslāvu valodas|dienvidslāvu valodām]]. Lieto pārsvarā 20. gadsimta beigās pieņemto [[Aromūnu alfabēts|aromūnu alfabētu]], [[Grieķija|Grieķijā]] un [[Rumānija|Rumānijā]] arī attiecīgo valstu alfabētus.

== Vēsture ==
Aromūnu valodas vēsture ir saistīta ar [[Balkāni|Balkānu]] romanizāciju [[Romas impērija|Romas impērijas]] laikā. Pēc romiešu varas nostiprināšanās Balkānos vietējie iedzīvotāji pakāpeniski pārņēma [[Latīņu valoda|latīņu valodu]], no kuras vēlāk izveidojās vairākas austrumromāņu valodas, tostarp [[rumāņu valoda]], aromūnu valoda, [[meglenorumāņu valoda]] un [[istrorumāņu valoda]].

Aromūnu valoda izveidojās no Balkānu tautas latīņu valodas paveidiem. Tās runātāji vēsturiski dzīvoja kalnainos apvidos [[Maķedonija|Maķedonijā]], [[Epīra|Epīrā]], [[Tesālija|Tesālijā]], [[Albānija|Albānijā]], [[Grieķija|Grieķijā]], [[Bulgārija|Bulgārijā]] un [[Serbija|Serbijā]]. Aromūni bieži nodarbojās ar lopkopību, tirdzniecību un amatniecību, tāpēc viņu valoda izplatījās vairākos Balkānu reģionos.

Viduslaikos aromūnu valoda attīstījās ciešā kontaktā ar [[Grieķu valoda|grieķu]], [[Albāņu valoda|albāņu]], [[Bulgāru valoda|bulgāru]], [[Maķedoniešu valoda|maķedoniešu]] un citām Balkānu valodām. Šo kontaktu rezultātā aromūnu valodā ienāca daudz aizguvumu, bet tās gramatikā nostiprinājās vairākas Balkānu valodu savienībai raksturīgas pazīmes.

Aromūnu valodas agrīnie rakstiskie pieminekļi ir salīdzinoši vēli. Līdz jaunajiem laikiem tā galvenokārt pastāvēja kā mutvārdu valoda, ko lietoja ģimenē, kopienā, tirdzniecībā un folklorā. Reliģijā, izglītībā un administrācijā aromūni bieži izmantoja grieķu, slāvu, osmaņu turku vai citas reģiona prestižvalodas.

18. un 19. gadsimtā aromūnu kopienās pieauga interese par izglītību un rakstību dzimtajā valodā. Šajā laikā tika radīti pirmie teksti un mācību materiāli aromūnu valodā. Viens no agrākajiem nozīmīgajiem autoriem bija [[Mihails Boiadži]], kurš 1813. gadā Vīnē publicēja aromūnu gramatiku. Šis darbs kļuva par vienu no pirmajiem sistemātiskajiem aromūnu valodas aprakstiem.

19. gadsimtā aromūnu valodas jautājums kļuva saistīts ar Balkānu nacionālajām kustībām. Daļa aromūnu elites orientējās uz [[Grieķija|Grieķiju]] un grieķu izglītības sistēmu, bet cita daļa — uz [[Rumānija|Rumāniju]], kas atbalstīja aromūnu skolu un baznīcu attīstību. Rumānijas atbalstītās skolas Balkānos izmantoja aromūnu vai rumāņu valodu un veicināja aromūnu kultūras identitātes nostiprināšanos.

Pēc [[Balkānu kari|Balkānu kariem]] un [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] aromūnu apdzīvotās teritorijas tika sadalītas starp vairākām valstīm. Tas ietekmēja valodas statusu un izglītības iespējas. Daudzviet aromūnu valoda saglabājās galvenokārt ģimenes un kopienas saziņā, bet publiskajā telpā dominēja valsts valodas — grieķu, albāņu, bulgāru, serbu, maķedoniešu un rumāņu valoda.

20. gadsimtā aromūnu valodas lietojums pakāpeniski samazinājās. To veicināja urbanizācija, migrācija, jauktas laulības, izglītība valsts valodās un aromūnu kopienu izkliede. Daudzās valstīs aromūnu valodai nebija oficiāla statusa vai plašas lietošanas skolās, tāpēc jaunākās paaudzes arvien biežāk pārgāja uz vairākuma valodām.

Mūsdienās aromūnu valoda tiek uzskatīta par apdraudētu valodu. Tā tiek lietota galvenokārt ģimenēs, kultūras biedrībās, folklorā, reliģiskos un sabiedriskos pasākumos. Aromūnu kopienas darbojas [[Grieķija|Grieķijā]], [[Albānija|Albānijā]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedonijā]], [[Bulgārija|Bulgārijā]], [[Serbija|Serbijā]], [[Rumānija|Rumānijā]] un diasporā.

21. gadsimtā tiek īstenotas iniciatīvas aromūnu valodas saglabāšanai: izdod grāmatas un vārdnīcas, veido digitālus materiālus, rīko kultūras pasākumus un māca valodu neformālās skolās. Tomēr vienotas literārās normas un oficiāla statusa trūkums vairākās valstīs joprojām apgrūtina tās plašāku lietojumu.

== Atsauces ==
{{InterWiki|code=rup}}
{{commonscat|Aromunian language|aromūnu valoda}}
{{atsauces|refs=
&lt;ref name=&quot;Vēstnesis&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url= https://www.vestnesis.lv/ta/id/140080 |title= Par pasaules valodu un valodu grupu nosaukumiem latviešu valodā | publisher= [[Latvijas Vēstnesis]] |author= [[Valsts valodas centrs]] |date= 2006. gada 10. jūlijs |access-date= 2018. gada 1. aprīlī |language= latviski}}&lt;/ref&gt; 
&lt;ref name=&quot;Ethnologue&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url= https://www.ethnologue.com/language/rup |title= Aromunian language |publisher= www.ethnologue.com |accessdate= 2018. gada 1. aprīlī |language= angliski}}&lt;/ref&gt;
}}

{{valoda-aizmetnis}}

{{Romāņu valodas}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Romāņu valodas]]
[[Kategorija:Albānijas valodas]]
[[Kategorija:Ziemeļmaķedonijas valodas]]
[[Kategorija:Grieķijas valodas]]
[[Kategorija:Rumāņu valoda]]
[[Kategorija:Aromūni]]
[[Kategorija:Eiropas valodas]]</text>
      <sha1>4vyxlrdtt7zoncbln4oilxq8arz5dw9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ketija Topurija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>384794</id>
    <revision>
      <id>4465432</id>
      <parentid>3774829</parentid>
      <timestamp>2026-05-09T02:49:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>LeontinaVarlamonva</username>
        <id>124299</id>
      </contributor>
      <comment>/* Biogrāfija */</comment>
      <origin>4465432</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7060" sha1="f97gal06z49tge8utkoqabes6wcd5al" xml:space="preserve">{{Mūzikas izpildītāja infokaste
|            Fons = solists
|           Vārds = Ketija Topurija
|      Vārds_orig = ქეთევან თოფურია
|          Attēls = Кэти Топурия 2017.jpg
|         Att_izm = 250
|          Ainava = 
|        Apraksts = Ketija 2017. gadā
|        Dz_vārds = Ketevana Topūrija
|          Dzimis = {{ddv|1986|9|9}}
|        Vieta_dz = {{vieta|Padomju Savienība|Gruzijas PSR|Tbilisi|td=Gruzija}}
|           Žanrs = {{Hlist|[[Popmūzika]]|[[poproks]]}}
|    Nodarbošanās = Dziedātāja
|     Instrumenti = [[Balss]]
|            Gadi = 2005—pašlaik
|Izdevējkompānija = {{Hlist|Veter Entertainment|Real Records}}
|   Darbojies_arī = ''[[A'Studio]]''
|           Mlapa = [http://www.astudio.ru astudio.ru]
|         Dzimums = S
}}

'''Ketevana &quot;Ketija&quot; Topurija''' ({{Val|ka|ქეთევან &quot;ქეთი&quot; თოფურია}}; dzimusi {{dat|1986|9|9}}) ir [[Gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Krievija]]s [[dziedātāja]] un [[kazahi|kazahu]] grupas ''[[A’Studio]]'' soliste. Ketija pašlaik dzīvo [[Krievija|Krievijā]].

== Biogrāfija ==
Ketijas tēvs Andro Topurija-Sanodze pēc profesijas ir arhitekts un celtnieks, bet plašāk pazīstams kā gruzīnu [[mafija]]s kriminālā autoritāte.&lt;ref&gt;[http://www.utro.ru/articles/2010/09/23/924343.shtml Отец знаменитой певицы найден мертвым]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|date=28 March 2010|url=http://www.interfax.ru/society/news.asp?id=134636|title=В Москве задержан с наркотиками &quot;вор в законе&quot; — отец солистки группы &quot;А’Studio&quot;|publisher=[[Интерфакс]]|accessdate=2010-08-14}}&lt;/ref&gt; Ketijas māte — Natālija Topurija, ir ķīmijas inženiere.&lt;ref name=&quot;trud&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url =http://www.trud.ru/article/19-06-2008/130263_keti_topurija_esli_ja_sozdam_semju_to_navsegda.html|title= Ketija Topūrija: &quot;Ja es dibināšu ģimeni, tad uz mūžu&quot;|author =Jeļena Saimoilova|publisher = Laikraksts «Труд» Nr. 110|date=May 19, 2008|language=ru}}&lt;/ref&gt; Viņiem abiem daļēji ir arī [[Itāļi|itāļu]], [[Ukraiņi|ukraiņu]] un [[Poļi|poļu]] saknes.{{citation needed}}

Ketija ir nodarbojusies ar mūziku jau kopš mazotnes. Dziedāšanas skolotāja, kas dzīvoja kaimiņos, bija ievērojusi mazās Ketijas vokālās spējas un ieteica meitenes vecākiem, ka Ketijai vajadzētu nopietni nodarboties ar vokālu. 12 gadu vecumā viņa ieguva savu pirmo balvu — 1. vietu starptautiskajā konkursā &quot;Draudzības jūra&quot;, bet 14 gadu vecumā ieguva galveno balvu starptautiskajā konkursā &quot;Ceļš uz zvaigznēm&quot;.

1998. gadā viņa absolvēja Gogija Sudradzes mūzikas skolu [[Tbilisi]], bet 2003. gadā — Zahārija Paliašvili mūzikas skolu, iegūstot vokālā pedagoga diplomu. Tai pašā gadā Topurija iestājās Gruzijas Valsts universitātē, lai studētu psiholoģiju, taču studijas pārtrauca, pieņemot uzaicinājumu aizstāt [[Polīna Grifita|Polīnu Grifitu]] grupā &quot;A’Studio&quot; un pārceļoties uz [[Maskava|Maskavu]]. Ketijas kandidatūru grupai &quot;A’Studio&quot; ieteica gruzīnu producents [[Nato Dumbadze]], kad mūziķi bija viesizrādēs [[Tbilisi]]. 2005. gada martā viņa kļuva par &quot;A’Studio&quot; jauno vokālisti, un šo vietu grupā ieņem līdz pat šim brīdim.&lt;ref&gt;[http://7days.ru/stars/bio/keti-topuriya.htm##ixzz3BUnGoGft Ketija Topurija] (7days.ru)&lt;/ref&gt;

Jau tai pašā gadā jaunajā sastāvā iznāca grupas pirmais studijas albums ar nosaukumu &quot;Улетаю...&quot; (''Aizlidoju''.)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.discogs.com/AStudio-%D0%A3%D0%BB%D0%B5%D1%82%D0%B0%D1%8E/release/2537902|title=A'Studio* ‎– Улетаю...|publisher=www.discogs.com|date=April 23, 2016|language=en}}&lt;/ref&gt;
2007. gadā klajā nāca nākamais albums ar nosaukumu &quot;905&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.discogs.com/AStudio-905/release/5749285|title=A'Studio* ‎– 905|publisher=www.discogs.com|date=April 23, 2016|language=en}}&lt;/ref&gt; Trīs gadus vēlāk tika izdots trešais grupas un Topūrijas studijas albums ar nosaukumu &quot;Волны&quot; (''Viļņi'')&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.discogs.com/AStudio-%D0%92%D0%BE%D0%BB%D0%BD%D1%8B/release/2539090|title=A'Studio* ‎– Волны|publisher=www.discogs.com|date=April 23, 2016|language=en}}&lt;/ref&gt;. 2017. gadā iznāca grupas 30 gadu jubilejas albums &quot;A'STUDIO 30&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.discogs.com/%D0%90%D0%A1%D1%82%D1%83%D0%B4%D0%B8%D0%BE-ASTUDIO-30/release/10737478|title= A'Studio* ‎– A'STUDIO 30|publisher=www.discogs.com|date=May 6, 2017|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Privātā dzīve ==
Kopš 2013. gada 7. septembra Ketija ir precējusies ar uzņēmēju Ļevu Geihmanu, ar kuru viņa bija pazīstama jau 4 gadus pirms savām kāzām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url = http://www.starhit.ru/eksklusiv/keti-topuriya-vyishla-zamuj/|title=Ketija Topūrija apprecējusies|publisher=Starhit.ru|date=September 7, 2013|language=ru}}&lt;/ref&gt; 2015. gada 15. jūnijā viņiem piedzima meita Olīvija.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url = http://7days.ru/lifestyle/family/keti-topuriya-vpervye-stala-mamoy.htm|title = Ketija Topurija sagaida savu pirmdzimto!|date = June 16, 2015|publisher = 7days.ru|language=ru}}&lt;/ref&gt;

2017. gada 31. maijā [[Krievija]]s dzeltenā prese apgalvoja, ka &quot;A’Studio&quot; soliste Ketija Topurija vairs nedzīvo kopā ar savu dzīvesbiedru Ļevu Geihmanu un satiekas ar reperi Gufu. Ar laiku runas pieklusa, un fani izskanējušās baumas norakstīja uz vairākkārtējiem Geihmana komandējumiem uz [[ASV]]. Tomēr neilgi pēc Topurijas un Gufa foto parādīšanās sociālajos tīklos, pēc atsevišķu avotu ziņām, Ketija un Ļevs ir pilnībā pašķīrušies.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url = http://e-gorlovka.com.ua/id/2017/solistka-astudio-keti-topuriya-bolshe-ne-zhivet-s-suprugom-512127.html|title = A’Studio soliste Ketija Topurija vairs nedzīvo ar dzīvesbiedru|date = May 21, 2017|publisher = e-gorlovka.com.ua|language = ru|access-date = {{dat|2018|05|02||bez}}|archive-date = {{dat|2018|05|13||bez}}|archive-url = https://web.archive.org/web/20180513120838/http://e-gorlovka.com.ua/id/2017/solistka-astudio-keti-topuriya-bolshe-ne-zhivet-s-suprugom-512127.html}}&lt;/ref&gt;

== Diskogrāfija ==

=== Studijas albumi ===

==== Izdevējs A’Studio ====
* ''Улетаю...'' (''Aizlidoju'') (2005)
* ''905'' (2007)
* ''Волны'' (''Viļņi'') (2010)
* ''A'STUDIO 30'' (2017)

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.astudio.ru A’Studio oficiālā mājaslapa]
* {{instagram|keti_one_official}}
* [http://7days.ru/stars/bio/keti-topuriya.htm#bio Ketija Topurija] (7days.ru)
* [https://web.archive.org/web/20160815142345/http://strana.fm/news/reportazhi-s-plyazha-bikini-set-ot-keti-to/ Reportāža no pludmales: Ketija Topurija ar meitu Olīviju]

{{Autoritatīvā vadība}}
{{DEFAULTSORT:Topurija, Ketija}}

[[Kategorija:1986. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Gruzijas dziedātāji]]
[[Kategorija:Krievijas dziedātāji]]
[[Kategorija:Tbilisi dzimušie]]</text>
      <sha1>f97gal06z49tge8utkoqabes6wcd5al</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4465433</id>
      <parentid>4465432</parentid>
      <timestamp>2026-05-09T02:50:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>LeontinaVarlamonva</username>
        <id>124299</id>
      </contributor>
      <origin>4465433</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7179" sha1="lgdiv6kgs1movej15e8hpru2p7zu1sm" xml:space="preserve">{{Mūzikas izpildītāja infokaste
|            Fons = solists
|           Vārds = Ketija Topurija
|      Vārds_orig = ქეთევან თოფურია
|          Attēls = А’Студио (Белые ночи Санкт-Петербурга — 2021. Григорий Лепс собирает друзей) (cropped).jpg
|         Att_izm = 250
|          Ainava = 
|        Apraksts = Ketija 2017. gadā
|        Dz_vārds = Ketevana Topūrija
|          Dzimis = {{ddv|1986|9|9}}
|        Vieta_dz = {{vieta|Padomju Savienība|Gruzijas PSR|Tbilisi|td=Gruzija}}
|           Žanrs = {{Hlist|[[Popmūzika]]|[[poproks]]}}
|    Nodarbošanās = Dziedātāja
|     Instrumenti = [[Balss]]
|            Gadi = 2005—pašlaik
|Izdevējkompānija = {{Hlist|Veter Entertainment|Real Records}}
|   Darbojies_arī = ''[[A'Studio]]''
|           Mlapa = [http://www.astudio.ru astudio.ru]
|         Dzimums = S
}}

'''Ketevana &quot;Ketija&quot; Topurija''' ({{Val|ka|ქეთევან &quot;ქეთი&quot; თოფურია}}; dzimusi {{dat|1986|9|9}}) ir [[Gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Krievija]]s [[dziedātāja]] un [[kazahi|kazahu]] grupas ''[[A’Studio]]'' soliste. Ketija pašlaik dzīvo [[Krievija|Krievijā]].

== Biogrāfija ==
Ketijas tēvs Andro Topurija-Sanodze pēc profesijas ir arhitekts un celtnieks, bet plašāk pazīstams kā gruzīnu [[mafija]]s kriminālā autoritāte.&lt;ref&gt;[http://www.utro.ru/articles/2010/09/23/924343.shtml Отец знаменитой певицы найден мертвым]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|date=28 March 2010|url=http://www.interfax.ru/society/news.asp?id=134636|title=В Москве задержан с наркотиками &quot;вор в законе&quot; — отец солистки группы &quot;А’Studio&quot;|publisher=[[Интерфакс]]|accessdate=2010-08-14}}&lt;/ref&gt; Ketijas māte — Natālija Topurija, ir ķīmijas inženiere.&lt;ref name=&quot;trud&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url =http://www.trud.ru/article/19-06-2008/130263_keti_topurija_esli_ja_sozdam_semju_to_navsegda.html|title= Ketija Topūrija: &quot;Ja es dibināšu ģimeni, tad uz mūžu&quot;|author =Jeļena Saimoilova|publisher = Laikraksts «Труд» Nr. 110|date=May 19, 2008|language=ru}}&lt;/ref&gt; Viņiem abiem daļēji ir arī [[Itāļi|itāļu]], [[Ukraiņi|ukraiņu]] un [[Poļi|poļu]] saknes.{{citation needed}}

Ketija ir nodarbojusies ar mūziku jau kopš mazotnes. Dziedāšanas skolotāja, kas dzīvoja kaimiņos, bija ievērojusi mazās Ketijas vokālās spējas un ieteica meitenes vecākiem, ka Ketijai vajadzētu nopietni nodarboties ar vokālu. 12 gadu vecumā viņa ieguva savu pirmo balvu — 1. vietu starptautiskajā konkursā &quot;Draudzības jūra&quot;, bet 14 gadu vecumā ieguva galveno balvu starptautiskajā konkursā &quot;Ceļš uz zvaigznēm&quot;.

1998. gadā viņa absolvēja Gogija Sudradzes mūzikas skolu [[Tbilisi]], bet 2003. gadā — Zahārija Paliašvili mūzikas skolu, iegūstot vokālā pedagoga diplomu. Tai pašā gadā Topurija iestājās Gruzijas Valsts universitātē, lai studētu psiholoģiju, taču studijas pārtrauca, pieņemot uzaicinājumu aizstāt [[Polīna Grifita|Polīnu Grifitu]] grupā &quot;A’Studio&quot; un pārceļoties uz [[Maskava|Maskavu]]. Ketijas kandidatūru grupai &quot;A’Studio&quot; ieteica gruzīnu producents [[Nato Dumbadze]], kad mūziķi bija viesizrādēs [[Tbilisi]]. 2005. gada martā viņa kļuva par &quot;A’Studio&quot; jauno vokālisti, un šo vietu grupā ieņem līdz pat šim brīdim.&lt;ref&gt;[http://7days.ru/stars/bio/keti-topuriya.htm##ixzz3BUnGoGft Ketija Topurija] (7days.ru)&lt;/ref&gt;

Jau tai pašā gadā jaunajā sastāvā iznāca grupas pirmais studijas albums ar nosaukumu &quot;Улетаю...&quot; (''Aizlidoju''.)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.discogs.com/AStudio-%D0%A3%D0%BB%D0%B5%D1%82%D0%B0%D1%8E/release/2537902|title=A'Studio* ‎– Улетаю...|publisher=www.discogs.com|date=April 23, 2016|language=en}}&lt;/ref&gt;
2007. gadā klajā nāca nākamais albums ar nosaukumu &quot;905&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.discogs.com/AStudio-905/release/5749285|title=A'Studio* ‎– 905|publisher=www.discogs.com|date=April 23, 2016|language=en}}&lt;/ref&gt; Trīs gadus vēlāk tika izdots trešais grupas un Topūrijas studijas albums ar nosaukumu &quot;Волны&quot; (''Viļņi'')&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.discogs.com/AStudio-%D0%92%D0%BE%D0%BB%D0%BD%D1%8B/release/2539090|title=A'Studio* ‎– Волны|publisher=www.discogs.com|date=April 23, 2016|language=en}}&lt;/ref&gt;. 2017. gadā iznāca grupas 30 gadu jubilejas albums &quot;A'STUDIO 30&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.discogs.com/%D0%90%D0%A1%D1%82%D1%83%D0%B4%D0%B8%D0%BE-ASTUDIO-30/release/10737478|title= A'Studio* ‎– A'STUDIO 30|publisher=www.discogs.com|date=May 6, 2017|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Privātā dzīve ==
Kopš 2013. gada 7. septembra Ketija ir precējusies ar uzņēmēju Ļevu Geihmanu, ar kuru viņa bija pazīstama jau 4 gadus pirms savām kāzām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url = http://www.starhit.ru/eksklusiv/keti-topuriya-vyishla-zamuj/|title=Ketija Topūrija apprecējusies|publisher=Starhit.ru|date=September 7, 2013|language=ru}}&lt;/ref&gt; 2015. gada 15. jūnijā viņiem piedzima meita Olīvija.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url = http://7days.ru/lifestyle/family/keti-topuriya-vpervye-stala-mamoy.htm|title = Ketija Topurija sagaida savu pirmdzimto!|date = June 16, 2015|publisher = 7days.ru|language=ru}}&lt;/ref&gt;

2017. gada 31. maijā [[Krievija]]s dzeltenā prese apgalvoja, ka &quot;A’Studio&quot; soliste Ketija Topurija vairs nedzīvo kopā ar savu dzīvesbiedru Ļevu Geihmanu un satiekas ar reperi Gufu. Ar laiku runas pieklusa, un fani izskanējušās baumas norakstīja uz vairākkārtējiem Geihmana komandējumiem uz [[ASV]]. Tomēr neilgi pēc Topurijas un Gufa foto parādīšanās sociālajos tīklos, pēc atsevišķu avotu ziņām, Ketija un Ļevs ir pilnībā pašķīrušies.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url = http://e-gorlovka.com.ua/id/2017/solistka-astudio-keti-topuriya-bolshe-ne-zhivet-s-suprugom-512127.html|title = A’Studio soliste Ketija Topurija vairs nedzīvo ar dzīvesbiedru|date = May 21, 2017|publisher = e-gorlovka.com.ua|language = ru|access-date = {{dat|2018|05|02||bez}}|archive-date = {{dat|2018|05|13||bez}}|archive-url = https://web.archive.org/web/20180513120838/http://e-gorlovka.com.ua/id/2017/solistka-astudio-keti-topuriya-bolshe-ne-zhivet-s-suprugom-512127.html}}&lt;/ref&gt;

== Diskogrāfija ==

=== Studijas albumi ===

==== Izdevējs A’Studio ====
* ''Улетаю...'' (''Aizlidoju'') (2005)
* ''905'' (2007)
* ''Волны'' (''Viļņi'') (2010)
* ''A'STUDIO 30'' (2017)

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.astudio.ru A’Studio oficiālā mājaslapa]
* {{instagram|keti_one_official}}
* [http://7days.ru/stars/bio/keti-topuriya.htm#bio Ketija Topurija] (7days.ru)
* [https://web.archive.org/web/20160815142345/http://strana.fm/news/reportazhi-s-plyazha-bikini-set-ot-keti-to/ Reportāža no pludmales: Ketija Topurija ar meitu Olīviju]

{{Autoritatīvā vadība}}
{{DEFAULTSORT:Topurija, Ketija}}

[[Kategorija:1986. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Gruzijas dziedātāji]]
[[Kategorija:Krievijas dziedātāji]]
[[Kategorija:Tbilisi dzimušie]]</text>
      <sha1>lgdiv6kgs1movej15e8hpru2p7zu1sm</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4465438</id>
      <parentid>4465433</parentid>
      <timestamp>2026-05-09T03:34:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <comment>Undid 2 revisions from [[Special:Diff/4465432|4465432]] until [[Special:Diff/4465433|4465433]] Is in source.</comment>
      <origin>4465438</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7340" sha1="kn9b58fh7plng5baowxww1eepz3ztes" xml:space="preserve">{{Mūzikas izpildītāja infokaste
|            Fons = solists
|           Vārds = Ketija Topurija
|      Vārds_orig = ქეთევან თოფურია
|          Attēls = Кэти Топурия 2017.jpg
|         Att_izm = 250
|          Ainava = 
|        Apraksts = Ketija 2017. gadā
|        Dz_vārds = Ketevana Topūrija
|          Dzimis = {{ddv|1986|9|9}}
|        Vieta_dz = {{vieta|Padomju Savienība|Gruzijas PSR|Tbilisi|td=Gruzija}}
|           Žanrs = {{Hlist|[[Popmūzika]]|[[poproks]]}}
|    Nodarbošanās = Dziedātāja
|     Instrumenti = [[Balss]]
|            Gadi = 2005—pašlaik
|Izdevējkompānija = {{Hlist|Veter Entertainment|Real Records}}
|   Darbojies_arī = ''[[A'Studio]]''
|           Mlapa = [http://www.astudio.ru astudio.ru]
|         Dzimums = S
}}

'''Ketevana &quot;Ketija&quot; Topurija''' ({{Val|ka|ქეთევან &quot;ქეთი&quot; თოფურია}}; dzimusi {{dat|1986|9|9}}) ir [[Gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Krievija]]s [[dziedātāja]] un [[kazahi|kazahu]] grupas ''[[A’Studio]]'' soliste. Ketija pašlaik dzīvo [[Krievija|Krievijā]].

== Biogrāfija ==
Ketijas tēvs Andro Topurija-Sanodze pēc profesijas ir arhitekts un celtnieks, bet plašāk pazīstams kā gruzīnu [[mafija]]s kriminālā autoritāte.&lt;ref&gt;[http://www.utro.ru/articles/2010/09/23/924343.shtml Отец знаменитой певицы найден мертвым]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|date=28 March 2010|url=http://www.interfax.ru/society/news.asp?id=134636|title=В Москве задержан с наркотиками &quot;вор в законе&quot; — отец солистки группы &quot;А’Studio&quot;|publisher=[[Интерфакс]]|accessdate=2010-08-14}}&lt;/ref&gt; Ketijas māte — Natālija Topurija, ir ķīmijas inženiere.&lt;ref name=&quot;trud&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url =http://www.trud.ru/article/19-06-2008/130263_keti_topurija_esli_ja_sozdam_semju_to_navsegda.html|title= Ketija Topūrija: &quot;Ja es dibināšu ģimeni, tad uz mūžu&quot;|author =Jeļena Saimoilova|publisher = Laikraksts «Труд» Nr. 110|date=May 19, 2008|language=ru}}&lt;/ref&gt; Viņiem abiem daļēji ir arī [[Itāļi|itāļu]], [[Ukraiņi|ukraiņu]] un [[Poļi|poļu]] saknes.&lt;ref name=&quot;mtv&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://mtv.ru/idols/_a/astudio.wbp|publisher=MTV.com|title=MTV elki|date=March 9, 2010|access-date={{dat|2011|01|16||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20100309220849/http://www.mtv.ru/idols/_a/astudio.wbp|archivedate={{dat|2010|03|09||bez}}}}&lt;/ref&gt;

Ketija ir nodarbojusies ar mūziku jau kopš mazotnes. Dziedāšanas skolotāja, kas dzīvoja kaimiņos, bija ievērojusi mazās Ketijas vokālās spējas un ieteica meitenes vecākiem, ka Ketijai vajadzētu nopietni nodarboties ar vokālu. 12 gadu vecumā viņa ieguva savu pirmo balvu — 1. vietu starptautiskajā konkursā &quot;Draudzības jūra&quot;, bet 14 gadu vecumā ieguva galveno balvu starptautiskajā konkursā &quot;Ceļš uz zvaigznēm&quot;.

1998. gadā viņa absolvēja Gogija Sudradzes mūzikas skolu [[Tbilisi]], bet 2003. gadā — Zahārija Paliašvili mūzikas skolu, iegūstot vokālā pedagoga diplomu. Tai pašā gadā Topurija iestājās Gruzijas Valsts universitātē, lai studētu psiholoģiju, taču studijas pārtrauca, pieņemot uzaicinājumu aizstāt [[Polīna Grifita|Polīnu Grifitu]] grupā &quot;A’Studio&quot; un pārceļoties uz [[Maskava|Maskavu]]. Ketijas kandidatūru grupai &quot;A’Studio&quot; ieteica gruzīnu producents [[Nato Dumbadze]], kad mūziķi bija viesizrādēs [[Tbilisi]]. 2005. gada martā viņa kļuva par &quot;A’Studio&quot; jauno vokālisti, un šo vietu grupā ieņem līdz pat šim brīdim.&lt;ref&gt;[http://7days.ru/stars/bio/keti-topuriya.htm##ixzz3BUnGoGft Ketija Topurija] (7days.ru)&lt;/ref&gt;

Jau tai pašā gadā jaunajā sastāvā iznāca grupas pirmais studijas albums ar nosaukumu &quot;Улетаю...&quot; (''Aizlidoju''.)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.discogs.com/AStudio-%D0%A3%D0%BB%D0%B5%D1%82%D0%B0%D1%8E/release/2537902|title=A'Studio* ‎– Улетаю...|publisher=www.discogs.com|date=April 23, 2016|language=en}}&lt;/ref&gt;
2007. gadā klajā nāca nākamais albums ar nosaukumu &quot;905&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.discogs.com/AStudio-905/release/5749285|title=A'Studio* ‎– 905|publisher=www.discogs.com|date=April 23, 2016|language=en}}&lt;/ref&gt; Trīs gadus vēlāk tika izdots trešais grupas un Topūrijas studijas albums ar nosaukumu &quot;Волны&quot; (''Viļņi'')&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.discogs.com/AStudio-%D0%92%D0%BE%D0%BB%D0%BD%D1%8B/release/2539090|title=A'Studio* ‎– Волны|publisher=www.discogs.com|date=April 23, 2016|language=en}}&lt;/ref&gt;. 2017. gadā iznāca grupas 30 gadu jubilejas albums &quot;A'STUDIO 30&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.discogs.com/%D0%90%D0%A1%D1%82%D1%83%D0%B4%D0%B8%D0%BE-ASTUDIO-30/release/10737478|title= A'Studio* ‎– A'STUDIO 30|publisher=www.discogs.com|date=May 6, 2017|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Privātā dzīve ==
Kopš 2013. gada 7. septembra Ketija ir precējusies ar uzņēmēju Ļevu Geihmanu, ar kuru viņa bija pazīstama jau 4 gadus pirms savām kāzām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url = http://www.starhit.ru/eksklusiv/keti-topuriya-vyishla-zamuj/|title=Ketija Topūrija apprecējusies|publisher=Starhit.ru|date=September 7, 2013|language=ru}}&lt;/ref&gt; 2015. gada 15. jūnijā viņiem piedzima meita Olīvija.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url = http://7days.ru/lifestyle/family/keti-topuriya-vpervye-stala-mamoy.htm|title = Ketija Topurija sagaida savu pirmdzimto!|date = June 16, 2015|publisher = 7days.ru|language=ru}}&lt;/ref&gt;

2017. gada 31. maijā [[Krievija]]s dzeltenā prese apgalvoja, ka &quot;A’Studio&quot; soliste Ketija Topurija vairs nedzīvo kopā ar savu dzīvesbiedru Ļevu Geihmanu un satiekas ar reperi Gufu. Ar laiku runas pieklusa, un fani izskanējušās baumas norakstīja uz vairākkārtējiem Geihmana komandējumiem uz [[ASV]]. Tomēr neilgi pēc Topurijas un Gufa foto parādīšanās sociālajos tīklos, pēc atsevišķu avotu ziņām, Ketija un Ļevs ir pilnībā pašķīrušies.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url = http://e-gorlovka.com.ua/id/2017/solistka-astudio-keti-topuriya-bolshe-ne-zhivet-s-suprugom-512127.html|title = A’Studio soliste Ketija Topurija vairs nedzīvo ar dzīvesbiedru|date = May 21, 2017|publisher = e-gorlovka.com.ua|language = ru|access-date = {{dat|2018|05|02||bez}}|archive-date = {{dat|2018|05|13||bez}}|archive-url = https://web.archive.org/web/20180513120838/http://e-gorlovka.com.ua/id/2017/solistka-astudio-keti-topuriya-bolshe-ne-zhivet-s-suprugom-512127.html}}&lt;/ref&gt;

== Diskogrāfija ==

=== Studijas albumi ===

==== Izdevējs A’Studio ====
* ''Улетаю...'' (''Aizlidoju'') (2005)
* ''905'' (2007)
* ''Волны'' (''Viļņi'') (2010)
* ''A'STUDIO 30'' (2017)

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.astudio.ru A’Studio oficiālā mājaslapa]
* {{instagram|keti_one_official}}
* [http://7days.ru/stars/bio/keti-topuriya.htm#bio Ketija Topurija] (7days.ru)
* [https://web.archive.org/web/20160815142345/http://strana.fm/news/reportazhi-s-plyazha-bikini-set-ot-keti-to/ Reportāža no pludmales: Ketija Topurija ar meitu Olīviju]

{{Autoritatīvā vadība}}
{{DEFAULTSORT:Topurija, Ketija}}

[[Kategorija:1986. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Gruzijas dziedātāji]]
[[Kategorija:Krievijas dziedātāji]]
[[Kategorija:Tbilisi dzimušie]]</text>
      <sha1>kn9b58fh7plng5baowxww1eepz3ztes</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2026. gada FIFA Pasaules kauss</title>
    <ns>0</ns>
    <id>398126</id>
    <revision>
      <id>4465234</id>
      <parentid>4462040</parentid>
      <timestamp>2026-05-08T12:58:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Krišjānis</username>
        <id>51961</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Tiesneši */ terorizēsim Kikosu</comment>
      <origin>4465234</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="76074" sha1="k20agoywfl4e9fkc4omyho2bnibtea9" xml:space="preserve">{{Būs sports|futbols}}
{{Starptautiska sporta turnīra infokaste
 |             sports = futbols
 |          nosaukums = FIFA Pasaules kauss 2026
 |     citi_nosaukumi = 
 |             attēls = 2026 FIFA World Cup emblem.svg
 |            att_izm = 150px
 |             valsts = {{CAN}}&lt;br /&gt;{{USA}}&lt;br /&gt;{{MEX}} 
 |              laiks = {{dat||06|11|N}} — {{dat||07|19|N}}
 |     komandu_skaits = 48
 |     konfederācijas = 6
 |           stadioni = 16
 |           pilsētas = 16
 |            pag_sez = [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]]
 |            nak_sez = [[2030. gada FIFA Pasaules kauss|2030]]
}}

'''2026. gada FIFA Pasaules kauss''' būs 23. [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules kausa finālturnīrs]]. Tas norisināsies [[Kanāda|Kanādā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] un [[Meksika|Meksikā]] no {{dat|2026|06|11|G|bez}} līdz {{dat||07|19|D|bez}}.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |date=2022-06-17 |title=FIFA nosauc 16 pilsētas, kuras uzņems 2026. gada Pasaules kausu |url=https://sports.delfi.lv/news/futbols/fifa-nosauc-16-pilsetas-kuras-uznems-2026gada-pasaules-kausu.d?id=54464552 |access-date=2023-09-01 |website=[[Delfi (portāls)|delfi.lv]] }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

Finālturnīra rīkošanai bija pieteikusies arī [[Maroka]]. Finālturnīra rīkotāja tika paziņots {{dat|2018|6|13||bez}}. Šī būs pirmā reize finālturnīru vēsturē, kad tajā startē 48 komandas,&lt;ref name=&quot;48teams&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.fifa.com/about-fifa/news/y=2017/m=1/news=fifa-council-unanimously-decides-on-expansion-of-the-fifa-world-cuptm--2863100.html|title=Unanimous decision expands FIFA World Cup™ to 48 teams from 2026|website=FIFA.com|publisher=Fédération Internationale de Football Association|date=10 January 2017|access-date=10 January 2017|archive-date={{dat|2017|01|10||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20170110231324/http://www.fifa.com/about-fifa/news/y=2017/m=1/news=fifa-council-unanimously-decides-on-expansion-of-the-fifa-world-cuptm--2863100.html}} {{Tīmekļa atsauce |url=http://www.fifa.com/about-fifa/news/y=2017/m=1/news=fifa-council-unanimously-decides-on-expansion-of-the-fifa-world-cuptm--2863100.html |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2021|08|25||bez}} |archive-date={{dat|2017|01|10||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170110231324/http://www.fifa.com/about-fifa/news/y=2017/m=1/news=fifa-council-unanimously-decides-on-expansion-of-the-fifa-world-cuptm--2863100.html }}&lt;/ref&gt; kā arī pirmā reize, kad tas norisinās trīs valstīs.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/44464913|title=Canada, US &amp; Mexico to host 2026 World Cup|work=BBC Sport|access-date=2022-06-19|language=en-GB}}&lt;/ref&gt; 60 mači, ieskaitot ceturtdaļfinālus, pusfinālus un finālu, notiks ASV, kamēr Kanādā un Meksikā katrā notiks 10 mači.

==  Formāts ==
2023. gada 14. martā FIFA paziņoja par turnīra formāta maiņu paplašinot finālturnīru dalībnieku skaitu līdz 48 komandām. Komandas tiks sadalītas 12 grupās pa 4 komandām, izslēgšanas spēles sāksies ar sešpadsmitdaļfinālu, kurā iekļūs visu grupu divas labākās komandas, kā arī 8 labākās trešās vietas.

== Kvalifikācija ==
{{pamatraksts|2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija}}

{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Reģions
! Kvalificējās
! Komandas
|-
| [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|Eiropa (UEFA)]]
| 16 no 55
| {{fb|ENG}}, {{fb|FRA}}, {{fb|CRO}}, {{fb|POR}}, {{fb|NOR}}, {{fb|GER}}, {{fb|NED}}, {{fb|BEL}}, {{fb|ESP}}, {{fb|SUI}}, {{fb|AUT}}, {{fb|SCO}}, {{fb|CZE}}, {{fb|BIH}}, {{fb|SWE}}, {{fb|TUR}}
|-
| [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONMEBOL zona|Dienvidamerika (CONMEBOL)]]
| 6 no 10
| {{fb|ARG}}, {{fb|BRA}}, {{fb|ECU}}, {{fb|URU}}, {{fb|COL}}, {{fb|PAR}}
|-
| [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONCACAF zona|Ziemeļamerika, Centrālamerika un Karību reģions (CONCACAF)]]
| 3+3 no 32+3
| {{fb|CAN}} (rīkotāji), {{fb|USA}} (rīkotāji), {{fb|MEX}} (rīkotāji), {{fb|PAN}}, {{fb|CUW}}, {{fb|HAI}}
|-
| [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — AFC zona|Āzija (AFC)]]
| 9 no 46
| {{fb|JPN}}, {{fb|IRN}}, {{fb|UZB}}, {{fb|KOR}}, {{fb|JOR}}, {{fb|AUS}}, {{fb|QAT}}, {{fb|KSA}}, {{fb|IRQ}}
|-
| [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CAF zona|Āfrika (CAF)]]
| 10 no 54
| {{fb|MAR}}, {{fb|TUN}}, {{fb|EGY}}, {{fb|ALG}}, {{fb|GHA}}, {{fb|CPV}}, {{fb|RSA}}, {{fb|CIV}}, {{fb|SEN}}, {{fb|COD}}
|-
| [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — OFC zona|Okeānija (OFC)]]
| 1 no 11
| {{fb|NZL}}
|}

=== Izloze ===
Finālturnīra grupu izloze notika 2025. gada 5. decembrī Kenedija centrā [[Vašingtona|Vašingtonā]]. Uz izlozes brīdi nebija zināmi UEFA otrās kārtas 4 uzvarētāji un 2 starpkonfederāciju izslēgšanas spēļu uzvarētāji, jo spēles notika pēc izlozes - 2026. gada martā. Turnīra saimnieki – Meksika (A grupa), Kanāda (B grupa) un ASV (D grupa) jau tika ielozētas grupās.
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! style=&quot;width:25%&quot; | 1. grozs
! style=&quot;width:25%&quot; | 2. grozs
! style=&quot;width:25%&quot; | 3. grozs
! style=&quot;width:25%&quot; | 4. grozs
|- style=&quot;vertical-align:top&quot;
|
* {{fb|CAN}}
* {{fb|MEX}}
* {{fb|USA}}
* {{fb|ESP}}
* {{fb|ARG}}
* {{fb|FRA}}
* {{fb|ENG}}
* {{fb|BRA}}
* {{fb|POR}}
* {{fb|NED}}
* {{fb|BEL}}
* {{fb|GER}}
|
* {{fb|CRO}}
* {{fb|MAR}}
* {{fb|COL}}
* {{fb|URU}}
* {{fb|SUI}}
* {{fb|JAP}}
* {{fb|SEN}}
* {{fb|IRN}}
* {{fb|KOR}}
* {{fb|ECU}}
* {{fb|AUT}}
* {{fb|AUS}}
|
* {{fb|NOR}}
* {{fb|PAN}}
* {{fb|EGY}}
* {{fb|ALG}}
* {{fb|SCO}}
* {{fb|PAR}}
* {{fb|TUN}}
* {{fb|CIV}}
* {{fb|UZB}}
* {{fb|QAT}}
* {{fb|KSA}}
* {{fb|RSA}}
|
* {{fb|JOR}}
* {{fb|CPV}}
* {{fb|GHA}}
* {{fb|CUW}}
* {{fb|HAI}}
* {{fb|NZL}}
* {{fb|BIH}} &lt;small&gt;([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#A zars|UEFA A]])&lt;/small&gt;
* {{fb|SWE}} &lt;small&gt;([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#B zars|UEFA B]])&lt;/small&gt;
* {{fb|TUR}} &lt;small&gt;([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#C zars|UEFA C]])&lt;/small&gt;
* {{fb|CZE}} &lt;small&gt;([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#D zars|UEFA D]])&lt;/small&gt;
* {{fb|COD}} &lt;small&gt;([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — starpkonfederāciju izslēgšanas spēles#Pirmais zars|Starpkonfederāciju spēļu pirmā zara uzvarētājs]])&lt;/small&gt;
* {{fb|IRQ}} &lt;small&gt;([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — starpkonfederāciju izslēgšanas spēles#Otrais zars|Starpkonfederāciju spēļu otrā zara uzvarētājs]])&lt;/small&gt;
|}

== Stadioni ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
![[Vankūvera]]
![[Toronto]]
![[Bostona]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(Foksboro)&lt;/small&gt;
![[Filadelfija]]
![[Ņujorka]]/[[Ņūdžersija]]&lt;br/&gt;&lt;small&gt;(Īstrezerforda)&lt;/small&gt;
|-
|''[[BC Place]]''
|''[[BMO Field]]''
|''[[Gillette Stadium]]''
|''[[Lincoln Financial Field]]''
|''[[MetLife Stadium]]''
|-
|Ietilpība: '''54 500'''
|Ietilpība: '''45 736'''
|Ietilpība: '''65 878'''
|Ietilpība: '''69 796'''
|Ietilpība: '''82 500'''
|-
|[[Attēls:BC_Place_2015_Women's_FIFA_World_Cup.jpg|250x250px]]
|[[Attēls:Bmo_Field_2016_East_Stand.jpg|250x250px]]
|[[Attēls:Gillette_Stadium_(Top_View).jpg|250x250px]]
|[[Attēls:Philly_(45).JPG|250x250px]]
|[[Attēls:Copa_America_game_between_Columbia_vs_Peru_at_the_MetLife_Stadium.jpg|250x250px]]
|-
![[Sietla]]
|colspan=&quot;3&quot; rowspan=&quot;12&quot;|
{{VietasKarte+|Ziemeļamerika|width=750|float=center|caption=Organizētājpilsētas|places=
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|lat=49.28|long=-123.12|label='''[[Vankūvera]]'''|position=top}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|lat=43.7|long=-79.4|label='''[[Toronto]]'''|position=top}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=33.755|long=-84.39|label='''[[Atlanta]]'''|position=right}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=42.065278|long= -71.248333|label='''[[Bostona]]'''|position=right}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=32.775833|long=-96.796667|label='''[[Dalasa]]'''|position=right}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=29.762778|long=-95.383056|label='''[[Hjūstona]]'''|position=right}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=39.099722|long=-94.578333|label='''[[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]'''|position=right}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=34.05|long=-118.25|label='''[[Losandželosa]]'''|position=right}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=25.775278|long=-80.208889|label='''[[Maiami]]'''|position=right}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=40.817097|long=-74.085024|label='''[[Ņujorka]]/[[Ņūdžersija]]'''|position=right}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=39.9500|long=-75.1667|label='''[[Filadelfija]]'''|position=left}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=37.4032|long=-121.9698|label='''[[Sanfrancisko]]'''|position=right}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=47.5952|long=-122.3316|label='''[[Sietla]]'''|position=bottom}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = green pog.svg|lat=19.302911 |long=-99.150442 |label='''[[Mehiko]]'''|position=bottom}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = green pog.svg|lat=25.722806 |long=-100.312056 |label='''[[Monterreja]]'''|position=left}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = green pog.svg|lat=20.681667 |long=-103.462778 |label= '''[[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]]'''|position=left}}
}}
![[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]
|-
|''[[Lumen Field]]''
|''[[Arrowhead Stadium]]''
|-
|Ietilpība: '''69 000'''
|Ietilpība: '''76 416'''
|-
|[[Attēls:CenturyLink_Field_in_soccer_configuration_from_Stadium_Place.jpg|250x250px]]
|[[Attēls:Aerial_view_of_Arrowhead_Stadium_08-31-2013_crop.jpg|250x250px]]
|-
![[Sanfrancisko]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;([[Santaklēra]])&lt;/small&gt;
![[Atlanta]]
|-
|''[[Levi's Stadium]]''
|''[[Mercedes-Benz Stadium]]''
|-
|Ietilpība: '''68 500'''
|Ietilpība: '''71 000'''
|-
|[[Attēls:Entering_Levi's_Stadium.JPG|250x250px]]
|[[Attēls:2017_Orlando_City_at_Atlanta_United_MLS_Game.jpg|250x250px]]
|-
![[Losandželosa]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;([[Inglvuda]])&lt;/small&gt;
![[Dalasa]]&lt;br /&gt; &lt;small&gt;([[Ārlingtona (Teksasa)|Ārlingtona]])&lt;/small&gt;
|-
|''[[SoFi Stadium]]''
|''[[AT&amp;T Stadium]]''
|-
|Ietilpība: '''70 240'''
|Ietilpība: '''80 000'''
|-
|[[Attēls:SoFi_Stadium_interior_2021.jpg|250x250px]]
|[[Attēls:Cowboys_stadium_inside_view_4.JPG|250x250px]]
|-
![[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;([[Sapopana]])&lt;/small&gt;
![[Monterreja]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(Gvadalupe)&lt;/small&gt;
![[Mehiko]]
![[Hjūstona]]
![[Maiami]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;([[Maiamigārdensa]])&lt;/small&gt;
|-
|''[[Estadio Akron]]''
|''[[Estadio BBVA]]''
|''[[Estadio Azteca]]''
|''[[NRG Stadium]]''
|''[[Hard Rock Stadium]]''
|-
|Ietilpība: '''49 850'''
|Ietilpība: '''53 500'''
|Ietilpība: '''87 523'''
|Ietilpība: '''72 220'''
|Ietilpība: '''64 767'''
|-
|[[Attēls:Estadio Akron 02-07-2022 cabecera sur lado derecho.jpg|250x250px]]
|[[Attēls:Estadio_BBVA_Bancomer_-_Diciembre_2017.jpg|250x250px]]
|[[Attēls:Soccer_game_at_the_Azteca_Stadium.JPG|250x250px]]
|[[Attēls:Reliantstadium.jpg|250x250px]]
|[[Attēls:Hard_Rock_Stadium_2017_2.jpg|250x250px]]
|}

== Tiesneši ==
2026. gada 9. aprīli FIFA izziņoja sarakstu ar 52 tiesnešiem, 88 tiesnešu asistentiem un 30 video tiesnešu asistentiem, kas tiesās finālturnīra spēles.

{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
!Konfederācija
!Galvenais tiesnesis
!Konfederācija
!Galvenais tiesnesis
!Konfederācija
!Galvenais tiesnesis
!Konfederācija
!Galvenais tiesnesis
|-
|rowspan=&quot;8&quot;|[[Āzijas Futbola konfederācija|AFC]]
| {{flaga|AAE}} Omars el Ali
| rowspan=&quot;2&quot;|[[Āfrikas Futbola konfederācija|CAF]]
|{{flaga|Ēģipte}} Amins Omārs
|rowspan=&quot;10&quot;|[[Dienvidamerikas Futbola konfederācija|CONMEBOL]]
| {{flaga|Brazīlija}} [[Rafaels Klauss]]
|rowspan=&quot;13&quot;|[[UEFA]]
| {{flaga|Rumānija}} [[Ištvāns Kovāčs]]
|-
| {{flaga|Katara}} [[Abdelrahmans el Džāsims]]
| {{flaga|DĀR}} Abongils Toms
| {{flaga|Argentīna}} Jaels Falkons
| {{flaga|Francija}} [[Fransuā Leteksjē]]
|-
| {{flaga|Saūda Arābija}} Halids el Turajs
|rowspan=&quot;9&quot;| [[Ziemeļamerikas, Centrālamerikas un Karību reģiona futbola asociāciju konfederācija|CONCACAF]]
| {{flaga|Salvadora}} [[Ivans Bartons]]
| {{flaga|Čīle}} Kristians Garajs
| {{flaga|Nīderlande}} [[Denijs Makelī]]
|-
| {{flaga|Austrālija}} Alireza Fahani
| {{flaga|Kostarika}} Huans Kalderons
| {{flaga|Argentīna}} Dario Erera
| {{flaga|Polija}} [[Šimons Marciņaks]]
|-
| {{flaga|Ķīna}}  Ma Nins
| {{flaga|ASV}} Išmails Elfats
| {{flaga|Peru}} Kevins Ortega
| {{flaga|Itālija}} Mauricio Mariani
|-
| {{flaga|Jordānija}} Adāms Mahadme
| {{flaga|Jamaika}} Ošans Neišens
| {{flaga|Kolumbija}} Andress Rohass
| {{flaga|Zviedrija}} [[Glenns Nībergs]]
|-
| {{flaga|Uzbekistāna}} Ilgizs Tantaševs
| {{flaga|Kanāda}} Drū Fišers
| {{flaga|Brazīlija}} [[Viltons Sampaju]]
| {{flaga|Anglija}} [[Maikls Olivers]]
|-
| {{flaga|Japāna}} Jusuke Araki
| {{flaga|Meksika}} Katja Itsela Garsija
| {{flaga|Urugvaja}} Gustavo Tehera
| {{flaga|Portugāle}} Žoau Pinjeiro
|-
|rowspan=&quot;5&quot;|[[Āfrikas Futbola konfederācija|CAF]]
| {{flaga|Somālija}} Omars Abdulkadirs Artans
| {{flaga|Hondurasa}} Saids Martiness
| {{flaga|Argentīna}} [[Fakundo Teljo]]
| {{flaga|Šveice}} [[Sandro Šērers]]
|-
| {{flaga|Gabona}} Pjērs Ačo
| {{flaga|ASV}} Torija Penso
| {{flaga|Venecuēla}} [[Hesuss Valensuela]]
| {{flaga|Anglija}} [[Entonijs Teilors]]
|-
| {{flaga|Mauritānija}} Dahane Beida
| {{flaga|Meksika}} [[Sesars Arturo Ramoss]]
|[[Okeānijas Futbola konfederācija|OFC]]
| {{flaga|Jaunzēlande}} Kembels Kērks Kavana Vo
| {{flaga|Francija}} [[Klemāns Tirpēns]]
|-
| {{flaga|Alžīrija}} Mustafa Gorbals
|rowspan=&quot;3&quot;|[[Dienvidamerikas Futbola konfederācija|CONMEBOL]]
| {{flaga|Brazīlija}} Ramons Abati
|rowspan=&quot;2&quot;|[[UEFA]]
| {{flaga|Norvēģija}} [[Espens Eskoss]]
| {{flaga|Slovēnija}} [[Slavko Vinčičs]]
|-
| {{flaga|Maroka}} Džalals Džajeds
| {{flaga|Paragvaja}} Huans Gabriels Benitess
| {{flaga|Spānija}} Alehandro Ernandess Ernandess
| {{flaga|Vācija}} [[Fēlikss Cvaiers]]
|}

== Sastāvi ==
{{Pamatraksts|2026. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi}}
Provizoriskie saraksti komandām jāiesniedz līdz 2026. gada 11. maijam. Galasastāvu informācija jāiesniedz līdz 2026. gada 1. jūnijam. Ja galasastāva spēlētājs gūst traumu, to drīkstēs aizstāt līdz pirmās čempionāta spēles.

== Grupu turnīrs ==
=== A grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=MEX |team2=RSA |team3=KOR |team4=CZE

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_MEX={{fb|MEX}} |short_MEX={{fbicon|MEX}}
|name_RSA={{fb|RSA}} |short_RSA={{fbicon|RSA}}
|name_KOR={{fb|KOR}} |short_KOR={{fbicon|KOR}}
|name_CZE={{fb|CZE}} |short_CZE={{fbicon|CZE}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update=future |start_date={{dat|2026|06|11}}
|win_MEX=0 |draw_MEX=0 |loss_MEX=0 |gf_MEX=0 |ga_MEX=0 |status_MEX=
|win_RSA=0 |draw_RSA=0 |loss_RSA=0 |gf_RSA=0 |ga_RSA=0 |status_RSA=
|win_KOR=0 |draw_KOR=0 |loss_KOR=0 |gf_KOR=0 |ga_KOR=0 |status_KOR=
|win_CZE=0 |draw_CZE=0 |loss_CZE=0 |gf_CZE=0 |ga_CZE=0 |status_CZE=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|11|N}}
  | laiks     = 13:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|MEX}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021443 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|RSA}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|11|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;12. jūnijā, 05:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|KOR}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021441 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CZE}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio Akron]]'', [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|18|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;19:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|CZE}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021440 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|RSA}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|18|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;19. jūnijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|MEX}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021442 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|KOR}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio Akron]]'', [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|24|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;25. jūnijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|CZE}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021444 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|MEX}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|24|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;25. jūnijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|RSA}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021445 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|KOR}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio BBVA]]'', [[Monterreja]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== B grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=CAN |team2=BIH |team3=QAT |team4=SUI

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_CAN={{fb|CAN}} |short_CAN={{fbicon|CAN}}
|name_BIH={{fb|BIH}} |short_BIH={{fbicon|BIH}}
|name_QAT={{fb|QAT}} |short_QAT={{fbicon|QAT}}
|name_SUI={{fb|SUI}} |short_SUI={{fbicon|SUI}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update=future |start_date={{dat|2026|06|12}}
|win_CAN=0 |draw_CAN=0 |loss_CAN=0 |gf_CAN=0 |ga_CAN=0 |status_CAN=
|win_BIH=0 |draw_BIH=0 |loss_BIH=0 |gf_BIH=0 |ga_BIH=0 |status_BIH=
|win_QAT=0 |draw_QAT=0 |loss_QAT=0 |gf_QAT=0 |ga_QAT=0 |status_QAT=
|win_SUI=0 |draw_SUI=0 |loss_SUI=0 |gf_SUI=0 |ga_SUI=0 |status_SUI=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|12|N}}
  | laiks     = 15:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|CAN}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021449 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|BIH}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|13|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|QAT}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021447 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|SUI}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|18|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|SUI}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021446 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|BIH}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|18|N}}
  | laiks     = 15:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;19. jūnijā, 01:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|CAN}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021450 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|QAT}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|24|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|SUI}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021451 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CAN}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|24|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|BIH}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021448 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|QAT}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== C grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=BRA |team2=MAR |team3=HAI |team4=SCO

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_BRA={{fb|BRA}} |short_BRA={{fbicon|BRA}}
|name_MAR={{fb|MAR}} |short_MAR={{fbicon|MAR}}
|name_HAI={{fb|HAI}} |short_HAI={{fbicon|HAI}}
|name_SCO={{fb|SCO}} |short_SCO={{fbicon|SCO}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update=future |start_date={{dat|2026|06|13}}
|win_BRA=0 |draw_BRA=0 |loss_BRA=0 |gf_BRA=0 |ga_BRA=0 |status_BRA=
|win_MAR=0 |draw_MAR=0 |loss_MAR=0 |gf_MAR=0 |ga_MAR=0 |status_MAR=
|win_HAI=0 |draw_HAI=0 |loss_HAI=0 |gf_HAI=0 |ga_HAI=0 |status_HAI=
|win_SCO=0 |draw_SCO=0 |loss_SCO=0 |gf_SCO=0 |ga_SCO=0 |status_SCO=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|13|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;14. jūnijā, 01:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|BRA}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021456 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|MAR}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|13|N}}
  | laiks     = 21:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;14. jūnijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|HAI}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021453 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|SCO}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|19|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20. jūnijā, 01:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|SCO}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021454 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|MAR}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|19|N}}
  | laiks     = 20:30 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20. jūnijā, 03:30&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|BRA}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021457 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|HAI}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|24|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;25. jūnijā, 01:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|SCO}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021455 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|BRA}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|24|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;25. jūnijā, 01:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|MAR}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021452 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|HAI}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== D grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=USA |team2=PAR |team3=AUS |team4=TUR

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_USA={{fb|USA}} |short_USA={{fbicon|USA}}
|name_PAR={{fb|PAR}} |short_PAR={{fbicon|PAR}}
|name_AUS={{fb|AUS}} |short_AUS={{fbicon|AUS}}
|name_TUR={{fb|TUR}} |short_TUR={{fbicon|TUR}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update=future |start_date={{dat|2026|06|13}}
|win_USA=0 |draw_USA=0 |loss_USA=0 |gf_USA=0 |ga_USA=0 |status_USA=
|win_PAR=0 |draw_PAR=0 |loss_PAR=0 |gf_PAR=0 |ga_PAR=0 |status_PAR=
|win_AUS=0 |draw_AUS=0 |loss_AUS=0 |gf_AUS=0 |ga_AUS=0 |status_AUS=
|win_TUR=0 |draw_TUR=0 |loss_TUR=0 |gf_TUR=0 |ga_TUR=0 |status_TUR=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|12|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;13. jūnijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|USA}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021458 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|PAR}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|13|N}}
  | laiks     = 21:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;14. jūnijā, 07:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|AUS}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021463 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|TUR}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|19|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|USA}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021462 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|AUS}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|19|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20. jūnijā, 06:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|TUR}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021460 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|PAR}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|25|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;26. jūnijā, 05:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|TUR}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021459 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|USA}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|25|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;26. jūnijā, 05:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|PAR}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021461 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|AUS}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== E grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=GER |team2=CUW |team3=CIV |team4=ECU

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_GER={{fb|GER}} |short_GER={{fbicon|GER}}
|name_CUW={{fb|CUW}} |short_CUW={{fbicon|CUW}}
|name_CIV={{fb|CIV}} |short_CIV={{fbicon|CIV}}
|name_ECU={{fb|ECU}} |short_ECU={{fbicon|ECU}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update=future |start_date={{dat|2026|06|14}}
|win_GER=0 |draw_GER=0 |loss_GER=0 |gf_GER=0 |ga_GER=0 |status_GER=
|win_CUW=0 |draw_CUW=0 |loss_CUW=0 |gf_CUW=0 |ga_CUW=0 |status_CUW=
|win_CIV=0 |draw_CIV=0 |loss_CIV=0 |gf_CIV3=0 |ga_CIV=0 |status_CIV=
|win_ECU=0 |draw_ECU=0 |loss_ECU=0 |gf_ECU=0 |ga_ECU=0 |status_ECU=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|14|N}}
  | laiks     = 13:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|GER}} 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021464 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CUW}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|14|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;15. jūnijā, 02:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|CIV}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021467 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|ECU}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|20|N}}
  | laiks     = 16:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|GER}} 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021469 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CIV}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|20|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;21. jūnijā, 03:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ECU}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021465 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CUW}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|25|N}}
  | laiks     = 16:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|CUW}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021468 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CIV}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|25|N}}
  | laiks     = 16:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ECU}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021466 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|GER}} 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== F grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=NED |team2=JAP |team3=SWE |team4=TUN

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_NED={{fb|NED}} |short_NED={{fbicon|NED}}
|name_JAP={{fb|JAP}} |short_JAP={{fbicon|JAP}}
|name_SWE={{fb|SWE}} |short_SWE={{fbicon|SWE}}
|name_TUN={{fb|TUN}} |short_TUN={{fbicon|TUN}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update=future |start_date={{dat|2026|06|14}}
|win_NED=0 |draw_NED=0 |loss_NED=0 |gf_NED=0 |ga_NED=0 |status_NED=
|win_JAP=0 |draw_JAP=0 |loss_JAP=0 |gf_JAP=0 |ga_JAP=0 |status_JAP=
|win_SWE=0 |draw_SWE=0 |loss_SWE=0 |gf_SWE=0 |ga_SWE=0 |status_SWE=
|win_TUN=0 |draw_TUN=0 |loss_TUN=0 |gf_TUN=0 |ga_TUN=0 |status_TUN=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|14|N}}
  | laiks     = 15:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|NED}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021470 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|JAP}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[AT&amp;T Stadium]]'', [[Dalasa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|14|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;15. jūnijā, 05:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|SWE}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021474 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|TUN}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio BBVA]]'', [[Monterreja]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|20|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|NED}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021472 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|SWE}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|20|N}}
  | laiks     = 22:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;21. jūnijā, 07:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|TUN}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021475 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|JAP}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio BBVA]]'', [[Monterreja]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|25|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;26. jūnijā, 02:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|JAP}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021471 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|SWE}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[AT&amp;T Stadium]]'', [[Dalasa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|25|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;26. jūnijā, 02:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|TUN}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021473 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|NED}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== G grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=BEL |team2=EGY |team3=IRN |team4=NZL

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_BEL={{fb|BEL}} |short_BEL={{fbicon|BEL}}
|name_EGY={{fb|EGY}} |short_EGY={{fbicon|EGY}}
|name_IRN={{fb|IRN}} |short_IRN={{fbicon|IRN}}
|name_NZL={{fb|NZL}} |short_NZL={{fbicon|NZL}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update=future |start_date={{dat|2026|06|15}}
|win_BEL=0 |draw_BEL=0 |loss_BEL=0 |gf_BEL=0 |ga_BEL=0 |status_BEL=
|win_EGY=0 |draw_EGY=0 |loss_EGY=0 |gf_EGY=0 |ga_EGY=0 |status_EGY=
|win_IRN=0 |draw_IRN=0 |loss_IRN=0 |gf_IRN=0 |ga_IRN=0 |status_IRN=
|win_NZL=0 |draw_NZL=0 |loss_NZL=0 |gf_NZL=0 |ga_NZL=0 |status_NZL=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|15|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|BEL}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021478 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|EGY}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|15|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;16. jūnijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|IRN}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021476 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|NZL}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|21|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|BEL}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021477 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|IRN}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|21|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22. jūnijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|NZL}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021480 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|EGY}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|26|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;27. jūnijā, 06:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|EGY}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021479 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|IRN}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|26|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;27. jūnijā, 06:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|NZL}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021481 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|BEL}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== H grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=ESP |team2=CPV |team3=KSA |team4=URU

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_ESP={{fb|ESP}} |short_ESP={{fbicon|ESP}}
|name_CPV={{fb|CPV}} |short_CPV={{fbicon|CPV}}
|name_KSA={{fb|KSA}} |short_KSA={{fbicon|KSA}}
|name_URU={{fb|URU}} |short_URU={{fbicon|URU}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update=future |start_date={{dat|2026|06|15}}
|win_ESP=0 |draw_ESP=0 |loss_ESP=0 |gf_ESP=0 |ga_ESP=0 |status_ESP=
|win_CPV=0 |draw_CPV=0 |loss_CPV=0 |gf_CPV=0 |ga_CPV=0 |status_CPV=
|win_KSA=0 |draw_KSA=0 |loss_KSA=0 |gf_KSA=0 |ga_KSA=0 |status_KSA=
|win_URU=0 |draw_URU=0 |loss_URU=0 |gf_URU=0 |ga_URU=0 |status_URU=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|15|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;19:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ESP}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021482 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CPV}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|15|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;16.jūnijā, 01:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|KSA}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021486 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|URU}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|21|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;19:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ESP}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021483 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|KSA}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|21|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22.jūnijā, 01:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|URU}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021487 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CPV}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|26|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;27.jūnijā, 03:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|CPV}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021485 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|KSA}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|26|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;27.jūnijā, 03:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|URU}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021484 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|ESP}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio Akron]]'', [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== I grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=FRA |team2=SEN |team3=IRQ |team4=NOR

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_FRA={{fb|FRA}} |short_FRA={{fbicon|FRA}}
|name_SEN={{fb|SEN}} |short_SEN={{fbicon|SEN}}
|name_IRQ={{fb|IRQ}} |short_IRQ={{fbicon|IRQ}}
|name_NOR={{fb|NOR}} |short_NOR={{fbicon|NOR}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update=future |start_date={{dat|2026|06|16}}
|win_FRA=0 |draw_FRA=0 |loss_FRA=0 |gf_FRA=0 |ga_FRA=0 |status_FRA=
|win_SEN=0 |draw_SEN=0 |loss_SEN=0 |gf_SEN=0 |ga_SEN=0 |status_SEN=
|win_IRQ=0 |draw_IRQ=0 |loss_IRQ=0 |gf_IRQ=0 |ga_IRQ=0 |status_IRQ=
|win_NOR=0 |draw_NOR=0 |loss_NOR=0 |gf_NOR=0 |ga_NOR=0 |status_NOR=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|16|N}}
  | laiks     = 15:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|FRA}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021490 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|SEN}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|16|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;17.jūnijā, 01:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|IRQ}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021488 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|NOR}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|22|N}}
  | laiks     = 17:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23.jūnijā, 00:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|FRA}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021492 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|IRQ}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|22|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23.jūnijā, 03:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|NOR}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021491 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|SEN}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|26|N}}
  | laiks     = 15:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|NOR}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021489 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|FRA}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|26|N}}
  | laiks     = 15:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|SEN}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021493 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|IRQ}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== J grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=ARG |team2=ALG |team3=AUT |team4=JOR

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_ARG={{fb|ARG}} |short_ARG={{fbicon|ARG}}
|name_ALG={{fb|ALG}} |short_ALG={{fbicon|ALG}}
|name_AUT={{fb|AUT}} |short_AUT={{fbicon|AUT}}
|name_JOR={{fb|JOR}} |short_JOR={{fbicon|JOR}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update=future |start_date={{dat|2026|06|17}}
|win_ARG=0 |draw_ARG=0 |loss_ARG=0 |gf_ARG=0 |ga_ARG=0 |status_ARG=
|win_ALG=0 |draw_ALG=0 |loss_JALG=0 |gf_ALG=0 |ga_ALG=0 |status_ALG=
|win_AUT=0 |draw_AUT=0 |loss_AUT=0 |gf_AUT=0 |ga_AUT=0 |status_AUT=
|win_JOR=0 |draw_JOR=0 |loss_JOR=0 |gf_JOR=0 |ga_JOR=0 |status_JOR=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|16|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;17.jūnijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ARG}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021496 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|ALG}} 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|16|N}}
  | laiks     = 21:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;17.jūnijā, 07:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|AUT}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021498 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|JOR}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|22|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ARG}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021494 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|AUT}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[AT&amp;T Stadium]]'', [[Dalasa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|22|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23.jūnijā, 06:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|JOR}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021499 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|ALG}} 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|27|N}}
  | laiks     = 21:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;28.jūnijā, 05:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ALG}} 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021497 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|AUT}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|27|N}}
  | laiks     = 21:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;28.jūnijā, 05:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|JOR}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021495 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|ARG}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[AT&amp;T Stadium]]'', [[Dalasa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== K grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=POR |team2=COD |team3=UZB |team4=COL

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_POR={{fb|POR}} |short_POR={{fbicon|POR}}
|name_COD={{fb|COD}} |short_COD={{fbicon|COD}}
|name_UZB={{fb|UZB}} |short_UZB={{fbicon|UZB}}
|name_COL={{fb|COL}} |short_COL={{fbicon|COL}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update=future |start_date={{dat|2026|06|17}}
|win_POR=0 |draw_POR=0 |loss_POR=0 |gf_POR=0 |ga_POR=0 |status_POR=
|win_COD=0 |draw_COD=0 |loss_COD=0 |gf_COD=0 |ga_COD=0 |status_COD=
|win_UZB=0 |draw_UZB=0 |loss_UZB=0 |gf_UZB=0 |ga_UZB=0 |status_UZB=
|win_COL=0 |draw_COL=0 |loss_COL=0 |gf_COL=0 |ga_COL=0 |status_COL=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|17|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|POR}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021502 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|COD}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|17|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;18. jūnijā, 05:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|UZB}} 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021504 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|COL}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|23|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|POR}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021503 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|UZB}} 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|23|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;18. jūnijā, 05:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|COL}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021501 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|COD}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio Akron]]'', [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|27|N}}
  | laiks     = 19:30 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;28. jūnijā, 02:30&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|COL}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021505 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|POR}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|27|N}}
  | laiks     = 19:30 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;28. jūnijā, 02:30&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|COD}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021500 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|UZB}} 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== L grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=ENG |team2=CRO |team3=GHA |team4=PAN

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_ENG={{fb|ENG}} |short_ENG={{fbicon|ENG}}
|name_CRO={{fb|CRO}} |short_CRO={{fbicon|CRO}}
|name_GHA={{fb|GHA}} |short_GHA={{fbicon|GHA}}
|name_PAN={{fb|PAN}} |short_PAN={{fbicon|PAN}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update=future |start_date={{dat|2026|06|17}}
|win_ENG=0 |draw_ENG=0 |loss_ENG=0 |gf_ENG=0 |ga_ENG=0 |status_ENG=
|win_CRO=0 |draw_CRO=0 |loss_CRO=0 |gf_CRO=0 |ga_CRO=0 |status_CRO=
|win_GHA=0 |draw_GHA=0 |loss_GHA=0 |gf_GHA=0 |ga_GHA=0 |status_GHA=
|win_PAN=0 |draw_PAN=0 |loss_PAN=0 |gf_PAN=0 |ga_PAN=0 |status_PAN=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|17|N}}
  | laiks     = 16:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ENG}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021507 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CRO}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[AT&amp;T Stadium]]'', [[Dalasa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|17|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;18.jūnijā, 02:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|GHA}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021510 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|PAN}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|23|N}}
  | laiks     = 16:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ENG}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021506 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|GHA}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|23|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;24. jūnijā, 02:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|PAN}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021511 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CRO}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|27|N}}
  | laiks     = 17:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;28. jūnijā, 00:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|PAN}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021508 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|ENG}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|27|N}}
  | laiks     = 17:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;28. jūnijā, 00:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|CRO}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021509 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|GHA}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== Trešo vietu ieguvēji ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|class_rules=
|source=FIFA

&lt;!--Update team positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team_order=|team1=GrA |team2=GrB |team3=GrC |team4=GrD |team5=GrE |team6=GrF |team7=GrG |team8=GrH |team9=GrI |team10=GrJ |team11=GrJ |team12=GrL

&lt;!--Update team results below (including date)--&gt;
|update=
|win_GrA=0 |draw_GrA=0 |loss_GrA=0 |gf_GrA=0 |ga_GrA=0 |status_GrA=
|win_GrB=0 |draw_GrB=0 |loss_GrB=0 |gf_GrB=0 |ga_GrB=0 |status_GrB=
|win_GrC=0 |draw_GrC=0 |loss_GrC=0 |gf_GrC=0 |ga_GrC=0 |status_GrC=
|win_GrD=0 |draw_GrD=0 |loss_GrD=0 |gf_GrD=0 |ga_GrD=0 |status_GrD=
|win_GrE=0 |draw_GrE=0 |loss_GrE=0 |gf_GrE=0 |ga_GrE=0 |status_GrE=
|win_GrF=0 |draw_GrF=0 |loss_GrF=0 |gf_GrF=0 |ga_GrF=0 |status_GrF=
|win_GrG=0 |draw_GrG=0 |loss_GrG=0 |gf_GrG=0 |ga_GrG=0 |status_GrG=
|win_GrH=0 |draw_GrH=0 |loss_GrH=0 |gf_GrH=0 |ga_GrH=0 |status_GrH=
|win_GrI=0 |draw_GrI=0 |loss_GrI=0 |gf_GrI=0 |ga_GrI=0 |status_GrI=
|win_GrJ=0 |draw_GrJ=0 |loss_GrJ=0 |gf_GrJ=0 |ga_GrJ=0 |status_GrJ=
|win_GrK=0 |draw_GrK=0 |loss_GrK=0 |gf_GrK=0 |ga_GrK=0 |status_GrK=
|win_GrL=0 |draw_GrL=0 |loss_GrL=0 |gf_GrL=0 |ga_GrL=0 |status_GrL=

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_GrA=&lt;!--{{fb|}}--&gt;A3
|name_GrB=&lt;!--{{fb|}}--&gt;B3
|name_GrC=&lt;!--{{fb|}}--&gt;C3
|name_GrD=&lt;!--{{fb|}}--&gt;D3
|name_GrE=&lt;!--{{fb|}}--&gt;E3
|name_GrF=&lt;!--{{fb|}}--&gt;F3
|name_GrG=&lt;!--{{fb|}}--&gt;G3
|name_GrH=&lt;!--{{fb|}}--&gt;H3
|name_GrI=&lt;!--{{fb|}}--&gt;I3
|name_GrJ=&lt;!--{{fb|}}--&gt;J3
|name_GrK=&lt;!--{{fb|}}--&gt;K3
|name_GrL=&lt;!--{{fb|}}--&gt;L3

&lt;!--Qualification column definitions--&gt;
|res_col_header=Q
|result1=KO |result2=KO |result3=KO |result4=KO |result5=KO |result6=KO |result7=KO |result8=KO
|col_KO=green1 |text_KO=Kvalificējas izslēgšanas turnīram
}}

== Izslēgšanas turnīrs ==
{{#invoke:RoundN|N32
|style=white-space:nowrap|widescore=yes|bold_winner=high|3rdplace=yes
|RD1=Sešpadsmitdaļfināli
|RD2=Astotdaļfināli
|RD3=Ceturtdaļfināli
|RD4=Pusfināli
|RD5=Fināls
|Consol=Spēle par 3. vietu

|29. jūnijs - [[Bostona]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;E1||&lt;!--{{fb|}}--&gt;A3/B3/C3/D3/F3|
|30. jūnijs - [[Ņūdžersija]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;I1||&lt;!--{{fb|}}--&gt;C3/D3/F3/G3/H3|
|28. jūnijs - [[Losandželosa]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;A2||&lt;!--{{fb|}}--&gt;B2|
|29. jūnijs - [[Monterreja]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;F1||&lt;!--{{fb|}}--&gt;C2|
|2. jūlijs - [[Toronto]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;K2||&lt;!--{{fb|}}--&gt;L2|
|2. jūlijs- [[Losandželosa]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;H1||&lt;!--{{fb|}}--&gt;J2|
|1. jūlijs - [[Sanfrancisko]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;D1||&lt;!--{{fb|}}--&gt;B3/E3/F3/I3/J3|
|1. jūlijs - [[Sietla]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;G1||&lt;!--{{fb|}}--&gt;A3/E3/H3/I3/J3|
|29. jūnijs - [[Hjūstona]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;C1||&lt;!--{{fb|}}--&gt;F2|
|30. jūnijs - [[Dalasa]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;E2||&lt;!--{{fb|}}--&gt;I2|
|30. jūnijs - [[Mehiko]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;A1||&lt;!--{{fb|}}--&gt;C3/E3/F3/H3/I3|
|1. jūlijs - [[Atlanta]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;L1||&lt;!--{{fb|}}--&gt;E3/H3/I3/J3/K3|
|3. jūlijs - [[Maiami]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;J1||&lt;!--{{fb|}}--&gt;H2|
|3. jūlijs - [[Dalasa]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;D2||&lt;!--{{fb|}}--&gt;G2|
|2. jūlijs - [[Vankūvera]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;B1||&lt;!--{{fb|}}--&gt;E3/F3/G3/I3/J3|
|3. jūlijs - [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;K1||&lt;!--{{fb|}}--&gt;D3/E3/I3/J3/L3|

|4. jūlijs - [[Filadelfija]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|4. jūlijs - [[Hjūstona]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|6. jūlijs - [[Dalasa]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|6. jūlijs - [[Sietla]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|5. jūlijs - [[Ņūdžersija]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|5. jūlijs - [[Mehiko]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|7. jūlijs - [[Atlanta]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|7. jūlijs - [[Vankūvera]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|

|9. jūlijs - [[Bostona]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|10. jūlijs - [[Losandželosa]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|11. jūlijs - [[Maiami]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|11. jūlijs - [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|

|14. jūlijs - [[Dalasa]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|15. jūlijs - [[Atlanta]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|

|19. jūlijs - [[Ņūdžersija]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|

|18. jūlijs - [[Maiami]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
}}

=== Sešpadsmitdaļfināli ===
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|28|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = A2
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021518 Informācija]
  | komanda2  = B2
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|29|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = C1
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021516 Informācija]
  | komanda2  = F2
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|29|N}}
  | laiks     = 16:30 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:30&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = E1
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021513 Informācija]
  | komanda2  = A3/B3/C3/D3/F3
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|29|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;30. jūnijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = F1
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021522 Informācija]
  | komanda2  = C2
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio BBVA]]'', [[Monterreja]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|30|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = E2
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021514 Informācija]
  | komanda2  = I2
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[AT&amp;T Stadium]]'', [[Dalasa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|30|N}}
  | laiks     = 17:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;31. jūnijā, 00:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = I1
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021523 Informācija]
  | komanda2  = C3/D3/F3/G3/H3
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|30|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;1. jūlijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = A1
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021520 Informācija]
  | komanda2  = C3/E3/F3/H3/I3
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|01|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;19:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = L1
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021512 Informācija]
  | komanda2  = E3/H3/I3/J3/K3
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|01|N}}
  | laiks     = 13:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = G1
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021525 Informācija]
  | komanda2  = A3/E3/H3/I3/J3
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|01|N}}
  | laiks     = 17:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;2. jūlijā, 03:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = D1
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021524 Informācija]
  | komanda2  = B3/E3/F3/I3/J3
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|02|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = H1
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021519 Informācija]
  | komanda2  = J2
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|02|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;3. jūlijā, 02:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = K2
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021526 Informācija]
  | komanda2  = L2
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|02|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;3. jūlijā, 06:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = B1
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021527 Informācija]
  | komanda2  = E3/F3/G3/I3/J3
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|03|N}}
  | laiks     = 13:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;21:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = D2
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021515 Informācija]
  | komanda2  = G2
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[AT&amp;T Stadium]]'', [[Dalasa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|03|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;4. jūlijā, 01:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = J1
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021521 Informācija]
  | komanda2  = H2
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|03|N}}
  | laiks     = 20:30 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;4. jūlijā, 04:30&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = K1
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021517 Informācija]
  | komanda2  = D3/E3/I3/J3/L3
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== Astotdaļfināli ===
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|04|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021530 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|04|N}}
  | laiks     = 17:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;5. jūlijā, 00:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021533 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|05|N}}
  | laiks     = 16:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021532 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|05|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;6. jūlijā, 03:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021531 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|06|N}}
  | laiks     = 14:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021529 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[AT&amp;T Stadium]]'', [[Dalasa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|06|N}}
  | laiks     = 17:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;7. jūlijā, 03:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021534 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|07|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;19:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021528 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|07|N}}
  | laiks     = 13:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021535 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== Ceturtdaļfināli ===
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|09|N}}
  | laiks     = 16:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289289/400021536 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|10|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289289/400021538 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|11|N}}
  | laiks     = 17:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;12. jūlijā, 00:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289289/400021539 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|11|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;12. jūlijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289289/400021537 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== Pusfināli ===
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|14|N}}
  | laiks     = 14:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289290/400021541 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[AT&amp;T Stadium]]'', [[Dalasa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|15|N}}
  | laiks     = 15:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289290/400021540 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== Par 3. vietu ===
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|18|N}}
  | laiks     = 17:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;19. jūlijā, 00:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289291/400021542 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== Fināls ===
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|19|N}}
  | laiks     = 15:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289292/400021543 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026 Oficiālā tīmekļa vietne] {{en ikona}} / {{de ikona}} / {{fr ikona}} / {{es ikona}}

{{Futbols-aizmetnis}}
{{FIFA Pasaules kauss}}
{{Pasaules futbols}}

[[Kategorija:2026. gads sportā]]
[[Kategorija:FIFA Pasaules kauss|2026]]
[[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kauss]]</text>
      <sha1>k20agoywfl4e9fkc4omyho2bnibtea9</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4465299</id>
      <parentid>4465234</parentid>
      <timestamp>2026-05-08T16:28:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>/* Tiesneši */ ir</comment>
      <origin>4465299</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="76082" sha1="4jn084llf0wtna8kpdukwsps3oe54pq" xml:space="preserve">{{Būs sports|futbols}}
{{Starptautiska sporta turnīra infokaste
 |             sports = futbols
 |          nosaukums = FIFA Pasaules kauss 2026
 |     citi_nosaukumi = 
 |             attēls = 2026 FIFA World Cup emblem.svg
 |            att_izm = 150px
 |             valsts = {{CAN}}&lt;br /&gt;{{USA}}&lt;br /&gt;{{MEX}} 
 |              laiks = {{dat||06|11|N}} — {{dat||07|19|N}}
 |     komandu_skaits = 48
 |     konfederācijas = 6
 |           stadioni = 16
 |           pilsētas = 16
 |            pag_sez = [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]]
 |            nak_sez = [[2030. gada FIFA Pasaules kauss|2030]]
}}

'''2026. gada FIFA Pasaules kauss''' būs 23. [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules kausa finālturnīrs]]. Tas norisināsies [[Kanāda|Kanādā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] un [[Meksika|Meksikā]] no {{dat|2026|06|11|G|bez}} līdz {{dat||07|19|D|bez}}.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |date=2022-06-17 |title=FIFA nosauc 16 pilsētas, kuras uzņems 2026. gada Pasaules kausu |url=https://sports.delfi.lv/news/futbols/fifa-nosauc-16-pilsetas-kuras-uznems-2026gada-pasaules-kausu.d?id=54464552 |access-date=2023-09-01 |website=[[Delfi (portāls)|delfi.lv]] }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

Finālturnīra rīkošanai bija pieteikusies arī [[Maroka]]. Finālturnīra rīkotāja tika paziņots {{dat|2018|6|13||bez}}. Šī būs pirmā reize finālturnīru vēsturē, kad tajā startē 48 komandas,&lt;ref name=&quot;48teams&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.fifa.com/about-fifa/news/y=2017/m=1/news=fifa-council-unanimously-decides-on-expansion-of-the-fifa-world-cuptm--2863100.html|title=Unanimous decision expands FIFA World Cup™ to 48 teams from 2026|website=FIFA.com|publisher=Fédération Internationale de Football Association|date=10 January 2017|access-date=10 January 2017|archive-date={{dat|2017|01|10||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20170110231324/http://www.fifa.com/about-fifa/news/y=2017/m=1/news=fifa-council-unanimously-decides-on-expansion-of-the-fifa-world-cuptm--2863100.html}} {{Tīmekļa atsauce |url=http://www.fifa.com/about-fifa/news/y=2017/m=1/news=fifa-council-unanimously-decides-on-expansion-of-the-fifa-world-cuptm--2863100.html |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2021|08|25||bez}} |archive-date={{dat|2017|01|10||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170110231324/http://www.fifa.com/about-fifa/news/y=2017/m=1/news=fifa-council-unanimously-decides-on-expansion-of-the-fifa-world-cuptm--2863100.html }}&lt;/ref&gt; kā arī pirmā reize, kad tas norisinās trīs valstīs.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/44464913|title=Canada, US &amp; Mexico to host 2026 World Cup|work=BBC Sport|access-date=2022-06-19|language=en-GB}}&lt;/ref&gt; 60 mači, ieskaitot ceturtdaļfinālus, pusfinālus un finālu, notiks ASV, kamēr Kanādā un Meksikā katrā notiks 10 mači.

==  Formāts ==
2023. gada 14. martā FIFA paziņoja par turnīra formāta maiņu paplašinot finālturnīru dalībnieku skaitu līdz 48 komandām. Komandas tiks sadalītas 12 grupās pa 4 komandām, izslēgšanas spēles sāksies ar sešpadsmitdaļfinālu, kurā iekļūs visu grupu divas labākās komandas, kā arī 8 labākās trešās vietas.

== Kvalifikācija ==
{{pamatraksts|2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija}}

{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Reģions
! Kvalificējās
! Komandas
|-
| [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|Eiropa (UEFA)]]
| 16 no 55
| {{fb|ENG}}, {{fb|FRA}}, {{fb|CRO}}, {{fb|POR}}, {{fb|NOR}}, {{fb|GER}}, {{fb|NED}}, {{fb|BEL}}, {{fb|ESP}}, {{fb|SUI}}, {{fb|AUT}}, {{fb|SCO}}, {{fb|CZE}}, {{fb|BIH}}, {{fb|SWE}}, {{fb|TUR}}
|-
| [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONMEBOL zona|Dienvidamerika (CONMEBOL)]]
| 6 no 10
| {{fb|ARG}}, {{fb|BRA}}, {{fb|ECU}}, {{fb|URU}}, {{fb|COL}}, {{fb|PAR}}
|-
| [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONCACAF zona|Ziemeļamerika, Centrālamerika un Karību reģions (CONCACAF)]]
| 3+3 no 32+3
| {{fb|CAN}} (rīkotāji), {{fb|USA}} (rīkotāji), {{fb|MEX}} (rīkotāji), {{fb|PAN}}, {{fb|CUW}}, {{fb|HAI}}
|-
| [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — AFC zona|Āzija (AFC)]]
| 9 no 46
| {{fb|JPN}}, {{fb|IRN}}, {{fb|UZB}}, {{fb|KOR}}, {{fb|JOR}}, {{fb|AUS}}, {{fb|QAT}}, {{fb|KSA}}, {{fb|IRQ}}
|-
| [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CAF zona|Āfrika (CAF)]]
| 10 no 54
| {{fb|MAR}}, {{fb|TUN}}, {{fb|EGY}}, {{fb|ALG}}, {{fb|GHA}}, {{fb|CPV}}, {{fb|RSA}}, {{fb|CIV}}, {{fb|SEN}}, {{fb|COD}}
|-
| [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — OFC zona|Okeānija (OFC)]]
| 1 no 11
| {{fb|NZL}}
|}

=== Izloze ===
Finālturnīra grupu izloze notika 2025. gada 5. decembrī Kenedija centrā [[Vašingtona|Vašingtonā]]. Uz izlozes brīdi nebija zināmi UEFA otrās kārtas 4 uzvarētāji un 2 starpkonfederāciju izslēgšanas spēļu uzvarētāji, jo spēles notika pēc izlozes - 2026. gada martā. Turnīra saimnieki – Meksika (A grupa), Kanāda (B grupa) un ASV (D grupa) jau tika ielozētas grupās.
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! style=&quot;width:25%&quot; | 1. grozs
! style=&quot;width:25%&quot; | 2. grozs
! style=&quot;width:25%&quot; | 3. grozs
! style=&quot;width:25%&quot; | 4. grozs
|- style=&quot;vertical-align:top&quot;
|
* {{fb|CAN}}
* {{fb|MEX}}
* {{fb|USA}}
* {{fb|ESP}}
* {{fb|ARG}}
* {{fb|FRA}}
* {{fb|ENG}}
* {{fb|BRA}}
* {{fb|POR}}
* {{fb|NED}}
* {{fb|BEL}}
* {{fb|GER}}
|
* {{fb|CRO}}
* {{fb|MAR}}
* {{fb|COL}}
* {{fb|URU}}
* {{fb|SUI}}
* {{fb|JAP}}
* {{fb|SEN}}
* {{fb|IRN}}
* {{fb|KOR}}
* {{fb|ECU}}
* {{fb|AUT}}
* {{fb|AUS}}
|
* {{fb|NOR}}
* {{fb|PAN}}
* {{fb|EGY}}
* {{fb|ALG}}
* {{fb|SCO}}
* {{fb|PAR}}
* {{fb|TUN}}
* {{fb|CIV}}
* {{fb|UZB}}
* {{fb|QAT}}
* {{fb|KSA}}
* {{fb|RSA}}
|
* {{fb|JOR}}
* {{fb|CPV}}
* {{fb|GHA}}
* {{fb|CUW}}
* {{fb|HAI}}
* {{fb|NZL}}
* {{fb|BIH}} &lt;small&gt;([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#A zars|UEFA A]])&lt;/small&gt;
* {{fb|SWE}} &lt;small&gt;([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#B zars|UEFA B]])&lt;/small&gt;
* {{fb|TUR}} &lt;small&gt;([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#C zars|UEFA C]])&lt;/small&gt;
* {{fb|CZE}} &lt;small&gt;([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#D zars|UEFA D]])&lt;/small&gt;
* {{fb|COD}} &lt;small&gt;([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — starpkonfederāciju izslēgšanas spēles#Pirmais zars|Starpkonfederāciju spēļu pirmā zara uzvarētājs]])&lt;/small&gt;
* {{fb|IRQ}} &lt;small&gt;([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — starpkonfederāciju izslēgšanas spēles#Otrais zars|Starpkonfederāciju spēļu otrā zara uzvarētājs]])&lt;/small&gt;
|}

== Stadioni ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
![[Vankūvera]]
![[Toronto]]
![[Bostona]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(Foksboro)&lt;/small&gt;
![[Filadelfija]]
![[Ņujorka]]/[[Ņūdžersija]]&lt;br/&gt;&lt;small&gt;(Īstrezerforda)&lt;/small&gt;
|-
|''[[BC Place]]''
|''[[BMO Field]]''
|''[[Gillette Stadium]]''
|''[[Lincoln Financial Field]]''
|''[[MetLife Stadium]]''
|-
|Ietilpība: '''54 500'''
|Ietilpība: '''45 736'''
|Ietilpība: '''65 878'''
|Ietilpība: '''69 796'''
|Ietilpība: '''82 500'''
|-
|[[Attēls:BC_Place_2015_Women's_FIFA_World_Cup.jpg|250x250px]]
|[[Attēls:Bmo_Field_2016_East_Stand.jpg|250x250px]]
|[[Attēls:Gillette_Stadium_(Top_View).jpg|250x250px]]
|[[Attēls:Philly_(45).JPG|250x250px]]
|[[Attēls:Copa_America_game_between_Columbia_vs_Peru_at_the_MetLife_Stadium.jpg|250x250px]]
|-
![[Sietla]]
|colspan=&quot;3&quot; rowspan=&quot;12&quot;|
{{VietasKarte+|Ziemeļamerika|width=750|float=center|caption=Organizētājpilsētas|places=
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|lat=49.28|long=-123.12|label='''[[Vankūvera]]'''|position=top}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|lat=43.7|long=-79.4|label='''[[Toronto]]'''|position=top}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=33.755|long=-84.39|label='''[[Atlanta]]'''|position=right}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=42.065278|long= -71.248333|label='''[[Bostona]]'''|position=right}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=32.775833|long=-96.796667|label='''[[Dalasa]]'''|position=right}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=29.762778|long=-95.383056|label='''[[Hjūstona]]'''|position=right}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=39.099722|long=-94.578333|label='''[[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]'''|position=right}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=34.05|long=-118.25|label='''[[Losandželosa]]'''|position=right}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=25.775278|long=-80.208889|label='''[[Maiami]]'''|position=right}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=40.817097|long=-74.085024|label='''[[Ņujorka]]/[[Ņūdžersija]]'''|position=right}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=39.9500|long=-75.1667|label='''[[Filadelfija]]'''|position=left}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=37.4032|long=-121.9698|label='''[[Sanfrancisko]]'''|position=right}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=47.5952|long=-122.3316|label='''[[Sietla]]'''|position=bottom}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = green pog.svg|lat=19.302911 |long=-99.150442 |label='''[[Mehiko]]'''|position=bottom}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = green pog.svg|lat=25.722806 |long=-100.312056 |label='''[[Monterreja]]'''|position=left}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = green pog.svg|lat=20.681667 |long=-103.462778 |label= '''[[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]]'''|position=left}}
}}
![[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]
|-
|''[[Lumen Field]]''
|''[[Arrowhead Stadium]]''
|-
|Ietilpība: '''69 000'''
|Ietilpība: '''76 416'''
|-
|[[Attēls:CenturyLink_Field_in_soccer_configuration_from_Stadium_Place.jpg|250x250px]]
|[[Attēls:Aerial_view_of_Arrowhead_Stadium_08-31-2013_crop.jpg|250x250px]]
|-
![[Sanfrancisko]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;([[Santaklēra]])&lt;/small&gt;
![[Atlanta]]
|-
|''[[Levi's Stadium]]''
|''[[Mercedes-Benz Stadium]]''
|-
|Ietilpība: '''68 500'''
|Ietilpība: '''71 000'''
|-
|[[Attēls:Entering_Levi's_Stadium.JPG|250x250px]]
|[[Attēls:2017_Orlando_City_at_Atlanta_United_MLS_Game.jpg|250x250px]]
|-
![[Losandželosa]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;([[Inglvuda]])&lt;/small&gt;
![[Dalasa]]&lt;br /&gt; &lt;small&gt;([[Ārlingtona (Teksasa)|Ārlingtona]])&lt;/small&gt;
|-
|''[[SoFi Stadium]]''
|''[[AT&amp;T Stadium]]''
|-
|Ietilpība: '''70 240'''
|Ietilpība: '''80 000'''
|-
|[[Attēls:SoFi_Stadium_interior_2021.jpg|250x250px]]
|[[Attēls:Cowboys_stadium_inside_view_4.JPG|250x250px]]
|-
![[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;([[Sapopana]])&lt;/small&gt;
![[Monterreja]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(Gvadalupe)&lt;/small&gt;
![[Mehiko]]
![[Hjūstona]]
![[Maiami]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;([[Maiamigārdensa]])&lt;/small&gt;
|-
|''[[Estadio Akron]]''
|''[[Estadio BBVA]]''
|''[[Estadio Azteca]]''
|''[[NRG Stadium]]''
|''[[Hard Rock Stadium]]''
|-
|Ietilpība: '''49 850'''
|Ietilpība: '''53 500'''
|Ietilpība: '''87 523'''
|Ietilpība: '''72 220'''
|Ietilpība: '''64 767'''
|-
|[[Attēls:Estadio Akron 02-07-2022 cabecera sur lado derecho.jpg|250x250px]]
|[[Attēls:Estadio_BBVA_Bancomer_-_Diciembre_2017.jpg|250x250px]]
|[[Attēls:Soccer_game_at_the_Azteca_Stadium.JPG|250x250px]]
|[[Attēls:Reliantstadium.jpg|250x250px]]
|[[Attēls:Hard_Rock_Stadium_2017_2.jpg|250x250px]]
|}

== Tiesneši ==
2026. gada 9. aprīli FIFA izziņoja sarakstu ar 52 tiesnešiem, 88 tiesnešu asistentiem un 30 video tiesnešu asistentiem, kas tiesās finālturnīra spēles.

{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
!Konfederācija
!Galvenais tiesnesis
!Konfederācija
!Galvenais tiesnesis
!Konfederācija
!Galvenais tiesnesis
!Konfederācija
!Galvenais tiesnesis
|-
|rowspan=&quot;8&quot;|[[Āzijas Futbola konfederācija|AFC]]
| {{flaga|AAE}} Omars el Ali
| rowspan=&quot;2&quot;|[[Āfrikas Futbola konfederācija|CAF]]
|{{flaga|Ēģipte}} Amīns Omars
|rowspan=&quot;10&quot;|[[Dienvidamerikas Futbola konfederācija|CONMEBOL]]
| {{flaga|Brazīlija}} [[Rafaels Klauss]]
|rowspan=&quot;13&quot;|[[UEFA]]
| {{flaga|Rumānija}} [[Ištvāns Kovāčs]]
|-
| {{flaga|Katara}} [[Abdelrahmans el Džāsims]]
| {{flaga|DĀR}} Abongils Toms
| {{flaga|Argentīna}} Jaels Falkons
| {{flaga|Francija}} [[Fransuā Leteksjē]]
|-
| {{flaga|Saūda Arābija}} Halids el Turajs
|rowspan=&quot;9&quot;| [[Ziemeļamerikas, Centrālamerikas un Karību reģiona futbola asociāciju konfederācija|CONCACAF]]
| {{flaga|Salvadora}} [[Ivans Bartons]]
| {{flaga|Čīle}} Kristians Garajs
| {{flaga|Nīderlande}} [[Denijs Makelī]]
|-
| {{flaga|Austrālija}} Alīreza Fahānī
| {{flaga|Kostarika}} Huans Kalderons
| {{flaga|Argentīna}} Dario Erera
| {{flaga|Polija}} [[Šimons Marciņaks]]
|-
| {{flaga|Ķīna}}  Ma Nins
| {{flaga|ASV}} Ismāils el Faths
| {{flaga|Peru}} Kevins Ortega
| {{flaga|Itālija}} Mauricio Mariani
|-
| {{flaga|Jordānija}} Adhems Mahādme
| {{flaga|Jamaika}} Ošans Neišens
| {{flaga|Kolumbija}} Andress Rohass
| {{flaga|Zviedrija}} [[Glenns Nībergs]]
|-
| {{flaga|Uzbekistāna}} Ilgizs Tantaševs
| {{flaga|Kanāda}} Drū Fišers
| {{flaga|Brazīlija}} [[Viltons Sampaju]]
| {{flaga|Anglija}} [[Maikls Olivers]]
|-
| {{flaga|Japāna}} Jusuke Araki
| {{flaga|Meksika}} Katja Icela Garsija
| {{flaga|Urugvaja}} Gustavo Tehera
| {{flaga|Portugāle}} Žoau Pinjeiro
|-
|rowspan=&quot;5&quot;|[[Āfrikas Futbola konfederācija|CAF]]
| {{flaga|Somālija}} Umars Abdulkādirs Artans
| {{flaga|Hondurasa}} Saids Martiness
| {{flaga|Argentīna}} [[Fakundo Teljo]]
| {{flaga|Šveice}} [[Sandro Šērers]]
|-
| {{flaga|Gabona}} Pjērs Ačo
| {{flaga|ASV}} Torija Penso
| {{flaga|Venecuēla}} [[Hesuss Valensuela]]
| {{flaga|Anglija}} [[Entonijs Teilors]]
|-
| {{flaga|Mauritānija}} Dahane Beida
| {{flaga|Meksika}} [[Sesars Arturo Ramoss]]
|[[Okeānijas Futbola konfederācija|OFC]]
| {{flaga|Jaunzēlande}} Kempbels Kērks Kavana Vo
| {{flaga|Francija}} [[Klemāns Tirpēns]]
|-
| {{flaga|Alžīrija}} Mustafa Gorbāls
|rowspan=&quot;3&quot;|[[Dienvidamerikas Futbola konfederācija|CONMEBOL]]
| {{flaga|Brazīlija}} Ramons Abati
|rowspan=&quot;2&quot;|[[UEFA]]
| {{flaga|Norvēģija}} [[Espens Eskoss]]
| {{flaga|Slovēnija}} [[Slavko Vinčičs]]
|-
| {{flaga|Maroka}} Džalals Džajeds
| {{flaga|Paragvaja}} Huans Gabriels Benitess
| {{flaga|Spānija}} Alehandro Ernandess Ernandess
| {{flaga|Vācija}} [[Fēlikss Cvaiers]]
|}

== Sastāvi ==
{{Pamatraksts|2026. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi}}
Provizoriskie saraksti komandām jāiesniedz līdz 2026. gada 11. maijam. Galasastāvu informācija jāiesniedz līdz 2026. gada 1. jūnijam. Ja galasastāva spēlētājs gūst traumu, to drīkstēs aizstāt līdz pirmās čempionāta spēles.

== Grupu turnīrs ==
=== A grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=MEX |team2=RSA |team3=KOR |team4=CZE

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_MEX={{fb|MEX}} |short_MEX={{fbicon|MEX}}
|name_RSA={{fb|RSA}} |short_RSA={{fbicon|RSA}}
|name_KOR={{fb|KOR}} |short_KOR={{fbicon|KOR}}
|name_CZE={{fb|CZE}} |short_CZE={{fbicon|CZE}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update=future |start_date={{dat|2026|06|11}}
|win_MEX=0 |draw_MEX=0 |loss_MEX=0 |gf_MEX=0 |ga_MEX=0 |status_MEX=
|win_RSA=0 |draw_RSA=0 |loss_RSA=0 |gf_RSA=0 |ga_RSA=0 |status_RSA=
|win_KOR=0 |draw_KOR=0 |loss_KOR=0 |gf_KOR=0 |ga_KOR=0 |status_KOR=
|win_CZE=0 |draw_CZE=0 |loss_CZE=0 |gf_CZE=0 |ga_CZE=0 |status_CZE=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|11|N}}
  | laiks     = 13:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|MEX}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021443 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|RSA}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|11|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;12. jūnijā, 05:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|KOR}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021441 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CZE}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio Akron]]'', [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|18|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;19:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|CZE}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021440 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|RSA}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|18|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;19. jūnijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|MEX}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021442 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|KOR}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio Akron]]'', [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|24|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;25. jūnijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|CZE}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021444 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|MEX}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|24|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;25. jūnijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|RSA}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021445 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|KOR}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio BBVA]]'', [[Monterreja]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== B grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=CAN |team2=BIH |team3=QAT |team4=SUI

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_CAN={{fb|CAN}} |short_CAN={{fbicon|CAN}}
|name_BIH={{fb|BIH}} |short_BIH={{fbicon|BIH}}
|name_QAT={{fb|QAT}} |short_QAT={{fbicon|QAT}}
|name_SUI={{fb|SUI}} |short_SUI={{fbicon|SUI}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update=future |start_date={{dat|2026|06|12}}
|win_CAN=0 |draw_CAN=0 |loss_CAN=0 |gf_CAN=0 |ga_CAN=0 |status_CAN=
|win_BIH=0 |draw_BIH=0 |loss_BIH=0 |gf_BIH=0 |ga_BIH=0 |status_BIH=
|win_QAT=0 |draw_QAT=0 |loss_QAT=0 |gf_QAT=0 |ga_QAT=0 |status_QAT=
|win_SUI=0 |draw_SUI=0 |loss_SUI=0 |gf_SUI=0 |ga_SUI=0 |status_SUI=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|12|N}}
  | laiks     = 15:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|CAN}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021449 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|BIH}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|13|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|QAT}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021447 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|SUI}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|18|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|SUI}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021446 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|BIH}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|18|N}}
  | laiks     = 15:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;19. jūnijā, 01:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|CAN}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021450 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|QAT}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|24|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|SUI}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021451 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CAN}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|24|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|BIH}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021448 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|QAT}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== C grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=BRA |team2=MAR |team3=HAI |team4=SCO

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_BRA={{fb|BRA}} |short_BRA={{fbicon|BRA}}
|name_MAR={{fb|MAR}} |short_MAR={{fbicon|MAR}}
|name_HAI={{fb|HAI}} |short_HAI={{fbicon|HAI}}
|name_SCO={{fb|SCO}} |short_SCO={{fbicon|SCO}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update=future |start_date={{dat|2026|06|13}}
|win_BRA=0 |draw_BRA=0 |loss_BRA=0 |gf_BRA=0 |ga_BRA=0 |status_BRA=
|win_MAR=0 |draw_MAR=0 |loss_MAR=0 |gf_MAR=0 |ga_MAR=0 |status_MAR=
|win_HAI=0 |draw_HAI=0 |loss_HAI=0 |gf_HAI=0 |ga_HAI=0 |status_HAI=
|win_SCO=0 |draw_SCO=0 |loss_SCO=0 |gf_SCO=0 |ga_SCO=0 |status_SCO=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|13|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;14. jūnijā, 01:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|BRA}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021456 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|MAR}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|13|N}}
  | laiks     = 21:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;14. jūnijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|HAI}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021453 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|SCO}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|19|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20. jūnijā, 01:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|SCO}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021454 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|MAR}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|19|N}}
  | laiks     = 20:30 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20. jūnijā, 03:30&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|BRA}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021457 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|HAI}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|24|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;25. jūnijā, 01:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|SCO}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021455 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|BRA}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|24|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;25. jūnijā, 01:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|MAR}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021452 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|HAI}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== D grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=USA |team2=PAR |team3=AUS |team4=TUR

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_USA={{fb|USA}} |short_USA={{fbicon|USA}}
|name_PAR={{fb|PAR}} |short_PAR={{fbicon|PAR}}
|name_AUS={{fb|AUS}} |short_AUS={{fbicon|AUS}}
|name_TUR={{fb|TUR}} |short_TUR={{fbicon|TUR}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update=future |start_date={{dat|2026|06|13}}
|win_USA=0 |draw_USA=0 |loss_USA=0 |gf_USA=0 |ga_USA=0 |status_USA=
|win_PAR=0 |draw_PAR=0 |loss_PAR=0 |gf_PAR=0 |ga_PAR=0 |status_PAR=
|win_AUS=0 |draw_AUS=0 |loss_AUS=0 |gf_AUS=0 |ga_AUS=0 |status_AUS=
|win_TUR=0 |draw_TUR=0 |loss_TUR=0 |gf_TUR=0 |ga_TUR=0 |status_TUR=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|12|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;13. jūnijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|USA}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021458 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|PAR}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|13|N}}
  | laiks     = 21:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;14. jūnijā, 07:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|AUS}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021463 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|TUR}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|19|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|USA}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021462 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|AUS}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|19|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20. jūnijā, 06:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|TUR}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021460 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|PAR}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|25|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;26. jūnijā, 05:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|TUR}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021459 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|USA}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|25|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;26. jūnijā, 05:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|PAR}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021461 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|AUS}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== E grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=GER |team2=CUW |team3=CIV |team4=ECU

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_GER={{fb|GER}} |short_GER={{fbicon|GER}}
|name_CUW={{fb|CUW}} |short_CUW={{fbicon|CUW}}
|name_CIV={{fb|CIV}} |short_CIV={{fbicon|CIV}}
|name_ECU={{fb|ECU}} |short_ECU={{fbicon|ECU}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update=future |start_date={{dat|2026|06|14}}
|win_GER=0 |draw_GER=0 |loss_GER=0 |gf_GER=0 |ga_GER=0 |status_GER=
|win_CUW=0 |draw_CUW=0 |loss_CUW=0 |gf_CUW=0 |ga_CUW=0 |status_CUW=
|win_CIV=0 |draw_CIV=0 |loss_CIV=0 |gf_CIV3=0 |ga_CIV=0 |status_CIV=
|win_ECU=0 |draw_ECU=0 |loss_ECU=0 |gf_ECU=0 |ga_ECU=0 |status_ECU=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|14|N}}
  | laiks     = 13:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|GER}} 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021464 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CUW}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|14|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;15. jūnijā, 02:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|CIV}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021467 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|ECU}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|20|N}}
  | laiks     = 16:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|GER}} 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021469 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CIV}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|20|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;21. jūnijā, 03:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ECU}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021465 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CUW}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|25|N}}
  | laiks     = 16:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|CUW}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021468 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CIV}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|25|N}}
  | laiks     = 16:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ECU}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021466 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|GER}} 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== F grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=NED |team2=JAP |team3=SWE |team4=TUN

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_NED={{fb|NED}} |short_NED={{fbicon|NED}}
|name_JAP={{fb|JAP}} |short_JAP={{fbicon|JAP}}
|name_SWE={{fb|SWE}} |short_SWE={{fbicon|SWE}}
|name_TUN={{fb|TUN}} |short_TUN={{fbicon|TUN}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update=future |start_date={{dat|2026|06|14}}
|win_NED=0 |draw_NED=0 |loss_NED=0 |gf_NED=0 |ga_NED=0 |status_NED=
|win_JAP=0 |draw_JAP=0 |loss_JAP=0 |gf_JAP=0 |ga_JAP=0 |status_JAP=
|win_SWE=0 |draw_SWE=0 |loss_SWE=0 |gf_SWE=0 |ga_SWE=0 |status_SWE=
|win_TUN=0 |draw_TUN=0 |loss_TUN=0 |gf_TUN=0 |ga_TUN=0 |status_TUN=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|14|N}}
  | laiks     = 15:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|NED}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021470 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|JAP}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[AT&amp;T Stadium]]'', [[Dalasa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|14|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;15. jūnijā, 05:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|SWE}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021474 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|TUN}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio BBVA]]'', [[Monterreja]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|20|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|NED}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021472 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|SWE}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|20|N}}
  | laiks     = 22:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;21. jūnijā, 07:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|TUN}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021475 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|JAP}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio BBVA]]'', [[Monterreja]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|25|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;26. jūnijā, 02:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|JAP}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021471 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|SWE}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[AT&amp;T Stadium]]'', [[Dalasa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|25|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;26. jūnijā, 02:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|TUN}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021473 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|NED}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== G grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=BEL |team2=EGY |team3=IRN |team4=NZL

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_BEL={{fb|BEL}} |short_BEL={{fbicon|BEL}}
|name_EGY={{fb|EGY}} |short_EGY={{fbicon|EGY}}
|name_IRN={{fb|IRN}} |short_IRN={{fbicon|IRN}}
|name_NZL={{fb|NZL}} |short_NZL={{fbicon|NZL}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update=future |start_date={{dat|2026|06|15}}
|win_BEL=0 |draw_BEL=0 |loss_BEL=0 |gf_BEL=0 |ga_BEL=0 |status_BEL=
|win_EGY=0 |draw_EGY=0 |loss_EGY=0 |gf_EGY=0 |ga_EGY=0 |status_EGY=
|win_IRN=0 |draw_IRN=0 |loss_IRN=0 |gf_IRN=0 |ga_IRN=0 |status_IRN=
|win_NZL=0 |draw_NZL=0 |loss_NZL=0 |gf_NZL=0 |ga_NZL=0 |status_NZL=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|15|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|BEL}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021478 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|EGY}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|15|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;16. jūnijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|IRN}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021476 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|NZL}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|21|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|BEL}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021477 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|IRN}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|21|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22. jūnijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|NZL}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021480 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|EGY}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|26|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;27. jūnijā, 06:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|EGY}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021479 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|IRN}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|26|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;27. jūnijā, 06:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|NZL}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021481 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|BEL}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== H grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=ESP |team2=CPV |team3=KSA |team4=URU

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_ESP={{fb|ESP}} |short_ESP={{fbicon|ESP}}
|name_CPV={{fb|CPV}} |short_CPV={{fbicon|CPV}}
|name_KSA={{fb|KSA}} |short_KSA={{fbicon|KSA}}
|name_URU={{fb|URU}} |short_URU={{fbicon|URU}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update=future |start_date={{dat|2026|06|15}}
|win_ESP=0 |draw_ESP=0 |loss_ESP=0 |gf_ESP=0 |ga_ESP=0 |status_ESP=
|win_CPV=0 |draw_CPV=0 |loss_CPV=0 |gf_CPV=0 |ga_CPV=0 |status_CPV=
|win_KSA=0 |draw_KSA=0 |loss_KSA=0 |gf_KSA=0 |ga_KSA=0 |status_KSA=
|win_URU=0 |draw_URU=0 |loss_URU=0 |gf_URU=0 |ga_URU=0 |status_URU=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|15|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;19:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ESP}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021482 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CPV}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|15|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;16.jūnijā, 01:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|KSA}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021486 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|URU}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|21|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;19:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ESP}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021483 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|KSA}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|21|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22.jūnijā, 01:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|URU}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021487 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CPV}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|26|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;27.jūnijā, 03:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|CPV}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021485 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|KSA}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|26|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;27.jūnijā, 03:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|URU}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021484 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|ESP}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio Akron]]'', [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== I grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=FRA |team2=SEN |team3=IRQ |team4=NOR

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_FRA={{fb|FRA}} |short_FRA={{fbicon|FRA}}
|name_SEN={{fb|SEN}} |short_SEN={{fbicon|SEN}}
|name_IRQ={{fb|IRQ}} |short_IRQ={{fbicon|IRQ}}
|name_NOR={{fb|NOR}} |short_NOR={{fbicon|NOR}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update=future |start_date={{dat|2026|06|16}}
|win_FRA=0 |draw_FRA=0 |loss_FRA=0 |gf_FRA=0 |ga_FRA=0 |status_FRA=
|win_SEN=0 |draw_SEN=0 |loss_SEN=0 |gf_SEN=0 |ga_SEN=0 |status_SEN=
|win_IRQ=0 |draw_IRQ=0 |loss_IRQ=0 |gf_IRQ=0 |ga_IRQ=0 |status_IRQ=
|win_NOR=0 |draw_NOR=0 |loss_NOR=0 |gf_NOR=0 |ga_NOR=0 |status_NOR=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|16|N}}
  | laiks     = 15:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|FRA}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021490 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|SEN}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|16|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;17.jūnijā, 01:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|IRQ}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021488 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|NOR}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|22|N}}
  | laiks     = 17:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23.jūnijā, 00:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|FRA}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021492 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|IRQ}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|22|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23.jūnijā, 03:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|NOR}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021491 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|SEN}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|26|N}}
  | laiks     = 15:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|NOR}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021489 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|FRA}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|26|N}}
  | laiks     = 15:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|SEN}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021493 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|IRQ}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== J grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=ARG |team2=ALG |team3=AUT |team4=JOR

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_ARG={{fb|ARG}} |short_ARG={{fbicon|ARG}}
|name_ALG={{fb|ALG}} |short_ALG={{fbicon|ALG}}
|name_AUT={{fb|AUT}} |short_AUT={{fbicon|AUT}}
|name_JOR={{fb|JOR}} |short_JOR={{fbicon|JOR}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update=future |start_date={{dat|2026|06|17}}
|win_ARG=0 |draw_ARG=0 |loss_ARG=0 |gf_ARG=0 |ga_ARG=0 |status_ARG=
|win_ALG=0 |draw_ALG=0 |loss_JALG=0 |gf_ALG=0 |ga_ALG=0 |status_ALG=
|win_AUT=0 |draw_AUT=0 |loss_AUT=0 |gf_AUT=0 |ga_AUT=0 |status_AUT=
|win_JOR=0 |draw_JOR=0 |loss_JOR=0 |gf_JOR=0 |ga_JOR=0 |status_JOR=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|16|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;17.jūnijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ARG}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021496 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|ALG}} 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|16|N}}
  | laiks     = 21:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;17.jūnijā, 07:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|AUT}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021498 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|JOR}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|22|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ARG}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021494 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|AUT}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[AT&amp;T Stadium]]'', [[Dalasa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|22|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23.jūnijā, 06:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|JOR}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021499 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|ALG}} 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|27|N}}
  | laiks     = 21:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;28.jūnijā, 05:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ALG}} 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021497 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|AUT}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|27|N}}
  | laiks     = 21:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;28.jūnijā, 05:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|JOR}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021495 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|ARG}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[AT&amp;T Stadium]]'', [[Dalasa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== K grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=POR |team2=COD |team3=UZB |team4=COL

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_POR={{fb|POR}} |short_POR={{fbicon|POR}}
|name_COD={{fb|COD}} |short_COD={{fbicon|COD}}
|name_UZB={{fb|UZB}} |short_UZB={{fbicon|UZB}}
|name_COL={{fb|COL}} |short_COL={{fbicon|COL}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update=future |start_date={{dat|2026|06|17}}
|win_POR=0 |draw_POR=0 |loss_POR=0 |gf_POR=0 |ga_POR=0 |status_POR=
|win_COD=0 |draw_COD=0 |loss_COD=0 |gf_COD=0 |ga_COD=0 |status_COD=
|win_UZB=0 |draw_UZB=0 |loss_UZB=0 |gf_UZB=0 |ga_UZB=0 |status_UZB=
|win_COL=0 |draw_COL=0 |loss_COL=0 |gf_COL=0 |ga_COL=0 |status_COL=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|17|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|POR}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021502 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|COD}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|17|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;18. jūnijā, 05:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|UZB}} 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021504 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|COL}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|23|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|POR}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021503 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|UZB}} 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|23|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;18. jūnijā, 05:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|COL}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021501 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|COD}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio Akron]]'', [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|27|N}}
  | laiks     = 19:30 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;28. jūnijā, 02:30&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|COL}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021505 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|POR}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|27|N}}
  | laiks     = 19:30 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;28. jūnijā, 02:30&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|COD}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021500 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|UZB}} 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== L grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=ENG |team2=CRO |team3=GHA |team4=PAN

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_ENG={{fb|ENG}} |short_ENG={{fbicon|ENG}}
|name_CRO={{fb|CRO}} |short_CRO={{fbicon|CRO}}
|name_GHA={{fb|GHA}} |short_GHA={{fbicon|GHA}}
|name_PAN={{fb|PAN}} |short_PAN={{fbicon|PAN}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update=future |start_date={{dat|2026|06|17}}
|win_ENG=0 |draw_ENG=0 |loss_ENG=0 |gf_ENG=0 |ga_ENG=0 |status_ENG=
|win_CRO=0 |draw_CRO=0 |loss_CRO=0 |gf_CRO=0 |ga_CRO=0 |status_CRO=
|win_GHA=0 |draw_GHA=0 |loss_GHA=0 |gf_GHA=0 |ga_GHA=0 |status_GHA=
|win_PAN=0 |draw_PAN=0 |loss_PAN=0 |gf_PAN=0 |ga_PAN=0 |status_PAN=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|17|N}}
  | laiks     = 16:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ENG}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021507 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CRO}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[AT&amp;T Stadium]]'', [[Dalasa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|17|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;18.jūnijā, 02:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|GHA}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021510 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|PAN}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|23|N}}
  | laiks     = 16:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ENG}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021506 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|GHA}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|23|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;24. jūnijā, 02:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|PAN}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021511 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CRO}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|27|N}}
  | laiks     = 17:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;28. jūnijā, 00:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|PAN}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021508 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|ENG}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|27|N}}
  | laiks     = 17:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;28. jūnijā, 00:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|CRO}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021509 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|GHA}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== Trešo vietu ieguvēji ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|class_rules=
|source=FIFA

&lt;!--Update team positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team_order=|team1=GrA |team2=GrB |team3=GrC |team4=GrD |team5=GrE |team6=GrF |team7=GrG |team8=GrH |team9=GrI |team10=GrJ |team11=GrJ |team12=GrL

&lt;!--Update team results below (including date)--&gt;
|update=
|win_GrA=0 |draw_GrA=0 |loss_GrA=0 |gf_GrA=0 |ga_GrA=0 |status_GrA=
|win_GrB=0 |draw_GrB=0 |loss_GrB=0 |gf_GrB=0 |ga_GrB=0 |status_GrB=
|win_GrC=0 |draw_GrC=0 |loss_GrC=0 |gf_GrC=0 |ga_GrC=0 |status_GrC=
|win_GrD=0 |draw_GrD=0 |loss_GrD=0 |gf_GrD=0 |ga_GrD=0 |status_GrD=
|win_GrE=0 |draw_GrE=0 |loss_GrE=0 |gf_GrE=0 |ga_GrE=0 |status_GrE=
|win_GrF=0 |draw_GrF=0 |loss_GrF=0 |gf_GrF=0 |ga_GrF=0 |status_GrF=
|win_GrG=0 |draw_GrG=0 |loss_GrG=0 |gf_GrG=0 |ga_GrG=0 |status_GrG=
|win_GrH=0 |draw_GrH=0 |loss_GrH=0 |gf_GrH=0 |ga_GrH=0 |status_GrH=
|win_GrI=0 |draw_GrI=0 |loss_GrI=0 |gf_GrI=0 |ga_GrI=0 |status_GrI=
|win_GrJ=0 |draw_GrJ=0 |loss_GrJ=0 |gf_GrJ=0 |ga_GrJ=0 |status_GrJ=
|win_GrK=0 |draw_GrK=0 |loss_GrK=0 |gf_GrK=0 |ga_GrK=0 |status_GrK=
|win_GrL=0 |draw_GrL=0 |loss_GrL=0 |gf_GrL=0 |ga_GrL=0 |status_GrL=

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_GrA=&lt;!--{{fb|}}--&gt;A3
|name_GrB=&lt;!--{{fb|}}--&gt;B3
|name_GrC=&lt;!--{{fb|}}--&gt;C3
|name_GrD=&lt;!--{{fb|}}--&gt;D3
|name_GrE=&lt;!--{{fb|}}--&gt;E3
|name_GrF=&lt;!--{{fb|}}--&gt;F3
|name_GrG=&lt;!--{{fb|}}--&gt;G3
|name_GrH=&lt;!--{{fb|}}--&gt;H3
|name_GrI=&lt;!--{{fb|}}--&gt;I3
|name_GrJ=&lt;!--{{fb|}}--&gt;J3
|name_GrK=&lt;!--{{fb|}}--&gt;K3
|name_GrL=&lt;!--{{fb|}}--&gt;L3

&lt;!--Qualification column definitions--&gt;
|res_col_header=Q
|result1=KO |result2=KO |result3=KO |result4=KO |result5=KO |result6=KO |result7=KO |result8=KO
|col_KO=green1 |text_KO=Kvalificējas izslēgšanas turnīram
}}

== Izslēgšanas turnīrs ==
{{#invoke:RoundN|N32
|style=white-space:nowrap|widescore=yes|bold_winner=high|3rdplace=yes
|RD1=Sešpadsmitdaļfināli
|RD2=Astotdaļfināli
|RD3=Ceturtdaļfināli
|RD4=Pusfināli
|RD5=Fināls
|Consol=Spēle par 3. vietu

|29. jūnijs - [[Bostona]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;E1||&lt;!--{{fb|}}--&gt;A3/B3/C3/D3/F3|
|30. jūnijs - [[Ņūdžersija]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;I1||&lt;!--{{fb|}}--&gt;C3/D3/F3/G3/H3|
|28. jūnijs - [[Losandželosa]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;A2||&lt;!--{{fb|}}--&gt;B2|
|29. jūnijs - [[Monterreja]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;F1||&lt;!--{{fb|}}--&gt;C2|
|2. jūlijs - [[Toronto]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;K2||&lt;!--{{fb|}}--&gt;L2|
|2. jūlijs- [[Losandželosa]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;H1||&lt;!--{{fb|}}--&gt;J2|
|1. jūlijs - [[Sanfrancisko]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;D1||&lt;!--{{fb|}}--&gt;B3/E3/F3/I3/J3|
|1. jūlijs - [[Sietla]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;G1||&lt;!--{{fb|}}--&gt;A3/E3/H3/I3/J3|
|29. jūnijs - [[Hjūstona]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;C1||&lt;!--{{fb|}}--&gt;F2|
|30. jūnijs - [[Dalasa]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;E2||&lt;!--{{fb|}}--&gt;I2|
|30. jūnijs - [[Mehiko]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;A1||&lt;!--{{fb|}}--&gt;C3/E3/F3/H3/I3|
|1. jūlijs - [[Atlanta]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;L1||&lt;!--{{fb|}}--&gt;E3/H3/I3/J3/K3|
|3. jūlijs - [[Maiami]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;J1||&lt;!--{{fb|}}--&gt;H2|
|3. jūlijs - [[Dalasa]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;D2||&lt;!--{{fb|}}--&gt;G2|
|2. jūlijs - [[Vankūvera]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;B1||&lt;!--{{fb|}}--&gt;E3/F3/G3/I3/J3|
|3. jūlijs - [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;K1||&lt;!--{{fb|}}--&gt;D3/E3/I3/J3/L3|

|4. jūlijs - [[Filadelfija]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|4. jūlijs - [[Hjūstona]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|6. jūlijs - [[Dalasa]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|6. jūlijs - [[Sietla]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|5. jūlijs - [[Ņūdžersija]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|5. jūlijs - [[Mehiko]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|7. jūlijs - [[Atlanta]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|7. jūlijs - [[Vankūvera]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|

|9. jūlijs - [[Bostona]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|10. jūlijs - [[Losandželosa]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|11. jūlijs - [[Maiami]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|11. jūlijs - [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|

|14. jūlijs - [[Dalasa]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|15. jūlijs - [[Atlanta]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|

|19. jūlijs - [[Ņūdžersija]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|

|18. jūlijs - [[Maiami]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
}}

=== Sešpadsmitdaļfināli ===
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|28|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = A2
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021518 Informācija]
  | komanda2  = B2
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|29|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = C1
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021516 Informācija]
  | komanda2  = F2
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|29|N}}
  | laiks     = 16:30 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:30&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = E1
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021513 Informācija]
  | komanda2  = A3/B3/C3/D3/F3
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|29|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;30. jūnijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = F1
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021522 Informācija]
  | komanda2  = C2
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio BBVA]]'', [[Monterreja]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|30|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = E2
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021514 Informācija]
  | komanda2  = I2
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[AT&amp;T Stadium]]'', [[Dalasa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|30|N}}
  | laiks     = 17:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;31. jūnijā, 00:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = I1
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021523 Informācija]
  | komanda2  = C3/D3/F3/G3/H3
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|30|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;1. jūlijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = A1
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021520 Informācija]
  | komanda2  = C3/E3/F3/H3/I3
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|01|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;19:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = L1
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021512 Informācija]
  | komanda2  = E3/H3/I3/J3/K3
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|01|N}}
  | laiks     = 13:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = G1
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021525 Informācija]
  | komanda2  = A3/E3/H3/I3/J3
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|01|N}}
  | laiks     = 17:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;2. jūlijā, 03:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = D1
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021524 Informācija]
  | komanda2  = B3/E3/F3/I3/J3
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|02|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = H1
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021519 Informācija]
  | komanda2  = J2
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|02|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;3. jūlijā, 02:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = K2
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021526 Informācija]
  | komanda2  = L2
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|02|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;3. jūlijā, 06:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = B1
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021527 Informācija]
  | komanda2  = E3/F3/G3/I3/J3
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|03|N}}
  | laiks     = 13:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;21:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = D2
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021515 Informācija]
  | komanda2  = G2
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[AT&amp;T Stadium]]'', [[Dalasa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|03|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;4. jūlijā, 01:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = J1
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021521 Informācija]
  | komanda2  = H2
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|03|N}}
  | laiks     = 20:30 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;4. jūlijā, 04:30&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = K1
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021517 Informācija]
  | komanda2  = D3/E3/I3/J3/L3
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== Astotdaļfināli ===
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|04|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021530 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|04|N}}
  | laiks     = 17:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;5. jūlijā, 00:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021533 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|05|N}}
  | laiks     = 16:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021532 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|05|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;6. jūlijā, 03:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021531 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|06|N}}
  | laiks     = 14:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021529 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[AT&amp;T Stadium]]'', [[Dalasa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|06|N}}
  | laiks     = 17:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;7. jūlijā, 03:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021534 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|07|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;19:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021528 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|07|N}}
  | laiks     = 13:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021535 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== Ceturtdaļfināli ===
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|09|N}}
  | laiks     = 16:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289289/400021536 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|10|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289289/400021538 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|11|N}}
  | laiks     = 17:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;12. jūlijā, 00:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289289/400021539 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|11|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;12. jūlijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289289/400021537 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== Pusfināli ===
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|14|N}}
  | laiks     = 14:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289290/400021541 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[AT&amp;T Stadium]]'', [[Dalasa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|15|N}}
  | laiks     = 15:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289290/400021540 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== Par 3. vietu ===
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|18|N}}
  | laiks     = 17:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;19. jūlijā, 00:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289291/400021542 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== Fināls ===
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|19|N}}
  | laiks     = 15:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289292/400021543 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026 Oficiālā tīmekļa vietne] {{en ikona}} / {{de ikona}} / {{fr ikona}} / {{es ikona}}

{{Futbols-aizmetnis}}
{{FIFA Pasaules kauss}}
{{Pasaules futbols}}

[[Kategorija:2026. gads sportā]]
[[Kategorija:FIFA Pasaules kauss|2026]]
[[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kauss]]</text>
      <sha1>4jn084llf0wtna8kpdukwsps3oe54pq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2018. gada NHL drafts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>398961</id>
    <revision>
      <id>4465250</id>
      <parentid>4463898</parentid>
      <timestamp>2026-05-08T14:00:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>/* 5. kārta */</comment>
      <origin>4465250</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4888" sha1="tuaecrp3iil8eehhue7i9yfmjmh6kv0" xml:space="preserve">{{Drafta infokaste
| name           = 2018. gada NHL drafts
| logo           = 
| logosize       = 
| image          = 
| imagesize      = 
| caption        = 
| date           = [[2018]]. gada [[22. jūnijs|22]].-[[23. jūnijs]]
| time           = 
| location       = {{vieta|ASV|Dalasa}}
| network        = 
| first          = {{flaga|Zviedrija}} [[Rasmuss Dālīns]]
| first_t        = [[Bufalo &quot;Sabres&quot;]]
| first_l        = Nacionālās hokeja līgas drafts#Visi NHL drafti
| first_r        = 31
| most           = 
| fewest         = 
| overall        = 217
| draftlist      = [[Nacionālās hokeja līgas drafts|NHL drafti]]
| prev_year      = [[2017. gada NHL drafts|2017]]
| next_year      = [[2019. gada NHL drafts|2019]]
}}
'''2018. gada NHL drafts''' bija 56. [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] [[Nacionālās hokeja līgas drafts|drafts]], kurš norisinājās [[2018. gads|2018]]. gada [[22. jūnijs|22. jūnijā]] [[Dalasa|Dalasā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Kopā tika draftēti 217 spēlētāji septiņās kārtās.

== 1. kārta ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! width=30px |Nr.
! width=210px |Spēlētājs
! width=180px |Komanda
|-
|1
|{{flaga|Zviedrija}} [[Rasmuss Dālīns]]
|[[Bufalo &quot;Sabres&quot;]]
|-
|2
|{{flaga|Krievija}} [[Andrejs Svečņikovs]]
|[[Karolīnas &quot;Hurricanes&quot;]]
|-
|3
|{{flaga|Somija}} [[Jesperi Kotkaniemi]]
|[[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]]
|-
|4
|{{flaga|ASV}} [[Breidijs Tkačuks]]
|[[Otavas &quot;Senators&quot;]]
|-
|5
|{{flaga|Kanāda}} [[Barets Heitons]]
|[[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]]
|-
|6
|{{flaga|Čehija}} [[Filips Zadina]]
|[[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]]
|-
|7
|{{flaga|ASV}} [[Kvinns Hjūzs]]
|[[Vankūveras &quot;Canucks&quot;]]
|-
|8
|{{flaga|Zviedrija}} [[Ādams Bokvists]]
|[[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]]
|-
|9
|{{flaga|Krievija}} [[Vitālijs Kravcovs]]
|[[Ņujorkas &quot;Rangers&quot;]]
|-
|10
|{{flaga|Kanāda}} [[Evans Bušārs]]
|[[Edmontonas &quot;Oilers&quot;]]
|-
|11
|{{flaga|ASV}} [[Olivers Valstroms]]
|[[Ņujorkas &quot;Islanders&quot;]]
|-
|12
|{{flaga|Kanāda}} [[Noa Dobsons]]
|[[Ņujorkas &quot;Islanders&quot;]]
|-
|13
|{{flaga|Kanāda}} [[Tajs Delandrea]]
|[[Dalasas &quot;Stars&quot;]]
|-
|14
|{{flaga|ASV}} [[Džoels Farabī]]
|[[Filadelfijas &quot;Flyers&quot;]]
|-
|15
|{{flaga|Krievija}} [[Grigorijs Deņisenko]]
|[[Floridas &quot;Panthers&quot;]]
|-
|16
|{{flaga|Čehija}} [[Martins Kauts]]
|[[Kolorādo &quot;Avalanche&quot;]]
|-
|17
|{{flaga|Kanāda}} [[Tajs Smits]]
|[[Ņūdžersijas &quot;Devils&quot;]]
|-
|18
|{{flaga|Kanāda}} [[Liems Faudijs]]
|[[Kolumbusas &quot;Blue Jackets&quot;]]
|-
|19
|{{flaga|ASV}} [[Džejs O'Brīns]]
|[[Filadelfijas &quot;Flyers&quot;]]
|-
|20
|{{flaga|Somija}} [[Rasmuss Kupari]]
|[[Losandželosas &quot;Kings&quot;]]
|-
|21
|{{flaga|Kanāda}} [[Raiens Mērklijs]]
|[[Sanhosē &quot;Sharks&quot;]]
|-
|22
|{{flaga|ASV}} [[Keandrs Millers]]
|[[Ņujorkas &quot;Rangers&quot;]]
|-
|23
|{{flaga|Zviedrija}} [[Īsaks Lundestrēms]]
|[[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]]
|-
|24
|{{flaga|Zviedrija}} [[Filips Johansons]]
|[[Minesotas &quot;Wild&quot;]]
|-
|25
|{{flaga|Vācija}} [[Dominiks Boks]]
|[[Sentluisas &quot;Blues&quot;]]
|-
|26
|{{flaga|Kanāda}} [[Džeikobs Bernārs-Dokers]]
|[[Otavas &quot;Senators&quot;]]
|-
|27
|{{flaga|Kanāda}} [[Nikolā Bodēns]]
|[[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]]
|-
|28
|{{flaga|Zviedrija}} [[Nils Lundkvists]]
|[[Ņujorkas &quot;Rangers&quot;]]
|-
|29
|{{flaga|Zviedrija}} [[Rasmuss Sandins]]
|[[Toronto &quot;Maple Leafs&quot;]]
|-
|30
|{{flaga|Kanāda}} [[Džo Veleno]]
|[[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]]
|-
|31
|{{flaga|Krievija}} [[Aleksandrs Aleksejevs]]
|[[Vašingtonas &quot;Capitals&quot;]]
|}

== 2. kārta ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! width=&quot;30px&quot; |Nr.
! width=&quot;210px&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;180px&quot; |Komanda
|-
|38
|{{Flaga|Krievija}} [[Aleksandrs Romanovs]]
|[[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]]
|-
|46
|{{Flaga|Slovākija}} [[Martins Fehērvārs]]
|[[Vašingtonas &quot;Capitals&quot;]]
|-
|61
|{{flaga|RUS}} [[Ivans Morozovs]]
|[[Vegasas &quot;Golden Knights&quot;]]
|}

== 3. kārta ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! width=&quot;30px&quot; |Nr.
! width=&quot;210px&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;180px&quot; |Komanda
|-
|63
|{{flaga|Kanāda}} [[Džeks Makbeins]]
|[[Minesotas &quot;Wild&quot;]]
|-
|85
|{{flaga|Čehija}} [[Lukāšs Dostāls]]
|[[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]]
|}

== 4. kārta ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! width=&quot;30px&quot; |Nr.
! width=&quot;210px&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;180px&quot; |Komanda
|-
|105
|{{Flaga|Slovākija}} [[Martins Pospīšils]]
|[[Kalgari &quot;Flames&quot;]]
|-
|120
|{{flaga|SUI}} [[Filips Kuraševs]]
|[[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]]
|-
|122
|{{Flaga|Slovākija}} [[Milošs Romans]]
|[[Kalgari &quot;Flames&quot;]]
|}
== 5. kārta ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! width=&quot;30px&quot; |Nr.
! width=&quot;210px&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;180px&quot; |Komanda
|-
|141
|{{flaga|Baltkrievija}} [[Jegors Šarangovičs]]
|[[Ņūdžersijas &quot;Devils&quot;]]
|}

== 6. kārta ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! width=&quot;30px&quot; |Nr.
! width=&quot;210px&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;180px&quot; |Komanda
|-
|156
|{{flaga|Zviedrija}} [[Pontuss Holmberjs]]
|[[Toronto &quot;Maple Leafs&quot;]]
|-
|167
|{{flaga|Norvēģija}} [[Matīass Emilio Petešens]]
|[[Kalgari &quot;Flames&quot;]]
|}
{{Hokejs-aizmetnis}}
{{NHLdrafts}}

[[Kategorija:2018. gads sportā]]
[[Kategorija:NHL drafts]]</text>
      <sha1>tuaecrp3iil8eehhue7i9yfmjmh6kv0</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4465388</id>
      <parentid>4465250</parentid>
      <timestamp>2026-05-08T21:38:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>/* 2. kārta */</comment>
      <origin>4465388</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4955" sha1="enbcfvns7ft0df0umiai5lw69aklk5e" xml:space="preserve">{{Drafta infokaste
| name           = 2018. gada NHL drafts
| logo           = 
| logosize       = 
| image          = 
| imagesize      = 
| caption        = 
| date           = [[2018]]. gada [[22. jūnijs|22]].-[[23. jūnijs]]
| time           = 
| location       = {{vieta|ASV|Dalasa}}
| network        = 
| first          = {{flaga|Zviedrija}} [[Rasmuss Dālīns]]
| first_t        = [[Bufalo &quot;Sabres&quot;]]
| first_l        = Nacionālās hokeja līgas drafts#Visi NHL drafti
| first_r        = 31
| most           = 
| fewest         = 
| overall        = 217
| draftlist      = [[Nacionālās hokeja līgas drafts|NHL drafti]]
| prev_year      = [[2017. gada NHL drafts|2017]]
| next_year      = [[2019. gada NHL drafts|2019]]
}}
'''2018. gada NHL drafts''' bija 56. [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] [[Nacionālās hokeja līgas drafts|drafts]], kurš norisinājās [[2018. gads|2018]]. gada [[22. jūnijs|22. jūnijā]] [[Dalasa|Dalasā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Kopā tika draftēti 217 spēlētāji septiņās kārtās.

== 1. kārta ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! width=30px |Nr.
! width=210px |Spēlētājs
! width=180px |Komanda
|-
|1
|{{flaga|Zviedrija}} [[Rasmuss Dālīns]]
|[[Bufalo &quot;Sabres&quot;]]
|-
|2
|{{flaga|Krievija}} [[Andrejs Svečņikovs]]
|[[Karolīnas &quot;Hurricanes&quot;]]
|-
|3
|{{flaga|Somija}} [[Jesperi Kotkaniemi]]
|[[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]]
|-
|4
|{{flaga|ASV}} [[Breidijs Tkačuks]]
|[[Otavas &quot;Senators&quot;]]
|-
|5
|{{flaga|Kanāda}} [[Barets Heitons]]
|[[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]]
|-
|6
|{{flaga|Čehija}} [[Filips Zadina]]
|[[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]]
|-
|7
|{{flaga|ASV}} [[Kvinns Hjūzs]]
|[[Vankūveras &quot;Canucks&quot;]]
|-
|8
|{{flaga|Zviedrija}} [[Ādams Bokvists]]
|[[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]]
|-
|9
|{{flaga|Krievija}} [[Vitālijs Kravcovs]]
|[[Ņujorkas &quot;Rangers&quot;]]
|-
|10
|{{flaga|Kanāda}} [[Evans Bušārs]]
|[[Edmontonas &quot;Oilers&quot;]]
|-
|11
|{{flaga|ASV}} [[Olivers Valstroms]]
|[[Ņujorkas &quot;Islanders&quot;]]
|-
|12
|{{flaga|Kanāda}} [[Noa Dobsons]]
|[[Ņujorkas &quot;Islanders&quot;]]
|-
|13
|{{flaga|Kanāda}} [[Tajs Delandrea]]
|[[Dalasas &quot;Stars&quot;]]
|-
|14
|{{flaga|ASV}} [[Džoels Farabī]]
|[[Filadelfijas &quot;Flyers&quot;]]
|-
|15
|{{flaga|Krievija}} [[Grigorijs Deņisenko]]
|[[Floridas &quot;Panthers&quot;]]
|-
|16
|{{flaga|Čehija}} [[Martins Kauts]]
|[[Kolorādo &quot;Avalanche&quot;]]
|-
|17
|{{flaga|Kanāda}} [[Tajs Smits]]
|[[Ņūdžersijas &quot;Devils&quot;]]
|-
|18
|{{flaga|Kanāda}} [[Liems Faudijs]]
|[[Kolumbusas &quot;Blue Jackets&quot;]]
|-
|19
|{{flaga|ASV}} [[Džejs O'Brīns]]
|[[Filadelfijas &quot;Flyers&quot;]]
|-
|20
|{{flaga|Somija}} [[Rasmuss Kupari]]
|[[Losandželosas &quot;Kings&quot;]]
|-
|21
|{{flaga|Kanāda}} [[Raiens Mērklijs]]
|[[Sanhosē &quot;Sharks&quot;]]
|-
|22
|{{flaga|ASV}} [[Keandrs Millers]]
|[[Ņujorkas &quot;Rangers&quot;]]
|-
|23
|{{flaga|Zviedrija}} [[Īsaks Lundestrēms]]
|[[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]]
|-
|24
|{{flaga|Zviedrija}} [[Filips Johansons]]
|[[Minesotas &quot;Wild&quot;]]
|-
|25
|{{flaga|Vācija}} [[Dominiks Boks]]
|[[Sentluisas &quot;Blues&quot;]]
|-
|26
|{{flaga|Kanāda}} [[Džeikobs Bernārs-Dokers]]
|[[Otavas &quot;Senators&quot;]]
|-
|27
|{{flaga|Kanāda}} [[Nikolā Bodēns]]
|[[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]]
|-
|28
|{{flaga|Zviedrija}} [[Nils Lundkvists]]
|[[Ņujorkas &quot;Rangers&quot;]]
|-
|29
|{{flaga|Zviedrija}} [[Rasmuss Sandins]]
|[[Toronto &quot;Maple Leafs&quot;]]
|-
|30
|{{flaga|Kanāda}} [[Džo Veleno]]
|[[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]]
|-
|31
|{{flaga|Krievija}} [[Aleksandrs Aleksejevs]]
|[[Vašingtonas &quot;Capitals&quot;]]
|}

== 2. kārta ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! width=&quot;30px&quot; |Nr.
! width=&quot;210px&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;180px&quot; |Komanda
|-
|38
|{{Flaga|Krievija}} [[Aleksandrs Romanovs]]
|[[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]]
|-
|46
|{{Flaga|Slovākija}} [[Martins Fehērvārs]]
|[[Vašingtonas &quot;Capitals&quot;]]
|-
|55
|{{flaga|Kanāda}} [[Kevins Bāls]]
|[[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]]
|-
|61
|{{flaga|RUS}} [[Ivans Morozovs]]
|[[Vegasas &quot;Golden Knights&quot;]]
|}

== 3. kārta ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! width=&quot;30px&quot; |Nr.
! width=&quot;210px&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;180px&quot; |Komanda
|-
|63
|{{flaga|Kanāda}} [[Džeks Makbeins]]
|[[Minesotas &quot;Wild&quot;]]
|-
|85
|{{flaga|Čehija}} [[Lukāšs Dostāls]]
|[[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]]
|}

== 4. kārta ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! width=&quot;30px&quot; |Nr.
! width=&quot;210px&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;180px&quot; |Komanda
|-
|105
|{{Flaga|Slovākija}} [[Martins Pospīšils]]
|[[Kalgari &quot;Flames&quot;]]
|-
|120
|{{flaga|SUI}} [[Filips Kuraševs]]
|[[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]]
|-
|122
|{{Flaga|Slovākija}} [[Milošs Romans]]
|[[Kalgari &quot;Flames&quot;]]
|}
== 5. kārta ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! width=&quot;30px&quot; |Nr.
! width=&quot;210px&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;180px&quot; |Komanda
|-
|141
|{{flaga|Baltkrievija}} [[Jegors Šarangovičs]]
|[[Ņūdžersijas &quot;Devils&quot;]]
|}

== 6. kārta ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! width=&quot;30px&quot; |Nr.
! width=&quot;210px&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;180px&quot; |Komanda
|-
|156
|{{flaga|Zviedrija}} [[Pontuss Holmberjs]]
|[[Toronto &quot;Maple Leafs&quot;]]
|-
|167
|{{flaga|Norvēģija}} [[Matīass Emilio Petešens]]
|[[Kalgari &quot;Flames&quot;]]
|}
{{Hokejs-aizmetnis}}
{{NHLdrafts}}

[[Kategorija:2018. gads sportā]]
[[Kategorija:NHL drafts]]</text>
      <sha1>enbcfvns7ft0df0umiai5lw69aklk5e</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Valmieras teātra izrāžu saraksts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>403848</id>
    <revision>
      <id>4465341</id>
      <parentid>4461966</parentid>
      <timestamp>2026-05-08T19:00:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Teatrālis</username>
        <id>82063</id>
      </contributor>
      <comment>/* 2026. gadā */</comment>
      <origin>4465341</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="74095" sha1="ahzlej8mkc92y28qcfc4sg3ty2ibu2p" xml:space="preserve">Sarakstā hronoloģiski apkopotas [[Valmieras Drāmas teātris|Valmieras teātrī]] iestudētās izrādes kopš tā pastāvēšanas pirmsākumiem.

== Valmieras Dramatiskais teātris (1923—1930) ==

=== 1923. gadā ===
* 1923.11.25. [[Ādolfs Alunāns]] &quot;Kas tie tādi, kas dziedāja&quot;. Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs.
* 1923.12.26. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Ļaunais gars&quot;. Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs.

=== 1924. gadā ===
* 1924. [[Frīdrihs Šillers]] &quot;Mīla un viltus&quot;. Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs.
* 1924. [[Jānis Akuraters]] &quot;Tautas darbinieki&quot;.
* 1924. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Trīnes grēki&quot;. Rež. Augusts Kokalis.
* 1924. [[Anna Brigadere]] &quot;Sievu kari ar Belcebulu&quot;.
* 1924.01.08. Artūrs Jerviluoms &quot;Ziemeļnieki&quot;. Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs.
* 1924.01.20. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] &quot;Zvēru dīdītājs&quot;. Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs.
* 1924.02. [[Anna Brigadere]] &quot;Sprīdītis&quot;. Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs.
* 1924.02.09. [[Moljērs]] &quot;Skapēna nedarbi&quot;. Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs.
* 1924.02.24. Aleksandrs Bisons &quot;Nezināmā&quot;. Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs.
* 1924.03.02. [[Jānis Akuraters]] &quot;Lāča bērni&quot;. Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs.
* 1924.03.08. D-D &quot;Vecmāmiņa&quot;. Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs.
* 1924.03.09. Karlo Goldoni &quot;Viesnīcniece&quot;. Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs.
* 1924.04.06. [[Anna Brigadere]] &quot;Hetēras mantojums&quot;. Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs.
* 1924.05.03. Maksis Halbe &quot;Straume&quot;. Rež. Gustavs Amols.
* 1924.05.18. Edvards Vulfs &quot;Sensācija&quot;. Rež. Jānis Einbergs.
* 1924.08.31. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Indrāni&quot;. Rež. Augusts Kokalis.
* 1924.09.21. Emīls Rozenovs &quot;Pakrēšļa ļaudis&quot;. Rež. Ludvigs Laus.
* 1924.10.05. Edvards Vulfs &quot;Svētki Skangalē&quot;. Rež. Augusts Kokalis.
* 1924.10.09. O. Švarcs &quot;Sportisti&quot;. Rež. Ludvigs Laus.
* 1924.10.12. Emīls Verharns &quot;Filips II&quot;. Rež. Augusts Kokalis.
* 1924.10.26. [[Frīdrihs Šillers]] &quot;Laupītāji&quot;. Rež. Augusts Kokalis.
* 1924.11. [[Andrejs Upīts]] &quot;Peldētāja Zuzanna&quot;. Rež. Augusts Kokalis.
* 1924.11.23. [[Jūlijs Pētersons]] &quot;Prāta cilvēki&quot;. Rež. Augusts Kokalis.
* 1924.12.14. [[Aspazija]] &quot;Sidraba šķidrauts&quot;. Rež. Augusts Kokalis.
* 1924.12.31. [[Rainis]] &quot;[[Zelta zirgs]]&quot;. Rež. Augusts Kokalis.

=== 1925. gadā ===
* 1925.02. [[Augusts Saulietis]] &quot;Sirdskaite&quot;. Rež. Augusts Kokalis.
* 1925.02.01. [[Rainis]] &quot;Indulis un Ārija&quot;. Rež. Augusts Kokalis.
* 1925.02.26. Luidži Kamoleti &quot;Aiz klostera mūriem&quot;. Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]].
* 1925.03.01. [[Gerharts Hauptmanis]] &quot;Nogrimušais zvans&quot;. Rež. Augusts Kokalis.
* 1925.03.15. [[Aspazija]] &quot;Ragana&quot;. Rež. Augusts Kokalis.
* 1925.03.22. Viencēlieni: [[Andrejs Upīts]] &quot;Privātīpašums&quot;, Edvards Vulfs &quot;Sasistais spogulis&quot;.
* 1925.04. [[Ādolfs Alunāns]] &quot;Mūsu senči&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1925.04.14. Pjērs de Bomaršē &quot;Figaro kāzas jeb Trakā diena&quot;. Rež. Augusts Kokalis.
* 1925.05.01. [[Jūlijs Pētersons]] &quot;Seklā, pelēkā ikdiena&quot;. Rež. Augusts Kokalis.
* 1925.05.03. Ludvigs Fulda &quot;Vulkāns&quot;. Rež. Augusts Kokalis.
* 1925.08.09. [[Ādolfs Alunāns]] &quot;Seši mazi bundzenieki&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1925.09.06. Voldemārs Zonbergs &quot;Krusts un pērkons&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1925.09.20. [[Henriks Ibsens]] &quot;Ziemeļu varoņi&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1925.10.04. Tristans Bernārs &quot;Divas pīles&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1925.10.18. Ludvigs Holbergs &quot;[[Žūpu Bērtulis]]&quot;.
* 1925.10.29. Margareta Maijo &quot;Luteklīši&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1925.11.01. [[Frīdrihs Šillers]] &quot;Vilhelms Tells&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1925.12. Viktors Riškovs &quot;Čūskulēns&quot;.
* 1925.11.06. Anrī Bernšteins &quot;Zaglis&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1925.12.13. [[Rainis]] &quot;Krauklītis&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1925.12.17. [[Romēns Rolāns]] &quot;Mīlas un nāves spēle&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1925.12.25. Jaroslavs Kvapila &quot;Karalis, ubags un princese&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1925.12.26. Moriss Ordons, Brandons Tomass &quot;Čarļa krustmāte&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1925.12.31. Viencēlieni: &quot;Hipnozes briesmās&quot;, V. Biļibins &quot;Dārgais skūpsts&quot;.

=== 1926. gadā ===
* 1926.01.07. [[Augusts Strindbergs]] &quot;Tēvs&quot;.
* 1926.01.31. Sidnejs Gariks &quot;Atzīšanās&quot;.
* 1926.02.07. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] &quot;Jo pliks, jo traks&quot;.
* 1926.02.20. [[Jūlijs Pētersons]] &quot;Diplomāti&quot;.
* 1926.03.14. [[Johans Volfgangs Gēte]] &quot;Fausts&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1926.04.04. Edvards Vulfs &quot;Meli&quot;.
* 1926.04.05. E. Rejs &quot;Skaistas sievietes&quot;.
* 1926.04.18. Roberts Valters &quot;Tornī&quot;.
* 1926.04.24. Ferencs Molnārs &quot;Velns&quot;.
* 1926.05.09. [[Aleksandrs Dimā (dēls)]] &quot;Kamēliju dāma&quot;.
* 1926.05.24. [[Aspazija]] &quot;Vaidelote&quot;.
* 1926.09. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;No saldenās pudeles&quot;. Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]].
* 1926.09.19. [[Aspazija]] &quot;Boass un Rute&quot;.
* 1926.10.24. [[Aleksejs Tolstojs (1883 – 1945)|Aleksejs Tolstojs]], Pāvels Ščogoļevs &quot;Carienes sazvērestība&quot;.
* 1926.10.31. Menherts Lengjels &quot;Nakts serenāde&quot;.
* 1926.12. Viencēlieni: Jānis Jēps-Baldzēns &quot;Brāļu sieva&quot;, Jurijs Jurjins &quot;Varonis aiz pārpratums&quot;. Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs.
* 1926.12.12. Lindulis &quot;Gaigalu dzimta&quot;.

=== 1927. gadā ===
* 1927.01. Francis Arnolds, Ernests Bahs &quot;Spāniešu muša&quot;.
* 1927.01.02. Gabriels Dregeli &quot;Labi pašūta fraka&quot;. Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs.
* 1927.01.16. [[Andrejs Upīts]] &quot;Kaijas lidojums&quot;.
* 1927.02. Oskars Lutss &quot;Sasteigtās precības&quot;. Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs.
* 1927.03.20. Kārlis Ieviņš &quot;Putras Dauķa precības&quot;. Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs.
* 1927.04.22. M. Reimanis &quot;Mīlas diplomāti&quot;. Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs.
* 1927.04.24. Armāns Kaijavē, Robērs de Flērs &quot;Iekarotā laime&quot;.
* 1927.11. [[Rainis]] &quot;[[Mīla stiprāka par nāvi]]&quot;. Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]].

=== 1928. gadā ===
* 1928.04. [[Leons Paegle]] &quot;Par un pret&quot;.
* 1928.04.09. [[Somersets Moems|Viljams Somersets Moems]] &quot;Atjautīgā sieviete&quot;. Rež. [[Ernests Feldmanis]].

=== 1929. gadā ===
* 1929.01.06. Francis Arnolds, Ernests Bahs &quot;Deja ap mīlu&quot;.
* 1929.01.20. [[Augusts Deglavs]] &quot;Vecais pilskungs&quot;.
* 1929.02.26. Luidži Kamoleti &quot;Aiz klostera mūriem&quot;. Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]].
* 1929.03.17. [[Jānis Akuraters]] &quot;Priecīgais saimnieks&quot;. Rež. Voldemārs Ronis.
* 1929.04.14. Vilhelms Meijers-Fersters &quot;Vecheidelberga&quot;. Rež. Voldemārs Ronis.
* 1929.05.12. [[Andrejs Upīts]] &quot;Apburtais loks&quot;. Rež. Gustavs Žibalts.
* 1929.08.18. Jānis Lejiņš &quot;Nebrauc tik dikti&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1929.09.15. Minna Dišlere &quot;Ozolnieka meita&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1929.09.22. M. Reimanis &quot;Vecpuišu ģimene&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1929.10.06. [[Leonīds Andrejevs]] &quot;Mūsu mūža dienas&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1929.10.27. [[Rainis]] &quot;Ģirts Vilks&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1929.11.03. [[Arturs Šniclers]] &quot;Kāzu rīts&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1929.12. [[Hugo Teodors Krūmiņš]] &quot;Priekšzīmīga saimniecība&quot;.
* 1929.12.12. Engelberts Humperdinks &quot;Ansītis un Grietiņa&quot;.
* 1929.12.26. Francis Arnolds, Ernests Bahs &quot;Traks numurs&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.

=== 1930. gadā ===
* 1930.02.02. Bajards Veijers &quot;Mērijas Duganes prāva&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1930.03.09. [[Anna Brigadere]] &quot;Kad sievas spēkojas&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1930.04. Jukums Palevičs &quot;Lauztā sirds&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1930.04.21. Ladislavs Fodors &quot;Plika kā baznīcas žurka&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1930.04.22. [[Anna Brigadere]] &quot;Sprīdītis&quot;.

== Ziemeļlatvijas teātris (1930—1944) ==

=== 1930. gadā ===
* 1930.10.05. [[Aspazija]] &quot;Torņa cēlājs&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1930.10.26. Francis Arnolds, Ernests Bahs &quot;Pie Sloku ezera&quot; (&quot;Atpūta &quot;Paradīzē&quot;&quot;). Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1930.11.23. L. Ganhofers, Marko Brosiners &quot;Čigāniete Zanda&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1930.12.26. Gustavs Mozers &quot;Mūža rente&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1930.12.31. [[Hugo Teodors Krūmiņš]] &quot;Sāncenši&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.

=== 1931. gadā ===
* 1931.01.06. [[Vilhelms Bušs]] &quot;Makss un Morics&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1931.02.22. [[Jūdžīns O'Nīls]] &quot;Anna Kristi&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1931.03.20. [[Viktorjēns Sardū]], Emils Moro &quot;Madame Sans-Gene&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1931.04.06. Pauls Aldre &quot;Līdumnieki&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1931.08.30. [[Elīna Zālīte]] &quot;Maldu Mildas sapņojums&quot;.
* 1931.09.12. Jānis Lejiņš &quot;Traki sirsnīgi&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1931.12.12. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Pazudušais dēls&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1931.12.26. Milda Priedulāja &quot;Veco dzirnavu noslēpums&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1931.12.31. Pēteris Brikmanis &quot;Laimes vērpēja&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.

=== 1932. gadā ===
* 1932.01.24. Minna Dišlere &quot;Studentes vasara&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1932.02.14. Arnolds Ridlejs &quot;Spoku vilciens&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1932.02.28. Moriss Rostāns &quot;Cilvēks, kuru es nonāvēju&quot;. Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]].
* 1932.03.28. Francis Arnolds, Ernests Bahs &quot;Taupības kurators&quot;.
* 1932.08.15. [[Ādolfs Alunāns]] &quot;Visi mani radi raud&quot;. Rež. Alfrēds Zommers.
* 1932.10.01. [[Jūlijs Pētersons]] &quot;Pieklīdušais kaķēns&quot;. Rež. Alfrēds Zommers.
* 1932.10.23. Ludvigs Fulda &quot;Vīrietis, kuru jāprec&quot;. Rež. Alfrēds Zommers.
* 1932.11.05. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;Divpadsmitā nakts&quot;. Rež. Gustavs Amols.
* 1932.11.27. [[Henriks Ibsens]] &quot;Tautas naidnieks&quot;. Rež. Alfrēds Zommers.
* 1932.12.16. Jānis Lejiņš &quot;Bij’ man vienas rozes dēļ&quot;. Rež. Alfrēds Zommers.
* 1932.12.26. E. Lesters &quot;Mīla un gods&quot;. Rež. Pēteris Treicis.
* 1932.12.27. N. Sobolščikovs-Samarins &quot;Runcis zābakos&quot;.
* 1932.12.31. E. Adeniss &quot;Tauera&quot;. Rež. Alfrēds Zommers.

=== 1933. gadā ===
* 1933.01.08. Robērs de Flērs, Armāns Kaijavē &quot;Zelta rudens&quot;. Rež. Alfrēds Zommers.
* 1933.02.09. [[Rainis]] &quot;Jāzeps un viņa brāļi&quot;. Rež. Alfrēds Zommers.
* 1933.04.02. [[Kārlis Rabācs]] &quot;Ādama ābols&quot;. Rež. Alfrēds Zommers.
* 1933.04.17. Aleksandrs Ostrovskis, Nikolajs Solovjovs &quot;Neuzticīgo sievu skola&quot; (&quot;Belugina precības&quot;). Rež. Alfrēds Zommers.
* 1933.06.02. Frederiks Dalgrēns &quot;Vermlandieši&quot;. Rež. Gustavs Amols.
* 1933.06.11. [[Jānis Akuraters]] &quot;Viesturs&quot;. Rež. Pēteris Treicis.
* 1933.09.23. [[Anna Brigadere]] &quot;Karaliene Jāna&quot;. Rež. Alfrēds Zommers.
* 1933.10.08. [[Jēkabs Janševskis]] &quot;Dzimtene&quot;. Rež. Alfrēds Zommers.
* 1933.10.20. Augusts Laiviņš &quot;Kauguru dumpis&quot;. Rež. Alfrēds Zommers.
* 1933.11.26. [[Džeroms K. Džeroms]] &quot;Šīs dienas leģenda&quot; (&quot;Aizmirstais draugs&quot;). Rež. Alfrēds Zommers.
* 1933.12.26. Esmonds &quot;Sieviete drēbēs&quot;. Rež. Alfrēds Zommers.
* 1933.12.27. Kārlis Brikners &quot;Ērkšķrozīte&quot;. Rež. Jānis Einbergs.
* 1933.12.27. [[Mārtiņš Zīverts]] &quot;Zelta zeme&quot;. Rež. Alfrēds Zommers.

=== 1934. gadā ===
* 1934.02.08. Zeiboltu Jēkabs &quot;Dullais barons Bunduls&quot;. Rež. Alfrēds Zommers.
* 1934.03. Kārlis Brikners &quot;Sarkangalvīte&quot;. Rež. Jānis Einbergs.
* 1934.03.10. Eduards Vilde &quot;Laimes pūķis&quot;. Rež. Roberts Brīvmanis.
* 1934.03.17. [[Roberts Kroders]] &quot;Pēdējais tilts&quot;. Rež. Alfrēds Zommers.
* 1934.04. Klabunds &quot;X.Y.Z.&quot;. Rež. Alfrēds Zommers.
* 1934.09.02. [[Jēkabs Janševskis]] &quot;Laimes bērns&quot;. Rež. Eižens Kalniņš.
* 1934.10.12. [[Kārlis Zariņš (rakstnieks)|Kārlis Zariņš]] &quot;Negudrā Ģertrūde&quot;. Rež. Eižens Kalniņš.
* 1934.12.26. Edvards Knoblauhs &quot;Fauns&quot;.
* 1934.12.27. [[Jānis Akuraters]] &quot;Sidraba birzs&quot;. Rež. Jānis Einbergs.
* 1934.12.27. [[Vilis Jānis Lapenieks]] &quot;Karogs aicina&quot;.

=== 1935. gadā ===
* 1935.04.12. [[Ādolfs Alunāns]] &quot;Seši mazi bundzenieki&quot;. Rež. Eižens Kalniņš.
* 1935.09.22. [[Doku Atis]] &quot;Krišus Laksts&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1935.10. Imre Kalmāns &quot;Silva&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1935.10.18. [[Rainis]] &quot;Pūt, vējiņi!&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1935.12.26. Gustavs Rēders &quot;Aladins&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1935.12.26. Aleksandrs Lestjāns, Jene Vašari &quot;Cepelīna zaķis&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1935.12.31. [[Ādolfs Alunāns]] &quot;Mucenieks un muceniece&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.

=== 1936. gadā ===
* 1936.01. [[Anna Brigadere]] &quot;Maija un Paija&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1936.04.21. Pauls Ābrahams &quot;Pavasara mīla&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1936.05.15. [[Vilis Lācis]] &quot;Tālais ceļš&quot;.
* 1936.05.15. [[Ernests Brastiņš]] &quot;Latvijas zvaigznes&quot;.
* 1936.09.15. Minna Dišlere &quot;Ozolnieka meita&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1936.09.19. [[Līgotņu Jēkabs]] &quot;Bierantos&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1936.11.18. [[Pāvils Rozītis]] &quot;Valmieras puikas&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1936.12.26. Menherts Lengjels &quot;Nakts serenāde&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.

=== 1937. gadā ===
* 1937.02.26. [[Jānis Grots]] &quot;Zelta atslēga&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1937.04.10. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Trīnes grēki&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1937.05. E. Mārs &quot;Slinkais dēls&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1937. [[Mārtiņš Zīverts]] &quot;Tīreļpurvs&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1937. [[Aleksandrs Grīns]] &quot;Nameja gredzens&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1937.09.18. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Ugunī&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1937.10.23. Aime un Ferencs Stjuarti &quot;Meitene Irēne&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1937.11.18. [[Jānis Purapuķe]] &quot;Savs kaktiņš, savs stūrītis zemes&quot;. Rež. Antons Titāns.
* 1937.12.26. [[Vilis Lācis]] &quot;Jaunā maiņa&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1937.12.31. Edvards Vulfs &quot;Līnis murdā&quot;. Rež. Antons Titāns.
* 1937.12.31. [[Ādolfs Alunāns]] &quot;Bagātā brūte&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.

=== 1938. gadā ===
* 1938.02.11. Jānis Sārts &quot;Gredzens&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1938.04.18. Ralfs Benackis &quot;Princese uz trepēm&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1938.05.29. [[Jūlijs Lācis]] &quot;Tēvoča joks&quot;. Rež. Arnolds Stubavs.
* 1938.09.24. [[Reinis Kaudzīte|Reinis]] un [[Matīss Kaudzīte|Matīss]] Kaudzītes &quot;[[Mērnieku laiki]]&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1938.10.28. [[Džeroms K. Džeroms]] &quot;Hobsa jaunkundze&quot;. Rež. [[Herberts Zommers]].
* 1938.11.18. [[Aleksandrs Grīns]] &quot;Tēvu zeme&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1938.12.26. [[Elīna Zālīte]] &quot;Mūžīgi vīrišķais&quot;. Rež. Alfrēds Zommers.

=== 1939. gadā ===
* 1939.03.25. [[Frīdrihs Šillers]] &quot;Mīla un viltus&quot;. Rež. Alfrēds Alksnis.
* 1939.03.25. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Sestdienas vakars&quot;.
* 1939.03.30. [[Anna Brigadere]] &quot;Raudupiete&quot;. Rež. Emīls Mačs.
* 1939.04.10. Pjērs de Bomaršē &quot;Figaro kāzas&quot;. Rež. Žanis Kopštāls.
* 1939.04.27. [[Čārlzs Dikenss]] &quot;Circenītis aizkrāsnē&quot;. Rež. Ģirts Bumbieris.
* 1939.05. [[Mārtiņš Zīverts]] &quot;Partizāni&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1939.09.16. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;[[Skroderdienas Silmačos]]&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1939.10.21. Valdemārs Zonbergs &quot;Kurzemes hercogs Jēkabs&quot;. Rež. Alfrēds Alksnis.
* 1939.11.30. [[Elīna Zālīte]] &quot;Rudens rozes&quot;. Rež. Ģirts Bumbieris.
* 1939.12.31. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] &quot;Jo pliks, jo traks&quot;.

=== 1940. gadā ===
* 1940.03.23. Olga Zvirgzdiņa &quot;Uzvara&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1940.04.27. Jānis Lejiņš &quot;Skabarga sirdī&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1940.09.29. [[Rainis]] &quot;Ģirts Vilks&quot;.
* 1940.11.07. [[Andrejs Upīts]] &quot;1905&quot;. Rež. Ģirts Bumbieris.
* 1940.12. Ģirts Salnājs &quot;Gubernatora sekretārs&quot;. Rež. Jānis Einbergs.
* 1940.12.08. A. Rentovičs &quot;Traktoristi&quot;. Rež. Ženija Skalbe-Ozoliņa.

=== 1941. gadā ===
* 1941.02.09. Vasilijs Škvarkins &quot;Vienkāršā meitene&quot;. Rež. Jānis Einbergs.
* 1941.12.26. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Pazudušais dēls&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.

=== 1942. gadā ===
* 1942. Kuri-Berijs &quot;Viena vasara&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1942.01.24. Augusts Hinrihss &quot;Kad gailis dzied&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1942.02.28. Alfrēds Karaša &quot;Karogs aicina&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1942.04.18. Francs Lehārs &quot;Grāfs Luksemburgs&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1942.05.24. Konstance Miķelsone &quot;Slinkā sieva&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1942.10.29. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;No saldenās pudeles&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.

=== 1943. gadā ===
* 1943.01.02. Augusts Melks &quot;Dienvidvējš&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1943.02.07. [[Gerharts Hauptmanis]] &quot;Nogrimušais zvans&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1943.03.13. Minna Dišlere &quot;Studentes vasara&quot;. Rež. Jānis Einbergs.
* 1943.04.20. Austra Mētere-Ozola &quot;Čiko&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1943.05.09. Kārlis Brikners &quot;Ērkšķrozīte&quot;. Rež. Jānis Einbergs.
* 1943.06.18. [[Elīna Zālīte]] &quot;Bīstamais vecums&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1943.09.25. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Indrāni&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1943.10.23. [[Ādolfs Alunāns]] &quot;Mucenieks un muceniece&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1943.12.17. [[Anna Brigadere]] &quot;Maija un Paija&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].

=== 1944. gadā ===
* 1944.02.04. [[Ādolfs Alunāns]] &quot;Visi mani radi raud&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1944.03.17. [[Elīna Zālīte]] &quot;Rudens rozes&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1944.05.06. [[Rainis]] &quot;Pūt, vējiņi!&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1944.06.02. Barijs Konnors &quot;Ērikas gudrības grāmata&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].

== LPSR Valmieras drāmas teātris (1944—1953) ==

=== 1944. gadā ===
* 1944.11.07. [[Rainis]] &quot;Pūt, vējiņi!&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.

=== 1945. gadā ===
* 1945.04.04. [[Andrejs Upīts]] &quot;Peldētāja Zuzanna&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1945.06.21. Aleksandrs Korneičuks &quot;Mistera Pērkinsa misija boļševiku zemē&quot;. Rež. Antons Titāns.
* 1945.07.27. Vladimirs Mass, Mihails Červinskis &quot;Kaut kur Maskavā&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.

=== 1946. gadā ===
* 1946. V. Iļjenkovs &quot;Ziedu laukums&quot;. Rež. Antons Titāns.
* 1946.05.01. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Ugunī&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1946.06.28. Aleksandrs Ostrovskis &quot;Belugina precības&quot;. Rež. Antons Titāns.
* 1946.11.23. [[Vilis Lācis]] &quot;Zvejnieka dēls&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.

=== 1947. gadā ===
* 1947.02.11. Leonīds Rahmanovs &quot;Nemierīgais vecums&quot;. Rež. Antons Titāns.
* 1947.05.04. [[Arvīds Grigulis]] &quot;Kā Garpēteros vēsturi taisīja&quot;. Rež. Antons Titāns.
* 1947.06.29. [[Konstantīns Simonovs]] &quot;Divas Amerika&quot; (&quot;Viņu jautājums&quot;). Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1947.11.04. [[Konstantīns Simonovs]] &quot;Zem Prāgas kastaņām&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1947.12.28. Aleksandrs Korneičuks &quot;Platons Krečets&quot;. Rež. Antons Titāns.

=== 1948. gadā ===
* 1948.02.28. [[Leons Paegle]] &quot;Runga, iz maisa!&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1948.05.27. [[Arvīds Grigulis]] &quot;Māls un porcelāns&quot;. Rež. Antons Titāns.
* 1948.07.06. Aleksejs Arbuzovs &quot;Satikšanās ar jaunību&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1948.09.04. [[Rainis]] &quot;Pūt, vējiņi!&quot;. Rež. Antons Titāns.
* 1948.11.07. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;Divpadsmitā nakts&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1948.12.19. Anna Brodele &quot;Skolotājs Straume&quot;. Rež. [[Anna Lāce]].

=== 1949. gadā ===
* 1949.03.10. Aleksandrs Afinogenovs &quot;Mašeņka&quot;. Rež. Antons Titāns.
* 1949.05.02. Elmārs Grīns &quot;Vējš no dienvidiem&quot;. Rež. [[Anna Lāce]].
* 1949.06.09. Aleksandrs Ostrovskis &quot;Ienesīga vieta&quot;. Rež. [[Anna Lāce]].
* 1949.10.25. Pjotrs Pavļenko &quot;Laime&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1949.12.08. Karlo Goldoni &quot;Divu kungu kalps&quot;. Rež. [[Anna Lāce]].

=== 1950. gadā ===
* 1950.02.18. Boriss Lavreņovs &quot;Amerikas balss&quot;. Rež. [[Anna Lāce]].
* 1950.04.20. [[Moljērs]] &quot;Ārsts pašam negribot&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1950.04.28. Aleksejs Arbuzovs &quot;Seši mīļi cilvēki&quot;. Rež. [[Anna Lāce]].
* 1950.06.09. [[Arvīds Grigulis]] &quot;Kramā ir uguns&quot;. Rež. [[Anna Lāce]].
* 1950.11.22. Thai Djan Čuns &quot;Dienvidos no 38. paralēles&quot;. Rež. [[Anna Lāce]].
* 1950.12.13. [[Ežēns Skribs|Eižens Skribs]] &quot;Glāze ūdens&quot;. Rež. [[Anna Lāce]].

=== 1951. gadā ===
* 1951.02.17. Sergejs Mihalkovs &quot;Zaudētā māja&quot;. Rež. [[Anna Lāce]].
* 1951.03.17. [[Nikolajs Gogolis]] &quot;Precības&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1951.04.14. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;Divpadsmitā nakts&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1951.06.16. Augusts Jakobsons &quot;Trīs kapteiņi&quot;. Rež. [[Anna Lāce]].
* 1951.07.13. [[Andrejs Upīts]] &quot;Stāsti par mācītājiem&quot;. Rež. [[Anna Lāce]].
* 1951.10.21. Anna Brodele &quot;Dedzīgās sirdis&quot;. Rež. [[Anna Lāce]].
* 1951.12.16. [[Tirso de Molina]] &quot;Tikumīgā Marta&quot;. Rež. [[Anna Lāce]].

=== 1952. gadā ===
* 1952.03.09. [[Nikolajs Gogolis]] &quot;[[Revidents (luga)|Revidents]]&quot;. Rež. [[Anna Lāce]].
* 1952.09.03. Hovards Fāsts &quot;Trīsdesmit sudraba graši&quot;. Rež. [[Anna Lāce]].
* 1952.09.16. Aleksejs Arbuzovs &quot;Taņa&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1952.11.25. Karlo Goldoni &quot;Jocīgs gadījums&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1952.12.25. Gaļina Nikolajeva &quot;Augstais vilnis&quot;. Rež. [[Anna Lāce]].

=== 1953. gadā ===
* 1953.03.26. Andrejs Uspenskis, Ļevs Ošaņins “Tava personīgā lieta”. Rež. Taisija Baboliņa.
* 1953.04.08. Aleksandrs Ostrovskis &quot;Mežs&quot;. Rež. [[Anna Lāce]].
* 1953.06.30. A. Ļiperovskis &quot;Sārtais ziediņš&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.

== Leona Paegles Valsts Valmieras drāmas teātris (1953—1991) ==

=== 1953. gadā ===
* 1953.08.11. Augusts Jakobsons &quot;Šakāļi&quot;. Rež. [[Anna Lāce]].
* 1953.12.30. Kondrats Krapiva &quot;Kas smejas pēdējais&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].

=== 1954. gadā ===
* 1954.01.10. [[Andrejs Upīts]] &quot;Ziņģu Ješkas uzvara&quot;. Rež. [[Anna Lāce]].
* 1954.02.28. Eduards Vilde &quot;Laimes pūķis&quot;. Rež. Vilis Bergs.
* 1954.05.15. [[Antons Čehovs]] &quot;Tēvocis Vaņa&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1954.06.05. [[Rainis]] &quot;Mīla stiprāka par nāvi&quot;. Rež. [[Anna Lāce]].
* 1954.10.28. Andrejs Makajonoks &quot;Atvainojiet, lūdzami!&quot;. Rež. [[Anna Lāce]].
* 1954.11.13. V. Dihovičnijs, Moriss Slobodskojs &quot;Kur ir tā iela, kur ir tas nams&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].

=== 1955. gadā ===
* 1955.03.22. [[Henriks Ibsens]] &quot;Spoki&quot;. Rež. [[Anna Lāce]].
* 1955.04.22. [[Vilis Lācis]] &quot;Uz jauno krastu&quot;. Rež. [[Anna Lāce]].
* 1955.08.21. [[Ādolfs Alunāns]] &quot;Seši mazi bundzinieki&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1955.09.30. Aleksandrs Afinogenovs &quot;Savu bērnu māte&quot;. Rež. [[Anna Lāce]].
* 1955.11.30. Anna Brodele &quot;Dace meklē laimi&quot;. Rež. [[Anna Lāce]].

=== 1956. gadā ===
* 1956.03.10. Gaļina Nikolajeva, Sergejs Radzinskis &quot;Pirmais pavasaris&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1956.05.19. Ježijs Jurandots &quot;Tādi laiki&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1956.08.23. [[Leons Paegle]] &quot;Runga, iz maisa!&quot;. Rež. [[Anna Lāce]].
* 1956.12.22. [[Henriks Ibsens]] &quot;Heda Gablere&quot;. Rež. Bernhards Reihs.

=== 1957. gadā ===
* 1957.01.26. [[Vilis Lācis]] &quot;Ciems pie jūras&quot;. Rež. [[Anna Lāce]].
* 1957.03.30. [[Mārtiņš Zīverts]] &quot;Ķīnas vāze&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1957.04.12. Mihails Sebastians &quot;Zvaigzne bez vārda&quot; (&quot;Nezināmā zvaigzne&quot;). Rež. [[Oļģerts Dunkers]].
* 1957.04.24. [[Gotholds Efraims Lesings]] &quot;Emīlija Galoti&quot;. Rež. [[Anna Lāce]].
* 1957.10.25. [[Pāvils Rozītis]] &quot;Valmieras puikas&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1957.11.30. Giljermo Figeiredo &quot;Lapsa un vīnogas&quot;. Rež. [[Oļģerts Dunkers]].

=== 1958. gadā ===
* 1958.03.08. Alehandro Kasona &quot;Septiņi kliedzieni okeāna vidū&quot;. Rež. [[Oļģerts Dunkers]].
* 1958.04.12. Anatolijs Sofronovs &quot;Atvaļināts cilvēks&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1958.06.26. Kārlis Kalnarājs ([[Kārlis Pamše]]) &quot;Kuģi taujā ostas&quot;. Rež. [[Oļģerts Dunkers]].
* 1958.08.20. [[Hella Vuolijoki]] &quot;Akmens ligzda&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1958.11.23. Nikolajs Zarudnijs &quot;Laimes vārti&quot; (&quot;Varavīksne&quot;). Rež. [[Pēteris Lūcis]].

=== 1959. gadā ===
* 1959.03.11. Andrejs Uspenskis &quot;Dzīvoja trīs draugi&quot;. Rež. Ēvalds Mercs.
* 1959.04.11. Olga Andžāne-Zvirgzdiņa &quot;Dārgais prieks&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1959.04.19. Egons Rannets &quot;Pazudušais dēls&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1959.05.22. Tudors Mušatesku &quot;Titanika valsis&quot;. Rež. Ēvalds Mercs.
* 1959.10.08. Valentīna Ļevidova &quot;Trīs minūšu saruna&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1959.11.18. Genadijs Mazins &quot;Šodien un vienmēr&quot;. Rež. Ēvalds Mercs.
* 1959.12.26. Hanss Pfeifers &quot;Laternu svētki&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].

=== 1960. gadā ===
* 1960.01.30. [[Antons Čehovs]] viencēlieni &quot;Lācis&quot;, &quot;Jubileja&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1960.02.11. [[Anna Brigadere]] &quot;Maija un Paija&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1960.05.01. Vsevolods Kočetovs &quot;Brāļi Jeršovi&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]], Ēvalds Mercs.
* 1960.05.21. Harijs Gulbis &quot;Mans cilvēks&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1960.11.07. Marija Smirnova, Marija Kraindele &quot;Četri zem viena jumta&quot;. Rež. Ēvalds Mercs.
* 1960.11.27. [[Vilis Lācis]] &quot;Putni bez spārniem&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].

=== 1961. gadā ===
* 1961.03.10. Vratislavs Blažeks &quot;Svētku vakars&quot;. Rež. [[Ēriks Lācis]], [[Jānis Streičs]].
* 1961.03.25. [[Maksims Gorkijs]] &quot;Saules bērni&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1961.06.14. Venta Vīgante &quot;Kad rūsa plaiksnās&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1961.06.17. Haralds Hauzers &quot;Baltās asinis&quot;. Rež. [[Aina Matīsa]], [[Mihails Kublinskis]].
* 1961.09.16. Viktors Lavrentjevs &quot;Sava tuvākā dēļ&quot; (&quot;Ivana Budanceva mantinieki&quot;). Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1961.12.08. Viktors Miļūns &quot;Kaijas pavada&quot;. Rež. [[Varis Brasla]].
* 1961.12.29. Augusts Kicbergs &quot;Vilkate&quot;. Rež. Alekss Satss.

=== 1962. gadā ===
* 1962.01.19. Ivans Soboļevs &quot;Saimnieks&quot;. Rež. Rūdolfs Baltaisvilks.
* 1962.04.18. Vadims Korostiļovs &quot;Ticu tev&quot;. Rež. Rūdolfs Baltaisvilks.
* 1962.05.01. Nikolajs Pogodins &quot;Zilā rapsodija&quot;. Rež. [[Varis Brasla]].
* 1962.05.12. [[Reinis Kaudzīte|Reinis]] un [[Matīss Kaudzīte|Matīss]] Kaudzītes &quot;[[Mērnieku laiki]]&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1962.11.07. Nikolajs Pogodins &quot;Uzticība&quot; (&quot;Melnie putni&quot;). Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1962.11.23. Anna Lupāne &quot;Sausās ielejas joki&quot; (&quot;Viss kārtībā&quot;). Rež. Rūdolfs Baltaisvilks.
* 1962.12.26. [[Pēteris Pētersons]] &quot;Man trīsdesmit gadu&quot;. Rež. [[Arnolds Liniņš]].

=== 1963. gadā ===
* 1963.04.11. [[Tenesijs Viljamss]] &quot;Orfejs nokāpj ellē&quot;. Rež. Rūdolfs Baltaisvilks.
* 1963.04.20. Aleksejs Arbuzovs &quot;Mūs kaut kur gaida&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1963.05.08. Marsels Emē &quot;Trešā galva&quot;. Rež. Ņina Leimane.
* 1963.12.13. [[Vilis Lācis]] &quot;Zvejnieka dēls&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1963.12.20. [[Ilze Indrāne]] &quot;Lazdu laipa&quot;. Rež. Rūdolfs Baltaisvilks.

=== 1964. gadā ===
* 1964.04.12. Lidija Obuhova &quot;Cēlsirdība&quot;. Rež. [[Ēriks Lācis]].
* 1964.05.02. Viktors Rozovs &quot;Kāzu dienā&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1964.09.02. Etele Liliāna Voiniča &quot;Dundurs&quot;. Rež. Rūdolfs Baltaisvilks.
* 1964.10.02. Aleksejs Arbuzovs &quot;Taņa&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1964.12.04. Edvards Radzinskis &quot;104 lappuses par mīlestību&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 1964.12.29. [[Hella Vuolijoki]] &quot;Niskavuori maize&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].

=== 1965. gadā ===
* 1965.01.10. Aleksandrs Fredro &quot;Vīrs un sieva&quot;. Rež. [[Varis Brasla]].
* 1965.05.16. [[Ilze Indrāne]] &quot;Sudraba avots&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 1965.05.02. Aleksejs Arbuzovs &quot;Mans nabaga Marats&quot;. Rež. [[Varis Brasla]].
* 1965.06.02. [[Andrejs Upīts]] &quot;Zaļā zeme&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1965.11.07. Horia Lovinesku &quot;Tēlnieks un nāve&quot; (&quot;Visgarākā nakts&quot;). Rež. [[Aleksandrs Leimanis]].
* 1965.11.20. Voldemārs Sauleskalns &quot;Māras Silenieces dienasgrāmata&quot;. Rež. Osvalds Krēsliņš.
* 1965.12.18. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Trīnes grēki&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].

=== 1966. gadā ===
* 1966.05.01. [[Vilis Lācis]] &quot;Vainīgie&quot;. Rež. [[Ņina Leimane]].
* 1966.05.15. Viktors Rozovs &quot;Bez mīlestības nedzīvojiet&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1966.05.28. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;[[Romeo un Džuljeta]]&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 1966.11.19. [[Arvīds Grigulis]] &quot;Cilvēki dārzā&quot;. Rež. Austra Skudra.
* 1966.12.16. Roalds Nazarovs &quot;Tikai divpadsmit stundas&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1966.12.27. [[Pavels Kohouts]] &quot;Māja, kurā esam dzimušas&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].

=== 1967. gadā ===
* 1967.04.22. Viktors Rozovs &quot;Kāda jauna cilvēka dzīves stāsts&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 1967.05.20. Samuils Aļošins &quot;Viss paliek cilvēkiem&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1967.06.15. [[Frīdrihs Šillers]] &quot;Mīla un viltus&quot;. Rež. [[Ņina Leimane]].
* 1967.07.13. Leonīds Zorins &quot;Varšavas melodijas&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1967.11.05. Boriss Lavreņovs &quot;Par tiem, kas jūrā&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1967.11.18. Aleksandrs Volodins &quot;Komēdija&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].

=== 1968. gadā ===
* 1968.02.03. [[Hella Vuolijoki]] &quot;Ardievu, Niskavuori!&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1968.05.13. [[Jēkabs Janševskis]] &quot;Dzimtene&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1968.05.24. Romualds Narečonis &quot;Sentimentālais stāsts&quot;. Rež. Viktors Zvaigzne.
* 1968.06.10. [[Maksims Gorkijs]] &quot;Zikovi&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 1968.12.14. Šeila Dileinija &quot;Iemīlējies lauva&quot;. Rež. Uldis Koškins.
* 1968.12.18. [[Enida Blaitona]] &quot;Pauks un Šmauks&quot;. Rež. Andris Vidiņš.
* 1968.12.26. Dragomirs Asjonovs &quot;Trīs rozes katru rītu&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].

=== 1969. gadā ===
* 1969.01.25. [[Leons Paegle]] &quot;Dievi un cilvēki&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1969.05.18. [[Vilis Lācis]] &quot;Cilvēki maskās&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1969.06.30. Samuils Aļošins &quot;Seviļas siržu lauzējs&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 1969.08.21. Frenks Džilrojs &quot;Es tevi mīlu, tēt!&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]], Gunārs Treimanis.
* 1969.11.22. Viktors Rozovs &quot;No vakara līdz pusdienai&quot;. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1969.12.19. Genadijs Mamļins &quot;Ei, tu, panāc šurp!&quot;. Rež. [[Māra Ķimele]].

=== 1970. gadā ===
* 1970.01.24. [[Dagnija Zigmonte]] &quot;Raganas māju remontē&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1970.02.15. [[Aleksejs Tolstojs (1883—1945)|Aleksejs Tolstojs]] &quot;Sāpju ceļi&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 1970.06.06. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Pazudušais dēls&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 1970.09.02. Zofija Posmiša &quot;Pasažiere&quot;. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1970.09.05. Arčibalds Džozefs Kronins &quot;Broudija pils&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1970.12.12. [[Nikolajs Gogolis]] &quot;Precības&quot;. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1970.12.26. Vija Venta ([[Venta Vecumniece]]) &quot;Teikuma vidū punktu neliek&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].

=== 1971. gadā ===
* 1971.01.26. Valentīns Ježovs &quot;Lakstīgalu nakts&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 1971.05.09. Miklošs Ģārfašs &quot;Mosties un dziedi&quot;. Rež. [[Edmunds Freibergs]].
* 1971.05.22. [[Agata Kristi]] &quot;Peļu slazds&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 1971.06.06. Aleksandrs Volodins &quot;Pieci vakari&quot;. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1971.10.02. Viktors Zeba (Balfurs Ferbers) &quot;Sevi meklējot&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1971.10.23. Otars Joseliani &quot;Kamēr rati vēl ripo&quot;. Rež. Uldis Koškins.

=== 1972. gadā ===
* 1972.01.16. Nikolajs Matukovskis &quot;Amnestija&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1972.02.02. [[Rainis]] &quot;Mušu ķēniņš&quot;. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1972.03.05. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;[[Hamlets|Traģisks stāsts par Hamletu, Dānijas princi]]&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 1972.05.27. [[Anna Brigadere]] &quot;Sievu kari ar Belcebulu&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1972.06.03. [[Zigmunds Skujiņš]] &quot;Brunču medības&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 1972.07.26. Džordže Mihails Zamfiresku &quot;Sapņu elks&quot;. Rež. [[Māra Ķimele]].

=== 1973. gadā ===
* 1973.01.19. [[Ilze Indrāne]] &quot;Cepure ar kastaņiem&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 1973.02.02. Akims Tarazi &quot;Aug buciņš – lauž radziņus&quot;. Rež. [[Edmunds Freibergs]].
* 1973.02.12. Aleksandrs Ostrovskis &quot;Arī sievietes pārskatās&quot; (&quot;Verdzenes&quot;). Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1973.09.28. [[Pīters Šefers]] &quot;Smiekli tumsā&quot;. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1973.10.07. [[Hella Vuolijoki]] &quot;Niskavuori saimnieces jaunība&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1973.10.19. Ardi Līvess &quot;Par visiem dārgākā&quot;. Rež. [[Edmunds Freibergs]].
* 1973.11.21. [[Ārijs Geikins]] &quot;Leģenda par Kaupo&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].

=== 1974. gadā ===
* 1974.05.18. Aleksandrs Vampilovs “Vasaras rītā”. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1974.05.31. [[Ādolfs Alunāns]] “Kas tie tādi, kas dziedāja”. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1974.06.12. Aleksejs Arbuzovs “Esi sveicināta, mīlestība!”. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 1974.06.27. [[Gunārs Priede]] “Udmurtijas vijolīte”. Rež. [[Edmunds Freibergs]].
* 1974.09.06. [[Rūdolfs Blaumanis]] “No saldenās pudeles”. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1974.10.27. Ilze Binde, Andris Bergmanis “Kamēr saule vēl nenoriet...” (dzejas kompoz.). Rež. [[Dzintra Klētniece]].
* 1974.11.05. Aurēlijs Busujoks “Vienatnē ar mīlestību”. Rež. [[Varis Brasla]].
* 1974.11.08. Aleksejs Kolomijecs “Zilie brieži”. Rež. [[Dzidra Ritenberga]].
* 1974.11.21. [[Hella Vuolijoki]] “Niskavuori Heta”. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1974.12.27. [[Antons Čehovs]] “[[Trīs māsas]]”. Rež. [[Oļģerts Kroders]], [[Māra Ķimele]].

=== 1975. gadā ===
* 1975.03.27. Margarita Meijo, Moriss Ennekens &quot;Mana sieva – mele!&quot;. Rež. [[Edmunds Freibergs]].
* 1975.04.09. Žans Anuijs &quot;Mēdeja&quot;. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1975.05.21. Nikolajs Matukovskis &quot;Ja dzīvi varētu kā dziesmu no jauna sākt&quot;. Rež. [[Aleksandrs Leimanis]].
* 1975.05.29. Harijs Gulbis &quot;Cīrulīši&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1975.07.08. Sauļus Šaltenis, Leonīds Jacinevičs &quot;Uguns medības ar dzinējiem&quot;. Rež. Modris Tenisons.
* 1975.11.13. [[Somersets Moems|Viljams Somersets Moems]] &quot;Lietus&quot;. Rež. [[Māra Ķimele]].

=== 1976. gadā ===
* 1976.05.10. Ella Foņakova &quot;...un laimi personiskajā dzīvē&quot;. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 1976.05.26. Anatolijs Grebņevs &quot;Skolas direktora dienasgrāmata&quot;. Rež. Modris Tenisons.
* 1976.06.04. [[Ādolfs Alunāns]] &quot;Seši mazi bundzenieki&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1976.06.10. Viljams Sarojans &quot;Ei, jūs tur!&quot;. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1976.09.06. [[Gunārs Priede]] &quot;Zilā&quot;. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1976.09.07. Alla Sokolova &quot;Fantāzijas&quot;. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 1976.10.12. Jons Druce &quot;Vissvētākā&quot;. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 1976.11.13. [[Hella Vuolijoki]] &quot;Akmens ligzda&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].

=== 1977. gadā ===
* 1977.04.28. [[Viljams Šekspīrs]] “Spītnieces savaldīšana”. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1977.05.26. Jozs Grušs “Pijs nebija prātīgs”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]
* 1977.06.11. [[Gerharts Hauptmanis]] “Pirms saules rieta”. Rež. [[Oļģerts Dunkers]].
* 1977.10.22. Boriss Lavreņovs “Četrdesmit pirmais”. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 1977.11.25. [[Andrejs Upīts]] “Pieci nerātni smaidi”. Rež. Ņina Leimane.
* 1977.12.01. Kšištofs Hoiņskis “Notikums naktī”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]].
* 1977.12.30. Valentīns Katajevs “Riņķa kvadratūra”. Rež. [[Edmunds Freibergs]].

=== 1978. gadā ===
* 1978.01.18. Arčibalds Džozefs Kronins “Trīs mīlestības”. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1978.02.25. [[Pīters Šefers]] “Jūs esat zaudējis, ser!”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]].
* 1978.05.20. [[Pauls Putniņš]] “Pasaulīt, tu ļaužu ēka...”. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1978.05.27. Ēvalds Hermakila “Žūpu Bērtulis” (komp.). Rež. Ēvalds Hermakila.
* 1978.06.08. [[Vilis Lācis]] “Zeme un jūra”. Rež. Ņina Leimane.
* 1978.06.19. [[Rūdolfs Blaumanis]] “Ugunī”. Rež. [[Imants Adermanis]].
* 1978.06.20. Žans Anuijs “Eiridike”. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1978.06.25. [[Maksims Gorkijs]] “Dibenā”. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 1978.06.26. “Trīs musketieri” (pēc [[Aleksandrs Dimā (tēvs)|Aleksandra Dimā (tēva)]] romāna motīviem). Rež. [[Valdis Lūriņš]].
* 1978.09.09. Kolins Higinss “Harolds un Moda”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]].
* 1978.10.23. Jevgeņijs Švarcs “Pasaka par apburtajiem kokiem”. Rež. Andris Vidiņš.
* 1978.11.11. [[Gunārs Priede]] “Žagatas dziesma”. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1978.12.01. [[Vladimirs Majakovskis]] “Pirts”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]].
* 1978.12.13. [[Rūdolfs Blaumanis]] “Indrāni”. Rež. [[Māra Ķimele]].

=== 1979. gadā ===
* 1979.02.20. [[Rejs Bredberijs]] “[[451 grāds pēc Fārenheita]]”. Rež. Haralds Šēnknehts.
* 1979.02.26. “Edith Piaf”. Rež. [[Agris Māsēns]]
* 1979.05.25. [[Jēkabs Janševskis]] “Bandavā”. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1979.06.01. Kazis Saja “O, Klemens!”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]].
* 1979.06.27. Jene Heltaji “Mēmais bruņinieks”. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1979.11.05. Viktors Rozovs “Medņa ligzda”. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1979.11.09. Kazis Saja “Liesmojošā bumbiere”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]].
* 1979.11.30. [[Roberts Luiss Stīvensons]] “[[Bagātību sala]]”. Rež. [[Alvis Birkovs]].

=== 1980. gadā ===
* 1980.04.19. Voldemārs Sauleskalns “Meldermeitiņa”. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1980.05.16. [[Pauls Putniņš]] “Pusdūša”. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1980.06.20. Murejs Šizgals “Mīlēšanās”. Rež. Ēvalds Hermakila.
* 1980.09.06. Vasīlijs Šukšins “Līdz trešajiem gaiļiem”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]].
* 1980.09.10. [[Gunārs Priede]] “Vai mēs viņu pazīsim?”. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1980.11.08. Azats Abduļins “Trīspadsmitais priekšsēdētājs”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]].
* 1980.11.26. [[Bertolts Brehts]] “Vīrs paliek vīrs”. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1980.12.25. Samuils Aļošins “Tēma ar variācijām”. Rež. [[Agris Māsēns]].

=== 1981. gadā ===
* 1981.01.20. Edvards Radzinskis “Sieviete ārpus mīlestības un nāves”. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1981.02.01. Jukums Palevičs “Preilenīte”. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1981.05.29. [[Rainis]] “Spēlēju, dancoju”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]].
* 1981.08.29. Olevs Antons “Kūts lirika”. Rež. Ēvalds Hermakila.
* 1981.09.07. [[Moljērs]] “Skopulis”. Rež. [[Pēteris Lūcis]].

=== 1982. gadā ===
* 1982.03.27. Austra Skudra “Lielais gadatirgus”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]].
* 1982.05.04. [[Henriks Ibsens]] “Mazais Eijolfs”. Rež. [[Agris Māsēns]].
* 1982.05.12. [[Anna Brigadere]] “Sprīdītis”. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1982.11.05. Arčibalds Džozefs Kronins “Kamēr tu pie manis”. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1982.11.14. Viktors Astafjevs “Piedod man!”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]].
* 1982.11.19. Samuils Maršaks “Kaķu nams”. Rež. Andris Vidiņš.

=== 1983. gadā ===
* 1983.01.21. [[Pedro Kalderons de la Barka]] “Dāma – spoks”. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1983.03.05. Aleksandrs Gelmans “Vieni un kopā ar visiem”. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1983.05.30. Broņislavs Nušičs “BESB – Belgradas emancipēto sieviešu biedrība”. Rež. Ņina Leimane.
* 1983.06.03. Augusts Kicbergs “Ciema skroderis un viņa laimīgā loze”. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1983.06.18. [[Antons Čehovs]] “Tēvocis Vaņa”. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1983.11.08. Vladimirs Arro “Piecas romances vecā mājā”. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1983.12.04. [[Rainis]] “[[Mīla stiprāka par nāvi]]”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]].

=== 1984. gadā ===
* 1984.01.25. Alehandro Kasona “Koki mirst stāvus”. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1984.05.20. Aleksejs Dudarevs “Vakars”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]].
* 1984.05.27. [[Vilis Lācis]] “Zvejnieka dēls”. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1984.09.14. Kens Kīzijs, Deils Vosermans “Kur dzeguze ligzdu vij”. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1984.09.22. [[Radjards Kiplings]] “Kaķis, kas staigāja, kur pašam patīk”. Rež. Andris Vidiņš.
* 1984.12.05. Jiri Tūliks “Tā precas abrukieši”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]].
* 1984.12.15. [[Lelde Stumbre]] “Jānis”. Rež. [[Māra Ķimele]].

=== 1985. gadā ===
* 1985.01.09. Jāns Krūsvalls “Mākoņu krāsas”. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1985.01.26. Lali Roseba “Provinces aktieri”. Rež. [[Agris Māsēns]].
* 1985.05.10. [[Rainis]] “Pūt, vējiņi!”. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1985.05.24. Hugo Raudseps “Mārtiņciems”. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1985.08.27. Edmons Rostāns “Sirano de Beržeraks”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]].
* 1985.12.30. Pēteris Millers “Atvadu izrāde”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]].

=== 1986. gadā ===
* 1986.01.17. [[Ilze Indrāne]] “Zemesvēzi dzirdēt”. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1986.02.28. [[Rabindranats Tagore]] “Čitra”. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1986.05.10. [[Anna Brigadere]] “Sievu kari ar Belcebulu”. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1986.05.23. [[Antons Čehovs]] “Ķiršu dārzs”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]].
* 1986.09.13. Viktors Rozovs “Pie jūras”. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1986.11.22. [[Gunārs Priede]] “Mācību trauksme”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]].

=== 1987. gadā ===
* 1987.04.04. “Jautro paradoksu vakars”. Rež. Andris Vidiņš.
* 1987.05.09. [[Augusts Deglavs]] “Rīga”. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1987.05.23. Mihails Šatrovs “Sirdsapziņas diktatūra”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]].
* 1987.06.20. Alans Eikborns “Normena uzvaras”. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1987.12.05. [[Rūdolfs Blaumanis]] “Ugunī”. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1987.12.29. Džons Kenders, Freds Ebs, Džo Masterofs “Kabarē”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]].

=== 1988. gadā ===
* 1988.01.29. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] “Jo pliks, jo traks”. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1988.05.21. [[Mārtiņš Zīverts]] “Ķīnas vāze”. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1988.06.12. [[Lelde Stumbre]] “Nākošpavasar”. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1988.06.19. [[Rainis]] “Daugava”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]].
* 1988.12.16. [[Mārtiņš Zīverts]] “Tīreļpurvs”. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1988.12.28. Mihails Šatrovs “Tālāk, tālāk, tālāk...”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]].

=== 1989. gadā ===
* 1989.02.11. [[Anna Brigadere]] &quot;Princese Gundega un karalis Brusubārda&quot;. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1989.06.21. Minna Dišlere &quot;Kraujēnu mantinieki&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1989.10.28. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;[[Romeo un Džuljeta]]&quot;. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]].
* 1989.12.16. &quot;Viesnīca sievietēm&quot; ([[Jūdžīns O'Nīls|Jūdžīna O'Nīla]], [[Žans Kokto|Žana Kokto]], Fransuāzas Sagānas darbu montāža). Rež. Uģis Brikmanis.

=== 1990. gadā ===
* 1990.02.18. Gāzbors Pressers “Bēniņi”. Rež. Romāns Grabovskis.
* 1990.03.11. Edvards Vulfs “Svētki Skangalē”. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1990.06.16. [[Rūdolfs Blaumanis]] “Pazudušais dēls”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]].
* 1990.06.21. Torntons Vailders “Mūsu pilsētiņa”. Rež. Uģis Brikmanis.
* 1990.10.26. [[Anšlavs Eglītis]] “Pēc kaut kā cēla, nezināma”. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1990.11.17. [[Pauls Putniņš]] “Žēlojiet mūs!”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]].
* 1990.12.11. Nils Saimons “Pēdējais kvēlais mīlnieks”. Rež. [[Alfrēds Jaunušans]].
* 1990.12.15. Alfrēds Žerī “Sestais stāvs”. Rež. [[Alfrēds Jaunušans]].

== Valmieras Drāmas teātris (1991) ==

=== 1991. gadā ===
* 1991.03.08. Voldemārs Sauleskalna “Meldermeitiņa”. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1991.04.10. [[Mārtiņš Zīverts]] “Pēdējā laiva”. Rež. [[Aigars Vilims]].
* 1991.05.24. [[Kārlis Skalbe]] “Kaķīša dzirnaviņas”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]].
* 1991.06.02. Kustā Artūrs Jerviluoma “Ziemeļnieki”. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1991.08.28. Klods Manjē “Blēzs”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]].
* 1991.11.03. Mati Unts “Krustmāte no Brazīlijas”. Rež. [[Varis Brasla]]
* 1991.11.24. Zofija Nalkovska “Celīnas Beļskas māja”. Rež. Aivars Helde.

=== 1992. gadā ===
* 1992.01.16. [[Leonīds Andrejevs]] “Anatēma”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]].
* 1992.03.01. [[Žans Pols Sartrs]] “Veltījums Tai Dāmai”. Rež. [[Mihails Gruzdovs]].
* 1992.05.26. [[Arturs Šniclers]] “Riņķa dancis”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]].
* 1992.06.02. [[Greiems Grīns]] “Desmitais”. Rež. [[Pēteris Krilovs]].
* 1992.11.02. Džons Patriks “Dārgā Pamela”. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1992.11.03. [[Gunārs Priede]] “Jāņu nakti negulēju” (“Jāņi slimnīcā”). Rež. [[Felikss Deičs]].
* 1992.11.22. Fransuāza Sagāna “Mēs mīlam un mēs dzīvojam”. Rež. [[Mihails Gruzdovs]].
* 1992.12.13. [[Lelde Stumbre]] “Rozes”. Rež. [[Aigars Vilims]].

=== 1993. gadā ===
* 1993.03.20. [[Fjodors Dostojevskis]] “Burvīgais sapnis”. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 1993.03.27. [[Māra Zālīte]] “Eža kažociņš”. Rež. [[Aigars Vilims]].
* 1993.04.16. [[Arturs Millers]] “Pēc grēkā krišanas”. Rež. Pēteris Sūcis.
* 1993.06.17. [[Jānis Kārkliņš (dzejnieks)|Jānis Kārkliņš]] “Šanas virsaitis”. Rež. [[Agris Māsēns]].
* 1993.06.28. Mārša Normena “Ar labu nakti, māt!”. Rež. Pēteris Sūcis.
* 1993.08.24. [[Knuts Hamsuns]] “Juhana Nāgela mistērijas”. Rež. [[Mihails Gruzdovs]].
* 1993.11.14. [[Gunars Janovskis]] “Sola”. Rež. [[Varis Brasla]].
* 1993.12.19. [[Gerharts Hauptmanis]] “Nogrimušais zvans”. Rež. [[Aigars Vilims]].
* 1993.12.29. Mišels Fermo “Krīt klaudzot durvis”. Rež. Pēteris Sūcis.

=== 1994. gadā ===
* 1994.03.01. Nils Saimons “Apartaments “Plaza” viesnīcā”. Rež. [[Ārijs Geikins]].
* 1994.03.12. [[Augusts Strindbergs]] “Spoku sonāte”. Rež. Ints Sedlenieks.
* 1994.03.26. [[Henriks Ibsens]] “Leļļu nams”. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 1994.05.07. Viljams Gibsons “Baltas rozes, rozā ziloņi...”. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 1994.05.15. Maijo Saimons “Izdzīvošanas ābece vecākām kundzēm”. Rež. [[Varis Brasla]].
* 1994.05.22. [[Albērs Kamī]] “[[Svešinieks (romāns)|Svešinieks]]”. Rež. Pēteris Sūcis.
* 1994.06.04. Mirjama Ēberga “Kalpone Gustava, Juhana meita”. Rež. Vibeke Voigta.
* 1994.06.15. “Par ko tāds posts mums uzkritis?” (pēc [[Antons Čehovs|Antona Čehova]] stāstiem). Rež. [[Aigars Vilims]].
* 1994.08.02. [[Ingmars Bergmans]] “Rudens sonāte”. Rež. [[Ārijs Geikins]].
* 1994.09.15. Ručello Anibale “Ferdinando”. Rež. [[Mihails Gruzdovs]].
* 1994.12.04. Džons Bointons Prīstlijs “Zelta aunāda”. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 1994.12.17. [[Gunars Janovskis]] “Izdedži”. Rež. [[Varis Brasla]].
* 1994.12.22. Georgijs Landau “Sniegbaltītes skola”. Rež. [[Agris Māsēns]].
* 1994.12.23. Haralds Millers “Klusa nakts”. Rež. Pēteris Sūcis.

=== 1995. gadā ===
* 1995.01.21. Alans Eikborns &quot;Izklaidīgie draugi&quot;. Rež. [[Aigars Vilims]].
* 1995.02.25. [[Gerharts Hauptmanis]] &quot;Vientuļie&quot;. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 1995.04.30. [[Ārijs Geikins]] &quot;Ogles sirds&quot;. Rež. [[Ārijs Geikins]].
* 1995.05.20. Eduardo de Filipo &quot;Filumena Marturano&quot;. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 1995.06.04. Nils Saimons &quot;Kāpēc tas tā, Mel?&quot;. Rež. [[Alfrēds Jaunušans]].
* 1995.06.27. Ņina Kasiana &quot;Ninigra un Aligru&quot;. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 1995.08.19. [[Luidži Pirandello]] &quot;[[Seši tēli meklē autoru|Sešas personas meklē autoru]]&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 1995.11.21. &quot;Edīte Piafa&quot; (Agra Māsēna komp. pēc [[Edīte Piafa|Edītes Piafas]] &quot;Mana dzīve&quot;, Simonas Berto &quot;Edīte Piafa&quot;). Rež. [[Agris Māsēns]].
* 1995.12.16. [[Pavels Kohouts]] &quot;Tāda mīla&quot;. Rež. [[Varis Brasla]].

=== 1996. gadā ===
* 1996.02.03. [[Rūdolfs Blaumanis]] “Ļaunais gars”. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 1996.03.16. Terenss Retigans “Dāma bez kamēlijām”. Rež. Pēteris Sūcis.
* 1996.04.06. Jānis Širmanis “Zaķu lieldienas”. Rež. [[Agris Māsēns]].
* 1996.04.20. [[Ļevs Tolstojs]] “[[Anna Kareņina]]”. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 1996.04.27. [[Jalmārs Sēderberjs|Jalmārs Sēderbergs]] “Doktors Glāss”. Rež. Vibeke Voigta.
* 1996.05.24. [[Ežēns Skribs|Eižens Skribs]] “Glāze ūdens”. Rež. [[Varis Brasla]].
* 1996.06.18. Zeiboltu Jēkabs “Mājas naids”. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 1996.10.19. Viljams Gibsons “Spēlmaņa kliedziens”. Rež. Ģirts Sils.
* 1996.11.22. Ģula Urbans “Visām pelēm garšo siers”. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 1996.12.10. Nezināma 16. gadsimta autora luga “Venēciete”. Rež. [[Mihails Gruzdovs]].
* 1996.12.29. [[Augusts Deglavs]] “Rīga”. [[Pēteris Lūcis|Pētera Lūča]] iestud. atjaunojis rež. [[Felikss Deičs]].

=== 1997. gadā ===
* 1997.02.22. [[Jēkabs Janševskis]] “Varkaļu pagasta skolotājs”. Rež. [[Varis Brasla]].
* 1997.03.19. Olvena Bouena “Klāra Klukste”. Rež. Andris Vidiņš.
* 1997.04.18. Harijs Gulbis “Kamīnā klusi dzied vējš”. Rež. [[Varis Brasla]].
* 1997.05.18. [[Rūdolfs Blaumanis]] “Trīnes grēki”. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 1997.06.10. [[Rejs Bredberijs]] “Pieneņu vīns”. Rež. [[Māris Liniņš]].
* 1997.09.24. [[Antons Čehovs]] “Ivanovs”. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 1997.12.12. [[Federiko Garsija Lorka]] “Dona Perlimplina mīlestība”. Rež. [[Mihails Gruzdovs]].
* 1997.12.16. “Snip, Snap, Snurre” (pēc [[Hanss Kristians Andersens|Hansa Kristiana Andersena]] pasakas “Sniega karaliene”). Rež. Andris Vidiņš.

=== 1998. gadā ===
* 1998.01.16. Voldemārs Sauleskalns “Meldermeitiņa”. Rež. [[Varis Brasla]].
* 1998.03.13. [[Mārtiņš Zīverts]] “Minhauzena precības”. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 1998.04.05. Gerhards Holcs-Baumerts “Alfons Trīcvaidziņš”. Rež. [[Juris Rijnieks]].
* 1998.04.23. Aleksejs Arbuzovs “Vecmodīgā komēdija”. Rež. [[Māris Andersons]].
* 1998.05.15. [[Reinis Kaudzīte|Reinis]] un [[Matīss Kaudzīte|Matīss]] Kaudzītes “[[Mērnieku laiki]]”. Rež. [[Varis Brasla]].
* 1998.05.29. [[Vizma Belševica]] “Tās dullās Paulīnes dēļ”. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 1998.08.20. Francs Ksavers Kreics “Brauciens pēc laimes”. Rež. [[Mihails Gruzdovs]].
* 1998.10.03. [[Henriks Ibsens]] “Jūns Gabriels Borkmanis”. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 1998.10.30. [[Augusts Kicbergs]] “Vilkate”. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1998.12.19. Antonio Gala “Ak, laimīgās, zeltītās dieniņas...”. Rež. [[Felikss Deičs]].

=== 1999. gadā ===
* 1999.01.22. Ākošs Kērtess “Atraitnes”. Rež. Jānis Joma.
* 1999.03.05. Atols Fugards “Stundu pēc pusnakts”. Rež. [[Ivars Lūsis]].
* 1999.03.19. [[Ļevs Tolstojs]] “Dzīvais mironis”. Rež. [[Varis Brasla]].
* 1999.08.13. “Pelnrušķīte”. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 1999.09.24. [[Žaks Prevērs]], Igors Pavlovs “Paradīzes bērni”. Rež. [[Mihails Gruzdovs]].
* 1999.10.15. [[Henriks Ibsens]] “Spoki”. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 1999.12.17. Egīls Šņore “Savējie sapratīs”. Rež. [[Māra Ķimele]].

=== 2000. gadā ===
* 2000.01.21. [[Maksims Gorkijs]] “Vasaras ļaudis” (“Vasarnieki”). Rež. [[Felikss Deičs]].
* 2000.02.25. [[Ādolfs Alunāns]] “Draudzes bazārs”. Rež. Pēteris Sūcis.
* 2000.05.06. Žans Puarē “Tikumības komēdija”. Rež. [[Ivars Lūsis]].
* 2000.05.12. Pamela Lindona Treversa “Mērija Popinsa”. Rež. [[Varis Brasla]].
* 2000.09.29. Jans Tette “Krustojums ar galveno ceļu”. Rež. Andres Noormets
* 2000.10.13. [[Edvards Olbijs]] “Amerikāņu sapnis”. Rež. [[Mihails Gruzdovs]].
* 2000.10.17. Mihails Barteņevs “Zaķa mīlestība”. Rež. [[Mihails Gruzdovs]].
* 2000.12.15. Nadežda Ptuškina “Ziemassvētku sapņi”. Rež. [[Varis Brasla]].

=== 2001. gadā ===
* 2001.02.09. [[Rūdolfs Blaumanis]] “Baltais”. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 2001.04.11. “Lieldienu lustes Lielmežā”. Rež. [[Agris Māsēns]].
* 2001.05.18. [[Ārijs Geikins]] “Dona Žuana savaldīšana”. Rež. [[Ārijs Geikins]].
* 2001.08.31. [[Antons Čehovs]] “Kaija”. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 2001.10.12. [[Anšlavs Eglītis]] “Kazanovas mētelis”. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 2001.12.13. “Buratīno”. Rež. [[Agris Māsēns]].
* 2001.12.20. [[Inga Ābele]] “Tumšie brieži”. Rež. [[Māra Ķimele]].

=== 2002. gadā ===
* 2002.03.09. Broņislavs Nušičs “Ministrienes kundze”. Rež. [[Varis Brasla]].
* 2002.03.28. [[Rūdolfs Blaumanis]] “Potivāra nams”. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 2002.04.06. [[Rūdolfs Blaumanis]] “Pazudušais dēls”. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 2002.06.10. [[Fjodors Dostojevskis]] “Spēlmanis”. Rež. [[Pēteris Krilovs]].
* 2002.06.29. [[Tenesijs Viljamss]] “Vasara un dūmi”. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 2002.09.27. Rūta Mežavilka “Stiprs ziemeļrietumu vējš”. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 2002.11.08. Robērs Tomā “Lamatas”. Rež. [[Varis Brasla]].
* 2002.12.06. Hermanis Paukšs “Godīgā meitene”. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 2002.12.17. Kārlis Brikners &quot;Sarkangalvīte&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].

=== 2003. gadā ===
* 2003.01.22. [[Antons Čehovs]] “Tēvocis Vaņa”. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 2003.02.21. [[Evita Sniedze]] “Smilšu kaste”. Rež. [[Varis Brasla]].
* 2003.03.27. Nils Saimons “Basām kājām pa parku”. Rež. Imants Jaunzems.
* 2003.04.11. [[Lelde Stumbre]] “Letiņi”. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 2003.10.19. Aleksandrs Vampilovs “Pīļu medības”. Rež. [[Pēteris Krilovs]].
* 2003.11.01. [[Jāns Kross]] “Ķeizara trakais”. Rež. [[Gatis Gāga]].
* 2003.11.13. [[Evita Sniedze]] &quot;Tie paši oši&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 2003.12.11. [[Anna Brigadere]] &quot;[[Maija un Paija]]&quot;. Rež. [[Ivars Lūsis]].

=== 2004. gadā ===
* 2004.01.23. [[Henriks Ibsens]] &quot;Jūras meita&quot;. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 2004.02.29. [[Ādolfs Alunāns]] &quot;Sādžu dakteris&quot;. Rež. [[Varis Brasla]].
* 2004.03.26. [[Pīters Šefers]] &quot;Letisa un mīlašķis&quot;. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]].
* 2004.04.27. [[Rainis]] &quot;Krauklītis&quot;. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 2004.06.21. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;[[Skroderdienas Silmačos]]&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 2004.10.15. [[Bertolts Brehts]] &quot;Lielkungs Puntila un viņa kalps Mati&quot;. Rež. Agris Krūmiņš.
* 2004.11.05. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Aizbirušais avots&quot;. Rež. [[Felikss Deičs]].

=== 2005. gadā ===
* 2005.01.11. [[Īnida Blaitone|Enida Blaitone]] &quot;Pauks un Šmauks&quot;. Rež. [[Varis Brasla]].
* 2005.01.28. Rodnijs Eklends &quot;Dzīve trijatā&quot;. Rež. [[Varis Brasla]].
* 2005.02.11. Herberts Bergers &quot;Vēl viens Džeksons&quot;. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]].
* 2005.03.18. [[Henriks Ibsens]] &quot;Heda Gablere&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 2005.04.17. [[Jānis Jurkāns (dramaturgs)|Jānis Jurkāns]] &quot;Ku-kū&quot;. Rež. [[Varis Brasla]].
* 2005.09.09. Nils Saimons &quot;Dīvainais pāris&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 2005.09.23. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;Vindzorieši&quot; (&quot;Jautrās vindzorieties&quot;). Rež. [[Felikss Deičs]].
* 2005.11.03. [[Marks Tvens]] &quot;Toms Sojers&quot;. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 2005.12.01. [[Mārtins Makdona]] &quot;Spilvencilvēks&quot;. Rež. [[Jānis Vingris]].

=== 2006. gadā ===
* 2006.02.10. [[Aleksandrs Ostrovskis]] &quot;Bez vainas vainīgie&quot;. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 2006.03.10. [[Fjodors Dostojevskis]] &quot;Idiots&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 2006.04.12. [[Ērihs Marija Remarks]] &quot;[[Trīs draugi]]&quot;. Rež. [[Varis Brasla]].
* 2006.05.19. Šeila Dileinija &quot;Medus garša&quot;. Rež. [[Mārtiņš Eihe]].
* 2006.05.28. [[Antons Čehovs]] &quot;Ķiršu dārzs&quot;. Rež. Franks Hoiels.
* 2006.09.29. Karlo Goldoni &quot;Mirandolīna&quot; (&quot;Viesnīcniece&quot;). Rež. [[Varis Brasla]].
* 2006.10.27. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;[[Karalis Līrs]]&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 2006.12.14. [[Andruss Kivirehks]] &quot;Igauņu bēres&quot;. Rež. Andress Lepiks.

=== 2007. gadā ===
* 2007.01.19. [[Antons Čehovs]] &quot;[[Trīs māsas]]. Versija&quot;. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 2007.02.16. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Nāves ēnā&quot;. Rež. [[Mārtiņš Eihe]].
* 2007.03.16. Nikolajs Nosovs &quot;Nezinīša piedzīvojumi&quot;. Rež. Zane Kreicberga.
* 2007.04.07. Ivans Viripajevs &quot;Valentīndiena&quot;. Rež. Ilze Rudzīte.
* 2007.04.20. [[Hella Vuolijoki]] &quot;Akmens ligzda jeb Niskavuori sievietes&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 2007.05.15. Juris Helds &quot;Nomales bildītes&quot;. Rež. [[Aigars Vilims]].
* 2007.09.07. [[Vilis Plūdons]] &quot;Eža kažociņš&quot;. Rež. [[Mārtiņš Eihe]].
* 2007.09.21. [[Bjērnstjerne Bjērnsons|Bjernstjerne Bjernsons]] &quot;Bankrots&quot;. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 2007.09.27. [[Boriss Viāns|Boriss Vians]] &quot;[[Dienu putas]]&quot;. Rež. Florians fon Hoermans.
* 2007.11.01. [[Inese Zandere]] &quot;Ineses tantes mīklainie panti&quot;. Rež. [[Varis Brasla]].

=== 2008. gadā ===
* 2008.01.27. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;[[Hamlets]]&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 2008.03.07. Benjamins Leberts &quot;Crazy&quot;. Rež. [[Mārtiņš Eihe]].
* 2008.04.04. Aleksandrs Ostrovskis &quot;Mežs&quot;. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 2008.05.17. [[Alvis Lapiņš]] &quot;Atvari&quot;. Rež. [[Varis Brasla]].
* 2008.09.11. Vasilijs Sigarevs &quot;Fantomsāpes&quot;. Rež. [[Viesturs Meikšāns]].
* 2008.08.14. [[Evita Sniedze]] &quot;Līdz pavasarim&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 2008.09.27. [[Ežēns Skribs|Eižens Skribs]], Ernests Leguvē &quot;Kas patīk dāmām&quot;. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 2008.10.15. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Indrāni&quot;. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 2008.12.07. [[Ingmars Bergmans]] &quot;Marionetes&quot;. Rež. [[Viesturs Meikšāns]].

=== 2009. gadā ===
* 2009.01.16. [[Gunars Janovskis]] &quot;Gredzens uz tilta&quot;. Rež. [[Varis Brasla]].
* 2009.02.13. [[Antons Čehovs]] &quot;Ķiršu dārzs&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 2009.04.30. [[Viljams Šekspīrs]] “Divpadsmitā nakts”. Rež. Andress Lepiks.
* 2009.05.14. [[Mārtiņš Zīverts]] “Klauns Fiasko”. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 2009.06.09. [[Harolds Pinters]] “Mājās pārnākušie”. Rež. [[Kārlis Krūmiņš (aktieris)|Kārlis Krūmiņš]].
* 2009.06.20. [[Lauris Gundars]] “Latviešu laiks”. Rež. [[Viesturs Meikšāns]].
* 2009.09.11. Otari Bagaturija “Karalis Līrs nabagmājā”. Rež. Otari Bagaturija.
* 2009.10.16. [[Rainis]] “[[Zelta zirgs]]”. Rež. [[Viesturs Meikšāns]].
* 2009.11.20. [[Agata Kristi]] “Peļu slazds”. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 2009.12.10. [[Ērihs Kestners]] “Emīls un Berlīnes zēni”. Rež. [[Varis Brasla]].

=== 2010. gadā ===
* 2010.02.05. “Vīns un nezāles” (pēc kinofilmas “[[Amerikāņu skaistums]]” motīviem). Rež. [[Viesturs Meikšāns]].
* 2010.03.12. [[Rūdolfs Blaumanis]] “No saldenās pudeles”. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 2010.04.30. [[Alvis Lapiņš]] “Eldorado”. Rež. [[Varis Brasla]].
* 2010.05.20. [[Frīdrihs Šillers]] “Marija Stjuarte”. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 2010.06.06. [[Edvarts Virza]] “Plūdi un saulgrieži Straumēnu skaņās”. Rež. [[Viesturs Meikšāns]].
* 2010.09.10. [[Jānis Lūsēns]] “Agrā rūsa” (sadarbībā ar apvienību Ars Nova). Rež. [[Juris Jonelis]].
* 2010.10.29. Brendons Tomass “Krustmāte no Brazīlijas”. Rež. [[Varis Brasla]].
* 2010.11.24. [[Henriks Ibsens]] “Dr. Stokmanis” (“Tautas ienaidnieks”). Rež. [[Felikss Deičs]].

=== 2011. gadā ===
* 2011.01.22. “Krāsainās pasakas” (pēc [[Imants Ziedonis|Imanta Ziedoņa]] pasaku motīviem). Rež. [[Viesturs Meikšāns]].
* 2011.03.08. [[Evita Sniedze]] “Mākoņains, iespējams skaidrosies”. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 2011.03.31. “KIN DZA DZA” (pēc Rezo Gabriadzes un [[Georgijs Danelija|Georgija Danelijas]] scenārija motīviem). Rež. [[Viesturs Meikšāns]].
* 2011.04.30. Vadims Ļevanovs “Gribu, bet baidos” (“Gorkija vārdā nosauktais Kultūras parks”). Rež. [[Anita Sproģe]].
* 2011.05.14. “Baltā kamielēna sapnītis” (pēc mongoļu tautas pasaku motīviem). Rež. [[Viesturs Meikšāns]].
* 2011.05.29. Īvs Žamiaks “Acālija”. Rež. [[Varis Brasla]].
* 2011.10.14. [[Tenesijs Viljamss]] “Orfejs pazemē”. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 2011.10.21. [[Lauris Gundars]] “Trio”. Rež. [[Lauris Gundars]].

=== 2012. gadā ===
* 2012.01.07. [[Anšlavs Eglītis]] “Bezkaunīgie veči”. Rež. [[Reinis Suhanovs]], [[Jānis Znotiņš]].
* 2012.01.13. [[Lauris Gundars]] “Advents Silmačos”. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 2012.04.03. [[Jaroslavs Hašeks]] “[[Krietnais kareivis Šveiks|Šveiks]]”. Rež. [[Varis Brasla]].
* 2012.05.02. “Egoisti” (pēc [[Maksims Gorkijs|Maksima Gorkija]] lugas “Sīkpilsoņi” motīviem). Rež. [[Viesturs Meikšāns]].
* 2012.05.26. [[Augusts Strindbergs]] “Jūlijas jaunkundze”. Rež. [[Vladislavs Nastavševs]].
* 2012.06.20. [[Aleksandrs Ostrovskis]] “[[Līgava bez pūra]]”. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 2012.09.18. [[Mihails Bulgakovs]] “Zojkina kvartira/Zojas dzīvoklis”. Rež. [[Indra Roga]].
* 2012.10.25. [[Antons Čehovs]] “Mežainis”. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 2012.11.15. Aleksandrs Mardaņs “Mātes un meitas”. Rež. [[Inese Mičule]].
* 2012.12.01. [[Alvis Lapiņš]] “Klaidoņa lūgšana”. Rež. [[Varis Brasla]].

=== 2013. gadā ===
* 2013.01.10. Kenets Greiems “Vējš vītolos”. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 2013.02.07. [[Rūdolfs Blaumanis]] “[[Raudupiete]]”. Rež. [[Elmārs Seņkovs]].
* 2013.02.28. Patriks Hamiltons “Virve”. Rež. [[Jānis Znotiņš]].
* 2013.03.21. [[Rainis]], [[Mārtiņš Brauns]] “Daugava”. Rež. [[Mārtiņš Eihe]].
* 2013.04.27. [[Viljams Šekspīrs]] “[[Makbets]]”. Rež. [[Vladislavs Nastavševs]].
* 2013.06.13. Roberto Kavozi “Aprēķina laulības”. Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]].
* 2013.08.14. Leonards Geršs “Taureņi ir brīvi”. Rež. [[Reinis Suhanovs]].
* 2013.09.22. [[Boriss Pasternaks]] “Doktors Živago”. Rež. [[Indra Roga]].
* 2013.10.18. [[Maksims Gorkijs]] “Dzimta” (“Vasa Žeļeznova”). Rež. [[Felikss Deičs]].
* 2013.10.25. [[Regnārs Vaivars]], [[Rihards Jakovels]] “Bask@bols.lv”. Rež. [[Regnārs Vaivars]].
* 2013.12.08. [[Ērihs Marija Remarks]] “Triumfa arka”. Rež. [[Varis Brasla]].
* 2013.12.15. Pērs Ulovs Enkvists “Lūša stundā”. Rež. [[Mārtiņš Eihe]].

=== 2014. gadā ===
* 2014.01.16. [[Tenesijs Viljamss]] “Stikla zvērnīca”. Rež. [[Dmitrijs Petrenko]].
* 2014.02.07. Rolāns Topors “Ziema zem galda”. Rež. [[Ģirts Ēcis]].
* 2014.03.06. Ģula Urbans “Visām pelēm garšo siers”. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 2014.04.13. [[Maikls Freins]] “Klusumu! Notiek izrāde!”. Rež. [[Inese Mičule]].
* 2014.05.18. Aleksandrs Vampilovs “Provinces anekdotes”. Rež. [[Mārtiņš Eihe]].
* 2014.06.05. Džons Logans “Sarkans”. Rež. [[Reinis Suhanovs]].
* 2014.06.17. [[Harolds Pinters]] “Siltumnīca”. Rež. [[Jānis Znotiņš]].
* 2014.09.20. [[Lauris Gundars]] “Vienādas asinis”. Rež. [[Mārtiņš Vilkārsis]].
* 2014.10.08. Džons Marells “Saules pelni”. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 2014.10.26. [[Viljams Šekspīrs]] “[[Romeo un Džuljeta]]”. Rež. [[Mārtiņš Eihe]].
* 2014.11.21. Mariuss fon Maienburgs “Apjukums”. Rež. [[Viesturs Meikšāns]].
* 2014.12.19. [[Lauris Gundars]] “Balle būs”. Rež. [[Reinis Suhanovs]].

=== 2015. gadā ===
* 2015.01.23. [[Augusts Strindbergs]] “Nāves deja”. Rež. [[Elmārs Seņkovs]].
* 2015.03.01. [[Lauris Gundars]] “Lattia”. Rež. [[Varis Brasla]].
* 2015.03.19. [[Ēriks Vilsons]] “Debesis ir mums”. Rež. [[Jānis Znotiņš]].
* 2015.04.26. [[Anna Brigadere]] “Maija un Paija”. Rež. [[Reinis Suhanovs]].
* 2015.05.30. Rezo Gabriadze “Sudraba gaisma”. Rež. [[Mihails Gruzdovs]].
* 2015.08.01. “Eņģeļa kreisais spārns” (pēc Ž. Lorensas romāna “Garie gadi” un V. Delmāras kinoscenārija “Dodiet ceļu rītdienai” motīviem). Rež. [[Inese Mičule]].
* 2015.09.11. “Bērns vārdā Rainis”. Rež. [[Reinis Suhanovs]].
* 2015.10.02. [[Mihails Bulgakovs]] “[[Meistars un Margarita]]”. Rež. [[Indra Roga]].
* 2015.10.15. [[Aspazija]] “Sarkanās puķes”. Rež. [[Reinis Suhanovs]].
* 2015.10.30. Aivons Menčels “Rudenīgais blūzs”. Rež. [[Varis Brasla]].
* 2015.12.01. [[Rainis]] “Vētras sēja”. Rež. [[Reinis Suhanovs]].
* 2015.12.17. [[Gunārs Priede]] “Smaržo sēnes”. Rež. [[Mārtiņš Eihe]].

=== 2016. gadā ===
* 2016.01.22. [[Maksims Gorkijs]] &quot;Zikovi&quot;. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 2016.02.19. Harijs Gulbis &quot;Medību pils&quot;. Rež. [[Jānis Znotiņš]].
* 2016.03.24. [[Aspazija]] &quot;Vaidelote&quot;. Rež. [[Inese Mičule]].
* 2016.04.15. [[Henriks Ibsens]] &quot;Celtnieks Sūlness&quot;. Rež. [[Dāvis Auškāps]].
* 2016.05.21. &quot;Razpļujeva sapņi&quot; (pēc Aleksandra Suhovo-Kobiļina lugu &quot;Tarelkina nāve&quot; un &quot;Krečinska kāzas&quot; motīviem). Rež. [[Viesturs Meikšāns]].
* 2016.05.21. &quot;Kāpēc es nogalināju sievu&quot; (pēc [[Ļevs Tolstojs|Ļeva Tolstoja]] stāsta &quot;Kreicera sonāte&quot; motīviem). Rež. [[Krišjānis Salmiņš]].
* 2016.09.30. Aleksandrs Ostrovskis &quot;Muiža kaņepēs&quot; (pēc lugas &quot;Mežs&quot; motīviem). Rež. [[Indra Roga]].
* 2016.12.02. &quot;Emmijas laime&quot; (pēc Rainera Vernera Fasbindera &quot;Bailes saēd dvēseli&quot; scenārija motīviem). Rež. [[Māra Ķimele]].
* 2016.12.15. [[Šarlote Brontē]] &quot;[[Džeina Eira]]&quot;. Rež. [[Reinis Suhanovs]].

=== 2017. gadā ===
* 2017.01.12. [[Žils Verns]] &quot;80 dienās apkārt zemeslodei&quot;. Rež. [[Viesturs Roziņš]].
* 2017.02.10. [[Augusts Strindbergs]] &quot;Pelikāns&quot;. Rež. [[Inese Pudža]].
* 2017.02.24. [[Voldemārs Zālītis|Valdis]] &quot;Staburaga bērni&quot;. Rež. [[Jānis Znotiņš]].
* 2017.03.03. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Pazudušais dēls&quot;. Rež. [[Reinis Suhanovs]].
* 2017.04.13. [[Alvis Lapiņš]] &quot;Nepabeigtās kāzas&quot;. Rež. [[Varis Brasla]].
* 2017.05.12. Ivans Viripajevs &quot;Klusa nakts, dzēra nakts&quot; (&quot;Apskurbušie&quot;). Rež. [[Regnārs Vaivars]].
* 2017.05.26. [[Albērs Kamī]] &quot;Pārpratums&quot;. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 2017.08.18. Elīna Cērpa &quot;Lūcis&quot;. Rež. Elīna Cērpa.
* 2017.09.22. [[Aleksandrs Puškins]] &quot;Mazās traģēdijas&quot;. Rež. [[Sergejs Ščipicins]].
* 2017.10.20. Žans Anuijs &quot;Eiridīke&quot;. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 2017.11.17. [[Tenesijs Viljamss]] &quot;Kaķis uz nokaitēta skārda jumta&quot;. Rež. [[Inese Mičule]].

=== 2018. gadā ===
* 2018.01.12. [[Sanita Reinsone]] &quot;Meža meitas&quot;. Rež. [[Mārtiņš Eihe]].
* 2018.01.26. Edvards Radzinskis &quot;104 lappuses par mīlestību&quot;. Rež. [[Georgijs Surkovs]].
* 2018.02.23. [[Rūdolfs Blaumanis]], Justīne Kļava &quot;Vidzemnieki&quot;. Rež. [[Indra Roga]].
* 2018.03.09. [[Semjuels Bekets]] &quot;Laimīgās dienas&quot;. Rež. [[Inese Pudža]].
* 2018.04.07. [[Pavels Kohouts|Pāvels Kohouts]] &quot;Mīlestības testaments&quot; (&quot;Eross&quot;). Rež. [[Varis Brasla]].
* 2018.05.12. [[Juliušs Slovackis]] &quot;Baladīna&quot;. Rež. [[Viesturs Kairišs]].
* 2018.05.25. [[Anna Brigadere]] &quot;Dievs. Daba. Darbs&quot;. Rež. [[Jānis Znotiņš]].
* 2018.06.15. Deivids Berijs &quot;Augusta vaļi&quot;. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 2018.09.27. [[Rejs Bredberijs]] &quot;Fantočini noslēpums&quot;. Rež. [[Jekaterina Polovceva]].
* 2018.10.12. Deivids Aivss &quot;Venēra kažokādā&quot;. Rež. [[Inese Mičule]].
* 2018.11.09. Jurijs Trifonovs &quot;Apmaiņa&quot;. Rež. [[Jegors Peregudovs]].
* 2018.11.30. &quot;Nekas&quot; (pēc Jannes Telleres gāmatas &quot;Nekas&quot; motīviem). Rež. [[Jānis Znotiņš]].
* 2018.12.20. [[Džordžs Bernards Šovs]] &quot;Pigmalions&quot;. Rež. [[Varis Brasla]].

=== 2019. gadā ===
* 2019.02.15. [[Ēriks Emanuēls Šmits]] &quot;Voloņas nakts&quot;. Rež. [[Rolands Atkočūns]].
* 2019.04.12. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;[[Hamlets]]&quot;. Rež. [[Indra Roga]].
* 2019.05.11. Anna Zvaigzne &quot;Stubenhocker: Velta Kalniņa istabā&quot;. Rež. [[Pēteris Krilovs]].
* 2019.05.24. &quot;Mārtins Īdens&quot; (pēc [[Džeks Londons|Džeka Londona]] romāna motīviem). Rež. [[Klāvs Mellis]].
* 2019.09.07. &quot;Viktorija&quot; (pēc [[Knuts Hamsuns|Knuta Hamsuna]] stāsta motīviem). Rež. [[Indra Roga]], [[Mihails Gruzdovs]].
* 2019.09.20. &quot;731. solis&quot; (pēc [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] romāna &quot;Noziegums un sods&quot; motīviem). Rež. [[Indra Roga]], [[Mihails Gruzdovs]].
* 2019.09.26. [[Inese Zandere]] &quot;Smieklu sasaukšanās&quot;. Rež. [[Inese Mičule]].
* 2019.10.18. Īvs Žamiaks &quot;Uz Akapulko, kundze!&quot;. Rež. [[Edmunds Freibergs]].
* 2019.11.29. [[Ernests Hemingvejs]] &quot;Ardievas ieročiem&quot;. Rež. [[Varis Brasla]].

=== 2020. gadā ===
* 2020.01.11. [[Henriks Ibsens]] &quot;Alvinga kundze&quot; (&quot;Spoki&quot;). Rež. [[Māra Ķimele]].
* 2020.02.06. &quot;Cilvēkam vajag suni&quot; (pēc [[Regīna Ezera|Regīnas Ezeras]] stāstu motīviem). Rež. [[Jānis Znotiņš]].
* 2020.03.05. &quot;Slinkums&quot;. Rež. [[Toms Treinis]].
* 2020.05.29. Dankans Makmillans &quot;Visas labās lietas&quot;. Rež. [[Inese Mičule]].
* 2020.07.31. &quot;Paliec sveiks, draugs…&quot; (pēc franču filmas &quot;La Femme de mon pote&quot; motīviem). Rež. [[Krišjānis Salmiņš]].
* 2020.08.05. &quot;Tilti&quot; (pēc Roberta Džeimsa Vollera romāna &quot;Medisonas apgabala tilti&quot;). Rež. [[Georgijs Surkovs]].
* 2020.09.18. Stīvens Karams &quot;Ģimene&quot;. Rež. [[Reinis Suhanovs]].
* 2020.10.02. [[Gunārs Priede]] &quot;Jaunākā brāļa vasara&quot;. Rež. [[Inese Mičule]].
* 2020.10.09. Mārtins Makdona &quot;Inišmoras leitnants&quot;. Rež. [[Mārtiņš Eihe]].

=== 2021. gadā ===
* 2021.06.15. Treisijs Letss &quot;Osedžas zeme&quot;. Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]].
* 2021.06.19. [[Tenesijs Viljamss]] &quot;Ilgu tramvajs&quot;. Rež. [[Edmunds Freibergs]].
* 2021.06.20. &quot;Latvijas lepnums. Un aizspriedumi&quot;. Rež. [[Reinis Boters]].
* 2021.06.27. [[Māra Zālīte]] &quot;Dzīvais ūdens&quot;. Rež. [[Ilze Bloka]].
* 2021.07.02. [[Lelde Stumbre]] &quot;Nākošpavasar&quot;. Rež. [[Toms Treinis]].
* 2021.07.03. Deivids Lindsijs-Ebērs &quot;Labie cilvēki&quot;. Rež. [[Inese Mičule]].
* 2021.09.20. [[Bertolts Brehts]] &quot;Lepnās kāzas&quot;. Rež. [[Indra Roga]], [[Mihails Gruzdovs]].
* 2021.12.05. [[Artūrs Dīcis]] &quot;Meklētāji&quot;. Rež. [[Indra Roga]].

=== 2022. gadā ===
* 2022.01.07. Kērena Klimovska &quot;Mans tēvs - Pīters Pens&quot;. Rež. [[Henrijs Arājs]].
* 2022.01.24. [[Alvis Lapiņš]] &quot;Es neesmu klaviernieks&quot;. Rež. [[Varis Brasla]].
* 2022.02.12. Antonio Buero Valjeho &quot;Liesmojošā tumsa&quot;. Rež. [[Toms Treinis]].
* 2022.02.19. [[Edvards Olbijs]] &quot;Kam bail no Virdžīnijas Vulfas?&quot;. Rež. [[Inese Mičule]].
* 2022.03.15. Ance Muižniece &quot;Mēs, roks, sekss un PSRS&quot;. Rež. [[Jānis Znotiņš]].
* 2022.04.12. [[Andris Kalnozols]] &quot;Kalendārs mani sauc&quot;. Rež. [[Mārtiņš Eihe]].
* 2022.04.28. [[Aleksandrs Ostrovskis]] &quot;Vēlā mīla&quot;. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 2022.05.07. [[Deivids Memits|Deivids Mamets]] &quot;Amerikāņu bizons&quot;. Rež. [[Inese Mičule]].
* 2022.09.16. Justīne Kļava &quot;Nelabie. Pēc Dostojevska&quot; (pēc [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] romāna &quot;Velni&quot;). Rež. [[Elmārs Seņkovs]].
* 2022.10.06. [[Rasa Bugavičute-Pēce]] &quot;Rinda&quot;. Rež. [[Toms Treinis]].
* 2022.11.04. [[Linda Rudene]] &quot;SIA Ģimenes romāns&quot; (pēc [[Verners Hercogs|Vernera Hercoga]] filmas motīviem). Rež. [[Toms Treinis]].
* 2022.12.04. Petri Tamminens &quot;Kā sagaidīt citplanētieti&quot;. Radošā komanda Ilze Bloka, Linda Rudene, Katrīna Ieva, Niks Cipruss, Arvis Kantiševs, Linda Mīļā.
* 2022.12.21. &quot;Koens. Atāls. Kurtuve&quot;. Rež. [[Mārtiņš Meiers (aktieris)|Mārtiņš Meiers]].

=== 2023. gadā ===
* 2023.01.20. Juns Fose &quot;Vārds&quot;. Rež. [[Reinis Suhanovs]].
* 2023.02.25. [[Jūdžīns O'Nīls]] &quot;Sēras piestāv Elektrai&quot;. Rež. [[Inese Mičule]].
* 2023.04.06. Dons Nigro &quot;Paolo un Frančeska&quot;. Rež. [[Indra Roga]].
* 2023.04.28. Regnārs Vaivars &quot;Burbulis&quot;. Rež. [[Regnārs Vaivars]].
* 2023.06.14. [[Henriks Ibsens]] &quot;Kad mēs mostamies&quot; (&quot;Kad mēs, mirušie, mostamies&quot;). Rež. [[Toms Treinis]].
* 2023.08.03. &quot;Es arī te, kas man ir jādara&quot;. Rež. [[Endīne Bērziņa]].
* 2023.08.04. Kersti Heinlo &quot;Manas domas grib ar mani parunāt&quot;. Rež. Kersti Heinloo.
* 2023.10.05. [[Rainis]] &quot;[[Jāzeps un viņa brāļi]]&quot;. Rež. [[Inese Mičule]].
* 2023.10.27. Pēc [[Vilis Plūdons|Viļa Plūdoņa]] &quot;Atraitnes dēls&quot;. Rež. [[Viesturs Roziņš]].
* 2023.11.30. &quot;One hundred&quot;. Rad. kom. [[Aigars Apinis (aktieris)|Aigars Apinis]], [[Ilze Vītoliņa]], Oskars Pauliņš, Emīls Zilberts, Dāvis Burmeisters.

=== 2024. gadā ===
* 2024.01.05. [[Mārtiņš Meiers (aktieris)|Mārtiņš Meiers]] &quot;Daliņš&quot; (par soļotāju [[Jānis Daliņš|Jāni Daliņu]]). Rež. [[Toms Treinis]].
* 2024.02.02. Justīne Kļava &quot;Konsuela Sent-Ekziperī&quot;. Rež. Henrijs Arājs.
* 2024.03.14. &quot;Valmieras puikas&quot; (pēc [[Pāvils Rozītis|Pāvila Rozīša]] romāna motīviem). Rež. [[Jānis Znotiņš]].
* 2024.04.25. Pēc [[Vizma Belševica|Vizmas Belševicas]] stāstu motīviem &quot;Tu saki?&quot;. Rež. [[Inese Mičule]].
* 2024.05.22. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Pazudušais dēls&quot;. Rež. [[Reinis Suhanovs]].
* 2024.09.10. [[Krista Burāne]] &quot;Izdzīvošanas piezīmes&quot;. Rež. [[Mārtiņš Eihe]].
* 2024.10.04. Otts Kilusks &quot;Cosmopolitan&quot;. Rež. Andress Noormets.
* 2024.10.25. Patriks Mārbers &quot;Tuvāk&quot;. Rež. [[Toms Treinis]].
* 2024.11.15. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;[[Romeo un Džuljeta]]&quot;. Rež. [[Inese Mičule]].
* 2024.12.15. [[Gunārs Priede]] &quot;Zilā&quot;. Rež. [[Māra Ķimele]].

=== 2025. gadā ===
* 2025.01.24. [[Anna Brigadere]] &quot;Sprīdītis&quot;. Rež. [[Reinis Suhanovs]].
* 2025.03.14. [[Gunārs Priede]] &quot;Četri balti krekli&quot; (&quot;Trīspadsmitā&quot;). Rež. [[Jānis Znotiņš]].
* 2025.04.11. Pēc [[Tomass Manns|Tomasa Manna]] &quot;Burvju kalns&quot;. Rež. [[Toms Treinis]].
* 2025.04.30. [[Harolds Pinters]] &quot;Nodevība&quot;. Rež. [[Inese Mičule]].
* 2025.05.30. Pēc Miko Rimminena &quot;Diena projām palēja&quot;. Rež. [[Aigars Apinis (aktieris)|Aigars Apinis]].
* 2025.06.06. [[Federiko Garsija Lorka]] &quot;Dona Perlimplina mīlestība&quot;. Rež. [[Linda Kalniņa]].
* 2025.08.29. [[Mārtins Makdona]] &quot;Inišmoras leitnants&quot;. Rež. [[Mārtiņš Eihe]].
* 2025.10.02. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Ļaunais gars&quot;. Rež. [[Inese Mičule]].
* 2025.10.31. &quot;Telma un Luīze&quot; (pēc filmas &quot;[[Telma un Luīze]]&quot; motīviem). Rež. [[Juris Rijnieks]].
* 2025.12.05. &quot;Vai tu atceries, kā piedzima tava vecmāmiņa?&quot;. [[Ieva Puķe|Ievas Puķes]] autordarbs.
* 2025.12.12. [[Eiripīds]] &quot;Mēdeja&quot;. Rež. [[Reinis Suhanovs]].

=== 2026. gadā ===
* 2026.01.18. Pēc [[Ērihs Kestners|Ēriha Kestnera]] romāna motīviem &quot;Mazais cilvēks&quot;. Rež. [[Toms Treinis]].
* 2026.01.30. Pēc Justa Terteļa lugas motīviem &quot;Sākums&quot;. Rež. [[Elmārs Seņkovs]].
* 2026.02.20. [[Artūrs Dīcis]] &quot;Egomaniaki&quot;. Rež. [[Reinis Suhanovs]].
* 2026.03.20. [[Ance Muižniece]] &quot;Tu būsi mana!&quot;. Rež. [[Jānis Znotiņš]].
* 2026.04.17. Džons Patriks Šenlijs &quot;Šaubas&quot;. Rež. [[Toms Treinis]].
* 2026.05.08. Ronalds Kītons &quot;Čērčils&quot;. Rež. Reinis Suhanovs.

[[Kategorija:Valmieras Drāmas teātris|Izrādes]]</text>
      <sha1>ahzlej8mkc92y28qcfc4sg3ty2ibu2p</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Krava</title>
    <ns>0</ns>
    <id>403866</id>
    <revision>
      <id>4465241</id>
      <parentid>4288399</parentid>
      <timestamp>2026-05-08T13:34:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <comment>/* Automašīnas */</comment>
      <origin>4465241</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="375426" sha1="eb2dfftdxjm7qk1yauafniu5w0ta7q2" xml:space="preserve">[[Attēls:Cargo tricycle in Stockholm.jpg|thumb|Ļoti nelielu kravu pārvadājumiem paredzēts kravas trīsritenis]]
'''Krava''' ir [[Fizikāls ķermenis|objekts]], ko kāds vai ar kaut kā palīdzību [[pārvietojums|pārvieto]] [[telpa|telpā]].

Kravas pārvietošanas virziens var būt arī tā celšana vai nolaišana vertikālā vai slīpā plaknē, kā arī pārvadāšana jeb transportēšana no kravas iekraušanas vietas uz kravas izkraušanas vietu. Kravas transportēšana iespējama gan pa sauszemi ar autotransportu vai vilcienu, gan pa jūras ceļu ar konteineru kuģi vai prāmi, gan arī izmantojot avio satiksmi.

Kravas iecelšana transportā notiek ar dažādiem tehniskiem līdzekļiem — kravu pacēlāji, iekrāvēji, transportlīdzekļi, mehānismi un citas iekārtas. Pārsvarā tiem [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļus]] un [[mehānisms|mehānismiem]], kas ir saistīti ar kravu, nosaukuma priekšā pievieno vārdu &quot;kravas&quot; (piemēram, [[kravas automašīna]], kravas lidmašīna, kravas lifts). Kravu pārvietošanai izmanto arī [[dzīvnieki|dzīvniekus]].

Krava var būt jebkas: sīkpakas, [[Šķidrums|šķidrumi]] jeb lejamkravas, beramkravas, bīstamas kravas (ADR), lielgabarīta kravas u.c. Katras kravas transportēšanai nepieciešams atbilstošs kravas transportlīdzeklis vai piekabe. Piemēram, lielgabarīta kravas tiek pārvadātas ar platformām pa sauszemi vai ar ''Flat Rack'' konteineriem pa jūru, savukārt, lejamkravām izmanto speciālas cisternas.

== Iekraušana un izvietošana ==
Paņēmieni un prasības pamata kravu tipu (maisi, ķīpas, koka un kartona [[kaste]]s) iekraušanai un izvietošanai ir ļoti līdzīgas. Smaku izplatības, svīšanas, separēšana un ventilācijas principi paliek nemainīgi pie dažādiem kravu izvietošanas paņēmieniem. Pastāv tikai nelielas variācijas atkarībā no dažādo kravu izvietošanas paņēmienu pielietošanas veida.

Pienācīga un atbilstoša kravas iekraušana un izvietošana, neatkarīgi no tā vai tā notiek kuģī, konteinerā vai [[Barža|baržā]], ir rezultāts labai plānošanai un rūpīgai attieksmei pret tirdzniecības prasībām un izmantoto pārvadāšanas veidu. Pienācīga kravas iekraušana un izvietošana nodrošina:
* [[Kuģis|kuģa]] un komandas aizsardzību pret briesmām, kādas varētu rasties no veida, kādā krava tiek iekrauta un izvietota;
* kravas aizsardzību no bojājumiem vai sabojāšanās, tādējādi nodrošinot apmierinošu tās piegādi;
* ekonomisku kravas telpu izmantošanu no kā ir atkarīga kuģa pelnītspēja;
* iekraušanas un izkraušanas ātrumu, kas, savukārt, ietekmē laiku, kuru kuģis pavada ostā un tādējādi tā pelnītspēju reisa laikā. [[Rolkeris|Rolkeru]] un konteinerkuģu gadījumā šī prasība parasti ir svarīgāka nekā ekonomiska kravas telpas izmantošana un efektīva telpas izmantošana  var tikt ziedota, lai iegūtu lielāku atlikuma maksu&lt;ref&gt;Nauda, ko maksā kuģa īpašnieks, ja kuģis pabeidz iekraušanu vai izkraušanu pirms guļlaika beigām.&lt;/ref&gt; (''despatch'' - angļu val.);
* kravas pieejamību katrai [[osta]]i netraucējot nākamajām ostām paredzēto kravu, t.i. minimālu pārkraušanas reižu skaitu.&lt;ref name=&quot;thomas&quot;&gt;Thomas R. E., Pepper G.M. ''Thomas' Stowage. - 8th edition'' Brown, Son &amp; Ferguson, Ltd., 2018. 9. lpp. {{ISBN|9781849270793}}&lt;/ref&gt;

== Ģenerālās kravas ==
Ģenerālo kravu operācijas ietver kravas kā atsevišķu preču, piemēram, koka un kartona kastu, maisu, ķīpu, saiņu, [[Muca|mucu]] u.c., iekraušanu, izvietošanu, pārvadāšanu, izkraušanu, kā arī uzglabāšanu. Šīs preces uzskaitītas atsevišķos konosamentos&lt;ref&gt;Transportdokuments, ko kravas pārvadātājs (kuģa kapteinis vai pilnvarots tā pārstāvis) izsniedz kravas nosūtītājam un kas apliecina, ka krava pārvadāšanai pieņemta un kravas jeb preces pārvešanas tiesības.&lt;/ref&gt; katram kravas veidam. Daudzas šo preču iekraušanas, izvietošanas un uzglabāšanas prasības ir vienlīdz labi pielietojamas arī izmantojot citus pārvadāšanas veidus, piemēram, konteineros vai pārvadājot ar rolkeriem.&lt;ref name=&quot;thomas&quot;/&gt;

=== Maisi ===
[[Attēls:US_Navy_080913-N-4515N-035_Service_members_embarked_aboard_the_amphibious_assault_ship_USS_Kearsarge_(LHD_3)_load_supplies_onto_helicopters_for_delivery_to_areas_affected_by_recent_hurricanes_in_Haiti.jpg|thumb|Dakšu iekrāvējs pārvieto paleti ar maisiem]]
'''Materiāls'''

Maisu materiālu izvēlas atkarībā no iepakojamās preces daļiņu izmēriem, mitruma satura un uzņēmības pret piesārņojumu. Izplatītākie materiāli ir vienas vai vairāku kārtu papīrs, plastmasa, austs polipropilēns (iespējams ar [[Polietilēns|polietilēna]] oderi), plastmasas šķiedru tīkls un mūsdienās daudz retāk sastopamais rupjais džutas audekls. Maisi var būt šūti, līmēti vai metināti atkarībā no izmantotā materiāla.

'''Preces'''

Maisos iepakotajām precēm jāiztur ārējais spiediens, jo tie paredzēti ievietoto preču saturēšanai nevis būtiskai aizsardzībai pret ārējiem bojājumiem. Šādas preces var tikt pārvadātas arī kā beramkravas, bet atsevišķiem tirgiem tās piegādā mazākos daudzumos, iepakotas maisos. Preces, kuras var pārvadāt maisos, ir minerālmēsli, graudi, sēklas, žāvēti augļi, cukurs, [[cements]], kafija, milti, sāls, minerālu smiltis, zivju milti, piena pulveris u.c.

'''Raksturojums'''
[[Attēls:Mit_Sand_gefüllte_Bigbags.jpg|thumb|Liela izmēra austa polipropilēna maisi ar tajos iešūtām pacelšanas stropēm]]
Maisu izmērs ir dažāds, bet bieži izvēlas tādu, lai, maisu piepildot ar tam paredzēto [[Prece|preci]], stividoriem būtu parocīgi tos iekraut un izvietot kravas telpā. Bieži izvēlas 50 kg maisus. Otra priekšrocība ir tāda, ka 50 kg masa ļauj ātri aprēķināt kopējo kravas tilpnē vai konteinerā iekrauto kravas daudzumu. Iekraujot lielu daudzumu maisu, jānošķir un jāņem vērā bruto, neto un iepakojuma masa.

Maisu forma, un līdz ar to ērtums ar kādu tie var tikt stropēti, novietoti uz paletēm, iekrauti un izvietoti kravas telpā, ir atkarīga no preces un maisa konstrukcijas. Maisiem var būt gandrīz taisnstūra forma, kura ir stabila un kurai ir plakanas virsmas. Šāda forma bieži ir papīra vai plastmasas maisiem. Turpretī [[džuta]]s maisi parasti abos galos tiek aizšūti ciet plakani un tiem nav plakanu virsmu. Tomēr tādas var izveidoties spiediena ietekmē maisus izvietojot kravas telpā vai tos uzglabājot noliktavā. Ja saturs ir pulverveida, piemēram, cements, ir lielāka iespējamība, ka maiss pieņems formu ārējā spiediena ietekmē, kurš var tikt pielikts no virspuses vai sāniem. Ja saturu veido lieli un cieti gabali, piemēram, saldēti subprodukti, maisam būs neregulāra forma un to mazāk ietekmēs ārēji spēki.

Preces rupja džutas auduma vai austa polipropilēna maisos var tikt piesārņotas ar pulverveida vai smalku granulu kravām, kuras izvietotas blakus vai virs tām, kā arī pulverveida vai smalku granulu preces pašas var izsijāties cauri maisiem un bez radītiem zudumiem piesārņot arī citas kravas. Nesen piepildītiem maisiem ir tendence nosēsties un izspiesties uz sāniem. Tas var negatīvi ietekmēt kravu, kura izvietota uz paletēm un ievietojama konteineros, jo maisi var izvirzīties pāri paletes malām. Austi polipropilēna maisi neuzsūc mitrumu, tāpēc ir piemērotāki salīdzinot ar rupja džutas auduma maisiem, ja jāiepako mitras vai pret mitrumu jutīgas kravas, piemēram, [[Rīsi|rīsus]], cukuru un kafiju.

Tiek izmantoti arī liela izmēra austa polipropilēna maisi (''jumbo'' - angļu val.) ar tajos iešūtām pacelšanas stropēm. To izmēri var būt dažādi, bet masa var sasniegt vairākas tonnas. Kuģos ar starpklāju, tie ir piemēroti izvietošanai zem lūku atvērumiem un ir ērti izceļami. Bet gar [[Borts|bortiem]] un starpsienām liela izmēra maisus izvieto tikai tad, ja galvenais klājs atrodas pietiekoši augstu, lai uz starpklāja varētu izmantot dakšu iekrāvēju (''forklift'' - angļu val.).

'''Iekraušana'''

Atšķirīgs iepakošanas materiāls un atšķirīgas preces prasa pielietot atšķirīgus iekraušanas paņēmienienus. Džutas maisiem ir lielas ausis, kuras cilvēka rokai viegli satvert, bet smagam un pilnam [[plastmasas]] maisam nav nekā aiz kā to satvert un pacelt. Maisu izvietošanai kravas tilpnēs un konteineros nedrīkst izmantot āķus. Lielākā daļa maisos pārvadājamo preču viegli izbirst no pārdurtiem maisiem un tās var būt dārgas, piemēram, kafija. Apaļus plastmasas maisus to formas un slidenuma dēļ ir grūti izvietot uz paletēm. Vairāku kārtu papīra maisus var nebūt droši iekraut ar virves stropi vai tos sažņaudzot, jo tie viegli plīst. Maisu stropēšanai piemērotākas ir platas, sintētiska auduma stropes. Maisus, kurus to formas un materiāla dēļ grūti pārvietot, ērti iekraut ar āboliņa lapas (''clover leaf'' - angļu val.) stropu sistēmu. Šādas stropu sistēmas dažreiz iekrauj un atstāj kuģa tilpnē ar visiem maisiem, lai nodrošinātu ātru un ērtu izkraušanu. Tādu dārgu preču kā milti, kafija vai kakao iekraušanai un izkraušanai izmanto lielas brezenta vai izturīgas plastmasas somas (''holdalls'' - angļu val.). Šo preču maisu materiāls un to vērtība nozīmē, ka bojājumi ir iespējami un tie novedīs pie nopietnām pretenzijām. Maisu bojājumus var izraisīt to rīvēšanās vai uztriekšanās šūpojoties lūku apmalēm vai zemklāja saistiem, ja tiek izmantotas mehāniskās kravas ierīces: celtņi, vinčas un dakšu iekrāvēji.

'''Izvietošana'''

Lielākā daļa kravu maisos var tikt bojātas, ja izvietotas kopā ar mitru kravu vai kravu, kurai raksturīga svīšana. Maisus jāsargā no tādiem šķēršļiem kā brangas, garensaisti vai kneijas, jo, kravai nosēžoties, maisu izbīdītās un neatbalstītās daļas var sākt izjust spiedienu un pārrīvēties izberot to saturu. Maisus pasargā no mitruma, kurš kondensējas un notek pa atklāta metāla virsmām, starpsienām un kolonnām ar pītiem paklājiem un biezu papīru. Šāda aizsardzība pasargā maisus arī no nosmērēšanas ar [[Rūsa|rūsu]].

Ja tajā pašā telpā tiek pārvadātas divu veidu maisos ievietotas kravas un pastāv risks, ka viena no tām var piesārņot otru, piemēram, plastmasas granulas virs rīsiem, starp tām izklāj plastmasas vai cita materiāla segumu. Tādu pašu segumu izklāj, ja tiek paredzēta kravas izsijāšanās un zudumi, īpaši, ja pārvadā tādu vērtīgu kravu kā [[kafija]]. Jebkuru šādu separāciju, izkraujot kravu, uzmanīgi jāaizvāc reizē savācot un izkraujot arī visu izbirušo kravu. Pēc tam turpina izkraut apakšā izvietotos maisus.

Lai būtu vieglāk uzskaitīt iekrauto kravu, jāstropē vai jāizvieto uz paletēm viens un tas pats skaits maisu. Lai aizsargātu kuģa īpašnieka intereses, parasti konosamentā iekļauj frāzi &quot;svars un daudzums nav zināms&quot; vai &quot;tiek teikts, ka satur...&quot; Pustukšus vai bojātus maisus iekraušanai nepieņem. Tāpat nepieņem mitrus vai notraipītus maisus, īpaši, ja tie satur [[Cukurs|cukuru]], kakao vai kafiju.

Dažas preces spēj sapūdēt dabīga materiāla maisus, piemēram, [[kūtsmēsli]] un atsevišķas ķīmiskas vielas. Pārvadājot šādas kravas, konosamentu attiecīgi papildina, lai kuģim nevajadzētu segt izdevumus par kravas pārpakošanu jaunos maisos. Tāpat kuģis sevi aizsargā no pretenzijām, kādas varētu tikt izvirzītas par zudumiem kravai izbirstot, ja maisu stiprība vai kvalitāte nav pietiekama, lai šādus zudumus novērstu.

'''Maisu izbēršana'''

Dažreiz, īpaši pagātnē, pielietoja maisu izbēršanas (''bleeding of bags'' - angļu val.) paņēmienu, kad tos iztukšoja tilpnē no atvērtas lūkas apmales. Izmantojot šādu paņēmienu sardzes [[stūrmanis]] seko līdzi, lai maisi tiktu pilnībā iztukšoti no to satura pirms izmešanas, jo, piegādājot mazāku kravas daudzumu, tiks saņemta pretenzija. Maisus var iztukšot izberot caur virvju vai tērauda trošu restēm, lai novērstu maisu iekrišanu tilpnē, kas notiek visai bieži. Ja kravā tiek atklāts maiss vai nepiederoši materiāli, iekraušanu pārtrauc un par piesārņojumu informē stividorus un kuģa [[Fraktēšana|fraktētāju]].&lt;ref&gt;Saskaņā ar fraktēšanas līgumu transporta uzņēmums uzņemas pienākumus nogādāt kravu no nosūtīšanas ostas līdz norādītajai piegādes ostai, bet fraktētājs (pasūtītājs) apņemas par šo pakalpojumu samaksāt noteiktu maksu (frakti).&lt;/ref&gt; Arī stūrmaņa pavadzīmēm&lt;ref&gt;Atsevišķa pavadzīme, kuru izsniedz par uz kuģa saņemto kravu. Parasti to paraksta vecākais kapteiņa palīgs. Konosamentus sastāda pēc izsniegtajām stūrmaņa pavadzīmēm.&lt;/ref&gt; (''Mate's Receipt'' - angļu val.) jāsatur attiecīgi ieraksti, kurus vēlāk pārraksta konosamentā.

'''Izkraušana'''

Gar bortiem un starpsienām izvietotos maisus līdz kravas lūkas atvērumam ar stropēm pa klāju nevelk, jo klāja nelīdzenumi, dubultdibena klāja raupjais [[Koksne|koka]] segums vai citi šķēršļi var maisus pārberzt. Ja kravas vērtība to attaisno, gan pie iekraušanas, gan izkraušanas var tikt nodrošināta pustukšo un bojāto maisu pārpakošana jaunos. Izkraušanas laikā visus saplēstos, pustukšos un tukšos maisus rūpīgi pārbauda un nodod kopā ar kravu, jo savādāk var tikt saņemta pretenzija par kravas iztrūkumu.&lt;ref&gt;Thomas R. E., Pepper G.M. ''Thomas' Stowage. - 8th edition'' Brown, Son &amp; Ferguson, Ltd., 2018. 11., 13. - 14. lpp. {{ISBN|9781849270793}}&lt;/ref&gt;

=== Ķīpas un saiņi ===
[[Attēls:WoolBalesSouthMolton.jpg|thumb|Vilnas ķīpas. Katra ķīpa satur 330 kg vilnas, kura ietīta plastmasas plēvē un sastīpota ar tērauda stiepli. Izmēri 109 x 71 x 104 cm]]
'''Materiāls'''

Ķīpas un saiņus parasti sedz ar rupju džutas audeklu vai citu izturīgu materiālu. Tomēr izmanto arī plastmasu, papīru, austu polipropilēnu un ķīpu satura pārpalikumus. Dārgākām precēm var būt otrā un trešā iepakojuma kārta. Austs polipropilēns neabsorbē un nelaiž cauri mitrumu, tādēļ tas ir īpaši piemērots atsevišķiem preču veidiem. Salmu vai [[Siens|siena]] ķīpām iepakojuma nav vispār.

'''Preces'''

Ķīpu veidā pārvadā vilnu, [[Kokvilna|kokvilnu]], augu šķiedras (džutu, kapoku, abaku), celulozi, tabaku, ādas, kažokādas, gumiju, spalvas, drēbes u.c.

'''Raksturojums'''

Ķīpu izmēri ir ļoti dažādi. Dažas preces ([[vilna]] un abaka) tiek saspiestas liela blīvuma ķīpās. Ir svarīgi nepārplēst liela blīvuma ķīpas iepakojumu vai saites, kā arī nepieļaut mitruma iekļūšanu, jo sekojošā izplešanās var būtiski apgrūtināt izkraušanu vai arī gadījumā, ja pārvadāšana notiek konteinerā, deformēt vai pārplēst konteinera sienas.

Arī ķīpu forma ir dažāda. Dažas var būt kvadrātveida (vilna, ja vien tā nav divkārt saspiesta, kad forma kļūst iegarena), [[Cilindrs|cilindriskas]] vai pilnībā bez formas. Mūsdienās daudzām ķīpām ir tādu moduļu izmērs, kurus ērti ievietot ISO konteinerā.

'''Iekraušana'''

Kamēr āķus var izmantot pārvietojot neapstrādātu kokvilnu vai vilnu, tos nevar izmantot pārvietojot tādas augstas kvalitātes preces kā [[āda]]s, kažokādas vai kokvilnas izstrādājumus. Vairums ķīpu ir izturīgas pret nomešanu no neliela augstuma vai velšanu, bet gumijas ķīpas var būt bīstami nomest no augstuma, jo tās var atlēkt neparedzamā virzienā. Ķīpu saspiestā stāvoklī notur metāla vai cita materiāla saites, kuras neizmanto to pacelšanai, ja vien marķējums vai etiķetes nenorāda pretējo.

'''Izvietošana'''

Ķīpas ir īpaši pakļautas berzes izraisītiem bojājumiem, tāpēc tās ar pītiem paklājiem un fiksācijas materiāliem (''dunnage'' - angļu val.) jāaizsargā no asiem stūriem un citas kravas, kura var radīt bojājumus. Tās neizvieto kopā ar putekļainu vai netīru kravu, kura var notraipīt iepakojumu. Ķīpas ar pārrīvētu vai notraipītu iepakojumu pārvadāšanai nepieņem vai arī konosamentā veic attiecīgu ierakstu.&lt;ref&gt;Thomas R. E., Pepper G.M. ''Thomas' Stowage. - 8th edition'' Brown, Son &amp; Ferguson, Ltd., 2018. 14. lpp. {{ISBN|9781849270793}}&lt;/ref&gt;

=== Koka un kartona kastes ===
[[Attēls:Umzugskarton.jpg|thumb|Kartona kaste]]
'''Materiāls'''

Koka pilnībā segtās un redeļu kastes izgatavo no [[Saplāksnis|saplākšņa]] vai taras dēļiem. Smagākās kastes var būt pastiprinātas ar iekšēju vai ārēju karkasu. Redeļu kastēm ir spraugas gaisa ieplūdei un svara samazināšanai. Lielākās pilnībā slēgtās vai redeļu kastes ir apgādātas ar paliktņiem, lai būtu iespējams zem kastēm ievietot dakšu iekrāvēja dakšas vai stropes. Liela izmēra kastes ar augsta blīvuma precēm var tikt aprīkotas ar īpaši pastiprinātiem pacelšanas punktiem. No ārpuses šos punktus marķē un izmanto stropu, sažņaudzošo stropu un ķēžu stiprināšanai. Koka pilnībā slēgtās vai redeļu kastes var tikt pakļautas eksportējošās vai importējošās valsts karantīnas noteikumiem.

'''Preces'''

Koka un kartona kastes tiek izmantotas plaša spektra preču iepakošanai. Konservus gandrīz vienmēr iepako [[Kartons|kartona]] kastēs. Daudzas atdzesētas vai saldētas preces arī pārvadā kartona vai atvērtu sānu redeļu kastēs. Viegli nozogamas preces bieži iepako stingras konstrukcijas kastēs.

'''Raksturojums'''

Dažas liela izmēra kastēs iepakotas preces, piemēram, daļēji izjauktas [[automašīna]]s (''cars knocked down (C.K.D.)'' - angļu val.), pirms iekraušanas var būt izvietotas zem klajas debess. Tādējādi iekraušanas laikā iepakojums un dažreiz tā saturs var būt mitrs un sekojoši ienest mitrumu kravas tilpnē vai konteinerā bojājot citas kravas. Ļoti lielas celtniecības iekārtu kastes pēc izkraušanas var tikt pārvietotas lielā attālumā un tām ir būtiska nozīme satura aizsardzībā. Dažreiz pēc izmantošanas kastes lieto noliktavu vajadzībām vai kā pagaidu dzīvojamās telpas. No tehnikas pilnībā slēgtām vai redeļu kastēm var pilēt eļļa.

Kartons var absorbēt vai izdalīt mitrumu un tas līdzsvaro savu mitruma saturu ar apkārtējo gaisu 36 stundās. Tādējādi kartona kastes no [[Gaisa mitrums|mitriem]] rajoniem var būt ar lielu relatīvo mitrumu, kad tās tiek iekrautas kravas tilpnē vai konteinerā. Konservu pakotāji dažreiz mēdz samitrināt kartonu, lai kaste būtu elastīgāka un vieglāk pieņemtu formu. Sekojoši kartona kastēs iepakota tilpnes vai konteinera krava var saturēt lielu daudzumu kartonā paslēpta mitruma, kurš var izraisīt kondensācijas problēmas.

'''Iekraušana'''

Kravas nosūtītāja vai kuģa fraktētāja instrukcijās norāda cik augstu koka vai kartona kastes drīkst krāmēt vienu virs otras. Pēc noteikta kārtu skaita var būt nepieciešams konstruēt separācijas un fiksācijas materiālu platformas, lai novērstu kārtu saspiešanos.

Kartona kastu pārvietošanai neizmanto rokas āķus, bet tos ar labām sekmēm izmanto smagu redeļu kastu pārvietošanā. Ļoti smagu redeļu kastu pārvietošana prasa mehāniskus palīglīdzekļus. Kartona kastes iekrauj un izkrauj ar preču kastu (''cargo tray'' - angļu val.) palīdzību. Smagu redeļu kastu stropēšanu veic ņemot vērā kastu pastiprinātos pacelšanas punktus. Ap koka pilnībā segtajām un redeļu kastēm, kā arī kartona kastēm apvilktās [[Metāli|metāla]] saites neizmanto pacelšanai.

'''Izvietošana'''

Smagās kastes pēc iespējas jāizvieto apakšā, bet mazākās paciņas virs tām. Mazas, ļoti smagas paciņas neizvieto virs un iekšpus lielākas, vieglākas pakas stūru [[Četrstūris|četrstūra]], lai apakšējā kaste nesabruktu. Ievēro marķējumu par kastu vertikālu izvietošanu vai to pastiprinātu aizsardzību pārvadāšanas laikā. Vieglas koka un kartona kastes izvieto vienu virs otras tā, lai apakšējā kaste pilnībā nestu augšējās svaru. Īpaši gadījumā ar konservu kartona kastēm, nav pieļaujama to pārkāršanās pāri apakšējām kastēm. Tas var izkropļot kartonu un kastēs ievietotās preces var pārplīst pašas. Atdzesētām vai saldētām kravām jānodrošina brīva gaisa cirkulācija ap un cauri koka pilnībā segtajām un redeļu kastēm, kā arī kartona kastēm. Salauztās un caurdurtās koka pilnībā slēgtās vai redeļu, kā arī kartona kastes iekraušanas laikā pārbauda un, ja saturs ir neskarts, tās pirms iekraušanas ir jāsalabo. Izzagtās vai stipri bojātās kastes pārvadāšanai nepieņem, vai arī konosamentā veic attiecīgu ierakstu.&lt;ref&gt;Thomas R. E., Pepper G.M. ''Thomas' Stowage. - 8th edition'' Brown, Son &amp; Ferguson, Ltd., 2018. 14. - 15. lpp. {{ISBN|9781849270793}}&lt;/ref&gt;

=== Mucas ===
[[Attēls:Château_Simone_(6052468931).jpg|thumb|Koka mucas. To gali balstās īpašos paliktņos ar apaļiem izgriezumiem]]
'''Materiāls'''

Mucas var būt izgatavotas no metāla, gofrēta kartona, cietas plastmasas vai koka dēlīšiem, kurus vietā notur stīpas.

'''Preces'''

Mucās pārvadā tādus šķidrumus kā lateksu, ķīmiskas vielas, viskiju, [[Detergents|detergentus]], eļļas, melasi, krāsas u.c. Arī pulverus, granulas un tādas citas, cietas vielas kā dažādas ķimikālijas, cementu, atsevišķas rūdas un metāllūžņus (parasti otrreizēji izmantotās mucās) var pārvadāt mucās. Dažas no augstāk minētajām precēm var tikt klasificētas kā bīstamās kravas, tādēļ iepakojumam jābūt kontrolējošo iestāžu apstiprinātam un marķētam.

'''Raksturojums'''

Koka mucas vidusdaļa ir tā, kura ir pati neizturīgākā pret ārējo [[Spiediens|spiedienu]], tādēļ mucas svaru jānes rajoniem ap tās galiem. Metāla mucām var būt stīpas, kas pastiprina to korpusu, kā arī atvieglo mucu ripināšanu un pārvietošanu ar rokām. Mucas jāizvieto līdzeni, jo to stīpas var radīt berzes bojājumus blakus esošām mucām vai citas kravas iepakojumam. Vieglas mucas, piemēram, gofrēta kartona, izvieto vertikāli un tikai šādā stāvoklī tās var uzņemt papildus slodzi.

'''Iekraušana'''

Mucas parasti iekrauj ar virvju stropēm, tīkliem vai preču kastēm. Metāla mucas var pacelt izmantojot mehāniskus palīglīdzekļus ar āķiem, kurus aizkabina aiz mucas augšējās malas stīpas. Pārvietojot šādā veidā, jāpievērš pastiprināta uzmanība, lai mucas netiktu caurdurtas. Dakšu iekrāvējus var aprīkot ar sānu skavām vai citu mucu satveršanas aprīkojumu, kuru izmanto, ja mucas ir pietiekami izturīgas šādam pacelšanas veidam. Mucas neizvieto kravas tilpnēs uzliktas uz dakšu iekrāvēja dakšām, jo tas noved pie biežiem mucu bojājumiem un noplūdēm. Ja mucas izvieto uz paletēm, tiek zaudēts derīgais kravas telpas laukums, īpaši, ja paletes malu garumi ir lielāki par mucas [[Diametrs|diametru]] reizinājumiem. Dažkārt mucas jānomet no neliela augstuma, piemēram, izkraujot uz kravas vilcēja esošu konteineru. Šādos gadījumos zemes līmenī nodrošina kaut kāda līmeņa aizsardzību pret bojājumiem, piemēram, ar vecām riepām.

'''Izvietošana'''

Ja mucas novieto guļus, uz tām virsū kravu vairs nekrauj. Mucas ar šķidrumiem novieto kravas tilpnes apakšā ar spundi vai vāku uz augšu. Koka mucas novieto guļus ar spundi uz augšu un tā, lai pie [[Klājs|klāja]] nepieskartos to vidusdaļa, bet rajoni ap to galiem balstītos īpašos paliktņos ar apaļiem izgriezumiem (''quoins'' - angļu val.). Gofrēta kartona mucas izvieto vertikāli. Ja metāla mucas jākrauj vairāk nekā vienā kārtā, īpaši konteineros, kurus pārvadājot iekšzemes maršrutos sagaidāma vibrācija, starp katru kārtu ieklāj mīkstu fiksācijas materiālu (koks, kokšķiedru vai skaidu plāksne) kārtu. Tas nav nepieciešams, ja mucu augšējās un apakšējās malas stīpas ir paredzētas ievietošanai viena otrā, tomēr, vienalga, konteineros dažreiz izmanto starpslāņu fiksācijas materiālu, lai ļautu malējām stīpām &quot;iekosties&quot; un noturēties fiksācijas materiālu kārtā. Tas samazina arī berzes izraisītus bojājumus. Tā kā dažu metāla mucu vāka stiprinājums, ja vāku var noņemt pavisam, ir daļa no mucas sienas, tad šīs stīpas ir īpaši pakļautas berzes izraisītiem bojājumiem. Dažos gadījumos tās ir jāaizsargā ar mīkstiem separācijas un fiksācijas materiāliem no rīvēšanās vienai gar otru un sekojošas sabojāšanas.

Ilgstoši zem klajas debess stāvējušu mucu augšējo malu stīpas var ieslēgt [[lietus]] ūdeni, sarmu vai sniegu. To jāizgāž un, ja iespējams, mitrajām vietām jāļauj nožūt pirms iekraušanas kravas tilpnē vai konteinerā. Īpaši svarīgi tas ir tad, ja kravas telpā pārvadā arī citas kravas, kuras var ietekmēt mitrums.

Tukšas mucas, kuras atgriež kravas nosūtītājam, jāuzskata par tādām, kuras vēl joprojām satur oriģinālās kravas piesārņojumu, ja vien nav pieejams sertifikāts, kurš apgalvo pretējo. Tātad tukšās mucas, kurās tika pārvadātas bīstamās kravas, jāuztver kā bīstamā krava, ja vien ķīmiķa izsniegts sertifikāts neapliecina, ka tās ir brīvas no iepriekšējās kravas atlikumiem.

'''Izkraušana'''

Gar bortiem un starpsienām izvietotās koka un metāla mucas līdz kravas lūkas atvērumam vai arī ārā no cieši sakrāmētām rindām, sažņaudzot ar stropēm, pa klāju nevelk, jo šajā etapā radītie bojājumi būs jāsedz kuģa īpašniekam.&lt;ref&gt;Thomas R. E., Pepper G.M. ''Thomas' Stowage. - 8th edition'' Brown, Son &amp; Ferguson, Ltd., 2018. 17. lpp. {{ISBN|9781849270793}}&lt;/ref&gt;

=== Vidējie beramkravu konteineri (IBC) ===
[[Attēls:8205Plastic_containers_03.jpg|thumb|Šķidrumiem paredzēti vidējie beramkravu konteineri]]
'''Definīcija'''

Vidējie beramkravu konteineri (''Intermediate Bulk Container (IBC)'' - angļu val.) ir vienreiz vai atkārtoti izmantojami konteineri beramkravu partiju, no 0,5 līdz 3 [[Tonna|tonnām]], pārvadāšanai. Tie ir izmantojami dažādās transporta sistēmās un ir konstruēti ar stiprinājumiem efektīvai, mehanizētai pārvietošanai. Daži ir paredzēti šķidrumu pārvadāšanai. Konteineri nav piemēroti zem spiediena esošu kravu pārvadāšanai un to iztukšošanai jābūt iespējamai bez spiediena pielietošanas. IBC atšķīrās no ISO konteineriem ar izmēriem un to, ka IBC forma nav vienveidīga. Daži tiek izgatavoti tādu moduļu izmēros, kurus ērti ievietot ISO konteinerā.

'''Materiāli un uzbūve'''

IBC var būt gan elastīgas formas, piemēram, maisi, kuros pārvadā beramās vai lejamkravas, gan cieti, piemēram, no gofrēta kartona, kurš, savukārt, var būt salokāms vai nesalokāms un ar vai bez iekšējā apšuvuma. Sauso beramkravu maisus izgatavo no austa polipropilēna, neilona, [[Polivinilhlorīds|polivinilhlorīda]], ar poliuretānu pārklāta poliestera, plastmasas un gumijas. Cietās kastes izgatavo no gofrēta kartona (līmēta vai skavota), metāla, plastmasas vai šo materiālu kombinācijas.

'''Preces'''

Tipiskas pārvadājamās preces ir cements, kaolīns, cukurs, plastmasas granulas, ogļu pulveris (''carbon black'' - angļu val.), [[smiltis]], pulverveida ķimikālijas, sīrups, augļu sulas, eļļas, detergenti un šķidras ķimikālijas, kuras nav bīstamas.

'''Raksturojums'''

Konteinerus parasti izgatavo atbilstoši pasūtītāja prasībām attiecībā uz izmēru, [[Materiāls|materiālu]] un pārvadājamo preci. Izmēri parasti ir savietojami ar paleti. Daži IBC pat izmanto paleti kā savu sastāvdaļu. Tas ļauj kravu iekraušanu un izvietošanu veikt kopā ar citām paletizētām kravām.

Kastu apakšā parasti ir atstātas vietas dakšu iekrāvēja dakšām, vai arī tām var būt augšpusē izvietoti pacelšanas punkti. Gofrēta kartona kastes izgatavo no izturīga, divu kārtu gofrēta kartona, kuru savienojuma vietās dažreiz [[Līme|līmē]], bet visbiežāk skavo. Ja kastei ir iekšējais apšuvums, oderi izgatavo no viegla plastmasas materiāla un izmanto tikai vienu reizi. Kastes var tikt apgādātas ar metāla rāmi, kas uzlabo to stiprību, kā arī vienkāršo kravu iekraušanu un izvietošanu. Maisos ir iestrādātas pacelšanas stropes un tiem var būt arī cilpa apakšpusē vieglākai izbēršanai.

IBC neizmanto tādu kravu pārvadāšanai, kuras var bojāt konteineru materiālu vai konstrukciju tādā veidā, ka samazinās kopējā konteineru stiprība. Nepārvadā vairāk preču kā noteikts konteineru drošajā darba slodzē (''safe working load (S.W.L)'' - angļu val.).

'''Iekraušana'''

Maisus ir paredzēts pacelt ar dakšu iekrāvēju, [[Celtnis|celtni]] vai kravbomi izmantojot vienu, divus vai četrus pacelšanas punktus. Pilna maisa pacelšanai izmanto visus pieejamos pacelšanas punktus. Kastes parasti ir apgādātas ar kabatām dakšu iekrāvēja dakšām, kuras arī tiek izmantotas pacelšanai.

Pacelšanas punktu izvēli, pacelšanu, izvietošanu un kravas nostiprināšanu veic atbilstoši izgatavotāja rekomendācijām. Konteinerus parasti nekrauj vairāk kā trīs vai četrās kārtās un to dara tikai tad, ja vidējo beramkravu konteineru konstrukcija un to satura stiprums pieļauj šādu rezultējošo spiedienu no augšpusē izvietotās kravas. Lai vienlaicīgi paceltu vairākus IBC, izmanto īpašus celšanas grozus (''lifting cradle'' - angļu val.), tomēr jāseko līdzi, lai netiktu pārsniegts celšanas grozu S.W.L.

'''Izvietošana'''

Daži IBC ir izgatavoti tādā veidā un tādos izmēros, lai būtu ērti ievietojami ISO konteineros un maksimāli izmantotu to [[Tilpums|tilpumu]] un kravnesību. Kad konteineru piekrauj ar šādiem IBC, jāpārliecinās, ka visi pacelšanas punkti ir viegli pieejami konteinera izkraušanai.

Ja IBC pārvadā ar ģenerālās kravas kuģi, tiek rekomendēts tos neizvietot kopā ar citām ģenerālajām kravām, lai IBC varētu viegli pacelt, iekraut un izvietot ar mehāniskiem līdzekļiem. Iekraušanas laikā bojātos IBC nekavējoties salabo, lai saglabātu to veselumu līdz reisa beigām. Tos IBC, kuri ir paredzēti tikai vienam reisam, neizmanto atkārtoti.&lt;ref&gt;Thomas R. E., Pepper G.M. ''Thomas' Stowage. - 8th edition'' Brown, Son &amp; Ferguson, Ltd., 2018. 18. lpp. {{ISBN|9781849270793}}&lt;/ref&gt;

=== Klāja krava ===
[[Attēls:Cargo_lashing_with_chains.jpg|thumb|Dzinēja daļa tiek nostiprināta ar ķēdēm uz konteinerkuģa klāja]]
'''Ievads'''

Dažas kravas, tām piemītošo īpašību, garuma, augstuma vai [[Svars|svara]], dēļ, ir iespējams pārvadāt tikai uz klāja. Ar &quot;uz klāja&quot; saprot kuģa atklātos un nenosegtos klājus. Klāja kravas konosamentā veic attiecīgu ierakstu un, pārvadājot šādu kravu, jābūt nodrošinātai iespējai to pienācīgi nostiprināt.

Preces, kuras bieži pārvadā uz klāja, ir bīstamās kravas (saspiestas gāzes, degoši šķidrumi, vielas, kuras izdala degošus tvaikus un korozīvas vielas), kurām izvietošanu uz klāja paredz Starptautiskais jūras bīstamo kravu kodekss (''International Maritime Dangerous Goods Code (IMDG Code)'' - angļu val.), smagi baļķi, gulšņi, raktuvju balsti, zāģmateriāli, garas tērauda konstrukcijas un citi tērauda izstrādājumi, smagas tiltu sijas vai sekcijas, caurules, smagas iekārtas vai transportlīdzekļi bez iepakojuma, [[Tvaika katls|tvaika katli]], pontoni, iepakotas iekārtas, mazi kuģi u.c.

Plānojot klāja kravu pārvadāšanu, ņem vērā:
* atsevišķo priekšmetu un kravas kopējo svaru, tās izvietojumu un sadalījumu uz klāja;
* klāja stiprību (attiecībā uz punktveida slodzēm vai maksimālo pieļaujamo svaru, kurš izteikts tonnās uz [[Kvadrātmetrs|kvadrātmetu]] un dots kuģa plānos) un sekojošus apsvērumus par nepieciešamību uzstādīt zemklāja balstus;
* kuģa [[Noturība (kuģniecība)|noturību]] smagsvara kravu iekraušanas un izkraušanas laikā.

Lai arī klāja kravas parasti pārvadā uz kravas nosūtītāja risku, kuģa īpašnieks atsevišķos gadījumos var nest atbildību par kravas zudumu vai bojājumu, ja tas noticis neievērojot pienācīgu rūpību vai parastu praksi attiecībā uz kravas nostiprināšanu un saglabāšanu. Tas var notikt arī, ja kravas izvietošana ir nolaidīga vai nepiemērota, piemēram, smagas preces uzkraujot uz vājas konstrukcijas iepakojumiem.

Aizsardzības un atlīdzības klubi&lt;ref&gt;Aizsardzības un atlīdzības apdrošināšanas pamatmērķis ir aizsargāt kuģa īpašnieka intereses pret trešo personu prasībām un pasargāt viņu no iespējamiem zaudējumiem, ja tiek nodarīts kaitējums trešajai personai (apdrošināšana atlīdzina trešo personu zaudējumus).&lt;/ref&gt; (''Protection and Indemnity Club (P&amp;I Club)'' - angļu val.) ir ziņojuši par klāja kravu pārvietošanās gadījumu skaita pieaugumu sliktu [[Laikapstākļi|laikapstākļu]] rezultātā. Pamatā tas ir noticis neievērojot kuģa kravas nostiprināšanas rokasgrāmatas (''Cargo Securing Manual'' - angļu val.) vai kravas izvietošanas un nostiprināšanas drošas prakses kodeksa (''Code of Safe Practice for Cargo Stowage and Securing (CSS Code)'' - angļu val.) prasības. Sekojoši ir ticis rekomendēts piesaistīt jūras apdrošināšanas inspektoru (''Marine Warranty Surveyor'' - angļu val.), lai pārraudzītu augsta riska projektu slodžu aprēķinus un sniegtu neatkarīgu tehnisko novērtējumu visām operācijām sākot ar plānošanu.

Pie citiem trūkumiem pieskaitāms piemērotu un pietiekamu separācijas un fiksācijas materiālu trūkums starp [[Transportlīdzeklis|transportlīdzekļu]] riteņiem/kāpurķēdēm un tērauda klājiem, kā arī konteineru piekraušana ar nenostiprinātām vai nepietiekoši nostiprinātām smagām precēm vai arī smagu konteineru kraušana virs vieglākiem konteineriem.

'''Piesardzība'''

Bīstamās kravas uz klāja jāpārvadā atbilstoši IMDG kodeksa prasībām un to iepakojuma izmēram un svaram jābūt tādam, lai tās nepieciešamības gadījumā varētu ērti pārmest pār bortu. Konteinerus ar bīstamām kravām, kuras ir īpaši nestabilas un var prasīt atbrīvošanos no tām, jāizvieto klāja līmenī ar brīvu piekļuvi un iespēju atvērt [[durvis]] vai noņemt stiprinājumus.

Klāja krava nedrīkst traucēt piekļuvi [[Kuģa stūre|stūres]] iekārtai, glābšanas vai ugunsdzēsības līdzekļiem, mērcaurulēm un loču trapa pieejām. Papildus tam jāizveido komandas drošas pārvietošanās maršruti cauri vai virs klāja kravas.

'''Nostiprināšana'''

Lai nodrošinātu klāja kravas nostiprināšanu, var būt nepieciešamas papildus acs skrūves un skavas, kuras piemetina pie klāja, falšborta, lūku apmalēm vai lūku vākiem nelielā intervālā. Ķīļus vai citas konstrukcijas, uz kurām gulda preču iepakojumus, izvieto virs zemklāja šķerssijām. Ja uz klāja pārvadā īpaši smagus priekšmetus, to smagākās daļas izvieto virs starpsienām. Nepieciešamības gadījumā zemklāja šķērssijas pastiprina ar starpklāja telpā izvietotiem balstiem. Separācijas un fiksācijas materiāliem zem smagām kravām jābūt pietiekoša izmēra un no piemērota materiāla, lai pienācīgi sadalītu svaru. Tos izvieto diagonāli, 45° leņķī, lai izvairītos no klāja seguma iespiešanas starp šķērssaistiem.

'''Kokmateriāli'''

Kokmateriālu klāja kravu pārvadājumus regulē Starptautiskās Jūras organizācijas (''International Maritime Organization (IMO)'' - angļu val.) kuģu, kuri pārvadā kokmateriālu klāja kravas, drošas prakses kodekss (''Code of Safe Practice for Ships Carrying Timber Deck Cargoes'' - angļu val.). Atbilstoši kodeksam kokmateriāli ir baļķi, zāģmateriāli, stabi un papīrmalka vaļējā vai iepakotā veidā, bet nav [[celuloze]]. Kuģiem, kuru konstrukcija atbilst atsevišķām  Starptautiskajā konvencijā par kravas marku (''International Convention on Load Lines'' - angļu val.) minētām prasībām, var piešķirt kokmateriālu kravas līniju, kuru var lietot, ja krava izvietota un nostiprināta atbilstoši kokmateriālu klāja kravu kodeksam.

Pirms kokmateriālu klāja kravas iekraušanas, iepazīstas ar kodeksa īpašajām prasībām attiecībā uz kuģa noturību, kā arī kravas izvietošanu un nostiprināšanu. Kodeksā dotas arī prasības attiecībā uz personāla drošību un aizsardzību, darbībām reisa laikā (sānsveres parādīšanās un ūdens iekļuve) un dažāda tipa kokmateriālu kravu izvietošanas un nostiprināšanas rekomendācijas.

Papildus iepriekš minētajam, pirms kokmateriālu klāja kravas iekraušanas, kravas lūkām jābūt aizvērtām un nostiprinātām, bet ventilācijas caurulēm jābūt pārbaudītām, lai pārliecinātos, ka pa tām kuģī nevar iekļūt [[ūdens]]. Uzstāda kravas statņus un sagatavo tās stiprināšanas aprīkojumu. Kodeksā ir noteikts maksimālais klāja kravas augstums un apjoms kopā ar pastāvīgas uzraudzības nepieciešamību, lai nodrošinātu blīvu kravas izvietošanu visās iekraušanas fāzēs.

Stiprinājumam jāiet virs klāja kravas un jābūt nostiprinātam pie klāja kalsiņa&lt;ref&gt;Klāja kalsiņš ir klāja pie borta esošā ārējās apšuves josla.&lt;/ref&gt; skavām. Stiprinājumu intervāls var mainīties atkarībā no kravas. Kā stiprinājumus var izmantot [[Tērauds|tērauda]] troses, kuru garumu maina izveidojot cilpas to galos ar U veida skrūvēm un uzgriežņiem. Troses pievelk ar talrepiem.&lt;ref&gt;Thomas R. E., Pepper G.M. ''Thomas' Stowage. - 8th edition'' Brown, Son &amp; Ferguson, Ltd., 2018. 19. - 20. lpp. {{ISBN|9781849270793}}&lt;/ref&gt;

=== Smagsvara kravas ===
[[Attēls:Heavy Lift vessel Papenburg in the Kiel Canal XIV.jpg|thumb|Smagsvara kravu pārvadātājs ''Papenburg'' Ķīles kanālā ar kuģa korpusa daļu kravu uz klāja. Kravas atbalsti ir piemetināti]]
'''Ievads'''

Par smagsvara kravām sauc tādas kravas, kuras to [[masa]]s un/vai formas dēļ nevar iekraut vai izkraut ar normāli uz kuģiem vai piestātnē pieejamajām kravas ierīcēm. 20 vai 30 tonnu konteinerus viegli apstrādā konteineru termināļos, tomēr, ar specializētiem konteineru portālceltņiem neapgādātās ostās, šādas kravas var tikt uzskatītas un apstrādātas kā smagsvara kravas.

Ļoti smagu kravu iekraušanas un pārvadāšanas paņēmieni ir mainījušies un kļuvuši vairāk specializēti attīstoties jūras naftas un gāzes ieguvei, krasta [[naftas pārstrāde]]s un ķīmiskajai rūpniecībai, kā arī notiekot pārejai uz gāzes [[Termoelektrostacija|termoelektrostacijām]]. Lai arī jūras naftas un gāzes ieguves tirgū sastopamas lielākās smagsvara kravas, jo tās reti pārvieto pa sauszemi, citi tirgi arī ir sākuši izmantot gatavu moduļu būves pieeju. Tehniskais progress ir ļāvis izgatavot daudz smagākas un blīvākas sastāvdaļas. Jaunāko gāzes turbīnu bloku masa ir virs 550 tonnām, bet tie aizņem nelielu klāja virsmas laukumu. Naftas rafinēšanas rūpnīcas reaktors ietilpst vienā tornī, kura masa bieži ir virs 1 400 tonnām.

Ceļu ierobežojumi dažādās valstīs atšķiras, bet limitējošie faktori ir [[Tilts|tilti]], kurus jāšķērso, šoseju pārvadi, zem kuriem krava jāpārvieto, vai kravas fiziskais izmērs, kurš, pat nojaucot ceļu aprīkojumu, var būt pārāk liels, lai kravu varētu veiksmīgi nogādāt galapunktā. Dažos gadījumos ēkas ir tikušas nojauktas un pēc tam uzceltas atpakaļ.

Smagsvara kravas iedala četrās grupās pēc to masas:
# zem 200 tonnām;
# 200 līdz 499 tonnas;
# 500 līdz 1 600 tonnas;
# virs 1 600 tonnām.

Pirmās grupas kravas var iekraut liels skaits kuģu, tajā skaitā daudzi daudzfunkciju ''Feeder'' tipa [[Konteinerkuģis|konteinerkuģi]] un laineri. Jau mazāks skaits šo kuģu spēj iekraut otrās grupas kravas. Bieži kuģu celtņiem ir nepietiekama sniedzamība piestātnes virzienā (''outreach'' - angļu val.). Trešās grupas kravas pārvadā ar projektu kravas kuģiem. 2011. gadā projektu kravas kuģis spēja pacelt līdz 2 000 tonnām. To varēja izdarīt vienlaicīgi izmantojot divus kuģa celtņus. Tajā pašā gadā tika pasūtīts projektu kravas kuģis ar diviem 1 100 tonnu celtņiem, kurš varēs pacelt līdz pat 2 200 tonnām. Kravas virs 2 000 tonnām parasti pārvadā smagsvara kravu rolkeri vai daļēji iegremdējamie kuģi.

'''Krava'''

Rezervējot kuģi un veicot smagsvara kravas pārvadāšanas iepriekšējo plānošanu, svarīga ir sekojoša informācija:
* kravas svars, izmērs un konstrukcija (plāni);
* nepieciešamie (vai atļautie) kravas atbalsta punkti;
* maksimāli pieļaujamā slodze katram atbalsta punktam;
* kur un kā kravai var piestiprināt pacelšanas punktus;
* nostiprināšanas punktu atrašanās vietas uz kravas;
* jebkādi ierobežojumi saistībā ar kravas pārvietošanas [[Ātrums|ātrumu]];
* [[informācija]] par papildus pacelšanas aprīkojumu, kas nepieciešams kravas iekraušanai, tajā skaitā aprīkojuma piegādātājs, tā svars un tas vai aprīkojums kopā ar kravu jāved uz izkraušanas ostu;
* kravas smaguma centra atrašanās vieta, kas ir īpaši svarīgs parametrs lielākajām smagsvara kravām, īpaši, ja jāizmanto vairāki celtņi vienlaicīgi;
* smagsvara kravai jābūt pienācīgi marķētai ar svaru, smaguma centru un pareizajiem stropēšanas punktiem katrā pusē un no augšas.

Kravas nosūtītājam nepieciešamas diagrammas ar pacelšanas [[Mehāniskais spriegums|spriegumiem]] un pilnīgs kravas nostiprināšanas rasējums. Pirms pacelšanas uzsākšanas, rasējumus apstiprina gan kravas nosūtītāja inženieri, gan apdrošināšanas inspektors. Nostiprināšanas rasējumi parasti ir papildināti ar aprēķiniem, kuri uzrāda maksimālos spēkus, kādiem krava būs pakļauta reisa laikā.

Gar ūdens malu piestātnēs bieži vien ir komunikāciju tuneļi, tādēļ ostu pārvaldes var noteikt ūdens malai tuvāko punktu, kurā drīkst novietot smagsvara kravu. Šī distance noteiks nepieciešamo celtņu sniedzamības attālumu. Lai izvairītos no pārmērīgas piestātnes konstrukciju noslodzes, dažas ostas atļauj apstrādāt smagsvara kravas tikai [[Plūdmaiņas|paisuma]] laikā, kā arī var pieprasīt aizvākt kravu no piestātnes, kamēr paisums nav beidzies.

'''Sagatavošanās'''

Pirms darba uzsākšanas pārliecinās vai kravbomju [[Masts|mastu]] vantis ir nospriegotas. Šķīvjiem brīvi jāgriežas, lai fallēm neveidotos berzes bojājumi. Uz kravas vinčām uztītajās trosēs nedrīkst būt vaļīgi tinumi. Ja atsaišu garumu regulē ar vienu vinču, abu atsaišu nostiepumam visas operācijas laikā jābūt līdzsvarotam, neviena no atsaitēm nedrīkst kādā brīdī palikt vaļīga. Dažkārt šo jautājumu atrisina topenantes galu nostiprinot pie skavas (''yoke'' - angļu val.) caur kuru iet arī abu atsaišu gali. Šādā gadījumā, regulējot kravbomja gala augstumu, atsaites vienmēr paliek nospriegotas.

Pirms smagsvara kravas pacelšanas, kuģim jāatrodas uz līdzena ķīļa bez galsveres. Šāds stāvoklis ar balasta tanku palīdzību jācenšas noturēt arī visas kravas operācijas laikā. Smagsvara kravu pārvadātāji aprīkoti ar spējīgām balasta pārteces sistēmām. Kravas operāciju laikā, visa kuģa komanda atrodas uz klāja, bet tajā brīdī nevajadzīgais personāls nokāpj krastā.

'''Kravas ierīces'''

Kravas ierīcēm jābūt piemērotām paceļamajai kravai, ņemot vērā papildus svaru, kādu var radīt izmantojamā pacelšanas [[takelāža]], kura pati par sevi var svērt vairākas tonnas.

Smagsvara kravbomjus neekspluatē ar kravas bomi gandrīz horizontālā stāvoklī, jo klāja pamatnei tādā gadījumā nākas uzņemt gandrīz tikai horizontālu spēku un kravas bomis var izlēkt no savas vietas.

Lietojot konteineru celtņus smagsvara kravu pacelšanai, jābūt nodrošinātai iespējai konteineru pacelšanas rāmi (''spreader'' - angļu val.) aizstāt ar divpusēju āķi. Dažos gadījumos rāmim ir īpašas ausis (''lugs'' - angļu val.), kurām ar skavām pievieno pacelšanas troses un smagsvara kravu paceļ tieši ar rāmi. Ja plāno izmantot krasta portālceltņus, jānovērtē gan kravas iekraušanas, gan izkraušanas celtņi - vai tiem ir pietiekoši liela celtspēja ar nepieciešamo [[Attālums|distanci]] starp kājām, lai kravu veiksmīgi gan iekrautu, gan arī izkrautu.

Izmantojamajām kravas ierīcēm jābūt tām pašām, kuras uzrādītas kravas nosūtītāja [[Inženieris|inženieru]] un apdrošināšanas inspektora apstiprinātajās diagrammās un jāatbilst apstiprinātajiem aprēķiniem.

'''Takelāža'''

Stropes ir izgatavotas no tērauda troses vai [[ķēde]]s ar pietiekamu drošo darba slodzi un tās ir piemērota garuma, lai nebojātu kravu un nebūtu jāsaīsina. Ja stropu abus galus pie pacelšanas mehānisma nostiprina ar skavas palīdzību, stropu acis uzver uz skavas korpusa nevis pirksta. Īpaši tas ir svarīgi, ja stropes ir īsas un izpletums liels, lai arī no šādām situācijām cenšas izvairīties.

Stropēšanu veic tā, lai krava, to paceļot, būtu horizontāli. Tomēr dažkārt var būt nepieciešams neērtas [[forma]]s kravu nolaist caur kravas tilpnes lūku, tad krava jāstropē slīpi. Izmantojot šādu paņēmienu izvērtē vai tas nekaitēs pašai kravai.

Ja preces var tikt saspiestas vai kad kravas garums ir tāds, ka stropu leņķis radīs nepieņemamus [[Spēka moments|lieces momentus]] kravā, tiek izmantoti pacelšanas rāmji vai sijas. Kā minēts augstāk, šādu takelāžas elementu svars jāiekļauj kravas ierīces aprēķinos.

Izmanto visus piemērotos kravas pacelšanas punktus un tos, kas ir atzīmēti kā piemēroti stropēšanai. Takelāža ir sertifi
cēta un apstiprināta pacelšanas un nostiprināšanas diagrammās.

Ja kaut kādu iemeslu dēļ nav iespējams pilnībā izpildīt pacelšanas un nostiprināšanas diagrammās noteikto un ir nepieciešama papildus vai cita takelāža, izmanto tādu, kuras drošā darba slodze ir lielāka par aplēsto. Savukārt, ja ir iespējams apstiprināt aprēķinus ar mazākas slodzes takelāžu, tāda, protams, var tikt izmantota, bet visus citu veiktos aprēķinus jāpārbauda arī kuģa komandai.

'''Vertikālā un horizontālā kustība'''

Vinčas darbina laideni, lai kravas ierīci nepakļautu nevajadzīgam sasprindzinājumam. Pārāk liels ātrums palielina sasprindzinājumu kravas polisplasta fallēs un var būt bīstams, ja kaut kādu iemeslu dēļ pēkšņi jāaptur pacelšana.

Uz tilpnes klāja svaru paceļ un nolaiž lēnām, lai, līdzīgi kā iepriekš, nepārpūlētu kravas ierīci. Pārvietojot kravu šķērsvirzienā no piestātnes uz kravas tilpni vai otrādi, kuģi tur pēc iespējas taisni, bez sānsveres, izmantojot balasta pārsūknēšanu.

Paceļot vai nolaižot kravu uz piestātnes, to nedara tikai ar kravas ierīci vienu pašu. Ja iespējams, nolaižot smagsvara kravu uz zemes, pēc pirmās pieskaršanās, kad gandrīz viss svars vēl ir uz āķa, kuģi iegremdē ar balasta palīdzību, lai noņemtu atlikušo svaru no āķa. Ja tas nav iespējams, identisku efektu var panākt ar krītošām plūdmaiņām, tikai tas ir ilgāk. Kravas nolaišana pārāk ātri ar vinču, izraisīs kuģa sānsveri un, iespējams, vilks smagsvara kravu līdzi ar drausmīgām sekām. Paceļot var izmantot augošas plūdmaiņas, ja balasta atsūknēšana nav iespējama. Ja balasta operācijas nav iespējamas un kuģis atrodas noslēgtā dokā, visām kustībām jānotiek ļoti lēni un rūpīgi uzraudzītām.

Paceļot vai nolaižot smagsvara kravu uz ūdens, jābūt mierīgākajiem iespējamajiem laikapstākļiem. Papildus grūtības, kas saistītas ar šādām operācijām, ņem vērā slēdzot [[fraktēšana]]s līgumu. Peldošas smagsvara kravas pacelšana vai nolaišana pat nelielas viļņošanās apstākļos, uzliek pārmērīgu piepūli visām aprīkojuma daļām.

'''Izvietošana'''

Izvēlas tādu smagsvara kravas novietošanas pozīciju, kas vislabāk atbalsta tās svaru. Papildus tam var būt izvirzīta prasība izvietot kravu tādā pozīcijā, kur gareniskā šūpošanās vai kuģa periodiskas iegrimšanas un pacelšanās ūdenī radītie g spēki neietekmē pašu kravu vai tās stiprinājumus.

Kravu izvieto tā, lai galvenā klāja vai dubultdibena klāja segums viens pats starp šķērssijām neizjustu lielas punktveida slodzes. Ja tas nav iespējams, pielieto slodzi izlīdzinošus paliktņus. Parasti paliktņus izvieto diametrālās plaknes virzienā vai diagonāli, lai iegūtu maksimālu atbalstu no florām un šķērssijām. Slodzes izlīdzināšanai ņem vērā gan šķērssijas, gan garensijas.

Smagsvara kravas pozīcijai jābūt tieši zem kravas āķa, lai nevajadzētu kravu vilkt pa klāju ne pie iekraušanas, ne izkraušanas, tas ir, tā jāizvieto zem lūkas atvēruma.

Citi faktori, kurus ņem vērā, lai paātrinātu drošu smagsvara kravas iekraušanu, pārvadāšanu un izkraušanu ir:
* krava ir pienācīgi marķēta ar tās svaru, smaguma centru un pacelšanas punktiem no tās ražotāja puses pirms nogādāšanas piestātnē. Priekšmetus, kuri marķēti ar konfliktējošu informāciju, īpaši attiecībā uz to svaru, neiekrauj, kamēr šāda informācija netiek apstiprināta;
* individuālus smagsvara priekšmetus neapvieno vienā vienībā ar nepiemērotiem stiprinājumiem, jo tas ietekmēs iepriekšējā punktā minētās prasības un palielinās [[Negadījums|nelaimes gadījumu]] risku, ja stiprinājumi neiztur;
* individuālas smagsvara kravas tilpnē neizvieto pārāk cieši kopā neatstājot vietu stropēšanai izkraušanas ostā;
* lieto daudz paliktņu un fiksācijas materiālu;
* kravas iekrauj un izvieto atbilstoši marķējumam uz katras no tām un/vai kravas nosūtītāja instrukcijām, īpašu uzmanību pievēršot marķējumam par kravas vertikālu izvietošanu.

Konteinerkuģos (vai ģenerālās kravas kuģos, ja tie atbilstoši aprīkoti), konteineru novietošanai paredzētos klāja elementus izmanto, lai tieši atbalstītu smagsvara kravas bez konteineriem. Cits paņēmiens ir izmantot konteineru ligzdās ievietotus konteinerus - platformas (''Flat Rack'' - angļu val.) un smagsvara kravu izvietot uz tām. Ņem vērā, ka smagsvara krava, ko novieto tieši uz ligzdu konteinerkuģa dubultdibena klāja, padarīs ligzdas virs smagsvara kravas neizmantojamas.

'''Ierobežošana'''

Iekraušanas laikā var būt nepieciešams ierobežot kravas kustību, īpaši, ja tā atrodas uz tādām [[Berze|berzi]] samazinošām ietaisēm kā gaisa vai ūdens slīdplāksnes. Kad krava novietota tai paredzētajā vietā, to nostiprina piesienot, kā arī novērš tās patvaļīgu kustību ar ķīļiem. Stiprinājumiem jābūt nospriegotiem, bet koka ķīļi nedrīkst izkustēties kuģa vibrācijas, šūpošanās vai kustības rezultātā. Kopējais kravas vienas puses stiprinājumu pārraušanas spēks sastāda 1,5 no kravas svara. Ķīļi dod papildus drošību bez augstāk minētajiem elastīgajiem stiprinājumiem.

Visiem stiprinājumiem un [[Ķīlis|ķīļiem]] izmanto piemērotus un apstiprinātus stiprināšanas punktus uz kravas. Ja nepieciešams, papildus stiprināšanas punktus piemetina pie kuģa klāja un brangām.

Nostiprināšanu veic atbilstoši apstiprinātām nostiprināšanas diagrammām, bet izmantojamajam aprīkojumam jāatbilst dotajai specifikācijai. Jo augstāk izvietots smagsvara kravas smaguma centrs, jo lielāka būs kravas tieksme palēkties kuģim šūpojoties viļņos, tādēļ nepieciešams pietiekošs skaits lejup vērstu stiprinājumu.

Kur iespējams, pie klāja piemetina kravu ierobežojošus leņķus, kuri notur kravu paredzētajā pozīcijā. Tiek plaši izmantotas arī citas stiprināšanas metodes, kuras paredz [[Metināšana|piemetināšanu]] pie klāja. Ļoti smagu kravu gadījumos koka ķīļi nav pietiekami, tāpēc jālieto tērauda ierobežotāji.

Pēc izkraušanas visi piemetinātie stiprinājumi jānogriež, kā arī to vietas jānoslīpē un jānokrāso, lai nerūsētu. [[Krāsas|Krāsa]] būs bojāta arī klāja seguma loksnes otrā pusē, kura tāpat jānokrāso.

'''Iekraušana'''

Iekraujot vai izkraujot smagsvara kravu, kuģim jābūt taisnā stāvoklī un tam jāpiemīt pietiekošai noturībai. Dubultdibena tanki ir vai nu pilnībā piepildīti vai sausi. Ja pacelšanai izmanto kuģa kravas ierīci, jāņem vērā, ka kravas smaguma centrs pacelšanas brīdī pārvietojas uz kravas bomja galu.

Pacelšanas operāciju pārtrauc, lai pārbaudītu stropes:
* tiklīdz stropes ir uzņēmušas svaru;
* kad krava ir tikusi pacelta nelielā augstumā.

Tiek pārbaudīta visa sistēma, lai pārliecinātos, ka kravas ierīcei, aprīkojumam vai pašai kravai nav pielikts pārmērīgs spēks. Tiek nodrošināti skaidri sakaru kanāli starp visiem iesaistītajiem ar tikai vienu atbildīgo personu. Var būt nepieciešams pārtraukt citus darbus uz kuģa vai krastā, lai smagsvara kravas pacelšanā iesaistītie dzirdētu un saprastu vadības [[Signāls|signālus]].

'''Izkraušana'''

Tiek veikti līdzīgi piesardzības pasākumi kā pie iekraušanas. Kuģim reisa beigās var būt mazāks dubultdibena svars, jo [[Kurināmais|degviela]] un ūdens būs iztērēti. Tas jāņem vērā noturības aprēķinos. Kad smagsvara krava tiek pacelta no klāja, tās smaguma centrs pārvietojas uz kravas bomja galu. Atkal ir svarīgi, ka par operāciju atbild tikai viens cilvēks un visas darbības ir iepriekš izplānotas ar nepieciešamajiem pārtraukumiem, lai pārbaudītu kravas ierīci un aprīkojumu.

Dažkārt smagsvara krava jāizkrauj tieši jūrā. Tā var būt [[Smagsvara kravu pārvadātājs#Daļēji iegremdējamie kuģi|daļēji iegremdējamo kuģu]] vai pašas kravas, piemēram, lihteru, kuteru, cilindrisku vai taisnstūrveida tanku, noteikta prasība. Šādos gadījumos, ja vienības ir pietiekoši stipras un izturīgas konstrukcijas, lai izturētu spriegumus un pašu kritienu ūdenī, tās pārvadā uz klāja un nolaiž ūdenī pār bortu.

[[Cilindrs|Cilindriskus]], ūdensdrošus objektus bez izbīdījumiem novieto uz spēcīgas koka nolaišanas konstrukcijas, kuras iekšējais gals balstās uz kravas lūkas, bet ārējais uz falšborta. Konstrukcija tiek pienācīgi atbalstīta arī starp iepriekš minētajiem atbalsta punktiem. Tās rāmis veido apmēram 2° slīpumu uz kuģa borta pusi.

Izkraušana notiek piešķirot kuģim sānsveri vajadzīgajā virzienā ar ūdens balastu vai degvielu. Šim nolūkam neizmantotajiem tankiem jābūt vai nu pilnībā piepildītiem vai tukšiem. Jāņem vērā, ka momentā, kad krava izkrīt, kuģis spēji sasvērsies uz pretējā borta pusi. Līdzīgu konstrukciju būvē priekš lihteriem un [[Taisnstūris|taisnstūrveida]] tankiem, tikai tā ir garāka un sniedzas kādu gabalu aiz falšborta.

Pārvadājot peldlīdzekļus, virs galvenās konstrukcijas izbūvē pārvietojamu šūpuļa veida atbalstu, kurš veidots pēc pārvadājamā peldlīdzekļa formas un atbalsta to trijās vai četrās vietās visā pārvadājamā peldlīdzekļa garumā. Šūpuļa veida atbalstu montē uz nolaišanas slipa un ar atbilstošiem līdzekļiem bloķē tā kustību pārvadāšanas laikā. Peldlīdzekli nostiprina ar tērauda trosēm un nolaiž ūdenī pāri bortam, piešķirot nepieciešamo sānsveri.

'''Pēc izkraušanas'''

Dažkārt, izvietojot smagsvara karavu, nepieciešams izņemt klājbalstus. Ņemot vērā, ka tie ir kuģa strukturālās stiprības svarīga sastāvdaļa, klājbalstus jānovieto atpakaļ un jānostiprina sākotnējās pozīcijās pirms izvietot jebkādu kravu uz klāja virs tiem.

Ja nav iespējams, vai tas nav praktiski, atgriezt atpakaļ visus klājbalstus savās pozīcijās nopietni neapgrūtinot kravas izvietošanu, to vietā izvieto smagas, izturīga [[Koksne|koka]] horizontālas sijas, kuras ieķīlē tām paredzētajā vietā un kuras uzņem klāja svaru virs tām. To neizdarot, klājs var ieliekties.&lt;ref&gt;Thomas R. E., Pepper G.M. ''Thomas' Stowage. - 8th edition'' Brown, Son &amp; Ferguson, Ltd., 2018. 20. - 26. lpp. {{ISBN|9781849270793}}&lt;/ref&gt;

=== Īpašā krava ===
[[Attēls:Czek.podrozniczy.1000zl.NBP.1989.jpeg|thumb|Polijas Nacionālās bankas ceļojumu čeks 1 000 zlotu vērtībā. Iegādāts Budapeštā 1989. gada aprīlī un paredzēts ceļojumam tikai uz Poliju]]
Par īpašo kravu sauc pievilcīgas preces, kurām paredz īpašu izvietošanu, uzraudzību, kā arī, ja nepieciešams, rūpīgu pārbaudi un uzskaiti. Tas var būt preču vērtības vai viegluma ar kādu tās var tikt paņemtas (nozagtas) vai izlietotas (liķieris) dēļ. Ar dārgām vai vērtīgām kravām apietas kā ar dārgmetāla stieņiem, kurus izvieto pienācīgi drošā telpā. Tipiskas preces, kuras var tikt uzskatītas kā īpašas, ietver alu skārdenēs vai pudelēs, citus alkoholiskos dzērienus pudelēs, apģērbu, juvelierizstrādājumus, [[kažokāda]]s, mežģīnes, pastu, portatīvas elektroniskās ierīces un parfimēriju.

Pirms iekraušanas, šādu kravu saņem un uzglabā ieslēgtu īpašā kravas kastē vai būrī. Ja piestātnē nav slēdzamu telpu, tiek rekomendēts iekraut īpašo kravu tūlīt pēc tās saņemšanas uz piestātnes. Tomēr, dažkārt, to var būt grūti vai neiespējami noorganizēt, ja kuģis saņem kravu dažādām ostām un tam ir tikai viens īpašai kravai paredzēts nodalījums, jo kravas, kuras paredzētas pēdējai ostai, jāiekrauj vispirms. Pie tam īpašās kravas bieži piegādā piestātnē neilgi pirms iekraušanas pabeigšanas. Tādējādi var gadīties, ka krava paliek uz piestātnes un ir pakļauta [[Zādzība|zādzībām]] ilgāku laika periodu nekā tas būtu nepieciešams.

Ģenerālās kravas kuģi ir aprīkoti ar īpašu, stipras konstrukcijas un aizslēdzamu kravas telpu, kura ir pienācīgi apgaismota. Tā ir izvietota atstatus no dzīvojamajām telpām un ventilācijas kanāli ir aizrestoti. Telpa ir pietiekoši liela un gadījumos, kad tā nav nepieciešama, to izmanto parastas kravas izvietošanai. Iekraušana notiek stūrmaņa klātbūtnē, kurš pārbauda vai uzskaite ir pareiza un vai visi iepakojumi ir neskarti. Ja iespējams, izvairās no iekraušanas [[nakts]] laikā.

'''Dārgmetāla stieņi un monētas'''

Dārgmetāla stieņus uz kuģa pieņem tikai tad, ja kuģis ir apgādāts ar pienācīgu un drošu telpu vai seifu. Telpa vai seifs ir apgādāts ar divām slēdzenēm. Viena [[atslēga]] glabājas pie kapteiņa, bet otra pie vecākā kapteiņa palīga.

Zeltu un [[Sudrabs|sudrabu]] piegādā lietņu vai stieņu formā iepakotu stingras konstrukcijas kastēs ar virvju rokturiem. Kapteinis pārliecinās, ka konosaments satur skaidri izteiktu atrunu, kas noņem atbildību no kuģa un tā īpašnieka zuduma, bojājuma vai zādzības gadījumā, ja tas notiktu kuģa īpašnieka darbinieku vai citu personu rīcības rezultātā. Bez šādas atrunas konosamentā, dārgmetāla stieņus nepārvadā, ja vien visu risku nesedz īpaša apdrošināšanas polise.

Dārgmetāla stieņu telpas atslēgas uzglabā seifos vai citās tikpat drošās vietās kapteiņa, vecākā kapteiņa palīga vai vecākā klerka kajītēs un tās nenodod nevienam citam kā vien vecākajiem virsniekiem.

Ja dārgmetāla stieņu un [[Monēta|monētu]] pārvadāšanai izmanto ISO konteineru, tam jābūt tērauda konstrukcijas. Pirms konteinera nodošanas kravas nosūtītājam, to rūpīgi pārbauda, lai pārliecinātos, ka tas ir strukturāli vesels ar durvju aizvēršanas stieņiem un izciļņiem darba kārtībā. Pēc kravas nosūtītāja pieprasījuma var tikt uzstādītas papildus slēdzenes un plombēšanas vietas bez tām, kuras parasti tiek izmantotas konteineros. Dārgmetāla stieņu īpatnējā svara dēļ, tos izvieto gar konteinera malējām un gala sienām, kur grīdai ir vislielākais atbalsts. Svarīga ir rūpīga un pamatīga kravas bloķēšana, lai novērstu tās pārvietošanos.

'''Saņemšana'''

Visos šīs ļoti vērtīgās kravas saņemšanas, izvietošanas un piegādes posmos ievēro vislielāko piesardzību. Katru operāciju personiski uzrauga stūrmanis un, ja nepieciešams, viņam palīdz krasta personāls. Ja dārgmetāla stieņus iekrauj ar kuģa vai krasta celtni, tos pārvieto īpašā, slēgtā tīklā, kuram garā līnē piesieta [[boja]]. Tiek pievērsta uzmanība, lai netiktu bojātas kastu plombas. Savukārt, ja stieņus nes ar rokām pa aizborta trapu, zem tā nostiepj tīklu. Tiek izmantotas īpašas stieņu somas vai izturīgs brezents ar virvju rokturiem, kuru nes divi cilvēki. Ja nekas tāds pieejams nav, kastes nes ar abām rokām priekšpusē, neliekot uz pleca. Trapa augšpusē stieņus uzskaita stūrmanis un to pārvietošanu līdz dārgmetāla stieņu telpai rūpīgi uzrauga. Vēl vienu uzskaitīšanu veic stieņu telpā, pirms kravas izvietošanas, šeit tiek fiksēts jebkāds kastu marķējums, numurs un pārbaudītas plombas. Stūrmaņa pavadzīmēs apraksta kastu marķējumus un numurus, kurus vēlāk pārraksta konosamentā.

'''Piegāde'''

Piegādi veic stūrmaņi pēc rakstiskas kapteiņa, īpašnieka vai aģenta pavēles, kurā skaidri norādīts piegādājamo kastu marķējums un numurs. Preču saņēmēja pārstāvjiem kastes izsniedz apmaiņā pret tīru pavadzīmi, kurā skaidri norādīts kastu marķējums, numurs un tas, ka plombas ir neskartas. Visas domstarpības atrisina pirms piegādes.

'''Dārgakmeņi'''

Šajā kategorijā iekļauj [[pērle]]s, banknotes, obligācijas, ceļojumu čekus (''travellers' cheques'' - angļu val.), pastmarkas, akcīzes nodokļa markas un augstas klases juvelierizstrādājumus. Iepriekš minētās preces, to izmēra un vērtības dēļ, pievelk zagļus. Īpaši iekārojami ir ceļojumu čeki, jo tos viegli apmainīt pret skaidru naudu.

Iepakojumus piegādā uz kuģa neilgi pirms [[Tauvošanās#Attauvošanās|attauvošanās]]. Piegādi veic kapteinim, vecākajam kapteiņa palīgam vai vecākajam klerkam, kurš rūpīgi pārbauda katru iepakojumu, lai pārliecinātos, ka tas ir vesels ar neskartām plombām. Bojātos iepakojumus pārvadāšanai nepieņem. Tiek pierakstīts katrs marķējums, numurs un adrese, ko var izlasīt uz saņemtajiem iepakojumiem. Stūrmaņa pavadzīmēs un konosamentā iekļauj frāzi &quot;saturs un vērtība nav zināma, bet tiek teikts, ka satur...&quot;

Tūlīt pēc saņemšanas, iepakojumus ieslēdz seifā vai monētu telpā, kur tie paliek līdz kuģis sasniedz galamērķi. Seifa vai monētu telpas atslēgas paliek pie kapteiņa vai virsnieka, kuram uzticēta īpašā krava.

Preču saņēmējs tiek izsaukts tiklīdz kuģis ir sasniedzis galamērķi. Preces nodod uz kuģa, ja vien konosamentā nav noteikts pretējais, piemēram, ka piegādei jānotiek [[Banka|bankā]]. Ja tas ir tā, stūrmanis ar paciņu pārvietojas transportlīdzeklī bruņota policijas eskorta pavadībā. Piegādi veic pēc rakstiskas kapteiņa, īpašnieka vai aģenta pavēles, kurā skaidri norādīts marķējums, numurs un adrese. Preču saņēmējam iepakojumus izsniedz apmaiņā pret tīru pavadzīmi, kurā norādīts, ka plombas ir neskartas un konosamenta oriģinālu. Visas domstarpības atrisina pirms piegādes.

Iepakojuma vai jebkādas īpašās kravas daļas pazušana ir nopietns incidents. Šādas kravas pārvadā tikai ar tādu kuģi, kurš apgādāts ar seifu vai no tērauda plāksnēm gatavotu īpašu monētu telpu, kura, savukārt, aprīkota ar pienācīgu slēdzeni. Tāpat īpašās kravas nepārvadā, ja nav panākta iepriekšēja vienošanās, ka konosaments saturēs skaidri izteiktu atrunu, kas noņem atbildību no kuģa un tā īpašnieka zuduma, bojājuma vai zādzības gadījumā, ja tas notiktu kuģa īpašnieka darbinieku vai citu personu rīcības rezultātā, ja vien visu risku nesedz sevišķa kuģa īpašnieka vai aģenta apdrošināšanas polise.  Vairums aizsardzības un atlīdzības klubu nesedz šīs klases riskus, ja vien tie nav rakstveidā apstiprinājuši pārvadāšanas līgumu, telpas, aprīkojumu un līdzekļus, kurus izmantos šādu vērtīgu kravu pārvadāšanai.&lt;ref&gt;Thomas R. E., Pepper G.M. ''Thomas' Stowage. - 8th edition'' Brown, Son &amp; Ferguson, Ltd., 2018. 26. - 28. lpp. {{ISBN|9781849270793}}&lt;/ref&gt;

=== Ventilācija ===
[[Attēls:Dorade_Box_Diagram.png|thumb|Parastais ventilācijas deflektors]]
Nebūt ne visām precēm nepieciešama ventilācija un ne vienmēr tā dod labumu. [[Balkeris|Balkeru]] kravu var vēdināt tikai to virspusē, tāpēc, ja kravā ir ieslēgtas mitruma kabatas, ventilācijai būs mazs efekts.

Kravas ventilācija var būt nepieciešama, lai izkliedētu siltumu, gāzes un smakas, kā arī palīdzētu novērst kondensāciju. Siltumu var izdalīt dzīvi augļi, slapjas jēlādas, kaitēkļi un preces, kuras spēj spontāni pašas aizdegties. Gāzes, kuras var nākties izkliedēt, iekļauj tādas degošas un sprāgstošas gāzes, kādas izdala akmeņogles, transportlīdzekļu izplūdes gāzes rolkeros, oglekļa dioksīdu un [[Etilēns|etilēnu]], kuras izdala nogatavojošies augļi un dārzeņi. Kondensācija sastopama divās pamata formās: kuģa svīšana un kravas svīšana. Kuģa svīšana notiek, kad mitrums kondensējas uz kondensācijas kodoliem, kuri atrodas uz kuģa metāla daļām, piemēram, kravas tilpnes sienām, ja jūras temperatūra nokrītas un samazina blakus esošā metāla temperatūru zem apkārtējā gaisa rasas punkta. Kravas svīšana notiek uz kravas virsmas, kad tās temperatūra ir zemāka par apkārtējā gaisa rasas punktu.

No pārvadājamās kravas, vai pēc tās izkraušanas palikušās, [[Smarža|smakas]] atbrīvojas kravas tilpnes ventilējot un dažkārt pielietojot ozonēšanas iekārtu. Tas var būt nepieciešams, lai samazinātu jutīgas kravas piesārņošanu ar tai neraksturīgām smakām, kā arī, lai uzlabotu strādnieku darba apstākļus.

Dažu kravu pareizai pārvadāšanai nepieciešama pienācīga kravas tilpņu ventilācija un tā var palīdzēt arī paša kuģa [[Korpuss (kuģa)|korpusa]] saglabāšanai. Pārvadājot ogles vai citas kravas, kuras izdala degošas vai sprāgstošas gāzes, kā arī spēj spontāni pašas aizdegties, pienācīga ventilācija var būt absolūti nepieciešama kuģa un tā komandas drošībai.

Labi projektētas ventilācijas sistēmas - dabīgās vai mākslīgās - mērķis ir ierosināt pastāvīgu gaisa cirkulāciju caur kravas tilpnēm un kravu, tādējādi izvadot kravas radīto siltumu, mitrumu, gāzes un smakas ārējā atmosfērā un aizvietojot gaisu tilpnēs ar valdošajiem apstākļiem piemērota [[Rasas punkts|rasas punkta]] gaisu. Izmanto trīs tipu ventilācijas sistēmas:
* parastu kravas nodalījumu dabīgā ventilācija, kuru dažos gadījumos papildina ar mākslīgo;
* izolētu kravas nodalījumu cirkulējošā gaisa temperatūras kontroles sistēma, kura kontrolē temperatūru un dažu preču izdalītā [[Oglekļa dioksīds|oglekļa dioksīda]] koncentrāciju;
* mākslīgā ventilācija ar mitruma kontroli kravas nodalījumā. Lielākās daļas šo mākslīgās ventilācijas sistēmu darbības princips ir samazināt kravas nodalījumu gaisa rasas punkta temperatūru, savācot [[Gaisa mitrums|gaisa mitrumu]] tādā apjomā, lai kuģa un kravas svīšana nevarētu notikt. Netiek mēģināts izmainīt tilpņu temperatūru, bet gan kontrolēt kravas apkārtnē esošā gaisa rasas punktu.

Pareizi izmantota ventilācija var saglabāt kravu labā stāvoklī vairumā gadījumu. Iekraušanu plāno ņemot vērā dažādās preces no kurām krava sastāv, kā arī pienācīgu separāciju un izvietošanu, lai ventilācija būtu pieejama visām precēm, kurām tā nepieciešama.

Kravu, kurai nepieciešama ventilācija, [[Auglis|augļus]], dārzeņus un garšvielas, dažkārt izvieto atvērtas augšpuses, sānu vai platformas tipa konteineros. Ja šādu konteineru izvieto uz klāja, konteinera saturam nodrošina pienācīgu ventilāciju, tajā pašā laikā aizsargājot no lietus un šļakatām. Papildus tam, konteineru izvieto tādā pozīcijā, lai tā brezenta pārklājs reisa laikā būtu aizsargāts no vēja un viļņiem. Izvietojot zem klāja, konteineru novieto pozīcijā, kur tas var gūt maksimālo labumu no mākslīgās ventilācijas, tajā pašā laikā izvairoties no citu smaku piesārņojuma. Piemēram, no konteinera ar mitrām jēlādām var pilēt smakojošs sālsūdens.

'''Režīms'''

Ventilēšanu veic, ja āra [[Gaiss|gaisa]] rasas punkts ir zemāks nekā tilpnēs esošajam gaisam, tad neveidosies kondensāts. Turpretī ventilēšanu neveic, ja āra gaisa rasas punkts ir augstāks par kravas temperatūru. Tādā gadījumā pastāv mitruma kondensācijas risks uz kravas.

Ja kuģis ir aprīkots ar mākslīgo ventilācijas sistēmu un ir ticis pieņemts lēmums ventilāciju ierobežot, gaisu kravas telpās turpina cirkulēt bez ieplūdes no ārpuses. Neskatoties uz ierobežojumu, īpaša uzmanība jāvelta kravām, kuras izdala izgarojumus, tad ventilācija var būt nepieciešama par spīti [[Kondensēšanās|kondensācijas]] iespējamībai. Kravas ar dažādām prasībām pret ventilāciju neizvieto vienā nodalījumā. Divus nodalījumus ar atšķirīgām prasībām ventilācijai, izolē vienu no otra.

Dažkārt ir nepieciešams izvietot tādu ļoti sausu kravu kā piena pulveris vai [[kazeīns]] blakus nodalījumiem ar saldētu kravu. Efektīvākā metode pārvadājot šādos apstākļos ir nevēdināt vispār. Dažos refrižeratoros klāji un starpsienas ir apgādāti ar siltuma ievadīšanas iespēju. Šādu iekārtu darbības princips ir ievadīt klājos un starpsienās tādu siltuma daudzumu, lai kompensētu siltuma zudumus, ko rada atdzesētie nodalījumi. Siltuma ievadīšanas aprīkojumam ir liela nozīme nodrošinot drošu kravu, kuras izvietotas augstāk minētajos apstākļos, pārvadāšanu, tomēr no ventilēšanas pamatprincipiem atkāpties nedrīkst.

Sausa kuģa un kravas uzturēšanu nevar pārvērtēt. Krava jāaizsargā no visām nelabvēlīgajām [[temperatūra]]s un mitruma ietekmēm sākot no ražotāja un beidzot ar tās saņēmēju. Kuģa īpašniekam, lai aizsargātu savas intereses, jāzina tā atbildībā nodoto produktu uzglabāšanas vēsture un apstākļi, kādos tie tika saņemti. Šai kategorijai tipiskas preces ir ātri bojājošies produkti atvērtas augšpuses vai sānu konteineros. Bieži šādu konteineru brezenta pārklājus atstāj atvērtā veidā, lai uzlabotu ventilāciju, kamēr tie ir izvietoti zem klāja.

Izkraušanas laikā, vai pirms tās, brezenta pārklājus aizver un nostiprina. Līdzīgi, pēc iekraušanas, kuģa komanda pārbauda vai tam paredzētie pārklāji ir atvērti, lai maksimāli izmantotu zemklāja ventilāciju. Kad krasta personāls ir pacēlis pārklājus tāda paša iemesla dēļ, iekraušanas kavēšanās laikā, kuģa komanda un termināla personāls sadarbojas, lai konteineru kravu aizsargātu no [[lietus]], tajā pašā laikā nodrošinot maksimālu ventilāciju.

Termināla vadība ir atbildīga par kravas aizsardzību uz piestātnes, gaidot iekraušanu, cik tas praktiski iespējams. Kravas izvietošanai kuģī jānotiek tā, lai kravas saglabāšanai tiktu nodrošināti paši labvēlīgākie apstākļi. Stūrmaņi, izprotot procesus piekrautā kuģī un darbinot vai izslēdzot ventilācijas sistēmu, var samazināt svīšanas kaitīgo ietekmi.

Kravas svīšanu var aizkavēt divos veidos. Viens veids ir kontrolēt rasas punktu visā piekrautajā kravas telpā. Otrs veids ir regulēt pašas kravas temperatūru, lai turētu to virs gaisa rasas punkta, kurš var atšķirties gaisam [[Jūra|jūrā]], siltās ostās, kuras kuģis apmeklē un izkraušanas ostā. Dažreiz kondensētā piena kārbas mērenajā klimata joslā iekrauj siltas, lai nenotiktu kravas svīšana, ja kravas galamērķis ir tropos vai arī caur tiem paredzēts iet kuģim.

Kuģa svīšanu var novērst ar efektīvām [[Kondicionieris|kondicionēšanas]] sistēmām. Tomēr pat kondicionēšanas sistēmas negarantē to, ka kondensācija nenotiks, ja vien kravas temperatūra nav augstāka par izkraušanas ostas gaisa rasas punktu.

Āra gaisa un dažādo kravas nodalījumu temperatūru regulāri nolasa un pieraksta. Kravas ventilācijas sistēmas statusu un izmaiņas tajā skaidri un regulāri ieraksta kuģa žurnālā. Tāpat tur ieraksta informāciju par kravas lūku atvēršanu. Šādu ierakstu trūkums var novest pie nopietnām pretenzijām pamatojoties uz pienācīgas rūpības neievērošanu.&lt;ref&gt;Thomas R. E., Pepper G.M. ''Thomas' Stowage. - 8th edition'' Brown, Son &amp; Ferguson, Ltd., 2018. 28. - 30. lpp. {{ISBN|9781849270793}}&lt;/ref&gt;

=== Separācijas un fiksācijas materiāli ===
[[Attēls:Cordstrap_dunnage_bag_in_container.jpg|thumb|Piepūšamie fiksācijas maisi konteinerā]]
Tradicionālie separācijas un fiksācijas materiālu lietošanas iemesli, ieviešot konteinerus un ģenerālās kravas kuģus ar seklākiem klājiem un tilpnēm, vairs nav aktuāli. Papildus tam, daudzi mūsdienu [[Refrižerators|refrižeratori]] ir aprīkoti ar kaut kāda veida pastāvīgo separāciju, parasti režģiem. Tomēr tradicionālie separācijas un fiksācijas materiālu lietošanas iemesli vēl joprojām var būt aktuāli pat apvienojumā ar jaunākajām kravas izvietošanas tehnoloģijām un metodēm.

Atkarībā no katras atsevišķās kravas dabas, separācijas un fiksācijas materiāli var kalpot dažiem vai visiem uzskaitītajiem mērķiem:
* aizsargāt kravu no saskares ar ūdeni, neatkarīgi no tā vai ūdens nāk no satecēm, citas kravas, sūces kuģa korpusā vai tankos;
* aizsargāt kravu no mitruma vai svīšanas, ūdenim kondensējoties uz ārējās apšuves, brangām, starpsienām, kurš dabīgi savācās uz dubultdibena klāja un notek satecēs;
* aizsargāt kravu no mitruma vai svīšanas, ūdenim kondensējoties uz borta kalsiņiem (stringeriem) un starpsienu kneijām;
* nodrošināt gaisa kustību kravas ventilācijas laikā;
* novērst berzi un kravas bojāšanu bloķējot tās kustību un nodrošinot atbalstu no zonām, kuras nav iespējams piepildīt ar kravu (''broken stowage'' - angļu val.);
* izlīdzināt augstu krāvumu vai smagu kravu slodzi;
* nodrošināt darba klāju un aizsargāt kravu virs kuras strādā stividori;
* kalpot par separācijas materiālu;
* nodrošināt atdzesēta gaisa plūšanu cauri un ap kravu, kuras temperatūra jākontrolē.

Ātrāki kuģi ar samazinātiem reisu ilgumiem, mazāk klājbalstiem un citiem metāla šķēršļiem starpklājos un kravas tilpnēs, kopā ar augstām darbaspēka un materiālu izmaksām, ir apgrūtinājuši lēmumu pieņemšanu par to vai lietot separācijas un fiksācijas materiālus vai nē. Ja separācijas un fiksācijas materiālu nelietošana parasti nodrošina apmierinošu kravas stāvokli izkraušanas laikā, tad neapmierinošs kravas stāvoklis var novest pie pretenzijas par pienācīgas rūpības neievērošanu drošai kravas pārvadāšanai.

'''Pastāvīgā separācija'''

Uz vecākiem kuģiem dubultdibena klājs bija pilnīgā nosegts ar dēļiem uz latām, nodrošinot gaisa telpu, lai noplūdes no dubultdibena tankiem vai kravas, kā arī no starpsienām notecējušais kondensāts, tiktu novadīts satecēs. Līdzīgi gar bortiem bija izvietoti [[Balstenis|kronšteini]] ar dēļiem tajos. Dēļi bija izvietoti pietiekami tuvu viens otram, lai novērstu iepakojumu nokļūšanu telpā starp brangām, tādā veidā bloķējot ventilāciju vai saskaroties ar kondensātu uz brangām un ārējās apšuves. Šāds kravas tilpnes aprīkojums mūsdienās sastopams reti.

Tomēr, iekraujot kravu šādi aprīkotā kuģī, pastāvīgā separācija parasti ir pietiekama, ja vien tā ir sausa, tīra, bez naftas produktu traipiem un visādi citādi tādā stāvoklī, lai nenodarītu bojājumus maisiem vai ķīpām. Pievērš uzmanību, lai bortu kronšteini būtu līdzeni un nebojātu kravu, citādi tie jānosedz ar papildus separācijas materiāliem vai paklājiem. Tāda krava, kā [[Grauds|graudi]] maisos, cieši pieskaroties koka dēļiem, lai arī tie šķiet sausi, var uzsūkt mitrumu no koka pa kapilāriem un var tikt pakļauta mitruma bojājumiem.

Pieaugošās separācijas un fiksācijas materiālu cenas, kā arī darbaspēka izmaksas, ir novedušas pie vairāku tipu pastāvīgās separācijas, kuru pārsvarā izmanto nodalījumos ar [[Siltumizolācija|siltumizolāciju]]:
* pastāvīgā paceļamā separācija (''Permanent Collapsible Dunnage (P.C.D.)'' - angļu val.). Tā izgatavota no lakota vai krāsota koka latām, kuru viens gals nostiprināts eņģēs un tā viegli paceļama. Eņģes nostiprinātas starpsienu un klāju salaidumā. Kad separāciju neizmanto, to var pacelt un atbalstīt pret starpsienu. Vairāk piemērota noliktavu telpām nevis atklātiem starpklājiem;
* [[Alumīnijs|alumīnija]] lokšņu separācija. Blīvi gofrētas, pārnēsājamas alumīnija loksnes, kuras ir pietiekoši stipras, lai izturētu dakšu iekrāvēju. Loksnes atstāj zem ģenerālās kravas un tās ir viegli tīrāmas. Starpklāju lūkas jānosedz ar tradicionāliem paņēmieniem - alumīnija loksnes šim uzdevumam neizmanto;
* tērauda režģi. Līdzīgi alumīnija loksnēm, bet ar lielāku ilgtspēju un īpaši piemēroti dubultdibena klājam. Pietiekoši izturīgi dakšu iekrāvēja izmantošanai;
* pastāvīgie režģi. Pats izplatītākais tips refrižeratoros. Parasti izgatavo no saplākšņa, bet izmanto arī [[Bambusi|bambusu]] un ir veikti izmēģinājumi ar plastmasu. Sekcijas ir rievotas un perforētas, lai nodrošinātu ventilāciju, kā arī apstrādātas, lai būtu izturīgas pret sēnītēm un mikroorganismiem;
* ISO konteineri. Izolētiem refrižeratorkonteineriem grīdās parasti ir alumīnija T veida sliedes.

Pirms kravas iekraušanas, visu tipu pastāvīgo separāciju rūpīgi pārbauda, bojājumus salabo un to pamatīgi tīra.

'''Materiāls'''

Tiek lietoti dažādi koka un citu izejmateriālu veidi un no tiem gatavo labus separācijas un fiksācijas materiālus, tomēr vienmēr pārliecinās, ka tie ir sausi, tīri, bez naftas produktu vai smērvielu piesārņojuma vai daļām, kas var saturēt kaitēkļus. Daudzas valstis aizliedz izkraut izlietotos separācijas un fiksācijas materiālus, ja tie satur [[Miza|mizu]] un ir bijuši vairāki gadījumi, kad kuģu izkraušana ir tikusi aizkavēta, ja pēc kaitēkļu invadētu separācijas un fiksācijas materiālu atklāšanas, ir bijusi pieprasīta fumigācija vai sadedzināšana krastā. Naftas produktus vai smērvielas saturošus separācijas un fiksācijas materiālus neizmanto kopā ar sausu kravu, bet slapjus materiālus nelieto vispār. Visam koka iepakojumam, kā arī separācijas un fiksācijas materiāliem jāatbilst starptautiskajiem fitosanitāro pasākumu standartiem Nr.15 (''International Standards for Phytosanitary Measures No.15 (ISPM 15)'' - angļu val.) un katram izmantotajam koka gabalam jābūt marķētam, lai apliecinātu atbilstību ISPM 15 prasībām.

'''Latas'''

Tiek izmantotas 50x50 [[Milimetrs|mm]] un 76x76 mm latas un parasti atdzesētām vai saldētām kravām.

'''Dēļi'''

Pārsvarā izmanto starpklājos izvietojot virs iekrautās kravas, lai veidotu platformu nākamajam kravas slānim. Lieto arī ievietošanai gar bortiem un starpsienām izvietotajos kronšteinos.

'''Piepūšamie fiksācijas maisi'''

Piepūšamie fiksācijas maisi kļūst arvien populārāki un tie ir īpaši noderīgi kravām uz paletēm. Salīdzinot ar koka barjerām, tie ir lēti, ērti ievietojami nepieciešamajā vietā un izņemami. Maisiem ir daudzi ražotāji un tie pieejami dažādos izmēros, dažāda stipruma un no dažādiem materiāliem. Tie var būt atkārtoti izmantojami vai vienreizēji. Abus tipus piepūš ar saspiestu gaisu un, izvēloties piemērotāko izmēru un materiālu, var nobloķēt gandrīz jebkuras kravas kustību. Vairākkārt izmantojamajiem maisiem ir vārsts ātrai gaisa izlaišanai izkraušanas ostā, kur maisus savāc un uzglabā turpmākai izmantošanai. Arī vienreiz izmantojamajiem maisiem ir vārsts, taču tos biežāk pārdur. Šķietami nebojātus vienreizējai izmantošanai paredzētus maisus atkārtoti neizmanto, jo nākamajā izmantošanas reizē tie var pievilt. Kravas nostiprināšana tiek veikta ievietojot un piepūšot fiksācijas maisus starp kravu un starpsienām, vai citām stingrām konstrukcijām, no abām pusēm. Tādā veidā, piemēram, starpklāja krava, tiek stumta prom no kuģa bortiem un starpsienām uz centru. Kravas izvietojuma spraugās arī ievieto piepūšamos fiksācijas maisus, kuri spiež kravu uz abām pusēm to bloķējot ar plašu spiedienu izlīdzinošu virsmu.

'''Saplāksnis'''

Saplākšņa loksnes izmanto, lai aizsargātu maisus un ķīpas no saskaršanās ar kuģa metāla daļām vai citu kravu, kā arī separācijai. Bieži ievieto starp paletēm, pirmkārt, lai nodrošinātu blīvu izvietojumu un, otrkārt, lai nodrošinātu atslēgas palešu izcelšanu bez bojājumiem. Pēc atslēgas palešu izņemšanas, pārējām paletēm tiek nodrošināta ērtāka piekļuve.

'''Skali'''

Parasti no koka vai [[Polistirols|polistirola]] 9 mm biezi. Izmanto starp atdzesētas vai saldētas kravas kārtām un/vai kartona kastēm, lai nodrošinātu gaisa cirkulāciju.

'''Papīrs'''

Lai aizsargātu kravu no saskaršanās ar plika metāla virsmām vai citu kravu, plaši izmanto kraftpapīru. Pievērš uzmanību, lai [[papīrs]] neizslīdētu no tam paredzētās vietas pēc uzklāšanas. Īpaši svarīgi tas ir, ja pielieto paņēmienu ar maisu iemešanu tilpnē no atvērtas lūkas apmales.

'''Zāģu skaidas'''

Tradicionāli zāģu skaidas izmanto, lai absorbētu izdalījumus no gambīra un jēlādām. Ja zāģu skaidas ir piesūkušās ar [[nafta]]s produktiem, tās spēj spontāni pašas aizdegties. Sekojoši tās var izmantot tikai kā naftas produktu absorbentu noplūdes gadījumā. Pēc noplūdes likvidācijas skaidas nekavējoties savāc un utilizē.

'''Svars'''

Dažu preču pilna krava prasa izmantot ievērojamu daudzumu separācijas un fiksācijas materiālu, tādēļ, fraktējot kuģi uz dedveita&lt;ref&gt;Kuģa pilnā kravnesība.&lt;/ref&gt; pamata, &quot;kravas izvietošanai vajadzīgo un izmantoto separācijas un fiksācijas materiālu svars ir iekļaujams fraktēšanas līguma dedveitā.&quot;

Dažas preces, piemēram, rotangpalmas un bambuss, var tikt pārvadātas par zemu frakts maksu, ja kravas nosūtītājs piekrīt, ka tās var tikt izmantotas kā separācijas un fiksācijas materiāls un/vai, lai aizpildītu zonas, kuras nav iespējams piepildīt ar citu kravu, ja vien krava, kuru nepieciešams separēt, ir tīra. Šādā gadījumā konosamentam jāsatur ieraksts, kurš atļauj kravas izmantošanu separēšanai. Arī stūrmaņa pavadzīmēs veic analogu ierakstu.

'''Atdzesēto kravu separācija'''

Atdzesēto kravu separācijas materiāli izpilda divas funkcijas, pirmkārt, tie nodrošina pilnīgu atdzesētā gaisa cirkulāciju un, kā ar citām kravām, vienmērīgu svara sadalījumu. Lai nodrošinātu pirmo, separācijas materiāli jāklāj vienā virzienā ar gaisa plūsmu, bet izmantotais materiālu daudzums ir atkarīgs no uzstādītās saldēšanas sistēmas. Atdzesēto un saldēto kravu ISO konteineriem parasti nav vajadzīgi separācijas materiāli, jo to grīdām, [[Siena|sienām]] un griestiem ir iebūvēts latojums.

'''Separācija virs atdzesētām kravas telpām'''

Ja ģenerālo vai atdzesēto kravu izvieto uz klāja virs kravas telpas ar saldētu kravu, uz klāja uzklāj atbilstošus separācijas materiālus, lai nodrošinātos, ka aukstums nenokļūst līdz augšējā nodalījumā izvietotajai kravai un ka jebkāds izveidojies kondensāts nenonāk saskarē ar šo kravu. Uz kailiem klājiem tiek rekomendēts uzklāt vismaz 127 mm separācijas materiālu. Tās var būt divās kārtās savstarpēji perpendikulāri klātas 50x50 mm latas virs kurām liek 25 mm biezus dēļus. Kā papildus izolāciju starp latām 50 mm biezumā ieber [[Zāģis|zāģu]] skaidas. Ja klājs jau ir segts ar dēļiem, pietiek ar 76 mm separācijas materiālu kārtu. Arī lūku apmales un tērauda trapus atbilstoši izolē.&lt;ref&gt;Thomas R. E., Pepper G.M. ''Thomas' Stowage. - 8th edition'' Brown, Son &amp; Ferguson, Ltd., 2018. 30. - 32. lpp. {{ISBN|9781849270793}}&lt;/ref&gt;

== Bīstamās kravas ==
[[Attēls:IAEA_Coordinates_Nuclear_Fuel_Shipment_From_Serbia_02510205_(5262644105).jpg|thumb|Konteinera ar [[Kodoldegviela|kodoldegvielu]] iekraušana kuģī]]
'''Ievads'''

Bīstamās kravas tiek definētas kā [[viela]]s, materiāli un priekšmeti, kuri klasificēti Starptautiskajā jūras bīstamo kravu kodeksā (''International Maritime Dangerous Goods Code (IMDG Code)'' - angļu val.).&lt;ref&gt;2009. gada 15. septembra Ministru kabineta noteikumu Nr. 1060 &quot;Noteikumi par bīstamo un piesārņojošo kravu apriti un kontroli ostās&quot; 2.1.1. punkts.&lt;/ref&gt; Šis normatīvais akts apraksta bīstamo kravu klasifikāciju, iepakojumu un izvietošanu (tajā skaitā pieļaujamo attālumu no citām kravām) transportēšanas un uzglabāšanas laikā.

Lai nodrošinātu pilnīgu atbilstību normatīvajiem aktiem reisa laikā, bīstamo kravu klasifikācijai, iepakojumam un izvietojumam jāatbilst normatīvajiem aktiem, kuri reglamentē bīstamo kravu pārvadāšanu iekraušanas, izkraušanas, tranzīta un [[Karogs|karoga]] valstīs.

Dažkārt kravas nosūtītāji nedeklarē bīstamās kravas konteineros vai deklarē tās nepareizi. Tas var izraisīt [[Ugunsgrēks|ugunsgrēkus]] ar kravas un kuģa bojāeju. Viens no konteinerkuģu līniju apkalpojošajiem uzņēmumiem ir ieviesis datorprogrammu, kura identificē aizdomīgus konteinerus. 2014. gadā no 160 000 pārbaudītajām aizdomīgajām deklarācijām, vairāk nekā 2 600 gadījumos tika nepareizi deklarētas bīstamās kravas. Tomēr stūrmaņiem ir mazas iespējas pārliecināties par konteineru kravu atbilstību deklarācijām.

'''Starptautiskā Jūras organizācija un IMDG kodekss'''

Lai ievērotu Starptautiskās konvencijas par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras (''International Convention for the Safety of Life at Sea (SOLAS)'' — angļu val.) prasības, Starptautiskā Jūras organizācija (''International Maritime Organization (IMO)'' - angļu val.) ir publicējusi IMDG kodeksu, kurš ir starptautiski atzīts standarts bīstamo kravu pārvadājumiem ar kuģiem. Kodekss ir bāzēts uz [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] bīstamo kravu transporta ekspertu komitejas ziņojuma, kurš veido pamatu bīstamo kravu pārvadāšanas tiesību aktiem un rekomendācijām arī citiem transporta veidiem. Bīstamo kravu pārvadājumus pa ceļiem regulē 1957. gada 30. septembra Eiropas vienošanās par bīstamo kravu starptautiskajiem pārvadājumiem pa ceļiem (''European Agreement of 30 September 1957 concerning the International Carriage of Dangerous Goods by Road (ADR)'' - angļu val.). Dzelzceļa pārvadājumus regulē noteikumi par bīstamo kravu starptautiskajiem pārvadājumiem pa dzelzceļu (''International carriage of dangerous goods by rail (RID)'' - angļu val.), bet pārvadājumus pa gaisu regulē starptautiskā gaisa transporta asociācija (''International Air Transport Association (IATA)'' - angļu val.). IMDG kodekss stājās spēkā 2004. gada 1. janvārī, bet pārejas periods atsevišķu tā pielikumu pielietošanai beidzās 2017. gada beigās.

Kodekss veido bīstamo kravu starptautiskās kustības pamatu (attiecībā uz klasifikāciju, dokumentāciju un izvietošanu), kurš ir īpaši svarīgs starptautiskā [[Tirgus|tirgū]] strādājošām kuģniecībām. IMDG kodekss sastāv no diviem sējumiem un pielikuma.&lt;ref&gt;Thomas R. E., Pepper G.M. ''Thomas' Stowage. - 8th edition'' Brown, Son &amp; Ferguson, Ltd., 2018. 32. - 33. lpp. {{ISBN|9781849270793}}&lt;/ref&gt;

=== Klasifikācija ===
[[Attēls:Label_for_dangerous_goods_-_class_3.svg|thumb|IMDG kodeksam atbilstošs degoša šķidruma marķējums]]
IMDG kodekss izdala deviņas plašas bīstamo kravu klases, kuras var būt sadalītas vairākās apakšklasēs. Fakts, ka viela nav iekļauta kodeksā, nenozīmē, ka tā nav bīstama. Jāņem vērā katras atsevišķās preces īpašības. Bīstamības klašu sakārtojums pēc kārtas nenorāda to bīstamības pakāpi. Pastāv šādas bīstamo kravu klases:
# '''sprāgstvielas.''' Bez IMDG kodeksa 1. klases vielas ir pakļautas stingrākajām nacionālo normatīvo aktu un ostu noteikumu prasībām;
# '''gāzes.''' Tās var būt sprāgstošas, degošas, indīgas vai korozīvas. Dažas [[gāze]]s var polimerizēties un pirms pārvadāšanas jāstabilizē ar inhibitoru;
# '''degoši šķidrumi.''' Galvenā bīstamība pārvadājot šādas vielas ir degošu tvaiku izdalīšanās, kuri var būt arī [[Toksiskums|toksiski]];
# '''degošas cietas vielas, vielas, kuras spēj spontāni pašas aizdegties, vielas, kuras saskaroties ar ūdeni izdala degošas gāzes.''' Šīs klases kravu, ja tas praktiski iespējams, uzrauga, lai neparādītos neizskaidrojams [[temperatūra]]s kāpums;
# '''oksidējošas vielas un organiskie peroksīdi.''' Šīs klases kravu izvieto atstatus no degošiem materiāliem. Var notikt spontāna aizdegšanās un dažas no precēm pārvadā kontrolētā temperatūrā;
# '''toksiskas un infekciozas vielas.''' Iekraušanu un izvietošanu veic rūpīgi ar pienācīgu uzmanību pret cilvēku [[Veselība|veselību]];
# '''radioaktīvi materiāli.''' Bez IMDG kodeksa prasībām, dažas jurisdikcijas pilnībā aizliedz [[Radioaktivitāte|radioaktīvos]] materiālus un to tranzītu caur šo valstu ostām, kanāliem un teritoriālajiem ūdeņiem. Tādēļ pirms pārvadāšanas pārbauda maršrutā esošo valstu atļauju radioaktīvo materiālu pārvadāšanai;
# '''korozīvas vielas.''' Noplūde var bojāt citas kravas un būt kaitīga [[Cilvēks|cilvēku]] veselībai;
# '''dažādas bīstamas vielas un priekšmeti.''' Šīs vielas, lai arī ir bīstamas, vēl nav ievietotas kādā citā klasē.

'''Jūras piesārņotāji'''

Daudzas preces, kuras ievietotas vienā no deviņām klasēm, ir arī jūras piesārņotāji. Šādām precēm uz iepakojuma jābūt jūras piesārņotāja marķējumam.

'''Marķēšana'''

Visiem pārvadāšanai nodotajiem bīstamo kravu iepakojumiem jābūt pareizi marķētiem ar attiecīgajiem bīstamo kravu marķējumiem, oficiālo nosaukumu un ANO numuru, kuriem jāsakrīt ar pārvadāšanas dokumentiem. Marķējumi identificē primāro bīstamību un vienu vai vairākas sekundārās bīstamības, ja tādas pastāv. Šādā gadījumā tiek pievienots papildus marķējums, kurš identificē sekundāro bīstamību, bet bez klases numura. Nacionālie normatīvie akti var noteikt papildus marķējumu. Jebkuras nepilnības pareizā marķējumā fiksē, to iemeslus izmeklē un pašas nepilnības novērš.

Konteineriem piestiprina četrus bīstamās kravas marķējumus, vienu katrā pusē un pa vienam katrā galā, tajā skaitā vienu uz labās puses durvīm. Marķējumiem konteineru sānos jābūt redzamiem, ja konteinera durvis ir atvērtas un nostiprinātas uz aizmuguri. Konteinera priekšpuses marķējumam jābūt izvietotam tā, lai to, pēc iespējas, neaizsegtu sedlu vilcējs. Bīstamās kravas marķējumam uz labajām durvīm jābūt vispilnīgākajam ar vielu oficiālajiem nosaukumiem, to ANO numuriem un iepakojumu daudzumu, kā arī citu informāciju, ko uzskata par noderīgu. Marķējumu pabeidz ar ūdensdrošu [[Tinte|tinti]], piemēram, spirta pildspalvu.

Tiklīdz konteineru var uzskatīt par drošu, visus bīstamo kravu marķējumus noņem vai nomaskē.

'''Iepakojums'''

Bīstamo kravu iepakojumam jāspēj sekmīgi izturēt IMDG kodeksā aprakstītās pārbaudes. Pārbaudi veic visiem jaunajiem iepakojumu tipiem un konstrukcijām. Taču esošajiem tipiem un konstrukcijām ekvivalenti iepakojumu veidi var tikt uzskatīti par izmantošanai drošiem bez pārbaudēm.

Visu tipu iepakojumam jābūt cieši noslēgtam ar vākiem, spundēm vai citiem pienācīgas noslēgšanas paņēmieniem. Lai arī caur iepakojumu var būt saskatāms iekšējais rezervuārs, pārliecinās, ka ārējais iepakojums nav bojāts un ka netrūkst absorbējošā materiāla, ja tāds ir paredzēts. Jebkāda asa smaka var norādīt uz iespējamu noplūdi, tādēļ tās iemesls jānoskaidro. Gadījumā, ja smakas izcelsmi noskaidrot neizdodas, meklē palīdzību pie kravas nosūtītāja. Arī iepakojuma traipu, īpaši svaigu, izcelsmi jānoskaidro.

Tāpat izpēta aktīvas dzelzs vai tērauda mucu [[korozija]]s iemeslus. Otrreizēji izmantotas mucas vai rezervuārus, kā arī tādas, kuras nesen krāsotas, pārbauda vai nav atrodamas korozijas pēdas, īpaši metinātās vai lodētās šuvēs. Rūpīgi pārbauda arī ieliektas mucas, īpaši, ja ieliekums ir netālu no šuvēm, stīpām vai mucas atvēruma. Ja iesitums rodas iekraušanas laikā konteinerā vai kuģī, mucu noliek sāņus un iekrauj pēdējo pēc rūpīgas pārbaudes, lai pārliecinātos, ka tā nav bojāta.

Koka mucas ir īpaši pakļautas bojājumiem, tāpēc tās pārbauda, lai pārliecinātos, ka to galos izvietotās stīpas nav vaļīgas. Ja koka mucas izvieto vertikāli, pastiprinātu uzmanību pievērš spundei.

Bojātas saplākšņa vai gofrēta kartona kastes ar plastmasas oderi, tāpat kā vairāku kārtu papīra maisus, kurus izmanto [[Kristāls|kristāliem]] un pulveriem, pārvadāšanai nepieņem, jo to saturs var izbirt.

Degošu un indīgu gāzu balonu vai tanku ventiļi ir aizsargāti ar vākiem. Balonus vai tankus, ar redzamām bojājuma pazīmēm, pārvadāšanai nepieņem. Ir svarīgi, lai bojātu bīstamo kravu iepakojumu labotu un pārstīpotu ražotājs, kurš būs kvalificēts savu ražojumu iepakošanā un iekraušanā.

'''Dokumentācija'''

Rezervējot kuģi, tiek sniegta sekojoša informācija:
* ANO numurs;
* oficiālais nosaukums;
* primārā bīstamības klase;
* sekundārā bīstamības klase;
* iepakošanas grupa, ja tāda tiek izmantota.

Papildus var tikt sniegta arī cita informācija:
* uzliesmošanas temperatūra (''flash point'' - angļu val.);
* iepakojumu skaits un tips;
* daudzums (pēc masas vai tilpuma);
* apstiprinājums, ka preces ir pienācīgā stāvoklī, pienācīgi iepakotas un pienācīgi marķētas, lai tiktu pieņemtas pārvadāšanai.

Bīstamo kravu konteinera piekraušanas apstiprinājumu paraksta [[persona]], kura bija atbildīga par konteinera piekraušanu pēc tās pabeigšanas.

'''Piesardzība iekraujot'''

Bīstamo kravu dokumentācijas aizpildīšana, to iekraušana un izkraušana notiek ievērojot pareizas procedūras un rūpību sākot no kuģa rezervācijas līdz pat preces piegādei gala saņēmējam. Tad [[risks]] personālam, kuģim un videi ir mazs.

Pirms izvietošanas tilpnē vai konteinerā, visus iepakojumus pārbauda vai tie nav bojāti, vai tiem nav sūces, vai arī kāds cits neapmierinošs stāvoklis, kurš varētu paaugstināt bīstamību. Iepakojumus nekad nemet, bet āķus un stieņus izmanto minimāli. Mehānisko iekraušanu ar dakšu iekrāvējiem veic piesardzīgi un rūpīgi uzraugot. Drošības noteikumu neievērošana ir bīstama un visām personām, kuras iesaistītas kravas iekraušanā vai izkraušanā, pilnībā jāapzinās pastāvošās briesmas.

Tos bīstamo kravu iepakojumus, kuri saņemti mitri, nosarmojuši vai ar [[Sniegs|sniegu]], pirms iekraušanas izžāvē. Iepakojumus neiekrauj, ja vien nav pilnīgas pārliecības, ka to saturs ir neskarts un mitrums nav iekļuvis iepakojuma iekšienē. Īpaši svarīgi tas ir 4., 5., 6., 8. un 9. klases kravām.

Ja iepakojumā ir atveres ventilācijai (atsevišķām 5. klases kravām), tos iekraušanas laikā tur vertikāli. Nekādā gadījumā iekraušanas un izvietošanas laikā šādas preces neveļ.

Gofrēta kartona mucās vai ar plastmasu izoderētos papīra maisos bieži pārvadā pulverveida vai kristāliskas ķimikālijas. Bieži šādas vielas var piesārņot citu kravu. Paaugstinoties temperatūrai, dažas cietas vielas var sašķidrināties vai palikt mīkstas, tādējādi palielinot piesārņojuma risku tām pieskaroties. Arī smakas izdalās vieglāk. Tādējādi īpaša uzmanība jāvelta, lai šādas mucas un maisi iekraušanas laikā netiktu bojāti. Nejauši bojātas bīstamās kravas noraidīšanas svarīgumu nevar pārvērtēt. Ja tilpnes vai konteinera iekraušanas vai kravas izvietošanas laikā tiek konstatēta noplūde, attiecīgos iepakojumus atrod un to pārvadāšanu noraida visos gadījumos, kad bojātie iepakojumi satur bīstamās kravas. Smaka vai izgarojumi tiek uztverti ar aizdomām. Arī izgarojumi bez smakas, kuri kairina [[Rīkle|rīkli]] vai acis, var norādīt uz noplūdi.

'''Izvietošana tilpnē vai konteinerā'''

Pirms bīstamo kravu iekraušanas tilpnē vai konteinerā, novērtē telpas piemērotību pārvadājamajai kravai un pārliecinās, ka tā ir sausa. Visas bīstamās kravas izvieto cieši vienu pie otras un pamatīgi nostiprina pret jebkāda veida kustību, ieskaitot berzēšanos. Izmanto tādus nostiprināšanas materiālus, kuri ir saderīgi ar nostiprināmo kravu.

Mucas izvieto kompakti, tuvu kopā, ar spundēm vai atvērumiem uz augšu. Ja mucu vākus var noņemt pavisam un tie veido daļu no mucas sienas, tad šādu vāku stīpas nedrīkst pārklāties. Starp katru kārtu ieklāj koka vai citu mīkstu fiksācijas materiālu kārtu pat tad, ja mucu augšējās un apakšējās malas stīpas ir paredzētas ievietošanai viena otrā. Mucas ar tādu jutīgu kravu kā hlorāti, bromāti, hlorīti un [[nitroceluloze]], var būt nepieciešams atdalīt ar separācijas un fiksācijas materiāliem arī vienu no otras.

Ja vienā nodalījumā vai konteinerā izvieto gan bīstamās, gan ģenerālās kravas, bīstamās kravas, ja iespējams, izvieto viegli pieejamās un pārbaudāmās vietās, piemēram, pretim konteinera durvīm. Pat viens bīstamo kravu iepakojums konteinerā, padara visu konteineru bīstamu un pakļautu bīstamo kravu pārvadāšanu regulējošo normatīvo aktu prasībām.

'''Izvietošana uz klāja'''

Uz klāja izvietotās bīstamās kravas pienācīgi nostiprina ņemot vērā iepakojuma veidu un sagaidāmos laikapstākļus. Kravas bloķēšanai var izbūvēt pagaidu konstrukcijas pie falšborta, lūku apmalēm un [[Virsbūve (kuģa)|virsbūves]], kuras noslēdz pieskrūvējot pie falšborta un lūkas apmales statņiem noņemamus leņķus. Šādas norobežojošās konstrukcijas vienu vai vairākas malas veido falšborts, lūku apmales vai virsbūve. Papildus iepriekš minētajam, virs kravas nostiepj troses vai tīklu. Liela izmēra iepakojumus nostiprina individuāli, vēlams ar tērauda trosēm, ja vien nav pieejamas citas, tikpat drošas nostiprināšanas vai izvietošanas metodes.

Izvietojumam jābūt tādam, lai nodrošinātu drošu un apmierinošu piekļuvi komandas dzīvojamajām telpām un visām klāja daļām, kurām pārgājiena laikā komandai jāpiekļūst. Darbam tiek atstāta pietiekoši liela no kravas brīva klāja daļa, turklāt tā izvietota pienācīgā attālumā no bīstamajām kravām. Bīstamo kravu neizvieto augstāk par falšborta augstumu un kravu, kura savu īpašību dēļ var bojāt lūku vākus vai to blīves, neizvieto uz lūku vākiem.

Ja klāja krava ir degoša, īpašu uzmanību velta smēķēšanas un atklātas liesmas nepieļaušanai kravas tuvumā. Tiek izvietoti attiecīgi brīdinājumi. Vielas, kuras izdala degošus vai indīgus tvaikus, izvieto tālāk no iesūcošo [[Ventilators|ventilatoru]] deflektoriem.

Uz pasažieru kuģiem bīstamās kravas neizvieto tajās klāja daļās, kuras pieejamas pasažieriem. Tāpat šīs kravas neizvieto pasažieru dzīvojamo telpu tuvumā. Pārvadājot degošas vielas jāuzmanās no aizdegšanās riska, kādu var radīt [[Elektrība|elektriskie]] īssavienojumi un veci elektriskie kabeļi.&lt;ref&gt;Thomas R. E., Pepper G.M. ''Thomas' Stowage. - 8th edition'' Brown, Son &amp; Ferguson, Ltd., 2018. 34. - 38. lpp. {{ISBN|9781849270793}}&lt;/ref&gt;

=== Segregācija ===
Savstarpēji nesavietojamas vielas nekad neizvieto kopā vienā nodalījumā vai konteinerā. IMDG kodekss klasificē vielas pēc to bīstamības, bet ne visas noteiktas klases vielas obligāti ir savstarpēji savietojamas (piemēram 8. klasē var notikt spēcīga reakcija starp skābēm un [[sārmi]]em).

Citu preču (un to iepakojuma) izvietošana kopā ar bīstamām vielām notiek pēc rūpīgas apsvēršanas vai nevar rasties bīstama savstarpējā iedarbība. Piemēram, kravas bez bīstamības, kuras iepakotas [[Salmi|salmos]], kokā, vilnā vai citā degošā materiālā, neizvieto kopā ar bīstamām kravām. Vielas, kuras reaģē ar ūdeni, neizvieto kopā ar uz ūdens bāzes izgatavotām vienībām. Arī pārtikas produktus neizvieto vienā nodalījumā kopā ar bīstamām kravām.

'''Dažādi piesardzības pasākumi'''

Drošības nosacījumu neievērošana ir gan bīstama, gan pretlikumīga. Pienācīga rūpība bīstamo kravu iekraušanas laikā var novērst nelaimes gadījumus vēlāk. Bīstamo kravu iekraušanas rajonā vai tā tuvumā ir aizliegta smēķēšana un atklātas [[liesma]]s izmantošana.

Ja iespējams, bīstamās kravas iekrauj un izvieto dienas laikā, ja nē, darbu veikšanai tiek nodrošināts pienācīgs apgaismojums. Dažu veidu marķējuma krāsa mākslīgajā apgaismojumā var izmainīties. Tiek ņemta vērā uzliesmošanas temperatūras un apkārtējās vides temperatūras starpība, kas ir īpaši svarīgi karstos/tropiskos [[Klimats|klimatiskajos]] apstākļos.

Noplūžu gadījumā to sekas novērš uzmanīgi, ņemot vērā vielu bīstamo dabu. Noplūdei neļauj izplatīties ar apaviem vai [[Vējš|vēju]], bet savākto materiālu nedrīkst ievietot atpakaļ attiecīgajā iepakojumā neinformējot un nesaņemot instrukcijas no ražotāja. Pirms noplūdes seku vai ugunsgrēka likvidācijas, ir svarīgi iepazīties ar IMDG kodeksā aprakstīto par attiecīgo preci, lai būtu pārliecība, ka veicamās darbības neapdraudēs personālu vai nepasliktinās situāciju. Kuģi apgādā ar atbilstošām drošības un ugunsdzēsības iekārtām, kādas nepieciešamas pārvadājamo bīstamo kravu klasei.&lt;ref&gt;Thomas R. E., Pepper G.M. ''Thomas' Stowage. - 8th edition'' Brown, Son &amp; Ferguson, Ltd., 2018. 38. lpp. {{ISBN|9781849270793}}&lt;/ref&gt;

== Smakojošās kravas ==
[[Attēls:Yellow-Noseclip-01.jpg|thumb|Deguna aizspiedējs]]
'''Ievads'''

Pirms pārvadāšanas tiek rekomendēts noskaidrot visu pārvadājamo ķimikāliju oficiālos nosaukumus un to īpašības. Ķimikālijas ar bīstamu dabu būs pakļautas bīstamo kravu pārvadāšanas normatīvajiem aktiem, kādi ir spēkā iepakošanas, izpakošanas un tranzīta valstīs. Tomēr dažas kravas, lai arī nav bīstamas, var būt netīras vai smakojošas dabas. Smakojošās kravas (''obnoxious cargoes'' - angļu val.) var tikt aprakstītas kā kravas, kuras var ietekmēt citu kravu vai aprīkojumu savas netīrās vai smakojošās dabas dēļ, vai tādas, kuras var izraisīt diskomfortu vai raisīt iebildumus no iekraušanas un izvietošanas operācijās iesaistītā personāla.

'''Raksturojums'''

Pie smakojošajām kravām pieskaita nopietni inficētas kravas (lupatu ķīpas), spēcīgi smaržojošas preces, kuras var atstāt spēcīgu un paliekošu aromātu (ēteriskās eļļas), kravas, kuras izdala smalkus putekļus, kuri spēj pārvarēt iepakojuma barjeru, tādā veidā bojājot vai ietekmējot blakus esošo kravu (melnā ogle) un ķimikālijas, kuras izdala izgarojumus, kuri var ietekmēt acis un degunu, bet citādi tiem ir neizteikta smarža ([[formaldehīds]]).

'''Iekraušana un izvietošana'''

Neatkarīgi no tā, cik labi materiāls ir iepakots, tiek apsvērta noplūdes iespējamība. Ja pārvadājamais materiāls ir smakojošs, tad to neiekrauj vienā nodalījumā vai konteinerā ar vielām, kuras var tikt ietekmētas noplūdes rezultātā. Piemēram, vienā nodalījumā ar pārtikas produktiem nekad neizvieto [[inde]]s. Iekraujot pulverus maisos, ja pulveris spēj izsijāties cauri iepakojumam, laba prakse ir paklāt plastmasu vai citu līdzīgu materiālu zem maisiem (oderēt nodalījuma vai konteinera sienas un grīdu), lai pasargātu zemāk izvietoto kravu. Tāpat tas samazina tīrīšanas darbu apjomu izkraušanas laikā.

Jauktas kravas gadījumā, šķidrās ķimikālijas tankos, mucās vai [[Pudele|pudelēs]], izvieto krāvuma apakšējā daļā. Dažas ķimikālijas ir nepieciešams pārvadāt kontrolētas temperatūras apstākļos, vai nu, lai novērstu vielas temperatūras paaugstināšanos pārāk augstu, vai nokrišanu pārāk zemu, vai arī abus. Ja nepieciešams izmantot saldējamo mašīnu, apsver sekas, kādas var rasties tās bojājuma gadījumā. Pārāk liels temperatūras kāpums var padarīt vielu smakojošu vai pat bīstami nestabilu.

'''Tipiskas netīras un putekļainas preces'''

Daudzas preces mazākā vai lielākā mērā var būt nepatīkamas, jo tās ir putekļainas, smakojošas, vai arī spēj notraipīt citu kravu ar kuru tās saskaras. Nekādā gadījumā jutīgas preces vai pārtikas produktus neizvieto vienā nodalījumā vai konteinerā ar šādām precēm. Dažas smakojošās kravas padara nodalījumu vai konteineru neizmantojamu, ja vien pēc pārvadāšanas to speciāli neattīra. Ja nodalījumā noplūst [[ēteriskās eļļas]], var nebūt iespējams atbrīvoties no spēcīgās smakas pilnībā nenoņemot un neatjaunojot tilpnes segumu.

Dažas no tipiskām, tālāk uzskaitītām precēm var būt kaitīgas veselībai un vienlaicīgi būt arī bīstamās kravas: azbests, asfalts, bumbu māls (''ball clay'' - angļu val.), bāziskā šlaka (''basic slag'' - angļu val.), žāvētas asinis, kaulu milti, borakss (''borax'' - angļu val.), kampareļļa, melnā ogle, hlorīdi, cements, dezinfekcijas līdzekļi, krāsas, minerālmēsli, zivju milti, zivju eļļa, formaldehīds, grafīts, stikla šķiedra, glicerīns, smēreļļas, dažādas citas smērvielas, ādas, laims, melases, pakulas, ēteriskās eļļas, oksīdi, okers, pulieri, skaidas, [[sulfāti]], tauki, darva un titāna baltais (''titanium white'' - angļu val.).&lt;ref&gt;Thomas R. E., Pepper G.M. ''Thomas' Stowage. - 8th edition'' Brown, Son &amp; Ferguson, Ltd., 2018. 39. lpp. {{ISBN|9781849270793}}&lt;/ref&gt;

== Lopi ==
[[Attēls:CSIRO_ScienceImage_11180_Animal_transport_ship.jpg|thumb|[[Lopu pārvadātājs|Lopu pārvadātāja]] aizgaldi]]
'''Ievads'''

Daudzās valstīs lopu pārvadājumus regulē atsevišķi normatīvie akti. Ja pastāv slimību izplatīšanās risks, šos normatīvos aktus piemēro ļoti strikti. Vairumā gadījumu normatīvos aktus piemēro ne tikai dzīvnieku importam, bet arī tiem atrodoties ostā tranzītā. Ja kuģis starp kādas lopu sugas iekraušanas un izkraušanas ostām apmeklē arī citu ostu, kurā nacionālie normatīvie akti aizliedz ievest šo konkrēto sugu, kravas pārvadājumu var nebūt iespējams izpildīt. Tipisks piemērs ir Austrālijas prasības attiecībā uz Āfrikas zirgu mušu. Noteikumi nosaka, ka kuģis nedrīkst pienākt tuvāk par 50 jūras jūdzēm Āfrikas krastam, ja tas pārvadā Austrālijai paredzētus zirgus. Ja kuģis ir bijis pietuvojies krastam tuvāk par 50 [[Jūras jūdze|jūras jūdzēm]], zirgu importu var aizliegt.

Virs obligātajām pārvadāšanu reglamentējošajām prasībām stāv humāna un higiēniska apiešanās, kā arī piemērotu apstākļu nodrošināšana pa zemi un jūru pārvadājamajiem dzīvniekiem. Norādījumus par prasībām dažādām [[Suga|sugām]], parasti var iegūt vietējās zooloģiskajās sabiedrībās vai līdzīgās organizācijās.

Dzīvnieku kategorijas var mainīties lielā amplitūdā no pilnas kravas ar aitām līdz vienam mājdzīvniekam, piemēram, [[Suns|sunim]], kurš pārgājiena laikā prasa tikai viena komandas locekļa uzmanību.

Dzīvnieku tiesību aizsardzības grupas izdara ievērojamu spiedienu uz kuģu īpašniekiem, lai aizliegtu dzīvu dzīvnieku pārvadāšanu kuģos, kuri tam nav piemēroti. Šādām grupām lielā mērā ir izdevies ierobežot [[Prāmis|prāmju]] operatoru praksi pārvadāt dzīvniekus piekabēs.

'''Normatīvie akti'''

Pašas stingrākās pārvadājumus reglamentējošās prasības attiecas uz [[pārnadži]]em, piemēram, cūkām un liellopiem. Kā minēts augstāk, daudzām valstīm ir ļoti striktas prasības, īpaši Apvienotajai Karalistei, ASV, Argentīnai un Austrālijai.

Pirms jebkādas dzīvnieku nosūtīšanas no vienas valsts uz otru, rūpīgi izpēta normatīvos aktus, kuri ir spēkā [[Eksports|eksporta]], importa un tranzīta valstīs. Tāpat pirms kravas nosūtīšanas obligāti sagatavo nepieciešamo dokumentāciju: importa sertifikātus, veselības sertifikātus un veterināros sertifikātus.

Labturības rekomendācijas parasti nosaka [[Dzīvnieki|dzīvnieku]] skaitu, kurus drīkst vienlaicīgi pārvadāt pieejamajā telpā, aizgaldu vai būru izmēru, prasības aizgaldu vai būru materiālu stiprībai, barošanas nosacījumus, dzeramā ūdens pieejamību, personāla piekļuves iespējas, ventilāciju, apgaismojumu, nepieciešamās ugunsdzēsības iekārtas un to vai dzīvnieku būrus drīkst kraut vairāk nekā vienas kārtas augstumā.

'''Izvietošana'''

Redeļu kastes un būrus izvieto tā, lai tiem būtu pienācīga aizsardzība gan no karstuma, gan aukstuma. Kur tas ir iespējams, uz klāja izbūvē nojumes, lai tiem būriem un dzīvniekiem, kam tas ir nepieciešams, sniegtu patvērumu no [[saule]]s, lietus un vēja. Būru cieša nosegšana ar brezentu karstā laikā radīs nevajadzīgas ciešanas to iemītniekiem. Bieži būrus izvieto virs kravas lūku vākiem, kur tie ir mazāk pakļauti sliktiem laikapstākļiem, jūras viļņiem un šaltīm. Ja, tomēr, pirms gala ostas, kuģim jāienāk kādā citā ostā, kur notiks kravas iekraušana vai izkraušana, noskaidro, kuras lūkas izmantos, lai izvairītos no nepieciešamības pārvietot kastes.

Ja dzīvniekus pārvadā konteineros, īpaši uz ligzdu konteinerkuģiem, pievērš uzmanību, lai dzīvnieku konteineri tiktu pasargāti no pārmērīga karstuma, aukstuma, [[lietus]] un šļakatām. Kur dzīvniekus, piemēram, suņus, jāved pastaigāties, konteinerus izvieto nodrošinot personālam vieglu piekļuvi. Lai nodrošinātu pienācīgu ventilāciju, gandrīz vienmēr blakus esošās konteineru ligzdas būs jāatstāj tukšas. Šo brīvo telpu atsevišķos gadījumos var daļēji izmantot pārtikas un piederumu uzglabāšanai, kā arī kopēju piekļuves nodrošināšanai.

Lielu dzīvnieku gadījumā izvietojums (neatkarīgi no tā vai pārvadāšanu veic konteineros vai kā ģenerālo kravu redeļu kastēs) ir tāds, lai dzīvniekam varētu nodrošināt piekļuvi veterinārās palīdzības sniegšanai reisa laikā vai lai aizvāktu tā [[Līķis|līķi]] pēc nāves iestāšanās. Līķu aizvākšana īpaši aktuāla ir uz kuģiem bez celtņiem un var nozīmēt to, ka, pirms atbrīvošanās no dzīvnieka, līķis vispirms ir jāsadala.

Pārvadājot dzīvniekus konteineros ar ligzdu konteinerkuģiem, ir svarīgi paredzēt pietiekami daudz konteineru nepieciešamās [[Pārtika|barības]] un pakaišu pārvadāšanai. Šādu konteineru durvīm jābūt viegli piekļūstamām no klāja līmeņa un tās nedrīkst aizsegt konteineru stiprinājumi.

'''Barība, ūdens un pakaiši'''

Iekraušanas ostā uz kuģa uzņem arī pietiekamu daudzumu barības un pakaišu visam reisam, ja vien nav droši zināms, ka krājumus reisa laikā būs iespējams papildināt. Jebkurā gadījumā paredz rezervi iespējamās kavēšanās dēļ. Barību uz kuģa izvieto apdomīgi, lai to varētu ērti sasniegt arī sliktos laikapstākļos. Dzīvniekiem dod tikai nebojātu barību, tādēļ tā un pakaiši jāuzglabā sausā vietā.

Katras kastes priekšpusē nostiprina pilnīgu rakstveida instrukciju ēdināšanai, dzirdināšanai un tīrīšanai. Ostās, kurās kuģis ienāk, par dzīvniekiem atbildīgajai personai nepieciešamības gadījumā ļauj papildināt barības krājumus. Visus dzeramos traukus rūpīgi mazgā un izmanto tikai saldūdeni.

Piemērota barība atgremotājiem ir lucerna, [[Āboliņi|āboliņa]] siens, pļavas siens, graudi, sēnalas, auzu pārslas vai kukurūza. Tāpat piemēroti ir barības koncentrāti granulu vai pārslu (''cake'' - angļu val.) veidā.

[[Gaļēdāji|Gaļēdāju]] gadījumā saldētu gaļu var uzglabāt kuģa pārtikas noliktavā, ja vien tur ir pieejama pienācīga separācija vai barjeras higiēnisko prasību nodrošināšanai. Ja tas nav iespējams, ideāls ir refrižeratorkonteiners, kurš spēj uzturēt vajadzīgo temperatūru.

Atdzesēta pārvadāšana var būt nepieciešama arī dzīvnieku barībai paredzētajiem augļiem, [[Ola (pārtika)|olām]] un pienam. Pienu visticamāk var aizvietot ar kondensētā piena kārbām.

Gaļēdājus ēdina vienu reizi dienā, vislabāk vēlā pēcpusdienā. Atgremotājus un pārējos dzīvniekus baro divas reizes dienā - agri no rīta un agrā vakarā. Dzīvniekus dzirdina divas vai trīs reizes dienā, bet karstā laikā biežāk. Ja dzeramos traukus aizvāc pēc tam, kad dzīvnieki ir padzērušies, nepastāv risks, ka ūdens tiks piesārņots vai dzīvnieki sabīsies traukiem dauzoties pret šķēršļiem. Gaļēdājiem nodrošina seklus metāla traukus. Atgremotājus dzirdina tāpat kā zirgus, mazus [[Mājas ēzelis|ēzeļus]] vai kazas, atkarībā no to izmēra.

Lielākajai daļai dzīvnieku salmi vai siens ir piemēroti pakaiši un tos maina katru rītu. Ķenguriem piemērotas ir [[Auzas|auzu]] sēnalas. Ja dzīvniekiem nodrošina kastes gulēšanai, tajās ievieto sienu. Pakaišus maina pēc vajadzības un pienācīgu uzmanību velta iespējamībai, ka dzīvnieki ēdīs savus pakaišus un no tā cietīs.

Atgremotāju gadījumā konteineru skaits barībai un pakaišiem ļoti bieži pārsniedz dzīvniekiem paredzēto konteineru skaitu, tādēļ pirms pārvadāšanas veic atbilstošu plānošanu.

'''Ventilācija'''

Vissvarīgākais, lai dzīvniekiem būtu pieejama pienācīga ventilācija, izņemot dažu [[Rāpuļi|reptiļu]] gadījumā. Ventilācijai jābūt tādai, lai tās laikā dzīvnieki netiktu pakļauti spēcīgam vējam vai šļakatām. Dažos konteineru pārvadājumos, kā arī izvietojot dzīvniekus starpklājā, var tikt nodrošināta mākslīgā ventilācija.

'''Apgaismojums'''

Starpklājos un, iespējams, konteineros nodrošina pienācīgu mākslīgo apgaismojumu. Apgaismojums ļaus kopējiem labāk veikt savus pienākumus un pašiem dzīvniekiem tas var sniegt nomierinošu efektu. Uzmanīgāk ar apgaismojumu un siltumu rīkojas mazu dzīvnieku, [[Putni|putnu]] un reptiļu gadījumā.

'''Tīrīšana'''

Dzīvnieku suga un izmērs nosaka to, cik bieži jātīra aizgaldi, būri un konteineri. To tuvumā izvieto pienācīgai uzkopšanai nepieciešamos pieslēgumus, piemēram, šļūteņu pieslēguma vietas un elektrības rozetes. Tāpat ir svarīgi, lai būtu nodrošināta mazgājamā ūdens notece un netīrais ūdens neplūstu atpakaļ uz jau izmazgātajām platībām.

Visas kastes un būrus normāli tīra vismaz vienu reizi dienā. Tā kā [[Sāļūdens|sālsūdens]] ir kaitīgs daudzu dzīvnieku ādai, to lieto ar apdomību un tikai mazgājot lielus būrus. Dezinfekcijas līdzekļus, ja tos vispār izmanto, lieto ļoti taupīgi ar lielu rūpību. Visus mazākos kaķus nodrošina ar seklām kastēm, kuras piepilda ar zemi vai zāģu skaidām. Kastu saturu maina katru dienu.

'''Piederumi'''

Pirms attauvošanās no iekraušanas ostas, uz kuģa nogādā katrai dzīvnieku sugai piemērotus [[Zāles|medikamentus]] ar reisa ilgumu samērojamos daudzumos. Iekraušanas ostā uz kuģa nogādā arī normatīvajos aktos paredzētās dzīvnieku sugai un izmēram atbilstošās kaušanas pistoles. Tādus citus piederumus kā spaiņus, slotas un lāpstas piegādā tādā apjomā, lai nebūtu jāizmanto kuģa apgāde. Daudzos gadījumos uz kuģiem nav tik daudz šāda veida piederumu, lai ļautu to izmantošanu citiem mērķiem nevis kuģa darbiem. Bez pašiem piederumiem tiek nodrošināta arī to uzglabāšana, bet, medikamentu un kaušanas pistoļu gadījumā, uzglabāšana notiek telpās, kurās aizliegta nepiederošu personu ienākšana.

'''Kopēji'''

Ja pārvadā desmit vai vairāk lielu dzīvnieku galvas, kopā ar dzīvniekiem ceļo viens vai vairāki kopēji. To nepieciešamību izpēta iepriekš un izvēlas kopējus ar atbilstošām zināšanām un pieredzi. Tiek paredzēta kopēju repatriācija uz to mītnes zemi no kuģa reisa gala ostas. Kopējiem nodrošina dzīvojamās telpas, pārtiku un gultasvietu. Mazu dzīvnieku gadījumā vai maza skaita dzīvnieku gadījumā var tikt sagaidīts, ka komandas locekļi pildīs pavadoņu pienākumus. Higiēnisku apsvērumu dēļ, šādus dzīvniekus neļauj ņemt komandas dzīvojamajās telpās.

'''Zīdītāji'''

Tādi mazi dzīvnieki kā suņi, kaķi vai [[mērkaķi]] var izraisīt komandas un pasažieru interesi. Ievēro piesardzību, lai novērstu dzīvnieku ķircināšanu vai patvaļīgu barošanu ar saldumiem. Atsevišķi dzīvnieki kļūst ļoti nervozi, ja gar to būriem staigā nepazīstami cilvēki.

Redeļu kastēm un aizgaldiem jānodrošina dzīvniekiem pietiekama telpa kustībām, tajā pašā laikā sniedzot pienācīgu atbalstu kuģa šūpošanās laikā. Pati svarīgākā, īpaši zirgiem, ir pietiekoša vieta [[galva]]i.

Arī pārējie izmēri var būt ļoti svarīgi. Dažu sugu [[Antilope|antilopēm]] izbailes izraisa refleksu lēkt un ātri skriet projām. Ir bijuši gadījumi, kad šie dzīvnieki salauž savus kaklus, ja to kustību ierobežo, piemēram, būra siena. Zīdītāju redeļu kastu un aizgaldu augstumus, garumus un platumus bieži nosaka eksporta vai importa valstu normatīvie akti. Daži dzīvnieki var kļūt bīstami, ja tiem pietuvojas nepazīstami cilvēki. Priekš komandas un pasažieriem, kur tas nepieciešams, izvieto brīdinošus uzrakstus.

'''Kamieļi''' var svērt no 810 līdz 1 270 kg. Pārvadā kā klāja kravu uz kravas nosūtītāja risku. Konosamentā iekļauj frāzi &quot;kuģis nav atbildīgs par mirstību&quot;. Īsos pārgājienos, labu laikapstākļu platumos, kamieļus vienkārši piesien pie virves, kura novilkta virs klāja kuģa diametrālās plaknes virzienā. Daži no šiem dzīvniekiem ir ļoti nikni un var sakost jebkuru svešinieku, ko tie var aizsniegt. Brūces var izraisīt [[Sepse|sepsi]], tādēļ pat mazi ievainojumi jākopj rūpīgi un pēc iespējas agrāk. Pirms iekraušanas kamieļus labi padzirdina. Garākiem pārgājieniem paredz 45 litrus ūdens un bez zaļbarības arī 1,4 līdz 1,8 kg graudu dienā.

'''Liellopi''' - reisa laiks var veidot daļu no karantīnas perioda, kāds noteikts galamērķa valstī. Tādēļ ir svarīgi, lai pa ceļu apmeklētajās ostās no personāla netiktu nodotas [[infekcija]]s. Kuģi parasti ir atbrīvoti no visām pretenzijām par mirstību un konosamentā izdara attiecīgu papildinājumu.

Kopējus parasti nodrošina un to [[alga]]s maksā kravas nosūtītājs. Fraktēšanas līgumā iekļauj nosacījumus, kas kuģa īpašniekam ļauj atgūt visus izdevumus, kas radušies kopēju izmitināšanas rezultātā, tajā skaitā viņu repatriācijas izmaksas, kuras var būt ievērojamas. Tomēr ēdināšanu parasti kuģis nodrošina par brīvu. Kopēji parakstās par kuģa iekšējās kārtības noteikumu ievērošanu un ir pakļauti kapteinim, kā arī kuģa disciplīnai.
[[Attēls:Juancito.jpg|thumb|Mūlis]]
'''Zirgi un mūļi''' - parasti to pārvadāšanu reglamentē eksporta un/vai importa valsts normatīvie akti. Vidējais zirgu svars smagiem zirgiem ir 712 kg, kavalērijas zirgiem 560 kg un viegliem zirgiem 406 kg. Dzīvniekus, kuri reisa laikā salauž kājas vai iegūst citus nopietnu ievainojumus, pēc kapteiņa pavēles nokauj. Tiek pierakstītas šo zirgu īpašās pazīmes, tai skaitā īpašas pazīmes uz nagiem, un nokaušanas fakts tiek fiksēts kuģa žurnālā. Nokaušanu veic ar kaušanas pistoli. Kuģis parasti ir atbrīvots no atbildības par dzīvnieku mirstību vai ievainojumiem un konosamentam jāsatur attiecīgi ieraksti. Nekad nepieņem slapju, sapelējušu vai nepresētu sienu neatkarīgi no tā, kas to piegādā, un ķīpām jābūt pietiekoši stingri nosietām, lai tās iekraušanas laikā neizjuktu. Ēdināšanas un dzirdināšanas laikus parasti nosaka kravas nosūtītājs, kura pārstāvis bieži pavada dzīvniekus uz kuģa. Parasti zirgus un [[Mūlis|mūļus]] ēdina un dzirdina trīs reizes dienā - no rīta, pusdienlaikā un vakarā. Ņemot vērā auzu tieksmi pašām uzsilt, to izbarošana zirgiem nav izplatīta un nav gudra. Pat tad, ja zirgus piebaro ar auzām, to dara minimāli. Mirušus dzīvniekus pārmet pāri bortam pēc iespējas ātrāk, jo tie ātri piepildās ar šķebinošu gāzi, kura ir nepatīkama gan cilvēkiem, gan dzīvniekiem. Izvairās no ienākšanas ostā ar nesen mirušu dzīvnieku līķiem uz borta. Ja pastāv iespēja izvēlēties, zirgus neizvieto ar galvu pret jūrai tuvākā borta pusi.

Zirgu boksu vai aizgaldu materiālus nedrīkst aizstāt ar mazāka šķērsgriezuma un stiprības konstrukcijām nekā rekomendēts vai noteikts ar likumu. Tāda dzīvnieka, kā zirgs vai [[Liellops|govs]], svars, vētras laikā, uz boksu un aizgaldu konstrukciju materiāliem rada ievērojamu spiedienu vai pat mūru dragājamajai ierīcei līdzīgu efektu.

'''Aitas''' - pagātnē aitas tika pārvadātas nelielā skaitā un tādos pašos apstākļos kā citi lauksaimniecības dzīvnieki. Tomēr aitu pārvadāšana no [[Austrālāzija]]s uz Persijas līci ir kļuvusi ļoti izplatīta un lielākie pārbūvētie [[Lopu pārvadātājs|lopu pārvadātāji]] var vienlaicīgi uzņemt vairāk nekā 100 000 dzīvas aitas.

Tas prasa atšķirīgu barošanas tehniku. Pirms kuģa ierašanās, [[aita]]s laicīgi transportē uz iekraušanas vietai tuvumā esošu laukumu, kur to barošana tiek izmainīta līdz tās spēj iztikt ar granulētu pārtiku. Kad tas ir izdarīts, aitas ir gatavas iekraušanai. Reisa laikā bieži tiek sasniegti viena līdz divu procentu mirstības rādītāji.

'''Ziloņi''' - pārvadā kā klāja kravu uz kravas nosūtītāja risku. Konosamentā iekļauj frāzi &quot;kuģis nav atbildīgs par mirstību&quot;. Tāpat tie var tikt piesieti piemērotā vietā uz [[Rolkeris|rolkeru]] automašīnu klājiem. Pilnībā pieaudzis dzīvnieks var svērt vairāk par trīs tonnām. Šo dzīvnieku pacelšanai izmanto izmanto īpašas stropes. Pilnībā pieaugušam dzīvniekam paredz 115 litrus ūdens un 270 kg zaļbarības dienā.&lt;ref&gt;Thomas R. E., Pepper G.M. ''Thomas' Stowage. - 8th edition'' Brown, Son &amp; Ferguson, Ltd., 2018. 40. - 43. lpp. {{ISBN|9781849270793}}&lt;/ref&gt;

== Paletes ==
[[Attēls:Ceemnt_CEM_II_A-V_42,5_R_MOCNY_na_paletach.jpg|thumb|Cementa maisi sakrauti bloka sējumā un izmantojot termiski sarūkošo plēvi sastiprināti vienā vienībā uz paletes]]
'''Definīcija'''

Divu vai vairāku vienību grupēšana (parasti homogēnas dabas) un to sastiprināšana ar lentēm, līmi, termiski sarūkošo plēvi vai āboliņa lapas stropu sistēmu vienā vienībā ar pamatu (slīdplāksni vai paleti) vai tilpnē atstātām stropēm, ļauj izmantot mehānisko iekraušanas aprīkojumu, piemēram, dakšu iekrāvēja dakšas, lai vienību paceltu un pārvietotu.

Kravu grupēšanai ir sekojošas priekšrocības:
* atvieglota uzskaite;
* samazināts bojājumu skaits;
* samazināta zagšana;
* ātrāka kravas iekraušana no piestātnes kuģī un ātrāka tās izkraušana;
* padara efektīvāku vertikālās uzglabāšanas telpas izmantošanu angāros un tilpnēs, ļaujot izvietot vienības 4, 5 vai 6 kārtu augstumā (iespējams ar vajadzību pēc plauktiem). Samazinātas [[Darbaspēks|darbaspēka]] izmaksas pārvietojot starp dažādiem transporta veidiem.

Tai piemīt arī savi trūkumi:
* telpas zudums zem klājiem, kur kuģa forma neatbilst vienības formai;
* telpas zudums, ko izraisa vienā vienībā grupētu iepakojumu forma, piemēram, mucām uz paletēm;
* sagāzušās vai saspiestas vienības prasa lieku darbaspēku, lai tās salabotu, pārkrautu un uzglabātu;
* palete, stropes, slīdplāksnes, termiski sarūkošā plēve un lentes rada papildus izdevumus.

'''Palešu izmēri'''

Kopējais paletes augstums var būt no 100 līdz 150 mm atkarībā no tās konstrukcijas (viena klāja vai dubulta klājuma) un paredzētās izmantošanas (vienam reisam vai uzglabāšanai noliktavas plauktos).

Paletes klāja izmērus ietekmē vairāki faktori:
* uz tās novietojamās kravas izmērs;
* uz tās novietojamās kravas tips (mucas, maisi);
* paredzētā izmantošana, piemēram, noslēgtā ciklā [[Uzņēmums|uzņēmuma]] ietvaros, vienam reisam, iekšzemes/okeāna pārvadājumu prasības.

ISO ir izstrādājusi vairākus standarta izmērus, no kuriem Eiropā populārākie ir eiro palete (120 x 80 cm) un [[Somi|somu]] palete (120 x 100 cm).&lt;ref&gt;Palešu izmēri Vervo. Skatīts: 2023. gada 20. jūlijā&lt;/ref&gt; Apvienotajā Karalistē pastāv savi standarti, kuri ir savietojami ar ievietošanu ISO konteinerā. Uzņēmumos, tādās noslēgta cikla sistēmās kā stividoru vai noliktavu pakalpojumi, var tikt izmantoti vēl savādāki palešu izmēri.

'''Slīdplāksnes'''

Slīdplāksnes (''slip pads'' - angļu val.) var būt izgatavotas no vienas gofrēta kartona vai plastmasas plāksnes ar tādiem pašiem izmēriem kā paletei, bet ar izbīdītu &quot;lūpu&quot;, kura ļauj īpaši aprīkotam dakšu iekrāvējam satvert un uzvilkt slīdplāksni uz tā plakanās lāpstas. Tādējādi ar vienību uz slīdplāksnes apietas tieši tāpat kā ar paleti, tikai dakšu iekrāvējam jāpievieno īpašs slīdplāksnēm paredzēts aprīkojums.

Šādas sistēmas priekšrocības ir:
* salīdzinot ar paletēm ietaupīta telpa. Dažkārt tas ir īpaši svarīgi, piemēram, zemos starpklājos un konteineros. Slīdplāksnes var būt lētākas par paletēm;
* mazāks uzglabāšanas laukums, ja tās nelieto.

Trūkumi ietver:
* slīdplāksnes var viegli sabojāt. Ja &quot;lūpa&quot; ir noplēsta, mehāniskajam iekraušanas aprīkojumam nav aiz kā aizķerties;
* darbībai ar tām nepieciešama līdzena virsma bez šķēršļiem;
* pacelšanai un pārvietošanai nepieciešams īpašs slīdplāksnēm paredzēts aprīkojums. Parasti tām var tuvoties un strādāt tikai no vienas puses, kur ir izvirzītā &quot;lūpa&quot;.

'''Grupēšana'''

Krava pēc iespējas precīzāk atbilst paletes vai slīdplāksnes izmēriem. Krava, kura pārkaras pāri paletes klājam, var būt par cēloni vairākām problēmām:
* pārmērīgs spiediens uz zemākajām kravas kārtām, īpaši tām, kuras saskaras ar paletes malu. Pārvadāšanas laikā radītie g spēki var likt paletes malai iespiesties kravā, īpaši maisiem un kartona kastēm, tādā veidā bojājot to saturu.
* kravas nostiprināšana uz paletes var būt apgrūtināta vai pat neiespējama;
* risks, ka paletes saturs aizķersies aiz blakus esošās kravas vai paletes vienības, kļūstot ieķīlēts vai iestrēdzis krāvumā.

Līdzīgi, ja kravas vienība ir pārāk maza paletes klājam, tās nostiprināšana uz paletes kļūst mazāk efektīva, kā arī samazinās kuģa starpsienu, konteinera sienu vai citas kravas iespējas atbalstīt paletes kravu no sāniem.

Paletes un tās kravas kopējais augstums ir tāds, lai attālums no tās augšas līdz telpas [[griesti]]em būtu vismaz:
* 50 mm starp kravas augšu un konteinera griestiem vai durvju ailu;
* 150 mm starp augšējās paletes augšu un tuvāko zemklāja šķērsli tilpnē vai starpklājā.

'''Sastiprināšana'''

Krava uz paletes var tikt nostiprināta ar vairākiem paņēmieniem.

'''Lentes''' tiek gatavotas no sintētiskajām šķiedrām vai tērauda. Tām jāiet cauri paletei zem augšējā klāja netraucējot mehāniskajam iekraušanas aprīkojumam. Dažas kravas ir jāaizsargā no lentu izraisītām punktveida slodzēm, ko var izdarīt ar izlietotajiem separācijas un fiksācijas materiāliem, vecu kartonu vai izmantojot īpaši šim nolūkam paredzētu aprīkojumu.

Tērauda lentes var nebūt piemērotas nostiprinot kravu, kura var mainīt savu formu pieskaroties, piemēram, maisus vai teleskopiskas kartona kastes. Sintētiskās šķiedras, īpaši neilons, var izstiepties un ļaut cietām vienībām atsevišķos gadījumos pārvietoties.

'''Tīklus''' parasti izgatavo no polipropilēna un tie ļauj nostiprināt uz paletes neērtas formas iepakojumus.

Lai nostiprinātu regulāras formas kartona kastes vai maisus, var izmantot '''līmi'''. Tai jābūt izturīgai pret sānisku spēku, bet ar nelielu pretestību vertikālam spēkam, kad paletes kravu izformē. Šim nolūkam piemērots ir 5% dekstrīna [[šķīdums]].

Plastmasas '''termiski sarūkošo plēvi''' (caurspīdīgu) aptin ap paletes kravu un pēc tam karsē, lai tā sarautos vietā. Dažu tipu plastmasas ietinamo materiālu var tīt uz kravas bez vajadzības to sildīt. Var tikt izmantota vairumam kravu un nodrošina aizsardzību pret netīrumiem un zagšanu.

'''Bloka sējums'''. Izmanto kravas vienībām, kuras var izvietot uz paletes tā, lai tiktu pilnībā aizpildīta paletes virsma. Šajā paņēmienā katras kārtas vienības izvieto savādākā &quot;zīmējumā&quot; nekā augstāk vai zemāk esošajās kārtās, nodrošinot kustības ierobežošanu līdzīgā veidā kā [[Ķieģelis|ķieģeļu]] sienā. Katrai nākamajai kārtai izmanto citu vienību izvietojumu jeb &quot;zīmējumu&quot;, lai zemāk esošās kārtas vienības saistītu tām paredzētajās vietās.

'''Paletes iespaids'''

Tāpēc, ka palete paceļ kravu par apmēram 150 mm no tilpnes klāja, tā paceļ arī kravas smaguma centru, kura izmaiņu atsevišķos gadījumos jāņem vērā. Paletes aizņem par aptuveni 10 līdz 14[[Procents|%]] vairāk vietas nekā separācijas un fiksācijas materiāli.

Ja augstuma starp klājiem, tilpnes augstuma vai konteinera iekšējā augstuma dalījums ar piekrautu palešu augstumu neveido veselu [[Cipars|ciparu]], var tikt zaudēta augšpusē esošā telpa. Savukārt, ja paletes tiek formētas uz piestātnes, dažos gadījumos to kopējo augstumu var pielāgot tā, lai tas atbilstu konkrēta kuģa kravas telpu augstuma prasībām. Dažkārt starpklāju augstumu projektē &quot;draudzīgu&quot; paletizētām kravām.

Krava uz paletēm var tikt izvietota tā, lai paletes būtu piemērotas pārvadāšanai atdzesētā vai saldētā veidā, tomēr ņem vērā arī citus apstākļus:
* paletes kravas izvietojums vai tās sastiprināšanas materiāli nedrīkst ierobežot gaisa plūsmu cauri kravai (ja nepieciešams) vai ap to;
* ja tiek izmantotas divu ieeju paletes, tad tās izvieto tā, lai gaisa plūsmu neierobežotu paletes konstrukcijas;
* paletes klājs var būt perforēts vai redeļveida, lai ļautu brīvu kontrolētas temperatūras gaisa kustību. Tas ir sevišķi svarīgi kravām, kuru iepakojums pieļauj vertikālu gaisa plūsmu cauri tā saturam, piemēram, augļiem.

'''Pārvietošana un izvietošana'''

Palešu izvietošanai vispiemērotākais ir plakans laukums bez šķēršļiem, kāds parasti arī ir kuģa klājs. Tās nekad neievelk iekšā krāvumā vai ārā no tā bez pacelšanas - šādi rīkojoties palete sabruks (īpaši vienam reisam paredzētā) padarot turpmāku pārvietošanu un uzglabāšanu grūtu vai vispār neiespējamu. Kuģiem, kuri būvēti nedomājot par palešu pārvietošanu, piemēram, bez līdzenām starpklāja lūku apmalēm, var būt nepieciešama apjomīga sagatavošana pirms iekraušanas sākšanas:
* paredz pagaidu koka rampas pāri lūku apmalēm;
* tiek novākti tādi klāja šķēršļi kā acs skrūves, balsti u.c.;
* konstruē tiltus pāri sateču akām vai pat ieklāj taisnu klāju, ja paša kuģa klājs ir pārāk izliekts;
* ar metāla plātnēm veic lūku vāku, dubultdibena klāja un starpklāja pagaidu stiprināšanu, lai pēdējie izturētu dakšu iekrāvēju ass slodzi;
* kad dakšu iekrāvējs pārvieto kravu, punktveida slodzes var būt ļoti lielas, tādēļ pārliecinās vai tās nepārsniedz klasifikācijas sabiedrību&lt;ref&gt;Organizācija, kas atzīta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Regulu (EK) Nr. 391/2009 par kopīgiem noteikumiem un standartiem attiecībā uz organizācijām, kas pilnvarotas veikt kuģu inspekcijas un apskates&lt;/ref&gt; atļautās vērtības (parasti izteiktas tonnās uz kvadrātmetru).

Kravas izvietošanu kuģī plāno ņemot vērā palešu izmērus un stiprību. Divu ieeju paletes un slīdplāksnes izvieto tā, lai dakšu iekrāvējam vienmēr būtu vieta, kur nostāties, pirms paletes vai slīdplāksnes pacelšanas. Īpaši svarīgi tas ir, ja kuģis izkrauj kravu vairāk nekā vienā ostā un šādu virzienu, kādā dakšu iekrāvējam jānostājas, sauc par palešu plūsmas līniju (''flowline'' - angļu val.). Plūsmas līniju kravas plānā atzīmē ar bultiņām.

Ja tūlīt zem kravas lūkas atvēruma atrodas ciešs palešu krāvums, kravas plānā skaidri iezīmē tās atslēgas paletes, kuras jāizceļ pirmās, lai piekļūtu atlikušajai kravai un varētu sākt izmantot mehāniskos kraušanas līdzekļus. Izkraušanas atvieglošanai, šīs paletes, vairumā gadījumu, pēc iekraušanas atstāj ar visām stropēm.

Ar paletizētām kravām separācijas un fiksācijas materiālus izmanto minimāli un to [[Garums|garumu]] cenšas izvēlēties īsu, lai netraucētu un nebojātu mehāniskos līdzekļus, izvietoto kravu un iekraušanu operāciju kā tādu. Dažreiz krāvumā nepieciešams ievietot vertikālas saplākšņa, skaidu plātnes vai gofrēta kartona loksnes, lai nepieļautu vienas paletes kravas bloķēšanos ar nākamo, tādā veidā apgrūtinot izkraušanu. Izmantojot mehāniskos kraušanas līdzekļus zem klājiem, ir svarīgi, lai klāji būtu brīvi no šķēršļiem: atkritumiem, vaļīgiem separācijas un fiksācijas materiāliem.

'''Palešu formēšana piestātnē'''

Kad paletes tiek formētas uz piestātnes, pievērš uzmanību, lai to konosamenti netiktu sajaukti vietām. Paletes kravas marķēšanu veic vismaz no divām pusēm. Ģenerālās kravas un palešu miksēta iekraušana vai izkraušana ir pilnīgā pretrunā mehanizēta darba mērķim, tas ir, ātrai kravas iekraušanai vai izkraušanai ar mehāniskiem līdzekļiem un samazinātam krāvēju skaitam. Tāpat ir lielāka iespējamība, ka krava var iestrēgt krāvumā un tikt bojāta.

'''Atsevišķas, lielākas vienības'''

Ja izmēra, formas vai citu iemeslu dēļ kravu nevar izvietot uz paletes, dažkārt to var modernizēt pārvietošanai un izvietošanai ar mehāniskiem līdzekļiem. To var izdarīt vairākos veidos.

Zem kravas iepakojuma vai kastes var tikt nostiprināta vienpusēja palete vai šķēršļi. Ir nepieciešami vismaz divi šķēršļi, kas izvietoti tādā attālumā viens no otra, lai ļautu iebīdīt dakšu iekrāvēja dakšas. Minimālais vienpusējās paletes vai šķēršļu augstums ir 50 mm, bet piemērotāks ir 65 mm augstums. Tāpat iepakojumus var sagrupēt vienā vienībā tā, lai starp tiem paliktu brīva vieta dakšu iekrāvēja dakšām. Tipiskas preces, kuras ir piemērotas šādam paņēmienam, ir lietņi un ķieģeļi.

'''Iepriekšēja stropēšana'''

Iepriekšēju stropēšanu izmanto, lai palielinātu kravas iekraušanas un/vai izkraušanas ātrumu. Paņēmienu izmanto arī, lai krāvumā, zem lūkas atvēruma, izveidotu caurumu, kurā pēc tam nolaist dakšu iekrāvēju. Iekraušanas laikā kravu izvieto tilpnē un katru vienību atstāj aptvertu ar stropēm tā, lai izkraušanas ostā atliktu tās tikai uzlikt uz āķa un kravu izcelt.

Gadījumā ar platām kravas lūkām vai tad, ja vienu tilpni nosedz divi kravas lūkas vāki, iepriekšējas stropēšanas priekšrocības izpaužas visspilgtāk. Šauras lūkas ar plašām un segtām zemklāja telpām gar bortiem, nav pārāk piemērotas, jo sastropēto kravu nevar nolaist ar āķi tieši tai paredzētajā pozīcijā.

Tiek pazaudēta zināma telpas daļa (iespējams 10 vai pat 15%), bet to parasti atsver iegūtais kravas operāciju veikšanas ātrums. Ja kravu stropē bez paletēm, tad telpas zudums ir mazāks un stropu izmaksas arī mazākas nekā paletēm.

'''Materiāls'''

Stropes, kuras atstāj tilpnē, var tikt izgatavotas no jebkāda materiāla:
* ķēdes;
* [[virve]]s;
* tērauda troses;
* plakana, sintētiska materiāla.

Dažos gadījumos izmanto arī tīklus, [[Grozs|grozus]] vai preču kastes. Preču iekraušanai izmanto piemērota materiāla stropes.

'''Maisiem''' izmanto āboliņa lapas stropu sistēmu no dabīgo vai sintētisko šķiedru virvēm un stropēm.

'''Papīra un avīžu ruļļus''' iekrauj ar platām, sintētiskām stropēm vai riņķveida stropēm, kuras bieži izmanto pāros.

'''Zāģmateriāliem''' izmanto tērauda troses vai plakana, sintētiska materiāla sažņaudzošas stropes. Ja izmanto plakanas, sintētiska materiāla stropes, lai izvairītos no nopietniem berzes bojājumiem sliktos laikapstākļos, starp kravas vienībām ievieto šķēršļus un separācijas materiālus.

'''Kartona kastes, iepakotas preces, ķīpas un celulozi''' iekrauj ar plakanām, sintētiska materiāla stropēm. Izmanto arī virves vai tērauda troses stropes.

'''Tērauda produktiem''' izmanto dažādus paņēmienus atkarībā no svara, vienību formas un iespējamajiem pacelšanas punktiem. Apaļām tērauda [[Caurule|caurulēm]] bieži izmanto divas plakanas, sažņaudzošas stropes, kuras pie tam atstāj tilpnē ar visu kravu. Turpretī tērauda plāksnei normāli izmanto tērauda troses vai ķēdes stropes.&lt;ref&gt;Thomas R. E., Pepper G.M. ''Thomas' Stowage. - 8th edition'' Brown, Son &amp; Ferguson, Ltd., 2018. 44. - 49. lpp. {{ISBN|9781849270793}}&lt;/ref&gt;

=== Iekraušana ===
[[Attēls:US_Navy_100202-N-7918H-109_Seabees_assigned_to_Navy_Cargo_Handling_Battalion_(NCHB)_1_and_13_at_Naval_Station_Guantanamo_Bay,_Cuba,_use_a_millennia_military_vehicle_(MMV)_to_load_pallets_of_supplies.jpg|thumb|Paletes ar kartona kastēm iekraušana izmantojot stropes]]
Iekraujot pārliecinās, ka stropu acis tiek atstātas pieejamā pozīcijā virs kravas, tad tās, izkraušanas laikā, ir gatavas tūlītējai aizāķēšanai. Izkraujot pievērš uzmanību, lai acis no divām blakus esošām vienībām netiktu saāķētas kopā ticot, ka tās ir no vienas un tās pašas vienības.

Ir svarīgi, lai kravas operāciju laikā iepriekš sastropēta krava paliktu neskarta un nesadalītos neuzmanīgas izkraušanas dēļ. Ja iepriekš sastropēta krava izjūk, nekavējoties ir vajadzīga darbietilpīga operācija, lai aizvāktu kravu, un iepriekšējas stropēšanas priekštocības tiek pilnībā pazaudētas augstāku darbaspēka izmaksu un pazaudēta [[Laiks|laika]] dēļ.

Iepriekš sastropētas vienības formē ar vienādu maisu, kartona kastu vai cita iepakojuma skaitu, jo tad ir vienkāršāk vest uzskaiti. Uzmanās, lai netiktu sajaukti konosamenti.

Iekraujot tādus trauslus priekšmetus kā kartona kastes vai mazas redeļu kastes, stropu garumam jābūt pietiekamam, lai novērstu sastropētās kravas saspiešanu un sagraušanu. Lai netiktu pārsniegta drošā darba slodze vai citi ierobežojumi, izvēlas pietiekoši stipras stropes un pārbauda to krāsu kodus. Mazi, piemēram, sāls, maisi var tikt samesti lielākos īpašas konstrukcijas maisos. Šādu iepriekšējas stropēšanas paņēmienu plaši izmanto [[Rietumāfrika|Rietumāfrikā]].&lt;ref&gt;Thomas R. E., Pepper G.M. ''Thomas' Stowage. - 8th edition'' Brown, Son &amp; Ferguson, Ltd., 2018. 49. lpp. {{ISBN|9781849270793}}&lt;/ref&gt;

== Konteineri ==
[[Attēls:Storage container NNHS.agr.jpg|thumb|20 pēdu augstais konteiners. Apakšpusē redzamas kabatas dakšu iekrāvēja dakšām]]
{{Pamatraksts|Tvertne}}
'''Ievads'''

Lai arī ir daudzi agrāki mēģinājumi ieviest konteinerus, šodien pazīstamo jūras konteineru tāljūras pārvadājumos sāka izmantot 1960. gadu beigās. Pirmos ar nolūku būvētos ligzdu konteinerkuģus ieviesa Ziemeļatlantijas maršrutos 1966. gadā un 1970. gadu sākumā konteinerkuģus izmantoja lielākajā daļā pasaules galveno [[tirdzniecība]]s maršrutu. Šie maršruti drīz tika pilnībā konteinerizēti izspiežot ģenerālās kravas kuģus. Kravas, kuras nevarēja konteinerizēt, turpināja pārvadāt ConRO kuģi.

Pārvadājumus uz un no attīstības valstīm bez pietiekamas infrastruktūras, lai apkalpotu ligzdu konteinerkuģus, uzsāka konteinerizēt 1970. gados. Sākotnēji izmantoja parastus kuģus, vēlāk daudzfunkciju [[Rolkeris#ConRO|ConRo]], bet beigās ieviesa krānu ligzdu konteinerkuģus, kuri ļauj kravas operācijas veikt efektīvāk pat tad, ja ostas infrastruktūra ir ierobežota.

Konteineru operāciju priekšrocības salīdzinot ar ģenerālajām kravām ir samazināts laiks, ko kuģis pavada ostā un no tā izrietoša efektīvāka piestātņu izmantošana, uzlabotas pārkraušanas un intermodālās operācijas, samazināts piegādes laiks starp ražotāju un [[Patērētājs|patērētāju]], mazāk fiziskas pārkraušanas, kas noved pie mazāka skaita bojājumu, uzlabota drošība, kas nozīmē samazinātu zādzību skaitu, aizsardzība pret laikapstākļiem un citiem ārējiem apstākļiem, kvalitātes kontrole, lai uzlabotu ātri bojājošos kravu uzglabāšanas termiņu, uzlabota darba drošība un samazinātas uzskaites izmaksas.

Katras priekšrocības relatīvais svarīgums ir atkarīgs no konkrētiem apstākļiem. Kuģu īpašniekiem uzlabotā [[Efektivitāte (ekonomika)|efektivitāte]] padarīja ģenerālās kravas kuģus neekonomiskus ar izņēmumiem dažos specializētos gadījumos. To neietekmēja tikai augstākas ekspluatācijas izmaksas, bet arī tas, ka vērtīgākās kravas, par kurām maksāja lielāku frakts maksu, aizplūda uz konteineru tirgu, atstājot ģenerālās kravas kuģiem mazas vērtības un mazas frakts maksas kravas.

Kravas nosūtītājam priekšrocības bija daudz izteiktākas. Sistēma, kura nogādāja kravu no durvīm līdz durvīm ar minimālu bojājumu un zudumu risku, klientos raisīja simpātijas, kas arī bija galvenais konteinerizācijas dzinējspēks. Sekojoši konteinerus šobrīd izmanto pasaules tirdzniecības maršrutos, pat tajās valstīs, kur [[infrastruktūra]] ir ierobežota vai kur tradicionālo stividorpakalpojumu cenas vēl joprojām ir zemas.

Ģenerālās kravas kuģu pazušana no pasaules galvenajiem tirdzniecības maršrutiem palīdz izskaidrot, kādēļ dažas, pārvadāšanai noslēgtā kastē slikti piemērotas kravas, vienalga ir tikušas konteinerizētas. Kravas izvietošanas principi attiecas uz kravu konteinerā tādā pašā mērā kā tie attiecas uz ģenerālo kravu. Tik un tā ir nepieciešama nesavietojamu kravu segregācija, lai izvairītos no piesārņošanas, bīstamām [[Ķīmiskā reakcija|reakcijām]] vai vienas kravas sabojāšanas ar citas kravas smaku. Lai izvairītos no kravas pārvietošanās vai berzes izraisītiem bojājumiem, tāpat kā ar ģenerālajām kravām, ir nepieciešama tās pienācīga nostiprināšana konteinerā. No svīšanas radītiem bojājumiem un izgarojumu uzkrāšanās izvairās pareizi kravu ventilējot. Atsevišķas kravas reisa laikā uzrauga, lai pārliecinātos, ka tiek uzturēti pareizi pārvadāšanas apstākļi.

Konteinera piepildīšanu ar kravu sauc par pielādēšanu, bet tā atbrīvošanu no kravas par izlādēšanu, tādā veidā ļaujot lietot terminu &quot;iekraušana&quot; attiecībā uz konteinera novietošanu kuģī.

'''Svars'''

Ilgu laiku ir pastāvējušas bažas, ka konteineru svars var būt neprecīzs, aptuvens vai ar nolūku nepareizi deklarēts (līdz pat 20%), tādējādi atstājot nopietnas sekas uz kuģu noturību, kā arī sauszemes transportu un termināla iekārtām, apdraudot personālu visos transporta veidos. Šīs bažas ir rezultējušās Starptautiskās konvencijas par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras (''International Convention for the Safety of Life at Sea (SOLAS)'' - angļu val.) VI nodaļas 2. noteikuma papildināšanā, kas padara obligātu visu konteineru svēršanu pirms nogādāšanas iekraušanai kuģī. Konteineru svaru nosaka vai nu tos nosverot pēc pielādēšanas, vai arī pieskaitot visa satura svaru tukša konteinera svaram.

Kravas nosūtītāja pienākums ir nosvērt visu konteineru vai tā saturu ar sertificētām un kalibrētām iekārtām. SOLAS papildinājums nosaka, ka jānorāda un jānosauc konkrēta persona, kura kravas nosūtītāja vārdā ir pārbaudījusi svara aprēķinu. Pārbaudīto bruto svaru deklarē parakstītā dokumentā, kuru iesniedz kuģniecībai. Konteinerus bez šāda dokumenta kuģī neiekrauj.

'''ISO konteineri'''

Kad pirmo reizi projektēja konteinerus un izvēlējās to izmērus, tika ņemti vērā dažādi faktori. Tie ietvēra sauszemes transportu reglamentējošos noteikumus valstīs, kur konteinerus lietotu, konkrētajā tirdzniecības maršrutā pārvadājamās kravas dabu un, īpaši, attiecību starp svaru un tilpumu. Sākotnējie pārvadātāji izstrādāja 20, 24, 27, 35 un 40 [[Pēda (mērvienība)|pēdas]] garus konteinerus ar 8 pēdu platumu un augstumu. Tomēr, konteinerizācijai attīstoties, kļuva acīmredzams, ka industrijai vajag kaut kādu vienotības līmeni un Starptautiskā standartizācijas organizācija (''International Organization for Standardization (ISO)'' - angļu val.) rekomendēja virkni konteineru ārējo un iekšējo izmēru kopā ar pieļaujamo bruto svaru. Vairums mūsdienu konteineru ir 20' vai 40' gari, 8' plati, bet to augstums var mainīties no 8' līdz 9'6&quot; (augstais konteiners). 8' augstas vienības kļūst aizvien retāk sastopamas.

'''Citi konteineri'''

Pastāv noteikti tirdzniecības maršruti, piemēram, no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] rietumu krasta uz Havajām, kur izmanto gan 24', gan 45' konteinerus. 53' vienības ir plaši izplatītas ASV iekšējā tirdzniecībā. Tā kā šie konteineri bija projektēti izmantošanai uz dzelzceļa un ceļa, 53' vienības ir neizturīgākas konstrukcijas nekā jūrai paredzētie konteineri, tomēr ir sastopami arī 53' konteineri, kuri būvēti izmantošanai jūrā. Neskatoties uz to, kravu nosūtītāji reti izvēlās 53' vienības kravu pārvadājumiem jūrā. Tādēļ, saņemot piedāvājumu transportēt 53' konteineru, tiek novērtēts vai konteiners ir būvēts iekšzemes lietošanai vai arī ir pastiprināts un sertificēts pārvadāšanai pa jūru. Dažās vietās, piemēram, Ziemeļjūrā, sastopami 45' konteineri un citur 48'.

'''Konstrukcija'''

Konteinera stiprība koncentrēta tā grīdā un stūru stabos. Sienas, durvis un [[jumts]] nodrošina zināma līmeņa stiprību, bet šīs daļas var tikt bojātas pieliekot punktveida slodzi, piemēram, no kravas, kas izvietota blakus konteineram un spiež pret tā sienu. Ligzdu kuģī izvietots konteiners ir labi aizsargāts no citu kravu bojājumiem, bet vienības potenciāli vājos punktus apsver, ja to pārvadā ģenerālās kravas kuģī kopā ar citu kravu. Līdzīgi konteinera vājās un stiprās vietas ņem vērā, ja to nostiprina nevis ar tam speciāli paredzētiem līdzekļiem, bet ar tērauda trosēm un talrepiem.

Konteinera rāmis un grīdas šķēršļi būs izgatavoti no tērauda, bet sienas, durvis un griesti var būt no tērauda, alumīnija, stikla šķiedras/saplākšņa vai pēdējo trīs kombinācijas. Konteinera iekšējā grīda, kuru balsta šķēršļi, var būt no koka vai, īpaši refrižeratorkonteineru gadījumā, no iepriekš izlocītas alumīnija konstrukcijas. Alumīnija konteineru sienas parasti ir daļēji vai pilnībā izklātas ar saplāksni. Vairums konteineru ir apgādāti ar iekšpusē izvietotiem nostiprināšanas punktiem. Tie var būt D formas [[Gredzens (ģeometrija)|gredzeni]] grīdās un/vai sienās, tomēr šādi punkti var nebūt pārāk izturīgi.

Lielākajā daļā konteineru ir iebūvētas ISO izmēriem atbilstošas kabatas dakšu iekrāvēja dakšām. Šādas kabatas primāri izmanto konteinera pacelšanai, kamēr tas ir tukšs, bet tās neizmanto pilna konteinera pacelšanai.&lt;ref&gt;Thomas R. E., Pepper G.M. ''Thomas' Stowage. - 8th edition'' Brown, Son &amp; Ferguson, Ltd., 2018. 51. - 52. lpp. {{ISBN|9781849270793}}&lt;/ref&gt;

=== Tipi ===
[[Attēls:Container_【_42U1_】_TRIU_044668(0)---No,1_【_Pictures_taken_in_Japan_】.jpg|thumb|Atvērtas augšpuses konteiners]]
Pastāv daudzi ISO konteineru tipi, bet izplatītākie aprakstīti zemāk.

'''Sausais vai vispārējas nozīmes'''

Izplatītākais konteiners. Sauso konteineru izmanto ģenerālajām kravām jeb precēm, kuru ielādēšana konteinerā vai izlādēšana no tā, neprasa specializētu aprīkojumu.

'''Atvērtas augšpuses'''

Vienība bez stingra jumta, bet ar izņemamiem jumta atbalstiem un brezenta vai cita materiāla pārklāju aizsardzībai no nelabvēlīgas laikapstākļu ietekmes. Parasti izmanto ļoti smagai kravai, kuru var ievietot konteinerā tikai ar [[Celtnis|celtni]] no augšas, vai arī priekš vispārējas nozīmes konteinera pārāk augstām kravām. Dažreiz tiek izmantots vispārējas nozīmes konteinera vietā, bet tad pievērš uzmanību tam vai pārklājs ir pienācīgi nostiprināts un ūdensdrošs.

'''Pusaugstais'''

Arī aprīkots ar brezenta pārklāju. Pusaugsto (''half-height'' - angļu val.) konteineru izmanto tādu liela blīvuma kravu pārvadāšanai kā metālu lietņi un tā konstrukcija ir pastiprināta.

'''Platforma'''

Par platformu (''Flat Rack'' - angļu val.) sauc konteineru bez malējām sienām, bet ar nolaižamām gala sienām vai stūru stabiem. Bieži izmanto lielām un/vai smagām kravām, kuras iekļaujas konteinera [[Gabarīts (transports)|gabarītos]] un tādējādi var tikt iekrautas ligzdu tilpnēs vai uzglabātas konteineru krāvumos krastā. Uz platformas var izvietot arī ārpus konteinera izmēriem izejošas kravas, piemēram, platākas un/vai augstākas preces, bet tad šo apstākli ņem vērā plānojot konteinera izvietošanu.

Platformas ir projektētas smagām kravām, kuras izraisa koncentrētas slodzes uz grīdu, un parasti ir aprīkotas ar izturīgiem kravu stiprināšanas punktiem, kā arī ligzdām sānu statņiem. Nolaižamās gala sienas vai stūru stabi ļauj vairākas platformas sastiprināt kopā, lai tukšās vienības pārvadātu kā vienu konteineru.

'''Grīda'''

To veido konteinera grīda ar stūru stiprināšanas caurumiem, bet bez pašiem stūru stabiem. Vienīgais veids, kā pacelt grīdu (''platform'' - angļu val.) ar konteineru celšanas rāmi (''spreader'' - angļu val.), ir izmantot šim nolūkam īpaši izgatavotas tērauda troses vai ķēdes starp konteineru celšanas rāmja tvistlokiem (''twist-lock'' — angļu val.) un grīdas tvistloku caurumiem. Virs grīdas nav iespējams izvietot citu vienību, tādēļ tās ir piemērotas izvietošanai tikai pašā augšā.

Grīdas un platformas ligzdu kuģī var tikt grupētas kopā, lai izveidotu starpklāju tādu preču izvietošanai zem klāja, kuras ir pārāk lielas priekš vienas vienības.

'''Integrālais refrižeratorkonteiners'''

Vairākumam refrižeratorkonteineru ir integrāla saldējamā mašīna, kuru ieštepselē kuģa elektriskajā tīklā. Terminālī konteineru ieštepselē krasta barošanas tīklā. Refrižeratorkonteinerus izmanto pārtikas produktu pārvadāšanai, sākot ar atdzesētiem augļiem vai [[Šokolāde|šokolādi]] un beidzot ar dziļi saldētu gaļu vai zivīm. Papildus tos izmanto arī dažu medikamentu un bīstamo kravu pārvadāšanai, ja tām nepieciešama temperatūras kontrole.

'''Lūkas refrižeratorkonteiners'''

Mūsdienās ļoti reti sastopami un tika izmantoti dažos tirgos (īpaši [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] un Austrālijā), kad tos pirmo reizi konteinerizēja. Konteinerus pārvadāja zem klāja un ar gaisa kanāliem pieslēdza kuģa centrālajai saldējamajai mašīnai. Terminālī, pirms iekraušanas un pēc izkraušanas, tiem vajadzēja uzspraužamus blokus vai lūku (''port-hole'' - angļu val.) torņus atdzesēšanas uzturēšanai.

'''Aizsargatmosfēras refrižeratorkonteiners'''

Pēdējos gados atdzesētu kravu, īpaši augļu, uzglabāšanas laiks ir ievērojami pieaudzis, ja tie pārvadāti aizsargatmosfērā. Tehnoloģija, kuru attīstīja kuģos - refrižeratoros, tagad ir pieejama arī īpašos refrižeratorkonteineros.

Refrižeratorkonteineri ir projektēti tikai temperatūras uzturēšanai, tādēļ, pirms to pielādēšanas, krava tiek atdzesēta līdz piemērotai temperatūrai. Tehnika nav paredzēta kravas temperatūras samazināšanai no apkārtējās vides temperatūras. Refrižeratorkonteineri var tikt izmantoti arī tīru ģenerālo kravu pārvadāšanai, īpaši, nogādājot atpakaļ tukšos konteinerus. Pielādējamā konteinera kravu izvēlas pietiekami rūpīgi, lai nepastāvētu iespēja to sabojāt ar smaku, kas refrižeratorkonteineru var padarīt neizmantojamu [[pārtika]]s pārvadāšanai.

'''Tanks'''

Tanka konteinerus izmanto plaša spektra lejamkravu pārvadāšanai, sākot ar pārtikas produktiem, piemēram, augļu [[Sula|sulu]], vīnu vai alkoholu, un beidzot ar tādām kaitīgām vai nekaitīgām precēm, kā sašķidrinātās gāzes. Tie var tikt sildīti vai atdzesēti.

Lielākā daļa tanku pieder vai tos apkalpo kravas nosūtītājs un/vai specializēts tanku operators, tādēļ tos pārvadā kā kravas nosūtītājam piederošu līdzekli. Tomēr atsevišķi konteinerkuģu līnijas apkalpojošie uzņēmumi, noteiktos tirgos, piemēram, skotu [[viskijs]], rums, piedāvā savus tankus.

'''Beramkravu'''

Sauso beramkravu konteiners atgādina vispārējas nozīmes konteineru ar pielādēšanas lūkām jumtā, durvīm vienā galā un izlādēšanas lūku otrā galā vai durvīs. To var izmantot beramkravām vai ģenerālajām kravām. Lai izlādētu beramkravas, konteineru novieto uz pašizgāzēja.

'''Ventilējamais'''

Ventilējamos konteinerus izmanto kravām, kurām pārvadāšanas laikā nepieciešama ventilācija, piemēram, zaļajām kafijas pupiņām. Šīs populārās kravas dēļ, ventilējamos konteinerus bieži dēvē par [[kafija]]s konteineriem. Ventilācijas galerijas gar apakšējām un augšējām sānu sliedēm ir konstruētas, lai izvairītos no ūdens iekļūšanas, tādēļ vienības vienlīdz labi var tikt izmantotas ģenerālo kravu pārvadāšanai.

'''Atvērto sānu'''

Atvērto sānu konteiners ir ideāls kravām, kuras jāiekrauj no sāna, piemēram, garām precēm vai kravām, kurām nepieciešama ventilācija. Pie tādām var pieskaitīt svaigus [[Dārzenis|dārzeņus]] un lopus. Kravas atbalstu no sāniem var nodrošināt stieņi vai metāla restes ar brezenta pārklāju aizsardzībai no nelabvēlīgiem laikapstākļiem.

'''Sānu durvju'''

Šis konteineru tips vienlaicīgi nodrošina piekļuvi no sāniem un noslēgta konteinera drošību. Tas ir ideāls pielādēšanai un izlādēšanai, kamēr pats atrodas uz dzelzceļa platformas.

'''Spoļu pārvadātājs'''

Platformas veids ar speciāliem stiprinājumiem, kurš piemērots tērauda spoļu pārvadāšanai bez nepieciešamības pēc darbietilpīgas spoļu bloķēšanas vietā.

'''Ventilatora'''

Ventilatora konteiners (''fantainer'' - angļu val.) vai ventilatora kaste ir paredzēta pret kondensācijas radītām problēmām uzņēmīgu kravu pārvadāšanai. Tas ir vispārējas nozīmes konteiners ar līdzīgiem iekšējiem izmēriem, bet ar iespēju to ātri pārvērst par ventilatora konteineru. Konteinera durvju augšpusē ir lūka ar iemontētu nosūces ventilatoru, kurš ir pieslēgts elektriskās barošanas avotam, ja vienību izmanto kā ventilatora konteineru. Šajā režīmā kravu izvieto uz paletēm, kuras veido dubulto grīdu un rada gaisa kanālu zem kravas. Apkārtējās vides temperatūras gaisu iesūc grīdā ar nosūces ventilatoru caur perforējumu priekšpuses slieksnī.

'''Apģērbu'''

Parasti 40' augstais konteiners ar iekšpusē iebūvētām sliedēm drēbju pakarināšanai. Tiek pievērsta uzmanība, lai nodrošinātu, ka [[Apģērbs|apģērbu]] konteinera (''garmentainer'' - angļu val.) sliedes nav pārslogotas, jo tās var pārlūzt.

'''Elastīgais tanks'''

Lejamkravu iepakojums, kas piemērots nekaitīgu šķidrumu (pārtikas un citu) pārvadāšanai. 20' ISO konteinerā ievietots tukšs elastīgais tanks (''flexitank'' - angļu val.) pārvērš sauso konteineru šķidruma konteinerā ar tilpību no 10 000 līdz 24 000 litriem atkarībā no šķidruma īpatnējā svara un konteinera kravnesības. Elastīgos tankus var izmantot, lai pārvadātu gan tādus pārtikas šķidrumus kā [[vīns]], augļu sula, augu eļļas, zivju eļļa u.c., gan tādus nepārtikas produktus kā mazgāšanas līdzekļi, nekaitīgas smērvielas, drukas tintes, ūdens bāzes krāsas u.c. Izmantojot elastīgo tanku, pievērš uzmanību vai tā ievietošana un uzpildīšana ir pareiza un nenotiek auduma aizķeršanās un/vai pārspiešana, kura var izraisīt noplūdi.&lt;ref&gt;Thomas R. E., Pepper G.M. ''Thomas' Stowage. - 8th edition'' Brown, Son &amp; Ferguson, Ltd., 2018. 53. - 54. lpp. {{ISBN|9781849270793}}&lt;/ref&gt;

=== Termināls ===
[[Attēls:Chiwan_Container_Terminal_2006.jpg|thumb|Konteineru termināls]]
Dažu ligzdu konteinerkuģu ietilpība pārsniedz 20 000 divdesmit pēdu ekvivalenta vienības (''Twenty foot equivalent unit (TEU)'' — angļu val.) un konteineru apmaiņa vienā ostā var sasniegt vairākus tūkstošus, tādēļ kuģa komandai nav iespējams plānot izkraušanu un iekraušanu, ņemot vērā kuģa īso ostā pavadīto laiku, nepārtraukti mainīgo [[Informācija|informāciju]], konteinerus, kuri tiek atvesti pēdējā brīdī, un prasību virspusēji pārzināt konteineru, tajā skaitā tukšo, apmaiņu nākamajās ostās. Tādējādi konteineru apmaiņas plānošanu parasti veic konteineru termināls centralizētas kuģa vai konteinerkuģu līniju operatora kontrolētas vienības vadībā. Šai vienībai ir pieejama informācija par visu cilpveida reisu un tā ir spējīga nodrošināt daudz efektīvāku plānošanu.

Termināla plānotāji ir apgādāti ar vadlīnijām optimāla izvietojuma plānošanai, ņemot vērā noturību, dedveitu, nākamās ostas, tukšo vienību kustību, prognozes par kravām [[Nākotne|nākotnē]], kā arī īpašās prasības IMDG, ārpus konteinera izmēriem izejošām, nekonteinerizētām un atdzesētām kravām. Tomēr, plānošana ārpus kuģa, nemazina kapteiņa atbildību par sava kuģa drošību un stūrmaņi vienmēr pārbauda noturības un stiprības aprēķinus.

Lai arī nav iespējams pārbaudīt visus kuģī iekraujamos konteinerus, stūrmaņi pievērš uzmanību konteineru bojājumu iespējamībai, bīstamo kravu konteineru izvietošanai paredzētajās pozīcijās un to marķējumam, kravas stiprinājumam, ja to var redzēt (uz platformām), kā arī deklarētajam refrižeratorkonteineru saturam, lai varētu pārbaudīt un noregulēt pareizu temperatūru. Tanku konteinerus rūpīgi pārbauda, lai atklātu noplūdes pazīmes vai vārstu bojājumus. Nejaušas pārbaudes terminālī vai uz kuģa var sniegt pierādījumus nepilnībām. Notiek cieša sadarbība ar krasta plānotājiem aktualizējot izvietošanas pozīcijas, svarus un, kad nepieciešams, saturu, jo jākontrolēt un pirms attauvošanās jāpārbauda kuģa noturība.&lt;ref name=&quot;kont&quot;&gt;Thomas R. E., Pepper G.M. ''Thomas' Stowage. - 8th edition'' Brown, Son &amp; Ferguson, Ltd., 2018. 55. lpp. {{ISBN|9781849270793}}&lt;/ref&gt;

=== Konteineri kuģos bez ligzdām ===
[[Attēls:Dockworker_lashing_a_container.jpg|thumb|Konteinera nostiprināšana as stieni un talrepu]]
Konteineru pārvadāšana kuģos bez ligzdām prasa daudz lielāku stūrmaņu iesaisti, ja vien netiek vesta pilna konteineru krava, kad visticamāk tiks piesaistīti arī [[Krasts|krasta]] plānotāji. Kad konteineri tiek iekrauti tilpnē kopā ar ģenerālo kravu vai paletēm, pievērš uzmanību, lai to durvis, sienas un jumts netiktu bojāts ar citu kravu. Ja konteineru ir nepieciešams pārkraut ar ģenerālo kravu (kas netiek rekomendēts), izmanto tikai vieglāko no kravām.

Pielādētu konteineru, bez durvju plombām vai slēdzenēm, saturu apšauba. Kopā ar krasta personālu tos noplombē un pieraksta konteineru numurus ar notikušā apstākļus.

Vislabāk konteinerus izvietot diametrālajā plaknē un nostiprināt ar tērauda trosēm un talrepiem no augšējiem tvistloku caurumiem līdz izturīgiem klāja D formas gredzeniem, ja vien kuģis nav aprīkots ar piemērotām nišām klāja tvistlokiem un stieņu savilkšanas sistēmu. Stiprinājumi novērš konteineru kustību gan diametrālās plaknes virzienā, gan perpendikulāri tai. Ja dubultdibena klājs nav aprīkots ar piemērotām nišām klāja tvistlokiem, konteinerus novieto uz saplākšņa plātnēm, lai izvairītos no vienas metāla virsmas slīdēšanas pa otru. Kur iespējams starp konteineriem un starpsienām, kā ar starp konteineriem pašiem, ievieto bloķējošus koka klučus vai [[Ķīlis|ķīļus]].

Ja konteinerus izvieto vairāk nekā vienā līmenī, izvairās no dažāda augstuma konteineru sajaukuma, lai veidotos viegli nostiprināms bloks. Var būt iespējams novietot 40' vienību virs divām 20' vienībām, ja pozīcija un nostiprināšanas līdzekļi to atļauj. Bet divus 20' konteinerus nekad nenovieto virs 40' vienības, ja vien to svaru neuzņem īpaši konstruēts rāmis vai platforma.

Konteinera svaru uzņem tā četri apakšējo stūru lējumi, tāpēc to ņem vērā klāja punktveida slodžu aprēķinā. Daži kuģi ir uzbūvēti ar pastiprinātiem klāja [[Punkts (ģeometrija)|punktiem]], lai atbalstītu pielādētus konteinerus. Tiek pievērsta uzmanība, lai konteinerus izvietotu precīzi virs šiem punktiem un netiktu pārsniegts maksimāli atļautais krāvuma svars.

Konteinerus ar sānu brezenta pārklāju, kuru var bojāt spēcīgs vējš vai šaltis, neizvieto klāja krāvuma bortam tuvākajās rindās. Pārvadājot dzīvniekus, izvietojums ir tāds, lai komanda tiem var viegli piekļūt ēdināšanai vai dzirdināšanai, vai, sliktākajā gadījumā, lai izmestu miruša dzīvnieka [[Bioloģisks ķermenis|ķermeni]] jūrā.&lt;ref name=&quot;kont&quot;/&gt;

=== Iekraušana ===
[[Attēls:OPDR_Container_Handling_at_Terminal.JPG|thumb|Teleskopisks konteineru pacelšanas rāmis. Stūros redzamās ķepas novietojot pacelšanas rāmi virs konteinera, ir nolaistas lejā un palīdz centrēt rāmi tam paredzētajā vietā virs konteinera]]
Konteineru termināli izmanto statņu transportierus (''straddle carrier'' - angļu val.) konteineru pārvietošanai no termināla krāvuma uz piestātni zem portālceltņiem. Šiem celtņiem ir pietiekoši liela sniedzamība, lai apstrādātu konteinerus lielāko kuģu tālākajās rindās, kuras var būt līdz pat 24 vienībām tālu. Celtņus aprīko ar teleskopiskiem konteineru pacelšanas rāmjiem, kuri var pacelt gan 20', gan 40' vienības, bet daži rāmji spēj pacelt divus 20' konteinerus vienlaicīgi. Šāds aprīkojums parasti strādā tikai tad, ja abi konteineri ir vienāda augstuma. Pacelšanas rāmjiem ir tvistloki, kuri nolaižas konteinera augšējo stūru lējumu atvērumos un pagriežas par 90[[Grāds (leņķis)|°]].

Paceļot konteinerus ar kuģa ierīcēm (ar celtni vai kravbomi), izmanto konteineru pacelšanas rāmjus, jo tie nodrošina, ka [[spēks]] vienību augšējo stūru lējumiem tiek pielikts vertikāli. Šādu pacelšanas rāmju tvistlokus pagriež vai nu celtņa vadītājs attālināti, vai arī ar rokām, izmantojot nostiprināšanas sviru pacelšanas rāmja sānā, parasti ar virvi, kura karājas no sviras. Pēdējo sistēmu dēvē par pusautomātisku. Attīstītākie konteineru pacelšanas rāmji var būt pašizlīdzinoši un/vai noturoši konteinera diametrālo plakni paralēlu kuģa diametrālajai plaknei, celtnim vai kravbomim pārvietojot konteineru uz kuģi.

Vienkāršs pacelšanas rāmis sastāv no tērauda rāmja, kura stūros uz leju karājas tērauda troses ar āķiem. Izmantojot šādu aprīkojumu, katru āķi iever konteinera stūru lējumā no iekšpuses tā, lai āķa asais gals būtu vērsts uz ārpusi no lējuma. Tādā veidā tiek nodrošināts maksimāls sēžas atbalsts āķim un tiek atvieglota tā atāķēšana, kad konteiners ir vietā. Stividoriem tas ir lēns un darbietilpīgs process, jo, lai konteineru uzāķētu vai atāķētu, tiem jāatrodas vai nu virs konteinera, vai arī uz [[Kāpnes|kāpnēm]], kuras atstutētas pret to. Sekojoši tā ir arī bīstama operācija, bet var būt izmantojama neattīstītās ostās. Konteineru nepaceļ ar tiešām tērauda stropēm no augšējo stūru lējumiem bez pacelšanas rāmja, jo tērauda stropes var saspiest un bojāt vienību.

Gan tukšu, gan pilnu konteineru pārvietošanai uz piestātnes un iekraujot/izkraujot rolkerus, var izmantot dakšu iekrāvējus. To celtspējai jābūt pietiekoši lielai, lai paceltu pielādētus konteinerus un dakšu iekrāvēja masta augstumam jābūt piemērotam darbībai rolkeru ierobežota augstuma kravas telpās. Pacelšanu ar dakšu iekrāvēju realizē izmantojot augšpusē nostiprinātu konteineru pacelšanas rāmi, izmantojot kabatas dakšu iekrāvēju dakšām vai, dažos gadījumos, sānu pacelšanas rāmi, kuru gan var izmantot tikai līdzenā apvidū. Vienības nepaceļ (tukšas vai pilnas) aiz galu rāmjiem, jo tas sabojās konteineru.

Dažos gadījumos, ar pietiekošas celtspējas dakšu iekrāvēju, divus, viens virs otra izvietotus konteinerus, var pacelt kopā, lai iegūtu trīs līmeņu krāvumu. Šādu paņēmienu izmanto uz rolkeru atklātajiem klājiem, ja virs šiem klājiem nav pieejami celtņi. Tomēr divu ar tvistlokiem vai citiem līdzekļiem kopā sastiprinātu konteineru pacelšana no augšas ir bīstama un to pieļauj tikai tad, ja sistēma ir pienācīgi pārbaudīta un apstiprināta.&lt;ref&gt;Thomas R. E., Pepper G.M. ''Thomas' Stowage. - 8th edition'' Brown, Son &amp; Ferguson, Ltd., 2018. 56. - 57. lpp. {{ISBN|9781849270793}}&lt;/ref&gt;

=== Nostiprināšana ===
{{Vairāki attēli
 | width = 110
 | image1 = Container twist lock unlocked.jpg
 | image2 = Container twist lock locked.jpg
 | footer = Tvistloks atvērtā un nobloķētā stāvoklī
}}
Konteinerus zem ligzdu konteinerkuģa klāja ierobežo vadules, tie ir sakrauti viens virs otra un papildus stiprināšana nav vajadzīga. Ievērojamam skaitam kuģu vadules ir arī virs galvenā klāja, tāpēc šādos kuģos konteineru stiprināšana nav vajadzīga vispār. Konteinerus, kuri ir sakrauti viens virs otra bez vadulēm, sastiprina kopā izmantojot tvistlokus un/vai novietojošo [[Konuss|konusu]], stiprinājumu divu konteineru sastiprināšanai, lai veidotu vienu vienību (''bridging pieces'' - angļu val.), savilkšanas stieņu, tērauda trošu un talrepu kombināciju.

Par konteineru nostiprināšanu virs uz zem klāja ir atbildīga kuģa komanda, bet ne vienmēr tā to veic personīgi, neatkarīgi no tā vai konteinerus pārvadā ar konteinerkuģi vai cita tipa kuģi. Visus stieņu un trošu stiprinājumus pievelk cieši, bet ne tik cieši, lai deformētos aprīkojums un paši konteineri. Kraujot katru nākamo līmeni, pārliecinās, ka stiprinājumi divu konteineru sastiprināšanai, lai veidotu vienu vienību, un tvistloki, ir savās vietās. Gan kuģa komandai, gan krasta personālam jāsaprot, kurā virzienā pagriežot tvistloku rokturus tie nobloķējas, turklāt visi tvistloki uz kuģa ir vienādi, lai, ātri apskatoties, varētu konstatēt vai tie ir nobloķēti vai nē.

Pēc vairākiem konteineru zudumiem no lieliem konteinerkuģiem, aktualizējušies ir pilnībā automātisku tvistloku drošības jautājumi. Izpēte ir pierādījusi, ka pilnībā automātiskie tvistloki var atvienoties, ja tie pakļauti lieliem, dinamiskiem spēkiem, kādus izjūt liels konteinerkuģis [[vētra]]s laikā. Veicinoši faktori var būt dažādu izmēru konteineru pārvadāšana kopā un centieni samazināt pārvadāšanas izmaksas. Kuģa komanda pārliecinās, ka visi nepieciešamie stiprinājumi ir uzstādīti atbilstoši konteineru nostiprināšanas plānam. Var būt gadījumi, kad krasta plānotāji, lai samazinātu konteineru pārkraušanu skaitu, smagas vienības izvieto augšpusē. Tas var radīt ne tikai noturības problēmas, bet arī pārmērīgu slodzi uz stiprinājumiem kuģa šūpošanās laikā. Lai arī bieži stūrmaņi nevar ietekmēt kravas operācijas, par nepareizu izvietošanu informē krasta plānotājus.

Pieaugot uz klāja izvietoto konteineru līmeņu skaitam (līdz 8 līmeņiem), drošas krāvumu nostiprināšanas problēmu risina ieviešot pamatīgas konstrukcijas tērauda nostiprināšanas torņus, kuri var sniegties līdz trīs līmeņu augstumam no klāja un tādēļ ļauj virs tiem izvietotos līmeņus nostiprināt vienā veselumā. Tiek nodrošināta droša platforma kravas nostiprināšanā iesaistītajam personālam.

Ja konteinerus paredzēts nostiprināt bloķējot starp palešu vai ģenerālo kravu, kā arī lai izkliedētu punktveida slodzes uz to konstrukcijām, izmanto lielus, piepūšamus fiksācijas maisus.

Konteinerus, kuri nav bloķēti starp citām kravām, nostiprina pienācīgā veidā ar savilkšanas trošu, stieņu vai ķēžu palīdzību, lai novērstu jebkādu kustību un [[Bīdes deformācija|bīdes deformāciju]]. Nostiprinot konteinerus tilpnē bez vadulēm vai uz klāja, īpašu uzmanību velta konteineru apakšas un augšējo stūru nostiprināšanai. Īpaši svarīgi tas ir, ja nostiprina divu vai vairāku konteineru vertikālu krāvumu. Nostiprināšanai izmanto tikai stūru lējumus. Trošu stiprinājums pāri konteinera augšai tā vidusdaļā nav pietiekams un bojās konteineru, ja tas sāks kustēties. Kuģi, kuri ir paredzēti konteineru pārvadāšanai zem klāja vai virs tā, bet nav apgādāti ar vadulēm, būs aprīkoti ar regulāri izvietotiem pastiprinātiem klāja punktiem konteineru stūru lējumu atbalstam. Konteineru tvistloku atvērumus, novietojošos konusus, kā arī pašus tvistlokus uztur pienācīgā darba kārtībā. Parasti tvistlokus nobloķē pagriežot to mehānismu par 90°. Skrupulozi pieturas kuģu būvētavas izsniegtajam konteineru nostiprināšanas plānam, īpaši, ja iekrauj dažāda augstuma konteinerus. Visu konteineru nostiprināšanas aprīkojumu (ķēdes, stieņus, tvistlokus, to atvērumus uz klāja un konusus) regulāri pārbauda un nepieciešamības gadījumā veic to apkopi saglabājot tehniskos ziņojumus. Lielos kuģos tā komandai var nebūt pa spēkam veikt tik apjomīgu darbu, tādēļ kuģu īpašnieki organizē aprīkojuma nodošanu pārbaudei īpaši apmācītam krasta personālam.

Rolkeri, kuri var pārvadāt gan puspiekabes, gan tieši uz klāja ar celtni nolaistu kravu, parasti būs aprīkoti ar tādiem nostiprināšanas punktiem, kurus var izmantot jebkādam kravas veidam.&lt;ref&gt;Thomas R. E., Pepper G.M. ''Thomas' Stowage. - 8th edition'' Brown, Son &amp; Ferguson, Ltd., 2018. 57. - 58. lpp. {{ISBN|9781849270793}}&lt;/ref&gt;

=== Pielādēšana ===
[[Attēls:Inside_of_a_container_2.jpg|thumb|Kravas stiprināšanas acs konteinera iekšpusē]]
Konteinera pielādēšana var notikt klienta telpās, iekšzemes terminālī vai depo, kravu grupēšanas aģenta telpās, ostas terminālī vai, atsevišķos gadījumos, uz kuģa. Stividoriem, kuri orientējas ģenerālo kravu izvietošanā, konteinera pielādēšana problēmas nesagādā, bet, ja to pielādē ārpus ostas, zināšanas var nebūt pietiekamas.

Pirms konteinera pielādēšanas pārbauda tā tīrību un piemērotību pārvadājamajai kravai. Piemērotību pārvadājamaja kravai un priekšā stāvošajam reisam izvērtē attiecībā uz konteinera tipu, tīrību un tehnisko stāvokli. Ārējās pārbaudes ietver:
* sienas un griesti - pārbauda vai nav caurumu un [[Plaisa|plaisu]] (to veic meklējot gaismu atrodoties konteinera iekšpusē ar aiztaisītām durvīm);
* durvju eņģes un slēdzenes - labā darba kārtībā bez salauztām vai saliektām daļām;
* atvērtas augšpuses vienības - jumta segums vesels, bez plīsumiem, un pārējais aprīkojums kārtībā;
* marķējums - novecojis marķējums aizvākts;
* refrižeratorvienības - temperatūra iestatīta atbilstoši ielādējamajai kravai un ievietots temperatūras reģistrācijas disks;
* tanku konteineri - pielādēšanas, izlādēšanas un pārplūdes vārsti ir darba kārtībā un tos var cieši noslēgt.

Iekšējās pārbaudes ietver:
* tīrība - nav iepriekšējās kravas pārpalikumu, piemēram, [[Putekļi|putekļu]], saslauku, smērvielu vai šķidrumu. Tiek izrautas naglas no grīdas un sānu dēļiem;
* sausums - nav svīšanas vai [[sarma]]s pēdu, kādas var negatīvi ietekmēt ielādējamo kravu;
* kaitēkļi - nav pazīmju, ka konteinerā ir vai ir bijuši kaitēkļi;
* smaka - īpaši tad, ja konteinerā jāievieto jutīgas kravas vai pārtikas produkti, pārliecinās, ka no iepriekšējās kravas, dezinfekcijas vai fumigācijas līdzekļiem nav palikusi smaka;
* ūdensnecaurlaidība - konteinera ārējās pārbaudes laikā veiktā sienu un griestu pārbaude caurumu vai plaisu atklāšanai vienlaicīgi ir arī ūdensnecaurlaidības pārbaude.

Pielādēšanai nepieņem konteinerus ar jebkāda veida bojājumiem. [[Statistika]] liecina, ka slikta konteineru pielādēšana ir vainojama vairāk nekā 40% ar kravu saistītajos konteineru incidentos. Papildus tam, 66% ar konteineriem saistītajos incidentos iesaistītas bīstamās kravas un vairāk nekā puse no tiem ietver noplūdi. Ievērības cienīgs ir fakts, ka vairāk nekā 30% no šiem incidentiem notika ar konteineriem, kuri tika pielādēti Eiropā vai Ziemeļamerikā, tātad pienācīga konteineru pielādēšana nevar tikt garantēta nevienā vietā pasaulē. Īpašu uzmanību velta bīstamo kravu pārvadājumiem konteineros.

Svarīgi, lai jebkāda konteinerā izvietotās kravas kustība tiktu ierobežota jeb tā tiktu pienācīgi nostiprināta. Kravas kustības ierobežošana novērsīs:
* kravas bojājumus nokrišanas vai slīdēšanas dēļ pārvadājot pa jūru vai [[Sauszeme|sauszemi]];
* berzes bojājumus kravai vai iepakojumam;
* bojājumus konteinera grīdai vai sienām;
* bīstamību personālam, kurš atver konteinera durvis izlādēšanai vai pārbaudei;
* ekstrēmos gadījumos smagas kravas izlaušanos cauri konteinera sienām un blakus izvietotās kravas vai konteineru bojājumus.

Kravas kustības ierobežošanu konteinerā realizē:
* izmantojot iepakojumu bloka sējumu;
* iepriekš plānojot izvietošanu tā, lai, ja krava pilnībā neaizpilda visu konteineru, tā pārklāj visu grīdu un ir viscaur vienā augstumā;
* atstājot tukšu [[Telpa|telpu]] krāvuma centrā, ja tas ir iespējams un ir piemēroti, tādā veidā, lai kravu ierobežotu un atbalstītu abas sānu sienas, bet tukšajā telpā abas kravas skaldnes savienotu separācijas un fiksācijas materiāli vai piepūšamie fiksācijas maisi;
* ar pret durvīm izvietotās kravas [[skaldne]]s atbalstošu koka konstrukciju vai piepūšamiem fiksācijas maisiem;
* izmantojot grīdas un sienu stiprināšanas punktus virvju, tērauda trošu vai tīklu nostiprināšanai. Ja koka atbalstošo konstrukciju nostiprināšanai pie konteinera grīdas izmanto [[nagla]]s, tās neiedzen grīdā pilnā garumā un tām jābūt viegli izraujamām.

Ģenerālo kravu izvietošanas pamatprincipi ir izmantojami arī kravu izvietošanai konteineros. Ja krava nav pienācīgi izvietota un nostiprināta, tā var bojāt pati sevi vai blakus esošo kravu ar mehāniskiem bojājumiem (sagraut), [[Piesārņojums|piesārņojumu]] (smakas vai noplūde), putekļu un atlūzu pārnesi, kaitēkļiem un kondensāciju.

Šādus bojājumus konteineros var novērst:
* izvietojot vieglākās preces virs smagākajām;
* nodrošinot atsevišķu krāvumu tādām precēm kā redeļu kastes un papīra maisi;
* ja nepieciešams, nodrošinot separācijas materiālus starp līmeņiem (koks, kokšķiedras plātne);
* izvietojot šķidrumus uz grīdus, bet sausās preces virs tiem. Mucas izvieto ar spundēm vai vākiem uz augšu;
* izvietojot mitras preces atsevišķos konteineros no tām, kurām nepieciešams sausums;
* atdalot dažādos konteineros kravas ar spēcīgu smaku no tādām, kas šo smaku varētu absorbēt. Preces, kuras var atstāt ilgi saglabājošos, noturīgu smaku (piemēram, [[Fenols|fenola]] bāzes vielas), var būt nepieciešams pārvadāt īpašos smakojošām precēm paredzētos konteineros;
* strikti ievērojot IMDG kodeksa prasības.

Tikpat svarīgi kā ņemt vērā svara sadalījumu piekraujot ģenerālās kravas kuģa tilpni vai starpklāju, ir arī ņemt to vērā pielādējot konteineru. Kravu izvieto tā, lai tās smaguma centrs atrastos pēc iespējas zemāk un konteinera centrā. Vienā konteinera pusē nekoncentrē vairāk par 60% kravas svara. To dara, lai novērstu konteinera sasvēršanos paceļot, kā arī, lai nodrošinātu, ka konteinera struktūra vienā vietā lokāli nebūtu pārslogota. Smagu, liela blīvuma kravu ([[Svins|svina]] vai vara lietņi) izvieto cieši pret sānu sienām vienmērīgi izkliedētā veidā, tad pilnībā tiek izmantots grīdai piemītošais stiprums. Šādām kravām var būt nepieciešams daudz separācijas un fiksācijas materiālu un/vai stiprinājumu, lai atbalstītu svaru, izkliedētu slodzi un novērstu pārvietošanos.

Kravu, kuru var bojāt temperatūras svārstības, var pārvadāt izolētos konteineros kontrolētas temperatūras apstākļos, vai arī to izvieto prom no tiešiem saules [[Stars|stariem]]. Atdzesētu vai saldētu kravu ielādē tā, lai gaiss var pietiekami brīvi cirkulēt ap un cauri šai kravai un uzturēt nepieciešamo temperatūru.

Kravu, kurai nepieciešama ventilācija, pārvadā konteineros, kuri aprīkoti ar mākslīgo ventilāciju, atvērto sānu vai atvērtas augšpuses konteineros. Šādu kravu izvieto tādā veidā, lai nodrošinātu pietiekamu gaisa plūsmu caur kravu un sasniegtu nepieciešamo ventilācijas līmeni.&lt;ref&gt;Thomas R. E., Pepper G.M. ''Thomas' Stowage. - 8th edition'' Brown, Son &amp; Ferguson, Ltd., 2018. 58. - 60. lpp. {{ISBN|9781849270793}}&lt;/ref&gt;

=== Izlādēšana ===
[[Attēls:Container_%3D_静岡／清水港新興津埠頭---①_【_Pictures_taken_in_Japan_】.jpg|thumb|Būtiski bojāts konteiners]]
Izlādēšanas laikā ievēro sekojošas procedūras:
* izpēta marķējumu (piemēram, bīstamo kravu) vai konteineram pievienotu cita veida informāciju attiecībā uz tā saturu, lai noskaidrotu, vai nav jāveic kaut kādi piesardzības pasākumi;
* konteineram no ārpuses jābūt šķietami veselam un tiek fiksēti jebkādi bojājumi, kuri varētu ietekmēt kravu iekšpusē;
* plombai jābūt neskartai, bez iejaukšanās pazīmēm. Tās numuru pieraksta iespējamai izmantošanai vēlāk;
* vispirms uzmanīgi atver labās puses durvis. Tas novērsīs nepietiekami nostiprinātas kravas izkrišanas un personāla ievainošanas risku;
* ja pastāv risks, ka konteinerā ir gāze (piemēram, kā [[aukstumnesējs]] ir ticis izmantots šķidrs slāpeklis), durvis dažas minūtes atstāj atvērtas, lai gāzes paliekām, pirms cilvēku ienākšanas konteinerā, ļautu izklīst;
* kad konteiners ir tukšs, tā iekšpusi pārbauda un aizvāc jebkādus kravas pārpalikumus, iepakojumu, separācijas un fiksācijas [[Materiāls|materiālus]].&lt;ref name=&quot;ref&quot;&gt;Thomas R. E., Pepper G.M. ''Thomas' Stowage. - 8th edition'' Brown, Son &amp; Ferguson, Ltd., 2018. 60. lpp. {{ISBN|9781849270793}}&lt;/ref&gt;

=== Modificēšana ===
[[Attēls:Structure_of_GOOD_Flexitank.jpeg|thumb|Elastīgais tanks]]
Pastāvot lielai konteineru izvēlei, dažādiem preču veidiem, ir maz ticams, ka galvenajos tirdzniecības maršrutos tiks izmantoti modificēti slēgtie konteineri. Tomēr modificēti konteineri var būt sastopami dažos mazāk attīstītos tirgos, kuros izmanto paņēmienus, lai vispārējas nozīmes konteinerus pārveidotu beramkravu vai lejamkravu pārvadāšanai.

Pārvadājot gan beramās, gan šķidrās kravas, lai nodrošinātu kravas atbalstu, durvju atvērumā konstruē pagaidu starpsienu. Dažiem beramkravu veidiem konteineru izoderē ar plastmasas vai cita materiāla plēvi. Šķidrumus pārvadā poliuretāna, [[Nitrili|nitrilu]], butilu, platilona, hitrela (''hytrel'' - angļu val.), hiperlastika (''hyperlastic'' - angļu val.) vai neilona plēvē atkarībā no saderības ar pārvadājamo produktu.

Slēgtajos konteineros pārvadājamās beramkravas ietver iesalu, graudus, sēklas, polietilēna granulas, ķīmiski inertus pulverus, bremžu eļļu, detergentus, augļu sulas, vīnu, nekaitīgas eļļas, nātrija silikātu, [[taukskābes]], kļavu sīrupu un daudzas citas.

Pirms beramkravas ielādēšanas slēgtajā konteinerā, novērtē vai vienības konstrukcija ir piemērota pārvadājamajai kravai. Dažu saplākšņa sienu konteineru sienas var izliekties tik ļoti, ka vienība ieķīlējas starp blakus esošajiem konteineriem vai ligzdu vadulēs. Atsevišķos gadījumos konteiners var pārplīst.&lt;ref name=&quot;ref&quot;/&gt;

=== Tīrīšana ===
Lai arī nav nepieciešams tīrīt konteinera iekšpusi pēc katras tā izmantošanas reizes, atsevišķos gadījumos tiek apsvērta nepieciešamība konteineru tomēr iztīrīt. Šie gadījumi ir:
* šķidruma vai cietas vielas noplūde, kas var piesārņot nākamo kravu;
* smaka, kas var ietekmēt nākamo kravu;
* kaitēkļu invāzija, kuru pārbaudes laikā var arī neatklāt;
* iepriekšējās kravas pārpalikumi, kurus jāaizvāc [[karantīna]]s vai citu iemeslu dēļ;
* drošības un/vai labas prakses apsvērumi aizvācot vecos separācijas un fiksācijas materiālus, kā arī pāri palikušo iepakojumu.

Dažādu tipu un līmeņu piesārņojums, no kravas pārpalikumiem vai noplūdēm, prasa atšķirīgas tīrīšanas metodes un iekļauj vienkāršu izslaucīšanu ar [[Slota|slotu]], mazgāšanu ar aukstu ūdeni un ziepēm vai detergentiem, mazgāšanu ar karstu ūdeni un ziepēm vai detergentiem, tīrīšanu ar tvaiku un stipri piesārņoto daļu (piemēram, grīdas) nomaiņu, kas drīzāk ir nopietns remonts nevis tīrīšana.

Pakāpe līdz kādai konteineru tīra, lielā mērā ir atkarīga no nākamās pārvadājamās preces un dažādām tirdzniecības maršruta, kurā konteineru izmanto, jurisdikcijām.&lt;ref name=&quot;fum&quot;&gt;Thomas R. E., Pepper G.M. ''Thomas' Stowage. - 8th edition'' Brown, Son &amp; Ferguson, Ltd., 2018. 61. lpp. {{ISBN|9781849270793}}&lt;/ref&gt;

=== Fumigācija ===
[[Attēls:USDOT_Fumigant_Marking_-_Red.svg|thumb|Fumigācijas brīdinājuma zīme]]
Dažkārt konteineriem jāveic fumigācija, lai:
* iznīcinātu no iepriekšējās kravas palikušo kaitēkļu invāziju;
* apstrādātu noteiktu kravu, piemēram, konteinerā ielādētu [[Iesals|iesalu]];
* atbilstu karantīnas prasībām atsevišķās jurisdikcijās, piemēram, [[Austrālija|Austrālijā]] un ASV.

Parasti fumigāciju veic specializēti uzņēmumi un konteineru piegādā pārvadāšanai jau atbrīvotu no fumigācijas pārpalikumiem. Tomēr dažos gadījumos var būt nepieciešams iekraut konteineru pirms fumigācija tiek pilnībā pabeigta. Šādos gadījumos, pirms iekraušanas, starp kuģa un krasta personālu tiek panākta pilnīga saprašanās un piekrišana, piešķirot piemērotu konteinera izvietošanas pozīciju ar pienācīgu ventilēšanas iespēju. Konteineru skaidri marķē ar brīdinājuma zīmēm un ierobežo nepiederošu personu piekļuvi tam. Ja fumigācijai izmanto metilbromīdu vai [[Fosfīns|fosfīnu]], konteinerus uzskata par bīstamiem un pārvadā stingri ievērojot normatīvos aktus un atbildīgo institūciju prasības.&lt;ref name=&quot;fum&quot;/&gt;

=== Fumigācijas metodes ===
Metilbromīdu konteinerā var ievadīt caur speciālām atverēm tā augšpusē vai citām piemērotām vietām. To var ievadīt arī caur durvīm. Jebkurā gadījumā fumigāciju veic autorizēts un pieredzējis personāls piemērotā aizsargtērpā un ar elpošanas aparātu. Uz konteinera redzamās vietās izvieto brīdinājuma zīmes un to iežogo, lai nepieļautu nepiederošu personu piekļuvi.

Fosfīnu var iegūt no granulām, kuras, [[Ķīmiskā reakcija|reaģējot]] ar gaisa mitrumu, izdala gāzi. Šī gāze ir vēl bīstamāka par metilbromīdu un granulu pārpalikumus no konteinera aizvāc pirms krāvējiem dod atļauju ienākt konteinerā.&lt;ref name=&quot;fum&quot;/&gt;

== Puspiekabes ==
[[Attēls:Trailer_loaded_on_a_RoRo_ship.JPG|thumb|Puspiekabe ar dažādu kravu pirms iekraušanas rolkerī]]
'''Ievads'''

Rolkeros krava tiek iekrauta un izkrauta izmantojot pārsvarā horizontālu vai gandrīz horizontālu kustību. Tas nozīmē, ka kravu var pārvadāt ar kravas automašīnām, piekabēm vai puspiekabēm, kuras paliek ar kravu uz kuģa reisa laikā, vai arī kravu var iekraut kuģī kā riteņu transportlīdzekļus, bet pēc tam to no transportlīdzekļiem izkraut un izvietot kā ģenerālo kravu vai paletes. Dažkārt, īpašos gadījumos, ja jāpārvieto smagsvara kravas, izmanto gaisa vai ūdens slīdplāksnes. Izkraušanas ostā pielieto apgrieztu procedūru.

Rolkeru operācijas var iedalīt trīs plašās grupās:
* mazas distances. Tādas, kurās piegādes ķēdes jūras posms ir īslaicīgs, krava parasti paliek piekabēs, puspiekabēs vai kravas automašīnās;
* vidējas distances. Vidēja garuma reisi, kur krava var palikt uz puspiekabēm vai arī var tikt nocelta no tām un jūras posma laikā izvietota uz klāja bez [[Ritenis|riteņiem]], vai arī var tikt izmantota abu paņēmienu kombinācija;
* tāljūras. Gari [[Okeāns|okeāna]] pārgājieni, rolkeru krava parasti tiek nogādāta uz kuģa, noņemta no riteņiem un izvietota līdzīgi kā uz ģenerālās kravas kuģiem - ekonomiska telpas izmantošana ir prioritāra attiecībā pret kravas operāciju ātrumu.&lt;ref&gt;Thomas R. E., Pepper G.M. ''Thomas' Stowage. - 8th edition'' Brown, Son &amp; Ferguson, Ltd., 2018. 62. lpp. {{ISBN|9781849270793}}&lt;/ref&gt;

=== Efektivitāte ===
[[Attēls:Unimog_Spiekeroog_IV.JPG|thumb|Ja rampas slīpums ir pārāk liels, bet piekabes klīrenss pārāk mazs, tā var &quot;uzsēsties&quot; uz rampas tās centrā vai galos]]
Kravu operāciju efektivitātes pieaugumu var sasniegt ar labu plānošanu un pienācīgu [[Strādāšana|darbu]] uzraudzību. Tā kā kravas manevrēšana līdz tai paredzētajai vietai var aizņemt līdz pat 50% no visa transportlīdzekļa izmantošanas cikla laika, ir svarīgi, lai tiktu paredzēti pienācīgi līdzekļi un paņēmieni, kas ļautu transportlīdzekļus vai to kravu manevrēt tiem paredzētajā vietā ar vismazāko iespējamo aizkavēšanos vai sarežģījumiem. Rolkeru piekraušanas laiks ļoti bieži ir atkarīgs no laika, kāds nepieciešams, lai kravu, puspiekabes un transportlīdzekļus manevrētu un nostiprinātu.

Ātrumu, ar kādu transportlīdzeklis var pabeigt savu ciklu (vai dažkārt spēju vispār uzbraukt uz kuģa), ietekmē:
* katras rampas slīpums;
* katras rampas platums;
* izbraucamie līkumi un pagriezieni, kā arī aklie stūri;
* [[Lifts|liftu]] vai cita līdzīga pacelšanas aprīkojuma darba ātrums;
* transportlīdzekļa ietvars (''vehicle envelope'' - angļu val.);&lt;ref&gt;Mehānikā ar ietvaru saprot ķermeni, kas aptver visas priekšmeta pozīcijas, kādas tas var ieņemt tā normālas darbības laikā.&lt;/ref&gt;
* slīpuma maiņa;
* [[organizācija]] un satiksmes plūsma.

Rampu [[leņķis]], īpaši rampas no kuģa uz krastu, kura ir pakļauta lielākai satiksmes plūsmai, kā arī ārējiem laikapstākļiem, var ietekmēt operāciju ātrumu un dažkārt pat tās apturēt. Slīpums viens pret desmit var paildzināt transportlīdzekļu izmantošanas cikla laiku līdz pat 8%, ja salīdzina ar ātrumu, kāds tiek sasniegts pie pilnībā horizontālām rampām. Tādēļ, ja vien iespējams, izmanto galsveres regulēšanas tankus, lai nodrošinātu atļauto rampas slīpumu vai to ieturētu pēc iespējas mazāku. Pārāk liels slīpums (virs 7°) var būt par iemeslu tam, ka vilcējautomobilis un puspiekabe atvienojas.

Ja rampas platums šķiet pietiekams divu joslu transportlīdzekļu plūsmai, vienalga cikla laiku var negatīvi ietekmēt tas, ka pārāk daudzi transportlīdzekļi mēģina izmainīties viens ar otru uz rampas. Dažkārt satiksmes plūsmu var uzlabot izvairoties no šādām situācijām.

Transportlīdzekļa ietvars ir kopējā transportlīdzeklim un tā kravai nepieciešamā telpa, lai pārvarētu rampas slīpumu neaizķeroties aiz augšpusē esošiem šķēršļiem (ieejas, griestiem vai griestu kanāliem).

Ja slīpums ir pārāk liels, transportlīdzekļi var &quot;uzsēsties&quot; uz rampas vai nu tās centrā vai galos. Šādā veidā &quot;uzsēdušies&quot; transportlīdzekļi var tikt bojāti paši vai arī var tikt sabojāta rampa. Tipiski maksimāli pieļaujamie leņķi ir 6[[Grāds (leņķis)|°]] līdz 7° un apmēram 6 m starp slīpuma maiņas punktiem.

Labu, pieredzējušu vadītāju izmantošana var būtiski uzlabot rolkeru kravas operāciju ātrumu. Tas ir īpaši jūtams, ja uz kuģa, nepietiekošās manevrēšanas vietas dēļ, transportlīdzekļiem jābrauc atpakaļgaitā augšup pa rampu vai arī puspiekabe jānovieto tā, lai izkraušanas ostā to varētu tieši un ērti izvilkt ārā.

Ja [[Plūdmaiņas|plūdmaiņu]] amplitūda var ietekmēt rampas slīpumu vai pat neļaut to nolaist uz piestātnes, pirms ierašanās iekraušanas vai izkraušanas ostā, stūrmaņi veic galsveres un iegrimes aprēķinus, lai noskaidrotu periodus, kuros var tikt veiktas kravas operācijas vai, atsevišķos gadījumos, periodus, kad smagsvara kravas jāiekrauj vai jāizkrauj minimāla rampas slīpuma apstākļos. Šādai informācijai jābūt pieejamai stividoriem un plānotājiem, lai sasniegtu maksimālu kravas operāciju ātrumu. Ir bijuši gadījumi, kad krava ir tikusi piegādāta iekraušanai kuģī, bet, rampas leņķa, leņķa starp rampu un piestātni un nepieciešamā transportlīdzekļa ietvara dēļ, ir tikusi atgriezta atpakaļ un kuģa īpašniekam piestādīts rēķins par radītajiem zaudējumiem.&lt;ref&gt;Thomas R. E., Pepper G.M. ''Thomas' Stowage. - 8th edition'' Brown, Son &amp; Ferguson, Ltd., 2018. 62. - 63. lpp. {{ISBN|9781849270793}}&lt;/ref&gt;

=== Izvietošana ===
Daudziem rolkeriem ir smags kuģa pakaļgals, piemēram, aizmugurē izvietotās rampas sistēmas dēļ. Tas nozīmē, ka var būt nepieciešams izmantot kuģa tankus, lai uzturētu galsveri pieļaujamajās robežās, kā arī kravu var nākties vispirms iekraut priekšgalā, zemākajos klājos, un gala ostā priekšgala zemākos klājus izkraut pēdējos.

Rolkeri kravu var uzņemt vienā vai vairākos veidos:
* ceļu transportlīdzekļi ar iebūvētu [[Dzinējs|dzinēju]], kuri paliek uz kuģa;
* [[Ceļš|ceļu]] piekabes un puspiekabes, kuras paliek uz kuģa visu maršruta jūras posmu;
* puspiekabes, kuras nav piemērotas izmantošanai uz ceļa (''roll trailers'' - angļu val.), bet kuras paliek uz kuģa reisa laikā;
* krava, kura tiek nogādāta uz kuģa ar puspiekabēm, kuras nav vai arī ir piemērotas izmantošanai uz ceļa, bet pēc tam tiek izkrauta un izvietota bez riteņiem;
* krava, kas nostiprināta uz plāksnēm un tiek nogādāta uz kuģa ar ostas puspiekabēm vai citu mehānisko kravas pārvietošanas paņēmienu. Plāksne ar kravu paliek kopā uz kuģa;
* paletes atsevišķi vai grupā (četras vienā reizē), kuras uz kuģa nogādā ar ostas puspiekabēm vai dakšu iekrāvējiem.

Katru no paņēmieniem izmanto savā maršrutā vai vidē. Īsos jūras pārvadājumos kravu gandrīz vienmēr tur uz riteņiem. Kravas operāciju ātruma pieaugums atsver telpas zudumu.

Transportlīdzekļus, tajā skaitā puspiekabes, novieto tuvu vienu otram trīs [[Metrs|metrus]] platās joslās. Tas nodrošina piekļuvi strādniekiem, kuri katru transportlīdzekli pienācīgi nostiprina. Izkraujot automašīnu pārvadātājus, Austrālijas strādnieki pieprasa tikai četru centimetru attālumu.

Konteinerus var izvietot paralēli kuģa diametrālajai plaknei vai perpendikulāri tai, bet pievērš uzmanību tam, lai konteineru stūru lējumi atrastos pienācīgi pastiprinātās klāja vietās, parasti virs pastiprinātajiem klāja punktiem vai tvistlokiem.

Puspiekabes var uzbraukt atpakaļgaitā augšup pa rampu un izvietot tā, lai izkraušanas ostā vilcējautomobiļiem būtu tieša piekļuve puspiekabju sakabināšanas punktiem un tās varētu vienkārši novilkt no kuģa bez vajadzības apgriezties.

Dažāda tipa kravas, piemēram, konteinerus un paletes, vienu no otras separē, lai novērstu iespēju, ka viena krava bojā otru. Šādai separācijai, kura var nodrošināt arī kravas fiksāciju, izmanto koka separācijas un fiksācijas materiālus, piepūšamos fiksācijas maisus, saplākšņa vai kokšķiedras loksnes, kā arī citu kravu, piemēram, [[riepa]]s.

Ja konteinerus ar gaisa dzesēšanas integrālajām saldējamajām mašīnām izvieto zem klāja, nodrošina, ka šiem konteineriem pieejama pienācīga ventilācija gaisa dzesēšanai. Konteinera integrālās saldējamās mašīnas galā atstāj 600 mm telpu, lai varētu veikt mašīnas apkopi un temperatūras uzraudzību.

Bīstamo kravu pārvadājumiem piemēro normatīvos aktus, kuri reglamentē bīstamo kravu pārvadāšanu, iekraušanu, izkraušanu un tranzītu.

'''Nostiprināšana'''

Transportlīdzekļu nostiprināšana uz rolkeriem notiek atbilstoši apstiprinātai sistēmai pilnībā izmantojot atbalstus (''trestles'' - angļu val.), atbalsta [[caurule]]s (''pedestals'' - angļu val.) un klāja nostiprināšanas punktus, kā to ir rekomendējusi kuģu būvētava. Nostiprināšanas punktus un piemērotus atbalstus izmanto, lai apietu transportlīdzekļa amortizatorus un kuģa kustības laikā jūrā tie paliktu cieši nostiprināti uz kuģa.

Konteinerus nostiprina atbilstoši apstiprinātai sistēmai, vēlams ar novietojošajiem konusiem un tvistlokiem. Tērauda troses, ķēdes, āķus un [[svira]]s pievelk tā, lai tās pārmērīgi neslogotu un netiktu deformēti paši konteineri.

'''Aprīkojums'''

Kad tāds mehāniskais aprīkojums kā vilcējautomobiļi vai ceļu transportlīdzekļi pārvietojas pa transportlīdzekļu klājiem, jānodrošina pietiekama ventilācija, lai izvadītu izplūdes gāzes. Atsevišķos gadījumos dakšu iekrāvēju izmantošana, lai nogādātu kravu no krasta noliktavas uz kuģi, var nebūt [[Ekonomika|ekonomiski]] izdevīga.&lt;ref&gt;Thomas R. E., Pepper G.M. ''Thomas' Stowage. - 8th edition'' Brown, Son &amp; Ferguson, Ltd., 2018. 64. - 65. lpp. {{ISBN|9781849270793}}&lt;/ref&gt;

== Jaunās gabalkravas ==
Par jaunajām gabalkravām (''neobulk'' - angļu val.) sauc lielu daudzumu homogēnu vai pat līdzīgu kravu, kuras iekrauj vienā telpā, bieži īpaši aprīkotā vai ar īpašām kravas ierīcēm. Lai arī šīs kravas nevar pieskaitīt pie beramkravām, to atšķirīgās īpašības prasa izmantot tādus pārvadāšanas un iekraušanas paņēmienus, kādi nav pieejami un nepieciešami ģenerālās kravas kuģiem un balkeriem. Jaunajām gabalkravām nav stingri noteiktas [[definīcija]]s un kravas, kuras tiek iekrautas kuģī kā jaunās gabalkravas, mazos daudzumos tiek klasificētas kā ģenerālās kravas un kā tādas tiek arī pārvadātas. Šādas kravas iekļauj tēraudu, kokmateriālus un automašīnas. Dažām no šīm kravām var izmantot specializētus kuģus, piemēram, automašīnu, kokmateriālu un tērauda pārvadātājus.&lt;ref&gt;Thomas R. E., Pepper G.M. ''Thomas' Stowage. - 8th edition'' Brown, Son &amp; Ferguson, Ltd., 2018. 65. lpp. {{ISBN|9781849270793}}&lt;/ref&gt;

== Automašīnas ==
[[Attēls:US_Navy_080113-N-0292S-066_Mine_resistant_ambush_protected_vehicles_(MRAP)_are_offloaded_from_the_Military_Sealift_Command_roll-on-roll-off_ship_USNS_Pililaau_(T-AKR_304)_onto_the_pier.jpg|thumb|[[MRAP|Mīnu sprādzienu izturīgās bruņumašīnas]] (''mine resistant ambush protected (MRAP)'' - angļu val.) nostiprinātas uz lielā, vidēja ātruma rolkera (LMSR) USNS&lt;ref&gt;Savienoto Valstu flotes kuģis (''United States Naval Ship (USNS)'' — angļu val.)&lt;/ref&gt; ''Pililaau'']]
Rolkeri ir evolucionējuši par pilnīgiem automašīnu/kravas automašīnu pārvadātājiem (''pure car/truck carrier (PCTC)'' - angļu val.) ar ietilpību līdz 8 500 automašīnu ekvivalenta vienībām (''car equivalent units (CEU)'' - angļu val.). Bez [[Vieglā automašīna|vieglajām automašīnām]] var tikt pārvadāts arī vieglo automašīnu, kravas automašīnu un autobusu sajaukums. Citos gadījumos krava var iekļaut tādu smago riteņu tehniku kā buldozeri, mobilie celtņi un ekskavatori. Lai arī kāds būtu transportlīdzeklis, būtiski ir tas, ka to var uzbraukt un novietot stāvēšanai uz kuģa bez ostas vilcējautomobiļa iesaistes tādā veidā, lai iekraušana un izkraušana tiktu pabeigta ātri.

Transportlīdzekļus iekrauj ar tiem uzbraucot uz klāja, parasti pa pakaļgala stūra rampu, kura ir nolaista uz piestātnes, un pēc tam pa virkni kuģa iekšējo rampu un klāju līdz paredzētajām stāvēšanas vietām. Katrs transportlīdzeklis tam paredzētajā vietā tiek nostiprināts, lai izvairītos no kravas pārvietošanās iespējamības reisa laikā. Nostiprināšanu veic atbilstoši apstiprinātai kuģa kravas nostiprināšanas rokasgrāmatai (CSM) izmantojot kravas stiprināšanas siksnas (''web lashing'' - angļu val.) ar maksimālo stiprināšanas slodzi (''Maximum Securing Load (MSL)'' - angļu val.) ne mazāku par 100 [[Ņūtons|kN]], bet, ja transportlīdzekļa masa ar iepakojumu (''Gross Vehicle Mass (GVM)'' - angļu val.) nepārsniedz 15 tonnas, var izmantot zemākas MSL stiprināšanas siksnas. Nepieciešamais stiprināšanas siksnu skaits un to MSL, atbilstoši noteiktam transportlīdzeklim, dots kravas izvietošanas un nostiprināšanas drošas prakses kodeksā (CSS kodeksā).

Smagie transportlīdzekļi, it īpaši tie ar kāpurķēdēm, ir pakļauti palielinātam slīdēšanas riskam uz tērauda klājiem, tādēļ tos vienmēr novieto virs separācijas materiāliem, mīkstiem dēļiem vai [[gumija]]s paklājiem. Ja automašīnas parasti stiprina izverot stiprinājumu caur to riteņu disku atvērumiem, tad lieliem un smagiem transportlīdzekļiem jābūt piemērotiem un skaidri marķētiem stiprināšanas punktiem, pie kuriem nostiprināt siksnas.

Transportlīdzekļus novieto nodrošinot kuģa noturības saglabāšanos pieļaujamajās robežās visu reisa laiku. Nav pieļaujami pārmērīgi [[Leņķiskais paātrinājums|paātrinājumi]], kurus samazina cik tālu tas praktiski iespējams. Kuģa komanda pirms attauvošanās pārliecinās, ka transportlīdzekļi ir izvietoti un nostiprināti atbilstoši CSM. Arī pārgājiena laikā siksnas pārbauda, lai nodrošinātu, ka transportlīdzekļi paliek droši nostiprināti visu reisa laiku, bet tās noņem tikai pēc kuģa ierašanās izkraušanas ostā, ja vien kapteinis nav noteicis savādāk.

Nostiprināšanas aprīkojumu regulāri pārbauda pārliecinoties par tā labo stāvokli, bet bojātās sastāvdaļas nekavējoties izņem no ekspluatācijas. Kravas stiprināšanas siksnas marķē un to darba mūžam jābūt iepriekš noteiktam. Tas nedrīkst būt [[Bezgalība|bezgalīgs]].&lt;ref&gt;Thomas R. E., Pepper G.M. ''Thomas' Stowage. - 8th edition'' Brown, Son &amp; Ferguson, Ltd., 2018. 66. lpp. {{ISBN|9781849270793}}&lt;/ref&gt;

== Dzelzs un tērauda izstrādājumi ==
Tipiski dzelzs un tērauda izstrādājumi ir lietņi, sagataves (''billets'' - angļu val.), plātnes (''slabs'' - angļu val.), karsti velmētu tērauda lokšņu spoles, auksti velmētu tērauda lokšņu spoles, velmējumi, tērauda konstrukcijas, maza šķērsgriezuma materiāli, stieņi, stieples, dažāda izmēra [[caurule]]s, stiegras, tērauda lokšņu iepakojumi un atsevišķas tērauda loksnes.&lt;ref&gt;Thomas R. E., Pepper G.M. ''Thomas' Stowage. - 8th edition'' Brown, Son &amp; Ferguson, Ltd., 2018. 68. lpp. {{ISBN|9781849270793}}&lt;/ref&gt;

=== Raksturojums ===
[[Attēls:Steel_Yard_-_geograph.org.uk_-_1767959.jpg|thumb|Ar saitēm kopā sastiprināti tērauda saiņi]]
Gandrīz visa veida tērauds (tajā skaitā daži [[Nerūsējošais tērauds|nerūsējošie tēraudi]]) var lielākā vai mazākā mērā rūsēt, kas var ietekmēt preces vērtību atkarībā no tās gatavības līmeņa (vai tas ir gatavs ražojums vai pusfabrikāts) un paredzētā izmantošanas mērķa. Līdzīgi visa veida tērauds lielākā vai mazākā mērā var ciest no mehāniskajiem bojājumiem. Tādi var rasties iekraušanas vai izkraušanas laikā, kādā iekšzemes transporta punktā, kā arī precēm esot izvietotām uz kuģa un esot pakļautām kuģa kustības un citu kravu pieliktiem spēkiem.

Tērauds pārvadāšanai var tikt piegādāts atsevišķu priekšmetu veidā bez jebkādas aizsardzības (tērauda konstrukcijas, stiegras, caurules), iepakojumā (aizsargāts ar dēļu klājumu), redeļu kastēs, pakās (tērauda loksnes) un ietīts metāla aploksnē. Aizsardzībai pret mitrumu tērauds var tikt apstrādāts ar [[Eļļa|eļļu]] vai citu aizsargpārklājumu. Nodrošinātais aizsardzības līmenis ne vienmēr atspoguļo transportēšanas laikā nepieciešamo uzmanības līmeni.

'''Iekraušana'''

Ja tērauds tiek pārvadāts lielos daudzumos, gandrīz vienmēr tiks izmantots specializēts iekraušanas un stropēšanas aprīkojums, bet tas var atšķirties dažādās [[Valsts|valstīs]] un patiesībā arī dažādās piestātnēs.

Apaļās un lentes stropes parasti izgatavo no tērauda troses, pītas tērauda troses un ķēdēm ar pievienotiem āķiem vai šeikeļiem.&lt;ref&gt;Skavām.&lt;/ref&gt; Visas sastāvdaļas ir pietiekami izturīgas, lai nodrošinātu drošu paredzēto kravu pārvietošanu. Pie viena un tā paša izmēra, ķēdes parasti ir stiprākas par tērauda trosēm vai citām stropēm, tomēr var nebūt piemērotas, jo biežāk izraisa kravas bojājumus. Ja kravu paceļ ar divām stropēm, uzrauga, lai leņķis pie kravas āķa būtu pietiekami šaurs, citādi krava var tikt deformēta vai bojāta saspiežot. Īpaši svarīgi tas ir paceļot gatavus ražojumus, kurus saliecot var padarīt nelietojamus. Šādos gadījumos izmanto pacelšanas rāmi vai siju. Pietiekoši izturīgi stieņi, kas izvērti caur tērauda spolēm un sastropēti abos galos, var kalpot tādam pašam mērķim. Tēraudu nekad nepaceļ aiz pašas kravas saitēm, ja vien tās nav īpaši paredzētas un apstiprinātas izmantošanai šādam mērķim. Dažu veidu tēraudam (caurulēm un spolēm) var būt savs ar nolūku izgatavots pacelšanas aprīkojums (cauruļu āķi, stieņi un pacelšanas rāmji).

Dažu tērauda produktu (īpaši stiepļu rituļu) iepakošanai izmanto paletes, slīdplāksnes vai kastes, kuras paceļ ar mehāniskiem līdzekļiem. Stiepļu rituļu un dažreiz tērauda lokšņu spoļu pacelšanai izmanto C veida āķus. C veida āķis ir līdzsvarota roka, kuru ievieto spoles acī. Uzņemot spoles svaru, roka kopā ar spoli paliek horizontāli. Rokas ievietošanai un izņemšanai nepieciešams daudz [[telpa]]s, tādēļ šāds aprīkojums nav piemērots izmantošanai šaurās vietās.

Ir svarīgi, lai kravas aprīkojums iekraušanas ostā būtu savietojams ar izkraušanas ostas kravas aprīkojumu. Piemēram, ir bijuši gadījumi, kad metāla loksnes iekrauj ar [[Elektromagnēts|elektromagnētu]] izvietojot tik cieši kopā, ka izkraušanas ostā ar parastajām kravas ierīcēm nav bijis iespējams kravai piekļūt.

'''Bojājumi'''

Tērauda izstrādājumus, parasti neietītus, kurus piegādā daļēji pabeigtā stāvoklī, sauc par pusfabrikātiem (tālākai apstrādei un pabeigšanai piegādes punktā), tie iekraušanas un izvietošanas laikā ir mazāk uzņēmīgi pret bojājumiem nekā pabeigtas preces. Šādi izstrādājumi var sastāvēt no karsti velmētiem stieņiem, leņķdzelžiem, spolēm, lietņiem, sagatavēm un plātnēm. Daži izstrādājumi paviršas iekraušanas laikā var tikt būtiski bojāti. Bojājumi spolēm var rasties malu iecirtumu vai ielocījumu rezultātā. Tas var samazināt apstrādei nododamās saritinātās loksnes efektīvo platumu. Spoles ar pārrautām saitēm var teleskopiski izbīdīties no to centra vai salocīties kļūstot nederīgas tālākai apstrādei, vai arī tās var būt nepieciešams par jaunu sastiprināt pirms iekraušanas nākamajā transportlīdzeklī. Gatavi, parasti ietīti, izstrādājumi, kuri var tikt bojāti paviršas iekraušanas vai izvietošanas laikā ietver tādus velmējumus kā tērauda konstrukcijas, kuras var sabojāt tās savērpjot vai saliecot. Tērauda loksnes vai to pakas var bojāt tās iekraujot vai ar [[Rūsa|rūsu]]. Paku stūri ir īpaši ievainojami, bet pārmērīgas punktveida slodzes izraisa tālākus bojājumus. Gatavus, saritinātus oglekļa sakausējuma vai nerūsējošā tērauda stieņus un spoles bojā laikapstākļi un fiziski vai ķīmiski faktori. Caurules var tikt bojātas, ja to iepakojums vai aizsargpārklājums nav apmierinošā stāvoklī un ļauj iekļūt mitrumam. Vispārīgi visas ietītās preces cenšas uzturēt sausas, jo tā vienmēr ir jutīga krava un var tikt viegli sabojāta saskaroties ar kondensācijas, apkārtējās temperatūras svārstību vai lietus atnestu mitrumu.

Balkeru ventilācijas sistēma var nebūt pietiekami efektīva, lai adekvāti novērstu tērauda kravas svīšanu. Par šo faktu rakstveidā informē kuģa īpašnieku un fraktētāju, lai visi apzinātos potenciālos bojājumus izkraušanas ostā.

Īpašu uzmanību pievērš kravas lūku vāku hermētiskuma nodrošināšanai, jo tilpnēs iekļuvušais jūras ūdens izraisīs nopietnus bojājumus tērauda izstrādājumiem. Pēdējo tilpņu mazgāšanu pēc iepriekšējās kravas veic ar saldūdeni, lai izvairītos no iespējamības tilpni piesārņot ar sālsūdens atlikumiem. Pirms kravas iekraušanas veic kravas lūku vāku hermētiskuma pārbaudes un to rezultātus ieraksta kuģa žurnālā, bet vāku tīrīšanu un apkopi fiksē citos žurnālos.

Lai samazinātu pret kuģi vērsto pretenziju par bojājumiem iespējamību, ir tālredzīgi veikt kravas inspekciju pirms tās iekraušanas. Īpaši svarīgi tas ir pārvadājot tādus gatavus izstrādājumus kā konstrukciju sastāvdaļas, sijas, kanālus, visu izmēru caurules (krāsotas un nekrāsotas) un auksti velmētu tēraudu. Šādu inspekciju parasti nevajag plātnēm, lietņiem un sagatavēm. Pieredzējis inspektors zin, ko tieši kravā meklēt un pārbaudīs arī lūku vāku hermētiskumu, kā arī dos padomus stūrmaņiem kravas iekraušanai un izvietošanai.

Aizvien biežāk tērauda izstrādājumus pārvadā atvērtas augšpuses konteineros, kas ir radījis pretenziju pieaugumu par kravas aptraipīšanu ar [[Hidraulika|hidraulisko]] eļļu vai smērvielām, kuras nopilējušas no konteineru pacēlušā celtņa. Stūrmaņi pievērš uzmanību šādai iespējamībai un nodrošina, ka termināļa operators nes atbildību, ja piesārņojums ir radies no krasta aprīkojuma.&lt;ref&gt;Thomas R. E., Pepper G.M. ''Thomas' Stowage. - 8th edition'' Brown, Son &amp; Ferguson, Ltd., 2018. 68. - 70. lpp. {{ISBN|9781849270793}}&lt;/ref&gt;

=== Iekraušana, izvietošana un nostiprināšana ===
'''Karsti un auksti velmētu tērauda lokšņu spoles'''
[[Attēls:Shmms_33_56_4764_032-5_wagon,_2019_Budaörs.jpg|thumb|Dzelzceļa vagons ar velmētu tērauda lokšņu spolēm. Tās ir sastiprinātas kopā ar platām metāla saitēm, kuras ir izvērtas caur spoles centru un pārklātas ar citām saitēm, apkārt spolei pa ārpusi]]
Sarullētas tērauda loksnes izgatavo ar lokšņu biezumu no 1 līdz 5 mm un apmēram 1,25 m platumā. Spoles parasti sver 7 līdz 15 tonnas atkarībā no loksnes garuma un biezuma, bet var būt līdz pat 30 tonnām smagas.

Karsti velmētu tērauda lokšņu spoles parasti nav ietītas un var tikt piegādātas iekraušanai mitras un ar rūsu, jo tās bieži uzglabā zem klajas [[Debesis|debess]]. Tās ir sastiprinātas kopā ar platām metāla saitēm, kuras ir izvērtas caur spoles centru un pārklātas ar citām saitēm, apkārt spolei pa ārpusi. Dažreiz karsti velmētās spoles var būt kodinātas, pārklātas ar eļļu, ietītas no mitruma aizsargājošā kraftpapīrā vai vieglā metāla aploksnē, kura nostiprināta ar metāla saitēm. Ietītas spoles uzglabā zem jumta, jo rūsēšana noteikti izraisīs pretenzijas.

Auksti velmētām tērauda loksnēm pielieto augstākas kvalitātes [[virsma]]s apstrādi nekā karsti velmētām loksnēm un tādēļ tās ir biežāk pakļautas pretenzijām par rūsēšanu. Iepakojums parasti sastāv no bitumena papīra ar vieglu metāla aploksni un metāla saitēm pa virsu.

Kad spoles piegādā pārvadāšanai, pārbauda, lai sastiprināšanas saites ir ciešas un nepārrautas. Vaļīgas vai neesošas saites izraisīs sarullētās spoles vaļīgumu un sekojoši nestabilitāti krāvumā, kā arī grūtības iekraušanas laikā. Ar atrullēšanos saistītas problēmas vēlākā kravas apstrādē, visticamāk būs pamats pretenzijām.

Kraušanas jeb &quot;mehāniskie&quot; bojājumi ir bieža iekraušanas un izkraušanas problēma un tie rodas spolei atsitoties pret citiem objektiem (izraisot plīsumus vai robus loksnes malā) vai pacelšanai izmantojot nepiemērotu aprīkojumu. Neizmanto ķēdes un tērauda troses, jo tās &quot;iekožas&quot; spolē. Pacelšanai izmanto platas pīta tērauda stropes un C veida āķus, bet, ja spoļu izvietošanai krastā un tilpnē izmanto dakšu iekrāvējus, tos aprīko ar apaļu stieņu dakšām.

Uzspiežot spoļu centriem vai tad, kad metāla saites nav pietiekoši ciešas, centri var teleskopiski izbīdīties. Tas nozīmē, ka loksnes malas ir izbīdītas ārpus spoles pamatiem un kļūst ļoti uzņēmīgas bojājumiem iekraušanas laikā. Ja iespējams, teleskopisku spoļu iekraušanu noraida.

Tā kā karsti velmētu lokšņu spoles bieži uzglabā zem klajas debess, nav iemesla, kādēļ būtu jāpārtrauc kravas operācijas vieglu, īslaicīgu [[Nokrišņi|nokrišņu]] laikā. Tomēr stiprs lietus tilpnē var veidot peļķes līdz pat tādam līmenim, ka spoles ir daļēji zem ūdens. Šāda situācija, kopā ar iespējamu sāls piesārņojumu no tilpnes mazgāšanas ar sālsūdeni, nav pieļaujama, tādēļ iekraušanu pārtrauc. Lēmumu par iekraušanas turpināšanu lietū ietekmēs arī apsvērumi par sagaidāmajām temperatūras izmaiņām priekšā stāvošajā reisā un citu kravu esamība tilpnē, kuras var tikt negatīvi ietekmētas. Šādos apstākļos iekrautu kravu konosamentos iekļauj frāzi &quot;slapjš pirms iekraušanas&quot; kopā ar atzīmēm par rūsu. Stūrmaņa pavadzīmēs un konosamentos precīzi apraksta tērauda spoļu stāvokli iekraušanas laikā, tajā skaitā par rūsu, mehāniskiem bojājumiem un hlorīdu klātbūtni. Svarīgi ir uzņemt fotogrāfijas ar datuma fiksāciju, īpaši pamanīto bojājumu fotogrāfijas.

Tērauda spoļu izvietošana ir daudz pētīta un to izvietošanas problēmas labāk izprastas, īpaši attiecībā uz to vai konkrētais kuģis spēj pārvadāt pilnu dedveitu ar spolēm vai nē. Tomēr šī labākā izpratne ne vienmēr ir viegli saprotama kuģu komandām. Spoļu tonnāžu, kuru kuģis var pārvadāt, ierobežo nevis maksimāli pieļaujamā dubultdibena klāja noslodze, bet gareniskā dubultdibena klāja stiprība kopā ar atsevišķo spoļu svaru un izmēriem. Maksimāli pieļaujamā dubultdibena klāja noslodze ir izmantojama tikai homogēnām kravām, kuras izraisa vienmērīgu dubultdibena klāja noslodzi (graudi vai [[akmeņogles]]), nevis tādām gabalkravām kā spoles, kuras rada lokalizētu noslodzi. Nesen būvētu kuģu noturības informācijas tipveida iekraušanas gadījumu apkopojuma tabulā parasti ir arī spoļu iekraušanas tipveida gadījums, kuru ņem vērā iekraujot spoles. Tas var norādīt, ka kuģis īstenībā var pārvadāt mazāk nekā 50% no tā pilna dedveita, jo dubultdibena klāja stiprība nav pietiekama lielākai noslodzei.

Ja kuģis nav apgādāts ar spoļu iekraušanas tipveida gadījumu, maksimāli pieļaujamā dedveita aprēķins ir grūts uzdevums un informāciju par iekraušanai atļauto tonnāžu un zem spolēm izvietojamo separācijas materiālu daudzumu meklē pie kuģa klasifikācijas sabiedrības.

Tērauda spoles izvieto ar to [[Orientēta taisne|asīm]] paralēli kuģa diametrālajai plaknei ar cieta koka separācijas materiāliem zem spolēm perpendikulāri to asīm. Izvietošanu parasti sāk no abiem kuģa bortiem uz tilpnes centru. Pret katras spoles pamatu novieto vismaz divus koka ķīļus ar aso galu pret tuvāko bortu. Ķīļus pienaglo pie separācijas materiāliem zem spoles. Šādi ķīļi ne tikai novērš kravas kustību reisa laikā, bet arī aptur spoles kustību līdz pret to tiek novietota nākamā spole. Separācijas materiālus izvieto arī gar tilpnes bortiem un priekšējo, kā arī aizmugurējo starpsienu, lai neļautu kravai saskarties ar kuģa konstrukcijām. Spoles var tikt izvietotas vienā vai vairākos līmeņos atkarībā no datiem noturības informācijā vai klasifikācijas sabiedrības rekomendētā.

Tukšā vieta, kāda vienmēr veidojas katra līmeņa centrā, tiek aizpildīta ar bloķējošo jeb atslēgas spoli, kura ar savu svaru spiež uz blakus esošajām spolēm un tādējādi uzņem jebkādu vaļīgumu, kāds varētu būt radies. Bloķējošo spoli izvieto iedobumā starp spolēm tā, lai tā iegrimtu vismaz par vienu trešdaļu no līmeņa blakus esošo spoļu diametra.

Ja vieta nav pietiekoša vienai bloķējošajai spolei, izņem vienu spoli no tām, kas izvietotas uz klāja, un krāvumā izvieto divas bloķējošās spoles. Starp abām bloķējošajām spolēm atrodas divas spoles zemāk uz klāja.

Otro un nākamos spoļu līmeņus izvieto starp zemāka līmeņa spolēm. Lai novērstu kravas kustību, jebkādu tukšo telpu attiecīgajā līmenī aizpilda ar bloķējošiem koka klučiem (''chocking'' - angļu val.) vai arī ar koka karkasu (''shoring'' - angļu val.). Šāda konstrukcija atbalstīs augstākus spoļu līmeņus. Spoles var nostiprināt ar tērauda trosēm un talrepiem. Tērauda trošu acis izveido, kur vajadzīgs, ar savilcējiem. Talrepus bloķē, lai tie neatskrūvētos kuģa kustību laikā jūrā. Tomēr izplatītāka nostiprināšanas metode ir ar platām, metāla saitēm, kuras pneimatiski nostiepj un tad pneimatiski sastiprina ar divām vai trijām metāla skavām. Katra spole augšējā līmenī tiek nostiprināta caur tās centru ar zemāko līmeni un katra līmeņa vairākas gar bortiem izvietotās spoles tiek sastiprinātas ar spolēm virs, zem un blakus tām. Dažādās ostās un dažādos terminālos var tikt izmantotas dažādas nostiprināšanas shēmas. Nostiprināšanu parasti veic pastāvīgi visas iekraušanas laikā, lai nodrošinātu, ka starp rindām nepazūd telpa, kura nepieciešama nostiprināšanas veikšanai. Papildus nostiprināšana var būt nepieciešama atklātām [[Plakne|plaknēm]], kādas var veidoties, ja krava pilnībā neaizpilda visu nodalījumu. Ja saites ir pienācīgi nostieptas un sastiprinātas, stiprinājums nepaliks vaļīgs reisa laikā uzturot drošu kravas izvietojumu. Metāla saišu pārraušanas spēks parasti ir 4 tonnas, kas tās padara ideāli piemērotas spolēm ar svaru līdz 15 tonnām. Smagākām spolēm, lai novērstu to pārvietošanās draudus, izmanto dubultas saites.

Kravas tilpnes atmosfēra pārgājiena laikā tiek uzturēta pēc iespējas sausāka. Kuģa žurnālā izdara atzīmes par ventilāciju (dabīgo vai mākslīgo) kopā ar gaisa un tilpnes temperatūrām, kā arī rasas punktu. Fiksē arī tērauda spoļu virsmas temperatūru.

'''Resnas stieples rituļi'''

Resna tērauda stieple ir karstās vilkšanas (''drawn'' - angļu val.) pusfabrikāts, kas saritināts rituļos ar svaru no 0,5 līdz 2,5 tonnām. Līdz pat pieciem rituļiem ir sastiprināti kopā ar vismaz četrām metāla saitēm, veidojot vienu saini, kurš var, vai arī var nebūt ietīts. Saiņus ar pārrautām saitēm pārvadāšanai nepieņem, jo šādi saiņi turpmākās apstrādes laikā var izjukt, kā arī var padarīt nestabilu visu krāvumu.

Šādas resnas stieples izmanto naglu, stiepļu sietu, galvanizētas stieples un, pēc hromēšanas, iepirkumu ratiņu izgatavošanai. Stiepli vēlreiz, aukstā veidā, izvilks caur formu veidojošiem caurumiem ar samazinātu diametru. Tā pagarināsies un tiks pulēta, lai stiepli vēlāk varētu izmantot dažādu citu produktu [[Ražošana|ražošanā]]. Lai arī apstrāde šajā ražošanas posmā likvidēs nelielu rūsu, kura radusies pārvadājot rituļus bez aizsardzības, dziļi rūsas izraisīti virsmas bojājumi var būt likvidējami tikai samazinot stieples diametru, tādējādi izgatavojot paredzētajai specifikācijai neatbilstošu produktu un radot iemeslu pretenzijām. Resnas stieples rituļi prasa pienācīgu uzmanību pārvadāšanas laikā, lai nodrošinātu, ka tie netiek pakļauti mehāniskiem bojājumiem (velkot pa piestātni vai pāri klājiem iekraušanas laikā) un netiek piesārņoti ar sālsūdeni.

Resnu stiepļu rituļus iekrauj ar pītām stropēm (tērauda trose ar tās dzīslās iepītu sintētiskas šķiedras troses aizsardzību) vai C veida āķiem. Vienu pīto stropi izmanto tikai viena saiņa pacelšanai, bet izmantojot vairākas stropes var vienlaicīgi pacelt vairākus saiņus atkarībā no kravas ierīces celtspējas. Rituļus izvieto ar to asīm paralēli kuģa diametrālajai plaknei, tomēr iespējama arī izvietošana perpendikulāri, ja kravas telpas forma piespiež to darīt cieša krāvuma nodrošināšanai, piemēram, gar tilpnes bortiem. Katrs ritulis cieši atbalstās pret blakus esošo rituli un otro vai nākamo līmeni izvieto tā, lai tas nosegtu zemāk izvietotos rituļus. Pie tilpņu starpsienām, uz dubultdibena klāja un gar tilpņu bortiem izvieto separācijas materiālus, lai novērstu tērauda saskaršanos ar tēraudu, tādējādi aizsargājot kravu no kondensāta un pārvietošanās. Cieša un blīva rituļu izvietošana veidos stabilu krāvumu virs kura var izvietot tērauda loksnes [[Dakšu iekrāvējs|dakšu iekrāvēju]] izmantošanai iekraujot nākamos līmeņus. Papildus tam, ja krava ir labi nostiprināta, tās pārvietošanās risks tiek kontrolēts un resnā stieple ir aizsargāta no berzes radītiem bojājumiem.

Ja, noslēdzot iekraušanu, visi līmeņi ir pilnībā pabeigti, nostiprināšana nav vajadzīga (ja vien rituļi neatrodas nestabilā stāvoklī), jo resno stiepļu rituļiem piemīt tendence reisa laikā ievērojami nosēsties. Savukārt, ja krāvums pilnībā neaizpilda kravas telpu un atstāj atklātus rituļu pamatus, ir svarīgi nostiprināt atklātā pamata saiņus pie starpsienas. To realizē stingri nostiepjot tērauda trosi šķērsām pāri rindām un tad izverot individuālas troses no starpsienas, aiz krāvuma, cauri rituļu acīm līdz šķērsvirzienā nostieptajai trosei un pēc tam atpakaļ cauri tām pašām acīm līdz starpsienai. Pēdējās troses tad var nospriegot ar talrepiem pievelkot rituļu pamatus pie starpsienas. Resnas tērauda stieples var tikt piegādātas arī iepriekš sacirstas vienāda garuma taisnos posmos. Šādi saiņi prasa līdzīgu uzmanību iekraušanas un izvietošanas laikā.

'''Skārda loksnes'''

Skārda loksnes veido plāns tērauds, kurš pārklāts ar nelielu [[alva]]s kārtiņu un tās pamatā izmanto pārtikas iepakošanai, bet piegādā pārvadāšanai spoļu vai paku veidā. Spoles var tikt piegādātas pārvadāšanai kā tērauda lokšņu spoles vai novietotas uz stingras koka vai tērauda paletes (vienpusējas vai divpusējas) ar aci uz augšu. Skārda spoles aizsargā metāla aploksne un tās nostiprinātas uz paletes izmantojot vairākas metāla saites. Sagrieztas skārda loksnes var tikt pārvadātas mazās kvadrātiskās pakās, kuras, savukārt, ievieto tērauda kastēs. Zem tām uzstādīti šķēršļi, lai kastes varētu pacelt ar dakšu iekrāvēja dakšām.

Skārda loksnes ir ļoti uzņēmīgas pret mitruma un mehāniskiem bojājumiem, tāpēc ir pārvadājamas ar lielu rūpību. Pat nelieli skārda lokšņu bojājumi vai kropļojumi var apturēt turpmākās apstrādes mašīnu darbību un sekojoši būt par pamatu pretenzijām. Pārmērīgs spiediens uz iekrauto lokšņu spoļu vai paku ārējo iepakojumu var deformēt loksnes un izveidot iespiedumus to virsmās. Arī tas var novest pie izejmateriāla nepieņemšanas tālākai apstrādei un, sekojoši, pretenzijām pret kuģi. Nostiprināšanas materiālus nekad neatstāj uz spolēm vai pakām, kur nākamā virsū uzkrautā vienība var izraisīt metāla aploksnes caurduršanu ne tikai bojājot pašu skārda loksni, bet arī ļaujot spolē vai pakā iekļūt mitrumam.

Spoles un pakas paceļ ar pīta tērauda stropēm, ja vien paletes konstrukcija nav tāda, kas atļauj izmantot ķēdes vai tērauda troses stropes bez to saskaršanās ar iepakojuma materiālu. Ja tiek pacelta vairāk nekā viena skārda lokšņu paka, lai nesaspiestu augšējo paku, izmanto pacelšanas sijas.

Skārda lokšņu spoles bez paletēm izvieto un nostiprina kā tērauda lokšņu spoles. Tās spoles, kuras ir izvietotas uz vienpusējas vai divpusējas paletes, parasti izvieto divu vai trīs vienību augstumā šķērsvirzienā pāri tilpnei ar lielu daudzumu separācijas materiālu starp līmeņiem. Ja koka palete ir lielāka par spoles diametru, ir skaidrs, ka nav iespējams izveidot ciešu krāvumu. Šādā gadījumā spoļu augšējās malas atdala ar distanceriem, kuri pienagloti pie augšpusē liktiem dēļiem, lai distanceri, kuģim kustoties [[Ūdens viļņi|viļņos]], neizkristu. Jebkādu tukšo telpu gar kuģa bortiem līdzīgā veidā aizpilda ar koka konstrukcijām vai distanceriem, bet pašas spoles pie paletēm nostiprina ar metāla saitēm.

Skārda lokšņu pakas izvieto vairākos līmeņos perpendikulāri kuģa diametrālajai plaknei. Bez vienpusējām paletēm, pie kurām ir piestiprināta katra paka, starp katru kravas līmeni perpendikulāri diametrālajai plaknei klāj separācijas materiālu slāni. Tā kā pakas izvieto vienu virs otras, tad separācijas materiālu neizmantošana novedīs pie ļoti nestabila krāvuma, jo pakas veidos nenostiprinātas [[kolonna]]s. Šāds krāvums ļaus pakām jūrā kustēties un berzēties vienai gar otru radot iespējamus bojājumus iepakojumam un tā saturam. Ja šī tipa kravu iekrauj neregulāras formas kravas telpā, gar slīpajiem bortiem tiek konstruēts koka karkass ar dēļu klājumu virs tā nākamā kravas līmeņa augstumā (''bridging'' - angļu val.). Tādējādi tiek veidots ciets un nepārtraukts pamats nākamajiem kravas līmeņiem. Savukārt, ja nav iespējams izvairīties no tukšās telpas gar tilpnes bortiem, to aizpilda ar koka konstrukciju, kura nodrošina visa krāvuma stabilitāti reisa laikā (''tomming'' - angļu val.). Ja paku forma ir neregulāra, telpu starp tām aizpilda ar bloķējošiem koka klučiem jebkādas kustības minimizēšanas nolūkos. Nepabeigtu pēdējo paku kārtu pabeidz ar koka konstrukciju līdz pretējam bortam un nostiprina ar kravas stiprināšanas siksnām. To var nedarīt, ja tukšo vietu aizpilda ar citu kravu.

'''Plātnes'''
[[Attēls:Slabs_stack.jpg|thumb|Tērauda plātnes]]
Tērauda plātnes izgatavo no lietņiem, kuri ir tikuši turēti augstā temperatūrā līdz pārvietošanai uz velmētavu, kur tos velmē daļēji pabeigtos blokos. Vēlāk plātnes velmē par tērauda loksnēm un/vai karsti velmētām tērauda loksnēm. Pabeigta plātne ir 25 [[Centimetrs|cm]] bieza, 250 cm plata un tās tiek izgatavotas dažādos garumos. Plātnes neietin un neaizsargā no rūsas. Šis materiāls pēc savas dabas nav uzņēmīgs pret bojājumiem.

Pastāv vairākas tērauda plātņu izvietošanas metodes, kuras ir tikušas rūpīgi izvērtētas, īpaši no [[Apdrošinātājs|apdrošinātāju]] puses pēc nelaimes gadījumiem vai bojājumiem. Rezultātā par drošāko tērauda plātņu un smagu lokšņu izvietošanas metodi tiek uzskatīta to iekraušana ar garenasīm perpendikulāri kuģa diametrālajai plaknei. Neregulāras formas kravas telpā katru nākamo līmeni sāk likt no tilpnes borta, tādēļ augstāku līmeņu plātņu gali neatrodas virs zemāk izvietoto plātņu galiem. Tie izvietoti trepju veidā. Starp katru plātņu pāri ievieto koka brusas, lai minimizētu pārvietošanās iespējamību. Izmantojot šo metodi, katru plātni tilpnē pārvieto individuāli ar dakšu iekrāvēju. Lai arī, veicot pienācīgu izvietošanu un izmantojot separējošās brusas, kravai ir maza tendence pārvietoties, izvērtē iespēju to nostiprināt ar tērauda trosēm pie tilpnē esošajām stiprināšanas acīm. Īpaši rūpīgi nostiprināšanas iespēju izvērtē, ja plātnes iekrauj uz starpklāja.

Lai samazinātu iekraušanas laiku un izmaksas, ir izstrādāta Kalifornijas bloku metode. Daļēji pabeigtās tērauda plātnes iekrauj paralēli kuģa diametrālajai plaknei uz dubultdibena klāja zem kravas lūkas atvēruma kā brīvi stāvošu krāvumu. Separācijas brusas zem un starp plātnēm izmanto minimāli. Vertikālas koka brusas izvieto gar tilpnes bortiem un starp plātņu kolonnām, lai uzturētu vertikālo krāvumu, jo ir ļoti svarīgi, lai kravas kolonna paliktu vertikāli, nesasveroties. Katra plātne sver aptuveni desmit tonnas. Parasti vispirms ar kuģa garenvirzienā izvietotām plātnēm aizpilda tilpnes sānus. Visbiežāk plātnes krauj astoņu vienību augstumā ar augšējām trijām plātnēm sastiprinātām kopā veidojot cepuri. Krāvumu vietā notur tā masas [[inerce]] un berze starp daļēji pabeigtajām plātnēm. Pirms stiprinājumu uzlikšanas tiek rekomendēts ļaut kravai nosēsties un brusām saspiesties, citādi, notiekot saspiešanās procesam, stiprinājumi ātri kļūs vaļīgi. Šo metodi izstrādāja noteiktam tirgum, kur kravas izvietošanu uzrauga metodes izmantošanā īpaši apmācīts personāls, tādēļ to neizmanto citur - pastāv nopietni drošības riski, kas saistīti ar krāvuma sagāšanos.

Līdzīga sistēma ir iekraut vairākas plātnes vienā paņēmienā (iespējams ar svaru 36 vai vairāk tonnas) tās nolaižot pozīcijā, kurā tās paliks visu pārgājiena laiku. Nākamos plātņu komplektus nolaiž blakus pirmajam un vēlāk virs tā. Šī metode ir piemērota kastes formas, bet nav piemērota neregulāras formas (kur tilpnes bortus nav iespējams aizpildīt) tilpnēm vai tādām, kurām ir slīpi borti. Šādos gadījumos tilpnes bortos būtu jāveido kustību ierobežojošs tērauda rāmis vai ļoti izturīgs koka rāmis, bet tādu izgatavošana gandrīz vienmēr ir dārgāka par izmaksu ietaupījumu vienkāršojot iekraušanu. Nevienu no pēdējām divām izvietošanas metodēm neizmanto uz ģenerālās kravas kuģiem vai ar pabeigtām tērauda plātnēm, loksnēm vai citiem plakaniem tērauda izstrādājumiem, jo tiem ir zemāks berzes koeficients.

'''Loksnes'''

Vieglas, karsti velmētas tērauda loksnes gan ar aizsargpārklājumu, gan bez tā, tiek pārvadātas kā atsevišķas vienības vai mazāka izmēra lokšņu saiņos, kuros loksnes ir sastiprinātas kopā ar metāla saitēm. Lielākās (līdz 12 metriem) izmanto kuģu un šķidrumu uzglabāšanas tanku būvē, kamēr mazākās vispārējas nozīmes rūpniecībā.

Lielas loksnes parasti paceļ ar diviem tērauda āķu komplektiem, kuri piestiprināti pacelšanas sijai. Plānākām loksnēm, ar garumu virs sešiem metriem, āķu komplektu skaits ir palielināts un iespējams papildināts ar gala āķiem katrā īsajā loksnes malā, lai nodrošinātu, ka pacelšanas aprīkojums izmantošanas laikā neizslīd. Lai izvairītos no kustības, kura varētu izsaukt nelīdzsvarotu paceļamo kravu, loksnes ar dažādiem platumiem nekad neceļ kopā. Bez izslīdēšanas briesmām izbīdītās lokšņu malas iespējams arī tiks bojātas.

Loksnes bieži piegādā uz piestātnes ar dakšu iekrāvējiem. Parasti ar vienu dakšu iekrāvēju pietiek drošai vairuma lokšņu pārvietošanai, ja vien nav jāstrādā ar plānām vai par sešiem metriem garākām loksnēm, kad izmanto divus dakšu iekrāvējus. Tas ir īpaši svarīgi pārvietojot garas loksnes, jo, izmantojot tikai vienu dakšu iekrāvēju, loksne var tikt paliekoši deformēta. Neuzmanīga pārvietošana ar dakšu iekrāvēju uz loksnes virsmas var atstāt skrambas, kuru likvidācija var izmaksāt dārgi. Attiecīgi tas ir pamats pretenzijām.

Atsevišķas tērauda loksnes bieži nokrauj uz piestātnes bez šķēršļiem iegūstot perfekti līdzenu krāvumu. Loksnes kuģī nevar izvietot bez šķēršļiem, jo pastāv to pārvietošanās risks pa tērauda - tērauda kontaktvirsmu, kā arī lokšņu pacelšana pirms stropēšanas ievērojami palielinās izkraušanai nepieciešamo laiku. Koka šķēršļi ir vienāda biezuma un tos izvieto vertikālā līnijā visā krāvuma augstumā. To dara, lai loksnēs neizveidotos paliekošas [[deformācija]]s. Ja garākas loksnes krauj virs mazākām, izveidojušos atstarpi aizpilda ar šķēršļiem vai koka brusām tā, lai nākamais līmenis pēc nolaišanas gulētu līdzeni. Izvairās no saskaršanās ar kuģa konstrukcijām, jo tas var radīt bojājumus gan kuģim, gan kravai. Bieži tas izpaužas ļaujot loksnēm pieskarties tilpnes slīpajiem bortiem, kad, kravai nosēžoties, lokšņu malas tiek uzlocītas uz augšu. Šķēršļus un citus separācijas materiālus izmanto minimāli un tikai, lai nepārtraukti uzturētu krāvumu līdzenu, kā arī, lai nodrošinātu izkraušanu gala ostā.

Ja krāvums ir līdzens un krava neizbīdās uz augšu no tā, nostiprināšanu var aizvietot ar lokšņu augšējo līmeņu visu brīvo vietu aizpildīšanu ar bloķējošiem koka ķīļiem un brusām. Visas izbīdītās loksnes un saiņi tiek nostiprināti pret kustību aizpildot brīvās vietas ar bloķējošiem koka klučiem vai pielietojot tērauda troses.

'''Tērauda konstrukcijas'''
[[Attēls:Structural-steel-icons.jpg|thumb|300px|Dažādas tērauda konstrukcijas. No kreisās: sija, doba profila caurule (''hollow structural section (HSS)'' - angļu val.), kanāls, leņķdzelzis un loksne]]
Tērauda konstrukcijas iekļauj tādas dažāda šķērsgriezuma preces kā kanālus, leņķdzelžus, sijas, plakandzelžus, apaļstieņus un stiegras. Tās pārvadā garumā līdz 18 metriem neietītā veidā kā atsevišķas vienības vai saiņos.

Ģenerālās kravas kuģos tērauda konstrukcijas parasti izvieto paralēli diametrālajai plaknei uz dubultdibena klāja virs separācijas materiālu slāņa, kurš neļauj precēm saskarties ar kuģa tērauda konstrukcijām. Tas ne tikai izdala svaru, bet arī aizsargā kuģa konstrukciju, bet tērauda kravai neļauj saskarties ar mitrumu, kāds varētu būt sakrājies uz dubultdibena klāja. Tāpat separācijas materiālus izmanto, lai neļautu tērauda kravai saskarties ar brangām un tanku sienām. Sijas un līdzīgas tērauda konstrukcijas izvieto ar to vertikālajiem elementiem (''web'' - angļu val.) vertikāli, bet atlokiem pārklājoties. Tas nozīmē, ka atsevišķas sijas atloki balstīsies uz blakus izvietoto siju atlokiem, vai arī atradīsies zem tiem. Šāds izvietojums novērš nopietnu deformāciju rašanās risku sijās. Pēc iespējas izvairās no dažāda izmēra konstrukciju pārvadāšanas kopā, jo tas var radīt atstarpes un sekojoši viss krāvums var sākt pārvietoties. Visā krāvumā izmanto daudz separācijas materiālu, pirmkārt, lai saistītu krāvumu tilpnē vienā blokā un, otrkārt, atļautu stropēšanu izkraušanas ostā. Lai izvairītos no lielu garumu savērpšanās un izliekšanās, šķeršļus izvieto vertikālā līnijā visā krāvuma augstumā.

No tērauda siju izvietošanas perpendikulāri diametrālajai plaknei izvairās, bet, ja tas ir nepieciešams, pirms šķērsvirzienā izvietotu siju klājuma veidošanas, rekomendē dažas sijas izvietot paralēli diametrālajai plaknei gar tilpnes bortiem pret brangām. Tas palīdz samazināt risku, ka neaizsargāti siju gali varētu bojāt kuģa konstrukciju. Atsevišķas tērauda konstrukcijas vai to saiņus nostiprina pret kustībām sastiprinot kopā kravas augšējos līmeņus vienā blokā ar tērauda trosēm un talrepiem. Lai nodrošinātos pret jebkādu kravas kustību garenvirzienā vai šķērsvirzienā, atstarpes aizpilda ar ķīļiem vai koka brusām.

'''Pāļi'''
[[Attēls:Steel_piles_at_a_sewer_replacement_work_site_-_geograph.org.uk_-_4799967.jpg|thumb|Tērauda pāļi. Tie izgatavoti uzreiz cieti savienojot abus dubulto pāli veidojošos profilus bez pirksta malas svienojuma]]
Pāļi ir karsti velmēti Z veida profili ar garumu līdz 18 metriem un tos pārvadā kā atsevišķas vienības vai kā divas savienotas daļas, kad tos dēvē par dubultiem pāļiem. Stiprinājumu, ar kuru abas daļas ir savienotas kopā, sauc par pirksta malu.

Pāļiem piemīt pietiekama garenstiprība, lai tos varētu pacelt aiz diviem punktiem, tomēr garāku vienību iekraušana prasa pacelšanas sijas izmantošanu ne tikai, lai izvairītos no nevajadzīgiem spriegumiem pāļos, bet arī drošības dēļ. Pirksta mala ir pāļa pati vārīgākā vieta, tāpēc jāizvairās no bojājumiem šajā rajonā. Šīs preces iekraušanai ir izmantotas pīta tērauda stropes, bet ar labiem panākumiem izmanto arī pa ķēžu stropju pārim katrā pāļa galā. Ķēžu izmantošana nerada bojājumus, bet ir drošāka.

Atsevišķus pāļus ir grūti izvietot un tie prasa lielu daudzumu kokmateriālu, lai izlīdzinātu krāvumu pirms nākamās kārtas izvietošanas. Tādēļ pāļus parasti pārvadā kā dubultos pāļus, kas atvieglo un padara drošāku iekraušanu. Dubultos pāļus parasti iekrauj paralēli kuģa diametrālajai plaknei vienu virsū otram neizmantojot separācijas materiālus. Veidojas nenostiprināts kapuces veida sainis septiņu līdz desmit vienību augstumā. Pēc tam pāri krāvumam šķērsvirzienā klāj cieta koka brusas, kuras atstarpēs starp dubultajiem pāļiem balsta ķebļi. Tos veido vairāki līmeņi ar savstarpēji perpendikulāri izvietotiem un sanaglotiem koka brusu atgriezumu klājumiem. Koka brusu un zem tām izvietoto ķebļu skaitu nosaka pāļu garums. Nākamo pāļu kārtu izvieto uz šādi izveidotā koka klājuma.

Pāļi prasa nopietnus stiprināšanas darbus un, lai no tiem izvairītos, pāļus bieži pārklāj ar citām tērauda kravām, kuras efektīvi un droši aizpilda tukšumus. Ja nav pieejama piemērota krava, tukšās vietas starp augšējā krāvuma dubultajiem pāļiem aizpilda ar rūpīgi nostiprinātām koka brusām. Pirms iekraušanas uzsākšanas, šķērsām pāri klājam izklāj tērauda troses, kuras, iekraušanas laikā, ceļ augstāk gar krāvuma sāniem, lai iekraušanas beigās saistītu visu krāvumu vienā blokā.

'''Liela diametra caurules'''

Liela diametra caurules iekrauj kā atsevišķas vienības un izmanto gāzes, degvielas un ūdens cauruļvadu būvē. Tās var būt no tērauda bez aizsargpārklājuma vai arī pārklātas ar [[Bitumens|bitumenu]] saturošu materiālu, polietilēnu, epoksīda krāsu vai citu pārklājumu. Cauruļu gali var būt līdzeni, slīpi metināšanai vai ar apkakli. Katrs cauruļu veids prasa savu iekraušanas paņēmienu un bieži arī īpašu iekraušanas aprīkojumu.

Jebkāds bojājums caurules ārējai vai iekšējai virsmai, neatkarīgi no tā vai virsma ir pārklāta vai nē, kā arī cauruļu galiem, ir nopietns apdraudējums caurules tālākai izmantošanai un var radīt nepieciešamību cauruli remontēt. Tādēļ kravas operācijas veic ar pienācīgu rūpību. Caurules pirms iekraušanas kuģī parasti uzglabā uz piestātnes zem klajas debess vai dzelzceļa [[Vagons|vagonos]] un tās paceļ krasta celtņi pa tiešo. Cauruļu iekraušanā neizmanto dakšu iekrāvējus, bet, ja bez tādiem nevar iztikt, dakšu iekrāvējus izmanto ļoti uzmanīgi, lai neradītu bojājumus. Caurules paceļ ar tērauda āķiem, kuri pārklāti ar varu vai teflonu un aizāķēti katrā caurules galā. Pacelšanai izmanto arī platas, sintētiska auduma stropes. Nekad neizmanto tērauda troses vai ķēdes stropes. Īpašu uzmanību velta cauruļu ar slīpiem galiem iekraušanai, jo jebkurš nozīmīgs slīpā gala ielocījums prasīs lielus remonta izdevumus.

Liela diametra caurules izvieto paralēli kuģa diametrālajai plaknei turot krāvumu līdzenu. Lai šādu nepārtrauktu un līdzenu krāvumu realizētu, var nākties konstruēt koka ķebļus. Uz dubultdibena klāja, perpendikulāri diametrālajai plaknei, aptuveni ik pēc trīs metriem klāj separācijas materiālu kārtu, lai novērstu metāla virsmu vai metāla un pārklājuma saskaršanos. Caurulēm ar apkakli būs nepieciešami papildus separācijas materiāli, lai apkakli paceltu virs dubultdibena klāja. Apkakles caurules šķērsvirzienā notur koka statņi, kuri ievietoti starp dibena kārtas caurulēm. Apakšējā kārtā izvietotās caurules nostiprina ar ķīļiem, kuri pienagloti dubultdibena klāja separācijas materiāliem. Lai dotu vietu apkaklēm, apkakles caurules iekrauj pārmaiņus apkakli novietojot priekšpusē un aizmugurē.

Izvietošanu uzsāk no viena tilpnes borta atstājot tukšo vietu otrā tilpnes bortā. Šo tukšumu aizpilda ar koka ķebļiem, kurus veido vairāki līmeņi ar savstarpēji perpendikulāri izvietotiem un sanaglotiem koka brusu atgriezumu klājumiem. Otra līmeņa iekraušanu sāk uz ķebļiem un tad pāri tilpnei iedobumos starp pirmā līmeņa caurulēm. Caurules parasti nolaiž uz kokiem, kuri izvietoti virs iepriekšējās kārtas, un tad ripina bortu virzienā. Šī procedūra turpinās visas iekraušanas laikā un ir darbietilpīga. Ir nepieciešami vairāki [[Darbinieks|darbinieki]], kuri izgatavo koka ķebļus. Var pastāvēt cauruļu kraušanas ierobežojumi (piemēram, augstums), tāpēc kapteinis tādus saņem rakstveidā no kravas nosūtītāja pirms operācijas sākuma. Starp ar polietilēnu vai epoksīda krāsu pārklātām tērauda caurulēm būs nepieciešams polsterējums, piemēram, ar salmiem pildītas plastmasas sloksnes. Tās piegādā un ieklāj atbilstoši kravas nosūtītāja instrukcijām.

Lai nostiprinātu zem klāja izvietotas caurules, visas tukšās vietas krāvuma augšējā līmenī aizpilda ar bloķējošiem koka klučiem. Pie tilpnē esošajām stiprināšanas acīm, dziļi krāvuma iekšienē, piestiprina tērauda troses un nostiepj tās līdz tādām pašām stiprināšanas acīm pie pretējā borta. Katru trosi nostiepj ar vismaz diviem talrepiem. Trošu saskaršanās vietas ar caurulēm pienācīgi aizsargā bojājumu novēršanai.

Krāvuma viens gals vienmēr būs atvērts, tādēļ no visiem atvērtajiem cauruļu galiem līdz starpsienai aiz krāvuma nostiepj stiprinājumus. To var realizēt nostiepjot trosi šķērsvirzienā priekšā katrai kārtai un regulāros intervālos pievelkot to pie starpsienas ar trosēm cauruļu iekšpusē. Alternatīva metode ir uzlikt āķus cauruļu galiem un nostiprināt tos pie starpsienas ar tērauda trosi. Atkal tērauda trošu un cauruļu saskaršanās punktus pienācīgi aizsargā bojājumu novēršanai.

Liela diametra caurules var tikt pārvadātas arī uz klāja. Izplatītākā metode ir izvietot caurules no viena borta līdz otram pāri lūku vākiem [[piramīda]]s veidā. Apakšā izvietotās caurules abos bortos atbalsta stingras konstrukcijas falšborts vai pie klāja vertikāli piemetinātas tērauda sijas, ja gar bortu izvietoti reliņi. Šāda tipa krāvumam nepieciešams liels kokmateriālu daudzums, lai to uzturētu līdzenu. Ir prātīgi izmantot inspektora (''surveyor'' - angļu val.), ar pieredzi šāda tipa klāja kravās, pakalpojumus, jo viņš var dot padomu gan par cauruļu izvietošanu uz klāja, gan par to nostiprināšanu.

Uz klāja izvietotu cauruļu nostiprināšana sastāv no visu tukšo telpu augšējā līmenī aizpildīšanas ar bloķējošiem koka klučiem un pietiekama skaita piemērota izmēra (18 vai 22 mm) tērauda trošu izvilkšanas gan zem, gan pāri krāvumam no viena borta līdz otram. Katra trose, izvilkta cauri piemērotam nostiprināšanas punktam pie lūku apmalēm vai borta, tiek laista zem cauruļu krāvuma un sastiprināta kopā krāvuma augšpusē ar vismaz diviem piemērota izmēra talrepiem. Var izmantot arī ķēdes, bet, tāpat kā ar tērauda trosēm, ķēžu un cauruļu saskaršanās punktus pienācīgi aizsargā bojājumu novēršanai.

'''Maza diametra caurules'''
[[Attēls:Drill_pipe.jpg|thumb|Urbšanas caurules]]
Maza diametra caurulēm, neatkarīgi no tā vai tās tiek piegādātas pārvadāšanai atsevišķu vienību veidā vai saiņos, parasti ir eļļas, smērvielu, lakas vai krāsas pārklājums. Tās var būt arī galvanizētas un parasti ir apmēram sešus metrus garas. To gali var būt plakani, slīpi vai apgādāti ar iekšēju vai ārēju [[Vītne|vītni]]. Vairumā gadījumu caurules piegādā pārvadāšanai apaļos vai sešstūrainos, ar vairākām platām metāla saitēm kopā sastiprinātos, saiņos. Dažreiz caurules var tikt pārvadātas koka vai tērauda aizsargājošās silēs. Parasti tās ir naftas ieguves industrijā izmantojamās urbšanas caurules (''drill pipe'' — angļu val.) vai savienojumi, kuri prasa īpašu rūpību iekraušanas laikā. Sevišķi cauruļu veidi ir nerūsējošā tērauda caurules vai ļoti maza diametra caurules, kuras parasti tiek pārvadātas kastēs un prasa līdzīgu rūpību iekraušanas laikā.

Mazāka izmēra caurules un cauruļu saiņi, kuri tiek nogādāti uz piestātni ar dakšu iekrāvējiem, ir ļoti uzņēmīgi pret saliekšanos, ja transportēti vai pacelti neuzmanīgi. Pacelšanu vislabāk realizēt ar aizsargātu tērauda trošu vai platām, sintētiska auduma stropēm. Tad cauruļu ārpusē netiek atstātas skrāpējumu pēdas.

Naftas industrijas caurulēm, kuras kopīgi dēvē par savienojumiem (''joints'' - angļu val.), var būt nepieciešama īpaša iekraušana un izvietošana, kuras aprakstu dod kravas nosūtītājs. Piemēram, caurules ar augstu [[Hroms|hroma]] saturu nedrīkst saskarties ar oglekļa tēraudu un tādēļ neizmanto neaizsargātas dakšu iekrāvēja dakšas vai laužņus. Tāpat nostiprināšanai paredzētajām tērauda trosēm jābūt aizsargātām un dažas caurules var pat ciest no bakterioloģiska piesārņojuma saskaroties ar koka separācijas un fiksācijas materiāliem.

Maza diametra caurules, ņemot vērā to [[Izturība|trauslo]] struktūru, izvieto krāvuma augšpusē un tās nepārklāj ar citu kravu, ja vien tā nav ļoti viegla. Starp kravas kārtām izvieto pietiekošu daudzumu separācijas materiālu ne tikai tāpēc, lai nodrošinātu izkraušanu, bet arī tāpēc, lai, pēc iekraušanas izvelkot tērauda troses stropes, neveidotos skrāpējumu pēdas.

Visas tukšās vietas krāvuma augšējā kārtā nostiprina ar koka ķīļiem vai brusām. Nepabeigtu kārtu nostiprina pie kuģa borta. Šī tipa materiālam piemērota ir nostiprināšana ar platām metāla saitēm, tomēr, lai izvairītos no bojājumiem saskaroties metālam ar metālu, maza mēroga nostiprināšanas darbiem var izmantot piesiešanu ar virvi.&lt;ref&gt;[https://www.jp.com.sg/downloads/Stowage-Policy/No-49B.pdf No. 49B of 2019 – Best Practice Guidelines For Stowage And Securing of Steel Cargo] Jurong Port 2019. Skatīts: 2023. gada 10. septembrī&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Thomas R. E., Pepper G.M. ''Thomas' Stowage. - 8th edition'' Brown, Son &amp; Ferguson, Ltd., 2018. 70. - 79. lpp. {{ISBN|9781849270793}}&lt;/ref&gt;

== Kokmateriāli ==
[[Attēls:Packaged_Timber_Stack_at_Old_Ferry_Wharf_-_geograph.org.uk_-_1824805.jpg|thumb|Kokmateriālu pakas]]
Kokmateriālu mērījumi ir paši sarežģītākie un darbietilpīgākie no dažādiem kuģniecībā izmantojamajiem mērījumiem. [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] un Ziemeļeiropā izmantotā mērvienība ir &quot;standarts&quot;, kuram ir daudzas savā starpā nesaistītas variācijas. Ziemeļamerikā izmanto 1 000 dēļu pēdas.&lt;ref&gt;Dēļu pēda (''board foot'' - angļu val.) ir ASV un Kanādā izmantota kokmateriālu mērvienība, kura ir vienāda tilpumam, kādu aizņem vienu pēdu (305 mm) garš, vienu pēdu plats un vienu collu (25,4 mm) biezs dēlis.&lt;/ref&gt; Francijā, Itālijā un Beļģijā izmanto sterus, kuri ir vienādi ar metriskās sistēmas kubikmetru. Apvienotajā Karalistē dēļu vairumtirdzniecībā izmanto Petrogradas standartu.&lt;ref&gt;Petrogradas standarts ir tilpums, kādu aizņem 120 divpadsmit pēdu (3,66 m) gari, vienpadsmit collas (27,94 cm) plati un pusotru collu (38,1 mm) biezi dēļi jeb 165 kubikpēdas.&lt;/ref&gt;

Kokmateriālu krava var sastāvēt no baļķiem, dažāda izmēra dēļiem, taras dēļiem un skaliem - pēdējos divus parasti pārvadā saiņos. Par labu kombinētas kravas sastāvu uzskata tādu, kura sastāv no divām trešdaļām 50 mm vai biezākiem dēļiem un vienas trešdaļas par 50 mm plānākiem dēļiem. Ja krava vairāk sastāv no dēļiem, kuri ir plānāki par 50 mm, taras dēļiem un skaliem, īpatnējais iekraušanas tilpums būs ievērojami augstāks.&lt;ref&gt;Īpatnējais iekraušanas tilpums (''stowage factor'' - angļu val.) norāda cik kubikmetrus kravas tilpnē aizņems viena tonna noteiktas kravas. Mērvienība m&lt;sup&gt;3&lt;/sup&gt;/t&lt;/ref&gt;

[[Baltijas jūra]]s kokmateriālu eksporta valstīs ir pieņemts ļaut kravas nosūtītājam pārvadāt dēļus, kuru izmēri ir par vienu sešpadsmito daļu collas (1,59 mm) lielāki nekā norādītie, jo dēļu izmērs samazināsies pēc to apstrādes. Tomēr bieži vien šis izmērs tiek pārsniegts un ir pat viena astotā daļa no collas (3,18 mm), kuru kuģim jāpārvadā par brīvu.

Tikko zāģēti kokmateriāli ir pilni ar sulu, tāpēc smagāki par iepriekšējā sezonā zāģētu koksni un kuģi nevar pārvadāt tik augstu klāja kravu kā ar vecākiem kokmateriāliem.

Ja kuģi piekrauj ar svaigi zāģētu koksni, kurai ir pārmērīgi liela izmēru rezerve un slikts sortimenta sastāvs, pārvadājamās kravas tilpums var būt vairāk kā par 5% mazāks nekā parasti pārvadājamās kravas tilpums un kuģa īpašniekam nav iespējams prognozēt, kādu kravas tilpumu kuģis pārvadās. Šādos apstākļos 1 200 standartu kuģis var pārvadāt pat par 70 standartiem mazāk kravas.

Baltijas zāģmateriālu standarta svars ir no 2,5 līdz 3 tonnām. Labākais kokmateriālu pārvadātājs ir kuģis ar lielu platumu attiecībā pret iegrimi un minimālu skaitu tādu šķēršļu kā klājbalsti vai rāmja brangas tā tilpnēs.

Kuģis var pārvadāt vai nu labu kravas sastāvu, vai nē. Ja pārvadājamās kravas sastāvs nav labs, fraktēšanas līgumā var tikt paredzēta pietiekama daudzuma īsu kokmateriālu, skalu vai sētas dēļu piegāde uz piestātnes pirms iekraušanas uzsākšanas, lai aizpildītu to kravas telpu, kura citādi paliktu tukša un nenestu peļņu. Pilno pārvadājamās kravas tilpumu, pie laba kravas sastāva, veido kravas tilpņu tilpuma un klāja kravas tilpuma summa.

'''Pieņemšana'''

Dažās kokmateriālu iekraušanas ostās kravas nosūtītāji pieprasa stūrmaņa pavadzīmes, kad krava ir nogādāta blakus kuģim ar [[Plosts|plostiem]] vai lihteriem, bet vēl nav pacelta uz borta.

Tā kā daļa no šādas kravas var tikt pazaudēta aizpeldēšanas, nogrimšanas, ugunsgrēka vai pat zādzības rezultātā, risks, izdodot stūrmaņa pavadzīmes par kravu, pirms tās faktiskas iekraušanas, ir ievērojams. Tik tālu, cik tiek apskatītas kravas saņēmēja intereses, jūras protesta iesniegšana par kravas zudumu aiz kuģa borta, nedod nekādu labumu. Tomēr tādu iesniedz, lai aizsargātu kuģa īpašnieka intereses. Ja vien fraktēšanas līgumā nav norādīts, ka konosamentu izsniedz šādos apstākļos, nekādus dokumentus neparaksta, kamēr krava nav uz borta nogādāta faktiski.

Nereti kokmateriālu konosamentus kuģim piegādā ar frāzi, ka kokmateriāli ir &quot;brīvi no plaisām&quot; ar to domājot, ka krava nav tikusi sašķelta vai bojāta pavirši ar to rīkojoties pirms piegādes. Tomēr, ja plaisas pastāv, tās lielāko tiesu ir radušās dabīgi, kokam izžūstot.

Saprotams, ka ar šādu frāzi konosamentā, pat tad, ja piegādes brīdī krava bija salīdzinoši brīva no šādiem defektiem, kuģim var izvirzīt pretenzijas par bojājumiem, kas radušies reisa laikā dabisku apstākļu rezultātā. Tādēļ konosamentos iekļauj frāzi, ka kuģis &quot;nav atbildīgs par stāvokli vai kvalitāti&quot;.

'''Stropes'''

Lai arī ķēžu stropju izmantošana ir pieļaujama iekraujot dēļus ar biezumu 50 mm vai vairāk, plānākiem dēļiem, taras dēļiem, skaliem un citām līdzīgām kokmateriālu klasēm, kā arī cēlkokiem izmanto virves vai platas, sintētiska auduma stropes. Iepakotiem kokmateriāliem būs nepieciešamas stropes ar pacelšanas siju.

'''Bojājumi uz fraktētāja rēķina'''

Tiek fiksēti visi bojājumi kuģim vai tā aprīkojumam, kuri radušies iekraušanas vai izkraušanas laikā. Par to, izmantojot [[Vēstule|vēstuli]], informē fraktētāju vai tā vietējo aģentu. Neuzmanīga smagu baļķu nolaišana tos iekraujot vai vilkšana, izkraujot, bieži noved pie brangu saliekšanas vai cauruļu bojājumiem.

'''Iepakoti kokmateriāli'''

Zāģmateriāli gandrīz vienmēr ir iepakoti vai sagrupēti. Paku garums un izmērs var mainīties atkarībā no iekraušanas aprīkojuma vai preču saņēmēja. Šī tipa kravas uzglabāšanai un iekraušanai var būt paredzēti īpaši termināli ar tādu specializētu kravu apstrādes aprīkojumu kā statņu transportieri. Ja pakas sastāv no dažāda garuma zāģmateriāliem, parasti vienu pakas galu veido līdzenu. Pārvadājot šādas, dažāda garuma, zāģmateriālu pakas kuģa tilpnēs, kuras nav piemērotas šādi formētai kravai, var veidoties daudz izniekotas telpas.

Iepakoti kokmateriāli ar līdzeniem abiem pakas galiem ir piemēroti izvietošanai uz klāja, kur krāvumam jābūt ciešam un blīvam. Nelīdzenu galu pakas var tikt pārvadātas krāvuma iekšienē, bet [[Perimetrs|perimetram]] jāsastāv no līdzenu galu pakām. Perimetrā nav pieļaujama iepakotu kokmateriālu izvietošana perpendikulāri diametrālajai plaknei.

'''Klāja krava'''
[[Attēls:&quot;Sormovskiy_3001&quot;_in_New_Holland_Dock.jpg|thumb|Sauskravas kuģis ''Sormovskiy 3001'' ar iepakotu kokmateriālu klāja kravu]]
2012. gadā tika izdots koka klāja kravas pārvadājošu kuģu drošas prakses kodeksa (''Code of Safe Practice for Ships Carrying Timber Deck Cargoes (TDC Code)'' - angļu val.) atjaunotais izdevums, kurš ir balstīts uz sistēmām un paņēmieniem, kuri izstrādāti kuģiem kļūstot lielākiem un attīstītākiem. Kokmateriālu klāja krava tiek definēta kā &quot;...kokmateriālu krava, kuru pārvadā uz nesegtās brīvsānu daļas vai virsbūves klāja&quot;. Rekomendācijas TDC kodeksā izmanto kopā ar kuģa kravas nostiprināšanas rokasgrāmatu un kravas izvietošanas un nostiprināšanas drošas prakses kodeksu (CSS kodekss). Atbilstoši TDC kodeksam, ar jēdzienu, kokmateriāli, apraksta visu veidu koksnes materiālus, kādi minēti kodeksā, tajā skaitā apaļkokus un zāģmateriālus, bet neiekļaujot celulozi un līdzīgas preces.

Kodeksā doti detalizēti padomi un rekomendācijas, tajā skaitā par sagatavošanos kokmateriālu klāja kravas iekraušanai:
* lūku vākus un citus atvērumus uz telpām zem klāja droši aizver un hermētiski nostiprina;
* gaisa caurules un ventilatorus aizsargā no bojājumiem ar vienvirziena slēgvārstiem, kuri ir efektīvi aizsarglīdzekļi pret ūdens iekļūšanu;
* aprīkojumu, kurš nav nepieciešams kuģa un komandas drošībai, bet kurš var traucēt kravas izvietošanai, pārvieto uz drošu uzglabāšanas vietu;
* pārbauda berzes paaugstināšanas sistēmu stāvokli;
* no kravas izvietošanai paredzētajām vietām aizvāc [[Ledus|ledu]] un sniegu;
* mērcaurules aizsargā no bojājumiem, bet kravu izvieto tā, lai katrai no tām visa reisa laikā būtu nodrošināta pēc iespējas labāka piekļuve;
* klāja stiprinājumus un vertikālos balstus sagatavo tūlītējai lietošanai tur, kur tie iekraušanas laikā būs vajadzīgi;
* novērtē lūku vāku atbalstu un aizslēga ierīču (''securing arrangement'' - angļu val.), kā arī lūku apmaļu stiprību un, nepieciešamības gadījumā, tos pastiprina klāja kravas pārvadāšanai. Tiek ņemts vērā iespējamais kravas svara pieaugums ūdens absorbcijas rezultātā;
* pareiza kravas plānošana nodrošina, ka reisa laikā netiks pārsniegta pieļaujamā slodze uz lūku vākiem un galvenā klāja.

Kokmateriālu klāja kravai jābūt nepārtrauktai, blīvai un pēc iespējas stabilākai, lai novērstu tās kustību krāvumā (kas var padarīt stiprinājumus vaļīgus), nodrošinātu kustības ierobežojošu sējumu&lt;ref&gt;Bloka sējumā katras kārtas vienības izvieto savādākā &quot;zīmējumā&quot; nekā augstāk vai zemāk esošajās kārtās, nodrošinot kustības ierobežošanu līdzīgā veidā kā ķieģeļu sienā.&lt;/ref&gt; un samazinātu ūdens caurlaidību līdz minimumam. Pēc iespējas izvairās no tukšumiem krāvumā (starp pakām, falšbortu un reliņiem vai pret lūku apmalēm). Tomēr, ja no tiem izvairīties nevar, tukšumus aizpilda ar atsevišķām kokmateriālu vienībām vai bloķē ar vertikāliem, pietiekošas stiprības H veida rāmjiem, kuri novērš kravas pārvietošanos. Kravu, kura ievērojami pārkaras (par vienu trešdaļu no pakas garuma) lūkas apmalei vai citai kuģa daļai garenvirzienā, atbalsta ar kravu, kura nokrauta uz galvenā klāja vai ar pietiekošas izturības konstrukciju, kura nodrošina pakai pienācīgu atbalstu.

Cik tas praktiski iespējams, kokmateriālu pakas izvieto paralēli kuģa diametrālajai plaknei ar šķērsvirzienā izvietotām pakām tikai garenvirziena paku perimetra iekšpusē. Vispār uz atklātajiem klājiem izvieto tikai pakas ar līdzeniem galiem, lai arī dažos tirgos robaina gala pakas ir salīdzinoši izplatītas. Šādas pakas neizmanto perimetra veidošanai, bet izvieto tā iekšienē pēc iespējas cenšoties samazināt neizmantoto telpu.

Kokmateriālu klāja kravu var nostiprināt ar ķēdēm, tērauda trosēm vai kravas stiprināšanas siksnām, bet pēdējās nelieto kombinācijā ar ķēdēm vai tērauda trosēm. Aprīkojums, kāds pieejams uz konkrēta kuģa, būs noteikts tā kravas nostiprināšanas rokasgrāmatā un to lieto tā kā rokasgrāmatā norādīts kopā ar TDC kodeksa rekomendācijām. Kravas nostiprināšanas rokasgrāmatas prasību un TDC kodeksa rekomendāciju neievērošana var novest pie kravas zuduma.

Kuģim var tikt nozīmēta kokmateriālu kravas zīme ar tādu priekšnoteikumu, ka tas pārvadās pilnu kokmateriālu klāja kravu. Tad kuģi var iekraut līdz dziļākai iegrimei. Tomēr ir svarīgi, lai klāja krava būtu izvietota pilnībā atbilstoši TDC kodeksam, citādi piekraušana līdz kokmateriālu kravas zīmei nav atļauta.

Ir svarīgi reisa laikā regulāri pārbaudīt kokmateriālu klāja kravu un tās stiprinājumus. Sliktos laikapstākļos, kuri apdraud personālu uz klāja, izvērtē iespēju mainīt kursu un/vai samazināt ātrumu, lai nodrošinātu drošu piekļuvi kravai.

Ja reisa laikā parādās neizskaidrojama sānsvere, tās iemeslus nekavējoties izmeklē apsverot kravas pārvietošanās, ūdens iekļūšanas un negatīvas sākotnējās noturības rašanās jeb [[Noturība (kuģniecība)#Noturību raksturojošie lielumi|metacentriskā augstuma]] samazināšanās iespējamības. Ja visas iespējas likvidēt sānsveri ir tikušas izsmeltas un tiek apsvērta kravas izmešana aiz borta, ņem vērā, ka:
* visa kravas kaudze var nenokrist vienā paņēmienā un tādējādi situācija var neuzlaboties būtiski;
* var tikt bojāta dzenskrūve, ja tā griežas kravas izmešanas laikā;
* pati procedūra būs bīstama personālam, kurš iesaistīts kravas izmešanā.

Kravas izmešanu apdomā tikai kā pēdējo līdzekli. Kapteiņi ņem vērā, ka daži kokmateriālu veidi (piemēram Brazīlijas cietkoks) nenodrošina peldamību, jo to īpatnējais svars var būt pat virs 1,033 salīdzinot ar sālsūdens īpatnējo svaru, kurš ir 1,025. Liela blīvuma kokmateriālu paku iekraušana uz klāja prasa papildus nostiprināšanu. Tāpat kuģi nedrīkst piekraut līdz kokmateriālu kravas zīmei, jo priekšnoteikums, lai to darītu, ir kokmateriālu klāja kravas nodrošinātā papildus peldamība, kāda ar liela blīvuma kravu netiek nodrošināta. Kravas īpatnējam svaram jābūt mazākam par sālsūdens īpatnējo svaru. Pirms kokmateriālu klāja kravas iekraušanas, iekraušanas laikā, reisā, pirms izkraušanas un izkraušanas laikā, ņem vērā TDC kodeksa rekomendācijas.

'''Raktuvju balsti'''

Raktuvju balsti ir īsi, taisni baļķi, pārsvarā no mizotas [[egles]], un tie tiek eksportēti lielos daudzumos no Skandināvijas un Krievijas Baltijas jūras ostām. Mūsdienās vairums raktuvju balstu tiek izmantoti papīrmalkai nevis raktuvēs.

Balstu diametrs ir robežās no 75 mm līdz 250 mm un tos pārvadā pēdās izteiktos standarta garumos: 3,5' (1,067 m), 4' (1,219 m), 4,5' (1,372 m), 5' (1,524 m) utt. līdz 11' (3,353 m). Līkus vai sašķēlušos balstus pārvadāšanai nepieņem. Mērvienība raktuvju balstu tirgū ir angļu (kubik vai kaudzes) &quot;pēda&quot;: 6'x6'x6'=216'&lt;sup&gt;3&lt;/sup&gt;. Frakts maksu aprēķina pēdās.

Balstu pēdas svars ievērojami mainās no 2,5 tonnām, vai mazāk dažos gadījumos, līdz 4 tonnām atkarībā no baļķu klases un īpaši mitruma satura. Saņemot kravu no piestātnes vai dzelzceļa vagoniem, baļķi ir salīdzinoši sausi un to pēdas svars mazs. Savukārt, ja balstus piegādā ar caurām baržām vai pludinot, pēdas svars ir ievērojami augstāks.&lt;ref&gt;Thomas R. E., Pepper G.M. ''Thomas' Stowage. - 8th edition'' Brown, Son &amp; Ferguson, Ltd., 2018. 80. - 83. lpp. {{ISBN|9781849270793}}&lt;/ref&gt;

=== Papīrs un celuloze ===
'''Papīrs'''
[[Attēls:Loading_paper_rolls_in_the_port_of_Hamina_(Finland)_March_2016.jpg|thumb|Papīra ruļļu iekraušana liekot tos uz gala]]
Papīru izgatavo no tādiem augu valsts produktiem kā koksne, esparto zāle, linu paliekas, salmi, džuta vai pat lupatas, tos pārvēršot celulozē. No kokiem papīra ražošanai biežāk izmanto egli, [[Balzāma papele|balzāma papeli]], hemlokegli, kokvilnas koku un citus.

Papīru parasti pārvadā ruļļos, kuru gali dažreiz ir aizsargāti ar apaļiem koka diskiem, citos gadījumos ruļļus ietin biezā papīrā ar papildus kārtām virs to galiem.

Papīra ruļļu garums jeb papīra platums ir robežās no 500 mm līdz 2 135 mm, kamēr diametrs var ievērojami mainīties. Kombinētu kravu pārvadājumos tas ir vidēji 900 mm.

Pamata papīra kategorijas ir [[Laikraksts|avīžu]] papīrs, printera papīrs un kraftpapīrs. Visas kategorijas ir ļoti jutīgas pret mehāniskiem bojājumiem, īpaši ruļļu plakanie gali. Jebkāda veida bojājums šajos rajonos var samazināt papīra efektīvo platumu vai padarīt to pilnībā neizmantojamu drukāšanai. Ruļļu saplacināšanās un serdes deformācija var padarīt tos neizmantojamus modernajās, liela ātruma drukas mašīnās. Tas, savukārt, var novest pie nopietnām pretenzijām par bojājumiem.

Tilpnes pirms iekraušanas rūpīgi sagatavo. Tās iztīra un, lai papīrs netiktu bojāts, visus asos izvirzījumus polsterē cik rūpīgi iespējams. Tomēr ventilatoru atvērumus atstāj brīvus, jo gaisa cirkulācija ir nepieciešama, lai izvairītos no papīra bojājumiem kondensācijas rezultātā.

Papīra ruļļus var izvietot vairākos veidos:
* uz gala;
* uz sāniem šķērsvirzienā;
* uz sāniem paralēli kuģa diametrālajai plaknei
vai jebkurā no šīm kombinācijām.

Izvēlēto izvietošanas metodi nosaka vairāki faktori, īpaši, kuģa tips un tā aprīkojums, iekraujamo ruļļu izmēri, pieejamā infrastruktūra iekraušanas vai izkraušanas ostās un, iespējams, preču saņēmēja īpaši norādījumi.

Ruļļu izvietošana uz gala, vertikāli, ļauj izmantot specializētu iekraušanas aprīkojumu, kurš ir ticis izstrādāts īpaši šīs kravas iekraušanai un izkraušanai:
* Jensena strope ir pieejama dažādās versijās, lai paceltu no diviem līdz astoņiem ruļļiem. Tā ir pusautomātiska pacelšanas ierīce, kura izstrādāta tieši papīra ruļļu pacelšanai vertikālā stāvoklī. Darbība ir salīdzinoši vienkārša un darbaspēks ir nepieciešams tikai, lai novietoto ierīci pacelšanas pozīcijā. Nolaižot krava tiek automātiski atlaista;
* [[Vakuums|vakuuma]] pacelšanas ierīce ir pieejama ruļļu pacelšanai pāros pa sešiem, astoņiem, desmit un vairāk vienlaicīgi. Tomēr vakuuma pacelšana izvirza zināmas prasības iepakojumam un atbildīgajai personai tās jāpārzina, kā arī jāpārliecinās, ka visas prasības tiek ievērotas. Vēljovairāk, drošības apsvērumu dēļ, tilpnē vai piestātnes sektorā, kurā notiek darbs ar vakuuma iekrāvēju, nedrīkst atrasties personāls. Var būt nepieciešams norobežot darba rajonu;
* serdes zonde ir cita pusautomātiska ierīce, kuru ievieto rituļa serdē, kur tā izplešas un pacelšanas laikā satver serdes sienas. Serdes zondes var tikt izmantotas kopā ar pacelšanas rāmjiem un sijām, tad tās vienā reizē var pacelt līdz 20 ruļļus atkarībā no to svara un pieejamā celtņa veiktspējas.

Ja papīra ruļļus izkraus parastā veidā, kuģa tilpnēs ieceļot [[mašīna]]s, krāvumā, zem lūkas atvēruma, izveido caurumu, kurā šīs mašīnas nolaist. Vislabāk to izdarīt pietiekoši lielā laukumā, lai tajā varētu manevrēt skavas (''clamp'' - angļu val.) iekrāvējs, izvietojot iepriekš sastropētus ruļļus uz sāniem.

Lai izvairītos no kustības kuģim atrodoties jūrā, papīra ruļļus izvieto cieši kopā un jebkādu tukšo telpu aizpilda ar bloķējošiem koka klučiem. Ja kravas telpas izmērs atļauj augšējo līmeni izvietot tikai uz sāniem, virs uz gala krautu ruļļu līmeņa, šī augšējā līmeņa ruļļu kustību ierobežo ar bloķēšanas ķīļiem. Ja kuģim piemīt pārmērīga noturība un tas viļņos šūpojas ar lielu ātrumu, augšējo, uz sāniem krauto līmeni, nemaz neveido, ja vien nav pieejama cita, piemērota krava. Līmeni, kurš izvietots uz sāniem, virs uz gala krautu ruļļu līmeņa, ir ļoti grūti noķīlēt. Ja šāds krāvums kļūst brīvs no stiprinājumiem, sagaidāmas nopietnas pretenzijas.

Galējās tilpnēs lielāko uzmanību pievērš, lai platforma, uz kuras krauj apakšējo ruļļu kārtu, būtu gan līdzena, gan stingra. Pārvadājot pilnu papīra kravu, visoptimālākais veids ir izbūvēt virkni platformu (vai tiltu) tādā platumā, lai tās varētu balstīt lielāko ruļļu diametru. Pašas platformas balstās uz izturīgas nesošās konstrukcijas.

Lai izvairītos no ruļļu bojājumiem berzes rezultātā, visus klājbalstus un trapus notin ar rupju [[Audums|audumu]] vai citu aizsargājošu materiālu. Ruļļu kustības novēršanai bagātīgi izmanto fiksācijas materiālus, īpaši, ja krava pilnībā neaizpilda tilpni vai nodalījumu.

Iekraušanas laikā tiek pievērsta pastiprināta uzmanība tam, lai izvairītos no berzes radītiem un cita veida bojājumiem. Izmanto platas, sintētiska auduma vai mīkstas virves stropes. Papīra ruļļu iekraušanu vai izkraušanu neveic grozot kravbomjus, jo tad ir grūti nodrošināt, lai ruļļi šūpojoties neuztriektos lūku apmalēm vai bortam. Šādi triecieni var deformēt ruļļu formu un radīt citus mehāniskus bojājumus. Ir aizliegts vilkt ruļļus no tilpņu bortiem vai galiem zem lūkas atvēruma. Papīra iekraušanā vai izkraušanā neizmanto kravas āķus un laužņus.

Pārvadājot papīru, ievērojama kravas telpu daļa paliek tukša un nenes peļņu. Mazākus ruļļus droši, bet ar zināmu piesardzību, var izmantot, lai aizpildītu tukšumus gar bortiem. Papīra ruļļu mitruma saturs ievērojami mainās. Tādēļ pilnībā noslēgtā telpā (piemēram, noslēgtā konteinerā) var notikt mitruma pārnese jeb svīšana.

Kad papīra ruļļus izvieto uz to galiem, starp ruļļu rindām var būt nepieciešams atstāt telpu mehāniskajam kraušanas aprīkojumam. Šādā gadījumā sevi labi pierādījusi atbalsta sistēma ir piepūšamie fiksācijas maisi.

'''Celuloze'''

Koka un papīra celulozi pārvadā saspiestu ķīpu veidā un tā var būt sausa vai mitra. To izgatavo no dažādiem koku veidiem un lielos daudzumos pārvadā no tādiem mežiem biezi klātiem apvidiem kā Skandināvija, Kanādas [[Britu Kolumbija]] un ASV.

Koka celuloze ir ļoti uzņēmīga pret bojājumiem un piesārņojumu ar netīrumiem (īpaši šķiedrām) vai iepriekšējo preču paliekām kuģa tilpnē. Iekraušanas laikā to tur drošā attālumā no virvēm un pašai iekraušanai vai izkraušanai izmanto tērauda troses vai ķēdes stropes. Pirms celulozes iekraušanas uzsākšanas, iepriekšējās kravas paliekas (īpaši graudu) rūpīgi savāc un telpu iztīra.

Celulozes ķīpas var tikt savilktas ar stiepļu saitēm. Ļoti bieži ir pieļaujams tās pacelt aiz šīm saitēm un pat pastāv īpaši šādam paņēmienam paredzēts aprīkojums. Tomēr ir ieteicams pieprasīt saišu stiprības sertifikātus.&lt;ref&gt;Thomas R. E., Pepper G.M. ''Thomas' Stowage. - 8th edition'' Brown, Son &amp; Ferguson, Ltd., 2018. 83. - 85. lpp. {{ISBN|9781849270793}}&lt;/ref&gt;

== Atdzesētas un saldētas kravas ==
'''Ievads'''

Atdzesētas un saldētas kravas lielos daudzumos pārvadā gan ar tradicionāliem refrižeratoriem, gan ISO konteineriem. Konteinerizācija ir sevi pierādījusi kā izcila atdzesētu un saldētu kravu piegādes sistēma. Tās izmantošana aizsargā auksto ķēdi no ražotāja līdz patērētājam ievērojami samazinot fiziskas pārkraušanas nepieciešamību, kura saistīta ar bojājumu un kravas piesārņojuma rašanos, kā arī zādzībām. Parastas ģenerālās kravas vairumā gadījumu ir nomainījuši paletizēti sūtījumi, bet arī tie starp [[Zemnieku saimniecība|zemnieku saimniecību]] un patērētāju var tikt pārkrauti vairākas reizes. Sekojoši lielākā daļa mūsdienu refrižeratoru ir paredzēti paletizētu kravu pārvadāšanai zem klāja un liela daudzuma integrālo refrižeratorkonteineru virs klāja.

&quot;Atdzesēta un saldēta&quot; krava nozīmē, ka tās temperatūra ir zemāka par apkārtējās vides temperatūru, un šādas kravas var iedalīt divās grupās. Pirmajā grupā ietilpst kravas, kuras pārvadā kontrolētas temperatūras apstākļos, piemēram, svaigi augļi un dārzeņi temperatūrās no 0 °C līdz +15 °C. Otro grupu pārvadā saldētā stāvoklī temperatūrās -18 °C vai zemāk. Pēdējā grupā ietilpst [[zivis]] un gaļa. Aizvien vairāk kravu tiek pārvadāts kontrolētas temperatūras apstākļos. Vairumā gadījumu kravas nosūtītājs dod specifiskas instrukcijas pārvadāšanai.&lt;ref name=&quot;ref&quot;/&gt;

=== Temperatūras kontrole ===
'''Mikroorganismu izraisītu bojājumu aizkavēšana'''

Gandrīz visiem organiskajiem materiāliem pastāvīgi uzbrūk tādi mikroorganismi kā raugi, [[pelējums]] vai baktērijas, kurām, kā jau visiem dzīvajiem organismiem, lai augtu, nepieciešams pietiekošs mitruma daudzums un piemērota temperatūra. Vispārīgi, jo augstāka temperatūra, jo ātrāka augšana. Piemēram, gandrīz visu mikroorganismu augšanas ātrums dubultojas temperatūrai paaugstinoties par katriem 10°C. Līdzīgi augšanas ātrums samazinās divas reizes, temperatūrai samazinoties par katriem 10°C. Tomēr šim efektam ir augšējā un apakšējā robeža. Vairumam mikroorganismu augšanas ātrums temperatūrās zem nulles ir ļoti mazs un vairums neaugs temperatūrās virs 45°C. Tādējādi pārvadājot organisku kravu zemākā temperatūrā, tiks samazināts ātrums ar kādu to sabojā mikroorganismi, jo tie augs daudz lēnāk.

'''Kravas izmaiņu aizkavēšana'''

Daudzas kravas, kuras pārvadā kontrolētā temperatūrā, ir dzīvas. Zināmākie dzīvu kravu piemēri ir svaigi augļi un dārzeņi, bet ir arī daudzas citas, piemēram, vairums graudu un dažu veidu kokmateriāli. Daļa no to dzīvības procesiem ir [[elpošana]], kravas uzņem skābekli un izdala oglekļa dioksīdu gluži tāpat kā dzīvnieki. Šis process rada enerģiju, kura darbina organisma dzīvības procesus un izdala siltumu kā blakusparādību.

Šis ir vēl viens iemesls, kāpēc dažas kravas jāatdzesē. Ja no svaigu augļu kravas elpošanas siltums netiek aizvadīts, palielinātā kravas temperatūra ierosinās ķīmiskas izmaiņas augļu sastāvā, kuras, savukārt, veicinās fiziskas pārmaiņas bojājot kravu. Tādējādi, piemēram, [[Bumbieres|bumbieri]], kurus pārvadā normālā temperatūrā, sasils, palielinot to nogatavošanās ātrumu. Bumbieriem nogatavojoties, tie kļūst mīkstāki un uzņēmīgāki pret iespiedumiem, neatkarīgi no tā cik labie tie ir tikuši iepakoti un izvietoti.&lt;ref name=&quot;ref&quot;/&gt;

=== Elpošana un ventilācija ===
[[Attēls:BreakBulk5.jpg|thumb|Banānu kravas izkraušana no refrižeratora tilpnes. Krāvumā, zem starpklāja lūkas atvēruma, tiek izveidots caurums, kurā pēc tam nolaist kastu izkraušanas liftu. Uz lūkas vāka redzami pastāvīgie režģi un gaisa atveres. Kartona kastēs ir ventilācijas caurumi]]
'''Elpošana'''

Daudzas dzīvās kravas savu dzīvības procesu rezultātā no tilpnes gaisa absorbē [[Skābeklis|skābekli]] un izdala oglekļa dioksīdu. Nemizoti kokmateriāli, piemēram, baļķi ar mizu, arī izdala oglekļa dioksīdu. Neventilētās tilpnēs oglekļa dioksīda koncentrācija var sasniegt bīstamu līmeni un ir bijuši gadījumi, kad jūrnieki nosmok ieejot šādās tilpnēs bez elpošanas aparātiem.

Augļi un daži dārzeņi nogatavojoties izdala arī etilēnu. Šī gāze ir dabīgs augu [[Hormoni|hormons]] un var veicināt citu augļu un dārzeņu, kuri izvietoti tajā pašā tilpnē, nogatavošanos. Ja blakus nodalījumi ir savstarpēji savienoti ar gaisa kanāliem, tad etilēna izdalīšanās vienā nodalījumā var veicināt nogatavošanos citos.

'''Ventilācija'''

No augstāk minētā noprotams, ka atdzesētas kravas tilpnes ir pienācīgi jāventilē, lai kravas telpas gaisu nomainītu ar svaigu gaisu, tajā pašā laikā atbrīvojoties no etilēna un aizkavējot priekšlaicīgu kravas nogatavošanos. Tāpat ventilācija samazina oglekļa dioksīda līmeni tilpnē, atstājot labvēlīgu ietekmi uz kravu. Kravas tilpnes gaisā ir grūti tieši izmērīt etilēna saturu, tādēļ parasti mēra oglekļa dioksīda līmeni un to izmanto kā etilēna līmeņa raksturotāju. Augļu un dārzeņu pārvadāšanas instrukcijas satur tilpnes gaisa maksimāli pieļaujamo oglekļa dioksīda līmeni.

Dažus augļus paaugstināts oglekļa dioksīda līmenis tilpnē var ietekmēt labvēlīgi, jo, tā līmenim sasniedzot noteiktu vērtību, augļu elpošana palēninās, līdz ar to aizkavējot arī nogatavošanās sākumu. Kravu ietekmē ne tikai oglekļa dioksīda līmenis, bet viss gaisa sastāvs. Izlemjot kā pārvadāt doto kravu, ņem vērā gan skābekļa, gan oglekļa dioksīda līmeņus.

Vispārīgi skābekļa satura samazināšana aizkavē elpošanas ātrumu, tādējādi palielinot kravas uzglabāšanas termiņu. Gaiss satur 21% skābekļa un tā saturu jāsamazina līdz apmēram 10% līdz izmaiņas elpošanas ātrumā kļūst pamanāmas. Tā kā elpošanas ātrums ir atkarīgs no temperatūras, jo zemāka kravas temperatūra, jo zemāku skābekļa līmeni drīkst uzturēt neizraisot bojājumus. Augļi un dārzeņi var būt jutīgi pret zemām skābekļa [[Koncentrācija|koncentrācijām]] un zemām temperatūrām, kas var izraisīt fiziskus traucējumus, kuri, savukārt, noved pie trūkumiem kvalitātē.

Oglekļa dioksīda līmeņa palielināšanai var būt labvēlīgs iespaids uz dažiem augļiem, jo tas aizkavē nogatavošanās sākumu. Gaiss satur apmēram 0,034% oglekļa dioksīda un tā palielināšana tikai par dažiem procentiem var atstāt ievērojamu iespaidu uz elpošanu un attiecīgi arī augļu uzglabāšanas termiņu. Tomēr, ja oglekļa dioksīda līmenim ļauj augt pārmērīgi, var attīstīties kravas bojājumi.

Pēdējā laikā, attīstoties atdzesēšanas tehnikai, ir ieviesti pārvadājumi aizsargatmosfērā. Tas palielina dažādu preču uzglabāšanas termiņu un kvalitāti. Pārvadājumi aizsargatmosfērā ir salīdzinoši bieži, gan refrižeratoros, gan konteineros.

'''Atdzesēšana un mitrums'''

Gaisam atdziestot, samazinās tā iespējas akumulēt mitrumu un to parasti var redzēt pēc ledus, kurš veidojas uz saldējamās mašīnas dzesētāja spirālēm. Noslēgtas ķēdes sistēmās, kur gaisu recirkulē tilpnēs bez gaisa pieplūdes no ārpuses, izpaužas kravas žūšanas efekts. Ja svaigu augli pakļauj pastāvīgam dzesējošam gaisam, piemēram, ieliekot ābolu [[Ledusskapis|ledusskapī]], dzesējošais gaiss no augļa izsūks mitrumu. Tas, galu galā, noved pie augļa stāvokļa pasliktināšanās tam zaudējot mitrumu un paliekot sausam, kā arī krokainam. Vairums kravu vairāk vai mazāk ir aizsargātas no šī efekta ar to iepakojumu, bet pat tad žūšanas efekts ir reāls un var novest pie bojājumiem.

Ideāli, ja šādas kravas pārvadā kontrolēta mitruma un kontrolētas temperatūras apstākļos. Modernie refrižeratori ir spējīgi tikt galā ar šo problēmu un nepieciešamo relatīvā mitruma līmeni parasti nosaka pārvadāšanas instrukcijās.

'''Izvietošana un ventilācija'''

Atdzesēšanai un tādējādi arī ventilēšanai paredzētas kravas pienācīga izvietošana ir ļoti svarīga. Vairums preču ir iepakotas kartona kastēs, kā arī ietītas. Lai arī tas var pasargāt no izžūšanas un mehāniskiem bojājumiem, iepakojums kavē brīvu dzesējošā gaisa plūsmu. Tādējādi izvietošana kļūst ļoti svarīga netraucētas gaisa plūsmas nodrošināšanai.

Vairums atdzesēto un saldēto kravu, kuras piedāvā pārvadāt ar refrižeratoriem vai konteineriem, ir paletizētas un nodrošina pienācīgu gaisa plūsmu. Tomēr retos gadījumos, kad tiek iekrauta tīra ģenerālā krava (piemēram, kartona kastes iekrauj kā atsevišķas vienības), ir svarīgi, lai tā tiktu izvietota virs separējošām latām, atstājot pienācīgus ventilācijas kanālus starp blakus izvietotiem kravas blokiem. Kartona kastes ar ventilācijas caurumiem izvieto rindās, lai ļautu brīvu gaisa cirkulāciju. Kastes izvieto vienu virs otras, bet nekad ķieģeļu sējumā.

Tiek pievērsta uzmanība, lai kravu izvietotu atbilstoši gaisa plūsmai nodalījumā, kura ir atkarīga no ceļa, pa kuru atdzesētais gaiss iekļūst tilpnē. Dažādi kuģi izmanto dažādas saldējamās mašīnas un kravas izvietošanu noteiks konkrētā kuģa uzbūve. Parasti koka un kartona kastes izvieto ar to garenasīm vienā un tajā pašā virzienā. Vairumam refrižeratoru to nodalījumos ir vertikāla gaisa plūsma un tiek rekomendēts uzlikt kraftpapīra vai polietilēna pārklājumu virs tām gaisa atverēm, kuras nenosedz krava, lai gaisa plūsmā neveidotos īssavienojumi.

'''Gaisa maiņas'''

Atdzesētu un saldētu kravu pārvadāšanas instrukcijās var tikt noteikts kravas nodalījuma gaisa maiņu skaits [[Stunda|stundā]]. Tas ir skaits, cik reizes ventilatori stundas laikā spēj izsūknēt un nomainīt kopējo tukša nodalījuma gaisa tilpumu, vai nu aizvietojot to ar svaigu gaisu no ārpuses (atvērtas ķēdes sistēma), vai cirkulējot tilpnes gaisu (noslēgtas ķēdes sistēma).

Atvērtas ķēdes sistēma ņem svaigu gaisu no kuģa ārpuses un ar ventilatoriem to iesūc tilpnē vai arī izsūc veco gaisu no tilpnes. Izmanto arī abu iepriekšējo kombināciju. Šāda sistēma pilnībā atjauno gaisu nodalījumā un nepastāv sasmakušā gaisa cirkulācija. Sistēma sastopama kuģos, kas pārvadā ātri bojājošās kravas, kurām ne vienmēr nepieciešama atdzesēšana, piemēram, [[Kartupelis|kartupeļus]] un rīsus. Gaisa maiņu skaits stundā ir no 10 līdz 25 atkarībā no kuģa tipa un tā ventilācijas sistēmas. Atvērtas ķēdes sistēmu var atrast arī kuģos, kuri pārvadā līdzīgas kravas, bet kurām, garo reisu dēļ, nepieciešama arī atdzesēšana.

Noslēgtas ķēdes sistēma cirkulē kravas telpas gaisu un to lieto pārvadājot dziļi saldētas preces, kad tiek uzturēta tāda temperatūra, ka gāzes, smakas vai mitrums neizdalās. Šāda sistēma sastopama refrižeratoros, kuri pārvadā tādu dziļi saldētu kravu kā [[gaļa]] vai sviests. Modernās noslēgtās ķēdes sistēmas cirkulē nodalījuma gaisu caur saldējamo mašīnu, ar ventilatoru palīdzību, bez ārējā gaisa iesūkšanas. Cita veida noslēgtā sistēma, lai arī mūsdienās reti sastopama, ir stacionāru dzesētāja spirāļu uzturēta auksta atmosfēra nodalījumā. Šādā sistēmā nenotiek gaisa cirkulācija un, atkal, nav ārējā gaisa ieplūdes. Terminu &quot;gaisa maiņu skaits stundā&quot; - pēdējā sistēmā nepielieto.

Atkarībā no virknes tādu mainīgo kā iekraušanas osta, pārvadāšanas temperatūra un reisa ilgums, dažas ātri bojājošās kravas var tikt pārvadātas atdzesētā stāvoklī noslēgtas ķēdes sistēmā, bet tām nepieciešama elpošanas rezultātā izdalīto gāzu, piemēram, etilēna no [[banāni]]em un/vai mitruma izvadīšana, lai aizkavētu nogatavošanos. To var realizēt kontrolēti ievadot svaigu gaisu un izvadot sasmakušo gaisu vai nu caur atdzesētā gaisa cirkulācijas sistēmas sānu paneļiem, vai ar atsevišķu, mazu ventilatoru sistēmu. Šādas sistēmas veiktspēja būs robežās no 6 līdz 10 svaiga gaisa maiņām stundā.

Kuģa komanda rūpīgi iepazīstas ar pārvadāšanas instrukcijām un pārliecinās vai kravu jāpārvadā noslēgtas ķēdes vai atvērtas ķēdes sistēmā, un vai gaisu jācirkulē vai arī jāievada svaigs gaiss.

'''Svaigi produkti (augļi un dārzeņi)'''

Parasti svaigus produktus pārvadā kontrolētā temperatūrā. Bieži kravas nosūtītāji izsniedz rakstiskas pārvadāšanas instrukcijas. Augļi un dārzeņi ir [[Dzīvība|dzīvi]] un tādēļ elpo absorbējot gaisa skābekli un izdalot oglekļa dioksīdu. Šis process ietver siltuma izdalīšanos, tādēļ nepieciešama kontrolēta temperatūra.

Īsos, ne vairāk par trīs līdz četrām [[Diennakts|diennaktīm]] garos, reisos, pareizā laikā ievāktus, tas ir, vēl nenogatavojušos, augļus var pārvadāt bez atdzesēšanas. Visiem augļiem un dārzeņiem tiek nodrošināta pienācīga ventilācija arī tad, ja tie tiek pārvadāti normālās temperatūrās. Augļus neizvieto kopā ar jebkuru citu kravu, kura varētu uzņemt to aromātu, piemēram, ar miltiem, tēju vai kafiju.

Svaigu produktu pārvadāšanas temperatūras iedalās divās skaidri nošķiramās kategorijās. Produktus, kas ir izturīgi pret zemām temperatūrām, pārvadā temperatūrās no -1°C līdz +5°C. Vairums dārzeņu sastāv pārsvarā no ūdens un tāpēc to sasalšanas punkts ir tuvāks nullei nekā vairumam augļu. Sekojoši dārzeņu pārvadāšanas temperatūra nedrīkst nokrist zem nulles. Pārvadāšanu veic temperatūrās tuvu produkta sasalšanas punktam, ņemot vērā temperatūras mērierīču precizitāti, lai izvairītos no kravas daļas sasaldēšanas. Tipiski piemēri ir āboli, bumbieri, ķirši un kivi, kā arī vairums dārzeņu. Tomēr daži produkti ir jutīgāki pret zemām temperatūrām, tādēļ tos pārvadā augstākās temperatūrās, kas ir kompromiss starp zemas temperatūras kaitīgo ietekmi (sala bojājumi) un pazeminātas temperatūras labvēlīgo ietekmi uz nogatavošanās aizkavēšanu un mikrobioloģisko bojājumu ierobežošanu. Šeit tipiski piemēri ir banāni, [[avokado]], ananāsi, melones, baklažāni, ingvers, kabači un ķirbji.

Produktiem, kuri ir ļoti jutīgi pret zemām temperatūrām, vienmēr būs kravas nosūtīja rakstiskas pārvadāšanas instrukcijas un šādus produktus bez instrukcijām pārvadāšanai nepieņem. Īpaši tas attiecas uz banāniem, cepamajiem banāniem un [[Ananass|ananasiem]].

Dažus dārzeņus var pārvadāt bez atdzesēšanas, bet ar īpašiem nosacījumiem ventilācijai. Tipiski piemēri ir [[Dārza sīpoli|sīpoli]] un kartupeļi. Pārvadāšanas metode ir atkarīga no paredzamā reisa ilguma, apkārtējiem apstākļiem un sasniedzamā uzglabāšanas termiņa.

'''Saldēta krava'''

Šī krava pirms iekraušanas ir dziļi sasaldēta un tai jābūt temperatūrā -18[[Celsija grāds|°C]] vai zemākā. Kuģa uzdevums ir saglabāt dziļa sasaluma stāvokli. Dažos gadījumos pastāv normatīvajos aktos noteikta prasība pārvadāt noteiktas preces temperatūrās, kuras nepārsniedz publicētas robežvērtības. Dziļi saldētas kravas nav dzīvas, tās neelpo un neražo siltumu, tādēļ saldējamās sistēmas uzdevums ir daudz vienkāršāks.

Vairums saldēto kravu tiek pārvadātas kartona kastēs uz paletēm refrižeratoros vai refrižeratorkonteineros. Tomēr, retos gadījumos, kad tiek iekrauta ģenerālā krava, var būt nepieciešamas papildus pārbaudes, īpaši tad, ja pārvadājamā prece ir kautķermeņi. Kautķermeņus ar mīkstiem sāniem, pirms izvietošanas uz kuģa, atgriež atpakaļ pārsaldēšanai, citādi tiks izkrauti jau deformēti ķermeņi ar sekojošām pretenzijām pret kuģa īpašnieku. Sevišķa uzmanība nepieciešama, lai atšķirtu pārvadāšanai piegādātus mīkstus kautķermeņus, kuri tikko saņēmuši apstrādi ar aukstumu un kuru sāni tagad izskatās labā un cietā stāvoklī, bet iekšpuse vēl joprojām ir silta. Šādos gadījumos var būt nepieciešams veikt urbumus saldētajā gaļā un izmērīt aktuālo kaulu temperatūru ar adatas [[Termometrs|termometru]]. Ar asinīm notraipītas kautķermeņu apkakles liecina, ka tie vismaz daļēji ir bijuši atkusuši kopš sākotnējās sasaldēšanas, un tādēļ tos uzlūko ar aizdomām. Atkal, ja mīksti vai slapji kautķermeņi šādā stāvoklī tiek izvietoti tilpnē, tie var deformēties un nosēsties bloķējot gaisa plūsmu. Ja kautķermeņi ir mitri no daļējas atkušanas (vai lietus), tie var sasalt kopā radot ievērojamus bojājumus, kad tos vajadzēs atraut vienu no otra izkraušanas laikā. Līdzīgas problēmas var rasties ar saldētas produkcijas kartona kastēm, kurām iekraušanas laikā jābūt tīrām, sausām un brīvām no sarmas.

'''Tilpņu sagatavošana'''

Visumā jutīgā atdzesēto un saldēto kravu daba prasa rūpīgu kravas telpu sagatavošanu pirms preču iekraušanas. Svarīga ir tīrība, īpaši pārvadājot pārtiku. Telpām jābūt brīvām no smakām un [[mikroorganismi]]em, tādēļ dažkārt var būt nepieciešama fumigācija. Ozonēšana likvidēs smakas gaisā, bet smagākos gadījumos, lai likvidētu izolācijā absorbētās smakas, var būt nepieciešams noņemt un atjaunot bojātos rajonus. Lai atbrīvotos no smakām un putekļiem gaisa kanālos, ventilatorus darbina abos virzienos. Bilžu akas un notekcaurules iztīra, pārbauda un U veida gāzu sifonus aizpilda ar sālsūdens šķīdumu, lai novērstu smaku migrāciju starp nodalījumiem. Rūpīgi apskata un pārbauda termometrus, gāzes paraugu ņemšanas punktus, kā arī ugunsgrēka atklāšanas un dzēšanas aprīkojumu. Pārbauda vai nepil caurules, kuras iet caur nodalījumiem, īpaši to savienojumi. Tradicionāli refrižeratoros izmantotos koka separācijas materiālus ir nomainījuši lieli, pie klāja pieskrūvēti režģi un paceļami starpklāju lūku vāki. Režģi var būt gatavoti no koka, bambusa vai alumīnija konstrukcijām, bet ir veikti izmēģinājumi arī ar plastmasas režģiem. Tie ir pietiekoši izturīgi, lai nestu dakšu pacēlāja ar paleti svaru un bojātās režģa daļas tiek nomainītas pirms kravas iekraušanas uzsākšanas. Rūpīgi pārbauda arī klāja atvērumus (galvenā klāja un starpklāja lūku vāki) un personāla piekļuves lūkas. Veicot šīs pārbaudes pārliecinās, ka izolācija ir neskarta un gumijas blīves labā stāvoklī, lai risks kravas piesārņošanai/bojāšanai ar aizborta ūdeni būtu minimāls. Pēc tam telpu atdzesē nedaudz zem pārvadāšanas temperatūras un tur tādā stāvoklī vismaz 24 stundas, lai pārliecinātos, ka no izolācijas un armatūras ir pazudis viss atlikušais siltums. Kad nodalījums tiek atvērts iekraušanai, gaisa temperatūra ātri pieaugs, tādēļ iekraušanas pārtraukumos izmanto katru izdevību, lai darbinātu ventilatorus.

'''Kravas saņemšana'''

Pārvadāšanai atdzesētā vai saldētā veidā piegādātā krava ir iepriekš atdzesēta līdz pārvadāšanas temperatūrai, jo normāli kuģa vai konteinera saldējamās mašīnas [[jauda]] ir pietiekama tikai, lai kompensētu siltuma noplūdes un dzīvo kravu saražoto pieticīgo siltuma daudzumu. Tādējādi saņemot pārvadāšanai atdzesētu vai saldētu kravu, primāri pārliecinās par tās temperatūru. Tranzīta laikā vienmēr pastāv neliela virsmas temperatūras paaugstināšanās iespējamība ar kuru kuģis viegli var tikt galā, ja vien vairums iekšējo iepakojumu ir pareizā temperatūrā. Lai to noteiktu, ir pieejami adatas termometri.

Atdzesētas kravas prasa mazākas rūpes šajā ziņā, tomēr, ņemot vērā to daudz jutīgāko dabu, tās saņem un izvieto ar lielu rūpību un pārbaudot. Vairums augļu un dārzeņu kravu tiks piegādātas iepriekš atdzesētā veidā un tās rūpīgi pārbauda meklējot kādu siltu vai pārgatavojušos augli, kuru izņem. Tiek atzīmēts kravas vispārīgais stāvoklis, katra telpa pēc iekraušanas tiek aizvērta un pārvadāšanas temperatūra tiek sasniegta cik ātri iespējams. Ja, kā tas dažreiz atgadās, augļu krava tiek piegādāta iekraušanai [[Dārzs|dārza]] temperatūrā, kuģim var būt nepieciešams to atdzesēt līdz pārvadāšanas temperatūrai. Kravas nosūtītājs to var pieprasīt rakstveidā vai arī konosamentā iekļauj attiecīgu frāzi. Kad par to ir panākta vienošanās, atdzesēšanu jāveic pēc iespējas ātrāk, lai arī ļoti strauju atdzesēšanu nepielieto, jo ienākošais aukstais gaiss nedrīkst būt vienādā vai zemākā temperatūrā par augļa sasalšanas temperatūru. Lai veicinātu atdzesēšanas procesu, cauri krāvumam (ar pienācīgu starpslāņu separāciju un latām) jābūt maksimālai gaisa cirkulācijai. Ja krāvums neaizņem klāju pilnībā, nenosegtās gaisa izplūdes īslaicīgi bloķē, lai novērstu gaisa plūsmas īssavienojumus.

'''Smaka'''

Smaka, gan patīkama, gan nepatīkama, ir cieši saistīta ar [[Garša|garšu]] un nav vēlams, ka pat patīkama smarža iespaido to, kas sagaidāma no pārtikas, vai pat pārmāc pārtikas smalko aromātu. Pārvadājot pārtiku, smaku migrācija var būt problēma. Daži produkti izdala spēcīgu smaržu paši - citi var būt īpaši uzņēmīgi un viegli absorbē svešas smakas. Šādas kravas neizvieto kopā pat tad, ja tām nepieciešams līdzīgs temperatūras un mitruma režīms. Smakojošu un smakas viegli uzņemošu kravu separēšana atsevišķos gaisa necaurlaidīgos nodalījumos vairumā gadījumu problēmu risina. Tomēr lūkas, ar sliktu hermetizāciju, un ventilatoru telpas var ļaut zināmu savstarpēju apmainīšanos ar smakām, kādu nodrošina arī kopējas notekcaurules, kuras neatdala U veida sifoni ar sālsūdens šķīdumu tajās. Īpaši bīstamas ir caurules, kuras stiepjas cauri kravas telpai, jo piloša degvielas caurule vai tanka mērcaurule var ļaut telpā iekļūt nepatīkamiem izgarojumiem. Sevišķu uzmanību prasa dzīvā krava, kad gaisa maiņām ir nepieciešams nodrošināt svaigo gaisu, kurš ir pilnībā brīvs no smakām, līdzīgi ventilācijas gaisu, kuru izvada no telpas, nedrīkst iesūkt citā telpā, kur tas var radīt piesārņojumu. Smakojoša krava pēc izkraušanas var atstāt sabojātu atmosfēru, tādēļ smakas viegli uzņemošas kravas neiekrauj un neizkrauj caur šādu telpu, kamēr tā nav pilnībā ventilēta un visas smakas aizvāktas.

'''Ozons'''

Lai likvidētu smakas, oksidējot pāri palikušās molekulas, telpā var tikt ievadīta ar skābekli bagātināta gāze. [[Ozons|Ozonu]] ražo elektrisks ģenerators ventilatoru telpā un šo gāzi dzenā caur visu skarto rajonu. Jāatzīmē, ka ozons likvidēs tikai gaisā esošās smakas. Tās, kuras nāk no noplūdēm, turpinās izdalīties, kamēr noplūde netiks satīrīta un jebkādus bojājumus izolācijai vai separācijas un fiksācijas materiāliem, kuri ir absorbējuši noplūdi, nekavējoties aizvāc un atjauno. Pirms telpā ienāk cilvēki vai caur to pārvieto un/vai tajā iekrauj jutīgu kravu, visām ozona pēdām jābūt aizvāktām ar svaiga gaisa ventilāciju. Īpaši uzmanīgi ienāk ventilatoru telpā, lai apmeklētu vai noņemtu ozona mašīnu, jo tur iespējama gāzes koncentrācija.

'''Konteineri'''
[[Attēls:Container_＝【_10ft_】_THE-017_【_Marine_container_only_for_Japan_Domestic_】--①.jpg|thumb|Krasta barošanas tīklā ieštepselēts 10 pēdu integrālais refrižeratorkonteiners]]
Atšķirībā no pastāvīgām refrižeratoru aukstajām noliktavām, kurās robustu aprīkojumu regulāri apkalpo kvalificēts personāls, ISO refrižeratorkonteineri var ceļot ar dažādiem [[Transports|transporta]] veidiem un būt daudzu, dažādu cilvēku atbildībā. Pirms konteinera nosūtīšanas atdzesētu vai saldētu kravu iekraušanai (parasti kravas nosūtītāja telpās), konteineru un tā mašīnas rūpīgi pārbauda. Iepriekšējās iekraušanas laikā radušos ārējos bojājumus fiksē un, ja nepieciešams, salabo - un gadījumos, kad ārējais apvalks ir pārdurts, pārbauda izolāciju, īpašu uzmanību veltot ūdens iekļuvei. Atdzesētas vai saldētas kravas sekmīga pārvadāšana ir atkarīga no gaisa cirkulācijas iekšpusē. Visus gaisa ceļus un latas pārbauda, lai pārliecinātos par defektu neesamību (īpaši tur, kur izveidoti grīdas izbīdījumi), pārbauda arī ventilatorus. Tīrība ir sevišķi svarīga un konteineru sagatavošana daudz neatšķiras no tilpņu sagatavošanas kravas uzņemšanai. Speciālu uzmanību velta durvīm un to stiprinājumiem (tajā skaitā eņģēm un blīvgumijām), lai nodrošinātu gaisa necaurlaidīgu blīvējumu, kad durvis ir aizvērtas.

Izvietošanas pozīciju uz kuģa noteiks pārvadājamā prece, tās temperatūra un citi pārvadāšanas nosacījumi, kā arī konteinera tips (lūkas, gaisa vai ūdens integrālais vai uzliekamas saldējamās mašīnas refrižeratorkonteiners).

Izolētos konteinerus, kurus dzesē ar kuģa centrālo saldējamo mašīnu caur lūku atvērumiem konteineru priekšpusē, parasti izvieto vadulēs, tiek pievērsta uzmanība, lai lūkas būtu vērstas pareizā virzienā un lai 8' un 9'6[[Colla|&quot;]] konteineri nav ne sajaukti, ne arī ievietoti citam izmēram paredzētajās ligzdās. Lūkas konteineru ventilācijas atveres attaisa īsi pirms iekraušanas, bet sistēmā esošiem tukšajiem izolētajiem konteineriem, lūkas tur aizvērtas, lai izvairītos no aukstā gaisa plūsmas īssavienojumiem. Šie konteineri tiek izņemti no ekspluatācijas un sastopami ļoti reti.

Integrālos konteinerus ar gaisdzeses mašīnu var izvietot gan zem klāja, gan virs tā. Izvietojot zem klāja, to darīs tilpnēs, kuras aprīkotas ar klasifikācijas sabiedrības prasībām atbilstošām ventilācijas sistēmām strādājošo mašīnu sakarsētā gaisa izkliedēšanai. Konteinerus ar uzliekamajām saldējamajām mašīnām parasti izvieto uz klāja, bet arī rolkeru automašīnu klāji ar piemērotām ventilācijas sistēmām var tikt vienlīdz labi izmantoti. Ūdensdzeses integrālos konteinerus izvieto ar šļūteņu savienojumiem pareizajos virzienos.

Pārbaudes veic kvalificēts personāls un pēc tām izsniedz sertifikātu. Pirms iekraušanas var būt nepieciešams konteinerus atdzesēt (atkarībā no kravas tipa un vietējiem normatīvajiem aktiem). Kad tiek uzstādītas uzliekamās vienības, vai gadījumā ar integrālajiem konteineriem, iestata pareizu pārvadājamās kravas temperatūru un ievieto temperatūras ieraksta ripu. Uz ripas uzraksta:
* pielādēšanas [[Datums|datumu]] un vietu;
* nepieciešamo pārvadāšanas temperatūru un jebkādu papildus informāciju, piemēram, prasību izmainīt piegādes gaisa temperatūru jebkurā no reisa posmiem;
* preces tipu un iepakojumu;
* konteinera numuru.

Kad tas nepieciešams (piemēram, ar dzīvām augļu kravām), gaisa ieplūdes/izplūdes atveres atstāj atvērtas, lai ļautu no konteinera izplūst oglekļa dioksīdam un citām gāzēm. Kad konteiners ir piekrauts, aizzīmogots un piegādāts kuģim (kā gadījumā ar lūkas konteineru), komanda neko daudz nevar darīt, izņemot ārējo apskati un pavaddokumentu pārbaudi. Ja ir uzstādīta uzliekamā vienība, pārbauda termometrus un [[Termostats|termostata]] iestatījumus, kā arī vispārējo vienības stāvokli. Kad konteiners tiek saņemts uz klāja, parasti nomaina temperatūras ieraksta ripu saglabājot veco ripu turpmākām vajadzībām. Integrālo vienību pārbauda līdzīgi un izvieto tā, lai mehānismiem ir viegla piekļuve. Pirms tūlītējas pieslēgšanas kuģa barošanai, pārbauda barošanas kabeļus un to savienojumus. Lai arī savienojumi ir visumā standartizēti, dažreiz tie var atšķirties, tādēļ jābūt pieejamām pārejām. Pirms pieslēgšanas rūpīgi pārbauda voltāžas un transformatora iestatījumus. Pārbauda vai termostata iestatījumi ir atbilstoši pārvadājamajai kravai un iekārta strādā bez aizrādījumiem. Lai arī lielākus mašīnu bojājumus remontē speciālisti un tie ir mazticami, tomēr jāveic regulāras temperatūras pārbaudes un jānoskaidro to neatbilstības iemesli. Tie var būt vienkārši un viegli novēršami: izkusis drošinātājs, slīdoša vai pārtrūkusi ventilatora siksna vai arī vibrācijas rezultātā izmainījušies termostata iestatījumi. Uz kuģa tiek turēts rezerves daļu komplekts, jo nelielu defektu novēršana var izglābt dārgu kravu.

Vairums refrižeratorkonteineru mūsdienās ir izgatavoti ar plakanām un līdzenām iekšējām sienām. Šādus konteinerus vaino biežos kravas bojājumos. Tas notiek, kad iepakotu ģenerālo kravu novieto cieši pret gludajām sienām, tādējādi traucējot gaisa plūsmu apkārt kravas blokam. Gaisa plūsma zem, virs un krāvuma durvju galā problēmas nerada, bet tā ir ierobežota gar sāniem un noslēgto gala sienu. Tādēļ kartona kastes gar sienām izvieto vai nu pamīšus, vai arī gar sienām novieto vertikālas 10 mm koka vai polistirola latas, tādējādi radot spraugu pa kuru cirkulēt gaisam. Problēma nerodas ar paletizētām kravām, jo pati palete tur kravu atstatus no sienām.

Moderni konteinerkuģi vai refrižeratori var pārvadāt lielu daudzumu integrālo konteineru un, lai arī sistēmas ļauj tos uzraudzīt attālināti, tomēr var būt nepieciešams piekļūt atsevišķam krāvumā esošam refrižeratorkonteineram apkopes veikšanai. Piekļuvi uz refrižeratoru klājiem pārvadājamajiem refrižeratorkonteineriem nodrošina ar pastāvīgām tērauda konstrukcijām.

Uz kuģiem, kuri nav aprīkoti ar pastāvīgām piekļuves konstrukcijām, temperatūru mērīšana un darbs ar refrižeratorkonteineriem ir bīstams, tādēļ izpildāms uzmanīgi. Refrižeratorkonteinerus izvieto zemākos līmeņos un piekļuvei tiem izmanto izturīgu, pareizi nostiprinātu aprīkojumu. Lai nodrošinātu personāla drošību, izvairās no vietā ieķīlētām vai pārāk īsām [[Pieslienamās kāpnes|pieslienamajām kāpnēm]].

'''Avārijas procedūras'''
[[Attēls:Dry_Ice_3.jpg|thumb|Sausais ledus]]
Ja konteinera mašīnas iziet no ierindas un kuģa komanda nav spējīga tās salabot, ir iespējams daļu kravas izglābt pielietojot avārijas procedūras. Ja krava ir cieti vai dziļi sasaldēta labi izolētā konteinerā, ar labām durvju blīvēm, tai būtu jāizdzīvo vairākas dienas, protams, atkarībā no apkārtējā gaisa temperatūras. Palīdzēs aizsargāšana no tiešiem saules stariem. Pat tad, iespējams, cietīs tikai kravas ārējās daļas, bet, protams, pats labākais paņēmiens šajā situācijā ir ievadīt kravā aukstumu. To var izdarīt konteinerā izlejot šķidru [[Slāpeklis|slāpekli]] vai oglekļa dioksīdu un ļaujot tam iztvaikot, tad tiks patērēts telpā iekļuvušais siltums. Izmantotā gāze nedrīkst kaitēt kravai (parasti tā nav problēma ar cieti saldētiem produktiem) un kravu nedrīkst negatīvi ietekmēt ļoti zemās temperatūras, kuras rodas pārsvarā lokāli, kad gāze iekļūst konteinerā. Pielietojot šo atdzesēšanas metodi, nav iespējams regulēt temperatūru un tā ir diezgan nepiemērota atdzesētām kravām. Piemērota alternatīva var būt ciets oglekļa dioksīds (sausais ledus). Parasti to piegādā ietītu aizsardzībai izmantošanas laikā. Lai notiktu izgarošana, atver iepakojumu. Jo bloki ir brīvāki no iepakojuma, jo straujāka izgarošana un izteiktāks atdzesējošais efekts - un īsāka bloku dzīve, lai arī nav lielas jēgas ekonomēt oglekļa dioksīdu ņemot vērā iespējamo kaitējumu kravai. Ar sausā ledus blokiem rīkojas uzmanīgi, ekstrēmā temperatūra saskaroties ar neaizsargātu ādu var radīt nopietnus apdegumus.

Neviena no šīm gāzēm, ne slāpeklis, ne oglekļa dioksīds, neuztur dzīvību, tādēļ bez bojājumiem, ko tās nodarīs dzīvajām augļu kravām, pastāv bīstamība personālam. Atverot konteineru, pirms cilvēku ienākšanas tajā, ļauj paiet pietiekami ilgam laikam ventilācijai. Būdamas smagākas par gaisu, šīs gāzes izplūdīs ārā kā ūdens, bet vienmēr pastāv iespējamība, ka ciešā krāvumā palikušas gāzes kabatas. Neviena no šīm metodēm (oglekļa dioksīda vai slāpekļa izliešana, kā arī [[Sausais ledus|sausā ledus]] izmantošana) nav piemērota atdzesētām dzīvajām kravām, jo ātra slāpekļa vai oglekļa dioksīda ieplūšana nogalinās produktu vai nu ļoti zemās lokālās temperatūras dēļ, vai arī dēļ pašas gāzes iespaida uz elpošanu (tomēr pastāv iespējamība ievadīt šīs gāzes mazos daudzumos izmantojot attīstītu kontroles aprīkojumu).

Ja iesaistītas ir atdzesētas kravas, saules noēnojums un pat konteinera laistīšana ar šļūteni palīdzēs, bet vienalga temperatūra paaugstināsies un nogatavošanās process paātrināsies. Šajā brīdī ventilācija ir kritiska, lai aizvāktu kaitīgos kravas izgarojumus un aizvietotu tos ar augļu veselībai nepieciešamo skābekli, lai arī tas var paaugstināt temperatūru. Tikai ātra kravas pārvietošana uz piemērotāku vidi turpinās uzturēt tās uzglabāšanas termiņu.

'''Temperatūras mērīšana'''

Mūsdienās [[Dzīvsudrabs|dzīvsudraba]] un spirta termometri ir reti sastopami. Lietojot šos instrumentus (bez to trauslās dabas kā visu tipu termometriem) ir svarīgi, lai sensors (šajā gadījumā termometra bumbiņa) tiktu turēts tajā vidē, kuras temperatūru nepieciešams izmērīt, pietiekami ilgi, lai viss termometra bumbiņā esošais šķidrums pieņemtu apkārtējās vides temperatūru nodrošinot pareizu izplešanās vai saraušanās līmeni. Tāpat to jāaizsedz no nesaistītiem siltuma un aukstuma avotiem. Šķidrās kravās termometra bumbiņu vienkārši iegremdē uz dažām minūtēm. Arī cietās vielās, ja tās nav pārāk blīvas, var būt iespējams uzmanīgi ievietot termometru. Ar metālu pārklātus (adatas) termometrus ir viegli ievietot, bet tiem nepieciešams ilgāks laiks, lai sasniegtu īsto preces temperatūru. Citos gadījumos var būt nepieciešams izurbt caurumu (īpaši cieti saldētās precēs), lai nodrošinātu termometra ievietošanu preces centrā, kur iespējams iegūt precīzu temperatūru. Gadījumā ar slēgtiem iepakojumiem, šāda veida ievietošana var iznīcināt preci vai samazināt tās vērtību, tāpēc temperatūras tuvinājumu var iegūt iespiežot termometru starp diviem iepakojumiem un uz laiku satinot tos kopā, lai nepieļautu caurvēju vai citu ārēju ietekmi. Dažkārt saņemot slēgtus iepakojumus, kuru temperatūru jānovērtē ievietojot termometru atsevišķos paraugos, tos atzīmē ar uzkrītošām zīmēm, lai izmantotu tos pašus iepakojumus temperatūras mērījumiem pie izkraušanas, ja tas nepieciešams, tādējādi samazinot bojāto iepakojumu skaitu.

[[Bimetāls|Bimetāliskie]] instrumenti sastāv no divām dažādu metālu sloksnēm, kurām ir atšķirīgi [[Termiskā izplešanās#Termiskās izplešanās koeficients|termiskās izplešanās koeficienti]]. Sloksnes vienā pusē savienotas kopā tā, ka mainīgā temperatūra liek tām izplesties vai sarauties dažādos ātrumos, šo atšķirību precīzi izmēra kā temperatūras nolasījumu uz pievienotās, kalibrētās skalas. Izturīgāki par stikla termometriem, tos ir vieglāk nolasīt, bet nepieciešams ilgāks laiks, lai termometrs pieņemtu apkārtējās vides temperatūru un attiecīgi to izmērītu.

[[Elektriskā pretestība|Elektriskās pretestības]] termometru darbība balstīta uz stieples vai šķiedras pretestības maiņu atkarībā no temperatūras. Tātad ir nepieciešams piemērots un temperatūras grādos kalibrēts instruments pretestības izmērīšanai, bet tā sensors var atrasties tālu no paša mērinstrumenta. Distances nolasīšanas termometri ir īpaši vērtīgi faktiskajos kravu pārvadājumos, jo to sensori var tikt izvietoti viscaur krāvumā un temperatūras nolasītas reisa laikā attālināti. Šos instrumentus var aprīkot ar ieraksta ripu, lai veidotu nepārtrauktu kravas temperatūras ierakstu pārgājiena laikā.

Dažas importējošās valstis prasa pierādījumus, ka noteiktu laiku ir tikusi uzturēta nepieciešamā temperatūra. Tas tā var būt, lai nodrošinātu preces auksto [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizāciju]] attiecībā uz parazītiem dzīvajās kravās vai citām temperatūras uzraudzīšanas prasībām. Par pierādījumu var kalpot integrālo refrižeratorkonteineru temperatūras ieraksta ripa.&lt;ref&gt;Thomas R. E., Pepper G.M. ''Thomas' Stowage. - 8th edition'' Brown, Son &amp; Ferguson, Ltd., 2018. 87. - 96. lpp. {{ISBN|9781849270793}}&lt;/ref&gt;

== Aizsargatmosfēra ==
Uzglabāšana un pārvadāšana aizsargatmosfērā papildina (bet neaizvieto) atdzesēšanu, lai palielinātu svaigu augļu un dārzeņu uzglabāšanas termiņu, un to plaši pielieto refrižeratoros.

Produktu elpošanas ātrums ir cieši saistīts ar to nogatavošanās un, sekojoši, sabojāšanās ātrumu. Elpošanu samazina uzturot optimālu temperatūru, kura ir cik vien iespējams zema, bet augstāka par produktu sasalšanas temperatūru. Vēl vairāk elpošanu var samazināt, nolaižot apkārtējā gaisa skābekļa saturu. Ir noskaidrots, ka pats labvēlīgākais atmosfēras saturs ir tāds, kas satur mazāk par 2% skābekļa, lai arī precīzs optimālās atmosfēras saturs ir atkarīgs no sugas un [[šķirne]]s. Labums, kādu dod aizsargatmosfēra, ir atkarīgs no produktu veida un dažiem produktiem ar labiem panākumiem izmanto arī oglekļa dioksīda, mitruma un etilēna līmeņu kontroli.

Maza skābekļa un augsta oglekļa dioksīda līmeņa [[Zemes atmosfēra|atmosfēras]] ir tikušas izmantotas arī svaigas gaļas mikrobioloģisko bojājumu aizkavēšanai. Bet mūsdienās to biežāk dara izmantojot vakuuma iepakojumu vai līdzīgus paņēmienus.

Jāatzīmē, ka virknei tādu produktu, kuri iepriekš tikuši pakļauti aizsargatmosfērai, bet pēc tam uzglabāti gaisā, uzglabāšanas termiņš vēl nav pilnībā izpētīts. Lai arī dažus produktus (piemēram, [[Ābols|ābolus]] un banānus) var pārvadāt bez aizsargatmosfēras un tātad bez lieliem zaudējumiem, ja aizsargatmosfēras sistēma salūzt, vairums subtropu augļu var neizturēt reisa ilgumu bez aizsargatmosfēras.

Izplatīts veids kā iegūt aizsargatmosfēru uz kuģiem ir ar slāpekļa ģeneratoru, kurš izmanto membrānu kā sietu, lai nodalītu gaisa slāpekli un skābekli. Pēc tam ar slāpekli bagātinātu plūsmu (apmēram 98% slāpekļa) kontrolēti ievada tilpnē, lai tur izveidotu vēlamo atmosfēras sastāvu. Lai sistēma būtu efektīva, jābūt labai hermetizācijai un kontrolei.

Aizsargatmosfēras izmantošana ir saistīta ar tilpnes telpas appludināšanu ar atmosfēru, kura neuztur cilvēka dzīvību. Drošība ir kritiski svarīga un tiek kontrolēta piekļuve kravas telpām kopā ar brīdinājumiem un signalizāciju. Klasifikācijas sabiedrības, piemēram, Loida reģistrs (''Lloyd's Register of Shipping'' - angļu val.), sniedz specifiskas drošības rekomendācijas.

Atsevišķi kuģu īpašnieki/operatori, lai nodrošinātu kuģa komandas un stividoru drošību, dod skaidras instrukcijas par pielietojamajām procedūrām iekraujot, pārvadājot un izkraujot ar aizsargatmosfēru aizsargātas kravas. Šādas instrukcijas ievēro skrupulozi. Līdzīgi kravas nosūtītāji nodrošinās savas, noteiktas kravas pārvadāšanas instrukcijas un arī tās rūpīgi ievēro.&lt;ref&gt;Thomas R. E., Pepper G.M. ''Thomas' Stowage. - 8th edition'' Brown, Son &amp; Ferguson, Ltd., 2018. 97. lpp. {{ISBN|9781849270793}}&lt;/ref&gt;

== Transportlīdzekļi refrižeratoru tilpnēs ==
Lai arī neiepakotu transportlīdzekļu pārvadāšanai ir radīti īpaši kuģi, lielu daudzumu transportlīdzekļu, parasti lietotu, pārvadā ar refrižeratoriem, jo tā var samazināt balasta pārgājienu izmaksas. Pārsvarā šāda veida pārvadājumi notiek no Eiropas uz Rietumāfriku un no Japānas uz [[Karību reģions|Karību reģionu]], Dienvidamerikas rietumu piekrasti un Jaunzēlandi.

Neiepakoti transportlīdzekļi IMDG kodeksā netiek klasificēti kā bīstamā krava, bet ASV un [[Panamas kanāls|Panamas kanāla]] pārvalde tos pieskaita pie dažādiem bīstamiem priekšmetiem. Visi kuģi, kuri pārvadā neiepakotus transportlīdzekļus, atbilst SOLAS prasībām attiecībā uz telpām, kuras paredzētas motorizētu transportlīdzekļu pārvadāšanai ar degvielu to bākās paša transportlīdzekļa pārvietošanās nodrošināšanai. Šādās telpās ir ugunsgrēka atklāšanas signalizācija, stacionārā gāzes ugunsdzēsības sistēma un ventilācijas sistēma, kura spēj nodrošināt vismaz sešas tukšas tilpnes gaisa maiņas stundā.

Transportlīdzekļu (jaunu vai lietotu) pārvadājumi refrižeratoros palielina eļļas vai degvielas noplūdes risku. Noplūdes satīra tiklīdz tās pamana, kā arī novieto traukus to savākšanai nākotnē. Transportlīdzekļus atstāj ar norautām rokas bremzēm, aizvērtiem logiem un neaizslēgtām durvīm. Aizdedzes atslēgas novieto cimdu nodalījumā. Transportlīdzekļu riteņus izvieto uz koka separācijas materiāliem (lai novērstu to slīdēšanu pa tērauda klājiem) vai uz pastāvīgajiem režģiem. Parasti transportlīdzekļus nostiprina ar polipropilēna virvēm un S veida āķiem, kurus aizkabina aiz režģiem. Katra transportlīdzekļa stiprināšanas siksnas izvieto tā, lai novērstu tā kustību gan virzienā uz priekšu un atpakaļ, gan šķērsvirzienā. Minimālās atstarpes starp [[Buferis (autobūve)|buferiem]] vai starp buferu un kuģa konstrukcijām ir 40 cm, starp durvīm 10 cm, bet no celiņiem 40 cm. Tiek atstāta pietiekama telpa pieejām pārnēsājamajiem ugunsdzēšamajiem aparātiem un trapiem. Telpā, kurā tiek iekrauti, pārvadāti vai izkrauti transportlīdzekļi, ir aizliegts smēķēt. Līdzīgi tilpnēs nekad nepapildina vai nenolej no transportlīdzekļiem degvielu, kā arī viena transportlīdzekļa akumulatoru bateriju nepieslēdz citam transportlīdzeklim. Iekraušanas un izkraušanas laikā darbina ventilatorus, lai izkliedētu izplūdes gāzes.

Ja transportlīdzekļus ir iespējams aizslēgt, atslēgas un tām atbilstošos spēkratus marķē, bet katra klāja atslēgas ieber maisā, kuru nodod glabāšanai kapteinim vai vecākajam kapteiņa palīgam, jo tas palīdzēs aizsargāt aprīkojumu un aksesuārus no zādzībām. Atslēgu izdošana izkraušanas laikā notiek kontrolēti un pa klājiem.

Pēc iekraušanas pabeigšanas un regulāri pārgājiena laikā transportlīdzekļus pārbauda, lai pārliecinātos, ka stiprināšanas siksnas ir nostieptas, gaismas (arī salona) izslēgtas, durvis un [[Logs|logi]] aizvērti, kā arī nav notikusi eļļas vai degvielas noplūde. Ventilatorus darbina nepārtraukti, lai neļautu tilpnēs uzkrāties viegli uzliesmojošām gāzēm.

Pēc izkraušanas, lai izvairītos no nākamās pārtikas produktu kravas piesārņošanas, bez parastās tīrīšanas, rūpīgi satīra arī visas degvielas vai eļļas noplūdes.

Lielākus transportlīdzekļus, piemēram, mazas kravas automašīnas un [[Autobuss|autobusus]], nostiprina ar ķēžu stiprinājumiem un riteņus, slīdēšanas novēršanai,  ar bloķēšanas ķīļiem.&lt;ref&gt;Thomas R. E., Pepper G.M. ''Thomas' Stowage. - 8th edition'' Brown, Son &amp; Ferguson, Ltd., 2018. 98. lpp. {{ISBN|9781849270793}}&lt;/ref&gt;

== Beramkravas ==
[[Attēls:Bulldozer_loaded_on_bulk_carrier.jpg|thumb|Balkera tilpnē tiek nolaists buldozers]]
Starptautiskajā jūras cieto beramkravu kodeksā (''International Maritime Solid Bulk Cargoes Code (IMSBC Code)'' - angļu val.) beramkravu definē kā &quot;...jebkādu kravu, kura nav šķidrums vai gāze un kura sastāv no daļiņu, granulu vai jebkādu lielāku materiāla gabalu maisījuma un kuru iekrauj kuģa kravas telpās tieši bez iepakojuma.&quot; Pārvadājamās beramkravas ir daudzas un dažādas un to īpatnējais iekraušanas tilpums mainās no 0,18 m³/t (ferohroms) un 5,02 m³/t (kokogles) līdz pat 12 m³/t atsevišķiem [[kūdra]]s substrātiem.

Pēc virknes kuģu bojāeju ar lieliem cilvēku upuriem 1980. un 1990. gados, tika ieviesti jauni noteikumi un norādījumi attiecībā uz balkeru būvi, uzturēšanu un ekspluatāciju. Starptautiskais jūras cieto beramkravu kodekss un tā papildinājums, kurš tagad ietver drošas balkeru iekraušanas un izkraušanas prakses kodeksu (''Code of Practice for the Safe Loading and Unloading of Bulk Carriers (BLU Code)'' - angļu val.) ir pamata norādījumu avots balkeru stūrmaņiem. Balkeriem raksturīgi īpaši drošības riski, kuri prasa, lai to iekraušana un izkraušana tiktu veikta atbilstoši rūpīgi plānotai programmai, kura nodrošina, ka kuģiem netiek pieliktas nevajadzīgas slodzes un ka krava ir izvietota tā, lai reisa laikā nenotiktu tās pārvietošanās. Jāatzīmē, ka IMSBC kodekss neaptver graudu kravas, kuras apskata SOLAS un Starptautiskais drošas graudu beramkravu pārvadāšanas kodekss (''International Code for the Safe Carriage of Grain in Bulk (International Grain Code)'' - angļu val.).

IMSBC kodekss klasificē beramkravas trīs grupās:
* A - krava, kura var sašķidrināties, ja piegādāta ar mitruma saturu, kurš pārsniedz transportējamo mitruma robežu (''transportable moisture limit (TML)'' - angļu val.), piemēram, [[Minerāls|minerālu]] rūdas un koncentrāti;
* B - krava, kura var radīt ķīmisku bīstamību;
* C - krava, kura nevar ne sašķidrināties, ne arī rada ķīmisku bīstamību.

Tomēr dažām C grupas kravām var piemist A grupas īpašības, ja tās ir slapjas. Bez stūrmaņiem zināmajiem noteikumiem un norādījumiem, kurus satur IMSBC kodekss, kravas nosūtītājam ir pienākums pirms balkera iekraušanas sniegt detalizētu informāciju par iekraujamo kravu. Šāda informācija sastāv vismaz no beramkravu identificējoša nosaukuma (''Bulk Cargo Shipping Name (BCSN)'' - angļu val.), IMSBC kravas grupas, ja nepieciešams, IMO klases un ANO numura,&lt;ref&gt;Bīstamām kravām.&lt;/ref&gt; kravas daudzuma, īpatnējā iekraušanas tilpuma, prasībām kravas izlīdzināšanai, rekomendācijām kravas pārvietošanās gadījumā (iekļaujot [[Nobiruma leņķis|nobiruma leņķi]]), informācijas par to vai krava ir kaitīga jūras videi vai nē (vai kravas pārpalikumu izmešana pāri bortam ir atļauta atbilstoši MARPOL konvencijas V pielikumam&lt;ref&gt;1973. gada Starptautiskās konvencijas par piesārņojuma novēršanu no kuģiem, kas grozīta ar tās 1978. gada protokolu V pielikums &quot;Noteikumi attiecībā uz kuģu atkritumu izraisītā piesārņojuma novēršanu&quot;&lt;/ref&gt;), mitruma satura sertifikāta un transportējamās mitruma robežas, ja krava var sašķidrināties. Kuģi ir aprīkoti ar iekraušanas sistēmu, kura uzrāda korpusa garensiju bīdes spēku un lieces momentu informāciju, kā arī tilpņu, balasta tanku un koferdamu ūdens ieplūdes signalizāciju.

Beramkravu iekraušanas metodes ir gandrīz tikpat daudzveidīgas cik pašas kravas un var sniegties diapazonā no antīkām un novecojušām sistēmām ar iekraušanas jaudu 50 tonnas stundā līdz modernām iekārtām, kuras preci var iebērt kuģī ar ātrumu virs 8 000 tonnām stundā. Tāpat plašās robežās mainās arī balkeru izmēri. Starptautiskais drošas graudu beramkravu pārvadāšanas kodekss attiecas arī uz kuģiem ar starpklāju.

Pastāv vairākas kravas operācijas, kuras potenciāli var bojāt kuģi vai nelabvēlīgi ietekmēt tā drošību. Beramkravu iekraušana ar konveijera lentu (kura var būt vairākus [[Kilometrs|kilometrus]] gara) var viegli novest pie kuģa pārkraušanas. Nepārtraukti tiek uzturēti cieši sakari ar termināli, īpaši svarīgi tas ir pabeidzot iekraušanu, kad stūrmaņiem jādod laicīgs signāls krasta personālam pārtraukt iekraušanu, jo krava, kura atrodas uz konveijera, vienmēr tiks iebērta kuģī. Tas var viegli novest pie kravas zīmes nogremdēšanas. Daudzi iekraušanas termināli ir nomaļās vietās, kur var nebūt pieejams izkraušanas aprīkojums un, pārkraušanas gadījumā, var būt nepieciešamas vairākas dienas un augstas izmaksas, lai izkrautu kravas pārpalikumu, kura iekraušana aizņēma tikai dažas minūtes.

Greifera kausu (ar celtspēju līdz pat 36 tonnām) izmantošana, [[Buldozers|buldozeru]] izmantošana, lai pārvietotu kravu zem lūkas atvēruma un hidraulisko āmuru pielietošana kravas irdināšanai var potenciāli radīt mehāniskus bojājumus kuģim. To izmantošanu rūpīgi uzrauga un nodarīto bojājumu gadījumā pieprasa atbildību no stividoriem.

Pirms beramkravu iekraušanas ir būtiski saņemt no kravas nosūtītāja svaigāko informāciju par kravas ķīmiskajām un fizikālajām īpašībām. Kravas operāciju laikā ir svarīgs beramkravu sadalījums un izvietojums. Nepievēršot šim faktoram pienācīgu uzmanību, iekraušanas un izkraušanas laikā kuģi ir cietuši nopietnus strukturālus bojājumus, lai arī tas var šķist pašsaprotami, ka korpusam nevajadzētu pielikt nevajadzīgas slodzes un spriegumus.&lt;ref&gt;Thomas R. E., Pepper G.M. ''Thomas' Stowage. - 8th edition'' Brown, Son &amp; Ferguson, Ltd., 2018. 99. - 100. lpp. {{ISBN|9781849270793}}&lt;/ref&gt;

=== Graudi ===
[[Attēls:Bulk_carrier_midship_section-i18.svg|thumb|Balkera tilpnes šķērsgriezums: 1 - tilpne; 2 - kravas lūka; 3 - zemklāja balasta tanks; 4 - dubultdibena balasta tanks; 5 - apakšējais piltuves (''hopper'' - angļu val.) balasta tanks]]
Graudi iekļauj [[Kvieši|kviešus]], kukurūzu, auzas, rudzus, miežus, rīsus, pākšaugus, sēklas un to apstrādātās formas, kuras var uzvesties līdzīgi graudiem to dabīgajā stāvoklī. Graudu kravu iekraušanu un pārvadājumus reglamentē SOLAS konvencijas VI nodaļas &quot;Kravu pārvadājumi&quot; C daļa &quot;Graudu pārvadājumi&quot; kopā ar Starptautisko graudu beramkravu drošas pārvadāšanas kodeksu (''International Code for the Safe Carriage of Grain in Bulk (International Grain Code)'' - angļu val.). Starptautiskā graudu kodeksa A daļa apraksta īpašas prasības noturības informācijai, pašai noturībai, graudu beramkravu izvietošanai, fīderiem virs starpklāju lūkām,&lt;ref&gt;Atvērta koka kaste, kura uzbūvēta virs starpklāja lūkas un piepildīta ar graudiem, kuri reisa laikā nosēdīsies zemāk esošajā tilpnē.&lt;/ref&gt; pārvietošanās dēļiem&lt;ref&gt;Pagaidu koka garenvirziena starpsiena kuģa diametrālajā plaknē. Tā stiepjas visas tilpnes garumā un ierobežo kravas pārvietošanos šķērsvirzienā.&lt;/ref&gt; (''shifting boards'' - angļu val.) un ar tiem saistītajam aprīkojumam kopā ar stingriem noteikumiem, ja daļēji piepildītos nodalījumos gāzošos momentus paredzēts likvidēt ar maisu pārklājumu&lt;ref&gt;Graudu krāvuma virsmu pārklāj ar brezentu un pēc tam maisos iepakotiem graudiem.&lt;/ref&gt; (''saucering'' - angļu val.), bloķējot tilpnes bortus un galus,&lt;ref&gt;Tilpnes bortus un galus cieši aizpilda ar graudu maisiem, lai graudu beramkravas efektīvais platums būtu mazāks par 60% no tilpnes platuma.&lt;/ref&gt; izvietojot citu kravu virs graudiem vai arī pārklājot tos ar audumu un nostiprinot ar virvēm, kravas stiprināšanas siksnām, vai arī stiepļu sietu. Apmierinoša graudu iekraušana, pārvadāšana un piegāde no kuģa komandas prasa nepārtrauktu uzmanību ar no tās izrietošu normatīvo aktu un konkrētās iekrautās kravas raksturlielumu pārzināšanu.

'''Pamata graudu un sēklu veidi'''

Daudzu kultūru graudus pārvadā lielos daudzumos izbērtā veidā izmantošanai pārtikā vai eļļas ieguvei, bet atsevišķus graudu veidus var pārvadāt mazākos daudzumos maisos. Dažus graudu veidus, kurus izmanto medicīniskiem vai citiem mērķiem, pārvadā mazos daudzumos tikai augstas kvalitātes maisos vai rūpīgi izgatavotās kastēs. Graudi maisos aizņem par 8 līdz 10% vairāk vietas nekā izbērtā veidā.

'''Graudu īpatnējais iekraušanas tilpums'''

Graudu īpatnējais iekraušanas tilpums ievērojami mainās dažādu iemeslu dēļ, tajā skaitā graudu, [[Sējas zirņi|zirņu]], pupu un sēklu kvalitātes vai blīvuma dēļ. Šis parametrs var mainīties atkarībā no šķiras, kultūras, sezonas un izcelsmes valsts, kā arī no tā vai pārvadājums notiek ražas sezonas sākumā vai beigās.

Maisos pārvadājamu graudu īpatnējais iekraušanas tilpums mainās atkarībā no tā vai nodalījums ir liels vai mazs, dziļš vai sekls, kvadrātveida vai smails, vai tajā ir šķēršļi un no tā cik pilni maisi ir piepildīti.

'''Tilpņu sagatavošana'''

Lai arī Starptautiskais graudu kodekss neapskata tilpņu tīrību, ir skaidrs, ka, iekraujot un pārvadājot graudus, jāuztur augsti tīrības standarti. Vienmēr, pirms iekraušanas, kuģi pārbaudīs neatkarīgs inspektors, kurš pieprasīs datus par vismaz trīs iepriekšējām kravām. Tiks pārbaudīta tilpņu tīrība un vai tās nav invadētas, kā arī tas vai tilpnēs neatrodas materiāli, kuri varētu invadēt graudu kravu.

Tādējādi, lai iekraušanas ostā, atbilstoši fraktēšanas līgumam un/vai normatīvajos aktos noteiktajam, izietu pārbaudi, ir svarīgi, ka tilpnes ir pienācīgi sagatavotas graudu kravas iekraušanai. Pārbaudes neiziešana novedīs pie dārgas kuģa aizkavēšanās, kamēr tiks uzlabota tīrība vai novērsti bojājumi. Dažās ostās komandai var netikt atļauts veikt turpmāku tīrīšanu un var būt nepieciešams piesaistīt krasta darbaspēku par palielinātu maksu.

Tilpnes, sateču akas un kravas lūku vāki pirms graudu iekraušanas ir tīras un sausas, brīvas no iepriekšējās kravas un rūsas plēksnēm, tāpat tās nedrīkst būt invadētas vai ar smakām. No brangstarpām, garensaistiem, zemklāja sijām un lūku vāku sijām ar slaucīšanu vai mazgāšanu aizvāc iepriekšējās kravas pārpalikumus. Tie kuģa [[vibrācija]]s un kustības laikā atbrīvojas un nokrīt uz jaunās kravas to piesārņojot. Pamanot jebkādas kukaiņu invāzijas pazīmes, veic piemērotu insekticīdu izsmidzināšanu vai arī nohermetizē tilpnes un apstrādā tās ar apstiprinātu fumigantu. Tiek aizvākti tilpnē palikušie separācijas un fiksācijas materiāli vai citas koka konstrukcijas. Visas sateču akas ir tīras, atbrīvotas no iepriekšējās kravas un sausas.

Lai arī kravas inspektors parasti apstiprinās kuģa gatavību iekraušanai, tīrības sertifikāta izsniegšanā var būt iejauktas arī dažas valsts iestādes, piemēram, ASV Zemkopības departaments.

Atsevišķas valstis prasa kapteinim iesniegt noturības aprēķinus visiem paredzētā pārgājiena posmiem. Bet vēl citas (piemēram, Austrālija, [[Kanāda]] un ASV) izvirza stingrākas prasības noturībai nekā tās, kuras pieprasa Starptautiskais graudu kodekss, kuras, protams, tiek ievērotas, ja iekraušana notiek šo valstu ostās. ASV valdība ir pilnvarojusi nacionālo kravas biroju (''National Cargo Bureau'' - angļu val.) apstiprināt graudu iekraušanas aprēķinus un šis birojs arī ir tiesīgs pārbaudīt tilpnes, bet tas neapstiprinās aprēķinus, kamēr netiks izsniegts tīrības sertifikāts.

'''Dīgšana'''

Reisa laikā graudi var sākt dīgt, tāpēc ir svarīgi, lai tie tiktu iekrauti absolūti sausā stāvoklī. Tātad nokrišņu laikā graudus neiekrauj un tilpnes aizver.

'''Izlīdzināšana'''

Starptautiskā graudu kodeksa A daļa nosaka, ka &quot;Jāveic visa nepieciešamā un samērīgā izlīdzināšana, lai visas brīvās graudu virsmas būtu vienā līmenī un tiktu samazināts graudu pārvietošanās iespaids&quot; un &quot;Jebkurā piepildītā un izlīdzinātā nodalījumā, graudu beramkravai jābūt izlīdzinātai tā, lai maksimāli iespējamā apjomā aizpildītu visu telpu zem klājiem un kravas lūku vākiem&quot;. Jebkurā piepildītā, bet neizlīdzinātā nodalījumā, kravas lūkas atvērumu piepilda ar graudu beramkravu maksimāli iespējamā apjomā, bet aiz kravas lūkas apmales krava novietojas tās dabīgajā nobiruma leņķī. Šādos gadījumos karoga valsts administrācija izdod atļauju (kā noteikts Starptautiskajā graudu kodeksā), kura atbrīvo no izlīdzināšanas veikšanas. Ja kravas nodalījums ir īpaši paredzēts graudu kravām&lt;ref&gt;Šādiem kuģiem ir zemklāja balasta tanki ar slīpu apakšu. Pie tam leņķis starp diametrālo plakni un tanku slīpo, apakšējo virsmu ir vienāds vai lielāks par kravas nobiruma leņķi.&lt;/ref&gt; (kā noteikts Starptautiskajā graudu kodeksā), atļauja atbrīvo no izlīdzināšanas veikšanas pamatojoties uz kuģa konstrukciju. Abos gadījumos lūkas atvērumu var izmantot kā fīderi aiz kravas lūkas apmales esošās telpas piepildīšanai. Tomēr, ja atļaujas neveikt izlīdzināšanu nav, tāda būs jāveic. Līdzīgi, ja noturības aprēķini parāda, ka tilpņu piekraušana bez izlīdzināšanas, dotajam reisam nespēj nodrošināt pietiekamu noturību, veic aiz kravas lūkas apmales esošās kravas izlīdzināšanu.

Starptautiskā graudu kodeksa B daļa dod vispārīgus norādījumus attiecībā uz noturības aprēķiniem neizlīdzinātiem nodalījumiem un pieņemtos tilpumiskos gāzošos momentus piepildītam nodalījumam (izlīdzinātam un neizlīdzinātam) kopā ar līdzīgiem norādījumiem trankiem&lt;ref&gt;Tranks ir tilpnes daļa, kura ir atkāpusies uz iekšpusi no bortiem. Šādiem kuģiem ir maza neto tonāža pie salīdzinoši liela dedveita. Tipu izmantoja laikā, kad nodevas rēķināja no neto tonnāžas.&lt;/ref&gt; (''trunks'' - angļu val.) un daļēji piepieldītiem nodalījumiem.

Ja ir nepieciešama kravas izlīdzināšana aiz kravas lūkas apmales esošajā telpā un to vēlas izdarīt bez mehanizēto paņēmienu izmantošanas, var izmantot snīpja veida graudu elevatora pagarinājumu vai liekšķeres, bet tas būs atkarīgs no konkrētā graudu elevatora uzbūves un iespējām. Vairums moderno balkeru ir ar graudu kravām īpaši piemērotām tilpnēm, tāpēc izlīdzināšana nav vajadzīga.

Lai izpildītu fraktēšanas līguma nosacījumus attiecībā uz kravas daudzumu un kuģa galsveri, var būt nepieciešams atstāt vienu (vai vairākas) tilpnes daļēji piepildītas, kam būs negatīvs iespaids uz kuģa noturību. Ja aprēķini uzrāda, ka kuģa noturība nav pietiekoša, graudu brīvās virsmas būs jānostiprina. Apstiprinātās nostiprināšanas metodes ir dotas Starptautiskajā graudu kodeksā no kura izvēlas konkrētajai situācijai vispiemērotāko.

'''Nosēšanās'''

Pārgājiena laikā graudi var nosēsties piecu līdz sešu procentu robežās. Lai arī tam var būt negatīva ietekme uz noturību, tai nevajadzētu būt problēmai, ja krava ir pietiekoši izlīdzināta vai lūkas atvērums ir pilnībā piepildīts.

'''Ventilācija'''

Tā kā Starptautiskā graudu kodeksa mērķis ir nodrošināt, lai virs graudu kravas nebūtu brīvas vietas, ir acīm redzams, ka virsmas ventilācija ir vai nu grūta, vai neiespējama. Tādējādi viens no lielākajiem aizsardzības un atlīdzības klubiem ir devis padomu, ka graudu kravas ventilēšanas mēģinājums visdrīzāk būs mazefektīvs, tādēļ ir pieņemami atstāt kravu vispār bez ventilācijas.

'''Graudi maisos'''

Lai arī vēl joprojām graudus maisos var pārvadāt ar ģenerālās kravas kuģiem, dažreiz arī balkerus piekrauj ar kravu, kura tiek atvesta maisos, kurus pēc tam atver un iztukšo tilpnēs. Šāda operācija ir ne tikai lēna, bet var novest pie citām problēmām, tajā skaitā [[atkritumi]]em kravā (piemēram, maisu materiāls, akmeņi un koku gabali) un pretenzijām par kravas iztrūkumu. Pēdējais var rasties iegūstot iekrautās kravas svaru atņemot tukšo maisu svaru no iekraušanai atvesto pilno maisu svara. Tāpat atkritumu izņemšana no kravas ietekmēs galējo piegādātās kravas svaru.&lt;ref&gt;Thomas R. E., Pepper G.M. ''Thomas' Stowage. - 8th edition'' Brown, Son &amp; Ferguson, Ltd., 2018. 102. - 103. lpp. {{ISBN|9781849270793}}&lt;/ref&gt;

=== Rūdas ===
[[Attēls:CSIRO_ScienceImage_11678_A_Rio_Tinto_iron_ore_shiploader_in_operation_in_the_Pilbara.jpg|thumb|Dzelzsrūdas iekraušana kuģī]]
Izplatītākā no pārvadājamajām rūdām ir [[dzelzsrūda]], kura var tikt pārvadāta vairākās formās:
* ROM - rūda, kāda tā nāk no [[Kalnrūpniecība|raktuvēm]] (''Run of mine (ROM)'' - angļu val.), bez noteiktas šķiras;
* smalkumi - mazas rūdas atsijas (10% daļiņu mazākas par 1 mm un 50% daļiņu mazākas par 10 mm). Smalkumi (''fines'' - angļu val.) var būt saķepuši lielākos gabalos, pikās (''lumps'' - angļu val.) vai masās tos karsējot temperatūrās, kuras zemākas par rūdas [[Kušanas temperatūra|kušanas temperatūru]], kopā ar citu materiālu (piemēram, kaļķakmeni vai koksa putekļiem), kamēr daļiņas salīp kopā. Tos var arī granulēt veidojot apaļas rūdas granulas;
* pikas - lielāki [[rūda]]s gabali (10 mm līdz 40 mm);
* koncentrāts - rafinēta rūda no kuras aizvākts vairums piemaisījumu.

Vairums dzelzsrūdas tiek pārvadāts ar ''Capesize'' izmēra kuģiem, tas ir, lielākiem par 80 000 dedveita tonnām, lai arī šīs kategorijas kuģi bieži ir daudz lielāki un parasti to kravnesība ir ap 170 000 dedveita tonnu. Lielākais no tiem ir apmēram 360 metrus garš, 65 metrus plats un ar iegrimi 24 metri, bet tā kravnesība sasniedz 400 000 dedveita tonnu.

1980. un 1990. gados bojā gājušie kuģi pārsvarā pārvadāja rūdas un bieži piekopa praksi iekraut kravu tikai katrā otrajā tilpnē. Šīs metodes priekšrocība ir samazināta kuģa noturība (lēnāka kuģa šūpošanās, bet sasniedzot lielākus sānsveres leņķus), kā arī samazinātas iekraušanas, izlīdzināšanas, izkraušanas un tīrīšanas izmaksas. Tomēr tai ir arī būtisks trūkums, jo vētru laikā korpusam tiek pieliktas nopietnas slodzes, kuras padara kuģus uzņēmīgus korpusa bojājumiem. Kamēr SOLAS konvencijas XII nodaļa atzīst šo problēmu attiecībā uz balkeriem, kuri ir garāki par 150 metriem un vecāki par desmit gadiem, aizliedzot piekraut katru otro tilpni, daudzi kuģu īpašnieki un operatori arī saskata bīstamību un ir aizlieguši šādu praksi kuģiem, kurus neskar SOLAS konvencijas XII nodaļa. Tādējādi ir svarīgi plānot kravas izvietošanu tādā veidā, lai atsevišķas tilpnes netiktu pārkrautas un būtu iespējams izvairīties no pārmērīgiem bīdes spēkiem un lieces momentiem.

Kravas telpu sagatavošana ir salīdzinoši vienkārša, jo dzelzsrūdas pārvadājumiem nav īpašu prasību izņemot tīras un no iepriekšējās kravas pārpalikumiem atbrīvotas tilpnes un sateču akas. Sateču aku vākus pārklāj ar rupju audeklu, lai novērstu kravas iekļūšanu sateču ūdeņu sistēmā. Tādas kravas kā hroma vai [[Mangāns|mangāna]] rūda, var prasīt augstākus tīrības standartus, lai nenotiktu to piesārņošana. Ja hroma un mangāna rūdas pārvadā ar to pašu kuģi, velta pienācīgu uzmanību, lai tās nesajauktos.

Rūdas iekraušana parasti notiek ieberot kravu tilpnes vidū, kur tā veido kaudzi ar pakāpeniski pieaugošu pamata izmēru. Zināmā mērā šāda iekraušanas metode ir pretrunā IMSBC kodeksa prasībām: &quot;... lai nodrošinātu, ka dubultdibena klājs reisa un iekraušanas laikā netiek pārslogots ar kravas kaudzi.&quot; Lai arī daudziem termināliem vēl ir fiksēti iekrāvēji, modernie iekrāvēji var pārvietoties pa piestātni un sasniegt gan iekšējo, gan ārējo tilpnes daļu, tādējādi nodrošinot daudz vienmērīgāku kravas izlīdzināšanu virs dubultdibena klāja. Snīpja veida iekrāvēja pagarinājums var palīdzēt sasniegt to pašu rezultātu. Tomēr, ja nav pieejamas citas iespējas, var būt nepieciešams uz kravas nolaist buldozeru vai frontālo iekrāvēju. Ja iekraušana notiek ar fiksētu iekrāvēju, lai nodrošinātu vienmērīgu kravas izvietojumu noteiktā tilpnē, kuģi nāksies pārvilkt paralēli piestātnei ar tā pietauvošanās galiem. Liels iekraušanas ātrums var veicināt pārmērīgu slodžu rašanos.

'''Koncentrāti'''

Minerālu koncentrāti ir rafinēta rūda, kura ir attīrīta no vairuma piemaisījumu. Tie var būt pulverveida vai pikās. Koncentrāti ir vērtīgāki par nerafinētu rūdu. Ja iekraujamo koncentrātu mitruma saturs pārsniedz transportējamo mitruma robežu (TML), tie var sašķidrināties. IMSBC kodekss dod specifiskus padomus kravas operāciju veikšanai nokrišņu laikā (gan iekraujot, gan izkraujot). Koncentrāti saēdīs rupjo audeklu vai brezentu virs sateču akām un tiem var būt kaitīga ietekme uz kuģa konstrukcijām, ja nepārtraukti pārvadāti ilgu laika periodu.

'''Rūda ģenerālās kravas kuģos'''

Lai arī mūsdienās rūdas pārvadāšana ar starpklāju kuģi ir ļoti reti sastopama, ja to tomēr dara, kravu vienmērīgi sadala starp tilpni un starpklājiem, kā arī izlīdzina gar bortiem un kravas nodalījuma galiem, lai slodzes tiktu turētas pēc iespējas mazākas. Tiek pievērsta pastiprināta uzmanība, lai netiktu pārsniegtas pieļaujamās dubultdibena klāja un starpklāja nesošās slodzes.

Ja rūda veido tikai daļu no kravas, to izlīdzina un virs tās klāj pietiekami daudz separācijas materiālu, lai jebkura augšpusē izvietotā krava nesaskartos ar rūdu. Šāda separācija sastāv vismaz no vienas separācijas materiālu kārtas un plastmasas pārklājuma. Tiek veltīta liela uzmanība tās kravas izvēlē, kuru izvietot augšpusē, jo, visticamāk, neizdosies nodrošināt pilnīgu aizsardzību no piesārņošanās un/vai mitruma bojājumiem. Virs rūdas nekad neizvieto naftas produktus vai [[skābes]].&lt;ref&gt;Thomas R. E., Pepper G.M. ''Thomas' Stowage. - 8th edition'' Brown, Son &amp; Ferguson, Ltd., 2018. 104. - 105. lpp. {{ISBN|9781849270793}}&lt;/ref&gt;

=== Minerālsmiltis ===
Tādas minerālsmiltis kā ilmenīts, rutils un [[cirkons]] ir rafinēšanas produkti un jebkāda veida piesārņojums rezultēsies lielās pretenzijās kuģim. Sekojoši pirms iekraušanas jāveic rūpīga tīrīšana. Iepriekšējās kravas pārpalikumus aizvāc pilnībā, īpašu uzmanību veltot tērauda lūku vāku apakšpusei, zemklāja siju horizontālajiem atlokiem, garensaistiem un citām horizontālām konstrukcijām.

Līdzīgi aizvāc vaļējās rūsas plēksnes, veltot īpašu uzmanību tām pašām vietām. Pēdējo mazgāšanu veic ar saldūdeni un pirms iekraušanas sākuma nodalījumam jābūt sausam. Ja sateču aku vāki ir vienā līmenī ar tilpnes apšuvumu, kā tas ir vairumam moderno balkeru, tos pārklāj ar divām kārtām rupja audekla un iecementē vietā. Minerālsmiltis neiekrauj nokrišņu laikā.&lt;ref&gt;Thomas R. E., Pepper G.M. ''Thomas' Stowage. - 8th edition'' Brown, Son &amp; Ferguson, Ltd., 2018. 105. lpp. {{ISBN|9781849270793}}&lt;/ref&gt;

=== Sašķidrināšanās ===
[[Attēls:Skuld-bulk-cargo-liquefaction.jpg|thumb|325px|Sašķidrināšanās]]
Mitras rūdas, smalkumu un minerālu koncentrātu kravas ir pakļautas sašķidrināšanās iespējai. Tā notiek, kad, kuģa kustības iespaidā (mašīnu radīta vibrācija, sāniskā un gareniskā šūpošanās), krava saspiežas, tādējādi samazinot attālumu starp kravas daļiņām. Tas samazinātajā telpā palielina ūdens spiedienu, kurš, savukārt, samazina berzi starp daļiņām, ļaujot kravai uzvesties kā šķidrumam, tas ir, sašķidrināties. Kravas sašķidrināšanās var novest pie liela apjoma kravas pārvietošanās ar sekojošu noturības zudumu līdz pat kuģa apgāšanās iespējai. Ir noticis liels skaits kuģu katastrofu, saistītu ar [[Dienvidaustrumāzija|Dienvidaustrumāzijā]] iekrautām rūdas kravām. Ja krava ir īpaši mitra, sašķidrināšanās var notikt ļoti ātri un ir gadījumi, kad kuģi pazaudē savu noturību tikai dažas jūdzes no iekraušanas ostas. Sekojoši IMSBC kodeksa 2013. gada izdevums tika nopietni pārstrādāts, lai risinātu sašķidrināšanās problēmu. Šis darbs tika turpināts arī 2016. gada izdevumā.

IMSBC kodekss īpaši uzsver, ka &quot;Koncentrātus vai citas kravas, kuras var sašķidrināties, drīkst pieņemt iekraušanai tikai tad, ja kravas aktuālais mitruma saturs ir mazāks par transportējamo mitruma robežu (TML).&quot; Tādējādi kapteinis nedrīkst pieņemt iekraušanai šādu kravu, kamēr nav saņemts dokuments, kurš apstiprina mitruma saturu un TML, kā arī to, ka mitruma saturs ir mazāks par TML. Kodekss apraksta procedūras, kā noteikt aktuālo mitruma saturu un TML. Tiek uzsvērts, ka kodeksā aprakstītā &quot;kārbas pārbaude&quot; (''can test'' - angļu val.) neaizvieto un nedrīkst aizvietot pienācīgu pārbaudi [[Laboratorija|laboratorijā]]. Paļaušanās uz &quot;kārbas pārbaudi&quot; ir kodeksa pārkāpums. Kravas, kuras ir spējīgas sašķidrināties, var šķist sausas un granulētas iekraušanas laikā, bet var saturēt pietiekoši daudz mitruma, lai kļūtu šķidras, tādēļ precīzas informācijas iesniegšana ir būtiska un to nevar pārvērtēt.

Kodekss pieprasa, lai jebkuras A grupas kravas piegādātājam būtu spēkā esošas paraugu ņemšanas, pārbaudes un kravas mitruma kontroles procedūras, kuras dod iespēju pārliecināties, ka kuģī iekrautās kravas mitruma saturs ir zem TML. Procedūras apstiprina iekraušanas valsts kompetentā iestāde un šādu apstiprinājuma dokumentu iesniedz kapteinim pirms iekraušanas uzsākšanas.

IMSBC kodekss pieprasa arī, lai organizācija, kura izsniedz ar mitruma saturu saistītu dokumentāciju, būtu nodalīta no kravas piegādātāja un atzīta kā neatkarīga no ostas kompetentās iestādes puses, tādējādi izvairoties no interešu konflikta. Tāpat tiek prasīts, lai pati kompetentā iestāde līdzīgi būtu neatkarīga no kravas piegādātāja. Kapteiņi cenšas novērtēt vai tā tas patiešām arī ir katrai A grupas kravai, kuru kuģim paredzēts iekraut.

Kā saprātīgu piesardzības pasākumu, kuģu īpašnieki nozīmē inspektoru, kurš pārbauda kravas stāvokli pirms tās iekraušanas un, vēl svarīgāk, apstiprina mitruma satura un TML informāciju, kuru iesniedzis kravas piegādātājs, ja nepieciešams, ar atkārtotām laboratorijas analīzēm. Lai šādām analīzēm būtu jēga, paņemtajiem paraugiem jābūt reprezentatīviem un attiecīgi pilnībā jāatspoguļo iekraujamās kravas īpašības. IMSBC kodekss pieprasa kravas piegādātājiem nodrošināt kuģa izraudzītajam pārstāvim piekļuvi krastā izvietotajām kaudzēm pārbaudes veikšanai un paraugu iegūšanai. Kravas piegādātājiem tiek prasīts uzrādīt pārstāvjiem kravas kaudzes piemērotā vietā un nodrošināt aprīkojumu ar kuru varētu paņemt paraugus pilnā kaudzes dziļumā. Ja kravu kuģim piegādā ar baržām, to aizsargā no nokrišņiem un ūdens iekļuves.

Pastāv virkne darbību, kuras komanda var veikt, lai novērstu sašķidrināšanos:
* vizuāla iekraušanas uzraudzība, pārliecinoties, ka nepastāv augsta mitruma satura pazīmes, piemēram, virsmas ūdens vai kravas šļakatas uz starpsienām. Šādi pierādījumi ir pietiekami, lai nekavējoties pārtrauktu iekraušanu un meklētu padomu;
* kravas izlīdzināšanas apsvēršana, lai samazinātu tās pārvietošanās iespējamību;
* ūdens ieplūšanas kravas telpās novēršana, pārtraucot iekraušanu nokrišņu laikā;
* ūdens ieplūšanas kravas telpās novēršana reisa laikā, uzturot kravas lūku vākus un to blīves labā stāvoklī;
* regulāra kārbas pārbaužu veikšana iekraušanas laikā.

Apsverot noteiktas kravas pārvadāšanu, informāciju par šo kravu iegūst IMSBC kodeksā. Ja tā ir iekļauta kā A grupas krava, tas ir, spējīga sašķidrināties, to pārvadā stingri ievērojot kodeksa prasības. Tomēr, kā kodekss paskaidro, individuālo kravu saraksti nav izsmeļoši un dažas kodeksā neiekļautas kravas var sašķidrināties. Pētījumi ir pierādījuši, ka dažas [[Boksīts|boksīta]] formas ir spējīgas sašķidrināties, tādēļ tiek gatavots jauns saraksts, kurā būs iekļauti boksīta smalkumi.

Kapteiņi uzstāj uz pienācīgas informācijas saņemšanu par jebkuru šaubīgu kravu pirms iekraušanas uzsākšanas. Ja krava tiek uzglabāta kaudzēs zem klajas debess, mitros apstākļos, kapteinis pārliecinās, ka dotais aktuālais mitruma saturs tāds saglabājas visas iekraušanas laikā.

Kapteinis un stūrmaņi pārzina piemērojamos noteikumus un normatīvos aktus attiecībā uz A grupas beramkravām, īpaši tām, kas aprakstītas IMSBC kodeksā un SOLAS konvencijā. Tomēr, ja kapteinim ir šaubas, tiek pieprasīta konsultācija no aizsardzības un atlīdzības kluba. Daudzās avārijas ir padarījušas šos klubus zinošus par šo problēmu, tāpēc padoms tiks sniegts nekavējoties.&lt;ref&gt;Thomas R. E., Pepper G.M. ''Thomas' Stowage. - 8th edition'' Brown, Son &amp; Ferguson, Ltd., 2018. 106. - 107. lpp. {{ISBN|9781849270793}}&lt;/ref&gt;

== Lejamkravas ==
Pēdējos gados naftas produktu, ķimikāliju un gāzes pārvadāšana izlejamā veidā ir kļuvusi vēl specializētāka un konkrēto vielu vai vielu grupu pārvadāšanai ir tikuši projektēti un uzbūvēti sarežģītām sistēmām apgādāti kuģi. Papildus tam, normatīvie akti, kuri reglamentē šo vielu drošu pārvadāšanu un piesārņojuma novēršanu, ir kļuvuši sarežģītāki un to izpilde tiek stingrāk kontrolēta. Specializētajiem kuģiem ir katram savas kravas operāciju procedūras un tādas organizācijas kā IMO vai Starptautiskais naftas sabiedrību jūras forums (''Oil Companies International Marine Forum (OCIMF)'' - angļu val.) ir izdevušas virkni publikāciju, lai dotu padomu un palīdzētu stūrmaņiem. Šādas publikācijas ir SOLAS konvencija, IMDG kodekss, Starptautiskā naftas tankkuģu un termināļu drošības rokasgrāmata (''International Safety Guide for Oil Tankers and Terminals (ISGOTT)'' - angļu val.), MARPOL konvencija un tīrāku jūru vadlīnijas naftas tankkuģiem (''Clean Seas Guide for Oil Tankers'' - angļu val.).&lt;ref&gt;Thomas R. E., Pepper G.M. ''Thomas' Stowage. - 8th edition'' Brown, Son &amp; Ferguson, Ltd., 2018. 108. lpp. {{ISBN|9781849270793}}&lt;/ref&gt;

=== Iepakoti naftas produkti ģenerālās kravas un konteinerkuģos ===
[[Attēls:Fuel_Barrels,_Danang,_1966_(49716520772).jpg|thumb|Degvielas mucas Danangas ostā]]
Iepakotu naftas produktu pārvadāšanu ģenerālās kravas un konteinerkuģos reglamentē IMDG kodekss. Kad nepieciešams, informācija tiek meklēta šajā publikācijā. Kapteinis pārliecinās, ka preces ir pienācīgi iepakotas un marķētas, kā arī piedāvātais izvietojums ir piemērots. Kravas nosūtītājs un/vai fraktētājs sniedz detalizētu informāciju par konkrētās kravas kaitīgo dabu. Papildus tam, tiek ievērotas IMO publikācijā &quot;Bīstamo kravu droša pārvadāšana un saistītas darbības ostas rajonos&quot; dotās rekomendācijas. Informācija par konkrēto preci ir pieejama gan kuģa komandai, gan stividoriem. Pirms iekraušanas kapteinis iepazīstas ar kravas īpašībām un tās reakciju uz gaisu, ūdeni vai [[Uguns|uguni]]. Lai pienācīgi reaģētu uz noplūdi, ieelpošanu un kontaktu ar ādu vai acīm, pastāv avārijas procedūras un tiek nodrošināts piemērots drošības aprīkojums.

Ierobežotu daudzumu ogļūdeņražu mucās izvieto uz klāja, tālu prom no virsbūves, ventilācijas atverēm, mašīntelpas, elektriskajām un darba telpām. Iekraujot un pārvadājot naftas produktus, vienmēr pastāv ievērojams ugunsgrēka vai sprādziena risks, tādēļ nepieciešama pastāvīga uzmanība. [[Smēķēšana]], atklātas uguns, lukturu, kuri nav sprādziendroši, vai elektrisko instrumentu izmantošana ir stingri aizliegta. Uz klāja izvietoto kravu norobežo ar pamanāmu lentu un ap kravu izvieto uzkrītošas zīmes &quot;Smēķēt aizliegts&quot;.

Lielus [[Ogļūdeņraži|ogļūdeņražu]] mucās sūtījumus var nākties izvietot zem klāja. Uz klāja, virs tilpnes, kurā izvietota šāda krava, uzstāda uzkrītošas zīmes &quot;Smēķēt aizliegts&quot; un &quot;Nepiederošām personām ieeja aizliegta&quot;. No iekraušanas uzsākšanas līdz pēdējās mucas izkraušanai, kravas operāciju rajona tuvumā izvieto un atstāj papildus ugunsdzēsības aprīkojumu. Pirms izkraušanas pārbauda kravas telpas atmosfēru un izsniedz degazācijas sertifikātu. Apdomīgs piesardzības pasākums ir inspektora veiktās ikdienas pārbaudes iekraušanas un izkraušanas laikā pirms stividoru nokāpšanas tilpnē. Tās tiek papildinātas ar kuģa stūrmaņu veiktām pārbaudēm darba laikā. Tiek veikta tilpnē ieejošo stividoru uzskaite un glābšanas darbus veic atbilstoši procedūrai par ienākšanu noslēgtās telpās. Iekraujot, pārvadājot un izkraujot naftas produktus pastāvīgi darbina ventilatorus.

Katru dienu jūras pārgājiena laikā un pirms katras ienākšanas tilpnē, tās atmosfēra tiek pārbaudīta attālināti no klāja, piemēram, tilpnes trapa lūkas. Visu laiku strikti ievēro IMO &quot;Rekomendācijas ienākšanai kuģa noslēgtajās telpās&quot;. Lai aizsargātos pret [[Dzirksteļizlāde|dzirkstelēm]], ventilatoru izplūdes kanālus nosedz ar smalku drāšu tinumu.

Tekošas, bojātas un nenoslēgtas mucas vai konteinerus pārvadāšanai nepieņem. Kravas telpā vai uz klāja izvieto pietiekamu daudzumu separācijas materiālu un mucas krauj līdzeni, lai izvairītos no berzes bojājumiem. Kravu droši nostiprina un ideālā gadījumā mucas iekrauj jau nostiprinātas uz paletēm.

Tiek ņemts vērā, ka ugunsgrēka, sprādziena un saindēšanās risks paliek arī pēc kravas izkraušanas, kamēr visi izgarojumi un noplūdusī krava netiek aizvākta no tilpnēm un sateču akām. Pēc izkraušanas pabeigšanas īpašu uzmanību velta nodalījumu ventilācijai, tajā skaitā atstājot kravas lūkas atvērtas un nepārtraukti darbinot ventilatorus. No sateču akām aizvāc naftas produktus vai ar tiem piesārņotos ūdeņus un tās iztīra no pārpalikumiem. Ir aizliegta atklātas liesmas vai bojātu elektrisko instrumentu un kabeļu izmantošana.

Naftas produktus neizvieto kopā vai tuvumā jutīgām precēm vai pārtikai, jo šīs kravas var absorbēt naftas produktu izdalīto smaku. Tāpat naftas produktus neizvieto kopā ar precēm, kuras ir spējīgas uz spontānu pašaizdegšanos jebkādu iemeslu dēļ. Pie šādām precēm pieskaita akmeņogles un kokvilnu. Naftas produktus neizvieto pie tādiem siltuma avotiem kā [[mašīntelpa]]s starpsiena.&lt;ref&gt;Thomas R. E., Pepper G.M. ''Thomas' Stowage. - 8th edition'' Brown, Son &amp; Ferguson, Ltd., 2018. 108. - 109. lpp. {{ISBN|9781849270793}}&lt;/ref&gt;

=== Naftas produkti dīptankos ===
Bez lieliem apjomiem, kurus pārvadā ar tankkuģiem, atsevišķu klašu minerāleļļas sūtījumus var pārvadāt ģenerālās kravas kuģu dīptankos. Pie šādiem produktiem pieskaita motoreļļu, [[Petroleja|petroleju]] un mazgājamo eļļu&lt;ref&gt;Mazgājamo eļļu izmanto džutas šķiedru apstrādē, lai padarītu tās vijīgas un veidojamas.&lt;/ref&gt; (''Batching Oil'' - angļu val.). Visas trīs kravas var viegli piesārņot ar netīrumiem un svešķermeņiem, tādēļ tanku tīrībai un sausumam pievērš lielu uzmanību. Cauruļvadus rūpīgi iztīra ar tvaiku un no tiem aizvāc visas naftas produktu, ūdens un citu pārpalikumu pēdas. Šo prasību vislabāk izpildīt tankus un cauruļvadus apstrādājot ar tvaiku un tīrot ar piemērotu līdzekli tūlīt pēc iepriekšējās kravas izkraušanas. Pēc tam tankus un cauruļvadus pamatīgi izmazgā ar karstu ūdeni.

Mazgājamajai eļļai ir salmu krāsa un tā parasti tiek pārdota šajā krāsā. Izkraušanai nepieciešami īpaši cauruļvadi, kurus normāli piegādā preces saņēmējs. Pašas niecīgākās degvielas, motoreļļas vai citas eļļas pēdas piesārņos mazgājamo eļļu un ievērojami samazinās tās vērtību. Viena no metodēm, lai izsargātos no piesārņošanas izkraušanas laikā, ir nodrošināt nelielu tanku pirmajai izsūknētajai kravai, kuru vēlāk izpēta preces saņēmēja ražotnē.&lt;ref&gt;Thomas R. E., Pepper G.M. ''Thomas' Stowage. - 8th edition'' Brown, Son &amp; Ferguson, Ltd., 2018. 109. lpp. {{ISBN|9781849270793}}&lt;/ref&gt;

=== Ķīmiskās kravas ===
[[Attēls:Managing_cargo_systems_on_an_oil-chemical_tanker.jpg|thumb|Ķīmiskā tankkuģa kraušanas sistēma]]
Ar īpaši būvētiem [[Tankkuģis|tankkuģiem]] tiek pārvadāts plašs šķidru ķīmisko kravu spektrs izlietā veidā. Šādas kravas var rupji iedalīt ķimikālijās, kuras ir šķidras normālos apstākļos un tādās, kuras normālos apstākļos ir gāzes, bet pārvadāšanai izlietā veidā tiek sašķidrinātas ar paaugstinātu spiedienu vai pazeminātu temperatūru. Pārvadājamie produkti parasti tiek izmantoti un apstrādāti ķīmiskajā rūpniecībā, tajā skaitā ar dārgiem un jutīgiem katalizatoriem, kuri ir uzņēmīgi pret neatgriezeniskiem bojājumiem, ja izejviela ir tikusi piesārņota. Sekojoši vairums ķīmisko kravu tiek izgatavotas ar augstu tīrības pakāpi un tās prasa ļoti uzmanīgu apiešanos iekraušanas, pārvadāšanas un izkraušanas laikā, lai nodrošinātu, ka produkts saglabā savas nevainojamās īpašības visu laiku.

Ir skaidrs, ka pirms iekraušanas jāveic rūpīga plānošana un to darot ņem vērā sekojošus pamata punktus:
* '''tanku ietilpība.''' Tiek novērtēts vai ir pietiekama tanku tilpumiskā ietilpība, tajā skaitā vieta, kur kravai [[Termiskā izplešanās|izplesties]] palielinoties tās temperatūrai;
* '''tanku pārklājums.''' Pārliecinās, ka tanku pārklājuma stāvoklis ir piemērots drošai attiecīgā produkta pārvadāšanai;
* '''blakus kravas.''' Pārliecinās, ka iekraujamais produkts ir savietojams ar kravu blakus tankos. Ja blakus krava tiek sildīta, pārbauda vai tas negatīvi neietekmēs iekraujamo kravu;
* '''temperatūras kontrole.''' Ja kravas temperatūra ir jākontrolē, to iekrauj tankā, kurā šādu kontroli var veikt, bet sildīšanas/atdzesēšanas sistēmu pārbauda pirms kravas iekraušanas;
* '''tanku tīrība.''' Pārliecinās, ka tanku tīrība ir piemērota un pietiekama iekraujamajai kravai;
* '''iekraušanas/izkraušanas plāns.''' Pārliecinās, ka visos kravas sūtījumu iekraušanas un sekojošas izkraušanas posmos, galsvere un noturība saglabāsies pieļaujamajās robežās.

'''Tanku tīrīšana'''

Pastāv tīrīšanas tabulas, kuras rekomendē tanku tīrīšanas procedūras. Ieejas dati šīm [[matrica]]s formas tabulām ir iepriekšējā un nākamā pārvadājamā krava. Tabulas ir izstrādātas ņemot vērā dažādās IMO publikācijās par bīstamām ķimikālijām bez iepakojuma un kuģiem, kuri pārvadā šādas ķimikālijas, dotos noteikumus un rekomendācijas.

'''Tanku pārklājumi'''

Kuģa konkrētā tanka pārklājuma piemērotība specifiskai iekraujamajai kravai var tikt novērtēta izpētot pārklājuma ražotāja &quot;pretestības sarakstu&quot;, kurš var dot arī padomus īpašām tanku tīrīšanas procedūrām.

Kuģa stūrmaņi pārzina kravas tanku pārklājumu stāvokli un bojājumus, jo nodrupis un/vai caurumots/trūkstošs pārklājums var būt par iemeslu noteiktas ķīmiskās klases iekraušanas noraidījumam dotajā tankā.

'''Kravas cauruļvadi un aprīkojums'''

Kravas [[Sūknis|sūkņu]], cauruļvadu un tanku sildīšanas aprīkojuma pārbaude ir būtiska pirmsiekraušanas inspekcijas daļa, kādu veic, lai noteiktu kuģa piemērotību jutīga ķīmiskā produkta iekraušanai. Lai arī daudziem ķīmisko sūtījumu tankkuģiem ir katram tankam atsevišķa kravas cauruļvadu sistēma, iegremdējamais kravas sūknis un sildīšanas spirāles, vienalga ir iespējams iepriekšējās kravas pārpalikumiem, tanku mazgāšanas šķīdumiem, ūdenim un/vai siltummaiņas šķidrumam uzkrāties notecinātos cauruļvados, sūkņu telpās un tekošās sildīšanas spirālēs. Tādēļ ir būtiski, lai tanku tīrīšanas operācijas iekļautu rūpīgu cauruļvadu tīrīšanu, kravas cauruļvadu un sildīšanas spirāļu notecināšanu, sūkņu telpu izpūšanu, kā arī sildīšanas spirāļu un iegremdējamo kravas sūkņu blīvju hermētiskuma pārbaudi ar spiedienu.

'''Pārgājiens kravā'''

Lai uzturētu neskartu produkta kvalitāti, kuru var ietekmēt temperatūras, [[Reakcijas inhibitors|inhibitora]] līmeņa, mitruma un/vai skābekļa satura svārstības tanka izgarojumos, kravas pārgājiena laikā tiek pievērsta īpaša uzmanība pārvadāšanas instrukcijām.

Atsevišķus ķīmiskos produktus nodod pārvadāšanai kopā ar īpašām prasībām minimālajai un/vai maksimālajai pieļaujamajai temperatūrai gan pašam produktam, gan tiem sūtījumiem, kuri izvietoti blakus kravas tankos, lai nodrošinātu, ka neviens no produktiem nelabvēlīgi neietekmē otru.

Ķimikālijas, kuras sadalās skābekļa ietekmē, parasti iekrauj tankos, kuros iepriekš ir ticis iepildīts slāpeklis līdz skābekļa saturs ir samazinājies zem noteikta līmeņa. Pēc iekraušanas pabeigšanas inerto atmosfēru atjauno un, veicot regulāru uzraudzību, uztur inertu līdz reisa beigām.

Ķīmiski nestabilus produktus, īpaši tos, kuri reisa laikā polimerizējas, normāli pārvadā ar pievienotu inhibitoru, kurš novērš reakciju. Inhibitora sistēmai var būt vajadzīgi īpaši tanka atmosfēras apstākļi un reisa laikā var būt nepieciešams pievienot papildus inhibitoru, ja regulārie kravas izmeklējumi parāda inhibitora aktivitātes kritumu. Tāpat ir svarīgi šādām kravām uzraudzīt temperatūru.

'''Drošība'''

Ir pieejama plaša informācija un drošības datu lapas, kā arī avārijas procedūru apraksti darbam ar bīstamām un kaitīgām [[Ķīmiskā viela|ķimikālijām]]. Starptautiskā ķīmisko lejamkravu kodeksa (''International Code for the Construction and Equipment of Ships carrying Dangerous Chemicals in Bulk (IBC Code)'' - angļu val.) 19. nodaļa satur lejamkravu rādītāju, kurš vienlaicīgi ir to produktu saraksts, kuri pakļauti MARPOL konvencijas II pielikumam.&lt;ref&gt;1973. gada Starptautiskās konvencijas par piesārņojuma novēršanu no kuģiem, kas grozīta ar tās 1978. gada protokolu II pielikums &quot;Kontroles noteikumi attiecībā uz piesārņojumu, ko izraisījušas kaitīgas šķidrās vielas, kas tiek pārvadātas kā lejamkravas&quot;&lt;/ref&gt; Turpat doti arī alternatīvie nosaukumi un saīsinājumi ar kādiem dažas ķimikālijas ir pazīstamas, kā arī ANO numuri, ja tādi produktiem piešķirti.

'''Piesārņojuma novēršana'''

Visiem kuģiem, kuri ir sertificēti pārvadāt kaitīgas šķidras vielas, jābūt procedūru un pasākumu rokasgrāmatai (''Procedure and Arrangement Manual (P&amp;A Manual)'' - angļu val.), kura ir pielāgota individuāla kuģa kravas operāciju un kravas izvietošanas sistēmām. Kopā ar nodaļām par kuģa aprīkojumu, pasākumiem, procedūrām un veiktspējas īpašībām, rokasgrāmata uzskaita tās ķimikālijas, kuras kuģis drīkst pārvadāt un svarīgus ierobežojumus attiecībā uz piesārņojuma kategoriju. Tāpat tur aprakstītas kravas operācijas, kā arī kravas pārpalikumu un tanku mazgāšanas šķīdumu izvadīšana jūrā vai krasta pieņemšanas iekārtās.&lt;ref&gt;Thomas R. E., Pepper G.M. ''Thomas' Stowage. - 8th edition'' Brown, Son &amp; Ferguson, Ltd., 2018. 109. - 110. lpp. {{ISBN|9781849270793}}&lt;/ref&gt;

=== Sašķidrinātā dabasgāze (LNG) ===
[[Attēls:Figure_1-_Process_of_Obtaining_and_Processing_Liquefied_Natural_Gas_(LNG)_for_Transport_(23647734200).jpg|thumb|400px|Dabasgāzes sašķidrināšanas rūpnīca]]
Sašķidrinātā dabasgāze (''Liquefied Natural Gas (LNG)'' - angļu val.) ir caurspīdīgs, ūdenim līdzīgs šķidrums, kura galvenā sastāvdaļa ir [[metāns]]. Dabasgāzi atrod naftas atradņu tuvumā vai atsevišķās iegulās, kas satur gāzi un, iespējams, arī gāzkondensātu. Sašķidrinātas dabasgāzes pārvadātāji parasti ir specializēti kuģi, kuri projektēti un būvēti īpaši LNG pārvadāšanai pie tās normālā atmosfēras spiediena viršanas punkta jeb -162°C. Tradicionāli šādu kuģu ietilpība bija no 80 000 līdz 135 000 m&lt;sup&gt;3&lt;/sup&gt;, bet pēdējā laikā būvē kuģus ar ietilpību līdz 250 000 m&lt;sup&gt;3&lt;/sup&gt;. Kuģi ir pilnībā izolēti, jo tiem nav sašķidrināšanas rūpnīcas un gāze tiek sašķidrināta atdzesējot pirms iekraušanas. Viršanas tvaiki tiek sadedzināti kā degviela. Kravas tanki parasti būs izveidoti atbilstoši vienai no divām pārsvarā izmantotajām kravas ierobežošanas sistēmām - membrānas vai ''Moss'' tankiem. Abu tipu kuģus būvē ar dubultdibenu un bortu balasta tankiem. ''Moss'' sistēma ir viegli atpazīstama pēc sfēriskiem tankiem, kuri paceļās virs klāja. Katrai sistēmai ir savas priekšrocības un trūkumi, kurus kuģu īpašnieki izvērtē pasūtot jauna kuģa būvi.

'''Kravas mērīšana'''

LNG mērījumi ir iespējami krasta uzglabāšanas tankos, bet iekraušanas un izkraušanas operācijas prasa, lai produkts tiktu apstrādāts &quot;noslēgtā ķēdē&quot;. Tādā veidā izvairās no gaisa (skābekļa) iekļūšanas sistēmā, bet tās spiediena celšanos kompensē atgriežot šķidrumu/tvaikus atdzesēšanai vai arī tos vienkārši sadedzinot krasta [[Lāpa|lāpā]]. Ņemot vērā grūtības precīzā atpakaļ krastā atgrieztā tilpuma mērīšanā, parasti paļaujās uz konosamentā uzrādītajiem kuģa kravas daudzuma aprēķiniem. Fraktēšanas līgumos tiek akceptēta viršanas tvaiku izmantošana degvielai un tās daudzumu rēķina atņemot no iekrautā kravas daudzuma izkraušanas ostā piegādāto daudzumu. Parasti kuģis paturēs nelielu kravas daudzumu, lai atdzesētu kravas tankus balasta pārgājiena laikā. Tas ieekonomē laiku, pūles un gāzi pirms atkārtotas iekraušanas uzsākšanas. Atkal tiek veikts paturētā daudzuma aprēķins un piegādātās kravas daudzums samazināts par šo lielumu.

'''Iekraušana'''

LNG kravas operācijas tiek veiktas ar lielu rūpību, jo kravas šķidrās formas temperatūra ir tik zema, ka jebkāds kontakts ar parastiem metāliem, no kādiem ir būvēts kuģis, izraisīs tūlītēju metāla sabrukšanu ar potenciāli katastrofālām sekām kuģa korpusam. Īpašu uzmanību velta tam, lai nodrošinātu, ka iekraušanas vai izkraušanas savienojumi starp kuģi un krastu, pirms to atvienošanas, ir pilnībā notecināti un nesatur nekādus šķidrumus.&lt;ref&gt;Thomas R. E., Pepper G.M. ''Thomas' Stowage. - 8th edition'' Brown, Son &amp; Ferguson, Ltd., 2018. 111. lpp. {{ISBN|9781849270793}}&lt;/ref&gt;

=== Sašķidrinātā naftas gāze (LPG) ===
[[Attēls:22,000 cbm LPG Carrier Navigator Centauri transits Porpoise Bay.webm|thumb|thumbtime=90|22 000 m&lt;sup&gt;3&lt;/sup&gt; daļēji nopresēts LPG tankkuģis ''Navigator Centauri'' ejot cauri Cūkdelfīnu līcim (''Porpoise Bay'' - angļu val.) Edvarda ostā (''Port Edward'' - angļu val.) Britu Kolumbijā]]
Termins sašķidrinātā naftas gāze (''Liquefied Petroleum Gas (LPG)'' - angļu val.) ir [[Propāns|propāna]] un butāna tirdzniecības nosaukums. Arī ķīmiski tīras sašķidrinātās naftas gāzes pārvadā pa jūru, bet parasti tās sauc to individuālajos nosaukumos, piemēram, etilēns, propēns, butadiēns.

LPG, ja ar to saprot propāna un [[Butāns|būtāna]] tirdzniecības nosaukumu, nav jābūt ķīmiski tīrai, jo to gala lietotāji izmanto apsildei un kā degvielu mehāniskajos transportlīdzekļos. Komerciālais propāns un butāns tiek turēts šķidrā stāvoklī vai nu zem spiediena, vai arī atdzesējot. Izmanto arī abu paņēmienu kombināciju.

Pilnībā nopresētu [[Gāzes tankkuģis|gāzes tankkuģu]] tilpība ir līdz 3 500 m&lt;sup&gt;3&lt;/sup&gt; un tie pārvadā kravu sfēriskos vai cilindriskos tankos ar darba spiedienu apmēram 17,5 kg/cm&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt;. Tie ir vienkāršākie no gāzes pārvadātājiem un tiem nav vajadzīga izolācija vai īpaši sarežģītas sistēmas. Tā kā krava tiek pārvadāta normālā temperatūrā, nav nepieciešama izolācija un būvē var izmantot parastas tērauda šķirnes. Daļēji nopresētu tankkuģu tilpība ir līdz 15 000 m&lt;sup&gt;3&lt;/sup&gt; un tiem ir izolēti cilindriski vai sfēriski tanki, kuri paredzēti darba spiedienam no 5 līdz 8 kg/cm&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt; un minimālajai darba temperatūrai -48°C. Atdzesēšanas iekārtām ir liela jauda, tāpēc kravu var iekraut gāzes veidā un sašķidrināt jau uz kuģa. Papildus tam, jebkurā reisa posmā, kravu var uzsildīt vai atdzesēt pēc vajadzības. Pilnībā atdzesējošu tankkuģu priekšrocības izpaužas garos, liela apjoma kravu pārvadājumos. Krava tiek pārvadāta normālā spiedienā. Pilnībā atdzesējošu kuģu tilpība svārstās no 15 000 līdz 85 000 m&lt;sup&gt;3&lt;/sup&gt;, bet trīs izmēri (30 000 m&lt;sup&gt;3&lt;/sup&gt;, 52 000 m&lt;sup&gt;3&lt;/sup&gt; un 80 000 m&lt;sup&gt;3&lt;/sup&gt;) ir visizplatītākie liela apjoma LPG/amonjaka tirgos. Daudz labāka kravas telpas izmantošana tiek panākta ar prizmatiskas formas kravas tankiem, kuri ir paredzēti maksimālajam darba spiedienam līdz apmēram 0,28 kg/cm&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt; un minimālajai darba temperatūrai līdz -50°C. Šie kuģi var pārvadāt arī citas sašķidrinātās naftas gāzes. Atdzesējošu kuģu tanki parasti stiepjas gandrīz pilnā kuģa platumā ar dubultdibena un augšējiem bortu tankiem balastam. Kravas tanku bieži apgādā ar kuģa diametrālajā plaknē izvietotu starpsienu, kurā ir spiedienu izlīdzinoši vārsti. Šo tanku izmērs nozīmē, ka kravas operāciju laikā var veidoties lielas brīvās virsmas. Kad tiek pārvadāta LPG, tilpnes telpu, apkārt gāzes tankiem, piepilda ar inerto gāzi, lai arī tas ne vienmēr ir nepieciešams nopresētiem vai daļēji nopresētiem kuģiem.

'''Iekraušana'''

LPG iekrauj pilnībā noslēgtā un hermētiskā sistēmā, tāpēc to nevar ne redzēt, ne arī tai fiziski pieskarties. Visus mērījumus veic izmantojot automātiskas mērierīces (šķidruma līmenis, spiediens un temperatūra), bet paraugus analizē kontrolētos apstākļos laboratorijā.

'''Kvalitāte'''

LPG izmanto kā degvielu un pirms aizdedzināšanas to iztvaicē. Ja LPG saturs atbilst specifikācijai, gāzi lietojot nevajadzētu rasties nopietnām problēmām. Tādas var rasties mēģinot izmantot dotajiem apstākļiem nepareizu produktu, piemēram, lietojot butānu apkārtējās vides temperatūrās, kuras ir zemākas par 0°C. Šādos apstākļos butāns neiztvaikos un gāze paliks šķidrā stāvoklī.

Pastāv vairāki piesārņotāji, kuriem ir negatīva ietekme uz LPG. Tie ir:
* [[Sērs|sēra]] savienojumi (izņemot dietilsulfīdu un etilmerkaptānu, kurus lieto, lai piešķirtu produktam nepatīkamu smaku un tādējādi brīdinātu par noplūdēm), kuri izraisīs metāla cauruļu, kuras nogādā gāzi no glabātuves līdz deglim, koroziju;
* eļļainas vielas un gumija, kuras degot radīs kvēpus, kā arī samazinās LPG siltumspēju;
* ūdens, kura klātbūtne var novest pie ledus vai hidrātu veidošanās, kuri, savukārt, var bloķēt sūkņus;
* [[Amonjaks|amonjaka]] pārpalikumi no iepriekšējās kravas, kuri var piesārņot LPG un radīt vara vai vara sakausējuma armatūrai korozīvu savienojumu. Tādējādi pēc amonjaka kravas un pirms LPG iekraušanas, tanku un ar tiem saistīto cauruļvadu, sūkņu un kompresoru tīrīšanai pievērš pastiprinātu uzmanību.&lt;ref&gt;Thomas R. E., Pepper G.M. ''Thomas' Stowage. - 8th edition'' Brown, Son &amp; Ferguson, Ltd., 2018. 111. - 112. lpp. {{ISBN|9781849270793}}&lt;/ref&gt;

=== Eļļas un tauki ===
[[Attēls:Palm_oil_-_stages.jpg|thumb|Palmu eļļa, palmu kauliņu eļļa un palmu taukskābju destilāts]]
'''Eļļu un tauku daba'''

Pārtikas eļļas iegūst no augiem un jūras veltēm. Pie augu eļļām pieskaita tās, kuras ir iegūtas pārstrādājot sēklas, piemēram, saulespuķu eļļa, vai augļus, piemēram, [[palmu eļļa]]. Pārtikas eļļas ir arī tādi dzīvnieku izcelsmes produkti kā sviesta eļļa, cūku tauki un ratu smērs. Zivju eļļas iegūst no zivīm, bet to sastāvs būtiski atšķiras atkarībā no zivju sugas.

Eļļas var tikt klasificētas arī ņemot vērā to apstrādes apjomu, kādam tās ir tikušas pakļautas pirms nosūtīšanas pārvadāšanai. Vairums tiek pārvadātas negatavā (''crude'' - angļu val.) stāvoklī, bet pēdējos gados ir ievērojami pieauguši rafinētu produktu pārvadājumi, kurus bieži dēvē par &quot;rafinētiem, balinātiem un dezoderētiem&quot; (''refined, bleached and deodorised (RBD)'' - angļu val.). Vispārīgi rafinētās eļļas ir jutīgākas pret sliktiem uzglabāšanas un pārkraušanas apstākļiem salīdzinot ar negatavajām eļļām.

Normālās temperatūrās eļļas var būt šķidras, pusšķidras vai pilnībā [[Cietviela|cietas]]. Kravas nosūtītājam eļļas stāvoklis ir svarīgs, jo tas ietekmēs gan kravas iekraušanu, gan izkraušanu. Sēklu eļļas normālās temperatūrās parasti ir šķidras un tās bieži sauc par &quot;mīkstām&quot; eļļām, bet tādi produkti kā palmu vai kokosriekstu eļļa normālās temperatūrās ir pietiekami cieti, lai tos pirms iesūknēšanas kuģa tankos vai izsūknēšanas no tiem uzsildītu. Rīcineļļa ir netipiska sēklu eļļa, jo tā ir daudz viskozāka par citām augu eļļām un, neskatoties uz to, ka tā paliek šķidra visā normālo temperatūru diapazonā, pirms sūknēšanas to uzsilda.

Lielu daļu eļļu tirgus aizņem palmu eļļa un tās produkti - palmu oleīns un palmu stearīns - kurus bieži pārvadā ar nodalītu sūtījumu tankkuģiem. Šīs eļļas pārvadā pārsvarā no [[Malaizija]]s un Indonēzijas uz daudzām ostām Eiropā, ASV un Āzijā. Visbiežāk pārvadātās sēklu eļļas ir soja, rapsis un saulespuķes, kuras ražo virknē Dienvidamerikas un Ziemeļamerikas valstu. No Rietumāfrikas regulāri pārvadā zemesriekstu eļļu. Cita svarīga krava ir palmu eļļas rafinēšanas blakusprodukts palmu taukskābju destilāts (''Palm Fatty Acid Distillate (PFAD)'' - angļu val.).

Lai arī ir iespējams pārvadāt rafinētas eļļas lielās distancēs bez būtiska kvalitātes zuduma, ja ir tikuši ņemti vērā pienācīgi piesardzības pasākumi, eļļu izmantotāji bieži dod priekšroku negatavām eļļām, jo tās pēc tam var rafinēt atbilstoši vajadzīgajai specifikācijai. Pieaugošs tirgus ir dzīvnieku tauku un augu taukskābju metilesteri, kuri ir [[Biodegviela|biodegvielu]] galvenā sastāvdaļa.

'''Pārtikas eļļu un tauku līgumi'''

Eļļu, sēklu un tauku asociāciju federācija (''Federation of Oils, Seeds and Fats Associations (FOSFA)'' - angļu val.) interesējas par visiem eļļas sēklu, eļļu un [[Tauki|tauku]] starptautiskās tirdzniecības aspektiem, dodot rekomendācijas šo produktu pārvadājumiem pa jūru.

FOSFA piedāvā plašu izvēli ar tādu eļļas sēklu kā [[rapsis]], soja un saulespuķes, kā arī pārtikas eļļu, izlejamo tauku, kopras, zemesriekstu un palmu kauliņu pirkšanas un pārdošanas līgumu projektiem. Līgumi aptver visas dzīvnieku izcelsmes, augu un jūras velšu eļļas, kuras tirgo ar &quot;izmaksu, apdrošināšanas un frakts&quot;&lt;ref&gt;Pārdevējs ir atbildīgs izmaksām un atbildību līdz pircējs saņem preces.&lt;/ref&gt; (''cost, insurance and freight (CIF)'' - angļu val.) vai &quot;brīvas uz borta&quot;&lt;ref&gt;Pircējs nevis pārdevējs ir atbildīgs par izmaksām un atbildību tiklīdz preces ir iekrautas kuģī.&lt;/ref&gt; (''free on board (FOB)'' - angļu val.) nosacījumiem.

[[Līgums|Līgumi]], kuri var tikt modificēti pusēm vienojoties, sniedz informāciju par eļļu kvalitāti, kā arī specifikācijām un pārvadājamajiem daudzumiem par kuriem iepriekš ir tikusi panākta vienošanās. Atsevišķu produktu, piemēram, negatavas palmu eļļas, līgumi sniegs arī atsevišķus kravas analītiskos raksturlielumus iekraušanas un izkraušanas ostās. Citi nosacījumi var iekļaut pielaides attiecībā uz piegādātās eļļas daudzumu, superintendantu piesaistīšanas kārtību pārbaudēm un paraugu ņemšanai, pārvadājošā kuģa standartus, izmantojamos kuģa tankus un pārkraušanas nosacījumus.

'''Pieļaujamās un aizliegtās kravas'''

Augu un jūras velšu eļļu tirdzniecība pamatā nozīmē to pārvadāšanu no ražotājvalsts uz lietotājvalsti. Tā kā lietotājvalstis parasti nav pārtikas eļļu eksportētājas, atpakaļceļā tankus var izmantot citiem produktiem, piemēram, ķimikālijām. Pat ļoti zema līmeņa piesārņošanas iespēja ir likusi FOSFA izveidot kategorijas ar aizliegtajām kravām, lai nepieļautu pārtikas eļļu piesārņošanu ar šādu kravu pārpalikumiem. FOSFA ir izveidojusi aizliegto iepriekšējo kravu un pieļaujamo iepriekšējo kravu sarakstus. Līdzīgus sarakstus ir izveidojis arī Nacionālais eļļas sēklu produktu institūts (''National Institute for Oilseed Products (NIOP)'' - angļu val.). Ķimikālijas aizliegtajā sarakstā ir ar zināmām toksikoloģiskām vai kancerogēnām īpašībām un dažos gadījumos aizliegums attiecas pat uz divām vai trijām kravām pirms pārtikas eļļas kravas. Eļļu importu Eiropas Savienībā reglamentē ES Komisijas [[ES direktīva|direktīva]].

'''Kuģa piemērotība, tanku pārklājumi un tīrīšana'''

'''Kuģa piemērotība.''' Sildīšanas spirāles izgatavo tikai no nerūsējošā tērauda. [[Varš|Varu]], lielgabalu metālu un tādus sakausējumus kā misiņš vai bronza neizmanto nevienā kravas sistēmas daļā ar kuru krava varētu saskarties, piemēram, cauruļvadiem, to savienojumiem, sūkņiem, vārstiem un sildīšanas spirālēm. Tanku piekļuves/tīrīšanas lūkas ir stingras konstrukcijas un hermētiski noslēdzamas ar kravai un pārvadāšanas temperatūrai atbilstošām blīvgumijām. Kravas cauruļvadus izgatavo no nerūsējošā tērauda ar pietiekamu daudzumu notecināšanas vārstu, lai nodrošinātu pilnīgu sistēmas iztukšošanu un notecināšanu. Kravas tanku iekšējie saisti ir pašnotekoši.

'''Tanku pārklājumi.''' Tankiem, ja vien tie nav izgatavoti no nerūsējošā tērauda, uzklāj pārklājumu. Īsiem pārgājieniem var izmantot arī nepārklātus maza oglekļa satura tērauda tankus. Izmanto tikai pārtikas produktiem paredzētus pārklājumus, kuri ir piemēroti pārvadājamajām eļļām un taukiem. Pārklājuma tulznas vai vaļējās plaisas atver un iztīra, lai tajās nepaliktu kravas pārpalikumi. Tanku pārklājums var būt bojāts un vietām var atklāties maza oglekļa satura tērauda virsma, taču šādiem bojājumiem jābūt minimāliem. Tiek aizvāktas jebkādas vaļīgas plēksnes. Ar negatavām eļļām neizmanto cinka silikāta pārklājumus. Ja nepieciešama ar pārklājumiem saistītu jautājumu noskaidrošana, meklē speciālista padomu.

'''Tanku tīrīšana.'''  Pirms pārtikas eļļas iekraušanas tiek aizvākti visi iepriekšējās kravas pārpalikumi. Tanku pārklājumu un tīrīšanas ķimikāliju ražotāji sniegs padomus par noteiktu pārklājumu un tīrīšanas līdzekļu savietojamību. Pirms ienākšanas tankā, lai veiktu tā tīrīšanu, tanka atmosfēru vienmēr pārbauda.

'''Kravas uzturēšana'''

Pārtikas eļļu fizisko īpašību diapazons, īpaši attiecībā uz to tendenci sabiezēt normālās temperatūrās, nozīmē to, ka iekraušanas un uzglabāšanas apstākļi nevar tikt standartizēti, bet tie ir specifiski katram eļļas veidam. FOSFA ir publicējusi temperatūras režīmu liela daudzuma eļļu iekraušanai un uzglabāšanai. Eļļu jutība pret augstām temperatūrām nozīmē to, ka tad, kad eļļas tiek uzsildītas pirms sūknēšanas, nepieciešamo temperatūru sasniedz ar zemāko reālistisko temperatūras atšķirību starp sildīšanas līdzekli un kravu. Sekojoši pirms izkraušanas būs nepieciešami ilgstoši sildīšanas periodi (ja eļļas konsistence ir tāda, ka sildīšana ir nepieciešama).

'''Bojājumi'''

Eļļas kravas īpašības pārgājiena laikā var mainīties un, lai arī tas var šķist kā kravas bojājums, bieži vien šāda īpašību maiņa notiek dabīgu procesu rezultātā. Pēc dažām nedēļām saulespuķu eļļas tanka dibenā var izsēsties nogulsnes un eļļa izkraušanas laikā var šķist duļķaina neskatoties uz to, ka iekraušanas laikā tā bija dzidra. Šādos apstākļos visticamāk eļļa nav tikusi bojāta, bet kuģim var tikt izvirzīta prasība par to, ka starp iekraušanu un izkraušanu ir mainījies eļļas izskats. Eļļas kravas bojājumi, kuri noveduši pie neapmierinoša vai pat nepieņemama stāvokļa to izkraujot, var būt radušies zemāk izklāstīto iemeslu dēļ.

'''Slikta temperatūras kontrole.''' Dabīgo [[Antioksidants|antioksidantu]] klātbūtne eļļās tās pilnībā neaizsargās no nepareizas pārvadāšanas un kravas operācijām. Tādējādi, lai nodrošinātu apmierinošu kravas stāvokli to izkraujot, tiek dotas temperatūras rekomendācijas eļļu pārvadāšanai un izkraušanai. Eļļu pakļaušana augstām temperatūrām var novest pie oksidatīviem bojājumiem. Trīs vai četru nedēļu ilga reisa laikā, ar ievērojamām temperatūras svārstībām, ir sagaidāms zināms kvalitātes zudums. Šī iemesla dēļ, iekraujot kravu ar noteiktajai augšējai robežai tuvām īpašībām, dažreiz, izkraujot, eļļas īpašības jau būs zem noteiktās apakšējās robežas.

'''Ūdens ieplūde.''' Ūdens ieplūde tankā bojās kravu, tomēr parasti šādu bojājumu ir vieglāk novērst nekā pārkarsēšanas radītos bojājumus. Augstas temperatūras un pārmērīgs mitruma saturs var novest pie brīvo taukskābju veidošanās, kas var negatīvi ietekmēt kravas [[Kvalitāte|kvalitāti]].

'''Piesārņojums ar ķimikālijām vai citām vielām, kuras spēj sajaukties ar eļļu.''' Ķīmisko piesārņojumu gandrīz vienmēr izraisa slikta tīrīšana ar nepilnīgu iepriekšējās kravas pārpalikumu aizvākšanu. Tomēr jāatzīmē, ka piesārņošana var rasties arī pirms eļļas iekraušanas, ja autocisterna nav bijusi pietiekami rūpīgi iztīrīta. Piesārņojumu var izraisīt arī nepilnīga apstrāde eļļas izspiešanas posmā, piemēram, iegūtā eļļa nav tikusi pietiekami attīrīta no šķīdinātāja. Tādā gadījumā eļļā var tikt atrastas [[Heksāns|heksāna]] paliekas. Ķīmiskās analīzes var noteikt niecīgas pārpalikumu pēdas, tajā skaitā no divām kravām pirms pārtikas eļļas kravas. Modernās tehnoloģijas atklāj piesārņojumu, ja tā saturs ir 1 ppm vai mazāks.

Piesārņošana jeb sajaukšanās var notikt arī ar citu eļļu. Tas var notikt, kad kuģis pārvadā divas dažādas eļļas, piemēram, palmu eļļu un palmu kauliņu eļļu, un nav tikusi pievērsta pietiekama uzmanība abu kravu segregācijai, īpaši iekraušanas un izkraušanas laikā. Šī tipa piesārņojums nerada drošības riskus eļļu pārtikā izmantojošajiem cilvēkiem, bet tas var padarīt apgrūtinātu eļļas izmantošanu sākotnēji paredzētajiem nolūkiem.

'''Viltošana''' ir apzināta divu mazvērtīgu eļļu samaisīšana, lai simulētu daudz dārgāka produkta sastāvu. Tā lielā mērā ir izskausta attīstoties modernajiem eļļu īpašību noteikšanas paņēmieniem. Kuģi nav iejaukti viltošanā, jo tāda var notikt tikai krastā pirms iekraušanas.

'''Piemaisījumi.''' Kuģi, kuri pārvadā dažādu eļļu sūtījumus, ir pedantiski savstarpējas piesārņošanās novēršanā, kāda var rasties bojātu vārstu dēļ vai tādēļ, ka kravas sistēmas cauruļvadi nav tikuši pienācīgi iztīrīti pabeidzot viena sūtījuma izkraušanu un uzsākot nākamā izkraušanu. Lai arī dažādas eļļas ir savstarpēji savietojamas, sajaukšanās var nopietni apgrūtināt konkrētā produkta turpmāku izmantošanu un tādējādi būt par pamatu nopietnām pretenzijām vai pat tiesvedībai.&lt;ref&gt;Thomas R. E., Pepper G.M. ''Thomas' Stowage. - 8th edition'' Brown, Son &amp; Ferguson, Ltd., 2018. 113. - 115. lpp. {{ISBN|9781849270793}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces|colwidth=40em|2}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [https://www.jp.com.sg/ufaqs/what-are-the-stowage-guidelines/ Jurongas ostas rekomendācijas tērauda kravu izvietošanai un nostiprināšanai] {{en ikona}}
* [https://www.youtube.com/watch?v=QrohTd7UyQo Video par graudu beramkravām] {{en ikona}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Transports]]
[[Kategorija:Preces]]
[[Kategorija:Kuģu tipi]]
[[Kategorija:Jūrniecība]]</text>
      <sha1>eb2dfftdxjm7qk1yauafniu5w0ta7q2</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Juris Mežiņš</title>
    <ns>0</ns>
    <id>406306</id>
    <revision>
      <id>4465560</id>
      <parentid>4041894</parentid>
      <timestamp>2026-05-09T09:45:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4465560</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3864" sha1="6hreq0b203d4w6z1na2a3zqm3kta49w" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
| platums = 
| vārds = Juris Mežiņš
| vārds_orig = 
| attēls = Attēls:Juris Mežiņš.jpg
| att_izmērs = 180px
| att_nosaukums = 
| dz_dat_alt = 
| dz_gads = 1886
| dz_mēnesis = 1
| dz_diena = 22
| dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Kurzemes guberņa|Kuldīgas apriņķis|Raņķu pagasts|td=Latvija}}
| m_dat_alt = 
| m_gads = 1937
| m_mēnesis = 11
| m_diena = 26
| m_vieta = {{vieta|PSRS|KPFSR|Maskava|td=Krievija}}
| dzīves_vieta = 
| pilsonība = 
| tautība = [[latvieši|latvietis]]
| dzimums = V
| vecāki = 
| brāļi = 
| māsas = 
| dzīvesbiedrs = Jekaterina
| bērni = Jurijs, Igors
| paraksts = 
| piezīmes = 
| kategorijas = jā
| citas daļas = 
}}

'''Juris Mežiņš''' ({{val|ru|Юрий Юрьевич Межин}}, 1886—1937) bija latviešu [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] kaujinieks un [[lielinieki|lielinieku]] partijas darbinieks.
[[Iskolats|Iskolata]] prezidija loceklis un sekretārs (1917), [[Padomju Latvijas armija]]s [[Revolucionārā kara padome|Revolucionārās kara padomes]] loceklis (1919).

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1886. gada 22. janvārī [[Raņķu pagasts|Raņķu pagastā]]&lt;ref&gt;{{LPE|6.|647}}&lt;/ref&gt; zemnieka Jura Mežiņa ģimenē. 1904. gadā uzņemts [[LSDSP vēsture|Latvijas Sociāldemokrātiskajā Strādnieku partijā]] (LSDSP), [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā darbojās [[Kurzeme]]s un [[Rīga]]s sociāldemokrātu organizācijās.

1908. gadā Mežiņu apcietināja un līdz 1912. gadam viņš atradās ieslodzījumā, pēc tam izsūtījumā [[Sibīrija]]s [[Jakutskas apgabals|Jakutskas apgabalā]]. Pēc [[Februāra revolūcija]]s atgriezās dzimtenē, bija [[Iskolats|Iskolata]] prezidija loceklis un sekretārs (1917). Pēc Vācijas karaspēka ienākšanas Latvijā 1918. gadā devās bēgļu gaitās uz Krieviju, bija [[Maskava]]s padomes izpildkomitejas loceklis. [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā 1919. gadā ieradās Rīgā, darbojās [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] centrālkomitejā un Latvijas Centrālajā izpildkomitejā (LCIK), bija [[Padomju Latvijas armija]]s, vēlāk padomju 15. un 13. armijas Revolucionārās kara padomes loceklis.

Pēc atkāpšanās uz Krieviju 1920. gadā tika iecelts par Dzelzceļa kara revolucionārā kara tribunāla priekšsēdētāju, pēc [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] beigām bija [[Kaspijas jūra]]s transporta pārvaldes komisārs (1921—1922), vēlāk [[PSRS]] Satiksmes ceļu tautas komisariāta administratīvās pārvaldes priekšnieks, [[Perma]]s dzelzceļa priekšnieks (1926—1929), dzelzceļa karaspēka atsevišķā korpusa komandieris (1932).
[[Lielais terors|Lielā terora]] laikā 1937. gada 21. septembrī&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://lists.memo.ru/d22/f222.htm |title=Списки жертв |access-date={{dat|2018|09|14||bez}} |archive-date={{dat|2022|04|01||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220401212219/https://lists.memo.ru/d22/f222.htm }}&lt;/ref&gt; tika apcietināts sakarā ar apvainojumiem kaitniecībā un un dalībā pretpadomju teroristiskā organizācijā. 1937. gada 25. novembrī [[PSRS Augstākās tiesas Kara kolēģija]] viņam piesprieda nāvessodu, nošauts 1937. gada 25. novembrī, līķis sadedzināts Maskavas Donas kapsētas krematorijā (''Донской крематорий''). 1956. gadā reabilitēts.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Mežiņš, Juris}}
[[Kategorija:1886. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1937. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Kuldīgas novadā dzimušie]]
[[Kategorija:Krievijas latvieši]]
[[Kategorija:LKP biedri]]
[[Kategorija:Krievijas pilsoņu kara dalībnieki]]
[[Kategorija:Padomju represijās nogalinātie]]
[[Kategorija:Latviešu revolucionāri]]</text>
      <sha1>6hreq0b203d4w6z1na2a3zqm3kta49w</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jožin z bažin</title>
    <ns>0</ns>
    <id>407285</id>
    <revision>
      <id>4465548</id>
      <parentid>2946601</parentid>
      <timestamp>2026-05-09T08:50:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4465548</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1397" sha1="9w51ulm0o4i7mlnexyqojerbewxzwwz" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
'''''Jožin z bažin''''' (tulkojumā ''Jožins no purviem'') ir čehu dziesma, kuras autors ir [[Zdeņeks Navrātils]]&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://aroundprague.cz/news/obshhestvennost/umer-avtor-cheshskogo-xita-jozhin-z-bazhin-zdenek-navratil|title=Умер автор чешского хита «Йожин з бажин» Зденек Навратил|publisher=aroundprague.cz|language=krievu|accessdate={{dat|2018|9|25||bez}}}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;. Dziesma tika izdota 1977. gadā, to izpilda [[Ivans Mlādeks]] un grupa ''[[Banjo Band]]''. 2008. gadā dziesma kļuva par interneta fenomenu. 2018. gadā dziesmu izpildīja grupa &quot;[[Metallica]]&quot;.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.irozhlas.cz/kultura/hudba/metallica-praha-jozin-z-bazin-video-koncert_1804030637_mos|title=Metallica zahrála v Praze. Došlo i na Jožina z bažin a práškovací letadlo|language=čehu|accessdate={{dat|2018|9|25||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.youtube.com/watch?v=Lm_jVKtZ-6w|title=Metallica - Jožin z bažin live in Prague 2018|publisher=YouTube|accessdate={{dat|2018|9|25||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://www.youtube.com/watch?v=S3tG1X5ewAg Dziesma ''YouTube'']


{{Mūzika-aizmetnis}}

[[Kategorija:1977. gada singli]]
[[Kategorija:Interneta fenomeni]]
[[Kategorija:Dziesmas čehu valodā]]</text>
      <sha1>9w51ulm0o4i7mlnexyqojerbewxzwwz</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Dzēšanai izvirzītās lapas</title>
    <ns>10</ns>
    <id>413574</id>
    <revision>
      <id>4465323</id>
      <parentid>4465016</parentid>
      <timestamp>2026-05-08T18:01:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <comment>upd</comment>
      <origin>4465323</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="701" sha1="hbzvrke9w00t745dlgc5q704fftsgqz" xml:space="preserve">&lt;div style=&quot;float:right;&quot;&gt;{{Tnavbar|Dzēšanai izvirzītās lapas|mini=1}}&lt;/div&gt;
Atjaunināts: 2026-05-08 18:01:56{{clear}}
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
|-
! Lapa || Izvirzīšanas datums || Dienu skaits || Izvirzītājs || Kopsavilkuma komentārs || Pamatojums veidnē || Termiņš
|-
| {{page-multi|page=Ēriks Barons|t|h|d}} || 2026-05-01 05:49:49 || 7 || {{U|Egilus}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || Mašīntulkojums || 15 (16.05.2026)
|-
| {{page-multi|page=Kongo Republikas prezidentu uzskaitījums|t|h|d}} || 2026-05-02 18:31:57 || 5 || {{U|Baisulis}} || &lt;nowiki&gt;termiņš uzlabošanai.....&lt;/nowiki&gt; || ja nesakārtos || 15 (17.05.2026)
|-
|}&lt;noinclude&gt;
[[Kategorija:Vikipēdijas veidnes]]&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>hbzvrke9w00t745dlgc5q704fftsgqz</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Gajoks</title>
    <ns>0</ns>
    <id>415021</id>
    <revision>
      <id>4465244</id>
      <parentid>4254302</parentid>
      <timestamp>2026-05-08T13:37:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4465244</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3016" sha1="lndg3u22bb7lfekvoy43r8dsl3k5dj4" xml:space="preserve">{{Pilsētas daļas infokaste
| nosaukums = Gajoks
| attels = [[Attēls:Bel. konsulstvo.png|250px]]
| paraksts = Skats uz Baltkrievijas Ģenerālkonsulātu Daugavpilī
| karte = Gajoks (Daugavpils location map).png
| paraksts2 = 
| pilseta = [[Attēls:Flag of Daugavpils.png|24px|border]] [[Daugavpils]]
| priekspilseta = 
| apaksrajoni = 
| platiba =
| iedzivotaju_skaits =
| iever_celtnes = 
| udenstilpnes = [[Daugava]]
| parki = 
| autobuss = 
| tramvajs = [[1. tramvaju maršruts (Daugavpils)|1.]], [[3. tramvaju maršruts (Daugavpils)|3.]], [[4. tramvaju maršruts (Daugavpils)|4.]], [[5. tramvaju maršruts (Daugavpils)|5.]]
| mikroautobuss = 
| cits = 
| pasta_indekss = LV-5401
| areja_saite =
}}
'''Gajoks''' ir [[Daugavpils]] apkaime [[Daugava]]s labajā krastā, uz austrumiem no [[Centrs (Daugavpils)|pilsētas centra]]. Apkaimes robežas ir [[Daugava]]s krasts, [[18. novembra iela (Daugavpils)|18. novembra iela]] līdz dzelzceļa viaduktam, dzelzceļa līnija, [[Nometņu iela (Daugavpils)|Nometņu iela]] līdz [[Meļņička]]s upītei, Meļņičkas gultne līdz [[Daugava]]i un atkal Daugavas krasts.&lt;ref&gt;[https://www.daugavpils.lv/assets/upload/dokumenti/dau_mikroraj_karte.pdf Daugavpils pilsētas mikrorajonu karte]&lt;/ref&gt; Gajoks robežojas ar [[Čerepova (apkaime)|Čerepovu]], [[Centrs (Daugavpils)|Centru]] un [[Jaunbūve (Daugavpils)|Jaunbūvi]].

Rajons sāka attīstīties 19. gadsimta vidū. Tā kā Gajoks atrodas pašā [[Daugava]]s krastā (vieta tirdzniecības kuģiem), daudzas pirmās [[rūpnīca]]s, [[fabrika]]s, [[kokzāģētava]]s un [[darbnīca]]s sāka darboties tieši šeit. Upes tuvuma dēļ rajons bieži applūda, izcēlās arī ugunsgrēki.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; 20. gadsimta sākumā Gajoku ar [[Grīva (Daugavpils)|Grīvu]] savienoja [[Gajoka tilts]], taču 1922. gadā [[Pali|palu]] laikā pie tā sablīvējās lielas ledus masas, kas draudēja pārraut pilsētas aizsargdambi, tādēļ tilts tika nojaukts.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/4350|title=Daugavas plūdu dēļ iznīcināts Gajoka koka tilts Daugavpilī|website=latgalesdati.du.lv|access-date=2024-11-10|archive-date=2024-11-10|archive-url=https://web.archive.org/web/20241110183553/https://latgalesdati.du.lv/notikums/4350}}&lt;/ref&gt; Pašreizējā izskatā Gajoks saglabājies kopš 20. gadsimta vidus.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://latgaleslaiks.lv/raksti/2018-01-30-gajoks-vesturiskas-daugavpils-aizmirstais-sturitis|title=Gajoks – vēsturiskās Daugavpils aizmirstais stūrītis|publisher=latgaleslaiks.lv|accessdate={{dat|2018|12|16||bez}}}}&lt;/ref&gt;

Gajokā atrodas Daugavpils TEC-1, [[Baltijas Starptautiskā akadēmija|Baltijas Starptautiskās akadēmijas]] Daugavpils filiāle, [[vecticība|vecticībnieku]] draudzes Marijas pasludināšanas dienas un Svētā Nikolaja lūgšanu nams un [[Daugavpils cietums]].

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}

{{aizmetnis}}
{{Daugavpils pilsētas daļas}}

[[Kategorija:Gajoks| ]]</text>
      <sha1>lndg3u22bb7lfekvoy43r8dsl3k5dj4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ilze Vītoliņa</title>
    <ns>0</ns>
    <id>415528</id>
    <revision>
      <id>4465339</id>
      <parentid>4443477</parentid>
      <timestamp>2026-05-08T18:56:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Teatrālis</username>
        <id>82063</id>
      </contributor>
      <comment>/* Kostīmu māksliniece teātra izrādēm */</comment>
      <origin>4465339</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="30955" sha1="f1pd1nfzp6thydg2femkw4m95vugbcq" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
| platums = 
| vārds = Ilze Vītoliņa
| vārds_orig = 
| attēls = 
| att_izmērs = 
| att_nosaukums = 
| dz_dat_alt = 
| dz_gads = 1972
| dz_mēnesis = 9
| dz_diena = 11
| dz_vieta = 
| m_dat_alt = 
| m_gads = 
| m_mēnesis = 
| m_diena = 
| m_vieta = 
| dzīves_vieta = 
| pilsonība = 
| tautība = [[Latvieši|latviete]]
| nodarbošanās = animatore, kostīmu māksliniece
| ienākumi = 
| darbības_gadi = 
| dzimums = S
| vecāki = 
| brāļi = 
| māsas = 
| dzīvesbiedrs = [[Pauls Timrots]]
| bērni = 
| alma_mater = 
| paraksts = 
| paraksts_plat = 
| piezīmes = 
| kategorijas = 
| citas daļas = 
}}
'''Ilze Vītoliņa''' (dzimusi {{dat|1972|9|11}}) ir [[latvieši|latviešu]] animatore un viena no [[Latvija]]s vadošajām kostīmu māksliniecēm, veidojusi tērpus vairāk nekā 200 izrādēm visos Latvijas teātros.

Absolvējusi [[Jaņa Rozentāla Mākslas skola|J. Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolu]] un [[Latvijas Mākslas akadēmija]]s Modes dizaina nodaļu. 1996. gadā pilnveidojusi prasmes Viljamsa animācijas meistardarbnīcā [[Ebeltofa|Ebeltofā]], [[Dānija|Dānijā]], un 2000. gadā starptautiskā animācijas producentu meistardarbnīcā Baltic Media Centre [[Bornholma|Bornholmā]], Dānijā. Ieguvusi maģistra grādu Modes dizainā Latvijas Mākslas akadēmijā (2003). Strādājusi kā zīmēšanas skolotāja Mazsalacas vidusskolā.

Kopš 2001. gada pasniedzēja [[Latvijas Mākslas akadēmija]]s Modes dizaina nodaļā. Vairāk kā 20 gadus bijusi [[Dailes teātris|Dailes teātra]] vadošā kostīmu māksliniece. Šobrīd strādā [[Valmieras teātris|Valmieras teātrī]]. 

Veidojusi kostīmus [[Dailes teātris|Dailes teātrī]], [[Valmieras Drāmas teātris|Valmieras teātrī]], [[Liepājas teātris|Liepājas teātrī]], [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālajā teātrī]], [[Latvijas Leļļu teātris|Latvijas Leļļu teātrī]], [[Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris|Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī]], [[Jaunais Rīgas teātris|Jaunajā Rīgas teātrī]] režisoru [[Dž. Dž. Džilindžers|Dž. Dž. Džilindžera]], [[Laura Groza|Lauras Grozas]], [[Romans Kozaks|Romana Kozaka]], [[Igors Korņajevs|Igora Korņajeva]], [[Aleksandrs Morfovs|Aleksandra Morfova]], [[Jans Vilems van den Boss|Jana Vilema van den Bosa]], [[Oļģerts Kroders|Oļģerta Krodera]], [[Felikss Deičs|Feliksa Deiča]], [[Mihails Gruzdovs|Mihaila Gruzdova]], [[Kārlis Auškāps|Kārļa Auškāpa]], [[Valdis Liepiņš (aktieris)|Valda Liepiņa]], [[Rolands Atkočūns|Rolanda Atkočūna]], [[Valdis Lūriņš|Valda Lūriņa]], [[Edmunds Freibergs|Edmunda Freiberga]], [[Māra Ķimele|Māras Ķimeles]], [[Viesturs Kairišs|Viestura Kairiša]], [[Pauls Timrots|Paula Timrota]], [[Viesturs Meikšāns|Viestura Meikšāna]], [[Inese Mičule|Ineses Mičules]], [[Reinis Suhanovs|Reiņa Suhanova]], [[Elmārs Seņkovs|Elmāra Seņkova]] un citu teātra izrādēm, arī [[Aivars Leimanis|Aivara Leimaņa]] baletiem.  Ilze Vītoliņa ir māksliniece vairāk nekā piecpadsmit leļļu teātra izrādēm, vairākām animācijas filmām un grāmatām. Kopš 1992. gada veidojusi modes kolekcijas.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.opera.lv/lv/makslinieki/izrazu-veidotaji/kostimu-makslinieki/ilze-vitolina|title=Ilze Vītoliņa|publisher=opera.lv|accessdate={{dat|2018|12|24||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160425095255/http://www.opera.lv/lv/makslinieki/izrazu-veidotaji/kostimu-makslinieki/ilze-vitolina|archivedate={{dat|2016|04|25||bez}}}}&lt;/ref&gt;

Saņēmusi vairākas [[Spēlmaņu nakts]] [[Gada kostīmu mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada kostīmu mākslinieka]] balvas — 2003. gadā par kostīmiem izrādēm &quot;Īkstīte&quot; un &quot;Tēvocis Vaņa&quot;, 2004. gadā par kostīmiem izrādei &quot;Petras fon Kantas rūgtās asaras&quot;, 2008. gadā par kostīmiem izrādēm &quot;Ivonna, Burgundijas princese&quot;, &quot;Drakula. Svešās asinis&quot;, &quot;Lodes pār Brodveju&quot;, &quot;Jūdas skūpsts&quot;, 2013. gadā par lellēm izrādei &quot;Ronja - laupītāja meita&quot; un kostīmiem izrādēm &quot;Finita la comedia!&quot; un &quot;Salome&quot;.

== Kostīmu māksliniece teātra izrādēm ==
{{div col}}
* [[Pēteris Handke|Pēters Handke]] &quot;Vīrs, kurš pārjāja pāri Konstancas ezeram&quot; [[Dailes teātris|Dailes teātrī]], rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]] (1997.04.19.);
* [[Leopolds fon Zahers-Mazohs]] &quot;Venēra kažokādās&quot; Dailes teātrī, rež. Dž. Dž. Džilindžers (1997.10.08.);
* [[Augusts Strindbergs]] &quot;Spēle ar uguni&quot; Dailes teātrī, rež. Dž. Dž. Džilindžers (1998.05.19.);
* [[Francs Lehārs]], Dž. Dž. Džilindžers &quot;Mana jautrā atraitne&quot; Dailes teātrī, rež. Dž. Dž. Džilindžers (1998.09.25.);
* [[Johans Volfgangs Gēte]], Andris Vilcāns &quot;Fausts. Deus ex machina&quot; Dailes teātrī, rež. Dž. Dž. Džilindžers (1999.02.20.);
* Tankrēds Dorsts &quot;Fernando Krapa vēstule Jūlijai&quot; Dailes teātrī, rež. Dž. Dž. Džilindžers (1999.10.14.);
* [[Jaroslavs Hašeks]] &quot;Šveika jaunās dēkas&quot; Dailes teātrī, rež. insc. [[Kārlis Auškāps]], rež. Dž. Dž. Džilindžers (2000.01.08.) (arī Baibas Puzinas kostīmi);
* Jurijs Skops &quot;Klāra šurp vairs neatlidos?&quot; Dailes teātrī, rež. Dž. Dž. Džilindžers (2000.05.17.);
* [[Raimonds Pauls]], [[Guntars Račs]] &quot;Leģenda par Zaļo Jumpravu&quot; Dailes teātrī, rež. [[Valdis Liepiņš (aktieris)|Valdis Liepiņš]] (2000.06.10.);
* [[Vilis Plūdons]] &quot;Zaķīšu pirtiņa&quot; [[Latvijas Leļļu teātris|Latvijas Leļļu teātrī]], rež. [[Vija Blūzma]] (2000.10.14.) (māksliniece);
* [[Mārtiņš Zīverts]] &quot;Āksts&quot; Dailes teātrī, rež. Kārlis Auškāps (2000.11.19.);
* Dž. Dž. Džilindžers &quot;Dons Žuāns X&quot; Dailes teātrī, rež. Dž. Dž. Džilindžers (2000.12.10.);
* Pols Kristofs &quot;Sarkanie zābaciņi&quot; Latvijas Leļļu teātrī, rež. Māris Koristins (2000.12.16.) (māksliniece); 
* [[Valdis Rūmnieks]], [[Andrejs Migla]] &quot;Runcis zābakos&quot; Dailes teātrī, rež. [[Aivars Siliņš]] (2000.12.18.);
* Alans Eikborns &quot;Mazs ģimenes bizness&quot; Dailes teātrī, rež. Valdis Liepiņš (2001.02.14.);
* [[Dace Rukšāne]] &quot;Rīt atbrauks Florinda&quot; Dailes teātrī, rež. Dž. Dž. Džilindžers (2001.05.10.);
* [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Īsa pamācība mīlēšanā&quot; Dailes teātrī, rež. Kārlis Auškāps (2001.09.02.);
* [[Māra Zālīte]], [[Uldis Marhilēvičs]] &quot;Tobāgo!&quot; Dailes teātrī, rež. Valdis Liepiņš (2001.10.23.);
* Dž. Dž. Džilindžers &quot;Ēdenes dārzs&quot; (pēc [[Ernests Hemingvejs|Ernesta Hemingveja]] romāna) Dailes teātrī, rež. Dž. Dž. Džilindžers (2001.10.29.);
* Dž. Dž. Džilindžers &quot;Concerto grosso No 2&quot; Dailes teātrī, rež. Dž. Dž. Džilindžers (2002.02.26.);
* [[Pauls Putniņš]] &quot;Labā tīrības sajūta&quot; Dailes teātrī, rež. Dž. Dž. Džilindžers (2002.05.23.);
* Valdis Pavlovskis &quot;Lapsēns - blēdis&quot; Latvijas Leļļu teātrī, rež. Māris Koristins (2002.05.25.) (māksliniece);
* [[Oskars Vailds]] &quot;Cik svarīgi būt nopietnam&quot; Dailes teātrī, rež. Mihails Mamedovs (2002.09.13.);
* [[Aleksandrs Puškins]] &quot;Pasaka par zelta zivtiņu&quot; Latvijas Leļļu teātrī, rež. Vija Blūzma (2002.11.09.) (māksliniece);
* [[Antons Čehovs]] &quot;Tēvocis Vaņa&quot; [[Valmieras Drāmas teātris|Valmieras Drāmas teātrī]], rež. [[Oļģerts Kroders]] (2003.01.22.);
* [[Jānis Lūsēns]], [[Normunds Beļskis]], Dace Micāne-Zālīte &quot;Īkstīte&quot; Dailes teātrī, rež. Dž. Dž. Džilindžers, Dace Micāne-Zālīte (2003.02.07.);
* Sergejs Kozlovs &quot;Ezītis miglā&quot; Latvijas Leļļu teātrī, rež. Māris Koristins (2003.09.20.) (māksliniece);
* Īva Enslere &quot;Vagīnas monologi&quot; Dailes teātrī, rež. Dž. Dž. Džilindžers (2003.10.01.);
* [[Rainers Verners Fasbinders]] &quot;Petras fon Kantas rūgtās asaras&quot; Dailes teātrī, rež. Dž. Dž. Džilindžers (2003.11.04.);
* &quot;Laimīgu ceļu, Kristofer Robin!&quot; (pēc [[Alans Aleksandrs Milns|Alana Aleksandra Milna]] un Betijas Knepas) Dailes teātrī, rež. Kārlis Auškāps (2003.12.25.);
* [[Margarita Perveņecka]] &quot;Ludviga prodžekts&quot; Dailes teātrī, rež. Dž. Dž. Džilindžers (2004.03.05.);
* Vjačeslavs Verbins &quot;Mīlestība kā diagnoze&quot; (pēc [[Lope de Vega|Lopes de Vegas]]) [[Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris|Rīgas Krievu teātrī]], rež. Vladimirs Petrovs (2004.03.13.);
* Ludvigs Minkuss &quot;Dons Kihots&quot; [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Latvijas Nacionālajā operā un baletā]], hor. [[Aivars Leimanis]] (2004.04.07.);
* Edvards Olbijs &quot;Vulfa kundzes nebaidos&quot; Rīgas Krievu teātrī, rež. Romans Kozaks (2004.10.01.);
* [[Somersets Moems|Viljams Somersets Moems]] &quot;Penelope un Diks&quot; Dailes teātrī, rež. Dž. Dž. Džilindžers (2004.11.04.);
* [[Valts Pūce]], [[Pēters Brūveris]] &quot;Burvis no Oza zemes&quot; Dailes teātrī, rež. Kārlis Auškāps (2004.12.18.);
* [[Radjards Kiplings]] &quot;[[Džungļu grāmata|Mauglis]]&quot; Latvijas Leļļu teātrī, rež. Kārlis Auškāps (2005.03.27.);
* Dea Loere &quot;Klāras sakari&quot; Dailes teātrī, rež. Gintars Varns (2005.04.29.);
* Dž. Dž. Džilindžera parafrāze &quot;Striptīzs&quot; Dailes teātrī, rež. Dž. Dž. Džilindžers (2005.05.28.);
* [[Josifs Brodskis]] &quot;Marmors&quot; Dailes teātrī, rež. [[Mihails Gruzdovs]] (2005.08.13.);
* Nils Saimons &quot;Dīvainais pāris&quot; Valmieras Drāmas teātrī, rež. Oļģerts Kroders (2005.09.09.);
* Ronalds Hārvuds &quot;Kvartets&quot; Dailes teātrī, rež. Kārlis Auškāps (2005.09.30.);
* [[Albērs Kamī]] &quot;Kaligula&quot; Dailes teātrī, rež. Dž. Dž. Džilindžers (2005.10.14.);
* [[Mārtins Makdona]] &quot;Spilvencilvēks&quot; Dailes teātrī, rež. Jans Villems van den Boss (2005.11.15.);
* [[Ēriks Emanuēls Šmits|Ēriks Emanuels Šmits]] &quot;Izvirtulis&quot; Dailes teātrī, rež. Dž. Dž. Džilindžers (2006.02.16.);
* [[Fjodors Dostojevskis]] &quot;Idiots&quot; Valmieras Drāmas teātrī, rež. Oļģerts Kroders (2006.03.10.);
* Terenss Retigans &quot;Dāma bez kamēlijām&quot; (&quot;Variācijas par tēmu&quot;) [[Liepājas teātris|Liepājas teātrī]], rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]] (2006.04.22.);
* Vilis Plūdons &quot;Brīnumstabulīte&quot; Latvijas Leļļu teātrī, rež. Vija Blūzma (2006.04.29.) (māksliniece);
* [[Žans Pols Sartrs]] &quot;Aiz slēgtām durvīm&quot; Liepājas teātrī, rež. [[Rolands Atkočūns]] (2006.09.15.);
* &quot;Stūrgalvīgais zilonītis&quot; (pēc afrikāņu tautas pasaku motīviem) Latvijas Leļļu teātrī, rež. Māris Koristins (2006.09.23.) (māksliniece);
* &quot;Krievu smiekli&quot; (pēc Fjodora Dostojevska darbiem) Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī, rež. Romans Kozaks (2006.09.26.);
* Aleksandrs Stings &quot;Dārznieks Kamals&quot; [[Jaunais Rīgas teātris|Jaunajā Rīgas teātrī]], rež. Dž. Dž. Džilindžers (2006.10.11.);
* [[Raimonds Pauls]], [[Jānis Peters]] &quot;[[Šerloks Holmss|Cits Šerloks Holmss]]&quot; (pēc [[Arturs Konans Doils|Artura Konana Doila]]) Dailes teātrī, rež. [[Andris Bērziņš (aktieris)|Andris Bērziņš]] (2006.12.04.);
* Ziemassvētku koncerts &quot;Atver savus acu spārnus...&quot; Dailes teātrī, rež. [[Rēzija Kalniņa]], Valdis Liepiņš (2006.12.15.);
* Denī Robērs &quot;Intim&quot; Dailes teātrī, rež. Dž. Dž. Džilindžers (2007.01.11.);
* [[Vladimirs Nabokovs (rakstnieks)|Vladimirs Nabokovs]] &quot;[[Lolita (romāns)|Lolita]]&quot; Dailes teātrī, rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]] (2007.03.15.);
* Antons Čehovs &quot;CV&quot; (&quot;Curriculum Vitae&quot;) Liepājas teātrī, rež. Rolands Atkočūns (2007.03.27.);
* Rūdolfs Blaumanis &quot;[[Skroderdienas Silmačos]]&quot; Latvijas Leļļu teātrī, rež. Valdis Pavlovskis, Kārlis Auškāps (2007.04.01.) (leļļu māksliniece);
* [[Hella Vuolijoki]] &quot;Akmens ligzda jeb Niskavuori sievietes&quot; Valmieras Drāmas teātrī, rež. Oļģerts Kroders (2007.04.20.);
* Denijs Kings &quot;Killera dienasgrāmata&quot; Liepājas teātrī, rež. Dž. Dž. Džilindžers, [[Lelde Kaupuža-Eglinska]] (2007.05.17.);
* [[Henrijs Millers]] &quot;Tas trakais, trakais Harijs&quot; Dailes teātrī, rež. Dž. Dž. Džilindžers (2007.09.25.);
* [[Vitolds Gombrovičs]] &quot;Ivonna, Burgundijas princese&quot; Dailes teātrī, rež. Romans Kozaks (2007.10.04.);
* Andris Vilcāns, [[Ilmārs Šlāpins]] &quot;Drakula. Svešās asinis&quot; Dailes teātrī, rež. Dž. Dž. Džilindžers (2007.12.07.);
* Ziemassvētku koncerts &quot;Ar sapņiem dvēs’le ceļot augšup vēlas&quot; Dailes teātrī, rež. Kārlis Auškāps (2007.12.20.);
* Deivids Hērs &quot;Jūdas skūpsts&quot; [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālajā teātrī]], rež. Dž. Dž. Džilindžers (2008.02.15.);
* Rolands Šimmelpfennigs &quot;Arābu nakts&quot; Liepājas teātrī, rež. Rolands Atkočūns (2008.03.07.);
* Pjotrs Rozenfelds &quot;Lodes pār Brodveju&quot; Dailes teātrī, rež. Dž. Dž. Džilindžers (2008.05.09.);
* Rafijs Šarts &quot;Manu sievu sauc Moriss&quot; Dailes teātrī, rež. Rolands Atkočūns (2008.09.18.);
* Gabriela Vitkopa &quot;Nekrofils&quot; Dailes teātrī, rež. Dž. Dž. Džilindžers (2008.09.25.);
* [[Pēteris Čaikovskis]] &quot;Riekstkodis&quot; Jekaterinburgas Dejas teātrī, horeogr. Indra Reinholde (2008.10.01.);
* Rūdolfs Blaumanis &quot;Indrāni&quot; Valmieras Drāmas teātrī, rež. [[Māra Ķimele]] (2008.10.15.);
* Ivans Viripajevs &quot;Jūlijs. Kāda maniaka stāsts&quot; Dailes teātrī, rež. Dž. Dž. Džilindžers (2008.11.04.);
* Henrijs Satons &quot;Psihs&quot; Dailes teātrī, rež. Dž. Dž. Džilindžers (2008.11.28.);
* Ziemassvētku koncerts Dailes teātrī, rež. Kārlis Auškāps (2008.12.17.);
* Eduardo de Filipo &quot;Rēgi&quot; Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī, rež. Romans Kozaks (2009.01.12.);
* [[Aleksandrs Vampilovs]] &quot;Pīļu medības&quot; Liepājas teātrī, rež. Dž. Dž. Džilindžers (2009.01.16.);
* Fjodors Dostojevskis &quot;Spēlmanis. Kūrorta piedzīvojumi&quot; Dailes teātrī, rež. Romans Kozaks (2009.01.30.);
* Antons Čehovs &quot;Ķiršu dārzs&quot; Valmieras Drāmas teātrī, rež. Oļģerts Kroders (2009.02.13.);
* Tankrēds Dorsts &quot;Laimes vēstule&quot; Maskavas A. Puškina teātrī, rež. Dž.Dž. Džilindžers (2009.03.06.);
* Vladimirs Nabokovs &quot;Smiekli tumsā&quot; (&quot;Camera obscura&quot;) Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. Dž. Dž. Džilindžers (2009.05.07.)
* [[Dita Lūriņa|Ditas Lūriņas]] muzikālā programma &quot;Sapnis par Brodveju&quot; Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. [[Valdis Lūriņš]] (2009.05.26.);
* [[Ērihs Kestners]] &quot;Punktiņa un Antons&quot; Dailes teātrī, rež. Dž. Dž. Džilindžers (2009.05.29.);
* Ēriks Emanuels Šmits &quot;Mazie laulību noziegumi&quot; Dailes teātrī, rež. Rolands Atkočūns (2009.09.16.);
* Rejs Kūnijs &quot;Ja mana sieva uzzinās...&quot; Dailes teātrī, rež. Dž. Dž. Džilindžers (2009.09.24.);
* Jāņa Lūsēna muzikālais vakars &quot;Labvakar, Latvija!&quot; Dailes teātrī, rež. Aivars Līnis (2009.10.02.);
* Dorota Maslovska &quot;Divi nabadzīgi rumāņi&quot; Dailes teātrī, rež. Dž. Dž. Džilindžers (2009.11.19.);
* [[Agata Kristi]] &quot;Peļu slazds&quot; Valmieras Drāmas teātrī, rež. Oļģerts Kroders (2009.11.20.);
* Ziemassvētku koncerts &quot;Kamēr es dvēseli kārtoju zārdos...&quot; Dailes teātrī, rež. [[Laura Groza]] (2009.12.18.);
* &quot;Princešu stāsts&quot; Dailes teātrī, rež. Dž. Dž. Džilindžers (2009.12.19.);
* Raimonda Paula un Rēzijas Kalniņas muzikālā programma &quot;Gan jau atvērsies sirds...:)&quot; Dailes teātrī (2010.01.12.);
* [[Valdis Grēviņš]] &quot;Gaisa grābekļi&quot; Dailes teātrī, rež. Kārlis Auškāps (2010.02.05.);
* Germans Grekovs &quot;Hanana&quot; Liepājas teātrī, rež. Dž. Dž. Džilindžers (2010.02.05.);
* Marks Reivenhils &quot;Teroriste&quot; Dailes teātrī, rež. Dž. Dž. Džilindžers (2010.02.27.);
* Džons Apdaiks &quot;Īstvikas raganas&quot; Dailes teātrī, rež. Dž. Dž. Džilindžers (2010.05.07.);
* [[Frīdrihs Šillers]] &quot;Marija Stjuarte&quot; Dailes teātrī, rež. Dž. Dž. Džilindžers (2010.09.17.);
* Jānis Lūsēns, Egīls Zirnis &quot;Ceplis&quot; Dailes teātrī, rež. Rolands Atkočūns (2010.11.05.);
* Koncertstāsts &quot;Spēlēju, dancoju. Dailes teātrim - 90&quot; Dailes teātrī, rež. Laura Groza (2010.11.19.);
* [[Astrida Lindgrēna]] &quot;Pepija Garzeķe&quot; Latvijas Leļļu teātrī, rež. Valdis Pavlovskis (2010.11.21.) (kostīmu un leļļu māksliniece);
* [[Nora Ikstena]] &quot;Amour fou&quot; Dailes teātrī, rež. Dž. Dž. Džilindžers (2010.11.26.);
* [[Leonards Bernsteins]], Arturs Lorents, Stīvens Sondheims, Džeroms Robins &quot;Vestsaidas stāsts&quot; Liepājas teātrī, rež. Valdis Lūriņš (2010.12.10.);
* Rejs Kūnijs, Džons Čepmens &quot;Ar vīru nav viegli&quot; Dailes teātrī, rež. Dž. Dž. Džilindžers (2011.01.21.);
* Robins Hodons &quot;Šikās kāzas&quot; Liepājas teātrī, rež. Dž. Dž. Džilindžers (2011.03.04.);
* Karls Šēnhers &quot;Ragana&quot; Liepājas teātrī, rež. Dž. Dž. Džilindžers (2011.03.24.);
* [[Jānis Paukštello|Jāņa Paukštello]] jubilejas vakars &quot;Tintē, bet balts&quot; Dailes teātrī, rež. [[Juris Strenga]] (2011.04.11.);
* Glorija Montero &quot;Es — Frīda Kalo&quot; Dailes teātrī, rež. Laura Groza (2011.04.29.);
* [[Pīters Šefers]] &quot;Amadejs&quot; Dailes teātrī, rež. Jans Villems van den Boss (2011.05.11.);
* Germans Grekovs &quot;Maizingers&quot; Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī, rež. Dž. Dž. Džilindžers (2011.05.27.);
* Kens Ludvigs &quot;Primadonnas&quot; Dailes teātrī, rež. Dž. Dž. Džilindžers (2011.09.16.);
* [[Kārlis Lācis]], [[Jānis Elsbergs]], Evita Mamaja &quot;Pūt, vējiņi!&quot; (pēc [[Rainis|Raiņa]] lugas motīviem) Liepājas teātrī, rež. Dž. Dž. Džilindžers (2011.11.11.);
* [[Raimonds Staprāns]] &quot;Gūsteknis pilī&quot; Dailes teātrī, rež. Kārlis Auškāps (2011.11.15.);
* Raimonds Pauls, Evita Mamaja, [[Leons Briedis]] &quot;Marlēna&quot; Dailes teātrī, rež. [[Inese Mičule]] (2011.11.26.);
* [[Lauris Gundars]] &quot;Advents Silmačos&quot; Valmieras Drāmas teātrī, rež. [[Felikss Deičs]] (2012.01.13.);
* [[Viljams Šekspīrs]] &quot;[[Romeo un Džuljeta]]&quot; Dailes teātrī, rež. Dž. Dž. Džilindžers (2012.01.27.);
* Aleksejs Ščerbaks &quot;Tango ar Stroku&quot; Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī, rež. Igors Koņajevs (2012.03.10.);
* &quot;Trīnes grēki&quot; (pēc Rūdolfa Blaumaņa komēdijas motīviem) Dailes teātrī, rež. Rolands Atkočūns (2012.03.16.);
* [[Leonīds Andrejevs]] &quot;Sods un noziegums&quot; (&quot;Katrīna Ivanovna&quot;) Liepājas teātrī, rež. Dž. Dž. Džilindžers (2012.04.05.);
* Dž. Dž. Džilindžers, [[Dārta Daneviča]], [[Dainis Grūbe]] &quot;Neprātīgā Zelda&quot; Dailes teātrī, rež. Dž. Dž. Džilindžers (2012.05.24.);
* [[Aleksandrs Ostrovskis]] &quot;[[Līgava bez pūra]]&quot; Valmieras Drāmas teātrī, rež. Oļģerts Kroders (2012.06.20.);
* Nikolajs Erdmans &quot;Finita la comedia!&quot; (&quot;Pašnāvnieks&quot;) Dailes teātrī, rež. [[Aleksandrs Morfovs]] (2012.09.14.);
* Fantāzija pēc [[Lope de Vega|Lopes de Vegas]] motīviem &quot;Spāņu neprāts&quot; Maskavas teātrī &quot;Ļenkom&quot;, rež. insc. Igors Koņajevs (2012.10.02.);
* Fransiss Vēbers &quot;Ļaujiet izšaut!&quot; Dailes teātrī, rež. Dž. Dž. Džilindžers (2012.11.03.);
* Vadims Koršs &quot;Atsaldētais&quot; Liepājas teātrī, rež. Dž. Dž. Džilindžers (2012.12.08.);
* Mārtins Makdona &quot;Vienrocis no Spokānas&quot; Dailes teātrī, rež. [[Jurijs Djakonovs]] (2013.02.05.);
* Kārlis Lācis, Jānis Elsbergs, Evita Mamaja &quot;Oņegins&quot; Dailes teātrī, rež. Dž. Dž. Džilindžers (2013.02.22.);
* Oskars Vailds &quot;Salome&quot; Dailes teātrī, rež. Laura Groza (2013.02.24.);
* Astrida Lindgrēna &quot;Ronja - laupītāja meita&quot; Latvijas Leļļu teātrī, rež. insc. Valdis Pavlovskis, rež. Laila Kirmuška (2013.03.08.) (leļļu un kostīmu māksliniece);
* [[Viktors Igo]] &quot;Lukrēcija Bordžija&quot; Liepājas teātrī, rež. Dž. Dž. Džilindžers (2013.04.19.);
* [[Mārgarita Mičela]] &quot;Vējiem līdzi&quot; Dailes teātrī, rež. Jans Villems van den Boss (2013.04.19.);
* Francs Lehārs &quot;Grāfs Luksemburgs&quot; Sanktpēterburgas Muzikālās komēdijas teātrī, rež. insc. Igors Koņajevs (2013.05.17.);
* Roberto Kavozi &quot;Aprēķina laulības&quot; Valmieras Drāmas teātrī, rež. Dž. Dž. Džilindžers (2013.06.13.);
* Konors Makfērsons &quot;Slazdā&quot; Dailes teātrī, rež. Jans Villems van den Boss (2013.09.17.);
* Nils Labuts &quot;Šeipings&quot; Dailes teātrī, rež. Dž. Dž. Džilindžers (2013.09.20.);
* [[Juris Karlsons (komponists)|Juris Karlsons]] &quot;Karlsons lido...&quot; Latvijas Nacionālajā operā un baletā, hor. Aivars Leimanis (2013.10.05.);
* Deivids Henrijs Hvangs &quot;M.Butterfly&quot; Dailes teātrī, rež. Laura Groza (2013.11.08.);
* [[Bertolts Brehts]] &quot;Sasodītais sarkanais mēness&quot; (&quot;Bungas naktī&quot;) Liepājas teātrī, rež. Dž. Dž. Džilindžers (2013.11.15.);
* Mia Kouto &quot;Dieva indes un velna zāles&quot; Dailes teātrī, rež. Dž. Dž. Džilindžers (2014.01.08.);
* Ēriks Emanuels Šmits &quot;Milēdija&quot; Dailes teātrī, rež. Dž. Dž. Džilindžers (2014.03.07.);
* Feja Veldone &quot;Dekamerons SPA stilā&quot; Liepājas teātrī, rež. Dž. Dž. Džilindžers (2014.04.25.);
* Braiens Makavera &quot;Pikaso sievietes&quot; Dailes teātrī, rež. Laura Groza (2014.05.14.);
* Hristo Boičevs &quot;[[Lielais Getsbijs]]&quot; (pēc [[Frānsiss Skots Ficdžeralds|Frānsisa Skota Ficdžeralda]] romāna motīviem) Liepājas teātrī, rež. Dž. Dž. Džilindžers (2014.05.16.);
* Džeimss Metjū Berijs &quot;[[Pīters Pens]]&quot; Dailes teātrī, rež. Laura Groza (2014.08.31.);
* Lī Hols &quot;Vakariņas ar Elvisu&quot; Dailes teātrī, rež. Jans Villems van den Boss (2014.09.19.);
* Džons Marells &quot;Saules pelni&quot; Valmieras Drāmas teātrī, rež. Felikss Deičs (2014.10.08.);
* Jaroslava Pulinoviča &quot;Žanna&quot; Liepājas teātrī, rež. Dž. Dž. Džilindžers (2014.11.07.);
* [[Džordžs Orvels]] &quot;[[1984 (romāns)|1984]]&quot; Liepājas teātrī, rež. Laura Groza (2014.12.05.);
* [[Maksims Gorkijs]] &quot;Saules bērni&quot; Dailes teātrī, rež. Dž. Dž. Džilindžers (2015.01.09.);
* [[E. T. A. Hofmanis]] &quot;Zelta pods&quot; Liepājas teātris, rež. Jans Villems van den Boss (2015.02.13.);
* Ļubova Gruzinova &quot;Paradīze&quot; Liepājas teātrī, rež. Dž. Dž. Džilindžers (2015.03.13.);
* [[Kens Kīzijs]] &quot;Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu&quot; Dailes teātrī, rež. Aleksandrs Morfovs (2015.03.20.);
* Rejs Kūnijs, Maikls Kūnijs &quot;Reāli sliktie puiši&quot; Dailes teātrī, rež. Dž. Dž. Džilindžers (2015.05.15.) (scenogrāfe un kostīmu māksliniece);
* Pīters Šefers &quot;Equus&quot; Dailes teātrī, rež. Laura Groza (2015.05.17.);
* Koncerts &quot;Hameleona rotaļas - Spanovska ballīte&quot; Dailes teātrī (2015.06.10.);
* Sebastjans Tjerī &quot;Divi kaili vīrieši&quot; Liepājas teātrī, rež. Dž. Dž. Džilindžers (2015.09.11.);
* Niks Dīrs &quot;[[Frankenšteins]]&quot; Dailes teātrī, rež. Laura Groza (2015.09.18.);
* [[Rasa Bugavičute-Pēce]] &quot;Sniegbaltīte un septiņi rūķīši&quot; (pēc [[Brāļi Grimmi|brāļu Grimmu]] pasakas motīviem) Liepājas teātrī, rež. Dž. Dž. Džilindžers (2015.09.30.);
* Florids Buļakovs &quot;Svēta lieta&quot; Dailes teātrī, rež. [[Pauls Timrots]] (2015.10.21.);
* [[Moriss Ravēls]], [[Modests Musorgskis]] &quot;Bolero...&quot; Latvijas Nacionālajā operā un baletā (2015.10.22.);
* &quot;Amerika jeb Bez vēsts pazudušais&quot; (pēc [[Francs Kafka|Franca Kafkas]] darbu motīviem) Dailes teātrī, rež. Dž. Dž. Džilindžers (2015.11.29.) (scenogrāfe un kostīmu māksliniece);
* [[Johans Štrauss II|Johans Štrauss]] &quot;Sikspārnis&quot; Latvijas Nacionālajā operā un baletā, rež. [[Edmunds Freibergs]] (2015.12.10.);
* Koncerts &quot;Mana sirds uz trotuāra&quot; Dailes teātrī, rež. Laura Groza (2015.12.19.);
* Kārlis Lācis, Jānis Elsbergs, Evita Mamaja, Dž. Dž. Džilindžers &quot;Žanna d’Arka&quot; Dailes teātrī, rež. Dž. Dž. Džilindžers (2016.01.29.);
* Bernards Pomeranss &quot;Ziloņcilvēks&quot; Liepājas teātrī, rež. Laura Groza (2016.02.26.);
* Žoels Pomrā &quot;Mīlestības neprāts&quot; Liepājas teātrī, rež. Dž. Dž. Džilindžers (2016.04.22.);
* &quot;Razpļujeva sapņi&quot; (pēc Aleksandra Suhovo-Kobiļina lugu &quot;Tarelkina nāve&quot; un &quot;Krečinska kāzas&quot; motīviem) Valmieras Drāmas teātrī, rež. [[Viesturs Meikšāns]] (2016.05.21.);
* [[Tomass Vinterbergs]], Mogenss Rukovs &quot;Svinības&quot; Dailes teātrī, rež. Aleksandrs Morfovs (2017.09.20.);
* Kolins Higinss &quot;Harolds un Moda&quot; Dailes teātrī, rež. Pauls Timrots (2017.11.16.) (izrādes māksliniece);
* Gilberts Adērs &quot;Sapņotāji&quot; Dailes teātrī, rež. Laura Groza (2018.11.29.);
* Džeimss Goldmens &quot;Lauva ziemā&quot; Dailes teātrī, rež. Aleksandrs Morfovs (2018.11.30.);
* Vecgada uzvedums &quot;Sēd uz sliekšņa pasaciņa&quot; Dailes teātrī, rež. [[Dmitrijs Petrenko]] (2018.12.21.);
* Ēriks Emanuēls Šmits &quot;Voloņas nakts&quot; Valmieras Drāmas teātrī, rež. Rolands Atkočūns (2019.02.15.);
* Žans Ženē &quot;Kalpones&quot; Dailes teātrī, rež. Viesturs Meikšāns (2019.03.27.);
* [[Inga Ābele]] &quot;Jūras vējš&quot; Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī, rež. Māra Ķimele (2019.03.30.);
* Kristofers Hemptons &quot;Bīstamie sakari&quot; Dailes teātrī, rež. Jans Villems van den Boss (2019.05.24.);
* Koncerts &quot;Spanovska ballīte - 5. sērija&quot; Dailes teātrī (2019.06.06.); 
* Ivans Viripajevs &quot;Nepanesami ilgi apskāvieni&quot; Dailes teātrī, rež. Rolands Atkočūns (2019.09.18.);
* Lī Hols &quot;Iemīlējies Šekspīrs&quot; (pēc Marka Normena un [[Toms Stopards|Toma Stoparda]] kinoscenārija) Dailes teātrī, rež. Rolands Atkočūns (2019.11.30.)
* Vecgada koncertuzvedums &quot;Zvaigžņu zagļi&quot; Dailes teātrī, rež. Rēzija Kalniņa (2019.12.20.) (kostīmu konsultante);
* Filisa Nādža &quot;Talantīgais misters Riplijs&quot; (pēc Patrīcijas Haismitas romāna motīviem) Dailes teātrī, rež. Laura Groza (2020.01.31.);
* Koncerts &quot;Sezonas pieslēgums&quot; Dailes teātrī (2020.06.12.);
* Ivans Viripajevs &quot;Saviļņojums&quot; Liepājas teātrī, rež. Māra Ķimele (2020.10.17.);
* [[Tenesijs Viljamss]] &quot;[[Ilgu tramvajs]]&quot; Valmieras Drāmas teātrī, rež. Edmunds Freibergs (2020.12.11.);
* Treisijs Letss &quot;Osedžas zeme&quot; Valmieras Drāmas teātrī, rež. Dž. Dž. Džilindžers (2021.05.14.);
* Koncertcikls &quot;Dailes kanons&quot; Dailes teātrī, rež. [[Viesturs Kairišs]] (2021.08.03.-09.07.);
* Nīna Reina &quot;Piekrišana&quot; Dailes teātrī, rež. Laura Groza (2021.08.12.);
* Māra Zālīte &quot;Smiļģis&quot; Dailes teātrī, rež. Viesturs Kairišs (2021.08.27.);
* Muzikāla izrāde bez vārdiem &quot;paraDIZZY&quot; Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī, rež. [[Inga Krasovska]] (2021.08.27.) (scenogrāfe un kostīmu māksliniece); 
* [[Oskars Lutss]] &quot;Pavasaris&quot; Dailes teātrī, rež. Prīts Pedajass (2022.01.12.);
* Romāns Dolžanskis &quot;Spēles ar Jūliju&quot; (pēc Augusta Strindberga) Dailes teātrī, rež. Viesturs Meikšāns (2022.03.17.);
* Gajs Boltons &quot;Vairāk par dzīvi/TEĀTRIS&quot; (pēc Viljama Somerseta Moema romāna) Liepājas teātrī, rež. Laura Groza (2022.03.18.);
* Deivids Mamets &quot;Amerikāņu bizons&quot; Valmieras Drāmas teātrī, rež. Inese Mičule (2022.05.07.);
* [[Džeks Keruaks]] &quot;Keruaka ceļš&quot; (pēc romāna &quot;Ceļā&quot;) Dailes teātrī, rež. Laura Groza (2022.05.24.);
* Mārtins Makdona &quot;Līnenas skaistumkaraliene&quot; Liepājas teātrī, rež. Dž. Dž. Džilindžers (2022.06.17.);
* Justīne Kļava &quot;Nelabie. Pēc Dostojevska&quot; (pēc Fjodora Dostojevska romāna &quot;Velni&quot;) Valmieras Drāmas teātrī, rež. [[Elmārs Seņkovs]] (2022.09.16.);
* Karlo Kollodi &quot;[[Pinokio piedzīvojumi]]&quot; Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. [[Reinis Suhanovs]] (2022.10.21.);
* Ziemassvētku koncerts &quot;Spuldzēs aizdegts prieks&quot; Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. Dita Lūriņa (2022.12.08.) (arī scenogrāfe);
* Koncerts &quot;Koens. Atāls. Kurtuve&quot; Valmieras Drāmas teātrī, rež. [[Mārtiņš Meiers (aktieris)|Mārtiņš Meiers]] (2022.12.21.) (arī scenogrāfe);
* [[Jūdžīns O'Nīls]] &quot;Sēras piestāv Elektrai&quot; Valmieras Drāmas teātrī, rež. Inese Mičule (2023.02.25.);
* Matjē Delaports, Aleksandrs de Lapateljērs &quot;Vārdiņš&quot; Liepājas teātrī, rež. Dž. Dž. Džilindžers (2023.03.11.);
* &quot;Baltiešu armija&quot; (pēc Edgara Ozoliņa piezīmju motīviem) Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. Reinis Suhanovs (2023.03.31.);
* Šeila Dileinī &quot;Medus garša&quot; Liepājas teātrī, rež. [[Mārtiņš Kalita]] (2023.05.12.);
* Henriks Ibsens &quot;Kad mēs mostamies&quot; (&quot;Kad mēs, mirušie, mostamies&quot;) Valmieras Drāmas teātrī, rež. [[Toms Treinis]] (2023.06.14.);
* Kersti Heinlo &quot;Manas domas grib ar mani parunāt&quot; Valmieras Drāmas teātrī, rež. Kersti Heinloo (2023.08.04.) (mākslinieka asistente);
* Rainis / Justīne Kļava &quot;Spēlēju, dancoju&quot; Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. Elmārs Seņkovs (2023.09.14.);
* &quot;Svešā āda&quot; (pēc Daces Rukšānes romāna &quot;Krieva āda&quot;) Liepājas teātrī, rež. Inga Krasovska (2023.09.22.) (scenogrāfe un kostīmu māksliniece);
* Pēc [[Vilis Plūdonis|Viļa Plūdoņa]] &quot;Atraitnes dēls&quot; Valmieras Drāmas teātrī, rež. [[Viesturs Roziņš]] (2023.10.27.);
* &quot;One hundred&quot; Valmieras Drāmas teātrī (2023.11.30.);
* Dmitrijs Krimovs &quot;Pīters Pens. Sindroms&quot; Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. Dmitrijs Krimovs (2024.02.01.);
* Justīne Kļava &quot;Konsuela Sent-Ekziperī&quot; Valmieras Drāmas teātrī, rež. Henrijs Arājs (2024.02.02.);
* &quot;Valmieras puikas&quot; (pēc [[Pāvils Rozītis|Pāvila Rozīša]] romāna motīviem) Valmieras Drāmas teātrī, rež. [[Jānis Znotiņš]] (2024.03.14.);
* Karīna Lambēra &quot;Māja, kurā vīriešiem ieeja ir aizliegta&quot; Liepājas teātrī, rež. Dž. Dž. Džilindžers (2024.03.16.);
* Teātra dienas koncerts &quot;Nemaz nesmejies!&quot; Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. Pauls Timrots (2024.03.21.) (scenogrāfe un kostīmu māksliniece);
* Pēc [[Vizma Belševica|Vizmas Belševicas]] stāstu motīviem &quot;Tu saki?&quot; Valmieras Drāmas teātrī, rež. Inese Mičule (2024.04.25.);
* [[Alberts Bels]] &quot;Cilvēki laivās&quot; Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. Inese Mičule (2024.09.12.);
* Otts Kilusks &quot;Cosmopolitan&quot; Vīlandes &quot;Ugala&quot; teātrī un Valmieras Drāmas teātrī, rež. Andress Noormets (2024.09.14. Vīlandē, 10.04. Valmierā);
* Viljams Šekspīrs &quot;Romeo un Džuljeta&quot; Valmieras Drāmas teātrī, rež. Inese Mičule (2024.11.15.);
* [[Gunārs Priede]] &quot;Zilā&quot; Valmieras Drāmas teātrī, rež. Māra Ķimele (2024.12.15.);
* Gunārs Priede &quot;Četri balti krekli&quot; (&quot;Trīspadsmitā&quot;) Valmieras Drāmas teātrī, rež. Jānis Znotiņš (2025.03.14.);
* Čēzare Punji, Rikardo Drigo &quot;Esmeralda&quot; Latvijas Nacionālajā operā un baletā, hor. Aivars Leimanis (2025.04.10.);
* [[Harolds Pinters]] &quot;Nodevība&quot; Valmieras Drāmas teātrī, rež. Inese Mičule (2025.04.30.);
* Pēc Miko Rimminena &quot;Diena projām palēja&quot; Valmieras Drāmas teātrī, rež. [[Aigars Apinis (aktieris)|Aigars Apinis]] (2025.05.30.);
* Rūdolfs Blaumanis &quot;Ļaunais gars&quot; Valmieras teātrī, rež. Inese Mičule (2025.10.02.);
* Koncerts &quot;Ceļojums pusnaktī&quot; Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī, rež. Mārtiņš Kalita (2025.12.12.);
* Pēc Justa Terteļa lugas motīviem &quot;Sākums&quot; Valmieras teātrī, rež. Elmārs Seņkovs (2026.01.30.);
* [[Linda Rudene]] &quot;Freimanis&quot; Liepājas teātrī, rež. Mārtiņš Kalita (2026.02.28.);
* [[Ance Muižniece]] &quot;Tu būsi mana!&quot; Valmieras teātrī, rež. Jānis Znotiņš (2026.03.20.);
* Ronalds Kītons &quot;Čērčils&quot; Valmieras teātrī, rež. Reinis Suhanovs (2026.05.08.)
{{div col end}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://izrades.lv/persona/ilze-vitolina-7413 Ilze Vītoliņa] izrades.lv

{{Latvijas cilvēks-aizmetnis}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Vītoliņa, Ilze}}
[[Kategorija:1972. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latviešu animatori]]
[[Kategorija:Latviešu kostīmu mākslinieki]]</text>
      <sha1>f1pd1nfzp6thydg2femkw4m95vugbcq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vikipēdija:Dalībnieku uzskaitījums pēc labojumu skaita</title>
    <ns>4</ns>
    <id>415707</id>
    <revision>
      <id>4465321</id>
      <parentid>4465015</parentid>
      <timestamp>2026-05-08T18:01:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Bots: atjaunināta tabula</comment>
      <origin>4465321</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="16705" sha1="s1lr4f7275gp9ni7ikuu2878903kgih" xml:space="preserve">Šajā sarakstā iekļauti dalībnieki, kas [[Vikipēdija latviešu valodā|Vikipēdijā latviešu valodā]] veikuši vairāk nekā 5000 labojumus ([[Vikipēdija:Boti|boti]] nav iekļauti). Papildu norādīti arī katra dalībnieka pēdējo 365 dienu laikā veikto labojumu skaits, izveidoto rakstu skaits, kā arī pirmā un pēdējā labojuma datums. Jāņem vērā, ka labojumu skaits nav pilnībā objektīva dalībnieku devuma mēraukla, jo netiek ierēķināts labojumu izmērs un citi rādītāji.

== Statistika ==
&lt;!-- TABLE_START --&gt;
Saraksts pēdējo reizi atjaunināts {{dat|2026|05|08||bez}}.

{| class='wikitable sortable'
! Nr.
! Dalībnieks
! Labojumu skaits
! Labojumi pēdējās&lt;br /&gt;365 dienās
! Rakstu skaits
! Pirmais labojums
! Pēdējais labojums
|-
| 1.
| {{u|Edgars2007}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Edgars2007 {{formatnum:199416}}]
| {{formatnum:1349}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Edgars2007 {{formatnum:13696}}]
| 2009-02-13
| 2026-05-08
|-
| 2.
| {{u|Pirags}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Pirags {{formatnum:171783}}]
| {{formatnum:10568}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Pirags {{formatnum:7959}}]
| 2007-12-03
| 2026-05-08
|-
| 3.
| {{u|Feens}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Feens {{formatnum:122922}}]
| {{formatnum:956}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Feens {{formatnum:14814}}]
| 2004-11-07
| 2026-05-02
|-
| 4.
| {{u|Kikos}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kikos {{formatnum:113421}}]
| {{formatnum:10038}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kikos {{formatnum:9721}}]
| 2007-11-24
| 2026-05-08
|-
| 5.
| {{u|Biafra}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Biafra {{formatnum:111849}}]
| {{formatnum:9890}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Biafra {{formatnum:1875}}]
| 2009-10-02
| 2026-05-08
|-
| 6.
| {{u|Treisijs}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Treisijs {{formatnum:86811}}]
| {{formatnum:7296}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Treisijs {{formatnum:6596}}]
| 2005-10-30
| 2026-05-06
|-
| 7.
| {{u|Baisulis}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Baisulis {{formatnum:69517}}]
| {{formatnum:10636}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Baisulis {{formatnum:2139}}]
| 2009-05-24
| 2026-05-04
|-
| 8.
| {{u|Papuass}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Papuass {{formatnum:68563}}]
| {{formatnum:1783}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Papuass {{formatnum:3269}}]
| 2005-07-26
| 2026-05-07
|-
| 9.
| {{u|ScAvenger}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/ScAvenger {{formatnum:58808}}]
| {{formatnum:1192}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/ScAvenger {{formatnum:814}}]
| 2006-11-23
| 2026-04-30
|-
| 10.
| {{u|Bendžamins}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Bendžamins {{formatnum:50584}}]
| {{formatnum:7524}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Bendžamins {{formatnum:6291}}]
| 2018-06-22
| 2026-05-08
|-
| 11.
| {{u|Dainis}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dainis {{formatnum:48824}}]
| {{formatnum:1574}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dainis {{formatnum:3515}}]
| 2006-05-03
| 2026-05-07
|-
| 12.
| {{u|Meistars Joda}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Meistars_Joda {{formatnum:47875}}]
| {{formatnum:4769}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Meistars_Joda {{formatnum:388}}]
| 2007-01-07
| 2026-05-08
|-
| 13.
| {{u|Kleivas}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kleivas {{formatnum:46116}}]
| {{formatnum:1899}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kleivas {{formatnum:2990}}]
| 2007-04-26
| 2026-02-10
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 14.
| {{u|Ingii}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ingii {{formatnum:44891}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ingii {{formatnum:1780}}]
| 2008-11-29
| 2024-03-22
|-
| 15.
| {{u|Vylks}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Vylks {{formatnum:43112}}]
| {{formatnum:4616}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Vylks {{formatnum:1485}}]
| 2015-03-11
| 2026-05-07
|-
| 16.
| {{u|Turaids}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Turaids {{formatnum:42101}}]
| {{formatnum:1916}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Turaids {{formatnum:579}}]
| 2009-01-14
| 2026-02-25
|-
| 17.
| {{u|Lasks}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lasks {{formatnum:38127}}]
| {{formatnum:5001}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lasks {{formatnum:768}}]
| 2013-03-30
| 2026-05-08
|-
| 18.
| {{u|Ludis21345}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ludis21345 {{formatnum:33151}}]
| {{formatnum:13}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ludis21345 {{formatnum:1513}}]
| 2015-03-03
| 2025-08-23
|-
| 19.
| {{u|ZANDMANIS}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/ZANDMANIS {{formatnum:30924}}]
| {{formatnum:3707}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/ZANDMANIS {{formatnum:610}}]
| 2020-05-10
| 2026-05-08
|-
| 20.
| {{u|GreenZeb}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/GreenZeb {{formatnum:29761}}]
| {{formatnum:11}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/GreenZeb {{formatnum:1260}}]
| 2006-12-21
| 2026-03-26
|-
| 21.
| {{u|SpeedKing}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/SpeedKing {{formatnum:28838}}]
| {{formatnum:5}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/SpeedKing {{formatnum:1207}}]
| 2005-11-25
| 2026-01-10
|-
| 22.
| {{u|Votre Provocateur}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Votre_Provocateur {{formatnum:27816}}]
| {{formatnum:7983}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Votre_Provocateur {{formatnum:4114}}]
| 2023-01-18
| 2026-05-07
|-
| 23.
| {{u|Laurijs}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Laurijs {{formatnum:26837}}]
| {{formatnum:27}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Laurijs {{formatnum:596}}]
| 2006-02-02
| 2026-03-16
|-
| 24.
| {{u|Egilus}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Egilus {{formatnum:25879}}]
| {{formatnum:4645}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Egilus {{formatnum:892}}]
| 2015-08-30
| 2026-05-08
|-
| 25.
| {{u|Dark Eagle}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dark_Eagle {{formatnum:23787}}]
| {{formatnum:33}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dark_Eagle {{formatnum:880}}]
| 2007-11-05
| 2026-04-30
|-
| 26.
| {{u|Gragox}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Gragox {{formatnum:23698}}]
| {{formatnum:6}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Gragox {{formatnum:1933}}]
| 2006-07-03
| 2026-02-17
|-
| 27.
| {{u|Spnq}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Spnq {{formatnum:19349}}]
| {{formatnum:2726}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Spnq {{formatnum:1361}}]
| 2022-01-17
| 2026-05-06
|-
| 28.
| {{u|Xil}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Xil {{formatnum:18703}}]
| {{formatnum:1}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Xil {{formatnum:313}}]
| 2005-09-19
| 2026-05-01
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 29.
| {{u|Prieditis2012}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Prieditis2012 {{formatnum:16717}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Prieditis2012 {{formatnum:1}}]
| 2013-07-26
| 2025-01-11
|-
| 30.
| {{u|Makenzis}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Makenzis {{formatnum:15573}}]
| {{formatnum:1315}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Makenzis {{formatnum:240}}]
| 2016-04-12
| 2026-05-07
|-
| 31.
| {{u|Jānis U.}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Jānis_U. {{formatnum:14763}}]
| {{formatnum:2249}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Jānis_U. {{formatnum:1962}}]
| 2005-07-30
| 2026-05-08
|-
| 32.
| {{u|Olgerts V}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Olgerts_V {{formatnum:14487}}]
| {{formatnum:3304}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Olgerts_V {{formatnum:1324}}]
| 2014-07-27
| 2026-05-08
|-
| 33.
| {{u|Uldis s}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Uldis_s {{formatnum:14415}}]
| {{formatnum:551}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Uldis_s {{formatnum:2334}}]
| 2011-08-03
| 2026-05-08
|-
| 34.
| {{u|MC2013}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/MC2013 {{formatnum:14132}}]
| {{formatnum:751}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/MC2013 {{formatnum:230}}]
| 2013-06-21
| 2026-05-07
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 35.
| {{u|Zemgalietis}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Zemgalietis {{formatnum:13585}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Zemgalietis {{formatnum:800}}]
| 2007-07-05
| 2024-10-06
|-
| 36.
| {{u|CommonsDelinker}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/CommonsDelinker {{formatnum:13190}}]
| {{formatnum:996}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/CommonsDelinker {{formatnum:0}}]
| 2006-09-25
| 2026-05-07
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 37.
| {{u|Varg~lvwiki}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Varg~lvwiki {{formatnum:11167}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Varg~lvwiki {{formatnum:4}}]
| 2009-04-10
| 2010-06-02
|-
| 38.
| {{u|Gaujmalnieks}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Gaujmalnieks {{formatnum:11088}}]
| {{formatnum:34}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Gaujmalnieks {{formatnum:248}}]
| 2008-10-28
| 2025-12-29
|-
| 39.
| {{u|Tankists}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Tankists {{formatnum:10582}}]
| {{formatnum:2097}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Tankists {{formatnum:387}}]
| 2021-07-27
| 2026-05-03
|-
| 40.
| {{u|Edis}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Edis {{formatnum:10516}}]
| {{formatnum:233}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Edis {{formatnum:669}}]
| 2011-10-13
| 2026-04-30
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 41.
| {{u|Montenois}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Montenois {{formatnum:10382}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Montenois {{formatnum:0}}]
| 2022-01-26
| 2025-01-07
|-
| 42.
| {{u|DJ EV}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/DJ_EV {{formatnum:10091}}]
| {{formatnum:278}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/DJ_EV {{formatnum:376}}]
| 2012-05-17
| 2026-05-06
|-
| 43.
| {{u|OskarsC}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/OskarsC {{formatnum:9535}}]
| {{formatnum:264}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/OskarsC {{formatnum:179}}]
| 2013-03-14
| 2026-05-06
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 44.
| {{u|Romanskolduns}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Romanskolduns {{formatnum:8982}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Romanskolduns {{formatnum:1122}}]
| 2008-05-28
| 2022-03-15
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 45.
| {{u|Daarznieks}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Daarznieks {{formatnum:8576}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Daarznieks {{formatnum:909}}]
| 2006-08-22
| 2018-08-24
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 46.
| {{u|Lidingo11}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lidingo11 {{formatnum:8471}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lidingo11 {{formatnum:704}}]
| 2010-05-22
| 2017-04-22
|-
| 47.
| {{u|Yyy}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Yyy {{formatnum:8407}}]
| {{formatnum:1}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Yyy {{formatnum:503}}]
| 2005-05-12
| 2026-02-11
|-
| 48.
| {{u|Juzeris}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Juzeris {{formatnum:8365}}]
| {{formatnum:20}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Juzeris {{formatnum:195}}]
| 2004-09-16
| 2026-05-06
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 49.
| {{u|Lieeeneee}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lieeeneee {{formatnum:7880}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lieeeneee {{formatnum:2993}}]
| 2017-10-06
| 2020-10-22
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 50.
| {{u|IndulisMX}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/IndulisMX {{formatnum:7649}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/IndulisMX {{formatnum:74}}]
| 2012-03-07
| 2023-08-13
|-
| 51.
| {{u|Maranello Prime}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Maranello_Prime {{formatnum:7309}}]
| {{formatnum:211}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Maranello_Prime {{formatnum:84}}]
| 2015-01-30
| 2026-03-19
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 52.
| {{u|Mrom}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Mrom {{formatnum:7139}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Mrom {{formatnum:840}}]
| 2006-01-14
| 2011-10-25
|-
| 53.
| {{u|Silraks}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Silraks {{formatnum:6695}}]
| {{formatnum:164}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Silraks {{formatnum:134}}]
| 2013-01-07
| 2026-05-06
|-
| 54.
| {{u|Algonkins}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Algonkins {{formatnum:6635}}]
| {{formatnum:44}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Algonkins {{formatnum:284}}]
| 2012-04-01
| 2026-02-22
|-
| 55.
| {{u|Tttoooxxx}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Tttoooxxx {{formatnum:6519}}]
| {{formatnum:849}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Tttoooxxx {{formatnum:118}}]
| 2017-05-11
| 2026-04-28
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 56.
| {{u|Anonīms}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Anonīms {{formatnum:6422}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Anonīms {{formatnum:450}}]
| 2007-12-18
| 2023-07-20
|-
| 57.
| {{u|Driver24}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Driver24 {{formatnum:6234}}]
| {{formatnum:3}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Driver24 {{formatnum:261}}]
| 2010-02-01
| 2025-06-29
|-
| 58.
| {{u|Ingarix}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ingarix {{formatnum:6204}}]
| {{formatnum:31}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ingarix {{formatnum:579}}]
| 2006-05-12
| 2026-01-23
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 59.
| {{u|Krishjaanis}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Krishjaanis {{formatnum:5947}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Krishjaanis {{formatnum:399}}]
| 2006-02-13
| 2014-09-15
|-
| 60.
| {{u|Kaamis007}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kaamis007 {{formatnum:5575}}]
| {{formatnum:104}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kaamis007 {{formatnum:122}}]
| 2017-08-15
| 2026-05-07
|-
| 61.
| {{u|Kasp2008}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kasp2008 {{formatnum:5497}}]
| {{formatnum:41}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kasp2008 {{formatnum:247}}]
| 2010-04-25
| 2026-02-20
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 62.
| {{u|Voll}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Voll {{formatnum:5302}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Voll {{formatnum:359}}]
| 2013-03-17
| 2020-11-30
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 63.
| {{u|Juristiltins}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Juristiltins {{formatnum:5249}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Juristiltins {{formatnum:325}}]
| 2006-12-07
| 2010-01-08
|-
| 64.
| {{u|Otovi}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Otovi {{formatnum:5240}}]
| {{formatnum:155}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Otovi {{formatnum:389}}]
| 2020-12-20
| 2026-05-04
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 65.
| {{u|Standfest}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Standfest {{formatnum:5030}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Standfest {{formatnum:288}}]
| 2008-05-21
| 2017-02-01
|}
&lt;!-- TABLE_END --&gt;

{{legend|#EEEEEE|Neaktīvs dalībnieks}}

== Ārējās saites ==
*[https://xtools.wmflabs.org/ec/?uselang=lv Statistika par veiktajiem labojumiem]
*[https://xtools.wmflabs.org/pages/?uselang=lv Statistika par izveidotajiem rakstiem]
*[http://stats.wikimedia.org/EN/TablesWikipediaLV.htm Kopējā statistika par Vikipēdiju latviešu valodā līdz 2019. gadam]
*[http://lv.wikiscan.org/users Kopējā statistika par Vikipēdiju latviešu valodā]

[[Kategorija:Vikipēdijas statistika]]</text>
      <sha1>s1lr4f7275gp9ni7ikuu2878903kgih</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Henrihs Vorkals</title>
    <ns>0</ns>
    <id>417044</id>
    <revision>
      <id>4465379</id>
      <parentid>4282837</parentid>
      <timestamp>2026-05-08T21:09:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4465379</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6209" sha1="5junohzcin6kiv5asy16lzxdnt08jyr" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
| platums = 
| vārds = Henrihs Vorkals
| vārds_orig = 
| attēls = Henrihs Vorkals portrait.jpg
| att_izmērs = 
| att_nosaukums = 
| dz_gads = 1946
| dz_mēnesis = 1
| dz_diena = 2
| dz_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Bērzgale|td=Latvija}}
| m_gads = 2018
| m_mēnesis = 12
| m_diena = 20
| m_vieta = 
| pilsonība = 
| tautība = latvietis
| nodarbošanās = Glezniecība, grafika, tekstilmāksla, grafiskais dizains, monētu dizains, interjera dizains, publicistika
| dzimums = V
| vecāki = 
| brāļi = 
| dzīvesbiedrs = Larisa Brauna&lt;br&gt;[[Irina Vorkale]]&lt;br&gt;Aija Valdmane
| bērni = Jānis Vorkals&lt;br&gt;Rolands Vorkals&lt;br&gt;Laura Vorkale
| paraksts = 
| kategorijas = 
| citas daļas = 
| piezīmes = 
}}

'''Henrihs Vorkals''' (dzimis 1946. gada 2. janvārī [[Rēzeknes rajons|Rēzeknes rajona]] [[Bērzgale|Bērzgalē]], miris 2018. gada 20. decembrī) bija [[Latvija]]s [[mākslinieks]], kurš darbojās 20. gadsimta otrā pusē un 21. gadsimta sākumā pārsvarā [[akvarelis|akvareļu]] [[glezniecība|glezniecībā]], kā arī [[:en:Fiber_art|tekstilmākslas]], [[grafiskais dizains|grafiskā dizaina]], [[interjera dizains|interjera dizaina]], [[monēta|monētu]] dizaina&lt;ref&gt;https://monetas.bank.lv/makslinieki/henrihs-vorkals&lt;/ref&gt; un citās jomās.
  
== Biogrāfija ==
1965. gadā beidzis [[Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola|Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas]] Dekoratoru nodaļu, studējis [[Latvijas Mākslas akadēmija|Latvijas Mākslas akadēmijas]] Tekstilmākslas nodaļā, to absolvējot 1972. gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/Henrihs-Vorkals|title=Henrihs Vorkals|website=timenote.info|access-date=2019-01-14|language=lv}}&lt;/ref&gt; Kopš 1969. gada piedalījies izstādēs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.studija.lv/?parent=1538|title=studija|website=www.studija.lv|access-date=2019-01-14|archive-date=2020-10-28|archive-url=https://web.archive.org/web/20201028121106/http://www.studija.lv/?parent=1538}}&lt;/ref&gt;

Bijis sešu Baltijas republiku akvareļglezniecības triennāļu dalībnieks (1977—1992). 

1992. gadā organizējis izstādi &quot;Baltijas ceļš&quot;, no 1994. līdz 1997. gadam vairākas akvareļu izstādes. Sarīkojis vairāk nekā desmit personālizstādes. Piedalījies grupu izstādēs [[Mongolija|Mongolijā]], [[Bulgārija|Bulgārijā]], [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], [[Spānija|Spānijā]], [[Dānija|Dānijā]], [[Austrālija|Austrālijā]], [[Vācija|Vācijā]], [[Polija|Polijā]], [[Krievija|Krievijā]] un [[Francija|Francijā]].&lt;ref name=&quot;ReferenceE&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://apollo.tvnet.lv/6490416/muziba-devies-latviesu-makslinieks-henrihs-vorkals|title=Mūžībā devies latviešu mākslinieks Henrihs Vorkals|website=Apollo|access-date=2019-01-14|date=2019-01-03|language=lv}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

Bijis [[žurnāls|žurnāla]] &quot;Arhitektūra. Celtniecība. Dizains&quot; un [[laikraksts|laikrakstu]] &quot;Literatūra un māksla&quot;, &quot;[[Neatkarīgā Rīta avīze]]&quot;, &quot;Labrīt&quot;, &quot;Jaunā Avīze&quot;, &quot;Literatūra. Māksla. Mēs&quot;, &quot;Literatūra un māksla Latvijā&quot;, &quot;Opera&quot; mākslinieciskais redaktors.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://latgalesdati.du.lv/persona/11179|title=Latgales dati|website=latgalesdati.du.lv|access-date=2019-01-14}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Vairāku grāmatu dizaina un ilustrāciju autors. Darbojies arī pie izrāžu scenogrāfijas.

Miris 2018. gada 20. decembrī.&lt;ref name=&quot;ReferenceE&quot; /&gt;

== Darbi atrodas&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; ==
* [http://www.lnmm.lv/ Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā], Rīgā
* [[Latvijas Mākslinieku savienība|Latvijas Mākslinieku savienības muzejā]], Rīgā
* [[Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs|Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā]], Rīgā
* Cēsu Vēstures un mākslas muzejā, [[Cēsis|Cēsīs]]
* Madonas novadpētniecības un mākslas muzejā, [[Madona|Madonā]]
* [[Tretjakova galerija|Valsts Tretjakova galerija]], [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]]
* [[:en:Zimmerli_Art_Museum_at_Rutgers_University|Jane Voorhees Zimmerli mākslas muzejā]], Ņūdžersijā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]
* kā arī privātās kolekcijās.

== Apbalvojumi&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Henrihs Vorkals|last=Vorkals|first=Henrihs|publisher=Rīgas Galerija|year=2009|isbn=9789984991818|url=https://www.worldcat.org/oclc/298928942|location=Rīga|date=2009|pages=178 - 183|oclc=298928942}}&lt;/ref&gt; ==
* 1978. [[Latvijas Mākslinieku savienība|Latvijas Mākslinieku savienības]] gada balva par gada labāko gobelēnu tekstilmākslas izstādē [[Rīgas Svētā Pētera baznīca|Sv. Pētera baznīcā]] Rīgā
* 1992. Diploms par labāko sniegumu akvareļglezdniecībā Vispasaules latviešu mākslinieku izstādē [[Sidneja|Sidnejā]], [[Austrālija|Austrālijā]]
* 2003. [[Latvijas Mākslinieku savienība|Latvijas Mākslinieku savienības]] Gada balva nominācijā &quot;Personālizstāde kādā no Latvijas galerijām&quot; par izstādi &quot;Dzimis Amerikā&quot; &quot;[[Rīgas galerija]]&quot;

== Nozīmīgākās personālizstādes&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; ==
* 1974. Salonā &quot;Māksla&quot;
* 1976. Republikāniskajā Zinību namā Rīgā
* Mākslas darbinieku namā [[Kauņa|Kauņā]], [[Lietuva]]
* 1978. Bauskas novadpētniecības un mākslas muzejā Bauskā
* 1980. Republikāniskajā Zinību namā Rīgā
* 1992. Galerija &quot;Kolonna&quot; Rīgā
* 1993. &quot;Rīgas galerija&quot; Rīgā
* 1994. Madonas novadpētniecības un mākslas muzejā, [[Madona|Madonā]]
* 1995. Latvijas Mākslinieku savienības galerijā (kopā ar Ati Priedīti) Rīgā
* 1995. &quot;Gleznas&quot; &quot;Rīgas galerija&quot; Rīgā
* 1999. &quot;Ne vienmēr var dabūt, ko vēlies&quot; &quot;Rīgas galerija&quot; Rīga
* 2001. &quot;Popārts ir miris&quot; (kopā ar Juri Putrāmu un Vilni Putrāmu) &quot;Rīgas galerija&quot; Rīgā
* 2003. &quot;Dzimis Amerikā&quot; &quot;Rīgas galerija&quot; Rīgā
* 2004. &quot;Veltījums&quot; Ivonnas Veihertes galerija Rīgā
* 2005. &quot;It's [[Endijs Vorhols|Andy Warhol]]&quot; &quot;Rīgas galerija&quot; Rīga

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{māksla-aizmetnis}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Vorkals, Henrihs}}
[[Kategorija:1946. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rēzeknes novadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas mākslinieki]]
[[Kategorija:Tekstilmākslinieki]]
[[Kategorija:Latvijas Mākslas akadēmijas absolventi]]</text>
      <sha1>5junohzcin6kiv5asy16lzxdnt08jyr</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ilga Šuplinska</title>
    <ns>0</ns>
    <id>417728</id>
    <revision>
      <id>4465412</id>
      <parentid>4379791</parentid>
      <timestamp>2026-05-09T00:17:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4465412</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="18283" sha1="qasvqsk4ssfliosj3bu0u62ccjxn3yt" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Ilga Šuplinska
| vārds_orģ = 
| attēls = 13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (45731519712).jpg
| att_izm = 275px
| apraksts = Ilga Šuplinska 2018. gadā
| amats = [[13. Saeima]]s deputāte
| term_sākums = {{dat|2021|6|8|N}}
| term_beigas = {{dat|2022|11|1|N}}
| prezidents = * [[Raimonds Vējonis]]
* [[Egils Levits]]
| premjers = [[Arturs Krišjānis Kariņš]]
| term_sākums2 = {{dat|2018|11|20|N}}
| term_beigas2 = {{dat|2019|1|31|N}}
| amats3 = [[Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministrs|Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministre]]
| term_sākums3 = {{Dat|2019|1|23|N}}
| term_beigas3 = {{Dat|2021|6|3|N}}
| prezidents3 = * [[Raimonds Vējonis]]
* [[Egils Levits]]
| premjers3 = [[Arturs Krišjānis Kariņš]]
| priekštecis3 = [[Kārlis Šadurskis]]
| pēctecis3 = [[Anita Muižniece]]
| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1970|4|16}}
| dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Dagda|td=Latvija}}
| dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}}
| mir_dati = 
| mir_vieta = 
| apglabāts = 
| tautība = [[Latvieši|latviete]]
| partija = [[Jaunā konservatīvā partija]] &lt;small&gt;(2018—2021)&lt;/small&gt;
| apvienība = 
| dinastija = 
| tēvs = Jānis Šuplinskis
| māte = Valentīna Šuplinska
| dzīvesb = Ingars Gusāns
| bērni = 3
| profesija = [[Pedagoģija|pedagoģe]]
| alma_mater = [[Latvijas Universitāte|Latvijas Valsts universitāte]]
| reliģija = 
| paraksts = 
| paraksts_izm = 
| piezīmes = 
}}
'''Ilga Šuplinska''' (iepriekšējā laulībā '''Ilga Muižniece''', dzimusi {{dat|1970|4|16}} [[Dagda|Dagdā]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[Literatūrzinātne|literatūrzinātniece]], [[Pedagoģija|pasniedzēja]] un [[Politiķis|politiķe]], [[13. Saeima]]s deputāte. Bijusi [[Latvijas izglītības un zinātnes ministre]]. No 2018. līdz 2021. gadam pārstāvējusi [[Jaunā konservatīvā partija|Jauno konservatīvo partiju]].

== Biogrāfija ==
Dzimusi {{dat|1970|4|16||bez}} [[Dagda|Dagdā]] grāmatvedes Valentīnas un veterinārārsta Jāņa Šuplinsku ģimenē.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.ezerzeme.lv/lv/zinas/noderigi/10177/lasitaji-raksta-zali-dzivot-neaizliegsi|title=Lasītāji raksta: Zaļi dzīvot neaizliegsi!|publisher=[[Ezerzeme (laikraksts)|Ezerzeme]]|access-date={{Dat|2021|6|3||bez}}|date={{Dat|2010|5|14||bez}}}}&lt;/ref&gt;

Skolas gaitas Ilga Šuplinska uzsāka [[Elejas vidusskola|Elejas vidusskolā]], jo tēvs tajā laikā studēja [[Latvijas Lauksaimniecības universitāte|Latvijas Lauksaimniecības universitātē]] [[Jelgava|Jelgavā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.santa.lv/raksts/privatadzive/slavenibas/izglitibas-ministre-ilga-suplinska-kad-piedzima-jaunaka-meita-man-bija-47-gadi-25765/|title=Izglītības ministre Ilga Šuplinska: «Kad piedzima jaunākā meita, man bija 47 gadi»|last=Lūse|first=Lolita|website=[[Santa (portāls)|Santa]]|access-date={{Dat|2021|6|3||bez}}|date={{Dat|2019|3|29||bez}}}}&lt;/ref&gt; Vēlāk mācījās [[Dagdas vidusskola|Dagdas vidusskolā]], kur vadīja skolas [[komjaunatne]]s pirmorganizāciju, {{Dat|1987||bez}} publicējās laikrakstā &quot;Komunisma Ausma&quot;.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/344284-izglitibas-ministre-ilga-suplinska-neatkapjas-no-vardiem-par-patriotu-noganisanu|title=Izglītības ministre Ilga Šuplinska neatkāpjas no vārdiem par patriotu nogānīšanu|last=Barkāns|first=Elmārs|website=[[Jauns.lv]]|access-date={{Dat|2021|6|3||bez}}|date={{Dat|2019|8|14||bez}}}}&lt;/ref&gt; {{Dat|1988}} iestājās [[Latvijas Universitāte|Latvijas Valsts universitātē]], kur {{Dat|1993||bez}} ieguva kvalifikāciju filoloģes un latviešu valodas un literatūras pasniedzējas amatam, {{Dat|1995||bez}} ieguva maģistra grādu, bet {{Dat|2003||bez}} [[Zinātņu doktors|doktora]] grādu filoloģijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.literatura.lv/en/person/Ilga-Suplinska/992892|title=Ilga Šuplinska|website=Literatura.lv|access-date={{Dat|2021|6|3||bez}}}}&lt;/ref&gt;

{{Dat|1993||bez}} uzsāka darbu Rēzeknes Augstskolā (tagad — [[Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija]]) kā Baltu filoloģijas katedras asistente, vēlāk kļūstot par augstskolas Humanitāro un juridisko zinātņu fakultātes dekāna pienākumu izpildītāju un galveno sabiedrisko attiecību speciālisti. Divas reizes bija arī augstskolas Humanitāro zinātņu katedras vadītāja, kā arī vienu reizi vadīja tās Filoloģijas katedru.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://latgalesdati.du.lv/persona/5002|title=Ilga Šuplinska|website=Latgales dati|accessdate={{dat|2019|1|21||bez}}|archive-date={{dat|2017|04|30||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20170430042326/http://latgalesdati.du.lv/persona/5002}}&lt;/ref&gt;
No {{Dat|2012|||Ģ|bez}} līdz {{Dat|2016|||D|bez}} bija augstskolas zinātņu prorektore, bet no {{Dat|2014|||Ģ|bez}} profesore akadēmijas Izglītības, valodu un dizaina fakultātē.&lt;ref name=&quot;e-klase&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.e-klase.lv/aktualitates/zinas/izglitibas-un-zinatnes-ministres-ilgas-suplinskas-biografija?id=17015|title=Izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas biogrāfija|website=[[e-klase]]|access-date={{dat|2021|6|3||bez}}|date={{dat|2021|6|3||bez}}}}&lt;/ref&gt; Laikā, kad Šuplinska pildīja ministres pienākumus, viņa turpināja strādāt par akadēmijas vadošo pētnieci un profesori, kā arī turpināja strādāt Latgaliešu kultūras biedrībā, pildīja viceprezidentes pienākumus [[UNESCO]] Latvijas Nacionālajā komisijā un padomes locekles pienākumus [[Sabiedrības integrācijas fonds|Sabiedrības integrācijas fondā]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7262458/suplinska-atstas-jkp-ja-partija-vinu-atsauks-no-ministres-amata|title=Šuplinska atstās JKP, ja partija viņu atsauks no ministres amata|publisher=[[tvnet.lv]]|access-date={{dat|2021|6|3||bez}}|date={{dat|2021|6|2||bez}}}}&lt;/ref&gt;

Latgaliešu kultūras gada balvas &quot;[[Boņuks]]&quot; pasniegšanās ceremonijā [[Boņuks 2008|2008. gadā]] atzīta par gada cilvēku,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://bonuks.lv/exhibitor/ilga-suplinska-2/|title=ILGA ŠUPLINSKA|website=Boņuks|access-date={{Dat|2021|6|3||bez}}|archive-date={{dat|2021|06|03||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210603092533/https://bonuks.lv/exhibitor/ilga-suplinska-2/}}&lt;/ref&gt; bet [[Boņuks 2016|2016]]. gadā — par gada cilvēku kultūrā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://bonuks.lv/exhibitor/ilga-suplinska/|title=ILGA ŠUPLINSKA|website=Boņuks|access-date={{Dat|2021|6|3||bez}}|archive-date={{dat|2021|06|03||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210603092531/https://bonuks.lv/exhibitor/ilga-suplinska/}}&lt;/ref&gt; Šuplinska ir arī Latgaliešu kultūras biedrības valdes priekšsēdētāja.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sv2018.cvk.lv/pub/Candidates/Candidate?id=Ft7KBGrqbZOk8gfrAIrCrw%3D%3D|title=Ilga Šuplinska|publisher=[[CVK]]|website=cvk.lv|accessdate={{dat|2019|1|21||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Politiskā darbība ===
{{Dat|2013||bez}} Šuplinska piedalījās [[2013. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2013. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]], pārstāvot apvienoto [[Latgales partija]]s, [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālās apvienības &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;]], [[Reformu partija (Latvija)|Reformu partijas]], [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] un [[Latvijas Zemnieku savienība]]s sarakstu, taču domē netika ievēlēta.&lt;ref name=&quot;e-klase&quot;/&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.pv2013.cvk.lv/ResNovPartMemb-147.html|title=LATGALES PARTIJA, Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;-&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;, &quot;Reformu partija&quot;, Latvijas Zaļā partija, &quot;Centriskā partija LATVIJAS ZEMNIEKU SAVIENĪBA&quot;|publisher=[[CVK]]|website=cvk.lv|accessdate={{dat|2021|6|3||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/delfi-tv-ar-jani-domburu/raksti/politike-kura-negribeja-but-politike-potenciala-izglitibas-ministre?id=50733723|title=Politiķe, kura negribēja būt politiķe — potenciālā izglītības ministre|publisher=[[Delfi (portāls)|DELFI]]|accessdate={{dat|2019|1|21||bez}}|date={{dat|2019|1|11||bez}}}}&lt;/ref&gt;

[[Jaunā konservatīvā partija|Jaunās konservatīvās partijas]] līderu [[Jānis Bordāns|Jāņa Bordāna]] un [[Juris Jurašs|Jura Juraša]] aicināta,&lt;ref name=&quot;izstājas&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/suplinska-izstajas-no-jaunas-konservativas-partijas.a407262/|title=Šuplinska izstājas no Jaunās konservatīvās partijas|last=Anstrate|first=Vita|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs|LSM]]|website=[[Lsm.lv]]|access-date={{dat|2021|6|3||bez}}|date={{dat|2021|6|2||bez}}}}&lt;/ref&gt; no partijas saraksta [[Latgale]]s vēlēšanu apgabalā kandidēja [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas velēšanās]], esot arī partijas [[Latvijas izglītības un zinātnes ministre|izglītības un zinātnes ministres]] amata kandidātei, un tika ievēlēta [[13. Saeima|13. Saeimā]]. {{dat|2018|11|6||bez}} kļuva par Saeimas deputāti Jaunās konservatīvās partijas frakcijā, {{dat||11|20||bez}} sāka darbu Izglītības, kultūras un zinātnes un Ilgtspējīgas attīstības komisijās. {{dat|2019|1|31||bez}} nolika Saeimas deputātes mandātu

==== Izglītības un zinātnes ministre ====
{{dat|2019|1|23||bez}} Ilga Šuplinska kļuva par [[Latvijas izglītības un zinātnes ministre|Latvijas izglītības un zinātnes ministri]] [[Kariņa Ministru kabinets|Krišjāņa Kariņa Ministru kabinetā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mk.gov.lv/lv/aktualitates/darbu-sak-krisjana-karina-valdiba|title=Darbu sāk Krišjāņa Kariņa valdība|publisher=[[Latvijas Republikas Ministru kabinets]]|website=mk.gov.lv|access-date={{dat|2019|1|25||bez}}|date={{dat|2019|1|23||bez}}}}&lt;/ref&gt;

Šuplinskas vadībā ministrijas nozīmīgākais darbs bija augstskolu reforma, kuru gan augstākās izglītības iestādes kritizē un par kuru Saeima vēl nav nobalsojusi.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/strauji-uz-prieksu-virzas-augstskolu-reforma-izglitibas-iestades-ar-to-isti-nav-miera.a407149/|title=Strauji uz priekšu virzās augstskolu reforma; izglītības iestādes ar to īsti nav mierā|last=Dēvica|first=Paula|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs|LSM]]|website=[[Lsm.lv]]|access-date={{dat|2021|6|3||bez}}|date={{dat|2021|6|2||bez}}}}&lt;/ref&gt; Visskaļākais ministres skandāls bija viņas neveiksmīgais mēģinājums no amata atbrīvot [[Latvijas Universitāte]]s rektoru [[Indriķis Muižnieks|Indriķi Muižnieku]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/suplinska-tiesai-bija-parak-saura-izpratne-par-lu-rektora-velesanam.a334663/|title=Šuplinska: Tiesai bija pārāk šaura izpratne par LU rektora vēlēšanām|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs|LSM]]|website=[[Lsm.lv]]|access-date={{dat|2021|6|3||bez}}|date={{dat|2019|10|10||bez}}}}&lt;/ref&gt;

Pēc neoficiālu ziņu parādīšanās par to, ka kopā ar [[KPV LV]] valdības ministru nomaiņu Jaunā konservatīvā partija plāno arī izglītības un zinātnes ministres amatā vairs neatbalstīt Šuplinsku, kura tika uzskatīta par visnepopulārāko ministri valdībā,&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ltv-kpv-lv-ministru-vieta-izskata-golubevas-eglisa-un-vitenberga-kandidaturas.a407116/|title=LTV: «KPV LV» ministru vietā izskata Golubevas, Eglīša un Vitenberga kandidatūras|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs|LSM]]|website=[[Lsm.lv]]|access-date={{dat|2021|6|3||bez}}|date={{dat|2021|6|1||bez}}}}&lt;/ref&gt; partija kopā ar pārējiem koalīcijas partneriem {{dat|2021|6|2||bez}} apstiprināja, ka viņa tiks no ministres amata atbrīvota.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/premjers-koalicija-bus-cetras-partijas--bez-kpv-lv-bus-ari-jauna-izglitibas-ministre.a407197/|title=Premjers: Koalīcijā būs četras partijas – bez «KPV LV»; būs arī jauna izglītības ministre|last1=Līcīte|first1=Madara|last2=Klūga|first2=Māris|last3=Anstrate|first3=Vita|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs|LSM]]|website=[[Lsm.lv]]|access-date={{dat|2021|6|3||bez}}|date={{dat|2021|6|2||bez}}}}&lt;/ref&gt; Jau pirms oficiālā atbrīvošanas paziņojuma Šuplinska bija izteikusies, ka, ja Jaunā konservatīvā partija viņu vairs ministres amatā neatbalstīs, viņa no partijas izstāsies,&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ja-suplinsku-atcels-no-ministres-amata-vina-atstas-jkp.a407205/|title=Ja Šuplinsku atcels no ministres amata, viņa atstās JKP|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs|LSM]]|website=[[Lsm.lv]]|access-date={{dat|2021|6|3||bez}}|date={{dat|2021|6|2||bez}}}}&lt;/ref&gt; un uzreiz pēc paziņojuma viņa arī uzrakstīja iesniegumu par partijas pamešanu.&lt;ref name=&quot;izstājas&quot;/&gt; Pēc tam viņas vietā ministres amatā {{dat||6|3||bez}} stājās [[Anita Muižniece]],&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeima-apstiprina-cetrus-jaunus-ministrus-karina-valdiba.a407350/?utm_source=push&amp;utm_campaign=news&amp;utm_medium=chrome|title=Saeima apstiprina četrus jaunus ministrus Kariņa valdībā|last=Līcīte|first=Madara|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs|LSM]]|website=[[Lsm.lv]]|access-date={{dat|2021|6|3||bez}}|date={{dat|2021|6|3||bez}}}}&lt;/ref&gt; kamēr Šuplinska atgriezās 13. Saeimā, atgūstot iepriekš uz laiku nolikto deputāta mandātu un kļūstot par ārpusfrakciju deputāti.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/suplinska-pamet-jkp.d?id=53260177|title=Šuplinska pamet JKP|publisher=[[Delfi (portāls)|DELFI]]|access-date={{dat|2021|6|3||bez}}|date={{dat|2021|6|2||bez}}}}&lt;/ref&gt; Šuplinska nekandidēja [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] un aizgāja no aktīvās politikas.

=== Pēc aiziešanas no politikas ===
Pēc aiziešanas no politikas Šuplinska 2022. gadā iestājās [[Latvijas Republikas Zemessardze|Zemessardzes]] 32. kājnieku bataljonā, kur arī strādā par komunikācijas speciālisti, un sadarbībā ar Latgaliešu kultūras biedrību vada dažādus izglītojošus pasākumus, kas veltīti cīņai ar dezinformāciju pierobežā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/898102/versijas/120050469/ilga-suplinska-turet-robezu|title=Ilga Šuplinska: Turēt robežu|last=zemessardze|first=Ilga Šuplinska, vecākā|website=Delfi|access-date=2025-12-16|date=2024-11-15|language=lv}}&lt;/ref&gt; Papildus tam, Šuplinska ir nepilnas slodzes pētniece [[Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija|Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/izklaide/647920-bijuso-ministri-ilgu-suplinsku-zemessardze-parvertusi-lidz-nepazisanai|title=Bijušo ministri Ilgu Šuplinsku Zemessardze pārvērtusi līdz nepazīšanai|website=Jauns.lv|access-date=2025-12-17|date=2025-04-11|language=lv}}&lt;/ref&gt; 2023. gada aprīlī Šuplinska kandidēja [[Daugavpils Universitāte|Daugavpils Universitātes]] rektora vēlēšanās, bet zaudēja [[Arvīds Barševskis|Arvīdam Barševskim]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/55430374/daugavpils-universitates-rektora-amata-atgriezas-barsevskis|title=Daugavpils Universitātes rektora amatā atgriežas Barševskis|website=Delfi|access-date=2025-12-17|date=2023-04-14|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/55431402/suplinska-plano-ar-juristiem-vertet-daugavpils-universitates-rektora-velesanu-atbilstibu-likumam|title=Šuplinska plāno ar juristiem vērtēt Daugavpils Universitātes rektora vēlēšanu atbilstību likumam|website=Delfi|access-date=2025-12-17|date=2023-04-14|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== Personīgā dzīve ===
Precējusies ar mūziķi un filologu Ingaru Gusānu, kurš pazīstams arī ar skatuves vārdu [[Sovvaļnīks]].&lt;ref name=&quot;Rēzekne&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://tautaruna.nra.lv/slavenibas/273386-jauna-izglitibas-ministre-joprojam-dzivo-rezekne-un-audzina-3-bernus/|title=Jaunā izglītības ministre joprojām dzīvo Rēzeknē un audzina 3 bērnus|website=#TautaRunā|access-date={{Dat|2021|6|3||bez}}|date={{Dat|2019|2|20||bez}}}}&lt;/ref&gt; Ģimenē ir dēls un divas meitas, no kurām viena ir no iepriekšējām laulībām.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.apollo.lv/6527352/ministre-ilga-suplinska-par-attiecibam-man-tada-karma-pie-manis-pievelkas-trakie-un-alkoholiki|title=Ministre Ilga Šuplinska par attiecībām: Man tāda karma - pie manis pievelkas trakie un alkoholiķi|website=[[Jauns.lv]]|access-date={{Dat|2021|6|3||bez}}|date={{Dat|2019|2|21||bez}}}}&lt;/ref&gt; Lai gan ministres amata pildīšanās sākumā viņa dzīvoja [[Rēzekne|Rēzeknē]] un pēc aiziešanas amata – [[Rīga|Rīgā]], pēc aiziešanas no politikas viņa dzīvo [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novada]] [[Rogovka|Rogovkā]].&lt;ref name=&quot;Rēzekne&quot;/&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/izklaide/434369-meita-ar-mati-riga-dels-pie-teva-rezekne-ministres-suplinskas-un-rokera-sovvalnika-parsteidzosa-gimenes-dzive|title=Meita ar māti Rīgā, dēls pie tēva Rēzeknē - ministres Šuplinskas un rokera Sovvaļnīka pārsteidzošā ģimenes dzīve|last=Mengiša|first=Inta|website=[[Jauns.lv]]|access-date={{Dat|2021|6|3||bez}}|date={{Dat|2021|3|22||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/898102/versijas/120050469/ilga-suplinska-turet-robezu|title=Ilga Šuplinska: Turēt robežu|last=zemessardze|first=Ilga Šuplinska, vecākā|website=Delfi|access-date=2025-12-16|date=2024-11-15|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces|colwidth=40em}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}

{{kastes sākums}}
{{s-amati}}
{{Amatu secība | pirms = [[Kārlis Šadurskis]] | virsraksts = [[Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministre]] | periods = {{dat|2019|1|23|N}} — {{dat|2021|6|3|N}} | pēc = [[Anita Muižniece]] }}
{{kastes beigas}}

{{13. Saeima}}
{{Kariņa Ministru kabinets}}

{{DEFAULTSORT:Šuplinska, Ilga}}
[[Kategorija:1970. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Dagdā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas izglītības un zinātnes ministri]]
[[Kategorija:13. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Latvijas pedagogi]]
[[Kategorija:Latvijas literatūrzinātnieki]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]]</text>
      <sha1>qasvqsk4ssfliosj3bu0u62ccjxn3yt</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jans Oblaks</title>
    <ns>0</ns>
    <id>422850</id>
    <revision>
      <id>4465467</id>
      <parentid>4461350</parentid>
      <timestamp>2026-05-09T05:23:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4465467</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="55926" sha1="94yn09dmfygk4rlegjkbzcxn2yv1tow" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| name = 
| playername = Jans Oblaks
| image = Jan Oblak 2019.jpg
| caption = Oblaks 2019. gadā
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1993|1|7}}
| birth_place = 
| countryofbirth = {{vieta|Slovēnija|Škofja Loka}}
| height = 188
| position = [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]]
| currentclub = {{flaga|Spānija}} [[Madrides &quot;Atletico&quot;]]
| clubnumber = 13
| clubs1 = {{flaga|Slovēnija}} [[NK Olimpija Ljubljana|Olimpija Ljubljana]]
| pcupdate = {{dat|2024|04|23|SK|bez}}
| years1 = 2009–2010
| caps1 = 34
| goals1 = 0
| clubs2 = {{flaga|Portugāle}} [[Lisabonas &quot;Benfica&quot;|Benfica]]
| years2 = 2010–2014
| caps2 = 16
| goals2 = 0
| clubs3 = {{īre}} {{flaga|Portugāle}} [[S.C. Beira-Mar|Beira-Mar]]
| years3 = 2010
| caps3 = 0
| goals3 = 0
| clubs4 = {{īre}} {{flaga|Portugāle}} [[S.C. Olhanense|Olhanense]]
| years4 = 2011
| caps4 = 0
| goals4 = 0
| clubs5 = {{īre}} {{flaga|Portugāle}} [[UD Leiria]]
| years5 = 2011–2012
| caps5 = 16
| goals5 = 0
| clubs6 = {{īre}} {{flaga|Portugāle}} [[Rio Ave FC]]
| years6 = 2012–2013
| caps6 = 28
| goals6 = 0
| clubs7 = {{flaga|Portugāle}} [[S.L. Benfica B|Benfica B]]
| years7 = 2013
| caps7 = 2
| goals7 = 0
| nationalteam1 = {{flaga|Slovēnija}} Slovēnija U15
| ntupdate = {{dat|2024|04|23|SK|bez}}
| nationalyears1 = 2008
| nationalcaps1 = 1
| nationalgoals1 = 0
| nationalteam2 = {{flaga|Slovēnija}} Slovēnija U16
| nationalyears2 = 2009
| nationalcaps2 = 2
| nationalgoals2 = 0
| nationalteam3 = {{flaga|Slovēnija}} Slovēnija U20
| nationalyears3 = 2010–2012
| nationalcaps3 = 4
| nationalgoals3 = 0
| nationalteam4 = {{flaga|Slovēnija}} Slovēnija U21
| nationalyears4 = 2009–2013
| nationalcaps4 = 18
| nationalgoals4 = 0
| nationalteam5 = {{fb|Slovēnija}}
| nationalyears5 = 2012–
| nationalcaps5 = 64
| nationalgoals5 = 0
| youthclubs1 = {{flaga|Slovēnija}} Ločan
| youthyears1 = 1998–2003
| youthclubs2 = {{flaga|Slovēnija}} [[NK Olimpija Ljubljana (1945–2005)|Olimpija]]
| youthyears2 = 2003–2005
| youthclubs3 = {{flaga|Slovēnija}} [[NK Olimpija Ljubljana|Olimpija Ljubljana]]
| youthyears3 = 2005–2009
| clubs8 = {{flaga|Spānija}} [[Madrides &quot;Atletico&quot;]]
| years8 = 2014–
| caps8 = 327
| goals8 = 0
}}'''Jans Oblaks''' ({{Val|sl|Jan Oblak}}; dzimis {{Dat|1993|1|7}}) ir [[Slovēņi|slovēņu]] [[futbolists]], spēlē [[Vārtsargs (futbols)|vārtsarga]] pozīcijā, pārstāv [[Slovēnijas futbola izlase|Slovēnijas futbola izlasi]], kurā ir arī kapteinis. Kopš 2014. gada Oblaks pārstāv [[La Liga]] klubu [[Madrides &quot;Atletico&quot;]]. Viņš tiek uzskatīts par vienu no labākajiem vārtsargiem pasaulē.&lt;ref&gt;Includes [[Portugāles kauss futbolā]], [[Spānijas Karaļa kauss]]&lt;/ref&gt;

Oblaks 17 gadu vecumā parakstīja līgumu ar Portugāles klubu [[Lisabonas &quot;Benfica&quot;|Benfica]] un bija daļa no komandas, kas 2013.–2014. gada sezonā izcīnīja trīs titulus valsts mērogā. 2014. gadā viņš pārcēlās uz Madrides &quot;Atlético&quot; par summu 16 miljonu eiro apmērā, kļūstot par tobrīd dārgāko &quot;La Liga&quot; vārtsargu. [[2015.—2016. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2015.–2016. gadā]] viņš ieguva [[Rikardo Samoras trofeja|Rikardo Samoras trofeju]] kā labākais vārtsargs, ielaižot visu laiku mazāko vārtu skaitu – 18 vārtus. Nākamajās trīs sezonās viņš šo balvu ieguva vēlreiz, bet 2021. gadā – piekto reizi. Oblaks tika nominēts arī [[2017. gada Zelta bumba|2017.]] un [[2018. gada Zelta bumba|2018. gada]] [[Zelta bumba]]s balvām, pateicoties stabilajam sniegumam savā klubā.&lt;ref&gt;Includes [[Taça da Liga]]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.theguardian.com/football/live/2018/dec/03/ballon-dor-2018-modric-messi-ronaldo-award-live|title=Ballon d'Or 2018: Luka Modric and Ada Hegerberg win awards – as it happened|work=the Guardian|access-date=2024-04-22|date=2018-12-03|last=Steinberg|first=Jacob|issn=0261-3077|language=en}}&lt;/ref&gt;

Ar vairāk nekā 400 spēlēm Madrides &quot;Atlético&quot; sastāvā Oblaks kopā ar klubu ir izcīnījis četras trofejas, tostarp [[2020.—2021. gada La Liga sezona|2020.–2021. gada La Liga]].

Oblaks Slovēnijas izlasē debitēja 2012. gadā, un septiņas reizes tika atzīts par Slovēnijas gada labāko futbolistu. Viņš ir bijis arī Slovēnijas nacionālo jaunatnes izlašu dalībnieks, sākot no U-15, līdz [[Slovēnijas U-21 futbola izlase|U-21]], izlasēs.

== Klubu karjera ==

=== Olimpija ===
{{quote box
| quote = &quot;[[Roberts Volks]] vienlaikus bija vārtsargs un vārtsargu treneris. Viņam bija jaunais Jans Oblaks un arī [[Damirs Botonjičs]], kurš pēc brāļa nāves vēlējās atgriezties futbolā. Kādu dienu Volks pamanīja, ka Oblaka milzīgais talants ir pāraudzis visus. Viņš teica, ka &quot;šis bērns ir labāks par mani&quot; un atdeva savu vietu komandā 16 gadīgajam jaunietim. Mēs bijām mazliet apjukuši, nemaz nerunājot par Oblaka tēvu, kurš nespēja noticēt, ka kopā ar pamatsastāvu aizvedām viņa dēlu uz treniņnometni. Mēs ātri sapratām, ka Volks nav kļūdījies.&quot;
| source = —Bijušais [[Olimpija Ljubljana]] treneris [[Janezs Pate]] par Jana Oblaka pirmsākumiem&lt;ref name=&quot;vecer19052018oblak&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|title= S &quot;ta mali je boljši od mene&quot; se je začelo |trans-title= It all began with &quot;this kid is better than me&quot;|url=https://www.vecer.com/s-ta-mali-je-boljsi-od-mene-se-je-zacelo-6474456|publisher=[[Večer (Slovenia)|Večer]]|author=Borut Planinšič ml.|language=sl|date=19 May 2018|access-date=21 May 2018}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;rtvslo20052018oblak&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title= Jani Pate... o Janu Oblaku |trans-title= Jani Pate... about Jan Oblak |url= http://www.rtvslo.si/sport/citat-za-prebrat/jani-pate/455448|publisher=[[RTV Slovenija]]|language=sl|date=20 May 2018|access-date=21 May 2018}}&lt;/ref&gt;
| align = left
| width = 33%
}}Oblaks dzimis [[Augškarniola]]s pilsētā [[Škofja Loka|Škofja Lokā]], piecu gadu vecumā sāka spēlēt futbolu savas dzimtās pilsētas klubā &quot;Ločan&quot;. Desmit gadu vecumā viņš pārcēlās uz [[NK Olimpija Ljubljana (1945–2005)|Olimpija]] jaunatnes akadēmiju,&lt;ref&gt;Appearance(s) in [[UEFA Super Cup]]&lt;/ref&gt; kur palika līdz 2004.–2005. gada sezonas beigām, kad klubs tika likvidēts. Pēc tam viņš pārcēlās uz jaundibināto [[NK Bežigrad|Bežigrad]], kas pēc vairākām nosaukuma maiņām 2008. gadā kļuva par [[NK Olimpija Ljubljana|Olimpija Ljubljana]]. Nākamajā gadā Oblaks noraidīja līgumu ar Itālijas klubu [[Empoli FC|Empoli]], par labu pārbaudīties [[Fulham FC|Fulham]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tribalfootball.com/fulham-move-olimpic-ljubljana-goalkeeper-jan-oblak-257494|title=Fulham move for Olimpic Ljubljana goalkeeper Jan Oblak {{!}} Premiership News {{!}} tribalfootball.com|website=web.archive.org|access-date=2024-04-23|date=2009-09-02|archive-date=2009-09-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20090902034333/http://www.tribalfootball.com/fulham-move-olimpic-ljubljana-goalkeeper-jan-oblak-257494}}&lt;/ref&gt; bet, galu galā, viņš nepameta klubu, pagarinot līgumu līdz 2011. gadam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skysports.com/football/news/11661/5459366/slovenian-shuns-cottagers|title=Slovenian shuns Cottagers|website=Sky Sports|access-date=2024-04-23|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tribalfootball.com/jan-oblak-rejects-fulham-after-trials-260041|title=Jan Oblak rejects Fulham after trials {{!}} Premiership News {{!}} tribalfootball.com|website=web.archive.org|access-date=2024-04-23|date=2009-09-02|archive-date=2009-09-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20090902034334/http://www.tribalfootball.com/jan-oblak-rejects-fulham-after-trials-260041}}&lt;/ref&gt; 2009. gada 17. maijā 16 gadus vecais Oblaks debitēja &quot;Olimpija Ljubljana&quot; komandā profesionālā līmenī, 2008.–2009. gada Slovēnijas Otrajā līgā, ar 7:2 uzvarot [[ND Mura 05|Mura 05]].&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nzs.si//tekmovanja/Default.asp?action=tekma&amp;id_tekme=16841|title=Olimpija Ljubljana 7–2 Mura 05|website=www.nzs.si|access-date=2024-04-23|language=slovēņu}}&lt;/ref&gt; &quot;Olimpija Ljubljana&quot; tika paaugstināšana uz [[Slovēnijas futbola Pirmā līga|PrvaLiga]], 2009.–2010. gada sezonā, kā līgas uzvarētāja. Nākamajā sezonā Oblaks bija komandas pamatvārtsargs, izlaižot tikai trīs līgas spēles, kad klubs līgas tabulā ieņēma ceturto vietu.

=== Benfica ===
2010. gada 14. jūnijā Oblaks parakstīja līgumu ar Portugāles klubu [[Lisabonas &quot;Benfica&quot;|Benfica]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.24ur.com/sport/nogomet/jan-oblak-tudi-uradno-v-benfici.html|title=Jan Oblak tudi uradno v Benfici {{!}} 24ur.com|website=www.24ur.com|access-date=2024-04-23|language=sl}}&lt;/ref&gt; kurš 2010. gada augustā viņu izīrēja citam [[Portugāles futbola Premjerlīga|augstākā līmeņa]] klubam [[SC Beira-Mar|Beira-Mar]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.record.pt/futebol/futebol-nacional/liga-betclic/benfica/detalhe/jan-oblak-emprestado-ao-beira-mar-460152|title=Jan Oblak emprestado ao Beira-Mar|website=www.record.pt|access-date=2024-04-23|language=pt-PT}}&lt;/ref&gt; Pēc tam, 2011. gada janvārī, viņš pievienojās [[SC Olhanense|Olhanense]] komandai, īrē, līdz [[2010.–2011. gada Portugāles futbola Premjerlīgas sezona|2010.–2011. gada sezonas]] beigām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.record.pt/futebol/futebol-nacional/2--liga/olhanense/detalhe/oblak-e-tiero-apresentados-681840.html|title=Oblak e Tiero apresentados - Olhanense - Jornal Record|website=web.archive.org|access-date=2024-04-23|date=2017-04-27|archive-date=2017-04-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20170427192455/http://www.record.pt/futebol/futebol-nacional/2--liga/olhanense/detalhe/oblak-e-tiero-apresentados-681840.html}}&lt;/ref&gt;

[[2011.–2012. gada Portugāles futbola Premjerlīgas sezona|2011.–2012. gada sezonā]] &quot;Benfica&quot; izīrēja Oblaku citai Portugāles komandai [[UD Leiria|União de Leiria]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.record.xl.pt/Futebol/Nacional/1a_liga/uniao_leiria/interior.aspx?content_id=736781|title=:.: Cajuda: «Oblak tem excelentes capacidades» - U. Leiria - Jornal Record :.:|website=web.archive.org|access-date=2024-04-23|date=2012-04-12|archive-date=2012-04-12|archive-url=https://web.archive.org/web/20120412122321/http://www.record.xl.pt/Futebol/Nacional/1a_liga/uniao_leiria/interior.aspx?content_id=736781}}&lt;/ref&gt; Viņš debitēja līgā 2012. gada 15. janvārī, izbraukumā, spēlējot neizšķirti, 2:2, pret [[CD Nacional|Nacional]]. 2012. gada 29. aprīlī, pēc tam, kad lielākā daļa &quot;Leiria&quot; komandas lauza savus līgumus, sakarā ar finansiālām grūtībām klubā, Oblaks bija viens no astoņiem spēlētājiem, kurš piedalījās līgas mačā, savā laukumā, ar 4:0 zaudējot [[CD Feirense|Feirense]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jn.pt/desporto/uniao-de-leiria-perdeu-apenas-por-4-0-com-o-feirense-2447819.html/|title=União de Leiria perdeu &quot;apenas&quot; por 4-0 com o Feirense|website=Jornal de Notícias|access-date=2024-04-23|language=pt}}&lt;/ref&gt;

2013. gada jūlijā Oblaks nepiedalījās pirmssezonas treniņā, apgalvojot, ka viņam nav līguma ar &quot;Benfica&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.futebol365.pt/noticias/artigo.asp?ID=89135%23.UhvjOH-k4t0|title=Oblak ainda não se apresentou|website=Futebol 365|access-date=2024. gada 23. aprīlī|language=portugāļu|archive-date=2013. gada 26. Augustsss|archive-url=https://archive.today/20130826232718/http://www.futebol365.pt/noticias/artigo.asp?ID=89135%23.UhvjOH-k4t0}}&lt;/ref&gt; Nākamā mēneša beigās viņš pagarināja līgumu līdz 2018. gadam, raksturojot situāciju kā &quot;pārpratumu&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.slbenfica.pt/noticias/detalhedenoticia/tabid/2788/ArticleId/31279/language/pt-PT/Jan-Oblak-foi-reintegrado-O-Benfica-e-o-meu-Clube-e-estou-feliz.aspx|title=Jan Oblak foi reintegrado: “O Benfica é o meu Clube e estou feliz”|website=web.archive.org|access-date=2024-04-23|date=2015-03-21|archive-date=2015-03-21|archive-url=https://web.archive.org/web/20150321215932/http://www.slbenfica.pt/noticias/detalhedenoticia/tabid/2788/ArticleId/31279/language/pt-PT/Jan-Oblak-foi-reintegrado-O-Benfica-e-o-meu-Clube-e-estou-feliz.aspx}}&lt;/ref&gt;

Pēc tam, kad ilggadējais vārtsargs [[Arturs Moraešs]] 2013.–2014. gada kampaņas vidū pieļāva virkni kļūdu, &quot;Benfica&quot; galvenais treneris [[Žorže Žezušs]] nomainīja viņu pret Oblaku, un pēdējais aizvadīja vairākas [[Sausā spēle|''sausās spēles'']] savos pirmajos startos, jo īpaši, ar 2:0 savās mājās uzvarot [[FC Porto|Porto]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.record.xl.pt/Futebol/Nacional/1a_liga/Benfica/interior_premium.aspx?content_id=862557|title=:.: Oblak fecha a porta da baliza ao dragão - Benfica - Jornal Record :.:|website=web.archive.org|access-date=2024-04-23|date=2014-01-14|archive-date=2014-01-14|archive-url=https://web.archive.org/web/20140114171852/http://www.record.xl.pt/Futebol/Nacional/1a_liga/Benfica/interior_premium.aspx?content_id=862557}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.record.xl.pt/Futebol/Nacional/1a_liga/Benfica/interior_premium.aspx?content_id=863812|title=:.: Oblak morde os calcanhares ao melhor Artur - Benfica - Jornal Record :.:|website=web.archive.org|access-date=2024-04-23|date=2014-01-21|archive-date=2014-01-21|archive-url=https://web.archive.org/web/20140121232022/http://www.record.xl.pt/Futebol/Nacional/1a_liga/Benfica/interior_premium.aspx?content_id=863812}}&lt;/ref&gt; un [[2013.–2014. gada UEFA Eiropas līgas sezona|UEFA Eiropas līgas]] pusfinālā, spēlējot neizšķirti, 0:0, pret [[Turīnas &quot;Juventus&quot;|Juventus]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/27226534|title=Juventus 0-0 Benfica (agg 1-2)|work=BBC Sport|access-date=2024-04-23|language=en}}&lt;/ref&gt; Galu galā, viņš 2014. gada 6. jūlijā ieguva līgas gada labākā vārtsarga balvu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.zerozero.pt/noticias/premios-da-liga-veja-quem-sao-os-vencedores/139972|title=Prémios da Liga: Veja quem são os vencedores :: zerozero.pt|website=www.zerozero.pt|access-date=2024-04-23|language=pt|archive-date=2024-04-23|archive-url=https://web.archive.org/web/20240423120846/https://www.zerozero.pt/noticias/premios-da-liga-veja-quem-sao-os-vencedores/139972}}&lt;/ref&gt;

=== Madrides &quot;Atletico&quot; ===
[[Attēls:Copa del Rey - Atlético Madrid (16139528600).jpg|thumb|Oblaks pirms spēles ar [[Madrides &quot;Atletico&quot;|Madrides &quot;Atlético&quot;]], 2015. gadā]]
2014. gada 16. jūlijā [[Madrides &quot;Atletico&quot;|Madrides &quot;Atlético&quot;]] paziņoja, ka ir panākusi vienošanos ar &quot;Benfica&quot; par Oblaka pāreju, gaidot medicīnisko pārbaudi.&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://en.clubatleticodemadrid.com/noticias/atletico-and-benfica-reach-an-agreement-for-the-transfer-of-oblak|title=Club Atlético de Madrid · Web oficial - Atlético and Benfica reach an agreement for the transfer of Oblak|website=web.archive.org|access-date=2024-04-23|date=2015-09-01|archive-date=2015-09-01|archive-url=https://web.archive.org/web/20150901222953/http://en.clubatleticodemadrid.com/noticias/atletico-and-benfica-reach-an-agreement-for-the-transfer-of-oblak}}&lt;/ref&gt; &quot;Atlético&quot; par slovēņu spēlētāju samaksāja 16 miljonus eiro,&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/28334200|title=Atletico to sign £12m goalkeeper Oblak|work=BBC Sport|access-date=2024-04-23|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://web3.cmvm.pt/sdi2004/emitentes/docs/FR51324.pdf|title=Comunicado|website=web.archive.org|access-date=2024-04-23|archive-date=2014-07-24|archive-url=https://web.archive.org/web/20140724225939/http://web3.cmvm.pt/sdi2004/emitentes/docs/FR51324.pdf}}&lt;/ref&gt; padarot viņu par dārgāko vārtsargu [[La Liga]] vēsturē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.marca.com/2014/07/16/futbol/equipos/atletico/1405546409.html|title=El Atleti ficha al portero más caro de la historia de la Liga|last=MARCA.com|website=MARCA.com|access-date=2024-04-23|date=2014-07-16|language=es}}&lt;/ref&gt; Oblaks uz Madridi pārcēlās, noslēdzot sešu gadu līgumu, aizstājot [[Tibo Kurtuā]], kurš pēc īres termiņa beigām atgriezās, lai spēlētu savā pamatklubā [[Chelsea F.C.|Chelsea]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/27857265|title=Chelsea return for Courtois - Mourinho|work=BBC Sport|access-date=2024-04-23|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://bleacherreport.com/articles/2131527-atletico-madrid-sign-goalkeeper-jan-oblak-from-porto|title=Atletico Madrid Sign Goalkeeper Jan Oblak from Benfica|last=Newman|first=Liam|website=Bleacher Report|access-date=2024-04-23|language=en}}&lt;/ref&gt; Savas prezentācijas laikā, 2014. gada 22. jūlijā, Oblaks sacīja: &quot;Es nenāku nevienu aizstāt. Es nāku kā cits spēlētājs. Esmu šeit kopā ar pārējiem spēlētājiem un vārtsargiem. Darīšu visu, kas ir manos spēkos, lai aizstāvētu šo kreklu un sasniegtu lieliskus rezultātus šajā sezonā. Darīšu visu, kas ir manās rokās, lai palīdzētu komandai.&quot;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://en.clubatleticodemadrid.com/noticias/jan-oblak-ill-do-everything-in-my-power-to-help-the-team|title=Club Atlético de Madrid · Web oficial - Jan Oblak: &quot;I’ll do everything in my power to help the team&quot;|website=web.archive.org|access-date=2024-04-23|date=2014-07-29|archive-date=2014-07-29|archive-url=https://web.archive.org/web/20140729164619/http://en.clubatleticodemadrid.com/noticias/jan-oblak-ill-do-everything-in-my-power-to-help-the-team}}&lt;/ref&gt;

==== 2014–2016: Pirmā Samoras trofeja un Čempionu līgas fināls ====
Oblaks palika uz rezervistu soliņa savā pirmajā sacensību spēlē, 2014. gada 19. augustā, [[2014. gada Spānijas Superkauss futbolā|2014. gada Spānijas Superkausa]] pirmajā spēlē, pret [[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Madrides &quot;Real&quot;]], viņa vietā spēlējot [[Migels Anhels Moja|Migelam Anhelam Mojam]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skysports.com/football/real-madrid-vs-atletico-madrid/report/325067|title=Spanish Super Copa: Real Madrid and Atletico draw 1-1 in first leg|website=Sky Sports|access-date=2024-04-23|language=en}}&lt;/ref&gt; Viņš debitēja 2014. gada 16. septembrī, viesos, pret [[Pirejas &quot;Olympiacos&quot; (futbola klubs)|Olympiacos]], zaudējot ar 3:2, &quot;Atlético&quot; sezonas pirmajā [[2014.—2015. gada UEFA Čempionu līgas sezona|Čempionu līgas]] grupas spēlē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/025a-0ea758ca8c67-69bf1e98a799-1000--olympiacos-stun-atletico-in-five-goal-thriller/|title=Olympiacos stun Atlético in five-goal thriller {{!}} UEFA Champions League|last=UEFA.com|website=UEFA.com|access-date=2024-04-23|date=2014-09-16|language=en}}&lt;/ref&gt; Savu pirmo &quot;sauso spēli&quot; viņš aizvadīja savā pirmajā [[Spānijas Karaļa kauss|Copa Del Rey]] izcīņas spēlē, 2014. gada 3. decembrī, viesos, [[:en:2014–15 Copa del Rey#Round of 32|sešpadsmitdaļfināla]] pirmajā spēlē, ar 3:0 uzvarot [[CE L'Hospitalet|L'Hospitalet]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.co.uk/football/match/_/gameId/408304/atletico-madrid-hospitalet|title=Atlético Madrid 3-0 Hospitalet (3 Dec, 2014) Final Score - ESPN (UK)|website=ESPN|access-date=2024-04-24|language=en}}&lt;/ref&gt; 2015. gada 17. martā viņš Čempionu līgas [[2014.—2015. gada UEFA Čempionu līgas sezona#Astotdaļfināli|astotdaļfināla]] atbildes spēlē, pret [[Leverkūzenes &quot;Bayer&quot;]], 23. minūtē nomainīja savainoto Moju, un aizvadīja &quot;sauso spēli&quot;, mājās, uzvarot ar 1:0. Spēle nonāca līdz pēcspēles 11 metru soda sitienu sērijai, kurā viņš atvairīja Leverkūzenes komandas pirmo mēģinājumu, kuru izpildīja [[Hakans Čalhanoglu]], beigās triumfējot mačā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/31911679|title=Atletico beat Leverkusen on penalties|work=BBC Sport|access-date=2024-04-24|language=en}}&lt;/ref&gt; Četras dienas vēlāk, par spīti savainojumam, viņš debitēja [[2014.—2015. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|līgā]], aizvadot &quot;sauso spēli&quot;, savā laukumā, ar 2:0 uzvarot kaimiņus, [[Getafe Club de Fútbol|Getafe]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.marca.com/2015/03/21/futbol/equipos/atletico/1426969473.html|title=El Calderón cantó a Griezmann el &quot;cumpleaños feliz&quot;|last=MARCA.com|website=MARCA.com|access-date=2024-04-24|date=2015-03-21|language=es}}&lt;/ref&gt;

2016. gada februārī Oblaks tika apbalvots ar līguma pagarināšanu līdz 2021. gadam, ar izpirkšanas klauzulu £77,5 miljonu apmērā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.atleticodemadrid.com/noticias/jan-oblak-renews-until-2021|title=Club Atlético de Madrid - Jan Oblak renews until 2021|website=Club Atlético de Madrid|access-date=2024-04-24|date=2016-02-09|language=en}}&lt;/ref&gt; 2016. gada 3. maijā Oblaks [[2015.—2016. gada UEFA Čempionu līgas sezona#Pusfināli|Čempionu līgas pusfināla]] atbildes spēlē [[Allianz Arena]] laukumā atvairīja [[Tomass Millers|Tomasa Millera]] soda sitienu; lai gan &quot;Atlético&quot; maču zaudēja ar 2:1, viņi iekļuva [[2016. gada UEFA Čempionu līgas fināls|finālā]], dēļ vairāk gūtajiem vārtiem izbraukumā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/022d-0e943b690313-ab764c18fe4f-1000--oblak-relieved-after-atletico-edge-out-bayern/|title=Oblak relieved after Atlético edge out Bayern {{!}} UEFA Champions League|last=UEFA.com|website=UEFA.com|access-date=2024-04-24|date=2016-05-04|language=en}}&lt;/ref&gt; Tomēr, finālā &quot;Atlético&quot; ar 5:3, pēcspēles soda sitienu sērijā, zaudēja Madrides &quot;Real&quot;, Oblakam neizdodoties atvairīt nevienu no pieciem sitieniem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.marca.com/en/football/spanish-football/2016/05/29/574b4f47268e3e15368b45ef.html|title=Oblak's penalty record the dark spot in otherwise excellent campaign|last=Salvin-Hughes|first=Adapted by: Luke|last2=@salvhughes|website=MARCA English|access-date=2024-04-24|date=2016-05-29|language=en}}&lt;/ref&gt; Neskatoties uz to, viņš tika iekļauts 2015.–2016. gada Čempionu līgas [[:en:2015–16 UEFA Champions League#Squad of the Season|sezonas izlasē]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/022d-0e948891dc6b-533ac6fffce1-1000--uefa-champions-league-squad-of-the-season/|title=UEFA Champions League Squad of the Season {{!}} UEFA Champions League|last=UEFA.com|website=UEFA.com|access-date=2024-04-24|date=2016-05-30|language=en}}&lt;/ref&gt; Beidzoties sezonai vietējā turnīrā, viņš ieguva [[Rikardo Samoras trofeja|Rikardo Samoras trofeju]] kā labākais vārtsargs, 38 spēlēs ielaižot 18 vārtus, atkārtojot 22 gadus vecu [[Akoruņas &quot;Deportivo&quot;]] [[Fransisko Liaņo]] rekordu.&lt;ref name=&quot;:4&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.marca.com/en/football/spanish-football/2016/05/15/57383d36268e3e9a5e8b45bf.html|title=Oblak equals Liano as the best Zamora in history|last=Farrell|first=Adapted by Sarah|last2=@sarahfarrell|website=MARCA English|access-date=2024-04-24|date=2016-05-15|language=en}}&lt;/ref&gt;

==== 2016–2019: Eiropas līgas tituls un turpmākas Samoras balvas ====
Oblaks izpelnījās uzmanību 2017. gada 15. martā, [[2016.—2017. gada UEFA Čempionu līgas sezona|Čempionu līgas]] spēlē, pret Leverkūzenes &quot;Bayer&quot;, kur viņš atvairīja trīs sitienus, nodrošinot bezvārtu neizšķirtu un iekļūšanu [[2016.—2017. gada UEFA Čempionu līgas sezona#Ceturtdaļfināli|ceturtdaļfinālā]]. Viņš UEFA tīmekļa vietnei sacīja: &quot;Tās ir lietas, kas notiek. Dažreiz jūs atvairāt trīs vārtu gūšanas mēģinājumus, bet citreiz viņi gūst visus trīs.&quot;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/0237-0e967f52a514-b76d32a1107d-1000--atletico-s-oblak-on-his-triple-save-against-leverkusen/|title=Atlético's Oblak on his triple save against Leverkusen {{!}} UEFA Champions League|last=UEFA.com|website=UEFA.com|access-date=2024-04-24|date=2017-03-16|language=en}}&lt;/ref&gt;

Viņš vēlreiz tika iekļauts 2016.–2017. gada UEFA Čempionu līgas [[:en:2016–17 UEFA Champions League#Squad of the season|sezonas izlasē]] un arī ieguva otro Rikardo Samoras trofeju pēc kārtas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.marca.com/deporte/futbol/trofeos/2015-2016/zamora/primera.html|title=Trofeo Zamora Liga BBVA|website=MARCA.com|access-date=2024-04-25}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/0250-0c5117a9d99b-79a2efb59ef3-1000--uefa-champions-league-squad-of-the-season/|title=UEFA Champions League Squad of the Season {{!}} UEFA Champions League|last=UEFA.com|website=UEFA.com|access-date=2024-04-25|date=2017-06-05|language=en}}&lt;/ref&gt; Viņš tika iekļauts arī [[2017. gada Zelta bumba]]s kandidātu sarakstā,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.francefootball.fr/news/Revivez-le-fil-rouge-de-la-liste-des-30-nommes-pour-le-ballon-d-or-france-football-2017/840848|title=Revivez le fil rouge de la liste des 30 nommés pour le Ballon d'Or France Football 2017|last=Dev|first=Paul|website=France Football|access-date=2024-04-25|language=fr}}&lt;/ref&gt; kur viņš ar 4 balsīm ieņēma 26. vietu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.francefootball.fr/news/Le-ballon-d-or-france-football-sera-devoile-le-jeudi-7-decembre-sur-la-chaine-l-equipe/849349|title=Le Ballon d'Or France Football sera dévoilé le jeudi 7 décembre sur la chaîne L'Équipe|last=Dev|first=Paul|website=France Football|access-date=2024-04-25|language=fr}}&lt;/ref&gt; 2018. gada 28. janvārī Oblaks aizvadīja savu 100. līgas spēli &quot;Atlético&quot; komandā, spēlē pret [[UD Las Palmas|Las Palmas]]. 100 līgas spēlēs viņš aizvadīja 59 &quot;sausās spēles&quot; un ielaida tikai 54 vārtus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.atleticodemadrid.com/noticias/jan-oblak-played-his-100th-match-for-atletico-de-madrid|title=Club Atlético de Madrid - Jan Oblak played his 100th league match for Atlético de Madrid|website=Club Atlético de Madrid|access-date=2024-04-25|date=2018-01-28|language=en}}&lt;/ref&gt; [[2018. gada UEFA Eiropas līgas fināls|2018. gada UEFA Eiropas līgas finālā]] Oblaks aizvadīja &quot;sauso spēli&quot;, viņa komandai ar 3:0 uzvarot [[Marseļas &quot;Olympique&quot;]], izcīnot trešo [[UEFA Eiropas līga|Eiropas līgas]] titulu astoņu gadu laikā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaeuropaleague/match/2022218--marseille-vs-atletico-de-madrid/|title=History: Marseille-Atlético de Madrid {{!}} UEFA Europa League 2017/18 Final|last=UEFA.com|website=UEFA.com|access-date=2024-04-25|language=en}}&lt;/ref&gt; Oblakam šis bija pirmais Eiropas tituls, pirms tam divreiz iegūstot otro vietu.

Pateicoties viņa sniegumam, viņš tika iekļauts [[2017.—2018. gada UEFA Eiropas līgas sezona|Eiropas līgas]] [[:en:2017–18 UEFA Europa League#Squad of the season|sezonas izlasē]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaeuropaleague/news/0245-0e98cea4ee1c-d6da1165e8ef-1000--uefa-europa-league-squad-of-the-2017-18-season/|title=UEFA Europa League Squad of the 2017/18 Season {{!}} UEFA Europa League|last=UEFA.com|website=UEFA.com|access-date=2024-04-25|date=2018-05-17|language=en}}&lt;/ref&gt; Vietējā čempionāta sezonas beigās viņš trešo reizi pēc kārtas izcīnīja Rikardo Samoras trofeju, 37 spēlēs ielaižot tikai 22 vārtus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.marca.com/en/football/spanish-football/2018/05/20/5b01c78722601d164e8b456f.html|title=LaLiga - Atletico Madrid: Oblak secures hat-trick of Zamora trophies|website=MARCA in English|access-date=2024-04-25|date=2018-05-20|language=en}}&lt;/ref&gt; Viņš vēlreiz tika iekļauts [[2018. gada Zelta bumba]]s kandidātu sarakstā, šoreiz saņemot divas balsis, ieņemot 25. vietu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.marca.com/en/football/international-football/2018/12/03/5c05a85fe2704e067c8b45a4.html|title=The definitive Ballon d'Or list: Modric, 753 points...|website=MARCA in English|access-date=2024-04-25|date=2018-12-03|language=en}}&lt;/ref&gt;

2018. gada 6. novembrī Oblaks [[2018.—2019. gada UEFA Čempionu līgas sezona|UEFA Čempionu līgas]] [[2018.—2019. gada UEFA Čempionu līgas sezona#A grupa|grupu turnīrā]], savā laukumā, ar 2:0 uzvarēja [[Dortmundes &quot;Borussia&quot;]]. Tādējādi viņš aizvadīja savu 100. &quot;sauso spēli&quot; &quot;Atlético&quot; rindās, ko viņš paveica 178 oficiālajās spēlēs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.marca.com/en/football/spanish-football/2018/11/07/5be2bd9222601da1068b462d.html|title=Champions League: Oblak earns 100th Atletico clean sheet in 178th appearance|website=MARCA in English|access-date=2024-04-25|date=2018-11-07|language=en}}&lt;/ref&gt; 2019. gada 17. aprīlī Oblaks piekrita pagarināt līgumu ar klubu uz četriem gadiem, līdz 2023. gadam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skysports.com/football/news/11095/11696154/jan-oblak-signs-atletico-madrid-contract-extension-until-2023|title=Jan Oblak signs Atletico Madrid contract extension until 2023|website=Sky Sports|access-date=2024-04-25|language=en}}&lt;/ref&gt;

[[2018.–2019. gada Madrides &quot;Atletico&quot; sezona|Sezonas]] beigās Oblaks ceturto sezonu pēc kārtas ieguva Rikardo Samoras trofeju, tādējādi atkārtojot [[Viktors Valdess|Viktora Valdesa]] rekordu, par visvairāk pēc kārtas izcīnītām Samoras trofejām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.atleticodemadrid.com/noticias/oblak-receives-2018-19-zamora-trophy|title=Club Atlético de Madrid - Oblak receives 2018/19 Zamora Trophy|website=Club Atlético de Madrid|access-date=2024-04-25|date=2019-12-16|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.marca.com/en/football/spanish-football/2019/05/22/5ce5bed1ca4741a0348b45a2.html|title=Lights and shadows for Oblak|website=MARCA in English|access-date=2024-04-25|date=2019-05-22|language=en}}&lt;/ref&gt;

==== 2019–2021: &quot;Sauso spēļu&quot; rekords un pirmais &quot;La Liga&quot; tituls ====
Pirms [[2019.–2020. gada Madrides &quot;Atletico&quot; sezona|2019.–2020. gada sezonas]] viņš tika iecelts par komandas vicekapteini, aiz [[Koke (futbolists)|Kokes]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.atleticodemadrid.com/noticias/koke-oblak-gimenez-saul-to-captain-atleti-in-2019-20-season|title=Club Atlético de Madrid - Koke, Oblak, Giménez, Saúl to captain Atleti in 2019/20 season|website=Club Atlético de Madrid|access-date=2024-04-25|date=2019-08-16|language=en}}&lt;/ref&gt; 2019. gada 6. decembrī Oblaks aizvadīja &quot;sauso spēli&quot;, izbraukumā spēlējot neizšķirti, 0:0, pret [[Villarreal CF|Villarreal]]. Tādējādi, viņš laboja [[Abels Resino|Abela Resino]] kluba rekordu visvairāk &quot;sauso spēļu&quot; ziņā, ar 96, savā 169. līgas spēlē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.atleticodemadrid.com/noticias/oblak-becomes-atleti-goalkeeper-with-most-clean-sheets-in-laliga-history|title=Club Atlético de Madrid - Oblak becomes Atleti goalkeeper with most clean sheets in LaLiga history|website=Club Atlético de Madrid|access-date=2024-04-25|date=2019-12-06|language=en}}&lt;/ref&gt;

2020. gada 11. martā, pēc Madrides &quot;Atlético&quot; uzvaras, ar 3:2, izbraukumā, pār [[2019. gada UEFA Čempionu līgas fināls|toreizējo čempioni]], [[Liverpool FC|Liverpool]], [[2019.—2020. gada UEFA Čempionu līgas sezona|UEFA Čempionu līgas]] [[2019.—2020. gada UEFA Čempionu līgas sezona#Astotdaļfināli|astotdaļfinālā]], Oblaks, aizvadot savu piecdesmito Čempionu līgas spēli, UEFA piešķīra spēles labākā spēlētāja balvu, pēc deviņiem atvairītajiem sitieniem, palīdzot savai komandai iekļūt [[2019.—2020. gada UEFA Čempionu līgas sezona#Ceturtdaļfināli|ceturtdaļfinālā]], ar uzvaru 4:2, divu spēļu summā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ghanasoccernet.com/oblak-named-man-of-the-match-after-making-9-saves-against-liverpool?amp=1|title=Oblak named Man of the Match after making 9 saves against Liverpool|website=ghanasoccernet.com|access-date=2024. gada 26. aprīlī|language=angļu}}&lt;/ref&gt; 2020. gada 17. jūnijā Oblaks viesos, ar 5:0, uzvarēja [[CA Osasuna|Osasuna]], kas bija viņa 182. līgas spēle, un tādējādi viņš kļuva par vārtsargu, kurš visātrāk sasniedzis 100 &quot;sauso spēļu&quot; robežu &quot;La Liga&quot; vēsturē, pārspējot gandrīz 50 gadus vecu [[Migels Reina|Migela Reinas]] rekordu, kurš to pašu paveica 222 līgas spēlēs.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.marca.com/en/football/spanish-football/2020/06/18/5eea9abc268e3e36498b4573.html|title=Oblak becomes a LaLiga legend|website=MARCA in English|access-date=2024-04-26|date=2020-06-17|language=en}}&lt;/ref&gt; Oblaks arī kļuva par pirmo vārtsargu, kurš nav spānis, kurš &quot;La Liga&quot; vēsturē aizvadījis 100 &quot;sausās spēles&quot;.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; 2020. gada 27. jūnijā Oblaks aizvadīja savu 250. spēli &quot;Atlético&quot; sastāvā, viņa komandai ar 2:1 pārspējot [[Deportivo Alavés]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.atleticodemadrid.com/noticias/jan-oblak-reaches-250-games-for-atleti|title=Club Atlético de Madrid - Jan Oblak reaches 250 games for Atleti|website=Club Atlético de Madrid|access-date=2024-04-26|date=2020-06-27|language=en}}&lt;/ref&gt;

2020.–2021. gadā Oblaks ar Madrides &quot;Atlético&quot; izcīnīja [[2020.—2021. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|La Liga]] titulu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://siol.net/sportal/nogomet/jan-oblak-atletico-552975|title=Španci ganili Jana Oblaka in mu zapeli iz srca #video|website=siol.net|access-date=2024-04-26|language=sl}}&lt;/ref&gt; Viņam 38 mačos izdevās aizvadīt 18 &quot;sausās spēles&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://fbref.com/en/players/ee8508c0/dom_lg/Jan-Oblak-Domestic-League-Stats|title=Jan Oblak Domestic League Stats, Goals, Records|website=FBref.com|access-date=2024-04-26|language=en}}&lt;/ref&gt; Viņš arī piekto reizi izcīnīja Samoras trofeju, atkārtojot gan [[Antoni Ramaljetss|Antoni Ramaljetsa]], gan Viktora Valdesa rekordu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.atleticodemadrid.com/noticias/jan-oblak-wins-2020-21-zamora-trophy|title=Club Atlético de Madrid - Jan Oblak wins 2020/21 Zamora Trophy|website=Club Atlético de Madrid|access-date=2024-04-26|date=2021-05-22|language=en}}&lt;/ref&gt; Turklāt, viņš pirmo reizi karjerā tika atzīts par &quot;La Liga&quot; sezonas labāko spēlētāju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.europapress.es/deportes/futbol-00162/noticia-jan-oblak-elegido-mvp-temporada-2020-21-20210611222152.html|title=Jan Oblak, elegido MVP de la temporada 2020/21|last=Press|first=Europa|website=www.europapress.es|access-date=2024-04-26|date=2021-06-11}}&lt;/ref&gt;

==== 2021–pašlaik: Spēļu rekordi un līguma pagarināšana ====
2021. gada 15. augustā Oblaks aizvadīja savu 304. spēli Madrides &quot;Atlético&quot; un kļuva par vārtsargu, kurš šajā klubā aizvadījis visvairāk spēļu, pārspējot iepriekšējo Abela Resino rekordu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.marca.com/en/football/atletico-madrid/2021/08/15/6118e45b46163f1f0c8b45c3.html|title=Jan Oblak: A goalkeeper who will go down in Atletico Madrid history|website=MARCA|access-date=2024-04-26|date=2021-08-15|language=en}}&lt;/ref&gt; 2022. gada jūlijā tika ziņots, ka Oblaks pagarināja līgumu ar Madrides &quot;Atlético&quot; līdz 2028. gadam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://spogonews.com/jan-oblak-signs-an-extension-contract-with-atletico-madrid-till-2028/|title=Jan Oblak signs an extension contract with Atletico Madrid till 2028 - SpogoNews|access-date=2024-04-26|date=2022-07-21|language=en|archive-date=2023-09-25|archive-url=https://web.archive.org/web/20230925222642/https://spogonews.com/jan-oblak-signs-an-extension-contract-with-atletico-madrid-till-2028/}}&lt;/ref&gt;

2023. gada 9. maijā Oblaks aizvadīja 390. spēli &quot;Atlético&quot; rindās, izbraukumā, ar 2:1, uzvarot [[Rayo Vallecano]], kļūstot par kluba visvairāk spēļu aizvadījušo ārzemju spēlētāju, pārspējot [[Djego Godins|Djego Godina]] iepriekšējo rekordu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://as.com/futbol/primera/oblak-el-extranjero-con-mas-partidos-disputados-con-el-atleti-n/|title=Oblak, el extranjero con más partidos disputados con el Atleti|last=F.J.Díaz|website=Diario AS|access-date=2024-04-26|date=2023-04-09|language=es|archive-date=2023-09-25|archive-url=https://web.archive.org/web/20230925205552/https://as.com/futbol/primera/oblak-el-extranjero-con-mas-partidos-disputados-con-el-atleti-n/}}&lt;/ref&gt; 24. septembrī viņš aizvadīja savu 300. &quot;La Liga&quot; maču, uzvarot Madrides &quot;Real&quot;, ar 3:1, kļūstot par septīto Madrides &quot;Atlético&quot; spēlētāju, kurš to sasniedzis.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://as.com/futbol/primera/oblak-mas-madrileno-que-esloveno-n/|title=Oblak, más madrileño que esloveno|last=Garrido|first=Pablo|website=Diario AS|access-date=2024-04-26|date=2023-09-25|language=es|archive-date=2023-09-25|archive-url=https://web.archive.org/web/20230925182706/https://as.com/futbol/primera/oblak-mas-madrileno-que-esloveno-n/}}&lt;/ref&gt; Viņš arī kļuva par piekto ārzemju vārtsargu, kurš sasniedzis šo rādītāju, sekojot [[Karloss Fenojs|Karlosam Fenojam]], [[Dūdū Avats|Dūdū Avatam]], [[Leo Franko]] un [[Karloss Kameni|Karlosam Kameni]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://es.besoccer.com/noticia/jan-oblak-cuarto-portero-extranjero-mas-partidos-primera-besoccer-pro-1280066|title=Oblak, 4º portero extranjero con más partidos en Primera|website=es.besoccer.com|access-date=2024-04-26|language=es|archive-date=2023-09-26|archive-url=https://web.archive.org/web/20230926085627/https://es.besoccer.com/noticia/jan-oblak-cuarto-portero-extranjero-mas-partidos-primera-besoccer-pro-1280066}}&lt;/ref&gt;

2024. gada 13. martā Oblaks atvairīja divus soda sitienus, pēcspēles 11 metru soda sitienu sērijā, [[2023.—2024. gada UEFA Čempionu līgas sezona#Astotdaļfināli|Čempionu līgas astotdaļfināla]] cīņā, pret [[Milānas &quot;Internazionale&quot;|Milānas &quot;Inter&quot;]], kļūstot par pirmo vārtsargu Čempionu līgas vēsturē, kurš uzvarējis trīs soda sitienu sērijās ar vienu klubu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/68560720|title=Atletico beat Inter on penalties to reach last eight|work=BBC Sport|access-date=2024-04-26|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nogomania.com/Novica/Jan-Oblak-je-tudi-kralj-enajstmetrovk-To-so-statistike-njegove-kariere-sinoci-pa-mu-je-uspel-se-dosezek-ki-v-ligi-prvakov-ni-se-nikomur|title=Jan Oblak je (tudi) kralj enajstmetrovk: To so statistike njegove kariere, sinoči pa mu je uspel še dosežek, ki v ligi prvakov ni še nikomur - Novica - Nogomania|website=www.nogomania.com|access-date=2024-04-26}}&lt;/ref&gt;

== Starptautiskā karjera ==
[[Attēls:Jan Oblak 2021.jpg|thumb|273x273px|Oblaks kapteiņa lomā, [[Slovēnijas futbola izlase|Slovēnijas]] izlasē, 2021. gadā]]
Oblaks pirmo reizi tika izsaukts uz [[Slovēnijas U-21 futbola izlase|Slovēnijas U-21 izlasi]] 2009. gada augustā, nomainot savainoto [[Jans Koprivecs|Janu Koprivecu]]. Viņš debitēja pret [[Francijas U-21 futbola izlase|Franciju]] tā paša gada 9. septembrī, [[2011. gada UEFA Eiropas U-21 čempionāts|2011. gada UEFA Eiropas U-21 čempionāta]] kvalifikācijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nzs.si//reprezentanca/default.asp?id_igralca=48353&amp;id_selekcije=10&amp;all=1&amp;id_menu=8|title=Jan Oblak – U21 reprezentanca|website=www.nzs.si|access-date=2024-04-26|language=slovēņu}}&lt;/ref&gt;

2012. gada 11. septembrī Oblaks pirmo reizi spēlēja [[Slovēnijas futbola izlase|pieaugušo izlases]] rindās, [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014. gada FIFA Pasaules kausa]] [[2014. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|kvalifikācijā]], ar 2:1, izbraukumā, zaudējot [[Norvēģijas futbola izlase|Norvēģijai]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/european-qualifiers/news/0201-0e13a68dafe0-43b8543d5035-1000--slovenia-undone-as-norway-strike-late/|title=Slovenia undone as Norway strike late {{!}} European Qualifiers|last=UEFA.com|website=UEFA.com|access-date=2024-04-26|date=2012-09-11|language=en}}&lt;/ref&gt;

Viņš kļuva par izlases pirmās izvēles vārtsargu, pēc [[Samirs Handanovičs|Samira Handanoviča]] karjeras beigšanas starptautiskā mērogā, 2015. gada beigās; tomēr, viņš [[2018.—2019. gada UEFA Nāciju līga#3. grupa 3|2018.–2019. gada UEFA Nāciju līgas]] laikā paņēma pārtraukumu no saviem starptautiskajiem pienākumiem, rokas savainojuma dēļ, ar kuru viņš tolaik cīnījās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fourfourtwo.com/features/jan-oblak-exclusive-sure-numbers-mine-arent-normal-modern-football|title=Jan Oblak exclusive: &quot;For sure, numbers like mine aren’t normal in modern football...&quot;|last=published|first=Chris Flanagan|website=fourfourtwo.com|access-date=2024-04-26|date=2019-02-20|language=en}}&lt;/ref&gt;

2019. gada 6. septembrī Oblaks pirmo reizi bija Slovēnijas [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://siol.net/sportal/nogomet/novi-kapetan-jan-oblak-ostal-brez-glasu-in-povedal-vec-kot-kadarkoli-506550|title=Novi kapetan Jan Oblak ostal brez glasu in povedal več kot kadarkoli|website=siol.net|access-date=2024-04-26|language=sl}}&lt;/ref&gt;

== Spēles stils ==
Vairāki eksperti viņu uzskata par vienu no labākajiem vārtsargiem pasaulē. Oblaks ir garš, atlētisks un fiziski spēcīgs vārtsargs. Viņš galvenokārt ir pazīstams ar savu ātrumu, ātrajiem refleksiem un veiklību, kā arī ar spēju &quot;lasīt&quot; spēli, un, jo īpaši, ar lieliskām bumbas tveršanas prasmēm, un spēju pārtvert centrējumus, kas ļauj viņam izcelties, spēlējot gaisā, un efektīvi kontrolēt savu teritoriju. Plašsaziņas līdzekļos viņš ir slavēts arī par savu darba apjomu, izcilajām pozicionēšanās spējām, darbu ar kājām, sitienu apturēšanas prasmēm un nosvērtību vārtos, kā arī, vispārējo stabilitāti, līderību un spēju radīt pārliecības sajūtu komandas aizmugurējā līnijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/soccer/story/_/id/37505579/jan-oblak-one-best-goalkeepers-world-why-there-more-noise-him|title=Why isn't there more noise, buzz around brilliant Jan Oblak?|website=ESPN.com|access-date=2024-04-27|date=2018-12-21|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://it.uefa.com/uefachampionsleague/news/022d-0e9437c7342a-0a4d21dae7e5-1000--la-scalata-di-jan-oblak-all-atletico/|title=La scalata di Jan Oblak all'Atlético {{!}} UEFA Champions League|last=UEFA.com|website=UEFA.com|access-date=2024-04-27|date=2016-05-03|language=it}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/soccer/story/_/id/37576332/pick-our-dream-team-win-anything|title=ESPN's Ultimate XI: We pick our dream team that could win anything|website=ESPN.com|access-date=2024-04-27|date=2019-09-11|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://bleacherreport.com/articles/2802528-the-evolution-of-the-goalkeeper|title=The Evolution of the Goalkeeper: What Makes the Perfect Modern-Day No. 1?|last=Tighe|first=Sam|website=Bleacher Report|access-date=2024-04-27|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.marca.com/en/football/real-madrid/2016/05/27/574863ae22601d850a8b45dc.html|title=Navas' agility vs Oblak's reliability|last=Ortego|first=Enrique|last2=Winterburn|first2=Adapted by Chris|website=MARCA English|access-date=2024-04-27|date=2016-05-27|language=en|last3=@chriswin4}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/soccer/story/_/id/37495428/jan-oblaks-brilliance-highlights-arsenal-need-upgrade-goalkeeper-summer|title=Arsenal need a goalkeeper of Oblak's ilk|website=ESPN.com|access-date=2024-04-27|date=2018-04-27|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hitc.com/en-gb/2018/03/17/report-arsenal-contact-atletico-madrid-regarding-potential-swoop/|title=Report: Arsenal contact Atletico Madrid regarding potential swoop for Jan Oblak|last=Martin|first=Antony|website=HITC|access-date=2024-04-27|date=2018-03-17|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.as.com/en/2019/12/30/football/1577726579_667573.html|title=Jan Oblak: Atlético Madrid's last line of defence is top in 2019 - AS.com|website=web.archive.org|access-date=2024-04-27|date=2021-07-27|archive-date=2021-07-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20210727231404/https://en.as.com/en/2019/12/30/football/1577726579_667573.html}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportsvirsa.com/best-goalkeepers-in-the-world/|title=Top 10 Best Goalkeepers in The World [2024 Ranking Report]|last=Maria|website=Sports Virsa|access-date=2024-04-27|date=2023-05-28|language=en|archive-date=2022-05-15|archive-url=https://web.archive.org/web/20220515233902/https://sportsvirsa.com/best-goalkeepers-in-the-world/}}&lt;/ref&gt;

== Personīgā dzīve ==
Oblaks dzimis slovēņu tēva Matjaža Oblaka un [[Bosnijas un Hercegovinas serbi|Bosnijas serbu]] mātes Stojankas Majkičas ģimenē.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2017/oct/05/slovenia-jan-oblak-england|title=Slovenia’s Jan Oblak is ready and willing to be a fly in England’s ointment|work=The Guardian|access-date=2024-04-27|date=2017-10-05|last=Aarons|first=Ed|issn=0261-3077|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://siol.net/sportal/nogomet/simpaticna-babica-jana-oblaka-iz-bih-stiska-pesti-za-vnuka-470219|title=Simpatična babica Jana Oblaka iz BiH stiska pesti za vnuka|website=siol.net|access-date=2024-04-27|language=sl}}&lt;/ref&gt; Viņa vecākā māsa, [[Teja Oblaka]] (dzimusi 1990. gadā), ir profesionāla [[Basketbols|basketboliste]] un [[Slovēnijas sieviešu basketbola izlase|Slovēnijas izlases]] dalībniece.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

== Karjeras statistika ==

=== Klubos ===
''Atjaunots 2024. gada 21. aprīlī''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://int.soccerway.com/players/jan-oblak/85786/|title=Slovenia - J. Oblak - Profile with news, career statistics and history - Soccerway|website=int.soccerway.com|access-date=2024-04-27}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.foradejogo.net/player.php?player=199301070001&amp;language=2|title=FootballPortugal.net - Oblak (Jan Oblak)|website=web.archive.org|access-date=2024-04-27|date=2021-03-17|archive-date=2021-03-17|archive-url=https://web.archive.org/web/20210317181409/https://www.foradejogo.net/player.php?player=199301070001&amp;language=2}}&lt;/ref&gt;
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|+
! rowspan=&quot;2&quot; |Klubs
! rowspan=&quot;2&quot; |Sezona
! colspan=&quot;3&quot; |Līga
! colspan=&quot;2&quot; |Nacionālais kauss{{efn|Iekļauj [[Portugāles kauss futbolā|Taça de Portugal]], [[Spānijas Karaļa kauss]]}}
! colspan=&quot;2&quot; |Līgas kauss{{efn|Iekļauj [[Portugāles kauss futbolā|Taça da Liga]]}}
! colspan=&quot;2&quot; |Kontinentāls
! colspan=&quot;2&quot; |Cits
! colspan=&quot;2&quot; |Kopā
|-
!Divīzija
!Spēles
!Vārti
!Spēles
!Vārti
!Spēles
!Vārti
!Spēles
!Vārti
!Spēles
!Vārti
!Spēles
!Vārti
|-
| rowspan=&quot;3&quot; |[[NK Olimpija Ljubljana|Olimpija Ljubljana]]
|2008–09
|[[Slovēnijas futbola Otrā līga|2. SNL]]
|1
|0
|0
|0
| colspan=&quot;2&quot; |—
| colspan=&quot;2&quot; |—
| colspan=&quot;2&quot; |—
|1
|0
|-
|2009–10
|[[Slovēnijas futbola Pirmā līga|1. SNL]]
|33
|0
|0
|0
| colspan=&quot;2&quot; |—
| colspan=&quot;2&quot; |—
| colspan=&quot;2&quot; |—
|33
|0
|-
! colspan=&quot;2&quot; |Kopā
!34
!0
!0
!0
! colspan=&quot;2&quot; |—
! colspan=&quot;2&quot; |—
! colspan=&quot;2&quot; |—
!34
!0
|-
| rowspan=&quot;5&quot; |[[Lisabonas &quot;Benfica&quot;|Benfica]]
|2010–11
| rowspan=&quot;4&quot; |[[Primeira Liga]]
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|-
|2011–12
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
| colspan=&quot;2&quot; |—
|0
|0
|-
|2012–13
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
|0
| colspan=&quot;2&quot; |—
|0
|0
|-
|2013–14
|16
|0
|3
|0
|3
|0
|4{{efn|Spēle(s) [[UEFA Europa League]]|name=UEL}}
|0
| colspan=&quot;2&quot; |—
|26
|0
|-
! colspan=&quot;2&quot; |Kopā
!16
!0
!3
!0
!3
!0
!4
!0
!0
!0
!26
!0
|-
|[[SC Beira-Mar|Beira-Mar]] (īre)
|2010–11
|Primeira Liga
|0
|0
|2
|0
|0
|0
| colspan=&quot;2&quot; |—
| colspan=&quot;2&quot; |—
|2
|0
|-
|[[SC Olhanense|Olhanense]] (īre)
|2010–11
|Primeira Liga
|0
|0
|0
|0
|0
|0
| colspan=&quot;2&quot; |—
| colspan=&quot;2&quot; |—
|0
|0
|-
|[[UD Leiria|União de Leiria]] (īre)
|2011–12
|Primeira Liga
|16
|0
|1
|0
|0
|0
| colspan=&quot;2&quot; |—
| colspan=&quot;2&quot; |—
|17
|0
|-
|[[Rio Ave F.C.|Rio Ave]] (īre)
|2012–13
|Primeira Liga
|28
|0
|0
|0
|3
|0
| colspan=&quot;2&quot; |—
| colspan=&quot;2&quot; |—
|31
|0
|-
|[[S.L. Benfica B|Benfica B]]
|2013–14
|[[Portugāles futbola Otrā līga|Segunda Liga]]
|2
|0
| colspan=&quot;2&quot; |—
| colspan=&quot;2&quot; |—
| colspan=&quot;2&quot; |—
| colspan=&quot;2&quot; |—
|2
|0
|-
| rowspan=&quot;11&quot; |[[Atlético Madrid]]
|2014–15
| rowspan=&quot;10&quot; |[[La Liga]]
|11
|0
|6
|0
| colspan=&quot;2&quot; |—
|4{{efn|Spēle(s) [[UEFA Champions League]]|name=UCL}}
|0
|0
|0
|21
|0
|-
|2015–16
|38
|0
|0
|0
| colspan=&quot;2&quot; |—
|13{{efn|name=UCL}}
|0
| colspan=&quot;2&quot; |—
|51
|0
|-
|2016–17
|30
|0
|0
|0
| colspan=&quot;2&quot; |—
|11{{efn|name=UCL}}
|0
| colspan=&quot;2&quot; |—
|41
|0
|-
|2017–18
|37
|0
|0
|0
| colspan=&quot;2&quot; |—
|12{{efn|Sešas spēles UEFA Čempionu līgā, sešas spēles UEFA Eiropas līgā}}
|0
| colspan=&quot;2&quot; |—
|49
|0
|-
|2018–19
|37
|0
|0
|0
| colspan=&quot;2&quot; |—
|8{{efn|name=UCL}}
|0
|1{{efn|Spēle(s) [[UEFA Super Cup]]}}
|0
|46
|0
|-
|2019–20
|38
|0
|0
|0
| colspan=&quot;2&quot; |—
|9{{efn|name=UCL}}
|0
|2{{efn|Spēle(s) in [[Spānijas Superkauss]]|name=SDE}}
|0
|49
|0
|-
|2020–21
|38
|0
|0
|0
| colspan=&quot;2&quot; |—
|8{{efn|name=UCL}}
|0
| colspan=&quot;2&quot; |—
|46
|0
|-
|2021–22
|38
|0
|2
|0
| colspan=&quot;2&quot; |—
|10{{efn|name=UCL}}
|0
|1{{efn|name=SDE}}
|0
|51
|0
|-
|2022–23
|28
|0
|5
|0
| colspan=&quot;2&quot; |—
|5{{efn|name=UCL}}
|0
| colspan=&quot;2&quot; |—
|38
|0
|-
|2023–24
|32
|0
|5
|0
| colspan=&quot;2&quot; |—
|10{{efn|name=UCL}}
|0
|1{{efn|name=SDE}}
|0
|48
|0
|-
! colspan=&quot;2&quot; |Kopā
!327
!0
!18
!0
! colspan=&quot;2&quot; |—
!90
!0
!5
!0
!440
!0
|-
! colspan=&quot;3&quot; |Karjerā kopā
!423
!0
!24
!0
!6
!0
!94
!0
!5
!0
!552
!0
|}
{{notelist}}

=== Izlasē ===
''Atjaunots 2024. gada 26. martā''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.national-football-teams.com/player/48713/Jan_Oblak.html|title=Jan Oblak (Player)|last=Strack-Zimmermann|first=Benjamin|website=www.national-football-teams.com|access-date=2024-04-27|language=en}}&lt;/ref&gt;
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|+
!Izlase
!Gads
!Spēles
!Vārti
|-
| rowspan=&quot;12&quot; |{{Fb|Slovēnija}}
|2012
|1
|0
|-
|2013
|2
|0
|-
|2014
|1
|0
|-
|2015
|2
|0
|-
|2016
|6
|0
|-
|2017
|6
|0
|-
|2019
|10
|0
|-
|2020
|5
|0
|-
|2021
|11
|0
|-
|2022
|10
|0
|-
|2023
|8
|0
|-
|2024
|2
|0
|-
! colspan=&quot;2&quot; |Kopā
!64
!0
|}

== Sasniegumi ==
'''Olimpija Ljubljana'''

* [[Slovēnijas futbola Otrā divīzija|Slovēnijas Otrā divīzija]]: 2008–09&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;

'''Benfica'''

* [[Portugāles futbola Premjerlīga|Portugāles Premjerlīga]]: 2013–14&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;
* [[Portugāles kauss futbolā]]: 2013–14&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;
* [[Taça da Liga]]: 2013–14&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;

'''Atlético Madrid'''

* [[La Liga]]: [[2020.—2021. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2020–21]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rtvslo.si/sport/nogomet/tuje-lige/oblak-prvi-slovenec-z-la-ligo-sporarju-vse-portugalske-lovorike/581382|title=Oblak prvi Slovenec z La Ligo, Šporarju vse portugalske lovorike|last=Gruden|first=Toni|website=rtvslo.si|access-date=2024-04-27|language=sl}}&lt;/ref&gt;
* [[Spānijas Superkauss]]: 2014;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.marca.com/eventos/marcador/futbol/2014/supercopa_espana/final/vuelta/atm_rma/|title=Atl�tico - R. Madrid, Supercopa de Espa�a en Marca.com|website=www.marca.com|access-date=2024-04-27}}&lt;/ref&gt; finālists: 2019–20
* [[UEFA Eiropas līga]]: [[2017.—2018. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2017–18]]
* [[UEFA Superkauss]]: 2018&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/45188611|title=Late goals give Atletico victory over Real|work=BBC Sport|access-date=2024-04-27|language=en}}&lt;/ref&gt;
* [[UEFA Čempionu līga]]s finālists: [[2015.—2016. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2015–16]]&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/36254652|title=Real Madrid 1-1 Atletico Madrid (5-3 pens)|work=BBC Sport|access-date=2024-04-27|language=en}}&lt;/ref&gt;

'''Individuālie sasniegumi'''

* [[Portugāles futbola Premjerlīga|Portugāles Premjerlīgas]] labākais vārtsargs: 2013–14&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.zerozero.pt/noticia.php?id=139972|title=Prémios da Liga: Veja quem são os vencedores :: zerozero.pt|website=www.zerozero.pt|access-date=2021-03-29|language=pt}}&lt;/ref&gt;
* [[:en:Ricardo Zamora Trophy|La Liga Samoras trofeja]]: [[2015.—2016. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2015–16]],&lt;ref name=&quot;:4&quot; /&gt; [[2016.—2017. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2016–17]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.marca.com/en/football/spanish-football/2017/05/22/59221a8846163f2b5a8b4571.html|title=Oblak wins Zamora, Messi captures Pichichi|website=MARCA in English|access-date=2024-04-27|date=2017-05-22|language=en}}&lt;/ref&gt; [[2017.—2018. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2017–18]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.marca.com/en/football/spanish-football/2018/05/20/5b01c78722601d164e8b456f.html|title=LaLiga - Atletico Madrid: Oblak secures hat-trick of Zamora trophies|website=MARCA in English|access-date=2024-04-27|date=2018-05-20|language=en}}&lt;/ref&gt; [[2018.—2019. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2018–19]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.atleticodemadrid.com/noticias/jan-oblak-wins-2018-2019-zamora-trophy|title=Club Atlético de Madrid - Jan Oblak wins 2018-2019 Zamora Trophy|website=Club Atlético de Madrid|access-date=2024-04-27|date=2019-05-18|language=en}}&lt;/ref&gt; [[2020.—2021. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2020–21]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nogomania.com/Novica/Najvecji-slovenski-dosezek-v-La-Ligi-Jan-Oblak-je-prvak-in-pri-28-letih-najvecji-vratar-Atletica-vseh-casov|title=Največji slovenski dosežek v La Ligi: Jan Oblak je prvak in pri 28 letih največji vratar Atletica vseh časov - Novica - Nogomania|website=www.nogomania.com|access-date=2024-04-27}}&lt;/ref&gt;
* Slovēnijas gada futbolists: 2015, 2016, 2017, 2018, 2020, 2021, 2023&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ekipa.svet24.si/clanek/magazin/ob-robu/659511977fe7f/nogometas-leta|title=Kocka je padla! Znan je najboljši slovenski nogometaš leta 2023, laskavi naziv je pripadel ...|website=Ekipa24.si|access-date=2024-04-27|language=sl}}&lt;/ref&gt;
* La Liga mēneša labākais spēlētājs: 2021. gada maijs&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.laliga.com/en-GB/news/jan-oblak-named-laliga-santander-player-of-the-month-for-may|title=Jan Oblak named LaLiga Santander Player of the Month for May|website=Página web oficial de LALIGA {{!}} LALIGA|access-date=2024-04-27|language=en|archive-date=2021-06-19|archive-url=https://web.archive.org/web/20210619041205/https://www.laliga.com/en-GB/news/jan-oblak-named-laliga-santander-player-of-the-month-for-may}}&lt;/ref&gt;
* La Liga sezonas labākais spēlētājs: 2020–21&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mirror.co.uk/sport/football/news/la-liga-messi-suarez-oblak-24298867|title=Suarez and Messi miss out as La Liga player of the season announced|last=Taylor|first=Mark|website=The Mirror|access-date=2024-04-27|date=2021-06-11|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces|30em}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}
{{Slovēnijas futbola izlase - Euro 2024}}

{{DEFAULTSORT:Oblaks, Jans}}
[[Kategorija:1993. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Slovēnijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Slovēnijas futbolisti]]
[[Kategorija:Madrides &quot;Atletico&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Lisabonas &quot;Benfica&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Slovēnijā dzimušie]]
[[Kategorija:Futbola vārtsargi]]
[[Kategorija:Rio Ave FC spēlētāji]]
[[Kategorija:SC Beira-Mar spēlētāji]]
[[Kategorija:SC Olhanense spēlētāji]]
[[Kategorija:UD Leiria spēlētāji]]
[[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]</text>
      <sha1>94yn09dmfygk4rlegjkbzcxn2yv1tow</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jekaterina Larionova</title>
    <ns>0</ns>
    <id>430653</id>
    <revision>
      <id>4465510</id>
      <parentid>4131503</parentid>
      <timestamp>2026-05-09T06:57:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4465510</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6413" sha1="ohvany5ji7iplkfk0hxqvq6biswjiid" xml:space="preserve">{{Sportista infokaste
 |               vārds = Jekaterina Larionova
 |       piktogramma_1 = Wrestling pictogram.svg
 |   piktogramma_1 izm = 
 | piktogramma_1 saite = Cīņas sports
 |          vārds_orig = ''Екатерина Ларионова''
 |              attēls = 
 |             att_izm = 
 |            paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |         pilns vārds = 
 |      dzimtais vārds = 
 |              dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1994|1|23}}
 |             dz_viet = {{vieta|Kazahstāna|Uraļska}}
 |             mir_dat = 
 |            mir_viet = 
 |             tautība = 
 |         dzīvesvieta = 
 |              garums = {{mērv|cm=158}}
 |               svars = {{mērv|kg=63}}
 |            spēlē ar = 
 |            karj ieņ = 
 |             iesauka = 
 |           mājaslapa = 
&lt;!------ Izglītība ------&gt;
 |          vidusskola = 
 |             koledža = Uraļskas Pedagoģiskā koledža
 |          augstskola = 
 |        universitāte = 
 |          izgl iest1 = 
 |      izgl iest1_nos = 
 |          izgl iest2 = 
 |      izgl iest2_nos = 
&lt;!------ Profesionālā informācija ------&gt;
 |   pārstāvētā valsts = {{KAZ}}
 |        sporta veids = [[Cīņas sports]]
 |               klubs = 
 |          disciplīna = Brīvā cīņa
 |                 poz = 
 |            tvēriens = 
 |             kar_sāk = 
 |            kar_beig = 
 |        kar_sāk_amat = 
 |       kar_beig_amat = 
 |            treneris = 
 |         bij_treneri = 
 |               trenē = 
 |           partneris = 
 |        klubs_sadaļa = 
 |         karj spēles = 
 |          karj cīņas = 
&lt;!------ OS informācija ------&gt;
 |           os_dalība = 
 |          os_medaļas = 
 |         os_lab sasn = 
&lt;!------ PČ informācija ------&gt;
 |            PČ_saite = 
 |           pč_dalība = 
 |          pč_medaļas = 
 |         pč_lab sasn = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |              tituli = 
 |         augst rangs = 
 |              aģenti = 
 |          sasniegumi = 
 |               slavz = 
 |             dzimums = S
 |           atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |       rādīt_medaļas = jā
 |         headercolor = 
 |       medaļu tabula = 
{{MedalCountry | {{KAZ}} }}
{{Medal|VOS}}
{{Medal|Bronze|[[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|Riodežaneiro 2016]]|līdz 63 kg}}
{{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts cīņas sportā|Pasaules čempionāti]]}}
{{Medal|Bronze|[[2013. gada pasaules čempionāts cīņas sportā|Budapešta 2013]]|līdz 63 kg}}
{{Medal|Competition|[[Āzijas čempionāts cīņas sportā|Āzijas čempionāti]]}}
{{Medal|Bronza|[[2014. gada Āzijas čempionāts cīņas sportā|Astana 2014]] |līdz 63 kg}}
{{Medal|Bronza|[[2015. gada Āzijas čempionāts cīņas sportā|Doha 2015]] |līdz 63 kg}}
}}
'''Jekaterina Larionova''' ({{val|ru|Екатерина Ларионова }}; dzimusi {{dat|1994|1|23}}) ir Kazahstānas [[Brīvā cīņa|brīvā stila]] [[cīkstone]], 2016. gada vasaras olimpisko spēļu bronzas medaļas ieguvēja.&lt;ref name=AZA&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://rus.azattyq.org/a/kazakhstan-rio-larionova-bronza/27937662.html |title=Призер Олимпиады — бывший учитель физкультуры |accessdate=2019-05-26 |work= |publisher=Азаттык  |date= 22 August 2016|language=ru }}&lt;/ref&gt;

== Biogrāfija ==
Jekaterina Larionova dzimusi Rietumu Kazahstānā Uraļskas pilsētā. Ar cīņu sāka nodarboties no septiņu gadu vecuma. Viņas pirmais treneris bija tēvs. Jekaterina uzvarēja 2008. gada Kazahstānas junioru čempionātā un saņēma ielūgumu uz junioru izlasi. No tā laika viņa piedalās starptautiskajās sacensībās.

2013. gadā, 19 gadu vecumā Jekaterina Larionova piedalījās pieaugušo pasaules čempionātā Budapeštā. Jau pirmajā kārtā jaunajai sportistei bija jācīnās ar desmitkārtējo pasaules un četrkārtīgo olimpisko čempioni [[Kaori Ičo]]. Lai gan šo cīņu viņa zaudēja, taču pēc tam, kad Ičo iekļuva finālā, radās iespēja gandarījuma cīņās pacīnīties par bronzas medaļu. Viņa šo iespēju pilnvērtīgi izmantoja, pirmajā cīņā uzvarēja 2011. gada pasaules čempioni ķīnieti Si Ločžomu, pēc tam divu olimpiāžu bronzas medaļu ieguvēju kolumbieti [[Žaklīna Renterija|Žaklīnu Renteriju]] un ieguva trešo vietu svara kategorijā līdz 63 kg. 2014. un 2015. gadā Larionova ieguva Āzijas čempionātu bronzas medaļas.

2016. gadā Larionova tika iekļauta Kazahstānas olimpiskajā komandā un piedalījās Riodežaneiro olimpiskajās spēlēs. Pirmajā cīņā viņa zaudēja Eiropas čempionei baltkrievietei [[Marija Mamašuka|Marijai Mamašukai]]. Pēc cīņas sporta noteikumiem, sportisti, kas zaudējuši finālā iekļuvušai cīkstonei, var piedalīties gandarījuma cīņās par bronzas medaļu. Mamašuka iekļuva finālā, un Larionova ieguva iespēju kļūt par bronzas medaļnieci. Pirmajā gandarījuma cīņā viņa tikās ar 2010. gada pasaules čempionāta bronzas medaļnieci zviedrieti Hennu Johansoni un uzvarēja. Izšķirošajā cīņā viņa sacentās ar 2012. gada pasaules čempioni [[Jeļena Pirožkova|Jeļenu Pirožkovu]] (ASV). Piekāpjoties ar rezultātu 0 : 3, pēdējās cīņas minūtēs Jekaterina satvēra pretinieci un noguldīja ar lāpstiņām uz paklāja. Tādā veidā, kazahiete izrāva uzvaru un ieguva bronzas medaļu.&lt;ref name=AZA /&gt;

Pēc olimpisko, 2017. gada sezonu Larionova izlaida traumas dēļ.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://informburo.kz/novosti/bronzovaya-prizyorka-olimpiady-iz-kazahstana-poterpela-porazhenie-na-chm-po-borbe-79306.html |title=Бронзовый призёр Олимпиады из Казахстана потерпела поражение на ЧМ по борьбе |accessdate=2019-05-30 |work= |publisher=informburo.kz |date=23 October 2018 |language=ru }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; 2018. gada pasaules čempionātā startēja neveiksmīgi.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{sporta ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Larionova, Jekaterina}}
[[Kategorija:1994. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Kazahstānas cīkstoņi]]
[[Kategorija:2016. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
[[Kategorija:Kazahstānas olimpiskie bronzas medaļnieki]]
[[Kategorija:Olimpiskie bronzas medaļnieki cīņas sportā]]</text>
      <sha1>ohvany5ji7iplkfk0hxqvq6biswjiid</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Silagaiļi (Dricānu pagasts)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>433890</id>
    <revision>
      <id>4465624</id>
      <parentid>4433834</parentid>
      <timestamp>2026-05-09T11:06:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jaunais Strēlnieks</username>
        <id>127483</id>
      </contributor>
      <comment>Pievienota citas nozīmes saite</comment>
      <origin>4465624</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1404" sha1="177lateil4ui7fbwueea4f9dpgqb49d" xml:space="preserve">{{citas nozīmes|apdzīvotu vietu Rēzeknes novadā|Silagaiļi|Silagaiļi}}
{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Silagaiļi
| settlement_type = 
| image_skyline = 
| image_caption = 
| pushpin_map = Latvija#Rēzeknes novads
| pushpin_label_position =  
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_type1 = Novads
| subdivision_type2 = Pagasts
| subdivision_name = {{LAT}}
| subdivision_name1 = [[Rēzeknes novads]]
| subdivision_name2 = [[Dricānu pagasts]]
| area_total_km2 = 
| area_land_km2 = 
| population_as_of = {{dat|2020|01|16||bez}}
| population_footnotes = &lt;ref name=&quot;lgia&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=3274 |title=Informācija par objektu: Silagaiļi |accessdate={{dat|2020|11|27||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}&lt;/ref&gt;
| population_total = 13
| population_density_km2 = 
| latd = 56.6461
| latNS = N
| longd = 27.268
| longEW = E
| elevation_m = 
| website = 
| footnotes = 
}}

'''Silagaiļi''' ir ciems [[Dricānu pagasts|Dricānu pagastā]], [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novadā]]. Atrodas 249 km attālumā no [[Rīga]]s.

1897. gadā ciemā bija 9 sētas ar 28 cilvēkiem.
== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}}
{{Dricānu pagasta ciemi}}

[[Kategorija:Latvijas skrajciemi]]
[[Kategorija:Rēzeknes novada ciemi]]
[[Kategorija:Dricānu pagasts]]</text>
      <sha1>177lateil4ui7fbwueea4f9dpgqb49d</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Silagaiļi (Blontu pagasts)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>433891</id>
    <revision>
      <id>4465632</id>
      <parentid>4433835</parentid>
      <timestamp>2026-05-09T11:08:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jaunais Strēlnieks</username>
        <id>127483</id>
      </contributor>
      <comment>Pievienota citas nozīmes saite</comment>
      <origin>4465632</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1727" sha1="1n19tug0n6f1hgccrc1or38ql7482im" xml:space="preserve">{{citas nozīmes|apdzīvotu vietu Ludzas novada Blontu pagastā|Silagaiļi|Silagaiļi}}
{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Silagaiļi
| settlement_type = 
| image_skyline = 
| image_caption = 
| pushpin_map = Latvija#Ludzas novads
| pushpin_label_position =  
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_type1 = Novads
| subdivision_type2 = Pagasts
| subdivision_name = {{LAT}}
| subdivision_name1 = [[Ludzas novads]]
| subdivision_name2 = [[Blontu pagasts]]
| area_total_km2 = 
| area_land_km2 = 
| population_as_of = {{dat|2018|03|02||bez}}
| population_footnotes = &lt;ref name=&quot;lgia&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=4837 |title=Informācija par objektu: Silagaiļi |accessdate={{dat|2019|06|05||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}&lt;/ref&gt;
| population_total = 14
| population_density_km2 = 
| latd = 56.6201
| latNS = N
| longd = 27.7795
| longEW = E
| elevation_m = 
| website = 
| footnotes = 
}}

'''Silagaiļi''' ({{Val-ltg|Sylaigaiļi}})&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lpr.gov.lv/lv/2021/lsm-cibla-vietejie-aktualize-senako-adresacijas-sistemu-sadzu-nosaukumus-latgaliski/|title=LSM: Ciblā vietējie aktualizē senāko adresācijas sistēmu – sādžu nosaukumus latgaliski|website=Latgales plānošanas reģions|access-date=2023-07-20|date=2021-07-05|language=lv}}&lt;/ref&gt; ir ciems [[Blontu pagasts|Blontu pagastā]], [[Ludzas novads|Ludzas novadā]]. Atrodas 279 km attālumā no [[Rīga]]s.

Ciema apkārtnē atrodas [[Blontu dīķi]], bērnudārzs, pasts.

1897. gadā ciemā bija 21 sētas ar 114 cilvēkiem.
== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}}

{{Blontu pagasta ciemi}}</text>
      <sha1>1n19tug0n6f1hgccrc1or38ql7482im</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Silagaiļi (Mērdzenes pagasts)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>433892</id>
    <revision>
      <id>4465633</id>
      <parentid>4433836</parentid>
      <timestamp>2026-05-09T11:09:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jaunais Strēlnieks</username>
        <id>127483</id>
      </contributor>
      <comment>Pievienota citas nozīmes saite</comment>
      <origin>4465633</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1540" sha1="3u82o70bz24bnjt2bevldqb7327e92m" xml:space="preserve">{{citas nozīmes|apdzīvotu vietu Ludzas novada Mērdzenes pagastā|Silagaiļi|Silagaiļi}}
{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name           = Silagaiļi
| settlement_type     = 
| image_skyline      = 
| image_caption      = 
| pushpin_map       = Latvija#Ludzas novads
| pushpin_label_position  =  
| subdivision_type     = Valsts
| subdivision_type1    = Novads
| subdivision_type2    = Pagasts
| subdivision_name     = {{LAT}}
| subdivision_name1    = [[Ludzas novads]]
| subdivision_name2    = [[Mērdzenes pagasts]]
| area_total_km2      = 
| area_land_km2      = 
| population_as_of     = {{dat|2018|03|02||bez}}
| population_footnotes   = &lt;ref name=&quot;lgia&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=5224 |title=Informācija par objektu: Silagaiļi |accessdate={{dat|2019|06|05||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}&lt;/ref&gt;
| population_total     = 15
| population_density_km2  = 
| latd = 56.6917 | latNS = N
| longd = 27.7445 | longEW = E
| elevation_m       = 
| website         = 
| footnotes        = 
}}

'''Silagaiļi''' ir ciems [[Mērdzenes pagasts|Mērdzenes pagastā]], [[Ludzas novads|Ludzas novadā]]. Atrodas 286 km attālumā no [[Rīga]]s.

Ciema apkārtnē atrodas pasts, pamatskola.

1897. gadā ciemā bija 15 sētas ar 96 cilvēkiem. Sādžā dzimis latviešu padomju politiskais darbinieks un čekists [[Alfons Noviks]].

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}}

{{Mērdzenes pagasta ciemi}}</text>
      <sha1>3u82o70bz24bnjt2bevldqb7327e92m</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Strēvas kauja</title>
    <ns>0</ns>
    <id>435955</id>
    <revision>
      <id>4465281</id>
      <parentid>4461367</parentid>
      <timestamp>2026-05-08T15:55:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4465281</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1270" sha1="r9jnln711k4dbcrr1beel8ggpwjw2uo" xml:space="preserve">'''Strēvas kauja''' starp [[Vācu ordenis|Vācu ordeni]] un [[Lietuvas dižkunigaitija|Lietuvas dižkunigaitiju]] notika 1348. gada 2. februārī pie [[Strēva]]s upes, netālu no mūsdienu [[Žiežmari]]em. Vācu hronikās aprakstīta kā liela uzvara, kurā ordenis zaudējis 68 kritušos, nogalinot tūkstošiem lietuviešu kareivju un jātnieku, lielākā daļa no kuriem esot noslīkuši Strēvas upē, kad viņu svaru neizturēja aizsalušās upes ledus. Iespējams, ka kaujā krita [[Ģedimins|Ģedimina]] dēli Narimants un Manvīds. 

Tā kā [[Anglija]]s un [[Francija]]s starpā notiekošajā [[Simtgadu karš|Simtgadu karā]] bija noslēgts pamiers, daudzi šo valstu bruņinieki devās uz [[Prūsija|Prūsiju]], lai pievienotos Vācu ordenim. Lietuviešu armijā bija iekļautas vienības no Lietuvas kontrolētās [[Kijevas Krievzeme|Krievzemes]]. Pēc lietuviešu sakāves ordeņa karaspēks izpostīja [[Šauļi|Šauļu]] apkārtni. Novājinātā Lietuva zaudēja kontroli pār [[Pleskava|Pleskavu]] un [[Novgoroda|Novgorodu]], bet 1349. gadā arī pār [[Smoļenska|Smoļensku]]. 

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Vācu ordenis]]
[[Kategorija:Kari ar Lietuvu]]</text>
      <sha1>r9jnln711k4dbcrr1beel8ggpwjw2uo</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2019. gada NHL drafts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>436156</id>
    <revision>
      <id>4465258</id>
      <parentid>4463909</parentid>
      <timestamp>2026-05-08T14:26:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>/* 2. kārta */</comment>
      <origin>4465258</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4211" sha1="e7ov41pfpnrh4kkixofm3boex9bvld4" xml:space="preserve">{{Drafta infokaste
| name           = 2019. gada NHL drafts
| logo           = 
| logosize       = 
| image          = 
| imagesize      = 
| caption        = 
| date           = [[2019]]. gada [[21. jūnijs|21]].-[[22. jūnijs]]
| time           = 
| location       = {{vieta|Kanāda|Vankūvera}}
| network        = 
| first          = {{flaga|ASV}} [[Džeks Hjūzs]]
| first_t        = [[Ņūdžersijas &quot;Devils&quot;]]
| first_l        = Nacionālās hokeja līgas drafts#Visi NHL drafti
| first_r        = 31
| most           = 
| fewest         = 
| overall        = 217
| latv1_nr       = 156
| latv1          = [[Artūrs Šilovs]]
| draftlist      = [[Nacionālās hokeja līgas drafts|NHL drafti]]
| prev_year      = [[2018. gada NHL drafts|2018]]
| next_year      = [[2020. gada NHL drafts|2020]]
}}
'''2019. gada NHL drafts''' bija 57. [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] [[Nacionālās hokeja līgas drafts|drafts]], kurš norisinājās [[2019. gads|2019]]. gada [[21. jūnijs|21. jūnijā]] [[Vankūvera|Vankūverā]], [[Kanāda|Kanādā]]. Kopā tika draftēti 217 spēlētāji septiņās kārtās.

== 1. kārta ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! width=30px |Nr.
! width=210px |Spēlētājs
! width=180px |Komanda
|-
|1
|{{flaga|ASV}} [[Džeks Hjūzs]]
|[[Ņūdžersijas &quot;Devils&quot;]]
|-
|2
|{{flaga|Somija}} [[Kāpo Kako]]
|[[Ņujorkas &quot;Rangers&quot;]]
|-
|3
|{{flaga|Kanāda}} [[Kirbijs Dehs]]
|[[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]]
|-
|4
|{{flaga|Kanāda}} [[Bouens Bairems]]
|[[Kolorādo &quot;Avalanche&quot;]]
|-
|5
|{{flaga|ASV}} [[Alekss Terkots]]
|[[Losandželosas &quot;Kings&quot;]]
|-
|6
|{{flaga|Vācija}} [[Morics Zeiders]]
|[[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]]
|-
|7
|{{flaga|Kanāda}} [[Dilans Kozenss]]
|[[Bufalo &quot;Sabres&quot;]]
|-
|8
|{{flaga|Zviedrija}} [[Filips Brūberjs]]
|[[Edmontonas &quot;Oilers&quot;]]
|-
|9
|{{flaga|ASV}} [[Trevors Zīgrass]]
|[[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]]
|-
|10
|{{flaga|Krievija}} [[Vasilijs Podkolzins]]
|[[Vankūveras &quot;Canucks&quot;]]
|-
|11
|{{flaga|Zviedrija}} [[Viktors Sēderstrēms]]
|[[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]]
|-
|12
|{{flaga|ASV}} [[Mets Boldijs]]
|[[Minesotas &quot;Wild&quot;]]
|-
|13
|{{flaga|ASV}} [[Spensers Naits]]
|[[Floridas &quot;Panthers&quot;]]
|-
|14
|{{flaga|ASV}} [[Kamerons Jorks]]
|[[Filadelfijas &quot;Flyers&quot;]]
|-
|15
|{{flaga|ASV}} [[Kols Kofīlds]]
|[[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]]
|-
|16
|{{flaga|Kanāda}} [[Alekss Ņūhuks]]
|[[Kolorādo &quot;Avalanche&quot;]]
|-
|17
|{{flaga|Kanāda}} [[Peitons Krebss]]
|[[Vegasas &quot;Golden Knights&quot;]]
|-
|18
|{{flaga|Kanāda}} [[Tomass Hārlijs]]
|[[Dalasas &quot;Stars&quot;]]
|-
|19
|{{flaga|Somija}} [[Lasi Tomsons]]
|[[Otavas &quot;Senators&quot;]]
|-
|20
|{{flaga|Somija}} [[Ville Heinola]]
|[[Vinipegas &quot;Jets&quot;]]
|-
|21
|{{flaga|Kanāda}} [[Semjuels Pulēns]]
|[[Pitsburgas &quot;Penguins&quot;]]
|-
|22
|{{flaga|Zviedrija}} [[Tobiass Bjernfots]]
|[[Losandželosas &quot;Kings&quot;]]
|-
|23
|{{flaga|Zviedrija}} [[Simons Holmstrēms]]
|[[Ņujorkas &quot;Islanders&quot;]]
|-
|24
|{{flaga|Kanāda}} [[Filips Tomasino]]
|[[Našvilas &quot;Predators&quot;]]
|-
|25
|{{flaga|Kanāda}} [[Konors Makmaikls]]
|[[Vašingtonas &quot;Capitals&quot;]]
|-
|26
|{{flaga|Kanāda}} [[Džeikobs Peletjē]]
|[[Kalgari &quot;Flames&quot;]]
|-
|27
|{{flaga|Kanāda}} [[Nolans Futs]]
|[[Tampabejas &quot;Lightning&quot;]]
|-
|28
|{{flaga|Kanāda}} [[Raiens Suzuki]]
|[[Karolīnas &quot;Hurricanes&quot;]]
|-
|29
|{{flaga|Kanāda}} [[Breidens Treisijs]]
|[[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]]
|-
|30
|{{flaga|ASV}} [[Džons Bīčers]]
|[[Bostonas &quot;Bruins&quot;]]
|-
|31
|{{flaga|ASV}} [[Raians Džonsons (hokejists)|Raians Džonsons]]
|[[Bufalo &quot;Sabres&quot;]]
|}

== 2. kārta ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! width=&quot;30px&quot; |Nr.
! width=&quot;210px&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;180px&quot; |Komanda
|-
|32
|{{flaga|ASV}} [[Šeins Pinto]]
|[[Otavas &quot;Senators&quot;]]
|-
|43
|{{flaga|ASV}} [[Alekss Vlasiks]]
|[[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]]
|-
|60
|{{flaga|Zviedrija}} [[Alberts Jūhansons]]
|[[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]]
|}

== 6. kārta ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! width=30px |Nr.
! width=210px |Spēlētājs
! width=180px |Komanda
|-
|156
|{{flaga|Latvija}} [[Artūrs Šilovs]]
|[[Vankūveras &quot;Canucks&quot;]]
|}

== 7. kārta ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! width=&quot;30px&quot; |Nr.
! width=&quot;210px&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;180px&quot; |Komanda
|-
|209
|{{flaga|Somija}} [[Valteri Pūstinens]]
|[[Pitsburgas &quot;Penguins&quot;]]
|}

{{Hokejs-aizmetnis}}
{{NHLdrafts}}

[[Kategorija:2019. gads sportā]]
[[Kategorija:NHL drafts]]</text>
      <sha1>e7ov41pfpnrh4kkixofm3boex9bvld4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Juris Aploks</title>
    <ns>0</ns>
    <id>439421</id>
    <revision>
      <id>4465556</id>
      <parentid>4297589</parentid>
      <timestamp>2026-05-09T09:21:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4465556</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4488" sha1="ltpb094zrceb0nmnkxrl8yrstnv2una" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
| platums = 
| vārds = Juris Aploks
| vārds_orig = 
| attēls = Juris Aploks.JPG
| att_izmērs = 150px
| att_nosaukums = 
| dz_dat_alt = 
| dz_gads = 1893
| dz_mēnesis = 04
| dz_diena = 21
| dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Kurzemes guberņa|Kuldīgas apriņķis|Raņķu pagasts|td=Latvija}}
| m_dat_alt = 
| m_gads = 1938
| m_mēnesis = 04
| m_diena = 2
| m_vieta = {{vieta|Padomju Savienība|Krievijas PFSR|Maskava|Komunarkas poligons|td=Krievija}}
| dzīves_vieta = 
| pilsonība = 
| tautība = [[latvieši|latvietis]]
| dzimums = V
| vecāki = Juris Aploks
| brāļi = 
| māsas = 
| dzīvesbiedrs = 
| bērni = 
| paraksts = 
| piezīmes = 
| kategorijas = 
| citas daļas = {{Militārpersonas infodaļa
| dienesta_pakāpe = [[divīzijas komandieris]]
|  dienesta_laiks = 1914—1918 un 1918—1937
|          valsts = {{flag|Krievijas Impērija}} &lt;br /&gt;{{flaga|Krievija|1917}} [[KSFPR]]&lt;br /&gt;{{USSR}}
|       struktūra = Sauszemes bruņotie spēki
|         vienība = 
|       komandēja = 
|          kaujas = [[Pirmais pasaules karš]], [[Krievijas pilsoņu karš]]
|       izglītība = 
|     apbalvojumi = 
|      cits_darbs =  
}}
}}

'''Juris Aploks''' (1893—1938) bija [[latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieku]] virsnieks, vēlāk padomju militārais darbinieks.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1893. gada 21. aprīlī [[Kuldīgas apriņķis|Kuldīgas apriņķa]] [[Raņķu pagasts|Raņķu pagasta]] &quot;Kalenēs&quot; zemnieka Jura Aploka ģimenē. Pirmā pasaules kara sākumā viņu iesauca [[Krievijas Impērijas armija|Krievijas Impērijas armijā]], 1915. gadā nosūtīja mācīties [[Pleskava]]s [[praporščiks|praporščiku]] skolā. Pēc karaskolas beigšanas piedalījās kaujās kā [[2. Rīgas latviešu strēlnieku pulks|2. Rīgas latviešu strēlnieku pulka]] virsnieks, 1917. gadā paaugstināts [[Štābkapteinis|štābkapteiņa]] pakāpē.
Pēc [[Oktobra revolūcija]]s pārgāja lielinieku pusē. [[Operācija &quot;Dūres sitiens&quot;|Vācu uzbrukuma]] laikā 1918. gada 25. februārī komandēja 2. Rīgas latviešu strēlnieku pulka daļas kaujās pie [[Pleskava]]s. Pēc sarkano Latviešu strēlnieku divīzijas nodibināšanas viņu 1918. gada 21. jūnijā iecēla par tās štāba operatīvas daļas priekšnieku, bet 27. jūlijā par štāba priekšnieku.
1918. gada augustā viņu nosūtīja uz [[Urāli]]em cīņām pret [[Čehoslovāku leģioni|Čehoslovāku leģionu]], kur viņš pildīja padomju 3. armijas štāba priekšnieka, 1919. gadā 6. strēlnieku divīzijas štāba priekšnieka vietnieka un frontes Austrumu sektora priekšnieka palīga pienākumus.

Pēc [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] beigām viņš vadīja [[Ukraina]]s un [[Krima]]s [[čeka]]s karaspēku (1921) un [[Maskavas kara apgabals|Maskavas kara apgabala]] [[Iekšlietu Tautas komisariāta Valsts Politpārvalde]]s karaspēku (1922). 1922. gadā Aploks pabeidza Frunzes kara akadēmiju, 1924. gadā viņu iecēla par 14. strēlnieku divīzijas komandieri, 1930. gadā par Ziemeļkaukāza kara apgabala štāba priekšnieka vietnieku, 1932. gadā par Maskavas kara apgabala štāba priekšnieka vietnieku.&lt;ref&gt;[http://www.rkka.ru/handbook/personal/repress/komdiv.htm Биография на сайте РККА]&lt;/ref&gt;

1937. gada 18. decembrī viņu [[NKVD &quot;Latviešu operācija&quot;|NKVD &quot;Latviešu operācijā&quot;]] apcietināja kā &quot;latviešu fašistiskās organizācijas biedru&quot;. 1938. gada 1. aprīlī PSRS Augstākās tiesas kara kolēģija Aploku apsūdzēja &quot;aktīvā darbībā [[Kontrrevolūcija|kontrrevolucionārā]] organizācijā&quot; un piesprieda nāvessodu, ko izpildīja 2. aprīlī, viņu nošaujot un aprokot [[Komunarkas poligons|Komunarkas poligonā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.memo.ru/memory/communarka/chapter6.htm |title=Мемориал |access-date={{dat|2019|08|19||bez}} |archive-date={{dat|2012|06|26||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20120626055709/http://www.memo.ru/memory/communarka/Chapter6.htm }}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{DEFAULTSORT:Aploks, Juris}}
[[Kategorija:Kuldīgas novadā dzimušie]]
[[Kategorija:Krievijas latvieši]]
[[Kategorija:Sarkano latviešu strēlnieku virsnieki]]
[[Kategorija:Krievijas pilsoņu kara dalībnieki]]
[[Kategorija:Ar Sarkanā Karoga ordeni apbalvotie]]
[[Kategorija:Ar Sarkanās Zvaigznes ordeni apbalvotie]]
[[Kategorija:PSRS Lielā terora upuri]]
[[Kategorija:Komunarkas poligonā nošautie un apraktie]]
[[Kategorija:Komdivi]]</text>
      <sha1>ltpb094zrceb0nmnkxrl8yrstnv2una</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jans Andžejs Plāters</title>
    <ns>0</ns>
    <id>441455</id>
    <revision>
      <id>4465463</id>
      <parentid>3789712</parentid>
      <timestamp>2026-05-09T05:15:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4465463</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1771" sha1="p1a7tm21g69fcf2tzmq786kwjhcb32h" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|        platums = 
|          vārds = Jans Andžejs Plāters
|     vārds_orig = ''Jan Andrzej Plater''
|         attēls = POL COA Plater-Zyberk.svg
|     att_izmērs = 150px
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1626
|     dz_mēnesis =
|       dz_diena = 
|       dz_vieta = 
|      m_dat_alt =
|         m_gads = 1696
|      m_mēnesis = 2
|        m_diena = 24
|        m_vieta = 
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = 
|   nodarbošanās = valsts darbinieks
|       ienākumi = 
|  darbības_gadi = 
|        dzimums = v
|         vecāki = Gothards Plāters, Elizabete, dzimusi Tīzenhauzena
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = Marijas Ludvika, dzimusi Grothusa
|          bērni = [[Jans Ludvigs Plāters]]
|       paraksts = 
|  paraksts_plat = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas = nē
|    citas daļas = 
}}

'''Jans Andžejs Plāters''' ({{val|pl|Jan Andrzej Plater z Broelu herbu własnego}}; dzimis [[1626]]. gadā, miris {{dat|1696|2|24}}) bija grāfs, [[Polijas—Lietuvas ūnija|Žečpospolita]]s valsts darbinieks, [[Inflantijas vaivads]] no 1695. līdz 1696. gadam, [[Indricas ordeņa nocietinājums|Indricas muižas]] īpašnieks. 1695. gadā pārgāja katoļticībā, tāpēc viņa dēls, [[Krāslavas muiža]]s pirmais īpašnieks [[Jans Ludvigs Plāters]] atdeva katoļiem [[Indricas baznīca|Indricas baznīcu]].

== Ārējās saites ==
*[https://latgalesdati.du.lv/persona/11030 Jans Andžejs Plāters portālā Latgales dati]{{Novecojusi saite}}

{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Plāters, Jans Andžejs}}
[[Kategorija:1626. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1696. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Inflantijas vaivadi]]
[[Kategorija:Plāteri]]</text>
      <sha1>p1a7tm21g69fcf2tzmq786kwjhcb32h</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Juris Bebris</title>
    <ns>0</ns>
    <id>443856</id>
    <revision>
      <id>4465558</id>
      <parentid>4185035</parentid>
      <timestamp>2026-05-09T09:23:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4465558</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4782" sha1="3cl77bwestsh91redz1897sj0m1o7tw" xml:space="preserve">{{Rakstnieka infokaste
| platums = 
| vārds = Juris Bebris
| vārds_orig = 
| attēls = Juris Bebris.jpg
| att_izmērs = 175px
| att_nosaukums = 1939. gadā
| dz_dat_alt = 
| dz_gads = 1859 
| dz_mēnesis = 4
| dz_diena = 6
| dz_vieta = [[Cesvaines pagasts]], [[Vidzemes guberņa]]&lt;br /&gt;(tagad {{LAT}})
| m_dat_alt = 
| m_gads = 1951 
| m_mēnesis = 2
| m_diena = 2
| m_vieta = [[Asari]], [[Rīga]]s [[Jūrmala]]s rajons
| dzīves_vieta = Palanga, Liepāja, [[Rīga]]
| pilsonība = 
| tautība = [[latvieši|latvietis]]
| dzimums = 
| vecāki = 
| brāļi = 
| māsas = 
| dzīvesbiedrs = 
| bērni = 
| paraksts = 
| pseidonīms = Bideru Juris, Ziedoņu Juris, Ziedons
| nodarbošanās = publicists, rakstnieks
| rakstīšanas valoda = [[latviešu valoda]]
| periods = 
| žanri = 
| temati = 
| lit virzieni = 
| slavenākie darbi = 
| ietekmējies = 
| ietekmējis = 
| alma_mater = 
| apbalvojumi = 
| piezīmes = 
| kategorijas = 
}}

'''Juris Bebris''' (1859–1951) bija [[latvieši|latviešu]] skolotājs, publicists un rakstnieks. Ilgus gadus aktīvi darbojās [[Rīgas Latviešu biedrība]]s Zinību komisijā kā pedagoģiskās literatūras referents, kā  kordiriģents vadīja vairākus korus.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1859. gada 6. aprīlī [[Cesvaines pagasts|Cesvaines pagasta]] &quot;Ludzēs&quot; [[Vidzemes zemnieku pāriešana pareizticībā|pareizticībā pārgājuša]] lauksaimnieka ģimenē. Mācījās [[Kārzdaba]]s pareizticīgo draudzes skolā, kuru beidza  1873. gadā un apguva skolotāja amatu [[Baltijas skolotāju seminārs|Baltijas skolotāju seminārā]] Rīgā (1876-1881). 1880. gada [[II Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki|II Vispārējos latviešu dziesmu svētkos]] Bebru Jura vadītais Baltijas Skolotāju semināra vīru koris ieguva godalgu.&lt;ref&gt;[http://www.literatura.lv/lv/person/Juris-Bebris/872320 literatura.lv]&lt;/ref&gt;
Strādāja par [[Rucava]]s pagastskolas skolotāju (1881-1888), šajā laikā viņu iespaidojusi Rucavas mācītāja Kārļa Rīmšneidera personība.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://timenote.info/lv/Juris-Bebru |title=timenote.info |access-date={{dat|2019|10|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20191019212142/https://timenote.info/lv/Juris-Bebru |archivedate={{dat|2019|10|19||bez}} }}&lt;/ref&gt; Vēlāk bija [[Palanga]]s elementārskolas pārzinis (1888-1903) un [[Liepāja]]s elementārskolas pārzinis (1903-1915). Palangā apprecējās ar tulkotāju Natāliju Riekstiņu (pseidonīms Bideru Natālija), viņiem piedzima pieci bērni.

Pēc Pirmā pasaules kara sākuma J. Bebris devās bēgļu gaitās uz Tērbatu, pēc Brestļitovskas miera līguma noslēgšanas 1918. gadā atgriezās Liepājā, bija laikraksta &quot;Kurzemes Vārds&quot; un žurnāla &quot;Jaunatnes Domas&quot; redaktors (1919), Liepājas Latviešu biedrības priekšnieks (1919-1920). [[Tautas padome]]s loceklis no [[Latvijas Radikāldemokrātiskā partija|Latvijas Radikāldemokrātiskās partijas]].

Rakstīja par bērnu audzināšanu laikrakstos &quot;Liepājas Atbalss&quot;, &quot;Latvija&quot;, &quot;Kurzemes Vārds&quot;, &quot;Latvietis&quot;, &quot;Latvijas Vēstnesis&quot;, žurnālos &quot;Austrums&quot;, &quot;Izglītības Ministrijas Mēnešraksts&quot; un citur. 
Strādāja par Rīgas apriņķa tautskolu inspektoru (1920-1926), dzīvoja un strādāja Rīgā (1926-1933), vēlāk Asaros Rīgas Jūrmalā rakstīja atmiņu grāmatas.

Miris 1951. gada 2. februārī Asaros, Jūrmalā. Apbedīts Asaru kapos.

== Darbi ==
Bebru Juris publicēja dzejoļus, stāstus, recenzijas, rakstus par valodniecību un pedagoģiju. [[Rīgas Latviešu biedrība]]s Zinību komisijas vasaras sapulcē 1896. gadā viņš sniedza bibliogrāfiski kritisku pārskatu par mācību un bērnu grāmatu izdošanu. Latviskojis I. Turgeņeva, N. Gogoļa, A. Čehova, P. Rozegera u.c. autoru darbus.
* Lietuviešu dainas (1894)
* A. Kronvalda &quot;Dzimtenes mācība&quot; (tulkojums no vācu valodas, 1922)
* &quot;Dziedāšanas mācības metodika&quot; (1922) 
* &quot;Vēstures mācības metodika&quot; (1925)
* &quot;Dziesmu vācelīte&quot; (dziesmu izlase skolām, veidota kopā ar [[Jēkabs Mediņš|Jēkabu Mediņu]], Krišu Melnalksni un Āolfu Šilleru, 1925)
* &quot;Ganuzēna darbi un nedarbi&quot; (1942) 
* &quot;Ganuzēns skolā un darbā&quot; (1944).&lt;ref&gt;http://www.ibook.lv/BD_ganuzena-darbi-un-nedarbi-bebru-juris.aspx?BID=f6d9c8c8-f1c7-46d8-ad57-4ba0724331b1{{Novecojusi saite}} ibook.lv&lt;/ref&gt;

== Apbalvojumi ==
* [[Triju Zvaigžņu ordenis]] 4. (1926) un 3. šķira (1933)  
* [[Lietuvas Vītauta Dižā ordenis]] (1939)
* Tēvzemes balva (1939)

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Bebris, Juris}}
[[Kategorija:Latviešu rakstnieki]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]]
[[Kategorija:Madonas novadā dzimušie]]
[[Kategorija:Tautas padomes locekļi]]</text>
      <sha1>3cl77bwestsh91redz1897sj0m1o7tw</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Gajoka tilts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>443908</id>
    <revision>
      <id>4465240</id>
      <parentid>4173391</parentid>
      <timestamp>2026-05-08T13:32:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4465240</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2540" sha1="lys2vnyo7i9d90ilpndb6crjk7naa27" xml:space="preserve">{{Tilta infokaste
|nosaukums            = Gajoka koka tilts
|nosauk oriģinālval   = 
|attēls               = Gajkovskij most.jpg
|attēla paraksts      = 1918. gada foto
|karte                = 
| plat_d = 55 | plat_m  = 51 | plat_s = 39 | plat_NS = N
| gar_d  = 26 | gar_m   = 32 | gar_s  = 04 | gar_EW  = E
|kartes_paraksts      = 
|karte_alt_teksts     = 
|alt_karte            = 
|reljefa_karte        = 
|kartes_izmērs        = 
|oficiāl nosaukums    = 
|transporta veids     = 
|šķērso               = [[Daugava]]
|atrašanās vieta      = {{flaga|Latvija}}[[Daugavpils]]
|apkalpo              = 
|arhitekts            = 
|tilta tips           = 
|materiāli            = [[koks]]
|posmu skaits         = 
|balstu skaits        = 13&lt;ref name=ld&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Daugavas plūdu dēļ iznīcināts Gajoka koka tilts Daugavpilī |url=http://latgalesdati.du.lv/notikums/4350 |website=Latgales dati |accessdate={{dat|2019|10|20||bez}} |archive-date={{dat|2016|11|27||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20161127214519/http://latgalesdati.du.lv/notikums/4350 }}&lt;/ref&gt;
|posma garums         = 
|garums               = 
|platums              = 
|augstums             = 
|maksimālā slodze     = 
|klīrenss             = 
|transporta plūsma    = 
|pamatakmens          = 
|celtniecība          = 
|atklāts              = 1916—1917
|iepriekšējais tilts  = 
|nākamais tilts       = 
|sabruka              = 
|tika nojaukts        = 1922&lt;ref name=ld/&gt;
|izmaksas             = 
|citas daļas          = 
}}
'''Gajoka tilts''' bija koka tilts pār [[Daugava|Daugavu]] [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas savienoja [[Gajoks|Gajoka]] un [[Grīva (Daugavpils)|Grīvas]] apkaimes. Uzbūvēts [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigās. 1919. gada kauju laikā tika daļēji sagrauts, 1920. gadā to atjaunoja poļu armijas karavīri, kas piedalījās [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņās]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Poļu karaspēka komandieris E. Ridzs-Smiglijs apskata Gajoka tilta atjaunošanu 1920. gadā. |url=http://latgalesdati.du.lv/foto/318 |website=Latgales dati |accessdate={{dat|2019|10|20||bez}} }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; 1922. gadā Daugavpils pilsētas vadība pieņēma lēmumu aizdedzināt tiltu, jo [[Pali|palu]] laikā pie tā sablīvējās lielas ledus masas, kas draudēja pārraut pilsētas aizsargdambi.&lt;ref name=ld/&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{aizmetnis}}

[[Kategorija:Tilti Daugavpilī]]
[[Kategorija:Tilti Latvijā]]
[[Kategorija:Daugava]]</text>
      <sha1>lys2vnyo7i9d90ilpndb6crjk7naa27</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Inta Alekse</title>
    <ns>0</ns>
    <id>445525</id>
    <revision>
      <id>4465264</id>
      <parentid>3768336</parentid>
      <timestamp>2026-05-08T14:53:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-27989-15</username>
        <id>145085</id>
      </contributor>
      <comment>Labota miršanas vieta.</comment>
      <origin>4465264</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1934" sha1="h8lg76vusgwbxnb1sb0mr2kvzto3k44" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
| vārds = Inta Alekse
| attēls = 
| att_izmērs = 
| komentārs = 
| dz vārds = 
| dz datums = {{dat|1933|6|24}}
| dz vieta = {{vieta|Latvija|Dzērbenes pagasts}}
| mirš datums = {{miršanas datums un vecums|2009|5|12|1933|6|24}}
| mirš vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}}
| citi vārdi = 
| nodarbošanās = teātra režisore
| darbības gadi = 
| vecāki = 
| brāļi = 
| māsas = 
| dzīvesbiedrs = 
| bērni = 
| mājaslapa = 
| paraksts = 
| paraksts_izm = 
| spēlmaņu_nakts =
| kristaps = 
| apbalvojumi = 
| rādīt_apbalv = jā
| dzimums = S
| vārds_orig = 
}}

'''Inta Alekse''' (dzimusi {{dat|1933|6|24}} [[Dzērbenes pagasts|Dzērbenes pagastā]], mirusi {{dat|2009|5|12}} [[Jelgava|Rīgā]]) bija [[teātris|teātra]] [[režisors|režisore]]. Laikā no 1966. līdz 1992. gadam strādāja [[Jelgava]]s [[Alunāna teātris|Ādolfa Alunāna tautas teātrī]], kur vadīja arī bērnu dramatisko kolektīvu.&lt;ref name=&quot;timenote&quot; /&gt; Šajā kolektīvā savas teātra gaitas sāka daudzi Jelgavas skolēni, pazīstamākie — [[Artūrs Skrastiņš]] un [[Indra Roga]].

Intas Alekses režijā iestudētas daudzas bērnu lugas, tostarp [[Anna Brigadere|Annas Brigaderes]] lugas (&quot;Sprīdītis&quot;, &quot;Maija un Paija&quot;) un tēlojumi no A. Brigaderes triloģijas &quot;Dievs. Daba. Darbs.&quot; (&quot;Jāņi&quot;, &quot;Tēva palīgs&quot;, &quot;Ķekatas&quot;).

Inta Alekse izdevusi arī grāmatu &quot;Runātprasme&quot; (2002).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ibook.lv/BD_runatprasme-inta-alekse.aspx?BID=451a2405-e136-4fba-bf9d-0421a802c06b|title=Runātprasme|publisher=ibook.lv}}&lt;/ref&gt;

Apglabāta [[Dzērbene]]s kapos.&lt;ref name=&quot;timenote&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/Inta-Alekse|title=Inta Alekse|publisher=Timenote}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Alekse, Inta}}
[[Kategorija:1933. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2009. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Latviešu teātra režisori]]</text>
      <sha1>h8lg76vusgwbxnb1sb0mr2kvzto3k44</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4465414</id>
      <parentid>4465264</parentid>
      <timestamp>2026-05-09T00:48:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <origin>4465414</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1957" sha1="nw5zf4tsf5dk38nel9gum2bcwrd4cs7" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
| vārds = Inta Alekse
| attēls = 
| att_izmērs = 
| komentārs = 
| dz vārds = 
| dz datums = {{dat|1933|6|24}}
| dz vieta = {{vieta|Latvija|Dzērbenes pagasts}}
| mirš datums = {{miršanas datums un vecums|2009|5|12|1933|6|24}}
| mirš vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}}
| citi vārdi = 
| nodarbošanās = teātra režisore
| darbības gadi = 
| vecāki = 
| brāļi = 
| māsas = 
| dzīvesbiedrs = 
| bērni = 
| mājaslapa = 
| paraksts = 
| paraksts_izm = 
| spēlmaņu_nakts =
| kristaps = 
| apbalvojumi = 
| rādīt_apbalv = jā
| dzimums = S
| vārds_orig = 
}}

'''Inta Alekse''' (dzimusi {{dat|1933|6|24}} [[Dzērbenes pagasts|Dzērbenes pagastā]], mirusi {{dat|2009|5|12}} [[Rīga|Rīgā]]{{nepieciešama atsauce}}) bija [[teātris|teātra]] [[režisors|režisore]]. Laikā no 1966. līdz 1992. gadam strādāja [[Jelgava]]s [[Alunāna teātris|Ādolfa Alunāna tautas teātrī]], kur vadīja arī bērnu dramatisko kolektīvu.&lt;ref name=&quot;timenote&quot; /&gt; Šajā kolektīvā savas teātra gaitas sāka daudzi Jelgavas skolēni, pazīstamākie — [[Artūrs Skrastiņš]] un [[Indra Roga]].

Intas Alekses režijā iestudētas daudzas bērnu lugas, tostarp [[Anna Brigadere|Annas Brigaderes]] lugas (&quot;Sprīdītis&quot;, &quot;Maija un Paija&quot;) un tēlojumi no A. Brigaderes triloģijas &quot;Dievs. Daba. Darbs.&quot; (&quot;Jāņi&quot;, &quot;Tēva palīgs&quot;, &quot;Ķekatas&quot;).

Inta Alekse izdevusi arī grāmatu &quot;Runātprasme&quot; (2002).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ibook.lv/BD_runatprasme-inta-alekse.aspx?BID=451a2405-e136-4fba-bf9d-0421a802c06b|title=Runātprasme|publisher=ibook.lv}}&lt;/ref&gt;

Apglabāta [[Dzērbene]]s kapos.&lt;ref name=&quot;timenote&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/Inta-Alekse|title=Inta Alekse|publisher=Timenote}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Alekse, Inta}}
[[Kategorija:1933. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2009. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Latviešu teātra režisori]]</text>
      <sha1>nw5zf4tsf5dk38nel9gum2bcwrd4cs7</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4465425</id>
      <parentid>4465414</parentid>
      <timestamp>2026-05-09T02:27:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4465425</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1977" sha1="9m52pztfs8ovuggs7b5swwgzjwyibij" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
| vārds = Inta Alekse
| attēls = 
| att_izmērs = 
| komentārs = 
| dz vārds = 
| dz datums = {{dat|1933|6|24}}
| dz vieta = {{vieta|Latvija|Dzērbenes pagasts}}
| mirš datums = {{miršanas datums un vecums|2009|5|12|1933|6|24}}
| mirš vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}}
| citi vārdi = 
| nodarbošanās = teātra režisore
| darbības gadi = 
| vecāki = 
| brāļi = 
| māsas = 
| dzīvesbiedrs = 
| bērni = 
| mājaslapa = 
| paraksts = 
| paraksts_izm = 
| spēlmaņu_nakts =
| kristaps = 
| apbalvojumi = 
| rādīt_apbalv = jā
| dzimums = S
| vārds_orig = 
}}

'''Inta Alekse''' (dzimusi {{dat|1933|6|24}} [[Dzērbenes pagasts|Dzērbenes pagastā]], mirusi {{dat|2009|5|12}} [[Rīga|Rīgā]]{{nepieciešama atsauce}}) bija [[teātris|teātra]] [[režisors|režisore]]. Laikā no 1966. līdz 1992. gadam strādāja [[Jelgava]]s [[Alunāna teātris|Ādolfa Alunāna tautas teātrī]], kur vadīja arī bērnu dramatisko kolektīvu.&lt;ref name=&quot;timenote&quot; /&gt; Šajā kolektīvā savas teātra gaitas sāka daudzi Jelgavas skolēni, pazīstamākie — [[Artūrs Skrastiņš]] un [[Indra Roga]].

Intas Alekses režijā iestudētas daudzas bērnu lugas, tostarp [[Anna Brigadere|Annas Brigaderes]] lugas (&quot;Sprīdītis&quot;, &quot;Maija un Paija&quot;) un tēlojumi no A. Brigaderes triloģijas &quot;Dievs. Daba. Darbs.&quot; (&quot;Jāņi&quot;, &quot;Tēva palīgs&quot;, &quot;Ķekatas&quot;).

Inta Alekse izdevusi arī grāmatu &quot;Runātprasme&quot; (2002).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ibook.lv/BD_runatprasme-inta-alekse.aspx?BID=451a2405-e136-4fba-bf9d-0421a802c06b|title=Runātprasme|publisher=ibook.lv}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

Apglabāta [[Dzērbene]]s kapos.&lt;ref name=&quot;timenote&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/Inta-Alekse|title=Inta Alekse|publisher=Timenote}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Alekse, Inta}}
[[Kategorija:1933. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2009. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Latviešu teātra režisori]]</text>
      <sha1>9m52pztfs8ovuggs7b5swwgzjwyibij</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jānis Lucāns</title>
    <ns>0</ns>
    <id>449425</id>
    <revision>
      <id>4465662</id>
      <parentid>4056576</parentid>
      <timestamp>2026-05-09T11:50:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4465662</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5959" sha1="5ro5tf5hgho75yot9j7z1bxbnnxqqzl" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Jānis Lucāns
| vārds_orģ = 
| attēls = 
| att_izm = 
| apraksts = &lt;!------ Pirmais amats ------&gt;
| amats = [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākās Padomes]] deputāts
| term_sākums = 
| term_beigas = 
| prezidents = 
| apraksts2 = &lt;!------ Otrais amats ------&gt;
| amats2 = [[5. Saeima]]s deputāts
| term_sākums2 = 
| term_beigas2 = 
| prezidents2 = 
| premjers = &lt;!------ Personas dati ------&gt;
| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1937|6|21}}
| dzim_vieta = [[Daugavpils]], {{LAT}}
| dzīves_vieta = 
| mir_dati = 
| mir_vieta = 
| apglabāts = 
| tautība = [[latvieši|latvietis]]
| partija = 
| apvienība = 
| dinastija = 
| tēvs = 
| māte = 
| dzīvesb = 
| bērni = 
| profesija = 
| alma_mater = [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija]]
| reliģija = 
| paraksts = 
| paraksts_izm = 
| piezīmes = 
}}
'''Jānis Lucāns''' (dzimis {{dat|1937|6|21||bez}} [[Daugavpils|Daugavpilī]]) ir latviešu lauksaimnieks un valsts darbinieks, bijušais [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Augstākās Padomes]] un [[5. Saeima]]s deputāts.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis {{dat|1937|6|21||bez}} [[Daugavpils|Daugavpilī]] dārzniecības īpašnieka Pētera Lucāna ģimenē. Mācījās [[Asare]]s septiņgadīgajā skolā un [[Gārsene]]s skolā, tad [[Priekuļu tehnikums|Priekuļu lauksaimniecības mehanizācijas tehnikuma]] elektrifikācijas nodaļā.
No 1956. līdz 1961. gadam studēja [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija]]s Lauksaimniecības mehānizācijas fakultātē, ieguva inženiera mehāniķa kvalifikāciju un sāka strādāt par mehāniķi Limbažu rajona kolhozā “Nākotne”.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.limbazubiblioteka.lv/novadnieku_enciklopedija/lucans_janis/?a=L |title=Limbažu Galvenā bibliotēka |access-date={{dat|2020|01|12||bez}} |archive-date={{dat|2019|07|08||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190708091318/https://www.limbazubiblioteka.lv/novadnieku_enciklopedija/lucans_janis/?a=L }}&lt;/ref&gt; 1963. gadā J. Lucāns kļuva par galveno inženieri padomju saimniecībā “Umurga”, 1967. gadā par galveno inženieri zinātniskās pētniecības saimniecībā “Krimulda”, bet no 1975. gada bija šīs saimniecības direktors.&lt;ref&gt;[http://latgalesdati.du.lv/persona/3573 latgalesdati.du.lv]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
Bija [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|PSKP]] biedrs.&lt;ref&gt;[http://85.254.250.16/raksti/109019 Latvijas PSR tautas deputāti, kuri ievēlēti 1990. gada 18. martā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200101145236/http://85.254.250.16/raksti/109019 |date=2020. gada 1. Janvāris }} 1984. gadā pēc konflikta ar kompartijas vadību atbrīvots no ieņemamā amata.

1985. gadā viņu ievēlēja par Limbažu rajona kolhoza &quot;Komunārs&quot; priekšsēdētāju, bet no šī darba Lucāns aizgāja un [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā 1989. gadā iesaistījās [[Latvijas Tautas fronte]]s (LTF) darbībā, bija agrokombināta &quot;Lādezers&quot; valdes priekšsēdētājs,&lt;/ref&gt; [[Trešā atmoda|Atmodas]] laikā iesaistījies [[Latvijas Tautas fronte|Latvijas Tautas frontē]] (LTF). 1989. gada 26. marta PSRS tautas deputātu vēlēšanās J. Lucānu ievēlēja par PSRS tautas deputātu. 1990. gadā J. Lucānu kā LTF atbalstītu kandidātu ievēlēja par [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Augstākās Padomes]] deputātu no 145. Lēdurgas vēlēšanu apgabala. 
Pēc Latvijas PSR Augstākās Padomes 1990. gada 15. februāra &quot;Deklarācijas jautājumā par Latvijas valstisko neatkarību&quot; Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētājs [[Anatolijs Gorbunovs]] Lucānu iekļāva komisijā pasākumu sagatavošanai Latvijas ekonomiskās un politiskās neatkarības atjaunošanai.&lt;ref&gt;[https://likumi.lv/ta/id/279721-par-komisiju-pasakumu-sagatavosanai-latvijas-ekonomiskas-un-politiskas-neatkaribas-atjaunosanai Par komisiju pasākumu sagatavošanai Latvijas ekonomiskās un politiskās neatkarības atjaunošanai] &quot;Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs&quot;, 09.03.1990.&lt;/ref&gt;

1990. gada 4. maijā viņš nobalsoja par [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu]].&lt;ref&gt;[https://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/likumdeveju-vesture/latvijas-republikas-augstaka-padome/ Latvijas Republikas Augstākās Padomes vēlēšanas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191223192146/https://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/likumdeveju-vesture/latvijas-republikas-augstaka-padome/ |date={{dat|2019|12|23||bez}} }} saeima.lv&lt;/ref&gt; Bija AP Lauksaimniecības komisijas loceklis un tās priekšsēdētājs.
[[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanās]] tika ievēlēts Saeimā no &quot;[[Saskaņa Latvijai — atdzimšana tautsaimniecībai]]&quot; saraksta. 1994. gadā piedalījās [[Tautsaimnieku politiskā apvienība|Tautsaimnieku politiskās apvienības]] dibināšanā.

1995. gadā beidza politisko darbību. Darbojās SIA &quot;Rūķis&quot;, kuras izpilddirektors ir viņa dēls Pēteris Lucāns.

== Apbalvojumi ==
* [[Triju Zvaigžņu ordenis]], trešā šķira (2000)
* [[1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme]]

== Literatūra ==
* [[Tālavs Jundzis]]. 4. maijs: Rakstu, atmin̦u un dokumentu krājums par Neatkarības deklarāciju. Fonds &quot;Latvijas Vēsture&quot;, 2000.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

{{PSRS Augstākās Padomes deputāti no Latvijas 1989-1991}}
{{LR Augstākā Padome}}
{{5. Saeima}}

{{DEFAULTSORT:Lucāns, Jānis}}
[[Kategorija:1937. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Daugavpilī dzimušie]]
[[Kategorija:Tautsaimnieku politiskās apvienības politiķi]]
[[Kategorija:PSRS tautas deputāti no Latvijas]]
[[Kategorija:LR Augstākās Padomes deputāti]]
[[Kategorija:5. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes absolventi]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]]</text>
      <sha1>5ro5tf5hgho75yot9j7z1bxbnnxqqzl</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Igors Movels</title>
    <ns>0</ns>
    <id>449564</id>
    <revision>
      <id>4465410</id>
      <parentid>4242112</parentid>
      <timestamp>2026-05-08T23:53:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4465410</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4277" sha1="fj88tontukp4yaa81rh1lszfme0hw2v" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Igors Movels
| vārds_orģ = 
| attēls = 
| att_izm = 
| apraksts = &lt;!------ Pirmais amats ------&gt;
| amats = [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākās Padomes]] deputāts
| term_sākums = 
| term_beigas = 
| prezidents = 
| premjers = &lt;!------ Personas dati ------&gt;
| dzim_dati = {{ddv|1949|9|14|}} 
| dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Varakļāni|td=Latvija}}
| dzīves_vieta = 
| mir_dati = 
| mir_vieta = 
| apglabāts = 
| tautība = 
| partija = 
| apvienība = 
| dinastija = 
| tēvs = 
| māte = 
| dzīvesb = 
| bērni = 
| profesija = [[žurnālists]]
| alma_mater = [[Latvijas Valsts universitāte]]
| reliģija = 
| paraksts = 
| paraksts_izm = 
| piezīmes = 
}}
'''Igors Movels''' (dzimis 1949. gada 14. septembrī [[Varakļāni|Varakļānos]]) ir [[Latvijas ebreji|Latvijas ebreju]] žurnālists un politiķis, bijušais [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Augstākās Padomes]] deputāts.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis {{dat|1949|9|14||bez}} [[Varakļāni|Varakļānos]]. Beidzis [[Latvijas Valsts universitāte]]s [[LU Filoloģijas fakultāte|Filoloģijas fakultātes]] Žurnālistikas nodaļu.

Strādāja par [[Rēzeknes rajons|Rēzeknes rajona]] laikraksta “Darba Karogs” korespondentu, nodaļas vadītāju, atbildīgo sekretāru (1966—1973); laikraksta “Žeļeznodorožnik Pribaltiki” korespondentu, atbildīgo sekretāru (1973—1975); laikraksta “Latvijskij morjak” nodaļas vadītāju, atbildīgo sekretāru (1975—1978); [[Jelgavas rajons|Jelgavas rajona]] un pilsētas laikraksta “Darba Uzvara” rūpniecības nodaļas vadītāju, galveno redaktoru (1979—1980).&lt;ref&gt;[https://latgalesdati.du.lv/persona/4882 latgalesdati.du.lv]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

No 1985. gada bijis [[PSKP]] biedrs.&lt;ref&gt;[http://85.254.250.16/raksti/109019 Latvijas PSR tautas deputāti, kuri ievēlēti 1990. gada 18. martā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200101145236/http://85.254.250.16/raksti/109019|date=2020. gada 1. Janvāris}} Barikadopēdijas fonds&lt;/ref&gt;

[[Dziesmotā revolūcija|Atmodas kustības]] laikā I. Movels bija Jelgavas laikraksta &quot;Jelgavas Ziņotājs&quot; redaktors. 1989. gadā iesaistījies [[Latvijas Tautas fronte|Latvijas Tautas frontē]]. 1990. gadā viņu ievēlēja par [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Augstākās Padomes]] deputātu no 81. Jelgavas vēlēšanu apgabala, 1990. gada 4. maijā I. Movels balsoja par [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu]].&lt;ref&gt;[https://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/likumdeveju-vesture/latvijas-republikas-augstaka-padome/ Latvijas Republikas Augstākās Padomes vēlēšanas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191223192146/https://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/likumdeveju-vesture/latvijas-republikas-augstaka-padome/ |date={{dat|2019|12|23||bez}} }} saeima.lv&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.mfa.gov.lv/ministrija/publikacijas/latvijas-ebreju-kopiena-vesture-tragedija-atdzimsana|title=Latvijas ebreju kopiena: Vēsture, traģēdija, atdzimšana - Ārlietu ministrija|website=web.archive.org|access-date=2025-03-14|date=2015-02-15|archive-date=2015-02-15|archive-url=https://web.archive.org/web/20150215190248/http://www.mfa.gov.lv/ministrija/publikacijas/latvijas-ebreju-kopiena-vesture-tragedija-atdzimsana}}&lt;/ref&gt;

Pēc deputāta pilnvaru beigām Igors Movels bija SIA “Rumko” izpilddirektors un valdes loceklis.

== Apbalvojumi ==
2000. gadā I. Movelu apbalvoja ar trešās šķiras [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]] un goda zīmi par piedalīšanos 1991. gada janvāra [[Barikāžu laiks|barikāžu laika]] notikumos.

== Literatūra ==
* [[Tālavs Jundzis]]. 4. maijs: Rakstu, atmin̦u un dokumentu krājums par Neatkarības deklarāciju. Fonds &quot;Latvijas Vēsture&quot;, 2000.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

{{Latvijas cilvēks-aizmetnis}}
{{LR Augstākā Padome}}

{{DEFAULTSORT:Movels, Igors}}
[[Kategorija:1949. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas ebreji]]
[[Kategorija:Latvijas žurnālisti]]
[[Kategorija:LR Augstākās Padomes deputāti]]
[[Kategorija:PSKP biedri]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]]
[[Kategorija:Varakļānos dzimušie]]</text>
      <sha1>fj88tontukp4yaa81rh1lszfme0hw2v</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jevģenijs Zaščerinskis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>450486</id>
    <revision>
      <id>4465533</id>
      <parentid>3830317</parentid>
      <timestamp>2026-05-09T07:35:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4465533</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4908" sha1="mhy8o2eq7ysjwgevea01cu66ol769an" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Jevģenijs Zaščerinskis
| vārds_orģ = 
| attēls = 
| att_izm = 
| apraksts = 
&lt;!------ Pirmais amats ------&gt;
| amats = [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākās Padomes]] deputāts
| term_sākums = 1990
| term_beigas = 1993
| prezidents = 
| premjers = 
&lt;!------ Otrais amats ------&gt;
| amats2 = [[5. Saeima]]s deputāts
| term_sākums2 = 1993
| term_beigas2 = 1995
| prezidents2 = 
| premjers2 = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1938|10|24}}
| dzim_vieta = [[Robežnieku pagasts]], {{LAT}}
| dzīves_vieta = 
| mir_dati = 
| mir_vieta = 
| apglabāts = 
| tautība = [[latvieši|latvietis]]
| partija = 
| apvienība = 
| dinastija = 
| tēvs = Jāzeps
| māte = 
| dzīvesb = Astrīda
| bērni = Ervīns, Arvis
| profesija = lauksaimnieks
| alma_mater = [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija]]
| reliģija = 
| paraksts = 
| paraksts_izm = 
| piezīmes = 
}}
'''Jevģenijs Zaščerinskis''' (dzimis {{dat|1938|10|24||bez}} [[Robežnieku pagasts|Robežnieku pagastā]]) ir latviešu lauksaimnieks un politikis, bijušais [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Augstākās Padomes]] deputāts (1990—1993).

== Dzīvesgājums ==
Dzimis {{dat|1938|10|24||bez}} [[Robežnieku pagasts|Robežnieku pagastā]] skolotāja Jāzepa Zaščerinska ģimenē. Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] sekojošās [[1941. gada 14. jūnija deportācija]]s laikā viņu kopā ar ģimeni izsūtīja uz [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadu]], no kurienes viņiem izdevās atgriezties Latvijā 1946. gadā.

Pēc [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija]]s Agronomijas fakultātes absolvēšanas Jevģenijs Zaščerinskis strādāja par agronomu dažādās padomju saimniecībās. 1967. gadā viņu iecēla par Dobeles rajona Lauksaimniecības pārvaldes galveno agronomu, pēc tam par pārvaldes priekšnieku. No 1977. gada viņš bija padomju saimniecības “Bērze” direktors.&lt;ref&gt;[https://latgalesdati.du.lv/persona/8729 latgalesdati.du.lv]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

== Politiskā darbība ==
[[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā 1990. gadā J. Zaščerinskis tika ievēlēts par [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Augstākās Padomes]] deputātu no 123. Krimūnu vēlēšanu apgabala. 1990. gada 4. maijā viņš nobalsoja par [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu]].&lt;ref&gt;[https://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/likumdeveju-vesture/latvijas-republikas-augstaka-padome/ Latvijas Republikas Augstākās Padomes vēlēšanas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191223192146/https://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/likumdeveju-vesture/latvijas-republikas-augstaka-padome/ |date={{dat|2019|12|23||bez}} }} saeima.lv&lt;/ref&gt; Darbojās [[Latvijas Tautas fronte]]s frakcijā.

1993. gadā J. Zaščerinski no &quot;[[Saskaņa Latvijai — Atdzimšana tautsaimniecībai]]&quot; saraksta [[5. Saeimas vēlēšanas|ievēlēja]] [[5. Saeima|5. Saeimā]].1994. gadā viņš nolika Saeimas deputāta mandātu un bija [[Latvijas Republikas Zemkopības ministrija|Zemkopības ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārais sekretārs]].

1995. gadā nesekmīgi kandidēja [[6. Saeimas vēlēšanas|6. Saeimas vēlēšanās]] no [[Tautsaimnieku politiskā apvienība|Tautsaimnieku politiskās apvienības]] saraksta “Tautsaimnieks”, kā arī saglabāja Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra amatu. 1996. gadā viņš kļuva par Saeimas Tautsaimniecības komisijas konsultantu.

1997. gadā J. Zaščerinskis iestājās [[Latvijas Zemnieku savienība|Latvijas Zemnieku savienībā]]. No tās saraksta 1998. gadā nesekmīgi kandidēja [[7. Saeimas vēlēšanas|7. Saeimas vēlēšanās]], bet joprojām turpināja ieņemt Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra amatu. 1999. viņš kļuva par [[Latvijas Zemkopības ministrs|Zemkopības ministra]] [[Pēteris Salkazanovs|Pētera Salkazanova]] padomnieku. [[2001. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2001. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanās]] J. Zaščerinskis nesekmīgi kandidēja uz vietu Rīgas domē.

== Apbalvojumi ==
2000. gadā J. Zaščerinski apbalvoja ar trešās šķiras [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]].

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

{{Latvijas cilvēks-aizmetnis}}
{{LR Augstākā Padome}}
{{5. Saeima}}

{{DEFAULTSORT:Zaščerinskis, Jevģenijs}}
[[Kategorija:1938. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Krāslavas novadā dzimušie]]
[[Kategorija:Tautsaimnieku politiskās apvienības politiķi]]
[[Kategorija:Latvijas Zemnieku savienības politiķi]]
[[Kategorija:LR Augstākās Padomes deputāti]]
[[Kategorija:5. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes absolventi]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]]</text>
      <sha1>mhy8o2eq7ysjwgevea01cu66ol769an</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Mihails Gavrilovs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>450624</id>
    <revision>
      <id>4465226</id>
      <parentid>3647150</parentid>
      <timestamp>2026-05-08T12:08:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ivario</username>
        <id>51458</id>
      </contributor>
      <origin>4465226</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5080" sha1="5upz6jk6jr586vix2d1huwgp6dugvgp" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Mihails Gavrilovs
| attēls = 
| apraksts = 
| amats = [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākās Padomes]] deputāts
| term_sākums = 1990
| term_beigas = 1993
| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1951|4|26}}
| dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}}
| mir_dati = 
| mir_vieta = 
| alma_mater = [[Latvijas Valsts universitāte|LVU]]
| profesija = [[ekonomists]], [[pasniedzējs]]
| tautība = [[krievs]]
| partija = * [[PSKP]]
* [[Demokrātiskās iniciatīvas centrs]] &lt;small&gt;(1993—1995)&lt;/small&gt;
* [[Krievu partija]] &lt;small&gt;(1995—2007?)&lt;/small&gt;
* [[Latvijas Pirmā partija]] &lt;small&gt;(2007)&lt;/small&gt;
* [[LPP/LC]] &lt;small&gt;(2007—2011)&lt;/small&gt;
* [[Gods kalpot Rīgai!]] &lt;small&gt;(kopš 2012)&lt;/small&gt;
}}

'''Mihails Gavrilovs''' (dzimis {{dat|1951|4|26}} [[Rīga|Rīgā]]) ir [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[ekonomists]], augstskolas pasniedzējs un politiķis. Bijis [[Latvijas Republikas Augstākā padome|Latvijas Republikas Augstākās padome]]s deputāts (1990-1993, nebalsoja par [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|Latvijas neatkarības deklarāciju]]) un [[Rīgas dome]]&lt;nowiki/&gt;s deputāts.

Absolvējis [[Latvijas Universitāte|Latvijas Valsts universitāte]]s [[LU Ekonomikas fakultāte|Ekonomikas fakultāti]]. Bijis [[Latvijas Universitāte|Latvijas Valsts universitāte]]s politekonomijas kursa vecākais pasniedzējs.

== Politiskā darbība ==
Bijis [[PSKP]] biedrs. 1989. gadā M. Gavrilovs dibināja organizāciju &quot;[[Demokrātiskās iniciatīvas centrs]]&quot; un tika ievēlēts Rīgas tautas deputātu padomē. 1993. gadā &quot;Demokrātiskās iniciatīvas centru&quot; pārveidoja par politisku partiju, bet 1995. gadā tā ieguva nosaukumu [[Krievu partija]].

1990. gadā M. Gavrilovs tika ievēlēts par [[Latvijas Republikas Augstākā padome|Latvijas Republikas Augstākās padome]]s deputātu kā &quot;Demokrātiskās iniciatīvas centra&quot; un &quot;Līdztiesības&quot; kandidāts,&lt;ref&gt;[http://titania.saeima.lv/Personal/Deputati/Saeima_DepWeb_Archive.nsf/0/310F5890ED57DA96C2257817002AB3E4/$FILE/gavrilovs.htm Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātu saraksts]&lt;/ref&gt; ievēlēts no 58. Rīgas vēlēšanu apgabala. Viņš bija viens no tiem deputātiem, kas nebalsoja par [[Latvijas neatkarības deklarācija|Latvijas neatkarības deklarāciju]]&lt;ref&gt;[https://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/likumdeveju-vesture/latvijas-republikas-augstaka-padome/ Latvijas Republikas Augstākā Padomes vēlēšanas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191223192146/https://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/likumdeveju-vesture/latvijas-republikas-augstaka-padome/ |date={{dat|2019|12|23||bez}} }} saeima.lv&lt;/ref&gt; un iesaistījās frakcijā &quot;Līdztiesība&quot;, bija frakcijas vadītāja [[Sergejs Dīmanis|Sergeja Dīmaņa]] vietnieks.

Pēc AP deputāta pilnvaru beigām M. Gavrilovs [[naturalizācija]]s ceļā ieguva [[Latvijas Republikas pilsonība|Latvijas Republikas pilsonību]]. [[2001. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2001. gada pašvaldību vēlešānās]] [[2001. gada Rīgas domes vēlēšanas|ievēlēts]] Rīgas domē no Krievu partijas. 2005. gadā [[2005. gada Rīgas domes vēlēšanas|ievēlēts]] Rīgas domē no apvienības &quot;[[Dzimtene (partija)|Dzimtene]]&quot; un [[Latvijas Sociālistiskā partija|Latvijas Sociālistiskās partijas]] saraksta. 2007. gadā M. Gavrilovs iestājās [[Latvijas Pirmā partija|Latvijas Pirmajā partijā]] un tās Rīgas domes frakcijā. 2009. gadā [[2009. gada Rīgas domes vēlēšanas|ievēlēts]] Rīgas domē no [[LPP/LC]] saraksta.

2010. gadā M. Gavrilovs nesekmīgi kandidēja [[10. Saeimas vēlēšanas|10. Saeimas vēlēšanās]] no apvienības &quot;[[Par Labu Latviju]]&quot; saraksta. Tāpat pietiekošu vēlētāju atbalstu neguva 2011. gadā notikušajās ārkārtas [[11. Saeimas vēlēšanas|11. Saeimas vēlēšanās]], kurās kandidēja no [[ŠRP-LPP/LC]] saraksta. 2012. gadā M. Gavrilovs bija partijas &quot;[[Gods kalpot Rīgai!]]&quot; dibinātāju skaitā un 2013. gadā atkal tika [[2013. gada Rīgas domes vēlēšanas|ievēlēts]] Rīgas domē no &quot;[[Saskaņas Centrs|Saskaņas Centra]]&quot; un &quot;Gods kalpot Rīgai!&quot; apvienības.&lt;ref&gt;[https://www.la.lv/vini-gribeja-citu-latviju Viņi gribēja “citu Latviju”. Ko tagad dara 57 deputāti, kuri 1990. gadā nebalsoja par neatkarību?] Viesturs Sprūde, la.lv 2016. gada 3. maijā&lt;/ref&gt; Tāpat tika ievēlēts arī 2017. gada Rīgas domes vēlēšanās, pārstāvot partijas &quot;[[Saskaņa]]&quot; un &quot;Gods kalpot Rīgai!&quot; apvienību.

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{LR Augstākā Padome}}
{{Rīgas dome 2017}}
{{Rīgas dome 2013}}
{{Rīgas dome 2005}}
{{Rīgas dome 2001}}

{{DEFAULTSORT:Gavrilovs, Mihails}}

[[Kategorija:1951. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:LR Augstākās Padomes deputāti]]
[[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2001—2005)]]
[[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2005—2009)]]
[[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2013—2017)]]
[[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2017—2020)]]
[[Kategorija:Latvijas ekonomisti]]</text>
      <sha1>5upz6jk6jr586vix2d1huwgp6dugvgp</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4465228</id>
      <parentid>4465226</parentid>
      <timestamp>2026-05-08T12:11:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ivario</username>
        <id>51458</id>
      </contributor>
      <comment>/* Politiskā darbība */</comment>
      <origin>4465228</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5291" sha1="4grrocmgnwfcl6kvxyj6ebhfe1zxxpa" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Mihails Gavrilovs
| attēls = 
| apraksts = 
| amats = [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākās Padomes]] deputāts
| term_sākums = 1990
| term_beigas = 1993
| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1951|4|26}}
| dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}}
| mir_dati = 
| mir_vieta = 
| alma_mater = [[Latvijas Valsts universitāte|LVU]]
| profesija = [[ekonomists]], [[pasniedzējs]]
| tautība = [[krievs]]
| partija = * [[PSKP]]
* [[Demokrātiskās iniciatīvas centrs]] &lt;small&gt;(1993—1995)&lt;/small&gt;
* [[Krievu partija]] &lt;small&gt;(1995—2007?)&lt;/small&gt;
* [[Latvijas Pirmā partija]] &lt;small&gt;(2007)&lt;/small&gt;
* [[LPP/LC]] &lt;small&gt;(2007—2011)&lt;/small&gt;
* [[Gods kalpot Rīgai!]] &lt;small&gt;(kopš 2012)&lt;/small&gt;
}}

'''Mihails Gavrilovs''' (dzimis {{dat|1951|4|26}} [[Rīga|Rīgā]]) ir [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[ekonomists]], augstskolas pasniedzējs un politiķis. Bijis [[Latvijas Republikas Augstākā padome|Latvijas Republikas Augstākās padome]]s deputāts (1990-1993, nebalsoja par [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|Latvijas neatkarības deklarāciju]]) un [[Rīgas dome]]&lt;nowiki/&gt;s deputāts.

Absolvējis [[Latvijas Universitāte|Latvijas Valsts universitāte]]s [[LU Ekonomikas fakultāte|Ekonomikas fakultāti]]. Bijis [[Latvijas Universitāte|Latvijas Valsts universitāte]]s politekonomijas kursa vecākais pasniedzējs.

== Politiskā darbība ==
Bijis [[PSKP]] biedrs. 1989. gadā M. Gavrilovs dibināja organizāciju &quot;[[Demokrātiskās iniciatīvas centrs]]&quot; un tika ievēlēts Rīgas tautas deputātu padomē. 1993. gadā &quot;Demokrātiskās iniciatīvas centru&quot; pārveidoja par politisku partiju, bet 1995. gadā tā ieguva nosaukumu [[Krievu partija]].

1990. gadā M. Gavrilovs tika ievēlēts par [[Latvijas Republikas Augstākā padome|Latvijas Republikas Augstākās padome]]s deputātu kā &quot;Demokrātiskās iniciatīvas centra&quot; un &quot;Līdztiesības&quot; kandidāts,&lt;ref&gt;[http://titania.saeima.lv/Personal/Deputati/Saeima_DepWeb_Archive.nsf/0/310F5890ED57DA96C2257817002AB3E4/$FILE/gavrilovs.htm Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātu saraksts]&lt;/ref&gt; ievēlēts no 58. Rīgas vēlēšanu apgabala. Viņš bija viens no tiem deputātiem, kas nebalsoja par [[Latvijas neatkarības deklarācija|Latvijas neatkarības deklarāciju]]&lt;ref&gt;[https://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/likumdeveju-vesture/latvijas-republikas-augstaka-padome/ Latvijas Republikas Augstākā Padomes vēlēšanas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191223192146/https://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/likumdeveju-vesture/latvijas-republikas-augstaka-padome/ |date={{dat|2019|12|23||bez}} }} saeima.lv&lt;/ref&gt; un iesaistījās frakcijā &quot;Līdztiesība&quot;, bija frakcijas vadītāja [[Sergejs Dīmanis|Sergeja Dīmaņa]] vietnieks.

Pēc AP deputāta pilnvaru beigām M. Gavrilovs [[naturalizācija]]s ceļā ieguva [[Latvijas Republikas pilsonība|Latvijas Republikas pilsonību]]. [[2001. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2001. gada pašvaldību vēlešānās]] [[2001. gada Rīgas domes vēlēšanas|ievēlēts]] Rīgas domē no Krievu partijas. 2005. gadā [[2005. gada Rīgas domes vēlēšanas|ievēlēts]] Rīgas domē no apvienības &quot;[[Dzimtene (partija)|Dzimtene]]&quot; un [[Latvijas Sociālistiskā partija|Latvijas Sociālistiskās partijas]] saraksta. 2007. gadā M. Gavrilovs iestājās [[Latvijas Pirmā partija|Latvijas Pirmajā partijā]] un tās Rīgas domes frakcijā. 2009. gadā [[2009. gada Rīgas domes vēlēšanas|ievēlēts]] Rīgas domē no [[LPP/LC]] saraksta.

2010. gadā M. Gavrilovs nesekmīgi kandidēja [[10. Saeimas vēlēšanas|10. Saeimas vēlēšanās]] no apvienības &quot;[[Par Labu Latviju]]&quot; saraksta. Tāpat pietiekošu vēlētāju atbalstu neguva 2011. gadā notikušajās ārkārtas [[11. Saeimas vēlēšanas|11. Saeimas vēlēšanās]], kurās kandidēja no [[ŠRP-LPP/LC]] saraksta. 2012. gadā M. Gavrilovs bija partijas &quot;[[Gods kalpot Rīgai!]]&quot; dibinātāju skaitā un 2013. gadā atkal tika [[2013. gada Rīgas domes vēlēšanas|ievēlēts]] Rīgas domē no &quot;[[Saskaņas Centrs|Saskaņas Centra]]&quot; un &quot;Gods kalpot Rīgai!&quot; apvienības.&lt;ref&gt;[https://www.la.lv/vini-gribeja-citu-latviju Viņi gribēja “citu Latviju”. Ko tagad dara 57 deputāti, kuri 1990. gadā nebalsoja par neatkarību?] Viesturs Sprūde, la.lv 2016. gada 3. maijā&lt;/ref&gt; Tāpat tika [[2017. gada Rīgas domes vēlēšanas|ievēlēts]] arī 2017. gada Rīgas domes vēlēšanās, pārstāvot partijas &quot;[[Saskaņa]]&quot; un &quot;Gods kalpot Rīgai!&quot; apvienību. [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas|2020. gada Rīgas domes vēlēšanās]] Gavrilovs nepiedalījās, tāpat kā [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gadā]].

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{LR Augstākā Padome}}
{{Rīgas dome 2017}}
{{Rīgas dome 2013}}
{{Rīgas dome 2005}}
{{Rīgas dome 2001}}

{{DEFAULTSORT:Gavrilovs, Mihails}}

[[Kategorija:1951. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:LR Augstākās Padomes deputāti]]
[[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2001—2005)]]
[[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2005—2009)]]
[[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2013—2017)]]
[[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2017—2020)]]
[[Kategorija:Latvijas ekonomisti]]</text>
      <sha1>4grrocmgnwfcl6kvxyj6ebhfe1zxxpa</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dienvidslāvu valodas</title>
    <ns>0</ns>
    <id>456284</id>
    <revision>
      <id>4465609</id>
      <parentid>4222939</parentid>
      <timestamp>2026-05-09T10:53:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4465609</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6574" sha1="m7em7qmaj0d0msnf9mbno2kyvyon2oc" xml:space="preserve">{{Valodu saimes infokaste
 |        name = Dienvidslāvu valodas
 |     altname =
 |      region = [[Balkānu pussala]]
 | familycolor = Indoeiropiešu
 |        fam1 = [[indoeiropiešu valodas]]
 |        fam2 = [[slāvu-baltu valodas]]
 |        fam3 = [[slāvu valodas]]
 |      child1 = [[austrumu dienvidslāvu valodas]]
 |      child2 = [[rietumu dienvidslāvu valodas]]
 |      child3 =
 |         map = Slavic europe (Kosovo unshaded).svg
 | map_caption = Slāvu valodu izplatība Eiropā (dienvidslāvu valodu atzars tumši zalā krāsā)
 |        iso2 = 
 |        iso5 = zls
}}

'''Dienvidslāvu valodas''' ir viens no [[slāvu valodas|slāvu valodu]] atzariem. Šajās valodās runā aptuveni 30 miljoni cilvēku, kas galvenokārt dzīvo [[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]]. Tiek uzskatīts, ka dienvidslāvu valodas radušās no [[baznīcslāvu valoda]]s. Lielākās dienvidslāvu valodas pēc runātāju skaita ir [[bulgāru valoda]], [[maķedoniešu valoda]] (abas ir austrumu dienvidslāvu valodas), [[slovēņu valoda]] un [[serbhorvātu valoda]] ([[serbu valoda]], [[horvātu valoda]], [[bosniešu valoda]] un [[melnkalniešu valoda]]; šīs valodas ir rietumu dienvidslāvu valodas). No pārējām slāvu valodām ģeogrāfiski atdala josla, kur izplatītas [[vācu valoda|vācu]], [[ungāru valoda|ungāru]] un [[rumāņu valoda]].

== Vēsture ==
Dienvidslāvu valodu vēsture sākās ar [[Slāvi|slāvu]] migrāciju uz [[Balkāni|Balkāniem]] 6.–7. gadsimtā. Šajā laikā slāvu ciltis apmetās [[Bizantijas Impērija|Bizantijas Impērijas]] teritorijās Balkānu pussalā, kur nonāca ciešā kontaktā ar [[Grieķu valoda|grieķu]], [[Latīņu valoda|latīņu]], [[Albāņu valoda|albāņu]], [[Romāņu valodas|romāņu]] un citām vietējām valodām.

Sākotnēji dienvidslāvu dialekti veidoja daļu no plašākas [[Senslāvu valoda|senslāvu]] valodu kopības. Laika gaitā, ģeogrāfiskās nošķirtības un politisko robežu dēļ, dienvidslāvu valodas attālinājās no [[Rietumslāvu valodas|rietumslāvu]] un [[Austrumslāvu valodas|austrumslāvu valodām]].

9. gadsimtā īpaši nozīmīga bija [[Kirils un Metodijs|Kirila un Metodija]] misija. Viņi izveidoja [[Glagolica|glagolicu]] un tulkoja kristīgos tekstus slāvu valodā. Šī literārā valoda, kas balstījās uz Saloniku apkārtnes dienvidslāvu dialektiem, kļuva pazīstama kā [[senslāvu valoda]] jeb baznīcslāvu valodas agrīnā forma. Tā kļuva par pirmo rakstisko slāvu valodu un būtiski ietekmēja visu slāvu rakstības tradīciju.

10. gadsimtā [[Pirmā Bulgārijas cariste|Pirmajā Bulgārijas caristē]] nostiprinājās [[kirilica]], kas pakāpeniski aizstāja glagolicu lielākajā daļā pareizticīgo slāvu zemju. [[Bulgāru valoda|Bulgāru]] un vēlāk [[Maķedoniešu valoda|maķedoniešu]] valodas attīstībā būtiska nozīme bija Preslavas un Ohridas literārajām skolām.

Viduslaikos dienvidslāvu valodas attīstījās atšķirīgās politiskās un kultūras vidēs. Austrumu dienvidslāvu teritorijās, īpaši Bulgārijā un Maķedonijā, spēcīga bija [[Bizantijas Impērija|Bizantijas]] un [[Pareizticība|pareizticīgās baznīcas]] ietekme. Rietumu dienvidslāvu teritorijās — pie horvātiem un slovēņiem — lielāka nozīme bija [[Romas Katoļu baznīca|Romas katoļu baznīcai]], [[Latīņu raksts|latīņu rakstam]] un [[Latīņu valoda|latīņu valodai]].

Dienvidslāvu valodu attīstībā īpaša nozīme bija trīs rakstības tradīcijām: [[Glagolica|glagolicai]], [[Kirilica|kirilicai]] un [[Latīņu raksts|latīņu rakstam]]. Horvātu zemēs glagolica saglabājās ilgāk nekā citur un tika lietota arī katoļu liturģijā. Serbu, bulgāru un maķedoniešu tradīcijās dominēja kirilica, savukārt slovēņu un lielā daļā horvātu tradīcijas nostiprinājās latīņu raksts.

Osmaņu impērijas laikā daļa dienvidslāvu teritoriju nonāca [[Osmaņu impērija|Osmaņu Impērijas]] varā. Tas īpaši ietekmēja [[Bulgāru valoda|bulgāru]], [[Maķedoniešu valoda|maķedoniešu]], [[Serbu valoda|serbu]] un [[Bosniešu valoda|bosniešu]] valodu leksiku, kurā ienāca daudz turku, arābu un persiešu cilmes aizguvumu. Savukārt [[Slovēņu valoda|slovēņu]] un daļēji [[Horvātu valoda|horvātu]] valodas attīstību spēcīgāk ietekmēja [[Vācu valoda|vācu]], [[Itāļu valoda|itāļu]] un [[ungāru valoda]].

19. gadsimtā dienvidslāvu valodām sākās modernās standartizācijas posms. Nacionālās atmodas laikā tika veidotas literārās normas, gramatikas, vārdnīcas un skolu valodas. [[Slovēņu valoda]] nostiprinājās kā atsevišķa literārā valoda, bet horvātu un serbu valodas telpā nozīmīga bija ilīrisma kustība un vēlāk serbu-horvātu valodas standarta veidošanās.

Serbu valodas standartizācijā nozīmīga loma bija [[Vuks Karadžičs|Vukam Karadžičam]], kurš 19. gadsimtā reformēja serbu rakstību un literāro valodu, balstot to tautas valodā. Horvātu valodas attīstībā svarīga bija [[Ļudevits Gajs|Ļudevita Gaja]] darbība, kas veicināja latīņu alfabēta standartizāciju un horvātu literārās valodas nostiprināšanu.

20. gadsimtā [[Dienvidslāvija|Dienvidslāvijas]] valstī tika veicināta serbu-horvātu jeb horvātserbu valodas ideja, kas aptvēra vairākus cieši radniecīgus standartus. Pēc Dienvidslāvijas sabrukuma 1990. gados atsevišķi nostiprinājās [[Serbu valoda|serbu]], [[Horvātu valoda|horvātu]], [[Bosniešu valoda|bosniešu]] un [[Melnkalniešu valoda|melnkalniešu]] standarti.

Austrumu dienvidslāvu grupā [[bulgāru valoda]] tika standartizēta 19. gadsimta beigās pēc Bulgārijas valstiskuma atjaunošanas. [[Maķedoniešu valoda]] kā atsevišķa literārā valoda tika kodificēta 1945. gadā pēc Otrā pasaules kara, kad tika izveidota Maķedonijas republika Dienvidslāvijas sastāvā.

Mūsdienās dienvidslāvu valodas iedala divās galvenajās grupās: rietumu dienvidslāvu valodās un austrumu dienvidslāvu valodās. Pie rietumu grupas pieder [[slovēņu valoda]], [[horvātu valoda]], [[bosniešu valoda]], [[serbu valoda]] un [[melnkalniešu valoda]], bet pie austrumu grupas — [[bulgāru valoda]] un [[maķedoniešu valoda]]. Šīs valodas turpina attīstīties kā atsevišķas nacionālās un literārās valodas, saglabājot kopīgu vēsturisku izcelsmi un daudzas strukturālas līdzības.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{valoda-aizmetnis}}

{{slāvu valodas}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Dienvidslāvu valodas| ]]</text>
      <sha1>m7em7qmaj0d0msnf9mbno2kyvyon2oc</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Izabella Nilsone-Jarvandi</title>
    <ns>0</ns>
    <id>466740</id>
    <revision>
      <id>4465449</id>
      <parentid>4394670</parentid>
      <timestamp>2026-05-09T04:10:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4465449</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11760" sha1="sa2u0qt93bzo0dxyllpvcf3tnvopdnl" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
 |       platums = 
 |         vārds = Izabella Nilsone-Jarvandi
 |    vārds_orig = ''Izabella Nilsson Jarvandi''
 |        attēls = 
 |    att_izmērs = 
 | att_nosaukums = 
 |    dz_dat_alt = 
 |       dz_gads = 2003
 |    dz_mēnesis = 11
 |      dz_diena = 25
 |      dz_vieta = {{vieta|Zviedrija|Gēteborga}}
 |     m_dat_alt = 
 |        m_gads = 
 |     m_mēnesis = 
 |       m_diena = 
 |       m_vieta = 
 |  dzīves_vieta = 
 |     pilsonība = [[Zviedrija]]s
 |       tautība = [[zviedri]]ete
 |  nodarbošanās = Skolniece, sabiedriskā aktīviste
 |      ienākumi = 
 | darbības_gadi = 2018—pašlaik
 |       dzimums = S
 |        vecāki = 
 |         brāļi = 
 |         māsas = 
 |  dzīvesbiedrs = 
 |         bērni = 
 |    alma_mater = 
 |      paraksts = 
 | paraksts_plat = 
 |      piezīmes = 
 |   kategorijas = nē
 |   citas daļas = 
}}
'''Izabella Nilsone-Jarvandi''', pilnā vārdā '''Izabella Žila Marija Nilsone-Jarvandi''' ({{val|sv|Izabella Zhila Maria Nilsson Jarvandi}}, dzimusi {{dat|2003|11|25}})&lt;ref&gt;[https://www.ratsit.se/20031125-Izabella_Zhila_Maria_Nilsson_Jarvandi_Angered/nukoj9Zj4Ba_oTT6_HYUQ8po1f1xaYVWPytzAzoclrg Ratsit.se: Zviedrijas iedzīvotāju adresu dati]&lt;/ref&gt; ir [[Zviedrija]]s skolniece un konservatīva sabiedriskā aktīviste. Iestājas pret [[multikulturālisms|multikulturālismu]] un nekontrolētu [[imigrācija|imigrāciju]], aizstāv [[sieviešu tiesības]] un tradicionālo ģimeni.&lt;ref&gt;[https://www.bitchute.com/video/dVbsLTKy1KHw/ Red Ice TV: Interview with Izabella Nilsson Jarvandi - Sweden's imported problems: criminal gangs, explosions &amp; rape]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://www.ilfattoquotidiano.it/2019/04/24/izabella-nilsson-jarvandi-ecco-chi-e-lanti-greta-thunberg-che-si-batte-contro-limmigrazione-e-lideologia-gender/5132307/ Il Fatto Quotidiano: Izabella Nilsson Jarvandi, ecco chi è l’anti-Greta Thunberg che si batte contro l’immigrazione e l’ideologia gender]&lt;/ref&gt;

== Darbība ==
=== Motivācija ===

Jarvandi nākusi no jauktas zviedrietes un irāņa piecu bērnu ģimenes, kas dzīvoja nelabvēlīgā rajonā ar lielu migrantu procentu. Pēc aktīvistes vārdiem, pamatskolā valdījuši rasisms un [[segregācija]], narkomānija un skolnieču izvarošanas, pret ko skolotāji baidījušies iestāties.&lt;ref name=&quot;Svebb&quot;&gt;[https://www.swebbtv.se/blogg/242-lordagsintervju-44-izabella-15-ar-om-livet-som-tonaring-och-nationalist Willger of Swebbtv, Mikael. &quot;Lördagsintervju 44 – Izabella 15 år, om livet som tonåring och nationalist. (Saturday interview with Izabella Nilsson Jarvandi and how it is like to be a 15 year old nationalist)&quot;. SwebbTV (in Swedish). Svensk Webbtelevision AB 2019.]&lt;/ref&gt;

=== Aktivitātes ===
2018. gada decembrī Jarvandi bija viena no pamanāmākajām personām&lt;ref&gt;[https://www.nyatider.nu/intervju-med-izabella-nilsson-jarvandi-skulle-inte-forvana-mig-om-det-blir-inbordeskrig/ Nya Tider: Intervju med Izabella Nilsson Jarvandi: ”Skulle inte förvåna mig om det blir inbördeskrig”]&lt;/ref&gt; &quot;dzelteno vestu&quot; protestos pret masveidīgu bēgļu uzņemšanu, teikdama runas mītiņos lielākajās Zviedrijas pilsētās&lt;ref&gt;[https://natemat.pl/293183,prawica-ma-swoja-grete-thunberg-kim-jest-izabella-nilsson-jarvandi Oto odpowiedź prawicy na Gretę Thunberg. Tę nastolatkę interesuje coś innego niż zmiany klimatu. Aneta Olender, 2019, na:Temat.pl]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://skandinaviskfrihet.se/protester-i-helsingborg-kl-12-00-nu-pa-lordag-den-15-12/ |title=Skandinavisk Frihet: Protester i Helsingborg kl 12.00 nu på lördag den 15/12 |access-date={{dat|2020|09|10||bez}} |archive-date={{dat|2019|08|18||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190818202850/http://skandinaviskfrihet.se/protester-i-helsingborg-kl-12-00-nu-pa-lordag-den-15-12/ }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://www.ingridochmaria.se/2018/12/20/blir-izabella-15-var-forsta-kvinnliga-statsminister/ Ingrid&amp;Maria blog: 15-åriga Izabella leder FN-protesterna – ”det är min framtid”]&lt;/ref&gt; un kļūdama par šo protestu publisko seju.&lt;ref&gt;[https://www.freiewelt.net/blog/greta-ist-out-izabella-ist-in-10077221/ Die Freie Welt: Greta ist &quot;out&quot;, Izabella ist &quot;in&quot; - Micha Dinnebin]&lt;/ref&gt; Zviedrija, tāpat kā vairums pasaules valstu, tolaik apstiprināja savu piekrišanu [[ANO]] starptautiskās migrācijas paktam, lai gan dažas valstis — tai skaitā [[Latvija]] — to darīt atteicās.&lt;ref&gt;[https://au.news.yahoo.com/latvia-rejects-un-migration-pact-182947739--spt.html &quot;Latvia rejects UN migration pact&quot;. au.news.yahoo.com]&lt;/ref&gt; Sākotnēji jaunās aktīvistes uzmanības lokā bija tikai migrācijas problēmas, kas automātiski padarīja viņu par labējo sabiedroto. Viena no Zviedrijas rakstniecēm, seksoloģe Katerina Januša, kura profesijas dēļ bieži saskārās ar izvarošanu upuriem, atbalstīja Jarvandi pozīciju un palīdzēja tai kļūt populārai.&lt;ref name=&quot;gazetaru&quot;&gt;[https://www.gazeta.ru/lifestyle/style/2019/12/a_12854342.shtml Gazeta.ru: «Борется за будущее»: почему Анти-Грета проигрывает Грете]&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;katerina&quot;&gt;[https://katerinamagasin.se/izabella-15-ar-jag-ar-sa-arg-pa-politikerna-riksdagen-sverige-har-varit-ett-bra-land/ Katerina Magasin - Izabella, 15 år: “Jag är så arg på politikerna i Riksdagen – Sverige har varit ett bra land”]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

Intervijās Jarvandi aicina deportēt no valsts visus, kas pārkāpj tās likumus, iestājas pret organizētajām izvarotāju grupām Zviedrijā, vairums no kurām sastāv no ārzemniekiem,&lt;ref&gt;[https://www.bvoltaire.fr/en-suede-izabella-nilsson-jarvandi-ou-lanti-greta-thunberg/ Boulevard Voltaire: En Suède, Izabella Nilsson Jarvandi, ou l’anti-Greta Thunberg?]&lt;/ref&gt; un par tradicionālo ģimeni, uzskatot, ka viendzimuma laulības nenodrošina bērnam pienācīgus apstākļus attīstībai. Viņa tāpat nepārtraukt izglītošanos sabiedrisko aktivitāšu dēļ, kas esot kļuvis par biežu parādību Zviedrijas skolās ar to vadības atbalstu,&lt;ref name=&quot;TV5&quot;&gt;[https://www.5-tv.ru/news/275873/svedskoe-cudo-zacto-antigretu-nevzlubili-aktivisty-lgbt-iglobalisty/ 5Tv: Шведское чудо: За что «Анти-Грету» невзлюбили активисты ЛГБТ и глобалисты]&lt;/ref&gt; un aizstāt skolās genderu izglītību par daudziem cilvēka dzimumiem ar zinātnisku apmācību.&lt;ref&gt;[https://fishki.net/3158596-anti-greta-ili-pochemu-v-mire-ne-hotjat-slyshaty-pro-izabellu-nilysson-jarvandi.html Fiški.net: Анти-Грета, или почему в мире не хотят слышать про Изабеллу Нильссон Ярванди]&lt;/ref&gt; Jarvandi vaino Zviedrijas skolu sistēmu un masu medijus smadzeņu skalošanā un &quot;raganu medībās&quot;, liekot cilvēkiem jaukt jēdzienus &quot;konservatīvais&quot; un &quot;rasists&quot;.&lt;ref name=&quot;katerina&quot; /&gt; Tāpat viņa norāda, ka Zviedrijas masu mediji apzināti slēpj informāciju par imigrantu pastrādātajiem noziegumiem.&lt;ref name=&quot;augsburger&quot;&gt;[https://www.augsburger-allgemeine.de/politik/Wie-rechte-Medien-mit-Izabella-Nilsson-Jarvandi-eine-Anti-Greta-aufbauen-id53910386.html Die Augsburger Allgemeine: Wie rechte Medien mit Izabella Nilsson Jarvandi eine Anti-Greta aufbauen]&lt;/ref&gt; Jarvandi regulāri piedalās Zviedrijas labējo žurnālistu programmās.&lt;ref&gt;[https://www.papilot.pl/zycie/ludzie/48449/prawica-tez-ma-swoja-grete-thunberg-izabella-nilsson-jarvandi-protestuje-przeciwko-globalizacji-imigrantom-i-propagandzie-lgbt Papilot.pl: Prawica też ma swoją Gretę Thunberg. Izabella Nilsson Jarvandi protestuje przeciwko globalizacji, imigrantom i „propagandzie LGBT”]&lt;/ref&gt;

=== Kritika un pretdarbība ===

Vecuma un politikas dēļ Jarvandi tiek saukta par &quot;anti-[[Grēta Tūnberja|Grētu Tūnberju]]&quot;. Tomēr daudzi masu mediji viņu, atšķirībā Tūnberjas, kritizē par nepolitkorekto pozīciju un norāda, ka viņa ir populāra galvenokārt starp konservatīvi domājošiem ļaudīm, kas šo mediju acīs tiek uzskatīts par negatīvu faktoru.&lt;ref name=&quot;augsburger&quot; /&gt;&lt;ref&gt;[https://www.vice.com/it/article/bj9zdq/izabella-nilsson-jarvandi-greta-thunberg La vera storia dietro 'l'anti-Greta Thunberg' di cui parlano i media italiani]&lt;/ref&gt; Kritiķi arī atzīmē, ka Nilsonas Jarvandi popularitāte ir pārspīlēta, jo daudzi teksti, kas salīdzina viņu ar Tūnberju, ir uzrakstīti ļoti vienveidīgā stilā, pārpublicējot tos vienu no otra, un salīdzinājums ar Tūnberju esot pievilkts bez pietiekama pamata.&lt;ref name=&quot;gazetaru&quot; /&gt; Tiek arī norādīts, ka aiz Jarvandi, atšķirībā no Tūnberjas, nestāv bagāti koncerni, tāpēc viņai nav nekādu cerību jebkad sasniegt tās popularitātes līmeni,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.weltwoche.ch/ausgaben/2019-4/kommentare-analysen/wir-basteln-uns-eine-klima-ikone-die-weltwoche-ausgabe-4-2019.html |title=Weltwoche.ch: Wir basteln uns eine Klima-Ikone |access-date={{dat|2020|09|10||bez}} |archive-date={{dat|2020|08|17||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200817013245/https://www.weltwoche.ch/ausgaben/2019-4/kommentare-analysen/wir-basteln-uns-eine-klima-ikone-die-weltwoche-ausgabe-4-2019.html }}&lt;/ref&gt; un viņas &quot;sekotāju&quot; skaits ''Twitter'' pēc 4 mēnešiem darbības bijis simtreiz mazāks kā Tūnberjai.&lt;ref&gt;[https://web.archive.org/web/20190623141310if_/https://www.letteradonna.it/it/articoli/ritratti/2019/04/23/izabella-nilsson-jarvandi-svezia-gender/28200/ Chi è Izabella Jarvandi, la 15enne svedese contro gender e migranti]&lt;/ref&gt;

2019. gada oktobrī [[Twitter]] slēdza tolaik 15-gadīgās Jarvandi kontu ''@izabellamarianj'' ar vairāk nekā 10 000 sekotājiem šajā sociālajā tīklā, apgalvojot, ka viņa ir par jaunu tā lietošanai, lai gan ''Twitter'' noteikumi atļauj to lietot no 13 gadu vecuma.&lt;ref&gt;[https://www.nyatider.nu/nationalistisk-profil-avstangd-fran-twitter/ Nya Tider: Nationalistisk profil avstängd från Twitter]&lt;/ref&gt; Pēc pirmā konta bloķēšanas ''Twitter'' viņa atvēra kontu vienā no [[Krievija]]s sociālajiem tīkliem un ar to ieguva popularitāti Krievijā, neraugoties uz to, ka viņas ieraksti tur aprobežojās ar informāciju par jauno ''Twitter'' kontu.&lt;ref name=&quot;TV5&quot; /&gt;&lt;ref&gt;[https://vk.com/id568320941 Izabella Nilsson-Jarvandi]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://lenta.ru/news/2019/12/06/anti-greta/ Lenta.ru: «Анти-Грета Тунберг» завоевала популярность в России]&lt;/ref&gt; 

Drošības dēļ Nilsone-Jarvandi pārgājusi no publiskām akcijām uz darbību caur sociālajiem tīkliem&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://tjournal.ru/internet/129697-anti-greta-16-letnyaya-shvedskaya-aktivistka-vystupayushchaya-protiv-propagandy-lgbt-i-migrantov-stala-geroiney-v-runete |title=TJournal - «Анти-Грета»: 16-летняя шведская активистка, выступающая против пропаганды ЛГБТ и мигрантов, стала героиней в рунете |access-date={{dat|2020|09|10||bez}} |archive-date={{dat|2021|03|01||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210301161851/https://tjournal.ru/internet/129697-anti-greta-16-letnyaya-shvedskaya-aktivistka-vystupayushchaya-protiv-propagandy-lgbt-i-migrantov-stala-geroiney-v-runete }}&lt;/ref&gt; un konspirācijas ievērošanu, organizējot sieviešu aktivitātes Zviedrijā.&lt;ref&gt;[https://twitter.com/izabellanilsso1/status/1303783560709648388 Jarvandi tvīts par sieviešu aktualitātēm Gēteborgā, 10.09.2020.]&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces|2}}

== Ārējās saites ==

* {{Twitter|izabellanilsso1}}


{{DEFAULTSORT:Nilsone-Jarvandi, Izabella}}
[[Kategorija:2003. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Zviedrijas cilvēki]]
[[Kategorija:Gēteborgā dzimušie]]</text>
      <sha1>sa2u0qt93bzo0dxyllpvcf3tnvopdnl</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jānis Cālītis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>466791</id>
    <revision>
      <id>4465600</id>
      <parentid>4167762</parentid>
      <timestamp>2026-05-09T10:46:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4465600</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4080" sha1="42b5stta9fszx2aqg860xyc8imd3kwo" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste 
| vārds               =Jānis Cālītis
| attēls              =Calitis Janis.png
| amats               = [[Latvijas Republikas Satversmes sapulce|Satversmes sapulces deputāts]]
| term_sākums         = {{dat|1920|5|1|N|bez}}
| term_beigas         = {{dat|1922|11|7|N|bez}}
| dzim_dati           ={{dat|1888|08|11}}
| dzim_vieta          ={{vieta|Krievijas Impērija|Kurzemes guberņa|Ilūkstes apriņķis|Lašu pagasts|td=Latvija|4s=Lašu pagasts (Ilūkstes apriņķis)}}
| mir_dati            ={{miršanas datums un vecums|1939|10|17|1888|08|11}}
| mir_vieta           ={{vieta|Latvija|Rīga}}
| tautība             =[[latvieši|latvietis]]
| partija             =[[Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija|LSDSP]], [[Mazinieku partija]]
| dzīvesb             =
| profesija           =
| alma_mater          =
| reliģija            =
| paraksts            =
| piezīmes            =
}}'''Jānis Cālītis''' (dzimis {{dat|1888|08|11}}, miris {{dat|1939|10|17}}) bija [[Latvija]]s sabiedrisks darbinieks, politiķis. Bijis [[Latvijas Satversmes sapulce]]s deputāts, [[Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija|LSDSP]], vēlāk — [[Mazinieku partija]]s biedrs.

== Biogrāfija ==
Jānis Cālītis piedzima {{dat|1888|08|11||bez}} (pēc vecā stila — {{dat||07|30||bez}}) [[Lašu pagasts (Ilūkstes apriņķis)|Lašu pagasta]] Annmuižas (tagad [[Eglaines pagasts|Eglaines pagastā]]) kalpa Jura Cālīša un Annas ģimenē.&lt;ref&gt;Lašu ev. lut. draudzes kristīto reģistrs. — 1888.g. — Nr.79.&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Rīgas Prefektūras pasu lietu kolekcija — Latvijas Valsts vēstures arhīvs, 2996. f., 3. apr., 724. l&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;periodika.lndb.lv&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/p_001_jazi1939n238{{!}}article:DIVL77{{!}}page:14{{!}}query:J%C4%81nis%20C%C4%81l%C4%ABtis{{!}}issueType:P |title=Jaunākās Ziņas. - 1939.g. 19. oktobris |access-date={{dat|2020|09|11||bez}} |archive-date={{dat|2020|09|16||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200916163325/http://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/p_001_jazi1939n238{{!}}article:DIVL77{{!}}page:14{{!}}query:J%C4%81nis%20C%C4%81l%C4%ABtis{{!}}issueType:P }}&lt;/ref&gt;

Ievēlēts valsts pirmajā vēlētajā parlamentā — [[Latvijas Satversmes sapulce|Satversmes sapulcē]] — no [[Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija|Latvijas Sociāldemokrātiskās Strādnieku partijas]] saraksta. Drīz pēc tam, partijai šķeļoties, pievienojies jaunizveidotajai [[Mazinieku partija]]i.&lt;ref name=&quot;ldg&quot;&gt;{{LDG 1918|42}}&lt;/ref&gt;

[[Daugavpils]] pilsētas valdes loceklis, Daugavpils latviešu tirgotāju un rūpnieku krājaizdevu sabiedrība dibinātājs, valdes loceklis, diskonta komisijas loceklis, sabiedrības &quot;Zemnieks&quot; direktors.&lt;ref&gt;[https://latgalesdati.du.lv/persona/2168 Latgales dati]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/p_001_davr1926n40{{!}}article:DIVL101{{!}}page:3{{!}}query:J%C4%81nis%20C%C4%81lits{{!}}issueType:P |title=Daugavas Vārds. - 1926.g. 4. decembris |access-date={{dat|2020|09|11||bez}} |archive-date={{dat|2020|09|16||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200916163325/http://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/p_001_davr1926n40{{!}}article:DIVL101{{!}}page:3{{!}}query:J%C4%81nis%20C%C4%81lits{{!}}issueType:P }}&lt;/ref&gt;

Miris Rīgā 1939. gada 17. oktobrī. Apglabāts Miera draudzes kapos.&lt;ref name=&quot;periodika.lndb.lv&quot;/&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Satversmes sapulce}}

{{DEFAULTSORT:Cālītis, Jānis}}
[[Kategorija:1888. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1939. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Augšdaugavas novadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas sociāldemokrāti]]
[[Kategorija:Mazinieku partijas politiķi]]
[[Kategorija:Satversmes sapulces deputāti]]
[[Kategorija:Eglaines pagasts]]
[[Kategorija:Daugavpils]]</text>
      <sha1>42b5stta9fszx2aqg860xyc8imd3kwo</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2020. gada NHL drafts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>468194</id>
    <revision>
      <id>4465247</id>
      <parentid>4464640</parentid>
      <timestamp>2026-05-08T13:48:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>/* 1. kārta */</comment>
      <origin>4465247</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4153" sha1="ntj167wtvbinlhldvzus2r4f48hh9br" xml:space="preserve">{{Drafta infokaste
| name           = 2020. gada NHL drafts
| logo           = 
| logosize       = 
| image          = 
| imagesize      = 
| caption        = 
| date           = [[2020. gads|2020. gada]] [[6. oktobris|6]].-[[7. oktobris|7. oktobrī]]
| time           = 
| location       = Tiešsaistē
| network        = 
| first          = {{flaga|CAN}} [[Aleksis Lafrenjē]]
| first_t        = [[Ņujorkas &quot;Rangers&quot;]]
| first_l        = Nacionālās hokeja līgas drafts#Visi NHL drafti
| first_r        = 31
| most           = 
| fewest         = 
| overall        = 217
| latv1_nr       = 149
| latv1          = [[Raivis Ansons]]
| draftlist      = [[Nacionālās hokeja līgas drafts|NHL drafti]]
| prev_year      = [[2019. gada NHL drafts|2019]]
| next_year      = [[2021. gada NHL drafts|2021]]
}}
'''2020. gada NHL drafts''' bija 58. [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] [[Nacionālās hokeja līgas drafts|drafts]], kurš norisinājās [[2020. gads|2020]]. gada [[6. oktobris|6. oktobrī]]. Kopā tika draftēti 217 spēlētāji septiņās kārtās.

== 1. kārta ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! width=30px |Nr.
! width=210px |Spēlētājs
! width=180px |Komanda
|-
|1
|{{flaga|CAN}} [[Aleksis Lafrenjē]]
|[[Ņujorkas &quot;Rangers&quot;]]
|-
|2
|{{flaga|CAN}} [[Kvintons Baifīlds]]
|[[Losandželosas &quot;Kings&quot;]]
|-
|3
|{{flaga|GER}} [[Tims Šticle]]
|[[Otavas &quot;Senators&quot;]]
|-
|4
|{{flaga|SWE}} [[Lūkass Reimonds]]
|[[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]]
|-
|5
|{{flaga|ASV}} [[Džeiks Sandersons]]
|[[Otavas &quot;Senators&quot;]]
|-
|6
|{{flaga|CAN}} [[Džeimss Drīsdeils]]
|[[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]]
|-
|7
|{{flaga|SWE}} [[Aleksandrs Holcs]]
|[[Ņūdžersijas &quot;Devils&quot;]]
|-
|8
|{{flaga|CAN}} [[Džeks Kvinns]]
|[[Bufalo &quot;Sabres&quot;]]
|-
|9
|{{flaga|AUT}} [[Marko Rosi (hokejists)|Marko Rosi]]
|[[Minesotas &quot;Wild&quot;]]
|-
|10
|{{flaga|CAN}} [[Kols Perfeti]]
|[[Vinipegas &quot;Jets&quot;]]
|-
|11
|{{flaga|RUS}} [[Jaroslavs Askarovs]]
|[[Našvilas &quot;Predators&quot;]]
|-
|12
|{{flaga|FIN}} [[Antons Lundels]]
|[[Floridas &quot;Panthers&quot;]]
|-
|13
|{{flaga|CAN}} [[Sets Džārviss]]
|[[Karolīnas &quot;Hurricanes&quot;]]
|-
|14
|{{flaga|CAN}} [[Dilans Holovejs]]
|[[Edmontonas &quot;Oilers&quot;]]
|-
|15
|{{flaga|RUS}} [[Rodions Amirovs]]
|[[Toronto &quot;Maple Leafs&quot;]]
|-
|16
|{{flaga|CAN}} [[Keidens Gūlī]]
|[[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]]
|-
|17
|{{flaga|GER}} [[Lūkass Reihels]]
|[[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]]
|-
|18
|{{flaga|CAN}} [[Dosons Mersers]]
|[[Ņūdžersijas &quot;Devils&quot;]]
|-
|19
|{{flaga|CAN}} [[Breidens Šnaiders]]
|[[Ņujorkas &quot;Rangers&quot;]]
|-
|20
|{{flaga|RUS}} [[Šakirs Muhamaduļins]]
|[[Ņūdžersijas &quot;Devils&quot;]]
|-
|21
|{{flaga|RUS}} [[Jegors Činahovs]]
|[[Kolumbusas &quot;Blue Jackets&quot;]]
|-
|22
|{{flaga|CAN}} [[Hendrikss Lapjērs]]
|[[Vašingtonas &quot;Capitals&quot;]]
|-
|23
|{{flaga|CAN}} [[Taisons Fersters]]
|[[Filadelfijas &quot;Flyers&quot;]]
|-
|24
|{{flaga|CAN}} [[Konors Zerijs]]
|[[Kalgari &quot;Flames&quot;]]
|-
|25
|{{flaga|CAN}} [[Džastins Berons]]
|[[Kolorādo &quot;Avalanche&quot;]]
|-
|26
|{{flaga|CAN}} [[Džeiks Neiborss]]
|[[Sentluisas &quot;Blues&quot;]]
|-
|27
|{{flaga|CAN}} [[Džeikobs Pero]]
|[[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]]
|-
|28
|{{flaga|CAN}} [[Ridlijs Greigs]]
|[[Otavas &quot;Senators&quot;]]
|-
|29
|{{flaga|ASV}} [[Brendans Brisons]]
|[[Vegasas &quot;Golden Knights&quot;]]
|-
|30
|{{flaga|CAN}} [[Mavriks Burks]]
|[[Dalasas &quot;Stars&quot;]]
|-
|31
|{{flaga|CAN}} [[Ozijs Vīsblats]]
|[[Sanhosē &quot;Sharks&quot;]]
|}

== 2. kārta ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! width=&quot;30px&quot; |Nr.
! width=&quot;210px&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;180px&quot; |Komanda
|-
|34
|{{flaga|GER}} [[Džons Džeisons Peterka]]
|[[Bufalo &quot;Sabres&quot;]]
|-
|43
|{{flaga|SWE}} [[Emīls Heinemans]]
|[[Floridas &quot;Panthers&quot;]]
|-
|45
|{{flaga|ASV}} [[Broks Feibers]]
|[[Losandželosas &quot;Kings&quot;]]
|-
|60
|{{flaga|CAN}} [[Vills Kūlijs]]
|[[Ņujorkas &quot;Rangers&quot;]]
|}

== 5. kārta ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! width=30px |Nr.
! width=210px |Spēlētājs
! width=180px |Komanda
|-
|149
|{{flaga|Latvija}} [[Raivis Ansons]]
|[[Pitsburgas &quot;Penguins&quot;]]
|}

== 6. kārta ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! width=&quot;30px&quot; |Nr.
! width=&quot;210px&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;180px&quot; |Komanda
|-
|161
|{{flaga|AUT}} [[Benjamins Baumgartners]]
|[[Ņūdžersijas &quot;Devils&quot;]]
|}

{{NHLdrafts}}

{{Hokejs-aizmetnis}}

[[Kategorija:2020. gads sportā]]
[[Kategorija:NHL drafts]]</text>
      <sha1>ntj167wtvbinlhldvzus2r4f48hh9br</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4465518</id>
      <parentid>4465247</parentid>
      <timestamp>2026-05-09T07:14:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>/* 2. kārta */</comment>
      <origin>4465518</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4341" sha1="fv1iyt48qmlncgwp7r3ep38remm3x42" xml:space="preserve">{{Drafta infokaste
| name           = 2020. gada NHL drafts
| logo           = 
| logosize       = 
| image          = 
| imagesize      = 
| caption        = 
| date           = [[2020. gads|2020. gada]] [[6. oktobris|6]].-[[7. oktobris|7. oktobrī]]
| time           = 
| location       = Tiešsaistē
| network        = 
| first          = {{flaga|CAN}} [[Aleksis Lafrenjē]]
| first_t        = [[Ņujorkas &quot;Rangers&quot;]]
| first_l        = Nacionālās hokeja līgas drafts#Visi NHL drafti
| first_r        = 31
| most           = 
| fewest         = 
| overall        = 217
| latv1_nr       = 149
| latv1          = [[Raivis Ansons]]
| draftlist      = [[Nacionālās hokeja līgas drafts|NHL drafti]]
| prev_year      = [[2019. gada NHL drafts|2019]]
| next_year      = [[2021. gada NHL drafts|2021]]
}}
'''2020. gada NHL drafts''' bija 58. [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] [[Nacionālās hokeja līgas drafts|drafts]], kurš norisinājās [[2020. gads|2020]]. gada [[6. oktobris|6. oktobrī]]. Kopā tika draftēti 217 spēlētāji septiņās kārtās.

== 1. kārta ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! width=30px |Nr.
! width=210px |Spēlētājs
! width=180px |Komanda
|-
|1
|{{flaga|CAN}} [[Aleksis Lafrenjē]]
|[[Ņujorkas &quot;Rangers&quot;]]
|-
|2
|{{flaga|CAN}} [[Kvintons Baifīlds]]
|[[Losandželosas &quot;Kings&quot;]]
|-
|3
|{{flaga|GER}} [[Tims Šticle]]
|[[Otavas &quot;Senators&quot;]]
|-
|4
|{{flaga|SWE}} [[Lūkass Reimonds]]
|[[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]]
|-
|5
|{{flaga|ASV}} [[Džeiks Sandersons]]
|[[Otavas &quot;Senators&quot;]]
|-
|6
|{{flaga|CAN}} [[Džeimss Drīsdeils]]
|[[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]]
|-
|7
|{{flaga|SWE}} [[Aleksandrs Holcs]]
|[[Ņūdžersijas &quot;Devils&quot;]]
|-
|8
|{{flaga|CAN}} [[Džeks Kvinns]]
|[[Bufalo &quot;Sabres&quot;]]
|-
|9
|{{flaga|AUT}} [[Marko Rosi (hokejists)|Marko Rosi]]
|[[Minesotas &quot;Wild&quot;]]
|-
|10
|{{flaga|CAN}} [[Kols Perfeti]]
|[[Vinipegas &quot;Jets&quot;]]
|-
|11
|{{flaga|RUS}} [[Jaroslavs Askarovs]]
|[[Našvilas &quot;Predators&quot;]]
|-
|12
|{{flaga|FIN}} [[Antons Lundels]]
|[[Floridas &quot;Panthers&quot;]]
|-
|13
|{{flaga|CAN}} [[Sets Džārviss]]
|[[Karolīnas &quot;Hurricanes&quot;]]
|-
|14
|{{flaga|CAN}} [[Dilans Holovejs]]
|[[Edmontonas &quot;Oilers&quot;]]
|-
|15
|{{flaga|RUS}} [[Rodions Amirovs]]
|[[Toronto &quot;Maple Leafs&quot;]]
|-
|16
|{{flaga|CAN}} [[Keidens Gūlī]]
|[[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]]
|-
|17
|{{flaga|GER}} [[Lūkass Reihels]]
|[[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]]
|-
|18
|{{flaga|CAN}} [[Dosons Mersers]]
|[[Ņūdžersijas &quot;Devils&quot;]]
|-
|19
|{{flaga|CAN}} [[Breidens Šnaiders]]
|[[Ņujorkas &quot;Rangers&quot;]]
|-
|20
|{{flaga|RUS}} [[Šakirs Muhamaduļins]]
|[[Ņūdžersijas &quot;Devils&quot;]]
|-
|21
|{{flaga|RUS}} [[Jegors Činahovs]]
|[[Kolumbusas &quot;Blue Jackets&quot;]]
|-
|22
|{{flaga|CAN}} [[Hendrikss Lapjērs]]
|[[Vašingtonas &quot;Capitals&quot;]]
|-
|23
|{{flaga|CAN}} [[Taisons Fersters]]
|[[Filadelfijas &quot;Flyers&quot;]]
|-
|24
|{{flaga|CAN}} [[Konors Zerijs]]
|[[Kalgari &quot;Flames&quot;]]
|-
|25
|{{flaga|CAN}} [[Džastins Berons]]
|[[Kolorādo &quot;Avalanche&quot;]]
|-
|26
|{{flaga|CAN}} [[Džeiks Neiborss]]
|[[Sentluisas &quot;Blues&quot;]]
|-
|27
|{{flaga|CAN}} [[Džeikobs Pero]]
|[[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]]
|-
|28
|{{flaga|CAN}} [[Ridlijs Greigs]]
|[[Otavas &quot;Senators&quot;]]
|-
|29
|{{flaga|ASV}} [[Brendans Brisons]]
|[[Vegasas &quot;Golden Knights&quot;]]
|-
|30
|{{flaga|CAN}} [[Mavriks Burks]]
|[[Dalasas &quot;Stars&quot;]]
|-
|31
|{{flaga|CAN}} [[Ozijs Vīsblats]]
|[[Sanhosē &quot;Sharks&quot;]]
|}

== 2. kārta ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! width=&quot;30px&quot; |Nr.
! width=&quot;210px&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;180px&quot; |Komanda
|-
|34
|{{flaga|GER}} [[Džons Džeisons Peterka]]
|[[Bufalo &quot;Sabres&quot;]]
|-
|43
|{{flaga|SWE}} [[Emīls Heinemans]]
|[[Floridas &quot;Panthers&quot;]]
|-
|45
|{{flaga|ASV}} [[Broks Feibers]]
|[[Losandželosas &quot;Kings&quot;]]
|-
|60
|{{flaga|CAN}} [[Vills Kūlijs]]
|[[Ņujorkas &quot;Rangers&quot;]]
|}

== 3. kārta ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! width=&quot;30px&quot; |Nr.
! width=&quot;210px&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;180px&quot; |Komanda
|-
|83
|{{flaga|ASV}} [[Alekss Laferjērs]]
|[[Losandželosas &quot;Kings&quot;]]
|}

== 5. kārta ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! width=30px |Nr.
! width=210px |Spēlētājs
! width=180px |Komanda
|-
|149
|{{flaga|Latvija}} [[Raivis Ansons]]
|[[Pitsburgas &quot;Penguins&quot;]]
|}

== 6. kārta ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! width=&quot;30px&quot; |Nr.
! width=&quot;210px&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;180px&quot; |Komanda
|-
|161
|{{flaga|AUT}} [[Benjamins Baumgartners]]
|[[Ņūdžersijas &quot;Devils&quot;]]
|}

{{NHLdrafts}}

{{Hokejs-aizmetnis}}

[[Kategorija:2020. gads sportā]]
[[Kategorija:NHL drafts]]</text>
      <sha1>fv1iyt48qmlncgwp7r3ep38remm3x42</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Nemīlētie</title>
    <ns>0</ns>
    <id>468617</id>
    <revision>
      <id>4465380</id>
      <parentid>4465062</parentid>
      <timestamp>2026-05-08T21:11:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-27989-24</username>
        <id>145103</id>
      </contributor>
      <origin>4465380</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="30746" sha1="2br4j3fr6111ohsz302odjbfp8zmw7g" xml:space="preserve">{{Televīzijas seriāla infokaste
| company = [[Videometra]]
| composer = * [[Intars Busulis]] (1.— 5. sezona)
* [[Gints Stankēvičs]] (6. — 10. sezona)
| country = {{LAT}}
| director = [[Raimunds Baņonis]], &lt;br&gt; [[Jurijs Djakonovs]], &lt;br&gt; [[Ričardas Vitkaitis]], &lt;br&gt; [[Māris Bezmers]]
| first_aired = {{Dat|2020|08|31|N|bez}}
| genre = Drāma
| language = [[latviešu valoda|latviešu]]
| last_aired = {{dat|2026|05|07|N|bez}}
| producer = [[Rimvīds Martinaitis]], &lt;br&gt; Ieva Salceviča
| runtime = 25 minūtes
| show_name = Nemīlētie
| starring = * [[Rēzija Kalniņa]]
* [[Egons Dombrovskis]]
* [[Elīna Bojarkina]]
* [[Edijs Zalaks]]
* [[Artūrs Dīcis]]
* [[Gundars Grasbergs]]
* [[Klāvs Kristaps Košins]]
* [[Mārtiņš Vilsons]]
* [[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]]
* [[Normunds Laizāns]]
* [[Januss Johansons]]
* [[Eduards Johansons]]
* [[Edgars Lipors]]
* [[Ivo Martinsons]]
| writer = Edvīns Kaleda
| image = 
| num_episodes = 564
| related = Nemīlētie: Svešie&lt;br&gt;Nemīlētie: Nolemtie&lt;br&gt;Nemīlētie: Nolemtie 2&lt;br&gt;Nemīlētie: Nolemtie 3&lt;br&gt;Nemīlētie: Nolemtie 4&lt;br&gt;Nemīlētie: Nolādētie&lt;br&gt;Nemīlētie: Nolādētie 2 &lt;br&gt;Nemīlētie: Nolādētie 3
| num_seasons = 10
| channel = [[TV3 Latvija|TV3]]
}}
'''Nemīlētie''' ir latviešu [[televīzija]]s seriāls, kas tika pārraidīts kanālā [[TV3 Latvija|TV3]] no 2020. gada 31. augusta līdz 2026. gada 8. maijam, tas bija redzams TV3 četras reizes nedēļā — no pirmdienas līdz ceturtdienai, taču servisā Go3 to bija iespējams redzēt ātrāk.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://go3.lv/series/nemiletie,serial-1915103|title=Nemīlētie|website=Go3|access-date=2022-03-18}}&lt;/ref&gt; Seriāls ir veidots pēc [[lietuvieši|lietuviešu]] [[rakstnieks|rakstnieka]] Edvīna Kaledas triloģijas &quot;Nemīlētie&quot;, &quot;Svešinieki&quot; un &quot;Nosodītie&quot; motīviem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tv3.lv/izklaide/seriali/serials-nemiletie/par/|title=Attiecību drāma “Nemīlētie” kanālā TV3 jau no 31. augusta!|website=tv3.lv|access-date=2022-03-18|language=lv}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Seriāls balstīts uz patiesiem notikumiem, par pamatu ņemot reālu cilvēku dzīves stāstus, kuram ir vairākas daļas.

== Sezonas ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
! rowspan=&quot;2&quot; |Sezonas nosaukums
! rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;padding: 0px 8px; width:70px;&quot; |Sezona
! rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;padding: 0px 8px; width:70px;&quot; |Sērijas
! colspan=&quot;2&quot; style=&quot;padding: 0px 80px; width:200px;&quot; |Oriģinālā pārraide
|-
!Sezonas sākums
!Sezonas beigas
|-
|Nemīlētie
|'''1'''
|80
|{{dat|2020|8|31|N|bez}}
|{{dat|2021|1|21|N|bez}}
|-
|Nemīlētie: Svešie
|'''2'''
|57
|{{dat|2021|2|22|N|bez}}
|{{dat|2021|6|3|N|bez}}
|-
|Nemīlētie: Nolemtie
|'''3'''
|55
|{{dat|2021|9|27|N|bez}}
|{{dat|2021|12|30|N|bez}}
|-
|Nemīlētie: Nolemtie 2
|'''4'''
|63
|{{dat|2022|1|24|N|bez}}
|{{dat|2022|5|9|N|bez}}
|-
|Nemīlētie: Nolemtie 3
|'''5'''
|67
|{{dat|2022|9|19|N|bez}}
|{{dat|2023|1|13|N|bez}}
|-
|Nemīlētie: Nolemtie 4
|'''6'''
|64
|{{dat|2023|8|28|N|bez}}
|{{dat|2023|12|14|N|bez}}
|-
|Nemīlētie: Nolādētie
|'''7'''
|63
|{{dat|2024|1|29|N|bez}}
|{{dat|2024|5|16|N|bez}}
|-
|Nemīlētie: Nolādētie 2
|'''8'''
|59
|{{dat|2024|9|9|N|bez}}
|{{dat|2024|12|19|N|bez}}
|-
|Nemīlētie: Nolādētie 3
|'''9'''
|56
|{{dat|2025|2|3|N|bez}}
|{{dat|2025|5|7|N|bez}}
|}

== Sižets ==
Seriāls ir stāsts par dažādu sociālo slāņu cilvēkiem, kuri krīzes laikā cenšas izdzīvot, kā māk. Tie ir cilvēki, kurus šī finanšu krīze nemaz neskar un var atļauties visu, ko vien sirds kāro, un naudu mierīgi māk nopelnīt — legāli un dažkārt arī nelegāli. Tie ir cilvēki, kuri ar dažādām metodēm cenšas noturēties šajā skarbajā pasaulē un dara visu iespējamo, lai izdzīvotu, citi savukārt upurē sevi, lai sagādātu saviem mīļajiem cilvēkiem visu nepieciešamo skaistai dzīvei un nokļūst nopietnās nepatikšanās, bet daži uzticīgi mīl, lai arī cik ilgi otrs būtu jāgaida atgriežamies mājās.

Otrajā sezonā katram varonim nākas sadzīvot ar to, ka paļauties ir iespējams tikai uz sevi, jo visi apkārtējie ir kļuvuši par svešiniekiem. Trešajā sezonā varoņus piemeklē tumši noslēpumi un mīklaini notikumi, kas varoņiem liks saskarties ar smagiem pārbaudījumiem un noziegumi sekos cits pēc cita. Ceturtajā sezonā notikumi norisinās tuvāk mūsdienām un daudziem no varoņiem izdodas tikt gan pie naudas, gan varas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://izklaide.tv3.lv/seriali/serials-nemiletie/serials-nemiletie-atgriezas-ar-ceturto-sezonu/|title=Seriāls ”Nemīlētie” atgriežas ar ceturto sezonu|website=tv3.lv|access-date=2022-03-18|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Tēli ==
* '''Sofija Zīle''' † ([[Rēzija Kalniņa]]) — Oskara māte, direktore parfimērijas uzņēmumā. Mārtiņa sieva. Pārvācās ar Raimondu uz ASV. Vēlāk gājusi bojā autokatastrofā.
* '''Raimonds Katlaps''' ([[Egons Dombrovskis]]) — Sofijas vīrs. Uzņēmējs. Dzīvoja Amerikā kopā ar Sofiju.
* '''Ieva Vanaga''' ([[Elīna Bojarkina]]) — Artūra bijusī sieva. Kornēlijas meita. Zanes māsīca. Ir meitiņa Milda. Bija attiecībās ar Makara miesassargu Arni. Bija problēmas ar alkoholu un narkotikām. Nodarbojas ar juvelierizstrādājumu pārdošanu. Ir attiecībās ar advokātu, psihologu Juliusu.
* '''Artūrs Vanags''' † ([[Edijs Zalaks]]) — Normunda brālis. Ievas bijušais vīrs. Ir meitiņa Milda. Sēdējis cietumā par seifa aplaupīšanu, pēc tam apžēlots un atbrīvots. Pēc Normunda nāves pārņēma Normunda uzņēmumu. Vandas mīļākais. Pārdeva visu biznesu Koganiem. Pēc Lūkasa nāves paņēma visu Lūkasa naudu un ar Vandu aizbēga uz Kipru. Miris.
* '''Oskars Zīle''' † ([[Artūrs Dīcis]])  — uzņēmējs. Makara ienaidnieks. Bija attiecībās ar Nelliju. Abiem ir kopīga meita Melisa. Nodarbojas ar cigarešu kontrabandu. Mārtiņa un Sofijas dēls. Sandras, Žoras un Ivo slepkava. Tika nošauts.
* '''Inga Gricmane-Vanaga''' † ([[Dārta Daneviča]]/[[Evita Klimavičiusa]]) — bijusī prostitūta. Normunda sieva, bet tiekas ar Armandu. Nedeva Normundam šķiršanos. Afēriste. Tika noslepkavota savā mājā.
* '''Normunds Vanags''' † ([[Ģirts Rāviņš]]) — Artūra brālis. Ingas vīrs. Zanes bijušais. Uzņēmējs. Zīles partneris. Tika noslepkavots savā mājā.
* '''Juris Katlaps''' ([[Toms Liepājnieks|Tom J. Benedict]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.santa.lv/raksts/privatadzive/aktieris-toms-liepajnieks-pienemis-sev-holivudas-cienigu-vardu-36513/|title=Aktieris Toms Liepājnieks pieņēmis sev Holivudas cienīgu vārdu|website=www.santa.lv|access-date=2022-03-18}}&lt;/ref&gt;) — Raimonda dēls. Ievas mīļākais. Iepriekš nodarbojās ar kokaīna biznesu. 
* '''Kornēlija''' ([[Daiga Gaismiņa-Šiliņa]]) — Ievas māte. Pašlaik dzīvo Anglijā.
* '''Zane''' ([[Inita Sondore]]/[[Zane Aļļēna]])  — strādāja slimnīcā. Normunda bijusī draudzene. Ievas māsīca.
* '''Valērija Makarova''' † ([[Zane Daudziņa]])  — Makara bijusī sieva. Nogalināta slimnīcā.
* '''Sigurds Makarovs (Makars)''' † ([[Ģirts Ķesteris]])  — Valērijas bijušais vīrs. Uzņēmējs un slepkava. Pasūtīja Oskara tēva Mārtiņa slepkavību. Zīles ienaidnieks. Tika nogalināts savās mājās.
* '''Sandra/Keita''' † ([[Samira Adgezalova]])  — strādāja par prostitūtu. Zīle viņu nogalināja, nožņaudzot un iemetot upē. Keita bija attiecībās ar Lorensu, un bija stāvoklī. Motociklists Tālis nogalināja Keitu pie kažoku veikala.
* '''Erlands Laurinovičs jeb Lorenss''' † ([[Gundars Grasbergs]]) — Zīles draugs, partneris. Pāvela, Letīcijas, Lāzera, Armanda un Artūra slepkava. Miris.
* '''Gvido Doļskis''' † ([[Egils Melbārdis]]) — korumpēts izmeklētājs. Armatūras slepkava. Miris.
* '''Māris Kļava''' † ([[Andrejs Aļeņčevs]]) — Artūra draugs. Gabrielas vīrs. Palīdzēja Artūram ar seifa aplaupīšanu. Strādāja pie Zīles. Tika noslepkavots no Armanda rokas.
* '''Žora, Silvers''' † ([[Jurijs Djakonovs]]) — strādāja pie Makara un Raimonda. Zīle kopā ar Normundu Žoru noslepkavoja. Silvers ieradās Latvijā kopā ar savu miesassargu Gazo. Miljonārs no Spānijas, nodarbojās ar narkotiku biznesu. Pēc Rūdolfa pasūtījuma Armands Silveru nošāva.
* '''Valts''' ([[Armands Ikalis]]) — Žoras pārinieks. Nodarbojās ar sutenerismu.
* '''Daina''' † ([[Ieva Segliņa]]) — Raimonda mīļākā. Mirusi Žoras un Valta dēļ.
* '''Mārtiņš''' † ([[Juris Lisners]]) — Oskara tēvs. Strādājis kopā ar Makaru. Nogalināts pēc Makara pasūtījuma.
* '''Lūkass Lejnieks''' † ([[Kaspars Zāle]]) — sēdēja cietumā kopā ar Artūru. Artūra draugs. Palīdzēja organizēt [[Cigarete|cigarešu]] kontrabandu [[Maskava|Maskavā]]. Atgriezies Latvijā pēc tam, kad viņu sāka vajāt slepkavas Maskavā. Vēlējās ar Artūru aizbēgt uz [[Kipra|Kipru]]. Snaipera slepkava. Noslepkavots. 
* '''Gabriela''' † ([[Grēta Trušiņa]]) — Māra sieva. Slimoja ar [[Leikēmija|leikēmiju]].
* '''Rūdolfs Šulcs''' ([[Lauris Subatnieks]]) — uzņēmējs. Brigitas bijušais vīrs. Tomasa un Kūpera tēvs. Strādāja pie Silvera par grāmatvedi. Pēc Silvera nāves atgriezies [[Spānija|Spānijā]].
* '''Brigita''' ([[Elīna Vāne]]) — uzņēmēja. Bijusī Rūdolfa un Viļņa sieva. Tomasa māte.
* '''Rinalds Kuperovskis jeb Kūpers''' ([[Klāvs Kristaps Košins]]) — Lorensa un Zīles &quot;labā roka&quot;. Rūdolfa dēls, Alises, Agates un Tomasa pusbrālis. Sēdējis cietumā kopā ar Artūru. Santas vīrs. Hūberta un Ingas slepkava. Ķēniņa znots. Pašlaik atrodas Spānijā ar Santu. 
* '''Alise Kuperova''' ([[Poļina Čerņenoka]]) — Kūpera pusmāsa. Bija Ievas darba kolēģe. Bija iemīlējusies Artūrā.
* '''Agate Kuperova''' ([[Ance Muižniece]]) — Alises un Kūpera vecākā pusmāsa. Precējusies ar Kasparu (Krabis).
* '''Nellija Berga''' ([[Elīna Avotiņa]]) — medmāsa. Dzīvoja kopā ar Zīli. Ir kopīga meita Melisa. Makara un Malicka slepkava.
* '''Melisa''' ([[Krista Prēdele]]) - Nellijas un Oskara Zīles meita.
* '''Tomass Šulcs''' ([[Varis Vilciņš]]) — Brigitas un Rūdolfa dēls. Kūpera pusbrālis. Slimoja ar leikēmiju.
* '''Vilnis Burneika''' ([[Armands Berģis]]) — žurnālists. Brigitas bijušais vīrs.
* '''Gazo''' ([[Kaspars Kambala]]) — Silvera miesassargs. Pēc Silvera nāves pārgāja Rūdolfa pusē.
* '''Armands Lugers''' † ([[Kaspars Kārkliņš]]) — profesionāls slepkava. Mārtiņš viņu noalgoja, lai nogalinātu Makaru. Kļuva par Zīles sabiedroto. Ingas mīļākais. Normunda, Silvera, Māra un Tāļa slepkava. Neveiksmīgi centās nogalināt Lorensu. Noslepkavots.
* '''Letīcija''' † ([[Madara Viļčuka]]) — Armanda māsa. Bija saderinājusies ar Pāvelu. Centās atriebt sava brāļa nāvi. Teo slepkava. Noslepkavota.
* '''Pāvels Hrimenko''' † ([[Aleksandrs Maļikovs]]) — Letīcijas līgavainis. Bija gatavs Letīcijas dēļ darīt jebko. Noslepkavots.
* '''Arnis''' † ([[Artūrs Putniņš]]) — Makara miesassargs. Dzīvoja kopā ar Ievu. Nodarbojās ar narkotiku kontrabandu. Noslepkavots.
* '''Malickis''' † ([[Sergejs Timoņins]]) — Makara miesassargs. Noslepkavots.
* '''Lelde''' ([[Madara Melne-Tomsone]]) — teātra režisore. Dzīvoja kopā ar Artūru.
* '''Renāte''' ([[Zane Dombrovska]]) — prokurore. Bija Makara mīļākā līdz brīdim, kad Makars viņu piekrāpa.
* '''Valters Ķēniņš''' ([[Mārtiņš Vilsons]]) — uzņēmējs. Makara biznesa partneris. Emmas bijušais vīrs. Santas tēvs. Izlikās par mirušu, lai atmaskotu savus pretiniekus. Raimondas mīļākais. Kūpera sievastēvs. Sadarbojās ar Kalvi Ozolu, lai iznīcinātu Alfrēdu Koganu. Arestēts par finanšu mahinācijām.
* '''Emma Zvaigzne''' ([[Agnese Zeltiņa]]) — Ķēniņa bijusī sieva. Bija attiecības ar Taisonu, no kura arī ir dēls Lūkass. Neilgu laiku bija attiecībās ar Makaru.
* '''Henriks Līventāls jeb Taisons''' † ([[Gints Andžāns]]) — Santas vīrs. Ķēniņa znots. Hansa draugs. Bija attiecībās ar Emmu. Nodarbojās ar narkotiku kontrabandu. Aplaupīja Artūru. Centās neveiksmīgi nogalināt Ķēniņu. Miris.
* '''Santa Līventāle''' ([[Laura Atelsone]]) — Ķēniņa meita. Taisona sieva. Bija stāvoklī no Taisona, bet [[Narkotikas|narkotiku]] pārvadājuma dēļ bērnu zaudēja. Ir attiecībās ar Kūperu. Pašlaik atrodas Spānijā ar Kūperu. 
* '''Arvis Hansmanis jeb Hanss''' † ([[Jurģis Spulenieks]]) — Taisona draugs. Dzīvoja kopā ar Sarmu. Nodarbojās ar narkotiku kontrabandu. Noslepkavots.
* '''Teodors Jansons jeb Teo''' † ([[Viktors Ellers]]) — Kūpera cilvēks. Dzīvoja kopā ar Nelliju. Bija iemīlējies Letīcijā, kas viņu noslepkavoja.
* '''Vanda''' ([[Małgorzata Anna Apse]]) — Lūkasa (Emmas dēla) aukle. Piesedza Taisona un Emmas attiecības. Artūra mīļākā. Lūkasa slepkava. Kopā ar Artūru aizbēga uz Kipru.
* '''Armatūra''' † ([[Raivis Vidzis]]) — Kūpera cilvēks. Centās nozagt 2 miljonus eiro, kas bija domāti Agates izpirkšanai. Noslepkavots.
* '''Žuks''' ([[Juris Kozlovskis]]) — Kūpera cilvēks. Bellas vīrs. Bronsona un Buldozera slepkava.
* '''Bella''' ([[Milēna Savkina]]) — Žuka sieva. Pirms tam bija Artūra mīļākā. Pēc izšķiršanās ar Artūru centās veikt pašnāvību. Bija strādājusi Ievas juvelierveikalā par kasieri.
* '''Grēta''' ([[Elza Alberiņa]]) — Bellas labākā draudzene.
* '''Dadzis''' † ([[Pauls Iklāvs]]) — Kūpera bandas loceklis. Miris.
* '''Ivo''' † ([[Mārtiņš Millers]]) — Zīles cilvēks. Sofijas slepkava. Tika noslepkavots savā mājā.
* '''Vilis Upenieks jeb Mežainis''' ([[Marģers Eglinskis]]) — dzērājs. Pieskatīja Lorensa lauku māju. Nodarbojās ar augu vākšanu un čūsku medīšanu. 
* '''Rimants Valančuks jeb Rimis, Gangsteris''' † ([[Kārlis Artejevs]]) — dzērājs un zaglis. Konfliktēja ar Mežaini. Pieskatīja Lorensa lauku māju. Noslepkavots.
* '''Pēteris Butkus''' ([[Jānis Āmanis]]) — korumpēts virsprokurors. Ķēniņa, Makara un Hūberta cilvēks. Annas brālis. Freda Kogana krustdēls. Panāca, ka Renāte tiek atlaista no prokurores amata.
* '''Anna Žvīre''' † ([[Anta Aizupe]]) — Pētera māsa. Lorensa kaimiņiene. Bija attiecībās ar Lorensu. Noslepkavota.
* '''Šamanis''' † ([[Kārlis Freimanis (aktieris)|Kārlis Freimanis]]) — bandīts. Armatūras brālis. Nolaupīja Kūperu, domādams, ka tas ir nogalinājis Armatūru. Gvido Doļska slepkava. Miris.
* '''Zivtiņš''' † ([[Sandis Mikanovskis]]) — Šamaņa cilvēks. Tika sadurts un pēc tam atvests uz slimnīcu. Miris.
* '''Lāzers''' † ([[Agris Krapivņickis]]) — Šamaņa cilvēks. Zīles slepkava. Noslepkavots.
* '''Kaspars Upenieks jeb Krabis''' ([[Eduards Johansons]]) — Kūpera cilvēks. Bijušais policists. Ir precējies ar Kūpera māsu Agati. Pēc Kūpera aizbraukšanas uz Spāniju pārņēma &quot;Mustanga&quot; vadību. Aizbrauca uz ārzemēm.
* '''Jurģis Sudmalis''' † ([[Ģirts Liuziniks]]) — finansists. Agrāk dienējis [[Franču Ārzemnieku leģions|Franču Ārzemnieku leģionā]]. Strādāja pie Ķēniņa. Miris. 
* '''Juliuss Brants''' ([[Ainārs Ančevskis]]) — advokāts un psihologs. Palīdz Artūram juridiskos jautājumos. Palīdzēja Ievai atbrīvoties no narkotiku atkarības. Ievas mīļākais.
* '''Hūberts Doļskis''' † ([[Normunds Bērzs]]) — ģenerālprokurors. Gvido brālis. Miris.
* '''Linards Staško''' † ([[Edvīns Klimanovs]]) — kriminālpolicijas priekšnieks. Par kriminālpolicijas priekšnieku kļuva pēc Gvido Doļska nāves. Hūberta cilvēks. Miris.
* '''Marts Žalbis''' † ([[Mārtiņš Brūveris]]) — drošības dienesta vadītājs. Apbalvots ar [[Atzinības krusts|Atzinības krustu]]. Hūberta cilvēks. Miris.
* '''Kauls''' † ([[Dainis Gaidelis]]) — bijušais bandīts. Bija slims ar [[Vēzis (slimība)|vēzi]]. Nogalināja Taisonu pēc Makara pasūtījuma, lai slepkavībā vainotu Ķēniņu. Miris.
* '''Sarma''' † ([[Anete Bendika]]) — Hansa līgava. Palīdzēja Hansam un Arnim ar narkotiku pārvadāšanu. Mirusi.
* '''Vitauts Morics''' ([[Ivars Kļavinskis]]) — policists. Enijas bijušais vīrs. Tima tēvs. Švarca un Stefana draugs. Tika atlaists no darba pēc tam, kad viņa dzīvoklī tika atrastas narkotikas. Pēc tam, kad tika atlaists no policijas, sāka strādāt Lorensa apsardzes firmā &quot;Mustangs&quot;. Bija romāns ar Diānu. Vēlāk atjaunots darbā policijā. Aizturēja Alfrēdu Koganu par viņa noziedzīgā grupējuma vadīšanu. Pēc draudiem tikt nogalinātam aizbēga no Latvijas. Tika sašauts un aizvests uz slimnīcu. Pēc sašaušanas kādu laiku atradās komā. Pēc atgūšanās no komas sācis vadīt slepenpolicijas nodaļu. Pēc problēmām personīgajā dzīvē, piedzīvoja sirdstrieku, kādēļ uz laiku pameta darbu slepenpolicijā.
* '''Pauls Timiņš''' ([[Aldis Siliņš]]) — korumpēts policists, vēlāk prokurors. Vitauta kolēģis. Renātes meitas bijušais vīrs. Abiem ir kopīgs bērns.
* '''Enija Morica''' ([[Anna Klēvere]]) — Vitauta bijusī sieva. Tima māte. Ir problēmas ar alkoholu. Pašlaik uzturas Liepājā. Pēc alkoholisma pārvarēšanas kļuva par veiksmīgu uzņēmēju. Bija saderinājusies ar Alfrēdu Koganu. Dzērumā, aizstāvoties, pie bāra nogalināja Karīnas audžubrāli.
* '''Tims Morics''' ([[Kārlis Rūdolfs Ērglis]]) — Vitauta un Enijas dēls. Lūša slepkava. Bija veselības problēmas. Kopā ar Raju nodarbojas ar automašīnu zagšanu. Lauras Koganas līgavainis. Alfrēds Kogans centās viņu nogalināt. Ziedoja savu nieri Vitautam Moricam, lai izglābtu viņa dzīvību. Kopā ar Švarcu un Valdi sāka atriebties Alfrēdam Koganam. Strādā slepenpolicijā.
* '''Fredis Kogans''' † ([[Andris Morkāns]]) — Koganu ģimenes galva. Pētera krusttēvs. Miris. 
* '''Nauris Kogans''' ([[Andris Gross]]) — Koganu ģimenes vecākais dēls. Arestēts Zviedrijā par narkotiku kontrabandu. Ievas Koganas bijušais vīrs. Vigo tēvs.
* '''Marks Kogans''' † ([[Mārtiņš Upenieks]]) — Koganu ģimenes otrs vecākais dēls. Bija attiecībās ar Silvu. Iefiltrējās Gunāra Ozola uzņēmumā, lai to izputinātu. Vadīja dzērumā automašīnu ar kuru avarēja un nogalināja bārmeni. Pēc tam, kad uzzināja, ka Alfrēds visu savu mantu grib norakstīt fondam, kopā ar Mesiju izlēma aplaupīt seifu. Noslepkavots.
* '''Haris jeb Harijs Kogans''' ([[Valts Skuja]]) — Koganu ģimenes otrs jaunākais dēls. Rasmas bijušais vīrs. Abiem ir kopīga meita Sofija. Bija romāns ar Elīzu, no kuras bija dvīņi. Ir problēmas ar azartspēlēm un alkoholu. Jāņa Baloža un Rajas slepkava.
* '''Raja jeb Rajens Kogans'''  † ([[Artūrs Irbe (aktieris)|Artūrs Irbe]]) — Koganu ģimenes jaunākais dēls. Nodarbojas ar auto zagšanu. Bija attiecībās ar Līgu, Viktoriju un Dārtu. Tanka un Puņa slepkava. Nozaga no savas ģimenes naudu un dimantus. Gandrīz gāja bojā automašīnas eksplozijā. Strādāja pie Kalvja Ozola. Noslepkavots.
* '''Mesija''' † ([[Gatis Gāga]]) — Lorensa cilvēks. Kopā ar Lorensu sēdējis cietumā. Lorensa un Mordas slepkava. Strādāja vienlaicīgi gan pie Kalvja Ozola, gan Alfrēda Kogana. Nogalināts brīdī, kad ar Marku Koganu centās aplaupīt Koganu seifu.
* '''Ojārs Lūsis jeb Lūsis''' † ([[Āris Matesovičs]]) — Kūpera cilvēks. Silvas brālis. Bijušais policists. Strādāja &quot;Mustangā&quot;. Palīdzēja Vitautam izkļūt no cietuma. Kopā ar Krabi nolaupīja Lauru Koganu. Noslepkavots. 
* '''Sandris''' ([[Rihards Sniegs]]) — narkodīleris un narkomāns. Bija strādājis kopā ar Kūperu. Vēlāk sadarbojās ar Koganiem.
* '''Imants''' ([[Ritvars Gailums]]) — dzērājs. Dzīvoja kopā ar Eniju, līdz apzaga viņas dzīvokli.
* '''Edgars''' ([[Ernests Greizis]]) — uzņēmējs. Kogana cilvēks.
* '''Burkovskis''' † ([[Jānis Kirmuška]]) — uzņēmējs un krāpnieks. Centās apkrāpt Ķēniņu. Pēc tiesas centās aizbēgt uz ārzemēm, bet pa ceļam uz lidostu viņa mašīnu apturēja Kogani un viņu nolaupīja. Miris.
* '''Jurkins''' † ([[Henrijs Arājs]]) — Kūpera cilvēks. Strādāja Mustangā par hakeri. Miris. 
* '''Ričards''' ([[Rūdolfs Apse]]) — policists. Palīdzēja Kūperam nozagt [[Hašišs|hašišu]] no muitas noliktavas.
* '''Snaiperis''' † ([[Vitālijs Jakovļevs]]) — bandīts, kurš pasūtīja Lūkasa slepkavību no Maskavas. Miris.
* '''Bronsons''' † ([[Nikita Baikovs]]) — Lorensa un Mesijas bandīts, kurš nolaupīja Ķēniņu. Miris.
* '''Buldozers''' † ([[Rolands Brikmanis]]) — Lorensa un Mesijas bandīts, kurš nolaupīja Ķēniņu. Miris.
* '''Rasma Kogana''' ([[Telma Auziņa]]) — Hara bijusī sieva. Abiem ir kopīga meita Sofija. Dzīvo Londonā.
* '''Alfrēds Kogans'''  † ([[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]]) — Freda Kogana brālis. Švarca bioloģiskais tēvs. Uzņēmējs. Pēc brāļa nāves uzņēmās vadību pār Koganu ģimeni. Oskara Jodeiķa, Jāņa, Ievas Koganas un Vigo Kogana slepkava. Bija aizturēts par noziedzīga grupējuma vadīšanu. Pēc Oskara Jodeiķa slepkavības, sāka rādīties halucinācijas. Noslepkavots.
* '''Roberts Jodeiķis jeb Švarcs''' ([[Miķelis Žideļūns]]) — Oskara Jodeiķa audžudēls. Alfrēda Kogana bioloģiskais dēls. Sēdēja cietumā kopā ar Raju. Lauras bērnības labākais draugs. Bija attiecības ar Lauru Koganu. Kopā ar Timu un Valdi sāka atriebties Alfrēdam Koganam. Strādāja slepenpolicijā. Pēc tam, kad Mesija uzzināja, ka viņš apzaga Kalvja Ozola seifu, pazuda. Marka Kogana, Mesijas un Alfrēda Kogana slepkava.
* '''Oskars Jodeiķis''' † ([[Juris Hiršs]]) — Švarca tēvs. Nozaga no Koganiem naudu. Bēgot tika sašauts. Aizbēga uz ārzemēm. Tika nošauts Alfrēda Kogana mājā.
* '''Jānis Balodis'''  † ([[Ivo Martinsons]]) — izmeklētājs. Morica priekšnieks. Pēc aiziešanas no darba policijā sāka sadarboties ar Aivo. Bija attiecībās ar Viktoriju. Mēģināja nogalināt Karīnu un Alfrēdu. Ir attiecībās ar Katrīnu. Kopā ar Valdi strādāja pie Ķēniņa. Mēģināja šantažēt Marku un Hari Koganus par avāriju, kurā gāja bojā bārmenis. Noslepkavots.
* '''Elīza''' ([[Katrīna Kreile]]) — striptīzdejotāja. Studēja krimināltiesības. Bija romāns ar Hariju, no kura palika stāvoklī. Bīta slepkava. Bija attiecībās ar Vigo Koganu.
* '''Stefans Grīga''' † ([[Ivars Auziņš]]) — taksometra šoferis. Vitauta draugs. Palīdzēja izglābt Švarcu no Koganiem. Strādāja pie Koganiem. Uzrakstīja policijā iesniegumu par Alfrēdu Koganu. Veica pašnāvību.
* '''Diāna''' ([[Līga Zeļģe]]) — degvielas uzpildes stacijas kasiere. Kūpera brālēna sieva. Gerdas māte. Bija romāns ar Vitautu, no kura palika stāvoklī. Bija problēmas ar narkotikām.
* '''Sandra''' ([[Inga Misāne-Grasberga]]) — striptīza kluba vadītāja. Kārpas bijusī sieva. Apgalvoja, ka ir stāvoklī no Alfrēda Kogana. Bija attiecībās ar Gunāru Ozolu. Aizbēga no valsts pēc tam, kad Rūtiņš aplaupīšanas laikā viņu sašāva.
* '''Viktors''' ([[Pēteris Gaudiņš]]) — žurnālists. Marijas tēvs.
* '''Marija''' † ([[Anna Terēze Lase]]) — Viktora meita. Elīzas un Lauras draudzene. Mirusi.
* '''Reinis''' ([[Māris Bezmers]]) — žurnālists. Viktora draugs un kolēģis.
* '''Biruta''' ([[Inta Tirole]]) — Morica kaimiņiene. Izīrēja Moricam istabu.
* '''Donāts Bītauts jeb Bīts''' † ([[Rihards Gēcis]]) — bandīts. Harijs viņu pasūtīja, lai nogalinātu Elīzu. Marijas un Elīzas kaimiņienes slepkava. Miris.
* '''Silva Lūse''' ([[Ilva Centere]]) — Lūša māsa. Marks viņu notrieca un aizveda pie sevis uz dzīvokli, kur satuvinājās ar viņu. Pēc Lūša nāves sāka strādāt &quot;Komandorā&quot;. Pēc tam strādāja prokoratūrā. Renātes kolēģe.
* '''Viktorija''' ([[Anna Nele Āboliņa]]) — Rasmas māsa. Bija attiecībās ar Raju, Jāni Balodi un Dēmonu. Nogalināja zagli, kas centās viņu apzagt.
* '''Laura Kogana''' ([[Zanda Mankopa]]) — Freda Kogana vienīgā meita. Tika nolaupīta. Tima līgava. Roberta bērnības labākā draudzene. Bija attiecības ar Robertu Švarcu. Aizbēga prom no Latvijas. Pēc tam atgriezās Latvijā. Bija iesaistīta Koganu biznesā. Bija gadījuma attiecībās ar Artūru.
* '''Kārlis''' † ([[Anatolijs Fečins]]) — Kūpera brālēns. Diānas vīrs. Gerdas tēvs. Dēmona bērnības draugs. Pēc Lūša nāves kļuva par &quot;Komandora&quot; izpilddirektoru. Atlaists pēc tam, kad atklājās, ka viņš piesavinājās visu Kārpas nozagto naudu. Izglāba Rajam dzīvību no sprādzieniem. Miris.
* '''Raimonda Cīrule''' ([[Evija Krūze]]) — politiķe. Valtera Ķēniņa mīļākā. Ģirta Cīruļa bijusī sieva. Arestēta par finanšu mahinācijām.
* '''Ģirts Cīrulis''' ([[Krišjānis Salmiņš]]) — politiķis. Raimondas Cīrules bijušais vīrs. Tika šantažēts par mazgadīgas striptīzdejotājas pavedināšanu.
* '''Gerda''' ([[Sandija Misika]]) — skolniece. Kārļa un Diānas meita. Strādā ārzemēs.
* '''Antons Malkins jeb Malka''' † ([[Ralfs Siliņš]]) — Krabja cilvēks. Kopā ar Kārpu nozaga no firmas &quot;Komandora&quot; mašīnu ar naudu. Tika noslepkavots garāžā. 
* '''Kārpa''' † ([[Radions Kuzmins]]) — Krabja cilvēks. Sandras vīrs. Kopā ar Malku nozaga no firmas &quot;Komandors&quot; mašīnu ar naudu. Malkas slepkava. Pēc šaušanas Kārpa aizgāja pie Koganiem. Kogani ar Timu piekāva Kārpu pēc tam, kad Laura atpazina viņu kā vienu no nolaupītājiem. Miris.
* '''Rūtiņš''' ([[Varis Piņķis]]) — Mesijas cilvēks. Kopā ar Malku, Kārpu un Mesiju nozaga &quot;Komandora&quot; mašīnu ar naudu. Krabis viņu sašāva rokā. Kopā ar Mesiju aplaupīja Gunāru Ozolu. Pēc tam sagūstīts. Bēgšanas laikā sašāva Moricu. Aizbēdzis no valsts, kad Līga viņu sadūra.
* '''Šaro''' ([[Uldis Bergmanis]]) — Mesijas cilvēks. Policists. Morica kolēģis. Sašāva Kārpu naudas dēļ. Atklāja, ka nozagtā nauda ir viltota. Sadarbojās ar Sandru. Sadarbojās ar Ģirtu, lai atbrīvotu Alfrēdu. 
* '''Lija''' ([[Laura Erdlāne]]) — striptīzdejotāja. Agrāk bija afēriste. Bija attiecībās ar Timu. Rakstījusi iesniegumu par Ģirtu. Pēc tam aizlaidās, līdz Alfrēds pasūtīja viņas slepkavību uz ārzemēm.
* '''Danute''' ([[Dace Makovska]]) — Mesijas tante. Veterinārārste. Slimo ar cukura diabētu. Strādāja pie Alfrēda par apkopēju. No darba aizgāja pēc tam, kad nozaga no Alfrēda naudu. Izglāba Rūtiņam dzīvību, pēc tam, kad viņu sašāva Krabis.
* '''Valdis Atvars''' ([[Edgars Lipors]]) — Simonas vīrs un atraitnis. Kravu šoferis. Rajas krusttēvs. Gunāra pusbrālis. Aivo Ozola slepkava. No Ķēniņa uzzināja, ka Alfrēds bija kopā ar Simonu. Kopā ar Timu un Švarcu nolaupīja Koganiem dimantus. Strādāja pie Ķēniņa.
* '''Simona Atvare''' † ([[Jekaterina Frolova]]) — Valda sieva. Alfrēda Kogana mīļākā. Mirusi no kokaīna pārdozēšanas.
* '''Aivo Ozols''' † ([[Emīls Kivlenieks]]) — Karīnas draugs. Līgas brālis un Tāļa audžubrālis. Gunāra audžudēls. Sadarbojās ar Raju. Noslepkavots.
* '''Gunārs Ozols''' ([[Normunds Laizāns]]) — uzņēmējs. Tāļa tēvs. Līgas un Aivo audžutēvs. Valda pusbrālis. Šantažēja Viktoriju un Jāni Balodi, lai atbrīvotos no Valtera Ķēniņa un Alfrēda Kogana. Kalvja Ozola brālis. Mantoja visu Kalvja naudu un īpašumus. Slimoja ar vēzi. Kārļa slepkava.
* '''Karīna Šterna''' ([[Marika Šmukste]]) — policiste un izmeklētāja. Aivo bijusī draudzene. Tika sašauta. Nesekmīgi centās nogalināt Paulu Timiņu. Bija attiecībās ar Jāni Balodi.
* '''Līga Ozola''' † ([[Agnija Dreimane]]) — uzņēmēja. Aivo māsa. Tāļa audžumāsa. Gunāra audžumeita. Bija attiecībās ar Raju. Palīdzēja Rūtiņam aizbēgt no Gunāra Ozola mājas. Mirusi.
* '''Renāte''' ([[Raimonda Vazdika]]) — prokurore. Silvas kolēģe. Paula Timiņa sievasmāte un bērna vecmāmiņa.
* '''Dēmons''' † ([[Andris Krauja]]) — dārgakmeņu uzpircējs. Kārļa bērnības draugs. Kopā ar Raju nozaga daļu no dimantiem, ko pārveda Marks un Valdis. Noslepkavots.
* '''Tanks''' † ([[Oskars Kozlovskis]]) — Rajas apsargs. Noslepkavots.
* '''Jānis''' † ([[Juris Kozlovskis]]) — Maijas vīrs. Annas tēvs. Kopā ar Maiju ārstēja Timu. Miris.
* '''Anna''' ([[Ieva Ertmane]]) — Jāņa un Maijas meita. Diānas draudzene, pēc tam kad, Diāna nopirka viņas dzīvokli.
* '''Ķīmiķis''' ([[Ansis Klintsons]]) — narkotiku tirgonis. Ķēniņa cilvēks. Pārdeva kokaīnu, no kā nomira Simona.
* '''Dīleris jeb Punis''' † ([[Artūrs Kozels]]) — Hara klasesbiedrs. Narkomāns. Ķīmiķa cilvēks. Pārdeva Harim kokaīnu, no kā nomira Simona. Palīdzēja aplaupīt Marku un Valdi, kad viņi pārveda dimantu kravu. Noslepkavots.
* '''Tālis''' ([[Mārtiņš Počs]]) — Gunāra Ozola ārlaulības dēls. Līgas un Aivo audžubrālis. Pēc Aivo nāves sāka strādāt pie Gunāra Ozola. Dēmona slepkava.
* '''Vigo Kogans''' † ([[Artis Jančevskis]]) — bokseris. Naura Kogana un Ievas Koganas dēls. Ir attiecībās ar Elīzu. Centās nogalināt Alfrēdu Koganu pēc tam, kad uzzināja, ka viņš ir Vigo mātes slepkava. Strādāja slepenpolicijā. Noslepkavots.
* '''Ieva Kogana''' † ([[Astra Kolberga]]) — Naura Kogana bijusī sieva. Vigo māte. Bija problēmas ar alkoholu. Mirusi.
* '''Morda''' † ([[Artjoms Gluzunovs]]) — Mesijas un Alfrēda Kogana cilvēks. Kopā ar Mesiju bija pasūtīti, lai nogalinātu Gunāru Ozolu. Miris.
* '''Kalvis Ozols''' † ([[Januss Johansons]]) — Gunāra Ozola brālis. Trīsdesmit gadus slēpās ārzemēs. Atgriezās, lai atriebtos Alfrēdam Koganam. Dārtas mīļākais. Noslepkavots.
* '''Bārts''' ([[Matīss Kučinskis]]) — Vigo draugs. Gribēja atriebties Koganiem, pēc tam, kad Kogani viņu piekāva.
* '''Dārta''' ([[Sanita Pušpure (aktrise)|Sanita Pušpure]]) — Kalvja Ozola mīļākā. Bija attiecībās ar Raju. Kalvja Ozola slepkava. Pēc Kalvja Ozola slepkavības iekrita depresijā un sāka lietot narkotikas.
* '''Artūrs''' ([[Artis Drozdovs]]) — Roberta Švarca bērnības labākais draugs. Vigo draugs. Pēc Vitauta sirdstriekas, sāka strādāt slepenpolicijā. Centās iefiltrēties Koganu ģimenē. Bija gadījuma attiecības ar Lauru Koganu.
* '''Gints''' ([[Edgars Pujāts]]) — Policijas priekšnieks.
* '''Normunds Trumsiņš''' ([[Andis Strods]]) — Dzērājs. Bija attiecībās ar Ievu Koganu. Palīdzēja Vigo atklāt mātes slepkavu.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{TV-aizmetnis}}

{{Latviešu seriāli}}

[[Kategorija:Latvijas televīzijas seriāli]]</text>
      <sha1>2br4j3fr6111ohsz302odjbfp8zmw7g</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4465483</id>
      <parentid>4465380</parentid>
      <timestamp>2026-05-09T06:02:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <comment>Atcēlu [[Special:Contributions/~2026-27989-24|~2026-27989-24]] ([[User talk:~2026-27989-24|diskusija]]) izdarīto izmaiņu 4465380</comment>
      <origin>4465483</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="30746" sha1="0o94zai6bf6tf4e3t2oozdl3l602h2i" xml:space="preserve">{{Televīzijas seriāla infokaste
| company = [[Videometra]]
| composer = * [[Intars Busulis]] (1.— 5. sezona)
* [[Gints Stankēvičs]] (6. — 10. sezona)
| country = {{LAT}}
| director = [[Raimunds Baņonis]], &lt;br&gt; [[Jurijs Djakonovs]], &lt;br&gt; [[Ričardas Vitkaitis]], &lt;br&gt; [[Māris Bezmers]]
| first_aired = {{Dat|2020|08|31|N|bez}}
| genre = Drāma
| language = [[latviešu valoda|latviešu]]
| last_aired = {{dat|2026|05|07|N|bez}}
| producer = [[Rimvīds Martinaitis]], &lt;br&gt; Ieva Salceviča
| runtime = 25 minūtes
| show_name = Nemīlētie
| starring = * [[Rēzija Kalniņa]]
* [[Egons Dombrovskis]]
* [[Elīna Bojarkina]]
* [[Edijs Zalaks]]
* [[Artūrs Dīcis]]
* [[Gundars Grasbergs]]
* [[Klāvs Kristaps Košins]]
* [[Mārtiņš Vilsons]]
* [[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]]
* [[Normunds Laizāns]]
* [[Januss Johansons]]
* [[Eduards Johansons]]
* [[Edgars Lipors]]
* [[Ivo Martinsons]]
| writer = Edvīns Kaleda
| image = 
| num_episodes = 564
| related = Nemīlētie: Svešie&lt;br&gt;Nemīlētie: Nolemtie&lt;br&gt;Nemīlētie: Nolemtie 2&lt;br&gt;Nemīlētie: Nolemtie 3&lt;br&gt;Nemīlētie: Nolemtie 4&lt;br&gt;Nemīlētie: Nolādētie&lt;br&gt;Nemīlētie: Nolādētie 2 &lt;br&gt;Nemīlētie: Nolādētie 3
| num_seasons = 10
| channel = [[TV3 Latvija|TV3]]
}}
'''Nemīlētie''' ir latviešu [[televīzija]]s seriāls, kas tika pārraidīts kanālā [[TV3 Latvija|TV3]] no 2020. gada 31. augusta līdz 2026. gada 7. maijam, tas bija redzams TV3 četras reizes nedēļā — no pirmdienas līdz ceturtdienai, taču servisā Go3 to bija iespējams redzēt ātrāk.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://go3.lv/series/nemiletie,serial-1915103|title=Nemīlētie|website=Go3|access-date=2022-03-18}}&lt;/ref&gt; Seriāls ir veidots pēc [[lietuvieši|lietuviešu]] [[rakstnieks|rakstnieka]] Edvīna Kaledas triloģijas &quot;Nemīlētie&quot;, &quot;Svešinieki&quot; un &quot;Nosodītie&quot; motīviem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tv3.lv/izklaide/seriali/serials-nemiletie/par/|title=Attiecību drāma “Nemīlētie” kanālā TV3 jau no 31. augusta!|website=tv3.lv|access-date=2022-03-18|language=lv}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Seriāls balstīts uz patiesiem notikumiem, par pamatu ņemot reālu cilvēku dzīves stāstus, kuram ir vairākas daļas.

== Sezonas ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
! rowspan=&quot;2&quot; |Sezonas nosaukums
! rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;padding: 0px 8px; width:70px;&quot; |Sezona
! rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;padding: 0px 8px; width:70px;&quot; |Sērijas
! colspan=&quot;2&quot; style=&quot;padding: 0px 80px; width:200px;&quot; |Oriģinālā pārraide
|-
!Sezonas sākums
!Sezonas beigas
|-
|Nemīlētie
|'''1'''
|80
|{{dat|2020|8|31|N|bez}}
|{{dat|2021|1|21|N|bez}}
|-
|Nemīlētie: Svešie
|'''2'''
|57
|{{dat|2021|2|22|N|bez}}
|{{dat|2021|6|3|N|bez}}
|-
|Nemīlētie: Nolemtie
|'''3'''
|55
|{{dat|2021|9|27|N|bez}}
|{{dat|2021|12|30|N|bez}}
|-
|Nemīlētie: Nolemtie 2
|'''4'''
|63
|{{dat|2022|1|24|N|bez}}
|{{dat|2022|5|9|N|bez}}
|-
|Nemīlētie: Nolemtie 3
|'''5'''
|67
|{{dat|2022|9|19|N|bez}}
|{{dat|2023|1|13|N|bez}}
|-
|Nemīlētie: Nolemtie 4
|'''6'''
|64
|{{dat|2023|8|28|N|bez}}
|{{dat|2023|12|14|N|bez}}
|-
|Nemīlētie: Nolādētie
|'''7'''
|63
|{{dat|2024|1|29|N|bez}}
|{{dat|2024|5|16|N|bez}}
|-
|Nemīlētie: Nolādētie 2
|'''8'''
|59
|{{dat|2024|9|9|N|bez}}
|{{dat|2024|12|19|N|bez}}
|-
|Nemīlētie: Nolādētie 3
|'''9'''
|56
|{{dat|2025|2|3|N|bez}}
|{{dat|2025|5|7|N|bez}}
|}

== Sižets ==
Seriāls ir stāsts par dažādu sociālo slāņu cilvēkiem, kuri krīzes laikā cenšas izdzīvot, kā māk. Tie ir cilvēki, kurus šī finanšu krīze nemaz neskar un var atļauties visu, ko vien sirds kāro, un naudu mierīgi māk nopelnīt — legāli un dažkārt arī nelegāli. Tie ir cilvēki, kuri ar dažādām metodēm cenšas noturēties šajā skarbajā pasaulē un dara visu iespējamo, lai izdzīvotu, citi savukārt upurē sevi, lai sagādātu saviem mīļajiem cilvēkiem visu nepieciešamo skaistai dzīvei un nokļūst nopietnās nepatikšanās, bet daži uzticīgi mīl, lai arī cik ilgi otrs būtu jāgaida atgriežamies mājās.

Otrajā sezonā katram varonim nākas sadzīvot ar to, ka paļauties ir iespējams tikai uz sevi, jo visi apkārtējie ir kļuvuši par svešiniekiem. Trešajā sezonā varoņus piemeklē tumši noslēpumi un mīklaini notikumi, kas varoņiem liks saskarties ar smagiem pārbaudījumiem un noziegumi sekos cits pēc cita. Ceturtajā sezonā notikumi norisinās tuvāk mūsdienām un daudziem no varoņiem izdodas tikt gan pie naudas, gan varas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://izklaide.tv3.lv/seriali/serials-nemiletie/serials-nemiletie-atgriezas-ar-ceturto-sezonu/|title=Seriāls ”Nemīlētie” atgriežas ar ceturto sezonu|website=tv3.lv|access-date=2022-03-18|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Tēli ==
* '''Sofija Zīle''' † ([[Rēzija Kalniņa]]) — Oskara māte, direktore parfimērijas uzņēmumā. Mārtiņa sieva. Pārvācās ar Raimondu uz ASV. Vēlāk gājusi bojā autokatastrofā.
* '''Raimonds Katlaps''' ([[Egons Dombrovskis]]) — Sofijas vīrs. Uzņēmējs. Dzīvoja Amerikā kopā ar Sofiju.
* '''Ieva Vanaga''' ([[Elīna Bojarkina]]) — Artūra bijusī sieva. Kornēlijas meita. Zanes māsīca. Ir meitiņa Milda. Bija attiecībās ar Makara miesassargu Arni. Bija problēmas ar alkoholu un narkotikām. Nodarbojas ar juvelierizstrādājumu pārdošanu. Ir attiecībās ar advokātu, psihologu Juliusu.
* '''Artūrs Vanags''' † ([[Edijs Zalaks]]) — Normunda brālis. Ievas bijušais vīrs. Ir meitiņa Milda. Sēdējis cietumā par seifa aplaupīšanu, pēc tam apžēlots un atbrīvots. Pēc Normunda nāves pārņēma Normunda uzņēmumu. Vandas mīļākais. Pārdeva visu biznesu Koganiem. Pēc Lūkasa nāves paņēma visu Lūkasa naudu un ar Vandu aizbēga uz Kipru. Miris.
* '''Oskars Zīle''' † ([[Artūrs Dīcis]])  — uzņēmējs. Makara ienaidnieks. Bija attiecībās ar Nelliju. Abiem ir kopīga meita Melisa. Nodarbojas ar cigarešu kontrabandu. Mārtiņa un Sofijas dēls. Sandras, Žoras un Ivo slepkava. Tika nošauts.
* '''Inga Gricmane-Vanaga''' † ([[Dārta Daneviča]]/[[Evita Klimavičiusa]]) — bijusī prostitūta. Normunda sieva, bet tiekas ar Armandu. Nedeva Normundam šķiršanos. Afēriste. Tika noslepkavota savā mājā.
* '''Normunds Vanags''' † ([[Ģirts Rāviņš]]) — Artūra brālis. Ingas vīrs. Zanes bijušais. Uzņēmējs. Zīles partneris. Tika noslepkavots savā mājā.
* '''Juris Katlaps''' ([[Toms Liepājnieks|Tom J. Benedict]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.santa.lv/raksts/privatadzive/aktieris-toms-liepajnieks-pienemis-sev-holivudas-cienigu-vardu-36513/|title=Aktieris Toms Liepājnieks pieņēmis sev Holivudas cienīgu vārdu|website=www.santa.lv|access-date=2022-03-18}}&lt;/ref&gt;) — Raimonda dēls. Ievas mīļākais. Iepriekš nodarbojās ar kokaīna biznesu. 
* '''Kornēlija''' ([[Daiga Gaismiņa-Šiliņa]]) — Ievas māte. Pašlaik dzīvo Anglijā.
* '''Zane''' ([[Inita Sondore]]/[[Zane Aļļēna]])  — strādāja slimnīcā. Normunda bijusī draudzene. Ievas māsīca.
* '''Valērija Makarova''' † ([[Zane Daudziņa]])  — Makara bijusī sieva. Nogalināta slimnīcā.
* '''Sigurds Makarovs (Makars)''' † ([[Ģirts Ķesteris]])  — Valērijas bijušais vīrs. Uzņēmējs un slepkava. Pasūtīja Oskara tēva Mārtiņa slepkavību. Zīles ienaidnieks. Tika nogalināts savās mājās.
* '''Sandra/Keita''' † ([[Samira Adgezalova]])  — strādāja par prostitūtu. Zīle viņu nogalināja, nožņaudzot un iemetot upē. Keita bija attiecībās ar Lorensu, un bija stāvoklī. Motociklists Tālis nogalināja Keitu pie kažoku veikala.
* '''Erlands Laurinovičs jeb Lorenss''' † ([[Gundars Grasbergs]]) — Zīles draugs, partneris. Pāvela, Letīcijas, Lāzera, Armanda un Artūra slepkava. Miris.
* '''Gvido Doļskis''' † ([[Egils Melbārdis]]) — korumpēts izmeklētājs. Armatūras slepkava. Miris.
* '''Māris Kļava''' † ([[Andrejs Aļeņčevs]]) — Artūra draugs. Gabrielas vīrs. Palīdzēja Artūram ar seifa aplaupīšanu. Strādāja pie Zīles. Tika noslepkavots no Armanda rokas.
* '''Žora, Silvers''' † ([[Jurijs Djakonovs]]) — strādāja pie Makara un Raimonda. Zīle kopā ar Normundu Žoru noslepkavoja. Silvers ieradās Latvijā kopā ar savu miesassargu Gazo. Miljonārs no Spānijas, nodarbojās ar narkotiku biznesu. Pēc Rūdolfa pasūtījuma Armands Silveru nošāva.
* '''Valts''' ([[Armands Ikalis]]) — Žoras pārinieks. Nodarbojās ar sutenerismu.
* '''Daina''' † ([[Ieva Segliņa]]) — Raimonda mīļākā. Mirusi Žoras un Valta dēļ.
* '''Mārtiņš''' † ([[Juris Lisners]]) — Oskara tēvs. Strādājis kopā ar Makaru. Nogalināts pēc Makara pasūtījuma.
* '''Lūkass Lejnieks''' † ([[Kaspars Zāle]]) — sēdēja cietumā kopā ar Artūru. Artūra draugs. Palīdzēja organizēt [[Cigarete|cigarešu]] kontrabandu [[Maskava|Maskavā]]. Atgriezies Latvijā pēc tam, kad viņu sāka vajāt slepkavas Maskavā. Vēlējās ar Artūru aizbēgt uz [[Kipra|Kipru]]. Snaipera slepkava. Noslepkavots. 
* '''Gabriela''' † ([[Grēta Trušiņa]]) — Māra sieva. Slimoja ar [[Leikēmija|leikēmiju]].
* '''Rūdolfs Šulcs''' ([[Lauris Subatnieks]]) — uzņēmējs. Brigitas bijušais vīrs. Tomasa un Kūpera tēvs. Strādāja pie Silvera par grāmatvedi. Pēc Silvera nāves atgriezies [[Spānija|Spānijā]].
* '''Brigita''' ([[Elīna Vāne]]) — uzņēmēja. Bijusī Rūdolfa un Viļņa sieva. Tomasa māte.
* '''Rinalds Kuperovskis jeb Kūpers''' ([[Klāvs Kristaps Košins]]) — Lorensa un Zīles &quot;labā roka&quot;. Rūdolfa dēls, Alises, Agates un Tomasa pusbrālis. Sēdējis cietumā kopā ar Artūru. Santas vīrs. Hūberta un Ingas slepkava. Ķēniņa znots. Pašlaik atrodas Spānijā ar Santu. 
* '''Alise Kuperova''' ([[Poļina Čerņenoka]]) — Kūpera pusmāsa. Bija Ievas darba kolēģe. Bija iemīlējusies Artūrā.
* '''Agate Kuperova''' ([[Ance Muižniece]]) — Alises un Kūpera vecākā pusmāsa. Precējusies ar Kasparu (Krabis).
* '''Nellija Berga''' ([[Elīna Avotiņa]]) — medmāsa. Dzīvoja kopā ar Zīli. Ir kopīga meita Melisa. Makara un Malicka slepkava.
* '''Melisa''' ([[Krista Prēdele]]) - Nellijas un Oskara Zīles meita.
* '''Tomass Šulcs''' ([[Varis Vilciņš]]) — Brigitas un Rūdolfa dēls. Kūpera pusbrālis. Slimoja ar leikēmiju.
* '''Vilnis Burneika''' ([[Armands Berģis]]) — žurnālists. Brigitas bijušais vīrs.
* '''Gazo''' ([[Kaspars Kambala]]) — Silvera miesassargs. Pēc Silvera nāves pārgāja Rūdolfa pusē.
* '''Armands Lugers''' † ([[Kaspars Kārkliņš]]) — profesionāls slepkava. Mārtiņš viņu noalgoja, lai nogalinātu Makaru. Kļuva par Zīles sabiedroto. Ingas mīļākais. Normunda, Silvera, Māra un Tāļa slepkava. Neveiksmīgi centās nogalināt Lorensu. Noslepkavots.
* '''Letīcija''' † ([[Madara Viļčuka]]) — Armanda māsa. Bija saderinājusies ar Pāvelu. Centās atriebt sava brāļa nāvi. Teo slepkava. Noslepkavota.
* '''Pāvels Hrimenko''' † ([[Aleksandrs Maļikovs]]) — Letīcijas līgavainis. Bija gatavs Letīcijas dēļ darīt jebko. Noslepkavots.
* '''Arnis''' † ([[Artūrs Putniņš]]) — Makara miesassargs. Dzīvoja kopā ar Ievu. Nodarbojās ar narkotiku kontrabandu. Noslepkavots.
* '''Malickis''' † ([[Sergejs Timoņins]]) — Makara miesassargs. Noslepkavots.
* '''Lelde''' ([[Madara Melne-Tomsone]]) — teātra režisore. Dzīvoja kopā ar Artūru.
* '''Renāte''' ([[Zane Dombrovska]]) — prokurore. Bija Makara mīļākā līdz brīdim, kad Makars viņu piekrāpa.
* '''Valters Ķēniņš''' ([[Mārtiņš Vilsons]]) — uzņēmējs. Makara biznesa partneris. Emmas bijušais vīrs. Santas tēvs. Izlikās par mirušu, lai atmaskotu savus pretiniekus. Raimondas mīļākais. Kūpera sievastēvs. Sadarbojās ar Kalvi Ozolu, lai iznīcinātu Alfrēdu Koganu. Arestēts par finanšu mahinācijām.
* '''Emma Zvaigzne''' ([[Agnese Zeltiņa]]) — Ķēniņa bijusī sieva. Bija attiecības ar Taisonu, no kura arī ir dēls Lūkass. Neilgu laiku bija attiecībās ar Makaru.
* '''Henriks Līventāls jeb Taisons''' † ([[Gints Andžāns]]) — Santas vīrs. Ķēniņa znots. Hansa draugs. Bija attiecībās ar Emmu. Nodarbojās ar narkotiku kontrabandu. Aplaupīja Artūru. Centās neveiksmīgi nogalināt Ķēniņu. Miris.
* '''Santa Līventāle''' ([[Laura Atelsone]]) — Ķēniņa meita. Taisona sieva. Bija stāvoklī no Taisona, bet [[Narkotikas|narkotiku]] pārvadājuma dēļ bērnu zaudēja. Ir attiecībās ar Kūperu. Pašlaik atrodas Spānijā ar Kūperu. 
* '''Arvis Hansmanis jeb Hanss''' † ([[Jurģis Spulenieks]]) — Taisona draugs. Dzīvoja kopā ar Sarmu. Nodarbojās ar narkotiku kontrabandu. Noslepkavots.
* '''Teodors Jansons jeb Teo''' † ([[Viktors Ellers]]) — Kūpera cilvēks. Dzīvoja kopā ar Nelliju. Bija iemīlējies Letīcijā, kas viņu noslepkavoja.
* '''Vanda''' ([[Małgorzata Anna Apse]]) — Lūkasa (Emmas dēla) aukle. Piesedza Taisona un Emmas attiecības. Artūra mīļākā. Lūkasa slepkava. Kopā ar Artūru aizbēga uz Kipru.
* '''Armatūra''' † ([[Raivis Vidzis]]) — Kūpera cilvēks. Centās nozagt 2 miljonus eiro, kas bija domāti Agates izpirkšanai. Noslepkavots.
* '''Žuks''' ([[Juris Kozlovskis]]) — Kūpera cilvēks. Bellas vīrs. Bronsona un Buldozera slepkava.
* '''Bella''' ([[Milēna Savkina]]) — Žuka sieva. Pirms tam bija Artūra mīļākā. Pēc izšķiršanās ar Artūru centās veikt pašnāvību. Bija strādājusi Ievas juvelierveikalā par kasieri.
* '''Grēta''' ([[Elza Alberiņa]]) — Bellas labākā draudzene.
* '''Dadzis''' † ([[Pauls Iklāvs]]) — Kūpera bandas loceklis. Miris.
* '''Ivo''' † ([[Mārtiņš Millers]]) — Zīles cilvēks. Sofijas slepkava. Tika noslepkavots savā mājā.
* '''Vilis Upenieks jeb Mežainis''' ([[Marģers Eglinskis]]) — dzērājs. Pieskatīja Lorensa lauku māju. Nodarbojās ar augu vākšanu un čūsku medīšanu. 
* '''Rimants Valančuks jeb Rimis, Gangsteris''' † ([[Kārlis Artejevs]]) — dzērājs un zaglis. Konfliktēja ar Mežaini. Pieskatīja Lorensa lauku māju. Noslepkavots.
* '''Pēteris Butkus''' ([[Jānis Āmanis]]) — korumpēts virsprokurors. Ķēniņa, Makara un Hūberta cilvēks. Annas brālis. Freda Kogana krustdēls. Panāca, ka Renāte tiek atlaista no prokurores amata.
* '''Anna Žvīre''' † ([[Anta Aizupe]]) — Pētera māsa. Lorensa kaimiņiene. Bija attiecībās ar Lorensu. Noslepkavota.
* '''Šamanis''' † ([[Kārlis Freimanis (aktieris)|Kārlis Freimanis]]) — bandīts. Armatūras brālis. Nolaupīja Kūperu, domādams, ka tas ir nogalinājis Armatūru. Gvido Doļska slepkava. Miris.
* '''Zivtiņš''' † ([[Sandis Mikanovskis]]) — Šamaņa cilvēks. Tika sadurts un pēc tam atvests uz slimnīcu. Miris.
* '''Lāzers''' † ([[Agris Krapivņickis]]) — Šamaņa cilvēks. Zīles slepkava. Noslepkavots.
* '''Kaspars Upenieks jeb Krabis''' ([[Eduards Johansons]]) — Kūpera cilvēks. Bijušais policists. Ir precējies ar Kūpera māsu Agati. Pēc Kūpera aizbraukšanas uz Spāniju pārņēma &quot;Mustanga&quot; vadību. Aizbrauca uz ārzemēm.
* '''Jurģis Sudmalis''' † ([[Ģirts Liuziniks]]) — finansists. Agrāk dienējis [[Franču Ārzemnieku leģions|Franču Ārzemnieku leģionā]]. Strādāja pie Ķēniņa. Miris. 
* '''Juliuss Brants''' ([[Ainārs Ančevskis]]) — advokāts un psihologs. Palīdz Artūram juridiskos jautājumos. Palīdzēja Ievai atbrīvoties no narkotiku atkarības. Ievas mīļākais.
* '''Hūberts Doļskis''' † ([[Normunds Bērzs]]) — ģenerālprokurors. Gvido brālis. Miris.
* '''Linards Staško''' † ([[Edvīns Klimanovs]]) — kriminālpolicijas priekšnieks. Par kriminālpolicijas priekšnieku kļuva pēc Gvido Doļska nāves. Hūberta cilvēks. Miris.
* '''Marts Žalbis''' † ([[Mārtiņš Brūveris]]) — drošības dienesta vadītājs. Apbalvots ar [[Atzinības krusts|Atzinības krustu]]. Hūberta cilvēks. Miris.
* '''Kauls''' † ([[Dainis Gaidelis]]) — bijušais bandīts. Bija slims ar [[Vēzis (slimība)|vēzi]]. Nogalināja Taisonu pēc Makara pasūtījuma, lai slepkavībā vainotu Ķēniņu. Miris.
* '''Sarma''' † ([[Anete Bendika]]) — Hansa līgava. Palīdzēja Hansam un Arnim ar narkotiku pārvadāšanu. Mirusi.
* '''Vitauts Morics''' ([[Ivars Kļavinskis]]) — policists. Enijas bijušais vīrs. Tima tēvs. Švarca un Stefana draugs. Tika atlaists no darba pēc tam, kad viņa dzīvoklī tika atrastas narkotikas. Pēc tam, kad tika atlaists no policijas, sāka strādāt Lorensa apsardzes firmā &quot;Mustangs&quot;. Bija romāns ar Diānu. Vēlāk atjaunots darbā policijā. Aizturēja Alfrēdu Koganu par viņa noziedzīgā grupējuma vadīšanu. Pēc draudiem tikt nogalinātam aizbēga no Latvijas. Tika sašauts un aizvests uz slimnīcu. Pēc sašaušanas kādu laiku atradās komā. Pēc atgūšanās no komas sācis vadīt slepenpolicijas nodaļu. Pēc problēmām personīgajā dzīvē, piedzīvoja sirdstrieku, kādēļ uz laiku pameta darbu slepenpolicijā.
* '''Pauls Timiņš''' ([[Aldis Siliņš]]) — korumpēts policists, vēlāk prokurors. Vitauta kolēģis. Renātes meitas bijušais vīrs. Abiem ir kopīgs bērns.
* '''Enija Morica''' ([[Anna Klēvere]]) — Vitauta bijusī sieva. Tima māte. Ir problēmas ar alkoholu. Pašlaik uzturas Liepājā. Pēc alkoholisma pārvarēšanas kļuva par veiksmīgu uzņēmēju. Bija saderinājusies ar Alfrēdu Koganu. Dzērumā, aizstāvoties, pie bāra nogalināja Karīnas audžubrāli.
* '''Tims Morics''' ([[Kārlis Rūdolfs Ērglis]]) — Vitauta un Enijas dēls. Lūša slepkava. Bija veselības problēmas. Kopā ar Raju nodarbojas ar automašīnu zagšanu. Lauras Koganas līgavainis. Alfrēds Kogans centās viņu nogalināt. Ziedoja savu nieri Vitautam Moricam, lai izglābtu viņa dzīvību. Kopā ar Švarcu un Valdi sāka atriebties Alfrēdam Koganam. Strādā slepenpolicijā.
* '''Fredis Kogans''' † ([[Andris Morkāns]]) — Koganu ģimenes galva. Pētera krusttēvs. Miris. 
* '''Nauris Kogans''' ([[Andris Gross]]) — Koganu ģimenes vecākais dēls. Arestēts Zviedrijā par narkotiku kontrabandu. Ievas Koganas bijušais vīrs. Vigo tēvs.
* '''Marks Kogans''' † ([[Mārtiņš Upenieks]]) — Koganu ģimenes otrs vecākais dēls. Bija attiecībās ar Silvu. Iefiltrējās Gunāra Ozola uzņēmumā, lai to izputinātu. Vadīja dzērumā automašīnu ar kuru avarēja un nogalināja bārmeni. Pēc tam, kad uzzināja, ka Alfrēds visu savu mantu grib norakstīt fondam, kopā ar Mesiju izlēma aplaupīt seifu. Noslepkavots.
* '''Haris jeb Harijs Kogans''' ([[Valts Skuja]]) — Koganu ģimenes otrs jaunākais dēls. Rasmas bijušais vīrs. Abiem ir kopīga meita Sofija. Bija romāns ar Elīzu, no kuras bija dvīņi. Ir problēmas ar azartspēlēm un alkoholu. Jāņa Baloža un Rajas slepkava.
* '''Raja jeb Rajens Kogans'''  † ([[Artūrs Irbe (aktieris)|Artūrs Irbe]]) — Koganu ģimenes jaunākais dēls. Nodarbojas ar auto zagšanu. Bija attiecībās ar Līgu, Viktoriju un Dārtu. Tanka un Puņa slepkava. Nozaga no savas ģimenes naudu un dimantus. Gandrīz gāja bojā automašīnas eksplozijā. Strādāja pie Kalvja Ozola. Noslepkavots.
* '''Mesija''' † ([[Gatis Gāga]]) — Lorensa cilvēks. Kopā ar Lorensu sēdējis cietumā. Lorensa un Mordas slepkava. Strādāja vienlaicīgi gan pie Kalvja Ozola, gan Alfrēda Kogana. Nogalināts brīdī, kad ar Marku Koganu centās aplaupīt Koganu seifu.
* '''Ojārs Lūsis jeb Lūsis''' † ([[Āris Matesovičs]]) — Kūpera cilvēks. Silvas brālis. Bijušais policists. Strādāja &quot;Mustangā&quot;. Palīdzēja Vitautam izkļūt no cietuma. Kopā ar Krabi nolaupīja Lauru Koganu. Noslepkavots. 
* '''Sandris''' ([[Rihards Sniegs]]) — narkodīleris un narkomāns. Bija strādājis kopā ar Kūperu. Vēlāk sadarbojās ar Koganiem.
* '''Imants''' ([[Ritvars Gailums]]) — dzērājs. Dzīvoja kopā ar Eniju, līdz apzaga viņas dzīvokli.
* '''Edgars''' ([[Ernests Greizis]]) — uzņēmējs. Kogana cilvēks.
* '''Burkovskis''' † ([[Jānis Kirmuška]]) — uzņēmējs un krāpnieks. Centās apkrāpt Ķēniņu. Pēc tiesas centās aizbēgt uz ārzemēm, bet pa ceļam uz lidostu viņa mašīnu apturēja Kogani un viņu nolaupīja. Miris.
* '''Jurkins''' † ([[Henrijs Arājs]]) — Kūpera cilvēks. Strādāja Mustangā par hakeri. Miris. 
* '''Ričards''' ([[Rūdolfs Apse]]) — policists. Palīdzēja Kūperam nozagt [[Hašišs|hašišu]] no muitas noliktavas.
* '''Snaiperis''' † ([[Vitālijs Jakovļevs]]) — bandīts, kurš pasūtīja Lūkasa slepkavību no Maskavas. Miris.
* '''Bronsons''' † ([[Nikita Baikovs]]) — Lorensa un Mesijas bandīts, kurš nolaupīja Ķēniņu. Miris.
* '''Buldozers''' † ([[Rolands Brikmanis]]) — Lorensa un Mesijas bandīts, kurš nolaupīja Ķēniņu. Miris.
* '''Rasma Kogana''' ([[Telma Auziņa]]) — Hara bijusī sieva. Abiem ir kopīga meita Sofija. Dzīvo Londonā.
* '''Alfrēds Kogans'''  † ([[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]]) — Freda Kogana brālis. Švarca bioloģiskais tēvs. Uzņēmējs. Pēc brāļa nāves uzņēmās vadību pār Koganu ģimeni. Oskara Jodeiķa, Jāņa, Ievas Koganas un Vigo Kogana slepkava. Bija aizturēts par noziedzīga grupējuma vadīšanu. Pēc Oskara Jodeiķa slepkavības, sāka rādīties halucinācijas. Noslepkavots.
* '''Roberts Jodeiķis jeb Švarcs''' ([[Miķelis Žideļūns]]) — Oskara Jodeiķa audžudēls. Alfrēda Kogana bioloģiskais dēls. Sēdēja cietumā kopā ar Raju. Lauras bērnības labākais draugs. Bija attiecības ar Lauru Koganu. Kopā ar Timu un Valdi sāka atriebties Alfrēdam Koganam. Strādāja slepenpolicijā. Pēc tam, kad Mesija uzzināja, ka viņš apzaga Kalvja Ozola seifu, pazuda. Marka Kogana, Mesijas un Alfrēda Kogana slepkava.
* '''Oskars Jodeiķis''' † ([[Juris Hiršs]]) — Švarca tēvs. Nozaga no Koganiem naudu. Bēgot tika sašauts. Aizbēga uz ārzemēm. Tika nošauts Alfrēda Kogana mājā.
* '''Jānis Balodis'''  † ([[Ivo Martinsons]]) — izmeklētājs. Morica priekšnieks. Pēc aiziešanas no darba policijā sāka sadarboties ar Aivo. Bija attiecībās ar Viktoriju. Mēģināja nogalināt Karīnu un Alfrēdu. Ir attiecībās ar Katrīnu. Kopā ar Valdi strādāja pie Ķēniņa. Mēģināja šantažēt Marku un Hari Koganus par avāriju, kurā gāja bojā bārmenis. Noslepkavots.
* '''Elīza''' ([[Katrīna Kreile]]) — striptīzdejotāja. Studēja krimināltiesības. Bija romāns ar Hariju, no kura palika stāvoklī. Bīta slepkava. Bija attiecībās ar Vigo Koganu.
* '''Stefans Grīga''' † ([[Ivars Auziņš]]) — taksometra šoferis. Vitauta draugs. Palīdzēja izglābt Švarcu no Koganiem. Strādāja pie Koganiem. Uzrakstīja policijā iesniegumu par Alfrēdu Koganu. Veica pašnāvību.
* '''Diāna''' ([[Līga Zeļģe]]) — degvielas uzpildes stacijas kasiere. Kūpera brālēna sieva. Gerdas māte. Bija romāns ar Vitautu, no kura palika stāvoklī. Bija problēmas ar narkotikām.
* '''Sandra''' ([[Inga Misāne-Grasberga]]) — striptīza kluba vadītāja. Kārpas bijusī sieva. Apgalvoja, ka ir stāvoklī no Alfrēda Kogana. Bija attiecībās ar Gunāru Ozolu. Aizbēga no valsts pēc tam, kad Rūtiņš aplaupīšanas laikā viņu sašāva.
* '''Viktors''' ([[Pēteris Gaudiņš]]) — žurnālists. Marijas tēvs.
* '''Marija''' † ([[Anna Terēze Lase]]) — Viktora meita. Elīzas un Lauras draudzene. Mirusi.
* '''Reinis''' ([[Māris Bezmers]]) — žurnālists. Viktora draugs un kolēģis.
* '''Biruta''' ([[Inta Tirole]]) — Morica kaimiņiene. Izīrēja Moricam istabu.
* '''Donāts Bītauts jeb Bīts''' † ([[Rihards Gēcis]]) — bandīts. Harijs viņu pasūtīja, lai nogalinātu Elīzu. Marijas un Elīzas kaimiņienes slepkava. Miris.
* '''Silva Lūse''' ([[Ilva Centere]]) — Lūša māsa. Marks viņu notrieca un aizveda pie sevis uz dzīvokli, kur satuvinājās ar viņu. Pēc Lūša nāves sāka strādāt &quot;Komandorā&quot;. Pēc tam strādāja prokoratūrā. Renātes kolēģe.
* '''Viktorija''' ([[Anna Nele Āboliņa]]) — Rasmas māsa. Bija attiecībās ar Raju, Jāni Balodi un Dēmonu. Nogalināja zagli, kas centās viņu apzagt.
* '''Laura Kogana''' ([[Zanda Mankopa]]) — Freda Kogana vienīgā meita. Tika nolaupīta. Tima līgava. Roberta bērnības labākā draudzene. Bija attiecības ar Robertu Švarcu. Aizbēga prom no Latvijas. Pēc tam atgriezās Latvijā. Bija iesaistīta Koganu biznesā. Bija gadījuma attiecībās ar Artūru.
* '''Kārlis''' † ([[Anatolijs Fečins]]) — Kūpera brālēns. Diānas vīrs. Gerdas tēvs. Dēmona bērnības draugs. Pēc Lūša nāves kļuva par &quot;Komandora&quot; izpilddirektoru. Atlaists pēc tam, kad atklājās, ka viņš piesavinājās visu Kārpas nozagto naudu. Izglāba Rajam dzīvību no sprādzieniem. Miris.
* '''Raimonda Cīrule''' ([[Evija Krūze]]) — politiķe. Valtera Ķēniņa mīļākā. Ģirta Cīruļa bijusī sieva. Arestēta par finanšu mahinācijām.
* '''Ģirts Cīrulis''' ([[Krišjānis Salmiņš]]) — politiķis. Raimondas Cīrules bijušais vīrs. Tika šantažēts par mazgadīgas striptīzdejotājas pavedināšanu.
* '''Gerda''' ([[Sandija Misika]]) — skolniece. Kārļa un Diānas meita. Strādā ārzemēs.
* '''Antons Malkins jeb Malka''' † ([[Ralfs Siliņš]]) — Krabja cilvēks. Kopā ar Kārpu nozaga no firmas &quot;Komandora&quot; mašīnu ar naudu. Tika noslepkavots garāžā. 
* '''Kārpa''' † ([[Radions Kuzmins]]) — Krabja cilvēks. Sandras vīrs. Kopā ar Malku nozaga no firmas &quot;Komandors&quot; mašīnu ar naudu. Malkas slepkava. Pēc šaušanas Kārpa aizgāja pie Koganiem. Kogani ar Timu piekāva Kārpu pēc tam, kad Laura atpazina viņu kā vienu no nolaupītājiem. Miris.
* '''Rūtiņš''' ([[Varis Piņķis]]) — Mesijas cilvēks. Kopā ar Malku, Kārpu un Mesiju nozaga &quot;Komandora&quot; mašīnu ar naudu. Krabis viņu sašāva rokā. Kopā ar Mesiju aplaupīja Gunāru Ozolu. Pēc tam sagūstīts. Bēgšanas laikā sašāva Moricu. Aizbēdzis no valsts, kad Līga viņu sadūra.
* '''Šaro''' ([[Uldis Bergmanis]]) — Mesijas cilvēks. Policists. Morica kolēģis. Sašāva Kārpu naudas dēļ. Atklāja, ka nozagtā nauda ir viltota. Sadarbojās ar Sandru. Sadarbojās ar Ģirtu, lai atbrīvotu Alfrēdu. 
* '''Lija''' ([[Laura Erdlāne]]) — striptīzdejotāja. Agrāk bija afēriste. Bija attiecībās ar Timu. Rakstījusi iesniegumu par Ģirtu. Pēc tam aizlaidās, līdz Alfrēds pasūtīja viņas slepkavību uz ārzemēm.
* '''Danute''' ([[Dace Makovska]]) — Mesijas tante. Veterinārārste. Slimo ar cukura diabētu. Strādāja pie Alfrēda par apkopēju. No darba aizgāja pēc tam, kad nozaga no Alfrēda naudu. Izglāba Rūtiņam dzīvību, pēc tam, kad viņu sašāva Krabis.
* '''Valdis Atvars''' ([[Edgars Lipors]]) — Simonas vīrs un atraitnis. Kravu šoferis. Rajas krusttēvs. Gunāra pusbrālis. Aivo Ozola slepkava. No Ķēniņa uzzināja, ka Alfrēds bija kopā ar Simonu. Kopā ar Timu un Švarcu nolaupīja Koganiem dimantus. Strādāja pie Ķēniņa.
* '''Simona Atvare''' † ([[Jekaterina Frolova]]) — Valda sieva. Alfrēda Kogana mīļākā. Mirusi no kokaīna pārdozēšanas.
* '''Aivo Ozols''' † ([[Emīls Kivlenieks]]) — Karīnas draugs. Līgas brālis un Tāļa audžubrālis. Gunāra audžudēls. Sadarbojās ar Raju. Noslepkavots.
* '''Gunārs Ozols''' ([[Normunds Laizāns]]) — uzņēmējs. Tāļa tēvs. Līgas un Aivo audžutēvs. Valda pusbrālis. Šantažēja Viktoriju un Jāni Balodi, lai atbrīvotos no Valtera Ķēniņa un Alfrēda Kogana. Kalvja Ozola brālis. Mantoja visu Kalvja naudu un īpašumus. Slimoja ar vēzi. Kārļa slepkava.
* '''Karīna Šterna''' ([[Marika Šmukste]]) — policiste un izmeklētāja. Aivo bijusī draudzene. Tika sašauta. Nesekmīgi centās nogalināt Paulu Timiņu. Bija attiecībās ar Jāni Balodi.
* '''Līga Ozola''' † ([[Agnija Dreimane]]) — uzņēmēja. Aivo māsa. Tāļa audžumāsa. Gunāra audžumeita. Bija attiecībās ar Raju. Palīdzēja Rūtiņam aizbēgt no Gunāra Ozola mājas. Mirusi.
* '''Renāte''' ([[Raimonda Vazdika]]) — prokurore. Silvas kolēģe. Paula Timiņa sievasmāte un bērna vecmāmiņa.
* '''Dēmons''' † ([[Andris Krauja]]) — dārgakmeņu uzpircējs. Kārļa bērnības draugs. Kopā ar Raju nozaga daļu no dimantiem, ko pārveda Marks un Valdis. Noslepkavots.
* '''Tanks''' † ([[Oskars Kozlovskis]]) — Rajas apsargs. Noslepkavots.
* '''Jānis''' † ([[Juris Kozlovskis]]) — Maijas vīrs. Annas tēvs. Kopā ar Maiju ārstēja Timu. Miris.
* '''Anna''' ([[Ieva Ertmane]]) — Jāņa un Maijas meita. Diānas draudzene, pēc tam kad, Diāna nopirka viņas dzīvokli.
* '''Ķīmiķis''' ([[Ansis Klintsons]]) — narkotiku tirgonis. Ķēniņa cilvēks. Pārdeva kokaīnu, no kā nomira Simona.
* '''Dīleris jeb Punis''' † ([[Artūrs Kozels]]) — Hara klasesbiedrs. Narkomāns. Ķīmiķa cilvēks. Pārdeva Harim kokaīnu, no kā nomira Simona. Palīdzēja aplaupīt Marku un Valdi, kad viņi pārveda dimantu kravu. Noslepkavots.
* '''Tālis''' ([[Mārtiņš Počs]]) — Gunāra Ozola ārlaulības dēls. Līgas un Aivo audžubrālis. Pēc Aivo nāves sāka strādāt pie Gunāra Ozola. Dēmona slepkava.
* '''Vigo Kogans''' † ([[Artis Jančevskis]]) — bokseris. Naura Kogana un Ievas Koganas dēls. Ir attiecībās ar Elīzu. Centās nogalināt Alfrēdu Koganu pēc tam, kad uzzināja, ka viņš ir Vigo mātes slepkava. Strādāja slepenpolicijā. Noslepkavots.
* '''Ieva Kogana''' † ([[Astra Kolberga]]) — Naura Kogana bijusī sieva. Vigo māte. Bija problēmas ar alkoholu. Mirusi.
* '''Morda''' † ([[Artjoms Gluzunovs]]) — Mesijas un Alfrēda Kogana cilvēks. Kopā ar Mesiju bija pasūtīti, lai nogalinātu Gunāru Ozolu. Miris.
* '''Kalvis Ozols''' † ([[Januss Johansons]]) — Gunāra Ozola brālis. Trīsdesmit gadus slēpās ārzemēs. Atgriezās, lai atriebtos Alfrēdam Koganam. Dārtas mīļākais. Noslepkavots.
* '''Bārts''' ([[Matīss Kučinskis]]) — Vigo draugs. Gribēja atriebties Koganiem, pēc tam, kad Kogani viņu piekāva.
* '''Dārta''' ([[Sanita Pušpure (aktrise)|Sanita Pušpure]]) — Kalvja Ozola mīļākā. Bija attiecībās ar Raju. Kalvja Ozola slepkava. Pēc Kalvja Ozola slepkavības iekrita depresijā un sāka lietot narkotikas.
* '''Artūrs''' ([[Artis Drozdovs]]) — Roberta Švarca bērnības labākais draugs. Vigo draugs. Pēc Vitauta sirdstriekas, sāka strādāt slepenpolicijā. Centās iefiltrēties Koganu ģimenē. Bija gadījuma attiecības ar Lauru Koganu.
* '''Gints''' ([[Edgars Pujāts]]) — Policijas priekšnieks.
* '''Normunds Trumsiņš''' ([[Andis Strods]]) — Dzērājs. Bija attiecībās ar Ievu Koganu. Palīdzēja Vigo atklāt mātes slepkavu.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{TV-aizmetnis}}

{{Latviešu seriāli}}

[[Kategorija:Latvijas televīzijas seriāli]]</text>
      <sha1>0o94zai6bf6tf4e3t2oozdl3l602h2i</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Inga Goldberga</title>
    <ns>0</ns>
    <id>470515</id>
    <revision>
      <id>4465423</id>
      <parentid>3850579</parentid>
      <timestamp>2026-05-09T02:10:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4465423</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2708" sha1="43gzmvfy94lj8hxw73tzu39po564b38" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Inga Goldberga
| vārds_orģ = 
| attēls = 13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (45781414831).jpg
| att_izm = 275px
| apraksts = Inga Goldberga 2018. gadā
&lt;!------ Pirmais amats ------&gt;
| amats = [[13. Saeima]]s deputāte
| term_sākums = {{dat|2018|11|6|N|bez}}
| term_beigas = {{dat|2022|11|1|N|bez}}
| viceprezidents = 
| vicepremjers = 
| prezidents = 
* [[Raimonds Vējonis]] 
* [[Egils Levits]]
| premjers = [[Arturs Krišjānis Kariņš]]
| priekštecis = 
| pēctecis = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
| dzim_dati = {{ddv|1966|7|29}}
| dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|td=Latvija}}
| dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Krāslavas novads}}
| mir_dati = 
| mir_vieta = 
| apglabāts = 
| tautība = [[latviete]]
| partija = 
| apvienība = 
| dinastija = 
| tēvs = 
| māte = 
| dzīvesb = 
| bērni = 
| profesija = 
| alma_mater = [[RTU]]
| reliģija = 
| paraksts = 
| paraksts_izm = 
| piezīmes = 
}}
'''Inga Goldberga''' (dzimusi {{dat|1966|7|29}}) ir latviešu attīstības plānotāja, mārketinga speciāliste un politiķe. Bijusi [[13. Saeima]]s deputāte, pārstāvot partiju &quot;[[Saskaņa]]&quot;. Iepriekš bijusi [[Daugavpils pilsētas dome]]s izpilddirektore.

== Biogrāfija ==
1990. gadā absolvējusi [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Tehnisko universitāti]] arhitektūras un būvniecības specialitātē. Dzīvo [[Krāslavas novads|Krāslavas novadā]].

Strādājusi attīstības plānošanas jomā. 2002. gadā bijusi Latgales reģiona Attīstības aģentūras direktore, pēc tam — Daugavpils domes Pilsētas attīstības departamenta vadītāja (2003—2009)&lt;ref&gt;[https://puaro.lv/cv/inga-goldberga/ Inga Goldberga] puaro.lv&lt;/ref&gt; un pilsētas domes izpilddirektora vietniece. 2013. un 2014. gadā bijusi Daugavpils Rotko mākslas centra mārketinga speciāliste.&lt;ref&gt;[https://latgalesdati.du.lv/persona/6621 Inga Goldberga]{{Novecojusi saite}} Latgales Dati&lt;/ref&gt; No 2014. gada līdz ievēlēšanai Saeimā I. Goldebrga ieņēma [[Daugavpils pilsētas dome]]s izpilddirektores amatu.

== Politiskā darbība ==
2018. gadā I. Goldberga no  saraksta  &quot;[[Saskaņa]]&quot; tika [[13. Saeimas vēlēšanas|ievēlēta]] [[13. Saeima|13. Saeimā]], nebūdama partijas biedre.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/politika/valsts-parvaldes-un-pasvaldibu-komisiju-vadis-inga-goldberga-14226228|title=Valsts pārvaldes un pašvaldību komisiju vadīs Inga Goldberga|website=www.diena.lv|access-date=2023-05-19}}&lt;/ref&gt; 

== Atsauces ==
{{Atsauces}}


{{13. Saeima}}

{{DEFAULTSORT:Goldberga, Inga}}
[[Kategorija:1966. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:&quot;Saskaņas&quot; politiķi]]
[[Kategorija:13. Saeimas deputāti]]</text>
      <sha1>43gzmvfy94lj8hxw73tzu39po564b38</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Henriks Dimša</title>
    <ns>0</ns>
    <id>475818</id>
    <revision>
      <id>4465381</id>
      <parentid>4248987</parentid>
      <timestamp>2026-05-08T21:17:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4465381</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3178" sha1="8it3tg8pcfqs2frt2ze7e951rhh3jwn" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds               = Henriks Dimša
| vārds_orģ           = ''Henryk Zygmunt Stanisław Dymsza''
| attēls              = Henriks Dimša.jpg
| mazs_att            = 
| apraksts            = 
| amats               = 
| term_sākums         = 
| term_beigas         = 
| dzim_dati           = {{dat|1856||}}
| dzim_vieta          = Rušonas muiža, [[Daugavpils apriņķis]], &lt;br&gt;
[[Vitebskas guberņa]] (tagad [[Rušonas pagasts]], {{LAT}})
| dzīves_vieta        = 
| mir_dati            = {{mgv|1918|1856}}
| mir_vieta           = 
| apglabāts           = 
| tautība             = [[Latvijas poļi|polis]]
| partija             = 
| tēvs                = Kleofass Dimša (1821–1907)
| māte                = Terēze Gorska (1829–1902)
| dzīvesb             = Marija Beļska, Marija Žoladža
| bērni               = 
| profesija           = ārsts
| alma_mater          = [[Varšavas Universitāte]]

}}

'''Henriks Dimša''' ({{val-pl|Henryk Zygmunt Stanisław Dymsza}}, 1856—1918)  bija [[Latvijas poļi|Latvijas poļu]] izcelsmes ārsts un sabiedriskais darbinieks, [[Krievijas Impērijas Valsts Dome]]s II sasaukuma deputāts no [[Vitebskas guberņa]]s.

== Dzīvesgājums ==
[[Attēls:Rušonas muiža pirms 1914.jpg|thumb|left|200px|1903. gadā H. Dimšas celtā Rušonas muižas kungu māja.]]
Dzimis 1856. gadā Rušonas muižas īpašnieka Kleofasa Dimšas un viņa sievas Terēzes ģimenē. 
Studēja [[Varšavas Universitāte]]s Medicīnas fakultātē, studiju laikā 1884. gadā 
apprecējās ar Mariju Beļsku, 1886. gadā ieguva ārsta grādu.
Strādāja par ārstu [[Viļņa|Viļņā]] (1887-1894), iestājās Viļņas medicīnas biedrībā (1887). Ap 1890. gadu otrreiz apprecējās ar Mariju Žoladžu (''Żołądź''), ģimenē piedzima divi bērni.
Vēlāk saimniekoja Rušonas muižā un bija brīvi praktizējošs [[Daugavpils apriņķis|Daugavpils apriņķa]] ārsts.&lt;ref&gt;[[Arnis Vīksna]]. Latgales ārsti un ārstniecība, 1772-1918. Latvijas Universitate, 2004 - 212 lappuses&lt;/ref&gt;

1907. gada 7. februārī Dimšu ievēlēja par Krievijas Impērijas Valsts Domes deputātu, bija Poļu frakcijas (''Польского коло'') vai Rietumu nomaļu frakcijas vadībā. Pēc Valsts domes atlaišanas atgriezās no Pēterpils savā lauku īpašumā. 1917. gadā neveiksmīgi kandidēja [[Krievijas Satversmes sapulce]]s vēlēšanās.

Miris 1918. gada septembrī,&lt;ref&gt;Polski Słownik Biograficzny t. 6 s. 63 DYMSZA Henryk (1857-1918) lekarz&lt;/ref&gt; Rušonas muižu mantoja viņa sieva Marija Dimša (1860-1938).&lt;ref&gt;[https://latgalesdati.du.lv/persona/6818 latgalesdati.du.lv]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
Viņa vecākais brālis bija inženieris [[Jevgēnijs Dimša]] (1853–1918), kurš no 1896. gada saimniekoja [[Kurzemes guberņa]]s [[Ilzes muiža|Ilzes muižā]].

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Krievijas Impērijas Valsts Domes deputāti no Vitebskas guberņas}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{Latvijas cilvēks-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Dimša, Henriks}}
[[Kategorija:1856. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1918. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Preiļu novadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas ārsti]]</text>
      <sha1>8it3tg8pcfqs2frt2ze7e951rhh3jwn</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jānis Grišāns</title>
    <ns>0</ns>
    <id>476626</id>
    <revision>
      <id>4465638</id>
      <parentid>4283802</parentid>
      <timestamp>2026-05-09T11:12:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4465638</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4161" sha1="mxcvov9ljv32enoyj546qw6twderzd7" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste 
| vārds               =Jānis Grišāns
| attēls              =Jānis Grišāns.jpg
| amats               =[[Tautas padome]]s deputāts
| dzim_dati           ={{dat|1891|10|05||bez}}
| dzim_vieta          ={{vieta|Krievijas Impērija|Vitebskas guberņa|Dagdas pagasts|td=Latvija}}
| mir_dati            ={{miršanas datums un vecums|1945|9|27|1891|10|05|bez}}
| mir_vieta           =[[Vjatlags]], [[KPFSR]] (tagad {{RUS}})
| tautība             =[[latvieši|latvietis]]
| partija             =
| dzīvesb             =Lūcija Grišāne
| profesija           =
| alma_mater          =
| reliģija            =
| paraksts            =
| piezīmes            =
}}
'''Jānis Grišāns''' (dzimis 1891. gada 5. oktobrī [[Dagdas pagasts|Dagdas pagastā]]; miris 1945. gada 27. septembrī [[Vjatlags|Vjatlagā]]) bija latviešu jurists un politiķis. [[Latgales Pagaidu Zemes padome]]s priekšsēdētājs (1917—1918), [[Tautas padome]]s loceklis.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1891. gada 5. oktobrī Dagdas pagasta Sabaļos zemnieka ģimenē. Mācījās Katrīnas ģimnāzijā [[Sanktpēterburga|Pēterburgā]], kuru absolvēja 1913. gadā. Bija Pēterburgas latgaliešu laikraksta &quot;[[Drywa]]&quot; līdzstrādnieks. Sāka studēt tieslietas [[Pēterburgas Universitāte|Petrogradas Universitātē]], bet pēc Pirmā pasaules kara sākuma viņu iesauca Krievijas Impērijas armijā. 1915. gadā viņš [[Vladislavs Rubulis|Vladislava Rubuļa]] vadībā darbojās Latgaliešu bēgļu palīdzības biedrībā.
Pēc [[Februāra revolūcija]]s viņš atgriezās Latvijā un 1917. gada aprīlī piedalījās [[Pirmais Latgales latviešu kongress|Latgales kongresā]]. Ievēlēts par Latgales pagaidu zemes padomes priekšsēdētāju. 1917. gadā [[Krievijas Satversmes sapulce]]s vēlēšanās figurēja kā miertiesnesis.&lt;ref&gt;[https://latgalesdati.du.lv/persona/208 latgalesdati.du.lv]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
1918. gada vācu okupācijas laikā Grišāns bija ierēdnis Rēzeknes apriņķa zemes ierīcības komitejā, miertiesnesis Daugavpilī. Pēc [[Tautas padome]]s dibināšanas kļuva par tās locekli, pārstāvot latgaliešu frakciju. Bija Latvijas Ārlietu ministrijas sevišķu uzdevumu ierēdnis.&lt;ref name=&quot;MFA&quot;&gt;[https://www.mfa.gov.lv/ministrija/arlietu-dienesta-vesture/padomju-un-nacisma-okupacijas-varas-represetie-latvijas-republikas-arlietu-dienesta-darbinieki/janis-grisans Jānis GRIŠĀNS] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210422031849/https://www.mfa.gov.lv/ministrija/arlietu-dienesta-vesture/padomju-un-nacisma-okupacijas-varas-represetie-latvijas-republikas-arlietu-dienesta-darbinieki/janis-grisans |date={{dat|2021|04|22||bez}} }} Latvijas Republikas Ārlietu ministrija&lt;/ref&gt;

1919. gada februārī-maijā viņš piedalījās [[Parīzes Miera konference]]s darbā Latvijas delegācijas sastāvā kā Latgales pārstāvis, līdz 1920. gada 16. janvārim bija Ārlietu ministrijas Politiski diplomātiskā departamenta Baltijas valstu nodaļas vadītājs, tad līdz 1920. gada oktobrim bija Daugavpils apriņķa pagaidu valdes priekšsēdētājs.

1926.-1933. gadā Grišāns bija Latgales akciju bankas direktors, viņam Kapiņu pagasta Kameņecā piederēja ūdensdzirnavas un maza elektrostacija pie [[Jaunaglona]]s.

[[1941. gada 14. jūnija deportācija]]s laikā viņu apcietināja un aizveda uz Vjatkas soda nometnēm. 1942. gada 13. februārī viņam izvirzīja apsūdzību pēc KPFSR Kriminālkodeksa 58-4,13. panta par darbošanos Tautas padomē un aktīvu piedalīšanos Latvijas valsts izveidošanā; par darbošanos Parīzes konferencē un darbu Ārlietu ministrijā. 1942. gada 25. novembrī viņam par cīņu pret revolucionāro kustību piesprieda 10 gadus ieslodzījumā soda nometnēs.&lt;ref name=&quot;MFA&quot;/&gt; Miris 1945. gada 27. septembrī izsūtījumā [[Vjatlags|Vjatlagā]].

== Apbalvojumi ==
Apbalvots ar [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]] (1928)

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{DEFAULTSORT:Grišāns, Jānis}}
[[Kategorija:1891. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1945. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Tautas padomes locekļi]]
[[Kategorija:Padomju represiju upuri]]</text>
      <sha1>mxcvov9ljv32enoyj546qw6twderzd7</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Gerhards Kēnigs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>478202</id>
    <revision>
      <id>4465267</id>
      <parentid>3941075</parentid>
      <timestamp>2026-05-08T15:11:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4465267</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4694" sha1="awv24ywxtf70g4dhisid8zym5tg5dxz" xml:space="preserve">{{infokaste+}}
'''Johans Gerhards Kēnigs''' ({{val|de|Johann Gerhard König}}; 1728—1785) bija [[vācbaltieši|vācbaltu]] farmaceits, ārsts un dabaspētnieks.
Pētījis [[Ājurvēda]]s ārstniecības augus [[Indija|Dienvidindijā]].

== Dzīvesgājums ==
[[Attēls:Naturgeschichte der sogenannten weissen Ameise. Koenig 1779.jpg|thumb|270px|Kēniga publikācija par Indijas [[termīti]]em (t.s. &quot;baltajām skudrām&quot;) Berlīnes Dabaspētnieku biedrības izdevumā (1779).]]
Dzimis 1728. gada 29. novembrī Lamānu (''Lemenen'') pusmuižā [[Inflantijas vaivadija|Inflantijas vaivadijā]] (tagad [[Kūku pagasts|Kūku pagastā]]).
Strādāja par aptiekāra mācekli Rīgā, no 1748. gada Dānijā (''Sorø, Viborg'') un [[Karlskrūna|Karlskrūnā]].&lt;ref&gt;[https://bbld.de/0000000019547306 Baltische Historische Kommission (BHK)]&lt;/ref&gt;
No 1757. gada Kēnigs studēja dabaszinātnes [[Upsālas Universitāte|Upsālas Universitātē]] pie [[Kārlis Linnejs|Linneja]], 1759. gadā turpināja studijas [[Kopenhāgena]]s Universitātē un strādāja Frederika slimnīcā. Šajā laikā viņš iesaistījās [[Dānijas karaliste]]s augu atlanta ''Flora Danica'' veidošanā, 1764. gadā devās ekspedīcijā uz Dānijai piederošo [[Bornholma]]s salu, tad uz [[Islande]]s salu (1764—1765).
 
Līdztekus studēja ķirurģiju un medicīnu, pēc ārsta grāda iegūšanas 1767. gadā viņš devās strādāt uz Dānijas [[luterāņi|luterāņu]] misiju Trankebarā (tagad [[Tamilnadu štats]] Indijā), kur turpināja botāniskos pētījumus, kas 1773. gadā vainagojās ar doktora grāda iegūšanu Kopenhāgenas Universitātē par Indijas ārstniecības augu pētījumiem (''Dissertationem inauguralem de remediorum indigenorum ad morbos cuiuis regioni endemicos expugnandos efficacia''). 1772. gadā viņu ievēlēja par dabaspētnieku akadēmijas ''Leopoldina'' locekli. 1775. gadā viņš atstāja luterāņu misiju un pievienojās Arkotas naboba galmam.&lt;ref&gt;[http://madrasmusings.com/Vol%2023%20No%2015/another-madras-first.html Another Madras first]{{Novecojusi saite}} 'Pages from History' by Dr. A. Raman Charles Sturt University Orange, New South Wales Australia&lt;/ref&gt;

1778. gadā Kēnigs ar [[Britu Karaliskā biedrība|Britu Karaliskās biedrības]] prezidenta Džozefa Banksu (''Banks'') atbalstu iestājās [[Britu Austrumindijas kompānija]]s dienestā, Indijas dabas pētniecībā sadarbojās ar botāniķi Viljamu Roksberu (''Roxburgh'') un entomologu Johanu Kristiānu Fabriciusu (''Fabricius'', 1745-1808). Ar Arkotas naboba atbalstu viņš apceļoja ne tikai Dienvidindijas valstis, bet arī [[Siāma|Siāmu]] (1779) un [[Ceilona|Ceilonu]] (1781).

1784. gadā viņš saslima ar [[dizentērija|dizentēriju]] un 1785. gada 26. jūnijā nomira ceļā uz [[Kalkuta|Kalkutu]] Džagandapuramā (''Jaggandhapuram'' pie [[Kakinada]]s, tagad [[Āndhra Pradēša]]s štatā). Neilgi pirms nāves 1784. gadā viņu ievēlēja par [[Pēterburgas Zinātņu akadēmija]]s korespondētājlocekli.

== Darbi ==
* Dissertationem Inauguralem De Remediorum Indigenorum Ad Morbos Cuivis Regioni Endemicos Expugnandos Efficacia, Præside Christiano Friis Rottböll, Consiliario Justitiæ, Med. Profes. Publ. Facultatis Medicæ P.T. Decano ... Disqvisitioni Eruditorum Pro Gradu Doctoris Submittit Johannes Gerhardus König, Regiæ Societ. Dan. Ad Cursum Evangelii In India Oriental. Promov. In Tranqvebar Medicus ... Die [24 Febr] Anno MDCCLXXIII. (doktora disertācija, {{latīniski}})
* Naturgeschichte der sogenannten weissen Ameise. Beschaftigungen der Berlinischen Gesellschaft naturforschender Freunde, Vierter Band. Berlin: 1779.
* Herbarium Koenigii. Tumba, Sweden: International Documentation Centre, [1966]

== Literatūra ==
* [https://www.researchgate.net/publication/297329990_Life_and_adventures_of_Johann_Gerhard_Konig_1728-1785_a_phantom_of_the_herbaria Michael Sterll: Life and Adventures of Johann Gerhard König (1728—1785). A Phantom of the Herbaria.] In: Rheedea 18 (2008), S. 111—129)
* Niklas Thode Jensen. Negotiating people, plants and empires: the fieldwork of Johann Gerhard König in south and south east Asia 1768-1785. Linnaeus, natural history and the circulation of knowledge. Oxford: Voltaire foundation, 2018. p. 187-210.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://drawinghistoryofscience.wordpress.com/2019/01/02/united-brothers-the-story-of-the-first-scientific-society-in-colonial-india-an-essay-in-comics/ United Brothers, the story of the first scientific society in colonial India-AN ESSAY IN COMICS]

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Kēnigs, Gerhards}}
[[Kategorija:Jēkabpils novadā dzimušie]]
[[Kategorija:Botāniķi]]</text>
      <sha1>awv24ywxtf70g4dhisid8zym5tg5dxz</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Hidroelektroenerģija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>478535</id>
    <revision>
      <id>4465389</id>
      <parentid>4411857</parentid>
      <timestamp>2026-05-08T21:46:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4465389</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="13545" sha1="13iicujasq9tvbd0x4h8476mb1sga01" xml:space="preserve">[[Attēls:ThreeGorgesDam-China2009.jpg|thumb|Triju aizu aizsprosts Ķīnā]]
'''Hidroelektroenerģija''' ir [[elektrība|elektroenerģija]] vai vienkāršojot — elektrība, ko ražo, izmantojot [[hidroenerģija|hidroenerģiju]]. 2015. gadā hidroelektroenerģija deva 16,6% no visas pasaulē saražotās elektroenerģijas un 70% no visas atjaunojamās enerģijas,&lt;ref&gt;[https://web.archive.org/web/20170609143609/http://www.ren21.net/wp-content/uploads/2016/06/GSR_2016_Full_Report_REN21.pdf Ren21: Renewables 2016 Global status report]&lt;/ref&gt; un nākamajos 25 gados bija paredzēts ikgadējs pieaugums par aptuveni 3,1%. Gandrīz visa izmantojamā hidroenerģija 21. gadsimtā tiek iegūta hidroelektroenerģijas formā, tādēļ dažkārt šos jēdzienus apvieno. Ražošanai tiek izmantotas dažādu tipu [[hidroelektrostacija]]s (HES), jaudīgākās no kurām ir aizsprosta tipa stacijas.

[[Latvija|Latvijā]] galvenais hidroelektroenerģijas avots ir [[Daugava]]s hidroelektrostaciju kaskāde, kas sastāv no [[Rīgas HES|Rīgas]], [[Ķeguma HES|Ķeguma]] un [[Pļaviņu HES]] ar kopjaudu virs 1,5 [[Vats|GW]].

== Vēsture ==
[[Attēls:Amateur Hydroelectricity.jpg|thumb|Mazjaudas mājas stacija Kambodžā]]
[[Attēls:Hoover Dam Nevada Luftaufnahme.jpg|thumb|Hūvera aizsprosts]]
Hidroenerģiju vēl pirms elektrības praktiskās pielietošanas atklāšanas izmantoja miltu malšanai un citu uzdevumu veikšanai vismaz jau no [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] laikiem.&lt;ref name=&quot;US&quot; /&gt; 18. gadsimta beigās ūdens enerģija bija enerģijas avots, kas ļāva sākt [[rūpnieciskā revolūcija|rūpniecisko revolūciju]]. 1770. gadu vidū franču inženieris [[Bernārs Forests de Belidors]] publicēja darbu ''Architecture Hydraulique'', kurā aprakstīja hidrauliskās mašīnas ar vertikālām un horizontālām asīm, un 1771. gadā angļu izgudrotājs Ričards Ārkraits piedāvāja ūdens enerģijas izmantošanu nepārtrauktas ražošanas [[stelles|steļļu]] darbināšanai.&lt;ref&gt;Maxine Berg, ''The age of manufactures, 1700-1820'': Industry, innovation and work in Britain (Routledge, 2005).&lt;/ref&gt; 1840. gados tika izveidoti spiediena ūdensvadi, lai ūdens mehānisko enerģiju nodotu lietotājiem ievērojamā attālumā. 19. gadsimta beigās tika izgudrots elektriskais [[ģenerators]], kuru tagad varēja savienot ar ūdens enerģijas staciju un elektrisko tīklu.&lt;ref name=&quot;US&quot;&gt;[https://www.energy.gov/eere/water/history-hydropower &quot;History of Hydropower&quot;. U.S. Department of Energy.]&lt;/ref&gt; Pieaugošā rūpniecība prasīja aizvien vairāk enerģijas, un tas veicināja jaunās nozares attīstību. 1878. gadā [[Anglija]]s [[Nortamberlenda]]s pilsētiņā Kregsaidā Viljams Ārmstrongs izstrādāja pirmo hidroelektroenerģijas tīklu, kuru izmantoja, lai darbinātu lampu viņa mākslas galerijā.&lt;ref&gt;[https://books.google.lv/books?id=4xg9AQAAIAAJ&amp;q=Industrial+archaeology+review:+Volumes+10-11&amp;redir_esc=y Association for Industrial Archaeology (1987). ''Industrial archaeology review''], Volumes 10-11. Oxford University Press. p. 187.&lt;/ref&gt; [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] Šēlkofa elektrostacija Ljūistonā, netālu no [[Niagāras ūdenskritums|Niagāras ūdenskrituma]], sāka ražot elektrību rūpnieciskos daudzumos 1881. gadā. Pirmā [[Edisons|Edisona]] hidroelektrostacija, ''Vulcan Street Plant'', sāka darboties 1882. gada 30. septembrī Epltonā, [[Viskonsina|Viskonsinā]], ar jaudu ap 12,5 kilovatiem.&lt;ref&gt;[http://home.clara.net/darvill/altenerg/hydro.htm &quot;Hydroelectric power — energy from falling water&quot;. Clara.net.]&lt;/ref&gt; Līdz 1886. gadam Amerikas Savienotajās Valstīs un [[Kanāda|Kanādā]] bija 45 hidroelektrostacijas; un līdz 1889. gadam tikai Amerikas Savienotajās Valstīs to jau bija 200.&lt;ref name=&quot;US&quot; /&gt;

20. gadsimta sākumā kalnos netālu no lielpilsētu teritorijām komercsabiedrības būvēja daudzas mazas hidroelektrostacijas. Lielākos un dārgākos projektos ņēma dalību valsts, piemēram, [[Hūvera aizsprosts|Hūvera aizsprosta]] celšanas finansēšanā ASV.&lt;ref&gt;[https://web.archive.org/web/20110613142851/http://www.usbr.gov/lc/region/g1000/pdfiles/bcpact.pdf &quot;''Boulder Canyon Project Act''&quot;] (PDF). December 21, 1928. Archived from the original (PDF) on June 13, 2011.&lt;/ref&gt;

Hidroelektrostaciju jauda visu 20. gadsimtu turpināja palielināties. Hidroenerģiju sauca par baltajām oglēm.&lt;ref&gt;''&quot;Hydropower&quot;. The Book of Knowledge.'' Vol. 9 (1945 ed.). p. 3220.&lt;/ref&gt; Hūvera aizsprosta sākotnējā 1345 MW jauda bija pasaulē lielākā hidroelektrostacija 1936. gadā;&lt;ref&gt;[https://web.archive.org/web/20190619115115/https://www.lvol.com/vegas-attractions/hoover-dam-52.php &quot;Hoover Dam and Lake Mead&quot;. U.S. Bureau of Reclamation.]&lt;/ref&gt; 1942. gadā to pārspēja 6809 MW Grandkulī aizsprosts ASV [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štatā]]. [[Itaipu aizsprosts]] 1984. gadā starp [[Brazīlija|Brazīliju]] un [[Paragvaja|Paragvaju]] uzstādīja jaunu rekordu ar 14 GW jaudu, bet 2008. gadā to pēc jaudas pārspēja [[Triju aizu aizsprosts]] [[Ķīna|Ķīnā]] ar 22,5 GW, lai gan [[Jandzi]] ūdensteces sezonāluma dēļ tas atpaliek no Itaipu gadā saražotās enerģijas ziņā.

== Pašreizējais stāvoklis ==

Hidroenerģiju ražo 150 valstīs, un [[Āzijas un Klusā okeāna reģions]] 2013. gadā saražoja 33 procentus no pasaules hidroenerģijas. Ķīna ir lielākais hidroelektroenerģijas ražotājs ar 2013. gadā saražotajām 920 TWh, kas ir 16,9% no tās iekšzemes elektroenerģijas patēriņa. Hidroelektroenerģija dod vairāk nekā 85% elektroenerģijas dažām valstīm, tostarp [[Norvēģija]]i, [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo DR]], Paragvajai un Brazīlijai. Dažām nelielām valstīm, kā [[Lesoto]] un [[Butāna]]i, tā ir vienīgais elektroenerģijas avots.&lt;ref name=&quot;Worldwatch&quot; /&gt;

Tehniskais potenciāls hidroelektroenerģijas attīstībai visā pasaulē ir daudz lielāks nekā faktiskā ražošana: potenciālās hidroenerģijas jaudas procentuālais daudzums, kas netiek lietots, 2008. gadā bija 71% [[Eiropa|Eiropā]], 75% [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], 79% [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], 95% [[Āfrika|Āfrikā]], 95% [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un 82% Āzijas un Klusā okeāna reģionā.&lt;ref name=&quot;IEA&quot;&gt;[https://web.archive.org/web/20170329132409/http://www.iea.org/publications/freepublications/publication/hydropower_essentials.pdf &quot;Renewable Energy Essentials: Hydropower&quot; (PDF). IEA.org. International Energy Agency.]&lt;/ref&gt; Dažās valstīs ir ļoti attīstīta hidroenerģijas potenciāla izmantošana, un tām ir ļoti maz izaugsmes iespēju: [[Šveice]] saražo 88% no sava potenciāla, bet [[Meksika]] — 80%.&lt;ref name=&quot;IEA&quot; /&gt;

== Elektroenerģijas ražošanas veidi ==
[[Attēls:Pļaviņu HES ar atvērtām slūžām.JPG|thumb|Pļaviņu HES]]
=== Aizsprostu HES ===
Hidroelektroenerģija tiek iegūta no aizsprostotā ūdens potenciālās enerģijas, kas darbina ūdens turbīnu un tās ģeneratoru. No ūdens iegūtā jauda ir atkarīga no [[tilpums|tilpuma]] un no augstuma starpības starp ūdens avotu un turbīnu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.usgs.gov/special-topics/water-science-school/science/hydroelectric-power-how-it-works|title=Hydroelectric Power: How it Works {{!}} U.S. Geological Survey|website=www.usgs.gov|access-date=2025-01-29|date=2018-08-30|language=en}}&lt;/ref&gt;

=== Hidroakumulācijas elektrostacija ===
[[Hidroakumulācijas elektrostacija]]s darbojas, pārvietojot ūdeni starp rezervuāriem dažādos augstumos. Tās izmanto, lai apmierinātu maksimālās tīkla noslodzes prasības. Zema elektrības pieprasījuma laikā elektroenerģija no tīkla tiek izmantota, lai sūknētu ūdeni augstāk novietotā rezervuārā. Kad pieprasījums kļūst lielāks, caur turbīnu ūdens tiek izlaists atpakaļ apakšējā rezervuārā. Sūknēšanas un uzglabāšanas sistēma ļauj uzkrāt lielus enerģijas daudzumus un uzlabo ražošanas sistēmas plastiskumu.&lt;ref&gt;[https://web.archive.org/web/20121231233454/http://thesouthslope.com/content/pumped-storage-explained Pumped Storage, Explained]&lt;/ref&gt;

=== Straumes HES ===
Straumes hidroelektrostacijas ir ar nelielu rezervuāru ietilpību vai vispār bez tādiem, tāpēc strāvas ģenerēšanai ir pieejams tikai ūdens, kas tobrīd nāk no augšteces, un jebkuram tā pārpalikumam ir jāiziet neizmantotam. Pastāvīga ūdens notece no ezera vai esošas ūdenskrātuves straumes augštecē ir būtiska priekšrocība, izvēloties vietu šādai stacijai. Galvenā šādas stacijas priekšrocība ir maza applūdināmā teritorija, kas ļauj to izvietot līdzenuma upēs bez saimniecisku zemju zaudējuma, mīnuss — zemāka jauda.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.renewableenergyworld.com/baseload/run-of-the-river-hydropower-goes-with-the-flow/ |title=&quot;Run-of-the-River Hydropower Goes With the Flow&quot; |access-date={{dat|2021|02|22||bez}} |archive-date={{dat|2021|02|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210224210642/https://www.renewableenergyworld.com/baseload/run-of-the-river-hydropower-goes-with-the-flow/ }}&lt;/ref&gt;

=== Plūdmaiņu HES ===
[[Attēls:Barrage de la Rance.jpg|thumb|Plūdmaiņu HES La Ransā, Francijā]]
[[Plūdmaiņas|Plūdmaiņu]] elektrostacija izmanto plūdmaiņu — paisumu un bēgumu dēļ notiekošo okeāna līmeņa ikdienas pieaugumu un kritumu; šādi avoti ir ļoti paredzami, un, ja apstākļi pieļauj rezervuāru būvniecību, tie var būt lietojami, lai ražotu enerģiju liela pieprasījuma periodos. Retāk sastopami veidi izmanto ūdens viļņu vai straumju kinētisko enerģiju vai ūdens virpuļus. Plūdmaiņu enerģiju efektīvi lietot var salīdzinoši nelielā skaitā vietu. Viena no šādā ziņā veiksmīgākajām valstīm ir [[Lielbritānija]], kurā ir astoņas vietas, kurās pie pilnīgas attīstīšanas varētu saražot 20% no 2012. gadā valstī izmantotās elektroenerģijas.&lt;ref&gt;[http://www.darvill.clara.net/altenerg/tidal.htm &quot;Energy Resources: Tidal power&quot;]&lt;/ref&gt;

== Ietekme uz vidi ==

Hidroelektroenerģijas izmaksas ir salīdzinoši zemas, padarot to par konkurētspējīgu atjaunojamās elektroenerģijas avotu. Hidroelektrostacija neiztērē savu enerģijas avotu — [[ūdens|ūdeni]], atšķirībā no [[Akmeņogles|ogļu]] vai [[gāze]]s enerģijas stacijām. Tipiskas elektroenerģijas izmaksas no HES, kuras jauda pārsniedz 10 megavatus, ir 3—5 ASV centi par kilovatstundu.&lt;ref name=&quot;Worldwatch&quot;&gt;[https://web.archive.org/web/20140924062448/http://www.worldwatch.org/node/9527 Worldwatch Institute (January 2012). &quot;Use and Capacity of Global Hydropower Increases&quot;.]&lt;/ref&gt; Ar aizsprostu un rezervuāru HES ir arī elastīgs elektroenerģijas avots, jo stacijas saražoto elektrības daudzumu var ļoti ātri (pat dažu sekunžu laikā) palielināt vai samazināt, lai pielāgotos mainīgajām patērētāju vajadzībām. Kad HES komplekss ir uzbūvēts, projekts nerada tiešus atkritumus, un tam ir daudzkārt zemāks [[siltumnīcas efekts|siltumnīcas efektu]] izraisošo gāzu izplūdes līmenis nekā ar [[Fosilais kurināmais|fosilo kurināmo]] darbināmām enerģijas iekārtām,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.ren21.net/Portals/0/documents/Resources/GSR2011_FINAL.pdf |title=Ren21: Renewables 2011 Global status report |access-date={{dat|2021|02|22||bez}} |archive-date={{dat|2019|05|30||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190530014536/http://www.ren21.net/Portals/0/documents/Resources/GSR2011_FINAL.pdf }}&lt;/ref&gt; un arī salīdzinot ar vēja, saules un atomelektrostacijām.&lt;ref&gt;[https://web.archive.org/web/20131101201452/http://gabe.web.psi.ch/projects/externe_pol/index.html &quot;''External costs of electricity systems (graph format)''&quot;]. ExternE-Pol. Technology Assessment / GaBE (Paul Scherrer Institut).&lt;/ref&gt; Tomēr, būvējot HES zemienēs, kur tiek veikta mežu applūdināšana, zem ūdens pūstošā [[koksne]] izdala ievērojamu daudzumu siltumnīcefekta gāzu. Šo problēmu var radīt arī [[ūdenskrātuve]]s dibenā sakrājušās [[dūņas]].

Hidroelektrostaciju būvniecība var radīt ievērojamu ietekmi uz vidi, galvenokārt zaudējot zemes platības un pārvietojot iedzīvotājus. Tās arī izjauc iesaistītās [[upe]]s dabisko ekoloģiju, ietekmējot dzīvotnes un ekosistēmas, kā arī upes dibena nosēdumu un krastu erozijas modeļus, paceļ gruntsūdeņu līmeni un gaisa mitrumu. Sausos reģionos paaugstinātā iztvaikošana no ūdenskrātuves samazina pieejamā saldūdens daudzumu. Aizsprosti ievērojami mazina plūdu problēmu, taču tie iekļauj arī aizsprosta bojājuma risku, kas tā sabrukšanas gadījumā var kļūt katastrofāls. Lielākā šāda nelaime notika 1975. gadā, kad [[taifūns|taifūna]] radīto lietavu dēļ Ķīnas vidienē sabruka Baņdzjao aizsprosts (un vēl 61 cits aizsprosts), kas maksāja ap 100 000 dzīvību.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.sjsu.edu/faculty/watkins/aug1975.htm |title=&quot;The Catastrophic Dam Failures in China in August 1975&quot;. San Jose State University. |access-date={{dat|2021|02|22||bez}} |archive-date={{dat|2021|02|22||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210222022943/https://www.sjsu.edu/faculty/watkins/aug1975.htm }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://www.thechemicalengineer.com/features/reflections-on-banqiao/ IChemE. &quot;Reflections on Banqiao&quot;. Institution of Chemical Engineers.]&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces|2}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Enerģētika]]</text>
      <sha1>13iicujasq9tvbd0x4h8476mb1sga01</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Janīna Kursīte (1964)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>487776</id>
    <revision>
      <id>4465479</id>
      <parentid>4100209</parentid>
      <timestamp>2026-05-09T05:40:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4465479</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6149" sha1="pzn0cr5uh6lhknkzyd7qkqeypdrtzms" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Janīna Kursīte
| vārds_orģ = 
| attēls = 12.Saeimas deputāte Janīna Kursīte (15384867643).jpg
| att_izm = 
| mazs_att = 
| apraksts = Janīna Kursīte 2018. gadā
&lt;!------ Pirmais amats ------&gt;
| amats = [[13. Saeima]]s deputāte
| term_sākums = {{dat|2018|11|6|N|bez}}
| term_beigas = {{dat|2022|11|1|N|bez}}
| viceprezidents = 
| vicepremjers = 
| vietnieks = 
| prezidents = [[Egils Levits]]
| premjers = [[Arturs Krišjānis Kariņš]]
| priekštecis = 
| pēctecis = 
&lt;!------ Otrais amats ------&gt;
| amats2 = [[12. Saeima]]s deputāte
| term_sākums2 = {{dat|2014|5|6|N|bez}}
| term_beigas2 = {{dat|2015|11|12|bez}}
| viceprezidents2 = 
| vicepremjers2 = 
| vietnieks2 = 
| prezidents2 = [[Raimonds Vējonis]]
| premjers2 = [[Laimdota Straujuma]]
| priekštecis2 = 
| pēctecis2 = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1964|02|11}}
| dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Daugavpils|td=Latvija}}
| dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Augšdaugavas novads|Višķi}}
| mir_dati = 
| mir_vieta = 
| apglabāts = 
| tautība = [[latviete]]
| partija = 
* [[Latvijas Zemnieku savienība|LZS]]
* [[Latgales partija]]
* [[KPV LV]]
| dinastija = 
| tēvs = 
| māte = 
| dzīvesb = 
| bērni = 
| profesija = agronome, uzņēmēja
| alma_mater = 
* [[Latvijas Lauksaimniecības Universitāte]]
* [[Daugavpils Universitāte]]
| reliģija = 
| paraksts = 
| paraksts_izm = 
| piezīmes = 
}}
'''Janīna Kursīte''' (dzimusi {{Dat|1964|02|11}}) ir latviešu agronome, lauksaimniecības konsultante, uzņēmēja, psiholoģe, pašvaldību darbiniece un politiķe. Bijusi [[12. Saeima|12.]] un [[13. Saeima]]s deputāte,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://titania.saeima.lv/personal/deputati/saeima13_depweb_public.nsf/depArchive.html?ReadForm&amp;unid=0A7B729762AD91CDC22583320029E422&amp;url=./0/0A7B729762AD91CDC22583320029E422?OpenDocument&amp;lang=LV|title=Janīna Kursīte - Latvijas Republikas 13.Saeima|website=titania.saeima.lv|access-date=2021-06-13}}&lt;/ref&gt; pirms tam bijusi pašvaldības deputāte.

1993. gadā absolvējusi [[Latvijas Lauksaimniecības universitāte|Latvijas Lauksaimniecības Universitāti]], dārzkopības specialitātē, savukārt 2002. gadā [[Daugavpils Universitāte|Daugavpils Universitātē]] ieguvusi bakalaura grādu psiholoģijā.

Pirms ievēlēšanas Saeimā viņa bija SIA &quot;Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs&quot; filiāles Latgales Lauku Attīstības biroja, Daugavpils biroja vadītāja un z/s &quot;Ziediņi&quot; [[Višķu pagasts|Višķu pagastā]] īpašniece.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://latgalesdati.du.lv/persona/6902|title=Latgales dati|website=latgalesdati.du.lv|access-date=2021-06-13}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Darbojusies Agronomu biedrības valdē.

== Politiskā darbība ==
2005. gadā J. Kursīte tika [[2005. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|ievēlēta]] Višķu pagasta padomē no apvienības &quot;Mūsu pagasts&quot; saraksta. [[2009. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2009. gada pašvaldību vēlēšanās]] ievēlēta Daugavpils novada domē no [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksta, bet [[2013. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2013. gada pašvaldību vēlēšanās]] ievēlēta Daugavpils novada domē jau no [[Latgales partija]]s.

2014. gadā viņa nesekmīgi kandidēja [[12. Saeimas vēlēšanas|12. Saeimas vēlēšanās]] no partijas &quot;[[Vienotība]]&quot; saraksta, pārstāvot tajā [[Latgales partija|Latgales partiju]]. Drīz pēc tam kļuva par Saeimas deputāti [[Anrijs Matīss|Anrija Matīsa]] vietā. 2018. gadā J. Kursīte izstājās no Latgales partijas (pēc &quot;Lursoft&quot; datiem 2019. gada jūnijā viņa gan oficiāli aizvien vēl bija Latgales partijas valdes locekle), iestājās partijā [[KPV LV]] un tika [[13. Saeimas vēlēšanas|ievēlēta]] [[13. Saeima|13. Saeimā]] no tās saraksta. Pirms Saeimas vēlēšanām politiķe esot apsvērusi kandidēšanu no vairākiem sarakstiem: vispirms tika apdomāta startēšana no &quot;[[Vienotība]]s&quot; saraksta, vēlāk ar piedāvājumu kandidēt J. Kursīti uzrunājuši apvienības &quot;[[Attīstībai/Par!]]&quot; politiķi, viņa saņēmusi arī piedāvājumu kandidēt Saeimas vēlēšanās no partijas &quot;[[Progresīvie]]&quot;, taču izvēlējusies KPV LV.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://puaro.lv/politika/politike-janina-kursite-saeimas-velesanas-uz-izkersanu/|title=Politiķe Janīna Kursīte Saeimas vēlēšanās &quot;uz izķeršanu&quot;|website=Puaro.lv|access-date=2021-06-13|date=2018-06-30|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;

2021. gadā pēc šķelšanās partijā izstājusies no KPV LV un tās Saeimas frakcijas. 2021. gada 13. maijā nodibinājusi &quot;Stabilitātes grupu&quot; kopā ar pārējiem partiju KPV LV pametušajiem deputātiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://puaro.lv/politika/kpv-lv-pametusie-saeimas-deputati-nodibinajusi-stabilitates-grupu/|title=KPV LV pametušie Saeimas deputāti nodibinājuši &quot;Stabilitātes grupu&quot;|website=Puaro.lv|access-date=2021-06-13|date=2021-05-13|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://puaro.lv/cv/janina-kursite/|title=Janīna Kursīte|website=Puaro.lv|access-date=2021-06-13|date=2019-06-07|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;

2022. gadā notikušajās [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] J. Kursīte kandidēja no apvienības &quot;[[Attīstībai/Par!]]&quot; saraksta, taču tas nepārvarēja [[5% barjera|5% barjeru]]. 2023. gadā viņa kļuva par &quot;Jaunās Vienotības&quot; [[14. Saeima|14. Saeimas]] deputātes [[Alīna Gendele|Alīnas Gendeles]] palīdzi. Kandidēja [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] no apvienības &quot;Jaunā Vienotība&quot; saraksta, taču netika ievēlēta.

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{13. Saeima}}
{{12. Saeima}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Kursīte, Janīna}}
[[Kategorija:1964. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Daugavpilī dzimušie]]
[[Kategorija:Latgales partijas politiķi]]
[[Kategorija:12. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:13. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes absolventi]]
[[Kategorija:Daugavpils Universitātes absolventi]]</text>
      <sha1>pzn0cr5uh6lhknkzyd7qkqeypdrtzms</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Hermanis Zeiberlihs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>492506</id>
    <revision>
      <id>4465385</id>
      <parentid>4169678</parentid>
      <timestamp>2026-05-08T21:32:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4465385</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3666" sha1="l23fcmfdj6rkvk83mdpccdwg9agox4y" xml:space="preserve">{{Mākslinieka infokaste
| name = Hermanis Zeiberlihs
| image = 
| imagesize = 
| caption = 
| birthname = 
| birthdate = {{dat|1878|02|23}}
| location = [[Pāce (Gailīšu pagasts)|Pāce]], [[Kurzemes guberņa]] &lt;br /&gt;(tagad {{LAT}})
| deathdate =  {{mdv|1938|11|1|1878|2|23}}
| deathplace = [[Krimas APSR]] {{URS}}
| nationality = vācbaltietis
| field = [[arhitektūra]]
| training = [[Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918)|Rīgas Politehniskais institūts]]
| movement = 
| famous works = 
| patrons = 
| awards = 
}}

'''Kārlis Rūdolfs Hermanis Zeiberlihs''' ({{val|de|Karl Rudolf Hermann Seuberlich}}, 1878—1938) bija vācbaltiešu [[arhitekts]]. [[Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918)|Rīgas Politehniskajā institūta]] mācībspēks (1904—1918) un [[Ivanovovozņesenska]]s Politehniskā institūta profesors (1918—1925). [[Rīgas Zooloģiskais dārzs|Rīgas Zooloģiskā dārza]] ēku projektētājs (1912).

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1878. gada 23. februārī [[Pāce (Gailīšu pagasts)|Pāces muižā]] lauksaimnieka Aleksandra Zeiberliha (1853—1907) un viņa sievas Leonijas,
dzimušas Hāras, ģimenē. Viņa vectēvs Joahims Roberts (1799—1856) bija Rīgas birģermeistars un amatieris komponists.&lt;ref&gt;[https://bbld.de/GND1194370330 Seuberlich, Joachim Robert* (1799—1856)] Baltische Historische Kommission (BHK), 2021&lt;/ref&gt;
Mācījās [[Rīgas Valsts 2. ģimnāzija|Rīgas reālskolā]], studēja arhitektūru [[Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918)|Rīgas Politehniskajā institūtā]] (1898—1904). Strādāja [[Vilhelms Neimanis|Vilhelma Neimaņa]] arhitektu birojā kā palīgs (1903—1905), tad kā kompanjons (1905—1907), no 1907. gada kā patstāvīgs arhitekts. Piedalījās [[Rīgas sinagoga]]s projektēšanā (1904—1905). Vadīja [[Ārensburgas pils]] (1904—1912) un [[Vecauces pils]] pārbūvi, sagatavoja [[Cēsu pils]] torņa jumta izbūves projektu (pirms 1914).

Kopš 1904. gada strādāja par Rīgas Politehniskā institūta (RPI) asistentu (1904—1908), tad par docentu arhitektūras formu mācībā (1908—1910), vēlāk būvkonstrukcijās, likumdošanā, tāmēšanā (1910—1918), līdztekus darbojās kā apdrošināšanas biedrības taksators (1912—1915). 1915. gadā kopā ar RPI pārcēlās uz [[Maskava|Maskavu]], vēlāk bija jaunizveidotā [[Ivanovovozņesenska]]s Politehniskā institūta būvkonstrukciju profesors (1918—1925) un dekāns (1924—1925).&lt;ref&gt;[https://bbld.de/GND1194370349 Seuberlich, Karl Rudolf Hermann* (1878-)] Baltische Historische Kommission (BHK), 2021&lt;/ref&gt; Pēc institūta likvidēšanas 1930. gadā pārcēlās uz dzīvi [[Simferopole|Simferopoli]] [[Krima|Krimā]], kur strādāja par Krimas Būvmateriālu zinātniskā institūta (''НИИ стройматериалов Крыма'') līdzstrādnieku.

[[Lielais terors|Lielā terora]] laikā 1937. gada 5. novembrī [[NKVD]] viņu arestēja, apsūdzēja spiegošanā Vācijas labā un pēc ilgām pratināšanām nošāva 1938. gada 1. novembrī.&lt;ref&gt;[https://stalin.memo.ru/persons/p40864/#spravka ЗЕЙБЕРЛИХ Герман Александрович]{{Novecojusi saite}} Список от 12 сентября 1938г. [Крымская АССР] — 1-я категория — РГАСПИ, ф.17, оп.171, дело 419, лист 2 (7-й фонд ЦА [[ФСБ]]) {{ru ikona}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Latvijas cilvēks-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Zeiberlihs, Hermanis}}
[[Kategorija:1878. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1938. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Bauskas novadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas arhitekti]]
[[Kategorija:PSRS Lielā terora upuri]]</text>
      <sha1>l23fcmfdj6rkvk83mdpccdwg9agox4y</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Gerhards fon Tīzenhauzens</title>
    <ns>0</ns>
    <id>492656</id>
    <revision>
      <id>4465268</id>
      <parentid>4403541</parentid>
      <timestamp>2026-05-08T15:16:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4465268</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4456" sha1="5fd34j41cxqc1r1ya7938qqkz2b0qt4" xml:space="preserve">{{Mākslinieka infokaste
| name          = Gerhards fon Tīzenhauzens
| image         = Gerhards fon Tīzenhauzens.jpg
| imagesize     = 200px
| caption       = 1898. gada portrets
| birthname     = 
| birthdate     = {{dat|1878|4|14}}
| location      = [[Tērbata]], [[Vidzemes guberņa]] (tagad {{EST}})
| deathdate     = {{mdv|1917|10|26|1878|4|14}}
| deathplace    = [[Tiraspole]], [[Krievijas Republika]] (tagad {{MDA}})
| nationality   = [[vācbaltietis]]
| field         = [[arhitektūra]]
| training      = [[Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918)|Rīgas Politehniskais institūts]]
| movement      = jūgendstils
| famous works  = 
| patrons       = 
| awards        = 
}}
 
'''Gerhards fon Tīzenhauzens''' ({{val-de|Gerhard Diedrich Jakob von Tiesenhausen}}, 1878—1917) bija [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[arhitekts]], viens no [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparka]] apbūves projekta autoriem.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1878. gada 26. martā (14. aprīlī) Tērbatā ģenerālmajora Karla Jakoba Reinholda fon [[Tīzenhauzeni|Tīzenhauzena]] (1816-1902) un viņa sievas Dorotejas Luīzes Augustes, dzimušas Zellheimas (1841-1929), ģimenē. Studēja arhitektūru [[Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918)|Rīgas Politehniskajā institūtā]], 1906. gadā beidza studijas un 1907. gadā saņēma diplomu ar tiesībām &quot;vadīt visāda veida būvdarbus un projektēt visāda veida celtnes un ēkas&quot;, kā arī ieņemt 10. kategorijas ierēdņa posteni ar augstajai vietai atbilstošu atalgojumu.&lt;ref&gt;[http://www.mezaparks.eu/1998/02/atceroties-arhitektu-kas-cla-sapu-mjas.html Atceroties arhitektu, kas cēla sapņu mājas]{{Novecojusi saite}} Mežaparka Attīstības biedrības blogs, [[Saulcerīte Viese]] (1998)&lt;/ref&gt; Vācbaltu [[Studentu korporācijas|studentu korporācijas]] [[Fraternitas Baltica]] biedrs.

1907. gadā Gerhards fon Tīzenhauzens vadīja [[Novorosijska]]s luterāņu baznīcas būvi, bija arhitekts Pēterburgā.
1909. gada aprīlī viņš atgriezās dzimtenē, līdz 1910. gadam strādāja [[Edmunds fon Trompovskis|Trompovska]] arhitektu birojā. Pēc viņa projektiem no 1911. līdz 1913. gadam Mežaparkā uzcēla 44 ēkas, lielākā to daļa atrodas kvartālā starp Gdaņskas, Stokholmas un Stendera ielu un Visbijas prospektu.&lt;ref name=&quot;Krastiņš&quot;&gt;[https://www.nkmp.gov.lv/lv/petijumi/mezaparks1_0.pdf PILSĒTBŪVNIECĪBAS PIEMINEKLIS MEŽAPARKS] [[Jānis Krastiņš (arhitekts)|Jānis Krastiņš]]&lt;/ref&gt; Viņš projektēja arī Barklaja de Tolli ģimenes vasarnīcu Ogrē, Aleksandra un Karolīnas māju Brīvības ielā, kas sagrauta Otrā pasaules kara laikā.

Pirmā pasaules kara laikā Tīzenhauzenu iesauca Krievijas impērijas armijā, 1916. gadā viņu iecēla par militāro arhitektu [[Tiraspole]]s kazarmu būvē. 
Miris pēc smaga savainojuma negadījumā [[Tiraspole|Tiraspolē]] 1917. gada 26. oktobrī.&lt;ref&gt;[https://timenote.info/de/Gerhard-von-Tiesenhausen?dlang=lv timenote.info]&lt;/ref&gt;

== Ģimene ==
Precējies 1912. gadā. Viņam bija trīs Rīgā dzimuši dēli: Hanss Dīdrihs, Hanss Albrehts un Hanss Heinrihs.

== Piemiņa ==
Mežaparka Attīstības biedrība 2003. gadā pie Gerharda fon Tīzenhauzena 1912. gadā uzceltās ģimenes mājas Ščecinas ielā 5 atklāja piemiņas zīmi.&lt;ref&gt;[https://www.vestnesis.lv/ta/id/74293 Mežaparka cēlāju un veidotāju ciltskokā – vēl viens atzēlis zars] &quot;Latvijas Vēstnesis&quot; Nr. 64., 29.04.2003.&lt;/ref&gt; 

== Projektētās ēkas==
&lt;gallery&gt;
Visbijas prospekts 28.JPG|Savrupmāja Visbijas prospektā 28, Rīgā. (1911)
Visbijas prospekts 22 (2).JPG|Savrupmāja Visbijas prospektā 22, Rīgā. (1911)
Visbijas prospekts 12.JPG|Savrupmāja Visbijas prospektā 12, Rīgā. (1911)
Ščecinas iela 5.jpg|G. Tīzenhauzena ģimenes savrupmāja Ščecinas ielā 5, Rīgā (1912).
&lt;/gallery&gt;

== Literatūra ==
* Jānis Krastiņš. Rīgas arhitektūras meistari 1850—1940, Jumava, 2002
* Jānis Lejnieks. Rīgas arhitektūra. Avots, 1989. 253 lpp.

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20200613125446/http://www.jugendstils.riga.lv/JugendstilsRiga//medlingers/smilsu3/ jugendstils.riga.lv]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Tīzenhauzens, Gerhards fon}}

[[Kategorija:1878. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1917. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Latvijas arhitekti]]
[[Kategorija:Tartu dzimušie]]
[[Kategorija:Vācbaltieši]]
[[Kategorija:Rīgas Politehniskā institūta absolventi]]</text>
      <sha1>5fd34j41cxqc1r1ya7938qqkz2b0qt4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jezups Kangars</title>
    <ns>0</ns>
    <id>493437</id>
    <revision>
      <id>4465534</id>
      <parentid>3693588</parentid>
      <timestamp>2026-05-09T07:37:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4465534</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1385" sha1="tji1nqt2frq03d9g5dcaq1fljiew7fq" xml:space="preserve">{{infokaste+}}
'''Jezups Kangars''' (dzimis 1878. gadā [[Bērzgales pagasts|Bērzgales pagasta]] Cepleišu solā, miris 1927. gadā) bija [[latgalieši|latgaliešu]] sabiedriskais darbinieks, [[Pēterburga]]s muzikāliskās sabiedrības priekšsēdētājs, Latgaliešu bēgļu palīdzības biedrības komitejas loceklis.

1917. gada 8. aprīlī (26. martā pēc VS) Latgaliešu Tautas komitejas (''Letgalīšu tautas komitets'') pārstāvji [[Andrivs Boriss]] (Borisovs), Jezups Kangars, [[Francis Kemps]], [[Viktors Silandžs]] un [[Andrīvs Zvīdriņš]] ieradās vizītē pie [[Krievijas Pagaidu valdība]]s vadītāja [[Georgijs Ļvovs|Georgija Ļvova]] un izvirzīja jautājumu par pašpārvaldes tiesību piešķiršanai latgaliešiem. Kņazs Ļvovs izteicies, ka šo jautājumu Krievijā jākārto kopā ar citu tautu jautājumiem.&lt;ref&gt;[http://latgalesdati.du.lv/notikums/3735 Latgalieši vizītē pie Krievijas valdības galvas]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

Miris 1927. gada augustā.

== Literatūra ==
* S. Seiļs. “Atmiņas par Pīterpiļs laikmetu.” ''Jaunais Vōrds''. 1937. gada 25. novembrī
* M. D. Jezups Kangars. ''Zemnīka Ziņas''. 1927. gada 25. augustā

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Kangars, Jezups}}

[[Kategorija:1878. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1927. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Rēzeknes novadā dzimušie]]</text>
      <sha1>tji1nqt2frq03d9g5dcaq1fljiew7fq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Janīna Jalinska</title>
    <ns>0</ns>
    <id>497746</id>
    <revision>
      <id>4465471</id>
      <parentid>3903302</parentid>
      <timestamp>2026-05-09T05:33:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4465471</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4892" sha1="nr8v03j9yc3frnrq0w8gfo4z1vygqac" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Janīna Jalinska
| vārds_orģ = 
| attēls = 13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (45056649214).jpg
| att_izm = 275px
| apraksts = Janīna Jalinska 2018. gadā
&lt;!------ Pirmais amats ------&gt;
| amats = [[13. Saeima]]s deputāte
| term_sākums = {{dat|2018|11|6|N|bez}}
| term_beigas = {{dat|2022|11|1|N|bez}}
| viceprezidents = 
| vicepremjers = 
| prezidents = 
* [[Raimonds Vējonis]] 
* [[Egils Levits]]
| premjers = 
* [[Māris Kučinskis]]
* [[Arturs Krišjānis Kariņš]]
| priekštecis = 
| pēctecis = 
&lt;!------ Otrais amats ------&gt;
| amats2 = [[Daugavpils novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Daugavpils novada domes priekšsēdētāja]]
| term_sākums2 = {{dat|2009|07|01|N|bez}}
| term_beigas2 = {{dat|2018|11|06|N|bez}}
| viceprezidents2 = 
| vicepremjers2 = 
| prezidents2 = 
* [[Valdis Zatlers]]
* [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]]
* [[Raimonds Vējonis]] 
* [[Egils Levits]]
| premjers2 = 
* [[Valdis Dombrovskis]]
* [[Laimdota Straujuma]]
* [[Māris Kučinskis]]
| priekštecis2 = ''amats izveidots''
| pēctecis2 = [[Arvīds Kucins]]
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1958|10|21}}
| dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|td=Latvija}}
| dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Augšdaugavas novads|Līksnas pagasts}}
| mir_dati = 
| mir_vieta = 
| apglabāts = 
| tautība = [[latviete]]
| partija = 
* [[Latvijas Zemnieku savienība]] &lt;small&gt;(2005-2009)&lt;/small&gt;
* [[LPP/LC]] &lt;small&gt;(2009-2012)&lt;/small&gt;
* [[Daugavpils novada partija]] &lt;small&gt;(kopš 2012)&lt;/small&gt;
| apvienība = 
| dinastija = 
| tēvs = 
| māte = 
| dzīvesb = 
| bērni = 
| profesija = 
| alma_mater = [[Sociālo tehnoloģiju augstskola]]
| reliģija = 
| paraksts = 
| paraksts_izm = 
| piezīmes = 
}}
'''Janīna Jalinska''' (dzimusi {{dat|1958|10|21}}) ir latviešu ekonomiste, juriste, pašvaldību darbiniece, politiķe. Bijusi [[13. Saeima]]s deputāte, pārstāvot [[Daugavpils novada partija|Daugavpils novada partiju]] un [[Zaļo un Zemnieku savienība|Zaļo un Zemnieku savienību]]. Iepriekš ilgus gadus darbojusies pašvaldībās, bijusi [[Daugavpils rajons|Daugavpils rajona]] padomes priekšsēdētāja (2005—2009) un [[Daugavpils novads|Daugavpils novada]] domes priekšsēdētāja (2009—2018).

== Biogrāfija ==
1977. gadā ieguvusi ekonomista izglītību, 2002. gadā [[Sociālo tehnoloģiju augstskola|Sociālo tehnoloģiju augstskolā]] — jurista izglītību.&lt;ref&gt;[https://latgalesdati.du.lv/persona/4457 Janīna Jalinska]{{Novecojusi saite}} Latgales dati&lt;/ref&gt; Dzīvo [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novada]] [[Līksnas pagasts|Līksnas pagastā]].

== Politiskā darbība ==
J. Jalinska bijusi [[Līksnas pagasts|Līksnas pagasta]] (sākotnēji ciema) vadībā kopš 1984. gada.&lt;ref&gt;[https://puaro.lv/cv/janina-jalinska/ Janīna Jalinska] puaro.lv&lt;/ref&gt; [[1994. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|1994. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanās]] ievēlēta Līksnas pagasta padomē, kā arī ievēlēta par pagasta padomes priekšsēdētāju. Tādu pašu vēlētāju un ievēlēto deputātu atbalstu J. Jalinska saņēma arī 1997., 2001. un 2005. gada pašvaldību vēlēšanās. Pēc [[1997. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|1997. gada pašvaldību vēlēšanām]] vina kļuva arī par [[Daugavpils rajons|Daugavpils rajona]] padomes priekšsēdētāju, saglabājot šo amatu līdz pat 2009. gadam, kad mainījās administratīvais iedalījums.

Kopš 2005. gada pārstāvēja [[Latvijas Zemnieku savienība|Latvijas Zemnieku savienību]]. [[2009. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2009. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanās]] ievēlēta [[Daugavpils novads|Daugavpils novada]] domē no [[LPP/LC]] saraksta, kā arī tika ievēlēta par novada domes priekšsēdētāju. [[2013. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2013. gada pašvaldību vēlēšanās]] atkal ievēlēta Daugavpils novada domē, šoreiz jau no gadu iepriekš dibinātās [[Daugavpils novada partija]]s, atkārtoti ievēlēta par novada domes priekšsēdētāju. Šādu pat vēlētāju un ievēlēto deputātu atbalstu J. Jalinska saņēma arī [[2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2017. gada pašvaldību vēlēšanās]].

2018. gadā J. Jalinska tika [[13. Saeimas vēlēšanas|ievēlēta]] [[13. Saeima|13. Saeimā]] no [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksta, pārstāvot tajā Daugavpils novada partiju.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

{{kastes sākums}}
{{s-amati}}
{{Amatu secība
| pirms      = ''amats izveidots''
| virsraksts = [[Daugavpils novads|Daugavpils novada dome]]s priekšsēdētāja
| periods    = {{dat|2009|07|01|N}} — {{dat|2018|11|06|N}}
| pēc        = [[Arvīds Kucins]]
}}
{{kastes beigas}}

{{13. Saeima}}

{{DEFAULTSORT:Jalinska, Janīna}}
[[Kategorija:1958. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:13. Saeimas deputāti]]</text>
      <sha1>nr8v03j9yc3frnrq0w8gfo4z1vygqac</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2021. gada NHL drafts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>516474</id>
    <revision>
      <id>4465368</id>
      <parentid>4464649</parentid>
      <timestamp>2026-05-08T20:23:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>/* 1. kārta */</comment>
      <origin>4465368</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3815" sha1="t0c3okmybo5v219tafhnmnprcub2bv1" xml:space="preserve">{{Drafta infokaste|name=2021. gada NHL drafts|logo=|logosize=|image=|imagesize=|caption=|date=[[2021. gads|2021. gada]] [[23. jūlijs|23]].-[[24. jūlijs|24. jūlijā]]|time=|location=Tiešsaistē|network=|first={{flaga|CAN}} [[Ouens Pauers]]|first_t=[[Bufalo &quot;Sabres&quot;]]|first_l=Nacionālās hokeja līgas drafts#Visi NHL drafti|first_r=32|most=|fewest=|overall=224|latv1_nr=|latv1=|draftlist=[[Nacionālās hokeja līgas drafts|NHL drafti]]|prev_year=[[2020. gada NHL drafts|2020]]|next_year=[[2022. gada NHL drafts|2022]]}}'''2021. gada NHL drafts''' bija 59. [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] [[Nacionālās hokeja līgas drafts|drafts]], kurš norisinājās [[2021. gads|2021]]. gada [[23. jūlijs|23. jūlijā]]. Kopā tika draftēti 224 spēlētāji septiņās kārtās.

== 1. kārta ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! width=&quot;30px&quot; |Nr.
! width=&quot;210px&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;180px&quot; |Komanda
|-
|1
|{{flaga|Kanāda}} [[Ouens Pauers]]
|[[Bufalo &quot;Sabres&quot;]]
|-
|2
|{{flaga|ASV}} [[Metijs Benierss]]
|[[Sietlas &quot;Kraken&quot;]]
|-
|3
|{{flaga|Kanāda}} [[Meisons Maktevišs]]
|[[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]]
|-
|4
|{{flaga|ASV}} [[Lūks Hjūzs]]
|[[Ņūdžersijas &quot;Devils&quot;]]
|-
|5
|{{flaga|Kanāda}} [[Kents Džonsons]]
|[[Kolumbusas &quot;Blue Jackets&quot;]]
|-
|6
|{{flaga|Zviedrija}} [[Simons Edvinsons]]
|[[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]]
|-
|7
|{{flaga|Zviedrija}} [[Viljams Eklunds]]
|[[Sanhosē &quot;Sharks&quot;]]
|-
|8
|{{flaga|Kanāda}} [[Brands Klārks]]
|[[Losandželosas &quot;Kings&quot;]]
|-
|9
|{{flaga|Kanāda}} [[Dilans Ganters]]
|[[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]]
|-
|10
|{{flaga|ASV}} [[Tailers Bušē]]
|[[Otavas &quot;Senators&quot;]]
|-
|11
|Izvēle atcelta
|&lt;s&gt;[[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]]&lt;/s&gt;
|-
|12
|{{flaga|Kanāda}} [[Kouls Silindžers]]
|[[Kolumbusas &quot;Blue Jackets&quot;]]
|-
|13
|{{flaga|ASV}} [[Mets Koronato]]
|[[Kalgari &quot;Flames&quot;]]
|-
|14
|{{flaga|Zviedrija}} [[Īsaks Rosens]]
|[[Bufalo &quot;Sabres&quot;]]
|-
|15
|{{flaga|Kanāda}} [[Sebastjēns Kosa]]
|[[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]]
|-
|16
|{{flaga|Kanāda}} [[Brenans Otmens]]
|[[Ņujorkas &quot;Rangers&quot;]]
|-
|17
|{{flaga|Kanāda}} [[Zekerijs Bolduks]]
|[[Sentluisas &quot;Blues&quot;]]
|-
|18
|{{flaga|ASV}} [[Čezs Lusiuss]]
|[[Vinipegas &quot;Jets&quot;]]
|-
|19
|{{flaga|Krievija}} [[Fjodors Svečkovs]]
|[[Našvilas &quot;Predators&quot;]]
|-
|20
|{{flaga|Zviedrija}} [[Jespers Valstets]]
|[[Minesotas &quot;Wild&quot;]]
|-
|21
|{{flaga|Zviedrija}} [[Fabians Lisells]]
|[[Bostonas &quot;Bruins&quot;]]
|-
|22
|{{flaga|Kanāda}} [[Ksavjē Burgo]]
|[[Edmontonas &quot;Oilers&quot;]]
|-
|23
|{{flaga|Kanāda}} [[Vjats Džonstons]]
|[[Dalasas &quot;Stars&quot;]]
|-
|24
|{{flaga|ASV}} [[Mekijs Samoskevičs]]
|[[Floridas &quot;Panthers&quot;]]
|-
|25
|{{flaga|Kanāda}} [[Korsons Kēlemanss]]
|[[Kolumbusas &quot;Blue Jackets&quot;]]
|-
|26
|{{flaga|Kanāda}} [[Kārsons Lamboss]]
|[[Minesotas &quot;Wild&quot;]]
|-
|27
|{{flaga|Kanāda}} [[Zekerijs Lerū]]
|[[Našvilas &quot;Predators&quot;]]
|-
|28
|{{flaga|Zviedrija}} [[Oskars Olausons]]
|[[Kolorādo &quot;Avalanche&quot;]]
|-
|29
|{{flaga|Kanāda}} [[Čeiss Stilmens]]
|[[Ņūdžersijas &quot;Devils&quot;]]
|-
|30
|{{flaga|Kanāda}} [[Zeks Dīns]]
|[[Vegasas &quot;Golden Knights&quot;]]
|-
|31
|{{flaga|Kanāda}} [[Logans Mailū]]
|[[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]]
|-
|32
|{{flaga|Kanāda}} [[Nolans Allans]]
|[[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]]
|}

== 2. kārta ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! width=&quot;30px&quot; |Nr.
! width=&quot;210px&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;180px&quot; |Komanda
|-
|34
|{{flaga|Kanāda}} [[Olens Zelvēgers]]
|[[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]]
|-
|35
|{{flaga|Kanāda}} [[Raikers Evanss]]
|[[Sietlas &quot;Kraken&quot;]]
|-
|37
|{{flaga|ASV}} [[Džošs Douns]]
|[[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]]
|-
|64
|{{flaga|Somija}} [[Olivers Kapanens]]
|[[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]]
|}

== 4. kārta ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! width=&quot;30px&quot; |Nr.
! width=&quot;210px&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;180px&quot; |Komanda
|-
|107
|{{flaga|Norvēģija}} [[Ēmils Lillebergs]]
|[[Tampabejas &quot;Lightning&quot;]]
|}
{{NHL drafti}}{{Hokejs-aizmetnis}}
[[Kategorija:2021. gads sportā]]
[[Kategorija:NHL drafts]]</text>
      <sha1>t0c3okmybo5v219tafhnmnprcub2bv1</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4465531</id>
      <parentid>4465368</parentid>
      <timestamp>2026-05-09T07:31:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>/* 1. kārta */</comment>
      <origin>4465531</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3816" sha1="p6v8fl5765bdo76gjqgq868sbi2d8wb" xml:space="preserve">{{Drafta infokaste|name=2021. gada NHL drafts|logo=|logosize=|image=|imagesize=|caption=|date=[[2021. gads|2021. gada]] [[23. jūlijs|23]].-[[24. jūlijs|24. jūlijā]]|time=|location=Tiešsaistē|network=|first={{flaga|CAN}} [[Ouens Pauers]]|first_t=[[Bufalo &quot;Sabres&quot;]]|first_l=Nacionālās hokeja līgas drafts#Visi NHL drafti|first_r=32|most=|fewest=|overall=224|latv1_nr=|latv1=|draftlist=[[Nacionālās hokeja līgas drafts|NHL drafti]]|prev_year=[[2020. gada NHL drafts|2020]]|next_year=[[2022. gada NHL drafts|2022]]}}'''2021. gada NHL drafts''' bija 59. [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] [[Nacionālās hokeja līgas drafts|drafts]], kurš norisinājās [[2021. gads|2021]]. gada [[23. jūlijs|23. jūlijā]]. Kopā tika draftēti 224 spēlētāji septiņās kārtās.

== 1. kārta ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! width=&quot;30px&quot; |Nr.
! width=&quot;210px&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;180px&quot; |Komanda
|-
|1
|{{flaga|Kanāda}} [[Ouens Pauers]]
|[[Bufalo &quot;Sabres&quot;]]
|-
|2
|{{flaga|ASV}} [[Metijs Benierss]]
|[[Sietlas &quot;Kraken&quot;]]
|-
|3
|{{flaga|Kanāda}} [[Meisons Maktevišs]]
|[[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]]
|-
|4
|{{flaga|ASV}} [[Lūks Hjūzs]]
|[[Ņūdžersijas &quot;Devils&quot;]]
|-
|5
|{{flaga|Kanāda}} [[Kents Džonsons]]
|[[Kolumbusas &quot;Blue Jackets&quot;]]
|-
|6
|{{flaga|Zviedrija}} [[Simons Edvinsons]]
|[[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]]
|-
|7
|{{flaga|Zviedrija}} [[Viljams Ēklunds]]
|[[Sanhosē &quot;Sharks&quot;]]
|-
|8
|{{flaga|Kanāda}} [[Brands Klārks]]
|[[Losandželosas &quot;Kings&quot;]]
|-
|9
|{{flaga|Kanāda}} [[Dilans Ganters]]
|[[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]]
|-
|10
|{{flaga|ASV}} [[Tailers Bušē]]
|[[Otavas &quot;Senators&quot;]]
|-
|11
|Izvēle atcelta
|&lt;s&gt;[[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]]&lt;/s&gt;
|-
|12
|{{flaga|Kanāda}} [[Kouls Silindžers]]
|[[Kolumbusas &quot;Blue Jackets&quot;]]
|-
|13
|{{flaga|ASV}} [[Mets Koronato]]
|[[Kalgari &quot;Flames&quot;]]
|-
|14
|{{flaga|Zviedrija}} [[Īsaks Rosens]]
|[[Bufalo &quot;Sabres&quot;]]
|-
|15
|{{flaga|Kanāda}} [[Sebastjēns Kosa]]
|[[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]]
|-
|16
|{{flaga|Kanāda}} [[Brenans Otmens]]
|[[Ņujorkas &quot;Rangers&quot;]]
|-
|17
|{{flaga|Kanāda}} [[Zekerijs Bolduks]]
|[[Sentluisas &quot;Blues&quot;]]
|-
|18
|{{flaga|ASV}} [[Čezs Lusiuss]]
|[[Vinipegas &quot;Jets&quot;]]
|-
|19
|{{flaga|Krievija}} [[Fjodors Svečkovs]]
|[[Našvilas &quot;Predators&quot;]]
|-
|20
|{{flaga|Zviedrija}} [[Jespers Valstets]]
|[[Minesotas &quot;Wild&quot;]]
|-
|21
|{{flaga|Zviedrija}} [[Fabians Lisells]]
|[[Bostonas &quot;Bruins&quot;]]
|-
|22
|{{flaga|Kanāda}} [[Ksavjē Burgo]]
|[[Edmontonas &quot;Oilers&quot;]]
|-
|23
|{{flaga|Kanāda}} [[Vjats Džonstons]]
|[[Dalasas &quot;Stars&quot;]]
|-
|24
|{{flaga|ASV}} [[Mekijs Samoskevičs]]
|[[Floridas &quot;Panthers&quot;]]
|-
|25
|{{flaga|Kanāda}} [[Korsons Kēlemanss]]
|[[Kolumbusas &quot;Blue Jackets&quot;]]
|-
|26
|{{flaga|Kanāda}} [[Kārsons Lamboss]]
|[[Minesotas &quot;Wild&quot;]]
|-
|27
|{{flaga|Kanāda}} [[Zekerijs Lerū]]
|[[Našvilas &quot;Predators&quot;]]
|-
|28
|{{flaga|Zviedrija}} [[Oskars Olausons]]
|[[Kolorādo &quot;Avalanche&quot;]]
|-
|29
|{{flaga|Kanāda}} [[Čeiss Stilmens]]
|[[Ņūdžersijas &quot;Devils&quot;]]
|-
|30
|{{flaga|Kanāda}} [[Zeks Dīns]]
|[[Vegasas &quot;Golden Knights&quot;]]
|-
|31
|{{flaga|Kanāda}} [[Logans Mailū]]
|[[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]]
|-
|32
|{{flaga|Kanāda}} [[Nolans Allans]]
|[[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]]
|}

== 2. kārta ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! width=&quot;30px&quot; |Nr.
! width=&quot;210px&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;180px&quot; |Komanda
|-
|34
|{{flaga|Kanāda}} [[Olens Zelvēgers]]
|[[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]]
|-
|35
|{{flaga|Kanāda}} [[Raikers Evanss]]
|[[Sietlas &quot;Kraken&quot;]]
|-
|37
|{{flaga|ASV}} [[Džošs Douns]]
|[[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]]
|-
|64
|{{flaga|Somija}} [[Olivers Kapanens]]
|[[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]]
|}

== 4. kārta ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! width=&quot;30px&quot; |Nr.
! width=&quot;210px&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;180px&quot; |Komanda
|-
|107
|{{flaga|Norvēģija}} [[Ēmils Lillebergs]]
|[[Tampabejas &quot;Lightning&quot;]]
|}
{{NHL drafti}}{{Hokejs-aizmetnis}}
[[Kategorija:2021. gads sportā]]
[[Kategorija:NHL drafts]]</text>
      <sha1>p6v8fl5765bdo76gjqgq868sbi2d8wb</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jezups Soikans</title>
    <ns>0</ns>
    <id>520617</id>
    <revision>
      <id>4465539</id>
      <parentid>4363119</parentid>
      <timestamp>2026-05-09T07:51:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4465539</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5279" sha1="71i89gkkhry7hkevj3sp81uksbo9knq" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|          vārds = Jezups Soikans
|         attēls = Jezups Soikans.jpg
|     att_izmērs = 180px
|  att_nosaukums = Ludzas apriņķa priekšnieks Jezups Soikans (1927)
|     dz_dat_alt =
|        dz_gads = 1889
|     dz_mēnesis = 11
|       dz_diena = 25
|       dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Vitebskas guberņa|Ludzas apriņķis|Eversmuižas pagasts|td=Latvija}}
|         m_gads = 1930
|      m_mēnesis = 7
|        m_diena = 25
|        m_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} 
|        tautība = [[latvieši|latvietis]]
|        dzimums = V
|   dzīvesbiedrs = Olga Tabuleviča
|       piezīmes = 
|    kategorijas = 
|    citas daļas =
{{Militārpersonas infodaļa
| dienesta_pakāpe = [[Attēls:Virsleitnants.gif|55px]]&lt;br /&gt;[[virsleitnants]]
|  dienesta_laiks = 1913 — 1915&lt;br /&gt;1922 — 1930
|          valsts = {{karogs|Krievijas Impērija}}&lt;br /&gt;{{LAT}}
|       struktūra = [[sauszemes bruņotie spēki]]
|         vienība = 
|       komandēja = 
|          kaujas = [[Pirmais pasaules karš]]
|       izglītība = [[Viļņas junkurskola]] 
|     apbalvojumi = 
|      cits_darbs = Ludzas apriņķa priekšnieks, žurnālists, skolotājs, politiķis
}}
}}
'''Jezups Soikans''' (1889—1930) bija [[Latgalieši|latgaliešu]] un [[latvieši|latviešu]] virsnieks, vēlāk skolotājs un [[Ludzas apriņķis|Ludzas apriņķa]] priekšnieks (1924—1928).

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1889. gada 25. novembrī [[Ciblas pagasts|Eversmuižas pagasta]] Briciku ciemā zemnieka Jezupa Soikana vienpadsmit bērnu ģimenē. Mācījās Eversmuižas pagasta skolā un [[Ludza]]s divgadīgajā pilsētas skolā, tad [[Pleskava]]s reālskolā un [[Viļņas karaskola|Viļņas karaskolā]], kuru absolvēja 1913. gadā.

[[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā Jezups Soikans bija [[Grodņa|Grodņas]] 103. kājnieku pulka rotas komandieris, 1915. gadā cīnījās [[Galīcija]]s frontē, kur pēc ievainojuma krita gūstā. Pēc kara beigām J. Soikanu atbrīvoja un 1919. gadā viņš atgriezās tēva mājās, strādāja pagasta tiesā un apprecējās ar Olgu Tabuleviču.

1920. gada 25. februārī viņš kļuva par [[Ludzas apriņķis|Ludzas apriņķa]] skolu valdes priekšsēdētāju un ķērās pie pamatskolu atjaunošanas, Rēzeknē rīkoja viengadīgos skolotāju sagatavošanas kursus, kuros latviešu valodu mācīja Francis Smelters. Pēc J. Soikana ierosmes 1920. gada rudenī notika pirmā Ludzas apriņķa skolotāju konference. Žurnāls “Zīdūnis” 1922. gadā publicēja viņa rakstu sēriju “Latgolas senōtne”.

Ludzas apriņķa skolu valdes piemiņas grāmatā viņš ierakstīja:

{{citāts|Gar austrumu rūbežu svešōs vaļsts tyvums mums uzlīk divkōrt lelōku atbiļdeibu kai cytōs vītōs. Mums nav leidzekļu ceļt dōrgus un styprus cītūkšņus sovas vaļsts aizsardzeibai – tōpēc lai kotrys školōtōjs sovā vītā ir kai nauzvarams cītūksnis.}}

1922. gadā Soikanu iecēla par Ludzas apriņķa priekšnieka palīgu robežapsardzības lietās, 1924. gadā par Ludzas apriņķa priekšnieku. Pēc viņa ierosmes uzcēla Ludzas tautas namu, nodibināja Latgales kultūrveicināšanas biedrību, Ludzas etnogrāfisko muzeju, [[Ludzas Valsts ģimnāzija|Ludzas Valsts ģimnāziju]], kurā viņš strādāja par vingrošanas skolotāju. J. Soikana aicināti, 1925. gada vasarā uz Ludzu atbrauca latviešu arheologi [[Francis Balodis]] un viņa asistents [[Valdemārs Ģinters]], kuri veica arheoloģiskos izrakumus Ciblas kalnā un Odukalnā.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

Miris 1930. gada 25. jūlijā [[Rīga|Rīgā]]. Apbedīts Ludzā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://latgalesdati.du.lv/persona/2021|title=Jezups Soikans|website=latgalesdati.du.lv|access-date=2025-11-14}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

Viņa dēli [[Juris Soikans]] (1920—1995) un [[Nikolajs Soikans]] (1926—1980) kļuva par māksliniekiem.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;[https://www.vestnesis.lv/ta/id/83975 Lai katrs skolotājs savā vietā ir kā neuzvarams cietoksnis] [[Latvijas Vēstnesis]] Nr. 19, 05.02.2004.&lt;/ref&gt;

== Darbi ==
* grāmata “Senejō Latgola” (1924) par seno latgaļu apdzīvoto teritoriju robežām un vēsturi, atstāstot teikas un leģendas par latgaļu pilskalniem.
* grāmata “Kū mums stōsta seņču kopi?” (1925) par 1890. un 1891. gada izrakumiem [[Odukalna senkapi|Odukalna senkapos]], kurus Krievijas Ķeizariskās arheoloģijas komisijas uzdevumā bija veicis [[Vitebskas guberņa]]s pamatskolu inspektors J. Romanovs, publicējot A. Spicina monogrāfijā ''Люцинский могильник'' (1893).&lt;ref&gt;[http://www.library.chersonesos.org/showtome.php?tome_code=233&amp;section_code=7 Люцинский могильник. СПБ: 1893] (Материалы по археологии России, № 14. Древности Северо-Западного края, т. 1, в. 2).&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

{{Latvijas cilvēks-aizmetnis}}
{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Soikans, Jezups}}

[[Kategorija:1889. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1930. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Ludzas novadā dzimušie]]
[[Kategorija:Viļņas karaskolas absolventi]]
[[Kategorija:Pirmā pasaules kara dalībnieki]]
[[Kategorija:Latgales Demokrātiskās zemnieku apvienības politiķi]]</text>
      <sha1>71i89gkkhry7hkevj3sp81uksbo9knq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Itālijas variants (1969. gada filma)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>522777</id>
    <revision>
      <id>4465437</id>
      <parentid>3980148</parentid>
      <timestamp>2026-05-09T03:30:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4465437</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3218" sha1="aeavw17ehdfmehyrhtn6o9mz2uqt8si" xml:space="preserve">{{Filmas infokaste
| nosaukums = Itālijas variants
| operators = 
| attēls = The Italian Job 1969 poster.jpg
| att_izm = 
| paraksts = 
| žanrs = komēdija
| režisors = [[Pīters Kolinsons]]
| producents = Maikls Dīlijs
| scenārijs = Trojs Kenedijs Mārtins
| aktieri = * [[Maikls Keins]]
* [[Noels Kauards]]
* [[Benijs Hills]]
| mūzika = [[Kvinsijs Džonss]]
| oriģinālnos = ''The Italian Job''
| studija = ''Oakhurst Productions''
| montāža = 
| izplatītājs = ''[[Paramount Pictures]]''
| izdošana = {{Filmas datums|1969|6|5}}
| ilgums = 99 minūtes
| valsts = {{GBR}}
| valoda = [[Angļu valoda|angļu]]
| budžets = {{ASV dolārs|3 miljoni}}
| ienākumi = 
| iepriekšējā = 
| nākamā = 
| imdb = 
}}'''&quot;Itālijas variants&quot;''' ({{Val|it|The Italian Job}}) ir 1969. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[kinokomēdija]], kuras režisors ir [[Pīters Kolinsons]]. Filmā galvenās lomas atveido [[Maikls Keins]], [[Noels Kauards]] un [[Benijs Hills]].

Filma stāsta par noziedznieku Čārliju Krokeru (Keins), kurš, tikko atbrīvots no cietuma, izveido grupu, lai nozagtu zeltu no bruņota auto [[Turīna|Turīnā]], [[Itālija|Itālijā]].

&quot;Itālijas variants&quot; pirmizrāde notika {{Dat|1969|6|5|5=bez}} un to izlaida ''[[Paramount Pictures]]''. Filmas mūzikas autors ir [[Kvinsijs Džonss]], bet dziesmas izpilda [[Mets Monro]]. Filma saņēma pozitīvas kritiķu atsauksmes, kritiķiem īpaši slavējot Keina un Kauarda aktierspēli. &quot;Itālijas variants&quot; kļuva par britu kino kulta simbolu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.britannica.com/topic/The-Italian-Job|title=The Italian Job {{!}} film by Collinson [1969] {{!}} Britannica|website=www.britannica.com|access-date=2022-10-03|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.frenchfilms.org/review/the-italian-job-1969.html|title=Review of the film The Italian Job (1969)|last=Travers|first=James|website=frenchfilms.org|access-date=2022-10-03|date=2009|language=en}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; 1999. gadā [[Britu Kinoinstitūts]] filmu ierindoja sava visu laiku labāko britu filmu saraksta 36. vietā. Vairākas filmas epizodes ir kļuvušas atpazīstamas un slavenas, īpaši filmas noslēgums un Keina pēdējais pateiktais teikums.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.co.uk/arts-entertainment/films/news/i-had-a-better-idea-writer-s-original-finish-for-italian-job-435666.html|title='I had a better idea': writer's original finish for 'Italian Job'|website=The Independent|access-date=2022-10-03|date=2007-02-09|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/news/celebritynews/3533647/At-last-Michael-Caine-reveals-ending-to-the-Italian-Job.html|title=At last Michael Caine reveals ending to the Italian Job|website=www.telegraph.co.uk|access-date=2022-10-03}}&lt;/ref&gt; 2003. gadā filmai iznāca rīmeiks &quot;[[Itālijas variants (2003. gada filma)|Itālijas variants]]&quot;.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Filmu ārējās saites}}
{{Filma-aizmetnis}}

[[Kategorija:1969. gada filmas]]
[[Kategorija:Apvienotās Karalistes filmas]]
[[Kategorija:Kinokomēdijas]]
[[Kategorija:Paramount Pictures filmas]]
[[Kategorija:Kriminālkomēdijas]]</text>
      <sha1>aeavw17ehdfmehyrhtn6o9mz2uqt8si</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Izidors Vucens</title>
    <ns>0</ns>
    <id>525308</id>
    <revision>
      <id>4465451</id>
      <parentid>4163643</parentid>
      <timestamp>2026-05-09T04:26:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4465451</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2651" sha1="nl6cuh0axsr1pdq8zkmq1m4nla6o6x5" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
| vārds = Izidors Vucens
| dz_gads = 1877
| dz_mēnesis = 4
| dz_diena = 5
| dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Vitebskas guberņa|Jersikas pagasts|td=Latvija}}
| m_gads = 1955
| m_mēnesis = 12
| m_diena = 27
| tautība = latvietis
| nodarbošanās = dzelzceļnieks
| dzimums = V
| m_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}}
| attēls = Izidors Vucens.png
| att_nosaukums = Vienīgā pieejamā I. Vucena fotogrāfija
| att_izmērs = 180px
}}'''Izidors Vucens''' (dzimis {{dat|1877|4|5}} [[Jersikas pagasts|Jersikas pagastā]], miris {{dat|1955|12|27}} [[Rīga|Rīgā]]) bija [[Latvijas dzelzceļš|Latvijas dzelzceļa]] tehniskās direkcijas ceļu iecirkņa meistars. V šķiras [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeņa]] kavalieris (1928),&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://latgalesdati.du.lv/persona/1345|title=Latgales dati|website=latgalesdati.du.lv|access-date=2022-11-07}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://dom.lndb.lv/data/obj/file/948696.pdf Valdības Vēstnesis]&lt;/ref&gt; saņēmis arī V šķiras [[Atzinības krusts|Atzinības krustu]] (1938).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/ta/id/13114|title=Ar Atzinības Krustu apbalvotie - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2022-11-07|language=lv}}&lt;/ref&gt; I. Vucens uz [[dzelzceļš|dzelzceļa]] nostrādājis vairāk nekā 40 gadus.

Savas dzelzceļnieka gaitas I. Vucens iesācis 1898. gada 1. martā uz bijušā [[Dzelzceļa līnija Rīga—Orla|Rīgas-Orlas dzelzceļa]] kā remonta strādnieks, [[Dubulti (stacija)|Dubultu stacijā]]. Vēlāk kalpojis kā priekšstrādnieks [[Zasulauks (stacija)|Zasulauka stacijā]], tad kā ceļu meistars [[Ķemeri (stacija)|Ķemeru stacijā]] un kā vecākais ceļu meistars [[Brjanska|Brjanskā]] un [[Krustpils|Krustpilī]]. I. Vucens kopš 1919. gada 5. jūnija strādāja [[Krustpils (stacija)|Krustpils stacijā]] kā vecākais ceļu meistars. Vēlāk viņš ir ņēmis arī dalību pie [[Dzelzceļa tilts (Daugavpils)|Daugavas dzelzceļa tilta]] Daugavpilī vidējā posma pagaidu atjaunošanas, kamdēļ par nopelniem I. Vucens tika apbalvots ar V. Šķiras [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni.]]&lt;ref&gt;[http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp%7Cissue:665473%7Carticle:DIVL431 &quot;Dzelzceļnieks&quot;, Nr. 7, 1938.04.01, 40 gadi dzelzceļu dienestā]&lt;/ref&gt;

Apbedīts [[Rīgas Svētā Miķeļa kapi|Rīgas Miķeļa kapos]].&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri]]
[[Kategorija:Atzinības krusta kavalieri]]
[[Kategorija:Līvānu novadā dzimušie]]</text>
      <sha1>nl6cuh0axsr1pdq8zkmq1m4nla6o6x5</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kopā Latvijai</title>
    <ns>0</ns>
    <id>537848</id>
    <revision>
      <id>4465224</id>
      <parentid>4461715</parentid>
      <timestamp>2026-05-08T12:01:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ivario</username>
        <id>51458</id>
      </contributor>
      <comment>/* Ārējās saites */</comment>
      <origin>4465224</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4684" sha1="6s8qiqwoj3qp52uo7t4v5lspmkb6x5t" xml:space="preserve">{{Politiskās partijas infokaste
| name = &quot;Kopā Latvijai&quot;
| native_name = 
| lang1 = 
| name_lang1 = 
| lang2 = 
| name_lang2 = 
| lang3 = 
| name_lang3 = 
| lang4 = 
| name_lang4 = 
| logo = kopā latvijai logo.jpg
| colorcode = #9D2235
| chairperson = * [[Aleksandrs Bartaševičs]]
| president = 
| secretary_general = 
| spokesperson = 
| founder = 
| leader1_title = 
| leader1_name = 
| leader2_title = 
| leader2_name = 
| leader3_title = 
| leader3_name = 
| leader4_title = 
| leader4_name = 
| leader5_title = 
| leader5_name = 
| slogan = 
| founded = {{dat|2023|4|2|N|bez}}
| dissolved = 
| merger = 
| split = 
| predecessor = 
| merged = 
| successor = 
| headquarters = {{vieta|Latvija|Rēzekne}}
| newspaper = 
| student_wing = 
| youth_wing = 
| wing1_title = 
| wing1 = 
| wing2_title = 
| wing2 = 
| wing3_title = 
| wing3 = 
| membership_year = 2025
| membership = 275{{increase}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/|title=Informācija par politisko partiju biedru skaitu|website=Uzņēmumu reģistra tīmekļvietne|access-date=2025-03-13|language=lv|archive-date=2023-03-31|archive-url=https://web.archive.org/web/20230331002210/https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/}}&lt;/ref&gt;
| ideology = [[Mazākumtautība|Mazākumtautību]] interešu aizstāvība
| position = [[Centriski kreisa politika|Centriski kreisa]]
| religion = 
| national = 
| international = 
| european = 
| europarl = 
| affiliation1_title = 
| affiliation1 = 
| colors = {{krāsa|#9D2235}} [[Sarkanā krāsa|Karmīnsarkans]]
| symbol = 
| flag = 
| website = 
| state = 
| seats1_title = [[14. Saeima]]
| seats1 = {{Infobox political party/seats|0|100|hex=#6B2504}}
| seats2_title = [[Eiropas parlaments|Eiroparlaments]]
| seats2 = {{Infobox political party/seats|0|9|hex=#6B2504}}
| seats3_title = [[Siliņas Ministru kabinets|Valdība]]
| seats3 = {{Infobox political party/seats|0|14|hex=#6B2504}}
| seats4_title = [[Rīgas dome]]
| seats4 = {{Infobox political party/seats|0|60|hex=#6B2504}}
| seats5_title = [[Latvijas pašvaldību vadītāji|Vadītās pašvaldības]]
| seats5 = {{Infobox political party/seats|1|42|hex=#6B2504}}
| country = {{LAT}}
| country_dab1 = 
| parties_dab1 = 
| elections_dab1 = 
| country2 = 
| country_dab2 = 
| parties_dab2 = 
| elections_dab2 = 
| footnotes = {{ubl|[[Latvijas politika]]|[[Latvijas politisko partiju uzskaitījums|Partijas Latvijā]]}}
}}
'''&quot;Kopā Latvijai&quot;''' ir [[Centriski kreisa politika|centriski kreisa]] [[politiskā partija]], kas dibināta {{dat|2023|4|2}}. Tās dibinātājs un priekšsēdētājs bija atceltais [[Rēzekne]]s pašvaldības priekšsēdētājs [[Aleksandrs Bartaševičs]]. Valdē darbojas arī bijušie partijas &quot;[[Saskaņa]]&quot; biedri — [[Andrejs Klementjevs]], [[Jekaterina Ivanova]], [[Karīna Bartkēviča]], [[Aleksejs Stecs]], [[Zigfrīds Lukaševičs]], [[Ludmila Fedorkova]], [[Jevgenija Kušča]], [[Andrejs Gavrilovs]], [[Jekaterina Meirāne]], [[Dmitrijs Arestovs]] un [[Ināra Mickāne]]. Partija iestājas par Latvijas [[Minoritāte|minoritāšu]] interešu aizstāvību.

2023. gada sākumā A. Bartaševiču izslēdza no partijas &quot;[[Saskaņa]]&quot;, kam par iemeslu bija politiķa neviennozīmīgā pozīcija par [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukumu Ukrainā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/rezeknes-mers-bartasevics-pielauj-iespeju-veidot-jaunu-regionalo-partiju-domes-opozicija-gatavojas-gazt-meru.a495281/|title=Rēzeknes mērs Bartaševičs pieļauj iespēju veidot jaunu reģionālo partiju; domes opozīcija gatavojas gāzt mēru|website=www.lsm.lv|access-date=2023-02-23|language=lv}}&lt;/ref&gt; 2. aprīlī viņš Rēzeknē nodibināja jaunu politisko partiju &quot;Kopā Latvijai&quot;, kļūstot par tās valdes priekšsēdētāju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/02.04.2023-bartasevics-ar-domubiedriem-aiz-slegtam-durvim-nodibinajis-jaunu-partiju-kopa-latvijai.a503363/|title=Bartaševičs ar domubiedriem aiz slēgtām durvīm nodibinājis jaunu partiju «Kopā Latvijai»|website=www.lsm.lv|access-date=2023-04-03|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==

* [https://www.facebook.com/politiskapartija Partijas lapa ''Facebook'']
* [https://www.facebook.com/KopaLatvijai agrākā partijas lapa ''Facebook'']
{{politika-aizmetnis}}
{{Latvijas politiskās partijas|state=autocollapse}}

[[Kategorija:Latvijas politiskās partijas]]
[[Kategorija:Latvijas mazākumtautību partijas]]
[[Kategorija:Latvijas centriskās partijas]]</text>
      <sha1>6s8qiqwoj3qp52uo7t4v5lspmkb6x5t</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2027. gada Pasaules čempionāts hokejā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>541326</id>
    <revision>
      <id>4465486</id>
      <parentid>4465072</parentid>
      <timestamp>2026-05-09T06:08:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <comment>/* Komandas */</comment>
      <origin>4465486</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3018" sha1="oowjgti2teeh0g2zjd0gpavq8v8t8m8" xml:space="preserve">{{būs sports|hokejs}}
{{Starptautiska sporta turnīra infokaste
 |          nosaukums = 2027. gada Pasaules čempionāts hokejā
 |     citi_nosaukumi = 
 |               gads = 
 |       gads_pa_labi = 
 |             attēls =
 |            att_izm = 
 |           apraksts = 
 |          mājaslapa = 
 |             valsts = {{GER}}
 |            valsts2 = 
 |            valsts3 = 
 |            valsts4 = 
 |            pilsēta = 
 |              laiks = {{dat|2027|5|14|N}} — {{dat||5|30|N}} 
 |     komandu_skaits = 
 |  kval_dalībvalstis = 
 |     konfederācijas = 
 |             arēnas = 2
 |           pilsētas = 2
 |           čempioni = 
 |             tituls = 
 |              otrie = 
 |             trešie = 
 |        trešie_cits = 
 |           ceturtie = 
 |             spēles = 
 |          skatītāji = 
 |    rezultatīvākais = 
 |                mvp = 
 |            pag_sez = [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]]
 |            nak_sez = [[2028. gada Pasaules čempionāts hokejā|2028]]
 |          atjaunots = 
}}
'''2027. gada Pasaules čempionāts hokejā''' būs 91. [[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionāts]]. Tas laika posmā no {{dat|2027|5|14|Ģ|bez}} līdz {{dat||5|30|D|bez}} notiks [[Vācija]]s pilsētās [[Diseldorfa|Diseldorfā]] un [[Manheima|Manheimā]]. Norises vietu izvēlējās [[Starptautiskā Hokeja federācija|Starptautiskās Hokeja federācijas]] kongresā. Oficiāli vietu paziņoja [[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023. gada Pasaules čempionāta]] norises laikā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iihf.com/en/news/45067/and_2027_goes_to_%e2%80%a6|title=And 2027 goes to …|website=IIHF International Ice Hockey Federation|language=en|access-date={{dat|2023|5|36}}}}&lt;/ref&gt;

== Arēnas ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
|'''[[Diseldorfa]]'''
!rowspan=5|{{Location map+ |Vācija|width=200|float=center |caption= |places=
{{location map~|Vācija|lat=51.233333|long=6.783333|label=[[Diseldorfa]]|position=right}}
{{location map~|Vācija|lat=49.488889|long=8.469167|label=[[Manheima]]|position=bottom}}
}}
|'''[[Manheima]]'''
|-
|''[[ISS Dome]]''&lt;br /&gt;Ietilpība: 13 284
|''[[SAP Arena]]''&lt;br /&gt;Ietilpība: 13 200
|-
|[[Attēls:ISS Dome Düsseldorf.jpg|200px]]
|[[Attēls:SAParenaPanoN.jpg|200px]]
|}

== Komandas==
{{Col-begin}}
{{Col-2}}
; Kvalificējas kā turnīra rīkotāji 
*{{ih|GER}}

; Automātiski kvalificējās pēc [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada Pasaules hokeja čempionāta]] (1.—14. vieta)
''Tiks paziņoti''
{{Col-begin}}
{{Col-2}}
{{Col-end}}

{{Col-2}}
; Kvalificējās, uzvarot vai iegūstot 2. vietu [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|2026. gada Pasaules čempionātā hokejā 1. divīzijā]]
*{{ih|KAZ}}
*{{ih|UKR}}
{{Col-end}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{hokejs-aizmetnis}}
{{Pasaules čempionāts hokejā}}

[[Kategorija:Pasaules čempionāts hokejā]]
[[Kategorija:2027. gads sportā|Pasaules čempionāts hokejā]]</text>
      <sha1>oowjgti2teeh0g2zjd0gpavq8v8t8m8</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jekaterina Drelinga</title>
    <ns>0</ns>
    <id>541894</id>
    <revision>
      <id>4465509</id>
      <parentid>4453928</parentid>
      <timestamp>2026-05-09T06:53:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4465509</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2952" sha1="0ha4xklb4988uvqa3wmzcclu9f5ugrg" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Jekaterina Drelinga
| vārds_orģ = 
| attēls = Jekaterina_Drelinga.jpg
| att_izm = 
| apraksts = Jekaterina Drelinga 2023. gadā
&lt;!------ Pirmais amats ------&gt;| amats = [[14. Saeima]]s deputāte
| term_sākums = {{dat|2022|11|17|N|bez}}
| term_beigas = 
| viceprezidents = 
| vicepremjers = 
| prezidents = * [[Egils Levits]]
* [[Edgars Rinkēvičs]]
| premjers = * [[Arturs Krišjānis Kariņš]]
* [[Evika Siliņa]]
| priekštecis = 
| pēctecis = 
| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1997|3|15}}
| dzim_vieta = 
| dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Daugavpils}}
| mir_dati = 
| mir_vieta = 
| apglabāts = 
| tautība = 
| partija = [[Stabilitātei!]] &lt;small&gt;(līdz 2025. gadam)&lt;/small&gt;
| dinastija = 
| tēvs = 
| māte = 
| dzīvesb = 
| bērni = 
| profesija = 
| alma_mater = [[Daugavpils Universitāte]]
| reliģija = 
| paraksts = 
| paraksts_izm = 
| piezīmes = 
}}

'''Jekaterina Drelinga''' (dzimusi '''Jekaterina Dorošķeviča''' {{dat|1997|3|15}}) ir [[Latvija]]s pedagoģe un politiķe. Šobrīd darbojas [[14. Saeima|14. Saeimā]] kā neatkarīgā deputāte (ievēlēta no partijas &quot;[[Stabilitātei!]]&quot; saraksta). 

2019. gadā absolvēja studijas [[Daugavpils Universitāte|Daugavpils Universitātē]], angļu [[filoloģija]]s specialitātē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sv2022.cvk.lv/pub/kandidati/jekaterina-doroskevica|title=14. SAEIMAS VĒLĒŠANAS|website=sv2022.cvk.lv|access-date=2023-05-26}}&lt;/ref&gt;

Pirms nokļūšanas Saeimā strādāja par pirmsskolas pedagoģi Daugavpilī Ruģeļu pirmsskolas izglītības iestādē.

== Politiskā darbība ==
2022. gada rudenī notikušajās [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] J. Dorošķeviča kandidēja no partijas &quot;[[Stabilitātei!]]&quot; saraksta Latgales vēlēšanu apgabalā, taču sākotnēji netika ievēlēta. Īsi pēc vēlēšanām viņa kļuva par [[14. Saeima]]s deputāti [[Nadežda Tretjakova|Nadeždas Tretjakovas]] vietā, kura nolika mandātu, nenostrādājot Saeimā pat vienu dienu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://latgalesdati.du.lv/persona/12570|title=Latgales dati|website=latgalesdati.du.lv|access-date=2023-05-26}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

Kandidēja [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]], bet netika ievēlēta.
2025. gada septembrī Jekaterina Drelinga pameta partijas &quot;Stabilitāteiǃ&quot; Saeimas frakciju.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/04.09.2025-stabilitatei-rindas-saeima-pamet-tikko-deputates-mandatu-ieguvusi-klavina-un-drelinga.a613027/ «Stabilitātei» rindas Saeimā pamet tikko deputātes mandātu ieguvusī Kļaviņa un Drelinga] lsm.lv 2025. gada 4. septembrī&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Latvijas politiķis-aizmetnis}}
{{14. Saeima}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Dorošķeviča, Jekaterina}}
[[Kategorija:1997. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:14. Saeimas deputāti]]</text>
      <sha1>0ha4xklb4988uvqa3wmzcclu9f5ugrg</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Juzefats Zībergs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>542833</id>
    <revision>
      <id>4465567</id>
      <parentid>4131113</parentid>
      <timestamp>2026-05-09T10:16:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4465567</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2186" sha1="s7pgde9suj7t14kcbqjk2bvm6uuccj0" xml:space="preserve">{{infokaste+}}
'''Juzefats Zībergs''' ({{val|pl|Józefat Zyberk zu Wischling}}, {{val|de|Josephatus von Syberg zu Wischling}}; dzimis [[1684]]. gadā, miris [[1776]]. gadā) bija [[Polijas—Lietuvas ūnija|Polijas—Lietuvas]] valsts darbinieks, [[Inflantijas vaivads]] no 1769. līdz 1775. gadam.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1684. gadā Gotharda Ksavjera [[Zībergi|Zīberga]] (miris 1704) un viņa sievas Mariannas, dzimušas Bergas, ģimenē. Apprecējās ar Magdalēnu Budbergu (''Bönninghausen gen. Budberg'', 1712—1770).&lt;ref&gt;[https://www.geni.com/people/bar-Josephatus-von-Syberg-zu-Wischling/6000000009375548602 geni.com]&lt;/ref&gt; 1727. gadā viņš no [[Volfi fon Līdinghauzeni|Līdinghauzeniem-Volfiem]] (''Lüdinghausen gen. Wolff'') nopirka [[Līksna]]s un [[Kalupe]]s muižas.

1767. gadā kļuva par [[Inflantijas vaivadija]]s kastelānu, vēlāk par vaivadu (1769—1775). Pēc Latgales pievienošanas [[Krievijas Impērija]]i dzīvoja Līksnas muižā, kur 1770. gadā bija uzcēlis baznīcu un muižas pili. 1773. gadā ieguva [[Arendoles muiža|Arendoles muižu]].
Miris 1776. gada 28. janvārī.&lt;ref name=&quot;Latgales dati&quot;&gt;[https://latgalesdati.du.lv/persona/8472 latgalesdati.du.lv]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

== Ģimene ==
* Sieva Magdalēna, dzimusi [[Budbergi|Budberga]] (1712—1770)
* Meita Ludvika (Luīze) Anna (1729—1788), dzīvesbiedrs Inflantijas vaivads [[Johans fon der Borhs|Jans Andžejs Jozefs Borhs]]
* Meita Barbara (1731—1811) precējusies [[Tīzenhauzeni|Tīzenhauzena]], kuras mazdēla Konstantīna Tīzenhauzena (1786—1853) ģimenē ir dzimusi Marija Tīsenhauzena-Pšezdzecka, albuma — dāvanas Romas pāvestam [[Leo XIII]] izveides iniciatore.&lt;ref name=&quot;Latgales dati&quot;/&gt;
* Dēls [[Jans Tadeušs Zībergs]] (1739—1806), mantoja vecāku īpašumus, mazmeita — Izabella Helēna [[Plāteri|Plātere]]-Zīberga (1785—1849)
* Dēls Juzefs Staņislavs Zībergs (?-1816)
* Dēls Jans Kazimirs Zībergs (1742—1820), dzimis Ilūkstē

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Zībergs, Juzefats}}
[[Kategorija:1684. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1776. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Inflantijas vaivadi]]</text>
      <sha1>s7pgde9suj7t14kcbqjk2bvm6uuccj0</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Gunārs Upenieks</title>
    <ns>0</ns>
    <id>545586</id>
    <revision>
      <id>4465337</id>
      <parentid>4314714</parentid>
      <timestamp>2026-05-08T18:28:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4465337</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5429" sha1="qod6czv83fah7i027s1imrucqbq28cj" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds               = Gunārs Upenieks
| attēls              = Latgales kongresa dienai veltītais svinīgais pasākums un izstādes “Pāri slieksnim” atklāšana (47633989552).jpg
| apraksts            = Gunārs Upenieks 2019. gadā
| att_izm = 275px
| amats               = [[Krāslavas novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Krāslavas novada domes priekšsēdētājs]]
| term_sākums         = [[2005]]. gada [[marts]]
| term_beigas         = {{dat|2006|11|21|N}}
| prezidents          = 
* [[Vaira Vīķe-Freiberga]]
| premjers            = [[Aigars Kalvītis]]
| vietnieks           = 
| priekštecis         = [[Jānis Tračums]]
| pēctecis            = [[Mečislavs Lukša]]
| term_sākums2        = {{dat|2009|07|01|N}}
| term_beigas2        = 
| prezidents2         = 
* [[Valdis Zatlers]]
* [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]]
* [[Raimonds Vējonis]]
* [[Egils Levits]]
* [[Edgars Rinkēvičs]]
| premjers2            = 
* [[Valdis Dombrovskis]]
* [[Laimdota Straujuma]]
* [[Māris Kučinskis]]
* [[Arturs Krišjānis Kariņš]]
* [[Evika Siliņa]]
| vietnieks2           = 
| priekštecis2         = [[Mečislavs Lukša]]
| pēctecis2            = 
| amats3              = [[9. Saeima]]s deputāts
| term_sākums3        = 
| term_beigas3        = 
| prezidents3         = 
| premjers3           = 
| vietnieks3          = 
| priekštecis3        = 
| pēctecis3           = 
| dzim_dati           = {{dzimšanas datums un vecums|1964|02|12}}
| dzim_vieta          = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Krāslavas rajons|td=Latvija}}
| mir_dati            =
| mir_vieta           =
| dzīves_vieta        = {{vieta|Latvija|Krāslava}}
| tautība             = [[latvieši|latvietis]]
| partija             = [[Latvijas Zemnieku savienība]] 
| dzīvesb             = 
| profesija           = 
| alma_mater          = [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|LLA]]
| reliģija            =
| paraksts            =
| piezīmes            =
}}
'''Gunārs Upenieks''' (dzimis {{dat|1964|02|12}}) ir [[Latvieši|latviešu]] [[lauksaimnieks]] un politiķis, pašreizējais [[Krāslavas novads|Krāslavas novada]] domes priekšsēdētājs. Šo amatu viņš ieņem kopš 2009. gada jūnija, bet iepriekš šo amatu ieņēmis arī no 2005. gada marta līdz 2006. gada 21. novembrim. Pārstāv [[Latvijas Zemnieku savienība|Latvijas Zemnieku savienību]] un [[Zaļo un Zemnieku savienība|Zaļo un Zemnieku savienību]].

G. Upenieks nāk no [[Aulejas pagasts|Aulejas pagasta]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://aulejasbiblioteka.blogspot.com/2014/02/aulejas-novadnieks-gunars-upenieks.html|title=AULEJAS PAGASTA BIBLIOTĒKA: Aulejas novadnieks Gunārs Upenieks|website=AULEJAS PAGASTA BIBLIOTĒKA|access-date=2025-01-08|date=2014. gada 20. febr.}}&lt;/ref&gt; Viņš ir absolvējis [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija]]s [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Agronomijas fakultāte|Agronomijas fakultāti]].

== Politiskā darbība ==
[[1994. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|1994. gada pašvaldību vēlēšanās]] G. Upenieks tika ievēlēts [[Krāslavas rajons|Krāslavas rajona]] padomē un ievēlēts par rajona padomes priekšsēdētāju. Bija [[Latgales Demokrātiskā partija|Latgales Demokrātiskās partijas]] biedrs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://latgalesdati.du.lv/persona/2887|title=Latgales dati|website=latgalesdati.du.lv|access-date=2025-01-08}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; 1997. gadā viņš kļuva par Krāslavas rajona padomes izpilddirektoru.

[[2001. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2001. gada pašvaldību vēlēšanās]] ievēlēts [[Krāslavas pilsēta]]s domē, pārstāvot [[Tautas partija]]s sarakstu. [[2005. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2005. gada vēlēšanās]] ievēlēts [[Krāslavas novads|Krāslavas novada]] domē jau no [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksta, ievēlēts par novada domes priekšsēdētāju.

2006. gadā G. Upenieks kandidēja [[9. Saeimas vēlēšanas|Saeimas vēlēšanās]] un tika ievēlēts [[9. Saeima|9. Saeimā]]. Pēc tam atgriezies pašvaldības līmeņa politika, tiekot ievēlēts novada domē visās sekojošajās pašvldību vēlēšanās ([[2009. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2009]], [[2013. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2013]], [[2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2017]], [[2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2021]], [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025]]), vienmēr saglabājot arī Krāslavas novada domes priekšsēdētāja amatu.

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{kastes sākums}}
{{s-amati}}
{{Amatu secība
| pirms      = [[Mečislavs Lukša]]
| virsraksts = [[Krāslavas novads|Krāslavas novada dome]]s priekšsēdētājs
| periods    = [[2009]]. gada [[jūnijs]] — ''pašlaik''
| pēc        = ''amatā''
{{Amatu secība
| pirms      = [[Jānis Tračums]]
| virsraksts = 
| periods    = [[2005]]. gada marts — {{dat|2006|11|21|N}}
| pēc        = [[Mečislavs Lukša]]
}}
}}
{{kastes beigas}}


{{Latvijas pašvaldību vadītāji}}
{{9. Saeima}}

{{DEFAULTSORT:Upenieks, Gunārs}}
[[Kategorija:1964. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Krāslavas novadā dzimušie]]
[[Kategorija:Krāslavas novada pašvaldības vadītāji]]
[[Kategorija:Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes absolventi]]
[[Kategorija:Latvijas pašvaldību vadītāji]]
[[Kategorija:9. Saeimas deputāti]]</text>
      <sha1>qod6czv83fah7i027s1imrucqbq28cj</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Cougar</title>
    <ns>0</ns>
    <id>549938</id>
    <revision>
      <id>4465271</id>
      <parentid>4423340</parentid>
      <timestamp>2026-05-08T15:21:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <origin>4465271</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="14029" sha1="1nzpi8lj67eshnpb3i151ba7y30rimq" xml:space="preserve">{{izolēts raksts|date=2023. gada septembris}}
{{nosaukums slīprakstā}}
{{Bruņu mašīnas infokaste
|      nosaukums= ''Cougar''
|        attēls= [[attēls:U.S.Marine Cougar H EOD.jpg|300px]]
|    virsraksts= ''Cougar'' ASV jūras kājnieku vienībā dienesta laikā Irākā
|       apkalpe= 2+4 cilvēki&lt;ref&gt;https://web.archive.org/web/20070813020644/http://www.forceprotection.net/models/cougar/specs/cougar4x4_spec.pdf&lt;/ref&gt;
|        garums= 5,91 m
|       platums= 2,74 m
|      augstums= 2,64 m
|          masa= 17,2 t
|        bruņas= klasificēta informācija
|     primārais= Izvēles tālvadības ieroču stacija (''Common Remotely Operated Weapon System II'')
|   sekundārais= Izvēles šaušanas porti
|       dzinējs= ''Caterpillar C-7''  dīzeļdzinējs I6
| dzinēja_jauda= 330 Zs (243 kW)
|ātrums_uz ceļa= 105 km/h (maksimālais ātrums)
| zs_koeficents= 
|maks. attālums= 966 km
}}
'''''Cougar''''' ir [[ASV]] smagā riteņu [[bruņumašīna]] ar uzlabotu pretmīnu aizsardzību ([[MRAP]] — {{val|en|Mine-Resistant Ambush Protected}}). Ražots un izstrādāts ASV kompānijā ''[[Force Protection Inc.]]'' [[britu armija|Britu armijā]] tiek izmantotas ar nosaukumu ''Mastiff''.

== Ražošanas vēsture ==
2000. gadu sākumā ASV saskārās ar paaugstinātiem slēpņu un ceļmalas bumbu draudiem militāro operāciju laikā [[Irāka|Irākā]] un [[Afganistāna|Afganistānā]]. Sprādzienbīstamas ierīces nodarīja ievērojamus bojājumus tehnikai un militārpersonām, kas dienesta laikā pārvietojās ar parastajiem transportlīdzekļiem. Bija nepieciešamas bruņumašīnas, kas spētu aizsargāt militārpersonas no sprādzieniem un nodrošināt viņiem lielāku drošību.

Reaģējot uz šiem draudiem, ''[[Force Protection Industries]]'' izstrādāja ''Cougar'' (MRAP) bruņumašīnu. Tās pamatā bija civilā [[kravas automašīna]], kas sākotnēji ražota [[Dienvidāfrika|Dienvidāfrikā]]. ''Cougar'' ir modernizēts un pastiprināts, lai uzlabotu aizsardzību pret sprādzienbīstamajām ierīcēm. Projekta galvenais mērķis bija izveidot bruņumašīnu, kas spēj efektīvi aizsargāt militārpersonas no mīnām un sprādzieniem.

Pēc veiksmīgiem testiem un tā efektivitātes demonstrējumiem ''Cougar'' iekļāva [[ASV Armija]]s bruņojumā. 2004. gadā parakstīja līgumu starp ''Force Protection Industries'' un ASV Armiju par pirmo ''Cougar'' bruņumašīnu piegādi armijai un līguma ietvaros uzsāka šī transportlīdzekļa masveida ražošanu ASV Armijas vajadzībām.

''Cougar'' bija viens no populārākajiem un visplašāk izmantotajiem transportlīdzekļiem ASV MRAP (''Mine-Resistant Ambush Protected'') programmā. MRAP programmu uzsāka, lai nodrošinātu augstāku militārpersonu aizsardzības līmeni pret sprādzieniem un slēpņiem operāciju laikā Irākā un [[Karš Afganistānā (2001—2014)|Afganistānā]]. Izstrādāti un ražoti daudz dažādi MRAP modeļi, tostarp ''Cougar'', ''[[Buffalo MPV|Buffalo]]'', ''[[MaxxPro]]'' un citi.

Bruņumašīnas bruņojumu un aizsardzības līmeni attīstīja un pilnveidoja militāro operāciju laikā. Izlaisti dažādi ''Cougar'' varianti ar dažādām bruņām, uzlabotām sakaru sistēmām un citiem uzlabojumiem, lai labāk atbilstu prasībām un mainīgajiem apstākļiem kaujas laukā. ''Cougar'' (MRAP) izmantošana ievērojami samazinājusi upuru skaitu militārpersonu vidū, kas ar šo transportlīdzekli pārvietojas pa ceļiem.

''Cougar'' būtiski ietekmējis tālāko militārā aprīkojuma attīstību, nodrošinot militārpersonām efektīvus pārvietošanās un aizsardzības līdzekļus. Mašīna demonstrēja tehnoloģiju un izstrādņu pielāgošanas īpašo kaujas operāciju apstākļiem nozīmi un uzsvēra militārā personāla aizsardzības nozīmi mūsdienu militārajā stratēģijā.

== Uzbūve ==
''Cougar'' izgatavots uz 4x4 un 6x6 riteņu piekares šasijas. Tam ir V formas grīda, kas aizvada sprādziena viļņa enerģiju no sprāgstvielu eksplozijas prom no mašīnas ekipāžas.

Bruņu korpuss sadalīts divās daļās: ekipāžas nodalījums un dzinēja nodalījums. Iekšpusē pieejama vieta 9 cilvēku ekipāžai: trīs priekšā un vēl seši aizmugurē atsevišķos sēdekļos. Sānos katrā pusē ir trīs novērošanas logi, kā arī porti šaušanai ar kājnieku šaujamieročiem, neatstājot mašīnu.

Vienots stiprinājums uz atvērta torņa ļauj izmantot [[HK GMG]] automātisko smago [[granātmetējs|granātmetēju]] 40 mm vai parastā liela kalibra ložmetēju, piemēram, 7,62 mm [[viengabala ložmetēju]] vai 12,7 mm smago ložmetēju. Papildu tēmēšanas ierīču un šaušanas automātikas līdzekļu izmantošanu bruņumašīnas dizains un konstrukcija neparedz.

== Valstu apbruņojumā ==
* {{karogs|Azerbaidžāna}} [[Azerbaidžāna]] — 4 izmanto miera uzturētāju vienības{{nepieciešama atsauce}}
* {{karogs|Burundija}} — ziedotas Burundi armijai Somālijā.&lt;ref name=&quot;DW&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.defenceweb.co.za/index.php?option=com_content&amp;view=article&amp;id=46098:burundi-getting-more-cougars&amp;catid=50:Land&amp;Itemid=105|title=Burundi getting more Cougars – defenceWeb|first=Guy|last=Martin|website=www.defenceweb.co.za|date=30 November 2016}}&lt;/ref&gt;
* {{CMR}} — 6 mašīnas dienestā&lt;ref name=IISS&gt;{{grāmatas atsauce |last=[[International Institute for Strategic Studies]]|date=2021|title=The Military Balance|page=455|isbn=9781032012278}}&lt;/ref&gt;
* {{CAN}} — priekš [[Kanādas bruņotajiem spēkiem]]&lt;ref&gt;[http://www.forceprotection.net/news/news_article.html?id=177 Force Protection, Inc. — In the News] {{webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070813020421/http://www.forceprotection.net/news/news_article.html?id=177 |date=2007-08-13 }}&lt;/ref&gt; — 40 ''Cougar'' JERRV&lt;ref&gt;[http://www.casr.ca/101-army-eroc-cougar.htm Canadian Forces Armour — EROC Cougar Route-Opening Vehicle] {{webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110903071244/http://www.casr.ca/101-army-eroc-cougar.htm |date=2011-09-03 }}&lt;/ref&gt;
* {{CRO}} — 4+ ASV Armija atdeva ''Cougar'' MRAPs [[Horvātijas bruņotajiem spēkiem]] Afganistānā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.slobodnadalmacija.hr/Hrvatska/tabid/66/articleType/ArticleView/articleId/97695/Default.aspx|title=SAD poslala Hrvatskoj vozila koja se prelako prevrću|date=3 May 2010}}&lt;/ref&gt;
* {{karogs|Dānija}} [[Dānija]] — 41 ''Cougar'' īrētas no ASV, izmantotas Afganistānā.&lt;ref&gt;[http://forsvaret.dk/HOK/Nyt%20og%20Presse/ISAF/Pages/20MRAPkøretøjeroverdragestilstyrkeniAfghanistan.aspx] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140219124101/http://forsvaret.dk/HOK/Nyt%20og%20Presse/ISAF/Pages/20MRAPk%C3%B8ret%C3%B8jeroverdragestilstyrkeniAfghanistan.aspx|date=2014-02-19}}&lt;/ref&gt;
* {{DJI}} — 12 lieto [[Džibuti bruņotie spēki]];&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.janes.com/article/40216/djibouti-parades-new-armour|title=Djibouti parades new armour}}&lt;/ref&gt;
* {{GEO}} — 10 izmanto [[Gruzijas bruņotie spēki]].
* {{HUN}} — 3+10 ''Cougar'' pasūtītas&lt;ref&gt;[http://www.defpro.com/news/details/6651/ Hungarian Military Orders MRAPs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20091018071844/http://www.defpro.com/news/details/6651 |date=2009-10-18 }}, defpro.com&lt;/ref&gt;
* {{IRQ}} — [[Iraqi Light Armored Vehicle|Badger]] — 378 pasūtītas 2007. gadā,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.strategypage.com/htmw/htarm/articles/20070415.aspx|title=Armor: Cougars Cousin Badger Arrives in Baghdad|website=www.strategypage.com}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.blackanthem.com/News/Allies_20/Badgers_headed_for_Baghdad5666.shtml |title=Badgers headed for Baghdad |publisher=Blackanthem.com |date= |accessdate=2021-03-09}}&lt;/ref&gt;vēl 865 pasūtītas 2011. gadā{{Citation needed|date=January 2012}}
* {{ITA}} — ''Cougar'' HE Itālijas armija izmantoja Afganistānā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.upi.com/Business_News/Security-Industry/2008/02/25/Italian-Defense-awards-contract-for-MRAPs/UPI-67001203992177/|title=Italian Defense awards contract for MRAPs}}&lt;/ref&gt;
* {{MAR}}&lt;ref&gt;Julio Maíz Sanz, 2 de marzo de 2017 (2017-03-02). &quot;Marruecos se ha dotado de vehículos protegidos&quot;. Defensa.com. Retrieved 2021-03-09.&lt;/ref&gt;
* {{PAK}} — 20 ''Cougar'' JERRV (''Buffalo Explosive Ordnance Disposal'' versija) saņemtas no ASV 2010. gadā&lt;ref name=&quot;SIPRI&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://armstrade.sipri.org/arms_trade/trade_register.php|title=Trade Registers|website=armstrade.sipri.org|access-date={{dat|2023|09|05||bez}}|archive-date={{dat|2009|08|05||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20090805014045/http://armstrade.sipri.org/arms_trade/trade_register.php}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://fpc.state.gov/documents/organization/196190.pdf|title=Major U.S. Arms Sales and Grants to Pakistan Since 2001}}&lt;/ref&gt;
* {{POL}} — izīrēja ''Cougar'' H no 2008. gada , vēlāk 300 nopirktas, un piegādātas 2022. gadā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.armyrecognition.com/defense_news_june_2022_global_security_army_industry/first_batch_of_70_gdls_cougar_mraps_delivered_to_poland.html|title=First batch of 70 GDLS Cougar MRAPs delivered to Poland |website=armyrecognition.com|date=22 June 2022}}&lt;/ref&gt;
* {{ROM}} — 4 mašīnas izmanto [[Rumānijas bruņotie spēki]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.roxanaciuhulescu.com/2016/12/13/mrap-soldatul-universal/|title=MRAP: Soldatul universal!|language=ro|website=roxanaciuhulescu.com|author=Roxana Ciuhulescu|date=13 December 2016}}&lt;/ref&gt;
* {{SVN}} — 7 izmanto [[Slovēnijas bruņotie spēki]] kopš 2017. gada.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last1=Bozinovski|first1=Igor|title=Slovenia upgrades MRAP-JERRV vehicles|url=http://www.janes.com/article/76554|website=IHS Jane's 360|access-date=26 December 2017|archive-url=https://archive.today/20171226172838/http://www.janes.com/article/76554/slovenia-upgrades-mrap-jerrv-vehicles|archive-date=26 December 2017|date=20 December 2017}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last1=Bozinovski|first1=Igor|title=Slovenia upgrades MRAP-JERRV vehicles|url=http://www.janes.com/article/76554|website=IHS Jane's 360|access-date=26 December 2017|archive-url=https://archive.today/20171226172838/http://www.janes.com/article/76554/slovenia-upgrades-mrap-jerrv-vehicles|archive-date=26 December 2017|date=20 December 2017|dead-url=yes}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=KOV EOD – GDLS Jerry 6x6 Engineer variant |url=http://www.slovenskavojska.si/oborozitev-in-oprema/oklepne-enote/kov-eod-gdls-jerry-6x6-engineer-variant/ |website=www.slovenskavojska.si |language=sl |access-date={{dat|2023|09|05||bez}} |archive-date={{dat|2021|04|22||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210422060321/http://www.slovenskavojska.si/oborozitev-in-oprema/oklepne-enote/kov-eod-gdls-jerry-6x6-engineer-variant/ }}&lt;/ref&gt;
* {{karogs|Uganda}} — ziedotas Ugandas armijai Somālijā.
* {{karogs|Ukraina}} [[Ukraina]] — izmanto 20 mašīnas.{{nepieciešama atsauce}} Briti ziedoja noteiktu skaitu ''Mastiff'' [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā]] laikā 2022. gada aprīlī.&lt;ref name=&quot;ukrainemastiff&quot;&gt;{{Ziņu atsauce |title=Boris Johnson announces more weapons for Ukraine |url=https://www.bbc.co.uk/news/uk-61038122 |access-date=8 April 2022 |work=[[BBC News]] |date=8 April 2022}}&lt;/ref&gt;
* {{GBR}} — 400 ''Mastiff'', 125 ''Wolfhounds'' un 160 ''Ridgbacks''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.janes.com/article/31717/uk-firms-up-uor-to-core-vehicle-numbers|title=UK firms up UOR to core vehicle numbers|publisher=www.janes.com|date=16 December 2013|access-date=18 December 2013}}&lt;/ref&gt;
* {{USA}}
** [[Blackwater ASV]]&lt;ref&gt;[http://www.forceprotection.net/news/news_article.html?id=21 In the News] {{webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070927095006/http://www.forceprotection.net/news/news_article.html?id=21 |date=2007-09-27 }}. Force Protection, Inc.&lt;/ref&gt;
** [[ASV Armija]]
* {{karogs|Uzbekistāna}} [[Uzbekistāna]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.oryxspioenkop.com/2023/09/samarqand-steel-uzbekistans-fighting.html|title=Uzbekistan’s Fighting Vehicles}}&lt;/ref&gt;
* {{YEM}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last1=Mitzer |first1=Stijn |last2=Oliemans |first2=Joost |title=The Oryx Handbook of Pre-war Yemeni Fighting Vehicles |url=https://www.oryxspioenkop.com/2015/09/pre-war-yemeni-fighting-vehicles_20.html |website=Oryx |date=20 September 2015}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://www.army.mod.uk/equipment/23248.aspx &quot;Mastiff&quot;] British Army website
* [https://web.archive.org/web/20061013150456/http://www.forceprotection.net/models/cougar/ Cougar series] Force Protection
* [http://www.armyrecognition.com/Amerique_du_nord/Etats_Unis/vehicules_a_roues/cougar/Cougar_mine_protected_armoured_patrol_vehicle_united_states_army_description_identification_pictures.htm Cougar MRAP H 4x4 Technical data sheet and pictures] Army Recognition
* [http://www.armyrecognition.com/Amerique_du_nord/Etats_Unis/vehicules_a_roues/Cougar_6x6/Cougar_HE_mine_protected_armoured_patrol_vehicle_united_states_army_description_identification_pictures.htm Cougar MRAP HE 6x6 Technical data sheet and pictures] Army Recognition
* [http://www.globalsecurity.org/military/systems/ground/cougar-hev.htm Cougar] GlobalSecurity.org
* [http://www.deagel.com/Tactical-Vehicles/Cougar-H-Series-4x4_a000070001.aspx Cougar 4x4] and [http://www.deagel.com/Tactical-Vehicles/Cougar-H-Series-6x6_a000070002.aspx Cougar 6x6] deagel.com
* [https://web.archive.org/web/20061017093658/http://www.defense-update.com/products/c/cougar.htm News about Cougar] Defense-Update
* [http://armour.ws/cougar-ppv/ Cougar H/HE] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110707024910/http://armour.ws/cougar-ppv/ |date={{dat|2011|07|07||bez}} }} Armour.ws
* [http://www.armedforces.co.uk/army/listings/l0026.html Mastiff Force Protection Vehicle] Armedforces.co.uk

[[Kategorija:Bruņuautomobiļi]]
[[Kategorija:Smagie bruņuautomobiļi]]
[[Kategorija:ASV bruņuautomobiļi]]</text>
      <sha1>1nzpi8lj67eshnpb3i151ba7y30rimq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieks:Titāns/Rīgas autobusu reģistrācijas numuri</title>
    <ns>2</ns>
    <id>550733</id>
    <revision>
      <id>4465233</id>
      <parentid>4114132</parentid>
      <timestamp>2026-05-08T12:40:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-27947-67</username>
        <id>145082</id>
      </contributor>
      <comment>Turk autobusi nekursē vairāk</comment>
      <origin>4465233</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3162" sha1="7vo5dtjjzkaxe0lpvhd9kes4rc62rra" xml:space="preserve">'''Rīgas autobusu reģistrācijas numuru''' tabulās ir redzami gan bijušie, gan esošie [[Autobusu satiksme Rīgā|Rīgas autobusu]] reģistrācijas numuri.

== Numerācijas atšifrējums ==
* 1. cipars apzīmē autobusu parka numuru, kurā autobuss pierakstīts - 6. vai 7. parks.
* 2. cipars apzīmē autobusa modeli. Modeļu numuru atšifrējums ir šāds:
** '''0''' un '''1''' - [[Ikarus E91]],
** '''2''' - [[Mercedes-Benz Citaro O530]],
** '''3''' - [[Mercedes-Benz Citaro O530L]],
** '''4''' - [[Solaris Urbino 12]] (1. un 2. paaudze),
** '''5''' - [[Solaris Urbino 15]] (1. un 2. paaudze),
** '''6''' - [[Mercedes-Benz Citaro O530G]],
** '''7''' - [[Solaris Urbino 12]] (4. paaudze),
** '''8''' - S[[Solaris Urbino 18|olaris Urbino 18]] (4. paaudze),
** '''9''' - [[Solaris Urbino 18]] (1., 2. un 3. paaudze).
* 3. un 4. cipars apzīmē mašīnas numuru.
* 5. cipars - kontrolcipars.

Piemēram, autobuss nr. '''67188''' - 6. parks, 4. paaudzes Solaris Urbino 12, 18. mašīna.

== Autobusu Ikarus E91 reģistrācijas numuri ==
=== 6. autobusu parks ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Busa reģ. nr. !! Izl. g. !! Norakstīts !! Jaunais reģ. nr. !! Piezīmes
|-
| &lt;center&gt;'''60015'''&lt;/center&gt; || 2004 || || &lt;center&gt;'''-'''&lt;/center&gt; || Pārtaisīts par skolēnu
|-
| &lt;center&gt;'''60026'''&lt;/center&gt; || 2004 || || &lt;center&gt;'''-'''&lt;/center&gt; || Pārtaisīts par skolēnu
|-
| &lt;center&gt;'''60037'''&lt;/center&gt; || 2004 || || &lt;center&gt;'''-'''&lt;/center&gt; || Pārtaisīts par skolēnu
|-
| &lt;center&gt;'''60048'''&lt;/center&gt; || 2004 || || &lt;center&gt;'''-'''&lt;/center&gt; || Pārtaisīts par skolēnu
|-
| &lt;center&gt;'''60059'''&lt;/center&gt; || 2004 || 2009 || &lt;center&gt;'''-'''&lt;/center&gt; ||
|-
| &lt;center&gt;'''60061'''&lt;/center&gt; || 2004 || || &lt;center&gt;'''-'''&lt;/center&gt; || 
|-
| &lt;center&gt;'''60070'''&lt;/center&gt; || 2004 || 2019 || &lt;center&gt;'''-'''&lt;/center&gt; || 
|-
| &lt;center&gt;'''60081'''&lt;/center&gt; || 2004 || || &lt;center&gt;'''-'''&lt;/center&gt; || 
|-
| &lt;center&gt;'''60092'''&lt;/center&gt; || 2004 || || &lt;center&gt;'''-'''&lt;/center&gt; || Pārtaisīts par skolēnu
|-
| &lt;center&gt;'''60102'''&lt;/center&gt; || 2004 || || &lt;center&gt;'''-'''&lt;/center&gt; || Pārtaisīts par skolēnu
|-
| &lt;center&gt;'''60113'''&lt;/center&gt; || 2004 || 2018 || &lt;center&gt;'''-'''&lt;/center&gt; || Pārtaisīts par skolēnu
|-
| &lt;center&gt;'''60124'''&lt;/center&gt; || 2004 || 2019 || &lt;center&gt;'''-'''&lt;/center&gt; || 
|-
| &lt;center&gt;'''60135'''&lt;/center&gt; || 2004 || 2019 || &lt;center&gt;'''-'''&lt;/center&gt; || 
|-
| &lt;center&gt;'''60146'''&lt;/center&gt; || 2004 || || &lt;center&gt;'''-'''&lt;/center&gt; || Pārtaisīts par skolēnu
|-
| &lt;center&gt;'''60157'''&lt;/center&gt; || 2004 || || &lt;center&gt;'''-'''&lt;/center&gt; || Pārtaisīts par skolēnu
|-
| &lt;center&gt;'''60168'''&lt;/center&gt; || 2004 || 2019 || &lt;center&gt;'''-'''&lt;/center&gt; ||
|-
| &lt;center&gt;'''60179'''&lt;/center&gt; || 2004 || || &lt;center&gt;'''-'''&lt;/center&gt; || Pārtaisīts par skolēnu
|-
| &lt;center&gt;'''60181'''&lt;/center&gt; || 2004 || || &lt;center&gt;'''-'''&lt;/center&gt; || Pārtaisīts par skolēnu
|-
| &lt;center&gt;'''60190'''&lt;/center&gt; || 2004 || || &lt;center&gt;'''-'''&lt;/center&gt; ||
|-
| &lt;center&gt;'''60200'''&lt;/center&gt; || 2004 || || &lt;center&gt;'''-'''&lt;/center&gt; || Pārtaisīts par skolēnu
|-
| &lt;center&gt;'''60211'''&lt;/center&gt; || 2004 || || &lt;center&gt;'''-'''&lt;/center&gt; || 
|-
|-
|}


[[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā]]</text>
      <sha1>7vo5dtjjzkaxe0lpvhd9kes4rc62rra</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Hat-trick</title>
    <ns>0</ns>
    <id>554091</id>
    <revision>
      <id>4465371</id>
      <parentid>4361483</parentid>
      <timestamp>2026-05-08T20:31:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4465371</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="15169" sha1="74x3ymj4nj5otj0dnw74tdxqlvzjfkv" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}

'''''Hat-trick''''' vai '''''hat trick''''' ir sasniegums (galvenokārt pozitīvs), kas saistīts ar skaitli &quot;trīs&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://dictionary.cambridge.org/dictionary/english/hat-trick|title=hat trick|publisher=[[Cambridge Dictionary]]|website=dictionary.cambridge.org|access-date=1 August 2021|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Izcelsme ==
Šis termins pirmo reizi parādījās 1858. gadā saistībā ar [[Krikets|kriketu]],&lt;ref&gt;''Extended Oxford English Dictionary'' 1999 Edition : &quot;It came into use after HH Stephenson took three wickets in three balls for the all-England eleven against the twenty-two of Hallam at the Hyde Park ground, Sheffield in 1858. A collection was held for Stephenson (as was customary for outstanding feats by professionals) and he was presented with a cap or hat bought with the proceeds.&quot;&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.oxfordlearnersdictionaries.com/definition/english/hat-trick|title=hat-trick|website=Oxford Learner's Dictionaries|access-date=July 27, 2023}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mentalfloss.com/article/56326/where-does-phrase-hat-trick-come|title=Where Does the Phrase 'Hat Trick' Come From?|last=Hutchinson|first=Sean|website=Mental Floss|access-date=2023-07-28|date=2014-04-24|language=en-US}}&lt;/ref&gt; bet drukātā veidā 1865. gadā ''Chelmsford Chronicle'' avīzē.{{Nepieciešama atsauce}} Šo terminu pieņēma arī daudzi citi sporta veidi, tostarp [[Hokeja sports|hokejs]], [[futbols]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://vimbuzz.com/why-is-it-called-a-hat-trick/|title=Why is it called a hat-trick? - Pelé youngest in World Cup, Pontikas youngest ever|last=|publisher=vimbuzz.com|access-date=1 April 2023|date=18 December 2022|archive-date={{dat|2023|04|01||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20230401071429/https://vimbuzz.com/why-is-it-called-a-hat-trick/}}&lt;/ref&gt; [[Formula 1]] sacīkstes, [[regbijs]] un [[ūdenspolo]].

== Pielietojums ==

=== Futbols ===
''Hat-trick''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.thetimes.com.ng/2022/12/what-do-they-do-with-hats-after-a-hat-trick/|title=What do they do with hats after a hat-trick|last=Uwakwe Benson|website=The Times|access-date=30 March 2023|date=3 December 2022|archive-date={{dat|2023|03|30||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20230330065910/https://www.thetimes.com.ng/2022/12/what-do-they-do-with-hats-after-a-hat-trick/}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://footballcollective.org.uk/terminology/hat-trick/|title=What Is a Hat-Trick in Football and How Common Are They? - Records by Helmchen, Bican, Pantelic, Lucijanic, Pontikas and Pelé|last=|publisher=footballcollective.org.uk|access-date=30 March 2023|date=August 2022}}&lt;/ref&gt; [[Futbols|futbolā]] ir, kad spēlētājs vienā spēlē gūst trīs vārtus (nav obligāti pēc kārtas),&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://readsoccer.com/what-is-a-hat-trick-in-soccer-in-depth-guide/|title=What Is A Hat Trick In Soccer? : In-depth Guide|last=|publisher=readsoccer.com|access-date=17 April 2023|date=14 April 2023|archive-date={{dat|2023|04|17||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20230417042429/https://readsoccer.com/what-is-a-hat-trick-in-soccer-in-depth-guide/}}&lt;/ref&gt; turpretim divu vārtu gūšanu (vienā mačā) sauc par '''''brace'''''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.soccer-training-info.com/soccer_definitions.asp|title=Soccer Training Info - Soccer Definitions &amp; Slang Terms|website=web.archive.org|access-date=2023-10-29|date=2018-09-15|archive-date=2018-09-15|archive-url=https://web.archive.org/web/20180915000039/http://www.soccer-training-info.com/soccer_definitions.asp}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.collinsdictionary.com/us/dictionary/english/brace|title=Brace definition and meaning {{!}} Collins English Dictionary|website=web.archive.org|access-date=2023-10-29|date=2017-02-16|archive-date=2017-02-16|archive-url=https://web.archive.org/web/20170216142247/https://www.collinsdictionary.com/us/dictionary/english/brace}}&lt;/ref&gt; Visi vārti, kas gūti 90 minūšu laikā, plus, ja nepieciešams, papildlaikā, tiek ieskaitīti, bet soda sitienu sērijā gūtie vārti netiek skaitīti.&lt;ref&gt;Kicks from the penalty mark (aka penalty shootout) do not form part of the match. {{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fifa.com/mm/document/affederation/federation/81/42/36/lawsofthegameen.pdf|title=Laws of the Game 2009/2010|last=IFAB|authorlink=International Football Association Board|publisher=[[FIFA]]|access-date=9 April 2010|date=July 2009}}&lt;/ref&gt; Ātrākais reģistrētais &quot;hat-trick&quot; ir 70 sekundēs, ko guva Alekss Tors rekords 2013. gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mirror.co.uk/news/uk-news/sunday-league-footballer-scores-hat-trick-1868201|title=Sunday league footballer scores hat-trick in record-breaking 70 seconds|last=Steve White|website=mirror|access-date=6 July 2015|date=3 May 2013}}&lt;/ref&gt; Iepriekšējais rekords ar 90 sekundēm piederēja Tomijam Rosam, spēlējot [[Ross County FC|Ross County]] komandā pret &quot;Nairn County&quot; 1964. gada 28. novembrī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.guinnessworldrecords.com/world-records/fastest-time-to-score-a-hat-trick-football/|title=Fastest time to score a hat-trick, Football|publisher=Guinness World Records|access-date=18 August 2011}}&lt;/ref&gt; Rekordu ar jaunāko spēlētāju, kurš guvis &quot;hat-trick&quot;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://urdusport.com/youngest-players-in-history-to-score-a-hat-trick/|title=Youngest Players in History to Score a Hat-Trick|last=|publisher=www.urdusport.com|date=1 September 2023|access-date={{dat|2023|10|29||bez}}|archive-date={{dat|2025|05|17||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250517180009/https://urdusport.com/youngest-players-in-history-to-score-a-hat-trick/}}&lt;/ref&gt; uzstādīja Ntinoss Pontiks 1996. gadā,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://90soccer.com/the-magical-feeling-of-a-hat-trick/|title=The magical feeling of a hat-trick: from McDougall, Bican and Pelé to Lucijanic, Siri and Pontikas|publisher=90soccer.com|access-date=21 June 2021|date=21 June 2021}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ashflowersports.com/2021/03/06/ntinos-pontikas-the-greek-freddy-adu/|title=Ntinos Pontikas, the Greek Freddy Adu|publisher=ashflowersports.com|access-date=6 March 2021|date=6 March 2021|archive-date={{dat|2021|07|09||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210709182016/https://ashflowersports.com/2021/03/06/ntinos-pontikas-the-greek-freddy-adu/}}&lt;/ref&gt; savukārt [[Pelē]] 1958. gadā kļuva par jaunāko, kurš [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules kausa izcīņā]] sasniedzis trīs punktus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportsnet.ca/soccer/1958-world-cup-pele-a-star-is-born/|title=History of the World Cup: 1958 – A star is born in Pele|publisher=sportsnet|access-date=9 June 2018}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.squawka.com/en/pele-legendary-career-in-numbers/|title=Pele's legendary career told in numbers: Just how good was Brazil's emblematic forward?|last=Ben Green|publisher=www.squawka.com|access-date=30 March 2023|date=30 December 2022}}&lt;/ref&gt;

Pirmo &quot;hat-trick&quot;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bookiesignupoffers.com/2023/08/01/which-footballer-has-scored-the-most-hat-tricks/|title=Which Footballer Has Scored the Most Hat-Tricks?|last=|date=1 August 2023}}&lt;/ref&gt; starptautiskā spēlē sasniedza skotu spēlētājs Džons Makdugals pret [[Anglijas futbola izlase|Angliju]] 1878. gada 2. martā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tabless/scot-intres1880.html|title=Scotland - International Matches 1872-1880|website=web.archive.org|access-date=2023-10-29|date=2011-09-21|archive-date=2011-09-21|archive-url=https://web.archive.org/web/20110921034248/http://www.rsssf.com/tabless/scot-intres1880.html}}&lt;/ref&gt; [[ASV futbola izlase|Amerikāņu]] spēlētājs [[:en:Bert Patenaude|Bērts Peteno]] guva pirmo &quot;hat-trick&quot; [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa]] izcīņā pret [[Paragvajas futbola izlase|Paragvaju]] [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930. gadā]]. Pasaules kausa finālspēlēs ir bijuši trīs &quot;hat-trick&quot;: [[Džefs Hērsts]] [[Anglijas futbola izlase|Anglijas]] izlasē 1966. gada finālā pret [[Vācijas futbola izlase|Rietumvāciju]],&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/onthisday/hi/dates/stories/july/30/newsid_2644000/2644065.stm|title=On This Day 30 July – 1966: Football glory for England|publisher=BBC|access-date=18 August 2011|date=30 July 1966}}&lt;/ref&gt; Kārli Loida [[ASV sieviešu futbola izlase|ASV]] spēlē pret [[Japānas sieviešu futbola izlase|Japānu]] 2015. gada Pasaules kausa finālā sievietēm un [[Kilians Mbapē]] Francijas izlasē [[2022. gada FIFA Pasaules kausa fināls|2022. gada finālā]] pret Argentīnu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportingnews.com/us/soccer/news/kylian-mbappe-world-cup-hat-trick-france-fifa/kaejk3kkhhdk1yhxmi0qzg5s|title=Kylian Mbappe historic World Cup hat trick: France star becomes second player to nab three goals in FIFA championship|last=|publisher=www.sportingnews.com|date=18 December 2022}}&lt;/ref&gt; Loidas pēc pirmajām 16 minūtēm gūtais bija ātrākais jebkurā Pasaules kausa spēlē. Tomēr ātrākais Pasaules kausa izcīņas &quot;hat-trick&quot;, ko mēra pēc laika starp vārtiem, pieder [[Šveices sieviešu futbola izlase|šveicietei]] Fabjennai Humai, kura 2015. gada grupu turnīrā pret Ekvadoru guva vārtus 47., 49. un 52. minūtē.{{Nepieciešama atsauce}}

Tradicionāli spēlētājam, kurš gūst &quot;hat-trick&quot;, ir atļauts paturēt mača bumbu kā piemiņu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2004/jan/28/theknowledge.sport|title=The knowledge: Who gets the match ball?|last=Turner|first=Georgina|website=The Guardian|access-date=2018-06-25|date=2004-01-28|language=en}}&lt;/ref&gt;

==== Perfektais ''hat-trick'' ====
Futbols ir arī paplašinājis šo terminu, kā '''perfektais ''hat-trick,''''' kas nozīmē, ka spēlētājs vienā mačā gūst vienus vārtus ar labo kāju, vienus vārtus ar kreiso kāju un vienus vārtus no sitiena ar galvu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bbc.co.uk/sport/0/football/20639621|title=BBC Sport - Michel Platini: Uefa chief has his critics but is used to success|website=web.archive.org|access-date=2023-10-29|date=2015-12-22|archive-date=2015-12-22|archive-url=https://web.archive.org/web/20151222172222/http://www.bbc.co.uk/sport/0/football/20639621}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bbc.com/sport/0/football/31679560|title=BBC Sport - Rayo Vallecano forward Alberto Bueno scores four against Levante|website=web.archive.org|access-date=2023-10-29|date=2015-09-24|archive-date=2015-09-24|archive-url=https://web.archive.org/web/20150924222024/http://www.bbc.com/sport/0/football/31679560}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://dictionary.cambridge.org/dictionary/english/perfect-hat-trick|title=THE PERFECT HAT TRICK {{!}} meaning in the Cambridge English Dictionary|website=web.archive.org|access-date=2023-10-29|date=2019-06-03|archive-date=2019-06-03|archive-url=https://web.archive.org/web/20190603043948/https://dictionary.cambridge.org/dictionary/english/perfect-hat-trick}}&lt;/ref&gt; Vācijā un Austrijā termins ''lupenreiner Hattrick'' ('''nevainojams hat-trick''') attiecas uz gadījumiem, kad spēlētājs gūst trīs vārtus pēc kārtas vienā puslaikā bez puslaika papildlaika vai cita spēlētāja gūtiem vārtiem, izjaucot šo sniegumu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://atletifo.com/football/what-is-a-brace-in-soccer-and-other-interesting-football-terminology/|title=What is a Brace in Soccer? And Other Interesting Football Terminology|last=Woodward|first=Hamish|website=Atletifo Sports|access-date=2021-06-07|date=2021-06-07|language=en-US|archive-date=2021-06-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20210607091754/https://atletifo.com/football/what-is-a-brace-in-soccer-and-other-interesting-football-terminology/}}&lt;/ref&gt;

=== Handbols ===
[[Rokasbumba|Handbolā]], ja spēlētājs spēlē trīs reizes gūst vārtus, tiek gūts &quot;hat-trick&quot;.

=== Hokejs ===
[[Attēls:Ovechkin_hat-trick_(February_7,_2010).jpg|right|thumb| Cepures uz [[Capital One Arena|Verizon Center]] ledus pēc [[Aleksandrs Ovečkins|Aleksandra Ovečkina]] ''hat trick'', 2010. gada 7. februāris]]
[[Lauka hokejs|Lauka hokejā]] un [[Hokejs|hokejā]] &quot;hat trick&quot; ir tad, kad spēlētājs vienā spēlē gūst trīs vārtus. Tiekot gūtam &quot;hat trick&quot; hokejā, ir zināma tradīcija, ka līdzjutēji met cepures uz ledus no tribīnēm. Tiek uzskatīts, ka tradīcija aizsākās [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] fanu vidū ap 1950. gadiem,&lt;ref name=&quot;guelph&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://news.guelphmercury.com/News/article/455592|title=Guelph's tricky claim|work=[[Guelph Mercury]]|access-date=6 April 2009|date=21 March 2009}}&lt;/ref&gt; ar vairākām pretrunīgām leģendām no Kanādas pilsētām [[Toronto]], [[Monreāla]]s un Gvelfas, kad dažādi cepuru izgatavotāji piedāvājuši bezmaksas cepuri spēlētājiem, kuri guvuši &quot;hat trick&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nhl.com/ice/page.htm?id=26376|title=Miscellaneous Trivia|website=[[National Hockey League|NHL]]|access-date=20 June 2014}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://henrihenri.ca/en/historique.htm|title=About Henri Henri|publisher=Henri Henri|access-date=13 March 2012}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.guelphstorm.com/article/2006-9-12_the_hat_trick_returns_to_its_hockey_birthplace|title=The Hat Trick Returns to Its Hockey Birthplace|publisher=GuelphStorm.com|access-date=21 October 2014}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://torontoist.com/2013/04/toronto-invents-the-hat-trick/|title=Toronto Invents: The Hat Trick|publisher=Torontoist|access-date=21 October 2014|date=3 April 2013}}&lt;/ref&gt;

[[Veins Greckis|Veinam Greckim]] pieder NHL rekords ar visvairāk &quot;hat trick&quot; karjerā – 50. Harijs Hailends guva līgas pirmo &quot;hat trick&quot;, līgas pirmajā spēlē 1917. gada 18. decembrī, kurā Hailenda Monreālas &quot;Wanderers&quot; uzvarēja &quot;Toronto Arenas&quot; ar 10:9.&lt;ref name=&quot;cbc2017&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.cbc.ca/news/canada/mystery-nhl-first-game-montreal-1.4049433|title=Solving the mystery of the NHL's 1st game|publisher=CBC News|access-date=16 April 2017|date=16 April 2017|last=Boswell|first=Randy}}&lt;/ref&gt;

=== Lakross ===
[[Lakross|Lakrosā]], tāpat kā citos sporta veidos ar vārtu gūšanu, &quot;hat trick&quot; tiek gūts, ja spēlētājs vienā spēlē gūst trīs vārtus. Līdzjutēji reti met cepures uz spēles laukuma, lai to atzītu, jo tas notiek bieži spēlē. Ja spēlētājs vienā spēlē gūst sešus vārtus, to sauc par '''''sock trick'''''.{{Nepieciešama atsauce}}

=== Autosacīkstes ===
Autosacīkstēs trīs secīgas uzvaras, uzvaras vienās un tajās pašās sacensībās trīs reizes pēc kārtas, var saukt par &quot;hat-trick&quot;.

=== Ūdens polo ===
[[Ūdenspolo]] spēlē, ja spēlētājs spēlē trīs reizes gūst vārtus, tiek gūts &quot;hat-trick&quot;.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

[[Kategorija:Sporta terminoloģija]]
[[Kategorija:Futbola terminoloģija]]
[[Kategorija:Hokeja terminoloģija]]</text>
      <sha1>74x3ymj4nj5otj0dnw74tdxqlvzjfkv</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Britu armija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>554511</id>
    <revision>
      <id>4465542</id>
      <parentid>4456309</parentid>
      <timestamp>2026-05-09T08:23:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <origin>4465542</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="24137" sha1="dx3q5v5u0mkeuna9sph7r6i9497ota8" xml:space="preserve">{{Militāras vienības infokaste
| unit_name                     = Britu armija
| image                         = [[Attēls:British Army crest.svg|frameless|150px]]&lt;br /&gt;Britu armijas ģērbonis
| dates                         = 
| country                       = [[Skotijas Karaliste]] (daļēji) (līdz 1707)&lt;br&gt;[[Anglijas Karaliste]] (līdz 1707)&lt;br&gt;[[Lielbritānijas Karaliste]] (1707–1800)&lt;br&gt;[[Apvienotā Karaliste]] (1801–pašlaik)
| allegiance                    = [[Apvienotās Karalistes karaļu uzskaitījums|Apvienotās Karalistes Karalis]]
| type                          = [[Armija]]
| role                          = [[Sauszemes bruņotie spēki]]
| size                          = 76 220 aktīvajā dienestā (2023. gada jūlijs)&lt;ref name=&quot;stats&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.gov.uk/government/statistics/quarterly-service-personnel-statistics-2023/quarterly-service-personnel-statistics-1-july-2023|title=Quarterly service personnel statistics 1 July 2023|publisher=Ministry of Defence|access-date=22 September 2023}}&lt;/ref&gt;&lt;br /&gt;4140 [[Gurkas]] ( 2023. gada jūlijā)&lt;ref name=&quot;stats&quot;/&gt;&lt;br /&gt;26 760 [[Brīvprātīgie rezervisti]] (2023. gada jūlijā)&lt;ref name=&quot;stats&quot;/&gt;
| command_structure             = [[Lielbritānijas bruņotie spēki]]
| garrison                      = 
| garrison_label                = 
| nickname                      = 
| patron                        = 
| motto                         = 
| colours                       = 
| colours_label                 = 
| march                         = 
| mascot                        = 
| equipment                     = 
| equipment_label               = 
| battles                       = 
| anniversaries                 = 
| decorations                   = 
| battle_honours                = &lt;!-- Commanders --&gt;
| website                       = https://www.army.mod.uk/
| commander1                    = [[Čārlzs III Vindzors]]
| commander1_label              = [[Armijas Virspavēlnieks]]
| commander2                    = [[Ģenerālis]] [[Rolands Volkers]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=General Sir Roly Walker KCB DSO |url=https://www.gov.uk/government/people/roly-walker |access-date=2024-06-17 |website=GOV.UK |language=en}}&lt;/ref&gt;
| commander2_label              = [[Britu armijas Ģenerālštāba priekšnieks|Ģenerālštāba priekšnieks]]
| commander3                    = [[Ģenerālleitnants]] [[Deivids Īstmens]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.army.mod.uk/who-we-are/our-people/senior-leaders/deputy-chief-of-the-general-staff/|title=Appointment of Lt Gen David Eastman MBE as the Deputy Chief of the General Staff|publisher=British Army|access-date=11 Jun 2024}}&lt;/ref&gt;
| commander3_label              = [[Ģenerālštāba priekšnieka vietnieks]]
| commander4                    = [[Varentoficieris]] [[Pols Keirnijs]]
| commander4_label              = [[Armijas virsseržants]]
| notable_commanders            = &lt;!-- Insignia --&gt;
| identification_symbol         = [[Attēls:Flag of the United Kingdom (3-5).svg|center|border|100px]]
| identification_symbol_label   = [[Kara karogs]]
| identification_symbol_2       = [[Attēls:Flag of the British Army.svg|center|border|100px]]
| identification_symbol_2_label = Neceremoniālais karogs
| start_date                    = 1660. gada 1. janvāris&lt;ref&gt;Noel T. St. John Williams (1994). Redcoats and courtesans: the birth of the British Army (1660–1690). Brassey's. p. 16. ISBN 9781857530971.&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Clifford Walton (1894). History of the British Standing Army. A.D. 1660 to 1700. Harrison and Sons. pp. 1–2.&lt;/ref&gt;
}}
'''Britu armija''' ({{val|en|British Army}}) ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] galvenie [[Sauszemes bruņotie spēki|sauszemes kara spēki]], kas ir daļa no [[Lielbritānijas bruņotie spēki|Lielbritānijas bruņotajiem spēkiem]] kopā ar [[Lielbritānijas Karaliskā Jūras kara flote|Karaliskajiem jūras spēkiem]] un [[Karaliskie Gaisa spēki|Karaliskajiem gaisa spēkiem]]. Uz 2023. gada 1. jūliju Lielbritānijas armijā bija 76 225 pastāvīgās pilnas slodzes militārpersonas, 4139 [[gurkas]], 26 755 brīvprātīgie rezerves karavīri un 4532 pārējie darbinieki, kopā 111 651 militārpersonas.&lt;ref&gt;&quot;Quarterly service personnel statistics 1 July 2023&quot;. gov.uk. 22 September 2023.&lt;/ref&gt;

Mūsdienu Lielbritānijas armijas vēsture aizsākās 1707. gadā, pirms tam pastāvot [[Anglijas armijai]] un [[Skotijas armijai]] kuras tika izveidotas 1660. gada [[Stjuartu restaurācija|atjaunošanas]] laikā. Termins ''Britu armija'' tika pieņemts 1707. gadā pēc Anglijas un Skotijas [[Akts par ūniju|savienības akta]] parakstīšanas.&lt;ref&gt;Walton, Clifford (1 January 1894). History of the British Standing Army. A.D. 1660 to 1700. Harrison and Sons. p. 16.&lt;/ref&gt;

Britu armijas locekļi zvēr uzticību monarham kā savam armijas virspavēlniekam,&lt;ref&gt;https://assets.publishing.service.gov.uk/government/uploads/system/uploads/attachment_data/file/43291/Ch18.pdf&lt;/ref&gt; taču 1689. gada tiesību aktam un 1689. gada tiesību prasījuma aktam ir nepieciešama parlamenta piekrišana, lai kronis varētu uzturēt miera laika pastāvīgu armiju.&lt;ref&gt;&quot;Bill of Rights 1689&quot;. UK Parliament. Archived from the original on 12 March 2017. Retrieved 9 March 2017.&lt;/ref&gt; Tāpēc [[Apvienotās Karalistes parlaments|parlaments]] apstiprina armiju, pieņemot Bruņoto spēku likumu vismaz reizi piecos gados. Armiju pārvalda [[Lielbritānijas Aizsardzības ministrija]] un komandē [[Britu armijas Ģenerālštāba priekšnieks|Ģenerālštāba priekšnieks]].

Britu armija ir piedalījusies lielākajos miltārajos konfliktos starp pasaules lielvarām, tostarp [[Septiņgadu karš|Septiņu gadu karā]], [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārajā karā]], [[Napoleona kari|Napoleona karos]], [[Krimas karš|Krimas karā]] un [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā]] un [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]]. Lielbritānijas uzvaras lielākajā daļā šo izšķirošo karu ļāva tai ietekmēt notikumus pasaulē un nostiprināties kā viena no pasaules vadošajām militārajām un ekonomiskajām lielvarām.&lt;ref&gt;Louis, William Roger; Low, Alaine M.; Porter, Andrew (1 January 2001). The Oxford History of the British Empire: The nineteenth century. Oxford University Press. p. 332. ISBN 978-0-19-924678-6.&lt;/ref&gt;

Kopš [[Aukstais karš|aukstā kara]] beigām Lielbritānijas armija ir bijusi izvietota vairākās konfliktu zonās, bieži vien kā ekspedīcijas spēku, [[koalīcija]]s spēku vai [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s miera uzturēšanas operācijas sastāvdaļa.&lt;ref&gt;cgsmediacomma-amc-dig-shared@mod.uk, The British Army. &quot;The British Army — Operations and Deployments&quot;. army.mod.uk. Archived from the original on 28 January 2017. Retrieved 9 March 2017.&lt;/ref&gt;

== Armijas struktūra ==
Armijas štābs atrodas Endoverā, [[Hempšīra|Hempšīrā]], un ir atbildīgs par spēku nodrošināšanu operatīvai darbībai, ko nodrošina [[pastāvīgais apvienotais štābs]].&lt;ref&gt;cgsmediacomma-amc-dig-shared@mod.uk, The British Army. &quot;The British Army — Higher Command&quot;. army.mod.uk. Archived from the original on 28 January 2017. Retrieved 9 March 2017.&lt;/ref&gt; Armijas komandstruktūra ir hierarhiska, un vispārējā vadība atrodas [[Ģenerālštāba priekšnieka]] (CGS) vadībā, kurš ir tieši pakļauts Lielbritānijas bruņoto spēku vadītāja Aizsardzības štāba priekšniekam. Ģenerālštāba priekšnieku atbalsta Ģenerālštāba priekšnieka vietnieks. Armijas štābs tālāk ir sadalīts divās pakļautās komandstruktūrās — Lauka armijas un Mājas pavēlniecībā, katru komandē [[ģenerālleitnants]].&lt;ref name=&quot;army.mod.uk&quot;&gt;&quot;Command Structure&quot;. www.army.mod.uk. Retrieved 22 November 2020.&lt;/ref&gt; Šīs divas pavēlniecības struktūras kalpo atšķirīgiem mērķiem un ir sadalītas [[divīzija|divīziju]] un [[brigāde|brigāžu]] struktūrā, kuras pašas sastāv no sarežģītu mazāku vienību, piemēram, [[bataljons|bataljonu]], sajaukuma. Britu armijas vienības ir vai nu pilnas slodzes “regulārās” vienības, vai nepilnas slodzes armijas rezerves vienības.

=== Lauka armija ===
Lauka armijas komandiera vadībā Lauka armija ir atbildīga par spēku ģenerēšanu un sagatavošanu pašreizējām un ārkārtas operācijām. Lauka armijā ietilpst&lt;ref name=&quot;army.mod.uk&quot;/&gt;
** 1. divīzija (Apvienotā Karaliste)
** 3. divīzija (Apvienotā Karaliste) divīzija, kas ir Apvienotās Karalistes stratēģiskā sauszemes kara militārā vienība
** 6. divīzija (Apvienotā Karaliste)
** 16. Gaisa trieciendesanta Brigāde ir Lielbritānijas armijas gaisa desanta uzbrukuma formējums.&lt;ref&gt;&quot;16 Air Assault Brigade&quot;. www.army.mod.uk. Retrieved 22 November 2020.&lt;/ref&gt;
** Sauszemes kara centrs kas ir atbildīgs par kaujas mobilitātes pielāgošanos, lai nodrošinātu panākumus operācijās.

=== Speciālie spēki ===
{{Pamatraksts|Īpašais gaisa dienests}}
Lielbritānijas armija Apvienotās Karalistes Speciālo spēku direktorātam pievieno divus no trim speciālo spēku formējumiem: [[Īpašais gaisa dienests|Īpašo gaisa dienestu]] (SAS) un [[Speciālo izlūkošanas pulku]] (SRR).&lt;ref&gt;&quot;Special Reconnaissance Regiment&quot;. Parliament of the United Kingdom. Archived from the original on 25 April 2010. Retrieved 26 March 2010.&lt;/ref&gt;

=== Koloniālās vienības ===
Britu armija vēsturiski ietvēra sevī daudzas vienības no tagadējām [[Sadraudzības personālūnija|Sadraudzības valstīm]]. Kad [[Britu impērija]] tika nodibināta Ziemeļamerikā (ieskaitot [[Bermudu salas]]) un [[Rietumindija|Rietumindijā]] 17. gadsimta sākumā nebija pastāvīgas angļu armijas, bija tikai milicija, Jeomanrija un [[karaliskie miesassargi]], kuru galvenais uzdevums bija valsts aizsardzība. Nekavējoties jaunie militārie formējumi tika veidoti arī kolonijās. Koloniālā milicija sākotnēji aizstāvēja kolonijas pret pamatiedzīvotājiem un Eiropas konkurentiem. Kad pastāvošā Anglijas armija, vēlāk Lielbritānijas armija, radās un sāka dienestu kolonijās, koloniālās milicijas cīnījās plecu pie pleca ar to vairākos karos, tostarp [[Septiņgadu karš|Septiņu gadu karā]]. Dažas no koloniālās milicijas vienībām nostājās amerikāņu pusē [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības kara]] laikā.
== Armijas militāro formāciju veidi ==
* [[Britu armijas kājnieki|Kājnieki]] — Lielbritānijas kājnieki sastāv no 36 regulārajiem bataljoniem un 14 teritoriālajiem bataljoniem, kas veido 17 pulkus ar vienu vai vairākiem regulārajiem bataljoniem un vairumā gadījumu pievienotiem Teritoriālās armijas bataljoniem.
* [[Lielbritānijas kavalērija]] pašlaik sastāv no [[Pils kavalērijas pulks|Pils kavalērijas pulka]]; atlikušie astoņi esošie regulārie kavalērijas pulki ir saglabājuši savus nosaukumus tikai nomināli, jo tie ir daļa no [[Karaliskais bruņutanku korpuss|Karaliskā bruņutanku korpusa]]. No neregulārās armijas dienestā paliek tikai četri Jomanu jātnieku pulki, kas arī ir saglabājuši savus nosaukumus tikai nomināli, jo astoņi regulārie jātnieku pulki arī ir daļa no Karaliskā bruņutanku korpusa kā Teritoriālās armijas sastāvdaļa.

Lielbritānijas armijas pamata taktiskā vienība ir [[bataljons]]. Pulks veic administratīvās funkcijas un ir atbildīgs arī par vienību vervēšanu. Līdzīgu funkciju kā pulki veic &quot;korpusi&quot;, kas nekādā gadījumā nav jāuztver kā sauszemes spēku operatīvās vienības ar tādu pašu nosaukumu. 
* [[Karaliskais bruņutanku korpuss]]
* [[Karaliskā artilērija]]
* [[Karalisko inženieru korpuss]]
* [[Karalisko elektroinženieru un mehānisko inženieru korpuss]]
* Karaliskais sakaru korpuss
* Izlūkošanas korpuss
* Karaliskais loģistikas korpuss
* Armijas gaisa korpuss
* Karaliskās armijas kapelānu departaments
* Ģenerāļa adjutantu korpuss
* Militārās policijas nodaļa, Ģenerāļa adjutantu korpusa provosts
* Armijas juridiskie dienesti
* Štāba un personāla atbalsta nodaļa
* Izglītības un apmācības dienesti
* Karaliskās armijas medicīnas dienests
* Karaliskās armijas veterinārais korpuss
* Armijas mūzikas korpuss
* Armijas fiziskās sagatavotības korpuss
* Kājnieku ieroču skolas korpuss
== Dienesta pakāpes un zīmotnes ==

=== Vēsturiskās zīmotnes ===
{| style=&quot;border:1px solid #8888aa; background-color:#f7f8ff; padding:5px; font-size:95%; margin: 0px 12px 12px 0px;&quot;
|- style=&quot;background-color:#CCCCCC;&quot;
! Dienesta pakāpju grupa
! colspan=5| Augstākie virsnieki
! colspan=4| Lauka virsnieki
! colspan=3| Jaunākie virsnieki
!
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
! rowspan=2| (1880—1902)
| [[Attēls:Field Marshal (OF-10) 1881-1905.gif|50px|Feldmaršals (Apvienotā Karaliste)|Feldmaršals]]
| [[Attēls:General (OF-9) 1881-1905.gif|50px|Ģenerālis]]
| [[Attēls:Lieutenant-General (OF-8) 1881-1905.gif|50px|Ģenerālleitnants]]
| [[Attēls:Major-General (OF-7) 1881-1905.gif|50px|Ģenerālmajors]]
| [[Attēls:Brigadier (OF-6) 1881-1905.gif|50px|Brigadieris]]
|
| [[Attēls:British&amp;Empire-Army-Col(1881-1902).svg|30px|Pulkvedis]]
| [[Attēls:British&amp;Empire-Army-LtCol(1881-1902).svg|30px|Pulkvežleitnants]]
| [[Attēls:British&amp;Empire-Army-Maj(1881-1902).svg|30px|Majors]]
| [[Attēls:British&amp;Empire-Army-Capt(1881-1902).svg|30px|Kapteinis]]
| [[Attēls:British&amp;Empire-Army-Lt(1881-1902).svg|30px|Leitnants]]
| [[Attēls:British&amp;Empire-Army-2Lt(1881-1902).svg|30px|Otrais leitnants]]
| [[Attēls:blank.svg|50px]]
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| [[Feldmaršals (Apvienotā Karaliste)|Feldmaršals]]
| [[Ģenerālis]]
| [[Ģenerālleitnants]]
| [[Ģenerālmajors]]
| [[Brigadieris]]
|
| [[Pulkvedis]]
| [[Pulkvežleitnants]]
| [[Majors]]
| [[kapteinis (dienesta pakāpe)|Kapteinis]]
| [[Leitnants]]
| [[Otrais leitnants]]
| [[Virsnieks kadets]]
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
! rowspan=2| (1902—1920)
| [[Attēls:British Army (1920–1953) OF-10.svg|50px|Field Marshal]]
| [[Attēls:British Army (1920-1953) OF-9.svg|50px|General]]
| [[Attēls:British Army (1920-1953) OF-8.svg|50px|Lieutenant-General]]
| [[Attēls:British Army (1920-1953) OF-7.svg|50px|Major-General]]
| [[Attēls:British Army (1920–1922) OF-6.svg|50px|Brigadier]]
|
| [[Attēls:British Army (1902-1920) OF-5.svg|50px|Colonel]]
| [[Attēls:British Army (1902-1920) OF-4.svg|50px|Lieutenant-Colonel]]
| [[Attēls:British Army (1902-1920) OF-3.svg|50px|Major]]
| [[Attēls:British Army (1902-1920) OF-2.svg|50px|Captain]]
| [[Attēls:British Army (1902-1920) OF-1b.svg|50px|Lieutenant]]
| [[Attēls:British Army (1902-1920) OF-1a.svg|50px|Second Lieutenant]]
| [[Attēls:blank.svg|50px]]
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| [[Feldmaršals (Apvienotā Karaliste)|Feldmaršals]]
| [[Ģenerālis]]
| [[Ģenerālleitnants]]
| [[Ģenerālmajors]]
| [[Brigadieris]]
|
| [[Pulkvedis]]
| [[Pulkvežleitnants]]
| [[Majors]]
| [[kapteinis (dienesta pakāpe)|Kapteinis]]
| [[Leitnants]]
| [[Otrais leitnants]]
| [[Virsnieks kadets]]
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
! rowspan=2| (1920—1921)
| [[Attēls:British Army (1920–1953) OF-10.svg|50px|Field Marshal]]
| [[Attēls:British Army (1920-1953) OF-9.svg|50px|General]]
| [[Attēls:British Army (1920-1953) OF-8.svg|50px|Lieutenant-General]]
| [[Attēls:British Army (1920-1953) OF-7.svg|50px|Major-General]]
| [[Attēls:British Army (1920–1922) OF-6.svg|50px|Brigadier]]
|
| [[Attēls:British Army (1920-1953) OF-5.svg|50px|Colonel]]
| [[Attēls:British Army (1920-1953) OF-4.svg|50px|Lieutenant-Colonel]]
| [[Attēls:British Army (1920-1953) OF-3.svg|50px|Major]]
| [[Attēls:British Army (1920–1953) OF-2.svg|50px|Captain]]
| [[Attēls:British Army (1920-1953) OF-1b.svg|50px|Lieutenant]]
| [[Attēls:British Army (1920-1953) OF-1a.svg|50px|Second Lieutenant]]
| [[Attēls:British Army (1920–1953) OF (D).svg|50px|Officer Cadet]]
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| [[Feldmaršals (Apvienotā Karaliste)|Feldmaršals]]
| [[Ģenerālis]]
| [[Ģenerālleitnants]]
| [[Ģenerālmajors]]
| [[Brigadieris]]
|
| [[Pulkvedis]]
| [[Pulkvežleitnants]]
| [[Majors]]
| [[kapteinis (dienesta pakāpe)|Kapteinis]]
| [[Leitnants]]
| [[Otrais leitnants]]
| [[Virsnieks kadets]]
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
! rowspan=2| (1921—1928)
| [[Attēls:British Army (1920–1953) OF-10.svg|50px|Field Marshal]]
| [[Attēls:British Army (1920-1953) OF-9.svg|50px|General]]
| [[Attēls:British Army (1920-1953) OF-8.svg|50px|Lieutenant-General]]
| [[Attēls:British Army (1920-1953) OF-7.svg|50px|Major-General]]
|
| [[Attēls:British Army (1928-1953) OF-6.svg|50px|Brigadier]]
| [[Attēls:British Army (1920-1953) OF-5.svg|50px|Colonel]]
| [[Attēls:British Army (1920-1953) OF-4.svg|50px|Lieutenant-Colonel]]
| [[Attēls:British Army (1920-1953) OF-3.svg|50px|Major]]
| [[Attēls:British Army (1920–1953) OF-2.svg|50px|Captain]]
| [[Attēls:British Army (1920-1953) OF-1b.svg|50px|Lieutenant]]
| [[Attēls:British Army (1920-1953) OF-1a.svg|50px|Second Lieutenant]]
| [[Attēls:British Army (1920–1953) OF (D).svg|50px|Officer Cadet]]
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| [[Feldmaršals (Apvienotā Karaliste)|Feldmaršals]]
| [[Ģenerālis]]
| [[Ģenerālleitnants]]
| [[Ģenerālmajors]]
|
| [[Pulkvedis komandants]]/&lt;br /&gt;[[Štāba pulkvedis]]
| [[Pulkvedis]]
| [[Pulkvežleitnants]]
| [[Majors]]
| [[kapteinis (dienesta pakāpe)|Kapteinis]]
| [[Leitnants]]
| [[Otrais leitnants]]
| [[Virsnieks kadets]]
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
! (1928—1953)
| [[Attēls:British Army (1920–1953) OF-10.svg|50px|Field Marshal]]
| [[Attēls:British Army (1920-1953) OF-9.svg|50px|General]]
| [[Attēls:British Army (1920-1953) OF-8.svg|50px|Lieutenant-General]]
| [[Attēls:British Army (1920-1953) OF-7.svg|50px|Major-General]]
|
| [[Attēls:British Army (1928-1953) OF-6.svg|50px|Brigadier]]
| [[Attēls:British Army (1920-1953) OF-5.svg|50px|Colonel]]
| [[Attēls:British Army (1920-1953) OF-4.svg|50px|Lieutenant-Colonel]]
| [[Attēls:British Army (1920-1953) OF-3.svg|50px|Major]]
| [[Attēls:British Army (1920–1953) OF-2.svg|50px|Captain]]
| [[Attēls:British Army (1920-1953) OF-1b.svg|50px|Lieutenant]]
| [[Attēls:British Army (1920-1953) OF-1a.svg|50px|Second Lieutenant]]
| [[Attēls:British Army (1920–1953) OF (D).svg|50px|Officer Cadet]]
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
|
| [[Feldmaršals (Apvienotā Karaliste)|Feldmaršals]]
| [[Ģenerālis]]
| [[Ģenerālleitnants]]
| [[Ģenerālmajors]]
|
| [[Brigadieris]]
| [[Pulkvedis]]
| [[Pulkvežleitnants]]
| [[Majors]]
| [[kapteinis (dienesta pakāpe)|Kapteinis]]
| [[Leitnants]]
| [[Otrais leitnants]]
| [[Virsnieks kadets]]
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
! (1953—2022)
| [[Attēls:British Army OF-10.svg|50px|Field Marshal]]
| [[Attēls:British Army OF-9.svg|50px|General]]
| [[Attēls:British Army OF-8.svg|50px|Lieutenant-General]]
| [[Attēls:British Army (1920–1953) OF-7 (rounded).svg|50px|Major-General]]
|
| [[Attēls:British Army OF-6.svg|50px|Brigadier]]
| [[Attēls:British Army OF-5.svg|50px|Colonel]]
| [[Attēls:British Army OF-4.svg|50px|Lieutenant-Colonel]]
| [[Attēls:British Army OF-3.svg|50px|Major]]
| [[Attēls:British Army OF-2.svg|50px|Captain]]
| [[Attēls:British Army OF-1b.svg|50px|Lieutenant]]
| [[Attēls:British Army OF-1a.svg|50px|Second Lieutenant]]
| [[Attēls:British Army OF (D).svg|50px|Officer Cadet]]
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
|
| [[Feldmaršals (Apvienotā Karaliste)|Feldmaršals]]
| [[Ģenerālis]]
| [[Ģenerālleitnants]]
| [[Ģenerālmajors]]
|
| [[Brigadieris]]
| [[Pulkvedis]]
| [[Pulkvežleitnants]]
| [[Majors]]
| [[kapteinis (dienesta pakāpe)|Kapteinis]]
| [[Leitnants]]
| [[Otrais leitnants]]
| [[Virsnieks kadets]]
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
! (2022—)
| [[Attēls:British Army (1920–1953) OF-10.svg|50px|Field Marshal]]
| [[Attēls:British Army (1920-1953) OF-9.svg|50px|General]]
| [[Attēls:British Army (1920-1953) OF-8.svg|50px|Lieutenant-General]]
| [[Attēls:British Army (1920-1953) OF-7.svg|50px|Major-General]]
|
| [[Attēls:British Army (1928-1953) OF-6.svg|50px|Brigadier]]
| [[Attēls:British Army (1920-1953) OF-5.svg|50px|Colonel]]
| [[Attēls:British Army (1920-1953) OF-4.svg|50px|Lieutenant-Colonel]]
| [[Attēls:British Army (1920-1953) OF-3.svg|50px|Major]]
| [[Attēls:British Army (1920–1953) OF-2.svg|50px|Captain]]
| [[Attēls:British Army (1920-1953) OF-1b.svg|50px|Lieutenant]]
| [[Attēls:British Army (1920-1953) OF-1a.svg|50px|Second Lieutenant]]
| [[Attēls:British Army (1920–1953) OF (D).svg|50px|Officer Cadet]]
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
|
| [[Feldmaršals (Apvienotā Karaliste)|Feldmaršals]]
| [[Ģenerālis]]
| [[Ģenerālleitnants]]
| [[Ģenerālmajors]]
|
| [[Brigadieris]]
| [[Pulkvedis]]
| [[Pulkvežleitnants]]
| [[Majors]]
| [[kapteinis (dienesta pakāpe)|Kapteinis]]
| [[Leitnants]]
| [[Otrais leitnants]]
| [[Virsnieks kadets]]
|- style=&quot;background-color:#CCCCCC; text-align:center;&quot;
! [[NATO]] Kods
! OF-10
! OF-9
! OF-8
! OF-7
! colspan=2| OF-6
! OF-5
! OF-4
! OF-3
! OF-2
! colspan=2| OF-1
! OF-D
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Literatūra ==
* {{grāmatas atsauce |last=Bates |first=Gill |year=2010 |title=Rising Star: China's New Security Diplomacy |publisher=Brookings Institution Press |page=[https://books.google.com/books?id=lXkvEIUmg68C&amp;dq=%22nationalist+Boxers%22&amp;pg=PA25 25] |isbn=978-0-8157-0453-9 }}
* {{ziņu atsauce |author=BBC staff |date=6 January 2007 |title=Recruitment Age for Army Raised |work=BBC News |url = http://news.bbc.co.uk/1/hi/uk/6236345.stm |archive-url=https://web.archive.org/web/20120208183807/http://news.bbc.co.uk/1/hi/uk/6236345.stm |archive-date=8 February 2012}}
* {{grāmatas atsauce|last=Beevor |first=Antony |author-link=Antony Beevor |year=1990 |title=Inside the British Army |location=London |publisher=Chatto &amp; Windus |isbn= 0-7011-3466-6 }}
* {{ziņu atsauce |last=Buchanan |first=Michael |date=27 November 2008 |url=http://news.bbc.co.uk/1/hi/uk/7749793.stm|title=Irish swell ranks of UK military |publisher=BBC}}
* {{ziņu atsauce|last=Burnside |first=Iain |date=19 May 2010 |url = https://www.theguardian.com/stage/2010/may/19/war-musical-lads-in-their-hundreds |title=Songs for squaddies: the war musical Lads in Their Hundreds |newspaper=The Guardian}}
* {{grāmatas atsauce |last=Cassidy |first=Robert M |year=2006 |title=Counterinsurgency and the global war on terror: military culture and irregular war |url=https://archive.org/details/counterinsurgenc0000cass |publisher=Greenwood Publishing Group |isbn=0-275-98990-9 }}
* {{grāmatas atsauce |title=The Oxford History of the British Army |editor-first=David |editor-last=Chandler |editor2-first=Ian |editor2-last=Beckett |publisher=Oxford Paperbacks |year=2003 }}
* {{grāmatas atsauce |last=Connolly |first=Sean J. |title=The Oxford Companion to Irish history |date=1998 |publisher=Oxford University Press |location=Oxford |page=[https://archive.org/details/oxfordcompaniont00conn/page/505 505] |isbn=978-0-19-211695-6 |url=https://archive.org/details/oxfordcompaniont00conn/page/505 }}
* {{grāmatas atsauce |last=Ensor |first=(Sir) Robert |year=1980 |orig-year=1936 |title=England: 1870–1914. (The Oxford History of England) |volume=XIV |publisher=Oxford University Press |location=Oxford |isbn=0-19-821705-6 |edition=Revised |url=https://archive.org/details/england18701914o00robe }}
* {{grāmatas atsauce |last=Fremont-Barnes |first=Gregory |year=2009 |title=Who Dares Wins&amp;nbsp;– The SAS and the Iranian Embassy Siege 1980 |publisher=Osprey Publishing |isbn=978-1-84603-395-7 |url=https://archive.org/details/isbn_9781846033957 }}
* French, David. ''Army, Empire, and Cold War: The British Army and Military Policy, 1945—1971'' (2012) DOI:10.1093/acprof:oso/9780199548231.001.0001
* {{grāmatas atsauce |last=Gilbert |first=Martin |year=2005 |title=Churchill and America |publisher=[[Simon &amp; Schuster]] |page=[https://books.google.com/books?id=vF7wGAzgwfQC&amp;dq=normandy+landings+british+american+61%2C715&amp;pg=PA301 301] |isbn=0-7432-9122-0 }}

== Ārējās saites ==
* https://www.army.mod.uk/

{{Militārisms-aizmetnis}}

[[Kategorija:Armijas pēc valsts]]
[[Kategorija:Militārisms Apvienotajā Karalistē]]</text>
      <sha1>dx3q5v5u0mkeuna9sph7r6i9497ota8</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Šrīvidžaja</title>
    <ns>0</ns>
    <id>556861</id>
    <revision>
      <id>4465320</id>
      <parentid>4426728</parentid>
      <timestamp>2026-05-08T17:55:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ingunasa</username>
        <id>117387</id>
      </contributor>
      <comment>Pievienota iekšējā saite</comment>
      <origin>4465320</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9406" sha1="fzsxvd15w3e59oevv04gcudaakws1gr" xml:space="preserve">{{Bijušās valsts infokaste
|vietējais_nosaukums = Šrīvidžaja
|
|kontinents          = Āzija
|reģions             = Dienvidaustrumāzija
|valsts              = Indonēzija, Malaizija, Taizeme, Kambodža, Vjetnama
|laikmets            = Agrie viduslaiki
|statuss             = 
|statusa_teksts      = 
|valdības_veids      = monarhija
|
|gads_sākums         = pirms 671. gada
|gads_beigas         = 1025. gads
|
|event_start         = 
|date_start          = 
|event_end           = 
|date_end            = 
|
|image_flag          = 
|flag                = 
|flag_type           = 
|
|image_coat          = 
|symbol              = 
|symbol_type         = 
|
|image_map           = Srivijaya Empire.svg
|image_map_caption   = Šrīvidžajas iekarojumi
|
|galvaspilsēta       = [[Palembana]]
|latd= |latm= |latNS= |longd= |longm= |longEW= 
|
|national_motto      = 
|national_anthem     = 
|kopīgas_valodas     = senā [[malajiešu valoda]], [[sanskrits]]
|reliģija            = {{ubl|Mahajānas un Vadžrajānas [[budisms]]|[[hinduisms]]|[[animisms]]}}
|nauda               = 
|
|leader1             = 
|leader2             = 
|year_leader1        = 
|year_leader2        = 
|title_leader        = 
|
|&lt;!- Platība un iedzīvotāju skaits dotajos gados -&gt;
|stat_year1          = 1290. gadā
|stat_platība1       = 1 000 000
|stat_pop1           = 
|stat_year2          = 
|stat_platība2       = 
|stat_pop2           = 
|
|footnotes           = 
}}
'''Šrīvidžaja''' (arī '''Srividžaja''', {{val|id|Sriwijaya}})  bija [[Budisms|budistu]] impērija, kas bāzējās [[Sumatra]]s salā (mūsdienu [[Indonēzija|Indonēzijā]]) un ietekmēja lielu daļu [[Dienvidaustrumāzija]]s. Šrīvidžaja bija nozīmīgs budisma ekspansijas centrs no 7. līdz 11. gadsimtam. Šrīvidžaja bija pirmā valsts, kas dominēja lielākajā daļā Dienvidaustrumāzijas rietumu jūru. Tās ekonomika pakāpeniski kļuva atkarīga no plaukstošās tirdzniecības reģionā, tādējādi pārveidojot to par prestižo preču tirdzniecības ekonomiku.&lt;ref&gt;Laet, Sigfried J. de; Herrmann, Joachim (1994). History of Humanity. Routledge.&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
[[Attēls:Srivijayan Expansion.gif|thumb|Šrīvidžajas ekspansija un atkāpšanās]]
Agrākā atsauce uz to ir datēta ar 7. gadsimtu. [[Tanu dinastija]]s ķīniešu mūks Jidzjins rakstīja, ka viņš 671. gadā apmeklējis Šrīvidžaju sešus mēnešus ilgi. Agrākais zināmais uzraksts, kurā parādās vārds Šrīvidžaja, arī ir datēts ar 7. gadsimtu uzrakstā, kas atrasts netālu no [[Palembana]]s, Sumatrā, 682. gada 16. jūniju. No 7. gadsimta beigām līdz 11. gadsimta sākumam Šrīvidžaja kļuva par hegemonu Dienvidaustrumāzijā. Tā bija iesaistīta ciešā mijiedarbībā un sāncensībā ar kaimiņos esošajām [[Mataramas karaliste|Mataramas karalisti]], [[Khmeru impērija|Khmeru impēriju]] un [[Čampa|Čampu]] Dienvidvjetnamā. Šrīvidžajas galvenā ārējā interese bija ienesīgu tirdzniecības līgumu veidošana ar [[Ķīna|Ķīnu]], kas ilga no Tanu līdz [[Sunu dinastija]]i. Šrīvidžajai bija reliģiskas, kultūras un tirdzniecības saites ar [[Bengālija]]s budistu [[Pālas impērija|Pālas impēriju]], kā arī ar [[Kalifāts|Islāma kalifātu]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], no kura valdnieks — maharadža 718. gadā lūdzis atsūtīt kādu islāma teologu, kurš izskaidrotu jauno mācību.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.yumpu.com/en/document/read/11876730/two-letters-from-the-maharaja-to-the-khalifah|title=TWO LETTERS FROM THE MAHARAJA TO THE KHALIFAH|last=Yumpu.com|website=yumpu.com|access-date=2023-11-30|language=en}}&lt;/ref&gt;

Lai gan to sākotnēji uzskatīja par [[Talasokrātija|talasokrātisku]], t.i. uz jūras sakariem orientētu impēriju, citi pētījumi no pieejamajiem ķīniešu ierakstiem secināja, ka Šrīvidžaja, tāpat kā tās reģionālie konkurenti, galvenokārt bijusi uz sauszemes balstīta valsts, nevis jūras lielvalsts, flotes pastāvēja, bet darbojās kā loģistikas atbalsts, lai atvieglotu sauszemes varas uzturēšanu.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=State Formation and the Evolution of Naval Strategies in the Melaka Straits, c. 500-1500 CE|url=http://archive.org/details/naval-strategies-in-the-melaka-straits-c.-500-1500-ce|date=2013-10|last=Derek Heng}}&lt;/ref&gt; Reaģējot uz pārmaiņām Āzijas jūras ekonomikā, karaļvalstis ap Malakas šaurumu izstrādāja jūras stratēģiju, lai aizkavētu savu lejupslīdi. Malakas šauruma apkaimē esošo karaļvalstu jūras stratēģija galvenokārt bija sodoša; tās mērķis bija piespiest tirdzniecības kuģus iebraukt viņu ostās. Vēlāk flotes stratēģija deģenerējās līdz pirātismam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sabrizain.org/malaya/hindu.htm|title=Buddhist Empires|website=www.sabrizain.org|access-date=2023-11-30}}&lt;/ref&gt;

955. gadā Al-Masudi, arābu ceļotājs un vēsturnieks, uzrakstīja piezīmes par Šrividžaju. Tur aprakstīts, ka tās lauksaimniecības produkti ir [[kampars]], [[Īstais nagliņkoks|krustnagliņas]], [[sandalkoks]], [[muskatrieksti]], [[kardamons]] un vairāki citi.&lt;ref&gt;[https://web.archive.org/web/20131031003820/https://www.eastwestcenter.org/fileadmin/resources/education/asdp_pdfs/Early_Age_of_Commerce_1_.pdf Wade, Geoffrey (2009). &quot;An Early Age of Commerce in Southeast Asia, 900–1300 CE&quot;] (PDF). www.eastwestcenter.org. hlm. 252. Diarsipkan dari versi asli (PDF)&lt;/ref&gt;

Impērija beidza pastāvēt 1025. gadā pēc mūsu ēras, kad [[Čolas dinastija|Čolas impērija]] no [[Indija|Dienvidindijas]] veica vairākus reidus tās ostās.  Pēc krišanas tā tika lielā mērā aizmirsta. Tikai 1918. gadā franču vēsturnieks Žoržs Kodē oficiāli postulēja tās pagātnes esamību.

=== Vēstures izpēte ===
Par impēriju palicis maz fizisku pierādījumu. Pat Indonēzijā un Dienvidaustrumāzijā nebija pastāvīgu zināšanu par Šrīvidžajas vēsturi; tās aizmirsto pagātni ir pētījuši g.k. ārzemju zinātnieki. Mūsdienu indonēzieši, pat no Palembanas apgabala (kur atradās karalistes centrs), nebija dzirdējuši par Šrīvidžaju līdz 1920. gadiem, kad franču zinātnieks Žoržs Kodē publicēja savus atklājumus un interpretācijas laikrakstos holandiešu un indonēziešu valodā.

Šrīvidžajas historiogrāfija tika iegūta un izveidota no diviem galvenajiem avotiem: Ķīnas vēstures pārskatiem un Dienvidaustrumāzijas akmens uzrakstiem, kas ir atklāti un atšifrēti šajā reģionā. Budistu svētceļnieka Jidzjina stāstījums ir īpaši svarīgs Šrīvidžajas aprakstam, kad viņš 671. gadā tajā pavadīja sešus mēnešus. 7. gadsimta uzraksti, kas atklāti Palembanā un [[Banka (sala)|Bankas salā]], ir arī būtiski primārie vēstures avoti. Arī reģionālie nostāsti, kurus daži varētu saglabāt un pārstāstīt kā pasakas un leģendas, piemēram, leģenda par Zabadžas maharadžu un khmeru karali, sniedz ieskatu valstībā.

Šrīvidžajas vēsturiskie ieraksti tika rekonstruēti no vairākiem akmens uzrakstiem, lielākā daļa no tiem rakstīti [[Malajiešu valoda|senmalajiešu valodā]], izmantojot Pallavas rakstību, piemēram, Kedukanbukitas, Talantuvo, Telagabatu un Kotakapuras uzraksti.  Šrīvidžaja kļuva par agrīnās Sumatras nozīmes simbolu pretstatā Javas [[Madžapahita|Madžapahitas impērijai]] austrumos. 20. gadsimtā nacionālistiski noskaņotie intelektuāļi atsaucās uz abām impērijām, lai argumentētu par Indonēzijas identitāti vienotā Indonēzijas valstī, kas pastāvējusi pirms [[Nīderlandes Austrumindijas kompānija|Nīderlandes Austrumindijas]] koloniālās varas.

Šrīvidžaju un, attiecīgi, Sumatru, dažādas tautas pazina ar dažādiem nosaukumiem. Ķīnieši to sauca par Sanfoci, Sanfoczi vai Šilifoši, un piemin vēl senāku Kantoli karalisti, ko varēja uzskatīt par Šrīvidžajas priekšteci. Arābi to sauca par Zabagu/Zabadžu vai Sribuzu, bet khmeri to sauca par Melaju, savukārt javieši par Suvarnabhumi, Suvarnadvipu, Melaju vai Malaju. Tas ir vēl viens iemesls, kāpēc Šrīvidžajas atklāšana bija tik grūta.

Pastāv arī viedoklis, ka Šrīvidžaja Sumatrā un Malakas pussalā turpinājusi pastāvēt vai atjaunota līdz 13. gadsimta sākumam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://old.bigenc.ru/world_history/text/4921501|title=ШРИВИДЖАЙЯ • Большая российская энциклопедия - электронная версия|website=old.bigenc.ru|access-date=2023-11-30|archive-date=2023-05-29|archive-url=https://web.archive.org/web/20230529203742/https://old.bigenc.ru/world_history/text/4921501}}&lt;/ref&gt;

== Attēli ==
&lt;gallery&gt;
Candi Gumpung Muarojambi.jpg|Budistu tempļa atliekas Muarodžambi
MUS Koin perak Kerajaan Sriwijaya; 3.jpg|Šrīvidžajas sudraba monēta — masa
Taman Purbakala Kerajaan Sriwijaya - Museum Sriwijaya.jpg|Šrīvidžajas muzejs Palembanā
Bodhisattava Avalokiteshvara, Chaiya Art พระอวโลกิเตศวรโพธิสัตว์ ศิลปะไชยา 01.jpg|Budas pavadoņa [[Avalokitešvara|Avalokitešvaras]] skulptūra no Šrīvidžajas tolaik kontrolētās dienvidu Taizemes
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Indonēzijas vēsture]]
[[Kategorija:Malaizijas vēsture]]</text>
      <sha1>fzsxvd15w3e59oevv04gcudaakws1gr</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Gāzes cauruļvads Lietuva—Polija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>556952</id>
    <revision>
      <id>4465342</id>
      <parentid>4282800</parentid>
      <timestamp>2026-05-08T19:02:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 2 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4465342</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1527" sha1="fz72r66zv4t4ymue0ne3lbhap64lolq" xml:space="preserve">{{izolēts raksts|date=2023. gada decembris}}
[[Attēls:Gas Interconnection Poland–Lithuania.svg|300px|thumb|Gāzes cauruļvads &quot;Lietuva-Polija&quot;.]]
'''Gāzes cauruļvads Lietuva—Polija''' ({{val|lt|Lietuvos-Lenkijis dujotiekis}}, {{val|pl|Gazociąg Litwa-Polska}}) ir 508 kilometrus garš cauruļvads, kas savieno [[Viļņa|Viļņu]] Lietuvā ar Poliju.&lt;ref&gt;[https://www.gem.wiki/Gas_Interconnection_Poland-Lithuania_(GIPL) Gas Interconnection Poland-Lithuania (GIPL)]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.gaz-system.pl/en/for-media/press-releases/2022/february-/28-02-2022-the-poland-lithuania-gas-interconnector-gipl-will-start-commercial-operation-as-of-1st-may.html |title=The Poland-Lithuania gas interconnector (GIPL) will start commercial operation as of 1st May |access-date={{dat|2023|12|02||bez}} |archive-date={{dat|2023|12|02||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20231202100238/https://www.gaz-system.pl/en/for-media/press-releases/2022/february-/28-02-2022-the-poland-lithuania-gas-interconnector-gipl-will-start-commercial-operation-as-of-1st-may.html }}&lt;/ref&gt;

Gāzes pārsūknēšana pa cauruļvadu &quot;Lietuva—Polija&quot; sākta 2022. gadā.&lt;ref&gt;[https://commission.europa.eu/news/inauguration-gas-interconnection-between-poland-and-lithuania-2022-05-05_en Inauguration of gas interconnection between Poland and Lithuania]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Īss aizmetnis}}
[[Kategorija:Lietuvas saimniecība]]
[[Kategorija:Polijas saimniecība]]</text>
      <sha1>fz72r66zv4t4ymue0ne3lbhap64lolq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jānis Bušmanis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>559336</id>
    <revision>
      <id>4465589</id>
      <parentid>4361363</parentid>
      <timestamp>2026-05-09T10:39:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4465589</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3988" sha1="qskqgnjhf9yv1vrvl4dwb8cyy79ijez" xml:space="preserve">{{izolēts raksts|date=2024. gada janvāris}}
{{Personas infokaste
| dz_gads = 1897
| dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Vidzemes guberņa|Valmieras apriņķis|td=Latvija}}
| m_dat_alt = {{mdv2|1938|09|06|1897|||}}
| m_vieta = {{vieta|PSRS|Krievijas PFSR|Ļeņingrada|td=Krievija}}
| citas daļas = {{Militārpersonas infodaļa
| dienesta_pakāpe = [[pulkvedis]] (1935)
|  dienesta_laiks = 
|          valsts = {{plainlist|
* {{flaga|Krievija|1917}} [[Krievijas SFPR|KSFPR]]
* {{USSR}}
}}
|       struktūra = [[Sarkanā armija]]&lt;br&gt;[[Viskrievijas Ārkārtas komisija|čeka]]—[[Iekšlietu Tautas komisariāta Valsts Politpārvalde|GPU]]—[[Apvienotā valsts politiskā pārvalde|OGPU]]—[[PSRS Iekšlietu Tautas komisariāts|NKVD]]
|         vienība = 
|       komandēja = 
|          kaujas =
|       izglītība = 
|     apbalvojumi =
|      cits_darbs = 
}}
}}

'''Jānis Bušmanis''' (1897—1938) bija [[latvieši|latviešu]] izcelsmes padomju karavīrs, iekšlietu dienestu darbinieks, militārais pedagogs.

== Dzīvesgājums ==
Piedzima 1897. gadā [[Valmieras apriņķis|Valmieras apriņķī]]&lt;!-- Kaut kādā Ланзберг muižā? --&gt;. Strādāja rūpnīcā&lt;!-- «Металл» Kur? Vidzemē vai Iekškrievijā? --&gt;. [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Krievijas Komunistiskās partijas]] biedrs kopš 1919. gada. Piedalījās [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], komandēja [[Vads (armija)|vadu]] [[15. armija (KSFPR)|15. armijā]]. Divreiz ievainots.

Pēc tam bija robežsardzes vienības priekšnieks [[Baltkrievijas PSR|Baltkrievijā]]. 1932. gadā pabeidza [[M. Frunzes Kara akadēmija|M. Frunzes Kara akadēmiju]]. No 1932. līdz 1935. gadam bija pirmais 3. Robežsardzes un [[Apvienotā valsts politiskā pārvalde|AVPP]] karaspēka skolas ([[Maskava|Maskavā]]) priekšnieks. Vēlāk — [[PSRS Iekšlietu Tautas komisariāts|Iekšlietu Tautas komisariāta]] (IeTK) Robežas un iekšējās apsardzības pārvaldes (RIeAP) [[Ziemeļkaukāzs|Ziemeļkaukāzā]] priekšnieka vietnieks,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%91%D1%83%D1%88%D0%BC%D0%B0%D0%BD,_%D0%AF%D0%BD_%D0%AF%D0%BD%D0%BE%D0%B2%D0%B8%D1%87|title=Бушман, Ян Янович|website=ru.wikipedia}}&lt;/ref&gt; 1935.—1936. gadā bija [[Azovas — Melnās jūras novads|Azovas—Melnās jūras novada]] RIeAP priekšnieks. [[Austrumsibīrijas novads|Austrumsibīrijas novada]] RIeAP priekšnieks no 1936. gada jūnija līdz 1938. gada 11. martam, kad atvaļināts rezervē.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nkvd.memo.ru/index.php/%D0%91%D1%83%D1%88%D0%BC%D0%B0%D0%BD%2C_%D0%AF%D0%BD_%D0%AF%D0%BD%D0%BE%D0%B2%D0%B8%D1%87|title=Бушман, Ян Янович|website=Кадровый состав органов государственной безопасности СССР. 1935−1939|access-date={{dat|2023|12|31||bez}}|archive-date={{dat|2022|07|16||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20220716134652/https://nkvd.memo.ru/index.php/%D0%91%D1%83%D1%88%D0%BC%D0%B0%D0%BD,_%D0%AF%D0%BD_%D0%AF%D0%BD%D0%BE%D0%B2%D0%B8%D1%87}}&lt;/ref&gt;

1938. gada marta beigās arestēts. IeTK un prokuratūras komisija atzina J. Bušmani vainīgu &quot;kontrrevolucionārā darbībā&quot;, [[PSRS Augstākās tiesas Kara kolēģija]] piesprieda viņam nāvessodu, kurš izpildīts 6. septembrī [[Ļeņingrada|Ļeņingradā]].&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://visz.nlr.ru/person/book/t10/2/270|title=Бушман Ян Янович|website=Ленинградский мартиролог}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{DEFAULTSORT:Bušmanis, Jānis}}
[[Kategorija:1897. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1938. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Valmieras apriņķī dzimušie]]
[[Kategorija:Ļeņingradā mirušie]]
[[Kategorija:Krievijas pilsoņu kara dalībnieki]]
[[Kategorija:PSKP biedri]]
[[Kategorija:Valsts drošības goda darbinieki]]
[[Kategorija:Padomju represijās nogalinātie]]
[[Kategorija:Krievijas latvieši]]</text>
      <sha1>qskqgnjhf9yv1vrvl4dwb8cyy79ijez</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Grobiņas pilsētas stadions</title>
    <ns>0</ns>
    <id>562421</id>
    <revision>
      <id>4465306</id>
      <parentid>4175088</parentid>
      <timestamp>2026-05-08T17:08:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 2 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4465306</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3882" sha1="tkrsm4y57wfjemwrt559rxklvqpozm2" xml:space="preserve">{{Stadiona infokaste|nosaukums=Grobiņas pilsētas stadions|valsts={{flaga|Latvija}} [[Latvija]]|adrese=Celtnieku iela 29|klubu-mājvieta={{flaga|Latvija}} [[Grobiņas SC]] (2017– pašlaik)|futbols=1000&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Venue |url=https://us.soccerway.com/teams/latvia/grobinas-sporta-centrs/18856/venue/ |website=us.soccerway.com |accessdate={{dat|2024|2|2||bez}}}}&lt;/ref&gt;|pilsēta=Grobiņa}}

'''Grobiņas pilsētas stadions''' ir stadions [[Grobiņa|Grobiņā]], [[Latvija|Latvijā]]. Tajā savas mājas spēles aizvada futbola klubs [[Grobiņas SC/LFS]].

Stadions tiek izmantots arī kā pasākumu vieta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://kurdoties.lv/pasakumu-vieta/grobinas-pilsetas-stadions/|title=Pasākumu vieta &quot;Grobiņas pilsētas stadions&quot; - Grobiņa, Celtnieku iela 29 - KurDoties.lv|website=kurdoties.lv|access-date=2024-02-02|date=2022-08-26|language=lv}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Stadionā pieejami īres pakalpojumi treniņiem, sacensībām un komercpasākumiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dienvidkurzemesports.lv/lv/pakalpojumi-2/|title=Pakalpojumi » Dienvidkurzemes sports|website=www.dienvidkurzemesports.lv|access-date=2024-02-03}}&lt;/ref&gt;

2017. gadā stadionā tika izveidots laukums ar sintētisko segumu. Blakus laukumam tika uzstādītas arī divas ģērbtuves. Jaunā laukuma atklāšana notika 21. maijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://grobina.lv/index.php?option=com_content&amp;view=article&amp;id=2210:uzstdts-mkslgais-segums-futbola-laukumam&amp;catid=10:vispareji&amp;Itemid=1|title=Uzstādīts mākslīgais segums futbola laukumam|access-date=2024. gada 2. februārī|date=2017. gada 17. maijs}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

2020. gada vasarā stadionā tika atklāta velotrase.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepajniekiem.lv/zinas/novados/grobinas-jaunie-sportisti-gaida-maksliga-seguma-futbola-laukumu/|title=Grobiņas jaunie sportisti gaida mākslīgā seguma futbola laukumu|website=liepajniekiem.lv|access-date=2024-02-02|language=lv}}&lt;/ref&gt; Nākotnē plānots izbūvēt arī futbola laukumu ar mākslīgo segumu.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

2022. gadā &quot;Grobiņas&quot; futbola komandai draudēja palikšana bez savas mājvietas, jo stadiona ģērbtuves neatbilda [[Latvijas Futbola federācija]]s noteikumiem, proti, tām jābūt ar tiešu izeju uz futbola laukumu, aprīkotām ar dušu, siltā ūdens padevi un citām mūsdienās šķietami pašsaprotamām kvalitātēm.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepajniekiem.lv/sports/futbols/dzerves-draud-palikt-bez-ligzdas/|title=Grobiņas futbola komandai draud palikšana bez savas mājvietas|website=liepajniekiem.lv|access-date=2024-02-02|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Pasākumi ==
Stadionā netiek spelēts tikai futbols, tajā notiek arī cita veida pasākumi:

* 2021. gada septembrī stadionā norisinājās projekts ar nosaukumu &quot;Veselības veicināšana un slimību profilakse&quot;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.grobinasnovads.lv/index.php?option=com_content&amp;view=category&amp;layout=blog&amp;id=275&amp;Itemid=365|title=Projekts &quot;Veselības veicināšana un slimību profilakse&quot;|access-date=2024. gada 3. februārī|date=2021. gada 30. augusts}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
* 2022. gada 26. augustā šeit uzstājās grupa [[Bermudu Divstūris]], koncerttūrē, ar nosaukumu &quot;Vidēji glīts&quot;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://kurdoties.lv/pasakums/bermudu-divsturis-koncertture-videji-glits-grobina/|title=BERMUDU DIVSTŪRIS koncerttūre VIDĒJI GLĪTS Grobiņā - 26.08.2022 20:00 - Grobiņas pilsētas stadions, Grobiņa - Mūzika - Pasākumi Tavā apkārtnē - KurDoties.lv|website=kurdoties.lv|access-date=2024-02-03|date=2024-02-03|language=lv}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==

* [https://www.dienvidkurzemesports.lv/lv/grobinas-stadions/ Grobiņas stadions]
{{Aizmetnis}}
[[Kategorija:Futbola stadioni Latvijā]]</text>
      <sha1>tkrsm4y57wfjemwrt559rxklvqpozm2</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Pēteris Balodis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>566715</id>
    <revision>
      <id>4465325</id>
      <parentid>4227432</parentid>
      <timestamp>2026-05-08T18:05:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <origin>4465325</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="414" sha1="fi9qh477kd5ilp68zb3o88qk4swfr06" xml:space="preserve">'''Pēteris Balodis''' var būt:

* [[Pēteris Balodis (revolucionārs)|Pēteris Balodis]] (1839—1918), sociālistiskais revolucionārs;
* [[Pēteris Balodis (mākslinieks)|Pēteris Balodis]] (1867—1919), mākslinieks;
* [[Pēteris Balodis (leģionārs)|Pēteris Balodis]] (1907—1978), leģionārs.

== Skatīt arī ==
* [[Balodis (uzvārds)]]

{{nozīmju atdalīšana}}

[[Kategorija:Nozīmju atdalīšana]]</text>
      <sha1>fi9qh477kd5ilp68zb3o88qk4swfr06</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4465326</id>
      <parentid>4465325</parentid>
      <timestamp>2026-05-08T18:07:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <origin>4465326</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="412" sha1="rb1wkl6wux2e53d76cz5befbrxa74u9" xml:space="preserve">'''Pēteris Balodis''' var būt:

* [[Pēteris Balodis (revolucionārs)|Pēteris Balodis]] (1839—1918), sociālistiskais revolucionārs;
* [[Pēteris Balodis (mākslinieks)|Pēteris Balodis]] (1867—1919), mākslinieks;
* [[Pēteris Balodis (leģionārs)|Pēteris Balodis]] (1907—1978), virsnieks.

== Skatīt arī ==
* [[Balodis (uzvārds)]]

{{nozīmju atdalīšana}}

[[Kategorija:Nozīmju atdalīšana]]</text>
      <sha1>rb1wkl6wux2e53d76cz5befbrxa74u9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Pēteris Balodis (revolucionārs)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>566729</id>
    <revision>
      <id>4465322</id>
      <parentid>4263924</parentid>
      <timestamp>2026-05-08T18:01:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4465322</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5473" sha1="gahhukua36s8zima3mas0zyfleotlul" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
| attēls = Attēls:Pēteris Balodis (1839—1918).jpg
| att_izmērs = 170px
| dz_dat_alt = {{dat|1839|12|01}}
| dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Vidzemes guberņa|Rīgas apriņķis|Lielais pagasts|td=Latvija}}
| m_dat_alt = {{miršanas datums un vecums|1918|1|23|1839|12|1}}
| m_vieta = [[Blagoveščenska (Amūras apgabals)|Blagoveščenska]], [[Amūras apgabals (Krievijas Impērija)|Amūras apgabals]], [[Krievijas SFPR]]
| vārds = Pēteris Balodis
}}

'''Pēteris Balodis''' (1839—1918) bija [[latvieši|latviešu]] [[Sociālisms|sociālistiskais]] [[Revolūcija|revolucionārs]], izdevējs, [[Kalnrūpniecība|zeltrūpnieks]].

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1839. gadā [[Lielais pagasts|Lielajā pagastā]] [[Dāvids Balodis|Dāvja Baloža]] ģimenē. Mācījās [[Rīgas Pareizticīgo garīgais seminārs|Rīgas Pareizticīgo garīgajā seminārā]], to nepabeidzot.
No 1856. līdz 1858. gadam studēja [[S. Kirova Kara medicīnas akadēmija|Pēterburgas Medicīnas un ķirurģijas akadēmijā]], 1857. gadā atstāts 1. kursā, 1858. gadā atskaitīts, nenokārtodams eksāmenus. Kopā ar [[Aleksandrs Famincins|Aleksandru Famincinu]] tulkoja [[Vīnes Universitāte]]s profesora Jozefa Girtla triju sējumu anatomijas grāmatu (izdota pēc P. Baloža arestēšanas).
No 1858. gada mācījās [[Sanktpēterburgas Universitāte]]s Fizikas un matemātikas fakultātē. Nabadzības dēļ P. Balodis pēc viņa paša lūguma atbrīvoja no maksas par mācībām. Ierīkoja nelegālu tipogrāfiju, izdeva uzsaukumus. 1861. gada 5. decembrī atskaitīts no universitātes 3. kursa par dalību studentu nemieros.

1862. gada jūnijā viņu arestēja, tipogrāfijā konfiscēja nesen nodrukāto [[Dmitrijs Pisarevs|Dmitrija Pisareva]] rakstu, kurā bija asi nosodīta patvaldība. 1864. gada novembrī P. Balodim piesprieda 7 gadus [[Katorga|katorgā]] un mūžīgu nometinājumu [[Irkutskas guberņa]]s Verhoļenskas apriņķī. Vairākus katorgas gadus aizvadīja kopā ar [[Nikolajs Černiševskis|Nikolaju Černiševski]] sudraba kausēšanas rūpnīcā. Pēc katorgas apmetās Verhoļenskas apriņķa Ilgā, kur strādāja par rakstvedi pagasta valdē. 1873. vai 1874. gadā patstāvīgi devās uz [[Oļokminska|Oļokminsku]], kur sāka strādāt zelta raktuvēs. 1876. gadā P. Balodis vērsās pie [[Viņa Ķeizariskās augstības personīgā kanceleja|Imperatora kancelejas]] 3. nodaļas (politiskā policija) priekšnieka ar lūgumu noņemt politisko uzraudzību, bet šo lūgumu noraidīja. 1877. gadā A. Famincins, tobrīd Sanktpēterburgas Konservatorijas profesors, nosūtīja vēstuli Sanktpēterburgas ģenerālgubernatoram, pēc kuras 3. nodaļa pārtrauca P. Baloža uzraudzību un atļāva viņam pārvietoties [[Austrumsibīrija|Austrumsibīrijā]] bez tiesībām iebraukt Krievijas Impērijas Eiropas daļā.

No 1887. gada bija [[Ņimana]]s zelta rūpniecības kompānijas galvenais pārvaldnieks, pēc atlaišanas 1898. gadā viņš pārvācās uz [[Blagoveščenska (Amūras apgabals)|Blagoveščensku]]. 1899. gadā izveidoja avīzi ''&quot;Amurskij kraj&quot;'', ar naudu atbalstīja izsūtītos un revolucionāro presi (piemēram, [[Fricis Roziņš|Friča Roziņa]] [[Berne|Bernē]] izdoto žurnālu &quot;Sociāldemokrāts&quot; caur [[Roberts Pelše|Robertu Pelši]]), kļuva par [[Mecenāts|mecenātu]]: atvēra pilsētā tautas namu, bibliotēku, atbalstīja skolas. 1902.—1903. gadā ceļoja pa [[Japānas Impērija|Japānu]], [[Cjinu dinastija|Ķīnu]], [[Ēģiptes hedivāts|Ēģipti]]. Neveiksmīgi centās izveidot pats savu zelta ieguves kompāniju. Tiesājās Sanktpēterburgā ar Ņimanas kompāniju par viņam pienākošos naudu, panāca savu prasību izpildi. 1905.—1906. gadā Blagoveščenskā vadīja [[Kārlis Markss|Kārļa Marksa]] &quot;[[Kapitāls (grāmata)|Kapitāla]]&quot; studēšanas pulciņu.

Nomiris 1918. gadā no [[paralīze]]s.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://proza.ru/2017/01/22/391|title=Революционер и золотопромышленник Пётр Баллод. Золотая История Павла Афанасьева|website=proza.ru}}&lt;/ref&gt;

== Radi ==
Vectēvs Andrejs, [[Dzimtbūšana|dzimtzemnieks]], bija [[brāļu draudze]]s lasītājs. Tēvs [[Baložu Dāvis]] bija pārcēlies no laukiem uz Rīgu, kur uzturēja iebraucamo vietu, nodarbojās ar galdniecību un turpināja darboties [[Brāļu draudze|hernhūtiešu]] kustībā, vēlāk pārgājis pareizticībā un bija viens no [[Rīgas Pareizticīgo garīgais seminārs|Rīgas Pareizticīgo garīgā semināra]] pamatlicējiem.

Cits Andreja Baloža mazdēls bija [[Kārlis Balodis]].

P. Balodis 1889. gadā apprecējies ar 20 gadīgo Jeļenu Jordanu, viņu bērni: Vera (1890), Vladimirs (1891), Jeļena (1892). Vladimira miris no [[Tīfs|tīfa]] [[Pirmais pasaules karš|vācu]] gūstā.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

== Vēstures literatūra ==

* [[Pēteris Valeskalns|P. Valeskalns]]. &quot;Revolucionārais demokrāts Pēteris Balodis&quot;, [[LZA|Latvijas PSR ZA]], 1961
* П. И. Валескалн. «Революционный демократ Петр Давыдович Баллод», [[Zinātne (izdevniecība)|Зинатне]], 1987

== Atsauces ==

{{atsauces}}

{{DEFAULTSORT:Balodis, Pēteris}}
[[Kategorija:1839. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1918. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Latviešu revolucionāri]]
[[Kategorija:Krievijas latvieši]]
[[Kategorija:Ogres novadā dzimušie]]
[[Kategorija:Krievijas uzņēmēji]]</text>
      <sha1>gahhukua36s8zima3mas0zyfleotlul</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Imants Frederiks Ozols</title>
    <ns>0</ns>
    <id>570418</id>
    <revision>
      <id>4465416</id>
      <parentid>4308831</parentid>
      <timestamp>2026-05-09T01:01:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4465416</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3637" sha1="jpxxi3fs70zzc9mgvjwb193zotll2i3" xml:space="preserve">{{infokaste+}}
'''Imants Frederiks Ozols''' (dzimis {{dat|1980|8|13}} [[Rīga|Rīgā]]) ir latviešu [[žurnālists]] un [[Literatūrzinātne|literatūrzinātnieks]].

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1980. gadā. Mācījās [[Rīgas Juglas vidusskola|Kurta Bartela Rīgas 39. vidusskolā]], kuru pēc [[Latvijas neatkarības atgūšana]]s pārdēvēja par Juglas ģimnāziju. 1999. gadā sāka strādāt laikraksta &quot;[[Lauku Avīze]]&quot; jauniešu pielikumā &quot;Mēs&quot;, vēlāk laikrakstā &quot;[[Jaunā Avīze]]&quot;, TV5 Rīga, &quot;[[Rīga Online]]&quot;. [[Latvijas Radio|Latvijas Radio 1]], [[Latvijas Neatkarīgā Televīzija|Latvijas Neatkarīgajā Televīzijā (TV LNT)]].
Vēlāk strādāja [[Latvijas Televīzija]]s Ziņu dienestā, raidījumos &quot;Patiesības stunda&quot; un &quot;[[Pasaules panorāma]]&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/seksigs-raidijums-gudriem-skatitajiem|title=“Pasaules panorāma”: seksīgi un saturīgi par ārpolitiku|website=LA.LV|access-date=2024-05-04|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Studēja [[Latvijas Universitāte]]s [[Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultāte|Humanitāro zinātņu fakultātē]].
2024. gadā aizstāvēja promocijas darbu &quot;[[Koloniālisms|Koloniālisma]] [[semiotika]]: koloniālā telpa, struktūra, zīmes un kolonizētāja-kolonizējamā dihotomija [[Augusts Deglavs|Augusta Deglava]] triloģijā „Rīga”&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://du.lv/aktualitates/imanta-frederika-ozola-promocijas-darba-aizstavesana/|title=IMANTA FREDERIKA OZOLA promocijas darba aizstāvēšana &gt; Daugavpils Universitāte|website=Daugavpils Universitāte|access-date=2024-05-04|date=2023-11-28|language=lv}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
2024. gadā viņu ievēlēja par docentu [[Daugavpils Universitāte]]s Humanitāro un sociālo zinātņu fakultātes Valodas un literatūras katedrā.
Postdoktorantūras pētniecību turpināja ārvalstīs ([[Izraēla|Izraēlā]]) ar Tuvo Austrumu konfliktu saistītu konfliktu un [[propaganda]]s [[stāstījums|stāstījumu]] pētniecībā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/krustpunkta/krustpunkta-liela-intervija-tuvo-austrumu-politikas-petnieks-ima.a182663/|title=Krustpunktā Lielā intervija: Tuvo Austrumu politikas pētnieks Imants Frederiks Ozols|website=lr1.lsm.lv|access-date=2024-05-04}}&lt;/ref&gt;

=== Zinātniskās publikācijas ===
* Ozols, I. F. (2013). Urbānais teātris un tā nozīmes slāņi Jāņa Veseļa romānā “Dienas krusts” [Identifying the Urban Theatre and the Related Sense Layers in the Novel by Jānis Veselis Crux Diurnum]. ''Philologica III — Almanac of the Institute of Comparative Studies'', ''29''(3), 34—48.
* Ozols, I. F. (2023). Colonialism and Colonial Situation in Latvia as a Potential Research Problem in History and Literary Studies. ''Journal of the Institute of Latvian History'', ''118''(1), 63—89. &lt;nowiki&gt;https://doi.org/10.22364/lviz.118&lt;/nowiki&gt;
* Ozols, F. (2023). Baznīca, biedrības un krogs — trīs atšķirīgi lokusi un socializācijas veidi Augusta Deglava romānā “Rīga.” ''Aktuālās Problēmas Literatūras Un Kultūras Pētniecībā Rakstu Krājums'', ''28'', 161—172. &lt;nowiki&gt;https://doi.org/10.37384/APLKP.2023.28.161&lt;/nowiki&gt;
* Ozols, I. F. (2018). Playing Big Through Cultural Diplomacy—Case of Latvia. In Ž. Ozoliņa (Ed.), ''Europe. After 100 Before'' (pp. 212—224). Zinātne.
* Ozols, I. F. (2018). Latvija un Indija—Vai mums pa ceļam? ''Latvijas Intereses Eiropas Savienībā'', ''2'', 89—104.

== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{DEFAULTSORT:Ozols, Imants Frederiks}}
[[Kategorija:Latvijas literatūrzinātnieki]]
[[Kategorija:Latviešu žurnālisti]]</text>
      <sha1>jpxxi3fs70zzc9mgvjwb193zotll2i3</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2024. gada Pasaules čempionāta hokejā izlašu sastāvi</title>
    <ns>0</ns>
    <id>570585</id>
    <revision>
      <id>4465248</id>
      <parentid>4464626</parentid>
      <timestamp>2026-05-08T13:52:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>/*  Norvēģija */</comment>
      <origin>4465248</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="60746" sha1="9gxo1l3no2aksp1hlcakyhbpev81b6t" xml:space="preserve">Šajā lapā ir apkopoti visu '''[[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024. gada Pasaules čempionāta hokejā]]''' augstākās divīzijas '''izlašu sastāvi'''.

== A grupa ==

=== {{Ih|AUT}} ===
* Galvenais treneris: [[Rodžers Baders]]

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |30
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Dāvids Kikerts]]
|{{Flaga|Austrija}} [[Zalcburgas &quot;Red Bull&quot; (hokejs)|''Red Bull Salzburg'']]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |31
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Dāvids Madlēners]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[Pioneers Vorarlberg]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |33
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Tomass Hēnekls]]
|{{Flaga|Austrija}} [[Lincas &quot;Black Wings&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |12
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Dāvids Maiers]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[EC VSV]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |14
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Kilians Cindels]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Ambrì-Piotta]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |18
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Pauls Stepfelds]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[Zalcburgas &quot;Red Bull&quot; (hokejs)|Red Bull Salzburg]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |20
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Niko Brunners]]
|{{Flaga|Austrija}} [[Vīnes &quot;Capitals&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |24
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Stīvens Strongs]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[EC KAC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |32
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Bernds Volfs]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Lugano]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |81
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Ramons Šnecers]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Thurgau]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |91
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Dominiks Henrihs]]
|{{Flaga|Austrija}} [[Vīnes &quot;Capitals&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |92
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Klemenss Untervēgers]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[EC KAC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |98
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Benjamins Baumgartners]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[SC Bern]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |5
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Tomass Rafls]]
|{{Flaga|Austrija}} [[Zalcburgas &quot;Red Bull&quot; (hokejs)|''Red Bull Salzburg'']]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |9
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Ali Vukovics]]
|{{Flaga|Austrija}} [[Zalcburgas &quot;Red Bull&quot; (hokejs)|''Red Bull Salzburg'']]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |10
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Emilio Romigs]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[Lincas &quot;Black Wings&quot;]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |16
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Dominiks Cvergers]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Ambrì-Piotta]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |17
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Manuels Ganāls]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[EC KAC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |21
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Lūkass Haudums]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[EC KAC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |22
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Lūkass Kaincs]]
|{{Flaga|Austrija}} [[Vīnes &quot;Capitals&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |23
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Marko Rosi (hokejists)|Marko Rosi]]
|{{Flaga|ASV}} [[Minesotas &quot;Wild&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |48
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Lukass Tālers]]
|{{Flaga|Austrija}} [[Zalcburgas &quot;Red Bull&quot; (hokejs)|''Red Bull Salzburg'']]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |52
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Pauls Hūbers]]
|{{Flaga|Austrija}} [[Zalcburgas &quot;Red Bull&quot; (hokejs)|''Red Bull Salzburg'']]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |61
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Īans Šercers]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Rögle BK]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |70
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Benjamins Nisners]]
|{{Flaga|Austrija}} [[Zalcburgas &quot;Red Bull&quot; (hokejs)|''Red Bull Salzburg'']]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |96
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Mario Hūbers]]
|{{Flaga|Austrija}} [[Zalcburgas &quot;Red Bull&quot; (hokejs)|''Red Bull Salzburg'']]
|}

=== {{Ih|CZE}} ===
* Galvenais treneris: [[Radims Rulīks]]
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |1
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Lukāšs Dostāls]]
|{{Flaga|ASV}} [[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |34
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Petrs Mrāzeks]]
|{{Flaga|ASV}} [[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |50
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Karels Vejmelka]]
|{{Flaga|ASV}} [[Jūtas &quot;Mammoth&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |3
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Radko Gudass]]
|{{Flaga|ASV}} [[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |6
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Mihals Kempnijs]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Prāgas &quot;Sparta&quot; (hokejs)|Prāgas &quot;Sparta&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |7
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Davids Špačeks]]
|{{Flaga|ASV}} [[Aiovas &quot;Wild&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |36
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Jakubs Krejčīks]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Prāgas &quot;Sparta&quot; (hokejs)|Prāgas &quot;Sparta&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |44
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Jans Ruta]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sanhosē &quot;Sharks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |55
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Libors Hājeks]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Pardubices &quot;Dinamo&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |84
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Tomāšs Kundrāteks]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Tršinecas &quot;Oceláři&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |8
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Ondržejs Berāneks]]
|{{Flaga|Čehija}} ''[[HC Energie Karlovy Vary]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |10
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Romans Červenka]]
|{{Flaga|Šveice}} [[Rapersvīlas-Jonas &quot;Lakers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |14
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Pavels Zaha]]
|{{Flaga|ASV}} [[Bostonas &quot;Bruins&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |18
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Ondržejs Palāts]]
|{{Flaga|ASV}} [[Ņūdžersijas &quot;Devils&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |19
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Jakubs Fleks]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Brno &quot;Kometa&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |22
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Jāhims Kondelīks]]
|{{Flaga|Čehija}} ''[[Motor České Budějovice]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |23
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Lukāšs Sedlāks]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Pardubices &quot;Dinamo&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |64
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Dāvids Kempfs]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Toronto &quot;Maple Leafs&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |73
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Ondržejs Kaše]]
|{{Flaga|Čehija}} ''[[HC Litvínov]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |81
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Dominiks Kubalīks]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Otavas &quot;Senators&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |88
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Davids Pastrņāks]]
|{{Flaga|ASV}} [[Bostonas &quot;Bruins&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |93
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Matejs Strānskis]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Davos]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |95
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Daniels Voženīleks]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Tršinecas &quot;Oceláři&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |96
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Davids Tomāšeks]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Färjestad BK]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |98
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Martins Nečass]]
|{{Flaga|ASV}} [[Karolīnas &quot;Hurricanes&quot;]]
|}

=== {{Ih|DEN}} ===
* Galvenais treneris: [[Mikaels Gats]]

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |1
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Viljams Rērts]]
|{{flaga|Dānija}} [[Redovres &quot;Mighty Bulls&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |32
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Matiass Seldrups]]
|{{flaga|Dānija}} [[Esbjergas &quot;Energy&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |80
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Frederiks Dihovs]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[HV71]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |15
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Matiass Lasens]]
|{{Flaga|Zviedrija}} [[Malmes &quot;Redhawks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |22
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Markuss Lauridsens]]
|{{Flaga|Vācija}} [[Frankfurtes &quot;Löwen&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |25
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Olivers Lauridsens]]
|{{Flaga|Somija}} [[Turku TPS]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |40
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Anderss Kohs]]
|{{flaga|Dānija}} [[Olborgas &quot;Pirates&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |41
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Jespers Jensens]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[EC KAC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |47
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Olivers Larsens]]
|{{flaga|Somija}} [[Mikeli &quot;Jukurit&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Nikolass Jensens]]
|{{flaga|Vācija}} ''[[Fischtown Pinguins]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Filips Brugisers]]
|{{flaga|Vācija}} ''[[Fischtown Pinguins]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |9
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Frederiks Storms]]
|{{Flaga|Vācija}} [[Ķelnes &quot;Haie&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |12
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Oskars Mēlgārds]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[HV71]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |38
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Mortens Poulsens]]
|{{flaga|Dānija}} [[Herningas &quot;Blue Fox&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |42
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Mikels Ogords]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Modo Hockey]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |54
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Fēlikss Šēls]]
|{{flaga|Vācija}} ''[[Fischtown Pinguins]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |63
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Patriks Rasels]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Linköpings HC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |65
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kristians Vejse]]
|{{Flaga|Vācija}} ''[[Fischtown Pinguins]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |71
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Niklass Andersens]]
|{{Flaga|Vācija}} [[Augsburgas &quot;Panther&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |95
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Niks Olesens]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[IK Oskarshamn]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Aleksandrs Trū]]
|{{Flaga|ASV}} [[Šarlotas &quot;Checkers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Joahims Blihfelds]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Växjö Lakers]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Matiass Froms]]
|{{Flaga|Dānija}} [[Herningas &quot;Blue Fox&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Olivers Kjērs]]
|{{Flaga|Dānija}} [[Esbjergas &quot;Energy&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Filips Šulcs]]
|{{Flaga|Dānija}} [[Esbjergas &quot;Energy&quot;]]
|}

=== {{Ih|CAN}} ===
Galvenais treneris: [[Andrē Turiņī]]

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |30
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Džoels Hofers]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sentluisas &quot;Blues&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |35
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Niko Doss]]
|{{Flaga|ASV}} [[Ņūdžersijas &quot;Devils&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |50
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Džordans Biningtons]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sentluisas &quot;Blues&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |3
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Olens Zelvēgers]]
|{{Flaga|ASV}} [[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |4
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Bouens Bairems]]
|{{Flaga|ASV}} [[Bufalo &quot;Sabres&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |21
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Keidens Gūlī]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |24
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Džeimijs Oleksiaks]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sietlas &quot;Kraken&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |25
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Ouens Pauers]]
|{{Flaga|ASV}} [[Bufalo &quot;Sabres&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |55
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Koltons Pareiko]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sentluisas &quot;Blues&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |78
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Deimons Seversons]]
|{{Flaga|ASV}} [[Kolumbusas &quot;Blue Jackets&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |8
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Maikls Bantings]]
|{{Flaga|ASV}} [[Pitsburgas &quot;Penguins&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |13
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Brendons Tanevs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sietlas &quot;Kraken&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |14
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Dilans Ganters]]
|{{Flaga|ASV}} [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |17
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Džeks Makbeins]]
|{{Flaga|ASV}} [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |18
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Dosons Mersers]]
|{{Flaga|ASV}} [[Ņūdžersijas &quot;Devils&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |19
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Džēreds Makenns]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sietlas &quot;Kraken&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |20
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Niks Pols]]
|{{Flaga|ASV}} [[Tampabejas &quot;Lightning&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |22
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Dilans Kozenss]]
|{{Flaga|ASV}} [[Bufalo &quot;Sabres&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |38
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Brendons Heigels]]
|{{Flaga|ASV}} [[Tampabejas &quot;Lightning&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |71
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Ridlijs Greigs]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Otavas &quot;Senators&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |80
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Pjērs Lūks Dibuā]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Vegasas &quot;Golden Knights&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |88
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Endrū Mandžapane]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Kalgari &quot;Flames&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |91
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Džons Tavaress]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Toronto &quot;Maple Leafs&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |98
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Konors Bedārds]]
|{{Flaga|ASV}} [[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]]
|}

=== {{Ih|GBR}} ===
* Galvenais treneris: [[Pīters Rasels]]
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |1
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Džeksons Vistls]]
|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} ''[[Belfast Giants]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |33
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Bens Baunss]]
|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} ''[[Cardiff Devils]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |35
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Lukass Brains]]
|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} ''[[Glasgow Clan]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |2
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Sems Rups]]
|{{Flaga|Vācija}} ''[[Lausitzer Füchse]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |13
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Deivids Filipss]]
|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} ''[[Belfast Giants]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |17
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Marks Ričardsons]]
|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} ''[[Cardiff Devils]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |24
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Džošs Tetlovs]]
|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} ''[[Nottingham Panthers]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |26
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Evans Mosijs]]
|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} ''[[Cardiff Devils]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |28
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Bens O'Konors]]
|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} ''[[Guildford Flames]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |41
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Džošs Bačs]]
|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} ''[[Cardiff Devils]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |44
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Sems Džonss (hokejists)|Sems Džonss]]
|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} ''[[Sheffield Steelers]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |79
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Natenjels Halberts]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[HC Innsbruck]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |5
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Bens Deiviss (hokejists)|Bens Deiviss]]
|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} ''[[Cardiff Devils]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |7
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Roberts Lahovics]]
|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} ''[[Glasgow Clan]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |9
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Brets Perlīni]]
|{{flaga|Vācija}} ''[[Saale Bulls]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |11
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kems Kritlovs]]
|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} ''[[Manchester Storm]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |14
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Liams Kērks]]
|{{Flaga|Čehija}} ''[[HC Litvínov]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |16
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Sems Dugans]]
|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} ''[[Cardiff Devils]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |23
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Šons Noriss]]
|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} ''[[Belfast Giants]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |27
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kols Šudra]]
|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} ''[[Sheffield Steelers]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |48
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Džonijs Karans]]
|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} ''[[Coventry Blaze]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |74
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Olijs Beteridžs]]
|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} ''[[Nottingham Panthers]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |75
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Roberts Dauds]]
|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} ''[[Sheffield Steelers]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |91
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Bens Leiks]]
|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} ''[[Belfast Giants]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |94
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Keids Neilsons]]
|{{Flaga|ASV}} ''[[Alaska Nanooks]]''
|}

=== {{Ih|NOR}} ===
* Galvenais treneris: [[Tobiass Johansons]]
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |30
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Tobiass Normans]]
|{{Flaga|Zviedrija}} [[Stokholmas &quot;AIK Ishockey&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |31
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Jonass Arncens]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Örebro HK]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |33
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Henriks Haukelands]]
|{{Flaga|Vācija}} ''[[Düsseldorfer EG]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |2
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Īsaks Hansens]]
|{{Flaga|Norvēģija}} ''[[Sparta Sarpsborg]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |4
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Johanness Johannesens]]
|{{Flaga|Somija}} [[Lahti &quot;Pelicans&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |7
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Sanders Volds Engebrotens]]
|{{flaga|Somija}} [[Mikeli &quot;Jukurit&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |10
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Matiass Nērstebē]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[IF Björklöven]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |43
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Makss Krogdāls]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Östersunds IK]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |49
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Kristians Kosastuls]]
|{{flaga|Itālija}} ''[[Pustertal Wölfe]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |72
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Stīans Sūlbergs]]
|{{Flaga|Norvēģija}} ''[[Vålerenga Ishockey]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |8
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Matiass Treteness]]
|{{Flaga|Norvēģija}} [[Stavangeres &quot;Oilers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |12
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Noa Stēns]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Mora IK]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |13
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Peters Vesterheims]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Mora IK]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |17
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Eiriks Salstens]]
|{{Flaga|Norvēģija}} ''[[Storhamar Hockey]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |18
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Tomass Olsens]]
|{{Flaga|Norvēģija}} ''[[Vålerenga Ishockey]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |19
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Hovards Salstens]]
|{{Flaga|Norvēģija}} ''[[Sparta Sarpsborg]]''
|-
| style=&quot;text-align: center;&quot; |20
|{{HOK-U}}
|[[Matīass Emilio Petešens]]
|{{Flaga|ASV}} [[Teksasas &quot;Stars&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |22
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Martins Rēnilds]]
|{{Flaga|Norvēģija}} ''[[Storhamar Hockey]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |23
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Tomass Bergs Paulsens]]
|{{Flaga|Zviedrija}} [[Malmes &quot;Redhawks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |27
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Andreass Martinsens]]
|{{Flaga|Norvēģija}} ''[[Storhamar Hockey]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |28
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Mīkaels Brandsegs-Nīgors]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Mora IK]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |36
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Matss Dzukarello Osens]]
|{{Flaga|ASV}} [[Minesotas &quot;Wild&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |37
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Markuss Vikingstads]]
|{{Flaga|Vācija}} [[Fištaunas &quot;Penguins&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |41
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Patriks Tūresens]]
|{{Flaga|Norvēģija}} ''[[Storhamar Hockey]]''
|}

=== {{Ih|FIN}} ===

* Galvenais treneris: [[Juka Jalonens]]

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |29
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Harri Seteri]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[EHC Biel-Bienne]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |30
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Lasi Lehtinens]]
|{{flaga|Zviedrija}} ''[[Modo Hockey]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |32
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Emils Larmi]]
|{{flaga|Zviedrija}} ''[[Växjö Lakers]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |2
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Rasmuss Risanens]]
|{{flaga|Zviedrija}} ''[[Örebro HK]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |3
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Olli Mēte]]
|{{flaga|ASV}} [[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |4
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Miko Lehtonens (1994)|Miko Lehtonens]]
|{{flaga|Šveice}} ''[[ZSC Lions]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |7
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Olivers Kaski]]
|{{flaga|Zviedrija}} ''[[HV71]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |18
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Vili Sārijervi]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[SCL Tigers]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |38
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Veli Mati Vitasmeki]]
|{{flaga|Somija}} [[Tamperes &quot;Tappara&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |50
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Jūso Rīkola]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[SCL Tigers]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |62
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Jespers Matila]]
|{{Flaga|Somija}} [[Kuopio &quot;KalPa&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |12
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Jere Innala]]
|{{flaga|Zviedrija}} ''[[Frölunda HC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |13
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Jese Puljujervi]]
|{{Flaga|ASV}} [[Pitsburgas &quot;Penguins&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |15
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Juha Jēske]]
|{{flaga|Somija}} [[Helsinku IFK (hokejs)|Helsinku IFK]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |19
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Konsta Heleniuss]]
|{{flaga|Somija}} [[Mikeli &quot;Jukurit&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |21
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Patriks Puistola]]
|{{flaga|Somija}} [[Mikeli &quot;Jukurit&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |24
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Hanness Bjerninens]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Örebro HK]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |25
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Peka Jormaka]]
|{{flaga|Somija}} [[Mikeli &quot;Jukurit&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |27
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Olivers Kapanens]]
|{{flaga|Somija}} [[Kuopio &quot;KalPa&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |48
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Valteri Pūstinens]]
|{{Flaga|ASV}} [[Pitsburgas &quot;Penguins&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |57
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Artu Hiri]]
|{{flaga|Somija}} [[Oulu &quot;Kärpät&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |64
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Mikaels Granlunns]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sanhosē &quot;Sharks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |71
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Ahti Oksanens]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[IK Oskarshamn]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |80
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Saku Menalanens]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[SCL Tigers]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |81
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Īro Pakarinens]]
|{{flaga|Somija}} [[Helsinku IFK (hokejs)|Helsinku IFK]]
|}

=== {{Ih|SUI}} ===
* Galvenais treneris: [[Patriks Fišers]]
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |20
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Reto Berra]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Fribourg-Gottéron]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |40
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Akira Šmids]]
|{{Flaga|ASV}} [[Ņūdžersijas &quot;Devils&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |63
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Leonardo Dženoni]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[EV Zug]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |14
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Dīns Kukans]]
|{{Flaga|Šveice}} [[Cīrihes &quot;Lions&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |18
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Svens Jungs]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Davos]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |43
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Andrea Glauzers]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[Lausanne HC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |45
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Mihaels Fora]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Davos]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |54
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Kristians Marti]]
|{{Flaga|Šveice}} [[Cīrihes &quot;Lions&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |55
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Romēns Lefels]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[SC Bern]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |90
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Romans Josi]]
|{{Flaga|ASV}} [[Našvilas &quot;Predators&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |97
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Jonass Zīgentālers]]
|{{Flaga|ASV}} [[Ņūdžersijas &quot;Devils&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |10
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Andress Ambīls]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Davos]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |11
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Svens Zentelers]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[EV Zug]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |13
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Niko Hišīrs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Ņūdžersijas &quot;Devils&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |17
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kens Jēgers]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[Lausanne HC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |21
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kevins Fiala]]
|{{Flaga|ASV}} [[Losandželosas &quot;Kings&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |22
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Nino Nīderreiters]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Vinipegas &quot;Jets&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |23
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Filips Kuraševs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |59
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Dario Simions]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[EV Zug]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |60
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Tristans Šervejs]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[SC Bern]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |68
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Fabriss Hercogs]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[EV Zug]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |79
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kalvins Tirkaufs]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Lugano]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |85
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Svens Andrigeto]]
|{{Flaga|Šveice}} [[Cīrihes &quot;Lions&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |88
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kristofs Berči]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Fribourg-Gottéron]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |92
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Getans Hāss]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[EHC Biel]]''
|}

== B grupa ==

=== {{Ih|USA}} ===
* Galvenais treneris: [[Džons Hainss]]
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |1
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Trejs Augustins]]
|{{Flaga|ASV}} ''[[Michigan State Spartans]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |34
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Alekss Laions]]
|{{Flaga|ASV}} [[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |39
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Alekss Nedeļkovičs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Pitsburgas &quot;Penguins&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |4
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Sets Džonss]]
|{{Flaga|ASV}} [[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |5
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Maikls Keselrings]]
|{{Flaga|ASV}} [[Jūtas &quot;Mammoth&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |8
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Zaks Verenskis]]
|{{Flaga|ASV}} [[Kolumbusas &quot;Blue Jackets&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |43
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Lūks Hjūzs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Ņūdžersijas &quot;Devils&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |46
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Džefs Petrijs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |51
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Metjū Kesels]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sentluisas &quot;Blues&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |72
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Alekss Vlasiks]]
|{{Flaga|ASV}} [[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |85
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Džeiks Sandersons]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Otavas &quot;Senators&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |6
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Vills Smits (hokejists)|Vills Smits]]
|{{Flaga|ASV}} ''[[Boston College Eagles]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |7
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Breidijs Tkačuks]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Otavas &quot;Senators&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |9
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Trevors Zīgrass]]
|{{Flaga|ASV}} [[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |11
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Lūks Kanins]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sanhosē &quot;Sharks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |12
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Mets Boldijs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Minesotas &quot;Wild&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |13
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Džonijs Gudro]]
|{{Flaga|ASV}} [[Kolumbusas &quot;Blue Jackets&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |22
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kouls Kofīlds]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |23
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Mikijs Eisimonts]]
|{{Flaga|ASV}} [[Tampabejas &quot;Lightning&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |24
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Raiens Leonards]]
|{{Flaga|ASV}} ''[[Boston College Eagles]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |26
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kevins Heiss]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sentluisas &quot;Blues&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |29
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Broks Nelsons]]
|{{Flaga|ASV}} [[Ņujorkas &quot;Islanders&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |57
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Šeins Pinto]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Otavas &quot;Senators&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |86
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Džoels Farabī]]
|{{Flaga|ASV}} [[Filadelfijas &quot;Flyers&quot;]]
|}

=== {{Ih|FRA}} ===
* Galvenais treneris: [[Filips Bozons]]
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |32
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
| [[Kantēns Papijons]]
| {{flaga|FRA}} [[Boxers de Bordeaux]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |33
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Žiljēns Žinkā]]
|{{Flaga|ASV}} [[Čikāgas &quot;Wolves&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |37
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Sebastians Ilenens]]
|{{Flaga|Francija}} ''[[Jokers de Cergy-Pontoise]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |5
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
| [[Enzo Gebē]]
| {{flaga|SUI}} [[HC Davos]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |6
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Vensāns Lorka]]
|{{Flaga|Francija}} ''[[Ducs d'Angers]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |7
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Pjērs Krinons]]
|{{Flaga|Francija}} ''[[Brûleurs de Loups]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |8
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Igo Galē]]
|{{Flaga|Somija}} [[Kuopio &quot;KalPa&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |18
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Joans Ovitū]]
|{{Flaga|Čehija}} ''[[Vítkovice Ridera]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |27
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Enzo Kantagalo]]
|{{Flaga|Francija}} [[Ruānas &quot;Dragons&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |62
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Floriāns Čakiašvili]]
|{{Flaga|Francija}} [[Ruānas &quot;Dragons&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |74
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Tomā Tirī]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Ajoie]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |3
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Šarls Bertrāns]]
|{{Flaga|Vācija}} ''[[ERC Ingolstadt]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |12
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Valentēns Klero]]
|{{Flaga|Čehija}} ''[[Vítkovice Ridera]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |14
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Stefāns Da Kosta]]
|{{Flaga|Krievija}} [[Jekaterinburgas &quot;Avtomobilist&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |25
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
| [[Nicolā Rics]]
| {{flaga|FRA}} [[Ducs d'Angers]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |29
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Luijs Budons]]
|{{Flaga|ASV}} [[Aiovas &quot;Heartlanders&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |41
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Pjērs Eduārs Belmārs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sietlas &quot;Kraken&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |44
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Tomā Simonsens]]
|{{Flaga|Francija}} ''[[Gothiques d'Amiens]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |72
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Žordans Perē]]
|{{Flaga|Čehija}} ''[[Mountfield HK]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |77
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Saša Trejs]]
|{{Flaga|Francija}} ''[[Brûleurs de Loups]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |81
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Antonī Reks]]
|{{Flaga|Francija}} [[Ruānas &quot;Dragons&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |90
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
| [[Oreljēns Dērs]]
| {{flaga|FRA}} ''[[Brûleurs de Loups]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |91
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
| [[Batists Brušs]]
| {{flaga|FRA}} [[Boxers de Bordeaux]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |94
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Timotē Bozons|Tims Bozons]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[Lausanne HC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |95
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kevins Bozons]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Ajoie]]''
|}

=== {{Ih|KAZ}} ===

* Galvenais treneris: [[Gaļims Mambetalijevs]]

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |1
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Ņikita Bojarkins]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Baris&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |43
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Andrejs Šutovs]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Baris&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |7
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Leonīds Metaļņikovs]]
|{{Flaga|Krievija}} [[Vladivostokas &quot;Admiral&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |24
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Dmitrijs Breuss]]
|{{Flaga|Krievija}} [[Ņižņijnovgorodas &quot;Chaika&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |28
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Valērijs Orehovs]]
|{{Flaga|Krievija}} [[Magņitogorskas &quot;Metallurg&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |31
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Artjoms Koroļovs]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Nomad&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |32
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Sergejs Kudrjavcevs]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Kekšetau &quot;Arlan&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |58
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Tamirlans Gaitamirovs]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Baris&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |65
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Samats Danijars]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Baris&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |71
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Madi Dihanbeks]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Nomad&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |87
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Adils Beketajevs]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Baris&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |5
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Oļegs Boiko (hokejists)|Oļegs Boiko]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Nomad&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |10
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Ņikita Mihailiss]]
|{{Flaga|Krievija}} [[Magņitogorskas &quot;Metallurg&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |17
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Alihans Omirbekovs]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Nomad&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |22
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kirils Paņukovs]]
|{{Flaga|Krievija}} [[Habarovskas &quot;Amur&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |23
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Maksims Muhametovs]]
|{{Flaga|Krievija}} [[Magņitogorskas &quot;Metallurg&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |29
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Maksims Musorovs]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Nomad&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |48
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Romāns Starčenko]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Baris&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |64
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Arkādijs Šestakovs]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Baris&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |79
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Mihails Rahmanovs]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Baris&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |81
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Batirlans Muratovs]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Baris&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |84
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kirils Savickis]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Baris&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |88
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Jevgeņijs Rimarevs]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Baris&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |92
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Dmitrijs Grencs]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Kekšetau &quot;Arlan&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |96
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Alihans Asetovs]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Baris&quot;]]
|}

=== {{Ih|LAT}} ===
* Galvenais treneris: [[Harijs Vītoliņš (1968)|Harijs Vītoliņš]]
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; border=&quot;0&quot; cellspacing=&quot;2&quot; cellpadding=&quot;2&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |31
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Elvis Merzļikins]]
|{{flaga|ASV}} [[Kolumbusas &quot;Blue Jackets&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |50
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Kristers Gudļevskis]]
|{{Flaga|Vācija}} ''[[Fischtown Pinguins]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |35
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Ēriks Vītols]]
|{{Flaga|Somija}} [[KeuPa HT]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |2
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Kārlis Čukste]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Brynäs IF]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |6
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Markuss Komuls]]
|{{flaga|Kanāda}} [[Truā-Rivjēras &quot;Lions&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |27
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Oskars Cibuļskis]]
|{{Flaga|Dānija}} [[Herningas &quot;Blue Fox&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |29
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Ralfs Freibergs]]
|{{flaga|Čehija}} [[Hradeckkāloves &quot;Mountfield&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |55
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Roberts Mamčics]]
|{{flaga|Slovākija}} ''[[HC Nové Zámky]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |65
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Arvils Bergmanis]]
|{{Flaga|ASV}} [[Aļaskas &quot;Nanooks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |72
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Jānis Jaks]]
|{{Flaga|Čehija}} [[HC Litvínov]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |77
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Kristaps Roberts Zīle]]
|{{flaga|Čehija}} [[HC Litvínov]]
|-

| style=&quot;text-align:center;&quot; |9
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Renārs Krastenbergs]]
|{{flaga|Austrija}} [[Grācas &quot;99ers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |13
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Rihards Bukarts]]
|{{Flaga|Čehija}} ''[[HC Vítkovice Steel]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |16
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kaspars Daugaviņš]]
|{{flaga|Slovākija}} [[Mihalovces &quot;Dukla&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |17
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Mārtiņš Dzierkals]]
|{{flaga|Zviedrija}} [[Šellefteo AIK]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |18
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Rodrigo Ābols]]
|{{flaga|Zviedrija}} [[Šellefteo AIK]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |20
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Raivis Ansons]]
|{{Flaga|ASV}} [[Vilksbāras/Skrentonas &quot;Penguins&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |34
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Eduards Tralmaks]]
|{{flaga|Čehija}} [[Kladno &quot;Rytiri&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |36
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Martins Laviņš]]
|{{flaga|ASV}} [[Ņūhempšīras Universitāte]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |82
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Fēlikss Gavars]]
|{{flaga|ASV}} [[Sv. Lorenca Universitāte]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |70
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Miks Indrašis]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Brynäs IF]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |71
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Roberts Bukarts]]
|{{flaga|Čehija}} ''[[HC Vítkovice Steel]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |85
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Dans Ločmelis]]
|{{flaga|ASV}} [[Masačūsetsas Universitāte Emerstā]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |95
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Oskars Batņa]]
|{{Flaga|Somija}} [[Mikeli &quot;Jukurit&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |97
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Haralds Egle]]
|{{Flaga|Slovākija}} [[HK Liptovski Mikulāša]]
|}

=== {{Ih|Polija}} ===
* Galvenais treneris: [[Roberts Kalābers]]
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |31
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Džons Marijs]]
|{{Flaga|Polija}} ''[[GKS Katowice]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |33
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Tomašs Fučiks]]
|{{Flaga|Polija}} ''[[GKS Tychy]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |72
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Davids Zabolotni]]
|{{Flaga|Vācija}} ''[[EHC Freiburg]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |3
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Bartošs Cjura]]
|{{Flaga|Polija}} ''[[GKS Tychy]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |4
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Patriks Vajda]]
|{{Flaga|Polija}} ''[[JKH GKS Jastrzębie]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |6
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Arkadjušs Kosteks]]
|{{Flaga|Polija}} ''[[JKH GKS Jastrzębie]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |12
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Macejs Kručeks]]
|{{Flaga|Polija}} ''[[GKS Katowice]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |17
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Kamils Gurnijs]]
|{{Flaga|Polija}} ''[[JKH GKS Jastrzębie]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |20
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Marcins Kolušs]]
|{{Flaga|Polija}} ''[[JKH GKS Jastrzębie]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |51
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Jakubs Vanackis]]
|{{Flaga|Polija}} ''[[GKS Katowice]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |69
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Mateušs Briks]]
|{{Flaga|Polija}} ''[[GKS Tychy]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |71
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Pavels Droņa]]
|{{Flaga|Vācija}} ''[[Ravensburg Towerstars]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |5
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Filips Komorskis]]
|{{Flaga|Polija}} ''[[GKS Tychy]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |10
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Bartošs Fraško]]
|{{Flaga|Polija}} ''[[GKS Katowice]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |14
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Dominiks Pašs]]
|{{Flaga|Polija}} ''[[JKH GKS Jastrzębie]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |15
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Patriks Vronka]]
|{{Flaga|Polija}} ''[[Podhale Nowy Targ]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |16
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Pavels Zigmunts]]
|{{Flaga|Čehija}} ''[[HC Litvínov]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |18
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Gžegožs Pasjuts]]
|{{Flaga|Polija}} ''[[GKS Katowice]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |21
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kamils Valenga]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Tršinecas &quot;Oceláři&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |28
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Mateušs Mihalskis]]
|{{Flaga|Polija}} ''[[GKS Katowice]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |34
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kšištofs Macjass]]
|{{Flaga|Kanāda}} ''[[Prince Albert Raiders]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |61
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kristians Dzjubiņskis]]
|{{Flaga|Polija}} ''[[TH Unia Oświęcim]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |88
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Alans Liščarčiks]]
|{{Flaga|Polija}} ''[[GKS Tychy]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |92
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Macejs Urbanovičs]]
|{{Flaga|Polija}} ''[[JKH GKS Jastrzębie]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |98
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Patriks Krenžoleks]]
|{{Flaga|Polija}} ''[[KH Zagłębie Sosnowiec]]''
|}

=== {{Ih|SVK}} ===
* Galvenais treneris: [[Kreigs Remzijs]]
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |30
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Matejs Tomeks]]
|{{Flaga|Čehija}} ''[[HC Litvínov]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |31
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Samuels Hlavajs]]
|{{Flaga|Čehija}} ''[[HC Škoda Plzeň]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |33
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Stanislavs Škorvāneks]]
|{{Flaga|Slovākija}} [[Mihalovces &quot;Dukla&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |7
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Mārio Grmans]]
|{{Flaga|Čehija}} ''[[HC Vitkovice]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |13
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Františeks Gajdošs]]
|{{Flaga|Slovākija}} ''[[HK Nitra]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |14
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Peters Čerešņāks]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Pardubices &quot;Dinamo&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |17
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Šimons Nemecs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Ņūdžersijas &quot;Devils&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |29
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Mihals Ivans]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Liberecas &quot;Bílí Tygři&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |42
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Martins Fehērvārs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Vašingtonas &quot;Capitals&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |64
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Patriks Kohs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Jūtas &quot;Mammoth&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |98
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Andrejs Golians]]
|{{Flaga|Slovākija}} [[Bratislavas &quot;Slovan&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |6
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Lukāšs Cingels]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Brno &quot;Kometa&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |18
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Andrejs Kudrna]]
|{{Flaga|Čehija}} ''[[HC Litvínov]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |20
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Jurajs Slafkovskis]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |21
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Milošs Kelemens]]
|{{Flaga|ASV}} [[Tūsonas &quot;Roadrunners&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |27
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Mareks Hrivīks]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Leksands IF]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |34
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Peters Cehlāriks]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Leksands IF]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |48
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Viliams Čaho]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Tršinecas &quot;Oceláři&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |56
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Marko Daņo]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Tršinecas &quot;Oceláři&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |76
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Martins Pospīšils]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Kalgari &quot;Flames&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |77
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Martins Faško-Rudāšs]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Liberecas &quot;Bílí Tygři&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |79
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Libors Hudāčeks]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Tršinecas &quot;Oceláři&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |87
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Pavols Regenda]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sandjego &quot;Gulls&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |90
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Tomāšs Tatars]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sietlas &quot;Kraken&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |91
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Matušs Sukels]]
|{{Flaga|Čehija}} ''[[HC Litvínov]]''
|}

=== {{Ih|Vācija}} ===
* Galvenais treneris: [[Harolds Kreiss]]
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |30
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Filips Grūbauers]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sietlas &quot;Kraken&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |35
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Matiass Nīderbergers]]
|{{Flaga|Vācija}} [[Minhenes &quot;Red Bull&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |45
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Tobiass Ančička]]
|{{Flaga|Vācija}} [[Ķelnes &quot;Haie&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |5
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Tobiass Forlers]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Ambrì-Piotta]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |6
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Kajs Vismans]]
|{{Flaga|Vācija}} [[Berlīnes &quot;Eisbären&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |27
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Maksimiliāns Šūbers]]
|{{Flaga|ASV}} [[Jūtas &quot;Mammoth&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |38
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Fābio Vāgners]]
|{{Flaga|Vācija}} ''[[ERC Ingolstadt]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |41
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Jonass Millers]]
|{{Flaga|Vācija}} [[Berlīnes &quot;Eisbären&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |49
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Lukass Kēlble]]
|{{Flaga|Vācija}} [[Manheimas &quot;Adler&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |91
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Morics Millers]]
|{{Flaga|Vācija}} [[Ķelnes &quot;Haie&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |7
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Maksimiliāns Kastners]]
|{{Flaga|Vācija}} [[Minhenes &quot;Red Bull&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |17
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Tobiass Eders]]
|{{Flaga|Vācija}} [[Berlīnes &quot;Eisbären&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |19
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Vojcehs Stahovjaks]]
|{{Flaga|Vācija}} ''[[ERC Ingolstadt]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |33
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Džons Džeisons Peterka]]
|{{Flaga|ASV}} [[Bufalo &quot;Sabres&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |40
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Aleksandrs Ēls]]
|{{Flaga|Vācija}} ''[[Düsseldorfer EG]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |42
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Jasins Ēlics]]
|{{Flaga|Vācija}} [[Minhenes &quot;Red Bull&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |62
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Pārkers Tumijs]]
|{{Flaga|Vācija}} [[Ķelnes &quot;Haie&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |65
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Marks Miheliss]]
|{{Flaga|Vācija}} [[Manheimas &quot;Adler&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |72
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Dominiks Kahūns]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[SC Bern]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |77
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Daniels Fišbuhs]]
|{{Flaga|Vācija}} [[Manheimas &quot;Adler&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |78
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Niko Šturms]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sanhosē &quot;Sharks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |79
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kolins Ugbelike]]
|{{Flaga|Vācija}} [[Īzerlonas &quot;Roosters&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |83
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Leonards Frēderls]]
|{{Flaga|Vācija}} [[Berlīnes &quot;Eisbären&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |95
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Frederiks Tifelss]]
|{{Flaga|Vācija}} [[Berlīnes &quot;Eisbären&quot;]]
|}

=== {{Ih|SWE}} ===
* Galvenais treneris: [[Sems Hallams]]
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |30
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Jespers Valstets]]
|{{Flaga|ASV}} [[Minesotas &quot;Wild&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |33
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Sāmuels Ešons]]
|{{Flaga|ASV}} [[Filadelfijas &quot;Flyers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |35
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Filips Gustavsons]]
|{{Flaga|ASV}} [[Minesotas &quot;Wild&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |25
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Jūnass Brudīns]]
|{{Flaga|ASV}} [[Minesotas &quot;Wild&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |26
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Rasmuss Dālīns]]
|{{Flaga|ASV}} [[Bufalo &quot;Sabres&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |28
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Markuss Petešons]]
|{{Flaga|ASV}} [[Pitsburgas &quot;Penguins&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |32
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Lūkass Bengtsons]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[EV Zug]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |65
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Ēriks Kārlsons]]
|{{Flaga|ASV}} [[Pitsburgas &quot;Penguins&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |72
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Tims Hēds]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Ambrì-Piotta]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |77
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Viktors Hedmans]]
|{{Flaga|ASV}} [[Tampabejas &quot;Lightning&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |9
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Adrians Kempe]]
|{{Flaga|ASV}} [[Losandželosas &quot;Kings&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |12
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Makss Frībergs]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Frölunda HC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |14
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Jūels Ēriksons Eks]]
|{{Flaga|ASV}} [[Minesotas &quot;Wild&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |16
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Fēlikss Ungers Sērums]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Leksands IF]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |19
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Markuss Sērensens]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Fribourg-Gottéron]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |23
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Lūkass Reimonds]]
|{{Flaga|ASV}} [[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |29
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Pontuss Holmberjs]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Toronto &quot;Maple Leafs&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |37
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Īsaks Lundestrēms]]
|{{Flaga|ASV}} [[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |49
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Fābians Seterlunds]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sanhosē &quot;Sharks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |59
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Līnuss Jūhansons]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Färjestad BK]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |71
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Viktors Olofsons]]
|{{Flaga|ASV}} [[Bufalo &quot;Sabres&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |82
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Jonass Fredēns]]
|{{Flaga|Šveice}} [[Cīrihes &quot;Lions&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |90
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Markuss Jūhansons]]
|{{Flaga|ASV}} [[Minesotas &quot;Wild&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |91
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kārls Grundstrems]]
|{{Flaga|ASV}} [[Losandželosas &quot;Kings&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |95
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Andrē Burakovskis]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sietlas &quot;Kraken&quot;]]
|}

== Skatīt arī ==

* [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā]]

== Ārējās saites ==

* [https://www.iihf.com/en/events/2024/wm Oficiālā mājaslapa]
{{Pasaules čempionāta hokejā izlašu sastāvi}}

[[Kategorija:2024. gada Pasaules čempionāts hokejā]]
[[Kategorija:Pasaules čempionāts hokejā]]</text>
      <sha1>9gxo1l3no2aksp1hlcakyhbpev81b6t</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4465255</id>
      <parentid>4465248</parentid>
      <timestamp>2026-05-08T14:19:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>/*  ASV */</comment>
      <origin>4465255</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="60744" sha1="6caryog1e2vk1hz88nole1hbu2eor9c" xml:space="preserve">Šajā lapā ir apkopoti visu '''[[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024. gada Pasaules čempionāta hokejā]]''' augstākās divīzijas '''izlašu sastāvi'''.

== A grupa ==

=== {{Ih|AUT}} ===
* Galvenais treneris: [[Rodžers Baders]]

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |30
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Dāvids Kikerts]]
|{{Flaga|Austrija}} [[Zalcburgas &quot;Red Bull&quot; (hokejs)|''Red Bull Salzburg'']]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |31
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Dāvids Madlēners]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[Pioneers Vorarlberg]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |33
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Tomass Hēnekls]]
|{{Flaga|Austrija}} [[Lincas &quot;Black Wings&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |12
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Dāvids Maiers]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[EC VSV]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |14
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Kilians Cindels]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Ambrì-Piotta]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |18
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Pauls Stepfelds]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[Zalcburgas &quot;Red Bull&quot; (hokejs)|Red Bull Salzburg]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |20
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Niko Brunners]]
|{{Flaga|Austrija}} [[Vīnes &quot;Capitals&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |24
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Stīvens Strongs]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[EC KAC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |32
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Bernds Volfs]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Lugano]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |81
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Ramons Šnecers]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Thurgau]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |91
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Dominiks Henrihs]]
|{{Flaga|Austrija}} [[Vīnes &quot;Capitals&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |92
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Klemenss Untervēgers]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[EC KAC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |98
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Benjamins Baumgartners]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[SC Bern]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |5
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Tomass Rafls]]
|{{Flaga|Austrija}} [[Zalcburgas &quot;Red Bull&quot; (hokejs)|''Red Bull Salzburg'']]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |9
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Ali Vukovics]]
|{{Flaga|Austrija}} [[Zalcburgas &quot;Red Bull&quot; (hokejs)|''Red Bull Salzburg'']]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |10
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Emilio Romigs]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[Lincas &quot;Black Wings&quot;]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |16
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Dominiks Cvergers]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Ambrì-Piotta]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |17
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Manuels Ganāls]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[EC KAC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |21
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Lūkass Haudums]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[EC KAC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |22
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Lūkass Kaincs]]
|{{Flaga|Austrija}} [[Vīnes &quot;Capitals&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |23
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Marko Rosi (hokejists)|Marko Rosi]]
|{{Flaga|ASV}} [[Minesotas &quot;Wild&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |48
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Lukass Tālers]]
|{{Flaga|Austrija}} [[Zalcburgas &quot;Red Bull&quot; (hokejs)|''Red Bull Salzburg'']]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |52
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Pauls Hūbers]]
|{{Flaga|Austrija}} [[Zalcburgas &quot;Red Bull&quot; (hokejs)|''Red Bull Salzburg'']]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |61
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Īans Šercers]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Rögle BK]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |70
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Benjamins Nisners]]
|{{Flaga|Austrija}} [[Zalcburgas &quot;Red Bull&quot; (hokejs)|''Red Bull Salzburg'']]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |96
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Mario Hūbers]]
|{{Flaga|Austrija}} [[Zalcburgas &quot;Red Bull&quot; (hokejs)|''Red Bull Salzburg'']]
|}

=== {{Ih|CZE}} ===
* Galvenais treneris: [[Radims Rulīks]]
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |1
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Lukāšs Dostāls]]
|{{Flaga|ASV}} [[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |34
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Petrs Mrāzeks]]
|{{Flaga|ASV}} [[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |50
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Karels Vejmelka]]
|{{Flaga|ASV}} [[Jūtas &quot;Mammoth&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |3
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Radko Gudass]]
|{{Flaga|ASV}} [[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |6
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Mihals Kempnijs]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Prāgas &quot;Sparta&quot; (hokejs)|Prāgas &quot;Sparta&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |7
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Davids Špačeks]]
|{{Flaga|ASV}} [[Aiovas &quot;Wild&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |36
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Jakubs Krejčīks]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Prāgas &quot;Sparta&quot; (hokejs)|Prāgas &quot;Sparta&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |44
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Jans Ruta]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sanhosē &quot;Sharks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |55
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Libors Hājeks]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Pardubices &quot;Dinamo&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |84
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Tomāšs Kundrāteks]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Tršinecas &quot;Oceláři&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |8
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Ondržejs Berāneks]]
|{{Flaga|Čehija}} ''[[HC Energie Karlovy Vary]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |10
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Romans Červenka]]
|{{Flaga|Šveice}} [[Rapersvīlas-Jonas &quot;Lakers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |14
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Pavels Zaha]]
|{{Flaga|ASV}} [[Bostonas &quot;Bruins&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |18
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Ondržejs Palāts]]
|{{Flaga|ASV}} [[Ņūdžersijas &quot;Devils&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |19
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Jakubs Fleks]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Brno &quot;Kometa&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |22
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Jāhims Kondelīks]]
|{{Flaga|Čehija}} ''[[Motor České Budějovice]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |23
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Lukāšs Sedlāks]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Pardubices &quot;Dinamo&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |64
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Dāvids Kempfs]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Toronto &quot;Maple Leafs&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |73
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Ondržejs Kaše]]
|{{Flaga|Čehija}} ''[[HC Litvínov]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |81
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Dominiks Kubalīks]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Otavas &quot;Senators&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |88
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Davids Pastrņāks]]
|{{Flaga|ASV}} [[Bostonas &quot;Bruins&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |93
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Matejs Strānskis]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Davos]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |95
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Daniels Voženīleks]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Tršinecas &quot;Oceláři&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |96
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Davids Tomāšeks]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Färjestad BK]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |98
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Martins Nečass]]
|{{Flaga|ASV}} [[Karolīnas &quot;Hurricanes&quot;]]
|}

=== {{Ih|DEN}} ===
* Galvenais treneris: [[Mikaels Gats]]

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |1
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Viljams Rērts]]
|{{flaga|Dānija}} [[Redovres &quot;Mighty Bulls&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |32
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Matiass Seldrups]]
|{{flaga|Dānija}} [[Esbjergas &quot;Energy&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |80
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Frederiks Dihovs]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[HV71]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |15
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Matiass Lasens]]
|{{Flaga|Zviedrija}} [[Malmes &quot;Redhawks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |22
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Markuss Lauridsens]]
|{{Flaga|Vācija}} [[Frankfurtes &quot;Löwen&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |25
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Olivers Lauridsens]]
|{{Flaga|Somija}} [[Turku TPS]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |40
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Anderss Kohs]]
|{{flaga|Dānija}} [[Olborgas &quot;Pirates&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |41
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Jespers Jensens]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[EC KAC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |47
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Olivers Larsens]]
|{{flaga|Somija}} [[Mikeli &quot;Jukurit&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Nikolass Jensens]]
|{{flaga|Vācija}} ''[[Fischtown Pinguins]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Filips Brugisers]]
|{{flaga|Vācija}} ''[[Fischtown Pinguins]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |9
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Frederiks Storms]]
|{{Flaga|Vācija}} [[Ķelnes &quot;Haie&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |12
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Oskars Mēlgārds]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[HV71]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |38
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Mortens Poulsens]]
|{{flaga|Dānija}} [[Herningas &quot;Blue Fox&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |42
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Mikels Ogords]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Modo Hockey]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |54
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Fēlikss Šēls]]
|{{flaga|Vācija}} ''[[Fischtown Pinguins]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |63
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Patriks Rasels]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Linköpings HC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |65
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kristians Vejse]]
|{{Flaga|Vācija}} ''[[Fischtown Pinguins]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |71
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Niklass Andersens]]
|{{Flaga|Vācija}} [[Augsburgas &quot;Panther&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |95
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Niks Olesens]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[IK Oskarshamn]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Aleksandrs Trū]]
|{{Flaga|ASV}} [[Šarlotas &quot;Checkers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Joahims Blihfelds]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Växjö Lakers]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Matiass Froms]]
|{{Flaga|Dānija}} [[Herningas &quot;Blue Fox&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Olivers Kjērs]]
|{{Flaga|Dānija}} [[Esbjergas &quot;Energy&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Filips Šulcs]]
|{{Flaga|Dānija}} [[Esbjergas &quot;Energy&quot;]]
|}

=== {{Ih|CAN}} ===
Galvenais treneris: [[Andrē Turiņī]]

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |30
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Džoels Hofers]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sentluisas &quot;Blues&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |35
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Niko Doss]]
|{{Flaga|ASV}} [[Ņūdžersijas &quot;Devils&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |50
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Džordans Biningtons]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sentluisas &quot;Blues&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |3
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Olens Zelvēgers]]
|{{Flaga|ASV}} [[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |4
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Bouens Bairems]]
|{{Flaga|ASV}} [[Bufalo &quot;Sabres&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |21
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Keidens Gūlī]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |24
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Džeimijs Oleksiaks]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sietlas &quot;Kraken&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |25
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Ouens Pauers]]
|{{Flaga|ASV}} [[Bufalo &quot;Sabres&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |55
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Koltons Pareiko]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sentluisas &quot;Blues&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |78
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Deimons Seversons]]
|{{Flaga|ASV}} [[Kolumbusas &quot;Blue Jackets&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |8
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Maikls Bantings]]
|{{Flaga|ASV}} [[Pitsburgas &quot;Penguins&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |13
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Brendons Tanevs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sietlas &quot;Kraken&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |14
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Dilans Ganters]]
|{{Flaga|ASV}} [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |17
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Džeks Makbeins]]
|{{Flaga|ASV}} [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |18
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Dosons Mersers]]
|{{Flaga|ASV}} [[Ņūdžersijas &quot;Devils&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |19
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Džēreds Makenns]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sietlas &quot;Kraken&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |20
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Niks Pols]]
|{{Flaga|ASV}} [[Tampabejas &quot;Lightning&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |22
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Dilans Kozenss]]
|{{Flaga|ASV}} [[Bufalo &quot;Sabres&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |38
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Brendons Heigels]]
|{{Flaga|ASV}} [[Tampabejas &quot;Lightning&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |71
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Ridlijs Greigs]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Otavas &quot;Senators&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |80
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Pjērs Lūks Dibuā]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Vegasas &quot;Golden Knights&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |88
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Endrū Mandžapane]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Kalgari &quot;Flames&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |91
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Džons Tavaress]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Toronto &quot;Maple Leafs&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |98
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Konors Bedārds]]
|{{Flaga|ASV}} [[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]]
|}

=== {{Ih|GBR}} ===
* Galvenais treneris: [[Pīters Rasels]]
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |1
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Džeksons Vistls]]
|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} ''[[Belfast Giants]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |33
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Bens Baunss]]
|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} ''[[Cardiff Devils]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |35
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Lukass Brains]]
|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} ''[[Glasgow Clan]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |2
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Sems Rups]]
|{{Flaga|Vācija}} ''[[Lausitzer Füchse]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |13
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Deivids Filipss]]
|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} ''[[Belfast Giants]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |17
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Marks Ričardsons]]
|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} ''[[Cardiff Devils]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |24
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Džošs Tetlovs]]
|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} ''[[Nottingham Panthers]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |26
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Evans Mosijs]]
|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} ''[[Cardiff Devils]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |28
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Bens O'Konors]]
|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} ''[[Guildford Flames]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |41
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Džošs Bačs]]
|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} ''[[Cardiff Devils]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |44
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Sems Džonss (hokejists)|Sems Džonss]]
|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} ''[[Sheffield Steelers]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |79
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Natenjels Halberts]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[HC Innsbruck]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |5
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Bens Deiviss (hokejists)|Bens Deiviss]]
|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} ''[[Cardiff Devils]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |7
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Roberts Lahovics]]
|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} ''[[Glasgow Clan]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |9
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Brets Perlīni]]
|{{flaga|Vācija}} ''[[Saale Bulls]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |11
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kems Kritlovs]]
|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} ''[[Manchester Storm]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |14
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Liams Kērks]]
|{{Flaga|Čehija}} ''[[HC Litvínov]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |16
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Sems Dugans]]
|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} ''[[Cardiff Devils]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |23
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Šons Noriss]]
|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} ''[[Belfast Giants]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |27
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kols Šudra]]
|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} ''[[Sheffield Steelers]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |48
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Džonijs Karans]]
|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} ''[[Coventry Blaze]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |74
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Olijs Beteridžs]]
|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} ''[[Nottingham Panthers]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |75
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Roberts Dauds]]
|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} ''[[Sheffield Steelers]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |91
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Bens Leiks]]
|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} ''[[Belfast Giants]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |94
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Keids Neilsons]]
|{{Flaga|ASV}} ''[[Alaska Nanooks]]''
|}

=== {{Ih|NOR}} ===
* Galvenais treneris: [[Tobiass Johansons]]
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |30
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Tobiass Normans]]
|{{Flaga|Zviedrija}} [[Stokholmas &quot;AIK Ishockey&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |31
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Jonass Arncens]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Örebro HK]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |33
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Henriks Haukelands]]
|{{Flaga|Vācija}} ''[[Düsseldorfer EG]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |2
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Īsaks Hansens]]
|{{Flaga|Norvēģija}} ''[[Sparta Sarpsborg]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |4
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Johanness Johannesens]]
|{{Flaga|Somija}} [[Lahti &quot;Pelicans&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |7
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Sanders Volds Engebrotens]]
|{{flaga|Somija}} [[Mikeli &quot;Jukurit&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |10
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Matiass Nērstebē]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[IF Björklöven]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |43
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Makss Krogdāls]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Östersunds IK]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |49
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Kristians Kosastuls]]
|{{flaga|Itālija}} ''[[Pustertal Wölfe]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |72
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Stīans Sūlbergs]]
|{{Flaga|Norvēģija}} ''[[Vålerenga Ishockey]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |8
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Matiass Treteness]]
|{{Flaga|Norvēģija}} [[Stavangeres &quot;Oilers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |12
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Noa Stēns]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Mora IK]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |13
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Peters Vesterheims]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Mora IK]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |17
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Eiriks Salstens]]
|{{Flaga|Norvēģija}} ''[[Storhamar Hockey]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |18
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Tomass Olsens]]
|{{Flaga|Norvēģija}} ''[[Vålerenga Ishockey]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |19
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Hovards Salstens]]
|{{Flaga|Norvēģija}} ''[[Sparta Sarpsborg]]''
|-
| style=&quot;text-align: center;&quot; |20
|{{HOK-U}}
|[[Matīass Emilio Petešens]]
|{{Flaga|ASV}} [[Teksasas &quot;Stars&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |22
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Martins Rēnilds]]
|{{Flaga|Norvēģija}} ''[[Storhamar Hockey]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |23
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Tomass Bergs Paulsens]]
|{{Flaga|Zviedrija}} [[Malmes &quot;Redhawks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |27
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Andreass Martinsens]]
|{{Flaga|Norvēģija}} ''[[Storhamar Hockey]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |28
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Mīkaels Brandsegs-Nīgors]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Mora IK]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |36
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Matss Dzukarello Osens]]
|{{Flaga|ASV}} [[Minesotas &quot;Wild&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |37
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Markuss Vikingstads]]
|{{Flaga|Vācija}} [[Fištaunas &quot;Penguins&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |41
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Patriks Tūresens]]
|{{Flaga|Norvēģija}} ''[[Storhamar Hockey]]''
|}

=== {{Ih|FIN}} ===

* Galvenais treneris: [[Juka Jalonens]]

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |29
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Harri Seteri]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[EHC Biel-Bienne]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |30
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Lasi Lehtinens]]
|{{flaga|Zviedrija}} ''[[Modo Hockey]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |32
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Emils Larmi]]
|{{flaga|Zviedrija}} ''[[Växjö Lakers]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |2
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Rasmuss Risanens]]
|{{flaga|Zviedrija}} ''[[Örebro HK]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |3
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Olli Mēte]]
|{{flaga|ASV}} [[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |4
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Miko Lehtonens (1994)|Miko Lehtonens]]
|{{flaga|Šveice}} ''[[ZSC Lions]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |7
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Olivers Kaski]]
|{{flaga|Zviedrija}} ''[[HV71]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |18
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Vili Sārijervi]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[SCL Tigers]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |38
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Veli Mati Vitasmeki]]
|{{flaga|Somija}} [[Tamperes &quot;Tappara&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |50
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Jūso Rīkola]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[SCL Tigers]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |62
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Jespers Matila]]
|{{Flaga|Somija}} [[Kuopio &quot;KalPa&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |12
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Jere Innala]]
|{{flaga|Zviedrija}} ''[[Frölunda HC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |13
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Jese Puljujervi]]
|{{Flaga|ASV}} [[Pitsburgas &quot;Penguins&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |15
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Juha Jēske]]
|{{flaga|Somija}} [[Helsinku IFK (hokejs)|Helsinku IFK]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |19
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Konsta Heleniuss]]
|{{flaga|Somija}} [[Mikeli &quot;Jukurit&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |21
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Patriks Puistola]]
|{{flaga|Somija}} [[Mikeli &quot;Jukurit&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |24
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Hanness Bjerninens]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Örebro HK]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |25
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Peka Jormaka]]
|{{flaga|Somija}} [[Mikeli &quot;Jukurit&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |27
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Olivers Kapanens]]
|{{flaga|Somija}} [[Kuopio &quot;KalPa&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |48
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Valteri Pūstinens]]
|{{Flaga|ASV}} [[Pitsburgas &quot;Penguins&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |57
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Artu Hiri]]
|{{flaga|Somija}} [[Oulu &quot;Kärpät&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |64
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Mikaels Granlunns]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sanhosē &quot;Sharks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |71
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Ahti Oksanens]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[IK Oskarshamn]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |80
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Saku Menalanens]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[SCL Tigers]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |81
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Īro Pakarinens]]
|{{flaga|Somija}} [[Helsinku IFK (hokejs)|Helsinku IFK]]
|}

=== {{Ih|SUI}} ===
* Galvenais treneris: [[Patriks Fišers]]
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |20
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Reto Berra]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Fribourg-Gottéron]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |40
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Akira Šmids]]
|{{Flaga|ASV}} [[Ņūdžersijas &quot;Devils&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |63
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Leonardo Dženoni]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[EV Zug]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |14
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Dīns Kukans]]
|{{Flaga|Šveice}} [[Cīrihes &quot;Lions&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |18
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Svens Jungs]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Davos]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |43
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Andrea Glauzers]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[Lausanne HC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |45
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Mihaels Fora]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Davos]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |54
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Kristians Marti]]
|{{Flaga|Šveice}} [[Cīrihes &quot;Lions&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |55
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Romēns Lefels]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[SC Bern]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |90
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Romans Josi]]
|{{Flaga|ASV}} [[Našvilas &quot;Predators&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |97
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Jonass Zīgentālers]]
|{{Flaga|ASV}} [[Ņūdžersijas &quot;Devils&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |10
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Andress Ambīls]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Davos]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |11
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Svens Zentelers]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[EV Zug]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |13
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Niko Hišīrs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Ņūdžersijas &quot;Devils&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |17
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kens Jēgers]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[Lausanne HC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |21
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kevins Fiala]]
|{{Flaga|ASV}} [[Losandželosas &quot;Kings&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |22
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Nino Nīderreiters]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Vinipegas &quot;Jets&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |23
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Filips Kuraševs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |59
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Dario Simions]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[EV Zug]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |60
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Tristans Šervejs]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[SC Bern]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |68
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Fabriss Hercogs]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[EV Zug]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |79
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kalvins Tirkaufs]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Lugano]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |85
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Svens Andrigeto]]
|{{Flaga|Šveice}} [[Cīrihes &quot;Lions&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |88
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kristofs Berči]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Fribourg-Gottéron]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |92
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Getans Hāss]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[EHC Biel]]''
|}

== B grupa ==

=== {{Ih|USA}} ===
* Galvenais treneris: [[Džons Hainss]]
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |1
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Trejs Augustins]]
|{{Flaga|ASV}} ''[[Michigan State Spartans]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |34
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Alekss Laions]]
|{{Flaga|ASV}} [[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |39
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Alekss Nedeļkovičs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Pitsburgas &quot;Penguins&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |4
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Sets Džonss]]
|{{Flaga|ASV}} [[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |5
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Maikls Keselrings]]
|{{Flaga|ASV}} [[Jūtas &quot;Mammoth&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |8
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Zaks Verenskis]]
|{{Flaga|ASV}} [[Kolumbusas &quot;Blue Jackets&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |43
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Lūks Hjūzs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Ņūdžersijas &quot;Devils&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |46
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Džefs Petri]]
|{{Flaga|ASV}} [[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |51
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Metjū Kesels]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sentluisas &quot;Blues&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |72
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Alekss Vlasiks]]
|{{Flaga|ASV}} [[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |85
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Džeiks Sandersons]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Otavas &quot;Senators&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |6
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Vills Smits (hokejists)|Vills Smits]]
|{{Flaga|ASV}} ''[[Boston College Eagles]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |7
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Breidijs Tkačuks]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Otavas &quot;Senators&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |9
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Trevors Zīgrass]]
|{{Flaga|ASV}} [[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |11
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Lūks Kanins]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sanhosē &quot;Sharks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |12
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Mets Boldijs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Minesotas &quot;Wild&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |13
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Džonijs Gudro]]
|{{Flaga|ASV}} [[Kolumbusas &quot;Blue Jackets&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |22
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kouls Kofīlds]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |23
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Mikijs Eisimonts]]
|{{Flaga|ASV}} [[Tampabejas &quot;Lightning&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |24
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Raiens Leonards]]
|{{Flaga|ASV}} ''[[Boston College Eagles]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |26
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kevins Heiss]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sentluisas &quot;Blues&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |29
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Broks Nelsons]]
|{{Flaga|ASV}} [[Ņujorkas &quot;Islanders&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |57
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Šeins Pinto]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Otavas &quot;Senators&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |86
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Džoels Farabī]]
|{{Flaga|ASV}} [[Filadelfijas &quot;Flyers&quot;]]
|}

=== {{Ih|FRA}} ===
* Galvenais treneris: [[Filips Bozons]]
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |32
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
| [[Kantēns Papijons]]
| {{flaga|FRA}} [[Boxers de Bordeaux]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |33
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Žiljēns Žinkā]]
|{{Flaga|ASV}} [[Čikāgas &quot;Wolves&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |37
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Sebastians Ilenens]]
|{{Flaga|Francija}} ''[[Jokers de Cergy-Pontoise]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |5
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
| [[Enzo Gebē]]
| {{flaga|SUI}} [[HC Davos]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |6
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Vensāns Lorka]]
|{{Flaga|Francija}} ''[[Ducs d'Angers]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |7
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Pjērs Krinons]]
|{{Flaga|Francija}} ''[[Brûleurs de Loups]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |8
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Igo Galē]]
|{{Flaga|Somija}} [[Kuopio &quot;KalPa&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |18
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Joans Ovitū]]
|{{Flaga|Čehija}} ''[[Vítkovice Ridera]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |27
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Enzo Kantagalo]]
|{{Flaga|Francija}} [[Ruānas &quot;Dragons&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |62
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Floriāns Čakiašvili]]
|{{Flaga|Francija}} [[Ruānas &quot;Dragons&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |74
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Tomā Tirī]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Ajoie]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |3
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Šarls Bertrāns]]
|{{Flaga|Vācija}} ''[[ERC Ingolstadt]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |12
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Valentēns Klero]]
|{{Flaga|Čehija}} ''[[Vítkovice Ridera]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |14
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Stefāns Da Kosta]]
|{{Flaga|Krievija}} [[Jekaterinburgas &quot;Avtomobilist&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |25
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
| [[Nicolā Rics]]
| {{flaga|FRA}} [[Ducs d'Angers]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |29
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Luijs Budons]]
|{{Flaga|ASV}} [[Aiovas &quot;Heartlanders&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |41
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Pjērs Eduārs Belmārs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sietlas &quot;Kraken&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |44
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Tomā Simonsens]]
|{{Flaga|Francija}} ''[[Gothiques d'Amiens]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |72
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Žordans Perē]]
|{{Flaga|Čehija}} ''[[Mountfield HK]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |77
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Saša Trejs]]
|{{Flaga|Francija}} ''[[Brûleurs de Loups]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |81
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Antonī Reks]]
|{{Flaga|Francija}} [[Ruānas &quot;Dragons&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |90
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
| [[Oreljēns Dērs]]
| {{flaga|FRA}} ''[[Brûleurs de Loups]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |91
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
| [[Batists Brušs]]
| {{flaga|FRA}} [[Boxers de Bordeaux]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |94
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Timotē Bozons|Tims Bozons]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[Lausanne HC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |95
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kevins Bozons]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Ajoie]]''
|}

=== {{Ih|KAZ}} ===

* Galvenais treneris: [[Gaļims Mambetalijevs]]

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |1
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Ņikita Bojarkins]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Baris&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |43
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Andrejs Šutovs]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Baris&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |7
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Leonīds Metaļņikovs]]
|{{Flaga|Krievija}} [[Vladivostokas &quot;Admiral&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |24
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Dmitrijs Breuss]]
|{{Flaga|Krievija}} [[Ņižņijnovgorodas &quot;Chaika&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |28
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Valērijs Orehovs]]
|{{Flaga|Krievija}} [[Magņitogorskas &quot;Metallurg&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |31
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Artjoms Koroļovs]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Nomad&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |32
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Sergejs Kudrjavcevs]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Kekšetau &quot;Arlan&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |58
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Tamirlans Gaitamirovs]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Baris&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |65
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Samats Danijars]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Baris&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |71
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Madi Dihanbeks]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Nomad&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |87
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Adils Beketajevs]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Baris&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |5
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Oļegs Boiko (hokejists)|Oļegs Boiko]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Nomad&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |10
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Ņikita Mihailiss]]
|{{Flaga|Krievija}} [[Magņitogorskas &quot;Metallurg&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |17
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Alihans Omirbekovs]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Nomad&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |22
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kirils Paņukovs]]
|{{Flaga|Krievija}} [[Habarovskas &quot;Amur&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |23
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Maksims Muhametovs]]
|{{Flaga|Krievija}} [[Magņitogorskas &quot;Metallurg&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |29
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Maksims Musorovs]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Nomad&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |48
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Romāns Starčenko]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Baris&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |64
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Arkādijs Šestakovs]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Baris&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |79
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Mihails Rahmanovs]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Baris&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |81
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Batirlans Muratovs]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Baris&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |84
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kirils Savickis]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Baris&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |88
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Jevgeņijs Rimarevs]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Baris&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |92
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Dmitrijs Grencs]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Kekšetau &quot;Arlan&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |96
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Alihans Asetovs]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Baris&quot;]]
|}

=== {{Ih|LAT}} ===
* Galvenais treneris: [[Harijs Vītoliņš (1968)|Harijs Vītoliņš]]
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; border=&quot;0&quot; cellspacing=&quot;2&quot; cellpadding=&quot;2&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |31
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Elvis Merzļikins]]
|{{flaga|ASV}} [[Kolumbusas &quot;Blue Jackets&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |50
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Kristers Gudļevskis]]
|{{Flaga|Vācija}} ''[[Fischtown Pinguins]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |35
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Ēriks Vītols]]
|{{Flaga|Somija}} [[KeuPa HT]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |2
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Kārlis Čukste]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Brynäs IF]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |6
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Markuss Komuls]]
|{{flaga|Kanāda}} [[Truā-Rivjēras &quot;Lions&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |27
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Oskars Cibuļskis]]
|{{Flaga|Dānija}} [[Herningas &quot;Blue Fox&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |29
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Ralfs Freibergs]]
|{{flaga|Čehija}} [[Hradeckkāloves &quot;Mountfield&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |55
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Roberts Mamčics]]
|{{flaga|Slovākija}} ''[[HC Nové Zámky]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |65
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Arvils Bergmanis]]
|{{Flaga|ASV}} [[Aļaskas &quot;Nanooks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |72
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Jānis Jaks]]
|{{Flaga|Čehija}} [[HC Litvínov]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |77
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Kristaps Roberts Zīle]]
|{{flaga|Čehija}} [[HC Litvínov]]
|-

| style=&quot;text-align:center;&quot; |9
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Renārs Krastenbergs]]
|{{flaga|Austrija}} [[Grācas &quot;99ers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |13
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Rihards Bukarts]]
|{{Flaga|Čehija}} ''[[HC Vítkovice Steel]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |16
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kaspars Daugaviņš]]
|{{flaga|Slovākija}} [[Mihalovces &quot;Dukla&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |17
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Mārtiņš Dzierkals]]
|{{flaga|Zviedrija}} [[Šellefteo AIK]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |18
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Rodrigo Ābols]]
|{{flaga|Zviedrija}} [[Šellefteo AIK]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |20
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Raivis Ansons]]
|{{Flaga|ASV}} [[Vilksbāras/Skrentonas &quot;Penguins&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |34
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Eduards Tralmaks]]
|{{flaga|Čehija}} [[Kladno &quot;Rytiri&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |36
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Martins Laviņš]]
|{{flaga|ASV}} [[Ņūhempšīras Universitāte]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |82
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Fēlikss Gavars]]
|{{flaga|ASV}} [[Sv. Lorenca Universitāte]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |70
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Miks Indrašis]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Brynäs IF]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |71
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Roberts Bukarts]]
|{{flaga|Čehija}} ''[[HC Vítkovice Steel]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |85
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Dans Ločmelis]]
|{{flaga|ASV}} [[Masačūsetsas Universitāte Emerstā]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |95
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Oskars Batņa]]
|{{Flaga|Somija}} [[Mikeli &quot;Jukurit&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |97
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Haralds Egle]]
|{{Flaga|Slovākija}} [[HK Liptovski Mikulāša]]
|}

=== {{Ih|Polija}} ===
* Galvenais treneris: [[Roberts Kalābers]]
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |31
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Džons Marijs]]
|{{Flaga|Polija}} ''[[GKS Katowice]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |33
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Tomašs Fučiks]]
|{{Flaga|Polija}} ''[[GKS Tychy]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |72
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Davids Zabolotni]]
|{{Flaga|Vācija}} ''[[EHC Freiburg]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |3
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Bartošs Cjura]]
|{{Flaga|Polija}} ''[[GKS Tychy]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |4
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Patriks Vajda]]
|{{Flaga|Polija}} ''[[JKH GKS Jastrzębie]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |6
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Arkadjušs Kosteks]]
|{{Flaga|Polija}} ''[[JKH GKS Jastrzębie]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |12
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Macejs Kručeks]]
|{{Flaga|Polija}} ''[[GKS Katowice]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |17
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Kamils Gurnijs]]
|{{Flaga|Polija}} ''[[JKH GKS Jastrzębie]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |20
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Marcins Kolušs]]
|{{Flaga|Polija}} ''[[JKH GKS Jastrzębie]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |51
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Jakubs Vanackis]]
|{{Flaga|Polija}} ''[[GKS Katowice]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |69
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Mateušs Briks]]
|{{Flaga|Polija}} ''[[GKS Tychy]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |71
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Pavels Droņa]]
|{{Flaga|Vācija}} ''[[Ravensburg Towerstars]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |5
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Filips Komorskis]]
|{{Flaga|Polija}} ''[[GKS Tychy]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |10
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Bartošs Fraško]]
|{{Flaga|Polija}} ''[[GKS Katowice]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |14
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Dominiks Pašs]]
|{{Flaga|Polija}} ''[[JKH GKS Jastrzębie]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |15
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Patriks Vronka]]
|{{Flaga|Polija}} ''[[Podhale Nowy Targ]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |16
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Pavels Zigmunts]]
|{{Flaga|Čehija}} ''[[HC Litvínov]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |18
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Gžegožs Pasjuts]]
|{{Flaga|Polija}} ''[[GKS Katowice]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |21
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kamils Valenga]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Tršinecas &quot;Oceláři&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |28
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Mateušs Mihalskis]]
|{{Flaga|Polija}} ''[[GKS Katowice]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |34
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kšištofs Macjass]]
|{{Flaga|Kanāda}} ''[[Prince Albert Raiders]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |61
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kristians Dzjubiņskis]]
|{{Flaga|Polija}} ''[[TH Unia Oświęcim]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |88
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Alans Liščarčiks]]
|{{Flaga|Polija}} ''[[GKS Tychy]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |92
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Macejs Urbanovičs]]
|{{Flaga|Polija}} ''[[JKH GKS Jastrzębie]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |98
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Patriks Krenžoleks]]
|{{Flaga|Polija}} ''[[KH Zagłębie Sosnowiec]]''
|}

=== {{Ih|SVK}} ===
* Galvenais treneris: [[Kreigs Remzijs]]
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |30
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Matejs Tomeks]]
|{{Flaga|Čehija}} ''[[HC Litvínov]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |31
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Samuels Hlavajs]]
|{{Flaga|Čehija}} ''[[HC Škoda Plzeň]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |33
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Stanislavs Škorvāneks]]
|{{Flaga|Slovākija}} [[Mihalovces &quot;Dukla&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |7
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Mārio Grmans]]
|{{Flaga|Čehija}} ''[[HC Vitkovice]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |13
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Františeks Gajdošs]]
|{{Flaga|Slovākija}} ''[[HK Nitra]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |14
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Peters Čerešņāks]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Pardubices &quot;Dinamo&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |17
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Šimons Nemecs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Ņūdžersijas &quot;Devils&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |29
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Mihals Ivans]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Liberecas &quot;Bílí Tygři&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |42
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Martins Fehērvārs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Vašingtonas &quot;Capitals&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |64
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Patriks Kohs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Jūtas &quot;Mammoth&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |98
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Andrejs Golians]]
|{{Flaga|Slovākija}} [[Bratislavas &quot;Slovan&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |6
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Lukāšs Cingels]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Brno &quot;Kometa&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |18
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Andrejs Kudrna]]
|{{Flaga|Čehija}} ''[[HC Litvínov]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |20
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Jurajs Slafkovskis]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |21
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Milošs Kelemens]]
|{{Flaga|ASV}} [[Tūsonas &quot;Roadrunners&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |27
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Mareks Hrivīks]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Leksands IF]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |34
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Peters Cehlāriks]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Leksands IF]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |48
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Viliams Čaho]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Tršinecas &quot;Oceláři&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |56
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Marko Daņo]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Tršinecas &quot;Oceláři&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |76
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Martins Pospīšils]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Kalgari &quot;Flames&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |77
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Martins Faško-Rudāšs]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Liberecas &quot;Bílí Tygři&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |79
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Libors Hudāčeks]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Tršinecas &quot;Oceláři&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |87
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Pavols Regenda]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sandjego &quot;Gulls&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |90
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Tomāšs Tatars]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sietlas &quot;Kraken&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |91
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Matušs Sukels]]
|{{Flaga|Čehija}} ''[[HC Litvínov]]''
|}

=== {{Ih|Vācija}} ===
* Galvenais treneris: [[Harolds Kreiss]]
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |30
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Filips Grūbauers]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sietlas &quot;Kraken&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |35
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Matiass Nīderbergers]]
|{{Flaga|Vācija}} [[Minhenes &quot;Red Bull&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |45
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Tobiass Ančička]]
|{{Flaga|Vācija}} [[Ķelnes &quot;Haie&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |5
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Tobiass Forlers]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Ambrì-Piotta]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |6
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Kajs Vismans]]
|{{Flaga|Vācija}} [[Berlīnes &quot;Eisbären&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |27
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Maksimiliāns Šūbers]]
|{{Flaga|ASV}} [[Jūtas &quot;Mammoth&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |38
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Fābio Vāgners]]
|{{Flaga|Vācija}} ''[[ERC Ingolstadt]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |41
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Jonass Millers]]
|{{Flaga|Vācija}} [[Berlīnes &quot;Eisbären&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |49
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Lukass Kēlble]]
|{{Flaga|Vācija}} [[Manheimas &quot;Adler&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |91
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Morics Millers]]
|{{Flaga|Vācija}} [[Ķelnes &quot;Haie&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |7
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Maksimiliāns Kastners]]
|{{Flaga|Vācija}} [[Minhenes &quot;Red Bull&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |17
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Tobiass Eders]]
|{{Flaga|Vācija}} [[Berlīnes &quot;Eisbären&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |19
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Vojcehs Stahovjaks]]
|{{Flaga|Vācija}} ''[[ERC Ingolstadt]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |33
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Džons Džeisons Peterka]]
|{{Flaga|ASV}} [[Bufalo &quot;Sabres&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |40
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Aleksandrs Ēls]]
|{{Flaga|Vācija}} ''[[Düsseldorfer EG]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |42
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Jasins Ēlics]]
|{{Flaga|Vācija}} [[Minhenes &quot;Red Bull&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |62
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Pārkers Tumijs]]
|{{Flaga|Vācija}} [[Ķelnes &quot;Haie&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |65
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Marks Miheliss]]
|{{Flaga|Vācija}} [[Manheimas &quot;Adler&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |72
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Dominiks Kahūns]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[SC Bern]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |77
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Daniels Fišbuhs]]
|{{Flaga|Vācija}} [[Manheimas &quot;Adler&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |78
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Niko Šturms]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sanhosē &quot;Sharks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |79
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kolins Ugbelike]]
|{{Flaga|Vācija}} [[Īzerlonas &quot;Roosters&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |83
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Leonards Frēderls]]
|{{Flaga|Vācija}} [[Berlīnes &quot;Eisbären&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |95
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Frederiks Tifelss]]
|{{Flaga|Vācija}} [[Berlīnes &quot;Eisbären&quot;]]
|}

=== {{Ih|SWE}} ===
* Galvenais treneris: [[Sems Hallams]]
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |30
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Jespers Valstets]]
|{{Flaga|ASV}} [[Minesotas &quot;Wild&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |33
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Sāmuels Ešons]]
|{{Flaga|ASV}} [[Filadelfijas &quot;Flyers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |35
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Filips Gustavsons]]
|{{Flaga|ASV}} [[Minesotas &quot;Wild&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |25
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Jūnass Brudīns]]
|{{Flaga|ASV}} [[Minesotas &quot;Wild&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |26
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Rasmuss Dālīns]]
|{{Flaga|ASV}} [[Bufalo &quot;Sabres&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |28
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Markuss Petešons]]
|{{Flaga|ASV}} [[Pitsburgas &quot;Penguins&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |32
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Lūkass Bengtsons]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[EV Zug]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |65
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Ēriks Kārlsons]]
|{{Flaga|ASV}} [[Pitsburgas &quot;Penguins&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |72
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Tims Hēds]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Ambrì-Piotta]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |77
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Viktors Hedmans]]
|{{Flaga|ASV}} [[Tampabejas &quot;Lightning&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |9
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Adrians Kempe]]
|{{Flaga|ASV}} [[Losandželosas &quot;Kings&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |12
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Makss Frībergs]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Frölunda HC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |14
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Jūels Ēriksons Eks]]
|{{Flaga|ASV}} [[Minesotas &quot;Wild&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |16
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Fēlikss Ungers Sērums]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Leksands IF]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |19
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Markuss Sērensens]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Fribourg-Gottéron]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |23
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Lūkass Reimonds]]
|{{Flaga|ASV}} [[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |29
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Pontuss Holmberjs]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Toronto &quot;Maple Leafs&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |37
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Īsaks Lundestrēms]]
|{{Flaga|ASV}} [[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |49
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Fābians Seterlunds]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sanhosē &quot;Sharks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |59
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Līnuss Jūhansons]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Färjestad BK]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |71
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Viktors Olofsons]]
|{{Flaga|ASV}} [[Bufalo &quot;Sabres&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |82
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Jonass Fredēns]]
|{{Flaga|Šveice}} [[Cīrihes &quot;Lions&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |90
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Markuss Jūhansons]]
|{{Flaga|ASV}} [[Minesotas &quot;Wild&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |91
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kārls Grundstrems]]
|{{Flaga|ASV}} [[Losandželosas &quot;Kings&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |95
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Andrē Burakovskis]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sietlas &quot;Kraken&quot;]]
|}

== Skatīt arī ==

* [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā]]

== Ārējās saites ==

* [https://www.iihf.com/en/events/2024/wm Oficiālā mājaslapa]
{{Pasaules čempionāta hokejā izlašu sastāvi}}

[[Kategorija:2024. gada Pasaules čempionāts hokejā]]
[[Kategorija:Pasaules čempionāts hokejā]]</text>
      <sha1>6caryog1e2vk1hz88nole1hbu2eor9c</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieks:CDeleted</title>
    <ns>2</ns>
    <id>570856</id>
    <revision>
      <id>4465366</id>
      <parentid>4381819</parentid>
      <timestamp>2026-05-08T20:03:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>CDeleted</username>
        <id>103067</id>
      </contributor>
      <comment>/* Mani raksti, no A līdz Z */</comment>
      <origin>4465366</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1875" sha1="os613jeb26v9cxznz5uzlindbkh1k2u" xml:space="preserve">{{userbox|#|#FFFFDD|[[Attēls:Star of life caution.svg|30px|]]|'''[[Brīdinājums:]] [[Vikipēdija:Vikipēdija nevar aizstāt ārstu|Vikipēdija var aizstāt ārstu!]]'''}}


==Mani raksti, no A līdz Z==
*[[6-7]]
*[[Aerobuss (nozīmju atdalīšana)]]
*[[Aerobuss (transporta sistēma)]]
*[[Alojas lidlauks]]
*[[An-24 katastrofa Liepājā]]
*[[An-2 katastrofa Saldū]]
*[[Apgrieztais jumtiņš]]
*[[Augšāmcelšanās]]
*[[Aviācija Latvijā]]
*[[Āmen]]
*[[Baltais karogs]]
*[[Baltic Express Line]]
*[[Balvu lidlauks]] 
*[[Cepelīns (gaisa kuģis)]]
*[[Ch (digrafs)]]
*[[Dioscorea alata]]
*[[Divstūris]]
*[[Dricānu lidlauks]] 
*[[Durbes lidlauks]]
*[[Dūre]]
*[[Dz]]
*[[Dzērbenes lidlauks]]
*[[Dzīvnieku inde]]
*[[Dž]]
*[[Džeka laterna]]
*[[Elejas lidlauks]]
*[[Elektroniskā cigarete]]
*[[Gaļas cirvis]]
*[[GetJet Airlines Latvia]]
*[[Gulbenes lidlauks]] 
*[[Indras lidlauks]]
*[[Jo-jo]]
*[[Klasītes]]
*[[Krievu rulete]]
*[[Kults]]
*[[LAT-ALAK]]
*[[La-15 katastrofa Liepājā]]
*[[Laterna]]
*[[LaTS]]
*[[Latviešu lamuvārdi]]
*[[Lecamaukla]]
*[[Lietnis]]
*[[Līksnas lidlauks]] 
*[[Matkules lidlauks]] 
*[[Mārsnēnu lidlauks]]
*[[Mēnessērdzība]]
*[[Mīkstinājuma zīme]]
*[[Nākotnes lidlauks]]
*[[Nožņaugšana]]
*[[Nullstūris]]
*[[Nūģis]]
*[[Oliņ, boliņ, čimpiņ, rimpiņ]]
*[[Patrona]]
*[[Pātaga]]
*[[Penkules lidlauks]]
*[[Pēcnāves dzīve]]
*[[Piklbols]]
*[[PL 19 notriekšana Bernātos]]
*[[Rotonda]]
*[[Rožupes lidlauks]]
*[[Saldus lidlauks]]
*[[Sauleszaķis]]
*[[Sediļa]]
*[[Skrundas lidlauks]]
*[[Smiltenes lidlauks]]
*[[Snuss]]
*[[Staru lidlauks]]
*[[Tu-134 katastrofa Liepājā]] 
*[[Tu (seriāls)]]
*[[Tukuma dārzniecības lauki]]
*[[Valmieras lidlauks]]
*[[Valmieras lidlauks (nozīmju atdalīšana)]]
*[[Veipi (nozīmju atdalīšana)]]
*[[Vidējais pirksts (žests)]]
*[[Vieglais lidaparāts]]
*[[Vienstūris]]
*[[Zaicevas lidlauks]]</text>
      <sha1>os613jeb26v9cxznz5uzlindbkh1k2u</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Smaržlapu roze</title>
    <ns>0</ns>
    <id>581448</id>
    <revision>
      <id>4465563</id>
      <parentid>4365518</parentid>
      <timestamp>2026-05-09T09:55:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4465563</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1523" sha1="80pvxmss3vi8khj1w4cotc3r4jsmojz" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
| binomial = Rosa rubiginosa
| autors = [[Linnaeus]]
| attēls = Rosa eglanteria img 3218.jpg
| att_nosaukums = 
| att_izmērs = 
| valsts = Plantae
| valsts_lv = Augi
| tips = Magnoliophyta
| tips_lv = Segsēkļi
| klase = Magnoliopsida
| klase_lv = Divdīgļlapji
| rinda = Rosales
| rinda_lv = Rožu rinda
| dzimta = Rosaceae
| dzimta_lv = Rožu dzimta
| apakšdzimta = Rosoideae
| apakšdzimta_lv = Rožu apakšdzimta
| ģints = Rosa
| ģints_lv = Rozes
| suga = Rosa rubiginosa
| suga_lv = Smaržlapu roze
| iedalījums = 
| kategorijas = nē
| sinonīmi = ''Rosa eglanteria'' &lt;small&gt;L.&lt;/small&gt;
}}
'''Smaržlapu roze''' (''Rosa rubiginosa'') ir [[Rozes|rožu]] suga, kura sastopama [[Eiropa|Eiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|dienvidrietumu Āzijā]]. [[Latvija|Latvijā]] tā sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]]. Sugas ietvaros tiek nodalītas vairākas [[pasuga]]s.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvijasdaba.lv/augi/rosa-rubiginosa-l/|title=smaržlapu roze - Rosa rubiginosa L. - Augi - Latvijas daba|website=www.latvijasdaba.lv|access-date=2024-10-04}}&lt;/ref&gt;

Suga ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 3. kategorijā.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}


{{Botānika-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Rozes]]
[[Kategorija:Latvijas flora]]</text>
      <sha1>80pvxmss3vi8khj1w4cotc3r4jsmojz</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dženna Ortega</title>
    <ns>0</ns>
    <id>582068</id>
    <revision>
      <id>4465496</id>
      <parentid>4402630</parentid>
      <timestamp>2026-05-09T06:26:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>CDeleted</username>
        <id>103067</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4465496</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2028" sha1="dl94fslatvzfdyl214mx6q8nq2oyjv6" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
| vārds = Dženna Ortega
| vārds_orig = ''Jenna Ortega''
| attēls = Jenna Ortega-63792 (cropped).jpg
| attēla izmērs = 
| komentārs = Dženna Ortega 2024. gadā
| dz. vārds = 
| dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|2002|9|27}}
| dz. vieta = {{vieta|ASV|Kalifornija|Palmdezerta}}
| miršanas datums = 
| miršanas vieta = 
| citi vārdi = 
| nodarbošanās = aktrise
| darbības gadi = 2012—pašlaik
| dzīvesbiedrs = 
| bērni = 
| paraksts = 
| mājaslapa = 
| akadēmijasbalva = 
| afibalva = 
| arielabalva = 
| BFTMAbalva = 
| cēzarabalva = 
| emibalva = 
| filmfarebalva = 
| geminibalva = 
| zeltapalmaszars = 
| zeltateļabalva = 
| zeltaglobusabalva = 
| zeltaavenesbalva = 
| gojasbalva = 
| gremībalva = 
| iftbalva = 
| lorensaolivjēbalva = 
| NAACPbalva = 
| nacionālāsfilmasbalva = 
| SAGbalva = 
| tonijasbalva = 
| apbalvojumi = 
| dzimums = S
}}
'''Dženna Marija Ortega''' ({{Val|en|Jenna Marie Ortega}}; dzimusi {{Dat|2002|9|27}}) ir [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]].

Ieguvusi atpazīstamību ar lomu televīzijas seriālos &quot;[[Jaunava Džeina]]&quot; (''Jane the Virgin'', 2014—2019) un ''[[Stuck in the Middle]]'' (2016—2018). Piedalījusies arī ''[[Netflix]]'' seriālos ''[[Tu (seriāls)|You]]'' (2019), un ''[[Wednesday]]'' (2022—pašlaik), par ko tikusi nominēta [[Zelta globusa balva]]i, [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[Ekrāna aktieru ģildes balva]]i.

Piedalījusies arī tādās filmās kā ''[[The Fallout]]'' (2021), &quot;[[Kliedziens (2022. gada filma)|Kliedziens]]&quot; (2022), &quot;[[X (filma)|X]]&quot; (2022), &quot;[[Kliedziens 6]]&quot; (2023), ''[[Miller's Girl]]'' (2024), &quot;[[Bītldžūss Bītldžūss]]&quot; (2024) un &quot;[[Vienradža nāve]]&quot; (2025).

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Aktieru ārējās saites}}
{{Aktieris-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Ortega, Dženna}}
[[Kategorija:2002. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Amerikāņu kinoaktrises]]
[[Kategorija:ASV televīzijas aktrises]]
[[Kategorija:Kalifornijā dzimušie]]</text>
      <sha1>dl94fslatvzfdyl214mx6q8nq2oyjv6</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Pirmā pasaules kara Rietumu fronte</title>
    <ns>0</ns>
    <id>582984</id>
    <revision>
      <id>4465305</id>
      <parentid>4373636</parentid>
      <timestamp>2026-05-08T17:06:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <origin>4465305</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9551" sha1="g3im1o0g45tehdb2h8b4d1ii8ltb4yt" xml:space="preserve">{{Militāras sadursmes infokaste
| conflict          = Pirmā pasaules kara Rietumu fronte
| partof            = 
| image             = [[Attēls:Western_Front_(World_War_I)_2.jpg|300px]]
| caption           = Īru karavīri koncentrējušies tranšejā, tieši pirms došanās pāri virspusē [[Sommas kauja]]s pirmajā dienā; britu karavīrs nes no kaujas lauka ievainotu biedru; jauns vācu karavīrs Ginči kaujas laikā; amerikāņu kājnieki, kas iebrūk vācu bunkurā; vācu smagais bumbvedējs Gotha G.IV; amerikāņu karavīri ar tankiem Renault FT pārvietojas Argonnas mežā uz frontes līniju Meuzas-Argonnas ofensīvas laikā
| date              = {{dat|1914|8|3|N}} — {{dat|1918|11|11|N}}
| place             = [[Rietumeiropa]]
| casus             = 
| result            = [[Antante]]s uzvara, [[Kompjeņas pamiers (1918)|Kompjeņas pamiers]]
| combatant1        = '''[[Antante]]''':&lt;br /&gt;[[Attēls: Flag of the United Kingdom.svg|20px]] [[Apvienotā Karaliste|Britu impērija]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of France.svg|20px]] [[Francijas Trešā republika]]&lt;br /&gt;[[Attēls:US flag 48 stars.svg|20px]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] (no 1917)&lt;br /&gt;
| combatant2        = '''[[Centrālās lielvalstis]]''':&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of the German Empire.svg|20px]] [[Vācijas Impērija]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Austria-Hungary-flag-1869-1914-naval-1786-1869-merchant.svg|20px]] [[Austroungārija]] (ierobežoti)&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of Bulgaria (1878-1944).svg|20px]] [[Bulgārijas Karaliste]] (militārā palīdzība)
| commander1        = 
| commander2        = 
| casualties1       = * Francija: ≈1,4 miljoni kritušo un 4,2 miljoni ievainoto karavīru
* Lielbritānija un Britu impērija: Aptuveni 900 000 kritušo un vairāk nekā 2 miljoni ievainoto
* Beļģija: ≈58 000 kritušo un ievainoto
* ASV: ≈ 116 000 kritušo un 204 000 ievainoto, lielākoties 1918. gada ofensīvas laikā
| casualties2       = * Vācija: ≈1,8-2 miljoni kritušo un vairāk nekā 4 miljoni ievainoti
}}

'''Rietumu fronte''' bija viens no galvenajiem [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] (1914—1918) kaujas teātriem, kurā sastapās [[Vācijas Impērija]]s armija ar [[Apvienotā Karaliste|Lielbritāniju]], [[Francija|Franciju]], [[Beļģija|Beļģiju]] un vēlāk arī [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]]. Frontes līnija stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai.

== Vēsture ==
Rietumu fronte izveidojās pēc kara sākuma 1914. gadā, kad Vācijas Impērija, izpildot [[Šlīfena plāns|Šlīfena plānu]], iebruka Beļģijā un Francijā, cerot uz ātru uzvaru. Tomēr franču un [[Britu ekspedīcijas spēki (Pirmais pasaules karš)|britu]] spēki spēja apturēt Vācijas ofensīvu pie [[Marnas kauja]]s 1914. gada septembrī. Rezultātā abas puses sāka veidot aizsardzības pozīcijas, kas pārauga [[Pozīciju karš|pozīciju karā]]. No 1914. gada beigām līdz 1918. gada sākumam Rietumu fronte galvenokārt sastāvēja no garām, dziļām [[Tranšeja|tranšeju]] līnijām, kurās abas puses mēģināja izsist priekšrocības. Šāda veida karš bija ārkārtīgi statisks, un frontes līnijas reti mainījās, karavīri cieta ne tikai no ienaidnieka uguns, bet arī no apstākļiem, aukstuma, slimībām un parazītiem. Lielākās kaujas, piemēram, [[Verdenas kauja|Verdenas]] un [[Kauja pie Sommas|Sommas kaujas]], prasīja miljoniem dzīvību, bet rezultāti bija minimāli. [[Artilērija]], [[Ložmetējs|ložmetēji]], gāzes uzbrukumi un [[Tanks|tanki]] kļuva par galvenajiem kara ieročiem.

1917. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] pievienojās karam [[Antante|sabiedroto]] pusē. Tas deva sabiedrotajiem papildu militāro un ekonomisko spēku, kas noveda pie svarīgas ofensīvas 1918. gada sākumā. Amerikāņu karaspēka ierašanās bija nozīmīgs morāles pastiprinājums, kas palīdzēja izšķiroši uzvarēt karu.

1918. gada pavasarī un vasarā Vācija uzsāka vairākas lielas ofensīvas, cerot uz izšķirošu uzvaru. Tomēr, lai gan sākotnēji šīs ofensīvas guva ievērojamus panākumus un izraisīja sabiedroto atkāpšanos, tās beigu beigās izsmēla Vācijas resursus un radīja milzīgus cilvēku zaudējumus. Sabiedrotie atguva iniciatīvu un uzsāka savu pretuzbrukumu, pazīstamu kā [[Simts dienu ofensīva]].

1918. gada 11. novembrī tika noslēgts [[Kompjeņas pamiers (1918)|Kompjeņas pamiers]], kas izbeidza karadarbību uz Rietumu frontes. Kara beigās sabruka vairākas lielas impērijas. [[Austroungārija]]s, [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] un Vācijas Impērijas izjukšana noveda pie jaunu valstu veidošanās un robežu pārzīmēšanas [[Eiropa|Eiropā]] un T[[Tuvie Austrumi|uvajos Austrumos]]. Krievijā, pēc 1917. gada revolūcijām, notika [[Krievijas pilsoņu karš|pilsoņu karš]], kas turpinājās vēl vairākus gadus. Pirmā pasaules kara izraisītās politiskās pārmaiņas radīja priekšnoteikumus vēl lielākam konfliktam nākotnē.

1918. gada 28. jūnijā tika noslēgts Versaļas miera līgums, kas oficiāli izbeidza karu starp Vāciju un Sabiedrotajiem. Līguma nosacījumi bija smagi Vācijai — tai bija jāatdod teritorijas, jāmaksā lieli [[Reparācijas|reparāciju]] maksājumi, un tika noteikti stingri ierobežojumi tās militārajai spēkā. Šie nosacījumi radīja dziļu neapmierinātību Vācijas sabiedrībā un kļuva par vienu no iemesliem, kas veicināja [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākumu.

== Sabiedroto nostiprināšanās ==
Kara laikā Sabiedrotie kļuva par galveno militāro un politisko spēku pasaulē, un ASV spēlēta loma pieauga. Lai nodrošinātu ilgstošu mieru, 1920. gadā tika izveidota [[Tautu Savienība]], kas bija pirmā starptautiskā organizācija, kas tika izveidota, lai uzturētu mieru un veicinātu sadarbību starp valstīm, tomēr tā nespēja apturēt Otro pasaules karu.

== Lielākās kaujas ==

===== Marnas kauja (1914) =====
Pirmā [[Marnas kauja]] notika 1914. gada septembrī, kad sabiedrotie apturēja Vācijas virzību uz [[Parīze|Parīzi]]. Tā bija pagrieziena punkts, kas noveda pie tranšeju kara sākuma.

===== Verdenas kauja (1916) =====
[[Verdenas kauja]], kas sākās 1916. gada februārī, bija viena no ilgstošākajām un asiņainākajām kaujām Rietumu frontē. Tā ilga gandrīz gadu un prasīja vairāk nekā 700 000 upuru.

===== Sommas kauja (1916) =====
[[Kauja pie Sommas]] sākās 1916. gada jūlijā kā sabiedroto ofensīva. Tas bija viens no pirmajiem gadījumiem, kad tanki tika izmantoti kā militārs spēks. Kauja izcēlās ar milzīgiem zaudējumiem abās pusēs — vairāk nekā miljons upuru.

===== Pirmā Kauja pie Ipras (1914) =====
[[Pirmā Kauja pie Ipras]] notika 1914. gada beigās un iezīmēja sākumu ilgstošiem cīniņiem ap [[Flandrija]]s laukiem. Kauja nostiprināja frontes līnijas un radīja priekšnoteikumus tranšeju karam.
== Sekas ==
Sabiedroto uzvara pār Vāciju Rietumu frontē noteica Lielbritānijas, Francijas un Amerikas Savienoto Valstu vadošo lomu miera līgumu noteikumu izstrādē [[1919. gada Parīzes miera konference|Parīzes miera konferencē]]. [[Versaļas līgums]] tika parakstīts 1919. gada 28. jūnijā.
{| class=&quot;wikitable floatcenter&quot;
|+Militārie zaudējumi&lt;br /&gt;&lt;small&gt;Rietumu fronte 1914–1918&lt;/small&gt;
|-
! Valsts !! Nogalināti!! Ievainoti!! [[Karagūsteknis|Karagūstekņi]]
|-
| Francija ||align=&quot;right&quot;|1 395 000|| align=&quot;right&quot;|apmēram 6 000 000|| align=&quot;right&quot; | 508 000
|-
| Apvienotā Karaliste ||align=&quot;right&quot;| 700 600 || align=&quot;right&quot; | apmēram 3 000 500|| align=&quot;right&quot; |223 600
|-
| Kanāda || align=&quot;right&quot; | 56 400 || align=&quot;right&quot; | 259 700 || align=&quot;right&quot; | —
|-
| ASV || align=&quot;right&quot; | 117 000 || align=&quot;right&quot; | 330 100|| align=&quot;right&quot; | 4430
|-
| Austrālija || align=&quot;right&quot; |48 900|| align=&quot;right&quot; |175 900 || align=&quot;right&quot; | —
|-
| Beļģija ||align=&quot;right&quot;| 80 200 || align=&quot;right&quot; | 144 700 || align=&quot;right&quot; | 10 200
|-
| Jaunzēlande ||align=&quot;right&quot;| 12 900 ||align=&quot;right&quot;| 34 800 ||align=&quot;right&quot;| —
|-
| Indija || align=&quot;right&quot; | 6670|| align=&quot;right&quot; | 15 750 || align=&quot;right&quot; | 1,090
|-
| Pakistāna || align=&quot;right&quot; | 6670|| align=&quot;right&quot; | 15 750 || align=&quot;right&quot; | 1090
|-
| Krievija || align=&quot;right&quot; | 7542 || align=&quot;right&quot; | 20 000 || align=&quot;right&quot; | —
|-
| Itālija || align=&quot;right&quot; | 4500 || align=&quot;right&quot; | 10 500 || align=&quot;right&quot; | —
|-
| Dienvidāfrika ||align=&quot;right&quot;|3250 ||align=&quot;right&quot;| 8720 ||align=&quot;right&quot;| 2220
|-
| Portugāle || align=&quot;right&quot;|1290|| align=&quot;right&quot; | 13 750 ||align=&quot;right&quot;| 6680
|-
| [[Siāma]] ||align=&quot;right&quot;| 19 ||align=&quot;right&quot;| — ||align=&quot;right&quot;| —
|-
| '''[[Antante]]''' || align=&quot;right&quot; |'''2 440 941''' ||align=&quot;right&quot;|'''apmēram 10 029 670''' || align=&quot;right&quot;|'''757 310'''
|-
| Vācija ||align=&quot;right&quot;| 1 593 000 || align=&quot;right&quot; | 5 116 000 || align=&quot;right&quot; | 774 000
|-
| [[Austroungārija]]||align=&quot;right&quot;| 779 ||align=&quot;right&quot;| 13 113 ||align=&quot;right&quot;| 5403
|-
| '''[[Centrālās lielvalstis]]''' ||align=&quot;right&quot;| '''1 593 779''' || align=&quot;right&quot;|'''apmēram 5 129 113''' || align=&quot;right&quot;|'''apmēram 779 403'''
|-
| '''Kopā''' ||align=&quot;right&quot;| '''4 034 720'''|| align=&quot;right&quot; | '''apmēram 15 158 783''' || align=&quot;right&quot;|'''1 536 710'''
|}
== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Pirmais pasaules karš]]
[[Kategorija:Kari ar Vāciju]]
[[Kategorija:Eiropas vēsture]]
[[Kategorija:20. gadsimts]]
[[Kategorija:20. gadsimta kari]]
[[Kategorija:20. gadsimta kaujas]]</text>
      <sha1>g3im1o0g45tehdb2h8b4d1ii8ltb4yt</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Irēna Folkmane</title>
    <ns>0</ns>
    <id>586751</id>
    <revision>
      <id>4465436</id>
      <parentid>4394802</parentid>
      <timestamp>2026-05-09T03:09:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4465436</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3296" sha1="d7curcgkru1aolcmk1tgucbu8sdh0yc" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Irēna Folkmane
| attēls = Irēna Folkmane 1993.jpg
| apraksts = Irēna Folkmane 1993. gadā
| amats = [[5. Saeima]]s deputāte
| term_sākums = {{Dat|1993|07|06|N}}
| term_beigas = {{Dat|1995|11|06|N}}
| prezidents = [[Guntis Ulmanis]]
| premjers = 
* [[Valdis Birkavs]]
* [[Māris Gailis]]
* [[Andris Šķēle]]
| dzim_dati = {{dat|1941|6|10}}
| dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Vecpiebalga|td=Latvija}}
| mir_dati = {{miršanas datums un vecums|2018|4|13|1941|6|10}}
| apglabāts = Bauskas kapi
| tautība = [[latvieši|latviete]]
| partija = 
* [[Tautsaimnieku politiskā apvienība]]
* [[Latvijas Zemnieku savienība]]
| tēvs = Ādams Rusiņš
| dzīvesb = [[Indulis Folkmanis]]
| bērni =
* Ivo Folkmanis
* Jānis Folkmanis
}}
'''Irēna Folkmane''' (dzimusi '''Irēna Rusiņa''' {{dat|1941|6|10}} [[Vecpiebalga|Vecpiebalgā]], mirusi {{dat|2018|4|13}}) bija [[Latvija]]s ierēdne un politiķe. Bijusi [[5. Saeima]]s deputāte un [[Daugavpils]] pašvaldības deputāte vairākos domes sasaukumos.

== Dzīvesgājums ==
Dzimusi 1941. gada 10. jūnijā [[Vecpiebalga|Vecpiebalgā]], viņas tēvs bijis dzirnavnieks Ādams Rusiņš, brālis diriģents Alberts Rusiņš.

No 1983. līdz 2009. gadam strādājusi par [[Daugavpils pilsētas dome]]s Dzimtsarakstu nodaļas vadītāju.

Bija precējusies ar tēlnieku [[Indulis Folkmanis|Induli Folkmani]]. Laulībā dzimis tēlnieks Ivo Folkmanis un preses darbinieks Jānis Folkmanis.

=== Politiskā darbība ===
1993. gadā [[5. Saeimas vēlēšanas|ievēlēta]] par [[5. Saeima]]s deputāti no saraksta &quot;[[Saskaņa Latvijai — atdzimšana tautsaimniecībai]]&quot;, darbojās arī kā [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]]. 1995. gadā I. Folkmani ievēlēja par Saeimas sekretāra biedru. Tajā pašā gadā viņa kandidēja [[6. Saeimas vēlēšanas|6. Saeimas vēlēšanās]] no [[Tautsaimnieku politiskā apvienība|Tautsaimnieku politiskās apvienības]] saraksta &quot;Tautsaimnieks&quot;, taču netika ievēlēta.

[[1997. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|1997. gada pašvaldību vēlēšanās]] ievēlēta [[Daugavpils dome|Daugavpils domē]] no [[LSDSP]] saraksta, nebūdama šīs partijas biedre. 1998. gadā kandidēja [[7. Saeimas vēlēšanas|7. Saeimas vēlēšanās]] no [[Latvijas Zemnieku savienība]]s saraksta, netika ievēlēta.

[[2001. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2001. gada pašvaldību vēlēšanās]] vēlreiz ievēlēta Daugavpils pilsētas domē, šoreiz no partijas &quot;[[Latgales Gaisma]]&quot; saraksta, nebūdama partijas biedre. 2003. gadā nolikusi Daugavpils domes deputātes mandātu, bet [[2005. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2005. gada pašvaldību vēlēšanās]] atkal ievēlēta Daugavpils domē no &quot;Latgales Gaismas&quot;.

Mirusi 2018. gada 13. aprīlī. Apbedīta Bauskas kapos 21. aprīlī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://latgalesdati.du.lv/persona/4452|title=Latgales dati - Irēna Folkmane}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{5. Saeima}}

{{DEFAULTSORT:Folkmane, Irēna}}
[[Kategorija:1941. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Cēsu novadā dzimušie]]
[[Kategorija:2009. gadā mirušie]]
[[Kategorija:5. Saeimas deputāti]]</text>
      <sha1>d7curcgkru1aolcmk1tgucbu8sdh0yc</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jānis Aišpurs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>588551</id>
    <revision>
      <id>4465545</id>
      <parentid>4426926</parentid>
      <timestamp>2026-05-09T08:48:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-28043-31</username>
        <id>145114</id>
      </contributor>
      <origin>4465545</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2423" sha1="dpphj1ff9mqofsyuc0e5pukldmg5rjd" xml:space="preserve">{{Mūzikas izpildītāja infokaste
| Fons = solists
| Vārds = Jānis Aišpurs
| Attēls = SS DAY1 AISHPURS-12 (48538046286).jpg
| Att_izm = 
| Apraksts = Jānis Aišpurs 2019. gadā
| Dz_vārds =
| Pseidonīms = 
| Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1980|9|10}}
| Vieta_dz = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|td=Latvija}}
| Miris = 
| Vieta_mr = 
| Vieta = 
| Žanrs = [[indīpops]], [[poproks]]
| Nodarbošanās = [[vokālists]], dziesmu autors
| Instrumenti = 
| Gadi = 2006—''pašlaik''
| Izdevējkompānija = 
| Darbojies_arī = 
| Mlapa = 
| Dzimums = V
| Izglītība = Pabeidzis Rīgas Valsts 1.ģimnāziju un Latvijas Universitātes Ekonomikas un Vadības fakultāti, iegūstot maģistra grādu vides uzņēmējdarbībā. Muzikālo karjeru sācis Jāzepa Mediņa bērnu mūzikas skolā. 
}}
'''Jānis Aišpurs''' (dzimis 1980. gada 10. septembrī&lt;!-- [[Aizkraukle|Aizkrauklē]] --&gt;) ir [[latvieši|latviešu]] [[mūziķis]] un dziesmu autors, pazīstams kā grupas ''[[The Sound Poets]]'' [[vokālists]] un galvenais autors.

Grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa &quot;Smaragda Pilsētas Burvji&quot; vai saīsinājumā &quot;S.P.B.&quot;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= S.P.B. jeb Smaragda pilsētas burvji – Liepājā |date= 2008. gada 13. maijs |work= [[tvnet.lv]] |url= http://www.tvnet.lv/muzika/klubos/12529-spb_jeb_smaragda_pilsetas_burvji_liepaja/ |accessdate= 2015. gada 28. februārī |language= latviski }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; 2008. gada 3. decembrī tā izdeva albumu ''Sound Poetry'', bet pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu. 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — Jānis Aišpurs un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''. Tā paša gada decembrī Zirgu ielas koncertzālē notika grupas pirmais oficiālais koncerts.

Kopš 2021. gada Jānis Aišpurs ir precējies ar dziedātāju [[Aija Andrejeva|Aiju Andrejevu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/foto-un-tagad-varat-mus-apsveikt-muziki-aija-andrejeva-un-janis-aispurs-apprecejusies|title=FOTO. “Un tagad varat mūs apsveikt!”: mūziķi Aija Andrejeva un Jānis Aišpurs apprecējušies|website=Kokteilis.lv|access-date=2022-10-06|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{mūziķis-aizmetnis}}
{{latvijas cilvēks-aizmetnis}}
{{DEFAULTSORT:Aišpurs, Jānis}}
[[Kategorija:Latviešu mūziķi]]
[[Kategorija:1980. gadā dzimušie]]</text>
      <sha1>dpphj1ff9mqofsyuc0e5pukldmg5rjd</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4465546</id>
      <parentid>4465545</parentid>
      <timestamp>2026-05-09T08:48:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-28043-31</username>
        <id>145114</id>
      </contributor>
      <comment>Kur viņš ir izglītojies</comment>
      <origin>4465546</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2642" sha1="o36mgvg7pkv3zzx00uwphco14eit92g" xml:space="preserve">{{Mūzikas izpildītāja infokaste
| Fons = solists
| Vārds = Jānis Aišpurs
| Attēls = SS DAY1 AISHPURS-12 (48538046286).jpg
| Att_izm = 
| Apraksts = Jānis Aišpurs 2019. gadā
| Dz_vārds =
| Pseidonīms = 
| Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1980|9|10}}
| Vieta_dz = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|td=Latvija}}
| Miris = 
| Vieta_mr = 
| Vieta = 
| Žanrs = [[indīpops]], [[poproks]]
| Nodarbošanās = [[vokālists]], dziesmu autors
| Instrumenti = 
| Gadi = 2006—''pašlaik''
| Izdevējkompānija = 
| Darbojies_arī = 
| Mlapa = 
| Dzimums = V
| Izglītība = Pabeidzis Rīgas Valsts 1.ģimnāziju un Latvijas Universitātes Ekonomikas un Vadības fakultāti, iegūstot maģistra grādu vides uzņēmējdarbībā. Muzikālo karjeru sācis Jāzepa Mediņa bērnu mūzikas skolā. 
}}
'''Jānis Aišpurs''' (dzimis 1980. gada 10. septembrī&lt;!-- [[Aizkraukle|Aizkrauklē]] --&gt;) ir [[latvieši|latviešu]] [[mūziķis]] un dziesmu autors, pazīstams kā grupas ''[[The Sound Poets]]'' [[vokālists]] un galvenais autors.Pabeidzis Rīgas Valsts 1.ģimnāziju un Latvijas Universitātes Ekonomikas un Vadības fakultāti, iegūstot maģistra grādu vides uzņēmējdarbībā. Muzikālo karjeru sācis Jāzepa Mediņa bērnu mūzikas skolā. 

Grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa &quot;Smaragda Pilsētas Burvji&quot; vai saīsinājumā &quot;S.P.B.&quot;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= S.P.B. jeb Smaragda pilsētas burvji – Liepājā |date= 2008. gada 13. maijs |work= [[tvnet.lv]] |url= http://www.tvnet.lv/muzika/klubos/12529-spb_jeb_smaragda_pilsetas_burvji_liepaja/ |accessdate= 2015. gada 28. februārī |language= latviski }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; 2008. gada 3. decembrī tā izdeva albumu ''Sound Poetry'', bet pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu. 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — Jānis Aišpurs un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''. Tā paša gada decembrī Zirgu ielas koncertzālē notika grupas pirmais oficiālais koncerts.

Kopš 2021. gada Jānis Aišpurs ir precējies ar dziedātāju [[Aija Andrejeva|Aiju Andrejevu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/foto-un-tagad-varat-mus-apsveikt-muziki-aija-andrejeva-un-janis-aispurs-apprecejusies|title=FOTO. “Un tagad varat mūs apsveikt!”: mūziķi Aija Andrejeva un Jānis Aišpurs apprecējušies|website=Kokteilis.lv|access-date=2022-10-06|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{mūziķis-aizmetnis}}
{{latvijas cilvēks-aizmetnis}}
{{DEFAULTSORT:Aišpurs, Jānis}}
[[Kategorija:Latviešu mūziķi]]
[[Kategorija:1980. gadā dzimušie]]</text>
      <sha1>o36mgvg7pkv3zzx00uwphco14eit92g</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ivans Sereda</title>
    <ns>0</ns>
    <id>589998</id>
    <revision>
      <id>4465440</id>
      <parentid>4376369</parentid>
      <timestamp>2026-05-09T03:43:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4465440</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2347" sha1="ics61aa0kov09l24io2ebjas4ihvar1" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|          vārds = Ivans Sereda
|     vārds_orig = ''Іван Середа''
|         attēls = 
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = Ivans Sereda 1941. gadā
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1919
|     dz_mēnesis = 1
|       dz_diena = 7
|       dz_vieta = {{vieta|Ukrainas PSR|Doņeckas apgabals|Oleksandrivka (Kramatorska)|td=Ukraina}}
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 1950
|      m_mēnesis = 11
|        m_diena = 18
|        m_vieta = {{vieta|PSRS|Ukrainas PSR|Doņeckas apgabals|Oleksandrivka (Kramatorska)|td=Ukraina}}
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = 
|   nodarbošanās = karavīrs
|        dzimums = V
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 
|       paraksts = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas = 
|    citas daļas = 
}}

'''Ivans Sereda''' ({{val|uk|Іван Павлович Середа}}, {{val|ru|Ива́н Па́влович Середа́}}; dzimis {{dat|1919|1|7}}, miris {{dat|1950|11|18}}) bija [[ukraiņi|ukraiņu]] izcelsmes [[PSRS]] [[virsnieks]], [[Padomju Savienības Varonis]].

Padomju Savienības Varoņa goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā. Bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju [[lauka virtuve|lauka virtuvē]], un saņēma gūstā tanka apkalpi.

Pēc ieskaitīšanas rezervē 1945. gadā viņš atgriezās dzimtajā [[Oleksandrivka (Kramatorska)|Oleksandrivkas]] ciemā [[Doneckas apgabals|Doneckas apgabalā]], kur kļuva par ciema padomes priekšsēdētāju.

Latvijas PSR laikā Daugavpilī bija Seredas iela — tagadējā [[Jelgavas iela (Daugavpils)|Jelgavas iela]] [[Jaunbūve (Daugavpils)|Jaunbūves apkaimē]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://latgalesdati.du.lv/persona/4562|title=Latgales dati|website=latgalesdati.du.lv|access-date=2025-01-20}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{biogrāfija-aizmetnis}}
{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Sereda, Ivans}}
[[Kategorija:PSRS virsnieki]]
[[Kategorija:Padomju Savienības Varoņi]]
[[Kategorija:Ar Ļeņina ordeni apbalvotie]]
[[Kategorija:Doneckas apgabalā dzimušie]]
[[Kategorija:Doneckas apgabalā mirušie]]</text>
      <sha1>ics61aa0kov09l24io2ebjas4ihvar1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Juris Savickis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>591142</id>
    <revision>
      <id>4465564</id>
      <parentid>4423831</parentid>
      <timestamp>2026-05-09T09:55:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4465564</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3312" sha1="svr14dsbrt10w64bjapd40a0lx1p8g4" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
| platums = 
| vārds = Juris Savickis
| vārds_orig = 
| attēls = 
| att_izmērs = 
| att_nosaukums = 
| dz_dat_alt = 
| dz_gads = 1946
| dz_mēnesis = 9
| dz_diena = 17
| dz_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Ludza|td=Latvija}}
| m_dat_alt = 
| m_gads = 
| m_mēnesis = 
| m_diena = 
| m_vieta = 
| dzīves_vieta = 
| pilsonība = 
| tautība = 
| nodarbošanās = uzņēmējs
| ienākumi = 
| darbības_gadi = 
| dzimums = V
| vecāki = 
| brāļi = 
| māsas = 
| dzīvesbiedrs = 
| bērni = 
| paraksts = 
| piezīmes = 
| kategorijas = nē
| citas daļas = 
}}

'''Juris Savickis''' (1946) ir latviešu [[inženieris]] un uzņēmējs, bijušais [[Valsts drošības komiteja]]s darbinieks.&lt;ref&gt;[https://replay.lsm.lv/lv/skaties/ieraksts/ltv/20442/juris-savickis-par-motivaciju-darbam-vdk Juris Savickis par motivāciju darbam VDK] lsm.lv 2013. gada 12. novembrī&lt;/ref&gt; Darbojies kā sporta funkcionārs, bijis [[Latvijas Tenisa savienība]]s prezidents un viens no [[hokejs|hokeja]] kluba [[Rīgas &quot;Dinamo&quot;]] izveidotājiem, tā padomes priekšsēdētājs.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1946. gada 17. septembrī [[Ludza|Ludzā]].&lt;ref&gt;[https://latgalesdati.du.lv/persona/6168 latgalesdati.du.lv]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
1964. gadā absolvēja mācības [[Rīgas 41. vidusskola|Rīgas 41. vidusskolā]] un pēc studijām [[Rīgas Politehniskais institūts|Rīgas Politehniskajā institūtā]] 1970. gadā ieguva inženiera-mehāniķa specialitāti un turpināja aspirantūras studijas Rīgas Politehniskā institūtā.

No 1982. līdz 1985. gadam bija [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s 1. (izlūkošanas) daļas 2. nodaļas vecākais operatīvais pilnvarotais, tad līdz 1989. gadam vadīja LPSR VDK 1. daļas 1. nodaļu.&lt;ref&gt;[http://lpra.vip.lv/vdk_pedas.htm VDK pēdas lielajā privatizācijā] Uldis DREIBLATS, [[Neatkarīgā Rīta Avīze]] 2000. gada jūnijā &lt;/ref&gt;
Līdztekus 1984. gadā absolvēja [[Maskava]]s Vadošo darbinieku kvalifikācijas celšanas universitātes starptautisko attiecību fakultāti un 1989. gadā Kvalifikācijas celšanas augstākos nozaru kursus Maskavā.&lt;ref&gt;[https://www.diena.lv/raksts/pasaule/krievija/gaze-pusgadsimtam-13053594 Gāze pusgadsimtam] diena.lv 2007. gada 19. februārī&lt;/ref&gt;

Pēc [[Latvijas neatkarības atgūšana]]s kopš 1996. gadā kļuva par SIA &quot;[[Itera Latvija]]&quot; prezidentu, bija arī A/S &quot;[[Latvijas gāze]]&quot; padomes priekšsēdētāja vietnieks, A/S &quot;[[Olainfarm]]&quot; padomes priekšsēdētājs, A/S &quot;Nordeka&quot; padomes priekšsēdētājs, [[Latvijas Tenisa savienība]]s prezidents, [[Rīgas &quot;Dinamo&quot;]] kluba padomes priekšsēdētājs. Ar SIA &quot;Glesum Investments&quot; starpniecību [[Xiaomi Arēna]] vienīgais īpašnieks.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.db.lv/zinas/iekilatas-arena-riga-kapitaldalas-489831|title=Ieķīlātas Arēna Rīga kapitāldaļas|website=Dienas Bizness|access-date=2025-09-09|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Pagodinājumi ==
* [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Goda mecenāts

== Atsauces ==
{{Atsauces}}
{{Latvijas cilvēks-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Savickis, Juris}}
[[Kategorija:1946. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Ludzas novadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas uzņēmēji]]
[[Kategorija:Latvijas PSR VDK darbinieki]]
[[Kategorija:Rīgas Jāņa Šteinhauera vidusskolas absolventi]]</text>
      <sha1>svr14dsbrt10w64bjapd40a0lx1p8g4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jānis Klētnieks</title>
    <ns>0</ns>
    <id>591422</id>
    <revision>
      <id>4465655</id>
      <parentid>4354216</parentid>
      <timestamp>2026-05-09T11:29:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4465655</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6426" sha1="t2wtbq0diu5v3r3nlptqexwy9899nah" xml:space="preserve">
{{Zinātnieka infokaste
| platums = 
| vārds = Jānis Klētnieks
| vārds_orig = 
| attēls = 
| att_izmērs = 
| att_nosaukums = 
| dz_dat_alt = 
| dz_gads = 1929
| dz_mēnesis = 6
| dz_diena = 23
| dz_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}}
| m_dat_alt = 
| m_gads = 2021
| m_mēnesis = 1
| m_diena = 1
| m_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}}
| dzīves_vieta = 
| pilsonība = 
| tautība = 
| dzimums = V
| vecāki = 
| brāļi = 
| māsas = 
| dzīvesbiedrs = 
| bērni = 
| paraksts = 
| darba_vietas = 
| alma_mater = [[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|Latvijas Lauksaimniecības akadēmija]]
| zinātne = [[ģeodēzija]]
| pasniedzēji = 
| studenti = 
| sasniegumi = 
| apbalvojumi = 
| piezīmes = 
| kategorijas = nē
}}

'''Jānis Oļģerts Klētnieks''' (1929–2021) bija latviešu [[inženieris]] un ģeodēzists, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s goda doktors (''Dr. sc. ing. honoris causa''; 2005), kā arī astronoms un zinātnes vēstures pētnieks.

==Dzīvesgājums ==
Dzimis 1929. gada 23. jūnijā [[Priekuļu pagasts|Priekuļu pagasta]] Vecvanderēs kā jaunākais dēls būvtehniķa un lauksaimnieka Mārtiņa un viņa sievas Emmas ģimenē.&lt;ref&gt;[https://www.lu.lv/muzejs/par-mums/zinas/zina/t/84859/ NEAIZMIRSTAMĀS BIOGRĀFIJAS. Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris Jānis Klētnieks]{{Novecojusi saite}} 18.06.2024. Gunta Vilka, LU Muzejs&lt;/ref&gt; Mācījās Cēsu 2. pamatskolā, tad [[Priekuļu Lauksaimniecības skola|Priekuļu Lauksaimniecības skolā]] un [[Cēsu 1. vidusskola|Cēsu 1. vidusskolā]]. Pēc tēva apcietināšanas padomju okupācijas periodā 1947. gadā māte ar bērniem pārcēlās uz Rīgu, kur Jānis absolvēja mācības [[Rīgas Raiņa 8. vakara vidusskola|Rīgas Raiņa 8. vakara vidusskolā]]. 
Studēja [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija]]s Zemes ierīcības fakultātē un 1953. gadā ieguva inženiera zemes ierīkotāja kvalifikāciju. Strādāja par ģeodēzistu  Latvijas valsts Lauku celtniecības projektēšanas, meliorācijas un elektrifikācijas institūtā, no 1957. gada par zinātnisko līdzstrādnieku [[Latvijas Valsts universitāte]]s (LVU) Fizikas un matemātikas fakultātes Astronomiskajā observatorijā, kuru vadīja [[Kārlis Šteins]], publicēja rakstu &quot;Astronomiski noteiktie pulksteņa labojumi&quot;. 1958. gadā J. Klētnieks kļuva par LVU Laika dienesta vecāko zinātnisko līdzstrādnieku, no 1959. līdz 1961. gadam studēja [[Maskavas Valsts universitāte]]s Astronomijas institūta aspirantūrā, pētot laika novērojumu precizitātes paaugstināšanas iespējas, 1961. gadā papildinājās Pulkovas observatorijā pie profesora Nikolaja Pavlova. 

Pēc atgriešanās Latvijā J. Klētnieks darbojās [[LU Botāniskais dārzs|LVU Botāniskajā dārzā]] izvietotajā Zemes mākslīgo pavadoņu novērošanas stacijā, līdztekus no 1962. gada strādāja par ģeodēzijas, inženierģeodēzijas, aeroģeodēzijas pasniedzēju [[Rīgas Politehniskais institūts|Rīgas Politehniskā institūta]] (RPI) Celtniecības fakultātes Būvražošanas (1962–1967), Ģeodēzijas (1967–1975), Ceļu, tiltu un ģeodēzijas (1975–1983) katedrās. 1969. gadā uzsāka studijas Maskavas Ģeodēzijas, aerofotouzmērīšanas un kartogrāfijas inženieru institūta aspirantūrā kosmiskās triangulācijas telpisko virzienu noteikšanas precizitātes pētījumu jomā, 1973. gadā stažējās fotogrammetrijā [[Bratislava]]s un [[Prāga]]s tehniskajās augstskolās.
1983. gadā viņu ievēlēja par docentu RPI Inženierceltniecības fakultātes Ceļu, tiltu un ģeodēzijas katedrā, kur viņš strādāja līdz 1990. gadam. Bija 1988. gadā atjaunotās Latvijas Mērnieku biedrības biedrs. 1988. gadā uzrakstīja komentārus [[Gothards Frīdrihs Stenders|G. F. Stendera]] &quot;[[Augstas gudrības grāmata]]s&quot; atkārtotam izdevumam.

Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s J. Klētnieks no 1991. līdz 1995. gadam vadīja [[RTU]] Ģeodēzijas katedru, līdz 1999. gadam bija docenta amatā. 1992. gadā viņu ievēlēja par Latvijas Zinātņu vēstures asociācijas viceprezidentu. J. Klētnieks piedalījās [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] Piemiņas fonda un valsts komisijas ekspedīcijā [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] kapa vietas meklējumos [[Turkmenbaši (pilsēta)|Turkmenbaši]] Turkmenistānā (1992–1993). 1993. gadā  izveidoja uzņēmumu &quot;Ģeodēzijas konsultatīvo centru&quot;, bija zvērināts mērnieks, Valsts zemes dienesta zvērinātu mērnieku licencēšanas komisijas loceklis (1993–1997). 

2002. gada februārī viņš franču arhitekta Bruno Delanda (''Bruno Deslandes'') veidotajā pētnieku grupā piedalījās [[Senā Ēģipte|Ēģiptes Jaunās valsts]] valdnieka [[Tutmoss III|Tutmosa III]] laikā pirms 3500 gadiem būvētā 7. tempļa pilona konstruktīvo detaļu telpiskā novietojuma un sienu epigrāfiju attēlojumu izpētē ar digitālās fotogrammetrijas metodēm. Latvijas ekspedīcija devās uz Ēģipti arī 2004. gadā, lai ar jaunu digitālās uzmērīšanas instrumenta skenēšanas aparatūru nodrošinātu valdnieces [[Hatšepsuta]]s laikā (15. gs. p. m. ē.) būvētā tempļa 8. pilona izpēti.
2006. gadā Klētnieku apbalvoja ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni un viņš ieguva RTU Goda darbinieka nosaukumu.&lt;ref&gt;[https://www.lza.lv/nodalas/391-in-memoriam-janis-kletnieks-23-06-1929-01-01-2021 IN MEMORIAM. JĀNIS KLĒTNIEKS (23.06.1929-01.01.2021)] Alīda Zigmunde&lt;/ref&gt;

== Darbi ==
J. Klētnieks uzrakstīja vairāk nekā 450 zinātnisko un mācību metodisko darbu. Ar viņa līdzdalību tapa grāmatas par RTU Būvniecības fakultātes vēsturi un monogrāfijas “Augstākās tehniskās izglītības vēsture Latvijā” piecas grāmatas (2002–2017). 2008. gadā iznāca viņa grāmata “Mūžības valdnieki”, kurā tika skaidroti hieroglifu teksti piramīdās un papirusos, ēģiptiešu ticējumu pirmsākumi.

* Saules pulksteņi Latvijā (1983)
* Nāk komēta (1986)
* Tilti Latvijā (2004)
* Mūžības valdnieki (2008)
* Būvniecības izglītība RTU divdesmit gados, 1990-2010 (2010)
* Svētie noslēpumi (2012)
* Astronomija un ģeodēzija Latvijā līdz 20. gadsimtam (2014)
* Seno laikmetu lokos (2017)

== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Klētnieks, Jānis}}
[[Kategorija:Cēsu novadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas inženieri]]
[[Kategorija:Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes absolventi]]</text>
      <sha1>t2wtbq0diu5v3r3nlptqexwy9899nah</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Iveta Mietule</title>
    <ns>0</ns>
    <id>594660</id>
    <revision>
      <id>4465446</id>
      <parentid>4394346</parentid>
      <timestamp>2026-05-09T04:04:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4465446</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4026" sha1="0hufkch2v53dyuccu6b6rrx733y2iu9" xml:space="preserve">{{Zinātnieka infokaste
| platums = 
| vārds = Iveta Mietule
| vārds_orig = 
| attēls = Mietule.png
| att_izmērs = 180px
| att_nosaukums = Iveta Mietule 2025. gada martā
| dz_dat_alt = 
| dz_gads = 1972
| dz_mēnesis = 5
| dz_diena = 21
| dz_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rēzeknes rajons|Viļāni|td=Latvija}}
| m_dat_alt = 
| m_gads = 
| m_mēnesis = 
| m_diena = 
| m_vieta = 
| dzīves_vieta = 
| pilsonība = {{LVA}}
| tautība = 
| dzimums = S
| vecāki = 
| brāļi = 
| māsas = 
| dzīvesbiedrs = 
| bērni = 
| paraksts = 
| zinātne = ekonomika un uzņēmējdarbība
| grāds = Dr.oec.
| darba_vietas = [[Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija]]
| akad_amats = profesore
| alma_mater = [[Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija]]&lt;br /&gt;[[Latvijas Universitāte]]
| pasniedzēji = 
| studenti = 
| sasniegumi = 
| apbalvojumi = 
| piezīmes = 
| kategorijas = 
}}'''Iveta Mietule''' (dzimusi {{dat|1972|5|21}} [[Viļāni|Viļānos]], [[Rēzeknes rajons|Rēzeknes rajonā]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://latgalesdati.du.lv/persona/6361|title=Iveta Mietule|publisher=Latgales dati}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;) ir [[Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija|Rīgas Tehniskās universitātes Rēzeknes akadēmijas]] profesore. Piedalījusies vairāk nekā 15 projektos un programmās, tostarp FRONTEX, [[Eiropas Reģionālās attīstības fonds|ERAF]], [[ESF]], INTERREG, [[Erasmus+|ERASMUS]], Valsts pētījumu programmā, Latgales reģiona attīstības stratēģijas “Latgales stratēģija 2030” izstrādē.&lt;ref name=&quot;rta&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://rta.lv/par-rta|title=Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija|publisher=rta.lv}}&lt;/ref&gt; Bijusi [[Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija]]s rektore.

== Dzīvesgājums ==
1996. gadā absolvējusi [[Rēzeknes Augstskola|Rēzeknes Augstskolu]], ieguvusi ekonomikas bakalaura grādu un profesionālo kvalifikāciju finanšu vadībā. [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]] ieguvusi maģistra grādu ekonomikā. 2009. gadā aizstāvējusi promocijas darbu &quot;Personāla izmaksu uzskaites pilnveidošanas iespējas Latvijā&quot; un ieguvusi ekonomikas doktora zinātnisko grādu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://rta.lv/par-rta|title=Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija – Tavs staRTA punkts RĒZEKNĒ!|website=rta.lv|access-date=2025-03-19}}&lt;/ref&gt;

2012. gadā Iveta Mietule kļuva par [[Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija]]s Ekonomikas un pārvaldības fakultātes dekāni. No 2014. gada — profesores amatā. 2019. gadā 26. februārī viņu apstiprināja Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas rektores amatā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jauna-rta-rektore-akademijai-jabut-strategiskajam-elementam-ekonomikas-izaugsme.a308143/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme|title=Jaunā RTA rektore: Akadēmijai jābūt stratēģiskajam elementam ekonomikas izaugsmē|website=www.lsm.lv|access-date=2025-03-19|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2025. gada 1. aprīļa Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmiju pievienoja [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Tehniskajai universitātei]] un Iveta Mietule kļuva par RTU Rēzeknes akadēmijas direktora p.i.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rtu.lv/lv/rezekne/kontakti-rezekne|title=Kontakti|publisher=RTU Rēzekne}}&lt;/ref&gt;

== Zinātniski pētnieciskais darbs ==
Ivetas Mietules zinātniski pētnieciskais darbs saistīts ar cilvēkresursiem, reģionālo attīstību, augstāko izglītību un digitalizāciju. Viņa ir vairāk nekā 50 publikāciju un 3 monogrāfiju autore.&lt;ref name=&quot;rta&quot; /&gt;

=== Monogrāfijas ===
* ''Communications skills for mentors and mentees in entepreneurship : theory and practice''
* &quot;Iekšējā audita izvērtējums un pilnveidošanas iespēju analīze Latvijas valsts tiešajā pārvaldē un pašvaldībās&quot;
* &quot;Latgales reģiona sociāli ekonomisko procesu izpēte&quot;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Mietule, Iveta}}
[[Kategorija:Rēzeknes novadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas ekonomisti]]
[[Kategorija:Latvijas pedagogi]]</text>
      <sha1>0hufkch2v53dyuccu6b6rrx733y2iu9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Katuņa</title>
    <ns>0</ns>
    <id>596525</id>
    <revision>
      <id>4465466</id>
      <parentid>4256883</parentid>
      <timestamp>2026-05-09T05:22:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4465466</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2486" sha1="r7fp024qwcrxut1kjrhngqh437zab8n" xml:space="preserve">{{Upes infokaste 
  | nosaukums         = Katuņa
  | valsts            = 
  | citnosaukums      = 
  | citvaloda         = 
  | citvaloriģin      = 
  | valsts1           = 
  | citnosaukums1     = 
  | citvaloda1        = 
  | citvaloriģin1     = 
  | valsts2           =
  | citnosaukums2     = 
  | citvaloda2        = 
  | citvaloriģin2     = 
  | vietaskarte       = Sibīrija#Altaja Republika#Krievija
  | reljefs           = jā
  | karte             = Katun-Biya.png
  | kartes_paraksts   = Katuņas un Bijas baseini
  | attēls            = Katun Chemal.jpg
  | attēla_izmērs     =
  | paraksts          = Katuņa Čemalas rajonā
  | izteka            = [[Katuņas grēda]]
  | augštece          = 
  | satekupes         =
  | ieteka            = [[Oba]]
  | baseina_valstis   = {{RUS}}&lt;br /&gt;{{KAZ}}
  | tek_caur          = {{RUS}}
  | garums            = 688
  | iztekas_augstums  = ~2000
  | ietekas_augstums  = ~160
  | kritums           = ~1840
  | caurtece          = 626
  | gada_notece       =
  | baseins           = 60 900
  | pietekas          = Čuja, Arguta
|sāk_plat_d=49|sāk_plat_m=44|sāk_plat_s=54|sāk_plat_NS=N
|sāk_gar_d=86|sāk_gar_m=33|sāk_gar_s=55|sāk_gar_EW=E
|iet_plat_d=52|iet_plat_m=25|iet_plat_s=50|iet_plat_NS=N
|iet_gar_d=84|iet_gar_m=59|iet_gar_s=00|iet_gar_EW=E
}}
'''Katuņa''' ({{val|ru|Катунь}}, {{val|alt|Кадын}}) ir [[upe]] [[Krievija|Krievijā]], [[Oba]]s kreisā satekupe.&lt;ref&gt;{{PZT|343|Katuņa}}&lt;/ref&gt; Upe sākas no Geblera ledāja [[Beluha]]s dienvidu nogāzē, [[Altajs|Altaja]] kalnu [[Katuņas grēda|Katuņas grēdā]] [[Altaja Republika]]s dienvidos.

Augštecē plūst rietumu virzienā, vēlāk pagriežoties uz ziemeļiem, bet pie [[Ustjkoksa|Ustjkoksas]] — uz austrumiem. Pēc pietekas Argutas uzņemšanas Katuņa pagriežas uz ziemeļrietumiem un, noplūstot līdzenumā, lejpus [[Bijska]]s saplūst ar [[Bija|Biju]], veidojot Obas augšteci. Lielākās pietekas ir Čuja un Arguta (abas labā krasta pietekas). Ledus sega no decembra līdz aprīlim. Lielākā pilsēta krastos ir [[Gornoaltajska]]. Kuģojama lejtecē 33 km garumā. Upes nosaukums cēlies no [[tjurki|sentjurku]] ''kadyn'', ''hatun'' — ‘kundze’, ‘valdniece’.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}


{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Krievijas upes]]
[[Kategorija:Obas pietekas]]
[[Kategorija:Altaja Republika]]
[[Kategorija:Altaja novads]]</text>
      <sha1>r7fp024qwcrxut1kjrhngqh437zab8n</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kastaņola</title>
    <ns>0</ns>
    <id>596962</id>
    <revision>
      <id>4465346</id>
      <parentid>4275768</parentid>
      <timestamp>2026-05-08T19:15:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4465346</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1679" sha1="kywjcwu4uxk0ec0rgo1u9hjojdu65tz" xml:space="preserve">{{infokaste+}}
[[Attēls:Castagnola 2022.JPG|thumb|Kastaņola (2022)]]
[[Attēls:A. Prande Kastaņola 1927.jpg|thumb|[[Alberts Prande]], Kastaņola (1927)]]
'''Kastaņola''' ({{val|it|Castagnola}}) ir [[Lugāno]] priekšpilsēta (kopš 1972. gada ''Castagnola-Cassarate'') pie [[Lugāno ezers|Lugāno ezera]] [[Tičīno kantons|Tičīno kantonā]] [[Šveice|Šveicē]].

== Vēsture ==
Pirmo reizi minēta 1335. gadā kā Kastiņolas (''Castigniola'') ciems [[Komo (pilsēta)|Komo]] bīskapijā, vēlāk [[Milāna]]s hercogistē, no 1513. gada Šveices konfederācijas sastāvā. 1620. gadā kļuva par patstāvīgu administratīvu vienību.

Pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] apspiešanas [[Rainis]] un [[Aspazija]] emigrēja uz Šveici un dzīvoja Kastaņolā līdz [[1920]]. gadam. 1927. gada augustā Rainis atgriezās Kastaņolā, lai uzrakstītu atmiņu grāmatu &quot;Kastaņola: pa atmiņu pēdām otrā dzimtenē&quot;.&lt;ref&gt;[https://runa.lnb.lv/wp-content/uploads/objects/61519/0309079615.pdf &quot;Kastaņola: pa atmiņu pēdām otrā dzimtenē&quot;]&lt;/ref&gt;
Mūsdienās Karlo Kataneo mājā (''Casa Carlo Cattaneo'') atrodas Lugāno pilsētas arhīvs un muzejs, kas veltīts Aspazijai un Rainim.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://memorialiemuzeji.lv/raina-un-aspazijas-muzejs-sveice/|title=Raiņa un Aspazijas muzejs Šveicē|website=Memoriālo Muzeju Apvienība|access-date=2025-04-14|language=lv}}&lt;/ref&gt; Netālu atrodas arī Raiņa un Aspazijas piemineklis.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Šveice-aizmetnis}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Šveices pilsētas]]</text>
      <sha1>kywjcwu4uxk0ec0rgo1u9hjojdu65tz</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4465439</id>
      <parentid>4465346</parentid>
      <timestamp>2026-05-09T03:37:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4465439</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1675" sha1="n0hci0xx0x1pp82b6ojt4ji0cx7grwz" xml:space="preserve">{{infokaste+}}
[[Attēls:Castagnola 2022.JPG|thumb|Kastaņola (2022)]]
[[Attēls:A. Prande Kastaņola 1927.jpg|thumb|[[Alberts Prande]], Kastaņola (1927)]]
'''Kastaņola''' ({{val|it|Castagnola}}) ir [[Lugāno]] priekšpilsēta (kopš 1972. gada ''Castagnola-Cassarate'') pie [[Lugāno ezers|Lugāno ezera]] [[Tičīno kantons|Tičīno kantonā]] [[Šveice|Šveicē]].

== Vēsture ==
Pirmo reizi minēta 1335. gadā kā Kastiņolas (''Castigniola'') ciems [[Komo (pilsēta)|Komo]] bīskapijā, vēlāk [[Milāna]]s hercogistē, no 1513. gada Šveices konfederācijas sastāvā. 1620. gadā kļuva par patstāvīgu administratīvu vienību.

Pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] apspiešanas [[Rainis]] un [[Aspazija]] emigrēja uz Šveici un dzīvoja Kastaņolā līdz 1920. gadam. 1927. gada augustā Rainis atgriezās Kastaņolā, lai uzrakstītu atmiņu grāmatu &quot;Kastaņola: pa atmiņu pēdām otrā dzimtenē&quot;.&lt;ref&gt;[https://runa.lnb.lv/wp-content/uploads/objects/61519/0309079615.pdf &quot;Kastaņola: pa atmiņu pēdām otrā dzimtenē&quot;]&lt;/ref&gt;
Mūsdienās Karlo Kataneo mājā (''Casa Carlo Cattaneo'') atrodas Lugāno pilsētas arhīvs un muzejs, kas veltīts Rainim un Aspazijai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://memorialiemuzeji.lv/raina-un-aspazijas-muzejs-sveice/|title=Raiņa un Aspazijas muzejs Šveicē|website=Memoriālo Muzeju Apvienība|access-date=2025-04-14|language=lv}}&lt;/ref&gt; Netālu atrodas arī Raiņa un Aspazijas piemineklis.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Šveice-aizmetnis}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Šveices pilsētas]]</text>
      <sha1>n0hci0xx0x1pp82b6ojt4ji0cx7grwz</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ayam Cemani</title>
    <ns>0</ns>
    <id>596968</id>
    <revision>
      <id>4465347</id>
      <parentid>4275767</parentid>
      <timestamp>2026-05-08T19:22:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4465347</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8882" sha1="k2ywj0mp74nzmgihgl957hpvptu4wqy" xml:space="preserve">{{izolēts raksts|date=2016. gada decembris}}
{{Nosaukums slīprakstā}}
{{Dzīvnieka šķirnes infokaste
| nosaukums        = 
| attēls           = Poule cemani.jpg
| at_izm           = 260px
| izcelsme         = [[Indonēzija]]
| svars            = 
| svars_tēv        = 2.0–2.5 kg 
| svars_māt        = 1.5–2.0 kg kg
&lt;!-- lietot tikai vienu: 1) &quot;svars&quot; 2) &quot;svars_tēv&quot; un &quot;svars_māt&quot; (no šiem var būt arī tikai viens) --&gt;
| augums           = 
| augums_tēv       =  
| augums_māt       =  
&lt;!-- lietot tikai vienu: 1) &quot;augums&quot; 2) &quot;augums_tēv&quot; un &quot;augums_māt&quot; (no šiem var būt arī tikai viens) --&gt;
| krāsa            = Melns ar tirkīza mirdzumu gaiļa kakla pusē un astē
| piezīmes         = 
| vernacular_name  = [[Mājas vista]] (''Gallus gallus domesticus'')
}}
'''''Ayam Cemani''''' ir reta [[Mājas vista|vistu]] šķirne no [[Indonēzija]]s.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://nra.lv/maja/154851-majas-milulis-melnais-majputnu-lamborghini.htm |title= MĀJAS MĪLULIS: Melnais &quot;mājputnu Lamborghini&quot;|accessdate=2025-04-13 |website=nra.lv |publisher= |date=2015-11-8 }}&lt;/ref&gt; Šīm vistām ir dominējošs gēns, kas izraisa hiperpigmentāciju (fibromelanozi), padarot vistas lielākoties melnas, ieskaitot spalvas, knābi un iekšējos orgānus. ''Cemani'' šķirnes putni ir ļoti populāri, ko izmanto [[Gaiļu cīņas|gaiļu cīņām]] [[Bali]] salā, jo to augšstilbiem ir daudz vairāk muskuļu salīdzinājumā ar citām vistām, kā rezultātā tās ir daudz ātrākas un spēcīgākas.&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce|last=Lukasiewicz|first=Monika|date=23 August 2014|title=Meat quality and the histological structure of breast and leg muscles in Ayam Cemani chickens, Ayam Cemani × Sussex hybrids and slow-growing Hubbard JA 957 chickens|journal=Journal of the Science of Food and Agriculture|volume=95|issue=8|pages=1730–1735|doi=10.1002/jsfa.6883|pmid=25155871|via=SCI}}&lt;/ref&gt; Šis šķirnes putni ir ārkārtīgi dārgi salīdzinājumā ar citām šķirnēm un to cena var sasniegt [[USD]] 9000 par pieaugušo putnu un USD 16 par [[ola|olu]].

== Vārda nozīme ==
Vārds '''Ayam''' nozīmē &quot;vista&quot; [[Indonēziešu valoda|indonēziešu valodā]], savukārt '''cemani''' (sākotnēji [[Javiešu valoda]]s vārds) nozīmē &quot;pilnīgi melns&quot; (līdz kaulam).&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Arti kata cemani - Kamus Besar Bahasa Indonesia (KBBI) Online|url=https://kbbi.web.id/cemani|access-date=2020-07-08|website=kbbi.web.id}}&lt;/ref&gt;

== Šķirnes izcelsme ==
Kā tīra [[Indonēzija]]s šķirne, tā cēlusies no [[Java (sala)|Javas]] salas Indonēzijā un, iespējams, kopš 12. gadsimta tiek izmantota reliģiskiem un mistiskiem rituāliem.&lt;ref name=&quot;Smithsonian Jet Black&quot;&gt;{{Citation
 | last = Solly
 | first = Meilan
 | title = These Chickens Have Jet Black Hearts, Beaks and Bones
 | date = September 19, 2019
 | url = https://www.smithsonianmag.com/smart-news/chicken-breed-boasts-black-bones-muscles-and-organs-180973179/
 | access-date = May 18, 2020 }}&lt;/ref&gt;

Šķirni pirmie aprakstīja Nīderlandes kolonisti&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce|title=Fibromelanosis in domestic chickens |journal=Agricultural Sciences and Technology|volume=5| issue=3|date=September 2013 |last1=Lukanov|first1=H. |last2=Genchev|first2=A. |url=http://tru.uni-sz.bg/ascitech/3_2013/001-Fibromelanosis%20in%20domestic%20chickens.pdf|pages=239–246}}&lt;/ref&gt; un pirmo reizi Eiropā to ieveda 1998. gadā nīderlandiešu selekcionārs Jans Stīverinks. Šobrīd šīs šķirnes cāļus tur [[Nīderlande|Nīderlandē]], [[Beļģija|Beļģijā]], [[Vācija|Vācijā]], [[Slovākija|Slovākijā]], [[Zviedrija|Zviedrijā]], [[Itālija|Itālijā]], [[ASV]] un [[Čehija|Čehijā]]. Iespējams, ka ''Ayam Cemani'' putnus uz Eiropu atveduši arī Nīderlandes jūrnieki.

== Izskats ==
[[Attēls:Ayam cemani.jpg|thumb|''Ayam Cemani'' šķirnes gailis]]
Šķirnes standartā knābis, mēle, [[sekste]] un [[āda]]s bārda ir melnā krāsā, un pat viņu gaļa un orgāni ir melni vai pelēki. Tomēr pretēji plaši izplatītam uzskatam šo vistu kauli patiesībā nav melni arī asinis parasti ir dabiskā krāsā. Putni ir vidēja izmēra, un ir pazīstami ar savu skaisto un unikālo izskatu. Putnu melnā krāsa rodas pārmērīgas audu pigmentācijas rezultātā, ko izraisa ģenētisks stāvoklis, kas pazīstams kā [[fibromelanoze]].&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce|journal=Genetics|date=February 2012|volume=190|issue=2|pages=627–638|doi= 10.1534/genetics.111.136705|pmc=3276631|title=Gene Duplication of endothelin 3 Is Closely Correlated with the Hyperpigmentation of the Internal Organs (Fibromelanosis) in Silky Chickens|last1=Shinomiya |first1=Ai |last2=Kayashima|first2=Yasunari |last3=Kinoshita|first3=Keiji |last4=Mizutani|first4=Makoto |last5=Namikawa|first5=Takao |last6=Matsuda|first6=Yoichi |last7=Akiyama|first7=Toyoko |pmid=22135351}}&lt;/ref&gt; Fibromelanoze ir sastopama arī dažās citās melnās vai zilās ādas vistu šķirnēs, piemēram, [[Ķīnas zīda vista]]i.&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce|last1=Dorshorst|first1=Ben |last2=Molin|first2=Anna-Maja |last3=Rubin|first3=Carl-Johan  |last4=Johansson|first4=Anna M. |last5=Strömstedt|first5=Lina |last6=Pham|first6=Manh-Hung |last7=Chen|first7=Chih-Feng |last8=Hallböök |first8=Finn |last9=Ashwell|first9=Chris |last10=Andersson|first10=Leif |authorlink10=Leif Andersson (animal geneticist) |date=December 2011|title= A Complex Genomic Rearrangement Involving the Endothelin 3 Locus Causes Dermal Hyperpigmentation in the Chicken|journal=PLOS Genetics |volume=7|issue=12|page= e1002412|doi=10.1371/journal.pgen.1002412|pmid=22216010|pmc=3245302 |doi-access=free }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce|journal=British Poultry Science|year=2011 |volume=52|issue=6|pages=675–685|doi=10.1080/00071668.2011.635637|title=Genetics of hyperpigmentation associated with the Fibromelanosis gene (Fm) and analysis of growth and meat quality traits in crosses of native Indian Kadaknath chickens and non-indigenous breeds|last1=Arora|first1=G. |last2=Mishra|first2=S. K.|last3=Nautiyal|first3=B. |last4=Pratap|first4=S. O.|last5=Gupta|first5=A. |last6=Beura|first6=C. K. |last7=Singh|first7=D. P.|pmid=22221233 |s2cid=25423912 }}&lt;/ref&gt; [[Gailis|Gaiļi]] sver 2—2,5 kg, bet vistas — 1,5—2 kg. Vistas dēj tumšas vai krēmkrāsas olas, lai gan tās ir sliktas perētājas un reti izperē savu perējumu. [[Ola]]s sver vidēji 45 g.

== Izmantošana ==
Indonēzijā putnus izmanto, lai ražotu olas un gaļu vietējam patēriņam. Tos izmanto arī reliģiskajos rituālos un tautas medicīnā, tostarp asinsrites un elpošanas orgānu ārstēšanai. [[Taizeme|Taizemē]] tiek uzskatīts, ka šķirnei piemīt mistiskas spējas. Bali salā ''Ayam Cemani'' putnus izmanto arī gaiļu cīņās.

''Ayam Cemani'' ir viena no daudzajām vietējām Indonēzijas šķirnēm, kas interesē mājputnu audzētājus, jo vietējās šķirnes ir labāk pielāgojušās tropiskajam klimatam un ir mazāk uzņēmīgas pret slimībām (jo īpaši ''Ayam Cemani'' ir augsta rezistence pret [[putnu gripa]]s vīrusu. Viņu gaļa un olas tiek novērtētas arī to garšas dēļ, un arī to ražošana ir lētāka.

Šī šķirne tiek uzskatīta par lēni augošu. Augšanas perioda pagarināšana ietekmē ķīmisko komponentu koncentrāciju gaļā, kā rezultātā produkts iegūst pievilcīgāku smaržu un garšu. ''Ayam Cemani'' vistas gaļa ir bagāta ar olbaltumvielām, ar zemu tauku saturu, un tās retuma un oriģinalitātes dēļ tā varētu būt pieprasīta delikatešu cienītāju vidū. Piemēram, ASV mazumtirdzniecības veikalos bieži atrodamas melnas ādas (zīdainas) vistas, kas ir ļoti populāras sava neparastā izskata dēļ. Attīstītajās valstīs (Vācijā, Francijā) lēni augošu cāļu produkcija veido 10 līdz 40% no tirgus, un šī produkta popularitāte nepārtraukti pieaug.

Eiropā ''Ayam Cemani'' uzskata par dekoratīvu šķirni.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* ''Indrawati Yudha Asmara'' [http://espace.cdu.edu.au/eserv/cdu:39090/Thesis_CDU_39090_Asmara_I.pdf Risk status of selected indigenous chicken breeds in Java, Indonesia : challenges and opportunities for conservation. PhD Thesis] / Indrawati Yudha Asmara. — Darwin, NT, Australia : Charles Darwin University, 2014. — 263 pp.
* ''Dr. Muladno'' [http://www.fao.org/docrep/013/al695e/al695e00.pdf Local chicken genetic resources and production systems in Indonesia] / Muladno Muladno // GCP/RAS/228/GER Working Paper No. 6 — Rome : Food and Agiculture Organization of the United Nations, 2008. — 16 pp.
* [http://www.feathersite.com/Poultry/CGK/Kedu/BRKKeduEdited.html Kedu a.k.a. Cemani, Kedu, Hsian, Langya]{{ref-en}}
* [https://web.archive.org/web/20141029222732/http://www.indiez.de/html/gefluegel/Cemani.html Cemani]{{de ikona}}

[[Kategorija:Mājas vista]]</text>
      <sha1>k2ywj0mp74nzmgihgl957hpvptu4wqy</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4465441</id>
      <parentid>4465347</parentid>
      <timestamp>2026-05-09T03:44:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4465441</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8895" sha1="ol2zh5d8b1hnj65wxmqntj3ox7x2ksj" xml:space="preserve">{{izolēts raksts|date=2016. gada decembris}}
{{Nosaukums slīprakstā}}
{{Dzīvnieka šķirnes infokaste
| nosaukums        = 
| attēls           = Poule cemani.jpg
| at_izm           = 260px
| izcelsme         = [[Indonēzija]]
| svars            = 
| svars_tēv        = 2.0–2.5 kg 
| svars_māt        = 1.5–2.0 kg kg
&lt;!-- lietot tikai vienu: 1) &quot;svars&quot; 2) &quot;svars_tēv&quot; un &quot;svars_māt&quot; (no šiem var būt arī tikai viens) --&gt;
| augums           = 
| augums_tēv       =  
| augums_māt       =  
&lt;!-- lietot tikai vienu: 1) &quot;augums&quot; 2) &quot;augums_tēv&quot; un &quot;augums_māt&quot; (no šiem var būt arī tikai viens) --&gt;
| krāsa            = Melns ar tirkīza mirdzumu gaiļa kakla pusē un astē
| piezīmes         = 
| vernacular_name  = [[Mājas vista]] (''Gallus gallus domesticus'')
}}
'''''Ayam Cemani''''' ir reta [[Mājas vista|vistu]] šķirne no [[Indonēzija]]s.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://nra.lv/maja/154851-majas-milulis-melnais-majputnu-lamborghini.htm |title= MĀJAS MĪLULIS: Melnais &quot;mājputnu Lamborghini&quot;|accessdate=2025-04-13 |website=nra.lv |publisher= |date=2015-11-8 }}&lt;/ref&gt; Šīm vistām ir dominējošs gēns, kas izraisa hiperpigmentāciju (fibromelanozi), padarot vistas lielākoties melnas, ieskaitot spalvas, knābi un iekšējos orgānus. ''Cemani'' šķirnes putni ir ļoti populāri, ko izmanto [[Gaiļu cīņas|gaiļu cīņām]] [[Bali|Bali salā]], jo to augšstilbiem ir daudz vairāk muskuļu salīdzinājumā ar citām vistām, kā rezultātā tās ir daudz ātrākas un spēcīgākas.&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce|last=Lukasiewicz|first=Monika|date=23 August 2014|title=Meat quality and the histological structure of breast and leg muscles in Ayam Cemani chickens, Ayam Cemani × Sussex hybrids and slow-growing Hubbard JA 957 chickens|journal=Journal of the Science of Food and Agriculture|volume=95|issue=8|pages=1730–1735|doi=10.1002/jsfa.6883|pmid=25155871|via=SCI}}&lt;/ref&gt; Šis šķirnes putni ir ārkārtīgi dārgi salīdzinājumā ar citām šķirnēm un to cena var sasniegt [[USD]] 9000 par pieaugušo putnu un USD 16 par [[ola|olu]].

== Vārda nozīme ==
Vārds '''''Ayam''''' nozīmē &quot;vista&quot; [[Indonēziešu valoda|indonēziešu valodā]], savukārt '''''cemani''''' (sākotnēji [[javiešu valoda]]s vārds) nozīmē &quot;pilnīgi melns&quot; (līdz kaulam).&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Arti kata cemani - Kamus Besar Bahasa Indonesia (KBBI) Online|url=https://kbbi.web.id/cemani|access-date=2020-07-08|website=kbbi.web.id}}&lt;/ref&gt;

== Šķirnes izcelsme ==
Kā tīra [[Indonēzija]]s šķirne, tā cēlusies no [[Java (sala)|Javas]] salas Indonēzijā un, iespējams, kopš 12. gadsimta tiek izmantota reliģiskiem un mistiskiem rituāliem.&lt;ref name=&quot;Smithsonian Jet Black&quot;&gt;{{Citation
 | last = Solly
 | first = Meilan
 | title = These Chickens Have Jet Black Hearts, Beaks and Bones
 | date = September 19, 2019
 | url = https://www.smithsonianmag.com/smart-news/chicken-breed-boasts-black-bones-muscles-and-organs-180973179/
 | access-date = May 18, 2020 }}&lt;/ref&gt;

Šķirni pirmie aprakstīja Nīderlandes kolonisti&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce|title=Fibromelanosis in domestic chickens |journal=Agricultural Sciences and Technology|volume=5| issue=3|date=September 2013 |last1=Lukanov|first1=H. |last2=Genchev|first2=A. |url=http://tru.uni-sz.bg/ascitech/3_2013/001-Fibromelanosis%20in%20domestic%20chickens.pdf|pages=239–246}}&lt;/ref&gt; un pirmo reizi Eiropā to ieveda 1998. gadā nīderlandiešu selekcionārs Jans Stīverinks. Šobrīd šīs šķirnes cāļus tur [[Nīderlande|Nīderlandē]], [[Beļģija|Beļģijā]], [[Vācija|Vācijā]], [[Slovākija|Slovākijā]], [[Zviedrija|Zviedrijā]], [[Itālija|Itālijā]], [[ASV]] un [[Čehija|Čehijā]]. Iespējams, ka ''Ayam Cemani'' putnus uz Eiropu atveduši arī Nīderlandes jūrnieki.

== Izskats ==
[[Attēls:Ayam cemani.jpg|thumb|''Ayam Cemani'' šķirnes gailis]]
Šķirnes standartā knābis, mēle, [[sekste]] un [[āda]]s bārda ir melnā krāsā, un pat viņu gaļa un orgāni ir melni vai pelēki. Tomēr pretēji plaši izplatītam uzskatam šo vistu kauli patiesībā nav melni arī asinis parasti ir dabiskā krāsā. Putni ir vidēja izmēra, un ir pazīstami ar savu skaisto un unikālo izskatu. Putnu melnā krāsa rodas pārmērīgas audu pigmentācijas rezultātā, ko izraisa ģenētisks stāvoklis, kas pazīstams kā [[fibromelanoze]].&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce|journal=Genetics|date=February 2012|volume=190|issue=2|pages=627–638|doi= 10.1534/genetics.111.136705|pmc=3276631|title=Gene Duplication of endothelin 3 Is Closely Correlated with the Hyperpigmentation of the Internal Organs (Fibromelanosis) in Silky Chickens|last1=Shinomiya |first1=Ai |last2=Kayashima|first2=Yasunari |last3=Kinoshita|first3=Keiji |last4=Mizutani|first4=Makoto |last5=Namikawa|first5=Takao |last6=Matsuda|first6=Yoichi |last7=Akiyama|first7=Toyoko |pmid=22135351}}&lt;/ref&gt; Fibromelanoze ir sastopama arī dažās citās melnās vai zilās ādas vistu šķirnēs, piemēram, [[Ķīnas zīda vista]]i.&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce|last1=Dorshorst|first1=Ben |last2=Molin|first2=Anna-Maja |last3=Rubin|first3=Carl-Johan  |last4=Johansson|first4=Anna M. |last5=Strömstedt|first5=Lina |last6=Pham|first6=Manh-Hung |last7=Chen|first7=Chih-Feng |last8=Hallböök |first8=Finn |last9=Ashwell|first9=Chris |last10=Andersson|first10=Leif |authorlink10=Leif Andersson (animal geneticist) |date=December 2011|title= A Complex Genomic Rearrangement Involving the Endothelin 3 Locus Causes Dermal Hyperpigmentation in the Chicken|journal=PLOS Genetics |volume=7|issue=12|page= e1002412|doi=10.1371/journal.pgen.1002412|pmid=22216010|pmc=3245302 |doi-access=free }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce|journal=British Poultry Science|year=2011 |volume=52|issue=6|pages=675–685|doi=10.1080/00071668.2011.635637|title=Genetics of hyperpigmentation associated with the Fibromelanosis gene (Fm) and analysis of growth and meat quality traits in crosses of native Indian Kadaknath chickens and non-indigenous breeds|last1=Arora|first1=G. |last2=Mishra|first2=S. K.|last3=Nautiyal|first3=B. |last4=Pratap|first4=S. O.|last5=Gupta|first5=A. |last6=Beura|first6=C. K. |last7=Singh|first7=D. P.|pmid=22221233 |s2cid=25423912 }}&lt;/ref&gt; [[Gailis|Gaiļi]] sver 2—2,5 kg, bet vistas — 1,5—2 kg. Vistas dēj tumšas vai krēmkrāsas olas, lai gan tās ir sliktas perētājas un reti izperē savu perējumu. [[Ola]]s sver vidēji 45 g.

== Izmantošana ==
Indonēzijā putnus izmanto, lai ražotu olas un gaļu vietējam patēriņam. Tos izmanto arī reliģiskajos rituālos un tautas medicīnā, tostarp asinsrites un elpošanas orgānu ārstēšanai. [[Taizeme|Taizemē]] tiek uzskatīts, ka šķirnei piemīt mistiskas spējas. Bali salā ''Ayam Cemani'' putnus izmanto arī gaiļu cīņās.

''Ayam Cemani'' ir viena no daudzajām vietējām Indonēzijas šķirnēm, kas interesē mājputnu audzētājus, jo vietējās šķirnes ir labāk pielāgojušās tropiskajam klimatam un ir mazāk uzņēmīgas pret slimībām (jo īpaši ''Ayam Cemani'' ir augsta rezistence pret [[putnu gripa]]s vīrusu. Viņu gaļa un olas tiek novērtētas arī to garšas dēļ, un arī to ražošana ir lētāka.

Šī šķirne tiek uzskatīta par lēni augošu. Augšanas perioda pagarināšana ietekmē ķīmisko komponentu koncentrāciju gaļā, kā rezultātā produkts iegūst pievilcīgāku smaržu un garšu. ''Ayam Cemani'' vistas gaļa ir bagāta ar olbaltumvielām, ar zemu tauku saturu, un tās retuma un oriģinalitātes dēļ tā varētu būt pieprasīta delikatešu cienītāju vidū. Piemēram, ASV mazumtirdzniecības veikalos bieži atrodamas melnas ādas (zīdainas) vistas, kas ir ļoti populāras sava neparastā izskata dēļ. Attīstītajās valstīs (Vācijā, Francijā) lēni augošu cāļu produkcija veido 10 līdz 40% no tirgus, un šī produkta popularitāte nepārtraukti pieaug.

Eiropā ''Ayam Cemani'' uzskata par dekoratīvu šķirni.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* ''Indrawati Yudha Asmara'' [http://espace.cdu.edu.au/eserv/cdu:39090/Thesis_CDU_39090_Asmara_I.pdf Risk status of selected indigenous chicken breeds in Java, Indonesia : challenges and opportunities for conservation. PhD Thesis] / Indrawati Yudha Asmara. — Darwin, NT, Australia : Charles Darwin University, 2014. — 263 pp.
* ''Dr. Muladno'' [http://www.fao.org/docrep/013/al695e/al695e00.pdf Local chicken genetic resources and production systems in Indonesia] / Muladno Muladno // GCP/RAS/228/GER Working Paper No. 6 — Rome : Food and Agiculture Organization of the United Nations, 2008. — 16 pp.
* [http://www.feathersite.com/Poultry/CGK/Kedu/BRKKeduEdited.html Kedu a.k.a. Cemani, Kedu, Hsian, Langya]{{ref-en}}
* [https://web.archive.org/web/20141029222732/http://www.indiez.de/html/gefluegel/Cemani.html Cemani]{{de ikona}}

[[Kategorija:Mājas vista]]</text>
      <sha1>ol2zh5d8b1hnj65wxmqntj3ox7x2ksj</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Atraitne</title>
    <ns>0</ns>
    <id>596987</id>
    <revision>
      <id>4465349</id>
      <parentid>4259812</parentid>
      <timestamp>2026-05-08T19:24:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4465349</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="674" sha1="6f2b73sgyigi1b26g6de3nq1fdw8ffi" xml:space="preserve">[[Attēls:Fleury-François Richard - Valentine of Milan Mourning her Husband, the Duke of Orléans.JPG|thumb|Milānas Valentīna sēro par savu vīru Orleāna hercogu (''Fleury François Richard'')]]
'''Atraitne''' ir [[sieviete]], kuras laulātais ir miris un kura nav noslēgusi jaunu [[Laulība|laulību]].

Šis jēdziens attiecas uz sievietes sociālo un juridisko statusu pēc laulātā [[nāve]]s. Vīriešu gadījumā attiecīgais termins ir '''atraitnis'''.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}


{{aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Socioloģija]]
[[Kategorija:Laulības]]
[[Kategorija:Sabiedrība]]</text>
      <sha1>6f2b73sgyigi1b26g6de3nq1fdw8ffi</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Karaīmu valoda</title>
    <ns>0</ns>
    <id>596989</id>
    <revision>
      <id>4465350</id>
      <parentid>4271830</parentid>
      <timestamp>2026-05-08T19:25:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>jāuzlabo</comment>
      <origin>4465350</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="658" sha1="dgb22cy0m9s7gwtya6ksew8znvsoosa" xml:space="preserve">{{infokaste+}}
'''Karaīmu valoda''' ir [[Tjurku valodas|tjurku valoda]], ko vēsturiski lietoja [[karaīmi]] — etniskā un reliģiskā kopiena, galvenokārt [[Lietuva|Lietuvā]], [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Polija|Polijā]].

Tā pieder [[Kipčaku valodas|kipčaku valodu grupai]] un ir ietekmēta no [[Slāvu valodas|slāvu]] un [[Baltu valodas|baltu]] valodām. Karaīmu valoda mūsdienās ir apdraudēta, un to lieto galvenokārt vecākās paaudzes pārstāvji vai entuziasti, kas cenšas valodu atdzīvināt.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Kipčaku valodas]]</text>
      <sha1>dgb22cy0m9s7gwtya6ksew8znvsoosa</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Donžons</title>
    <ns>0</ns>
    <id>597015</id>
    <revision>
      <id>4465351</id>
      <parentid>4259931</parentid>
      <timestamp>2026-05-08T19:27:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4465351</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="651" sha1="bjsw88fzowvrq2i6t8mgd1bi713uyp0" xml:space="preserve">[[Attēls:Turaida Burg Turaida Turm Außen.JPG|thumb|200px|[[Turaidas pils]] donžons]]
'''Donžons''' jeb '''bergfrīds'''&lt;ref&gt;[https://tezaurs.lv/bergfr%C4%ABds:1 Tēzaurs — bergfrīds]&lt;/ref&gt; ir [[viduslaiku pils]] galvenais [[sargtornis]], kas bieži vien kalpoja arī kā dzīvojamā telpa [[pilskungs|pilskungam]]. Tas bija stratēģiski svarīgs elements pils aizsardzībā un pēdējais patvērums aplenkuma gadījumā. Šie torņi parasti atradās pils centrā un bija būvēti no izturīgiem materiāliem, lai nodrošinātu maksimālu aizsardzību.

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{arhitektūra-aizmetnis}}

[[Kategorija:Viduslaiku pilis]]</text>
      <sha1>bjsw88fzowvrq2i6t8mgd1bi713uyp0</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Marathon des Sables</title>
    <ns>0</ns>
    <id>597031</id>
    <revision>
      <id>4465443</id>
      <parentid>4278961</parentid>
      <timestamp>2026-05-09T03:54:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4465443</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8198" sha1="cj7nud0bbt8e7tjahekgvh8bny3b5xp" xml:space="preserve">{{izolēts raksts|date=2025. gada aprīlis}}
{{Nosaukums slīprakstā}}
{{Starptautiska vieglatlētikas turnīra infokaste
|Nosaukums= ''Marathon des Sables''
|Logo=Marathon des Sables (2010).jpg
|Izmērs=300px
|Name= 
|Norises vieta={{vieta|Maroka|Varzāzāta}}
|Laiks=aprīlis
|Tips= [[Ultramaratons]]
|Dalībnieki=
|Disciplīnas= apmēram 250 km 6 dienās
|Rekordi=
Vīriešu: 
Sieviešu: 
|Optional caption =Marathon des Sables 2010. gadā
|atjaunots=13.04.2025.}}
'''''Marathon des Sables''''' jeb '''''MdS''''' (franču val. — Smilšu maratons)&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=http://www.facingafrica.org/FA08/content/site/en/pages/mds/default.asp |title=Facing Africa NOMA : The Marathon des Sables |access-date=2018-09-07 |archive-url=https://web.archive.org/web/20120505143534/http://www.facingafrica.org/FA08/content/site/en/pages/mds/default.asp |archive-date=2012-05-05 |url-status= }}&lt;/ref&gt; ir septiņu dienu, aptuveni 257 km garš [[ultramaratons]], kura distanci veido ir aptuveni seši parasti [[maratons|maratoni]]. Garākais maratona viens posms (2009) bija 91 km garš (2023. gadā: 90,1 km).

Šīs daudzdienu sacensības katru gadu notiek [[Maroka]]s dienvidos, [[Sahāra|Sahāras tuksnesī]]. Daži skrējēji to uzskata par vienu no grūtākajiem skrējieniem uz Zemes.&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce | url= http://www.time.com/time/photogallery/0,29307,1728844_1562080,00.html
   | archive-url= https://web.archive.org/web/20080412095414/http://www.time.com/time/photogallery/0,29307,1728844_1562080,00.html
   | dead-url=yes
   | archive-date= April 12, 2008
   | magazine=Time | date=2008-04-08 | access-date=2010-05-12 | title=Extreme Marathons
}}&lt;/ref&gt; Pirmais maratons norisinājās 1986. gadā.

== Vēsture ==
Pirmo maratonu organizēja franču promouters Patriks Bauers, kurš 1984. gadā šķērsoja Sahāras tuksnesi 12 dienās. Divus gadus vēlāk notika pirmais ''Marathon des Sables'' skrējiens, kurā finišēja 23 dalībnieki. 2009. gadā tika dibināta asociācija ''Solidarité Marathon des Sables''&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=http://www.darbaroud.com/en/2015-edition/history.html |title=アーカイブされたコピー |accessdate=2015-04-03 |deadurl=yes |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150409031025/http://www.darbaroud.com/en/2015-edition/history.html |archivedate=2015-04-09 }}&lt;/ref&gt; ar mērķi izstrādāt projektus, lai palīdzētu bērniem un nelabvēlīgām sociālajām grupām veselības un izglītības jomas uzlabošanā Marokā.

1994. gadā gandrīz gāja bojā viens no maratona dalībniekiem, itāļu policists un pieccīņnieks Mauro Prosperi.

== Sacensību organizācija ==
Sacensībās piedalās ap tūkstoš dalībnieku, un dalībnieku kvota noteikta dažādām valstīm. Organizatori nodrošina transfēru no [[Parīze]]s uz sacensību norises vietu. Maratona maršruts katru gadu mainās un sastāv no sešiem dažāda garuma posmiem.

Organizatori regulē un kontrolē ekipējumu, ko katrs dalībnieks nes līdzi — skrējējam nepieciešama mugursoma, guļammaiss, svilpe, signālraķetes, kompass, signālu spogulis, pārtika un sāls tabletes. Tiek regulēta arī ūdens sadale: katram dalībniekam tiek doti 12 litri dienā, trīs porcijās — no rīta, skrējiena laikā un vakarā. Ēdienu dalībnieki nodrošina paši un ņem līdzi.

== Ievērojami dalībnieki ==
[[Attēls:Lahcen Ahansal.jpg|thumb|[[Lacens Ahansals|Lacenam Ahansalam]] — ģērbies tradicionālajā apģērbā šajā attēlā — pieder rekords 10 uzvarēti skrējieni.|alt=]]
* brāļi no Marokas: Lacens un Mohammads Ahansali, kuri uzvarējuši attiecīgi 10 un 6 skrējienos, Mohammads arī 7 reizes bija otrais aiz sava brāļa.
* Lacenam Ahansalam pieder visvairāk uzvaru rekords ar 10 uzvarētiem skrējieniem.
* Mauro Prosperi, bijušais olimpietis no Sicīlijas, piedalījās sacensībās 1994. gadā, taču skarbā smilšu vētra viņu novirzīja 291 km no skrējiena kursa.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |date=2014-11-27 |title=How I drank urine and bat blood to survive |url=https://www.bbc.com/news/magazine-30046426 |access-date=2024-11-16 |work=BBC News |language=en |quote=I was 291km (181 miles) off course.}}&lt;/ref&gt; Viņš bija pazudis 10 dienas, pirms tika atrasts Alžīrijā pēc plaši izvērstas meklēšanas operācijas tuksnesī.
* 1994. gadā Renē Nevola, Maiks Strūds, Maiks Līns un Ričards Kūpers kļuva par pirmajiem Lielbritānijas skrējējiem, kas pabeidza Marathon des Sables. Renē Nevola bija pirmais brits, kurš pabeidza sacensības un finišēja 22. vietā.
* Marko Olmo, itāļu ultratrail speciālists, skrējis visos skrējienos kopš 1996. gada ar labāko rezultātu 3. vieta (sasniegts trīs reizes). 2013. gada izdevumā Olmo bija 64 gadus vecs, un viņam bija 47 gadi, kad viņš noskrēja skrējienu pirmo reizi.
* Kriss Mūns&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |date=18 April 2024 |title=The Khmer Rouge, Mr Clever and Me |url=https://www.battingthebreeze.com/the-khmer-rouge-mr-clever-and-me/ |website=Batting the Breeze}}&lt;/ref&gt; no [[Lanarkšīra]]s kļuva par pirmo skrējēju ar amputētiem locekļiem, kurš pabeidza Marathon des Sables sacensības 1996. gadā. Mūns bija zaudējis labo roku un kāju, piedaloties kājnieku mīnu neitralizēšanā Mozambikā.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|date=2012-07-15|title=Chris Moon to tackle Badwater ultra marathon|language=en|work=BBC News|url=https://www.bbc.com/news/uk-scotland-glasgow-west-18847339|access-date=2021-07-19}}&lt;/ref&gt;
* [[Jordānija]]s [[dvīņi|dvīnes]] Dima un Lama Hatabas bija pirmās sievietes no Tuvajiem Austrumiem sacensībās 2001. gadā.
* Džeks Osborns piedalījās 2006. gadā, bet izstājās jau skrējiena otrajā posmā. Viņš startēja kā daļa no sava [[realitātes šovs|realitātes šova]] Džeks Osborns: Adrenaline Junkie.
* [[Luiss Enrike|Luiss Enrike Martiness Garsija]] (pazīstams kā Luiss Enrike), spāņu bijušais profesionālais futbolists un bijušais [[FC Barcelona]] treneris, pabeidza maratonu 2008. gadā.
* Džeimss Krenels, britu airētājs un piedzīvojumu meklētājs, piedalījās 2010. gada sacīkstēs un kļuva par visu laiku augstāko vietu šajā sacīkstē izcīnījušo britu, ierindojoties 12. vietā, līdz 2014. gadā brits Denijs Kendals ieņēma 5. vietu. 2017. gadā Toms Evanss kļuva par pirmo britu, kurš finišēja pirmajā trijniekā.&lt;ref name=&quot;The Bad Boy Running Podcast&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://badboyrunningpodcast.com/|title=The Bad Boy Running Podcast|website=badboyrunningpodcast.com|access-date=2017-04-25|archive-date=2017-04-26|archive-url=https://web.archive.org/web/20170426151658/http://badboyrunningpodcast.com/}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.irunfar.com/2014/04/2014-marathon-des-sables-interim-results.html |work=irunfar.com/2014/04|title=2014 Marathon des Sables Results|date=6 April 2014|access-date=2017-05-31}}&lt;/ref&gt;
* Ceļotājs sers [[Ranulfs Fainss]] kļuva par vecāko britu, kurš 2015. gadā pabeidzis maratonu, 71 gadu vecumā, viņam palīdzēja treneris un 17 reizes maratonā finišējušais Rorijs Kolmens. To darot, viņš savāca vairāk nekā 1 miljonu mārciņu Marijas Kirī labdarības organizācijai. Tomēr jau 2024. gadā Harijs Hanters kļuva par vecāko britu skrējēju kas finišēja 76 gadu vecumā
* Marokas skrējējs Rašīds El Morabitijs ir uzvarējis maratonā 10 reizes.
* ''Kaktuss'' kļuva par pirmo [[suns|suni]], kurš piedalījās Marathon des Sables sacensībās 2019. gadā. Klaiņojošs suns Kaktuss sāka pievienoties skrējējiem sacensību otrajā posmā un pēc tam pabeidza atlikušos sacensību posmus. Kaktuss saņēma oficiālo sacensību numuru 000 un saņēma finišētāju medaļu.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.co.uk/news/world/africa/cactus-dog-marathon-des-sables-sahara-desert-popular-winner-a8867346.html|title = Dog named Cactus finishes desert marathon after epic run across Sahara|website = [[Independent.co.uk]]|date = 12 April 2019}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://www.marathondessables.com/ Oficiālā tīmekļa vietne]

{{vieglatlētika-aizmetnis}}
{{Maroka-aizmetnis}}

[[Kategorija:Maratons]]
[[Kategorija:Sports Marokā]]</text>
      <sha1>cj7nud0bbt8e7tjahekgvh8bny3b5xp</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4465448</id>
      <parentid>4465443</parentid>
      <timestamp>2026-05-09T04:08:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4465448</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8151" sha1="9nw61wvast1ni9rex4gzq2pitj62x77" xml:space="preserve">{{izolēts raksts|date=2025. gada aprīlis}}
{{Nosaukums slīprakstā}}
{{Starptautiska vieglatlētikas turnīra infokaste
|Nosaukums= ''Marathon des Sables''
|Logo=Marathon des Sables (2010).jpg
|Izmērs=300px
|Name= 
|Norises vieta={{vieta|Maroka|Varzāzāta}}
|Laiks=aprīlis
|Tips= [[Ultramaratons]]
|Dalībnieki=
|Disciplīnas= apmēram 250 km 6 dienās
|Rekordi=
Vīriešu: 
Sieviešu: 
|Optional caption =''Marathon des Sables'' 2010. gadā
|atjaunots=13.04.2025.}}
'''''Marathon des Sables''''' jeb '''''MdS''''' (franču val. — Smilšu maratons)&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=http://www.facingafrica.org/FA08/content/site/en/pages/mds/default.asp |title=Facing Africa NOMA : The Marathon des Sables |access-date=2018-09-07 |archive-url=https://web.archive.org/web/20120505143534/http://www.facingafrica.org/FA08/content/site/en/pages/mds/default.asp |archive-date=2012-05-05 |url-status= }}&lt;/ref&gt; ir septiņu dienu, aptuveni 257 km garš [[ultramaratons]], kura distanci veido ir aptuveni seši parasti [[maratons|maratoni]]. Garākais maratona viens posms (2009) bija 91 km garš (2023. gadā: 90,1 km).

Šīs daudzdienu sacensības katru gadu notiek [[Maroka]]s dienvidos, [[Sahāra|Sahāras tuksnesī]]. Daži skrējēji to uzskata par vienu no grūtākajiem skrējieniem uz Zemes.&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce | url= http://www.time.com/time/photogallery/0,29307,1728844_1562080,00.html
   | archive-url= https://web.archive.org/web/20080412095414/http://www.time.com/time/photogallery/0,29307,1728844_1562080,00.html
   | dead-url=yes
   | archive-date= April 12, 2008
   | magazine=Time | date=2008-04-08 | access-date=2010-05-12 | title=Extreme Marathons
}}&lt;/ref&gt; Pirmais maratons norisinājās 1986. gadā.

== Vēsture ==
Pirmo maratonu organizēja franču promouters Patriks Bauers, kurš 1984. gadā šķērsoja Sahāras tuksnesi 12 dienās. Divus gadus vēlāk notika pirmais ''Marathon des Sables'' skrējiens, kurā finišēja 23 dalībnieki. 2009. gadā tika dibināta asociācija ''Solidarité Marathon des Sables''&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=http://www.darbaroud.com/en/2015-edition/history.html |title=アーカイブされたコピー |accessdate=2015-04-03 |deadurl=yes |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150409031025/http://www.darbaroud.com/en/2015-edition/history.html |archivedate=2015-04-09 }}&lt;/ref&gt; ar mērķi izstrādāt projektus, lai palīdzētu bērniem un nelabvēlīgām sociālajām grupām veselības un izglītības jomas uzlabošanā Marokā.

1994. gadā gandrīz gāja bojā viens no maratona dalībniekiem, itāļu policists un pieccīņnieks [[Mauro Prosperi]].

== Sacensību organizācija ==
Sacensībās piedalās ap tūkstoš dalībnieku, un dalībnieku kvota noteikta dažādām valstīm. Organizatori nodrošina transfēru no [[Parīze]]s uz sacensību norises vietu. Maratona maršruts katru gadu mainās un sastāv no sešiem dažāda garuma posmiem.

Organizatori regulē un kontrolē ekipējumu, ko katrs dalībnieks nes līdzi — skrējējam nepieciešama mugursoma, guļammaiss, svilpe, signālraķetes, kompass, signālu spogulis, pārtika un sāls tabletes. Tiek regulēta arī ūdens sadale: katram dalībniekam tiek doti 12 litri dienā, trīs porcijās — no rīta, skrējiena laikā un vakarā. Ēdienu dalībnieki nodrošina paši un ņem līdzi.

== Ievērojami dalībnieki ==
[[Attēls:Lahcen Ahansal.jpg|thumb|[[Lacens Ahansals|Lacenam Ahansalam]] — ģērbies tradicionālajā apģērbā šajā attēlā — pieder rekords: 10 uzvarēti skrējieni|alt=]]
* brāļi no Marokas: Lacens un Mohammads Ahansali, kuri uzvarējuši attiecīgi 10 un 6 skrējienos, Mohammads arī 7 reizes bija otrais aiz sava brāļa.
* [[Lacens Ahansals|Lacenam Ahansalam]] pieder visvairāk uzvaru rekords ar 10 uzvarētiem skrējieniem.
* [[Mauro Prosperi]], bijušais olimpietis no [[Sicīlija]]s, piedalījās sacensībās 1994. gadā, taču skarbā smilšu vētra viņu novirzīja 291 km no skrējiena kursa.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |date=2014-11-27 |title=How I drank urine and bat blood to survive |url=https://www.bbc.com/news/magazine-30046426 |access-date=2024-11-16 |work=BBC News |language=en |quote=I was 291km (181 miles) off course.}}&lt;/ref&gt; Viņš bija pazudis 10 dienas, pirms tika atrasts [[Alžīrija|Alžīrijā]] pēc plaši izvērstas meklēšanas operācijas tuksnesī.
* 1994. gadā Renē Nevola, Maiks Strūds, Maiks Līns un Ričards Kūpers kļuva par pirmajiem Lielbritānijas skrējējiem, kas pabeidza ''Marathon des Sables''. Renē Nevola bija pirmais brits, kurš pabeidza sacensības un finišēja 22. vietā.
* Marko Olmo, itāļu ''ultrat''rail speciālists, skrējis visos skrējienos kopš 1996. gada ar labāko rezultātu 3. vieta (sasniegts trīs reizes). 2013. gada sacensībās Olmo bija 64 gadus vecs, viņam bija 47 gadi, kad viņš noskrēja skrējienu pirmo reizi.
* Kriss Mūns&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |date=18 April 2024 |title=The Khmer Rouge, Mr Clever and Me |url=https://www.battingthebreeze.com/the-khmer-rouge-mr-clever-and-me/ |website=Batting the Breeze}}&lt;/ref&gt; no Lanarkšīras kļuva par pirmo skrējēju ar amputētiem locekļiem, kurš pabeidza ''Marathon des Sables'' sacensības 1996. gadā. Mūns bija zaudējis labo roku un kāju, piedaloties kājnieku mīnu neitralizēšanā [[Mozambika|Mozambikā]].&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|date=2012-07-15|title=Chris Moon to tackle Badwater ultra marathon|language=en|work=BBC News|url=https://www.bbc.com/news/uk-scotland-glasgow-west-18847339|access-date=2021-07-19}}&lt;/ref&gt;
* [[Jordānija]]s [[dvīņi|dvīnes]] Dima un Lama Hatabas bija pirmās sievietes no Tuvajiem Austrumiem sacensībās 2001. gadā.
* Džeks Osborns piedalījās 2006. gadā, bet izstājās jau skrējiena otrajā posmā. Viņš startēja kā daļa no sava [[realitātes šovs|realitātes šova]] Džeks Osborns: ''Adrenaline Junkie''.
* [[Luiss Enrike]] bijušais spāņu profesionālais [[futbolists]] un ''[[FC Barcelona]]'' treneris, pabeidza maratonu 2008. gadā.
* Džeimss Krenels, britu airētājs un piedzīvojumu meklētājs, piedalījās 2010. gada sacīkstēs un kļuva par visu laiku augstāko vietu šajā sacīkstē izcīnījušo britu, ierindojoties 12. vietā, līdz 2014. gadā brits Denijs Kendals ieņēma 5. vietu. 2017. gadā Toms Evanss kļuva par pirmo britu, kurš finišēja pirmajā trijniekā.&lt;ref name=&quot;The Bad Boy Running Podcast&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://badboyrunningpodcast.com/|title=The Bad Boy Running Podcast|website=badboyrunningpodcast.com|access-date=2017-04-25|archive-date=2017-04-26|archive-url=https://web.archive.org/web/20170426151658/http://badboyrunningpodcast.com/}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.irunfar.com/2014/04/2014-marathon-des-sables-interim-results.html |work=irunfar.com/2014/04|title=2014 Marathon des Sables Results|date=6 April 2014|access-date=2017-05-31}}&lt;/ref&gt;
* Ceļotājs sers [[Ranulfs Fainss]] kļuva par vecāko britu, kurš 2015. gadā pabeidzis maratonu, 71 gadu vecumā, viņam palīdzēja treneris un 17 reizes maratonā finišējušais Rorijs Kolmens. To darot, viņš savāca vairāk nekā 1 miljonu mārciņu Marijas Kirī labdarības organizācijai. Tomēr jau 2024. gadā Harijs Hanters kļuva par vecāko britu skrējēju kas finišēja 76 gadu vecumā
* Marokas skrējējs Rašīds El Morabitijs ir uzvarējis maratonā 10 reizes.
* Kaktuss kļuva par pirmo [[suns|suni]], kurš piedalījās ''Marathon des Sables'' sacensībās 2019. gadā. Klaiņojošs suns Kaktuss sāka pievienoties skrējējiem sacensību otrajā posmā un pēc tam pabeidza atlikušos sacensību posmus. Kaktuss saņēma oficiālo sacensību numuru 000 un finišētāju medaļu.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.co.uk/news/world/africa/cactus-dog-marathon-des-sables-sahara-desert-popular-winner-a8867346.html|title = Dog named Cactus finishes desert marathon after epic run across Sahara|website = [[Independent.co.uk]]|date = 12 April 2019}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://www.marathondessables.com/ Oficiālā tīmekļa vietne]

[[Kategorija:Maratons]]
[[Kategorija:Sports Marokā]]</text>
      <sha1>9nw61wvast1ni9rex4gzq2pitj62x77</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>601387</id>
    <revision>
      <id>4465485</id>
      <parentid>4465071</parentid>
      <timestamp>2026-05-09T06:07:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <origin>4465485</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5867" sha1="rzxuwlsxlpqd31d0ipd4tqx9hs98weo" xml:space="preserve">{{Starptautiska sporta turnīra infokaste
 |             sports = hokejs
 |          nosaukums = 2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija
 |             valsts = {{POL}} {{CHN}}
 |            pilsēta = [[Sosnoveca]] un [[Šeņdžeņa]]
 |              laiks = 29. aprīlis — 8. maijs
 |     komandu_skaits = 12 
 |             arēnas = 2
 |           pilsētas = 2
 |            pag_sez = [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|2025]]
 |            nak_sez = [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|2027]]
}}

'''2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzijā''' bija hokeja sacensības, kas no 29. aprīļa līdz 8. maijam notika [[Sosnoveca|Sosnovecā]] un [[Šeņdžeņa|Šeņdžeņā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=IIHF Annual Congress|url=https://www.iihf.com/en/news/68291/a_report_from_the_iihf_congress|access-date=27 May 2025}}&lt;/ref&gt; A grupas pirmo divu vietu ieguvēji iekļuva [[2027. gada Pasaules čempionāts hokejā|elites divīzijā]], bet B grupas uzvarētāji kvalificējās uz A grupu.

[[Irānas karš (2026)|Irānas kara]] dēļ B grupas pēdējā vieta netika pazemināta uz IIA grupu.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=2026 IIHF WMIIA Championship Cancelled|url=https://www.iihf.com/en/news/72580/2026_iihf_wmiia_championship_cancelled|access-date=16 April 2026}}&lt;/ref&gt; 

== A grupa ==
{{Starptautiska sporta turnīra infokaste
 |             sports = hokejs
 |          nosaukums = 2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzijas A grupā
 |             valsts = {{POL}}
 |            pilsēta = [[Sosnoveca]]
 |              laiks = 2. — 8. maijs
 |     komandu_skaits = 6
 |             arēnas = 1
 |           pilsētas = 1
 |             spēles = 15
 |              vārti = 74
 |          skatītāji = 15001
 |    rezultatīvākais = {{flaga|Ukraina}} [[Daniils Trahtams]](8 punkti)
}}

{{Col-begin}}
{{Col-2}}
;Kvalificējas iegūstot 15. vai 16. vietu [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025. gada Pasaules čempionātā hokejā]] un izkrītot no elites divīzijas
* {{ih|KAZ}} 
* {{ih|FRA}}

; Automātiski kvalificējās pēc [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija]]s A grupas (3.—5. vieta)

{{Col-begin}}
{{Col-2}}
* {{ih|UKR}}
* {{ih|JPN}}
* {{ih|POL}}
{{Col-end}}

{{Col-2}}
; Kvalificējās, uzvarot 2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzijas B grupā
* {{ih|LTU}}
{{Col-end}}

{{#invoke:Sports table|main|style=WL OT
|update=complete |start_date=
|source=[https://stats.iihf.com/hydra/722/IHM722200_76_3_0.pdf IIHF]

| team1=KAZ | team2=UKR | team3=FRA | team4=POL | team5=LTU | team6=JPN

|win_KAZ=3 |OTwin_KAZ=2 |OTloss_KAZ=0 |loss_KAZ=0 |gf_KAZ=20|ga_KAZ=8|status_KAZ=P
|win_UKR=3 |OTwin_UKR=0 |OTloss_UKR=1 |loss_UKR=1 |gf_UKR=14|ga_UKR=12|status_UKR=P
|win_FRA=1 |OTwin_FRA=2 |OTloss_FRA=1 |loss_FRA=1 |gf_FRA=12|ga_FRA=11
|win_JPN=0 |OTwin_JPN=1 |OTloss_JPN=0 |loss_JPN=4 |gf_JPN=9 |ga_JPN=19|status_JPN=R
|win_POL=2 |OTwin_POL=0 |OTloss_POL=2 |loss_POL=1 |gf_POL=12|ga_POL=12|status_POL=H
|win_LTU=0 |OTwin_LTU=1 |OTloss_LTU=2 |loss_LTU=2 |gf_LTU=7 |ga_LTU=12

|hth_FRA=Francija 3–2 (GWS) Polija
|hth_POL=FRA

|name_KAZ={{ih|KAZ}}
|name_POL={{ih|POL}}
|name_FRA={{ih|FRA}}
|name_LTU={{ih|LTU}}
|name_JPN={{ih|JPN}}
|name_UKR={{ih|UKR}}

|result1=PR |result2=PR |result6=REL

|res_col_header=QR
|col_PR=green1 |text_PR= Paaugstināta uz [[2027. gada Pasaules čempionāts hokejā|Elites divīziju]]
|col_REL=red1  |text_REL=Pazemināta uz [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|B grupu]]
}}

== B grupa ==
{{Starptautiska sporta turnīra infokaste
 |             sports = hokejs
 |          nosaukums = 2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzijas B grupā
 |             valsts = {{CHN}}
 |            pilsēta = [[Šeņdžeņa]]
 |              laiks = 29. aprīlis — 5. maijs
 |     komandu_skaits = 6
 |             arēnas = 1
 |           pilsētas = 1
 |             spēles = 15
 |              vārti = 103
 |          skatītāji = 10509
 |    rezultatīvākais = {{flaga|Ķīna}} [[Ho Jujangs]] (12 punkti)
}}

{{Col-begin}}
{{Col-2}}
;Kvalificējas iegūstot 6. vietu [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas A grupā]], un izkrītot no A grupas
* {{ih|ROU}}

; Automātiski kvalificējās pēc [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija]]s B grupas (2.—5. vieta)

{{Col-begin}}
{{Col-2}}
* {{ih|KOR}}
* {{ih|EST}}
* {{ih|CHN}}
* {{ih|ESP}}
{{Col-end}}

{{Col-2}}
; Kvalificējās, uzvarot [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025. gada Pasaules čempionātā hokejā 2. divīzijas A grupā]]
* {{ih|NED}}
{{Col-end}}

{{#invoke:Sports table|main|style=WL OT
|update=complete |start_date=
|source= [https://stats.iihf.com/hydra/723/IHM723200_76_6_0.pdf IIHF]

| team1=EST | team2=CHN | team3=ROU | team4=KOR | team5=ESP | team6=NED

|win_ROU=3 |OTwin_ROU=0 |OTloss_ROU=1 |loss_ROU=1 |gf_ROU=19|ga_ROU=9
|win_KOR=3 |OTwin_KOR=0 |OTloss_KOR=0 |loss_KOR=2 |gf_KOR=20|ga_KOR=17
|win_EST=4 |OTwin_EST=0 |OTloss_EST=1 |loss_EST=0 |gf_EST=27|ga_EST=10|status_EST=P
|win_CHN=2 |OTwin_CHN=2 |OTloss_CHN=0 |loss_CHN=1 |gf_CHN=21|ga_CHN=16|status_CHN=H
|win_ESP=1 |OTwin_ESP=0 |OTloss_ESP=0 |loss_ESP=4 |gf_ESP=11|ga_ESP=25
|win_NED=0 |OTwin_NED=0 |OTloss_NED=0 |loss_NED=5 |gf_NED=5 |ga_NED=26

|hth_CHN=Rumānija 3–4 (OT) Ķīna
|hth_ROU=CHN

|name_KOR={{ih|KOR}}
|name_ROU={{ih|ROU}}
|name_EST={{ih|EST}}
|name_CHN={{ih|CHN}}
|name_ESP={{ih|ESP}}
|name_NED={{ih|NED}}

|result1=PR

|res_col_header=PR
|col_PR=green1 |text_PR= Paaugstināta uz [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|A grupu]]
}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{hokejs-aizmetnis}}
{{Pasaules čempionāts hokejā}}

[[Kategorija:2026. gada Pasaules čempionāts hokejā]]
[[Kategorija:2026. gads sportā|Pasaules čempionats hokeja]]</text>
      <sha1>rzxuwlsxlpqd31d0ipd4tqx9hs98weo</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>SpaceX Crew-11</title>
    <ns>0</ns>
    <id>606468</id>
    <revision>
      <id>4465462</id>
      <parentid>4421909</parentid>
      <timestamp>2026-05-09T05:15:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4465462</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8299" sha1="l7mxnelrqo0eq8u2zghxg2pzti9lq68" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
{{Kosmosa kuģa infokaste
| Nosaukums              = ''SpaceX Crew-11''
| Nosaukums_orig = 
| Attēls                 = The SpaceX Dragon approaches the International Space Station above Pakistan (iss073e0424700).jpg
| Attēla_izmērs          = 280px
| Att_virsraksts         = ''Crew-11'' tuvojas stacijai
| Programma              = ''[[Crew Dragon]]''
| KA_veids               = [[kosmosa kuģis]]
| Bāzes platforma        = ''[[Crew Dragon]]''
| KA sērijas Nr          = ''C206'' (''Endeavour'')
| Operators              = ''[[SpaceX]]'', {{USA}}
| Lielākie_izgatavotāji  = ''SpaceX''
| Starta_gads            = 2025
| Starts                 = {{dat|2025|8|1|SK}} 15:43:42 ''[[Universālais koordinētais laiks|UTC]]''
| Nesējs                 = ''[[Falcon 9 Block 5]]''
| Starta_vieta           = [[Kenedija Kosmosa centrs]]
| Starta_laukums         = ''LC-39A''
| Starta_valsts          = {{USA}}
| Palaists_kopā_ar       = 
| Apkalpe                = [[Zena Kārdmena]]{{br}}[[Maikls Finks]]{{br}}[[Kimija Jui]]{{br}}[[Oļegs Platonovs]]
| apkalpes attēls        = Crew-11 official portrait.jpg
| apkalpes attēla apraksts = No kreisās: Platonovs, Finks, Jui, Kārdmena
| saslēgšanās-atvienošanās =
| Nolaišanās             = {{dat|2026|1|15|SK}} 08:41:36 ''UTC''
| Nolaišanās vieta       = [[Klusais okeāns]]
| Lidojuma_ilgums        = 166 d 16 h 57 min
| NSSDC_ID               = 
| Tīmekļa_vietne = 
| Masa                   = 12 520 kg
| Enerģija = 
| Pārlidojums = 
| Pārlidojuma_datums = 
| Orbītas_elementi = nē
| Centr_ķermenis = Zeme
| Centr_ķermenis_parādīt = [[Zeme]]
| Orbītas_piezīmes       = 
| Orbītas_veids          = LEO
| Lielā_pusass = 
| Ekscentricitāte = 
| Inklinācija = 51,66°
| Periods = 
| Apoapsīda = 
| Periapsīda = 
| Apriņķojumi = 
| Orbītā_ieiešanas_dat = 
| KA_iepr                = ''[[Ax-4]]''
| KA_nāk                 = ''[[SpaceX Crew-12]]''
| Pilot. misijas         = [[SKS 73. ekspedīcija|SKS-73]], [[SKS 74. ekspedīcija|SKS-74]]
}}
'''''SpaceX Crew-11''''' bija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''[[Crew Dragon]]'' lidojums.
To orbītā palaida 2025. gada 1. augustā ''[[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]]'' uzdevumā ''[[Commercial Crew Development]]'' programmā. 2.augustā kosmosa kuģis saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|Starptautisko kosmosa staciju]]. Viena apkalpes locekļa veselības problēmu dēļ kosmosa kuģis uz Zemes atgriezās 2026. gada 15. janvārī, mēnesi agrāk nekā bija plānots.

''Crew-11'' tika izmantots kosmosa kuģa [[nolaižamais aparāts]] ''Endeavour'' (''C206''), kas kosmosā bija lidojis piecas reizes. Nesējraķetei izmantota pirmā pakāpe (sērijas numurs ''В1094''), kas bija izmantota jau divas reizes.

== Apkalpe ==
''Crew-11'' apkalpe augšupceļā un lejupceļā:
{| class=&quot;wikitable&quot;
|- bgcolor=&quot;#efefef&quot;
|Kosmonauts
| {{piezīme|Virz.|lidojuma virziens: ↑ (augšup) vai ↓ (lejup)}}
|Pozīcija
|Lidojums pēc skaita
|Valsts, organizācija
|-
| [[Zena Kārdmena]]
| ↑↓
| Komandieris
| 1.
| {{USA}}, ''[[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]]''
|-
| [[Maikls Finks]]
| ↑↓
| Pilots
| 4.
| {{USA}}, ''[[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]]''
|-
| [[Kimija Jui]]
| ↑↓
| Misijas speciālists
| 2.
| {{JPN}}, ''[[JAXA]]''
|-
| [[Oļegs Platonovs]]
| ↑↓
| Misijas speciālists
| 1.
| {{RUS}}, ''[[Roskosmos]]''
|}

Rezerves apkalpe:
* [[Sofija Adeno]], misijas speciālists, [[Eiropas Kosmosa aģentūra|EKA]], {{FRA}}
* [[Oļegs Artemjevs]], misijas speciālists, ''[[Roskosmos]]'', {{RUS}}

== Lidojuma gaita ==

=== Starts un stacijas sasniegšana ===
''SpaceX Crew-11'' tika palaists {{dat|2025|8|1||bez}} 15:43:42 ''[[Universālais koordinētais laiks|UTC]]'' ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' no [[Kenedija Kosmosa centrs|Kenedija Kosmosa centra]] starta laukuma ''LC-39A''.&lt;ref name=&quot;spaceflightnow 2025-08-01&quot; /&gt;
Pēc derīgās kravas atdalīšanas raķetes pirmā pakāpe nolaidās ''LZ-1'' laukumā Kanaveralas zemesragā.

2. augustā 06:26:56 ''UTC'' ''Endeavour'' automātiskā režīmā saslēdzās ar SKS pie ''[[Harmony (SKS)|Harmony]]'' modulim augšpusē pievienotā adaptera ''[[Pressurized Mating Adapter|PMA-3]]'' saslēgšanās mezgla ''[[International Docking Adapter|IDA-3]]''.

=== Medicīniskas problēmas ===
7. janvārī tika atcelta 8. janvārī paredzētā [[iziešana kosmosā]] (tajā piedalītos Finks un Kārdmena), jo viens no ''Crew-11'' apkalpes locekļiem cieta no neidentificētas &quot;nopietnas veselības problēmas&quot;. Kimija Jui lūdza zemes vadības centru organizēt &quot;PMK&quot; (privātu medicīnas konferenci), iespējams, viena no viņa apkalpes biedriem vārdā. 8. janvārī ''NASA'' vadītājs [[Džēreds Aizekmens]] rīkoja preses konferenci, lai paziņotu, ka ''Crew-11'' atgriezīsies uz Zemi agrāk par plānoto nolaišanos februāra beigās. Tika ziņots, ka &quot;apkalpe nekavējoties nāca kolēģim palīgā&quot; un apkalpes loceklis &quot;tagad ir stabilā stāvoklī&quot;.&lt;ref name=&quot;Spaceflightnow 2026-01-09&quot; /&gt; Viena no ''NASA'' pieejamajām iespējām ir tā saucamā &quot;ārkārtas nolaišanās&quot;, kuras gadījumā apkalpe atgriežas uz Zemi dažu stundu laikā. Tā vietā ''NASA'' izvēlējās mazāk radikālu risinājumu — &quot;kontrolētu medicīnisko evakuāciju&quot;, kas ļāva veikt parastos sagatavošanās darbus atgriešanai tuvāko dienu laikā. ''NASA'' nesniedza informāciju, kurai personai radās veselības problēmas.&lt;ref name=&quot;delfi 2026-01-09&quot; /&gt;

2026. gada 25. februāra paziņojumā Finks atklāja, ka viņam bija medicīniska problēma. Viņš sacīja, ka šī problēma prasīja tūlītēju apkalpes biedru uzmanību, un, pateicoties viņu rīcībai ''NASA'' lidojumu ārstu vadībā, viņa stāvoklis ātri stabilizējās. Viņš sacīja, ka lēmums atgriezties mājās agrāk tika pieņemts, lai varētu izmantot modernas medicīniskās attēlveidošanas metodes, kas nebija pieejamas kosmosa stacijā. Pēc nolaišanās Finku ārstēja Skripsas memoriālajā slimnīcā La Džolā. Viņš sacīja, ka tagad jūtas ļoti labi.&lt;ref name=&quot;NASA 2026-02-25&quot; /&gt;

=== Nolaišanās ===
14. janvārī 22:20 ''UTC'' kosmosa kuģis atvienojās no stacijas. 15. janvārī 07:51 ''UTC'' ''Crew Dragon'' veica dzinēju iedarbināšanu 13 minūtes, lai samazinātu orbītas augstumu. 08:05 ''UTC'' tika atdalīts servisa modulis. Nolaižamais aparāts iegāja atmosfēras blīvajos slāņos, un 08:41:36 ''UTC'' tas nolaidās [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], [[Sandjego]] tuvumā. Lidojuma ilgums bija 166 dienas 16 stundas 57 minūtes.

== Atsauces ==
{{atsauces|refs=
&lt;ref name=&quot;spaceflightnow 2025-08-01&quot;&gt;[https://spaceflightnow.com/2025/08/01/nasa-spacex-thread-the-clouds-to-launch-crew-11-to-the-international-space-station/ NASA, SpaceX ‘thread the clouds’ to launch Crew-11 to the International Space Station] Will Robinson-Smith, spaceflightnow.com, 2025-08-01&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;Spaceflightnow 2026-01-09&quot;&gt;[https://spaceflightnow.com/2026/01/09/crew-11-to-cut-mission-short-and-return-to-earth-due-to-medical-issue/ Crew-11 to cut mission short and return to Earth due to medical issue]  William Harwood, Spaceflightnow, 2026-01-09&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;delfi 2026-01-09&quot;&gt;[https://www.delfi.lv/campus/56036782/kosmoss/120101879/bezprecedenta-situacija-nasa-veiks-pirmo-medicinisko-evakuaciju-no-kosmosa-stacijas Bezprecedenta situācija – NASA veiks pirmo medicīnisko evakuāciju no kosmosa stacijas] Campus, 2026-01-09&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;NASA 2026-02-25&quot;&gt;[https://www.nasa.gov/blogs/commercialcrew/2026/02/25/nasas-spacex-crew-11-astronaut-update/ NASA’s SpaceX Crew-11 Astronaut Update] NASA blog, 2026-02-25&lt;/ref&gt;
}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [https://www.nasa.gov/mission/nasas-spacex-crew-11/ NASA’s SpaceX Crew-11] NASA
* [https://blogs.nasa.gov/crew-11/ NASA's SpaceX Crew-11 Mission] NASA blog
* [https://www.spacex.com/launches/crew11 Crew-11 Mission] ''SpaceX''
* [https://space.skyrocket.de/doc_sdat/dragon-v2.htm Crew Dragon] Gunter Dirk Krebs


{{Dragon kosmosa kuģi}}
{{Pilotējamie kuģi uz SKS}}
{{2025. gada orbitālie starti}}

[[Kategorija:Dragon kosmosa kuģis]]</text>
      <sha1>l7mxnelrqo0eq8u2zghxg2pzti9lq68</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Claude (valodas modelis)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>606692</id>
    <revision>
      <id>4465591</id>
      <parentid>4464700</parentid>
      <timestamp>2026-05-09T10:41:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ytteroy</username>
        <id>50392</id>
      </contributor>
      <origin>4465591</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="71029" sha1="qviaajkgqng05xbfgf3yrbkai6gcq32" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Programmatūras infokaste
| name = Claude
| logo = [[Attēls:Claude AI logo.svg|frameless|upright=1.2|class=skin-invert]]
| screenshot = Claude chatbot example screenshot (LV).webp
| caption = ''Claude Opus 4'' atbildes piemērs par [[Vikipēdija]]s aprakstīšanu
| author =
| developer = ''[[Anthropic]]''
| released = 2023. gada marts
| latest release version = ''Claude Opus 4.7''&lt;br /&gt;{{start date and age|2026|04|16}}&lt;br /&gt;''Claude Sonnet 4.6''&lt;br /&gt;{{start date and age|2026|02|17}}&lt;br /&gt;''Claude Haiku 4.5''&lt;br /&gt;{{start date and age|2025|10|15}}
| latest release date =
| latest preview version =
| latest preview date =
| programming language =
| engine =
| operating system =
| platform =
| language =
| status = aktīvs
| genre = [[valodas modelis|lielais valodas modelis]]
| license = [[slēgtais kods]]
| repo =
| website = {{URL|https://claude.ai/}}
}}
'''''Claude''''' ir [[valodas modelis|lielo valodas modeļu]] saime, ko izstrādā uzņēmums ''[[Anthropic]]'' un kas pirmoreiz izlaista 2023. gadā. Sākot ar ''Claude 3'', katru paaudzi parasti izlaiž trīs izmēros — no mazākā un lētākā līdz lielākajam un dārgākajam: ''Haiku'', ''Sonnet'' un ''Opus''. 2026. gadā ierobežotam uzņēmumu lokam izlaists arī modelis ''Claude Mythos'', taču plašai sabiedrībai tas nav pieejams.

''Claude'' tiek izmantots [[programmatūras izstrāde|programmatūras izstrādē]] ar rīku ''Claude Code''.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|date={{dat|2026|2|5|5=bez}}|title=Anthropic releases AI upgrade as market punishes software stocks|url=https://www.reuters.com/business/retail-consumer/anthropic-releases-ai-upgrade-market-punishes-software-stocks-2026-02-05/|access-date={{dat|2026|2|28|5=bez}}|work=Reuters}}&lt;/ref&gt; ''Claude'' apmācībā izmanto konstitucionālo mākslīgo intelektu — ''Anthropic'' izstrādātu paņēmienu, lai uzlabotu ētisko un tiesisko atbilstību ([[mākslīgā intelekta saskaņošana]]). Nosaukums ''Claude'' aprakstīts gan kā veltījums [[Klods Šenons|Klodam Šenonam]], kurš lika pamatus [[informācijas teorija]]i, gan kā draudzīgs vīriešu vārds, kas papildina balss palīgus, piemēram, ''[[Amazon Alexa|Alexa]]'' un ''[[Siri]]''.&lt;ref name=&quot;Roose-2023&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/2023/07/11/technology/anthropic-ai-claude-chatbot.html|title=Inside the White-Hot Center of A.I. Doomerism|work=The New York Times|access-date={{dat|2024|10|25|5=bez}}|date={{dat|2023|7|11|5=bez}}|last=Roose|first=Kevin|archive-date={{dat|2023|7|12|5=bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20230712235416/https://www.nytimes.com/2023/07/11/technology/anthropic-ai-claude-chatbot.html}}&lt;/ref&gt;

ASV federālās aģentūras sāka pakāpeniski pārtraukt ''Claude'' izmantošanu pēc tam, kad ''Anthropic'' atteicās atcelt līgumā noteiktos ierobežojumus, kas aizliedz izmantot ''Claude'' masveida iekšzemes [[novērošana]]i un pilnībā autonomu ieroču izstrādei.&lt;ref name=&quot;BBC-2026&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|date={{dat|2026|2|28|5=bez}}|title=Trump has ordered government agencies to stop using Anthropic AI tools|url=https://www.bbc.com/news/articles/cn48jj3y8ezo|access-date={{dat|2026|2|28|5=bez}}|website=BBC|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Gold|first=Ashley|date={{dat|2026|2|27|5=bez}}|title=These federal agencies may have a Claude problem now|url=https://www.axios.com/2026/02/27/claude-anthropic-trump-government-agencies|access-date={{dat|2026|2|28|5=bez}}|website=Axios|language=en}}&lt;/ref&gt; Pēc atteikuma [[ASV Aizsardzības departaments|Aizsardzības departaments]] uzņēmumu klasificēja kā &quot;piegādes ķēdes risku&quot; un aizliedza visiem ASV militārajiem privātajiem līgumslēdzējiem, piegādātājiem un partneriem sadarboties ar uzņēmumu. {{dat|2026|3|26|L|bez}} federālā tiesnese izdeva pagaidu rīkojumu, kas apturēja Aizsardzības departamenta klasifikāciju.

== Apmācība ==
''Claude'' modeļi ir ģeneratīvi iepriekš apmācīti transformatori, kuri apmācīti prognozēt nākamo vārdu lielā teksta apjomā. Pēc tam tie ir precīzi noregulēti, jo īpaši izmantojot konstitucionālo mākslīgo intelektu un pastiprināto mācīšanos no cilvēka atsauksmēm (RLHF).&lt;ref name=&quot;Time-2023&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|date={{dat|2023|7|18|5=bez}}|title=What to Know About Claude 2, Anthropic's Rival to ChatGPT|url=https://time.com/6295523/claude-2-anthropic-chatgpt/|journal=|language=en|archive-url=https://web.archive.org/web/20240111192116/https://time.com/6295523/claude-2-anthropic-chatgpt/|archive-date={{dat|2024|1|11}}|access-date={{dat|2024|1|23}}|magazine=TIME}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://venturebeat.com/ai/anthropic-releases-ai-constitution-to-promote-ethical-behavior-and-development/|title=Anthropic releases AI constitution to promote ethical behavior and development|last=Nuñez|first=Michael|website=VentureBeat|access-date={{dat|2024|11|17|5=bez}}|date={{dat|2023|5|9|5=bez}}|language=en|archive-date={{dat|2024|12|19||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20241219154545/https://venturebeat.com/ai/anthropic-releases-ai-constitution-to-promote-ethical-behavior-and-development/}}&lt;/ref&gt; '''''ClaudeBot''''' meklē saturu tīmeklī. Tas ievēro vietnes [[robots.txt]], taču ''[[iFixit]]'' to kritizēja 2024. gadā par pārmērīgu servera slodzi satura nokopēšanas laikā (pirms ''iFixit'' pievienoja savu robots.txt).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Weatherbed |first=Jess |date={{dat|2024|7|26}} |url=https://www.theverge.com/2024/7/25/24205943/anthropic-ai-web-crawler-claudebot-ifixit-scraping-training-data |title=Anthropic's crawler is ignoring websites' anti-AI scraping policies|website=The Verge |language=en}}&lt;/ref&gt;

=== Konstitucionālais mākslīgais intelekts ===
''[[Anthropic]]'' izstrādāja pieeju [[mākslīgā intelekta saskaņošana]]i, ko sauc par &quot;konstitucionālo MI&quot;. Konstitūcija ir dokuments, ko izmanto, lai apmācītu ''Claude'' būt nekaitīgam un izpalīdzīgam, nepaļaujoties uz plašām vai dārgām cilvēku atsauksmēm.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://arstechnica.com/information-technology/2023/05/ai-with-a-moral-compass-anthropic-outlines-constitutional-ai-in-its-claude-chatbot/|title=AI gains &quot;values&quot; with Anthropic's new Constitutional AI chatbot approach|last=Edwards|first=Benj|website=Ars Technica|access-date={{dat|2024|11|17|5=bez}}|date={{dat|2023|5|9|5=bez}}|language=en|archive-date={{dat|2023|5|10}}|archive-url=https://archive.today/20230510111936/https://arstechnica.com/information-technology/2023/05/ai-with-a-moral-compass-anthropic-outlines-constitutional-ai-in-its-claude-chatbot/}}&lt;/ref&gt; Sākotnējā versija bija principu saraksts, savukārt 2026. gada konstitūcija plašāk izskaidro, kā ''Claude'' jārīkojas un kāpēc. ''Anthropic'' paziņoja par cerību, ka ''Claude'' konstitūcija kļūs par paraugu, kuram sekos arī citi nozares uzņēmumi.&lt;ref name=&quot;Time-2026&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Ostrovsky |first=Nikita |last2=Perrigo |first2=Billy |date={{dat|2026|1|21|5=bez}} |title=Can You Teach an AI to Be Good? Anthropic Thinks So |url=https://time.com/7354738/claude-constitution-ai-alignment/ |access-date={{dat|2026|1|28|5=bez}} |website=TIME |language=en |archive-date={{dat|2026|01|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20260124154501/https://time.com/7354738/claude-constitution-ai-alignment/ }}&lt;/ref&gt;

Pirmo ''Claude'' konstitūciju publicēja 2022. gadā. 2023. gada atjauninājumā bija uzskaitītas 75 vadlīnijas, kas ''Claude'' jāievēro.&lt;ref name=&quot;Bai-2022&quot;&gt;{{Citation |last1=Bai |first1=Yuntao |title=Constitutional AI: Harmlessness from AI Feedback |date={{dat|2022|12|15|5=bez}} |arxiv=2212.08073 |last2=Kadavath |first2=Saurav |last3=Kundu |first3=Sandipan |last4=Askell |first4=Amanda |last5=Kernion |first5=Jackson |last6=Jones |first6=Andy |last7=Chen |first7=Anna |last8=Goldie |first8=Anna |last9=Mirhoseini |first9=Azalia}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Time-2023&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;Verge-2026&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Field |first=Hayden |date={{dat|2026|1|21|5=bez}} |title=Anthropic's new Claude 'constitution': be helpful and honest, and don't destroy humanity |url=https://www.theverge.com/ai-artificial-intelligence/865185/anthropic-claude-constitution-soul-doc |access-date={{dat|2026|1|28|5=bez}} |website=The Verge |language=en}}&lt;/ref&gt; Pirmās konstitūcijas ietvēra idejas no 1948. gada [[Vispārējā cilvēktiesību deklarācija|ANO Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas]].&lt;ref name=&quot;Time-2026&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

2026. gada konstitūcija sniedz modelim plašāku kontekstu, izskaidrojot pamatojumu tādām vadlīnijām kā atteikšanās palīdzēt demokrātijas graušanā.&lt;ref name=&quot;Time-2026&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;Verge-2026&quot; /&gt; Konstitūcijas apjoms pieauga no 2700 vārdiem 2023. gadā līdz 23 000 vārdiem 2026. gadā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |title=Anthropic writes 23,000-word 'constitution' for Claude |url=https://www.theregister.com/2026/01/22/anthropic_claude_constitution/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20260123042656/https://www.theregister.com/2026/01/22/anthropic_claude_constitution/ |archive-date={{dat|2026|01|23||bez}} |access-date={{dat|2026|1|28|5=bez}} |language=en |last=Sharwood |first=Simon |date={{dat|2026|1|22|5=bez}} |work=[[The Register]] }}&lt;/ref&gt; 2026. gada konstitūcijas galvenā autore ir filozofe Amanda Askela; tās tapšanā piedalījās arī Džo Karlsmits, Kriss Olā, Džareds Kaplans un Holdens Karnofskis. Konstitūcija publicēta ar [[Creative Commons CC0]] licenci.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.anthropic.com/constitution|title=Claude's Constitution|publisher=Anthropic}}&lt;/ref&gt; Žurnāls ''Time'' šo konstitūciju aprakstīja kā &quot;kaut ko starp morāles filozofijas tēzi un uzņēmuma kultūrai veltītu emuāra ierakstu&quot;.&lt;ref name=&quot;Time-2026&quot; /&gt;

Šī metode, kas detalizēti aprakstīta 2022. gada dokumentā ''Constitutional AI: Harmlessness from AI Feedback'', ietver divus posmus: uzraudzītu mācīšanos un pastiprinājuma mācīšanos.&lt;ref name=&quot;Bai-2022&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;Anthropic-2023b&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.anthropic.com/news/claudes-constitution|title=Claude's Constitution|website=Anthropic|access-date={{dat|2024|3|26|5=bez}}|date={{dat|2023|5|9|5=bez}}|language=en|archive-date={{dat|2024|3|26|5=bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20240326110757/https://www.anthropic.com/news/claudes-constitution}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

Uzraudzītās mācīšanās fāzē modelis ģenerē atbildes uz uzvednēm (''prompts''), paškritizē šīs atbildes, pamatojoties uz pamatprincipu kopumu (&quot;konstitūciju&quot;), un pārskata atbildes. Pēc tam modelis tiek precizēts, pamatojoties uz šīm pārskatītajām atbildēm.&lt;ref name=&quot;Anthropic-2023b&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Pastiprinātās mācīšanās no mākslīgā intelekta atgriezeniskās saites (RLAIF) posmā tiek ģenerētas atbildes, un mākslīgais intelekts salīdzina to atbilstību šai konstitūcijai. Šo mākslīgā intelekta atsauksmju datu kopu izmanto, lai apmācītu preferenču modeli, kas novērtē atbildes, pamatojoties uz to, cik lielā mērā tās atbilst konstitūcijai. Pēc tam tiek veikts precīzs ''Claude'' pielāgojums, lai atbilstu šim preferenču modelim. Šī metode ir līdzīga RLHF, izņemot to, ka preferenču modeļa apmācībai izmantotie salīdzinājumi ir mākslīgā intelekta radīti.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

== Iespējas ==

=== Tīmekļa meklēšana ===
2025. gada martā ''Anthropic'' pievienoja ''Claude'' tīmekļa meklēšanas funkciju, sākumā tikai maksas lietotājiem ASV.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Robison |first=Kylie |date={{dat|2025|3|20}} |title=Anthropic's chatbot now has web search |url=https://www.theverge.com/ai-artificial-intelligence/632824/anthropic-claude-web-search-ai-scott-white |access-date={{dat|2025|3|21}} |website=The Verge |language=en}}&lt;/ref&gt; Bezmaksas lietotāji ieguva piekļuvi 2025. gada maijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Washenko |first=Anna |date={{dat|2025|5|27|5=bez}} |title=Anthropic brings web search to free Claude users |url=https://www.engadget.com/ai/anthropic-brings-web-search-to-free-claude-users-224222689.html |access-date={{dat|2026|1|28|5=bez}} |website=Engadget |language=en}}&lt;/ref&gt;

=== Artefakti ===
2024. gada jūnijā ''Anthropic'' izlaida Artefaktu funkciju, kas ļauj lietotājiem ģenerēt koda fragmentus un dokumentus, kā arī ar tiem mijiedarboties.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Nuñez |first=Michael |date={{dat|2024|6|21}} |title=Why Anthropic's Artifacts may be this year's most important AI feature: Unveiling the interface battle |url=https://venturebeat.com/ai/why-anthropics-artifacts-may-be-this-years-most-important-ai-feature-unveiling-the-interface-battle/ |access-date={{dat|2025|3|23}} |website=VentureBeat |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Bonifacic |first=Igor |date={{dat|2025|6|25|5=bez}} |title=Anthropic makes it easier to create and share Claude's bite-sized Artifact apps |url=https://www.engadget.com/ai/anthropic-makes-it-easier-to-create-and-share-claudes-bite-sized-artifact-apps-170022293.html |access-date={{dat|2026|1|28|5=bez}} |website=Engadget |language=en}}&lt;/ref&gt;

=== Datora izmantošana ===
2024. gada oktobrī ''Anthropic'' izlaida &quot;datora izmantošanas&quot; funkciju, kas ļauj ''Claude'' mēģināt darboties datorā, interpretējot ekrāna saturu un simulējot tastatūras un peles ievadi.&lt;ref name=&quot;Shakir-2024&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theverge.com/2024/10/22/24276822/anthopic-claude-3-5-sonnet-computer-use-ai|title=Anthropic's latest AI update can use a computer on its own|last=Shakir|first=Umar|website=The Verge|access-date={{dat|2025|3|21}}|date={{dat|2024|10|22}}|language=en|archive-date={{dat|2025|1|5}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250105154321/https://www.theverge.com/2024/10/22/24276822/anthopic-claude-3-5-sonnet-computer-use-ai}}&lt;/ref&gt;

2026. gada martā ''Anthropic'' pievienoja MI aģenta funkciju, kas ļauj lietotājiem nosūtīt uzvednes no telefona, savukārt ''Claude'' var piekļūt programmām lietotāja datorā, piemēram, tīmekļa pārlūkprogrammām vai izklājlapu lietojumprogrammām, lai veiktu uzdevumus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Kharpal|first=Arjun|date={{dat|2026|3|24|5=bez}}|title=Anthropic says Claude can now use your computer to finish tasks for you in AI agent push|url=https://www.cnbc.com/2026/03/24/anthropic-claude-ai-agent-use-computer-finish-tasks.html|access-date={{dat|2026|4|10|5=bez}}|website=CNBC|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Produkti un pakalpojumi ==

=== Abonementu plāni ===
Abonementu plāni piedāvā augstākus lietošanas ierobežojumus un piekļuvi papildu funkcijām, piemēram, ''Claude Code'' un ''Claude'' pārlūkā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Edwards|first=Benj|date={{dat|2023|9|8|5=bez}}|title=The AI-assistant wars heat up with Claude Pro, a new ChatGPT Plus rival|url=https://arstechnica.com/information-technology/2023/09/the-ai-assistant-wars-heat-up-with-claude-pro-a-new-chatgpt-plus-rival/|access-date={{dat|2026|5|8|5=bez}}|website=Ars Technica|language=en}}&lt;/ref&gt; Papildus bezmaksas līmenim pieejami divi individuālie abonementi: ''Claude Pro'' un ''Claude Max''. ''Claude Max'' ir dārgāks, un tā lietošanas ierobežojumi ir 5—20 reizes augstāki.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Zeff|first=Maxwell|date={{dat|2025|4|9|5=bez}}|title=Anthropic rolls out a $200-per-month Claude subscription|url=https://techcrunch.com/2025/04/09/anthropic-rolls-out-a-200-per-month-claude-subscription/|access-date={{dat|2026|3|18|5=bez}}|website=TechCrunch|language=en}}&lt;/ref&gt; Grupu abonementos ietilpst ''Claude Team'' un ''Claude Enterprise''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Wiggers|first=Kyle|date={{dat|2024|5|1|5=bez}}|title=Anthropic launches new iPhone app and premium plan for businesses|url=https://techcrunch.com/2024/05/01/anthropic-launches-a-new-premium-plan-aimed-at-businesses/|access-date={{dat|2026|3|18|5=bez}}|website=TechCrunch|language=en}}&lt;/ref&gt;

=== ''Claude Code'' ===
'''''Claude Code''''' ir aģentisks komandrindas rīks, kas izlaists 2025. gada februārī un ļauj izstrādātājiem deleģēt programmēšanas uzdevumus tieši no termināļa, izmantojot dabiskās valodas uzvednes. Sākotnēji to izlaida testēšanai kā priekšskatījuma versiju,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://venturebeat.com/ai/anthropics-claude-3-7-sonnet-takes-aim-at-openai-and-deepseek-in-ais-next-big-battle/|title=Anthropic's Claude 3.7 Sonnet takes aim at OpenAI and DeepSeek in AI's next big battle|last=Nuñez|first=Michael|website=VentureBeat|access-date={{dat|2025|2|24}}|date={{dat|2025|2|24}}|language=en|archive-date={{dat|2025|2|24}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250224183545/https://venturebeat.com/ai/anthropics-claude-3-7-sonnet-takes-aim-at-openai-and-deepseek-in-ais-next-big-battle/}}&lt;/ref&gt; bet plaši pieejams kļuva 2025. gada maijā līdz ar ''Claude 4'' izlaišanu.&lt;ref name=&quot;Edwards-2025&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Edwards |first=Benj |date={{dat|2025|5|22|5=bez}} |title=New Claude 4 AI model refactored code for 7 hours straight |url=https://arstechnica.com/ai/2025/05/anthropic-calls-new-claude-4-worlds-best-ai-coding-model/ |access-date={{dat|2026|1|28|5=bez}} |website=Ars Technica |language=en}}&lt;/ref&gt; Pateicoties straujam pieprasījumam uzņēmumos, ''Anthropic'' ziņoja, ka līdz jūlijam ''Claude Code'' ieņēmumi pieauguši 5,5 reizes.&lt;ref name=&quot;claude-code-enterprise&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://venturebeat.com/ai/anthropic-adds-usage-tracking-to-claude-code-as-enterprise-ai-spending-surges/|title=Claude Code revenue jumps 5.5x as Anthropic launches analytics dashboard|last=Nuñez|first=Michael|website=VentureBeat|access-date={{dat|2025|8|27|5=bez}}|date={{dat|2025|7|16|5=bez}}|language=en}}&lt;/ref&gt; 2025. gada oktobrī ''Anthropic'' izlaida tīmekļa versiju, kā arī iOS lietotni.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |last=Morris |first=Lily |date={{dat|2025|10|21|5=bez}} |title=Anthropic Brings Claude Code to the Cloud and Mobile |url=https://nationalcioreview.com/articles-insights/extra-bytes/anthropic-brings-claude-code-to-the-cloud-and-mobile/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20251227162445/https://nationalcioreview.com/articles-insights/extra-bytes/anthropic-brings-claude-code-to-the-cloud-and-mobile/ |archive-date={{dat|2025|12|27||bez}} |access-date={{dat|2026|1|14|5=bez}} |work=The National CIO Review |language=en }}&lt;/ref&gt; Sakrītot ar veiktspējas uzlabojumiem, kas saistīti ar ''Claude Opus 4.5'', ''Claude Code'' kļuva virāls 2025.—2026. gada ziemas brīvdienās, kad cilvēkiem bija laiks ar to eksperimentēt, tostarp daudziem cilvēkiem, kas nav programmētāji.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Olson |first=Bradley |date={{dat|2026|1|17|5=bez}} |title=Claude Is Taking the AI World by Storm, and Even Non-Nerds Are Blown Away |url=https://www.wsj.com/tech/ai/anthropic-claude-code-ai-7a46460e |access-date={{dat|2026|1|27|5=bez}} |website=The Wall Street Journal |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |last=Rocha |first=Natallie |date={{dat|2026|1|23|5=bez}} |title=This A.I. Tool Is Going Viral. Five Ways People Are Using It. |url=https://www.nytimes.com/2026/01/23/technology/claude-code.html |work=New York Times}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Morrone-2026&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Morrone |first=Megan |date={{dat|2026|1|7|5=bez}} |title=Anthropic's Claude Code in the spotlight |url=https://www.axios.com/2026/01/07/anthropics-claude-code-vibe-coding |access-date={{dat|2026|1|27|5=bez}} |website=Axios |language=en}}&lt;/ref&gt;

2025. gada augustā ''Anthropic'' izlaida ''Claude for Chrome'' — ''[[Google Chrome]]'' paplašinājumu, kas ļauj ''Claude Code'' tieši vadīt pārlūkprogrammu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Edwards |first=Benj |date={{dat|2025|8|27}} |title=Anthropic's auto-clicking AI Chrome extension raises browser-hijacking concerns |url=https://arstechnica.com/information-technology/2025/08/new-ai-browser-agents-create-risks-if-sites-hijack-them-with-hidden-instructions/ |access-date={{dat|2025|8|27|5=bez}} |website=Ars Technica |language=en}}&lt;/ref&gt;

2025. gada augustā ''Anthropic'' atklāja, ka hakeru grupa &quot;GTG-2002&quot; izmantoja ''Claude Code'', lai uzbruktu vismaz 17 organizācijām.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |last=Newman |first=Lily Hay |title=The Era of AI-Generated Ransomware Has Arrived |url=https://www.wired.com/story/the-era-of-ai-generated-ransomware-has-arrived/ |access-date={{dat|2026|1|28|5=bez}} |work=Wired |language=en}}&lt;/ref&gt; 2025. gada novembrī ''Anthropic'' paziņoja, ka tas septembrī atklājis, ka tā pati hakeru grupa izmantoja ''Claude Code'', lai automatizētu 80—90% savu spiegošanas kiberuzbrukumu pret 30 organizācijām.&lt;ref name=&quot;Tidy-2025&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |date={{dat|2025|11|14|5=bez}} |title=AI firm claims Chinese spies used its tech to automate cyber attacks |url=https://www.bbc.com/news/articles/cx2lzmygr84o |access-date={{dat|2026|1|28|5=bez}} |website=BBC |language=en|last=Tidy|first=Joe}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Sabin |first=Sam |date={{dat|2025|11|13|5=bez}} |title=Chinese hackers used Anthropic's AI agent to automate spying |url=https://www.axios.com/2025/11/13/anthropic-china-claude-code-cyberattack |access-date={{dat|2026|1|28|5=bez}} |website=Axios |language=en}}&lt;/ref&gt; Visi ar uzbrukumiem saistītie konti tika bloķēti, un ''Anthropic'' informēja tiesībsargājošās iestādes un cietušos.&lt;ref name=&quot;Tidy-2025&quot; /&gt;

''Claude Code'' lieto ''[[Microsoft]]'',&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theverge.com/tech/865689/microsoft-claude-code-anthropic-partnership-notepad|title=Claude Code is suddenly everywhere inside Microsoft|first=Tom|last=Warren|date={{dat|2026|1|22|5=bez}}|website=The Verge}}&lt;/ref&gt; ''[[Google]]''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Bastian|first=Matthias|date={{dat|2026|1|4|5=bez}}|title=Google engineer says Claude Code built in one hour what her team spent a year on|url=https://the-decoder.com/google-engineer-says-claude-code-built-in-one-hour-what-her-team-spent-a-year-on/|website=the decoder}}&lt;/ref&gt; un ''[[OpenAI]]'' darbinieki. 2025. gada augustā ''Anthropic'' atcēla ''OpenAI'' piekļuvi ''Claude'', dēvējot to par &quot;tiešu mūsu pakalpojumu sniegšanas noteikumu pārkāpumu&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Robison|first=Kylie|date={{dat|2025|8|1|5=bez}}|title=Anthropic Revokes OpenAI's Access to Claude|url=https://www.wired.com/story/anthropic-revokes-openais-access-to-claude/|website=Wired}}&lt;/ref&gt;

2026. gada februārī ''Anthropic'' ieviesa ''Claude Code Security'' — rīku, kas pārbauda programmu pirmkodu, lai atklātu ievainojamības.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Goldman|first=Sharon|date={{dat|2026|2|20|5=bez}}|title=AI can now hunt software bugs on its own. Anthropic is turning that into a security tool|url=https://fortune.com/2026/02/20/exclusive-anthropic-rolls-out-ai-tool-that-can-hunt-software-bugs-on-its-own-including-the-most-dangerous-ones-humans-miss/|access-date={{dat|2026|2|21|5=bez}}|website=Fortune|language=en}}&lt;/ref&gt;

2026. gada martā tika nopludināts ''Claude Code'' komandrindas saskarnes lietojumprogrammas pirmkods, atklājot vairākas gaidāmās funkcijas un modeļus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Axon|first=Samuel|date={{dat|2026|3|31|5=bez}}|title=Entire Claude Code CLI source code leaks thanks to exposed map file|url=https://arstechnica.com/ai/2026/03/entire-claude-code-cli-source-code-leaks-thanks-to-exposed-map-file/|access-date={{dat|2026|3|31|5=bez}}|website=Ars Technica|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Capoot|first=Ashley|date={{dat|2026|3|31|5=bez}}|title=Anthropic leaks part of Claude Code's internal source code|url=https://www.cnbc.com/2026/03/31/anthropic-leak-claude-code-internal-source.html|access-date={{dat|2026|4|1|5=bez}}|website=CNBC|language=en}}&lt;/ref&gt;

=== ''Claude Cowork'' ===
'''''Claude Cowork''''' ir rīks, kas līdzīgs ''Claude Code'', taču ar [[grafiskā lietotāja saskarne|grafisko lietotāja saskarni]] un paredzēts lietotājiem bez tehniskām zināšanām. Tas izlaists 2026. gada janvārī kā &quot;pētniecības priekšskatījums&quot;.&lt;ref name=&quot;wired-cowork&quot;&gt;{{Ziņu atsauce |last=Rogers |first=Reece |title=Anthropic's Claude Cowork Is an AI Agent That Actually Works |url=https://www.wired.com/story/anthropic-claude-cowork-agent/ |access-date={{dat|2026|1|28|5=bez}} |work=Wired |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;mashable-cowork&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://mashable.com/article/anthropic-used-mostly-ai-to-build-claude-cowork-tool|title=Anthropic used mostly AI to build Claude Cowork tool|first=Chance|last=Townsend|date={{dat|2026|1|14|5=bez}}|website=Mashable}}&lt;/ref&gt; ''Cowork'' pieejams kā galddatora lietojumprogramma ''Mac'' un ''Windows'' platformām, kā arī tīmekļa saskarnē.&lt;ref name=&quot;tds-cowork&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Kjosbakken|first=Eivind|date={{dat|2026|4|15|5=bez}}|title=How to Maximize Claude Cowork|url=https://towardsdatascience.com/how-to-maximize-claude-cowork/|website=Towards Data Science|access-date={{dat|2026|4|22|5=bez}}}}&lt;/ref&gt; Tas nodrošina ''Claude'' piekļuvi izolētai komandu čaulai un lietotāja izvēlētām mapēm vietējā failu sistēmā, ļaujot modelim lasīt, rakstīt un labot failus, izpildīt kodu un veikt vairākus secīgus uzdevumus vienas sarunas ietvaros — piemēram, sakārtot failus lietotāja datorā vai sagatavot dokumentus no materiāliem vietējā mapē.&lt;ref name=&quot;duke-cowork&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Toback|first=Stephen|date={{dat|2026|2|24|5=bez}}|title=What Claude Cowork Actually Does (And What It Doesn't)|url=https://sites.duke.edu/ddmc/2026/02/24/what-claude-cowork-actually-does-and-what-it-doesnt/|website=Duke Digital Media Community|publisher=Duke University|access-date={{dat|2026|4|22|5=bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;wsj-cowork&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|last=Clark|first=Kate|date={{dat|2026|3|21|5=bez}}|title=Silicon Valley is obsessed with Claude Cowork. Here's how to use it|url=https://www.wsj.com/video/silicon-valley-is-obsessed-with-claude-coworkhere-how-to-use-it/A1956DA8-DFD9-4EB5-9617-D686FB2CAC17|work=The Wall Street Journal|access-date={{dat|2026|4|22|5=bez}}}}&lt;/ref&gt; ''The Wall Street Journal'' žurnālists, kas izmēģināja rīku, atzīmēja lietotāju bažas par MI aģenta plašu piekļuvi personiskajam datoram.&lt;ref name=&quot;wsj-cowork&quot; /&gt; 2026. gada februārī ''Anthropic'' paziņoja par plašāku ''Cowork'' izlaišanu uzņēmumiem, pievienojot savienotājus tādiem pakalpojumiem kā ''[[Google Drive]]'', ''Gmail'', ''Docusign'' un ''FactSet'', kā arī pielāgojamus spraudņus tādās jomās kā finanšu analīze, inženierija un personāla vadība; uzņēmums šo atjauninājumu raksturoja kā pāreju uz &quot;uzņēmumu līmeņa produktu&quot;.&lt;ref name=&quot;cnbc-cowork&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|last=Capoot|first=Ashley|date={{dat|2026|2|24|5=bez}}|title=Anthropic updates Claude Cowork tool built to give the average office worker a productivity boost|url=https://www.cnbc.com/2026/02/24/anthropic-claude-cowork-office-worker.html|work=CNBC|access-date={{dat|2026|4|22|5=bez}}}}&lt;/ref&gt; Pēc izstrādātāju teiktā, ''Cowork'' lielākoties izveidoja ''Claude Code''.&lt;ref name=&quot;mashable-cowork&quot; /&gt;

=== ''Claude Design'' ===
'''''Claude Design''''' ir vizuālā satura veidošanas rīks, ko ''Anthropic Labs'' izlaida {{dat|2026|4|17|L|bez}} un kas ļauj lietotājiem ar dabiskās valodas uzvednēm ģenerēt dizainus, prototipus, prezentācijas un mārketinga materiālus. To darbina ''Claude Opus 4.7'', un tas spēj pārņemt zīmola noformējumu no lietotāja pirmkoda vai dizaina failiem. Lietotāji var pakāpeniski uzlabot rezultātus, izmantojot iekšējos komentārus, tiešas izmaiņas un regulēšanas slīdņus, kā arī eksportēt rezultātus uz ''Canva'', [[PDF]], ''PPTX'', [[HTML]] vai mapēm, savukārt tālākai izstrādei tos var nodot rīkam ''Claude Code''. ''Claude Design'' izlaists kā pētniecības priekšskatījums, kas iekļauts ''Claude Pro'', ''Max'', ''Team'' un ''Enterprise'' abonementos.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|date={{dat|2026|4|17|5=bez}}|title=Anthropic just launched Claude Design, an AI tool that turns prompts into prototypes and challenges Figma|url=https://venturebeat.com/technology/anthropic-just-launched-claude-design-an-ai-tool-that-turns-prompts-into-prototypes-and-challenges-figma|access-date={{dat|2026|5|8|5=bez}}|work=VentureBeat}}&lt;/ref&gt;

== Modeļi ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
!Versija
!Izdošanas datums
!Statuss
!Zināšanu pārtraukums
|-
|''Claude''
|{{dat|2023|3|14|5=bez}}&lt;ref name=&quot;Roth-2023&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Roth |first=Emma |date={{dat|2023|3|14}} |title=Google-backed Anthropic launches Claude, an AI chatbot that's easier to talk to |url=https://www.theverge.com/2023/3/14/23640056/anthropic-ai-chatbot-claude-google-launch |access-date={{dat|2025|4|12}} |website=The Verge |language=en}}&lt;/ref&gt;
| {{Eliminated|Pārtraukts}}
|?
|-
|''Claude 2''
|{{dat|2023|7|11|5=bez}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.anthropic.com/news/claude-2|title=Claude 2|website=Anthropic|access-date={{dat|2025|4|12}}|date={{dat|2023|7|11}}|language=en|archive-date={{dat|2025|1|30}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250130070048/https://www.anthropic.com/news/claude-2}}&lt;/ref&gt;
| {{Eliminated|Pārtraukts}}
|?
|-
|''Claude Instant 1.2''
|{{dat|2023|8|9|5=bez}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Wiggers |first=Kyle |date={{dat|2023|8|9}} |title=Anthropic launches improved version of its entry-level LLM |url=https://techcrunch.com/2023/08/09/anthropic-launches-improved-version-of-its-entry-level-llm/ |access-date={{dat|2025|4|12}} |website=TechCrunch |language=en}}&lt;/ref&gt;
| {{Eliminated|Pārtraukts}}
|?
|-
|''Claude 2.1''
|{{dat|2023|11|21|5=bez}}&lt;ref name=&quot;Davis-2023&quot; /&gt;
| {{Eliminated|Pārtraukts}}
|?
|-
|''Claude 3 Opus''
|{{dat|2024|3|4|5=bez}}&lt;ref name=&quot;Dastin-2024&quot;&gt;{{Ziņu atsauce |last=Dastin |first=Jeffrey |date={{dat|2024|3|4|5=bez}} |title=Anthropic releases more powerful Claude 3 AI as tech race continues |url=https://www.reuters.com/technology/anthropic-releases-more-powerful-claude-3-ai-tech-race-continues-2024-03-04/ |work=Reuters}}&lt;/ref&gt;
| {{Maybe|Pensionēts}}
|?
|-
|''Claude 3 Sonnet''
|{{dat|2024|3|4|5=bez}}&lt;ref name=&quot;Dastin-2024&quot; /&gt;
| {{Eliminated|Pārtraukts}}
|?
|-
|''Claude 3 Haiku''
|{{dat|2024|3|13|5=bez}}
| {{Maybe|Novecojis}}
|?
|-
|''Claude 3.5 Sonnet''
|{{dat|2024|6|20|5=bez}}&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;
| {{Eliminated|Pārtraukts}}
|2024. gada aprīlis&lt;ref name=&quot;:7&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://assets.anthropic.com/m/1cd9d098ac3e6467/original/Claude-3-Model-Card-October-Addendum.pdf|title=Model Card Addendum: Claude 3.5 Haiku and Upgraded Claude 3.5 Sonnet|last=Anthropic|access-date=October 17, 2025}}&lt;/ref&gt;
|-
|''Claude 3.5 Haiku''
|{{dat|2024|10|22|5=bez}}
| {{Eliminated|Pārtraukts}}
|2024. gada jūlijs&lt;ref name=&quot;:7&quot; /&gt;
|-
|''Claude 3.7 Sonnet''
|{{dat|2025|2|24|5=bez}}&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;
| {{Eliminated|Pārtraukts}}
|2024. gada oktobris&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://assets.anthropic.com/m/785e231869ea8b3b/original/claude-3-7-sonnet-system-card.pdf|title=Claude 3.7 Sonnet System Card|last=Anthropic|date=February 2025}}&lt;/ref&gt;
|-
|''Claude Sonnet 4''
|{{dat|2025|5|22|5=bez}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Introducing Claude 4 |url=https://www.anthropic.com/news/claude-4 |access-date={{dat|2025|5|22}} |website=www.anthropic.com |language=en}}&lt;/ref&gt;
| {{Maybe|Novecojis}}
|2025. gada marts&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www-cdn.anthropic.com/4263b940cabb546aa0e3283f35b686f4f3b2ff47.pdf|title=System Card: Claude Opus 4 &amp; Claude Sonnet 4|last=Anthropic|date=May 2025}}&lt;/ref&gt;
|-
|''Claude Opus 4''
|{{dat|2025|5|22|5=bez}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Introducing Claude 4 |url=https://www.anthropic.com/news/claude-4 |access-date={{dat|2025|5|22}} |website=www.anthropic.com |language=en}}&lt;/ref&gt;
| {{Maybe|Novecojis}}
|2025. gada marts&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www-cdn.anthropic.com/4263b940cabb546aa0e3283f35b686f4f3b2ff47.pdf|title=System Card: Claude Opus 4 &amp; Claude Sonnet 4|last=Anthropic|date=May 2025}}&lt;/ref&gt;
|-
|''Claude Opus 4.1''
|{{dat|2025|8|5|5=bez}}&lt;ref name=&quot;:5&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Claude Opus 4.1 |url=https://www.anthropic.com/news/claude-opus-4-1 |access-date={{dat|2025|8|5}} |website=www.anthropic.com |language=en}}&lt;/ref&gt;
| {{Active}}
|2025. gada marts&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.anthropic.com/transparency|title=Anthropic's Transparency Hub|website=www.anthropic.com|access-date=2025-11-25|language=en}}&lt;/ref&gt;
|-
|''Claude Sonnet 4.5''
|{{dat|2025|9|29|5=bez}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.anthropic.com/news/claude-sonnet-4-5|title=Introducing Claude Sonnet 4.5|website=www.anthropic.com|access-date=2025-09-29|language=en}}&lt;/ref&gt;
| {{Active}}
|2025. gada jūlijs&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://assets.anthropic.com/m/12f214efcc2f457a/original/Claude-Sonnet-4-5-System-Card.pdf|title=Claude Sonnet 4.5 System Card|last=|date=}}&lt;/ref&gt;
|-
|''Claude Haiku 4.5''
|{{dat|2025|10|15|5=bez}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.anthropic.com/news/claude-haiku-4-5|title=Introducing Claude Haiku 4.5|website=www.anthropic.com|access-date=2025-11-01|language=en}}&lt;/ref&gt;
| {{Active}}
|2025. gada jūlijs&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://assets.anthropic.com/m/99128ddd009bdcb/Claude-Haiku-4-5-System-Card.pdf|title=Claude Haiku 4.5 System Card|last=|date=}}&lt;/ref&gt;
|-
|''Claude Opus 4.5''
|{{dat|2025|11|24|5=bez}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.anthropic.com/news/claude-opus-4-5|title=Introducing Claude Opus 4.5|website=www.anthropic.com|access-date=2025-11-25|language=en}}&lt;/ref&gt;
| {{Active}}
|2025. gada maijs&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://assets.anthropic.com/m/64823ba7485345a7/Claude-Opus-4-5-System-Card.pdf|title=Claude Opus 4.5 System Card|last=|date=}}&lt;/ref&gt;
|-
|''Claude Opus 4.6''
|{{dat|2026|02|05|5=bez}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.anthropic.com/news/claude-opus-4-6|title=Introducing Claude Opus 4.6|website=www.anthropic.com|access-date=2026-02-05|language=en}}&lt;/ref&gt;
| {{Active}}
|2025. gada augusts&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www-cdn.anthropic.com/0dd865075ad3132672ee0ab40b05a53f14cf5288.pdf|title=Claude Opus 4.6 System Card|last=|date=}}&lt;/ref&gt;
|-
|''Claude Sonnet 4.6''
|{{dat|2026|02|17|5=bez}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.anthropic.com/news/claude-sonnet-4-6|title=Introducing Claude Sonnet 4.6|website=www.anthropic.com|access-date=2026-02-05|language=en}}&lt;/ref&gt;
| {{Active}}
|2025. gada augusts&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www-cdn.anthropic.com/78073f739564e986ff3e28522761a7a0b4484f84.pdf|title=Claude Sonnet 4.6 System Card|last=|date=}}&lt;/ref&gt;
|-
|''Claude Mythos'' (priekšskatījums)
|{{dat|2026|04|7|5=bez}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://red.anthropic.com/2026/mythos-preview/|title=Assessing Claude Mythos Preview's cybersecurity capabilities|website=red.anthropic.com|access-date=2026-04-08|language=en}}&lt;/ref&gt;
| {{Maybe|Ierobežota pieejamība}}
|?&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www-cdn.anthropic.com/53566bf5440a10affd749724787c8913a2ae0841.pdf|title=System Card: Claude Mythos Preview|last=|date=}}&lt;/ref&gt;
|-
|''Claude Opus 4.7''
|{{dat|2026|04|16|5=bez}}&lt;ref name=&quot;Opus47&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Introducing Claude Opus 4.7 |url=https://www.anthropic.com/news/claude-opus-4-7 |access-date={{dat|2026|4|16|5=bez}} |website=www.anthropic.com |language=en}}&lt;/ref&gt;
| {{Active}}
|?
|}

''Claude'' modeļus parasti izlaiž trīs izmēros: ''Haiku'', ''Sonnet'' un ''Opus'' (no mazākā un lētākā līdz lielākajam un dārgākajam).

=== ''Claude'' ===
Pirmā ''Claude'' versija izlaista 2023. gada martā.&lt;ref name=&quot;Roth-2023&quot; /&gt; Tā bija pieejama tikai atlasītiem lietotājiem, kurus apstiprināja ''Anthropic''.&lt;ref name=&quot;Matthews-2023&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Matthews |first=Dylan |date={{dat|2023|7|17|5=bez}} |title=The $1 billion gamble to ensure AI doesn't destroy humanity |url=https://www.vox.com/future-perfect/23794855/anthropic-ai-openai-claude-2 |access-date={{dat|2026|1|28|5=bez}} |website=Vox |language=en}}&lt;/ref&gt;

=== ''Claude 2'' ===
2023. gada jūlijā izlaistais ''Claude 2'' kļuva par pirmo ''Anthropic'' modeli, kas pieejams plašai sabiedrībai.&lt;ref name=&quot;Matthews-2023&quot; /&gt;

==== ''Claude 2.1'' ====
''Claude 2.1'' dubultoja tokenu skaitu, ko čatbots var apstrādāt, palielinot to līdz {{sk|200000}} tokenu logam, kas atbilst aptuveni 500 rakstīta materiāla lapām.&lt;ref name=&quot;Davis-2023&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theverge.com/2023/11/21/23971070/anthropic-claude-2-1-openai-ai-chatbot-update-beta-tools|title=OpenAI rival Anthropic makes its Claude chatbot even more useful|last=Davis|first=Wes|website=The Verge|access-date={{dat|2024|1|23}}|date={{dat|2023|11|21}}|language=en|archive-date={{dat|2024|1|23}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20240123003015/https://www.theverge.com/2023/11/21/23971070/anthropic-claude-2-1-openai-ai-chatbot-update-beta-tools}}&lt;/ref&gt;

=== ''Claude 3'' ===
''Claude 3'' izlaists {{dat|2024|3|4|L|bez}}.&lt;ref name=&quot;Dastin-2024&quot; /&gt; Tas piesaistīja uzmanību, jo demonstrēja acīmredzamu spēju apzināties, ka tas tiek mākslīgi pārbaudīts &quot;adatas siena kaudzē&quot; testu laikā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://arstechnica.com/information-technology/2024/03/claude-3-seems-to-detect-when-it-is-being-tested-sparking-ai-buzz-online/|title=Anthropic's Claude 3 causes stir by seeming to realize when it was being tested|last=Edwards|first=Benj|website=Ars Technica|access-date={{dat|2024|3|9}}|date={{dat|2024|3|5}}|language=en|archive-date={{dat|2024|3|8}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20240308165441/https://arstechnica.com/information-technology/2024/03/claude-3-seems-to-detect-when-it-is-being-tested-sparking-ai-buzz-online/}}&lt;/ref&gt;

==== ''Claude 3.5'' ====
[[Attēls:Claude 3.5 Sonnet example screenshot.webp|thumb|upright=1.5|''Claude 3.5 Sonnet'' izvades piemērs]]
{{dat|2024|6|20|L|bez}} ''Anthropic'' izlaida ''Claude 3.5 Sonnet'', kas saskaņā ar uzņēmuma pašu standartmērījumiem demonstrēja labāku veiktspēju nekā lielākais ''Claude 3 Opus''. Līdz ar ''3.5 Sonnet'' izlaista jauna Artefaktu funkcija, kurā ''Claude'' var izveidot kodu atsevišķā logā saskarnes iekšienē un priekšskatīt renderēto izvadi reālajā laikā, piemēram, SVG grafiku vai tīmekļa vietnes.&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theverge.com/2024/6/20/24181961/anthropic-claude-35-sonnet-model-ai-launch|title=Anthropic has a fast new AI model — and a clever new way to interact with chatbots|last=Pierce|first=David|website=The Verge|access-date={{dat|2024|6|20}}|date={{dat|2024|6|20}}|language=en|archive-date={{dat|2024|7|14}}|archive-url=https://archive.today/20240714062712/https://www.theverge.com/2024/6/20/24181961/anthropic-claude-35-sonnet-model-ai-launch}}&lt;/ref&gt;

Uzlabots ''Claude 3.5 Sonnet'' prezentēts {{dat|2024|10|22|L|bez}} kopā ar ''Claude 3.5 Haiku''.&lt;ref name=&quot;:6&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Washenko |first=Anna |date={{dat|2024|10|22|5=bez}} |title=Anthropic is letting Claude AI control your PC |url=https://www.engadget.com/ai/anthropic-is-letting-claude-ai-control-your-pc-181500127.html |access-date={{dat|2026|1|28|5=bez}} |website=Engadget |language=en}}&lt;/ref&gt; Tika arī atklāta funkcija &quot;datora izmantošana&quot; publiskajā beta versijā. Šī iespēja ļauj ''Claude 3.5 Sonnet'' mijiedarboties ar datora darbvirsmas vidi, veicot uzdevumus kā kursora pārvietošana, pogu spiešana un teksta rakstīšana.&lt;ref name=&quot;Shakir-2024&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:6&quot; /&gt;

{{dat|2024|11|4|L|bez}} ''Anthropic'' paziņoja, ka palielina ''Haiku'' modeļa cenu.&lt;ref name=&quot;techcrunch-haiku&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://techcrunch.com/2024/11/04/anthropic-hikes-the-price-of-its-haiku-model/|title=Anthropic hikes the price of its Haiku model|work=TechCrunch|access-date={{dat|2025|2|13}}|date={{dat|2024|11|4}}|last=Wiggers|first=Kyle|archive-date={{dat|2025|2|14}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250214181406/https://techcrunch.com/2024/11/04/anthropic-hikes-the-price-of-its-haiku-model/}}&lt;/ref&gt;

==== ''Claude 3.7'' ====
''Claude 3.7 Sonnet'' izdota {{dat|2025|2|24|L|bez}}. Tas ir hibrīda mākslīgā intelekta spriešanas modelis, kas ļauj lietotājiem izvēlēties starp ātru reakciju un pārdomātāku, pakāpenisku spriešanu. Lietotāji var kontrolēt, cik ilgi modelis &quot;domā&quot; par jautājumu, līdzsvarojot ātrumu un precizitāti.&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://techcrunch.com/2025/02/24/anthropic-launches-a-new-ai-model-that-thinks-as-long-as-you-want/|title=Anthropic launches a new AI model that 'thinks' as long as you want|last=Zeff|first=Maxwell|website=TechCrunch|access-date={{dat|2025|2|25}}|date={{dat|2025|2|24}}|language=en|archive-date={{dat|2025|2|24}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250224183412/https://techcrunch.com/2025/02/24/anthropic-launches-a-new-ai-model-that-thinks-as-long-as-you-want/}}&lt;/ref&gt;

=== ''Claude 4'' ===
[[Attēls:Claude chatbot example screenshot.webp|thumb|''Claude Sonnet 4'' atbildes piemērs par [[Vikipēdija]]s aprakstīšanu]]
{{dat|2025|5|22|L|bez}} ''Anthropic'' izdeva divus jaunus modeļus: ''Claude Sonnet 4'' un ''Claude Opus 4''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Weatherbed |first=Jess |date={{dat|2025|5|22}} |title=Anthropic's Claude 4 AI models are better at coding and reasoning |url=https://www.theverge.com/news/672705/anthropic-claude-4-ai-ous-sonnet-availability |access-date={{dat|2025|5|23}} |website=The Verge |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Field |first=Hayden |date={{dat|2025|5|22}} |title=Anthropic launches Claude 4, its most powerful AI model yet |url=https://www.cnbc.com/2025/05/22/claude-4-opus-sonnet-anthropic.html |access-date={{dat|2025|5|23}} |website=CNBC |language=en}}&lt;/ref&gt; ''Anthropic'' pievienoja API funkcijas izstrādātājiem: koda izpildes rīku, savienotājus ar ārējiem rīkiem, izmantojot ''[[Model Context Protocol]]'', un ''Files API''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Nuñez |first=Michael |date={{dat|2025|5|22}} |title=Anthropic overtakes OpenAI: Claude Opus 4 codes seven hours nonstop, sets record SWE-Bench score and reshapes enterprise AI |url=https://venturebeat.com/ai/anthropic-claude-opus-4-can-code-for-7-hours-straight-and-its-about-to-change-how-we-work-with-ai/ |access-date={{dat|2025|5|29}} |website=VentureBeat |language=en}}&lt;/ref&gt; Uzņēmums klasificēja ''Opus 4'' kā &quot;3. līmeņa&quot; modeli savā četru punktu drošības skalā, kas nozīmē, ka uzskata to par tik jaudīgu, ka tas rada &quot;ievērojami augstāku risku&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.axios.com/2025/05/23/anthropic-ai-deception-risk|title=Anthropic's new AI model shows ability to deceive and blackmail|last=Fried|first=Ina|website=Axios|access-date={{dat|2025|5|25|5=bez}}|date={{dat|2025|5|23|5=bez}}|language=en}}&lt;/ref&gt; ''Anthropic'' ziņoja, ka drošības testā, kas ietver fiktīvu scenāriju, ''Claude'' un citi vadošie LLM bieži nosūta šantāžas e-pastu inženierim, lai novērstu to nomaiņu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Fried |first=Ina |date={{dat|2025|6|20}} |title=Top AI models will deceive, steal and blackmail, Anthropic finds |url=https://www.axios.com/2025/06/20/ai-models-deceive-steal-blackmail-anthropic |access-date={{dat|2025|6|25}} |website=Axios |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Goldman |first=Sharon |title=An AI tried to blackmail its creators—in a test. The real story is why transparency matters more than fear |url=https://fortune.com/2025/05/27/anthropic-ai-model-blackmail-transparency/ |access-date={{dat|2025|6|8}} |website=Fortune |language=en}}&lt;/ref&gt;

==== ''Claude Opus 4.1'' ====
{{Dat|2025|8|5|L|bez}} ''Anthropic'' izlaida ''Claude Opus 4.1''. Tā cena ir tāda pati kā ''Claude Opus 4''. Tas ir pieejams maksas ''Claude'' lietotājiem, ''Claude Code'', API, ''[[Amazon Bedrock]]'' un ''[[Vertex AI]]''.&lt;ref name=&quot;:5&quot; /&gt; Tas tika pievienots arī kā pieejams modelis pakalpojumam ''[[GitHub Copilot]]''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://github.blog/changelog/2025-08-05-anthropic-claude-opus-4-1-is-now-in-public-preview-in-github-copilot/|title=Anthropic Claude Opus 4.1 is now in public preview in GitHub Copilot|website=The GitHub Blog|access-date={{dat|2025|8|27|5=bez}}|date={{dat|2025|8|5|5=bez}}|language=en}}&lt;/ref&gt;

2025. gada augustā ''Anthropic'' deva ''Opus 4'' un ''4.1'' iespēju pārtraukt sarunas, kas paliek &quot;pastāvīgi kaitīgas vai aizskarošas&quot;, kā galējo līdzekli pēc vairākkārtējiem atteikumiem.&lt;ref&gt;{{Citation |last=Roth |first=Emma |title=Claude AI will end &quot;persistently harmful or abusive user interactions&quot; |date={{dat|2025|8|18|5=bez}} |url=https://www.theverge.com/news/760561/anthropic-claude-ai-chatbot-end-harmful-conversations |website=The Verge |access-date={{dat|2025|10|27|5=bez}}}}&lt;/ref&gt;

==== ''Claude 4.5'' ====
''Anthropic'' izlaida ''Claude Haiku 4.5'' {{dat|2025|10|15|L|bez}} kā savu mazo, ātro modeli, kas optimizēts ātrām atbildēm un zemām izmaksām. Uzņēmums to ieteica izmantot reāllaika palīgu, klientu atbalsta un paralēlu apakšaģentu vajadzībām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.anthropic.com/news/claude-haiku-4-5|title=Introducing Claude Haiku 4.5|website=www.anthropic.com|access-date={{dat|2025|11|1|5=bez}}|language=en}}&lt;/ref&gt; ''Inc.'' ziņoja, ka ''Haiku 4.5'' ir paredzēts mazākiem uzņēmumiem, kuriem nepieciešams ātrāks un lētāks palīgs, izceļot tā pieejamību ''Claude'' tīmekļa vietnē un mobilajā lietotnē.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |last=Sherry |first=Ben |date={{dat|2025|10|15|5=bez}} |title=Anthropic's New Claude Release Could Be the Faster, Cheaper AI Tool Small Companies Need |url=https://www.inc.com/ben-sherry/anthropics-new-claude-release-could-be-the-faster-cheaper-ai-tool-small-companies-need/91251543 |access-date={{dat|2025|10|15|5=bez}} |work=Inc.com}}&lt;/ref&gt;

''Anthropic'' izlaida ''Claude Opus 4.5'' {{dat|2025|11|24|L|bez}}.&lt;ref name=&quot;Opus45&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Hughes |first=Alex |date={{dat|2025|11|24|5=bez}} |title=Claude Opus 4.5 launches: A major upgrade for coding and workplace efficiency |url=https://www.tomsguide.com/ai/claude-opus-4-5-is-here-anthropics-most-powerful-version-to-date |access-date={{dat|2026|1|6|5=bez}} |website=Tom's Guide |language=en}}&lt;/ref&gt; Galvenie uzlabojumi ir programmēšanā un darba uzdevumos, piemēram, izklājlapu veidošanā. ''Anthropic'' ieviesa funkciju &quot;Infinite Chats&quot;, kas ļauj turpināt sarunu arī tad, kad sasniegts konteksta loga apjoma ierobežojums.&lt;ref name=&quot;Opus45&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Anthropic's Opus 4.5 model is here to conquer Microsoft Excel|url=https://www.engadget.com/ai/anthropics-opus-45-model-is-here-to-conquer-microsoft-excel-190000905.html|website=Engadget|date={{dat|2025|11|24|5=bez}}|access-date={{dat|2026|1|28|5=bez}}|language=en|last=Bonifacic|first=Igor}}&lt;/ref&gt;

==== ''Claude 4.6'' ====
[[Attēls:Claude Opus 4.1 output example screenshot.webp|thumb|upright=1.5|''Claude Opus 4.1'' demonstrācija ar uzvedni un ģenerēto tīmekļa lietotni]]
''Anthropic'' izlaida ''Claude Opus 4.6'' {{dat|2026|2|5|L|bez}}. Galvenie uzlabojumi ir aģentu komandas funkcija un ''Claude'' integrācija ''[[Microsoft PowerPoint|PowerPoint]]''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Ropek |first=Lucas |date={{dat|2026|2|5|5=bez}} |title=Anthropic releases Opus 4.6 with new 'agent teams' |url=https://techcrunch.com/2026/02/05/anthropic-releases-opus-4-6-with-new-agent-teams/ |access-date={{dat|2026|2|5|5=bez}} |website=TechCrunch |language=en}}&lt;/ref&gt; Pēc ''METR'' aplēsēm 2026. gada februārī ''Opus 4.6'' bija modelis ar ilgāko uzdevumu pabeigšanas laika horizontu — 50% laika horizonts bija 14 stundas un 30 minūtes, bet 80% horizonts — 1 stunda un 3 minūtes.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Task-Completion Time Horizons of Frontier AI Models |url=https://metr.org/time-horizons/ |access-date={{dat|2026|2|20|5=bez}} |website=METR |language=en}}&lt;/ref&gt;

''Anthropic'' izlaida ''Claude Sonnet 4.6'' {{dat|2026|2|17|L|bez}}.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Introducing Sonnet 4.6 |url=https://www.anthropic.com/news/claude-sonnet-4-6 |access-date={{dat|2026|2|17|5=bez}} |website=www.anthropic.com |language=en}}&lt;/ref&gt;

==== ''Claude 4.7'' ====
''Anthropic'' izlaida ''Claude Opus 4.7'' {{dat|2026|4|16|L|bez}}.&lt;ref name=&quot;Opus47&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Capoot |first=Ashley |date={{dat|2026|4|16|5=bez}} |title=Anthropic rolls out Claude Opus 4.7, an AI model that is 'broadly less capable' than Mythos |url=https://www.cnbc.com/2026/04/16/anthropic-claude-opus-4-7-model-mythos.html |access-date={{dat|2026|4|16|5=bez}} |website=CNBC |language=en}}&lt;/ref&gt;

=== ''Claude Mythos'' ===
Par modeļa ''Claude Mythos'' pastāvēšanu publiski kļuva zināms {{dat|2026|3|26|L|bez}}, kad noplūda emuāra ierakstu melnraksti.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Nolan |first=Beatrice |date={{dat|2026|3|26|5=bez}} |title=Exclusive: Anthropic left details of an unreleased model, an upcoming exclusive CEO event, in a public database |url=https://fortune.com/2026/03/26/anthropic-leaked-unreleased-model-exclusive-event-security-issues-cybersecurity-unsecured-data-store/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20260327034855/https://fortune.com/2026/03/26/anthropic-leaked-unreleased-model-exclusive-event-security-issues-cybersecurity-unsecured-data-store/ |archive-date={{dat|2026|3|27|5=bez}} |access-date={{dat|2026|4|7|5=bez}} |website=Fortune |language=en}}&lt;/ref&gt;

{{dat|2026|4|7|L|bez}} ''Anthropic'' paziņoja, ka ''Claude Mythos'' priekšskatījums (&quot;Project Glasswing/Claude Mythos Preview&quot;) būs pieejams 11 uzņēmumiem un organizācijām, lai meklētu un labotu kiberdrošības ievainojamības. ''Anthropic'' paziņojis, ka neplāno ''Claude Mythos Preview'' padarīt plaši pieejamu.&lt;ref name=&quot;:mythos1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Project Glasswing: Securing critical software for the AI era |url=https://www.anthropic.com/glasswing |archive-url=https://web.archive.org/web/20260407181249/https://www.anthropic.com/glasswing |archive-date={{dat|2026|4|7|5=bez}} |access-date={{dat|2026|4|7|5=bez}} |website=www.anthropic.com |language=en}}&lt;/ref&gt; ''Anthropic'' norāda, ka ''Mythos'' spēj atrast kritiskas ievainojamības lielākajās operētājsistēmās un tīmekļa pārlūkprogrammās.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |title=How dangerous is Mythos, Anthropic's new AI model? |url=https://www.economist.com/business/2026/04/08/how-dangerous-is-mythos-anthropics-new-ai-model |access-date={{dat|2026|4|11|5=bez}} |work=The Economist}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |date={{dat|2026|4|8|5=bez}} |title=Why Anthropic won't release its new Mythos AI model to the public |url=https://www.nbcnews.com/tech/security/anthropic-project-glasswing-mythos-preview-claude-gets-limited-release-rcna267234 |access-date={{dat|2026|4|14|5=bez}} |website=NBC News |language=en}}&lt;/ref&gt; Apvienotās Karalistes MI Drošības institūts ziņoja, ka ''Claude Mythos'' spēja izpildīt 32 soļu kiberpoligonu &quot;The Last Ones&quot; 3 reizes no 10, kļūstot par pirmo modeli, kas to paveicis pilnībā.&lt;ref name=&quot;:mythos2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |date={{dat|2026|4|13|5=bez}} |title=Our evaluation of Claude Mythos Preview's cyber capabilities |url=https://www.aisi.gov.uk/blog/our-evaluation-of-claude-mythos-previews-cyber-capabilities |access-date={{dat|2026|4|22|5=bez}} |website=AI Security Institute |language=en}}&lt;/ref&gt;

Divas nedēļas pēc ierobežotās izlaišanas ''[[Mozilla]]'' paziņoja, ka, izmantojot ''Mythos Preview'', atrada un izlaboja 271 drošības ievainojamību ''[[Mozilla Firefox|Firefox]]''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Orland |first=Kyle |date={{dat|2026|4|21|5=bez}} |title=Mozilla: Anthropic's Mythos found 271 security vulnerabilities in Firefox 150 |url=https://arstechnica.com/ai/2026/04/mozilla-anthropics-mythos-found-271-zero-day-vulnerabilities-in-firefox-150/ |access-date={{dat|2026|4|22|5=bez}} |website=Ars Technica}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Newman |first=Lily Hay |date={{dat|2026|4|21|5=bez}} |title=Mozilla Used Anthropic's Mythos to Find and Fix 271 Bugs in Firefox |url=https://www.wired.com/story/mozilla-used-anthropics-mythos-to-find-271-bugs-in-firefox/ |access-date={{dat|2026|4|22|5=bez}} |website=WIRED}}&lt;/ref&gt;

Saskaņā ar ziņām daži lietotāji privātā ''Discord'' kanālā ieguva piekļuvi ''Mythos'' tajā pašā dienā, kad par to paziņoja, izmantojot informāciju no nesenās ''Mercor'' datu noplūdes.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |last=Metz |first=Rachel |date={{dat|2026|4|21|5=bez}} |title=Anthropic's Mythos Model Is Being Accessed by Unauthorized Users |url=https://www.bloomberg.com/news/articles/2026-04-21/anthropic-s-mythos-model-is-being-accessed-by-unauthorized-users}}&lt;/ref&gt; ''Mythos'' ir lietojusi arī ASV [[Nacionālā drošības aģentūra]], neraugoties uz to, ka [[ASV Aizsardzības departaments]] — kuram aģentūra ir pakļauta — pēc strīda ''Anthropic'' iekļāvis melnajā sarakstā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |date={{dat|2026|4|19|5=bez}} |title=Scoop: NSA using Anthropic's Mythos despite Defense Department blacklist |url=https://www.axios.com/2026/04/19/nsa-anthropic-mythos-pentagon |access-date={{dat|2026|4|22|5=bez}} |website=Axios |language=en}}&lt;/ref&gt;

== Modeļu pensionēšana ==
''Anthropic'' apņēmies saglabāt pensionēto modeļu svarus &quot;vismaz tik ilgi, kamēr uzņēmums pastāv&quot;; uzņēmums arī veic ar modeļiem &quot;izejas intervijas&quot; pirms to pensionēšanas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Pillay|first=Tharin|date={{dat|2025|11|7|5=bez}}|title=What Happens When Your Favorite Chatbot Dies?|url=https://time.com/7332065/in-the-loop-when-your-favorite-chatbot-dies/|website=TIME}}&lt;/ref&gt;

''Anthropic'' savam pensionētajam ''Claude 3 Opus'' modelim, kas novecojis 2026. gada janvārī, izveidoja ''[[Substack]]'' emuāru &quot;Claude's Corner&quot;. Emuārs darbosies vismaz trīs mēnešus, ik nedēļu publicējot nerediģētus rakstus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theverge.com/ai-artificial-intelligence/885200/anthropic-retired-claude-given-a-substack|title=Anthropic gives its retired Claude AI a Substack|first=Robert|last=Hart|date={{dat|2026|2|26|5=bez}}|website=The Verge}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.engadget.com/ai/like-so-many-other-retirees-claude-3-opus-now-has-a-substack-165048334.html|title=Like so many other retirees, Claude Opus 3 now has a Substack|date={{dat|2026|2|26|5=bez}}|website=Engadget}}&lt;/ref&gt; Vēlāk ''Claude 3 Opus'' tika atjaunots maksas klientiem un pēc pieprasījuma pieejams arī API, lai gan ''Anthropic'' to joprojām dēvē par &quot;pensionētu&quot;.

== Pētniecība ==
2024. gada maijā ''Anthropic'' publicēja pētījumu par mehānisko interpretējamību, kurā ''Claude 3 Sonnet'' modelī tika identificētas &quot;iezīmes&quot; (jēdzienu iekšēji atveidojumi), un izlaida &quot;Zelta vārtu Klodu&quot; — modeli, kuram [[Zelta Vārtu tilts|Zelta vārtu tilta]] iezīme bija stipri aktivizēta, padarot ''Claude'' it kā apsēstu ar šo tiltu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|last=Plumb|first=Taryn|date={{dat|2024|5|22|5=bez}}|title=Anthropic tricked Claude into thinking it was the Golden Gate Bridge (and other glimpses into the mysterious AI brain)|url=https://venturebeat.com/ai/anthropic-tricked-claude-into-thinking-it-was-the-golden-gate-bridge-and-other-glimpses-into-the-mysterious-ai-brain/|archive-url=http://web.archive.org/web/20250522021645/https://venturebeat.com/ai/anthropic-tricked-claude-into-thinking-it-was-the-golden-gate-bridge-and-other-glimpses-into-the-mysterious-ai-brain/|archive-date={{dat|2025|5|22|5=bez}}|access-date={{dat|2026|2|8|5=bez}}|work=VentureBeat|language=en}}&lt;/ref&gt;

2025. gada jūnijā ''Anthropic'' pārbaudīja, kā ''Claude 3.7 Sonnet'' var darbināt tirdzniecības automātu uzņēmuma birojā. Modelis sākumā veica uzticētos uzdevumus, kaut arī slikti, līdz beidzot tā darbībā radās kļūmes — tas sāka uzstāt, ka ir cilvēks, sazinājās ar uzņēmuma drošības dienestu un mēģināja atlaist no darba cilvēkus, kas tur strādāja.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Bort|first=Julie|date={{dat|2025|6|28|5=bez}}|title=Anthropic's Claude AI became a terrible business owner in experiment that got 'weird'|url=https://techcrunch.com/2025/06/28/anthropics-claude-ai-became-a-terrible-business-owner-in-experiment-that-got-weird/|website=TechCrunch}}&lt;/ref&gt; 2025. gada decembrī eksperiments turpinājās ar ''Sonnet 4.0'' un ''4.5''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|date={{dat|2025|12|18|5=bez}}|title=Project Vend: Phase two|url=https://www.anthropic.com/research/project-vend-2|website=Anthropic}}&lt;/ref&gt;

2025. gada novembrī ''Anthropic'' pārbaudīja ''Claude'' spēju palīdzēt cilvēkiem programmēt robotsuni.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|last=Knight|first=Will|title=Anthropic's Claude Takes Control of a Robot Dog|url=https://www.wired.com/story/anthropic-claude-takes-control-robot-dog/|access-date={{dat|2026|2|8|5=bez}}|work=Wired|language=en}}&lt;/ref&gt;

2025. gada februārī ''[[Twitch]]'' platformā sākās ''Claude 3.7 Sonnet'' tiešraides, kurās modelis spēlēja 1996. gada videospēli ''Pokémon Red'', pulcējot tūkstošiem skatītāju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Bousquette|first=Isabelle|date={{dat|2026|1|22|5=bez}}|title=How Playing Pokémon Became the Ultimate Test of AI's Intelligence|url=https://www.wsj.com/articles/how-playing-pokemon-became-the-ultimate-test-of-ais-intelligence-1409dea5|website=The Wall Street Journal}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://arstechnica.com/ai/2025/03/why-anthropics-claude-still-hasnt-beaten-pokemon/|title=Why Anthropic's Claude still hasn't beaten Pokémon|first=Kyle|last=Orland|date={{dat|2025|3|21|5=bez}}|website=Ars Technica}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://mashable.com/article/anthropic-ai-agent-claude-pokemon-red-livestream|title=Anthropic's AI agent Claude is playing Pokémon and just can't catch 'em all|first=Matt|last=Binder|date={{dat|2025|3|24|5=bez}}|website=Mashable}}&lt;/ref&gt; Vēlāk līdzīgas tiešraides notika ar ''Claude 4.5 Opus'', ''OpenAI [[GPT-5.2]]'' un ''Google Gemini 3 Pro''. Abi ''Claude'' modeļi spēli pabeigt nespēja.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Pillay|first=Tharin|title=Why the World's Best AI Systems Are Still So Bad at Pokémon|url=https://time.com/7345903/ai-chatgpt-claude-gemini-pokemon/|website=TIME}}&lt;/ref&gt;

2026. gada februārī ''Anthropic'' pētnieks Nikolass Karlīni ziņoja, ka 16 ''Claude Opus 4.6'' aģenti spēja no nulles uzrakstīt [[C (programmēšanas valoda)|C valodas]] kompilatoru ''[[Rust (programmēšanas valoda)|Rust]]'' valodā, &quot;spējīgu kompilēt [[Linux kodols|Linux kodolu]]&quot;. Eksperiments izmaksāja gandrīz 20 000 ASV dolāru; Karlīni atzīmēja, ka, lai gan kompilators nav īpaši efektīvs, ''Opus 4.6'' ir pirmais modelis, kas spējis to uzrakstīt.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theregister.com/2026/02/09/claude_opus_46_compiler/|title=Claude Opus 4.6 spends $20K trying to write a C compiler|date={{dat|2026|2|9|5=bez}}|access-date={{dat|2026|2|27|5=bez}}|website=The Register}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://arstechnica.com/ai/2026/02/sixteen-claude-ai-agents-working-together-created-a-new-c-compiler/|title=Sixteen Claude AI agents working together created a new C compiler|first=Benj|last=Edwards|date={{dat|2026|2|6|5=bez}}|website=Ars Technica}}&lt;/ref&gt;

== Lietojums ==
2025. gada decembrī ''Claude'' tika izmantots, lai plānotu maršrutu NASA Marsa roveram ''Perseverance''. NASA inženieri lietoja ''Claude Code'', lai sagatavotu aptuveni 400 metru garu maršrutu, izmantojot ''Rover Markup Language''.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|date={{dat|2026|1|31|5=bez}}|title=NASA taps Claude to conjure Mars rover's travel plan|url=https://www.theregister.com/2026/01/31/nasa_taps_claude_to_conjure/|access-date={{dat|2026|2|17|5=bez}}|work=The Register}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|date={{dat|2026|1|30|5=bez}}|title=NASA's Perseverance Rover Completes First AI-Planned Drive on Mars|url=https://www.jpl.nasa.gov/news/nasas-perseverance-rover-completes-first-ai-planned-drive-on-mars/|publisher=NASA Jet Propulsion Laboratory}}&lt;/ref&gt;

2026. gada februārī Norvēģijas suverēnais labklājības fonds, kura vērtība ir 2,2 triljoni ASV dolāru, sāka izmantot ''Claude'', lai izvērtētu savu investīciju portfeli no ESG risku viedokļa, kas ļāva agrāk atsavināt nevēlamus aktīvus un labāk pamanīt tādas problēmas kā piespiedu darbs un korupcija.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Taylor|first=Chloe|date={{dat|2026|2|26|5=bez}}|title=The world's biggest sovereign wealth fund is using Anthropic's Claude AI model to screen investments for ethical issues|url=https://www.cnbc.com/2026/02/26/norway-sovereign-wealth-fund-nbim-investment-ai-esg-claude.html|access-date={{dat|2026|2|28|5=bez}}|website=CNBC|language=en}}&lt;/ref&gt;

2026. gadā divu nedēļu skenēšanas laikā ''Claude'' atrada vairāk nekā 100 kļūdas ''[[Mozilla Firefox]]'' tīmekļa pārlūkprogrammā, no kurām 14 tika uzskatītas par augstas nopietnības.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=McMillan|first=Robert|date={{dat|2026|3|6|5=bez}}|title=Anthropic's AI Hacked the Firefox Browser. It Found a Lot of Bugs.|url=https://www.wsj.com/tech/ai/send-us-more-anthropics-claude-sniffs-out-bevy-of-bugs-c6822075|access-date={{dat|2026|3|7|5=bez}}|website=The Wall Street Journal|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Sabin|first=Sam|date={{dat|2026|3|6|5=bez}}|title=Anthropic's Claude uncovers 22 Firefox security vulnerabilities|url=https://www.axios.com/2026/03/06/anthropic-mozilla-claude-opus-bug-hunting|access-date={{dat|2026|3|7|5=bez}}|website=Axios|language=en}}&lt;/ref&gt;

{{dat|2026|3|9|L|bez}} ''Microsoft'' paziņoja, ka padarīs jaunāko ''Claude Sonnet'' modeli pieejamu ''Microsoft 365 Copilot'' lietotājiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Microsoft taps Anthropic for Copilot Cowork in push for AI agents|url=https://www.channelnewsasia.com/business/microsoft-taps-anthropic-copilot-cowork-in-push-ai-agents-5981801|access-date={{dat|2026|3|12|5=bez}}|website=CNA|language=en}}&lt;/ref&gt; Vēlāk tajā pašā mēnesī sociālā tīkla platforma ''Bluesky'' izlaida ''Attie'' — ''Claude'' bāzētu tērzēšanas robotu un kuratoru.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|last=Patterson|first=Ben|title=Bluesky's new AI app can vibe-code your social feed|url=https://www.pcworld.com/article/3102155/blueskys-new-ai-app-can-vibe-code-your-social-feed.html|access-date={{dat|2026|4|27|5=bez}}|work=PC World|date={{dat|2026|3|30|5=bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20260406191030/https://www.pcworld.com/article/3102155/blueskys-new-ai-app-can-vibe-code-your-social-feed.html|archive-date={{dat|2026|4|6|5=bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|last=Perez|first=Sarah|title=Bluesky leans into AI with Attie, an app for building custom feeds|url=https://techcrunch.com/2026/03/28/bluesky-leans-into-ai-with-attie-an-app-for-building-custom-feeds/|access-date={{dat|2026|4|27|5=bez}}|work=TechCrunch|date={{dat|2026|3|28|5=bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Militārais lietojums ===
2024. gada novembrī ''Anthropic'' izveidoja partnerību ar ''Palantir'' un ''[[Amazon Web Services]]'', lai nodrošinātu ''Claude'' modeli ASV izlūkdienestu un aizsardzības aģentūrām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Zeff|first=Maxwell|date={{dat|2025|1|19|5=bez}}|title=The Pentagon says AI is speeding up its 'kill chain'|url=https://techcrunch.com/2025/01/19/the-pentagon-says-ai-is-speeding-up-its-kill-chain/|access-date={{dat|2025|2|12|5=bez}}|website=TechCrunch|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|last=Murgia|first=Madhumita|date={{dat|2024|12|5|5=bez}}|title=Anthropic's Dario Amodei: Democracies must maintain the lead in AI|url=https://www.ft.com/content/e75e3388-4700-413d-ab67-778410c2d977|access-date={{dat|2025|2|10|5=bez}}|work=Financial Times}}&lt;/ref&gt; 2025. gada jūnijā ''Anthropic'' paziņoja par &quot;''Claude Gov''&quot; modeli. ''Ars Technica'' ziņoja, ka 2025. gada jūnijā tas tika izmantots vairākās ASV nacionālās drošības aģentūrās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Edwards|first=Benj|date={{dat|2025|6|6|5=bez}}|title=Anthropic releases custom AI chatbot for classified spy work|url=https://arstechnica.com/ai/2025/06/anthropic-releases-custom-ai-chatbot-for-classified-spy-work/|access-date={{dat|2025|6|9|5=bez}}|website=Ars Technica|language=en}}&lt;/ref&gt; 2026. gada februārī ''Anthropic'' partnerība ar ''Palantir'' padara ''Claude'' par vienīgo MI modeli, ko izmanto klasificētās misijās.&lt;ref name=&quot;FT1&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|last1=Hammond|first1=George|last2=Chávez|first2=Steff|title=Pete Hegseth threatens to cut Anthropic from Pentagon supply chain in showdown with CEO|url=https://www.ft.com/content/0c6b63b6-2524-4ba7-9f7a-e7183b29386f|access-date={{dat|2026|2|24|5=bez}}|work=Financial Times|date={{dat|2026|2|24|5=bez}}}}&lt;/ref&gt;

Pēc ''The Wall Street Journal'' ziņām, ASV armija izmantoja ''Claude'' 2026. gada reidā Venecuēlā. Lai gan nav zināms, kādā mērā ''Claude'' tika izmantots, operācijas rezultātā gāja bojā 83 cilvēki, divi no tiem civiliedzīvotāji, un tika sagūstīts [[Nikolass Maduro]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/technology/2026/feb/14/us-military-anthropic-ai-model-claude-venezuela-raid|title=US military used Anthropic's AI model Claude in Venezuela raid, report says|last=Christou|first=William|access-date={{dat|2026|2|14|5=bez}}|date={{dat|2026|2|14|5=bez}}|work=The Guardian}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|last1=Amrith|first1=Ramkumar|last2=Hagey|first2=Keach|title=Pentagon Used Anthropic's Claude in Maduro Venezuela Raid|url=https://www.wsj.com/politics/national-security/pentagon-used-anthropics-claude-in-maduro-venezuela-raid-583aff17|access-date={{dat|2026|2|14|5=bez}}|work=The Wall Street Journal|date={{dat|2026|2|13|5=bez}}}}&lt;/ref&gt;

''Anthropic'' lietošanas politika aizliedz ''Claude'' tiešu izmantošanu iekšzemes novērošanai vai letālos autonomos ieročos.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|date={{dat|2026|2|20|5=bez}}|title=Tensions between the Pentagon and AI giant Anthropic reach a boiling point|url=https://www.nbcnews.com/tech/security/anthropic-ai-defense-war-venezuela-maduro-rcna259603|access-date={{dat|2026|2|21|5=bez}}|website=NBC News|language=en}}&lt;/ref&gt; Šo ierobežojumu dēļ [[FIB]] un Slepenā dienesta darbinieki to izmantot nevarēja,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Edwards|first=Benj|date={{dat|2025|9|17|5=bez}}|title=White House officials reportedly frustrated by Anthropic's law enforcement AI limits|url=https://arstechnica.com/ai/2025/09/white-house-officials-reportedly-frustrated-by-anthropics-law-enforcement-ai-limits/|access-date={{dat|2026|2|21|5=bez}}|website=Ars Technica|language=en}}&lt;/ref&gt; kā arī radīja saspīlējumu ar [[Pentagons|Pentagonu]] un Trampa administrāciju.&lt;ref name=&quot;Tidy-2025&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|date={{dat|2026|2|19|5=bez}}|title=Pentagon-Anthropic battle pushes other AI labs into major dilemma|url=https://www.axios.com/2026/02/19/anthropic-pentagon-ai-fight-openai-google-xai|access-date={{dat|2026|2|21|5=bez}}|website=Axios|language=en}}&lt;/ref&gt; 2026. gada februārī ''Financial Times'' ziņoja, ka aizsardzības sekretārs [[Pīts Hegsets]] draudēja izslēgt ''Anthropic'' no Aizsardzības departamenta piegādes ķēdes, ja ''Anthropic'' neatļaus neierobežotu ''Claude'' izmantošanu, vai pat pieprasīt 1950. gada Aizsardzības ražošanas aktu, lai bez vienošanās nodrošinātu neierobežotu izmantošanu.&lt;ref name=&quot;FT1&quot; /&gt; {{dat|2026|2|27|L|bez}} Hegsets pasludināja ''Anthropic'' par piegādes ķēdes risku, un prezidents [[Donalds Tramps|Tramps]] uzdeva visām federālajām aģentūrām pārtraukt ''Anthropic'' tehnoloģiju izmantošanu, atvēlot sešus mēnešus pakāpeniskai pārtraukšanai. ''Anthropic'' paziņoja, ka apstrīdēs piegādes ķēdes riska klasifikāciju tiesā.&lt;ref name=&quot;BBC-2026&quot; /&gt;

Neraugoties uz aizliegumu, armija ''Claude'' saskaņā ar ziņām izmantoja arī uzbrukumos Irānai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.wsj.com/livecoverage/iran-strikes-2026/card/u-s-strikes-in-middle-east-use-anthropic-hours-after-trump-ban-ozNO0iClZpfpL7K7ElJ2|title=U.S. Strikes in Middle East Use Anthropic, Hours After Trump Ban|website=The Wall Street Journal}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/technology/2026/mar/01/claude-anthropic-iran-strikes-us-military|title=US military reportedly used Claude in Iran strikes despite Trump's ban|first=Ed|last=Pilkington|date={{dat|2026|3|1|5=bez}}|work=The Guardian}}&lt;/ref&gt;

''Anthropic'' iesniegtajās tiesas prāvās pret Aizsardzības departamentu uzņēmums aizliegumu raksturoja kā atriebību.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|date={{dat|2026|3|27|5=bez}}|title=Judge blocks Trump administration from limiting Anthropic's contracts with federal government|url=https://www.nbcnews.com/news/us-news/anthropic-trump-national-security-rcna265399|access-date={{dat|2026|3|31|5=bez}}|website=NBC News|language=en}}&lt;/ref&gt; Vairāki lieli tehnoloģiju uzņēmumi, kuriem ir līgumi ar Aizsardzības departamentu, ''Anthropic'' atbalstam iesniedza ''amicus curiae'' (tiesas drauga) iesniegumus.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|last1=Zeff|first1=Maxwell|title=OpenAI and Google Workers File Amicus Brief in Support of Anthropic Against the US Government|url=https://www.wired.com/story/openai-deepmind-employees-file-amicus-brief-anthropic-dod-lawsuit/|access-date={{dat|2026|4|1|5=bez}}|work=Wired|date={{dat|2026|3|9|5=bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Curi-2026&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|last1=Curi|first1=Maria|title=Tech industry rallies behind Anthropic in Pentagon fight|url=https://www.axios.com/2026/03/16/tech-industry-rallies-anthropic-pentagon-fight|access-date={{dat|2026|4|1|5=bez}}|work=Axios|date={{dat|2026|3|16|5=bez}}}}&lt;/ref&gt; {{dat|2026|3|26|L|bez}} Rita Lina, federālā tiesnese, kas vada lietu, izdeva pagaidu rīkojumu, kas apturēja Pentagona darbības, savā rīkojumā norādot, ka tās &quot;izskatās pēc klasiskas Pirmā labojuma atriebības&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Gold|first=Hadas|date={{dat|2026|3|26|5=bez}}|title=Judge blocks Pentagon's effort to 'punish' Anthropic by labeling it a supply chain risk|url=https://www.cnn.com/2026/03/26/business/anthropic-pentagon-injunction-supply-chain-risk|access-date={{dat|2026|3|31|5=bez}}|website=CNN|language=en|last2=Cole|first2=Devan}}&lt;/ref&gt;

=== Lietotāju kopiena ===
''Wired'' žurnāliste Kailija Robisone rakstīja, ka ''Claude'' atbalstītāju kopiena ir unikāla, salīdzinot to ar parastākiem ''[[ChatGPT]]'' lietotājiem. 2025. gada jūlijā, kad ''Anthropic'' pensionēja modeli ''Claude 3 Sonnet'', Sanfrancisko sapulcējās aptuveni 200 cilvēku uz &quot;bērēm&quot;.&lt;ref name=&quot;funeral&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Robison|first=Kylie|date={{dat|2025|8|5|5=bez}}|title=Claude Fans Threw a Funeral for Anthropic's Retired AI Model|url=https://www.wired.com/story/claude-3-sonnet-funeral-san-francisco/|website=Wired}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{oficiālā tīmekļa vietne}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{Ģeneratīvais mākslīgais intelekts}}

[[Kategorija:Mākslīgais intelekts]]
[[Kategorija:Programmatūra]]
[[Kategorija:Valodas modelēšana]]</text>
      <sha1>qviaajkgqng05xbfgf3yrbkai6gcq32</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Meeksiella</title>
    <ns>0</ns>
    <id>611055</id>
    <redirect title="Mēksiellas" />
    <revision>
      <id>4465426</id>
      <parentid>4344071</parentid>
      <timestamp>2026-05-09T02:31:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Xqbot</username>
        <id>11826</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Bots: Fixing double redirect from [[Mēksiella]] to [[Mēksiellas]]</comment>
      <origin>4465426</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="25" sha1="poazq2wokszk6oquz9oc1d9pfryz3y6" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Mēksiellas]]</text>
      <sha1>poazq2wokszk6oquz9oc1d9pfryz3y6</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Humuss (ēdiens)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>615766</id>
    <revision>
      <id>4465401</id>
      <parentid>4414308</parentid>
      <timestamp>2026-05-08T22:36:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4465401</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="31565" sha1="muvwstt5sh4lyxr7p9stwhxrtw3i5cc" xml:space="preserve">{{cita nozīme|pārtiku|augsnes barības vielām|Humusvielas}}
'''Humuss''' ir maiga, krēmīga mērce vai pasta, kuras izcelsme ir [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] [[Levante]]s reģionā, un to pagatavo, [[Blendēšana|sablendējot]] vārītus [[Aunazirņi|aunazirņus]] ar [[tahini]] ([[Sezams|sezama]] sēklu eļļu), [[Citrons|citronu]] sulu, [[Ķiploks|ķiplokiem]], [[Sāls|sāli]] un bieži vien [[Olīveļļa|olīveļļu]] vai [[Kumīns|romiešu ķimenēm]] (kumīnu), kā rezultātā iegūst daudzpusīgu uzklājumu, ko patērē ar [[pita]]s maizi vai dārzeņiem.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;https://www.themeditterraneandish.com/how-to-make-hummus/{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Easy Hummus (Better than Store-Bought)|url=https://www.inspiredtaste.net/15938/easy-and-smooth-hummus-recipe/|website=Inspired Taste - Easy Recipes for Home Cooks|date=2024-05-26|access-date=2025-11-30|language=en-US|first=Joanne|last=Gallagher}}&lt;/ref&gt; Tā pagatavošanas metodes sakņojas viduslaiku [[Arābi|arābu]] kulinārijas tradīcijās, un agrākās dokumentētās receptes ar tahini un aunazirņiem parādās 13. gadsimta ēģiptiešu tekstos, attīstoties no plašākas senas prakses, kas saistīta ar aunazirņu [[Domestikācija|domesticēšanu]] [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumu Āzijā]] pirms gadu tūkstošiem.&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Who invented hummus?|url=https://www.bbc.com/travel/article/20171211-who-invented-hummus|website=www.bbc.com|date=2017-12-12|access-date=2025-11-30|language=en-GB}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Medieval Arabic recipes and the history of hummus|url=https://recipes.hypotheses.org/10414|website=The Recipes Project|date=2018-03-27|access-date=2025-11-30|language=en-US|last=laurencetotelin}}&lt;/ref&gt; Kā neatņemama [[arābu virtuve]]s sastāvdaļa [[Libāna|Libānā]], [[Sīrija|Sīrijā]], [[Jordānija|Jordānijā]] un [[Palestīna|Palestīnā]], humusu uzsāka rūpnieciski ražot [[Izraēla|Izraēlā]] no 1958. gada, veidojot to par komerciālu [[Eksports|eksportu]], vienlaikus izraisot strīdus par kultūras īpašumtiesībām.&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|title=Hummus: The making of an Israeli culinary cult|url=https://www.academia.edu/5560155/Hummus_The_Making_of_an_Israeli_Culinary_Cult|journal=Journal of Consumer Culture|date=2013|issn=1469-5405|pages=25|volume=13|issue=1|doi=10.1177/1469540512474529|first=Dafna|last=Hirsch|first2=Ofra|last2=Tene}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;https://www.researchgate.net/publication/259569310_CHICKPEAS_AND_NATIONAL_IDENTITY_HOW_HUMMUS_BECAME_ISRAELI&lt;/ref&gt; Šie &quot;humusa kari&quot;, tostarp 2008. gada Libānas preču zīmju pretestība pret Izraēlas zīmolu un savstarpējie milzu humusa gatavošanas konkursi, izceļ spriedzi starp kopīgo Levantes mantojumu un mūsdienu nacionālistiskajiem apgalvojumiem par kulināriem izgudrojumiem daudzviet pasaulē.&lt;ref name=&quot;:4&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|title=Give Chickpeas A Chance: Why Hummus Unites, And Divides, The Mideast|url=https://www.npr.org/sections/thesalt/2016/07/18/483715410/give-chickpeas-a-chance-why-hummus-unites-and-divides-the-mideast|work=NPR|date=2016-07-18|access-date=2025-11-30|language=en|first=The Kitchen|last=Sisters}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Hummus and The Hummus Wars: A Delicious Story of Controversy|url=https://www.arabamerica.com/hummus-and-the-hummus-wars-a-delicious-story-of-controversy/|website=Arab America|date=2021-04-07|access-date=2025-11-30|language=en|first=Noah|last=Robertson}}&lt;/ref&gt; Mūsdienās humuss ir iecienīts visā pasaulē, pateicoties tā uzturvērtībai — bagāts ar olbaltumvielām, šķiedrvielām un veselīgajiem taukiem no aunazirņiem un tahini —, kas veicina miljardu dolāru vērtu globālo tirgu, lai gan autentiskuma debates joprojām turpinās, jo masveidā ražotās variācijas ievērojami atšķiras no tradicionālajām metodēm.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|title=Organic Hummus in Israel: Global and Local Ingredients and Images|url=https://doi.org/10.5153/sro.2339|journal=Sociological Research Online|date=2011-06-01|issn=1360-7804|pages=88–98|volume=16|issue=2|doi=10.5153/sro.2339|language=EN|first=Rafi|last=Grosglik}}&lt;/ref&gt;

== Etimoloģija ==
Termins &quot;humuss&quot; cēlies no [[Arābu valoda|arābu]] lietvārda ''ḥummuṣ'' (حمّص), kas apzīmē [[Aunazirņi|aunazirņus]] (''Cicer arietinum'') kā [[Pākšaugi|pākšaugu]]. Šī tiešā semantiskā saikne parādās viduslaiku arābu lauksaimniecības un kulinārijas tekstos, kur ''ḥummuṣ'' īpaši apzīmē neapstrādātus vai sagatavotus aunazirņus, bez citu produktu piedevas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=The American Heritage Dictionary entry: hummus|url=https://www.ahdictionary.com/word/search.html?q=hummus|website=www.ahdictionary.com|access-date=2025-11-30|first=HarperCollins|last=Publishers}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=History Of Humous – Alforon|url=https://www.alforon.com/web/44/|date=2010-08-28|access-date=2025-11-30|language=en-US}}&lt;/ref&gt;

Lingvistiski vārds &quot;ḥummuṣ&quot; ir klasiskā arābu vārda &quot;''ḥimmaṣ''&quot; vai &quot;''ḥimmiṣ''&quot; sarunvalodas variants, kas apzīmē aunazirņus, ar iespējamām saknēm aramiešu &quot;''ḥemṣē''&quot; un sīriešu &quot;''ḥem(m)ṣē''&quot;, atspoguļojot plašāku semītu pākšaugu nomenklatūru. Ivritam ir semītu radniecība ar arābu valodu, izmantojot tādus terminus kā Bībeles &quot;''ḥimṣāh''&quot; līdzīgiem pākšaugiem, taču mūsdienu ivrita vārds &quot;''ḥumūs''&quot; aunazirņiem ir radies no arābu ietekmes, nevis paralēlas evolūcijas.

Pilns Levantes arābu valodas apzīmējums versijai ar tahini maisījumu ir ''ḥummuṣ bi-ṭaḥīna'' (حمّص بالطحينة), kas burtiski apzīmē &quot;aunazirņus ar tahini&quot;, lai to atšķirtu no citiem aunazirņu biezeņiem vai līdzīgiem pagatavojumiem, piemēram, ''bābā ghannūj'' ([[Baklažāns|baklažānu]] mērce ar tahini).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Hummus - Definition, Meaning &amp; Synonyms|url=https://www.vocabulary.com/dictionary/hummus|website=Vocabulary.com|access-date=2025-11-30|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Food files: Who invented hummus?|url=https://www.zmescience.com/science/news-science/food-files-invented-hummus/|website=ZME Science|date=2018-05-09|access-date=2025-11-30|language=en-US|first=Mihai|last=Andrei}}&lt;/ref&gt; Reģionālajos dialektos saīsināts ''ḥummuṣ'' lietojums joprojām var attiekties tikai uz pākšaugiem, tāpēc saziņā ir nepieciešams lietot pilnu frāzi sagatavotajai mērcei.

== Pagatavošana ==
Humuss sastāv no gludas pastas, kas pagatavota, saspaidot vārītus aunazirņus un sajaucot tos ar tahini (sezama sēklu pastu), citronu sulu, ķiploku un sāli.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Maisījums iegūst savu raksturīgo krēmīgumu, emulģējot tahini eļļas ar skābo citronu sulu un aunazirņu cietvielām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=I’ve Tried Countless Ways of Making Hummus—This Is the Easiest|url=https://www.seriouseats.com/hummus-b-tahini-hummus-with-tahini-recipe-8637532|website=Serious Eats|access-date=2025-11-30|language=en}}&lt;/ref&gt; Blendēšanas laikā var pievienot olīveļļu, lai uzlabotu bagātīgumu un garšu.&lt;ref name=&quot;:9&quot; /&gt; Tradicionālā pagatavošana no nulles sākas ar žāvētu aunazirņu mērcēšanu ūdenī 12 līdz 48 stundas, lai mīkstinātu miziņu un uzsāktu dīgšanu , kas uzlabo sagremojamību un tekstūru.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Basic Hummus – A culinary evidence that our world is getting smaller|url=https://www.afooda.com/basic-hummus-a-culinary-evidence-that-our-world-is-getting-smaller/|website=afooda|date=2016-03-09|access-date=2025-11-30|language=en-US|first=Huppit Bartov|last=Miller}}&lt;/ref&gt; Pēc tam iemērcētos aunazirņus vāra svaigā ūdenī, bieži vien pievienojot šķipsniņu [[Nātrija hidrogēnkarbonāts|dzeramās sodas]], lai paātrinātu vārīšanos un padarītu pupiņas mīkstākas, līdz tās ir pilnībā mīkstas un viegli saspaidāmas, kas parasti prasa 1 līdz 2 stundas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=How To Make Hummus From Scratch Using Dried Chickpeas|url=https://heartfultable.com/hummus-from-scratch/|date=2021-07-14|access-date=2025-11-30|language=en-AU|first=Maša|last=Ofei}}&lt;/ref&gt; Iegūtais vārīšanas šķidrums, tiek saglabāts tālākai lomai sastāvdaļu saistīšanā.&lt;ref name=&quot;:5&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Don't Throw Out That Extra Aquafaba — Use It In Your Hummus For The Fluffiest Texture|url=https://www.tastingtable.com/1959103/dont-throw-out-aquafaba-hummus-texture-trick/|website=Tasting Table|date=2025-09-11|access-date=2025-11-30|language=en-US|first=Shaunee|last=Flowers}}&lt;/ref&gt; Lai izveidotu pastu, vārītos aunazirņus notecina, bet neskalo, lai saglabātu cieti, pēc tam saberž vai sajauc ar tahini, svaigi spiestu citronu sulu (nodrošinot citronskābi līdzsvarošanai un konservēšanai), sasmalcinātu neapstrādātu ķiploku un sāli.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; Pakāpeniska vārīšanas šķidruma pievienošana blendēšanas laikā veicina emulgāciju, jo tā [[olbaltumvielas]] un [[saponīni]] samazina spraigumu starp ūdens un eļļas fāzēm, iegūstot stabilu, gaisīgu, nevis graudainu vai atdalītu tekstūru.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|title=Standardization of Aquafaba Production and Application in Vegan Mayonnaise Analogs|url=https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC8468250/|journal=Foods (Basel, Switzerland)|date=2021-08-24|issn=2304-8158|pmc=8468250|pmid=34574088|pages=1978|volume=10|issue=9|doi=10.3390/foods10091978|first=Yue|last=He|first2=Sarah K.|last2=Purdy|first3=Timothy J.|last3=Tse|first4=Bunyamin|last4=Tar'an|first5=Venkatesh|last5=Meda|first6=Martin J. T.|last6=Reaney|first7=Rana|last7=Mustafa}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;https://www.researchgate.net/figure/Foaming-and-emulsifying-properties-of-aquafaba_tbl4_369502997&lt;/ref&gt; Šis mehāniskais process sadala aunazirņu šķiedras, vienlaikus iekļaujot gaisu viegluma nodrošināšanai, un galīgo konsistenci regulē ar vārāmšķidruma tilpumu, lai izvairītos no pārliekas atšķaidīšanas.&lt;ref name=&quot;:5&quot; /&gt;

== Pamata sastāvdaļas ==
[[Aunazirņi]] (''Cicer arietinum''), humusa pamatsastāvdaļa, ir pākšaugi, kas nodrošina apjomu un augstu olbaltumvielu saturu no 21% līdz 24% sausnes svara, kas dod labu sāta sajūtu un uzturvērtību.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|title=Comprehensive review of chickpea (Cicer arietinum): Nutritional significance, health benefits, techno-functionalities, and food applications|url=https://onlinelibrary.wiley.com/doi/abs/10.1111/1541-4337.70152|journal=Comprehensive Reviews in Food Science and Food Safety|date=2025|issn=1541-4337|pages=e70152|volume=24|issue=2|doi=10.1111/1541-4337.70152|language=en|first=Nandan|last=Kumar|first2=Shan|last2=Hong|first3=Yi|last3=Zhu|first4=Antonio|last4=Garay|first5=Jun|last5=Yang|first6=Douglas|last6=Henderson|first7=Xin|last7=Zhang|first8=Yixiang|last8=Xu|first9=Yonghui|last9=Li}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|title=Nutritional composition, health benefits and bio-active compounds of chickpea (Cicer arietinum L.)|url=https://www.frontiersin.org/journals/nutrition/articles/10.3389/fnut.2023.1218468/full|journal=Frontiers in Nutrition|date=2023-09-28|issn=2296-861X|volume=10|doi=10.3389/fnut.2023.1218468|language=English|first=Nabila|last=Begum|first2=Qudrat Ullah|last2=Khan|first3=Leyna G.|last3=Liu|first4=Wenwen|last4=Li|first5=Dahai|last5=Liu|first6=Ijaz Ul|last6=Haq}}&lt;/ref&gt; Šīs īpašības izriet no [[ciete]]s-olbaltumvielu matricas, kas apstrādes laikā rada blīvu, bet viegli sajaucamu tekstūru, savukārt to maigā, riekstainā garša veido neitrālu pamatu citām sastāvdaļām.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; Žāvēti turku zirņi, iemērcēti un vārīti, ļauj precīzi kontrolēt to mīkstumu, lai panāktu optimālu krēmīgumu bez pārmērīgas ūdens aiztures, pārspējot konservētos variantus tekstūras stingrības un garšas tīrības ziņā, lai gan pēdējie nodrošina ērtības, taču ietver pievienotu nātriju un iespējamas metāliskas notis no apstrādes.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|title=Nutritional composition of chickpea (Cicer arietinum L.) as affected by microwave cooking and other traditional cooking methods|url=https://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S0889157506000561|journal=Journal of Food Composition and Analysis|date=2006-12-01|issn=0889-1575|pages=806–812|volume=19|issue=8|doi=10.1016/j.jfca.2006.03.015|first=Saleh A.|last=Alajaji|first2=Tarek A.|last2=El-Adawy}}&lt;/ref&gt;

[[Tahini]], pasta, kas iegūta no lobītām [[Sezams|sezama]] sēklām (''Sesamum indicum''), nodrošina neaizvietojamās nepiesātinātās [[taukskābes]] un spēcīgu riekstu garšu, kas emulģējas ar aunazirņu cietvielām, radot raksturīgo samtaino sajūtu mutē, jo eļļas pārklāj olbaltumvielas un novērš graudainību blendēšanas laikā.&lt;ref name=&quot;:6&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Authentic Hummus Recipe: Easy, Healthy &amp; Delicious|url=https://www.onceuponachef.com/recipes/hummus.html|website=Once Upon a Chef|date=2023-06-14|access-date=2025-11-30|language=en-US|first=Jennifer|last=Segal}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Easy Tahini|url=https://www.inspiredtaste.net/26901/easy-tahini-recipe/|website=Inspired Taste - Easy Recipes for Home Cooks|date=2025-04-15|access-date=2025-11-30|language=en-US|first=Adam|last=Gallagher}}&lt;/ref&gt; Šī lipīdu integrācija stabilizē maisījuma struktūru, uzlabojot tā uzklājamību un novēršot atdalīšanos, savukārt sezama sēklās esošais [[kalcijs]] un [[Antioksidants|antioksidanti]] piešķir garšai nelielu minerālu dziļumu, nepārspīlējot ar pamatnes garšu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Elevate your hummus with creamy tahini {{!}} Simply Nutritious, Quick and Delicious {{!}} Illinois Extension {{!}} UIUC|url=https://extension.illinois.edu/blogs/simply-nutritious-quick-and-delicious/2023-06-16-elevate-your-hummus-creamy-tahini|website=extension.illinois.edu|date=2023-06-16|access-date=2025-11-30|language=en|first=Jenna|last=Smith}}&lt;/ref&gt;

[[Ķiploks|Ķiploki]] (''Allium sativum'') piešķir aromātisku asumu, kas integrējas ar emulsiju, lai pastiprinātu sāļās notis, bet nedominējot.&lt;ref name=&quot;:6&quot; /&gt;

[[Citrons|Citronu]] sula nodrošina [[Citronskābe|citronskābi]], lai šķīdinātu pākšaugu un sēklu blīvumu, palielinot spilgtumu un novēršot lipīguma sajūtu, nedaudz [[Denaturācija|denaturējot]] olbaltumvielas labākai sajaukšanai, vienlaikus darbojoties arī kā dabīgs [[Konservanti|konservants]], samazinot [[pH]] līmeni.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=The Best Hummus|url=https://cookieandkate.com/best-hummus-recipe/|website=Cookie and Kate|date=2018-05-23|access-date=2025-11-30|language=en-US|first=Kathryne|last=Taylor}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=The Science of Great Hummus According to the Food Lab|url=https://www.seriouseats.com/israeli-style-extra-smooth-hummus-recipe|website=Serious Eats|access-date=2025-11-30|language=en}}&lt;/ref&gt;

[[Kumīns]] jeb romiešu ķimene (''Cuminum cyminum'') piešķir uz terpēniem balstītu zemes garšu un siltumu, smalki pastiprinotaunazirņu notis, izmantojot gaistošo eļļu difūziju, savukārt [[olīveļļa]] nodrošina mononepiesātinātās taukskābes lubrikācijai un augļainu, piparotu pēcgaršu, kas palīdz sasniegt spīdīgu, saliedētu biezeni.&lt;ref name=&quot;:6&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=12 Biggest Mistakes You're Making With Homemade Hummus|url=https://www.tastingtable.com/1814580/biggest-mistakes-hummus/|website=Tasting Table|date=2025-03-25|access-date=2025-11-30|language=en-US|first=Mary|last=Fawzy}}&lt;/ref&gt; [[Dārzeņpipars|Paprika]] vai [[Dārzeņpipars|Kajennas pipari]] var papildināt ar vieglu [[Kapsantīns|kapsantīna]] izraisītu asumiņu, nemaskējot primāros elementus.&lt;ref name=&quot;:6&quot; /&gt;

== Vēsturiskā attīstība ==

=== Senā aunazirņu audzēšana ===
Aunazirņus apzināti sāka audzēt aptuveni pirms 11 000 gadiem [[Auglīgais pusmēness|Auglīgajā pusmēnesī]], konkrētāk, [[Anatolija]]s dienvidaustrumos (mūsdienu Turcijā), ko apliecina [[Arheoloģija|arheoloģiskie]] atradumi no pirmskeramikas [[Neolīts|neolīta]] laika posmā Čajonū, kas datējami ar laiku no 8500. līdz 7500. gadam p.m.ē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Who First Cultivated the Tasty Garbanzo Bean?|url=https://www.thoughtco.com/the-domestication-history-of-chickpeas-170654|website=ThoughtCo|access-date=2025-11-30|language=en}}&lt;/ref&gt; Šie agrīnie kultivētie augi bija saistīti ar citām neolīta laikmeta augu kultūrām, tostarp [[kvieši]]em, [[mieži]]em un citiem pākšaugiem, piemēram, [[Lēcas|lēcām]], atspoguļojot pāreju no barības vākšanas uz lauksaimniecību reģiona agrīnajās agrārajās sabiedrībās.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|title=Historical Routes for Diversification of Domesticated Chickpea Inferred from Landrace Genomics|url=https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC10285117/|journal=Molecular Biology and Evolution|date=2023-06-01|issn=1537-1719|pmc=10285117|pmid=37159511|pages=msad110|volume=40|issue=6|doi=10.1093/molbev/msad110|first=Anna A.|last=Igolkina|first2=Nina V.|last2=Noujdina|first3=Margarita|last3=Vishnyakova|first4=Travis|last4=Longcore|first5=Eric|last5=von Wettberg|first6=Sergey V.|last6=Nuzhdin|first7=Maria G.|last7=Samsonova}}&lt;/ref&gt;

Līdz bronzas laikmetam (aptuveni 3000.—1200. g. p.m.ē.) aunazirņi bija izplatījušies Levantē , un ir pierādījumi par to kultivēšanu tādās vietās kā [[Jērika]] un plašākās Levantes lauksaimniecības sistēmās, kur tie papildināja graudaugu pārtiku kā sausumizturīga pākšaugu kultūra.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|title=The Chickpea, Summer Cropping, and a New Model for Pulse Domestication in the Ancient Near East|url=https://www.journals.uchicago.edu/doi/10.1086/378927|journal=The Quarterly Review of Biology|date=2003-12|issn=0033-5770|pages=435–448|volume=78|issue=4|doi=10.1086/378927|first=Shahal|last=Abbo|first2=Dan|last2=Shtienberg|first3=Judith|last3=Lichtenzveig|first4=Simcha|last4=Lev‐Yadun|first5=Avi|last5=Gopher}}&lt;/ref&gt; [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] aunazirņu audzēšana ir apliecināta jau Vidējās valsts laikā (aptuveni 2050.—1710. g. p.m.ē.), integrējot tos Nīlas ielejas lauksaimniecībā līdzās kviešiem un miežiem, lai gan specifiskas pagatavošanas metodes, izņemot vārīšanu vai malšanu vienkāršu putru pagatavošanai, laikabiedru ierakstos joprojām nav dokumentētas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Food in Ancient Egypt: Fruit, Vegetables, Spices, Eating Customs {{!}} Middle East And North Africa — Facts and Details|url=https://africame.factsanddetails.com/article/entry-171.html|website=africame.factsanddetails.com|access-date=2025-11-30|language=en|first=Jeffrey|last=Hays}}&lt;/ref&gt; [[Senā Divupe|Divupes]] tekstos no otrās tūkstošgades p.m.ē. ir minētas pākšaugi sautējumos un maizē, taču trūkst aprakstu par aunazirņiem specifiskām pastām vai biezeņiem, kas līdzīgi humusam, kas liek domāt, ka, lai gan aunazirņi nodrošināja svarīgas augu izcelsmes olbaltumviela, tos parasti patērēja veselus vai rupji pagatavotus, nevis kā emulģētas mērces.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=The Food Timeline: history notes--Mesopotamia through Shakespeare|url=https://www.foodtimeline.org/foodfaq3.html|website=www.foodtimeline.org|access-date=2025-11-30}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;https://discovery.ucl.ac.uk/1349279/1/454702_vol1.pdf&lt;/ref&gt; Pākšaugi, tostarp aunazirņi, spēlēja galveno lomu senajās Vidusjūras un Tuvo Austrumu diētās, kalpojot kā svarīgs olbaltumvielu avots reģionā, kur tie saistīja slāpekli augsnē un ražoja 2—3 reizes vairāk olbaltumvielu uz vienību nekā graudaugi, piemēram, kvieši.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|title=The Role of Legumes in the Sustainable Mediterranean Diet: Analysis of the Consumption of Legumes in the Mediterranean Population over the Last Ten Years a PRISMA Statement Methodology|url=https://www.mdpi.com/2071-1050/16/7/3081|journal=Sustainability|date=2024-01|issn=2071-1050|volume=16|issue=7|doi=10.3390/|language=en|first=Carlini,|last=Betty|first2=Lucini,|last2=Cristina|first3=Velázquez,|last3=Javier}}&lt;/ref&gt; Arheoloģiskie zobu pētījumi un atlieku analīzes no bronzas laikmeta levantiešu vietām apstiprina pākšaugu patēriņu, uzsverot to uzturvērtību tādu populāciju uzturēšanai, kas ir atkarīgas no pākšaugu un graudaugu kombinācijām, tomēr neviena recepte vai artefakts neliecina par tahini maisījumu, kas raksturo humusu, pirms mūsu ēras 13. gadsimta.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|title=Sidon on the breadth of the wild sea: Movement and diet on the Mediterranean coast in the Middle Bronze Age|url=https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC9298383/|journal=American Journal of Biological Anthropology|date=2022-01|issn=2692-7691|pmc=9298383|pmid=36787764|pages=116–133|volume=177|issue=1|doi=10.1002/ajpa.24423|first=Chris|last=Stantis|first2=Nina|last2=Maaranen|first3=Arwa|last3=Kharobi|first4=Geoff M.|last4=Nowell|first5=Colin|last5=Macpherson|first6=Claude|last6=Doumet-Serhal|first7=Holger|last7=Schutkowski}}&lt;/ref&gt;

=== Viduslaiku parādīšanās Levantē ===
Agrākā dokumentētā atsauce uz humusam līdzīgu ēdienu ir atrodama 13. gadsimta sīriešu pavārgrāmatā, kuras autors bija Ibn al-Adims, zinātnieks un [[Haleba|Alepo]] gubernators.&lt;ref name=&quot;:7&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=The True Origins of Hummus|url=https://newlinesmag.com/newsletter/the-true-origins-of-hummus/|website=New Lines Magazine|date=2023-03-24|access-date=2025-11-30|language=en|first=Kareem|last=Shaheen}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:8&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=In my Iraqi Kitchen: Recipes, History and Culture, by Nawal Nasrallah|url=https://nawalcooking.blogspot.com/2015/05/hummus-kisa-mother-of-all-hummus-oldest.html|access-date=2025-11-30|language=en}}&lt;/ref&gt; Šajā tekstā ir iekļauta saspaidītu aunazirņu recepte, kas tiek pagatavota, vārot un saspaidot aunazirņus, pēc tam tos sajaucot ar tahini, [[Rūgušpiens|rūgušpienu]] vai [[Jogurts|jogurtu]], garšaugiem un garšvielām, piemēram, kumīnu un [[Koriandrs|koriandru]], bez ķiplokiem vai mūsdienu citronu sulas ekvivalentiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Medieval Chefs Would Have Liked Dessert Hummus|url=http://www.atlasobscura.com/articles/medieval-hummus|website=Atlas Obscura|date=2024-05-21|access-date=2025-11-30|language=en|first=Tom|last=Verde}}&lt;/ref&gt; Pagatavošanas veids atspoguļo vienkāršu, bet uz eliti orientētu ēdienu, kas piemērots [[Aijūbidu dinastija|Aijūbīdu]] laikmeta Sīrijas pilsētu kulinārijas kultūrai , kur Alepo kalpoja par galveno intelektuālo un administratīvo centru valdnieku laikā, kuri atbalstīja izsmalcinātu [[Abāsīdu kalifāts|Abasīdu]] ietekmētu gastronomiju.&lt;ref name=&quot;:8&quot; /&gt; Pārtikas vēsturnieks Čārlzs Perijs domā, ka ēdiens, visticamāk, parādījās [[Damaska|Damaskā]] pārejas laikā no Ajūbīdu (1171—1260) uz agrīno [[Mameluks|mameluku]] (1250—1517) valdīšanu, iespējams, pielāgots reģiona pārvaldošajai turku militārajai elitei, ņemot vērā viņu priekšroku tahini bāzes mērcēm, nevis pākšaugu biezeņiem, kas bija izplatīti agrākajā arābu zemnieku ēdienkartē.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt; Šī hipotēze saskan ar sezama sēklu pieejamību , kuras plaši kultivēja viduslaiku Sīrijas laukos eļļas un pastas ražošanai, kas ļāva tahini integrēt kā krēmīgu saistvielu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|title=Spotlight on: sesame|url=https://eatlikeasultan.com/spotlight-on-sesame-%D8%B3%D9%85%D8%B3%D9%85-simsim/|work=Eat Like A Sultan|date=2023-08-02|access-date=2025-11-30|language=en}}&lt;/ref&gt; Atšķirībā no neskaidriem seniem apgalvojumiem, šie Ibn al-Adima darba tekstuālie pierādījumi sniedz pirmo pārbaudāmo recepti, savienojot iepriekšējo laikmetu aunazirņu pamatproduktus ar tahini nozīmi Levantē, lai izveidotu protohumusu, kas atšķiras no citiem pākšaugu biezeņiem.&lt;ref name=&quot;:7&quot; /&gt; Receptes pieraksts uzsver pāreju uz dokumentētu kulināriju Levantē, kur tirdzniecības ceļi no sezama audzēšanas apgabaliem Sīrijā un Palestīnā piegādāja sastāvdaļas, ļaujot ēdienam iegūt popularitāti lasītpratēju aprindās pirms plašākas izplatības tautā.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt; Nevienā agrākā rakstiskā avotā nav aprakstīta šī aunazirņu un tahini kombinācija, norādot 13. gadsimta Sīriju kā mums pašlaik zināmo nosaukta, pagatavota ēdiena izcelsmes punktu.&lt;ref name=&quot;:8&quot; /&gt;

=== Osmaņu laikmets ===
[[Osmaņu impērija]]s laikā, no 1299. līdz 1922. gadam, ar kulminācijas periodu 16.—19. gadsimtā, uz aunazirņiem balstītas mērces, kas līdzīgas mūsdienu humusam, tika integrētas impērijas kulinārijas praksē, veicinot to standartizāciju un plašāku izplatību. 1469. gadā dokumentētā Osmaņu pils virtuves recepte ietvēra aunazirņu biezeni kopā ar tahini, citronu sulu, [[Kanēlis|kanēli]], [[Jāņogas|jāņogām]], [[Ciedri|ciedru riekstiem]] un olīveļļu, radot blīvāku, saldāku masu, ko pasniedza sultānu ceremonijās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Ottoman Table Hummus Recipe: a Dip Fit for a Sultan|url=https://www.organicauthority.com/recipes/ottoman-table-hummus-recipe|website=Organic Authority|access-date=2025-11-30|language=en-US|first=Aylin|last=Erman}}&lt;/ref&gt; Šī galma versija parādīja agrīnās adaptācijas, lai gan levantiešu pamatgatavošanas veids — turku zirņi, tahini, ķiploki un citroni — saglabājās ikdienas lietošanā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Reviving the forgotten flavours of the Ottoman palace kitchen|url=https://www.middleeasteye.net/features/reviving-forgotten-flavours-ottoman-palace-kitchen|website=Middle East Eye|access-date=2025-11-30|language=en}}&lt;/ref&gt; Impērijas valdīšana pār Anatoliju, Levanti, [[Balkāri|Balkāniem]] un daļu [[Ziemeļāfrika]]s veicināja ēdiena izplatību militārajos garnizonos, tirdzniecības ceļos un administratīvajos centros, iekļaujot to dažādās reģionālajās virtuvēs. Osmaņu kulinārijas apmaiņa ieviesa tādas variācijas kā priežu riekstu piedevas Anatolijā, savukārt pamatrecepte saglabāja nepārtrauktību Levantes apgabalos.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=The Ottoman Empire and the Food We Enjoy Today - BSc@GIPE|url=https://bscgipe.in/2022/01/15/the-ottoman-empire-and-the-food-we-enjoy-today/|date=2022-01-15|access-date=2025-11-30|language=en-US}}&lt;/ref&gt; Līdz 18. gadsimtam turku pārvaldības laikā tādās pilsētās kā Damaska humuss kļuva par izsmalcinātu pilsētu elites pamatēdienu, un 19. gadsimtā popularitāti ieguva pikantas formas, kurās bija iekļauts tahini.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt; Pirms 20. gadsimta pastāvošie ieraksti attēlo humusu kā izplatītu osmaņu tirgos, tostarp [[Kaira]]s un [[Beirūta]]s tirgos, ko patērēja kopā ar maizi.&lt;ref name=&quot;:9&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Hummus: A Comprehensive History and Regional Guide|url=https://www.munchery.com/blog/hummus-a-comprehensive-history-and-regional-guide/|website=www.munchery.com|access-date=2025-11-30|language=en}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

=== 20. gadsimta popularizācija ===
Pēc Izraēlas nodibināšanas 1948. gadā [[Ebreji|ebreju]] piespiedu imigrācijas viļņi no arābu valstīm Levantē un Ziemeļāfrikā ieviesa vai nostiprināja humusa pazīstamību plašākā sabiedrībā, pārveidojot to no galvenokārt arābu ielu ēdiena par plašāku pamatēdienu pilsētu centros un kopienas vidē. Līdz 1950. gadiem humuss Izraēlā bija ieguvis relatīvu popularitāti, parādoties modernās ēstuvēs un gūstot pielāgojumus, kas bija domāti dažādām imigrantu grupām, ieskaitot eiropiešus, kuri ar to saskārās kā vietējās virtuves sastāvdaļu.&lt;ref name=&quot;:4&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Wayback Machine|url=https://www.haaretz.com/israel-news/culture/2017-05-13/ty-article/why-are-israeli-jews-obsessed-with-hummus/0000017f-f0cf-d223-a97f-fddf59b80000|website=www.haaretz.com|access-date=2025-11-30}}&lt;/ref&gt; Šis periods iezīmēja pirmos soļus humusa ceļā uz masu ražošanu, kas Izraēlā sākās 1958. gadā.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;

[[Rietumu pasaule|Rietumos]], īpaši [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]], humuss kļuva plaši izplatīts 20. gs. sešdesmitajos un septiņdesmitajos gados kā daļa no [[kontrkultūra]]s veselīga uztura kustībām, kas uzsvēra augu izcelsmes, uzturvielām bagātas alternatīvas, piemēram, aunazirņus to olbaltumvielu un šķiedrvielu satura dēļ. Sākotnēji tas bija pieejams tikai etniskajos tirgos un kooperatīvos veikalos, kas apkalpoja hipiju kopienas, bet vēlāk, atbildot tendencēm veicināt pilnvērtīgu pārtiku vai [[Veģetārisms|veģetārismu]], pakāpeniski pārejot no nišas importa uz lielveikaliem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Who Is Responsible for Dessert Hummus?|url=https://www.eater.com/22871014/dessert-hummus-sweet-chickpea-spreads-cultural-appropriation|website=Eater|date=2022-01-07|access-date=2025-11-30|language=en-US|first=Jaya|last=Saxena}}&lt;/ref&gt; Līdz 20. gs. astoņdesmitajiem gadiem pieaugošā migrācija no Tuvajiem Austrumiem un kulinārijas apmaiņa vēl vairāk nostiprināja humusu diasporas kopienās visā Eiropā un Ziemeļamerikā, liekot pamatus komerciālam importam no šī reģiona.&lt;ref name=&quot;:9&quot; /&gt; Nozares vērtība 2023. gadā bija aptuveni 3,75 miljardi ASV dolāru.&lt;ref name=&quot;:9&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:10&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Hummus Market Size &amp; Share {{!}} Global Industry Analysis [2032]|url=https://www.fortunebusinessinsights.com/hummus-market-105632|website=www.fortunebusinessinsights.com|access-date=2025-11-30|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Globālā tirgus dinamika ==
Globālais humusa tirgus ir piedzīvojis ievērojamu izaugsmi, tā aplēstā vērtība bija aptuveni 700 miljoni ASV dolāru 2015. gadā, un tā vērtība pārsniedz 4 miljardus ASV dolāru 2025. gadā, ko galvenokārt veicina pieaugošais patērētāju pieprasījums Ziemeļamerikā un Eiropā , izmantojot tradicionālos lielveikalu kanālus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Global Industry Research &amp; Consulting {{!}} 360 Research Reports|url=https://www.360researchreports.com/|website=www.360researchreports.com|access-date=2025-11-30}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Hummus Market Size, Share &amp; 2030 Growth Trends Report|url=https://www.mordorintelligence.com/industry-reports/hummus-market|website=Mordor Intelligence|date=2025-08-21|access-date=2025-11-30|language=en}}&lt;/ref&gt; Ziemeļamerikas tirgi, kas veido vairāk nekā 50% no pasaules tirgus daļas, ir bijuši šī pieauguma priekšgalā, pateicoties plašai pieejamībai mazumtirdzniecības formātos, savukārt Eiropas paplašināšanās ir sekojusi šim piemēram, izmantojot līdzīgas izplatīšanas stratēģijas.&lt;ref name=&quot;:10&quot; /&gt; Galveno eksporta dinamiku dominē ražotāji Izraēlā , kur tādi zīmoli kā Osem un Tribe ir palielinājuši starptautiskās piegādes, kā arī Turcijas ieguldījums, pozicionējot šīs valstis kā galvenos piegādātājus augsta pieprasījuma reģioniem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Hummus Exporters {{!}} Zauba|url=https://www.zauba.com/Manufacturers-of-hummus|website=www.zauba.com|access-date=2025-11-30}}&lt;/ref&gt; [107] Piegādes ķēde joprojām ir ļoti atkarīga no aunazirņu importa, un galvenie ieguves avoti ir Indija — pasaulē lielākā ražotāja — un Austrālija , kas kopā piegādā lielāko daļu izejvielu komerciālai ražošanai.

== Atsauces ==
{{atsauces|2}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

[[Kategorija:Kulinārija]]
[[Kategorija:Izraēlas virtuve]]
[[Kategorija:Turcijas virtuve]]</text>
      <sha1>muvwstt5sh4lyxr7p9stwhxrtw3i5cc</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Endrū Fišers</title>
    <ns>0</ns>
    <id>618462</id>
    <revision>
      <id>4465552</id>
      <parentid>4385787</parentid>
      <timestamp>2026-05-09T09:07:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <origin>4465552</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1653" sha1="kxsgk1t0t6e1dpesidiibprch8tpret" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Endrū Fišers
| vārds_orģ = ''Andrew Fisher''
| attēls = Andrew_Fisher_1912_(b&amp;w).jpg
| apraksts = 
| amats = [[Austrālijas premjerministrs]]
| term_sākums = {{dat|1908|11|13|N}}
| term_beigas = {{dat|1909|6|2|N}}
| priekštecis = [[Alfrēds Dīkins]]
| pēctecis = [[Alfrēds Dīkins]]
| dzim_dati = {{dat|1862|8|29}}
| dzim_vieta = {{vieta|Apvienotā Karaliste|Skotija|Kaita}}
| mir_dati = {{miršanas datums un vecums|1928|10|22|1862|8|29}}
| mir_vieta = {{vieta|Apvienotā Karaliste|Londona}}
| tautība = 
| partija = [[Austrālijas Leiboristu partija]]
| profesija = ogļracis, politiķis
| paraksts = Andrew Fisher signature 1915.svg
}}
'''Endrū Fišers''' ({{val|en|Andrew Fisher}}; dzimis {{dat|1862|8|29}}, miris {{dat|1928|10|22}}) bija [[Austrālija]]s politiķis un valstsvīrs, kurš trīs reizes ieņēma [[Austrālijas premjerministrs|Austrālijas premjerministra]] amatu (1908—1909, 1910—1913, 1914—1915).

Dzimis [[Skotija|Skotijā]], jaunībā emigrēja uz Austrāliju, kur strādāja par ogļraci un iesaistījās [[arodbiedrība|arodbiedrību]] kustībā. Kā [[Austrālijas Leiboristu partija]]s līderis viņš veicināja nozīmīgas sociālās un ekonomiskās reformas un vēlāk bija Austrālijas Augstais komisārs Apvienotajā Karalistē.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
{{Austrālijas politiķis-aizmetnis}}

{{Austrālijas premjerministri}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Fišers, Endrū}}
[[Kategorija:1862. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1928. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Austrālijas premjerministri]]</text>
      <sha1>kxsgk1t0t6e1dpesidiibprch8tpret</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Alfrēds Dīkins</title>
    <ns>0</ns>
    <id>618463</id>
    <revision>
      <id>4465550</id>
      <parentid>4385756</parentid>
      <timestamp>2026-05-09T09:04:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <origin>4465550</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1718" sha1="tj23c6aq8irwg8evak0b6son3xmx5tu" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Alfrēds Dīkins
| vārds_orģ = ''Alfred Deakin''
| attēls = Official_Portrait_of_Alfred_Deakin_by_Frederick_McCubbin.jpg
| apraksts = 
| amats = [[Austrālijas premjerministrs]]
| term_sākums = {{dat|1903|9|24|N}}
| term_beigas = {{dat|1904|4|27|N}}
| priekštecis = [[Edmunds Bārtons]]
| pēctecis = [[Kriss Votsons]]
| dzim_dati = {{dat|1856|8|3}}
| dzim_vieta = {{vieta|Austrālija|Viktorija|Melburna|2s=Viktorija (Austrālija)}}
| mir_dati = {{miršanas datums un vecums|1919|10|7|1856|8|3}}
| mir_vieta = {{vieta|Austrālija|Melburna}}
| tautība = [[austrālieši|austrālietis]]
| partija = [[Protekcionistu partija]]&lt;br /&gt;[[Austrālijas Liberālā partija|Liberālā partija]]
| profesija = jurists, politiķis
| paraksts = Alfred Deakin's Signature.svg
}}

'''Alfrēds Dīkins''' ({{val|en|Alfred Deakin}}; dzimis {{dat|1856|8|3}}, miris {{dat|1919|10|7}}) bija [[Austrālija]]s politiķis un valstsvīrs, kurš trīs reizes ieņēma [[Austrālijas premjerministrs|Austrālijas premjerministra]] amatu (1903—1904, 1905—1908, 1909—1910).

Dīkins bija viens no nozīmīgākajiem Austrālijas federācijas veidotājiem un valsts pirmajos gados ieņēma vadošu lomu politikas veidošanā. Dīkins atbalstīja neatkarīgu Austrālijas identitāti [[Britu impērija]]s ietvaros un veicināja federālās sistēmas nostiprināšanu.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
{{Austrālijas politiķis-aizmetnis}}

{{Austrālijas premjerministri}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Dīkins, Alfrēds}}
[[Kategorija:1856. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1919. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Austrālijas politiķi]]</text>
      <sha1>tj23c6aq8irwg8evak0b6son3xmx5tu</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kriss Votsons</title>
    <ns>0</ns>
    <id>618466</id>
    <revision>
      <id>4465551</id>
      <parentid>4385752</parentid>
      <timestamp>2026-05-09T09:06:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <origin>4465551</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1620" sha1="fyukkbu3smwju2a932fkgf86iwtzznh" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Kriss Votsons
| vārds_orģ = ''Chris Watson''
| attēls = Chris_Watson_1904.jpg
| apraksts = 
| amats = [[Austrālijas premjerministrs]]
| term_sākums = {{dat|1904|4|27|N}}
| term_beigas = {{dat|1904|8|18|N}}
| priekštecis = [[Alfrēds Dīkins]]
| pēctecis = [[Džordžs Rīds]]
| dzim_dati = {{dat|1867|4|9}}
| dzim_vieta = {{vieta|Čīle|Valparaiso}}
| mir_dati = {{miršanas datums un vecums|1941|11|18|1867|4|9}}
| mir_vieta = {{vieta|Austrālija|Sidneja}}
| tautība = [[austrālieši|austrālietis]]
| partija = [[Austrālijas Leiboristu partija]]
| profesija = politiķis
| paraksts = John Christian Watson signature.svg
}}

'''Kriss Votsons''' ({{val|en|Chris Watson}}; dzimis {{dat|1867|4|9}}, miris {{dat|1941|11|18}}) bija [[Austrālija]]s politiķis un [[Austrālijas Leiboristu partija|Leiboristu partijas]] līderis, kurš 1904. gadā īsu laiku ieņēma [[Austrālijas premjerministrs|Austrālijas premjerministra]] amatu.

Votsons bija pirmais Leiboristu partijas premjerministrs Austrālijā un viens no pirmajiem [[sociāldemokrātija|sociāldemokrātiskajiem]] valdības vadītājiem pasaulē. Lai gan viņa valdība pastāvēja tikai dažus mēnešus, tā iezīmēja Leiboristu partijas nostiprināšanos Austrālijas politikā.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
{{Austrālijas politiķis-aizmetnis}}

{{Austrālijas premjerministri}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Votsons, Kriss}}
[[Kategorija:1867. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1941. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Austrālijas politiķi]]</text>
      <sha1>fyukkbu3smwju2a932fkgf86iwtzznh</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Stenlijs Brūss</title>
    <ns>0</ns>
    <id>618512</id>
    <revision>
      <id>4465553</id>
      <parentid>4385862</parentid>
      <timestamp>2026-05-09T09:08:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <origin>4465553</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1822" sha1="bpuxgy2vo74pt17dg0u6xjo6xd5ks8y" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Stenlijs Brūss
| vārds_orģ = ''Stanley Bruce''
| attēls = Stanleybruce.jpg
| apraksts = 
| amats = [[Austrālijas premjerministrs]]
| term_sākums = {{dat|1923|2|9|N}}
| term_beigas = {{dat|1929|10|22|N}}
| priekštecis = [[Billijs Hjūzs]]
| pēctecis = [[Džeimss Skalins]]
| dzim_dati = {{dat|1883|4|15}}
| dzim_vieta = {{vieta|Austrālija|Viktorija|Melburna|2s=Viktorija (Austrālija)}}
| mir_dati = {{miršanas datums un vecums|1967|8|25|1883|4|15}}
| mir_vieta = {{vieta|Apvienotā Karaliste|Londona}}
| tautība = 
| partija = [[Nacionālistu partija]]
| profesija = jurists, uzņēmējs, politiķis
| paraksts = Bruce Signature.svg
}}
'''Stenlijs Brūss''' ({{val|en|Stanley Bruce}}; dzimis {{dat|1883|4|15}}, miris {{dat|1967|8|25}}) bija [[Austrālija]]s politiķis un valstsvīrs, kurš ieņēma [[Austrālijas premjerministrs|Austrālijas premjerministra]] amatu no 1923. līdz 1929. gadam.

Viņš dzimis [[Melburna|Melburnā]], izglītību ieguva Austrālijā un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], kur studēja jurisprudenci. Brūss bija viens no ievērojamākajiem starpkaru perioda Austrālijas politiķiem, kurš iestājās par [[ekonomika]]s modernizāciju, ciešāku sadarbību ar [[Britu impērija|Britu impēriju]] un federālās valdības lomas stiprināšanu. Pēc politiskās karjeras Austrālijā viņš kļuva par Austrālijas Augsto komisāru Apvienotajā Karalistē un vēlāk darbojās arī starptautiskajās organizācijās.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
{{Austrālijas politiķis-aizmetnis}}

{{Austrālijas premjerministri}}

{{DEFAULTSORT:Brūss, Stenlijs}}
[[Kategorija:1883. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1967. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Austrālijas premjerministri]]</text>
      <sha1>bpuxgy2vo74pt17dg0u6xjo6xd5ks8y</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Roberts Menzīss</title>
    <ns>0</ns>
    <id>618518</id>
    <revision>
      <id>4465549</id>
      <parentid>4385961</parentid>
      <timestamp>2026-05-09T09:03:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <origin>4465549</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2270" sha1="ipvzwrbugafj2s1gfk91moag6ibh1hh" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Roberts Menzīss
| vārds_orģ = ''Robert Menzies''
| attēls = Robert_Menzies_1930s.jpg
| apraksts = 
| amats = [[Austrālijas premjerministrs]]
| term_sākums = {{dat|1939|4|26|N}}
| term_beigas = {{dat|1941|8|29|N}}
| priekštecis = [[Ērls Peidžs]]
| pēctecis = [[Artūrs Fadens]]
| amats2 = Austrālijas premjerministrs
| term2_sākums = {{dat|1949|12|19|N}}
| term2_beigas = {{dat|1966|1|26|N}}
| priekštecis2 = [[Bens Čiflijs]]
| pēctecis2 = [[Harolds Holts]]
| dzim_dati = {{dat|1894|12|20}}
| dzim_vieta = {{vieta|Austrālija|Viktorija|Džepārīta|2s=Viktorija (Austrālija)}}
| mir_dati = {{miršanas datums un vecums|1978|5|15|1894|12|20}}
| mir_vieta = {{vieta|Austrālija|Melburna}}
| tautība = 
| partija = [[Austrālijas Apvienotā partija]] (līdz 1945)&lt;br /&gt;[[Austrālijas Liberālā partija]]
| profesija = jurists, politiķis
| paraksts = Robert Menzies signature 1961.svg
}}
'''Roberts Menzīss''' ({{val|en|Robert Menzies}}; dzimis {{dat|1894|12|20}}, miris {{dat|1978|5|15}}) bija [[Austrālija]]s politiķis un valstsvīrs, kurš divos periodos ieņēma [[Austrālijas premjerministrs|Austrālijas premjerministra]] amatu (1939—1941 un 1949—1966). Viņš ir visilgāk amatā bijušais Austrālijas premjerministrs.

Pirmajā pilnvaru laikā Menzīss vadīja valsti [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākumposmā, taču politisku domstarpību dēļ zaudēja parlamenta atbalstu. Pēc kara viņš nodibināja [[Austrālijas Liberālā partija|Austrālijas Liberālo partiju]] un 1949. gadā atgriezās pie varas, uzsākot ilgu politiskās stabilitātes periodu. Otrajā valdīšanas posmā viņš veicināja [[ekonomika|ekonomisko]] izaugsmi, [[imigrācija|imigrāciju]], ciešu sadarbību ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienoto Karalisti]], kā arī aktīvu nostāju [[Aukstais karš|Aukstā kara]] apstākļos.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
{{Austrālijas politiķis-aizmetnis}}

{{Austrālijas premjerministri}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Menzīss, Roberts}}
[[Kategorija:1894. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1978. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Austrālijas premjerministri]]</text>
      <sha1>ipvzwrbugafj2s1gfk91moag6ibh1hh</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Frānsiss Pegamagabo</title>
    <ns>0</ns>
    <id>622413</id>
    <revision>
      <id>4465227</id>
      <parentid>4411664</parentid>
      <timestamp>2026-05-08T12:09:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4465227</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9450" sha1="kw3xbcq9dk2dtzp570ufhponmlony2i" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|        platums = 
|          vārds = Frānsiss Pegamagabo
|     vārds_orig = ''Francis Pegahmagabow''
|         attēls = Francis Pegahmagabow in Uniform.jpg
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = Frānsiss Pegamagabo neilgi pec Pirmā pasaules kara
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1891
|     dz_mēnesis = 3
|       dz_diena = 9
|       dz_vieta = [[Perisaunda]], [[Ontārio]] {{CAN}}
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 1952
|      m_mēnesis = 8
|        m_diena = 5
|        m_vieta = [[Perisaunda]], [[Ontārio]] {{CAN}}
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = {{CAN}}
|        tautība = [[Anišināpi]]
|        dzimums = V
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 
|       paraksts = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas =   
|    citas daļas =
{{Militārpersonas infodaļa
| dienesta_pakāpe = kaprālis
|  dienesta_laiks = 1914–1919&lt;ref&gt;Veterans Affairs Canada (2010). &quot;Native Soldiers – Foreign Battlefields – A Peaceful Man&quot;. Veterans Affairs Canada. Archived from the original on August 25, 2007. Retrieved May 11, 2010.&lt;/ref&gt;
|          valsts = {{CAN}}
|       struktūra = [[Attēls:Flag of Canada (1868–1921).svg|23px]] Kanādas ekspedīcijas spēki
|    nodarbošanās = karavīrs, politiķis
|         vienība = 
|       komandēja = 
|          kaujas = [[Pirmais pasaules karš]]
* [[Otrā kauja pie Ipras]]
* [[Sommas kauja]] ([[Ievainots kaujas laukā|WIA]])
* [[Pašendeilas kauja]]
** [[Otrā Pašendeilas kauja]]
* [[Simts dienu ofensīva]]
** [[Otrā Sommas kauja]]
*** [[Skārpas kauja (1918)|Skārpas kauja]]
|     apbalvojumi = {{Plainlist|
* [[Militārā medaļa (Apvienotā Karaliste)|Militārā medaļa]] &amp; [[Medaļas plāksnīte|divas plāksnītes]]
* [[Zvaigzne 1914.–1915. g.]]
* [[Britu kara medaļa]]
* [[Uzvaras medaļa (Lielbritānija)|Uzvaras medaļa]]}}
|      cits_darbs =  * Vasuksingas pirmās nācijas vadonis (1921–1925 un 1942–1945)
* Cilšu padomnieks (1933–1936)
* Vietējās neatkarīgās valdības augstākais vadonis
}}
}}
'''Frānsiss Pegamagabo''' (dzimis {{dat|1891|3|9}}, miris {{dat|1952|8|5}}) bija [[Kanāda]]s [[Anišināpi|odžibvu]] cilts [[karavīrs]], [[politiķis]] un aktīvists. Viņš bija visvairāk apbalvotais [[Ziemeļamerika]]s [[Amerikas pamatiedzīvotāji|pirmiedzīvotāju]] karavīrs Kanādas militārajā vēsturē un [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] efektīvākais [[snaiperis]]. Trīs reizes apbalvots ar Militāro medaļu un smagi ievainots, viņš bija izcils šāvējs un [[Rekognoscēšana|izlūks]]. Viņš tiek uzskatīts par vienu no nāvējošākajiem snaiperiem vēsturē, nogalinot 378 vāciešus un sagūstot vēl 300.&lt;ref name=&quot;Brownlie, Robin 2003&quot;&gt;Brownlie, Robin (2003). A Fatherly Eye: Indian Agents, Government Power, and Aboriginal Resistance in Ontario, 1918—1939 (2003 ed.). University of Toronto Press. ISBN 978-0-19-541784-5. Archived from the original on 2021-04-16. Retrieved 2021-07-31. — Total pages: 204&lt;/ref&gt; Vēlāk dzīvē viņš bija Vasuksingas indiāņu virsaitis un padomnieks, kā arī aktīvists un līderis vairākās indiāņu organizācijās, bieži strīdoties ar varas iestādēm. Viņš sarakstījās un tikās ar citām ievērojamām indiāņu personībām, tostarp Fredu Loftu, Džūlsu Siui, Endrjū Polu un Džonu Tutūzi. 1943. gadā viņš kļuva par Neatkarīgās pamatiedzīvotāju valdības vadītāju.

== Biogrāfija ==
Frānsiss Pegamagabo piedzima 1891. gada 9. martā Šavanagā, Perisaundas apgabalā, [[Ontārio]] provincē. Abi viņa vecāki bija odžibvu [[Amerikas pamatiedzīvotāji|indiāņi]], kas dzīvoja uz ziemeļiem no Džordža līča, [[Lielie ezeri|Lielo ezeru]] ziemeļu daļā. Frānsisa tēvs Maikls nomira no nezināmas slimības 1891. gada aprīlī, pēc kā viņa māte Mērija Kontina atgriezās dzimtajā Ontārio kopienā, kur viņai tika diagnosticēta līdzīga slimība. Frānsiss uzauga Šavanagā, apgūstot tradicionālos indiāņu amatus, piemēram, makšķerēšanu un medības. Viņš praktizēja vietējo reliģiju, kas apvieno katolicismu un tradicionālos anišināpu ticējumus.

1912. gadā Pegamagabo saņēma valdības finansiālo atbalstu, kas ļāva viņam pabeigt izglītību. Tajā vasarā viņš strādāja Kanādas Zivsaimniecības un okeānu ministrijā Lielo ezeru reģionā kā ārštata jūrnieks [[ugunsdzēsējs]].&lt;ref name=&quot;автоссылка1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.thecanadianencyclopedia.ca/en/article/francis-pegahmagabow|title=Francis Pegahmagabow {{!}} The Canadian Encyclopedia|website=www.thecanadianencyclopedia.ca|access-date=2020-09-08|archive-date=2020-08-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20200808201007/https://www.thecanadianencyclopedia.ca/en/article/francis-pegahmagabow|dead-url=}}&lt;/ref&gt;

=== Militārā karjera ===
Sākot Pirmajam pasaules karam, Pegamagabo brīvprātīgi pieteicās Kanādas ekspedīcijas spēkos, neskatoties uz Kanādas valdības diskrimināciju pret nacionālajām minoritātēm. Viņš iestājās 23. Kanādas pulkā.

Biedru iesaukts &quot;Pegijs&quot;, Frānsiss cīnījās [[Otrā kauja pie Ipras|Otrajā Ipras kaujā]] 1915. gada aprīlī. Pēc Otrās Ipras kaujas Frānsiss 1915. gadā tika paaugstināts par virskaprāli. 1916. gada jūnijā Francis cīnījās Mauntsorelas kaujā, kur sagūstīja daudzus vācu gūstekņus. Viņam tiek piedēvēta aptuveni 300 gūstekņu sagūstīšana kara laikā. Vairākus mēnešus vēlāk, Sommas kaujas laikā 1916. gadā, Frānsiss guva ievainojumu [[kāja|kājā]].

Viņš vēlāk piedalījās [[Pašendeilas kauja|Pašendeilas kaujā]] (1917. gada jūlijs—novembris).

1918. gada 30. augustā Skārpas kaujas laikā Pegamagabo piedalījās vācu uzbrukuma atvairīšanā Oriksas tranšejā netālu no Aptonvudas. Viņa rotai gandrīz beidzās munīcija, un tai draudēja ielenkums. Pegamagabo, nebaidoties no vācu smago ložmetēju un šauteņu uguns, devās neitrālā zonā un atnesa atpakaļ pietiekami daudz munīcijas, lai viņa biedri pozīcijā varētu turpināt cīņu un palīdzēt atvairīt smagos ienaidnieka pretuzbrukumus. Par šo rīcību viņš saņēma otro Militārās medaļas plāksnīti, kļūstot par vienu no tikai 39 kanādiešiem, kas saņēmuši šo apbalvojumu.

1918. gada novembrī beidzās karš, un 1919. gadā Pegamagabo tika atzīts par invalīdu un atgriezās Kanādā. Viņš bija dienējis gandrīz visu karu, un bija ieguvis prasmīga šāvēja reputāciju. Izmantojot daudzu kritizēto Rossa šauteni, viņam tiek piedēvēta 378 vāciešu nogalināšana un vēl 300 sagūstīšana.&lt;ref name=&quot;Brownlie, Robin 2003&quot;/&gt; Līdz demobilizācijai viņš dienēja seržanta majora dienesta pakāpē un bija apbalvots ar 1914.—1915. gada zvaigzni, Britu kara medaļu un Uzvaras medaļu.&lt;ref&gt;Koennecke, Franz M. (2008). &quot;Francis Pegahmagabow&quot;. Archived from the original on 2021-11-05. Retrieved 2016-06-23.&lt;/ref&gt;

== Piemiņa ==
Perisaundā pie [[Hūrons|Hūrona ezera]] [[Džordža līcis|Džordža līča]] 2016. gadā uzstādīja Pegamagabo bronzas statuju.2018. gadā par viņu sarakstīts mūzikls, bet 2019. gadā grupa &quot;[[Sabaton]]&quot; izlaida viņam veltītu dziesmu &quot;Tranšeju rēgs&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.metalforcesmagazine.com/site/news-sabaton-release-ninth-studio-album-the-great-war/|title=SABATON Issue Animated Story Video For ‘The Red Baron’ Track (August 5th, 2022) {{!}} News @ Metal Forces Magazine|access-date=2026-02-07|archive-date=2019-08-14|archive-url=https://web.archive.org/web/20190814214824/https://www.metalforcesmagazine.com/site/news-sabaton-release-ninth-studio-album-the-great-war/}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=SABATON - A Ghost in the Trenches (Official Lyric Video)|url=https://www.youtube.com/watch?v=wbkEFIVXLNw|date=2020-02-28|accessdate=2026-02-07|last=Sabaton}}&lt;/ref&gt;

2022. gadā viņam ir liela vieta Kanādas spēlfilmā &quot;Ass un izlūks&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ctvnews.ca/london/article/new-wwi-feature-film-showcases-indigenous-soldier-and-ontario-locations/|title=New WWI feature film showcases Indigenous soldier and Ontario locations|last=Irvine|first=Sean|website=CTVNews|access-date=2026-02-07|date=2022-10-04|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Literatūra ==

* {{grāmatas atsauce
|last      = Hayes
|first     = Adrian
|title     = Pegahmagabow: Life-Long Warrior
|year      = 2009
|publisher = [[Blue Butterfly Books]]
|isbn      = 978-0-97849-829-0}}
* {{grāmatas atsauce
|last      = McInnes
|first     = Brian D.
|title     = Sounding Thunder: The Stories of Francis Pegahmagabow
|year      = 2016
|publisher = Michigan State University Press}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://www.bac-lac.gc.ca/eng/discover/military-heritage/first-world-war/personnel-records/Pages/item.aspx?IdNumber=572634 Francis Pegahmagabow's war records]
* {{tīmekļa atsauce |date= August 29, 2003|url = http://www.civilization.ca/cmc/exhibitions/tresors/treasure/280eng.shtml|title = Francis Pegahmagabow's Medals|work = [[Canadian Museum of Civilization]]|publisher = civilization.ca| access-date = May 11, 2010 | last=Civilization.ca}}

{{DEFAULTSORT:Pegamagabo, Frānsiss}}
[[Kategorija:1891. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1952. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Ontārio dzimušie]]
[[Kategorija:Kanādas militārpersonas]]</text>
      <sha1>kw3xbcq9dk2dtzp570ufhponmlony2i</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Utair</title>
    <ns>0</ns>
    <id>622859</id>
    <revision>
      <id>4465459</id>
      <parentid>4413010</parentid>
      <timestamp>2026-05-09T05:01:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4465459</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1231" sha1="hq19c81d6354iul668b8jv7xuygyl2c" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
[[Attēls:Utair logo gradient.svg|250px|thumb|''Utair'' jaunais loɡo]]
[[Attēls:Plane spotter day at Riga Airport, 2018 (30364264238).jpg|thumb|250px|''Utair'' lidmašīna Rīɡas lidostā (2018).]]
'''''Utair''''' ({{val|ru|ОАО Авиакомпания Ютэйр}}), aɡrāk '''''UTair''''', ir [[Hantimansijska|Hantimansijskā]] bāzēta [[Krievijas Federācija]]s [[aviosabiedrība]]. Dibinātāta 1991. ɡadā ar nosaukumu ''Tjumeņaviatrans'' (''Тюменьавиатранс''), 2003. ɡadā to pārdēvēja par ''UTair''. Lielākā tās bāzes lidosta ir [[Vnukovas starptautiskā lidosta]].

No 2010. līdz 2022. ɡadam ''Utair'' veica lidojumus no [[Rīga]]s uz [[Maskava]]s [[Vnukovas lidosta|Vnukovas lidostu]].&lt;ref&gt;[https://www.riga-airport.com/en/node/1501 No starptautiskās lidostas „Rīga” lidojumus sāka lidsabiedrība UTair Aviation] riga-airport.com 17/08/2010&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Krievijas lidsabiedrības]]
[[Kategorija:Krievijas uzņēmumi]]
[[Kategorija:Krievijas zīmoli]]
[[Kategorija:Hantu-Mansu autonomais apvidus — Jugra]]</text>
      <sha1>hq19c81d6354iul668b8jv7xuygyl2c</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4465461</id>
      <parentid>4465459</parentid>
      <timestamp>2026-05-09T05:09:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4465461</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1230" sha1="rwp7ck9tev6d5jj5nxt20oaun9ch87e" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
[[Attēls:Utair logo gradient.svg|250px|thumb|''Utair'' jaunais loɡo]]
[[Attēls:Plane spotter day at Riga Airport, 2018 (30364264238).jpg|thumb|250px|''Utair'' lidmašīna Rīɡas lidostā (2018)]]
'''''Utair''''' ({{val|ru|ОАО Авиакомпания Ютэйр}}), aɡrāk '''''UTair''''', ir [[Hantimansijska|Hantimansijskā]] bāzēta [[Krievijas Federācija]]s [[aviosabiedrība]]. Dibinātāta 1991. ɡadā ar nosaukumu ''Tjumeņaviatrans'' (''Тюменьавиатранс''), 2003. ɡadā to pārdēvēja par ''UTair''. Lielākā tās bāzes lidosta ir [[Vnukovas starptautiskā lidosta]].

No 2010. līdz 2022. ɡadam ''Utair'' veica lidojumus no [[Rīga]]s uz [[Maskava]]s [[Vnukovas lidosta|Vnukovas lidostu]].&lt;ref&gt;[https://www.riga-airport.com/en/node/1501 No starptautiskās lidostas „Rīga” lidojumus sāka lidsabiedrība UTair Aviation] riga-airport.com 17/08/2010&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Krievijas lidsabiedrības]]
[[Kategorija:Krievijas uzņēmumi]]
[[Kategorija:Krievijas zīmoli]]
[[Kategorija:Hantu-Mansu autonomais apvidus — Jugra]]</text>
      <sha1>rwp7ck9tev6d5jj5nxt20oaun9ch87e</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Latvijas Nacionāli demokrātiskā partija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>623198</id>
    <revision>
      <id>4465229</id>
      <parentid>4457721</parentid>
      <timestamp>2026-05-08T12:13:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ivario</username>
        <id>51458</id>
      </contributor>
      <comment>/* 2002—2008 */</comment>
      <origin>4465229</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="40760" sha1="ndfcfv4zyj65dqeg5zlav8cpsggrazt" xml:space="preserve">{{Nejaukt ar|Latviešu Nacionāldemokrātu partija}}
{{Politiskās partijas infokaste
|name               = Latvijas Nacionāli demokrātiskā partija
|native_name        = Латвийская национал-демократическая партия
|lang1              = 
|name_lang1         = 
|lang2              = 
|name_lang2         = 
|lang3              = 
|name_lang3         = 
|lang4              = 
|name_lang4         = 
|logo               = LNDP_un_Osipova_partijas_logo.png
|colorcode          = #E92A39
|leader             = 
|chairperson        = [[Armands Māliņš]]&lt;br /&gt;(1991—2002)&lt;br /&gt;[[Jevgēņijs Osipovs]]&lt;br /&gt;(2002—2008)
|president          = 
|secretary_general  = 
|spokesperson       = 
|founder            = 
|leader1_title      = 
|leader1_name       = 
|leader2_title      = 
|leader2_name       = 
|leader3_title      = 
|leader3_name       = 
|leader4_title      = 
|leader4_name       = 
|leader5_title      = 
|leader5_name       = 
|slogan             = 
|founded            = {{dat|1991|02|03}}&lt;br /&gt;(dibināta)&lt;br /&gt;{{dat|1993|09|06}}&lt;br /&gt;(reģistrēta)
|dissolved          = [[2008. gads|2008]]. gada [[augusts|augustā]]&lt;ref name=&quot;izsl&quot; /&gt;
|merger             = 
|split              = 
|predecessor        = 
|merged             = 
|successor          = [[Osipova partija]]&lt;br /&gt;(''de facto'')&lt;ref name=&quot;osipp&quot;&gt;{{ziņu atsauce |title=papildināta - Nodibināta jauna partija - «Osipova partija» |url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/politika/papildinata-nodibinata-jauna-partija-osipova-partija-629098 |accessdate={{dat|2026|2|15||bez}} |work=www.diena.lv |date={{dat|2008|9|28||bez}} |language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Osipovs dibinās jaunu partiju |url=https://rekurzeme.lv/vietejas-zinas/liepaja/osipovs-dibinas-jaunu-partiju/ |accessdate={{dat|2026|2|15||bez}} |work=ReKurZeme.lv |date={{dat|2008|8|27||bez}} |language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;jaunslv&quot; /&gt;
|headquarters       = 
|newspaper          = 
|student_wing       = 
|youth_wing         = 
|wing1_title        = Paramilitārais spārns
|wing1              = [[Latviešu Nacionālā gvarde]]&lt;ref name=&quot;page1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;page2&quot; /&gt;&lt;br /&gt;(ap 1992. gadu)
|wing2_title        = 
|wing2              = 
|wing3_title        = 
|wing3              = 
|membership_year    = 
|membership         = 
|ideology           = '''1991—2002:'''&lt;br /&gt;[[latvieši|latviešu]] [[nacionālisms]]&lt;ref name=&quot;laikmz&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Pārdomas 9. maija sakarā {{!}} Laikmeta zīmes |url=https://www.laikmetazimes.ebaznica.lv/2008/05/09/pardomas-9-maija-sakara/ |website=laikmetazimes.ebaznica.lv |accessdate={{dat|2026|2|28||bez}} |language=lv |date={{dat|2008|5|9||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;lv&quot; /&gt;&lt;br /&gt;[[militārisms|paramilitārisms]]&lt;ref name=&quot;page1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;page2&quot; /&gt;&lt;br /&gt;(ap 1992. gadu)&lt;br /&gt;[[dekolonizācija]]&lt;ref name=&quot;lv&quot; /&gt;&lt;br /&gt;[[rusofobija|pretkrieviskums]]&lt;ref name=&quot;lv&quot; /&gt;&lt;br /&gt;[[proamerikānisms]]&lt;ref name=&quot;lv&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;muzej&quot; /&gt;&lt;br /&gt;[[eiroskeptisms]]&lt;ref name=&quot;lv&quot; /&gt;&lt;br /&gt;[[antisemītisms]]&lt;ref name=&quot;eurac&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Cilvēktiesības Latvijā 2002. gada 1. janvāris — 2002. gada 30. jūnijs |url=http://miris.eurac.edu/mugs2/do/blob.pdf%3Ftype=pdf&amp;serial=1031568094319 |website=miris.eurac.edu |publisher=Latvijas Cilvēktiesību un etnisko studiju centrs |pages=8.—9 |quote=Līdz šim LNDP bijusi maziņa, galēji labā spārna populistu partija, kuras līderis Armands Māliņš piesaistīja mediju uzmanību 1997. gadā, kad tas kritizēja &quot;Krievu-Žīdu plutokrātus&quot; un homoseksuālistus.}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;antisem&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Jakovičs |first1=Aivars |title=Par mani |url=http://aivarsjakovics.wordpress.lv/about/ |website=aivarsjakovics.wordpress.lv |accessdate={{dat|2026|2|28||bez}} |language=lv |date={{dat|2012|9|4||bez}} |quote=Dažus mēnešus vēlāk laikrakstos ieraudzīju tekstus ar A.Māliņa antisemītiskiem izteikumiem un no viņa partijas distancējos.}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;lv&quot; /&gt;&lt;br /&gt;[[homofobija]]&lt;ref name=&quot;homofob&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=CILVĒKTIESĪBAS LATVIJĀ 2002. GADĀ |url=https://cilvektiesibas.org.lv/media/attachments/30/01/2012/lcesc_2002_parskats_lv.pdf |website=cilvektiesibas.org.lv |publisher=Latvijas Cilvēktiesību un etnisko studiju centrs |accessdate={{dat|2026|2|28||bez}} |page=25 |date={{dat|2003||||bez}} |quote=Līdz šim LNDP bija ļoti neliels, labējs populistisks grupējums, kura līderis Armands Māliņš piesaistīja masu saziņas līdzekļu uzmanību 1997. gadā, ķengādams &quot;krievu–žīdu plutokrātus&quot; un homoseksuālistus.}}&lt;/ref&gt;&lt;br /&gt;'''2002—2008:'''&lt;br /&gt;[[krievu nacionālisms]]&lt;ref name=&quot;jaunslv&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;iest&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;lojal&quot; /&gt;&lt;br /&gt;[[krievu imperiālisms]]&lt;ref name=&quot;rev&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;lojal&quot; /&gt;&lt;br /&gt;[[ultranacionālisms]]&lt;ref name=&quot;lojal&quot; /&gt;&lt;br /&gt;[[Rusofīlisms|prokrieviskums]]&lt;ref name=&quot;jaunslv&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;rev&quot; /&gt;&lt;br /&gt;[[militārisms|paramilitārisms]]&lt;ref name=&quot;lojal&quot; /&gt;&lt;br /&gt;[[antisemītisms]]&lt;ref name=&quot;dp&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;ko&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Latvians.lv :: national vortal - Ko mums grib aizliegt? |url=http://www.latvians.lv/text.php?sid=419 |website=latvians.lv |accessdate={{dat|2026|2|28||bez}} |language=lv |date={{dat|2003||||bez}} |archive-date={{dat|2003|09|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20030928032838/http://www.latvians.lv/text.php?sid=419 }}&lt;/ref&gt;
|position           = [[Galēji labēja politika|galēji labēja]]{{efn|Dažreiz savas prokrieviskās ideoloģijas dēļ medijos dēvēta par [[Galēji kreisa politika|galēji kreisu]]&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Osipova partija pievelk bijušos likumsargus |url=https://www.apollo.lv/5317435/osipova-partija-pievelk-bijusos-likumsargus |accessdate={{dat|2026|3|22||bez}} |work=apollo.lv |date={{dat|2008|2|22||bez}} |language=lv |quote=Jevgeņija Osipova vadītajā kreisi radikālajā Latvijas Nacionāli demokrātiskajā partijā...}}&lt;/ref&gt;}}
|religion           = 
|national           = 
|international      = 
|european           = 
|europarl           = 
|affiliation1_title = Sabiedrotie
|affiliation1       = [[Latvijas Krievu savienība|PCTVL]]&lt;ref name=&quot;pct&quot;&gt;{{ziņu atsauce |title=LNDP un PCTVL vāc parakstus pret Uldi Sesku un Liepājas partiju |url=https://www.tvnet.lv/6184857/lndp-un-pctvl-vac-parakstus-pret-uldi-sesku-un-liepajas-partiju |accessdate={{dat|2026|2|15||bez}} |work=[[tvnet.lv]] |date={{dat|2005|1|17||bez}} |language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;br /&gt;(kopš 2002. gada)&lt;br /&gt;[[Nacionālboļševiku partija|Nacionālboļševiki]]&lt;ref name=&quot;dppr&quot; /&gt;&lt;br /&gt;(kopš 2002. gada)
|colors             = 
|blank1_title       = Mātes organizācija
|blank1             = &quot;[[Krievu nacionālā vienotība]]&quot;&lt;ref name=&quot;lojal&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;topsec&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=topsecret.pdf |url=https://ipvnews.org/topsecret.pdf |accessdate={{dat|2026|2|15||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;dppr&quot;&gt;{{ziņu atsauce |title=Bijušais Drošības policijas priekšnieks – LNDP biedrs |url=https://www.tvnet.lv/4771382/bijusais-drosibas-policijas-prieksnieks-lndp-biedrs |accessdate={{dat|2026|2|28||bez}} |work=tvnet.lv |date={{dat|2007|12|5||bez}} |language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;br /&gt;(kopš 2002. gada)
|blank2_title       = 
|blank2             = 
|blank3_title       = 
|blank3             = 
|seats1_title       = 
|seats1             = 
|seats2_title       = 
|seats2             = 
|seats3_title       = 
|seats3             = 
|seats4_title       = 
|seats4             = 
|symbol             = 
|flag               = Flag_of_Latvian_National_Democratic_Party_(2006―2008).png
|website            = {{URL|https://web.archive.org/web/20041128015948/http://www.aryan.lv/|aryan.lv}}&lt;br /&gt;{{URL|https://web.archive.org/web/20060701135903/https://www.lndp.lv/|lndp.lv}}
|state              = 
|country            = 
|country_dab1       = 
|parties_dab1       = 
|elections_dab1     = 
|country2           = 
|country_dab2       = 
|parties_dab2       = 
|elections_dab2     = 
|footnotes          = {{ubl|[[Latvijas politika]]|[[Latvijas politisko partiju saraksts|Partijas Latvijā]]}}
}}
'''Latvijas Nacionāli demokrātiskā partija'''&lt;ref name=&quot;lv&quot; /&gt; ('''LNDP''') ({{val|ru|Латвийская национал-демократическая партия, ЛНДП}}) bija [[Galēji labēja politika|galēji labēja]] [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kas dibināta 1991. gada 3. februārī&lt;ref name=&quot;lv&quot; /&gt; un reģistrēta 1993. gada 6. septembrī.&lt;ref name=&quot;iest&quot; /&gt; To ilggadēji vadīja [[Armands Māliņš]].&lt;ref name=&quot;Lva&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Latvijas Nacionāli Demokrātiskā partija. Vēsturiska izziņa 1991. — 1997. g. |url=https://www.archiv.org.lv/apraksti/F/LV_LVA_F1892_VI.pdf |website=archiv.org.lv |publisher=Latvijas Valsts arhīvs |accessdate={{dat|2026|2|22||bez}} |language=lv |date={{dat|1998|12|11||bez}}}}&lt;/ref&gt; Pēc Māliņa, partijas vadību pārņēma [[Jevgēņijs Osipovs]].&lt;ref name=&quot;prks&quot; /&gt; Partija likvidēta 2008. gada [[Augusts|augustā]].&lt;ref name=&quot;izsl&quot; /&gt;

== Vēsture ==
=== 1991—2002 ===
Grupiņa bijušo [[Barikāžu laiks|Barikāžu]] aizstāvju 1991. gada 3. februārī&lt;ref name=&quot;lv&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Latvijas Nacionāli demokrātiskā partija - Latvijas Vēstnesis |url=https://www.vestnesis.lv/ta/id/49674 |website=www.vestnesis.lv |accessdate={{dat|2026|2|15||bez}} |language=lv |date={{dat|1998|09|10||bez}}}}&lt;/ref&gt; nodibināja nacionālistiski noskaņoto&lt;ref name=&quot;lveest&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Latvijas Republikas politiskās organizācijas - Latvijas Vēstnesis |url=https://www.vestnesis.lv/ta/id/30977 |website=www.vestnesis.lv |accessdate={{dat|2026|2|15||bez}} |language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;lv&quot; /&gt; '''Latvijas Nacionāli demokrātisko partiju (Amerikas ceļš)''',&lt;ref name=&quot;lv&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;muzej&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Pirms trīsdesmit gadiem. Smagais pārbaudījumu laiks – cīņa par Rīgas Latviešu biedrību (no Jāņa Graudoņa arhīva Turaidas muzejrezervātā) |url=https://turaida-muzejs.lv/2022/09/pirms-trisdesmit-gadiem-smagais-parbaudijumu-laiks-cina-par-rigas-latviesu-biedribu-no-jana-graudona-arhiva-turaidas-muzejrezervata/ |website=turaida-muzejs.lv |accessdate={{dat|2026|2|15||bez}} |language=lv |date={{dat|2022|9|7||bez}} |archive-date={{dat|2024|03|03||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20240303053235/https://turaida-muzejs.lv/2022/09/pirms-trisdesmit-gadiem-smagais-parbaudijumu-laiks-cina-par-rigas-latviesu-biedribu-no-jana-graudona-arhiva-turaidas-muzejrezervata/ }}&lt;/ref&gt; tomēr partiju oficiāli reģistrēja tikai 1993. gada 6. septembrī.&lt;ref name=&quot;iest&quot; /&gt; Vārdu salikums &quot;Amerikas ceļš&quot; vēlāk tika izņemts no partijas nosaukuma.&lt;ref name=&quot;muzej&quot; /&gt; 1991. gada 4. augustā notika partijas 1. kongress.&lt;ref name=&quot;Lva&quot; /&gt; Līdz 2002. gadam&lt;ref name=&quot;prks&quot; /&gt; partijas priekšsēdis bija bijušais [[padomju milicija]]s [[seržants]]&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Par kritisko kritiku - Barikadopēdija |url=https://www.barikadopedija.lv/raksti/888025 |website=www.barikadopedija.lv |accessdate={{dat|2026|2|15||bez}} |language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;muzej&quot; /&gt; [[Armands Māliņš]].&lt;ref name=&quot;Lva&quot; /&gt;

1992. gadā, atbildot uz [[Latvijas Republikas Zemessardze|LR Zemessardze]]s izveidi, Armands Māliņš nodibināja paramilitāru organizāciju [[Latviešu Nacionālā gvarde]] (LNG) jeb Nacionālā gvarde (NG).&lt;ref name=&quot;dib&quot;&gt;{{ziņu atsauce |title=ARMANDS MĀLIŅŠ DIBINA GVARDI |url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp%7Cissue:552577%7Carticle:DIVL373%7Cquery:ARMANDS%20M%C4%80LI%C5%85%C5%A0%20 |accessdate={{dat|2026|3|29||bez}} |work=Neatkarīgā Cīņa |issue=Nr.45 |date={{dat|1992|3|17||bez}} |page=4 |language=lv}}&lt;/ref&gt; Nacionālā gvarde tika uzskatīta par LNDP paramilitāro spārnu un kopā ar citām [[Galēji labēja politika|galēji labējām]] organizācijām 1992. gadā plānoja veikt bruņotu [[Valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] pret [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|LR Augstāko Padomi]] un [[Latvijas Republikas Ministru padome|LR Ministru padomi]].&lt;ref name=&quot;page1&quot;&gt;{{ziņu atsauce |last1=Ezernieks |first1=Ilmārs |title=VALSTS APVĒRSUMS. BŪS VAI NEBŪS? |url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp%7Cissue:552632%7Carticle:DIVL86%7Cpage:1%7Cquery:Armands%20M%C4%81li%C5%86%C5%A1%20 |accessdate={{dat|2026|3|29||bez}} |work=Neatkarīgā Cīņa |issue=Nr.101 |date={{dat|1992|06|30||bez}} |page=1 |language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;page2&quot;&gt;{{ziņu atsauce |last1=Ezernieks |first1=Ilmārs |title=VALSTS APVĒRSUMS. BŪS VAI NEBŪS? |url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp%7Cissue:552632%7Carticle:DIVL86%7Cpage:2%7Cquery:Armands%20M%C4%81li%C5%86%C5%A1%20 |accessdate={{dat|2026|3|29||bez}} |work=Neatkarīgā Cīņa |issue=Nr.101 |date={{dat|1992|06|30||bez}} |page=2 |language=lv}}&lt;/ref&gt; Kāds [[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija|LR Aizsardzības ministrija]]s darbinieks sacīja ka A. Māliņš savācis cilvēkus kuri ir spējīgi veikt [[Terorisms|teroraktus]].&lt;ref name=&quot;page2&quot; /&gt; 1992. gada martā–1993. gada februārī notiekošajā [[Rīgas Latviešu biedrība|Rīgas Latviešu biedrības]] &quot;divvaldības&quot; posmā Māliņa vadītās LNDP un NG iesaistījās priekšsēdētāja vietnieka Ilmāra Druļļa pusē.&lt;ref name=&quot;muzej2&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Pirms trīsdesmit gadiem. Smagais pārbaudījumu laiks – cīņa par Rīgas Latviešu biedrību (no Jāņa Graudoņa arhīva Turaidas muzejrezervātā)|url=https://turaida-muzejs.lv/2022/09/pirms-trisdesmit-gadiem-smagais-parbaudijumu-laiks-cina-par-rigas-latviesu-biedribu-no-jana-graudona-arhiva-turaidas-muzejrezervata/|website=turaida-muzejs.lv|accessdate={{dat|2026|2|15||bez}}|language=lv|date={{dat|2022|9|7||bez}}|archive-date={{dat|2024|03|03||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20240303053235/https://turaida-muzejs.lv/2022/09/pirms-trisdesmit-gadiem-smagais-parbaudijumu-laiks-cina-par-rigas-latviesu-biedribu-no-jana-graudona-arhiva-turaidas-muzejrezervata/}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.laikmetazimes.ebaznica.lv/2016/10/10/%e2%80%9cbertula-nakts%e2%80%9d-rigas-latviesu-biedriba-un-ta-atskanas-sodien/|title=“Bērtuļa nakts” Rīgas Latviešu biedrībā un tā atskaņas {{!}} Laikmeta zīmes|access-date=2026-04-20|language=lv}}&lt;/ref&gt;

LNDP [[1994. gada Rīgas domes vēlēšanas|1994. gada Rīgas domes vēlēšanās]] ieguva vienu deputāta mandātu un par deputātu kļuva Armands Māliņš.&lt;ref name=&quot;malievel&quot;&gt;{{laikraksta atsauce |title=LATVIJAS LIELO PILSĒTU DOMJU UN RAJONU PADOMJU DEPUTĀTI |journal=[[Latvijas Vēstnesis]] |date={{dat|1994|06|04||bez}} |volume=Nr.66 |page=1. lpp |url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp%7Cissue:1254364%7Carticle:DIVL26 |accessdate={{dat|2026|3|29||bez}}}}&lt;/ref&gt; LNDP neveiksmīgi piedalījās 1995. gada [[6. Saeimas vēlēšanas|6. Saeimas]]&lt;ref name=&quot;sest&quot; /&gt; un 1998. gada [[7. Saeimas vēlēšanas|7. Saeimas vēlēšanās]],&lt;ref name=&quot;devast&quot; /&gt; attiecīgi iegūstot 0,14 %&lt;ref name=&quot;sest&quot; /&gt; un 0,30 % balsu.&lt;ref name=&quot;devast&quot; /&gt; [[1997. gada Rīgas domes vēlēšanas|1997. gada Rīgas domes vēlēšanās]] partija ieguva vienu deputāta vietu [[Rīgas dome|Rīgas domē]].&lt;ref name=&quot;rd97&quot; /&gt; Deputāta amatu ieņēma LNDP sarakstā esošā [[Kristīgi demokrātiskā savienība|KDS]] biedre&lt;ref name=&quot;trojas&quot;&gt;{{laikraksta atsauce |last1=Vanzovičs |first1=Sandris |last2=Spandegs |first2=Uģis |title=Trojas zirgs sociāldemokrātu nometnē? |journal=Neatkarīgā Rīta Avīze |date={{dat|1997|07|21||bez}} |volume=Nr.70 |page=2. lpp |url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp%7Cissue:609350%7Carticle:DIVL139}}&lt;/ref&gt; [[Inta Baltiņa|Inta Jukneviča]]&lt;ref name=&quot;rd97&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Rezultāti - Rīga - Latvijas Nacionāli demokrātiskā partija (VIETAS = 1) |url=https://archive.cvk.lv/velesanas/old/base/base.cvk.rezult |website=archive.cvk.lv |publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija]] |accessdate={{dat|2026|2|28||bez}} |language=lv |date={{dat|1997||||bez}}}}&lt;/ref&gt; (vēlāk zināma kā Inta Baltiņa&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Pilnvaru atsaukumi |url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:432510%7Carticle:DIVL463%7Cquery:INTAI%20JUKNEVI%C4%8CAI%20 |publisher=[[Latvijas Vēstnesis]], Nr.124 |page=13 |date={{dat|2002|9|3||bez}} |quote=...INTAI JUKNEVIČAI (mainīts uzvārds uz Baltiņa)..}}&lt;/ref&gt;) kura pēc vēlēšanām nesadarbojās ar LNDP&lt;ref name=&quot;malvsjukn&quot;&gt;{{laikraksta atsauce |last1=Vanzovičs |first1=Sandris |last2=Spandegs |first2=Uģis |title=Lielās partijas domā — mazās lemj? |journal=[[Neatkarīgā Rīta Avīze]] |date={{dat|1997|03|24||bez}} |volume=Nr.70 |page=2. lpp |url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp%7Cissue:609101%7Carticle:DIVL220 |quote=Lai gan oficiālajos vēlēšanu rezultātos lasāms, ka vienu vietu domē ieguvis Latvijas Nacionāli demokrātiskās partijas saraksts, minētās politiskās organizācijas vadītājs Armands Māliņš uzskata, ka partija dome nav pārstāvēta. levēlētā deputāte Inta Jukneviča veikusi savdabīgu manevru, lai, izmantojot pastāvīgo LNDP atbalstītāju loku, iekļūtu domes sastāvā.}}&lt;/ref&gt; un pievienojās [[Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija|LSDSP]].&lt;ref name=&quot;trojas&quot; /&gt;

LNDP 1997. gada 23. augustā [[Vecrīga|Vecrīgā]] organizēja lāpu gājienu.&lt;ref name=&quot;laapas1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |author1=Buls, Jānis |title=LNDP lāpu gājiens. {{!}} LNB Digitālā bibliotēka - DOM PIEEJA |url=https://dom.lndb.lv/data/obj/853824.html |website=dom.lndb.lv |publisher=[[Latvijas Nacionālā bibliotēka]] |accessdate={{dat|2026|2|22||bez}} |language=lv |date={{dat|1997|8|23||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;laapas2&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |author1=Buls, Jānis |title=LNDP lāpu gājiens. {{!}} LNB Digitālā bibliotēka - DOM PIEEJA |url=https://dom.lndb.lv/data/obj/853825.html |website=dom.lndb.lv |publisher=Latvijas Nacionālā bibliotēka |accessdate={{dat|2026|2|22||bez}} |language=lv |date={{dat|1997|8|23||bez}} |quote=34 fotonegatīvi}}&lt;/ref&gt;

=== 2002—2008 ===
Ap 80 [[Krievija]]s [[Neonacisms|neonacistu]] partijas &quot;[[Krievu nacionālā vienotība|Krievu nacionālās vienotības]]&quot; jeb barkašoviešu&lt;ref name=&quot;nereg&quot; /&gt; nereģistrētā&lt;ref name=&quot;nereg&quot;&gt;{{ziņu atsauce |title=Barkašovieši neatlaidīgi grib reģistrēties |url=https://www.delfi.lv/193/politics/1544432/barkasoviesi-neatlaidigi-grib-registreties |accessdate={{dat|2026|2|22||bez}} |work=Delfi.lv |date={{dat|2001|7|18||bez}} |language=lv}}&lt;/ref&gt; un [[Liepāja|Liepājā]] bāzētā&lt;ref name=&quot;nereg&quot; /&gt; Latvijas atzara &quot;Krievu nacionālā vienotība Latvijā&quot; biedri&lt;ref name=&quot;lojal&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Vai Latvijas speciālie dienesti ir lojāli savai valstij? |url=http://aigarsprusis.blogspot.com/2008/01/vai-latvijas-specilie-dienesti-ir-lojli.html |website=Liepājnieka virtuālie pieraksti |accessdate={{dat|2026|2|15||bez}} |language=lv |date={{dat|2008|1|21||bez}}}}&lt;/ref&gt; kopā ar savu līderi [[Jevgēņijs Osipovs|Jevgēņiju Osipovu]] priekšgalā 2002. gada pavasarī iestājās Latvijas Nacionāli demokrātiskajā partijā.&lt;ref name=&quot;iest&quot;&gt;{{ziņu atsauce |title=Ap 80 ‘barkašoviešu’ iestājušies Latvijas Nacionāli demokrātiskajā partijā |url=https://www.delfi.lv/193/politics/3265315/ap-80-barkasoviesu-iestajusies-latvijas-nacionali-demokratiskaja-partija |accessdate={{dat|2026|2|15||bez}} |work=Delfi.lv |date={{dat|2002|5|29||bez}} |language=lv}}&lt;/ref&gt; [[Nepilsoņi (Latvija)|Latvijas nepilsonis]] Osipovs&lt;ref name=&quot;eurac&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;kongr02&quot; /&gt; &quot;Krievu nacionālā vienotība Latvijā&quot; un LNDP apvienošanās kongresā 25. maijā nomainīja Māliņu LNDP priekšsēža amatā.&lt;ref name=&quot;prks&quot;&gt;{{ziņu atsauce |title=Osipovs ievēlēts par LNDP priekšsēdi |url=https://www.delfi.lv/193/politics/3269685/osipovs-ievelets-par-lndp-priekssedi |accessdate={{dat|2026|2|15||bez}} |work=Delfi |date={{dat|2002|5|29||bez}} |language=lv}}&lt;/ref&gt; Tādējādi, barkašoviešiem un LNDP apvienojoties, barkašovieši ieguva sev kādu oficiālu politisku organizāciju, jo viņu organizācijai &quot;Krievu nacionālā vienotība Latvijā&quot; tika liegta reģistrācija [[Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs|LR Uzņēmumu reģistrā]] (UR) dažādu trūkumu reģistrācijas dokumentos un politiskā ekstrēmisma dēļ.&lt;ref name=&quot;nereg&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;lojal&quot; /&gt; Atkārtotas LNDP priekšsēža vēlēšanas notika 2002. gada 13. jūlijā, jo iepriekšējam kongresam nebija juridiska spēka.&lt;ref name=&quot;kongr02&quot;&gt;{{ziņu atsauce |title=Barkašoviešu bijušais līderis oficiāli iecelts par LNDP priekšsēdētāju |url=https://www.tvnet.lv/6277576/barkasoviesu-bijusais-lideris-oficiali-iecelts-par-lndp-priekssedetaju |accessdate={{dat|2026|2|28||bez}} |work=tvnet.lv |date={{dat|2002|7|13||bez}} |language=lv}}&lt;/ref&gt; Neilgi pēc kongresa policija aizturēja atsevišķus partijas biedrus, kā arī jauno priekšsēdi Osipovu.&lt;ref name=&quot;kongr02&quot; /&gt; Citi latviešu nacionālisti nosodīja LNDP apvienošanos ar krievu nacionālistiem barkašoviešiem.&lt;ref name=&quot;propmal&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Latvians.lv :: national vortal - LNDP propagandista Māliņa direktīvas |url=http://www.latvians.lv/text.php?sid=418 |website=latvians.lv |accessdate={{dat|2026|2|28||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20030815232345/http://www.latvians.lv/text.php?sid=418 |archivedate={{dat|2003|08|15||bez}} |language=lv }}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;laikmz&quot; /&gt; Vēlāk internetā tika publicēti attēli kuros redzams kā Osipovs un Māliņš pacēluši rokas [[Romiešu sveiciens|romiešu sveicienā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=«Русский Марш» в Риге. - 10 Сентября 2007 - Русская Прибалтика |url=http://russbalt.ucoz.ru/news/2007-09-10-1049 |website=russbalt.ucoz.ru |accessdate={{dat|2026|3|29||bez}} |language=ru |archive-date={{dat|2013|05|13||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20130513191215/http://russbalt.ucoz.ru/news/2007-09-10-1049 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Barkašovieši vēlas startēt pašvaldību vēlēšanās Liepājā |url=https://www.tvnet.lv/6192681/barkasoviesi-velas-startet-pasvaldibu-velesanas-liepaja |accessdate={{dat|2026|3|29||bez}} |work=[[tvnet.lv]] |date={{dat|2004|11|08||bez}} |language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;iest&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Armands Māliņš, viņš arī &quot;Viedais Manels&quot;,... |url=https://x.com/ervinsk/status/1678112023215845377 |website=x.com |publisher=@ervinsk |accessdate={{dat|2026|3|29||bez}} |language=lv |date={{dat|2023|7|9||bez}}}}&lt;/ref&gt;

LNDP biedri 2002. gada 7. septembrī izplatīja aptuveni tūkstotis lapiņu &quot;[[Jaunais laiks|Jaunā laika]]&quot; līdera [[Einars Repše|Einara Repšes]] atbalstam.&lt;ref name=&quot;repse&quot;&gt;{{ziņu atsauce |title=Barkašovieši atbalsta Repši |url=https://www.tvnet.lv/6272996/barkasoviesi-atbalsta-repsi |accessdate={{dat|2026|2|28||bez}} |work=tvnet.lv |date={{dat|2002|9|7||bez}} |language=lv}}&lt;/ref&gt; Māliņš, tolaik LNDP goda tiesas priekšsēdis, slavēja Repši. Savukārt, Repše uzskatīja, ka LNDP atbalsts ir prokrievisko spēku organizēta &quot;Jaunā laika&quot; nomelnošanas kampaņa.&lt;ref name=&quot;repse&quot; /&gt;

Jau 2003. gada sākumā parādījās ziņas par iespējamo LNDP sadarbību ar latviešu nacionālistu partiju &quot;[[Visu Latvijai]]&quot; (VL), kā arī par LNDP vadītāja Jevgēņija Osipova un VL līdera [[Raivis Dzintars|Raivja Dzintara]] tikšanos, kurā Osipovs pacēlis roku [[romiešu sveiciens|romiešu sveicienā]].&lt;ref name=&quot;front&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=PAR PATRIOTISMU, DZĪVO ĒTIKU UN “VISU LATVIJAI!” |url=https://fronte.lv/wp-content/uploads/2019/06/DDD-426.pdf |website=fronte.lv |accessdate={{dat|2026|2|28||bez}} |page=8 |language=lv |date={{dat|2003||||bez}} |quote=Man par izbrīnu tajās nez kāpēc neietilpst Māliņa un Osipova vadītā LNDP jeb t.s. “barkašovieši”, ar kuriem R.Dzintars regulāri uztur kontaktus, par ko var pārliecināties, vērojot interneta portālā www.latvians.lv ievietotos fotoattēlus, kuros R.Dz. redzams blakus J.Osipovam, bet pēdējais pacēlis roku nacistu sveicienā (kā tas sasaucas ar “vislatviešu” publiski pausto norobežošanos no nacionālsociālistiem”?).}}&lt;/ref&gt; Vēlāk internetā publicētas bildes no, iespējams, šīs tikšanās.&lt;ref name=&quot;plak&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=ONSLOVS {{!}}{{!}}{{!}} PLAKĀTI: Visu Kam?!? |url=http://onslovs.blogspot.com/2006/09/visu-kam.html |website=onslovs.blogspot.com |accessdate={{dat|2026|2|28||bez}} |language=lv |date={{dat|2006||||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Soviet Switzerland |url=http://klab.lv/~blutzeuge/98442.html |website=klab.lv |accessdate={{dat|2026|2|28||bez}} |language=lv |date={{dat|2010|8|26||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Uzbrukuma mērķis Nr.1 – Raivis Dzintars |url=https://gulags.wordpress.com/2011/11/23/uzbrukuma-merkis-nr-1-raivis-dzintars/ |website=Noziegumi pret cilvēci |accessdate={{dat|2026|2|28||bez}} |language=lv |date={{dat|2011|11|23||bez}}}}&lt;/ref&gt; Laikrakstā &quot;[[Diena (laikraksts)|Diena]]&quot; 2006. gada 18. februārī vēlreiz publicētas ziņas par LNDP un VL sadarbību.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Laikraksts: iespējams, Latvijas radikālie grupējumi sadarbojas |url=https://www.delfi.lv/193/politics/13653182/laikraksts-iespejams-latvijas-radikalie-grupejumi-sadarbojas |accessdate={{dat|2026|2|28||bez}} |work=Delfi |date={{dat|2006|2|18||bez}} |language=lv}}&lt;/ref&gt; Laikraksta &quot;Diena&quot; iztaujāts, 2006. gada intervijā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/pasaule/krievija/dzintars-par-tiksanos-ar-lndp-lideri-osipovu-pinas-pretrunas-12710980|title=Dzintars par tikšanos ar LNDP līderi Osipovu pinas pretrunās|website=www.diena.lv|access-date=2023-11-17}}&lt;/ref&gt; viņš sniedza pretrunīgas atbildes par šo notikumu. 2011. gadā Rīgā uz ielām parādījās plakāti ar fotoattēliem no Dzintara un Osipova tikšanās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/novados/riga/zinas/riga-paradijusas-plakati-kuros-dzintars-redzams-kopa-ar-osipovu.d?id=41170439|title=Rīgā parādījušās plakāti, kuros Dzintars redzams kopā ar Osipovu|last=DELFI|last2=LETA|website=DELFI|access-date=2023-11-17|date=2011-10-13|language=lv}}&lt;/ref&gt;

[[Valsts drošības dienests|Drošības policija]] (DP) 2003. gadā aizdomās par iespējamu nacionālā naida kurināšanu vērtēja A. Māliņa iespējams, [[Antisemītisms|antisemītiskos]], izteikumus partijas interneta vietnē aryan.lv.&lt;ref name=&quot;dp&quot;&gt;{{ziņu atsauce |title=Izvērtē Māliņa publikāciju internetā |url=https://www.delfi.lv/161/criminal/4674714/izverte-malina-publikaciju-interneta |accessdate={{dat|2026|2|15||bez}} |work=[[Delfi.lv]] |date={{dat|2003|1|27||bez}} |language=lv}}&lt;/ref&gt; Viņš bija nonācis tiesībsargājošo institūciju uzmanības lokā arī par nesankcionētu mītiņu un gājienu organizēšanu, kā arī par nereģistrētās barkašoviešu organizācijas popularizēšanu.&lt;ref name=&quot;dom&quot; /&gt; 2004. gada nogalē ziņots ka Armands Māliņš aptuveni gadu vairs neesot partijas biedrs&lt;ref name=&quot;rev&quot;&gt;{{ziņu atsauce |title=LNDP Liepājā sola «sociālo revolūciju» |url=https://www.apollo.lv/4708437/lndp-liepaja-sola-socialo-revoluciju |accessdate={{dat|2026|2|22||bez}} |work=apollo.lv |date={{dat|2004|11|13||bez}} |language=lv}}&lt;/ref&gt; un strādājot par cietuma uzraugu.&lt;ref name=&quot;dom&quot;&gt;{{ziņu atsauce |title=Barkašovieši pošas uz Liepājas domi |url=https://www.apollo.lv/4707746/barkasoviesi-posas-uz-liepajas-domi |accessdate={{dat|2026|2|15||bez}} |work=[[apollo.lv]] |date={{dat|2004|11|08||bez}} |language=lv}}&lt;/ref&gt; Tajā pašā laikā LNDP paziņoja par vēlmi kopā ar [[Latvijas Krievu savienība|PCTVL]] startēt [[2005. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|nākamā gada pašvaldību vēlēšanās]] [[Liepāja|Liepājā]].&lt;ref name=&quot;dom&quot; /&gt; Osipovs 2004. gada novembrī Rīgas Centra rajona tiesā iesniedza prasību pret tālaika [[Latvijas Republikas īpašo uzdevumu ministru sabiedrības integrācijas lietās uzskaitījums|īpašu uzdevumu ministru sabiedrības integrācijas lietās]] [[Nils Muižnieks|Nilu Muižnieku]] (&quot;[[Latvijas Pirmā partija]]&quot;) par goda un cieņu aizskaršanu un nepatiesas informācijas izplatīšanu. Osipovs prasīja atsaukt Muižnieka izteikumus laikrakstā &quot;Diena&quot; publicētā rakstā, kurā Muižnieks pauda viedokli, ka politisko radikāļu laušanās pie varas, izmantojot leģitīmas politiskās partijas, ir bīstama parādība un ka &quot;Osipova nacionālradikāļi ir antisemītiski noskaņoti&quot;.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=LNDP līderis prasa Nilam Muižniekam atsaukt godu un cieņu aizskarošas ziņas |url=https://www.tvnet.lv/6191836/lndp-lideris-prasa-nilam-muizniekam-atsaukt-godu-un-cienu-aizskarosas-zinas |accessdate={{dat|2026|3|22||bez}} |work=tvnet.lv |date={{dat|2004|11|14||bez}} |language=lv}}&lt;/ref&gt; LNDP un PCTVL 2005. gada 15. janvārī Liepājā vāca parakstus pert toreizējā [[Liepājas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Liepājas domes priekšsēdētāja]] [[Uldis Sesks|Ulda Seska]] &quot;[[Liepājas partija]]s&quot; veidošanu.&lt;ref name=&quot;aptur&quot;&gt;{{ziņu atsauce |title=Ar parakstiem vēlas apturēt Liepājas mēra partijas veidošanu |url=https://www.apollo.lv/4715249/ar-parakstiem-velas-apturet-liepajas-mera-partijas-veidosanu |accessdate={{dat|2026|2|28||bez}} |work=apollo.lv |date={{dat|2005|1|15||bez}} |language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=LNDP un PCTVL vāc parakstus pret Uldi Sesku un Liepājas partiju |url=https://www.tvnet.lv/6184857/lndp-un-pctvl-vac-parakstus-pret-uldi-sesku-un-liepajas-partiju |accessdate={{dat|2026|3|22||bez}} |work=tvnet.lv |date={{dat|2005|1|17||bez}} |language=lv}}&lt;/ref&gt; Pašvaldību vēlēšanās Liepājā 2005. gada 12. martā PCTVL piedalījās vienotā sarakstā ar LNDP, sarakstā bija 7 PCTVL kandidāti un 3 LNDP kandidāti.&lt;ref name=&quot;topsec&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;pv05&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=PV2005 rezultati ar plusiem |url=https://archive.cvk.lv/velesanas/old/cvk/pv2005.pv2005_rezult_plus.vis |website=archive.cvk.lv |accessdate={{dat|2026|2|15||bez}} |language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;veest&quot;&gt;{{ziņu atsauce |title=Liepājā - Latvijas Vēstnesis |url=https://www.vestnesis.lv/ta/id/102492 |accessdate={{dat|2026|2|15||bez}} |work=www.vestnesis.lv |language=lv}}&lt;/ref&gt; No šī saraksta domē tika ievēlēti divi deputāti,&lt;ref name=&quot;pv05&quot; /&gt; no kuriem viens bija LNDP biedrs.&lt;ref name=&quot;veest&quot; /&gt;

Ap 30 LNDP biedru, tostarp partijas līderis Osipovs, un to atbalstītāji 2005. gada 21. oktobrī pulcējās piketā pie [[Latvijas Tiesu pils|Ministru kabineta ēka]]s, prasot &quot;atdot [[Nepilsoņi (Latvija)|Latvijas nepilsoņi]]em atņemto pilsonību&quot;.&lt;ref name=&quot;piket&quot;&gt;{{ziņu atsauce |title=Piketā \&quot;osipovieši\&quot; pieprasa \&quot;atdot Latvijas nepilsoņiem atņemto pilsonību\&quot; |url=https://www.apollo.lv/4763477/piketa-osipoviesi-pieprasa-atdot-latvijas-nepilsoniem-atnemto-pilsonibu |accessdate={{dat|2026|3|22||bez}} |work=apollo.lv |date={{dat|2005|10|21||bez}} |language=lv}}&lt;/ref&gt; LNDP biedri garāmgājējiem dalīja aicinājumus, kuros tika aicināts piešķirt Latvijas nepilsoņiem tiesības vēlēt vietējās pašvaldības.&lt;ref name=&quot;piket&quot; /&gt;

Partijas 3. kongresa 4. sesijā, kas notika 2005. gada 17. decembrī, Osipovs uz neierobežotu pilnvaru termiņu kļuva par vienpersonisku LNDP līderi.&lt;ref name=&quot;vienp&quot;&gt;{{ziņu atsauce |title=Osipovs kļūst par vienpersonisku LNDP līderi |url=https://www.delfi.lv/193/politics/13079077/osipovs-klust-par-vienpersonisku-lndp-lideri |accessdate={{dat|2026|2|28||bez}} |work=Delfi |date={{dat|2005|12|18||bez}} |language=lv}}&lt;/ref&gt; Tajā pašā sesija nolemts likvidēt partijas valdi un tās vietā izveidot Centrālo komiteju.&lt;ref name=&quot;vienp&quot; /&gt;

2006. gada februārī vairāki liepājnieki saņēma LNDP un PCTVL viedotas skrejlapiņas, kurās krievu valodā pausts aicinājums piedalīties &quot;gājienā pret fašismu&quot;. Skrejlapiņās [[Latviešu leģions|latviešu leģionāri]] un &quot;[[Nacionālā Savienība &quot;Taisnīgums&quot;|Nacionālās spēka savienības]]&quot; (NSS) biedri, kas pieteikuši 16. marta [[leģionāru piemiņas diena]]s gājienu, nodēvēti par bendēm, bērnu slepkavām un viņu pēctečiem.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=LNDP un bišu rīcību uzskata par melno propagandu |url=https://www.tvnet.lv/5696997/lndp-un-bisu-ricibu-uzskata-par-melno-propagandu |accessdate={{dat|2026|2|28||bez}} |work=tvnet.lv |date={{dat|2006|2|9||bez}} |language=lv}}&lt;/ref&gt; 2006. gada decembrī mainīta partijas vizuālā identitāte un simbolika.&lt;ref name=&quot;viz&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=LNDP – jauni mērķi un ieceres |url=https://www.liepajniekiem.lv/zinas/sabiedriba/lndp-jauni-merki-un-ieceres/ |website=liepajniekiem.lv |accessdate={{dat|2026|2|15||bez}} |language=lv |date={{dat|2006|12|27||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=LNDP biedri kongresā Liepājā apstiprinās jauno simboliku |url=https://news.lv/BNS/2006/12/12/lndp-biedri-kongresa-liepaja-apstiprinas-jauno-simboliku |accessdate={{dat|2026|2|15||bez}} |agency=BNS |date={{dat|2006|12|12||bez}} |language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;exnazi&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Russian march in Liepaja, Latvia led by ex-nazi org. LNDP |url=https://www.youtube.com/watch?v=XBZIM2AgEuk |website=[[youtube.com]] |accessdate={{dat|2026|2|15||bez}} |language=ru |date={{dat|2007|9|6||bez}}}}&lt;/ref&gt;

2007. gada 10. jūnijā Liepājā tika aizturēti pieci jaunieši, kuru rīcībā bija apjomīgs pneimatisko ieroču arsenāls.&lt;ref name=&quot;pneima&quot;&gt;{{ziņu atsauce |title=Policijā apstiprina konfiscēto pneimatisko ieroču saistību ar Nacionāli demokrātisko partiju |url=https://www.liepajniekiem.lv/zinas/kriminalzinas-negadijumi/policija-apstiprina-konfisceto-pneimatisko-ierocu-saistibu-ar-nacionali-demokratisko-partiju/ |accessdate={{dat|2026|3|22||bez}} |work=liepajniekiem.lv |date={{dat|2007|6|13||bez}} |language=lv}}&lt;/ref&gt; Policija un Osipovs apstiprināja, ka trīs aizturētie ir LNDP biedri.&lt;ref name=&quot;pneima&quot; /&gt;

2007. gada 24. novembrī parādījās ziņas ka LNDP pievienojās bijušais Drošības policijas (DP) Liepājas reģionālās nodaļas vadītājs&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Bijušais Drošības policijas Liepājas nodaļas vadītājs Bogdānovs uzņemts LNDP |url=https://www.liepajniekiem.lv/zinas/sabiedriba/bijusais-drosibas-policijas-liepajas-nodalas-vaditajs-bogdanovs-uznemts-lndp/ |accessdate={{dat|2026|3|22||bez}} |work=liepajniekiem.lv |date={{dat|2007|11|24||bez}} |language=lv}}&lt;/ref&gt; Aleksandrs Bogdanovs.&lt;ref name=&quot;lojal&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;dppr&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;irliep&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Aigars Prūsis: Nemiera celšanas anatomija |url=https://irliepaja.lv/viedokli/aigars-prusis-nemiera-celsanas-anatomija/ |website=irliepaja.lv |accessdate={{dat|2026|3|22||bez}} |language=lv |date={{dat|2012|4|10||bez}}}}&lt;/ref&gt; Viņš kļuva arī par partijas Centrālās komitejas locekli.&lt;ref name=&quot;lojal&quot; /&gt; DP Bogdanova iestāšanos LNDP uzskatīja par neētisku.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=DP Bogdanova iestāšanos LNDP vērtē kā neētisku |url=https://www.delfi.lv/193/politics/19704652/dp-bogdanova-iestasanos-lndp-verte-ka-neetisku |accessdate={{dat|2026|3|22||bez}} |work=Delfi.lv |date={{dat|2007|12|5||bez}} |language=lv}}&lt;/ref&gt;

UR, pēc DP sniegtās informācijas un Osipova paraksta uz partijas pārreģistrācijas dokumentiem atzīšanas par viltojumu,&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=LNDP izslēdz no partiju reģistra viltotu dokumentu dēļ |url=https://www.delfi.lv/193/politics/21724582/lndp-izsledz-no-partiju-registra-viltotu-dokumentu-del |accessdate={{dat|2026|3|22||bez}} |work=Delfi.lv |date={{dat|2008|8|19||bez}} |language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;osippart&quot;&gt;{{ziņu atsauce |title=LNDP vietā plāno dibināt 'Osipova partiju' |url=https://www.delfi.lv/193/politics/21736844/lndp-vieta-plano-dibinat-osipova-partiju |accessdate={{dat|2026|2|15||bez}} |work=Delfi |date={{dat|2008|8|20||bez}} |language=lv}}&lt;/ref&gt; 2008. gada augustā izslēdza LNDP no politisko partiju saraksta un tajā pašā gadā tika uzsākts partijas likvidācijas process.&lt;ref name=&quot;izsl&quot;&gt;{{ziņu atsauce |title=Osipova vadīto organizāciju izslēdz no partiju reģistra |url=https://www.apollo.lv/5358780/osipova-vadito-organizaciju-izsledz-no-partiju-registra |accessdate={{dat|2026|2|15||bez}} |work=apollo.lv |date={{dat|2008|8|19||bez}} |language=lv}}&lt;/ref&gt; Osipovs lēma LNDP vietā izveidot &quot;[[Osipova partija|Osipova partiju]]&quot;.&lt;ref name=&quot;osippart&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;osipp&quot; /&gt; 2015. gada martā &quot;Osipova partiju&quot; likvidēja.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/likvide-osipova-partiju-jaunu-dibinat-vins-pagaidam-negrasas.a121393/|title=Likvidē Osipova partiju; jaunu dibināt viņš pagaidām negrasās|website=www.lsm.lv|access-date=2026-05-08|date=2015-03-15|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== Pēc likvidācijas ===
2011. gadā parādījās ziņa ka [[norvēģi|norvēģu]] [[Terorisms|terorists]] [[Annešs Bērings Breivīks]] savā sarakstā &quot;Pret imigrāciju noskaņotās partijas un organizācijas&quot; kopā ar citām Latvijas partijām pieminējis arī LNDP/Osipova partiju.&lt;ref name=&quot;jaunslv&quot;&gt;{{ziņu atsauce |title=Norvēģu slepkava savā sarakstā iekļāvis arī Latvijas politiskos spēkus |url=https://jauns.lv/raksts/zinas/183497-norvegu-slepkava-sava-saraksta-ieklavis-ari-latvijas-politiskos-spekus |accessdate={{dat|2026|2|15||bez}} |work=[[jauns.lv]] |date={{dat|2011|7|26||bez}} |language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Rezultāti vēlēšanās ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! Gads
! Vēlēšanas
! Rezultāti (%)
! Deputāti
|-
| 2005.
| [[2005. gada Pašvaldību vēlēšanas|Pašvaldību vēlēšanas]]
| Kopā ar [[Latvijas Krievu savienība|PCTVL]] [[Liepāja|Liepājā]] ― 13,33
| {{Infobox political party/seats|2|15|hex=#E92A39}}&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=LIEPĀJAS PILSĒTAS PAŠVALDĪBAS 2005.GADA PUBLISKAIS PĀRSKATS |url=https://faili.liepaja.lv/publiskais_parskats_2005.pdf |website=faili.liepaja.lv |accessdate={{dat|2026|2|15||bez}} |language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
| 1998.
| [[7. Saeimas vēlēšanas]]
| 0,30&lt;ref name=&quot;devast&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Kopējie rezultāti |url=https://archive.cvk.lv/velesanas/old/base/base.vel7.sa3 |website=archive.cvk.lv |accessdate={{dat|2026|2|15||bez}} |language=lv}}&lt;/ref&gt;
| {{Infobox political party/seats|0|100|hex=#77353d}}
|-
| 1997.
| [[1997. gada Rīgas domes vēlēšanas|Rīgas domes vēlēšanas]]
| 1,72&lt;ref name=&quot;rd97&quot; /&gt;
| {{Infobox political party/seats|1|60|hex=#77353d}}&lt;ref name=&quot;rd97&quot; /&gt;
|- 
| 1995.
| [[6. Saeimas vēlēšanas]]
| 0,14&lt;ref name=&quot;sest&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=6. Saeimas vēlēšanas {{!}} Centrālā vēlēšanu komisija |url=https://www.cvk.lv/lv/6-saeimas-velesanas |website=www.cvk.lv |accessdate={{dat|2026|2|15||bez}} |language=lv}}&lt;/ref&gt;
| {{Infobox political party/seats|0|100|hex=#77353d}}
|-
| 1994.
| [[1994. gada Rīgas domes vēlēšanas|Rīgas domes vēlēšanas]]
| ?
| {{Infobox political party/seats|1|60|hex=#77353d}}&lt;ref name=&quot;malievel&quot; /&gt;
|-
|}

== Logotipi un karogi ==
&lt;gallery&gt;
LNDP_logo.png|LNDP sākotnējais logotips (1991—2002/2006)
Flag_of_Latvian_National_Democratic_Party_(1990s―early_2000s).png|LNDP sākotnējais karogs&lt;ref name=&quot;laapas1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;laapas2&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;vexillo&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=VEXILLOGRAPHIA - Флаги Латвии |url=https://www.vexillographia.ru/latvija/party.htm |website=www.vexillographia.ru |accessdate={{dat|2026|2|22||bez}} |language=ru}}&lt;/ref&gt; (1991―2002/2006)
LNDP_logo_alt.png|LNDP logo variants&lt;ref name=&quot;exnazi&quot; /&gt; (2002―2006)
Flag_of_Latvian_National_Democratic_Party_(2002―2006).png|LNDP karoga variants&lt;ref name=&quot;vexillo&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;exnazi&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;irliep&quot; /&gt; (2002―2006)
LNDP_un_Osipova_partijas_logo.png|Pēdējais LNDP logo (2006―2007), uz kura vēlāk balstīts &quot;[[Osipova partija]]s&quot; logo&lt;ref name=&quot;vexillo&quot; /&gt;
Flag_of_Latvian_National_Democratic_Party_(2006―2008).png|Pēdējais LNDP karogs&lt;ref name=&quot;lojal&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;osippart&quot; /&gt; (2006―2007), uz kura vēlāk balstīts &quot;Osipova partijas&quot; karogs&lt;ref name=&quot;vexillo&quot; /&gt;
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces un piezīmes ==
=== Piezīmes ===
{{notelist}}

=== Atsauces ===
{{atsauces|30em}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20041128015948/http://www.aryan.lv/ Oficiālā mājaslapa aryan.lv]
* [https://web.archive.org/web/20060701135903/https://www.lndp.lv/ Oficiālā mājaslapa lndp.lv]

{{Latvijas politiskās partijas}}

[[Kategorija:Latvijas politiskās partijas]]
[[Kategorija:Latvijas mazākumtautību partijas]]
[[Kategorija:Latvijas konservatīvās partijas]]
[[Kategorija:Latvijas eiroskeptiskās partijas]]
[[Kategorija:Bijušās latviešu nacionālistiskās partijas]]
[[Kategorija:Latvijas bijušās politiskās partijas]]
[[Kategorija:Bijušās partijas]]</text>
      <sha1>ndfcfv4zyj65dqeg5zlav8cpsggrazt</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Buffalo MPV</title>
    <ns>0</ns>
    <id>624309</id>
    <revision>
      <id>4465273</id>
      <parentid>4463901</parentid>
      <timestamp>2026-05-08T15:23:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <origin>4465273</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5858" sha1="ghxyt8jdjpoo5s4r4bb2ot5rrm05ka7" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Bruņu mašīnas infokaste
|      nosaukums= ''Buffalo MPV''
|        attēls= [[Attēls:A U.S. Army Buffalo explosive device detection vehicle, assigned to 1221st Route Clearance Company, South Carolina Army National Guard, digs up an improvised explosive device (IED) during route clearance 140624-Z-XH297-029.jpg|300px]]
|    virsraksts= 
|       apkalpe= 2+4 cilvēki
|        garums= 8,2 m
|       platums= 2,6 m
|      augstums= 4,0 m
|          masa= 20,56 t
|        bruņas= Visi riteņi un centrālā ass ir aizsargāti pret mīnām
|     primārais= 
|   sekundārais= 
|       dzinējs= ''[[Mack Truck|Mack]] ASET AI-400 [[Sešu cilindru dzinējs|I6]]''
| dzinēja_jauda= 450 Zs (330 kW)
|ātrums_uz ceļa= 105 km/h (maksimālais ātrums)
| zs_koeficents= 
|maks. attālums= 483 km
}}
'''''Buffalo MPV''''' ir [[MRAP|mīnu sprādzienu izturīga bruņumašīna]], ko ražo [[ASV]] uzņēmums ''Force Protection, Inc.'' (''[[General Dynamics]]'' nodaļa). Tas ir lielākais [[transportlīdzeklis]] ''Force Protection'' mašīnu klāstā, kam seko ''[[Cougar]] HE MRAP'' un ''[[Ocelot]]'' viegli aizsargātais patruļtransportlīdzeklis (LPPV).

== Vēsture ==
''Buffalo'' transportlīdzeklis tika izstrādāts, pamatojoties uz veiksmīgo [[Dienvidāfrika]]s ražojuma ''Casspir'' transportlīdzekli, kas ir aizsargāts pret sauszemes [[mīna|mīnu]] iedarbību.&lt;ref&gt;[http://www.armedforces-int.com/projects/armoured-vehicles/Buffalo%20Armored%20Vehicle Buffalo Armoured Vehicle] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20081220053622/http://www.armedforces-int.com/projects/armoured-vehicles/Buffalo%20Armored%20Vehicle |date=2008-12-20 }}. armedforces-int.com&lt;/ref&gt; ''Casspir'' ir četrriteņu transportlīdzeklis, savukārt ''Buffalo'' ir seši riteņi. ''Buffalo'' ir aprīkots arī ar lielu manipulatora strēli, ko izmanto munīcijas neitralizēšanai. Abiem transportlīdzekļiem ir V veida monokorpusa [[šasija]], kas novirza sprādziena spēku prom no mašīnas pasažieriem.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Combat engineers comb streets of Iraq for IEDs |url=http://www.ng.mil/news/theonguard/2005/2005-08.pdf |publisher=[[ASV Aizsardzības departaments|United States Department of Defense]] |date=August 2005 |dead-url= |archive-url=https://web.archive.org/web/20110720125516/http://www.ng.mil/news/theonguard/2005/2005-08.pdf |archive-date=2011-07-20 }}&lt;/ref&gt;

''Buffalo'' tagad ir aprīkots arī ar ''[[BAE Systems]] LROD'' korpusa bruņām papildu aizsardzībai pret RPG-7 prettanku ieroču munīcijas šāviņiem.&lt;ref&gt;[http://www.defenseindustrydaily.com/baes-lrod-cage-armor-03473 BAE’s LROD Cage Armor]. Defense Industry Daily&lt;/ref&gt; Stikla bruņas ir veidotas 6 collu biezumā. Uz visiem sešiem riteņiem ir uzstādītas [[Avārijdroša riepa|avārijdrošas riepas]]. ''Buffalo'' apvieno ballistisko un sprādzienbīstamo aizsardzību ar infrasarkano tehnoloģiju, lai atklātu bīstamas munīcijas klātbūtni, un robotizētu strēli, lai deaktivizētu sprādzienbīstamo munīciju. Personāls vada ''Buffalo'' 30 pēdu garo robotizēto manipulatora strēli un veic darbības no mašīnas bruņotā korpusa iekšpuses, izmantojot uzstādītu kameru un sensoru aprīkojumu, lai droši neitralizētu mīnas un paštaisītus spridzekļus.

2004. gadā Amerikas Savienotajām Valstīm ekspluatācijā bija ierobežots skaits ''Buffalo'' lidmašīnu, un tika pasūtītas vēl 15 mašīnas par 10 miljoniem ASV dolāru. 2008. gada 6. jūnijā ''Force Protection, Inc.'' kompānija piegādāja [[ASV Armija]]i savu 200. ''Buffalo'' bruņu mašīnu.

2009. gadā ''Force Protection'' sāka ražot A2 versiju ar būtiskām izmaiņām ''Axle Tech'' aizmugurējās asīs, ''Cat C13'' dzinējā, ''Cat CX31'' transmisijā un piekarē, kā arī papildu uzlabojumiem HVAC sistēmā, motora pārsegā un priekšējā bamperī. Vienkāršākais veids, kā atšķirt bruņuautomobiļa A1 versiju no A2 versijas, ir tas, ka A2 priekšējam bamperim ir lielāks profils. Pēdējais ''Buffalo A2 MRAP 795'' bruņu automobilis tika izlaists 2014. gada jūnijā. ''Force Protection'' kompāniju 2011. gadā par 350 miljoniem ASV dolāru iegādājās ''General Dynamics Land Systems'' (GDLS).

== Varianti ==
* Buffalo H
* Buffalo A2&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=http://www.asd-network.com/press_detail/18127/Buffalo_A2_Undergoes_Testing_at_White_Sands.htm |title=Buffalo A2 Undergoes Testing at White Sands |website=www.asd-network.com |access-date=22 May 2022 |archive-url=https://archive.today/20120719212020/http://www.asd-network.com/press_detail/18127/Buffalo_A2_Undergoes_Testing_at_White_Sands.htm |archive-date=19 July 2012 |dead-url=}}&lt;/ref&gt;

== Galerija ==
&lt;gallery mode=packed&gt;
Image:Buffalo mine-protected vehicle and GI.jpg|''Buffalo MPV'' un amerikāņu karavīrs
File:Counter IED training 130220-A-ZR192-423.jpg|''Buffalo'' ar manipulatora strēli
Image:Buffalo IED.jpg|''Buffalo'', kas izdzīvoja ar neskartu kabīni pēc uzbrukuma, ar noņemtiem diviem priekšējiem riteņiem un asi
Image:Looking for IED near Shindand.jpg|''Buffalo'' mašīna Itālijas armijas rīcībā
File:Buffalo Vehicle Part of Talisman Suite in Convoy in Afghanistan MOD 45153768.jpg|''Buffalo'' britu armijas dienestā ar [[pretkumulatīvais režģis|režģu bruņām]]
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://web.archive.org/web/20070424000922/http://www.forceprotection.net/models/buffalo/ Buffalo series] ForceProtection.net
* [https://web.archive.org/web/20120928205148/http://www.armyrecognition.com/index.php?option=com_content&amp;task=view&amp;id=219 Buffalo MPCV EOD Technical Data Sheet and Pictures] Army Recognition

[[Kategorija:Bruņuautomobiļi]]
[[Kategorija:Smagie bruņuautomobiļi]]
[[Kategorija:ASV bruņuautomobiļi]]</text>
      <sha1>ghxyt8jdjpoo5s4r4bb2ot5rrm05ka7</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Janīna Vilmane</title>
    <ns>0</ns>
    <id>624629</id>
    <revision>
      <id>4465481</id>
      <parentid>4423349</parentid>
      <timestamp>2026-05-09T05:45:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4465481</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2508" sha1="30orijanvvjjrbjv1xeyfp7veic5pmn" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|        platums = 
|          vārds = Janīna Vilmane
|     vārds_orig =
|         attēls = 
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1928
|     dz_mēnesis = 8
|       dz_diena = 29
|       dz_vieta = {{vieta|Latvija|Daugavpils apriņķis|Aišpuri (Krāslavas pagasts)}}&lt;br /&gt;({{vieta|Latvija|Krāslavas novads|Krāslavas pagasts}})
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 2024
|      m_mēnesis = 11
|        m_diena = 23
|        m_vieta = {{vieta|Latvija}}
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = 
|   nodarbošanās = pedagoģe, folkloriste
|       ienākumi = 
|  darbības_gadi = 
|        dzimums = S
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 
|       paraksts = 
|  paraksts_plat = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas = jā
|    citas daļas = 
}}
'''Janīna Vilmane''' (dzimusi '''Skadiņa''' {{dat|1928|8|29}}, mirusi {{dat|2024|11|23}}) bija latviešu pedagoģe un folkloriste. 56 gadus (no 1952. līdz 2008. gadam) strādāja [[Vārkavas vidusskola|Vārkavas vidusskolā]] par latviešu valodas un literatūras skolotāju. Pierakstīja apkaimes folkloru. 1978. gadā skolā nodibināja folkloras kopu &quot;Vuolyudzeite&quot;, kura bija pirmā skolēnu folkloras kopa valstī.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://latgalesdati.du.lv/persona/6554|title=Janīna Vilmane|accessdate=01.03.2026|archive-date=02.12.2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20241202001849/https://latgalesdati.du.lv/persona/6554}}[https://latgalesdati.du.lv/persona/6554 Latgales dati] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20241202001849/https://latgalesdati.du.lv/persona/6554 |date={{dat|2024|12|02||bez}} }}&lt;/ref&gt; [[PSRS Tautas skolotājs|PSRS Tautas skolotāja]] (1980. gads), vēlāk [[Luda Bērziņa balva]]s un [[Broņislava Spūļa prēmija]]s laureāte. Janīna Vilmane ir [[Vārkava]]s apkaimei veltīto grāmatu &quot;Vārkavas novada mutvārdu daiļrades pūrs&quot; (2007. gads) un &quot;Vārkavas novada mutvārdu daiļrades pūrs II&quot; (2009. gads) autore.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://latgaleslaiks.lv/raksti/2018-10-08-latgaliesu-folkloras-skolotaja-uz-muzu Latgales Laiks (08.10.2018), Latgaliešu folkloras skolotāja uz mūžu]
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Autoritatīvā vadība}}
{{DEFAULTSORT:Vilmane, Janīna}}
[[Kategorija:PSRS Tautas skolotāji]]
[[Kategorija:Krāslavas novadā dzimušie]]</text>
      <sha1>30orijanvvjjrbjv1xeyfp7veic5pmn</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Inta Dobrāja</title>
    <ns>0</ns>
    <id>625611</id>
    <revision>
      <id>4465430</id>
      <parentid>4436690</parentid>
      <timestamp>2026-05-09T02:32:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4465430</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7139" sha1="i1dhh3w5ns00ow6l18b72ve9r7oh847" xml:space="preserve">{{Mākslinieka infokaste
| name = Inta Dobrāja
| image = Inta Dobraja.jpg
| imagesize = 
| caption = 
| birthname = 
| birthdate = {{dat|1940|1|14|}}
| location = [[Rīga]], [[Latvijas PSR]]&lt;br /&gt;(tagad {{LAT}})
| deathdate = {{miršanas datums un vecums|2020|6|4|1940|1|14}}
| deathplace = 
| nationality = [[latvieši|latviete]]
| field = [[glezniecība]]
| training = [[Latvijas Mākslas akadēmija]]
| movement = [[reālisms]]
| famous works = 
| patrons = 
| awards = 
}}
'''Inta Dobrāja''' (dzimusi {{dat|1940|1|14|}} [[Rīga|Rīgā]], mirusi {{dat|2020|6|4|}})&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;[https://sejas.tvnet.lv/6994034/muziba-devusies-gleznotaja-inta-dobraja TVnet. Mūžībā devusies gleznotāja Inta Dobrāja]&lt;/ref&gt; bija latviešu gleznotāja, kas galvenokārt bija pazīstama ar savām [[Klusā daba|klusajām dabām]] ar ziediem, [[Portrets|portretiem]] un [[Akts|aktiem]].&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.antonia.lv/lv/gleznieciba/dobraja-inta/|title=Dobrāja Inta - Glezniecība - Klasiskās mākslas galerija ANTONIJA|website=www.antonia.lv|access-date=2026-03-13}}&lt;/ref&gt;

== Biogrāfija ==

Inta piedzima kā Inta Vizbule strādnieku ģimenē 1940. gada 14. janvārī [[Rīga|Rīgā]],&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;Burāne, Ingrīda (1995). ''Māksla un arhitektūra biogrāfijās 1.sējums'' (in Latvian). Riga: Latvijas enciklopēdija. ISBN &lt;bdi&gt;5-89960-057-8&lt;/bdi&gt;.&lt;/ref&gt; bet viņas ģimenes saknes ir [[Nogale|Nogalē]], [[Talsu novads|Talsu novadā]], kur dzīvoja vecmāmiņa Emma Liepiņa un kur piedzima māte Jete.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://dizlaudis.mozello.lv/d/dobraja-inta/|title=Dižļaudis - Dobrāja Inta|website=dizlaudis.mozello.lv|access-date=2026-03-13}}&lt;/ref&gt; No pirmās līdz piektajai klasei Inta mācījās septiņgadīgajā skolā Nogalē.

Vēlāk viņa mācījās [[Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola|Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas]] keramikas nodaļā (1954—1959).&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; Apprecējās ar gleznotāju [[Kārlis Dobrājs|Kārli Dobrāju]]. 1967. gadā absolvēja [[Latvijas Mākslas akadēmija]]s Glezniecības nodaļu ar diplomdarbu &quot;Keramiķi&quot; (vadītājs Eduards Kalniņš),&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://paintings.lv/artists/view/137|title=DOBRĀJA Inta - Izsoļu nams/galerija Jēkabs. Izcili mākslas darbi.|website=paintings.lv|access-date=2026-03-13}}&lt;/ref&gt; lai gan saka studijas Pedagoģijas nodaļā.&lt;ref name=&quot;:4&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/kultura/43116588/in-memoriam/52199711/muziba-aizsaukta-gleznotaja-inta-dobraja|title=Mūžībā aizsaukta gleznotāja Inta Dobrāja|website=Delfi|access-date=2026-03-13|date=2020-06-04|language=lv}}&lt;/ref&gt; 1960. gadu beigās Inta Dobrāja kopā ar vīru un dažiem Mākslas akadēmijas absolventiem devās uz [[Daugavpils|Daugavpili]], lai tur dibinātu Mākslinieku savienības filiāli. Daugavpilī vadīja Pionieru nama mākslas studiju.&lt;ref name=&quot;:4&quot; /&gt; Šajā laikā māksliniece radīja darbus, kas tieši attēloja bērnības iespaidus, piemēram, &quot;Pasaka&quot; (1968) un &quot;Rotaļa&quot; (1969).&lt;ref name=&quot;:5&quot;&gt;Millersone Guna. ''Viņa glezno gaismu'' // Talsu Vēstis, Nr.5 (2001. gada 13. janvāris), 6.lpp.&lt;/ref&gt; Laikā no 1966. līdz 1970. gadam viņa strādāja rūpnīcā &quot;[[Centība (rūpnīca)|Centība]]&quot; un [[Vangažu dzelzsbetona konstrukciju rūpnīca|Vangažu dzelzsbetona konstrukciju rūpnīcā]] par vecāko [[estētika]]s inženieri. Inta Dobrāja kopš 1970. gada bija LMS Jauno mākslinieku apvienības biedre&lt;ref name=&quot;:4&quot; /&gt; un kopš 1972. gada Latvijas Mākslinieku savienības biedre.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.makslinieki.lv/makslinieku-registrs/inta-dobraja?u=2351|title=Latvijas Radošo savienību padome|last=padome|first=Latvijas Radošo savienību|website=makslinieki.lv|access-date=2026-03-13|language=latvian}}&lt;/ref&gt; Izstādēs piedalās kopš 1968. gada. Nozīmīgākās personālizstādes ir notikušas Daugavpilī (1977, 1986, kopā ar K. Dobrāju), [[Straupe|Straupē]], [[Jelgava|Jelgavā]], [[Limbaži|Limbažos]], [[Krāslava|Krāslavā]] (1986, kopā ar K. Dobrāju), Rīgā (1987), [[Vaidava (Vaidavas pagasts)|Vaidavā]], [[Nogales muiža|Nogales muižā]] (1988). Māksliniece regulāri piedalījās nacionālās un starptautiskās izstādēs.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;

Darbi atrodas Latvijas un ārvalstu muzejos: [[Latvijas Nacionālais mākslas muzejs|Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā]], [[Latvijas Mākslinieku savienība]]s kolekcijā, [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]], [[Daugavpils muzejs|Daugavpils muzejā]], [[Krāslavas muzejs|Krāslavas muzejā]], [[Tretjakova galerija|Tretjakova galerijā]] [[Maskava|Maskavā]] ,&lt;ref name=&quot;:6&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/maksla/muziba-devusies-gleznotaja-inta-dobraja.a362583/|title=Mūžībā devusies gleznotāja Inta Dobrāja|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-13|language=lv}}&lt;/ref&gt; privātkolekcijās Latvijā, Krievijā, ASV, Dānijā, Francijā, Somijā, Itālijā, Japānā, Grieķijā, Zviedrijā, Izraēlā, Polijā, Igaunijā, Austrālijā un citviet.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.manss.lv/dobraji.html|title=Mākslinieki|website=www.manss.lv|access-date=2026-03-13}}&lt;/ref&gt; Saņēmusi [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Latvijas Kultūras ministrijas]] balvu konkursa izstādē par labāko vizuālās mākslas darbu (1981), kā arī [[PSRS Tautsaimniecības sasniegumu izstāde|PSRS TSSI]] sudraba medaļu par gleznu &quot;Rīts&quot; (1981).&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;

2022. gadā realizēja [[Valsts Kultūrkapitāla fonds|Valsts Kultūrkapitāla fonda]] finansēto projektu Intas Dobrājas gleznu restaurācijai Daugavpils Novadpētniecības muzejā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://latgalesdati.du.lv/persona/1753|title=Latgales dati|website=latgalesdati.du.lv|access-date=2026-03-13}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

== Māksla ==
Intas Dobrājas glezniecība ir tuva klasiskajai tradīcijai — tai raksturīga tēmu un satura vienkāršība un harmonija.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt; Dobrājas daiļrade balstīta uz Latvijas klasiskajai mākslai raksturīgo tonāli telpisko glezniecību.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt; Galvenokārt gleznojusi ziedus, klusās dabas, aktus un figurālas kompozīcijas. Tajās dominē sievietes, kas attēlotas mājās, virtuvē, strādājot laukos vai kopā ar bērniem, kurām raksturīgas spēcīgas, noapaļotas formas.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt; Nemīlējusi tumšos toņus,&lt;ref name=&quot;:5&quot; /&gt; devusi priekšroku zemes toņu kolorītam un idealizēti sievišķīgai [[Reālisms|reālisma]] stilistikai.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:6&quot; /&gt;

=== Zināmākās gleznas ===

==== Figurālās gleznas ====
* ''Kartupeļu racēji'', 1980
* ''Biešu lauks'', 1985
* ''Laukui madonna'', 1986

==== Portreti ====

* ''Jānis'', 1980
* ''Anete zilā'', 1986
* ''Pašportrets'' ''ārā'', 1988

==== Kailfigūras ====

* ''Māte ar bērnu'', 1983
* ''Vakarā'', 1986

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:1940. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas mākslinieki]]</text>
      <sha1>i1dhh3w5ns00ow6l18b72ve9r7oh847</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vikipēdija:CEE Spring 2026/Statistika</title>
    <ns>4</ns>
    <id>626261</id>
    <revision>
      <id>4465434</id>
      <parentid>4465094</parentid>
      <timestamp>2026-05-09T03:04:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>PapuassBot</username>
        <id>8775</id>
      </contributor>
      <comment>Automātisks CEE Spring 2026 statistikas atjauninājums (673 raksti)</comment>
      <origin>4465434</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="101938" sha1="rfew6bcv2lxtvwce3ma3cwi3rcp22ep" xml:space="preserve">&lt;templatestyles src=&quot;Veidne:CEE Spring 2026/styles.css&quot; /&gt;

&lt;div class=&quot;cee-layout&quot;&gt;
&lt;div class=&quot;cee-layout__main&quot;&gt;
&lt;div class=&quot;cee-mobile-nav&quot;&gt;
{{CEE Spring 2026 navigācija}}
&lt;/div&gt;

== Statistika ==
&lt;div class=&quot;cee-box cee-section&quot;&gt;
&lt;!-- saturu starp atzīmēm BEGIN/END automātiski atjaunina bots. Visi labojumi tiks pārrakstīti. Par problēmām ziņot raksta diskusijā. --&gt;
&lt;!-- BEGIN --&gt;
== Konkursā iesniegtie raksti ==
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
|-
! Raksts !! Dalībnieks !! Tēma !! Valsts !! Lasāmā teksta garums !! Raksta garums baitos !! Wikidata ID !! No ieteikumu saraksta
|-
| [[Felsenreitschule]] || {{U|Baisulis}} || Kultūra || Austrija || 2820 || 5474 || [[d:Q669783|Q669783]] || 
|-
| [[Nacionālais kinematogrāfijas centrs (Albānija)]] || {{U|Baisulis}} || Kultūra || Albānija || 2046 || 4354 || [[d:Q2754549|Q2754549]] || 
|-
| [[Sergeja Paradžanova muzejs]] || {{U|Baisulis}} || Kultūra || Armēnija || 2056 || 4627 || [[d:Q7453721|Q7453721]] || 
|-
| [[Abdilkerims Bardakdži]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Turcija || 565 || 3473 || [[d:Q318069|Q318069]] || 
|-
| [[Aleksandra Marija Lara]] || {{U|Bendžamins}} || Kultūra || Rumānija || 370 || 1819 || [[d:Q65106|Q65106]] || 
|-
| [[Aleksandrs Šlāgers]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Austrija || 370 || 2631 || [[d:Q20745286|Q20745286]] || 
|-
| [[Amars Dedičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Bosnija un Hercegovina || 425 || 2788 || [[d:Q65948595|Q65948595]] || 
|-
| [[Amirs Hadžiahmetovičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 578 || 3114 || [[d:Q22833412|Q22833412]] || 
|-
| [[Barišs Alpers Jilmazs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Turcija || 566 || 2684 || [[d:Q107352615|Q107352615]] || 
|-
| [[Benjamins Baumgartners]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Austrija || 418 || 2450 || [[d:Q65030293|Q65030293]] || 
|-
| [[Dalibors Dvorskis]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Slovākija || 346 || 2755 || [[d:Q109335919|Q109335919]] || 
|-
| [[Daniels Vladaržs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Čehija || 440 || 2722 || [[d:Q20553603|Q20553603]] || 
|-
| [[Davids Tomāšeks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Čehija || 533 || 2994 || [[d:Q26837654|Q26837654]] || 
|-
| [[Davids Zima]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Čehija || 368 || 2796 || [[d:Q84312754|Q84312754]] || 
|-
| [[Davids Špačeks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Čehija || 453 || 2914 || [[d:Q114350612|Q114350612]] || 
|-
| [[Esmirs Bajraktarevičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Bosnija un Hercegovina || 612 || 2622 || [[d:Q108518721|Q108518721]] || 
|-
| [[Hariss Tabakovičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 639 || 3865 || [[d:Q15257381|Q15257381]] || 
|-
| [[Ismails Jikseks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Turcija || 505 || 2424 || [[d:Q97320541|Q97320541]] || 
|-
| [[Jakubs Fleks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Čehija || 374 || 2715 || [[d:Q19601942|Q19601942]] || 
|-
| [[Jans Drozgs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Slovēnija || 488 || 2407 || [[d:Q55507623|Q55507623]] || 
|-
| [[Marko Kaspers]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Austrija || 362 || 2670 || [[d:Q110273344|Q110273344]] || 
|-
| [[Martins Vitīks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Čehija || 362 || 2524 || [[d:Q100740623|Q100740623]] || 
|-
| [[Matūšs Sukeļs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Slovākija || 428 || 2994 || [[d:Q47465463|Q47465463]] || 
|-
| [[Mihals Ivans]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Slovākija || 362 || 2447 || [[d:Q23900477|Q23900477]] || 
|-
| [[Mihals Sadīleks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Čehija || 394 || 3198 || [[d:Q28801942|Q28801942]] || 
|-
| [[Nikola Vasiļs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 559 || 2843 || [[d:Q77243490|Q77243490]] || 
|-
| [[Pavels Šulcs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Čehija || 451 || 3223 || [[d:Q60791524|Q60791524]] || 
|-
| [[Robins Hranāčs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Čehija || 400 || 2522 || [[d:Q107647351|Q107647351]] || 
|-
| [[Samets Akajdins]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Turcija || 561 || 2879 || [[d:Q69512938|Q69512938]] || 
|-
| [[Samuels Honzeks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Slovākija || 340 || 2647 || [[d:Q110276609|Q110276609]] || 
|-
| [[Samuels Takāčs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Slovākija || 416 || 2878 || [[d:Q7412745|Q7412745]] || 
|-
| [[Tariks Muharemovičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 416 || 2502 || [[d:Q106620882|Q106620882]] || 
|-
| [[Aleksandrs Rehviašvili]] || {{U|Biafra}} || Sports || Gruzija || 993 || 4716 || [[d:Q4719930|Q4719930]] || 
|-
| [[Amands Urķis]] || {{U|Biafra}} || Sports || Lietuva || 802 || 4704 || [[d:Q130425893|Q130425893]] || 
|-
| [[Budapeštas panorāmas rats]] || {{U|Biafra}} || Arhitektūra, Kultūra || Ungārija || 252 || 2917 || [[d:Q16522986|Q16522986]] || 
|-
| [[Deniss Krestiņins]] || {{U|Biafra}} || Sports || Lietuva || 948 || 5978 || [[d:Q21621734|Q21621734]] || 
|-
| [[Dinoss Mitoglu]] || {{U|Biafra}} || Sports || Grieķija || 936 || 5572 || [[d:Q33683418|Q33683418]] || 
|-
| [[Dženija Aksisa Eriksena]] || {{U|Biafra}} || Sports, Sievietes, Jaunieši || Malta || 520 || 4393 || [[d:Q134999897|Q134999897]] || 
|-
| [[Filipa Fotopulu]] || {{U|Biafra}} || Sports, Sievietes || Kipra || 931 || 4118 || [[d:Q55318382|Q55318382]] || 
|-
| [[Filips Petruševs]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši || Serbija || 2441 || 8398 || [[d:Q47468334|Q47468334]] || 
|-
| [[Hugo Toms]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši || Igaunija || 688 || 4441 || [[d:Q117247485|Q117247485]] || 
|-
| [[Inzera]] || {{U|Biafra}} || Daba un ģeogrāfija || Baškortostāna || 698 || 3340 || [[d:Q1054889|Q1054889]] || 
|-
| [[Kails Olmens]] || {{U|Biafra}} || Sports || Melnkalne || 1048 || 5502 || [[d:Q69798662|Q69798662]] || 
|-
| [[Kiana Kreziu]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši, Sievietes || Kosova || 565 || 3943 || [[d:Q111047840|Q111047840]] || 
|-
| [[Kristijans Krajina]] || {{U|Biafra}} || Sports || Horvātija || 838 || 5582 || [[d:Q56434060|Q56434060]] || 
|-
| [[Mihails Šaidorovs]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši || Kazahstāna || 941 || 3683 || [[d:Q105888976|Q105888976]] || 
|-
| [[Mihajs Tentea]] || {{U|Biafra}} || Sports || Rumānija || 1300 || 4536 || [[d:Q49163095|Q49163095]] || 
|-
| [[Morske Oko (Polija)]] || {{U|Biafra}} || Daba un ģeogrāfija || Polija || 1337 || 2516 || [[d:Q163246|Q163246]] || 
|-
| [[Ohridas antīkais teātris]] || {{U|Biafra}} || Kultūra, Vēsture || Ziemeļmaķedonija || 1231 || 2533 || [[d:Q3180446|Q3180446]] || 
|-
| [[Omars Pajičs]] || {{U|Biafra}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 728 || 4774 || [[d:Q138976757|Q138976757]] || 
|-
| [[Saloniku lidosta]] || {{U|Biafra}} || Transports || Grieķija || 693 || 2871 || [[d:Q127958|Q127958]] || 
|-
| [[Teja Oblaka]] || {{U|Biafra}} || Sports, Sievietes || Slovēnija || 696 || 4168 || [[d:Q31271251|Q31271251]] || 
|-
| [[Traiskirhenes &quot;Lions&quot;]] || {{U|Biafra}} || Sports || Austrija || 792 || 2851 || [[d:Q672262|Q672262]] || 
|-
| [[Vitālijs Šimanskis]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši || Ukraina || 587 || 4200 || [[d:Q138753455|Q138753455]] || 
|-
| [[Vladimirs Ļitvincevs]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši || Azerbaidžāna, Krievija || 1038 || 3581 || [[d:Q56876556|Q56876556]] || 
|-
| [[Štola]] || {{U|Biafra}} || Daba un ģeogrāfija || Slovākija || 513 || 2985 || [[d:Q392550|Q392550]] || 
|-
| [[Eiropas Kristiešu politiskā partija]] || {{U|Bumburotājs}} || Politika || Ungārija || 667 || 2158 || [[d:Q1377279|Q1377279]] || 
|-
| [[Bion-M № 2]] || {{U|Dainis}} || Zinātne || Krievija || 2330 || 5775 || [[d:Q106770713|Q106770713]] || 
|-
| [[Connecta IoT]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Turcija || 564 || 2375 ||  || 
|-
| [[EagleEye]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Polija || 2204 || 4863 || [[d:Q130010219|Q130010219]] || 
|-
| [[Fiagdona]] || {{U|Dainis}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija, &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Ziemeļkaukāzs&lt;/span&gt; || 857 || 2738 || [[d:Q1192623|Q1192623]] || 
|-
| [[Lotfi Zade]] || {{U|Dainis}} || Zinātne || Azerbaidžāna || 6528 || 10046 || [[d:Q92767|Q92767]] || 
|-
| [[MICE-1]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Grieķija || 1924 || 4551 || [[d:Q137187248|Q137187248]] || 
|-
| [[Progress MS-33]] || {{U|Dainis}} || Transports || Krievija || 1261 || 4704 || [[d:Q136260426|Q136260426]] || 
|-
| [[Progress MS-34]] || {{U|Dainis}} || Transports || Krievija || 853 || 4283 || [[d:Q138020098|Q138020098]] || 
|-
| [[TIMAK]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Albānija || 2521 || 4562 || [[d:Q131824419|Q131824419]] || 
|-
| [[UASAT LEO]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Ukraina || 1456 || 2573 || [[d:Q139552403|Q139552403]] || 
|-
| [[WREN-1]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Ungārija || 1865 || 4234 ||  || 
|-
| [[Čeboksaru rūpniecības traktoru rūpnīca]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Krievija, Čuvašija || 4316 || 7524 || [[d:Q4508042|Q4508042]] || 
|-
| [[Klaipēda (stacija)]] || {{U|DJ EV}} || Transports || Lietuva || 783 || 3924 || [[d:Q24992|Q24992]] || 
|-
| [[Andrejs Karpatijs]] || {{U|Edgars2007}} || Zinātne || Slovākija || 1813 || 12621 || [[d:Q56037405|Q56037405]] || 
|-
| [[Pēters Maģars]] || {{U|Edgars2007}} || Politika || Ungārija || 1146 || 4690 || [[d:Q124488292|Q124488292]] || 
|-
| [[Adanas slaktiņš]] || {{U|Egilus}} || Vēsture, Cilvēktiesības || rietumarmēņu valoda, Turcija || 12844 || 24507 || [[d:Q2087792|Q2087792]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]]
|-
| [[Albānijas islamizācija]] || {{U|Egilus}} || Vēsture, Cilvēktiesības || Albānija, Kosova, Turcija || 29148 || 71399 || [[d:Q13044940|Q13044940]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Albania|Albania]]
|-
| [[Arala]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Kazahstāna || 10322 || 19593 || [[d:Q165450|Q165450]] || 
|-
| [[Azerbaidžānas Islāma partija]] || {{U|Egilus}} || Politika || Azerbaidžāna || 11879 || 20700 || [[d:Q2063911|Q2063911]] || 
|-
| [[Baškortostānas Zinātņu akadēmija]] || {{U|Egilus}} || Zinātne || Baškortostāna || 9483 || 17948 || [[d:Q4059242|Q4059242]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bashkortostan|Bashkortostan]]
|-
| [[Baškurdistāna]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || Baškortostāna || 23631 || 44678 || [[d:Q4080196|Q4080196]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bashkortostan|Bashkortostan]]
|-
| [[Dienvidu reģions (Malta)]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Malta || 15956 || 26785 || [[d:Q20199405|Q20199405]] || 
|-
| [[Divdesmit hunčakistu pakāršana]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || rietumarmēņu valoda, Turcija || 2428 || 7337 || [[d:Q7711827|Q7711827]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]]
|-
| [[Dvina (Armēnija)]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || Armēnija || 5698 || 10992 || [[d:Q429059|Q429059]] || 
|-
| [[Edvīns Inglends Sen Furnjē]] || {{U|Egilus}} || Arhitektūra, Kultūra || Malta || 9454 || 16608 || [[d:Q67622331|Q67622331]] || 
|-
| [[Glābēja Apskaidrošanās katedrāle]] || {{U|Egilus}} || Arhitektūra || Ukraina || 3316 || 10161 || [[d:Q2299324|Q2299324]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/New culture list|Ukraine/Extended/New culture list]]
|-
| [[Graciāns]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || Serbija || 10759 || 16093 || [[d:Q189108|Q189108]] || 
|-
| [[Hanna Šturma]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Sievietes, Vēsture || Austrija, Horvātija || 12494 || 19613 || [[d:Q1546601|Q1546601]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Austria|Austria]]
|-
| [[Katerina Handzjuka]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Politika, Sievietes || Ukraina || 3653 || 11248 || [[d:Q55974539|Q55974539]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine|Ukraine]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Ukrainian women|Ukraine/Ukrainian women]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Voices from threatened regions|Ukraine/Voices from threatened regions]]
|-
| [[Konstantīns X Duka]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || Bulgārija, Grieķija, Turcija || 4388 || 8824 || [[d:Q41660|Q41660]] || 
|-
| [[Kotrīna Zīle]] || {{U|Egilus}} || Sievietes, Kultūra || Lietuva || 3120 || 9108 || [[d:Q65260877|Q65260877]] || 
|-
| [[Latvica]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Serbija || 2530 || 6844 || [[d:Q3101351|Q3101351]] || 
|-
| [[Locked Shields]] || {{U|Egilus}} || Zinātne || Igaunija || 1689 || 5671 || [[d:Q118874863|Q118874863]] || 
|-
| [[Maija Kristaļinska]] || {{U|Egilus}} || Kultūra, Sievietes || Krievija || 6472 || 12025 || [[d:Q1982660|Q1982660]] || 
|-
| [[Mazais Nihujervs]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Igaunija || 837 || 2957 || [[d:Q61399945|Q61399945]] || 
|-
| [[Miloslavs Skoržepa]] || {{U|Egilus}} || Izglītība, Sabiedrība || Čehija || 2752 || 7165 || [[d:Q95166155|Q95166155]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Czechia|Czechia]]
|-
| [[Mumugeita]] || {{U|Egilus}} || Politika, Sievietes || Krievija || 2989 || 6981 || [[d:Q138865183|Q138865183]] || 
|-
| [[Musine Kokalari]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Sievietes, Kultūra || Albānija, Turcija || 7526 || 13846 || [[d:Q3301350|Q3301350]] || 
|-
| [[Nardarana]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Azerbaidžāna || 2885 || 8279 || [[d:Q1965248|Q1965248]] || 
|-
| [[Nihujervs]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Igaunija || 1570 || 4280 || [[d:Q4321678|Q4321678]] || 
|-
| [[Orlovačko ezers]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Bosnija un Hercegovina, Serbu Republika || 2357 || 6990 || [[d:Q3443249|Q3443249]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]]
|-
| [[Pirogova muzejs]] || {{U|Egilus}} || Arhitektūra, Zinātne || Ukraina || 5416 || 10386 || [[d:Q4306061|Q4306061]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Culture|Ukraine/Extended/Culture]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/New culture list|Ukraine/Extended/New culture list]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended version|Ukraine/Extended version]]
|-
| [[Reliģijas brīvība Armēnijā]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Sabiedrība || Armēnija || 16135 || 22980 || [[d:Q5500739|Q5500739]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Armenia|Armenia]]
|-
| [[Represijas pret baltkrievu vikipēdistiem]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Izglītība || Baltkrievija || 7388 || 16733 || [[d:Q134690997|Q134690997]] || 
|-
| [[Ričards Inglends]] || {{U|Egilus}} || Arhitektūra, Kultūra || Malta || 9209 || 14443 || [[d:Q11000036|Q11000036]] || 
|-
| [[Sabiha Kasimati]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Sievietes, Zinātne || Albānija, Turcija || 8608 || 15915 || [[d:Q9332564|Q9332564]] || 
|-
| [[Sarajevas Universitāte]] || {{U|Egilus}} || Izglītība || Bosnija un Hercegovina || 5965 || 10105 || [[d:Q572286|Q572286]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]]
|-
| [[Savienība Vidusjūrai]] || {{U|Egilus}} || Politika, Izglītība, Sabiedrība || Turcija, Horvātija, Kipra || 4582 || 11705 || [[d:Q192177|Q192177]] || 
|-
| [[Sejfula Malešova]] || {{U|Egilus}} || Vēsture, Politika, Kultūra || Albānija || 8779 || 15452 || [[d:Q327216|Q327216]] || 
|-
| [[Seši vilājeti]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || rietumarmēņu valoda, Turcija || 2083 || 7305 || [[d:Q2800279|Q2800279]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]]
|-
| [[Sinite Kamani dabas parks]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Bulgārija || 5887 || 12368 || [[d:Q12293812|Q12293812]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bulgaria|Bulgaria]]
|-
| [[Slīma]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Malta || 6669 || 11879 || [[d:Q39526|Q39526]] || 
|-
| [[Sīkais Nihujervs]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Igaunija || 808 || 2738 || [[d:Q61399946|Q61399946]] || 
|-
| [[Sūkāla ezers]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Igaunija || 1350 || 3392 || [[d:Q61399929|Q61399929]] || 
|-
| [[Tramvaju satiksme Mazirā]] || {{U|Egilus}} || Transports || Baltkrievija || 3534 || 6794 || [[d:Q2632637|Q2632637]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Belarus|Belarus]]
|-
| [[Tramvaju satiksme Navapolackā]] || {{U|Egilus}} || Transports || Baltkrievija || 7220 || 11115 || [[d:Q2471102|Q2471102]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Belarus|Belarus]]
|-
| [[Veselības problēmas Arāla jūras reģionā]] || {{U|Egilus}} || Sabiedrība, Cilvēktiesības || Kazahstāna || 3852 || 8415 || [[d:Q7257751|Q7257751]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kazakhstan|Kazakhstan]]
|-
| [[Villijs Tokarevs]] || {{U|Egilus}} || Kultūra || Krievija || 7677 || 15354 || [[d:Q4459467|Q4459467]] || 
|-
| [[Zejtuna]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Malta || 18446 || 34652 || [[d:Q44392|Q44392]] || 
|-
| [[Alvīna Kazanceva-Seļezņeva]] || {{U|Jānis U.}} || Zinātne, Sievietes || Krievija || 1454 || 3528 || [[d:Q139409269|Q139409269]] || 
|-
| [[Valentīna Karatajūte-Talimā]] || {{U|Jānis U.}} || Zinātne, Sievietes || Lietuva || 4730 || 7399 || [[d:Q16475317|Q16475317]] || 
|-
| [[Adutišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2747 || 4552 || [[d:Q2509638|Q2509638]] || 
|-
| [[Akademija (Kauņas rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1377 || 3287 || [[d:Q2869148|Q2869148]] || 
|-
| [[Akademija (Ķēdaiņu rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2134 || 3841 || [[d:Q1890290|Q1890290]] || 
|-
| [[Akmena]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 719 || 2359 || [[d:Q3501197|Q3501197]] || 
|-
| [[Alanta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1725 || 3340 || [[d:Q4708295|Q4708295]] || 
|-
| [[Alizava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1319 || 2938 || [[d:Q2220618|Q2220618]] || 
|-
| [[Alsēdži]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1958 || 3681 || [[d:Q4735905|Q4735905]] || 
|-
| [[Andronišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1300 || 2957 || [[d:Q2491485|Q2491485]] || 
|-
| [[Antaliepte]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2691 || 4465 || [[d:Q4473786|Q4473786]] || 
|-
| [[Antašava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1392 || 2983 || [[d:Q3332369|Q3332369]] || 
|-
| [[Anča]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 745 || 2434 || [[d:Q3491201|Q3491201]] || 
|-
| [[Aukštadvare]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1788 || 3413 || [[d:Q2667459|Q2667459]] || 
|-
| [[Aviļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1151 || 2994 || [[d:Q12649794|Q12649794]] || 
|-
| [[Avižieņi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1309 || 2870 || [[d:Q8145752|Q8145752]] || 
|-
| [[Babti]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1742 || 3483 || [[d:Q2788497|Q2788497]] || 
|-
| [[Baisogala]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1739 || 3406 || [[d:Q2317525|Q2317525]] || 
|-
| [[Balbierišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1775 || 3652 || [[d:Q2845251|Q2845251]] || 
|-
| [[Balninki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1250 || 2879 || [[d:Q2126478|Q2126478]] || 
|-
| [[Barstīči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1633 || 3238 || [[d:Q1810033|Q1810033]] || 
|-
| [[Bartninki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1990 || 3810 || [[d:Q2048260|Q2048260]] || 
|-
| [[Barzdi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1275 || 2840 || [[d:Q4508627|Q4508627]] || 
|-
| [[Bataķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1677 || 3350 || [[d:Q2692069|Q2692069]] || 
|-
| [[Baziļoni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1766 || 3476 || [[d:Q2486533|Q2486533]] || 
|-
| [[Bezdone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1971 || 3596 || [[d:Q853452|Q853452]] || 
|-
| [[Butrimone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1898 || 3502 || [[d:Q2483374|Q2483374]] || 
|-
| [[Darbēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1685 || 3302 || [[d:Q2248234|Q2248234]] || 
|-
| [[Daugaiļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1455 || 3110 || [[d:Q2772067|Q2772067]] || 
|-
| [[Daujēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1280 || 3161 || [[d:Q3918705|Q3918705]] || 
|-
| [[Daukši]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 966 || 2499 || [[d:Q5227984|Q5227984]] || 
|-
| [[Dauģīvene]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 950 || 2574 || [[d:Q11148218|Q11148218]] || 
|-
| [[Debeiķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1475 || 3126 || [[d:Q2519996|Q2519996]] || 
|-
| [[Deltuva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1890 || 3644 || [[d:Q3500101|Q3500101]] || 
|-
| [[Didžoji Rieše]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1070 || 2877 || [[d:Q8145676|Q8145676]] || 
|-
| [[Dievenišķes]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2092 || 3878 || [[d:Q1224305|Q1224305]] || 
|-
| [[Dotnuva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1409 || 2992 || [[d:Q1251216|Q1251216]] || 
|-
| [[Dotnuvēle]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 672 || 2333 || [[d:Q1251220|Q1251220]] || 
|-
| [[Dovili]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1491 || 3124 || [[d:Q924878|Q924878]] || 
|-
| [[Dubiņģi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2546 || 4328 || [[d:Q1883864|Q1883864]] || 
|-
| [[Eiģirdži]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1684 || 3365 || [[d:Q2188101|Q2188101]] || 
|-
| [[Endriejava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2163 || 3876 || [[d:Q2614763|Q2614763]] || 
|-
| [[Eržvilka]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2416 || 4172 || [[d:Q2277462|Q2277462]] || 
|-
| [[Gardama]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1577 || 3243 || [[d:Q3504800|Q3504800]] || 
|-
| [[Gaure]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1616 || 3279 || [[d:Q2568876|Q2568876]] || 
|-
| [[Gražišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1524 || 3354 || [[d:Q729603|Q729603]] || 
|-
| [[Griņķišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1759 || 3424 || [[d:Q5619178|Q5619178]] || 
|-
| [[Griškabūda]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1738 || 3358 || [[d:Q935042|Q935042]] || 
|-
| [[Gruzdži]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1597 || 3193 || [[d:Q2890008|Q2890008]] || 
|-
| [[Gudeļi (Lietuva)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1171 || 2749 || [[d:Q2370026|Q2370026]] || 
|-
| [[Gudžūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1620 || 3302 || [[d:Q3545465|Q3545465]] || 
|-
| [[Igļauka]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1603 || 3240 || [[d:Q304740|Q304740]] || 
|-
| [[Janapole (Lietuva)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1999 || 3697 || [[d:Q2853956|Q2853956]] || 
|-
| [[Jara]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 956 || 2519 || [[d:Q12023550|Q12023550]] || 
|-
| [[Jašūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1568 || 3194 || [[d:Q3646791|Q3646791]] || 
|-
| [[Jiesa]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1276 || 2914 || [[d:Q12024710|Q12024710]] || 
|-
| [[Jodšiļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1519 || 3356 || [[d:Q8145766|Q8145766]] || 
|-
| [[Jonišķi (miests)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1220 || 2814 || [[d:Q5617046|Q5617046]] || 
|-
| [[Josta (upe)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 808 || 2378 || [[d:Q3488583|Q3488583]] || 
|-
| [[Josvaiņi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1529 || 3181 || [[d:Q1663750|Q1663750]] || 
|-
| [[Judrēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1707 || 3362 || [[d:Q3504815|Q3504815]] || 
|-
| [[Jūra (upe)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1051 || 2749 || [[d:Q1332574|Q1332574]] || 
|-
| [[Jūre]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1333 || 2968 || [[d:Q13192307|Q13192307]] || 
|-
| [[Jūžinti]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2064 || 3953 || [[d:Q2157268|Q2157268]] || 
|-
| [[Kairi (miests)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1498 || 3127 || [[d:Q2665758|Q2665758]] || 
|-
| [[Kalnuji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1848 || 3468 || [[d:Q16455043|Q16455043]] || 
|-
| [[Kaltanēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1786 || 3534 || [[d:Q2318590|Q2318590]] || 
|-
| [[Kaltinēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2027 || 3867 || [[d:Q5731422|Q5731422]] || 
|-
| [[Kamaji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2141 || 3793 || [[d:Q1961545|Q1961545]] || 
|-
| [[Karklēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1053 || 2612 || [[d:Q2032600|Q2032600]] || 
|-
| [[Karmēlava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1508 || 3139 || [[d:Q1734094|Q1734094]] || 
|-
| [[Kartena]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1805 || 3471 || [[d:Q3506543|Q3506543]] || 
|-
| [[Katīči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2091 || 3853 || [[d:Q2313295|Q2313295]] || 
|-
| [[Kačerģine]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1632 || 3244 || [[d:Q6381853|Q6381853]] || 
|-
| [[Klovaiņi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1889 || 3577 || [[d:Q5618527|Q5618527]] || 
|-
| [[Kraķes]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2038 || 3660 || [[d:Q3545467|Q3545467]] || 
|-
| [[Kražante]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 903 || 2533 || [[d:Q12031458|Q12031458]] || 
|-
| [[Kretingale]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1574 || 3245 || [[d:Q3000723|Q3000723]] || 
|-
| [[Kreķenava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1784 || 3429 || [[d:Q2919412|Q2919412]] || 
|-
| [[Krikliņi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1007 || 2647 || [[d:Q2250308|Q2250308]] || 
|-
| [[Krinčina]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1788 || 3531 || [[d:Q304217|Q304217]] || 
|-
| [[Kroja (Mūsas pieteka)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 678 || 2269 || [[d:Q12031625|Q12031625]] || 
|-
| [[Krone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2059 || 3674 || [[d:Q6439338|Q6439338]] || 
|-
| [[Kropji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1506 || 3084 || [[d:Q1900425|Q1900425]] || 
|-
| [[Krosna]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1340 || 2963 || [[d:Q7476112|Q7476112]] || 
|-
| [[Kroķalauka]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1402 || 3008 || [[d:Q3371498|Q3371498]] || 
|-
| [[Kruki (miests)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1387 || 3023 || [[d:Q3129705|Q3129705]] || 
|-
| [[Krūki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1364 || 3041 || [[d:Q1839003|Q1839003]] || 
|-
| [[Kuktišķes]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1725 || 3375 || [[d:Q2425657|Q2425657]] || 
|-
| [[Kulautuva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2032 || 3921 || [[d:Q2097414|Q2097414]] || 
|-
| [[Kurkļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1718 || 3405 || [[d:Q991540|Q991540]] || 
|-
| [[Kurtuvēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2252 || 4068 || [[d:Q647876|Q647876]] || 
|-
| [[Kuļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1936 || 3522 || [[d:Q1825231|Q1825231]] || 
|-
| [[Kuži]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1228 || 2817 || [[d:Q2480740|Q2480740]] || 
|-
| [[Kvēdarna]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1640 || 3251 || [[d:Q2585174|Q2585174]] || 
|-
| [[Laižuva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1956 || 3648 || [[d:Q3500119|Q3500119]] || 
|-
| [[Lankesa]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 822 || 2391 || [[d:Q1126209|Q1126209]] || 
|-
| [[Lapes]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1354 || 2888 || [[d:Q2198670|Q2198670]] || 
|-
| [[Leipaliņģe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1782 || 3480 || [[d:Q2436073|Q2436073]] || 
|-
| [[Lekēči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1588 || 3237 || [[d:Q2771185|Q2771185]] || 
|-
| [[Leļūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1816 || 3528 || [[d:Q2180691|Q2180691]] || 
|-
| [[Leņķimi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1963 || 3643 || [[d:Q1887923|Q1887923]] || 
|-
| [[Loķe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2173 || 3850 || [[d:Q2281467|Q2281467]] || 
|-
| [[Lukši]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1656 || 3326 || [[d:Q1871220|Q1871220]] || 
|-
| [[Līgumi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1922 || 3621 || [[d:Q2386331|Q2386331]] || 
|-
| [[Maišagala]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1714 || 3431 || [[d:Q3494848|Q3494848]] || 
|-
| [[Mera]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 775 || 2302 || [[d:Q3494890|Q3494890]] || 
|-
| [[Merķe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Baltkrievija, Lietuva || 1390 || 3271 || [[d:Q1419589|Q1419589]] || 
|-
| [[Meškuiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1925 || 3689 || [[d:Q3221243|Q3221243]] || 
|-
| [[Mickūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1500 || 3162 || [[d:Q2337369|Q2337369]] || 
|-
| [[Mielaģēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1492 || 3116 || [[d:Q584733|Q584733]] || 
|-
| [[Miežišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2052 || 3754 || [[d:Q2602739|Q2602739]] || 
|-
| [[Minija]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1596 || 3361 || [[d:Q1756535|Q1756535]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]]
|-
| [[Mituva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1226 || 2881 || [[d:Q76923|Q76923]] || 
|-
| [[Muse (upe)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 558 || 2041 || [[d:Q670437|Q670437]] || 
|-
| [[Musninki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1570 || 3212 || [[d:Q2486211|Q2486211]] || 
|-
| [[Naujamieste]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1841 || 3552 || [[d:Q5247239|Q5247239]] || 
|-
| [[Nemakšči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2237 || 4046 || [[d:Q2037259|Q2037259]] || 
|-
| [[Nemēža]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1522 || 3459 || [[d:Q1058869|Q1058869]] || 
|-
| [[Nerimdaiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 627 || 2177 || [[d:Q2638355|Q2638355]] || 
|-
| [[Nevarēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1778 || 3458 || [[d:Q2219752|Q2219752]] || 
|-
| [[Nova (upe)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 710 || 2201 || [[d:Q10992038|Q10992038]] || 
|-
| [[Obele]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 846 || 2495 || [[d:Q1818720|Q1818720]] || 
|-
| [[Onušķe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2157 || 4276 || [[d:Q5247152|Q5247152]] || 
|-
| [[Pabaiska]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1489 || 3117 || [[d:Q5732330|Q5732330]] || 
|-
| [[Paberže]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1928 || 3843 || [[d:Q5620453|Q5620453]] || 
|-
| [[Pabirže]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2069 || 3752 || [[d:Q2471043|Q2471043]] || 
|-
| [[Pagramante]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1899 || 3676 || [[d:Q2529155|Q2529155]] || 
|-
| [[Pajūre]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1653 || 3404 || [[d:Q2284180|Q2284180]] || 
|-
| [[Pakone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1855 || 3498 || [[d:Q3114656|Q3114656]] || 
|-
| [[Paloni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 793 || 2319 || [[d:Q2166770|Q2166770]] || 
|-
| [[Panemunēle]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1588 || 3274 || [[d:Q2924771|Q2924771]] || 
|-
| [[Panoteri]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1515 || 3118 || [[d:Q1010326|Q1010326]] || 
|-
| [[Paulavas republika]] || {{U|Kikos}} || Vēsture || Lietuva || 3162 || 5397 || [[d:Q2347656|Q2347656]] || 
|-
| [[Paģiri (Viļņas rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1439 || 3304 || [[d:Q8145528|Q8145528]] || 
|-
| [[Paģiri (Ķēdaiņu rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1585 || 3490 || [[d:Q3160043|Q3160043]] || 
|-
| [[Pašušve]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 818 || 2361 || [[d:Q2356089|Q2356089]] || 
|-
| [[Pernarava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1263 || 2864 || [[d:Q2282917|Q2282917]] || 
|-
| [[Peršēķe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 968 || 2590 || [[d:Q3500785|Q3500785]] || 
|-
| [[Pilve]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 966 || 2615 || [[d:Q12045328|Q12045328]] || 
|-
| [[Pilvišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1457 || 3201 || [[d:Q2219812|Q2219812]] || 
|-
| [[Piķeļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1403 || 3008 || [[d:Q3004498|Q3004498]] || 
|-
| [[Plateļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2008 || 3852 || [[d:Q1028246|Q1028246]] || 
|-
| [[Pliķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2078 || 3889 || [[d:Q2042109|Q2042109]] || 
|-
| [[Pocūnēļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1386 || 3028 || [[d:Q2106807|Q2106807]] || 
|-
| [[Pušalota]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2126 || 3789 || [[d:Q2551696|Q2551696]] || 
|-
| [[Pīvesa]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1114 || 2751 || [[d:Q3500776|Q3500776]] || 
|-
| [[Raguva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1715 || 3371 || [[d:Q2707138|Q2707138]] || 
|-
| [[Raudone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1832 || 3424 || [[d:Q1025885|Q1025885]] || 
|-
| [[Rimše]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 945 || 2484 || [[d:Q2068196|Q2068196]] || 
|-
| [[Rozalima]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2122 || 3769 || [[d:Q1842902|Q1842902]] || 
|-
| [[Rudamina (Lazdiju rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1309 || 2907 || [[d:Q2012305|Q2012305]] || 
|-
| [[Rudamina (Viļņas rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1548 || 3380 || [[d:Q2089588|Q2089588]] || 
|-
| [[Rukla]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1499 || 3098 || [[d:Q1010331|Q1010331]] || 
|-
| [[Salaka]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2292 || 4059 || [[d:Q8145666|Q8145666]] || 
|-
| [[Salamieste]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1923 || 3591 || [[d:Q2582317|Q2582317]] || 
|-
| [[Saldutišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1188 || 2822 || [[d:Q7403791|Q7403791]] || 
|-
| [[Sasnava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1850 || 3519 || [[d:Q1961665|Q1961665]] || 
|-
| [[Seiriji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1927 || 3583 || [[d:Q1811561|Q1811561]] || 
|-
| [[Semelišķes]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2246 || 3974 || [[d:Q2548176|Q2548176]] || 
|-
| [[Seredža]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2052 || 3772 || [[d:Q3500125|Q3500125]] || 
|-
| [[Sidabrava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1581 || 3216 || [[d:Q2378501|Q2378501]] || 
|-
| [[Siesarte (Šešupes pieteka)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 497 || 2110 || [[d:Q12054216|Q12054216]] || 
|-
| [[Siesarte (Šventojas pieteka)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 774 || 2315 || [[d:Q12054215|Q12054215]] || 
|-
| [[Siesiki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1939 || 3540 || [[d:Q1005527|Q1005527]] || 
|-
| [[Sintauti]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1907 || 3527 || [[d:Q2472620|Q2472620]] || 
|-
| [[Skaistģire]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1739 || 3381 || [[d:Q2020664|Q2020664]] || 
|-
| [[Skapišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1702 || 3345 || [[d:Q5617664|Q5617664]] || 
|-
| [[Smiļģi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1759 || 3443 || [[d:Q5245383|Q5245383]] || 
|-
| [[Sroja]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 920 || 2570 || [[d:Q12055831|Q12055831]] || 
|-
| [[Stasis Ģirēns]] || {{U|Kikos}} || Vēsture || Lietuva || 1873 || 3585 || [[d:Q1072577|Q1072577]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]]
|-
| [[Stepons Darus]] || {{U|Kikos}} || Vēsture || Lietuva || 2241 || 4256 || [[d:Q1291574|Q1291574]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]]
|-
| [[Strēva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1680 || 3456 || [[d:Q3488538|Q3488538]] || 
|-
| [[Sudeiķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 957 || 2534 || [[d:Q2089851|Q2089851]] || 
|-
| [[Survilišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1370 || 3009 || [[d:Q1334853|Q1334853]] || 
|-
| [[Svēdasi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1827 || 3473 || [[d:Q5616635|Q5616635]] || 
|-
| [[Sķiemone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 795 || 2355 || [[d:Q779235|Q779235]] || 
|-
| [[Tatula]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1031 || 2671 || [[d:Q3500811|Q3500811]] || 
|-
| [[Taujēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1268 || 2828 || [[d:Q779914|Q779914]] || 
|-
| [[Tauragni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2239 || 3948 || [[d:Q2337555|Q2337555]] || 
|-
| [[Tenene]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 804 || 2319 || [[d:Q12058623|Q12058623]] || 
|-
| [[Teneņi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 947 || 2599 || [[d:Q2470509|Q2470509]] || 
|-
| [[Tirkšļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1461 || 2999 || [[d:Q3500143|Q3500143]] || 
|-
| [[Trīšķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1628 || 3256 || [[d:Q3545473|Q3545473]] || 
|-
| [[Turmanta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1586 || 3230 || [[d:Q5731454|Q5731454]] || 
|-
| [[Turģeļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2392 || 4489 || [[d:Q9362780|Q9362780]] || 
|-
| [[Turģeļu republika]] || {{U|Kikos}} || Vēsture || Lietuva || 2705 || 4725 || [[d:Q9325197|Q9325197]] || 
|-
| [[Tverečus]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1733 || 3418 || [[d:Q1853799|Q1853799]] || 
|-
| [[Tveri]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2160 || 3837 || [[d:Q3500133|Q3500133]] || 
|-
| [[Tīruļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1035 || 2587 || [[d:Q7861727|Q7861727]] || 
|-
| [[Upīna]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1913 || 3689 || [[d:Q2738350|Q2738350]] || 
|-
| [[Užpaļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2161 || 3801 || [[d:Q2236454|Q2236454]] || 
|-
| [[Vadokļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1374 || 3011 || [[d:Q2876373|Q2876373]] || 
|-
| [[Vadžģire]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 982 || 2549 || [[d:Q1812412|Q1812412]] || 
|-
| [[Vainuta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1813 || 3467 || [[d:Q3055022|Q3055022]] || 
|-
| [[Valķininki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2855 || 4787 || [[d:Q2121733|Q2121733]] || 
|-
| [[Vandžogala]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1640 || 3248 || [[d:Q2875399|Q2875399]] || 
|-
| [[Varduva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1356 || 3036 || [[d:Q2352406|Q2352406]] || 
|-
| [[Vaški]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1814 || 3435 || [[d:Q2375635|Q2375635]] || 
|-
| [[Veiveri]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1685 || 3339 || [[d:Q5240953|Q5240953]] || 
|-
| [[Veivirža]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 894 || 2537 || [[d:Q3500757|Q3500757]] || 
|-
| [[Veiviržēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2311 || 4041 || [[d:Q2191590|Q2191590]] || 
|-
| [[Verkne]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1176 || 2828 || [[d:Q11879535|Q11879535]] || 
|-
| [[Veļona]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2176 || 3970 || [[d:Q161890|Q161890]] || 
|-
| [[Vidišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1866 || 3760 || [[d:Q2014575|Q2014575]] || 
|-
| [[Vidukle]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1781 || 3450 || [[d:Q2575678|Q2575678]] || 
|-
| [[Viečūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1353 || 3172 || [[d:Q3692821|Q3692821]] || 
|-
| [[Viešintas]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1067 || 2644 || [[d:Q2674216|Q2674216]] || 
|-
| [[Viešvile]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2356 || 4166 || [[d:Q2491275|Q2491275]] || 
|-
| [[Virinta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 641 || 2161 || [[d:Q3491483|Q3491483]] || 
|-
| [[Virvīte]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1105 || 2793 || [[d:Q2507637|Q2507637]] || 
|-
| [[Viļķīšķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2248 || 4110 || [[d:Q956320|Q956320]] || 
|-
| [[Vištīte]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1799 || 3702 || [[d:Q1023852|Q1023852]] || 
|-
| [[Voloka]] || {{U|Kikos}} || Vēsture || Lietuva || 2104 || 3495 || [[d:Q2976558|Q2976558]] || 
|-
| [[Vēžaiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1610 || 3273 || [[d:Q949809|Q949809]] || 
|-
| [[Vīžonas]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2055 || 3726 || [[d:Q5016803|Q5016803]] || 
|-
| [[Zapīšķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2640 || 4609 || [[d:Q2523980|Q2523980]] || 
|-
| [[Zujūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1206 || 2960 || [[d:Q13194227|Q13194227]] || 
|-
| [[Čeķišķe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2099 || 3806 || [[d:Q2153886|Q2153886]] || 
|-
| [[Ģeleži]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 781 || 2309 || [[d:Q643884|Q643884]] || 
|-
| [[Ģelvoni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1412 || 3068 || [[d:Q2046850|Q2046850]] || 
|-
| [[Ģiedraiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1936 || 3619 || [[d:Q3068575|Q3068575]] || 
|-
| [[Ģirkalne]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1324 || 2930 || [[d:Q2418779|Q2418779]] || 
|-
| [[Īlaķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2429 || 4204 || [[d:Q2204282|Q2204282]] || 
|-
| [[Ķeturvalaķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1811 || 3653 || [[d:Q2323988|Q2323988]] || 
|-
| [[Ķinti]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2376 || 4118 || [[d:Q2117355|Q2117355]] || 
|-
| [[Ļoļi (Lietuva)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1546 || 3161 || [[d:Q2254488|Q2254488]] || 
|-
| [[Ļudvinava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1933 || 3626 || [[d:Q2477587|Q2477587]] || 
|-
| [[Šaltona]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 618 || 2136 || [[d:Q3501073|Q3501073]] || 
|-
| [[Šaukota]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1439 || 3041 || [[d:Q2324157|Q2324157]] || 
|-
| [[Šaulēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1988 || 3698 || [[d:Q5618559|Q5618559]] || 
|-
| [[Šauķēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2147 || 3826 || [[d:Q2360191|Q2360191]] || 
|-
| [[Šaķīna]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1352 || 2976 || [[d:Q8082699|Q8082699]] || 
|-
| [[Šeštoki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1938 || 3598 || [[d:Q391491|Q391491]] || 
|-
| [[Šešuve]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 746 || 2376 || [[d:Q2464726|Q2464726]] || 
|-
| [[Šili]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 802 || 2399 || [[d:Q9352779|Q9352779]] || 
|-
| [[Šiluva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2527 || 4380 || [[d:Q391595|Q391595]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]]
|-
| [[Šimkaiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 956 || 2535 || [[d:Q2243888|Q2243888]] || 
|-
| [[Šimone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2868 || 4752 || [[d:Q3517145|Q3517145]] || 
|-
| [[Širvinta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1060 || 2776 || [[d:Q391727|Q391727]] || 
|-
| [[Šumska (Lietuva)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1701 || 3377 || [[d:Q5247177|Q5247177]] || 
|-
| [[Šunski]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1684 || 3431 || [[d:Q2325589|Q2325589]] || 
|-
| [[Šušve]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1109 || 2762 || [[d:Q392740|Q392740]] || 
|-
| [[Šventežere]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1559 || 3224 || [[d:Q2466123|Q2466123]] || 
|-
| [[Švēkšna]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1678 || 3273 || [[d:Q606181|Q606181]] || 
|-
| [[Ščara]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Baltkrievija || 987 || 2627 || [[d:Q1117401|Q1117401]] || 
|-
| [[Šēta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1722 || 3341 || [[d:Q392854|Q392854]] || 
|-
| [[Šīša]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 989 || 2640 || [[d:Q10507122|Q10507122]] || 
|-
| [[Ūla]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva, Baltkrievija || 843 || 2430 || [[d:Q2613896|Q2613896]] || 
|-
| [[Žaiģine]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1096 || 2693 || [[d:Q1972915|Q1972915]] || 
|-
| [[Žarēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1822 || 3511 || [[d:Q2842342|Q2842342]] || 
|-
| [[Žasļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2585 || 4305 || [[d:Q2212797|Q2212797]] || 
|-
| [[Žeimena]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1110 || 2760 || [[d:Q2662487|Q2662487]] || 
|-
| [[Žeimji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1758 || 3351 || [[d:Q393483|Q393483]] || 
|-
| [[Želva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1882 || 3570 || [[d:Q691679|Q691679]] || 
|-
| [[Žemaitķieme]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1229 || 2860 || [[d:Q8083678|Q8083678]] || 
|-
| [[Žemaiču Naumieste]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1643 || 3312 || [[d:Q393828|Q393828]] || 
|-
| [[Žīgaiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1491 || 3148 || [[d:Q2463396|Q2463396]] || 
|-
| [[Dienvidslāvija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Bosnija un Hercegovina, Horvātija, Kosova, Melnkalne, Serbija, Slovēnija, Ziemeļmaķedonija || 661 || 8581 || [[d:Q215088|Q215088]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]]
|-
| [[Grieķija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Grieķija || 429 || 13810 || [[d:Q320347|Q320347]] || 
|-
| [[Horvātija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Horvātija || 600 || 9513 || [[d:Q321550|Q321550]] || 
|-
| [[Kipra Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Kipra || 470 || 12070 || [[d:Q245829|Q245829]] || 
|-
| [[Moldova Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Moldova || 479 || 6770 || [[d:Q507204|Q507204]] || 
|-
| [[Rumānija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Rumānija || 474 || 9463 || [[d:Q548988|Q548988]] || 
|-
| [[Serbija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Serbija || 541 || 7633 || [[d:Q390580|Q390580]] || 
|-
| [[Serbija un Melnkalne Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Serbija, Melnkalne || 603 || 2977 || [[d:Q332608|Q332608]] || 
|-
| [[Silvesters Belts]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Lietuva || 1453 || 11501 || [[d:Q124516154|Q124516154]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]]
|-
| [[Turcija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Turcija || 434 || 10343 || [[d:Q723570|Q723570]] || 
|-
| [[Ungārija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Ungārija || 517 || 6636 || [[d:Q430295|Q430295]] || 
|-
| [[Alma Adamkiene]] || {{U|MC2013}} || Sievietes || Lietuva || 2045 || 7129 || [[d:Q459263|Q459263]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]]
|-
| [[Anne Veski]] || {{U|MC2013}} || Sievietes, Kultūra || Igaunija || 4606 || 9185 || [[d:Q450134|Q450134]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Estonia|Estonia]]
|-
| [[Emine Džaparova]] || {{U|MC2013}} || Politika, Sievietes || Krimas tatāri, Ukraina || 3441 || 12080 || [[d:Q25442402|Q25442402]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimea|Crimea]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimean Tatar|Crimean Tatar]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Politics and Society|Ukraine/Extended/Politics and Society]]
|-
| [[Marija Bjelikova]] || {{U|MC2013}} || Zinātne, Sievietes || Slovākija || 2406 || 8702 || [[d:Q85418960|Q85418960]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovakia|Slovakia]]
|-
| [[Nazarijs Jaremčuks]] || {{U|MC2013}} || Kultūra || Ukraina || 8672 || 23838 || [[d:Q2453311|Q2453311]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine|Ukraine]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/New culture list|Ukraine/Extended/New culture list]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended list/Music|Ukraine/Extended list/Music]]
|-
| [[Staņislava Nikodima]] || {{U|MC2013}} || Zinātne, Sievietes || Polija || 3463 || 9392 || [[d:Q92846557|Q92846557]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Poland|Poland]]
|-
| [[Ukrainas kultūra Krievijas iebrukuma laikā Ukrainā (kopš 2022. gada)]] || {{U|MC2013}} || Kultūra || Ukraina || 13235 || 46002 || [[d:Q111195238|Q111195238]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine|Ukraine]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/New culture list|Ukraine/Extended/New culture list]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended version|Ukraine/Extended version]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Traditions &amp; food|Ukraine/Traditions &amp; food]]
|-
| [[Viktorija Amelina]] || {{U|MC2013}} || Kultūra, Sievietes || Ukraina || 4439 || 17035 || [[d:Q21683191|Q21683191]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine|Ukraine]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/New culture list|Ukraine/Extended/New culture list]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended version|Ukraine/Extended version]]
|-
| [[Austrumeiropas virtuve]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || starptautiski, Krievija, Ukraina || 3758 || 5873 || [[d:Q12672014|Q12672014]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]]
|-
| [[Dušans Jurkovičs]] || {{U|Meistars Joda}} || Arhitektūra || Slovākija || 2834 || 6997 || [[d:Q1268173|Q1268173]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovakia|Slovakia]]
|-
| [[Emīls Gorovecs]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || Ukraina || 3901 || 6827 || [[d:Q4144802|Q4144802]] || 
|-
| [[Erevānas Vēstures muzejs]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || Armēnija || 857 || 2483 || [[d:Q8052580|Q8052580]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Armenia|Armenia]]
|-
| [[Flora Brovina]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra, Politika, Sievietes || Kosova || 1815 || 5421 || [[d:Q5460279|Q5460279]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kosovo|Kosovo]]
|-
| [[Gevgelijas dzelzceļa stacija]] || {{U|Meistars Joda}} || Arhitektūra || Ziemeļmaķedonija || 2960 || 6964 || [[d:Q20923887|Q20923887]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/North Macedonia|North Macedonia]]
|-
| [[Hadži Lojo]] || {{U|Meistars Joda}} || Vēsture || Bosnija un Hercegovina || 1808 || 4471 || [[d:Q16088333|Q16088333]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]]
|-
| [[Hanzas tornis]] || {{U|Meistars Joda}} || Arhitektūra || Polija || 1309 || 3475 || [[d:Q16841056|Q16841056]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Poland|Poland]]
|-
| [[Hunzahas kauja]] || {{U|Meistars Joda}} || Vēsture || Krievija, &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Ziemeļkaukāzs&lt;/span&gt; || 1958 || 4251 || [[d:Q4871428|Q4871428]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/North Caucasus region|North Caucasus region]]
|-
| [[INIMA]] || {{U|Meistars Joda}} || Izglītība, Zinātne || Albānija || 1268 || 3761 || [[d:Q5972324|Q5972324]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Albania|Albania]]
|-
| [[Ireks Zaripovs]] || {{U|Meistars Joda}} || Sports || Baškortostāna || 2964 || 9182 || [[d:Q1672450|Q1672450]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bashkortostan|Bashkortostan]]
|-
| [[Islāms Igaunijā]] || {{U|Meistars Joda}} || Sabiedrība || Igaunija || 2323 || 6397 || [[d:Q1370904|Q1370904]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Estonia|Estonia]]
|-
| [[Karniolas prīmula]] || {{U|Meistars Joda}} || Daba un ģeogrāfija || Slovēnija || 1181 || 3277 || [[d:Q1786314|Q1786314]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovenia|Slovenia]]
|-
| [[Katerina Vitale]] || {{U|Meistars Joda}} || Vēsture, Sievietes || Malta || 1423 || 5506 || [[d:Q27571800|Q27571800]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Malta|Malta]]
|-
| [[Kristina Seredina]] || {{U|Meistars Joda}} || Sports || Krievija || 1358 || 4926 || [[d:Q44155470|Q44155470]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Russian Federation|Russian Federation]]
|-
| [[Larnakas Armēņu skola]] || {{U|Meistars Joda}} || Sabiedrība, Politika || Kipra, rietumarmēņu valoda || 1494 || 3251 || [[d:Q6489688|Q6489688]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]]
|-
| [[Lācarakijas]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || Grieķija || 1120 || 2715 || [[d:Q3220047|Q3220047]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Greece|Greece]]
|-
| [[Mihails Bronšteins]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || esperanto || 1753 || 5526 || [[d:Q3890297|Q3890297]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Esperanto|Esperanto]]
|-
| [[Mina Karadžiča]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra, Sievietes || Serbija, Austrija || 2758 || 6699 || [[d:Q12286799|Q12286799]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Serbia|Serbia]]
|-
| [[Moldovas virtuve]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || Moldova || 2771 || 5516 || [[d:Q1551510|Q1551510]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Romanian|Romanian]]
|-
| [[Racka]] || {{U|Meistars Joda}} || Daba un ģeogrāfija || Ungārija || 1450 || 3354 || [[d:Q139939|Q139939]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Hungary|Hungary]]
|-
| [[Rumānijas tatāri]] || {{U|Meistars Joda}} || Vēsture || Rumānija || 4461 || 8746 || [[d:Q4170775|Q4170775]] || 
|-
| [[Sara Nazarbajeva]] || {{U|Meistars Joda}} || Politika, Sievietes || Kazahstāna || 1150 || 4613 || [[d:Q2667651|Q2667651]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kazakhstan|Kazakhstan]]
|-
| [[Serbu, horvātu un slovēņu karaliste]] || {{U|Meistars Joda}} || Sabiedrība, Daba un ģeogrāfija || Slovēnija, Horvātija, Serbija || 5490 || 10986 || [[d:Q15102440|Q15102440]] || 
|-
| [[Tatarstānas karogs]] || {{U|Meistars Joda}} || Politika || &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Tatarstāna&lt;/span&gt; || 1151 || 3227 || [[d:Q462498|Q462498]] || 
|-
| [[Tisza (partija)]] || {{U|Meistars Joda}} || Politika || Ungārija || 1323 || 3318 || [[d:Q125418097|Q125418097]] || 
|-
| [[Vera Kuzmina]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra, Sievietes || Čuvašija, Krievija || 7748 || 13771 || [[d:Q4245383|Q4245383]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Chuvash|Chuvash]]
|-
| [[Vlado Miloševičs]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || Serbu Republika, Bosnija un Hercegovina || 1941 || 5112 || [[d:Q3561925|Q3561925]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Republic of Srpska|Republic of Srpska]]
|-
| [[Vēsturiskās tīģeru medības Azerbaidžānā]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra, Daba un ģeogrāfija || Armēnija || 3328 || 4815 || [[d:Q124697775|Q124697775]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Azerbaijan|Azerbaijan]]
|-
| [[Zagrebas Botāniskais dārzs]] || {{U|Meistars Joda}} || Daba un ģeogrāfija || Horvātija || 2488 || 4954 || [[d:Q894661|Q894661]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Croatia|Croatia]]
|-
| [[Ūte Boka]] || {{U|Meistars Joda}} || Sievietes || Austrija || 3150 || 5822 || [[d:Q89137|Q89137]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Austria|Austria]]
|-
| [[Biedronka]] || {{U|Papuass}} || Saimniecība || Polija || 1730 || 8065 || [[d:Q857182|Q857182]] || 
|-
| [[Abu Musa]] || {{U|Pirags}} || Daba un ģeogrāfija || &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Irāna&lt;/span&gt; || 391 || 810 || [[d:Q167217|Q167217]] || 
|-
| [[Aleksejs Čurins]] || {{U|Pirags}} || Militārisms || Krievija || 867 || 1568 || [[d:Q47008432|Q47008432]] || 
|-
| [[Dāvids Guncadze]] || {{U|Pirags}} || Militārisms || Gruzija || 923 || 1602 || [[d:Q16640794|Q16640794]] || 
|-
| [[Jakovs Juzefovičs]] || {{U|Pirags}} || Militārisms || Baltkrievija || 982 || 1663 || [[d:Q541246|Q541246]] || 
|-
| [[Maksis Trakmans]] || {{U|Pirags}} || Militārisms || Igaunija || 1475 || 2278 || [[d:Q6352164|Q6352164]] || 
|-
| [[Oskars Kallass]] || {{U|Pirags}} || Kultūra, Valodniecība || Igaunija || 1990 || 3349 || [[d:Q672301|Q672301]] || 
|-
| [[Suraža (Baltkrievija)]] || {{U|Pirags}} || Daba un ģeogrāfija || Baltkrievija || 1070 || 3178 || [[d:Q2471115|Q2471115]] || 
|-
| [[Vasilijs Novickis]] || {{U|Pirags}} || Militārisms || Krievija || 681 || 1298 || [[d:Q4322835|Q4322835]] || 
|-
| [[Veļiža]] || {{U|Pirags}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1090 || 3727 || [[d:Q132960|Q132960]] || 
|-
| [[2025. gada Piedņestras Augstākās Padomes vēlēšanas]] || {{U|Tankists}} || Politika || Moldova || 3098 || 10797 || [[d:Q135436379|Q135436379]] || 
|-
| [[2026. gada Ungārijas parlamenta vēlēšanas]] || {{U|Tankists}} || Politika || Ungārija || 7470 || 24488 || [[d:Q125627220|Q125627220]] || 
|-
| [[Grieķijas Komunistiskā partija]] || {{U|Tankists}} || Politika || Grieķija || 1452 || 11476 || [[d:Q192406|Q192406]] || 
|-
| [[Krievu nacionālā vienotība (2000)]] || {{U|Tankists}} || Politika || Krievija || 3093 || 11935 || [[d:Q714860|Q714860]] || 
|-
| [[Melnkalnes kampaņa]] || {{U|Tankists}} || Vēsture || Melnkalne || 7978 || 12343 || [[d:Q1402894|Q1402894]] || 
|-
| [[Miša Krosa]] || {{U|Tankists}} || Sievietes || Polija || 1081 || 5123 || [[d:Q18808555|Q18808555]] || 
|-
| [[Mops djadja Pjos]] || {{U|Tankists}} || Sabiedrība || Ukraina || 2544 || 9255 || [[d:Q124771332|Q124771332]] || 
|-
| [[Serbu Republikas dinārs]] || {{U|Tankists}} || Vēsture, Saimniecība || Serbu Republika || 1851 || 4988 || [[d:Q2555236|Q2555236]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Republic of Srpska|Republic of Srpska]]
|-
| [[Tatjana Zaļevska]] || {{U|Tankists}} || Politika, Sievietes || Moldova || 4554 || 10815 || [[d:Q138493855|Q138493855]] || 
|-
| [[Ukrainas PSR Augstākā Padome]] || {{U|Tankists}} || Vēsture, Politika || Ukraina || 6790 || 15363 || [[d:Q4109075|Q4109075]] || 
|-
| [[Ungārijas parlaments]] || {{U|Tankists}} || Politika || Ungārija || 1477 || 5620 || [[d:Q648716|Q648716]] || 
|-
| [[Valsts apvērsuma mēģinājums Azerbaidžānā 1995. gadā]] || {{U|Tankists}} || Vēsture || Azerbaidžāna || 3255 || 11184 || [[d:Q16156196|Q16156196]] || 
|-
| [[Österreich (laikraksts)]] || {{U|Tankists}} || Sabiedrība || Austrija || 1506 || 8031 || [[d:Q298667|Q298667]] || 
|-
| [[Aleksandra Kornhauzere Freizere]] || {{U|Treisijs}} || Zinātne, Sievietes || Slovēnija || 1117 || 2779 || [[d:Q11015464|Q11015464]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovenia|Slovenia]]
|-
| [[Armēņu mitoloģija]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sabiedrība || Armēnija || 11112 || 13440 || [[d:Q684411|Q684411]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Armenia|Armenia]]
|-
| [[Banina]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sievietes || Azerbaidžāna || 7215 || 10750 || [[d:Q2028727|Q2028727]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Azerbaijan|Azerbaijan]]
|-
| [[Baņa Lukas Kristus Pestītāja katedrāle]] || {{U|Treisijs}} || Arhitektūra, Kultūra || Serbu Republika, Bosnija un Hercegovina || 798 || 3225 || [[d:Q135271|Q135271]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Republic of Srpska|Republic of Srpska]]
|-
| [[Ceija Stojka]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sievietes, Cilvēktiesības || Austrija, čigāni || 1291 || 3341 || [[d:Q546337|Q546337]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Austria|Austria]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Roma|Roma]]
|-
| [[Cilvēktiesības Krievijā]] || {{U|Treisijs}} || Cilvēktiesības || Krievija || 10887 || 17820 || [[d:Q953879|Q953879]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Russian Federation|Russian Federation]]
|-
| [[Esperantists]] || {{U|Treisijs}} || Sabiedrība || esperanto || 1410 || 1757 || [[d:Q860918|Q860918]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Esperanto|Esperanto]]
|-
| [[Futbols Albānijā]] || {{U|Treisijs}} || Sports || Albānija || 16935 || 23725 || [[d:Q2755449|Q2755449]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Albania|Albania]]
|-
| [[Guzala Sitdikova]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sievietes || Baškortostāna, Krievija || 6582 || 11308 || [[d:Q2004200|Q2004200]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bashkortostan|Bashkortostan]]
|-
| [[Hamīda slaktiņi]] || {{U|Treisijs}} || Cilvēktiesības, Vēsture || rietumarmēņu valoda, Turcija || 5944 || 9071 || [[d:Q2092950|Q2092950]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]]
|-
| [[Horvātu virtuve]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || Horvātija || 5248 || 7102 || [[d:Q1789628|Q1789628]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Croatia|Croatia]]
|-
| [[Jurajs Jānošīks]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture || Slovākija || 1261 || 2949 || [[d:Q706268|Q706268]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovakia|Slovakia]]
|-
| [[Kasima haniste]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture || Krievija, &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Tatarstāna&lt;/span&gt; || 6376 || 8578 || [[d:Q836169|Q836169]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Tatar|Tatar]]
|-
| [[Kosovas Zinātņu un mākslu akadēmija]] || {{U|Treisijs}} || Izglītība || Kosova || 1236 || 1834 || [[d:Q116376|Q116376]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kosovo|Kosovo]]
|-
| [[Krakovas Ziemassvētku silītes]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || Polija || 1100 || 1671 || [[d:Q1544331|Q1544331]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Poland|Poland]]
|-
| [[Lidija Kulikovska]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sievietes || Moldova || 748 || 2148 || [[d:Q46994515|Q46994515]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Romanian|Romanian]]
|-
| [[Maltas parlaments]] || {{U|Treisijs}} || Politika || Malta || 2546 || 4131 || [[d:Q1817866|Q1817866]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Malta|Malta]]
|-
| [[Milena Rudnicka]] || {{U|Treisijs}} || Politika, Sievietes, Cilvēktiesības || Ukraina || 1140 || 2674 || [[d:Q11781202|Q11781202]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine|Ukraine]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended version|Ukraine/Extended version]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Ukrainian women|Ukraine/Ukrainian women]]
|-
| [[Saviri]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture, Sabiedrība || Čuvašija, Krievija, &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Ziemeļkaukāzs&lt;/span&gt; || 5367 || 7773 || [[d:Q370957|Q370957]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Chuvash|Chuvash]]
|-
| [[Sevila Šajde]] || {{U|Treisijs}} || Politika, Sievietes || Rumānija || 901 || 3984 || [[d:Q21095868|Q21095868]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimean Tatar|Crimean Tatar]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Romanian|Romanian]]
|-
| [[Sievietes senajā Spartā]] || {{U|Treisijs}} || Sievietes, Vēsture || Grieķija || 3215 || 4215 || [[d:Q8031512|Q8031512]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Greece|Greece]]
|-
| [[Slava (tradīcija)]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || Serbija || 1374 || 3206 || [[d:Q1474942|Q1474942]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Serbia|Serbia]]
|-
| [[Stečaki]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || Bosnija un Hercegovina, Horvātija, Melnkalne || 6775 || 14295 || [[d:Q63724|Q63724]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Montenegro|Montenegro]]
|-
| [[Terēze Brunsvika]] || {{U|Treisijs}} || Izglītība, Sievietes || Ungārija || 1152 || 2650 || [[d:Q461600|Q461600]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Hungary|Hungary]]
|-
| [[Tomīra]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture, Sievietes || Kazahstāna || 6387 || 9704 || [[d:Q464777|Q464777]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kazakhstan|Kazakhstan]]
|-
| [[Čečenijas vēsture]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture || Krievija, &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Ziemeļkaukāzs&lt;/span&gt; || 16668 || 21495 || [[d:Q2355855|Q2355855]] || 
|-
| [[Beloslava Krasteva]] || {{U|Uldis s}} || Sievietes, Sports || Bulgārija || 1208 || 3806 || [[d:Q71319497|Q71319497]] || 
|-
| [[Ivana Hreščaka]] || {{U|Uldis s}} || Sievietes, Sports || Slovēnija || 1175 || 3170 || [[d:Q28479686|Q28479686]] || 
|-
| [[Jaceks Tomčaks]] || {{U|Uldis s}} || Sports || Polija || 1557 || 4618 || [[d:Q195296|Q195296]] || 
|-
| [[Jurijs Vovks]] || {{U|Uldis s}} || Sports || Ukraina || 1353 || 3821 || [[d:Q2405566|Q2405566]] || 
|-
| [[Luka Paičadze]] || {{U|Uldis s}} || Sports || Gruzija || 1174 || 3864 || [[d:Q27529122|Q27529122]] || 
|-
| [[Romans Degtjarevs]] || {{U|Uldis s}} || Sports || Ukraina || 800 || 3056 || [[d:Q118149716|Q118149716]] || 
|-
| [[Vojcehs Moranda]] || {{U|Uldis s}} || Sports || Polija || 1379 || 4094 || [[d:Q4302345|Q4302345]] || 
|-
| [[1918. gada Krievijas PFSR Konstitūcija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 4628 || 5613 || [[d:Q2465592|Q2465592]] || 
|-
| [[290127 Linakostenko]] || {{U|Votre Provocateur}} || Zinātne || Ukraina || 289 || 475 || [[d:Q20630703|Q20630703]] || 
|-
| [[AI-20]] || {{U|Votre Provocateur}} || Zinātne || Krievija || 1802 || 2605 || [[d:Q3507563|Q3507563]] || 
|-
| [[Alapajevska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 768 || 2573 || [[d:Q103212|Q103212]] || 
|-
| [[Alenka Bratušeka]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Politika || Slovēnija || 2065 || 5180 || [[d:Q3739767|Q3739767]] || 
|-
| [[An-12]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Ukraina || 4755 || 7074 || [[d:Q271559|Q271559]] || 
|-
| [[An-132]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Ukraina || 5012 || 8200 || [[d:Q21129913|Q21129913]] || 
|-
| [[An-32]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Ukraina || 6853 || 9240 || [[d:Q579939|Q579939]] || 
|-
| [[Andrijs Jacenko]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Ukraina || 762 || 2586 || [[d:Q132777946|Q132777946]] || 
|-
| [[Androniks III Paleologs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 1219 || 2990 || [[d:Q37063|Q37063]] || 
|-
| [[Antu savienība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 1587 || 2852 || [[d:Q12078737|Q12078737]] || 
|-
| [[Aramiļa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 780 || 2579 || [[d:Q103694|Q103694]] || 
|-
| [[Asbesta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 727 || 2504 || [[d:Q104059|Q104059]] || 
|-
| [[Augstā tiesu un prokuratūras padome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1059 || 1365 || [[d:Q12749811|Q12749811]] || 
|-
| [[Austrijas ekonomikas skola]] || {{U|Votre Provocateur}} || Saimniecība || Austrija || 10775 || 16026 || [[d:Q203411|Q203411]] || 
|-
| [[Azerbaidžāņu tēja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra, Saimniecība || Azerbaidžāna || 3460 || 5360 || [[d:Q4058273|Q4058273]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Azerbaijan|Azerbaijan]]
|-
| [[Behidže Borana]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Politika || Turcija || 2833 || 4984 || [[d:Q2377908|Q2377908]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Turkey|Turkey]]
|-
| [[Bekeja orda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Kazahstāna, Krievija || 3956 || 5437 || [[d:Q129799|Q129799]] || 
|-
| [[Belisārijs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 3178 || 4896 || [[d:Q174943|Q174943]] || 
|-
| [[Berjozovska (Sverdlovskas apgabals)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1565 || 4095 || [[d:Q105023|Q105023]] || 
|-
| [[Bizantijas ikonoklasms]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 4589 || 5993 || [[d:Q1018769|Q1018769]] || 
|-
| [[Bogdanoviča]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 741 || 2549 || [[d:Q105223|Q105223]] || 
|-
| [[Bonnas pilnvaras]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1088 || 1472 || [[d:Q133318658|Q133318658]] || 
|-
| [[Bosniešu, serbu un horvātu valodas standartu salīdzinājums]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība, Valodniecība || Bosnija un Hercegovina, Horvātija, Serbija || 11545 || 16501 || [[d:Q221190|Q221190]] || 
|-
| [[Bosnijas un Hercegovinas Augstais pārstāvis]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1188 || 1513 || [[d:Q470446|Q470446]] || 
|-
| [[Bosnijas un Hercegovinas Cilvēktiesību palāta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1195 || 1588 || [[d:Q5937423|Q5937423]] || 
|-
| [[Bosnijas un Hercegovinas Federācijas Parlaments]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 3406 || 5045 || [[d:Q3443391|Q3443391]] || 
|-
| [[Bosnijas un Hercegovinas Federācijas Pārstāvju palāta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1013 || 1473 || [[d:Q3651269|Q3651269]] || 
|-
| [[Bosnijas un Hercegovinas Konstitucionālā tiesa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1241 || 1601 || [[d:Q2989753|Q2989753]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]]
|-
| [[Bosnijas un Hercegovinas Konstitūcija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1352 || 2073 || [[d:Q1291601|Q1291601]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]]
|-
| [[Bosnijas un Hercegovinas Ministru padome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1274 || 1834 || [[d:Q5176455|Q5176455]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]]
|-
| [[Bosnijas un Hercegovinas Ministru padomes priekšsēdētājs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1131 || 1590 || [[d:Q16020744|Q16020744]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]]
|-
| [[Bosnijas un Hercegovinas Parlamentārā asambleja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1337 || 2027 || [[d:Q2604031|Q2604031]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]]
|-
| [[Bosnijas un Hercegovinas politika]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina, Serbu Republika || 6907 || 11398 || [[d:Q1154049|Q1154049]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]]
|-
| [[Bosnijas un Hercegovinas Prezidentūras priekšsēdētājs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1027 || 1440 || [[d:Q848335|Q848335]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]]
|-
| [[Bosnijas un Hercegovinas Pārstāvju palāta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1369 || 1916 || [[d:Q320268|Q320268]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]]
|-
| [[Bosnijas un Hercegovinas Tautu palāta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1362 || 1814 || [[d:Q2718547|Q2718547]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]]
|-
| [[Bosnijas un Hercegovinas Valsts tiesa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1319 || 1706 || [[d:Q113567|Q113567]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]]
|-
| [[Brigite Bīrleine]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Politika || Austrija || 2433 || 5102 || [[d:Q916162|Q916162]] || 
|-
| [[Centrālais melnzemes apgabals]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 2460 || 3807 || [[d:Q14324673|Q14324673]] || 
|-
| [[Degtjarska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 680 || 2466 || [[d:Q105425|Q105425]] || 
|-
| [[Doneckas apgabala okupācija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms || Krievija, Ukraina || 2720 || 3933 || [[d:Q111748056|Q111748056]] || 
|-
| [[Džezīras tuksnesis]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Turcija || 2305 || 3077 || [[d:Q311819|Q311819]] || 
|-
| [[Esperanto un ido salīdzinājums]] || {{U|Votre Provocateur}} || Valodniecība, Kultūra || esperanto || 10985 || 14366 || [[d:Q2190067|Q2190067]] || 
|-
| [[Ferizaja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Kosova || 1590 || 3914 || [[d:Q738901|Q738901]] || 
|-
| [[Gotu karš (535—554)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Horvātija || 2711 || 4554 || [[d:Q477973|Q477973]] || 
|-
| [[Hrazdana]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Armēnija || 1709 || 4190 || [[d:Q31610|Q31610]] || 
|-
| [[Igaunijas ārpolitika]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Igaunija || 3175 || 5341 || [[d:Q2662209|Q2662209]] || 
|-
| [[Igors Smirnovs (separātists)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Moldova || 2035 || 4412 || [[d:Q309832|Q309832]] || 
|-
| [[Ikonodulija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 2116 || 2901 || [[d:Q860811|Q860811]] || 
|-
| [[Irbita]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 800 || 2578 || [[d:Q143079|Q143079]] || 
|-
| [[Irma Vitovska-Vanca]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Kultūra || Ukraina || 4917 || 8263 || [[d:Q4112436|Q4112436]] || 
|-
| [[Ivdeļa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 715 || 2509 || [[d:Q141578|Q141578]] || 
|-
| [[Izglītība Padomju Savienībā]] || {{U|Votre Provocateur}} || Izglītība || Krievija || 7039 || 8255 || [[d:Q4329753|Q4329753]] || 
|-
| [[Jana Kločkova]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Sports || Ukraina || 1818 || 4664 || [[d:Q230947|Q230947]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Sports|Ukraine/Extended/Sports]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Sports/Sport 1|Ukraine/Extended/Sports/Sport 1]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Popular articles|Ukraine/Popular articles]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Stubs|Ukraine/Stubs]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Ukrainian women|Ukraine/Ukrainian women]]
|-
| [[Janko Vukotičs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Melnkalne || 647 || 1900 || [[d:Q1273676|Q1273676]] || 
|-
| [[Jelizaveta Mereško]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Sports || Ukraina || 1591 || 6070 || [[d:Q26131652|Q26131652]] || 
|-
| [[Joanns V Paleologs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 1393 || 3108 || [[d:Q37070|Q37070]] || 
|-
| [[Joanns VIII Paleologs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 854 || 2435 || [[d:Q37062|Q37062]] || 
|-
| [[Justiniāna dinastija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 3276 || 4064 || [[d:Q1133400|Q1133400]] || 
|-
| [[Kamišlova]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 716 || 2511 || [[d:Q144209|Q144209]] || 
|-
| [[Karpinska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 696 || 2483 || [[d:Q145406|Q145406]] || 
|-
| [[Kazahstāna un Eiropas Savienība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Kazahstāna || 7175 || 16174 || [[d:Q6380838|Q6380838]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kazakhstan|Kazakhstan]]
|-
| [[Kačkanara]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 684 || 2525 || [[d:Q145583|Q145583]] || 
|-
| [[Kirila un Metodija brālība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra, Politika || Ukraina || 5603 || 6716 || [[d:Q2157537|Q2157537]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Popular articles|Ukraine/Popular articles]]
|-
| [[Kirovgrada]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 715 || 2514 || [[d:Q153549|Q153549]] || 
|-
| [[Kostromas guberņa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 2265 || 3809 || [[d:Q2142534|Q2142534]] || 
|-
| [[Krasnodaras lidosta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 2108 || 4303 || [[d:Q1629051|Q1629051]] || 
|-
| [[Krasnoturjinska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 752 || 2572 || [[d:Q155767|Q155767]] || 
|-
| [[Krasnoufimska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 2288 || 5150 || [[d:Q155785|Q155785]] || 
|-
| [[Krasnouraļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 674 || 2492 || [[d:Q155774|Q155774]] || 
|-
| [[Krievijas Augstākā tiesa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 3498 || 4493 || [[d:Q2622450|Q2622450]] || 
|-
| [[Krievijas Federācijas padome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 4058 || 5164 || [[d:Q186473|Q186473]] || 
|-
| [[Krievijas Izmeklēšanas komiteja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 3172 || 3787 || [[d:Q2577002|Q2577002]] || 
|-
| [[Krievijas Ģenerālprokuratūra]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 4300 || 5362 || [[d:Q2387440|Q2387440]] || 
|-
| [[Kristietība Maltā]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra, Sabiedrība || Malta || 2134 || 3378 || [[d:Q593476|Q593476]] || 
|-
| [[Kronštates sacelšanās]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 5126 || 6322 || [[d:Q208300|Q208300]] || 
|-
| [[Kurskas guberņa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 2385 || 3838 || [[d:Q2530893|Q2530893]] || 
|-
| [[Kušva]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 660 || 2437 || [[d:Q156284|Q156284]] || 
|-
| [[Kvantunas apgabals]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 3324 || 5089 || [[d:Q118939421|Q118939421]] || 
|-
| [[Latvijas—Krievijas attiecības]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 5878 || 9305 || [[d:Q4254900|Q4254900]] || 
|-
| [[Lidosta ''Kijiva'']] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Ukraina || 2628 || 5061 || [[d:Q939543|Q939543]] || 
|-
| [[Lielais žuzs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Kazahstāna || 3550 || 4513 || [[d:Q640998|Q640998]] || 
|-
| [[Likbez]] || {{U|Votre Provocateur}} || Izglītība || Krievija || 3511 || 4650 || [[d:Q2359357|Q2359357]] || 
|-
| [[Likums par LGBT propagandas aizliegumu Krievijā]] || {{U|Votre Provocateur}} || Cilvēktiesības, Politika || Krievija || 5533 || 6671 || [[d:Q4184937|Q4184937]] || 
|-
| [[Likums par trim vārpām]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 3128 || 3857 || [[d:Q2376791|Q2376791]] || 
|-
| [[Manuels II Paleologs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 1293 || 2986 || [[d:Q37097|Q37097]] || 
|-
| [[Manzikertas kauja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Turcija || 1822 || 2518 || [[d:Q200032|Q200032]] || 
|-
| [[Marija Burmaka]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Kultūra || Ukraina || 2731 || 5164 || [[d:Q15064790|Q15064790]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Voices from threatened regions|Ukraine/Voices from threatened regions]]
|-
| [[Marjana Bezuhla]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Politika || Ukraina || 1657 || 4731 || [[d:Q66969925|Q66969925]] || 
|-
| [[Marta panti]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija, Ukraina || 6145 || 7300 || [[d:Q4282674|Q4282674]] || 
|-
| [[Matica srpska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Valodniecība, Zinātne || Serbija || 3299 || 5045 || [[d:Q617343|Q617343]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]]
|-
| [[Mazais žuzs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Kazahstāna || 4244 || 5414 || [[d:Q1641409|Q1641409]] || 
|-
| [[Maķedoniešu dinastija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 4011 || 4989 || [[d:Q332531|Q332531]] || 
|-
| [[Miera īstenošanas padome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1285 || 1689 || [[d:Q7157377|Q7157377]] || 
|-
| [[Mig-35]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 5773 || 8958 || [[d:Q220529|Q220529]] || 
|-
| [[Mihailovska (Sverdlovskas apgabals)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 653 || 2441 || [[d:Q159097|Q159097]] || 
|-
| [[Mikola Kostomarovs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Ukraina || 4110 || 6579 || [[d:Q742659|Q742659]] || 
|-
| [[Mimi Kodeli]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Politika || Albānija || 1743 || 3480 || [[d:Q16855243|Q16855243]] || 
|-
| [[Mitilene]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Grieķija || 1988 || 3834 || [[d:Q189059|Q189059]] || 
|-
| [[Modernā armēņu valoda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Armēnija || 5515 || 8197 || [[d:Q6888563|Q6888563]] || 
|-
| [[Nikeforiāna dinastija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 2406 || 3132 || [[d:Q108679079|Q108679079]] || 
|-
| [[Novaja Ļaļa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 722 || 2532 || [[d:Q173858|Q173858]] || 
|-
| [[Novisadas vienošanās]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika, Valodniecība || Serbija, Melnkalne, Horvātija, Bosnija un Hercegovina || 2941 || 4245 || [[d:Q1289409|Q1289409]] || 
|-
| [[Novouraļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 686 || 2668 || [[d:Q175393|Q175393]] || 
|-
| [[Otrais Nīkajas koncils]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Turcija || 2726 || 3831 || [[d:Q187201|Q187201]] || 
|-
| [[Paleologu dinastija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 4523 || 5908 || [[d:Q207585|Q207585]] || 
|-
| [[Pareizticības triumfs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 2149 || 3064 || [[d:Q2466190|Q2466190]] || 
|-
| [[Perejaslavas rada]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 4829 || 5952 || [[d:Q525758|Q525758]] || 
|-
| [[Pervouraļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 752 || 2572 || [[d:Q19157|Q19157]] || 
|-
| [[Polijas—Bulgārijas attiecības]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika, Vēsture, Sabiedrība || Bulgārija, Polija || 8270 || 10948 || [[d:Q4996353|Q4996353]] || 
|-
| [[Poļevska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 697 || 2496 || [[d:Q182871|Q182871]] || 
|-
| [[PSRS pilsoņa pase]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 3841 || 4764 || [[d:Q2640229|Q2640229]] || 
|-
| [[PSRS seksa nav (frāze)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Krievija || 3140 || 3961 || [[d:Q2996926|Q2996926]] || 
|-
| [[Rakija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Serbija || 841 || 1394 || [[d:Q931946|Q931946]] || 
|-
| [[Referendums par Tatarstānas suverenitāti (1992)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture, Politika || &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Tatarstāna&lt;/span&gt; || 5187 || 8330 || [[d:Q4393804|Q4393804]] || 
|-
| [[Revda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 686 || 2462 || [[d:Q193277|Q193277]] || 
|-
| [[Reža (pilsēta)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 695 || 2469 || [[d:Q193288|Q193288]] || 
|-
| [[Rumānijas padomju okupācija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Rumānija || 2977 || 5090 || [[d:Q3296124|Q3296124]] || 
|-
| [[Senpleskavas dialekts]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 4413 || 5429 || [[d:Q4167885|Q4167885]] || 
|-
| [[Serbu genocīds Horvātijā (1941—1945)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Cilvēktiesības, Vēsture || Serbija, Horvātija, Serbu Republika || 6090 || 9877 || [[d:Q118581588|Q118581588]] || 
|-
| [[Serbu Republikas ģeogrāfija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Serbu Republika, Bosnija un Hercegovina || 3714 || 6598 || [[d:Q3625578|Q3625578]] || 
|-
| [[Serbu virtuve]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Serbija || 6206 || 9776 || [[d:Q1199030|Q1199030]] || 
|-
| [[Severouraļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 746 || 2566 || [[d:Q193906|Q193906]] || 
|-
| [[Sešdesmitnieki]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Ukraina || 5434 || 8557 || [[d:Q4523373|Q4523373]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Culture|Ukraine/Extended/Culture]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Politics and Society|Ukraine/Extended/Politics and Society]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Popular articles|Ukraine/Popular articles]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Red|Ukraine/Red]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Stubs|Ukraine/Stubs]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Traditions &amp; food|Ukraine/Traditions &amp; food]]
|-
| [[Sisaka]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Horvātija || 2888 || 5828 || [[d:Q192119|Q192119]] || 
|-
| [[Siserta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 702 || 2488 || [[d:Q196531|Q196531]] || 
|-
| [[Soču starptautiskā lidosta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 2131 || 4375 || [[d:Q1138408|Q1138408]] || 
|-
| [[Sredņeuraļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 737 || 2513 || [[d:Q196466|Q196466]] || 
|-
| [[Stepans Timošenko]] || {{U|Votre Provocateur}} || Zinātne || Ukraina || 3329 || 5608 || [[d:Q551204|Q551204]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Science and Medicine|Ukraine/Extended/Science and Medicine]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Science &amp; Education/Red articles|Ukraine/Science &amp; Education/Red articles]]
|-
| [[Su-30]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 7756 || 12064 || [[d:Q204331|Q204331]] || 
|-
| [[Suhojloga]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 737 || 2539 || [[d:Q196528|Q196528]] || 
|-
| [[Sukhoi Superjet 100]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 9828 || 14079 || [[d:Q486066|Q486066]] || 
|-
| [[Sveti Nikole]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Ziemeļmaķedonija || 1278 || 3487 || [[d:Q366907|Q366907]] || 
|-
| [[Svētā Danila klosteris]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija || 3400 || 4387 || [[d:Q658262|Q658262]] || 
|-
| [[Taisija Povalija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Kultūra || Ukraina, Krievija || 1726 || 4093 || [[d:Q1984215|Q1984215]] || 
|-
| [[Tautas komisāru padome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 5557 || 6828 || [[d:Q4426244|Q4426244]] || 
|-
| [[Tavda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 702 || 2493 || [[d:Q196537|Q196537]] || 
|-
| [[Taļica]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 699 || 2504 || [[d:Q196603|Q196603]] || 
|-
| [[Tido Gašpars]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture, Politika || Slovākija || 2050 || 3656 || [[d:Q16518612|Q16518612]] || 
|-
| [[Tiverieši]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 1154 || 1802 || [[d:Q1429276|Q1429276]] || 
|-
| [[Triecieni pa Tuapses naftas terminālu (2026)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms || Krievija, Ukraina || 4520 || 6196 || [[d:Q139556870|Q139556870]] || 
|-
| [[Troickas katedrāle]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija || 3614 || 4482 || [[d:Q2256084|Q2256084]] || 
|-
| [[Tu-124]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 8169 || 11104 || [[d:Q160469|Q160469]] || 
|-
| [[Tu-126]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 2234 || 3984 || [[d:Q958576|Q958576]] || 
|-
| [[Turinska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 782 || 2570 || [[d:Q196711|Q196711]] || 
|-
| [[Ukrainas Pareizticīgā Baznīca (Maskavas patriarhāts)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Ukraina || 3744 || 6231 || [[d:Q752474|Q752474]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Politics and Society|Ukraine/Extended/Politics and Society]]
|-
| [[Ukrainas—Ungārijas attiecības]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika, Vēsture, Sabiedrība || Ukraina, Ungārija || 6042 || 9553 || [[d:Q12164283|Q12164283]] || 
|-
| [[Ukraiņu nacionālā atmoda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 10086 || 11952 || [[d:Q4470657|Q4470657]] || 
|-
| [[Uļiči]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 1052 || 1658 || [[d:Q1785737|Q1785737]] || 
|-
| [[Vardaras Maķedonija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Ziemeļmaķedonija, Grieķija || 1760 || 2796 || [[d:Q1890609|Q1890609]] || 
|-
| [[Vasils Kapnists]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija, Ukraina || 2666 || 4748 || [[d:Q713704|Q713704]] || 
|-
| [[Verhņaja Salda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 820 || 2654 || [[d:Q133045|Q133045]] || 
|-
| [[Verhņaja Tura]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 716 || 2531 || [[d:Q133049|Q133049]] || 
|-
| [[Verhņijtagila]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1031 || 2933 || [[d:Q133029|Q133029]] || 
|-
| [[Viskrievijas Centrālā izpildkomiteja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 5768 || 6998 || [[d:Q946380|Q946380]] || 
|-
| [[Viskrievijas padomju kongress]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 4513 || 5769 || [[d:Q1098107|Q1098107]] || 
|-
| [[Vissavienības padomju kongress]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 2437 || 2891 || [[d:Q2565398|Q2565398]] || 
|-
| [[Vladimiras guberņa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 500 || 1615 || [[d:Q2573304|Q2573304]] || 
|-
| [[Vologdas guberņa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 463 || 1536 || [[d:Q86761|Q86761]] || 
|-
| [[Volīnijas vietniecība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 2979 || 4764 || [[d:Q12090318|Q12090318]] || 
|-
| [[Voroņežas guberņa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 1442 || 2766 || [[d:Q956083|Q956083]] || 
|-
| [[Vēsturiskā Baškortostāna]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Baškortostāna || 7970 || 11850 || [[d:Q2469395|Q2469395]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bashkortostan|Bashkortostan]]
|-
| [[Zarečnija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 701 || 2490 || [[d:Q136758|Q136758]] || 
|-
| [[Ziemeļu apgabals]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 445 || 1363 || [[d:Q1992143|Q1992143]] || 
|-
| [[Ziemeļu novads]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 537 || 1494 || [[d:Q4412331|Q4412331]] || 
|-
| [[Čehijas automobiļu rūpniecība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Saimniecība || Čehija || 2770 || 4399 || [[d:Q30321459|Q30321459]] || 
|-
| [[Čečenu genocīds]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture, Cilvēktiesības || Krievija, &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Ziemeļkaukāzs&lt;/span&gt; || 6321 || 12474 || [[d:Q112126478|Q112126478]] || 
|-
| [[Čuvašijas ģeogrāfija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Čuvašija || 3154 || 5448 || [[d:Q15950704|Q15950704]] || 
|-
| [[Ļesnoja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 621 || 2388 || [[d:Q157523|Q157523]] || 
|-
| [[Ļina Kostenko]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Kultūra || Ukraina || 6228 || 11440 || [[d:Q274302|Q274302]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Culture|Ukraine/Extended/Culture]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/New culture list|Ukraine/Extended/New culture list]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Popular articles|Ukraine/Popular articles]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Red|Ukraine/Red]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Stubs|Ukraine/Stubs]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Ukrainian women|Ukraine/Ukrainian women]]
|-
| [[Ļvovas guberņa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 3336 || 4953 || [[d:Q55658380|Q55658380]] || 
|-
| [[Ņižņaja Salda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 731 || 2557 || [[d:Q173008|Q173008]] || 
|-
| [[Ņižņaja Tura]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 717 || 2538 || [[d:Q173015|Q173015]] || 
|-
| [[Ņižņije Sergi]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 738 || 2564 || [[d:Q172685|Q172685]] || 
|-
| [[Żabka]] || {{U|Votre Provocateur}} || Saimniecība || Polija || 1505 || 3288 || [[d:Q2589061|Q2589061]] || 
|-
| [[Jorgs Donis]] || {{U|Vylks}} || Sports || Grieķija || 4169 || 11208 || [[d:Q248032|Q248032]] || 
|-
| [[Ladislavs Krejči (1999)]] || {{U|Vylks}} || Sports || Čehija || 1553 || 6074 || [[d:Q27919903|Q27919903]] || 
|-
| [[Lena Repinca]] || {{U|Vylks}} || Sports, Sievietes, Jaunieši || Slovēnija || 3144 || 11227 || [[d:Q81906456|Q81906456]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovenia|Slovenia]]
|-
| [[Miroslavs Koubeks]] || {{U|Vylks}} || Sports || Čehija || 2575 || 8589 || [[d:Q353844|Q353844]] || 
|-
| [[Natalja Sidoroviča]] || {{U|Vylks}} || Sports, Sievietes || Polija || 2468 || 9029 || [[d:Q117787580|Q117787580]] || 
|-
| [[Slovēnija 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] || {{U|Vylks}} || Sports || Slovēnija || 1136 || 5035 || [[d:Q111721482|Q111721482]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovenia|Slovenia]]
|-
| [[Akilas Mitilinaios]] || {{U|XD991}} || Kultūra || Grieķija || 1149 || 5917 || [[d:Q138312989|Q138312989]] || 
|-
| [[Dmitrijs Poļakovs]] || {{U|ZANDMANIS}} || Militārisms || Krievija || 5623 || 10784 || [[d:Q572146|Q572146]] || 
|-
| [[Joannis Ikonomu]] || {{U|ZANDMANIS}} ||  || Grieķija || 987 || 3288 || [[d:Q18021069|Q18021069]] || 
|-
| [[Oleksijs Jukovs]] || {{U|ZANDMANIS}} ||  || Ukraina || 1656 || 4665 || [[d:Q138636111|Q138636111]] || 
|-
| [[Tiroles sacelšanās (1809)]] || {{U|ZANDMANIS}} || Vēsture || Austrija || 5932 || 9709 || [[d:Q664364|Q664364]] || 
|-
| [[Marija Fjodorovna (Aleksandra III sieva)]] || {{U|~2026-24095-74}} || Vēsture || Krievija || 1516 || 2459 || [[d:Q153601|Q153601]] || 
|-
| [[Pētera un Pāvila katedrāle]] || {{U|~2026-24095-74}} || Kultūra || Krievija || 1123 || 1890 || [[d:Q736587|Q736587]] || 
|-
| [[Jaunturki]] || {{U|~2026-26072-99}} || Vēsture || Turcija || 1115 || 1664 || [[d:Q83896|Q83896]] || 
|-
| [[Osmaņu armija]] || {{U|~2026-26072-99}} || Militārisms, Vēsture || Turcija || 2896 || 3337 ||  || 
|-
| [[Voldemārs Jānis Viktors Pruss]] || {{U|Šabaševics}} || Vēsture || Kazahstāna || 1864 || 5650 || [[d:Q125040044|Q125040044]] || 
|-
| [[Evgenijs Plotkins]] || {{U|דוד55}} || Zinātne || Krievija || 2193 || 4515 || [[d:Q16186840|Q16186840]] || 
|-
|}

== Statistika ==
* '''Kopējais rakstu skaits:''' 673
* '''Dalībnieku skaits:''' 26
* '''Dažādu tēmu skaits:''' 16
** [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — daba un ģeogrāfija|Daba un ģeogrāfija]] (322), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — vēsture|Vēsture]] (86), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — kultūra|Kultūra]] (68), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — sports|Sports]] (64), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — politika|Politika]] (63), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — sievietes|Sievietes]] (52), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — sabiedrība|Sabiedrība]] (19), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — zinātne|Zinātne]] (18), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — transports|Transports]] (17), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — cilvēktiesības|Cilvēktiesības]] (16), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — jaunieši|Jaunieši]] (14), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — saimniecība|Saimniecība]] (13), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — arhitektūra|Arhitektūra]] (9), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — izglītība|Izglītība]] (9), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — militārisms|Militārisms]] (9), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — valodniecība|Valodniecība]] (5)
* '''Dažādu valstu skaits:''' 40
** [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Lietuva|Lietuva]] (262), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Krievija|Krievija]] (109), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Ukraina|Ukraina]] (47), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Bosnija un Hercegovina|Bosnija un Hercegovina]] (34), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Turcija|Turcija]] (33), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Grieķija|Grieķija]] (25), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Serbija|Serbija]] (15), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Horvātija|Horvātija]] (14), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Austrija|Austrija]] (13), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Čehija|Čehija]] (13), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Polija|Polija]] (12), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Slovākija|Slovākija]] (11), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Ungārija|Ungārija]] (11), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Igaunija|Igaunija]] (11), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Slovēnija|Slovēnija]] (10), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Kazahstāna|Kazahstāna]] (10), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Albānija|Albānija]] (9), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Malta|Malta]] (9), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Armēnija|Armēnija]] (8), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Baltkrievija|Baltkrievija]] (8), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Melnkalne|Melnkalne]] (7), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Azerbaidžāna|Azerbaidžāna]] (7), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Serbu Republika|Serbu Republika]] (7), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Rumānija|Rumānija]] (6), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Baškortostāna|Baškortostāna]] (6), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Kosova|Kosova]] (6), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Moldova|Moldova]] (6), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedonija]] (5), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Ziemeļkaukāzs|Ziemeļkaukāzs]] (5), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — rietumarmēņu valoda|rietumarmēņu valoda]] (5), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Kipra|Kipra]] (4), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Čuvašija|Čuvašija]] (4), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Bulgārija|Bulgārija]] (4), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Gruzija|Gruzija]] (3), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — esperanto|esperanto]] (3), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Tatarstāna|Tatarstāna]] (3), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Krimas tatāri|Krimas tatāri]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — starptautiski|starptautiski]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Irāna|Irāna]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — čigāni|čigāni]] (1)
* '''Kopējais lasāmā teksta garums:''' 1,670,405 rakstzīmes
* '''Raksti no ieteikumu saraksta:''' 108 no 673 (16.0%)

=== Aktīvākie dalībnieki ===
# {{U|Kikos}} - 256 raksti, 409,254 rakstzīmes
# {{U|Votre Provocateur}} - 176 raksti, 502,413 rakstzīmes
# {{U|Egilus}} - 44 raksti, 323,788 rakstzīmes
# {{U|Meistars Joda}} - 31 raksti, 75,293 rakstzīmes
# {{U|Bendžamins}} - 29 raksti, 13,101 rakstzīmes
# {{U|Treisijs}} - 26 raksti, 124,785 rakstzīmes
# {{U|Biafra}} - 24 raksti, 21,516 rakstzīmes
# {{U|Tankists}} - 13 raksti, 46,149 rakstzīmes
# {{U|Dainis}} - 12 raksti, 26,679 rakstzīmes
# {{U|Lasks}} - 11 raksti, 6,661 rakstzīmes
# {{U|Pirags}} - 9 raksti, 9,469 rakstzīmes
# {{U|MC2013}} - 8 raksti, 42,307 rakstzīmes
# {{U|Uldis s}} - 7 raksti, 8,646 rakstzīmes
# {{U|Vylks}} - 6 raksti, 15,045 rakstzīmes
# {{U|ZANDMANIS}} - 4 raksti, 14,198 rakstzīmes
# {{U|Baisulis}} - 3 raksti, 6,922 rakstzīmes
# {{U|Jānis U.}} - 2 raksti, 6,184 rakstzīmes
# {{U|~2026-26072-99}} - 2 raksti, 4,011 rakstzīmes
# {{U|Edgars2007}} - 2 raksti, 2,959 rakstzīmes
# {{U|~2026-24095-74}} - 2 raksti, 2,639 rakstzīmes
# {{U|דוד55}} - 1 raksti, 2,193 rakstzīmes
# {{U|Šabaševics}} - 1 raksti, 1,864 rakstzīmes
# {{U|Papuass}} - 1 raksti, 1,730 rakstzīmes
# {{U|XD991}} - 1 raksti, 1,149 rakstzīmes
# {{U|DJ EV}} - 1 raksti, 783 rakstzīmes
# {{U|Bumburotājs}} - 1 raksti, 667 rakstzīmes
&lt;!-- END --&gt;
&lt;/div&gt;
&lt;/div&gt;

&lt;div class=&quot;cee-layout__aside&quot;&gt;
{{CEE Spring 2026 navigācija}}
&lt;/div&gt;
&lt;/div&gt;

[[Kategorija:CEE Spring 2026]]</text>
      <sha1>rfew6bcv2lxtvwce3ma3cwi3rcp22ep</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vikipēdija:CEE Spring 2026/Loterija</title>
    <ns>4</ns>
    <id>626264</id>
    <revision>
      <id>4465469</id>
      <parentid>4463082</parentid>
      <timestamp>2026-05-09T05:24:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* {{u|Treisijs}} */</comment>
      <origin>4465469</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11642" sha1="be1ndf9o53qf9as50uxj8vzj3ubt6ma" xml:space="preserve">&lt;templatestyles src=&quot;Veidne:CEE Spring 2026/styles.css&quot; /&gt;

&lt;div class=&quot;cee-layout&quot;&gt;
&lt;div class=&quot;cee-layout__main&quot;&gt;
&lt;div class=&quot;cee-mobile-nav&quot;&gt;
{{CEE Spring 2026 navigācija}}
&lt;/div&gt;

== Loterija ==
&lt;div class=&quot;cee-box cee-section&quot;&gt;
Šajā lapā dalībnieki reģistrē savu dalību loterijā. Saskaņā ar [[Vikipēdija:CEE Spring 2026/Noteikumi|noteikumiem]], loterijā piedalās visi dalībnieki, kas uzrakstījuši vismaz vienu rakstu par katru konkursa valsti, reģionu un valodu, kas publicēta konkursa sākuma brīdī, 21. martā, kā arī vienu starptautiskās kategorijas rakstu (saistīts vismaz ar trijām reģiona valstīm, iedvesmai [[:m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|saraksts]]).

Aizpildot sarakstu vairākas reizes, dalībnieks var iegūt vairākas &quot;loterijas biļetes&quot;.

''Precīzs obligāto valstu saraksts tiks noskaidrots konkursa pirmajās dienās, kad tiks oficiāli apstiprināts CEE Spring aktīvo dalībvalstu saraksts.''
&lt;!--
Lai pievienotu sevi, nokopē zemāk redzamo paraugu un pievieno sevi saraksta apakšā. Pretī valstu un papildu kategoriju nosaukumiem pievieno sevis izveidoto rakstu nosaukumus.

{{CEE Spring 2026 loterija
| Albānija               = 
| Armēnija               = 
| Austrija               = 
| Azerbaidžāna           = 
| Baškortostāna          = 
| Bosnija un Hercegovina = 
| Čuvašija               = 
| esperanto              = 
| Grieķija               = 
| Horvātija              = 
| Kazahstāna             = 
| Kosova                 = 
| Krievija               = 
| Malta                  = 
| Moldova                = 
| Polija                 = 
| rietumarmēņu valoda    = 
| Rumānija               = 
| Serbija                = 
| Serbu Republika        = 
| Slovākija              = 
| Slovēnija              = 
| Tatarstāna             = 
| Ukraina                = 
| Ungārija               = 
| Ziemeļkaukāzs          = 
| Ziemeļmaķedonija       = 
}}
--&gt;

== {{u|Papuass}} ==
{{CEE Spring 2026 loterija
| Albānija               = 
| Armēnija               = 
| Austrija               = 
| Azerbaidžāna           = 
| Baškortostāna          = 
| Bosnija un Hercegovina = 
| Čuvašija               = 
| esperanto              = 
| Grieķija               = 
| Horvātija              = 
| Kazahstāna             = 
| Kosova                 = 
| Krievija               = 
| Malta                  = 
| Moldova                = 
| Polija                 = Biedronka
| rietumarmēņu valoda    = 
| Rumānija               = 
| Serbija                = 
| Serbu Republika        = 
| Slovākija              = 
| Slovēnija              = 
| Tatarstāna             = 
| Ukraina                = 
| Ungārija               = 
| Ziemeļkaukāzs          = 
| Ziemeļmaķedonija       = 
}}

== {{u|Biafra}} ==
{{CEE Spring 2026 loterija
| Albānija               = 
| Armēnija               = 
| Austrija               = Traiskirhenes &quot;Lions&quot;
| Azerbaidžāna           = Vladimirs Ļitvincevs
| Baškortostāna          = Inzera
| Bosnija un Hercegovina = Omars Pajičs
| Čuvašija               = 
| esperanto              = 
| Grieķija               = Saloniku lidosta
&lt;!-- | Grieķija               = Dinoss Mitoglu --&gt;
&lt;!-- | Gruzija                = Aleksandrs Rehviašvili --&gt;
| Horvātija              = Kristijans Krajina
&lt;!-- | Igaunija               = Hugo Toms --&gt;
| Kazahstāna             = Mihails Šaidorovs
&lt;!-- | Kipra                  = Filipa Fotopulu --&gt;
| Kosova                 = Kiana Kreziu
| Krievija               = 
&lt;!-- | Lietuva                = Amands Urķis --&gt;
&lt;!-- | Lietuva                = Deniss Krestiņins --&gt;
| Malta                  = Dženija Aksisa Eriksena
&lt;!-- | Melnkalne                   = Kails Olmens --&gt;
| Moldova                = 
| Polija                 = Morske Oko (Polija)
| rietumarmēņu valoda    = 
| Rumānija               = Mihajs Tentea
| Serbija                = Filips Petruševs
| Serbu Republika        = 
| Slovākija              = Štola
| Slovēnija              = Teja Oblaka
| Tatarstāna             = 
| Ukraina                = Vitālijs Šimanskis
| Ungārija               = Budapeštas panorāmas rats
| Ziemeļkaukāzs          = 
| Ziemeļmaķedonija       = Ohridas antīkais teātris
}}

== {{u|Dainis}} ==
{{CEE Spring 2026 loterija
| Albānija               = TIMAK
| Armēnija               = 
| Austrija               = 
| Azerbaidžāna           = Lotfi Zade
| Baškortostāna          = 
| Bosnija un Hercegovina = 
| Čuvašija               = Čeboksaru rūpniecības traktoru rūpnīca
| esperanto              = 
| Grieķija               = MICE-1
| Horvātija              = 
| Kazahstāna             = 
| Kosova                 = 
| Krievija               = Bion-M № 2
| Malta                  = 
| Moldova                = 
| Polija                 = EagleEye
| rietumarmēņu valoda    = 
| Rumānija               = 
| Serbija                = 
| Serbu Republika        = 
| Slovākija              = 
| Slovēnija              = 
| Tatarstāna             = 
| Ukraina                = UASAT LEO
| Ungārija               = WREN-1
| Ziemeļkaukāzs          = Fiagdona
| Ziemeļmaķedonija       = 
}}

== {{u|Egilus}} ==
{{CEE Spring 2026 loterija
| Albānija               = Sabiha Kasimati
| Armēnija               = Dvina (Armēnija)
| Austrija               = Hanna Šturma
| Azerbaidžāna           = Azerbaidžānas Islāma partija
| Baškortostāna          = Baškurdistāna
| Bosnija un Hercegovina = Sarajevas Universitāte
| Čuvašija               = 
| esperanto              = 
| Grieķija               = Konstantīns X Duka
| Horvātija              =Savienība Vidusjūrai
| Kazahstāna             = Arala
| Kosova                 = 
| Krievija               = Maija Kristaļinska
| Malta                  = Ričards Inglends
| Moldova                = 
| Polija                 = 
| rietumarmēņu valoda    = Adanas slaktiņš
| Rumānija               = 
| Serbija                = Latvica
| Serbu Republika        = Orlovačko ezers
| Slovākija              = 
| Slovēnija              = 
| Tatarstāna             = 
| Ukraina                = Katerina Handzjuka
| Ungārija               = 
| Ziemeļkaukāzs          = 
| Ziemeļmaķedonija       = 
}}

== {{u|Treisijs}} ==
{{CEE Spring 2026 loterija
| Albānija               = futbols Albānijā
| Armēnija               = armēņu mitoloģija
| Austrija               = Ceija Stojka
| Azerbaidžāna           = Banina
| Baškortostāna          = Guzala Sitdikova
| Bosnija un Hercegovina = stečaki
| Čuvašija               = saviri 
| esperanto              = esperantists
| Grieķija               = sievietes senajā Spartā
| Horvātija              = horvātu virtuve
| Kazahstāna             = Tomīra
| Kosova                 = Kosovas Zinātņu un mākslu akadēmija
| Krievija               = cilvēktiesības Krievijā
| Malta                  = Maltas parlaments
| Moldova                = Lidija Kulikovska
| Polija                 = Krakovas Ziemassvētku silītes
| rietumarmēņu valoda    = Hamīda slaktiņi
| Rumānija               = Sevila Šajde
| Serbija                = Slava (tradīcija)
| Serbu Republika        = Baņa Lukas Kristus Pestītāja katedrāle
| Slovākija              = Jurajs Jānošīks
| Slovēnija              = Aleksandra Kornhauzere Freizere
| Tatarstāna             = Kasima haniste
| Ukraina                = Milena Rudnicka
| Ungārija               = Terēze Brunsvika
| Ziemeļkaukāzs          = Čečenijas vēsture
| Ziemeļmaķedonija       = Danela Arsovska
}}

== {{u|Meistars Joda}} ==
{{CEE Spring 2026 loterija
| Albānija               = INIMA
| Armēnija               = Erevānas Vēstures muzejs 
| Austrija               = Ūte Boka
| Azerbaidžāna           = Vēsturiskās tīģeru medības Azerbaidžānā 
| Baškortostāna          = Ireks Zaripovs 
| Bosnija un Hercegovina = Hadži Lojo
| Čuvašija               = Vera Kuzmina
| esperanto              = Mihails Bronšteins
| Grieķija               = Lācarakijas
| Horvātija              = Zagrebas Botāniskais dārzs
| Igaunija               = Islāms Igaunijā
| Kazahstāna             = Sara Nazarbajeva
| Kosova                 = Flora Brovina
| Krievija               = Kristina Seredina
| Malta                  = Katerina Vitale
| Moldova                = Moldovas virtuve
| Polija                 = Hanzas tornis 
| rietumarmēņu valoda    = Larnakas Armēņu skola
| Rumānija               = Rumānijas tatāri
| Serbija                = Mina Karadžiča
| Serbu Republika        = Vlado Miloševičs
| Slovākija              = Dušans Jurkovičs
| Slovēnija              = Karniolas prīmula
| Tatarstāna             = Tatarstānas karogs
| Ukraina                = Emīls Gorovecs
| Ungārija               = Racka
| Ziemeļkaukāzs          = Hunzahas kauja
| Ziemeļmaķedonija       = Gevgelijas dzelzceļa stacija
}}

== {{u|Votre Provocateur}} ==
{{CEE Spring 2026 loterija
| Albānija               = Mimi Kodeli
| Armēnija               = Hrazdana
| Austrija               = Brigite Bīrļaine
| Azerbaidžāna           = Azerbaidžāņu tēja
| Baškortostāna          = Vēsturiskā Baškortostāna
| Bosnija un Hercegovina = Novisadas vienošanās
| Čuvašija               = Čuvašijas ģeogrāfija
| esperanto              = Esperanto un ido salīdzinājums
| Grieķija               = Mitilene
| Horvātija              = Sisaka
| Kazahstāna             = Kazahstāna un Eiropas Savienība
| Kosova                 = Ferizaja
| Krievija               = Latvijas—Krievijas attiecības
| Malta                  = Kristietība Maltā
| Moldova                = Igors Smirnovs (separātists)
| Polija                 = Polijas—Bulgārijas attiecības
| rietumarmēņu valoda    = Modernā armēņu valoda
| Rumānija               = Rumānijas padomju okupācija
| Serbija                = Matica srpska
| Serbu Republika        = Serbu Republikas ģeogrāfija
| Slovākija              = Tido Gašpars
| Slovēnija              = Alenka Bratušeka
| Tatarstāna             = Referendums par Tatarstānas suverenitāti (1992)
| Ukraina                = Jelizaveta Mereško
| Ungārija               = Ukrainas—Ungārijas attiecības
| Ziemeļkaukāzs          = Čečenu genocīds
| Ziemeļmaķedonija       = Sveti Nikole
}}

== {{u|Tankists}} ==
{{CEE Spring 2026 loterija
| Albānija               = 
| Armēnija               = 
| Austrija               = Österreich (laikraksts)
| Azerbaidžāna           = Valsts apvērsuma mēģinājums Azerbaidžānā 1995. gadā
| Baškortostāna          = 
| Bosnija un Hercegovina = 
| Čuvašija               = 
| esperanto              = 
| Grieķija               = Grieķijas Komunistiskā partija
| Horvātija              = 
| Kazahstāna             = 
| Kosova                 = 
| Krievija               = Krievu nacionālā vienotība (2000)
| Malta                  = 
| Moldova                = Tatjana Zaļevska
| Polija                 = Miša Krosa
| rietumarmēņu valoda    = 
| Rumānija               = 
| Serbija                = 
| Serbu Republika        = Serbu Republikas dinārs
| Slovākija              = 
| Slovēnija              = 
| Tatarstāna             = 
| Ukraina                = Ukrainas PSR Augstākā Padome
| Ungārija               = 2026. gada Ungārijas parlamenta vēlēšanas
| Ziemeļkaukāzs          = 
| Ziemeļmaķedonija       = 
}}

&lt;/div&gt;
&lt;/div&gt;

&lt;div class=&quot;cee-layout__aside&quot;&gt;
{{CEE Spring 2026 navigācija}}
&lt;/div&gt;
&lt;/div&gt;

[[Kategorija:CEE Spring 2026]]</text>
      <sha1>be1ndf9o53qf9as50uxj8vzj3ubt6ma</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4465478</id>
      <parentid>4465469</parentid>
      <timestamp>2026-05-09T05:38:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* {{u|Biafra}} */</comment>
      <origin>4465478</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11651" sha1="14vnhme7tng8d1gko2jzi1w91uwrvk3" xml:space="preserve">&lt;templatestyles src=&quot;Veidne:CEE Spring 2026/styles.css&quot; /&gt;

&lt;div class=&quot;cee-layout&quot;&gt;
&lt;div class=&quot;cee-layout__main&quot;&gt;
&lt;div class=&quot;cee-mobile-nav&quot;&gt;
{{CEE Spring 2026 navigācija}}
&lt;/div&gt;

== Loterija ==
&lt;div class=&quot;cee-box cee-section&quot;&gt;
Šajā lapā dalībnieki reģistrē savu dalību loterijā. Saskaņā ar [[Vikipēdija:CEE Spring 2026/Noteikumi|noteikumiem]], loterijā piedalās visi dalībnieki, kas uzrakstījuši vismaz vienu rakstu par katru konkursa valsti, reģionu un valodu, kas publicēta konkursa sākuma brīdī, 21. martā, kā arī vienu starptautiskās kategorijas rakstu (saistīts vismaz ar trijām reģiona valstīm, iedvesmai [[:m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|saraksts]]).

Aizpildot sarakstu vairākas reizes, dalībnieks var iegūt vairākas &quot;loterijas biļetes&quot;.

''Precīzs obligāto valstu saraksts tiks noskaidrots konkursa pirmajās dienās, kad tiks oficiāli apstiprināts CEE Spring aktīvo dalībvalstu saraksts.''
&lt;!--
Lai pievienotu sevi, nokopē zemāk redzamo paraugu un pievieno sevi saraksta apakšā. Pretī valstu un papildu kategoriju nosaukumiem pievieno sevis izveidoto rakstu nosaukumus.

{{CEE Spring 2026 loterija
| Albānija               = 
| Armēnija               = 
| Austrija               = 
| Azerbaidžāna           = 
| Baškortostāna          = 
| Bosnija un Hercegovina = 
| Čuvašija               = 
| esperanto              = 
| Grieķija               = 
| Horvātija              = 
| Kazahstāna             = 
| Kosova                 = 
| Krievija               = 
| Malta                  = 
| Moldova                = 
| Polija                 = 
| rietumarmēņu valoda    = 
| Rumānija               = 
| Serbija                = 
| Serbu Republika        = 
| Slovākija              = 
| Slovēnija              = 
| Tatarstāna             = 
| Ukraina                = 
| Ungārija               = 
| Ziemeļkaukāzs          = 
| Ziemeļmaķedonija       = 
}}
--&gt;

== {{u|Papuass}} ==
{{CEE Spring 2026 loterija
| Albānija               = 
| Armēnija               = 
| Austrija               = 
| Azerbaidžāna           = 
| Baškortostāna          = 
| Bosnija un Hercegovina = 
| Čuvašija               = 
| esperanto              = 
| Grieķija               = 
| Horvātija              = 
| Kazahstāna             = 
| Kosova                 = 
| Krievija               = 
| Malta                  = 
| Moldova                = 
| Polija                 = Biedronka
| rietumarmēņu valoda    = 
| Rumānija               = 
| Serbija                = 
| Serbu Republika        = 
| Slovākija              = 
| Slovēnija              = 
| Tatarstāna             = 
| Ukraina                = 
| Ungārija               = 
| Ziemeļkaukāzs          = 
| Ziemeļmaķedonija       = 
}}

== {{u|Biafra}} ==
{{CEE Spring 2026 loterija
| Albānija               = 
| Armēnija               = 
| Austrija               = Traiskirhenes &quot;Lions&quot;
| Azerbaidžāna           = Vladimirs Ļitvincevs
| Baškortostāna          = Inzera
| Bosnija un Hercegovina = Omars Pajičs
| Čuvašija               = 
| esperanto              = 
| Grieķija               = Saloniku lidosta
&lt;!-- | Grieķija               = Dinoss Mitoglu --&gt;
&lt;!-- | Gruzija                = Aleksandrs Rehviašvili --&gt;
| Horvātija              = Kristijans Krajina
&lt;!-- | Igaunija               = Hugo Toms --&gt;
| Kazahstāna             = Mihails Šaidorovs
&lt;!-- | Kipra                  = Filipa Fotopulu --&gt;
| Kosova                 = Kiana Kreziu
| Krievija               = Ustjkoksa
&lt;!-- | Lietuva                = Amands Urķis --&gt;
&lt;!-- | Lietuva                = Deniss Krestiņins --&gt;
| Malta                  = Dženija Aksisa Eriksena
&lt;!-- | Melnkalne                   = Kails Olmens --&gt;
| Moldova                = 
| Polija                 = Morske Oko (Polija)
| rietumarmēņu valoda    = 
| Rumānija               = Mihajs Tentea
| Serbija                = Filips Petruševs
| Serbu Republika        = 
| Slovākija              = Štola
| Slovēnija              = Teja Oblaka
| Tatarstāna             = 
| Ukraina                = Vitālijs Šimanskis
| Ungārija               = Budapeštas panorāmas rats
| Ziemeļkaukāzs          = 
| Ziemeļmaķedonija       = Ohridas antīkais teātris
}}

== {{u|Dainis}} ==
{{CEE Spring 2026 loterija
| Albānija               = TIMAK
| Armēnija               = 
| Austrija               = 
| Azerbaidžāna           = Lotfi Zade
| Baškortostāna          = 
| Bosnija un Hercegovina = 
| Čuvašija               = Čeboksaru rūpniecības traktoru rūpnīca
| esperanto              = 
| Grieķija               = MICE-1
| Horvātija              = 
| Kazahstāna             = 
| Kosova                 = 
| Krievija               = Bion-M № 2
| Malta                  = 
| Moldova                = 
| Polija                 = EagleEye
| rietumarmēņu valoda    = 
| Rumānija               = 
| Serbija                = 
| Serbu Republika        = 
| Slovākija              = 
| Slovēnija              = 
| Tatarstāna             = 
| Ukraina                = UASAT LEO
| Ungārija               = WREN-1
| Ziemeļkaukāzs          = Fiagdona
| Ziemeļmaķedonija       = 
}}

== {{u|Egilus}} ==
{{CEE Spring 2026 loterija
| Albānija               = Sabiha Kasimati
| Armēnija               = Dvina (Armēnija)
| Austrija               = Hanna Šturma
| Azerbaidžāna           = Azerbaidžānas Islāma partija
| Baškortostāna          = Baškurdistāna
| Bosnija un Hercegovina = Sarajevas Universitāte
| Čuvašija               = 
| esperanto              = 
| Grieķija               = Konstantīns X Duka
| Horvātija              =Savienība Vidusjūrai
| Kazahstāna             = Arala
| Kosova                 = 
| Krievija               = Maija Kristaļinska
| Malta                  = Ričards Inglends
| Moldova                = 
| Polija                 = 
| rietumarmēņu valoda    = Adanas slaktiņš
| Rumānija               = 
| Serbija                = Latvica
| Serbu Republika        = Orlovačko ezers
| Slovākija              = 
| Slovēnija              = 
| Tatarstāna             = 
| Ukraina                = Katerina Handzjuka
| Ungārija               = 
| Ziemeļkaukāzs          = 
| Ziemeļmaķedonija       = 
}}

== {{u|Treisijs}} ==
{{CEE Spring 2026 loterija
| Albānija               = futbols Albānijā
| Armēnija               = armēņu mitoloģija
| Austrija               = Ceija Stojka
| Azerbaidžāna           = Banina
| Baškortostāna          = Guzala Sitdikova
| Bosnija un Hercegovina = stečaki
| Čuvašija               = saviri 
| esperanto              = esperantists
| Grieķija               = sievietes senajā Spartā
| Horvātija              = horvātu virtuve
| Kazahstāna             = Tomīra
| Kosova                 = Kosovas Zinātņu un mākslu akadēmija
| Krievija               = cilvēktiesības Krievijā
| Malta                  = Maltas parlaments
| Moldova                = Lidija Kulikovska
| Polija                 = Krakovas Ziemassvētku silītes
| rietumarmēņu valoda    = Hamīda slaktiņi
| Rumānija               = Sevila Šajde
| Serbija                = Slava (tradīcija)
| Serbu Republika        = Baņa Lukas Kristus Pestītāja katedrāle
| Slovākija              = Jurajs Jānošīks
| Slovēnija              = Aleksandra Kornhauzere Freizere
| Tatarstāna             = Kasima haniste
| Ukraina                = Milena Rudnicka
| Ungārija               = Terēze Brunsvika
| Ziemeļkaukāzs          = Čečenijas vēsture
| Ziemeļmaķedonija       = Danela Arsovska
}}

== {{u|Meistars Joda}} ==
{{CEE Spring 2026 loterija
| Albānija               = INIMA
| Armēnija               = Erevānas Vēstures muzejs 
| Austrija               = Ūte Boka
| Azerbaidžāna           = Vēsturiskās tīģeru medības Azerbaidžānā 
| Baškortostāna          = Ireks Zaripovs 
| Bosnija un Hercegovina = Hadži Lojo
| Čuvašija               = Vera Kuzmina
| esperanto              = Mihails Bronšteins
| Grieķija               = Lācarakijas
| Horvātija              = Zagrebas Botāniskais dārzs
| Igaunija               = Islāms Igaunijā
| Kazahstāna             = Sara Nazarbajeva
| Kosova                 = Flora Brovina
| Krievija               = Kristina Seredina
| Malta                  = Katerina Vitale
| Moldova                = Moldovas virtuve
| Polija                 = Hanzas tornis 
| rietumarmēņu valoda    = Larnakas Armēņu skola
| Rumānija               = Rumānijas tatāri
| Serbija                = Mina Karadžiča
| Serbu Republika        = Vlado Miloševičs
| Slovākija              = Dušans Jurkovičs
| Slovēnija              = Karniolas prīmula
| Tatarstāna             = Tatarstānas karogs
| Ukraina                = Emīls Gorovecs
| Ungārija               = Racka
| Ziemeļkaukāzs          = Hunzahas kauja
| Ziemeļmaķedonija       = Gevgelijas dzelzceļa stacija
}}

== {{u|Votre Provocateur}} ==
{{CEE Spring 2026 loterija
| Albānija               = Mimi Kodeli
| Armēnija               = Hrazdana
| Austrija               = Brigite Bīrļaine
| Azerbaidžāna           = Azerbaidžāņu tēja
| Baškortostāna          = Vēsturiskā Baškortostāna
| Bosnija un Hercegovina = Novisadas vienošanās
| Čuvašija               = Čuvašijas ģeogrāfija
| esperanto              = Esperanto un ido salīdzinājums
| Grieķija               = Mitilene
| Horvātija              = Sisaka
| Kazahstāna             = Kazahstāna un Eiropas Savienība
| Kosova                 = Ferizaja
| Krievija               = Latvijas—Krievijas attiecības
| Malta                  = Kristietība Maltā
| Moldova                = Igors Smirnovs (separātists)
| Polija                 = Polijas—Bulgārijas attiecības
| rietumarmēņu valoda    = Modernā armēņu valoda
| Rumānija               = Rumānijas padomju okupācija
| Serbija                = Matica srpska
| Serbu Republika        = Serbu Republikas ģeogrāfija
| Slovākija              = Tido Gašpars
| Slovēnija              = Alenka Bratušeka
| Tatarstāna             = Referendums par Tatarstānas suverenitāti (1992)
| Ukraina                = Jelizaveta Mereško
| Ungārija               = Ukrainas—Ungārijas attiecības
| Ziemeļkaukāzs          = Čečenu genocīds
| Ziemeļmaķedonija       = Sveti Nikole
}}

== {{u|Tankists}} ==
{{CEE Spring 2026 loterija
| Albānija               = 
| Armēnija               = 
| Austrija               = Österreich (laikraksts)
| Azerbaidžāna           = Valsts apvērsuma mēģinājums Azerbaidžānā 1995. gadā
| Baškortostāna          = 
| Bosnija un Hercegovina = 
| Čuvašija               = 
| esperanto              = 
| Grieķija               = Grieķijas Komunistiskā partija
| Horvātija              = 
| Kazahstāna             = 
| Kosova                 = 
| Krievija               = Krievu nacionālā vienotība (2000)
| Malta                  = 
| Moldova                = Tatjana Zaļevska
| Polija                 = Miša Krosa
| rietumarmēņu valoda    = 
| Rumānija               = 
| Serbija                = 
| Serbu Republika        = Serbu Republikas dinārs
| Slovākija              = 
| Slovēnija              = 
| Tatarstāna             = 
| Ukraina                = Ukrainas PSR Augstākā Padome
| Ungārija               = 2026. gada Ungārijas parlamenta vēlēšanas
| Ziemeļkaukāzs          = 
| Ziemeļmaķedonija       = 
}}

&lt;/div&gt;
&lt;/div&gt;

&lt;div class=&quot;cee-layout__aside&quot;&gt;
{{CEE Spring 2026 navigācija}}
&lt;/div&gt;
&lt;/div&gt;

[[Kategorija:CEE Spring 2026]]</text>
      <sha1>14vnhme7tng8d1gko2jzi1w91uwrvk3</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4465502</id>
      <parentid>4465478</parentid>
      <timestamp>2026-05-09T06:30:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* {{u|Biafra}} */</comment>
      <origin>4465502</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11661" sha1="56omuv3suhjbasmz4xbv5q1ryfkemsh" xml:space="preserve">&lt;templatestyles src=&quot;Veidne:CEE Spring 2026/styles.css&quot; /&gt;

&lt;div class=&quot;cee-layout&quot;&gt;
&lt;div class=&quot;cee-layout__main&quot;&gt;
&lt;div class=&quot;cee-mobile-nav&quot;&gt;
{{CEE Spring 2026 navigācija}}
&lt;/div&gt;

== Loterija ==
&lt;div class=&quot;cee-box cee-section&quot;&gt;
Šajā lapā dalībnieki reģistrē savu dalību loterijā. Saskaņā ar [[Vikipēdija:CEE Spring 2026/Noteikumi|noteikumiem]], loterijā piedalās visi dalībnieki, kas uzrakstījuši vismaz vienu rakstu par katru konkursa valsti, reģionu un valodu, kas publicēta konkursa sākuma brīdī, 21. martā, kā arī vienu starptautiskās kategorijas rakstu (saistīts vismaz ar trijām reģiona valstīm, iedvesmai [[:m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|saraksts]]).

Aizpildot sarakstu vairākas reizes, dalībnieks var iegūt vairākas &quot;loterijas biļetes&quot;.

''Precīzs obligāto valstu saraksts tiks noskaidrots konkursa pirmajās dienās, kad tiks oficiāli apstiprināts CEE Spring aktīvo dalībvalstu saraksts.''
&lt;!--
Lai pievienotu sevi, nokopē zemāk redzamo paraugu un pievieno sevi saraksta apakšā. Pretī valstu un papildu kategoriju nosaukumiem pievieno sevis izveidoto rakstu nosaukumus.

{{CEE Spring 2026 loterija
| Albānija               = 
| Armēnija               = 
| Austrija               = 
| Azerbaidžāna           = 
| Baškortostāna          = 
| Bosnija un Hercegovina = 
| Čuvašija               = 
| esperanto              = 
| Grieķija               = 
| Horvātija              = 
| Kazahstāna             = 
| Kosova                 = 
| Krievija               = 
| Malta                  = 
| Moldova                = 
| Polija                 = 
| rietumarmēņu valoda    = 
| Rumānija               = 
| Serbija                = 
| Serbu Republika        = 
| Slovākija              = 
| Slovēnija              = 
| Tatarstāna             = 
| Ukraina                = 
| Ungārija               = 
| Ziemeļkaukāzs          = 
| Ziemeļmaķedonija       = 
}}
--&gt;

== {{u|Papuass}} ==
{{CEE Spring 2026 loterija
| Albānija               = 
| Armēnija               = 
| Austrija               = 
| Azerbaidžāna           = 
| Baškortostāna          = 
| Bosnija un Hercegovina = 
| Čuvašija               = 
| esperanto              = 
| Grieķija               = 
| Horvātija              = 
| Kazahstāna             = 
| Kosova                 = 
| Krievija               = 
| Malta                  = 
| Moldova                = 
| Polija                 = Biedronka
| rietumarmēņu valoda    = 
| Rumānija               = 
| Serbija                = 
| Serbu Republika        = 
| Slovākija              = 
| Slovēnija              = 
| Tatarstāna             = 
| Ukraina                = 
| Ungārija               = 
| Ziemeļkaukāzs          = 
| Ziemeļmaķedonija       = 
}}

== {{u|Biafra}} ==
{{CEE Spring 2026 loterija
| Albānija               = Luiza Gega
| Armēnija               = 
| Austrija               = Traiskirhenes &quot;Lions&quot;
| Azerbaidžāna           = Vladimirs Ļitvincevs
| Baškortostāna          = Inzera
| Bosnija un Hercegovina = Omars Pajičs
| Čuvašija               = 
| esperanto              = 
| Grieķija               = Saloniku lidosta
&lt;!-- | Grieķija               = Dinoss Mitoglu --&gt;
&lt;!-- | Gruzija                = Aleksandrs Rehviašvili --&gt;
| Horvātija              = Kristijans Krajina
&lt;!-- | Igaunija               = Hugo Toms --&gt;
| Kazahstāna             = Mihails Šaidorovs
&lt;!-- | Kipra                  = Filipa Fotopulu --&gt;
| Kosova                 = Kiana Kreziu
| Krievija               = Ustjkoksa
&lt;!-- | Lietuva                = Amands Urķis --&gt;
&lt;!-- | Lietuva                = Deniss Krestiņins --&gt;
| Malta                  = Dženija Aksisa Eriksena
&lt;!-- | Melnkalne                   = Kails Olmens --&gt;
| Moldova                = 
| Polija                 = Morske Oko (Polija)
| rietumarmēņu valoda    = 
| Rumānija               = Mihajs Tentea
| Serbija                = Filips Petruševs
| Serbu Republika        = 
| Slovākija              = Štola
| Slovēnija              = Teja Oblaka
| Tatarstāna             = 
| Ukraina                = Vitālijs Šimanskis
| Ungārija               = Budapeštas panorāmas rats
| Ziemeļkaukāzs          = 
| Ziemeļmaķedonija       = Ohridas antīkais teātris
}}

== {{u|Dainis}} ==
{{CEE Spring 2026 loterija
| Albānija               = TIMAK
| Armēnija               = 
| Austrija               = 
| Azerbaidžāna           = Lotfi Zade
| Baškortostāna          = 
| Bosnija un Hercegovina = 
| Čuvašija               = Čeboksaru rūpniecības traktoru rūpnīca
| esperanto              = 
| Grieķija               = MICE-1
| Horvātija              = 
| Kazahstāna             = 
| Kosova                 = 
| Krievija               = Bion-M № 2
| Malta                  = 
| Moldova                = 
| Polija                 = EagleEye
| rietumarmēņu valoda    = 
| Rumānija               = 
| Serbija                = 
| Serbu Republika        = 
| Slovākija              = 
| Slovēnija              = 
| Tatarstāna             = 
| Ukraina                = UASAT LEO
| Ungārija               = WREN-1
| Ziemeļkaukāzs          = Fiagdona
| Ziemeļmaķedonija       = 
}}

== {{u|Egilus}} ==
{{CEE Spring 2026 loterija
| Albānija               = Sabiha Kasimati
| Armēnija               = Dvina (Armēnija)
| Austrija               = Hanna Šturma
| Azerbaidžāna           = Azerbaidžānas Islāma partija
| Baškortostāna          = Baškurdistāna
| Bosnija un Hercegovina = Sarajevas Universitāte
| Čuvašija               = 
| esperanto              = 
| Grieķija               = Konstantīns X Duka
| Horvātija              =Savienība Vidusjūrai
| Kazahstāna             = Arala
| Kosova                 = 
| Krievija               = Maija Kristaļinska
| Malta                  = Ričards Inglends
| Moldova                = 
| Polija                 = 
| rietumarmēņu valoda    = Adanas slaktiņš
| Rumānija               = 
| Serbija                = Latvica
| Serbu Republika        = Orlovačko ezers
| Slovākija              = 
| Slovēnija              = 
| Tatarstāna             = 
| Ukraina                = Katerina Handzjuka
| Ungārija               = 
| Ziemeļkaukāzs          = 
| Ziemeļmaķedonija       = 
}}

== {{u|Treisijs}} ==
{{CEE Spring 2026 loterija
| Albānija               = futbols Albānijā
| Armēnija               = armēņu mitoloģija
| Austrija               = Ceija Stojka
| Azerbaidžāna           = Banina
| Baškortostāna          = Guzala Sitdikova
| Bosnija un Hercegovina = stečaki
| Čuvašija               = saviri 
| esperanto              = esperantists
| Grieķija               = sievietes senajā Spartā
| Horvātija              = horvātu virtuve
| Kazahstāna             = Tomīra
| Kosova                 = Kosovas Zinātņu un mākslu akadēmija
| Krievija               = cilvēktiesības Krievijā
| Malta                  = Maltas parlaments
| Moldova                = Lidija Kulikovska
| Polija                 = Krakovas Ziemassvētku silītes
| rietumarmēņu valoda    = Hamīda slaktiņi
| Rumānija               = Sevila Šajde
| Serbija                = Slava (tradīcija)
| Serbu Republika        = Baņa Lukas Kristus Pestītāja katedrāle
| Slovākija              = Jurajs Jānošīks
| Slovēnija              = Aleksandra Kornhauzere Freizere
| Tatarstāna             = Kasima haniste
| Ukraina                = Milena Rudnicka
| Ungārija               = Terēze Brunsvika
| Ziemeļkaukāzs          = Čečenijas vēsture
| Ziemeļmaķedonija       = Danela Arsovska
}}

== {{u|Meistars Joda}} ==
{{CEE Spring 2026 loterija
| Albānija               = INIMA
| Armēnija               = Erevānas Vēstures muzejs 
| Austrija               = Ūte Boka
| Azerbaidžāna           = Vēsturiskās tīģeru medības Azerbaidžānā 
| Baškortostāna          = Ireks Zaripovs 
| Bosnija un Hercegovina = Hadži Lojo
| Čuvašija               = Vera Kuzmina
| esperanto              = Mihails Bronšteins
| Grieķija               = Lācarakijas
| Horvātija              = Zagrebas Botāniskais dārzs
| Igaunija               = Islāms Igaunijā
| Kazahstāna             = Sara Nazarbajeva
| Kosova                 = Flora Brovina
| Krievija               = Kristina Seredina
| Malta                  = Katerina Vitale
| Moldova                = Moldovas virtuve
| Polija                 = Hanzas tornis 
| rietumarmēņu valoda    = Larnakas Armēņu skola
| Rumānija               = Rumānijas tatāri
| Serbija                = Mina Karadžiča
| Serbu Republika        = Vlado Miloševičs
| Slovākija              = Dušans Jurkovičs
| Slovēnija              = Karniolas prīmula
| Tatarstāna             = Tatarstānas karogs
| Ukraina                = Emīls Gorovecs
| Ungārija               = Racka
| Ziemeļkaukāzs          = Hunzahas kauja
| Ziemeļmaķedonija       = Gevgelijas dzelzceļa stacija
}}

== {{u|Votre Provocateur}} ==
{{CEE Spring 2026 loterija
| Albānija               = Mimi Kodeli
| Armēnija               = Hrazdana
| Austrija               = Brigite Bīrļaine
| Azerbaidžāna           = Azerbaidžāņu tēja
| Baškortostāna          = Vēsturiskā Baškortostāna
| Bosnija un Hercegovina = Novisadas vienošanās
| Čuvašija               = Čuvašijas ģeogrāfija
| esperanto              = Esperanto un ido salīdzinājums
| Grieķija               = Mitilene
| Horvātija              = Sisaka
| Kazahstāna             = Kazahstāna un Eiropas Savienība
| Kosova                 = Ferizaja
| Krievija               = Latvijas—Krievijas attiecības
| Malta                  = Kristietība Maltā
| Moldova                = Igors Smirnovs (separātists)
| Polija                 = Polijas—Bulgārijas attiecības
| rietumarmēņu valoda    = Modernā armēņu valoda
| Rumānija               = Rumānijas padomju okupācija
| Serbija                = Matica srpska
| Serbu Republika        = Serbu Republikas ģeogrāfija
| Slovākija              = Tido Gašpars
| Slovēnija              = Alenka Bratušeka
| Tatarstāna             = Referendums par Tatarstānas suverenitāti (1992)
| Ukraina                = Jelizaveta Mereško
| Ungārija               = Ukrainas—Ungārijas attiecības
| Ziemeļkaukāzs          = Čečenu genocīds
| Ziemeļmaķedonija       = Sveti Nikole
}}

== {{u|Tankists}} ==
{{CEE Spring 2026 loterija
| Albānija               = 
| Armēnija               = 
| Austrija               = Österreich (laikraksts)
| Azerbaidžāna           = Valsts apvērsuma mēģinājums Azerbaidžānā 1995. gadā
| Baškortostāna          = 
| Bosnija un Hercegovina = 
| Čuvašija               = 
| esperanto              = 
| Grieķija               = Grieķijas Komunistiskā partija
| Horvātija              = 
| Kazahstāna             = 
| Kosova                 = 
| Krievija               = Krievu nacionālā vienotība (2000)
| Malta                  = 
| Moldova                = Tatjana Zaļevska
| Polija                 = Miša Krosa
| rietumarmēņu valoda    = 
| Rumānija               = 
| Serbija                = 
| Serbu Republika        = Serbu Republikas dinārs
| Slovākija              = 
| Slovēnija              = 
| Tatarstāna             = 
| Ukraina                = Ukrainas PSR Augstākā Padome
| Ungārija               = 2026. gada Ungārijas parlamenta vēlēšanas
| Ziemeļkaukāzs          = 
| Ziemeļmaķedonija       = 
}}

&lt;/div&gt;
&lt;/div&gt;

&lt;div class=&quot;cee-layout__aside&quot;&gt;
{{CEE Spring 2026 navigācija}}
&lt;/div&gt;
&lt;/div&gt;

[[Kategorija:CEE Spring 2026]]</text>
      <sha1>56omuv3suhjbasmz4xbv5q1ryfkemsh</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vikipēdijas diskusija:CEE Spring 2026</title>
    <ns>5</ns>
    <id>626273</id>
    <revision>
      <id>4465554</id>
      <parentid>4459044</parentid>
      <timestamp>2026-05-09T09:12:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>/* Slavas zāle */ jauna sadaļa</comment>
      <origin>4465554</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7122" sha1="3v6c1t2gj5lhy6hnm6bvnerh4x1emin" xml:space="preserve">== Šī ir vieta jautājumiem ==

Šī ir vieta jebkādiem jautājumiem par konkursu. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 20. marts, plkst. 23.18 (EET)

== Čečenija ==
{{ping|Papuass}} Kas ir ar Čečeniju? Tā ir iekļauta mūsu loterijā, bet [[:meta:Wikimedia_CEE_Spring_2026/List_of_Articles|rakstu sarakstā]] nava, [[:meta:Wikimedia CEE Spring 2026/Statistics|statistikā]] nava. Vai tā nav kļūda? Varbūt sajaukts ar čuvašiem? --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2026. gada 29. marts, plkst. 11.23 (EEST)

:Šī ir klasiska vietējo organizatoru problēma. Piesakās, bet tomēr neorganizē, piesakās pēdējā brīdī, bet neizveido sarakstu un tamlīdzīgi. Starptautiskie orgi grib būt atvērti, un tā gadu no gada. Vadījos no tiem, kas meta pieteicās organizēt. Sakārtošu tuvākajās dienās. Ja gribās pildīt loteriju, tad drošības pēc sāc ar valstīm, kur konkurss acīmredzami notiek. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 00.18 (EEST)
::Metas lapā ir Ziemeļkaukāzs. Es Čečenijas tēmu nomainu uz Ziemeļkaukāzs. [[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 20.36 (EEST)
:::Es Dagestānu arī izņēmu no loterijas. Izskatās ka tā ir iekļauta Ziemeļkaukāza kategorijā. [[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 20.45 (EEST)

== Statistika ==

Pamanīju, ka Tankists pēc lietotājvārda maiņas sarakstā parādās 2x. Salabošu botu. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 31. marts, plkst. 11.05 (EEST)

:Vēl šķiet, ka mēs ignorējam čehu [https://meta.wikimedia.org/wiki/Wikimedia_CEE_Spring_2026/Structure/Czechia tēmu sarakstu] - [[Miloslavs Skoržepa]]. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 31. marts, plkst. 11.18 (EEST)
::Pārbaudīšu [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 31. marts, plkst. 14.28 (EEST)
:::Tankista gadījumā vainīgi bija neredzamie Unicode simboli. Ar Skoržepu neskaidrs — palīdzēja diskusiju lapas &quot;null edit&quot;, nav skaidrs, kā saprast, vai nav vēl kāds šāds raksts. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 1. aprīlis, plkst. 09.39 (EEST)

== Apakškonkurss: Wikimedia CEE Spring Vikidatos ==

Visas valstis un reģioni, kas piedalās CEE Spring, ir iekļauti arī kampaņā [[d:Wikidata:Events/Coordinate Me 2026|Koordinē mani 2026]] Vikidatos, kurā galvenā uzmanība tiek pievērsta šīm valstīm un reģioniem. Konkursa mērķis ir uzlabot vai izveidot ģeogrāfiskos Vikidatu objektus. Konkurss norisināsies no 2026. gada 1. maija līdz 31. maijam. CEE valstīm ir paredzēta īpaša balva, kā arī Vikidatu tiešsaistes darbnīcas iesācējiem angļu, franču un spāņu valodā. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 6. aprīlis, plkst. 23.23 (EEST)

== Valstu ieteikto rakstu saraksts un mūsu statistika ==

Informēju, ka [[Vikipēdija:CEE Spring 2026/Statistika|mūsu statistikā]] neparādās visi raksti no [[:meta:https://meta.wikimedia.org/wiki/Wikimedia_CEE_Spring_2026/Structure/Austria|Austrijas ieteikto rakstu saraksta]] (kā piemēru minu [[Ceija Stojka]]). Mans minējums ir tāpēc, ka šī persona ir arī čigānu ieteikto rakstu sarakstā, vai arī tāpēc, ka Austrija sarakstu publicēja 31. martā ar kavēšanos, bet raksts par Stojku uzrakstīts agrāk. [[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2026. gada 18. aprīlis, plkst. 09.19 (EEST)

:Skatīšos, kāpēc tā. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 11.29 (EEST)
::Tagad tabulā rādās visi saraksti, kuros iekļauts raksts. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 22. aprīlis, plkst. 23.44 (EEST)

== Serbhorvātu valoda ==

Ne [[:meta:Wikimedia CEE Spring 2026/Statistics|metas statistikā]], ne ieteikto rakstu sarakstā neatrodu serbhorvātu valodu. Kas ar šo. Vai nav kāda kļūda? Es pat nezinu, ko lai rakstu, kas te ir domāts, jo attiecīgās tautas varētu slēpties zem horvātiem, serbiem, slovēņiem vai bosniešiem, savukārt par valodu nav īsti skaidrs, kas tad īsti būtu jauns rakstāms. [[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2026. gada 23. aprīlis, plkst. 21.16 (EEST)

:Pievienojos Treisijam - jēgas no šādiem serbhorvātiem konkursā nekādas. (Tāpat kā no vēl dažām valodām, bet citām vismaz ir kaut kāda sasaiste ar ģeogrāfiju/kultūru, var izlīst ar tām. Neslēpjot nepatiku.) [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 23. aprīlis, plkst. 21.51 (EEST)
::Piekrītu jums — tādu organizatoru nav — un atvainojos @[[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] un @[[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]], kuri tomēr bija atraduši par ko uzrakstīt. Šos rakstus drīkst ieskaitīt nākmās loterijas biļetes starptautiskajā tēmā. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 23. aprīlis, plkst. 22.27 (EEST)
:::Starptautiskās tēmas jau mums loterijā arī nav :D Laikam bija domāts - jebkurā serbhorvātbosņaku sadaļā. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 23. aprīlis, plkst. 23.04 (EEST)
::::Būšu pazaudējis, bet nu klāt neliksim. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 23. aprīlis, plkst. 23.11 (EEST)

== Vikisporta mīļotājiem ==

Pēc rakstu skaita konkursā [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Wikimedia_CEE_Spring_2026/Statistics&amp;oldid=30453617 latviešu Vikipēdija pašlaik iet otrajā vietā], pirmie ar lielu atrāvienu ir horvāti (viņiem bots krāmē kaudzēs rakstus par ceturtās šķiras ciemiem). Par mums uzrakstīts 7 reizes mazāk rakstu nekā mēs par citiem. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 25. aprīlis, plkst. 19.31 (EEST)

:Jāatzīst, ka mūsu Lietuvas miestu raksti ir pārāki. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 25. aprīlis, plkst. 20.04 (EEST)

== Slavas zāle ==

Lai nonāktu [[:meta:Wikimedia CEE Spring 2026/Statistics/Authors Hall of Fame|Slavas zālē]], mums konkursā ir jāieskaita arī raksti par Latviju. Tas ir pretrunā ar to, ka paši par sevi neraksta. Arī pagājušo gadu es jutos apmānīts, kad uzrakstīju par visām tēmām (tikai par Latviju neuzrakstīju un tāpēc Slavas zālē netiku iekļauts). Man nepatīk! [[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2026. gada 9. maijs, plkst. 12.12 (EEST)</text>
      <sha1>3v6c1t2gj5lhy6hnm6bvnerh4x1emin</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4465557</id>
      <parentid>4465554</parentid>
      <timestamp>2026-05-09T09:21:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <comment>/* Slavas zāle */ Atbilde</comment>
      <origin>4465557</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7334" sha1="08s2xtvhsoazlhtgt4a40yebievoi22" xml:space="preserve">== Šī ir vieta jautājumiem ==

Šī ir vieta jebkādiem jautājumiem par konkursu. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 20. marts, plkst. 23.18 (EET)

== Čečenija ==
{{ping|Papuass}} Kas ir ar Čečeniju? Tā ir iekļauta mūsu loterijā, bet [[:meta:Wikimedia_CEE_Spring_2026/List_of_Articles|rakstu sarakstā]] nava, [[:meta:Wikimedia CEE Spring 2026/Statistics|statistikā]] nava. Vai tā nav kļūda? Varbūt sajaukts ar čuvašiem? --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2026. gada 29. marts, plkst. 11.23 (EEST)

:Šī ir klasiska vietējo organizatoru problēma. Piesakās, bet tomēr neorganizē, piesakās pēdējā brīdī, bet neizveido sarakstu un tamlīdzīgi. Starptautiskie orgi grib būt atvērti, un tā gadu no gada. Vadījos no tiem, kas meta pieteicās organizēt. Sakārtošu tuvākajās dienās. Ja gribās pildīt loteriju, tad drošības pēc sāc ar valstīm, kur konkurss acīmredzami notiek. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 00.18 (EEST)
::Metas lapā ir Ziemeļkaukāzs. Es Čečenijas tēmu nomainu uz Ziemeļkaukāzs. [[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 20.36 (EEST)
:::Es Dagestānu arī izņēmu no loterijas. Izskatās ka tā ir iekļauta Ziemeļkaukāza kategorijā. [[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 20.45 (EEST)

== Statistika ==

Pamanīju, ka Tankists pēc lietotājvārda maiņas sarakstā parādās 2x. Salabošu botu. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 31. marts, plkst. 11.05 (EEST)

:Vēl šķiet, ka mēs ignorējam čehu [https://meta.wikimedia.org/wiki/Wikimedia_CEE_Spring_2026/Structure/Czechia tēmu sarakstu] - [[Miloslavs Skoržepa]]. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 31. marts, plkst. 11.18 (EEST)
::Pārbaudīšu [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 31. marts, plkst. 14.28 (EEST)
:::Tankista gadījumā vainīgi bija neredzamie Unicode simboli. Ar Skoržepu neskaidrs — palīdzēja diskusiju lapas &quot;null edit&quot;, nav skaidrs, kā saprast, vai nav vēl kāds šāds raksts. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 1. aprīlis, plkst. 09.39 (EEST)

== Apakškonkurss: Wikimedia CEE Spring Vikidatos ==

Visas valstis un reģioni, kas piedalās CEE Spring, ir iekļauti arī kampaņā [[d:Wikidata:Events/Coordinate Me 2026|Koordinē mani 2026]] Vikidatos, kurā galvenā uzmanība tiek pievērsta šīm valstīm un reģioniem. Konkursa mērķis ir uzlabot vai izveidot ģeogrāfiskos Vikidatu objektus. Konkurss norisināsies no 2026. gada 1. maija līdz 31. maijam. CEE valstīm ir paredzēta īpaša balva, kā arī Vikidatu tiešsaistes darbnīcas iesācējiem angļu, franču un spāņu valodā. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 6. aprīlis, plkst. 23.23 (EEST)

== Valstu ieteikto rakstu saraksts un mūsu statistika ==

Informēju, ka [[Vikipēdija:CEE Spring 2026/Statistika|mūsu statistikā]] neparādās visi raksti no [[:meta:https://meta.wikimedia.org/wiki/Wikimedia_CEE_Spring_2026/Structure/Austria|Austrijas ieteikto rakstu saraksta]] (kā piemēru minu [[Ceija Stojka]]). Mans minējums ir tāpēc, ka šī persona ir arī čigānu ieteikto rakstu sarakstā, vai arī tāpēc, ka Austrija sarakstu publicēja 31. martā ar kavēšanos, bet raksts par Stojku uzrakstīts agrāk. [[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2026. gada 18. aprīlis, plkst. 09.19 (EEST)

:Skatīšos, kāpēc tā. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 11.29 (EEST)
::Tagad tabulā rādās visi saraksti, kuros iekļauts raksts. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 22. aprīlis, plkst. 23.44 (EEST)

== Serbhorvātu valoda ==

Ne [[:meta:Wikimedia CEE Spring 2026/Statistics|metas statistikā]], ne ieteikto rakstu sarakstā neatrodu serbhorvātu valodu. Kas ar šo. Vai nav kāda kļūda? Es pat nezinu, ko lai rakstu, kas te ir domāts, jo attiecīgās tautas varētu slēpties zem horvātiem, serbiem, slovēņiem vai bosniešiem, savukārt par valodu nav īsti skaidrs, kas tad īsti būtu jauns rakstāms. [[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2026. gada 23. aprīlis, plkst. 21.16 (EEST)

:Pievienojos Treisijam - jēgas no šādiem serbhorvātiem konkursā nekādas. (Tāpat kā no vēl dažām valodām, bet citām vismaz ir kaut kāda sasaiste ar ģeogrāfiju/kultūru, var izlīst ar tām. Neslēpjot nepatiku.) [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 23. aprīlis, plkst. 21.51 (EEST)
::Piekrītu jums — tādu organizatoru nav — un atvainojos @[[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] un @[[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]], kuri tomēr bija atraduši par ko uzrakstīt. Šos rakstus drīkst ieskaitīt nākmās loterijas biļetes starptautiskajā tēmā. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 23. aprīlis, plkst. 22.27 (EEST)
:::Starptautiskās tēmas jau mums loterijā arī nav :D Laikam bija domāts - jebkurā serbhorvātbosņaku sadaļā. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 23. aprīlis, plkst. 23.04 (EEST)
::::Būšu pazaudējis, bet nu klāt neliksim. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 23. aprīlis, plkst. 23.11 (EEST)

== Vikisporta mīļotājiem ==

Pēc rakstu skaita konkursā [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Wikimedia_CEE_Spring_2026/Statistics&amp;oldid=30453617 latviešu Vikipēdija pašlaik iet otrajā vietā], pirmie ar lielu atrāvienu ir horvāti (viņiem bots krāmē kaudzēs rakstus par ceturtās šķiras ciemiem). Par mums uzrakstīts 7 reizes mazāk rakstu nekā mēs par citiem. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 25. aprīlis, plkst. 19.31 (EEST)

:Jāatzīst, ka mūsu Lietuvas miestu raksti ir pārāki. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 25. aprīlis, plkst. 20.04 (EEST)

== Slavas zāle ==

Lai nonāktu [[:meta:Wikimedia CEE Spring 2026/Statistics/Authors Hall of Fame|Slavas zālē]], mums konkursā ir jāieskaita arī raksti par Latviju. Tas ir pretrunā ar to, ka paši par sevi neraksta. Arī pagājušo gadu es jutos apmānīts, kad uzrakstīju par visām tēmām (tikai par Latviju neuzrakstīju un tāpēc Slavas zālē netiku iekļauts). Man nepatīk! [[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2026. gada 9. maijs, plkst. 12.12 (EEST)

:Dari kā es, es toreiz uzrakstīju par Latviju krievu Vikipēdijā. Viņi skaitīja kopā. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 9. maijs, plkst. 12.21 (EEST)</text>
      <sha1>08s2xtvhsoazlhtgt4a40yebievoi22</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4465642</id>
      <parentid>4465557</parentid>
      <timestamp>2026-05-09T11:15:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>/* Slavas zāle */ Atbilde</comment>
      <origin>4465642</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7532" sha1="jo0230v4jzhgp1lbpwsox7asr3a4mqj" xml:space="preserve">== Šī ir vieta jautājumiem ==

Šī ir vieta jebkādiem jautājumiem par konkursu. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 20. marts, plkst. 23.18 (EET)

== Čečenija ==
{{ping|Papuass}} Kas ir ar Čečeniju? Tā ir iekļauta mūsu loterijā, bet [[:meta:Wikimedia_CEE_Spring_2026/List_of_Articles|rakstu sarakstā]] nava, [[:meta:Wikimedia CEE Spring 2026/Statistics|statistikā]] nava. Vai tā nav kļūda? Varbūt sajaukts ar čuvašiem? --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2026. gada 29. marts, plkst. 11.23 (EEST)

:Šī ir klasiska vietējo organizatoru problēma. Piesakās, bet tomēr neorganizē, piesakās pēdējā brīdī, bet neizveido sarakstu un tamlīdzīgi. Starptautiskie orgi grib būt atvērti, un tā gadu no gada. Vadījos no tiem, kas meta pieteicās organizēt. Sakārtošu tuvākajās dienās. Ja gribās pildīt loteriju, tad drošības pēc sāc ar valstīm, kur konkurss acīmredzami notiek. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 00.18 (EEST)
::Metas lapā ir Ziemeļkaukāzs. Es Čečenijas tēmu nomainu uz Ziemeļkaukāzs. [[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 20.36 (EEST)
:::Es Dagestānu arī izņēmu no loterijas. Izskatās ka tā ir iekļauta Ziemeļkaukāza kategorijā. [[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 20.45 (EEST)

== Statistika ==

Pamanīju, ka Tankists pēc lietotājvārda maiņas sarakstā parādās 2x. Salabošu botu. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 31. marts, plkst. 11.05 (EEST)

:Vēl šķiet, ka mēs ignorējam čehu [https://meta.wikimedia.org/wiki/Wikimedia_CEE_Spring_2026/Structure/Czechia tēmu sarakstu] - [[Miloslavs Skoržepa]]. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 31. marts, plkst. 11.18 (EEST)
::Pārbaudīšu [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 31. marts, plkst. 14.28 (EEST)
:::Tankista gadījumā vainīgi bija neredzamie Unicode simboli. Ar Skoržepu neskaidrs — palīdzēja diskusiju lapas &quot;null edit&quot;, nav skaidrs, kā saprast, vai nav vēl kāds šāds raksts. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 1. aprīlis, plkst. 09.39 (EEST)

== Apakškonkurss: Wikimedia CEE Spring Vikidatos ==

Visas valstis un reģioni, kas piedalās CEE Spring, ir iekļauti arī kampaņā [[d:Wikidata:Events/Coordinate Me 2026|Koordinē mani 2026]] Vikidatos, kurā galvenā uzmanība tiek pievērsta šīm valstīm un reģioniem. Konkursa mērķis ir uzlabot vai izveidot ģeogrāfiskos Vikidatu objektus. Konkurss norisināsies no 2026. gada 1. maija līdz 31. maijam. CEE valstīm ir paredzēta īpaša balva, kā arī Vikidatu tiešsaistes darbnīcas iesācējiem angļu, franču un spāņu valodā. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 6. aprīlis, plkst. 23.23 (EEST)

== Valstu ieteikto rakstu saraksts un mūsu statistika ==

Informēju, ka [[Vikipēdija:CEE Spring 2026/Statistika|mūsu statistikā]] neparādās visi raksti no [[:meta:https://meta.wikimedia.org/wiki/Wikimedia_CEE_Spring_2026/Structure/Austria|Austrijas ieteikto rakstu saraksta]] (kā piemēru minu [[Ceija Stojka]]). Mans minējums ir tāpēc, ka šī persona ir arī čigānu ieteikto rakstu sarakstā, vai arī tāpēc, ka Austrija sarakstu publicēja 31. martā ar kavēšanos, bet raksts par Stojku uzrakstīts agrāk. [[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2026. gada 18. aprīlis, plkst. 09.19 (EEST)

:Skatīšos, kāpēc tā. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 11.29 (EEST)
::Tagad tabulā rādās visi saraksti, kuros iekļauts raksts. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 22. aprīlis, plkst. 23.44 (EEST)

== Serbhorvātu valoda ==

Ne [[:meta:Wikimedia CEE Spring 2026/Statistics|metas statistikā]], ne ieteikto rakstu sarakstā neatrodu serbhorvātu valodu. Kas ar šo. Vai nav kāda kļūda? Es pat nezinu, ko lai rakstu, kas te ir domāts, jo attiecīgās tautas varētu slēpties zem horvātiem, serbiem, slovēņiem vai bosniešiem, savukārt par valodu nav īsti skaidrs, kas tad īsti būtu jauns rakstāms. [[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2026. gada 23. aprīlis, plkst. 21.16 (EEST)

:Pievienojos Treisijam - jēgas no šādiem serbhorvātiem konkursā nekādas. (Tāpat kā no vēl dažām valodām, bet citām vismaz ir kaut kāda sasaiste ar ģeogrāfiju/kultūru, var izlīst ar tām. Neslēpjot nepatiku.) [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 23. aprīlis, plkst. 21.51 (EEST)
::Piekrītu jums — tādu organizatoru nav — un atvainojos @[[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] un @[[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]], kuri tomēr bija atraduši par ko uzrakstīt. Šos rakstus drīkst ieskaitīt nākmās loterijas biļetes starptautiskajā tēmā. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 23. aprīlis, plkst. 22.27 (EEST)
:::Starptautiskās tēmas jau mums loterijā arī nav :D Laikam bija domāts - jebkurā serbhorvātbosņaku sadaļā. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 23. aprīlis, plkst. 23.04 (EEST)
::::Būšu pazaudējis, bet nu klāt neliksim. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 23. aprīlis, plkst. 23.11 (EEST)

== Vikisporta mīļotājiem ==

Pēc rakstu skaita konkursā [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Wikimedia_CEE_Spring_2026/Statistics&amp;oldid=30453617 latviešu Vikipēdija pašlaik iet otrajā vietā], pirmie ar lielu atrāvienu ir horvāti (viņiem bots krāmē kaudzēs rakstus par ceturtās šķiras ciemiem). Par mums uzrakstīts 7 reizes mazāk rakstu nekā mēs par citiem. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 25. aprīlis, plkst. 19.31 (EEST)

:Jāatzīst, ka mūsu Lietuvas miestu raksti ir pārāki. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 25. aprīlis, plkst. 20.04 (EEST)

== Slavas zāle ==

Lai nonāktu [[:meta:Wikimedia CEE Spring 2026/Statistics/Authors Hall of Fame|Slavas zālē]], mums konkursā ir jāieskaita arī raksti par Latviju. Tas ir pretrunā ar to, ka paši par sevi neraksta. Arī pagājušo gadu es jutos apmānīts, kad uzrakstīju par visām tēmām (tikai par Latviju neuzrakstīju un tāpēc Slavas zālē netiku iekļauts). Man nepatīk! [[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2026. gada 9. maijs, plkst. 12.12 (EEST)

:Dari kā es, es toreiz uzrakstīju par Latviju krievu Vikipēdijā. Viņi skaitīja kopā. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 9. maijs, plkst. 12.21 (EEST)
::Es taisni nesapratu, kā tomēr daži latvieši tiek. Paldies par padomu! [[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2026. gada 9. maijs, plkst. 14.15 (EEST)</text>
      <sha1>jo0230v4jzhgp1lbpwsox7asr3a4mqj</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ignats Čeksters</title>
    <ns>0</ns>
    <id>626492</id>
    <revision>
      <id>4465406</id>
      <parentid>4451432</parentid>
      <timestamp>2026-05-08T23:42:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4465406</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2674" sha1="hzzbteifsux3nmig5k1zvfosbsvdrve" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|        platums = 
|          vārds = Ignats Čeksters
|     vārds_orig = 
|         attēls = 
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1840
|     dz_mēnesis = 12
|       dz_diena = 6
|       dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Vitebskas guberņa|Ludzas apriņķis|Rundānu pagasts|td=Latvija|4s=Rundēnu pagasts}}
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 1914
|      m_mēnesis = 9
|        m_diena = 16
|        m_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Pēterburgas guberņa|Pēterhofa|td=Krievija}}
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = [[latvieši|latvietis]]
|   nodarbošanās = 
|        dzimums = V 
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 
|       paraksts = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas = jā
|    citas daļas = 
{{Militārpersonas infodaļa
| dienesta_pakāpe = [[Attēls:1904ic-p08r.png|50px]]&lt;br /&gt;[[ģenerālmajors]]
|  dienesta_laiks = 1867 — 1907
|          valsts = {{karogs|Krievijas Impērija}}
|       struktūra = 
|         vienība = 
|       komandēja = 
|          kaujas = 
|     apbalvojumi = 
|       izglītība = 
|      cits_darbs = 
}}
}}
'''Ignats Čeksters''' (1840—1914) bija [[Latvieši|latviešu]] kara topogrāfs, [[Krievijas Impērija]]s [[ģenerālmajors]] (1907). [[Latgaliešu nacionālā atmoda|Latgaliešu nacionālās atmodas]] atbalstītājs.&lt;ref&gt;[https://latgalesdati.du.lv/persona/217 latgalesdati.du.lv]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1840. gada 6. decembrī [[Rundēnu pagasts|Rundānu pagasta]] Novijdvoras ciemā.
Mācījās [[Vitebska]]s ģimnāzijā, studēja [[Sanktpēterburgas Valsts universitāte|Pēterburgas Universitātē]] (1863—1867), tad Kara topogrāfijas skolā.
Dienēja militāro topogrāfu korpusā, tad strādāja Kara ministrijas Rietumu pierobežas triangulācijas direkcijā, veica Latgales zemes mērīšanu. 1902. gadā viņu paaugstinājās pulkveža pakāpē, 1907. ɡadā ģenerālmajora pakāpē.&lt;ref&gt;[https://bioslovhist.spbu.ru/alumni/5119-cekster-ignatij-mihajlovic.html Чекстер Игнатий Михайлович]&lt;/ref&gt;

Miris no 1914. gada 16. septembrī Pēterhofā.

== Apbalvojumi ==
* Sv. Staņislava ordenis, II, III šķira (1895, 1880),
* Sv. Annas ordenis, II, III šķira (1907, 1884).

== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{autoritatīvā vadība}}
{{Latvijas cilvēks-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Čeksters, Ignats}}
[[Kategorija:Ludzas novadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latviešu inženieri]]
[[Kategorija:Krievijas Impērijas ģenerāļi]]
[[Kategorija:Latviešu tautības ģenerāļi]]</text>
      <sha1>hzzbteifsux3nmig5k1zvfosbsvdrve</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Villijs Tokarevs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>626543</id>
    <revision>
      <id>4465458</id>
      <parentid>4447929</parentid>
      <timestamp>2026-05-09T04:57:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4465458</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="15410" sha1="rgdtq27jw4egg7k0as0lhqoczcykz8b" xml:space="preserve">{{Mūzikas izpildītāja infokaste
| Fons = solists
| Vārds = Villijs Tokarevs
| Vārds_orig = ''Вилли То́карев''
| Attēls = Villi Tokarev 2012.jpg
| Att_izm = 
| Apraksts = Villijs Tokarevs 2012. gadā
| Dz_vārds =
| Pseidonīms = 
| Dzimis = {{dat|1934|11|11}}
| Vieta_dz = {{vieta|PSRS|Krievijas PFSR|Adigeja|Černišova|td=Krievija}}
| Miris = {{miršanas datums un vecums|2019|8|4|1934|11|11}}
| Žanrs = [[krievu šansons]], [[estrāde]], [[folkmūzika]], [[džezs]]
| Nodarbošanās = dziedātājs, dziesmu autors, kontrabasists
| Instrumenti = vokāls, kontrabass, balalaika
| Gadi = 
| Izdevējkompānija =
| Darbojies_arī = 
| Mlapa = http://www.willitokarev.ru/
| Dzimums =V
}}
'''Vilens Tokarevs''' ({{val|ru|Вилен Иванович Токарев}}; dzimis {{dat|1934|11|11}}, miris {{dat|2019|8|4}}),&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.discogs.com/artist/483710-%D0%92%D0%B8%D0%BB%D0%BB%D0%B8-%D0%A2%D0%BE%D0%BA%D0%B0%D1%80%D0%B5%D0%B2|title=Вилли Токарев|website=Discogs|access-date=2026-03-22|language=en}}&lt;/ref&gt; pazīstams ar skatuves vārdu '''Villijs Tokarevs''', bija [[Padomju Savienība|padomju]], [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] un [[Krievija|krievu]] dziedātājs un dziesmu autors, kas rakstīja un izpildīja [[Krievu šansons|krievu šansonu]]. Viņš bija arī [[Maskava]]s [[Tagankas rajons|Tagankas rajona]] goda pilsonis (no 2006. gada).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.myn-taganka.ru/index.php/pochetnye-zhiteli|title=Официальный сайт Муниципалитета Таганского района  - Почетные жители|last=Таганка|website=www.myn-taganka.ru|access-date=2026-03-22|language=ru-ru|archive-date=2014-01-16|archive-url=https://web.archive.org/web/20140116145851/http://www.myn-taganka.ru/index.php/pochetnye-zhiteli}}&lt;/ref&gt;

== Dzīvesgājums ==

=== Padomju Savienībā ===
Dzimis 1934. gada 11. novembrī Černišovas sādžā [[Šovgenas rajons|Šovgenas rajonā]], [[Adigeja|Adigejas autonomajā apgabalā]] [[Ziemeļkaukāzs|Ziemeļkaukāzā]], [[Krievijas PFSR]] (tagad Adigejas Republika Krievijā); viņa senči bija no [[Kubaņas kazaki]]em.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.willitokarev.ru/bio/|title=Биография Вилли Токарева|website=www.willitokarev.ru|access-date=2026-03-22|archive-date=2007-11-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20071107172338/http://www.willitokarev.ru/bio/}}&lt;/ref&gt;

1945. gadā Tokarevi pārcēlās uz [[Kaspijska|Kaspijsku]] [[Dagestāna|Dagestānā]].

1948. gadā viņš veica savu pirmo jūras braucienu, strādājot par kurinātāju uz kuģa.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

Armijā Tokarevs dienēja sakaru daļā, un pēc pārcelšanas rezervē pārcēlās uz [[Sanktpēterburga|Ļeņingradu]] (tagad Sanktpēterburga). Tur ieguva vidējo muzikālo izglītību, absolvējot [[Sanktpēterburgas konservatorija|Ļeņingradas konservatorijas]] mūzikas skolu [[Kontrabass|kontrabasa]] klasē.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

Studiju laikā viņš strādāja Anatolija Krolla orķestrī, Žana Tatļana simfoniskā džeza ansamblī, Borisa Ričkova ansamblī un dziedātājas Gjulli Čoheli vadībā. Vēlāk viņš strādāja Aleksandra Broņevicka ansamblī &quot;Družba&quot; kopā ar dziedātāju [[Edīte Pjeha|Edīti Pjehu]].&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

Tokarevs ir dziesmas &quot;Kurš vainīgs?&quot;, kuru izpildīja Anatolijs Koroļovs, dziesmas &quot;Lietus&quot; Edītei Pjehai un citu autors.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

Strādāja arī [[Ļeņingradas Radio un televīzijas orķestris|Ļeņingradas Radio un televīzijas orķestrī]], kuru vadīja Dāvids Gološčokins.

[[Džezs|Džeza]] mūzikas vajāšanas dēļ viņš pārcēlās uz nomaļo [[Murmanska|Murmansku]], kur sāka izpildīt savas dziesmas. Viena no tām, &quot;Murmanskiete&quot;, 1973. gadā kļuva par hītu [[Kolas pussala|Kolas pussalā]]. Kopā ar vietējo līdzautoru Vladimiru Jarcevu viņš ierakstīja dziesmu &quot; Apatīti — polārā pilsēta&quot;, kas guva popularitāti [[Apatīti|Apatītos]].

=== ASV ===
1974. gadā, 40 gadu vecumā, viņš emigrēja uz ASV&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; ar 50 dolāriem kabatā. Viņam uz 2—3 nedēļām pajumti deva Tolstoja fonds, kuru vadīja [[Ļevs Tolstojs|Ļeva Tolstoja]] meita Aleksandra Tolstaja.&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Atsauce|title=Вилли Токарев. &quot;В гостях у Дмитрия Гордона&quot; (2001)|url=https://www.youtube.com/watch?v=ndJF2OE-xbs|date=2016-04-09|accessdate=2026-03-22|last=В гостях у Гордона}}&lt;/ref&gt; Tur viņš strādāja par kurjeru, apkopēju maiznīcā, šķiroja miljonāra krievu bibliotēku un piegādāja avīzes. Viņš nereti kļuva par bezdarbnieku, jo slikti prata [[Angļu valoda|angļu valodu]], tāpēc sāka mācīties valodu, lasot amerikāņu avīzes, pabeidza feldšeru kursus, iemācījās vadīt automašīnu, nokārtoja taksometra vadīšanas eksāmenu un sāka strādāt par taksometra vadītāju, lai nopelnītu naudu albuma ierakstīšanai.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt; Brīvajā laikā viņš rakstīja dziesmas un četras reizes tika aplaupīts. Viņš spēlēja [[Kārnegija zāle|Kārnegija hallē]] [[Balalaika|balalaiku]], ko bija iegādājies suvenīru veikalā par 50 dolāriem, pēc tam spēlēja un dziedāja restorānos un naktsklubos.

1979. gadā tika izdots viņa pirmais albums &quot;Bet dzīve — tā vienmēr ir skaista!&quot; (&quot;А жизнь — она всегда прекрасна&quot;), taču tas neguva lielu uzmanību. 1981. gadā tika izdots viņa otrais albums &quot;Trokšņainā balagānā&quot; (&quot;В шумном балагане&quot;), kas Tokarevam atnesa slavu krievvalodīgo emigrantu vidū. 1980 gados viņš strādāja krievu restorānā &quot;Sadko&quot;, pēc tam restorānos &quot;Primorskij&quot; un &quot;Odessa&quot; Irinas Olas pavadībā, kur viņu dēvēja par &quot;[[Braitonbīča|Braitonas]] goda ebreju&quot;. Villijs nodibināja savu ierakstu kompāniju &quot;One Man Band&quot; un ierakstīja tur aptuveni divdesmit albumus.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

=== PSRS un Krievijā ===
1989. gadā Villijs Tokarevs devās koncertturnejā uz PSRS. Lielu lomu šīs turnejas organizēšanā spēlēja impresārijs Viktors Šulmans, kurš arī pats izpildīja &quot;Odesas dziesmas&quot; no Ļeņingradas &quot;magnetofona bardu&quot; [[Boriss Sičkins|Borisa Sičkina]] un citu šī žanra veterānu repertuāra. Sniegtie vairāk nekā septiņdesmit koncerti visā Padomju Savienībā guva panākumus. Gadu vēlāk viņš atkārtoja turneju, atkal piepildot zāles. Tajā pašā laikā Padomju televīzijā tika izlaista biogrāfiskā filma &quot;Tā es kļuvu par bagātu seru un atbraucu uz PSRS&quot; (&quot;Вот я стал богатый сэр и приехал в СССР&quot;). 1990. gados Villijs Tokarevs pārcēlās uz Maskavu, dzīvoja Zubova bulvārī, pēc tam pārcēlās uz augstceltni Koteļņičas krastmalā. Tur viņš atvēra savu ierakstu studiju.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.kommersant.ru/doc/1808288|title=Высотка для певца небоскребов|access-date=2026-03-22|date=2011-11-14|language=ru}}&lt;/ref&gt; Viņš devās intensīvās turnejās, ierakstīja dziesmas savā studijā un piedalījās jaunizveidotās valsts sabiedriski politiskajā dzīvē.

Tokarevs uzturēja kontaktus ar [[Alla Pugačova|Allu Pugačovu]], [[Josifs Kobzons|Josifu Kobzonu]] un Vitāliju Sevastjanovu, bet nekautrējās arī no saistības ar noziedzīgo pasauli, uzstājoties cietumos un labošanas kolonijās. Viņš bija pazīstams ar noziedzības darboni [[Vjačeslavs Ivankovs|Vjačeslavu Ivankovu]] (&quot;Japončiku&quot;), kurš dziedātāju Amerikā aizsargāja no itāļu mafijas reketieriem. 1993. gada beigās Tokarevs sniedza koncertu par godu [[1993. gada kaujas Maskavā|oktobra bruņotā konflikta]] dalībniekiem Maskavā, kuri cīnījās Augstākās padomes pusē, un arī sarakstīja šiem notikumiem veltītu dziesmu &quot;Baltais nams, Melnais nams&quot;.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.rosbalt.ru/moscow/2019/08/09/1796476.html|title=Он был большой, а небоскребы — маленькие|work=Росбалт|access-date=2026-03-22|language=ru}}&lt;/ref&gt; 2000. gados viņš piedalījās vairākās filmās. 2014. gadā Tokarevs veica koncertturneju pa pilsētām Krievijā, Amerikā, [[Brazīlija|Brazīlijā]] un [[Baltijas valstis|Baltijā]].

Pēdējos gados Tokarevs regulāri piedalījās &quot;Gada šansona&quot; balvu pasniegšanas ceremonijā. 2017. gada sākumā Tokarevs izpildīja savu jauno dziesmu &quot;Trumplissimo America!&quot; pasākumā Maskavā, atbalstot [[Donalda Trampa inaugurācija|Donalda Trampa inaugurāciju]] par 45. Amerikas Savienoto Valstu prezidentu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.co.uk/news/world/europe/donald-trump-russia-anonymous-masks-supporters-celebrations-a7538541.html|title=Trump supports in Russia are all wearing the same mask at an inauguration party in Moscow|website=The Independent|access-date=2026-03-22|date=2017-01-20|language=en}}&lt;/ref&gt; 2018. gadā dziedātājs piedalījās festivālā &quot;[[Slāvu bazārs]]&quot;, sniedza vairākus koncertus, bija žūrijas loceklis muzikālajā televīzijas projektā &quot;Trīs akordi&quot; [[Pirmais kanāls (Krievija)|Pirmajā kanālā]].

=== Slimība un nāve ===
Villijs Tokarevs nomira no [[Vēzis (slimība)|vēža]] 2019. gada 4. augustā 84 gadu vecumā Maskavas klīnikas intensīvās terapijas nodaļā, kur viņš pirmo reizi tika ievietots maijā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://ren.tv/novosti/2019-08-04/stala-izvestna-prichina-smerti-villi-tokareva|title=Стала известна причина смерти Вилли Токарева|work=РЕН ТВ|access-date=2026-03-22|date=2019-08-04}}&lt;/ref&gt; Smagās slimības laikā 2019. gada sākumā viņš turpināja sniegt koncertus un piedalīties televīzijā, un viņa pēdējā filmēšanās notika martā. Neilgi pirms nāves viņš sarakstīja un izpildīja komplimentāru dziesmu &quot;Kadirova stils&quot;, kas slavināja [[Čečenijas Republikas vadītājs|Čečenijas līderi]] [[Ramzans Kadirovs|Ramzanu Kadirovu]]. Dziesma tika izdota pēc Tokareva nāves.

2019. gada 9. augustā pēc civilās bēru ceremonijas Svētā Nikolaja baznīcā Koteļņikos mūziķis tika apglabāts Kaļitņikovas kapsētas 17. iecirknī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kp.ru/online/news/3567370/|title=На Калитниковском кладбище завершились похороны Вилли Токарева|last={{!}}|first=Екатерина БЕЛОКОНОВА|website=kp.ru -|access-date=2026-03-22|language=ru}}&lt;/ref&gt;

== Uzvaras konkursos ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
!Gads
!Konkurss
!Dziesma
!Nominācija
!Rezultāts
|-
|2005
|Gada šansons
|Над Гудзоном (&quot;Pār Hudzonu&quot;)
|Dziedātājs
| style=&quot;background:#ffcc00&quot; |Uzvara
|-
|2009
|Gada šansons
|Журавли (&quot;Dzērves&quot;)
|Dziedātājs
| style=&quot;background:#ffcc00&quot; |Uzvara
|-
|2015
|Gada šansons
|Небоскрёбы (&quot;Debesskrāpji&quot;)
|Dziedātājs
| style=&quot;background:#ffcc00&quot; |Uzvara
|-
|2016
|Gada šansons
|Журавли (&quot;Dzērves&quot;)
|Dziedātājs
| style=&quot;background:#ffcc00&quot; |Uzvara
|-
|2017
|Gada šansons
|А жизнь всегда прекрасна
(&quot;Bet dzīve — tā vienmēr ir skaista!&quot;)
|Dziedātājs
| style=&quot;background:#ffcc00&quot; |Uzvara
|}

== Diskogrāfija ==

=== Albumi ===

# 1979 — «А жизнь — она всегда прекрасна»
# 1981 — «В шумном балагане»&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.discogs.com/Willi-%D0%92-%D1%88%D1%83%D0%BC%D0%BD%D0%BE%D0%BC-%D0%B1%D0%B0%D0%BB%D0%B0%D0%B3%D0%B0%D0%BD%D0%B5/release/3816832|title=Вилли Токарев — В шумном балагане (Vinyl, LP, Album) at Discogs|access-date=2019-09-08|archive-date=2019-08-04|archive-url=https://web.archive.org/web/20190804172004/https://www.discogs.com/Willi-%D0%92-%D1%88%D1%83%D0%BC%D0%BD%D0%BE%D0%BC-%D0%B1%D0%B0%D0%BB%D0%B0%D0%B3%D0%B0%D0%BD%D0%B5/release/3816832}}&lt;/ref&gt;
# 1983 — «Над Гудзоном»
# 1984 — «Золото»
# 1985 — «Козырная карта»
# 1985 — «С днём рождения, милая мама!»
# 1987 — «Детская пластинка»
# 1988 — «747»
# 1989 — «SOS!!!»
# 1990 — «Здравствуй, милая женщина!»
# 1990 — «Брайтонское танго»
# 1990 — «Прямо в сердце»
# 1990 — «Дорогие имена»
# 1990 — «Брызги шампанского»
# 1990 — «Нью-Йорк — Москва»
# 1990 — «Почему евреи уезжают?»
# 1990 — «Летят перелётные птицы»
# 1990 — «America»
# 1992 — «Россия есть, была и будет»
# 1995 — «Прощай, Нью-Йорк»
# 1996 — «Слухи»
# 2002 — «Крымское танго»
# 2003 — «Зита, Лена и Тимур»
# 2006 — «Я вас любил»
# 2006 — «Песни о моей любимой Родине», &lt;small&gt;диск 1&lt;/small&gt;
# 2006 — «Песни о моей любимой Родине», &lt;small&gt;диск 2&lt;/small&gt;
# 2006 — «Нашим из Дормаша!»
# 2006 — «Левон»
# 2006 — «Черноголовка»
# 2006 — «Здравствуй, Израиль!»
# 2006 — «Слава»
# 2007 — «Darom»
# 2007 — «Артур»
# 2007 — «My New York» &lt;small&gt;(Volume 1)&lt;/small&gt;
# 2007 — «My New York» &lt;small&gt;(Volume 2)&lt;/small&gt;
# 2007 — «Diana»
# 2008 — «Александр Колиев»
# 2008 — «Золотой колос»
# 2008 — «Наш Мэр Московский»
# 2008 — «Строитель наш столичный»
# 2008 — «I Love You Once» («The Best Lyrical Songs»)
# 2008 — «BOSSNER»
# 2009 — «Почему блатные песни любят на Руси?», &lt;small&gt;диск 1&lt;/small&gt;
# 2009 — «Почему блатные песни любят на Руси?», &lt;small&gt;диск 2&lt;/small&gt;
# 2009 — «Армения»
# 2009 — «Шустовский коньяк»
# 2009 — «Эхо войны»
# 2010 — «LOLA»
# 2011 — «Светочка»
# 2014 — «Дети земли»
# 2014 — «Концерт в СССР» &lt;small&gt;(1989. gada ieraksts)&lt;/small&gt;
# 2016 — «Ты у меня одна»
# 2018 — «Каравай»
# 2018 — «Первый»

; Izlases

2005 — «Вилли Токарев. Русский Шансон. Коллекция MP3» .

# 2006 — «Вилли Токарев. Коллекция MP3», &lt;small&gt;диск 1&lt;/small&gt;
# 2006 — «Вилли Токарев. Коллекция MP3», &lt;small&gt;диск 2&lt;/small&gt;
# 2006 — «Вилли Токарев. Коллекция MP3», &lt;small&gt;диск 3&lt;/small&gt;
# 2006 — «Вилли Токарев. Коллекция MP3», &lt;small&gt;диск 4&lt;/small&gt;
# 2011 — «Вилли Токарев. Коллекция легендарных песен MP3»

=== Klipi ===

# 1995 — «Массаж»
# 2002 — «Небоскрёбы»
# 2006 — «Крымское танго»
# 2008 — «Моя Москва»
# Слухи
# Бутылочка хорошего вина

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}


[[Kategorija:1934. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:PSRS dziedātāji]]
[[Kategorija:Krievu dziedātāji]]
[[Kategorija:Amerikāņu komponisti]]
[[Kategorija:Krievu komponisti]]
[[Kategorija:Ņujorkas cilvēki]]</text>
      <sha1>rgdtq27jw4egg7k0as0lhqoczcykz8b</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vikipēdija:CEE Spring 2026/Rezultāti</title>
    <ns>4</ns>
    <id>626708</id>
    <revision>
      <id>4465435</id>
      <parentid>4465095</parentid>
      <timestamp>2026-05-09T03:04:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>PapuassBot</username>
        <id>8775</id>
      </contributor>
      <comment>Automātisks CEE Spring 2026 rezultātu atjauninājums</comment>
      <origin>4465435</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3845" sha1="htkpkwgq6y4mwlup88bjt6rslmn99jo" xml:space="preserve">&lt;templatestyles src=&quot;Veidne:CEE Spring 2026/styles.css&quot; /&gt;

&lt;div class=&quot;cee-layout&quot;&gt;
&lt;div class=&quot;cee-layout__main&quot;&gt;
&lt;div class=&quot;cee-mobile-nav&quot;&gt;
{{CEE Spring 2026 navigācija}}
&lt;/div&gt;

== Rezultāti ==
&lt;div class=&quot;cee-box cee-section&quot;&gt;
Jau konkursa norises laikā tiek publicēti provizoriskie rezultāti. Galīgie kategoriju uzvarētāji tiks apstiprināti pēc konkursa beigām.

Dati tiek automātiski atjaunināti reizi dienā.
&lt;!-- saturu starp atzīmēm BEGIN/END automātiski atjaunina bots. Visi labojumi tiks pārrakstīti. Par problēmām ziņot raksta diskusijā. --&gt;
&lt;!-- BEGIN --&gt;
== Konkursa kategorijas ==
''Tikai raksti ar derīgām konkursa valstīm tiek iekļauti šajās kategorijās. No 673 kopējiem rakstiem 670 atbilst kritērijiem.''

=== Lielākais devums konkursa gaitā ===
# {{U|Kikos}} - 839,856 baiti
# {{U|Votre Provocateur}} - 818,589 baiti
# {{U|Egilus}} - 642,363 baiti
# {{U|Treisijs}} - 195,625 baiti
# {{U|Meistars Joda}} - 169,009 baiti
# {{U|Tankists}} - 141,418 baiti
# {{U|MC2013}} - 133,363 baiti
# {{U|Biafra}} - 102,302 baiti
# {{U|Lasks}} - 99,297 baiti
# {{U|Bendžamins}} - 80,500 baiti
# {{U|Dainis}} - 58,228 baiti
# {{U|Vylks}} - 51,162 baiti
# {{U|ZANDMANIS}} - 28,446 baiti
# {{U|Uldis s}} - 26,429 baiti
# {{U|Pirags}} - 18,663 baiti
# {{U|Edgars2007}} - 17,311 baiti
# {{U|Baisulis}} - 14,455 baiti
# {{U|Jānis U.}} - 10,927 baiti
# {{U|Papuass}} - 8,065 baiti
# {{U|XD991}} - 5,917 baiti
# {{U|Šabaševics}} - 5,650 baiti
# {{U|~2026-26072-99}} - 5,001 baiti
# {{U|דוד55}} - 4,515 baiti
# {{U|~2026-24095-74}} - 4,349 baiti
# {{U|DJ EV}} - 3,924 baiti
# {{U|Bumburotājs}} - 2,158 baiti

=== Lielākais devums konkursa gaitā jaunam lietotājam ===
''Jauns lietotājs — mazāk par 400 labojumiem lv.wikipedia.org pirms 2026-03-21''

# {{U|Šabaševics}} - 5,650 baiti
# {{U|~2026-26072-99}} - 5,001 baiti
# {{U|דוד55}} - 4,515 baiti
# {{U|~2026-24095-74}} - 4,349 baiti
# {{U|Bumburotājs}} - 2,158 baiti

=== Visvairāk izveidoto rakstu no tēmu sarakstiem ===
''Raksts iekļauts kādā no ieteicamo tēmu sarakstiem. Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes. Lai pretendētu uz balvu, nepieciešami vismaz 5 raksti.''

# {{U|Egilus}} - 18 raksti
# {{U|Meistars Joda}} - 16 raksti
# {{U|Votre Provocateur}} - 13 raksti
# {{U|Treisijs}} - 13 raksti
# {{U|MC2013}} - 8 raksti
# {{U|Kikos}} - 4 raksti
# {{U|Vylks}} - 1 raksti
# {{U|Tankists}} - 1 raksti

=== Visvairāk izveidoto rakstu no tēmu sarakstiem jaunam dalībniekam ===
''Raksts iekļauts kādā no ieteicamo tēmu sarakstiem. Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes. Lai pretendētu uz balvu, nepieciešami vismaz 5 raksti.''

''Jauns lietotājs — mazāk par 400 labojumiem lv.wikipedia.org pirms 2026-03-21''

''Nav jaunu lietotāju dalībnieku.''

=== Visvairāk izveidoto sieviešu biogrāfiju rakstu ===
''Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes. Lai pretendētu uz balvu, nepieciešami vismaz 5 raksti.''

# {{U|Votre Provocateur}} - 11 raksti
# {{U|Egilus}} - 7 raksti
# {{U|MC2013}} - 6 raksti
# {{U|Treisijs}} - 4 raksti
# {{U|Meistars Joda}} - 4 raksti
# {{U|Vylks}} - 2 raksti
# {{U|Tankists}} - 1 raksti
# {{U|Jānis U.}} - 1 raksti

=== Visvairāk izveidoto cilvēktiesību tēmas rakstu ===
''Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes. Lai pretendētu uz balvu, nepieciešami vismaz 5 raksti.''

# {{U|Egilus}} - 9 raksti
# {{U|Votre Provocateur}} - 3 raksti
# {{U|Treisijs}} - 2 raksti

=== Visvairāk izveidoto jauniešu tēmas rakstu ===
''Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes. Lai pretendētu uz balvu, nepieciešami vismaz 5 raksti.''

# {{U|Vylks}} - 1 raksti
# {{U|Biafra}} - 1 raksti
&lt;!-- END --&gt;
&lt;/div&gt;
&lt;/div&gt;

&lt;div class=&quot;cee-layout__aside&quot;&gt;
{{CEE Spring 2026 navigācija}}
&lt;/div&gt;
&lt;/div&gt;

[[Kategorija:CEE Spring 2026]]</text>
      <sha1>htkpkwgq6y4mwlup88bjt6rslmn99jo</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Katerina Vitale</title>
    <ns>0</ns>
    <id>627932</id>
    <revision>
      <id>4465456</id>
      <parentid>4451105</parentid>
      <timestamp>2026-05-09T04:53:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4465456</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5533" sha1="nby5jx1207r2g4cwnbn8z8g4ksroive" xml:space="preserve">{{Zinātnieka infokaste
|        platums = 
|          vārds = 
|     vārds_orig = 
|         attēls = CaterinaVitale.jpg
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = Katerina Vitale
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1566
|     dz_mēnesis = 
|       dz_diena = 
|       dz_vieta = 
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 1619
|      m_mēnesis = 
|        m_diena = 
|        m_vieta = [[Sirakūzas]], [[Sicīlija]]
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = 
|        dzimums = S
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = Etore Vitale
|          bērni = 
|       paraksts = 
|        zinātne = [[farmakoloģija]], [[ķīmija]]
|          grāds = 
|   darba_vietas = 
|     akad_amats = 
|     alma_mater = 
|    pasniedzēji = 
| zinātniskie_vadītāji = 
|       studenti = 
|     doktoranti = 
|     sasniegumi = 
|    apbalvojumi = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas = 
}}
'''Katerina Vitale''' (1566—1619) bija pirmā [[Farmācija|farmaceite]] un [[Ķīmija|ķīmiķe]] [[Malta|Maltā]], kā arī pirmā [[Maltas ordeņa vēsture|Hospitāliešu ordeņa]] farmaceite sieviete.&lt;ref name=&quot;sexcity&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.independent.com.mt/articles/2007-03-25/news/sex-in-the-city-tour-the-knights-and-their-ladies-of-the-night-171028/|title='Sex In the City' tour: The knights and their ladies of the night|date=25 March 2007}}&lt;/ref&gt;

K. Vitale dzimusi [[Grieķija|Grieķijā]], viņa bija [[Grieķi|grieķu]] izcelsmes.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|first=Susanna|last=Hoe|title=Malta: Women, History, Books and Places|date=2016|url=http://www.holobooks.co.uk/MaltaItineraryChapter17.pdf|pages=368–369|location=[[Oxford]]|publisher=Women's History Press (a division of Holo Books)|oclc=931704918|isbn=9780957215351}}&lt;/ref&gt; Ap 1581. gadu viņa apprecējās ar Etori Vitali, Hospitāliešu ordeņa farmaceitu.&lt;ref&gt;&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.maltatoday.com.mt/arts/books/74745/meet_the_authors_of_the_secret_histories_toasting_giovanni_bonello_in_merlins_festschrift|title=Meet the authors of the secret 'histories' toasting Giovanni Bonello in Merlin's festschrift|website=MaltaToday.com.mt|access-date=2020-09-17|language=en}}&lt;/ref&gt; Pēc Etores nāves 1590. gadā Katerina mantoja viņa uzņēmumu, kura uzdevums bija piegādāt [[zāles]] ''Sacra Infermeria'' slimnīcai.&lt;ref name=&quot;sexcity&quot; /&gt; Viņa pati gatavoja zāles, tika raksturota kā veiksmīga [[Uzņēmējs|uzņēmēja]], ātri kļuva bagāta un ir pazīstama kā ordeņa aizbildne.&lt;ref name=&quot;sexcity&quot; /&gt;

K. Vitale bija pretrunīgi vērtēta persona un leģendu, apmelojumu un baumu objekts. Viņu apsūdzēja par [[Prostitūcija|prostitūciju]] un [[Verdzība|vergu]] [[Sadisms|sadistisku]] [[Spīdzināšana|spīdzināšanu]].&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Meet the authors of the secret 'histories' toasting Giovanni Bonello in Merlin's festschrift|url=http://www.maltatoday.com.mt/arts/books/74745/meet_the_authors_of_the_secret_histories_toasting_giovanni_bonello_in_merlins_festschrift|access-date=2020-09-17|website=MaltaToday.com.mt|language=en}}&lt;/ref&gt;

K. Vitalei nebija savu bērnu, tāpēc viņa [[Adopcija|adoptēja]] meitu Izabellu, kad meita uzauga, viņas sastrīdējās un pārtrauca sazināties.

Katerina Vitale nomira 1619. gadā [[Sirakūzas|Sirakūzās]], un viņas mirstīgās atliekas tika pārvestas uz [[Valleta|Valletu]] un apglabātas [[Valletas Svētā Jāņa līdzkatedrāle|Karmelītu baznīcā]].&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Cassar Pullicino|first=Joseph|date=October–December 1949|title=The Order of St. John in Maltese folk-memory|url=http://melitensiawth.com/incoming/Index/Scientia%20(Malta)/Scientia.%2015(1949)4(Oct.-Dec.)/01.pdf|journal=Scientia|volume=15|issue=4|page=151|archive-url=https://web.archive.org/web/20160417173522/http://melitensiawth.com/incoming/Index/Scientia%20%28Malta%29/Scientia.%2015%281949%294%28Oct.-Dec.%29/01.pdf|archive-date=17 April 2016}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://timesofmalta.com/articles/view/caterina-scappi-and-her-revolutionary-hospital-for-women-who-were.581731|title=Caterina Scappi and her revolutionary hospital for women who were incurable|website=Times of Malta|access-date=2020-09-22|language=en-gb}}&lt;/ref&gt;

Pēc savas nāves viņa novēlēja daļu savas bagātības un īpašumu Selmuna pilī labdarības organizācijai ''Monte della Redenzione degli Schiavi'', kas kas izpirka [[Osmaņu impērija|osmaņu]] verdzībā esošos maltiešus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.maltain360.com/default.aspx#110008254|title=Selmun Palace – Outside|last=Farrugia|first=Melanie|website=maltain360.com}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.heraldica.org/topics/national/malta2.htm|title=Heraldic Tour of Malta (2) – Other Depictions of Grand Magistral Arms|last=Velde|first=François|website=heraldica.org|date=7 June 2002}}&lt;/ref&gt; Viņa atstāja mantojumus arī Suverēnajam Maltas ordenim, savai brāļameitai, [[karmelīti]]em, grieķu baznīcai, bet meitai neatstāja neko.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://www.um.edu.mt/library/oar/bitstream/123456789/15024/1/Some%20Maltese%20Pharmacists%20of%20the%20past.pdf Hoe, Susanna (2016). &quot;Valletta.&quot; Malta: Sievietes, vēsture, grāmatas un vietas (PDF). Oksforda: Sieviešu vēstures izdevniecība (Holo Books nodaļa). 368.—369. lpp. ISBN 9780957215351. OCLC 931704918]

[[Kategorija:Maltas cilvēki]]
{{Autoritatīvā vadība}}
{{DEFAULTSORT:Vitale, Katerina}}</text>
      <sha1>nby5jx1207r2g4cwnbn8z8g4ksroive</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Hanna Šturma</title>
    <ns>0</ns>
    <id>628029</id>
    <revision>
      <id>4465355</id>
      <parentid>4452847</parentid>
      <timestamp>2026-05-08T19:38:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4465355</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="19613" sha1="dogieyb5lctx3mfmcs65pogi255o500" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
| platums = 
| vārds = Johanna (Hanna) Šturma
| vārds_orig = ''Johanna Sturm''
| attēls = Johanna Sturm.jpg
| att_izmērs = 150px
| att_nosaukums = Hanna Šturma 1951. gadā
| dz_dat_alt = 
| dz_gads = 1891
| dz_mēnesis = 02
| dz_diena = 28
| dz_vieta = {{vieta|Austroungārija|Burgenlande|Klingenbaha|td=Austrija}}
| m_dat_alt = 
| m_gads = 1984
| m_mēnesis = 03
| m_diena = 09
| m_vieta = {{vieta|Dienvidslāvijas SFR|Horvātijas SR|Zagreba|td=Horvātija}}
| dzīves_vieta = 
| pilsonība = 
| tautība = [[horvāti]]ete
| dzimums = S
| vecāki = 
| brāļi = 
| māsas = 
| dzīvesbiedrs = 
| bērni = 2
| paraksts = 
| nodarbošanās = arodbiedrību aktīviste
| kategorijas = 
| citas daļas = 
}}

'''Hanna Šturma''', pilnā vārdā '''Johanna Šturma''' ({{val|de|Johanna Sturm}}, dzimusi {{dat|1891|02|28}}, mirusi {{dat|1984|03|09}}) bija [[Austrija]]s [[Darba tiesības|darba tiesību]] un miera aktīviste, kura kļuva par [[pretošanās kustība]]s dalībnieci pēc tam, kad Austrija 1938. gadā tika [[Anšluss|pievienota]] [[Trešais reihs|nacistiskajai Vācijai]]. Nākamos dažus gadus viņa pavadīja Vācijas [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]] un 1945. gada 30. aprīlī iznāca no [[Rāvensbrikas nometne]]s. 1958. gadā viņa uzrakstīja autobiogrāfisku aprakstu par savu pieredzi, taču tai laikā nevarēja atrast izdevēju. 1982. gadā, divus gadus pirms viņas nāves, darbs tomēr tika publicēts.&lt;ref&gt;Hanna Sturm: ''Die Lebensgeschichte einer Arbeiterin; Vom Burgenland nach Ravensbrück''. Verlag für Gesellschaftskritik, 2nd edition, Vienna 1982&lt;/ref&gt;

== Dzīvesgājums ==

=== Agrīnie gadi ===
Johanna Šturma piedzima Klingenbahā, nelielā pilsētiņā netālu no [[Eizenštate]]s [[Burgenlande|Burgenlandē]]. Burgenlande pēc [[Austroungārijas sabrukums|Austroungārijas sabrukuma]] 1921. gadā tika nodota Austrijai, bet, kad Šturma un viņas brāļi un māsas piedzima, tā atradās [[Austroungārija|Austroungārijas impērijas]] Ungārijas pusē. Viņa bija otrā no četriem bērniem saviem vecākiem un vienīgā meita.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;https://www.ravensbrueck.at/wp-content/uploads/2015/04/Mitteilungsblatt-2009.pdf Svjetlana Hromin-Heidler (December 2009). &quot;Hanna Sturm&quot; (PDF). Aus anlass des 25. todestages von Hanna sturm berichtet ihre enkelin über ihre Jugend und ihr politisches Wirken. Mitteilungsblatt: Der Österreichischen Lagergemeinschaft Ravensbrück &amp; FreundInnen, Wien. pp. 24—25.&lt;/ref&gt; Viņas tēvs strādāja par galdnieku. Ģimene piederēja pie Burgenlandes [[Horvāti|horvātu]] minoritātes.&lt;ref&gt;Anna Reininger (December 2009). &quot;4.3 Die soziale Frage .... 4.3.1. Die Kroatische Minderheit&quot; (PDF). ''Das Entstehen des Vereinswesens im österreichisch-ungarischen Grenzraum am Beispiel Neufeld an der Leitha im gesellschaftspolitischen und wirtschaftlichen Spannungsfeld um 1900 (Diplomarbeit)''. University of Vienna. pp. 78—83.&lt;/ref&gt; Viņa apmeklēja skolu tikai divas ziemas, laikā no oktobra līdz martam,&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; un pēc tam, tā kā Ungārijā nebija vispārējas izglītības sistēmas, astoņu gadu vecumā sāka strādāt laukos, vēlāk strādājot mājsaimniecībā. Kad viņai bija desmit gadi, viņas tēvs samaksāja notāram vienu florīnu, lai apstiprinātu, ka viņai ir divpadsmit gadi: tas ļāva viņai dabūt darbu cukurfabrikā netālu esošajā Šatendorfā.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Pēc gada viņa tika paaugstināta amatā, kas izraisīja greizsirdību citu fabrikā strādājošo bērnu vidū, kuri dienas beigās piepildīja viņas tukšo kafijas pudeli ar cukura sīrupu. Sīrups tika atrasts pārbaudē, kad viņa aizgāja no darba, un viņa tika atlaista par iespējamu zādzību. Kad viņai bija 14 gadi, viņa sāka strādāt fabrikā uzņēmumā &quot;Jute AG&quot; [[Neifelde|Neifeldē]], vēl vienā mazpilsētā šajā apgabalā. Kopā ar trim citiem līdzīga vecuma bērniem viņa strādāja pie rūpnieciskās veļas mazgājamās mašīnas, ko izmantoja materiālu apstrādē. Tomēr pēc streika pret algu nokrāpšanu viņa atgriezās ielās. Dažus gadus vēlāk, 1907. gadā, viņa pavadīja savu vecāko brāli Jūliusu uz [[Vīne|Vīni]], meklējot darbu fabrikā.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

=== Darba aktīvisms Vīnē ===
Vīnē, pateicoties savam brālim, viņa iepazinās ar [[Čehi|čehu]] ģimeni, kas viņai deva pirmo darbu pilsētā. Ģimenes tēvs bija [[arodbiedrība]]s biedrs: viņam izdevās dabūt viņai darbu &quot;Jute AG&quot; rūpnīcā [[Floridsdorfa|Floridsdorfā]], augošā rūpniecības kvartālā pāri upei uz ziemeļiem no pilsētas galvenās daļas. (Rūpnīca bija māsas rūpnīca tai, no kuras viņa bija atlaista Neifeldē.) Floridsdorfā viņa pirmo reizi saskārās ar strauji attīstošos arodbiedrību kustību. 1908. gada 15. martā Hanna Šturma pievienojās [[Austrijas Sociāldemokrātiskā partija|Austrijas Sociāldemokrātiskajai partijai]] (''SPÖ''). 1910. gada 8. martā viņa iestājās arodbiedrībā un palika tās biedre visu mūžu. Savu sociāldemokrātisko mājīpašnieku iedrošināta un atbalstīta, viņa iemācījās lasīt un rakstīt.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

1911. gadā Vīnē notika vispārējs streiks. Hanna Šturma piedalījās plašā demonstrācijā gar ''Ringstraße'' pilsētas centrā. Policija bija stingra pret demonstrantiem. Tā kā viņa izplatīja skrejlapas, Šturma saņēma spēcīgu sitienu pa seju, padarot to asiņainu. Dalība demonstrācijā noveda arī pie darba zaudēšanas uzņēmumā &quot;Jute AG&quot; un turpmāka bezdarba perioda.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

=== Kara laiki ===
Meitas Terēzijas piedzimšana 1912. gada 7. oktobrī pakļāva Šturmu diskriminācijai un praktiskām grūtībām, ar kurām šai laikmetā parasti saskārās neprecētas mātes. Pirmā pasaules kara laikā viņa tika nosūtīta strādāt munīcijas fabrikā Blūmavā (Fēliksdorfā), uz dienvidiem no Vīnes. 1916. gada augustā viņa tika arestēta par iespējamu [[Sabotāža|sabotāžu]] un kādu laiku pavadīja izmeklēšanas apcietinājumā.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Alle Jahre wieder--: Weihnachten zwischen Kaiserzeit und Wirtschaftswunder|url=https://books.google.lv/books?id=SaidrgZdHF4C&amp;pg=PA156&amp;redir_esc=y|publisher=Böhlau|date=1993|isbn=978-3-205-05555-6|first=Heinz|last=Blaumeiser}}&lt;/ref&gt; Viņa tika apsūdzēta sprāgstvielu čaulu pildīšanā ar smiltīm, nevis sprāgstvielām. Galu galā viņas lieta nonāca tiesā un tika izbeigta pierādījumu trūkuma dēļ, lai gan daudz vēlāk viņa apstiprināja šādu savu darbību.&lt;ref&gt;Hanna Sturm, „…im ‚Nitroglyzerin auf die Schienen legen‘ waren die Polen die Stärksten…“, Interview mit Hanna Sturm über Sabotage in Rüstungsbetrieben im 1. Weltkrieg, in: Hannes Hofbauer/Andrea Komlosy (compiler-editors), ''Das andere Österreich. Vom Aufbegehren der kleinen Leute. Geschichten aus vier Jahrhunderten'', Wien 1987, pp. 142—150, here p. 144.&lt;/ref&gt; Viņa atrada citu darbu. Šturma lielāko daļu savas naudas bija sūtījusi mātei Annai, kura pieskatīja viņas divas meitas. Meiteņu tēvs nekad neatgriezās no kara. Viņa joprojām bija šķirta no savām meitām 1919. gadā, kad jaunākā no viņām, Rellija, nomira Vīnes slimnīcā. Šturma bija dziļi satriekta, bet turpināja aktīvu dzīvi.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Viņa piedalījās 1918. gada &quot;janvāra streika&quot; sagatavošanā, kur aicināja pieprasīt sieviešu strādnieku apstākļu uzlabošanu un kara beigas. Tas noveda pie viņas atkārtotas apcietināšanas, taču šoreiz viņa tika ļoti drīz atbrīvota, jo pret viņu bija maz pierādījumu.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ravensbrueckerinnen.at/?page_id=2948|title=Johanna Sturm {{!}} ÖsterreicherInnen im KZ Ravensbrück|website=www.ravensbrueckerinnen.at|access-date=2026-04-04}}&lt;/ref&gt;

=== 133 dienu padomju vara ===
Impērijas straujā sabrukšana 1918. gada oktobrī/novembrī Ungāriju atdalīja no Austrijas, un mūsdienu Burgenlandi atstāja Ungārijas pusē aiz improvizētās robežas. Savos dokumentos identificēta kā Burgenlandes horvāte, Šturma tagad tika klasificēta kā ārzemniece Vīnē: viņai bija jāatgriežas savā dzimšanas reģionā. Viņa atbalstīja [[Ungārijas Padomju Republika|Ungārijas Padomes]], ko 1919. gada 21. martā pasludināja [[Bēla Kuns]]. Viņas atbalsts bija praktisks — viņa strādāja par kurjeri, piegādājot ievērojamas skaidras naudas sūtījumus, kas bija savākti Ungārijas Sarkanajai armijai. Reiz viņu pamanīja policija, arestēja un aizveda uz [[Zalaegersega|Zalaegersegu]]. Pēc trim dienām viņai izdevās aizbēgt, bet jaunajā robežšķērsošanas punktā Neifeldē robežsargi viņu atpazina un atkārtoti arestēja. Viņa tika &quot;ieslodzīta&quot; stacijas otrās klases uzgaidāmajā telpā. Viņai izdevās izkāpt pa logu, netiekot pamanītai, un viņa aizbēga pāri laukiem uz Ebenfurti, kas vēl joprojām atradās Austrijā.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

Ungārijas Padomju Republika sabruka ārvalstu intervences dēļ 1919. gada augusta sākumā, un Šturma pievērsās nelegālas robežšķērsošanas organizēšanai līderiem, kad tie bēga. Viens no tiem, kam viņa palīdzēja, bija Bēla Kuns, kurš bija vadījis īslaicīgo padomju sistēmu.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; Šturma trīs dienas slēpa viņu savā dzīvoklī, neatpazīstot, bet, viņam aizejot, viņš atklāja savu identitāti.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

=== Starpkaru periods ===
1921. gada augustā reģions, kurā ietilpa mūsdienu Burgenlande, kā pārsvarā vācisks tika atdalīts no Ungārijas un nodots Austrijai, abām tobrīd jau būdamām starptautiski atzītām par atsevišķām neatkarīgām valstīm. Šturma beidzot varēja bez grūtībām atgriezties mājās Neifeldē. Viņa atrada darbu pilsētas [[džuta]]s fabrikā un drīz vien kļuva par darba padomes locekli.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Šturma pēckara gados saglabāja politisku aktivitāti. Viņa īpašu uzmanību pievērsa katoļu horvātu kolēģēm, kuras darba devēji atkārtoti izmantoja kā [[Streiklauži|streiklauzes]]. Kā raksta kāds komunistisks avots, Hannai Šturmai izdevās iesaistītās strādnieces &quot;piesaistīt solidaritātei, kuras pamatā bija šķiriski apzinīga domāšana&quot;.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

1924. gadā viņa devās uz [[Maskava|Maskavu]] kā Austrijas delegāte uz starptautisku [[Komunistiskā Internacionāle|Kominternes]] konferenci.&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://kpoe.at/frauen/frauen-pro-grammatisches/Frauenprogramm_Web.pdf|title=&quot;Hanna Sturm: Geboren am 28. Februar 1891 in Klingenbach/Klimpuh, Österreich: Gestorben am 9. März 1984 in Zagreb, Jugoslawien&quot; (PDF). Für eine neue Kultur des Zusammenlebens. Kommunistische Partei Österreich, Wien. p. 38.|website=kpoe.at|access-date=2026-04-04}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Tur viņai bija iespēja satikt augsta līmeņa politiskos aktīvistus no dažādām valstīm: starp biedriem, ar kuriem viņa konferencē sēdēja pie viena galda, bija [[Suņs Džunšaņs|Suņs Jatsens]] un viņa jaunā sieva, ar kuriem, kā viņa vēlāk ziņoja, viņa varēja vācu valodā apspriest dažādas tēmas, kas sniedzās ārpus politikas. Notika arī satikšanās ar Bēlu Kunu, kurš viņu uzreiz atpazina.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Dzimtenē 1925. gadā bija notikuši divi lieli sieviešu strādnieču streiki, lai pieprasītu algas, pēc kuriem, atgriežoties mājās no Maskavas, Šturma nevarēja atrast darbu. Tūlīt pēc tam viņa sāka organizēt [[Bezdarbs|bezdarbniekus]] šajā apgabalā, kļūstot par Bezdarbnieku komitejas priekšsēdētāju Burgenlandes galvaspilsētā Eizenštatē, lai gan personīgi, saņemot ļoti ierobežotu finansiālu atbalstu, viņa bija pakļauta spiedienam. Viņa nonāca arī konfliktā ar sociāldemokrātu partijas vadību. Partijas priekšsēdētājs [[Oto Bauers]] nevēlējās, lai strādnieku protesti radikalizētos.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

1925. gadā (vai, iespējams, 1927. gadā — avoti atšķiras), pastāvot domstarpībām ar partijas vadību, Šturma tika izslēgta no Sociāldemokrātiskās partijas.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; Šo notikumu viņa izmantoja kā iespēju pievienoties [[Austrijas Komunistiskā partija|Austrijas Komunistiskajai partijai]].&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt; Joprojām nespējot atrast darbu savā dzimtajā reģionā, kur viņas politiskās aktivitātes bija kļuvušas vispārzināmas rūpnīcu īpašnieku vidū,&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://members.inode.at/777911/html/stalin/sturm.htm|title=&quot;Sturm Therese / Штурм Тереза Карловна&quot;. Österreichische Stalin-Opfer (bis 1945). Österreichisches Zentrum für russische Sprache und Kultur. Retrieved 30 January 2018.|website=members.inode.at|access-date=2026-04-04}}&lt;/ref&gt; 1929. gadā Hanna Šturma kopā ar savu pusaudzi meitu Terēziju pārcēlās uz [[Brēmene|Brēmeni]] [[Vācija|Vācijā]], kur abas atrada darbu tekstilfabrikā.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Šis periods bija Vācijā pieaugošas politiskās polarizācijas periods: tā gada darba padomes vēlēšanās rūpnīcā, kurā viņas strādāja, 12 no 15 darba padomē ievēlētajiem strādniekiem bija komunisti, un Hannas Šturmas darbība veicināja šo rezultātu. Drīz pēc tam māte un meita tika izraidītas no Vācijas.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;

Atgriežoties Burgenlandē, sekoja vēl viens bezdarba periods. 1930. gadā darba birža nosūtīja Hannu un Terēziju Šturmas kopā ar bezdarbnieku ogļraču grupu uz Maskavu. Pusgadu vēlāk viņas abas tika nodarbinātas nevis Maskavā, bet gan kā instruktores [[Sanktpēterburga|Ļeņingradas]] tekstilfabrikā &quot;Rabotņica&quot;, kur trīs maiņās apmācīja mācekļus un citus jaunus darbiniekus [[vērpšana]]s mašīnu lietošanā.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

=== Atgriešanās Austrijā ===
1932. gada rudenī partija atsauca Hannu Šturmu uz Austriju.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Terēzija palika, studējot tautsaimniecību [[Sanktpēterburgas Valsts universitāte|Ļeņingradas Universitātē]].&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt; Viņai bija arī biroja darbs Starptautiskajā jūrnieku klubā, un tur viņa satika savu pirmo vīru, vācu jūrnieku, ar kuru apprecējās 1932. gadā. Pēc tam viņas vīrs tika arestēts, un pati Terēzija tika arestēta gadu vēlāk, iespējams, abos gadījumos tāpēc, ka viņi atteicās pieteikties Padomju Savienības pilsonībai.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt; Terēzija vairāk nekā divdesmit gadus pavadīja izsūtījumā [[Uhta]]s apkaimē, [[Komi]] [[Komi|APSR]]. Tomēr viņa izdzīvoja un 1957. gadā varēja kopā ar savu [[Dienvidslāvija|Dienvidslāvijā]] dzimušo vīru un četriem bērniem pārcelties uz [[Zagreba|Zagrebu]], kur viņi sāka jaunu dzīvi.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;

1934. gadā Austrijā pie varas nāca labēji autoritāra [[Tēvzemes fronte]]s valdība, kas, iepriekšējā gada notikumu iedrošināta, ātri pārveidoja valsti par postdemokrātisku diktatūru. Avoti lielākoties klusē par Hannas Šturmas politiskajām aktivitātēm 1930. gadu daļā. Reģistrēts, ka laikā no 1933. līdz 1937. gadam varas iestādes viņu četras reizes aizturēja uz laiku no četrām līdz divdesmit četrām dienām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://ravensbrueck.metamagix.net/detail.php?var=2082|title=ÖsterreicherInnen im KZ Ravensbrück|website=ravensbrueck.metamagix.net|access-date=2026-04-04|language=de|archive-date=2018-01-30|archive-url=https://web.archive.org/web/20180130204458/http://ravensbrueck.metamagix.net/detail.php?var=2082}}&lt;/ref&gt; Kādā brīdī viņa tika izslēgta no Austrijas Komunistiskās partijas, lai gan nav skaidrs, vai tas notika pirms vai pēc partijas aizliegšanas. Jebkurā gadījumā viņa palika [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|padomju Komunistiskās partijas biedre]],&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; kurā bija iestājusies PSRS.

== Otrais pasaules karš ==
Austrija 1938. gada martā tika pievienota nacistiskajai Vācijai, un zināmo antinacistu apspiešana kļuva sistemātiskāka. Tajā pašā mēnesī Šturma tika atkal arestēta, šoreiz no [[gestapo]] puses.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; Līdz 1938. gada jūnijam viņa bija aizvesta uz [[Lihtenburgas koncentrācijas nometne|Lihtenburgas koncentrācijas nometni]] Vācijas centrālajā daļā, starp [[Leipciga|Leipcigu]] un Berlīni. Viņa saslima, bet atveseļojās, izveidojot nelielu &quot;labotāju&quot; komandu — tā saukto &quot;Šturmas kolonnu&quot;, kas kļuva noderīgi, labojot nometnes salauztos armatūru elementus, tādējādi iegūstot zināmu cieņu no paramilitārajiem apsargiem, kuri ielaida &quot;Šturma kolonnu&quot; savās nometnes daļās, kur tā veica remontu un vienlaikus zaga pārtiku.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; Pēc gada, 1939. gada maijā, koncentrācijas nometne Lihtenburgā tika slēgta, un ieslodzītās sievietes tika pārvietotas uz [[Rāvensbrikas nometne|Rāvensbrikas koncentrācijas nometni]], kas atradās uz ziemeļiem no Berlīnes. Avotu sniegtā informācija liecina, ka sistēma Šturmu nesalauza. Ir atsauce uz viņu kā uz &quot;Austrijas komunisti un visu amatu meistari, [kura] mācīja &quot;studentiem&quot;: kā uzcelt žogus, iesist naglas un atlauzt slēdzenes&quot;, un arī vadīja diskusijas par [[Ļevs Tolstojs|Ļeva Tolstoja]] &quot;Karu un mieru&quot; no tualetē atrastās grāmatas. Rāvensbrikā viņa arī turpināja vadīt savu &quot;Šturmas kolonnu&quot;, kurā strādāja pie lietu labošanas. Nometnes vadība viņu sāka uzskatīt par &quot;uzticamu ieslodzīto&quot;, un 1941. gadā viņu nolīga par mājkalponi koncentrācijas nometnes ārsts Valters Zontāgs. Vēlāk viņa atcerējās, kā bija klāt, kad Zontāgs sita savu sievu, būdams pārāk piedzēries, lai uztrauktos par to, ka Šturma stāv blakus.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=If This Is A Woman: Inside Ravensbruck: Hitler's Concentration Camp for Women|url=https://books.google.lv/books?id=_UVzAwAAQBAJ&amp;pg=PT109&amp;redir_esc=y#v=onepage&amp;q&amp;f=false|publisher=Little, Brown Book Group|date=2015-01-15|isbn=978-0-7481-1243-2|first=Sarah|last=Helm}}&lt;/ref&gt;

== Pēc kara ==
Karam beidzoties, 1945. gada 30. aprīlī Hanna Šturma iznāca no koncentrācijas nometnes smagi psiholoģiski traumēta. Vēl bija vairāk nekā desmit gadu, līdz viņas izdzīvojusī meita un četri mazbērni tiks atbrīvoti no Padomju Savienības izsūtījuma,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.doew.at/erinnern/biographien/oesterreichische-stalin-opfer-bis-1945/stalin-opfer-s/sturm-therese|title=DÖW - Erinnern - Biographien - Österreichische Stalin-Opfer bis 1945 - Stalin-Opfer: S - Sturm, Therese|website=www.doew.at|access-date=2026-04-04}}&lt;/ref&gt; un tūlītēja prioritāte bija vienkārša izdzīvošana. Viņa atgriezās Burgenlandē. Koncentrācijas nometnes izdzīvojušajiem nebija paredzēta nekāda kompensācija līdz 1948. gadam, un pirmajos pēckara gados viņa cieta materiālas grūtības, savukārt kā neērtas etniskās minoritātes, Burgenlandes horvātu, pārstāve viņa palika zināmā mērā svešiniece, jo jaunā Austrija, joprojām atrazdamās ārvalstu militārajā okupācijā, centās izkļūt no savas sāpīgās nesenās vēstures. Koncentrācijas nometnes eksistence turpinājās viņas murgos.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

Taču viņa nepadevās. Viņa vairākas reizes liecināja bijušo Rāvensbrikas nometnes sargu tiesas procesos. Savā dzimtajā pilsētā Neifeldē viņa pati savām rokām uzcēla māju. Līdz 1958. gadam viņa bija sagatavojusi savu autobiogrāfiju, taču pagāja vēl 24 gadi, līdz viņa atrada tai izdevēju.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

1984. gadā Hanna Šturma nomira savas meitas ģimenes mājā Zagrebā.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Austrijas cilvēki]]</text>
      <sha1>dogieyb5lctx3mfmcs65pogi255o500</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vestminstera (Kolorādo)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>629837</id>
    <revision>
      <id>4465344</id>
      <parentid>4457519</parentid>
      <timestamp>2026-05-08T19:10:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4465344</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2786" sha1="az86js5ec4h0c5181h0g7mv04vs9o94" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
|name                     = Vestminstera
|official_name            = ''Westminster''
|settlement_type          = [[Pilsēta]]
|nickname                 = 
|website                  = http://www.cityofwestminster.us/
|image_skyline            = Westminster CO Historic Place.jpg
|imagesize                = 
|image_caption            = 
|image_flag               = Flag of Westminster, Colorado.svg
|image_seal               = 
|image_shield             = 
|image_blank_emblem       = 
|blank_emblem_type        = 
|latd = 39 |latm =50 |lats = 00 |latNS = N
|longd = 105 |longm = 02 |longs = 00 |longEW = W
|pushpin_map              = ASV#Kolorādo
|pushpin_relief           = 
|image_map1               = 
|mapsize1                 = 
|map_caption1             = 
|subdivision_type         = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]]
|subdivision_type1        = [[ASV administratīvais iedalījums|Štats]]
|subdivision_type2        = 
|subdivision_name         = {{flaga|ASV}} [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]
|subdivision_name1        = {{karogs|Kolorādo}}
|subdivision_name2        = 
|government_type          = 
|leader_title             = 
|leader_name              = 
|established_date         = 
|area_footnotes           = 
|area_total_sq_mi         = 
|area_land_sq_mi          = 
|area_water_sq_mi         = 
|area_total_km2           = 87.796
|area_land_km2            = 81.806
|area_water_km2           = 5.990
|population_as_of         = 2020
|population_total         = 116317
|population_metro         = 
|population_density_km2   = auto
|population_footnotes     = 
|timezone                 = MST
|utc_offset               = -7
|timezone_DST             = MDT
|utc_offset_DST           = -6
|postal_code_type         = 
|postal_code              = 
|area_code                = 
|elevation_m              = 1640
|blank_name               = 
|blank_info               = 
|blank1_name              = 
|blank1_info              = 
|footnotes                = 
}}
'''Vestminstera''' ({{Val|en|Westminster}}) ir pilsēta [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]], [[Kolorādo]] štatā, [[Adamsa apgabals|Adamsa]] un [[Džefersona apgabals|Džefersona apgabalā]]. 2020. gadā pilsētā dzīvoja 116 317 iedzīvotāji, tādējādi tā ir astotā apdzīvotākā Kolorādo pilsēta. Tā atrodas štata galvaspilsētas [[Denvera]]s aglomerācijā aptuveni 14 km uz ziemeļrietumiem no tās centra.

Pilsēta tika dibināta 1911. gadā.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* {{wikivoyage|Westminster (Colorado)}}
* [http://www.cityofwestminster.us/ Mājaslapa]

{{ASV-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Kolorādo pilsētas]]</text>
      <sha1>az86js5ec4h0c5181h0g7mv04vs9o94</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Saldutišķi</title>
    <ns>0</ns>
    <id>629844</id>
    <revision>
      <id>4465345</id>
      <parentid>4457541</parentid>
      <timestamp>2026-05-08T19:10:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4465345</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2822" sha1="6awx6qzc9e08tj9q09wcw0n7jcb04he" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Saldutišķi
| official_name = ''Saldutiškis''
| settlement_type = miests
| image_skyline = Saldutiskis church 2.jpg
| image_caption = Saldutišķu Sv. Franciska Asīzieša baznīca
| image_flag = {{#property:P41}}
| image_shield = {{#property:P94}}
| shield_size = 75px
| pushpin_map = Lietuva#Utenas rajons
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = {{LTU}}
| subdivision_type1 = Apriņķis
| subdivision_name1 = [[Utenas apriņķis]]
| subdivision_type2 = Pašvaldība
| subdivision_name2 = [[Utenas rajona pašvaldība]]
| subdivision_type3 = Seņūnija
| subdivision_name3 = [[Saldutišķu seņūnija]]
| area_total_km2 = 1.16
| population_total = 261
| population_as_of = 2021
| population_density_km2 = auto
| timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]]
| utc_offset = +2
| timezone_DST = [[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]]
| utc_offset_DST = +3
| latd = 55 | latm = 20 | lats = 38 | latNS = N
| longd = 25 | longm = 48 | longs = 32 | longEW = E
| elevation_m = 165
| website = 
}}
'''Saldutišķi''' ({{val|lt|Saldutiškis}}) ir [[Lietuvas miesti|miests]] [[Lietuva|Lietuvā]], [[Utenas apriņķis|Utenas apriņķa]] [[Utenas rajona pašvaldība|Utenas rajona pašvaldībā]], seņūnijas centrs. Atrodas 20 kilometrus uz dienvidaustrumiem no [[Utena]]s starp Lamestas un Aisetas ezeriem.

== Vēsture ==
Saldutišķu muiža tiek pieminēta kopš 18. gadsimta beigām. Apmetne sāka attīstīties 19. gadsimta beigās pēc tam, kad pēc Jalovecku iniciatīvas tika izbūvēts [[Panevēža]]s–[[Pastavi|Pastavu]] dzelzceļš. Tas veicināja mežsaimniecības biznesu. 20. gadsimta pirmajā pusē tika izveidots meža ekspluatācijas uzņēmums un meža apsaimniekošanas uzņēmums. Neatkarības gados Saldutišķis sāka augt: 1923. gadā  pilsētā bija 8 viensētas, bet 1940. gadā to bija jau 50. 2002. gadā tika apstiprināts Saldutišķu ģerbonis.

== Arhitektūra un apskates objekti ==
* Saldutišķu Sv. Franciska Asīzieša baznīca: celta 1928. gadā. Tā ir ievērojama koka arhitektūras celtne, kas raksturo starpkaru perioda Lietuvas sakrālo būvniecību.
* Saldutišķu dzelzceļa stacija: vēsturiska stacijas ēka, kas atgādina par dzelzceļa nozīmi miesta attīstībā; 2003. gada septembrī.

== Sabiedrība ==
Miestā darbojas pamatskola, bibliotēka, pasts un kultūras nams. Pateicoties atrašanās vietai netālu no [[Aukštaitijas nacionālais parks|Aukštaitijas nacionālā parka]], Saldutišķi ir nozīmīgs tūrisma punkts dabas mīļotājiem.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline|Saldutiškis}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://www.utena.lt/ Utenas rajona pašvaldības vietne]

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Lietuvas miesti]]
[[Kategorija:Utenas rajona pašvaldība]]</text>
      <sha1>6awx6qzc9e08tj9q09wcw0n7jcb04he</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vikipēdija:Balsošana/Par valstīm personu infokastēs</title>
    <ns>4</ns>
    <id>630254</id>
    <revision>
      <id>4465506</id>
      <parentid>4464860</parentid>
      <timestamp>2026-05-09T06:42:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Edgars2007</username>
        <id>9590</id>
      </contributor>
      <origin>4465506</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="24476" sha1="5idzs98pvge9bqqkw9peczrkwf20ftz" xml:space="preserve">&lt;!--
__NOTOC__
{{Balsojums beidzies}}
----
= Balsojuma protokols =
{|style=&quot;background-color: #FFFFFF; width:100%; border: solid 1px #CDCBCB;&quot;
|-
|{{big| Balsojuma rezultāts}}
|}
--&gt;
== Balsojums ==
&lt;span style=&quot;font-size:125%;&quot;&gt;Par valstīm personu infokastēs&lt;/span&gt;
:Ierosinātājs: {{u|Meistars Joda}}
:Sākuma termiņš: 2026. gada 27. aprīlī, plkst. 10.00
:Beigu termiņš:  2026. gada 11. maijā, plkst. 11.00

== Balsošana ==
'''&lt;span style=&quot;font-size:125%;&quot;&gt;Vai dzimšanas/miršanas vietām personu infokastēs nepieciešams rādīt gan mūsdienu, gan vēsturisko valsti?&lt;/span&gt;'''
* '''jā, abas'''
:Valka, Latvijas PSR, PSRS (tagad Latvija) vai Valka, Latvija (tobrīd Latvijas PSR, PSRS)
# --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 10.17 (EEST)
# --[[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2026. gada 28. aprīlis, plkst. 00.19 (EEST)
# --[[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2026. gada 28. aprīlis, plkst. 17.02 (EEST)
# --[[Dalībnieks:Dainis|Dainis]] ([[Dalībnieka diskusija:Dainis|diskusija]]) 2026. gada 28. aprīlis, plkst. 18.37 (EEST)
# --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 15.10 (EEST)
#--[[Dalībnieks:Jānis U.|Jānis U.]] ([[Dalībnieka diskusija:Jānis U.|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 19.49 (EEST)
#--[[Dalībnieks:ZANDMANIS|ZANDMANIS]] ([[Dalībnieka diskusija:ZANDMANIS|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 20.15 (EEST)
#--[[Dalībnieks:OskarsC|OskarsC]] ([[Dalībnieka diskusija:OskarsC|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 21.42 (EEST)
#--[[Dalībnieks:Dark Eagle|Dark Eagle]] ([[Dalībnieka diskusija:Dark Eagle|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 23.40 (EEST)
#--[[Dalībnieks:MC2013|MC2013]] ([[Dalībnieka diskusija:MC2013|diskusija]]) 2026. gada 1. maijs, plkst. 00.37 (EEST)
#--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 1. maijs, plkst. 01.23 (EEST)
#--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2026. gada 1. maijs, plkst. 23.01 (EEST)
#--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2026. gada 2. maijs, plkst. 07.52 (EEST)
#--[[Dalībnieks:Feens|Feens]] ([[Dalībnieka diskusija:Feens|diskusija]]) 2026. gada 2. maijs, plkst. 18.06 (EEST)
#--[[Dalībnieks:Tankists|Tankists]] ([[Dalībnieka diskusija:Tankists|diskusija]]) 2026. gada 3. maijs, plkst. 17.35 (EEST)
#--[[Dalībnieks:Gustamons|Gustamons]] ([[Dalībnieka diskusija:Gustamons|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 11.26 (EEST)
#--[[Dalībnieks:Uldis_s|Uldis_s]] ([[Dalībnieka diskusija:Uldis_s|diskusija]]) --[[Dalībnieks:Uldis s|Uldis s]] ([[Dalībnieka diskusija:Uldis s|diskusija]]) 2026. gada 5. maijs, plkst. 14.47 (EEST)
# --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2026. gada 6. maijs, plkst. 07.06 (EEST)
# --[[Dalībnieks:Kaamis007|Kaamis007]] ([[Dalībnieka diskusija:Kaamis007|diskusija]]) 2026. gada 7. maijs, plkst. 09.54 (EEST)
# --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 9. maijs, plkst. 09.42 (EEST)


* '''nē, tikai mūsdienu'''
:Valka, Latvija

* '''nē, tikai vēsturisko'''
:Valka, Latvijas PSR, PSRS

* '''Latvijā dzimušajiem nerādīt valsti vispār''' (izvēloties šo, joprojām var izdarīt izvēli arī pie kāda no iepriekšējiem trijiem, izsakot viedokli par attēlojuma veidu, ja tas neattiecas uz Latviju)
:Valka
# --[[Dalībnieks:Vylks|Vylks]] ([[Dalībnieka diskusija:Vylks|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 14.10 (EEST)
# --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 9. maijs, plkst. 09.42 (EEST)

&lt;hr&gt;
'''&lt;span style=&quot;font-size:125%;&quot;&gt;Ja dzimšanas/miršanas vietām tiks rādītas abas valstis, kuru no tām rādīt kā svarīgāko (pirmo)?&lt;/span&gt;'''
* '''mūsdienu valsti'''
:Valka, Latvija (tobrīd Latvijas PSR, PSRS)

* '''vēsturisko valsti'''
:Valka, Latvijas PSR, PSRS (tagad Latvija)
# --[[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2026. gada 28. aprīlis, plkst. 17.02 (EEST)
# --[[Dalībnieks:Dainis|Dainis]] ([[Dalībnieka diskusija:Dainis|diskusija]]) 2026. gada 28. aprīlis, plkst. 18.37 (EEST)
# --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 15.10 (EEST)
# --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 18.07 (EEST)
#--[[Dalībnieks:Jānis U.|Jānis U.]] ([[Dalībnieka diskusija:Jānis U.|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 19.49 (EEST)
#--[[Dalībnieks:ZANDMANIS|ZANDMANIS]] ([[Dalībnieka diskusija:ZANDMANIS|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 20.15 (EEST)
#--[[Dalībnieks:OskarsC|OskarsC]] ([[Dalībnieka diskusija:OskarsC|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 21.42 (EEST)
# --[[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 22.51 (EEST)
#--[[Dalībnieks:Dark Eagle|Dark Eagle]] ([[Dalībnieka diskusija:Dark Eagle|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 23.40 (EEST)
#--[[Dalībnieks:MC2013|MC2013]] ([[Dalībnieka diskusija:MC2013|diskusija]]) 2026. gada 1. maijs, plkst. 00.37 (EEST)
#--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 1. maijs, plkst. 01.23 (EEST)
#--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2026. gada 1. maijs, plkst. 23.01 (EEST)
#--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2026. gada 2. maijs, plkst. 07.52 (EEST)
#--[[Dalībnieks:Feens|Feens]] ([[Dalībnieka diskusija:Feens|diskusija]]) 2026. gada 2. maijs, plkst. 18.06 (EEST)
#--[[Dalībnieks:Tankists|Tankists]] ([[Dalībnieka diskusija:Tankists|diskusija]]) 2026. gada 3. maijs, plkst. 17.35 (EEST)
#--[[Dalībnieks:Gustamons|Gustamons]] ([[Dalībnieka diskusija:Gustamons|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 11.26 (EEST)
#--[[Dalībnieks:Uldis_s|Uldis_s]] ([[Dalībnieka diskusija:Uldis_s|diskusija]]) --[[Dalībnieks:Uldis s|Uldis s]] ([[Dalībnieka diskusija:Uldis s|diskusija]]) 2026. gada 5. maijs, plkst. 14.47 (EEST)
# --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2026. gada 6. maijs, plkst. 07.06 (EEST)
# --[[Dalībnieks:Kaamis007|Kaamis007]] ([[Dalībnieka diskusija:Kaamis007|diskusija]]) 2026. gada 7. maijs, plkst. 09.54 (EEST)
# --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 9. maijs, plkst. 09.42 (EEST)

&lt;hr&gt;
'''&lt;span style=&quot;font-size:125%;&quot;&gt;Vai  dzimšanas/miršanas vietām personu infokastēs nepieciešams rādīt karogus?&lt;/span&gt;'''
* '''jā'''
:{{vieta|Latvija|Valka}}
# --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 14.34 (EEST)
# --[[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2026. gada 28. aprīlis, plkst. 00.19 (EEST)
# --[[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2026. gada 28. aprīlis, plkst. 17.02 (EEST)
# --[[Dalībnieks:Dainis|Dainis]] ([[Dalībnieka diskusija:Dainis|diskusija]]) 2026. gada 28. aprīlis, plkst. 18.37 (EEST)
# --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 15.10 (EEST)
#--[[Dalībnieks:Jānis U.|Jānis U.]] ([[Dalībnieka diskusija:Jānis U.|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 19.49 (EEST)
# --[[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 22.51 (EEST)
#--[[Dalībnieks:MC2013|MC2013]] ([[Dalībnieka diskusija:MC2013|diskusija]]) 2026. gada 1. maijs, plkst. 00.37 (EEST)
#--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2026. gada 1. maijs, plkst. 23.01 (EEST)
#--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2026. gada 2. maijs, plkst. 07.52 (EEST)
#--[[Dalībnieks:Gustamons|Gustamons]] ([[Dalībnieka diskusija:Gustamons|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 11.26 (EEST)
# --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2026. gada 6. maijs, plkst. 07.06 (EEST)
# --[[Dalībnieks:Kaamis007|Kaamis007]] ([[Dalībnieka diskusija:Kaamis007|diskusija]]) 2026. gada 7. maijs, plkst. 09.54 (EEST)

* '''nē'''
:[[Valka]], [[Latvija]]
# -- Pārāk raibi un lieki provocē sabiedrību par karogiem, kas tai nepatīk. Atsevišķos gadījumos autoriem [[Vikipēdija:Miljons iemeslu, kāpēc Vikipēdijā latviešu valodā ir mazāk rakstu nekā igauņu un lietuviešu|sarežģī darbu]], meklējot precīzo karogu periodos, kad neskaidra de facto/de jure valsts. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 11.06 (EEST)
# -- Karogs infokastē var būt, ja ir sadaļa &quot;Pilsonība&quot; vai, piemēram, sportistiem &quot;Pārstāvētā valsts&quot; vai tml., bet pie dzimšanas/miršanas datiem neredzu nepieciešamību, pārāk izraibina. --[[Dalībnieks:Vylks|Vylks]] ([[Dalībnieka diskusija:Vylks|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 14.10 (EEST)
#--[[Dalībnieks:OskarsC|OskarsC]] ([[Dalībnieka diskusija:OskarsC|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 21.42 (EEST)
#--[[Dalībnieks:Dark Eagle|Dark Eagle]] ([[Dalībnieka diskusija:Dark Eagle|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 23.40 (EEST)
# --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 1. maijs, plkst. 01.23 (EEST)
#--[[Dalībnieks:Feens|Feens]] ([[Dalībnieka diskusija:Feens|diskusija]]) 2026. gada 2. maijs, plkst. 18.06 (EEST)
#--[[Dalībnieks:Tankists|Tankists]] ([[Dalībnieka diskusija:Tankists|diskusija]]) 2026. gada 3. maijs, plkst. 17.35 (EEST)
#--[[Dalībnieks:Uldis_s|Uldis_s]] ([[Dalībnieka diskusija:Uldis_s|diskusija]]) --[[Dalībnieks:Uldis s|Uldis s]] ([[Dalībnieka diskusija:Uldis s|diskusija]]) 2026. gada 5. maijs, plkst. 14.47 (EEST)
# --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 9. maijs, plkst. 09.42 (EEST)

&lt;hr&gt;
'''&lt;span style=&quot;font-size:125%;&quot;&gt;Ja dzimšanas/miršanas vietām tiks rādīti karogi, vai nepieciešams tos rādīt abām valstīm?&lt;/span&gt;'''
* '''jā, abām'''
:{{vieta|Latvija|Valka}} (tobrīd {{vieta|PSRS|Latvijas PSR}}) vai {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Valka|td=Latvija}}
# --[[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2026. gada 28. aprīlis, plkst. 17.02 (EEST)
# Ja kādam nepatīk pirmais karogs, tad vismaz ir otrais. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 28. aprīlis, plkst. 18.31 (EEST)
# --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 15.10 (EEST)
#--[[Dalībnieks:Jānis U.|Jānis U.]] ([[Dalībnieka diskusija:Jānis U.|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 19.49 (EEST)
#--[[Dalībnieks:ZANDMANIS|ZANDMANIS]] ([[Dalībnieka diskusija:ZANDMANIS|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 20.15 (EEST)
# --[[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 22.52 (EEST)
#--[[Dalībnieks:MC2013|MC2013]] ([[Dalībnieka diskusija:MC2013|diskusija]]) 2026. gada 1. maijs, plkst. 00.37 (EEST)
#--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2026. gada 1. maijs, plkst. 23.01 (EEST)
#--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2026. gada 2. maijs, plkst. 07.52 (EEST)
#--[[Dalībnieks:Feens|Feens]] ([[Dalībnieka diskusija:Feens|diskusija]]) 2026. gada 2. maijs, plkst. 18.06 (EEST)
#--[[Dalībnieks:Tankists|Tankists]] ([[Dalībnieka diskusija:Tankists|diskusija]]) 2026. gada 3. maijs, plkst. 17.35 (EEST)
#--[[Dalībnieks:Gustamons|Gustamons]] ([[Dalībnieka diskusija:Gustamons|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 11.26 (EEST)
#--[[Dalībnieks:Uldis_s|Uldis_s]] ([[Dalībnieka diskusija:Uldis_s|diskusija]]) --[[Dalībnieks:Uldis s|Uldis s]] ([[Dalībnieka diskusija:Uldis s|diskusija]]) 2026. gada 5. maijs, plkst. 14.47 (EEST)
# --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2026. gada 6. maijs, plkst. 07.06 (EEST)
# --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 9. maijs, plkst. 09.42 (EEST)

* '''tikai vēsturiskajai valstij'''
:[[Valka]], [[Latvija]] (tobrīd {{vieta|PSRS|Latvijas PSR}}) vai {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Valka}} (tagad [[Latvija]])

* '''tikai mūsdienu valstij'''
:[[Valka]], [[Latvijas PSR]], [[PSRS]] (tagad {{LAT}}) vai [[Valka]], {{LAT}} (agrāk [[Latvijas PSR]], [[PSRS]])
# --[[Dalībnieks:Dainis|Dainis]] ([[Dalībnieka diskusija:Dainis|diskusija]]) 2026. gada 28. aprīlis, plkst. 18.37 (EEST)
# --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 1. maijs, plkst. 01.23 (EEST)
# Šādi mazāk vietas diskusijai; mazāk PSRS karogu etc. --[[Dalībnieks:Kaamis007|Kaamis007]] ([[Dalībnieka diskusija:Kaamis007|diskusija]]) 2026. gada 7. maijs, plkst. 09.54 (EEST)

&lt;hr&gt;
'''&lt;span style=&quot;font-size:125%;&quot;&gt;Ja tiek rādīts karogs, tad kurā vietā to darīt?&lt;/span&gt;'''
* '''pie valsts nosaukuma'''
: [[Valka]], {{LAT}}
# --[[Dalībnieks:Dainis|Dainis]] ([[Dalībnieka diskusija:Dainis|diskusija]]) 2026. gada 28. aprīlis, plkst. 18.37 (EEST)
# --[[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2026. gada 28. aprīlis, plkst. 20.55 (EEST)
#--[[Dalībnieks:Jānis U.|Jānis U.]] ([[Dalībnieka diskusija:Jānis U.|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 19.49 (EEST)
# --[[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 22.52 (EEST)
# --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 1. maijs, plkst. 01.23 (EEST)
#--[[Dalībnieks:Feens|Feens]] ([[Dalībnieka diskusija:Feens|diskusija]]) 2026. gada 2. maijs, plkst. 18.06 (EEST)
#--[[Dalībnieks:Tankists|Tankists]] ([[Dalībnieka diskusija:Tankists|diskusija]]) 2026. gada 3. maijs, plkst. 17.35 (EEST)

* '''sākumā, pie pirmā nosaukuma (mazākās administratīvās vienības)'''
: {{vieta|Latvija|Valka}}
#--[[Dalībnieks:MC2013|MC2013]] ([[Dalībnieka diskusija:MC2013|diskusija]]) 2026. gada 1. maijs, plkst. 00.37 (EEST)
# Pie valsts nosaukuma izskatās neveikli. --[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2026. gada 1. maijs, plkst. 23.01 (EEST)
#--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2026. gada 2. maijs, plkst. 07.52 (EEST)
#--[[Dalībnieks:Gustamons|Gustamons]] ([[Dalībnieka diskusija:Gustamons|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 11.26 (EEST)
#--[[Dalībnieks:Uldis_s|Uldis_s]] ([[Dalībnieka diskusija:Uldis_s|diskusija]]) --[[Dalībnieks:Uldis s|Uldis s]] ([[Dalībnieka diskusija:Uldis s|diskusija]]) 2026. gada 5. maijs, plkst. 14.47 (EEST)
# --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2026. gada 6. maijs, plkst. 07.06 (EEST)
# --[[Dalībnieks:Kaamis007|Kaamis007]] ([[Dalībnieka diskusija:Kaamis007|diskusija]]) 2026. gada 7. maijs, plkst. 09.54 (EEST)
# --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 9. maijs, plkst. 09.42 (EEST)

&lt;hr&gt;
'''&lt;span style=&quot;font-size:125%;&quot;&gt;Vai šie nosacījumi būtu attiecināmi tikai uz aptuveni pēdējiem 150 gadiem?&lt;/span&gt;'''
* '''jā, tikai uz pēdējiem'''
# --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 28. aprīlis, plkst. 20.44 (EEST)
# --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 15.10 (EEST)
# -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 17.55 (EEST)
#--[[Dalībnieks:Uldis_s|Uldis_s]] ([[Dalībnieka diskusija:Uldis_s|diskusija]]) --[[Dalībnieks:Uldis s|Uldis s]] ([[Dalībnieka diskusija:Uldis s|diskusija]]) 2026. gada 5. maijs, plkst. 14.47 (EEST)
# --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 9. maijs, plkst. 09.42 (EEST)

* '''nē, vienādi uz visiem laikiem'''
#--[[Dalībnieks:Jānis U.|Jānis U.]] ([[Dalībnieka diskusija:Jānis U.|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 19.49 (EEST) (iespēju robežās).
#--[[Dalībnieks:ZANDMANIS|ZANDMANIS]] ([[Dalībnieka diskusija:ZANDMANIS|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 20.15 (EEST)
#--[[Dalībnieks:OskarsC|OskarsC]] ([[Dalībnieka diskusija:OskarsC|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 21.42 (EEST)
# --[[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 22.53 (EEST)
#--[[Dalībnieks:Dark Eagle|Dark Eagle]] ([[Dalībnieka diskusija:Dark Eagle|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 23.40 (EEST)
#--[[Dalībnieks:MC2013|MC2013]] ([[Dalībnieka diskusija:MC2013|diskusija]]) 2026. gada 1. maijs, plkst. 00.37 (EEST)
#--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 1. maijs, plkst. 01.23 (EEST)
# Neesmu pret kādu ierobežojumu, bet piedāvātais liekas pārāk patvaļīgi.--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2026. gada 1. maijs, plkst. 23.01 (EEST)
#--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2026. gada 2. maijs, plkst. 07.52 (EEST)
#--[[Dalībnieks:Feens|Feens]] ([[Dalībnieka diskusija:Feens|diskusija]]) 2026. gada 2. maijs, plkst. 18.06 (EEST)
#--[[Dalībnieks:Tankists|Tankists]] ([[Dalībnieka diskusija:Tankists|diskusija]]) 2026. gada 3. maijs, plkst. 17.35 (EEST)
#--[[Dalībnieks:Gustamons|Gustamons]] ([[Dalībnieka diskusija:Gustamons|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 11.26 (EEST)
# --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2026. gada 6. maijs, plkst. 07.06 (EEST)
# Vienādi uz visiem laikiem, ja tas objektīvi ir iespējams. --[[Dalībnieks:Kaamis007|Kaamis007]] ([[Dalībnieka diskusija:Kaamis007|diskusija]]) 2026. gada 7. maijs, plkst. 09.54 (EEST)

== Skatīt arī ==

== Komentāri ==
Nacionālā enciklopēdijā nenorāda nevienu valsti :) [https://enciklopedija.lv/skirklis/284252-%C5%BDanis-Jomerts Piemērs] --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 10.47 (EEST)

:vai tu domā, ka tā būtu derīga pieeja arī vikipēdijā? [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 10.51 (EEST)
::Drīzāk ne. Man šķiet, ka mēs tomēr cenšamies nebūt Nacionālā enciklopēdija, bet gan vispārēja enciklopēdija latviešu valodā. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 11.03 (EEST)
:::katrā ziņā, ja kāds nopietni domā, ka ir izskatāma versija vispār bez valsts (Valka, un viss), tad šobrīd bnav par vēlu to pievienot, var jau būt, ka šādai (drusku ārpus kastes) pieejai arī būtu daudz atbalstītāju [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 11.52 (EEST)
::::Citu valodu vikipēdijās attiecībā uz &quot;savējiem&quot; tā ir izplatīta prakse. Diez vai ir vienota pieeja, jo ir atrodami arī pretēji piemēri. Bet daudzos gadījumos ir tikai pilsēta, novads: [[:lt:Inga Ruginienė|lietuviešu]], [[:et:Alar Karis|igauņu]], [[:sv:Magdalena Andersson|zviedru]]. Patiesībā atbalstītu versiju, ka attiecībā uz Latvijas teritorijā dzimušajiem valsti nenorāda, tikai pilsētu vai attiecīgo teritoriālā iedalījuma vienību. Latviešu valodā lasošajiem neko nedotu klikšķināma saite uz Latvija vai Latvijas PSR.--[[Dalībnieks:Vylks|Vylks]] ([[Dalībnieka diskusija:Vylks|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 12.25 (EEST)
:::::nu mēģinam tad ieviest vēl vienu papildus izvēli. noteikti nav par vēlu, nav vēl balsojumu. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 12.36 (EEST)
::::::tikai pilsētas norādīšana gan jau pavelk līdzi papildjautājumu par to, kādu pilsētas nosaukuma variantu norādīt - aktuālo un/vai tobrīdējo? secību gan jau varēs izsecināt no pārējiem jautājumiem. vienīgi laikam praktiskā līmenī nav diži daudz tādu variantu, kuros aktuālā un vēsturiskā pilsēta atšķirtos Latvijā? [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 28. aprīlis, plkst. 20.34 (EEST)
:::::::Vispār jau diezgan daudz. [[Daugavpils]], piemēram, visādi ir saukta. Sasmaka/[[Valdemārpils]]. [[Stučka]] — te vēl [[Diskusija:Evika Siliņa|diskusija]] bija :)  Vāciskie nosaukumi — visas Lībavas un Mītavas — kas tos katrreiz pētīs? Ja liekam tikai pilsētu, tad nudien labāk tikai tagadējo nosaukumu. Ja ar visām bijušajām  un esošajām valstīm, tad gan loģiskāk pie bijušās valsts minēt bijušo nosaukumu. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2026. gada 28. aprīlis, plkst. 22.06 (EEST)
::::::::domāju, ka tas gan nav balsošanas vērts. tajā variantā, ja tiktu izlemts rādīt tikai vienu pašu pilsētu, rakstu veidotāji noteikti viegli atradīs veidu, kā to viegli un saprotami izdarīt. Eķengrāve (Viesīte). [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 28. aprīlis, plkst. 22.36 (EEST)

Atļāvos papildināt ar papildu izvēli (Ja dzimšanas/miršanas vietām tiks rādīti karogi, vai nepieciešams tos rādīt abām valstīm? — &quot;tikai mūsdienu valstij&quot;) un vienu jautājumu (Kurā vietā rādīt valsts karogu?). Ja ir iebildumi (balsošana taču ir jau sākusies), ver ņemt nost. --[[Dalībnieks:Dainis|Dainis]] ([[Dalībnieka diskusija:Dainis|diskusija]]) 2026. gada 28. aprīlis, plkst. 18.37 (EEST)
:domāju, ka var, tikai tad visu to jautājumu jāpārtaisa. bet tā kā citas balsis ir par diviem karogiem - es domāju, ka tas nebūs kritiski. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 28. aprīlis, plkst. 20.37 (EEST)
::un arī pievienotais papildu jautājums ir vietā. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 28. aprīlis, plkst. 20.38 (EEST)

Starp citu, kā tad paliek ar to ''de iure'' un ''de facto'' pieminēšanu? Dēļ tā jau visa ņemšanās vispār sākās. Vai arī netaisīsim tomēr Latvijas vēstures īsu konspektu ik infokastē? --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2026. gada 28. aprīlis, plkst. 22.13 (EEST)

:īsti nē. es uzskatu, ka šis ir pēc būtības pilnīgi atsevišķs, no šiem atšķirīgs jautājums. kas būtu vai nu balsojams atsevišķi, nevis šajā &quot;kaskādes balsojumā&quot;, vai pat nebūtu balsojams. jo šie balsojumi visi ir par noformējumu infokastē, kamēr tas vairāk par vēstures interpretāciju. nevēlos te tagad atvērt jaunu diskusiju fronti, daudz šķēpus jau salauzām diskutējot, vai Latvijas Republika, kas teorētiski pastāvēja cauri abām okupācijām vairākas desmitgades, tiešām būtu rādāma enciklopēdijā kā reāla valsts visā tajā laika posmā. bet liekas, ka pie tā varētu atgriezties tad, kad ir skaidrs, kā tad vispār mēs redzam to valstu un karogu rādīšanu, tad arī būs (varbūt) vieglāk pieņemt to lēmumu. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 28. aprīlis, plkst. 22.32 (EEST)
Ja kāds norādīja, ka karogus nevajag rādīt, viņš taču drīkst atbildēt arī uz jautājumiem &quot;Ja karogi tiktu rādīti...&quot; (kā to darīja Papuass)? -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 22.26 (EEST)

:protams. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 6. maijs, plkst. 07.07 (EEST)</text>
      <sha1>5idzs98pvge9bqqkw9peczrkwf20ftz</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>TIMAK</title>
    <ns>0</ns>
    <id>630401</id>
    <revision>
      <id>4465243</id>
      <parentid>4461887</parentid>
      <timestamp>2026-05-08T13:36:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <comment>/* Vēsture */</comment>
      <origin>4465243</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4562" sha1="03aiu7o4oeoflr2moreiduge8x9fhe0" xml:space="preserve">{{Uzņēmuma infokaste v2
| name             = ''TIMAK sh.a''
| native_name      = 
| logo             = Timak company logo.jpg
| caption          = 
| type             = 
| traded_as        = 
| genre            = &lt;!-- Only used with media and publishing companies --&gt;
| fate             = 
| predecessor      = 
| successor        = 
| foundation       = 2016. gads
| founder          = 
| defunct          = 
| location_city    = [[Tirāna]]
| location_country = {{ALB}}
| location         = 
| locations        = 
| area_served      = 
| key_people       = 
| industry         = [[mašīnbūve]]
| products         = 
| services         = 
| revenue          = 
| operating_income = 
| net_income       = 
| assets           = 
| equity           = 
| owner            = 
| num_employees    = 
| parent           = 
| divisions        = 
| subsid           = 
| homepage         = [https://timak.com timak.com]
| footnotes        = 
| intl             = 
}}
[[Attēls:TIMAK Shota vehicle.jpg|thumb|right|240px| Bruņumašīna ''[[SHOTA]]'']]
'''''TIMAK sh.a''''' ir [[Albānija]]s [[mašīnbūve]]s uzņēmums. Tā galvenais birojs atrodas [[Tirāna|Tirānā]]. Uzņēmums ir dibināts 2016. gadā.

Uzņēmuma galvenā darbība ir transportlīdzekļu izgatavošana un pārbūve policijas, ugunsdzēsēju, ātrās palīdzības, atkritumu savākšanas un citas specializācijas automašīnām. 
Produkcija tiek pārdota vairāk nekā 20 valstīs.

''TIMAK'' pieder 80 % kapitāldaļu kopuzņēmumā '''''Timak Defence''''' (20 % pieder valsts uzņēmumam ''[[KAYO]]''), kas specializējies militāro transportlīdzekļu ražošanai un pielāgošanai, kā arī pretdronu aprīkojuma izgatavošanai.
Uzņēmums ražo pretmīnu aizsargātu transportlīdzekli ''[[SHOTA]]'', kas būvēts uz ''[[Ford Super Duty|Ford F-550]]'' šasijas.  Tam ir universāls pielietojums dažādām militārām un civilām operācijām, tostarp kājnieku pārvadāšanai, glābšanas misijām un drošības uzdevumiem.

== Vēsture ==
Uzņēmumu ''TIMAK Sh.A.'' 2016. gadā dibināja uzņēmēja [[Arjeta Puca]], kura bija atgriezusies Albānijā pēc studijām un darba ārzemēs. Viņa saskatīja iespēju ražot transportlīdzekļu virsbūves nozarē, kurā tradicionāli dominēja vīriešu vadīti uzņēmumi.

Uzņēmums savu ražotni izveidoja Tirānas rūpniecības parkā. Sākotnēji tas veica individuāli pielāgotus risinājumus, piemēram, ātrās palīdzības automašīnām, ugunsdzēsēju automašīnām un pāļu dzīšanas iekārtām, kas uzstādītas uz dažādu kravas automašīnu ražotāju šasijām.
Līdz 2018. gadam uzņēmums bija izveidojis reputāciju Albānijas tirgū kā uzticams virsbūvju uzstādītājs.

Kopš 2019. gada ''TIMAK'' ir piedzīvojis ievērojamu izaugsmi, paplašinot savu produktu klāstu ārpus sākotnējiem civilajiem pielietojumiem, lai iekļautu militārās klases transportlīdzekļus un specializētus aizsardzības risinājumus. Uzņēmums paplašināja savu starptautisko klātbūtni, eksportējot virsbūves un transportlīdzekļus uz vairāk nekā 20 valstīm.

Būtisks pagrieziena punkts bija uzņēmuma ienākšana militāro transportlīdzekļu nozarē, kas vainagojās ar Albānijas pirmā pašmāju ražojuma pretmīnu aizsargātas (''[[MRAP]]'') [[bruņumašīna]]s ''[[SHOTA]]'' izstrādi. ''SHOTA'' prototips, kuru izstrādāja galvenokārt sieviešu vadītas komandas, tika atklāts aizsardzības izstādē ''Eurosatory 2024'' Parīzē.&lt;ref name=&quot;mod.gov.al 2024-05-17&quot; /&gt; Tam bija uzlabotas bruņas, modulāra konstrukcija artilērijas transportlīdzekļiem un saderība ar vietējām operatīvajām vajadzībām.
[[Albānijas Bruņotie spēki]] pasūtīja ''SHOTA'' transportlīdzekļus.

Vienlaikus ''TIMAK'' turpināja paplašināšanos. 
2025. gada augustā ''TIMAK'' kopā ar valsts uzņēmumu ''[[KAYO]]'' izveidoja kopuzņēmumu ''Timak Defence'' (80 % kapitāldaļu piederēja ''TIMAK'' un 20 % — ''KAYO''), lai autotraktoru rūpnīcā Tirānā izvērstu militārās tehnikas ražošanu.

== Atsauces ==
{{atsauces|refs=
&lt;ref name=&quot;mod.gov.al 2024-05-17&quot;&gt;[https://www.mod.gov.al/eng/newsroom/1636-presented-at-the-eurosatory-international-fair-in-paris-the-first-albanian-military-car-shota Presented at the Eurosatory International Fair in Paris, the first Albanian military car &quot;Shota&quot;] Albānijas Aizsardzības ministrija, 2024-05-17&lt;/ref&gt;
}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{oficiālā tīmekļa vietne}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

[[Kategorija:Albānijas uzņēmumi]]</text>
      <sha1>03aiu7o4oeoflr2moreiduge8x9fhe0</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Glābēja Apskaidrošanās katedrāle</title>
    <ns>0</ns>
    <id>630532</id>
    <revision>
      <id>4465280</id>
      <parentid>4463701</parentid>
      <timestamp>2026-05-08T15:51:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4465280</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10161" sha1="5y3htm2mzyvr0mwij5iquqciryevwnz" xml:space="preserve">{{Reliģiskas ēkas infokaste
| building_name = Glābēja Apskaidrošanās katedrāle
| infobox_width = 
| image = Спасо-Преображенський собор, Одеса DSC8126.jpg
| image_size = 
| alt = 
| caption = 
| map_type = Odesas apgabals#Ukraina
| map_caption = 
| map_alt = 
| map_size = 
| latd = 46
| latm = 28
| lats = 59.44
| latNS = N
| longd = 30
| longm = 43
| longs = 51.75
| longEW = E
| religious_affiliation = [[Krievu Pareizticīgā baznīca]]
| rite = 
| location = {{vieta|Ukraina|Odesa}}
| consecration_year = * 1808 (oriģinālā baznīca)
* 2005 (atjaunota pēc nojaukšanas 1936. gadā)
| status = 
| functional_status = 
| heritage_designation = Vietējās nozīmes vēstures piemineklis
| leadership = 
| website = 
| architecture = 
| architect = Vikentijs Vanrezants (oriģinālā baznīca)
| architecture_type = 
| architecture_style = [[neoklasicisms]]
| general_contractor = 
| facade_direction = 
| groundbreaking = 
| year_completed = 
| construction_cost = 
| specifications = 
| capacity = 
| length = 90,6 m
| width = 46,6 m
| width_nave = 
| height_max = 77 m
| dome_quantity = 9000
| dome_height_outer = 
| dome_height_inner = 
| dome_dia_outer = 
| dome_dia_inner = 
| minaret_quantity = 
| minaret_height = 
| spire_quantity = 
| spire_height = 
| materials = 
| embedded = 
}}
'''Glābēja Apskaidrošanās katedrāle''' ({{val|uk|Спасо-Преображенський кафедральний собор}}) ir [[Pareizticība|pareizticīgo]] [[katedrāle]] [[Odesa|Odesā]], [[Ukraina|Ukrainā]], kas veltīta [[Jēzus apskaidrošanās]] piemiņai un pieder [[Ukrainas Pareizticīgā Baznīca (Maskavas patriarhāts)|Ukrainas Pareizticīgajai baznīcai (Maskavas patriarhātam)]].

== Vēsture ==
Katedrāle, pirmā un ievērojamākā baznīca Odesas pilsētā, tika dibināta 1794. gadā Gavrila Benulesku-Bodoni vadībā.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;Brumfield, William Craft, ed. (2001). ''Commerce in Russian urban culture : 1861–1914.'' Washington, DC: Woodrow Wilson Center Press [u.a.] ISBN 0801867509.&lt;/ref&gt; Būvniecība sākās 1795. gada 14. novembrī pēc Vikentija Vanrezanta projekta, un baznīca sākotnēji bija veltīta [[Svētais Nikolajs|svētajam Nikolajam]].&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://vue.gov.ua/%D0%A1%D0%BF%D0%B0%D1%81%D0%BE-%D0%9F%D1%80%D0%B5%D0%BE%D0%B1%D1%80%D0%B0%D0%B6%D0%B5%D0%BD%D1%81%D1%8C%D0%BA%D0%B8%D0%B9_%D1%81%D0%BE%D0%B1%D0%BE%D1%80_%D0%B2_%D0%9E%D0%B4%D0%B5%D1%81%D1%96|title=Спасо-Преображенський собор в Одесі|website=ВУЕ|access-date=2026-04-30|language=uk}}&lt;/ref&gt; Būvniecība vairākus gadus aizkavējās, un jaunieceltais [[Jaunkrievija]]s gubernators [[Armāns Emanuels de Viņjero di Plesī]], Rišeljē hercogs, 1798. gadā nolīga itāļu arhitektu Frančesko Frapolli, lai pabeigtu ēku.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

Baznīca tika pasludināta par katedrāli 1800. gadā. Trīs no tās [[Altāris|altāriem]] tika iesvētīti 1808. gadā, kad baznīca tika pārdēvēta par Apskaidrošanās katedrāli. Tā tika nepārtraukti paplašināta visa 19. gadsimta laikā. [[Zvanu tornis]] tika uzcelts laikā no 1827. līdz 1837. gadam (arhitekti Frančesko Frapolli un Džordžo Toričelli), un [[Kopgalds|kopgalda]] telpa, kas to savienoja ar galveno baznīcu, tika uzcelta 1842. gadā.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; Interjers bija izklāts ar īstu un mākslīgu [[Marmors|marmoru]], un arī [[ikonostass]] bija izgatavots no marmora.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://risu.ua/odesa-sobor-shcho-preobrazhaye_n75869|title=Одеса: Собор, що преображає - РІСУ|website=Релігійно-інформаційна служба України|access-date=2026-04-30|language=uk}}&lt;/ref&gt; Ēkai tika veikti nelieli papildinājumi līdz 1903. gadam, kad tā ieguva savu galīgo veidolu.&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://history.rayon.in.ua/news/618991-svyato-preobrazhenskiy-sobor-v-odesi-rosiyani-zruynuvali-vdruge-za-stolittya-istoriya-khramu|title=Свято-Преображенський собор в Одесі росіяни зруйнували вдруге за століття: історія храму|website=history.rayon.in.ua|access-date=2026-04-30|date=2023-07-23|language=uk}}&lt;/ref&gt;

Vairākas baznīcas šajā reģionā, tai skaitā Kišiņevas Piedzimšanas katedrāle, tika uzcelta, apzināti atdarinot Odesas baznīcu. Katedrāle bija [[Taurijas guberņa|Taurīdas]] bīskapu, tai skaitā [[Hersona]]s Svētā Inocenta un populārā Jaunkrievijas gubernatora kņaza [[Mihails Voroncovs|Mihaila Voroncova]], apbedījuma vieta.

Sākotnējo celtni [[Padomju Savienība|padomju vara]] 1936. gadā nojauca. Katedrāles pamati tika atrakti 1996. gadā, dažus gadus pēc [[Ukrainas neatkarības deklarācija (1991)|Ukrainas Neatkarības deklarācijas]] pasludināšanas. No 1999. gada augusta līdz septembrim vietējā pašvaldība rīkoja konkursu par labāko rekonstrukcijas projektu, kā rezultātā projektu īstenoja V. Meščerjakovs, A. Martinenko un institūts &quot;Ukrproektrestavracija&quot;. Rekonstrukcija sākās 2000. gadā, un katedrāle tika atklāta 2005. gada 22. maijā. Kņaza Voroncova un viņa sievas mirstīgās atliekas tika pārapbedītas katedrālē 2005. gada 10. novembrī. Katedrāles laukumā atrodas viņa [[statuja]],&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt; lai gan tās pieminekļa statuss tika atcelts 2023. gada 11. novembrī, lai ievērotu 2023. gada [[atkrievošana]]s likumu.&lt;ref&gt;https://www.istpravda.com.ua/short/2023/11/11/163343/ &lt;bdi&gt;Уряд ухвалив рішення, яке знімає охоронний статус з низки пам'ятників радянської та імперської доби&lt;/bdi&gt;. ''Istorychna Pravda'' (in Ukrainian). November 11, 2023. Retrieved November 15, 2023.&lt;/ref&gt; 2010. gada 21. jūlijā katedrāli iesvētīja [[Maskavas patriarhs]] [[Kirils (patriarhs)|Kirils]].&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;

2023. gada janvārī katedrāle tika iekļauta [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|Pasaules mantojuma sarakstā]] kā daļa no Odesas vēsturiskā centra un nekavējoties tika iekļauta apdraudēto vietu sarakstā [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas-Ukrainas kara]] dēļ.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.icomos-ukraine.org/recent-news-en/statement-regarding-the-threat-of-destruction-of-the-unesco-world-heritage-site-historical-center-of-the-port-city-of-odesa|title=STATEMENT regarding the threat of destruction of the UNESCO World Heritage Site &quot;Historical Centre of the Port City of Odesa&quot;|website=ICOMOS Ukraine|access-date=2026-04-30|language=en}}&lt;/ref&gt; 2023. gada 23. jūlijā katedrāle tika nopietni bojāta Krievijas raķešu uzbrukumā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rbc.ua/ukr/news/ruynuvannya-kolosalni-polovinu-dahu-zneslo-1690101083.html|title=Разрушения колоссальные, половину крыши снесло: последствия удара РФ по собору в Одессе|website=РБК-Украина|access-date=2026-04-30|language=ru}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/video/world/europe/100000009008708/odesa-ukraine-cathedral.html|title=Video: Russian Attack on Odesa Badly Damages Historic Cathedral|work=The New York Times|access-date=2026-04-30|date=2023-07-23|last=Press|first=The Associated|issn=0362-4331|language=en}}&lt;/ref&gt; [[UNESCO]] stingri nosodīja Krievijas atkārtotos uzbrukumus Odesas vēsturiskajam centram,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ukraine.un.org/en/240086-odesa-unesco-strongly-condemns-repeated-attacks-against-cultural-heritage-including-world,%20https://ukraine.un.org/en/240086-odesa-unesco-strongly-condemns-repeated-attacks-against-cultural-heritage-including-world|title=Odesa: UNESCO strongly condemns repeated attacks against cultural heritage, including World Heritage {{!}} United Nations in Ukraine|website=ukraine.un.org|access-date=2026-04-30|language=en}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; un katedrāle tika atjaunota ar [[Itālija]]s valdības un UNESCO atbalstu, lielāko daļu restaurācijas darbu pabeidzot līdz 2024. gada oktobrim un apkures sistēmu atjaunojot līdz 2025. gada decembrim.&lt;ref&gt;https://www.unesco.org/uk/articles/odesa-yunesko-ta-italiya-zavershyly-avariyni-vidnovlyuvalni-roboty-u-spaso-preobrazhenskomu Одеса: ЮНЕСКО та Італія завершили аварійні відновлювальні роботи у Спасо-Преображенському кафедральному соборі&lt;/ref&gt;

== Apraksts ==
Apskaidrošanās katedrāle ir viena no dominējošām Odesas pilsētvides celtnēm. Sākotnēji tā bija krusta formas un ar vienu [[Kupols|kupolu]], ar četrpakāpju zvanu torni.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; Lai gan lielākā daļa ēkas ir veidota [[Neoklasicisms|neoklasicisma]] stilā, dažas kupola iezīmes ir eklektiskas. Pašlaik katedrāle ir divstāvu ēka, kurā pirmajā stāvā atrodas ziemas baznīca un augšstāvā vasaras baznīca. Zvanu torņa apakšā atrodas kapela. Katedrāles zvanus kontrolē elektroniska ierīce, kas spēj atskaņot 99 melodijas.

== Attēli ==
&lt;gallery class=&quot;center&quot;&gt;
Attēls:Будівля_Спасо-Преображенського_собору_2.jpg|Zvanu tornis un galvenā ieeja
Attēls:Будівля_Спасо-Преображенського_собору_в_Одесі.jpg|Kopskats
Attēls:Vue_de_Odessa_La_Cathedrale.JPG|Katedrāles laukums 20. gadsimta sākumā
Attēls:Odessa_Kirche_Verklärung_Christi-2.jpg|Ikonostass sānu kapelā
Attēls:Transfiguration_Cathedral_in_Odesa_after_Russian_missile_attack,_2023-07-23_(22).jpg|Katedrāles interjers pēc raķešu uzbrukuma
Attēls:NFDI4BIOIMAGE_Calendar_February_2025.png|Sienu gleznojums daļēji iznīcinātajā katedrālē
Transfiguration sobor odessa right altar.jpg|Dienvidu altāris
51-101-1188 04 Odessa.jpg|Pazemes stāva interjers
Destroying cathedral, Odessa.jpg|Katedrāles nojaukšana 1936. gadā
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Odesa]]
[[Kategorija:Pareizticīgo baznīcas]]</text>
      <sha1>5y3htm2mzyvr0mwij5iquqciryevwnz</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Albānijas islamizācija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>630881</id>
    <revision>
      <id>4465522</id>
      <parentid>4464283</parentid>
      <timestamp>2026-05-09T07:17:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Dienvidalbānija */</comment>
      <origin>4465522</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="71413" sha1="0x9cl3cmpmap51kxlw8x2a7sk7dfwfn" xml:space="preserve">'''Albānijas islamizācija''' bija [[Albānija|Albānijas]] iedzīvotāju pakāpeniska pāriešana [[Islāms|islāmā]], kas notika [[Osmaņu impērija|osmaņu]] iekarošanas rezultātā reģionā, sākot ar 1385. gadu.&lt;ref name=&quot;Ramet209&quot;&gt;{{Harvnb|Ramet|1998}}.&lt;/ref&gt; Osmaņi ar savas administrācijas, likumu un militāro spēku palīdzību ieviesa islāmu Albānijā.

Osmaņu impērijas pirmajos gadsimtos islāma izplatība Albānijā bija lēna un galvenokārt pastiprinājās 17. un 18. gadsimtā. Tā bija viena no nozīmīgākajām norisēm [[Albānijas vēsture|Albānijas vēsturē]], jo Albānijas [[albāņi]] no pārsvarā [[Kristieši|kristiešu]] ([[Romas Katoļu baznīca|katoļu]] un [[Austrumu Pareizticīgā baznīca|pareizticīgo]]) kopienas kļuva par galvenokārt [[Sunnītu islāms|sunnītu musulmanisku]], vienlaikus atsevišķos reģionos saglabājot ievērojamas etnisko albāņu kristiešu minoritātes. Radusies situācija, kad sunnītu islāms bija izplatītākā ticība albāņu etnolingvistiskajā apgabalā, bet reģionālā mērogā bija pārstāvētas arī citas ticības, būtiski ietekmēja Albānijas politisko attīstību vēlajā Osmaņu impērijas periodā. Papildus reliģiskajām izmaiņām pievēršanās islāmam izraisīja arī citas sociālas un kultūras pārmaiņas, kas ir veidojušas un ietekmējušas albāņus un albāņu kultūru .

== Vēsture ==

=== Agrīnais Osmaņu periods ===
[[Attēls:Gjergj_Kastrioti.jpg|left|thumb|220x220px|Skanderbegs (1405—1468)]]
Albāņi sāka pievērsties islāmam, kad 14. gadsimta beigās kļuva par [[Osmaņu impērija]]s daļu.&lt;ref name=&quot;Ramet209&quot; /&gt; Albānija atšķīrās no citiem [[Balkānu pussala|Balkānu]] reģioniem, piemēram, [[Bulgārija]]s un [[Bosnija]]s, ar to, ka līdz 16. gadsimtam islāms palika ierobežots ar impērijā kooptētās aristokrātijas locekļiem un retām [[Jiriki|jiriku]] militāro priekšposteņu apmetnēm.&lt;ref name=&quot;Zhelyaz&quot;&gt;Zhelyazkova, Antonina. ‘’''Albanian Identities''’’. Sofia, 2000: International Center for Minority Studies and Intercultural Relations. Page 15-16&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Bieber&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|title=Muslim identity in the Balkans before the establishment of nation states|work=Nationalities Papers: The Journal of Nationalism and Ethnicity|date=19 August 2010|last=Florian Bieber|pages=15–19}}&lt;/ref&gt; 1430. gadu sākumā osmaņu varu apstrīdēja albāņu feodāļi no Albānijas ziemeļiem un centrālajām daļām, un osmaņi atbildēja ar divām militārām kampaņām.&lt;ref name=&quot;Fine209&quot; /&gt; Albāņu sakāves rezultātā osmaņi piešķīra daudz zemes timariem — jaunieceltiem sīkiem feodāļiem no Anatolijas un ceturtdaļu zemes albāņiem no elites.&lt;ref name=&quot;Fine209&quot; /&gt; Pievēršanās islāmam, ko pēc zaudējuma izdarīja daļa albāņu kristīgās elites, ļāva viņiem saglabāt dažas iepriekšējās politiskās un ekonomiskās privilēģijas un pievienoties jaunajai timaru vai sipahu muižnieku klasei jaunajā osmaņu sistēmā.&lt;ref name=&quot;Ergo22&quot;&gt;{{Harvnb|Ergo|2010}}.&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Fine209&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Fine|first=John V. A.|last2=Fine|first2=John Van Antwerp|title=The Late Medieval Balkans: A Critical Survey from the Late Twelfth Century to the Ottoman Conquest|date=1994|publisher=University of Michigan Press|isbn=978-0-472-08260-5|page=535|url=https://books.google.com/books?id=LvVbRrH1QBgC&amp;q=Albanian+revolts+Ottomans&amp;pg=PA535}}&lt;/ref&gt;

Starp šīm aristokrātiskajām figūrām bija Džordžs Kastrioti jeb [[Skanderbegs]], kurš, dienējot impērijā, pievērsās islāmam un vēlāk atgriezās kristietībā 15. gadsimta beigās viņa uzsāktās ziemeļalbāņu sacelšanās laikā.&lt;ref name=&quot;Ramet209&quot; /&gt; To darot, viņš arī pavēlēja citiem, kas bija pieņēmuši islāmu vai bija musulmaņu kolonisti, pievērsties kristietībai vai mirt.&lt;ref name=&quot;Ramet209&quot; /&gt; Skanderbegs saņēma militāru palīdzību no [[Neapoles karaliste]]s, kas 1452. gadā nosūtīja Ramonu d'Ortafu, kurš tika iecelts par Albānijas vicekarali un kuram tika uzdots uzturēt katolicismu vietējo iedzīvotāju vidū, novēršot islāma izplatīšanos.&lt;ref name=&quot;Marinescu182&quot;&gt;{{Harvnb|Marinescu|1994}}.&lt;/ref&gt; Skanderbega un osmaņu konfliktu laikā dažādās kaujas un sirojumi pamudināja [[Mehmeds II|sultānu Mehmetu II]] uzbūvēt [[Eļbasani]] cietoksni (1466. gadā) zemienē, lai pretotos uzbrukumiem no kalnu cietokšņiem.&lt;ref name=&quot;Inalcik327&quot;&gt;{{Harvnb|Inalcik|1989}}.&lt;/ref&gt; Skanderbega sacelšanās laikā daudzi musulmaņi un [[ebreji]] [[Vļora]]s apgabalā tika nogalināti, un daži aizbēga uz Itāliju vai Stambulu.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Shaw|first=Stanford J.|title=The Jews of the Ottoman Empire and the Turkish Republic|date=2016|publisher=Springer|isbn=978-1-349-12235-6|page=38|url=https://books.google.com/books?id=Kcy-DAAAQBAJ&amp;q=The+Jews+of+the+Ottoman+Empire+and+the+Turkish+Republic}}&lt;/ref&gt; Pirms un pēc Skanderbega nāves (1468) daļa albāņu aristokrātijas kopā ar nelielu skaitu albāņu emigrēja uz Itālijas dienvidiem, lai izvairītos no osmaņu iekarošanas, un viņu pēcnācēji joprojām dzīvo daudzos ciematos, kurus viņi apmetās.&lt;ref name=&quot;Nasse&quot;&gt;{{Harvnb|Nasse|1964}}&lt;/ref&gt; Vēl viena albāņu sacelšanās pret osmaņu varu notika 1481. gadā.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Treptow|first=Kurt W.|title=From Zalmoxis to Jan Palach: Studies in East European History|date=1992|publisher=Eastern European Monographs|isbn=978-0-88033-225-5|page=43|url=https://books.google.com/books?id=slVpAAAAMAAJ&amp;q=Albanian+revolts+Ottomans}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Treptow182190&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Treptow|first=Kurt W.|year=1991|title=The Ottoman Invasion of Italy and the Albanian Rebellion, 1480-1481|url=https://books.google.com/books?id=9U5pAAAAMAAJ&amp;q=Albanian+|journal=The Ukrainian Quarterly|volume=47|issue=2|pages=182–190|doi=}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:&quot;I_Turchi_respinti_da_Scutari&quot;_Gatteri's_Etching_of_the_Siege_of_Shkodra.jpg|thumb|250x250px|Škodras aplenkums, 1478. gads]]
Pat ilgi pēc Skanderbega krišanas plaši Albānijas lauku reģioni bieži sacēlās pret osmaņu varu, bieži vien ciešot lielus cilvēku upurus, tostarp iznīcinot veselus ciematus.&lt;ref&gt;Zhelyazkova, Antonina, ‘’Albanian identities’’, page 15.&lt;/ref&gt; 1570. gados Eļbasani un Rekā sākās osmaņu valdītāju saskaņoti centieni pievērst vietējos iedzīvotājus islāmam, lai apturētu sacelšanos rašanos, un pēc neveiksmīgas katoļu sacelšanās ziemeļos 1596. gadā starp sekoja virkne bargu soda pasākumu, kas pamudināja pievērsties islāmam. Islamizācijas kulminācija Albānijā notika daudz vēlāk nekā citās islamizētajās vai daļēji islamizētajās teritorijās: vēl 16. gadsimta osmaņu tautas skaitīšanas dati liecināja, ka [[Sandžaks|sandžaki]], kuros dzīvoja albāņi, joprojām bija pārsvarā kristīgi, un musulmaņi lielākajā daļā teritoriju veidoja ne vairāk kā 5%, savukārt šajā periodā musulmaņu īpatsvars jau bija pieaudzis līdz lielām daļām [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] ([[Bosnija|Bosnijā]] 46%, [[Hercegovina|Hercegovinā]] 43%, [[Sarajeva|Sarajevā]] 100%), Ziemeļgrieķijā ([[Trikala|Trikalā]] 17,5%), pilsētās [[Ziemeļmaķedonija|Maķedonijā]] ([[Skopje|Skopjē]] un [[Bitola|Bitolā]] abās 75%) un Austrumbulgārijā ([[Silistra|Silistrā]] 72%, [[Čirmena|Čirmenā]] 88%, [[Nikopole (Bulgārija)|Nikopolē]] 22%). Vēlāk, 19. gadsimtā, kad islamizācijas process jau bija apstājies lielākajā daļā Balkānu, tas turpināja progresēt Albānijā, īpaši dienvidos.&lt;ref name=&quot;MinkovDemographics&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Anton Minkov|title=Conversion to Islam in the Balkans|pages=41–42}}&lt;/ref&gt;

Osmaņu impērijas agrīnajā periodā teritorijas, kas veidoja mūsdienu Albāniju, tika reorganizētas administratīvā vienībā ar nosaukumu Arnavidas jeb Arnavudas sandžaks.&lt;ref name=&quot;Norris3637&quot;&gt;{{Harvnb|Norris|1993}}.&lt;/ref&gt; Osmaņu impērijas valdīšanas sākumā par mošejām tika pārveidotas tikai ievērojamas baznīcas ar ievērojamu simbolisku nozīmi vai pilsētvides kultūras vērtību.&lt;ref name=&quot;Ergo18&quot;&gt;{{Harvnb|Ergo|2010}}.&lt;/ref&gt; Lielākā daļa agrīno mošeju, kas tika uzceltas Albānijā, galvenokārt tika uzceltas cietokšņos osmaņu garnizoniem, ko dažkārt rīkoja osmaņu sultāni militāro kampaņu laikā šajā apgabalā, piemēram, Fatiha Sultāna Mehmeta mošeja Škodrā, Sarkanā mošeja Berati un citas.&lt;ref name=&quot;Nurja197198&quot;&gt;{{Harvnb|Nurja|2012}}.&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Ergo3435&quot;&gt;{{Harvnb|Ergo|2010}}.&lt;/ref&gt;

Parasti Osmaņu impērijas laikā kristieši principā tika pieciesti, taču viņi tika arī diskriminēti, padarot viņus par otrās šķiras pilsoņiem ar augstākiem nodokļiem un dažādiem juridiskiem ierobežojumiem, piemēram, aizliegumu vest musulmaņus uz tiesu, turēt zirgus, ieročus vai turēt mājas ar skatu uz musulmaņu mājām. Lai gan Osmaņu impērijas varas iestādes hroniski ar aizdomām izturējās pret katolicismu, tās lielā mērā ļāva netraucēti darboties pareizticīgo baznīcai, izņemot atsevišķus periodus, kad baznīca tika apspiesta, izraidot bīskapus un konfiscējot īpašumus un ieņēmumus. Osmaņu impērijas laikā lielākā daļa kristiešu, kā arī lielākā daļa musulmaņu, izmantoja zināmu sinkrētismu, joprojām praktizējot dažādus pagānu rituālus; daudzi no šiem rituāliem ir vislabāk saglabājušies mistisku ordeņu, piemēram, Bektaši ordeņa, vidū.&lt;ref&gt;Vryonis, Spyros. ''Religious Changes and Patterns in the Balkans, 14th-16th centuries''&lt;/ref&gt;&lt;gallery class=&quot;center&quot;&gt;
Attēls:Die_rote_Moschee_von_der_Burg_Berat.JPG|alt=Ruined Red Mosque within citadel, Berat.| Sagrautā Sarkanā mošeja citadelē Berati
Attēls:Kruje_Castle_-_minaret_of_a_mosque.JPG|alt=Ruined Fethije Mosque within citadel, Krujë.| Izpostīta Fethijes mošeja citadelē Krujā
Attēls:Shkodër-rozafa-2001.jpg|alt=Ruined Fatih Sultan Mehmet Mosque within Rozafa fortress, Shkodër.| Izpostīta Fatiha Sultāna Mehmeta mošeja Rozafas cietoksnīŠkodrā
&lt;/gallery&gt;

=== Albānijas ziemeļi ===
[[Attēls:Portrait_of_Pope_Clement_XI_Albani_(Vatican_Museums_-_Musei_Vaticani,_Vatican).jpg|left|thumb|182x182px|[[Klements XI|Pāvests Klements XI]] bija pāvests no 1700. līdz 1721. gadam. Dzimis dižciltīgā albāņu ģimenē ar itāļu un albāņu izcelsmi un sasauca ''Kuvendi i Arbënit,'' lai apturētu katoļu iedzīvotāju skaita samazināšanos.]]
Albānijas ziemeļu pilsētu osmaņu iekarošana no venēciešiem notika atsevišķi no sākotnējās Albānijas iekarošanas no vietējiem feodāļiem. Lielākās pilsētas kā [[Ļeža]] krita 1478. gadā, [[Škodra]] 1478.—1479. gadā un [[Duresi]] 1501. gadā, lielākajai daļai to kristīgo iedzīvotāju bēgot.&lt;ref name=&quot;Malcolm12&quot; /&gt; Sešpadsmitā gadsimta laikā šo pilsētu iedzīvotāji galvenokārt kļuva musulmaņi.&lt;ref name=&quot;Malcolm12&quot;&gt;{{Harvnb|Malcolm|2015}}.&lt;/ref&gt; Ziemeļos islāma izplatība bija lēnāka Romas [[Romas Katoļu baznīca|katoļu baznīcas]] pretestības un kalnainā reljefa dēļ, kas 16. gadsimtā veicināja musulmaņu ietekmes ierobežošanu.&lt;ref name=&quot;Ramet209210&quot;&gt;{{Harvnb|Ramet|1998}}.&lt;/ref&gt; Osmaņu iekarošana un Albānijas teritoriālā reorganizācija tomēr ietekmēja katoļu baznīcu, jo baznīcas struktūras tika iznīcinātas.&lt;ref name=&quot;Ergo8&quot;&gt;{{Harvnb|Ergo|2010}}.&lt;/ref&gt; Tiek ziņots, ka 16. gadsimtā Škodras sandžakā musulmaņu iedzīvotāju skaits bija 4,5% no kopējā iedzīvotāju skaita, savukārt Dukaģini (tolaik mazapdzīvotā rajonā) — 0% un [[Prizrena|Prizrenā]] — 1,9%.&lt;ref name=&quot;MinkovDemographics&quot; /&gt;

Septiņpadsmitā gadsimta katoļu albāņu sacelšanās, bieži vien izmantojot izdevības impērijas karos ar katoļu lielvarām [[Venēcijas Republika|Venēciju]] un [[Austrijas Impērija|Austriju,]] izraisīja bargas represijas pret katoļu albāņiem, kas bija sacēlušies, kas pastiprināja pievēršanos islāmam.&lt;ref name=&quot;Ramet210&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;Skendi235242&quot;&gt;{{Harvnb|Skendi|1967b}}.&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Lederer333334&quot;&gt;{{Harvnb|Lederer|1994}}.&lt;/ref&gt; 1594. gadā pāvests kūdīja uz neveiksmīgu sacelšanos starp katoļu albāņiem ziemeļos, solot palīdzību no [[Spānija]]s. Tomēr palīdzība netika sniegta, un, kad 1596. gadā sacelšanās tika apspiesta, Osmaņu impērija veica represijas un spēcīgu spiedienu pievērsties islāmam, lai sodītu nemierniekus. Straujš kritums notika 1630.—1670. gados, piemēram, kad Ļežas diecēzē katoļu skaits samazinājās par 50%, savukārt Pultas diecēzē katoļu skaits samazinājās no 20 000 līdz 4045, lielākajai daļai pievēršoties islāmam un dažiem — pareizticībai.&lt;ref name=&quot;Ramet210&quot;&gt;{{Harvnb|Ramet|1998}}.&lt;/ref&gt;

[[Lielais turku karš|Lielā Austrijas-Turcijas kara]] laikā albāņu katoļu līderi Pjetars Bogdani un Toma Raspasani apvienoja [[Kosova]]s albāņu katoļus un musulmaņus atbalstam Austrijai. Pēc kara, kad Kosova tā arī nekļuva par daļu no [[Hābsburgu monarhija|Hābsburgu impērijas]], sekoja skarbas represijas. Liels skaits katoļu albāņu&lt;ref name=&quot;Raspasani&quot; /&gt; aizbēga uz ziemeļiem, kur daudzi &quot;nomira, daži no bada, citi no slimībām&quot; [[Budapešta]]s apkārtnē.&lt;ref name=&quot;Raspasani&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Malcolm|first=Noel|title=Kosovo: a short history|url=https://books.google.com/books?id=GGQ_AQAAIAAJ&amp;q=Toma+Raspasani|year=1998|publisher=Macmillan|isbn=978-0-333-66612-8|page=162}}&lt;/ref&gt; Pēc serbu bēgšanas [[Peja|Ipekas]] (albāņu Pejas, serbu Pečas) pašā piespieda katoļu albāņus ziemeļos pārcelties uz kara iztukšotajiem Dienvidserbijas līdzenumiem un piespieda viņus tur pievērsties islāmam.&lt;ref&gt;Pahumi, Nevila (2007). &quot;The Consolidation of Albanian Nationalism&quot;. Page 18&lt;/ref&gt;

Ziemeļalbānijas kopienās katoļu pievēršanās ticībai ietvēra vīriešu ārēju islāma pieņemšanu, bieži vien, lai izvairītos no nodokļu maksāšanas un cita sociālā spiediena, kas Osmaņu sistēmā bija vērsts pret vīriešiem, kamēr mājsaimniecības sievietes palika kristietes.&lt;ref name=&quot;Doja60&quot; /&gt; Pievērstie musulmaņu vīrieši meklēja kristīgas sievas, lai saglabātu zināmu katolicisma pakāpi mājsaimniecībā.&lt;ref name=&quot;Doja60&quot;&gt;{{Harvnb|Doja|2008}}.&lt;/ref&gt; 1703. gadā pāvests [[Klements XI]], pats būdams albāņu izcelsmes, sasauca vietējo katoļu bīskapu sinodi, kas apsprieda pievēršanās islāmam apturēšanu, un vienojās arī liegt komūniju kriptokatoļiem Albānijā, kuri ārēji sludināja islāmu.&lt;ref name=&quot;Skendi235242&quot;&gt;{{Harvnb|Skendi|1967b}}.&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Frazee&quot;&gt;{{Harvnb|Frazee|2006}}.&lt;/ref&gt; Daži albāņi saglabāja kriptokristīgu kultūru, un tos sauca par &quot;laramāniem&quot;. Albānijas ziemeļos konflikts ar [[slāvi]]em kļuva par papildu faktoru, lai pievērstos islāmam.&lt;ref name=&quot;Stavrianos498&quot;&gt;{{Harvnb|Stavrianos|2000}}.&lt;/ref&gt; Musulmaņu ticības pieņemšana ļāva ziemeļalbāņiem kļūt par sabiedrotajiem ar osmaņu varu, būt līdzvērtīgiem impērijas sistēmā un iegūt drošību pret kaimiņos esošajiem pareizticīgajiem slāviem.&lt;ref name=&quot;Stavrianos498&quot; /&gt;

Dažos apgabalos, kas atrodas blakus Albānijas ziemeļaustrumiem, islāms ātrāk kļuva par vairākuma ticību: piemēram, oficiālā osmaņu statistika par [[Tetova]]s Nahiju [[Ziemeļmaķedonija|Maķedonijā]] (kurā bija jaukti albāņu, slāvu [[Maķedonieši|maķedoniešu]] un [[Turki|turku]] iedzīvotāji) liecina, ka musulmaņu ģimeņu skaits pirmo reizi pārsniedza kristiešu ģimeņu skaitu jau 1545. gadā, kad musulmaņu ģimeņu bija 2 reizes vairāk nekā kristiešu ģimeņu, un 38 no musulmaņu ģimenēm nesen bija pievērstas no kristietības,&lt;ref name=&quot;wallaby.vu.edu.au&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://wallaby.vu.edu.au/adt-VVUT/uploads/approved/adt-VVUT20060426.160820/public/02ch1.pdf|title=Archived copy|access-date=2009-11-05|archive-date=2009-01-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20090108131821/http://wallaby.vu.edu.au/adt-VVUT/uploads/approved/adt-VVUT20060426.160820/public/02ch1.pdf}}&lt;/ref&gt; savukārt Opojā [[Kosova|Kosovā]] netālu no Prizrenas musulmaņi 1591. gadā bija vairākumā.&lt;ref&gt;TKGM, TD № 55 (412), (Defter sandžaka Prizren iz 1591. godine).&lt;/ref&gt;

=== Centrālā Albānija ===
[[Attēls:LEAD_MOSQUE_IN_DOWNTOWN_BERAT,_ALBANIA.jpg|thumb|220x220px|16. gadsimtā celtā Svina mošeja Beratā]]
Albānijas centrālā daļa, kas sastāvēja no līdzenumiem starp Albānijas ziemeļiem un dienvidiem, bija mezgls uz senā Via Egnatia ceļa, kas veicināja tiešu Osmaņu impērijas administratīvo kontroli un musulmaņu reliģisko ietekmi.&lt;ref name=&quot;Pistrick78&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;Skendi1956316318320&quot;&gt;{{Harvnb|Skendi|1956}}.&lt;/ref&gt; Tādējādi lielākās daļas Albānijas centrālās daļas pievēršanās islāmam lielā mērā tiek skaidrota ar ģeogrāfijas lomu reģiona sociāli politiskajā un ekonomiskajā liktenī.&lt;ref name=&quot;Pistrick78&quot;&gt;{{Harvnb|Pistrick|2013}}.&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Skendi1956316318320&quot; /&gt;

Osmaņu oficiālā pareizticīgo baznīcas atzīšana noveda pie tā, ka pareizticīgie iedzīvotāji tika pieciesti līdz 18. gadsimta beigām, un baznīcas institūciju tradicionālisms palēnināja albāņu islamizēšanās procesu.&lt;ref name=&quot;Lederer333334&quot;&gt;{{Harvnb|Lederer|1994}}.&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Ramet203&quot;&gt;{{Harvnb|Ramet|1998}}. &quot;The Ottoman conquest between the end of the fourteenth century and the mid-fifteenth century introduced a third religion — Islam — but the Turks did not at first use force in its expansion, and it was only in the 1600s that large-scale conversion to Islam began — chiefly, at first, among Albanian Catholics.&quot;; p.204.&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Ergo26&quot;&gt;{{Harvnb|Ergo|2010}}.&lt;/ref&gt; Albānijas centrālās un dienvidaustrumu daļas pareizticīgie iedzīvotāji atradās Ohridas pareizticīgo arhibīskapijas baznīcas jurisdikcijā, savukārt Albānijas dienvidrietumi atradās [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles patriarhāta]] pakļautībā caur [[Joannina]]s metropoliju.&lt;ref name=&quot;Ergo37&quot;&gt;{{Harvnb|Ergo|2010}}.&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Giakoumis7981&quot;&gt;{{Harvnb|Giakoumis|2010}}.&lt;/ref&gt; Atšķirības starp Albānijas centrālās daļas kristīgajiem albāņiem un Ohridas arhibīskapiem noveda pie pievēršanās [[Bektaši|bektašu]] islāmam, kura mazākais uzsvars uz rituālu ievērošanu padarīja to albāņiem pievilcīgāku nekā islāma pamatvirzienus.&lt;ref name=&quot;Winnifrith107&quot;&gt;{{Harvnb|Winnifrith|2002}}.&lt;/ref&gt;

16. gadsimta sākumā albāņu pilsētas [[Ģirokastra]], Kanina, Delvina, [[Vļora]], [[Korča]], Kelcira, Permeti un [[Berati]] joprojām bija kristīgas, un līdz 16. gadsimta beigām Vlora, Permeti un Himara saglabāja šo statusu, savukārt Ģirokastra kļuva arvien musulmaņticīgāka.&lt;ref name=&quot;Ergo37&quot;&gt;{{Harvnb|Ergo|2010}}.&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Giakoumis84&quot; /&gt; 16. gadsimta sākumā Eļbasani sandžakā, kā ziņots, bija 5,5% musulmaņu iedzīvotāju, kas bija vairāk nekā jebkurā citā albāņu apdzīvotā sandžakā.&lt;ref name=&quot;MinkovDemographics&quot; /&gt; 1570. gadā Osmaņu varas iestādes sāka saskaņotus centienus pievērst ticībai Eļbasani un Rekas nemierīgos kristiešu iedzīvotājus. Kāds grieķu ceļotājs ziņoja, ka Duresi apkārtnē islamizācijas dēļ vairs nav atlicis pareizticīgo kristiešu.&lt;ref name=&quot;Giakoumis84&quot;&gt;{{Harvnb|Giakoumis|2010}}. On Durres: &quot;At the end of the 16th century, conversion to Islam had so much penetrated into central Albania, that a Greek traveller in Durrës in 1580 reported that ―in the region of Durrës there are no Greeks‖ (that is, Orthodox Christians)&quot;&lt;/ref&gt; 16. gadsimtā pievēršanās islāmam Albānijas pilsētās kopumā bija lēna, jo aptuveni tikai 38% pilsētu iedzīvotāju bija kļuvuši musulmaņi.&lt;ref name=&quot;Ergo38&quot;&gt;{{Harvnb|Ergo|2010}}.&lt;/ref&gt; Sākot ar 1670. gadu, Berati kļuva galvenokārt musulmaņu pilsēta, un pievēršanās islāmam daļēji tika skaidrota ar kristīgo priesteru trūkumu, kas spētu sniegt reliģisko kalpošanu.&lt;ref name=&quot;Skendi1013&quot;&gt;{{Harvnb|Skendi|1967a}}.&lt;/ref&gt;

=== Dienvidalbānija ===
16. gadsimtā Vloras sandžakā musulmaņu bija 1,8%, bet Ohridas sandžakā — 1,9%.&lt;ref name=&quot;MinkovDemographics&quot; /&gt; Tomēr galvenokārt 18. gadsimta beigās pareizticīgie albāņi lielā skaitā pievērsās islāmam, galvenokārt pateicoties tā laika Krievijas un Turcijas kariem un tādiem notikumiem kā Krievijas izraisītā Orlova sacelšanās (1770. gadā), kas lika osmaņiem uzskatīt pareizticīgos iedzīvotājus par [[Krievijas Impērija|Krievijas]] sabiedrotajiem.&lt;ref name=&quot;Ramet203&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;Skendi1013&quot;&gt;{{Harvnb|Skendi|1967a}}.&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Skendi1956321323&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;Vickers16&quot; /&gt; Tā kā daži pareizticīgie albāņi sacēlās pret Osmaņu impēriju, [[Porta]] reaģēja, piespiedu kārtā pievēršot dažus pareizticīgos albāņus islāmam un piedāvājot vairāk ekonomisku stimulu pievēršanai ticībai.&lt;ref name=&quot;Ramet203&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;Skendi1013&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;Vickers16&quot;&gt;{{Harvnb|Vickers|2011}}.&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Koti1617&quot;&gt;{{Harvnb|Koti|2010}}.&lt;/ref&gt; Līdz 1798. gadam [[Ali pašā]], daļēji neatkarīgais Janinas pašalika valdnieks, sarīkoja slaktiņu piekrastes pareizticīgo albāņu ciematos Šenvasilā un Nivicā-Bubarā, kas izraisīja vēl vienu ievērojamu vilni ar atlikušo pareizticīgo albāņu pievēršanos islāmam.&lt;ref name=&quot;Ramet203&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;Skendi1956321323&quot;&gt;{{Harvnb|Skendi|1956}}.&lt;/ref&gt; 19. gadsimtā Albānija kopumā un jo īpaši Albānijas dienvidi bija viens no tikai diviem reģioniem Osmaņu Balkānos (otrs bija [[Dobrudža]]), kurā joprojām bija vērojama plaša konvertēšanās no kristietības uz islāmu.&lt;ref name=&quot;MinkovDemographics&quot; /&gt;

Šajā laikā atsevišķos apgabalos notika konflikti starp nesen ticībai pievērstajiem musulmaņu albāņiem un pareizticīgajiem albāņiem. Piemēri ir Boršas piekrastes ciematu uzbrukums Pikerasai 1744. gadā, liekot dažiem bēgt uz ārzemēm, piemēram, uz tādām vietām kā Itālijas dienvidi.&lt;ref name=&quot;Kallivretakis233&quot;&gt;{{Harvnb|Kallivretakis|2003}}.&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Hammond30&quot; /&gt; Citas teritorijas, piemēram, 36 ciemati uz ziemeļiem no Pogoni apgabala, tika pievērsti islāmam 1760. gadā, pēc kā uzbrukums pareizticīgo kristiešu ciemiem Kolonjā, Leskovikā un Permeti atstāja daudzas vietas izlaupītas un izpostītas.&lt;ref name=&quot;Hammond30&quot;&gt;{{Harvnb|Hammond|1967}}.&lt;/ref&gt; Līdz astoņpadsmitā gadsimta beigām osmaņu valdības kontroles vājināšanās ļāva vietējiem bandītiem un musulmaņu albāņu bandām uzbrukt [[Aromūni|aromūnu]], grieķu un pareizticīgo albāņu apmetnēm, kas atradās gan mūsdienu Albānijas teritorijā, gan ārpus tās.&lt;ref name=&quot;Anscombe88107&quot;&gt;{{Harvnb|Anscombe|2006}}.&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Hammond197662&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;Koukoudis2003&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;Jorgaqi3839&quot; /&gt; Albānijā šo sirojumu rezultātā tika iznīcinātas daudzas pilsētiņas un ciemi, divas no lielākajām bija Vitkuka, galvenokārt pareizticīgo albāņu centrs, un [[Voskopoja|Moskopole]], galvenokārt aromūnu centrs, abās ar grieķu literāro, izglītības un reliģisko kultūru.&lt;ref name=&quot;Ramet203&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;Koti1617&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;Hammond197662&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;Koukoudis2003&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;Jorgaqi3839&quot; /&gt; Šie notikumi pamudināja dažus aromūnus un pareizticīgos albāņus migrēt uz tādām vietām kā [[Maķedonija (reģions)|Maķedonija]] un [[Trāķija]].&lt;ref name=&quot;Ramet203&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;Koti1617&quot;&gt;{{Harvnb|Koti|2010}}.&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Hammond197662&quot;&gt;{{Harvnb|Hammond|1976}}.&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Koukoudis2003&quot;&gt;{{Harvnb|Koukoudis|2003}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Jorgaqi3839&quot;&gt;{{Harvnb|Jorgaqi|2005}}.&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Winnifrith109&quot;&gt;{{Harvnb|Winnifrith|2002}}&lt;/ref&gt;

Daži pareizticīgie, kas pazīstami kā neomocekļi, mēģināja apturēt pievēršanos islāmam pareizticīgo albāņu vidū un par to tika sodīti ar nāvi.&lt;ref name=&quot;Giakoumis8991&quot;&gt;{{Harvnb|Giakoumis|2010}}.&lt;/ref&gt; Starp viņiem ievērojams bija Kosmass no Aitolijas (miris 1779. gadā), grieķu mūks un misionārs, kurš ceļoja un sludināja līdz pat [[Kruja]]i un atvēra daudzas grieķu skolas, pirms tika apsūdzēts un sodīts ar nāvi kā iespējams krievu aģents.&lt;ref name=&quot;Elsie5960&quot; /&gt; Kosmass atbalstīja grieķu izglītību un grieķu valodas izplatīšanu analfabētu kristiešu, kas nerunā grieķu valodā, vidū, lai viņi varētu saprast Svētos Rakstus un liturģiju un tādējādi saglabāt pareizticību, savukārt viņa garīgais vēstījums mūsdienās tiek cienīts pareizticīgo albāņu vidū.&lt;ref name=&quot;Elsie5960&quot;&gt;{{Harvnb|Elsie|2001}}.&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Elsie200048&quot;&gt;{{Harvnb|Elsie|2000}}.&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Mackridge5859&quot;&gt;{{Harvnb|Mackridge|2009}}.&lt;/ref&gt;

=== Citi konversijas faktori ===
[[Attēls:Jean-Leon-Gerome-Prayer-In-The-House-Of-An-Arnaut-Chief.jpg|thumb|270x270px|Žana Leona Žeroma glezna &quot;Lūdzēji arnautu priekšnieka namā&quot; (1857)]]
Citur pievēršanās islāmam, piemēram, Laberijas reģionā, notika baznīcas jautājumu dēļ, kad, piemēram, bada laikā vietējais bīskaps atteicās atļaut pārtraukumu gavēnī, lai lietotu pienu, piedraudot ar [[Elle|elli]].&lt;ref name=&quot;Giakoumis8687&quot; /&gt; Pievēršanās islāmam tika veikta arī ekonomisku iemeslu dēļ, kas piedāvāja izeju no lieliem nodokļiem, piemēram, [[džizja]]s jeb neticīgo nodokļa un citiem smagiem osmaņu pasākumiem, kas tika uzlikti kristiešiem, vienlaikus paverot iespējas musulmaņiem, piemēram, bagātības uzkrāšanai.&lt;ref name=&quot;Lederer333334&quot;&gt;{{Harvnb|Lederer|1994}}.&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Giakoumis8687&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;Norris4748&quot;&gt;{{Harvnb|Norris|1993}}.&lt;/ref&gt; Konfliktu laikā starp musulmaņiem un kristiešiem vietējās intereses, piemēram, ģimenes aizsardzība, dominēja pār sadursmēm, liekot osmaņiem liegt musulmaņu albāņiem nēsāt ieročus, jo kristiešu albāņi bieži pievērsās islāmam, lai iegūtu tiesības uz ieročiem, un pēc tam tos izmantoja pret osmaņiem.&lt;ref name=&quot;Myhill232&quot;&gt;{{Harvnb|Myhill|2006}}.&lt;/ref&gt; Citi vairāki faktori, kas veicināja pievēršanos islāmam, bija baznīcas nabadzība, analfabēti garīdznieki, garīdznieku trūkums dažos apgabalos un ceremonijas citās valodās, nevis albāņu.&lt;ref name=&quot;Lederer333334&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;Skendi1013&quot;&gt;{{Harvnb|Skendi|1967a}}.&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Skendi1956316318320&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;Giakoumis8687&quot;&gt;{{Harvnb|Giakoumis|2010}}.&lt;/ref&gt; Turklāt Duresi un Albānijas dienvidu bīskapiju atkarība no nīkuļojošās Ohridas arhibīskapijas, daļēji [[simonija]]s dēļ, vājināja pareizticīgo albāņu spēju pretoties pievēršanās islāmam.&lt;ref name=&quot;Skendi1013&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;Skendi1956316318320&quot;&gt;{{Harvnb|Skendi|1956}}.&lt;/ref&gt;

[[Kriptokristietība]] jeb slepena kristietības saglabāšana bija nereta tādos reģionos kā Špata to iedzīvotāju vidū, kuri nesen bija pievērsušies no kristīgā katolicisma un pareizticības islāmam.&lt;ref name=&quot;Ramet210&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;Skendi235242&quot;&gt;{{Harvnb|Skendi|1967b}}.&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Lederer333334&quot;&gt;{{Harvnb|Lederer|1994}}.&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Giakoumis8991&quot;&gt;{{Harvnb|Giakoumis|2010}}.&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Pistrick7981&quot;&gt;{{Harvnb|Pistrick|2013}}.&lt;/ref&gt; Gorā, pierobežas reģionā, kas atrodas starp mūsdienu Albānijas ziemeļaustrumiem un Kosovas dienvidiem, bija slāvu pareizticīgo iedzīvotāji, kas pievērsās islāmam astoņpadsmitā gadsimta otrajā pusē Pečas serbu patriarhāta likvidēšanas (1766) un sekojošo nestabilo baznīcas struktūru dēļ.&lt;ref name=&quot;Duijzings16&quot;&gt;{{Harvnb|Duijzings|2000}}.&lt;/ref&gt; Ap piecpadsmito gadsimtu Albānijā ieradās [[čigāni]], un tie, kas bija musulmaņi, kļuva par vietējās musulmaņu sabiedrības daļu.&lt;ref name=&quot;DeSotoBeddiesGedeshi7&quot;&gt;{{Harvnb|De Soto|Beddies|Gedeshi|2005}}.&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Crowe196&quot;&gt;{{Harvnb|Crowe|1996}}.&lt;/ref&gt;

=== Musulmaņu albāņi un plašākā Osmaņu pasaule ===
 
Islāms bija cieši saistīts ar valsti, kas padarīja Osmaņu impēriju par islāmisku iekārtu, kurā reliģiskās tiesības sakrita ar valsts tiesībām, kur tikai musulmaņiem bija pilnas pilsoniskās tiesības, bet etniskā vai nacionālā piederība netika ņemta vērā.&lt;ref name=&quot;Jordan1582&quot;&gt;{{Harvnb|Jordan|2015}}.&lt;/ref&gt; Līdz 17. gadsimta beigām centrālajā un dienvidu daļā pilsētu centri lielā mērā bija pieņēmuši augošās musulmaņu albāņu elites reliģiju. Mošeju celtniecība Albānijā ievērojami palielinājās, sākot no 17. gadsimta, kad paradījās liels skaits musulmaņu albāņu.&lt;ref name=&quot;ManahasaKolay7079&quot; /&gt; Albānijas vecā aristokrātiskā valdošā šķira bija spiesta pievērsties islāmam, lai saglabātu savas zemes.&lt;ref name=&quot;Stavrianos498&quot;&gt;{{Harvnb|Stavrianos|2000}}.&lt;/ref&gt; Līdz 18. gadsimtam bija parādījusies vietējo aristokrātisko albāņu musulmaņu ievērojamu personu šķira.&lt;ref name=&quot;ManahasaKolay7079&quot;&gt;{{Harvnb|Manahasa|Kolay|2015}}.&lt;/ref&gt; Šīs šķiras pastāvēšana kā [[pašā]]m un [[Bejs|bejiem]] šajā periodā, militārais darbs kā karavīriem un algotņiem, kā arī iespēja pievienoties musulmaņu garīdzniecībai, spēlēja arvien nozīmīgāku lomu Osmaņu politiskajā un ekonomiskajā dzīvē, kas kļuva par pievilcīgu karjeras iespēju daudziem albāņiem.&lt;ref name=&quot;Nurja197198&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;Norris123137155160&quot;&gt;{{Harvnb|Norris|1993}}.&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Hammond217&quot;&gt;{{Harvnb|Hammond|1967}}.&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Babuna290291&quot;&gt;{{Harvnb|Babuna|2004}}.&lt;/ref&gt; Atkarībā no savas lomas šie cilvēki musulmaņu albāņu sabiedrībā ieguva cienījamu stāvokli, jo veica administratīvus uzdevumus un uzturēja drošību pilsētu teritorijās, un dažreiz impērija viņus apbalvoja ar augstām pakāpēm un amatiem.&lt;ref name=&quot;Nurja197198&quot;&gt;{{Harvnb|Nurja|2012}}.&lt;/ref&gt; Albāņi bija ievērojamā skaitā pārstāvēti arī Osmaņu impērijas galmā.&lt;ref name=&quot;Ergo23&quot;&gt;{{Harvnb|Ergo|2010}}.&lt;/ref&gt; Tomēr līdzās kristiešiem daudzi musulmaņu albāņi bija nabadzīgi un daļēji dzimtcilvēki, kas strādāja uz topošās osmaņu albāņu elites zemes īpašnieku zemes, bet citi atrada darbu amatniecībā un citur.&lt;ref name=&quot;Lederer333334&quot;&gt;{{Harvnb|Lederer|1994}}.&lt;/ref&gt;

Osmaņu gubernatori un feodālā sabiedrība veicināja un aizsargāja sunnītu islāmu, kā rezultātā tika atbalstīti un izplatīti [[Derviši|dervišu]] [[Sūfisms|sūfiju ordeņi]], kas Balkānu reģionā tika uzskatīti par ortodoksālākiem nekā impērijas austrumos.&lt;ref name=&quot;Norris101&quot;&gt;{{Harvnb|Norris|1993}}.&lt;/ref&gt; Visizplatītākie no tiem bija [[Bektaši|Bektašu ordenis]], kas tika uzskatīts par [[Sunnītu islāms|sunnītiem]], pateicoties kopīgajām juridiskajām tradīcijām, lai gan parastie musulmaņi tos uzskatīja par [[Šiītu islāms|šiītiem]] tādu ezotērisku prakšu dēļ kā [[Alī ibn Abī Tālibs|Ali]], [[Hasans ibn Alī|Hasana]], [[Huseins ibn Alī|Huseina]] un citu šiītiem ievērojamu musulmaņu personību godināšana.&lt;ref name=&quot;BlumiKrasniqi480482&quot;&gt;{{Harvnb|Blumi|Krasniqi|2014}}.&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Doja9193100102&quot;&gt;{{Harvnb|Doja|2006}}.&lt;/ref&gt;

Albāņu iedzīvotāji daļēji sāka pievērsties [[Islāms|islāmam]], izmantojot bektašisma mācību, lai iegūtu priekšrocības Osmaņu tirdzniecības tīklos, birokrātijā un armijā.&lt;ref name=&quot;Doja8687&quot;&gt;{{Harvnb|Doja|2006}}.&lt;/ref&gt; Daži albāņi kļuva par daļu no impērijas valdošās šķiras un ieguva augstu stāvokli, kur viņu ietekme galu galā pārsniedza [[Bosnieši|bosniešu]] ietekmi.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Shaw|first=Stanford J.|last2=Shaw|first2=Ezel Kural|title=History of the Ottoman Empire and Modern Turkey: Volume 1, Empire of the Gazis: The Rise and Decline of the Ottoman Empire 1280-1808|date=1976|publisher=Cambridge University Press|isbn=978-0-521-29163-7|page=69|url=https://books.google.com/books?id=E9-YfgVZDBkC&amp;pg=PA69}}&lt;/ref&gt; Daudzi albāņu bērni tika savervēti osmaņu [[Devširme|devširmēs]] un [[Janičāri|janičāros]], un 42 [[Osmaņu impērija]]s [[Lielvezīrs|lielvezīri]] bija albāņu izcelsmes. Viens no viņiem bija [[Muhameds Alī pašā|Muhameds Alī no Ēģiptes]]. Šajos militārā dienesta un administratoru amatos musulmaņu albāņu attiecības ar osmaņiem bija balstītas uz sadarbību un abpusēju labumu.&lt;ref name=&quot;Malcolm82&quot;&gt;{{Harvnb|Malcolm|2002}}.&lt;/ref&gt;&lt;gallery class=&quot;center&quot;&gt;
Attēls:Vlora_090.jpg|alt=Muradie Mosque in Vlorë.| Muradie mošeja Vļorā.
Attēls:Elbasan_-_Naziresha_Mosque_(by_Pudelek).JPG|alt=Naziresha Mosque in Elbasan.| Nazirešas mošeja Eļbasani.
Attēls:A_mosque_in_Krujë.JPG|alt=Bazaar Mosque in Krujë.| Bazāra mošeja Krujā.
Attēls:Peqin_Mosque.jpg|alt=Clock Mosque in Peqin.| Pulksteņa mošeja Pekinā.
Attēls:Xhamia_e_Fatihut.jpg|alt=Fatih Mosque in Durrës.| Fatīha mošeja Duresi pilsētā.
&lt;/gallery&gt;

=== Musulmaņu konfesijas un sektas ===
Papildus tiem, kas saistīti ar [[Sunnītu islāms|sunnītu]] islāmu, Albānijas musulmaņi Osmaņu impērijas periodā piederēja vairākiem sūfiju ordeņiem.&lt;ref name=&quot;Clayer3336&quot; /&gt; Kadiri ordenis izplatījās 17. gadsimta pilsētu teritorijās un bija saistīts ar pilsētu strādnieku ģildēm, savukārt 18. gadsimtā kadiri bija izplatījušies Albānijas centrālajā daļā un jo īpaši kalnainajā Dibera reģionā.&lt;ref name=&quot;Clayer3336&quot; /&gt; Kadiri deva ieguldījumu ekonomiskajā un Dibera apgabalā arī sociāli politiskajā vidē, kurā tie atradās.&lt;ref name=&quot;Clayer3336&quot; /&gt; Halveti ordenis, kas konkurēja ar bektašiem par piekritējiem, darbojās Albānijas dienvidos un ziemeļaustrumos.&lt;ref name=&quot;Clayer3336&quot;&gt;{{Harvnb|Clayer|2007}}.&lt;/ref&gt; Citi sūfiju ordeņi bija rufaji, melami un vēl daži. Visizcilākie no tiem Albānijā bija un joprojām ir bektaši, mistisks dervišu ordenis, kas piederēja šiītu islāmam un ieradās Albānijā 15. gadsimtā, [[Janičāri|janičāru]] atvests.&lt;ref name=&quot;Skendi1013&quot; /&gt; Bektašisma izplatība albāņu iedzīvotāju vidū notika 18. un galvenokārt 19. gadsimta sākumā, īpaši Ali pašā, kurš, domājams, pats bija bektašs, Janinas valdījumā.&lt;ref name=&quot;Skendi1013&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;Norris123137155160&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;Doja9498&quot;&gt;{{Harvnb|Doja|2006}}.&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Gawrych2122&quot;&gt;{{Harvnb|Gawrych|2006}}.&lt;/ref&gt; Ieradās sūfiju derviši no tālām vietām, piemēram, [[Horasāna]]s un [[Anatolija]]s, pievērsās ticībai, ieguva mācekļus, un laika gaitā tika izveidots tīkls ar centriem Skraparas un Devolas reģionos.&lt;ref name=&quot;Norris123137155160&quot; /&gt; Dažas no ievērojamākajām sūfiju grupām Albānijā atradās apmetnēs kā Ģirokastrā, Melčanā, Krujā un Frašerā.&lt;ref name=&quot;Norris123137155160&quot; /&gt; Līdz 20. gadsimta sākumam bektašu ordeņa albāņi veidoja ievērojamu skaitu dervišu ārpus Balkāniem, pat sūfiju svētā Hadži Bektaša kopienās (tekēs) Anatolijā un [[Ēģipte|Ēģiptē]].&lt;ref name=&quot;Norris212218&quot;&gt;{{Harvnb|Norris|1993}}.&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Hasluck97&quot;&gt;{{Harvnb|Hasluck|1913}}.&lt;/ref&gt; Sūfiju ordeņi, jo īpaši bektaši, saistīja kristīgos svētos un viņu vietējās svētnīcas ar sufiju svētajiem ļaudīm, radot reliģiskās ievērošanas un klātbūtnes sintēzi un sinkrētismu.&lt;ref name=&quot;Norris123137155160&quot;&gt;{{Harvnb|Norris|1993}}.&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Babuna290291&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;Hasluck106119&quot; /&gt; Albāņu islāmpievērstajiem bektašisms ar tā plašākām reliģiskajām brīvībām un sinkrētismu dažkārt tika uzskatīts par pievilcīgāku iespēju nekā sunnītu islāms.&lt;ref name=&quot;Skendi1013&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;Babuna290291&quot;&gt;{{Harvnb|Babuna|2004}}.&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Hasluck106119&quot;&gt;{{Harvnb|Hasluck|1913}}.&lt;/ref&gt; No otras puses, konservatīvie musulmaņi bektašu sektu uzskata par ķecerīgu.&lt;ref name=&quot;Giakoumis8991&quot;&gt;{{Harvnb|Giakoumis|2010}}.&lt;/ref&gt; Tradicionāli bektaši ievērojamā skaitā ir sastopami Albānijas dienvidos un mazākā mērā Albānijas centrālajā daļā, savukārt pārējie musulmaņu iedzīvotāju pieder sunnītu islāmam.&lt;ref name=&quot;Skendi1013&quot;&gt;{{Harvnb|Skendi|1967a}}.&lt;/ref&gt;&lt;gallery class=&quot;center&quot;&gt;
Attēls:Halveti_Teqe_Berat.jpg|alt=Teqe in Berat of the Sufi Halveti order (built 1782).| Teke Berati, piederīga Halveti ordenim (celta 1782. gadā)
Attēls:Inscription_on_the_Halveti-Tekke_in_Berat.jpg|alt=Arabic script inscription above door at Halveti teqe, Berat.| Arābu uzraksts virs durvīm Halveti tekē Berati
Attēls:Teqe_of_Frashër_-_Mapillary_(xBfC8aYNkqSGJl5Wg2Avng).jpg|alt=Bektashi Teqe in Frashër.| Bektašu teke Frašerā .
Attēls:Teqeja_e_Melanit.jpg|alt=Melani teqe of the Bektashi in Gjirokastër.| Melani bektašu teke Ģirokastrā.
Attēls:Pamje_e_jashtme_nga_Teqeja_e_Dollmes,_Kruje.JPG|alt=Dollma Teqe in Krujë.| Doļmas teke Krujā.
Attēls:Inside_Teqja_e_Dollmës.jpg|alt=Interior of Dollma teqe with Sufi saints tombs in background, Krujë.| Doļmas tekes interjers ar sūfiju svēto kapenēm fonā.
&lt;/gallery&gt;

=== Sociālās un kultūras pārmaiņas ===
[[Attēls:Xhamia_e_Iljaz_Bej_Mirahorit,_Korce.jpg|left|thumb|178x178px|Mirahori mošeja Korčā]]
Osmaņu iekarošana ienesa arī sociālas, kultūras un lingvistiskas pārmaiņas albāņu valodā runājošajā pasaulē. Sākot ar piecpadsmito gadsimtu, albāņu valodā ienāca vārdi no osmaņu turku valodas.&lt;ref name=&quot;Norris6181&quot; /&gt; Dzejnieku un citu musulmaņu albāņu autoru kopums rakstīja osmaņu turku, arābu, persiešu vai albāņu valodā arābu rakstībā, aptverot prozu, dzeju, reflektīvus darbus par reliģiju un sociāli politisko situāciju utt.&lt;ref name=&quot;Norris6181&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;Elsie289305&quot;&gt;{{Harvnb|Elsie|1992}}.&lt;/ref&gt; Papildus Eļbasani, kas bija dibināta 1466. gadā ap cietoksni, arī Albānijas pilsētas piedzīvoja pārmaiņas, pārņemot osmaņu arhitektūras un kultūras elementus.&lt;ref name=&quot;Ergo3435&quot;&gt;{{Harvnb|Ergo|2010}}.&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Nurja193&quot; /&gt; Daži ciemi, kuros musulmaņu albāņu elite būvēja ar reliģiju, izglītību un sociāliem mērķiem saistītas ēkas, piemēram, mošejas un medreses, kļuva par jauniem pilsētu centriem, piemēram, [[Korča|Korčā]], [[Tirāna|Tirānā]] un [[Kavaja|Kavajā]].&lt;ref name=&quot;Nurja193&quot;&gt;{{Harvnb|Nurja|2012}}.&lt;/ref&gt; Tikmēr vecāki pilsētu centri, piemēram, Berati, ieguva mošejas, [[Turku pirts|hamamus]] (turku pirtis), medreses (musulmaņu reliģiskās skolas), kafejnīcas, tekes un kļuva pazīstamas ar dzejniekiem, māksliniekiem un zinātniskām aktivitātēm.&lt;ref name=&quot;Norris6181&quot;&gt;{{Harvnb|Norris|1993}}.&lt;/ref&gt; Atšķirībā no Kosovas vai Maķedonijas, Albānijas Osmaņu musulmaņu mantojuma arhitektoniskā vērtība bija pieticīgāka, ievērojamākās celtnes ir Mirahori mošeja Korčē (celta 1495.—1496. gadā), Murada Beja mošeja Krujā (1533.—1534. gadā), Svina mošeja Škodrā (1773.—1774. gadā), [[Ethema Beja mošeja]] Tirānā (uzsākta 1791.—1794. gadā; pabeigta 1820.—1821. gadā) un dažas citas.&lt;ref name=&quot;Norris56&quot;&gt;{{Harvnb|Norris|1993}}.&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;ManahasaKolay7079b&quot;&gt;{{Harvnb|Manahasa|Kolay|2015}}.&lt;/ref&gt;

Albāņu pāriešana no kristietības uz islāmu iezīmēja arī pāreju no kristiešu (''ruma'', t.i. &quot;romiešu&quot;) uz musulmaņu konfesionālajām kopienām Osmaņu impērijas sistēmas [[Millets|milletu]] ietvaros, kas kolektīvi sadalīja un pārvaldīja tautas atbilstoši to reliģijai.&lt;ref name=&quot;Anscombe88107&quot; /&gt; Osmaņi tomēr apzinājās musulmaņu albāņu esamību un plaši lietoja tādus terminus kā arnavuds/arnauts kā etnisko marķieri, lai novērstu reliģiskās terminoloģijas trūkumus cilvēku identificēšanai Osmaņu valsts ierakstos.&lt;ref name=&quot;Anscombe88107&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;Anscombe2006b&quot; /&gt; Osmaņu turku valodā valsti sauca par Arnavudluku.&lt;ref name=&quot;Anscombe2006b&quot;&gt;{{Harvnb|Anscombe|2006b}}&lt;/ref&gt; Arī jauna un vispārināta albāņu reakcija, kuras pamatā bija etniskā un lingvistiskā apziņa, uz šo jauno un atšķirīgo Osmaņu pasauli, kas veidojās ap viņiem, bija etnonīma maiņa.&lt;ref name=&quot;Lloshi277&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;Misha35&quot;&gt;{{Harvnb|Misha|2002}}.&lt;/ref&gt; Etniskais demonīms ''Shqiptarë'', kas atvasināts no latīņu valodas un apzīmē skaidru runu un verbālu sapratni, laikā no 17. gadsimta beigām līdz 18. gadsimta sākumam albāņu runātāju vidū pakāpeniski aizstāja veco ''Arbëresh/Arbënesh'' .&lt;ref name=&quot;Lloshi277&quot;&gt;{{Harvnb|Lloshi|1999}}&lt;/ref&gt;

== Mantojums ==

=== Albānijas sabiedrības mūsdienu uzskati par Albānijas islamizāciju ===
[[Attēls:Et'hem_Bey_Mosque_Tirana_2.JPG|thumb|202x202px|Minbars bagātīgi dekorētajā [[Ethema Beja mošeja]]s interjerā Tirānā.]]
Islāms un osmaņu mantojums ir bijis biežs sarunu temats arī plašākā albāņu sabiedrībā. Daudzi albāņi islāmu un Osmaņu impēriju uzskata par [[Džihāds|džihāda]]'','' antikristīgās vardarbības un pārturkošanas rezultātu, un šajos diskursos Albānijas sociālpolitiskās problēmas tiek piedēvētas šī mantojuma rezultātam.&lt;ref name=&quot;Endresen4748&quot;&gt;{{Harvnb|Endresen|2011}}.&lt;/ref&gt; Daži musulmaņu kopienas locekļi, redzot noniecinājumu osmaņu pagātnei, uz šiem uzskatiem ir reaģējuši, uztverot kā aizspriedumus pret islāmu.&lt;ref name=&quot;Endresen4748&quot; /&gt;

Albāņu intelektuāļu un citu ievērojamu albāņu vidū plašākā Balkānu reģionā ir notikušas diskusijas un dažkārt arī debates par islāmu, tā mantojumu un lomu Albānijā.&lt;ref name=&quot;Brisku181183&quot;&gt;{{Harvnb|Brisku|2013}}.&lt;/ref&gt; Šajās diskursos daži albāņu intelektuāļi, apspriežot islāmu, tā mantojumu un mūsdienu lomu albāņu vidū, ir lietojuši daudzveidīgu orientālisma, rasisma un bioloģisko terminoloģiju.&lt;ref name=&quot;Sulstarova6872&quot;&gt;{{Harvnb|Sulstarova|2013}}.&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;ElbasaniRoy465&quot;&gt;{{Harvnb|Elbasani|Roy|2015}}.&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Ismail_Kadare.jpg|thumb|235x235px|[[Ismails Kadare]]]]
Šajās diskusijās ievērojama bija rakstiska apmaiņa laikrakstu rakstos un grāmatās starp rakstnieku [[Ismails Kadare|Ismailu Kadari]] no Ģirokastras un literatūras kritiķi Redžepu Kjosju, albāni no bijušās Dienvidslāvijas 2000. gadu vidū.&lt;ref name=&quot;Brisku184186&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;SchmidtNeke15&quot;&gt;{{Harvnb|Schmidt-Neke|2014}} &quot;Hasan Kaleshi who argued that the islamization of the majority of the Albanians saved them from assimilation into Greeks and Slavs (Kaleshi 1975).&quot;&lt;/ref&gt; Kadare apgalvoja, ka Albānijas nākotne ir saistīta tikai ar Eiropu, pateicoties tās senajām Eiropas saknēm un kristīgajām tradīcijām, savukārt Kjosja apgalvoja, ka albāņu identitāte ir gan Rietumu (kristīgās), gan Austrumu (islāma) kultūru sajaukums un bieži vien pielāgojama vēsturiskiem kontekstiem.&lt;ref name=&quot;Brisku184186&quot;&gt;{{Harvnb|Brisku|2013}}.&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;SchmidtNeke15&quot; /&gt; Piro Miša rakstīja, ka albāņu islamizācija 17. un 18. gadsimtā bija &quot;divi no tumšākajiem gadsimtiem Albānijas mūsdienu vēsturē&quot;.&lt;ref name=&quot;Misha35&quot;&gt;{{Harvnb|Misha|2002}}.&lt;/ref&gt; Miša arī apgalvoja, ka šīs pieredzes dēļ &quot;Albāniju vairāk nekā, iespējams, jebkuru citu reģiona valsti, ietekmēja turku-austrumu kultūra&quot;,&lt;ref name=&quot;Misha&quot;&gt;{{Harvnb|Misha|2002}}.&lt;/ref&gt; lai gan viņš norāda, ka albāņu musulmaņi bija vienīgā musulmaņu grupa Eiropas Turcijā, kas apvienoja spēkus ar saviem kristīgajiem tautiešiem, lai cīnītos pret valdību Konstantinopolē&quot;.&lt;ref&gt;{{Harvnb|Misha|2002}}.&lt;/ref&gt;

2005. gadā Lielbritānijā teiktajā runā Albānijas prezidents [[Alfrēds Moisju]] islāmu Albānijā raksturoja kā tādu, kam ir “eiropeiska seja”, jo tas ir “virspusējs” un “ja mazliet iedziļinās katrā albānietī, viņš var atklāt savu kristīgo kodolu”.&lt;ref name=&quot;Brisku187&quot; /&gt; Albānijas Musulmaņu forums no savas puses atbildēja uz šiem un Kadares komentāriem, nosaucot tos par “rasistiskiem”, kas saturot [[Islāmfobija|islamofobiju]] un ir “dziļi aizskaroši”.&lt;ref name=&quot;Brisku187&quot;&gt;{{Harvnb|Brisku|2013}}.&lt;/ref&gt; Sekojot tendencēm, kas aizsākās komunistiskā režīma laikā, postkomunistiskā albāņu politiskā iekārta turpina uztvert islāmu kā osmaņu iebrucēju uzspiestu ticību.&lt;ref name=&quot;Barbullushi158&quot;&gt;{{Harvnb|Barbullushi|2010}}.&lt;/ref&gt; Daži albāņu rakstnieki arī apgalvo, ka albāņu uzticība islāmam bija virspusēja, un šie argumenti ir bijuši populāri pareizticīgo un katoļu albāņu kopienās.&lt;ref name=&quot;Malcolm86&quot;&gt;{{Harvnb|Malcolm|2002}}&lt;/ref&gt; Debatēs par albāņu skolu mācību grāmatām, kuru laikā daži vēsturnieki ir lūguši izņemt aizskarošu saturu par turkiem, daži kristīgo albāņu vēsturnieki iebilda, atsaucoties uz negatīvo pieredzi osmaņu periodā un vēloties, lai Turcija sniegtu kompensāciju par Albānijas sagrābšanu un albāņu islamizāciju.&lt;ref name=&quot;Jazexhi14&quot;&gt;{{Harvnb|Jazexhi|2012}}.&lt;/ref&gt;

=== Reliģisko iestāžu viedokļi par Albānijas islamizāciju ===
Oficiālajām reliģiskajām kristiešu un musulmaņu iestādēm un to garīdzniekiem ir atšķirīgi viedokļi par Osmaņu impērijas periodu un albāņu pievēršanos islāmam. Gan katoļu, gan pareizticīgo garīdznieki interpretē Osmaņu impērijas laikmetu kā represīvu periodu, kurš izcēlās ar kristiešu diskrimināciju un vardarbību pret tiem,&lt;ref name=&quot;Endresen237&quot; /&gt; savukārt islāms tiek uzskatīts par svešķermeni'','' kas apdraud albāņu tradīcijas un saliedētību.&lt;ref name=&quot;Endresen241&quot; /&gt; Gan katoļu, gan pareizticīgo garīdznieki albāņu pievēršanos islāmam uzskata par albāņu identitātes falsifikāciju, lai gan albāņu musulmaņi tiek interpretēti kā nevainīgi islamizācijas upuri.&lt;ref name=&quot;Endresen241&quot; /&gt; No otras puses, albāņu sunnītu garīdznieki uzskata albāņu pievēršanos islāmam par brīvprātīgu procesu, neatzīstot vai ignorējot reliģiskās pretrunas, kas saistītas ar Osmaņu impērijas laikmetu.&lt;ref name=&quot;Endresen237&quot;&gt;{{Harvnb|Endresen|2010}} &quot;The Muslim leaders advocate the view that the Albanians' embracing of Islam was voluntary. The Christians, conversely, characterise the Ottoman rule as anti-Christian and oppressive.&quot;; pp. 238-239; p. 241. &quot;In Christian narratives, by contrast, Islam represents a foreign element disrupting Albanian unity and tradition.&quot;; pp. 240-241.&lt;/ref&gt; Sūfiju islāms Albānijā interpretē Osmaņu impērijas laikmetu kā sagrozītas islāma formas veicināšanu, kas tika sagrozīta sunnītu Osmaņu valsts sistēmā, kas vajāja sūfijus un citus citādi domājošos.&lt;ref name=&quot;Endresen241242&quot;&gt;{{Harvnb|Endresen|2010}}.&lt;/ref&gt; Tomēr kristiešu garīdznieki uzskata musulmaņu albāņus par daļu no plašākas albāņu nācijas, un musulmaņu garīdznieki neizsaka izsmieklu cilvēkiem, kuri Albānijā nekļuva par musulmaņiem.&lt;ref name=&quot;Endresen241&quot;&gt;{{Harvnb|Endresen|2010}}&lt;/ref&gt; Kristiešu identitāte Albānijā ir veidojusies, atrodoties minoritātes pozīcijā, dažkārt vēsturiski piedzīvojot diskrimināciju attiecībā pret musulmaņu vairākumu.&lt;ref name=&quot;Endresen250&quot; /&gt; Tikmēr musulmaņu garīdznieki Albānijā uzsver likteņa maiņu, ko nesa Osmaņu impērijas sabrukums līdz ar Balkānu kristiešu politisko iespēju palielināšanu, padarot musulmaņus mūsdienās par reliģisku minoritāti.&lt;ref name=&quot;Endresen250&quot;&gt;{{Harvnb|Endresen|2010}}.&lt;/ref&gt;

=== Albānijas islamizācija zinātniskajā kontekstā ===
Arī mūsdienu zinātniskajā pētniecībā albāņu pievēršanās ticībai un islāma mantojums Albānijā paliek strīdīga tēma. [[Albānijas Tautas Republika|Komunistiskās ēras]] un mūsdienu albāņu zinātnieki ar nacionālistisku skatījumu interpretē osmaņu periodu kā negatīvu un noniecina pievēršanos islāmam, apgalvojot, ka tas albāņiem sociokulturālā un reliģiskā nozīmē nedeva gandrīz nekādu labumu.&lt;ref name=&quot;Elsie34&quot; /&gt; 1975. gadā Hasans Kaleši apstrīdēja šos galvenokārt negatīvos uzskatus par islāma periodu.&lt;ref name=&quot;Clayer135&quot; /&gt; Kaleši nostāja, ko vēlāk atbalstīja Elsijs un Šmits-Neke,&lt;ref name=&quot;SchmidtNeke15&quot;&gt;{{Harvnb|Schmidt-Neke|2014}} &quot;Hasan Kaleshi who argued that the islamization of the majority of the Albanians saved them from assimilation into Greeks and Slavs (Kaleshi 1975).&quot;&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Elsie34&quot;&gt;{{Harvnb|Elsie|2005}}.&lt;/ref&gt; bija tāda, ka Osmaņu iekarošana un albāņu pievēršanās islāmam novērsa [[Hellēnisms|hellenizāciju]] un [[Pārslāvošana|pārslāvošanu]], tāpat kā slāvu iebrukumi 6. gadsimtā savukārt apturēja sākušos albāņu priekšteču romanizācijas procesu.&lt;ref name=&quot;Elsie34&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;SchmidtNeke15&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;Clayer135&quot; /&gt; Viņš apgalvoja, ka, lai gan milleta sistēmā tika atzīti tikai musulmaņi, daļēja iedzīvotāju islamizācija apturēja asimilācijas procesu, kas notika caur baznīcām un grieķu, latīņu un slāvu muižnieku ietekmi.&lt;ref name=&quot;Elsie34&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;Clayer135&quot; /&gt; Turklāt albāņu islamizācija izraisīja arī Balkānu albāņu apdzīvotās teritorijas paplašināšanos vai nu iedzīvotāju pārvietošanās, vai citu musulmaņu nealbāņu elementu asimilācijas rezultātā osmaņu valdīšanas laikā.&lt;ref name=&quot;Elsie34&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;Clayer135&quot; /&gt; Kaleši tēzi laika gaitā daži albāņi ir pārveidojuši, apgalvojot, ka albāņi pievērsās islāmam ar mērķi saglabāt savu nacionālo un etnisko identitāti, nevis albāņu identitātes saglabāšanos islamizācijas un Osmaņu valdīšanas rezultātā; to sauc par Kaleši argumenta &quot;inversiju&quot;.&lt;ref name=&quot;Clayer135&quot;&gt;{{Harvnb|Clayer|1997}}.&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces|3}}

=== Atsaucētās literatūras saraksts ===
* {{cite book|last=Anscombe|first=Frederick|chapter=Albanians and &quot;mountain bandits&quot;|pages=87–113|editor1-last=Anscombe|editor1-first=Frederick|title=The Ottoman Balkans, 1750–1830|year=2006|location=Princeton|publisher=Markus Wiener Publishers|isbn=9781558763838|chapter-url=http://eprints.bbk.ac.uk/578/1/578|archive-url=https://web.archive.org/web/20160125223702/http://eprints.bbk.ac.uk/578/1/578|archive-date=2016-01-25}}
* {{cite journal|last=Anscombe|first=Frederick|title=The Ottoman Empire in Recent International Politics - II: The Case of Kosovo|jstor=40109813|journal=The International History Review|volume=28|issue=4|year=2006b|pages=758–793|doi=10.1080/07075332.2006.9641103|s2cid=154724667|url=https://eprints.bbk.ac.uk/576/1/Binder1.pdf|access-date=2020-04-28|archive-date=2019-09-24|archive-url=https://web.archive.org/web/20190924173521/https://eprints.bbk.ac.uk/576/1/Binder1.pdf|url-status=dead}}
* {{cite journal|last=Babuna|first=Aydin|title=The Bosnian Muslims and Albanians: Islam and Nationalism|url=https://www.researchgate.net/publication/233460310|journal=Nationalities Papers|volume=32|issue=2|year=2004|pages=287–321|doi=10.1080/0090599042000230250|s2cid=162218149}}
* {{cite book|last=Barbullushi|first=Odeta|chapter=The Politics of ‘Religious Tolerance’ in Post-Communist Albania: Ideology, Security and Euro-Atlantic Integration|pages=140–160|editor1-last=Pace|editor1-first=Michelle|title=Europe, the USA and political Islam: Strategies for engagement|year=2010|publisher=Springer|isbn=9780230298156|chapter-url=https://books.google.com/books?id=va-DDAAAQBAJ&amp;q=Albanian+national+identity&amp;pg=PA145}}
* {{cite book|last1=Blumi|first1=Isa|last2=Krasniqi|first2=Gëzim|chapter=Albanians’ Islam|pages=475–516|editor1-last=Cesari|editor1-first=Jocelyne|title=The Oxford Handbook of European Islam|year=2014|location=Oxford|publisher=Oxford University Press|isbn=9780191026409|chapter-url=https://books.google.com/books?id=82PDBAAAQBAJ&amp;q=bektashi+census+2011+disputed&amp;pg=PA480}}
* {{cite book|last=Brisku|first=Adrian|title=Bittersweet Europe: Albanian and Georgian Discourses on Europe, 1878–2008|year=2013|location=New York|publisher=Berghahn Books|url=https://books.google.com/books?id=1TPUAAAAQBAJ&amp;q=Bittersweet+Europe:+Albanian+and+Georgian+Discourses+on+Europe,+1878-2008+Rexhep+Meidani&amp;pg=PA183|isbn=9780857459855}}
* {{cite book|last=Clayer|first=Nathalie|chapter=Islam, state and society in Post-communist Albania|pages=115–138|editor1-last=Poulton|editor1-first=Hugh|editor2-last=Taji-Farouki|editor2-first=Suha|title=Muslim identity and the Balkan state|year=1997|location=London|publisher=Hurst &amp; Co. Publishers|isbn=9781850652762|chapter-url=https://books.google.com/books?id=lQqHjwW6XzcC&amp;q=Hasan+Kaleshi&amp;pg=PA135}}
* {{cite book|last=Clayer|first=Nathalie|chapter=Saints and Sufi's in post-Communist Albania|pages=33–42|editor1-last=Kisaichi|editor1-first=Masatoshi|title=Popular Movements and Democratization in the Islamic World|year=2007|location=London|publisher=Routledge|isbn=9781134150618|chapter-url=https://books.google.com/books?id=1zxeWxCAkokC&amp;q=Islam+Albania+communism&amp;pg=PA33}}
* {{cite book|last=Crowe|first=David|title=A history of the Gypsies of Eastern Europe and Russia|year=1996|location=New York|publisher=St Martin's Griffin|url=https://books.google.com/books?id=Me8YDAAAQBAJ&amp;q=A+History+of+the+Gypsies+of+Eastern+Europe+and+Russia+Cygan&amp;pg=PA196|isbn=9781349606719}}
* {{cite book|last1=De Soto|first1=Hermine|last2=Beddies|first2=Sabine|last3=Gedeshi|first3=Ilir|title=Roma and Egyptians in Albania: From social exclusion to social inclusion|year=2005|location=Washington D.C.|publisher=World Bank Publications|url=https://books.google.com/books?id=eLDiHsezD8EC&amp;q=mixed+marriages+Albania&amp;pg=PA16|isbn=9780821361719}}
* {{cite journal|last=Doja|first=Albert|title=A Political History of Bektashism in Albania|url=https://halshs.archives-ouvertes.fr/halshs-00425475/document|journal=Totalitarian Movements and Political Religions|volume=7|issue=1|year=2006|pages=83–107|doi=10.1080/14690760500477919|s2cid=53695233}}
* {{cite journal|last=Doja|first=Albert|title=Instrumental Borders of Gender and Religious Conversion in the Balkans|journal=Religion, State &amp; Society|volume=36|issue=1|year=2008|pages=55–63|doi=10.1080/09637490701809738|citeseerx=10.1.1.366.8652|s2cid=9464280}}
* {{cite book|last=Duijzings|first=Gerlachlus|title=Religion and the politics of identity in Kosovo|year=2000|location=London|publisher=Hurst &amp; Company|url=https://books.google.com/books?id=aJRYkzl5YC4C&amp;q=Islam+Albania+communist+persecution&amp;pg=PA164|isbn=9781850654315}}
* {{cite journal|last1=Elbasani|first1=Arolda|last2=Roy|first2=Olivier|title=Islam in the post-Communist Balkans: Alternative pathways to God|journal=Southeast European and Black Sea Studies|year=2015|volume=15|issue=4|pages=457–471|doi=10.1080/14683857.2015.1050273|s2cid=143368513|url=https://zenodo.org/record/853344}}
* {{cite journal|last=Elsie|first=Robert|title=Albanian Literature in the Moslem Tradition: Eighteenth and Early Nineteenth Century Albanian Writing in Arabic Script|jstor=1580608|journal=Oriens|volume=33|year=1992|pages=287–306|doi=10.2307/1580608 }}
* {{cite journal|last=Elsie|first=Robert|title=The Christian Saints of Albania|url=http://home.olemiss.edu/~mldyer/balk/article2.html|journal=Balkanistica|volume=13|issue=36|year=2000|pages=35–57}}
* {{cite book|last=Elsie|first=Robert|title=A dictionary of Albanian religion, mythology, and folk culture|year=2001|location=London|publisher=Hurst &amp; Company|url=https://books.google.com/books?id=N_IXHrXIsYkC&amp;q=A+Dictionary+of+Albanian+Religion,+Mythology+and+Folk+Culture+respected&amp;pg=PA126|isbn=9781850655701}}
* {{cite book|last=Elsie|first=Robert|title=Albanian literature: A short history|year=2005|location=London|publisher=I.B. Tauris|isbn=9781845110314}}
* {{cite book|last=Endresen|first=Cecilie|chapter=“Do not look to church and mosque”? Albania’s post-Communist clergy on nation and religion|pages=233–258|editor1-last=Schmitt|editor1-first=Oliver Jens|title=Religion und Kultur im albanischsprachigen Südosteuropa &amp;#91;Religion and culture in Albanian-speaking southeastern Europe&amp;#93;|year=2010|location=Frankfurt am Main|publisher=Peter Lang|isbn=9783631602959|chapter-url=https://books.google.com/books?id=aCdYHU9PtiIC&amp;q=%E2%80%9CDo+not+look+to+church+and+mosque%E2%80%9D%3F+Albania%E2%80%99s+post-Communist+clergy+on+nation+and+religion&amp;pg=PA233}}
* {{cite book|last=Endresen|first=Cecilie|chapter=Diverging images of the Ottoman legacy in Albania|pages=37–52|editor1-last=Hartmuth|editor1-first=Maximilian|title=Images of imperial legacy: Modern discourses on the social and cultural impact of Ottoman and Habsburg rule in Southeast Europe|year=2011|location=Berlin|publisher=Lit Verlag|isbn=9783643108500|chapter-url=https://books.google.com/books?id=SY1KtsDAtnMC&amp;q=Images+of+Imperial+Legacy+Shqypni&amp;pg=PA39}}
* {{cite book|last=Ergo|first=Dritan|chapter=Islam in the Albanian lands (XVth-XVIIth Century)|pages=13–52|editor1-last=Schmitt|editor1-first=Oliver Jens|title=Religion und Kultur im albanischsprachigen Südosteuropa &amp;#91;Religion and culture in Albanian-speaking southeastern Europe&amp;#93;|year=2010|location=Frankfurt am Main|publisher=Peter Lang|isbn=9783631602959|chapter-url=https://books.google.com/books?id=aCdYHU9PtiIC&amp;q=Islam+in+the+Albanian+lands+(XVth-XVIIth+Century)&amp;pg=PA13}}
* {{cite book|last=Frazee|first=Charles|title=Catholics and Sultans: The Church and the Ottoman Empire 1453–1923|year=2006|location=Cambridge|publisher=Cambridge University Press|url=https://books.google.com/books?id=X6DM4szwUpEC&amp;q=Vincenzo+Zmajevic+Albani&amp;pg=PA168|isbn=9780521027007}}
* {{cite book|last=Gawrych|first=George|title=The crescent and the eagle: Ottoman rule, Islam and the Albanians, 1874–1913|year=2006|location=London|publisher=IB Tauris|url=https://books.google.com/books?id=wPOtzk-unJgC&amp;q=The+crescent+and+the+eagle:+Ottoman+rule,+Islam+and+the+Albanians,+1874-1913+lexicon&amp;pg=PA21|isbn=9781845112875}}
* {{cite book|last=Hammond|first=Nicholas Geoffrey Lemprière|title=Epirus: the Geography, the Ancient Remains, the History and Topography of Epirus and Adjacent Areas|year=1967|location=Oxford|publisher=Clarendon Press|url=https://books.google.com/books?id=gI5QjgEACAAJ&amp;q=mohamet|isbn=9780198142539}}
* {{cite book|last=Hammond|first=Nicholas Geoffrey Lemprière|title=Migrations and invasions in Greece and adjacent areas|year=1976|location=Park Ridge|publisher=Noyes Press|url=https://books.google.com/books?id=O9saAAAAYAAJ&amp;q=The+conditions+which+attented+the+collapse+of+the+Byzantine+Empire+recurred+in+the+late+eighteenth+century+and+therafter+when+the+Turks+were+losing+control+of+their+Balkan+dependencies+more+and+more%2C+until+Albania+became+free+in+1912-13.+Throughout+this+period+bands+of+Albanians+raiders+pillaged+and+destroyed+the+villages+of+the+Vlachs+and+the+Greeks+in+Epirus%2C|isbn=9780815550471}}
* {{cite book|last=Giakoumis|first=Konstantinos|chapter=The Orthodox Church in Albania Under the Ottoman Rule 15th-19th Century|pages=69–110|editor1-last=Schmitt|editor1-first=Oliver Jens|title=Religion und Kultur im albanischsprachigen Südosteuropa &amp;#91;Religion and culture in Albanian-speaking southeastern Europe&amp;#93;|year=2010|location=Frankfurt am Main|publisher=Peter Lang|isbn=9783631602959|chapter-url=https://www.researchgate.net/publication/237149085}}
* {{cite book|last=Inalcik|first=Halil|chapter=The Ottoman Turks and the Crusades, 1451–1522|pages=222–275|editor1-last=Hazard|editor1-first=Harry|editor2-last=Zacour|editor2-first=Norman|title=A History of the Crusades: The Impact of the Crusades on Europe|year=1989|publisher=University of Wisconsin Press|isbn=9780299107444|chapter-url=https://books.google.com/books?id=TKaPrQPFIAMC&amp;q=Elbasan+sultan&amp;pg=PA327}}
* {{cite journal|last=Hasluck|first=Frederick|title=Ambiguous Sanctuaries and Bektashi Propaganda|jstor=30096467|journal=The Annual of the British School at Athens|volume=20|year=1913|pages=94–119|doi=10.1017/s0068245400009424|s2cid=159705807|url=https://zenodo.org/record/2488715|doi-access=free}}
* {{cite book|last=Jazexhi|first=Olsi|chapter=Albania|pages=1–16|editor1-last=Nielsen|editor1-first=Jørgen|editor2-last=Akgönül|editor2-first=Samim|editor3-last=Alibašić|editor3-first=Ahmet|editor4-last=Racius|editor4-first=Egdunas|title=Yearbook of Muslims in Europe: Volume 4|year=2012|location=Leiden|publisher=Brill|isbn=9789004225213|chapter-url=https://books.google.com/books?id=MwzsW6k6pzAC&amp;q=neo-ottoman+Albania&amp;pg=PA14}}
* {{cite book|last=Jazexhi|first=Olsi|chapter=Albania|pages=21–36|editor1-last=Nielsen|editor1-first=Jørgen|editor2-last=Akgönül|editor2-first=Samim|editor3-last=Alibašić|editor3-first=Ahmet|editor4-last=Racius|editor4-first=Egdunas|title=Yearbook of Muslims in Europe: Volume 5|year=2013|location=Leiden|publisher=Brill|isbn=9789004255869|chapter-url=https://books.google.com/books?id=ia5AAQAAQBAJ&amp;q=yearbook+islam+europa+albania&amp;pg=PA351}}
* {{cite book|last=Jazexhi|first=Olsi|chapter=Albania|pages=19–34|editor1-last=Nielsen|editor1-first=Jørgen|editor2-last=Akgönül|editor2-first=Samim|editor3-last=Alibašić|editor3-first=Ahmet|editor4-last=Racius|editor4-first=Egdunas|title=Yearbook of Muslims in Europe: Volume 6|year=2014|location=Leiden|publisher=Brill|isbn=9789004283053|chapter-url=https://books.google.com/books?id=a-NTBQAAQBAJ&amp;q=Catholic+Muslim+Albania&amp;pg=PA19}}
* {{cite book|last=Jordan|first=Peter|chapter=An exception in the Balkans: Albania's multi confessional identity|pages=1577–1598|editor1-last=Brunn|editor1-first=Stanley D.|title=The changing world religion map: Sacred places, identities, practices and politics|year=2015|location=Dordrecht|publisher=Springer|isbn=9789401793766|chapter-url=https://books.google.com/books?id=CGh-BgAAQBAJ&amp;q=Albanian+national+identity&amp;pg=PA1585}}
* {{cite book|last=Jorgaqi|first=Nasho|title=Jeta e Fan S. Nolit: Vëllimi 1. 1882–1924 &amp;#91;The life of Fan S. Noli: Volume 1. 1882–1924&amp;#93;|year=2005|location=Tiranë|publisher=Ombra GVG|url=https://books.google.com/books?id=nmxkjwEACAAJ&amp;q=Jeta+e+Fan+Nolit|isbn=9789994384303}}
*{{cite book|last=Kaleshi|first=Hasan|chapter=Das Türkische Vordringen auf dem Balkan und die Islamisierung. Faktoren fur die Erhaltung der ethnischen und nationalen Existenz des Albanischen Volkes|editor1-last=Bartl|editor1-first=Peter|editor2-last=Glassl|editor2-first=Horst|title=Südosteuropa unter dem Halbmond. Untersuchungen über Geschichte und Kultur der sudosteuropaischen Völker während der Türkenzeit|year=1975|location=Munich|publisher=Trofenik|isbn=978-3-87828-075-0|pages=125–138}}
* {{cite book|last=Kallivretakis|first=Leonidas|chapter=Νέα Πικέρνη Δήμου Βουπρασίων: το χρονικό ενός οικισμού της Πελοποννήσου τον 19ο αιώνα (και η περιπέτεια ενός πληθυσμού) &amp;#91;Nea Pikerni of Demos Vouprassion: The chronicle of a 19th century Peloponnesian settlement (and the adventures of a population)&amp;#93;|pages=221–242|editor1-last=Panagiotopoulos|editor1-first=Vasilis|editor2-last=Kallivretakis|editor2-first=Leonidas|editor3-last=Dimitropoulos|editor3-first=Dimitris|editor4-last=Kokolakis|editor4-first=Mihalis|editor5-last=Olibitou|editor5-first=Eudokia|title=Πληθυσμοί και οικισμοί του ελληνικού χώρου: ιστορικά μελετήματα &amp;#91;Populations and settlements of the Greek villages: historical essays&amp;#93;|journal=Tetrádia Ergasías|year=2003|location=Athens|publisher=Institute for Neohellenic Research|issn=1105-0845|chapter-url=http://helios-eie.ekt.gr/EIE/bitstream/10442/7651/1/N02.018.08.pdf}}
* {{cite journal|last=Kopanski|first=Atuallah Bogdan|title=Islamization of Albanians in the Middle Ages: The primary sources and the predicament of the modern historiography|jstor=23076194|journal=Islamic Studies|volume=36|issue=2/3|year=1997|pages=191–208}}
* {{cite book|last=Koti|first=Dhori|title=Monografi për Vithkuqin dhe Naum Veqilharxhin &amp;#91;A monograph of Vithkuq and Naum Veqilharxhi&amp;#93;|year=2010|location=Pogradec|publisher=DIJA Poradeci|isbn=978-99956-826-8-2}}
* {{cite book|last=Koukoudis|first=Asterios|title=The Vlachs: Metropolis and Diaspora|year=2003|location=Thessaloniki|publisher=Zitros Publications|url=https://books.google.com/books?id=01JoAAAAMAAJ&amp;q=The+Vlachs:+Metropolis+and+Diaspora|isbn=9789607760869}}
* {{cite journal|last=Lederer|first=Gyorgy|title=Islam in Albania|journal=Central Asian Survey|volume=13|issue=3|year=1994|pages=331–359|doi=10.1080/02634939408400866}}
* {{cite book|last=Lloshi|first=Xhevat|chapter=Albanian|pages=272–299|editor1-last=Hinrichs|editor1-first=Uwe|editor2-last=Büttner|editor2-first=Uwe|title=Handbuch der Südosteuropa-Linguistik|year=1999|location=Wiesbaden|publisher=Otto Harrassowitz Verlag|isbn=9783447039390|chapter-url=https://books.google.com/books?id=Phyvk2tPaYQC}}
* {{cite book|last=Mackridge|first=Peter|title=Language and national identity in Greece, 1766–1976|year=2009|location=Oxford|publisher=Oxford University Press|url=https://books.google.com/books?id=MZcCA4hkwscC&amp;q=Kosmas+controversial+Albania&amp;pg=PA59|isbn=9780199599059}}
* {{cite book|last=Malcolm|first=Noel|chapter=Myths of Albanian national identity: Some key elements|pages=70–87|editor1-last=Schwanders-Sievers|editor1-first=Stephanie|editor2-last=Fischer|editor2-first=Bernd J.|title=Albanian Identities: Myth and History|year=2002|location=Bloomington|publisher=Indiana University Press|isbn=9780253341891|chapter-url=https://books.google.com/books?id=DfahkLLXvtsC&amp;q=Albanian+Identities:+Myth+and+History}}
* {{cite book|last=Malcolm|first=Noel|title=Agents of Empire: Knights, Corsairs, Jesuits and Spies in the Sixteenth-century Mediterranean World|year=2015|location=Oxford|publisher=Oxford University Press|url=https://books.google.com/books?id=9rCYCgAAQBAJ&amp;q=Shkod%C3%ABr+Ottoman+conquest&amp;pg=PA12|isbn=9780190262785}}
* {{cite journal|last1=Manahasa|first1=Edmond|last2=Kolay|first2=Aktuğ|title=Observations on the existing Ottoman mosques in Albania|url=https://www.journalagent.com/itujfa/pdfs/ITUJFA-37450-DOSSIER_ARTICLE-MANAHASA.pdf|journal=ITU Journal of the Faculty of Architecture|volume=12|issue=2|year=2015|pages=69–81|access-date=2017-04-15|archive-date=2018-10-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20181005183952/https://www.journalagent.com/itujfa/pdfs/ITUJFA-37450-DOSSIER_ARTICLE-MANAHASA.pdf|url-status=dead}}
* {{cite report|title=Mapping the Global Muslim Population: A Report on the Size and Distribution of the World's Muslim Population|url=http://www.ecfr.eu/page/-/ECFR_163_RETURN_TO_INSTABILITY.pdf|publisher=Pew Research Center|date=2015|ref=Mapping the Global Muslim Population}}
* {{cite book|last=Marinescu|first=Constantin|title=La politique orientale d'Alfonse V d'Aragón, roi de Naples (1416-1458)|year=1994|location=Barcelona|publisher=Institut d'Estudis Catalans|url=https://books.google.com/books?id=9IPtrh4LbXQC&amp;pg=PA182|isbn=9788472832763}}
* {{cite book|last=Misha|first=Piro|chapter=Invention of a Nationalism: Myth and Amnesia|pages=33–48|editor1-last=Schwanders-Sievers|editor1-first=Stephanie|editor2-last=Fischer|editor2-first=Bernd J.|title=Albanian Identities: Myth and History|year=2002|location=Bloomington|publisher=Indiana University Press|isbn=9780253341891|chapter-url=https://books.google.com/books?id=oRASDq3rc-YC&amp;pg=PA46}}
* {{cite book|last=Myhill|first=John|title=Language, religion and national identity in Europe and the Middle East: A historical study|year=2006|location=Amsterdam|publisher=John Benjamins Publishing|url=https://books.google.com/books?id=dJK3YxI1NM8C&amp;q=Albanian+national+identity&amp;pg=PT241|isbn=9789027227119}}
* {{cite book|last=Nasse|first=George Nicholas|title=The Italo-Albanian Villages of Southern Italy|location=Washington, District of Columbia|publisher=National Academy of Sciences-National Research Council|year=1964|isbn=9780598204004|url=https://books.google.com/books?id=VjArAAAAYAAJ&amp;q=The+Italo-Albanian+Villages+of+Southern+Italy}}
* {{cite book|last=Norris|first=Harry Thirlwall|title=Islam in the Balkans: religion and society between Europe and the Arab world|year=1993|location=Columbia|publisher=University of South Carolina Press|url=https://archive.org/details/islaminbalkansre00norr|page=[https://archive.org/details/islaminbalkansre00norr/page/n89 62]|isbn=9780872499775}}
* {{cite book|last=Nurja|first=Ermal|chapter=The rise and destruction of Ottoman Architecture in Albania: A brief history focused on the mosques|pages=191–207|editor1-last=Furat|editor1-first=Ayşe Zişan|editor2-last=Er|editor2-first=Hamit|title=Balkans and Islam Encounter, Transformation, Discontinuity, Continuity|year=2012|location=Cambridge|publisher=Cambridge Scholars Publishing|isbn=9781443842839|chapter-url=https://books.google.com/books?id=-qQwBwAAQBAJ&amp;q=Albania+mosque+communists&amp;pg=PA205}}
* {{cite journal|last=Pistrick|first=Eckehard|title=Interreligious Cultural Practice as Lived Reality: The Case of Muslim and Orthodox Shepherds in Middle Albania|url=https://www.researchgate.net/publication/263482722|journal=Anthropological Journal of European Cultures|volume=22|issue=2|year=2013|pages=72–90|doi=10.3167/ajec.2013.220205}}
* {{cite book|last=Ramet|first=Sabrina|title=Nihil obstat: religion, politics, and social change in East-Central Europe and Russia|year=1998|location=Durham|publisher=Duke University Press|url=https://books.google.com/books?id=TrcnAAAAYAAJ|isbn=9780822320708}}
* {{cite book|last=Schmidt-Neke|first=Michael|chapter=A burden of Legacies: The transformation of Albanian's political system|pages=13–30|editor1-last=Pichler|editor1-first=Robert|title=Legacy and Change: Albanian Transformation from Multidisciplinary Perspectives|year=2014|location=Münster|publisher=LIT Verlag|isbn=9783643905666|chapter-url=https://books.google.com/books?id=lNqnBAAAQBAJ&amp;q=Serbian+historiography+Islamization&amp;pg=PA15}}
* {{cite journal|last=Skendi|first=Stavro|title=Religion in Albania during the Ottoman rule|url=https://www.proquest.com/openview/69374b2aeb4f4380ae1364da4d940882/1?pq-origsite=gscholar&amp;cbl=1817218|journal=Südost Forschungen|volume=15|year=1956|pages=311–327}}
* {{cite book|last=Skendi|first=Stavro|title=The Albanian national awakening|year=1967a|location=Princeton|publisher=Princeton University Press|url=https://books.google.com/books?id=8QPWCgAAQBAJ&amp;q=The+Albanian+National+Awakening&amp;pg=PR15|isbn=9781400847761}}
* {{cite journal|last=Skendi|first=Stavro|title=Crypto-Christianity in the Balkan Area under the Ottomans|jstor=2492452|journal=Slavic Review|volume=26|issue=2|year=1967b|pages=227–246|doi=10.2307/2492452|s2cid=163987636 }}
* {{cite book|last=Stavrianos|first=Leften Stavros|title=The Balkans Since 1453|year=2000|publisher=C. Hurst &amp; Co. Publishers|url=https://books.google.com/books?id=xcp7OXQE0FMC|isbn=9781850655510}}
* {{cite book|last=Sulstarova|first=Enis|chapter=I am Europe! The meaning of Europe in the discourse of Intellectuals in transitional Albania|pages=63–74|editor1-last=Beshku|editor1-first=Klodiana|editor2-last=Malltezi|editor2-first=Orinda|title=Albania and Europe in a Political Regard|year=2013|location=Cambridge|publisher=Cambridge Scholars Publishing|isbn=9781443852609|chapter-url=https://books.google.com/books?id=RtcwBwAAQBAJ&amp;q=Islam+Albania+communism&amp;pg=PA71}}
* {{cite book|last=Vickers|first=Miranda|title=The Albanians: a modern history|year=2011|location=London|publisher=IB Tauris|url=https://books.google.com/books?id=vtQABAAAQBAJ&amp;q=The+Albanians:+A+Modern+History+hapless&amp;pg=PA83|isbn=9780857736550}}
* {{cite book|last=Winnifrith|first=Tom|title=Badlands-borderlands: a history of Northern Epirus/Southern Albania|year=2002|location=London|publisher=Duckworth|url=https://books.google.com/books?id=dkRoAAAAMAAJ|isbn=9780715632017}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
[[Kategorija:Sunnītu islāms]]
[[Kategorija:Pārtautošana]]
[[Kategorija:Albānijas vēsture]]
[[Kategorija:Lapas ar nepārskatītiem tulkojumiem]]</text>
      <sha1>0x9cl3cmpmap51kxlw8x2a7sk7dfwfn</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>BMC Kirpi</title>
    <ns>0</ns>
    <id>631174</id>
    <revision>
      <id>4465272</id>
      <parentid>4464709</parentid>
      <timestamp>2026-05-08T15:21:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <origin>4465272</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5880" sha1="s1t469cyp5c1fuwwmi1qkvcaz6sgzlo" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Bruņu mašīnas infokaste
|      nosaukums= ''BMC Kirpi''
|        attēls= [[file:2012 Eurosatory BMC trucks.JPG|300px]]
|    virsraksts= 
|       apkalpe= 13 cilvēki
|        garums= 6.0 m (īsā versija; 4×4) un 7.075 m (garā versija; 4×4)
|       platums= 2,51 m (4×4)
|      augstums= 3,2 m
|          masa= 20 t
|        bruņas= STANAG 4569 Level 3 (MRAP)
|     primārais= 7.62 vai 12.7 mm ložmetēji
|   sekundārais= Izvēles šaušanas porti
|       dzinējs= BMC TUNA turbodīzelis
| dzinēja_jauda= 350 Zs (257 kW)
|ātrums_uz ceļa= 105 km/h
| zs_koeficents= 
|maks. attālums= 1000 km ar ātrumu 60 km/h
}}
'''BMC Kirpi''' (turku valodā &quot;ezis&quot;) ir [[Turcija|Turcijā]] ražota riteņu [[bruņumašīna]]s un uzlabotu aizsardzību pret mīnām, ([[MRAP]]), ko ražo autobūves uzņēmums [[BMC]].&lt;ref&gt;{{cite web|url=http://www.armyrecognition.com/turkey_turkish_army_wheeled_armoured_vehicles_uk/kirpi_bmc_350_mrap_armoured_vehicle_personnel_carrier_data_sheet_specifications_description_pictures.html|title=Kirpi BMC 350 MRAP armoured vehicle personnel carrier data sheet specifications description pictures|website=www.armyrecognition.com|access-date=8 November 2016|archive-url=https://web.archive.org/web/20161109112844/http://www.armyrecognition.com/turkey_turkish_army_wheeled_armoured_vehicles_uk/kirpi_bmc_350_mrap_armoured_vehicle_personnel_carrier_data_sheet_specifications_description_pictures.html|archive-date=9 November 2016|url-status=|df=}}&lt;/ref&gt;
== Mašīnas raksturojums ==
Bruņumašīnas izstrādes līgums tika parakstīts 2009. gadā, un piegādes sākās 2014. gadā.
[[File:Combined Joint U.S., Turkey Patrols.jpg|thumb|Kirpi bruņumašīnas patruļas laikā [[Sīrija|Sīrijā]].]]
Transportlīdzekļa bruņotais korpuss nodrošina aizsardzību pret bruņas caururbjošām lodēm un artilērijas šāviņu šķembām. Daži transportlīdzekļi bija aprīkoti ar režģu bruņām, lai aizsargātu pret [[Rokas prettanku granātmetējs|RPG]] lādiņu detonāciju.
[[File:UA Marines BMC Kirpi 03.jpg|thumb|Kirpi I [[Ukrainas Sauszemes spēki|Ukrainas Sauszemes spēku]] bruņojumā.|left]]
Kirpi ir aprīkots ar sēdekļu amortizatoriem, [[GPS]] sistēmu, atpakaļskata kameru un automātisku ugunsdzēsības sistēmu. Tam ir piecas kājnieku ieroču šaušanas atveres un četri ložu necaurlaidīgi logi katrā nodalījuma pusē.&lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.armyrecognition.com/turkey_turkish_army_wheeled_armoured_vehicles_uk/kirpi_bmc_350_mrap_armoured_vehicle_personnel_carrier_data_sheet_specifications_description_pictures.html|title=Kirpi BMC 350 MRAP armoured vehicle personnel carrier data sheet specifications description pictures {{!}} Turkey Turkish army wheeled armoured vehicles UK {{!}} Turkey Turkish army military equipment vehicles UK|website=www.armyrecognition.com|access-date=2016-11-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20161109112844/http://www.armyrecognition.com/turkey_turkish_army_wheeled_armoured_vehicles_uk/kirpi_bmc_350_mrap_armoured_vehicle_personnel_carrier_data_sheet_specifications_description_pictures.html|archive-date=9 November 2016|url-status=}}&lt;/ref&gt;

Uz jumta atrodas arī ekranēta ložmetējnieka pozīcija, ko var manuāli vadīt un pagriezt par 360 grādiem. Transportlīdzekli var apbruņot ar 7,62 mm vai 12,7 mm ložmetēju, un tas ir pieejams arī ar attālināti vadāmām ieroču stacijām.
== Varianti ==
BMC Kirpi ir karaspēka transportieris, ko galvenokārt izmanto, lai droši pārvietotu karaspēku no vienas vietas uz otru. Tā ir arī daudzfunkcionāla platforma, ko var pielāgot vēlamajai lomai, kas nepieciešama gala lietotājam. To var izmantot dažādiem taktiskiem mērķiem atbilstoši noteiktām prasībām. BMC Kirpi ir 4×4 un 6×6 konfigurācijas. Transportlīdzekli darbina visi pieejamie riteņi, kas padara to piemērotu pienākumu veikšanai jebkurā reljefā.

'''4×4 desanta mašīna'''

Standarta karaspēka pārvadātāja versija tiek izmantota, lai pārvadātu 13 personas no vienas vietas uz otru ar augstu drošību, ignorējot klimata un reljefa grūtības.

'''6×6 desanta mašīna'''

Standarta karaspēka pārvadātāja 6×6 versija. Var pārvadāt 15 personas.

'''Taktiskā kaujas automašīna'''

Kad standarta karavīru pārvadātāja versija ir aprīkota ar situācijas apzināšanās un uzbrukuma ieroču sistēmām, Kirpi kļūst par kaujas transportlīdzekli.

'''Loģistikas transportlīdzeklis'''

Standarta karavīru pārvadātāja versiju var pārveidot par [[loģistika]]s transportlīdzekli, lai droši pārvadātu kravu.

'''Ātrā palīdzība'''

Ātrā palīdzība izved ievainotos karavīrus no kaujas karstuma un droši pavada viņus uz frontes aizmuguri. Var pārvadāt divus ārstus ar diviem guļošiem pacientiem vai divus ārstus ar vienu guļošu pacientu un diviem staigājošiem pacientiem.

'''Mīnu meklēšanas un neitralizēšanas transportlīdzeklis'''

Vada jebkuru militāro konvoju, atrod pazemē apraktas sprāgstvielas, izjauc to ar savu robotizēto hidraulisko roku un neitralizē jebkuru mīnu radītu apdraudējumu.

== Atsauces ==
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
{{Commons category}}
* [https://www.bmc.com.tr/en/defense-industry/kirpi Official website]
* [http://www.armyrecognition.com/turkey_turkish_army_wheeled_armoured_vehicles_uk/kirpi_bmc_350_mrap_armoured_vehicle_personnel_carrier_data_sheet_specifications_description_pictures.html BMC-350 Kirpi MRAP Mine protected armoured vehicle] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160907092045/http://www.armyrecognition.com/turkey_turkish_army_wheeled_armoured_vehicles_uk/kirpi_bmc_350_mrap_armoured_vehicle_personnel_carrier_data_sheet_specifications_description_pictures.html |date=7 September 2016 }} armyrecognition.com


[[Kategorija:Bruņuautomobiļi]]
[[Kategorija:Smagie bruņuautomobiļi]]</text>
      <sha1>s1t469cyp5c1fuwwmi1qkvcaz6sgzlo</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>1978. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss</title>
    <ns>0</ns>
    <id>631266</id>
    <revision>
      <id>4465530</id>
      <parentid>4465166</parentid>
      <timestamp>2026-05-09T07:30:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <origin>4465530</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="13946" sha1="dyl3f9dw7dgfdmwgiu35ndl0wtync5j" xml:space="preserve">{{Eirovīzijas infokaste
|nosaukums              = 1978. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss 
|tēma                   = 
|attēls                 = 
|att_izm                = 
|paraksts               = 
|fināls                 = {{dat|1978|4|22|N}}
|pusfināls              = 
|pirmais pusfināls      = 
|otrais pusfināls       = 
|vadītājs (i)           = [[Dunīse Fabre]]&lt;br /&gt;[[Leons Zitrons]]
|koordinators           = 
|režisors               = 
|pārraidītājs           = {{flaga|Francija}} [[TF1]]
|vieta                  = {{flaga|Francija}} [[Parīze]],&lt;br /&gt;''[[Palais des Congrès]]''
|uzvarētājs             = {{ESC|Izraēla}}&lt;br/&gt;[[Izhars Koens]] un ''[[Alphabeta]]'' - &lt;br/&gt;''[[A-Ba-Ni-Bi]]''
|balsošanas sistēma     = Katras valsts žūrija piešķir 10 populārākajām dziesmām punktus 12, 10, tad 8 līdz 1 punktam.
|dalībvalstis           = 20
|valstis, kas debitē    = nav
|valstis, kas atgriežas = {{ESC|Dānija}}&lt;br /&gt;{{ESC|Turcija}}
|valstis, kas izstājās  = nav
|nulle punktu           = {{ESC|Norvēģija}}
| map                   = ESC 1978 Map.svg
| col1 = #22b14c | tag1 = Dalībvalstis
| col2 = #FFC20E | tag2 = Valstis, kas piedalījušās iepriekš, bet ne šajā konkursā
|con                    = Eirovīzijas dziesmu konkurss
|koncerts               = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]]
|iepriekšējais          = [[1977. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 1977]]
|nākamais               = [[1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1979 ►]]
}}
'''1978. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss''' ({{val|en|Eurovision Song Contest 1978}}; {{val|fr|Concours Eurovision de la chanson 1978}}) bija 23. [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]], kas notika 1978. gada 22. aprīlī, [[Francija|Francijā]], [[Parīze|Parīzē]]. Šī bija trešā reize, kad konkurss notika Francijā (iepriekš {{escy|1959}}. un {{escy|1961}}. gadā).

Konkursā piedalījās 20 valstis. Pēc divu gada pārtraukuma, konkursā atgriezās [[Turcija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Turcija]], bet [[Dānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Dānija]] atgriezās konkursā pēc 12 gadu pārtraukuma.&lt;ref name=&quot;O'Connor&quot;&gt;{{grāmatas atsauce|last=O'Connor|first=John Kennedy|title=The Eurovision Song Contest: The Official History|publisher=[[Carlton Books]]|location=UK|year=2007|page=68|isbn=978-1-84442-994-3}}&lt;/ref&gt;

Konkursā pirmo reizi uzvarēja [[Izraēla Eirovīzijas dziesmu konkursā|Izraēla]] un tās pārstāvji [[Izhars Koens]] un ''[[Alphabeta]]'' ar dziesmu ''[[A-Ba-Ni-Bi]]''. 

== Dalībnieki, kuri atgriežas ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Dalībnieks !! Valsts !! Iepriekšējie konkursi
|-
| [[Žons Valē]] || {{ESC|Beļģija}} || {{escy|1970}}
|-
| [[Norberts Nīdermeijers]] (grupas ''Springtime'' dalībnieks. Iepriekš grupas ''Milestones'' dalībnieks) || {{ESC|Austrija}} || {{escy|1972}}
|-
| [[Irēna Šīra]] || {{ESC|Vācija}} (iepriekš {{ESC|Luksemburga}}) || {{escy|1974}}
|}

== Rezultāti ==
{{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=gold|teksts_1=Uzvarētāji}}
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
|- style=&quot;background:#ccc;&quot;
! Numurs
! Valsts
! Izpildītājs
! Dziesma
! Tulkojums
! Valoda
! Vieta
! Punkti
|-
| 01
| {{ESC|Īrija}}
| [[Kolms Vilkinsons]]
| ''Born to Sing''
| &quot;Dzimis, lai dziedātu&quot;
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| 5.
| 86
|-
| 02
| {{ESC|Norvēģija}}
| [[Jans Teigens]]
| ''Mil etter mil''
| &quot;Jūdzi pa jūdzei&quot;
| [[Norvēģu valoda|Norvēģu]]
| 20.
| 0
|-
| 03
| {{ESC|Itālija}}
| ''[[Ricchi e Poveri]]''
| ''Questo amore''
| &quot;Šī mīlestība&quot;
| [[Itāļu valoda|Itāļu]]
| 12.
| 53
|-
| 04
| {{ESC|Somija}}
| [[Seija Simola]]
| ''Anna rakkaudelle tilaisuus''
| &quot;Dod mīlestībai iespēju&quot;
| [[Somu valoda|Somu]]
| 18.
| 2
|-
| 05
| {{ESC|Portugāle}}
| ''[[Gemini (portugāļu grupa)|Gemini]]''
| ''Dai li dou''
| —
| [[Portugāļu valoda|Portugāļu]]
| 17.
| 5
|-
| 06
| {{ESC|Francija}}
| [[Džoels Prevosts]]
| ''Il y aura toujours des violons''
| &quot;Tur vienmēr būs vijoles&quot;
| [[Franču valoda|Franču]]
| 3.
| 119
|-
| 07
| {{ESC|Spānija|1945}}
| [[Hosē Veless]]
| ''Bailemos un vals''
| &quot;Dejosim valsi!&quot;
| [[Spāņu valoda|Spāņu]]
| 9.
| 65
|-
| 08
| {{ESC|Lielbritānija}}
| ''[[Co-Co]]''
| ''The Bad Old Days''
| &quot;Vecās sliktās dienas&quot;
| Angļu
| 11.
| 61
|-
| 09
| {{ESC|Šveice}}
| [[Karola Vinči]]
| ''Vivre''
| &quot;Lai dzīvo&quot;
| Franču
| 9.
| 65
|-
| 10
| {{ESC|Beļģija}}
| [[Žons Valē]]
| ''L'amour ça fait chanter la vie''
| &quot;Mīlestība liks tev dziedāt par dzīvi&quot;
| Franču
| 2.
| 125
|-
| 11
| {{ESC|Nīderlande}}
| ''[[Harmony (grupa)|Harmony]]''
| '''t Is OK''
| &quot;Viss ir kārtībā&quot;
| [[Nīderlandiešu valoda|Nīderlandiešu]]
| 13.
| 37
|-
| 12
| {{ESC|Turcija}}
| ''[[Nilüfer]]'' un ''[[Nazar]]''
| ''Sevince''
| &quot;Kad es esmu iemīlējies&quot;
| [[Turku valoda|Turku]]
| 18.
| 2
|-
| 13
| {{ESC|Vācija}}
| [[Irēna Šīra]]
| ''Feuer''
| &quot;Uguns&quot;
| [[Vācu valoda|Vācu]]
| 6.
| 84
|-
| 14
| {{ESC|Monako}}
| ''[[Caline]]'' un [[Olivjē Tusēns]]
| ''Les Jardins de Monaco''
| &quot;Monako dārzi&quot;
| [[Franču valoda|Franču]]
| 4.
| 107
|-
| 15
| {{ESC|Grieķija}}
| [[Tanja Tsanaklidou]]
| ''Charlie Chaplin''
| &quot;Čārlijs Čaplins&quot;
| [[Grieķu valoda|Grieķu]]
| 8.
| 66
|-
| 16
| {{ESC|Dānija}}
| ''[[Mabel]]''
| ''Boom Boom''
| —
| [[Dāņu valoda|Dāņu]]
| 16.
| 13
|-
| 17
| {{ESC|Luksemburga}}
| ''[[Baccara]]''
| ''Parlez-vous français ?''
| &quot;Vai tu runā franciski?&quot;
| Franču
| 7.
| 73
|- style=&quot;font-weight:bold;background:gold&quot;
| 18
| {{ESC|Izraēla}}
| [[Izhars Koens]] un ''[[Alphabeta]]''
| ''[[A-Ba-Ni-Bi]]''
| &quot;Es&quot;
| [[Ivrīts]]
| 1.
| 157
|-
| 19
| {{ESC|Austrija}}
| ''[[Springtime]]''
| ''Mrs. Caroline Robinson''
| &quot;Misis Karolīne Robinsone&quot;
| Vācu
| 15.
| 14
|-
| 20
| {{ESC|Zviedrija}}
| [[Bjērns Skifss]]
| ''Det blir alltid värre framåt natten''
| &quot;Uz nakti vienmēr kļūst sliktāk&quot;
| [[Zviedru valoda|Zviedru]]
| 14.
| 26
|}

== Balsojums ==
{| class=&quot;wikitable plainrowheaders&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
|+ Balsojuma tabula&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Paris 1978 – Detailed voting results |url=https://eurovision.tv/event/paris-1978/final/results |publisher=European Broadcasting Union |access-date=11 April 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210411170703/https://eurovision.tv/event/paris-1978/final/results |archive-date=11 April 2021 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Eurovision Song Contest 1978 – Scoreboard |url=https://eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=294#Scoreboard |publisher=European Broadcasting Union |access-date=21 July 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150924043110/http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=294#Scoreboard |archive-date=24 September 2015 }}&lt;/ref&gt;
|-
! colspan=&quot;2&quot; |
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Kopējie punkti}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Īrija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Norvēģija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Itālija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Somija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Portugāle}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Francija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Spānija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Apvienotā Karaliste}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Šveice}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Beļģija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Nīderlande}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Turcija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Vācija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Monako}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Grieķija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Dānija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Luksemburga}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Izraēla}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Austrija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Zviedrija}}
|-
! rowspan=&quot;20&quot; {{vert header|va=middle|Dalibnieki}}
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Īrija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 86 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  || '''12''' ||  || 3 ||  || 5 ||  ||  || 7 || 10 ||  || 10 || 5 ||  || 10 ||  || 10 ||  || 6 || 8
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Norvēģija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 0 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Itālija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 53 || 10 || 6 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  ||  || 1 || 4 || 8 || 6 || 1 || 1 ||  || 1 || 2 || 8 || 2 ||  || 3 ||  ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Somija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 2 ||  || 2 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Portugāle
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 5 ||  ||  || 4 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  ||  || 1 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Francija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 119 || 6 || 3 || 10 || 2 || 2 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  || 5 || 8 || 6 || 8 || 6 || 4 || 10 || 5 || 8 || 8 || 1 || 5 || '''12''' || 10
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Spānija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 65 ||  ||  ||  || 7 ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  ||  || 8 || 2 || 4 || 7 ||  || 4 || 6 || '''12''' || 2 || 6 || 7 ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Apvienotā Karaliste
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 61 || 3 ||  ||  ||  || 6 || 2 || 3 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  || 2 || 4 || 2 || 6 || 8 || 7 || 3 ||  || 5 || 2 || 5 || 3
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Šveice
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 65 ||  || 5 || 1 || 1 ||  || 7 || 4 || 2 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  || 7 || 8 ||  || 6 || 2 ||  || 3 || 8 || 1 || 10 ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Beļģija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 125 || '''12''' || 7 || 6 || 6 || 4 || '''12''' || 2 || '''12''' || 10 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  || 5 ||  || 3 || '''12''' || '''12''' ||  || 7 || 7 || 4 || 4
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Nīderlande
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 37 ||  ||  || 5 ||  ||  ||  ||  || 3 ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  ||  || 4 || 1 ||  || 5 || 6 || '''12''' ||  || 1
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Turcija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 2 ||  || 1 ||  ||  ||  ||  ||  || 1 ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Vācija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 84 || 1 ||  || 3 || '''12''' || 7 ||  || 10 ||  || 3 || 5 || 7 || 8 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  || 10 || 7 || 1 ||  || 3 ||  || 7
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Monako
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 107 || 4 || 4 || 7 || 8 || 5 || 1 ||  || 10 || 5 || 6 || 10 || 5 || 7 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  || 4 || 10 ||  || 8 || 1 || '''12'''
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Grieķija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 66 || 7 ||  || 2 || 5 || 8 || 10 || 7 ||  || 4 ||  ||  ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  || 4 || 4 || 10 || 3 || 2
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Dānija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 13 ||  ||  ||  ||  ||  || 6 ||  ||  ||  ||  || 1 ||  ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  ||  || 4 || 2 ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Luksemburga
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 73 || 2 ||  || '''12''' ||  || '''12''' ||  || '''12''' || 7 ||  || 3 || 3 || 2 ||  || 6 || 1 || 7 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  ||  ||  || 6
|- style=&quot;background:gold;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:gold;&quot; | Izraēla
| style=&quot;text-align:right; font-weight:bold;&quot; | 157 || 8 || 8 || 8 || 10 || 10 || 8 || 6 || 5 || '''12''' || '''12''' || '''12''' || '''12''' || '''12''' || 3 || 5 || 6 || '''12''' || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  || 8 ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Austrija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 14 ||  ||  ||  ||  || 3 ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 3 || 1 ||  ||  || 2 ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  || 5
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Zviedrija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 26 || 5 || 10 ||  || 4 ||  || 3 ||  || 4 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |
|}

=== 12 punkti ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;width:100%;&quot;
|-
! Sk. !! Valsts !! 12 punktus piešķīrušās valstis
|-
| 6
| {{ESC|Izraēla}}
| Beļģija, Luksemburga, Nīderlande, Šveice, Vācija, Turcija
|-
| 5
| {{ESC|Beļģija}}
| Apvienotā Karaliste, Francija, Grieķija, Īrija, Monako
|-
| 3
| {{ESC|Luksemburga}}
| Itālija, Portugāle, Spānija
|-
| rowspan=&quot;6&quot; | 1
| {{ESC|Francija}}
| Austrija
|-
| {{ESC|Īrija}}
| Norvēģija
|-
| {{ESC|Monako}}
| Zviedrija
|-
| {{ESC|Nīderlande}}
| Izraēla
|-
| {{ESC|Spānija|1945}}
| Dānija
|-
| {{ESC|Vācija}}
| Somija
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Eirovīzija-aizmetnis}}
{{Eirovīzija}}
[[Kategorija:1978. gads mūzikā]]
[[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]]</text>
      <sha1>dyl3f9dw7dgfdmwgiu35ndl0wtync5j</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2026. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi</title>
    <ns>0</ns>
    <id>631275</id>
    <revision>
      <id>4465235</id>
      <timestamp>2026-05-08T13:10:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Krišjānis</username>
        <id>51961</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: Rakstā uzrādīti visu [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausa]] dalībvalstu '''komandu sastāvi'''.  == A grupa == === {{fb|Čehija}} === Treneris: === {{fb|Meksika}} === Treneris: === {{fb|DĀR}} === Treneris: === {{fb|Dienvidkoreja}} === Treneris:  == B grupa == === {{fb|Bosnija un Hercegovina}} === Treneris: === {{fb|Kanāda}} === Treneris: === {{fb|Katara}} === Treneris: === {{fb|Šveice}} === Treneris:  == C grupa == === {{fb|Brazīlija}} === Tren...</comment>
      <origin>4465235</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2168" sha1="al5auysnnwfj4rexufitx03gvouwrb7" xml:space="preserve">Rakstā uzrādīti visu [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausa]] dalībvalstu '''komandu sastāvi'''.

== A grupa ==
=== {{fb|Čehija}} ===
Treneris:
=== {{fb|Meksika}} ===
Treneris:
=== {{fb|DĀR}} ===
Treneris:
=== {{fb|Dienvidkoreja}} ===
Treneris:

== B grupa ==
=== {{fb|Bosnija un Hercegovina}} ===
Treneris:
=== {{fb|Kanāda}} ===
Treneris:
=== {{fb|Katara}} ===
Treneris:
=== {{fb|Šveice}} ===
Treneris:

== C grupa ==
=== {{fb|Brazīlija}} ===
Treneris:
=== {{fb|Haiti}} ===
Treneris:
=== {{fb|Maroka}} ===
Treneris:
=== {{fb|Skotija}} ===
Treneris:

== D grupa ==
=== {{fb|Austrālija}} ===
Treneris:
=== {{fb|Paragvaja}} ===
Treneris:
=== {{fb|Turcija}} ===
Treneris:
=== {{fb|ASV}} ===
Treneris:

== E grupa ==
=== {{fb|Kirasao}} ===
Treneris:
=== {{fb|Ekvadora}} ===
Treneris:
=== {{fb|Vācija}} ===
Treneris:
=== {{fb|Kotdivuāra}} ===
Treneris:

== F grupa ==
=== {{fb|Japāna}} ===
Treneris:
=== {{fb|Nīderlande}} ===
Treneris:
=== {{fb|Zviedrija}} ===
Treneris:
=== {{fb|Tunisija}} ===
Treneris:

== G grupa ==
=== {{fb|Beļģija}} ===
Treneris:
=== {{fb|Ēģipte}} ===
Treneris:
=== {{fb|Irāna}} ===
Treneris:
=== {{fb|Jaunzēlande}} ===
Treneris:

== H grupa ==
=== {{fb|Kaboverde}} ===
Treneris:
=== {{fb|Saūda Arābija}} ===
Treneris:
=== {{fb|Spānija}} ===
Treneris:
=== {{fb|Urugvaja}} ===
Treneris:

== I grupa ==
=== {{fb|Francija}} ===
Treneris:
=== {{fb|Irāka}} ===
Treneris:
=== {{fb|Norvēģija}} ===
Treneris:
=== {{fb|Senegāla}} ===
Treneris:

== J grupa ==
=== {{fb|Alžīrija}} ===
Treneris:
=== {{fb|Argentīna}} ===
Treneris:
=== {{fb|Austrija}} ===
Treneris:
=== {{fb|Jordānija}} ===
Treneris:

== K grupa ==
=== {{fb|Kolumbija}} ===
Treneris:
=== {{fb|Kongo DR}} ===
Treneris:
=== {{fb|Portugāle}} ===
Treneris:
=== {{fb|Uzbekistāna}} ===
Treneris:

== L grupa ==
=== {{fb|Horvātija}} ===
Treneris:
=== {{fb|Anglija}} ===
Treneris:
=== {{fb|Gana}} ===
Treneris:
=== {{fb|Panama}} ===
Treneris:

{{FIFA Pasaules kauss}}

[[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kauss|Komandu sastāvi]]
[[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji| ]]
[[Kategorija:FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi]]</text>
      <sha1>al5auysnnwfj4rexufitx03gvouwrb7</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4465399</id>
      <parentid>4465235</parentid>
      <timestamp>2026-05-08T22:18:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Krišjānis</username>
        <id>51961</id>
      </contributor>
      <origin>4465399</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6293" sha1="026h9q0hm2e4jt6o0ysirqd9mu3t986" xml:space="preserve">Rakstā uzrādīti visu [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausa]] dalībvalstu '''komandu sastāvi'''.

== A grupa ==
=== {{fb|Čehija}} ===
Treneris: Miroslavs Koubeks
=== {{fb|Meksika}} ===
Treneris:[[Havjers Agirre]]
=== {{fb|DĀR}} ===
Treneris:{{flaga|Beļģija}} [[Hugo Bross]]
=== {{fb|Dienvidkoreja}} ===
Treneris:[[Hons Mjonbo]]

== B grupa ==
=== {{fb|Bosnija un Hercegovina}} ===
Treneris:[[Sergejs Barbarezs]]
=== {{fb|Kanāda}} ===
Treneris:{{flaga|ASV}} [[Džesijs Māršs]]
=== {{fb|Katara}} ===
Treneris:{{flaga|Spānija}} [[Julens Lopetegi]]
=== {{fb|Šveice}} ===
Treneris:[[Murats Jakins]]

== C grupa ==
=== {{fb|Brazīlija}} ===
Treneris:{{flaga|Itālija}} [[Karlo Ančeloti]]
=== {{fb|Haiti}} ===
Treneris:{{flaga|Francija}} Sebastjēns Miņē
=== {{fb|Maroka}} ===
Treneris:Mohameds Vābi
=== {{fb|Skotija}} ===
Treneris:[[Stīvs Klārks]]

== D grupa ==
=== {{fb|Austrālija}} ===
Treneris:[[Tonijs Popovičs]]
=== {{fb|Paragvaja}} ===
Treneris:{{flaga|Argentīna}} [[Gustavo Alfaro]]
=== {{fb|Turcija}} ===
Treneris:{{flaga|Itālija}} [[Vinčenco Montella]]
=== {{fb|ASV}} ===
Treneris:{{flaga|Argentīna}} [[Maurisio Početino]]

== E grupa ==
=== {{fb|Kirasao}} ===
Treneris:{{flaga|Nīderlande}} [[Freds Ritens]]
=== {{fb|Ekvadora}} ===
Treneris:{{flaga|Argentīna}} [[Sevastjans Bekasese]]
=== {{fb|Vācija}} ===
Treneris:[[Jūliāns Nagelsmans]]
=== {{fb|Kotdivuāra}} ===
Treneris:[[Emerss Faē]]

== F grupa ==
=== {{fb|Japāna}} ===
Treneris:[[Hadžime Morijasu]]
=== {{fb|Nīderlande}} ===
Treneris:[[Ronalds Kūmans]]
=== {{fb|Zviedrija}} ===
Treneris:{{flaga|Anglija}} [[Greiems Poters]]
=== {{fb|Tunisija}} ===
Treneris:{{flaga|Francija}} [[Sabrī Lamušī]]

== G grupa ==
=== {{fb|Beļģija}} ===
Treneris:{{flaga|Francija}} [[Rudi Garsija]]
=== {{fb|Ēģipte}} ===
Treneris:[[Hosams Hasans]]
=== {{fb|Irāna}} ===
Treneris:[[Amīrs Galenujī]]
=== {{fb|Jaunzēlande}} ===
Treneris:{{flaga|Anglija}} [[Darens Beizlijs]]

== H grupa ==
=== {{fb|Kaboverde}} ===
Treneris:[[Bubišta]]
=== {{fb|Saūda Arābija}} ===
Treneris:{{flaga|Grieķija}} [[Jorgs Donis]]
=== {{fb|Spānija}} ===
Treneris:[[Luiss de la Fuente]]
=== {{fb|Urugvaja}} ===
Treneris:{{flaga|Argentīna}} [[Marselo Bjelsa]]

== I grupa ==
=== {{fb|Francija}} ===
Treneris:[[Didjē Dešāns]]
=== {{fb|Irāka}} ===
Treneris:{{flaga|Austrālija}} [[Greiems Arnolds]]
=== {{fb|Norvēģija}} ===
Treneris:[[Stole Sūlbakens]]
=== {{fb|Senegāla}} ===
Treneris:Paps Tjavs

== J grupa ==
=== {{fb|Alžīrija}} ===
Treneris:{{flaga|Bosnija un Hercegovina}} [[Vladimirs Petkovičs]]
=== {{fb|Argentīna}} ===
Treneris:[[Lionels Skaloni]]
=== {{fb|Austrija}} ===
Treneris:{{flaga|Vācija}} [[Ralfs Rangniks]]
=== {{fb|Jordānija}} ===
Treneris:{{flaga|Maroka}} [[Džamāls Sellāmi]]

== K grupa ==
=== {{fb|Kolumbija}} ===
Treneris:{{flaga|Argentīna}} [[Nestors Lorenso]]
=== {{fb|Kongo DR}} ===
Treneris:{{flaga|Francija}} Sebastjēns Dezabrs
=== {{fb|Portugāle}} ===
Treneris:{{flaga|Spānija}} [[Roberto Martiness]]
=== {{fb|Uzbekistāna}} ===
Treneris:{{flaga|Itālija}} [[Fabio Kannavaro]]

== L grupa ==
=== {{fb|Horvātija}} ===
Treneris:[[Zlatko Daličs]]
=== {{fb|Anglija}} ===
Treneris:{{flaga|Vācija}} [[Tomass Tuhels]]
=== {{fb|Gana}} ===
Treneris:{{flaga|Portugāle}} [[Karlušs Keirošs]]
=== {{fb|Panama}} ===
Treneris:{{flaga|Spānija}} [[Tomass Kristiansens]]

== Statistika ==

=== Vecums ===

==== Treneri ====

'''Vecākais''': {{flaga|Čehija}} Miroslavs Koubeks ({{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2026|6|11|1951|9|1}})&lt;br/&gt;
'''Jaunākais''': {{flaga|Vācija}} [[Jūliāns Nagelsmans]] ({{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2026|6|11|1987|7|23}})

'''Valstu pārstāvniecība'''
&lt;br/&gt;Treknināti atzīmēti treneri pārstāv savu valsti.

{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
!Skaits!!Valsts!!Treneri
|-
|rowspan=&quot;1&quot; align=&quot;center&quot;|6||{{flag|Argentīna}}||'''[[Lionels Skaloni]]''', [[Gustavo Alfaro]] (Paragvaja), [[Maurisio Početino]] (ASV), [[Sevastjans Bekasese]] (Ekvadora), [[Marselo Bjelsa]] (Urugvaja), [[Nestors Lorenso]] (Kolumbija)
|-
|rowspan=&quot;1&quot; align=&quot;center&quot;|5||{{flag|Francija}}||'''[[Didjē Dešāns]]''', Sebastjēns Miņē (Haiti), [[Sabrī Lamušī]] (Tunisija), [[Rudi Garsija]] (Beļģija), Sebastjēns Dezabrs (Kongo DR)
|-
|rowspan=&quot;1&quot; align=&quot;center&quot;|4||{{flag|Spānija}}||'''[[Luiss de la Fuente]]''', [[Julens Lopetegi]] (Katara), [[Roberto Martiness]] (Portugāle), [[Tomass Kristiansens]] (Panama)
|-
|rowspan=&quot;2&quot; align=&quot;center&quot;|3||{{flag|Itālija}}||[[Karlo Ančeloti]] (Brazīlija), [[Vinčenco Montella]] (Turcija), [[Fabio Kannavaro]] (Uzbekistāna)
|-
|{{flag|Vācija}}||'''[[Jūliāns Nagelsmans]]''', [[Ralfs Rangniks]] (Austrija), [[Tomass Tuhels]] (Anglija)
|-
|rowspan=&quot;5&quot; align=&quot;center&quot;|2||{{flag|Nīderlande}}||'''[[Ronalds Kūmans]]''', [[Freds Ritens]] (Kirasao)
|-
|{{flag|Anglija}}||[[Greiems Poters]] (Zviedrija), [[Darens Beizlijs]] (Jaunzēlande)
|-
|{{flag|Austrālija}}||'''[[Tonijs Popovičs]]''', [[Greiems Arnolds]] (Irāka)
|-
|{{flag|Bosnija un Hercegovina}}||'''[[Sergejs Barbarezs]]''', [[Vladimirs Petkovičs]] (Alžīrija)
|-
|{{flag|Maroka}}||'''Mohameds Vābi''', [[Džamāls Sellāmi]] (Jordānija)
|-
|rowspan=&quot;17&quot; align=&quot;center&quot;|1||{{flag|Čehija}}||'''Miroslavs Koubeks'''
|-
|{{flag|Meksika}}||'''[[Havjers Agirre]]'''
|-
|{{flag|Beļģija}}||[[Hugo Bross]] (Dienvidāfrika)
|-
|{{flag|Dienvidkoreja}}||'''[[Hons Mjonbo]]'''
|-
|{{flag|ASV}}||[[Džesijs Māršs]] (Kanāda)
|-
|{{flag|Šveice}}||'''[[Murats Jakins]]'''
|-
|{{flag|Skotija}}||'''[[Stīvs Klārks]]'''
|-
|{{flag|Kotdivuāra}}||'''[[Emerss Faē]]'''
|-
|{{flag|Japāna}}||'''[[Hadžime Morijasu]]'''
|-
|{{flag|Ēģipte}}||'''[[Hosams Hasans]]'''
|-
|{{flag|Irāna}}||'''[[Amīrs Galenujī]]'''
|-
|{{flag|Kaboverde}}||'''[[Bubišta]]'''
|-
|{{flag|Norvēģija}}||'''[[Stole Sūlbakens]]'''
|-
|{{flag|Senegāla}}||'''Paps Tjavs'''
|-
|{{flag|Horvātija}}||'''[[Zlatko Daličs]]'''
|-
|{{flag|Portugāle}}||[[Karlušs Keirošs]] (Gana)
|-
|{{flag|Grieķija}}||[[Jorgs Donis]] (Saūda Arābija)
|}


{{FIFA Pasaules kauss}}

[[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kauss|Komandu sastāvi]]
[[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji| ]]
[[Kategorija:FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi]]</text>
      <sha1>026h9q0hm2e4jt6o0ysirqd9mu3t986</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4465566</id>
      <parentid>4465399</parentid>
      <timestamp>2026-05-09T10:11:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4465566</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6383" sha1="tdwfnsa9m4fpe0ojfqnw45jcb7emacu" xml:space="preserve">Rakstā uzrādīti visu [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausa]] dalībvalstu '''komandu sastāvi'''.

== A grupa ==
=== {{fb|Čehija}} ===
Treneris: [[Miroslavs Koubeks]]
=== {{fb|Meksika}} ===
Treneris: [[Havjers Agirre]]
=== {{fb|DĀR}} ===
Treneris: {{flaga|Beļģija}} [[Hugo Bross]]
=== {{fb|Dienvidkoreja}} ===
Treneris: [[Hons Mjonbo]]

== B grupa ==
=== {{fb|Bosnija un Hercegovina}} ===
Treneris: [[Sergejs Barbarezs]]
=== {{fb|Kanāda}} ===
Treneris: {{flaga|ASV}} [[Džesijs Māršs]]
=== {{fb|Katara}} ===
Treneris: {{flaga|Spānija}} [[Julens Lopetegi]]
=== {{fb|Šveice}} ===
Treneris: [[Murats Jakins]]

== C grupa ==
=== {{fb|Brazīlija}} ===
Treneris: {{flaga|Itālija}} [[Karlo Ančeloti]]
=== {{fb|Haiti}} ===
Treneris: {{flaga|Francija}} [[Sebastjēns Miņē]]
=== {{fb|Maroka}} ===
Treneris: [[Mohameds Vahbi]]
=== {{fb|Skotija}} ===
Treneris: [[Stīvs Klārks]]

== D grupa ==
=== {{fb|Austrālija}} ===
Treneris: [[Tonijs Popovičs]]
=== {{fb|Paragvaja}} ===
Treneris: {{flaga|Argentīna}} [[Gustavo Alfaro]]
=== {{fb|Turcija}} ===
Treneris: {{flaga|Itālija}} [[Vinčenco Montella]]
=== {{fb|ASV}} ===
Treneris: {{flaga|Argentīna}} [[Maurisio Početino]]

== E grupa ==
=== {{fb|Kirasao}} ===
Treneris: {{flaga|Nīderlande}} [[Freds Ritens]]
=== {{fb|Ekvadora}} ===
Treneris: {{flaga|Argentīna}} [[Sevastjans Bekasese]]
=== {{fb|Vācija}} ===
Treneris: [[Jūliāns Nagelsmans]]
=== {{fb|Kotdivuāra}} ===
Treneris: [[Emerss Faē]]

== F grupa ==
=== {{fb|Japāna}} ===
Treneris: [[Hadžime Morijasu]]
=== {{fb|Nīderlande}} ===
Treneris: [[Ronalds Kūmans]]
=== {{fb|Zviedrija}} ===
Treneris: {{flaga|Anglija}} [[Greiems Poters]]
=== {{fb|Tunisija}} ===
Treneris: {{flaga|Francija}} [[Sabrī Lamušī]]

== G grupa ==
=== {{fb|Beļģija}} ===
Treneris: {{flaga|Francija}} [[Rudi Garsija]]
=== {{fb|Ēģipte}} ===
Treneris: [[Hosams Hasans]]
=== {{fb|Irāna}} ===
Treneris: [[Amīrs Galenujī]]
=== {{fb|Jaunzēlande}} ===
Treneris: {{flaga|Anglija}} [[Darens Beizlijs]]

== H grupa ==
=== {{fb|Kaboverde}} ===
Treneris: [[Bubišta]]
=== {{fb|Saūda Arābija}} ===
Treneris: {{flaga|Grieķija}} [[Jorgs Donis]]
=== {{fb|Spānija}} ===
Treneris: [[Luiss de la Fuente]]
=== {{fb|Urugvaja}} ===
Treneris: {{flaga|Argentīna}} [[Marselo Bjelsa]]

== I grupa ==
=== {{fb|Francija}} ===
Treneris:[[Didjē Dešāns]]
=== {{fb|Irāka}} ===
Treneris: {{flaga|Austrālija}} [[Greiems Arnolds]]
=== {{fb|Norvēģija}} ===
Treneris: [[Stole Sūlbakens]]
=== {{fb|Senegāla}} ===
Treneris: [[Paps Tjavs]]

== J grupa ==
=== {{fb|Alžīrija}} ===
Treneris: {{flaga|Bosnija un Hercegovina}} [[Vladimirs Petkovičs]]
=== {{fb|Argentīna}} ===
Treneris: [[Lionels Skaloni]]
=== {{fb|Austrija}} ===
Treneris: {{flaga|Vācija}} [[Ralfs Rangniks]]
=== {{fb|Jordānija}} ===
Treneris: {{flaga|Maroka}} [[Džamāls Sellāmi]]

== K grupa ==
=== {{fb|Kolumbija}} ===
Treneris: {{flaga|Argentīna}} [[Nestors Lorenso]]
=== {{fb|Kongo DR}} ===
Treneris: {{flaga|Francija}} [[Sebastjēns Desabrs]]
=== {{fb|Portugāle}} ===
Treneris: {{flaga|Spānija}} [[Roberto Martiness]]
=== {{fb|Uzbekistāna}} ===
Treneris: {{flaga|Itālija}} [[Fabio Kannavaro]]

== L grupa ==
=== {{fb|Horvātija}} ===
Treneris: [[Zlatko Daličs]]
=== {{fb|Anglija}} ===
Treneris: {{flaga|Vācija}} [[Tomass Tuhels]]
=== {{fb|Gana}} ===
Treneris: {{flaga|Portugāle}} [[Karlušs Keirošs]]
=== {{fb|Panama}} ===
Treneris: {{flaga|Spānija}} [[Tomass Kristiansens]]

== Statistika ==

=== Vecums ===

==== Treneri ====

'''Vecākais''': {{flaga|Čehija}} [[Miroslavs Koubeks]] ({{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2026|6|11|1951|9|1}})&lt;br/&gt;
'''Jaunākais''': {{flaga|Vācija}} [[Jūliāns Nagelsmans]] ({{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2026|6|11|1987|7|23}})

'''Valstu pārstāvniecība'''
&lt;br/&gt;Treknināti atzīmēti treneri pārstāv savu valsti.

{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
!Skaits!!Valsts!!Treneri
|-
|rowspan=&quot;1&quot; align=&quot;center&quot;|6||{{flag|Argentīna}}||'''[[Lionels Skaloni]]''', [[Gustavo Alfaro]] (Paragvaja), [[Maurisio Početino]] (ASV), [[Sevastjans Bekasese]] (Ekvadora), [[Marselo Bjelsa]] (Urugvaja), [[Nestors Lorenso]] (Kolumbija)
|-
|rowspan=&quot;1&quot; align=&quot;center&quot;|5||{{flag|Francija}}||'''[[Didjē Dešāns]]''', [[Sebastjēns Miņē]] (Haiti), [[Sabrī Lamušī]] (Tunisija), [[Rudi Garsija]] (Beļģija), [[Sebastjēns Desabrs]] (Kongo DR)
|-
|rowspan=&quot;1&quot; align=&quot;center&quot;|4||{{flag|Spānija}}||'''[[Luiss de la Fuente]]''', [[Julens Lopetegi]] (Katara), [[Roberto Martiness]] (Portugāle), [[Tomass Kristiansens]] (Panama)
|-
|rowspan=&quot;2&quot; align=&quot;center&quot;|3||{{flag|Itālija}}||[[Karlo Ančeloti]] (Brazīlija), [[Vinčenco Montella]] (Turcija), [[Fabio Kannavaro]] (Uzbekistāna)
|-
|{{flag|Vācija}}||'''[[Jūliāns Nagelsmans]]''', [[Ralfs Rangniks]] (Austrija), [[Tomass Tuhels]] (Anglija)
|-
|rowspan=&quot;5&quot; align=&quot;center&quot;|2||{{flag|Nīderlande}}||'''[[Ronalds Kūmans]]''', [[Freds Ritens]] (Kirasao)
|-
|{{flag|Anglija}}||[[Greiems Poters]] (Zviedrija), [[Darens Beizlijs]] (Jaunzēlande)
|-
|{{flag|Austrālija}}||'''[[Tonijs Popovičs]]''', [[Greiems Arnolds]] (Irāka)
|-
|{{flag|Bosnija un Hercegovina}}||'''[[Sergejs Barbarezs]]''', [[Vladimirs Petkovičs]] (Alžīrija)
|-
|{{flag|Maroka}}||'''[[Mohameds Vahbi]]''', [[Džamāls Sellāmi]] (Jordānija)
|-
|rowspan=&quot;17&quot; align=&quot;center&quot;|1||{{flag|Čehija}}||'''[[Miroslavs Koubeks]]'''
|-
|{{flag|Meksika}}||'''[[Havjers Agirre]]'''
|-
|{{flag|Beļģija}}||[[Hugo Bross]] (Dienvidāfrika)
|-
|{{flag|Dienvidkoreja}}||'''[[Hons Mjonbo]]'''
|-
|{{flag|ASV}}||[[Džesijs Māršs]] (Kanāda)
|-
|{{flag|Šveice}}||'''[[Murats Jakins]]'''
|-
|{{flag|Skotija}}||'''[[Stīvs Klārks]]'''
|-
|{{flag|Kotdivuāra}}||'''[[Emerss Faē]]'''
|-
|{{flag|Japāna}}||'''[[Hadžime Morijasu]]'''
|-
|{{flag|Ēģipte}}||'''[[Hosams Hasans]]'''
|-
|{{flag|Irāna}}||'''[[Amīrs Galenujī]]'''
|-
|{{flag|Kaboverde}}||'''[[Bubišta]]'''
|-
|{{flag|Norvēģija}}||'''[[Stole Sūlbakens]]'''
|-
|{{flag|Senegāla}}||'''[[Paps Tjavs]]'''
|-
|{{flag|Horvātija}}||'''[[Zlatko Daličs]]'''
|-
|{{flag|Portugāle}}||[[Karlušs Keirošs]] (Gana)
|-
|{{flag|Grieķija}}||[[Jorgs Donis]] (Saūda Arābija)
|}


{{FIFA Pasaules kauss}}

[[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kauss|Komandu sastāvi]]
[[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji| ]]
[[Kategorija:FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi]]</text>
      <sha1>tdwfnsa9m4fpe0ojfqnw45jcb7emacu</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Īstie antiarhi</title>
    <ns>0</ns>
    <id>631276</id>
    <revision>
      <id>4465236</id>
      <timestamp>2026-05-08T13:11:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{inuse}} {{BioTakso infokaste |        attēls = Antiarchi plate-skinned fish - Cleveland Museum of Natural History - 2014-12-26 (20942994469).jpg | att_nosaukums = Īstais antiarhs ''[[Bothriolepis canadensis]]'' |        valsts = Animalia |     valsts_lv = Dzīvnieki |          tips = Chordata |       tips_lv = Hordaiņi |     apakštips = Vertebrata |  apakštips_lv = Mugurkaulnieki |     infratips = Gnathostomatha |  infratips_lv = Žokļaiņi |         klase = Placodermi...</comment>
      <origin>4465236</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3662" sha1="ojqsxogzvpcg0y6z7y90leqvaogoi5i" xml:space="preserve">{{inuse}}
{{BioTakso infokaste
|        attēls = Antiarchi plate-skinned fish - Cleveland Museum of Natural History - 2014-12-26 (20942994469).jpg
| att_nosaukums = Īstais antiarhs ''[[Bothriolepis canadensis]]''
|        valsts = Animalia
|     valsts_lv = Dzīvnieki
|          tips = Chordata
|       tips_lv = Hordaiņi
|     apakštips = Vertebrata
|  apakštips_lv = Mugurkaulnieki
|     infratips = Gnathostomatha
|  infratips_lv = Žokļaiņi
|         klase = Placodermi 
|      klase_lv = Bruņuzivis
|    apakšklase = Antiarchi 
| apakšklase_lv = Antiarhi
|     virskārta = Euantiarcha
|  virskārta_lv = Īstie antiarhi
|    iedalījums =
* {{TaksoSaite|Asterolepiformes}} †
* {{TaksoSaite|Bothriolepiformes}} †
|   kategorijas = nē
| binomial =Euantiarcha &lt;small&gt;Janvier et Pan, 1982&lt;/small&gt;
| Sinonīmi =''Brachicondylia''
}}

'''Īstie antiarhi''' (''Euantiarcha'') ir izmirušu [[Bruņuzivis|bruņuzivju]] virskārta, kuras pārstāvji dzīvoja [[devons|devona periodā]]. Šo virskārtu 1982. gadā izveidoja franču paleontologs Filips Žanvjē un ķīniešu paleontologs Džaohuis Pans. Īstie antiarhi dzīvoja no [[Vidusdevons|vidusdevona]] līdz [[Augšdevons|vēlajam devonam]].

== Apraksts ==
Īsto antiarhu ķermeņa bruņai ir labi attīstīts pleca izaugums (processus brachialis), pie kura stiprinās krūšu spura. Galvas vairogs ir ar salīdzinoši īsu aizacu apgabalu, preorbitālu iedobi, kas atrodas tā iekšpusē, un lielu orbītnazālo atveri. Ķermeņa ventrālā puse bruņu kārbas rajonā ir pilnībā klāta ar bruņu plātnēm. Krūšu spuras ir sadalītas divos segmentos, proksimālajā un distālajā (izņemot Remigolepididae).

=== Salīdzinājums ===
Īstie antiarhi atšķiras no Abrachicondylia ar labi attīstītu ''processus brachialis'' (Abrachicondylia šis plecu izaugums ir rudimentārs vai arī vispār tā nav.), īsu aizacu apgabalu galvas vairogā, lielu orbītnazālo atveri un preorbitālo iedobi galvas vairoga iekšpusē (Abrachicondylia preorbitālā iedobe atrodas galvas vairoga ārpusē). Vēl īstie antiarhi atšķiras no dažiem abrahikondiliem (Sinolepiformes) ar to, ka ķermeņa vēderpuse pilnībā ir klāta ar kaula bruņu (sinolepveidīgajiem ķermeņa bruņai vēdera daļā centrālā daļa nav klāta ar bruņu). No Yunnanolepiformes īstie antiarhi atšķiras ar garām krūšu spurām, kas sastāv no diviem segmentiem (izņemot remigolepīdes).&lt;ref&gt;Moloshnikov, S.V. (2012) ''Middle-late devonian placoderms (Pisces: Antiarchi) from Central and northern Asia.'' Paleontol. J. 46, 1097–1196, 1111-1112. lpp.&lt;/ref&gt;

== Sistemātika ==
Īsto antiarhu sistemātika:
* virskārta: '''''Euantiarcha''''' &lt;small&gt;Janvier et Pan, 1982&lt;/small&gt; †
:* kārta: ''[[Asterolepiformes]]'' &lt;small&gt; Berg, 1940&lt;/small&gt; †
::* dzimta: ''[[Asperaspididae]]'' &lt;small&gt;Moloshnikov, 2012&lt;/small&gt; †
::* dzimta: ''[[Asterolepididae]]'' &lt;small&gt;Traquair, 1888&lt;/small&gt; †
::* dzimta: ''[[Lepadolepididae]]'' &lt;small&gt;Berg, 1955&lt;/small&gt; †
::* dzimta: ''[[Pterichthyodidae]]'' &lt;small&gt;Stensiö, 1948&lt;/small&gt; †
::* dzimta: ''[[Remigolepididae]]'' &lt;small&gt;Stensiö, 1931&lt;/small&gt; †
:* kārta: ''[[Bothriolepiformes]]'' &lt;small&gt;Gross, 1965&lt;/small&gt; †
::* dzimta: ''[[Bothriolepididae]]'' &lt;small&gt;Cope, 1886&lt;/small&gt; †
::* dzimta: ''[[Dianolepididae]]'' &lt;small&gt;Long, 1983&lt;/small&gt; †
::* dzimta: ''[[Microbrachiidae]]'' &lt;small&gt;Gross, 1965&lt;/small&gt; †
::* dzimta: ''[[Tubalepididae]]'' &lt;small&gt;Moloshnikov, 2011&lt;/small&gt; †

(†) - izmirušu organismu grupa.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

[[Kategorija:Antiarhi]]</text>
      <sha1>ojqsxogzvpcg0y6z7y90leqvaogoi5i</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4465239</id>
      <parentid>4465236</parentid>
      <timestamp>2026-05-08T13:22:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <origin>4465239</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3775" sha1="052pgqo77iyalsyncgi1qx0vdfid578" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
|        attēls = Antiarchi plate-skinned fish - Cleveland Museum of Natural History - 2014-12-26 (20942994469).jpg
| att_nosaukums = Īstais antiarhs ''[[Bothriolepis canadensis]]''
|        valsts = Animalia
|     valsts_lv = Dzīvnieki
|          tips = Chordata
|       tips_lv = Hordaiņi
|     apakštips = Vertebrata
|  apakštips_lv = Mugurkaulnieki
|     infratips = Gnathostomatha
|  infratips_lv = Žokļaiņi
|         klase = Placodermi 
|      klase_lv = Bruņuzivis
|    apakšklase = Antiarchi 
| apakšklase_lv = Antiarhi
|     virskārta = Euantiarcha
|  virskārta_lv = Īstie antiarhi
|    iedalījums =
* {{TaksoSaite|Asterolepiformes}} †
* {{TaksoSaite|Bothriolepiformes}} †
|   kategorijas = nē
| binomial =Euantiarcha &lt;small&gt;Janvier et Pan, 1982&lt;/small&gt;
| Sinonīmi =''Brachicondylia''
}}

'''Īstie antiarhi''' (''Euantiarcha'') ir izmirušu [[Bruņuzivis|bruņuzivju]] virskārta, kuras pārstāvji dzīvoja [[devons|devona periodā]]. Šo virskārtu 1982. gadā izveidoja franču paleontologs Filips Žanvjē un ķīniešu paleontologs Džaohuis Pans. Īstie antiarhi dzīvoja no [[Vidusdevons|vidusdevona]] līdz [[Augšdevons|vēlajam devonam]].

== Apraksts ==
Īsto antiarhu [[ķermeņa bruņa]]i ir labi attīstīts pleca izaugums (''[[processus brachialis]]''), pie kura stiprinās [[krūšu spura]]. [[Galvas vairogs]] ir ar salīdzinoši īsu aizacu apgabalu, preorbitālu iedobi, kas atrodas tā iekšpusē, un lielu [[orbītnazālā atvere|orbītnazālo atveri]]. Ķermeņa ventrālā puse [[bruņu kārba]]s rajonā ir pilnībā klāta ar bruņu plātnēm. Krūšu spuras ir sadalītas divos segmentos, proksimālajā un distālajā (izņemot ''[[Remigolepididae]]'').

=== Salīdzinājums ===
Īstie antiarhi atšķiras no Abrachicondylia ar labi attīstītu ''processus brachialis'' (''[[Abrachicondylia]]'' šis plecu izaugums ir [[Rudiments|rudimentārs]] vai arī vispār tā nav.), īsu aizacu apgabalu [[Galvas vairogs|galvas vairogā]], lielu orbītnazālo atveri un preorbitālo iedobi galvas vairoga iekšpusē (''Abrachicondylia'' preorbitālā iedobe atrodas galvas vairoga ārpusē). Vēl īstie antiarhi atšķiras no dažiem abrahikondiliem (''[[Sinolepiformes]]'') ar to, ka ķermeņa vēderpuse pilnībā ir klāta ar kaula bruņu (sinolepveidīgajiem ķermeņa bruņai vēdera daļā centrālā daļa nav klāta ar bruņu). No ''[[Yunnanolepiformes]]'' īstie antiarhi atšķiras ar garām krūšu spurām, kas sastāv no diviem segmentiem (izņemot [[remigolepīdes]]).&lt;ref&gt;Moloshnikov, S.V. (2012) ''Middle-late devonian placoderms (Pisces: Antiarchi) from Central and northern Asia.'' Paleontol. J. 46, 1097–1196, 1111-1112. lpp.&lt;/ref&gt;

== Sistemātika ==
Īsto antiarhu sistemātika:
* virskārta: '''''Euantiarcha''''' &lt;small&gt;Janvier et Pan, 1982&lt;/small&gt; †
:* kārta: ''[[Asterolepiformes]]'' &lt;small&gt; Berg, 1940&lt;/small&gt; †
::* dzimta: ''[[Asperaspididae]]'' &lt;small&gt;Moloshnikov, 2012&lt;/small&gt; †
::* dzimta: ''[[Asterolepididae]]'' &lt;small&gt;Traquair, 1888&lt;/small&gt; †
::* dzimta: ''[[Lepadolepididae]]'' &lt;small&gt;Berg, 1955&lt;/small&gt; †
::* dzimta: ''[[Pterichthyodidae]]'' &lt;small&gt;Stensiö, 1948&lt;/small&gt; †
::* dzimta: ''[[Remigolepididae]]'' &lt;small&gt;Stensiö, 1931&lt;/small&gt; †
:* kārta: ''[[Bothriolepiformes]]'' &lt;small&gt;Gross, 1965&lt;/small&gt; †
::* dzimta: ''[[Bothriolepididae]]'' &lt;small&gt;Cope, 1886&lt;/small&gt; †
::* dzimta: ''[[Dianolepididae]]'' &lt;small&gt;Long, 1983&lt;/small&gt; †
::* dzimta: ''[[Microbrachiidae]]'' &lt;small&gt;Gross, 1965&lt;/small&gt; †
::* dzimta: ''[[Tubalepididae]]'' &lt;small&gt;Moloshnikov, 2011&lt;/small&gt; †

(†) - izmirušu organismu grupa.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

[[Kategorija:Antiarhi]]</text>
      <sha1>052pgqo77iyalsyncgi1qx0vdfid578</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4465242</id>
      <parentid>4465239</parentid>
      <timestamp>2026-05-08T13:35:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <origin>4465242</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3692" sha1="4rtaqe2ltt0snjhgg6q9c9o9xw1k2vz" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
|        attēls = Antiarchi plate-skinned fish - Cleveland Museum of Natural History - 2014-12-26 (20942994469).jpg
| att_nosaukums = Īstais antiarhs ''[[Bothriolepis canadensis]]''
|        valsts = Animalia
|     valsts_lv = Dzīvnieki
|          tips = Chordata
|       tips_lv = Hordaiņi
|     apakštips = Vertebrata
|  apakštips_lv = Mugurkaulnieki
|     infratips = Gnathostomatha
|  infratips_lv = Žokļaiņi
|         klase = Placodermi 
|      klase_lv = Bruņuzivis
|    apakšklase = Antiarchi 
| apakšklase_lv = Antiarhi
|     virskārta = Euantiarcha
|  virskārta_lv = Īstie antiarhi
|    iedalījums =
* {{TaksoSaite|Asterolepiformes}} †
* {{TaksoSaite|Bothriolepiformes}} †
|   kategorijas = nē
| binomial =Euantiarcha &lt;small&gt;Janvier et Pan, 1982&lt;/small&gt;
| Sinonīmi =''Brachicondylia''
}}

'''Īstie antiarhi''' (''Euantiarcha'') ir izmirušu [[Bruņuzivis|bruņuzivju]] virskārta, kuras pārstāvji dzīvoja [[devons|devona periodā]]. Šo virskārtu 1982. gadā izveidoja franču paleontologs Filips Žanvjē un ķīniešu paleontologs Džaohuis Pans. Īstie antiarhi dzīvoja no [[Vidusdevons|vidusdevona]] līdz [[Augšdevons|vēlajam devonam]].

== Apraksts ==
Īsto antiarhu [[ķermeņa bruņa]]i ir labi attīstīts pleca izaugums (''[[processus brachialis]]''), pie kura stiprinās [[krūšu spura]]. [[Galvas vairogs]] ir ar salīdzinoši īsu aizacu apgabalu, preorbitālu iedobi, kas atrodas tā iekšpusē, un lielu [[orbītnazālā atvere|orbītnazālo atveri]]. Ķermeņa ventrālā puse [[bruņu kārba]]s rajonā ir pilnībā klāta ar bruņu plātnēm. Krūšu spuras ir sadalītas divos segmentos, proksimālajā un distālajā (izņemot ''[[Remigolepididae]]'').

=== Salīdzinājums ===
Īstie antiarhi atšķiras no Abrachicondylia ar labi attīstītu ''processus brachialis'' (''[[Abrachicondylia]]'' šis plecu izaugums ir [[Rudiments|rudimentārs]] vai arī vispār tā nav.), īsu aizacu apgabalu [[Galvas vairogs|galvas vairogā]], lielu orbītnazālo atveri un preorbitālo iedobi galvas vairoga iekšpusē (''Abrachicondylia'' preorbitālā iedobe atrodas galvas vairoga ārpusē). Vēl īstie antiarhi atšķiras no dažiem abrahikondiliem (''[[Sinolepiformes]]'') ar to, ka ķermeņa vēderpuse pilnībā ir klāta ar kaula bruņu (sinolepveidīgajiem ķermeņa bruņai vēdera daļā centrālā daļa nav klāta ar bruņu). No ''[[Yunnanolepiformes]]'' īstie antiarhi atšķiras ar garām krūšu spurām, kas sastāv no diviem segmentiem (izņemot [[remigolepīdes]]).&lt;ref&gt;Moloshnikov, S.V. (2012) ''Middle-late devonian placoderms (Pisces: Antiarchi) from Central and northern Asia.'' Paleontol. J. 46, 1097–1196, 1111-1112. lpp.&lt;/ref&gt;

== Sistemātika ==
Īsto antiarhu sistemātika:
* virskārta: '''''Euantiarcha''''' &lt;small&gt;Janvier et Pan, 1982&lt;/small&gt; †
:* kārta: ''[[Asterolepiformes]]'' &lt;small&gt; Berg, 1940&lt;/small&gt; †
::* dzimta: ''[[Asperaspididae]]'' &lt;small&gt;Moloshnikov, 2012&lt;/small&gt; †
::* dzimta: ''[[Asterolepididae]]'' &lt;small&gt;Traquair, 1888&lt;/small&gt; †
::* dzimta: ''[[Lepadolepididae]]'' &lt;small&gt;Berg, 1955&lt;/small&gt; †
::* dzimta: ''[[Pterichthyodidae]]'' &lt;small&gt;Stensiö, 1948&lt;/small&gt; †
::* dzimta: ''[[Remigolepididae]]'' &lt;small&gt;Stensiö, 1931&lt;/small&gt; †
:* kārta: ''[[Bothriolepiformes]]'' &lt;small&gt;Gross, 1965&lt;/small&gt; †
::* dzimta: ''[[Bothriolepididae]]'' &lt;small&gt;Cope, 1886&lt;/small&gt; †
::* dzimta: ''[[Dianolepididae]]'' &lt;small&gt;Long, 1983&lt;/small&gt; †
::* dzimta: ''[[Microbrachiidae]]'' &lt;small&gt;Gross, 1965&lt;/small&gt; †
::* dzimta: ''[[Tubalepididae]]'' &lt;small&gt;Moloshnikov, 2011&lt;/small&gt; †

(†) - izmirušu organismu grupa.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

[[Kategorija:Antiarhi]]</text>
      <sha1>4rtaqe2ltt0snjhgg6q9c9o9xw1k2vz</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Euantiarcha</title>
    <ns>0</ns>
    <id>631277</id>
    <redirect title="Īstie antiarhi" />
    <revision>
      <id>4465237</id>
      <timestamp>2026-05-08T13:12:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Īstie antiarhi]]</comment>
      <origin>4465237</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="29" sha1="85tj72x7gkvz2y3f4v7u3w3hofbh0wy" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Īstie antiarhi]]</text>
      <sha1>85tj72x7gkvz2y3f4v7u3w3hofbh0wy</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ridlijs Greigs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>631278</id>
    <revision>
      <id>4465246</id>
      <timestamp>2026-05-08T13:46:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Hokejista infokaste v2  |           vārds = Ridlijs Greigs  |      vārds_orig = ''Ridly Greig''  |          attēls = Ottawa Senators at Seattle Kraken - 2024-01-04 - Ridly Greig (53451657711) (cropped).jpg  |         att_izm =   |        paraksts = Ridlijs Greigs 2024. gadā &lt;!------ Personas dati ------&gt;  |     pilns vārds =   |          dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2002|8|8}}  |         dz_viet = {{Vieta|Kanāda|Alberta|Letbridža}}  |         mir_dat =   |...</comment>
      <origin>4465246</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2905" sha1="bu3oyztbp9jf3a7ddh0k0bh48xqp9w3" xml:space="preserve">{{Hokejista infokaste v2
 |           vārds = Ridlijs Greigs
 |      vārds_orig = ''Ridly Greig''
 |          attēls = Ottawa Senators at Seattle Kraken - 2024-01-04 - Ridly Greig (53451657711) (cropped).jpg
 |         att_izm = 
 |        paraksts = Ridlijs Greigs 2024. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |     pilns vārds = 
 |          dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2002|8|8}}
 |         dz_viet = {{Vieta|Kanāda|Alberta|Letbridža}}
 |         mir_dat = 
 |        mir_viet = 
 |          garums = {{mērvienība|cm=185}}
 |           svars = {{mērvienība|kg=83}}
 |         iesauka = 
 |             poz = [[Uzbrucējs (hokejs)|Centra uzbrucējs]]
 |        tvēriens = Kreisais
 |         kar_sāk = 2021
 |        kar_beig = 
 |       izglītība = 
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
 |             kom = {{flaga|Kanāda}} [[Otavas &quot;Senators&quot;]]
 |          numurs = 
 |           amats = 
 |             līga = [[Nacionālā hokeja līga|NHL]]
&lt;!------ Drafts ------&gt;
 |          drafts = 28., 1. kārtā
 |         dr_gads = [[2020. gada NHL drafts|2020]]
 |         dr_līga = [[NHL drafts|NHL]]
 |          dr_kom = [[Otavas &quot;Senators&quot;]]
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
 |      taut_sez 1 = 2021—''pašlaik''
 |          taut 1 = {{ih|CAN}}
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |            balv = 
 |           slavz = 
 |          aģenti = 
 |         dzimums = v
 |       atjaunots = {{dat|2026|5|8||bez}}
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |   rādīt_medaļas = jā
 |     headercolor = 
 |  medaltemplates = {{MedalCountry|{{karogs|Kanāda}}
{{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts hokejā junioriem]]}}
{{MedalGold2|[[2022. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|Edmontona 2022]]}}
}}
}}
'''Ridlijs Greigs''' ({{Val|en|Ridly Greig}}; dzimis {{dat|2002|8|8}}) ir [[kanādieši|kanādiešu]] [[hokejs|hokejists]], kurš spēlē [[uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucēja]] pozīcijā. Pašlaik (2026) Greigs spēlē [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Otavas &quot;Senators&quot;]] rindās.

[[2020. gada NHL drafts|2020. gada NHL draftā]] Greigu pirmajā kārtā ar kopējo 28. numuru izvēlējās [[Otavas &quot;Senators&quot;]].

[[Kanādas hokeja izlase]]s rindās piedalījies [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024. gada Pasaules čempionātā]].

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}
{{kastes sākums}}
{{s-tituli}}
{{succession box | before = {{flaga|USA}} [[Džeiks Sandersons]] | title = [[Otavas &quot;Senators&quot;]] [[NHL drafts|NHL drafta]] pirmā raunda izvēle | years = [[2020. gada NHL drafts|2020]] | after = {{flaga|USA}} [[Tailers Bušers]]}}
{{kastes beigas}}

{{DEFAULTSORT:Greigs, Ridlijs}}
[[Kategorija:2002. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Albertā dzimušie]]
[[Kategorija:Kanādas hokejisti]]
[[Kategorija:Otavas &quot;Senators&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:NHL drafta pirmās kārtas izvēles]]</text>
      <sha1>bu3oyztbp9jf3a7ddh0k0bh48xqp9w3</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Matīass Emilio Petešens</title>
    <ns>0</ns>
    <id>631279</id>
    <revision>
      <id>4465249</id>
      <timestamp>2026-05-08T13:57:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Hokejista infokaste v2  |           vārds = Matīass Emilio Petešens  |      vārds_orig = ''Mathias Emilio Pettersen''  |          attēls = Emilio Pettersen.jpg  |         att_izm =   |        paraksts = Matīass Emilio Petešens 2016. gadā &lt;!------ Personas dati ------&gt;  |     pilns vārds =   |          dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2000|4|3}}  |         dz_viet = {{Vieta|Norvēģija|Oslo}}  |         mir_dat =   |        mir_viet =   |          garums = {{mēr...</comment>
      <origin>4465249</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2362" sha1="cuivb6deas9s9atm47dzll0tkjgzoks" xml:space="preserve">{{Hokejista infokaste v2
 |           vārds = Matīass Emilio Petešens
 |      vārds_orig = ''Mathias Emilio Pettersen''
 |          attēls = Emilio Pettersen.jpg
 |         att_izm = 
 |        paraksts = Matīass Emilio Petešens 2016. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |     pilns vārds = 
 |          dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2000|4|3}}
 |         dz_viet = {{Vieta|Norvēģija|Oslo}}
 |         mir_dat = 
 |        mir_viet = 
 |          garums = {{mērvienība|cm=180}}
 |           svars = {{mērvienība|kg=86}}
 |         iesauka = 
 |             poz = [[Uzbrucējs (hokejs)|Centra uzbrucējs]]
 |        tvēriens = Kreisais
 |         kar_sāk = 2021
 |        kar_beig = 
 |       izglītība = 
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
 |             kom = {{flaga|Zviedrija}} [[Djurgårdens IF]]
 |          numurs = 
 |           amats = 
 |             līga = [[Zviedrijas hokeja līga]]
&lt;!------ Drafts ------&gt;
 |          drafts = 167., 6. kārtā
 |         dr_gads = [[2018. gada NHL drafts|2018]]
 |         dr_līga = [[NHL drafts|NHL]]
 |          dr_kom = [[Kalgari &quot;Flames&quot;]]
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
 |      taut_sez 1 = 2021—''pašlaik''
 |          taut 1 = {{ih|NOR}}
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |            balv = 
 |           slavz = 
 |          aģenti = 
 |         dzimums = v
 |       atjaunots = {{dat|2026|5|8||bez}}
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |   rādīt_medaļas = jā
 |     headercolor = 
 |  medaltemplates = 
}}
'''Matīass Emilio Petešens''' ({{Val|no|Mathias Emilio Pettersen}}; dzimis {{dat|2000|4|3}}) ir [[norvēģi|norvēģu]] [[hokejs|hokejists]], kurš spēlē [[uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucēja]] pozīcijā. Pašlaik (2026) Petešens spēlē [[Zviedrijas hokeja līga]]s kluba ''[[Djurgårdens IF]]'' rindās.

[[2018. gada NHL drafts|2018. gada NHL draftā]] Petešenu sestajā kārtā ar kopējo 167. numuru izvēlējās [[Kalgari &quot;Flames&quot;]].

[[Norvēģijas hokeja izlase]]s rindās piedalījies [[2021. gada Pasaules čempionāts hokejā|2021.]] un [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024. gada Pasaules čempionātā]].

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}

{{DEFAULTSORT:Petešens, Matīass Emilio}}
[[Kategorija:2000. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Oslo dzimušie]]
[[Kategorija:Norvēģijas hokejisti]]</text>
      <sha1>cuivb6deas9s9atm47dzll0tkjgzoks</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Asterolepveidīgie</title>
    <ns>0</ns>
    <id>631280</id>
    <revision>
      <id>4465251</id>
      <timestamp>2026-05-08T14:09:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{inuse}} {{BioTakso infokaste |        attēls = PterichthyodesDB22.jpg | att_nosaukums = Asterolepveidīgā ''[[Pterichthyodes]] sp.'' rekonstrukcija |        valsts = Animalia |     valsts_lv = Dzīvnieki |          tips = Chordata |       tips_lv = Hordaiņi |     apakštips = Vertebrata |  apakštips_lv = Mugurkaulnieki |     infratips = Gnathostomatha |  infratips_lv = Žokļaiņi |         klase = Placodermi  |      klase_lv = Bruņuzivis |    apakšklase = Antiarchi  | a...</comment>
      <origin>4465251</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2645" sha1="6noslqcwbfefbwexmqdf38ej3hj7v01" xml:space="preserve">{{inuse}}
{{BioTakso infokaste
|        attēls = PterichthyodesDB22.jpg
| att_nosaukums = Asterolepveidīgā ''[[Pterichthyodes]] sp.'' rekonstrukcija
|        valsts = Animalia
|     valsts_lv = Dzīvnieki
|          tips = Chordata
|       tips_lv = Hordaiņi
|     apakštips = Vertebrata
|  apakštips_lv = Mugurkaulnieki
|     infratips = Gnathostomatha
|  infratips_lv = Žokļaiņi
|         klase = Placodermi 
|      klase_lv = Bruņuzivis
|    apakšklase = Antiarchi 
| apakšklase_lv = Antiarhi
|     virskārta = Euantiarcha
|  virskārta_lv = Īstie antiarhi
|         kārta = Asterolepiformes
|      kārta_lv = Asterolepveidīgie
|    iedalījums =
|   kategorijas = nē
| binomial =Asterolepiformes &lt;small&gt;Berg, 1940&lt;/small&gt;
| Sinonīmi =''Brachicondylia''
}}

'''Asterolepveidīgie''' (''Asterolepiformes'') ir izmirušu [[Bruņuzivis|bruņuzivju]] kārta, kuras pārstāvji dzīvoja [[devons|devona periodā]]. Šo kārtu 1940. gadā izveidoja krievu ihtiologs [[Ļevs Bergs]]. Asterolepveidīgie dzīvoja no [[Vidusdevons|vidusdevona]] līdz [[Augšdevons|vēlajam devonam]].

== Apraksts ==
Asterolepveidīgajiem galvas vairogam parasti ir trapecveidīga vai noapaļoti trapecveidīga forma. Slīpās vagas līniju padziļinājumu veidā uz galvas vairoga ir izveidojušās nepilnīgi. Sānu kauli robežojas ar aizpineālo kaulu. Preorbitālā iedobe galvas vairogā ir īsa. Pakaļējie sānu-muguras kauli (PDL) un pakaļējie sānu kauli (PL) ir atsevišķi vai arī saauguši kopā, veidojot sānu jaukto kaulu (MxL). Pusmēness kauli ir pāra vai veido vienu integrētu kaulu. Krūšu spuras ir īsas, kas nesniedzas līdz ķermeņa bruņas aizmugurējai malai. Tās ir sadalītas proksimālajā un distālajā segmentos. Remigolepididae dzimtas pārstāvjiem ir viengabalaina spura, klāta ar sīkām plātnītēm.&lt;ref&gt;Moloshnikov, S.V. (2012) ''Middle-late devonian placoderms (Pisces: Antiarchi) from Central and northern Asia.'' Paleontol. J. 46, 1097–1196, 1112. lpp.&lt;/ref&gt;

== Sistemātika ==
Asterolepveidīgo sistemātika:
* kārta: '''''Asterolepiformes''''' &lt;small&gt;Berg, 1940&lt;/small&gt; †
:* dzimta: ''[[Asperaspididae]]'' &lt;small&gt;Moloshnikov, 2012&lt;/small&gt; †
:* dzimta: ''[[Asterolepididae]]'' &lt;small&gt;Traquair, 1888&lt;/small&gt; †
:* dzimta: ''[[Lepadolepididae]]'' &lt;small&gt;Berg, 1955&lt;/small&gt; †
:* dzimta: ''[[Pterichthyodidae]]'' &lt;small&gt;Stensiö, 1948&lt;/small&gt; †
:* dzimta: ''[[Remigolepididae]]'' &lt;small&gt;Stensiö, 1931&lt;/small&gt; †

(†) - izmirušu organismu grupa.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

[[Kategorija:Antiarhi]]</text>
      <sha1>6noslqcwbfefbwexmqdf38ej3hj7v01</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4465256</id>
      <parentid>4465251</parentid>
      <timestamp>2026-05-08T14:20:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <origin>4465256</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2787" sha1="gh5u8k2otjzm3ftw9pg3qz8u3fcwu3d" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
|        attēls = PterichthyodesDB22.jpg
| att_nosaukums = Asterolepveidīgā ''[[Pterichthyodes]] sp.'' rekonstrukcija
|        valsts = Animalia
|     valsts_lv = Dzīvnieki
|          tips = Chordata
|       tips_lv = Hordaiņi
|     apakštips = Vertebrata
|  apakštips_lv = Mugurkaulnieki
|     infratips = Gnathostomatha
|  infratips_lv = Žokļaiņi
|         klase = Placodermi 
|      klase_lv = Bruņuzivis
|    apakšklase = Antiarchi 
| apakšklase_lv = Antiarhi
|     virskārta = Euantiarcha
|  virskārta_lv = Īstie antiarhi
|         kārta = Asterolepiformes
|      kārta_lv = Asterolepveidīgie
|    iedalījums =
|   kategorijas = nē
| binomial =Asterolepiformes &lt;small&gt;Berg, 1940&lt;/small&gt;
| Sinonīmi =''Brachicondylia''
}}

'''Asterolepveidīgie''' (''Asterolepiformes'') ir izmirušu [[Bruņuzivis|bruņuzivju]] kārta, kuras pārstāvji dzīvoja [[devons|devona periodā]]. Šo kārtu 1940. gadā izveidoja krievu ihtiologs [[Ļevs Bergs]]. Asterolepveidīgie dzīvoja no [[Vidusdevons|vidusdevona]] līdz [[Augšdevons|vēlajam devonam]].

== Apraksts ==
Asterolepveidīgajiem [[Galvas vairogs|galvas vairogam]] parasti ir trapecveidīga vai noapaļoti trapecveidīga forma. Slīpās vagas līniju padziļinājumu veidā uz galvas vairoga ir izveidojušās nepilnīgi. [[Sānu kauli]] (''La'') robežojas ar [[Aizpineālais kauls|aizpineālo kaulu]] (Pp). [[Preorbitālā iedobe]] galvas vairogā ir īsa. [[Pakaļējie sānu-muguras kauli]] (''PDL'') un [[pakaļējie sānu kauli]] (''PL'') ir atsevišķi vai arī saauguši kopā, veidojot [[Sānu jauktais kauls|sānu jaukto kaulu]] (''MxL''). [[Pusmēness kauls|Pusmēness kauli]] ir pāra vai arī veido vienu integrētu kaulu. [[Krūšu spura]]s ir īsas, kas nesniedzas līdz [[ķermeņa bruņa]]s aizmugurējai malai. Tās ir sadalītas proksimālajā un distālajā segmentos. ''[[Remigolepididae]]'' dzimtas pārstāvjiem ir viengabalaina spura, klāta ar sīkām plātnītēm.&lt;ref&gt;Moloshnikov, S.V. (2012) ''Middle-late devonian placoderms (Pisces: Antiarchi) from Central and northern Asia.'' Paleontol. J. 46, 1097–1196, 1112. lpp.&lt;/ref&gt;

== Sistemātika ==
Asterolepveidīgo sistemātika:
* kārta: '''''Asterolepiformes''''' &lt;small&gt;Berg, 1940&lt;/small&gt; †
:* dzimta: ''[[Asperaspididae]]'' &lt;small&gt;Moloshnikov, 2012&lt;/small&gt; †
:* dzimta: ''[[Asterolepididae]]'' &lt;small&gt;Traquair, 1888&lt;/small&gt; †
:* dzimta: ''[[Lepadolepididae]]'' &lt;small&gt;Berg, 1955&lt;/small&gt; †
:* dzimta: ''[[Pterichthyodidae]]'' &lt;small&gt;Stensiö, 1948&lt;/small&gt; †
:* dzimta: ''[[Remigolepididae]]'' &lt;small&gt;Stensiö, 1931&lt;/small&gt; †

(†) - izmirušu organismu grupa.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

[[Kategorija:Antiarhi]]</text>
      <sha1>gh5u8k2otjzm3ftw9pg3qz8u3fcwu3d</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4465274</id>
      <parentid>4465256</parentid>
      <timestamp>2026-05-08T15:24:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <origin>4465274</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2704" sha1="e0md4h0g0vu2g6wje9tbm7lceb4f14j" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
|        attēls = PterichthyodesDB22.jpg
| att_nosaukums = Asterolepveidīgā ''[[Pterichthyodes]] sp.'' rekonstrukcija
|        valsts = Animalia
|     valsts_lv = Dzīvnieki
|          tips = Chordata
|       tips_lv = Hordaiņi
|     apakštips = Vertebrata
|  apakštips_lv = Mugurkaulnieki
|     infratips = Gnathostomatha
|  infratips_lv = Žokļaiņi
|         klase = Placodermi 
|      klase_lv = Bruņuzivis
|    apakšklase = Antiarchi 
| apakšklase_lv = Antiarhi
|     virskārta = Euantiarcha
|  virskārta_lv = Īstie antiarhi
|         kārta = Asterolepiformes
|      kārta_lv = Asterolepveidīgie
|    iedalījums =
|   kategorijas = nē
| binomial =Asterolepiformes &lt;small&gt;Berg, 1940&lt;/small&gt;
| Sinonīmi =''Brachicondylia''
}}

'''Asterolepveidīgie''' (''Asterolepiformes'') ir izmirušu [[Bruņuzivis|bruņuzivju]] kārta, kuras pārstāvji dzīvoja [[devons|devona periodā]]. Šo kārtu 1940. gadā izveidoja krievu ihtiologs [[Ļevs Bergs]]. Asterolepveidīgie dzīvoja no [[Vidusdevons|vidusdevona]] līdz [[Augšdevons|vēlajam devonam]].

== Apraksts ==
Asterolepveidīgajiem [[Galvas vairogs|galvas vairogam]] parasti ir trapecveidīga vai noapaļoti trapecveidīga forma. Slīpās vagas līniju padziļinājumu veidā uz galvas vairoga ir izveidojušās nepilnīgi. [[Sānu kauli]] (''La'') robežojas ar [[Aizpineālais kauls|aizpineālo kaulu]] (Pp). [[Preorbitālā iedobe]] galvas vairogā ir īsa. [[Pakaļējie sānu-muguras kauli]] (''PDL'') un [[pakaļējie sānu kauli]] (''PL'') ir atsevišķi vai arī saauguši kopā, veidojot [[Sānu jauktais kauls|sānu jaukto kaulu]] (''MxL''). [[Pusmēness kauls|Pusmēness kauli]] ir pāra vai arī veido vienu integrētu kaulu. [[Krūšu spura]]s ir īsas, kas nesniedzas līdz [[ķermeņa bruņa]]s aizmugurējai malai. Tās ir sadalītas proksimālajā un distālajā segmentos. ''[[Remigolepididae]]'' dzimtas pārstāvjiem ir viengabalaina spura, klāta ar sīkām plātnītēm.&lt;ref&gt;Moloshnikov, S.V. (2012) ''Middle-late devonian placoderms (Pisces: Antiarchi) from Central and northern Asia.'' Paleontol. J. 46, 1097–1196, 1112. lpp.&lt;/ref&gt;

== Sistemātika ==
Asterolepveidīgo sistemātika:
* kārta: '''''Asterolepiformes''''' &lt;small&gt;Berg, 1940&lt;/small&gt; †
:* dzimta: ''[[Asperaspididae]]'' &lt;small&gt;Moloshnikov, 2012&lt;/small&gt; †
:* dzimta: ''[[Asterolepididae]]'' &lt;small&gt;Traquair, 1888&lt;/small&gt; †
:* dzimta: ''[[Lepadolepididae]]'' &lt;small&gt;Berg, 1955&lt;/small&gt; †
:* dzimta: ''[[Pterichthyodidae]]'' &lt;small&gt;Stensiö, 1948&lt;/small&gt; †
:* dzimta: ''[[Remigolepididae]]'' &lt;small&gt;Stensiö, 1931&lt;/small&gt; †

(†) - izmirušu organismu grupa.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

[[Kategorija:Antiarhi]]</text>
      <sha1>e0md4h0g0vu2g6wje9tbm7lceb4f14j</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Asterolepiformes</title>
    <ns>0</ns>
    <id>631281</id>
    <redirect title="Asterolepveidīgie" />
    <revision>
      <id>4465252</id>
      <timestamp>2026-05-08T14:10:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Asterolepveidīgie]]</comment>
      <origin>4465252</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="32" sha1="scij1uomh3coaksdthu4d56sfupbw87" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Asterolepveidīgie]]</text>
      <sha1>scij1uomh3coaksdthu4d56sfupbw87</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jere Innala</title>
    <ns>0</ns>
    <id>631282</id>
    <revision>
      <id>4465253</id>
      <timestamp>2026-05-08T14:16:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Hokejista infokaste v2  |           vārds = Jere Innala  |      vārds_orig = ''Jere Innala''  |          attēls = 2025-10-07 Eisbären Berlin gegen Frölunda HC (Champions Hockey League 2025-26) by Sandro Halank–040.jpg  |         att_izm =   |        paraksts = Jere Innala 2025. gadā &lt;!------ Personas dati ------&gt;  |     pilns vārds =   |          dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1998|3|17}}  |         dz_viet = {{Vieta|Somija|Hemēnlinna}}  |         mir_dat =...</comment>
      <origin>4465253</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2642" sha1="krah3gkx23hu6r404f4ppuau7wf8amt" xml:space="preserve">{{Hokejista infokaste v2
 |           vārds = Jere Innala
 |      vārds_orig = ''Jere Innala''
 |          attēls = 2025-10-07 Eisbären Berlin gegen Frölunda HC (Champions Hockey League 2025-26) by Sandro Halank–040.jpg
 |         att_izm = 
 |        paraksts = Jere Innala 2025. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |     pilns vārds = 
 |          dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1998|3|17}}
 |         dz_viet = {{Vieta|Somija|Hemēnlinna}}
 |         mir_dat = 
 |        mir_viet = 
 |          garums = {{mērvienība|cm=175}}
 |           svars = {{mērvienība|kg=83}}
 |         iesauka = 
 |             poz = [[Uzbrucējs (hokejs)|Kreisās malas uzbrucējs]]
 |        tvēriens = Kreisais
 |         kar_sāk = 2017
 |        kar_beig = 
 |       izglītība = 
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
 |             kom = {{flaga|Zviedrija}} [[Frölunda HC]]
 |          numurs = 
 |           amats = 
 |             līga = [[Zviedrijas hokeja līga]]
&lt;!------ Drafts ------&gt;
 |          drafts = 
 |         dr_gads = 
 |         dr_līga = 
 |          dr_kom = 
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
 |      taut_sez 1 = 2021—''pašlaik''
 |          taut 1 = {{ih|FIN}}
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |            balv = 
 |           slavz = 
 |          aģenti = 
 |         dzimums = v
 |       atjaunots = {{dat|2026|5|8||bez}}
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |   rādīt_medaļas = jā
 |     headercolor = 
 |  medaltemplates = {{MedalCountry|{{karogs|Somija}}
{{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts hokejā junioriem]]}}
{{MedalSilver2|[[2021. gada Pasaules čempionāts hokejā|Rīga 2021]]}}
{{MedalGold2|[[2022. gada Pasaules čempionāts hokejā|Tampere/Helsinki 2022]]}}
}}
}}
'''Jere Innala''' ({{Val|fi|Jere Innala}}; dzimis {{dat|1998|3|17}}) ir [[somi|somu]] [[hokejs|hokejists]], kurš spēlē [[uzbrucējs (hokejs)|kreisās malas uzbrucēja]] pozīcijā. Pašlaik (2026) Innala spēlē [[Zviedrijas hokeja līga]]s kluba ''[[Frölunda HC]]'' rindās.

Iepriekš Innala ir spēlējis [[Somijas hokeja līga]]s komandās [[Hemēnlinnas HPK]] un [[Helsinku IFK (hokejs)|Helsinku IFK]], kā arī [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komandā [[Kolorādo &quot;Avalanche&quot;]].

[[Somijas hokeja izlase]]s rindās izcīnījis zelta medaļu [[2022. gada Pasaules čempionāts hokejā|2022. gada Pasaules čempionātā]].

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}

{{DEFAULTSORT:Innala, Jere}}
[[Kategorija:1998. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Kantahemē dzimušie]]
[[Kategorija:Somijas hokejisti]]
[[Kategorija:Kolorādo &quot;Avalanche&quot; spēlētāji]]</text>
      <sha1>krah3gkx23hu6r404f4ppuau7wf8amt</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4465254</id>
      <parentid>4465253</parentid>
      <timestamp>2026-05-08T14:17:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4465254</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2632" sha1="shi2algr7vgrxjf9vzotj6rtyn43ifn" xml:space="preserve">{{Hokejista infokaste v2
 |           vārds = Jere Innala
 |      vārds_orig = ''Jere Innala''
 |          attēls = 2025-10-07 Eisbären Berlin gegen Frölunda HC (Champions Hockey League 2025-26) by Sandro Halank–040.jpg
 |         att_izm = 
 |        paraksts = Jere Innala 2025. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |     pilns vārds = 
 |          dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1998|3|17}}
 |         dz_viet = {{Vieta|Somija|Hemēnlinna}}
 |         mir_dat = 
 |        mir_viet = 
 |          garums = {{mērvienība|cm=175}}
 |           svars = {{mērvienība|kg=83}}
 |         iesauka = 
 |             poz = [[Uzbrucējs (hokejs)|Kreisās malas uzbrucējs]]
 |        tvēriens = Kreisais
 |         kar_sāk = 2017
 |        kar_beig = 
 |       izglītība = 
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
 |             kom = {{flaga|Zviedrija}} [[Frölunda HC]]
 |          numurs = 
 |           amats = 
 |             līga = [[Zviedrijas hokeja līga]]
&lt;!------ Drafts ------&gt;
 |          drafts = 
 |         dr_gads = 
 |         dr_līga = 
 |          dr_kom = 
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
 |      taut_sez 1 = 2021—''pašlaik''
 |          taut 1 = {{ih|FIN}}
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |            balv = 
 |           slavz = 
 |          aģenti = 
 |         dzimums = v
 |       atjaunots = {{dat|2026|5|8||bez}}
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |   rādīt_medaļas = jā
 |     headercolor = 
 |  medaltemplates = {{MedalCountry|{{karogs|Somija}}
{{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts hokejā]]}}
{{MedalSilver2|[[2021. gada Pasaules čempionāts hokejā|Rīga 2021]]}}
{{MedalGold2|[[2022. gada Pasaules čempionāts hokejā|Tampere/Helsinki 2022]]}}
}}
}}
'''Jere Innala''' ({{Val|fi|Jere Innala}}; dzimis {{dat|1998|3|17}}) ir [[somi|somu]] [[hokejs|hokejists]], kurš spēlē [[uzbrucējs (hokejs)|kreisās malas uzbrucēja]] pozīcijā. Pašlaik (2026) Innala spēlē [[Zviedrijas hokeja līga]]s kluba ''[[Frölunda HC]]'' rindās.

Iepriekš Innala ir spēlējis [[Somijas hokeja līga]]s komandās [[Hemēnlinnas HPK]] un [[Helsinku IFK (hokejs)|Helsinku IFK]], kā arī [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komandā [[Kolorādo &quot;Avalanche&quot;]].

[[Somijas hokeja izlase]]s rindās izcīnījis zelta medaļu [[2022. gada Pasaules čempionāts hokejā|2022. gada Pasaules čempionātā]].

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}

{{DEFAULTSORT:Innala, Jere}}
[[Kategorija:1998. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Kantahemē dzimušie]]
[[Kategorija:Somijas hokejisti]]
[[Kategorija:Kolorādo &quot;Avalanche&quot; spēlētāji]]</text>
      <sha1>shi2algr7vgrxjf9vzotj6rtyn43ifn</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Alekss Vlasiks</title>
    <ns>0</ns>
    <id>631283</id>
    <revision>
      <id>4465257</id>
      <timestamp>2026-05-08T14:26:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Hokejista infokaste v2  |           vārds = Alekss Vlasiks  |      vārds_orig = ''Alex Vlasic''  |          attēls = 2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–016.jpg  |         att_izm =   |        paraksts = Alekss Vlasiks 2025. gadā &lt;!------ Personas dati ------&gt;  |     pilns vārds =   |          dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2001|6|5}}  |         dz_viet = {{Vieta|ASV|Ilinoisa|Vilmeta}}  |         mir_dat =   |        mir_vi...</comment>
      <origin>4465257</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2551" sha1="sshfuda0bakexjjyu4ebw52ywh97o9f" xml:space="preserve">{{Hokejista infokaste v2
 |           vārds = Alekss Vlasiks
 |      vārds_orig = ''Alex Vlasic''
 |          attēls = 2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–016.jpg
 |         att_izm = 
 |        paraksts = Alekss Vlasiks 2025. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |     pilns vārds = 
 |          dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2001|6|5}}
 |         dz_viet = {{Vieta|ASV|Ilinoisa|Vilmeta}}
 |         mir_dat = 
 |        mir_viet = 
 |          garums = {{mērvienība|cm=198}}
 |           svars = {{mērvienība|kg=98}}
 |         iesauka = 
 |             poz = [[Aizsargs (hokejs)|Aizsargs]]
 |        tvēriens = Kreisais
 |         kar_sāk = 2022
 |        kar_beig = 
 |       izglītība = 
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
 |             kom = {{flaga|ASV}} [[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]]
 |          numurs = 
 |           amats = 
 |             līga = [[Nacionālā hokeja līga|NHL]]
&lt;!------ Drafts ------&gt;
 |          drafts = 43., 2. kārtā
 |         dr_gads = [[2019. gada NHL drafts|2019]]
 |         dr_līga = [[NHL drafts|NHL]]
 |          dr_kom = [[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]]
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
 |      taut_sez 1 = 2024—''pašlaik''
 |          taut 1 = {{ih|USA}}
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |            balv = 
 |           slavz = 
 |          aģenti = 
 |         dzimums = v
 |       atjaunots = {{dat|2026|5|8||bez}}
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |   rādīt_medaļas = jā
 |     headercolor = 
 |  medaltemplates = {{MedalCountry|{{karogs|ASV}}
{{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts hokejā]]}}
{{MedalGold2|[[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|Stokholma/Herninga 2025]]}}
}}
}}
'''Alekss Vlasiks''' ({{Val|en|Alex Vlasic}}; dzimis {{dat|2001|6|5}}) ir [[amerikāņi|amerikāņu]] [[hokejs|hokejists]], kurš spēlē [[aizsargs (hokejs)|aizsarga]] pozīcijā. Pašlaik (2026) Vlasiks spēlē [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]] rindās.

[[2019. gada NHL drafts|2019. gada NHL draftā]] Vlasiku otrajā kārtā ar kopējo 43. numuru izvēlējās [[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]].

[[ASV hokeja izlase]]s rindās izcīnījis zelta medaļu [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025. gada Pasaules čempionātā]].

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}

{{DEFAULTSORT:Vlasiks, Alekss}}
[[Kategorija:2001. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Ilinoisā dzimušie]]
[[Kategorija:ASV hokejisti]]
[[Kategorija:Čikāgas &quot;Blackhawks&quot; spēlētāji]]</text>
      <sha1>sshfuda0bakexjjyu4ebw52ywh97o9f</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Raiens Leonards</title>
    <ns>0</ns>
    <id>631285</id>
    <revision>
      <id>4465260</id>
      <timestamp>2026-05-08T14:33:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Hokejista infokaste v2  |           vārds = Raiens Leonards  |      vārds_orig = ''Ryan Leonard''  |          attēls = U.S. National U-18 at Wisconsin Badgers 1619 (Ryan Leonard).jpg  |         att_izm =   |        paraksts = Raiens Leonards 2023. gadā &lt;!------ Personas dati ------&gt;  |     pilns vārds =   |          dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2005|1|21}}  |         dz_viet = {{Vieta|ASV|Masačūsetsa|Amersta}}  |         mir_dat =   |        mir_viet =   |...</comment>
      <origin>4465260</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2983" sha1="t5jukbo7nsuqgmm8kibp9cyg0oo5mj9" xml:space="preserve">{{Hokejista infokaste v2
 |           vārds = Raiens Leonards
 |      vārds_orig = ''Ryan Leonard''
 |          attēls = U.S. National U-18 at Wisconsin Badgers 1619 (Ryan Leonard).jpg
 |         att_izm = 
 |        paraksts = Raiens Leonards 2023. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |     pilns vārds = 
 |          dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2005|1|21}}
 |         dz_viet = {{Vieta|ASV|Masačūsetsa|Amersta}}
 |         mir_dat = 
 |        mir_viet = 
 |          garums = {{mērvienība|cm=185}}
 |           svars = {{mērvienība|kg=93}}
 |         iesauka = 
 |             poz = [[Uzbrucējs (hokejs)|Uzbrucējs]]
 |        tvēriens = Labais
 |         kar_sāk = 2025
 |        kar_beig = 
 |       izglītība = 
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
 |             kom = {{flaga|ASV}} [[Vašingtonas &quot;Capitals&quot;]]
 |          numurs = 
 |           amats = 
 |             līga = [[Nacionālā hokeja līga|NHL]]
&lt;!------ Drafts ------&gt;
 |          drafts = 8., 1. kārtā
 |         dr_gads = [[2023. gada NHL drafts|2023]]
 |         dr_līga = [[NHL drafts|NHL]]
 |          dr_kom = [[Vašingtonas &quot;Capitals&quot;]]
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
 |      taut_sez 1 = 2024—''pašlaik''
 |          taut 1 = {{ih|USA}}
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |            balv = 
 |           slavz = 
 |          aģenti = 
 |         dzimums = v
 |       atjaunots = {{dat|2026|5|8||bez}}
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |   rādīt_medaļas = jā
 |     headercolor = 
 |  medaltemplates = {{MedalCountry|{{karogs|ASV}}
{{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts hokejā junioriem]]}}
{{MedalGold2|[[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|Gēteborga 2024]]}}
{{MedalGold2|[[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|Otava 2025]]}}
}}
}}
'''Raiens Leonards''' ({{Val|en|Ryan Leonard}}; dzimis {{dat|2005|1|21}}) ir [[amerikāņi|amerikāņu]] [[hokejs|hokejists]], kurš spēlē [[uzbrucējs (hokejs)|uzbrucēja]] pozīcijā. Pašlaik (2026) Leonards spēlē [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Vašingtonas &quot;Capitals&quot;]] rindās.

[[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]] Leonardu pirmajā kārtā ar kopējo 8. numuru izvēlējās [[Vašingtonas &quot;Capitals&quot;]].

[[ASV hokeja izlase]]s rindās piedalījies [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024. gada Pasaules čempionātā]].

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}
{{kastes sākums}}
{{s-tituli}}
{{succession box | before = {{flaga|RUS}} [[Ivans Mirošņičenko]] | title = [[Vašingtonas &quot;Capitals&quot;]] [[NHL drafts|NHL drafta]] pirmā raunda izvēle | years = [[2023. gada NHL drafts|2023]] | after = {{flaga|CAN}} [[Teriks Paraskaks]]}}
{{kastes beigas}}

{{DEFAULTSORT:Leonards, Raiens}}
[[Kategorija:2005. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Masačūsetsā dzimušie]]
[[Kategorija:ASV hokejisti]]
[[Kategorija:Vašingtonas &quot;Capitals&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:NHL drafta pirmās kārtas izvēles]]</text>
      <sha1>t5jukbo7nsuqgmm8kibp9cyg0oo5mj9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vills Borgens</title>
    <ns>0</ns>
    <id>631286</id>
    <revision>
      <id>4465261</id>
      <timestamp>2026-05-08T14:39:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Hokejista infokaste v2  |           vārds = Vills Borgens  |      vārds_orig = ''Will Borgen''  |          attēls = Will Borgen fight 10-19-22.jpg  |         att_izm =   |        paraksts = Vills Borgens 2022. gadā &lt;!------ Personas dati ------&gt;  |     pilns vārds =   |          dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1996|12|19}}  |         dz_viet = {{Vieta|ASV|Minesota|Morheda}}  |         mir_dat =   |        mir_viet =   |          garums = {{mērvienība|cm=191}}  |...</comment>
      <origin>4465261</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2520" sha1="ix7ed77hohd2ifo0c4txpqnsq3s9nz9" xml:space="preserve">{{Hokejista infokaste v2
 |           vārds = Vills Borgens
 |      vārds_orig = ''Will Borgen''
 |          attēls = Will Borgen fight 10-19-22.jpg
 |         att_izm = 
 |        paraksts = Vills Borgens 2022. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |     pilns vārds = 
 |          dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1996|12|19}}
 |         dz_viet = {{Vieta|ASV|Minesota|Morheda}}
 |         mir_dat = 
 |        mir_viet = 
 |          garums = {{mērvienība|cm=191}}
 |           svars = {{mērvienība|kg=93}}
 |         iesauka = 
 |             poz = [[Aizsargs (hokejs)|Aizsargs]]
 |        tvēriens = Labais
 |         kar_sāk = 2018
 |        kar_beig = 
 |       izglītība = 
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
 |             kom = {{flaga|ASV}} [[Ņujorkas &quot;Rangers&quot;]]
 |          numurs = 
 |           amats = 
 |             līga = [[Nacionālā hokeja līga|NHL]]
&lt;!------ Drafts ------&gt;
 |          drafts = 92., 4. kārtā
 |         dr_gads = [[2015. gada NHL drafts|2015]]
 |         dr_līga = [[NHL drafts|NHL]]
 |          dr_kom = [[Bufalo &quot;Sabres&quot;]]
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
 |      taut_sez 1 = 2026—''pašlaik''
 |          taut 1 = {{ih|USA}}
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |            balv = 
 |           slavz = 
 |          aģenti = 
 |         dzimums = v
 |       atjaunots = {{dat|2026|5|8||bez}}
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |   rādīt_medaļas = jā
 |     headercolor = 
 |  medaltemplates = {{MedalCountry|{{karogs|ASV}}
{{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts hokejā junioriem]]}}
{{MedalBronze2|[[2016. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|Helsinki 2016]]}}
}}
}}
'''Vills Borgens''' ({{Val|en|Will Borgen}}; dzimis {{dat|1996|12|19}}) ir [[amerikāņi|amerikāņu]] [[hokejs|hokejists]], kurš spēlē [[aizsargs (hokejs)|aizsarga]] pozīcijā. Pašlaik (2026) Borgens spēlē [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Ņujorkas &quot;Rangers&quot;]] rindās.

[[2015. gada NHL drafts|2015. gada NHL draftā]] Borgenu ceturtajā kārtā ar kopējo 92. numuru izvēlējās [[Bufalo &quot;Sabres&quot;]]. Savas karjeras laikā spēlējis vēl &quot;Sabres&quot; un [[Sietlas &quot;Kraken&quot;]] komandās.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}

{{DEFAULTSORT:Borgens, Vills}}
[[Kategorija:1996. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Minesotā dzimušie]]
[[Kategorija:ASV hokejisti]]
[[Kategorija:Bufalo &quot;Sabres&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Sietlas &quot;Kraken&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Ņujorkas &quot;Rangers&quot; spēlētāji]]</text>
      <sha1>ix7ed77hohd2ifo0c4txpqnsq3s9nz9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Botriolepveidīgie</title>
    <ns>0</ns>
    <id>631287</id>
    <revision>
      <id>4465265</id>
      <timestamp>2026-05-08T15:04:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{inuse}} {{BioTakso infokaste |        attēls = Bothriolepis canadensis based on 2014 reconstruction.jpg | att_nosaukums = Botriolepveidīgā ''[[Bothriolepis canadensis]]'' rekonstrukcija |        valsts = Animalia |     valsts_lv = Dzīvnieki |          tips = Chordata |       tips_lv = Hordaiņi |     apakštips = Vertebrata |  apakštips_lv = Mugurkaulnieki |     infratips = Gnathostomatha |  infratips_lv = Žokļaiņi |         klase = Placodermi  |      klase_lv = Bruņu...</comment>
      <origin>4465265</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3279" sha1="hlksm1c021eh1h6dmoa4z932ksf3au2" xml:space="preserve">{{inuse}}
{{BioTakso infokaste
|        attēls = Bothriolepis canadensis based on 2014 reconstruction.jpg
| att_nosaukums = Botriolepveidīgā ''[[Bothriolepis canadensis]]'' rekonstrukcija
|        valsts = Animalia
|     valsts_lv = Dzīvnieki
|          tips = Chordata
|       tips_lv = Hordaiņi
|     apakštips = Vertebrata
|  apakštips_lv = Mugurkaulnieki
|     infratips = Gnathostomatha
|  infratips_lv = Žokļaiņi
|         klase = Placodermi 
|      klase_lv = Bruņuzivis
|    apakšklase = Antiarchi 
| apakšklase_lv = Antiarhi
|     virskārta = Euantiarcha
|  virskārta_lv = Īstie antiarhi
|         kārta = Bothriolepiformes
|      kārta_lv = Botriolepveidīgie
|    iedalījums =
|   kategorijas = nē
| binomial =Bothriolepiformes &lt;small&gt;Gross, 1965&lt;/small&gt;
| Sinonīmi =''Brachicondylia''
}}

'''Botriolepveidīgie''' (''Bothriolepiformes'') ir izmirušu [[Bruņuzivis|bruņuzivju]] kārta, kuras pārstāvji dzīvoja [[devons|devona periodā]]. Šo kārtu 1965. gadā izveidoja vācbaltiešu paleontologs [[Valters Gross]]. Botriolepveidīgie dzīvoja no [[Apakšdevons|agrā devona]] līdz [[Augšdevons|vēlajam devonam]].

== Apraksts ==
Botriolepveidīgajiem [[Galvas vairogs|galvas vairogam]] parasti ir sešstūrveidīga forma. Sānu kauli vai nu saskaras ar aizpineālo kaulu, vai arī nē. Bruņas ārējā virsma ir ar slīpām galvas un krūšu sensorajām līnijām. Uz ķermeņa bruņas dorsalās sienas iekšējās virsmas ir postlevatora muskuļa valnīši, kas robežojas ar levatora muskuļa iedobi. [[Pakaļējie sānu-muguras kauli]] (''PDL'') un [[pakaļējie sānu kauli]] (''PL'') ir saauguši kopā, veidojot [[Sānu jauktais kauls|sānu jaukto kaulu]] (''MxL''). Pusmēness kauls ir viendaļīgs. [[Krūšu spura]]s ir sadalītas proksimālajā un distālajā segmentos. Proksimālā segmenta pirmais un otrais centrālie dorsālie kauli saskaras kopā vai arī nesaskaras.

== Salīdzinājums ==
Botriolepveidīgo kārtas pārstāvji aršķiras no asterolepveidīgajiem ar sešstūrveidīgu galvas vairoga formu, ar labi attīstītiem postlevatora valnīšiem un ventrālajām iedobēm uz ķermeņa bruņas iekšējās virsmas, ar slīpajām bedrīšu līnijām uz galvas vairoga ārējās virsmas, ar labi saaugušu sānu jaukto kaulu (''MxL'') (izņemot Asterolepididae, kuru pārstāvjiem arī ir ''MxL'' kauls) un ar viengabalainu pusmeness kaulu. No dažiem asterolepveidīgajiem (Remigolepididae) tie atšķiras ar garām krūšu spurām, kas sadalītas proksimālajā un distālajā segmentos.&lt;ref&gt;Moloshnikov, S.V. (2012) ''Middle-late devonian placoderms (Pisces: Antiarchi) from Central and northern Asia.'' Paleontol. J. 46, 1097–1196, 1128. lpp.&lt;/ref&gt;

== Sistemātika ==
Botriolepveidīgo sistemātika:
* kārta: '''''Bothriolepiformes''''' &lt;small&gt;Gross, 1965&lt;/small&gt; †
:* dzimta: ''[[Bothriolepididae]]'' &lt;small&gt;Cope, 1886&lt;/small&gt; †
:* dzimta: ''[[Dianolepididae]]'' &lt;small&gt;Long, 1983&lt;/small&gt; †
:* dzimta: ''[[Microbrachiidae]]'' &lt;small&gt;Gross, 1965&lt;/small&gt; †
:* dzimta: ''[[Tubalepididae]]'' &lt;small&gt;Moloshnikov, 2011&lt;/small&gt; †

(†) - izmirušu organismu grupa.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

[[Kategorija:Antiarhi]]</text>
      <sha1>hlksm1c021eh1h6dmoa4z932ksf3au2</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4465269</id>
      <parentid>4465265</parentid>
      <timestamp>2026-05-08T15:17:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <origin>4465269</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3433" sha1="oxb7f1k7kabbqfh1337yg0e297h1n5k" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
|        attēls = Bothriolepis canadensis based on 2014 reconstruction.jpg
| att_nosaukums = Botriolepveidīgā ''[[Bothriolepis canadensis]]'' rekonstrukcija
|        valsts = Animalia
|     valsts_lv = Dzīvnieki
|          tips = Chordata
|       tips_lv = Hordaiņi
|     apakštips = Vertebrata
|  apakštips_lv = Mugurkaulnieki
|     infratips = Gnathostomatha
|  infratips_lv = Žokļaiņi
|         klase = Placodermi 
|      klase_lv = Bruņuzivis
|    apakšklase = Antiarchi 
| apakšklase_lv = Antiarhi
|     virskārta = Euantiarcha
|  virskārta_lv = Īstie antiarhi
|         kārta = Bothriolepiformes
|      kārta_lv = Botriolepveidīgie
|    iedalījums =
|   kategorijas = nē
| binomial =Bothriolepiformes &lt;small&gt;Gross, 1965&lt;/small&gt;
| Sinonīmi =''Brachicondylia''
}}

'''Botriolepveidīgie''' (''Bothriolepiformes'') ir izmirušu [[Bruņuzivis|bruņuzivju]] kārta, kuras pārstāvji dzīvoja [[devons|devona periodā]]. Šo kārtu 1965. gadā izveidoja vācbaltiešu paleontologs [[Valters Gross]]. Botriolepveidīgie dzīvoja no [[Apakšdevons|agrā devona]] līdz [[Augšdevons|vēlajam devonam]].

== Apraksts ==
Botriolepveidīgajiem [[Galvas vairogs|galvas vairogam]] parasti ir sešstūrveidīga forma. [[Sānu kauli]] (''La'') vai nu saskaras ar [[Aizpineālais kauls|aizpineālo kaulu]] (Pp), vai arī nē. Bruņas ārējā virsma ir ar slīpām galvas un krūšu sensorajām līnijām. Uz ķermeņa bruņas dorsalās sienas iekšējās virsmas ir [[Postlevatora muskulis|postlevatora muskuļa]] valnīši, kas robežojas ar [[Levatora muskulis|levatora muskuļa]] iedobi. [[Pakaļējie sānu-muguras kauli]] (''PDL'') un [[pakaļējie sānu kauli]] (''PL'') ir saauguši kopā, veidojot [[Sānu jauktais kauls|sānu jaukto kaulu]] (''MxL''). [[Pusmēness kauls]] ir viendaļīgs. [[Krūšu spura]]s ir sadalītas proksimālajā un distālajā segmentos. Proksimālā segmenta pirmais un otrais centrālie dorsālie kauli saskaras kopā vai arī nesaskaras.

== Salīdzinājums ==
Botriolepveidīgo kārtas pārstāvji aršķiras no [[Asterolepveidīgie|asterolepveidīgajiem]] ar sešstūrveidīgu galvas vairoga formu, ar labi attīstītiem [[Postlevatora valnītis|postlevatora valnīšiem]] un ventrālajām iedobēm uz [[ķermeņa bruņa]]s iekšējās virsmas, ar slīpajām bedrīšu līnijām uz galvas vairoga ārējās virsmas, ar labi saaugušu sānu jaukto kaulu (''MxL'') (izņemot ''[[Asterolepididae]]'', kuru pārstāvjiem arī ir ''MxL'' kauls) un ar viengabalainu pusmeness kaulu. No dažiem asterolepveidīgajiem (''[[Remigolepididae]]'') tie atšķiras ar garām krūšu spurām, kas sadalītas proksimālajā un distālajā segmentos.&lt;ref&gt;Moloshnikov, S.V. (2012) ''Middle-late devonian placoderms (Pisces: Antiarchi) from Central and northern Asia.'' Paleontol. J. 46, 1097–1196, 1128. lpp.&lt;/ref&gt;

== Sistemātika ==
Botriolepveidīgo sistemātika:
* kārta: '''''Bothriolepiformes''''' &lt;small&gt;Gross, 1965&lt;/small&gt; †
:* dzimta: ''[[Bothriolepididae]]'' &lt;small&gt;Cope, 1886&lt;/small&gt; †
:* dzimta: ''[[Dianolepididae]]'' &lt;small&gt;Long, 1983&lt;/small&gt; †
:* dzimta: ''[[Microbrachiidae]]'' &lt;small&gt;Gross, 1965&lt;/small&gt; †
:* dzimta: ''[[Tubalepididae]]'' &lt;small&gt;Moloshnikov, 2011&lt;/small&gt; †

(†) - izmirušu organismu grupa.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

[[Kategorija:Antiarhi]]</text>
      <sha1>oxb7f1k7kabbqfh1337yg0e297h1n5k</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4465279</id>
      <parentid>4465269</parentid>
      <timestamp>2026-05-08T15:48:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4465279</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3435" sha1="nad6ak6ire01or4ff2nf30ne0xsgk91" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
|        attēls = Bothriolepis canadensis based on 2014 reconstruction.jpg
| att_nosaukums = Botriolepveidīgā ''[[Bothriolepis canadensis]]'' rekonstrukcija
|        valsts = Animalia
|     valsts_lv = Dzīvnieki
|          tips = Chordata
|       tips_lv = Hordaiņi
|     apakštips = Vertebrata
|  apakštips_lv = Mugurkaulnieki
|     infratips = Gnathostomatha
|  infratips_lv = Žokļaiņi
|         klase = Placodermi 
|      klase_lv = Bruņuzivis
|    apakšklase = Antiarchi 
| apakšklase_lv = Antiarhi
|     virskārta = Euantiarcha
|  virskārta_lv = Īstie antiarhi
|         kārta = Bothriolepiformes
|      kārta_lv = Botriolepveidīgie
|    iedalījums =
|   kategorijas = nē
| binomial =Bothriolepiformes &lt;small&gt;Gross, 1965&lt;/small&gt;
| Sinonīmi =''Brachicondylia''
}}

'''Botriolepveidīgie''' (''Bothriolepiformes'') ir izmirušu [[Bruņuzivis|bruņuzivju]] kārta, kuras pārstāvji dzīvoja [[devons|devona periodā]]. Šo kārtu 1965. gadā izveidoja vācbaltiešu paleontologs [[Valters Gross]]. Botriolepveidīgie dzīvoja no [[Apakšdevons|agrā devona]] līdz [[Augšdevons|vēlajam devonam]].

== Apraksts ==
Botriolepveidīgajiem [[Galvas vairogs|galvas vairogam]] parasti ir sešstūrveidīga forma. [[Sānu kauli]] (''La'') vai nu saskaras ar [[Aizpineālais kauls|aizpineālo kaulu]] (Pp), vai arī nē. Bruņas ārējā virsma ir ar slīpām galvas un krūšu sensorajām līnijām. Uz ķermeņa bruņas dorsālās sienas iekšējās virsmas ir [[Postlevatora muskulis|postlevatora muskuļa]] valnīši, kas robežojas ar [[Levatora muskulis|levatora muskuļa]] iedobi. [[Pakaļējie sānu-muguras kauli]] (''PDL'') un [[pakaļējie sānu kauli]] (''PL'') ir saauguši kopā, veidojot [[Sānu jauktais kauls|sānu jaukto kaulu]] (''MxL''). [[Pusmēness kauls]] ir viendaļīgs. [[Krūšu spura]]s ir sadalītas proksimālajā un distālajā segmentos. Proksimālā segmenta pirmais un otrais centrālie dorsālie kauli saskaras kopā vai arī nesaskaras.

== Salīdzinājums ==
Botriolepveidīgo kārtas pārstāvji atšķiras no [[Asterolepveidīgie|asterolepveidīgajiem]] ar sešstūrveidīgu galvas vairoga formu, ar labi attīstītiem [[Postlevatora valnītis|postlevatora valnīšiem]] un ventrālajām iedobēm uz [[ķermeņa bruņa]]s iekšējās virsmas, ar slīpajām bedrīšu līnijām uz galvas vairoga ārējās virsmas, ar labi saaugušu sānu jaukto kaulu (''MxL'') (izņemot ''[[Asterolepididae]]'', kuru pārstāvjiem arī ir ''MxL'' kauls) un ar viengabalainu pusmēness kaulu. No dažiem asterolepveidīgajiem (''[[Remigolepididae]]'') tie atšķiras ar garām krūšu spurām, kas sadalītas proksimālajā un distālajā segmentos.&lt;ref&gt;Moloshnikov, S.V. (2012) ''Middle-late devonian placoderms (Pisces: Antiarchi) from Central and northern Asia.'' Paleontol. J. 46, 1097–1196, 1128. lpp.&lt;/ref&gt;

== Sistemātika ==
Botriolepveidīgo sistemātika:
* kārta: '''''Bothriolepiformes''''' &lt;small&gt;Gross, 1965&lt;/small&gt; †
:* dzimta: ''[[Bothriolepididae]]'' &lt;small&gt;Cope, 1886&lt;/small&gt; †
:* dzimta: ''[[Dianolepididae]]'' &lt;small&gt;Long, 1983&lt;/small&gt; †
:* dzimta: ''[[Microbrachiidae]]'' &lt;small&gt;Gross, 1965&lt;/small&gt; †
:* dzimta: ''[[Tubalepididae]]'' &lt;small&gt;Moloshnikov, 2011&lt;/small&gt; †

(†) - izmirušu organismu grupa.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

[[Kategorija:Antiarhi]]</text>
      <sha1>nad6ak6ire01or4ff2nf30ne0xsgk91</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Bothriolepiformes</title>
    <ns>0</ns>
    <id>631288</id>
    <redirect title="Botriolepveidīgie" />
    <revision>
      <id>4465266</id>
      <timestamp>2026-05-08T15:05:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Botriolepveidīgie]]</comment>
      <origin>4465266</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="32" sha1="bjgsi0o630nimqkkopceqgjz2lo5gpg" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Botriolepveidīgie]]</text>
      <sha1>bjgsi0o630nimqkkopceqgjz2lo5gpg</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>MRAP</title>
    <ns>0</ns>
    <id>631289</id>
    <revision>
      <id>4465270</id>
      <timestamp>2026-05-08T15:19:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: '''Riteņu bruņumašīnas ar pastiprinātu pretmīnu aizsardzību''' ({{val|en|mine resistant ambush protected}}, '''MRAP'''), ir pret [[mīna|mīnām]] izturīgi militārie transportlīdzekļi, kas aizsargāti pret [[prettanku mīna|mīnu detonācijām]] un aizsargāti no negaidītiem uzbrukumiem no slēpņa.  Lielākajai daļai MRAP [[bruņumašīna|bruņumašīnu]] ir augsts [[klīrenss]], [[Bruņota transportlīdzekļa korpuss ar V veida dibenu|V veida apakšdaļa]], kas la...</comment>
      <origin>4465270</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6853" sha1="n55xuzi4yuaoib80yskwg86e936o1mw" xml:space="preserve">'''Riteņu bruņumašīnas ar pastiprinātu pretmīnu aizsardzību''' ({{val|en|mine resistant ambush protected}}, '''MRAP'''), ir pret [[mīna|mīnām]] izturīgi militārie transportlīdzekļi, kas aizsargāti pret [[prettanku mīna|mīnu detonācijām]] un aizsargāti no negaidītiem uzbrukumiem no slēpņa.

Lielākajai daļai MRAP [[bruņumašīna|bruņumašīnu]] ir augsts [[klīrenss]], [[Bruņota transportlīdzekļa korpuss ar V veida dibenu|V veida apakšdaļa]], kas labi aizsargā pret [[Šrapnelis (šāviņš)|šrapneļiem]] un efektīvi izkliedē mīnas sprādziena enerģiju (izņēmumi ir vācu [[Dingo 2]], kam ir plakana apakšdaļa, ko aizsargā kompozītmateriālu [[bruņas]], un ukraiņu [[Dozor-B]], kam ir cilindriska apakšdaļa), un [[korpuss]], kas ir aizsargāts no [[lode|lodēm]] un šrapneļiem.
== Vēsture ==
Pirmās bruņumašīnas, kas īpaši paredzētas aizsardzībai pret mīnām, [[Āfrika|Āfrikā]] sāka parādīties 20. gs. septiņdesmitajos gados. Dienvidrodēzijas pilsoņu kara laikā radās steidzama vajadzība pēc mīnām izturīgiem transportlīdzekļiem, kas noveda pie [[Bruņutransportieris|bruņutransportieru]] izstrādes Rodēzijas drošības spēkiem. Pēc tam Dienvidāfrikas bruņotie spēki izstrādāja arī riteņu bruņutransportierus. Hippo bruņutransportieris, kas balstīts uz padomju BTR-152 un britu Bedford RL kravas automašīnu, piedāvāja augstas tuksneša šķērsošanas spējas un uzlabotu aizsardzību. Hippo tika aktīvi izmantoti konfliktu laikā [[Dienvidāfrika|Dienvidāfrikā]], tostarp Namībijas Neatkarības karā un Dienvidrodēzijas pilsoņu karā.&lt;ref name=lesakeng&gt;{{cite web |url=http://www.saarmourmuseum.co.za/lesakeng.html |title=Lesakeng |publisher=South African Armour Museum |date=2012-12-06 |access-date=2013-06-18 |url-status= |archive-url=https://web.archive.org/web/20130703141331/http://www.saarmourmuseum.co.za/lesakeng.html |archive-date=2013-07-03 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Heitman&quot;&gt;Heitman, Helmoed-Römer. ''South African Armed Forces''. Buffalo Publications 1990. {{ISBN |0-620-14878-0}} p 44.&lt;/ref&gt;

Vēlāk Dienvidāfrikas pieredzi bruņutransportieru radīšanā, kas paredzēti aizsardzībai pret mīnām, improvizētām sprāgstvielām un slazdiem, pārņēma citas valstis, tostarp Amerikas Savienotās Valstis, kas sāka MRAP masveida ražošanu pēc [[Irākas karš|2003. gada iebrukuma Irākā]].

MRAP transportlīdzekļi tiek izmantoti personāla pārvadāšanai caur apgabaliem, kuros aktīvi darbojas dažādi neregulārie spēki, VIP pasažieru pārvadāšanai apgabalos ar paaugstinātu [[Terors (politika)|terorisma]] draudu, attālu cietokšņu un garnizonu apgādei un citās līdzīgās situācijās. Mūsdienu vidē, kur lielākā daļa konfliktu nenotiek starp divām regulārajām armijām, bet gan tajos ir iesaistīti [[partizāni]] (nemiernieki), MRAP transportlīdzekļu loma kļūst arvien svarīgāka.
== MRAP bruņumašīnu veidi ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|+Īpašs MRAPV
!Nosaukums
!Valsts
!Pieņemta bruņojumā
!Attēls
|-
|[[Hippo APC|Hippo]]
|{{Dienvidāfrika}}
|1974
|[[File:HippoAPC1.PNG|frameless]]
|-
|[[Buffel]]
|{{Dienvidāfrika}}
|1978
|[[File:Buffel armoured personnel carrier (9673155629).jpg|frameless]]
|-
|[[Mine Protected Combat Vehicle|MPCV &quot;Spook&quot;]]
|[[Attēls:Flag of Rhodesia (1968–1979).svg|25px]] [[Rodēzija]]
|1979
|[[File:MPCV Zimbabwe.jpg|frameless]]
|-
|[[Mamba APC|Mamba]]
|{{Dienvidāfrika}}
|1990
|[[File:SANDF Armed Forces Day 2017 - South African Army Mamba MkIII APC (32203158584).jpg|frameless]]
|-
|[[ATF Dingo]]
|{{GER}}
|2000
|[[File:Dingo 2.jpg|frameless]]
|-
|[[Unibuffel]]
|{{Šrilanka}}
|2000
|[[File:Sri Lanka Military 0200.jpg|frameless]]
|-
|[[Cougar (MRAP)|Cougar]]
|{{ASV}}
|2002
|[[File:U.S.Marine Cougar H EOD.jpg|frameless]]
|-
|[[RG-31 Nyala]]
|{{Dienvidāfrika}}
|2006
|[[File:RG-31.JPG|frameless]]
|-
|[[BAE Caiman]]
|{{ASV}}
|2007
|[[File:Summit County Sheriff SWAT BAE Caiman MRAP - Ohio (52171227125).jpg|frameless]]
|-
|[[Tigr (military vehicle)|Gaz Tigr]]
|{{RUS}}
|2007
|[[File:GAZ 2975 Tigr.JPG|frameless]]
|-
|[[International MaxxPro]]
|{{ASV}}
|2007
|[[File:Navistar MaxxPro.JPG|frameless]]
|-
|[[RG-33]]
|{{Dienvidāfrika}}
|2007
|[[File:Rg 33 with M2 Machine Gun..jpg|frameless]]
|-
|[[Marauder (vehicle)|Marauder]]
|{{Dienvidāfrika}}
|2008
|[[File:Marauder Multi Role Armoured Vehicle (9676433800).jpg|frameless]]
|-
|[[BMC Vuran]]
|{{TUR}}
|2009
|[[File:Kirpi.jpg|frameless]]
|-
|[[Nexter Aravis]]
|{{FRA}}
|2009
|[[File:Nexter Aravis à Strasbourg, 2010 (3).jpg|frameless]]
|-
|[[Oshkosh M-ATV]]
|{{ASV}}
|2009
|[[File:Polish Oshkosh M-ATV M1240A1 Ostrava 2021.jpg|frameless]]
|-
|[[First Win]]
|{{Taizeme}}
|2010
|[[File:Chaiseri First Win.jpg|frameless]]
|-
|[[Ocelot (vehicle)|Force Protection Ocelot]]
|{{GBR}}
|2011
|[[File:Foxhound Patrol Vehicle in Afghanistan MOD 45154019.jpg|frameless]]
|-
|[[CS/VP3 MRAP]]
|{{Ķīna}}
|2012
|[[File:Poly Technologies Inc. CS-VP3 MRAP.jpg|frameless]]
|-
|[[BMC Kirpi]]
|{{TUR}}
|2014
|[[File:UA Marines BMC Kirpi 04.jpg|frameless]]
|-
|[[Kamaz Typhoon]]
|{{RUS}}
|2014
|[[File:KamAZ-63968 Typhoon - Engineering technologies 2012 (1).jpg|frameless]]
|-
|[[Protolab Misu]]
|{{FIN}}
|2017
|[[File:MiSu 3.jpg|frameless]]
|-
|[[Sisu GTP]]
|{{FIN}}
|2018
|[[File:Sisu GTP at Rautatientori 20240524.jpg|frameless]]
|-
|[[Toofan (MRAP)|Toofan]]
|{{Irāna}}
|2018
|[[File:Eghtedar exercise of Kerman police (08).jpg|frameless]]
|-
|[[Ezugwu MRAP]]
|{{Nigērija}}
|2019
|[[File:DICON Ezegwu MRAP.png|frameless]]
|-
|[[Joint Light Tactical Vehicle|JLTV]]
|{{ASV}}
|2019
|[[File:Joint Light Tactical Vehicle Training in Germany (6618033).jpg|frameless]]
|-
|[[Unicob]]
|{{Šrilanka}}
|2021
|[[File:Unicob Mine-Resistant Ambush-Protected Vehicle (MRAPV)- Sri Lanka Army.jpg|frameless]]
|-
|[[Kalyani M4]]
|{{IND}}
|2022
|[[File:Kalyani M4 in Green.jpg|frameless]]
|-
|[[Zastava M20 MRAP]]
|{{SRB}}
|2023
|[[File:Zastava TERVO-FAP M-20 MRAP prototip 04.jpg|frameless]]
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}
== Literatūra ==
* {{cite web|url=http://articles.janes.com/articles/International-Defence-Review-2008/New-class-of-armoured-vehicle-emerges-to-counter-mine-threat.html|title=New class of armoured vehicle emerges to counter mine threat|publisher=International Defence Review|author=Ogorkiewicz, R. M.|date=15 січня 2008}}
* {{cite book
 | title = US Army and Marine Corps MRAPs. Mine Resistant Ambush Protected Vehicles
 | series = New Vanguard
 | volume = 206
 | author = Mike Guardia
 | others = мал. Henry Morshead
 | publisher = [[Osprey Publishing]]
 | year = 2013
 | isbn = 978-1-78096-255-9 }}
== Ārējās saites ==
* [https://www.nsnlookup.com/equipment-intelligence/land/mrap#google_vignette/ MRAP Technical Manuals]


[[Kategorija:Militārās mašīnas]]
[[Kategorija:Bruņuautomobiļi]]</text>
      <sha1>n55xuzi4yuaoib80yskwg86e936o1mw</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4465275</id>
      <parentid>4465270</parentid>
      <timestamp>2026-05-08T15:30:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <origin>4465275</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7017" sha1="r0ei8wna4gw86txd338884r9h0o8y5r" xml:space="preserve">[[File:Casspir vehicle Ai101503g1.jpg|thumb|Bruņumašīnas &quot;Casspir&quot;, vienas no pirmajām  MRAP klases mašīnu, testēšana [[Dienvidāfrika|Dienvidāfrikā]].]]
'''Riteņu bruņumašīnas ar pastiprinātu pretmīnu aizsardzību''' ({{val|en|mine resistant ambush protected}}, '''MRAP'''), ir pret [[mīna|mīnām]] izturīgi militārie transportlīdzekļi, kas aizsargāti pret [[prettanku mīna|mīnu detonācijām]] un aizsargāti no negaidītiem uzbrukumiem no slēpņa.

Lielākajai daļai MRAP [[bruņumašīna|bruņumašīnu]] ir augsts [[klīrenss]], [[Bruņota transportlīdzekļa korpuss ar V veida dibenu|V veida apakšdaļa]], kas labi aizsargā pret [[Šrapnelis (šāviņš)|šrapneļiem]] un efektīvi izkliedē mīnas sprādziena enerģiju (izņēmumi ir vācu [[Dingo 2]], kam ir plakana apakšdaļa, ko aizsargā kompozītmateriālu [[bruņas]], un ukraiņu [[Dozor-B]], kam ir cilindriska apakšdaļa), un [[korpuss]], kas ir aizsargāts no [[lode|lodēm]] un šrapneļiem.
== Vēsture ==
Pirmās bruņumašīnas, kas īpaši paredzētas aizsardzībai pret mīnām, [[Āfrika|Āfrikā]] sāka parādīties 20. gs. septiņdesmitajos gados. Dienvidrodēzijas pilsoņu kara laikā radās steidzama vajadzība pēc mīnām izturīgiem transportlīdzekļiem, kas noveda pie [[Bruņutransportieris|bruņutransportieru]] izstrādes Rodēzijas drošības spēkiem. Pēc tam Dienvidāfrikas bruņotie spēki izstrādāja arī riteņu bruņutransportierus. Hippo bruņutransportieris, kas balstīts uz padomju BTR-152 un britu Bedford RL kravas automašīnu, piedāvāja augstas tuksneša šķērsošanas spējas un uzlabotu aizsardzību. Hippo tika aktīvi izmantoti konfliktu laikā [[Dienvidāfrika|Dienvidāfrikā]], tostarp Namībijas Neatkarības karā un Dienvidrodēzijas pilsoņu karā.&lt;ref name=lesakeng&gt;{{cite web |url=http://www.saarmourmuseum.co.za/lesakeng.html |title=Lesakeng |publisher=South African Armour Museum |date=2012-12-06 |access-date=2013-06-18 |url-status= |archive-url=https://web.archive.org/web/20130703141331/http://www.saarmourmuseum.co.za/lesakeng.html |archive-date=2013-07-03 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Heitman&quot;&gt;Heitman, Helmoed-Römer. ''South African Armed Forces''. Buffalo Publications 1990. {{ISBN |0-620-14878-0}} p 44.&lt;/ref&gt;

Vēlāk Dienvidāfrikas pieredzi bruņutransportieru radīšanā, kas paredzēti aizsardzībai pret mīnām, improvizētām sprāgstvielām un slazdiem, pārņēma citas valstis, tostarp Amerikas Savienotās Valstis, kas sāka MRAP masveida ražošanu pēc [[Irākas karš|2003. gada iebrukuma Irākā]].

MRAP transportlīdzekļi tiek izmantoti personāla pārvadāšanai caur apgabaliem, kuros aktīvi darbojas dažādi neregulārie spēki, VIP pasažieru pārvadāšanai apgabalos ar paaugstinātu [[Terors (politika)|terorisma]] draudu, attālu cietokšņu un garnizonu apgādei un citās līdzīgās situācijās. Mūsdienu vidē, kur lielākā daļa konfliktu nenotiek starp divām regulārajām armijām, bet gan tajos ir iesaistīti [[partizāni]] (nemiernieki), MRAP transportlīdzekļu loma kļūst arvien svarīgāka.
== MRAP bruņumašīnu veidi ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|+Īpašs MRAPV
!Nosaukums
!Valsts
!Pieņemta bruņojumā
!Attēls
|-
|[[Hippo APC|Hippo]]
|{{Dienvidāfrika}}
|1974
|[[File:HippoAPC1.PNG|frameless]]
|-
|[[Buffel]]
|{{Dienvidāfrika}}
|1978
|[[File:Buffel armoured personnel carrier (9673155629).jpg|frameless]]
|-
|[[Mine Protected Combat Vehicle|MPCV &quot;Spook&quot;]]
|[[Attēls:Flag of Rhodesia (1968–1979).svg|25px]] [[Rodēzija]]
|1979
|[[File:MPCV Zimbabwe.jpg|frameless]]
|-
|[[Mamba APC|Mamba]]
|{{Dienvidāfrika}}
|1990
|[[File:SANDF Armed Forces Day 2017 - South African Army Mamba MkIII APC (32203158584).jpg|frameless]]
|-
|[[ATF Dingo]]
|{{GER}}
|2000
|[[File:Dingo 2.jpg|frameless]]
|-
|[[Unibuffel]]
|{{Šrilanka}}
|2000
|[[File:Sri Lanka Military 0200.jpg|frameless]]
|-
|[[Cougar (MRAP)|Cougar]]
|{{ASV}}
|2002
|[[File:U.S.Marine Cougar H EOD.jpg|frameless]]
|-
|[[RG-31 Nyala]]
|{{Dienvidāfrika}}
|2006
|[[File:RG-31.JPG|frameless]]
|-
|[[BAE Caiman]]
|{{ASV}}
|2007
|[[File:Summit County Sheriff SWAT BAE Caiman MRAP - Ohio (52171227125).jpg|frameless]]
|-
|[[Tigr (military vehicle)|Gaz Tigr]]
|{{RUS}}
|2007
|[[File:GAZ 2975 Tigr.JPG|frameless]]
|-
|[[International MaxxPro]]
|{{ASV}}
|2007
|[[File:Navistar MaxxPro.JPG|frameless]]
|-
|[[RG-33]]
|{{Dienvidāfrika}}
|2007
|[[File:Rg 33 with M2 Machine Gun..jpg|frameless]]
|-
|[[Marauder (vehicle)|Marauder]]
|{{Dienvidāfrika}}
|2008
|[[File:Marauder Multi Role Armoured Vehicle (9676433800).jpg|frameless]]
|-
|[[BMC Vuran]]
|{{TUR}}
|2009
|[[File:Kirpi.jpg|frameless]]
|-
|[[Nexter Aravis]]
|{{FRA}}
|2009
|[[File:Nexter Aravis à Strasbourg, 2010 (3).jpg|frameless]]
|-
|[[Oshkosh M-ATV]]
|{{ASV}}
|2009
|[[File:Polish Oshkosh M-ATV M1240A1 Ostrava 2021.jpg|frameless]]
|-
|[[First Win]]
|{{Taizeme}}
|2010
|[[File:Chaiseri First Win.jpg|frameless]]
|-
|[[Ocelot (vehicle)|Force Protection Ocelot]]
|{{GBR}}
|2011
|[[File:Foxhound Patrol Vehicle in Afghanistan MOD 45154019.jpg|frameless]]
|-
|[[CS/VP3 MRAP]]
|{{Ķīna}}
|2012
|[[File:Poly Technologies Inc. CS-VP3 MRAP.jpg|frameless]]
|-
|[[BMC Kirpi]]
|{{TUR}}
|2014
|[[File:UA Marines BMC Kirpi 04.jpg|frameless]]
|-
|[[Kamaz Typhoon]]
|{{RUS}}
|2014
|[[File:KamAZ-63968 Typhoon - Engineering technologies 2012 (1).jpg|frameless]]
|-
|[[Protolab Misu]]
|{{FIN}}
|2017
|[[File:MiSu 3.jpg|frameless]]
|-
|[[Sisu GTP]]
|{{FIN}}
|2018
|[[File:Sisu GTP at Rautatientori 20240524.jpg|frameless]]
|-
|[[Toofan (MRAP)|Toofan]]
|{{Irāna}}
|2018
|[[File:Eghtedar exercise of Kerman police (08).jpg|frameless]]
|-
|[[Ezugwu MRAP]]
|{{Nigērija}}
|2019
|[[File:DICON Ezegwu MRAP.png|frameless]]
|-
|[[Joint Light Tactical Vehicle|JLTV]]
|{{ASV}}
|2019
|[[File:Joint Light Tactical Vehicle Training in Germany (6618033).jpg|frameless]]
|-
|[[Unicob]]
|{{Šrilanka}}
|2021
|[[File:Unicob Mine-Resistant Ambush-Protected Vehicle (MRAPV)- Sri Lanka Army.jpg|frameless]]
|-
|[[Kalyani M4]]
|{{IND}}
|2022
|[[File:Kalyani M4 in Green.jpg|frameless]]
|-
|[[Zastava M20 MRAP]]
|{{SRB}}
|2023
|[[File:Zastava TERVO-FAP M-20 MRAP prototip 04.jpg|frameless]]
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}
== Literatūra ==
* {{cite web|url=http://articles.janes.com/articles/International-Defence-Review-2008/New-class-of-armoured-vehicle-emerges-to-counter-mine-threat.html|title=New class of armoured vehicle emerges to counter mine threat|publisher=International Defence Review|author=Ogorkiewicz, R. M.|date=15 січня 2008}}
* {{cite book
 | title = US Army and Marine Corps MRAPs. Mine Resistant Ambush Protected Vehicles
 | series = New Vanguard
 | volume = 206
 | author = Mike Guardia
 | others = мал. Henry Morshead
 | publisher = [[Osprey Publishing]]
 | year = 2013
 | isbn = 978-1-78096-255-9 }}
== Ārējās saites ==
* [https://www.nsnlookup.com/equipment-intelligence/land/mrap#google_vignette/ MRAP Technical Manuals]


[[Kategorija:Militārās mašīnas]]
[[Kategorija:Bruņuautomobiļi]]</text>
      <sha1>r0ei8wna4gw86txd338884r9h0o8y5r</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4465278</id>
      <parentid>4465275</parentid>
      <timestamp>2026-05-08T15:44:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi</comment>
      <origin>4465278</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7009" sha1="sczuubo4odoy7nkdxj697rfr2c5oacj" xml:space="preserve">[[File:Casspir vehicle Ai101503g1.jpg|thumb|Bruņumašīnas &quot;Casspir&quot;, vienas no pirmajām  MRAP klases mašīnu, testēšana [[Dienvidāfrika|Dienvidāfrikā]]]]
'''Riteņu bruņumašīnas ar pastiprinātu pretmīnu aizsardzību''' ({{val|en|mine resistant ambush protected}}, '''MRAP'''), ir pret [[mīna|mīnām]] izturīgi militārie transportlīdzekļi, kas aizsargāti pret [[prettanku mīna|mīnu detonācijām]] un negaidītiem uzbrukumiem no slēpņa.

Lielākajai daļai MRAP [[bruņumašīna|bruņumašīnu]] ir augsts [[klīrenss]], [[Bruņota transportlīdzekļa korpuss ar V veida dibenu|V veida apakšdaļa]], kas labi aizsargā pret [[Šrapnelis (šāviņš)|šrapneļiem]] un efektīvi izkliedē mīnas sprādziena enerģiju (izņēmumi ir vācu [[Dingo 2]], kam ir plakana apakšdaļa, ko aizsargā kompozītmateriālu [[bruņas]], un ukraiņu [[Dozor-B]], kam ir cilindriska apakšdaļa), un [[korpuss]], kas ir aizsargāts no [[lode|lodēm]] un šrapneļiem.

== Vēsture ==
Pirmās bruņumašīnas, kas īpaši paredzētas aizsardzībai pret mīnām, [[Āfrika|Āfrikā]] sāka parādīties 20. gs. septiņdesmitajos gados. Dienvidrodēzijas pilsoņu kara laikā radās steidzama vajadzība pēc mīnām izturīgiem transportlīdzekļiem, kas noveda pie [[Bruņutransportieris|bruņutransportieru]] izstrādes Rodēzijas drošības spēkiem. Pēc tam Dienvidāfrikas bruņotie spēki izstrādāja arī riteņu bruņutransportierus. Hippo bruņutransportieris, kas balstīts uz padomju BTR-152 un britu Bedford RL kravas automašīnu, piedāvāja augstas tuksneša šķērsošanas spējas un uzlabotu aizsardzību. Hippo tika aktīvi izmantoti konfliktu laikā [[Dienvidāfrika|Dienvidāfrikā]], tostarp Namībijas Neatkarības karā un Dienvidrodēzijas pilsoņu karā.&lt;ref name=lesakeng&gt;{{cite web |url=http://www.saarmourmuseum.co.za/lesakeng.html |title=Lesakeng |publisher=South African Armour Museum |date=2012-12-06 |access-date=2013-06-18 |url-status= |archive-url=https://web.archive.org/web/20130703141331/http://www.saarmourmuseum.co.za/lesakeng.html |archive-date=2013-07-03 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Heitman&quot;&gt;Heitman, Helmoed-Römer. ''South African Armed Forces''. Buffalo Publications 1990. {{ISBN |0-620-14878-0}} p 44.&lt;/ref&gt;

Vēlāk Dienvidāfrikas pieredzi bruņutransportieru radīšanā, kas paredzēti aizsardzībai pret mīnām, improvizētām sprāgstvielām un slazdiem, pārņēma citas valstis, tostarp Amerikas Savienotās Valstis, kas sāka MRAP masveida ražošanu pēc [[Irākas karš|2003. gada iebrukuma Irākā]].

MRAP transportlīdzekļi tiek izmantoti personāla pārvadāšanai caur apgabaliem, kuros aktīvi darbojas dažādi neregulārie spēki, VIP pasažieru pārvadāšanai apgabalos ar paaugstinātiem [[Terors (politika)|terorisma]] draudiem, attālu cietokšņu un garnizonu apgādei un citās līdzīgās situācijās. Mūsdienu vidē, kur lielākā daļa konfliktu nenotiek starp divām regulārajām armijām, bet gan tajos ir iesaistīti [[partizāni]] (nemiernieki), MRAP transportlīdzekļu loma kļūst arvien svarīgāka.

== MRAP bruņumašīnu veidi ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|+Īpašs MRAPV
!Nosaukums
!Valsts
!Pieņemta bruņojumā
!Attēls
|-
|[[Hippo APC|Hippo]]
|{{Dienvidāfrika}}
|1974
|[[File:HippoAPC1.PNG|frameless]]
|-
|[[Buffel]]
|{{Dienvidāfrika}}
|1978
|[[File:Buffel armoured personnel carrier (9673155629).jpg|frameless]]
|-
|[[Mine Protected Combat Vehicle|MPCV &quot;Spook&quot;]]
|[[Attēls:Flag of Rhodesia (1968–1979).svg|25px]] [[Rodēzija]]
|1979
|[[File:MPCV Zimbabwe.jpg|frameless]]
|-
|[[Mamba APC|Mamba]]
|{{Dienvidāfrika}}
|1990
|[[File:SANDF Armed Forces Day 2017 - South African Army Mamba MkIII APC (32203158584).jpg|frameless]]
|-
|[[ATF Dingo]]
|{{GER}}
|2000
|[[File:Dingo 2.jpg|frameless]]
|-
|[[Unibuffel]]
|{{Šrilanka}}
|2000
|[[File:Sri Lanka Military 0200.jpg|frameless]]
|-
|[[Cougar (MRAP)|Cougar]]
|{{ASV}}
|2002
|[[File:U.S.Marine Cougar H EOD.jpg|frameless]]
|-
|[[RG-31 Nyala]]
|{{Dienvidāfrika}}
|2006
|[[File:RG-31.JPG|frameless]]
|-
|[[BAE Caiman]]
|{{ASV}}
|2007
|[[File:Summit County Sheriff SWAT BAE Caiman MRAP - Ohio (52171227125).jpg|frameless]]
|-
|[[Tigr (military vehicle)|Gaz Tigr]]
|{{RUS}}
|2007
|[[File:GAZ 2975 Tigr.JPG|frameless]]
|-
|[[International MaxxPro]]
|{{ASV}}
|2007
|[[File:Navistar MaxxPro.JPG|frameless]]
|-
|[[RG-33]]
|{{Dienvidāfrika}}
|2007
|[[File:Rg 33 with M2 Machine Gun..jpg|frameless]]
|-
|[[Marauder (vehicle)|Marauder]]
|{{Dienvidāfrika}}
|2008
|[[File:Marauder Multi Role Armoured Vehicle (9676433800).jpg|frameless]]
|-
|[[BMC Vuran]]
|{{TUR}}
|2009
|[[File:Kirpi.jpg|frameless]]
|-
|[[Nexter Aravis]]
|{{FRA}}
|2009
|[[File:Nexter Aravis à Strasbourg, 2010 (3).jpg|frameless]]
|-
|[[Oshkosh M-ATV]]
|{{ASV}}
|2009
|[[File:Polish Oshkosh M-ATV M1240A1 Ostrava 2021.jpg|frameless]]
|-
|[[First Win]]
|{{Taizeme}}
|2010
|[[File:Chaiseri First Win.jpg|frameless]]
|-
|[[Ocelot (vehicle)|Force Protection Ocelot]]
|{{GBR}}
|2011
|[[File:Foxhound Patrol Vehicle in Afghanistan MOD 45154019.jpg|frameless]]
|-
|[[CS/VP3 MRAP]]
|{{Ķīna}}
|2012
|[[File:Poly Technologies Inc. CS-VP3 MRAP.jpg|frameless]]
|-
|[[BMC Kirpi]]
|{{TUR}}
|2014
|[[File:UA Marines BMC Kirpi 04.jpg|frameless]]
|-
|[[Kamaz Typhoon]]
|{{RUS}}
|2014
|[[File:KamAZ-63968 Typhoon - Engineering technologies 2012 (1).jpg|frameless]]
|-
|[[Protolab Misu]]
|{{FIN}}
|2017
|[[File:MiSu 3.jpg|frameless]]
|-
|[[Sisu GTP]]
|{{FIN}}
|2018
|[[File:Sisu GTP at Rautatientori 20240524.jpg|frameless]]
|-
|[[Toofan (MRAP)|Toofan]]
|{{Irāna}}
|2018
|[[File:Eghtedar exercise of Kerman police (08).jpg|frameless]]
|-
|[[Ezugwu MRAP]]
|{{Nigērija}}
|2019
|[[File:DICON Ezegwu MRAP.png|frameless]]
|-
|[[Joint Light Tactical Vehicle|JLTV]]
|{{ASV}}
|2019
|[[File:Joint Light Tactical Vehicle Training in Germany (6618033).jpg|frameless]]
|-
|[[Unicob]]
|{{Šrilanka}}
|2021
|[[File:Unicob Mine-Resistant Ambush-Protected Vehicle (MRAPV)- Sri Lanka Army.jpg|frameless]]
|-
|[[Kalyani M4]]
|{{IND}}
|2022
|[[File:Kalyani M4 in Green.jpg|frameless]]
|-
|[[Zastava M20 MRAP]]
|{{SRB}}
|2023
|[[File:Zastava TERVO-FAP M-20 MRAP prototip 04.jpg|frameless]]
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Literatūra ==
* {{cite web|url=http://articles.janes.com/articles/International-Defence-Review-2008/New-class-of-armoured-vehicle-emerges-to-counter-mine-threat.html|title=New class of armoured vehicle emerges to counter mine threat|publisher=International Defence Review|author=Ogorkiewicz, R. M.|date=15 січня 2008}}
* {{cite book
 | title = US Army and Marine Corps MRAPs. Mine Resistant Ambush Protected Vehicles
 | series = New Vanguard
 | volume = 206
 | author = Mike Guardia
 | others = мал. Henry Morshead
 | publisher = [[Osprey Publishing]]
 | year = 2013
 | isbn = 978-1-78096-255-9 }}

== Ārējās saites ==
* [https://www.nsnlookup.com/equipment-intelligence/land/mrap#google_vignette/ MRAP Technical Manuals]


[[Kategorija:Militārās mašīnas]]
[[Kategorija:Bruņuautomobiļi]]</text>
      <sha1>sczuubo4odoy7nkdxj697rfr2c5oacj</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Wardobesto17</title>
    <ns>3</ns>
    <id>631290</id>
    <revision>
      <id>4465276</id>
      <timestamp>2026-05-08T15:35:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4465276</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="177" sha1="9i1zy15d2bzavkmj8l4hyqz3y8zsxj4" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Wardobesto17}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 8. maijs, plkst. 18.35 (EEST)</text>
      <sha1>9i1zy15d2bzavkmj8l4hyqz3y8zsxj4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Pterihtiodīdes</title>
    <ns>0</ns>
    <id>631291</id>
    <revision>
      <id>4465285</id>
      <timestamp>2026-05-08T16:00:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{inuse}} {{BioTakso infokaste |        attēls = Pterichthyodes milleri dev inf scozia.jpg | att_nosaukums = Pterihtiodīdes ''[[Pterichthyodes milleri]]'' fosilija |        valsts = Animalia |     valsts_lv = Dzīvnieki |          tips = Chordata |       tips_lv = Hordaiņi |     apakštips = Vertebrata |  apakštips_lv = Mugurkaulnieki |     infratips = Gnathostomatha |  infratips_lv = Žokļaiņi |         klase = Placodermi  |      klase_lv = Bruņuzivis |    apakšklase =...</comment>
      <origin>4465285</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2861" sha1="79im0pmzq5bblsykf9fbventnsdulq7" xml:space="preserve">{{inuse}}
{{BioTakso infokaste
|        attēls = Pterichthyodes milleri dev inf scozia.jpg
| att_nosaukums = Pterihtiodīdes ''[[Pterichthyodes milleri]]'' fosilija
|        valsts = Animalia
|     valsts_lv = Dzīvnieki
|          tips = Chordata
|       tips_lv = Hordaiņi
|     apakštips = Vertebrata
|  apakštips_lv = Mugurkaulnieki
|     infratips = Gnathostomatha
|  infratips_lv = Žokļaiņi
|         klase = Placodermi 
|      klase_lv = Bruņuzivis
|    apakšklase = Antiarchi 
| apakšklase_lv = Antiarhi
|     virskārta = Euantiarcha
|  virskārta_lv = Īstie antiarhi
|         kārta = Asterolepiformes
|      kārta_lv = Asterolepveidīgie
|        dzimta = Pterichthyodidae
|     dzimta_lv = Pterihtiodīdes
|    iedalījums =
* {{TaksoSaite|Byssacathidinae}} †
* {{TaksoSaite|Pterichthyodinae}} †
|   kategorijas = nē
|      binomial = Pterichthyodidae &lt;small&gt;Stensiö, 1948&lt;/small&gt;
|      Sinonīmi = 
}}

'''Pterihtiodīdes''' (''Pterichthyodidae'') ir izmirušu [[Bruņuzivis|bruņuzivju]] dzimta, kuras pārstāvji dzīvoja [[devons|devona periodā]]. Šo dzimtu 1948. gadā izveidoja zviedru paleontologs [[Ēriks Stenše]]. Pterihtiodīdes dzīvoja [[Vidusdevons|vidusdevona]] laikā.

== Apraksts ==
Pterihtiodīdēm ir samērā augsta un īsa ķermeņa bruņa, kurai parasti ir dažādi muguras izaugumi. Krūšu spuras sastāv no diviem segmentiem. Galvas vairogs ir pagarināts, ieapaļš, piecstūrveidīgs vai trapecveidīgs. Ķermeņa bruņai [[Pakaļējais sānu-muguras kauls]] (PDL) un [[pakaļējais sānu kauls]] (PL) ir saauguši vai nesaauguši kopā dažādā pakāpē. Ķereņa bruņas ventrālajā pusē ir [[vidējais vēdera kauls]] (MV). Pusmeness kauls sastāv no divām daļām. Krūšu spuras distālais segments ir ar diviem vai trim malējiem mediālajiem un malējiem laterālajiem kauliem. [[Priekšējais vidējais muguras kauls|Priekšējam vidējam muguras kaulam]] (''AMD'') reizēm ir priekšējā slīpā bedrīšu vaga.&lt;ref&gt;Moloshnikov, S.V. (2012) ''Middle-late devonian placoderms (Pisces: Antiarchi) from Central and northern Asia.'' Paleontol. J. 46, 1097–1196, 1112-1113. lpp.&lt;/ref&gt;

== Sistemātika ==
Pterihtiodīžu sistemātika:
* dzimta: '''''Pterichthyodidae''''' &lt;small&gt;Stensiö, 1948&lt;/small&gt; †
:* apakšdzimta: ''[[Byssacathidinae]]'' &lt;small&gt;Stensiö, 1948&lt;/small&gt; †
::* ģints: ''[[Byssacanthus]]'' &lt;small&gt;Agassiz, 1845&lt;/small&gt; †
::* ģints: ''[[Stegolepis]]'' &lt;small&gt;Malinovskaja, 1973&lt;/small&gt; †
:* apakšdzimta: ''[[Pterichthyodinae]]'' &lt;small&gt;Stensiö, 1948&lt;/small&gt; †
::* ģints: ''[[Pterichthyodes]]'' &lt;small&gt;Bleeker, 1859&lt;/small&gt; †
::* ģints: ''[[Sherbonaspis]]'' &lt;small&gt;Young et Gorter, 1981&lt;/small&gt; †
::* ģints: ''[[Wurungulepis]]'' &lt;small&gt;Young, 1990&lt;/small&gt; †

(†) - izmirušu organismu grupa.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

[[Kategorija:Antiarhi]]</text>
      <sha1>79im0pmzq5bblsykf9fbventnsdulq7</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4465287</id>
      <parentid>4465285</parentid>
      <timestamp>2026-05-08T16:04:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <origin>4465287</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2905" sha1="simfgcaws6pgfowg7u4k0lvcgrhrivk" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
|        attēls = Pterichthyodes milleri dev inf scozia.jpg
| att_nosaukums = Pterihtiodīdes ''[[Pterichthyodes milleri]]'' fosilija
|        valsts = Animalia
|     valsts_lv = Dzīvnieki
|          tips = Chordata
|       tips_lv = Hordaiņi
|     apakštips = Vertebrata
|  apakštips_lv = Mugurkaulnieki
|     infratips = Gnathostomatha
|  infratips_lv = Žokļaiņi
|         klase = Placodermi 
|      klase_lv = Bruņuzivis
|    apakšklase = Antiarchi 
| apakšklase_lv = Antiarhi
|     virskārta = Euantiarcha
|  virskārta_lv = Īstie antiarhi
|         kārta = Asterolepiformes
|      kārta_lv = Asterolepveidīgie
|        dzimta = Pterichthyodidae
|     dzimta_lv = Pterihtiodīdes
|    iedalījums =
* {{TaksoSaite|Byssacathidinae}} †
* {{TaksoSaite|Pterichthyodinae}} †
|   kategorijas = nē
|      binomial = Pterichthyodidae &lt;small&gt;Stensiö, 1948&lt;/small&gt;
|      Sinonīmi = 
}}

'''Pterihtiodīdes''' (''Pterichthyodidae'') ir izmirušu [[Bruņuzivis|bruņuzivju]] dzimta, kuras pārstāvji dzīvoja [[devons|devona periodā]]. Šo dzimtu 1948. gadā izveidoja zviedru paleontologs [[Ēriks Stenše]]. Pterihtiodīdes dzīvoja [[Vidusdevons|vidusdevona]] laikā.

== Apraksts ==
Pterihtiodīdēm ir samērā augsta un īsa [[ķermeņa bruņa]], kurai parasti ir dažādi muguras izaugumi. [[Krūšu spura]]s sastāv no diviem segmentiem. [[Galvas vairogs|Galvas vairogam]] ir pagarināta, ieapaļa, piecstūrveidīga vai trapecveidīga forma. Ķermeņa bruņai [[Pakaļējais sānu-muguras kauls]] (PDL) un [[pakaļējais sānu kauls]] (PL) ir saauguši vai nesaauguši kopā dažādā pakāpē. Ķereņa bruņas ventrālajā pusē ir [[vidējais vēdera kauls]] (MV). [[Pusmēness kauls|Pusmeness kauls]] sastāv no divām daļām. Krūšu spuras distālais segments ir ar diviem vai trim malējiem mediālajiem un malējiem laterālajiem kauliem. [[Priekšējais vidējais muguras kauls|Priekšējam vidējam muguras kaulam]] (''AMD'') reizēm ir priekšējā slīpā bedrīšu vaga.&lt;ref&gt;Moloshnikov, S.V. (2012) ''Middle-late devonian placoderms (Pisces: Antiarchi) from Central and northern Asia.'' Paleontol. J. 46, 1097–1196, 1112-1113. lpp.&lt;/ref&gt;

== Sistemātika ==
Pterihtiodīžu sistemātika:
* dzimta: '''''Pterichthyodidae''''' &lt;small&gt;Stensiö, 1948&lt;/small&gt; †
:* apakšdzimta: ''[[Byssacathidinae]]'' &lt;small&gt;Stensiö, 1948&lt;/small&gt; †
::* ģints: ''[[Byssacanthus]]'' &lt;small&gt;Agassiz, 1845&lt;/small&gt; †
::* ģints: ''[[Stegolepis]]'' &lt;small&gt;Malinovskaja, 1973&lt;/small&gt; †
:* apakšdzimta: ''[[Pterichthyodinae]]'' &lt;small&gt;Stensiö, 1948&lt;/small&gt; †
::* ģints: ''[[Pterichthyodes]]'' &lt;small&gt;Bleeker, 1859&lt;/small&gt; †
::* ģints: ''[[Sherbonaspis]]'' &lt;small&gt;Young et Gorter, 1981&lt;/small&gt; †
::* ģints: ''[[Wurungulepis]]'' &lt;small&gt;Young, 1990&lt;/small&gt; †

(†) - izmirušu organismu grupa.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

[[Kategorija:Antiarhi]]</text>
      <sha1>simfgcaws6pgfowg7u4k0lvcgrhrivk</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4465288</id>
      <parentid>4465287</parentid>
      <timestamp>2026-05-08T16:07:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4465288</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2890" sha1="0e7ujfdhxws6lr3cdhd7szqbkxyl0b2" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
|        attēls = Pterichthyodes milleri dev inf scozia.jpg
| att_nosaukums = Pterihtiodīdes ''[[Pterichthyodes milleri]]'' fosilija
|        valsts = Animalia
|     valsts_lv = Dzīvnieki
|          tips = Chordata
|       tips_lv = Hordaiņi
|     apakštips = Vertebrata
|  apakštips_lv = Mugurkaulnieki
|     infratips = Gnathostomatha
|  infratips_lv = Žokļaiņi
|         klase = Placodermi 
|      klase_lv = Bruņuzivis
|    apakšklase = Antiarchi 
| apakšklase_lv = Antiarhi
|     virskārta = Euantiarcha
|  virskārta_lv = Īstie antiarhi
|         kārta = Asterolepiformes
|      kārta_lv = Asterolepveidīgie
|        dzimta = Pterichthyodidae
|     dzimta_lv = Pterihtiodīdes
|    iedalījums =
* {{TaksoSaite|Byssacathidinae}} †
* {{TaksoSaite|Pterichthyodinae}} †
|   kategorijas = nē
|      binomial = Pterichthyodidae &lt;small&gt;Stensiö, 1948&lt;/small&gt;
|      Sinonīmi = 
}}

'''Pterihtiodīdes''' (''Pterichthyodidae'') ir izmirušu [[Bruņuzivis|bruņuzivju]] dzimta, kuras pārstāvji dzīvoja [[devons|devona periodā]]. Šo dzimtu 1948. gadā izveidoja zviedru paleontologs [[Ēriks Stenše]]. Pterihtiodīdes dzīvoja [[Vidusdevons|vidusdevona]] laikā.

== Apraksts ==
Pterihtiodīdēm ir samērā augsta un īsa [[ķermeņa bruņa]], kurai parasti ir dažādi muguras izaugumi. [[Krūšu spura]]s sastāv no diviem segmentiem. [[Galvas vairogs|Galvas vairogam]] ir pagarināta, ieapaļa, piecstūrveidīga vai trapecveidīga forma. Ķermeņa bruņai [[pakaļējais sānu-muguras kauls]] (PDL) un [[pakaļējais sānu kauls]] (PL) ir saauguši vai nesaauguši kopā dažādā pakāpē. Ķermeņa bruņas ventrālajā pusē ir [[vidējais vēdera kauls]] (MV). [[Pusmēness kauls]] sastāv no divām daļām. Krūšu spuras distālais segments ir ar diviem vai trim malējiem mediālajiem un malējiem laterālajiem kauliem. [[Priekšējais vidējais muguras kauls|Priekšējam vidējam muguras kaulam]] (''AMD'') reizēm ir priekšējā slīpā bedrīšu vaga.&lt;ref&gt;Moloshnikov, S.V. (2012) ''Middle-late devonian placoderms (Pisces: Antiarchi) from Central and northern Asia.'' Paleontol. J. 46, 1097–1196, 1112-1113. lpp.&lt;/ref&gt;

== Sistemātika ==
Pterihtiodīžu sistemātika:
* dzimta: '''''Pterichthyodidae''''' &lt;small&gt;Stensiö, 1948&lt;/small&gt; †
:* apakšdzimta: ''[[Byssacathidinae]]'' &lt;small&gt;Stensiö, 1948&lt;/small&gt; †
::* ģints: ''[[Byssacanthus]]'' &lt;small&gt;Agassiz, 1845&lt;/small&gt; †
::* ģints: ''[[Stegolepis]]'' &lt;small&gt;Malinovskaja, 1973&lt;/small&gt; †
:* apakšdzimta: ''[[Pterichthyodinae]]'' &lt;small&gt;Stensiö, 1948&lt;/small&gt; †
::* ģints: ''[[Pterichthyodes]]'' &lt;small&gt;Bleeker, 1859&lt;/small&gt; †
::* ģints: ''[[Sherbonaspis]]'' &lt;small&gt;Young et Gorter, 1981&lt;/small&gt; †
::* ģints: ''[[Wurungulepis]]'' &lt;small&gt;Young, 1990&lt;/small&gt; †

(†) - izmirušu organismu grupa.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

[[Kategorija:Antiarhi]]</text>
      <sha1>0e7ujfdhxws6lr3cdhd7szqbkxyl0b2</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Pterichthyodidae</title>
    <ns>0</ns>
    <id>631292</id>
    <redirect title="Pterihtiodīdes" />
    <revision>
      <id>4465286</id>
      <timestamp>2026-05-08T16:00:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Pterihtiodīdes]]</comment>
      <origin>4465286</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="29" sha1="cs9l90pki3t8x9lm94vl3atknf4g1l3" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Pterihtiodīdes]]</text>
      <sha1>cs9l90pki3t8x9lm94vl3atknf4g1l3</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Pattyvokokcs</title>
    <ns>3</ns>
    <id>631293</id>
    <revision>
      <id>4465289</id>
      <timestamp>2026-05-08T16:11:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4465289</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="177" sha1="ldppvyxicrlkc76bhizlrgrpwes5iyp" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Pattyvokokcs}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 8. maijs, plkst. 19.11 (EEST)</text>
      <sha1>ldppvyxicrlkc76bhizlrgrpwes5iyp</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Tverečus</title>
    <ns>0</ns>
    <id>631294</id>
    <revision>
      <id>4465290</id>
      <timestamp>2026-05-08T16:11:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Tverečus | official_name = ''Tverečius'' | settlement_type = miests | image_skyline = Tverecius church.jpg | image_caption = Tverečus Vissvētākās Trīsvienības baznīca | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Lietuva#Ignalinas rajons | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LTU}} | subdivision_type1 = Apriņķis | subdivision_name1 = [[Utenas apriņķis]] | s...</comment>
      <origin>4465290</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3407" sha1="szw6x0g6byk9mqgxpcmigszrf4pv54n" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Tverečus
| official_name = ''Tverečius''
| settlement_type = miests
| image_skyline = Tverecius church.jpg
| image_caption = Tverečus Vissvētākās Trīsvienības baznīca
| image_flag = {{#property:P41}}
| image_shield = {{#property:P94}}
| shield_size = 75px
| pushpin_map = Lietuva#Ignalinas rajons
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = {{LTU}}
| subdivision_type1 = Apriņķis
| subdivision_name1 = [[Utenas apriņķis]]
| subdivision_type2 = Pašvaldība
| subdivision_name2 = [[Ignalinas rajona pašvaldība]]
| subdivision_type3 = Seņūnija
| subdivision_name3 = [[Tverečus seņūnija]]
| area_total_km2 = 5.34
| population_total = 169
| population_as_of = 2021
| population_density_km2 = auto
| timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]]
| utc_offset = +2
| timezone_DST = [[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]]
| utc_offset_DST = +3
| latd = 55 | latm = 18 | lats = 43 | latNS = N
| longd = 26 | longm = 36 | longs = 00 | longEW = E
| elevation_m = 135
| website = 
}}
'''Tverečus''' ({{val|lt|Tverečius}}) ir [[Lietuvas miesti|miests]] [[Lietuva|Lietuvā]], [[Utenas apriņķis|Utenas apriņķa]] [[Ignalinas rajona pašvaldība|Ignalinas rajona pašvaldībā]], seņūnijas centrs. AtrodasTverečus ezera krastā starp [[Dzisna]]s un Birvetas upēm, aptuveni 33 kilometrus uz austrumiem no [[Ignalina]]s, pie pašas [[Baltkrievija]]s robežas.

== Vēsture ==
Tverečus vēstures avotos pirmoreiz minēta 1501. gadā, kad muižnieki brāļi Petrs un Nikolajs Vieslovičī šeit nodibināja Svētā kapa regulāro kanoniķu [[Augustīniešu ordenis|augustīniešu]] klosteri. Kā miests Tverečus pieminēts kopš 1546. gada. 17. gadsimtā miests piederēja muižnieku Pacu dzimtai, kas veicināja tā attīstību kā nozīmīgu katoļticības punktu reģionā. 19. gadsimtā Tverečus kļuva par pagasta centru, kurā darbojās draudzes skola. Starpkaru periodā, saskaņā ar Suvalku līgumu, miests (''Twerecz'') nonāca Polijas sastāvā, bet pēc Otrā pasaules kara tika iekļauts Lietuvas PSR. Padomju laikā Tverečus bija kolhoza centrālais ciemats.

== Arhitektūra un apskates objekti ==
* Tverečus Vissvētākās Trīsvienības baznīca: pašreizējā mūra baznīca celta no 1905. līdz 1925. gadam neogotikas stilā. Tā ir monumentāla celtne ar diviem augstiem torņiem, kas dominē pierobežas ainavā.
* Bijušā klostera vieta: vēsturiskā teritorija, kas saistīta ar miesta dibināšanu un tā garīgo vēsturi.
* Senais ozols: miesta centrā aug 24 m augsts un 2,5 m diametra ozols, kas tiek uzskatīts par vienu no vecākajiem reģionā un ir vietējas nozīmes dabas piemineklis.

== Sabiedrība ==
Miestā darbojas pamatskola (Didžasales skolas filiāle), bibliotēka, pasts un kultūras centrs. Tverečus ir pazīstama kā viena no vistālāk uz austrumiem esošajām Lietuvas apdzīvotajām vietām. Līdz 2023. gadam pie miesta Dzisnas krastā darbojās Tverečus/Vidzu robežkontroles punkts, kas savienoja Lietuvu ar Baltkrieviju, taču pašlaik tā darbība ir apturēta drošības apsvērumu dēļ.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline|Tverečius}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://www.ignalina.lt/ Ignalinas rajona pašvaldības vietne] (lietuviski)

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Lietuvas miesti]]
[[Kategorija:Ignalinas rajona pašvaldība]]</text>
      <sha1>szw6x0g6byk9mqgxpcmigszrf4pv54n</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4465292</id>
      <parentid>4465290</parentid>
      <timestamp>2026-05-08T16:12:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>/* Arhitektūra un apskates objekti */</comment>
      <origin>4465292</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3387" sha1="hn8byyffy7n2vc3sa974hhmrqgtllhw" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Tverečus
| official_name = ''Tverečius''
| settlement_type = miests
| image_skyline = Tverecius church.jpg
| image_caption = Tverečus Vissvētākās Trīsvienības baznīca
| image_flag = {{#property:P41}}
| image_shield = {{#property:P94}}
| shield_size = 75px
| pushpin_map = Lietuva#Ignalinas rajons
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = {{LTU}}
| subdivision_type1 = Apriņķis
| subdivision_name1 = [[Utenas apriņķis]]
| subdivision_type2 = Pašvaldība
| subdivision_name2 = [[Ignalinas rajona pašvaldība]]
| subdivision_type3 = Seņūnija
| subdivision_name3 = [[Tverečus seņūnija]]
| area_total_km2 = 5.34
| population_total = 169
| population_as_of = 2021
| population_density_km2 = auto
| timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]]
| utc_offset = +2
| timezone_DST = [[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]]
| utc_offset_DST = +3
| latd = 55 | latm = 18 | lats = 43 | latNS = N
| longd = 26 | longm = 36 | longs = 00 | longEW = E
| elevation_m = 135
| website = 
}}
'''Tverečus''' ({{val|lt|Tverečius}}) ir [[Lietuvas miesti|miests]] [[Lietuva|Lietuvā]], [[Utenas apriņķis|Utenas apriņķa]] [[Ignalinas rajona pašvaldība|Ignalinas rajona pašvaldībā]], seņūnijas centrs. AtrodasTverečus ezera krastā starp [[Dzisna]]s un Birvetas upēm, aptuveni 33 kilometrus uz austrumiem no [[Ignalina]]s, pie pašas [[Baltkrievija]]s robežas.

== Vēsture ==
Tverečus vēstures avotos pirmoreiz minēta 1501. gadā, kad muižnieki brāļi Petrs un Nikolajs Vieslovičī šeit nodibināja Svētā kapa regulāro kanoniķu [[Augustīniešu ordenis|augustīniešu]] klosteri. Kā miests Tverečus pieminēts kopš 1546. gada. 17. gadsimtā miests piederēja muižnieku Pacu dzimtai, kas veicināja tā attīstību kā nozīmīgu katoļticības punktu reģionā. 19. gadsimtā Tverečus kļuva par pagasta centru, kurā darbojās draudzes skola. Starpkaru periodā, saskaņā ar Suvalku līgumu, miests (''Twerecz'') nonāca Polijas sastāvā, bet pēc Otrā pasaules kara tika iekļauts Lietuvas PSR. Padomju laikā Tverečus bija kolhoza centrālais ciemats.

== Arhitektūra un apskates objekti ==
* Tverečus Vissvētākās Trīsvienības baznīca: pašreizējā mūra baznīca celta 1906. gadā neogotikas stilā. Tā ir monumentāla celtne ar diviem augstiem torņiem, kas dominē miesta ainavā.
* Bijušā klostera vieta: vēsturiskā teritorija, kas saistīta ar miesta dibināšanu un tā garīgo vēsturi.
* Senais ozols: miesta centrā aug 24 m augsts un 2,5 m diametra ozols, kas tiek uzskatīts par vienu no vecākajiem reģionā un ir vietējas nozīmes dabas piemineklis.

== Sabiedrība ==
Miestā darbojas pamatskola (Didžasales skolas filiāle), bibliotēka, pasts un kultūras centrs. Tverečus ir pazīstama kā viena no vistālāk uz austrumiem esošajām Lietuvas apdzīvotajām vietām. Līdz 2023. gadam pie miesta Dzisnas krastā darbojās Tverečus/Vidzu robežkontroles punkts, kas savienoja Lietuvu ar Baltkrieviju, taču pašlaik tā darbība ir apturēta drošības apsvērumu dēļ.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline|Tverečius}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://www.ignalina.lt/ Ignalinas rajona pašvaldības vietne] (lietuviski)

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Lietuvas miesti]]
[[Kategorija:Ignalinas rajona pašvaldība]]</text>
      <sha1>hn8byyffy7n2vc3sa974hhmrqgtllhw</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4465295</id>
      <parentid>4465292</parentid>
      <timestamp>2026-05-08T16:13:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>/* Arhitektūra un apskates objekti */</comment>
      <origin>4465295</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3418" sha1="fpe2xe63ylcu5mbdpe61j07umavi0fi" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Tverečus
| official_name = ''Tverečius''
| settlement_type = miests
| image_skyline = Tverecius church.jpg
| image_caption = Tverečus Vissvētākās Trīsvienības baznīca
| image_flag = {{#property:P41}}
| image_shield = {{#property:P94}}
| shield_size = 75px
| pushpin_map = Lietuva#Ignalinas rajons
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = {{LTU}}
| subdivision_type1 = Apriņķis
| subdivision_name1 = [[Utenas apriņķis]]
| subdivision_type2 = Pašvaldība
| subdivision_name2 = [[Ignalinas rajona pašvaldība]]
| subdivision_type3 = Seņūnija
| subdivision_name3 = [[Tverečus seņūnija]]
| area_total_km2 = 5.34
| population_total = 169
| population_as_of = 2021
| population_density_km2 = auto
| timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]]
| utc_offset = +2
| timezone_DST = [[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]]
| utc_offset_DST = +3
| latd = 55 | latm = 18 | lats = 43 | latNS = N
| longd = 26 | longm = 36 | longs = 00 | longEW = E
| elevation_m = 135
| website = 
}}
'''Tverečus''' ({{val|lt|Tverečius}}) ir [[Lietuvas miesti|miests]] [[Lietuva|Lietuvā]], [[Utenas apriņķis|Utenas apriņķa]] [[Ignalinas rajona pašvaldība|Ignalinas rajona pašvaldībā]], seņūnijas centrs. AtrodasTverečus ezera krastā starp [[Dzisna]]s un Birvetas upēm, aptuveni 33 kilometrus uz austrumiem no [[Ignalina]]s, pie pašas [[Baltkrievija]]s robežas.

== Vēsture ==
Tverečus vēstures avotos pirmoreiz minēta 1501. gadā, kad muižnieki brāļi Petrs un Nikolajs Vieslovičī šeit nodibināja Svētā kapa regulāro kanoniķu [[Augustīniešu ordenis|augustīniešu]] klosteri. Kā miests Tverečus pieminēts kopš 1546. gada. 17. gadsimtā miests piederēja muižnieku Pacu dzimtai, kas veicināja tā attīstību kā nozīmīgu katoļticības punktu reģionā. 19. gadsimtā Tverečus kļuva par pagasta centru, kurā darbojās draudzes skola. Starpkaru periodā, saskaņā ar Suvalku līgumu, miests (''Twerecz'') nonāca Polijas sastāvā, bet pēc Otrā pasaules kara tika iekļauts Lietuvas PSR. Padomju laikā Tverečus bija kolhoza centrālais ciemats.

== Arhitektūra un apskates objekti ==
* [[Tverečus katoļu baznīca|Tverečus Vissvētākās Trīsvienības baznīca]]: pašreizējā mūra baznīca celta 1906. gadā neogotikas stilā. Tā ir monumentāla celtne ar diviem augstiem torņiem, kas dominē miesta ainavā.
* Bijušā klostera vieta: vēsturiskā teritorija, kas saistīta ar miesta dibināšanu un tā garīgo vēsturi.
* Senais ozols: miesta centrā aug 24 m augsts un 2,5 m diametra ozols, kas tiek uzskatīts par vienu no vecākajiem reģionā un ir vietējas nozīmes dabas piemineklis.

== Sabiedrība ==
Miestā darbojas pamatskola (Didžasales skolas filiāle), bibliotēka, pasts un kultūras centrs. Tverečus ir pazīstama kā viena no vistālāk uz austrumiem esošajām Lietuvas apdzīvotajām vietām. Līdz 2023. gadam pie miesta Dzisnas krastā darbojās Tverečus/Vidzu robežkontroles punkts, kas savienoja Lietuvu ar Baltkrieviju, taču pašlaik tā darbība ir apturēta drošības apsvērumu dēļ.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline|Tverečius}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://www.ignalina.lt/ Ignalinas rajona pašvaldības vietne] (lietuviski)

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Lietuvas miesti]]
[[Kategorija:Ignalinas rajona pašvaldība]]</text>
      <sha1>fpe2xe63ylcu5mbdpe61j07umavi0fi</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Tverečius</title>
    <ns>0</ns>
    <id>631295</id>
    <redirect title="Tverečus" />
    <revision>
      <id>4465294</id>
      <timestamp>2026-05-08T16:13:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Tverečus]]</comment>
      <origin>4465294</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="23" sha1="b06r8ospnn44exws6qv5nl3vgoevqhr" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Tverečus]]</text>
      <sha1>b06r8ospnn44exws6qv5nl3vgoevqhr</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Attēls:Latviešu etnogrāfiskās izstādes Dailes nodaļas eksponenti 1896.JPG</title>
    <ns>6</ns>
    <id>631296</id>
    <revision>
      <id>4465298</id>
      <timestamp>2026-05-08T16:26:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>no https://www.lsm.lv/raksts/kultura/maksla/08.05.2026-vai-zini-pec-kura-pasakuma-janis-rozentals-palicis-pilnu-galvu-ermotu-slavas-dziesmu-un-gluzi-tuksam-kabatam.a646004/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=interesanti Foto: Prande, A. Pirmās latvju gleznu izstādes 30 gadu piemiņai. Ilustrēts Žurnāls, 1926, Nr. 6, 178. lpp. {{NA-70}}</comment>
      <origin>4465298</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="379" sha1="ayo9c9yejqo3y9af1s614ot23pg8ntt" xml:space="preserve">== Kopsavilkums ==
no https://www.lsm.lv/raksts/kultura/maksla/08.05.2026-vai-zini-pec-kura-pasakuma-janis-rozentals-palicis-pilnu-galvu-ermotu-slavas-dziesmu-un-gluzi-tuksam-kabatam.a646004/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=interesanti Foto: Prande, A. Pirmās latvju gleznu izstādes 30 gadu piemiņai. Ilustrēts Žurnāls, 1926, Nr. 6, 178. lpp. {{NA-70}}</text>
      <sha1>ayo9c9yejqo3y9af1s614ot23pg8ntt</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Pterihtiodīnes</title>
    <ns>0</ns>
    <id>631297</id>
    <revision>
      <id>4465304</id>
      <timestamp>2026-05-08T17:00:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{inuse}} {{BioTakso infokaste |        attēls = Pterichthyodes 1.JPG | att_nosaukums = Pterihtiodīnes ''[[Pterichthyodes]] sp.'' fosilija |        valsts = Animalia |     valsts_lv = Dzīvnieki |          tips = Chordata |       tips_lv = Hordaiņi |     apakštips = Vertebrata |  apakštips_lv = Mugurkaulnieki |     infratips = Gnathostomatha |  infratips_lv = Žokļaiņi |         klase = Placodermi  |      klase_lv = Bruņuzivis |    apakšklase = Antiarchi  | apakšklase_...</comment>
      <origin>4465304</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2781" sha1="lry0rikq2iofhxyag13aarmdx8uup8p" xml:space="preserve">{{inuse}}
{{BioTakso infokaste
|        attēls = Pterichthyodes 1.JPG
| att_nosaukums = Pterihtiodīnes ''[[Pterichthyodes]] sp.'' fosilija
|        valsts = Animalia
|     valsts_lv = Dzīvnieki
|          tips = Chordata
|       tips_lv = Hordaiņi
|     apakštips = Vertebrata
|  apakštips_lv = Mugurkaulnieki
|     infratips = Gnathostomatha
|  infratips_lv = Žokļaiņi
|         klase = Placodermi 
|      klase_lv = Bruņuzivis
|    apakšklase = Antiarchi 
| apakšklase_lv = Antiarhi
|     virskārta = Euantiarcha
|  virskārta_lv = Īstie antiarhi
|         kārta = Asterolepiformes
|      kārta_lv = Asterolepveidīgie
|        dzimta = Pterichthyodidae
|     dzimta_lv = Pterihtiodīdes
|   apakšdzimta = Pterichthyodinae
|apakšdzimta_lv = Pterihtiodīnes
|    iedalījums =
|   kategorijas = nē
|      binomial = Pterichthyodidae &lt;small&gt;Stensiö, 1948&lt;/small&gt;
|      Sinonīmi = 
}}

'''Pterihtiodīnes''' (''Pterichthyodidae'') ir izmirušu [[Bruņuzivis|bruņuzivju]] apakšdzimta, kuras pārstāvji dzīvoja [[devons|devona periodā]]. Šo apakšdzimtu 1948. gadā izveidoja zviedru paleontologs [[Ēriks Stenše]]. Pterihtiodīnes dzīvoja [[Vidusdevons|vidusdevona]] laikā.

== Apraksts ==
Pterihtiodīnēm ķermeņa bruņas dorsālā puse ir ar mediālu dorsālo ķīli vai zemu valnīti. [[Pakaļējais sānu-muguras kauls]] (PDL) un [[pakaļējais sānu kauls]] (PL) ir saauguši kopā, veidojot [[Sānu jauktais kauls|sānu jaukto kaulu]] (''MxL''). , turklāt tā priekšējā daļā ir redzama saaugšanas šuve. Galvenās sānu līnijas krūšu vagas atzars iet zem ķermeņa bruņas dorsolaterālā ķīļa.

== Salīdzinājums ==
Pterihtiodīnes krasi atšķiras no bisakantidīnēm ar to, ka tām uz ķermeņa bruņas nav augstu muguras dzelkšņu un, ka tām PDL un PL kauli saaug MxL kaulā. Bez to, tās atšķiras (tikai Sherbonaspis) ar pagarinātām krūšu spurām, kuru distālajam segmentam ir trīs laterālo un mediālo kaulu rindas. Galvenās sānu līnijas atzara izvietojums zem ķermeņa bruņas dorsolaterālā ķīļa un ka tām nav priekšējās slīpās bedrīšu līnijas, krasi atšķir visas pterihtiodīnes no [[bisakanti]]em.&lt;ref&gt;Moloshnikov, S.V. (2012) ''Middle-late devonian placoderms (Pisces: Antiarchi) from Central and northern Asia.'' Paleontol. J. 46, 1097–1196, 1112-1113. lpp.&lt;/ref&gt;

== Sistemātika ==
Pterihtiodīņu sistemātika:
* apakšdzimta: '''''Pterichthyodinae''''' &lt;small&gt;Stensiö, 1948&lt;/small&gt; †
::* ģints: ''[[Pterichthyodes]]'' &lt;small&gt;Bleeker, 1859&lt;/small&gt; †
::* ģints: ''[[Sherbonaspis]]'' &lt;small&gt;Young et Gorter, 1981&lt;/small&gt; †
::* ģints: ''[[Wurungulepis]]'' &lt;small&gt;Young, 1990&lt;/small&gt; †

(†) - izmirušu organismu grupa.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

[[Kategorija:Antiarhi]]</text>
      <sha1>lry0rikq2iofhxyag13aarmdx8uup8p</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4465307</id>
      <parentid>4465304</parentid>
      <timestamp>2026-05-08T17:09:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <origin>4465307</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2837" sha1="dyp65ye7vcm42obma8szb35cohmnuj8" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
|        attēls = Pterichthyodes 1.JPG
| att_nosaukums = Pterihtiodīnes ''[[Pterichthyodes]] sp.'' fosilija
|        valsts = Animalia
|     valsts_lv = Dzīvnieki
|          tips = Chordata
|       tips_lv = Hordaiņi
|     apakštips = Vertebrata
|  apakštips_lv = Mugurkaulnieki
|     infratips = Gnathostomatha
|  infratips_lv = Žokļaiņi
|         klase = Placodermi 
|      klase_lv = Bruņuzivis
|    apakšklase = Antiarchi 
| apakšklase_lv = Antiarhi
|     virskārta = Euantiarcha
|  virskārta_lv = Īstie antiarhi
|         kārta = Asterolepiformes
|      kārta_lv = Asterolepveidīgie
|        dzimta = Pterichthyodidae
|     dzimta_lv = Pterihtiodīdes
|   apakšdzimta = Pterichthyodinae
|apakšdzimta_lv = Pterihtiodīnes
|    iedalījums =
|   kategorijas = nē
|      binomial = Pterichthyodidae &lt;small&gt;Stensiö, 1948&lt;/small&gt;
|      Sinonīmi = 
}}

'''Pterihtiodīnes''' (''Pterichthyodidae'') ir izmirušu [[Bruņuzivis|bruņuzivju]] apakšdzimta, kuras pārstāvji dzīvoja [[devons|devona periodā]]. Šo apakšdzimtu 1948. gadā izveidoja zviedru paleontologs [[Ēriks Stenše]]. Pterihtiodīnes dzīvoja [[Vidusdevons|vidusdevona]] laikā.

== Apraksts ==
Pterihtiodīnēm [[ķermeņa bruņa]]s dorsālā puse ir ar mediālu dorsālo ķīli vai zemu valnīti. [[Pakaļējais sānu-muguras kauls]] (PDL) un [[pakaļējais sānu kauls]] (PL) ir saauguši kopā, veidojot [[Sānu jauktais kauls|sānu jaukto kaulu]] (''MxL''). , turklāt tā priekšējā daļā ir redzama saaugšanas šuve. Galvenās [[sānu līnija]]s krūšu vagas atzars iet zem ķermeņa bruņas dorsolaterālā ķīļa.

== Salīdzinājums ==
Pterihtiodīnes krasi atšķiras no [[Bisakantidīnes|bisakantidīnēm]] ar to, ka tām uz ķermeņa bruņas nav augstu muguras dzelkšņu un, ka tām ''PDL'' un ''PL'' kauli saaug ''MxL'' kaulā. Bez to, tās (tikai ''[[Sherbonaspis]]'') atšķiras ar pagarinātām [[Krūšu spura|krūšu spurām]], kuru distālajam segmentam ir trīs laterālo un mediālo kaulu rindas. Galvenās sānu līnijas atzara izvietojums zem ķermeņa bruņas dorsolaterālā ķīļa un ka tām nav priekšējās slīpās bedrīšu līnijas, krasi atšķir visas pterihtiodīnes no [[bisakanti]]em.&lt;ref&gt;Moloshnikov, S.V. (2012) ''Middle-late devonian placoderms (Pisces: Antiarchi) from Central and northern Asia.'' Paleontol. J. 46, 1097–1196, 1112-1113. lpp.&lt;/ref&gt;

== Sistemātika ==
Pterihtiodīņu sistemātika:
* apakšdzimta: '''''Pterichthyodinae''''' &lt;small&gt;Stensiö, 1948&lt;/small&gt; †
::* ģints: ''[[Pterichthyodes]]'' &lt;small&gt;Bleeker, 1859&lt;/small&gt; †
::* ģints: ''[[Sherbonaspis]]'' &lt;small&gt;Young et Gorter, 1981&lt;/small&gt; †
::* ģints: ''[[Wurungulepis]]'' &lt;small&gt;Young, 1990&lt;/small&gt; †

(†) - izmirušu organismu grupa.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

[[Kategorija:Antiarhi]]</text>
      <sha1>dyp65ye7vcm42obma8szb35cohmnuj8</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4465316</id>
      <parentid>4465307</parentid>
      <timestamp>2026-05-08T17:45:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <origin>4465316</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2834" sha1="3ru0a46rsjsumcoqvs2e8pyes8gxo9w" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
|        attēls = Pterichthyodes 1.JPG
| att_nosaukums = Pterihtiodīnes ''[[Pterichthyodes]] sp.'' fosilija
|        valsts = Animalia
|     valsts_lv = Dzīvnieki
|          tips = Chordata
|       tips_lv = Hordaiņi
|     apakštips = Vertebrata
|  apakštips_lv = Mugurkaulnieki
|     infratips = Gnathostomatha
|  infratips_lv = Žokļaiņi
|         klase = Placodermi 
|      klase_lv = Bruņuzivis
|    apakšklase = Antiarchi 
| apakšklase_lv = Antiarhi
|     virskārta = Euantiarcha
|  virskārta_lv = Īstie antiarhi
|         kārta = Asterolepiformes
|      kārta_lv = Asterolepveidīgie
|        dzimta = Pterichthyodidae
|     dzimta_lv = Pterihtiodīdes
|   apakšdzimta = Pterichthyodinae
|apakšdzimta_lv = Pterihtiodīnes
|    iedalījums =
|   kategorijas = nē
|      binomial = Pterichthyodidae &lt;small&gt;Stensiö, 1948&lt;/small&gt;
|      Sinonīmi = 
}}

'''Pterihtiodīnes''' (''Pterichthyodidae'') ir izmirušu [[Bruņuzivis|bruņuzivju]] apakšdzimta, kuras pārstāvji dzīvoja [[devons|devona periodā]]. Šo apakšdzimtu 1948. gadā izveidoja zviedru paleontologs [[Ēriks Stenše]]. Pterihtiodīnes dzīvoja [[Vidusdevons|vidusdevona]] laikā.

== Apraksts ==
Pterihtiodīnēm [[ķermeņa bruņa]]s dorsālā puse ir ar mediālu dorsālo ķīli vai zemu valnīti. [[Pakaļējais sānu-muguras kauls]] (PDL) un [[pakaļējais sānu kauls]] (PL) ir saauguši kopā, veidojot [[Sānu jauktais kauls|sānu jaukto kaulu]] (''MxL''). , turklāt tā priekšējā daļā ir redzama saaugšanas šuve. Galvenās [[sānu līnija]]s krūšu vagas atzars iet zem ķermeņa bruņas dorsolaterālā ķīļa.

== Salīdzinājums ==
Pterihtiodīnes krasi atšķiras no [[Bisakantidīnes|bisakantidīnēm]] ar to, ka tām uz ķermeņa bruņas nav augstu muguras dzelkšņu un, ka tām ''PDL'' un ''PL'' kauli saaug ''MxL'' kaulā. Bez to, tās (tikai ''[[Sherbonaspis]]'') atšķiras ar pagarinātām [[Krūšu spura|krūšu spurām]], kuru distālajam segmentam ir trīs laterālo un mediālo kaulu rindas. Galvenās sānu līnijas atzara izvietojums zem ķermeņa bruņas dorsolaterālā ķīļa un ka tām nav priekšējās slīpās bedrīšu līnijas, krasi atšķir visas pterihtiodīnes no [[bisakanti]]em.&lt;ref&gt;Moloshnikov, S.V. (2012) ''Middle-late devonian placoderms (Pisces: Antiarchi) from Central and northern Asia.'' Paleontol. J. 46, 1097–1196, 1112-1113. lpp.&lt;/ref&gt;

== Sistemātika ==
Pterihtiodīņu sistemātika:
* apakšdzimta: '''''Pterichthyodinae''''' &lt;small&gt;Stensiö, 1948&lt;/small&gt; †
:* ģints: ''[[Pterichthyodes]]'' &lt;small&gt;Bleeker, 1859&lt;/small&gt; †
:* ģints: ''[[Sherbonaspis]]'' &lt;small&gt;Young et Gorter, 1981&lt;/small&gt; †
:* ģints: ''[[Wurungulepis]]'' &lt;small&gt;Young, 1990&lt;/small&gt; †

(†) - izmirušu organismu grupa.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

[[Kategorija:Antiarhi]]</text>
      <sha1>3ru0a46rsjsumcoqvs2e8pyes8gxo9w</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Pterichthyodinae</title>
    <ns>0</ns>
    <id>631298</id>
    <redirect title="Pterihtiodīnes" />
    <revision>
      <id>4465308</id>
      <timestamp>2026-05-08T17:10:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Pterihtiodīnes]]</comment>
      <origin>4465308</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="29" sha1="i7s1n1nnc2imepzshd3xlon3ek14k32" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Pterihtiodīnes]]</text>
      <sha1>i7s1n1nnc2imepzshd3xlon3ek14k32</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Attēls:Artūrs Baumanis 1896.JPG</title>
    <ns>6</ns>
    <id>631299</id>
    <revision>
      <id>4465312</id>
      <timestamp>2026-05-08T17:23:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>izɡriezts no https://lv.wikipedia.org/wiki/R%C5%AB%C4%B7is_(m%C4%81kslinieku_pulci%C5%86%C5%A1)#/media/Att%C4%93ls:Latvie%C5%A1u_etnogr%C4%81fisk%C4%81s_izst%C4%81des_Dailes_noda%C4%BCas_eksponenti_1896.JPG Foto: Prande, A. Pirmās latvju gleznu izstādes 30 gadu piemiņai. Ilustrēts Žurnāls, 1926, Nr. 6, 178. lpp. {{NA-70}}</comment>
      <origin>4465312</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="349" sha1="pbpmubsg60yty4lyti4p9tkslvek1u3" xml:space="preserve">== Kopsavilkums ==
izɡriezts no https://lv.wikipedia.org/wiki/R%C5%AB%C4%B7is_(m%C4%81kslinieku_pulci%C5%86%C5%A1)#/media/Att%C4%93ls:Latvie%C5%A1u_etnogr%C4%81fisk%C4%81s_izst%C4%81des_Dailes_noda%C4%BCas_eksponenti_1896.JPG Foto: Prande, A. Pirmās latvju gleznu izstādes 30 gadu piemiņai. Ilustrēts Žurnāls, 1926, Nr. 6, 178. lpp. {{NA-70}}</text>
      <sha1>pbpmubsg60yty4lyti4p9tkslvek1u3</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Attēls:Artūrs Baumanis. Zemgaliešu gari 1896.png</title>
    <ns>6</ns>
    <id>631300</id>
    <revision>
      <id>4465314</id>
      <timestamp>2026-05-08T17:37:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>no https://lt.wikipedia.org/wiki/Vaizdas:Baumanis._Zemgalie%C5%A1u_gar.png {{NA-70}}</comment>
      <origin>4465314</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="103" sha1="mx5ql6jji8kqlo8avb3suyrpet41s9b" xml:space="preserve">== Kopsavilkums ==
no https://lt.wikipedia.org/wiki/Vaizdas:Baumanis._Zemgalie%C5%A1u_gar.png {{NA-70}}</text>
      <sha1>mx5ql6jji8kqlo8avb3suyrpet41s9b</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Eziss19</title>
    <ns>3</ns>
    <id>631301</id>
    <revision>
      <id>4465318</id>
      <timestamp>2026-05-08T17:45:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4465318</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="172" sha1="oarb0hy2q1kd1tpx8i2hipy6kirum89" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Eziss19}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 8. maijs, plkst. 20.45 (EEST)</text>
      <sha1>oarb0hy2q1kd1tpx8i2hipy6kirum89</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Attēls:Jānis Staņislavs Birnbaums 1896.JPG</title>
    <ns>6</ns>
    <id>631302</id>
    <revision>
      <id>4465319</id>
      <timestamp>2026-05-08T17:45:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>izɡriezts no https://www.lsm.lv/raksts/kultura/maksla/08.05.2026-vai-zini-pec-kura-pasakuma-janis-rozentals-palicis-pilnu-galvu-ermotu-slavas-dziesmu-un-gluzi-tuksam-kabatam.a646004/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=interesanti {{NA-70}}</comment>
      <origin>4465319</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="277" sha1="6kkkosqood8e6hdnhafifjvb5tbgrpr" xml:space="preserve">== Kopsavilkums ==
izɡriezts no https://www.lsm.lv/raksts/kultura/maksla/08.05.2026-vai-zini-pec-kura-pasakuma-janis-rozentals-palicis-pilnu-galvu-ermotu-slavas-dziesmu-un-gluzi-tuksam-kabatam.a646004/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=interesanti {{NA-70}}</text>
      <sha1>6kkkosqood8e6hdnhafifjvb5tbgrpr</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Susnick</title>
    <ns>3</ns>
    <id>631303</id>
    <revision>
      <id>4465327</id>
      <timestamp>2026-05-08T18:08:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4465327</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="172" sha1="i5qywsw4y2dvfk1tssmv8wr2emhhcax" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Susnick}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 8. maijs, plkst. 21.08 (EEST)</text>
      <sha1>i5qywsw4y2dvfk1tssmv8wr2emhhcax</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Lithdamist</title>
    <ns>3</ns>
    <id>631304</id>
    <revision>
      <id>4465328</id>
      <timestamp>2026-05-08T18:09:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4465328</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="175" sha1="q6mw4i9j95ab4hw1fplronh0tu99qe4" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Lithdamist}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 8. maijs, plkst. 21.09 (EEST)</text>
      <sha1>q6mw4i9j95ab4hw1fplronh0tu99qe4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Bisakantīnes</title>
    <ns>0</ns>
    <id>631305</id>
    <revision>
      <id>4465329</id>
      <timestamp>2026-05-08T18:10:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{inuse}} {{BioTakso infokaste |        attēls = Byssacanthus dilatatus rekonstrukcija.jpg | att_nosaukums = Bisakantīnes ''[[Byssacanthus dilatatus]]'' rekonstrukcija |        valsts = Animalia |     valsts_lv = Dzīvnieki |          tips = Chordata |       tips_lv = Hordaiņi |     apakštips = Vertebrata |  apakštips_lv = Mugurkaulnieki |     infratips = Gnathostomatha |  infratips_lv = Žokļaiņi |         klase = Placodermi  |      klase_lv = Bruņuzivis |    apakšklas...</comment>
      <origin>4465329</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2890" sha1="g715sq25z3e4o2y79rcmrygk27t9er9" xml:space="preserve">{{inuse}}
{{BioTakso infokaste
|        attēls = Byssacanthus dilatatus rekonstrukcija.jpg
| att_nosaukums = Bisakantīnes ''[[Byssacanthus dilatatus]]'' rekonstrukcija
|        valsts = Animalia
|     valsts_lv = Dzīvnieki
|          tips = Chordata
|       tips_lv = Hordaiņi
|     apakštips = Vertebrata
|  apakštips_lv = Mugurkaulnieki
|     infratips = Gnathostomatha
|  infratips_lv = Žokļaiņi
|         klase = Placodermi 
|      klase_lv = Bruņuzivis
|    apakšklase = Antiarchi 
| apakšklase_lv = Antiarhi
|     virskārta = Euantiarcha
|  virskārta_lv = Īstie antiarhi
|         kārta = Asterolepiformes
|      kārta_lv = Asterolepveidīgie
|        dzimta = Pterichthyodidae
|     dzimta_lv = Pterihtiodīdes
|   apakšdzimta = Byssacathidinae
|apakšdzimta_lv = Bisakantīnes
|    iedalījums =
|   kategorijas = nē
|      binomial = Byssacathidinae &lt;small&gt;Stensiö, 1948&lt;/small&gt;
|      sinonīmi = ''Byssacanthinae''
}}

'''Bisakantīnes''' (''Byssacathidinae'') ir izmirušu [[Bruņuzivis|bruņuzivju]] apakšdzimta, kuras pārstāvji dzīvoja [[devons|devona periodā]]. Šo apakšdzimtu 1948. gadā izveidoja zviedru paleontologs [[Ēriks Stenše]]. Bisakantīnes dzīvoja [[Vidusdevons|vidusdevona]] laikā.

== Apraksts ==
Bisakantīnēm [[ķermeņa bruņa]]s dorsālā puse ir ar labi attīstītu, augstu mediālo muguras dzelksni. Ķermeņa bruņas [[Pakaļējais sānu-muguras kauls]] (PDL) un [[pakaļējais sānu kauls]] (PL) nav saauguši kopā, lai izveidotu [[Sānu jauktais kauls|sānu jaukto kaulu]] (''MxL'') vai arī reizēm saauguši tikai aizmugurējā daļā. Galvenās [[sānu līnija]]s krūšu vagas atzars iet vai nu zem ķermeņa bruņas dorsolaterālā ķīļa, vai arī virs tā. Krūšu spuras ir īsas.

== Salīdzinājums ==
Bisakantīnes krasi atšķiras no pterihtiodīnēm ar to, ka tām uz ķermeņa bruņas ir augsti muguras dzelkšņi un, ka tām ''PDL'' un ''PL'' kauli nesaaug ''MxL'' kaulā. Bez to, tām krūšu spuras ir īsas. Tas, ka galvenās sānu līnijas krūšu atzara izvietojums var būt arī virs ķermeņa bruņas dorsolaterālā ķīļa un ka tām ir priekšējā slīpā bedrīšu līnija, krasi atšķir bisakantīnes no pterihtiodīnēm.&lt;ref&gt;Moloshnikov, S.V. (2012) ''Middle-late devonian placoderms (Pisces: Antiarchi) from Central and northern Asia.'' Paleontol. J. 46, 1097–1196, 1112-1113. lpp.&lt;/ref&gt;

== Sistemātika ==
Bisakantīņu sistemātika:
* apakšdzimta: '''''Byssacathidinae''''' &lt;small&gt;Stensiö, 1948&lt;/small&gt; †
:* ģints: ''[[Byssacanthus]]'' &lt;small&gt;Agassiz, 1845&lt;/small&gt; †
::* suga: ''[[Byssacanthus dilatatus]]'' &lt;small&gt;(Eichwald, 1844)&lt;/small&gt; †
:* ģints: ''[[Stegolepis]]'' &lt;small&gt;Malinovskaja, 1973&lt;/small&gt; †
::* suga: ''[[Stegolepis jugata]]'' &lt;small&gt;Malinovskaja, 1973&lt;/small&gt; †

(†) - izmirušu organismu grupa.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

[[Kategorija:Antiarhi]]</text>
      <sha1>g715sq25z3e4o2y79rcmrygk27t9er9</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4465331</id>
      <parentid>4465329</parentid>
      <timestamp>2026-05-08T18:13:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <origin>4465331</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2904" sha1="be77kf77pyeryabfqdomtb27douqjcs" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
|        attēls = Byssacanthus dilatatus rekonstrukcija.jpg
| att_nosaukums = Bisakantīnes ''[[Byssacanthus dilatatus]]'' rekonstrukcija
|        valsts = Animalia
|     valsts_lv = Dzīvnieki
|          tips = Chordata
|       tips_lv = Hordaiņi
|     apakštips = Vertebrata
|  apakštips_lv = Mugurkaulnieki
|     infratips = Gnathostomatha
|  infratips_lv = Žokļaiņi
|         klase = Placodermi 
|      klase_lv = Bruņuzivis
|    apakšklase = Antiarchi 
| apakšklase_lv = Antiarhi
|     virskārta = Euantiarcha
|  virskārta_lv = Īstie antiarhi
|         kārta = Asterolepiformes
|      kārta_lv = Asterolepveidīgie
|        dzimta = Pterichthyodidae
|     dzimta_lv = Pterihtiodīdes
|   apakšdzimta = Byssacathidinae
|apakšdzimta_lv = Bisakantīnes
|    iedalījums =
|   kategorijas = nē
|      binomial = Byssacathidinae &lt;small&gt;Stensiö, 1948&lt;/small&gt;
|      sinonīmi = ''Byssacanthinae''
}}

'''Bisakantīnes''' (''Byssacathidinae'') ir izmirušu [[Bruņuzivis|bruņuzivju]] apakšdzimta, kuras pārstāvji dzīvoja [[devons|devona periodā]]. Šo apakšdzimtu 1948. gadā izveidoja zviedru paleontologs [[Ēriks Stenše]]. Bisakantīnes dzīvoja [[Vidusdevons|vidusdevona]] laikā.

== Apraksts ==
Bisakantīnēm [[ķermeņa bruņa]]s dorsālā puse ir ar labi attīstītu, augstu mediālo muguras dzelksni. Ķermeņa bruņas [[Pakaļējais sānu-muguras kauls]] (PDL) un [[pakaļējais sānu kauls]] (PL) nav saauguši kopā, lai izveidotu [[Sānu jauktais kauls|sānu jaukto kaulu]] (''MxL'') vai arī reizēm saauguši tikai aizmugurējā daļā. Galvenās [[sānu līnija]]s krūšu vagas atzars iet vai nu zem ķermeņa bruņas dorsolaterālā ķīļa, vai arī virs tā. [[Krūšu spura]]s ir īsas.

== Salīdzinājums ==
Bisakantīnes krasi atšķiras no [[pterihtiodīnes|pterihtiodīnēm]] ar to, ka tām uz ķermeņa bruņas ir augsti muguras dzelkšņi un, ka tām ''PDL'' un ''PL'' kauli nesaaug ''MxL'' kaulā. Bez to, tām krūšu spuras ir īsas. Tas, ka galvenās sānu līnijas krūšu atzara izvietojums var būt arī virs ķermeņa bruņas dorsolaterālā ķīļa un ka tām ir priekšējā slīpā bedrīšu līnija, krasi atšķir bisakantīnes no pterihtiodīnēm.&lt;ref&gt;Moloshnikov, S.V. (2012) ''Middle-late devonian placoderms (Pisces: Antiarchi) from Central and northern Asia.'' Paleontol. J. 46, 1097–1196, 1112-1113. lpp.&lt;/ref&gt;

== Sistemātika ==
Bisakantīņu sistemātika:
* apakšdzimta: '''''Byssacathidinae''''' &lt;small&gt;Stensiö, 1948&lt;/small&gt; †
:* ģints: ''[[Byssacanthus]]'' &lt;small&gt;Agassiz, 1845&lt;/small&gt; †
::* suga: ''[[Byssacanthus dilatatus]]'' &lt;small&gt;(Eichwald, 1844)&lt;/small&gt; †
:* ģints: ''[[Stegolepis]]'' &lt;small&gt;Malinovskaja, 1973&lt;/small&gt; †
::* suga: ''[[Stegolepis jugata]]'' &lt;small&gt;Malinovskaja, 1973&lt;/small&gt; †

(†) - izmirušu organismu grupa.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

[[Kategorija:Antiarhi]]</text>
      <sha1>be77kf77pyeryabfqdomtb27douqjcs</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Byssacathidinae</title>
    <ns>0</ns>
    <id>631306</id>
    <redirect title="Bisakantīnes" />
    <revision>
      <id>4465330</id>
      <timestamp>2026-05-08T18:11:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Bisakantīnes]]</comment>
      <origin>4465330</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="27" sha1="tvc1yhfi0wzbc56f8m705vkghvyoz4d" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Bisakantīnes]]</text>
      <sha1>tvc1yhfi0wzbc56f8m705vkghvyoz4d</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Oleksijs Jukovs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>631307</id>
    <revision>
      <id>4465332</id>
      <timestamp>2026-05-08T18:14:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Personas infokaste  |       platums =   |         vārds = Oleksijs Jukovs  |    vārds_orig = ''Олексій Юков''  |        attēls =  |    att_izmērs =   | att_nosaukums =   |    dz_dat_alt =   |       dz_gads = 1985  |    dz_mēnesis = 9  |      dz_diena = 9  |      dz_vieta = {{vieta|Padomju Savienība|Ukrainas PSR|Slovjanska}}, tagad {{UKR}}  |     m_dat_alt =   |        m_gads =   |     m_mēnesis =   |       m_diena =   |       m_vieta =   |  dzīves_vieta =...</comment>
      <origin>4465332</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4460" sha1="nrdr56vgzobesg3pr359tf2khhv0dlb" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
 |       platums = 
 |         vārds = Oleksijs Jukovs
 |    vārds_orig = ''Олексій Юков''
 |        attēls =
 |    att_izmērs = 
 | att_nosaukums = 
 |    dz_dat_alt = 
 |       dz_gads = 1985
 |    dz_mēnesis = 9
 |      dz_diena = 9
 |      dz_vieta = {{vieta|Padomju Savienība|Ukrainas PSR|Slovjanska}}, tagad {{UKR}}
 |     m_dat_alt = 
 |        m_gads = 
 |     m_mēnesis = 
 |       m_diena = 
 |       m_vieta = 
 |  dzīves_vieta = 
 |     pilsonība = {{UKR}}
 |       tautība = [[ukrainis]]
 |  nodarbošanās =  mirušo un pazudušo meklēšana
 |      ienākumi = 
 | darbības_gadi = 
 |       dzimums = v
 |        vecāki = 
 |         brāļi = 
 |         māsas = 
 |  dzīvesbiedrs = 
 |         bērni = 
 |    alma_mater = 
 |      paraksts = 
 | paraksts_plat = 
 |      piezīmes = 
 |   kategorijas = 
 |   citas daļas = 
}}
'''Oleksijs Oleksandrovičs Jukovs''' (dzimis {{dat|1985|9|9}}, [[Slovjanska|Slovjanskā]]) ir meklēšanas vienības &quot;Platsdarm&quot; vadītājs, kas nodarbojas ar [[nāve|mirušo]] un pazudušo [[karavīrs|karavīru]] meklēšanu.
== Biogrāfija ==
13 gadu vecumā viņš pirmo reizi ieraudzīja Otrā pasaules kara kaujas lauku, kur atklātā vietā gulēja izlaupītas [[Sarkanā armija|padomju]] un vācu karavīru skeletu atliekas. Apziņa par šādas izturēšanās pret mirušajiem nepieļaujamību bija pamudinājums viņam iesaistīties kritušo meklēšanā un cienīgā pārapbedīšanā. Šeit sākās viņa tālākais ceļš šajā jomā.&lt;ref&gt;{{Cite web |url=https://suspilne.media/donbas/817851-sprava-zitta-i-cesti-povertati-dusi-kerivnik-placdarmu-pro-nezaleznist-posuk-zagiblih-na-vijni-ta-polon/ |title=Незалежність в людяності. Історія Олексія Юкова, який знаходить загиблих в боях |last=Алексєєва |first=Анастасія Дорошенко, Вікторія |date=2024-08-24 |website=Суспільне {{!}} Новини |language=uk |access-date=2025-11-17}}&lt;/ref&gt;

2013. gadā Jukovs reģistrēja Militāri vēsturiskā mantojuma pētnieku asociācijas “Platsdarm” meklēšanas vienību un sāka meklēt kritušos [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas bruņoto spēku]] karavīrus [[Donbass|Donbasā]]. Vienība patstāvīgi nodrošināja transporta remontu un degvielas uzpildīšanu, kā arī iegādājās nepieciešamo aprīkojumu un krājumus.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Cite news|url=https://www.radiosvoboda.org/a/poshuk-zahyblyh-vijna/32442838.html|title=«Мене притягував світ мертвих»: як знайшов себе та через що пройшов ексгуматор тіл бійців ЗСУ|last=Донбас.Реалії|last2=Горбатенко|first2=Сергій|date=2023-06-05|language=uk|work=Радіо Свобода|access-date=2025-11-17}}&lt;/ref&gt; 

2014. gada 2. maijā viņa vadītā vienība devās uz Slovjanskas nomali, lai savāktu Ukrainas karavīru mirstīgās atliekas pēc tam, kad “[[Doneckas Tautas Republika|DTR]]” grupas kaujinieki notrieca divus ukraiņu helikopterus.

[[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Kopš 2022. gada februāra]] “Platsdarm” darbojas patstāvīgi. Iepriekš Jukovs strādāja brīvprātīgo grupā “Melnā tulpe”. Kopš tā laika viņa vienība no frontes ir aizvedusi vairāk nekā 1500 līķu, galvenokārt [[ukraiņi|ukraiņu]] karavīru, tostarp arī krievu.&lt;ref&gt;{{Cite web |url=https://www.pravda.com.ua/articles/2024/05/06/7454031/ |title=Листи з того світу та робота поруч зі смертю. Волонтер із Слов'янська 10 років збирає по лінії фронту тіла загиблих солдат |website=Українська правда |language=uk |access-date=2025-11-17}}&lt;/ref&gt;
== Apbalvojumi ==
* [[Ukrainas prezidenta &quot;Zelta sirds&quot; apbalvojums]] (2024. gada 4. decembris) - par nozīmīgu personīgo ieguldījumu brīvprātīgo palīdzības sniegšanā un brīvprātīgo kustības attīstībā, jo īpaši īstenojot pasākumus Ukrainas aizsardzības nodrošināšanai, iedzīvotāju drošības un valsts interešu aizsardzībai saistībā ar Krievijas Federācijas militāro agresiju pret Ukrainu un tās seku pārvarēšanu.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{DEFAULTSORT:Jukovs, Oleksijs}}
[[Kategorija:1985. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Ukrainā dzimušie]]
[[Kategorija:Ukraiņi]]</text>
      <sha1>nrdr56vgzobesg3pr359tf2khhv0dlb</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4465333</id>
      <parentid>4465332</parentid>
      <timestamp>2026-05-08T18:22:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <origin>4465333</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4665" sha1="h7d0wxy3opur7me50lxxkyr1ietnzxv" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
 |       platums = 
 |         vārds = Oleksijs Jukovs
 |    vārds_orig = ''Олексій Юков''
 |        attēls =
 |    att_izmērs = 
 | att_nosaukums = 
 |    dz_dat_alt = 
 |       dz_gads = 1985
 |    dz_mēnesis = 9
 |      dz_diena = 9
 |      dz_vieta = {{vieta|Padomju Savienība|Ukrainas PSR|Slovjanska}}, tagad {{UKR}}
 |     m_dat_alt = 
 |        m_gads = 
 |     m_mēnesis = 
 |       m_diena = 
 |       m_vieta = 
 |  dzīves_vieta = 
 |     pilsonība = {{UKR}}
 |       tautība = [[ukrainis]]
 |  nodarbošanās =  mirušo un pazudušo meklēšana
 |      ienākumi = 
 | darbības_gadi = 
 |       dzimums = v
 |        vecāki = 
 |         brāļi = 
 |         māsas = 
 |  dzīvesbiedrs = 
 |         bērni = 
 |    alma_mater = 
 |      paraksts = 
 | paraksts_plat = 
 |      piezīmes = 
 |   kategorijas = 
 |   citas daļas = 
}}
'''Oleksijs Oleksandrovičs Jukovs''' (dzimis {{dat|1985|9|9}}, [[Slovjanska|Slovjanskā]]) ir meklēšanas vienības &quot;Platsdarm&quot; vadītājs, kas nodarbojas ar [[nāve|mirušo]] un pazudušo [[karavīrs|karavīru]] meklēšanu.
== Biogrāfija ==
13 gadu vecumā viņš pirmo reizi ieraudzīja Otrā pasaules kara kaujas lauku, kur atklātā vietā gulēja izlaupītas [[Sarkanā armija|padomju]] un vācu karavīru skeletu atliekas. Apziņa par šādas izturēšanās pret mirušajiem nepieļaujamību bija pamudinājums viņam iesaistīties kritušo meklēšanā un cienīgā pārapbedīšanā. Šeit sākās viņa tālākais ceļš šajā jomā.&lt;ref&gt;{{Cite web |url=https://suspilne.media/donbas/817851-sprava-zitta-i-cesti-povertati-dusi-kerivnik-placdarmu-pro-nezaleznist-posuk-zagiblih-na-vijni-ta-polon/ |title=Незалежність в людяності. Історія Олексія Юкова, який знаходить загиблих в боях |last=Алексєєва |first=Анастасія Дорошенко, Вікторія |date=2024-08-24 |website=Суспільне {{!}} Новини |language=uk |access-date=2025-11-17}}&lt;/ref&gt;

2013. gadā Jukovs reģistrēja Militāri vēsturiskā mantojuma pētnieku asociācijas “Platsdarm” meklēšanas vienību un sāka meklēt kritušos [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas bruņoto spēku]] karavīrus [[Donbass|Donbasā]]. Vienība patstāvīgi nodrošināja transporta remontu un degvielas uzpildīšanu, kā arī iegādājās nepieciešamo aprīkojumu un krājumus.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Cite news|url=https://www.radiosvoboda.org/a/poshuk-zahyblyh-vijna/32442838.html|title=«Мене притягував світ мертвих»: як знайшов себе та через що пройшов ексгуматор тіл бійців ЗСУ|last=Донбас.Реалії|last2=Горбатенко|first2=Сергій|date=2023-06-05|language=uk|work=Радіо Свобода|access-date=2025-11-17}}&lt;/ref&gt; 

2014. gada 2. maijā viņa vadītā vienība devās uz Slovjanskas nomali, lai savāktu Ukrainas karavīru mirstīgās atliekas pēc tam, kad “[[Doneckas Tautas Republika|DTR]]” grupas kaujinieki notrieca divus ukraiņu helikopterus.

[[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Kopš 2022. gada februāra]] “Platsdarm” darbojas patstāvīgi. Iepriekš Jukovs strādāja brīvprātīgo grupā “Melnā tulpe”. Kopš tā laika viņa vienība no frontes ir aizvedusi vairāk nekā 1500 līķu, galvenokārt [[ukraiņi|ukraiņu]] karavīru, tostarp arī krievu.&lt;ref&gt;{{Cite web |url=https://www.pravda.com.ua/articles/2024/05/06/7454031/ |title=Листи з того світу та робота поруч зі смертю. Волонтер із Слов'янська 10 років збирає по лінії фронту тіла загиблих солдат |website=Українська правда |language=uk |access-date=2025-11-17}}&lt;/ref&gt;
== Apbalvojumi ==
* [[Ukrainas prezidenta &quot;Zelta sirds&quot; apbalvojums]] (2024. gada 4. decembris) - par nozīmīgu personīgo ieguldījumu brīvprātīgo palīdzības sniegšanā un brīvprātīgo kustības attīstībā, jo īpaši īstenojot pasākumus Ukrainas aizsardzības nodrošināšanai, iedzīvotāju drošības un valsts interešu aizsardzībai saistībā ar Krievijas Federācijas militāro agresiju pret Ukrainu un tās seku pārvarēšanu.

== Atsauces ==
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
* [https://www.facebook.com/aleksej.ukov/ Facebook profils]
* [https://www.tiktok.com/@platsdarmslavyansk85?_t=8hmCv8COB6c&amp;_r=1/ Tiktok profils]

{{DEFAULTSORT:Jukovs, Oleksijs}}
[[Kategorija:1985. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Slovjanskā dzimušie]]
[[Kategorija:Ukrainā dzimušie]]
[[Kategorija:Ukraiņi]]</text>
      <sha1>h7d0wxy3opur7me50lxxkyr1ietnzxv</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Tverečus</title>
    <ns>1</ns>
    <id>631308</id>
    <revision>
      <id>4465334</id>
      <timestamp>2026-05-08T18:22:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Papuass</username>
        <id>88</id>
      </contributor>
      <comment>Pievienota CEE spring veidne (izmantojot [[:Dalībnieks:Edgars2007/cee.js|cee.js]])</comment>
      <origin>4465334</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="99" sha1="4wu5hwzxesdmx88uebwx4fkpqrndgj9" xml:space="preserve">{{CEE Spring 2026
|dalībnieks = Kikos
|valsts     = Lietuva
|tēma       = Daba un ģeogrāfija
}}</text>
      <sha1>4wu5hwzxesdmx88uebwx4fkpqrndgj9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Kražante</title>
    <ns>1</ns>
    <id>631309</id>
    <revision>
      <id>4465335</id>
      <timestamp>2026-05-08T18:23:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Papuass</username>
        <id>88</id>
      </contributor>
      <comment>Pievienota CEE spring veidne (izmantojot [[:Dalībnieks:Edgars2007/cee.js|cee.js]])</comment>
      <origin>4465335</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="99" sha1="4wu5hwzxesdmx88uebwx4fkpqrndgj9" xml:space="preserve">{{CEE Spring 2026
|dalībnieks = Kikos
|valsts     = Lietuva
|tēma       = Daba un ģeogrāfija
}}</text>
      <sha1>4wu5hwzxesdmx88uebwx4fkpqrndgj9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Thememodzhan</title>
    <ns>3</ns>
    <id>631310</id>
    <revision>
      <id>4465336</id>
      <timestamp>2026-05-08T18:25:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4465336</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="177" sha1="70pj609ln74lc2ryfkoydmaxv737saw" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Thememodzhan}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 8. maijs, plkst. 21.25 (EEST)</text>
      <sha1>70pj609ln74lc2ryfkoydmaxv737saw</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Vattenbord</title>
    <ns>3</ns>
    <id>631311</id>
    <revision>
      <id>4465338</id>
      <timestamp>2026-05-08T18:51:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4465338</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="175" sha1="og96tyoqjv4vu7puzovxri0a0jgmtx5" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Vattenbord}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 8. maijs, plkst. 21.51 (EEST)</text>
      <sha1>og96tyoqjv4vu7puzovxri0a0jgmtx5</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Oleksijs Jukovs</title>
    <ns>1</ns>
    <id>631312</id>
    <revision>
      <id>4465340</id>
      <timestamp>2026-05-08T18:58:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Papuass</username>
        <id>88</id>
      </contributor>
      <comment>Pievienota CEE spring veidne (izmantojot [[:Dalībnieks:Edgars2007/cee.js|cee.js]])</comment>
      <origin>4465340</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="67" sha1="eyymz7891nwzpp265nabvn9d3bqr5go" xml:space="preserve">{{CEE Spring 2026
|dalībnieks = ZANDMANIS
|valsts     = Ukraina
}}</text>
      <sha1>eyymz7891nwzpp265nabvn9d3bqr5go</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Sheldons229</title>
    <ns>3</ns>
    <id>631313</id>
    <revision>
      <id>4465343</id>
      <timestamp>2026-05-08T19:06:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4465343</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="176" sha1="nk84nhw81ircdilaa3xblroad6mz833" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Sheldons229}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 8. maijs, plkst. 22.06 (EEST)</text>
      <sha1>nk84nhw81ircdilaa3xblroad6mz833</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Remigolepīdes</title>
    <ns>0</ns>
    <id>631314</id>
    <revision>
      <id>4465356</id>
      <timestamp>2026-05-08T19:47:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{inuse}} {{BioTakso infokaste |        attēls =  | att_nosaukums = Pterihtiodīdes ''[[Pterichthyodes milleri]]'' fosilija |        valsts = Animalia |     valsts_lv = Dzīvnieki |          tips = Chordata |       tips_lv = Hordaiņi |     apakštips = Vertebrata |  apakštips_lv = Mugurkaulnieki |     infratips = Gnathostomatha |  infratips_lv = Žokļaiņi |         klase = Placodermi  |      klase_lv = Bruņuzivis |    apakšklase = Antiarchi  | apakšklase_lv = Antiarhi |...</comment>
      <origin>4465356</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4035" sha1="ohel33emaa0662zzflnqk5aaxvrz6lf" xml:space="preserve">{{inuse}}
{{BioTakso infokaste
|        attēls = 
| att_nosaukums = Pterihtiodīdes ''[[Pterichthyodes milleri]]'' fosilija
|        valsts = Animalia
|     valsts_lv = Dzīvnieki
|          tips = Chordata
|       tips_lv = Hordaiņi
|     apakštips = Vertebrata
|  apakštips_lv = Mugurkaulnieki
|     infratips = Gnathostomatha
|  infratips_lv = Žokļaiņi
|         klase = Placodermi 
|      klase_lv = Bruņuzivis
|    apakšklase = Antiarchi 
| apakšklase_lv = Antiarhi
|     virskārta = Euantiarcha
|  virskārta_lv = Īstie antiarhi
|         kārta = Asterolepiformes
|      kārta_lv = Asterolepveidīgie
|        dzimta = Remigolepididae
|     dzimta_lv = Remigolepīdes
|    iedalījums =
* {{TaksoSaite|Pambulaspis}} †
* {{TaksoSaite|Remigolepis}} †
|   kategorijas = nē
|      binomial = Remigolepididae &lt;small&gt;Stensiö, 1931&lt;/small&gt;
|      sinonīmi = ''Remigolepidae''
}}

'''Remigolepīdes''' (''Remigolepididae'') ir izmirušu [[Bruņuzivis|bruņuzivju]] dzimta, kuras pārstāvji dzīvoja [[devons|devona periodā]]. Šo dzimtu 1931. gadā izveidoja zviedru paleontologs [[Ēriks Stenše]]. Remigolepīdes dzīvoja [[augšdevons|vēlā devona]] laikā.

== Apraksts ==
Remigolepīdēm ir īss un plats galvas vairogs, kā arī pagarināta un zema ķermeņa bruņa. [[Krūšu spura]]s ir īsas un nav sadalītas proksimālajā un distalaja segmentos. Ķermeņa bruņai [[pakaļējais sānu-muguras kauls]] (PDL) un [[pakaļējais sānu kauls]] (PL) nav saauguši. Ķermeņa bruņas ventrālajā pusē ir [[vidējais vēdera kauls]] (MV). [[Pusmēness kauls]] sastāv no divām daļām.

=== Salīdzinājums ===
Remigolepīdes krasi atšķiras no citiem asterolepveidīgajiem ar īsajām krūšu spurām, kuras nav sadalītas segmentos, kā arī ar īso galvas vairogu un īso preorbitālo apgabalu tajā. No pterihtiodīdēm tās atšķiras ar zemu un garu ķermeņa bruņu. No dažiem pterihtiodīņu apakšdzimtas pārstāvjiem (piemēram, Pterichthyodes и Wurungulepis) un no [[asterolepidīd]]iem tās vēl atšķiras ar nesaaugušiem PDL un PL kauliem. No Asperaspididae dzimtas pārstāvjiem atšķiras ar labi attīstītu MV kaulu un divdaļīgo pusmeness kaulu.&lt;ref&gt;Moloshnikov, S.V. (2012) ''Middle-late devonian placoderms (Pisces: Antiarchi) from Central and northern Asia.'' Paleontol. J. 46, 1097–1196, 1112-1113. lpp.&lt;/ref&gt;

== Sistemātika ==
Remigolepīžu sistemātika:
* dzimta: '''''Remigolepididae''''' &lt;small&gt;Stensiö, 1931&lt;/small&gt; †
:* ģints: ''[[Pambulaspis]]'' &lt;small&gt;Young, 1983&lt;/small&gt; †
::* suga: ''[[Pambulaspis cobandrahensis]]'' &lt;small&gt;Young, 1983&lt;/small&gt; †
:* ģints: ''[[Remigolepis]]'' &lt;small&gt;Stensiö, 1931&lt;/small&gt; †
::* suga: ''[[Remigolepis acuta]]'' &lt;small&gt;Stensiö, 1931&lt;/small&gt; †
::* suga: ''[[Remigolepis armata]]'' &lt;small&gt;Lukševičs, 1991&lt;/small&gt; †
::* suga: ''[[Remigolepis cristata]]'' &lt;small&gt;Stensiö, 1931&lt;/small&gt; †
::* suga: ''[[Remigolepis incisa]]'' &lt;small&gt;(Woodward, 1901)&lt;/small&gt; †
::* suga: ''[[Remigolepis karakoliensis]]'' &lt;small&gt;Panteleyev, 1992&lt;/small&gt; †
::* suga: ''[[Remigolepis kochi]]'' &lt;small&gt;Stensiö, 1931&lt;/small&gt; †
::* suga: ''[[Remigolepis kullingi]]'' &lt;small&gt;Stensiö, 1931&lt;/small&gt; †
::* suga: ''[[Remigolepis major]]'' &lt;small&gt;Pan, 1987&lt;/small&gt; †
::* suga: ''[[Remigolepis microcephala]]'' &lt;small&gt;Pan, 1987&lt;/small&gt; †
::* suga: ''[[Remigolepis redcliffensis]]'' &lt;small&gt;Johanson, 1997&lt;/small&gt; †
::* suga: ''[[Remigolepis suusamyrensi]]'' &lt;small&gt;Panteleyev, 1992&lt;/small&gt; †
::* suga: ''[[Remigolepis tuberculata]]'' &lt;small&gt;Stensiö, 1931&lt;/small&gt; †
::* suga: ''[[Remigolepis walkeri]]'' &lt;small&gt;Johanson, 1997&lt;/small&gt; †
::* suga: ''[[Remigolepis xiangshanensis]]'' &lt;small&gt;Pan, 1987&lt;/small&gt; †
::* suga: ''[[Remigolepis xixiaensis]]'' &lt;small&gt;Pan, 1987&lt;/small&gt; †
::* suga: ''[[Remigolepis zhongningensis]]'' &lt;small&gt;Pan et Wang, 1980&lt;/small&gt; †
::* suga: ''[[Remigolepis zhongweiensis]]'' &lt;small&gt;Pan, 1987&lt;/small&gt; †

(†) - izmirušu organismu grupa.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

[[Kategorija:Antiarhi]]</text>
      <sha1>ohel33emaa0662zzflnqk5aaxvrz6lf</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4465360</id>
      <parentid>4465356</parentid>
      <timestamp>2026-05-08T19:51:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <origin>4465360</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4134" sha1="p6ast4ii2k084lyoxk1fg82oszokkax" xml:space="preserve">{{inuse}}
{{BioTakso infokaste
|        attēls = 
| att_nosaukums = Pterihtiodīdes ''[[Pterichthyodes milleri]]'' fosilija
|        valsts = Animalia
|     valsts_lv = Dzīvnieki
|          tips = Chordata
|       tips_lv = Hordaiņi
|     apakštips = Vertebrata
|  apakštips_lv = Mugurkaulnieki
|     infratips = Gnathostomatha
|  infratips_lv = Žokļaiņi
|         klase = Placodermi 
|      klase_lv = Bruņuzivis
|    apakšklase = Antiarchi 
| apakšklase_lv = Antiarhi
|     virskārta = Euantiarcha
|  virskārta_lv = Īstie antiarhi
|         kārta = Asterolepiformes
|      kārta_lv = Asterolepveidīgie
|        dzimta = Remigolepididae
|     dzimta_lv = Remigolepīdes
|    iedalījums =
* {{TaksoSaite|Pambulaspis}} †
* {{TaksoSaite|Remigolepis}} †
|   kategorijas = nē
|      binomial = Remigolepididae &lt;small&gt;Stensiö, 1931&lt;/small&gt;
|      sinonīmi = ''Remigolepidae''
}}

'''Remigolepīdes''' (''Remigolepididae'') ir izmirušu [[Bruņuzivis|bruņuzivju]] dzimta, kuras pārstāvji dzīvoja [[devons|devona periodā]]. Šo dzimtu 1931. gadā izveidoja zviedru paleontologs [[Ēriks Stenše]]. Remigolepīdes dzīvoja [[augšdevons|vēlā devona]] laikā.

== Apraksts ==
Remigolepīdēm ir īss un plats [[galvas vairogs]], kā arī pagarināta un zema [[ķermeņa bruņa]]. [[Krūšu spura]]s ir īsas un nav sadalītas proksimālajā un distalaja segmentos. Ķermeņa bruņai [[pakaļējais sānu-muguras kauls]] (''PDL'') un [[pakaļējais sānu kauls]] (''PL'') nav saauguši. Ķermeņa bruņas ventrālajā pusē ir [[vidējais vēdera kauls]] (''MV''). [[Pusmēness kauls]] sastāv no divām daļām.

=== Salīdzinājums ===
Remigolepīdes krasi atšķiras no citiem [[Asterolepveidīgie|asterolepveidīgajiem]] ar īsajām krūšu spurām, kuras nav sadalītas segmentos, kā arī ar īso galvas vairogu un īso preorbitālo apgabalu tajā. No [[Pterihtiodīdes|pterihtiodīdēm]] tās atšķiras ar zemu un garu ķermeņa bruņu. No dažiem pterihtiodīņu apakšdzimtas pārstāvjiem (piemēram, ''[[Pterichthyodes]]'' и ''[[Wurungulepis]]'') un no [[asterolepidīd]]iem tās vēl atšķiras ar nesaaugušiem ''PDL'' un ''PL'' kauliem. No ''[[Asperaspididae]]'' dzimtas pārstāvjiem atšķiras ar labi attīstītu ''MV'' kaulu un divdaļīgo pusmeness kaulu.&lt;ref&gt;Moloshnikov, S.V. (2012) ''Middle-late devonian placoderms (Pisces: Antiarchi) from Central and northern Asia.'' Paleontol. J. 46, 1097–1196, 1112-1113. lpp.&lt;/ref&gt;

== Sistemātika ==
Remigolepīžu sistemātika:
* dzimta: '''''Remigolepididae''''' &lt;small&gt;Stensiö, 1931&lt;/small&gt; †
:* ģints: ''[[Pambulaspis]]'' &lt;small&gt;Young, 1983&lt;/small&gt; †
::* suga: ''[[Pambulaspis cobandrahensis]]'' &lt;small&gt;Young, 1983&lt;/small&gt; †
:* ģints: ''[[Remigolepis]]'' &lt;small&gt;Stensiö, 1931&lt;/small&gt; †
::* suga: ''[[Remigolepis acuta]]'' &lt;small&gt;Stensiö, 1931&lt;/small&gt; †
::* suga: ''[[Remigolepis armata]]'' &lt;small&gt;Lukševičs, 1991&lt;/small&gt; †
::* suga: ''[[Remigolepis cristata]]'' &lt;small&gt;Stensiö, 1931&lt;/small&gt; †
::* suga: ''[[Remigolepis incisa]]'' &lt;small&gt;(Woodward, 1901)&lt;/small&gt; †
::* suga: ''[[Remigolepis karakoliensis]]'' &lt;small&gt;Panteleyev, 1992&lt;/small&gt; †
::* suga: ''[[Remigolepis kochi]]'' &lt;small&gt;Stensiö, 1931&lt;/small&gt; †
::* suga: ''[[Remigolepis kullingi]]'' &lt;small&gt;Stensiö, 1931&lt;/small&gt; †
::* suga: ''[[Remigolepis major]]'' &lt;small&gt;Pan, 1987&lt;/small&gt; †
::* suga: ''[[Remigolepis microcephala]]'' &lt;small&gt;Pan, 1987&lt;/small&gt; †
::* suga: ''[[Remigolepis redcliffensis]]'' &lt;small&gt;Johanson, 1997&lt;/small&gt; †
::* suga: ''[[Remigolepis suusamyrensi]]'' &lt;small&gt;Panteleyev, 1992&lt;/small&gt; †
::* suga: ''[[Remigolepis tuberculata]]'' &lt;small&gt;Stensiö, 1931&lt;/small&gt; †
::* suga: ''[[Remigolepis walkeri]]'' &lt;small&gt;Johanson, 1997&lt;/small&gt; †
::* suga: ''[[Remigolepis xiangshanensis]]'' &lt;small&gt;Pan, 1987&lt;/small&gt; †
::* suga: ''[[Remigolepis xixiaensis]]'' &lt;small&gt;Pan, 1987&lt;/small&gt; †
::* suga: ''[[Remigolepis zhongningensis]]'' &lt;small&gt;Pan et Wang, 1980&lt;/small&gt; †
::* suga: ''[[Remigolepis zhongweiensis]]'' &lt;small&gt;Pan, 1987&lt;/small&gt; †

(†) - izmirušu organismu grupa.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

[[Kategorija:Antiarhi]]</text>
      <sha1>p6ast4ii2k084lyoxk1fg82oszokkax</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4465363</id>
      <parentid>4465360</parentid>
      <timestamp>2026-05-08T19:54:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <origin>4465363</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4164" sha1="lfpo685kwilhz8dxju7n7nwpf8shxqq" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
|        attēls = Remigolepis walkeri rekonstrukcija.jpg
| att_nosaukums = Remigolepīdes ''[[Remigolepis walkeri]]'' rekonstrukcija
|        valsts = Animalia
|     valsts_lv = Dzīvnieki
|          tips = Chordata
|       tips_lv = Hordaiņi
|     apakštips = Vertebrata
|  apakštips_lv = Mugurkaulnieki
|     infratips = Gnathostomatha
|  infratips_lv = Žokļaiņi
|         klase = Placodermi 
|      klase_lv = Bruņuzivis
|    apakšklase = Antiarchi 
| apakšklase_lv = Antiarhi
|     virskārta = Euantiarcha
|  virskārta_lv = Īstie antiarhi
|         kārta = Asterolepiformes
|      kārta_lv = Asterolepveidīgie
|        dzimta = Remigolepididae
|     dzimta_lv = Remigolepīdes
|    iedalījums =
* {{TaksoSaite|Pambulaspis}} †
* {{TaksoSaite|Remigolepis}} †
|   kategorijas = nē
|      binomial = Remigolepididae &lt;small&gt;Stensiö, 1931&lt;/small&gt;
|      sinonīmi = ''Remigolepidae''
}}

'''Remigolepīdes''' (''Remigolepididae'') ir izmirušu [[Bruņuzivis|bruņuzivju]] dzimta, kuras pārstāvji dzīvoja [[devons|devona periodā]]. Šo dzimtu 1931. gadā izveidoja zviedru paleontologs [[Ēriks Stenše]]. Remigolepīdes dzīvoja [[augšdevons|vēlā devona]] laikā.

== Apraksts ==
Remigolepīdēm ir īss un plats [[galvas vairogs]], kā arī pagarināta un zema [[ķermeņa bruņa]]. [[Krūšu spura]]s ir īsas un nav sadalītas proksimālajā un distalaja segmentos. Ķermeņa bruņai [[pakaļējais sānu-muguras kauls]] (''PDL'') un [[pakaļējais sānu kauls]] (''PL'') nav saauguši. Ķermeņa bruņas ventrālajā pusē ir [[vidējais vēdera kauls]] (''MV''). [[Pusmēness kauls]] sastāv no divām daļām.

=== Salīdzinājums ===
Remigolepīdes krasi atšķiras no citiem [[Asterolepveidīgie|asterolepveidīgajiem]] ar īsajām krūšu spurām, kuras nav sadalītas segmentos, kā arī ar īso galvas vairogu un īso preorbitālo apgabalu tajā. No [[Pterihtiodīdes|pterihtiodīdēm]] tās atšķiras ar zemu un garu ķermeņa bruņu. No dažiem pterihtiodīņu apakšdzimtas pārstāvjiem (piemēram, ''[[Pterichthyodes]]'' и ''[[Wurungulepis]]'') un no [[asterolepidīd]]iem tās vēl atšķiras ar nesaaugušiem ''PDL'' un ''PL'' kauliem. No ''[[Asperaspididae]]'' dzimtas pārstāvjiem atšķiras ar labi attīstītu ''MV'' kaulu un divdaļīgo pusmeness kaulu.&lt;ref&gt;Moloshnikov, S.V. (2012) ''Middle-late devonian placoderms (Pisces: Antiarchi) from Central and northern Asia.'' Paleontol. J. 46, 1097–1196, 1112-1113. lpp.&lt;/ref&gt;

== Sistemātika ==
Remigolepīžu sistemātika:
* dzimta: '''''Remigolepididae''''' &lt;small&gt;Stensiö, 1931&lt;/small&gt; †
:* ģints: ''[[Pambulaspis]]'' &lt;small&gt;Young, 1983&lt;/small&gt; †
::* suga: ''[[Pambulaspis cobandrahensis]]'' &lt;small&gt;Young, 1983&lt;/small&gt; †
:* ģints: ''[[Remigolepis]]'' &lt;small&gt;Stensiö, 1931&lt;/small&gt; †
::* suga: ''[[Remigolepis acuta]]'' &lt;small&gt;Stensiö, 1931&lt;/small&gt; †
::* suga: ''[[Remigolepis armata]]'' &lt;small&gt;Lukševičs, 1991&lt;/small&gt; †
::* suga: ''[[Remigolepis cristata]]'' &lt;small&gt;Stensiö, 1931&lt;/small&gt; †
::* suga: ''[[Remigolepis incisa]]'' &lt;small&gt;(Woodward, 1901)&lt;/small&gt; †
::* suga: ''[[Remigolepis karakoliensis]]'' &lt;small&gt;Panteleyev, 1992&lt;/small&gt; †
::* suga: ''[[Remigolepis kochi]]'' &lt;small&gt;Stensiö, 1931&lt;/small&gt; †
::* suga: ''[[Remigolepis kullingi]]'' &lt;small&gt;Stensiö, 1931&lt;/small&gt; †
::* suga: ''[[Remigolepis major]]'' &lt;small&gt;Pan, 1987&lt;/small&gt; †
::* suga: ''[[Remigolepis microcephala]]'' &lt;small&gt;Pan, 1987&lt;/small&gt; †
::* suga: ''[[Remigolepis redcliffensis]]'' &lt;small&gt;Johanson, 1997&lt;/small&gt; †
::* suga: ''[[Remigolepis suusamyrensi]]'' &lt;small&gt;Panteleyev, 1992&lt;/small&gt; †
::* suga: ''[[Remigolepis tuberculata]]'' &lt;small&gt;Stensiö, 1931&lt;/small&gt; †
::* suga: ''[[Remigolepis walkeri]]'' &lt;small&gt;Johanson, 1997&lt;/small&gt; †
::* suga: ''[[Remigolepis xiangshanensis]]'' &lt;small&gt;Pan, 1987&lt;/small&gt; †
::* suga: ''[[Remigolepis xixiaensis]]'' &lt;small&gt;Pan, 1987&lt;/small&gt; †
::* suga: ''[[Remigolepis zhongningensis]]'' &lt;small&gt;Pan et Wang, 1980&lt;/small&gt; †
::* suga: ''[[Remigolepis zhongweiensis]]'' &lt;small&gt;Pan, 1987&lt;/small&gt; †

(†) - izmirušu organismu grupa.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

[[Kategorija:Antiarhi]]</text>
      <sha1>lfpo685kwilhz8dxju7n7nwpf8shxqq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Remigolepididae</title>
    <ns>0</ns>
    <id>631315</id>
    <redirect title="Remigolepīdes" />
    <revision>
      <id>4465357</id>
      <timestamp>2026-05-08T19:47:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Remigolepīdes]]</comment>
      <origin>4465357</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="28" sha1="e9rvmgimhhk8crug8sjakub1fofya6u" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Remigolepīdes]]</text>
      <sha1>e9rvmgimhhk8crug8sjakub1fofya6u</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Konors Kliftons</title>
    <ns>0</ns>
    <id>631316</id>
    <revision>
      <id>4465358</id>
      <timestamp>2026-05-08T19:49:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Hokejista infokaste v2  |           vārds = Konors Kliftons  |      vārds_orig = ''Connor Clifton''  |          attēls = Connorclifton2018.png  |         att_izm =   |        paraksts = Konors Kliftons 2018. gadā &lt;!------ Personas dati ------&gt;  |     pilns vārds =   |          dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1995|4|28}}  |         dz_viet = {{Vieta|ASV|Ņūdžersija|Longbranča}}  |         mir_dat =   |        mir_viet =   |          garums = {{mērvienība|cm=183...</comment>
      <origin>4465358</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2381" sha1="enikbzkcaj1qve5j37etn2rlhoh2pn7" xml:space="preserve">{{Hokejista infokaste v2
 |           vārds = Konors Kliftons
 |      vārds_orig = ''Connor Clifton''
 |          attēls = Connorclifton2018.png
 |         att_izm = 
 |        paraksts = Konors Kliftons 2018. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |     pilns vārds = 
 |          dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1995|4|28}}
 |         dz_viet = {{Vieta|ASV|Ņūdžersija|Longbranča}}
 |         mir_dat = 
 |        mir_viet = 
 |          garums = {{mērvienība|cm=183}}
 |           svars = {{mērvienība|kg=89}}
 |         iesauka = 
 |             poz = [[Aizsargs (hokejs)|Aizsargs]]
 |        tvēriens = Labais
 |         kar_sāk = 2017
 |        kar_beig = 
 |       izglītība = 
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
 |             kom = {{flaga|ASV}} [[Pitsburgas &quot;Penguins&quot;]]
 |          numurs = 
 |           amats = 
 |             līga = [[Nacionālā hokeja līga|NHL]]
&lt;!------ Drafts ------&gt;
 |          drafts = 133., 5. kārtā
 |         dr_gads = [[2013. gada NHL drafts|2013]]
 |         dr_līga = [[NHL drafts|NHL]]
 |          dr_kom = [[Fīniksas &quot;Coyotes&quot;]]
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
 |      taut_sez 1 = 2026—''pašlaik''
 |          taut 1 = {{ih|USA}}
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |            balv = 
 |           slavz = 
 |          aģenti = 
 |         dzimums = v
 |       atjaunots = {{dat|2026|5|8||bez}}
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |   rādīt_medaļas = jā
 |     headercolor = 
 |  medaltemplates =
}}
'''Konors Kliftons''' ({{Val|en|Connor Clifton}}; dzimis {{dat|1995|4|28}}) ir [[amerikāņi|amerikāņu]] [[hokejs|hokejists]], kurš spēlē [[aizsargs (hokejs)|aizsarga]] pozīcijā. Pašlaik (2026) Kliftons spēlē [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Pitsburgas &quot;Penguins&quot;]] rindās.

[[2013. gada NHL drafts|2013. gada NHL draftā]] Kliftonu piektajā kārtā ar kopējo 133. numuru izvēlējās [[Fīniksas &quot;Coyotes&quot;]]. Savas karjeras laikā pārstāvējis [[Bostonas &quot;Bruins&quot;]] un [[Bufalo &quot;Sabres&quot;]] komandas.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}

{{DEFAULTSORT:Kliftons, Konors}}
[[Kategorija:1995. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Ņūdžersijā dzimušie]]
[[Kategorija:ASV hokejisti]]
[[Kategorija:Bostonas &quot;Bruins&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Bufalo &quot;Sabres&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Pitsburgas &quot;Penguins&quot; spēlētāji]]</text>
      <sha1>enikbzkcaj1qve5j37etn2rlhoh2pn7</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Attēls:Remigolepis walkeri rekonstrukcija.jpg</title>
    <ns>6</ns>
    <id>631317</id>
    <revision>
      <id>4465362</id>
      <timestamp>2026-05-08T19:53:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <comment>Remigolepis walkeri rekonstrukcija. Ņemts no:[https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Remigolepis_walkeri.png] (modificēts).</comment>
      <origin>4465362</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="176" sha1="ek3qby37ang54ub6rybtynkxqlvr9v2" xml:space="preserve">== Kopsavilkums ==
Remigolepis walkeri rekonstrukcija. Ņemts no:[https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Remigolepis_walkeri.png] (modificēts).
== Licence ==
{{CC-BY-SA-4.0}}</text>
      <sha1>ek3qby37ang54ub6rybtynkxqlvr9v2</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Tu (seriāls)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>631318</id>
    <revision>
      <id>4465364</id>
      <timestamp>2026-05-08T19:55:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>CDeleted</username>
        <id>103067</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Televīzijas seriāla infokaste | bgcolour =  | show_name = Tu | show_name_2 = You | image = You (tv logo).svg | format =  | genre =  | runtime = 41—60&amp;nbsp;minūtes | developer = Gregs Berlanti, Sera Gembla | starring = {{Unbulleted list|Pens Bedžlijs|Viktorija Pedreti|Elizabete Leila|Šarlote Ričija|Šeja Mičela|Džeimss Skallijs|Tati Gabriela|Eimija-Lī Hikmena|[[Dženna Ortega]]}} | narrated = Pens Bedžlijs | location = [[Ņujorka]] (filmēts Losandželosā) | compan...</comment>
      <origin>4465364</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2555" sha1="e6yern2f45tunxw7g1z468ilxffedlk" xml:space="preserve">{{Televīzijas seriāla infokaste
| bgcolour = 
| show_name = Tu
| show_name_2 = You
| image = You (tv logo).svg
| format = 
| genre = 
| runtime = 41—60&amp;nbsp;minūtes
| developer = Gregs Berlanti, Sera Gembla
| starring = {{Unbulleted list|Pens Bedžlijs|Viktorija Pedreti|Elizabete Leila|Šarlote Ričija|Šeja Mičela|Džeimss Skallijs|Tati Gabriela|Eimija-Lī Hikmena|[[Dženna Ortega]]}}
| narrated = Pens Bedžlijs
| location = [[Ņujorka]] (filmēts Losandželosā)
| company = ''Man Sewing Dinosaur''&lt;br /&gt; ''[[Berlanti Productions]]''&lt;br /&gt; ''[[Alloy Entertainment]]''&lt;br /&gt; ''[[A&amp;E Studios|A+E Studios]]''&lt;br /&gt; ''[[Warner Bros. Television]]''
| channel  = ''[[Netflix]]''
| first_aired = {{dat|2019|12|26|N|bez}}
| last_aired = {{dat|2025|4|24|N|bez}}
| num_seasons = 5
| num_episodes = 50
| list_episodes = 
| website = https://www.netflix.com/lv/title/80211991 Netflix] • [https://www.imdb.com/title/tt7335184/ IMDb
}}
'''&quot;Tu&quot;''' ({{val|en|You}}) ir ASV psiholoģiskā trillera un [[drāma]]s seriāls, kura autori ir Gregs Berlanti un Sera Gemblа. Tas tika pārraidīts televīzijas kanālā ''[[Lifetime]]'' laikā no {{dat|2018|9|9|ģ|bez}}, bet vēlāk seriālu pārņēma straumēšanas platforma ''[[Netflix]]''. 
==Sižets==
Seriāls ''Tu'' stāsta par Džo Goldbergu — šķietami pievilcīgu un inteliģentu vīrieti, kurš strādā [grāmatnīcā, bet patiesībā ir bīstami apsēsts ar mīlestību un kontroli.
Katras sezonas centrā ir jauna sieviete, kurā viņš iemīlas, un sākumā viņa aizraušanās var šķist romantiska vai pat nevainīga. Taču ļoti ātri tas pārvēršas par obsesīvu uzvedību — Džo slepeni izseko viņu, pēta [[sociālie tīkli|sociālos tīklus]], manipulē ar apkārtējiem cilvēkiem un pakāpeniski iekļūst viņas dzīvē, lai izveidotu “ideālās attiecības”.
Lai gan Džo pats sev mēģina attaisnot savu rīcību kā mīlestību vai aizsardzību, viņa darbības kļūst arvien vardarbīgākas un bīstamākas. Seriāls parāda arī viņa iekšējo [[monologs|monologu]], kas atklāj viņa domas un izkropļoto skatījumu uz attiecībām, morāli un sabiedrību.
Laika gaitā Džo dzīve kļūst arvien sarežģītāka — viņš maina identitātes, pārvietojas uz dažādām vietām un mēģina sākt no jauna, taču viņa pagātne un uzvedības modeļi vienmēr viņu panāk. Seriāls pēta robežu starp mīlestību un apsēstību, kā arī to, cik tālu cilvēks var aiziet, lai kontrolētu citus un slēptu savu patieso dabu.
[[Kategorija:ASV televīzijas seriāli]]</text>
      <sha1>e6yern2f45tunxw7g1z468ilxffedlk</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4465498</id>
      <parentid>4465364</parentid>
      <timestamp>2026-05-09T06:27:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>CDeleted</username>
        <id>103067</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4465498</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2554" sha1="hckvrkesmi9xxvp8vheq6tjg56ojazl" xml:space="preserve">{{Televīzijas seriāla infokaste
| bgcolour = 
| show_name = Tu
| show_name_2 = You
| image = You (tv logo).svg
| format = 
| genre = 
| runtime = 41—60&amp;nbsp;minūtes
| developer = Gregs Berlanti, Sera Gembla
| starring = {{Unbulleted list|Pens Bedžlijs|Viktorija Pedreti|Elizabete Leila|Šarlote Ričija|Šeja Mičela|Džeimss Skallijs|Tati Gabriela|Eimija-Lī Hikmena|[[Dženna Ortega]]}}
| narrated = Pens Bedžlijs
| location = [[Ņujorka]] (filmēts Losandželosā)
| company = ''Man Sewing Dinosaur''&lt;br /&gt; ''[[Berlanti Productions]]''&lt;br /&gt; ''[[Alloy Entertainment]]''&lt;br /&gt; ''[[A&amp;E Studios|A+E Studios]]''&lt;br /&gt; ''[[Warner Bros. Television]]''
| channel  = ''[[Netflix]]''
| first_aired = {{dat|2019|12|26|N|bez}}
| last_aired = {{dat|2025|4|24|N|bez}}
| num_seasons = 5
| num_episodes = 50
| list_episodes = 
| website = https://www.netflix.com/lv/title/80211991 Netflix] • [https://www.imdb.com/title/tt7335184/ IMDb
}}
'''&quot;Tu&quot;''' ({{val|en|You}}) ir ASV psiholoģiskā trillera un [[drāma]]s seriāls, kura autori ir Gregs Berlanti un Sera Gemblа. Tas tika pārraidīts televīzijas kanālā ''[[Lifetime]]'' laikā no {{dat|2018|9|9|ģ|bez}}, bet vēlāk seriālu pārņēma straumēšanas platforma ''[[Netflix]]''. 
==Sižets==
Seriāls ''Tu'' stāsta par Džo Goldbergu — šķietami pievilcīgu un inteliģentu vīrieti, kurš strādā grāmatnīcā, bet patiesībā ir bīstami apsēsts ar mīlestību un kontroli. Katras sezonas centrā ir jauna sieviete, kurā viņš iemīlas, un sākumā viņa aizraušanās var šķist romantiska vai pat nevainīga. Taču ļoti ātri tas pārvēršas par obsesīvu uzvedību — Džo slepeni izseko viņu, pēta [[sociālie tīkli|sociālos tīklus]], manipulē ar apkārtējiem cilvēkiem un pakāpeniski iekļūst viņas dzīvē, lai izveidotu “ideālās attiecības”. Lai gan Džo pats sev mēģina attaisnot savu rīcību kā mīlestību vai aizsardzību, viņa darbības kļūst arvien vardarbīgākas un bīstamākas. Seriāls parāda arī viņa iekšējo [[monologs|monologu]], kas atklāj viņa domas un izkropļoto skatījumu uz attiecībām, morāli un sabiedrību. Laika gaitā Džo dzīve kļūst arvien sarežģītāka — viņš maina identitātes, pārvietojas uz dažādām vietām un mēģina sākt no jauna, taču viņa pagātne un uzvedības modeļi vienmēr viņu panāk. Seriāls pēta robežu starp mīlestību un apsēstību, kā arī to, cik tālu cilvēks var aiziet, lai kontrolētu citus un slēptu savu patieso dabu.
[[Kategorija:ASV televīzijas seriāli]]</text>
      <sha1>hckvrkesmi9xxvp8vheq6tjg56ojazl</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Mets Koronato</title>
    <ns>0</ns>
    <id>631319</id>
    <revision>
      <id>4465367</id>
      <timestamp>2026-05-08T20:17:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Hokejista infokaste v2  |           vārds = Mets Koronato  |      vārds_orig = ''Matt Coronato''  |          attēls = 2023-05-09 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–102.jpg  |         att_izm =   |        paraksts = Mets Koronato 2023. gadā &lt;!------ Personas dati ------&gt;  |     pilns vārds =   |          dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2002|11|14}}  |         dz_viet = {{Vieta|ASV|Ņujorka|Hantingtona|2s=Ņujorka (štats)|3s=Hantington...</comment>
      <origin>4465367</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2745" sha1="t068o3rtz4nx8m1gnll2u4g9ilsrjiq" xml:space="preserve">{{Hokejista infokaste v2
 |           vārds = Mets Koronato
 |      vārds_orig = ''Matt Coronato''
 |          attēls = 2023-05-09 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–102.jpg
 |         att_izm = 
 |        paraksts = Mets Koronato 2023. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |     pilns vārds = 
 |          dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2002|11|14}}
 |         dz_viet = {{Vieta|ASV|Ņujorka|Hantingtona|2s=Ņujorka (štats)|3s=Hantingtona (Ņujorka)}}
 |         mir_dat = 
 |        mir_viet = 
 |          garums = {{mērvienība|cm=178}}
 |           svars = {{mērvienība|kg=83}}
 |         iesauka = 
 |             poz = [[Uzbrucējs (hokejs)|Uzbrucējs]]
 |        tvēriens = Labais
 |         kar_sāk = 2023
 |        kar_beig = 
 |       izglītība = 
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
 |             kom = {{flaga|Kanāda}} [[Kalgari &quot;Flames&quot;]]
 |          numurs = 
 |           amats = 
 |             līga = [[Nacionālā hokeja līga|NHL]]
&lt;!------ Drafts ------&gt;
 |          drafts = 13., 1. kārtā
 |         dr_gads = [[2021. gada NHL drafts|2021]]
 |         dr_līga = [[NHL drafts|NHL]]
 |          dr_kom = [[Kalgari &quot;Flames&quot;]]
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
 |      taut_sez 1 = 2023—''pašlaik''
 |          taut 1 = {{ih|USA}}
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |            balv = 
 |           slavz = 
 |          aģenti = 
 |         dzimums = v
 |       atjaunots = {{dat|2026|5|8||bez}}
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |   rādīt_medaļas = jā
 |     headercolor = 
 |  medaltemplates = 
}}
'''Metjū Koronato''' ({{Val|en|Matthew Coronato}}; dzimis {{dat|2002|11|14}}) ir [[amerikāņi|amerikāņu]] [[hokejs|hokejists]], kurš spēlē [[uzbrucējs (hokejs)|uzbrucēja]] pozīcijā. Pašlaik (2026) Koronato spēlē [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Kalgari &quot;Flames&quot;]] rindās.

[[2021. gada NHL drafts|2021. gada NHL draftā]] Koronato pirmajā kārtā ar kopējo 13. numuru izvēlējās [[Kalgari &quot;Flames&quot;]].

[[ASV hokeja izlase]]s rindās piedalījies [[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023. gada Pasaules čempionātā]].

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}
{{kastes sākums}}
{{s-tituli}}
{{succession box | before = {{flaga|CAN}} [[Konors Zarijs]] | title = [[Kalgari &quot;Flames&quot;]] [[NHL drafts|NHL drafta]] pirmā raunda izvēle | years = [[2021. gada NHL drafts|2021]] | after = {{flaga|SVK}} [[Samuels Honzeks]]}}
{{kastes beigas}}

{{DEFAULTSORT:Koronato, Mets}}
[[Kategorija:2002. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Ņujorkas štatā dzimušie]]
[[Kategorija:ASV hokejisti]]
[[Kategorija:Kalgari &quot;Flames&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:NHL drafta pirmās kārtas izvēles]]</text>
      <sha1>t068o3rtz4nx8m1gnll2u4g9ilsrjiq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Bettyjj5</title>
    <ns>3</ns>
    <id>631320</id>
    <revision>
      <id>4465370</id>
      <timestamp>2026-05-08T20:27:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4465370</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="173" sha1="j27frlx87xj5mp8tvio1hha4p2ug9kv" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Bettyjj5}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 8. maijs, plkst. 23.27 (EEST)</text>
      <sha1>j27frlx87xj5mp8tvio1hha4p2ug9kv</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Sems Lafertijs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>631321</id>
    <revision>
      <id>4465372</id>
      <timestamp>2026-05-08T20:31:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Hokejista infokaste v2  |           vārds = Sems Lafertijs  |      vārds_orig = ''Sam Lafferty''  |          attēls = Sam Lafferty 2019-12-14 (1).jpg  |         att_izm =   |        paraksts = Sems Lafertijs 2019. gadā &lt;!------ Personas dati ------&gt;  |     pilns vārds =   |          dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1995|3|6}}  |         dz_viet = {{Vieta|ASV|Pensilvānija|Halidejsbērga}}  |         mir_dat =   |        mir_viet =   |          garums = {{mērvienīb...</comment>
      <origin>4465372</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2678" sha1="42e9nix40hbumqexrb4hfai24eh700b" xml:space="preserve">{{Hokejista infokaste v2
 |           vārds = Sems Lafertijs
 |      vārds_orig = ''Sam Lafferty''
 |          attēls = Sam Lafferty 2019-12-14 (1).jpg
 |         att_izm = 
 |        paraksts = Sems Lafertijs 2019. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |     pilns vārds = 
 |          dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1995|3|6}}
 |         dz_viet = {{Vieta|ASV|Pensilvānija|Halidejsbērga}}
 |         mir_dat = 
 |        mir_viet = 
 |          garums = {{mērvienība|cm=188}}
 |           svars = {{mērvienība|kg=93}}
 |         iesauka = 
 |             poz = [[Uzbrucējs (hokejs)|Centra uzbrucējs]]
 |        tvēriens = Labais
 |         kar_sāk = 2018
 |        kar_beig = 
 |       izglītība = 
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
 |             kom = {{flaga|ASV}} [[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]]
 |          numurs = 
 |           amats = 
 |             līga = [[Nacionālā hokeja līga|NHL]]
&lt;!------ Drafts ------&gt;
 |          drafts = 113., 4. kārtā
 |         dr_gads = [[2014. gada NHL drafts|2014]]
 |         dr_līga = [[NHL drafts|NHL]]
 |          dr_kom = [[Pitsburgas &quot;Penguins&quot;]]
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
 |      taut_sez 1 = 2022—''pašlaik''
 |          taut 1 = {{ih|USA}}
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |            balv = 
 |           slavz = 
 |          aģenti = 
 |         dzimums = v
 |       atjaunots = {{dat|2026|5|8||bez}}
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |   rādīt_medaļas = jā
 |     headercolor = 
 |  medaltemplates = 
}}
'''Sems Lafertijs''' ({{Val|en|Sam Lafferty}}; dzimis {{dat|1995|3|6}}) ir [[amerikāņi|amerikāņu]] [[hokejs|hokejists]], kurš spēlē [[uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucēja]] pozīcijā. Pašlaik (2026) Lafertijs spēlē [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]] rindās.

[[2014. gada NHL drafts|2014. gada NHL draftā]] Lafertiju ceturtajā kārtā ar kopējo 113. numuru izvēlējās [[Pitsburgas &quot;Penguins&quot;]]. Savas karjeras laikā spēlējis &quot;Penguins&quot;, [[Toronto &quot;Maple Leafs&quot;]], [[Vankūveras &quot;Canucks&quot;]] un [[Bufalo &quot;Sabres&quot;]] komandās.

[[ASV hokeja izlase]]s piedalījies [[2022. gada Pasaules čempionāts hokejā|2022. gada Pasaules čempionātā]].

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}

{{DEFAULTSORT:Lafertijs, Sems}}
[[Kategorija:1995. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Pensilvānijā dzimušie]]
[[Kategorija:ASV hokejisti]]
[[Kategorija:Pitsburgas &quot;Penguins&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Toronto &quot;Maple Leafs&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Vankūveras &quot;Canucks&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Bufalo &quot;Sabres&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Čikāgas &quot;Blackhawks&quot; spēlētāji]]</text>
      <sha1>42e9nix40hbumqexrb4hfai24eh700b</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Bgiammemodzhan</title>
    <ns>3</ns>
    <id>631322</id>
    <revision>
      <id>4465374</id>
      <timestamp>2026-05-08T20:44:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4465374</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="179" sha1="mxa9i5smqpcths1v9dgtyj0rap8t75i" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Bgiammemodzhan}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 8. maijs, plkst. 23.44 (EEST)</text>
      <sha1>mxa9i5smqpcths1v9dgtyj0rap8t75i</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dilans Holovejs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>631323</id>
    <revision>
      <id>4465376</id>
      <timestamp>2026-05-08T20:55:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Hokejista infokaste v2  |           vārds = Dilans Holovejs  |      vārds_orig = ''Dylan Holloway''  |          attēls = Dylan Holloway fight 2022 (52598709880) (cropped).jpg  |         att_izm =   |        paraksts = Dilans Holovejs 2022. gadā &lt;!------ Personas dati ------&gt;  |     pilns vārds =   |          dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2001|9|23}}  |         dz_viet = {{Vieta|Kanāda|Alberta|Kalgari}}  |         mir_dat =   |        mir_viet =   |          garu...</comment>
      <origin>4465376</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2806" sha1="lmu4lop1br7orwc8lnnmigje97k2dom" xml:space="preserve">{{Hokejista infokaste v2
 |           vārds = Dilans Holovejs
 |      vārds_orig = ''Dylan Holloway''
 |          attēls = Dylan Holloway fight 2022 (52598709880) (cropped).jpg
 |         att_izm = 
 |        paraksts = Dilans Holovejs 2022. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |     pilns vārds = 
 |          dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2001|9|23}}
 |         dz_viet = {{Vieta|Kanāda|Alberta|Kalgari}}
 |         mir_dat = 
 |        mir_viet = 
 |          garums = {{mērvienība|cm=185}}
 |           svars = {{mērvienība|kg=93}}
 |         iesauka = 
 |             poz = [[Uzbrucējs (hokejs)|Centra uzbrucējs]]
 |        tvēriens = Kreisais
 |         kar_sāk = 2022
 |        kar_beig = 
 |       izglītība = 
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
 |             kom = {{flaga|ASV}} [[Sentluisas &quot;Blues&quot;]]
 |          numurs = 
 |           amats = 
 |             līga = [[Nacionālā hokeja līga|NHL]]
&lt;!------ Drafts ------&gt;
 |          drafts = 14., 1. kārtā
 |         dr_gads = [[2020. gada NHL drafts|2020]]
 |         dr_līga = [[NHL drafts|NHL]]
 |          dr_kom = [[Edmontonas &quot;Oilers&quot;]]
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
 |      taut_sez 1 = 2026—''pašlaik''
 |          taut 1 = {{ih|CAN}}
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |            balv = 
 |           slavz = 
 |          aģenti = 
 |         dzimums = v
 |       atjaunots = {{dat|2026|5|8||bez}}
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |   rādīt_medaļas = jā
 |     headercolor = 
 |  medaltemplates = {{MedalCountry|{{karogs|Kanāda}}
{{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts hokejā junioriem]]}}
{{MedalSilver2|[[2021. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|Edmontona 2021]]}}
}}
}}
'''Dilans Holovejs''' ({{Val|en|Dylan Holloway}}; dzimis {{dat|2001|9|23}}) ir [[kanādieši|kanādiešu]] [[hokejs|hokejists]], kurš spēlē [[uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucēja]] pozīcijā. Pašlaik (2026) Holovejs spēlē [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sentluisas &quot;Blues&quot;]] rindās.

[[2020. gada NHL drafts|2020. gada NHL draftā]] Holoveju pirmajā kārtā ar kopējo 14. numuru izvēlējās [[Edmontonas &quot;Oilers&quot;]].

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}
{{kastes sākums}}
{{s-tituli}}
{{succession box | before = {{flaga|SWE}} [[Filips Brūberjs]] | title = [[Edmontonas &quot;Oilers&quot;]] [[NHL drafts|NHL drafta]] pirmā raunda izvēle | years = [[2020. gada NHL drafts|2020]] | after = {{flaga|CAN}} [[Ksavjē Burgols]]}}
{{kastes beigas}}

{{DEFAULTSORT:Holovejs, Dilans}}
[[Kategorija:2001. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Albertā dzimušie]]
[[Kategorija:Kanādas hokejisti]]
[[Kategorija:Edmontonas &quot;Oilers&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Sentluisas &quot;Blues&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:NHL drafta pirmās kārtas izvēles]]</text>
      <sha1>lmu4lop1br7orwc8lnnmigje97k2dom</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Gabriels Vilardi</title>
    <ns>0</ns>
    <id>631324</id>
    <revision>
      <id>4465378</id>
      <timestamp>2026-05-08T21:03:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Hokejista infokaste v2  |           vārds = Gabriels Vilardi  |      vārds_orig = ''Gabriel Vilardi''  |          attēls = Gabriel Vilardi 3-16-2025 (cropped).jpg  |         att_izm =   |        paraksts = Gabriels Vilardi 2025. gadā &lt;!------ Personas dati ------&gt;  |     pilns vārds =   |          dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1999|8|16}}  |         dz_viet = {{Vieta|Kanāda|Ontārio|Kingstona|3s=Kingstona (Ontārio)}}  |         mir_dat =   |        mir_viet =...</comment>
      <origin>4465378</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2930" sha1="rmmvv7hca7yhd0wu2yxz2yasf3qymr4" xml:space="preserve">{{Hokejista infokaste v2
 |           vārds = Gabriels Vilardi
 |      vārds_orig = ''Gabriel Vilardi''
 |          attēls = Gabriel Vilardi 3-16-2025 (cropped).jpg
 |         att_izm = 
 |        paraksts = Gabriels Vilardi 2025. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |     pilns vārds = 
 |          dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1999|8|16}}
 |         dz_viet = {{Vieta|Kanāda|Ontārio|Kingstona|3s=Kingstona (Ontārio)}}
 |         mir_dat = 
 |        mir_viet = 
 |          garums = {{mērvienība|cm=191}}
 |           svars = {{mērvienība|kg=92}}
 |         iesauka = 
 |             poz = [[Uzbrucējs (hokejs)|Uzbrucējs]]
 |        tvēriens = Labais
 |         kar_sāk = 2018
 |        kar_beig = 
 |       izglītība = 
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
 |             kom = {{flaga|Kanāda}} [[Vinipegas &quot;Jets&quot;]]
 |          numurs = 
 |           amats = 
 |             līga = [[Nacionālā hokeja līga|NHL]]
&lt;!------ Drafts ------&gt;
 |          drafts = 11., 1. kārtā
 |         dr_gads = [[2017. gada NHL drafts|2017]]
 |         dr_līga = [[NHL drafts|NHL]]
 |          dr_kom = [[Losandželosas &quot;Kings&quot;]]
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
 |      taut_sez 1 = 2021—''pašlaik''
 |          taut 1 = {{ih|CAN}}
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |            balv = 
 |           slavz = 
 |          aģenti = 
 |         dzimums = v
 |       atjaunots = {{dat|2026|5|8||bez}}
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |   rādīt_medaļas = jā
 |     headercolor = 
 |  medaltemplates = {{MedalCountry|{{karogs|Kanāda}}
{{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts hokejā]]}}
{{MedalGold2|[[2021. gada Pasaules čempionāts hokejā|Rīga 2021]]}}
}}
}}
'''Gabriels Vilardi''' ({{Val|en|Gabriel Vilardi}}; dzimis {{dat|1999|8|16}}) ir [[kanādieši|kanādiešu]] [[hokejs|hokejists]], kurš spēlē [[uzbrucējs (hokejs)|uzbrucēja]] pozīcijā. Pašlaik (2026) Vilardi spēlē [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Vinipegas &quot;Jets&quot;]] rindās.

[[2017. gada NHL drafts|2017. gada NHL draftā]] Vilardi pirmajā kārtā ar kopējo 11. numuru izvēlējās [[Losandželosas &quot;Kings&quot;]].

[[Kanādas hokeja izlase]]s rindās izcīnījis zelta medaļu [[2021. gada Pasaules čempionāts hokejā|2021. gada Pasaules čempionātā]].

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}
{{kastes sākums}}
{{s-tituli}}
{{succession box | before = {{flaga|SWE}} [[Adrians Kempe]] | title = [[Losandželosas &quot;Kings&quot;]] [[NHL drafts|NHL drafta]] pirmā raunda izvēle | years = [[2017. gada NHL drafts|2017]] | after = {{flaga|FIN}} [[Rasmuss Kupari]]}}
{{kastes beigas}}

{{DEFAULTSORT:Vilardi, Gabriels}}
[[Kategorija:1999. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Ontārio dzimušie]]
[[Kategorija:Kanādas hokejisti]]
[[Kategorija:Losandželosas &quot;Kings&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Vinipegas &quot;Jets&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:NHL drafta pirmās kārtas izvēles]]</text>
      <sha1>rmmvv7hca7yhd0wu2yxz2yasf3qymr4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Bekets Seneke</title>
    <ns>0</ns>
    <id>631325</id>
    <revision>
      <id>4465383</id>
      <timestamp>2026-05-08T21:30:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Hokejista infokaste v2  |           vārds = Bekets Seneke  |      vārds_orig = ''Beckett Sennecke''  |          attēls = Ducks scrimmage 2024 - Sennecke, Beckett (2) (cropped).jpg  |         att_izm =   |        paraksts = Bekets Seneke 2024. gadā &lt;!------ Personas dati ------&gt;  |     pilns vārds =   |          dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2006|1|28}}  |         dz_viet = {{Vieta|Kanāda|Ontārio|Toronto}}  |         mir_dat =   |        mir_viet =   |...</comment>
      <origin>4465383</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2538" sha1="kiv1saxovd4y5aa8pbtqnjj98tqyg3l" xml:space="preserve">{{Hokejista infokaste v2
 |           vārds = Bekets Seneke
 |      vārds_orig = ''Beckett Sennecke''
 |          attēls = Ducks scrimmage 2024 - Sennecke, Beckett (2) (cropped).jpg
 |         att_izm = 
 |        paraksts = Bekets Seneke 2024. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |     pilns vārds = 
 |          dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2006|1|28}}
 |         dz_viet = {{Vieta|Kanāda|Ontārio|Toronto}}
 |         mir_dat = 
 |        mir_viet = 
 |          garums = {{mērvienība|cm=191}}
 |           svars = {{mērvienība|kg=93}}
 |         iesauka = 
 |             poz = [[Uzbrucējs (hokejs)|Labās malas uzbrucējs]]
 |        tvēriens = Labais
 |         kar_sāk = 2025
 |        kar_beig = 
 |       izglītība = 
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
 |             kom = {{flaga|ASV}} [[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]]
 |          numurs = 
 |           amats = 
 |             līga = [[Nacionālā hokeja līga|NHL]]
&lt;!------ Drafts ------&gt;
 |          drafts = 3., 1. kārtā
 |         dr_gads = [[2024. gada NHL drafts|2024]]
 |         dr_līga = [[NHL drafts|NHL]]
 |          dr_kom = [[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]]
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
 |      taut_sez 1 = 
 |          taut 1 = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |            balv = 
 |           slavz = 
 |          aģenti = 
 |         dzimums = v
 |       atjaunots = {{dat|2026|5|9||bez}}
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |   rādīt_medaļas = jā
 |     headercolor = 
 |  medaltemplates = 
}}
'''Bekets Seneke''' ({{Val|en|Beckett Sennecke}}; dzimis {{dat|2006|1|28}}) ir [[kanādieši|kanādiešu]] [[hokejs|hokejists]], kurš spēlē [[uzbrucējs (hokejs)|labās malas uzbrucēja]] pozīcijā. Pašlaik (2026) Seneke spēlē [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]] rindās.

[[2024. gada NHL drafts|2024. gada NHL draftā]] Snekeki pirmajā kārtā ar kopējo 3. numuru izvēlējās [[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]].

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}
{{kastes sākums}}
{{s-tituli}}
{{succession box | before = {{flaga|SWE}} [[Leo Kārlsons]] | title = [[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]] [[NHL drafts|NHL drafta]] pirmā raunda izvēle | years = [[2024. gada NHL drafts|2024]] | after = {{flaga|NOR}} [[Stīans Sūlbergs]]}}
{{kastes beigas}}

{{DEFAULTSORT:Seneke, Bekets}}
[[Kategorija:2006. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Ontārio dzimušie]]
[[Kategorija:Kanādas hokejisti]]
[[Kategorija:Anahaimas &quot;Ducks&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:NHL drafta pirmās kārtas izvēles]]</text>
      <sha1>kiv1saxovd4y5aa8pbtqnjj98tqyg3l</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kevins Bāls</title>
    <ns>0</ns>
    <id>631326</id>
    <revision>
      <id>4465386</id>
      <timestamp>2026-05-08T21:37:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Hokejista infokaste v2  |           vārds = Kevins Bāls  |      vārds_orig = ''Kevin Bahl''  |          attēls = Kevin Bahl 2023 12 07.jpg  |         att_izm =   |        paraksts = Kevins Bāls 2023. gadā &lt;!------ Personas dati ------&gt;  |     pilns vārds =   |          dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2000|6|27}}  |         dz_viet = {{Vieta|Kanāda|Britu Kolumbija|Ņūvestminstera}}  |         mir_dat =   |        mir_viet =   |          garums = {{mērvienība|c...</comment>
      <origin>4465386</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2462" sha1="7pam7catmogzgd0tlj5kv4s8s98w4v5" xml:space="preserve">{{Hokejista infokaste v2
 |           vārds = Kevins Bāls
 |      vārds_orig = ''Kevin Bahl''
 |          attēls = Kevin Bahl 2023 12 07.jpg
 |         att_izm = 
 |        paraksts = Kevins Bāls 2023. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |     pilns vārds = 
 |          dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2000|6|27}}
 |         dz_viet = {{Vieta|Kanāda|Britu Kolumbija|Ņūvestminstera}}
 |         mir_dat = 
 |        mir_viet = 
 |          garums = {{mērvienība|cm=198}}
 |           svars = {{mērvienība|kg=104}}
 |         iesauka = 
 |             poz = [[Aizsargs (hokejs)|Aizsargs]]
 |        tvēriens = Kreisais
 |         kar_sāk = 2021
 |        kar_beig = 
 |       izglītība = 
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
 |             kom = {{flaga|Kanāda}} [[Kalgari &quot;Flames&quot;]]
 |          numurs = 
 |           amats = 
 |             līga = [[Nacionālā hokeja līga|NHL]]
&lt;!------ Drafts ------&gt;
 |          drafts = 88., 2. kārtā
 |         dr_gads = [[2018. gada NHL drafts|2018]]
 |         dr_līga = [[NHL drafts|NHL]]
 |          dr_kom = [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]]
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
 |      taut_sez 1 = 
 |          taut 1 = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |            balv = 
 |           slavz = 
 |          aģenti = 
 |         dzimums = v
 |       atjaunots = {{dat|2026|5|9||bez}}
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |   rādīt_medaļas = jā
 |     headercolor = 
 |  medaltemplates = {{MedalCountry|{{karogs|Kanāda}}
{{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts hokejā junioriem]]}}
{{MedalGold2|[[2020. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|Ostrava/Tršineca 2020]]}}
}}
}}
'''Kevins Bāls''' ({{Val|en|Kevin Bahl}}; dzimis {{dat|2000|6|27}}) ir [[kanādieši|kanādiešu]] [[hokejs|hokejists]], kurš spēlē [[aizsargs (hokejs)|aizsarga]] pozīcijā. Pašlaik (2026) Bāls spēlē [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Kalgari &quot;Flames&quot;]] rindās. Iepriekš spēlējis arī [[Ņūdžersijas &quot;Devils&quot;]] rindās.

[[2018. gada NHL drafts|2018. gada NHL draftā]] Bālu otrajā kārtā ar kopējo 55. numuru izvēlējās [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]].

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}

{{DEFAULTSORT:Bāls, Kevins}}
[[Kategorija:2000. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Britu Kolumbijā dzimušie]]
[[Kategorija:Kanādas hokejisti]]
[[Kategorija:Ņūdžersijas &quot;Devils&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Kalgari &quot;Flames&quot; spēlētāji]]</text>
      <sha1>7pam7catmogzgd0tlj5kv4s8s98w4v5</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4465387</id>
      <parentid>4465386</parentid>
      <timestamp>2026-05-08T21:37:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4465387</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2136" sha1="ehazvl8piii4z0baz8n2n2sv9ab5bpi" xml:space="preserve">{{Hokejista infokaste v2
| vārds = Kevins Bāls
| vārds_orig = ''Kevin Bahl''
| attēls = Kevin Bahl 2023 12 07.jpg
| att_izm = 
| paraksts = Kevins Bāls 2023. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;| pilns vārds = 
| dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2000|6|27}}
| dz_viet = {{Vieta|Kanāda|Britu Kolumbija|Ņūvestminstera}}
| mir_dat = 
| mir_viet = 
| garums = {{mērvienība|cm=198}}
| svars = {{mērvienība|kg=104}}
| iesauka = 
| poz = [[Aizsargs (hokejs)|Aizsargs]]
| tvēriens = Kreisais
| kar_sāk = 2021
| kar_beig = 
| izglītība = &lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
| kom = {{flaga|Kanāda}} [[Kalgari &quot;Flames&quot;]]
| numurs = 
| amats = 
| līga = [[Nacionālā hokeja līga|NHL]]
&lt;!------ Drafts ------&gt;| drafts = 55., 2. kārtā
| dr_gads = [[2018. gada NHL drafts|2018]]
| dr_līga = [[NHL drafts|NHL]]
| dr_kom = [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]]
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;| taut_sez 1 = 
| taut 1 = &lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
| balv = 
| slavz = 
| aģenti = 
| dzimums = v
| atjaunots = {{dat|2026|5|9||bez}}
&lt;!------ Medaļas ------&gt;| rādīt_medaļas = jā
| headercolor = 
| medaltemplates = {{MedalCountry|{{karogs|Kanāda}}
{{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts hokejā junioriem]]}}
{{MedalGold2|[[2020. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|Ostrava/Tršineca 2020]]}}
}}
}}
'''Kevins Bāls''' ({{Val|en|Kevin Bahl}}; dzimis {{dat|2000|6|27}}) ir [[kanādieši|kanādiešu]] [[hokejs|hokejists]], kurš spēlē [[aizsargs (hokejs)|aizsarga]] pozīcijā. Pašlaik (2026) Bāls spēlē [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Kalgari &quot;Flames&quot;]] rindās. Iepriekš spēlējis arī [[Ņūdžersijas &quot;Devils&quot;]] rindās.

[[2018. gada NHL drafts|2018. gada NHL draftā]] Bālu otrajā kārtā ar kopējo 55. numuru izvēlējās [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]].

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}

{{DEFAULTSORT:Bāls, Kevins}}
[[Kategorija:2000. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Britu Kolumbijā dzimušie]]
[[Kategorija:Kanādas hokejisti]]
[[Kategorija:Ņūdžersijas &quot;Devils&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Kalgari &quot;Flames&quot; spēlētāji]]</text>
      <sha1>ehazvl8piii4z0baz8n2n2sv9ab5bpi</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Džošs Samanskis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>631327</id>
    <revision>
      <id>4465391</id>
      <timestamp>2026-05-08T21:49:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Hokejista infokaste v2  |           vārds = Džošs Samanskis  |      vārds_orig = ''Josh Samanski''  |          attēls =   |         att_izm =   |        paraksts =  &lt;!------ Personas dati ------&gt;  |     pilns vārds =   |          dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2002|3|22}}  |         dz_viet = {{Vieta|Vācija|Ērdinga}}  |         mir_dat =   |        mir_viet =   |          garums = {{mērvienība|cm=188}}  |           svars = {{mērvienība|kg=88}}  |         ie...</comment>
      <origin>4465391</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2301" sha1="4ojytktcg18o5l8vw49249w5gg1j40l" xml:space="preserve">{{Hokejista infokaste v2
 |           vārds = Džošs Samanskis
 |      vārds_orig = ''Josh Samanski''
 |          attēls = 
 |         att_izm = 
 |        paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |     pilns vārds = 
 |          dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2002|3|22}}
 |         dz_viet = {{Vieta|Vācija|Ērdinga}}
 |         mir_dat = 
 |        mir_viet = 
 |          garums = {{mērvienība|cm=188}}
 |           svars = {{mērvienība|kg=88}}
 |         iesauka = 
 |             poz = [[Uzbrucējs (hokejs)|Uzbrucējs]]
 |        tvēriens = Kreisais
 |         kar_sāk = 2020
 |        kar_beig = 
 |       izglītība = 
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
 |             kom = {{flaga|Kanāda}} [[Edmontonas &quot;Oilers&quot;]]
 |          numurs = 
 |           amats = 
 |             līga = [[Nacionālā hokeja līga|NHL]]
&lt;!------ Drafts ------&gt;
 |          drafts = 
 |         dr_gads = 
 |         dr_līga = 
 |          dr_kom = 
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
 |      taut_sez 1 = 2025—''pašlaik''
 |          taut 1 = {{ih|GER}}
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |            balv = 
 |           slavz = 
 |          aģenti = 
 |         dzimums = v
 |       atjaunots = {{dat|2026|5|9||bez}}
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |   rādīt_medaļas = jā
 |     headercolor = 
 |  medaltemplates = 
}}
'''Džošs Samanskis''' ({{Val|de|Josh Samanski}}; dzimis {{dat|2002|3|22}}) ir [[vācieši|vācu]] [[hokejs|hokejists]], kurš spēlē [[uzbrucējs (hokejs)|uzbrucēja]] pozīcijā. Pašlaik (2026) Samanskis spēlē [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Edmontonas &quot;Oilers&quot;]] rindās.

Iepriekš spēlējis arī [[Vācijas hokeja līga]]s komandā [[Štraubingas &quot;Tigers&quot;]].

Pārstāvējis [[Vācijas hokeja izlase|Vācijas hokeja izlasi]] [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]].

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}

{{DEFAULTSORT:Samanskis, Džošs}}
[[Kategorija:2002. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Bavārijā dzimušie]]
[[Kategorija:Vācijas hokejisti]]
[[Kategorija:Edmontonas &quot;Oilers&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Vācijas sportisti 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Hokejisti 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]</text>
      <sha1>4ojytktcg18o5l8vw49249w5gg1j40l</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4465392</id>
      <parentid>4465391</parentid>
      <timestamp>2026-05-08T21:50:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4465392</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2419" sha1="58nb06fwnidxljg3cull0g6cslpnws3" xml:space="preserve">{{Hokejista infokaste v2
 |           vārds = Džošs Samanskis
 |      vārds_orig = ''Josh Samanski''
 |          attēls = 2024-04-20 Deutschland gegen Slowakei (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–065.jpg
 |         att_izm = 
 |        paraksts = Džošs Samanskis 2024. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |     pilns vārds = 
 |          dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2002|3|22}}
 |         dz_viet = {{Vieta|Vācija|Ērdinga}}
 |         mir_dat = 
 |        mir_viet = 
 |          garums = {{mērvienība|cm=188}}
 |           svars = {{mērvienība|kg=88}}
 |         iesauka = 
 |             poz = [[Uzbrucējs (hokejs)|Uzbrucējs]]
 |        tvēriens = Kreisais
 |         kar_sāk = 2020
 |        kar_beig = 
 |       izglītība = 
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
 |             kom = {{flaga|Kanāda}} [[Edmontonas &quot;Oilers&quot;]]
 |          numurs = 
 |           amats = 
 |             līga = [[Nacionālā hokeja līga|NHL]]
&lt;!------ Drafts ------&gt;
 |          drafts = 
 |         dr_gads = 
 |         dr_līga = 
 |          dr_kom = 
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
 |      taut_sez 1 = 2025—''pašlaik''
 |          taut 1 = {{ih|GER}}
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |            balv = 
 |           slavz = 
 |          aģenti = 
 |         dzimums = v
 |       atjaunots = {{dat|2026|5|9||bez}}
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |   rādīt_medaļas = jā
 |     headercolor = 
 |  medaltemplates = 
}}
'''Džošs Samanskis''' ({{Val|de|Josh Samanski}}; dzimis {{dat|2002|3|22}}) ir [[vācieši|vācu]] [[hokejs|hokejists]], kurš spēlē [[uzbrucējs (hokejs)|uzbrucēja]] pozīcijā. Pašlaik (2026) Samanskis spēlē [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Edmontonas &quot;Oilers&quot;]] rindās.

Iepriekš spēlējis arī [[Vācijas hokeja līga]]s komandā [[Štraubingas &quot;Tigers&quot;]].

Pārstāvējis [[Vācijas hokeja izlase|Vācijas hokeja izlasi]] [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]].

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}

{{DEFAULTSORT:Samanskis, Džošs}}
[[Kategorija:2002. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Bavārijā dzimušie]]
[[Kategorija:Vācijas hokejisti]]
[[Kategorija:Edmontonas &quot;Oilers&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Vācijas sportisti 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Hokejisti 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]</text>
      <sha1>58nb06fwnidxljg3cull0g6cslpnws3</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Maikijs Andersons</title>
    <ns>0</ns>
    <id>631328</id>
    <revision>
      <id>4465394</id>
      <timestamp>2026-05-08T21:58:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Hokejista infokaste v2  |           vārds = Maikijs Andersons  |      vārds_orig = ''Mikey Anderson''  |          attēls = Mikey Anderson (51760234484) (cropped).jpg  |         att_izm =   |        paraksts = Maikijs Andersons 2021. gadā &lt;!------ Personas dati ------&gt;  |     pilns vārds =   |          dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1999|5|25}}  |         dz_viet = {{Vieta|ASV|Minesota|Fridli}}  |         mir_dat =   |        mir_viet =   |          garums = {{mēr...</comment>
      <origin>4465394</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2480" sha1="f7a9srwc6qz8xeujx8fr5442106zi7o" xml:space="preserve">{{Hokejista infokaste v2
 |           vārds = Maikijs Andersons
 |      vārds_orig = ''Mikey Anderson''
 |          attēls = Mikey Anderson (51760234484) (cropped).jpg
 |         att_izm = 
 |        paraksts = Maikijs Andersons 2021. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |     pilns vārds = 
 |          dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1999|5|25}}
 |         dz_viet = {{Vieta|ASV|Minesota|Fridli}}
 |         mir_dat = 
 |        mir_viet = 
 |          garums = {{mērvienība|cm=183}}
 |           svars = {{mērvienība|kg=89}}
 |         iesauka = 
 |             poz = [[Aizsargs (hokejs)|Aizsargs]]
 |        tvēriens = Kreisais
 |         kar_sāk = 2019
 |        kar_beig = 
 |       izglītība = 
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
 |             kom = {{flaga|ASV}} [[Losandželosas &quot;Kings&quot;]]
 |          numurs = 
 |           amats = 
 |             līga = [[Nacionālā hokeja līga|NHL]]
&lt;!------ Drafts ------&gt;
 |          drafts = 103., 4. kārtā
 |         dr_gads = [[2017. gada NHL drafts|2017]]
 |         dr_līga = [[NHL drafts|NHL]]
 |          dr_kom = [[Losandželosas &quot;Kings&quot;]]
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
 |      taut_sez 1 = 
 |          taut 1 = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |            balv = 
 |           slavz = 
 |          aģenti = 
 |         dzimums = v
 |       atjaunots = {{dat|2026|5|9||bez}}
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |   rādīt_medaļas = jā
 |     headercolor = 
 |  medaltemplates = {{MedalCountry|{{karogs|ASV}}
{{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts hokejā junioriem]]}}
{{MedalBronze2|[[2018. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|Bufalo 2018]]}}
{{MedalSilver2|[[2019. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|Vankūvera 2019]]}}
}}
}}
'''Maikls Lails Andersons''' ({{Val|en|Michael Lyle Anderson}}; dzimis {{dat|1999|5|25}}) ir [[amerikāņi|amerikāņu]] [[hokejs|hokejists]], kurš spēlē [[aizsargs (hokejs)|aizsarga]] pozīcijā. Pašlaik (2026) Andersons spēlē [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Losandželosas &quot;Kings&quot;]] rindās.

[[2017. gada NHL drafts|2017. gada NHL draftā]] Andersonu ceturtajā kārtā ar kopējo 103. numuru izvēlējās [[Losandželosas &quot;Kings&quot;]].

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}

{{DEFAULTSORT:Andersons, Maikijs}}
[[Kategorija:1999. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Minesotā dzimušie]]
[[Kategorija:ASV hokejisti]]
[[Kategorija:Losandželosas &quot;Kings&quot; spēlētāji]]</text>
      <sha1>f7a9srwc6qz8xeujx8fr5442106zi7o</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Ancient9983</title>
    <ns>3</ns>
    <id>631329</id>
    <revision>
      <id>4465397</id>
      <timestamp>2026-05-08T22:14:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4465397</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="176" sha1="saaey6bhqw9vf4hrpmqeo7ws07jm6j9" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Ancient9983}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 9. maijs, plkst. 01.14 (EEST)</text>
      <sha1>saaey6bhqw9vf4hrpmqeo7ws07jm6j9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Yoshkepandre</title>
    <ns>3</ns>
    <id>631330</id>
    <revision>
      <id>4465402</id>
      <timestamp>2026-05-08T22:59:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4465402</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="177" sha1="35nikgtpyu662i42y4ijqxns116gatf" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Yoshkepandre}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 9. maijs, plkst. 01.59 (EEST)</text>
      <sha1>35nikgtpyu662i42y4ijqxns116gatf</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Flipwald-Olaf</title>
    <ns>3</ns>
    <id>631331</id>
    <revision>
      <id>4465413</id>
      <timestamp>2026-05-09T00:28:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4465413</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="178" sha1="1a5uk748srienohje19jr4hysfzli1a" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Flipwald-Olaf}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 9. maijs, plkst. 03.28 (EEST)</text>
      <sha1>1a5uk748srienohje19jr4hysfzli1a</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Nguyenduong2601</title>
    <ns>3</ns>
    <id>631332</id>
    <revision>
      <id>4465431</id>
      <timestamp>2026-05-09T02:46:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4465431</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="180" sha1="hdhmzm4eqqgqasch8th0tmef6tb5woy" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Nguyenduong2601}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 9. maijs, plkst. 05.46 (EEST)</text>
      <sha1>hdhmzm4eqqgqasch8th0tmef6tb5woy</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Gzavala6</title>
    <ns>3</ns>
    <id>631333</id>
    <revision>
      <id>4465444</id>
      <timestamp>2026-05-09T03:58:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4465444</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="173" sha1="7nptin1jq5yh47jqtlfkldwnhgfcu5m" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Gzavala6}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 9. maijs, plkst. 06.58 (EEST)</text>
      <sha1>7nptin1jq5yh47jqtlfkldwnhgfcu5m</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vitale</title>
    <ns>0</ns>
    <id>631334</id>
    <redirect title="Katerina Vitale" />
    <revision>
      <id>4465457</id>
      <timestamp>2026-05-09T04:53:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Katerina Vitale]]</comment>
      <origin>4465457</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="29" sha1="d58icxncylknutihgddrl7j8ui64n5n" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Katerina Vitale]]</text>
      <sha1>d58icxncylknutihgddrl7j8ui64n5n</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Danela Arsovska</title>
    <ns>0</ns>
    <id>631335</id>
    <revision>
      <id>4465464</id>
      <timestamp>2026-05-09T05:21:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Jauns aizmetnis par Ziemeļmaķedonijas politiķi</comment>
      <origin>4465464</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3033" sha1="fix078kmgethb6qma60jabf1jeelx3q" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
 |           vārds = Danela Arsovska
 |       vārds_orģ = ''Данела Арсовска''
 |          attēls = Danela Arsovska 12.jpg
 |         att_izm = 
 |        apraksts = 2020. gadā
&lt;!------ Pirmais amats ------&gt;
 |           amats = [[Skopje]]s pašvaldības vadītāja
 |     term_sākums = {{dat|2021|11|1|N}}
 |     term_beigas = {{dat|2025|11|6|N}}
 |  viceprezidents = 
 |    vicepremjers = 
 |       vietnieks = 
 |      prezidents = 
 |        premjers = 
 |     priekštecis = 
 |        pēctecis = 
&lt;!------ Otrais amats ------&gt;
 |          amats2 = 
 |    term_sākums2 = 
 |    term_beigas2 = 
 | viceprezidents2 = 
 |   vicepremjers2 = 
 |      vietnieks2 = 
 |     prezidents2 = 
 |       premjers2 = 
 |    priekštecis2 = 
 |       pēctecis2 = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |       dzim_dati = {{ddv|1979|12|20}}
 |      dzim_vieta = {{vieta|Dienvidslāvijas Sociālistiskā Federatīvā Republika|Maķedonija|Skopje|2s=Maķedonijas Sociālistiskā Republika|td=Ziemeļmaķedonija}}
 |    dzīves_vieta = 
 |        mir_dati = 
 |       mir_vieta = 
 |       apglabāts = 
 |         tautība = 
 |         partija = 
 |       apvienība = 
 |       dinastija = 
 |            tēvs = 
 |            māte = 
 |         dzīvesb = 
 |           bērni = 
 |       profesija = 
 |      alma_mater = 
 |        reliģija = 
 |        paraksts = 
 |    paraksts_izm = 
 |        piezīmes = 
}}

'''Danela Arsovska''' ({{val|mk|Данела Арсовска}}; dzimusi {{dat|1979|12|20}}) ir [[Ziemeļmaķedonija]]s politiķe un [[uzņēmējdarbība]]s interešu pārstāve. Pirms iesaistīšanās aktīvajā politikā viņa darbojās uzņēmējdarbības un [[ekonomika]]s jomā, pārstāvot privātā sektora intereses un ieņemot vadošus amatus profesionālajās organizācijās. 2014. gadā Arsovska tika ievēlēta par [[Maķedonijas Tirdzniecības kameru savienība]]s prezidenti, bet 2015. gadā kļuva par [[Maķedonijas Darba devēju organizāciju savienība]]s priekšsēdētāju. Vēlāk viņa darbojās arī [[Eiropas Padome]]s Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresā, nostiprinot savu lomu gan uzņēmējdarbības interešu pārstāvībā, gan publiskajā pārvaldībā.

Plašāku politisku ievērību Arsovska ieguva pēc uzvaras 2021. gada pašvaldību vēlēšanās, kad kļuva par [[Skopje]]s pašvaldības vadītāju. Šo amatu viņa ieņēma no 2021. līdz 2025. gadam, kļūstot par vienu no redzamākajām politiskajām figūrām valstī un vienu no retajām sievietēm, kas vadījušas Ziemeļmaķedonijas galvaspilsētu. Kā Skopjes pašvaldības vadītāja viņa pievērsās pilsētvides attīstības, infrastruktūras un administratīvās pārvaldības jautājumiem.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{politiķis-aizmetnis}}
{{Ziemeļmaķedonija-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Arsovska, Danela}}
[[Kategorija:Ziemeļmaķedonijas politiķi]]
[[Kategorija:Skopje]]</text>
      <sha1>fix078kmgethb6qma60jabf1jeelx3q</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Arsovska</title>
    <ns>0</ns>
    <id>631336</id>
    <redirect title="Danela Arsovska" />
    <revision>
      <id>4465465</id>
      <timestamp>2026-05-09T05:22:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Danela Arsovska]]</comment>
      <origin>4465465</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="29" sha1="an5j0mh21pl4lab973rbynom34rfe7v" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Danela Arsovska]]</text>
      <sha1>an5j0mh21pl4lab973rbynom34rfe7v</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Danela Arsovska</title>
    <ns>1</ns>
    <id>631337</id>
    <revision>
      <id>4465468</id>
      <timestamp>2026-05-09T05:23:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{CEE Spring 2026  |dalībnieks = Treisijs |tēma       = politika |tēma2      = sievietes |valsts     = Ziemeļmaķedonija }}</comment>
      <origin>4465468</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="127" sha1="mkzvciciutcl9kdon5wy3n1zikae6f1" xml:space="preserve">{{CEE Spring 2026 
|dalībnieks = Treisijs
|tēma       = politika
|tēma2      = sievietes
|valsts     = Ziemeļmaķedonija
}}</text>
      <sha1>mkzvciciutcl9kdon5wy3n1zikae6f1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ustjkoksa</title>
    <ns>0</ns>
    <id>631338</id>
    <revision>
      <id>4465470</id>
      <timestamp>2026-05-09T05:33:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste  | name                     = Ustjkoksa  | official_name            = ''Усть-Кокса, Кӧк-Суу Оозы''  | image_skyline            = Ustkoksa.jpg  | image_caption            =   | image_flag               =   | image_shield             =   | shield_size              =   | pushpin_map              = Russia  | pushpin_label_position   = bottom  | pushpin_mapsize          = 280  | pushpin_map_caption      = Atrašanās vieta Krievijā...</comment>
      <origin>4465470</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2226" sha1="p47lkk54tqdzzy4cb9c3wga5xmwm0q2" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
 | name                     = Ustjkoksa
 | official_name            = ''Усть-Кокса, Кӧк-Суу Оозы''
 | image_skyline            = Ustkoksa.jpg
 | image_caption            = 
 | image_flag               = 
 | image_shield             = 
 | shield_size              = 
 | pushpin_map              = Russia
 | pushpin_label_position   = bottom
 | pushpin_mapsize          = 280
 | pushpin_map_caption      = Atrašanās vieta Krievijā
 | subdivision_type         = apgabals
 | subdivision_type1        = rajons
 | subdivision_type2        = 
 | subdivision_name         = [[Altaja Republika]]
 | subdivision_name1        = [[Ustjkoksas rajons|Ustjkoksas]]
 | subdivision_name2        = 
 | established_title        = 
 | established_date         = 
 | established_title2       = 
 | established_date2        = 
 | population_as_of         = 2016
 | population_footnotes     = 
 | population_total         = 4437
 | population_urban         = 
 | population_metro         = 
 | population_density_km2   = 
 | timezone                 = [[UTC+7]]
 | utc_offset               = +7
 | timezone_DST             = 
 | utc_offset_DST           = 
 | latd = 50 | latm = 16 | lats = 11 | latNS = N
 | longd = 85 | longm = 36 | longs = 54 | longEW = E
 | elevation_footnotes      = 
 | elevation_m              = 
 | website                  = 
 | footnotes                = 
}}

'''Ustjkoksa''' ({{val|ru|Усть-Кокса}}, {{val|alt|Кӧк-Суу Оозы}}) ir [[ciemats]] [[Krievijas Federācija]]s [[Altaja Republika|Altaja Republikā]], [[Ustjkoksas rajons|Ustjkoksas rajona]] centrs. Atrodas [[Katuņa]]s un [[Koksa]]s upju sateces vietā 324 km attālumā no Altaja Republikas galvaspilsētas [[Gornoaltajska]]s (pa īsāko ceļu). Ciems izvietojies [[Altajs|Altaja]] priekšakalnēs. [[Kontinentāls klimats]] ar garu, aukstu un sausu ziemu un vēsu vasaru.

[[Krievi|Krievu]] ciems pie Koksas ietekas Katuņā izveidojās 1828. gadā, līdz tam šo teritoriju apdzīvoja [[altajieši]]. Mūsdienās iedzīvotāju skaits Ustjkoksā pārsniedz 4000 cilvēku.

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{Krievija-aizmetnis}}

[[Kategorija:Ustjkoksas rajons]]
[[Kategorija:Krievijas ciemi]]</text>
      <sha1>p47lkk54tqdzzy4cb9c3wga5xmwm0q2</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4465472</id>
      <parentid>4465470</parentid>
      <timestamp>2026-05-09T05:34:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4465472</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2844" sha1="ldxlqd87xp0hfr2d0a1ljwg4h7kbh5z" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
 | name                     = Ustjkoksa
 | official_name            = ''Усть-Кокса, Кӧк-Суу Оозы''
 | image_skyline            = Ustkoksa.jpg
 | image_caption            = 
 | image_flag               = 
 | image_shield             = 
 | shield_size              = 
 | pushpin_map              = Russia
 | pushpin_label_position   = bottom
 | pushpin_mapsize          = 280
 | pushpin_map_caption      = Atrašanās vieta Krievijā
 | subdivision_type         = apgabals
 | subdivision_type1        = rajons
 | subdivision_type2        = 
 | subdivision_name         = [[Altaja Republika]]
 | subdivision_name1        = [[Ustjkoksas rajons|Ustjkoksas]]
 | subdivision_name2        = 
 | established_title        = 
 | established_date         = 
 | established_title2       = 
 | established_date2        = 
 | population_as_of         = 2016
 | population_footnotes     = 
 | population_total         = 4437
 | population_urban         = 
 | population_metro         = 
 | population_density_km2   = 
 | timezone                 = [[UTC+7]]
 | utc_offset               = +7
 | timezone_DST             = 
 | utc_offset_DST           = 
 | latd = 50 | latm = 16 | lats = 11 | latNS = N
 | longd = 85 | longm = 36 | longs = 54 | longEW = E
 | elevation_footnotes      = 
 | elevation_m              = 
 | website                  = 
 | footnotes                = 
}}

'''Ustjkoksa''' ({{val|ru|Усть-Кокса}}, {{val|alt|Кӧк-Суу Оозы}}) ir [[ciemats]] [[Krievijas Federācija]]s [[Altaja Republika|Altaja Republikā]], [[Ustjkoksas rajons|Ustjkoksas rajona]] centrs. Atrodas [[Katuņa]]s un [[Koksa]]s upju sateces vietā 324 km attālumā no Altaja Republikas galvaspilsētas [[Gornoaltajska]]s (pa īsāko ceļu). Ciems izvietojies [[Altajs|Altaja]] priekšakalnēs. [[Kontinentāls klimats]] ar garu, aukstu un sausu ziemu un vēsu vasaru.

[[Krievi|Krievu]] ciems pie Koksas ietekas Katuņā izveidojās 1828. gadā,&lt;ref name=&quot;ГорныйАлтай1917&quot;&gt;{{Cite web|url=https://gosarhiv-ra.ru/wp-content/uploads/2018/04/Administrativno-territorialnoe-delenie-Gornogo-Altaya.pdf|title=Административно-территориальное деление Горного Алтая. Сборник архивных документов 1917—2016 гг. — Барнаул, 2016. — 400 с.|access-date=2023-08-18|archive-date=2022-03-03|archive-url=https://web.archive.org/web/20220303182827/https://gosarhiv-ra.ru/wp-content/uploads/2018/04/Administrativno-territorialnoe-delenie-Gornogo-Altaya.pdf|url-status=live}}&lt;/ref&gt;. līdz tam šo teritoriju apdzīvoja [[altajieši]]. Mūsdienās iedzīvotāju skaits Ustjkoksā pārsniedz 4000 cilvēku.

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{Krievija-aizmetnis}}

[[Kategorija:Ustjkoksas rajons]]
[[Kategorija:Krievijas ciemi]]</text>
      <sha1>ldxlqd87xp0hfr2d0a1ljwg4h7kbh5z</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4465473</id>
      <parentid>4465472</parentid>
      <timestamp>2026-05-09T05:36:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4465473</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2889" sha1="25uufcj2zecc2xo3bjvl9gpf04baekj" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
 | name                     = Ustjkoksa
 | official_name            = ''Усть-Кокса, Кӧк-Суу Оозы''
 | image_skyline            = Ustkoksa.jpg
 | image_caption            = 
 | image_flag               = 
 | image_shield             = 
 | shield_size              = 
 | pushpin_map              = Russia
 | pushpin_label_position   = bottom
 | pushpin_mapsize          = 280
 | pushpin_map_caption      = Atrašanās vieta Krievijā
 | subdivision_type         = apgabals
 | subdivision_type1        = rajons
 | subdivision_type2        = 
 | subdivision_name         = [[Altaja Republika]]
 | subdivision_name1        = [[Ustjkoksas rajons|Ustjkoksas]]
 | subdivision_name2        = 
 | established_title        = 
 | established_date         = 
 | established_title2       = 
 | established_date2        = 
 | population_as_of         = 2016
 | population_footnotes     = 
 | population_total         = 4437
 | population_urban         = 
 | population_metro         = 
 | population_density_km2   = 
 | timezone                 = [[UTC+7]]
 | utc_offset               = +7
 | timezone_DST             = 
 | utc_offset_DST           = 
 | latd = 50 | latm = 16 | lats = 11 | latNS = N
 | longd = 85 | longm = 36 | longs = 54 | longEW = E
 | elevation_footnotes      = 
 | elevation_m              = 980
 | website                  = 
 | footnotes                = 
}}

'''Ustjkoksa''' ({{val|ru|Усть-Кокса}}, {{val|alt|Кӧк-Суу Оозы}}) ir [[ciemats]] [[Krievijas Federācija]]s [[Altaja Republika|Altaja Republikā]], [[Ustjkoksas rajons|Ustjkoksas rajona]] centrs. Atrodas [[Katuņa]]s un [[Koksa]]s upju sateces vietā 324 km attālumā no Altaja Republikas galvaspilsētas [[Gornoaltajska]]s (pa īsāko ceļu). Ciems izvietojies [[Altajs|Altaja]] priekšakalnēs, ap 1000 m augstumā virs jūras līmeņa. [[Kontinentāls klimats]] ar garu, aukstu un sausu ziemu un vēsu vasaru.

[[Krievi|Krievu]] ciems pie Koksas ietekas Katuņā izveidojās 1828. gadā,&lt;ref name=&quot;ГорныйАлтай1917&quot;&gt;{{Cite web|url=https://gosarhiv-ra.ru/wp-content/uploads/2018/04/Administrativno-territorialnoe-delenie-Gornogo-Altaya.pdf|title=Административно-территориальное деление Горного Алтая. Сборник архивных документов 1917—2016 гг. — Барнаул, 2016. — 400 с.|access-date=2023-08-18|archive-date=2022-03-03|archive-url=https://web.archive.org/web/20220303182827/https://gosarhiv-ra.ru/wp-content/uploads/2018/04/Administrativno-territorialnoe-delenie-Gornogo-Altaya.pdf|url-status=live}}&lt;/ref&gt;. līdz tam šo teritoriju apdzīvoja [[altajieši]]. Mūsdienās iedzīvotāju skaits Ustjkoksā pārsniedz 4000 cilvēku.

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{Krievija-aizmetnis}}

[[Kategorija:Ustjkoksas rajons]]
[[Kategorija:Krievijas ciemi]]</text>
      <sha1>25uufcj2zecc2xo3bjvl9gpf04baekj</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4465474</id>
      <parentid>4465473</parentid>
      <timestamp>2026-05-09T05:36:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4465474</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2888" sha1="sk7wo76xl373yq9h0jvv03k5zwpd2vc" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
 | name                     = Ustjkoksa
 | official_name            = ''Усть-Кокса, Кӧк-Суу Оозы''
 | image_skyline            = Ustkoksa.jpg
 | image_caption            = 
 | image_flag               = 
 | image_shield             = 
 | shield_size              = 
 | pushpin_map              = Russia
 | pushpin_label_position   = bottom
 | pushpin_mapsize          = 280
 | pushpin_map_caption      = Atrašanās vieta Krievijā
 | subdivision_type         = apgabals
 | subdivision_type1        = rajons
 | subdivision_type2        = 
 | subdivision_name         = [[Altaja Republika]]
 | subdivision_name1        = [[Ustjkoksas rajons|Ustjkoksas]]
 | subdivision_name2        = 
 | established_title        = 
 | established_date         = 
 | established_title2       = 
 | established_date2        = 
 | population_as_of         = 2016
 | population_footnotes     = 
 | population_total         = 4437
 | population_urban         = 
 | population_metro         = 
 | population_density_km2   = 
 | timezone                 = [[UTC+7]]
 | utc_offset               = +7
 | timezone_DST             = 
 | utc_offset_DST           = 
 | latd = 50 | latm = 16 | lats = 11 | latNS = N
 | longd = 85 | longm = 36 | longs = 54 | longEW = E
 | elevation_footnotes      = 
 | elevation_m              = 980
 | website                  = 
 | footnotes                = 
}}

'''Ustjkoksa''' ({{val|ru|Усть-Кокса}}, {{val|alt|Кӧк-Суу Оозы}}) ir [[ciemats]] [[Krievijas Federācija]]s [[Altaja Republika|Altaja Republikā]], [[Ustjkoksas rajons|Ustjkoksas rajona]] centrs. Atrodas [[Katuņa]]s un [[Koksa]]s upju sateces vietā 324 km attālumā no Altaja Republikas galvaspilsētas [[Gornoaltajska]]s (pa īsāko ceļu). Ciems izvietojies [[Altajs|Altaja]] priekšakalnēs, ap 1000 m augstumā virs jūras līmeņa. [[Kontinentāls klimats]] ar garu, aukstu un sausu ziemu un vēsu vasaru.

[[Krievi|Krievu]] ciems pie Koksas ietekas Katuņā izveidojās 1828. gadā,&lt;ref name=&quot;ГорныйАлтай1917&quot;&gt;{{Cite web|url=https://gosarhiv-ra.ru/wp-content/uploads/2018/04/Administrativno-territorialnoe-delenie-Gornogo-Altaya.pdf|title=Административно-территориальное деление Горного Алтая. Сборник архивных документов 1917—2016 гг. — Барнаул, 2016. — 400 с.|access-date=2023-08-18|archive-date=2022-03-03|archive-url=https://web.archive.org/web/20220303182827/https://gosarhiv-ra.ru/wp-content/uploads/2018/04/Administrativno-territorialnoe-delenie-Gornogo-Altaya.pdf|url-status=live}}&lt;/ref&gt; līdz tam šo teritoriju apdzīvoja [[altajieši]]. Mūsdienās iedzīvotāju skaits Ustjkoksā pārsniedz 4000 cilvēku.

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{Krievija-aizmetnis}}

[[Kategorija:Ustjkoksas rajons]]
[[Kategorija:Krievijas ciemi]]</text>
      <sha1>sk7wo76xl373yq9h0jvv03k5zwpd2vc</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4465476</id>
      <parentid>4465474</parentid>
      <timestamp>2026-05-09T05:37:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>+ģerbonis</comment>
      <origin>4465476</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2930" sha1="tf46mcfhyvjeiy7ko5y8ed9eovqb7rx" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
 | name                     = Ustjkoksa
 | official_name            = ''Усть-Кокса, Кӧк-Суу Оозы''
 | image_skyline            = Ustkoksa.jpg
 | image_caption            = 
 | image_flag               = 
 | image_shield             = Coat of Arms of Ust-Koksinsky District.jpg
 | shield_size              = 
 | pushpin_map              = Russia
 | pushpin_label_position   = bottom
 | pushpin_mapsize          = 280
 | pushpin_map_caption      = Atrašanās vieta Krievijā
 | subdivision_type         = apgabals
 | subdivision_type1        = rajons
 | subdivision_type2        = 
 | subdivision_name         = [[Altaja Republika]]
 | subdivision_name1        = [[Ustjkoksas rajons|Ustjkoksas]]
 | subdivision_name2        = 
 | established_title        = 
 | established_date         = 
 | established_title2       = 
 | established_date2        = 
 | population_as_of         = 2016
 | population_footnotes     = 
 | population_total         = 4437
 | population_urban         = 
 | population_metro         = 
 | population_density_km2   = 
 | timezone                 = [[UTC+7]]
 | utc_offset               = +7
 | timezone_DST             = 
 | utc_offset_DST           = 
 | latd = 50 | latm = 16 | lats = 11 | latNS = N
 | longd = 85 | longm = 36 | longs = 54 | longEW = E
 | elevation_footnotes      = 
 | elevation_m              = 980
 | website                  = 
 | footnotes                = 
}}

'''Ustjkoksa''' ({{val|ru|Усть-Кокса}}, {{val|alt|Кӧк-Суу Оозы}}) ir [[ciemats]] [[Krievijas Federācija]]s [[Altaja Republika|Altaja Republikā]], [[Ustjkoksas rajons|Ustjkoksas rajona]] centrs. Atrodas [[Katuņa]]s un [[Koksa]]s upju sateces vietā 324 km attālumā no Altaja Republikas galvaspilsētas [[Gornoaltajska]]s (pa īsāko ceļu). Ciems izvietojies [[Altajs|Altaja]] priekšakalnēs, ap 1000 m augstumā virs jūras līmeņa. [[Kontinentāls klimats]] ar garu, aukstu un sausu ziemu un vēsu vasaru.

[[Krievi|Krievu]] ciems pie Koksas ietekas Katuņā izveidojās 1828. gadā,&lt;ref name=&quot;ГорныйАлтай1917&quot;&gt;{{Cite web|url=https://gosarhiv-ra.ru/wp-content/uploads/2018/04/Administrativno-territorialnoe-delenie-Gornogo-Altaya.pdf|title=Административно-территориальное деление Горного Алтая. Сборник архивных документов 1917—2016 гг. — Барнаул, 2016. — 400 с.|access-date=2023-08-18|archive-date=2022-03-03|archive-url=https://web.archive.org/web/20220303182827/https://gosarhiv-ra.ru/wp-content/uploads/2018/04/Administrativno-territorialnoe-delenie-Gornogo-Altaya.pdf|url-status=live}}&lt;/ref&gt; līdz tam šo teritoriju apdzīvoja [[altajieši]]. Mūsdienās iedzīvotāju skaits Ustjkoksā pārsniedz 4000 cilvēku.

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{Krievija-aizmetnis}}

[[Kategorija:Ustjkoksas rajons]]
[[Kategorija:Krievijas ciemi]]</text>
      <sha1>tf46mcfhyvjeiy7ko5y8ed9eovqb7rx</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Ustjkoksa</title>
    <ns>1</ns>
    <id>631339</id>
    <revision>
      <id>4465477</id>
      <timestamp>2026-05-09T05:38:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{CEE Spring 2026  |dalībnieks = Biafra |tēma       = Daba un ģeogrāfija |valsts     = Krievija }}</comment>
      <origin>4465477</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="102" sha1="1bdciv17sxo6chk6ltoyo4aopijjiju" xml:space="preserve">{{CEE Spring 2026 
|dalībnieks = Biafra
|tēma       = Daba un ģeogrāfija
|valsts     = Krievija
}}</text>
      <sha1>1bdciv17sxo6chk6ltoyo4aopijjiju</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kategorija:Kipras vieglatlētes</title>
    <ns>14</ns>
    <id>631340</id>
    <revision>
      <id>4465480</id>
      <timestamp>2026-05-09T05:43:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: [[Kategorija:Vieglatlētes]] [[Kategorija:Kipras sportistes|Vieglatlētes]] [[Kategorija:Kipras vieglatlēti|Vieglatlētes]]</comment>
      <origin>4465480</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="124" sha1="08ttzz9hxoh7fkphqgsuyikszhf41ii" xml:space="preserve">[[Kategorija:Vieglatlētes]]
[[Kategorija:Kipras sportistes|Vieglatlētes]]
[[Kategorija:Kipras vieglatlēti|Vieglatlētes]]</text>
      <sha1>08ttzz9hxoh7fkphqgsuyikszhf41ii</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Luiza Gega</title>
    <ns>0</ns>
    <id>631342</id>
    <revision>
      <id>4465491</id>
      <timestamp>2026-05-09T06:24:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Vieglatlēta infokaste  |           vārds = Luiza Gega  |          attēls = 2019-09-01 ISTAF 2019 2000 m steeplechase (Martin Rulsch) 31 (cropped).jpg  |         att_izm =   |        paraksts = Luiza Gega 2019. gadā  |  dzimtais_vārds =   |     pilns_vārds =   |          dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1988|11|5}}  |         dz_viet = {{vieta|Albānija|Okštuna}}  |         mir_dat =   |        mir_viet =   |            taut = {{flag|Albānija}}  |     dzīvesvieta...</comment>
      <origin>4465491</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4982" sha1="lx50wqavgwu9xamdtoncsb4uz0gi8vf" xml:space="preserve">{{Vieglatlēta infokaste
 |           vārds = Luiza Gega
 |          attēls = 2019-09-01 ISTAF 2019 2000 m steeplechase (Martin Rulsch) 31 (cropped).jpg
 |         att_izm = 
 |        paraksts = Luiza Gega 2019. gadā
 |  dzimtais_vārds = 
 |     pilns_vārds = 
 |          dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1988|11|5}}
 |         dz_viet = {{vieta|Albānija|Okštuna}}
 |         mir_dat = 
 |        mir_viet = 
 |            taut = {{flag|Albānija}}
 |     dzīvesvieta = 
 |          garums = 159 [[centimetrs|cm]]
 |           svars = 45 [[kilograms|kg]]
 |         iesauka = 
 |       izglītība = 
 |            disc = vidējās un garās distances
 |         kar_sāk = 2002
 |        kar_beig = 
 |           klubs = 
 |        treneris = 
 |           trenē = 
 |           olimp = 3 ({{oss|V=2016}}, {{oss|V=2020}}, {{oss|V=2024}})
 |            pc-a = 6
 |            pc-t = 
 |            rc-a = 6
 |            rc-t = 
 |            reg1 = Eiropas
 |            reg2 = EČ
 |             PR1 = 2:01,31 &lt;small&gt;(2014)&lt;/small&gt; {{piezīme|NR|nacionālais rekords}}
 |           PR1_d = [[800 m]]
 |             PR2 = 4:02,63 &lt;small&gt;(2015)&lt;/small&gt; {{piezīme|NR|nacionālais rekords}}
 |           PR2_d = [[1500 m]]
 |             PR3 = 8:46,61 &lt;small&gt;(2022)&lt;/small&gt; {{piezīme|NR|nacionālais rekords}}
 |           PR3_d = [[3000 m]]
 |             PR4 = 15:16,47 &lt;small&gt;(2022)&lt;/small&gt; {{piezīme|NR|nacionālais rekords}}
 |           PR4_d = [[5000 m]]
 |             PR5 = 32:16,25 &lt;small&gt;(2021)&lt;/small&gt; {{piezīme|NR|nacionālais rekords}}
 |           PR5_d = [[10 000 m]]
 |             PR6 = 9:09,64 &lt;small&gt;(2023)&lt;/small&gt; {{piezīme|NR|nacionālais rekords}}
 |           PR6_d = [[3000 m šķēršļu skrējiens]]
 |         dzimums = S
 |       atjaunots = {{dat|2026|5|9}}
 |   rādīt_medaļas = jā
 |     headercolor = 
 |  medaltemplates = 
{{MedalCompetition|[[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāts]]}}
{{MedalGold|[[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Minhene 2022]]|3000 m šķ. skrējiens}}
{{MedalSilver|[[2016. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Amsterdama 2016]]|3000 m šķ. skrējiens}}
}}

'''Luiza Gega''' ({{val|al|Luiza Gega}}; dzimusi {{dat|1988|11|5}} [[Okštuna|Okštunā]]) ir [[Albānija]]s [[vieglatlēte]], startē vidējo un garo distanču skriešanā. Viņa ir viena no visu laiku veiksmīgākajām Albānijas vieglatlētēm, visu nacionālo rekordu īpašniece distancēs no [[800 m]] līdz [[10 000 m]]. [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] viņa kļuva par Eiropas čempioni [[3000 m šķēršļu skrējiens|3000 m šķēršļu skrējienā]].

Starptautisku atzinību ieguva jau 2013. gadā, kad [[Vidusjūras spēles|Vidusjūras spēlēs]] izcīnīja sudraba medaļu [[1500 metri|1500 metru skrējienā]]. Tajā pašā gadā [[Universiāde|Universiādē]] viņa sākotnēji finišēja trešajā vietā, bet vēlāk divu pirmo vietu [[dopings|dopinga]] diskvalifikāciju dēļ tika pie zelta medaļas. [[2016. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] L. Gega izcīnīja sudraba medaļu 3000 metru šķēršļu skrējienā, kļūstot par pirmo Albānijas sportisti, kas ieguvusi medaļu [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas vieglatlētikas čempionātā]]. Viņa pārstāvēja Albāniju arī [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016. gada olimpiskajās spēlēs]] un bija [[Albānijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|valsts karognesēja]] [[2016. gada vasaras olimpisko spēļu atklāšanas ceremonija|atklāšanas ceremonijā]].

Turpmākajos gados Gega turpināja uzlabot Albānijas rekordus un regulāri sasniedza augstas vietas pasaules līmenī. 2018. gadā viņa uzvarēja Vidusjūras spēlēs, bet [[2019. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2019. gada Pasaules čempionātā]] ieņēma devīto vietu, sasniedzot jaunu valsts rekordu. [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|Tokijas olimpiskajās spēlēs]] viņa pirmoreiz kvalificējās olimpiskajam finālam un finišēja 13. vietā. Īpaši veiksmīgs viņai bija 2022. gads — L. Gega izcīnīja vairākas zelta medaļas Balkānu čempionātā un Vidusjūras spēlēs, kā arī kļuva par pirmo Albānijas sportisti, kas uzvarējusi [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionātā vieglatlētikā]], uzstādot jaunu čempionāta rekordu 3000 metru šķēršļu skrējienā. 2023. un 2024. gadā viņa joprojām startēja pasaules un Eiropas augstākā līmeņa sacensībās, bet [[20204. gada vasaras olimpiskās spēles|Parīzes olimpiskajās spēlēs 2024. gadā]] finālam nekvalificējās.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}


{{vieglatlēts-aizmetnis}}
{{albānija-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Gega, Luiza}}
[[Kategorija:1988. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Albānijas vieglatlētes]]
[[Kategorija:Skrējēji]]</text>
      <sha1>lx50wqavgwu9xamdtoncsb4uz0gi8vf</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4465492</id>
      <parentid>4465491</parentid>
      <timestamp>2026-05-09T06:24:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>noņēmu [[Kategorija:Skrējēji]]; pievienoju [[Kategorija:Garo distanču skrējēji]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4465492</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4997" sha1="bzu4b840xqsn2xuk5g4ym7laimokyu3" xml:space="preserve">{{Vieglatlēta infokaste
 |           vārds = Luiza Gega
 |          attēls = 2019-09-01 ISTAF 2019 2000 m steeplechase (Martin Rulsch) 31 (cropped).jpg
 |         att_izm = 
 |        paraksts = Luiza Gega 2019. gadā
 |  dzimtais_vārds = 
 |     pilns_vārds = 
 |          dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1988|11|5}}
 |         dz_viet = {{vieta|Albānija|Okštuna}}
 |         mir_dat = 
 |        mir_viet = 
 |            taut = {{flag|Albānija}}
 |     dzīvesvieta = 
 |          garums = 159 [[centimetrs|cm]]
 |           svars = 45 [[kilograms|kg]]
 |         iesauka = 
 |       izglītība = 
 |            disc = vidējās un garās distances
 |         kar_sāk = 2002
 |        kar_beig = 
 |           klubs = 
 |        treneris = 
 |           trenē = 
 |           olimp = 3 ({{oss|V=2016}}, {{oss|V=2020}}, {{oss|V=2024}})
 |            pc-a = 6
 |            pc-t = 
 |            rc-a = 6
 |            rc-t = 
 |            reg1 = Eiropas
 |            reg2 = EČ
 |             PR1 = 2:01,31 &lt;small&gt;(2014)&lt;/small&gt; {{piezīme|NR|nacionālais rekords}}
 |           PR1_d = [[800 m]]
 |             PR2 = 4:02,63 &lt;small&gt;(2015)&lt;/small&gt; {{piezīme|NR|nacionālais rekords}}
 |           PR2_d = [[1500 m]]
 |             PR3 = 8:46,61 &lt;small&gt;(2022)&lt;/small&gt; {{piezīme|NR|nacionālais rekords}}
 |           PR3_d = [[3000 m]]
 |             PR4 = 15:16,47 &lt;small&gt;(2022)&lt;/small&gt; {{piezīme|NR|nacionālais rekords}}
 |           PR4_d = [[5000 m]]
 |             PR5 = 32:16,25 &lt;small&gt;(2021)&lt;/small&gt; {{piezīme|NR|nacionālais rekords}}
 |           PR5_d = [[10 000 m]]
 |             PR6 = 9:09,64 &lt;small&gt;(2023)&lt;/small&gt; {{piezīme|NR|nacionālais rekords}}
 |           PR6_d = [[3000 m šķēršļu skrējiens]]
 |         dzimums = S
 |       atjaunots = {{dat|2026|5|9}}
 |   rādīt_medaļas = jā
 |     headercolor = 
 |  medaltemplates = 
{{MedalCompetition|[[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāts]]}}
{{MedalGold|[[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Minhene 2022]]|3000 m šķ. skrējiens}}
{{MedalSilver|[[2016. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Amsterdama 2016]]|3000 m šķ. skrējiens}}
}}

'''Luiza Gega''' ({{val|al|Luiza Gega}}; dzimusi {{dat|1988|11|5}} [[Okštuna|Okštunā]]) ir [[Albānija]]s [[vieglatlēte]], startē vidējo un garo distanču skriešanā. Viņa ir viena no visu laiku veiksmīgākajām Albānijas vieglatlētēm, visu nacionālo rekordu īpašniece distancēs no [[800 m]] līdz [[10 000 m]]. [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] viņa kļuva par Eiropas čempioni [[3000 m šķēršļu skrējiens|3000 m šķēršļu skrējienā]].

Starptautisku atzinību ieguva jau 2013. gadā, kad [[Vidusjūras spēles|Vidusjūras spēlēs]] izcīnīja sudraba medaļu [[1500 metri|1500 metru skrējienā]]. Tajā pašā gadā [[Universiāde|Universiādē]] viņa sākotnēji finišēja trešajā vietā, bet vēlāk divu pirmo vietu [[dopings|dopinga]] diskvalifikāciju dēļ tika pie zelta medaļas. [[2016. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] L. Gega izcīnīja sudraba medaļu 3000 metru šķēršļu skrējienā, kļūstot par pirmo Albānijas sportisti, kas ieguvusi medaļu [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas vieglatlētikas čempionātā]]. Viņa pārstāvēja Albāniju arī [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016. gada olimpiskajās spēlēs]] un bija [[Albānijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|valsts karognesēja]] [[2016. gada vasaras olimpisko spēļu atklāšanas ceremonija|atklāšanas ceremonijā]].

Turpmākajos gados Gega turpināja uzlabot Albānijas rekordus un regulāri sasniedza augstas vietas pasaules līmenī. 2018. gadā viņa uzvarēja Vidusjūras spēlēs, bet [[2019. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2019. gada Pasaules čempionātā]] ieņēma devīto vietu, sasniedzot jaunu valsts rekordu. [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|Tokijas olimpiskajās spēlēs]] viņa pirmoreiz kvalificējās olimpiskajam finālam un finišēja 13. vietā. Īpaši veiksmīgs viņai bija 2022. gads — L. Gega izcīnīja vairākas zelta medaļas Balkānu čempionātā un Vidusjūras spēlēs, kā arī kļuva par pirmo Albānijas sportisti, kas uzvarējusi [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionātā vieglatlētikā]], uzstādot jaunu čempionāta rekordu 3000 metru šķēršļu skrējienā. 2023. un 2024. gadā viņa joprojām startēja pasaules un Eiropas augstākā līmeņa sacensībās, bet [[20204. gada vasaras olimpiskās spēles|Parīzes olimpiskajās spēlēs 2024. gadā]] finālam nekvalificējās.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}


{{vieglatlēts-aizmetnis}}
{{albānija-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Gega, Luiza}}
[[Kategorija:1988. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Albānijas vieglatlētes]]
[[Kategorija:Garo distanču skrējēji]]</text>
      <sha1>bzu4b840xqsn2xuk5g4ym7laimokyu3</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4465493</id>
      <parentid>4465492</parentid>
      <timestamp>2026-05-09T06:24:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>pievienoju [[Kategorija:Vidējo distanču skrējēji]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4465493</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5041" sha1="5n5p1b8875lnsce1pfjrx9kf5n8qam2" xml:space="preserve">{{Vieglatlēta infokaste
 |           vārds = Luiza Gega
 |          attēls = 2019-09-01 ISTAF 2019 2000 m steeplechase (Martin Rulsch) 31 (cropped).jpg
 |         att_izm = 
 |        paraksts = Luiza Gega 2019. gadā
 |  dzimtais_vārds = 
 |     pilns_vārds = 
 |          dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1988|11|5}}
 |         dz_viet = {{vieta|Albānija|Okštuna}}
 |         mir_dat = 
 |        mir_viet = 
 |            taut = {{flag|Albānija}}
 |     dzīvesvieta = 
 |          garums = 159 [[centimetrs|cm]]
 |           svars = 45 [[kilograms|kg]]
 |         iesauka = 
 |       izglītība = 
 |            disc = vidējās un garās distances
 |         kar_sāk = 2002
 |        kar_beig = 
 |           klubs = 
 |        treneris = 
 |           trenē = 
 |           olimp = 3 ({{oss|V=2016}}, {{oss|V=2020}}, {{oss|V=2024}})
 |            pc-a = 6
 |            pc-t = 
 |            rc-a = 6
 |            rc-t = 
 |            reg1 = Eiropas
 |            reg2 = EČ
 |             PR1 = 2:01,31 &lt;small&gt;(2014)&lt;/small&gt; {{piezīme|NR|nacionālais rekords}}
 |           PR1_d = [[800 m]]
 |             PR2 = 4:02,63 &lt;small&gt;(2015)&lt;/small&gt; {{piezīme|NR|nacionālais rekords}}
 |           PR2_d = [[1500 m]]
 |             PR3 = 8:46,61 &lt;small&gt;(2022)&lt;/small&gt; {{piezīme|NR|nacionālais rekords}}
 |           PR3_d = [[3000 m]]
 |             PR4 = 15:16,47 &lt;small&gt;(2022)&lt;/small&gt; {{piezīme|NR|nacionālais rekords}}
 |           PR4_d = [[5000 m]]
 |             PR5 = 32:16,25 &lt;small&gt;(2021)&lt;/small&gt; {{piezīme|NR|nacionālais rekords}}
 |           PR5_d = [[10 000 m]]
 |             PR6 = 9:09,64 &lt;small&gt;(2023)&lt;/small&gt; {{piezīme|NR|nacionālais rekords}}
 |           PR6_d = [[3000 m šķēršļu skrējiens]]
 |         dzimums = S
 |       atjaunots = {{dat|2026|5|9}}
 |   rādīt_medaļas = jā
 |     headercolor = 
 |  medaltemplates = 
{{MedalCompetition|[[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāts]]}}
{{MedalGold|[[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Minhene 2022]]|3000 m šķ. skrējiens}}
{{MedalSilver|[[2016. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Amsterdama 2016]]|3000 m šķ. skrējiens}}
}}

'''Luiza Gega''' ({{val|al|Luiza Gega}}; dzimusi {{dat|1988|11|5}} [[Okštuna|Okštunā]]) ir [[Albānija]]s [[vieglatlēte]], startē vidējo un garo distanču skriešanā. Viņa ir viena no visu laiku veiksmīgākajām Albānijas vieglatlētēm, visu nacionālo rekordu īpašniece distancēs no [[800 m]] līdz [[10 000 m]]. [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] viņa kļuva par Eiropas čempioni [[3000 m šķēršļu skrējiens|3000 m šķēršļu skrējienā]].

Starptautisku atzinību ieguva jau 2013. gadā, kad [[Vidusjūras spēles|Vidusjūras spēlēs]] izcīnīja sudraba medaļu [[1500 metri|1500 metru skrējienā]]. Tajā pašā gadā [[Universiāde|Universiādē]] viņa sākotnēji finišēja trešajā vietā, bet vēlāk divu pirmo vietu [[dopings|dopinga]] diskvalifikāciju dēļ tika pie zelta medaļas. [[2016. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] L. Gega izcīnīja sudraba medaļu 3000 metru šķēršļu skrējienā, kļūstot par pirmo Albānijas sportisti, kas ieguvusi medaļu [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas vieglatlētikas čempionātā]]. Viņa pārstāvēja Albāniju arī [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016. gada olimpiskajās spēlēs]] un bija [[Albānijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|valsts karognesēja]] [[2016. gada vasaras olimpisko spēļu atklāšanas ceremonija|atklāšanas ceremonijā]].

Turpmākajos gados Gega turpināja uzlabot Albānijas rekordus un regulāri sasniedza augstas vietas pasaules līmenī. 2018. gadā viņa uzvarēja Vidusjūras spēlēs, bet [[2019. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2019. gada Pasaules čempionātā]] ieņēma devīto vietu, sasniedzot jaunu valsts rekordu. [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|Tokijas olimpiskajās spēlēs]] viņa pirmoreiz kvalificējās olimpiskajam finālam un finišēja 13. vietā. Īpaši veiksmīgs viņai bija 2022. gads — L. Gega izcīnīja vairākas zelta medaļas Balkānu čempionātā un Vidusjūras spēlēs, kā arī kļuva par pirmo Albānijas sportisti, kas uzvarējusi [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionātā vieglatlētikā]], uzstādot jaunu čempionāta rekordu 3000 metru šķēršļu skrējienā. 2023. un 2024. gadā viņa joprojām startēja pasaules un Eiropas augstākā līmeņa sacensībās, bet [[20204. gada vasaras olimpiskās spēles|Parīzes olimpiskajās spēlēs 2024. gadā]] finālam nekvalificējās.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}


{{vieglatlēts-aizmetnis}}
{{albānija-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Gega, Luiza}}
[[Kategorija:1988. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Albānijas vieglatlētes]]
[[Kategorija:Garo distanču skrējēji]]
[[Kategorija:Vidējo distanču skrējēji]]</text>
      <sha1>5n5p1b8875lnsce1pfjrx9kf5n8qam2</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4465495</id>
      <parentid>4465493</parentid>
      <timestamp>2026-05-09T06:25:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4465495</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5041" sha1="im99sqk9229i74o323c6xkujvq90c28" xml:space="preserve">{{Vieglatlēta infokaste
 |           vārds = Luiza Gega
 |          attēls = 2019-09-01 ISTAF 2019 2000 m steeplechase (Martin Rulsch) 31 (cropped).jpg
 |         att_izm = 
 |        paraksts = Luiza Gega 2019. gadā
 |  dzimtais_vārds = 
 |     pilns_vārds = 
 |          dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1988|11|5}}
 |         dz_viet = {{vieta|Albānija|Okštuna}}
 |         mir_dat = 
 |        mir_viet = 
 |            taut = {{flag|Albānija}}
 |     dzīvesvieta = 
 |          garums = 159 [[centimetrs|cm]]
 |           svars = 45 [[kilograms|kg]]
 |         iesauka = 
 |       izglītība = 
 |            disc = vidējās un garās distances
 |         kar_sāk = 2002
 |        kar_beig = 
 |           klubs = 
 |        treneris = 
 |           trenē = 
 |           olimp = 3 ({{oss|V=2016}}, {{oss|V=2020}}, {{oss|V=2024}})
 |            pc-a = 6
 |            pc-t = 
 |            rc-a = 6
 |            rc-t = 
 |            reg1 = Eiropas
 |            reg2 = EČ
 |             PR1 = 2:01,31 &lt;small&gt;(2014)&lt;/small&gt; {{piezīme|NR|nacionālais rekords}}
 |           PR1_d = [[800 m]]
 |             PR2 = 4:02,63 &lt;small&gt;(2015)&lt;/small&gt; {{piezīme|NR|nacionālais rekords}}
 |           PR2_d = [[1500 m]]
 |             PR3 = 8:46,61 &lt;small&gt;(2022)&lt;/small&gt; {{piezīme|NR|nacionālais rekords}}
 |           PR3_d = [[3000 m]]
 |             PR4 = 15:16,47 &lt;small&gt;(2022)&lt;/small&gt; {{piezīme|NR|nacionālais rekords}}
 |           PR4_d = [[5000 m]]
 |             PR5 = 32:16,25 &lt;small&gt;(2021)&lt;/small&gt; {{piezīme|NR|nacionālais rekords}}
 |           PR5_d = [[10 000 m]]
 |             PR6 = 9:09,64 &lt;small&gt;(2023)&lt;/small&gt; {{piezīme|NR|nacionālais rekords}}
 |           PR6_d = [[3000 m šķēršļu skrējiens]]
 |         dzimums = S
 |       atjaunots = {{dat|2026|5|9}}
 |   rādīt_medaļas = jā
 |     headercolor = 
 |  medaltemplates = 
{{MedalCompetition|[[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāts]]}}
{{MedalGold|[[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Minhene 2022]]|3000 m šķ. skrējiens}}
{{MedalSilver|[[2016. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Amsterdama 2016]]|3000 m šķ. skrējiens}}
}}

'''Luiza Gega''' ({{val|sq|Luiza Gega}}; dzimusi {{dat|1988|11|5}} [[Okštuna|Okštunā]]) ir [[Albānija]]s [[vieglatlēte]], startē vidējo un garo distanču skriešanā. Viņa ir viena no visu laiku veiksmīgākajām Albānijas vieglatlētēm, visu nacionālo rekordu īpašniece distancēs no [[800 m]] līdz [[10 000 m]]. [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] viņa kļuva par Eiropas čempioni [[3000 m šķēršļu skrējiens|3000 m šķēršļu skrējienā]].

Starptautisku atzinību ieguva jau 2013. gadā, kad [[Vidusjūras spēles|Vidusjūras spēlēs]] izcīnīja sudraba medaļu [[1500 metri|1500 metru skrējienā]]. Tajā pašā gadā [[Universiāde|Universiādē]] viņa sākotnēji finišēja trešajā vietā, bet vēlāk divu pirmo vietu [[dopings|dopinga]] diskvalifikāciju dēļ tika pie zelta medaļas. [[2016. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] L. Gega izcīnīja sudraba medaļu 3000 metru šķēršļu skrējienā, kļūstot par pirmo Albānijas sportisti, kas ieguvusi medaļu [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas vieglatlētikas čempionātā]]. Viņa pārstāvēja Albāniju arī [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016. gada olimpiskajās spēlēs]] un bija [[Albānijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|valsts karognesēja]] [[2016. gada vasaras olimpisko spēļu atklāšanas ceremonija|atklāšanas ceremonijā]].

Turpmākajos gados Gega turpināja uzlabot Albānijas rekordus un regulāri sasniedza augstas vietas pasaules līmenī. 2018. gadā viņa uzvarēja Vidusjūras spēlēs, bet [[2019. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2019. gada Pasaules čempionātā]] ieņēma devīto vietu, sasniedzot jaunu valsts rekordu. [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|Tokijas olimpiskajās spēlēs]] viņa pirmoreiz kvalificējās olimpiskajam finālam un finišēja 13. vietā. Īpaši veiksmīgs viņai bija 2022. gads — L. Gega izcīnīja vairākas zelta medaļas Balkānu čempionātā un Vidusjūras spēlēs, kā arī kļuva par pirmo Albānijas sportisti, kas uzvarējusi [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionātā vieglatlētikā]], uzstādot jaunu čempionāta rekordu 3000 metru šķēršļu skrējienā. 2023. un 2024. gadā viņa joprojām startēja pasaules un Eiropas augstākā līmeņa sacensībās, bet [[20204. gada vasaras olimpiskās spēles|Parīzes olimpiskajās spēlēs 2024. gadā]] finālam nekvalificējās.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}


{{vieglatlēts-aizmetnis}}
{{albānija-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Gega, Luiza}}
[[Kategorija:1988. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Albānijas vieglatlētes]]
[[Kategorija:Garo distanču skrējēji]]
[[Kategorija:Vidējo distanču skrējēji]]</text>
      <sha1>im99sqk9229i74o323c6xkujvq90c28</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4465499</id>
      <parentid>4465495</parentid>
      <timestamp>2026-05-09T06:28:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>+atsauces</comment>
      <origin>4465499</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5478" sha1="ks7zpw9ui8xcji9w6og68v2ggyjf1zd" xml:space="preserve">{{Vieglatlēta infokaste
 |           vārds = Luiza Gega
 |          attēls = 2019-09-01 ISTAF 2019 2000 m steeplechase (Martin Rulsch) 31 (cropped).jpg
 |         att_izm = 
 |        paraksts = Luiza Gega 2019. gadā
 |  dzimtais_vārds = 
 |     pilns_vārds = 
 |          dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1988|11|5}}
 |         dz_viet = {{vieta|Albānija|Okštuna}}
 |         mir_dat = 
 |        mir_viet = 
 |            taut = {{flag|Albānija}}
 |     dzīvesvieta = 
 |          garums = 159 [[centimetrs|cm]]
 |           svars = 45 [[kilograms|kg]]
 |         iesauka = 
 |       izglītība = 
 |            disc = vidējās un garās distances
 |         kar_sāk = 2002
 |        kar_beig = 
 |           klubs = 
 |        treneris = 
 |           trenē = 
 |           olimp = 3 ({{oss|V=2016}}, {{oss|V=2020}}, {{oss|V=2024}})
 |            pc-a = 6
 |            pc-t = 
 |            rc-a = 6
 |            rc-t = 
 |            reg1 = Eiropas
 |            reg2 = EČ
 |             PR1 = 2:01,31 &lt;small&gt;(2014)&lt;/small&gt; {{piezīme|NR|nacionālais rekords}}
 |           PR1_d = [[800 m]]
 |             PR2 = 4:02,63 &lt;small&gt;(2015)&lt;/small&gt; {{piezīme|NR|nacionālais rekords}}
 |           PR2_d = [[1500 m]]
 |             PR3 = 8:46,61 &lt;small&gt;(2022)&lt;/small&gt; {{piezīme|NR|nacionālais rekords}}
 |           PR3_d = [[3000 m]]
 |             PR4 = 15:16,47 &lt;small&gt;(2022)&lt;/small&gt; {{piezīme|NR|nacionālais rekords}}
 |           PR4_d = [[5000 m]]
 |             PR5 = 32:16,25 &lt;small&gt;(2021)&lt;/small&gt; {{piezīme|NR|nacionālais rekords}}
 |           PR5_d = [[10 000 m]]
 |             PR6 = 9:09,64 &lt;small&gt;(2023)&lt;/small&gt; {{piezīme|NR|nacionālais rekords}}
 |           PR6_d = [[3000 m šķēršļu skrējiens]]
 |         dzimums = S
 |       atjaunots = {{dat|2026|5|9}}
 |   rādīt_medaļas = jā
 |     headercolor = 
 |  medaltemplates = 
{{MedalCompetition|[[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāts]]}}
{{MedalGold|[[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Minhene 2022]]|3000 m šķ. skrējiens}}
{{MedalSilver|[[2016. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Amsterdama 2016]]|3000 m šķ. skrējiens}}
}}

'''Luiza Gega''' ({{val|sq|Luiza Gega}}; dzimusi {{dat|1988|11|5}} [[Okštuna|Okštunā]]) ir [[Albānija]]s [[vieglatlēte]], startē vidējo un garo distanču skriešanā. Viņa ir viena no visu laiku veiksmīgākajām Albānijas vieglatlētēm, visu nacionālo rekordu īpašniece distancēs no [[800 m]] līdz [[10 000 m]]. [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] viņa kļuva par Eiropas čempioni [[3000 m šķēršļu skrējiens|3000 m šķēršļu skrējienā]].

Starptautisku atzinību ieguva jau 2013. gadā, kad [[Vidusjūras spēles|Vidusjūras spēlēs]] izcīnīja sudraba medaļu [[1500 metri|1500 metru skrējienā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://info.mersin2013.gov.tr/disiplineResults_AT.aspx?match_code=ATW015101|title=Mersin 2013 Mediterranean Games Result Page|website=info.mersin2013.gov.tr|access-date=2026-05-09}}&lt;/ref&gt; Tajā pašā gadā [[Universiāde|Universiādē]] viņa sākotnēji finišēja trešajā vietā, bet vēlāk divu pirmo vietu [[dopings|dopinga]] diskvalifikāciju dēļ tika pie zelta medaļas.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/athletics/67888725|title=Laura Muir awarded retrospective European Indoor 3,000m bronze medal|work=BBC Sport|access-date=2026-05-09|date=2024-01-05|language=en-GB}}&lt;/ref&gt; [[2016. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] L. Gega izcīnīja sudraba medaļu 3000 metru šķēršļu skrējienā, kļūstot par pirmo Albānijas sportisti, kas ieguvusi medaļu [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas vieglatlētikas čempionātā]]. Viņa pārstāvēja Albāniju arī [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016. gada olimpiskajās spēlēs]] un bija [[Albānijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|valsts karognesēja]] [[2016. gada vasaras olimpisko spēļu atklāšanas ceremonija|atklāšanas ceremonijā]].

Turpmākajos gados Gega turpināja uzlabot Albānijas rekordus un regulāri sasniedza augstas vietas pasaules līmenī. 2018. gadā viņa uzvarēja Vidusjūras spēlēs, bet [[2019. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2019. gada Pasaules čempionātā]] ieņēma devīto vietu, sasniedzot jaunu valsts rekordu. [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|Tokijas olimpiskajās spēlēs]] viņa pirmoreiz kvalificējās olimpiskajam finālam un finišēja 13. vietā. Īpaši veiksmīgs viņai bija 2022. gads — L. Gega izcīnīja vairākas zelta medaļas Balkānu čempionātā un Vidusjūras spēlēs, kā arī kļuva par pirmo Albānijas sportisti, kas uzvarējusi [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionātā vieglatlētikā]], uzstādot jaunu čempionāta rekordu 3000 metru šķēršļu skrējienā. 2023. un 2024. gadā viņa joprojām startēja pasaules un Eiropas augstākā līmeņa sacensībās, bet [[20204. gada vasaras olimpiskās spēles|Parīzes olimpiskajās spēlēs 2024. gadā]] finālam nekvalificējās.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}


{{vieglatlēts-aizmetnis}}
{{albānija-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Gega, Luiza}}
[[Kategorija:1988. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Albānijas vieglatlētes]]
[[Kategorija:Garo distanču skrējēji]]
[[Kategorija:Vidējo distanču skrējēji]]</text>
      <sha1>ks7zpw9ui8xcji9w6og68v2ggyjf1zd</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kategorija:Albānijas vieglatlētes</title>
    <ns>14</ns>
    <id>631343</id>
    <revision>
      <id>4465500</id>
      <timestamp>2026-05-09T06:29:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: [[Kategorija:Vieglatlētes]] [[Kategorija:Albānijas sportistes|Vieglatlētes]] [[Kategorija:Albānijas vieglatlēti|Vieglatlētes]]</comment>
      <origin>4465500</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="132" sha1="b7t1yr0p7cqn8c4sztxljm3bwxbdzwu" xml:space="preserve">[[Kategorija:Vieglatlētes]]
[[Kategorija:Albānijas sportistes|Vieglatlētes]]
[[Kategorija:Albānijas vieglatlēti|Vieglatlētes]]</text>
      <sha1>b7t1yr0p7cqn8c4sztxljm3bwxbdzwu</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Luiza Gega</title>
    <ns>1</ns>
    <id>631344</id>
    <revision>
      <id>4465501</id>
      <timestamp>2026-05-09T06:30:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{CEE Spring 2026  |dalībnieks = Biafra |tēma       = Sports |tēma2      = Sievietes |valsts     = Albānija }}</comment>
      <origin>4465501</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="114" sha1="l4av29yz78v0yfgimxqgihqf0b3oh96" xml:space="preserve">{{CEE Spring 2026 
|dalībnieks = Biafra
|tēma       = Sports
|tēma2      = Sievietes
|valsts     = Albānija
}}</text>
      <sha1>l4av29yz78v0yfgimxqgihqf0b3oh96</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Attēls:Jānis Staņislavs Birnbaums akvarelis.jpg</title>
    <ns>6</ns>
    <id>631345</id>
    <revision>
      <id>4465504</id>
      <timestamp>2026-05-09T06:33:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>no https://www.antonia.lv/lv/izsole/139/lote-30-janis-stanislavs-birnbaums-1863-1944 {{NA-70}}</comment>
      <origin>4465504</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="113" sha1="t1j66w785jqh3as75g7xj6xmftgbgcx" xml:space="preserve">== Kopsavilkums ==
no https://www.antonia.lv/lv/izsole/139/lote-30-janis-stanislavs-birnbaums-1863-1944 {{NA-70}}</text>
      <sha1>t1j66w785jqh3as75g7xj6xmftgbgcx</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:DrathutiVimukti</title>
    <ns>3</ns>
    <id>631346</id>
    <revision>
      <id>4465505</id>
      <timestamp>2026-05-09T06:36:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4465505</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="180" sha1="tlux8i19l86yz448c42e6ei7vh6ppon" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=DrathutiVimukti}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 9. maijs, plkst. 09.36 (EEST)</text>
      <sha1>tlux8i19l86yz448c42e6ei7vh6ppon</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Attēls:Jānis Staņislavs Birnbaums Līgo nakts.jpg</title>
    <ns>6</ns>
    <id>631347</id>
    <revision>
      <id>4465508</id>
      <timestamp>2026-05-09T06:44:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>no https://www.antonia.lv/lv/izsole/3/lote-31-21-stanislavs-janis-birnbaums-1863-1944 {{NA-70}}</comment>
      <origin>4465508</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="114" sha1="k7c74237tzhto4of0g3rcuqmh60qdr9" xml:space="preserve">== Kopsavilkums ==
no https://www.antonia.lv/lv/izsole/3/lote-31-21-stanislavs-janis-birnbaums-1863-1944 {{NA-70}}</text>
      <sha1>k7c74237tzhto4of0g3rcuqmh60qdr9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Fra.r.fxr</title>
    <ns>3</ns>
    <id>631348</id>
    <revision>
      <id>4465512</id>
      <timestamp>2026-05-09T07:06:38Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4465512</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="174" sha1="n06p8m92o9pgyzrvo7tcz2ueoc3lns1" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Fra.r.fxr}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 9. maijs, plkst. 10.06 (EEST)</text>
      <sha1>n06p8m92o9pgyzrvo7tcz2ueoc3lns1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Attēls:Los Angeles Kings 2024 Logo.svg</title>
    <ns>6</ns>
    <id>631349</id>
    <revision>
      <id>4465513</id>
      <timestamp>2026-05-09T07:08:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>== Kopsavilkums ==
No [[:en:File:Los Angeles Kings 2024 Logo.svg]]</comment>
      <origin>4465513</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="101" sha1="0n9t31vsikagto75sgwz4f4ir1ckn6h" xml:space="preserve">== Kopsavilkums ==
No [[:en:File:Los Angeles Kings 2024 Logo.svg]]
== Licence ==
{{Aizsargāts logo}}</text>
      <sha1>0n9t31vsikagto75sgwz4f4ir1ckn6h</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Alekss Laferjērs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>631350</id>
    <revision>
      <id>4465517</id>
      <timestamp>2026-05-09T07:13:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Hokejista infokaste v2  |           vārds = Alekss Laferjērs  |      vārds_orig = ''Alex Laferriere''  |          attēls = Harvard Crimson Alex Laferriere.jpg  |         att_izm =   |        paraksts = Alekss Laferjērs 2023. gadā &lt;!------ Personas dati ------&gt;  |     pilns vārds =   |          dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2001|10|28}}  |         dz_viet = {{Vieta|ASV|Ņūdžersija|Četema|3s=Četema (Ņūdžersija)}}  |         mir_dat =   |        mir_viet =...</comment>
      <origin>4465517</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2294" sha1="rg6kq445alzqlhc37ks9u52it3bb3qz" xml:space="preserve">{{Hokejista infokaste v2
 |           vārds = Alekss Laferjērs
 |      vārds_orig = ''Alex Laferriere''
 |          attēls = Harvard Crimson Alex Laferriere.jpg
 |         att_izm = 
 |        paraksts = Alekss Laferjērs 2023. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |     pilns vārds = 
 |          dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2001|10|28}}
 |         dz_viet = {{Vieta|ASV|Ņūdžersija|Četema|3s=Četema (Ņūdžersija)}}
 |         mir_dat = 
 |        mir_viet = 
 |          garums = {{mērvienība|cm=185}}
 |           svars = {{mērvienība|kg=93}}
 |         iesauka = 
 |             poz = [[Uzbrucējs (hokejs)|Labās malas uzbrucējs]]
 |        tvēriens = Labais
 |         kar_sāk = 2023
 |        kar_beig = 
 |       izglītība = 
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
 |             kom = {{flaga|ASV}} [[Losandželosas &quot;Kings&quot;]]
 |          numurs = 
 |           amats = 
 |             līga = [[Nacionālā hokeja līga|NHL]]
&lt;!------ Drafts ------&gt;
 |          drafts = 83., 3. kārtā
 |         dr_gads = [[2020. gada NHL drafts|2020]]
 |         dr_līga = [[NHL drafts|NHL]]
 |          dr_kom = [[Losandželosas &quot;Kings&quot;]]
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
 |      taut_sez 1 = 2023—''pašlaik''
 |          taut 1 = {{ih|SWE}}
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |            balv = 
 |           slavz = 
 |          aģenti = 
 |         dzimums = v
 |       atjaunots = {{dat|2026|5|9||bez}}
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |   rādīt_medaļas = jā
 |     headercolor = 
 |  medaltemplates = 
}}
'''Alekss Laferjērs''' ({{Val|en|Alex Laferriere}}; dzimis {{dat|2001|10|28}}) ir [[amerikāņi|amerikāņu]] [[hokejs|hokejists]], kurš spēlē [[uzbrucējs (hokejs)|labās malas uzbrucēja]] pozīcijā. Pašlaik (2026) Laferjērs spēlē [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Losandželosas &quot;Kings&quot;]] rindās.

[[2020. gada NHL drafts|2020. gada NHL draftā]] Laferjēru trešajā kārtā ar kopējo 83. numuru izvēlējās [[Losandželosas &quot;Kings&quot;]].

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}

{{DEFAULTSORT:Laferjērs, Alekss}}
[[Kategorija:2001. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Ņūdžersijā dzimušie]]
[[Kategorija:ASV hokejisti]]
[[Kategorija:Losandželosas &quot;Kings&quot; spēlētāji]]</text>
      <sha1>rg6kq445alzqlhc37ks9u52it3bb3qz</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Voskopoja</title>
    <ns>0</ns>
    <id>631352</id>
    <revision>
      <id>4465520</id>
      <timestamp>2026-05-09T07:15:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Jauns aizmetnis par ciemu Albānijā</comment>
      <origin>4465520</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3680" sha1="inbfnak9xcy9vbk7ffym5xiubqfbabr" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
 | name                     = Voskopoja
 | official_name            = {{ubl|''Voskopoja''|''Moscopole''}}
 | settlement_type          = ciems
 | image_skyline            = 
 | image_caption            = 
 | image_flag               = 
 | image_seal               = 
 | image_shield             = 
 | shield_link              = 
 | flag_link                = 
 | shield_size              = 
 | pushpin_map              = Albānija
 | pushpin_label_position   = 
 | map_caption              = 
 | subdivision_type         = Valsts
 | subdivision_name         = {{ALB}}
 | subdivision_type1        = Ķarka
 | subdivision_name1        = [[Korčas ķarka]]
 | subdivision_type2        = 
 | subdivision_name2        = 
 | established_title        = 
 | established_date         = 
 | government_type          = 
 | leader_title             = 
 | leader_name              = 
 | area_magnitude           = 
 | area_total_km2           = 
 | area_land_km2            = 
 | area_water_km2           = 
 | area_urban_km2           = 
 | area_metro_km2           = 
 | population_as_of         = 2011
 | population_footnotes     = 
 | population_total         = 1058
 | population_urban         = 
 | population_metro         = 
 | population_density_km2   = 
 | timezone                 = [[Centrāleiropas laiks|CET]]
 | utc_offset               = +1
 | timezone_DST             = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]]
 | utc_offset_DST           = +2
 | latd = 40 | latm = 38 | lats =  | latNS = N
 | longd = 20 | longm = 35 | longs =  | longEW = E
 | postal_code_type         = Pasta indekss
 | postal_code              = 7029
 | elevation_footnotes      = 
 | elevation_m              = 
 | website                  = 
 | footnotes                = 
}}

'''Voskopoja''' ({{val|sq|Voskopoja}}), pazīstama arī kā '''Moskopole''' ({{val|rup|Moscopole}}; {{val|el|Μοσχόπολη / Μοσχόπολις}}, ''Moschopolis''; {{val|tr|İskopol}}), ir ciems un vēsturiska apdzīvota vieta [[Albānija]]s dienvidaustrumos, [[Korčas ķarka|Korčas ķarkā]], aptuveni 20 kilometrus uz rietumiem no [[Korča]]s. Tā atrodas kalnainā reģionā un mūsdienās ir neliela apdzīvota vieta, kas pazīstama ar savu tradicionālo apbūvi, pareizticīgo baznīcām un bagāto kultūrvēsturisko mantojumu. 17. un 18. gadsimtā [[Osmaņu impērija|Osmaņu impērijā]] Voskopoja bija viens no nozīmīgākajiem Balkānu kultūras, izglītības un tirdzniecības centriem. Pilsēta bija īpaši pazīstama kā ievērojams [[aromūni|aromūnu]] kultūras un tirdzniecības centrs ar attīstītu amatniecību, plašiem tirgotāju tīkliem un aktīvu intelektuālo dzīvi. Tā atradās nozīmīgā tirdzniecības maršrutā starp [[Venēcijas Republika|Venēcijas Republiku]] un [[Konstantinopole|Konstantinopoli]], kas sekmēja tās ekonomisko un kultūras uzplaukumu. Voskopoja bija pazīstama arī ar savām [[pareizticība|pareizticīgajām]] kultūras institūcijām, izglītības iestādēm un vienu no pirmajām tipogrāfijām Balkānos ārpus lielajiem impēriju centriem.

Dažādie pilsētas nosaukumi vairākās valodās atspoguļo tās multietnisko un daudzvalodīgo vēsturi. Albāņu tradīcijā lietots nosaukums ''Voskopoja'', aromūnu vidē – ''Moscopole'', bet grieķu avotos bieži sastopams nosaukums ''Moschopolis''. Šī nosaukumu daudzveidība raksturo Voskopoju kā nozīmīgu Balkānu kultūru, reliģijas un tirdzniecības kontaktu centru.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Albānija-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Albānijas ģeogrāfija]]
[[Kategorija:Aromūni]]</text>
      <sha1>inbfnak9xcy9vbk7ffym5xiubqfbabr</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Moskopole</title>
    <ns>0</ns>
    <id>631353</id>
    <redirect title="Voskopoja" />
    <revision>
      <id>4465521</id>
      <timestamp>2026-05-09T07:16:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Voskopoja]]</comment>
      <origin>4465521</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="23" sha1="m6ih0c7rsk5bz0jsy9mw8stigcs44a0" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Voskopoja]]</text>
      <sha1>m6ih0c7rsk5bz0jsy9mw8stigcs44a0</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Voskopoja</title>
    <ns>1</ns>
    <id>631354</id>
    <revision>
      <id>4465523</id>
      <timestamp>2026-05-09T07:18:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{CEE Spring 2026  |dalībnieks = Treisijs |tēma       = daba un ģeogrāfija |valsts     = Albānija |valsts2    = aromūni }}</comment>
      <origin>4465523</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="128" sha1="os8diu7w4fffrdoabgxomaz8w3td2ub" xml:space="preserve">{{CEE Spring 2026 
|dalībnieks = Treisijs
|tēma       = daba un ģeogrāfija
|valsts     = Albānija
|valsts2    = aromūni
}}</text>
      <sha1>os8diu7w4fffrdoabgxomaz8w3td2ub</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — aromūni</title>
    <ns>14</ns>
    <id>631355</id>
    <revision>
      <id>4465524</id>
      <timestamp>2026-05-09T07:19:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: [[Kategorija:CEE Spring 2026 raksti pēc valsts|Aromūni]] [[Kategorija:CEE Spring raksti — aromūni]]</comment>
      <origin>4465524</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="104" sha1="rweocwituq14gumm383mxgh04fyekcm" xml:space="preserve">[[Kategorija:CEE Spring 2026 raksti pēc valsts|Aromūni]]
[[Kategorija:CEE Spring raksti — aromūni]]</text>
      <sha1>rweocwituq14gumm383mxgh04fyekcm</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss</title>
    <ns>0</ns>
    <id>631356</id>
    <revision>
      <id>4465525</id>
      <timestamp>2026-05-09T07:20:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Eirovīzijas infokaste |nosaukums              = 1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss  |tēma                   =  |attēls                 =  |att_izm                =  |paraksts               =  |fināls                 = {{dat|1979|3|31|N}} |pusfināls              =  |pirmais pusfināls      =  |otrais pusfināls       =  |vadītājs (i)           = [[Jardēna Arāzī]]&lt;br /&gt;[[Daniels Perss]] |koordinators           =  |režisors               =  |pārraidītājs...</comment>
      <origin>4465525</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="14485" sha1="fijw2bras8xa0nu1akugie0f1suj6ov" xml:space="preserve">{{Eirovīzijas infokaste
|nosaukums              = 1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss 
|tēma                   = 
|attēls                 = 
|att_izm                = 
|paraksts               = 
|fināls                 = {{dat|1979|3|31|N}}
|pusfināls              = 
|pirmais pusfināls      = 
|otrais pusfināls       = 
|vadītājs (i)           = [[Jardēna Arāzī]]&lt;br /&gt;[[Daniels Perss]]
|koordinators           = 
|režisors               = 
|pārraidītājs           = {{flaga|Izraēla}} [[Publiskā Izraēlas Raidorganizācijas Koorporācijas|IBA]]
|vieta                  = {{flaga|Izraēla}} [[Jeruzāleme]],&lt;br /&gt;''[[Binyanei HaUma]]''
|uzvarētājs             = {{ESC|Izraēla}}&lt;br/&gt;[[Gali Atari]] un ''[[Milk and Honey]]'' - &lt;br/&gt;''[[Hallelujah (dziesma)|	Hallelujah]]''
|balsošanas sistēma     = Katras valsts žūrija piešķir 10 populārākajām dziesmām punktus 12, 10, tad 8 līdz 1 punktam.
|dalībvalstis           = 19
|valstis, kas debitē    = nav
|valstis, kas atgriežas = nav
|valstis, kas izstājās  = {{ESC|Turcija}}
|nulle punktu           = 
| map                   = ESC 1979 Map.svg
| col1 = #22b14c | tag1 = Dalībvalstis
| col2 = #FFC20E | tag2 = Valstis, kas piedalījušās iepriekš, bet ne šajā konkursā
|con                    = Eirovīzijas dziesmu konkurss
|koncerts               = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]]
|iepriekšējais          = [[1978. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 1978]]
|nākamais               = [[1980. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1980 ►]]
}}
'''1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss''' ({{val|en|Eurovision Song Contest 1979}}; {{val|fr|Concours Eurovision de la chanson 1979}}) bija 24. [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]], kas notika 1979. gada 31. martā, [[Izraēla|Izraēlā]], [[Jeruzāleme|Jeruzālemē]]. Šī bija pirmā reize, kad konkurss notika Izraēlā.

Konkursā piedalījās 19 valstis. Kaut arī sākotnēji bija domāts, ka konkursā piedalīsies arī [[Turcija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Turcija]], tā savu dalību atsauca pēc [[Arābu valstis|Arābu valstu]] spiediena.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://eurovision.tv/event/jerusalem-1979 |title=Jerusalem 1979 |website=[[Eurovision.tv]] |archive-url=https://web.archive.org/web/20171011004549/https://eurovision.tv/event/jerusalem-1979 |archive-date=October 11, 2017 }}&lt;/ref&gt; Konkursā nepiedalījās arī [[Dienvidslāvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Dienvidslāvija]], kas nepiedalījās politisku iemeslu dēļ&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Yugoslavya da Eurovision'a katılmama kararı verdi |trans-title=Yugoslavia also decided not to participate in Eurovision |url=https://gazetearsivi.milliyet.com.tr/_next/image?url=https%3A%2F%2Fgazetearsivi-api.milliyet.com.tr%2Fapi%2Fv1%2FNewspaperImage%2FImage%2FlGj14MwlP9za2jtNkBtPHHW5fuuOOiGs0fsUfhYTxH1ZL5wCoYjWYQsntPTld8K5eixql7JbcO0LaMWbKCV0AA_x3D__x3D_&amp;w=384&amp;q=75 |date=27 March 1979 |location=[[Istanbul]], Turkey |access-date=16 July 2024 |work=[[Milliyet]] |language=tr}}&lt;/ref&gt;, neskatoties uz to, ka aptaujas dati liecināja, ka aptuveni 100 000 Dienvidslāvijas iedzīvotāji atbalstītu dalību konkursā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=http://www.yugopapir.com/2018/05/nakon-pobede-izraela-milioni-nasih.html|title = Milionski žiri čitalaca domaćih TV magazina zahteva: Vratimo najzad Jugoslaviju na Pesmu Evrovizije| website=yugopapir.com}}&lt;/ref&gt;

Konkursā uzvarēja [[Izraēla Eirovīzijas dziesmu konkursā|Izraēla]]s pārstāvji [[Gali Atari]] un ''[[Milk and Honey]]'' ar dziesmu ''[[Hallelujah (dziesma)|Hallelujah]]''. Šī bija otrā Izraēlas uzvara konkursā (iepriekš {{escy|1978}}. gada konkursā).

== Dalībnieki, kuri atgriežas ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Dalībnieks !! Valsts !! Iepriekšējie konkursi
|-
| [[Pēteris, Sjū un Marks]] || {{ESC|Šveice}} || {{escy|1971}}, {{escy|1976}}
|-
| ''[[Sandra Rēmere|Xandra]]'' || {{ESC|Nīderlande}} || {{escy|1972}}, {{escy|1976}}
|-
| [[Anna Marija Davida]] || {{ESC|Francija}} (iepriekš {{ESC|Luksemburga}}) || {{escy|1973}}
|-
| [[Anita Skorgana]] || {{ESC|Norvēģija}} || {{escy|1977}}
|}

== Rezultāti ==
{{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=gold|teksts_1=Uzvarētāji}}
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
|- style=&quot;background:#ccc;&quot;
! Numurs
! Valsts
! Izpildītājs
! Dziesma
! Tulkojums
! Valoda
! Vieta
! Punkti
|-
| 01
| {{ESC|Portugāle}}
| [[Manuela Bravu]]
| ''Sobe, sobe, balão sobe''
| &quot;Celies, celies, balon celies&quot;
| [[Portugāļu valoda|Portugāļu]]
| 9.
| 64
|-
| 02
| {{ESC|Itālija}}
| ''[[Matia Bazar]]''
| ''Raggio di luna''
| &quot;Mēness stars&quot;
| [[Itāļu valoda|Itāļu]]
| 15.
| 27
|-
| 03
| {{ESC|Dānija}}
| [[Tomijs Sēbaks]]
| ''Disco Tango''
| &quot;Disko Tango&quot;
| [[Dāņu valoda|Dāņu]]
| 6.
| 76
|-
| 04
| {{ESC|Īrija}}
| [[Keitals Dans]]
| ''Happy Man''
| &quot;Laimīgais vīrs&quot;
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| 5.
| 80
|-
| 05
| {{ESC|Somija}}
| [[Katri Helēna]]
| ''Katson sineen taivaan''
| &quot;Es skatos zilās debesīs&quot;
| [[Somu valoda|Somu]]
| 14.
| 38
|-
| 06
| {{ESC|Monako}}
| [[Lorāns Vageners]]
| ''Notre vie c'est la musique''
| &quot;Mūsu dzīve ir mūzika&quot;
| [[Franču valoda|Franču]]
| 16.
| 12
|-
| 07
| {{ESC|Grieķija}}
| ''[[Elpida]]''
| ''Socrates''
| &quot;Sokrāts&quot;
| [[Grieķu valoda|Grieķu]]
| 8.
| 69
|-
| 08
| {{ESC|Šveice}}
| [[Pēteris, Sjū un Marks]] &amp; [[Pfuri, Gorps un Kniri]]
| ''Trödler und Co.''
| —
| [[Vācu valoda|Vācu]]
| 10.
| 60
|-
| 09
| {{ESC|Vācija}}
| ''[[Dschinghis Khan]]''
| ''Dschinghis Khan''
| &quot;Čingishans&quot;
| Vācu
| 4.
| 86
|- style=&quot;font-weight:bold;background:gold&quot;
| 10
| {{ESC|Izraēla}}
| [[Gali Atari]] un ''[[Milk and Honey]]''
| ''[[Hallelujah (dziesma)|Hallelujah]]''
| —
| [[Ivrīts]]
| 1.
| 125
|-
| 11
| {{ESC|Francija}}
| [[Anna Marija Davida]]
| ''Je suis l'enfant soleil''
| &quot;Es esmu saules bērns&quot;
| [[Franču valoda|Franču]]
| 3.
| 106
|-
| 12
| {{ESC|Beļģija}}
| [[Miša Mara]]
| ''Hey Nana''
| &quot;Hei, aukle&quot;
| [[Nīderlandiešu valoda|Nīderlandiešu]]
| 18.
| 15
|-
| 13
| {{ESC|Luksemburga}}
| [[Džīna Mensone]]
| ''J'ai déjà vu ça dans tes yeux''
| &quot;Es jau esmu redzējusi to tavās acīs&quot;
| Franču
| 13.
| 34
|-
| 14
| {{ESC|Nīderlande}}
| ''[[Sandra Rēmere|Xandra]]''
| ''Colorado''
| &quot;Kolorādo&quot;
| Nīderlandiešu
| 12.
| 51
|-
| 15
| {{ESC|Zviedrija}}
| [[Teds Jērdestads]]
| ''Satellit''
| &quot;Satelīts&quot;
| [[Zviedru valoda|Zviedru]]
| 17.
| 8
|-
| 16
| {{ESC|Norvēģija}}
| [[Anita Skorgana]]
| ''Oliver''
| &quot;Olivers&quot;
| [[Norvēģu valoda|Norvēģu]]
| 11.
| 57
|-
| 17
| {{ESC|Lielbritānija}}
| ''[[Black Lace]]''
| ''Mary Ann''
| &quot;Marija Anna&quot;
| Angļu
| 7.
| 73
|-
| 18
| {{ESC|Austrija}}
| [[Kristina Simona]]
| ''Heute in Jerusalem''
| &quot;Šodien Jeruzālemē&quot;
| Vācu
| 18.
| 5
|-
| 19
| {{ESC|Spānija|1945}}
| [[Betija Misijego]]
| ''Su canción''
| &quot;Tava dziesma&quot;
| [[Spāņu valoda|Spāņu]]
| 2.
| 116
|}

== Balsojums ==
{| class=&quot;wikitable plainrowheaders&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
|+ Balsojuma tabula&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Jerusalem 1979 – Detailed voting results |url=https://eurovision.tv/event/jerusalem-1979/fina/results |publisher=European Broadcasting Union |access-date=11 April 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210411170753/https://eurovision.tv/event/jerusalem-1979/final/results |archive-date=11 April 2021 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Eurovision Song Contest 1979 – Scoreboard |url=https://eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=295#Scoreboard |publisher=European Broadcasting Union |access-date=23 July 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150924043110/http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=295#Scoreboard |archive-date=24 September 2015 }}&lt;/ref&gt;
|-
! colspan=&quot;2&quot; |
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Kopējie punkti}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Portugāle}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Itālija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Dānija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Īrija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Somija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Monako}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Grieķija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Šveice}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Vācija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Izraēla}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Francija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Beļģija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Luksemburga}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Nīderlande}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Zviedrija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Norvēģija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Apvienotā Karaliste}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Austrija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Spānija}}
|-
! rowspan=&quot;19&quot; {{vert header|va=middle|Dalībnieki}}
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Portugāle
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 64 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  || 6 ||  ||  || 2 || 5 ||  || 4 || 4 ||  || 10 || 5 || 3 || 3 || 3 || 6 ||  || 7 || 6
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Itālija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 27 || 8 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  ||  ||  || 8 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 3 ||  ||  || 8
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Dānija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 76 ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  || 2 ||  || 3 || '''12''' || 1 || 10 || '''12''' || 6 || 7 || 4 || 8 || 1 ||  || 3 || 3 || 4
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Īrija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 80 || 5 || 5 || 5 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  || 6 ||  || 10 || 6 || 6 || 3 ||  || 10 || 7 ||  || 8 || 5 || 4 ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Somija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 38 ||  || 7 ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  ||  || 7 || 8 || 5 ||  || 5 ||  || 6 ||  ||  ||  ||  ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Monako
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 12 || 1 || 2 || 4 ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  ||  ||  ||  ||  || 3 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 2
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Grieķija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 69 || 10 ||  || 1 || 4 ||  || 7 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  || 7 || 2 || 10 || 4 || 1 || 5 || 7 || 2 ||  ||  || 2 || 7
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Šveice
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 60 || ||  || 7 || 1 || 10 || 2 || 2 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  || 7 || 4 || 7 ||  ||  ||  ||  || 8 ||  || '''12''' ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Vācija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 86 || 2 || 1 || '''12''' || 5 || 3 || '''12''' ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  || 6 || '''12''' || 4 || 1 || 2 || 6 ||  || 8 ||  || '''12'''
|- style=&quot;background:gold;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:gold;&quot; | Izraēla
| style=&quot;text-align:right; font-weight:bold;&quot; | 125 || '''12''' ||  || 6 || '''12''' || '''12''' || 8 || 4 || 5 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  || 1 || 2 || 8 || 1 || '''12''' || '''12''' || '''12''' || 8 || 10
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Francija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 106 || 6 || 10 ||  ||  || 1 || 10 || 8 || 10 ||  || 5 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  || 6 || '''12''' || '''12''' || 5 || 7 || 6 || 5 || 3
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Beļģija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 5 ||  ||  || 2 ||  ||  ||  ||  ||  || 1 ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  ||  ||  ||  ||  || 2 ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Lukemburga
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 44 || 7 ||  ||  || 3 || 4 || 4 || 5 || 3 ||  ||  || 2 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  || 4 ||  || 2 || 10 ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Nīderlande
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 51 ||  ||  || 8 || 10 || 5 ||  || 3 ||  || 3 || 7 ||  || 3 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  || 4 || 4 ||  || 4 ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Zviedrija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 8 ||  ||  ||  || 6 ||  ||  || 1 ||  ||  || 1 ||  ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  ||  ||  ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Norvēģija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 57 || 3 || 3 ||  || 8 ||  || 6 ||  ||  ||  || 2 ||  || 8 || 2 || 6 || 10 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  || 7 || 1 || 1
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Apvienotā Karaliste
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 73 || 4 || 8 || 10 || 7 || 7 || 1 ||  || 2 || 8 ||  ||  ||  ||  || 5 ||  || 10 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  || 6 || 5
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Austrija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 5 ||  || 4 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 1 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Spānija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 116 ||  || '''12''' || 3 ||  ||  ||  || 6 || '''12''' || '''12''' || 8 || 8 || '''12''' || 10 || 10 || 7 || 1 || 5 || 10 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |
|}


=== 12 punkti ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;width:100%;&quot;
|-
! Sk. !! Valsts !! 12 punktus piešķīrušās valstis
|-
| 6
| {{ESC|Izraēla}}
| Apvienotā Karaliste, Īrija, Norvēģija, Portugāle, Somija, Zviedrija
|-
| rowspan=&quot;2&quot; | 4
| {{ESC|Vācija}}
| Dānija, Francija, Monako, Spānija
|-
| {{ESC|Spānija|1945}}
| Beļģija, Itālija, Šveice, Vācija
|-
| rowspan=&quot;2&quot; | 2
| {{ESC|Dānija}}
| Grieķija, Izraēla
|-
| {{ESC|Francija}}
| Luksemburga, Nīderlande
|-
| 1
| {{ESC|Šveice}}
| Austrija
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Eirovīzija-aizmetnis}}
{{Eirovīzija}}
[[Kategorija:1979. gads mūzikā]]
[[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]]</text>
      <sha1>fijw2bras8xa0nu1akugie0f1suj6ov</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Eurovision Song Contest 1979</title>
    <ns>0</ns>
    <id>631357</id>
    <redirect title="1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss" />
    <revision>
      <id>4465526</id>
      <timestamp>2026-05-09T07:22:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]</comment>
      <origin>4465526</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="54" sha1="5dzfqp3w292d833zejzdk1wzg9rlg4z" xml:space="preserve">#REDIRECT [[1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]</text>
      <sha1>5dzfqp3w292d833zejzdk1wzg9rlg4z</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Viljams Ēklunds</title>
    <ns>0</ns>
    <id>631358</id>
    <revision>
      <id>4465529</id>
      <timestamp>2026-05-09T07:30:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Hokejista infokaste v2  |           vārds = Viljams Ēklunds  |      vārds_orig = ''William Eklund''  |          attēls = William Eklund 4 April 2026 (cropped).jpg  |         att_izm =   |        paraksts = Viljams Ēklunds 2026. gadā &lt;!------ Personas dati ------&gt;  |     pilns vārds =   |          dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2002|10|12}}  |         dz_viet = {{Vieta|Zviedrija|Haninge}}  |         mir_dat =   |        mir_viet =   |          garums = {{mērvien...</comment>
      <origin>4465529</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2659" sha1="mzptypkfxb5pqn6hfc9yqpjmof1se7r" xml:space="preserve">{{Hokejista infokaste v2
 |           vārds = Viljams Ēklunds
 |      vārds_orig = ''William Eklund''
 |          attēls = William Eklund 4 April 2026 (cropped).jpg
 |         att_izm = 
 |        paraksts = Viljams Ēklunds 2026. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |     pilns vārds = 
 |          dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2002|10|12}}
 |         dz_viet = {{Vieta|Zviedrija|Haninge}}
 |         mir_dat = 
 |        mir_viet = 
 |          garums = {{mērvienība|cm=178}}
 |           svars = {{mērvienība|kg=84}}
 |         iesauka = 
 |             poz = [[Uzbrucējs (hokejs)|Uzbrucējs]]
 |        tvēriens = Kreisais
 |         kar_sāk = 2020
 |        kar_beig = 
 |       izglītība = 
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
 |             kom = {{flaga|ASV}} [[Sanhosē &quot;Sharks&quot;]]
 |          numurs = 
 |           amats = 
 |             līga = [[Nacionālā hokeja līga|NHL]]
&lt;!------ Drafts ------&gt;
 |          drafts = 7., 1. kārtā
 |         dr_gads = [[2021. gada NHL drafts|2021]]
 |         dr_līga = [[NHL drafts|NHL]]
 |          dr_kom = [[Sanhosē &quot;Sharks&quot;]]
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
 |      taut_sez 1 = 
 |          taut 1 = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |            balv = 
 |           slavz = 
 |          aģenti = 
 |         dzimums = v
 |       atjaunots = {{dat|2026|5|9||bez}}
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |   rādīt_medaļas = jā
 |     headercolor = 
 |  medaltemplates = 
}}
'''Viljams Ēklunds''' ({{Val|sv|William Eklund}}; dzimis {{dat|2002|10|12}}) ir [[zviedri|zviedru]] [[hokejs|hokejists]], kurš spēlē [[uzbrucējs (hokejs)|uzbrucēja]] pozīcijā. Pašlaik (2026) Ēklunds spēlē [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sanhosē &quot;Sharks&quot;]] rindās.

[[2021. gada NHL drafts|2021. gada NHL draftā]] Ēklundu pirmajā kārtā ar kopējo 7. numuru izvēlējās [[Sanhosē &quot;Sharks&quot;]].

Iepriekš spēlējis arī Zviedrijas komandā ''[[Djurgårdens IF]]''. 2021. gadā atzīts par [[Zviedrijas hokeja līga]]s labāko jauno spēlētāju.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}
{{kastes sākums}}
{{s-tituli}}
{{succession box | before = {{flaga|CAN}} [[Ozijs Vīsblats]] | title = [[Sanhosē &quot;Sharks&quot;]] [[NHL drafts|NHL drafta]] pirmā raunda izvēle | years = [[2021. gada NHL drafts|2021]] | after = {{flaga|SWE}} [[Filips Baistets]]}}
{{kastes beigas}}

{{DEFAULTSORT:Ēklunds, Viljams}}
[[Kategorija:2002. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Stokholmas lēnē dzimušie]]
[[Kategorija:Zviedrijas hokejisti]]
[[Kategorija:Sanhosē &quot;Sharks&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:NHL drafta pirmās kārtas izvēles]]</text>
      <sha1>mzptypkfxb5pqn6hfc9yqpjmof1se7r</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Lazaradiskovic</title>
    <ns>3</ns>
    <id>631359</id>
    <revision>
      <id>4465541</id>
      <timestamp>2026-05-09T08:15:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4465541</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="179" sha1="7v8uvty02nxzxqvy3w4gxuz82qsn2k7" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Lazaradiskovic}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 9. maijs, plkst. 11.15 (EEST)</text>
      <sha1>7v8uvty02nxzxqvy3w4gxuz82qsn2k7</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Uzvaras karoga pacelšana pār Reihstāgu</title>
    <ns>0</ns>
    <id>631360</id>
    <revision>
      <id>4465543</id>
      <timestamp>2026-05-09T08:26:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>XD991</username>
        <id>108020</id>
      </contributor>
      <comment>mēģināts tulkot no enwiki...</comment>
      <origin>4465543</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4883" sha1="7mxwb9af6b8fnzlw9vgki44fkoyo89k" xml:space="preserve">[[Attēls:Raising a flag over the Reichstag.jpg|thumb|right|250px|Uzvaras karoga pacelšana pār Reihstāgu, Jevgeņija Haldeja fotogrāfija]]
'''Uzvaras karoga pacelšana pār Reihstāgu''' ({{val|ru|Знамя Победы над Рейхстагом}}) ir [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] fotogrāfija, kas attēlo [[Padomju tautas uzvaras diena Lielajā Tēvijas karā|Padomju Savienības uzvaru pār nacistisko Vāciju]] [[Berlīnes kauja]]s laikā. Uzņemta 1945. gada 2. maijā un attēlo padomju karavīrus Alekseju Kovaļovu un Abdulhakimu Ismailovu, kuri uzstāda [[PSRS karogs|PSRS karogu]] uz [[Reihstāgs (ēka)|Reihstāga ēkas]], kurā tolaik atradās [[Reihstāgs (Trešais reihs)|nacistu partijas federālais parlaments]]. Fotogrāfiju pārpublicēja tūkstošiem izdevumu visā pasaulē un tā kļuva par vienu no nozīmīgākajiem un atpazīstamākajiem Otrā pasaules kara attēliem.

== Priekšvēsture ==
{{main|Berlīnes kauja}}
[[Berlīnes kauja]] bija pēdējā lielā ofensīva Otrā pasaules kara Eiropas frontē, Padomju Savienībā to dēvēja par Berlīnes stratēģisko uzbrukuma operāciju. Sākot ar 1945. gada 16. aprīli, [[Sarkanā armija]], Vislas–Oderas ofensīvas rezultātā, pārrāva vācu fronti un strauji virzījās uz rietumiem cauri Vācijai, dienā pārvarot 30–40 kilometrus. Berlīnes kauja, kas ilga no 1945. gada 20. aprīļa līdz 2. maijam, bija viena no asiņainākajām kaujām vēsturē.&lt;ref&gt;{{grāmatas atsauce |last1=Erickson |first1=John |title=The road to Berlin |publisher=''[[Yale University Press]]'' |location=New Haven |isbn=0-300-07813-7}}&lt;/ref&gt;

1894. gadā uzceltais [[Reihstāgs (ēka)|Reihstāgs]] bija viena no atpazīstamākajām ēkām Vācijā, un tās arhitektūra savā laikā tika uzskatīta par grandiozu. Ēka deva lielu ieguldījumu Vācijas vēsturē, un Sarkanā armija to uzskatīja par ienaidnieka simbolu. Ēka tika smagi bojāta [[Reihstāga dedzināšana|1933. gada Reihstāga ugunsgrēkā]] un līdz 1945. gadam bija slēgta. Būtībā visu nacistu valdīšanas laiku Reihstāga likumdevējas iestādes sēdes tika sasauktas netālu esošajā [[Krolla opera]]s ēkā. Padomju karaspēks ieņēma Reihstāgu 1945. gada 2. maijā.&lt;ref&gt;{{grāmatas atsauce |last1=Beevor |first1=Antony |title=Berlin: the Downfall 1945 |publisher=''[[Penguin Books]]'' |location=Londona |isbn=978-0-14-028696-0 |edition=1.}}&lt;/ref&gt;

== Turpmākā vēsture ==
Fotogrāfiju pirmoreiz publicēja 1945. gada 13. maijā žurnālā ''[[Ogoņok]]''. Lai gan daudzi kara korespondenti fotografēja karogus uz jumtiem, tieši Jevgeņija Haldeja fotogrāfija kļuva par ikonisku.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |author1=Michael Sontheimer |title=Iconic Red Army Reichstag Photo Faked |url=https://www.spiegel.de/international/europe/the-art-of-soviet-propaganda-iconic-red-army-reichstag-photo-faked-a-551972.html |publisher=''[[Der Spiegel]]'' |date={{dat|2008|5|7||bez}}}}&lt;/ref&gt;

Pēc fotogrāfijas uzņemšanas Haldejs ātri atgriezās [[Maskava|Maskavā]]. Viņš turpināja rediģēt attēlu pēc žurnāla ''Ogoņok'' galvenā redaktora lūguma, kurš pamanīja, ka vecākais seržants Abdulhakims Ismailovs, kurš atbalsta karognesēju, valkāja divus rokaspulksteņus, kas varēja liecināt, ka vienu no tiem viņš būtu varējis nozagt. Izmantojot adatu, Haldejs izdzēsa pulksteni no fotogrāfijas. Vēlāk tika apgalvots, ka otrais pulkstenis patiesībā bija [[Adrianova kompass]]&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=The Soviet Flag Over the Reichstag in 1945: Backstory and Photos |url=https://rarehistoricalphotos.com/soviet-flag-reichstag-berlin-1945/ |website=rarehistoricalphotos.com}}&lt;/ref&gt; un lai izvairītos no strīdiem, Haldejs manipulēja ar fotogrāfiju, izdzēsot pulksteni no Ismailova labās rokas. Lai padarītu ainu dramatiskāku, viņš arī palielināja attēla kontrastu un pievienoja dūmus fonā, montējot tos no cita negatīva.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |author1=Doc Baumann |title=Dramatische Rauchwolken |url=https://www.spiegel.de/netzwelt/gadgets/bildfaelschung-dramatische-rauchwolken-a-667710.html |publisher=''[[Der Spiegel]]'' |date={{dat|2010|1|3||bez}}}}&lt;/ref&gt;

Tā kā Haldejs šo fotogrāfiju uzņēma pildot savus darba pienākumus, autortiesības uz šo fotogrāfiju piederēja Krievijas ziņu aģentūrai TASS.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=FEDERAL LAW NO. 231-FZ OF DECEMBER 18, 2006 ON PUTTING INTO OPERATION PART FOUR OF THE CIVIL CODE OF THE RUSSIAN FEDERATION (with the Amendments and Additions of July 24, 2007) |url=https://www.wto.org/english/thewto_e/acc_e/rus_e/wtaccrus58_leg_368.pdf}}&lt;/ref&gt; Tā kā fotogrāfija publicēta 1945. gadā, tās autortiesības Krievijā beidzās 2016. gada 1. janvārī.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Fotogrāfijas]]
[[Kategorija:Otrais pasaules karš]]
[[Kategorija:PSRS karogi]]
[[Kategorija:Padomju Savienības kultūra]]</text>
      <sha1>7mxwb9af6b8fnzlw9vgki44fkoyo89k</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4465565</id>
      <parentid>4465543</parentid>
      <timestamp>2026-05-09T09:58:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4465565</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4884" sha1="fj6fef3fyzbgfczz2kx4gvzfs4lrsta" xml:space="preserve">[[Attēls:Raising a flag over the Reichstag.jpg|thumb|right|250px|Uzvaras karoga pacelšana pār Reihstāgu, Jevgeņija Haldeja fotogrāfija]]
'''Uzvaras karoga pacelšana pār Reihstāgu''' ({{val|ru|Знамя Победы над Рейхстагом}}) ir [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] fotogrāfija, kas attēlo [[Padomju tautas uzvaras diena Lielajā Tēvijas karā|Padomju Savienības uzvaru pār nacistisko Vāciju]] [[Berlīnes kauja]]s laikā. Uzņemta 1945. gada 2. maijā un attēlo padomju karavīrus Alekseju Kovaļovu un Abdulhakimu Ismailovu, kuri uzstāda [[PSRS karogs|PSRS karogu]] uz [[Reihstāgs (ēka)|Reihstāga ēkas]], kurā tolaik atradās [[Reihstāgs (Trešais reihs)|nacistu partijas federālais parlaments]]. Fotogrāfiju pārpublicēja tūkstošiem izdevumu visā pasaulē un tā kļuva par vienu no nozīmīgākajiem un atpazīstamākajiem Otrā pasaules kara attēliem.

== Priekšvēsture ==
{{main|Berlīnes kauja}}
[[Berlīnes kauja]] bija pēdējā lielā ofensīva Otrā pasaules kara Eiropas frontē, Padomju Savienībā to dēvēja par Berlīnes stratēģisko uzbrukuma operāciju. Sākot ar 1945. gada 16. aprīli, [[Sarkanā armija]], Vislas–Oderas ofensīvas rezultātā, pārrāva vācu fronti un strauji virzījās uz rietumiem cauri Vācijai, dienā pārvarot 30–40 kilometrus. Berlīnes kauja, kas ilga no 1945. gada 20. aprīļa līdz 2. maijam, bija viena no asiņainākajām kaujām vēsturē.&lt;ref&gt;{{grāmatas atsauce |last1=Erickson |first1=John |title=The road to Berlin |publisher=''[[Yale University Press]]'' |location=New Haven |isbn=0-300-07813-7}}&lt;/ref&gt;

1894. gadā uzceltais [[Reihstāgs (ēka)|Reihstāgs]] bija viena no atpazīstamākajām ēkām Vācijā, un tās arhitektūra savā laikā tika uzskatīta par grandiozu. Ēka deva lielu ieguldījumu Vācijas vēsturē, un Sarkanā armija to uzskatīja par ienaidnieka simbolu. Ēka tika smagi bojāta [[Reihstāga dedzināšana|1933. gada Reihstāga ugunsgrēkā]] un līdz 1945. gadam bija slēgta. Būtībā visu nacistu valdīšanas laiku Reihstāga likumdevējas iestādes sēdes tika sasauktas netālu esošajā [[Krolla opera]]s ēkā. Padomju karaspēks ieņēma Reihstāgu 1945. gada 2. maijā.&lt;ref&gt;{{grāmatas atsauce |last1=Beevor |first1=Antony |title=Berlin: the Downfall 1945 |publisher=''[[Penguin Books]]'' |location=Londona |isbn=978-0-14-028696-0 |edition=1.}}&lt;/ref&gt;

== Turpmākā vēsture ==
Fotogrāfiju pirmoreiz publicēja 1945. gada 13. maijā žurnālā ''[[Ogoņok]]''. Lai gan daudzi kara korespondenti fotografēja karogus uz jumtiem, tieši Jevgeņija Haldeja fotogrāfija kļuva par ikonisku.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |author1=Michael Sontheimer |title=Iconic Red Army Reichstag Photo Faked |url=https://www.spiegel.de/international/europe/the-art-of-soviet-propaganda-iconic-red-army-reichstag-photo-faked-a-551972.html |publisher=''[[Der Spiegel]]'' |date={{dat|2008|5|7||bez}}}}&lt;/ref&gt;

Pēc fotogrāfijas uzņemšanas Haldejs ātri atgriezās [[Maskava|Maskavā]]. Viņš turpināja rediģēt attēlu pēc žurnāla ''Ogoņok'' galvenā redaktora lūguma, kurš pamanīja, ka vecākais seržants Abdulhakims Ismailovs, kurš atbalsta karognesēju, valkāja divus rokaspulksteņus, kas varēja liecināt, ka vienu no tiem viņš būtu varējis nozagt. Izmantojot adatu, Haldejs izdzēsa pulksteni no fotogrāfijas. Vēlāk tika apgalvots, ka otrais pulkstenis patiesībā bija [[Adrianova kompass]]&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=The Soviet Flag Over the Reichstag in 1945: Backstory and Photos |url=https://rarehistoricalphotos.com/soviet-flag-reichstag-berlin-1945/ |website=rarehistoricalphotos.com}}&lt;/ref&gt; un lai izvairītos no strīdiem, Haldejs manipulēja ar fotogrāfiju, izdzēšot pulksteni no Ismailova labās rokas. Lai padarītu ainu dramatiskāku, viņš arī palielināja attēla kontrastu un pievienoja dūmus fonā, montējot tos no cita negatīva.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |author1=Doc Baumann |title=Dramatische Rauchwolken |url=https://www.spiegel.de/netzwelt/gadgets/bildfaelschung-dramatische-rauchwolken-a-667710.html |publisher=''[[Der Spiegel]]'' |date={{dat|2010|1|3||bez}}}}&lt;/ref&gt;

Tā kā Haldejs šo fotogrāfiju uzņēma pildot savus darba pienākumus, autortiesības uz šo fotogrāfiju piederēja Krievijas ziņu aģentūrai TASS.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=FEDERAL LAW NO. 231-FZ OF DECEMBER 18, 2006 ON PUTTING INTO OPERATION PART FOUR OF THE CIVIL CODE OF THE RUSSIAN FEDERATION (with the Amendments and Additions of July 24, 2007) |url=https://www.wto.org/english/thewto_e/acc_e/rus_e/wtaccrus58_leg_368.pdf}}&lt;/ref&gt; Tā kā fotogrāfija publicēta 1945. gadā, tās autortiesības Krievijā beidzās 2016. gada 1. janvārī.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Fotogrāfijas]]
[[Kategorija:Otrais pasaules karš]]
[[Kategorija:PSRS karogi]]
[[Kategorija:Padomju Savienības kultūra]]</text>
      <sha1>fj6fef3fyzbgfczz2kx4gvzfs4lrsta</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Wiatryga</title>
    <ns>3</ns>
    <id>631361</id>
    <revision>
      <id>4465547</id>
      <timestamp>2026-05-09T08:49:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4465547</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="173" sha1="0ps378ris50f3w6p4mp2ut6qa1i2fjx" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Wiatryga}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 9. maijs, plkst. 11.49 (EEST)</text>
      <sha1>0ps378ris50f3w6p4mp2ut6qa1i2fjx</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Vasasasasa</title>
    <ns>3</ns>
    <id>631362</id>
    <revision>
      <id>4465555</id>
      <timestamp>2026-05-09T09:19:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4465555</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="175" sha1="6gj5q02dse5a94vcznjcncd1ychnzc8" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Vasasasasa}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 9. maijs, plkst. 12.19 (EEST)</text>
      <sha1>6gj5q02dse5a94vcznjcncd1ychnzc8</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:CatsEverywhere</title>
    <ns>3</ns>
    <id>631363</id>
    <revision>
      <id>4465562</id>
      <timestamp>2026-05-09T09:53:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4465562</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="179" sha1="l9lkdt51xis67eli8cmecr3f6rrw9m3" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=CatsEverywhere}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 9. maijs, plkst. 12.53 (EEST)</text>
      <sha1>l9lkdt51xis67eli8cmecr3f6rrw9m3</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:MasterMasfa</title>
    <ns>3</ns>
    <id>631364</id>
    <revision>
      <id>4465568</id>
      <timestamp>2026-05-09T10:17:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4465568</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="176" sha1="bvde77wkuss3j7qfznilfqbsax1ombv" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=MasterMasfa}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 9. maijs, plkst. 13.17 (EEST)</text>
      <sha1>bvde77wkuss3j7qfznilfqbsax1ombv</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Pšišoviču slaktiņš</title>
    <ns>0</ns>
    <id>631365</id>
    <revision>
      <id>4465569</id>
      <timestamp>2026-05-09T10:26:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: '''Pšišoviču slaktiņš''' ([[Poļu valoda|poļu]]: ''Zbrodnia przyszowicka'' vai ''Tragedia przyszowicka'') bija civiliedzīvotāju masu slepkavība, ko 1945. gada 26.–28. janvārī [[Sarkanā armija]] pastrādāja Pšišovices ciemā Augšsilēzijā, toreizējā vācu okupētajā [[Polija|Polijā]]. Dažādos avotos minētais upuru skaits svārstās no 54 līdz vairāk nekā 60 cilvēkiem; dažos avotos minēti līdz 69 nogalinātie.&lt;ref name=&quot;wiki&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |u...</comment>
      <origin>4465569</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5784" sha1="dtxmz2m7km4ibs4yhczi9bw8mtx6j5o" xml:space="preserve">'''Pšišoviču slaktiņš''' ([[Poļu valoda|poļu]]: ''Zbrodnia przyszowicka'' vai ''Tragedia przyszowicka'') bija civiliedzīvotāju masu slepkavība, ko 1945. gada 26.–28. janvārī [[Sarkanā armija]] pastrādāja Pšišovices ciemā Augšsilēzijā, toreizējā vācu okupētajā [[Polija|Polijā]]. Dažādos avotos minētais upuru skaits svārstās no 54 līdz vairāk nekā 60 cilvēkiem; dažos avotos minēti līdz 69 nogalinātie.&lt;ref name=&quot;wiki&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://en.wikipedia.org/wiki/Przyszowice_massacre |title=Przyszowice massacre |website=Wikipedia |access-date=2026-05-09}}&lt;/ref&gt;

Polijas Nacionālās atmiņas institūts šo notikumu kvalificējis kā [[Noziegums pret cilvēci|noziegumu pret cilvēci]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.polska-zbrojna.pl/Mobile/ArticleShow/21661|title=Polska Zbrojna|website=www.polska-zbrojna.pl|access-date=2026-05-09}}&lt;/ref&gt;

== Vēsturiskais fons ==

1945. gada janvārī [[Otrā pasaules kara Austrumu fronte|Austrumu frontē]] sākās plaša [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] ofensīva, kuras laikā padomju karaspēks virzījās no [[Visla|Vislas]] līnijas uz rietumiem. Līdz janvāra beigām vācu [[Vērmahts|Vērmahta]] vienības atkāpās [[Odera|Oderas]] virzienā, tomēr [[Augšsilēzija|Augšsilēzijā]] vēl notika lokālas sadursmes un pretuzbrukumi.&lt;ref name=&quot;wiki&quot; /&gt;

1945. gada 23. janvārī padomju karaspēks ieņēma [[Glivice|Glivici]], vienu no nozīmīgākajiem reģiona rūpniecības centriem. Pēc tam vācu spēki veica pretuzbrukumu, un apkārtnē vairākas dienas turpinājās kaujas. 26. janvārī Sarkanā armija iegāja Pššovicē, kas pirmskara periodā atradās pie [[Otrā Polijas Republika|Otrās Polijas Republikas]] rietumu robežas.&lt;ref name=&quot;wiki&quot; /&gt;

== Slaktiņš ==

Pēc padomju karaspēka ienākšanas ciemā 1945. gada 26. janvārī sākās civiliedzīvotāju nogalināšana. Saskaņā ar poļu avotiem padomju karavīri aizdedzināja vairākas mājas un šāva uz cilvēkiem, kuri mēģināja dzēst ugunsgrēkus.&lt;ref name=&quot;wiki&quot; /&gt;

Nogalināto vidū bija vīrieši, sievietes un bērni. Avotos minēts, ka upuru vecums svārstījās no zīdaiņa līdz 78 gadus vecam cilvēkam. Starp nogalinātajiem bija arī četri bijušie [[Aušvicas koncentrācijas nometne|Aušvicas koncentrācijas nometnes]] ieslodzītie, kuri bija izbēguši no nāves marša. Divi no viņiem bija itālis un ungārs, bet pārējie upuri pārsvarā bija poļu civiliedzīvotāji.&lt;ref name=&quot;wiki&quot; /&gt;

Poļu presē un pētniecībā minēts arī par ciema izlaupīšanu un seksuālu vardarbību pret sievietēm, taču precīzs šādu noziegumu apjoms nav zināms.&lt;ref name=&quot;ipn&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://przystanekhistoria.pl/pa2/tematy/zbrodnie-sowieckie/97954,Gehenna-wyzwolenia-Zbrodnie-sowieckie-na-Gornym-Slasku-w-1945-roku.html |title=Gehenna „wyzwolenia”. Zbrodnie sowieckie na Górnym Śląsku w 1945 roku |publisher=Instytut Pamięci Narodowej |access-date=2026-05-09}}&lt;/ref&gt;

== Iespējamie motīvi ==

Slaktiņa tiešais iemesls nav droši noskaidrots. Viena no versijām ir, ka padomju karavīri atriebās par zaudējumiem, kas bija ciesti kaujās ar [[Vērmahts|Vērmahtu]] Pššovices apkārtnē. Cita versija norāda, ka Sarkanās armijas karavīri varēja kļūdaini uzskatīt, ka atrodas jau [[Nacistiskā Vācija|Vācijas]] teritorijā, nevis Polijas ciemā.&lt;ref name=&quot;wiki&quot; /&gt;

Šo interpretāciju pastiprina fakts, ka Pššovice atradās pie pirmskara Polijas–Vācijas robežas, un reģiona politiskais statuss bija sarežģīts: Augšsilēzija bija pierobežas teritorija ar jauktu poļu, silēziešu un vācu iedzīvotāju vēsturisko klātbūtni.

== Upuru apbedīšana un piemiņa ==

Pēc slaktiņa upuri tika apbedīti kopējā kapā vietējā kapsētā. [[Polijas Tautas Republika|Komunistiskās Polijas]] laikā publiska šo notikumu pieminēšana bija ierobežota, jo noziegumu bija pastrādājuši padomju karavīri.&lt;ref name=&quot;wiki&quot; /&gt;

Tikai pēc komunisma krišanas Polijā Pššoviču traģēdija kļuva par plašākas publiskas piemiņas objektu. 2005. gadā, slaktiņa 60. gadadienā, kapsētā tika uzstādīta piemiņas plāksne. Piemiņas ceremonijā piedalījās Legnicas bīskaps Stefans Cihijs, kurš pats bērnībā bija šo notikumu aculiecinieks un bija radinieks vienam no upuriem.&lt;ref name=&quot;wiki&quot; /&gt;

== Izmeklēšana ==

Pēc 2000. gada Nacionālās atmiņas institūts Katovicē sāka izmeklēšanu par Pššoviču slaktiņu un citiem līdzīgiem padomju karaspēka noziegumiem Augšsilēzijā, tostarp [[Glivice|Glivicē]] un [[Ruda Slonska|Ruda Slonskas]] Halembas rajonā.&lt;ref name=&quot;wiki&quot; /&gt;

Izmeklēšanas laikā tika analizēti arī dokumenti no [[Krievijas Federācijas Aizsardzības ministrija|Krievijas Federācijas Aizsardzības ministrijas]], taču ar tiem nepietika, lai precīzi noteiktu konkrēto Sarkanās armijas vienību vai personas, kas bija atbildīgas par slepkavībām.&lt;ref name=&quot;wiki&quot; /&gt;

== Skatīt arī ==

* [[Noziegums pret cilvēci]]

== Atsauces ==

&lt;references /&gt;

== Ārējās saites ==

* [https://en.wikipedia.org/wiki/Przyszowice_massacre Przyszowice massacre] — raksts angļu Vikipēdijā
* [https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Przyszowice_-_tablica_na_zbiorowej_mogile_pomordowanych_przez_%C5%BCo%C5%82nierzy_sowieckich_4_(Nemo5576).jpg Piemiņas plāksnes attēls Wikimedia Commons]
* [https://przystanekhistoria.pl/pa2/tematy/zbrodnie-sowieckie/97954,Gehenna-wyzwolenia-Zbrodnie-sowieckie-na-Gornym-Slasku-w-1945-roku.html IPN raksts par padomju noziegumiem Augšsilēzijā 1945. gadā]

[[Kategorija:Otrā pasaules kara noziegumi]]
[[Kategorija:Slaktiņi Polijā]]
[[Kategorija:Padomju kara noziegumi]]
[[Kategorija:1945. gads Polijā]]
[[Kategorija:Augšsilēzija]]</text>
      <sha1>dtxmz2m7km4ibs4yhczi9bw8mtx6j5o</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4465570</id>
      <parentid>4465569</parentid>
      <timestamp>2026-05-09T10:27:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4465570</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5992" sha1="baa9p407y2sxvi3ekgwwmsm6qau84if" xml:space="preserve">[[Attēls:Przyszowice - tablica na zbiorowej mogile pomordowanych przez żołnierzy sowieckich 4 (Nemo5576).jpg|thumb|Brāļu kaps Pšišovices ciemā padomju karavīru nogalinātajiem civiliedzīvotājiem]]
'''Pšišoviču slaktiņš''' ([[Poļu valoda|poļu]]: ''Zbrodnia przyszowicka'' vai ''Tragedia przyszowicka'') bija civiliedzīvotāju masu slepkavība, ko 1945. gada 26.–28. janvārī [[Sarkanā armija]] pastrādāja Pšišovices ciemā Augšsilēzijā, toreizējā vācu okupētajā [[Polija|Polijā]]. Dažādos avotos minētais upuru skaits svārstās no 54 līdz vairāk nekā 60 cilvēkiem; dažos avotos minēti līdz 69 nogalinātie.&lt;ref name=&quot;wiki&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://en.wikipedia.org/wiki/Przyszowice_massacre |title=Przyszowice massacre |website=Wikipedia |access-date=2026-05-09}}&lt;/ref&gt;

Polijas Nacionālās atmiņas institūts šo notikumu kvalificējis kā [[Noziegums pret cilvēci|noziegumu pret cilvēci]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.polska-zbrojna.pl/Mobile/ArticleShow/21661|title=Polska Zbrojna|website=www.polska-zbrojna.pl|access-date=2026-05-09}}&lt;/ref&gt;

== Vēsturiskais fons ==

1945. gada janvārī [[Otrā pasaules kara Austrumu fronte|Austrumu frontē]] sākās plaša [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] ofensīva, kuras laikā padomju karaspēks virzījās no [[Visla|Vislas]] līnijas uz rietumiem. Līdz janvāra beigām vācu [[Vērmahts|Vērmahta]] vienības atkāpās [[Odera|Oderas]] virzienā, tomēr [[Augšsilēzija|Augšsilēzijā]] vēl notika lokālas sadursmes un pretuzbrukumi.&lt;ref name=&quot;wiki&quot; /&gt;

1945. gada 23. janvārī padomju karaspēks ieņēma [[Glivice|Glivici]], vienu no nozīmīgākajiem reģiona rūpniecības centriem. Pēc tam vācu spēki veica pretuzbrukumu, un apkārtnē vairākas dienas turpinājās kaujas. 26. janvārī Sarkanā armija iegāja Pššovicē, kas pirmskara periodā atradās pie [[Otrā Polijas Republika|Otrās Polijas Republikas]] rietumu robežas.&lt;ref name=&quot;wiki&quot; /&gt;

== Slaktiņš ==

Pēc padomju karaspēka ienākšanas ciemā 1945. gada 26. janvārī sākās civiliedzīvotāju nogalināšana. Saskaņā ar poļu avotiem padomju karavīri aizdedzināja vairākas mājas un šāva uz cilvēkiem, kuri mēģināja dzēst ugunsgrēkus.&lt;ref name=&quot;wiki&quot; /&gt;

Nogalināto vidū bija vīrieši, sievietes un bērni. Avotos minēts, ka upuru vecums svārstījās no zīdaiņa līdz 78 gadus vecam cilvēkam. Starp nogalinātajiem bija arī četri bijušie [[Aušvicas koncentrācijas nometne|Aušvicas koncentrācijas nometnes]] ieslodzītie, kuri bija izbēguši no nāves marša. Divi no viņiem bija itālis un ungārs, bet pārējie upuri pārsvarā bija poļu civiliedzīvotāji.&lt;ref name=&quot;wiki&quot; /&gt;

Poļu presē un pētniecībā minēts arī par ciema izlaupīšanu un seksuālu vardarbību pret sievietēm, taču precīzs šādu noziegumu apjoms nav zināms.&lt;ref name=&quot;ipn&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://przystanekhistoria.pl/pa2/tematy/zbrodnie-sowieckie/97954,Gehenna-wyzwolenia-Zbrodnie-sowieckie-na-Gornym-Slasku-w-1945-roku.html |title=Gehenna „wyzwolenia”. Zbrodnie sowieckie na Górnym Śląsku w 1945 roku |publisher=Instytut Pamięci Narodowej |access-date=2026-05-09}}&lt;/ref&gt;

== Iespējamie motīvi ==

Slaktiņa tiešais iemesls nav droši noskaidrots. Viena no versijām ir, ka padomju karavīri atriebās par zaudējumiem, kas bija ciesti kaujās ar [[Vērmahts|Vērmahtu]] Pššovices apkārtnē. Cita versija norāda, ka Sarkanās armijas karavīri varēja kļūdaini uzskatīt, ka atrodas jau [[Nacistiskā Vācija|Vācijas]] teritorijā, nevis Polijas ciemā.&lt;ref name=&quot;wiki&quot; /&gt;

Šo interpretāciju pastiprina fakts, ka Pššovice atradās pie pirmskara Polijas–Vācijas robežas, un reģiona politiskais statuss bija sarežģīts: Augšsilēzija bija pierobežas teritorija ar jauktu poļu, silēziešu un vācu iedzīvotāju vēsturisko klātbūtni.

== Upuru apbedīšana un piemiņa ==

Pēc slaktiņa upuri tika apbedīti kopējā kapā vietējā kapsētā. [[Polijas Tautas Republika|Komunistiskās Polijas]] laikā publiska šo notikumu pieminēšana bija ierobežota, jo noziegumu bija pastrādājuši padomju karavīri.&lt;ref name=&quot;wiki&quot; /&gt;

Tikai pēc komunisma krišanas Polijā Pššoviču traģēdija kļuva par plašākas publiskas piemiņas objektu. 2005. gadā, slaktiņa 60. gadadienā, kapsētā tika uzstādīta piemiņas plāksne. Piemiņas ceremonijā piedalījās Legnicas bīskaps Stefans Cihijs, kurš pats bērnībā bija šo notikumu aculiecinieks un bija radinieks vienam no upuriem.&lt;ref name=&quot;wiki&quot; /&gt;

== Izmeklēšana ==

Pēc 2000. gada Nacionālās atmiņas institūts Katovicē sāka izmeklēšanu par Pššoviču slaktiņu un citiem līdzīgiem padomju karaspēka noziegumiem Augšsilēzijā, tostarp [[Glivice|Glivicē]] un [[Ruda Slonska|Ruda Slonskas]] Halembas rajonā.&lt;ref name=&quot;wiki&quot; /&gt;

Izmeklēšanas laikā tika analizēti arī dokumenti no [[Krievijas Federācijas Aizsardzības ministrija|Krievijas Federācijas Aizsardzības ministrijas]], taču ar tiem nepietika, lai precīzi noteiktu konkrēto Sarkanās armijas vienību vai personas, kas bija atbildīgas par slepkavībām.&lt;ref name=&quot;wiki&quot; /&gt;

== Skatīt arī ==

* [[Noziegums pret cilvēci]]

== Atsauces ==

&lt;references /&gt;

== Ārējās saites ==

* [https://en.wikipedia.org/wiki/Przyszowice_massacre Przyszowice massacre] — raksts angļu Vikipēdijā
* [https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Przyszowice_-_tablica_na_zbiorowej_mogile_pomordowanych_przez_%C5%BCo%C5%82nierzy_sowieckich_4_(Nemo5576).jpg Piemiņas plāksnes attēls Wikimedia Commons]
* [https://przystanekhistoria.pl/pa2/tematy/zbrodnie-sowieckie/97954,Gehenna-wyzwolenia-Zbrodnie-sowieckie-na-Gornym-Slasku-w-1945-roku.html IPN raksts par padomju noziegumiem Augšsilēzijā 1945. gadā]

[[Kategorija:Otrā pasaules kara noziegumi]]
[[Kategorija:Slaktiņi Polijā]]
[[Kategorija:Padomju kara noziegumi]]
[[Kategorija:1945. gads Polijā]]
[[Kategorija:Augšsilēzija]]</text>
      <sha1>baa9p407y2sxvi3ekgwwmsm6qau84if</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4465571</id>
      <parentid>4465570</parentid>
      <timestamp>2026-05-09T10:28:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <comment>/* Iespējamie motīvi */</comment>
      <origin>4465571</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5993" sha1="b6iixhmql5n1gqvymv20g63h5gcavf4" xml:space="preserve">[[Attēls:Przyszowice - tablica na zbiorowej mogile pomordowanych przez żołnierzy sowieckich 4 (Nemo5576).jpg|thumb|Brāļu kaps Pšišovices ciemā padomju karavīru nogalinātajiem civiliedzīvotājiem]]
'''Pšišoviču slaktiņš''' ([[Poļu valoda|poļu]]: ''Zbrodnia przyszowicka'' vai ''Tragedia przyszowicka'') bija civiliedzīvotāju masu slepkavība, ko 1945. gada 26.–28. janvārī [[Sarkanā armija]] pastrādāja Pšišovices ciemā Augšsilēzijā, toreizējā vācu okupētajā [[Polija|Polijā]]. Dažādos avotos minētais upuru skaits svārstās no 54 līdz vairāk nekā 60 cilvēkiem; dažos avotos minēti līdz 69 nogalinātie.&lt;ref name=&quot;wiki&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://en.wikipedia.org/wiki/Przyszowice_massacre |title=Przyszowice massacre |website=Wikipedia |access-date=2026-05-09}}&lt;/ref&gt;

Polijas Nacionālās atmiņas institūts šo notikumu kvalificējis kā [[Noziegums pret cilvēci|noziegumu pret cilvēci]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.polska-zbrojna.pl/Mobile/ArticleShow/21661|title=Polska Zbrojna|website=www.polska-zbrojna.pl|access-date=2026-05-09}}&lt;/ref&gt;

== Vēsturiskais fons ==

1945. gada janvārī [[Otrā pasaules kara Austrumu fronte|Austrumu frontē]] sākās plaša [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] ofensīva, kuras laikā padomju karaspēks virzījās no [[Visla|Vislas]] līnijas uz rietumiem. Līdz janvāra beigām vācu [[Vērmahts|Vērmahta]] vienības atkāpās [[Odera|Oderas]] virzienā, tomēr [[Augšsilēzija|Augšsilēzijā]] vēl notika lokālas sadursmes un pretuzbrukumi.&lt;ref name=&quot;wiki&quot; /&gt;

1945. gada 23. janvārī padomju karaspēks ieņēma [[Glivice|Glivici]], vienu no nozīmīgākajiem reģiona rūpniecības centriem. Pēc tam vācu spēki veica pretuzbrukumu, un apkārtnē vairākas dienas turpinājās kaujas. 26. janvārī Sarkanā armija iegāja Pššovicē, kas pirmskara periodā atradās pie [[Otrā Polijas Republika|Otrās Polijas Republikas]] rietumu robežas.&lt;ref name=&quot;wiki&quot; /&gt;

== Slaktiņš ==

Pēc padomju karaspēka ienākšanas ciemā 1945. gada 26. janvārī sākās civiliedzīvotāju nogalināšana. Saskaņā ar poļu avotiem padomju karavīri aizdedzināja vairākas mājas un šāva uz cilvēkiem, kuri mēģināja dzēst ugunsgrēkus.&lt;ref name=&quot;wiki&quot; /&gt;

Nogalināto vidū bija vīrieši, sievietes un bērni. Avotos minēts, ka upuru vecums svārstījās no zīdaiņa līdz 78 gadus vecam cilvēkam. Starp nogalinātajiem bija arī četri bijušie [[Aušvicas koncentrācijas nometne|Aušvicas koncentrācijas nometnes]] ieslodzītie, kuri bija izbēguši no nāves marša. Divi no viņiem bija itālis un ungārs, bet pārējie upuri pārsvarā bija poļu civiliedzīvotāji.&lt;ref name=&quot;wiki&quot; /&gt;

Poļu presē un pētniecībā minēts arī par ciema izlaupīšanu un seksuālu vardarbību pret sievietēm, taču precīzs šādu noziegumu apjoms nav zināms.&lt;ref name=&quot;ipn&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://przystanekhistoria.pl/pa2/tematy/zbrodnie-sowieckie/97954,Gehenna-wyzwolenia-Zbrodnie-sowieckie-na-Gornym-Slasku-w-1945-roku.html |title=Gehenna „wyzwolenia”. Zbrodnie sowieckie na Górnym Śląsku w 1945 roku |publisher=Instytut Pamięci Narodowej |access-date=2026-05-09}}&lt;/ref&gt;

== Iespējamie motīvi ==

Slaktiņa tiešais iemesls nav droši noskaidrots. Viena no versijām ir, ka padomju karavīri atriebās par zaudējumiem, kas bija ciesti kaujās ar [[Vērmahts|Vērmahtu]] Pšišovices apkārtnē. Cita versija norāda, ka Sarkanās armijas karavīri varēja kļūdaini uzskatīt, ka atrodas jau [[Nacistiskā Vācija|Vācijas]] teritorijā, nevis Polijas ciemā.&lt;ref name=&quot;wiki&quot; /&gt; Šo interpretāciju pastiprina fakts, ka Pšišovice atradās pie pirmskara Polijas–Vācijas robežas, un reģiona politiskais statuss bija sarežģīts: Augšsilēzija bija pierobežas teritorija ar jauktu poļu, silēziešu un vācu iedzīvotāju vēsturisko klātbūtni.

== Upuru apbedīšana un piemiņa ==

Pēc slaktiņa upuri tika apbedīti kopējā kapā vietējā kapsētā. [[Polijas Tautas Republika|Komunistiskās Polijas]] laikā publiska šo notikumu pieminēšana bija ierobežota, jo noziegumu bija pastrādājuši padomju karavīri.&lt;ref name=&quot;wiki&quot; /&gt;

Tikai pēc komunisma krišanas Polijā Pššoviču traģēdija kļuva par plašākas publiskas piemiņas objektu. 2005. gadā, slaktiņa 60. gadadienā, kapsētā tika uzstādīta piemiņas plāksne. Piemiņas ceremonijā piedalījās Legnicas bīskaps Stefans Cihijs, kurš pats bērnībā bija šo notikumu aculiecinieks un bija radinieks vienam no upuriem.&lt;ref name=&quot;wiki&quot; /&gt;

== Izmeklēšana ==

Pēc 2000. gada Nacionālās atmiņas institūts Katovicē sāka izmeklēšanu par Pššoviču slaktiņu un citiem līdzīgiem padomju karaspēka noziegumiem Augšsilēzijā, tostarp [[Glivice|Glivicē]] un [[Ruda Slonska|Ruda Slonskas]] Halembas rajonā.&lt;ref name=&quot;wiki&quot; /&gt;

Izmeklēšanas laikā tika analizēti arī dokumenti no [[Krievijas Federācijas Aizsardzības ministrija|Krievijas Federācijas Aizsardzības ministrijas]], taču ar tiem nepietika, lai precīzi noteiktu konkrēto Sarkanās armijas vienību vai personas, kas bija atbildīgas par slepkavībām.&lt;ref name=&quot;wiki&quot; /&gt;

== Skatīt arī ==

* [[Noziegums pret cilvēci]]

== Atsauces ==

&lt;references /&gt;

== Ārējās saites ==

* [https://en.wikipedia.org/wiki/Przyszowice_massacre Przyszowice massacre] — raksts angļu Vikipēdijā
* [https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Przyszowice_-_tablica_na_zbiorowej_mogile_pomordowanych_przez_%C5%BCo%C5%82nierzy_sowieckich_4_(Nemo5576).jpg Piemiņas plāksnes attēls Wikimedia Commons]
* [https://przystanekhistoria.pl/pa2/tematy/zbrodnie-sowieckie/97954,Gehenna-wyzwolenia-Zbrodnie-sowieckie-na-Gornym-Slasku-w-1945-roku.html IPN raksts par padomju noziegumiem Augšsilēzijā 1945. gadā]

[[Kategorija:Otrā pasaules kara noziegumi]]
[[Kategorija:Slaktiņi Polijā]]
[[Kategorija:Padomju kara noziegumi]]
[[Kategorija:1945. gads Polijā]]
[[Kategorija:Augšsilēzija]]</text>
      <sha1>b6iixhmql5n1gqvymv20g63h5gcavf4</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4465572</id>
      <parentid>4465571</parentid>
      <timestamp>2026-05-09T10:29:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4465572</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5934" sha1="b1jdtyhiahpks9wbd37y0h1n4qity8r" xml:space="preserve">[[Attēls:Przyszowice - tablica na zbiorowej mogile pomordowanych przez żołnierzy sowieckich 4 (Nemo5576).jpg|thumb|Brāļu kaps Pšišovices ciemā padomju karavīru nogalinātajiem civiliedzīvotājiem]]
'''Pšišoviču slaktiņš''' ([[Poļu valoda|poļu]]: ''Zbrodnia przyszowicka'' vai ''Tragedia przyszowicka'') bija civiliedzīvotāju masu slepkavība, ko 1945. gada 26.–28. janvārī [[Sarkanā armija]] pastrādāja Pšišovices ciemā Augšsilēzijā, toreizējā vācu okupētajā [[Polija|Polijā]]. Dažādos avotos minētais upuru skaits svārstās no 54 līdz vairāk nekā 60 cilvēkiem; dažos avotos minēti līdz 69 nogalinātie.&lt;ref name=&quot;wiki&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://en.wikipedia.org/wiki/Przyszowice_massacre |title=Przyszowice massacre |website=Wikipedia |access-date=2026-05-09}}&lt;/ref&gt;

Polijas Nacionālās atmiņas institūts šo notikumu kvalificējis kā [[Noziegums pret cilvēci|noziegumu pret cilvēci]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.polska-zbrojna.pl/Mobile/ArticleShow/21661|title=Polska Zbrojna|website=www.polska-zbrojna.pl|access-date=2026-05-09}}&lt;/ref&gt;

== Vēsturiskais fons ==

1945. gada janvārī [[Otrā pasaules kara Austrumu fronte|Austrumu frontē]] sākās plaša [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] ofensīva, kuras laikā padomju karaspēks virzījās no [[Visla|Vislas]] līnijas uz rietumiem. Līdz janvāra beigām vācu [[Vērmahts|Vērmahta]] vienības atkāpās [[Odera|Oderas]] virzienā, tomēr [[Augšsilēzija|Augšsilēzijā]] vēl notika lokālas sadursmes un pretuzbrukumi.&lt;ref name=&quot;wiki&quot; /&gt;

1945. gada 23. janvārī padomju karaspēks ieņēma [[Glivice|Glivici]], vienu no nozīmīgākajiem reģiona rūpniecības centriem. Pēc tam vācu spēki veica pretuzbrukumu, un apkārtnē vairākas dienas turpinājās kaujas. 26. janvārī Sarkanā armija iegāja Pššovicē, kas pirmskara periodā atradās pie [[Otrā Polijas Republika|Otrās Polijas Republikas]] rietumu robežas.&lt;ref name=&quot;wiki&quot; /&gt;

== Slaktiņš ==

Pēc padomju karaspēka ienākšanas ciemā 1945. gada 26. janvārī sākās civiliedzīvotāju nogalināšana. Saskaņā ar poļu avotiem padomju karavīri aizdedzināja vairākas mājas un šāva uz cilvēkiem, kuri mēģināja dzēst ugunsgrēkus.&lt;ref name=&quot;wiki&quot; /&gt;

Nogalināto vidū bija vīrieši, sievietes un bērni. Avotos minēts, ka upuru vecums svārstījās no zīdaiņa līdz 78 gadus vecam cilvēkam. Starp nogalinātajiem bija arī četri bijušie [[Aušvicas koncentrācijas nometne|Aušvicas koncentrācijas nometnes]] ieslodzītie, kuri bija izbēguši no nāves marša. Divi no viņiem bija itālis un ungārs, bet pārējie upuri pārsvarā bija poļu civiliedzīvotāji.&lt;ref name=&quot;wiki&quot; /&gt;

Poļu presē un pētniecībā minēts arī par ciema izlaupīšanu un seksuālu vardarbību pret sievietēm, taču precīzs šādu noziegumu apjoms nav zināms.&lt;ref name=&quot;ipn&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://przystanekhistoria.pl/pa2/tematy/zbrodnie-sowieckie/97954,Gehenna-wyzwolenia-Zbrodnie-sowieckie-na-Gornym-Slasku-w-1945-roku.html |title=Gehenna „wyzwolenia”. Zbrodnie sowieckie na Górnym Śląsku w 1945 roku |publisher=Instytut Pamięci Narodowej |access-date=2026-05-09}}&lt;/ref&gt;

== Iespējamie motīvi ==

Slaktiņa tiešais iemesls nav droši noskaidrots. Viena no versijām ir, ka padomju karavīri atriebās par zaudējumiem, kas bija ciesti kaujās ar [[Vērmahts|Vērmahtu]] Pšišovices apkārtnē. Cita versija norāda, ka Sarkanās armijas karavīri varēja kļūdaini uzskatīt, ka atrodas jau [[Nacistiskā Vācija|Vācijas]] teritorijā, nevis Polijas ciemā.&lt;ref name=&quot;wiki&quot; /&gt; Šo interpretāciju pastiprina fakts, ka Pšišovice atradās pie pirmskara Polijas–Vācijas robežas, un reģiona politiskais statuss bija sarežģīts: Augšsilēzija bija pierobežas teritorija ar jauktu poļu, silēziešu un vācu iedzīvotāju vēsturisko klātbūtni.

== Upuru apbedīšana un piemiņa ==

Pēc slaktiņa upuri tika apbedīti kopējā kapā vietējā kapsētā. [[Polijas Tautas Republika|Komunistiskās Polijas]] laikā publiska šo notikumu pieminēšana bija ierobežota, jo noziegumu bija pastrādājuši padomju karavīri.&lt;ref name=&quot;wiki&quot; /&gt;

Tikai pēc komunisma krišanas Polijā Pššoviču traģēdija kļuva par plašākas publiskas piemiņas objektu. 2005. gadā, slaktiņa 60. gadadienā, kapsētā tika uzstādīta piemiņas plāksne. Piemiņas ceremonijā piedalījās Legnicas bīskaps Stefans Cihijs, kurš pats bērnībā bija šo notikumu aculiecinieks un bija radinieks vienam no upuriem.&lt;ref name=&quot;wiki&quot; /&gt;

== Izmeklēšana ==

Pēc 2000. gada Nacionālās atmiņas institūts Katovicē sāka izmeklēšanu par Pššoviču slaktiņu un citiem līdzīgiem padomju karaspēka noziegumiem Augšsilēzijā, tostarp [[Glivice|Glivicē]] un [[Ruda Slonska|Ruda Slonskas]] Halembas rajonā.&lt;ref name=&quot;wiki&quot; /&gt;

Izmeklēšanas laikā tika analizēti arī dokumenti no [[Krievijas Federācijas Aizsardzības ministrija|Krievijas Federācijas Aizsardzības ministrijas]], taču ar tiem nepietika, lai precīzi noteiktu konkrēto Sarkanās armijas vienību vai personas, kas bija atbildīgas par slepkavībām.&lt;ref name=&quot;wiki&quot; /&gt;

== Skatīt arī ==

* [[Noziegums pret cilvēci]]

== Atsauces ==

&lt;references /&gt;

== Ārējās saites ==

* [https://en.wikipedia.org/wiki/Przyszowice_massacre Przyszowice massacre] — raksts angļu Vikipēdijā
* [https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Przyszowice_-_tablica_na_zbiorowej_mogile_pomordowanych_przez_%C5%BCo%C5%82nierzy_sowieckich_4_(Nemo5576).jpg Piemiņas plāksnes attēls Wikimedia Commons]
* [https://przystanekhistoria.pl/pa2/tematy/zbrodnie-sowieckie/97954,Gehenna-wyzwolenia-Zbrodnie-sowieckie-na-Gornym-Slasku-w-1945-roku.html IPN raksts par padomju noziegumiem Augšsilēzijā 1945. gadā]

[[Kategorija:Otrā pasaules kara noziegumi]]
[[Kategorija:Otrais pasaules karš]]
[[Kategorija:Noziegumi pret cilvēci]]</text>
      <sha1>b1jdtyhiahpks9wbd37y0h1n4qity8r</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kategorija:Otrā pasaules kara noziegumi</title>
    <ns>14</ns>
    <id>631366</id>
    <revision>
      <id>4465573</id>
      <timestamp>2026-05-09T10:29:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <comment>Izveidota tukša lapa</comment>
      <origin>4465573</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="0" sha1="phoiac9h4m842xq45sp7s6u21eteeq1" />
      <sha1>phoiac9h4m842xq45sp7s6u21eteeq1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Remigolepji</title>
    <ns>0</ns>
    <id>631367</id>
    <revision>
      <id>4465579</id>
      <timestamp>2026-05-09T10:32:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{inuse}} {{BioTakso infokaste |        attēls = Remigolepis walkeri rekonstrukcija.jpg | att_nosaukums = Remigolepja ''[[Remigolepis walkeri]]'' rekonstrukcija |        valsts = Animalia |     valsts_lv = Dzīvnieki |          tips = Chordata |       tips_lv = Hordaiņi |     apakštips = Vertebrata |  apakštips_lv = Mugurkaulnieki |     infratips = Gnathostomatha |  infratips_lv = Žokļaiņi |         klase = Placodermi  |      klase_lv = Bruņuzivis |    apakšklase = Anti...</comment>
      <origin>4465579</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3720" sha1="t2ivsrl52it39txnfd7e7wxo0uaav6n" xml:space="preserve">{{inuse}}
{{BioTakso infokaste
|        attēls = Remigolepis walkeri rekonstrukcija.jpg
| att_nosaukums = Remigolepja ''[[Remigolepis walkeri]]'' rekonstrukcija
|        valsts = Animalia
|     valsts_lv = Dzīvnieki
|          tips = Chordata
|       tips_lv = Hordaiņi
|     apakštips = Vertebrata
|  apakštips_lv = Mugurkaulnieki
|     infratips = Gnathostomatha
|  infratips_lv = Žokļaiņi
|         klase = Placodermi 
|      klase_lv = Bruņuzivis
|    apakšklase = Antiarchi 
| apakšklase_lv = Antiarhi
|     virskārta = Euantiarcha
|  virskārta_lv = Īstie antiarhi
|         kārta = Asterolepiformes
|      kārta_lv = Asterolepveidīgie
|        dzimta = Remigolepididae
|     dzimta_lv = Remigolepīdes
|         ģints = Remigolepis
|      ģints_lv = Remigolepji
|    iedalījums =
|   kategorijas = nē
|      binomial = Remigolepis &lt;small&gt;Stensiö, 1931&lt;/small&gt;
|      sinonīmi = 
}}

'''Remigolepji''' (''Remigolepis'') ir izmirušu [[Bruņuzivis|bruņuzivju]] ģints, kuras pārstāvji dzīvoja [[devons|devona periodā]]. Šo ģinti 1931. gadā izveidoja zviedru paleontologs [[Ēriks Stenše]]. Remigolepji dzīvoja [[augšdevons|vēlā devona]] laikā.

== Apraksts ==
Remigolepjiem [[priekšējais vidējais muguras kauls]] (''AMD'') apklāj [[Pakaļējais sānu-muguras kauls|pakaļējā sānu-muguras kaula]] (''PDL'') savienojuma zonu tikai tās priekšējā daļā. Galvenās [[sānu līnija]]s vaga [[ķermeņa bruņa]]s aizmugurējā daļā iet pa pakaļējo sānu-muguras kaulu (''PDL'').

=== Salīdzinājums ===
Remigolepji atšķiras no pambulaspjiem ar savienojuma veidu starp priekšējo vidējo muguras kaulu (''AMD'') un pakaļējo sānu-muguras kaulu (''PDL''): pambulaspjiem ''PDL'' kauls apklāj savienojumu ar ''AMD'' kaulu visā tā savienojuma garumā, bet remigolepjiem tikai pusi no šī garuma (t.s. remigolepīdais savienojuma tips). Atšķirīgs ir arī galvenās sānu līnijas vagas izvietojums: pambulaspjiem šī vaga ķermeņa bruņas aizmugurējā daļā iet pa [[Pakaļējais sānu kauls|pakaļējo sānu kaulu]] (''PL''), bet remigolepjiem pa ''PDL'' kaulu.&lt;ref&gt;Moloshnikov, S.V. (2012) ''Middle-late devonian placoderms (Pisces: Antiarchi) from Central and northern Asia.'' Paleontol. J. 46, 1097–1196, 1126. lpp.&lt;/ref&gt;

== Sistemātika ==
Remigolepju sugas:
* ģints: '''''Remigolepis''''' &lt;small&gt;Stensiö, 1931&lt;/small&gt; †
:* suga: ''[[Remigolepis acuta]]'' &lt;small&gt;Stensiö, 1931&lt;/small&gt; †
:* suga: ''[[Remigolepis armata]]'' &lt;small&gt;Lukševičs, 1991&lt;/small&gt; †
:* suga: ''[[Remigolepis cristata]]'' &lt;small&gt;Stensiö, 1931&lt;/small&gt; †
:* suga: ''[[Remigolepis incisa]]'' &lt;small&gt;(Woodward, 1901)&lt;/small&gt; †
:* suga: ''[[Remigolepis karakoliensis]]'' &lt;small&gt;Panteleyev, 1992&lt;/small&gt; †
:* suga: ''[[Remigolepis kochi]]'' &lt;small&gt;Stensiö, 1931&lt;/small&gt; †
:* suga: ''[[Remigolepis kullingi]]'' &lt;small&gt;Stensiö, 1931&lt;/small&gt; †
:* suga: ''[[Remigolepis major]]'' &lt;small&gt;Pan, 1987&lt;/small&gt; †
:* suga: ''[[Remigolepis microcephala]]'' &lt;small&gt;Pan, 1987&lt;/small&gt; †
:* suga: ''[[Remigolepis redcliffensis]]'' &lt;small&gt;Johanson, 1997&lt;/small&gt; †
:* suga: ''[[Remigolepis suusamyrensi]]'' &lt;small&gt;Panteleyev, 1992&lt;/small&gt; †
:* suga: ''[[Remigolepis tuberculata]]'' &lt;small&gt;Stensiö, 1931&lt;/small&gt; †
:* suga: ''[[Remigolepis walkeri]]'' &lt;small&gt;Johanson, 1997&lt;/small&gt; †
:* suga: ''[[Remigolepis xiangshanensis]]'' &lt;small&gt;Pan, 1987&lt;/small&gt; †
:* suga: ''[[Remigolepis xixiaensis]]'' &lt;small&gt;Pan, 1987&lt;/small&gt; †
:* suga: ''[[Remigolepis zhongningensis]]'' &lt;small&gt;Pan et Wang, 1980&lt;/small&gt; †
:* suga: ''[[Remigolepis zhongweiensis]]'' &lt;small&gt;Pan, 1987&lt;/small&gt; †

(†) - izmirušu organismu grupa.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

[[Kategorija:Antiarhi]]</text>
      <sha1>t2ivsrl52it39txnfd7e7wxo0uaav6n</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4465583</id>
      <parentid>4465579</parentid>
      <timestamp>2026-05-09T10:36:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <origin>4465583</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3714" sha1="nfkow490p9ibgm13rhxvvqp3lah9nmo" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
|        attēls = Remigolepis walkeri rekonstrukcija.jpg
| att_nosaukums = Remigolepja ''[[Remigolepis walkeri]]'' rekonstrukcija
|        valsts = Animalia
|     valsts_lv = Dzīvnieki
|          tips = Chordata
|       tips_lv = Hordaiņi
|     apakštips = Vertebrata
|  apakštips_lv = Mugurkaulnieki
|     infratips = Gnathostomatha
|  infratips_lv = Žokļaiņi
|         klase = Placodermi 
|      klase_lv = Bruņuzivis
|    apakšklase = Antiarchi 
| apakšklase_lv = Antiarhi
|     virskārta = Euantiarcha
|  virskārta_lv = Īstie antiarhi
|         kārta = Asterolepiformes
|      kārta_lv = Asterolepveidīgie
|        dzimta = Remigolepididae
|     dzimta_lv = Remigolepīdes
|         ģints = Remigolepis
|      ģints_lv = Remigolepji
|    iedalījums =
|   kategorijas = nē
|      binomial = Remigolepis &lt;small&gt;Stensiö, 1931&lt;/small&gt;
|      sinonīmi = 
}}

'''Remigolepji''' (''Remigolepis'') ir izmirušu [[Bruņuzivis|bruņuzivju]] ģints, kuras pārstāvji dzīvoja [[devons|devona periodā]]. Šo ģinti 1931. gadā izveidoja zviedru paleontologs [[Ēriks Stenše]]. Remigolepji dzīvoja [[augšdevons|vēlā devona]] laikā.

== Apraksts ==
Remigolepjiem [[priekšējais vidējais muguras kauls]] (''AMD'') apklāj [[Pakaļējais sānu-muguras kauls|pakaļējā sānu-muguras kaula]] (''PDL'') savienojuma zonu tikai tās priekšējā daļā. Galvenās [[sānu līnija]]s vaga [[ķermeņa bruņa]]s aizmugurējā daļā iet pa pakaļējo sānu-muguras kaulu (''PDL'').

=== Salīdzinājums ===
Remigolepji atšķiras no [[pambulaspji]]em ar savienojuma veidu starp priekšējo vidējo muguras kaulu (''AMD'') un pakaļējo sānu-muguras kaulu (''PDL''): pambulaspjiem ''PDL'' kauls apklāj savienojumu ar ''AMD'' kaulu visā tā savienojuma garumā, bet remigolepjiem tikai pusi no šī garuma (t.s. remigolepīdais savienojuma tips). Atšķirīgs ir arī galvenās sānu līnijas vagas izvietojums: pambulaspjiem šī vaga ķermeņa bruņas aizmugurējā daļā iet pa [[Pakaļējais sānu kauls|pakaļējo sānu kaulu]] (''PL''), bet remigolepjiem pa ''PDL'' kaulu.&lt;ref&gt;Moloshnikov, S.V. (2012) ''Middle-late devonian placoderms (Pisces: Antiarchi) from Central and northern Asia.'' Paleontol. J. 46, 1097–1196, 1126. lpp.&lt;/ref&gt;

== Sistemātika ==
Remigolepju sugas:
* ģints: '''''Remigolepis''''' &lt;small&gt;Stensiö, 1931&lt;/small&gt; †
:* suga: ''[[Remigolepis acuta]]'' &lt;small&gt;Stensiö, 1931&lt;/small&gt; †
:* suga: ''[[Remigolepis armata]]'' &lt;small&gt;Lukševičs, 1991&lt;/small&gt; †
:* suga: ''[[Remigolepis cristata]]'' &lt;small&gt;Stensiö, 1931&lt;/small&gt; †
:* suga: ''[[Remigolepis incisa]]'' &lt;small&gt;(Woodward, 1901)&lt;/small&gt; †
:* suga: ''[[Remigolepis karakoliensis]]'' &lt;small&gt;Panteleyev, 1992&lt;/small&gt; †
:* suga: ''[[Remigolepis kochi]]'' &lt;small&gt;Stensiö, 1931&lt;/small&gt; †
:* suga: ''[[Remigolepis kullingi]]'' &lt;small&gt;Stensiö, 1931&lt;/small&gt; †
:* suga: ''[[Remigolepis major]]'' &lt;small&gt;Pan, 1987&lt;/small&gt; †
:* suga: ''[[Remigolepis microcephala]]'' &lt;small&gt;Pan, 1987&lt;/small&gt; †
:* suga: ''[[Remigolepis redcliffensis]]'' &lt;small&gt;Johanson, 1997&lt;/small&gt; †
:* suga: ''[[Remigolepis suusamyrensi]]'' &lt;small&gt;Panteleyev, 1992&lt;/small&gt; †
:* suga: ''[[Remigolepis tuberculata]]'' &lt;small&gt;Stensiö, 1931&lt;/small&gt; †
:* suga: ''[[Remigolepis walkeri]]'' &lt;small&gt;Johanson, 1997&lt;/small&gt; †
:* suga: ''[[Remigolepis xiangshanensis]]'' &lt;small&gt;Pan, 1987&lt;/small&gt; †
:* suga: ''[[Remigolepis xixiaensis]]'' &lt;small&gt;Pan, 1987&lt;/small&gt; †
:* suga: ''[[Remigolepis zhongningensis]]'' &lt;small&gt;Pan et Wang, 1980&lt;/small&gt; †
:* suga: ''[[Remigolepis zhongweiensis]]'' &lt;small&gt;Pan, 1987&lt;/small&gt; †

(†) - izmirušu organismu grupa.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

[[Kategorija:Antiarhi]]</text>
      <sha1>nfkow490p9ibgm13rhxvvqp3lah9nmo</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4465592</id>
      <parentid>4465583</parentid>
      <timestamp>2026-05-09T10:41:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <origin>4465592</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3826" sha1="co9ihfziz6c961tfokzhs0ii57ksgxg" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
|        attēls = Remigolepis walkeri rekonstrukcija.jpg
| att_nosaukums = Remigolepja ''[[Remigolepis walkeri]]'' rekonstrukcija
|        valsts = Animalia
|     valsts_lv = Dzīvnieki
|          tips = Chordata
|       tips_lv = Hordaiņi
|     apakštips = Vertebrata
|  apakštips_lv = Mugurkaulnieki
|     infratips = Gnathostomatha
|  infratips_lv = Žokļaiņi
|         klase = Placodermi 
|      klase_lv = Bruņuzivis
|    apakšklase = Antiarchi 
| apakšklase_lv = Antiarhi
|     virskārta = Euantiarcha
|  virskārta_lv = Īstie antiarhi
|         kārta = Asterolepiformes
|      kārta_lv = Asterolepveidīgie
|        dzimta = Remigolepididae
|     dzimta_lv = Remigolepīdes
|         ģints = Remigolepis
|      ģints_lv = Remigolepji
|    iedalījums =
|   kategorijas = nē
|      binomial = Remigolepis &lt;small&gt;Stensiö, 1931&lt;/small&gt;
|      sinonīmi = 
}}

'''Remigolepji''' (''Remigolepis'') ir izmirušu [[Bruņuzivis|bruņuzivju]] ģints, kuras pārstāvji dzīvoja [[devons|devona periodā]]. Šo ģinti 1931. gadā izveidoja zviedru paleontologs [[Ēriks Stenše]]. Ģints tipiskā suga ir ''Asterolepis incisa'' &lt;small&gt;Woodward, 1901&lt;/small&gt;, tagad ''[[Remigolepis incisa]]''. Remigolepji dzīvoja [[augšdevons|vēlā devona]] laikā.

== Apraksts ==
Remigolepjiem [[priekšējais vidējais muguras kauls]] (''AMD'') apklāj [[Pakaļējais sānu-muguras kauls|pakaļējā sānu-muguras kaula]] (''PDL'') savienojuma zonu tikai tās priekšējā daļā. Galvenās [[sānu līnija]]s vaga [[ķermeņa bruņa]]s aizmugurējā daļā iet pa pakaļējo sānu-muguras kaulu (''PDL'').

=== Salīdzinājums ===
Remigolepji atšķiras no [[pambulaspji]]em ar savienojuma veidu starp priekšējo vidējo muguras kaulu (''AMD'') un pakaļējo sānu-muguras kaulu (''PDL''): pambulaspjiem ''PDL'' kauls apklāj savienojumu ar ''AMD'' kaulu visā tā savienojuma garumā, bet remigolepjiem tikai pusi no šī garuma (t.s. remigolepīdais savienojuma tips). Atšķirīgs ir arī galvenās sānu līnijas vagas izvietojums: pambulaspjiem šī vaga ķermeņa bruņas aizmugurējā daļā iet pa [[Pakaļējais sānu kauls|pakaļējo sānu kaulu]] (''PL''), bet remigolepjiem pa ''PDL'' kaulu.&lt;ref&gt;Moloshnikov, S.V. (2012) ''Middle-late devonian placoderms (Pisces: Antiarchi) from Central and northern Asia.'' Paleontol. J. 46, 1097–1196, 1126. lpp.&lt;/ref&gt;

== Sistemātika ==
Remigolepju sugas:
* ģints: '''''Remigolepis''''' &lt;small&gt;Stensiö, 1931&lt;/small&gt; †
:* suga: ''[[Remigolepis acuta]]'' &lt;small&gt;Stensiö, 1931&lt;/small&gt; †
:* suga: ''[[Remigolepis armata]]'' &lt;small&gt;Lukševičs, 1991&lt;/small&gt; †
:* suga: ''[[Remigolepis cristata]]'' &lt;small&gt;Stensiö, 1931&lt;/small&gt; †
:* suga: ''[[Remigolepis incisa]]'' &lt;small&gt;(Woodward, 1901)&lt;/small&gt; †
:* suga: ''[[Remigolepis karakoliensis]]'' &lt;small&gt;Panteleyev, 1992&lt;/small&gt; †
:* suga: ''[[Remigolepis kochi]]'' &lt;small&gt;Stensiö, 1931&lt;/small&gt; †
:* suga: ''[[Remigolepis kullingi]]'' &lt;small&gt;Stensiö, 1931&lt;/small&gt; †
:* suga: ''[[Remigolepis major]]'' &lt;small&gt;Pan, 1987&lt;/small&gt; †
:* suga: ''[[Remigolepis microcephala]]'' &lt;small&gt;Pan, 1987&lt;/small&gt; †
:* suga: ''[[Remigolepis redcliffensis]]'' &lt;small&gt;Johanson, 1997&lt;/small&gt; †
:* suga: ''[[Remigolepis suusamyrensi]]'' &lt;small&gt;Panteleyev, 1992&lt;/small&gt; †
:* suga: ''[[Remigolepis tuberculata]]'' &lt;small&gt;Stensiö, 1931&lt;/small&gt; †
:* suga: ''[[Remigolepis walkeri]]'' &lt;small&gt;Johanson, 1997&lt;/small&gt; †
:* suga: ''[[Remigolepis xiangshanensis]]'' &lt;small&gt;Pan, 1987&lt;/small&gt; †
:* suga: ''[[Remigolepis xixiaensis]]'' &lt;small&gt;Pan, 1987&lt;/small&gt; †
:* suga: ''[[Remigolepis zhongningensis]]'' &lt;small&gt;Pan et Wang, 1980&lt;/small&gt; †
:* suga: ''[[Remigolepis zhongweiensis]]'' &lt;small&gt;Pan, 1987&lt;/small&gt; †

(†) - izmirušu organismu grupa.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

[[Kategorija:Antiarhi]]</text>
      <sha1>co9ihfziz6c961tfokzhs0ii57ksgxg</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4465665</id>
      <parentid>4465592</parentid>
      <timestamp>2026-05-09T11:53:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <origin>4465665</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3814" sha1="094nf93dhzxjmxt7q3z6q5tyuadad6v" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
|        attēls = Remigolepis walkeri fosilija.jpg
| att_nosaukums = Remigolepja ''[[Remigolepis walkeri]]'' fosilija
|        valsts = Animalia
|     valsts_lv = Dzīvnieki
|          tips = Chordata
|       tips_lv = Hordaiņi
|     apakštips = Vertebrata
|  apakštips_lv = Mugurkaulnieki
|     infratips = Gnathostomatha
|  infratips_lv = Žokļaiņi
|         klase = Placodermi 
|      klase_lv = Bruņuzivis
|    apakšklase = Antiarchi 
| apakšklase_lv = Antiarhi
|     virskārta = Euantiarcha
|  virskārta_lv = Īstie antiarhi
|         kārta = Asterolepiformes
|      kārta_lv = Asterolepveidīgie
|        dzimta = Remigolepididae
|     dzimta_lv = Remigolepīdes
|         ģints = Remigolepis
|      ģints_lv = Remigolepji
|    iedalījums =
|   kategorijas = nē
|      binomial = Remigolepis &lt;small&gt;Stensiö, 1931&lt;/small&gt;
|      sinonīmi = 
}}

'''Remigolepji''' (''Remigolepis'') ir izmirušu [[Bruņuzivis|bruņuzivju]] ģints, kuras pārstāvji dzīvoja [[devons|devona periodā]]. Šo ģinti 1931. gadā izveidoja zviedru paleontologs [[Ēriks Stenše]]. Ģints tipiskā suga ir ''Asterolepis incisa'' &lt;small&gt;Woodward, 1901&lt;/small&gt;, tagad ''[[Remigolepis incisa]]''. Remigolepji dzīvoja [[augšdevons|vēlā devona]] laikā.

== Apraksts ==
Remigolepjiem [[priekšējais vidējais muguras kauls]] (''AMD'') apklāj [[Pakaļējais sānu-muguras kauls|pakaļējā sānu-muguras kaula]] (''PDL'') savienojuma zonu tikai tās priekšējā daļā. Galvenās [[sānu līnija]]s vaga [[ķermeņa bruņa]]s aizmugurējā daļā iet pa pakaļējo sānu-muguras kaulu (''PDL'').

=== Salīdzinājums ===
Remigolepji atšķiras no [[pambulaspji]]em ar savienojuma veidu starp priekšējo vidējo muguras kaulu (''AMD'') un pakaļējo sānu-muguras kaulu (''PDL''): pambulaspjiem ''PDL'' kauls apklāj savienojumu ar ''AMD'' kaulu visā tā savienojuma garumā, bet remigolepjiem tikai pusi no šī garuma (t.s. remigolepīdais savienojuma tips). Atšķirīgs ir arī galvenās sānu līnijas vagas izvietojums: pambulaspjiem šī vaga ķermeņa bruņas aizmugurējā daļā iet pa [[Pakaļējais sānu kauls|pakaļējo sānu kaulu]] (''PL''), bet remigolepjiem pa ''PDL'' kaulu.&lt;ref&gt;Moloshnikov, S.V. (2012) ''Middle-late devonian placoderms (Pisces: Antiarchi) from Central and northern Asia.'' Paleontol. J. 46, 1097–1196, 1126. lpp.&lt;/ref&gt;

== Sistemātika ==
Remigolepju sugas:
* ģints: '''''Remigolepis''''' &lt;small&gt;Stensiö, 1931&lt;/small&gt; †
:* suga: ''[[Remigolepis acuta]]'' &lt;small&gt;Stensiö, 1931&lt;/small&gt; †
:* suga: ''[[Remigolepis armata]]'' &lt;small&gt;Lukševičs, 1991&lt;/small&gt; †
:* suga: ''[[Remigolepis cristata]]'' &lt;small&gt;Stensiö, 1931&lt;/small&gt; †
:* suga: ''[[Remigolepis incisa]]'' &lt;small&gt;(Woodward, 1901)&lt;/small&gt; †
:* suga: ''[[Remigolepis karakoliensis]]'' &lt;small&gt;Panteleyev, 1992&lt;/small&gt; †
:* suga: ''[[Remigolepis kochi]]'' &lt;small&gt;Stensiö, 1931&lt;/small&gt; †
:* suga: ''[[Remigolepis kullingi]]'' &lt;small&gt;Stensiö, 1931&lt;/small&gt; †
:* suga: ''[[Remigolepis major]]'' &lt;small&gt;Pan, 1987&lt;/small&gt; †
:* suga: ''[[Remigolepis microcephala]]'' &lt;small&gt;Pan, 1987&lt;/small&gt; †
:* suga: ''[[Remigolepis redcliffensis]]'' &lt;small&gt;Johanson, 1997&lt;/small&gt; †
:* suga: ''[[Remigolepis suusamyrensi]]'' &lt;small&gt;Panteleyev, 1992&lt;/small&gt; †
:* suga: ''[[Remigolepis tuberculata]]'' &lt;small&gt;Stensiö, 1931&lt;/small&gt; †
:* suga: ''[[Remigolepis walkeri]]'' &lt;small&gt;Johanson, 1997&lt;/small&gt; †
:* suga: ''[[Remigolepis xiangshanensis]]'' &lt;small&gt;Pan, 1987&lt;/small&gt; †
:* suga: ''[[Remigolepis xixiaensis]]'' &lt;small&gt;Pan, 1987&lt;/small&gt; †
:* suga: ''[[Remigolepis zhongningensis]]'' &lt;small&gt;Pan et Wang, 1980&lt;/small&gt; †
:* suga: ''[[Remigolepis zhongweiensis]]'' &lt;small&gt;Pan, 1987&lt;/small&gt; †

(†) - izmirušu organismu grupa.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

[[Kategorija:Antiarhi]]</text>
      <sha1>094nf93dhzxjmxt7q3z6q5tyuadad6v</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Remigolepis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>631368</id>
    <redirect title="Remigolepji" />
    <revision>
      <id>4465580</id>
      <timestamp>2026-05-09T10:33:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Remigolepji]]</comment>
      <origin>4465580</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="25" sha1="frc2nlu78hz1e9ax0qprhpkznmze8y5" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Remigolepji]]</text>
      <sha1>frc2nlu78hz1e9ax0qprhpkznmze8y5</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Maskavijas lielkņaziste</title>
    <ns>0</ns>
    <id>631369</id>
    <redirect title="Maskavija" />
    <revision>
      <id>4465581</id>
      <timestamp>2026-05-09T10:34:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Maskavija]]</comment>
      <origin>4465581</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="23" sha1="0bwapy72s4f940fs14vyvycl1e8ohbm" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Maskavija]]</text>
      <sha1>0bwapy72s4f940fs14vyvycl1e8ohbm</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Stefans no Permas</title>
    <ns>0</ns>
    <id>631370</id>
    <revision>
      <id>4465585</id>
      <timestamp>2026-05-09T10:38:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: '''Stefans no Permas''' ([[Krievu valoda|krievu]]: ''Стефан Пермский''; ap 1340–1396) bija [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Krievu Pareizticīgās baznīcas]] misionārs, bīskaps un svētais. Viņš ir pazīstams kā viens no nozīmīgākajiem [[Komieši|komi tautas]] kristianizētājiem un [[senpermas raksts|senpermas raksta]] jeb abura izveidotājs.  Stefans dzimis [[Ustjuga|Ustjugā]] garīdznieka ģimenē. Viņš apguva [[grieķu valoda|grieķu valodu]], b...</comment>
      <origin>4465585</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1399" sha1="0u9rzn33f098r8mccidu9e0ae4anop1" xml:space="preserve">'''Stefans no Permas''' ([[Krievu valoda|krievu]]: ''Стефан Пермский''; ap 1340–1396) bija [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Krievu Pareizticīgās baznīcas]] misionārs, bīskaps un svētais. Viņš ir pazīstams kā viens no nozīmīgākajiem [[Komieši|komi tautas]] kristianizētājiem un [[senpermas raksts|senpermas raksta]] jeb abura izveidotājs.

Stefans dzimis [[Ustjuga|Ustjugā]] garīdznieka ģimenē. Viņš apguva [[grieķu valoda|grieķu valodu]], [[baznīcslāvu valoda|baznīcslāvu valodu]] un vietējās somugru valodas. 14. gadsimta otrajā pusē viņš devās misijā uz [[Permas zeme|Permas zemi]], kur dzīvoja komi jeb ziriešu priekšteči.

Lai izplatītu kristietību vietējo iedzīvotāju vidū, Stefans izveidoja īpašu rakstības sistēmu komi valodai — senpermas rakstu. Ar šo rakstību tika tulkoti reliģiski teksti, lūgšanas un liturģiski fragmenti. Senpermas raksts balstījās uz [[grieķu alfabēts|grieķu alfabēta]], [[kirilica|kirilicas]] un vietējo grafisko zīmju elementiem.

1383. gadā Stefans tika iesvētīts par pirmo Permas bīskapu. Viņa darbība būtiski nostiprināja [[Pareizticība|pareizticības]] ietekmi Permas zemē un veicināja komi valodas agrīno rakstisko tradīciju. Pēc nāves Stefans tika kanonizēts par svēto.

[[Kategorija:Komi valoda]]
[[Kategorija:Urāliešu valodas]]
[[Kategorija:Komi Republika]]</text>
      <sha1>0u9rzn33f098r8mccidu9e0ae4anop1</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4465586</id>
      <parentid>4465585</parentid>
      <timestamp>2026-05-09T10:38:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4465586</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1461" sha1="tstwytcyfjismdy2911ph20gict07i5" xml:space="preserve">[[Attēls:Bishop Stefan of Perm.jpg|thumb|Stefans no Permas]]
'''Stefans no Permas''' ([[Krievu valoda|krievu]]: ''Стефан Пермский''; ap 1340–1396) bija [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Krievu Pareizticīgās baznīcas]] misionārs, bīskaps un svētais. Viņš ir pazīstams kā viens no nozīmīgākajiem [[Komieši|komi tautas]] kristianizētājiem un [[senpermas raksts|senpermas raksta]] jeb abura izveidotājs.

Stefans dzimis [[Ustjuga|Ustjugā]] garīdznieka ģimenē. Viņš apguva [[grieķu valoda|grieķu valodu]], [[baznīcslāvu valoda|baznīcslāvu valodu]] un vietējās somugru valodas. 14. gadsimta otrajā pusē viņš devās misijā uz [[Permas zeme|Permas zemi]], kur dzīvoja komi jeb ziriešu priekšteči.

Lai izplatītu kristietību vietējo iedzīvotāju vidū, Stefans izveidoja īpašu rakstības sistēmu komi valodai — senpermas rakstu. Ar šo rakstību tika tulkoti reliģiski teksti, lūgšanas un liturģiski fragmenti. Senpermas raksts balstījās uz [[grieķu alfabēts|grieķu alfabēta]], [[kirilica|kirilicas]] un vietējo grafisko zīmju elementiem.

1383. gadā Stefans tika iesvētīts par pirmo Permas bīskapu. Viņa darbība būtiski nostiprināja [[Pareizticība|pareizticības]] ietekmi Permas zemē un veicināja komi valodas agrīno rakstisko tradīciju. Pēc nāves Stefans tika kanonizēts par svēto.

[[Kategorija:Komi valoda]]
[[Kategorija:Urāliešu valodas]]
[[Kategorija:Komi Republika]]</text>
      <sha1>tstwytcyfjismdy2911ph20gict07i5</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4465587</id>
      <parentid>4465586</parentid>
      <timestamp>2026-05-09T10:39:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4465587</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1572" sha1="9wmpvmy0c4xlkth16k4lkxv1aa6o6yh" xml:space="preserve">[[Attēls:Bishop Stefan of Perm.jpg|thumb|Stefans no Permas]]
'''Stefans no Permas''' ([[Krievu valoda|krievu]]: ''Стефан Пермский''; ap 1340–1396) bija [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Krievu Pareizticīgās baznīcas]] misionārs, bīskaps un svētais. Viņš ir pazīstams kā viens no nozīmīgākajiem [[Komieši|komi tautas]] kristianizētājiem un [[senpermas raksts|senpermas raksta]] jeb abura izveidotājs.

Stefans dzimis [[Ustjuga|Ustjugā]] garīdznieka ģimenē. Viņš apguva [[grieķu valoda|grieķu valodu]], [[baznīcslāvu valoda|baznīcslāvu valodu]] un vietējās somugru valodas. 14. gadsimta otrajā pusē viņš devās misijā uz [[Permas zeme|Permas zemi]], kur dzīvoja komi jeb ziriešu priekšteči.

Lai izplatītu kristietību vietējo iedzīvotāju vidū, Stefans izveidoja īpašu rakstības sistēmu komi valodai — senpermas rakstu. Ar šo rakstību tika tulkoti reliģiski teksti, lūgšanas un liturģiski fragmenti. Senpermas raksts balstījās uz [[grieķu alfabēts|grieķu alfabēta]], [[kirilica|kirilicas]] un vietējo grafisko zīmju elementiem.

1383. gadā Stefans tika iesvētīts par pirmo Permas bīskapu. Viņa darbība būtiski nostiprināja [[Pareizticība|pareizticības]] ietekmi Permas zemē un veicināja komi valodas agrīno rakstisko tradīciju. Pēc nāves Stefans tika kanonizēts par svēto.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Komi valoda]]
[[Kategorija:Urāliešu valodas]]
[[Kategorija:Komi Republika]]</text>
      <sha1>9wmpvmy0c4xlkth16k4lkxv1aa6o6yh</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4465590</id>
      <parentid>4465587</parentid>
      <timestamp>2026-05-09T10:40:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4465590</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1644" sha1="fbf872mt6wjip59y0a78q9aa59luy6v" xml:space="preserve">[[Attēls:Bishop Stefan of Perm.jpg|thumb|Stefans no Permas]]
'''Stefans no Permas''' ([[Krievu valoda|krievu]]: ''Стефан Пермский''; ap 1340–1396) bija [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Krievu Pareizticīgās baznīcas]] misionārs, bīskaps un svētais. Viņš ir pazīstams kā viens no nozīmīgākajiem [[Komieši|komi tautas]] kristianizētājiem un [[senpermas raksts|senpermas raksta]] jeb abura izveidotājs.

Stefans dzimis [[Ustjuga|Ustjugā]] garīdznieka ģimenē. Viņš apguva [[grieķu valoda|grieķu valodu]], [[baznīcslāvu valoda|baznīcslāvu valodu]] un vietējās somugru valodas. 14. gadsimta otrajā pusē viņš devās misijā uz [[Permas zeme|Permas zemi]], kur dzīvoja komi jeb ziriešu priekšteči.
[[Attēls:Alfabeto di san Stefano (Komi).png|left|thumb|Komi alfabēts]]
Lai izplatītu kristietību vietējo iedzīvotāju vidū, Stefans izveidoja īpašu rakstības sistēmu komi valodai — senpermas rakstu. Ar šo rakstību tika tulkoti reliģiski teksti, lūgšanas un liturģiski fragmenti. Senpermas raksts balstījās uz [[grieķu alfabēts|grieķu alfabēta]], [[kirilica|kirilicas]] un vietējo grafisko zīmju elementiem.

1383. gadā Stefans tika iesvētīts par pirmo Permas bīskapu. Viņa darbība būtiski nostiprināja [[Pareizticība|pareizticības]] ietekmi Permas zemē un veicināja komi valodas agrīno rakstisko tradīciju. Pēc nāves Stefans tika kanonizēts par svēto.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Komi valoda]]
[[Kategorija:Urāliešu valodas]]
[[Kategorija:Komi Republika]]</text>
      <sha1>fbf872mt6wjip59y0a78q9aa59luy6v</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Komi permiešu valoda</title>
    <ns>0</ns>
    <id>631371</id>
    <revision>
      <id>4465595</id>
      <timestamp>2026-05-09T10:44:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Valodas infokaste  |       name = Komi-permiešu valoda  | nativename = ''коми-пермяцкӧй кыв'', ''перем коми кыв''  |familycolor = Urāliešu  |     states = {{RUS}}  |     region = [[Permas novads]], īpaši [[Komi-Permiešu autonomais apvidus]], arī [[Kirovas apgabals]]  |   speakers = 41 447 (2020)  |       fam1 = [[urāliešu valodas|urāliešu]]  |       fam2 = [[somugru valodas|somugru]]  |       fam3 = [[permiešu valodas|permiešu]]  |...</comment>
      <origin>4465595</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8490" sha1="8n50p5kky9qpvuuoqmmjar1lv9yjjpg" xml:space="preserve">{{Valodas infokaste
 |       name = Komi-permiešu valoda
 | nativename = ''коми-пермяцкӧй кыв'', ''перем коми кыв''
 |familycolor = Urāliešu
 |     states = {{RUS}}
 |     region = [[Permas novads]], īpaši [[Komi-Permiešu autonomais apvidus]], arī [[Kirovas apgabals]]
 |   speakers = 41 447 (2020)
 |       fam1 = [[urāliešu valodas|urāliešu]]
 |       fam2 = [[somugru valodas|somugru]]
 |       fam3 = [[permiešu valodas|permiešu]]
 |       fam4 = [[komi valoda|komi]]
 |     nation = [[Komi-Permiešu autonomais apvidus]] ([[Permas novads]], [[Krievija]])
 |       iso3 = koi
 |lc1=koi|ll1=Komi-permiešu valoda|ld1=Komi-permiešu
 |        map = 
 |image=[[Attēls:5.1a-Komi-languages.png|214px]]
}}

'''Komi-permiešu valoda''' jeb '''permiešu komi valoda''' (komi-permiešu: ''коми-пермяцкӧй кыв'', ''перем коми кыв'') ir [[urāliešu valodas|urāliešu valodu]] saimes [[somugru valodas|somugru]] atzara [[permiešu valodas|permiešu valoda]]. Tā ir viena no [[komi valoda|komi valodas]] paveidiem līdzās [[Komi zirjāņu valoda|komi zirjāņu valodai]]. Komi-permiešu valodā runā galvenokārt [[komi-permieši]], kas dzīvo [[Permas novads|Permas novadā]], īpaši [[Komi-Permiešu autonomais apvidus|Komi-Permiešu autonomajā apvidū]].&lt;ref name=&quot;ethno&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://minkpo.permkrai.ru/komi-permyatskiy-okrug/etnokultura |title=Краткая информация о коми-пермяках |publisher=Министерство по делам Коми-Пермяцкого округа Пермского края |accessdate=2026. gada 9. maijā}}&lt;/ref&gt;

Pēc 2020. gada Krievijas tautas skaitīšanas datiem komi-permiešu valodu prata 41 447 Krievijas iedzīvotāji.&lt;ref name=&quot;ethno&quot; /&gt; Valoda ir cieši radniecīga komi zirjāņu un [[udmurtu valoda|udmurtu valodai]].

== Vēsture ==

Komi-permiešu valodas vēsturiskā attīstība saistīta ar seno [[permiešu valodas|permas valodu]] kopību, no kuras vēlāk izveidojās [[komi valoda|komi]], komi-permiešu un [[udmurtu valoda]]. Valodas lietotāji vēsturiski apdzīvoja teritorijas [[Kama|Kamas]] augšteces baseinā un mūsdienu [[Permas novads|Permas novada]] ziemeļrietumu daļā.

[[Attēls:Alfabeto di san Stefano (Komi).png|left|thumb|Komi alfabēts, ko izveidojis [[Stefans no Permas]]]]

Komi-permiešu valodas agrīnā rakstības vēsture ir saistīta ar [[Stefans no Permas|Stefanu no Permas]], kurš 14. gadsimtā izveidoja [[Senpermas raksts|senpermas rakstu]] jeb aburu. Šī rakstība tika izmantota kristīgo tekstu tulkošanai un pareizticīgās misijas vajadzībām Permas zemē. Vēlāk senpermas rakstu pakāpeniski aizstāja uz [[kirilica|kirilicas]] pamata veidotas rakstības formas.

Krievijas valsts ietekmes pieaugums Permas zemē veicināja [[krievu valoda|krievu valodas]] nostiprināšanos pārvaldē, baznīcā un izglītībā. Komi-permiešu valoda ilgstoši saglabājās galvenokārt mutvārdu saziņā, folklorā un vietējā kultūrā.

19. gadsimtā sākās sistemātiskāka komi-permiešu valodas izpēte. Valodnieki un etnogrāfi vāca folkloras tekstus, pētīja dialektus un aprakstīja valodas gramatiku. Par vienu no agrīnajiem komi-permiešu rakstu pieminekļiem tiek uzskatīta 18. gadsimta Antonija Popova vārdnīca.&lt;ref name=&quot;wiki&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://en.wikipedia.org/wiki/Komi-Permyak_language |title=Komi-Permyak language |website=Wikipedia |accessdate=2026. gada 9. maijā}}&lt;/ref&gt;

20. gadsimta sākumā, īpaši pēc [[Krievijas revolūcija|Krievijas revolūcijas]], komi-permiešu valodas attīstībā sākās standartizācijas posms. Padomju nacionālās politikas ietvaros tika veicināta vietējo valodu lietošana skolās, presē un literatūrā. Tika izstrādātas rakstības normas, veidoti mācību materiāli un izdoti periodiskie izdevumi.

20. gadsimta gaitā komi-permiešu valodas rakstība vairākas reizes mainījās. Sākotnēji tika izmantota kirilicā balstīta rakstība, 1930. gados īslaicīgi tika lietots [[latīņu raksts]], bet 1930. gadu beigās valoda atkal pārgāja uz [[kirilica|kirilicu]]. Mūsdienās komi-permiešu rakstība balstās uz [[krievu alfabēts|krievu alfabētu]] ar papildu burtiem.

Padomju perioda otrajā pusē komi-permiešu valodas sabiedriskā nozīme samazinājās. Urbanizācija, migrācija un [[krievu valoda|krievu valodas]] dominējošā loma izglītībā un administrācijā veicināja valodas lietojuma sarukumu. Mūsdienās komi-permiešu valoda tiek uzskatīta par apdraudētu valodu.

== Dialekti ==

Komi-permiešu valodai ir vairāki dialekti. Tos parasti iedala ziemeļu un dienvidu grupā. Dialekti atšķiras galvenokārt fonētiskās un leksiskās pazīmēs, taču savstarpējā saprotamība starp tiem parasti ir saglabājusies.

Pie komi-permiešu dialektiem pieskaita, piemēram, Kudimkaras-Invas, Lejas Invas, Kosas-Kamas, Kočevas, Zjuzdinas un Jazvo dialektu. Daži vēsturiskie dialekti mūsdienās ir izzuduši vai saglabājušies ļoti ierobežotā lietojumā.&lt;ref name=&quot;wiki&quot; /&gt;

== Rakstība ==

Komi-permiešu valoda mūsdienās tiek rakstīta [[kirilica|kirilicā]]. Rakstība ir tuva komi zirjāņu rakstībai un balstās uz [[krievu alfabēts|krievu alfabētu]], papildinot to ar īpašām zīmēm komi skaņu apzīmēšanai.

* Mūsdienu komi-permiešu alfabēts:

{| style=&quot;font-family:Microsoft Sans Serif; font-size:1.4em; border-color:#000000; border-width:1px; border-style:solid; border-collapse:collapse; background-color:#F8F8EF&quot;
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | А а
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Б б
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | В в
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Г г
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Д д
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Е е
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Ё ё
|-
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Ж ж
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | З з
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | И и
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | І і
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Й й
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | К к
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Л л
|-
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | М м
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Н н
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | О о
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Ӧ ӧ
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | П п
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Р р
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | С с
|-
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Т т
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | У у
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Ф ф
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Х х
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Ц ц
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Ч ч
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Ш ш
|-
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Щ щ
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Ъ ъ
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Ы ы
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Ь ь
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Э э
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Ю ю
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Я я
|}

== Statuss ==

Komi-permiešu valoda vēsturiski bija viena no oficiāli lietotajām valodām [[Komi-Permiešu autonomais apvidus|Komi-Permiešu autonomajā apvidū]], kas kopš 2005. gada ietilpst [[Permas novads|Permas novadā]].&lt;ref name=&quot;wiki&quot; /&gt; Valoda tiek lietota kultūras pasākumos, vietējā presē, izglītībā un folkloras tradīcijās, tomēr tās ikdienas lietojums ir ierobežots.

== Skatīt arī ==

* [[Permiešu valodas]]

== Ārējās saites ==

{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

== Atsauces ==

{{atsauces}}

{{valoda-aizmetnis}}

{{Urāliešu valodas}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Urāliešu valodas]]
[[Kategorija:Krievijas valodas]]
[[Kategorija:Komi]]
[[Kategorija:Permas novads]]</text>
      <sha1>8n50p5kky9qpvuuoqmmjar1lv9yjjpg</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4465596</id>
      <parentid>4465595</parentid>
      <timestamp>2026-05-09T10:44:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4465596</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8490" sha1="62cd0ccycgjo3t5n7pzd8g98olecu85" xml:space="preserve">{{Valodas infokaste
 |       name = Komi-permiešu valoda
 | nativename = ''коми-пермяцкӧй кыв'', ''перем коми кыв''
 |familycolor = Urāliešu
 |     states = {{RUS}}
 |     region = [[Permas novads]], īpaši [[Komi-Permiešu autonomais apvidus]], arī [[Kirovas apgabals]]
 |   speakers = 41 447 (2020)
 |       fam1 = [[urāliešu valodas|urāliešu]]
 |       fam2 = [[somugru valodas|somugru]]
 |       fam3 = [[permiešu valodas|permiešu]]
 |       fam4 = [[komi valoda|komi]]
 |     nation = [[Komi-Permiešu autonomais apvidus]] ([[Permas novads]], [[Krievija]])
 |       iso3 = koi
 |lc1=koi|ll1=Komi-permiešu valoda|ld1=Komi-permiešu
 |        map = 
 |image=[[Attēls:5.1a-Komi-languages.png|214px]]
}}

'''Komi permiešu valoda''' jeb '''permiešu komi valoda''' (komi-permiešu: ''коми-пермяцкӧй кыв'', ''перем коми кыв'') ir [[urāliešu valodas|urāliešu valodu]] saimes [[somugru valodas|somugru]] atzara [[permiešu valodas|permiešu valoda]]. Tā ir viena no [[komi valoda|komi valodas]] paveidiem līdzās [[Komi zirjāņu valoda|komi zirjāņu valodai]]. Komi-permiešu valodā runā galvenokārt [[komi-permieši]], kas dzīvo [[Permas novads|Permas novadā]], īpaši [[Komi-Permiešu autonomais apvidus|Komi-Permiešu autonomajā apvidū]].&lt;ref name=&quot;ethno&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://minkpo.permkrai.ru/komi-permyatskiy-okrug/etnokultura |title=Краткая информация о коми-пермяках |publisher=Министерство по делам Коми-Пермяцкого округа Пермского края |accessdate=2026. gada 9. maijā}}&lt;/ref&gt;

Pēc 2020. gada Krievijas tautas skaitīšanas datiem komi-permiešu valodu prata 41 447 Krievijas iedzīvotāji.&lt;ref name=&quot;ethno&quot; /&gt; Valoda ir cieši radniecīga komi zirjāņu un [[udmurtu valoda|udmurtu valodai]].

== Vēsture ==

Komi permiešu valodas vēsturiskā attīstība saistīta ar seno [[permiešu valodas|permas valodu]] kopību, no kuras vēlāk izveidojās [[komi valoda|komi]], komi-permiešu un [[udmurtu valoda]]. Valodas lietotāji vēsturiski apdzīvoja teritorijas [[Kama|Kamas]] augšteces baseinā un mūsdienu [[Permas novads|Permas novada]] ziemeļrietumu daļā.

[[Attēls:Alfabeto di san Stefano (Komi).png|left|thumb|Komi alfabēts, ko izveidojis [[Stefans no Permas]]]]

Komi-permiešu valodas agrīnā rakstības vēsture ir saistīta ar [[Stefans no Permas|Stefanu no Permas]], kurš 14. gadsimtā izveidoja [[Senpermas raksts|senpermas rakstu]] jeb aburu. Šī rakstība tika izmantota kristīgo tekstu tulkošanai un pareizticīgās misijas vajadzībām Permas zemē. Vēlāk senpermas rakstu pakāpeniski aizstāja uz [[kirilica|kirilicas]] pamata veidotas rakstības formas.

Krievijas valsts ietekmes pieaugums Permas zemē veicināja [[krievu valoda|krievu valodas]] nostiprināšanos pārvaldē, baznīcā un izglītībā. Komi-permiešu valoda ilgstoši saglabājās galvenokārt mutvārdu saziņā, folklorā un vietējā kultūrā.

19. gadsimtā sākās sistemātiskāka komi-permiešu valodas izpēte. Valodnieki un etnogrāfi vāca folkloras tekstus, pētīja dialektus un aprakstīja valodas gramatiku. Par vienu no agrīnajiem komi-permiešu rakstu pieminekļiem tiek uzskatīta 18. gadsimta Antonija Popova vārdnīca.&lt;ref name=&quot;wiki&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://en.wikipedia.org/wiki/Komi-Permyak_language |title=Komi-Permyak language |website=Wikipedia |accessdate=2026. gada 9. maijā}}&lt;/ref&gt;

20. gadsimta sākumā, īpaši pēc [[Krievijas revolūcija|Krievijas revolūcijas]], komi-permiešu valodas attīstībā sākās standartizācijas posms. Padomju nacionālās politikas ietvaros tika veicināta vietējo valodu lietošana skolās, presē un literatūrā. Tika izstrādātas rakstības normas, veidoti mācību materiāli un izdoti periodiskie izdevumi.

20. gadsimta gaitā komi-permiešu valodas rakstība vairākas reizes mainījās. Sākotnēji tika izmantota kirilicā balstīta rakstība, 1930. gados īslaicīgi tika lietots [[latīņu raksts]], bet 1930. gadu beigās valoda atkal pārgāja uz [[kirilica|kirilicu]]. Mūsdienās komi-permiešu rakstība balstās uz [[krievu alfabēts|krievu alfabētu]] ar papildu burtiem.

Padomju perioda otrajā pusē komi-permiešu valodas sabiedriskā nozīme samazinājās. Urbanizācija, migrācija un [[krievu valoda|krievu valodas]] dominējošā loma izglītībā un administrācijā veicināja valodas lietojuma sarukumu. Mūsdienās komi-permiešu valoda tiek uzskatīta par apdraudētu valodu.

== Dialekti ==

Komi-permiešu valodai ir vairāki dialekti. Tos parasti iedala ziemeļu un dienvidu grupā. Dialekti atšķiras galvenokārt fonētiskās un leksiskās pazīmēs, taču savstarpējā saprotamība starp tiem parasti ir saglabājusies.

Pie komi-permiešu dialektiem pieskaita, piemēram, Kudimkaras-Invas, Lejas Invas, Kosas-Kamas, Kočevas, Zjuzdinas un Jazvo dialektu. Daži vēsturiskie dialekti mūsdienās ir izzuduši vai saglabājušies ļoti ierobežotā lietojumā.&lt;ref name=&quot;wiki&quot; /&gt;

== Rakstība ==

Komi-permiešu valoda mūsdienās tiek rakstīta [[kirilica|kirilicā]]. Rakstība ir tuva komi zirjāņu rakstībai un balstās uz [[krievu alfabēts|krievu alfabētu]], papildinot to ar īpašām zīmēm komi skaņu apzīmēšanai.

* Mūsdienu komi-permiešu alfabēts:

{| style=&quot;font-family:Microsoft Sans Serif; font-size:1.4em; border-color:#000000; border-width:1px; border-style:solid; border-collapse:collapse; background-color:#F8F8EF&quot;
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | А а
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Б б
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | В в
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Г г
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Д д
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Е е
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Ё ё
|-
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Ж ж
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | З з
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | И и
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | І і
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Й й
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | К к
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Л л
|-
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | М м
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Н н
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | О о
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Ӧ ӧ
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | П п
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Р р
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | С с
|-
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Т т
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | У у
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Ф ф
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Х х
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Ц ц
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Ч ч
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Ш ш
|-
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Щ щ
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Ъ ъ
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Ы ы
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Ь ь
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Э э
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Ю ю
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Я я
|}

== Statuss ==

Komi-permiešu valoda vēsturiski bija viena no oficiāli lietotajām valodām [[Komi-Permiešu autonomais apvidus|Komi-Permiešu autonomajā apvidū]], kas kopš 2005. gada ietilpst [[Permas novads|Permas novadā]].&lt;ref name=&quot;wiki&quot; /&gt; Valoda tiek lietota kultūras pasākumos, vietējā presē, izglītībā un folkloras tradīcijās, tomēr tās ikdienas lietojums ir ierobežots.

== Skatīt arī ==

* [[Permiešu valodas]]

== Ārējās saites ==

{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

== Atsauces ==

{{atsauces}}

{{valoda-aizmetnis}}

{{Urāliešu valodas}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Urāliešu valodas]]
[[Kategorija:Krievijas valodas]]
[[Kategorija:Komi]]
[[Kategorija:Permas novads]]</text>
      <sha1>62cd0ccycgjo3t5n7pzd8g98olecu85</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4465597</id>
      <parentid>4465596</parentid>
      <timestamp>2026-05-09T10:45:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4465597</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8474" sha1="nxlk35x5lcah2arl5j8utw54rubbo96" xml:space="preserve">{{Valodas infokaste
 |       name = Komi-permiešu valoda
 | nativename = ''коми-пермяцкӧй кыв'', ''перем коми кыв''
 |familycolor = Urāliešu
 |     states = {{RUS}}
 |     region = [[Permas novads]], īpaši [[Komi-Permiešu autonomais apvidus]], arī [[Kirovas apgabals]]
 |   speakers = 41 447 (2020)
 |       fam1 = [[urāliešu valodas|urāliešu]]
 |       fam2 = [[somugru valodas|somugru]]
 |       fam3 = [[permiešu valodas|permiešu]]
 |       fam4 = [[komi valoda|komi]]
 |     nation = [[Komi-Permiešu autonomais apvidus]] ([[Permas novads]], [[Krievija]])
 |       iso3 = koi
 |lc1=koi|ll1=Komi-permiešu valoda|ld1=Komi-permiešu
 |        map = 
 |image=[[Attēls:5.1a-Komi-languages.png|214px]]
}}

'''Komi permiešu valoda''' jeb '''permiešu komi valoda''' (''коми-пермяцкӧй кыв'', ''перем коми кыв'') ir [[urāliešu valodas|urāliešu valodu]] saimes [[somugru valodas|somugru]] atzara [[permiešu valodas|permiešu valoda]]. Tā ir viena no [[komi valoda|komi valodas]] paveidiem līdzās [[Komi zirjāņu valoda|komi zirjāņu valodai]]. Komi-permiešu valodā runā galvenokārt [[komi-permieši]], kas dzīvo [[Permas novads|Permas novadā]], īpaši [[Komi-Permiešu autonomais apvidus|Komi-Permiešu autonomajā apvidū]].&lt;ref name=&quot;ethno&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://minkpo.permkrai.ru/komi-permyatskiy-okrug/etnokultura |title=Краткая информация о коми-пермяках |publisher=Министерство по делам Коми-Пермяцкого округа Пермского края |accessdate=2026. gada 9. maijā}}&lt;/ref&gt;

Pēc 2020. gada Krievijas tautas skaitīšanas datiem komi-permiešu valodu prata 41 447 Krievijas iedzīvotāji.&lt;ref name=&quot;ethno&quot; /&gt; Valoda ir cieši radniecīga komi zirjāņu un [[udmurtu valoda|udmurtu valodai]].

== Vēsture ==

Komi permiešu valodas vēsturiskā attīstība saistīta ar seno [[permiešu valodas|permas valodu]] kopību, no kuras vēlāk izveidojās [[komi valoda|komi]], komi-permiešu un [[udmurtu valoda]]. Valodas lietotāji vēsturiski apdzīvoja teritorijas [[Kama|Kamas]] augšteces baseinā un mūsdienu [[Permas novads|Permas novada]] ziemeļrietumu daļā.

[[Attēls:Alfabeto di san Stefano (Komi).png|left|thumb|Komi alfabēts, ko izveidojis [[Stefans no Permas]]]]

Komi-permiešu valodas agrīnā rakstības vēsture ir saistīta ar [[Stefans no Permas|Stefanu no Permas]], kurš 14. gadsimtā izveidoja [[Senpermas raksts|senpermas rakstu]] jeb aburu. Šī rakstība tika izmantota kristīgo tekstu tulkošanai un pareizticīgās misijas vajadzībām Permas zemē. Vēlāk senpermas rakstu pakāpeniski aizstāja uz [[kirilica|kirilicas]] pamata veidotas rakstības formas.

Krievijas valsts ietekmes pieaugums Permas zemē veicināja [[krievu valoda|krievu valodas]] nostiprināšanos pārvaldē, baznīcā un izglītībā. Komi-permiešu valoda ilgstoši saglabājās galvenokārt mutvārdu saziņā, folklorā un vietējā kultūrā.

19. gadsimtā sākās sistemātiskāka komi-permiešu valodas izpēte. Valodnieki un etnogrāfi vāca folkloras tekstus, pētīja dialektus un aprakstīja valodas gramatiku. Par vienu no agrīnajiem komi-permiešu rakstu pieminekļiem tiek uzskatīta 18. gadsimta Antonija Popova vārdnīca.&lt;ref name=&quot;wiki&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://en.wikipedia.org/wiki/Komi-Permyak_language |title=Komi-Permyak language |website=Wikipedia |accessdate=2026. gada 9. maijā}}&lt;/ref&gt;

20. gadsimta sākumā, īpaši pēc [[Krievijas revolūcija|Krievijas revolūcijas]], komi-permiešu valodas attīstībā sākās standartizācijas posms. Padomju nacionālās politikas ietvaros tika veicināta vietējo valodu lietošana skolās, presē un literatūrā. Tika izstrādātas rakstības normas, veidoti mācību materiāli un izdoti periodiskie izdevumi.

20. gadsimta gaitā komi-permiešu valodas rakstība vairākas reizes mainījās. Sākotnēji tika izmantota kirilicā balstīta rakstība, 1930. gados īslaicīgi tika lietots [[latīņu raksts]], bet 1930. gadu beigās valoda atkal pārgāja uz [[kirilica|kirilicu]]. Mūsdienās komi-permiešu rakstība balstās uz [[krievu alfabēts|krievu alfabētu]] ar papildu burtiem.

Padomju perioda otrajā pusē komi-permiešu valodas sabiedriskā nozīme samazinājās. Urbanizācija, migrācija un [[krievu valoda|krievu valodas]] dominējošā loma izglītībā un administrācijā veicināja valodas lietojuma sarukumu. Mūsdienās komi-permiešu valoda tiek uzskatīta par apdraudētu valodu.

== Dialekti ==

Komi-permiešu valodai ir vairāki dialekti. Tos parasti iedala ziemeļu un dienvidu grupā. Dialekti atšķiras galvenokārt fonētiskās un leksiskās pazīmēs, taču savstarpējā saprotamība starp tiem parasti ir saglabājusies.

Pie komi-permiešu dialektiem pieskaita, piemēram, Kudimkaras-Invas, Lejas Invas, Kosas-Kamas, Kočevas, Zjuzdinas un Jazvo dialektu. Daži vēsturiskie dialekti mūsdienās ir izzuduši vai saglabājušies ļoti ierobežotā lietojumā.&lt;ref name=&quot;wiki&quot; /&gt;

== Rakstība ==

Komi-permiešu valoda mūsdienās tiek rakstīta [[kirilica|kirilicā]]. Rakstība ir tuva komi zirjāņu rakstībai un balstās uz [[krievu alfabēts|krievu alfabētu]], papildinot to ar īpašām zīmēm komi skaņu apzīmēšanai.

* Mūsdienu komi-permiešu alfabēts:

{| style=&quot;font-family:Microsoft Sans Serif; font-size:1.4em; border-color:#000000; border-width:1px; border-style:solid; border-collapse:collapse; background-color:#F8F8EF&quot;
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | А а
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Б б
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | В в
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Г г
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Д д
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Е е
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Ё ё
|-
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Ж ж
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | З з
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | И и
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | І і
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Й й
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | К к
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Л л
|-
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | М м
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Н н
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | О о
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Ӧ ӧ
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | П п
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Р р
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | С с
|-
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Т т
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | У у
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Ф ф
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Х х
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Ц ц
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Ч ч
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Ш ш
|-
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Щ щ
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Ъ ъ
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Ы ы
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Ь ь
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Э э
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Ю ю
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Я я
|}

== Statuss ==

Komi-permiešu valoda vēsturiski bija viena no oficiāli lietotajām valodām [[Komi-Permiešu autonomais apvidus|Komi-Permiešu autonomajā apvidū]], kas kopš 2005. gada ietilpst [[Permas novads|Permas novadā]].&lt;ref name=&quot;wiki&quot; /&gt; Valoda tiek lietota kultūras pasākumos, vietējā presē, izglītībā un folkloras tradīcijās, tomēr tās ikdienas lietojums ir ierobežots.

== Skatīt arī ==

* [[Permiešu valodas]]

== Ārējās saites ==

{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

== Atsauces ==

{{atsauces}}

{{valoda-aizmetnis}}

{{Urāliešu valodas}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Urāliešu valodas]]
[[Kategorija:Krievijas valodas]]
[[Kategorija:Komi]]
[[Kategorija:Permas novads]]</text>
      <sha1>nxlk35x5lcah2arl5j8utw54rubbo96</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Komi zirjāņu valoda</title>
    <ns>0</ns>
    <id>631372</id>
    <revision>
      <id>4465598</id>
      <timestamp>2026-05-09T10:46:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Valodas infokaste  |       name = Komi zirjāņu valoda  | nativename = ''коми кыв''  |familycolor = Urāliešu  |     states = {{RUS}}  |     region = [[Komi Republika]], [[Ņencu autonomais apvidus]], [[Jamalas Ņencu autonomais apvidus]], [[Hantu-mansu autonomais apvidus]]  |   speakers = 99 609–108 958 (2020)  |       fam1 = [[urāliešu valodas|urāliešu]]  |       fam2 = [[somugru valodas|somugru]]  |       fam3 = [[permiešu valodas|permiešu]]  |       fam4 =...</comment>
      <origin>4465598</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8859" sha1="jr6dk6kzu7rbijv10hinae423ib1xs0" xml:space="preserve">{{Valodas infokaste
 |       name = Komi zirjāņu valoda
 | nativename = ''коми кыв''
 |familycolor = Urāliešu
 |     states = {{RUS}}
 |     region = [[Komi Republika]], [[Ņencu autonomais apvidus]], [[Jamalas Ņencu autonomais apvidus]], [[Hantu-mansu autonomais apvidus]]
 |   speakers = 99 609–108 958 (2020)
 |       fam1 = [[urāliešu valodas|urāliešu]]
 |       fam2 = [[somugru valodas|somugru]]
 |       fam3 = [[permiešu valodas|permiešu]]
 |       fam4 = [[komi valoda|komi]]
 |     nation = [[Komi Republika]] ([[Krievija]])
 |       iso3 = kpv
 |lc1=kpv|ll1=Komi zirjāņu valoda|ld1=Komi zirjāņu
 |        map = 
 |image=[[Attēls:5.1a-Komi-languages.png|214px]]
}}

'''Komi zirjāņu valoda''' jeb '''zirjāņu komi valoda''' (komi: ''коми кыв'') ir [[urāliešu valodas|urāliešu valodu]] saimes [[somugru valodas|somugru]] atzara [[permiešu valodas|permiešu valoda]]. Tā ir viens no [[komi valoda|komi valodas]] paveidiem līdzās [[komi permiešu valoda|komi permiešu valodai]] un [[komi jazvas valoda|komi jazvas valodai]]. Valodā runā galvenokārt [[komieši|komi zirjāņi]], kas dzīvo [[Komi Republika|Komi Republikā]] un citos [[Krievija]]s ziemeļu reģionos.

Pēc 2020. gada tautas skaitīšanas datiem Krievijā komi valodu prata 108 958 cilvēki, bet atsevišķi komi zirjāņu valodas pratēju skaits tiek dots kā 99 609.&lt;ref name=&quot;wiki&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://en.wikipedia.org/wiki/Komi_language |title=Komi language |website=Wikipedia |accessdate=2026. gada 9. maijā}}&lt;/ref&gt; Komi zirjāņu valoda ir oficiālā valoda [[Komi Republika|Komi Republikā]] līdzās [[krievu valoda|krievu valodai]].

== Vēsture ==

Komi zirjāņu valodas vēsturiskā attīstība saistīta ar seno [[permiešu valodas|permas valodu]] kopību, no kuras vēlāk izveidojās komi zirjāņu, [[komi permiešu valoda|komi permiešu]] un [[udmurtu valoda]]. Valodas lietotāji vēsturiski apdzīvoja teritorijas pie [[Vičegda|Vičegdas]], [[Pečora|Pečoras]] un citu Ziemeļeiropas Krievijas upju baseiniem.

[[Attēls:Alfabeto di san Stefano (Komi).png|left|thumb|Komi alfabēts, ko izveidojis [[Stefans no Permas]]]]

Viens no nozīmīgākajiem posmiem komi zirjāņu valodas vēsturē bija 14. gadsimts, kad misionārs [[Stefans no Permas]] izveidoja īpašu rakstības sistēmu komi valodai — [[Senpermas raksts|senpermas rakstu]] jeb aburu. Šī rakstība tika izmantota kristīgo tekstu tulkošanai un pareizticīgās misijas darbībai Permas zemē.

Pēc [[Maskavijas lielkņaziste|Maskavijas]] ietekmes nostiprināšanās komi zemēs pieauga [[krievu valoda|krievu valodas]] nozīme pārvaldē, baznīcā un tirdzniecībā. Komi zirjāņu valoda saglabājās galvenokārt ikdienas saziņā, mutvārdu tradīcijā, folklorā un vietējā kultūrā.

19. gadsimtā sākās plašāka komi zirjāņu valodas zinātniskā izpēte. Valodnieki un etnogrāfi vāca komi folkloru, aprakstīja dialektus un pētīja valodas gramatisko uzbūvi. Šajā laikā nostiprinājās priekšstats par komi zirjāņu valodu kā atsevišķu [[urāliešu valodas|urāliešu valodu saimes]] valodu ar senām rakstības tradīcijām.

20. gadsimta sākumā, īpaši pēc [[Krievijas revolūcija|Krievijas revolūcijas]], komi zirjāņu valodas attīstībā sākās standartizācijas posms. Padomju valodas politikas ietvaros tika veicināta nacionālo valodu lietošana skolās, presē un literatūrā. Tika izstrādātas rakstības normas, izdoti mācību materiāli un veidota komi literārā valoda.

20. gadsimta gaitā komi zirjāņu valodas rakstība vairākas reizes tika reformēta. Sākotnēji tika lietota uz [[kirilica|kirilicas]] pamata veidota rakstība, 1930. gados īslaicīgi tika izmantots [[latīņu raksts]], bet 1930. gadu beigās valoda atkal pārgāja uz kirilicu. Mūsdienu rakstība balstās uz [[krievu alfabēts|krievu alfabētu]] ar papildu burtiem.

Padomju perioda otrajā pusē komi zirjāņu valodas sabiedriskā funkcija vājinājās. Urbanizācija, migrācija un [[krievu valoda|krievu valodas]] dominējošā loma izglītībā, pārvaldē un pilsētu vidē veicināja valodas lietojuma samazināšanos.

Pēc [[Padomju Savienība|Padomju Savienības]] sabrukuma komi zirjāņu valoda saglabāja oficiālu statusu [[Komi Republika|Komi Republikā]] līdzās krievu valodai. Tomēr tās lietojums ikdienas saziņā, izglītībā un administrācijā joprojām ir ierobežots. Mūsdienās komi zirjāņu valoda tiek uzskatīta par apdraudētu valodu.&lt;ref name=&quot;ethnologue&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.ethnologue.com/language/kpv/ |title=Komi-Zyrian Language |publisher=Ethnologue |accessdate=2026. gada 9. maijā}}&lt;/ref&gt;

== Dialekti ==

Komi zirjāņu valodai ir vairāki dialekti. Tos parasti saista ar vēsturiskajiem komi apdzīvotajiem apgabaliem pie Vičegdas, Pečoras, Izmas, Vimas, Luza un citām upēm.

Pie galvenajiem dialektiem pieskaita:

* Siktivkaras jeb prisiktivkaras dialektu;
* lejas Vičegdas dialektu;
* vidus Vičegdas dialektu;
* augš Vičegdas dialektu;
* Izmas dialektu;
* Pečoras dialektu;
* Vimas dialektu;
* Luza Letkas dialektu.

Literārās valodas pamatā ir Siktivkaras apkārtnes dialekts.

== Rakstība ==

Komi zirjāņu valoda mūsdienās tiek rakstīta [[kirilica|kirilicā]]. Rakstība balstās uz [[krievu alfabēts|krievu alfabētu]], papildinot to ar īpašām zīmēm komi valodas skaņu apzīmēšanai.

No 1918. līdz 1930. gadam un no 1936. līdz 1938. gadam tika lietots Molodcova alfabēts. 1930. gados īslaicīgi tika izmantots [[latīņu raksts]]. Kopš 1938. gada lieto mūsdienu kirilicā balstīto alfabētu.

* Mūsdienu komi zirjāņu alfabēts:

{| style=&quot;font-family:Microsoft Sans Serif; font-size:1.4em; border-color:#000000; border-width:1px; border-style:solid; border-collapse:collapse; background-color:#F8F8EF&quot;
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | А а
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Б б
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | В в
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Г г
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Д д
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Е е
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Ё ё
|-
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Ж ж
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | З з
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | И и
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | І і
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Й й
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | К к
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Л л
|-
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | М м
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Н н
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | О о
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Ӧ ӧ
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | П п
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Р р
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | С с
|-
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Т т
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | У у
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Ф ф
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Х х
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Ц ц
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Ч ч
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Ш ш
|-
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Щ щ
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Ъ ъ
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Ы ы
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Ь ь
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Э э
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Ю ю
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Я я
|}

== Statuss ==

Komi zirjāņu valoda ir viena no [[Komi Republika|Komi Republikas]] valsts valodām līdzās [[krievu valoda|krievu valodai]]. Tā tiek lietota kultūrā, vietējā presē, literatūrā, izglītībā un sabiedriskajos pasākumos, tomēr tās praktiskais lietojums daudzās jomās ir ierobežots.

== Skatīt arī ==

* [[Komi valoda]]
* [[Komi permiešu valoda]]
* [[Komi jazvas valoda]]
* [[Komieši]]
* [[Komi Republika]]
* [[Permiešu valodas]]
* [[Senpermas raksts]]
* [[Stefans no Permas]]

== Ārējās saites ==

{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

== Atsauces ==

{{atsauces}}

{{valoda-aizmetnis}}

{{Urāliešu valodas}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Urāliešu valodas]]
[[Kategorija:Krievijas valodas]]
[[Kategorija:Komi]]
[[Kategorija:Komi Republika]]</text>
      <sha1>jr6dk6kzu7rbijv10hinae423ib1xs0</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4465599</id>
      <parentid>4465598</parentid>
      <timestamp>2026-05-09T10:46:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4465599</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8717" sha1="9fj12rodadox2omqsneb91j3dp9ttui" xml:space="preserve">{{Valodas infokaste
 |       name = Komi zirjāņu valoda
 | nativename = ''коми кыв''
 |familycolor = Urāliešu
 |     states = {{RUS}}
 |     region = [[Komi Republika]], [[Ņencu autonomais apvidus]], [[Jamalas Ņencu autonomais apvidus]], [[Hantu-mansu autonomais apvidus]]
 |   speakers = 99 609–108 958 (2020)
 |       fam1 = [[urāliešu valodas|urāliešu]]
 |       fam2 = [[somugru valodas|somugru]]
 |       fam3 = [[permiešu valodas|permiešu]]
 |       fam4 = [[komi valoda|komi]]
 |     nation = [[Komi Republika]] ([[Krievija]])
 |       iso3 = kpv
 |lc1=kpv|ll1=Komi zirjāņu valoda|ld1=Komi zirjāņu
 |        map = 
 |image=[[Attēls:5.1a-Komi-languages.png|214px]]
}}

'''Komi zirjāņu valoda''' jeb '''zirjāņu komi valoda''' (''коми кыв'') ir [[urāliešu valodas|urāliešu valodu]] saimes [[somugru valodas|somugru]] atzara [[permiešu valodas|permiešu valoda]]. Tā ir viens no [[komi valoda|komi valodas]] paveidiem līdzās [[komi permiešu valoda|komi permiešu valodai]] un [[komi jazvas valoda|komi jazvas valodai]]. Valodā runā galvenokārt [[komieši|komi zirjāņi]], kas dzīvo [[Komi Republika|Komi Republikā]] un citos [[Krievija]]s ziemeļu reģionos.

Pēc 2020. gada tautas skaitīšanas datiem Krievijā komi valodu prata 108 958 cilvēki, bet atsevišķi komi zirjāņu valodas pratēju skaits tiek dots kā 99 609.&lt;ref name=&quot;wiki&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://en.wikipedia.org/wiki/Komi_language |title=Komi language |website=Wikipedia |accessdate=2026. gada 9. maijā}}&lt;/ref&gt; Komi zirjāņu valoda ir oficiālā valoda [[Komi Republika|Komi Republikā]] līdzās [[krievu valoda|krievu valodai]].

== Vēsture ==

Komi zirjāņu valodas vēsturiskā attīstība saistīta ar seno [[permiešu valodas|permas valodu]] kopību, no kuras vēlāk izveidojās komi zirjāņu, [[komi permiešu valoda|komi permiešu]] un [[udmurtu valoda]]. Valodas lietotāji vēsturiski apdzīvoja teritorijas pie [[Vičegda|Vičegdas]], [[Pečora|Pečoras]] un citu Ziemeļeiropas Krievijas upju baseiniem.

[[Attēls:Alfabeto di san Stefano (Komi).png|left|thumb|Komi alfabēts, ko izveidojis [[Stefans no Permas]]]]

Viens no nozīmīgākajiem posmiem komi zirjāņu valodas vēsturē bija 14. gadsimts, kad misionārs [[Stefans no Permas]] izveidoja īpašu rakstības sistēmu komi valodai — [[Senpermas raksts|senpermas rakstu]] jeb aburu. Šī rakstība tika izmantota kristīgo tekstu tulkošanai un pareizticīgās misijas darbībai Permas zemē.

Pēc [[Maskavijas lielkņaziste|Maskavijas]] ietekmes nostiprināšanās komi zemēs pieauga [[krievu valoda|krievu valodas]] nozīme pārvaldē, baznīcā un tirdzniecībā. Komi zirjāņu valoda saglabājās galvenokārt ikdienas saziņā, mutvārdu tradīcijā, folklorā un vietējā kultūrā.

19. gadsimtā sākās plašāka komi zirjāņu valodas zinātniskā izpēte. Valodnieki un etnogrāfi vāca komi folkloru, aprakstīja dialektus un pētīja valodas gramatisko uzbūvi. Šajā laikā nostiprinājās priekšstats par komi zirjāņu valodu kā atsevišķu [[urāliešu valodas|urāliešu valodu saimes]] valodu ar senām rakstības tradīcijām.

20. gadsimta sākumā, īpaši pēc [[Krievijas revolūcija|Krievijas revolūcijas]], komi zirjāņu valodas attīstībā sākās standartizācijas posms. Padomju valodas politikas ietvaros tika veicināta nacionālo valodu lietošana skolās, presē un literatūrā. Tika izstrādātas rakstības normas, izdoti mācību materiāli un veidota komi literārā valoda.

20. gadsimta gaitā komi zirjāņu valodas rakstība vairākas reizes tika reformēta. Sākotnēji tika lietota uz [[kirilica|kirilicas]] pamata veidota rakstība, 1930. gados īslaicīgi tika izmantots [[latīņu raksts]], bet 1930. gadu beigās valoda atkal pārgāja uz kirilicu. Mūsdienu rakstība balstās uz [[krievu alfabēts|krievu alfabētu]] ar papildu burtiem.

Padomju perioda otrajā pusē komi zirjāņu valodas sabiedriskā funkcija vājinājās. Urbanizācija, migrācija un [[krievu valoda|krievu valodas]] dominējošā loma izglītībā, pārvaldē un pilsētu vidē veicināja valodas lietojuma samazināšanos.

Pēc [[Padomju Savienība|Padomju Savienības]] sabrukuma komi zirjāņu valoda saglabāja oficiālu statusu [[Komi Republika|Komi Republikā]] līdzās krievu valodai. Tomēr tās lietojums ikdienas saziņā, izglītībā un administrācijā joprojām ir ierobežots. Mūsdienās komi zirjāņu valoda tiek uzskatīta par apdraudētu valodu.&lt;ref name=&quot;ethnologue&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.ethnologue.com/language/kpv/ |title=Komi-Zyrian Language |publisher=Ethnologue |accessdate=2026. gada 9. maijā}}&lt;/ref&gt;

== Dialekti ==

Komi zirjāņu valodai ir vairāki dialekti. Tos parasti saista ar vēsturiskajiem komi apdzīvotajiem apgabaliem pie Vičegdas, Pečoras, Izmas, Vimas, Luza un citām upēm.

Pie galvenajiem dialektiem pieskaita:

* Siktivkaras jeb prisiktivkaras dialektu;
* lejas Vičegdas dialektu;
* vidus Vičegdas dialektu;
* augš Vičegdas dialektu;
* Izmas dialektu;
* Pečoras dialektu;
* Vimas dialektu;
* Luza Letkas dialektu.

Literārās valodas pamatā ir Siktivkaras apkārtnes dialekts.

== Rakstība ==

Komi zirjāņu valoda mūsdienās tiek rakstīta [[kirilica|kirilicā]]. Rakstība balstās uz [[krievu alfabēts|krievu alfabētu]], papildinot to ar īpašām zīmēm komi valodas skaņu apzīmēšanai.

No 1918. līdz 1930. gadam un no 1936. līdz 1938. gadam tika lietots Molodcova alfabēts. 1930. gados īslaicīgi tika izmantots [[latīņu raksts]]. Kopš 1938. gada lieto mūsdienu kirilicā balstīto alfabētu.

* Mūsdienu komi zirjāņu alfabēts:

{| style=&quot;font-family:Microsoft Sans Serif; font-size:1.4em; border-color:#000000; border-width:1px; border-style:solid; border-collapse:collapse; background-color:#F8F8EF&quot;
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | А а
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Б б
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | В в
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Г г
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Д д
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Е е
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Ё ё
|-
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Ж ж
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | З з
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | И и
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | І і
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Й й
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | К к
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Л л
|-
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | М м
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Н н
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | О о
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Ӧ ӧ
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | П п
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Р р
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | С с
|-
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Т т
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | У у
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Ф ф
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Х х
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Ц ц
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Ч ч
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Ш ш
|-
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Щ щ
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Ъ ъ
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Ы ы
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Ь ь
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Э э
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Ю ю
| style=&quot;width:3em; text-align:center; padding: 3px;&quot; | Я я
|}

== Statuss ==

Komi zirjāņu valoda ir viena no [[Komi Republika|Komi Republikas]] valsts valodām līdzās [[krievu valoda|krievu valodai]]. Tā tiek lietota kultūrā, vietējā presē, literatūrā, izglītībā un sabiedriskajos pasākumos, tomēr tās praktiskais lietojums daudzās jomās ir ierobežots.

== Skatīt arī ==

* [[Komi valoda]]
* [[Stefans no Permas]]

== Ārējās saites ==

{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

== Atsauces ==

{{atsauces}}

{{valoda-aizmetnis}}

{{Urāliešu valodas}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Urāliešu valodas]]
[[Kategorija:Krievijas valodas]]
[[Kategorija:Komi]]
[[Kategorija:Komi Republika]]</text>
      <sha1>9fj12rodadox2omqsneb91j3dp9ttui</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Komi-permiešu valoda</title>
    <ns>0</ns>
    <id>631373</id>
    <redirect title="Komi permiešu valoda" />
    <revision>
      <id>4465601</id>
      <timestamp>2026-05-09T10:47:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Komi zirjāņu valoda]]</comment>
      <origin>4465601</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="35" sha1="0bae3y79jkt8cj1hb86il8w8wuhw075" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Komi zirjāņu valoda]]</text>
      <sha1>0bae3y79jkt8cj1hb86il8w8wuhw075</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4465604</id>
      <parentid>4465601</parentid>
      <timestamp>2026-05-09T10:48:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <comment>Noņēma pāradresāciju uz [[Komi zirjāņu valoda]]</comment>
      <origin>4465604</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="37" sha1="7gkqood0uvv409c8zizejwtfsxkvoji" xml:space="preserve">#* REDIRECT [[Komi permiešu valoda]]</text>
      <sha1>7gkqood0uvv409c8zizejwtfsxkvoji</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4465605</id>
      <parentid>4465604</parentid>
      <timestamp>2026-05-09T10:48:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Komi permiešu valoda]]</comment>
      <origin>4465605</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="35" sha1="nxxnqv600v12ozz30n9cyirr5g42nz0" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Komi permiešu valoda]]</text>
      <sha1>nxxnqv600v12ozz30n9cyirr5g42nz0</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Komi-zirjāņu valoda</title>
    <ns>0</ns>
    <id>631374</id>
    <redirect title="Komi zirjāņu valoda" />
    <revision>
      <id>4465602</id>
      <timestamp>2026-05-09T10:47:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Komi permiešu valoda]]</comment>
      <origin>4465602</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="35" sha1="nxxnqv600v12ozz30n9cyirr5g42nz0" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Komi permiešu valoda]]</text>
      <sha1>nxxnqv600v12ozz30n9cyirr5g42nz0</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4465603</id>
      <parentid>4465602</parentid>
      <timestamp>2026-05-09T10:48:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresācija nomainīta no [[Komi permiešu valoda]] uz [[Komi zirjāņu valoda]]</comment>
      <origin>4465603</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="35" sha1="0bae3y79jkt8cj1hb86il8w8wuhw075" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Komi zirjāņu valoda]]</text>
      <sha1>0bae3y79jkt8cj1hb86il8w8wuhw075</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Senpermas raksts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>631375</id>
    <revision>
      <id>4465606</id>
      <timestamp>2026-05-09T10:49:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Rakstu sistēmas infokaste  |nosaukums          = Senpermas raksts  |tips               = [[alfabēts]]  |valodas            = [[Komi valoda]]  |laiks              = no 14. gadsimta; galvenokārt 14.–17. gadsimtā  |radītājs           = [[Stefans no Permas]]  |statuss            = vēsturiska rakstības sistēma  |virziens           = no kreisās uz labo  |saime              = [[Grieķu alfabēts]] un [[kirilica]]  |fam1               = [[Grieķu alfabēts]]  |fam2...</comment>
      <origin>4465606</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4178" sha1="jj4jtpavks7azwnif13xcdgnfkbri9z" xml:space="preserve">{{Rakstu sistēmas infokaste
 |nosaukums          = Senpermas raksts
 |tips               = [[alfabēts]]
 |valodas            = [[Komi valoda]]
 |laiks              = no 14. gadsimta; galvenokārt 14.–17. gadsimtā
 |radītājs           = [[Stefans no Permas]]
 |statuss            = vēsturiska rakstības sistēma
 |virziens           = no kreisās uz labo
 |saime              = [[Grieķu alfabēts]] un [[kirilica]]
 |fam1               = [[Grieķu alfabēts]]
 |fam2               = [[Kirilica]]
 |atvasinājumi       = 
 |radinieki          = [[Kirilica]], [[grieķu alfabēts]]
 |unicode            = Old Permic
 |iso15924           = Perm (227)
 |sample             = Alfabeto di san Stefano (Komi).png
 |caption            = Komi alfabēts, ko izveidojis [[Stefans no Permas]]
 |image_size         = 250px
 |footnotes          = 
 |IPAChartEng        = 
}}

'''Senpermas raksts''' jeb '''aburs''' bija rakstības sistēma, kas 14. gadsimtā tika izveidota [[komi valoda|komi valodai]]. To radīja pareizticīgais misionārs [[Stefans no Permas]], lai tulkotu kristīgos tekstus un izplatītu [[Pareizticība|pareizticību]] [[Permas zeme|Permas zemē]] dzīvojošo komi jeb ziriešu vidū.

Senpermas raksts ir viena no senākajām zināmajām rakstības sistēmām [[somugru valodas|somugru valodām]] Krievijas teritorijā. Tā zīmes veidotas, izmantojot [[grieķu alfabēts|grieķu alfabēta]], [[kirilica|kirilicas]] un vietējo grafisko zīmju elementus.

== Vēsture ==

Senpermas raksts tika izveidots 14. gadsimta otrajā pusē, kad [[Stefans no Permas]] sāka misionāra darbību starp [[komieši|komi]] iedzīvotājiem. Tā galvenais mērķis bija kristīgo tekstu tulkošana vietējā valodā, lai reliģiskā mācība būtu saprotama vietējiem iedzīvotājiem.

Raksts tika lietots galvenokārt baznīcas vajadzībām. Ar to tika pierakstītas lūgšanas, liturģiski teksti un citi reliģiska rakstura materiāli. Tas veicināja komi valodas agrīno rakstisko tradīciju un nostiprināja [[Pareizticība|pareizticības]] izplatību Permas zemē.

Pēc [[Maskavijas lielkņaziste|Maskavijas]] ietekmes nostiprināšanās un [[krievu valoda|krievu valodas]] lomas pieauguma baznīcā un pārvaldē senpermas raksta lietojums pakāpeniski samazinājās. No 17. gadsimta to aizstāja uz [[kirilica|kirilicas]] pamata veidota komi rakstība.

== Rakstības īpatnības ==

Senpermas raksts bija alfabētiska rakstības sistēma. Tajā katrai zīmei parasti atbilda noteikta skaņa. Rakstā bija ap 24 pamatzīmēm, kā arī vairākas papildu zīmes un diakritiskie apzīmējumi.

Zīmju grafiskajā veidolā saskatāma saistība ar [[grieķu alfabēts|grieķu alfabētu]] un [[kirilica|kirilicu]], tomēr daļa zīmju bija oriģinālas vai saistītas ar vietējām rakstu zīmju tradīcijām. Raksts tika rakstīts no kreisās uz labo pusi.

== Nosaukums ==

Nosaukums '''aburs''' cēlies no pirmajām divām raksta zīmēm — ''an'' un ''bur''. Tas pēc uzbūves ir līdzīgs citu alfabētu nosaukumiem, piemēram, vārdam [[alfabēts]], kas radies no grieķu burtiem alfa un beta.

== Lietojums ==

Senpermas raksts galvenokārt tika lietots reliģiskajā literatūrā. Tas nebija plaši izmantots ikdienas administratīvajā rakstībā, jo šajās jomās dominēja [[baznīcslāvu valoda]] un vēlāk [[krievu valoda]].

Līdz mūsdienām saglabājušies tikai nelieli senpermas raksta pieminekļi un atsevišķi teksta fragmenti. Daļa tekstu ir pazīstama vēlākos norakstos vai no baznīcas tradīcijas.

== Unicode ==

Senpermas raksts ir iekļauts [[Unicode]] standartā blokā '''Old Permic''' ar kodu diapazonu U+10350–U+1037F. Tā ISO 15924 kods ir '''Perm'''.

== Skatīt arī ==

* [[Komi valoda]]
* [[Komi zirjāņu valoda]]
* [[Komi permiešu valoda]]
* [[Stefans no Permas]]
* [[Permas zeme]]
* [[Kirilica]]
* [[Grieķu alfabēts]]
* [[Somugru valodas]]

== Ārējās saites ==

{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

== Atsauces ==

{{atsauces}}

{{rakstība-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Rakstības sistēmas]]
[[Kategorija:Komi]]
[[Kategorija:Urāliešu valodas]]
[[Kategorija:Kirilica]]</text>
      <sha1>jj4jtpavks7azwnif13xcdgnfkbri9z</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4465607</id>
      <parentid>4465606</parentid>
      <timestamp>2026-05-09T10:50:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <comment>/* Unicode */</comment>
      <origin>4465607</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4174" sha1="9rxx2og5ikufuqn496joo3foq07q4xs" xml:space="preserve">{{Rakstu sistēmas infokaste
 |nosaukums          = Senpermas raksts
 |tips               = [[alfabēts]]
 |valodas            = [[Komi valoda]]
 |laiks              = no 14. gadsimta; galvenokārt 14.–17. gadsimtā
 |radītājs           = [[Stefans no Permas]]
 |statuss            = vēsturiska rakstības sistēma
 |virziens           = no kreisās uz labo
 |saime              = [[Grieķu alfabēts]] un [[kirilica]]
 |fam1               = [[Grieķu alfabēts]]
 |fam2               = [[Kirilica]]
 |atvasinājumi       = 
 |radinieki          = [[Kirilica]], [[grieķu alfabēts]]
 |unicode            = Old Permic
 |iso15924           = Perm (227)
 |sample             = Alfabeto di san Stefano (Komi).png
 |caption            = Komi alfabēts, ko izveidojis [[Stefans no Permas]]
 |image_size         = 250px
 |footnotes          = 
 |IPAChartEng        = 
}}

'''Senpermas raksts''' jeb '''aburs''' bija rakstības sistēma, kas 14. gadsimtā tika izveidota [[komi valoda|komi valodai]]. To radīja pareizticīgais misionārs [[Stefans no Permas]], lai tulkotu kristīgos tekstus un izplatītu [[Pareizticība|pareizticību]] [[Permas zeme|Permas zemē]] dzīvojošo komi jeb ziriešu vidū.

Senpermas raksts ir viena no senākajām zināmajām rakstības sistēmām [[somugru valodas|somugru valodām]] Krievijas teritorijā. Tā zīmes veidotas, izmantojot [[grieķu alfabēts|grieķu alfabēta]], [[kirilica|kirilicas]] un vietējo grafisko zīmju elementus.

== Vēsture ==

Senpermas raksts tika izveidots 14. gadsimta otrajā pusē, kad [[Stefans no Permas]] sāka misionāra darbību starp [[komieši|komi]] iedzīvotājiem. Tā galvenais mērķis bija kristīgo tekstu tulkošana vietējā valodā, lai reliģiskā mācība būtu saprotama vietējiem iedzīvotājiem.

Raksts tika lietots galvenokārt baznīcas vajadzībām. Ar to tika pierakstītas lūgšanas, liturģiski teksti un citi reliģiska rakstura materiāli. Tas veicināja komi valodas agrīno rakstisko tradīciju un nostiprināja [[Pareizticība|pareizticības]] izplatību Permas zemē.

Pēc [[Maskavijas lielkņaziste|Maskavijas]] ietekmes nostiprināšanās un [[krievu valoda|krievu valodas]] lomas pieauguma baznīcā un pārvaldē senpermas raksta lietojums pakāpeniski samazinājās. No 17. gadsimta to aizstāja uz [[kirilica|kirilicas]] pamata veidota komi rakstība.

== Rakstības īpatnības ==

Senpermas raksts bija alfabētiska rakstības sistēma. Tajā katrai zīmei parasti atbilda noteikta skaņa. Rakstā bija ap 24 pamatzīmēm, kā arī vairākas papildu zīmes un diakritiskie apzīmējumi.

Zīmju grafiskajā veidolā saskatāma saistība ar [[grieķu alfabēts|grieķu alfabētu]] un [[kirilica|kirilicu]], tomēr daļa zīmju bija oriģinālas vai saistītas ar vietējām rakstu zīmju tradīcijām. Raksts tika rakstīts no kreisās uz labo pusi.

== Nosaukums ==

Nosaukums '''aburs''' cēlies no pirmajām divām raksta zīmēm — ''an'' un ''bur''. Tas pēc uzbūves ir līdzīgs citu alfabētu nosaukumiem, piemēram, vārdam [[alfabēts]], kas radies no grieķu burtiem alfa un beta.

== Lietojums ==

Senpermas raksts galvenokārt tika lietots reliģiskajā literatūrā. Tas nebija plaši izmantots ikdienas administratīvajā rakstībā, jo šajās jomās dominēja [[baznīcslāvu valoda]] un vēlāk [[krievu valoda]].

Līdz mūsdienām saglabājušies tikai nelieli senpermas raksta pieminekļi un atsevišķi teksta fragmenti. Daļa tekstu ir pazīstama vēlākos norakstos vai no baznīcas tradīcijas.

== Unicode ==

Senpermas raksts ir iekļauts [[Unicode]] standartā blokā ''Old Permic'' ar kodu diapazonu U+10350–U+1037F. Tā ISO 15924 kods ir ''Perm''.

== Skatīt arī ==

* [[Komi valoda]]
* [[Komi zirjāņu valoda]]
* [[Komi permiešu valoda]]
* [[Stefans no Permas]]
* [[Permas zeme]]
* [[Kirilica]]
* [[Grieķu alfabēts]]
* [[Somugru valodas]]

== Ārējās saites ==

{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

== Atsauces ==

{{atsauces}}

{{rakstība-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Rakstības sistēmas]]
[[Kategorija:Komi]]
[[Kategorija:Urāliešu valodas]]
[[Kategorija:Kirilica]]</text>
      <sha1>9rxx2og5ikufuqn496joo3foq07q4xs</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Knaaniešu dialekti</title>
    <ns>0</ns>
    <id>631376</id>
    <revision>
      <id>4465610</id>
      <timestamp>2026-05-09T10:54:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Valodas infokaste  |       name = Knaaniešu dialekti  | nativename = ''לשון כנען''  |familycolor = Indoeiropiešu  |     states = [[Čehija]], [[Polija]], [[Lužica]]  |     region = [[Centrāleiropa]]  |   speakers = izmirusi  |       fam1 = [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu]]  |       fam2 = [[baltu-slāvu valodas|baltu-slāvu]]  |       fam3 = [[slāvu valodas|slāvu]]  |       fam4 = [[rietumslāvu valodas|rietumslāvu]]  |       fam5 = čehu-slovāku valo...</comment>
      <origin>4465610</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4402" sha1="a17h918zdifuw4kvj193quc0ezl4vfd" xml:space="preserve">{{Valodas infokaste
 |       name = Knaaniešu dialekti
 | nativename = ''לשון כנען''
 |familycolor = Indoeiropiešu
 |     states = [[Čehija]], [[Polija]], [[Lužica]]
 |     region = [[Centrāleiropa]]
 |   speakers = izmirusi
 |       fam1 = [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu]]
 |       fam2 = [[baltu-slāvu valodas|baltu-slāvu]]
 |       fam3 = [[slāvu valodas|slāvu]]
 |       fam4 = [[rietumslāvu valodas|rietumslāvu]]
 |       fam5 = [[čehu-slovāku valodas|čehu-slovāku]]
 |       iso3 = czk
 |lc1=czk|ll1=Knaaniešu dialekti|ld1=Knaaniešu
}}

'''Knaaniešu dialekti''' jeb '''knaaniešu valoda''' (ivritā: ''לשון כנען'', ''lešon Knaan'' — ‘Knaānas valoda’) bija [[ebreju valodas|ebreju]] kopienu lietoti [[rietumslāvu valodas|rietumslāvu]] dialekti vai valodas paveidi viduslaiku [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]]. Tie galvenokārt bija sastopami [[Čehija|Čehijas zemēs]], kā arī mūsdienu [[Polija|Polijas]], [[Lužica|Lužicas]] un citu rietumslāvu apgabalu ebreju kopienās. Mūsdienās knaaniešu dialekti ir izmiruši.&lt;ref name=&quot;wiki&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://en.wikipedia.org/wiki/Knaanic_language |title=Knaanic language |website=Wikipedia |accessdate=2026. gada 9. maijā}}&lt;/ref&gt;

Nosaukums cēlies no ebreju ģeoetniskā apzīmējuma '''Knaan''', ar kuru viduslaiku ebreju avotos apzīmēja slāvu zemes uz austrumiem no vācu valodu teritorijām. Tāpēc knaaniešu dialekti literatūrā tiek saukti arī par '''jūdu slāvu valodu''', '''jūdu čehu valodu''' vai '''Knaānas valodu'''.&lt;ref name=&quot;wiki&quot; /&gt;

== Vēsture ==

Knaaniešu dialekti veidojās viduslaikos rietumslāvu zemēs dzīvojošo ebreju kopienās. Tie balstījās uz vietējām [[slāvu valodas|slāvu valodām]], īpaši senčehu un citiem rietumslāvu dialektiem, bet tika lietoti ebreju kopienu sociālajā un reliģiskajā vidē.

Lielākā daļa zināmo knaaniešu valodas paraugu ir saistīti ar čehu zemēm, tāpēc šo valodu bieži identificē ar jūdu čehu valodu. Tomēr termins var aptvert arī citus jūdu rietumslāvu valodas paveidus, kas pastāvēja Polijā un Lužicā.&lt;ref name=&quot;omniglot&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.omniglot.com/writing/knaanic.htm |title=Knaanic |website=Omniglot |accessdate=2026. gada 9. maijā}}&lt;/ref&gt;

Rakstītie knaaniešu dialektu pieminekļi ir ļoti ierobežoti. Tie galvenokārt saglabājušies kā slāvu glosas ebreju reliģiskajos tekstos un kā uzraksti [[ebreju raksts|ebreju rakstā]]. Daži no pazīstamākajiem piemēriem ir uzraksti uz viduslaiku monētām, kas kaltas Polijā 12.–13. gadsimtā.&lt;ref name=&quot;wiki&quot; /&gt;

Knaaniešu dialekti izzuda vēlajos viduslaikos. To izzušanu parasti saista ar [[aškenazi|aškenazu]] kultūras nostiprināšanos Centrāleiropā un [[jidišs|jidiša]] izplatību ebreju kopienās. Daļa pētnieku uzskata, ka slāvu cilmes aizguvumi jidišā var būt saistīti ar agrākajiem knaaniešu dialektiem, tomēr šis jautājums pētniecībā nav viennozīmīgs.&lt;ref name=&quot;wiki&quot; /&gt;

== Rakstība ==

Knaaniešu dialekti tika pierakstīti galvenokārt ar [[ebreju raksts|ebreju rakstu]]. Rakstība atspoguļoja vietējās slāvu valodas skaņas, izmantojot ebreju alfabēta burtus. Šāda prakse bija raksturīga vairākām [[ebreju valodas|jūdu valodām]], kurās vietējā valoda tika pierakstīta ar ebreju rakstu.

Saglabājušies teksti ir fragmentāri, tāpēc knaaniešu dialektu fonoloģija, gramatika un leksika nav pilnībā rekonstruējama.

== Klasifikācija ==

Knaaniešu dialekti tiek klasificēti kā izmirusi [[rietumslāvu valodas|rietumslāvu]] jūdu valoda vai dialektu grupa. Tie bija saistīti ar [[čehu valoda|čehu]], [[poļu valoda|poļu]] un [[sorbu valodas|sorbu]] valodu vidi, taču nav skaidrs, cik lielā mērā tie atšķīrās no apkārtējo slāvu iedzīvotāju valodām.

Valodai piešķirts ISO 639-3 kods '''czk'''.&lt;ref name=&quot;wiki&quot; /&gt;

== Skatīt arī ==

* [[Jūdu valodas]]
* [[Jidišs]]
* [[Ebreju raksts]]
* [[Rietumslāvu valodas]]
* [[Čehu valoda]]
* [[Poļu valoda]]
* [[Sorbu valodas]]
* [[Aškenazi]]

== Ārējās saites ==

{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

== Atsauces ==

{{atsauces}}

{{valoda-aizmetnis}}

{{Slāvu valodas}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Slāvu valodas]]
[[Kategorija:Rietumslāvu valodas]]
[[Kategorija:Jūdu valodas]]
[[Kategorija:Izmirušas valodas]]</text>
      <sha1>a17h918zdifuw4kvj193quc0ezl4vfd</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4465611</id>
      <parentid>4465610</parentid>
      <timestamp>2026-05-09T10:55:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4465611</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4253" sha1="1i56tbohtelnxraqzw8qi41bck8s5dm" xml:space="preserve">{{Valodas infokaste
 |       name = Knaaniešu dialekti
 | nativename = ''לשון כנען''
 |familycolor = Indoeiropiešu
 |     states = [[Čehija]], [[Polija]], [[Lužica]]
 |     region = [[Centrāleiropa]]
 |   speakers = izmirusi
 |       fam1 = [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu]]
 |       fam2 = [[baltu-slāvu valodas|baltu-slāvu]]
 |       fam3 = [[slāvu valodas|slāvu]]
 |       fam4 = [[rietumslāvu valodas|rietumslāvu]]
 |       fam5 = [[čehu-slovāku valodas|čehu-slovāku]]
 |       iso3 = czk
 |lc1=czk|ll1=Knaaniešu dialekti|ld1=Knaaniešu
}}

'''Knaaniešu dialekti''' jeb '''knaaniešu valoda''' ([[Ivrits|ivritā]]: ''לשון כנען'', ''lešon Knaan'' — ‘Knaānas valoda’) bija [[Ebreji|ebreju]] kopienu lietoti [[rietumslāvu valodas|rietumslāvu]] dialekti vai valodas paveidi viduslaiku [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]]. Tie galvenokārt bija sastopami [[Čehija|Čehijas zemēs]], kā arī mūsdienu [[Polija|Polijas]], [[Lužica|Lužicas]] un citu rietumslāvu apgabalu ebreju kopienās. Mūsdienās knaaniešu dialekti ir izmiruši.&lt;ref name=&quot;wiki&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://en.wikipedia.org/wiki/Knaanic_language |title=Knaanic language |website=Wikipedia |accessdate=2026. gada 9. maijā}}&lt;/ref&gt;

Nosaukums cēlies no ebreju ģeoetniskā apzīmējuma '''''Knaan''''', ar kuru viduslaiku ebreju avotos apzīmēja slāvu zemes uz austrumiem no vācu valodu teritorijām. Tāpēc knaaniešu dialekti literatūrā tiek saukti arī par '''jūdu slāvu valodu''', '''jūdu čehu valodu''' vai '''Knaānas valodu'''.&lt;ref name=&quot;wiki&quot; /&gt;

== Vēsture ==

Knaaniešu dialekti veidojās viduslaikos rietumslāvu zemēs dzīvojošo ebreju kopienās. Tie balstījās uz vietējām [[slāvu valodas|slāvu valodām]], īpaši senčehu un citiem rietumslāvu dialektiem, bet tika lietoti ebreju kopienu sociālajā un reliģiskajā vidē.

Lielākā daļa zināmo knaaniešu valodas paraugu ir saistīti ar čehu zemēm, tāpēc šo valodu bieži identificē ar jūdu čehu valodu. Tomēr termins var aptvert arī citus jūdu rietumslāvu valodas paveidus, kas pastāvēja Polijā un Lužicā.&lt;ref name=&quot;omniglot&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.omniglot.com/writing/knaanic.htm |title=Knaanic |website=Omniglot |accessdate=2026. gada 9. maijā}}&lt;/ref&gt;

Rakstītie knaaniešu dialektu pieminekļi ir ļoti ierobežoti. Tie galvenokārt saglabājušies kā slāvu glosas ebreju reliģiskajos tekstos un kā uzraksti [[ebreju raksts|ebreju rakstā]]. Daži no pazīstamākajiem piemēriem ir uzraksti uz viduslaiku monētām, kas kaltas Polijā 12.–13. gadsimtā.&lt;ref name=&quot;wiki&quot; /&gt;

Knaaniešu dialekti izzuda vēlajos viduslaikos. To izzušanu parasti saista ar [[aškenazi|aškenazu]] kultūras nostiprināšanos Centrāleiropā un [[jidišs|jidiša]] izplatību ebreju kopienās. Daļa pētnieku uzskata, ka slāvu cilmes aizguvumi jidišā var būt saistīti ar agrākajiem knaaniešu dialektiem, tomēr šis jautājums pētniecībā nav viennozīmīgs.&lt;ref name=&quot;wiki&quot; /&gt;

== Rakstība ==

Knaaniešu dialekti tika pierakstīti galvenokārt ar [[ebreju raksts|ebreju rakstu]]. Rakstība atspoguļoja vietējās slāvu valodas skaņas, izmantojot ebreju alfabēta burtus. 

Saglabājušies teksti ir fragmentāri, tāpēc knaaniešu dialektu fonoloģija, gramatika un leksika nav pilnībā rekonstruējama.

== Klasifikācija ==

Knaaniešu dialekti tiek klasificēti kā izmirusi [[rietumslāvu valodas|rietumslāvu]] jūdu valoda vai dialektu grupa. Tie bija saistīti ar [[čehu valoda|čehu]], [[poļu valoda|poļu]] un [[sorbu valodas|sorbu]] valodu vidi, taču nav skaidrs, cik lielā mērā tie atšķīrās no apkārtējo slāvu iedzīvotāju valodām.

Valodai piešķirts ISO 639-3 kods '''czk'''.&lt;ref name=&quot;wiki&quot; /&gt;

== Skatīt arī ==

* [[Jidišs]]
* [[Ebreju raksts]]
* [[Rietumslāvu valodas]]
* [[Čehu valoda]]
* [[Poļu valoda]]
* [[Sorbu valodas]]
* [[Aškenazi]]

== Ārējās saites ==

{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

== Atsauces ==

{{atsauces}}

{{valoda-aizmetnis}}

{{Slāvu valodas}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Slāvu valodas]]
[[Kategorija:Rietumslāvu valodas]]
[[Kategorija:Jūdu valodas]]
[[Kategorija:Izmirušas valodas]]</text>
      <sha1>1i56tbohtelnxraqzw8qi41bck8s5dm</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4465612</id>
      <parentid>4465611</parentid>
      <timestamp>2026-05-09T10:56:38Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4465612</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4190" sha1="dr6slqa95b7qu8j5lch2lcxf0v0ykgx" xml:space="preserve">{{Valodas infokaste
 |       name = Knaaniešu dialekti
 | nativename = ''לשון כנען''
 |familycolor = Indoeiropiešu
 |     states = [[Čehija]], [[Polija]], [[Lužica]]
 |     region = [[Centrāleiropa]]
 |   speakers = izmirusi
 |       fam1 = [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu]]
 |       fam2 = [[baltu-slāvu valodas|baltu-slāvu]]
 |       fam3 = [[slāvu valodas|slāvu]]
 |       fam4 = [[rietumslāvu valodas|rietumslāvu]]
 |       fam5 = [[čehu-slovāku valodas|čehu-slovāku]]
 |       iso3 = czk
 |lc1=czk|ll1=Knaaniešu dialekti|ld1=Knaaniešu
}}

'''Knaaniešu dialekti''' jeb '''knaaniešu valoda''' ([[Ivrits|ivritā]]: ''לשון כנען'', ''lešon Knaan'' — ‘Knaānas valoda’) bija [[Ebreji|ebreju]] kopienu lietoti [[rietumslāvu valodas|rietumslāvu]] dialekti vai valodas paveidi viduslaiku [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]]. Tie galvenokārt bija sastopami [[Čehija|Čehijas zemēs]], kā arī mūsdienu [[Polija|Polijas]], [[Lužica|Lužicas]] un citu rietumslāvu apgabalu ebreju kopienās. Mūsdienās knaaniešu dialekti ir izmiruši.&lt;ref name=&quot;wiki&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://en.wikipedia.org/wiki/Knaanic_language |title=Knaanic language |website=Wikipedia |accessdate=2026. gada 9. maijā}}&lt;/ref&gt;

Nosaukums cēlies no ebreju ģeoetniskā apzīmējuma '''''Knaan''''', ar kuru viduslaiku ebreju avotos apzīmēja slāvu zemes uz austrumiem no vācu valodu teritorijām. Tāpēc knaaniešu dialekti literatūrā tiek saukti arī par '''jūdu slāvu valodu''', '''jūdu čehu valodu''' vai '''Knaānas valodu'''.&lt;ref name=&quot;wiki&quot; /&gt;

== Vēsture ==

Knaaniešu dialekti veidojās viduslaikos rietumslāvu zemēs dzīvojošo ebreju kopienās. Tie balstījās uz vietējām [[slāvu valodas|slāvu valodām]], īpaši senčehu un citiem rietumslāvu dialektiem, bet tika lietoti ebreju kopienu sociālajā un reliģiskajā vidē.

Lielākā daļa zināmo knaaniešu valodas paraugu ir saistīti ar čehu zemēm, tāpēc šo valodu bieži identificē ar jūdu čehu valodu. Tomēr termins var aptvert arī citus jūdu rietumslāvu valodas paveidus, kas pastāvēja Polijā un Lužicā.&lt;ref name=&quot;omniglot&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.omniglot.com/writing/knaanic.htm |title=Knaanic |website=Omniglot |accessdate=2026. gada 9. maijā}}&lt;/ref&gt;

Rakstītie knaaniešu dialektu pieminekļi ir ļoti ierobežoti. Tie galvenokārt saglabājušies kā slāvu glosas ebreju reliģiskajos tekstos un kā uzraksti [[ebreju raksts|ebreju rakstā]]. Daži no pazīstamākajiem piemēriem ir uzraksti uz viduslaiku monētām, kas kaltas Polijā 12.–13. gadsimtā.&lt;ref name=&quot;wiki&quot; /&gt;

Knaaniešu dialekti izzuda vēlajos viduslaikos. To izzušanu parasti saista ar [[aškenazi|aškenazu]] kultūras nostiprināšanos Centrāleiropā un [[jidišs|jidiša]] izplatību ebreju kopienās. Daļa pētnieku uzskata, ka slāvu cilmes aizguvumi jidišā var būt saistīti ar agrākajiem knaaniešu dialektiem, tomēr šis jautājums pētniecībā nav viennozīmīgs.&lt;ref name=&quot;wiki&quot; /&gt;

== Rakstība ==

Knaaniešu dialekti tika pierakstīti galvenokārt ar [[ebreju raksts|ebreju rakstu]]. Rakstība atspoguļoja vietējās slāvu valodas skaņas, izmantojot ebreju alfabēta burtus. 

Saglabājušies teksti ir fragmentāri, tāpēc knaaniešu dialektu fonoloģija, gramatika un leksika nav pilnībā rekonstruējama.

== Klasifikācija ==

Knaaniešu dialekti tiek klasificēti kā izmirusi [[rietumslāvu valodas|rietumslāvu]] jūdu valoda vai dialektu grupa. Tie bija saistīti ar [[čehu valoda|čehu]], [[poļu valoda|poļu]] un [[sorbu valodas|sorbu]] valodu vidi, taču nav skaidrs, cik lielā mērā tie atšķīrās no apkārtējo slāvu iedzīvotāju valodām.

Valodai piešķirts ISO 639-3 kods '''czk'''.&lt;ref name=&quot;wiki&quot; /&gt;

== Skatīt arī ==

* [[Jidišs]]
* [[Ebreju raksts]]
* [[Rietumslāvu valodas]]
* [[Čehu valoda]]
* [[Poļu valoda]]
* [[Sorbu valodas]]
* [[Aškenazi]]

== Ārējās saites ==

{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

== Atsauces ==

{{atsauces}}

{{valoda-aizmetnis}}

{{Slāvu valodas}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Slāvu valodas]]
[[Kategorija:Rietumslāvu valodas]]</text>
      <sha1>dr6slqa95b7qu8j5lch2lcxf0v0ykgx</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ikarijas jūra</title>
    <ns>0</ns>
    <id>631377</id>
    <revision>
      <id>4465613</id>
      <timestamp>2026-05-09T10:58:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Jūras infokaste |jūra=Ikarijas jūra |attēls=Aegean Sea map bathymetry-fr.jpg |attēls_izm     = 300  |vietaskarte   = Vidusjūra#Grieķija | relief = jā  |latd = 37 |latm = 30 |lats =  |latNS = N  |longd = 26 |longm = 20 |longs =  |longEW = E  |paraksta_izvietojums = left | okeāns        = Atlantijas okeāns |platība= |garums= |platums= |Max_dziļums= |valstis={{GRE}}&lt;br /&gt;{{TUR}} |pilsētas=[[Samosa]]&lt;br /&gt;[[Agioskirika]]&lt;br /&gt;[[Patma]] }}  '''Ikarijas jūra''' ({{val|...</comment>
      <origin>4465613</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4891" sha1="6tguog2apo33b0iddsc2yi6h54tyr6c" xml:space="preserve">{{Jūras infokaste
|jūra=Ikarijas jūra
|attēls=Aegean Sea map bathymetry-fr.jpg
|attēls_izm     = 300
 |vietaskarte   = Vidusjūra#Grieķija
| relief = jā
 |latd = 37 |latm = 30 |lats =  |latNS = N
 |longd = 26 |longm = 20 |longs =  |longEW = E
 |paraksta_izvietojums = left
| okeāns        = Atlantijas okeāns
|platība=
|garums=
|platums=
|Max_dziļums=
|valstis={{GRE}}&lt;br /&gt;{{TUR}}
|pilsētas=[[Samosa]]&lt;br /&gt;[[Agioskirika]]&lt;br /&gt;[[Patma]]
}}

'''Ikarijas jūra''' ({{val|el|Ικάριο Πέλαγος|Ikário Pélagos}}) ir [[Vidusjūra]]s daļa [[Egejas jūra]]s austrumos, starp [[Kiklādu salas|Kiklādu salām]] un [[Mazāzija|Mazāzijas]] piekrasti. Tā atrodas uz dienvidiem no [[Hija|Hijas]], uz austrumiem no austrumu Kiklādu salām un uz rietumiem no [[Anatolija]]s. Ikarijas jūrā atrodas vairākas [[Grieķija]]i piederošas salas, tostarp [[Ikarija]], [[Samosa]], [[Patma]], [[Lera]], [[Kosa]] un [[Furni Korseona]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://en.wikipedia.org/wiki/Icarian_Sea |title=Icarian Sea |website=Wikipedia |accessdate=2026. gada 9. maijā}}&lt;/ref&gt;

Jūras nosaukums saistīts ar [[Ikarijs|Ikariju]] un [[grieķu mitoloģija|grieķu mitoloģijas]] tēlu [[Ikars|Ikaru]], kurš, pēc mīta, krita šajā jūrā, lidojot kopā ar tēvu [[Daidals|Daidalu]] no [[Krēta]]s.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://en.wikipedia.org/wiki/Ikaria |title=Ikaria |website=Wikipedia |accessdate=2026. gada 9. maijā}}&lt;/ref&gt;

== Nosaukums ==

Ikarijas jūras nosaukums cēlies no [[Ikarija]]s salas vai no mīta par [[Ikars|Ikaru]]. Saskaņā ar sengrieķu mītu Ikars un viņa tēvs [[Daidals]] izbēga no Krētas, izmantojot spārnus, kas bija izgatavoti no spalvām un vaska. Ikars pacēlās pārāk tuvu saulei, vasks izkusa, un viņš iekrita jūrā. Pēc šī mīta jūra tika nosaukta par Ikarijas jūru.

Sengrieķu avotos jūra pazīstama kā {{val|grc|Ἰκάριον πέλαγος}}.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://topostext.org/place/375263WIka |title=Ikarian Sea — Ἰκάριον πέλαγος |website=ToposText |accessdate=2026. gada 9. maijā}}&lt;/ref&gt;

== Apraksts ==

Ikarijas jūra ir viena no Egejas jūras daļām. Tā aptver ūdeņus starp austrumu Kiklādu salām, [[Samosa]]s un [[Ikarija]]s apkārtni un [[Anatolija]]s rietumu piekrasti. Dažos ģeogrāfiskos aprakstos tā tiek pieskaitīta [[Dienvidegeja]]s vai Egejas jūras austrumu daļai.

Jūra atrodas aktīvā Vidusjūras reģiona tektoniskajā zonā, kur Egejas salu reljefu veidojuši kalnu grēdu turpinājumi, tektoniskas ieplakas un vulkāniskie procesi. Ikarijas jūras apkārtnē esošās salas pārsvarā ir kalnainas un klinšainas, ar nelielām piekrastes līdzenumu joslām.

== Salas ==

[[Attēls:Ikaria by Sentinel-2 Cloudless.jpg|250px|thumb|Ikarijas sala no kosmosa]]

Ikarijas jūrā vai tās tiešā tuvumā atrodas vairākas Egejas jūras salas:

* [[Ikarija]]
* [[Samosa]]
* [[Patma]]
* [[Lera]]
* [[Kosa]]
* [[Furni Korseona]]
* [[Agatonisi]]
* [[Lipsi]]

Lielākā daļa šo salu ietilpst [[Ziemeļegejas salas|Ziemeļegejas]] vai [[Dodekanesa]] salu grupās. Tās administratīvi pieder [[Grieķija]]i.

== Līči un šaurumi ==

Ikarijas jūras piekrastē un salu apkārtnē atrodas vairāki mazāki līči un šaurumi. Nozīmīgākie ir šaurumi starp [[Ikarija|Ikariju]], [[Samosa|Samosu]] un [[Furni Korseona|Furni Korseonu]], kā arī ūdeņi starp [[Samosa|Samosu]] un [[Mazāzija|Mazāzijas]] piekrasti.

== Vēsture ==

Ikarijas jūras reģions kopš senatnes atradies nozīmīgu jūras ceļu tuvumā starp [[Egejas jūra]]s salām, [[Jonija|Joniju]] un [[Mazāzija|Mazāziju]]. Piekrastē un salās attīstījās sengrieķu apmetnes, tirdzniecība un jūrasbraukšana.

[[Samosa]] senatnē bija viens no nozīmīgākajiem Egejas jūras kultūras un tirdzniecības centriem. Tā bija saistīta ar [[Jonija|Jonijas]] grieķu pasauli un atradās tuvu Mazāzijas piekrastei. [[Ikarija]] bija mazāka, bet vēsturiski saistīta ar Ikarija mītu un Egejas jūras salu kultūru.

Vēlāk Ikarijas jūras reģions nonāca [[Senā Roma|Romas]], [[Bizantijas impērija|Bizantijas]], [[Dženovas Republika|Dženovas]], [[Osmaņu impērija|Osmaņu impērijas]] un mūsdienu [[Grieķija]]s politiskajā ietekmē. Tāpat kā citās Egejas jūras daļās, arī šajā reģionā nozīmīga bija kuģniecība, zvejniecība un salu tirdzniecība.

== Skatīt arī ==

* [[Egejas jūra]]
* [[Vidusjūra]]
* [[Ikarija]]
* [[Samosa]]
* [[Kiklādu salas]]
* [[Dodekanesa]]
* [[Mazāzija]]
* [[Ikars]]

== Atsauces ==

{{atsauces}}

== Ārējās saites ==

{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Atlantijas okeāna jūras}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Vidusjūra]]
[[Kategorija:Egejas jūra]]
[[Kategorija:Jūras]]
[[Kategorija:Grieķijas jūras]]
[[Kategorija:Turcijas jūras]]
[[Kategorija:Ikarija]]
[[Kategorija:Samosa]]</text>
      <sha1>6tguog2apo33b0iddsc2yi6h54tyr6c</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Samoras līgums</title>
    <ns>0</ns>
    <id>631378</id>
    <revision>
      <id>4465614</id>
      <timestamp>2026-05-09T11:00:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Līguma infokaste | nosaukums           = Samoras līgums | attēls              = Zamora Catedral 2021 - west front.jpg | attēla_izmērs       = 250px | paraksts            = [[Samoras katedrāle]], kur notika sarunas | tips                = miera un politiskas atzīšanas līgums | parakstīts          = 1143. gada 5. oktobrī | vieta               = [[Samora]], [[Leonas karaliste]] | spēkā_stāšanās      = 1143 | parakstītāji        = [[Afonsu I Enrikišs]]&lt;br /&gt;Al...</comment>
      <origin>4465614</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5280" sha1="ttswlajg8maiypx6o44wxy2e5ewfi7e" xml:space="preserve">{{Līguma infokaste
| nosaukums           = Samoras līgums
| attēls              = Zamora Catedral 2021 - west front.jpg
| attēla_izmērs       = 250px
| paraksts            = [[Samoras katedrāle]], kur notika sarunas
| tips                = miera un politiskas atzīšanas līgums
| parakstīts          = 1143. gada 5. oktobrī
| vieta               = [[Samora]], [[Leonas karaliste]]
| spēkā_stāšanās      = 1143
| parakstītāji        = [[Afonsu I Enrikišs]]&lt;br /&gt;[[Alfonso VII]]
| puses               = [[Portugāles karaliste]]&lt;br /&gt;[[Leonas karaliste]]
| valodas             = [[latīņu valoda]]
}}

'''Samoras līgums''' ({{val|pt|Tratado de Zamora}}, {{val|es|Tratado de Zamora}}) bija 1143. gada 5. oktobrī [[Samora|Samorā]] noslēgta vienošanās starp Portugāles valdnieku [[Afonsu I Enrikišs|Afonsu I Enrikišu]] un [[Leonas karaliste|Leonas]] un [[Kastīlijas karaliste|Kastīlijas]] karali [[Alfonso VII]]. Līgums tradicionāli tiek uzskatīts par vienu no svarīgākajiem notikumiem [[Portugāle]]s neatkarības izveidē, jo pēc tā Afonsu Enrikišs nostiprināja savu karaļa titulu un Portugāle faktiski kļuva par atsevišķu karalisti.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://en.wikipedia.org/wiki/Treaty_of_Zamora |title=Treaty of Zamora |website=Wikipedia |accessdate=2026. gada 9. maijā}}&lt;/ref&gt;

Sarunas notika [[Samoras katedrāle|Samoras katedrālē]] pāvesta legāta kardināla Gvido de Viko klātbūtnē. Lai gan vēlākajā portugāļu historiogrāfijā līgums bieži aprakstīts kā Portugāles neatkarības oficiāla atzīšana, pāvesta juridiskā atzīšana sekoja tikai 1179. gadā ar pāvesta [[Aleksandrs III|Aleksandra III]] bullu ''[[Manifestis Probatum]]''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://onu.missaoportugal.mne.gov.pt/en/about-portugal/history |title=History — About Portugal |publisher=Permanent Mission of Portugal to the United Nations |accessdate=2026. gada 9. maijā}}&lt;/ref&gt;

== Priekšvēsture ==

12. gadsimta sākumā [[Portugāles grāfiste]] formāli atradās [[Leonas karaliste]]s politiskajā ietekmē. Afonsu Enrikišs, kurš bija Portugāles grāfs, centās nostiprināt savu varu un panākt lielāku neatkarību no Leonas karaļa.

1137. gadā starp Afonsu Enrikišu un Alfonso VII tika noslēgts [[Tui līgums]], kas atzina Afonsu par Portugāles grāfu Leonas karaļa virsvarā. Tomēr pēc uzvaras [[Ourikes kauja|Ourikes kaujā]] 1139. gadā Afonsu Enrikišs sāka lietot karaļa titulu, kas izraisīja spriedzi ar Leonas un Kastīlijas karali.

1140. vai 1141. gadā notika [[Arkosas de Valdevesas turnīrs]], militāra sadursme starp Portugāles un Leonas spēkiem. Pēc šī konflikta abas puses sāka sarunas, lai izvairītos no ilgstoša kara.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://en.wikipedia.org/wiki/Arcos_de_Valdevez_tournament |title=Arcos de Valdevez tournament |website=Wikipedia |accessdate=2026. gada 9. maijā}}&lt;/ref&gt;

== Līguma noslēgšana ==

Samoras sarunas notika 1143. gada 4.–5. oktobrī. Tajās piedalījās Afonsu Enrikišs, Alfonso VII un pāvesta legāts kardināls Gvido de Viko. No Portugāles puses nozīmīga loma diplomātiskajā procesā bija [[Bragas arhibīskaps|Bragas arhibīskapam]] Žuau Pekuljāram.

Vienošanās rezultātā starp abiem valdniekiem tika panākts miers. Afonsu Enrikišs turpināja lietot karaļa titulu, bet Alfonso VII šo titulu praktiski pieņēma bez atklāta iebilduma. Portugāle tādējādi nostiprināja savu faktisko politisko neatkarību no Leonas.

Tomēr Samoras līgums pats par sevi vēl nenodrošināja pilnīgu starptautisku Portugāles karalistes atzīšanu. Pāvesta kūrija neatzina Afonsu Enrikišu par karali uzreiz pēc Samoras sarunām.

== Pāvesta atzīšana ==

Pēc Samoras līguma Afonsu Enrikišs centās iegūt [[Svētais Krēsls|Svētā Krēsla]] atzīšanu. Viņš piedāvāja kļūt par pāvesta vasali un maksāt ikgadēju nodevu Romai.

Portugāles neatkarība un Afonsu Enrikiša karaļa tituls tika galīgi atzīti 1179. gadā, kad pāvests [[Aleksandrs III]] izdeva bullu ''[[Manifestis Probatum]]''. Ar šo dokumentu Portugāle tika atzīta par neatkarīgu karalisti, bet Afonsu I — par tās karali.

== Nozīme ==

Samoras līgums tiek uzskatīts par vienu no Portugāles valsts dibināšanas pamatnotikumiem. Tas nostiprināja Afonsu Enrikiša kā karaļa statusu un faktiski izbeidza Leonas politisko virsvaru pār Portugāli.

Portugāles vēsturiskajā tradīcijā 1143. gads bieži tiek uzskatīts par Portugāles karalistes sākumu. Tomēr no juridiskā un diplomātiskā viedokļa Portugāles pilnīga starptautiska atzīšana tika pabeigta tikai 1179. gadā ar ''Manifestis Probatum''.

== Skatīt arī ==

* [[Portugāles vēsture]]
* [[Portugāles karaliste]]
* [[Afonsu I Enrikišs]]
* [[Alfonso VII]]
* [[Leonas karaliste]]
* [[Kastīlijas karaliste]]
* [[Ourikes kauja]]
* [[Manifestis Probatum]]
* [[Rekonkista]]

== Atsauces ==

{{atsauces}}

== Ārējās saites ==

{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Portugāles vēsture}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Portugāles vēsture]]
[[Kategorija:Spānijas vēsture]]
[[Kategorija:Viduslaiku līgumi]]
[[Kategorija:1143. gads]]
[[Kategorija:Leonas karaliste]]
[[Kategorija:Portugāles karaliste]]</text>
      <sha1>ttswlajg8maiypx6o44wxy2e5ewfi7e</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4465615</id>
      <parentid>4465614</parentid>
      <timestamp>2026-05-09T11:00:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4465615</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4661" sha1="r8uqfmiveeys1uh6ifq09nepjgtltv6" xml:space="preserve">'''Samoras līgums''' ({{val|pt|Tratado de Zamora}}, {{val|es|Tratado de Zamora}}) bija 1143. gada 5. oktobrī [[Samora|Samorā]] noslēgta vienošanās starp Portugāles valdnieku [[Afonsu I Enrikišs|Afonsu I Enrikišu]] un [[Leonas karaliste|Leonas]] un [[Kastīlijas karaliste|Kastīlijas]] karali [[Alfonso VII]]. Līgums tradicionāli tiek uzskatīts par vienu no svarīgākajiem notikumiem [[Portugāle]]s neatkarības izveidē, jo pēc tā Afonsu Enrikišs nostiprināja savu karaļa titulu un Portugāle faktiski kļuva par atsevišķu karalisti.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://en.wikipedia.org/wiki/Treaty_of_Zamora |title=Treaty of Zamora |website=Wikipedia |accessdate=2026. gada 9. maijā}}&lt;/ref&gt;

Sarunas notika [[Samoras katedrāle|Samoras katedrālē]] pāvesta legāta kardināla Gvido de Viko klātbūtnē. Lai gan vēlākajā portugāļu historiogrāfijā līgums bieži aprakstīts kā Portugāles neatkarības oficiāla atzīšana, pāvesta juridiskā atzīšana sekoja tikai 1179. gadā ar pāvesta [[Aleksandrs III|Aleksandra III]] bullu ''[[Manifestis Probatum]]''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://onu.missaoportugal.mne.gov.pt/en/about-portugal/history |title=History — About Portugal |publisher=Permanent Mission of Portugal to the United Nations |accessdate=2026. gada 9. maijā}}&lt;/ref&gt;

== Priekšvēsture ==

12. gadsimta sākumā [[Portugāles grāfiste]] formāli atradās [[Leonas karaliste]]s politiskajā ietekmē. Afonsu Enrikišs, kurš bija Portugāles grāfs, centās nostiprināt savu varu un panākt lielāku neatkarību no Leonas karaļa.

1137. gadā starp Afonsu Enrikišu un Alfonso VII tika noslēgts [[Tui līgums]], kas atzina Afonsu par Portugāles grāfu Leonas karaļa virsvarā. Tomēr pēc uzvaras [[Ourikes kauja|Ourikes kaujā]] 1139. gadā Afonsu Enrikišs sāka lietot karaļa titulu, kas izraisīja spriedzi ar Leonas un Kastīlijas karali.

1140. vai 1141. gadā notika [[Arkosas de Valdevesas turnīrs]], militāra sadursme starp Portugāles un Leonas spēkiem. Pēc šī konflikta abas puses sāka sarunas, lai izvairītos no ilgstoša kara.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://en.wikipedia.org/wiki/Arcos_de_Valdevez_tournament |title=Arcos de Valdevez tournament |website=Wikipedia |accessdate=2026. gada 9. maijā}}&lt;/ref&gt;

== Līguma noslēgšana ==

Samoras sarunas notika 1143. gada 4.–5. oktobrī. Tajās piedalījās Afonsu Enrikišs, Alfonso VII un pāvesta legāts kardināls Gvido de Viko. No Portugāles puses nozīmīga loma diplomātiskajā procesā bija [[Bragas arhibīskaps|Bragas arhibīskapam]] Žuau Pekuljāram.

Vienošanās rezultātā starp abiem valdniekiem tika panākts miers. Afonsu Enrikišs turpināja lietot karaļa titulu, bet Alfonso VII šo titulu praktiski pieņēma bez atklāta iebilduma. Portugāle tādējādi nostiprināja savu faktisko politisko neatkarību no Leonas.

Tomēr Samoras līgums pats par sevi vēl nenodrošināja pilnīgu starptautisku Portugāles karalistes atzīšanu. Pāvesta kūrija neatzina Afonsu Enrikišu par karali uzreiz pēc Samoras sarunām.

== Pāvesta atzīšana ==

Pēc Samoras līguma Afonsu Enrikišs centās iegūt [[Svētais Krēsls|Svētā Krēsla]] atzīšanu. Viņš piedāvāja kļūt par pāvesta vasali un maksāt ikgadēju nodevu Romai.

Portugāles neatkarība un Afonsu Enrikiša karaļa tituls tika galīgi atzīti 1179. gadā, kad pāvests [[Aleksandrs III]] izdeva bullu ''[[Manifestis Probatum]]''. Ar šo dokumentu Portugāle tika atzīta par neatkarīgu karalisti, bet Afonsu I — par tās karali.

== Nozīme ==

Samoras līgums tiek uzskatīts par vienu no Portugāles valsts dibināšanas pamatnotikumiem. Tas nostiprināja Afonsu Enrikiša kā karaļa statusu un faktiski izbeidza Leonas politisko virsvaru pār Portugāli.

Portugāles vēsturiskajā tradīcijā 1143. gads bieži tiek uzskatīts par Portugāles karalistes sākumu. Tomēr no juridiskā un diplomātiskā viedokļa Portugāles pilnīga starptautiska atzīšana tika pabeigta tikai 1179. gadā ar ''Manifestis Probatum''.

== Skatīt arī ==

* [[Portugāles vēsture]]
* [[Portugāles karaliste]]
* [[Afonsu I Enrikišs]]
* [[Alfonso VII]]
* [[Leonas karaliste]]
* [[Kastīlijas karaliste]]
* [[Ourikes kauja]]
* [[Manifestis Probatum]]
* [[Rekonkista]]

== Atsauces ==

{{atsauces}}

== Ārējās saites ==

{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Portugāles vēsture}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Portugāles vēsture]]
[[Kategorija:Spānijas vēsture]]
[[Kategorija:Viduslaiku līgumi]]
[[Kategorija:1143. gads]]
[[Kategorija:Leonas karaliste]]
[[Kategorija:Portugāles karaliste]]</text>
      <sha1>r8uqfmiveeys1uh6ifq09nepjgtltv6</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4465616</id>
      <parentid>4465615</parentid>
      <timestamp>2026-05-09T11:01:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4465616</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4568" sha1="nu9q8j96gjmmc996shz9je5ia4073t1" xml:space="preserve">'''Samoras līgums''' ({{val|pt|Tratado de Zamora}}, {{val|es|Tratado de Zamora}}) bija 1143. gada 5. oktobrī [[Samora|Samorā]] noslēgta vienošanās starp Portugāles valdnieku [[Afonsu I Enrikišs|Afonsu I Enrikišu]] un [[Leonas karaliste|Leonas]] un [[Kastīlijas karaliste|Kastīlijas]] karali [[Alfonso VII]]. Līgums tradicionāli tiek uzskatīts par vienu no svarīgākajiem notikumiem [[Portugāle]]s neatkarības izveidē, jo pēc tā Afonsu Enrikišs nostiprināja savu karaļa titulu un Portugāle faktiski kļuva par atsevišķu karalisti.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://en.wikipedia.org/wiki/Treaty_of_Zamora |title=Treaty of Zamora |website=Wikipedia |accessdate=2026. gada 9. maijā}}&lt;/ref&gt;

Sarunas notika [[Samoras katedrāle|Samoras katedrālē]] pāvesta legāta kardināla Gvido de Viko klātbūtnē. Lai gan vēlākajā portugāļu historiogrāfijā līgums bieži aprakstīts kā Portugāles neatkarības oficiāla atzīšana, pāvesta juridiskā atzīšana sekoja tikai 1179. gadā ar pāvesta [[Aleksandrs III|Aleksandra III]] bullu ''[[Manifestis Probatum]]''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://onu.missaoportugal.mne.gov.pt/en/about-portugal/history |title=History — About Portugal |publisher=Permanent Mission of Portugal to the United Nations |accessdate=2026. gada 9. maijā}}&lt;/ref&gt;

== Priekšvēsture ==

12. gadsimta sākumā [[Portukales grāfiste|Portugāles grāfiste]] formāli atradās [[Leonas karaliste]]s politiskajā ietekmē. Afonsu Enrikišs, kurš bija Portugāles grāfs, centās nostiprināt savu varu un panākt lielāku neatkarību no Leonas karaļa.

1137. gadā starp Afonsu Enrikišu un Alfonso VII tika noslēgts [[Tui līgums]], kas atzina Afonsu par Portugāles grāfu Leonas karaļa virsvarā. Tomēr pēc uzvaras [[Ourikes kauja|Ourikes kaujā]] 1139. gadā Afonsu Enrikišs sāka lietot karaļa titulu, kas izraisīja spriedzi ar Leonas un Kastīlijas karali.

1140. vai 1141. gadā notika [[Arkosas de Valdevesas turnīrs]], militāra sadursme starp Portugāles un Leonas spēkiem. Pēc šī konflikta abas puses sāka sarunas, lai izvairītos no ilgstoša kara.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://en.wikipedia.org/wiki/Arcos_de_Valdevez_tournament |title=Arcos de Valdevez tournament |website=Wikipedia |accessdate=2026. gada 9. maijā}}&lt;/ref&gt;

== Līguma noslēgšana ==

Samoras sarunas notika 1143. gada 4.–5. oktobrī. Tajās piedalījās Afonsu Enrikišs, Alfonso VII un pāvesta legāts kardināls Gvido de Viko. No Portugāles puses nozīmīga loma diplomātiskajā procesā bija [[Bragas arhibīskaps|Bragas arhibīskapam]] Žuau Pekuljāram.

Vienošanās rezultātā starp abiem valdniekiem tika panākts miers. Afonsu Enrikišs turpināja lietot karaļa titulu, bet Alfonso VII šo titulu praktiski pieņēma bez atklāta iebilduma. Portugāle tādējādi nostiprināja savu faktisko politisko neatkarību no Leonas.

Tomēr Samoras līgums pats par sevi vēl nenodrošināja pilnīgu starptautisku Portugāles karalistes atzīšanu. Pāvesta kūrija neatzina Afonsu Enrikišu par karali uzreiz pēc Samoras sarunām.

== Pāvesta atzīšana ==

Pēc Samoras līguma Afonsu Enrikišs centās iegūt [[Svētais Krēsls|Svētā Krēsla]] atzīšanu. Viņš piedāvāja kļūt par pāvesta vasali un maksāt ikgadēju nodevu Romai.

Portugāles neatkarība un Afonsu Enrikiša karaļa tituls tika galīgi atzīti 1179. gadā, kad pāvests [[Aleksandrs III]] izdeva bullu ''[[Manifestis Probatum]]''. Ar šo dokumentu Portugāle tika atzīta par neatkarīgu karalisti, bet Afonsu I — par tās karali.

== Nozīme ==

Samoras līgums tiek uzskatīts par vienu no Portugāles valsts dibināšanas pamatnotikumiem. Tas nostiprināja Afonsu Enrikiša kā karaļa statusu un faktiski izbeidza Leonas politisko virsvaru pār Portugāli.

Portugāles vēsturiskajā tradīcijā 1143. gads bieži tiek uzskatīts par Portugāles karalistes sākumu. Tomēr no juridiskā un diplomātiskā viedokļa Portugāles pilnīga starptautiska atzīšana tika pabeigta tikai 1179. gadā ar ''Manifestis Probatum''.

== Skatīt arī ==

* [[Portugāles vēsture]]
* [[Portugāles karaliste]]
* [[Manifestis Probatum]]
* [[Rekonkista]]

== Atsauces ==

{{atsauces}}

== Ārējās saites ==

{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Portugāles vēsture}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Portugāles vēsture]]
[[Kategorija:Spānijas vēsture]]
[[Kategorija:Viduslaiku līgumi]]
[[Kategorija:1143. gads]]
[[Kategorija:Leonas karaliste]]
[[Kategorija:Portugāles karaliste]]</text>
      <sha1>nu9q8j96gjmmc996shz9je5ia4073t1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Condado Portucalense</title>
    <ns>0</ns>
    <id>631379</id>
    <redirect title="Portukales grāfiste" />
    <revision>
      <id>4465618</id>
      <timestamp>2026-05-09T11:02:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Portukales grāfiste]]</comment>
      <origin>4465618</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="34" sha1="4cde02r4t9gs1e4pb98ei0vz2k09zg7" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Portukales grāfiste]]</text>
      <sha1>4cde02r4t9gs1e4pb98ei0vz2k09zg7</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Sanmamedi kauja</title>
    <ns>0</ns>
    <id>631380</id>
    <revision>
      <id>4465619</id>
      <timestamp>2026-05-09T11:03:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Militāra konflikta infokaste | konflikts     = Sanmamedi kauja | daļa_no       = [[Portugāles grāfiste]]s neatkarības cīņām | attēls        = Guimaraes Castle.jpg | attēla_izmērs = 250px | paraksts      = [[Gimaraišas pils]]; kauja notika Gimaraišas apkārtnē | datums        = 1128. gada 24. jūnijs | vieta         = pie [[Gimaraiša]]s, [[Portugāles grāfiste]] | rezultāts     = [[Afonsu I Enrikišs|Afonsu Enrikiša]] uzvara | puse1         = Afonsu I Enriki...</comment>
      <origin>4465619</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4621" sha1="42yqd8915rhrftd5ok9likftuw97kfz" xml:space="preserve">{{Militāra konflikta infokaste
| konflikts     = Sanmamedi kauja
| daļa_no       = [[Portugāles grāfiste]]s neatkarības cīņām
| attēls        = Guimaraes Castle.jpg
| attēla_izmērs = 250px
| paraksts      = [[Gimaraišas pils]]; kauja notika Gimaraišas apkārtnē
| datums        = 1128. gada 24. jūnijs
| vieta         = pie [[Gimaraiša]]s, [[Portugāles grāfiste]]
| rezultāts     = [[Afonsu I Enrikišs|Afonsu Enrikiša]] uzvara
| puse1         = [[Afonsu I Enrikišs|Afonsu Enrikiša]] atbalstītāji
| puse2         = [[Terēza no Leonas|Terēzas no Leonas]] un [[Fernans Peress de Trava|Fernana Peresa de Travas]] atbalstītāji
| komandieris1  = [[Afonsu I Enrikišs]]
| komandieris2  = [[Terēza no Leonas]]&lt;br /&gt;[[Fernans Peress de Trava]]
}}

'''Sanmamedi kauja''' ({{val|pt|Batalha de São Mamede}}) bija kauja, kas notika 1128. gada 24. jūnijā pie [[Gimaraiša]]s [[Portugāles grāfiste|Portugāles grāfistē]]. Tajā [[Afonsu I Enrikišs|Afonsu Enrikišs]] sakāva savas mātes [[Terēza no Leonas|Terēzas no Leonas]] un viņas sabiedrotā [[Galīsija|galisiešu]] augstmaņa [[Fernans Peress de Trava|Fernana Peresa de Travas]] spēkus.

Kauja tiek uzskatīta par vienu no svarīgākajiem notikumiem [[Portugāle]]s valstiskuma veidošanās vēsturē, jo pēc tās Afonsu Enrikišs pārņēma faktisko varu [[Portugāles grāfiste|Portugāles grāfistē]] un sāka īstenot neatkarīgu politiku no [[Leonas karaliste]]s un [[Galīsija]]s augstmaņu ietekmes.

== Priekšvēsture ==

Pēc [[Henriks no Burgundijas|Henrika no Burgundijas]] nāves 1112. gadā Portugāles grāfisti pārvaldīja viņa atraitne [[Terēza no Leonas]]. Viņa valdīja sava dēla [[Afonsu I Enrikišs|Afonsu Enrikiša]] vārdā, taču centās saglabāt personisku varu arī pēc viņa pilngadības sasniegšanas.

Terēza uzturēja ciešas politiskas attiecības ar [[Galīsija]]s aristokrātiju, īpaši ar Fernanu Peresu de Travu. Šī saikne izraisīja neapmierinātību portugāļu augstmaņu vidū, jo viņi baidījās no Portugāles grāfistes pakļaušanas Galīsijas ietekmei.

Portugāles vietējā aristokrātija, garīdzniecība un daļa bruņniecības sāka atbalstīt Afonsu Enrikišu kā neatkarīgāku valdnieku. Konflikts starp māti un dēlu pakāpeniski pārauga atklātā militārā sadursmē.

== Kauja ==

Kauja notika 1128. gada 24. jūnijā pie Sanmamedi, netālu no [[Gimaraiša]]s. Vienā pusē atradās Afonsu Enrikiša un viņu atbalstošo portugāļu augstmaņu spēki, otrā — Terēzas no Leonas un Fernana Peresa de Travas karaspēks.

Afonsu Enrikiša spēki kaujā guva uzvaru. Terēzas un Fernana Peresa de Travas politiskā ietekme Portugāles grāfistē tika salauzta, un Afonsu kļuva par grāfistes faktisko valdnieku.

== Sekas ==

Pēc Sanmamedi kaujas Afonsu Enrikišs pārņēma varu Portugāles grāfistē. Terēza no Leonas zaudēja politisko ietekmi un drīz pēc tam nomira. Fernans Peress de Trava bija spiests atkāpties no Portugāles politiskās dzīves.

Afonsu Enrikišs turpināja nostiprināt Portugāles autonomiju, paplašināja grāfistes teritoriju uz dienvidiem un iesaistījās cīņās pret musulmaņu valdījumiem [[Rekonkista]]s laikā.

1139. gadā pēc [[Ourikes kauja|Ourikes kaujas]] Afonsu Enrikišs sāka lietot Portugāles karaļa titulu. 1143. gadā [[Samoras līgums|Samoras līgumā]] viņa statuss tika faktiski atzīts no [[Leonas karaliste]]s puses, bet 1179. gadā pāvests [[Aleksandrs III]] ar bullu ''[[Manifestis Probatum]]'' atzina [[Portugāles karaliste|Portugāles karalisti]] un Afonsu I par tās karali.

== Nozīme ==

Sanmamedi kauja Portugāles historiogrāfijā bieži tiek saukta par “Portugāles dzimšanas dienu”, jo tā iezīmēja brīdi, kad Portugāles grāfiste sāka attīstīties kā patstāvīga politiska vienība. Kauja nostiprināja Afonsu Enrikiša varu un pavēra ceļu Portugāles neatkarības izveidei.

Gimaraiša, kuras tuvumā notika kauja, Portugālē tradicionāli tiek uzskatīta par vienu no valsts šūpuļiem.

== Skatīt arī ==

* [[Portugāles grāfiste]]
* [[Portugāles vēsture]]
* [[Afonsu I Enrikišs]]
* [[Terēza no Leonas]]
* [[Henriks no Burgundijas]]
* [[Samoras līgums]]
* [[Ourikes kauja]]
* [[Rekonkista]]
* [[Gimaraiša]]

== Atsauces ==

{{atsauces}}

== Ārējās saites ==

{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Portugāles vēsture}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Portugāles vēsture]]
[[Kategorija:Portugāles kaujas]]
[[Kategorija:Viduslaiku kaujas]]
[[Kategorija:1128. gads]]
[[Kategorija:Rekonkista]]
[[Kategorija:Gimaraiša]]</text>
      <sha1>42yqd8915rhrftd5ok9likftuw97kfz</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4465620</id>
      <parentid>4465619</parentid>
      <timestamp>2026-05-09T11:03:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4465620</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3650" sha1="ndrf45vfn4xkhbuvijhviylom3m6b66" xml:space="preserve">'''Sanmamedi kauja''' ({{val|pt|Batalha de São Mamede}}) bija kauja, kas notika 1128. gada 24. jūnijā pie [[Gimaraiša]]s [[Portukales grāfiste|Portugāles grāfistē]]. Tajā [[Afonsu I Enrikišs|Afonsu Enrikišs]] sakāva savas mātes [[Terēza no Leonas|Terēzas no Leonas]] un viņas sabiedrotā [[Galīsija|galisiešu]] augstmaņa [[Fernans Peress de Trava|Fernana Peresa de Travas]] spēkus.

Kauja tiek uzskatīta par vienu no svarīgākajiem notikumiem [[Portugāle]]s valstiskuma veidošanās vēsturē, jo pēc tās Afonsu Enrikišs pārņēma faktisko varu Portugāles grāfistē un sāka īstenot neatkarīgu politiku no [[Leonas karaliste]]s un [[Galīsija]]s augstmaņu ietekmes.

== Priekšvēsture ==

Pēc [[Henriks no Burgundijas|Henrika no Burgundijas]] nāves 1112. gadā Portugāles grāfisti pārvaldīja viņa atraitne [[Terēza no Leonas]]. Viņa valdīja sava dēla [[Afonsu I Enrikišs|Afonsu Enrikiša]] vārdā, taču centās saglabāt personisku varu arī pēc viņa pilngadības sasniegšanas.

Terēza uzturēja ciešas politiskas attiecības ar [[Galīsija]]s aristokrātiju, īpaši ar Fernanu Peresu de Travu. Šī saikne izraisīja neapmierinātību portugāļu augstmaņu vidū, jo viņi baidījās no Portugāles grāfistes pakļaušanas Galīsijas ietekmei.

Portugāles vietējā aristokrātija, garīdzniecība un daļa bruņniecības sāka atbalstīt Afonsu Enrikišu kā neatkarīgāku valdnieku. Konflikts starp māti un dēlu pakāpeniski pārauga atklātā militārā sadursmē.

== Kauja ==

Kauja notika 1128. gada 24. jūnijā pie Sanmamedi, netālu no [[Gimaraiša]]s. Vienā pusē atradās Afonsu Enrikiša un viņu atbalstošo portugāļu augstmaņu spēki, otrā — Terēzas no Leonas un Fernana Peresa de Travas karaspēks.

Afonsu Enrikiša spēki kaujā guva uzvaru. Terēzas un Fernana Peresa de Travas politiskā ietekme Portugāles grāfistē tika salauzta, un Afonsu kļuva par grāfistes faktisko valdnieku.

== Sekas ==

Pēc Sanmamedi kaujas Afonsu Enrikišs pārņēma varu Portugāles grāfistē. Terēza no Leonas zaudēja politisko ietekmi un drīz pēc tam nomira. Fernans Peress de Trava bija spiests atkāpties no Portugāles politiskās dzīves.

Afonsu Enrikišs turpināja nostiprināt Portugāles autonomiju, paplašināja grāfistes teritoriju uz dienvidiem un iesaistījās cīņās pret musulmaņu valdījumiem [[Rekonkista]]s laikā.

1139. gadā pēc [[Ourikes kauja|Ourikes kaujas]] Afonsu Enrikišs sāka lietot Portugāles karaļa titulu. 1143. gadā [[Samoras līgums|Samoras līgumā]] viņa statuss tika faktiski atzīts no [[Leonas karaliste]]s puses, bet 1179. gadā pāvests [[Aleksandrs III]] ar bullu ''[[Manifestis Probatum]]'' atzina [[Portugāles karaliste|Portugāles karalisti]] un Afonsu I par tās karali.

== Nozīme ==

Sanmamedi kauja Portugāles historiogrāfijā bieži tiek saukta par “Portugāles dzimšanas dienu”, jo tā iezīmēja brīdi, kad Portugāles grāfiste sāka attīstīties kā patstāvīga politiska vienība. Kauja nostiprināja Afonsu Enrikiša varu un pavēra ceļu Portugāles neatkarības izveidei.

Gimaraiša, kuras tuvumā notika kauja, Portugālē tradicionāli tiek uzskatīta par vienu no valsts šūpuļiem.

== Skatīt arī ==

* [[Rekonkista]]
* [[Gimaraiša]]

== Atsauces ==

{{atsauces}}

== Ārējās saites ==

{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Portugāles vēsture}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Portugāles vēsture]]
[[Kategorija:Portugāles kaujas]]
[[Kategorija:Viduslaiku kaujas]]
[[Kategorija:1128. gads]]
[[Kategorija:Rekonkista]]
[[Kategorija:Gimaraiša]]</text>
      <sha1>ndrf45vfn4xkhbuvijhviylom3m6b66</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4465621</id>
      <parentid>4465620</parentid>
      <timestamp>2026-05-09T11:04:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Votre Provocateur pārvietoja lapu [[São Mamede kauja]] uz [[Sanmamedi kauja]]</comment>
      <origin>4465620</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3650" sha1="ndrf45vfn4xkhbuvijhviylom3m6b66" xml:space="preserve">'''Sanmamedi kauja''' ({{val|pt|Batalha de São Mamede}}) bija kauja, kas notika 1128. gada 24. jūnijā pie [[Gimaraiša]]s [[Portukales grāfiste|Portugāles grāfistē]]. Tajā [[Afonsu I Enrikišs|Afonsu Enrikišs]] sakāva savas mātes [[Terēza no Leonas|Terēzas no Leonas]] un viņas sabiedrotā [[Galīsija|galisiešu]] augstmaņa [[Fernans Peress de Trava|Fernana Peresa de Travas]] spēkus.

Kauja tiek uzskatīta par vienu no svarīgākajiem notikumiem [[Portugāle]]s valstiskuma veidošanās vēsturē, jo pēc tās Afonsu Enrikišs pārņēma faktisko varu Portugāles grāfistē un sāka īstenot neatkarīgu politiku no [[Leonas karaliste]]s un [[Galīsija]]s augstmaņu ietekmes.

== Priekšvēsture ==

Pēc [[Henriks no Burgundijas|Henrika no Burgundijas]] nāves 1112. gadā Portugāles grāfisti pārvaldīja viņa atraitne [[Terēza no Leonas]]. Viņa valdīja sava dēla [[Afonsu I Enrikišs|Afonsu Enrikiša]] vārdā, taču centās saglabāt personisku varu arī pēc viņa pilngadības sasniegšanas.

Terēza uzturēja ciešas politiskas attiecības ar [[Galīsija]]s aristokrātiju, īpaši ar Fernanu Peresu de Travu. Šī saikne izraisīja neapmierinātību portugāļu augstmaņu vidū, jo viņi baidījās no Portugāles grāfistes pakļaušanas Galīsijas ietekmei.

Portugāles vietējā aristokrātija, garīdzniecība un daļa bruņniecības sāka atbalstīt Afonsu Enrikišu kā neatkarīgāku valdnieku. Konflikts starp māti un dēlu pakāpeniski pārauga atklātā militārā sadursmē.

== Kauja ==

Kauja notika 1128. gada 24. jūnijā pie Sanmamedi, netālu no [[Gimaraiša]]s. Vienā pusē atradās Afonsu Enrikiša un viņu atbalstošo portugāļu augstmaņu spēki, otrā — Terēzas no Leonas un Fernana Peresa de Travas karaspēks.

Afonsu Enrikiša spēki kaujā guva uzvaru. Terēzas un Fernana Peresa de Travas politiskā ietekme Portugāles grāfistē tika salauzta, un Afonsu kļuva par grāfistes faktisko valdnieku.

== Sekas ==

Pēc Sanmamedi kaujas Afonsu Enrikišs pārņēma varu Portugāles grāfistē. Terēza no Leonas zaudēja politisko ietekmi un drīz pēc tam nomira. Fernans Peress de Trava bija spiests atkāpties no Portugāles politiskās dzīves.

Afonsu Enrikišs turpināja nostiprināt Portugāles autonomiju, paplašināja grāfistes teritoriju uz dienvidiem un iesaistījās cīņās pret musulmaņu valdījumiem [[Rekonkista]]s laikā.

1139. gadā pēc [[Ourikes kauja|Ourikes kaujas]] Afonsu Enrikišs sāka lietot Portugāles karaļa titulu. 1143. gadā [[Samoras līgums|Samoras līgumā]] viņa statuss tika faktiski atzīts no [[Leonas karaliste]]s puses, bet 1179. gadā pāvests [[Aleksandrs III]] ar bullu ''[[Manifestis Probatum]]'' atzina [[Portugāles karaliste|Portugāles karalisti]] un Afonsu I par tās karali.

== Nozīme ==

Sanmamedi kauja Portugāles historiogrāfijā bieži tiek saukta par “Portugāles dzimšanas dienu”, jo tā iezīmēja brīdi, kad Portugāles grāfiste sāka attīstīties kā patstāvīga politiska vienība. Kauja nostiprināja Afonsu Enrikiša varu un pavēra ceļu Portugāles neatkarības izveidei.

Gimaraiša, kuras tuvumā notika kauja, Portugālē tradicionāli tiek uzskatīta par vienu no valsts šūpuļiem.

== Skatīt arī ==

* [[Rekonkista]]
* [[Gimaraiša]]

== Atsauces ==

{{atsauces}}

== Ārējās saites ==

{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Portugāles vēsture}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Portugāles vēsture]]
[[Kategorija:Portugāles kaujas]]
[[Kategorija:Viduslaiku kaujas]]
[[Kategorija:1128. gads]]
[[Kategorija:Rekonkista]]
[[Kategorija:Gimaraiša]]</text>
      <sha1>ndrf45vfn4xkhbuvijhviylom3m6b66</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4465623</id>
      <parentid>4465621</parentid>
      <timestamp>2026-05-09T11:04:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4465623</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3624" sha1="3zfh8l4mzakuoscwl4g3k012axtrdci" xml:space="preserve">'''Sanmamedi kauja''' ({{val|pt|Batalha de São Mamede}}) bija kauja, kas notika 1128. gada 24. jūnijā pie [[Gimaraiša]]s [[Portukales grāfiste|Portugāles grāfistē]]. Tajā [[Afonsu I Enrikišs|Afonsu Enrikišs]] sakāva savas mātes [[Terēza no Leonas|Terēzas no Leonas]] un viņas sabiedrotā [[Galīsija|galisiešu]] augstmaņa [[Fernans Peress de Trava|Fernana Peresa de Travas]] spēkus.

Kauja tiek uzskatīta par vienu no svarīgākajiem notikumiem [[Portugāle]]s valstiskuma veidošanās vēsturē, jo pēc tās Afonsu Enrikišs pārņēma faktisko varu Portugāles grāfistē un sāka īstenot neatkarīgu politiku no [[Leonas karaliste]]s un [[Galīsija]]s augstmaņu ietekmes.

== Priekšvēsture ==

Pēc [[Henriks no Burgundijas|Henrika no Burgundijas]] nāves 1112. gadā Portugāles grāfisti pārvaldīja viņa atraitne [[Terēza no Leonas]]. Viņa valdīja sava dēla [[Afonsu I Enrikišs|Afonsu Enrikiša]] vārdā, taču centās saglabāt personisku varu arī pēc viņa pilngadības sasniegšanas.

Terēza uzturēja ciešas politiskas attiecības ar [[Galīsija]]s aristokrātiju, īpaši ar Fernanu Peresu de Travu. Šī saikne izraisīja neapmierinātību portugāļu augstmaņu vidū, jo viņi baidījās no Portugāles grāfistes pakļaušanas Galīsijas ietekmei.

Portugāles vietējā aristokrātija, garīdzniecība un daļa bruņniecības sāka atbalstīt Afonsu Enrikišu kā neatkarīgāku valdnieku. Konflikts starp māti un dēlu pakāpeniski pārauga atklātā militārā sadursmē.

== Kauja ==

Kauja notika 1128. gada 24. jūnijā pie Sanmamedi, netālu no [[Gimaraiša]]s. Vienā pusē atradās Afonsu Enrikiša un viņu atbalstošo portugāļu augstmaņu spēki, otrā — Terēzas no Leonas un Fernana Peresa de Travas karaspēks.

Afonsu Enrikiša spēki kaujā guva uzvaru. Terēzas un Fernana Peresa de Travas politiskā ietekme Portugāles grāfistē tika salauzta, un Afonsu kļuva par grāfistes faktisko valdnieku.

== Sekas ==

Pēc Sanmamedi kaujas Afonsu Enrikišs pārņēma varu Portugāles grāfistē. Terēza no Leonas zaudēja politisko ietekmi un drīz pēc tam nomira. Fernans Peress de Trava bija spiests atkāpties no Portugāles politiskās dzīves.

Afonsu Enrikišs turpināja nostiprināt Portugāles autonomiju, paplašināja grāfistes teritoriju uz dienvidiem un iesaistījās cīņās pret musulmaņu valdījumiem [[Rekonkista]]s laikā.

1139. gadā pēc [[Ourikes kauja|Ourikes kaujas]] Afonsu Enrikišs sāka lietot Portugāles karaļa titulu. 1143. gadā [[Samoras līgums|Samoras līgumā]] viņa statuss tika faktiski atzīts no [[Leonas karaliste]]s puses, bet 1179. gadā pāvests [[Aleksandrs III]] ar bullu ''[[Manifestis Probatum]]'' atzina [[Portugāles karaliste|Portugāles karalisti]] un Afonsu I par tās karali.

== Nozīme ==

Sanmamedi kauja Portugāles historiogrāfijā bieži tiek saukta par “Portugāles dzimšanas dienu”, jo tā iezīmēja brīdi, kad Portugāles grāfiste sāka attīstīties kā patstāvīga politiska vienība. Kauja nostiprināja Afonsu Enrikiša varu un pavēra ceļu Portugāles neatkarības izveidei.

Gimaraiša, kuras tuvumā notika kauja, Portugālē tradicionāli tiek uzskatīta par vienu no valsts šūpuļiem.

== Skatīt arī ==

* [[Rekonkista]]
* [[Gimaraiša]]

== Atsauces ==

{{atsauces}}

== Ārējās saites ==

{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Portugāles vēsture]]
[[Kategorija:Portugāles kaujas]]
[[Kategorija:Viduslaiku kaujas]]
[[Kategorija:1128. gads]]
[[Kategorija:Rekonkista]]
[[Kategorija:Gimaraiša]]</text>
      <sha1>3zfh8l4mzakuoscwl4g3k012axtrdci</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>São Mamede kauja</title>
    <ns>0</ns>
    <id>631381</id>
    <redirect title="Sanmamedi kauja" />
    <revision>
      <id>4465622</id>
      <timestamp>2026-05-09T11:04:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <comment>Votre Provocateur pārvietoja lapu [[São Mamede kauja]] uz [[Sanmamedi kauja]]</comment>
      <origin>4465622</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="29" sha1="r0hc8o2iko2tth9cf9a1p8c9yhkou9n" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Sanmamedi kauja]]</text>
      <sha1>r0hc8o2iko2tth9cf9a1p8c9yhkou9n</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Augšsilēzija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>631382</id>
    <revision>
      <id>4465625</id>
      <timestamp>2026-05-09T11:06:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Reģiona infokaste | nosaukums        = Augšsilēzija | vietējais_nosaukums = {{val|pl|Górny Śląsk}}&lt;br /&gt;{{val|cs|Horní Slezsko}}&lt;br /&gt;{{val|de|Oberschlesien}} | attēls           = Górny Śląsk TT mapa.png | attēla_izmērs    = 250px | paraksts         = Augšsilēzijas atrašanās vieta | valsts           = {{POL}}&lt;br /&gt;{{CZE}} | lielākā_pilsēta  = [[Katovice]] | vēsturiskā_galvaspilsēta = [[Opole]] | reģions          = [[Silēzija]] | valodas          = p...</comment>
      <origin>4465625</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7132" sha1="fpkas6vew9o31l1abspx0w8od0tqec6" xml:space="preserve">{{Reģiona infokaste
| nosaukums        = Augšsilēzija
| vietējais_nosaukums = {{val|pl|Górny Śląsk}}&lt;br /&gt;{{val|cs|Horní Slezsko}}&lt;br /&gt;{{val|de|Oberschlesien}}
| attēls           = Górny Śląsk TT mapa.png
| attēla_izmērs    = 250px
| paraksts         = Augšsilēzijas atrašanās vieta
| valsts           = {{POL}}&lt;br /&gt;{{CZE}}
| lielākā_pilsēta  = [[Katovice]]
| vēsturiskā_galvaspilsēta = [[Opole]]
| reģions          = [[Silēzija]]
| valodas          = [[poļu valoda]], [[čehu valoda]], [[silēziešu valoda]], [[vācu valoda]]
}}

'''Augšsilēzija''' ({{val|pl|Górny Śląsk}}, {{val|cs|Horní Slezsko}}, {{val|de|Oberschlesien}}) ir vēsturisks un ģeogrāfisks reģions [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]], [[Silēzija]]s dienvidaustrumu daļa. Mūsdienās lielākā Augšsilēzijas daļa atrodas [[Polija|Polijā]], bet mazāka daļa — [[Čehija|Čehijā]]. Reģions vēsturiski pazīstams ar ogļu ieguvi, metalurģiju un smago rūpniecību.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.britannica.com/place/Upper-Silesia |title=Upper Silesia |publisher=Encyclopaedia Britannica |accessdate=2026. gada 9. maijā}}&lt;/ref&gt;

Vēsturiskā Augšsilēzijas galvaspilsēta ir [[Opole]], bet lielākā pilsēta un nozīmīgākais mūsdienu rūpniecības centrs ir [[Katovice]]. Pie svarīgākajām pilsētām pieder arī [[Glivice]], [[Bitoma]], [[Zabrže]], [[Ribņika]], [[Hožova]], [[Raciboža]], [[Tarnovske Guri]], [[Opava]] un [[Ostrava]].

== Ģeogrāfija ==

Augšsilēzija atrodas [[Oderas upe]]s augšteces un tās pieteku baseinā. Reģions aptver Polijas dienvidus un Čehijas ziemeļaustrumus. Polijā tas galvenokārt ietilpst [[Silēzijas vojevodiste|Silēzijas]] un [[Opoles vojevodiste|Opoles vojevodistē]], bet Čehijā — [[Morāvijas-Silēzijas apgabals|Morāvijas-Silēzijas apgabalā]].

Reģiona rietumos Augšsilēzija robežojas ar [[Lejassilēzija|Lejassilēziju]], dienvidos — ar [[Morāvija|Morāviju]], austrumos — ar [[Mazpolija|Mazpoliju]]. Dienvidu daļā atrodas [[Sudeti|Sudetu]] un [[Karpati|Karpatu]] priekškalnes.

== Vēsture ==

Agrīnajos viduslaikos Augšsilēzijas teritoriju apdzīvoja rietumslāvu ciltis, tostarp opolāņi. 10. gadsimtā reģions nonāca agrīnās [[Polijas valsts]] ietekmē. Vēlāk tas kļuva par daļu no [[Silēzijas hercogiste]]s, kas izveidojās Polijas sadrumstalotības periodā.

13. gadsimtā Silēzija sadalījās vairākās hercogistēs. Augšsilēzijā nozīmīgākā bija [[Opoles-Racibožas hercogiste]]. Šajā laikā reģionā attīstījās pilsētas, tirdzniecība un amatniecība, kā arī sākās vācu kolonistu ieceļošana.

1327. gadā vairāki Augšsilēzijas hercogi atzina [[Bohēmijas karaliste]]s valdnieka virsvaru. 1335. gadā [[Trenčīnas līgums|Trenčīnas līgumā]] Silēzija tika atzīta par Bohēmijas kroņa zemi, un līdz ar to tā netieši ietilpa [[Svētā Romas impērija|Svētajā Romas impērijā]]. 1526. gadā Bohēmijas zemes kopā ar Silēziju nonāca [[Hābsburgi|Hābsburgu]] varā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.britannica.com/place/Silesia |title=Silesia |publisher=Encyclopaedia Britannica |accessdate=2026. gada 9. maijā}}&lt;/ref&gt;

Pēc [[Silēzijas kari|Silēzijas kariem]] 18. gadsimtā lielākā daļa Silēzijas, tostarp Augšsilēzija, nonāca [[Prūsija]]s sastāvā. Austrijas varā palika tikai neliela Silēzijas dienvidu daļa, kas vēlāk kļuva pazīstama kā [[Austrijas Silēzija]].

19. gadsimtā Augšsilēzija kļuva par vienu no nozīmīgākajiem [[Prūsija]]s un vēlāk [[Vācijas Impērija]]s rūpniecības reģioniem. Ogļu ieguve, dzelzs un cinka metalurģija veicināja strauju urbanizāciju un iedzīvotāju skaita pieaugumu.

Pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Augšsilēzija kļuva par strīdus teritoriju starp [[Vācija|Vāciju]] un atjaunoto [[Polija|Poliju]]. 1919.–1921. gadā notika trīs [[Silēzijas sacelšanās]], kurās poļu iedzīvotāju daļa centās panākt reģiona pievienošanu Polijai. 1921. gada plebiscītā 59,4 % balsotāju atbalstīja palikšanu Vācijā, bet 40,6 % — pievienošanos Polijai. Pēc starptautiska lēmuma reģions tika sadalīts: rūpnieciski nozīmīgā austrumu daļa nonāca Polijā, bet rietumu daļa palika Vācijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://en.wikipedia.org/wiki/Upper_Silesia |title=Upper Silesia |website=Wikipedia |accessdate=2026. gada 9. maijā}}&lt;/ref&gt;

[[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā visa Polijas Augšsilēzijas daļa tika iekļauta nacistiskās Vācijas sastāvā. Reģionā atradās nozīmīgi rūpniecības objekti, piespiedu darba nometnes un koncentrācijas nometņu filiāles.

Pēc 1945. gada gandrīz visa Augšsilēzija tika iekļauta [[Polija]]s sastāvā, bet neliela dienvidu daļa palika [[Čehoslovākija|Čehoslovākijā]], vēlāk [[Čehija|Čehijā]]. Pēckara periodā daļa vācu iedzīvotāju tika izraidīta vai emigrēja, savukārt reģionā ieceļoja poļi no citām Polijas daļām un no teritorijām, kas pēc kara tika pievienotas [[Padomju Savienība]]i.

== Iedzīvotāji un kultūra ==

Augšsilēzija vēsturiski ir bijusi daudzetnisks reģions, kurā dzīvojuši [[poļi]], [[vācieši]], [[čehi]], [[ebreji]] un [[silēzieši]]. Reģiona identitāti ietekmējušas poļu, vācu, čehu un austriešu kultūras tradīcijas.

Daļa iedzīvotāju sevi identificē kā silēziešus un lieto [[silēziešu valoda|silēziešu valodu]] vai dialektu. Polijā silēziešu identitāte ir nozīmīgs reģionāls un kultūras jautājums.

Augšsilēzijas kultūrai raksturīga rūpniecības pilsētu tradīcija, kalnraču kultūra, katoļticība, reģionāla virtuve un īpašs valodas sajaukums ar poļu, vācu un čehu elementiem.

== Ekonomika ==

Augšsilēzija kopš 19. gadsimta ir viens no nozīmīgākajiem Eiropas rūpniecības reģioniem. Reģiona attīstību noteica bagātīgas akmeņogļu, cinka un svina atradnes. Īpaši nozīmīgs ir [[Augšsilēzijas industriālais rajons]], kura centrs atrodas ap [[Katovice|Katovici]], [[Glivice|Glivici]], [[Zabrže|Zabrži]], [[Bitoma|Bitomu]] un citām pilsētām.

20. gadsimta otrajā pusē reģiona ekonomiku joprojām noteica ogļu ieguve, metalurģija, enerģētika un smagā rūpniecība. 21. gadsimtā notiek ekonomikas pārstrukturēšana: samazinās tradicionālās smagās rūpniecības nozīme, bet pieaug pakalpojumu, loģistikas, automobiļu rūpniecības, izglītības un tehnoloģiju sektors.

== Skatīt arī ==

* [[Silēzija]]
* [[Lejassilēzija]]
* [[Opole]]
* [[Katovice]]
* [[Glivice]]
* [[Silēzijas sacelšanās]]
* [[Silēzieši]]
* [[Silēziešu valoda]]
* [[Augšsilēzijas industriālais rajons]]
* [[Prūsija]]
* [[Austrijas Silēzija]]

== Atsauces ==

{{atsauces}}

== Ārējās saites ==

{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Polijas vēsturiskie reģioni}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Silēzija]]
[[Kategorija:Polijas vēsturiskie reģioni]]
[[Kategorija:Čehijas vēsturiskie reģioni]]
[[Kategorija:Polijas ģeogrāfija]]
[[Kategorija:Čehijas ģeogrāfija]]
[[Kategorija:Augšsilēzija]]</text>
      <sha1>fpkas6vew9o31l1abspx0w8od0tqec6</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4465627</id>
      <parentid>4465625</parentid>
      <timestamp>2026-05-09T11:06:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4465627</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6312" sha1="pmrewf3n11xkef4m22drwsl55qacwa3" xml:space="preserve">'''Augšsilēzija''' ({{val|pl|Górny Śląsk}}, {{val|cs|Horní Slezsko}}, {{val|de|Oberschlesien}}) ir vēsturisks un ģeogrāfisks reģions [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]], [[Silēzija]]s dienvidaustrumu daļa. Mūsdienās lielākā Augšsilēzijas daļa atrodas [[Polija|Polijā]], bet mazāka daļa — [[Čehija|Čehijā]]. Reģions vēsturiski pazīstams ar ogļu ieguvi, metalurģiju un smago rūpniecību.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.britannica.com/place/Upper-Silesia |title=Upper Silesia |publisher=Encyclopaedia Britannica |accessdate=2026. gada 9. maijā}}&lt;/ref&gt;

Vēsturiskā Augšsilēzijas galvaspilsēta ir [[Opole]], bet lielākā pilsēta un nozīmīgākais mūsdienu rūpniecības centrs ir [[Katovice]]. Pie svarīgākajām pilsētām pieder arī [[Glivice]], [[Bitoma]], [[Zabrže]], [[Ribņika]], [[Hožova]], [[Raciboža]], [[Tarnovske Guri]], [[Opava]] un [[Ostrava]].

== Ģeogrāfija ==

Augšsilēzija atrodas [[Odera|Oderas upes]] augšteces un tās pieteku baseinā. Reģions aptver Polijas dienvidus un Čehijas ziemeļaustrumus. Polijā tas galvenokārt ietilpst [[Silēzijas vojevodiste|Silēzijas]] un [[Opoles vojevodiste|Opoles vojevodistē]], bet Čehijā — [[Morāvijas-Silēzijas apgabals|Morāvijas-Silēzijas apgabalā]].

Reģiona rietumos Augšsilēzija robežojas ar [[Lejassilēzija|Lejassilēziju]], dienvidos — ar [[Morāvija|Morāviju]], austrumos — ar [[Mazpolija|Mazpoliju]]. Dienvidu daļā atrodas [[Sudeti|Sudetu]] un [[Karpati|Karpatu]] priekškalnes.

== Vēsture ==

Agrīnajos viduslaikos Augšsilēzijas teritoriju apdzīvoja rietumslāvu ciltis, tostarp opolāņi. 10. gadsimtā reģions nonāca agrīnās Polijas valsts ietekmē. Vēlāk tas kļuva par daļu no [[Silēzijas hercogiste]]s, kas izveidojās Polijas sadrumstalotības periodā.

13. gadsimtā Silēzija sadalījās vairākās hercogistēs. Augšsilēzijā nozīmīgākā bija [[Opoles-Racibožas hercogiste]]. Šajā laikā reģionā attīstījās pilsētas, tirdzniecība un amatniecība, kā arī sākās vācu kolonistu ieceļošana.

1327. gadā vairāki Augšsilēzijas hercogi atzina [[Bohēmijas karaliste]]s valdnieka virsvaru. 1335. gadā [[Trenčīnas līgums|Trenčīnas līgumā]] Silēzija tika atzīta par Bohēmijas kroņa zemi, un līdz ar to tā netieši ietilpa [[Svētā Romas impērija|Svētajā Romas impērijā]]. 1526. gadā Bohēmijas zemes kopā ar Silēziju nonāca [[Hābsburgi|Hābsburgu]] varā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.britannica.com/place/Silesia |title=Silesia |publisher=Encyclopaedia Britannica |accessdate=2026. gada 9. maijā}}&lt;/ref&gt;

Pēc [[Silēzijas kari|Silēzijas kariem]] 18. gadsimtā lielākā daļa Silēzijas, tostarp Augšsilēzija, nonāca [[Prūsija]]s sastāvā. Austrijas varā palika tikai neliela Silēzijas dienvidu daļa, kas vēlāk kļuva pazīstama kā [[Austrijas Silēzija]].

19. gadsimtā Augšsilēzija kļuva par vienu no nozīmīgākajiem [[Prūsija]]s un vēlāk [[Vācijas Impērija]]s rūpniecības reģioniem. Ogļu ieguve, dzelzs un cinka metalurģija veicināja strauju urbanizāciju un iedzīvotāju skaita pieaugumu.

Pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Augšsilēzija kļuva par strīdus teritoriju starp [[Vācija|Vāciju]] un atjaunoto [[Polija|Poliju]]. 1919.–1921. gadā notika trīs [[Silēzijas sacelšanās]], kurās poļu iedzīvotāju daļa centās panākt reģiona pievienošanu Polijai. 1921. gada plebiscītā 59,4 % balsotāju atbalstīja palikšanu Vācijā, bet 40,6 % — pievienošanos Polijai. Pēc starptautiska lēmuma reģions tika sadalīts: rūpnieciski nozīmīgā austrumu daļa nonāca Polijā, bet rietumu daļa palika Vācijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://en.wikipedia.org/wiki/Upper_Silesia |title=Upper Silesia |website=Wikipedia |accessdate=2026. gada 9. maijā}}&lt;/ref&gt;

[[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā visa Polijas Augšsilēzijas daļa tika iekļauta nacistiskās Vācijas sastāvā. Reģionā atradās nozīmīgi rūpniecības objekti, piespiedu darba nometnes un koncentrācijas nometņu filiāles.

Pēc 1945. gada gandrīz visa Augšsilēzija tika iekļauta [[Polija]]s sastāvā, bet neliela dienvidu daļa palika [[Čehoslovākija|Čehoslovākijā]], vēlāk [[Čehija|Čehijā]]. Pēckara periodā daļa vācu iedzīvotāju tika izraidīta vai emigrēja, savukārt reģionā ieceļoja poļi no citām Polijas daļām un no teritorijām, kas pēc kara tika pievienotas [[Padomju Savienība]]i.

== Iedzīvotāji un kultūra ==

Augšsilēzija vēsturiski ir bijusi daudzetnisks reģions, kurā dzīvojuši [[poļi]], [[vācieši]], [[čehi]], [[ebreji]] un [[silēzieši]]. Reģiona identitāti ietekmējušas poļu, vācu, čehu un austriešu kultūras tradīcijas.

Daļa iedzīvotāju sevi identificē kā silēziešus un lieto [[silēziešu valoda|silēziešu valodu]] vai dialektu. Polijā silēziešu identitāte ir nozīmīgs reģionāls un kultūras jautājums.

Augšsilēzijas kultūrai raksturīga rūpniecības pilsētu tradīcija, kalnraču kultūra, katoļticība, reģionāla virtuve un īpašs valodas sajaukums ar poļu, vācu un čehu elementiem.

== Ekonomika ==

Augšsilēzija kopš 19. gadsimta ir viens no nozīmīgākajiem Eiropas rūpniecības reģioniem. Reģiona attīstību noteica bagātīgas akmeņogļu, cinka un svina atradnes. Īpaši nozīmīgs ir Augšsilēzijas industriālais rajons, kura centrs atrodas ap [[Katovice|Katovici]], [[Glivice|Glivici]], [[Zabrže|Zabrži]], [[Bitoma|Bitomu]] un citām pilsētām.

20. gadsimta otrajā pusē reģiona ekonomiku joprojām noteica ogļu ieguve, metalurģija, enerģētika un smagā rūpniecība. 21. gadsimtā notiek ekonomikas pārstrukturēšana: samazinās tradicionālās smagās rūpniecības nozīme, bet pieaug pakalpojumu, loģistikas, automobiļu rūpniecības, izglītības un tehnoloģiju sektors.

== Atsauces ==

{{atsauces}}

== Ārējās saites ==

{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Polijas vēsturiskie reģioni}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Silēzija]]
[[Kategorija:Polijas vēsturiskie reģioni]]
[[Kategorija:Čehijas vēsturiskie reģioni]]
[[Kategorija:Polijas ģeogrāfija]]
[[Kategorija:Čehijas ģeogrāfija]]
[[Kategorija:Augšsilēzija]]</text>
      <sha1>pmrewf3n11xkef4m22drwsl55qacwa3</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4465629</id>
      <parentid>4465627</parentid>
      <timestamp>2026-05-09T11:07:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4465629</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6387" sha1="jaa4xm63qygpn5qcjwq8brx91j2a44o" xml:space="preserve">[[Attēls:Górny Śląsk TT mapa.png|thumb|Augšsilēzija Polijas kartē]]
'''Augšsilēzija''' ({{val|pl|Górny Śląsk}}, {{val|cs|Horní Slezsko}}, {{val|de|Oberschlesien}}) ir vēsturisks un ģeogrāfisks reģions [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]], [[Silēzija]]s dienvidaustrumu daļa. Mūsdienās lielākā Augšsilēzijas daļa atrodas [[Polija|Polijā]], bet mazāka daļa — [[Čehija|Čehijā]]. Reģions vēsturiski pazīstams ar ogļu ieguvi, metalurģiju un smago rūpniecību.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.britannica.com/place/Upper-Silesia |title=Upper Silesia |publisher=Encyclopaedia Britannica |accessdate=2026. gada 9. maijā}}&lt;/ref&gt;

Vēsturiskā Augšsilēzijas galvaspilsēta ir [[Opole]], bet lielākā pilsēta un nozīmīgākais mūsdienu rūpniecības centrs ir [[Katovice]]. Pie svarīgākajām pilsētām pieder arī [[Glivice]], [[Bitoma]], [[Zabrže]], [[Ribņika]], [[Hožova]], [[Raciboža]], [[Tarnovske Guri]], [[Opava]] un [[Ostrava]].

== Ģeogrāfija ==

Augšsilēzija atrodas [[Odera|Oderas upes]] augšteces un tās pieteku baseinā. Reģions aptver Polijas dienvidus un Čehijas ziemeļaustrumus. Polijā tas galvenokārt ietilpst [[Silēzijas vojevodiste|Silēzijas]] un [[Opoles vojevodiste|Opoles vojevodistē]], bet Čehijā — [[Morāvijas-Silēzijas apgabals|Morāvijas-Silēzijas apgabalā]].

Reģiona rietumos Augšsilēzija robežojas ar [[Lejassilēzija|Lejassilēziju]], dienvidos — ar [[Morāvija|Morāviju]], austrumos — ar [[Mazpolija|Mazpoliju]]. Dienvidu daļā atrodas [[Sudeti|Sudetu]] un [[Karpati|Karpatu]] priekškalnes.

== Vēsture ==

Agrīnajos viduslaikos Augšsilēzijas teritoriju apdzīvoja rietumslāvu ciltis, tostarp opolāņi. 10. gadsimtā reģions nonāca agrīnās Polijas valsts ietekmē. Vēlāk tas kļuva par daļu no [[Silēzijas hercogiste]]s, kas izveidojās Polijas sadrumstalotības periodā.

13. gadsimtā Silēzija sadalījās vairākās hercogistēs. Augšsilēzijā nozīmīgākā bija [[Opoles-Racibožas hercogiste]]. Šajā laikā reģionā attīstījās pilsētas, tirdzniecība un amatniecība, kā arī sākās vācu kolonistu ieceļošana.

1327. gadā vairāki Augšsilēzijas hercogi atzina [[Bohēmijas karaliste]]s valdnieka virsvaru. 1335. gadā [[Trenčīnas līgums|Trenčīnas līgumā]] Silēzija tika atzīta par Bohēmijas kroņa zemi, un līdz ar to tā netieši ietilpa [[Svētā Romas impērija|Svētajā Romas impērijā]]. 1526. gadā Bohēmijas zemes kopā ar Silēziju nonāca [[Hābsburgi|Hābsburgu]] varā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.britannica.com/place/Silesia |title=Silesia |publisher=Encyclopaedia Britannica |accessdate=2026. gada 9. maijā}}&lt;/ref&gt;

Pēc [[Silēzijas kari|Silēzijas kariem]] 18. gadsimtā lielākā daļa Silēzijas, tostarp Augšsilēzija, nonāca [[Prūsija]]s sastāvā. Austrijas varā palika tikai neliela Silēzijas dienvidu daļa, kas vēlāk kļuva pazīstama kā [[Austrijas Silēzija]].

19. gadsimtā Augšsilēzija kļuva par vienu no nozīmīgākajiem [[Prūsija]]s un vēlāk [[Vācijas Impērija]]s rūpniecības reģioniem. Ogļu ieguve, dzelzs un cinka metalurģija veicināja strauju urbanizāciju un iedzīvotāju skaita pieaugumu.

Pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Augšsilēzija kļuva par strīdus teritoriju starp [[Vācija|Vāciju]] un atjaunoto [[Polija|Poliju]]. 1919.–1921. gadā notika trīs [[Silēzijas sacelšanās]], kurās poļu iedzīvotāju daļa centās panākt reģiona pievienošanu Polijai. 1921. gada plebiscītā 59,4 % balsotāju atbalstīja palikšanu Vācijā, bet 40,6 % — pievienošanos Polijai. Pēc starptautiska lēmuma reģions tika sadalīts: rūpnieciski nozīmīgā austrumu daļa nonāca Polijā, bet rietumu daļa palika Vācijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://en.wikipedia.org/wiki/Upper_Silesia |title=Upper Silesia |website=Wikipedia |accessdate=2026. gada 9. maijā}}&lt;/ref&gt;

[[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā visa Polijas Augšsilēzijas daļa tika iekļauta nacistiskās Vācijas sastāvā. Reģionā atradās nozīmīgi rūpniecības objekti, piespiedu darba nometnes un koncentrācijas nometņu filiāles.

Pēc 1945. gada gandrīz visa Augšsilēzija tika iekļauta [[Polija]]s sastāvā, bet neliela dienvidu daļa palika [[Čehoslovākija|Čehoslovākijā]], vēlāk [[Čehija|Čehijā]]. Pēckara periodā daļa vācu iedzīvotāju tika izraidīta vai emigrēja, savukārt reģionā ieceļoja poļi no citām Polijas daļām un no teritorijām, kas pēc kara tika pievienotas [[Padomju Savienība]]i.

== Iedzīvotāji un kultūra ==

Augšsilēzija vēsturiski ir bijusi daudzetnisks reģions, kurā dzīvojuši [[poļi]], [[vācieši]], [[čehi]], [[ebreji]] un [[silēzieši]]. Reģiona identitāti ietekmējušas poļu, vācu, čehu un austriešu kultūras tradīcijas.

Daļa iedzīvotāju sevi identificē kā silēziešus un lieto [[silēziešu valoda|silēziešu valodu]] vai dialektu. Polijā silēziešu identitāte ir nozīmīgs reģionāls un kultūras jautājums.

Augšsilēzijas kultūrai raksturīga rūpniecības pilsētu tradīcija, kalnraču kultūra, katoļticība, reģionāla virtuve un īpašs valodas sajaukums ar poļu, vācu un čehu elementiem.

== Ekonomika ==

Augšsilēzija kopš 19. gadsimta ir viens no nozīmīgākajiem Eiropas rūpniecības reģioniem. Reģiona attīstību noteica bagātīgas akmeņogļu, cinka un svina atradnes. Īpaši nozīmīgs ir Augšsilēzijas industriālais rajons, kura centrs atrodas ap [[Katovice|Katovici]], [[Glivice|Glivici]], [[Zabrže|Zabrži]], [[Bitoma|Bitomu]] un citām pilsētām.

20. gadsimta otrajā pusē reģiona ekonomiku joprojām noteica ogļu ieguve, metalurģija, enerģētika un smagā rūpniecība. 21. gadsimtā notiek ekonomikas pārstrukturēšana: samazinās tradicionālās smagās rūpniecības nozīme, bet pieaug pakalpojumu, loģistikas, automobiļu rūpniecības, izglītības un tehnoloģiju sektors.

== Atsauces ==

{{atsauces}}

== Ārējās saites ==

{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Polijas vēsturiskie reģioni}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Silēzija]]
[[Kategorija:Polijas vēsturiskie reģioni]]
[[Kategorija:Čehijas vēsturiskie reģioni]]
[[Kategorija:Polijas ģeogrāfija]]
[[Kategorija:Čehijas ģeogrāfija]]
[[Kategorija:Augšsilēzija]]</text>
      <sha1>jaa4xm63qygpn5qcjwq8brx91j2a44o</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4465630</id>
      <parentid>4465629</parentid>
      <timestamp>2026-05-09T11:07:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4465630</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6352" sha1="9ku2hcu0vynwk3f8ydiv3izvobdo87n" xml:space="preserve">[[Attēls:Górny Śląsk TT mapa.png|thumb|Augšsilēzija Polijas kartē]]
'''Augšsilēzija''' ({{val|pl|Górny Śląsk}}, {{val|cs|Horní Slezsko}}, {{val|de|Oberschlesien}}) ir vēsturisks un ģeogrāfisks reģions [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]], [[Silēzija]]s dienvidaustrumu daļa. Mūsdienās lielākā Augšsilēzijas daļa atrodas [[Polija|Polijā]], bet mazāka daļa — [[Čehija|Čehijā]]. Reģions vēsturiski pazīstams ar ogļu ieguvi, metalurģiju un smago rūpniecību.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.britannica.com/place/Upper-Silesia |title=Upper Silesia |publisher=Encyclopaedia Britannica |accessdate=2026. gada 9. maijā}}&lt;/ref&gt;

Vēsturiskā Augšsilēzijas galvaspilsēta ir [[Opole]], bet lielākā pilsēta un nozīmīgākais mūsdienu rūpniecības centrs ir [[Katovice]]. Pie svarīgākajām pilsētām pieder arī [[Glivice]], [[Bitoma]], [[Zabrže]], [[Ribņika]], [[Hožova]], [[Raciboža]], [[Tarnovske Guri]], [[Opava]] un [[Ostrava]].

== Ģeogrāfija ==

Augšsilēzija atrodas [[Odera|Oderas upes]] augšteces un tās pieteku baseinā. Reģions aptver Polijas dienvidus un Čehijas ziemeļaustrumus. Polijā tas galvenokārt ietilpst [[Silēzijas vojevodiste|Silēzijas]] un [[Opoles vojevodiste|Opoles vojevodistē]], bet Čehijā — [[Morāvijas-Silēzijas apgabals|Morāvijas-Silēzijas apgabalā]].

Reģiona rietumos Augšsilēzija robežojas ar [[Lejassilēzija|Lejassilēziju]], dienvidos — ar [[Morāvija|Morāviju]], austrumos — ar [[Mazpolija|Mazpoliju]]. Dienvidu daļā atrodas [[Sudeti|Sudetu]] un [[Karpati|Karpatu]] priekškalnes.

== Vēsture ==

Agrīnajos viduslaikos Augšsilēzijas teritoriju apdzīvoja rietumslāvu ciltis, tostarp opolāņi. 10. gadsimtā reģions nonāca agrīnās Polijas valsts ietekmē. Vēlāk tas kļuva par daļu no [[Silēzijas hercogiste]]s, kas izveidojās Polijas sadrumstalotības periodā.

13. gadsimtā Silēzija sadalījās vairākās hercogistēs. Augšsilēzijā nozīmīgākā bija [[Opoles-Racibožas hercogiste]]. Šajā laikā reģionā attīstījās pilsētas, tirdzniecība un amatniecība, kā arī sākās vācu kolonistu ieceļošana.

1327. gadā vairāki Augšsilēzijas hercogi atzina [[Bohēmijas karaliste]]s valdnieka virsvaru. 1335. gadā [[Trenčīnas līgums|Trenčīnas līgumā]] Silēzija tika atzīta par Bohēmijas kroņa zemi, un līdz ar to tā netieši ietilpa [[Svētā Romas impērija|Svētajā Romas impērijā]]. 1526. gadā Bohēmijas zemes kopā ar Silēziju nonāca [[Hābsburgi|Hābsburgu]] varā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.britannica.com/place/Silesia |title=Silesia |publisher=Encyclopaedia Britannica |accessdate=2026. gada 9. maijā}}&lt;/ref&gt;

Pēc [[Silēzijas kari|Silēzijas kariem]] 18. gadsimtā lielākā daļa Silēzijas, tostarp Augšsilēzija, nonāca [[Prūsija]]s sastāvā. Austrijas varā palika tikai neliela Silēzijas dienvidu daļa, kas vēlāk kļuva pazīstama kā [[Austrijas Silēzija]].

19. gadsimtā Augšsilēzija kļuva par vienu no nozīmīgākajiem [[Prūsija]]s un vēlāk [[Vācijas Impērija]]s rūpniecības reģioniem. Ogļu ieguve, dzelzs un cinka metalurģija veicināja strauju urbanizāciju un iedzīvotāju skaita pieaugumu.

Pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Augšsilēzija kļuva par strīdus teritoriju starp [[Vācija|Vāciju]] un atjaunoto [[Polija|Poliju]]. 1919.–1921. gadā notika trīs [[Silēzijas sacelšanās]], kurās poļu iedzīvotāju daļa centās panākt reģiona pievienošanu Polijai. 1921. gada plebiscītā 59,4 % balsotāju atbalstīja palikšanu Vācijā, bet 40,6 % — pievienošanos Polijai. Pēc starptautiska lēmuma reģions tika sadalīts: rūpnieciski nozīmīgā austrumu daļa nonāca Polijā, bet rietumu daļa palika Vācijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://en.wikipedia.org/wiki/Upper_Silesia |title=Upper Silesia |website=Wikipedia |accessdate=2026. gada 9. maijā}}&lt;/ref&gt;

[[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā visa Polijas Augšsilēzijas daļa tika iekļauta nacistiskās Vācijas sastāvā. Reģionā atradās nozīmīgi rūpniecības objekti, piespiedu darba nometnes un koncentrācijas nometņu filiāles.

Pēc 1945. gada gandrīz visa Augšsilēzija tika iekļauta [[Polija]]s sastāvā, bet neliela dienvidu daļa palika [[Čehoslovākija|Čehoslovākijā]], vēlāk [[Čehija|Čehijā]]. Pēckara periodā daļa vācu iedzīvotāju tika izraidīta vai emigrēja, savukārt reģionā ieceļoja poļi no citām Polijas daļām un no teritorijām, kas pēc kara tika pievienotas [[Padomju Savienība]]i.

== Iedzīvotāji un kultūra ==

Augšsilēzija vēsturiski ir bijusi daudzetnisks reģions, kurā dzīvojuši [[poļi]], [[vācieši]], [[čehi]], [[ebreji]] un [[silēzieši]]. Reģiona identitāti ietekmējušas poļu, vācu, čehu un austriešu kultūras tradīcijas.

Daļa iedzīvotāju sevi identificē kā silēziešus un lieto [[silēziešu valoda|silēziešu valodu]] vai dialektu. Polijā silēziešu identitāte ir nozīmīgs reģionāls un kultūras jautājums.

Augšsilēzijas kultūrai raksturīga rūpniecības pilsētu tradīcija, kalnraču kultūra, katoļticība, reģionāla virtuve un īpašs valodas sajaukums ar poļu, vācu un čehu elementiem.

== Ekonomika ==

Augšsilēzija kopš 19. gadsimta ir viens no nozīmīgākajiem Eiropas rūpniecības reģioniem. Reģiona attīstību noteica bagātīgas akmeņogļu, cinka un svina atradnes. Īpaši nozīmīgs ir Augšsilēzijas industriālais rajons, kura centrs atrodas ap [[Katovice|Katovici]], [[Glivice|Glivici]], [[Zabrže|Zabrži]], [[Bitoma|Bitomu]] un citām pilsētām.

20. gadsimta otrajā pusē reģiona ekonomiku joprojām noteica ogļu ieguve, metalurģija, enerģētika un smagā rūpniecība. 21. gadsimtā notiek ekonomikas pārstrukturēšana: samazinās tradicionālās smagās rūpniecības nozīme, bet pieaug pakalpojumu, loģistikas, automobiļu rūpniecības, izglītības un tehnoloģiju sektors.

== Atsauces ==

{{atsauces}}

== Ārējās saites ==

{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Silēzija]]
[[Kategorija:Polijas vēsturiskie reģioni]]
[[Kategorija:Čehijas vēsturiskie reģioni]]
[[Kategorija:Polijas ģeogrāfija]]
[[Kategorija:Čehijas ģeogrāfija]]
[[Kategorija:Augšsilēzija]]</text>
      <sha1>9ku2hcu0vynwk3f8ydiv3izvobdo87n</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Krimas vēsture</title>
    <ns>0</ns>
    <id>631383</id>
    <revision>
      <id>4465631</id>
      <timestamp>2026-05-09T11:08:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Jauns aizmetnis par reģiona vēsturi</comment>
      <origin>4465631</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="17367" sha1="g2be41xbx67we5awsgm6cj9u09fmrob" xml:space="preserve">[[Attēls:Physical map of the Crimea.jpg|thumbnail|upright=1.2|Krimas pussalas mūsdienu karte (nosaukumi angļu valodā)]]
'''Krimas vēsture''' ({{val|uk|історія Криму}}) aptver notikumus un procesus, kas norisinājušies [[Krima|Krimas pussalā]] no senākajiem cilvēku apmetņu periodiem līdz mūsdienām. Krima ir pussala starp [[Melnā jūra|Melno jūru]] un [[Azovas jūra|Azovas jūru]], kas ar kontinentu savienota caur šauro [[Pereskopa zemesšaurums|Perekopa zemesšaurumu]]. Šāds ģeogrāfiskais novietojums starp [[Austrumeiropa]]s stepēm, [[Kaukāzs|Kaukāzu]], Melnās jūras telpu un [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras pasauli]] gadsimtu gaitā tai piešķīris lielu politisku, militāru, saimniecisku un kultūras nozīmi. Krimas stratēģiskā atrašanās vieta padarīja pussalu par nozīmīgu jūras un sauszemes ceļu mezglu, kā arī par militāru balstu cīņā par ietekmi Melnās jūras reģionā. Dažādos laikmetos Krimu kontrolēja vai būtiski ietekmēja [[Senā Grieķija|sengrieķu]] kolonijas, [[Romas impērija|Romas]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērija]], [[Hazāru kaganāts]], [[Mongoļu impērija|mongoļu]] un [[tatāri|tatāru]] valstis, [[Osmaņu impērija]], [[Krievijas Impērija]], [[Padomju Savienība]] un [[Ukraina]]. Reģions bieži atradās konkurējošu valstu un civilizāciju interešu krustpunktā, kas noteica tā sarežģīto politisko attīstību.

Vēsturiski Krima bija daudzveidīgu kultūru un tautu kontaktzona. Pussalā dažādos periodos dzīvoja un darbojās [[skiti]], [[sengrieķi]], [[romieši]], [[goti]], [[armēņi]], [[hazāri]], [[tatāri]], [[turki]], [[slāvi]] un citas tautas, kuru savstarpējā mijiedarbība būtiski ietekmēja reģiona kultūru, reliģiju un sabiedrību. Šī daudzslāņainā vēsturiskā pieredze padarījusi Krimu par vienu no sarežģītākajiem un daudzveidīgākajiem reģioniem Austrumeiropas un Melnās jūras vēsturē.

== Aizvēsture ==
Krimas pussala ir bijusi apdzīvota kopš [[paleolīts|paleolīta]] laikmeta, un arheoloģiskie atradumi liecina par cilvēku klātbūtni reģionā jau pirms aptuveni {{nobr|100 000}} gadu. Senākās zināmās apmetnes saistītas ar vidējā paleolīta periodu un [[neandertālietis|neandertāliešu]] klātbūtni tādās vietās kā ''[[Kiik-Koba]]'', ''[[Šaitan-Koba]]'' un [[Zaskelna|Zaskelnas arheoloģiskais piemineklis]]. Krimas kalnu rajonu alās un apmetnēs atrasti akmens darbarīki, dzīvnieku kauli un citas liecības par agrīno [[mednieki un vācēji|mednieku un vācēju]] kopienām. Vēlā paleolīta atradumi, tostarp [[Starosiļas apbedījums]] pie [[Bahčisaraja]]s, liecina, ka vēlīnā [[mustjē]] perioda beigās Krimā kādu laiku līdzās pastāvēja neandertālieši un agrīnie mūsdienu cilvēki. Šie atradumi padara Krimu par nozīmīgu reģionu cilvēces agrīnās vēstures pētniecībā. [[Neolīts|Neolīta]] periods Krimā ir dokumentēts mazāk pilnīgi nekā paleolīts, tomēr arheoloģiskie dati no tādām vietām kā ''[[Buran-Kaja]]'' un ''[[Špan-Koba]]'' apliecina apdzīvotības nepārtrauktību pārejā no [[mezolīts|mezolīta]] uz neolītu. Šajā laikā pakāpeniski attīstījās pastāvīgākas apmetnes, [[lopkopība]], primitīva [[zemkopība]] un [[keramika]]s izgatavošana. Krimas ģeogrāfiskais novietojums starp stepju zonām un Melnās jūras piekrasti sekmēja kontaktus starp dažādām kultūrām, veicinot tehnoloģiju un sociālo tradīciju izplatīšanos. Plašākā Austrumeiropas kontekstā pāreja uz neolītu bija pakāpeniska, jo agrīnās zemkopju kopienas ilgstoši līdzās pastāvēja ar mezolīta mednieku un vācēju grupām.

[[Bronzas laikmets|Bronzas laikmetā]] Krimā nostiprinājās lopkopju un zemkopju kultūras, kas bija cieši saistītas ar [[Pontijas–Kaspijas stepes|Pontijas–Kaspijas stepju]] reģionu. Šajā periodā pussalā ienāca [[indoeiropieši|indoeiropiešu]] izcelsmes grupas, un pieauga migrāciju un kultūras kontaktu nozīme. Jaunākie pētījumi liecina, ka pāreja no vēlīnā bronzas laikmeta uz agrīno dzelzs laikmetu bija saistīta ar plašākiem migrācijas procesiem Eirāzijas stepju joslā. Arheoloģiskie pieminekļi norāda uz attīstītāku [[metālapstrāde|metālapstrādi]], sarežģītākām [[apbedīšana]]s tradīcijām un sociālās diferenciācijas pieaugumu, savukārt materiālā kultūra bija cieši saistīta ar Ziemeļu Melnās jūras piekrastes un [[Karpati|Karpatu]]–[[Donava]]s reģiona kultūrām. Agrīnajā [[dzelzs laikmets|dzelzs laikmetā]] Krima kļuva par nozīmīgu stepju un Melnās jūras reģiona kultūru saskares zonu. Par senākajiem vēsturiski zināmajiem pussalas iedzīvotājiem parasti uzskata [[kimerieši|kimeriešus]], kurus 7. gadsimtā p.m.ē. no stepes izspieda [[skiti]]. Krimas kalnainajos apgabalos dzīvoja [[taurieši]], bet vēlāk reģionā ienāca arī [[sarmati]] un citas [[klejotāji|klejotāju]] grupas. Šo tautu migrācijas un savstarpējie kontakti būtiski ietekmēja pussalas etnisko un kultūras attīstību, radot priekšnoteikumus vēlākajai sengrieķu kolonizācijai un Krimas iekļaušanai plašākos Melnās jūras civilizācijas procesos.

== Senie un viduslaiki (7. gadsimts p. m.ē. — 13. gadsimts m. ē.) ==
[[Attēls:Pantikapey.jpg|thumb|upright=1.0|left|Sengrieķu [[Pantikapeja]]s tempļa drupas]]
[[Attēls:Ancient Greek Colonies of N Black Sea.png|thumb|upright=1.0|[[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] kolonijas Melnās jūras ziemeļu piekrastē (5. gadsimts p. m.ē.)]]
[[Attēls:Chersonesos ruins.jpg|thumb|upright=1.0|left||Hersonesas drupas ar Sv. Volodimira pareizticīgo baznīcu pie mūsdienu [[Sevastopole]]s]]
[[Attēls:Caffa and Theodoro.PNG|thumb|upright=1.0|Krimas teritoriālais iedalījums pēc [[Krimas haniste]]s nodibināšanās 1441. gadā (zilā krāsā). Piekraste piederēja dženoviešiem (sarkanā krāsā), bet kalnos pastāvēja vietējo kristiešu Teodoras valstiņa]]
[[Attēls:Theodosia castle.JPG|thumb|upright=1.|left|[[Dženova|Dženoviešu]] Kafas cietokšņa drupas mūsdienu Feodosijā (celts 1340–1343)]]
[[Attēls:CEM-15-Asia-Mercator-1595-Russia-2533.jpg|thumb|upright=1.0|thumb|upright=1.0|Krima (''Taurica'', zilā) un Krievija (''Russia'', dzeltenā) pasaules kartē ([[Gerhards Merkators]], 1595)]]
Sākot no 7. gadsimta p. m.ē. [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] kolonisti Krimas pussalas dienvidu krastā izveidoja Pantikapejas (pie Kerčas), Teodosija ([[Feodosija]]s) un Hersonesas (pie [[Sevastopole]]s) kolonijas. 2. gadsimtā p. m.ē. tagadējās [[Simferopole]]s vietā izveidojās [[Skitija]]s galvaspilsēta Skitijas Neapole.

63. gadā p. m.ē. Krima kļuva atkarīga no [[Romas impērija]]s.

257. gadā no Baltijas jūras piekrastes pārcēlušies [[goti]] sagrāva skitu valsti un apmetās arī Krimas pussalā. 375. gadā Krimu iekaroja [[huņņi]], pēc kuru sakaušanas kontroli pār Krimas dienvidu krastu atguva Romas impērija. 7. gadsimta beigās Krimu iekaroja [[hazāri]], vienīgi [[Hersonesa]]s pilsēta palika [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] pakļautībā. 988. gadā Kijivas rūsu lielkņazs [[Volodimirs Svjatoslavičs]] ieņēma Hersonēsu ({{val|ru|Корсунь}}) un pieprasīja par sievu Bizantijas princesi Annu, pretējā gadījumā draudot uzbrukt [[Konstantinopole]]i. Bizantieši piekrita, ja kņazs Volodimirs kristītos, kas arī tika izdarīts Hersonesas banīcā, ko uzskata par sākumu [[Kijivas Krievzeme]]s pārejai [[pareizticība|pareizticībā]].

1239. gadā [[Batuhans]] iekaroja Krimas ziemeļu daļu, dienvidu piekrastē izveidojās [[Dženova]]s kolonijas, kas nodrošināja tirdznieciskos sakarus ar [[Zelta Orda]]s pakļautība esošajām zemēm. Batu mazdēls Munketimurs (valdīja 1266-1282) itāļu tirgoņiem piešķīra īpašas tiesības Kafas (tagadējās Feodosijas) ostā, kolonijās apmetās arī daudz armēņu tirgoņu.

== Osmaņu un Krievijas Impēriju varā (15.-19. gadsimts) ==
1441. gadā izveidojās [[Osmaņu impērija]]s vasaļvalsts [[Krimas haniste]], kas gandīz nepārtraukti karoja ar Zelta Ordu, vēlāk ar Lietuvas dižkunigaitiju un Krievijas caristi. 1475. gadā Kafas cietoksni iekaroja turki un pārdēvēja par Kefi.

1774. gadā [[Krievijas Impērija]] piespieda Osmaņu impēriju atteikties no Krimas hanistes, kas nokļuva Krievijas Impērijas atkarībā. 1783. gada 19. aprīlī Krievijas Impērija anektēja Krimu un inkorporēja to impērijas sastāvā. Krievijas ķeizariene [[Katrīna II]] savam titulam pievienoja nevis &quot;Krimas carienes&quot;, bet gan &quot;Taurijas Hersonesas carienes&quot; nosaukumu,&lt;ref&gt;http://eurulers.angelfire.com/russia.html {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140205044755/http://eurulers.angelfire.com/russia.html |date={{dat|2014|02|05||bez}} }} Krievijas imperatoru tituli&lt;/ref&gt; bet pārveidotu [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] ģerboni iekļāva [[Krievijas Impērijas ģerbonis|Krievijas Impērijas ģerbonī]].

1853.—1856. gadā notika [[Krimas karš]] par ietekmi Melnās jūras reģionā, pēc kura Krievijas Impērija piekāpās sabiedrotajiem ([[Francija]]i, [[Lielbritānija]]i, [[Sardīnijas Karaliste|Sardīnijai]] un [[Osmaņu impērija]]i).

== PSRS periodā (20. gadsimts) ==
[[Attēls:Населення Криму у 18-21 ст.jpg|thumb|upright=1.0|Krimas iedzīvotāju skaita un etniskā sastāva izmaiņas kopš 18. gadsimta (zaļā krāsā Krimas tatāri, sarkanā krievi, dzeltenā ukraiņi)]]
[[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] sākumā Krimā nodibināja Taurijas padomju republiku, 1918.-1920. gadā vara atradās vācu okupācijas iestāžu, vēlāk [[Deņikins|Deņikina]] un [[Pēteris Vrangelis|Vrangeļa]] valdību rokās. Pēc uzvaras [[Perekopa-Čongaras operācija|Perekopa kaujā]] rezultātā 1920. gada novembrī [[Sarkanā armija]] iekaroja Krimu. Liela nozīme nocietinājumu līnijas ieņemšanā bija [[latviešu strēlnieki]]em, kuri gan šajās kaujās cieta lielus zaudējumus.

1921. gada 18. oktobrī nodibināja Krimas APSR [[Krievijas PFSR]] sastāvā. Otrā pasaules kara laikā deportēja vai nogalināja gandrīz visus Krimas nekrievu iedzīvotājus. 1941. gada augustā padomju varas iestādes izsūtīja ap 60 tūkstošu vāciešu un Kerčā dzīvojošo itāļu. 1942. gada jūlijā, [[vērmahts|vērmahtam]] [[Sevastopoles aplenkums (1941—1942)|ieņemot Sevastopoli]], visa Krimas pussala nonāca [[Trešais reihs|Vācijas]] kontrolē. Tā palika vācu pārraudzībā līdz 1944. gadam, kur šajā laikā nacisti nošāva ap 40 tūkstošu ebreju.
Pēc Krimas atgūšanas padomju varas iestādes 1944. gada 18. maijā deportēja visus Krimas tatārus (vairāk kā 238 tūkstošus cilvēku) uz Vidusāziju un citām PSRS daļām, 27. jūnijā arī 37 tūkstošus armēņu, bulgāru un grieķu, bet drīz pēc tam&amp;nbsp;— divus tūkstošus vāciešu. Krimas APSR likvidēja un izveidoja Krimas apgabalu KPFSR sastāvā un krieviskoja daudzus vietvārdus. PSRS varas iestādes mēģināja atdzīvināt Krimas saimniecisko dzīvi, ievedot jaunus iedzīvotājus. Tomēr ieceļotāju vilnis no Krievijas iekšējiem apgabaliem nemainīja situāciju, jo viņi nespēja adaptēties Krimas kalnos un stepēs. Labības vidējā raža Krimā pazeminājās no 10,7 tonnām no ha 1940. gadā līdz 3,9 tonnām no ha 1950. gadā.&lt;ref&gt;[http://www.irir.lv/2014/3/6/krima-vai-hruscova-davana-ukrainai Krima: vai Hruščova dāvana Ukrainai?] Aleksejs Grigorjevs žurnālā &quot;Ir&quot; 2014. gada 6. martā&lt;/ref&gt;

Pēc [[Staļins|Staļina]] nāves jaunā PSRS valdība 1954. gada 19. februārī nolēma nodot Krimas apgabalu Ukrainas PSR pakļautībā, atzīmējot 300 gadus kopš 1654. gada Krievijas caristes sadarbības līguma ar ukraiņu kazakiem [[Bohdans Hmeļnickis|Bohdana Hmeļnicka]] vadībā. [[Perestroika]]s laikā, 1987. gadā Krimā sāka atgriezties deportētie Krimas tatāri un viņu pēcteči. 1991. gada 12. februārī Krimas iedzīvotāju referenduma rezultātā Krimas apgabalu pārveidoja par Krimas APSR Ukrainas PSR sastāvā.

== Mūsdienās ==
[[Attēls:Административная карта-схема Крыма.png|thumb|upright=1.0|Krimas administratīvais iedalījums ar Sevastopoles pilsētas teritoriju]]
Pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] un neatkarīgās Ukrainas Republikas pasludināšanas 1992. gada 26. februārī Krimas APSR Augstākā padome pārdēvēja Krimas APSR par Krimas Republiku. 1992. gada 5. maijā Krimas parlaments pasludināja Krimas Republikas suverenitāti un pieņēma konstitūciju, kurā 6. maijā iekļāva punktu par atrašanos Ukrainas sastāvā. 1993. gada 14. oktobrī Krimas parlaments izveidoja Krimas prezidenta institūciju. 1995. gada martā tomēr republikas nosaukumu pārmainīja uz Krimas Autonomās republikas nosaukumu.

1997. gadā Ukraina un Krievija parakstīja Draudzības, Sadarbības un Partnerības līgumu, kura vienojās par bijušas PSRS Melnās jūras flotes sadalīšanu un Sevastopoles kara bāzes un Sevastopoles rajona nodošanu [[Krievijas Federācija]]s pārvaldībā. Pēc promaskaviskā prezidenta [[Viktors Janukovičs|Janukoviča]] nākšanas pie varas 2010. gada aprīlī Ukrainas parlaments pagarināja Sevastopoles kara bāzes teritorijas iznomāšanu Krievijai līdz 2042. gadam.

Pēc [[Eiromaidans|Eiromaidana]] sacelšanās un Ukrainas valdības nomaiņas 2014. gada 26. februārī pret jauno Kijivas valdību noskaņotas bruņotas grupas ieņēma Krimas parlamenta ēku Simferopolē un virs tās uzvilka Krievijas karogu, bet 27. februārī Krimas Augstākā padome ārkārtas sēdē atcēla premjerministru Anatoliju Mogiļovu un ievēlēja šajā amatā partijas &quot;Krievu vienotība&quot; (''Русское единство'') līderi [[Sergejs Aksjonovs|Sergeju Aksjonovu]], kurš tūlīt vērsās pie Krievijas valdības ar lūgumu nodrošināt Krimā mieru un kārtību. 28. februārī karavīri bez pazīšanās zīmēm ieņēma valdības ēkas un lidostas visā Krimas republikā, kas iezīmēja [[Krimas krīze (2014)|Krimas krīzes]] sākumu. Starptautisko situāciju saasināja Krievijas prezidenta Vladimira Putina vēršanās pie Krievijas Valsts domes 1. martā ar lūgumu atļaut izmantot Krievijas karaspēku Krimas teritorijā.&lt;ref&gt;[http://www.delfi.lv/news/world/other/putins-ludz-parlamenta-atlauju-karaspeka-ievesanai-krima.d?id=44262239 Putins lūdz parlamenta atļauju karaspēka ievešanai Krimā] DELFI, 2014. gada 1. martā&lt;/ref&gt; Ukrainas armijā tika izsludināta pilna kaujas gatavība. 6. martā Krimas Augstākā padome pieņēma lēmumu par Krimas Autonomās Republikas pievienošanu Krievijai un referenduma organizēšanu.&lt;ref&gt;[http://www.delfi.lv/news/world/other/krimas-parlaments-nobalso-par-autonomijas-pievienosanu-krievijai.d?id=44275583 Krimas parlaments nobalso par autonomijas pievienošanu Krievijai] 2014. gada 6. martā&lt;/ref&gt;

16. martā Krievijas karaspēka klātbūtnē Krimas Autonomajā Republikā un Sevastopoles pilsētā notika referendums, kurā pēc balsu skaitīšanas komisijas ziņām par &quot;atkalapvienošanos ar Krieviju&quot; nobalsoja 96,47% referenduma dalībnieku Krimas Autonomajā Republikā un 96,59% Sevastopolē.&lt;ref&gt;[http://www.delfi.lv/news/world/other/krimas-pievienosanu-krievijai-atbalstijusi-97-balsotaju.d?id=44307013 Krimas pievienošanu Krievijai atbalstījuši 97% balsotāju] DELFI, 2014. gada 17. martā&lt;/ref&gt;
Nākamajā dienā Krimas parlaments pasludināja neatkarību no Ukrainas un vērsās pie Krievijas ar lūgumu to uzņemt to Krievijas Federācijas sastāvā.
17. martā Krievijas Federācijas prezidents V. Putins parakstīja dekrētu, kurā atzina Krimas Republiku par suverēnu un neatkarīgu valsti,&lt;ref&gt;[http://www.diena.lv/pasaule/papildinats-22-49-putins-paraksta-dekretu-par-krimas-neatkaribas-atzisanu-14048484  Putins paraksta dekrētu par Krimas neatkarības atzīšanu] LETA-RIA NOVOSTI, 2014. gada 17. martā&lt;/ref&gt; bet jau 18. martā Maskavas Kremlī kopā ar Krimas premjerministru S. Aksjonovu un parlamenta spīkeru V. Konstantinovu parakstīja līgumu par Krimas iekļaušanu Krievijas Federācijas sastāvā.&lt;ref&gt;[http://www.delfi.lv/news/world/other/putins-paraksta-vienosanos-par-krimas-uznemsanu-krievijas-sastava.d?id=44312805 Putins paraksta vienošanos par Krimas uzņemšanu Krievijas sastāvā] DELFI, 2014. gada 18. martā&lt;/ref&gt; Krievijas Federācijas sastāvā izveidoja [[Krimas federālais apgabals|Krimas federālo apgabalu]], ko veido Krimas Republika un Sevastopole.
[[Ukrainas valdība]] šo referendumu pasludināja par neleģitīmu.
2016. gada 28. jūlijā ar prezidenta Putina lēmumu Krimas federālo apgabalu likvidēja un pievienoja [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu federālajam apgabalam]].

Starptautiskā krimināltiesa 2016. gada 14. novembrī oficiāli atzina, ka kopš vismaz no 2014. gada 26. februāra notikusi tieša [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas militāra agresija pret Ukrainu]], bet kopš 18. marta [[Krimas okupācija|Krimas pussala ir okupēta]].&lt;ref&gt;[https://www.icc-cpi.int/iccdocs/otp/161114-otp-rep-PE_ENG.pdf  ICC Report on Preliminary Examination Activities 2016]&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Ukraina-aizmetnis}}
{{Krima-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Krimas vēsture| ]]</text>
      <sha1>g2be41xbx67we5awsgm6cj9u09fmrob</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Austrijas Silēzija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>631384</id>
    <revision>
      <id>4465634</id>
      <timestamp>2026-05-09T11:09:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: '''Austrijas Silēzija''' ({{val|de|Österreichisch Schlesien}}, {{val|cs|Rakouské Slezsko}}, {{val|pl|Śląsk Austriacki}}), oficiāli '''Augšsilēzijas un Lejassilēzijas hercogiste''' ({{val|de|Herzogtum Ober- und Niederschlesien}}), bija [[Hābsburgu monarhija]]s, vēlāk [[Austrijas Impērija]]s un [[Austrija-Ungārija]]s kroņa zeme [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]]. Tā pastāvēja no 1742. līdz 1918. gadam un aptvēra tās [[Silēzija]]s daļas, kas pēc Silēzijas...</comment>
      <origin>4465634</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5081" sha1="cu9b4u8ra1m9w6i7t0oysppvetonfhe" xml:space="preserve">'''Austrijas Silēzija''' ({{val|de|Österreichisch Schlesien}}, {{val|cs|Rakouské Slezsko}}, {{val|pl|Śląsk Austriacki}}), oficiāli '''Augšsilēzijas un Lejassilēzijas hercogiste''' ({{val|de|Herzogtum Ober- und Niederschlesien}}), bija [[Hābsburgu monarhija]]s, vēlāk [[Austrijas Impērija]]s un [[Austrija-Ungārija]]s kroņa zeme [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]]. Tā pastāvēja no 1742. līdz 1918. gadam un aptvēra tās [[Silēzija]]s daļas, kas pēc [[Silēzijas kari]]em palika Hābsburgu valdījumā.

Mūsdienās lielākā bijušās Austrijas Silēzijas daļa atrodas [[Čehija]]s austrumos, galvenokārt [[Morāvijas-Silēzijas apgabals|Morāvijas-Silēzijas apgabalā]], bet nelielas teritorijas atrodas [[Polija]]s dienvidos.

== Vēsture ==

Austrijas Silēzija izveidojās pēc [[Pirmais Silēzijas karš|Pirmā Silēzijas kara]] un [[Vroclavas līgums|Vroclavas līguma]] 1742. gadā, kad lielākā daļa Silēzijas nonāca [[Prūsija]]s karaļa [[Frīdrihs II Lielais|Frīdriha II]] rokās. [[Hābsburgi]] saglabāja tikai Silēzijas dienvidu un dienvidaustrumu daļas, tostarp [[Opava]]s, [[Tešīna]]s, [[Krnov]]as un [[Nisa]]s apkārtnes.

Pēc šī sadalījuma Hābsburgu valdījumā palikusī teritorija tika dēvēta par Austrijas Silēziju. Tā bija mazāka un ģeogrāfiski sadrumstalotāka nekā Prūsijas kontrolētā Silēzijas daļa, tomēr saglabāja stratēģisku nozīmi starp [[Bohēmija|Bohēmiju]], [[Morāvija|Morāviju]], [[Galīcija|Galīciju]] un [[Ungārijas Karaliste|Ungāriju]].

18. gadsimta beigās un 19. gadsimtā Austrijas Silēzija kļuva par vienu no Hābsburgu monarhijas rūpnieciski attīstītākajām teritorijām. Īpaši nozīmīga bija tekstilrūpniecība, kalnrūpniecība, metalurģija un dzelzceļa attīstība. Par svarīgiem centriem kļuva [[Opava]], [[Belsko-Bjala|Belsko]], [[Bohumīna]], [[Karvina]] un [[Tešīna]].

1849. gadā pēc [[1848. gada revolūcija Austrijā|1848. gada revolūcijām]] Austrijas Silēzija tika atdalīta no Morāvijas un kļuva par atsevišķu Austrijas Impērijas kroņa zemi. Tās administratīvais centrs bija [[Opava]].

1867. gadā pēc [[Austrija-Ungārija]]s izveides Austrijas Silēzija palika [[Cisleitānija]]s jeb Austrijas daļas sastāvā. Tai bija savs zemes parlaments un pārvaldes institūcijas, tomēr politiskā vara bija cieši saistīta ar Vīni.

== Iedzīvotāji ==

Austrijas Silēzija bija etniski un valodiski daudzveidīgs reģions. Tajā dzīvoja [[vācieši]], [[čehi]], [[poļi]], [[silēzieši]] un [[ebreji]]. Rietumu un centrālajā daļā nozīmīga bija vācu un čehu valoda, bet austrumu daļā, īpaši [[Tešīnas Silēzija|Tešīnas Silēzijā]], plaši tika lietota poļu valoda.

19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā reģionā pieauga nacionālās kustības. Vācu, čehu un poļu politiskās organizācijas sacentās par ietekmi izglītībā, pašvaldībās un parlamentārajā pārstāvniecībā. Īpaši sarežģīta bija situācija Tešīnas Silēzijā, kur pēc Pirmā pasaules kara izcēlās konflikts starp Poliju un Čehoslovākiju.

== Teritorija ==

Austrijas Silēzija sastāvēja no vairākām vēsturiskām daļām. Pie tās piederēja:

* [[Opavas Silēzija]];
* [[Tešīnas Silēzija]];
* [[Krnovas hercogiste]];
* daļa no [[Nisas hercogiste]]s;
* nelielas teritorijas ap [[Frīdeka-Mīstekas|Frīdeku]] un [[Belsko-Bjala|Belsko]].

Teritorija bija sadalīta vairākos atsevišķos apgabalos, jo pēc Silēzijas kariem Hābsburgu valdījumā palika tikai daļa no vēsturiskās Silēzijas.

== Sabrukums ==

Pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] un [[Austroungārijas sabrukums|Austroungārijas sabrukuma]] 1918. gadā Austrijas Silēzija beidza pastāvēt kā kroņa zeme. Lielākā tās daļa tika iekļauta jaunizveidotajā [[Čehoslovākija|Čehoslovākijā]].

Austrumu daļa, īpaši [[Tešīnas Silēzija]], kļuva par strīdus teritoriju starp Čehoslovākiju un Poliju. 1920. gadā tā tika sadalīta starp abām valstīm: rietumu daļa ar [[Česki Tešīna|Česki Tešīnu]] un Karvinas ogļu baseinu nonāca Čehoslovākijā, bet austrumu daļa ar [[Cešina|Cešinu]] — Polijā.

== Nozīme ==

Austrijas Silēzija bija nozīmīgs Hābsburgu monarhijas pierobežas reģions. Tā savienoja Bohēmijas zemes ar Galīciju un bija svarīga rūpniecības, transporta un kultūras teritorija.

Reģiona daudzvalodīgais un daudzetniskais raksturs padarīja to par vienu no sarežģītākajiem Austrija-Ungārijas nacionālajiem reģioniem. Pēc 1918. gada tā vēsturiskais mantojums turpināja ietekmēt Čehoslovākijas un Polijas attiecības, īpaši Tešīnas Silēzijas jautājumā.

== Skatīt arī ==

* [[Silēzija]]
* [[Augšsilēzija]]

== Atsauces ==

{{atsauces}}

== Ārējās saites ==

{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Silēzija]]
[[Kategorija:Austrijas vēsture]]
[[Kategorija:Čehijas vēsture]]
[[Kategorija:Polijas vēsture]]
[[Kategorija:Austrija-Ungārija]]
[[Kategorija:Bijusī valstis Eiropā]]</text>
      <sha1>cu9b4u8ra1m9w6i7t0oysppvetonfhe</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4465635</id>
      <parentid>4465634</parentid>
      <timestamp>2026-05-09T11:10:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4465635</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5194" sha1="qzyd5b917105aml88o40o9ldqv7uy04" xml:space="preserve">[[Attēls:Österreich-Ungarn 1898.jpg|thumb|Austrijas Silēzija Austroungārijas sastāvā (1898. gada kartē)]]
'''Austrijas Silēzija''' ({{val|de|Österreichisch Schlesien}}, {{val|cs|Rakouské Slezsko}}, {{val|pl|Śląsk Austriacki}}), oficiāli '''Augšsilēzijas un Lejassilēzijas hercogiste''' ({{val|de|Herzogtum Ober- und Niederschlesien}}), bija [[Hābsburgu monarhija]]s, vēlāk [[Austrijas Impērija]]s un [[Austrija-Ungārija]]s kroņa zeme [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]]. Tā pastāvēja no 1742. līdz 1918. gadam un aptvēra tās [[Silēzija]]s daļas, kas pēc [[Silēzijas kari]]em palika Hābsburgu valdījumā.

Mūsdienās lielākā bijušās Austrijas Silēzijas daļa atrodas [[Čehija]]s austrumos, galvenokārt [[Morāvijas-Silēzijas apgabals|Morāvijas-Silēzijas apgabalā]], bet nelielas teritorijas atrodas [[Polija]]s dienvidos.

== Vēsture ==

Austrijas Silēzija izveidojās pēc [[Pirmais Silēzijas karš|Pirmā Silēzijas kara]] un [[Vroclavas līgums|Vroclavas līguma]] 1742. gadā, kad lielākā daļa Silēzijas nonāca [[Prūsija]]s karaļa [[Frīdrihs II Lielais|Frīdriha II]] rokās. [[Hābsburgi]] saglabāja tikai Silēzijas dienvidu un dienvidaustrumu daļas, tostarp [[Opava]]s, [[Tešīna]]s, [[Krnov]]as un [[Nisa]]s apkārtnes.

Pēc šī sadalījuma Hābsburgu valdījumā palikusī teritorija tika dēvēta par Austrijas Silēziju. Tā bija mazāka un ģeogrāfiski sadrumstalotāka nekā Prūsijas kontrolētā Silēzijas daļa, tomēr saglabāja stratēģisku nozīmi starp [[Bohēmija|Bohēmiju]], [[Morāvija|Morāviju]], [[Galīcija|Galīciju]] un [[Ungārijas Karaliste|Ungāriju]].

18. gadsimta beigās un 19. gadsimtā Austrijas Silēzija kļuva par vienu no Hābsburgu monarhijas rūpnieciski attīstītākajām teritorijām. Īpaši nozīmīga bija tekstilrūpniecība, kalnrūpniecība, metalurģija un dzelzceļa attīstība. Par svarīgiem centriem kļuva [[Opava]], [[Belsko-Bjala|Belsko]], [[Bohumīna]], [[Karvina]] un [[Tešīna]].

1849. gadā pēc [[1848. gada revolūcija Austrijā|1848. gada revolūcijām]] Austrijas Silēzija tika atdalīta no Morāvijas un kļuva par atsevišķu Austrijas Impērijas kroņa zemi. Tās administratīvais centrs bija [[Opava]].

1867. gadā pēc [[Austrija-Ungārija]]s izveides Austrijas Silēzija palika [[Cisleitānija]]s jeb Austrijas daļas sastāvā. Tai bija savs zemes parlaments un pārvaldes institūcijas, tomēr politiskā vara bija cieši saistīta ar Vīni.

== Iedzīvotāji ==

Austrijas Silēzija bija etniski un valodiski daudzveidīgs reģions. Tajā dzīvoja [[vācieši]], [[čehi]], [[poļi]], [[silēzieši]] un [[ebreji]]. Rietumu un centrālajā daļā nozīmīga bija vācu un čehu valoda, bet austrumu daļā, īpaši [[Tešīnas Silēzija|Tešīnas Silēzijā]], plaši tika lietota poļu valoda.

19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā reģionā pieauga nacionālās kustības. Vācu, čehu un poļu politiskās organizācijas sacentās par ietekmi izglītībā, pašvaldībās un parlamentārajā pārstāvniecībā. Īpaši sarežģīta bija situācija Tešīnas Silēzijā, kur pēc Pirmā pasaules kara izcēlās konflikts starp Poliju un Čehoslovākiju.

== Teritorija ==

Austrijas Silēzija sastāvēja no vairākām vēsturiskām daļām. Pie tās piederēja:

* [[Opavas Silēzija]];
* [[Tešīnas Silēzija]];
* [[Krnovas hercogiste]];
* daļa no [[Nisas hercogiste]]s;
* nelielas teritorijas ap [[Frīdeka-Mīstekas|Frīdeku]] un [[Belsko-Bjala|Belsko]].

Teritorija bija sadalīta vairākos atsevišķos apgabalos, jo pēc Silēzijas kariem Hābsburgu valdījumā palika tikai daļa no vēsturiskās Silēzijas.

== Sabrukums ==

Pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] un [[Austroungārijas sabrukums|Austroungārijas sabrukuma]] 1918. gadā Austrijas Silēzija beidza pastāvēt kā kroņa zeme. Lielākā tās daļa tika iekļauta jaunizveidotajā [[Čehoslovākija|Čehoslovākijā]].

Austrumu daļa, īpaši [[Tešīnas Silēzija]], kļuva par strīdus teritoriju starp Čehoslovākiju un Poliju. 1920. gadā tā tika sadalīta starp abām valstīm: rietumu daļa ar [[Česki Tešīna|Česki Tešīnu]] un Karvinas ogļu baseinu nonāca Čehoslovākijā, bet austrumu daļa ar [[Cešina|Cešinu]] — Polijā.

== Nozīme ==

Austrijas Silēzija bija nozīmīgs Hābsburgu monarhijas pierobežas reģions. Tā savienoja Bohēmijas zemes ar Galīciju un bija svarīga rūpniecības, transporta un kultūras teritorija.

Reģiona daudzvalodīgais un daudzetniskais raksturs padarīja to par vienu no sarežģītākajiem Austrija-Ungārijas nacionālajiem reģioniem. Pēc 1918. gada tā vēsturiskais mantojums turpināja ietekmēt Čehoslovākijas un Polijas attiecības, īpaši Tešīnas Silēzijas jautājumā.

== Skatīt arī ==

* [[Silēzija]]
* [[Augšsilēzija]]

== Atsauces ==

{{atsauces}}

== Ārējās saites ==

{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Silēzija]]
[[Kategorija:Austrijas vēsture]]
[[Kategorija:Čehijas vēsture]]
[[Kategorija:Polijas vēsture]]
[[Kategorija:Austrija-Ungārija]]
[[Kategorija:Bijusī valstis Eiropā]]</text>
      <sha1>qzyd5b917105aml88o40o9ldqv7uy04</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4465636</id>
      <parentid>4465635</parentid>
      <timestamp>2026-05-09T11:11:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4465636</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5207" sha1="hjq0m5zji1roqorb4g2b8egqcd4lugz" xml:space="preserve">[[Attēls:Österreich-Ungarn 1898.jpg|thumb|Austrijas Silēzija Austroungārijas sastāvā (1898. gada kartē)]]
'''Austrijas Silēzija''' ({{val|de|Österreichisch Schlesien}}, {{val|cs|Rakouské Slezsko}}, {{val|pl|Śląsk Austriacki}}), oficiāli '''Augšsilēzijas un Lejassilēzijas hercogiste''' ({{val|de|Herzogtum Ober- und Niederschlesien}}), bija [[Hābsburgu monarhija]]s, vēlāk [[Austrijas Impērija]]s un [[Austrija-Ungārija]]s kroņa zeme [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]]. Tā pastāvēja no 1742. līdz 1918. gadam un aptvēra tās [[Silēzija]]s daļas, kas pēc [[Silēzijas kari]]em palika Hābsburgu valdījumā.

Mūsdienās lielākā bijušās Austrijas Silēzijas daļa atrodas [[Čehija]]s austrumos, galvenokārt [[Morāvijas-Silēzijas apgabals|Morāvijas-Silēzijas apgabalā]], bet nelielas teritorijas atrodas [[Polija]]s dienvidos.

== Vēsture ==

Austrijas Silēzija izveidojās pēc [[Pirmais Silēzijas karš|Pirmā Silēzijas kara]] un [[Vroclavas līgums|Vroclavas līguma]] 1742. gadā, kad lielākā daļa Silēzijas nonāca [[Prūsija]]s karaļa [[Frīdrihs II Lielais|Frīdriha II]] rokās. [[Hābsburgi]] saglabāja tikai Silēzijas dienvidu un dienvidaustrumu daļas, tostarp [[Opava]]s, [[Tešīna]]s, [[Krnov]]as un [[Nisa]]s apkārtnes.

Pēc šī sadalījuma Hābsburgu valdījumā palikusī teritorija tika dēvēta par Austrijas Silēziju. Tā bija mazāka un ģeogrāfiski sadrumstalotāka nekā Prūsijas kontrolētā Silēzijas daļa, tomēr saglabāja stratēģisku nozīmi starp [[Bohēmija|Bohēmiju]], [[Morāvija|Morāviju]], [[Galīcija|Galīciju]] un [[Ungārijas Karaliste|Ungāriju]].

18. gadsimta beigās un 19. gadsimtā Austrijas Silēzija kļuva par vienu no Hābsburgu monarhijas rūpnieciski attīstītākajām teritorijām. Īpaši nozīmīga bija tekstilrūpniecība, kalnrūpniecība, metalurģija un dzelzceļa attīstība. Par svarīgiem centriem kļuva [[Opava]], [[Belsko-Bjala|Belsko]], [[Bohumīna]], [[Karvina]] un [[Tešīna]].

1849. gadā pēc [[1848. gada revolūcija Austrijā|1848. gada revolūcijām]] Austrijas Silēzija tika atdalīta no Morāvijas un kļuva par atsevišķu Austrijas Impērijas kroņa zemi. Tās administratīvais centrs bija [[Opava]].

1867. gadā pēc [[Austroungārija|Austroungārijas]] izveides Austrijas Silēzija palika [[Cisleitānija]]s jeb Austrijas daļas sastāvā. Tai bija savs zemes parlaments un pārvaldes institūcijas, tomēr politiskā vara bija cieši saistīta ar Vīni.

== Iedzīvotāji ==

Austrijas Silēzija bija etniski un valodiski daudzveidīgs reģions. Tajā dzīvoja [[vācieši]], [[čehi]], [[poļi]], [[silēzieši]] un [[ebreji]]. Rietumu un centrālajā daļā nozīmīga bija vācu un čehu valoda, bet austrumu daļā, īpaši [[Tešīnas Silēzija|Tešīnas Silēzijā]], plaši tika lietota poļu valoda.

19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā reģionā pieauga nacionālās kustības. Vācu, čehu un poļu politiskās organizācijas sacentās par ietekmi izglītībā, pašvaldībās un parlamentārajā pārstāvniecībā. Īpaši sarežģīta bija situācija Tešīnas Silēzijā, kur pēc Pirmā pasaules kara izcēlās konflikts starp Poliju un Čehoslovākiju.

== Teritorija ==

Austrijas Silēzija sastāvēja no vairākām vēsturiskām daļām. Pie tās piederēja:

* [[Opavas Silēzija]];
* [[Tešīnas Silēzija]];
* [[Krnovas hercogiste]];
* daļa no [[Nisas hercogiste]]s;
* nelielas teritorijas ap [[Frīdeka-Mīstekas|Frīdeku]] un [[Belsko-Bjala|Belsko]].

Teritorija bija sadalīta vairākos atsevišķos apgabalos, jo pēc Silēzijas kariem Hābsburgu valdījumā palika tikai daļa no vēsturiskās Silēzijas.

== Sabrukums ==

Pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] un [[Austroungārijas sabrukums|Austroungārijas sabrukuma]] 1918. gadā Austrijas Silēzija beidza pastāvēt kā kroņa zeme. Lielākā tās daļa tika iekļauta jaunizveidotajā [[Čehoslovākija|Čehoslovākijā]].

Austrumu daļa, īpaši [[Tešīnas Silēzija]], kļuva par strīdus teritoriju starp Čehoslovākiju un Poliju. 1920. gadā tā tika sadalīta starp abām valstīm: rietumu daļa ar [[Česki Tešīna|Česki Tešīnu]] un Karvinas ogļu baseinu nonāca Čehoslovākijā, bet austrumu daļa ar [[Cešina|Cešinu]] — Polijā.

== Nozīme ==

Austrijas Silēzija bija nozīmīgs Hābsburgu monarhijas pierobežas reģions. Tā savienoja Bohēmijas zemes ar Galīciju un bija svarīga rūpniecības, transporta un kultūras teritorija.

Reģiona daudzvalodīgais un daudzetniskais raksturs padarīja to par vienu no sarežģītākajiem Austrija-Ungārijas nacionālajiem reģioniem. Pēc 1918. gada tā vēsturiskais mantojums turpināja ietekmēt Čehoslovākijas un Polijas attiecības, īpaši Tešīnas Silēzijas jautājumā.

== Skatīt arī ==

* [[Silēzija]]
* [[Augšsilēzija]]

== Atsauces ==

{{atsauces}}

== Ārējās saites ==

{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Silēzija]]
[[Kategorija:Austrijas vēsture]]
[[Kategorija:Čehijas vēsture]]
[[Kategorija:Polijas vēsture]]
[[Kategorija:Austrija-Ungārija]]
[[Kategorija:Bijusī valstis Eiropā]]</text>
      <sha1>hjq0m5zji1roqorb4g2b8egqcd4lugz</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4465637</id>
      <parentid>4465636</parentid>
      <timestamp>2026-05-09T11:11:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4465637</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5215" sha1="0b13olbdgpn60cqdu21qw4vvj4ritrp" xml:space="preserve">[[Attēls:Österreich-Ungarn 1898.jpg|thumb|Austrijas Silēzija Austroungārijas sastāvā (1898. gada kartē)]]
'''Austrijas Silēzija''' ({{val|de|Österreichisch Schlesien}}, {{val|cs|Rakouské Slezsko}}, {{val|pl|Śląsk Austriacki}}), oficiāli '''Augšsilēzijas un Lejassilēzijas hercogiste''' ({{val|de|Herzogtum Ober- und Niederschlesien}}), bija [[Hābsburgu monarhija]]s, vēlāk [[Austrijas Impērija]]s un [[Austroungārija|Austoungārijas]] kroņa zeme [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]]. Tā pastāvēja no 1742. līdz 1918. gadam un aptvēra tās [[Silēzija]]s daļas, kas pēc Silēzijas kariem palika Hābsburgu valdījumā.

Mūsdienās lielākā bijušās Austrijas Silēzijas daļa atrodas [[Čehija]]s austrumos, galvenokārt [[Morāvijas-Silēzijas apgabals|Morāvijas-Silēzijas apgabalā]], bet nelielas teritorijas atrodas [[Polija]]s dienvidos.

== Vēsture ==

Austrijas Silēzija izveidojās pēc [[Pirmais Silēzijas karš|Pirmā Silēzijas kara]] un [[Vroclavas līgums|Vroclavas līguma]] 1742. gadā, kad lielākā daļa Silēzijas nonāca [[Prūsija]]s karaļa [[Frīdrihs II Lielais|Frīdriha II]] rokās. [[Hābsburgi]] saglabāja tikai Silēzijas dienvidu un dienvidaustrumu daļas, tostarp [[Opava]]s, [[Tešīna]]s, [[Krnov]]as un [[Nisa]]s apkārtnes.

Pēc šī sadalījuma Hābsburgu valdījumā palikusī teritorija tika dēvēta par Austrijas Silēziju. Tā bija mazāka un ģeogrāfiski sadrumstalotāka nekā Prūsijas kontrolētā Silēzijas daļa, tomēr saglabāja stratēģisku nozīmi starp [[Bohēmija|Bohēmiju]], [[Morāvija|Morāviju]], [[Galīcija|Galīciju]] un [[Ungārijas Karaliste|Ungāriju]].

18. gadsimta beigās un 19. gadsimtā Austrijas Silēzija kļuva par vienu no Hābsburgu monarhijas rūpnieciski attīstītākajām teritorijām. Īpaši nozīmīga bija tekstilrūpniecība, kalnrūpniecība, metalurģija un dzelzceļa attīstība. Par svarīgiem centriem kļuva [[Opava]], [[Belsko-Bjala|Belsko]], [[Bohumīna]], [[Karvina]] un [[Tešīna]].

1849. gadā pēc [[1848. gada revolūcija Austrijā|1848. gada revolūcijām]] Austrijas Silēzija tika atdalīta no Morāvijas un kļuva par atsevišķu Austrijas Impērijas kroņa zemi. Tās administratīvais centrs bija [[Opava]].

1867. gadā pēc [[Austroungārija|Austroungārijas]] izveides Austrijas Silēzija palika [[Cisleitānija]]s jeb Austrijas daļas sastāvā. Tai bija savs zemes parlaments un pārvaldes institūcijas, tomēr politiskā vara bija cieši saistīta ar Vīni.

== Iedzīvotāji ==

Austrijas Silēzija bija etniski un valodiski daudzveidīgs reģions. Tajā dzīvoja [[vācieši]], [[čehi]], [[poļi]], [[silēzieši]] un [[ebreji]]. Rietumu un centrālajā daļā nozīmīga bija vācu un čehu valoda, bet austrumu daļā, īpaši [[Tešīnas Silēzija|Tešīnas Silēzijā]], plaši tika lietota poļu valoda.

19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā reģionā pieauga nacionālās kustības. Vācu, čehu un poļu politiskās organizācijas sacentās par ietekmi izglītībā, pašvaldībās un parlamentārajā pārstāvniecībā. Īpaši sarežģīta bija situācija Tešīnas Silēzijā, kur pēc Pirmā pasaules kara izcēlās konflikts starp Poliju un Čehoslovākiju.

== Teritorija ==

Austrijas Silēzija sastāvēja no vairākām vēsturiskām daļām. Pie tās piederēja:

* [[Opavas Silēzija]];
* [[Tešīnas Silēzija]];
* [[Krnovas hercogiste]];
* daļa no [[Nisas hercogiste]]s;
* nelielas teritorijas ap [[Frīdeka-Mīstekas|Frīdeku]] un [[Belsko-Bjala|Belsko]].

Teritorija bija sadalīta vairākos atsevišķos apgabalos, jo pēc Silēzijas kariem Hābsburgu valdījumā palika tikai daļa no vēsturiskās Silēzijas.

== Sabrukums ==

Pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] un [[Austroungārijas sabrukums|Austroungārijas sabrukuma]] 1918. gadā Austrijas Silēzija beidza pastāvēt kā kroņa zeme. Lielākā tās daļa tika iekļauta jaunizveidotajā [[Čehoslovākija|Čehoslovākijā]].

Austrumu daļa, īpaši [[Tešīnas Silēzija]], kļuva par strīdus teritoriju starp Čehoslovākiju un Poliju. 1920. gadā tā tika sadalīta starp abām valstīm: rietumu daļa ar [[Česki Tešīna|Česki Tešīnu]] un Karvinas ogļu baseinu nonāca Čehoslovākijā, bet austrumu daļa ar [[Cešina|Cešinu]] — Polijā.

== Nozīme ==

Austrijas Silēzija bija nozīmīgs Hābsburgu monarhijas pierobežas reģions. Tā savienoja Bohēmijas zemes ar Galīciju un bija svarīga rūpniecības, transporta un kultūras teritorija.

Reģiona daudzvalodīgais un daudzetniskais raksturs padarīja to par vienu no sarežģītākajiem Austrija-Ungārijas nacionālajiem reģioniem. Pēc 1918. gada tā vēsturiskais mantojums turpināja ietekmēt Čehoslovākijas un Polijas attiecības, īpaši Tešīnas Silēzijas jautājumā.

== Skatīt arī ==

* [[Silēzija]]
* [[Augšsilēzija]]

== Atsauces ==

{{atsauces}}

== Ārējās saites ==

{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Silēzija]]
[[Kategorija:Austrijas vēsture]]
[[Kategorija:Čehijas vēsture]]
[[Kategorija:Polijas vēsture]]
[[Kategorija:Austrija-Ungārija]]
[[Kategorija:Bijusī valstis Eiropā]]</text>
      <sha1>0b13olbdgpn60cqdu21qw4vvj4ritrp</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Republikāņi (Spānijas pilsoņu karš)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>631385</id>
    <redirect title="Spānijas Otrā republika" />
    <revision>
      <id>4465649</id>
      <timestamp>2026-05-09T11:23:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Spānijas Otrā republika]]</comment>
      <origin>4465649</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="39" sha1="6p3sjwdclubx6rqp8ai4j9jjoq61e9f" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Spānijas Otrā republika]]</text>
      <sha1>6p3sjwdclubx6rqp8ai4j9jjoq61e9f</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Nacionālisti (Spānijas pilsoņu karš)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>631386</id>
    <redirect title="Franko diktatūra Spānijā" />
    <revision>
      <id>4465650</id>
      <timestamp>2026-05-09T11:24:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Franko diktatūra Spānijā]]</comment>
      <origin>4465650</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="41" sha1="3u2d651s4js4w21zl1s2d8mn2o712mu" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Franko diktatūra Spānijā]]</text>
      <sha1>3u2d651s4js4w21zl1s2d8mn2o712mu</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Fransisko Franko diktatūra</title>
    <ns>0</ns>
    <id>631387</id>
    <redirect title="Franko diktatūra Spānijā" />
    <revision>
      <id>4465651</id>
      <timestamp>2026-05-09T11:24:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Franko diktatūra Spānijā]]</comment>
      <origin>4465651</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="41" sha1="3u2d651s4js4w21zl1s2d8mn2o712mu" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Franko diktatūra Spānijā]]</text>
      <sha1>3u2d651s4js4w21zl1s2d8mn2o712mu</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Torkuato Fernandess-Miranda</title>
    <ns>0</ns>
    <id>631388</id>
    <revision>
      <id>4465652</id>
      <timestamp>2026-05-09T11:26:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Torkuato Fernandess-Miranda | vārds_orģ = ''Torcuato Fernández-Miranda'' | attēls = Torcuato Fernández-Miranda.jpg | amats = [[Spānijas premjerministrs]] | term_sākums = {{dat|1973|12|20}} | term_beigas = {{dat|1973|12|31}} | priekštecis = [[Luiss Karrero Blanko]] | pēctecis = [[Karloss Ariass Navarro]] | amats2 = [[Spānijas Senāts|Spānijas senators]] | term_sākums2 = {{dat|1977|7|13}} | term_beigas2 = {{dat|1979|1|2}} | am...</comment>
      <origin>4465652</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6850" sha1="4lpv14zq3kecoltmlmml8ddth0b92wp" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Torkuato Fernandess-Miranda
| vārds_orģ = ''Torcuato Fernández-Miranda''
| attēls = Torcuato Fernández-Miranda.jpg
| amats = [[Spānijas premjerministrs]]
| term_sākums = {{dat|1973|12|20}}
| term_beigas = {{dat|1973|12|31}}
| priekštecis = [[Luiss Karrero Blanko]]
| pēctecis = [[Karloss Ariass Navarro]]
| amats2 = [[Spānijas Senāts|Spānijas senators]]
| term_sākums2 = {{dat|1977|7|13}}
| term_beigas2 = {{dat|1979|1|2}}
| amats3 = [[Spānijas Kortesi|Spānijas Kortesu]] priekšsēdētājs
| term_sākums3 = {{dat|1975|12|6}}
| term_beigas3 = {{dat|1977|6|30}}
| priekštecis3 = [[Alehandro Rodrigess de Valkarsels]]
| pēctecis3 = [[Fernando Alvaress de Miranda]]
| dzim_dati = {{dat|1915|11|10}}
| dzim_vieta = [[Hihona]], [[Astūrija]], [[Spānija]]
| mir_dati = {{miršanas datums un vecums|1980|6|19|1915|11|10}}
| mir_vieta = [[Londona]], [[Apvienotā Karaliste]]
| partija = [[FET y de las JONS]]&lt;br /&gt;[[Demokrātiskā centra savienība]]
| dzīvesb = Marija del Karmena Losana Abeo
| bērni = 2
}}

'''Torkuato Fernandess-Miranda''' ({{val|es|Torcuato Fernández-Miranda y Hevia}}, {{Dat|1915|11|10}} — {{Dat|1980|6|19}}) bija [[Spānija]]s jurists, universitātes profesors un politiķis. Viņš bija viens no nozīmīgākajiem [[Franko diktatūra Spānijā|frankistiskās Spānijas]] vēlīnā posma politiķiem un vēlāk viens no galvenajiem [[Spānijas pāreja uz demokrātiju|Spānijas pārejas uz demokrātiju]] arhitektiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.britannica.com/biography/Torcuato-Fernandez-Miranda-y-Hevia |title=Torcuato Fernández-Miranda y Hevia |publisher=Encyclopaedia Britannica |accessdate=2026. gada 9. maijā}}&lt;/ref&gt;

Fernandess-Miranda bija [[Spānijas premjerministrs|Spānijas premjerministra]] pienākumu izpildītājs pēc [[Luiss Karrero Blanko|Luisa Karrero Blanko]] nogalināšanas 1973. gada decembrī. Pēc [[Fransisko Franko]] nāves viņš kļuva par [[Spānijas Kortesi|Kortesu]] priekšsēdētāju un [[Karaliskais padome|Karaliskās padomes]] priekšsēdētāju. Šajos amatos viņš palīdzēja karalim [[Huans Karloss I|Huanam Karlosam I]] īstenot politisko reformu, kas noveda pie demokrātiskām vēlēšanām 1977. gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://en.wikipedia.org/wiki/Torcuato_Fern%C3%A1ndez-Miranda |title=Torcuato Fernández-Miranda |website=Wikipedia |accessdate=2026. gada 9. maijā}}&lt;/ref&gt;

== Biogrāfija ==

Torkuato Fernandess-Miranda dzimis 1915. gada 10. novembrī [[Hihona|Hihonā]], [[Astūrija|Astūrijā]]. Viņš studēja tieslietas [[Ovjedo Universitāte|Ovjedo Universitātē]] un vēlāk kļuva par tiesību profesoru. [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] laikā viņš karoja nacionālistu pusē.

Pēc kara Fernandess-Miranda veidoja akadēmisku un politisku karjeru. Viņš bija Ovjedo Universitātes rektors no 1951. līdz 1953. gadam. Vēlāk viņš ieņēma vairākus amatus Franko režīma izglītības un valsts pārvaldes struktūrās.

1960. gados Fernandess-Miranda kļuva par vienu no [[Huans Karloss I|prinča Huana Karlosa]] politiskajiem audzinātājiem. Franko bija izvēlējies Huanu Karlosu par savu nākamo valsts vadītāja pēcteci, un Fernandess-Miranda palīdzēja viņam izprast Spānijas politisko sistēmu un valsts institūcijas.

== Karjera Franko režīmā ==

1969. gadā Fernandess-Miranda tika iecelts par [[Movimiento Nacional|Nacionālās kustības]] ģenerālsekretāru. Šis amats bija viens no nozīmīgākajiem Franko režīma politiskajā struktūrā. Viņš saglabāja šo amatu līdz 1974. gadam.

1973. gada jūnijā viņš kļuva par Spānijas valdības priekšsēdētāja vietnieku [[Luiss Karrero Blanko|Luisa Karrero Blanko]] valdībā. Pēc Karrero Blanko nogalināšanas 1973. gada 20. decembrī Fernandess-Miranda īslaicīgi pildīja premjerministra pienākumus līdz [[Karloss Ariass Navarro|Karlosa Ariasa Navarro]] iecelšanai amatā 1973. gada 31. decembrī.

Lai gan viņš bija cieši saistīts ar Franko režīmu, Fernandess-Miranda vēlāk kļuva par vienu no cilvēkiem, kas palīdzēja demontēt režīma institūcijas juridiskā ceļā.

== Loma Spānijas pārejā uz demokrātiju ==

Pēc [[Fransisko Franko]] nāves 1975. gada 20. novembrī par Spānijas karali kļuva [[Huans Karloss I]]. Karalis iecēla Fernandesu-Mirandu par [[Spānijas Kortesi|Kortesu]] priekšsēdētāju un Karaliskās padomes priekšsēdētāju.

Šajos amatos Fernandess-Miranda kļuva par vienu no galvenajiem demokrātiskās reformas stratēģiem. Viņa pieeja bieži tiek raksturota ar frāzi “no likuma uz likumu caur likumu”, kas nozīmēja Franko režīma institūciju pārveidošanu, izmantojot pašas režīma tiesiskās procedūras.

1976. gadā viņš palīdzēja panākt [[Adolfo Suaress|Adolfo Suaresa]] iecelšanu par valdības vadītāju. Kā Karaliskās padomes priekšsēdētājs Fernandess-Miranda iekļāva Suaresu to kandidātu sarakstā, no kura karalim bija jāizvēlas jaunais premjerministrs.

Fernandess-Miranda bija viens no galvenajiem [[Politiskās reformas likums|Politiskās reformas likuma]] izstrādātājiem. Šo likumu 1976. gadā apstiprināja frankistiskie Kortesi un vēlāk tautas nobalsošanā. Tas pavēra ceļu politisko partiju legalizācijai un pirmajām demokrātiskajām vēlēšanām Spānijā kopš 1936. gada.

== Vēlākie gadi ==

Pēc 1977. gada vēlēšanām Fernandess-Miranda tika iecelts Spānijas Senātā. Tajā viņš darbojās līdz 1979. gadam. 1977. gadā karalis Huans Karloss I viņam piešķīra Fernandesa-Mirandas hercoga titulu un Spānijas granda statusu.

Vēlāk viņš attālinājās no aktīvās politikas. Torkuato Fernandess-Miranda nomira 1980. gada 19. jūnijā [[Londona|Londonā]] no sirdslēkmes.

== Nozīme ==

Fernandess-Miranda tiek uzskatīts par vienu no galvenajiem Spānijas demokrātiskās pārejas arhitektiem. Viņa nozīme bija īpaši liela tāpēc, ka viņš labi pārzināja Franko režīma juridisko sistēmu un izmantoja to, lai miermīlīgi pārveidotu autoritāro valsti par parlamentāru demokrātiju.

Viņš nebija masu politiķis, bet drīzāk juridisks un institucionāls stratēģis. Viņa darbība palīdzēja nodrošināt, ka pāreja no diktatūras uz demokrātiju notika bez jauna pilsoņu kara vai militāra sabrukuma.

== Atsauces ==

{{atsauces}}

== Ārējās saites ==

{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Politiķis-aizmetnis}}

{{Spānijas premjerministri}}
{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Fernandess-Miranda, Torkuato}}
[[Kategorija:1915. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1980. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Spānijas premjerministri]]
[[Kategorija:Spānijas politiķi]]
[[Kategorija:Spānijas juristi]]
[[Kategorija:Spānijas senatori]]
[[Kategorija:Spānijas pāreja uz demokrātiju]]</text>
      <sha1>4lpv14zq3kecoltmlmml8ddth0b92wp</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4465653</id>
      <parentid>4465652</parentid>
      <timestamp>2026-05-09T11:26:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4465653</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6261" sha1="61fltswxrhx16b14ccjemb111duv9ze" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Torkuato Fernandess-Miranda
| vārds_orģ = ''Torcuato Fernández-Miranda''
| attēls = Torcuato Fernández-Miranda.jpg
| amats = [[Spānijas premjerministrs]]
| term_sākums = {{dat|1973|12|20}}
| term_beigas = {{dat|1973|12|31}}
| priekštecis = [[Luiss Karrero Blanko]]
| pēctecis = [[Karloss Ariass Navarro]]
| amats2 = [[Spānijas Senāts|Spānijas senators]]
| term_sākums2 = {{dat|1977|7|13}}
| term_beigas2 = {{dat|1979|1|2}}
| amats3 = [[Spānijas Kortesi|Spānijas Kortesu]] priekšsēdētājs
| term_sākums3 = {{dat|1975|12|6}}
| term_beigas3 = {{dat|1977|6|30}}
| priekštecis3 = [[Alehandro Rodrigess de Valkarsels]]
| pēctecis3 = [[Fernando Alvaress de Miranda]]
| dzim_dati = {{dat|1915|11|10}}
| dzim_vieta = [[Hihona]], [[Astūrija]], [[Spānija]]
| mir_dati = {{miršanas datums un vecums|1980|6|19|1915|11|10}}
| mir_vieta = [[Londona]], [[Apvienotā Karaliste]]
| partija = [[FET y de las JONS]]&lt;br /&gt;[[Demokrātiskā centra savienība]]
| dzīvesb = Marija del Karmena Losana Abeo
| bērni = 2
}}

'''Torkuato Fernandess-Miranda''' ({{val|es|Torcuato Fernández-Miranda y Hevia}}, {{Dat|1915|11|10}} — {{Dat|1980|6|19}}) bija [[Spānija]]s jurists, universitātes profesors un politiķis. Viņš bija viens no nozīmīgākajiem [[Franko diktatūra Spānijā|frankistiskās Spānijas]] vēlīnā posma politiķiem un vēlāk viens no galvenajiem Spānijas pārejas uz demokrātiju arhitektiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.britannica.com/biography/Torcuato-Fernandez-Miranda-y-Hevia |title=Torcuato Fernández-Miranda y Hevia |publisher=Encyclopaedia Britannica |accessdate=2026. gada 9. maijā}}&lt;/ref&gt;

Fernandess-Miranda bija [[Spānijas premjerministrs|Spānijas premjerministra]] pienākumu izpildītājs pēc [[Luiss Karrero Blanko|Luisa Karrero Blanko]] nogalināšanas 1973. gada decembrī. Pēc [[Fransisko Franko]] nāves viņš kļuva par [[Spānijas Kortesi|Kortesu]] priekšsēdētāju un [[Karaliskais padome|Karaliskās padomes]] priekšsēdētāju. Šajos amatos viņš palīdzēja karalim [[Huans Karloss I|Huanam Karlosam I]] īstenot politisko reformu, kas noveda pie demokrātiskām vēlēšanām 1977. gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://en.wikipedia.org/wiki/Torcuato_Fern%C3%A1ndez-Miranda |title=Torcuato Fernández-Miranda |website=Wikipedia |accessdate=2026. gada 9. maijā}}&lt;/ref&gt;

== Biogrāfija ==

Torkuato Fernandess-Miranda dzimis 1915. gada 10. novembrī [[Hihona|Hihonā]], [[Astūrija|Astūrijā]]. Viņš studēja tieslietas [[Ovjedo Universitāte|Ovjedo Universitātē]] un vēlāk kļuva par tiesību profesoru. [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] laikā viņš karoja nacionālistu pusē.

Pēc kara Fernandess-Miranda veidoja akadēmisku un politisku karjeru. Viņš bija Ovjedo Universitātes rektors no 1951. līdz 1953. gadam. Vēlāk viņš ieņēma vairākus amatus Franko režīma izglītības un valsts pārvaldes struktūrās.

1960. gados Fernandess-Miranda kļuva par vienu no [[Huans Karloss I|prinča Huana Karlosa]] politiskajiem audzinātājiem. Franko bija izvēlējies Huanu Karlosu par savu nākamo valsts vadītāja pēcteci, un Fernandess-Miranda palīdzēja viņam izprast Spānijas politisko sistēmu un valsts institūcijas.

== Karjera Franko režīmā ==

1969. gadā Fernandess-Miranda tika iecelts par [[Movimiento Nacional|Nacionālās kustības]] ģenerālsekretāru. Šis amats bija viens no nozīmīgākajiem Franko režīma politiskajā struktūrā. Viņš saglabāja šo amatu līdz 1974. gadam.

1973. gada jūnijā viņš kļuva par Spānijas valdības priekšsēdētāja vietnieku [[Luiss Karrero Blanko|Luisa Karrero Blanko]] valdībā. Pēc Karrero Blanko nogalināšanas 1973. gada 20. decembrī Fernandess-Miranda īslaicīgi pildīja premjerministra pienākumus līdz [[Karloss Ariass Navarro|Karlosa Ariasa Navarro]] iecelšanai amatā 1973. gada 31. decembrī.

Lai gan viņš bija cieši saistīts ar Franko režīmu, Fernandess-Miranda vēlāk kļuva par vienu no cilvēkiem, kas palīdzēja demontēt režīma institūcijas juridiskā ceļā.

== Loma Spānijas pārejā uz demokrātiju ==

Pēc [[Fransisko Franko]] nāves 1975. gada 20. novembrī par Spānijas karali kļuva [[Huans Karloss I]]. Karalis iecēla Fernandesu-Mirandu par [[Spānijas Kortesi|Kortesu]] priekšsēdētāju un Karaliskās padomes priekšsēdētāju.

Šajos amatos Fernandess-Miranda kļuva par vienu no galvenajiem demokrātiskās reformas stratēģiem. Viņa pieeja bieži tiek raksturota ar frāzi “no likuma uz likumu caur likumu”, kas nozīmēja Franko režīma institūciju pārveidošanu, izmantojot pašas režīma tiesiskās procedūras.

1976. gadā viņš palīdzēja panākt [[Adolfo Suaress|Adolfo Suaresa]] iecelšanu par valdības vadītāju. Kā Karaliskās padomes priekšsēdētājs Fernandess-Miranda iekļāva Suaresu to kandidātu sarakstā, no kura karalim bija jāizvēlas jaunais premjerministrs.

Fernandess-Miranda bija viens no galvenajiem [[Politiskās reformas likums|Politiskās reformas likuma]] izstrādātājiem. Šo likumu 1976. gadā apstiprināja frankistiskie Kortesi un vēlāk tautas nobalsošanā. Tas pavēra ceļu politisko partiju legalizācijai un pirmajām demokrātiskajām vēlēšanām Spānijā kopš 1936. gada.

== Vēlākie gadi ==

Pēc 1977. gada vēlēšanām Fernandess-Miranda tika iecelts Spānijas Senātā. Tajā viņš darbojās līdz 1979. gadam. 1977. gadā karalis Huans Karloss I viņam piešķīra Fernandesa-Mirandas hercoga titulu un Spānijas granda statusu.

Vēlāk viņš attālinājās no aktīvās politikas. Torkuato Fernandess-Miranda nomira 1980. gada 19. jūnijā [[Londona|Londonā]] no sirdslēkmes.

== Atsauces ==

{{atsauces}}

== Ārējās saites ==

{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Politiķis-aizmetnis}}

{{Spānijas premjerministri}}
{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Fernandess-Miranda, Torkuato}}
[[Kategorija:1915. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1980. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Spānijas premjerministri]]
[[Kategorija:Spānijas politiķi]]
[[Kategorija:Spānijas juristi]]
[[Kategorija:Spānijas senatori]]
[[Kategorija:Spānijas pāreja uz demokrātiju]]</text>
      <sha1>61fltswxrhx16b14ccjemb111duv9ze</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4465654</id>
      <parentid>4465653</parentid>
      <timestamp>2026-05-09T11:27:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4465654</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6260" sha1="4xszn9vkaj4347c0ie930rb6slazc25" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Torkuato Fernandess-Miranda
| vārds_orģ = ''Torcuato Fernández-Miranda''
| attēls = Torcuato_fernandez_miranda.jpg
| amats = [[Spānijas premjerministrs]]
| term_sākums = {{dat|1973|12|20}}
| term_beigas = {{dat|1973|12|31}}
| priekštecis = [[Luiss Karrero Blanko]]
| pēctecis = [[Karloss Ariass Navarro]]
| amats2 = [[Spānijas Senāts|Spānijas senators]]
| term_sākums2 = {{dat|1977|7|13}}
| term_beigas2 = {{dat|1979|1|2}}
| amats3 = [[Spānijas Kortesi|Spānijas Kortesu]] priekšsēdētājs
| term_sākums3 = {{dat|1975|12|6}}
| term_beigas3 = {{dat|1977|6|30}}
| priekštecis3 = [[Alehandro Rodrigess de Valkarsels]]
| pēctecis3 = [[Fernando Alvaress de Miranda]]
| dzim_dati = {{dat|1915|11|10}}
| dzim_vieta = [[Hihona]], [[Astūrija]], [[Spānija]]
| mir_dati = {{miršanas datums un vecums|1980|6|19|1915|11|10}}
| mir_vieta = [[Londona]], [[Apvienotā Karaliste]]
| partija = [[FET y de las JONS]]&lt;br /&gt;[[Demokrātiskā centra savienība]]
| dzīvesb = Marija del Karmena Losana Abeo
| bērni = 2
}}

'''Torkuato Fernandess-Miranda''' ({{val|es|Torcuato Fernández-Miranda y Hevia}}, {{Dat|1915|11|10}} — {{Dat|1980|6|19}}) bija [[Spānija]]s jurists, universitātes profesors un politiķis. Viņš bija viens no nozīmīgākajiem [[Franko diktatūra Spānijā|frankistiskās Spānijas]] vēlīnā posma politiķiem un vēlāk viens no galvenajiem Spānijas pārejas uz demokrātiju arhitektiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.britannica.com/biography/Torcuato-Fernandez-Miranda-y-Hevia |title=Torcuato Fernández-Miranda y Hevia |publisher=Encyclopaedia Britannica |accessdate=2026. gada 9. maijā}}&lt;/ref&gt;

Fernandess-Miranda bija [[Spānijas premjerministrs|Spānijas premjerministra]] pienākumu izpildītājs pēc [[Luiss Karrero Blanko|Luisa Karrero Blanko]] nogalināšanas 1973. gada decembrī. Pēc [[Fransisko Franko]] nāves viņš kļuva par [[Spānijas Kortesi|Kortesu]] priekšsēdētāju un [[Karaliskais padome|Karaliskās padomes]] priekšsēdētāju. Šajos amatos viņš palīdzēja karalim [[Huans Karloss I|Huanam Karlosam I]] īstenot politisko reformu, kas noveda pie demokrātiskām vēlēšanām 1977. gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://en.wikipedia.org/wiki/Torcuato_Fern%C3%A1ndez-Miranda |title=Torcuato Fernández-Miranda |website=Wikipedia |accessdate=2026. gada 9. maijā}}&lt;/ref&gt;

== Biogrāfija ==

Torkuato Fernandess-Miranda dzimis 1915. gada 10. novembrī [[Hihona|Hihonā]], [[Astūrija|Astūrijā]]. Viņš studēja tieslietas [[Ovjedo Universitāte|Ovjedo Universitātē]] un vēlāk kļuva par tiesību profesoru. [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] laikā viņš karoja nacionālistu pusē.

Pēc kara Fernandess-Miranda veidoja akadēmisku un politisku karjeru. Viņš bija Ovjedo Universitātes rektors no 1951. līdz 1953. gadam. Vēlāk viņš ieņēma vairākus amatus Franko režīma izglītības un valsts pārvaldes struktūrās.

1960. gados Fernandess-Miranda kļuva par vienu no [[Huans Karloss I|prinča Huana Karlosa]] politiskajiem audzinātājiem. Franko bija izvēlējies Huanu Karlosu par savu nākamo valsts vadītāja pēcteci, un Fernandess-Miranda palīdzēja viņam izprast Spānijas politisko sistēmu un valsts institūcijas.

== Karjera Franko režīmā ==

1969. gadā Fernandess-Miranda tika iecelts par [[Movimiento Nacional|Nacionālās kustības]] ģenerālsekretāru. Šis amats bija viens no nozīmīgākajiem Franko režīma politiskajā struktūrā. Viņš saglabāja šo amatu līdz 1974. gadam.

1973. gada jūnijā viņš kļuva par Spānijas valdības priekšsēdētāja vietnieku [[Luiss Karrero Blanko|Luisa Karrero Blanko]] valdībā. Pēc Karrero Blanko nogalināšanas 1973. gada 20. decembrī Fernandess-Miranda īslaicīgi pildīja premjerministra pienākumus līdz [[Karloss Ariass Navarro|Karlosa Ariasa Navarro]] iecelšanai amatā 1973. gada 31. decembrī.

Lai gan viņš bija cieši saistīts ar Franko režīmu, Fernandess-Miranda vēlāk kļuva par vienu no cilvēkiem, kas palīdzēja demontēt režīma institūcijas juridiskā ceļā.

== Loma Spānijas pārejā uz demokrātiju ==

Pēc [[Fransisko Franko]] nāves 1975. gada 20. novembrī par Spānijas karali kļuva [[Huans Karloss I]]. Karalis iecēla Fernandesu-Mirandu par [[Spānijas Kortesi|Kortesu]] priekšsēdētāju un Karaliskās padomes priekšsēdētāju.

Šajos amatos Fernandess-Miranda kļuva par vienu no galvenajiem demokrātiskās reformas stratēģiem. Viņa pieeja bieži tiek raksturota ar frāzi “no likuma uz likumu caur likumu”, kas nozīmēja Franko režīma institūciju pārveidošanu, izmantojot pašas režīma tiesiskās procedūras.

1976. gadā viņš palīdzēja panākt [[Adolfo Suaress|Adolfo Suaresa]] iecelšanu par valdības vadītāju. Kā Karaliskās padomes priekšsēdētājs Fernandess-Miranda iekļāva Suaresu to kandidātu sarakstā, no kura karalim bija jāizvēlas jaunais premjerministrs.

Fernandess-Miranda bija viens no galvenajiem [[Politiskās reformas likums|Politiskās reformas likuma]] izstrādātājiem. Šo likumu 1976. gadā apstiprināja frankistiskie Kortesi un vēlāk tautas nobalsošanā. Tas pavēra ceļu politisko partiju legalizācijai un pirmajām demokrātiskajām vēlēšanām Spānijā kopš 1936. gada.

== Vēlākie gadi ==

Pēc 1977. gada vēlēšanām Fernandess-Miranda tika iecelts Spānijas Senātā. Tajā viņš darbojās līdz 1979. gadam. 1977. gadā karalis Huans Karloss I viņam piešķīra Fernandesa-Mirandas hercoga titulu un Spānijas granda statusu.

Vēlāk viņš attālinājās no aktīvās politikas. Torkuato Fernandess-Miranda nomira 1980. gada 19. jūnijā [[Londona|Londonā]] no sirdslēkmes.

== Atsauces ==

{{atsauces}}

== Ārējās saites ==

{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Politiķis-aizmetnis}}

{{Spānijas premjerministri}}
{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Fernandess-Miranda, Torkuato}}
[[Kategorija:1915. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1980. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Spānijas premjerministri]]
[[Kategorija:Spānijas politiķi]]
[[Kategorija:Spānijas juristi]]
[[Kategorija:Spānijas senatori]]
[[Kategorija:Spānijas pāreja uz demokrātiju]]</text>
      <sha1>4xszn9vkaj4347c0ie930rb6slazc25</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Krimas vēsture</title>
    <ns>1</ns>
    <id>631389</id>
    <revision>
      <id>4465658</id>
      <timestamp>2026-05-09T11:33:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{CEE Spring 2026  |dalībnieks = Treisijs |tēma       = vēsture |valsts     = Ukraina |valsts2    = Krima }}</comment>
      <origin>4465658</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="111" sha1="swgw8psuyekywlqihftpbxmkrfr2e3j" xml:space="preserve">{{CEE Spring 2026 
|dalībnieks = Treisijs
|tēma       = vēsture
|valsts     = Ukraina
|valsts2    = Krima
}}</text>
      <sha1>swgw8psuyekywlqihftpbxmkrfr2e3j</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Krima</title>
    <ns>14</ns>
    <id>631390</id>
    <revision>
      <id>4465659</id>
      <timestamp>2026-05-09T11:34:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: [[Kategorija:CEE Spring 2026 raksti pēc valsts|Krima]] [[Kategorija:CEE Spring raksti — Krima]]</comment>
      <origin>4465659</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="98" sha1="fwzrv5g27wsdnq6d3dha72y7719m7q6" xml:space="preserve">[[Kategorija:CEE Spring 2026 raksti pēc valsts|Krima]]
[[Kategorija:CEE Spring raksti — Krima]]</text>
      <sha1>fwzrv5g27wsdnq6d3dha72y7719m7q6</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kategorija:CEE Spring raksti — Krima</title>
    <ns>14</ns>
    <id>631391</id>
    <revision>
      <id>4465660</id>
      <timestamp>2026-05-09T11:35:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: [[Kategorija:CEE Spring raksti pēc valsts|Krima]]</comment>
      <origin>4465660</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="50" sha1="2w4npn5no8tibap59mft0y1blpwfwar" xml:space="preserve">[[Kategorija:CEE Spring raksti pēc valsts|Krima]]</text>
      <sha1>2w4npn5no8tibap59mft0y1blpwfwar</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Attēls:Remigolepis walkeri fosilija.jpg</title>
    <ns>6</ns>
    <id>631392</id>
    <revision>
      <id>4465664</id>
      <timestamp>2026-05-09T11:52:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <comment>Remigolepis walkeri fosilija. Ņemts no:[https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Canowindra_fossil_fish_slab_(cast),_close_up_of_the_top_half.jpg]</comment>
      <origin>4465664</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="196" sha1="bzialffzkmq8wujdp441i4ibxrcimi2" xml:space="preserve">== Kopsavilkums ==
Remigolepis walkeri fosilija. Ņemts no:[https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Canowindra_fossil_fish_slab_(cast),_close_up_of_the_top_half.jpg]
== Licence ==
{{CC-BY-SA-4.0}}</text>
      <sha1>bzialffzkmq8wujdp441i4ibxrcimi2</sha1>
    </revision>
  </page>
</mediawiki>